Procedūra : 2018/0179(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0363/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0363/2018

Debates :

PV 18/04/2019 - 5
CRE 18/04/2019 - 5

Balsojumi :

PV 18/04/2019 - 10.15
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2019)0435

ZIŅOJUMS     ***I
PDF 1001kWORD 117k
9.11.2018
PE 626.716v02-00 A8-0363/2018

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par informācijas atklāšanu saistībā ar ilgtspējīgiem ieguldījumiem un ilgtspējas riskiem un ar ko groza Direktīvu (ES) 2016/2341

(COM(2018)0354 – C8-0208/2018 – 2018/0179(COD))

Ekonomikas un monetārā komiteja

Referents: Paul Tang

GROZĪJUMI
EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
 Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejaS ATZINUMS
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA
 ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par informācijas atklāšanu saistībā ar ilgtspējīgiem ieguldījumiem un ilgtspējas riskiem un ar ko groza Direktīvu (ES) 2016/2341

(COM(2018)0354 – C8-0208/2018 – 2018/0179(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0354),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0208/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas [datums] atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinumu (A8-0363/2018),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr.    1

EIROPAS PARLAMENTA GROZĪJUMI(2)*

Komisijas priekšlikumā

---------------------------------------------------------

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAI,

par informācijas atklāšanu saistībā ar ▌ilgtspējas riskiem un ieguldījumu ilgtspējas sniegumu, un ar ko groza Direktīvu (ES) 2016/2341

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību, un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu(3),

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(4),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)  Pāreja uz mazoglekļa, ilgtspējīgāku un resursu ziņā efektīvāku aprites ekonomiku ir būtiska, lai nodrošinātu Savienības ekonomikas konkurētspēju ilgtermiņā. Parīzes klimata nolīgumā (COP 21), ko Savienība ratificēja 2016. gada 5. oktobrī(5) un kas stājās spēkā 2016. gada 4. novembrī, ir izvirzīts mērķis stiprināt reaģēšanu uz klimata pārmaiņām, cita starpā pielāgojot finanšu plūsmas virzībai uz zemu siltumnīcefekta gāzu emisiju līmeni un pret klimata pārmaiņām noturīgu attīstību.

(1a)  Ja lēmumi par ieguldījumiem tiek pieņemti, ņemot vērā vides, sociālos un pārvaldības faktorus, labumu var nodrošināt ne tikai finanšu tirgos. Tāpēc galvenā nozīme ir tam, lai finanšu tirgus dalībnieki sniegtu vajadzīgo informāciju, kas ļautu ieguldījumus salīdzināt un pieņemt pārdomātus lēmumus par ieguldījumiem. Turklāt, lai izpildītu savu pienākumu veikt uzticamības pārbaudi par ietekmi uz ilgtspēju un par ilgtspējas riskiem un varētu sniegt individuālajiem ieguldītājiem noderīgu informāciju, finanšu tirgus dalībniekiem no ieguldījumu saņēmējiem ir vajadzīga ticama, salīdzināma un saskaņota informācijas atklāšanas procesa īstenošana. Tas var izdoties tikai tad, ja ir ieviestas juridiski saskaņotas definīcijas.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2009/65/EK(6), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2009/138/EK(7), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2011/61/ES(8), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2014/65/ES(9), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai (ES) 2016/97(10), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai (ES) 2016/2341(11), Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 345/2013(12) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 346/2013(13) ir kopējs mērķis veicināt pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu (PVKIU), alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku (AIFP), apdrošināšanas sabiedrību, ieguldījumu brokeru sabiedrību, apdrošināšanas starpnieku, arodpensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju (AKUI), kvalificētu riska kapitāla fondu pārvaldnieku (EuVECA pārvaldnieki) un kvalificētu sociālās uzņēmējdarbības fondu pārvaldnieku (EuSEF pārvaldnieki) darbības sākšanu un īstenošanu. Minētās direktīvas un regulas nodrošina vienotāku aizsardzību individuālajiem ieguldītājiem un atvieglo tiem iespējas lietderīgi izmantot finanšu produktu un pakalpojumu plašo klāstu, vienlaikus paredzot noteikumus, kas ļauj ieguldītājiem pieņemt pārdomātus ieguldījumu lēmumus. Lai gan minētie mērķi lielākoties ir sasniegti, informācijas atklāšana individuālajiem un korporatīvajiem ieguldītājiem par ilgtspējas risku, ilgtspējas snieguma un ilgtspējīgu ieguldījumu mērķu integrēšanu PVKIU pārvaldības sabiedrību, AIFP, apdrošināšanas sabiedrību, ieguldījumu brokeru sabiedrību, kas nodrošina portfeļa pārvaldības pakalpojumus, AKUI, pensiju fondu, kredītiestāžu, EuVECA pārvaldnieku un EuSEF pārvaldnieku (finanšu tirgus dalībnieki) lēmumu pieņemšanā un informācijas atklāšana individuālajiem un korporatīvajiem ieguldītājiem par ilgtspējas risku un ilgtspējas snieguma integrēšanu konsultāciju procesos, ko īsteno apdrošināšanas starpnieki, kuri sniedz apdrošināšanas konsultācijas par apdrošināšanas ieguldījumu produktiem (IBIP), un ieguldījumu brokeru sabiedrības, kuras sniedz ieguldījumu konsultācijas (finanšu konsultanti), nav pietiekami attīstīta, jo uz šādu informācijas atklāšanu un ilgtspējas risku integrēšanu ieguldījumu lēmumu pieņemšanas procesā saskaņoti ilgtspējas snieguma rādītāji un prasības pagaidām neattiecas. Lai izpildītu savu pienākumu veikt uzticamības pārbaudi, izvērtējot būtiskus ilgtspējas riskus un ņemot vērā ilgtspējas snieguma rādītājus, pašiem finanšu tirgus dalībniekiem no ieguldījumu saņēmējiem ir vajadzīga ticama, salīdzināma un saskaņota informācijas atklāšanas procesa īstenošana un saskaņoti grāmatvedības standarti attiecībā uz ilgtspējas rādītājiem.

(2a)  Regulā aplūkoti finanšu tirgus dalībniekiem paredzēti noteikumi informācijas atklāšanai par finanšu produktiem vai pakalpojumiem un par ieguldījumu konsultācijām. Lai finanšu tirgus dalībniekiem garantētu vienlīdzīgus konkurences apstākļus un lai finanšu produktus varētu salīdzināt, ir svarīgi izveidot saskaņotu pamatsistēmu informācijas atklāšanai par ilgtspējas riskiem un par ilgtspējas sniegumu finanšu tirgus dalībnieku īstenotos uzticamības pārbaudes un arī ieguldījumu riska un kredītriska pārvaldības procesos. Prasībai atklāt informāciju vajadzētu būt samērīgai salīdzinājumā ar to, cik liela un sistēmiski nozīmīga ir attiecīgā struktūra, un ar to ir jānodrošina neizpaužamas zinātības un darījumu informācijas (komercnoslēpuma) aizsardzība.

(2b)  Eiropas Banku iestādei (EBI) būtu jāizpēta, vai ir iespējams un vai ir lietderīgi ieviest tehniskos kritērijus, ko izmantot, lai īstenotu to risku uzraudzības pārbaudes un novērtējuma procesu (SREP), kas raksturīgi ar vides, sociālajiem un pārvaldības (VSP) mērķiem cieši saistītiem riska darījumiem, un tā cita starpā izvērtētu šādu risku iespējamo izcelsmi un ietekmi uz iestādēm, ņemot vērā pašlaik iestādēm spēkā esošo prasību ziņot par ilgtspēju.

(3)  Ja nebūs saskaņotu Savienības noteikumu par korporatīvo ieguldītāju un ieguldījumu saņēmēju īstenotu informācijas atklāšanu citiem korporatīvajiem un individuālajiem ieguldītājiem saistībā ar ilgtspēju, pastāv iespēja, ka turpināsies atšķirīgu pasākumu pieņemšana valstu līmenī un atšķirīgu pieeju īstenošana dažādās finanšu nozarēs. Šādi atšķirīgi pasākumi un pieejas turpinātu radīt ievērojamus konkurences kropļojumus, ko izraisa būtiskas informācijas atklāšanas standartu atšķirības. Turklāt tas, ka vienlaicīgi veidojas tirgus prakse, kuras pamatā ir komerciālu apsvērumu virzītas prioritātes un kura izraisa rezultātu atšķirības, pašlaik turpina sadrumstalot tirgu un nākotnē varētu vēl vairāk pasliktināt iekšējā tirgus darbību. Informācijas atklāšanas standartu un tirgus prakses atšķirību dēļ un bez ilgtspējas snieguma rādītāju saskaņota kopuma ir ļoti sarežģīti salīdzināt dažādus finanšu produktus un pakalpojumus, kā arī rodas negodīgi konkurences apstākļi starp šiem produktiem un pakalpojumiem un starp izplatīšanas kanāliem un papildu šķēršļi iekļūšanai iekšējā tirgū. Šādas atšķirības var arī radīt apjukumu individuālajiem ieguldītājiem un kropļot to ieguldījumu lēmumus. ▌Parīzes klimata nolīguma izpildes nodrošināšana ir saistīta ar risku, ka dalībvalstis pieņems atšķirīgus valsts pasākumus, kas var radīt šķēršļus iekšējā tirgus pienācīgai darbībai un kaitēt finanšu tirgus dalībniekiem un finanšu konsultantiem. Turklāt tas, ka nav saskaņotu noteikumu un ilgtspējas snieguma rādītāju attiecībā uz pārredzamību, sarežģī individuālajiem ieguldītājiem iespējas objektīvi salīdzināt dažādus finanšu produktus un pakalpojumus dažādās dalībvalstīs, izvērtējot ar tiem saistītos vides, sociālos un pārvaldības riskus, ilgtspējas sniegumu un ilgtspējīgu ieguldījumu mērķus, kas noteikti finanšu produktiem un sabiedrībām, kuras tos piedāvā. Tāpēc ir svarīgi analizēt iekšējā tirgus darbību un nodrošināt iespēju finanšu produktus salīdzināt, lai novērstu iespējamus turpmākus šķēršļus.

(4)  Lai nodrošinātu saskaņotu šīs regulas piemērošanu un to, ka finanšu tirgus dalībnieki pārredzami un konsekventi piemēro šajā regulā noteiktos informācijas atklāšanas pienākumus, ir skaidri un saskaņoti jādefinē jēdzieni „ilgtspējīgi ieguldījumi” un „ilgtspējas riski”, nepieļaujot regulā to pārklāšanos, kas būtu pretrunā labāka regulējuma principam un proporcionalitātes principam. Definējot jēdzienu „ilgtspējīgi ieguldījumi”, minimuma līmenī ir garantēta konsekvence starp finanšu produktiem un pakalpojumiem un ir arī nodrošināts, ka šādiem ieguldījumiem ir pozitīva neto ietekme ilgtspējas snieguma ziņā. Ilgtspēja būtībā ir daudzšķautņains jēdziens — vides, sabiedrības un pārvaldības ilgtspējas triju dimensiju kontekstā, tāpēc pozitīvu ietekmi vienā no dimensijām ne vienmēr papildinās pozitīva ietekme kādā no pārējām divām, tomēr ilgtspējas snieguma neto rezultātam, to nosakot ar saskaņotiem ilgtspējas rādītājiem, vienmēr ir jābūt pārliecinoši pozitīvam. Jēdziena „ilgtspējas riski” definīcija ir vajadzīga ne tikai tādēļ, lai minimuma līmenī būtu nodrošināta rezultātu konsekvence regulējuma jomā, bet arī kā pilnveidojams un dinamisks instruments, ar ko var integrēt vēl topošos riskus un konstatēt gan potenciāli, gan faktiski negatīvo ietekmi. Definētais jēdziens ietver gan finansiālu, gan ar finansēm nesaistītu ietekmi, kas varētu rasties, ja netiek apsvērti ar vidi, sociālo un pārvaldības jomu saistītie riski. Tam vajadzētu būt progresīvam, lai ietvertu riskus, kas ir būtiski vai varētu kļūt būtiski īstermiņā, vidēja termiņā vai ilgtermiņā. Finanšu tirgus dalībniekiem savos uzticamības pārbaudes procesos būtu jāiekļauj darbības, ar ko noskaidrot ilgtspējas riskus, tos nepieļaut un mazināt, kā arī konstatēt negatīvu ietekmi, un tādēļ finanšu tirgus dalībniekiem būtu jāapsver šīs regulas Ia pielikumā uzskaitītie ilgtspējas riski. Ilgtspējas sniegumu nosaka pēc saskaņotiem ilgtspējas rādītājiem, kas steidzami jāpieņem Eiropas Komisijai, izmantojot gan Eiropas, gan starptautisko uzņēmumu pašlaik gūto pieredzi. Saskaņotu rādītāju kopums būs papildu stimuls finanšu tirgus dalībniekiem ar pakāpeniskiem un samērīgiem pasākumiem, panākot lielāku pārredzamību, īstenot ilgtspējīgu pāreju, un vienlaikus būs nodrošināta arī saskaņa starp citiem priekšlikumiem par ilgtspējīgu finansējumu, tostarp [PB: lūgums norādīt atsauci uz Regulu par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai] un [PB: lūgums norādīt atsauci uz Regulu par mazoglekļa un labvēlīgas oglekļa ietekmes etaloniem].

(5)  Finanšu tirgus dalībnieku un finanšu konsultantu atalgojuma politikai vajadzētu būt saskaņotai ar ilgtspējas risku un — attiecīgā gadījumā — ilgtspējīgu ieguldījumu mērķu integrēšanu un veidotai tā, lai sekmētu ilgtspējīgu izaugsmi ilgtermiņā. Tāpēc informācijā, ko atklāj pirms līguma noslēgšanas, būtu jāiekļauj informācija par to, kā minēto struktūru atalgojuma politika ir saskaņota ar ilgtspējas risku integrēšanu, ar Direktīvu (ES) 2017/828 un kā tiek ievēroti kritēriji, kurus attiecībā uz darba rezultativitāti vides, sociālajā un pārvaldības jomā sev noteikuši paši finanšu tirgus dalībnieki, un vienlaikus ir garantēta iespēja sasniegt attiecīgos ilgtermiņa izaugsmes mērķus, un kā attiecīgā gadījumā ir nodrošināta atalgojuma politikas atbilstība to finanšu produktu un pakalpojumu ilgtspējīgu ieguldījumu mērķiem, kurus finanšu tirgus dalībnieki dara pieejamus vai par kuriem konsultē finanšu konsultanti.

(6)  Tā kā ilgtspējas kritēriji ir standarta atsauces punkti, attiecībā pret kuriem tiek novērtēti ilgtspējīgi ieguldījumi, individuālie ieguldītāji pirms līguma noslēgšanas būtu jāinformē par izraudzītā indeksa atbilstību, proti, tā saskaņotību ar ilgtspējīgu ieguldījumu mērķi. Finanšu tirgus dalībniekiem arī būtu jāatklāj iemesli, kāpēc izraudzītā indeksa svērums un sastāvdaļas atšķiras no plašā tirgus indeksa, un turklāt produkti, kas replicē indeksu, būtu jānošķir no produktiem, kuriem indeksu izmanto, lai noteiktu vai salīdzinātu produkta sniegumu. Lai veicinātu pārredzamību, finanšu tirgus dalībniekiem būtu arī jānorāda, kur ir atrodama informācija par izraudzītā indeksa un plašā tirgus indeksa aprēķināšanai izmantoto metodiku, lai individuālajiem ieguldītājiem būtu vajadzīgā informācija par to, kā notikusi indeksiem pamatā esošo aktīvu atlase un izsvēršana, kuri aktīvi tika izslēgti un kāda iemesla dēļ, kā tika novērtēta ar ilgtspēju saistītā ietekme vai kādi datu avoti tika izmantoti. Ja finanšu produkts ir nepārprotami veidots tā, lai atbilstu Parīzes nolīgumam par klimata pārmaiņām vai lai mazinātu oglekļa emisiju apjomu, tiem, kuri piedāvā etalonu, būtu jāatklāj arī informācija, kas paskaidrotu, cik lielā mērā atbilstība Parīzes nolīgumam ir nodrošināta ar zinātnisku pamatojumu. Šādas informācijas atklāšanai vajadzētu balstīties uz saskaņotu rādītāju kopumu, nodrošinot efektīvas salīdzināšanas iespēju, un jāveicina pareiza priekšstata veidošanās par ilgtspējas riskiem, ilgtspējas sniegumu un ilgtspējai labvēlīgiem ieguldījumiem. Ja neviens indekss nav izraudzīts par atsauces etalonu, finanšu tirgus dalībniekiem būtu jāpaskaidro, kā tiek sasniegts ilgtspējīgu ieguldījumu mērķis vai kādā veidā ir integrēti ilgtspējas riski un ilgtspējas snieguma rādītāji.

(7)  Ja finanšu produkta vai pakalpojuma mērķis ir samazināt oglekļa emisijas, informācijā pirms līguma noslēgšanas būtu jāiekļauj mazoglekļa emisijas mērķrādītājs, cita starpā arī informācija par produkta vai pakalpojuma atbilstību Parīzes nolīgumam un attiecīgajiem ES mērķiem.

(8)  Lai uzlabotu pārredzamību un informētu korporatīvos un individuālos ieguldītājus, vajadzētu reglamentēt piekļuvi informācijai par to, kā tiek ņemts vērā ilgtspējas sniegums un kā finanšu tirgus dalībnieki ▌ieguldījumu lēmumu pieņemšanas procesos ir iestrādājuši ilgtspējas riskus, kas ir būtiski vai varētu kļūt būtiski, un cita starpā arī organizatoriskus, riska pārvaldības un administratīvus aspektus, kā finanšu konsultanti šādus riskus un aspektus ir iestrādājuši savos konsultāciju procesos un kā attiecīgo ieguldījumu saņēmēji tos ir iestrādājuši savā stratēģijā un darbībās, un ar šādu regulējumu par piekļuvi minētajai informācijai būtu jānosaka, ka īss minēto politikas nostādņu kopsavilkums finanšu tirgus dalībniekiem ir jāpublicē savās tīmekļa vietnēs.

(9)  Pašreizējās informācijas atklāšanas prasības, kas noteiktas Savienības tiesību aktos, neparedz, ka ir jāatklāj visa informācija, kas vajadzīga, lai pienācīgi informētu individuālos ieguldītājus par tādu ietekmi uz to ieguldījumiem, kura saistīta ar ilgtspēju. Tāpēc ir lietderīgi paredzēt konkrētākas, standartizētas prasības par informācijas atklāšanu, lai šādus ilgtspējīgus ieguldījumus varētu salīdzināt. Piemēram, izmantojot saskaņotu rādītāju kopumu, kas ir būtiski ilgtspējas snieguma noteikšanai un salīdzināšanai, būtu regulāri un standartizētā veidā jāziņo par finanšu produktu vispārējo ar ilgtspēju saistītā snieguma ietekmi. Ja par atsauces etalonu ir izraudzīts atbilstošs indekss, šāda informācija būtu jāsniedz arī par izraudzīto indeksu un plašā tirgus indeksu, lai varētu veikt salīdzināšanu, un turklāt produkti, kas replicē indeksu, būtu jānošķir no produktiem, kuriem indeksu izmanto, lai noteiktu vai salīdzinātu produkta sniegumu. Būtu arī jāatklāj informācija par izraudzītā indeksa un plašā tirgus indeksa sastāvdaļām un arī svērumiem, lai papildus sniegtu salīdzināmu informāciju par to, kā tiek sasniegti ilgtspējīgu ieguldījumu mērķi. Ja EuSEF pārvaldnieki dara pieejamu informāciju par pozitīvo sociālo ietekmi, kas izvirzīta par konkrēta fonda mērķi, kopējiem sasniegtajiem sociālajiem rezultātiem un saistītajām izmantotajām metodēm saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 346/2013, tie attiecīgā gadījumā var izmantot minēto informāciju, lai atklātu informāciju atbilstoši šai regulai.

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/34/ES(14) nosaka pārredzamības prasības attiecībā uz sociālajiem, vides un korporatīvās pārvaldības aspektiem nefinanšu pārskatu sniegšanā. Tomēr minētajās direktīvās prasītā informācijas forma un noformējums nav piemēroti, lai tos tieši izmantotu finanšu tirgus dalībnieki un finanšu konsultanti darījumos ar individuālajiem ieguldītājiem. Finanšu tirgus dalībniekiem un finanšu konsultantiem vajadzētu būt iespējai informāciju, kas ietverta vadības ziņojumos un nefinanšu pārskatos saskaņā ar Direktīvu 2013/34/ES, attiecīgā gadījumā izmantot šīs regulas mērķiem. Lai ieguldītāji varētu saņemt kvalitatīvus datus, kurus var salīdzināt, būtu jāatjaunina Direktīvā 2013/34/ES noteiktie pienākumi attiecībā uz pārredzamību, nodrošinot, ka ir iekļauti būtiski ilgtspējas riski un ilgtspējas sniegums, ko vērtē pēc saskaņotiem rādītājiem, un par minēto pienākumu izpildi būtu jāziņo integrētos periodiskos paziņojumos, kuros atspoguļota gan finansiāla, gan ar finansēm nesaistīta informācija.

(11)  Lai nodrošinātu finanšu tirgus dalībnieku un finanšu konsultantu tīmekļa vietnēs publicētās informācijas ticamību, šāda informācija būtu pastāvīgi jāatjaunina un jebkura tās pārskatīšana vai mainīšana būtu saprotami jāpaskaidro.

(12)  Lai precizētu, kā AKUI pieņem ieguldījumu lēmumus un novērtē riskus nolūkā ņemt vērā vides, sociālos un pārvaldības aspektus, Direktīvā (ES) 2016/2341 būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu. Lai nodrošinātu AKUI darbību nepārtrauktību un pareizību, ieguldījumu lēmumiem un riska novērtējumiem jau piemēro pārvaldības un riska pārvaldības noteikumus. Ieguldījumu lēmumi būtu jāpieņem un attiecīgo risku, tostarp vides, sociālo un pārvaldības risku, novērtējums būtu jāveic tādā veidā, ka tiek nodrošināta dalībnieku un saņēmēju interešu ievērošana. AKUI darbībām un pamatprocesiem būtu jānodrošina, ka tiek sasniegts deleģēto aktu mērķis. Deleģētajiem aktiem būtu attiecīgā gadījumā jānodrošina atbilstība deleģētajiem aktiem, kas pieņemti atbilstoši Direktīvai 2009/65/EK, Direktīvai 2009/138/EK un Direktīvai 2011/61/ES. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstošas sabiedriskās apspriešanas ▌un lai minētās apspriešanas būtu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Konkrēti, lai nodrošinātu vienādu dalību deleģēto aktu sagatavošanā, vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem visi dokumenti jāsaņem Eiropas Parlamentam un Padomei un to ekspertiem jāvar sistemātiski piedalīties Komisijas deleģēto aktu sagatavotāju ekspertu grupu sanāksmēs.

(13)  Eiropas Banku iestādei („EBI”), Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādei („EAAPI”) un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei („ESMA”) (visas kopā zināmas kā „EUI”), kas izveidotas attiecīgi ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1093/2010(15), Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1094/2010(16) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1095/2010(17), apvienotajā komitejā būtu jāizstrādā regulatīvie tehniskie standarti, kuros sīkāk precizē, kādām noformējuma un satura prasībām ir jāatbilst informācijai par ilgtspējas sniegumu un riskiem, kas jāatklāj finanšu tirgus dalībnieku pirmslīguma dokumentos, periodiskajos paziņojumos, kurus publicē vismaz reizi gadā, un tīmekļa vietnēs saskaņā ar Regulas Nr. 1093/2010, Regulas Nr. 1094/2010 un Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu. Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai pieņemt minētos regulatīvos tehniskos standartus.

(14)  Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai apvienotajā komitejā EUI izstrādātos īstenošanas tehniskos standartus pieņemt ar īstenošanas aktiem atbilstoši LESD 291. pantam un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantu, Regulas (ES) Nr. 1094/2010 15. pantu un Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu, lai noteiktu standartu ilgtspējīgu ieguldījumu informācijas noformēšanai tirgvedības paziņojumos.

(15)  Tā kā periodiskajos paziņojumos principā tiek apkopoti uzņēmējdarbības rezultāti par pilnu kalendāro gadu, to noteikumu piemērošana, kuri attiecas uz pārredzamības prasībām periodiskajos paziņojumos, būtu jāatliek līdz [1. janvāris nākamajā gadā pēc 12. panta otrajā daļā minētā datuma].

(16)  Informācijas atklāšanas noteikumiem, kas ietverti šajā regulā, būtu jāpapildina Direktīvas 2009/65/EK, Direktīvas 2009/138/EK, Direktīvas 2011/61/ES, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2016/2341(18), Regulas (ES) Nr. 345/2013 un Regulas (ES) Nr. 346/2013 noteikumi, un tie būtu jāpiemēro papildus minētajiem noteikumiem.

(16a)  Šajā regulā izklāstītie noteikumi par informācijas atklāšanu papildina visaptveroša, visiem finanšu tirgus dalībniekiem obligāta uzticamības pārbaudes regulējuma ieviešanu, kuram cita starpā būtu arī pārejas periodā pakāpeniski iedibināms rūpības pienākuma komponents un kurā būtu ņemts vērā proporcionalitātes princips, proporcionalitāti jo īpaši vērtējot pēc tā, cik liela un sistēmiski nozīmīga ir attiecīgā struktūra, un minētie noteikumi nodrošina neizpaužamas zinātības un darījumu informācijas (komercnoslēpuma) aizsardzību. Uzticamības pārbaude nozīmē VSP risku pamatotu un rūpīgu izpēti, balstoties uz VSP rādītājiem. Uzticamības pārbaude dos iespēju ieguldītājiem nepieļaut savu ieguldījumu negatīvu ietekmi uz sabiedrību un vidi un turklāt vēl izvairīties no finanšu riskiem un reputācijas apdraudējuma, attaisnot savu klientu un saņēmēju cerības un veicināt vispārējo klimata un ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu. Šādu pārbaudi īstenojot, finanšu tirgus dalībniekiem situācija būs jāanalizē plašāk, ne tikai savu ieguldītāja pienākumu finansiālā izpratnē. Turklāt minētā regulējuma pamatā ir prasība ieviest obligātu uzticamības pārbaudes regulējumu, ko Eiropas Parlaments paudis savā patstāvīgajā ziņojumā par ilgtspējīgu finansējumu (2018/2007(INI)), ESAO 2017. gada pamatnostādnes „Institucionālu investoru atbildīga uzņēmējdarbība: galvenie apsvērumi par uzticamības pārbaudi saskaņā ar ESAO Vadlīnijām daudznacionāliem uzņēmumiem” un Francijas 2017. gada 27. marta likums par korporatīvo modrības pienākumu, jo īpaši minētā likuma 1. un 2. pants.

(17)  Šajā regulā ir ņemtas vērā pamattiesības un ievēroti principi, kas atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.

(18)  Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus, proti, nostiprināt individuālo ieguldītāju aizsardzību un ieguldītāju informēšanu un nodrošināt tiem labāku informācijas atklāšanu un ieguldījumu izvēli, kā arī palīdzēt finanšu tirgus dalībniekiem, ieguldījumu konsultantiem un biržā kotētiem uzņēmumiem savā ieguldījumu lēmumu pieņemšanas procesā iestrādāt ar vidi, sociālo un pārvaldības jomu saistītos riskus, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, jo ir jānosaka vienotas informācijas atklāšanas prasības Savienības līmenī, Savienība pēc pārejas perioda, kas dod tirgus dalībniekiem pietiekami daudz laika pielāgoties, var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets

Šajā regula nosaka saskaņotus noteikumus par pārredzamību, kas ir saistoši finanšu tirgus dalībniekiem, apdrošināšanas starpniekiem, kuri sniedz apdrošināšanas konsultācijas saistībā ar IBIP,▐ ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas sniedz ieguldījumu konsultācijas, un ieguldījumu saņēmējiem, par ilgtspējas risku integrēšanu savā ieguldījumu lēmumu pieņemšanas procesā vai konsultāciju procesā un par▐ finanšu produktu un pakalpojumu pārredzamību neatkarīgi no tā, vai tie ir ar mērķtiecīgu ietekmi uz ilgtspēju, vai arī tiem šādas ietekmes nav.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

(a)  „finanšu tirgus dalībnieks” ir jebkurš no šiem:

i)  apdrošināšanas sabiedrība▐, AIFP, ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas nodrošina portfeļa pārvaldības pakalpojumus, AKUI vai pensiju produkta piedāvātājs;

ii)  kvalificēta riska kapitāla fonda pārvaldnieks, kas reģistrēts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 345/2013 14. pantu;

iii)  kvalificēta riska kapitāla fonda pārvaldnieks, kas reģistrēts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 346/2013 15. pantu;

iv)  PVKIU pārvaldības sabiedrība;

iva)  kredītiestāde, kas atbilst Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 1) apakšpunkta definīcijai un nodrošina ieguldījumu vai kredītriska pārvaldības procesu īstenošanu, izņemot mazas un nesarežģītas iestādes, kā definēts [PB: lūgums norādīt atsauci uz Regulas (ES) Nr. 575/2013 attiecīgo pantu];

(b)  „apdrošināšanas sabiedrība” ir apdrošināšanas sabiedrība, kam piešķirta atļauja saskaņā ar Direktīvas 2009/138/EK 18. pantu;

(ba)  „ieguldījumu saņēmējs” ir biržā kotēts vai nekotēts uzņēmums, kā definēts Direktīvas 2013/34/ES 1. pantā;

(bb)  „ilgtspējas sniegums” ir finanšu produkta vai pakalpojuma atbilstība, ņemot vērā VSP riskus un faktorus, kas atspoguļo saskaņotu ilgtspējas rādītāju ietekmi;

(c)  „IBIP” ir jebkurš no šiem:

(i)  apdrošināšanas ieguldījumu produkts, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1286/2014 4. panta 2. punktā(19);

(ii)  apdrošināšanas produkts, ko nodrošina profesionālam ieguldītājam un kas piedāvā līguma termiņu vai maksājumu līguma pārtraukšanas gadījumā, ja šis līguma termiņš vai maksājums līguma pārtraukšanas gadījumā ir pilnīgi vai daļēji, tieši vai netieši pakļauti tirgus svārstībām;

(d)  „AIFP” ir AIFP, kā definēts Direktīvas 2011/61/ES 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā;

(e)  „ieguldījumu brokeru sabiedrība” ir ieguldījumu brokeru sabiedrība, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 1) apakšpunktā, izņemot mazās un sasvstarpēji nesaistītās ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas ir definētas Regulas [PB: lūgums norādīt atsauci uz Regulu par ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālās uzraudzības prasībām] 12. pantā;

(f)  „portfeļa pārvaldība” ir portfeļa pārvaldība, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 8) apakšpunktā;

(g)  „AKUI” ir arodpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcija, kam piešķirta atļauja vai kas reģistrēta saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/2341 9. pantu;

(h)  „pensiju produkts” ir jebkurš no šiem:

i)  pensiju produkts, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1286/2014 2. panta 2. punkta e) apakšpunktā;

ii)  individuāls pensiju produkts, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1286/2014 2. panta 2. punkta g) apakšpunktā;

iia)  „Viseiropas privāto pensiju produkts (PEPP)” ir [PB: lūgums norādīt atsauci uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu par Viseiropas privāto pensiju produktu (PEPP)] 2. panta 2. punktā minētais produkts;

(i)  „PVKIU pārvaldības sabiedrība” ir pārvaldības sabiedrība, kā definēts Direktīvas 2009/65/EK 2. panta 1. punkta b) apakšpunktā, vai ieguldījumu sabiedrība, kas minēta direktīvas 1. panta 2. punktā;

(j)  „finanšu produkts vai pakalpojums” ir portfeļa pārvaldība, AIF, IBIP, pensiju produkts, pensiju plāns vai PVKIU;

(k)  „AIF” ir AIF, kā definēts Direktīvas 2011/61/ES 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā;

(l)  „pensiju plāns” ir pensiju plāns, kā definēts Direktīvas (ES) 2016/2341 6. panta 2. punktā;

(m)  „PVKIU” ir pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmums, kam piešķirta atļauja saskaņā ar Direktīvas 2009/65/EK 5. pantu;

(n)  „ieguldījumu konsultācijas” ir ieguldījumu konsultācijas, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 4) apakšpunktā;

(na)  „attiecīgās kompetentās iestādes” ir kompetentās vai izraudzītās iestādes, kuru uzdevums ir šā panta a) punktā minēto finanšu tirgus dalībnieku uzraudzība;

(o)  „ilgtspējīgi ieguldījumi” ir produkti, kam ir piesaiste stratēģijām, kuru mērķis ir panākt ar vidi, sociālo un pārvaldības jomu saistītu rezultātu, un ko veido kāds no šiem komponentiem vai šo komponentu apvienojums:

i)  ieguldījumi saimnieciskā darbībā, kas būtiski veicina vides mērķa sasniegšanu un cita starpā palīdz sasniegt arī resursu efektīvas izmantošanas rādītājus, piemēram, tos, kas raksturo enerģijas patēriņu, atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanu, izejvielu izmantošanu, atkritumu, emisiju, CO2 emisiju rašanos, ūdens un zemes izmantošanu un ietekmi uz bioloģisko daudzveidību, kā noteikts Eiropas Komisijas aprites ekonomikas uzraudzības sistēmā. Minētie mērķi nedrīkst nopietni apgrūtināt iespējas sasniegt šā punkta ii) un iii) apakšpunktā norādīto ieguldījumu mērķus;

ii)  ieguldījumi saimnieciskā darbībā, kas būtiski veicina sociāla mērķa sasniegšanu, un jo īpaši ieguldījumi, kuri veicina nevienlīdzības novēršanu, ieguldījumi, kas veicina sociālo kohēziju, sociālo integrāciju un darba attiecības, vai ieguldījumi cilvēkkapitālā vai ekonomiski vai sociāli nelabvēlīgās kopienās, un kas nopietni neapgrūtina iespējas sasniegt šā punkta i) un iii) apakšpunktā norādīto ieguldījumu mērķus;

iii)  ieguldījumi, ar ko popularizē vai atbalsta labas pārvaldības praksi sabiedrībās▐, un jo īpaši sabiedrībās, kurām ir stabila un pārredzama vadības struktūra un uzticamības pārbaudes process, attiecības ar darbiniekiem, pārredzamas politikas nostādnes par atalgojumu attiecīgajiem darbiniekiem un kuras izpilda nodokļu saistības, un kas nopietni neapgrūtina iespējas sasniegt šā punkta i) un ii) apakšpunktā norādītos ieguldījumu mērķus;

(oa)  „ilgtspējīga ieguldījumu metode” ir ieguldījumu metode vai stratēģija, ar ko atbalsta produktus un pakalpojumus, kuru mērķis ir sasniegt ar VSP saistītu rezultātu;

(p)  „privāts ieguldītājs” ir ieguldītājs, kas nav profesionāls ieguldītājs;

(pa)  „uzticamības pārbaude” ir pastāvīgs pamatotas un rūpīgas izpētes process, ar kuru ieguldītājs vai ieguldījumu pakalpojuma sniedzējs noskaidro, nepieļauj vai mazina faktiski vai potenciāli negatīvus VSP faktorus un ilgtspējas riskus, ņem tos vērā un par tiem paziņo un kuru tas īsteno pirms ieguldījuma veikšanas un līdz ieguldījuma pārdošanai vai atmaksāšanai;

(pb)  „ar VSP saistītas preferences” ir klienta vai potenciālā klienta vēlme pēc vides ziņā ilgtspējīgiem ieguldījumiem, sociālajiem ieguldījumiem vai ieguldījumiem labas pārvaldības jomā;

(q)  „profesionāls ieguldītājs” ir klients, kas atbilst Direktīvas 2014/65/ES II pielikumā noteiktajiem kritērijiem;

(r)  „apdrošināšanas starpnieks” ir apdrošināšanas starpnieks, kā definēts Direktīvas (ES) 2016/97 2. panta 1. punkta 3) apakšpunktā;

(s)  “apdrošināšanas konsultācijas” ir konsultācijas, kā definēts Direktīvas (ES) 2016/97 2. panta 1. punkta 15) apakšpunktā.

(sa)  „ilgtspējas riski” ir gan finanšu riski, gan ar finansēm nesaistīti riski, kas ir būtiski vai varētu kļūt būtiski un kas ir saistīti ar vides, sociālās un pārvaldības jomas riskiem un faktoriem, ja tādi ir svarīgi konkrētas ieguldījumu metodes īstenošanai.

Ir šādi ilgtspējas riski:

a)  finanšu vai pensiju produkta ienesīguma īstermiņa un/vai ilgtermiņa riski, kas rodas saistībā ar produkta izmantošanu riska darījumos tādās saimnieciskās darbības jomās, kuras var nelabvēlīgi ietekmēt vidi vai sabiedrību, vai kas rodas tad, ja produktu izmanto riska darījumos ar ieguldījumu saņēmēju, kura darbība liecina par sliktu pārvaldību;

b)  īstermiņa un/vai ilgtermiņa risks, kas rodas, ja finanšu vai pensiju produkts tiek izmantots riska darījumos tādās saimnieciskās darbības jomās, kuras nelabvēlīgi ietekmē dabas vidi, darbaspēku un vietējos iedzīvotājus vai ieguldījumu saņēmēja pārvaldību, arī, bet ne tikai, gadījumos, kad tas ir saistīts ar a) apakšpunktā minēto finanšu risku.

Finanšu tirgus dalībniekiem būtu jāapsver vides, sociālās un pārvaldības jomas faktori un rādītāji, kas uzskaitīti šīs regulas Ia pielikumā.

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 9.a pantu pieņemt deleģētos aktus, ar ko šā panta pirmās daļas bb), o), bb) un sa) punktā izklāstīto definīciju elementi tiek precizēti sīkāk, lai ņemtu vērā norises tirgū, pieredzi, kas gūta, piemērojot noteikumus par informācijas atklāšanu, un Eiropas līmenī jaunas vai mainītas definīcijas.

Šā punkta iepriekšējā daļā minētos deleģētos aktus Komisija sagatavo, ņemot vērā IIa pielikumā izklāstītos principus.

3. pants

Ilgtspējas riska politikas pārredzamība

1.  Finanšu tirgus dalībniekiem ir politikas nostādnes par uzticamības pārbaudi, kas jāveic, lai izvērtētu ilgtspējas riskus, un par to katru gadu, ievērojot proporcionalitātes principu, ziņo kompetentajām iestādēm. Šajās politikas nostādnēs ir paredzēts vismaz tas, kā iestrādāt ilgtspējas riskus, kas ir būtiski vai varētu kļūt būtiski, un kā pēc ilgtspējas rādītājiem vērtēt sniegumu tādās jomās kā pārvaldība, darbības nosacījumi, sevišķi ieguldījumu stratēģija un aktīvu izvietošana, sabiedrību organizatoriskās prasības, tostarp riska pārvaldības procedūras, kārtība, kādā akcionāri īsteno savas balsstiesības, un sadarbība ar uzņēmumiem. Šo politikas nostādņu īsu kopsavilkumu publicē, tomēr nodrošinot konfidencialitāti un aizsardzību neizpaužamai zinātībai un darījumu informācijai (komercnoslēpumam), kā definēts Direktīvā (ES) 2016/943.

2.  Apdrošināšanas starpniekiem, kas sniedz apdrošināšanas konsultācijas saistībā ar IBIP, un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuras sniedz ieguldījumu konsultācijas, ir politikas nostādnes par uzticamības pārbaudi, kas jāveic, lai izvērtētu ilgtspējas riskus, un par to katru gadu, ievērojot proporcionalitātes principu, ziņo kompetentajām iestādēm. Šajās politikas nostādnēs ir paredzēts vismaz tas, kā iestrādāt ilgtspējas riskus, kas ir būtiski vai varētu kļūt būtiski, un kā pēc ilgtspējas rādītājiem vērtēt sniegumu tādās jomās kā pārvaldība, aktīvu izvietošana, ieguldījumu konsultācijas, riska pārvaldība, kārtība, kādā akcionāri īsteno savas balsstiesības, un sadarbība ar uzņēmumiem. Šo politikas nostādņu īsu kopsavilkumu publicē, tomēr nodrošinot konfidencialitāti un aizsardzību neizpaužamai zinātībai un darījumu informācijai (komercnoslēpumam), kā definēts Direktīvā (ES) 2016/943.

2.a  Kredītiestādēm un apdrošināšanas sabiedrībām ir politikas nostādnes par to, kā ilgtspējas riskus integrēt savos ieguldījumu un kredītriska pārvaldības procesos. Šo politikas nostādņu īsu kopsavilkumu publicē, tomēr nodrošinot konfidencialitāti un aizsardzību neizpaužamai zinātībai un darījumu informācijai (komercnoslēpumam), kā definēts Direktīvā (ES) 2016/943.

2.b  Finanšu tirgus dalībnieki un apdrošināšanas starpnieki nodrošina, lai ilgtspējas risku noteikšana un pārvaldība tiem būtu pietiekami cieši integrēta uzticamības pārbaudes un ieguldījumu lēmumu pieņemšanas procesos, prasot ieguldītājiem nepieļaut un mazināt VSP faktorus un ar tiem rēķināties, un finanšu tirgus dalībnieki un apdrošināšanas starpnieki tos rakstiski publicē savās tīmekļa vietnēs.

2.c  Komisija saskaņā ar 9.a pantu pieņem deleģētos aktus, ar ko precizē:

(a)  visaptverošu un obligātu regulējumu ar minimālajiem standartiem attiecībā uz rakstiskām politikas nostādnēm un uzticamības pārbaudes procesiem, ko finanšu tirgus dalībnieki un apdrošināšanas starpnieki īsteno, lai nodrošinātu, ka finanšu tirgus dalībnieka radītie negatīvie ilgtspējas riski tiek integrēti ieguldījumu lēmumu pieņemšanas procesā, cita starpā integrējot arī visu VSP rādītāju klāstu;

(b)  norādījumus par to, kā īstenojamas šā panta 1. un 2. punktā minētās prasības atklāt informāciju;

(c)  norādījumus par to, kā piemērot šā panta 1. un 2. punktā minēto proporcionalitātes principu, proporcionalitāti jo īpaši vērtējot pēc tā, cik liela un sistēmiski nozīmīga ir attiecīgā struktūra.

2.d  Šā panta 2.c punktā minētos deleģētos aktus Komisija sagatavo, ņemot vērā IIa pielikumā izklāstītos principus.

4. pants

Ilgtspējas risku integrēšanas un ilgtspējas snieguma pārredzamība

1.  Nodrošinot konfidencialitāti un aizsardzību neizpaužamai zinātībai un darījumu informācijai (komercnoslēpumam), kā definēts Direktīvā (ES) 2016/943, finanšu tirgus dalībnieki informācijā, ko atklāj pirms līguma noslēgšanas, iekļauj aprakstus par:

(a)  uzticamības pārbaudes procedūrām un nosacījumiem, kurus piemēro, lai ilgtspējas riskus, kas ir būtiski vai varētu kļūt būtiski, integrētu ieguldījumu lēmumu pieņemšanas procesā par konkrētu produktu, un aprakstu par to, kā attiecīgās procedūras un nosacījumi ir īstenojami, kā arī aprakstu par ilgtspējas snieguma noteikšanas procedūrām;

(b)  to, ciktāl ir paredzama ilgtspējas risku būtiska ietekme uz piedāvātajiem finanšu produktiem vai pakalpojumiem un kurā no portfeļa komponentiem šie ilgtspējas riski ir konstatēti;

(c)  to, kā finanšu tirgus dalībnieku atalgojuma politika ir saskaņota ar Direktīvu (ES) 2017/828, ilgtspējas risku integrēšanu un kā tiek ievēroti kritēriji, kurus attiecībā uz darbības sniegumu VSP jomā sev noteikuši paši finanšu tirgus dalībnieki, un vienlaikus ir garantēta iespēja sasniegt attiecīgos ilgtermiņa noturīgas izaugsmes mērķus, un kā attiecīgā gadījumā ir nodrošināta minētās politikas atbilstība finanšu produkta vai pakalpojuma ilgtspējīgu ieguldījumu mērķim;

(ca)  akcionāru balsošanu ilgtspējas snieguma un ilgtspējas risku mazināšanas kontekstā — aprakstu par balsošanas norādījumiem un balsojumu pamatojumu, ja ir balsots pretēji vadības viedoklim, cik daudzi ir atturējušies un cik daudz balsojumu ir apstrīdēts.

Šā punkta ca) apakšpunktā minēto informāciju atklāj, konsekventi ievērojot Direktīvu (ES) 2017/828.

2.  Apdrošināšanas starpnieki, kas sniedz apdrošināšanas konsultācijas saistībā ar IBIP, un ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas sniedz ieguldījumu konsultācijas, informācijā, ko atklāj pirms līguma noslēgšanas, iekļauj aprakstus par:

(a)  uzticamības pārbaudes procedūrām un nosacījumiem, kurus piemēro, lai ilgtspējas riskus, kas ir būtiski vai varētu kļūt būtiski, integrētu ieguldījumu konsultācijās vai apdrošināšanas konsultācijās, un aprakstu par ilgtspējas snieguma noteikšanas procedūrām;

(b)  to, ciktāl ir paredzama ilgtspējas risku būtiska ietekme uz piedāvātajiem finanšu produktiem vai pakalpojumiem un kurā no portfeļa komponentiem šie ilgtspējas riski ir konstatēti;

(c)  kā atalgojuma politika ieguldījumu brokeru sabiedrībās, kas sniedz ieguldījumu konsultācijas, un apdrošināšanas starpniekiem, kuri sniedz apdrošināšanas konsultācijas saistībā ar IBIP, ir saskaņota ar Direktīvu (ES) 2017/828, ilgtspējas risku integrēšanu un kā tiek ievēroti kritēriji, kurus attiecībā uz darbības sniegumu VSP jomā sev noteikuši paši finanšu tirgus dalībnieki, un vienlaikus ir garantēta iespēja sasniegt attiecīgos ilgtermiņa noturīgas izaugsmes mērķus, un kā attiecīgā gadījumā ir nodrošināta minētās politikas atbilstība tā finanšu produkta vai pakalpojuma ilgtspējīgu ieguldījumu mērķim, par kuru tiek sniegtas konsultācijas;

(ca)  akcionāru balsošanu ilgtspējas snieguma un ilgtspējas risku mazināšanas kontekstā — aprakstu par balsošanas norādījumiem un balsojumu pamatojumu, ja ir balsots pretēji vadības viedoklim, cik daudzi ir atturējušies un cik daudz balsojumu ir apstrīdēts.

Šā panta 2. punkta ca) apakšpunktā minēto informāciju atklāj, konsekventi ievērojot Direktīvu (ES) 2017/828.

3.  Atsauces uz šā panta 1. un 2. punktā minēto informācijas atklāšanu iestrādā šādi:

(a)  AIFP — paziņojot informāciju ieguldītājiem, kā minēts Direktīvas 2011/61/ES 23. panta 1. punktā;

(b)  apdrošināšanas sabiedrības — paziņojot informāciju, kā minēts Direktīvas 2009/138/EK 185. panta 2. punktā;

(c)  AKUI — sniedzot informāciju, kā minēts Direktīvas (ES)2016/2341 41. pantā;

(d)  kvalificētu riska kapitāla fondu pārvaldnieki — sniedzot informāciju, kā minēts Regulas (ES) Nr. 345/2013 13. panta 1. punktā;

(e)  kvalificētu sociālās uzņēmējdarbības fondu pārvaldnieki — sniedzot informāciju, kā minēts Regulas (ES) Nr. 346/2013 14. panta 1. punktā;

(f)  pensiju produktu piedāvātāji — rakstiski un laikus, pirms privātajam ieguldītājam kļūst saistošs līgums par pensiju produktu;

(g)  PVKIU pārvaldības sabiedrības — prospektā, kas minēts Direktīvas 2009/65/EK 69. pantā;

(h)  ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas nodrošina portfeļa pārvaldības pakalpojumus vai sniedz ieguldījumu konsultācijas, — saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 24. panta 4. punktu, un attiecīgo informāciju var sniegt standartizētā formātā, kā norādīts Direktīvas 2014/65/ES 24. panta 5. punktā;

(i)  apdrošināšanas starpnieki, kas sniedz apdrošināšanas konsultācijas saistībā ar IBIP, — saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/97 29. panta 1. punktu.

3.a  Eiropas Banku iestāde (EBI), Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde (EAAPI) un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (ESMA) Eiropas uzraudzības iestāžu apvienotajā komitejā („apvienotā komiteja”) izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā tiek sīkāk precizēts, kā 3. punktā minētos noteikumus saskaņot ar 1. un 2. punkta prasībām attiecībā uz to, tieši kādām noformējuma un satura prasībām ir jāatbilst informācijai, kas jāatklāj saskaņā ar šo pantu.

EBI, EAAPI un ESMA minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu iesniedz Komisijai līdz [12 mēneši pēc spēkā stāšanās dienas].

Komisijai ir deleģētas pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010, Regulas (ES) Nr. 1094/2010 un Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

5. pants

Ieguldījumu ilgtspējas risku un ilgtspējas snieguma pārredzamība informācijas atklāšanā pirms līguma noslēgšanas

1.  Ja finanšu produkts vai pakalpojums ir laists tirgū un ja atsauces etalons ir ▌indekss, informāciju, kas jāatklāj atbilstoši 4. panta 1. punktam, papildina ar:

(a)  aprakstu par ilgtspējīgu ieguldījumu mērķi un informāciju par to, kā izraudzītais indekss ir ar šo mērķi saskaņots▐;

(aa)  skaidrojumu par to, kā indeksa metodikā ir ņemti vērā 2. panta 1. punkta sa) apakšpunktā uzskaitītie rādītāji;

(b)  skaidrojumu par to, kāpēc ar konkrēto mērķi saskaņotā izraudzītā indeksa svērums un sastāvdaļas atšķiras no plašā tirgus indeksa.

Produkts, kas replicē indeksu, būtu jānošķir no indeksa, kuru izmanto, lai noteiktu vai salīdzinātu produkta sniegumu.

2.  Ja finanšu produktam vai pakalpojumam atsauces etalons nav ▌indekss▐, informācijā, kas minēta 4. panta 1. punktā, iekļauj aprakstu par attiecīgā produkta vai pakalpojuma ietekmi uz ilgtspēju, šādu ietekmi vērtējot pēc 2. pantā minētajiem ilgtspējas riska rādītājiem.

3.  Ja finanšu produkts vai pakalpojums ir nepārprotami veidots tā, lai atbilstu Parīzes nolīgumam par klimata pārmaiņām vai lai mazinātu oglekļa emisiju apjomu, standartizētajā informācijā, kura jāatklāj atbilstoši 4. panta 1. punktam, iekļauj ▌mērķrādītāju attiecībā uz to, cik lielā mērā atbilstība Parīzes nolīgumam ir nodrošināta ar zinātnisku pamatojumu, vai attiecībā uz mazoglekļa emisiju.

Atkāpjoties no 2. punkta, ja nav pieejams [ES līmeņa mazoglekļa etalons] vai [pozitīvas oglekļa ietekmes etalons] saskaņā ar Regulu (ES) 2016/1011, 4. pantā minētajā informācijā iekļauj sīku skaidrojumu par to, kā tiek nodrošināta ▌oglekļa emisiju samazināšanas mērķa un/vai Parīzes nolīguma mērķu sasniegšana.

4.  Finanšu tirgus dalībnieki informācijā, kas jāatklāj atbilstoši 4. panta 1. punktam, iekļauj norādi par to, kur ir atrodama informācija par metodiku, kura izmantota šā panta 1. punktā minēto indeksu un šā panta 3. punkta otrajā daļā minēto etalonu aprēķināšanai.

5.  Eiropas Banku iestāde (EBI), Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde (EAAPI) un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (ESMA) Eiropas uzraudzības iestāžu apvienotajā komitejā („apvienotā komiteja”) izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā sīkāk precizē, kādām noformējuma un satura prasībām ir jāatbilst informācijai, kas jāatklāj atbilstoši šim pantam.

6.  EBI, EAAPI un ESMA iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz [PB: lūgums norādīt datumu — 18 mēneši pēc spēkā stāšanās dienas].

Komisijai ir deleģētas pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010, Regulas (ES) Nr. 1094/2010 un Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

6. pants

▌Ieguldījumu ilgtspējas risku un ilgtspējas snieguma pārredzamība tīmekļa vietnēs

1.  Finanšu tirgus dalībnieki savās tīmekļa vietnēs publicē un uztur šādu informāciju par katru 5. panta 1., 2. un 3. punktā minēto finanšu produktu vai pakalpojumu:

(a)  ilgtspējīgu ieguldījumu mērķa aprakstu;

(b)  informāciju par metodiku, kas izmantota, lai novērtētu un uzraudzītu finanšu produktam vai pakalpojumam atlasīto ▌ieguldījumu ilgtspējas sniegumu, tostarp metodikas datu avotus, pamatā esošo aktīvu atlases kritērijus un attiecīgos ilgtspējas rādītājus, kas izmantoti, lai novērtētu finanšu produkta vai pakalpojuma vispārējo ar ilgtspēju saistīto ietekmi;

(c)  5. pantā minēto informāciju;

(d)  7. pantā minēto informāciju.

Informācija, kas jāatklāj atbilstoši šā punkta pirmajai daļai, ir skaidra, kodolīga un saprotama privātiem ieguldītājiem un plašai sabiedrībai. To saprotamā veidā publicē tīmekļa vietnē labi redzamā vietā, tā ir viegli pieejama un viegli saprotama un ir izklāstīta skaidrā un vienkāršā valodā. Tīmekļa vietnē sniedz arī sīkāku informāciju profesionāliem ieguldītājiem un citiem ekspertiem.

2.  EBI, EAAPI un ESMA apvienotajā komitejā izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā tiek sīkāk precizēts 1. punktā ▌minētās informācijas saturs un noformējuma prasības▐, precīzi norādot, kā 2. punktā minētos noteikumus saskaņot ar 1. punkta prasībām attiecībā uz to, tieši kādai satura un noformējuma ziņā ir jābūt šajā punktā minētajai informācijai.

EBI, EAAPI un ESMA ņem vērā Eiropas līmenī jaunas vai mainītas definīcijas.

EBI, EAAPI un ESMA minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu iesniedz Komisijai līdz [PB: lūgums norādīt datumu — 12 mēneši pēc spēkā stāšanās dienas].

Attiecībā uz šā punkta pirmajā daļā minētajiem regulatīvajiem tehniskajiem standartiem Komisija pieņem deleģētos aktus ▌saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010, Regulas (ES) Nr. 1094/2010 un Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

7. pants

▌Ieguldījumu ilgtspējas risku un ilgtspējas snieguma pārredzamība periodiskajos paziņojumos

1.  Ja finanšu tirgus dalībnieki dara pieejamu 5. panta 1., 2. un 3. punktā minēto finanšu produktu vai pakalpojumu, tie revidentu pārbaudītos, integrētos periodiskajos paziņojumos, kurus sagatavo vismaz reizi gadā un kuros sniedz gan finansiālu, gan ar finansēm nesaistītu informāciju, iekļauj aprakstu par:

(a)  finanšu produkta vai pakalpojuma vispārējo ar ilgtspēju saistīto ietekmi un ilgtspējas sniegumu, izmantojot saskaņotus un salīdzināmus ilgtspējas riska rādītājus;

(b)  ja par atsauces etalonu ir izraudzīts indekss — finanšu produkta vai pakalpojuma vispārējās ietekmes salīdzinājumu ar izraudzīto indeksu un plašā tirgus indeksu no svēruma, sastāvdaļu un ilgtspējas rādītāju viedokļa;

(ba)  biržā kotētie uzņēmumi aprakstu par to, kā ilgtspējas sniegums un ilgtspējas riski ir iestrādāti pārvaldības procesos un ieguldījumu stratēģijā, iekļauj Direktīvā 2013/34/ES minētajos gada finanšu pārskatos un konsolidētajos finanšu pārskatos.

2.  Šā panta 1. punktā minēto informāciju atklāj šādi:

(a)  AIFP — gada pārskatā, kas minēts Direktīvas 2011/61/ES 22. pantā;

(b)  apdrošināšanas sabiedrības — reizi gadā rakstiski saskaņā ar Direktīvas 2009/138/EK 185. panta 6. punktu;

(c)  AKUI — pensijas izmaksu pārskatā, kas minēts Direktīvas (ES) 2016/2341 38. pantā, un sniedzot informāciju, kā minēts Direktīvas (ES) 2016/2341 43. pantā;

(d)  kvalificētu riska kapitāla fondu pārvaldnieki — gada pārskatā, kas minēts Regulas (ES) Nr. 345/2013 12. pantā;

(e)  kvalificētu sociālās uzņēmējdarbības fondu pārvaldnieki — gada pārskatā, kas minēts Regulas (ES) Nr. 346/2013 13. pantā;

(f)  pensiju produktu piedāvātāji — rakstiski vismaz gada pārskatos vai pārskatos saskaņā ar valsts tiesību aktiem;

(g)  PVKIU pārvaldības sabiedrības vai PVKIU ieguldījumu brokeru sabiedrības — pusgada un gada pārskatos, kas minēti Direktīvas 2009/65/EK 69. pantā;

(h)  ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas nodrošina portfeļa pārvaldības pakalpojumus, — periodiskajos paziņojumos, kas minēti Direktīvas 2014/65/ES 25. panta 6. punktā;

(ha)  gan biržā kotēti, gan nekotēti uzņēmumi — sagatavojot Direktīvas 2013/34/ES 19.a un 29.a pantā minētos periodiskos pārskatus.

3.  Šā panta 1. punkta nolūkiem finanšu tirgus dalībnieki izmanto informāciju, kas ietverta vadības ziņojumos saskaņā ar Direktīvas 2013/34/ES 19. pantu, vai — attiecīgā gadījumā — informāciju, kas ietverta nefinanšu pārskatos saskaņā ar 19.a pantu, tomēr nodrošinot, lai informācija individuālajiem ieguldītājiem būtu izklāstīta skaidri un tā, ka ir viegli saprotama un pieejama.

4.  EBI, EAAPI un ESMA apvienotajā komitejā izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā tiek sīkāk precizēts 1. punktā minētās informācijas saturs un noformējuma prasības, precīzi norādot, kā 2. punktā minētos noteikumus saskaņot ar 1. punkta prasībām attiecībā uz to, tieši kādai satura un noformējuma ziņā ir jābūt šajā punktā minētajai informācijai.

EBI, EAAPI un ESMA ņem vērā Eiropas līmenī jaunas vai mainītas definīcijas.

EBI, EAAPI un ESMA minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu iesniedz Komisijai līdz [PB: lūgums norādīt datumu — 12 mēneši pēc spēkā stāšanās dienas].

Komisijai ir deleģētas pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010, Regulas (ES) Nr. 1094/2010 un Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

8. pants

Atklātās informācijas pārskatīšana

1.  Finanšu tirgus dalībnieki nodrošina, ka visa informācija, kas publicēta saskaņā ar 3. vai 6. pantu, tiek pastāvīgi atjaunināta. Ja finanšu tirgus dalībnieks ievieš izmaiņas šādā informācijā, tajā pašā tīmekļa vietnē publicē saprotamu skaidrojumu par veiktajām izmaiņām.

2.  Šā panta 1. punktu mutatis mutandis piemēro apdrošināšanas starpniekiem, kas sniedz apdrošināšanas konsultācijas saistībā ar IBIP, un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas sniedz ieguldījumu konsultācijas saistībā ar jebkuru informāciju, kura publicēta saskaņā ar 3. pantu.

9. pants

Tirgvedības paziņojumi

1.  Neskarot stingrākus nozares tiesību aktus, jo īpaši Direktīvu 2009/65/EK, Direktīvu 2014/65/ES, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/97 un Regulu (ES) Nr. 1286/2014, finanšu tirgus dalībnieki, apdrošināšanas starpnieki, kas sniedz apdrošināšanas konsultācijas saistībā ar IBIP, un ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas sniedz ieguldījumu konsultācijas, nodrošina, ka to tirgvedības paziņojumi nav pretrunā informācijai, kas atklāta atbilstoši šai regulai.

2.  EBI, EAAPI un ESMA apvienotajā komitejā var izstrādāt īstenošanas tehnisko standartu projektu, lai noteiktu ieguldījumu informācijas noformēšanas standartu.

Komisijai piešķir pilnvaras pieņemt īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010, Regulas (ES) Nr. 1094/2010 un Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.

9.a pants

Deleģēšanas īstenošana

1.  Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.  Pilnvaras pieņemt 3. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz 5 gadu laikposmu. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms 5 gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 3. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.  Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.  Saskaņā ar 2. panta [...] un 3. panta 2.b punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

10.a pants

Grozījumi Direktīvā 2013/34/ES

Direktīvu 2013/34/ES groza šādi:

(1)  direktīvas 19.a panta 1. punktam un 29.a panta 1. punktam pievieno šādus apakšpunktus:

„f)  konkrētajam uzņēmumam būtiskus ilgtspējas riskus, kā definēts Regulas [PB: lūgums norādīt atsauci uz Regulu par informācijas atklāšanu saistībā ar ilgtspējīgiem ieguldījumiem un ilgtspējas riskiem un ar ko groza Direktīvu (ES) 2016/2341 un Direktīvu 2013/34/ES] 2. panta a) punktā, dodot finanšu tirgus dalībniekiem, kā tie definēti minētās regulas 2. panta sa) punktā, izpildīt tās pašas regulas 4. un 5. pantā noteikto pienākumu atklāt informāciju par ilgtspējas riskiem un tos mazināt;

g)  ilgtspējas sniegumu, kas noteikts pēc konkrētajam uzņēmumam un nozarei būtiskiem ilgtspējas rādītājiem, pamatojoties uz saskaņotu ilgtspējas rādītāju sarakstu, kura izstrāde un atjaunināšana jāveic Eiropas Komisijai, saskaņā ar [PB: lūgums norādīt atsauci uz Regulu par ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanas regulējuma izveidi];”.

10. pants

Grozījumi Direktīvā (ES) 2016/2341

Direktīvu (ES) 2016/2341 groza šādi:

(1)  direktīvas 19. pantam pievieno šādu 9. punktu:

„9. Komisija ir pilnvarota ar deleģētiem aktiem saskaņā ar 60.a pantu pieņemt pasākumus, kas nodrošina to, ka:

(a)  tiek ievērots piesardzības princips attiecībā uz vides, sociālo un pārvaldības risku ņemšanu vērā;

(b)  iekšējos ieguldījumu lēmumu pieņemšanas un riska pārvaldības procesos tiek iekļauti vides, sociālie un pārvaldības faktori.

Pieņemot minētos deleģētos aktus, ņem vērā AKUI darbību lielumu, veidu, apmēru un sarežģītību un ar šādām darbībām saistītos riskus un nodrošina atbilstību Direktīvas 2009/65/EK 14. pantam, Direktīvas 2009/138/EK 132. pantam un Direktīvas 2011/61/ES 12. pantam.”;

(2)  iekļauj šādu 60.a pantu:

„60.a pants

Deleģēšanas īstenošana

1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2. Pilnvaras pieņemt 19. panta 9. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 19. panta 9. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4. Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5. Saskaņā ar 19. panta 9. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja trijos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par trim mēnešiem.”.

11. pants

Izvērtēšana

Līdz [PB: lūgums norādīt datumu — 36 mēneši pēc spēkā stāšanās dienas] Komisija izvērtē šīs regulas piemērošanu, jo īpaši attiecībā uz sociālās un pārvaldības jomas faktoriem un rādītājiem un to integrāciju ieguldījumu lēmumos un informācijas atklāšanā pirms līguma noslēgšanas. Izvērtēšanas procesā cita starpā analizē arī to, kā emitenta datu pieejamība un kvalitāte ietekmē finanšu tirgus dalībnieku spēju ilgtspējas risku integrēt ieguldījumu lēmumos un informācijas atklāšanā par produktu.

Komisija apsver iespēju Direktīvu 2013/34/ES pārstrādāt, lai uzlabotu kārtību, kādā uzņēmumi sniedz ziņojumus par ilgtspējas risku.

12. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no [PB: lūgums norādīt datumu — 12 mēneši pēc dienas, kad regula publicēta Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī]. Turpmāk šo regulu pārskata vai atjaunina, vispirms veicot ietekmes novērtējumu, lai noskaidrotu pārskatīšanas vai atjaunināšanas lietderību.

Tomēr 5. panta 5. punktu, 6. panta 2. punktu, 7. panta 4. punktu, 9. panta 2. punktu un 10. pantu piemēro no [PB: lūgums norādīt spēkā stāšanās datumu] un 7. panta 1. līdz 3. punktu piemēro no [PB: lūgums norādīt 1. janvāri nākamajā gadā pēc otrajā daļā minētā datuma].

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā —  Padomes vārdā —

priekšsēdētājs  priekšsēdētājs

Ia PIELIKUMS

Par pamatu ņemot Apvienoto Nāciju Organizācijas atbalstītās atbildīgu investīciju principu ziņošanas sistēmas 2018. gada pamatdefinīciju dokumentu (publicēts 2017. gada novembrī) un Eiropas Komisijas aprites ekonomikas uzraudzības sistēmu, ilgtspējas riski var būt šādi vides, sociālie un pārvaldības faktori un rādītāji:

(i)  jautājumi, kas saistīti ar dabas vides un dabas sistēmu kvalitāti un darbību. Tie var būt arī šādi jautājumi: bioloģiskās daudzveidības zudums, siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas, klimata pārmaiņas, atjaunojamo energoresursu enerģija, energoefektivitāte, gaisa, ūdens vai resursu izsmelšana un piesārņošana, atkritumu apsaimniekošana, stratosfēras ozona slāņa noārdīšanās, zemes izmantošanas maiņa;

(ii)  jautājumi, kas saistīti ar cilvēku un vietējo kopienu tiesībām, labklājību un interesēm. Tie var būt arī šādi jautājumi: cilvēktiesības, darba standarti piegādes ķēdē, bērnu, vergu un piespiedu darbs, darba aizsardzība, biedrošanās brīvība un vārda brīvība, brīva un neatkarīga pilsoniskā sabiedrība, cilvēktiesību aizstāvju spēja īstenot savu darbību, cilvēkkapitāla pārvaldība un darba ņēmēju attiecības, daudzveidība, attiecības ar vietējām kopienām, cita starpā brīvi paustas apzinātas piekrišanas iepriekšēja saņemšana, darbības konfliktu zonās, veselība un zāļu pieejamība, HIV/AIDS, patērētāju tiesību aizsardzība un pretrunīgi vērtēti ieroči; un

(iii)  jautājumi, kas saistīti ar uzņēmumu un citu ieguldījumu saņēmēju pārvaldību. Biržā kotētu kapitāla vērtspapīru kontekstā tie var būt šādi jautājumi: valdes struktūra, lielums, daudzveidība, kvalifikācija un neatkarība, vadītāju atalgojums, akcionāru tiesības, ieinteresēto personu mijiedarbība, informācijas atklāšana, uzņēmējdarbības ētika, kukuļošana un korupcija, nodokļu maksāšana, privātuma un datu aizsardzība, iekšējā kontrole un riska pārvaldība, un plašākā nozīmē visi jautājumi, kuri skar attiecības starp uzņēmuma vadību, tā valdi, akcionāriem un citām ieinteresētajām personām. Šajā kategorijā var būt arī uzņēmējdarbības stratēģijas jautājumi, kas aptver gan uzņēmējdarbības stratēģijas ietekmi uz vides un sociālo problemātiku, gan arī noteiktu šādas stratēģijas īstenošanas veidu. Biržā nekotētu aktīvu kategorijās pārvaldības jautājumi ir arī jautājumi par fondu pārvaldību, piemēram, padomdevēju komiteju pilnvaras, vērtēšanas jautājumi, maksu struktūra u. tml.

IIa PIELIKUMS

Starptautiskie principi

1.

ANO

Principles for Responsible Investment –- Reporting Framework [atbildīgu investīciju principu ziņošanas sistēma] – https://www.unpri.org/

2.

ESAO

OECD Guidance – Responsible Business Conduct for Institutional Investors – Key Considerations for due diligence under the OECD Guidelines for Multinational Investors (2017) [ESAO 2017. gada pamatnostādnes „Institucionālu investoru atbildīga uzņēmējdarbība: galvenie apsvērumi par uzticamības pārbaudi saskaņā ar ESAO Vadlīnijām daudznacionāliem uzņēmumiem”] – https://mneguidelines.oecd.org/RBC-for-Institutional-Investors.pdf

(1)

OV ...

(2)

* Grozījumi: jaunais vai grozītais teksts ir iezīmēts treknā slīprakstā; svītrojumi ir apzīmēti ar simbolu ▌.

(3)

  OV C [...], [...], [...]. lpp.

(4)

  OV C [...], [...], [...]. lpp.

(5)

  Padomes 2016. gada 5. oktobra Lēmums (ES) 2016/1841 par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām ietvaros pieņemto Parīzes nolīgumu (OV L 282, 19.10.2016., 1. lpp.).

(6)

  Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīva 2009/65/EK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) (OV L 302 17.11.2009., 32. lpp.).

(7)

  Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Direktīva 2009/138/EK par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) (OV L 335, 17.12.2009., 1. lpp.).

(8)

  Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 8. jūnija Direktīva 2011/61/ES par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem (OV L 174, 1.7.2011., 1. lpp.).

(9)

  Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Direktīva 2014/65/ES par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/ES un Direktīvu 2011/61/ES (OV L 173, 12.6.2014., 349. lpp.).

(10)

  Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 20. janvāra Direktīva (ES) 2016/97 par apdrošināšanas izplatīšanu (OV L 26, 2.2.2016., 19. lpp.).

(11)

  Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 14. decembra Direktīva (ES) 2016/2341 par arodpensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju (AKUI) darbību un uzraudzību (OV L 354, 23.12.2016., 37. lpp.).

(12)

  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. aprīļa Regula (ES) Nr. 345/2013 par Eiropas riska kapitāla fondiem (OV L 115, 25.4.2013., 1. lpp.).

(13)

  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. aprīļa Regula (ES) Nr. 346/2013 par Eiropas sociālās uzņēmējdarbības fondiem (OV L 115, 25.4.2013., 18. lpp.).

(14)

  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīva 2013/34/ES par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (OV L 182, 29.6.2013., 19. lpp.).

(15)

  Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regula (ES) Nr. 1093/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK (OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.).

(16)

  Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regula (ES) Nr. 1094/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/79/EK (OV L 331, 15.12.2010., 48. lpp.).

(17)

  Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regula (ES) Nr. 1095/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK (OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.).

(18)

  Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 14. decembra Direktīva (ES) 2016/2341 par arodpensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju (AKUI) darbību un uzraudzību (OV L 354, 23.12.2016., 37. lpp.).

(19)

  Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. novembra Regula (ES) Nr. 1286/2014 par komplektētu privāto ieguldījumu un apdrošināšanas ieguldījumu produktu (PRIIP) pamatinformācijas dokumentiem (OV L 352, 9.12.2014., 1. lpp).


Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejaS ATZINUMS (11.10.2018)

Ekonomikas un monetārajai komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par informācijas atklāšanu saistībā ar ilgtspējīgiem ieguldījumiem un ilgtspējas riskiem un ar ko groza Direktīvu (ES) 2016/2341

(COM(2018)0354 – C8-0208/2018 – 2018/0179(COD))

Atzinuma sagatavotāja: Adina-Ioana Vălean

GROZĪJUMI

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ekonomikas un monetāro komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1

Regulas priekšlikums

1. virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Priekšlikums

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par informācijas atklāšanu saistībā ar ilgtspējīgiem ieguldījumiem un ilgtspējas riskiem un ar ko groza Direktīvu (ES) 2016/2341

par informācijas atklāšanu saistībā ar ieguldījumu ietekmi uz ilgtspēju un tiem raksturīgajiem ilgtspējas riskiem un ar ko groza Direktīvu (ES) 2016/2341

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

Grozījums Nr.    2

Regulas priekšlikums

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2009/65/EK32, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2009/138/EK33, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2011/61/ES34, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2014/65/ES35, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai (ES) 2016/9736, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai (ES) 2016/234137, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 345/201338 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 346/201339 ir kopējs mērķis veicināt pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu (PVKIU), alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku (AIFP), apdrošināšanas sabiedrību, ieguldījumu brokeru sabiedrību, apdrošināšanas starpnieku, arodpensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju (AKUI), kvalificētu riska kapitāla fondu pārvaldnieku (EuVECA pārvaldnieki) un kvalificētu sociālās uzņēmējdarbības fondu pārvaldnieku (EuSEF pārvaldnieki) darbības sākšanu un īstenošanu. Minētās direktīvas un regulas nodrošina vienotāku aizsardzību individuālajiem ieguldītājiem un atvieglo tiem iespējas lietderīgi izmantot finanšu produktu un pakalpojumu plašo klāstu, vienlaikus paredzot noteikumus, kas ļauj ieguldītājiem pieņemt pārdomātus ieguldījumu lēmumus. Lai gan minētie mērķi lielākoties ir sasniegti, informācijas atklāšana individuālajiem ieguldītājiem par ilgtspējas risku un ilgtspējīgu ieguldījumu mērķu integrēšanu PVKIU pārvaldības sabiedrību, AIFP, apdrošināšanas sabiedrību, ieguldījumu brokeru sabiedrību, kas nodrošina portfeļa pārvaldības pakalpojumus, AKUI, pensiju fondu, EuVECA pārvaldnieku un EuSEF pārvaldnieku (finanšu tirgus dalībnieki) lēmumu pieņemšanā un informācijas atklāšana individuālajiem ieguldītājiem par ilgtspējas risku integrēšanu konsultāciju procesos, ko īsteno apdrošināšanas starpnieki, kuri sniedz apdrošināšanas konsultācijas par apdrošināšanas ieguldījumu produktiem (IBIP), un ieguldījumu brokeru sabiedrības, kuras sniedz ieguldījumu konsultācijas (finanšu konsultanti), ir nepietiekami attīstīta, jo tai pagaidām nepiemēro saskaņotas prasības.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2009/65/EK32, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2009/138/EK33, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2011/61/ES34, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2014/65/ES35, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai (ES) 2016/9736, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai (ES) 2016/234137, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 345/201338 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 346/201339 ir kopējs mērķis veicināt pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu (PVKIU), alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku (AIFP), apdrošināšanas sabiedrību, ieguldījumu brokeru sabiedrību, apdrošināšanas starpnieku, arodpensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju (AKUI), kvalificētu riska kapitāla fondu pārvaldnieku (EuVECA pārvaldnieki) un kvalificētu sociālās uzņēmējdarbības fondu pārvaldnieku (EuSEF pārvaldnieki) darbības sākšanu un īstenošanu. Minētās direktīvas un regulas nodrošina vienotāku aizsardzību individuālajiem ieguldītājiem un atvieglo tiem iespējas lietderīgi izmantot finanšu produktu un pakalpojumu plašo klāstu, vienlaikus paredzot noteikumus, kas ļauj ieguldītājiem pieņemt pārdomātus ieguldījumu lēmumus. Lai gan minētie mērķi lielākoties ir sasniegti, informācijas atklāšana par ietekmi uz ilgtspēju un par ilgtspējas risku un ilgtspējīgu ieguldījumu mērķu integrēšanu PVKIU pārvaldības sabiedrību, AIFP, apdrošināšanas sabiedrību, ieguldījumu brokeru sabiedrību, kas nodrošina portfeļa pārvaldības pakalpojumus, AKUI, pensiju fondu, EuVECA pārvaldnieku un EuSEF pārvaldnieku (finanšu tirgus dalībnieki) lēmumu pieņemšanā un informācijas atklāšana individuālajiem ieguldītājiem par ilgtspējas risku integrēšanu konsultāciju procesos, ko īsteno apdrošināšanas starpnieki, kuri sniedz apdrošināšanas konsultācijas par apdrošināšanas ieguldījumu produktiem (IBIP), un ieguldījumu brokeru sabiedrības, kuras sniedz ieguldījumu konsultācijas (finanšu konsultanti), ir nepietiekami attīstīta, jo tai pagaidām nepiemēro saskaņotus rādītājus un prasības. Lai izpildītu savu pienākumu veikt uzticamības pārbaudi par ietekmi uz ilgtspēju un par ilgtspējas riskiem, pašiem finanšu tirgus dalībniekiem no ieguldījumu saņēmējiem ir vajadzīga ticama, salīdzināma un saskaņota informācijas atklāšanas procesa īstenošana. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2013/34/ES39a ir noteikti pienākumi, kas uzņēmumiem ir jāpilda saistībā ar grāmatvedības un ziņošanas prasībām. Tāpēc minēto direktīvu vajadzētu atjaunināt, lai tajā iekļautu integrētu, revīzijas apliecinātu ziņošanu par ilgtspējas riskiem un par ietekmi uz ilgtspēju, un tādējādi reaģēt uz arvien aktuālāko nepieciešamību ilgtspējas apsvērumus integrēt uzņēmumu stratēģijā un riska pārvaldībā.

__________________

__________________

32 Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīva 2009/65/EK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) (OV L 302, 17.11.2009., 32. lpp.).

32 Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīva 2009/65/EK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) (OV L 302, 17.11.2009., 32. lpp.).

33 Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Direktīva 2009/138/EK par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) (OV L 335, 17.12.2009., 1. lpp.).

33 Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Direktīva 2009/138/EK par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) (OV L 335, 17.12.2009., 1. lpp.).

34 Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 8. jūnija Direktīva 2011/61/ES par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem (OV L 174, 1.7.2011., 1. lpp.).

34 Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 8. jūnija Direktīva 2011/61/ES par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem (OV L 174, 1.7.2011., 1. lpp.).

35 Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Direktīva 2014/65/ES par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/ES un Direktīvu 2011/61/ES (OV L 173, 12.6.2014., 349. lpp.).

35 Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Direktīva 2014/65/ES par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/ES un Direktīvu 2011/61/ES (OV L 173, 12.6.2014., 349. lpp.).

36 Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 20. janvāra Direktīva (ES) 2016/97 par apdrošināšanas izplatīšanu (OV L 26, 2.2.2016., 19. lpp.).

36 Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 20. janvāra Direktīva (ES) 2016/97 par apdrošināšanas izplatīšanu (OV L 26, 2.2.2016., 19. lpp.).

37 Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 14. decembra Direktīva (ES) 2016/2341 par arodpensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju (AKUI) darbību un uzraudzību (OV L 354, 23.12.2016., 37. lpp.).

37 Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 14. decembra Direktīva (ES) 2016/2341 par arodpensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju (AKUI) darbību un uzraudzību (OV L 354, 23.12.2016., 37. lpp.).

38 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. aprīļa Regula (ES) Nr. 345/2013 par Eiropas riska kapitāla fondiem (OV L 115, 25.4.2013., 1. lpp.).

38 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. aprīļa Regula (ES) Nr. 345/2013 par Eiropas riska kapitāla fondiem (OV L 115, 25.4.2013., 1. lpp.).

39 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. aprīļa Regula (ES) Nr. 346/2013 par Eiropas sociālās uzņēmējdarbības fondiem (OV L 115, 25.4.2013., 18. lpp.).

39 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. aprīļa Regula (ES) Nr. 346/2013 par Eiropas sociālās uzņēmējdarbības fondiem (OV L 115, 25.4.2013., 18. lpp.).

 

39a Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīva 2013/34/ES par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (OV L 182, 29.6.2013., 19. lpp.).

Grozījums Nr.    3

Regulas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)  Ja nebūs saskaņotu Savienības noteikumu par informācijas atklāšanu individuālajiem ieguldītājiem saistībā ar ilgtspēju, pastāv iespēja, ka turpināsies atšķirīgu pasākumu pieņemšana valstu līmenī un atšķirīgu pieeju īstenošana dažādās finanšu nozarēs. Šādi atšķirīgi pasākumi un pieejas turpinātu radīt ievērojamus konkurences kropļojumus, ko izraisa būtiskas informācijas atklāšanas standartu atšķirības. Turklāt tas, ka vienlaicīgi veidojas tirgus prakse, kuras pamatā ir komerciālu apsvērumu virzītas prioritātes un kura izraisa rezultātu atšķirības, pašlaik turpina sadrumstalot tirgu un nākotnē varētu vēl vairāk pasliktināt iekšējā tirgus darbību. Informācijas atklāšanas standartu un tirgus prakses atšķirību dēļ ir ļoti sarežģīti salīdzināt dažādus finanšu produktus un pakalpojumus, kā arī rodas negodīgi konkurences apstākļi starp šiem produktiem un pakalpojumiem un starp izplatīšanas kanāliem un papildu šķēršļi iekļūšanai iekšējā tirgū. Šādas atšķirības var arī radīt apjukumu individuālajiem ieguldītājiem un kropļot to ieguldījumu lēmumus. Nodrošinot atbilstību Parīzes klimata nolīgumam, dalībvalstis varētu pieņemt atšķirīgus valsts pasākumus, kas var radīt šķēršļus iekšējā tirgus pienācīgai darbībai un kaitēt finanšu tirgus dalībniekiem un finanšu konsultantiem. Turklāt tas, ka nav saskaņotu noteikumu par pārredzamību, sarežģī individuālajiem ieguldītājiem iespējas objektīvi salīdzināt dažādus finanšu produktus un pakalpojumus dažādās dalībvalstīs attiecībā uz saistītajiem vides, sociālajiem un pārvaldības riskiem un ilgtspējīgu ieguldījumu mērķiem. Tāpēc ir svarīgi likvidēt pašreizējos šķēršļus iekšējā tirgus darbībai un novērst iespējamus turpmākus šķēršļus.

(3)  Ja nebūs saskaņotu Savienības noteikumu emitentiem un ieguldītājiem par informācijas atklāšanu saistībā ar ilgtspēju, pastāv iespēja, ka turpināsies atšķirīgu pasākumu pieņemšana valstu līmenī un atšķirīgu pieeju īstenošana dažādās finanšu nozarēs. Šādi atšķirīgi pasākumi un pieejas turpinātu radīt ievērojamus konkurences kropļojumus, ko izraisa būtiskas informācijas atklāšanas standartu atšķirības. Turklāt tas, ka vienlaicīgi veidojas tirgus prakse, kuras pamatā ir komerciālu apsvērumu virzītas prioritātes un kura izraisa rezultātu atšķirības, pašlaik turpina sadrumstalot tirgu un nākotnē varētu vēl vairāk pasliktināt iekšējā tirgus darbību. Informācijas atklāšanas standartu un tirgus prakses atšķirību dēļ un bez saskaņota rādītāju kopuma ir ļoti sarežģīti salīdzināt dažādus finanšu produktus un pakalpojumus, kā arī rodas negodīgi konkurences apstākļi starp šiem produktiem un pakalpojumiem un starp izplatīšanas kanāliem un papildu šķēršļi iekļūšanai iekšējā tirgū. Šādas atšķirības var arī radīt apjukumu individuālajiem ieguldītājiem un kropļot to ieguldījumu lēmumus. Nodrošinot atbilstību Parīzes klimata nolīgumam, dalībvalstis varētu pieņemt atšķirīgus valsts pasākumus, kas var radīt šķēršļus iekšējā tirgus pienācīgai darbībai un kaitēt finanšu tirgus dalībniekiem un finanšu konsultantiem. Turklāt tas, ka nav saskaņotu noteikumu un rādītāju attiecībā uz pārredzamību, sarežģī ieguldītājiem iespējas objektīvi salīdzināt ieguldījumu saņēmēju bāzi un dažādus finanšu produktus un pakalpojumus dažādās dalībvalstīs, lai tos izvērtētu pēc ietekmes uz vides, sociālo un pārvaldības jomu un saistītajiem riskiem un pēc ilgtspējīgu ieguldījumu mērķiem. Tāpēc ir svarīgi likvidēt pašreizējos šķēršļus iekšējā tirgus darbībai un novērst iespējamus turpmākus šķēršļus.

Grozījums Nr.    4

Regulas priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4)  Lai nodrošinātu saskaņotu šīs regulas piemērošanu un to, ka finanšu tirgus dalībnieki pārredzami un konsekventi piemēro šajā regulā noteiktos informācijas atklāšanas pienākumus, ir jānosaka saskaņota „ilgtspējīgu ieguldījumu” definīcija.

(4)  Lai nodrošinātu saskaņotu šīs regulas piemērošanu un to, ka finanšu tirgus dalībnieki pārredzami un konsekventi piemēro šajā regulā noteiktos informācijas atklāšanas pienākumus, pēc saskaņota rādītāju kopuma ir jānosaka saskaņota definīcija jēdzieniem „ilgtspējīgi ieguldījumi” un „ilgtspējas riski”. Kaut arī galvenā uzmanība jāpievērš būtiskiem riskiem, attiecīgā definīcija būtu jānosaka ar skatu nākotnē, lai pienācīgi būtu ņemti vērā vēl topošie riski.

Pamatojums

Ir vajadzīgi skaidri definēti jēdzieni un saskaņoti rādītāji, lai garantētu juridisko noteiktību, konsekvences minimumu starp valsts iestādēm un tirgus dalībniekiem un lai izvairītos no tirgus sadrumstalošanās.

Grozījums Nr.    5

Regulas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6)  Tā kā ilgtspējas kritēriji ir standarta atsauces punkti, attiecībā pret kuriem tiek novērtēti ilgtspējīgi ieguldījumi, individuālie ieguldītāji pirms līguma noslēgšanas būtu jāinformē par izraudzītā indeksa atbilstību, proti, tā saskaņotību ar ilgtspējīgu ieguldījumu mērķi. Finanšu tirgus dalībniekiem arī būtu jāatklāj iemesli, kāpēc izraudzītā indeksa svērums un sastāvdaļas atšķiras no plašā tirgus indeksa. Lai veicinātu pārredzamību, finanšu tirgus dalībniekiem būtu arī jānorāda, kur ir atrodama informācija par izraudzītā indeksa un plašā tirgus indeksa aprēķināšanai izmantoto metodiku, lai individuālajiem ieguldītājiem būtu vajadzīgā informācija par to, kā notikusi indeksiem pamatā esošo aktīvu atlase un izsvēršana, kuri aktīvi tika izslēgti un kāda iemesla dēļ, kā tika novērtēta ar ilgtspēju saistītā ietekme vai kādi datu avoti tika izmantoti. Šādas informācijas atklāšanai būtu jānodrošina efektīvas salīdzināšanas iespēja un jāveicina pareiza priekšstata radīšana par ilgtspējai labvēlīgiem ieguldījumiem. Ja neviens indekss nav izraudzīts par atsauces etalonu, finanšu tirgus dalībniekiem būtu jāpaskaidro, kā tiek sasniegts ilgtspējīgu ieguldījumu mērķis.

(6)  Tā kā ilgtspējas kritēriji ir standarta atsauces punkti, attiecībā pret kuriem tiek novērtēti ilgtspējīgi ieguldījumi, individuālie ieguldītāji pirms līguma noslēgšanas būtu jāinformē par izraudzītā indeksa atbilstību, proti, tā saskaņotību ar ilgtspējīgu ieguldījumu mērķi. Finanšu tirgus dalībniekiem arī būtu jāatklāj iemesli, kāpēc izraudzītā indeksa svērums un sastāvdaļas atšķiras no plašā tirgus indeksa. Lai veicinātu pārredzamību, finanšu tirgus dalībniekiem būtu arī jānorāda, kur ir atrodama informācija par izraudzītā indeksa un plašā tirgus indeksa aprēķināšanai izmantoto metodiku, lai individuālajiem ieguldītājiem būtu vajadzīgā informācija par to, kā notikusi indeksiem pamatā esošo aktīvu atlase un izsvēršana, kuri aktīvi tika izslēgti un kāda iemesla dēļ, kā tika novērtēta ar ilgtspēju saistītā ietekme vai kādi datu avoti tika izmantoti. Šādas informācijas atklāšanai pēc saskaņota rādītāju kopuma būtu jānodrošina efektīvas salīdzināšanas iespēja un jāveicina pareiza priekšstata radīšana par ilgtspējai labvēlīgiem ieguldījumiem. Ja neviens indekss nav izraudzīts par atsauces etalonu, finanšu tirgus dalībniekiem būtu jāpaskaidro, kā tiek sasniegts ilgtspējīgu ieguldījumu mērķis.

Grozījums Nr.    6

Regulas priekšlikums

7.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(7a)  Ja finanšu produkts vai pakalpojums ir obligācijas, līgumi par cenu starpībām, atvasinātie instrumenti vai citi instrumenti, kuru pamatā ir bāzes aktīvu vērtība, informācijas atklāšanas procesā būtu skaidri jānorāda, kā aktīvu vērtība ir saistīta ar ilgtspējas mērķu sasniegšanu.

Grozījums Nr.    7

Regulas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8)  Lai uzlabotu pārredzamību un informētu individuālos ieguldītājus, piekļuve informācijai par to, kā finanšu tirgus dalībnieki integrē ilgtspējas riskus ieguldījumu lēmumu pieņemšanas procesos un kā finanšu konsultanti tos integrē konsultāciju procesos, būtu jāreglamentē, nosakot, ka šīm struktūrām minētā informācija jāuztur to tīmekļa vietnēs.

(8)  Lai uzlabotu pārredzamību un salīdzināšanas iespējas un lai informētu ieguldītājus, piekļuve informācijai par to, ir ņemta vērā ietekme uz ilgtspēju un kā finanšu tirgus dalībnieki integrē ilgtspējas riskus ieguldījumu lēmumu pieņemšanas procesos, un kā finanšu konsultanti tos integrē konsultāciju procesos, būtu jāreglamentē, nosakot, ka šīm struktūrām minētā informācija jāuztur savās tīmekļa vietnēs.

Grozījums Nr.    8

Regulas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9)  Pašreizējās informācijas atklāšanas prasības, kas noteiktas Savienības tiesību aktos, neparedz, ka ir jāatklāj visa informācija, kas vajadzīga, lai pienācīgi informētu individuālos ieguldītājus par tādu ietekmi uz to ieguldījumiem, kura saistīta ar ilgtspēju. Tāpēc ir lietderīgi paredzēt konkrētākas informācijas atklāšanas prasības attiecībā uz ilgtspējīgiem ieguldījumiem. Piemēram, izmantojot rādītājus, kas ir būtiski attiecībā uz izvēlēto ilgtspējīgu ieguldījumu mērķi, būtu regulāri jāziņo par finanšu produktu vispārējo ar ilgtspēju saistīto ietekmi. Ja par atsauces etalonu ir izraudzīts atbilstošs indekss, šāda informācija būtu jāsniedz arī par izraudzīto indeksu un plašā tirgus indeksu, lai varētu veikt salīdzināšanu. Būtu arī jāatklāj informācija par izraudzītā indeksa un plašā tirgus indeksa sastāvdaļām un arī svērumiem, lai plašāk informētu par to, kā tiek sasniegti ilgtspējīgu ieguldījumu mērķi. Ja EuSEF pārvaldnieki dara pieejamu informāciju par pozitīvo sociālo ietekmi, kas izvirzīta par konkrēta fonda mērķi, kopējiem sasniegtajiem sociālajiem rezultātiem un saistītajām izmantotajām metodēm saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 346/2013, tie attiecīgā gadījumā var izmantot minēto informāciju, lai atklātu informāciju atbilstoši šai regulai.

(9)  Pašreizējās informācijas atklāšanas prasības, kas noteiktas Savienības tiesību aktos, neparedz, ka ir jāatklāj visa informācija, kas vajadzīga, lai pienācīgi informētu individuālos ieguldītājus par tādu ietekmi uz to ieguldījumiem, kura saistīta ar ilgtspēju. Tāpēc ir lietderīgi paredzēt konkrētākas informācijas atklāšanas prasības attiecībā uz ilgtspējīgiem ieguldījumiem. Piemēram, izmantojot saskaņotu rādītāju kopumu, kas ir būtiski attiecībā uz izvēlēto ilgtspējīgu ieguldījumu mērķi, būtu regulāri jāziņo par finanšu produktu vispārējo ar ilgtspēju saistīto ietekmi. Ja par atsauces etalonu ir izraudzīts atbilstošs indekss, šāda informācija būtu jāsniedz arī par izraudzīto indeksu un plašā tirgus indeksu, lai varētu veikt salīdzināšanu. Būtu arī jāatklāj informācija par izraudzītā indeksa un plašā tirgus indeksa sastāvdaļām un arī svērumiem, lai plašāk informētu par to, kā tiek sasniegti ilgtspējīgu ieguldījumu mērķi. Ja EuSEF pārvaldnieki dara pieejamu informāciju par pozitīvo sociālo ietekmi, kas izvirzīta par konkrēta fonda mērķi, kopējiem sasniegtajiem sociālajiem rezultātiem un saistītajām izmantotajām metodēm saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 346/2013, tie attiecīgā gadījumā var izmantot minēto informāciju, lai atklātu informāciju atbilstoši šai regulai.

Grozījums Nr.    9

Regulas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/34/ES40 nosaka pārredzamības prasības attiecībā uz sociālajiem, vides un korporatīvās pārvaldības aspektiem nefinanšu pārskatu sniegšanā. Tomēr minētajās direktīvās prasītā informācijas forma un noformējums nav piemēroti, lai tos tieši izmantotu finanšu tirgus dalībnieki un finanšu konsultanti darījumos ar individuālajiem ieguldītājiem. Finanšu tirgus dalībniekiem un finanšu konsultantiem vajadzētu būt iespējai informāciju, kas ietverta vadības ziņojumos un nefinanšu pārskatos saskaņā ar Direktīvu 2013/34/ES, attiecīgā gadījumā izmantot šīs regulas mērķiem.

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/34/ES40 nosaka pārredzamības prasības attiecībā uz sociālajiem, vides un korporatīvās pārvaldības aspektiem nefinanšu pārskatu sniegšanā. Tomēr minētajās direktīvās prasītā informācijas forma un noformējums nav piemēroti, lai tos tieši izmantotu finanšu tirgus dalībnieki un finanšu konsultanti darījumos ar individuālajiem ieguldītājiem. Lai izpildītu šīs regulas prasības, finanšu tirgus dalībniekiem, finanšu konsultantiem un biržā kotētiem uzņēmumiem informācija par ietekmi uz vides, sociālo un korporatīvās pārvaldības jomu un par saistītajiem riskiem būtu jāatklāj katru gadu sniedzamos vadības ziņojumos un nefinanšu pārskatos saskaņā ar Direktīvu 2013/34/ES.

__________________

__________________

40 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīva 2013/34/ES par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (OV L 182, 29.6.2013., 19. lpp.).

40 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīva 2013/34/ES par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (OV L 182, 29.6.2013., 19. lpp.).

Grozījums Nr.    10

Regulas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13)  Eiropas Banku iestādei („EBI”), Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādei („EAAPI”) un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei („ESMA”) (visas kopā zināmas kā „EUI”), kas izveidotas attiecīgi ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1093/201041, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1094/201042 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1095/201043, apvienotajā komitejā būtu jāizstrādā regulatīvie tehniskie standarti, kuros sīkāk precizē, kādām noformējuma un satura prasībām ir jāatbilst informācijai par ilgtspēju, kas jāatklāj finanšu tirgus dalībnieku pirmslīguma dokumentos, periodiskajos paziņojumus un tīmekļa vietnēs saskaņā ar Regulas Nr. 1093/2010, Regulas Nr. 1094/2010 un Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu. Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai pieņemt minētos regulatīvos tehniskos standartus.

(13)  Eiropas Banku iestādei („EBI”), Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādei („EAAPI”) un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei („ESMA”) (visas kopā zināmas kā „EUI”), kas izveidotas attiecīgi ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1093/201041, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1094/201042 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1095/201043, apvienotajā komitejā būtu jāizstrādā regulatīvie tehniskie standarti, kuros sīkāk precizē, kādām noformējuma un satura prasībām ir jāatbilst informācijai par ieguldījumu ietekmi uz ilgtspēju un tiem raksturīgajiem ilgtspējas riskiem, kas jāatklāj finanšu tirgus dalībnieku pirmslīguma dokumentos, periodiskajos un gada integrētajos paziņojumus un tīmekļa vietnēs saskaņā ar Regulas Nr. 1093/2010, Regulas Nr. 1094/2010 un Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu. Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai pieņemt minētos regulatīvos tehniskos standartus.

__________________

__________________

41 Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regula (ES) Nr. 1093/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK (OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.).

41 Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regula (ES) Nr. 1093/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK (OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.).

42 Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regula (ES) Nr. 1094/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/79/EK (OV L 331, 15.12.2010., 48. lpp.).

42 Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regula (ES) Nr. 1094/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/79/EK (OV L 331, 15.12.2010., 48. lpp.).

43 Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regula (ES) Nr. 1095/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK (OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.).

43 Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regula (ES) Nr. 1095/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK (OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.).

Grozījums Nr.    11

Regulas priekšlikums

16.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(16a)  Šajā regulā izklāstītie noteikumi par informācijas atklāšanu papildina visaptveroša, visiem tirgus dalībniekiem — gan ieguldītājiem, gan korporatīviem ieguldījumu saņēmējiem — obligāta uzticamības pārbaudes regulējuma ieviešanu, kuram cita starpā būtu arī pārejas periodā pakāpeniski iedibināms rūpības pienākuma komponents un kurā būtu ņemts vērā proporcionalitātes princips saskaņā ar ESAO pamatnostādnēm par uzticamības pārbaudi, un kura pamatā būtu Eiropas Parlamenta 2018. gada 29. maija rezolūcija par ilgtspējīgu finansējumu, kas ietver prasību ieviest obligātu uzticamības pārbaudes regulējumu.

Pamatojums

Ja ir spēcīgāks uzticamības pārbaudes regulējums finanšu tirgus dalībniekiem, tas palīdz ieguldītājiem nepieļaut iespēju, ka viņu ieguldījumu nelabvēlīgi ietekmē sabiedrību un vidi, izvairīties no finanšu riskiem un reputācijas apdraudējuma, rīkoties tā, kā to no viņiem sagaida klienti un ieguldījumu saņēmēji, un apsvērt riskus, kas ir plašāki par ieguldītāja pienākumu tīri finansiālu izpratni.

Grozījums Nr.    12

Regulas priekšlikums

18. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18)  Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus, proti, nostiprināt aizsardzību individuālajiem ieguldītājiem un uzlabot informācijas atklāšanu tiem, tostarp pārrobežu pirkumu gadījumos, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, jo ir jānosaka vienotas informācijas atklāšanas prasības Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai,

(18)  Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus, proti, sniegt ieguldītājiem pamatīgāku informāciju un uzlabot tās atklāšanas procesu, kā arī palīdzēt finanšu tirgus dalībniekiem, ieguldījumu konsultantiem un biržā kotētiem uzņēmumiem integrēt ar vides, sociālo un pārvaldības jomu saistītos riskus savā ieguldījumu stratēģijā un korporatīvās valdes lēmumos, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, jo ir jānosaka vienotas informācijas atklāšanas prasības Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai,

Grozījums Nr.    13

Regulas priekšlikums

18.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(18a)  Lai izpildītu savu pienākumu veikt uzticamības pārbaudi par ietekmi uz ilgtspēju un par ilgtspējas riskiem, finanšu tirgus dalībniekiem no ieguldījumu saņēmējiem ir vajadzīga ticama, salīdzināma un saskaņota informācijas atklāšanas procesa īstenošana. Tāpēc informācijas atklāšanas prasības, kas noteiktas šajā regulā, biržā kotētiem uzņēmumiem būtu jāpiemēro pēc tam, kad būs noslēdzies 18 mēnešu pārejas periods pēc šīs regulas stāšanās spēkā. Līdz ar to Komisijai vajadzētu pārbaudīt, vai būtu lietderīgi ierosināt attiecīgus grozījumus Direktīvā 2013/34/ES,

Grozījums Nr.    14

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šajā regula nosaka saskaņotus noteikumus par pārredzamību, kuri jāpiemēro finanšu tirgus dalībniekiem, apdrošināšanas starpniekiem, kas sniedz apdrošināšanas konsultācijas saistībā ar IBIP, un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas sniedz ieguldījumu konsultācijas, par ilgtspējas risku integrēšanu to ieguldījumu lēmumu pieņemšanas procesā vai konsultāciju procesā un par to finanšu produktu pārredzamību, kuru mērķis ir ilgtspējīgi ieguldījumi, tostarp oglekļa dioksīda emisiju samazināšana.

Šajā regula nosaka saskaņotus noteikumus par pārredzamību, kuri finanšu tirgus dalībniekiem, apdrošināšanas starpniekiem, kas sniedz apdrošināšanas konsultācijas saistībā ar IBIP, un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuras sniedz ieguldījumu konsultācijas, un arī biržā kotētiem uzņēmumiem ir jāpiemēro attiecībā uz to, kā ilgtspējas riskus un ietekmi uz ilgtspēju integrēt savā ieguldījumu lēmumu pieņemšanas procesā vai konsultāciju procesā un kā nodrošināt, lai pārredzama būtu ieguldījumu produktu — tostarp finanšu produktu (gadījumos, kad tas ir būtiski un lietderīgi) — ietekme uz ilgtspēju un lai pārredzami būtu šādiem produktiem raksturīgie ilgtspējas riski.

Pamatojums

Tiesību akta tekstā būtu skaidri jānorāda, ka regulas prasības par pārredzamību attiecas uz visiem finanšu produktiem.

Grozījums Nr.    15

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – ba punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ba)  „biržā kotēts uzņēmums” ir uzņēmums Direktīvas 2013/34/ES nozīmē;

Grozījums Nr.    16

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – h punkts – iia apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

iia)  Viseiropas privāto pensiju produkts, kā ierosināts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā 201X/XXX1a;

 

__________________

 

1a Eiropas Parlamenta un Padomes Regula par Viseiropas privāto pensiju produktu (PEPP), 2017/0143(COD).

Grozījums Nr.    17

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – o punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

o)  „ilgtspējīgi ieguldījumi” ir jebkurš no šiem vai to apvienojums:

o)  „ilgtspējīgi ieguldījumi” ir produkti, kas saistīti ar stratēģijām, kuru mērķis ir panākt ietekmi uz vides, sociālo un pārvaldības jomu, un tie cita starpā ir jebkurš turpmāk uzskaitīto ieguldījumu apvienojums, ja vien katras atsevišķās kategorijas mērķi saskan ar pārējo norādīto kategoriju mērķiem un būtiski nekaitē nevienam no tiem:

Grozījums Nr.    18

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – o punkts – i apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

i)  ieguldījumi saimnieciskā darbībā, kas veicina vides mērķa sasniegšanu, tostarp ekoloģiski ilgtspējīgi ieguldījumi, kā definēts [PO: lūdzu iekļaut atsauci uz regulu par ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanas regulējuma izveidi] 2. pantā;

i)  ieguldījumi saimnieciskā darbībā, kas veicina vides mērķa sasniegšanu, tostarp ekoloģiski ilgtspējīgi ieguldījumi, kā definēts [PO: lūdzu iekļaut atsauci uz regulu par ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanas regulējuma izveidi] 2. pantā, un kas balstās uz galvenajiem resursu efektīvas izmantošanas rādītājiem, tādiem kā enerģijas izmantošana, no ilgtspējīgiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošana, izejvielu izmantošana, atkritumu ražošana, emisijas, CO2 emisijas, ūdens izmantošana, zemes izmantošana un ietekme uz bioloģisko daudzveidību;

Grozījums Nr.    19

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – o punkts – iii apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

iii)  ieguldījumi sabiedrībās, kas ievēro labas pārvaldības praksi, un jo īpaši sabiedrībās, kam ir pienācīga vadības struktūra, attiecības ar darbiniekiem, atalgojums attiecīgajiem darbiniekiem un kas izpilda nodokļu saistības;

iii)  ieguldījumi uzņēmumos, kas ievēro labas pārvaldības praksi, un jo īpaši uzņēmumos, kuriem ir pienācīga vadības un uzticamības pārbaudes struktūra, kuri pienācīgi veido attiecības ar darbiniekiem un nodrošina attiecīgajiem darbiniekiem pienācīgu atalgojumu un pilda nodokļu saistības;

Grozījums Nr.    20

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – sa punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

sa)  „ilgtspējas riski” ir gan finanšu, gan citi riski, kas ir vai ilgtermiņā varētu kļūt būtiski un kas ir saistīti ar vides, sociālās un pārvaldības jomas faktoriem, ja šādi faktori ir svarīgi konkrētas ieguldījumu metodes īstenošanai.

Grozījums Nr.    21

Regulas priekšlikums

3. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ilgtspējas riska politikas pārredzamība

Ilgtspējas riska politikas un ietekmes uz ilgtspēju pārredzamība

Grozījums Nr.    22

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Finanšu tirgus dalībnieki savās tīmekļa vietnēs publicē rakstiskas politikas nostādnes par ilgtspējas risku integrēšanu ieguldījumu lēmumu pieņemšanas procesā.

1.  Finanšu tirgus dalībniekiem ir rakstiskas politikas nostādnes par to, kā ilgtspējas riskus un ietekmi uz ilgtspēju integrēt savā ieguldījumu lēmumu pieņemšanas procesā, kas tiek piemērotas tādās jomās kā pārvaldība, aktīvu izvietošana, ieguldījumu stratēģija, riska pārvaldība, akcionāru balsošanas un uzņēmuma iesaistes kārtība, un šādu politikas nostādņu rakstisku kopsavilkumu finanšu tirgus dalībnieki publicē savās tīmekļa vietnēs.

Grozījums Nr.    23

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Apdrošināšanas starpnieki, kas sniedz apdrošināšanas konsultācijas saistībā ar IBIP, un ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas sniedz ieguldījumu konsultācijas, savās tīmekļa vietnēs publicē rakstiskas politikas nostādnes par ilgtspējas risku integrēšanu ieguldījumu konsultāciju vai apdrošināšanas konsultāciju sniegšanā.

2.  Apdrošināšanas starpniekiem, kas sniedz apdrošināšanas konsultācijas saistībā ar IBIP, un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuras sniedz ieguldījumu konsultācijas, ir rakstiskas politikas nostādnes par to, kā ilgtspējas riskus un ietekmi uz ilgtspēju integrēt savā ieguldījumu konsultāciju vai apdrošināšanas konsultāciju sniegšanas procesā, kas tiek piemērotas tādās jomās kā pārvaldība, aktīvu izvietošana, ieguldījumu stratēģija, riska pārvaldība, akcionāru balsošanas un uzņēmuma iesaistes kārtība, un šādu politikas nostādņu rakstisku kopsavilkumu attiecīgie starpnieki un sabiedrības publicē savās tīmekļa vietnēs.

Grozījums Nr.    24

Regulas priekšlikums

3. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a  Finanšu tirgus dalībniekiem un apdrošināšanas starpniekiem ir uzticamības pārbaudes procesi, kas nodrošina, ka ilgtspējas risku noteikšana un pārvaldība ir pienācīgi integrēta ieguldījumu lēmumu pieņemšanas procesā un ieguldītājiem ir prasīts noteikt, nepieļaut un mazināt VSP faktorus un ar tiem rēķināties, ievērojot ESAO 2017. gada pamatnostādnes „Institucionālu investoru atbildīga uzņēmējdarbība: galvenie apsvērumi par uzticamības pārbaudi saskaņā ar ESAO Vadlīnijām daudznacionāliem uzņēmumiem”, un šādu procesu apraksts ir rakstiski publicēts attiecīgo tirgus dalībnieku un starpnieku tīmekļa vietnēs.

 

 

Grozījums Nr.    25

Regulas priekšlikums

3. pants – 2.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.b  Rakstiskajām politikas nostādnēm, kas minētas šā panta 1. un 2. punktā, cita starpā ir šādi komponenti:

 

a)  kā integrēt riskus, kas saistīti ar klimata pārmaiņu ietekmi un kas ieguldījumiem ir gan akūti, gan hroniski;

 

b)  kā integrēt ar pāreju uz mazoglekļa ekonomiku saistītos riskus un iespējas, cita starpā arī ierobežojumus, kas tiesību aktos noteikti attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisijām, oglekļa cenas noteikšanu, tiesāšanās risku, reputācijas apdraudējumu, tehnoloģiju un tirgus riskiem.

Pamatojums

Eiropas Sistēmisko risku kolēģija, Nīderlandes Centrālā banka, Anglijas Banka un daudzas citas finanšu iestādes un konsultatīvās struktūras atzīst, ka klimata pārmaiņas rada sistēmisku risku finanšu sistēmai un ekonomikai. Tāpēc integrētajiem ilgtspējas riskiem ir arī skaidri jāatspoguļo ar klimata pārmaiņām saistītie riski.

Grozījums Nr.    26

Regulas priekšlikums

3. pants – 2.c punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.c  Rakstiskajās politikas nostādnēs, kuras minētas šā panta 1. un 2. punktā, cita starpā ir iekļauta informācija par ilgtspējas risku noteikšanas procesu, par metodiku un rādītājiem, kas izmantoti ilgtspējas risku vērtēšanai, par valdes skatījumu uz ilgtspējas risku noteikšanas un pārvaldības procesu un arī pārskats par ilgtspējas riskiem, kurus organizācija ir konstatējusi.

Grozījums Nr.    27

Regulas priekšlikums

3. pants – 2.d punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.d  Komisija līdz 2019. gada 30. jūnijam saskaņā ar [...] pantu pieņem deleģētos aktus, ar ko šo regulu papildina, precizējot prasības attiecībā uz rakstiskajām politikas nostādnēm un uzticamības pārbaudes procesiem, lai novērtētu to īstenošanu.

Grozījums Nr.    28

Regulas priekšlikums

4. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ilgtspējas risku integrēšanas pārredzamība

Pārredzama ilgtspējas risku un ietekmes uz ilgtspēju integrēšana

Grozījums Nr.    29

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)  procedūrām un nosacījumiem, ko piemēro ilgtspējas risku integrēšanai ieguldījumu lēmumos;

a)  uzticamības pārbaudes procedūrām un nosacījumiem, ko piemēro, lai ieguldījumu lēmumos integrētu ilgtspējas riskus, cita starpā arī ar klimata pārmaiņu ietekmi saistītos riskus un ar pāreju uz mazoglekļa ekonomiku saistītos riskus un iespējas;

Grozījums Nr.    30

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b)  to, ciktāl ir paredzama ilgtspējas risku būtiska ietekme uz piedāvāto finanšu produktu atdevi;

b)  to, cik lielā mērā ilgtspējas riski, cita starpā arī ar klimata pārmaiņu ietekmi saistītie riski un ar pāreju uz mazoglekļa ekonomiku saistītie riski un iespējas, varētu būtiski ietekmēt vides, sociālās un pārvaldības jomas problemātiku un piedāvāto finanšu produktu atdevi;

Pamatojums

Eiropas Sistēmisko risku kolēģija, Nīderlandes Centrālā banka, Anglijas Banka un daudzas citas finanšu iestādes un konsultatīvās struktūras atzīst, ka klimata pārmaiņas rada sistēmisku risku finanšu sistēmai un ekonomikai. Tāpēc integrētajiem ilgtspējas riskiem ir arī skaidri jāatspoguļo ar klimata pārmaiņām saistītie riski.

Grozījums Nr.    31

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ba)  scenārijiem un prognozētajām izmaksām, kas, ievērojot emisijas kvotu tirdzniecības, nodokļu vai citas attiecīgajos tiesību aktos noteiktās prasības, saistībā ar oglekļa cenas noteikšanu ir ņemti vērā ilgtspējas risku vērtēšanas procesā;

Pamatojums

Oglekļa cena, kas noteikta, piemēram, ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā vai Ķīnas valsts emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā, neapšaubāmi ir konkrēta izmaksu summa. Tomēr ieguldītājiem, aizdevējiem, apdrošināšanas aģentiem un citām ieinteresētajām personām bieži vien trūkst precīzas informācijas par to, kādas varētu būt ar ieguldījumiem saistītās oglekļa izmaksas. Pārejas procesā uz mazoglekļa ekonomiku varētu būtiski mainīties tas, kādā apjomā un līmenī ir nosakāma oglekļa cena, tāpēc pārredzamākas oglekļa izmaksas palīdzētu mazināt sistēmiskos riskus.

Grozījums Nr.    32

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – bb apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

bb)  klimatnoturības testa rezultātiem, izmantojot scenāriju analīzes metodi, lai izvērtētu vairākas turpmāk iespējamās norises, cita starpā arī šādus scenārijus:

 

i)  „straujas dekarbonizācijas” scenārijs — 15 gados visās ekonomikas nozarēs vispārēja pāreja uz nullei pielīdzināmu siltumnīcefekta gāzu emisijas apjoma neto pieaugumu;

 

ii)  „nevadāmas sasilšanas” scenārijs — sekas, ko radīs planētas vidējās temperatūras pieaugums par 4 Celsija grādiem salīdzinājumā ar attiecīgo pirmsindustriālā laikmeta līmeni;

Grozījums Nr.    33

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – ca apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ca)  akcionāru balsošanu ilgtspējīgu ieguldījumu un ilgtspējas risku mazināšanas kontekstā — balsošanas norādījumi un balsojumu pamatojums, ja ir balsots pretēji vadības viedoklim, cik daudzi ir atturējušies un cik daudz balsojumu ir apstrīdēts.

Grozījums Nr.    34

Regulas priekšlikums

4. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)  procedūrām un nosacījumiem, ko piemēro ilgtspējas risku integrēšanai ieguldījumu konsultācijās vai apdrošināšanas konsultācijās;

a)  procedūrām un nosacījumiem, ko piemēro, lai ieguldījumu konsultācijās vai apdrošināšanas konsultācijās integrētu ilgtspējas riskus, cita starpā arī ar klimata pārmaiņu ietekmi saistītos riskus un ar pāreju uz mazoglekļa ekonomiku saistītos riskus un iespējas;

Grozījums Nr.    35

Regulas priekšlikums

4. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b)  to, ciktāl ir paredzama ilgtspējas risku būtiska ietekme uz to finanšu produktu atdevi, par kuriem tiek sniegtas konsultācijas;

b)  to, cik lielā mērā ilgtspējas riski, cita starpā arī ar klimata pārmaiņu ietekmi saistītie riski un ar pāreju uz mazoglekļa ekonomiku saistītie riski un iespējas, varētu būtiski ietekmēt vides, sociālās un pārvaldības jomas problemātiku un to finanšu produktu atdevi, par kuriem tiek sniegtas konsultācijas;

Grozījums Nr.    36

Regulas priekšlikums

4. pants – 2. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ba)  scenārijiem un prognozētajām izmaksām, kas, ievērojot emisijas kvotu tirdzniecības, nodokļu vai citas attiecīgajos tiesību aktos noteiktās prasības, saistībā ar oglekļa cenas noteikšanu ir ņemti vērā ilgtspējas risku kvantitatīvas vērtēšanas procesā;

Grozījums Nr.    37

Regulas priekšlikums

4. pants – 2. punkts – bb apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

bb)  klimatnoturības testa rezultātiem, izmantojot scenāriju analīzes metodi, lai izvērtētu vairākas turpmāk iespējamās norises, cita starpā arī šādus scenārijus:

 

i)  „straujas dekarbonizācijas” scenārijs — 15 gados visās ekonomikas nozarēs vispārēja pāreja uz nullei pielīdzināmu siltumnīcefekta gāzu emisijas apjoma neto pieaugumu;

 

ii)  „nevadāmas sasilšanas” scenārijs — sekas, ko radīs planētas vidējās temperatūras pieaugums par 4 Celsija grādiem salīdzinājumā ar attiecīgo pirmsindustriālā laikmeta līmeni;

Grozījums Nr.    38

Regulas priekšlikums

4. pants – 3. punkts – ia apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ia)  biržā kotēti uzņēmumi — saskaņā ar Direktīvu 2013/34/ES.

Grozījums Nr.    39

Regulas priekšlikums

4. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a  Atklājot 1. un 2. punktā minēto informāciju, ir nodrošināts, ka tā ir visa informācija, kas ieguldītājam uzskatāma par būtisku ieguldījumu lēmumu pieņemšanai. Attiecīgā informācija ir sniegta objektīvi, tā nav maldinoša un pārprotama un neviens būtisks informācijas komponents nav noklusēts.

Grozījums Nr.    40

Regulas priekšlikums

5. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ilgtspējīgu ieguldījumu pārredzamība informācijas atklāšanā pirms līguma noslēgšanas

Ieguldījumu ietekmes uz ilgtspēju un tiem raksturīgo ilgtspējas risku pārredzamība informācijas atklāšanā pirms līguma noslēgšanas

Grozījums Nr.    41

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – 1. daļa – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b)  informāciju par metodiku, kas izmantota, lai novērtētu un uzraudzītu finanšu produktam atlasīto ilgtspējīgo ieguldījumu ietekmi, tostarp tās datu avotus, pamatā esošo aktīvu atlases kritērijus un attiecīgos ilgtspējas rādītājus, kas izmantoti, lai novērtētu finanšu produkta vispārējo ar ilgtspēju saistīto ietekmi;

b)  informāciju par metodiku, kas izmantota, lai novērtētu un uzraudzītu finanšu produktam atlasīto ieguldījumu ietekmi uz ilgtspēju, tostarp tās datu avotus, pamatā esošo aktīvu atlases kritērijus un attiecīgos ilgtspējas rādītājus, kas izmantoti, lai novērtētu finanšu produkta vispārējo ar ilgtspēju saistīto ietekmi;

Grozījums Nr.    42

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Informāciju, kas jāatklāj atbilstoši šā punkta pirmajai daļai, saprotamā veidā publicē tīmekļa vietnē labi redzamā vietā.

Informācija, kas jāatklāj atbilstoši šā punkta pirmajai daļai, ir salasāmi publicēta tīmekļa vietnē labi redzamā vietā tā, lai attiecīgā informācija būtu saprotama dažādām ieinteresētajām personām, tostarp nespeciālistu auditorijai ar atšķirīgu finanšu pratības līmeni.

Grozījums Nr.    43

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Ja finanšu tirgus dalībnieki dara pieejamu 5. panta 1., 2. un 3. punktā minēto finanšu produktu, tie periodiskajos paziņojumos iekļauj aprakstu par

1.  Ja finanšu tirgus dalībnieki piedāvā 5. panta 1., 2. un 3. punktā minēto finanšu produktu, tie periodiskos, revīzijas apliecinātos, integrētos paziņojumos, kas sniedzami vismaz reizi gadā, iekļauj aprakstu par

Grozījums Nr.    44

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)  finanšu produkta vispārējo ar ilgtspēju saistīto ietekmi, izmantojot attiecīgus ilgtspējas rādītājus;

a)  finanšu produkta vispārējo ar ilgtspēju saistīto ietekmi, izmantojot saskaņotus un salīdzināmus ilgtspējas rādītājus;

Grozījums Nr.    45

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ba)  biržā kotēti uzņēmumi aprakstu par to, kā ietekme uz ilgtspēju un ilgtspējas riski ir iestrādāti pārvaldības procesos un ieguldījumu stratēģijā, iekļauj Direktīvā 2013/34/ES minētajos gada finanšu pārskatos un konsolidētajos finanšu pārskatos.

Grozījums Nr.    46

Regulas priekšlikums

7. pants – 2. punkts – ha apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ha)  biržā kotēti uzņēmumi — sagatavojot Direktīvā 2013/34/ES minētos periodiskos pārskatus.

Grozījums Nr.    47

Regulas priekšlikums

11. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Līdz [PO: lūdzu ierakstīt datumu, kas ir 60 mēnešus pēc spēkā stāšanās dienas] Komisija veic šīs regulas piemērošanas izvērtējumu.

Līdz [PO: lūdzu ierakstīt datumu, kas ir 24 mēnešus pēc spēkā stāšanās dienas] Komisija izvērtē šīs regulas piemērošanu.

Pamatojums

Šis ir ļoti jauns politikas virziens un situācija ilgtspējīga finansējuma jomā strauji mainās, tāpēc atbilstošāk ir noteikt, ka izvērtējums veicams pēc 24 mēnešiem.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Informācijas atklāšana saistībā ar ilgtspējīgiem ieguldījumiem un ilgtspējas riskiem

Atsauces

COM(2018)0354 – C8-0208/2018 – 2018/0179(COD)

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ECON

5.7.2018

 

 

 

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ENVI

5.7.2018

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Adina-Ioana Vălean

21.6.2018

Pieņemšanas datums

10.10.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

58

4

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Marco Affronte, Margrete Auken, Pilar Ayuso, Catherine Bearder, Ivo Belet, Biljana Borzan, Lynn Boylan, Paul Brannen, Soledad Cabezón Ruiz, Miriam Dalli, Seb Dance, Angélique Delahaye, Mark Demesmaeker, José Inácio Faria, Karl-Heinz Florenz, Francesc Gambús, Elisabetta Gardini, Arne Gericke, Jens Gieseke, Julie Girling, Sylvie Goddyn, Françoise Grossetête, Andrzej Grzyb, Jytte Guteland, György Hölvényi, Anneli Jäätteenmäki, Karin Kadenbach, Kateřina Konečná, Urszula Krupa, Giovanni La Via, Jo Leinen, Peter Liese, Jiří Maštálka, Valentinas Mazuronis, Joëlle Mélin, Susanne Melior, Miroslav Mikolášik, Rory Palmer, Piernicola Pedicini, Bolesław G. Piecha, Pavel Poc, Julia Reid, Frédérique Ries, Michèle Rivasi, Annie Schreijer-Pierik, Renate Sommer, Claudiu Ciprian Tănăsescu, Nils Torvalds, Adina-Ioana Vălean

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Cristian-Silviu Buşoi, Nicola Caputo, Jørn Dohrmann, Christofer Fjellner, Christophe Hansen, Danilo Oscar Lancini, Tilly Metz, Younous Omarjee, Aldo Patriciello, Carolina Punset, Christel Schaldemose, Bart Staes, Carlos Zorrinho

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Kati Piri

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

58

+

ALDE

Catherine Bearder, Anneli Jäätteenmäki, Valentinas Mazuronis, Carolina Punset, Frédérique Ries, Nils Torvalds

ECR

Mark Demesmaeker

EFDD

Piernicola Pedicini

ENF

Sylvie Goddyn, Danilo Oscar Lancini Joëlle Mélin

GUE/NGL

Lynn Boylan, Kateřina Konečná, Jiří Maštálka, Younous Omarjee

PPE

Pilar Ayuso, Ivo Belet, Cristian-Silviu Buşoi, Angélique Delahaye, José Inácio Faria, Christofer Fjellner, Karl-Heinz Florenz, Francesc Gambús, Elisabetta Gardini, Jens Gieseke, Julie Girling, Françoise Grossetête, Andrzej Grzyb, Christophe Hansen, György Hölvényi, Giovanni La Via, Peter Liese, Miroslav Mikolášik, Aldo Patriciello, Annie Schreijer-Pierik, Renate Sommer Adina-Ioana Vălean

S&D

Biljana Borzan, Paul Brannen, Soledad Cabezón Ruiz, Nicola Caputo, Miriam Dalli, Seb Dance, Jytte Guteland, Karin Kadenbach, Jo Leinen, Susanne Melior, Rory Palmer, Kati Piri, Pavel Poc, Christel Schaldemose, Claudiu Ciprian Tănăsescu, Carlos Zorrinho

VERTS/ALE

Marco Affronte, Margrete Auken, Tilly Metz, Michèle Rivasi, Bart Staes

4

-

ECR

Jørn Dohrmann, Arne Gericke, Urszula Krupa, Bolesław G. Piecha

1

0

EFDD

Julia Reid

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Informācijas atklāšana saistībā ar ilgtspējīgiem ieguldījumiem un ilgtspējas riskiem

Atsauces

COM(2018)0354 – C8-0208/2018 – 2018/0179(COD)

Datums, kad to iesniedza EP

24.5.2018

 

 

 

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ECON

5.7.2018

 

 

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

EMPL

5.7.2018

ENVI

5.7.2018

FEMM

5.7.2018

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

       Lēmuma datums

EMPL

31.5.2018

FEMM

20.6.2018

 

 

Referenti

       Iecelšanas datums

Paul Tang

31.5.2018

 

 

 

Izskatīšana komitejā

3.9.2018

18.10.2018

 

 

Pieņemšanas datums

5.11.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

41

2

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Pervenche Berès, David Coburn, Esther de Lange, Markus Ferber, Jonás Fernández, Stefan Gehrold, Roberto Gualtieri, Gunnar Hökmark, Danuta Maria Hübner, Petr Ježek, Philippe Lamberts, Bernd Lucke, Ivana Maletić, Marisa Matias, Gabriel Mato, Caroline Nagtegaal, Luděk Niedermayer, Sirpa Pietikäinen, Anne Sander, Martin Schirdewan, Kay Swinburne, Paul Tang, Ramon Tremosa i Balcells, Marco Valli, Tom Vandenkendelaere, Jakob von Weizsäcker, Steven Woolfe

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Richard Corbett, Mady Delvaux, Bas Eickhout, Ashley Fox, Eva Joly, Syed Kamall, Thomas Mann, Eva Maydell, Luigi Morgano, Lieve Wierinck, Roberts Zīle

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

John Flack, Aleksander Gabelic, Anna Hedh, Agnes Jongerius, Ricardo Serrão Santos

Iesniegšanas datums

9.11.2018


ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

41

+

ALDE

Petr Ježek, Ramon Tremosa i Balcells, Lieve Wierinck

ECR

John Flack, Ashley Fox, Syed Kamall, Bernd Lucke, Kay Swinburne, Roberts Zīle

EFDD

Marco Valli

GUE/NGL

Marisa Matias, Martin Schirdewan

NI

Steven Woolfe

PPE

Markus Ferber, Stefan Gehrold, Gunnar Hökmark, Danuta Maria Hübner, Esther de Lange, Ivana Maletić, Thomas Mann, Gabriel Mato, Eva Maydell, Luděk Niedermayer, Sirpa Pietikäinen, Anne Sander, Tom Vandenkendelaere

S&D

Pervenche Berès, Richard Corbett, Mady Delvaux, Jonás Fernández, Aleksander Gabelic, Roberto Gualtieri, Anna Hedh, Agnes Jongerius, Luigi Morgano, Ricardo Serrão Santos, Paul Tang, Jakob von Weizsäcker

VERTS/ALE

Bas Eickhout, Eva Joly, Philippe Lamberts

2

-

ALDE

Caroline Nagtegaal

EFDD

David Coburn

0

0

 

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Pēdējā atjaunošana: 2018. gada 23. novembrisJuridisks paziņojums