Procedūra : 2018/2092(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0365/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0365/2018

Debates :

PV 10/12/2018 - 16
CRE 10/12/2018 - 16

Balsojumi :

PV 11/12/2018 - 5.16
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0497

ZIŅOJUMS     
PDF 540kWORD 56k
9.11.2018
PE 623.658v02-00 A8-0365/2018

par Šengenas acquis noteikumu pilnīgu piemērošanu Bulgārijā un Rumānijā: kontroles atcelšana pie iekšējām sauszemes, jūras un gaisa robežām

(2018/2092(INI))

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja

Referents: Sergei Stanishev

GROZĪJUMI
EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 PASKAIDROJUMS
 INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ
 ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par Šengenas acquis noteikumu pilnīgu piemērošanu Bulgārijā un Rumānijā: kontroles atcelšana pie iekšējām sauszemes, jūras un gaisa robežām

(2018/2092(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Protokolu par Šengenas acquis iekļaušanu Eiropas Savienības sistēmā (11997D/PRO/02),

–  ņemot vērā 2005. gada Pievienošanās akta 4. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Padomes 2010. gada 29. septembra (14142/2010) un 2011. gada 8. jūlija (14142/1/2010) lēmuma projektu par Šengenas acquis noteikumu pilnīgu piemērošanu Bulgārijas Republikā un Rumānijā,

–  ņemot vērā Padomes 2011. gada 7. decembra lēmuma projektu (14302/3/11) par sistēmu Šengenas acquis noteikumu pilnīgai piemērošanai Bulgārijas Republikā un Rumānijā,

–  ņemot vērā 2011. gada 8. jūnija normatīvo rezolūciju par projektu Padomes lēmumam par Šengenas acquis noteikumu pilnīgu piemērošanu Bulgārijas Republikā un Rumānijā(1),

–  ņemot vērā Tieslietu un iekšlietu padomes 2011. gada 9. un 10. jūnija, 22. un 23. septembra, 2012. gada 25. un 26. oktobra un 2013. gada 7. un 9. marta un 5. un 6. decembra secinājumus,

–  ņemot vērā 2011. gada 13. oktobra rezolūciju par Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos Šengenas zonai(2),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 15. decembra astoto pusgada pārskatu par Šengenas zonas darbību (COM(2015)0675),

–  ņemot vērā 2018. gada 30. maija rezolūciju par gada ziņojumu par Šengenas zonas darbību(3),

–  ņemot vērā Padomes 2017. gada 12. oktobra Lēmumu (ES) 2017/1908 par dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanu saistībā ar Vīzu Informācijas sistēmu Bulgārijas Republikā un Rumānijā(4),

–   ņemot vērā Padomes 2018. gada 18. aprīļa lēmuma projektu par atlikušo Šengenas acquis noteikumu īstenošanu saistībā ar Šengenas Informācijas sistēmu Bulgārijas Republikā un Rumānijā (15820/1/2017),

–  ņemot vērā 2018. gada 13. jūnija normatīvo rezolūciju par projektu Padomes lēmumam par atlikušo Šengenas acquis noteikumu īstenošanu saistībā ar Šengenas Informācijas sistēmu Bulgārijas Republikā un Rumānijā(5),

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu (A8-0365/2018),

A.  tā kā Bulgārija un Rumānija pieņēma Šengenas acquis pēc savas pievienošanās Eiropas Savienībai 2007. gadā; tā kā Bulgārija 2008. gadā nāca klajā ar deklarāciju par gatavību uzsākt novērtēšanas, ko veic Šengenas Novērtēšanas darba grupa (SCH-EVAL), kurā ietilpst eksperti no Šengenas dalībvalstīm; tā kā Rumānija 2007. un 2008. gadā nāca klajā ar deklarāciju par gatavību uzsākt novērtēšanas, ko veic SCH-EVAL;

B.  tā kā SCH-EVAL ekspertu līmenī tika apstiprināts un Padome 2011. gada 9. un 10. jūnija secinājumos ir apstiprinājusi, ka ir pabeigts Šengenas novērtēšanas process attiecībā uz Bulgāriju un Rumāniju un ka abas valstis ir gatavas īstenot visus Šengenas acquis noteikumus; tā kā Padome 2011. gada 8. jūlija lēmuma projektā pārliecinājās, ka Šengenas acquis piemērošanai vajadzīgie nosacījumi ir izpildīti visās jomās, proti, datu aizsardzības, gaisa robežu, sauszemes robežu, policijas sadarbības, Šengenas Informācijas sistēmas, jūras robežu un vīzu jomā; tā kā papildus Eiropas Savienības ārējo robežu pārvaldības izaicinājumam Šengenas novērtēšanas procesa pabeigšana ir saistīta ar to, ka abas valstis pašos pamatos pārstrukturēja savas robežu uzraudzības sistēmas un veica nozīmīgus ieguldījumus savu tiesībaizsardzības iestāžu spēju uzlabošanā; tā kā 2005. gada Pievienošanās aktā ir noteikts, ka Šengenas novērtēšanas procedūru sekmīga pabeigšana ir vienīgais priekšnoteikums, lai pilnībā piemērotu Šengenas acquis, ieskaitot kontroles atcelšanu pie iekšējām sauszemes, jūras un gaisa robežām; tā kā Bulgārijas un Rumānijas gatavību pilnībā piemērot Šengenas acquis vairākkārt ir atzinuši valstu vadītāji Padomē, kā arī Komisija un Parlaments to novērtēja atzinīgi jaunākajā Komisijas 2017. gada 27. septembra paziņojumā un Parlamenta 2018. gada 30. maija rezolūcijā;

C.  tā kā Padome 2010. gada 29. septembra lēmuma projektā ierosināja pilnīgu Šengenas acquis piemērošanu Bulgārijā un Rumānijā un kontroles atcelšanu pie iekšējām sauszemes, jūras un gaisa robežām; tā kā Eiropas Parlaments apstiprināja šo lēmumu 2011. gada 8. jūnija normatīvajā rezolūcijā un lūdza Padomi vēlreiz apspriesties ar Parlamentu, ja tā plāno ieviest lēmumā būtiskus grozījumus;

D.  tā kā Padomes prezidentūra 2011. gada septembrī iesniedza priekšlikumu Šengenas acquis noteikumu daļējai īstenošanai Bulgārijā un Rumānijā, proti, kontroles atcelšanai tikai pie iekšējām jūras un gaisa robežām, vienlaikus paredzot atsevišķu lēmuma pieņemšanu vēlākā posmā attiecībā uz sauszemes robežām;

E.  tā kā Tieslietu un iekšlietu padome savos secinājumos ir vairākkārt apstiprinājusi apņemšanos visu turpmāko lēmumu par kontroles atcelšanu pie iekšējām robežām pieņemšanā attiecībā uz Bulgāriju un Rumāniju izmantot divpakāpju pieeju; tā kā šā lēmuma pieņemšana Tieslietu un iekšlietu padomē ir atkārtoti tikusi atlikta;

F.  tā kā ar Padomes 2017. gada 12. oktobra lēmumu Bulgārijai un Rumānijai tika piešķirta pasīva piekļuve vīzu informācijas sistēmai; tā kā Padome 2018. gada 18. aprīļa lēmuma projektā ierosināja pilnībā piemērot abās minētajās dalībvalstīs pārējos Šengenas acquis noteikumus attiecībā Šengenas Informācijas sistēmu;

G.  tā kā 2005. gada Pievienošanās aktā un Šengenas novērtēšanas mehānismā nav paredzēts noteikt atšķirīgus termiņus kontroles atcelšanai pie iekšējām sauszemes, jūras un gaisa robežām; tā kā visi iepriekšējie Šengenas zonas paplašināšanās procesi tika ieviesti ar vienu tiesību aktu,

H.  tā kā Šengenas zona ir unikāls veidojums un viens no lielākajiem Eiropas Savienības sasniegumiem, kas ļauj cilvēkiem brīvi šķērsot iekšējās robežas Šengenas zonā; tā kā tas ir kļuvis iespējams, pateicoties dažādiem kompensējošiem pasākumiem, piemēram, Šengenas Informācijas sistēmas (SIS) izveidei, lai pastiprinātu pastiprinātai informācijas apmaiņu, kā arī izvērtēšanas mehānisma radīšanai, lai pārbaudītu Šengenas acquis īstenošanu dalībvalstīs un Šengenas zonas darbībā veicinātu savstarpēju uzticēšanos;

I.  tā kā iekšējās robežkontroles saglabāšana Savienībā un tās atjaunošana Šengenas zonā nopietni ietekmē Eiropas iedzīvotāju dzīvi un visus tos, kas gūst labumu no brīvas pārvietošanās principa ES, un būtiski grautu uzticēšanos Eiropas iestādēm un integrācijai; tā kā tas izraisa tiešas darbības un investīciju izmaksas pārrobežu darba ņēmējiem, tūristiem, kravu autopārvadātājiem un valsts pārvaldei un kropļojošā veidā ietekmē dalībvalstu ekonomiku un ES iekšējā tirgus darbību; tā kā iekšējās robežkontroles saglabāšana Bulgārijai un Rumānijai nelabvēlīgi ietekmē gan un eksportu un importu no šīm abām dalībvalstīm un uz tām, gan pārvadājumus no Eiropas lielākajām dienvidu civilās flotes un kravas ostām un uz tām, kas izpaužas kā ieguvumu zaudēšana un izdevumu pieaugums; tā kā ir aplēsts, ka ar robežkontroles atjaunošanu saistītās izmaksas Eiropas Savienībai varētu svārstīties no EUR 0,05 miljardiem līdz EUR 20 miljardiem, kas būtu vienreizējas izmaksas, un EUR 2 miljardi būtu gada darbības izmaksas(6);

J.  tā kā iekšējās robežkontroles saglabāšana Savienībā un tās atjaunošana Šengenas zonā, šķiet, ir saistīta ar iespaidu par draudiem sabiedriskajai kārtībai un iekšējai drošībai, nevis ar pamatotiem pierādījumiem par to, ka patiešām pastāv nopietni draudi; tā kā kontroles pie iekšējām robežām atcelšana tā rezultātā, ka iepriekš pievienojušās dalībvalstīs pilnībā piemēro Šengenas acquis, nav paaugstinājusi noziedzības rādītājus; tā kā Šengenas zonas 2007. gada paplašināšana saistās ar zemākiem ienākošās noziedzības rādītājiem gan tajās Šengenas dalībvalstīs, kas tikko pievienojušās, gan esošajās Šengenas dalībvalstīs un nav palielinājusi ES pilsoņu vidū priekšstatu par nedrošību(7);

1.  atgādina, ka Bulgārija un Rumānija 2011. gadā izpildīja visus nosacījumus, kas vajadzīgi, lai pilnībā piemērotu Šengenas acquis;

2.  pauž nožēlu, ka Padome jau septiņus gadus nav pieņēmusi lēmumu par pilnīgu Šengenas acquis piemērošanu Bulgārijā un Rumānijā, lai gan Komisija un Parlaments ir atkārtoti to aicinājuši darīt;

3.  uzskata, ka priekšlikums izstrādāt divus atsevišķus tiesību aktus par kontroles atcelšanu pie iekšējām robežām, lai noteiktu atšķirīgus termiņus kontroles atcelšanai pie sauszemes, jūras un gaisa robežām, būtiski atšķiras no Padomes 2010. gada 29. septembra lēmuma projekta teksta, ko apstiprināja Parlaments;

4.  atgādina, ka Padome lēmumu par Šengenas acquis noteikumu piemērošanu Bulgārijā un Rumānijā var pieņemt tikai pēc apspriešanās ar Parlamentu — šāds pienākums izriet no 2005. gada Pievienošanās akta 4. panta 2. punkta; atkārtoti aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā plāno atkāpes no Parlamenta 2011. gada 8. jūnija normatīvajā rezolūcijā apstiprinātā teksta;

5.  pauž bažas, ka divpakāpju pieejas ieviešana varētu negatīvi ietekmēt Šengenas zonas turpmāko paplašināšanos; uzsver, ka nespēja panākt vienprātību Padomē izvirza jautājumu par ES Līgumu vienotu piemērošanu un mazina uzticamību ES un tas turpina mazināt sabiedrības atbalstu kopējai ES politikai, kā arī liecina par nevienlīdzīgu attieksmi pret dalībvalstīm un to pilsoņiem un ievieš mākslīgu dalījumu Savienībā; pauž bažas, ka šāda prakse veicina populisma un nacionālisma izplatību visā kontinentā, būtiski apgrūtinot ES darbību;

6.  uzsver, ka personu brīva pārvietošanās pār iekšējām robežām, kas izriet no Šengenas acquis iekļaušanas ES tiesiskajā regulējumā, ir viens no galvenajiem ES sasniegumiem; uzsver, ka trūkumi citās ES politikas jomās, piemēram, kopējā Eiropas patvēruma sistēmā, nedrīkstētu nelabvēlīgi ietekmēt Šengenas zonas darbību un paplašināšanu;

7.  atzinīgi vērtē Padomes 2017. gada 12. oktobra lēmuma pieņemšanu, ar kuru Bulgārijai un Rumānijai tiek piešķirta pasīva piekļuve vīzu informācijas sistēmai, un Padomes priekšlikumu pilnībā piemērot pārējos Šengenas acquis noteikumus, kuri attiecas uz Šengenas Informācijas sistēmu abās dalībvalstīs; pauž nožēlu, ka pēc šo lēmumu pieņemšanas netika nekavējoties veikta 2011. gada Šengenas novērtēšanas procesa sekmīgās pabeigšanas pārbaude, bet tika sākts ad hoc pasākums, lai nodrošinātu atbilstību ieceļošanas/izceļošanas sistēmas, kuras darbību plānots sākt 2020. gadā, īstenošanas priekšnoteikumiem; uzskata, ka šie tiesību akti ir pasākums, kas novērš trūkumus informācijas apmaiņā starp tām dalībvalstīm, kuras pilnībā piemēro Šengenas acquis, un tām, kuras to piemēro daļēji; stingri uzstāj, ka šo tiesību aktu pieņemšana nedrīkstētu vēl vairāk kavēt kontroles atcelšanu pie iekšējām sauszemes, jūras un gaisa robežām; norāda, ka, pieņemot šos lēmumus, Bulgārija un Rumānija uzņemsies visus pienākumus un saistības, ko uzliek pilntiesīga dalība Šengenas zonā, tomēr tās negūs visas priekšrocības, ko sniedz šāda dalība;

8.  uzsver, ka Šengenas acquis nav izstrādāts tā, lai uzņemtu dalībvalstis ar atšķirīgu juridisko statusu; vērš uzmanību uz to, ka Padomes ilgstošā bezdarbība ir radījusi nepieciešamību skaidri nodalīt ES tiesību aktus attiecībā uz informācijas un robežu pārvaldības sistēmām starp tām dalībvalstīm, kuras pilnībā piemēro Šengenas acquis, un tām, kuras to piemēro daļēji; pauž bažas, ka tas likumīgi kodificē to, ka de facto līdzās pastāv Šengenas zona, kurā notiek brīva pārvietošanās, un Šengenas zona, kurā nav pārvietošanās brīvības, un tas slēpj sevī risku radīt iespēju nepilnīgai informācijas apmaiņai un likumdošanas trūkumiem un savienojamības trūkumu starp tiesību un iekšlietu sistēmām;

9.  uzsver, ka papildus nosacījumiem, kas noteikti 2005. gada Pievienošanās aktā, attiecībā uz Šengenas acquis pilnīgu piemērošanu nevajadzētu ieviest nekādus papildu kritērijus vai sasaisti ar citiem Savienības mehānismiem un politiku, tostarp sadarbības un pārbaudes mehānismu un neskarot to; aicina dalībvalstis pieņemt lēmumu par Šengenas zonas paplašināšanu, tikai pamatojoties uz attiecīgo Šengenas acquis piemērošanas nosacījumu izpildi pēc Šengenas novērtēšanas procesa pabeigšanas;

10.  mudina Padomi pēc iespējas ātrāk iesniegt jaunu lēmuma projektu par Šengenas acquis noteikumu pilnīgu piemērošanu Bulgārijā un Rumānijā, pamatojoties uz tās 2010. gada 29. septembra lēmuma projektu (14142/2010), un, izstrādājot vienu tiesību aktu, nekavējoties pieņemt lēmumu par kontroles atcelšanu pie iekšējām sauszemes, jūras un gaisa robežām;

11.  aicina Padomi piemērot šādu pieeju arī Horvātijai un apstiprināt valsts pilnīgu pievienošanos Šengenas zonai, tiklīdz tā būs sekmīgi pabeigusi Šengenas novērtēšanas procesu un būs izpildīti attiecīgie kritēriji;

12.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī valstu parlamentiem.

(1)

OV C 380 E, 11.12.2012., 160. lpp.

(2)

OV C 94 E, 3.4.2013., 13. lpp.

(3)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0228.

(4)

OV L 269, 19.10.2017., 39. lpp.

(5)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0253.

(6)

van Ballegooij, W., ‘The Cost of Non-Schengen: Civil Liberties, Justice and Home Affairs aspects" ("Šengenas zonas likvidēšanas izmaksas: pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu aspekti"), Eiropas pievienotās vērtības nodaļas 2016. gada pētījums par Eiropas integrācijas trūkuma radītajām izmaksām, 32. lpp.

(7)

Turpat, 28. un 31. lpp.


PASKAIDROJUMS

I. PAMATINFORMĀCIJA

Bulgārija un Rumānija pieņēma Šengenas acquis 2007. gadā saskaņā ar 2005. gada Akta par pievienošanos Eiropas Savienībai 4. panta 2. punktu. Atsevišķi noteikumi, tostarp kontroles atcelšana pie iekšējām robežām, Bulgārijā un Rumānijā bija jāpiemēro tikai saskaņā ar šajā saistībā pieņemto Padomes lēmumu pēc tam, kad ir veikta pārbaude attiecībā uz vajadzīgo nosacījumu izpildi. Padome 2011. gada 9. jūnijā saskaņā ar piemērojamām Šengenas izvērtēšanas procedūrām secināja, ka Bulgārija un Rumānija ir izpildījušas nosacījumus visās Šengenas acquis jomās attiecībā uz gaisa robežām, sauszemes robežām, policijas sadarbību, datu aizsardzību, Šengenas Informācijas sistēmu, jūras robežām un vīzām. Tomēr noteikumi par kontroles atcelšanu pie iekšējām sauszemes, jūras un gaisa robežām stāsies spēkā, kad tiks sagaidīts Padomes galīgais lēmums, kas nozīmē, ka visām pašreizējām Šengenas dalībvalstīm vienprātīgi jāpieņem pozitīvs lēmums.

Laikā, kad tika izstrādāts šis ziņojums, Bulgārija un Rumānija piemēroja Šengenas acquis tikai daļēji, tāpēc pie robežas ar šīm divām dalībvalstīm joprojām tiek veikta kontrole. Padome kopš 2011. gada vairākkārt ir apstiprinājusi savu apņemšanos visus turpmākos lēmumus pieņemt, izmantojot divpakāpju pieeju — kontroles atcelšanu tikai pie iekšējām jūras un gaisa robežām, un pēc tam kontroles atcelšanu pie iekšējām sauszemes robežām nenoteiktā datumā un pieņemot atsevišķu tiesību aktu.

Šā ziņojuma mērķis ir apstiprināt Parlamenta nostāju, ka Padomei nekavējoties jāpieņem lēmums par Bulgārijas un Rumānijas pilntiesīgu dalību Šengenas zonā. Referents uzskata, ka Parlamentam vajadzētu stingri ievērot principu, ka pēc tam, kad kandidātvalsts ir sekmīgi pabeigusi Šengenas izvērtēšanas procesu visās jomās, Padome, apspriežoties ar Parlamentu, nekavējoties pieņem lēmumu atcelt kontroli pie iekšzemes, jūras un gaisa robežām, izstrādājot vienu tiesību aktu.

II. HRONOLOĢISKS PĀRSKATS

Pēc Bulgārijas un Rumānijas paziņojuma par gatavību iesniegšanas 2007. un 2008. gadā, attiecībā uz abām valstīm tika veikta rūpīgs un padziļināts Šengenas izvērtēšanas process, lai noteiktu, vai tās ir gatavas piemērot visas Šengenas acquis daļas (datu aizsardzība, SIS, gaisa robežas, sauszemes robežas, jūras robežas, policijas sadarbība un vīzas). Padome 2010. gada 29. septembrī publicēja lēmuma projektu par pilnīgu Šengenas acquis piemērošanu, tostarp kontroles atcelšanu iekšējās sauszemes, jūras un gaisa robežās, ar nosacījumu, ka tiek pilnībā izpildīti vajadzīgie nosacījumi. Pēc Eiropas Parlamenta atzinuma un apstiprinājuma 2011. gada 8. jūnijā (kā daļa no konsultāciju procedūras) Tieslietu un iekšlietu padome 2011. gada 9. un 10. jūnija secinājumos apstiprināja, ka Šengenas izvērtēšanas process attiecībā uz Bulgāriju un Rumāniju ir sekmīgi pabeigts visās Šengenas acquis jomās. Tomēr Padome nepieņēma lēmumu, pamatojoties uz normatīvo dokumentu, kas tika apspriests ar Parlamentu, un atlika jautājuma izskatīšanu līdz 2011. gada septembrim.

Ņemot vērā, ka Padome nespēja vienoties, prezidentvalsts Polija 2011. gada septembrī iesniedza kompromisa priekšlikumu par divpakāpju pieeju. Šis priekšlikums kā Padomes lēmuma projekts tika iesniegts Eiropas Savienības dalībvalstu valdību Pastāvīgo pārstāvju komitejai (COREPER). Lai gan Padomes lēmuma projektā bija būtiskas atkāpes no Parlamenta apstiprinātā teksta, Padome atkārtoti neapspriedās ar Parlamentu, kā pieprasīts Parlamenta 2011. gada 8. jūnija normatīvajā rezolūcijā.

Kopš tā laika Tieslietu un iekšlietu padome ir vairākas reizes apspriedusi priekšlikumu par divpakāpju pieeju kontroles atcelšanai pie iekšējām robežām attiecībā uz Bulgāriju un Rumāniju, un atsauces uz to tika ietvertas arī (Šengenas) ES dalībvalstu vadītāju publiskajos paziņojumos.

III. IETEIKME, KO RADA ŠENGENAS ACQUIS DAĻĒJA PIEMĒROŠANA DIVĀS DALĪBVALSTĪS

Referents uzskata, ka Bulgārijas un Rumānijas pilnīgas pievienošanās Šengenas zonai atlikšana rada tiešas negatīvas sekas ne vien abām dalībvalstīm, bet arī visai Savienībai kopumā.

Pārvietošanās brīvība ir ES pamatprincips, un iespēja pārvietoties Savienībā bez kontroles pie iekšējām robežām ir viens to tās sekmīgākajiem un reāli izmantojamiem sasniegumiem. Tas ir palielinājis iedzīvotāju piederības sajūtu kopīgai brīvības, miera un labklājības telpai. Savukārt nespēja piedāvāt šo sasniegumu visiem Eiropas iedzīvotājiem palielina skepsi pret ES, izraisa netaisnības sajūtu un mazina ES popularitāti, tādējādi mazinot sabiedrības atbalstu kopīgām Eiropas darbībām.

Brīva pārvietošanās Šengenas zonā ir sniegusi arī būtiskus ieguvumus dalībvalstu ekonomikai, veicinot pārrobežu tirdzniecības integrāciju. Parlamenta Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas (LIBE) pasūtītajā pētījumā "Šengenas zonas darbības apturēšanas izmaksas — pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu aspekti" ir ietverti galvenie secinājumi par negatīvo ekonomisko ietekmi, ko rada pārrobežu kontrole starp dalībvalstīm. Tiek lēsts, ka izmaksas, kas saistītas ar robežkontroles atjaunošanu Šengenas zonā, veido no EUR 0,05 miljardiem līdz EUR 20 miljardiem kā vienreizējās izmaksas un no EUR 2 miljardiem līdz EUR 4 miljardiem kā gada darbības izmaksas. Lai gan ir vairāki šķēršļi, kas apgrūtina ekonomisko seku precīzu noteikšanu Bulgārijas un Rumānijas gadījumā, referents uzskata, ka sniegtie dati liecina par būtiskiem zaudējumiem abu valstu ekonomikā un sociālajā jomā Padomes ilgstošās nerīkošanās dēļ.

Sabiedriskajā apspriešanā Šengenas zonas paplašināšana bieži tiek saistīta ar citām Savienības politikas jomām, piemēram, ar kopējās Eiropas patvēruma sistēmas reformu vai centieniem izveidot efektīvu drošības savienību. Referents ir pilnībā pārliecināts, ka pilsoņu brīvu pārvietošanos nedrīkst ietekmēt citas Savienības politikas jomas vai nepilnības šajās politikas jomās. Savienības drošības nolūkā vajadzīga kopīga rīcība, nevis sadrumstalotība, vienlaikus saglabājot precīzu līdzsvaru starp brīvībām un drošību. Šajā saistībā jācenšas izveidot saskaņotu, stabilu un visaptverošu tiesisko regulējumu, kurā pret visām dalībvalstīm ir vienlīdzīga attieksme.

Tomēr Bulgārijas un Rumānijas pievienošanās Šengenas zonai atlikšana ir pretējā virziena darbība. Tādējādi nākas nodalīt dalībvalstis, kuras ES tiesību aktos pilnībā piemēro Šengenas acquis, un dalībvalstis, kuras piemēro Šengenas acquis daļēji, kā arī jāveic īpaši pasākumi, lai novērstu nepilnības un iespējamos trūkumus. Priekšlikums par Bulgārijas un Rumānijas daļēju pievienošanos ir vēl viens pasākums virzībā uz likumīgu kodifikāciju, ka de facto līdzās pastāv Šengenas zona, kurā notiek brīva pārvietošanās, un Šengenas zona, kurā nav pārvietošanās brīvības vai tā ir daļēja.

Kā pēdējo pasākumu pirms iekšējās robežkontroles atcelšanas attiecībā uz Bulgāriju un Rumāniju var uzskatīt to, ka, 2017. gadā abām valstīm tika piešķirta pasīva piekļuve vīzu informācijas sistēmai (VIS). Šā ziņojuma sagatavošanas laikā nepārtraukti noris procedūra, lai nodrošinātu Šengenas acquis noteikumu, kas saistīti ar Šengenas Informācijas sistēmu (SIS), pilnīgu piemērošanu. Kritēriji šo tiesību aktu īstenošanai tika izpildīti jau 2011. gadā. Tomēr minētie Padomes priekšlikumi tika iesniegti nevis ES vārdā uzņemto saistību dēļ, bet drīzāk gatavojoties ieceļošanas/izceļošanas sistēmas, kuras darbību plānots sākt 2020. gadā, ieviešanai ES mērogā. Referents uzskata, ka saskaņā ar minētajiem lēmumiem Bulgārija un Rumānija uzņemsies visus pienākumus un saistības, ko uzliek pilntiesīga dalība Šengenas zonā, tādējādi veicinot visu Šengenas dalībvalstu drošību, tomēr Savienības pilsoņi joprojām neiegūs priekšrocības, ko sniedz brīva pārvietošanās uz/no šīm valstīm.

IV. REFERENTA SECINĀJUMI

Referents uzskata, ka priekšlikumam par divpakāpju pieeju attiecībā uz Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos Šengenas zonai ne vien nav nekāda likumīga pamatojuma, bet tas arī rada vairākus riskus, piemēram, jaunu nosacījumu ieviešanu, kas vēl vairāk kavē kontroles atcelšanu pie iekšējām sauszemes robežām, paildzinot būtisko slogu abu dalībvalstu ekonomikai, ko rada kontroles veikšana pie sauszemes robežām, kā arī radot iespēju turpmākai nepilnīgai informācijas apmaiņai un likumdošanas trūkumiem starp Šengenas dalībvalstīm un dalībvalstīm, kas nav Šengenas zonas valstis.

Padomes lēmuma sadalīšana divos tiesību aktos (viens kontroles atcelšanai pie gaisa un jūras robežām un otrs — pie sauszemes robežām) arī likumīgi kodificētu pašreizējo dubultstandartu piemērošanu Šengenas zonā, kad Bulgārija un Rumānija uzņemsies visus pienākumus un saistības, ko uzliek pilntiesīga dalība Šengenas zonā, bet šīm valstīm nebūs priekšrocību, ko sniedz brīva pārvietošanās.

Tādēļ referents uzskata, ka Eiropas Parlamentam vajadzētu stingri ievērot paraugu, kas tika ieviests iepriekšējā Šengenas zonas paplašināšanā, kad Šengenas acquis noteikumu pilnīga piemērošana, tostarp kontroles atcelšana pie iekšējām gaisa, jūras un sauszemes robežām, tika veikta, izmantojot vienu tiesību aktu, pēc tam, kad ir izpildīti vajadzīgie kritēriji. Jebkurš cits lēmums radītu precedentu, kas izraisītu nevēlamas politiskās, ekonomiskās un sociālās sekas ne tikai Bulgārijai un Rumānijai, bet arī visai Savienībai, un negatīvi ietekmētu turpmāko Šengenas zonas paplašināšanu.


INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

5.11.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

36

4

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Heinz K. Becker, Monika Beňová, Michał Boni, Daniel Dalton, Frank Engel, Cornelia Ernst, Laura Ferrara, Kinga Gál, Ana Gomes, Sophia in ‘t Veld, Eva Joly, Dietmar Köster, Barbara Kudrycka, Cécile Kashetu Kyenge, Juan Fernando López Aguilar, Roberta Metsola, Claude Moraes, Ivari Padar, Judith Sargentini, Giancarlo Scottà, Birgit Sippel, Csaba Sógor, Sergei Stanishev, Helga Stevens, Traian Ungureanu, Marie-Christine Vergiat, Josef Weidenholzer, Kristina Winberg, Auke Zijlstra

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Carlos Coelho, Pál Csáky, Maria Grapini, Sylvia-Yvonne Kaufmann, Jeroen Lenaers, Maite Pagazaurtundúa Ruiz, Morten Helveg Petersen, Barbara Spinelli

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Petras Auštrevičius, Enrique Calvet Chambon, Rupert Matthews, Martina Michels


ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

36

+

ALDE

Petras Auštrevičius, Enrique Calvet Chambon, Sophia in 't Veld, Maite Pagazaurtundúa Ruiz, Morten Helveg Petersen

ECR

Rupert Matthews, Helga Stevens

EFDD

Laura Ferrara

GUE/NGL

Cornelia Ernst, Martina Michels, Barbara Spinelli, Marie-Christine Vergiat

PPE

Heinz K. Becker, Michał Boni, Carlos Coelho, Pál Csáky, Frank Engel, Kinga Gál, Barbara Kudrycka, Roberta Metsola, Csaba Sógor, Traian Ungureanu

S&D

Monika Beňová, Ana Gomes, Maria Grapini, Sylvia-Yvonne Kaufmann, Dietmar Köster, Cécile Kashetu Kyenge, Juan Fernando López Aguilar, Claude Moraes, Ivari Padar, Birgit Sippel, Sergei Stanishev, Josef Weidenholzer

VERTS/ALE

Eva Joly, Judith Sargentini

4

-

ECR

Kristina Winberg

ENF

Giancarlo Scottà, Auke Zijlstra

PPE

Jeroen Lenaers

1

0

ECR

Daniel Dalton

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Pēdējā atjaunošana: 2018. gada 29. novembrisJuridisks paziņojums