Procedūra : 2018/0091(NLE)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0366/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0366/2018

Debates :

PV 11/12/2018 - 14
CRE 11/12/2018 - 14

Balsojumi :

PV 12/12/2018 - 12.6
CRE 12/12/2018 - 12.6
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0504

IETEIKUMS     ***
PDF 717kWORD 68k
9.11.2018
PE 627.597v02-00 A8-0366/2018

par projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un Japānu

(07964/2018 – C8-0382/2018 – 2018/0091(NLE))

Starptautiskās tirdzniecības komiteja

Referents: Pedro Silva Pereira

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
 PASKAIDROJUMS
 VIDES, SABIEDRĪBAS VESELĪBAS UN PĀRTIKAS NEKAITĪGUMA KOMITEJAS ATZINUMS
 LAUKSAIMNIECĪBAS UN LAUKU ATTĪSTĪBAS KOMITEJAS ATZINUMS VĒSTULES FORMĀ
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA
 ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un Japānu

(07964/2018 – C8-0382/2018 – 2018/0091(NLE))

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā priekšlikumu Padomes lēmumam (07964/2018),

–  ņemot vērā Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu (EPN) starp Eiropas Savienību un Japānu (07965/2018),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 91. pantu, 100. panta 2. punktu, 207. panta 4. punkta pirmo daļu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) un v) apakšpunktu un 218. panta 7. punktu (C8-0382/2018),

–  ņemot vērā Parlamenta ... neleģislatīvo rezolūciju(1) par projektu lēmumam,

–  ņemot vērā Reglamenta 99. panta 1. un 4. punktu un 99. panta 2. punktu, kā arī 108. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ieteikumu un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas un Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinumus, kā arī Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinumu vēstules formā (A8-0366/2018),

1.  sniedz piekrišanu nolīguma slēgšanai;

2.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Japānas valdībai un parlamentam.

(1)

Šajā dienā pieņemtie teksti, P8_TA(0000)0000.


PASKAIDROJUMS

Eiropas Savienības (ES) un Japānas sarunas par ekonomikās partnerības nolīgumu (EPN) tika uzsāktas 2013. gada 25. martā un pabeigtas 2014. gada 8. decembrī. ES un Japāna 2018. gada 17. jūlijā parakstīja EPN, kā arī stratēģiskās partnerības nolīgumu ES un Japānas augstākā līmeņa sanāksmē Tokijā.

Eiropas Parlaments 2012. gada oktobra rezolūcijā noteica savas sarunu prioritātes. Šīs prioritātes ir atspoguļotas sarunu rezultātos. Eiropas Parlaments sarunu gaitā saņēma informāciju par tām, un Starptautiskā tirdzniecības komiteja cieši novēroja sarunas, sākot no to sagatavošanas līdz galīgā nolīguma parakstīšanai. Pēc Eiropas Parlamenta pieprasījuma Padome 2017. gada septembrī publiskoja savas sarunu pilnvaras.

Sarunas par atsevišķu ieguldījumu aizsardzības nolīgumu ar Japānu vēl turpinās. Eiropas Parlaments turpinās cieši sekot šīm sarunām, un jau ir skaidri pateikts, ka vecais privāto ieguldītāju strīdu izšķiršanas mehānisms (ISIM) ir nepieņemams.

ES un Japānas EPN ir stratēģiski nozīmīgs. Tas ir visnozīmīgākais divpusējo tirdzniecības attiecību nolīgums, ko ES jebkad ir noslēgusi, aptverot gandrīz trešo daļu no pasaules iekšzemes kopprodukta (IKP), gandrīz 40 % pasaules tirdzniecības un vairāk nekā 600 miljonus cilvēku.

Pasaules tirdzniecības kārtības nestabilitātes laikā šis nolīgums ir signāls par labu uz noteikumiem balstītai, brīvai un godīgai tirdzniecībai, vienlaikus palīdzot veicināt Savienības vērtības un augstus standartus.

ES un Japānai ir kopīgas tādas pamatvērtības kā cilvēktiesības, demokrātija un tiesiskums, kā arī stingra apņemšanās attiecībā uz ilgtspējīgu attīstību, daudzpusējību un uz noteikumiem balstītu pasaules tirdzniecības sistēmu.

Japāna ir pasaules trešais lielākais patēriņa tirgus, bet tikai pēc lieluma sestais Savienības tirdzniecības partneris. Šis nolīgums stiprinās pašreizējās divpusējās tirdzniecības un politiskās attiecības.

Tirdzniecības un ilgtspējīgas ietekmes 2016. gada novērtējumā tiek lēsts, ka nolīgumam būtu pozitīva ietekme gan uz ES, gan uz Japānu, ņemot vērā mērķi radīt “viedu, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi”.

Starptautiska nolīguma patiesie ieguvumi tomēr ir atkarīgi no tā, vai visas puses pareizi un pilnībā īsteno tā noteikumus. Tādēļ izšķiroša nozīme ir saskaņoto saistību īstenošanas uzraudzībai.

Preču tirdzniecība: ES un Japānas EPN no tā spēkā stāšanās dienas atcels tarifus vairāk nekā 90 % ES eksporta uz Japānu. Pēc tam, kad nolīgums būs pilnībā īstenots, Japāna būs atteikusies no muitas nodokļiem 97 % apmērā no ES importētām precēm, bet pārējās tarifa pozīcijas būs pakļautas daļējai liberalizācijai, izmantojot tarifu likmes kvotas vai tarifu samazinājumus. Attiecībā uz vieglajiem automobiļiem ES atcels 10 % no tās tarifiem vieglajiem automobiļiem septiņu gadu laikā, savukārt attiecībā uz traktoriem un autobusiem ES ievedmuitu atcels pēc 12 gadiem. Saskaņā ar dažām aplēsēm, pateicoties nolīgumam, ES eksportētāji ietaupīs apmēram 1 miljardu eiro muitas nodokļu gadā.

Ārpustarifu pasākumi (ĀTP): ES un Japānas sarunās tika apspriesti daudzi ar tarifiem nesaistīti pasākumi, kas ir būtiski svarīgi ES uzņēmumiem, jo īpaši automobiļu nozarē, attiecībā uz pārtikas piedevām, pārtikas produktu marķējumu, kosmētiku, medicīnas ierīcēm un tekstilizstrādājumu marķējumu. Japāna ir piekritusi arvien vairāk pielīdzināt savus autorūpniecības standartus starptautiskajiem standartiem (ANO EEK noteikumiem), ko izmanto ES automobiļu ražotāji. Nolīgumā ir ietverta drošības klauzula, kas ļauj ES atkārtoti ieviest tarifus, ja Japāna pārtrauc piemērot ANO EEK noteikumus vai atkārtoti ievieš atceltos ar tarifiem nesaistītos pasākumus.

Lauksaimniecība un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes: Tarifu samazinājumi ir visbūtiskākie ES lauksaimniecības nozarei, savukārt nolīgums aizsargā visjutīgākos produktus. Vīns, stiprie alkoholiskie dzērieni un citi alkoholiskie dzērieni tiks ievesti bez nodokļa no pirmās dienas. Tiks likvidēti augsti nodokļi cietajiem sieriem un tiks noteikta beznodokļu tarifa likmes kvota attiecībā uz svaigu sieru. Attiecībā uz liellopu gaļu tarifi tiks pakāpeniski samazināti (no 38,5 % līdz 9 % 15 gadu laikā). ES būs beznodokļu pieeja pārstrādātai cūkgaļai un gandrīz beznodokļu tirdzniecībai ar svaigu cūkgaļu. Pēc pārejas perioda tiks atcelti muitas nodokļi attiecībā uz pārstrādātām lauksaimniecības precēm, piemēram, makaronu izstrādājumiem, šokolādi un cepumiem. EPN paredz arī aizsargāt 205 Eiropas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kas ir īpaši svarīgi maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU).

Publiskais iepirkums: Japāna piekrita piešķirt piekļuvi 48 galveno pilsētu (tās veido aptuveni 15 % no Japānas iedzīvotāju skaita), kā arī daudzu neatkarīgu vietējo administratīvo aģentūru (universitāšu, slimnīcu un valsts enerģētikas uzņēmumu) iepirkumiem. Japāna ir arī apņēmusies atcelt tā dēvēto “darbības drošības klauzulu” ne vēlāk kā vienu gadu pēc nolīguma stāšanās spēkā, kas līdz šim praksē liedza ES piegādātājiem dzelzceļa nozarē piekļūt Japānas tirgum. Nolīguma pamatā ir daudzpusējais valdības nolīgums par publisko iepirkumu, un tas palielina publiskā iepirkuma līgumu piešķiršanas pārredzamību.

Pakalpojumu tirdzniecība: Nolīgums saglabā ES dalībvalstu iestāžu tiesības noteikt, nodrošināt un reglamentēt sabiedriskos pakalpojumus valsts, reģionālā vai vietējā līmenī, neraugoties uz tajā paredzēto negatīvā saraksta pieeju. EPN neliedz valdībām īstenot visu privatizēto pakalpojumu atgriešanu atpakaļ valsts sektoram. Nolīgums saglabā arī suverēnās tiesības reglamentēt finanšu un banku nozari piesardzības un uzraudzības apsvērumu dēļ. Liberalizācija aptver tādas jomas kā e–komercija, starptautiskie jūras pārvadājumi, pasta pakalpojumi un telekomunikācijas, bet audiovizuālie pakalpojumi nav ietverti. Turklāt EPN nosaka profesionāļu pagaidu pārvietošanos pāri robežām (tā dēvētais 4. veids), kas abām pusēm uzliek pienākumu veikt pārcelšanu uzņēmuma ietvaros aptuveni 40 nozarēs un attiecībā uz neatkarīgiem speciālistiem — aptuveni 20 nozarēs.

MVU: Šī ir pirmā reize, kad ES tirdzniecības nolīgumā ir iekļauta īpaša nodaļa attiecībā uz MVU. Šajā nodaļā ir paredzēta publiski pieejama tīmekļa vietne un MVU kontaktpunkti, kas sniegs tādu informāciju, kura attiecas uz maziem uzņēmumiem, lai vienas nolīguma valsts uzņēmumi varētu piekļūtu otras valsts tirgiem. 78 % ES uzņēmumu, kas eksportē uz Japānu, ir MVU.

Ilgtspējīga attīstība: ES un Japānas EPN no jauna apstiprina abu pušu saistības attiecībā uz daudziem daudzpusējiem nolīgumiem darba un vides jomā, kā arī ANO Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam. Abas puses apņemas arī efektīvi īstenot Parīzes nolīgumu, lai apkarotu klimata pārmaiņas un citus daudzpusējus vides nolīgumus, tostarp nolīgumus par dabas resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu pārvaldību (zivsaimniecībā, bioloģiskajā daudzveidība un mežsaimniecībā). Nolīgumā jo īpaši paredzēta pastiprināta sadarbība cīņā pret nelikumīgu mežizstrādi un nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju. Tā kā Japāna diemžēl vēl nav ratificējusi divas Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) pamatkonvencijas, nolīgumā ir ietvertas saistības attiecībā uz visu SDO pamatkonvenciju ratifikāciju. Nodaļā ir arī atzītas tiesības reglamentēt un ietver īpašu pārskatīšanas klauzulu, ko var izmantot un kas būtu jāizmanto, lai stiprinātu darba un vides noteikumu izpildāmību un efektivitāti.

Datu plūsmas: EPN neparedz vispārīgus noteikumus par datu plūsmām, bet gan pārskatīšanas klauzulu, saskaņā ar kuru puses novērtēs jautājumu par datu pārrobežu nodošanu trīs gadu laikā pēc nolīguma stāšanās spēkā.

Sadarbība regulējuma jomā: Sadarbība regulējuma jomā ir brīvprātīga un respektē katras puses suverēnās tiesības regulēt savu aizsardzības līmeni, īstenojot sabiedriskās kārtības mērķus. Nolīgumā ir paredzēta arī finanšu regulēšanas foruma izveide, lai stiprinātu sadarbību starp ES un Japānu, nolūkā uzlabot stabilitāti un globālo finanšu sistēmu. Nodaļā par sadarbību regulējuma jomā ir arī skaidri norādīts, ka ir pilnībā jāievēro Līgumā par Eiropas Savienības darbību noteiktie principi, kas ietver piesardzību.

Nolīguma īstenošana un pilsoniskā sabiedrība: Nolīgums paredz kopīgu dialogu ar pilsonisko sabiedrību un nozaru komitejām, piemēram, regulatīvās sadarbības komiteju, kur arī ir iespējama pilsoniskās sabiedrības līdzdalība. Tāpat kā visi citi nesen parakstītie ES paaudzes tirdzniecības nolīgumi, EPN izveidos iekšzemes padomdevēju grupu, nodrošinot pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanos ilgtspējīgas attīstības nodaļas īstenošanā un uzraudzībā.

Secinājums

ES un Japānas EPN ir būtiska stratēģiska nozīme. Nolīgums nodrošina līdzsvarotu un visaptverošu rezultātu, kuram attiecībā uz ES, tās pilsoņiem un uzņēmumiem ir nozīmīga saimnieciska vērtība. Nolīgums paredz jaunas tirgus iespējas, jo īpaši nozarēs, kuras parasti nav galvenie ieguvēji tirdzniecības nolīgumu rezultātā (piemēram, lauksaimniecībā). Šajā EPN ir iekļauti virkne jauninājumu, piemēram, saistības attiecībā uz Parīzes nolīgumu par klimata pārmaiņām un īpašas nodaļas par korporatīvo pārvaldību un MVU. Nolīgumā arī pilnībā ir ievērotas tiesības reglamentēt un aizsargāt sabiedriskos pakalpojumus. Šim nolīgumam ir potenciāls veicināt ilgtspējīgu izaugsmi un kvalitatīvas darbvietas, vienlaikus veicinot Savienības vērtības un atbalstot augstus standartus tādās jomās kā pārtikas nekaitīgums, vides aizsardzība un darba tiesības.

Tādēļ referents iesaka sniegt piekrišanu šim nolīgumam.


VIDES, SABIEDRĪBAS VESELĪBAS UN PĀRTIKAS NEKAITĪGUMA KOMITEJAS ATZINUMS (17.10.2018)

Starptautiskās tirdzniecības komitejai

par projektu Padomes lēmumam par ekonomisko partnerattiecību nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Savienību un Japānu

(07964/2018 - C8-0382/2018 – 2018/0091(NLE))

Atzinuma sagatavotāja: Adina-Ioana Vălean

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Starptautiskās tirdzniecības komiteju ieteikt Parlamentam sniegt piekrišanu ierosinātajam Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un Japānu.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Padomes lēmums par ekonomisko partnerattiecību nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Savienību un Japānu

Atsauces

07964/2018 – C8-0382/2018 – COM(2018)01922018/0091(NLE)

Atbildīgā komiteja

 

INTA

 

 

 

 

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ENVI

10.9.2018

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Adina-Ioana Vălean

17.10.2018

Aizstātais(-ā) atzinuma sagatavotājs(-a)

Joëlle Mélin

Izskatīšana komitejā

29.8.2018

 

 

 

Pieņemšanas datums

10.10.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

24

11

10

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Marco Affronte, Pilar Ayuso, Ivo Belet, Biljana Borzan, Lynn Boylan, Paul Brannen, Birgit Collin-Langen, Miriam Dalli, Seb Dance, José Inácio Faria, Francesc Gambús, Arne Gericke, Jens Gieseke, Julie Girling, Sylvie Goddyn, Françoise Grossetête, Jytte Guteland, György Hölvényi, Karin Kadenbach, Kateřina Konečná, Urszula Krupa, Peter Liese, Valentinas Mazuronis, Joëlle Mélin, Rory Palmer, Gilles Pargneaux, Bolesław G. Piecha, Julia Reid, Frédérique Ries, Michèle Rivasi, Annie Schreijer-Pierik, Renate Sommer, Nils Torvalds, Adina-Ioana Vălean

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Cristian-Silviu Buşoi, Jørn Dohrmann, Eleonora Evi, Christophe Hansen, Norbert Lins, Tilly Metz, Younous Omarjee, Gabriele Preuß, Bart Staes

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Linnéa Engström, Kati Piri

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

24

+

ALDE

Valentinas Mazuronis, Frédérique Ries, Nils Torvalds

ECR

Jørn Dohrmann, Arne Gericke, Urszula Krupa, Bolesław G. Piecha

EFDD

Eleonora Evi

PPE

Pilar Ayuso, Ivo Belet, Cristian-Silviu Buşoi, Birgit Collin-Langen, José Inácio Faria, Francesc Gambús, Jens Gieseke, Julie Girling, Françoise Grossetête, Christophe Hansen, György Hölvényi, Peter Liese, Norbert Lins, Annie Schreijer-Pierik, Renate Sommer, Adina-Ioana Vălean

11

-

EFDD

Julia Reid

ENF

Sylvie Goddyn, Joëlle Mélin

GUE/NGL

Lynn Boylan, Kateřina Konečná, Younous Omarjee

VERTS/ALE

Marco Affronte, Linnéa Engström, Tilly Metz, Michèle Rivasi, Bart Staes

10

0

S&D

Biljana Borzan, Paul Brannen, Miriam Dalli, Seb Dance, Jytte Guteland, Karin Kadenbach, Rory Palmer, Gilles Pargneaux, Kati Piri, Gabriele Preuß

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


LAUKSAIMNIECĪBAS UN LAUKU ATTĪSTĪBAS KOMITEJAS ATZINUMS VĒSTULES FORMĀ

Bernd Lange

Starptautiskās tirdzniecības komitejas priekšsēdētājam

ASP 12G205

IPOL-COM-AGRI D (2018) 42313

Godātais priekšsēdētāj!

Starptautiskās tirdzniecības komitejai saskaņā ar Reglamenta 99. panta 2. punktu ir piešķirta atļauja sagatavot ziņojuma projektu ar nenormatīvas rezolūcijas priekšlikumu par projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un Japānu (07964/2018 – C8–0382/2018–2018/0091M(NLE)).

2018. gada 10. jūlijā sanāksmē AGRI koordinatori nolēma nesniegt oficiālu atzinumu par šo rezolūcijas priekšlikumu, bet tā vietā izklāstīt vadošās komitejas vispārējos apsvērumus šajā vēstulē.

Pēc apspriešanās komitejā lielākā daļa AGRI komitejas locekļu pauda atbalstu ekonomisko partnerattiecību nolīguma noslēgšanai starp ES un Japānu (“Nolīgums”). Faktiski visi pieejamie pētījumi liecina, ka ES lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozare gūtu ievērojamu labumu no Nolīguma.

Pašlaik ES uz Japānu eksportē daudz vairāk lauksaimniecības preču nekā otrādi, bet lauksaimniecības produktu īpatsvars kopējā ES eksportā uz Japānu ir salīdzinoši neliels (5,4 % 2017. gadā). Tā kā Japānas lauksaimniecības tirgi ir salīdzinoši aizsargāti (vienkārši tiek piemēroti vidējie vislielākās labvēlības režīma tarifi 10,6 % apmērā dzīvnieku izcelsmes produktiem un 63,4 % piena produktiem), Nolīguma rezultātā šī daļa varētu ievērojami palielināties. ES lielākie pārtikas eksportētāji uz Japānu gūtu labumu no ievērojamiem muitas nodokļu samazinājumiem, piemēram, cūkgaļai (no 4,3 % uz 0 %10 gadu laikā augstas vērtības izcirtņiem), vīnam (no 15 % uz 0 %, kad Nolīgums stāsies spēkā), liellopu gaļai (no 38,5 % uz 9 % 15 gadu laikā), makaronu izstrādājumiem un šokolādei (attiecīgi no 24 % un 30 % uz 0 % 10 gadu laikā). Attiecībā uz sieriem (patlaban no 30 % līdz 40 %) Nolīgums nodrošinātu pilnīgu liberalizāciju attiecībā uz cietajiem sieriem un tarifa likmes kvotas ar beznodokļu režīmu svaigiem, apstrādātiem un mīkstajiem sieriem.

Lai gan daži sensitīvi produkti (rīsi) ir izslēgti no Nolīguma piemērošanas jomas, ir nepārprotami saredzami lauksaimniecības un pārtikas nozares kopējie ieguvumi, kas izriet no tarifu samazināšanas un arī ar tarifiem nesaistītu šķēršļu likvidēšanas (jo īpaši attiecībā uz sanitāro un fitosanitāro pasākumu apstiprināšanas un muitošanas procedūrām).

Turklāt es vēlētos norādīt, ka AGRI komitejas locekļi ir ļoti apmierināti ar augsto aizsardzības līmeni Eiropas ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kas tiktu panāktas ar Nolīgumu (tiktu aizsargāti vairāk nekā 200 ES pārtikas produkti, vīni un stiprie alkoholiskie dzērieni), kas ievērojami uzlabotu attiecīgo ES ražotāju iespējas pārdot šos kvalitatīvos produktus Japānas tirgū, kurā ir 127 miljoni patērētāju.

Visbeidzot, mēs atzinīgi vērtējam Nolīguma visaptverošo sadaļu par vīna eksporta savstarpēju veicināšanu ar vīndarības metožu sarakstu, kas ES un Japānai jāapstiprina trijos posmos.

Es būtu pateicīgs, ja INTA varētu ņemt vērā iepriekš minētās idejas, gatavojot ziņojuma projektu, kurā ietverts nenormatīvas rezolūcijas priekšlikums, un ar to saistītajā piekrišanas procedūrā.

Protams, es esmu pilnībā pieejams, ja jūsu komitejas referents šajā jautājumā vēlas turpināt viedokļu apmaiņu ar mums.

Ar cieņu

 

Czesław Adam SIEKIERSKI


ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Padomes lēmums par ekonomisko partnerattiecību nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Savienību un Japānu

Atsauces

07964/2018 – C8-0382/2018 – COM(2018)01922018/0091(NLE)

Apspriešanās / piekrišanas pieprasījuma datums

18.7.2018

 

 

 

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

INTA

10.9.2018

 

 

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ENVI

10.9.2018

TRAN

10.9.2018

AGRI

10.9.2018

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

       Lēmuma datums

TRAN

14.5.2018

 

 

 

Referenti

       Iecelšanas datums

Pedro Silva Pereira

16.5.2018

 

 

 

Izskatīšana komitejā

29.8.2018

27.9.2018

 

 

Pieņemšanas datums

5.11.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

25

10

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Maria Arena, Tiziana Beghin, David Borrelli, Salvatore Cicu, Christofer Fjellner, Eleonora Forenza, Karoline Graswander-Hainz, Christophe Hansen, Heidi Hautala, Nadja Hirsch, Yannick Jadot, France Jamet, Jude Kirton-Darling, Patricia Lalonde, Bernd Lange, David Martin, Emmanuel Maurel, Anne-Marie Mineur, Sorin Moisă, Alessia Maria Mosca, Franck Proust, Godelieve Quisthoudt-Rowohl, Inmaculada Rodríguez-Piñero Fernández, Tokia Saïfi, Helmut Scholz, Joachim Schuster, Adam Szejnfeld, Iuliu Winkler

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Syed Kamall, Sajjad Karim, Sander Loones, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Ramon Tremosa i Balcells, Jarosław Wałęsa

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Georges Bach, Norbert Lins

Iesniegšanas datums

9.11.2018


ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

25

+

ALDE

Nadja Hirsch, Patricia Lalonde, Ramon Tremosa i Balcells

ECR

Syed Kamall, Sajjad Karim, Sander Loones

EFDD

Tiziana Beghin

NI

David Borrelli

PPE

Georges Bach, Salvatore Cicu, Christofer Fjellner, Christophe Hansen, Norbert Lins, Sorin Moisă, Franck Proust, Godelieve Quisthoudt-Rowohl, Tokia Saïfi, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Adam Szejnfeld, Jarosław Wałęsa, Iuliu Winkler

S&D

Bernd Lange, David Martin, Alessia Maria Mosca, Inmaculada Rodríguez-Piñero Fernández

10

-

ENF

France Jamet

GUE/NGL

Eleonora Forenza, Anne-Marie Mineur, Helmut Scholz

NI

Emmanuel Maurel,

S&D

Maria Arena, Karoline Graswander-Hainz, Joachim Schuster

VERTS/ALE

Heidi Hautala, Yannick Jadot

1

0

S&D

Jude Kirton-Darling

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Juridisks paziņojums