Procedūra : 2018/2098(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0373/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0373/2018

Debates :

PV 11/12/2018 - 17
CRE 11/12/2018 - 17

Balsojumi :

PV 12/12/2018 - 12.17
CRE 12/12/2018 - 12.17
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0515

ZIŅOJUMS     
PDF 1420kWORD 118k
21.11.2018
PE 623.832v02-00 A8-0373/2018

par 2017. gada ziņojumu par cilvēktiesībām un demokrātiju pasaulē un Eiropas Savienības politiku šajā jomā

(2018/2098(INI))

Ārlietu komiteja

Referents: Petras Auštrevičius

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 PASKAIDROJUMS
 ANNEX I: INDIVIDUAL CASES RAISED BY THE EUROPEAN PARLIAMENT
 ANNEX II: LIST OF RESOLUTIONS
 Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas ATZINUMS
 INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ
 ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par 2017. gada ziņojumu par cilvēktiesībām un demokrātiju pasaulē un Eiropas Savienības politiku šajā jomā

(2018/2098(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju un citus ANO cilvēktiesību līgumus un instrumentus, jo īpaši Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (ICCPR) un Starptautisko paktu par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām (ICESCR), kurus abus 1966. gada decembrī pieņēma ANO Ģenerālā asambleja Ņujorkā,

–  ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību konvenciju,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu,

–  ņemot vērā Konvenciju par bērna tiesībām (UNCRC),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2., 3., 8., 21. un 23. pantu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 207. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2015. gada 20. jūlijā pieņemto Rīcības plānu cilvēktiesību un demokrātijas jomā 2015.–2019. gadam un tā vidusposma pārskatu, kas tika publicēts 2017. gada jūnijā,

–  ņemot vērā ANO 17 ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM) un Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam,

–  ņemot vērā ANO Vadošos principus uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām,

–  ņemot vērā 1976. gadā pieņemtās un 2011. gadā pārskatītās ESAO vadlīnijas daudznacionāliem uzņēmumiem,

–  ņemot vērā Eiropas Padomes 2011. gada 11. maija Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu ("Stambulas konvencija"), ko ES parakstīja 2017. gada 13. jūnijā,

–  ņemot vērā ANO 1979. gada 18. decembra Konvenciju par jebkādas sieviešu diskriminācijas izskaušanu (CEDAW),

–  ņemot vērā Konvencijas par bērna tiesībām fakultatīvo protokolu par bērnu tirdzniecību, bērnu prostitūciju un bērnu pornogrāfiju,

–  ņemot vērā Komisijas un Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos kopīgo dienestu darba dokumentu „Dzimumu līdztiesība un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšana sievietēm. Meiteņu un sieviešu dzīves pārveidošana ar ES ārējo attiecību starpniecību 2016.–2020. gadā” (SWD(2015)0182), kas tika pieņemts 2015. gadā,

–  ņemot vērā ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām (UNCRPD),

–  ņemot vērā ANO Drošības padomes rezolūcijas Nr. 1325 (2000), Nr. 1820 (2008), Nr. 1888 (2009), Nr. 1889 (2009), Nr. 1960 (2010), Nr. 2106 (2013), Nr. 2122 (2013) un Nr. 2242 (2015) par sievietēm, mieru un drošību,

–  ņemot vērā ANO Drošības padomes rezolūcijas Nr. 2250 (2015) un Nr. 2419 (2018) par jaunatni, mieru un drošību,

–  ņemot vērā ANO Starptautisko konvenciju par jebkuras rasu diskriminācijas izskaušanu,

–  ņemot vērā ANO Drošības padomes rezolūciju Nr. 1820 (2008) par sievietēm, mieru un drošību, kurā skatīta seksuālā vardarbība kā kara noziegumi,

–  ņemot vērā Globālo Eiropas Savienības ārpolitikas un drošības politikas stratēģiju, ko 2016. gada 28. jūnijā iesniedza Komisijas priekšsēdētāja vietniece / Savienības augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) Federica Mogherini, kā arī pirmo ziņojumu par šīs stratēģijas īstenošanu "From Shared Vision to Common Action: Implementing the EU Global Strategy" ("No kopīga redzējuma uz kopīgu rīcību — ES globālās stratēģijas īstenošana"), kas tika publicēts 2017. gadā,

–  ņemot vērā 2017. gada 15. maijā pieņemtos Padomes secinājumus par pirmiedzīvotāju tautām,

–  ņemot vērā Padomes 2011. gada 21. marta Lēmumu 2011/168/KĀDP par Starptautisko Krimināltiesu un par Kopējās nostājas 2003/444/KĀDP atcelšanu(1),

–  ņemot vērā 2014. gada 25. septembra ANO Deklarāciju par pirmiedzīvotāju tautu tiesībām un ANO Ģenerālās asamblejas augsta līmeņa plenārsēdes sanāksmes, ko pazīst kā Pasaules konferenci par pirmiedzīvotāju tautām, noslēguma dokumentu,

–  ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2016. gada 19. septembrī pieņemto Ņujorkas deklarāciju par bēgļiem un migrantiem,

–  ņemot vērā 2014. gada 18. decembrī pieņemto ANO Ģenerālās asamblejas rezolūciju Nr. 69/167, kurā ir atkārtoti uzsvērta vajadzība aizsargāt un veicināt visu migrantu cilvēktiesības un pamatbrīvības neatkarīgi no viņu imigranta statusa, un 1990. gada Starptautisko konvenciju par visu migrējošu darba ņēmēju un viņu ģimenes locekļu tiesību aizsardzību,

–  ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2012. gada 20. decembra rezolūciju Nr. 67/139, ar ko izveido Beztermiņa darba grupu novecošanas jautājumos ar pilnvarām izskatīt priekšlikumus starptautiskam tiesību aktam, lai veicinātu un aizsargātu vecu cilvēku tiesības un cieņu,

–  ņemot vērā neatkarīgā eksperta ziņojumu par vecu cilvēku cilvēktiesību pilnīgu ievērošanu, kas sniegts ANO Cilvēktiesību padomes 33. sesijā 2016. gada 8. jūlijā,(2)

–  ņemot vērā ANO Beztermiņa darba grupas novecošanas jautājumos ziņojumu, kas sniegts tās astotajā darba sesijā 2017. gada 28. jūlijā,(3)

–  ņemot vērā 2017. gada Lisabonas Ministru deklarāciju "A Sustainable Society for All Ages: Realizing the potential of living longer" ("Ilgtspējīga sabiedrība visu vecumu cilvēkiem: lielāka dzīves ilguma potenciāla izmantošana"), ko pieņēma Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (UNECE) ceturtajā ministru konferencē par novecošanas jautājumiem 2017. gada 22. septembrī,

–  ņemot vērā 2015. gada 13. maija Eiropas programmu migrācijas jomā (COM(2015)0240) un Komisijas 2016. gada 7. jūnija paziņojumu par jauna satvara partnerībai ar trešām valstīm izveidi saskaņā ar Eiropas programmu migrācijas jomā (COM(2016)0385),

–  ņemot vērā ES tematisko pamatnostādņu kopumu cilvēktiesību jomā, tostarp par cilvēktiesību aizstāvjiem,

–  ņemot vērā ES cilvēktiesību pamatnostādnes par vārda brīvību tiešsaistē un bezsaistē, kuras Padome pieņēma 2014. gadā,

–  ņemot vērā ES pamatnostādnes par starptautisko humanitāro tiesību (SHT) ievērošanas veicināšanu, kuras pieņēma 2005. gadā un pārskatīja 2009. gadā(4),

–  ņemot vērā ANO Vadošos principus uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām,

–  ņemot vērā ES pamatnostādnes par bērna tiesību veicināšanu un aizsardzību, kuras pieņēma 2007. gadā un pārskatīja 2017. gadā, kā arī "EU-UNICEF Child Rights Toolkit: Integrating Child Rights in Development Cooperation", (EU-UNICEF Instrumentu kopums bērnu tiesību iekļaušanai sadarbībā attīstības jomā),

–  ņemot vērā Padomes 2013. gadā pieņemtās ES pamatnostādnes lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu un interseksuāļu (LGBTI) visu cilvēktiesību veicināšanai un aizsardzībai,

–  ņemot vērā Jogjakartas principus ("Principles and State Obligations on the Application of International Human Rights Law in Relation to Sexual Orientation, Gender Identity, Gender Expression and Sex Characteristics" (Principi un valstu pienākumi attiecībā uz starptautisko cilvēktiesību piemērošanu saistībā ar seksuālo orientāciju, dzimtisko identitāti, dzimuma pašizpausmi un dzimumam raksturīgajām īpašībām)), kas pieņemti 2006. gada novembrī, un to desmit papildu principus ("plus 10"), kas pieņemti 2017. gada 10. novembrī,

–  ņemot vērā ES pamatnostādnes par reliģijas vai ticības brīvības veicināšanu un aizsardzību, kuras Padome pieņēma 2013. gadā,

–  ņemot vērā Padomes un dalībvalstu valdību pārstāvju, kas tikās Padomē, Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas sniegto kopīgo paziņojumu “Jaunais Eiropas konsenss par attīstību: “Mūsu pasaule, mūsu cieņa, mūsu nākotne””, ko Padome, Parlaments un Komisija pieņēma 2017. gada 7. jūnijā,

–  ņemot vērā ES pamatnostādnes jautājumā par nāvessodu, kuras Padome pieņēma 2013. gadā,

–  ņemot vērā ES pamatnostādnes ES politikai attiecībā uz trešām valstīm saistībā ar spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu izturēšanos vai sodīšanu, kuras pieņēma 2001. gadā un pārskatīja 2012. gadā,

–  ņemot vērā 2018. gada 4. jūlija rezolūciju "Virzība uz ES ārējo stratēģiju pret agrīnām un piespiedu laulībām — turpmākie pasākumi"(5),

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 4. decembra paziņojumu par papildu pasākumiem saistībā ar ES Stratēģiju cilvēku tirdzniecības izskaušanai (COM(2017)0728),

–  ņemot vērā 2018. gada 3. maija rezolūciju par bērnu migrantu aizsardzību(6),

–  ņemot vērā ANO 1998. gada decembra Deklarāciju par atsevišķu personu, grupu un sabiedrības iestāžu tiesībām un atbildību veicināt un aizsargāt vispārēji atzītas cilvēktiesības un pamatbrīvības (Deklarācija par cilvēktiesību aizstāvjiem),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 17. maija Regulu (ES) 2017/821, ar ko paredz piegādes ķēdes pienācīgas pārbaudes pienākumus Savienības importētājiem, kuri importē konfliktu skartu un augsta riska teritoriju izcelsmes alvu, tantalu un volframu, to rūdas un zeltu(7),

–  ņemot vērā Starptautiskās Darba organizācijas 169. Konvenciju par pirmiedzīvotāju un cilšu tautām, kas pieņemta 1989. gada 27. jūnijā,

–  ņemot vērā 2013. gada 4. jūlija rezolūciju par ieroču eksportu — Padomes Kopējās nostājas 2008/944/KĀDP īstenošana(8),

–  ņemot vērā 2013. gada 10. oktobra rezolūciju par diskrimināciju kastas dēļ(9) un ANO īpašās referentes minoritāšu jautājumos 2016. gada 28. janvāra ziņojumu par minoritātēm un diskrimināciju kastas dēļ, kā arī ANO norāžu instrumentu par diskrimināciju izcelsmes dēļ,

–  ņemot vērā ES 2017. gada ziņojumu par cilvēktiesībām un demokrātiju pasaulē,

–  ņemot vērā 2017. gada 13. decembra rezolūciju par 2016. gada ziņojumu par cilvēktiesībām un demokrātiju pasaulē un Eiropas Savienības politiku šajā jomā(10), kā arī iepriekšējās rezolūcijas par agrākajiem gada ziņojumiem,

–  ņemot vērā rezolūcijas par cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma pārkāpumiem 2017. gadā,

–  ņemot vērā Saharova balvu par domas brīvību, kuru 2017. gadā piešķīra demokrātiskajai opozīcijai Venecuēlā — Nacionālajai asamblejai (Hulio Borhess (Julio Borges)) un visiem organizācijas "Foro Penal Venezolano” uzskaitītajiem politieslodzītajiem, kurus pārstāv Leopoldo Lopess (Leopoldo López), Antonio Ledesma (Antonio Ledezma), Daniels Sevalloss (Daniel Ceballos), Jons Goikoečea (Yon Goicoechea), Lorāns Salehs (Lorent Saleh), Alfredo Ramoss (Alfredo Ramos) un Andrēa Gonsalesa (Andrea González),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulu (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula)(11),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 15. marta Direktīvu 2017/541/ES par terorisma apkarošanu un ar ko aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2002/475/TI un groza Padomes Lēmumu 2005/671/TI(12), ņemot vērā darbu, ko dara Īpašā komiteja terorisma jautājumos (TERR), kuru Eiropas Parlaments 2017. gada 6. jūlijā nolēma izveidot un kura tika izveidota 2017. gada 14. septembrī,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumu (A8-0373/2018),

A.  tā kā cilvēktiesību ievērošana un to nedalāmības un universāluma aizsardzība, kā arī demokrātisko principu un vērtību, tostarp tiesiskuma, cilvēka cieņas neaizskaramības un vienlīdzības un solidaritātes principa, veicināšana ir ES ētiskā un tiesiskā acquis un tās kopējās ārlietu un drošības politikas (KĀDP), kā arī visu tās ārējo darbību stūrakmeņi; tā kā ES būtu jāturpina centieni ieņemt vadošu lomu cilvēktiesību vispārējā veicināšanā un aizsardzībā, tostarp daudzpusējas sadarbības līmenī, un tas jo īpaši būtu panākams, aktīvi un konstruktīvi darbojoties dažādās ANO struktūrās un ievērojot ANO Hartu, Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un starptautiskās tiesības, kā arī saistības cilvēktiesību jomā un saistības, kas pieņemtas saskaņā ar Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un Ilgtspējīgas attīstības mērķiem;

B.  tā kā pilsoniskajai sabiedrībai ir svarīga nozīme demokrātijas izveidošanā un stiprināšanā, valsts varas uzraudzībā un labas pārvaldības, pārredzamības un pārskatatbildības veicināšanā; tā kā pilsoniskajai sabiedrībai ir galvenā nozīme demokrātijas veidošanā un stiprināšanā, tā kā pastāv saikne starp novājinātu pilsonisko sabiedrību, samazinātu politisko un pilsonisko telpu, paaugstinātu korupciju, sociālo un dzimumu nevienlīdzību, humānās un sociāli ekonomiskās attīstības zemu līmeni un sociālajiem konfliktiem; tā kā ir jānodrošina atbilstoši resursi, lai uzlabotu cilvēktiesību un demokrātijas veicināšanu trešās valstīs, un šie resursi jāizmanto pēc iespējas efektīvāk, un pilsoniskās sabiedrības organizāciju darbību nedrīkstētu ierobežot ar ierobežojošiem tiesību aktiem, ierobežotu finansējumu, ierobežojošām licencēšanas procedūrām un aizliedzošiem nodokļiem;

C.  tā kā daudzas pasaules valstis saskaras ar nesodāmību un netaisnību, un tajās ir nepietiekami efektīva ārstēšana, cietušo atbalsta pakalpojumi un finansiālais atbalsts terorisma upuriem, jo īpaši valstīs, kurās vairumu iedzīvotāju ir skāris terorisms;

D.  tā kā 2017. gadā ļoti daudzi pilsoniskās sabiedrības aktīvi locekļi, viņu vidū advokāti, intelektuāļi, žurnālisti, reliģiskie līderi un cilvēktiesību aizstāvji, tostarp vides aktīvisti, visā pasaulē izjuta pilsoniskās sabiedrības darbības iespēju mazināšanos un pret viņiem arvien biežāk tiek vērsti uzbrukumi, vajāšana, uzmākšanās, patvaļīgi aresti vai aizturēšanas vai pat nogalināšanas; tā kā ES cilvēktiesību aizstāvju mehānisms ProtectDefenders.eu ir sniedzis efektīvu palīdzību simtiem aktīvistu, taču saskaras ar pieaugošām vajadzībām; tā kā ES un tās dalībvalstīm būtu jāpiešķir vairāk līdzekļi tam, lai stiprinātu pilsoniskās sabiedrības līdzdalību, un jāpalielina centieni cilvēktiesību aizstāvju aizsardzībā un atbalstā;

E.  tā kā rīcībpolitika cilvēktiesību un demokrātijas atbalstam ir jāiekļauj visās citās ES politikas jomās, kurām piemīt ārēja dimensija, piemēram, attīstība, migrācija, drošība, cīņa pret terorismu, sieviešu tiesības un dzimumu līdztiesība, paplašināšanās un tirdzniecība, jo īpaši ievērojot nosacījumus, ko izvirza cilvēktiesību jomā; tā kā veiksmīga un efektīva ES cilvēktiesību politika nav iespējama bez labākas saskaņotības starp ES iekšējo un ārējo politiku, kā arī starp tās ārpolitikas virzieniem;

F.  tā kā valsts teritorijas vai tās daļas nelikumīga okupācija ir starptautisko tiesību pārkāpums, kas saskaņā ar starptautiskajām humanitārajām tiesībām okupācijas spēkiem liek uzņemties atbildību pret civiliedzīvotājiem;

Vispārīgi apsvērumi

1.  pauž dziļas bažas par pretreakciju pret demokrātiju, cilvēktiesībām un tiesiskumu visā pasaulē 2017. gadā un mudina ES un tās dalībvalstis bez jebkādiem nosacījumiem integrēt tām saistošos Eiropas un starptautiskos standartus attiecībā uz cilvēktiesībām, tiesiskumu, demokrātiju un minoritāšu tiesībām un nodrošināt ES iekšpolitikas un ārpolitikas labāku saskaņotību cilvēktiesību jomā, kā arī ciešāku dalībvalstu ārpolitikas koordināciju tādās jomās kā migrācija, terorisma apkarošana un tirdzniecība, jo ES kā uzticama un īstena starptautiska rīcībspēka ietekmi ļoti iespaido tās spēja veicināt cilvēktiesību un demokrātijas ievērošanu gan iekšēji, gan ārēji;

2.  atkārtoti apstiprina, ka dalībvalstīm ir galīgā atbildība par visu cilvēktiesību aizsargāšanu, pieņemot un īstenojot starptautiskos cilvēktiesību līgumus un konvencijas, uzraugot cilvēktiesību pārkāpumus un nodrošinot efektīvu aizsardzību cietušajiem; norāda, ka miers, drošība un attīstība cits citu savstarpēji papildina un ir atkarīgi no spējas pievērsties ļaunprātīgas izmantošanas, noziegumu pret cilvēci, kara noziegumu un genocīda noziegumu problēmai; brīdina par jebkādiem centieniem ierobežot tiesības brīvi pārvietoties, pulcēšanās un vārda brīvību;

3.  atgādina, ka vīriešu un sieviešu līdztiesība ir viens no ES un tās dalībvalstu pamatprincipiem, kā minēts LES 3. panta 3. punktā, un ka tās veicināšana, izmantojot integrētu pieeju dzimumu līdztiesības nodrošināšanai, tostarp citās valstīs visā pasaulē ar ārpolitikas palīdzību, ir viens no ES svarīgākajiem uzdevumiem;

4.  uzsver, ka saskaņā ar Līgumos noteikto pienākumu ES ir apņēmusies veicināt dzimumu līdztiesību un nodrošināt dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu visās savās darbībās, lai dzimumu līdztiesība kļūtu par vienu no galvenajām prioritātēm visās ES pamatnostādnēs, darba attiecībās, politikas virzienos un darbībās, tostarp ārējās darbībās; attiecīgi atbalsta saistītos saskaņotos centienus daudzpusējos dialogos un ES delegāciju darbībās, piemēram, vēlēšanu novērošanas misijās; uzsver vajadzību pastiprināt EĀDD galvenās padomdevējas dzimumu jautājumos darbu trešās valstīs ar mērķi veicināt mieru, drošību un pamatbrīvības, nodrošinot īpašu budžetu, kas paredzēts viņas kompetences jomai;

5.  uzskata, ka patiesi neatkarīga, plurālistiska un dinamiska pilsoniskā sabiedrība dod ieguldījumu attīstībā un stabilitātē, nodrošina demokrātijas nostiprināšanu, tostarp varas nodalīšanu, sociālo taisnīgumu un cilvēktiesību ievērošanu, un veicina pārredzamību. pārskatatbildību un labu pārvaldību, jo īpaši ar pasākumiem korupcijas un ekstrēmisma apkarošanai; uzsver, ka cilvēktiesību aizstāvjiem un nevalstiskajām organizācijām (NVO) ir būtiska un ārkārtīgi liela nozīme starptautiskajos cilvēktiesību pamatlīgumos paredzēto tiesību piemērošanas veicināšanā un sekmēšanā, tostarp īstenojot izglītojošas programmas un veidojot izpratni par starptautisku organizāciju darbību; uzsver ES Pamatnostādņu par cilvēktiesību aizstāvjiem īstenošanas svarīgo nozīmi un tās spēju ar Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instrumenta (EIDHR) starpniecību turpināt pienācīga atbalsta sniegšanu cilvēktiesību aizstāvjiem un NVO situācijās, kad tiem visvairāk draud briesmas, proti, nodrošinot mehānisma ProtectDefenders.eu kapacitātes pilnveidošanu;

6.  norāda uz to, cik svarīgi ir sniegt ārkārtas palīdzību cilvēktiesību aizstāvjiem, un ka pret visiem ieslodzītajiem ir jāizturas atbilstīgi starptautiskiem standartiem; uzsver savas bažas par cilvēktiesību aizstāvju drošību un to, ka vainīgie ir jāsauc pie atbildības; atzinīgi vērtē arī Eiropas Demokrātijas fonda saskaņotos centienus veicināt demokrātiju un pamattiesību un brīvību ievērošanu ES austrumu un dienvidu kaimiņreģionos; atzīst to, kādam riskam ir pakļauti cilvēktiesību aizstāvji, tostarp sieviešu tiesību aizstāvji, kas saskaras ar īpašu risku un apdraudējumu saistībā ar savu dzimumu, kā arī vides aktīvisti, un aicina EĀDD un dalībvalstis veltīt tiem īpašu uzmanību ES pamatnostādnēs par cilvēktiesību aizstāvjiem; uzsver, ka labāk jāsaskaņo ES sadarbība ar trešo valstu iestādēm saistībā ar cilvēktiesību aizstāvjiem un pilsonisko sabiedrību, un uzteic dalībvalstu individuālās iniciatīvas papildus ES līmeņa darbībām;

7.  atzinīgi vērtē ES aktīvo dalību ANO Cilvēktiesību padomē (UNHRC), kurā tā ir bijusi iniciatore un līdziniciatore rezolūcijām, izdevusi paziņojumus, iesaistījusies interaktīvos dialogos un debatēs un aicinājusi veltīt īpašas sesijas stāvoklim cilvēktiesību jomā; atzīst saistības, ko ES ir uzņēmusies, lai ANO Cilvēktiesību padomē risinātu jautājumu par stāvokli valstīs; uzsver, cik svarīga ir ES iesaistīšanās daudzpusējos dialogos un sadarbībā cilvēktiesību jomā; pilnībā atbalsta UNHRC darbības un iesaistīšanos cilvēktiesību aizstāvēšanā visā pasaulē; atzinīgi vērtē ANO Augstā cilvēktiesību komisāra biroja darbu Zeid al-Hussein vadībā; pauž cerību, ka tiks īstenots ciešs dialogs un aktīva sadarbība ar jauniecelto augsto komisāri Michelle Bachelet; aicina Komisiju un dalībvalstis palielināt atbalstu OHCHR darbībai un īpašajām procedūrām;

8.  pauž atzinību par darbu, ko veikuši Komisijas cilvēktiesību dienesti un EĀDD galvenajā mītnē un ES delegācijās un ES īpašais pārstāvis (ESĪP) cilvēktiesību jautājumos Stavros Lambrinidis, lai palielinātu cilvēktiesību efektivitāti, kohēziju un pamanāmību ES ārpolitikā, un atgādina par savu prasību noteikt, lai šis mandāts būtu pastāvīgs un nodrošinātu labāku pārskatatbildību; atzinīgi vērtē neseno pieeju, ko demonstrē ES iniciatīva "Good Human Rights Stories Initiative" (Cilvēktiesību veiksmes stāsti), kuras uzmanības centrā ir dažādās valstīs izmantotā paraugprakse; vēlreiz aicina pārskatīt mandātu, lai piešķirtu ESĪP pilnvaras pašiniciatīvai, atbilstīgus resursus un iespējas uzrunāt sabiedrību, lai ziņotu par gūtajiem panākumiem, veicot apmeklējumus uz trešām valstīm, kā arī lai darītu zināmu ES nostāju cilvēktiesību jautājumos;

9.  atzinīgi vērtē ES 2017. gada ziņojumu par cilvēktiesībām un demokrātiju pasaulē un norāda, ka tas šogad tika pieņemts daudz agrāk atbilstīgi Parlamenta iepriekšējos ziņojumos paustajām prasībām; lūdz Padomei turpināt centienus pabeigt šos gada ziņojumus agrākā gada posmā; mudina Padomi nodrošināt, ka nākamais gada ziņojums tiek pieņemts, pamatojoties uz atbilstošu apspriešanās procesu; uzskata, ka gada ziņojums ir neaizstājams instruments, lai novērtētu, sniegtu informāciju un apspriestu ES politiku cilvēktiesību un demokrātijas jomā pasaulē, un aicina to publiski veicināt visā pasaulē;

10.  atzīst panākumus, kas gūti saistībā ar ziņojuma procedūru un formātu, taču sagaida, ka Padome un PV/AP vēl vairāk ņems vērā attiecīgajās Parlamenta rezolūcijās un/vai ieteikumos pausto nostāju, lai nodrošinātu, ka ES iestāžu mijiedarbība cilvēktiesību jautājumos ir dziļāka un efektīvāka;

11.  atkārtoti uzsver, cik svarīgi ir gūt pārskatu par galvenajām pozitīvajām un negatīvajām tendencēm, lai izvērtētu ES rīcības iedarbīgumu; šajā saistībā uzskata, ka attiecīgā gadījumā detalizētāku publisku ziņojumu sniegšana, jo īpaši pamatojoties uz prioritātēm un rādītājiem, kas noteikti ES cilvēktiesību stratēģijās attiecībā uz konkrētām valstīm, cita starpā vairotu konsekvenci cilvēktiesību nosacījumu klauzulu īstenošanā un ES politikas ietekmes uz cilvēktiesībām novērtēšanā un koriģēšanā; uzsver, ka jāuzrauga un pilnībā jāīsteno pašreizējās ES pamatnostādnes;

12.  atzīst, ka ES cilvēktiesību dialogi (CTD) ir vērtīgs jauktās diplomātijas līdzeklis cilvēktiesību un demokrātijas veicināšanai divpusējās attiecībās ar trešām valstīm; taču norāda uz noturīgiem šķēršļiem, kas neļauj ar CTD sasniegt konkrētus rezultātus, piemēram, uz divējādu standartu izplatību vai vienotas nostājas trūkumu dalībvalstīs, un šaja ziņā aicina ieņemt dalībvalstīm vienotāku nostāju; aicina Komisiju un EĀDD meklēt veidus, kā īstenot efektīvākus, jēgpilnus cilvēktiesību dialogus, un gadījumos, kad tie nav konstruktīvi, strauji reaģēt un papildināt tos, izmantojot politisko dialogu vai publisko diplomātiju; mudina Komisiju un EĀDD uzlabot dialogu pārredzamību, tostarp veicinot pilsoniskās sabiedrības pārstāvju līdzdalību, un katra dialoga sekmju izvērtēšanā izmantot skaidrus kritērijus; uzsver, ka ir svarīgi, lai ES cilvēktiesību dialogos rosinātu runāt par konkrētiem apdraudētiem cilvēktiesību aizstāvjiem un pieprasītu atbrīvot apcietinājumā esošos cilvēktiesību aizstāvjus un aizsargātu tos, kuri ir apdraudēti; turklāt iesaka ES iestādēm sniegt ES delegāciju ierēdņiem un darbiniekiem visos līmeņos atbilstošu apmācību par cilvēktiesībām un demokrātiju;

13.  atkārtoti uzsver, ka rīcība cilvēktiesību jomā jāīsteno atbilstoši Rīcības plānam cilvēktiesību un demokrātijas jomā 2015.–2019. gadam un 2017. gadā sagatavotajam tā vidusposma pārskatam, un šajā saistībā uzsver nepieciešamību paredzēt tādus resursus un speciālās zināšanas, kas būtu pietiekami, lai pienācīgi īstenotu ES galvenās prioritātes; aicina ES iestādes un dalībvalstis nodrošināt pašreizējā rīcības plāna efektīvu un saskaņotu īstenošanu, tostarp pilnvērtīgi sadarbojoties ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām;

14.  aicina ES stiprināt savus institucionālās attīstības un tiesiskuma politikas instrumentus un politikas virzienus un iekļaut kritērijus pārskatatbildības nodrošināšanai un censties nepieļaut nesodāmību par cilvēktiesību pārkāpumiem; aicina efektīvā veidā piešķirt piemērotus resursus, lai vairāk veicinātu cilvēktiesības un demokrātiju;

15.  šajā saistībā atgādina par EIDHR sniegto izšķirīgo atbalstu, īstenojot ES Stratēģisko satvaru, Rīcības plānu cilvēktiesību un demokrātijas jomā, ES cilvēktiesību pamatnostādnes un valstu stratēģijas, jo šis atbalsts ir sekmējis ES stratēģiskāku rīcību šajā jomā un nodrošinājis pārskatatbildību, pamanāmību un efektivitāti; stingri uzstāj, lai EIDHR tiktu iekļauts kā atsevišķs un neatkarīgs instruments daudzgadu finanšu shēmas 2021.–2027. gadam satvarā, lai tā skaidri izteiktā atšķirība netiktu sapludināta plašākā ārējās darbības fondā; aktīvi atbalsta sadarbību starp ES ārējiem finansēšanas instrumentiem, lai novērstu dublēšanos un pārklāšanos, kā arī palīdzētu atrast iespējamās nepilnības un jomas, kurās nepieciešams finansējums;

16.  atgādina, ka pieredze un atziņas, kas gūtas pārejas procesā uz demokrātiju, īstenojot Savienības paplašināšanās un kaimiņattiecību politikas pasākumus, varētu palīdzēt apzināt paraugpraksi, kas būtu izmantojama, lai atbalstītu un stiprinātu citus demokratizācijas procesus visā pasaulē; pauž pārliecību, ka pārskatītajai Eiropas kaimiņattiecību politikai būtu jāatbalsta ekonomiskā, sociālā un politiskā reforma, jāaizsargā cilvēktiesības un jāpalīdz izveidot tiesiskumu, vienlaikus ievērojot ES apņemšanās saviem partneriem; atkārtoti norāda, ka cilvēktiesību un demokrātijas veicināšana ir gan partnervalstu, gan ES interesēs; uzsver nepieciešamību veidot parlamentu savstarpējās attiecības starp ES un tās partneriem atklāta dialoga ietvaros, kura pamatā ir savstarpēja sapratne un uzticēšanās, lai efektīvi veicinātu cilvēktiesības;

17.  uzsver darbu, ko veic Eiropas Parlamenta Cilvēktiesību apakškomiteja (DROI), kas uztur ciešas darba attiecības ar citām ES iestādēm, ESĪP, EĀDD, pilsonisko sabiedrību, tostarp NVO, un daudzpusējām cilvēktiesību aizsardzības iestādēm; norāda, ka 2017. gadā DROI sagatavoja trīs ziņojumus, ko plenārsēdē pieņēma kā rezolūcijas par bezvalstniecību Dienvidāzijā un Dienvidaustrumāzijā(13), par cilvēktiesību pārkāpumu novēršanu saistībā ar kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci, tostarp genocīdu(14), un par korupciju un cilvēktiesībām trešās valstīs(15);

18.  ierosina 2019. gada pirmajā trimestrī izveidot iekšējo darba grupu, lai pārskatītu cilvēktiesību veicināšanas un integrēšanas darbības, ko 2014.–2019. gada sasaukuma laikā veic Parlamenta komitejas ar ārējām pilnvarām un tā delegācijas attiecībām ar trešām valstīm; plāno šīs pārskatīšanas laikā sagatavot ieteikumus, lai nākamajā Parlamenta sasaukumā uzlabotu Parlamenta darbu, tostarp saistībā ar EĀDD un Komisijas darbības rūpīgu uzraudzību, iekšējo institucionālo struktūru un cilvēktiesību integrēšanu tā struktūru darbā;

19.  uzskata, ka iespējams palielināt steidzamo rezolūciju nozīmi, pamatojoties uz Reglamenta 135. pantu, lai stiprinātu cilvēktiesības un demokrātiju, veicinot savlaicīgu norišu atspoguļojumu, mērķtiecību un efektivitāti;

Ar cilvēktiesībām saistītas īpašas problēmas

20.  pauž visdziļākās bažas par to, ka 2017. gadā pakāpeniski samazinājās pilsoniskās sabiedrības darbības telpa, un pauž nožēlu par to, ka pret cilvēktiesību aizstāvjiem, žurnālistiem un NVO pārāk bieži tiek vērsta aizskaršana, iebiedēšana un vardarbība, ieskaitot nogalināšanu; pauž bažas par to, ka cilvēktiesību aktīvistiem, kas vēlas apmeklēt ANO Cilvēktiesību padomes sesijas Ženēvā un citas starptautiskās iestādes, joprojām tiek noteikti ceļošanas aizliegumi, un stingri nosoda šādus aizliegumus, aicinot attiecīgās valdības tos atcelt; uzsver, ka nav pieņemami, ka pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem un plašsaziņas līdzekļiem neļauj piedalīties starptautisko struktūru darbā, un uzstāj, ka ir jāievēro pilsoniskās sabiedrības pārstāvju pamata cilvēktiesības un politiskās tiesības; pauž pārliecību, ka daži cilvēktiesību aktīvisti ir tikuši aizturēti pēc atgriešanās savās valstīs pēc viņu uzklausīšanas starptautiskās iestādēs;

21.  pauž nožēlu par to, ka pilsoniskās sabiedrības darbības iespēju mazināšanās aizvien biežāk tiek konstatēta arī senās demokrātijās un valstīs ar vidējiem un augstiem ienākumiem; aicina ES un tās dalībvalstis rādīt piemēru; nosoda tādus tiesību aktus, kas ierobežo pilsoniskās sabiedrības darbības, piemēram, slēdzot NVO vai iesaldējot to līdzekļus; aicina atcelt tādus tiesību aktus, kas uzliek patvaļīgas vai traucējošas prasības NVO darbībām, tostarp noteikumus par ierobežojumiem ārvalstu finansējumam; nosoda liekvārdību publiskotajos notikumu izklāstos, kas arvien vairāk apdraud pilsoniskās sabiedrības organizāciju nozīmi; mudina ES delegācijas un dalībvalstu diplomātiskās pārstāvniecības turpināt uzraudzīt un vērst uzmanību uz pulcēšanās un biedrošanās brīvības pārkāpumu gadījumiem, tostarp dažāda veida aizliegumiem un ierobežojumiem, kas ietekmē pilsoniskās sabiedrības organizācijas un to darbību, vai viltus NVO popularizēšanu, kuras sponsorē valdība; mudina arī turpmāk aktīvi atbalstīt cilvēktiesību aizstāvjus, piemēram, sistemātiski sekot līdzi tiesu sēdēm, apmeklēt cilvēktiesību aizstāvjus cietumā un izplatīt paziņojumus par konkrētiem gadījumiem vienmēr, kad tas ir nepieciešams;

22.  nosoda to, ka 2017. gadā plašsaziņas līdzekļu brīvība bija ļoti apdraudēta — saskaņā ar "Reportieri bez robežām" gada pārskatu uzbrukumi presei 2017. gadā sasniedza rekordaugstu līmeni; uzsver, ka ir jāievēro uzskatu un vārda brīvības principi, kā minēts Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 19. pantā; atkārtoti uzsver, ka vārda brīvība gan tiešsaistē, gan bezsaistē ir būtisks elements, lai varētu pienācīgi darboties demokrātiskas sabiedrības, jo tā veicina plurālisma kultūru, kas ļauj pilsoniskajai sabiedrībai un iedzīvotājiem prasīt atbildību no savas valsts valdības un lēmumu pieņēmējiem un pastiprina tiesiskuma ievērošanu; stingri nosoda draudēšanu, iebiedēšanu un uzbrukumus, kas vērsti pret žurnālistiem, neatkarīgajiem plašsaziņas līdzekļiem, blogeriem un trauksmes cēlējiem, kā arī naida runu, likumus par neslavas celšanu, kūdīšanu uz vardarbību, jo tie apdraud tiesiskumu un vērtības, ko iemieso cilvēktiesības; uzsver, ka 2017. gadā tika arestēti simtiem mierīgo protestētāju un žurnālistu, no kuriem daudzi cieta no nepienācīgas izturēšanās un patvaļīgas aizturēšanas, un viņiem vajadzēja maksāt lielu naudas sodu tiesu procesos, kuros netika nodrošināti minimālie procesuālie standarti; mudina ES attiecībās ar visām trešām valstīm pastiprināt centienus, lai aizsargātu tiesības uz uzskatu un vārda brīvību; uzsver, ka svarīgi ir nodrošināt ES pamatnostādņu par vārda brīvību tiešsaistē un bezsaistē efektīvu īstenošanu un regulāri uzraudzīt to ietekmi;

23.  uzsver, ka ļoti būtiska nozīme ir akadēmiskajai brīvībai kā cilvēktiesībām, ko aizsargā starptautiskie līgumi; stingri nosoda jebkādus uzbrukumus akadēmiskajai brīvībai, piemēram, nogalināšanu, piespiedu pazušanas gadījumus, vardarbību, apcietināšanu, darba vietas zaudēšanu, uzbrukumus, kas vērsti pret reputāciju, un nelikumīgu kriminālvajāšanu; uzsver, cik nopietni ir jebkādi uzbrukumi akadēmiskajai brīvībai, jo tā ir ļoti būtiska, lai veidotu plurālistisku un demokrātisku sabiedrību;

24.  stingri nosoda to, ka 2017. gadā tik daudz cilvēktiesību aizstāvju saņēma digitālā vidē izteiktus draudus, tostarp tika kompromitēti dati, konfiscējot aprīkojumu, veikta attālināta novērošana un nopludināti dati; nosoda uzraudzību tiešsaistē un datorprogrammu uzlaušanu nolūkā iegūt informāciju, ko varētu izmantot tiesas prāvās vai nomelnošanas kampaņās; pauž nopietnas bažas par atsevišķu kibernovērošanas divējāda lietojuma tehnoloģiju arvien plašāku izmantošanu pret politiķiem, aktīvistiem, blogeriem un žurnālistiem; šajā saistībā stingri aicina ES iestādes steidzami un efektīvi atjaunināt divējāda lietojuma eksporta kontroles regulējumu;

25.  atgādina, ka tiesu varas sistēmas neatkarība un godprātība tiesvedības sistēmā, kur visu posmu darbinieki ir spējīgi neatkarīgi un taisnīgi veikt savus pienākumus, ir priekšnoteikumi demokrātiskas valsts attīstībai un cilvēktiesību juridiskajai aizsardzībai; skaidri nosoda visus mēģinājumus ierobežot tiesnešu, prokuroru un advokātu brīvību un visa veidu tiešu un netiešu vardarbību, kas vērsta pret viņiem; aicina ES pievērst maksimālu uzmanību šim jautājumam saistībā ar diplomātiskajām attiecībām, kas izveidotas ar trešām valstīm;

26.  atzīst, ka atklātais internets un tehnoloģiju sasniegumi ir devuši iespēju par cilvēktiesību pārkāpumiem ziņot ātrāk; kritizē dažu valdību centienus kontrolēt masu saziņas līdzekļus, tostarp internetu; pauž bažas par to, ka valsts un nevalstiski rīcībspēki 2017. gadā radīja daudz viltus ziņu un dezinformācijas, kas veicināja pret cilvēktiesībām vērstu vēstījumu izplatīšanos, ierobežoja piekļuvi pareizai, objektīvai bezmaksas informācijai, kūdīja uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju pret noteiktām grupām vai indivīdiem un ietekmēja vēlēšanu rezultātus, tādējādi apdraudot demokrātiju; šajā saistībā uzsver, ka ir svarīgi, lai ES izstrādātu stingrāku pozitīvu vēstījumu par cilvēktiesībām, stingri vērstos pret valdībām, kuras atbalsta dezinformāciju vai apdraud cilvēktiesību universālumu un nedalāmību un pastiprinātu centienus nolūkā atbalstīt brīvus un neatkarīgus plašsaziņas līdzekļus visā pasaulē; uzsver, ka izglītībai, kultūrai, zināšanām un kritiskajai domāšanai piemīt centrālā nozīme cīņā pret viltus ziņām un to izplatīšanu;

27.  aicina PV/AP iecelt ES vēstnieku kiberdrošības jautājumos, kura pienākums būtu koordinēt ES diplomātiskos centienus, lai sekmētu ārpolitikas jomās atvērta, sadarbspējīga, droša un uzticama interneta attīstību, ievērojot cilvēktiesības un veicinot normu par valsts atbildīgas rīcības tiešsaistē ievērošanu;

28.  vēlreiz apstiprina, ka domas, apziņas, reliģijas un ticības brīvība, tostarp brīvība ticēt vai neticēt, brīvība praktizēt vai nepraktizēt reliģiju pēc savas izvēles, atmest vai mainīt reliģisko pārliecību, un tiesības uz apostāzi un pieņemt ateistiskus uzskatus ir jāpaplašina bez jebkādiem nosacījumiem, izmantojot starpreliģiju un starpkultūru dialogu; nosoda diskrimināciju domas, apziņas, reliģiskās pārliecības vai ticības dēļ, etnisko un reliģisko grupu vajāšanu un pret tām vērstos uzbrukumus 2017. gadā; aicina izvairīties no reliģijas izmantošanas par instrumentu politiskiem mērķiem; pauž nožēlu par valsts un nevalstisku rīcībspēku mēģinājumiem ierobežot domas, apziņas, reliģijas un ticības brīvību, pulcēšanās brīvību un vārda brīvību, cita starpā pieņemot un īstenojot likumus par zaimošanu; prasa īstenot turpmāku rīcību, lai aizsargātu reliģiskās minoritātes, neticīgos un ateistus, tostarp likumu par zaimošanu upurus; aicina ES un tās dalībvalstis vairāk iesaistīties politiskajās diskusijās, lai atceltu šādus tiesību aktus, pastiprināt centienus, lai, sadarbojoties ar trešām valstīm, veicinātu tiesību uz domas, apziņas, reliģijas un ticības brīvību ievērošanu, un sekmēt dialogu starp kultūrām un reliģijām; aicina Komisiju un EĀDD uzņemties aktīvu lomu, palīdzot droši atgriezties — brīvprātīgā kārtā — cilvēkiem, kuri bija spiesti pamest mājas sakarā ar vajāšanu reliģijas vai ticības dēļ; prasa īstenot konkrētus pasākumus, lai efektīvi īstenotu ES pamatnostādnes par reliģijas vai ticības brīvības veicināšanu un aizsardzību; atbalsta tādu ES praksi, kurā tā uzņemas vadību tematisko rezolūciju par domas, apziņas, reliģijas un ticības brīvību izstrādē ANO Cilvēktiesību padomē (UNHRC) un ANO Ģenerālajā asamblejā (UNGA); pilnībā atbalsta darbu, ko veic ES īpašais sūtnis reliģijas vai ticības brīvības veicināšanai ārpus ES Ján Figel;

29.  pauž dziļu nožēlu par to, ka daudzās valstīs visā pasaulē joprojām tiek pieļauta spīdzināšana, necilvēcīga un pazemojoša izturēšanās un nāvessods, un prasa ES pastiprināt centienus izskaust šo praksi; uzskata, ka milzīgas bažas rada ieslodzījuma apstākļi, tostarp piekļuve aprūpei un zālēm, un stāvoklis, kādā ir cietumi, vairākās valstīs; atzinīgi vērtē to, ka 2017. gada 18. septembrī sāka darboties Alianse pret tādu preču tirdzniecību, kuras var izmantot spīdzināšanai, un to, ka tika izveidota ES Spīdzināšanas izskaušanas koordinācijas grupa, kuras uzdevums ir sekot līdzi alianses īstenošanai; šajā saistībā atzinīgi vērtē ES tiesību akta par tādu preču tirdzniecību, ko varētu izmantot nāvessoda izpildei, spīdzināšanai vai citādai necilvēcīgai rīcībai vai sodīšanai, atjaunināšanu; norāda, ka 2017. gadā visā pasaulē izpildīto nāvessodu skaits bija par 4 % mazāks nekā iepriekšējā gadā; aicina valstis, kas vēl nav noteikušas moratoriju nāvessodam, to nekavējoties izdarīt, tādējādi pavirzoties soli tuvāk tā atcelšanai; uzskata, ka ir būtiski nepieciešams cīnīties pret jebkādiem spīdzināšanas un necilvēcīgas izturēšanās veidiem, tostarp psiholoģiskiem, pret ieslodzītajām personām un stiprināt centienus starptautisko tiesību ievērošanai šajā jomā, un nodrošināt upuriem kompensāciju;

30.  stingri nosoda visus šaušalīgos noziegumus un cilvēktiesību pārkāpumus, kurus veikuši gan valsts, gan nevalstiski rīcībspēki, tostarp pret pilsoņiem, kas miermīlīgi īstenoja savas cilvēktiesības; ir satriekts par daudzajiem izdarītajiem noziegumiem plašā amplitūdā, tostarp slepkavībām, spīdzināšanām, izvarošanām, paverdzināšanām un seksuālo verdzību, bērnu karavīru vervēšanu, piespiedu pāriešanu citā reliģijā un sistemātiskajām reliģisko un etnisko minoritāšu slepkavībām; mudina ES un tās dalībvalstis apkarot genocīda noziegumus, noziegumus pret cilvēci un kara noziegumus un nodrošināt, ka tajos vainojamie tiek nodoti tiesai; aicina ES sniegt atbalstu organizācijām un ANO izmeklēšanas grupām, kas vāc, glabā un aizsargā gan digitālus, gan cita veida pierādījumus par noziegumiem, kurus izdarījušas jebkuras šo konfliktu puses, ar mērķi atvieglot apsūdzības celšanu pret tām starptautiskā līmenī; norāda, ka interneta platformas, attīrot tās no teroristu materiāliem un propagandas, ir izdzēsušas pierādījumu videomateriālus, kas attiecas uz iespējamiem kara noziegumiem;

31.  pauž atbalstu Starptautiskās Krimināltiesas (SKT) būtiskajai lomai lietās, kurās iesaistītās valstis nevar vai nevēlas īstenot savu jurisdikciju; prasa, lai ES un tās dalībvalstis sniedz SKT diplomātisko un finansiālo atbalstu; prasa, lai ES un dalībvalstis mudina visas ANO dalībvalstis ratificēt un piemērot SKT Romas statūtus, un pauž sašutumu par izstāšanos no statūtiem un draudiem izstāties no tiem; aicina arī visus Romas statūtu parakstītājus saskaņot savu rīcību ar SKT un sadarboties ar to; aicina visas dalībvalstis ratificēt Kampalas grozījumus attiecībā uz agresijas noziegumu un to noziegumu sarakstā, kas ir ES kompetencē, pievienot arī īpaši nežēlīgos noziegumus; atkārtoti uzsver, ka būtiska nozīme ir citiem nozīmīgiem mehānismiem, lai izbeigtu nesodāmību, tostarp universālās jurisdikcijas izmantošanai, un aicina dalībvalstis pieņemt nepieciešamos tiesību aktus; šajā saistībā atgādina, ka visām darbībām jābūt vērstām uz cietušo tiesību aizsardzību; atkārtoti aicina PV/AP iecelt ES īpašo pārstāvi starptautisko humanitāro tiesību un starptautiskā taisnīguma jomā ar pilnvarām popularizēt, iekļaut un pārstāvēt ES apņemšanos cīnīties pret nesodāmību;

32.  atzinīgi vērtē ES centienus atbalstīt starptautisko, objektīvo un neatkarīgo mehānismu (IIIM), ko ANO izveidojusi Sīrijā, lai palīdzētu smago noziegumu izmeklēšanā; uzsver, ka citās valstīs ir jāizveido līdzīgs neatkarīgs mehānisms; aicina ES un dalībvalstis, kuras vēl nav sniegušas finansiālu ieguldījumu IIIM, sniegt šādu ieguldījumu;

33.  atkārto, ka valstis Starptautiskajā Tiesā var celt apsūdzību pret citām valstīm par starptautisko nolīgumu, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas pret spīdzināšanu, pārkāpumiem, lai noteiktu valsts atbildību kā netiešu pamatu individuālas kriminālatbildības noteikšanai tiesā vēlākā posmā;

34.  pauž dziļu nožēlu par to, ka netiek ievērotas starptautiskās humanitārās tiesības (SHT), un stingri nosoda nāvējošos uzbrukumus, kas tik satraucoši bieži tika vērsti pret slimnīcām, skolām un citiem civiliem mērķiem bruņotos konfliktos visā pasaulē 2017. gadā; uzskata, ka starptautiskā uzbrukumu nosodīšana ir jāveic, pamatojoties uz neatkarīgu izmeklēšanu un patiesu pārskatatbildību; atzinīgi vērtē palīdzības sniedzēju veikto darbu humanitārās palīdzības sniegšanā; aicina dalībvalstis, ES iestādes un PV/AP nodrošināt, ka ES politika un rīcība starptautisko humanitāro tiesību jomā ir izstrādāta saskaņoti un efektīvi, un izmantot visus to rīcībā esošos līdzekļus šā jautājuma risināšanai; secina, ka ES un tās dalībvalstīm būtu bijis jādara pieejami sīkāki ziņojumi par to, kā konkrētās konfliktsituācijās tiek īstenotas pamatnostādnes par starptautisko humanitāro tiesību ievērošanas veicināšanu, tostarp un ne mazākas nozīmes — ES gada ziņojums par cilvēktiesībām un demokrātiju; aicina starptautisko sabiedrību izveidot instrumentus, kas var līdz minimumam samazināt neatbilstību starp brīdinājumu un reakciju, tādā pašā veidā kā ES agrīnās brīdināšanas sistēma, lai novērstu vardarbīgu konfliktu rašanos, atkārtošanos un eskalāciju; prasa ES un tās dalībvalstīm palielināt finansiālo atbalstu humānajai palīdzībai un attīstības palīdzībai; norāda uz oficiālās attīstības palīdzības (OAP) samazināšanos 2017. gadā salīdzinājumā ar 2016. gadu un uz to, ka OAP nesasniedz mērķi 0,7 % no NKI;

35.  atgādina par 2014. gada 27. februāra rezolūciju par bruņotu bezpilota lidaparātu izmantošanu(16); pauž nopietnas bažas par bruņotu bezpilota lidaparātu izmantošanu, neievērojot starptautisko tiesisko regulējumu; atkārtoti aicina ES nekavējoties izstrādāt juridiski saistošu satvaru bruņotu bezpilota lidaparātu izmantošanai, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis, pildot savas juridiskās saistības, neveic cilvēku nelikumīgu mērķtiecīgu nogalināšanu vai nepalīdz šādu nogalināšanu veikt citām valstīm; aicina Komisiju pienācīgi informēt Parlamentu par turpmāku ES līdzekļu izmantošanu jebkādiem pētniecības un izstrādes projektiem, kas saistīti ar bezpilota lidaparātu projektēšanu; aicina saistībā ar turpmākiem bezpilota lidaparātu izstrādes projektiem veikt novērtējumus par ietekmi uz cilvēktiesībām;

36.  aicina PV/AP un dalībvalstis paplašināt ES ierobežojošo pasākumu režīmu, iekļaujot tajā arī sankciju režīmu par cilvēktiesību neievērošanu, saskaņā ar kuru KDAP sankciju lēmumi varētu balstīties līdzīgi kā Magņitska tiesību akta gadījumā uz pamatojumu par smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem;

37.  mudina PV/AP un dalībvalstis veikt darbu saistībā ar tādu ieroču sistēmu aizlieguma noteikšanu, kurās cilvēks nekontrolē spēka pielietošanu, kā Parlaments jau vairākkārt ir prasījis, un, gatavojoties attiecīgām sanāksmēm ANO līmenī, steidzami izstrādāt un pieņemt kopēju nostāju jautājumā par autonomo ieroču sistēmām un attiecīgajos forumos paust vienotu nostāju un atbilstoši rīkoties;

38.  uzsver, ka korupcija mazina tiesiskumu, demokrātiju un ekonomikas konkurētspēju un apdraud cilvēktiesības; uzsver, ka ir nepieciešams atbalstīt cilvēktiesību aizstāvjus un trauksmes cēlējus, kuri cīnās pret korupciju, aicina uzlabot pretkorupcijas mehānismus un praksi, piemēram, sankciju noteikšanu tiem indivīdiem un valstīm, kas izdara nopietnus ar korupciju saistītus pārkāpumus; aicina EĀDD un Komisiju izstrādāt kopīgas programmas cilvēktiesību un korupcijas apkarošanas jomā, jo īpaši iniciatīvas ar mērķi uzlabot pārredzamību, cīnīties pret nesodāmību un stiprināt pretkorupcijas aģentūras, kā arī ES fondu izmantošanas labāku pārredzamību un izsekojamību; aicina Komisiju pārrunāt korupcijas apkarošanas noteikumus turpmākajos tirdzniecības nolīgumos; atgādina ieteikumus korupcijas apkarošanas un cilvēktiesību jomā, kas noteikti 2017. gada 13. septembra rezolūcijā par korupciju un cilvēktiesībām trešās valstīs(17), un aicina ES iestādes un dalībvalstis veikt turpmākus pasākumus;

39.  pauž bažas par kultūras mantojuma objektu iznīcināšanu, to izlaupīšanu un vandālismu un stingri atbalsta faktu noskaidrošanas, mantojuma aizsardzības un glābšanas iniciatīvas;

40.  uzsver brīvu un godīgu vēlēšanu nozīmi demokrātiskos procesos un pauž bažas par to, ka arvien biežāk visā pasaulē notiek nelikumīgas vēlēšanas; atgādina, ka plašsaziņas līdzekļu neatkarība un dažādība ir svarīga, lai nodrošinātu brīvas un godīgas vēlēšanas; aicina ES neatzīt fiktīvu vai falsificētu vēlēšanu rezultātus un izmantot visus to rīcībā esošos diplomātiskos, ekonomiskos un politikas instrumentus, lai saglabātu vēlēšanu ticamību visā pasaulē un mudinātu valstis izpildīt brīvu un godīgu vēlēšanu kritērijus; uzskata, ka atbalstam, ko ES sniedz vēlēšanu procesiem un demokrātijai visā pasaulē, proti, tās vēlēšanu misijām un tām sekojošajai pēckontrolei, tās palīdzībai vēlēšanās un jo īpaši Parlamenta aktīvajai rīcībai šajā jomā, ir ārkārtīgi liela nozīme; uzsver, ka vēlēšanu novērošanai ir svarīga nozīme miermīlīgas pārejas uz demokrātiju īstenošanā, tiesiskuma stiprināšanā, politiskā plurālisma veicināšanā un sieviešu dalības vēlēšanu procesos palielināšanā, kā arī pārredzamības uzlabošanā cilvēktiesību jomā; atgādina, cik svarīga nozīme ir vietējo pilsoniskās sabiedrības organizāciju dalībai vēlēšanu novērošanas procesā un vēlēšanu novērošanas misiju sniegto ieteikumu īstenošanā; uzskata, ka iejaukšanās citu valstu vēlēšanās, veicot kiberoperācijas, pārkāpj tautas tiesības brīvi izvēlēt savus pārstāvjus;

41.  atzinīgi vērtē to, ka ES ir parakstījusi Stambulas konvenciju, un uzsver vajadzību ar visiem līdzekļiem novērst un apkarot vardarbību pret sievietēm, tostarp vardarbību ģimenē; prasa dalībvalstīm, kuras to vēl nav izdarījušas, pēc iespējas ātri ratificēt un īstenot šo konvenciju; šajā saistībā atbalsta ES un ANO kopīgo iniciatīvu "Spotlight" ("Prožektoru gaismā"); mudina valstis uzlabot savus tiesību aktus, lai pēc iespējas agrākā posmā novērstu ar dzimumu saistītu vardarbību, sieviešu dzimumorgānu kropļošanu un seksuālu vardarbību; atgādina, ka vardarbība pret sievietēm dziļi sakņojas dzimumu nelīdztiesībā un tādēļ šī problēma jārisina vispusīgi, un uzsver sociālo pakalpojumu un aizsardzības svarīgo nozīmi; uzsver, ka uzticamai statistikai par visu veidu vardarbības pret sievietēm novēršanu, iemesliem un sekām ir izšķiroša nozīme, lai izstrādātu efektīvus tiesību aktus un stratēģijas nolūkā apkarot ar dzimumu saistītu vardarbību; tādēļ aicina ES palīdzēt valstīm uzlabot datu apkopošanu šajā jomā un izpildīt starptautiskās juridiskās saistības; aicina ES sadarboties ar citām valstīm, lai palielinātu finansējumu un uzlabotu plānošanu nolūkā novērst seksuālu un ar dzimumu saistītu vardarbību visā pasaulē un reaģēt uz to; nosoda visa veida fizisko, seksuālo un psiholoģisko vardarbību un ekspluatāciju, masveida izvarošanu, cilvēku tirdzniecību un sieviešu seksuālo un reproduktīvo tiesību pārkāpšanu; uzsver, ka būtu jānodrošina visām sievietēm pienācīga un cenas ziņā pieejama veselības aprūpe, viņu seksuālo un reproduktīvo tiesību vispārēja ievērošana un iespējas tās īstenot un ka viņām jābūt iespējai pieņemt brīvus un atbildīgus lēmumus par savu veselību, ķermeni un seksuālajām un reproduktīvajām tiesībām; norāda, ka izglītība ir būtisks instruments, lai apkarotu diskrimināciju un vardarbību pret sievietēm un bērniem; pauž nosodījumu par “global gag rule” (vispārējās finansējuma bloķēšanas politikas abortus atbalstošām organizācijām) atjaunošanu;

42.  uzsver, ka ES ir jāsaglabā apņemšanās pilnīgi īstenot pienākumus un saistības attiecībā uz sieviešu tiesību nodrošināšanu, ko tā uzņēmusies saskaņā ar CEDAW, Pekinas Rīcības platformu un Starptautiskās konferences par iedzīvotājiem un attīstību rīcības programmu, un jāievēro to pārskatīšanas konferenču rezultāti;

43.  atgādina, ka 2017. gada augustā publicēts pirmais ES Dzimumu līdztiesības rīcības plāna II 2016.–2020. gadam (GAP II) īstenošanas ziņojums par 2016. gadu, kurā uzsvērtas vairākas pozitīvas tendences meiteņu un sieviešu dzīves pārveidošanā, nodrošinot viņu fizisku un psiholoģisku integritāti, veicinot viņu ekonomiskās un sociālās tiesības un palielinot viņu ietekmi un līdzdalību; uzskata, ka ES būtu jāturpina integrēt sieviešu atbalsta jautājumu kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) darbībās, konfliktu novēršanā un pēckonfliktu atjaunošanā; atgādina par ANO Drošības padomes Rezolūcijas Nr. 1325 par sievietēm, mieru un drošību nozīmību; uzsver, ka, lai uzlabotu sieviešu tiesības un viņu piedalīšanos valsts un privātā sektora institūcijās, politikas veidošanā, saimnieciskajā dzīvē un miera procesā, ir nepieciešama valsts un privātā sektora plašāka iesaistīšana; uzsver, ka uzņēmumiem ir svarīga nozīme sieviešu tiesību stiprināšanā; mudina Komisiju uzņemties vadību seksuālās izmantošanas un seksuālās vardarbības apkarošanā humānās palīdzības un attīstības palīdzības jomā, jo, veicot darbu šajās jomās, ir jāievēro augstākie atbildības un pārskatatbildības standarti; uzsver, cik svarīgi ir pārskatīt un stiprināt aizsardzības procedūras un spēka lietošanas noteikumus;

44.  aicina EĀDD nodrošināt, lai ANO Sieviešu statusa komisijas 62. sesijas secinājumi tiktu iekļauti tā politikas virzienos un sniegtu jaunu stimulu dzimumu līdztiesības panākšanai un lauku sieviešu un meiteņu iespēju veicināšanai;

45.  uzsver, ka ir svarīgi sievietēm un meitenēm padarīt pieejamu izglītību un apmācību zinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātikas (STEM) priekšmetos, kā arī humanitārajās zinātnēs, liekot īpašu uzsvaru uz viņu talantu un kompetenču attīstību un pārstāvības palielināšanu STEM nozarēs;

46.  aicina Komisiju izskatīt veidus un instrumentus, ar kādiem ES varētu vienpusēji pievienoties ANO Konvencijai par bērna tiesībām (UNCRC), ņemot vērā, ka visas ES dalībvalstis to ir ratificējušas un ka ES primārie un sekundārie tiesību akti ietver materiālās normas attiecībā uz bērna tiesību aizsardzību; aicina tās valstis, kas vēl nav ratificējušas UNCRC, to steidzami izdarīt; atzinīgi vērtē to, ka ir pieņemtas pārskatītās ES pamatnostādnes par bērna tiesību veicināšanu un aizsardzību, un uzsver, ka ir jānodrošina, lai tās attiektos uz visiem bērniem, tostarp atstumtākajiem un neaizsargātiem bērniem; uzsver, ka bērni bieži vien ir pakļauti īpašu veidu vardarbībai, piemēram, bērnu laulībai, bērnu prostitūcijai, bērnu kareivju izmantošanai, dzimumorgānu kropļošanai, bērnu darbam un bērnu tirdzniecībai, jo īpaši humanitāro krīžu un bruņotu konfliktu laikā, un tāpēc viņiem ir vajadzīga pastiprināta aizsardzība; prasa, lai ES sadarbotos ar trešām valstīm, lai izbeigtu agrīnās, bērnu un piespiedu laulības, nosakot 18 gadus kā minimālo vecumu laulībām, pieprasot abu laulāto vecuma verificēšanu un viņu pilnīgu un brīvu piekrišanu, ieviešot obligātus laulības reģistrācijas ierakstus un nodrošinot šo noteikumu izpildi; uzsver, ka ES ir aktīvāk jāiesaistās bērnu, jo īpaši nepavadītu bērnu, aizsardzības jautājuma risināšanā un jāvelta īpaša uzmanība izglītībai un psihosociālajam atbalstam; aicina pienācīgi īstenot Pamatnostādnes skolu un universitāšu aizsardzībai pret militāru izmantošanu bruņota konflikta laikā; aicina rast steidzamu risinājumu attiecībā uz bērniem bezpavalstniekiem ES un ārpus tās, jo īpaši tiem, kuri dzimuši valstī, kura nav vecāku izcelsmes valsts, kā arī bērniem migrantiem, saskaņā ar starptautiskajām tiesībām; aicina ES un dalībvalstis izstrādāt rīcības plānu, lai izbeigtu bērnu aizturēšanu to migrācijas statusa dēļ, kā noteikts Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas pieņemtajā Ņujorkas deklarācijā par bēgļiem un migrantiem; atgādina par tiesībām uz īpašu aizsardzību bērna interešu labā;

47.  aicina ES un tās dalībvalstis nodrošināt pārredzamību un uzraudzību attiecībā uz finanšu līdzekļiem, kas piešķirti trešām valstīm sadarbībai migrācijas jomā, un nodrošināt, ka drošības spēku, policijas un tiesu sistēmas, kas iesaistītas cilvēktiesību pārkāpumos šajā saistībā, ne tieši, ne netieši negūst labumu no šādas sadarbības; uzsver iespēju sadarbību attīstības jomā nošķirt no sadarbības atpakaļuzņemšanas un migrācijas pārvaldības jomā; pauž bažas par iespējamu ES ārpolitikas izmantošanu par instrumentu “migrācijas pārvaldības” veidā un uzsver, ka visiem centieniem strādāt ar trešām valstīm, tostarp izcelsmes un tranzīta valstīm, migrācijas jautājumos jāiet roku rokā ar cilvēktiesību stāvokļa uzlabošanu šajās valstīs un starptautisko cilvēktiesību un bēgļu tiesību ievērošanu; pauž dziļas bažas un solidarizējas ar lielo skaitu bēgļu, migrantu un iekšzemē pārvietotu personu, kas cieš no smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem, jo kļuvuši par konfliktu, vajāšanas, neatbilstīgas pārvaldības un cilvēku tirdzniecības un kontrabandas tīklu upuriem; uzsver, ka steidzami jānovērš migrācijas plūsmu galvenie cēloņi un tādēļ jāpievēršas migrācijas parādības ārējai dimensijai, tostarp cenšoties rast ilgtspējīgus risinājumus konfliktiem un nepietiekamajai attīstībai mūsu kaimiņvalstīs un visā pasaulē, veidojot sadarbību un partnerības ar attiecīgajām trešām valstīm, kas ievēro starptautiskās tiesības, nodrošina cilvēktiesību ievērošanu un saglabā ES uzticamību gan ES, gan ārpus tās; aicina ES un tās dalībvalstis sniegt humāno palīdzību izglītības, mājokļu un veselības aprūpes un citās jomās, kurās migrantiem un bēgļiem vajadzīgs atbalsts, un tam, lai atgriešanas politika tiktu īstenota pienācīgi; atgādina, ka ir svarīgi, lai ES aicinātu attiecīgās valstis parakstīt Protokolu par migrantu nelikumīgas ievešanas pa zemes, jūras un gaisa ceļiem apkarošanu; norāda, ka saskaņā ar ANO ziņām 2017. gadā aptuveni 258 miljoni personu dzīvoja valstī, kas nav viņu dzimšanas valsts; aicina Komisiju tās politikas virzienos joprojām par prioritāti uzskatīt migrantu un bēgļu tiesību aizsardzību un veicināšanu; pieprasa pilnveidot un labāk īstenot migrantu un bēgļu aizsardzības sistēmas, jo īpaši radot drošus un likumīgus migrācijas maršrutus un piešķirot humanitārās vīzas; aicina dot Parlamentam iespēju pārraudzīt nolīgumus migrācijas jomā; pauž nožēlu par visiem mēģinājumiem traucēt sniegt, noniecināt vai pat kriminalizēt humāno palīdzību un uzstāj, ka vajadzīgi labāki risinājumi, lai meklētu un glābtu nelaimē nonākušos cilvēkus jūrā un uz sauszemes nolūkā izpildīt juridiskos pamatpienākumus saskaņā ar starptautiskajām tiesībām; uzsver, ka ES dalībvalstīs dzīvojošu personu ar trešās valsts pilsonību skaits 2017. gada 1. janvārī bija 21,6 miljoni, kas ir 4,2 % no ES 28 dalībvalstu iedzīvotāju skaita; aicina dalībvalstis iesaistīties nopietnā dialogā, lai veidotu vienotu, iekļaujošu izpratni, noteiktu kopīgu atbildību un vienotos par mērķi saistībā ar migrāciju; atzinīgi vērtē ANO iniciatīvu saistībā ar Globālo paktu par drošu, sakārtotu un atbilstīgu migrāciju, UNHCR globālo paktu par bēgļiem, kā arī to, ka šajos paktos cilvēktiesībām piešķirta būtiska nozīme;

48.  nosoda joprojām pastāvošo cilvēku tirdzniecību; uzsver, ka cilvēku tirdzniecība padara cilvēkus par precēm un ir viens no smagākajiem cilvēktiesību pārkāpumiem; šajā saistībā uzsver, ka ir svarīgi ES iekšpolitikas un ārpolitikas virzienos izmantot konsekventu pieeju cilvēku tirdzniecības apkarošanai visos līmeņos; aicina ES un tās dalībvalstis pastiprināt sadarbību ar trešām valstīm, lai izmeklētu visus cilvēku tirdzniecības posmus un visus cilvēku, it sevišķi sieviešu un bērnu, ekspluatēšanas veidus, piemēram, orgānu tirdzniecību, piespiedu darbu un seksuālu izmantošanu, un sadarboties ar ANO un pilsonisko sabiedrību šajā jomā; aicina noteikt skaidrus principus un tiesību aktus, kas vērsti pret cilvēktiesību pārkāpumiem saistībā ar bērna iznēsāšanu, ko veic surogātmāte; pauž dziļas bažas par migrantu un bēgļu, it sevišķi sieviešu un bērnu, izteikto neaizsargātību pret ekspluatēšanu, kontrabandu un cilvēku tirdzniecību, tostarp migrācijas karstajos punktos; uzsver, ka ir jāveicina tādas rīcībpolitikas, kuru uzmanības centrā ir cietušais, jānovērš un jāpanāk šā nozieguma samazināšanās un jāierobežo no cilvēku tirdzniecības gūtā peļņa;

49.  mudina visas valstis, tostarp dalībvalstis, un ES, aktīvi darbojoties ANO izveidotajā atvērtajā starpvaldību darba grupā, iesaistīties sarunās par juridiski saistoša starptautiska cilvēktiesību instrumenta pieņemšanu attiecībā uz transnacionālām korporācijām un citiem uzņēmumiem; vēlreiz uzstāj, ka ir ātri jāīsteno ANO Vadošie principi uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām (ANO VP), it sevišķi attiecībā uz trešo pīlāru par piekļuvi tiesībaizsardzības līdzekļiem; atzīst milzīgo nozīmi, kāda ir ANO Globālajam paktam un valstu rīcības plāniem attiecībā uz uzņēmējdarbību un cilvēktiesībām; uzsver ES rīcības plāna uzņēmējdarbības un cilvēktiesību jomā nozīmīgumu un mudina Komisiju paātrināt tā izstrādi, lai nodrošinātu ANO VP pilnīgu īstenošanu; mudina visus uzņēmumus, tostarp ES uzņēmumus, īstenot pienācīgu rūpību un atkārtoti norāda uz to, ka ir svarīgi veicināt uzņēmumu sociālo atbildību, un uz Eiropas uzņēmumu vadošo nozīmi starptautisku standartu veicināšanā uzņēmējdarbības un cilvēktiesību jomā; aicina visas valstis efektīvi un ātri ieviest ANO VP un nodrošināt, ka to jurisdikcijā esošie uzņēmumi ievēro cilvēktiesības un sociālos darba standartus; mudina visas valstis vērsties pret uzņēmumiem, kas izmanto izejmateriālus vai citas preces no konfliktu skartām zonām; atkārtoti aicina līgumos starp ES un trešām valstīm iekļaut noteikumus par uzņēmumu atbildību par cilvēktiesību pārkāpumiem; uzsver, ka būtu jānodrošina atbilstīga un efektīva piekļuve tiesībaizsardzības līdzekļiem personām, kuru cilvēktiesības ir pārkāptas saistībā ar uzņēmējdarbību; atkārtoti norāda, ka ir steidzami jārisina jautājums par cilvēktiesību pārkāpumiem un korupciju korporācijās, kurās tas tiek pieļauts, un jānodrošina iespēja saukt korporācijas pie atbildības; pauž nožēlu, ka Komisiju nav rīkojusies atbilstoši aicinājumiem, kas pausti Parlamenta 2016. gada 25. oktobra rezolūcijā par uzņēmumu atbildību par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem trešās valstīs(18); aicina veikt pasākumus, kas liek nozarei uzņemties saistības attiecībā uz bērnu darba izskaušanu un cilvēktiesību pārkāpumu novēršanu; aicina Komisiju izveidot iestāžu darba grupu uzņēmējdarbības un cilvēktiesību jautājumos un izskatīt iespēju ierosināt ES līmeņa iniciatīvu par atbildīgu attieksmi;

50.  atgādina, ka ES ir apņēmusies cilvēktiesību un demokrātijas jautājumam piešķirt būtisku nozīmi attiecībās ar trešām valstīm; tādēļ uzsver, ka cilvēktiesību un demokrātijas principu veicināšana, tostarp cilvēktiesību nosacījumu klauzulu iekļaušana starptautiskos nolīgumos, jāatbalsta visos ES politikas virzienos ar ārējo dimensiju, tostarp tirdzniecības politikā; uzsver tirdzniecības attiecību nozīmi jaunattīstības valstu attīstības veicināšanā un to iekšējo tirgu saglabāšanā; norāda, ka atbalstam demokrātiskajām sistēmām un centieniem nodrošināt iedzīvotāju brīvību arī turpmāk vajadzētu būt ES ekonomisko interešu vadošajiem principiem; atgādina par pienākumu nodrošināt politikas saskaņotību attīstībai un uzsver, ka cilvēktiesību jautājumi ir jāintegrē tirdzniecības un attīstības jomās visos to posmos; aicina ES nodrošināt, ka preču, kas tiek laistas apgrozībā ES saskaņā ar ētiskās sertifikācijas shēmām, ražošanā netiek izmantots piespiedu un bērnu darbs; aicina izveidot skaidru mehānismu, kas kalpotu dzimumu līdztiesības politikas uzraudzībai un stiprināšanai tirdzniecības nolīgumos; atzinīgi vērtē ES programmas, projektus un finansējumu trešās valstīs un uzsver nepieciešamību izvērtēt un novērst jebkādus pārkāpumus, izveidojot sūdzību mehānismu, kas paredzēts personām un grupām;

51.  uzskata, ka VPS+ tirdzniecības shēmas ir viens no galvenajiem ES tirdzniecības politikas instrumentiem, ar ko var veicināt demokrātijas, cilvēktiesību, ilgtspējīgas attīstības un vides standartu ievērošanu trešās valstīs; aicina Komisiju pārskatīt un labāk uzraudzīt VPS+ shēmas, lai nodrošinātu, ka saņēmējvalstis ievēro cilvēktiesību standartus; uzsver, ka pārskatītās VPS+ ietvaros Komisijai jācenšas palielināt šā mehānisma pārredzamību un pārskatatbildību, nosakot skaidras procedūras pilsoniskās sabiedrības organizāciju jēgpilnai un aktīvākai līdzdalībai un panākot, ka pirms tirdzniecības preferenču piešķiršanas un to īstenošanas laikā tiek veikts efektīvs novērtējums par ietekmi uz cilvēktiesībām; aicina varbūtēji iekļaut SKT Romas statūtus to konvenciju sarakstā, kas ir vajadzīgas VPS+ statusam; mudina Komisiju turpināt finansēt pilsoniskās sabiedrības iniciatīvas, kas uzrauga šīs shēmas īstenošanu; uzsver, ka ir svarīgi ieviest jaunus sadarbības veidus, kas veicina trešo valstu ekonomisko un sociālo attīstību, īpaši vēršot uzmanību uz to iedzīvotāju vajadzībām;

52.  aicina visas dalībvalstis stingri ievērot ES Rīcības kodeksu attiecībā uz ieroču eksportu, jo īpaši pārtraukt jebkādu tādu ieroču, novērošanas un izlūkošanas aprīkojuma un materiālu pārvešanu, ko valdības varētu izmantot cilvēktiesību ierobežošanai un uzbrukumiem civiliedzīvotājiem; norāda, ka ieroču un kara materiālu globālā tirdzniecība veicina to izmantošanu daudzos konfliktos trešās valstīs; uzsver, ka atsevišķas ES dalībvalstis ir starp lielākajiem ieroču eksportētājiem pasaulē, un uzskata, ka ir ļoti svarīgi starptautiskos standartus ieroču tirdzniecības jomā piemērot un nostiprināt globālā mērogā;

53.  stingri nosoda visu veidu diskrimināciju, tostarp diskrimināciju rases, reliģijas, kastas un citu līdzīgu mantota statusa sistēmu, seksuālās orientācijas un dzimtiskās identitātes, invaliditātes vai jebkāda cita stāvokļa dēļ; pauž satraukumu par daudzajām rasisma, ksenofobijas un citu veidu neiecietības izpausmēm un to, ka politikā netiek pietiekami pārstāvētas vismazāk aizsargāto grupu, piemēram, etnisko, valodas un reliģisko minoritāšu, cilvēku ar invaliditāti, LGBTI kopienas, sieviešu un bērnu, intereses; aicina ES pastiprināt savus centienus izskaust visu veidu diskrimināciju, nepieļaujot izņēmumus, un ar cilvēktiesību un politiskajiem dialogiem, ES delegāciju darbu un publisko diplomātiju veicināt izpratni, iecietības un iekļautības kultūru un īpašu aizsardzību vismazāk aizsargātajām grupām; aicina visas valstis nodrošināt, ka to attiecīgās iestādes savā jurisdikcijā nodrošina efektīvu tiesisko aizsardzību; uzsver, ka ir svarīgi skolās izstrādāt izglītības stratēģijas, lai vairotu bērnu informētību un nodrošinātu viņiem vajadzīgos līdzekļus visu veidu diskriminācijas atpazīšanai;

54.  uzsver nepieciešamību ticami integrēt vispārējās pieejamības principu un visas personu ar invaliditāti tiesības attiecīgajās ES politikas jomās, tostarp attīstības sadarbības jomā, un uzsver šā jautājuma preskriptīvo un horizontālo būtību; aicina ES cīņu pret diskrimināciju invaliditātes dēļ iekļaut tās ārējās darbības un attīstības palīdzības politikas virzienos; aicina trešo valstu valdības pārskatīt visus tiesību aktus, lai tos saskaņotu ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām (CRPD); aicina visas valstis ratificēt CRPD un atkārtoti uzsver, cik svarīgi ir to efektīvi īstenot;

55.  atzinīgi vērtē ES un tās dalībvalstu dalību ANO beztermiņa darba grupas novecošanas jautājumos astotajā sesijā un it sevišķi to kopīgo ieguldījumu un kopīgos paziņojumus par vecāka gadu gājuma cilvēku vienlīdzību, nediskrimināciju, vardarbību pret viņiem, ļaunprātīgu izmantošanu un atstāšanu novārtā; joprojām ir nobažījies par vecuma diskriminācijas izplatību un citiem šķēršļiem, kuri neļauj īstenot vecāka gadu gājuma cilvēku tiesības; aicina ES un dalībvalstis pilnībā atbalstīt darba grupas novecošanas jautājumos darba procesu, tostarp piešķirot un/vai veicinot atbilstīgu resursu piešķiršanu šīs grupas darbībai, un arī atsaukties uz gaidāmajiem aicinājumiem sniegt ieguldījumu un apspriesties ar vecāka gadu gājuma cilvēkiem un iesaistīt viņus šo ieguldījumu sagatavošanā, kā arī iesaistīt vecāka gadu gājuma cilvēkus to attiecīgajās delegācijās;

56.  atzinīgi vērtē ES aktīvo dalību Madrides starptautiskā rīcības plāna par novecošanu (MIPAA) reģionālās īstenošanas stratēģijas Eiropai pārskatīšanas sanāksmē, kas risinājās 2017. gadā Lisabonā; uzsver, ka MIPAA var ievērojami palīdzēt labāk īstenot vecāka gadu gājuma cilvēku tiesības;

57.  nosoda LGBTI kopienas locekļu patvaļīgo aizturēšanu, spīdzināšanu, notiesāšanu un nogalināšanu; atzīst, ka seksuālā orientācija un dzimtiskā identitāte var palielināt diskriminācijas, vardarbības un vajāšanas risku; norāda, ka vairākās pasaules valstīs LGBTI kopienas locekļi joprojām tiek vajāti un pakļauti vardarbībai to seksuālās orientācijas dēļ; nosoda tiesību uz ķermeņa neaizskaramību pārkāpumus pret sievietēm, kā arī pret minoritāšu grupām, kas ir pamattiesību par ķermeņa neaizskaramību un identitāti pārkāpums, piemēram, sieviešu dzimumorgānu kropļošana un interseksuāļu dzimumorgānu kropļošana; norāda, ka 72 valstīs viendzimuma attiecības joprojām ir krimināli sodāmas, no tām 13 valstīs pat piemērojot nāvessodu; mudina šīs valstis nekavējoties veikt izmaiņas savos tiesību aktos; atzinīgi vērtē ES centienus palielināt LGBTI tiesības un tiesisko aizsardzību; mudina ES delegācijas un dalībvalstu vēstniecības pilnībā īstenot ES LGBTI pamatnostādnes; aicina Komisiju ik gadu ziņot par to, kā tiek īstenoti Padomes secinājumi šajā jomā; atzīmē, ka saskaņā ar novērtējumu par Dzimumu līdztiesības rīcības plāna GAP II (2016-2020) īstenošanas pirmo gadu trešā daļa delegāciju veicināja LGBTI kopienas locekļu cilvēktiesības;

58.  nosoda nepārtrauktos cilvēktiesību pārkāpumus pret cilvēkiem, kas cieš no kastu hierarhijas un tiek diskriminēti kastas dēļ, segregāciju un kastu dēļ radītus šķēršļus, tostarp piekļuves liegšanu nodarbinātībai, tiesu sistēmai un citām pamatcilvēktiesībām; pauž nopietnas bažas par radušos institucionālo diskrimināciju un vardarbīgajiem uzbrukumiem, kas tik satraucoši bieži veikti kastas dēļ; mudina ES un tās dalībvalstis stiprināt centienus un atbalstīt iniciatīvas ANO un delegācijas līmenī, lai izskaustu kastu diskrimināciju;

59.  uzsver, ir jāīsteno līdztiesības politika, kas ikvienai minoritāšu grupai — gan nacionālajām, gan etniskajām, reliģiskajām, gan valodu minoritātēm —, kā arī pamatiedzīvotājiem ļauj izmantot pamattiesības; atzinīgi vērtē ANO Ģenerālās asamblejas rezolūciju 71/178 par pirmiedzīvotāju tiesībām, kurā 2019. gads ir pasludināts par Starptautisko pirmiedzīvotāju valodu gadu; atgādina, ka saskaņā ar informāciju, ko sniedzis īpašais referents jautājumos par pirmiedzīvotāju tautu tiesībām, pēdējo gadu laikā ir novērota un rada satraukumu diskriminācijas palielināšanās un uzbrukumi un draudi, kas vērsti pret pirmiedzīvotāju tautām, un tie, kas aizstāv savu zemi, teritorijas un resursus, tiek kriminalizēti un nogalināti, un jo īpaši sievietes; uzsver, ka ES ir jānodrošina, ka tiek aizsargāti minēto tiesību aizstāvji un tiek panākts, lai visi noziegumi tiktu izmeklēti un vainīgie — saukti pie atbildības; prasa ES un dalībvalstīm aktīvi censties, lai tiktu pilnībā atzītas, aizsargātas un veicinātas pirmiedzīvotāju tautu tiesības; aicina dalībvalstis ratificēt SDO Konvencijas Nr. 169 par pirmiedzīvotāju un cilšu tautām noteikumus;

60.  ņem vērā interneta sniegtos daudzos labumus; taču pauž bažas par to, ka lieli komerciālie operatori tirgvedības nolūkos masveidā vāc lietotāju personas datus, lietotājiem to līdz galam neapzinoties un/vai bez to pilnīgas piekrišanas, un šie dati pēc tam var tikt izmantoti ļaunprātīgi, tostarp piedaloties cilvēktiesību aizstāvju apspiešanā, apdraudot vārda brīvību, ietekmējot vēlēšanu rezultātus un politiskos lēmumus; aicina datu apstrādes uzņēmumus novērtēt ietekmi uz cilvēktiesībām; pauž nožēlu par uzņēmējdarbības modeļiem, kas ir balstīti uz cilvēktiesību pārkāpumiem, un aicina personas datu vākšanā ievērot datu aizsardzības noteikumus un cilvēktiesības; šajā sakarībā aicina starptautisko sabiedrību, tostarp ES un tās dalībvalstis, steidzamības kārtā uzlabot un īstenot efektīvus tiesību aktus šajā jomā;

61.  atzīst, ka terorisms un radikalizācija rada ārkārtīgus draudus demokrātijai un cilvēktiesībām un līdz ar to nodara sabiedrībai milzīgu kaitējumu, un pauž nožēlu par to, ka 2017. gadā veiktie uzbrukumi bieži tika vērsti tieši pret tām personām vai grupām, kas pārstāv šīs vērtības; stingri nosoda pasaulē 2017. gadā notikušos vairāk nekā 1000 teroristu uzbrukumus, kuru rezultātā ir gājuši bojā aptuveni 6123 cilvēki; pauž atbalstu ES centieniem novērst un apkarot terorismu un radikalizāciju, tostarp ES mēroga iniciatīvām un tādiem tīkliem kā Radikalizācijas izpratnes tīkls, taču atkārtoti uzsver, ka visiem centieniem ir jābūt saskaņā ar starptautiskajām cilvēktiesībām; atgādina, ka izglītība ir viens no labākajiem instrumentiem radikalizācijas apkarošanai; uzsver, ka terorisma upuriem ir jāvelta īpaša uzmanība un atbalsts, ietverot psiholoģisku atbalstu, nepieciešams individuāls katra cietušā situācijas novērtējums, juridiskais atbalsts, tiesu pieejamība, tulkošanas pakalpojumi un vispārēji efektīvi atbalsta pakalpojumi cietušajiem; uzsver, ka terorisma apkarošanas stratēģijām ir jāievēro tiesiskums un jānodrošina cilvēktiesību ievērošana; iesaka sadarbībā ar trešām valstīm terorisma apkarošanas jautājumos ietvert rūpīgus novērtējumus par riskiem, kas apdraud pamatbrīvības un cilvēktiesības, un pārkāpumu gadījumā paredzēt aizsardzības pasākumus; aicina Komisiju uzlabot informācijas apmaiņu un koordināciju pa tās kanāliem un starp aģentūrām, lai ātri novērstu un atklātu terorisma draudus un sauktu vainīgos pie atbildības;

62.  atgādina, ka sankcijas ir būtisks KĀDP rīks; mudina Padomi pieņemt ES tiesību aktos paredzētās sankcijas, ja tās nepieciešamas KĀDP mērķu sasniegšanai, jo īpaši, lai aizsargātu cilvēktiesības, kā arī konsolidētu un atbalstītu demokrātiju, vienlaikus nodrošinot, ka sankcijas neskar civilos iedzīvotājus; aicina šīs sankcijas galvenokārt vērst pret amatpersonām, kuras ir atbildīgas par cilvēktiesību pārkāpumiem, lai tās sodītu par noziegumiem un ļaunprātīgu izmantošanu;

63.  uzskata, ka cilvēktiesību veicināšanā pozitīva ietekme var būt sportam; taču pauž nožēlu par to, ka pastāv konkrēta sakarība starp lieliem sporta pasākumiem un noteiktiem cilvēktiesību pārkāpumiem šo pasākumu norises valstīs un valstīs, kas uz tiem kandidē; atgādina, ka šādi pārkāpumi izpaužas kā izlikšana no mājām, pilsoniskās sabiedrības un cilvēktiesību aizstāvju apklusināšana un strādnieku ekspluatācija lielu sporta objektu celtniecībai; aicina ES izstrādāt Savienības līmeņa politikas satvaru sporta un cilvēktiesību jomā un sadarboties ar valstu sporta federācijām, korporatīvajiem pārstāvjiem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām saistībā ar to līdzdalības nosacījumiem šādos pasākumos; aicina starptautiskās un iekšzemes sporta struktūras un organizācijas, un lielu pasākumu norises valstis apņemties īstenot labu pārvaldību un nodrošināt cilvēktiesību, tostarp darba tiesību, plašsaziņas līdzekļu brīvības un vides, aizsardzību, īstenot korupcijas novēršanas pasākumus pirms lieliem sporta pasākumiem un to laikā un nodrošināt tiesībaizsardzības līdzekļus jebkādiem cilvēktiesību pārkāpumu gadījumiem; atzinīgi vērtē Starptautiskās Darba organizācijas 2017. gada novembrī pieņemto lēmumu slēgt lietu par izturēšanos pret migrantiem-darba ņēmējiem saistībā ar sagatavošanos 2022. gada FIFA Pasaules kausam; atzīmē vienošanos par reformām, kas, efektīvi īstenotas, sniegs darba ņēmējiem labāku aizsardzību;

64.  mudina ES īstenot efektīvu un ilgtspējīgu rīcībpolitiku globālo klimata pārmaiņu seku pārvarēšanai; uzsver, ka klimata pārmaiņas ir viens no galvenajiem pieaugošās iedzīvotāju pārvietošanas teritorijas iekšienē un migrācijas cēloņiem; prasa, lai starptautiska sabiedrība izstrādā pasākumus to apkarošanai un to cilvēku aizsardzībai, kurus tie skar; norāda, ka ES ārpolitikai būtu jāuzlabo spējas uzraudzīt ar klimata pārmaiņām saistītos riskus, tostarp krīzes novēršanas un konfliktu noteikšanas spējas; uzskata, ka konsekventa un strauja rīcība klimata jomā būtiski uzlabo sociālo un ekonomisko, bet arī drošības risku novēršanu, kā arī konfliktu un nestabilitātes novēršanu un, visbeidzot, lielu politisko, sociālo un ekonomisko izmaksu novēršanu; tādēļ uzsver, cik svarīgi ir integrēt klimata diplomātiju ES konfliktu novēršanas politikā un paplašināt un pielāgot ES misiju un programmu darbības jomu trešās valstīs un konfliktu zonās; tādēļ uzsver nepieciešamību strauji īstenot tādu politiku, kas ļauj samazināt klimata pārmaiņu ietekmi saskaņā ar Parīzes nolīgumu;

°

°  °

65.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, ES īpašajam pārstāvim cilvēktiesību jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ANO Drošības padomei, ANO ģenerālsekretāram, ANO Ģenerālās asamblejas 70. sesijas priekšsēdētājam, ANO Cilvēktiesību padomes priekšsēdētājam, ANO augstajam komisāram cilvēktiesību jautājumos un ES delegāciju vadītājiem.

(1)

OV L 76, 22.3.2011., 56. lpp.

(2)

A/HRC/33/44.

(3)

A/AC.278/2017/2.

(4)

OV C 303, 15.12.2009., 12. lpp.

(5)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0292.

(6)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0201.

(7)

OV L 130, 19.5.2017., 1. lpp.

(8)

OV C 75, 26.2.2016., 111. lpp.

(9)

OV C 181, 19.5.2016., 69. lpp.

(10)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0494.

(11)

OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.

(12)

OV L 88, 31.3.2017., 6. lpp.

(13)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0247.

(14)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0288.

(15)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0346.

(16)

OV C 285, 29.8.2017., 110. lpp.

(17)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0346.

(18)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0405.


PASKAIDROJUMS

Referents šajā ziņojumā uzsver Parlamenta uzdevumu kontrolēt izpildinstitūciju darbību. Parlamenta veiktā kontrole ir jāuztver nopietni, un komitejas aizvien vairāk pilnveido un nostiprina savu darbību, lai Parlaments varētu pārraudzīt citas iestādes, uzraudzīt, vai ES budžets tiek atbilstīgi izlietots, un pārliecināties, vai ES tiesību akti tiek pareizi īstenoti. Šajā ziņojumā galvenā uzmanība ir pievērsta cilvēktiesību jautājuma iekļaušanai ES ārpolitikā un tam, kādi panākumi šajā jomā tika gūti 2017. gadā kopējās ārpolitikas un drošības politikas parlamentārās pārbaudes kontekstā.

Šā ziņojuma mērķi:

—  pārbaudīt un sniegt komentārus par 2017. gadā īstenoto Eiropas Savienības cilvēktiesību politiku un rīcību, pamatojoties uz Padomes 2018. gada 28. maijā pieņemto gada ziņojumu un uz tā pamatā esošajiem dokumentiem, konkrētāk, ES Stratēģisko satvaru par cilvēktiesībām un demokrātiju (2012.–2022. gads) un pašreizējo rīcības plānu (2015.–2019. gads),

—  sniegt pārskatu par Eiropas Parlamenta darbībām cilvēktiesību jomā, tostarp par Saharova balvas pasniegšanu 2017. gadā un pieņemtajām steidzamajām rezolūcijām.

Eiropas Savienības ārējā darbība un cilvēktiesības

Eiropas Savienība ir dibināta, pamatojoties uz ciešu apņemšanos veicināt un aizsargāt cilvēktiesības, demokrātiju un tiesiskumu visā pasaulē. Ilgstošs miers, attīstība un labklājība nevar pastāvēt bez cilvēktiesību ievērošanas. Šī apņemšanās ir visu Eiropas Savienības iekšpolitikas un ārpolitikas virzienu pamatā. Eiropas Savienība aktīvi veicina un aizstāv vispārējās cilvēktiesības savā teritorijā un attiecībās ar trešām valstīm. Gadu gaitā ES ir pieņēmusi svarīgus atsauces dokumentus par cilvēktiesību veicināšanu un aizsardzību un ir izstrādājusi virkni diplomātijas un sadarbības rīku, kas palīdz sekmēt cilvēktiesības visā pasaulē.

Lisabonas līgumā cilvēktiesībām un demokrātijai paredzēta galvenā nozīme Eiropas Savienības ārējās attiecībās, norādot, ka

"Savienības starptautiskās darbības virzītājspēks ir principi, kuri ir iedvesmojuši tās izveidi, attīstību un paplašināšanos un kurus tā tiecas veicināt visā pasaulē, proti, demokrātija, tiesiskums, universālas un nedalāmas cilvēktiesības un pamatbrīvības, cilvēka cieņas neaizskaramība, vienlīdzības un solidaritātes princips, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu un starptautisko tiesību principu ievērošana. Savienība cenšas attīstīt attiecības un veidot partnerību ar trešām valstīm un starptautiskām, reģionālām vai pasaules organizācijām, kuras atzīst pirmajā daļā minētos principus. Tā sekmē kopīgu problēmu risināšanu, jo īpaši Apvienoto Nāciju Organizācijā." (LES 21. panta 1. punkts)

Kopš Lisabonas līguma stāšanās spēkā ES ārējās attiecības lielākoties nosaka un īsteno Savienības Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos, kura vienlaikus ir arī Komisijas priekšsēdētāja vietniece. Viņai palīdz Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD).

2012. gada jūnijā Padome pieņēma Stratēģisko satvaru par cilvēktiesībām un demokrātiju. Šajā satvarā ir izklāstīti ES galvenie mērķi cilvēktiesību jomā. Satvarā ir noteikti principi, mērķi un prioritātes ES politikas efektivitātes un konsekvences uzlabošanai 10 gadu laikā no 2012. līdz 2021. gadam. Viens no šiem principiem ir cilvēktiesību jautājuma integrēšana visos ES politikas virzienos.

Satvaru praktiski īsteno ar periodisku rīcības plānu, kas papildina satvaru. Šajā rīcības plānā ir noteikti konkrēti mērķi ar noteiktiem termiņiem un norīkotas attiecīgas ieinteresētās personas. Pirmais rīcības plāns tika pieņemts 2012.–2014. gadam, pēc tam tika pieņemts otrais rīcības plāns 2015.–2019. gadam. Tā pamatā ir ārējās darbības jomā pašlaik spēkā esošais ES cilvēktiesību un demokrātijas atbalsta politikas kopums, jo īpaši ES pamatnostādnes, rīkkopas un citas kopīgi pieņemtas nostājas, kā arī dažādie ārējās finansēšanas instrumenti. Pašreizējais rīcības plāns iekļauj 34 veidu pasākumus, kas atbilst šādiem plašākiem mērķiem: vietējo rīcībspēku līdzatbildības stiprināšana, cilvēktiesību problēmjautājumu risināšana, visaptverošas pieejas nodrošināšana cilvēktiesību jautājumos konfliktu un krīžu situācijās, lielākas saskaņotības un konsekvences veicināšana un ES politika efektīvākam cilvēktiesību un demokrātijas atbalstam. 2017. gadā tika pieņemts rīcības plāna vidusposma pārskats.


ANNEX I: INDIVIDUAL CASES RAISED BY THE EUROPEAN PARLIAMENT

(JANUARY - DECEMBER 2017)

COUNTRY

Individual

BACKGROUND

ACTION TAKEN BY THE PARLIAMENT

AZERBAIJAN

Afgan Mukhtarli

On May 29, 2017, Afgan Mukhtarli, an Azerbaijani exiled journalist, was abducted in Tbilisi.

He fled to Georgia from Azerbaijan in 2014. Prior to his departure, Mukhtarli had received threats in relation to his investigative reporting on alleged corruption in the Azerbaijani Defense Ministry and was investigating the assets of the first family of Azerbaijan in Georgia.

On 12 January 2017 he was sentenced to 6 year imprisonment for illegally crossing the border with 10,000 of undeclared euros and assaulting a border guard. He denies all the charges.

 

In its resolution of 15 June 2017, the European Parliament:

- Strongly condemns the abduction of Afgan Mukhtarli in Tbilisi and his subsequent arbitrary detention in Baku;

- Calls on the Azerbaijani authorities to immediately and unconditionally drop all charges against and release Afgan Mukhtarli, as well as all those incarcerated as a result of the exercise of their fundamental rights, including freedom of expression;

- Reiterates its urgent call on the Azerbaijani authorities to end the practices of selective criminal prosecution and imprisonment of journalists, human rights defenders and others who criticise the government, and to ensure that all persons detained, including journalists and political and civil society activists, enjoy full due process rights and are covered by fair trial norms;

BAHRAIN

Mohamed Ramadan

Ali Moosa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Nabeel Rajab

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Abdulhadi al-Khawaja

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Khalil Al Halwachi

Mohammed Ramadan, a 32-year-old airport security guard, was arrested by the Bahraini authorities for allegedly taking part in a bombing in Al Dair on 14 February 2014, together with Ali Moosa, that killed a security officer and wounded several others.

A Bahraini court sentenced Ramadan and Moosa to death. However, both retracted their confession, claiming that they confessed after being tortured in the custody of the Criminal Investigations Directorate (CID). This sentence was upheld by the Court of Cassation, Bahrain’s highest court of appeal, in late 2015. A final date for the execution is still to be cleared.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Nabeel Rajab is a prominent Bahraini human rights defender who was sentenced to two years in prison for discussing Bahrain’s restrictions on freedom of expression and for addressing Bahrain’s poor human rights record in TV interviews. On 21st February 2018 he has been sentenced to additional 5 years in prison on charges of “spreading false rumors in time of war” “insulting public authorities”, and “insulting a foreign country”. Poor prison conditions have brought him to hospital in numerous occasions.

 

 

Abdulhadi Al-Khawaja is a Bahraini/Danish human rights activist who was heavily involved in the 2011 pro-democratic uprisings. He was arrested by the authorities along with other 13 activists (known as the Bahrain 13). In June 2011 he was sentenced to life in prison for politically motivated charges, notably his peaceful role in the protests.

 

Khalil al-Halwachi is a 57-year-old Bahraini scholar, former political activist held in the kingdom’s Jau Prison. He was convicted to 10 years in prison in an unfair, politically motivated trial. He has been subjected to ill treatment, including denial of medical care, by detaining authorities.

In its resolution of 16 February 2017, the European Parliament:

- Deeply deplores the decision of Kuwait and Bahrain to return to the practice of capital punishment; reiterates its condemnation of the use of the death penalty, and strongly supports the introduction of a moratorium on the death penalty as a step towards its abolition;

- Calls on His Majesty Sheikh Hamad bin Isa Al Khalifa of Bahrain to halt the executions of Mohamed Ramadan and Hussein Moosa, and on the Bahraini authorities to ensure a re-trial in compliance with international standards; recalls that all allegations of human rights violations committed during the proceedings must be duly investigated;

- Recalls that the EU opposes capital punishment and considers it to be a cruel and inhuman punishment which fails to act as a deterrent to criminal behaviour and is irreversible in the event of error;

 

- Urges the EEAS and the Member States to intervene with the Bahraini Government in order to appeal for the release of Nabeel Rajab and of all those held solely on the basis of their peaceful exercise of freedom of expression and assembly, and to urge the Bahraini Government to stop the excessive use of force against demonstrators or the practice of arbitrary revocation of citizenship;

 

 

 

 

 

- Calls for the release of Abdulhadi al-Khawaja and Khalil Al Halwachi;

BELARUS

Mikalay Statkevich

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Sergei Kulinich

Sergei Kuntsevich

Uladzimir Nyaklyayev

Pavel Seviarynets

Vitali Rymashevski

Anatol Liabedzka

Yuri Hubarevich

March Ales Lahvinets

 

 

 

 

 

Oleg Volchek

Anatoli Poplavni

Leonid Sudalenka

Mikalay Statkevich, prominent Belarusian opposition leader and former presidential candidate, was expected to lead the demonstration in Minsk on 15 November 2017 against a so-called “social parasites tax” on the under-employed. He was arrested and kept in a KGB detention centre for three days, with no information as to his whereabouts. He has been detained several times since January 2017, and has spent about 35 days in jail in the same year.

On 5th November, 2017, he has been released from jail after serving a five-day term following a court ruling that he took part in an unsanctioned rally.

After his release Statkevich told journalists that police warned him of unspecified consequences if he continues “violating the law on public gatherings.”

 

On 25 March 2017, police in Belarus have arrested hundreds of people during the above-mentioned protests. Thousands defied a ban to protest, taking to the streets of Minsk and other cities. Demonstrators tried to march down one of the major streets in Minsk, but were blocked by police who began arresting them, along with journalists covering the protest. The authorities had already jailed more than 100 opposition supporters for terms of between three and 15 days in the lead-up to the demonstration, reports said.

 

On the same day, police raided the offices of human rights group Vesna preventatively arresting at least 57 persons involved in the monitoring of ongoing peaceful protests. Prior to this, other human rights defenders, such as Oleg Volchek, Anatoli Poplavn and Leonid Sudalenka were detained and sentenced to short terms of imprisonment.

In its resolution, adopted on 6 April 2017, the European Parliament:

- Condemns the undue restrictions on the right of peaceful assembly, freedom of expression and freedom of association, including on those expressing opinions about social and other public issues, and, most particularly, the harassment and detention of independent journalists, opposition members, human rights activists and other protesters;

 

 

 

 

 

 

 

- Condemns the crackdown on peaceful protesters and the repressions in the run-up to and during the demonstrations of 25 March 2017; stresses that despite the international community’s calls for restraint, the response by the security services was indiscriminate and inappropriate; expresses its concern over the latest developments in Belarus and highlights a clear need for a broader democratisation process in the country;

 

 

- Calls on the Belarusian authorities to immediately and unconditionally release and drop all judicial charges against all peaceful protesters, journalists, human rights defenders, civil society activists and opposition members who have been detained in connection with the current wave of demonstrations; considers the practice of preventive arrests totally unacceptable; urges the authorities to immediately disclose information about all those arrested to their families and the wider public;

 

CAMBODIA

Khem Sokha

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Sam Rainsy

Um Sam An

Hong Sok Hour

Tep Vanny

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

CNRP

Khem Sokha is a Cambodian former politician and activist who most recently served as the President of the Cambodia National Rescue Party (CNRP). In September 2017, the Phnom Penh Municipal Court charged Sokha with “treason and espionage”, and for allegedly orchestrating the 2014 Veng Sreng street protests. He was arrested at his home on September 3, 2017. Hun Sen and other Cambodian government officials alleged that Sokha was conspiring with unnamed foreigners.

 

 

 

 

 

 

 

Opposition leader Sam Rainsy remains in self-imposed exile and faces trial in absentia after 2 arrest warrant were issued against him. Other activist and opposition leaders, including Um Sam An, Hong Sok Hour and Tep Vanny were convicted and imprisoned.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

On 17 November 2017, the Supreme Court ruled to dissolve the Cambodia National Rescue Party, removing the only existing electoral threat to Prime Minister Hun Sen. The case relied on the narrative that the CNRP was attempting to overthrow the government through a so-called “colour revolution” aided by the United States.

In its resolution of 14 September 2017, the European Parliament:

- Strongly condemns the arrest of CNRP President Kem Sokha on a number of charges that appear to be politically motivated; calls for the immediate and unconditional release of Kem Sokha, for all charges against him to be dropped, and for an end to threats of arrest against other opposition lawmakers;

- Expresses its deep concerns about the worsening climate for opposition politicians and human rights activists in Cambodia, and condemns all acts of violence, politically motivated charges, arbitrary detention, questioning, sentences and convictions in respect of these individuals;

 

 

- Urges the Cambodian authorities to revoke the arrest warrant for, and drop all charges against, opposition leader and lawmaker Sam Rainsy, and to release and drop charges against other opposition officials and human rights defenders who have been convicted, charged, and imprisoned, notably National Assembly Member Um Sam An, Senator Hong Sok Hour and land rights activist Tep Vanny;

- Urges the Cambodian Government to ensure due process in all measures taken, including the right to appeal, and to respect the rights to freedom of association and expression;

 

 

 

In its resolution of 14 December 2017, the European Parliament:

- Expresses its serious concerns at the dissolution of the CNRP; deeply regrets the prohibition of the party, which is evidence of further autocratic action by Prime Minister Hun Sen; urges the government to reverse the decision to dissolve the CNRP, to restore the elected members of the national parliament and commune council to their positions, to allow the full participation of opposition parties in public life and to ensure free space for action for media and civil society organisations and to put an end to the climate of fear and intimidation, as these are all preconditions for free, inclusive and transparent elections;

- Expresses grave concerns about the conduct of credible and transparent elections in Cambodia in 2018 following the decision by the Supreme Court to dissolve the CNRP; stresses that an electoral process from which the main opposition party has been arbitrarily excluded is not legitimate, and that a transparent and competitive election is a key instrument in guaranteeing peace and stability in the country and the entire region;

CHINA

Liu Xiaobo

Lee Ming-che

Liu Xiaobo, the prominent Chinese writer and human rights activist has been formally detained in prison four times over the course of the last 30 years; whereas Liu Xiaobo was jailed for 11 years in 2009 for ‘inciting subversion of state power’ after he helped to write a manifesto known as ‘Charter 08’; whereas the formal procedures followed in Liu Xiaobo’s prosecution have not allowed for him to be represented or be present himself at formal proceedings, and diplomats from over a dozen states, including several Member States, were denied access to the court for the duration of the trial;

Liu Xiaobo’s wife, Liu Xia, although never charged with any offence, has been under house arrest since he was awarded the Peace Prize in 2010, and has, since then, been denied almost all human contact, except with close family and a few friends;

In its resolution of 6 July 2017, the European Parliament:

- Calls on the Chinese Government to release, immediately and unconditionally, the 2010 Nobel Peace Prize winner Liu Xiaobo and his wife Liu Xia from house arrest and allow him to obtain medical treatment wherever they wish;

- Urges the Chinese authorities to allow Lui Xiaobo unrestricted access to family, friends, and legal counsel;

- Calls on the Chinese authorities to release Lee Ming-che immediately, as no credible evidence related to his case has been provided, to disclose information about his exact whereabouts, and to ensure, in the meantime, that Lee Ming-che is protected from torture and other ill-treatment, and that he is allowed access to his family, a lawyer of his choice and adequate medical care;

ERITREA

Abune Antonios

Dawit Isaak

 

Abune Antonios, the Patriarch of the Eritrean Orthodox Church, the nation’s largest religious community, has been in detention since 2007, having refused to excommunicate 3 000 parishioners who opposed the government; whereas since then, he has been held in an unknown location where he has been denied medical care;

Dawit Isaak, a dual citizen of Eritrea and Sweden, was arrested on 23 September 2001, after the Eritrean Government outlawed privately owned media; whereas he was last heard from in 2005; whereas Dawit Isaak’s incarceration has become an international symbol for the struggle for freedom of the press in Eritrea, most recently acknowledged by an independent international jury of media professionals awarding him the UNESCO/Guillermo Cano World Press Freedom Prize 2017 in recognition of his courage, resistance and commitment to freedom of expression;

In the September 2001 crackdown, 11 politicians – all former members of the Central Council of the ruling People’s Front for Democracy and Justice (PFDJ), including former Foreign Minister Petros Solomon – were arrested after they published an open letter to the government and President Isaias Afwerki calling for reform and ‘democratic dialogue’; whereas 10 journalists, including Isaak, were arrested over the following week;

In its resolution of 9 July 2017, the European Parliament:

- Condemns in the strongest terms Eritrea’s systematic, widespread and gross human rights violations; calls on the Eritrean Government to put an end to detention of the opposition, journalists, religious leaders and innocent civilians; demands that all prisoners of conscience in Eritrea be immediately and unconditionally released, notably Dawit Isaak and the other journalists detained since September 2001, and Abune Antonios; demands that the Eritrean Government provide detailed information on the fate and whereabouts of all those deprived of physical liberty;

- Recalls the decision of the African Commission on Human and Peoples’ Rights of May 2017, and demands that Eritrea immediately confirm the well-being of Dawit Isaak, release him, let him meet family and legal representatives and award him the necessary compensation for his years of imprisonment; further calls on Eritrea to lift the ban on independent media, as also ruled by the African Commission;

- Calls on the Eritrean Government to release Abune Antonios, allow him to return to his position as Patriarch, and cease its interference in peaceful religious practices in the country; recalls that freedom of religion is a fundamental right, and strongly condemns any violence or discrimination on grounds of religion;

ETHIOPIA

Dr Merera Gudina

Dr Fikru Maru

Berhanu Nega

Jawar Mohammed

On 30 November 2016, Ethiopian security forces arrested Dr Merera Gudina, the Chairman of the Ethiopian Oromo Federalist Congress opposition party in Addis Ababa, following his visit to the European Parliament on 9 November 2016, where he shared a panel with other opposition leaders and allegedly violated the law implementing the state of emergency by ‘creating pressure against the government’, ‘threatening society through the means of violence’ and attempting to ‘disrupt constitutional order’; whereas his bail request has been denied and he is still being held in custody awaiting the verdict; whereas on 24 February 2017, Dr Gudina and two co-defendants, Berhanu Nega and Jawar Mohammed were charged with four separate counts of non-compliance with the Ethiopian criminal code;

In its resolution of 18 May 2017, the European Parliament:

- Calls on the Ethiopian Government to immediately release on bail and drop all charges against Dr Merera Gudina, Dr Fikru Maru and all other political prisoners, and drop the cases against Berhanu Nega and Jawar Mohammed, who were charged in absentia and are currently in exile; stresses that for any dialogue with the opposition to be seen as credible, leading opposition politicians, such as Dr Merera Gudina, have to be released; calls on the EU High Representative to mobilise EU Member States to urgently pursue the establishment of a UN-led international inquiry for a credible, transparent and independent investigation into the killings of protesters and to put pressure on the Ethiopian government to grant its consent;

GUATEMALA

Laura Leonor Vásquez Pineda

Sebastián Alonzo Juan

Victor Valdés Cardona

Diego Esteban Gaspar

Roberto Salazar Barahona

Winston Leonardo Túnchez Cano

Fourteen murders and seven attempted murders of human rights defenders in Guatemala were registered between January and November 2016 by the Unit for the Protection of Human Rights Defenders of Guatemala (UDEFEGUA); whereas, according to the same sources, in 2016 there were 223 aggressions overall against human rights defenders, including 68 new legal cases launched against human rights defenders; whereas environmental and land rights defenders and those working on justice and impunity were the most frequently targeted categories of human rights defenders;

2017 has already seen the killing of human rights defenders Laura Leonor Vásquez Pineda and Sebastián Alonzo Juan, in addition to the journalists reported to have been killed in 2016 – Victor Valdés Cardona, Diego Esteban Gaspar, Roberto Salazar Barahona and Winston Leonardo Túnchez Cano;

In its resolution of 16 February 2017, the European Parliament:

- Condemns in the strongest terms the recent murders of Laura Leonor Vásquez Pineda, Sebastian Alonzo Juan and the journalists Victor Valdés Cardona, Diego Esteban Gaspar, Roberto Salazar Barahona and Winston Leonardo Túnchez Cano, as well as each of the 14 assassinations of other human rights defenders in Guatemala carried out in 2016; extends its sincere condolences to the families and friends of all of those human rights defenders;

- Calls for the urgent and mandatory implementation of the precautionary measures recommended by the IACHR and calls on the authorities to reverse the decision that unilaterally removes national precautionary measures benefitting human rights defenders;

 

INDONESIA

Hosea Yeimo

Ismael Alua

On 19 December 2016 Hosea Yeimo and Ismael Alua, two Papuan political activists, were detained and charged with ‘rebellion’ under the Indonesian Criminal Code, following peaceful political activities; whereas Hosea Yeimo and Ismael Alua were released on bail on 11 January 2017; whereas legal proceedings of the case continue; whereas, if convicted, they can face up to life imprisonment;

In its resolution of 19 January 2017, the European Parliament:

- Welcomes the release on bail of Hosea Yeimo and Ismael Alua on 11 January 2017; notes that the legal proceedings of the case will continue; calls on the Delegation of the EU to Indonesia to follow these legal proceedings;

- Asks the Indonesian authorities to consider dropping the charges against Hosea Yeimo, Ismael Alua and other prisoners of conscience against whom charges have been brought for peacefully exercising their right of freedom of expression;

LAOS

Somphone Phimmasone

Soukane Chaithad

Lod Thammavong,

March 2017 three Lao workers, Mr Somphone Phimmasone, Mr Soukane Chaithad and Ms Lod Thammavong, were sentenced to prison terms of between 12 and 20 years and the equivalent of tens of thousands of euros in fines for criticising the government on social media in relation to alleged corruption, deforestation, and human rights violations, while working in Thailand; whereas the three also stood accused of participating in an anti-government demonstration outside the Lao Embassy in Thailand in December 2015;

In its resolution of 14 September 2017, the European Parliament:

- Strongly condemns the prison sentences against Somphone Phimmasone, Soukane Chaithad and Lod Thammavong, and calls for their immediate release;

- Calls on the Vice-President of the Commission / High Representative of the Union for Foreign Affairs and Security Policy to urgently raise the case of Somphone Phimmasone, Lod Thammavong and Soukane Chaithad with the Government of Laos; calls on the EU Delegation to Laos to closely monitor the human rights situation in the country and, specifically, to be present at any proceedings held against Phimmasone, Thammavong and Chaithad, and to continue to raise the cases of jailed and missing individuals with the Lao authorities;

NICARAGUA

Francisca Ramirez

Francisca Ramirez, Coordinator of the National Council for the Defence of Land, Lake and Sovereignty, presented a formal complaint in December 2016 regarding acts of repression and aggressions experienced in Nueva Guinea; whereas Francisca Ramirez has been intimidated and arbitrarily detained and her family members have been violently attacked in retaliation to her activism;

Journalists in Nicaragua face harassment, intimidation and detention, and have received death threats;

In its resolution of 16 February 2017, the European Parliament:

- Urges the government to refrain from harassing and using acts of reprisal against Francisca Ramirez and other human rights defenders for carrying out their legitimate work; calls on the Nicaraguan authorities to end the impunity of perpetrators of crimes against human rights defenders; supports the right of environmental and human rights defenders to express their protest without retaliation; calls on Nicaragua to effectively launch an independent environmental impact assessment before engaging in further steps and to make the whole process public;

PAKISTAN

Asia Bibi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Shahbaz Bhatti

Salmaan Taseer

 

 

 

 

 

 

Taimoor Raza

The case of Aasiya Noreen, better known as Asia Bibi, continues to be a matter of grave importance for human rights concerns in Pakistan; whereas Asia Bibi, a Pakistani Christian woman, was convicted of blasphemy by a Pakistani court and sentenced to death by hanging in 2010; whereas should the sentence be carried out Asia Bibi would be the first woman to be lawfully executed in Pakistan for blasphemy; whereas various international petitions have called for her release on the grounds that she was being persecuted for her religion;

Christian minority minister Shahbaz Bhatti and Muslim politician Salmaan Taseer were murdered by vigilantes for advocating on her behalf and speaking out against the ‘blasphemy laws’; whereas, despite the temporary suspension of Asia Bibi’s death sentence, she remains incarcerated to the present day and her family remains in hiding;

On 10 June 2017 a Pakistani counter-terrorism court sentenced Taimoor Raza to death for allegedly committing ‘blasphemy’ on Facebook; whereas the activist Baba Jan and 12 other demonstrators have been sentenced to life imprisonment, the most severe sentence ever to have been handed down for demonstrating;

In its resolution of 15 June 2017, the European Parliament:

- Calls on the Pakistani Government to take urgent action to protect the lives and rights of journalists and bloggers; expresses its concern at the request made by the Pakistani authorities to Twitter and Facebook to disclose information about their users in order to identify individuals suspected of ‘blasphemy’; calls on the Government and Parliament of Pakistan to amend the Prevention of Electronic Crimes Act 2016 and to remove the overly wide-ranging provisions for monitoring and retaining data and shutting down websites on the basis of vague criteria; calls also for all death sentences handed down on charges of ‘blasphemy’ or political dissent to be commuted, including the sentence against Taimoor Raza; calls in this context on the President of Pakistan to make use of his power of clemency;

- Urges the Government of Pakistan to resolve, in as positive and swift a manner as possible, the ongoing case of Asia Bibi; recommends that steps be taken to ensure the safety of Ms Bibi and her family in the light of the historic treatment of victims of blasphemy allegations by vigilantes and non-judicial actors;

PHILIPPINES

Leila M. De Lima

Senator De Lima is a human rights advocate and the highest profile critic of Philippine President Rodrigo Duterte’s anti-drug campaign;

On 23 February 2017, an arrest warrant was issued against Senator Leila M. De Lima of the Philippines from the opposition Liberal Party on charges of alleged drug-related offences; she was arrested and detained; if convicted, she could face a sentence from 12 years up to life in prison and be expelled from the Senate; there are numerous claims of torture in places of detention that are not giving rise to inquiries;

Senator De Lima led the investigation into the alleged extrajudicial killings of an estimated 1 000 or more drug suspects in Davao, while President Duterte was mayor of the city; whereas following the hearings, Senator De Lima was exposed to a torrent of harassment and intimidation from the authorities, and these attacks have intensified over the last eight months;

Human rights defenders face regular threats, harassment, intimidation and cyber bullying; whereas those violating the rights of these groups are not being held to account owing to the fact that proper investigations are not being conducted;

In its resolution of 15 March 2017, the European Parliament:

- Calls for the immediate release of Senator Leila M. De Lima and for her to be provided with adequate security whilst in detention; calls on the authorities of the Philippines to ensure a fair trial, recalling the right to the presumption of innocence, to drop all politically motivated charges against her and to end any further acts of harassment against her;

- Strongly condemns the high number of extrajudicial killings by the armed forces and vigilante groups related to the anti-drug campaign; expresses its condolences to the families of the victims; expresses grave concern over credible reports to the effect that the Philippine police force is falsifying evidence to justify extrajudicial killings, and that overwhelmingly the urban poor are those being targeted; calls on the authorities of the Philippines to immediately carry out impartial and meaningful investigations into these extrajudicial killings and to prosecute and bring all perpetrators to justice; calls on the EU to support such investigations; calls on the authorities of the Philippines to adopt all necessary measures to prevent further killings;

- Calls for the EU to closely monitor the case against Senator De Lima;

RUSSIA

Alexei Navalny and other protestors

Following the protests across Russia 26 March 2017, opposition politician Alexei Navalny was detained and fined USD 350 for organising banned protests and sentenced to 15 days in jail;

The verdict of the Leninsky Court in Kirov (8 February 2017) against Russian opposition politician Alexei Navalny on charges of embezzlement attempts served to silence yet another independent political voice in the Russian Federation; whereas the European Court of Human Rights has ruled that Navalny was denied the right to a fair trial in his prosecution in 2013 on the same charges;

whereas the Russian Government has opened a criminal investigation against unidentified people who called on internet for a demonstration in Moscow on 2 April 2017 demanding the resignation of Prime Minister Dmitry Medvedev, an end to Russian military operations in Ukraine and Syria, the release of Navalny and payment of compensation to activists detained during a Moscow protest on 26 March; whereas on 2 April at least 31 people were arrested during opposition protests in Moscow and thereafter detained for ‘breaches of public order’;

In its resolution of 6 April 2017, the European Parliament:

- Condemns the police operations in the Russian Federation attempting to prevent and disperse peaceful anti-corruption demonstrations, and detaining hundreds of citizens, including Alexei Navalny, whose organisation initiated the demonstrations;

- Expresses strong concern that the detaining of Alexei Navalny demonstrates a case of the Russian authorities using the law on public assemblies to fast-track peaceful protesters to prison and commit subsequent systemic abuse;

- Condemns the constant efforts to silence Alexey Navalny, and expresses support for his organisation’s efforts to raise awareness of, and combat, corruption in public institutions and among political representatives and public office holders; regards with deep concern the Court decision of February 2017, which effectively excludes Alexey Navalny from the political arena, further constrains political pluralism in Russia and raises serious questions as to the fairness of democratic processes in Russia;

UKRAINE

The cases of Crimean Tatars

Ilmi Umerov, Crimean Tatar Leader and Deputy Chair of the Mejlis, was sentenced to a period of two years in prison for voicing dissent against the illegal annexation of the Crimean peninsula under Article 280.1 of the Russian criminal code on ‘public calls to action aimed at violating Russia’s territorial integrity’;

Akhtem Chiygoz, Deputy Chair of the Mejlis, was sentenced to eight years of imprisonment for ‘organising mass disturbances’ on 26 February 2014;

Journalist Mykola Semena received a suspended prison sentence for a period of two-and-a-half years and a three-year ban on conducting journalistic work on the basis of Article 280.1 of the Russian criminal code on ‘public calls to action aimed at violating Russia’s territorial integrity’;

In its resolution of 5 October 2017, the European Parliament:

- Condemns the sentencing of Ilmi Umerov, Crimean Tatar Leader and Deputy Chair of the Mejlis, Akhtem Chiygoz, Deputy Chair of the Mejlis, and journalist Mykola Semena; demands that these convictions be reversed and that Mr Umerov and Mr Chiygoz are immediately and unconditionally released and all charges against Mr Semena are immediately and unconditionally dropped;

- Condemns the discriminatory policies imposed by the so-called authorities against, in particular, the indigenous Crimean Tatar community, the infringement of their property rights, the increasing intimidation in political, social and economic life of this community and of all those who oppose the Russian annexation;

SUDAN

Mohamed Zine al-Abidine

The Sudanese National Intelligence and Security Service (NISS) filed charges against Mohamed Zine al-Abidine and his editor-in-chief, Osman Mirgani;

23 October 2017 a Sudanese court sentenced Mohamed Zine al-Abidine to a suspended jail term with a five-year probation period on charges of having violated the journalism code of ethics;

The editor-in-chief of Al-Tayar, Osman Mirgani, was sentenced to pay a fine of 10 000 Sudanese pounds or serve a six-month prison sentence on the same charges, and was released after the fine was paid by the Sudanese Journalists Union;

The lawyer representing both Mohamed Zine al-Abidine and Osman Mirgani has stated his intention to appeal the verdict against them;

It has been reported that the NISS questions and detains journalists and has filed multiple lawsuits against Sudanese journalists and arbitrarily confiscated entire issues of newspapers.

In 2016 there were at least 44 cases of confiscated publications affecting 12 newspapers, including five issues of Al-Jareeda in a single week;

In its resolution of 16 November 2017, the European Parliament:

- Expresses its deep concern at the sentencing of Mohamed Zine al-Abidine by the Press Court in Khartoum on 23 October 2017 to a suspended jail term with a five-year probation period, and calls on the Sudanese authorities to immediately review all charges against him;

- Urges the Sudanese authorities to put an immediate end to all forms of harassment, intimidation and attacks against journalists and defenders of freedom of online and offline expression, and to undertake democratic reforms as a means to ensure the protection and promotion of human rights in the country, including freedom of expression, in accordance with its obligations under the Interim National Constitution of Sudan and its international commitments, including the Cotonou Agreement;

Calls for the EU and its Member States to provide support to civil society organisations by means of technical assistance and capacity-building programmes, so as to improve their human rights advocacy and rule-of-law capabilities and enable them to contribute more effectively to the improvement of human rights in Sudan;

VIETNAM

Nguyen Van Hoa

22-year-old videographer and blogger Nguyen Van Hoa was initially arrested under Article 258 of the Vietnamese Penal Code and charged with ‘abusing democratic freedoms to infringe upon the interests of the state’;

April 2017, these charges were upgraded to a violation of Article 88; whereas Article 88 of the Penal Code has been widely used against human rights defenders (HRDs) who have highlighted abuses in Vietnam.

On 27 November 2017, Nguyen Van Hoa was sentenced to seven years’ imprisonment for having disseminated online information, including videos, on the environmental disaster in Ha Tinh Province that took place in April 2016, when Formosa Ha Tinh, a Taiwanese steel company, caused an illegal discharge of toxic industrial waste into the ocean, which had devastating environmental effects along 200 km of coastline, killing marine life and making people ill;

In its resolution of 14 December 2017, the European Parliament:

- Condemns the sentencing of Nguyen Van Hoa to seven years in prison; underlines that Nguyen Van Hoa has exercised his right to freedom of expression; urges the Vietnamese authorities to release Nguyen Van Hoa immediately and unconditionally;

- Calls on the Vietnamese authorities to release all citizens detained for peacefully exercising their freedom of expression;

- Calls on the Vietnamese authorities to address the environmental disaster in the Ha Tinh Province, which caused mass fish deaths in the region and affected the lives of thousands of people, through legislative measures aimed at restoring and rehabilitating the local economy;

 

ZAMBIA

Hakainde Hichilema

11 May 2017 marked one month since the incarceration of the UPND leader Hakainde Hichilema, who was arrested together with five of his employees by heavily armed police officers in a raid on his house on 11 April;

Hichilema was accused of endangering the President’s life by allegedly obstructing the presidential motorcade in Mongu on 9 April 2017, and was immediately charged with treason, a non-bailable offence in Zambia, as well as with disobeying statutory duty, disobeying lawful orders and using insulting language; whereas he rejected all these allegations;

Hichilema’s lawyers called the case baseless and requested that the Lusaka Magistrate Court drop the charges; whereas the Court upheld the charges on the ground that only the High Court was competent for treason cases;

Hichilema is currently held at the Lusaka Central Correctional Facility, where access to private media, lawyers, supporters and friends is limited; whereas acts of degrading treatment under detention have been reported by Hichilema and his lawyers;

In its resolution of 18 May 2017, the European Parliament:

- Expresses its concern at the arrest and incarceration of Hakainde Hichilema and insists on the need to ensure fairness, diligence and transparency at all times in the application of the law and all along the justice process; notes with concern reports of political motivation in relation to the charges, and therefore reminds the Zambian Government of its obligation to guarantee fundamental rights and the rule of law, including access to justice and the right to a fair trial, as provided for in the African Charter and in other international and regional human rights instruments;

- Calls on the Zambian authorities to conduct a prompt, impartial and thorough investigation into the alleged ill-treatment suffered by Hichilema during his detention and to hold those responsible to account;

ZIMBABWE

Pastor Evan Mawarire and other cases of restriction of freedom of expression

On 1 February 2017 Pastor Evan Mawarire was arrested at Harare airport on his return to Zimbabwe; whereas he was initially charged with ‘subverting a constitutional government’ under Section 22 of the Criminal Procedure Act, an offence which is punishable with imprisonment for up to 20 years; whereas on 2 February 2017 another charge was added, that of insulting the flag under Section 6 of the Flag of Zimbabwe Act; whereas Pastor Mawarire was only released on bail after having spent nine days in custody;

In a public statement, the Zimbabwean Human Rights Commission expressed deep concern about the brutality and violent conduct of the police, stating that the fundamental rights of demonstrators were violated, and called on the Zimbabwean authorities to investigate and bring the perpetrators to justice;

Itai Dzamara, a journalist and political activist, was abducted on 9 March 2015 by five unidentified men at a barbershop in Harare; whereas the High Court ordered the government to search for Dzamara and report on progress to the Court every fortnight until his whereabouts had been determined; whereas the fate of Mr Dzamara remains unknown;

In its resolution of 18 March 2017, the European Parliament:

- Deplores the arrest of Pastor Evan Mawarire; stresses that his release on bail is not sufficient and that the politically motivated charges against him must be completely withdrawn;

- Calls on the Zimbabwean authorities to ensure that the criminal justice system is not misused to target, harass or intimidate human rights defenders such as Pastor Evan Mawarire;

- Calls on the Zimbabwean authorities to ascertain Mr Dzamara’s whereabouts and to ensure that those who are responsible for his abduction face justice; notes that expressing opinion in a non-violent way is a constitutional right for all Zimbabwean citizens and it is the obligation of the authorities to protect the rights of all citizens;


ANNEX II: LIST OF RESOLUTIONS

List of resolutions adopted by the European Parliament during the year 2017 and relating directly or indirectly to human rights violations in the world

Country

Date of adoption in plenary

Title

Africa

Central African Republic +

19.01.2017

Central African Republic

Burundi +

19.01.2017

Situation in Burundi

DCR and Gabon *

02.02.2017

Rule of law crisis in the Democratic Republic of the Congo and in Gabon

Zimbabwe +

16.03.2017

Zimbabwe, the case of Pastor Evan Mawarire

South Sudan +

18.05.2017

South Sudan

Zambia +

18.05.2017

Zambia, particularly the case of Hakainde Hichilema

Ethiopia +

18.05.2017

Ethiopia, notably the case of Dr Merera Gudina

Kenya *

18.05 2017

Dadaab refugee camp

DRC *

14.06.2017

Situation in the Democratic Republic of the Congo

Eritrea +

06.07.2017

Eritrea, notably the cases of Abune Antonios and Dawit Isaak

Burundi +

06.07.2017

Burundi

Gabon +

14.09.2017

Gabon, repression of the opposition

Malawi +

5.10.2017

Situation of people with albinism in Malawi and other African countries

Madagascar +

16.11.2017

Madagascar

Sudan +

16.11.2017

Freedom of expression in Sudan, notably the case of Mohamed Zine al -Abidine

Somalia +

16.11.2017

Terrorist attacks in Somalia

Americas

Nicaragua +

16.02.2017

Situation of human rights and democracy in Nicaragua, the case of Francisca Ramirez

Guatemala +

16.02.2017

Guatemala, notably the situation of human rights defenders

Venezuela *

27.04.2017

Situation in Venezuela

El Salvador +

14.12.2017

The cases of women prosecuted for miscarriage

Asia

Indonesia +

19.01.2017

Indonesia, notably the cases of Hosea Yeimo, Ismael Alua and the Governor of Jakarta

Philippines +

16.03.2017

Philippines – the case of Senator Leila M. De Lima

Bangladesh +

06.04.2017

Bangladesh, including child marriages

South and South East Asia *

13.06.2017

Statelessness in South and South East Asia

Azerbaijan +

15.06.2017

The case of Afgan Mukhtarli and situation of media in Azerbaijan

Pakistan +

15.06.2017

Pakistan, notably the situation of human rights defenders and the death penalty

Indonesia +

15.06.2017

Human rights situation in Indonesia

China / Taiwan +

06.07.2017

The cases of Nobel laureate Liu Xiaobo and Lee Ming-che

Cambodia +

14.09.2017

Cambodia, notably the case of Kem Sokha

Laos +

14.09.2017

Laos, notably the cases of Somphone Phimmasone, Lod Thammavong and Soukane Chaithad

Myanmar +

14.09.2017

Myanmar, in particular the situation of Rohingyas

Maldives +

5.10.2017

Situation in Maldives

Vietnam +

14.12.2017

Freedom of expression in Vietnam, notably the case of Nguyen Van Hoa

Cambodia +

14.12.2017

Cambodia: notably the dissolution of CNRP Party

Afghanistan *

14.12.2017

Situation in Afghanistan

Myanmar *

14.12.2017

Situation of the Rohingya people

Europe

Ukraine +

16.03.2017

Ukrainian prisoners in Russia and the situation in Crimea

Russia +

06.04.2017

Russia, the arrest of Alexei Navalny and other protestors

Belarus +

06.04.2017

Belarus

Ukraine +

5.10.2017

The cases of Crimean Tatar leaders Akhtem Chiygoz, Ilmi Umerov and the journalist Mykola Semena

Middle East

Kuwait and Bahrain +

16.02.2017

Executions in Kuwait and Bahrain

Middle East *

18.05.2017

Achieving the two-state solution in the Middle East

Syria *

18.05.2017

EU Strategy on Syria

Yemen *

15.06.2017

Humanitarian situation in Yemen

Yemen *

30.11.2017

Situation in Yemen

Cross-cutting issues

UNHRC sessions *

16.03.2017

EU priorities for the UN Human Rights Council sessions in 2017

Gender equality *

14.03.2017

Equality between women and men in the EU in 2014-2015

Gender equality *

14.03.2017

Equal treatment between men and women in the access to and supply of goods and services

Gender equality *

14.03.2017

EU funds for gender equality

Women *

04.04.2017

Women and their roles in rural areas

Migration *

05.04.2017

Addressing refugee and migrant movements: the role of EU external action

Business and human rights *

27.04.2017

EU flagship initiative on the garment sector

Vulnerable adults *

01.06.2017

Protection of vulnerable adults

Anti-Semitism *

01.06.2017

Combating anti-semitism

War crimes *

04.07.2017

Addressing human rights violations in the context of war crimes, and crimes against humanity, including genocide

Women *

12.09.2017

EU accession to the Council of Europe Convention on preventing and combating violence against women and domestic violence

Corruption and human rights *

13.09.2017

Corruption and human rights in third countries

Women *

3.10.2017

Women’s economic empowerment in the private and public sectors in the EU

Civil society *

3.10.2017

Addressing shrinking civil society space in developing countries

Child marriage

4.10.2017

Ending child marriage

Prison systems and conditions *

5.10.2017

Prison systems and conditions

Roma *

25.10.2017

Fundamental rights aspects in Roma integration in the EU: fighting anti-Gypsyism

Women

26.10.2017

Combating sexual harassment and abuse in the EU

Children *

14.12.2017

Implementation of the directive on combating the sexual abuse and sexual exploitation of children and child pornography

___________________________

+ - urgency resolution according to rule 135, EP RoP

* - resolutions with human rights-related issues


Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas ATZINUMS (5.11.2018)

Ārlietu komitejai

par 2017. gada ziņojumu par cilvēktiesībām un demokrātiju pasaulē un Eiropas Savienības politiku šajā jomā

(2018/2098(INI))

Referents: José Inácio Faria

IEROSINĀJUMI

Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ārlietu komiteju rezolūcijas priekšlikumā, ko tā pieņems, iekļaut šādus ierosinājumus:

A.  tā kā saskaņā ar LESD 8. pantu ES ir apņēmusies veicināt dzimumu līdztiesību un nodrošināt dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu visās savās darbībās un politikas jomās; tā kā ES sieviešu un vīriešu līdztiesības stratēģija paredz integrēt dzimumu līdztiesību ES tirdzniecības politikā un ārējo attiecību politikā;

B.  tā kā vardarbība pret sievietēm un meitenēm ir viens no pasaulē izplatītākajiem cilvēktiesību pārkāpumiem, kas sastopams visos sabiedrības slāņos neatkarīgi no vecuma, izglītības, ienākumu līmeņa, sociālā stāvokļa un izcelsmes vai mītnes valsts un ir liels šķērslis dzimumu līdztiesības panākšanai; tā kā bruņotu konfliktu gadījumos sievietes un bērni, tostarp sievietes un bērni bēgļi, ir viena no sabiedrības neaizsargātākajām grupām;

C.  tā kā seksuālā un reproduktīvā veselība un ar to saistītās tiesības sakņojas cilvēka pamattiesībās un ir būtiski cilvēka cieņas aspekti; tā kā turklāt šīs tiesības vēl nav nodrošinātas visās pasaules daļās, tostarp ES daļās,

1.  uzsver, ka ES saskaņā ar Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam iekļautajiem ilgtspējīgas attīstības mērķiem (IAM), Eiropas Konsensu par attīstību un Dzimumu līdztiesības rīcības plānu 2016.–2020. gadam ir jāturpina īstenot savas saistības attiecībā uz tādas sabiedrības veidošanu, kurā ir izskausta visu veidu diskriminācija un vardarbība, un dzimumlīdztiesīgas, drošas, pārticīgas un ilgtspējīgas pasaules veicināšanu;

2.  atgādina, ka vīriešu un sieviešu līdztiesība ir viens no ES un tās dalībvalstu pamatprincipiem, kā minēts LES 3. panta 3. punktā, un ka tās veicināšana, izmantojot integrētu pieeju dzimumu līdztiesības nodrošināšanai, tostarp citās valstīs visā pasaulē ar ārpolitikas palīdzību, ir viens no ES galvenajiem uzdevumiem;

3.  atgādina, ka ES Dzimumu līdztiesības rīcības plāns II ir viens no galvenajiem ES instrumentiem, ar ko uzlabot dzimumu līdztiesību trešās valstīs; aicina Komisiju ņemt vērā Parlamenta 2015. gada 8. oktobra rezolūciju par ES rīcības plāna par dzimumu līdztiesību un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu sievietēm attīstības sadarbībā atjaunošanu(1) un 2018. gada 31. maija rezolūciju par kopīgā dienestu darba dokumenta "Dzimumu līdztiesība un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšana sievietēm: meiteņu un sieviešu dzīves pārveidošana ar ES ārējo attiecību starpniecību 2016.–2020. gadā" (SWD(2015)0182) īstenošanu(2);

4.  uzsver, ka ES ir jāsaglabā apņemšanās pilnīgi īstenot pienākumus un saistības attiecībā uz sieviešu tiesību nodrošināšanu, ko tā uzņēmusies saskaņā ar Konvenciju par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu (CEDAW), Pekinas Rīcības platformu un Starptautiskās konferences par iedzīvotājiem un attīstību rīcības programmu, un jāievēro to pārskatīšanas konferenču rezultāti;

5.  uzsver vajadzību garantēt domas, ticības un reliģijas brīvību, jo īpaši ticīgām sievietēm, kas ir sevišķi neaizsargātas;

6.  norāda, ka neoliberālais satvars faktiski kaitē ilgtspējīgai attīstībai un cilvēktiesībām, tostarp sieviešu tiesībām, kas ir daļa no cilvēktiesībām;

7.  uzsver, ka dzimumu līdztiesība ir cilvēka pamattiesības, un atgādina ANO ģenerālsekretāra António Guterres teikto, ka ir daudz pierādījumu, ka efektīvākais veids, kā atbalstīt kopienas, uzņēmumus un valstis, ir ieguldīt sievietēs. Sieviešu līdzdalība miera nolīgumus padara stiprākus, sabiedrību — noturīgāku un tautsaimniecību — vitālāku;

8.  vienlaikus pauž bažas par notiekošo vēršanos pret sieviešu tiesībām un seksuālo un reproduktīvo veselību un ar to saistītajām tiesībām (SRHR), kā arī par pamattiesību aktiem daudzās pasaules daļās, kas ierobežo šīs tiesības;

9.  uzsver vajadzību garantēt vispārēju pieeju pilnam kvalitatīvu un nedārgu seksuālās un reproduktīvās veselības aprūpes pakalpojumu klāstam, tostarp vispusīgai informācijai par seksuālo un reproduktīvo veselību, kā arī dzimumaudzināšanai un izglītošanai attiecību jomā, ģimenes plānošanai un modernām kontracepcijas metodēm, drošiem un legāliem abortiem un ieteicamajai pirmsdzemdību un pēcdzemdību aprūpei, lai novērstu bērnu un māšu mirstību; uzsver, ka visos IAM tiek skaidri pievērsta uzmanība dzimumu līdztiesībai un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanai sievietēm un ka ir jāpieliek lielākas pūles, cenšoties nodrošināt, lai tiktu pilnīgi ievērotas sieviešu tiesības un efektīvi īstenoti politikas virzieni, kas veicina sieviešu iespējas un līdzdalību lēmumu pieņemšanā;

10.  uzsver, ka ir svarīgi uzlūkot pieeju veselības aprūpei kā cilvēktiesības; uzsver vajadzību garantēt pieeju seksuālās un reproduktīvās veselības aprūpei un tiesībām, tostarp pasākumiem, lai nodrošinātu, ka sievietes brīvi kontrolē savu ķermeni un dzīvi, viņām ir pieeja ģimenes plānošanas pakalpojumiem, atbilstošām sieviešu higiēnas precēm un viņas saņem ieteicamo dzemdību aprūpi, un novērst bērnu un māšu mirstību; uzsver, ka droša aborta pakalpojumiem ir svarīga nozīme sieviešu dzīvības glābšanā un ka tie palīdz izvairīties no augsta riska dzemdībām un mazināt zīdaiņu un bērnu mirstību; uzsver, cik svarīga ir pieeja atbilstošiem dzimumsensitīviem garīgās veselības aprūpes pakalpojumiem, jo īpaši konfliktu un pēckonfliktu situācijās;

11.  stingri nosoda vispārējās finansējuma bloķēšanas politikas abortus atbalstošām organizācijām atjaunošanu un paplašināšanu un tās ietekmi uz sieviešu un meiteņu veselības aprūpi un tiesībām visā pasaulē; atkārto aicinājumu ES un dalībvalstīm aizpildīt ASV radīto finansējuma trūkumu šajā jomā, izmantojot gan valstu, gan ES sniegto attīstības finansējumu;

12.  uzskata, ka nedrīkst pieļaut, ka sieviešu un meiteņu ķermenis, jo īpaši attiecībā uz viņu seksuālo un reproduktīvo veselību un ar to saistītajām tiesībām, turpina atrasties ideoloģisku cīņu krustpunktā; aicina ES un dalībvalstis atzīt sieviešu un meiteņu neatņemamās tiesības uz fizisku neaizskaramību un autonomu lēmumu pieņemšanu un nosoda biežos sieviešu seksuālās un reproduktīvās veselības un ar to saistīto tiesību pārkāpumus, tostarp pieejas liegšanu ģimenes plānošanas pakalpojumiem, nedārgiem kontracepcijas līdzekļiem un droša un legāla aborta pakalpojumiem;

13.  aicina dalībvalstis pastiprināt to politikas pasākumu īstenošanu, ar kuriem nodrošina pilnvērtīgas iespējas meitenēm un sievietēm, apkaro nabadzību un sociālo atstumtību un atbilstīgi 5. IAM un SDO 2018. gada iniciatīvai "Sievietes darbā" koncentrējas uz to, lai sievietēm un meitenēm sniegtu vienlīdzīgu piekļuvi pamatizglītībai un augstākai izglītībai un apmācībai, mūžizglītībai, pienācīgas kvalitātes nodarbinātībai un vienādai darba samaksai par vienādi vērtīgu darbu, vienlīdzīgu piekļuvi finanšu pakalpojumiem un pārstāvībai ekonomikas un politikas lēmumu pieņemšanas procesos;

14.  norāda, ka sieviešu tiesību organizācijas un aizstāvji saskaras ar īpašiem šķēršļiem un īpaši cieš no pilsonisko darbības iespēju samazināšanās; uzsver, ka ES ir jānodrošina politisks atbalsts, pastiprināta aizsardzība un lielāki finanšu piešķīrumi neatkarīgām pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kas veicina sieviešu un meiteņu tiesības visās jomās; uzsver, ka ir jānodrošina aizsardzība sieviešu cilvēktiesību aizstāvjiem, kas saskaras ar pieaugošiem draudiem un vardarbību un savas aktīvās nostājas dēļ tikuši pat noslepkavoti; aicina ES ņemt vērā sieviešu cilvēktiesību aizstāvju īpašās aizsardzības vajadzības un visas dalībvalstis ievērot ANO Deklarāciju par cilvēktiesību aizstāvjiem;

15.  aicina EĀDD nodrošināt, lai ANO Sieviešu statusa komisijas 62. sesijas secinājumi tiktu iekļauti tā politikas virzienos un sniegtu jaunu stimulu dzimumu līdztiesības panākšanai un lauku sieviešu un meiteņu iespēju veicināšanai;

16.  uzsver, ka ir svarīgi sievietēm un meitenēm padarīt pieejamu izglītību un apmācību zinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātikas (STEM) priekšmetos, kā arī humanitārajās zinātnēs, liekot īpašu uzsvaru uz viņu talantu un kompetenču attīstību un pārstāvības palielināšanu STEM nozarēs;

17.  atgādina, ka izglītības satvarā būtu jāizstrādā attiecīgi pasākumi ar mērķi atbalstīt no stereotipiem brīvas izglītības programmas, kurās būtu iekļauta pilsoniskā līdzdalība, cilvēktiesības, dzimumu līdztiesība, starpkultūru izpratnes veicināšana, lai labāk sagatavotu izglītojamos pilsoniskumam;

18.  kā smagus cilvēktiesību pārkāpumus nosoda visu veidu vardarbību, piemēram, vardarbību ģimenē, psiholoģisku vardarbību, seksuālu izmantošanu, cilvēku tirdzniecību un bērnu un piespiedu laulības, kas tiek uzspiestas sievietēm un meitenēm Eiropā un pasaulē;

19.  atzinīgi vērtē ES un ANO kopīgos centienus un ieguldījumus sāktajā iniciatīvā "Spotlight", kuras mērķis ir izskaust visu veidu vardarbību pret sievietēm un meitenēm, vienlaikus atgādinot, ka vardarbība pret sievietēm un meitenēm ir viens no izplatītākajiem, noturīgākajiem un postošākajiem cilvēktiesību pārkāpumiem; tā kā sievietes un meitenes visā pasaulē joprojām ir visneaizsargātākās pret seksuālu un ar dzimumu saistītu vardarbību, seksuālu uzmākšanos, seksuālu vardarbību un izmantošanu, kas ietver arī politisku un ekonomisku diskrimināciju, vardarbību ģimenē, personas aizskaršanu darba vietā, seksuālu izmantošanu, "goda aizstāvēšanas" noziegumus, cilvēku tirdzniecību, bērnu un piespiedu laulības, sieviešu dzimumorgānu kropļošanu un izvarošanu kā kara ieroci, nosoda visu veidu vardarbību pret sievietēm un meitenēm; turklāt, ņemot vērā, ka saskaņā ar Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta (EIGE) 2017. gadā veiktajām aplēsēm ES dzīvo vismaz 500 000 sieviešu, kam veikta sieviešu dzimumorgānu kropļošana, un vēl 180 000 meiteņu un sieviešu joprojām ir pakļautas riskam, aicina ES un dalībvalstis pastiprināt cīņu pret sieviešu dzimumorgānu kropļošanu visā pasaulē un ES;

20.  pauž dziļu nožēlu par to, ka saskaņā ar Parlamenta pētījumu par ES Dzimumu līdztiesības rīcības plāna II īstenošanu dzimumu aspekts sarežģītu konfliktu situācijās pašreizējā plānošanā, šķiet, tiek atstāts novārtā; pauž nožēlu, ka cita starpā tas nozīmē, ka tām meitenēm un sievietēm, kuras ir cietušas no izvarošanas kara apstākļos, nav pieejas nediskriminējošai aprūpei, konkrēti, visaptverošai medicīniskai aprūpei, tostarp abortam, lai gan ES Dzimumu līdztiesības rīcības plāna II mērķis ir iespēju nodrošināšana sievietēm, lai viņas varētu kontrolēt savu seksuālo un reproduktīvo dzīvi;

21.  aicina Komisiju un dalībvalstis efektīvi un produktīvi apkarot cilvēku tirdzniecību; norāda, ka saskaņā ar vairākiem pētījumiem lielākā daļa no cilvēku tirdzniecībā cietušajām personām ir sievietes un meitenes, kas pēc ierašanās Eiropā ir spiestas kļūt par prostitūtām dalībvalstīs;

22.  aicina Komisiju un EĀDD visos tirdzniecības un partnerattiecību nolīgumos ar trešām valstīm pievērst īpašu uzmanību sieviešu un meiteņu cilvēktiesību ievērošanai;

23.  uzsver, ka personas aizskaršana un seksuāla uzmākšanās darba vietā arī ir cilvēktiesību pārkāpumi;

24.  aicina tās dalībvalstis, kas to vēl nav izdarījušas, un ES paātrināt Stambulas konvencijas — pirmā juridiski saistošā starptautiskā instrumenta, ar ko novērš un apkaro vardarbību pret sievietēm, — visu daļu ratifikāciju un īstenošanu, lai nodrošinātu saskaņotību starp ES iekšējo un ārējo darbību šajā jomā; aicina pilnīgi ievērot Stambulas konvenciju; uzsver, ka reliģijas, kultūras un tradīciju atšķirības vai jebkuri citi apstākļi nevar attaisnot diskrimināciju un jebkāda veida vardarbību;

25.  atzīst vajadzību pievērsties to sieviešu īpašajai situācijai, kas saskaras ar dažādiem diskriminācijas veidiem, piemēram, diskrimināciju dzimumidentitātes, rases, šķiras, invaliditātes vai imigranta statusa dēļ; aicina EĀDD un dalībvalstis izstrādāt un izvērtēt ārpolitiku gan no dzimumsensitīvas, gan intersekcionālas perspektīvas;

26.  aicina Komisiju un dalībvalstis divkāršot centienus, lai likvidētu visu veidu vardarbību, kas saistīta ar dzimumu, tostarp bērnu, agrīnas un piespiedu laulības, dzimumselektīvu nogalināšanu, piespiedu sterilizāciju un izvarošanu laulībā;

27.  uzsver, ka saskaņā ar Līgumos noteikto pienākumu ES ir apņēmusies veicināt dzimumu līdztiesību un nodrošināt dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu visās savās darbībās, lai dzimumu līdztiesība kļūtu par vienu no galvenajām prioritātēm visās ES pamatnostādnēs, darba attiecībās, politikas virzienos un darbībās, tostarp ārējās darbībās; attiecīgi atbalsta saistītos saskaņotos centienus daudzpusējos dialogos un ES delegāciju darbībās, piemēram, vēlēšanu novērošanas misijās; uzsver vajadzību pastiprināt EĀDD galvenās padomdevējas dzimumu jautājumos darbu trešās valstīs ar mērķi veicināt mieru, drošību un pamatbrīvības, nodrošinot īpašu budžetu, kas paredzēts viņas kompetences jomai;

28.  aicina Komisiju brīvās tirdzniecības nolīgumos ar trešām valstīm iekļaut dzimumu līdztiesības nodaļas un klauzulas, kas aicina šīs valstis ratificēt un īstenot vispārējā preferenču shēmā (VPS) un VPS + uzskaitītās 27 starptautiskās konvencijas par cilvēktiesībām un darba tiesībām, vides aizsardzību un labu pārvaldību; uzsver, ka ir ļoti svarīgi uzraudzīt to īstenošanu, vajadzības gadījumā rīkoties un pievērst īpašu uzmanību dzimumu līdztiesībai; uzsver, ka viena no attiecīgajām konvencijām saskaņā ar VPS+ ir CEDAW;

29.  pauž nožēlu, ka saskaņā ar 2016. gada statistiku tikai 21,9 % no ES delegāciju vadītājiem ir sievietes(3); pauž nožēlu, ka no astoņiem ES īpašajiem pārstāvjiem tikai viena ir sieviete; pauž nožēlu, ka kopējās drošības un aizsardzības politikas civilajās misijās tikai aptuveni 25 % no personāla ir sievietes; pauž nožēlu par to, ka nav pieejama visaptveroša statistika par sieviešu dalību KDAP militārajās misijās un operācijās;

30.  norāda, ka dzimumu līdztiesībai ārējās attiecībās būs vajadzīgs pietiekams finansējums, lai saglabātu politisko apņemšanos sasniegt šo mērķi; uzsver, ka pašreizējais dzimumu līdztiesības un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanas sievietēm darbību finansējums joprojām nav pietiekams, un mudina nākamajā DFS novērst šo nepilnību;

31.  atzinīgi vērtē pieeju par dzimumperspektīvas integrēšanu ES kopējās drošības un aizsardzības politikas darbībās un uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt pienācīgu apmācību par dzimumu līdztiesības aspekta ņemšanu vērā veselības aprūpes speciālistiem un humānās palīdzības darbiniekiem, tostarp tiem, kas sniedz ārkārtas palīdzību;

32.  uzsver, cik svarīgi ir iekļaut sievietes, jauniešus un LGBTIK personas (lesbietes, geji, biseksuāļi, transpersonas, interseksuāļi un kvīri) miera un izlīguma procesos, kā arī svarīgo nozīmi, kāda šajā ziņā var būt mākslai un starpkultūru dialogam, kā norādīts Eiropas Komisijas un Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos kopīgajā paziņojumā "Starptautisko kultūras attiecību ES stratēģijas veidošana" (JOIN(2016)0029);

33.  uzsver, ka ir svarīgi pievērsties visu vecumu atraitņu īpašajām vajadzībām konfliktu un pēckonfliktu zonās, jo īpaši vajadzībai pēc finansiāla un psiholoģiska atbalsta, un atzīst nozīmīgo lomu, kas viņām būtu jāuzņemas miera un izlīguma procesos;

34.  uzsver, ka reliģijas, kultūras un tradīciju atšķirības nekādā ziņā nevar attaisnot diskrimināciju vai jebkāda veida vardarbību; atbalsta ES iniciatīvu "Vardarbīga ekstrēmisma apkarošana: dzimumsensitīva pieeja" un mudina veicināt dzimumsensitīvus projektus, kas stiprina sieviešu un meiteņu lomu miera veidošanā, konfliktu un terorisma novēršanā un humānās palīdzības sniegšanā;

35.  mudina EĀDD veicināt sieviešu lomu terorisma novēršanā; norāda, ka saskaņā ar vairākiem pētījumiem sievietēm kā mātēm, kas uztur pastāvīgu dialogu un nesaraujamu emocionālu saikni ar saviem bērniem, ir potenciāls attālināt viņus no radikalizācijas veidiem, ar kādiem viņi varētu saskarties, un aizsargāt viņus no dažādu ekstrēmistu grupu veiktas psiholoģiskas iespaidošanas riska; uzsver, ka sievietes, jo īpaši tāpēc, ka viņas ir saskares punkti starp sabiedrību un savu ģimeni, var uzņemties "sargu" lomu, sniedzot būtisku informāciju, kas var veicināt nevardarbīgu iejaukšanos, lai novērstu iespējamus terora aktus;

36.  mudina ES darbībās ar trešām valstīm un dalībvalstīs pēc iespējas un ar visiem pieejamajiem līdzekļiem apkarot ar dzimumu saistītu vardarbību;

37.  pauž nosodījumu par nežēlīgu rīcību pret pārvietotām personām — bēgļiem, migrantiem un patvēruma meklētājiem, jo īpaši sievietēm un meitenēm; nosoda to, ka dažās trešās valstīs homoseksualitāte joprojām ir noziegums; nosoda jebkāda veida diskrimināciju un vardarbību pret LGBTIK personām; nosoda pašreizējo situāciju, kad sievietes un LGBTIK personas, meklējot patvērumu ES, migrācijas maršrutos un uzņemšanas centros saskaras ar nopietnu seksuālas un ar dzimumu saistītas vardarbības risku; uzsver, ka sievietēm, meitenēm un LGBTIK personām, kas apgalvo, ka tām ir pamatotas bailes no vajāšanas dzimuma dēļ, ir jābūt iespējai droši pieprasīt vīzas humānu apsvērumu dēļ; aicina dalībvalstis veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu aizsardzību migrantēm, bēglēm un patvēruma meklētājām, piemēram, piedāvājot juridiskas konsultācijas, piekļuvi veselības aprūpei, drošas telpas sievietēm un bērniem, kā arī piekļuvi seksuālās un reproduktīvās veselības aprūpei un tiesībām, tostarp drošiem abortiem;

38.  uzsver, ka ar dzimumu saistīti vardarbības un diskriminācijas veidi, tostarp (bet ne tikai) izvarošana un seksuāla vardarbība, sieviešu dzimumorgānu kropļošana, piespiedu laulības, vardarbība ģimenē, tā dēvētie "goda aizstāvēšanas" noziegumi un valsts sankcionēta diskriminācija dzimuma dēļ, ir vajāšana un būtu uzskatāmi par pamatotiem iemesliem patvēruma vai alternatīvās aizsardzības pieprasīšanai, tāpēc tie būtu jāņem vērā jaunajā instrumentā; minēto iemeslu dēļ aicina Komisiju atzīt ar dzimumu saistītu vajāšanu par tiesisku pamatu starptautiskās aizsardzības pieprasīšanai, kā arī nodrošināt dzimumperspektīvas iekļaušanu visos patvēruma procedūras posmos, ievērojot UNHCR 2002. gada pamatnostādnes par starptautisko aizsardzību saistībā ar vajāšanu dzimuma dēļ;

39.  aicina Komisiju un dalībvalstis pastiprināt dzimumsensitīvu pieeju izmantošanu, lai apmierinātu to sieviešu un meiteņu īpašās vajadzības, kurām ir vajadzīga starptautiska aizsardzība, pievēršot īpašu uzmanību palīdzības sniegšanai meitenēm un sievietēm, kas izcelsmes valstīs un migrācijas maršrutos cietušas ar dzimumu saistītā vardarbībā;

40.  nosoda jebkāda veida diskrimināciju un vardarbību pret LGBTIK personām; aicina EĀDD, ņemot vērā pamatnostādnes par LGBTI personu visu cilvēktiesību veicināšanu un aizsardzību, ar ES ārējo darbību palīdzību paaugstināt un veicināt vispārēju izpratni par LGBTIK personu tiesībām, lai izbeigtu diskrimināciju, ar ko šīs personas saskaras ikdienā;

41.  nosoda to, ka dažās valstīs sievietēm vēl arvien ir ierobežota piekļuve lēmumu pieņemšanas procesiem un tādējādi tiek atņemtas viņu kā pilsoņu pamattiesības.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

22.10.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

0:

18

5

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Daniela Aiuto, Maria Arena, Beatriz Becerra Basterrechea, Heinz K. Becker, Vilija Blinkevičiūtė, Arne Gericke, Anna Hedh, Agnieszka Kozłowska-Rajewicz, Florent Marcellesi, Barbara Matera, Angelika Mlinar, Maria Noichl, Marijana Petir, Pina Picierno, João Pimenta Lopes, Liliana Rodrigues, Ernest Urtasun, Ángela Vallina, Anna Záborská, Jana Žitňanská

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

José Inácio Faria, Eleonora Forenza, Jordi Solé, Julie Ward

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

18

+

ALDE

Beatriz Becerra Basterrechea, Angelika Mlinar

EFDD

Daniela Aiuto

GUE/NGL

Eleonora Forenza, Ángela Vallina

PPE

José Inácio Faria, Agnieszka Kozłowska-Rajewicz, Barbara Matera

S&D

Maria Arena, Vilija Blinkevičiūtė, Anna Hedh, Maria Noichl, Pina Picierno, Liliana Rodrigues, Julie Ward

VERTS/ALE

Florent Marcellesi, Jordi Solé, Ernest Urtasun

5

-

ECR

Arne Gericke, Jana Žitňanská

PPE

Heinz K. Becker, Marijana Petir, Anna Záborská

1

0

GUE/NGL

João Pimenta Lopes

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

(1)

OV C 349, 17.10.2017., 50. lpp.

(2)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0239.

(3)

EĀDD 2017. gada pārskats par cilvēkresursiem, publicēts 2018. gada 16. maijā.


INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

12.11.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

41

6

8

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Michèle Alliot-Marie, Petras Auštrevičius, Bas Belder, James Carver, Lorenzo Cesa, Aymeric Chauprade, Javier Couso Permuy, Arnaud Danjean, Georgios Epitideios, Knut Fleckenstein, Eugen Freund, Michael Gahler, Tunne Kelam, Wajid Khan, Eduard Kukan, Arne Lietz, Barbara Lochbihler, Sabine Lösing, Andrejs Mamikins, Ramona Nicole Mănescu, David McAllister, Francisco José Millán Mon, Clare Moody, Pier Antonio Panzeri, Ioan Mircea Paşcu, Alojz Peterle, Tonino Picula, Julia Pitera, Cristian Dan Preda, Jozo Radoš, Michel Reimon, Jean-Luc Schaffhauser, Anders Sellström, Alyn Smith, Jordi Solé, Dobromir Sośnierz, Jaromír Štětina, Charles Tannock, Miguel Urbán Crespo, Ivo Vajgl

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Andrea Bocskor, Neena Gill, Rebecca Harms, Marek Jurek, Juan Fernando López Aguilar, Antonio López-Istúriz White, Urmas Paet, Bodil Valero, Mirja Vehkaperä, Marie-Christine Vergiat

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Eleonora Evi, Rupert Matthews, Miroslav Mikolášik, Liliana Rodrigues, Flavio Zanonato


ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

41

+

ALDE

Petras Auštrevičius, Urmas Paet, Jozo Radoš, Ivo Vajgl, Mirja Vehkaperä

EFDD

Aymeric Chauprade, Eleonora Evi

PPE

Michèle Alliot-Marie, Lorenzo Cesa, Arnaud Danjean, Michael Gahler, Tunne Kelam, Eduard Kukan, Antonio López-Istúriz White, David McAllister, Ramona Nicole Mănescu, Francisco José Millán Mon, Alojz Peterle, Julia Pitera, Cristian Dan Preda, Anders Sellström, Jaromír Štětina

S&D

Knut Fleckenstein, Eugen Freund, Neena Gill, Wajid Khan, Arne Lietz, Juan Fernando López Aguilar, Andrejs Mamikins, Clare Moody, Pier Antonio Panzeri, Ioan Mircea Paşcu, Tonino Picula, Liliana Rodrigues, Flavio Zanonato

VERTS/ALE

Rebecca Harms, Barbara Lochbihler, Michel Reimon, Alyn Smith, Jordi Solé, Bodil Valero

6

-

ECR

Bas Belder, Marek Jurek

ENF

Jean-Luc Schaffhauser

NI

James Carver, Georgios Epitideios, Dobromir Sośnierz

8

0

ECR

Rupert Matthews, Charles Tannock

GUE/NGL

Javier Couso Permuy, Sabine Lösing, Miguel Urbán Crespo, Marie-Christine Vergiat

PPE

Andrea Bocskor, Miroslav Mikolášik

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Pēdējā atjaunošana: 2018. gada 5. decembrisJuridisks paziņojums