Procedūra : 2018/2084(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0379/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0379/2018

Debates :

PV 28/11/2018 - 20
CRE 28/11/2018 - 20

Balsojumi :

PV 29/11/2018 - 8.12
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0477

ZIŅOJUMS     
PDF 593kWORD 68k
22.11.2018
PE 626.768v02-00 A8-0379/2018

par turpmāku PTO darbību

(2018/2084(INI))

Starptautiskās tirdzniecības komiteja

Referenti: Bernd Lange, Paul Rübig

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 PASKAIDROJUMS
 Attīstības komitejaS ATZINUMS
 INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ
 ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par turpmāku PTO darbību

(2018/2084(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Marrākešas līgumu par Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) izveidošanu,

–  ņemot vērā PTO 2001. gada 14. novembrī pieņemto Dohas ministru deklarāciju(1),

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par PTO, jo īpaši 2008. gada 24. aprīļa rezolūciju par gatavošanos Pasaules Tirdzniecības organizācijas reformai(2) un 2017. gada 15. novembra rezolūciju par daudzpusējām sarunām saistībā ar PTO 11. Ministru konferenci(3),

–  ņemot vērā noslēguma dokumentu, ko vienprātīgi pieņēma 2017. gada 10. decembrī Parlamentārās konferences par PTO ikgadējā sesijā Buenosairesā(4),

–  ņemot vērā 2017. gada decembrī Buenosairesā notikušajā 11. Ministru konferencē, kurā nebija iespējams pieņemt ministru deklarāciju, panāktos rezultātus, cita starpā virkni ministru lēmumu(5),

–  ņemot vērā Sesto tirdzniecības atbalsta vispārējās pārskatīšanas konferenci, kas notika 2017. gada 11.–13. jūlijā Ženēvā(6),

–  ņemot vērā ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus(7),

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām satvarā noslēgto Parīzes nolīgumu, kas ir spēkā no 2016. gada novembra,

–  ņemot vērā Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes pēdējo ziņojumu, kurš publicēts 2018. gada 8. oktobrī un kurš apliecina, ka globālo sasilšanu vēl ir iespējams ierobežot līdz 1,5 °C, ja valstis līdz 2020. gadam palielinās savu nacionāli noteikto devumu,

–  ņemot vērā Eiropadomes 2018. gada 28. jūnija secinājumu(8) 16. punktu,

–  ņemot vērā ASV, Japānas un Eiropas Savienības tirdzniecības ministru kopīgo paziņojumu, kas pieņemts trīspusējā sanāksmē 2018. gada 31. maijā(9),

–  ņemot vērā ES un Ķīnas 20. augstākā līmeņa sanāksmē pieņemto kopīgo paziņojumu, ar ko izveido ministru vietnieku vadītu kopīgu darba grupu PTO reformas jautājumos(10),

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 18. septembra koncepcijas dokumentu par PTO modernizāciju(11),

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ziņojumu un Attīstības komitejas atzinumu (A8-0379/2018),

A.  tā kā PTO kopš tās izveides ir bijusi centrāla loma daudzpusēju attiecību stiprināšanā, iekļaujošas pasaules ekonomiskās kārtības veicināšanā un atvērtas, uz noteikumiem balstītas un nediskriminējošas daudzpusējas tirdzniecības sistēmas sekmēšanā; tā kā jaunattīstības valstis tagad veido apmēram pusi no pasaules tirdzniecības apjoma salīdzinājumā ar 33 % 2000. gadā, savukārt to cilvēku skaits, kuri dzīvo galējā nabadzībā, kopš 1990. gada ir uz pusi samazināts un tagad ir nedaudz mazāks par vienu miljardu; tā kā PTO pamatā ir tiesību un pienākumu sistēma, kas uzliek dalībvalstīm pienākumu atvērt savus tirgus un nepieļaut diskrimināciju;

B.  tā kā PTO būtu jāpaliek galvenajam atsauces punktam valdībām un uzņēmumiem noteikumu izstrādāšanā un tirdzniecības strīdu izšķiršanā;

C.  tā kā ES ir konsekventi iestājusies par stabilu daudzpusēju un uz noteikumiem balstītu pieeju tirdzniecībai, jo ES ekonomika un ES un tās partnervalstu darba ņēmēji un patērētāji aizvien vairāk tiek integrēti globālās vērtības ķēdēs un ir atkarīgi no starptautiskās tirdzniecības importa un eksporta jomas, kā arī sociālo un vides apstākļu izmaiņu prognozējamības;

D.  tā kā PTO 11. Ministru konferencei, kas notika 2017. gada decembrī Buenosairesā, bija neapmierinoši rezultāti, kuri skaidri parādīja, ka organizācijas sarunu risināšanas funkcija ir paralizēta;

E.  tā kā uz noteikumiem balstītā daudzpusējā tirdzniecības sistēma pieredz dziļāko krīzi kopš PTO izveides, kas apdraud organizācijas pamatfunkcijas, proti, noteikt starptautiskās tirdzniecības pamatnoteikumus un struktūru un nodrošināt visu daudzpusējo organizāciju mērogā visefektīvāko un visattīstītāko strīdu izšķiršanas mehānismu;

F.  tā kā, neraugoties uz tādiem svarīgiem izņēmumiem kā tirdzniecības atvieglošanas nolīgums, PTO tirdzniecības reformas īstenošana ir kavējusies kopš šā gadsimta sākuma;

G.  tā kā PTO Apelācijas institūcija ir organizācijas vissvarīgākā iestāde, ņemot vērā tās juridiski saistošos lēmumus un tās statusu kā neatkarīgai un objektīvai pārskatīšanas struktūrai; tā kā pēc tiesneša Shree Baboo Chekitan Servansing amata pilnvaru beigām Apelācijas institūcijas locekļu skaits ir minimālais tās funkcionēšanai nepieciešamais tiesnešu skaits, jo ir palikuši tikai trīs iecelti tiesneši; tā kā šā ASV administrācijas izraisītā strupceļa dēļ varētu sabrukt sistēma, kas ir būtiski svarīga, lai risinātu strīdus starp visām PTO dalībvalstīm,

1.  atkārtoti pauž pilnīgu atbalstu daudzpusējo attiecību pastāvīgajai vērtībai un prasa izstrādāt tirdzniecības programmu, kuras pamatā ir taisnīga un uz noteikumiem balstīta tirdzniecība, no kā labumu gūst visi, un ar kuru tiek veicināts miers, drošība un ilgtspējīgas attīstības programma, iekļaujot un stiprinot sociālās un vides tiesības un cilvēktiesības un nodrošinot, ka daudzpusējā līmenī pieņemti un saskaņoti noteikumi tiek piemēroti visiem vienādā un efektīvā veidā; uzsver, ka PTO ir arī jāpalīdz veicināt taisnīgu tirdzniecību un cīnīties pret negodīgu praksi; uzsver, ka tirdzniecība nav mērķis pati par sevi, bet gan instruments vispārēji noteikto attīstības mērķu sasniegšanai;

2.  uzskata, ka PTO ir steidzami jāmodernizē, ņemot vērā gan jaunākās norises, gan ieilgušo panākumu trūkumu attiecībā uz Dohas Attīstības programmu, un pilnībā jāpārskata vairāki PTO darbības aspekti nolūkā palielināt tās efektivitāti un leģitimitāti; šajā sakarībā uzskata, ka ir svarīgi, lai PTO sekretariāts radītu iespējas visām PTO dalībvalstīm iesaistīties debatēs jau no paša sākuma; aicina Komisiju un ES dalībvalstis, kas darbojas PTO, vērsties pie citām PTO dalībvalstīm, jo īpaši mūsu lielākajām tirdzniecības partnerēm, piemēram, ASV, Japānas, Ķīnas, Kanādas, Brazīlijas un Indijas, lai vienotos par kopīgu nostāju; uzskata par cerīgiem ES un Ķīnas augstākā līmeņa sanāksmē pieņemtos sākotnējos paziņojumus par PTO reformu;

3.  šajā sakarībā atzinīgi vērtē Eiropadomes 2018. gada 28. un 29. jūnija pilnvarojumu Komisijai un ņem vērā secinājumos izklāstīto pieeju, kā arī Komisijas 2018. gada 18. septembra koncepcijas dokumentu par PTO modernizāciju un Kanādas 2018. gada 25. septembra priekšlikumus par PTO reformu; ar nepacietību gaida, ka tiks publicēts vairāk priekšlikumu, jo īpaši no jaunattīstības valstu puses, kā arī no to darba grupu puses, kuras PTO dalībvalstis jau ir izveidojušas;

4.  pauž visdziļākās bažas par to, ka ir aizpildītas tikai trīs amata vietas Apelācijas institūcijā, tam būtiski kaitējot tirdzniecības strīdu izšķiršanas procesa pašreizējai un pienācīgai darbībai, un stingri aicina ASV atrisināt situāciju tādā veidā, kas ļautu ātri no jauna aizpildīt vakantās Apelācijas institūcijas vietas; atzinīgi vērtē Komisijas koncepcijas dokumentā par PTO modernizāciju izvirzītos sākotnējos priekšlikumus novērst strupceļu, atrisinot dažus no izvirzītajiem jautājumiem, cita starpā pieņemot pārejas noteikumus par institūcijas locekļiem, kas beidz pienākumu izpildi, vai izmaiņas attiecībā uz Apelācijas institūcijas pilnvaru termiņu vai uz maksimāli atļauto laiku līdz ziņojuma publicēšanai, kā arī attiecībā uz jaunas judikatūras izveidi Apelācijas institūcijā; norāda, ka ASV paustās bažas attiecībā uz Apelācijas institūciju pārsniedz procesuālās izmaiņas un nozīmē būtiskas reformas saistībā ar institūcijas tiesnešu nolēmumiem;

5.  uzskata, ka ASV 2018. gada 31. maija lēmums piemērot tarifus tērauda un alumīnija ražojumiem, pamatojoties uz “valsts drošību” saskaņā ar 1962. gada Tirdzniecības paplašināšanas likuma 232. iedaļu, ir nepamatots, un uzskata, ka tas neatrisina problēmu, ko rada pārmērīgais tērauda daudzums pasaules tirgū, un neatbilst PTO noteikumiem; stingri mudina Komisiju strādāt kopā ar ASV, lai uz noteikumiem balstītajā PTO strīdu izšķiršanas sistēmā risinātu tirdzniecības domstarpības un novērstu tirdzniecības šķēršļus;

6.  uzskata — lai novērstu pašreizējās krīzes pamatcēloņus, PTO ir jāpielāgojas mainīgajai pasaulei, vienlaikus gūstot rezultātus saistībā ar dažiem neatrisinātajiem Dohas attīstības programmas jautājumiem, jo īpaši attiecībā uz pārtikas nodrošinājumu; uzskata, ka tādēļ vajadzīgs:

a)  novērst pašreizējās noteikumu nepilnības, lai vienādotu konkurences apstākļus attiecībā uz tirgu kropļojošām subsīdijām un valstij piederošiem uzņēmumiem, kā arī mūsdienīgot intelektuālā īpašuma aizsardzību un piekļuvi investīciju tirgiem, arī risināt jautājumus saistībā ar aizsardzību un pirmkoda piespiedu izpaušanu un citām valsts virzītām darbībām, kuru rezultātā rodas jaudas pārpalikums, kā arī regulējuma šķēršļiem pakalpojumiem un investīcijām, cita starpā tehnoloģiju nodošanai, kopuzņēmumiem izvirzītajām prasībām un vietējā satura prasībām, un uzraudzīt pašreizējo nolīgumu īstenošanu, pārvaldīšanu un darbību;

b)  izveidot tiesisko regulējumu, kas vajadzīgs, lai reaģētu uz tehnoloģisko attīstību, aptverot e-komerciju, globālās vērtības ķēdes, publisko iepirkumu, atjauninātu iekšzemes regulējumu par pakalpojumiem, kā arī mikrouzņēmumus un mazos un vidējos uzņēmumus;

c)  pārvarēt vissteidzamākās pasaules mēroga vides un sociālās problēmas, nodrošinot sistēmisku politikas saskaņotību starp tirdzniecības, darba un vides programmām;

d)  šajā sakarībā atzinīgi vērtēt Buenosairesā pieņemtos kopīgos paziņojumus par e-komerciju, iekšzemes regulējumu, investīciju veicināšanu un ekonomisku iespēju nodrošināšanu sievietēm, kā arī kopš tā laika paveikto darbu šajos jautājumos;

7.  uzsver, ka ES būtu vairāk jāizceļ savi privātuma un datu aizsardzības noteikumi, lai tos varētu veicināt starptautiskā līmenī un tie kļūtu par atsauci starptautisko un daudzpusējo standartu izstrādē;

8.  atgādina, ka piekļuve publiskajam iepirkumam ir viena no Eiropas Savienības prioritātēm tirdzniecības sarunās un ka šajā ziņā tiek gaidīta PTO dalībvalstu saistību izpilde attiecībā uz pievienošanos Nolīgumam par valsts iepirkumu (GPA) un minētā nolīguma darbības uzlabojumi, kā arī nolīguma noteikumu ievērošana savstarpības un abpusēju ieguvumu garā; norāda, ka valsts atbalsta sistēmas un publisko uzņēmumu funkcijas iespējamu uzlabojumu pilnīga efektivitāte daļēji ir atkarīga no šajā jomā panāktā; aicina Komisiju sadarboties ar tām dalībvalstīm, kuras pašlaik pievienojas GPA, lai paātrinātu to centienus un ļautu PTO dalībvalstīm plašāk izmantot iepirkuma liberalizācijas radītās priekšrocības;

9.  ir pārliecināts, ka pašreizējais nošķīrums starp attīstītajām un jaunattīstības valstīm neatbilst ekonomiskajai realitātei un faktiskajai situācijai PTO un tas ir kavējis Dohas sarunu kārtas virzību, kaitējot vistrūcīgākajām valstīm; mudina attīstītākas jaunattīstības valstis uzņemties daļu atbildības un veikt iemaksas, kas būtu samērīgas to attīstības līmenim un (nozaru) konkurētspējai; norāda, ka Komisijas koncepcijas dokumentā prasīts ieviest noteikumus, saskaņā ar kuriem jaunattīstības valstis kļūs bagātākas un varēs paaugstināt savu zemo ienākumu statusu; uzskata, ka nolūkā labāk atspoguļot tautas attīstības indeksus būtu jāpārskata īpašas un atšķirīgas attieksmes mehānisms, kas ir politikas instruments, kurš jaunattīstības valstīm dod iespēju daudzpusējo nolīgumu īstenošanu saistīt ar palīdzības saņemšanu no bagātākām valstīm un līdzekļu devēju organizācijām;

10.  ļoti atzinīgi vērtē to, ka divas trešdaļas PTO dalībvalstu 2017. gada februārī ratificēja tirdzniecības atvieglošanas nolīgumu (TFA); pauž pārliecību, ka TFA ir svarīgs piemērs un varētu būt paraugs turpmākajiem PTO darījumiem, ņemot vērā PTO dalībvalstu attīstības statusa un vajadzību atšķirības; mudina PTO dalībvalstis uzņemties atbildību un pildīt saistības saskaņā ar savu reālo ekonomisko ietekmi un spējām; uzskata, ka nākamie uzdevumi būs nolīguma pilnīga ratifikācija, jo īpaši tajās Āfrikas dalībvalstīs, kurām, kā paredzēts, būtu jāgūst vislielākais labums no nolīguma, TFA efektīva īstenošana un paziņošana par attīstības palīdzību saskaņā ar nolīgumu;

11.  atzīst, ka Ķīnas pievienošanās PTO 2001. gadā kopumā ir palielinājusi piekļuvi tās iekšējam tirgum un tas ir bagātinājis pasaules ekonomiku; pauž bažas, ka Ķīna būtībā nepiemēro PTO valsts režīma piemērošanas principus;

12.  uzskata, ka ir jāpārskata sarunu procesa darbība, ieviešot lielāku elastīgumu, nekā to šobrīd ļauj noteikumi par vienprātību, tajā pašā laikā atzīstot, ka “viena piegājiena” pieeja ir ierobežojusi daudzpusējas tirdzniecības pārvaldības efektivitāti; pauž atbalstu elastīgu daudzpusēju attiecību koncepcijai, saskaņā ar kuru PTO dalībvalstis, kas ir ieinteresētas risināt konkrētu jautājumu, kurā pilnīga vienprātība vēl nav iespējama, varētu panākt virzību un noslēgt vairākpušu nolīgumus, vai nu izmantojot t. s. PTO 4. pielikuma nolīgumus saskaņā ar Marrākešas līguma II panta 3. punktu, III panta 1. punktu un X panta 9. punktu, vai t. s. kritiskās masas nolīgumus, ar ko sarunās panāktās koncesijas tiek paplašinātas līdz dalībai PTO, pamatojoties uz lielākās labvēlības režīmu; mudina Komisiju neizmantot šos pantus kā alternatīvu konstruktīvam dialogam ar PTO dalībvalstīm, lai novērstu tirdzniecības šķēršļus un reformētu PTO un tās funkcijas; šajā sakarībā uzskata, ka tās locekļiem būtu jāveicina PTO spēju veidošana, lai nodrošinātu, ka organizācijas rīcībā ir finanšu resursi un cilvēkresursi, kas atbilst augušajām vajadzībām un ļauj saglabāt līdzšinējo darba kvalitāti; uzskata, ka jauno dalībvalstu naudas ieguldījumam kopumā būtu jāpalielina PTO budžets, nevis jāmazina pašreizējo dalībvalstu dalības maksa;

13.  atzīst — lai gan uz noteikumiem balstītas daudzpusējas attiecības joprojām ir svarīgākā PTO struktūras daļa, pastāv iespējas padziļinātākai un elastīgākai vairākpušu sadarbībai starp ieinteresētajām valstīm tajās jomās, kur izrādījies grūti panākt vienprātību; norāda, ka šādiem nolīgumiem ir jāpapildina daudzpusējā programma, nevis tai jākaitē, un tie būtu jāizmanto nevis kā alternatīvi forumi tirdzniecības šķēršļu novēršanai, bet drīzāk kā pasākumi virzībā uz progresu daudzpusējā līmenī; aicina atsākt vairākpušu sarunas par vides preču nolīgumu (EGA) un pakalpojumu tirdzniecības nolīgumu (TiSA) un prasa vairākpušu un daudzpusējos nolīgumos iekļaut īpašus noteikumus par MVU; uzsver, ka ir svarīgi, lai PTO turpinātu un pastiprinātu savu darbu kā daļu no starptautiskās sadarbības ar citām starptautiskām organizācijām, cita starpā ANO, ESAO, Pasaules Muitas organizāciju un SDO;

14.  uzsver, ka tirdzniecība var dot ieguldījumu un tai jādod ieguldījums attīstībā, 2030. gada ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) sasniegšanā un Parīzes nolīguma saistību izpildē, cīnoties pret klimata pārmaiņām; pauž nožēlu par EGA bloķēšanu 2016. gadā un atgādina par tā sniegtajām iespējām uzlabot piekļuvi ekotehnoloģijām un veicināt iepriekš minēto saistību izpildi; uzsver, ka papildus sarunām par zivsaimniecības subsīdijām PTO tagad ir jānosaka konkrētāka rīcība, kas šajā sakarībā jāveic, lai aizsargātu jūras vidi; atgādina, ka PTO procesa un ražošanas metožu koncepcija dod iespējas diferencēt t. s. līdzīgos produktus, ņemot vērā to ietekmi uz vidi; ierosina dot jaunu stimulu PTO Tirdzniecības un vides komitejai, pilnvarojot to izstrādāt kritērijus vides resursu bezmaksas lietošanas apkarošanai un ciešākas saiknes ar UNFCCC sekretariātu izveidei;

15.  atkārtoti apstiprina, ka pastāv saikne starp dzimumu līdztiesību un iekļaujošu attīstību, kā tas pausts arī 5. IAM, un uzsver, ka iespēju nodrošināšanai sievietēm ir būtiska nozīme nabadzības izskaušanā un ka šķēršļu likvidēšana attiecībā uz sieviešu līdzdalību tirdzniecībā ir izšķirīga ekonomikas attīstībai; atzinīgi vērtē to, ka PTO pievērš vairāk uzmanības jautājumiem saistībā ar tirdzniecību un dzimumu, un mudina visas valstis — kopskaitā 121 —, kas parakstīja Buenosairesas 2017. gada deklarāciju par tirdzniecību un ekonomisku iespēju nodrošināšanu sievietēm, izpildīt savas saistības; uzsver, ka visās PTO noteikumu izstrādes jomās ir jāievēro sistēmiska pieeja dzimumu līdztiesībai, veicot dzimumspecifiskus ietekmes novērtējumus; norāda uz tādu iniciatīvu kā SheTrades nozīmību, uzsverot sieviešu pozitīvo ieguldījumu tirdzniecībā un veicinot sieviešu plašāku iesaistīšanos starptautiskajā tirdzniecībā visā pasaulē;

16.  vērš uzmanību uz secinājumiem, kas gūti Sestajā tirdzniecības atbalsta vispārējās pārskatīšanas konferencē “Tirdzniecības, iekļautības un savienojamības veicināšana ilgtspējīgas attīstības sekmēšanas nolūkā”, kura notika 2017. gada jūlijā Ženēvā; atbalsta viedokli, ka tiem būtu jārezultējas konkrētā rīcībā e-komercijas veicināšanai un digitālo iespēju, piemēram, blokķēžu, pārvēršanai tirdzniecības realitātē, arī attiecībā uz jaunattīstības valstīm; šajā sakarībā norāda, ka svarīgs problēmjautājums joprojām ir investīcijas gan fiziskajā, gan digitālajā infrastruktūrā, kurām ir izšķirīga nozīme panākumu sasniegšanai šajā jomā; tādēļ aicina PTO dalībvalstis veicināt investīcijas gan fiziskajā, gan digitālajā infrastruktūrā un kā vienu no iespējamām iniciatīvām mudina veidot publiskā un privātā sektora partnerības;

17.  atkārtoti prasa ES nodrošināt, lai tās attīstības un tirdzniecības jomas pasākumi jaunattīstības valstīs balstītos uz līdzvērtīgu partneru veidotu līdzsvarotu satvaru un atbilstu Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 208. pantā noteiktajam principam par politikas saskaņotību attīstībai un to mērķis būtu sekmēt cilvēktiesības un veicināt to ievērošanu;

18.  pauž nožēlu par to, ka PTO 11. Ministru konferencē netika gūti panākumi jaunattīstības valstīm ļoti svarīgos jautājumos; tomēr atzinīgi vērtē iepriekš PTO panākto uzlaboto preferenciālo režīmu vismazāk attīstītajām valstīm, cita starpā preferenciālus izcelsmes un režīma noteikumus pakalpojumu sniedzējiem, un uzsver, ka ir jāīsteno spēju veidošanas pasākumi, kas ļautu pakalpojumu sniedzējiem no vismazāk attīstītajām valstīm gūt labumu no šīm valstīm piešķirtā pakalpojumu atbrīvojuma;

19.  uzsver, ka pārredzamība ir būtisks elements stabilas un prognozējamas tirdzniecības un investīciju vides nodrošināšanā; uzskata, ka ir svarīgi uzlabot uzraudzības procedūru pārredzamību, palielinot stimulus PTO dalībvalstīm ievērot paziņošanas prasības, samazinot to sarežģītību un radīto slogu un vajadzības gadījumā sniedzot palīdzību spēju veidošanā, savukārt no tīšas noteikumu neievērošanas būtu jāattur un pret to būtu jācīnās;

20.  uzsver, ka PTO sekretariātam ir izšķirīga funkcija, atvieglojot un aizsargājot augšupēju pieeju visu dalībvalstu aktīvai līdzdalībai, un ka tā būtu vēl vairāk jānostiprina un jāpadara elastīgāka, atbalstot dažādus sarunu procesus, kā arī īstenošanas un uzraudzības funkcijas; uzskata, ka ir jāpalielina PTO sekretariātam pieejamie finanšu līdzekļi un cilvēkresursi, un mudina PTO dalībvalstis kopīgi izpildīt savus pienākumus šajā sakarībā; uzskata, ka būtu arī no jauna jāstimulē regulārs darbs PTO komitejās, piešķirot to priekšsēdētājiem aktīvāku lomu risinājumu un kompromisu izstrādāšanā un ierosināšanā, nevis tikai locekļu ieguldījuma vadīšanā, un ka sekretariātam būtu jāatbalsta šā paplašinātā uzdevuma izpilde;

21.  mudina PTO dalībvalstis nodrošināt demokrātisku leģitimitāti un pārredzamību, nostiprinot PTO parlamentāro dimensiju, un atbalstīt saprašanās memorandu, ar ko izveido oficiālas darba attiecības ar Parlamentāro konferenci par PTO; šajā sakarībā uzsver, ka ir jānodrošina, lai parlamentu deputātiem būtu iespējas pilnvērtīgi piedalīties tirdzniecības sarunās un lai viņi tiek iesaistīti PTO lēmumu sagatavošanā un īstenošanā, un lai tirdzniecības politikas nostādnes tiek pienācīgi pārbaudītas to valstu iedzīvotāju interesēs;

22.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem un PTO ģenerāldirektoram.

(1)

2001. gada 14. novembra Dohas ministru deklarācija (WT/MIN(01)/DEC/1) — https://www.wto.org/english/thewto_e/minist_e/min01_e/mindecl_e.htm.

(2)

OV C 259E, 29.10.2009., 77. lpp.

(3)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0439.

(4)

http://www.europarl.europa.eu/pcwto/en/sessions/2017.html

(5)

https://www.wto.org/english/news_e/news17_e/mc11_10dec17_e.htm

(6)

https://www.wto.org/english/tratop_e/devel_e/a4t_e/gr17_e/gr17programme_e.htm

(7)

http://www.un.org/sustainabledevelopment/sustainable-development-goals/

(8)

http://www.consilium.europa.eu/lv/press/press-releases/2018/06/29/20180628-euco-conclusions-final/

(9)

http://trade.ec.europa.eu/doclib/docs/2018/may/tradoc_156906.pdf

(10)

https://www.consilium.europa.eu/media/36165/final-eu-cn-joint-statement-consolidated-text-with-climate-change-clean-energy-annex.pdf

(11)

http://trade.ec.europa.eu/doclib/docs/2018/september/tradoc_157331.pdf


PASKAIDROJUMS

Kopš Pasaules Tirdzniecības organizācijas izveides 1994. gadā Eiropas Parlaments vienmēr ir nelokāmi aizstāvējis daudzpusējo tirdzniecības sistēmu ar PTO tās centrā. Eiropas Parlaments ir cieši sekojis darbam PTO un kopā ar Parlamentu savienību aktīvi atbalstījis parlamentāras dimensijas izveidi, nākot klajā ar kopīgu iniciatīvu “Parlamentārā konference par PTO”. Eiropas Parlamenta deputāti ir piedalījušies PTO Ministru konferencēs, pirms kurām Parlaments viņus pilnvaro, pieņemot rezolūcijas ar savas nostājas izklāstu.

Eiropas Parlaments jau 2008. gadā pieņēma rezolūciju, aicinot pārskatīt PTO darbību, jo bija apstājušās sarunas par Dohas Attīstības programmu. Tas ir kļuvis par vēl steidzamāk risināmu uzdevumu pēc pēdējās PTO Ministru konferences, kas 2017. gada decembrī notika Buenosairesā un kur kļuva skaidrs, ka organizācijas sarunu risināšanas funkcija ir paralizēta.

Uz noteikumiem balstītā daudzpusējā tirdzniecības sistēma saskaras ar līdz šim lielāko krīzi — apdraudēta ir gan tās sarunu risināšanas funkcija, gan strīdu izšķiršanas mehānisms.

Tuvākajos mēnešos krīze varētu padziļināties vēl vairāk, ja tiks piedraudēts ar jauniem vienpusējiem pasākumiem un šādi pasākumi īstenoti, vienlaikus tiekot bloķētai jaunu locekļu iecelšanai Apelācijas institūcijā, tādējādi apdraudot visu strīdu izšķiršanu sistēmu.

Pašreizējos apstākļos PTO ir jāmodernizē, lai tā varētu risināt problēmjautājumus, ar ko saskaras globālā tirdzniecības sistēma, un lai nodrošinātu, ka organizācija saglabā vitalitāti, nozīmību un efektivitāti. Tas nozīmē pārskatīt PTO noteikumus un procesus, lai panāktu, ka tā risina reālās 21. gadsimta tirdzniecības problēmas. Sistēmai ir jābūt pietiekami elastīgai, lai varētu īstenot PTO locekļu dažādos vērienīgos plānus, ir jāpanāk iedarbīga un lietderīga noteikumu izpilde un būtu vajadzīga līdzsvara un atsvara sistēma, lai nodrošinātu, ka PTO dalībvalstis cenšas sasniegt tirgus atvērtības un nediskriminēšanas mērķus.

Palielināt PTO nozīmību un spēju pielāgoties mainīgai pasaulei

Izņemot tirdzniecības atvieglošanas nolīgumu un subsīdijas lauksaimniecības produktu eksportam, jau vairākus gadus nav bijis iespējams panākt virzību PTO sarunās. Tam par iemeslu daļēji bijis sistēmas elastīguma trūkums, kas var izraisīt neapmierinātību līdzīgi domājošās dalībvalstīs, kuras vēlas kā grupa pieņemt noteikumus PTO satvarā.

Buenosairesā sāktās iniciatīvas, lielām dalībvalstu grupām pieņemot kopīgus paziņojumus, kuros tās apņemas apsvērt sarunas dažās konkrētās jomās, piemēram, paziņojumus par e-tirdzniecību, iekšējo regulējumu, kā arī investīciju veicināšanu, ir labs panākums virzībā uz lielāku elastīgumu sarunās.

Šie daudzpusējie procesi būtu jāveicina, taču procesā būtu jāvar piedalīties visām PTO dalībvalstīm.

Mēs arī uzskatām, ka ir pēdējais laiks, lai PTO aktīvāk iesaistītos izpētē par to, kā tirdzniecība var palīdzēt sasniegt ilgtspējīgas attīstības mērķus, papildus sarunām par zivsaimniecības subsīdijām, kas ir svarīgs ieguldījums. Mēs atzinīgi vērtējam pozitīvos pasākumus, kas veikti attiecībā uz tirdzniecību un dzimumu, un vēlamies nodrošināt, ka šie centieni turpināsies.

Vēl viens faktors, kas izraisījis strupceļu PTO sarunās, ir attīstības jautājums un īpaša un atšķirīga attieksme. Kopš PTO izveides jaunattīstības valstu straujā ekonomikas izaugsme ir radījusi būtiskas atšķirības ekonomiskajā attīstībā. ES atzīst, ka konkrētu attīstības vajadzību risināšanai varētu būt nepieciešami īpaši noteikumi, taču būtu lietderīgi pārskatīt to, kā darbojas elastīgāki noteikumi saistībā ar attīstību un kas no tiem var gūt labumu, lai nodrošinātu atbilstīgu un mērķtiecīgu palīdzību un vērienīgus noteikumus.

Tajā pašā laikā pašreizējās krīzes pamatcēloņi ir meklējami arī noteikumu nepilnībās, kas izraisa izkropļojumus, no kuriem daudzi ir saistīti ar lielāko tirdzniecības valstu ārpustirgu politiku un praksi, kam PTO, šķiet, nepievērš pienācīgu uzmanību.

Nostiprināt PTO efektivitāti

PTO strīdu izšķiršanas funkcija ir būtiski apdraudēta, un ES ir ātri jārīkojas, lai to saglabātu. Tādēļ būtu vajadzīgs visaptverošs priekšlikums, lai novērstu bažas, ko paudušas PTO dalībvalstis, bloķējot kandidātu iecelšanu Apelācijas institūcijā, ciktāl šādas bažas ir pamatotas, vienlaikus saglabājot un vēl vairāk nostiprinot PTO strīdu izšķiršanas sistēmas galvenos elementus un principus.

Pārredzamība ir svarīgs elements ne vien stabilas un paredzamas tirdzniecības un investīciju vides nodrošināšanā, bet arī noteikumu izpildes panākšanā. Tomēr paziņošanas prasības bieži vien tiek maz ievērotas, bet PTO pastāvīgo komiteju uzraudzības darbs ne tuvu nav pilnīgs. ES būtu jāstrādā, lai

•  nodrošinātu pārredzamību, palielinot stimulus dalībvalstīm ievērot paziņošanas prasības un vēršoties pret tīšu noteikumu neievērošanu, kā arī

•  labāk izmantotu pastāvīgās komitejas tirdzniecības jautājumu risināšanai, palielinot PTO sekretariāta pilnvaras.


Attīstības komitejaS ATZINUMS (11.10.2018)

Starptautiskās tirdzniecības komitejai

par turpmāku PTO darbību

(2018/2084(INI))

Atzinuma sagatavotāja: Lola Sánchez Caldentey

IEROSINĀJUMI

Attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Starptautiskās tirdzniecības komiteju rezolūcijas priekšlikumā, ko tā pieņems, iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  atgādina, ka tirdzniecības liberalizācija var pozitīvi ietekmēt nabadzības un nevienlīdzības samazināšanu, ja to papildina atbilstīgi politikas pasākumi un iestādes, kas maksimāli palielina un labāk izplata tirdzniecības radītās priekšrocības, taču ar to vien nepietiek, lai virzītu ilgtspējīgu attīstību; atgādina, ka konkurētspēja un ekonomikas izaugsme nav mērķi pašas par sevi, bet gan līdzekļi, kas jāizmanto cilvēku labā; šajā sakarībā uzsver, ka tirdzniecībai arī turpmāk jābūt ilgtspējīgas attīstības instrumentam; atzinīgi vērtē to, ka jaunattīstības valstis tagad veido apmēram pusi no pasaules tirdzniecības apjoma — 2000. gadā šis rādītājs bija 33 % — un ka to cilvēku skaits, kuri dzīvo galējas nabadzības apstākļos, kopš 1990. gada ir uz pusi samazināts un tagad ir nedaudz mazāks par vienu miljardu;

2.  atkārtoti uzsver, ka ir svarīgi veicināt tādas daudzpusējas tirdzniecības sistēmas politikas reformas, kas atbalsta ar attīstību saistītu mērķu sasniegšanu, proti, īstenojot ANO Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam; uzsver PTO potenciālu kā efektīvam uz noteikumiem balstītam daudzpusējam sarunu forumam, kas nodrošina platformu atklātām diskusijām par globāliem jautājumiem saistībā ar tirdzniecību; uzstāj, ka ES būtu jāturpina veicināt PTO turpmāku modernizāciju un demokratizāciju, lai panāktu, ka visas valstis ir pārstāvētas vienlīdzīgā statusā;

3.  atgādina — tas, ka cilvēktiesību normas un standarti nav integrēti vispārējos noteikumos par tirdzniecību un ieguldījumiem, apgrūtina atbildības pieprasīšanu no uzņēmumiem; uzsver, ka ir no jauna jāpanāk līdzsvars starp tirdzniecības un ieguldījumu tiesību aktiem un cilvēktiesību noteikumiem, īpaši attiecībā uz globālām piegādes ķēdēm; aicina ES šajā nolūkā uzņemties iniciatīvu PTO satvarā, lai izveidotu regulējumu konkrētām globālām piegādes ķēdēm, īpaši un pirmām kārtām apģērbu ražošanas nozarē; turklāt atgādina, ka ir svarīgi, lai ES aktīvi iesaistītos atvērtajā starpvaldību darba grupā par transnacionālām korporācijām un cita veida uzņēmumiem attiecībā uz cilvēktiesībām (OEIGWG) un iestātos par to, ka cilvēktiesības ir svarīgākas par tirdzniecības interesēm;

4.  pieprasa tādu pasaules tirdzniecības programmu, kura balstītos uz godīgas un visām pusēm izdevīgas tirdzniecības principu, kurā galvenais uzsvars ir likts uz attīstību, sociālajām un vides tiesībām un cilvēktiesībām un kurā īpaša uzmanība tiek pievērsta jaunattīstības valstu ar zemiem ienākumiem un vismazāk attīstīto valstu vajadzībām; šajā sakarībā uzsver, ka ir jāveicina visaptverošu, saistošu un izpildāmu noteikumu par sociālajiem, darba un vides standartiem iekļaušana tirdzniecības nolīgumos;

5.  mudina patiesi aizsargāt cilvēktiesības un ieviest efektīvus un individuālām personām pieejamus tiesiskās aizsardzības mehānismus, ar ko risināt domstarpības par cilvēktiesību pārkāpumiem; atgādina, ka ir svarīgi visās tirdzniecības politikas nostādnēs, arī PTO noteikumos, integrēt dzimumu līdztiesības aspektu un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu sievietēm;

6.  uzskata, ka kopš Dohas sarunu kārtas sākšanas 2001. gadā pasaule ir būtiski mainījusies ekonomiskā, politiskā un tehnoloģiskā ziņā; tāpēc mudina PTO Dohas Attīstības programmā labāk atspoguļot ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM), lai pienācīgi risinātu tādus jaunus jautājumus kā e-komercija, digitālā tirdzniecība, ieguldījumu pārredzamība, subsīdijas un jaudas pārpalikums, globālās vērtības ķēdes, publiskais iepirkums, iekšzemes noteikumi par pakalpojumiem, mikrouzņēmumi un mazie un vidējie uzņēmumi; uzsver, ka ir nepieciešams reformēt PTO, cita starpā strīdu izšķiršanas mehānismu, lai nodrošinātu taisnīgu un līdzsvarotu daudzpusēju tirdzniecības sistēmu; uzsver, ka ir svarīgi, lai PTO locekles, kas ir jaunattīstības valstis, pildītu savus pienākumus un pašas izlemtu par tirdzniecības liberalizācijas ātrumu un secību atbilstoši savam attīstības līmenim;

7.  prasa palielināt atbalstu tirdzniecības palīdzības projektiem attīstības palīdzības satvarā, lai digitālās iespējas pārvērstu jaunattīstības valstu tirdzniecības realitātē;

8.  mudina ES un dalībvalstis pienācīgi atzīt jaunattīstības valstu grūtības īstenot savas saistības saskaņā ar PTO nolīgumiem; norāda, ka šīs problēmas ietver a) ieguldījumu pasākumu un subsīdiju aizliegumu, kas apgrūtina iekšzemes ražošanas sekmēšanu, b) importa liberalizāciju lauksaimniecības nozarē, kas apdraud mazo lauksaimnieku dzīvotspēju un iztiku, viņu ražojumiem saskaroties ar lētāku importētu pārtikas produktu radīto konkurenci, c) augstu standartu intelektuālā īpašuma tiesību režīma negatīvo ietekmi uz piekļuvi zālēm un tehnoloģiju nodošanu un d) aizvien lielāka spiediena izdarīšanu uz jaunattīstības valstīm, lai tās liberalizētu savas pakalpojumu nozares, jo tas varētu apdraudēt vietējo pakalpojumu sniedzēju dzīvotspēju;

9.  atkārtoti prasa ES nodrošināt, ka tās attīstības un tirdzniecības jomas pasākumi jaunattīstības valstīs ir balstīti uz līdzvērtīgu partneru veidotu līdzsvarotu satvaru un atbilst Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 208. pantā noteiktajam principam par politikas saskaņotību attīstībai un to mērķis ir sekmēt cilvēktiesības un veicināt to ievērošanu;

10.  atzinīgi vērtē PTO tirdzniecības atvieglošanas nolīguma stāšanos spēkā 2017. gada 22. februārī un norāda, ka šim nolīgumam būtu jāsniedz ievērojamas priekšrocības jo īpaši jaunattīstības valstīm; atgādina, ka, īstenojot nolīgumu un pielāgojot to reformu procesam, svarīgi sniegt mērķtiecīgu un ilgtspējīgu tehnisko, finanšu un spēju veidošanas palīdzību to PTO locekļu atbalstam, kuras ir jaunattīstības valstis, jo īpaši vismazāk attīstītās valstis;

11.  uzskata, ka PTO noteikumos un citos daudzpusējos tirdzniecības nolīgumos būtu jāpaplašina īpašas un atšķirīgas attieksmes piemērošanas joma, lai varētu aktīvāk izmantot jauno nozaru veicināšanas instrumentus; mudina ES un dalībvalstis nodrošināt īpašas un atšķirīgas attieksmes principa piemērošanu visām PTO loceklēm, kuras Pasaules Banka ir klasificējusi kā jaunattīstības valstis;

12.  uzsver, ka tirdzniecības nolīgumi var negatīvi ietekmēt uzturdrošību jaunattīstības valstīs; pauž nožēlu par to, ka nav izveidoti divi instrumenti, ko PTO sarunu satvarā mazo lauksaimnieku iztikas, uzturdrošības un lauku attīstības veicināšanai ierosināja jaunattīstības valstis, proti, īpašo produktu instruments un īpašs aizsardzības mehānisms; prasa, lai ES atbalstītu jaunattīstības valstu prasības aizsargāt to pārtikas ražošanas sistēmas un iedzīvotājus no lētu preču importa iespējami graujošās ietekmes, cita starpā ekonomisko partnerattiecību nolīgumu piemērošanas jomā;

13.  pauž nožēlu par to, ka PTO 11. Ministru konferencē netika panākts progress jaunattīstības valstīm ļoti svarīgos jautājumos; tomēr atzinīgi vērtē iepriekš PTO panākto preferenciālo režīmu vismazāk attīstītajām valstīm, cita starpā preferenciālus izcelsmes un režīma noteikumus pakalpojumu sniedzējiem, un uzsver, ka jāīsteno spēju veidošanas pasākumi, kas ļautu pakalpojumu sniedzējiem no vismazāk attīstītajām valstīm gūt labumu no šīm valstīm piešķirtā pakalpojumu atbrīvojuma;

14.  uzsver, ka ilgtspējīgas attīstības mērķim būtu jākļūst par PTO darba vadošo principu un attiecīgi būtu jāizstrādā PTO noteikumi un darbības, kas arī būtu jāsaskaņo ar programmu 2030. gadam un Parīzes klimata nolīgumu, kurš jāizmanto par kritēriju, uzņemoties turpmākas saistības; turklāt uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt globālo vērtības ķēžu ilgtspēju un to saskaņošanu ar cilvēktiesībām un sociālajiem un vides standartiem;

15.  uzsver — lai sasniegtu 2. un 6. IAM, ir svarīgi nodrošināt pienācīgas kvalitātes pārtiku un tīru ūdeni un uzbūvēt papildu notekūdeņu attīrīšanas iekārtas; turklāt vērš uzmanību uz enerģētiskās nabadzības apmēru jaunattīstības valstīs un tās sekām un prasa veikt papildu pasākumus, lai saskaņā ar 7. IAM samazinātu enerģētisko nabadzību, jo īpaši nomaļos lauku apvidos un energotīklam nepievienotos reģionos;

16.  uzstāj, ka PTO Līgumā par intelektuālā īpašuma tiesību komercaspektiem (TRIPS) vairāk uzmanības būtu jāpievērš attīstībai; atgādina, ka ir ārkārtīgi svarīgi nodrošināt zāļu pieejamību visiem, un šajā nolūkā mudina plašāk izmantot TRIPS elastīguma mehānismus, kā paredzēts Dohas deklarācijā; pauž bažas par pašreizējām tendencēm attiecībā uz sēklu privatizāciju, kas apdraud cilvēku tiesības uz pārtiku; aicina Komisiju sīkāk izpētīt biopirātismu un pieņemt pret to vērstus pasākumus;

17.  pauž atbalstu ar oglekļa cenas pielāgošanu uz robežas saistītajam nodokļa mehānismam kā svarīgam rīkam, ar ko nodrošināt godīgus konkurences apstākļus uzņēmumiem, kuri rīkojas, lai samazinātu savu ietekmi uz klimatu;

18.  pauž nožēlu par to, ka saistībās, kas izriet no PTO Līguma par sanitāro un fitosanitāro pasākumu piemērošanu (SFS līgums), nav atzītas valstu tiesības pieņemt noteikumus, balstoties uz piesardzības principu; mudina ES un dalībvalstis iestāties par šā principa pilnīgu atzīšanu PTO saistībās;

19.  saistībā ar iepriekš minēto pauž bažas par to, ka aizvien biežāka divpusēju un vairākpušu tirdzniecības nolīgumu noslēgšana varētu veicināt starptautiskās tirdzniecības politikas fragmentāciju un tādējādi mazināt PTO lomu; atgādina, ka daudzpusēja sistēma visvairāk vajadzīga ir jaunattīstības valstīm, lai aizstāvētu savas intereses; tādēļ aicina ES un tās dalībvalstis pielikt lielākas pūles, lai PTO atgūtu savu vietu pasaules tirdzniecības pārvaldības centrā, un nepieprasīt jaunattīstības valstīm iekļaut PTO+ noteikumus vairākpušu vai divpusējos nolīgumos, tādējādi vājinot PTO elastīguma mehānismus, kas ir tieši izstrādāti šo valstu interešu aizsardzībai;

20.  pauž visdziļākās bažas par to, ka joprojām nav aizpildītas vairākas amata vietas PTO Apelācijas institūcijā un ka šis apstāklis traucē tirdzniecības strīdu izšķiršanas mehānisma pareizai darbībai; tādēļ aicina Komisiju nākt klajā ar konkrētiem priekšlikumiem šā nevēlamā strupceļa novēršanai;

21.  prasa ES arī turpmāk iestāties par lielākas nozīmes piešķiršanu PTO parlamentārajai dimensijai, īpaši palielinot finansiālu un ar personālu saistītu atbalstu atbildīgajam sekretariātam; aicina PTO dalībvalstis nodrošināt demokrātisku leģitimitāti un pārredzamību, pastiprinot PTO parlamentāro dimensiju; šajā sakarībā uzsver, ka ir jānodrošina, lai parlamenta deputātiem būtu labākas iespējas piedalīties tirdzniecības sarunās un lai viņi tiek iesaistīti PTO lēmumu sagatavošanā un īstenošanā, un lai tirdzniecības politikas nostādnes tiek pienācīgi pārbaudītas iedzīvotāju interesēs.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

9.10.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

14

2

10

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Beatriz Becerra Basterrechea, Ignazio Corrao, Nirj Deva, Mireille D’Ornano, Enrique Guerrero Salom, Maria Heubuch, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Stelios Kouloglou, Linda McAvan, Norbert Neuser, Vincent Peillon, Lola Sánchez Caldentey, Eleni Theocharous, Mirja Vehkaperä, Bogdan Brunon Wenta, Anna Záborská, Joachim Zeller, Željana Zovko

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Thierry Cornillet, Ádám Kósa, Cécile Kashetu Kyenge, Florent Marcellesi, Paul Rübig, Kathleen Van Brempt

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Krzysztof Hetman, Kati Piri

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

14

+

ALDE

Mirja Vehkaperä

EFDD

Ignazio Corrao, Mireille D’Ornano

GUE/NGL

Stelios Kouloglou, Lola Sánchez Caldentey

S&D

Enrique Guerrero Salom, Cécile Kashetu Kyenge, Linda McAvan, Norbert Neuser, Vincent Peillon, Kati Piri, Kathleen Van Brempt

VERTS/ALE

Maria Heubuch, Florent Marcellesi

2

-

PPE

Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Paul Rübig

10

0

ALDE

Beatriz Becerra Basterrechea, Thierry Cornillet

ECR

Nirj Deva, Eleni Theocharous

PPE

Krzysztof Hetman, Ádám Kósa, Bogdan Brunon Wenta, Joachim Zeller, Željana Zovko, Anna Záborská

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

20.11.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

31

3

3

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Laima Liucija Andrikienė, Maria Arena, Tiziana Beghin, David Borrelli, David Campbell Bannerman, Daniel Caspary, Salvatore Cicu, Santiago Fisas Ayxelà, Christofer Fjellner, Eleonora Forenza, Christophe Hansen, Nadja Hirsch, Yannick Jadot, France Jamet, Elsi Katainen, Jude Kirton-Darling, Danilo Oscar Lancini, Bernd Lange, David Martin, Emma McClarkin, Anne-Marie Mineur, Sorin Moisă, Alessia Maria Mosca, Franck Proust, Godelieve Quisthoudt-Rowohl, Marietje Schaake, Helmut Scholz, Joachim Schuster, Joachim Starbatty, Adam Szejnfeld, William (The Earl of) Dartmouth, Iuliu Winkler

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Nicola Danti, Paul Rübig, Jarosław Wałęsa

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Karin Kadenbach, Rupert Matthews


ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

31

+

ALDE

Nadja Hirsch, Elsi Katainen, Marietje Schaake

ECR

David Campbell Bannerman, Emma McClarkin, Rupert Matthews, Joachim Starbatty

EFDD

William (The Earl of) Dartmouth

GUE/NGL

Helmut Scholz

NI

David Borrelli

PPE

Laima Liucija Andrikienė, Daniel Caspary, Salvatore Cicu, Santiago Fisas Ayxelà, Christofer Fjellner, Christophe Hansen, Sorin Moisă, Franck Proust, Godelieve Quisthoudt-Rowohl, Paul Rübig, Adam Szejnfeld, Jarosław Wałęsa, Iuliu Winkler

S&D

Maria Arena, Nicola Danti, Karin Kadenbach, Jude Kirton-Darling, Bernd Lange, David Martin, Alessia Maria Mosca, Joachim Schuster

3

-

ENF

France Jamet, Danilo Oscar Lancini

GUE/NGL

Anne-Marie Mineur

3

0

EFDD

Tiziana Beghin

GUE/NGL

Eleonora Forenza

VERTS/ALE

Yannick Jadot

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Pēdējā atjaunošana: 2018. gada 27. novembrisJuridisks paziņojums