Procedūra : 2018/0042(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0384/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0384/2018

Debates :

PV 17/04/2019 - 24
CRE 17/04/2019 - 24

Balsojumi :

PV 18/04/2019 - 10.11

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2019)0431

ZIŅOJUMS     ***I
PDF 744kWORD 83k
26.11.2018
PE 626.775v02-00 A8-0384/2018

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko attiecībā uz riska darījumiem segto obligāciju veidā groza Regulu (ES) Nr. 575/2013

(COM(2018)0093 – C8-0112/2018 – 2018/0042(COD))

Ekonomikas un monetārā komiteja

Referents: Bernd Lucke

GROZĪJUMI
EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA
 ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko attiecībā uz riska darījumiem segto obligāciju veidā groza Regulu (ES) Nr. 575/2013

(COM(2018)0093 – C8-0112/2018 – 2018/0042(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0093),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0112/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas 2018. gada 22. augusta atzinumu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 11. jūlija atzinumu(2),

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A8-0384/2018),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr.    1

EIROPAS PARLAMENTA GROZĪJUMI(3)*

Komisijas priekšlikumā

---------------------------------------------------------

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko attiecībā uz riska darījumiem segto obligāciju veidā groza Regulu (ES) Nr. 575/2013

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu(4),

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(5),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu(6),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013(7) 129. pantā ir paredzēts konkrētos apstākļos segtajām obligācijām piemērojams preferenciāls režīms. Direktīvā (ES) 20xx/xx [PB ieraksta atsauci uz Direktīvu (ES) 20xx/xx par segto obligāciju emisiju un segto obligāciju publisko uzraudzību un ar ko groza Direktīvu 2009/65/ES un Direktīvu 2014/59/ES] ir konkretizēti segto obligāciju pamatelementi un paredzēta kopīga segto obligāciju definīcija.

(2)  Komisija 2013. gada 20. decembrī aicināja Eiropas Banku iestādi (EBI) sniegt konsultācijas par Regulas (ES) Nr. 575/2013 129. pantā minēto riska svērumu atbilstīgumu. Kā teikts EBI atzinumā(8), minētās regulas 129. pantā izklāstītais preferenciālais riska svērumu režīms principā ir prudenciālās uzraudzības ziņā atbilstīgs režīms. Tomēr EBI ieteica papildus apsvērt iespēju papildināt Regulas (ES) Nr. 575/2013 129. pantā izklāstītās atbilstības prasības, lai tās aptvertu vismaz tādas jomas kā likviditātes riska mazināšana, virsnodrošināšana, kompetentās iestādes funkcija, kā arī pilnveidot spēkā esošās prasības par informācijas sniegšanu ieguldītājiem(9).

(3)  Ņemot vērā EBI atzinumu, ir lietderīgi grozīt Regulu (ES) Nr. 575/2013, pievienojot papildu prasības attiecībā uz segtajām obligācijām, tādējādi palielinot to segto obligāciju kvalitāti, kuras atbilst minētās regulas 129. pantā paredzētā preferenciālā kapitāla režīma piemērošanai.

(4)  Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 129. panta 1. punkta trešo daļu kompetentās iestādes var daļēji atbrīvot no 129. panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunktā noteikto prasību piemērošanas riska darījumiem, kuri atbilst kredītkvalitātes 1. pakāpei, un pieļaut riska darījumu, kas atbilst kredītkvalitātes 2. pakāpei, līdz pat 10 % apmērā no emitējošās finanšu iestādes emitēto un vēl nedzēsto segto obligāciju nomināla kopsummas. Tomēr šāds daļējs atbrīvojums ir izmantojams vienīgi pēc iepriekšējas apspriešanās ar EBI un vienīgi tad, ja attiecīgajās dalībvalstīs līdz ar kredītkvalitātes 1. pakāpes prasību piemērošanu var dokumentēt ievērojamas potenciālas koncentrācijas problēmas. Tā kā lielākajā daļā dalībvalstu (gan eurozonā, gan ārpus tās) kļūst arvien grūtāk ievērot ārējo kredītnovērtēšanas institūciju publiskotās prasības attiecībā uz riska darījumu atbilstību kredītkvalitātes 1. pakāpei, dalībvalstis, kurās atrodas lielākie segto obligāciju tirgi, šāda atbrīvojuma piemērošanu uzskata par nepieciešamu. Lai vienkāršotu riska darījumu ar kredītiestādēm izmantošanu par nodrošinājumu segtajām obligācijām un lai risinātu šo jautājumu, ir nepieciešams grozīt Regulas (ES) Nr. 575/2013 129. panta 1. punktu. Tā vietā, lai kompetentajām iestādēm dotu iespēju nepiemērot prasības, ir lietderīgi ieviest noteikumu, ka riska darījumi ar kredītiestādēm, kuri atbilst kredītkvalitātes 2. pakāpei, ir atļauti apmērā, kas nepārsniedz 10 % no emitējošās finanšu iestādes emitēto un vēl nedzēsto segto obligāciju nomināla kopsummas, un tam nav nepieciešama apspriešanās ar EBI.

(5)  Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 129. panta 1. punkta pirmās daļas d) apakšpunkta ii) punktu un f) apakšpunkta ii) punktu aizdevumi, kas nodrošināti ar prioritārajām ieguldījumu apliecībām, kuras emitējusi Francijas Fonds Communs de Titrisation vai līdzvērtīga vērtspapīrošanas struktūra, kas vērtspapīro riska darījumus ar mājokļu vai komerciālo nekustamo īpašumu, ir atbilstoši aktīvi, kuri var tikt izmantoti par segto obligāciju nodrošinājumu līdz pat 10 % apmērā no emitēto un vēl nedzēsto segto obligāciju nomināla (turpmāk “10 % robežvērtība”). Tomēr minētās regulas 496. pants dod kompetentajām iestādēm iespēju nepiemērot 10 % robežvērtību. Visbeidzot, tās pašas regulas 503. panta 4. punkts paredz, ka Komisija pārskata to, cik atbilstīga ir šī atkāpe, kas dod kompetentajām iestādēm iespēju nepiemērot 10 % robežvērtību. Komisija 2013. gada 22. decembrī lūdza EBI sniegt atzinumu šajā jautājumā. EBI 2014. gada 1. jūlijā norādīja, ka prioritāro ieguldījumu apliecību, kuras emitējusi Francijas Fonds Communs de Titrisation vai līdzvērtīga vērtspapīrošanas struktūra, un ar kurām vērtspapīroti riska darījumi ar mājokļu vai komerciālo nekustamo īpašumu, izmantošana par nodrošinājumu radītu bažas prudenciālās uzraudzības ziņā, jo segto obligāciju programmai, kas nodrošināta ar vērtspapīrošanas apliecībām, ir divslāņu struktūra, un tādējādi tā izraisītu pārredzamības nepietiekamību attiecībā uz seguma portfeļa kredītkvalitāti. Līdz ar to EBI ieteica pēc 2017. gada 31. decembra atcelt ar 10 % robežvērtību saistīto atkāpi attiecībā uz prioritārām vērtspapīrošanas apliecībām, kas pašlaik paredzēta Regulas (ES) Nr. 575/2013(10) 496. pantā.

(6)  Vienīgi neliels skaits valstu segto obligāciju regulējumu pieļauj ar mājokļu vai komerciālo nekustamo īpašumu hipotēku nodrošinātu vērtspapīru iekļaušanu. Šādu struktūru izmantošanas apjoms samazinās; tiek arī uzskatīts, ka tās lieki palielina segto obligāciju programmu sarežģītību. Tādējādi ir lietderīgi atteikties pavisam no šādu struktūru izmantošanas par atbilstošiem aktīviem. Tādēļ Regulas (ES) Nr. 575/2013 129. panta 1. punkta pirmās daļas d) apakšpunkta ii) punkts un f) apakšpunkta ii) punkts, kā arī minētās regulas 496. pants būtu jāsvītro.

(7)  Arī grupai (koncernam) kopīgas segto obligāciju struktūras, kas atbilst Regulas (ES) Nr. 575/2013 prasībām, ir tikušas izmantotas par atbilstošu nodrošinājumu saskaņā ar minētās regulas 129. panta 1. punkta pirmās daļas d) apakšpunkta ii) punktu un f) apakšpunkta ii) punktu. Grupai (koncernam) kopīgas segto obligāciju struktūras nerada papildu riskus no prudenciālās uzraudzības skatpunkta, jo tās neizvirza tādus pašus jautājumus par sarežģītību kā tādu aizdevumu izmantošana, kas nodrošināti ar prioritārajām ieguldījumu apliecībām, kuras emitējusi Francijas Fonds Communs de Titrisation vai līdzvērtīga vērtspapīrošanas struktūra un ar kurām vērtspapīro riska darījumus ar mājokļu vai komerciālo nekustamo īpašumu. Kā norāda EBI, segto obligāciju nodrošināšana ar šādām kopīgām segto obligāciju struktūrām būtu jāatļauj bez limitiem, kas piesaistīti emitējošās kredītiestādes emitēto un vēl nedzēsto segto obligāciju apmēram(11). Atbilstoši tam būtu jāgroza 129. panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunkts, atceļot prasību par piemērojamo limitu — 15 % vai 10 % — attiecībā uz riska darījumiem ar kredītiestādēm grupai (koncernam) kopīgās segto obligāciju struktūrās. Šādas grupai (koncernam) kopīgas segto obligāciju struktūras reglamentē Direktīvas (ES) 20../... [PB ieraksta atsauci uz Direktīvu (ES) par segto obligāciju emisiju un segto obligāciju publisko uzraudzību un ar ko groza Direktīvu 2009/65/EK un Direktīvu 2014/59/ES] 9. pants.

(8)  Regulas (ES) Nr. 575/2013 129. panta 3. punktā ir noteikts, ka vērtēšanas principus attiecībā uz nekustamo īpašumu, ar ko nodrošina segtās obligācijas, kuri izklāstīti minētās regulas 229. panta 1. punktā, piemēro segtajām obligācijām, lai šīs obligācijas atbilstu preferenciāla režīma piemērošanas prasībām. Prasības par to aktīvu atbilstību, kurus izmanto par nodrošinājumu segtajām obligācijām, attiecas uz vispārīgām kvalitātes iezīmēm, kas nodrošina seguma portfeļa noturību, un tādēļ tās būtu jāiekļauj Direktīvas (ES) 20../… [PB ieraksta atsauci uz Direktīvu (ES) par segto obligāciju emisiju un segto obligāciju publisko uzraudzību un ar ko groza Direktīvu 2009/65/EK un Direktīvu 2014/59/ES] darbības jomā. Atbilstoši tam noteikumi par vērtēšanas metodiku arī būtu jāiekļauj minētās direktīvas darbības jomā. Tādēļ Regulas (ES) Nr. 575/2013 124. panta 4. punkta a) apakšpunktā paredzētie regulatīvie tehniskie standarti nebūtu jāpiemēro attiecībā uz segto obligāciju atbilstības kritērijiem, kas izklāstīti minētās regulas 129. pantā. Tādēļ ir nepieciešams attiecīgi grozīt minētās regulas 129. panta 3. punktu.

(9)  Limiti attiecībā uz aizdevuma un nodrošinājuma (ķīlas) vērtības attiecību (turpmāk “ANVA”) ir nepieciešami, lai nodrošinātu segto obligāciju kredītkvalitāti. Regulas (ES) Nr. 575/2013 129. panta 1. punktā ir noteikti ANVA limiti attiecībā uz hipotekārajiem un kuģu aktīviem, tomēr tajā nav konkretizēts, kā šie limiti ir piemērojami, kas varētu radīt nenoteiktību. ANVA limiti būtu jāpiemēro kā elastīgi seguma limiti, kas nozīmē, ka, lai gan nepastāv limiti attiecībā uz pamatā esoša aizdevuma apmēru, šādu aizdevumu var izmantot par nodrošinājumu vienīgi attiecībā uz aktīviem noteikto ANVA limitu ietvaros. ANVA limiti nosaka aizdevuma procentuālo daļu, kas tiek ņemta vērā saistību seguma prasībās. Tādēļ ir lietderīgi precizēt, ka ANVA limiti nosaka to aizdevuma daļu, kas tiek ņemta vērā segtās obligācijas segumā.

(10)  Lai nodrošinātu lielāku skaidrību, būtu arī jāprecizē, ka ANVA limiti ir piemērojami visā aizdevuma termiņā. Aktuālā ANVA nebūtu jāmaina, bet jāsaglabā kā limits 80 % apmērā no īpašuma vērtības mājokļa kredītiem un 60 % apmērā no īpašuma vērtības — komerciālo nekustamo īpašumu un kuģu finansēšanas aizdevumiem.

(11)  Lai vēl vairāk uzlabotu to segto obligāciju kvalitāti, kurām piemēro preferenciālo kapitāla režīmu, kas paredzēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 129. pantā, uz šo preferenciālo režīmu būtu jāattiecina virsnodrošināšanas minimuma līmenis, proti, nodrošinājuma apmēru, kas pārsniedz seguma prasības, kuras minētas Direktīvas (ES) 20../… [PB ieraksta atsauci uz Direktīvu (ES) par segto obligāciju emisiju un segto obligāciju publisko uzraudzību un ar ko groza Direktīvu 2009/65/EK un Direktīvu 2014/59/ES] 15. pantā. Dalībvalstis var nolemt piemērot augstāku virsnodrošināšanas minimuma līmeni attiecībā uz to teritorijā esošu kredītiestāžu emitētām segtajām obligācijām, neliedzot iespēju, ka citas segtās obligācijas ar zemāku virsnodrošināšanas minimuma līmeni, kas atbilst šai regulai, var izmantot tās noteikumus. Šādas prasības nolūks ir mazināt nozīmīgākos riskus, kas rodas emitenta maksātnespējas vai noregulējuma gadījumā.

(12)  Viena no prasībām, ko ietver Regulas (ES) Nr. 575/2013 129. panta 7. punkts, ir tāda, ka kredītiestāde, kura iegulda segtajās obligācijās, vismaz reizi pusgadā saņem konkrētu informāciju par segtajām obligācijām. Pārredzamības prasības ir neatņemama daļa no segtajām obligācijām; tās paredz vienādu informācijas sniegšanas līmeni un dod ieguldītājiem iespēju veikt nepieciešamo riska novērtējumu, palielina salīdzināmību, pārredzamību un tirgus stabilitāti. Tādēļ ir lietderīgi nodrošināt, ka pārredzamības prasības attiecas uz visām segtajām obligācijām; to var panākt, šīs prasības iekļaujot Direktīvā (ES) 20../… [PB ieraksta atsauci uz Direktīvu (ES) par segto obligāciju emisiju un segto obligāciju publisko uzraudzību un ar ko groza Direktīvu 2009/65/EK un Direktīvu 2014/59/ES] kā segto obligāciju vispārīgu strukturālo iezīmi. Atbilstoši tam Regulas (ES) Nr. 575/2013 129. panta 7. punkts būtu jāsvītro.

(13)  Segtās obligācijas ir ilgtermiņa finansēšanas instruments, tāpēc tās emitē ar vairākus gadus ilgu atmaksas grafiku. Tādēļ ir nepieciešams nodrošināt, ka netiek traucēta to segto obligāciju apgrozība, kuras emitētas pirms 2007. gada 31. decembra vai pirms [PB ieraksta šīs regulas piemērošanas sākumdienu]. Lai sasniegtu šo mērķi, segtajām obligācijām, kas emitētas pirms 2007. gada 31. decembra, būtu jāpaliek atbrīvotām no prasībām, kuras Regulā (ES) Nr. 575/2013 noteiktas attiecībā uz atbilstošiem aktīviem, virsnodrošināšanu un aizstājējaktīviem. Turklāt citas segtās obligācijas, kas atbilst Regulas (ES) Nr. 575/2013 129. panta prasībām un kas emitētas pirms [PB ieraksta šīs regulas piemērošanas sākumdienu], būtu jāatbrīvo no prasībām par virsnodrošināšanu un aizstājējaktīviem un līdz to beigu termiņam būtu jāturpina uzturēt to atbilstību minētajā regulā izklāstītajam preferenciālajam režīmam.

(14)  Šī regula būtu jāpiemēro kopsakarā ar [PB ieraksta atsauci uz Direktīvu (ES) par segto obligāciju emisiju un segto obligāciju publisko uzraudzību un ar ko groza Direktīvu 2009/65/EK un Direktīvu 2014/59/ES]. Lai nodrošinātu to, ka konsekventi tiek piemērots jaunais regulējums attiecībā uz segto obligāciju emisijas strukturālajām iezīmēm un grozītās prasības attiecībā uz preferenciālo režīmu, šīs regulas piemērošanas sākumdiena būtu jāatliek, lai tā sakristu ar datumu, no kura dalībvalstīm ir jāpiemēro normas, ar kurām transponē minēto direktīvu.

(15)  Tādēļ Regula (ES) Nr. 575/2013 būtu attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pantsGrozījumi Regulā (ES) Nr. 575/2013

Regulu (ES) Nr. 575/2013 groza šādi:

-1.  regulas 4. panta 1. punktā iekļauj šādu apakšpunktu:

“128a) “pagarināma termiņa struktūra” ir mehānisms, kas paredz iespēju izraisītājnotikuma gadījumā pagarināt paredzēto obligāciju termiņu uz noteiktu laiku;”;

1.  regulas 129. pantu groza šādi:

a)  panta 1. punktu groza šādi:

i)  punkta pirmo daļu groza šādi:

–  ievadfrāzi aizstāj ar šādu:

“Lai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 20xx/xxxx* [PB ieraksta atsauci uz Direktīvu (ES) par segto obligāciju emisiju un segto obligāciju publisko uzraudzību un ar ko groza Direktīvu 2009/65/EK un Direktīvu 2014/59/ES] 2. pantā minētajām segtajām obligācijām varētu piemērot 4. un 5. punktā izklāstīto preferenciālo režīmu, tām ir jāatbilst prasībām, kas izklāstītas šā panta 3., 3.a un 3.b punktā, un jābūt nodrošinātām ar jebkuru no šādiem atbilstošajiem aktīviem:

______________________________

*  [PB ieraksta atsauci uz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 20xx/xx par segto obligāciju emisiju un segto obligāciju publisko uzraudzību un ar ko groza Direktīvu 2009/65/ES un Direktīvu 2014/59/ES (OV C […], […], […]. lpp.)].”;

–  punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“c) tādi riska darījumi ar kredītiestādēm, kuri atbilst kredītkvalitātes 1. pakāpei vai kredītkvalitātes 2. pakāpei, vai riska darījumi īstermiņa noguldījumu veidā ar termiņu, kas nepārsniedz 100 dienas, ja šos noguldījumus izmanto, lai izpildītu seguma portfeļa likviditātes rezerves prasības, kas paredzētas valsts tiesību aktos saskaņā ar Direktīvas (ES) 20xx/xxxx [PB ieraksta atsauci uz Direktīvu (ES) par segto obligāciju emisiju un segto obligāciju publisko uzraudzību un ar ko groza Direktīvu 2009/65/EK un Direktīvu 2014/59/ES] 16. pantu, un tādi atvasināto instrumentu līgumi ar kredītiestādēm, kuri atbilst valsts tiesību aktu prasībām saskaņā ar Direktīvas (ES) 20xx/xxxx [PB ieraksta atsauci uz Direktīvu (ES) par segto obligāciju emisiju un segto obligāciju publisko uzraudzību un ar ko groza Direktīvu 2009/65/EK un Direktīvu 2014/59/ES] 11. pantu un kuri atbilst kredītkvalitātes 3.pakāpei, ja riska darījumu atvasināto instrumentu līgumu veidā atļauj kompetentās iestādes, kā izklāstīts šajā nodaļā.”;

–  punkta d) apakšpunkta ii) punktu svītro;

–  punkta f) apakšpunkta i) un ii) punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“f) aizdevumi, kas nodrošināti ar komerciālu nekustamo īpašumu vai bezpeļņas nolūkā turētu nekustamo īpašumu, kurš nav saistīts ar mājokli, — apmērā, kurš nepārsniedz mazāko no apgrūtinājumu pamatsummām, kas tiek kombinēti ar jebkādiem prioritāriem apgrūtinājumiem, un 60 % no ieķīlāto īpašumu vērtības.”;

ii)  punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Šā punkta pirmās daļas c) apakšpunkta vajadzībām riska darījumus, kas rodas, pārskaitot un pārvaldot ar prioritāro ieguldījumu apliecību vai parāda vērtspapīru īpašumu nodrošinātu aizņēmumu parādnieku maksājumus vai ar tiem saistītus no likvidācijas iegūtus naudas līdzekļus, neiekļauj šajos punktos minēto limitu aprēķinā.”;

iii)  punkta trešo daļu svītro;

b)  iekļauj šādu 1.a, 1.b un 1.c punktu:

“1.a Šā panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunkta vajadzībām:

a) attiecībā uz riska darījumiem ar kredītiestādēm, kuri atbilst kredītkvalitātes 1. pakāpei, riska darījumi nepārsniedz 15 % no emitējošās kredītiestādes emitēto un vēl nedzēsto segto obligāciju nomināla kopsummas;

b) attiecībā uz riska darījumiem ar kredītiestādēm, kuri atbilst kredītkvalitātes 2. pakāpei, riska darījumi nepārsniedz 10 % no emitējošās kredītiestādes emitēto un vēl nedzēsto segto obligāciju nomināla kopsummas;

ba) attiecībā uz riska darījumiem īstermiņa noguldījumu un atvasināto instrumentu līgumu veidā ar kredītiestādēm, kuri atbilst kredītkvalitātes 3. pakāpei, riska darījumi nepārsniedz 5 % no emitējošās kredītiestādes emitēto un vēl nedzēsto segto obligāciju nomināla kopsummas.

Kompetentās iestādes, kas izraudzītas saskaņā ar Direktīvas (ES) 20../... [PB ieraksta atsauci uz Direktīvu (ES) par segto obligāciju emisiju un segto obligāciju publisko uzraudzību un ar ko groza Direktīvu 2009/65/EK un Direktīvu 2014/59/ES] 18. panta 2. punktu, var pēc apspriešanās ar EBI atļaut tādus riska darījumus atvasināto instrumentu veidā kredītiestādēm, kuri atbilst kredītkvalitātes 3. pakāpei, tikai tad, ja ir iespējams dokumentēt ievērojamas potenciālas koncentrācijas problēmas attiecīgajās dalībvalstīs saistībā ar šajā punktā minēto kredītkvalitātes 1. līmeņa un kredītkvalitātes 2. līmeņa prasību piemērošanu;

c) riska darījumu ar kredītiestādēm, kuri atbilst vismaz šajā nodaļā izklāstītajai kredītkvalitātes 3. pakāpei, kopējais apjoms nepārsniedz 15 % no ▌emitējošās kredītiestādes vēl nedzēsto segto obligāciju nomināla kopsummas. Riska darījumu ar kredītiestādēm, kuru atbilstība ir mazāka nekā šajā nodaļā izklāstītajai kredītkvalitātes 1. pakāpei, kopējais apjoms nepārsniedz 10 % no emitējošās kredītiestādes vēl nedzēsto segto obligāciju nomināla kopsummas.

1.b Šā panta 1. punkta pirmās daļas d) apakšpunkta i) punkta vajadzībām 80 % limits tiek piemērots katram aizdevumam atsevišķi un nosaka to aizdevuma daļu, kas iekļauta segtajām obligācijām piesaistītajā saistību segumā, un to piemēro visā aizdevuma termiņā.

Emitents regulāri uzrauga un katru gadu atjaunina ieķīlāto īpašumu vērtību, izmantojot indeksācijas metodi, kuras pamatā ir nekustamā īpašuma tirgus cenas. Uz visu aizdevuma summu neatkarīgi no šā punkta pirmajā daļā noteiktā limita attiecas aktīvu nošķiršana seguma portfelī saskaņā ar Direktīvas (ES) 20xx/xxxx [PB ieraksta atsauci uz Direktīvu (ES) par segto obligāciju emisiju un segto obligāciju publisko uzraudzību un ar ko groza Direktīvu 2009/65/EK un Direktīvu 2014/59/ES] 12. pantu.

1.c Šā panta 1. punkta pirmās daļas f) un g) apakšpunkta vajadzībām 60 % limits tiek piemērots katram aizdevumam atsevišķi un nosaka to aizdevuma daļu, kas iekļauta segtajām obligācijām piesaistītajā saistību segumā, un to piemēro visā aizdevuma pastāvēšanas laikā.

Uz visu aizdevuma summu neatkarīgi no šā punkta pirmajā daļā noteiktā limita attiecas aktīvu nošķiršana seguma portfelī saskaņā ar Direktīvas (ES) 20xx/xxxx [PB ieraksta atsauci uz Direktīvu (ES) par segto obligāciju emisiju un segto obligāciju publisko uzraudzību un ar ko groza Direktīvu 2009/65/EK un Direktīvu 2014/59/ES] 12. pantu.”;

c)  panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3. Attiecībā uz segtajām obligācijām, kuru nodrošinājumam izmantots nekustamais īpašums atbilstoši šai regulai, ievēro 208. pantā noteiktās prasības.Attiecībā uz nodrošinājuma aktīviem, kas atbilst šā panta 1. punkta pirmās daļas g) apakšpunktam, piemēro tās pašas prasības, kuras attiecas uz komerciālo nekustamo īpašumu.”;

d)  pievieno šādu 3.a un 3.b punktu:

“3.a Papildus tam, ka segtās obligācijas jānodrošina ar 1. punktā minētajiem atbilstošajiem aktīviem, tām vismaz 5 % apmērā piemēro arī virsnodrošināšanu, kā tā definēta Direktīvas (ES) 20xx/xxx [PB ieraksta atsauci uz Direktīvu (ES) par segto obligāciju emisiju un segto obligāciju publisko uzraudzību un ar ko groza Direktīvu 2009/65/EK un Direktīvu 2014/59/ES] 3. panta 12. punktā.

Šā punkta pirmās daļas vajadzībām visu seguma portfelī iekļauto aktīvu nomināla kopsumma ir vienāda ar vismaz tādu pašu vērtību kā emitēto un vēl nedzēsto segto obligāciju nomināla kopsumma (turpmāk “nomināla princips”), un tā sastāv no 1. punktā minētajiem atbilstošajiem aktīviem.

Uz aktīviem, kas iekļauti virsnodrošināšanas minimuma līmenī, attiecas ▌kredītkvalitātes prasības un riska darījumu lieluma limiti, kas noteikti 1. punktā. Tos ▌ņem vērā, aprēķinot attiecīgos limitus.

Dalībvalstis var nolemt segtajām obligācijām piemērot zemāku minimālo virsnodrošināšanas līmeni vai var atļaut to darīt savām kompetentajām iestādēm, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a) virsnodrošināšanas aprēķins ir balstīts uz modeli, kurā tiek ņemti vērā attiecinātie aktīvu riska svērumi, vai uz modeli, kurā aktīvu vērtēšana ir atkarīga no hipotekārās vērtības, kā tā definēta 4. panta 1. punkta 74) apakšpunktā;

b) virsnodrošināšanas minimuma līmenis nevar būt zemāks par 2 % (izmantojot nomināla principu);

ba) segtās obligācijas emitējošā kredītiestāde regulāri publiski atklāj virsnodrošināšanas līmeni.

3.b Atbilstošos aktīvus, kas minēti 1. punktā, var iekļaut seguma portfelī kā aizstājējaktīvus, kā tie definēti Direktīvas (ES) 20xx/xxx [PB ieraksta atsauci uz Direktīvu (ES) par segto obligāciju emisiju un segto obligāciju publisko uzraudzību un ar ko groza Direktīvu 2009/65/EK un Direktīvu 2014/59/ES] 3. panta 11. punktā, primārajiem aktīviem, kas definēti minētās direktīvas 3. panta 10. punktā, ievērojot šā panta 1. punktā noteiktos limitus attiecībā uz kredītkvalitāti un riska darījumu lielumu.”;

e)  panta 6. un 7. punktu aizstāj ar šādiem:

“6. Segtajām obligācijām, kas emitētas pirms 2007. gada 31. decembra, nepiemēro 1., 3., 3.a un 3.b punkta prasības. Tām līdz to termiņa sasniegšanai var piemērot preferenciālo režīmu saskaņā ar 4. un 5. punktu.

7. Šā panta 3.a un 3.b punkta prasības neattiecas uz segtajām obligācijām, kas emitētas pirms [PB ieraksta šīs grozošās regulas piemērošanas sākumdienu]. Tām līdz to termiņa sasniegšanai var piemērot preferenciālo režīmu saskaņā ar 4. un 5. punktu.

7.a  Šā panta 1. punkta pirmās daļas d) apakšpunkta i) punkta un e), f) un g) apakšpunkta vajadzībām dalībvalstis var nolemt piemērot augstāku limitu attiecībā uz to aizdevuma daļu, kas iekļauta saistību segumā, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a) minētajos punktos noteiktie limiti ir piemērojami laikā, kad notiek aizdevuma sākotnējā iekļaušana seguma portfelī;

b) aizdevuma daļa, kas pārsniedz minētajos punktos noteiktos limitus, saglabājas seguma portfelī aizdevuma darbības laikā un atbilst Direktīvas (ES) .../... [PB ieraksta atsauci uz Direktīvu (ES) par segto obligāciju emisiju un segto obligāciju publisko uzraudzību un ar ko groza Direktīvu 2009/65/EK un Direktīvu 2014/59/ES] prasībām;

c) virsnodrošināšanas aprēķins ir balstīts vai nu uz pieeju, kurā tiek ņemts vērā aktīvu pamatā esošais risks, vai uz pieeju, kurā aktīvu vērtēšana ir atkarīga no hipotekārās vērtības;

d) limits, kas attiecas uz aizdevuma daļu, kura iekļauta saistību segumā, nepārsniedz 100 %.”;

2)  regulas 416. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) punktu aizstāj ar šādu:

“ii) tie ir obligācijas, kas minētas Direktīvas (ES) 20xx/xxxx [PB ieraksta atsauci uz Direktīvu (ES) par segto obligāciju emisiju un segto obligāciju publisko uzraudzību un ar ko groza Direktīvu 2009/65/ES un Direktīvu 2014/59/ES] 2. pantā, bet kas nav šā apakšpunkta i) punktā minētās obligācijas;”;

3)  regulas 425. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Iestādes sniedz pārskatus par savām likviditātes ienākošajām naudas plūsmām. Ierobežotās likviditātes ienākošās naudas plūsmas ir likviditātes ienākošās naudas plūsmas, kas nepārsniedz 75 % no likviditātes izejošajām naudas plūsmām. Finanšu iestādes var šo limitu nepiemērot likviditātes ienākošajām naudas plūsmām no noguldījumiem citā finanšu iestādē, kuras atbilst 113. panta 6. vai 7. punktā paredzētā režīma piemērošanai. Finanšu iestādes var šo limitu nepiemērot likviditātes ienākošajām naudas plūsmām, kuras sastāv no aizņēmēju un obligāciju ieguldītāju maksājamās naudas saistībā ar hipotekāro kreditēšanu, kas finansēta ar obligācijām, kuras atbilst 129. panta 4., 5. vai 6. punktā izklāstītā režīma piemērošanai, vai ar segtajām obligācijām, kas minētas Direktīvas (ES) 20xx/xxxx [PB ieraksta atsauci uz Direktīvu (ES) par segto obligāciju emisiju un segto obligāciju publisko uzraudzību un ar ko groza Direktīvu 2009/65/ES un Direktīvu 2014/59/ES] 2. pantā. Finanšu iestādes var šo limitu nepiemērot ienākošajām naudas plūsmām no attīstību veicinošiem aizdevumiem, ko finanšu iestādes piešķir kā starpnieki. Saņēmusi iepriekšēju atļauju no kompetentās iestādes, kas atbildīga par individuālo uzraudzību, finanšu iestāde var šo limitu pilnā apmērā vai daļēji nepiemērot ienākošām naudas plūsmām, ja to sniedzējs ir finanšu iestādes mātesiestāde vai meitasiestāde vai tās pašas mātesiestādes cita meitassabiedrība vai ja tam ar minēto finanšu iestādi ir saistība Direktīvas 83/349/EEK 12. panta 1. punkta izpratnē.”;

4)  regulas 427. panta 1. punkta b) apakšpunkta x) punktu aizstāj ar šādu:

“x) saistības, kuras izriet no emitētiem vērtspapīriem, kas atbilst 129. panta 4. vai 5. punktā izklāstītā režīma piemērošanai vai kas minēti Direktīvas (ES) 20xx/xxxx [PB ieraksta atsauci uz Direktīvu (ES) par segto obligāciju emisiju un segto obligāciju publisko uzraudzību un ar ko groza Direktīvu 2009/65/ES un Direktīvu 2014/59/ES] 2. pantā;”;

5)  regulas 428. panta 1. punkta h) apakšpunkta iii) punktu aizstāj ar šādu:

“iii) ar saskaņotu finansējumu (pastarpināts finansējums), izmantojot obligācijas, kas atbilst 129. panta 4. vai 5. punktā izklāstītā režīma piemērošanai, vai izmantojot obligācijas, kuras minētas Direktīvas (ES) 20xx/xxxx [PB ieraksta atsauci uz Direktīvu (ES) par segto obligāciju emisiju un segto obligāciju publisko uzraudzību un ar ko groza Direktīvu 2009/65/ES un Direktīvu 2014/59/ES] 2. pantā;”;

6)  regulas 496. pantu svītro;

7)  regulas III PIELIKUMA 6. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“c) tie ir segtās obligācijas, kas minētas Direktīvas (ES) 20xx/xxxx [PB ieraksta atsauci uz Direktīvu (ES) par segto obligāciju emisiju un segto obligāciju publisko uzraudzību un ar ko groza Direktīvu 2009/65/ES un Direktīvu 2014/59/ES] 2. pantā, bet kas nav šā apakšpunkta b) punktā minētās obligācijas.”.

2. pantsStāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no [datums, no kura dalībvalstīm ir jāpiemēro normas, ar kurām transponē Direktīvu (ES) …/… par segto obligāciju emisiju un segto obligāciju publisko uzraudzību un ar ko groza Direktīvu 2009/65/ES un Direktīvu 2014/59/ES].

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā —  Padomes vārdā —

priekšsēdētājs  priekšsēdētājs

(1)

OV C 382, 23.10.2018., 2. lpp.

(2)

OV C 367, 10.10.2018., 56. lpp.

(3)

* Grozījumi: jaunais vai grozītais teksts ir norādīts treknā slīprakstā; svītrojumi ir apzīmēti ar simbolu ▌.

(4)

  OV C , , lpp.

(5)

  OV C , , lpp.

(6)

  OV C , , lpp.

(7)

  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Regula (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.).

(8)

  Eiropas Banku iestādes atzinums par preferenciālu kapitāla režīmu segtajām obligācijām, EBA/Op/2014/04.

(9)

  Ieteikumi EU COM 1-A līdz 1-D, kas izklāstīti Atzinumā EBA/Op/2014/04.

(10)

  Ieteikums EU COM 2, kas izklāstīts Atzinumā EBA/Op/2014/04.

(11)

  Turpat.


ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Riska darījumi segto obligāciju veidā

Atsauces

COM(2018)0093 – C8-0112/2018 – 2018/0042(COD)

Datums, kad to iesniedza EP

7.3.2018

 

 

 

Atbildīgā komiteja

Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ECON

16.4.2018

 

 

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

Datums, kad paziņoja plenārsēdē

JURI

16.4.2018

 

 

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

Lēmuma datums

JURI

27.3.2018

 

 

 

Referenti

Iecelšanas datums

Bernd Lucke

31.5.2018

 

 

 

Izskatīšana komitejā

10.9.2018

18.10.2018

 

 

Pieņemšanas datums

20.11.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

45

5

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Hugues Bayet, Pervenche Berès, David Coburn, Thierry Cornillet, Esther de Lange, Markus Ferber, Jonás Fernández, Giuseppe Ferrandino, Stefan Gehrold, Sven Giegold, Roberto Gualtieri, Brian Hayes, Gunnar Hökmark, Danuta Maria Hübner, Petr Ježek, Barbara Kappel, Wolf Klinz, Georgios Kyrtsos, Philippe Lamberts, Werner Langen, Bernd Lucke, Olle Ludvigsson, Ivana Maletić, Notis Marias, Costas Mavrides, Alex Mayer, Luděk Niedermayer, Stanisław Ożóg, Dimitrios Papadimoulis, Sirpa Pietikäinen, Dariusz Rosati, Pirkko Ruohonen-Lerner, Anne Sander, Alfred Sant, Pedro Silva Pereira, Paul Tang, Ramon Tremosa i Balcells, Ernest Urtasun, Marco Valli, Tom Vandenkendelaere, Miguel Viegas, Jakob von Weizsäcker

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Andrea Cozzolino, Ashley Fox, Jeppe Kofod, Paloma López Bermejo, Michel Reimon, Joachim Starbatty, Lieve Wierinck

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Pilar Ayuso, Helga Stevens

Iesniegšanas datums

26.11.2018


ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

45

+

ALDE

Thierry Cornillet, Petr Ježek, Wolf Klinz, Ramon Tremosa i Balcells, Lieve Wierinck

ECR

Ashley Fox, Bernd Lucke, Stanisław Ożóg, Pirkko Ruohonen-Lerner, Joachim Starbatty, Helga Stevens

ENF

Barbara Kappel

PPE

Pilar Ayuso, Markus Ferber, Stefan Gehrold, Brian Hayes, Gunnar Hökmark, Danuta Maria Hübner, Georgios Kyrtsos, Esther de Lange, Werner Langen, Ivana Maletić, Luděk Niedermayer, Sirpa Pietikäinen, Dariusz Rosati, Anne Sander, Tom Vandenkendelaere

S&D

Hugues Bayet, Pervenche Berès, Andrea Cozzolino, Jonás Fernández, Giuseppe Ferrandino, Roberto Gualtieri, Jeppe Kofod, Olle Ludvigsson, Costas Mavrides, Alex Mayer, Alfred Sant, Pedro Silva Pereira, Paul Tang, Jakob von Weizsäcker

VERTS/ALE

Sven Giegold, Philippe Lamberts, Michel Reimon, Ernest Urtasun

5

-

EFDD

David Coburn

GUE/NGL

Paloma López Bermejo, Marisa Matias, Dimitrios Papadimoulis, Miguel Viegas

1

0

EFDD

Marco Valli

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Pēdējā atjaunošana: 2018. gada 3. decembrisJuridisks paziņojums