Procedūra : 2018/2091(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0388/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0388/2018

Debates :

PV 10/12/2018 - 20
CRE 10/12/2018 - 20

Balsojumi :

PV 11/12/2018 - 5.18
CRE 11/12/2018 - 5.18
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0499

ZIŅOJUMS     
PDF 693kWORD 62k
23.11.2018
PE 625.477v02-00 A8–0388/2018

par jauno Eiropas darba kārtību kultūrai

(2018/2091(INI))

Kultūras un izglītības komiteja

Referents: Giorgos Grammatikakis

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 PASKAIDROJUMS
 INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par jauno Eiropas darba kārtību kultūrai

(2018/2091(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā 2017. gada 17. novembrī Gēteborgā notikušo sociālo samitu par taisnīgām darbvietām un izaugsmi, 2017. gada novembra Vadītāju programmu izglītības un kultūras jomā un Eiropadomes 2017. gada 14. decembra secinājumus par Eiropas Savienības sociālo dimensiju, izglītību un kultūru,

–  ņemot vērā 2011. gada 12. maija rezolūciju par kultūras un radošo nozaru potenciāla īstenošanu(1),

–  ņemot vērā 2013. gada 12. septembra rezolūciju par atbalstu Eiropas kultūras un radošajām nozarēm, izmantojot šo nozaru potenciālu ekonomikas izaugsmes un nodarbinātības veicināšanā(2),

–  ņemot vērā 2016. gada 13. decembra rezolūciju par ES kultūras un radošo nozaru saskaņotu politiku(3),

–  ņemot vērā 2008. gada 10. aprīļa rezolūciju par kultūras nozarēm Eiropā(4),

–  ņemot vērā 2007. gada 7. jūnija rezolūciju par mākslinieku sociālo statusu(5),

–  ņemot vērā 2011. gada 12. maija rezolūciju par kultūras nozīmi ES ārējās darbībās(6),

–  ņemot vērā 2015. gada 8. septembra rezolūciju "Virzība uz integrētu pieeju Eiropas kultūras mantojumam"(7),

–  ņemot vērā 2016. gada 19. janvāra rezolūciju par kultūru dialoga, kultūras daudzveidības un izglītības lomu ES pamatvērtību veicināšanā(8),

–  ņemot vērā 2016. gada 12. aprīļa rezolūciju par mācīšanos par ES skolā(9),

–  ņemot vērā 2008. gada 10. aprīļa rezolūciju par Eiropas darba kārtību kultūras jomā globalizācijas apstākļos(10),

–  ņemot vērā 2018. gada 14. jūnija rezolūciju par strukturāliem un finansiāliem šķēršļiem kultūras pieejamībai(11),

–  ņemot vērā 2017. gada 2. marta rezolūciju par to, kā tiek īstenota Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1295/2013, ar ko izveido pamatprogrammu "Radošā Eiropa" (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1718/2006/EK, Lēmumu Nr. 1855/2006/EK un Lēmumu Nr. 1041/2009/EK(12),

–  ņemot vērā 2005. gada 20. oktobrī pieņemto Apvienoto Nāciju Organizācijas Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) Konvenciju par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu,

–  ņemot vērā Eiropas Padomes 2005. gada 27. oktobra Vispārējo konvenciju par kultūras mantojuma vērtību sabiedrībai (Faro konvencija),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulu (ES) Nr. 1295/2013, ar ko izveido programmu "Radošā Eiropa" (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1718/2006/EK, Lēmumu Nr. 1855/2006/EK un Lēmumu Nr. 1041/2009/EK(13),

–  ņemot vērā Padomes 2007. gada 16. novembra rezolūciju par Eiropas kultūras plānu(14),

–  ņemot vērā Padomes 2014. gada 23. decembra secinājumus par kultūras darba plānu 2015.–2018. gadam(15),

–  ņemot vērā ES kultūras darba plānu 2015.–2018. gadam,

–  ņemot vērā Padomes 2015. gada 27. maija secinājumus par kultūras un radošo nozaru pārneses efektu — inovāciju, ekonomikas ilgtspējas un sociālās iekļaušanas veicināšanai(16),

–  ņemot vērā Komisijas un Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) 2016. gada 8. jūnija kopīgo paziņojumu "Starptautisko kultūras attiecību ES stratēģijas veidošana" (JOIN(2016)0029),

–  ņemot vērā Komisijas ziņojumu par Eiropas darba kārtības kultūrai īstenošanu (COM(2010)0390),

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 27. aprīļa zaļo grāmatu "Kultūras un radošo nozaru potenciāla īstenošana" (COM(2010)0183),

–  ņemot vērā priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas Kultūras mantojuma gadu (2018) (COM(2016)0543),

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 26. septembra paziņojumu "Atbalsts kultūrai un radošajām nozarēm izaugsmei un nodarbinātībai Eiropas Savienībā" (COM(2012)0537),

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 18. decembra paziņojumu par saturu digitālajā vienotajā tirgū (COM(2012)0789),

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 26. septembra paziņojumu "Ceļā uz integrētu pieeju Eiropas kultūras mantojumam" (COM(2014)0477),

–  ņemot vērā ES dalībvalstu ekspertu darba grupas kultūras pieejamības jautājumos 2012. gada ziņojumu,

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 20. decembra paziņojumu par pārrobežu nodokļu šķēršļu novēršanu ES pilsoņiem (COM(2010)0769),

–  ņemot vērā Komisijas 2011. gada 11. novembra paziņojumu "Nodokļu dubultā uzlikšana vienotajā tirgū" (COM(2011)0712),

–  ņemot vērā Komisijas ekspertu grupas 2015. gada ziņojumu "Veidi, kā likvidēt pārrobežu nodokļu šķēršļus, ar kuriem saskaras personas Eiropas Savienībā" par to, kā novērst nodokļu problēmas, ar kurām saskaras personas, kas Eiropas Savienībā darbojas pārrobežu līmenī,

–  ņemot vērā ES dalībvalstu atvērtās koordinācijas metodes ekspertu darba grupas kultūru dialoga jautājumos 2017. gada ziņojumu "Kā kultūra un māksla var veicināt kultūru dialogu migrācijas un bēgļu krīzes kontekstā",

–  ņemot vērā 2017. gada 25. marta Romas deklarāciju, kurā 27 ES dalībvalstu un ES iestāžu vadītāji ir apliecinājuši savas ieceres attiecībā uz Savienību, "kurā iedzīvotājiem ir jaunas iespējas kultūras un sociālās attīstības un ekonomiskās izaugsmes jomā" (..), "Savienību, kas saglabā mūsu kultūras mantojumu un sekmē kultūru daudzveidību",

–  ņemot vērā 2018. gada 22. janvāra Davosas deklarāciju par augstas kvalitātes būvkultūru Eiropā, kurā Eiropas kultūras ministri uzsvēra "neatliekamo nepieciešamību (..) izstrādāt jaunas pieejas Eiropas būvētās vides kultūras vērtību aizsardzībai un sekmēšanai" un to, ka ir steidzami vajadzīga "visaptveroša, uz kultūru vērsta pieeja būvētai videi",

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas ziņojumu (A8-0388/2018),

A.  tā kā jaunās darba kārtības prioritātes un uz nozares specifiku orientētā pieeja ir apsveicama; tā kā visām kultūras un radošajām nozarēm būtu jāpiešķir vienlīdzīgs un īpaši pielāgots atbalsts, kas vērsts uz konkrētās nozares problēmu risināšanu, un tā kā kultūru daudzveidība un kultūru dialogs būtu jāsaglabā kā transversālas prioritātes; tā kā kultūra ir viens no sabiedriskajiem labumiem un jaunā darba kārtība kultūrai būtu jāīsteno ar mērķi saglabāt, izvērst un izplatīt dinamisku un daudzveidīgu kultūras dzīvi, nodrošinot tās pieejamību visiem un veicinot līdzdalību;

B.  tā kā ar jauno darba kārtību kultūrai būtu jānodrošina elastīgs regulējums, lai mainītu kultūras ekosistēmas un veicinātu sinerģiju starp nozarēm;

C.  tā kā Eiropa atgūstas no smagas finanšu krīzes, kuras laikā valstu un reģionālie kultūras budžeti diemžēl bieži ir bijuši vieni no pirmajiem, kurus skāris samazinājums;

D.  tā kā Eiropa saskaras ar pieaugošu sociālo nevienlīdzību, jauniešu bezdarbu, populismu un radikalizāciju, kā arī arvien neviendabīgāku iedzīvotāju sastāvu; tā kā kultūrai tāpēc ir svarīgāka nozīme nekā jebkad agrāk sociālās kohēzijas un kultūru dialoga nodrošināšanā, iedzīvotāju vārda, saziņas un jaunrades brīvības un daudzveidības garantēšanā un saiknes veidošanā starp atsevišķām personām;

E.  tā kā Eiropas radošās un kultūras nozares ir ES spēcīgākās vērtības; tā kā tās veido 4,2 % no ES IKP, nodrošina 8,4 miljonus darbvietu jeb 3,7 % no ES kopējās nodarbinātības un ir ekonomiski noturīgas, pat krīzes laikā; tā kā šīs nozares veicina radošumu, kas ir ieguldījums visās darbības nozarēs, turklāt jauniešu un sieviešu nodarbinātības īpatsvars tajās ir lielāks nekā citās nozarēs;

F.  tā kā Eiropas mūzikas nozare ir ļoti dinamiska, nodrošina vienu miljonu darbvietu un apgrozījumu 25 miljardu EUR apmērā; tā kā tās finansējums tomēr joprojām ir ļoti nepietiekams, jo īpaši ņemot vērā jaunus tiešsaistes izplatīšanas modeļus; tā kā no programmas "Radošā Eiropa" kopējā budžeta 1,46 miljardu EUR apmērā līdz 2018. gada jūlijam mūzikas projektos tika ieguldīts tikai 51 miljons EUR, no kuriem lielākā daļa tika izmantota klasiskās mūzikas projektiem; tā kā tas neatspoguļo ne Eiropas mūzikas nozares daudzveidību, ne arī tās ekonomisko, sociālo un kultūras devumu;

G.  tā kā kultūrai ir svarīga loma sociālajā kohēzijā un integrācijā, jo īpaši kultūras un sabiedriskajā dzīvē iesaistot minoritātes, nelabvēlīgākā situācijā esošās grupas, sociāli atstumtās kopienas, migrantus un bēgļus, un tā kā programmā "Radošā Eiropa" izsludinātais īpašais uzaicinājums iesniegt priekšlikumus par migrantu integrāciju ir izrādījies efektīvs, bet nepietiekami finansēts un saņemto pieteikumu skaits — pārāk liels;

H.  tā kā mākslinieki un kultūras nozares speciālisti bieži atrodas nedrošā un nestabilā situācijā ar nepietiekamu sociālo nodrošinājumu vai bez tā un neparedzamiem ienākumiem;

I.  tā kā pārskatītajā ieteikumā par pamatprasmēm mūžizglītībā kultūras izpratne un izpausmes ir atzītas ES līmenī; tā kā mākslas un humanitārās zinātnes būtu pilnībā jāiekļauj izglītības sistēmās, lai palīdzētu veidot uz sadarbību vērstu, radošu un mobilizētu Eiropu ar mērķi veicināt ilgtspēju, integrāciju un pilsonisko kohēziju;

J.  tā kā kultūras tīkli ir jaudīgs instruments, kas palīdz veidot starppersonu attiecības un mierīgas saiknes un dialogu pāri valstu robežām, tādējādi veicinot starptautiskās kultūras attiecības, kas ir vispārējo noteikumu un Eiropas kultūras telpas izveides pamatā,

Vispārīgas piezīmes

1.  atzinīgi vērtē jauno darba kārtību kultūrai un uzsver, ka tā piedāvā vērienīgu iespēju pieņemt visaptverošu un saskaņotu kultūras politiku Eiropas līmenī, ko atzīst iedzīvotāji Eiropas Savienībā un ārpus tās; tomēr uzsver, ka tā var būt veiksmīga tikai tad, ja to atbalsta ievērojams budžeta palielinājums programmai "Radošā Eiropa" un tiek nodrošināta sinerģija un mijiedarbība ar citām ES finansētām programmām, lai radītu visaptverošu un transversālu pieeju kultūrai;

2.  atkārtoti apliecina kultūras, kā arī kultūras un radošo nozaru virzītājspēka lomu kohēzijas politikas un sociālās iekļaušanas mērķu īstenošanā visā ES un aicina to ņemt vērā, piešķirot struktūrfondu un Kohēzijas fonda finansējumu;

3.  atzīst, ka Eiropas Kultūras mantojuma gads (2018) ir iespēja palielināt izpratni par ES kultūras un kultūras mantojuma unikālo spēku, daudzveidību un patieso vērtību, kā arī par to būtisko nozīmi mūsu sabiedrībā un ekonomikā, veidojot piederības izjūtu, veicinot aktīvu pilsoniskumu un nosakot mūsu identitāti un pamatvērtības — brīvību, daudzveidību, vienlīdzību, solidaritāti un sociālo taisnīgumu;

4.  atzinīgi vērtē Komisijas ieceri iesniegt rīcības plānu kultūras mantojuma jomā un uzsver vajadzību pievērst uzmanību gan materiālajiem, gan nemateriālajiem Eiropas kultūras mantojuma aspektiem un tā saiknei ar mūsdienu mākslas un radošajiem projektiem un izpausmēm; turklāt uzsver vajadzību izveidot pastāvīgu un strukturētu dialogu ar ieinteresētajām personām, lai iegūtu zināšanas, veidotu spējas un koordinētu atbalstu kultūras mantojumam Eiropā, tādējādi nostiprinot Eiropas Kultūras mantojuma gada ilgtermiņa ietekmi un palīdzot īstenot rīcības plānu; uzsver, ka šim strukturētajam dialogam būtu jāaptver visas kultūras, radošās un mantojuma nozares; turklāt aicina dalībvalstis sagatavot papildu rīcības plānus valsts līmenī un uzskata, ka šis rīcības plāns ir iespēja aplūkot visus jautājumus, kas aktualizēti visās 10 Eiropas iniciatīvās ārpus Eiropas Kultūras mantojuma gada (2018), un sniegt ieteikumus, kas izstrādāti Eiropas Kultūras mantojuma gada laikā;

5.  aicina Komisiju nodrošināt, lai vajadzība reaģēt uz jauniem neparedzētiem apstākļiem netraucētu sasniegt jau saskaņotus mērķus kultūras jomā; atgādina, ka jaunas iniciatīvas būtu jāfinansē no jauniem avotiem, izmantojot jaunu budžetu, nevis pārdalot esošos līdzekļus;

6.  aicina Komisiju izveidot kultūras mantojumam veltītu vienotu ES portālu, kurā būtu apkopota informācija par visām ES programmām, kas finansē kultūras mantojuma projektus, un šo portālu strukturēt trīs galvenajās daļās: kultūras mantojuma finansēšanas iespējas, datubāze ar paraugprakses un izcilības piemēriem kultūras mantojuma jomā un attiecīgajām atsaucēm, kā arī jaunumi un saites uz politikas norisēm, pasākumiem un notikumiem, kas saistīti ar kultūras mantojumu;

7.  aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt jaunas pieejas sistemātiskai datu vākšanai visās kultūras un radošajās nozarēs un nodrošināt, lai tiktu izmantoti efektīvi statistikas kodi un vairāk kvalitatīvu rādītāju, novēršot plaisu starp publisko sektoru, kur arvien vairāk trūkst datu, un digitālajiem tirgus dalībniekiem, kuru rīcībā ir daudz informācijas un kuri to izmanto, lai iegūtu tirgus daļu un destabilizētu tirgus dalībniekus;

8.  aicina Komisiju ieviest ES rezultātu pārskatus, lai novērtētu kultūras un plašsaziņas līdzekļu plurālismu, izstrādātu rādītājus un uzraudzītu mākslinieciskās izteiksmes brīvību Eiropas līmenī, kā arī daudzveidību radošu darbu veidošanā, izplatīšanā un piegādē;

9.  atzinīgi vērtē iniciatīvu "Eiropu pāršalc mūzika" kā būtisku pirmo soli radošuma, daudzveidības un inovācijas veicināšanā Eiropas mūzikas nozarē un nozares rīcību mūzikas jomā programmā "Radošā Eiropa"; aicina Komisiju pievērst uzmanību mākslinieku mobilitātei un repertuāram Eiropā un ārpus tās, izplatīšanai, MVU finansēšanai, digitālo platformu pārredzamībai un atbildībai attiecībā uz māksliniekiem, straumēšanas pakalpojumu daudzveidībai, informācijas pieejamībai tiešsaistē un nozares kartēšanai, izstrādājot turpmāko ES rīcību mūzikas jomā;

10.  atzinīgi vērtē Eiropas filmu tiešsaistes direktorija izveidi un pirmās ES filmu nedēļas atklāšanu un mudina Komisiju un dalībvalstis sadarbībā ar māksliniekiem un radošajām nozarēm stiprināt Eiropas kinematogrāfijas atpazīstamību Eiropā un pasaules mērogā, jo īpaši uzlabojot Eiropas filmu pieejamību un veicinot tādu Eiropas platformu izveidi, kas nodrošina piekļuvi licencētām ES filmām, vienlaikus taisnīgi samaksājot māksliniekiem un tiesību īpašniekiem un ievērojot teritorialitātes principu; turklāt uzsver LUX kino balvas pozitīvo pieredzi Eiropas filmu popularizēšanā un to izplatīšanas veicināšanā;

11.  aicina Komisiju atzīt pilsētprogrammas nozīmi Eiropas Savienībai un veicināt sadarbību starp dalībvalstīm un pilsētām, kā arī citām ieinteresētām personām, lai stimulētu izaugsmi un inovāciju Eiropas pilsētās un to piemērotību dzīvošanai, kā arī lai apzinātu un veiksmīgi risinātu sociālās problēmas;

12.  aicina Komisiju ieviest īpašu darbību mākslas darbu mobilitātes jomā, varbūt ceļošanas dotācijas veidā, jo tādējādi tiktu pagarināts daudzu tādu projektu dzīves cikls, kurus finansē programma "Radošā Eiropa";

Kultūras un mākslas dimensija

13.  atzīst patieso vērtību, kas piemīt brīvai kultūras, mākslinieciskai un radošai izpausmei un raksturo pēc iespējas plašāku publisko piekļuvi kultūrai, tostarp veicot īpašus pasākumus;

14.  aicina Komisiju nodrošināt atbalstu Eiropas festivāliem, jo tiem ir liela nozīme iedzīvotāju apvienošanā no visas Eiropas un ārpus tās, vienlaikus stiprinot starp tiem esošo saikni; uzsver, ka festivāli ir vienojošs spēks, kas ietekmē sabiedrību, pilsoniskumu, ekonomiku, kultūras mantojumu un ārējo attīstību;

15.  aicina Komisiju apsvērt iespēju izraudzīties Eiropas gada kultūras personību, rīkojot pasākumu, kas ietvertu dažādas aktivitātes un projektus visā Eiropā, lai godinātu šīs personas dzīvi un darbu un uzsvērtu tās ieguldījumu Eiropas vērtību un identitātes veicināšanā;

16.  aicina izmantot mākslinieku, autoru, kultūras darbinieku, reklāmu sastādītāju un audiovizuālo speciālistu profesionālās iemaņas kā būtisku atbalstu Eiropas kultūras dimensijas attīstībai, kultūru dialogam, kultūras un mākslas inovācijai, teritoriālajai kohēzijai un sociālajai iekļaušanai;

17.  aicina Komisiju kultūru atzīt par "maigo varu", kas iedzīvotājiem ļauj un dod iespēju kļūt par atbildīgiem, godprātīgiem, entuziastiskiem un empātiskiem vadītājiem sabiedrībā;

18.  aicina Komisiju ļaut Eiropai kļūt par vietu, kurā dzīvo atbildīgi cilvēki, kas veido attiecības ar citām kultūrām, apstrīd uzskatus, veicina inovāciju un attīsta un iesaista citus;

19.  aicina Komisiju veicināt kultūru daudzveidību, migrantu integrāciju un kvalitatīvu pilsoniskumu;

20.  aicina Komisiju veicināt sadarbību starp kultūras nozares speciālistiem, pedagogiem, iesaistītajiem iedzīvotājiem un uzņēmējdarbības speciālistiem, lai stimulētu atjaunotu sabiedrības interesi par kultūru;

21.  aicina Komisiju nodrošināt, ka kultūras tīkli tiek atbalstīti kā kolektīvo zināšanu, pieredzes un atmiņas līdzeklis, nodrošinot neformālu informācijas apmaiņu, veicinot diskusijas un kultūras attīstību, lai uzlabotu turpmākas mobilitātes un sadarbības iespējas, un sniedzot ieguldījumu integrētas Eiropas kultūras telpas izveidē;

Sociālā dimensija

22.  atzinīgi vērtē Komisijas ieceri saskaņā ar programmu "Radošā Eiropa" ieviest īpašu darbību mobilitātes jomā, taču uzsver, ka tam ir vajadzīgs atbilstošs budžets un vienkāršotas administratīvās procedūras, lai izvairītos no šķēršļiem, piemēram, tādiem, kas saistīti ar vīzām, jo īpaši no trešām valstīm; uzsver, ka ir vajadzīgi īpaši pasākumi, lai novērstu kavēkļus un šķēršļus, kas rada pārmērīgas vai dubultas nodokļu uzlikšanas risku māksliniekiem;

23.  aicina Komisiju izveidot vienotu portālu, kurā būtu informācija par visām pieejamajām uzturēšanās programmām un mobilitātes iespējām;

24.  aicina dalībvalstis apsvērt iespēju divpusējos nodokļu nolīgumos starp ES dalībvalstīm svītrot ESAO nodokļu paraugkonvencijas 17. pantu; aicina Komisiju kā pagaidu risinājumu izveidot konkrētas nozares rīcības kodeksu par nodokļu ieturēšanu, kurā sīki aprakstītas iespējas samazināt izmaksas un vienkāršot procedūras, norādot paraugpraksi un iespējamos izņēmumus;

25.  prasa garantēt radošo nozaru pārstāvju un mākslinieku tiesības uz taisnīgu atlīdzību, līgumiem un darba apstākļiem; norāda uz Eiropas kultūras darbinieku nedrošo, netipisko un uz projektiem balstīto nodarbinātību; tāpēc aicina dalībvalstis pieņemt visaptverošus pasākumus, lai visā ES un Eiropas mērogā samazinātu "pelēko zonu", saskaņojot un uzlabojot mākslinieku un radošu darbu veidotāju līgumos paredzētos nosacījumus attiecībā uz kolektīvo pārstāvību, sociālo nodrošinājumu un tiešajiem un netiešajiem nodokļiem; prasa, lai drošības sistēmas visā ES pilnībā ņemtu vērā nestandarta nodarbinātības veidu īpatnības;

26.  uzsver, ka kultūras mantojumam un kultūras telpām ir nozīmīga loma pilsētvides atjaunošanā un kohēzijas veicināšanā starp iedzīvotājiem; tāpēc mudina Komisiju un Kopīgo pētniecības centru (JRC), kura darbs piešķir jēgu un virzienu pilsētu stāstiem, turpināt izstrādāt "Kultūras un radošo pilsētu apskatu" un aicina pilsētas un pašvaldības to labāk izmantot;

27.  atzīst uz kaimiņattiecībām balstītu kultūras pasākumu pievienoto vērtību, sniedzot sociālos, ekonomiskos un veselības jomas ieguvumus vietējām kopienām, jo īpaši reģionos ar zemu ienākumu līmeni un nomaļos rajonos, tādos kā pilsētu nomales un lauku apvidi; tāpēc aicina dalībvalstis, pilsētas un pašvaldības atbalstīt šos pasākumus, veicot konkrētas darbības, tādas kā pielāgoti zonējuma noteikumi, finansēšanas iniciatīvas un pamesto objektu atkārtota izmantošana;

28.  uzsver, ka kultūrai ir pierādīta ietekme uz sociālās kohēzijas veicināšanu un apmierinātības ar dzīvi un labklājības uzlabošanu un ka tāpēc tā būtiski palīdz samazināt spiedienu, kas tiek izdarīts uz Eiropu ar kultūras ziņā arvien neviendabīgāku iedzīvotāju sastāvu; uzsver kultūras un kultūru dialoga iespējamo lomu migrantu iespēju nodrošināšanā un to integrācijas veicināšanā;

29.  pauž nožēlu, ka saskaņā ar 2017. gada Eirobarometra datiem 36 % eiropiešu pagājušajā gadā nepiedalījās nevienā kultūras pasākumā; tāpēc aicina Komisiju un dalībvalstis stiprināt saites starp kultūru, mākslu, radošo darbību, izglītību, inovāciju un mākslas pētniecību; turklāt aicina tās ieguldīt līdzekļus auditorijas piesaistīšanā, kopienas iesaistē un kultūras spēju veidošanā un veikt vajadzīgos pasākumus, lai garantētu kultūras dzīves pieejamību un dalību tajā, jo īpaši nelabvēlīgākajā situācijā esošajām iedzīvotāju grupām;

30.  mudina veidot ciešāku sinerģiju starp kultūras nozari un izglītību, piemēram, atbalstot ārpusskolas pasākumus vai mākslinieku iesaisti skolas darbā; šajā saistībā atgādina, ka māksliniekiem, vadītājiem, skolotājiem, koordinatoriem, sociālajiem darbiniekiem un citiem speciālistiem, kuri iesaistīti šajos pasākumos, ir jānodrošina pietiekams publiskais finansējums;

31.  uzsver efektīvu pasākumu nozīmi bērnu intelektuālās un kulturālās attīstības veicināšanā; aicina Komisiju un dalībvalstis atbilstoši savai kompetences jomai nodrošināt pienācīgu finansējumu, lai atbalstītu bērniem paredzētu kultūras produktu projektus;

32.  uzsver mākslas, mūzikas un humanitāro priekšmetu pievienoto vērtību skolu mācību programmās, jo tie attīsta radošumu, rada interesi par kultūru un veicina kritisko domāšanu; uzsver, ka digitālajā vidē arvien vairāk ir vajadzīgas kultūras un radošās prasmes, tāpēc aicina Komisiju un dalībvalstis likvidēt strikto sadalījumu starp disciplīnām un formālajā un neformālajā izglītībā pāriet no STEM (zinātne, tehnoloģija, inženierzinātnes un matemātika) uz STEAM (ietverta arī māksla), kā arī pieņemt mūžizglītības pieeju kultūras, radošajā un audiovizuālajā jomā praktizējošiem speciālistiem; atzīst mūzikas un mākslas svarīgo lomu skolu mācību programmās; aicina Komisiju un dalībvalstis pārbaudīt, kā tiek veidota mācību grāmata par Eiropas kultūras vēsturi;

33.  uzsver, ka, lai kultūras nozare plauktu, ir jānodrošina droša un pienācīga mācību vide studentiem un pedagogiem; šajā saistībā aicina dalībvalstis veikt stabilus ieguldījumus sabiedrisko objektu, jo īpaši skolu, uzturēšanā, lai vajadzības gadījumā uzlabotu seismisko drošību un likvidētu arhitektoniskos šķēršļus;

34.  norāda, ka, ņemot vērā tehnoloģiju attīstības tempu, ir jāpieņem mūžizglītības pieeja, ko var izmantot kultūras jomā praktizējoši speciālisti, un jāuzlabo sinerģija starp kultūru un formālo un neformālo izglītību;

35.  atzīst radošo centru kā kultūras un radošo nozaru speciālistu kopstrādes telpu potenciālu; tomēr uzsver, ka šīm nozarēm vispirms ir vajadzīga spēju veidošana digitālo un vadības prasmju ziņā, nevis tikai koncentrēšanās uz jaunu digitālo inovāciju;

36.  norāda, ka gan Eiropā, gan visā pasaulē pieaugošā polarizācija arvien vairāk apdraud demokrātijas principus un Eiropas vērtības, tādas kā vārda brīvība, cilvēktiesību un tiesiskuma ievērošana, demokrātija un solidaritāte; tāpēc aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt stratēģisku pieeju kultūras tiesību, mākslinieciskās izteiksmes brīvības un plašsaziņas līdzekļu plurālisma aizsardzībai, kā arī tiesībām brīvi piedalīties kultūras dzīvē, tostarp atbalstot rādītāju un uzraudzības sistēmu izveidi Eiropas līmenī;

37.  piekrīt, ka dalība kultūras dzīvē un jaunrade ikdienā ļoti palīdz veicināt kultūru dialogu un veidot veselīgu sabiedrību; tomēr uzsver vajadzību ES finansēšanas instrumentos paredzēt pietiekamus resursus, lai ņemtu vērā mākslinieku paveiktā darba patieso un unikālo vērtību;

38.  norāda uz vajadzību veicināt sieviešu piekļuvi visām profesijām mākslas, kultūras un radošajās nozarēs un mudina dalībvalstis novērst šķēršļus, kas neļauj sievietēm ieņemt vadošus amatus kultūras iestādēs un fondos, akadēmijās un universitātēs;

Ekonomiskā dimensija

39.  uzsver, ka Komisijai un dalībvalstīm būtu jāveicina kultūras organizāciju izveide, nodrošinot stabilu, drošu un pastāvīgu finansiālo atbalstu; pauž nožēlu, ka, neraugoties uz kultūras ieguldījumu ES pievienoto vērtību, programmas "Radošā Eiropa" budžets veido tikai 0,15 % no ES kopējā budžeta un tikai 31 % no tā ir iezīmēts kultūrai; norāda, ka programmas "Radošā Eiropa" politikas jomas tiks paplašinātas; ņem vērā priekšlikumu par jauno daudzgadu finanšu shēmu (DFS) un atzinīgi vērtē ierosināto finansējuma palielinājumu kā uzteicamu pirmo soli, bet prasa divkāršot jaunajai programmai "Radošā Eiropa" atvēlēto budžetu un uzlabot tās pieejamību mazākām organizācijām;

40.  uzsver, ka programmas "Radošā Eiropa" popularitāte apvienojumā ar nepietiekamo finansējumu un administratīvo sarežģītību ir iemesls, kādēļ sekmīgo projektu īpatsvars tajā ir tikai 16,2 %, un norāda uz būtisku reģionālo un ģeogrāfisko nelīdzsvarotību atbalstu saņēmušo projektu ziņā; norāda, ka apvienojumā ar administratīvo sarežģītību tas ir apstāklis, kas rada vilšanos par programmu un ES rīcību kultūras jomā un attur daudzus kultūras un radošo nozaru pārstāvjus no pieteikšanās; tāpēc prasa pārskatīt atlases procesu, pamatojoties uz vidusposma novērtējuma ziņojumā konstatētajiem trūkumiem;

41.  uzsver, cik svarīgi ir atvieglot un vienkāršot programmas "Radošā Eiropa" pieejamību maziem kultūras pakalpojumu sniedzējiem un MVU; šajā saistībā uzsver vajadzību ieviest īpašu budžeta līniju, kas rezervēta šiem pakalpojumu sniedzējiem un uzņēmumiem, jo īpaši tiem, kuri darbojas dabas katastrofu skartos apgabalos;

42.  pauž nožēlu, ka Komisijas DFS priekšlikumā kultūras un mākslas nozare nav minēta lielākajā daļā politikas jomu, kuras tā veicina, tāpēc aicina Komisiju sadarbībā ar kultūras un radošajām nozarēm izstrādāt visaptverošas un saskaņotas stratēģijas kultūras un mākslas integrēšanai citās politikas jomās, īpašu uzmanību pievēršot finansējuma pieejamībai mazākām organizācijām;

43.  uzsver kultūras pārneses efektu un aicina Komisiju un dalībvalstis ziņot par to, cik liels finansējums tiek piešķirts kultūrai visās finansēšanas programmās, un nodrošināt, lai tas būtu vismaz 1 % no nākamās DFS; aicina ES reģionus kultūru, kultūras mantojumu un kultūras un radošās nozares atzīt par struktūrfondu prioritāti un mudina dalībvalstis kultūras dimensiju ietvert savu darbības programmu stratēģiskajos mērķos;

44.  aicina Komisiju izveidot "vienas pieturas aģentūras" portālu, kurā visi pašreizējie ES finansēšanas instrumenti būtu uzskaitīti lietotājdraudzīgā, visaptverošā un efektīvā veidā, sniedzot skaidrus lietošanas norādījumus un palīdzību;

45.  aicina Komisiju un dalībvalstis garantēt, lai pietiekami ES finansēšanas instrumentu resursi tiktu piešķirti, pamatojoties uz māksliniecisko un radošo projektu patieso vērtību;

46.  aicina Komisiju īpašu uzmanību pievērst kultūras jomām, kas ir apdraudētas finansējuma vai uzmanības trūkuma dēļ, piemēram, dzejas mākslai;

47.  aicina Komisiju un dalībvalstis pieņemt katrai nozarei pielāgotu pieeju; norāda, ka dotācijām ir būtiska nozīme, ņemot vērā visu kultūras ekosistēmu, pareizi novērtējot nemateriālos aktīvus un atbalstot novatorisku mākslas un kultūras praksi; norāda, ka, lai gan tādi finanšu instrumenti kā garantijas, aizdevumi un pašu kapitāls ir piemēroti projektiem, kas rada peļņu, dotācijām būtu jāpaliek finansējuma galvenajam avotam, jo īpaši mazākiem uzņēmumiem;

48.  aicina Komisiju ziņot par kultūras un radošo nozaru finanšu garantiju mehānisma īstenošanu; pauž nožēlu par tā ierobežoto ģeogrāfisko pārklājumu un ierosina ļoti mazu dalībnieku gadījumā nodrošināt mikrofinansējumu, ņemot vērā, ka kultūras un radošās nozares pārsvarā veido MVU, no kuriem 95 % ir mikrouzņēmumi; uzsver vajadzību nodrošināt, lai bankas labāk novērtētu autortiesības un nemateriālos aktīvus;

49.  mudina turpināt attīstīt iniciatīvu "Eiropas kultūras galvaspilsētas" un ilgtspējīgu kultūras tūrismu, sadarbībā ar kultūras nozari, kopienām, iedzīvotājiem un UNESCO nosakot kultūras mantojuma vietas un sadarbībā ar Eiropas Padomi izstrādājot kultūras maršrutus; aicina popularizēt ES reģionus kā Eiropas izcilākos tūrisma galamērķus (EDEN);

Digital4Culture

50.  norāda, ka digitālā revolūcija ir radikāli pārveidojusi veidu, kā tiek ražoti, izplatīti un baudīti mākslas un kultūras darbi, sniedzot iespējas, bet vienlaikus sarežģījot mākslinieku un radošu darbu veidotāju jau tā saspringtos darba apstākļus un apdraudot viņu ekonomisko izdzīvošanu; tāpēc aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošinātu taisnīgu atlīdzību, pienācīgus darba apstākļus un labklājības sistēmu modernizāciju kultūras un radošo nozaru pārstāvjiem, kā arī mākslinieku statusa atzīšanu;

51.  atzīst digitālo tehnoloģiju pozitīvo ieguldījumu kultūras, mākslinieciskā, radošā un audiovizuālā satura un pakalpojumu saglabāšanas iespēju un pieejamības veicināšanā un paplašināšanā, piemēram, izmantojot paplašināto vai virtuālo realitāti un cilvēka un mašīnas saskarnes, kā arī izglītojošu un aprakstošu videospēļu ražošanu un kultūras mantojuma mākoņpakalpojuma izveidi; šajā saistībā aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt sinerģiju šajā jomā, jo īpaši ar programmām "Digitālā Eiropa" un "Apvārsnis Eiropa";

52.  uzskata, ka kultūras un radošo nozaru ieņēmumu pamatā ir autortiesību aizsardzība, un atzinīgi vērtē ierosināto jauno autortiesību direktīvu un tajā paredzētos pasākumus ar mērķi aizsargāt ziņu izdevējus, novērst vērtības plaisu starp radošajām nozarēm un digitālajām platformām, palielināt pārredzamību un līdzsvaru autoru un izpildītāju līgumattiecībās un pasargāt no intelektuālā īpašuma konfiskācijas; uzsver, ka ir būtiski izveidot taisnīgu digitālo tirgu, kurā radošu darbu veidotāji saņem taisnīgu atlīdzību;

53.  aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, lai digitālajām platformām, kas aktīvi piedalās ar autortiesībām aizsargāta satura izplatīšanā, veicināšanā un monetizēšanā, būtu skaidrs pienākums iegūt licences no tiesību īpašniekiem un taisnīgi samaksāt māksliniekiem, autoriem, ziņu izdevējiem, producentiem, žurnālistiem un radošu darbu veidotājiem par viņu darba digitālu izmantošanu;

54.  uzsver vajadzību saglabāt saikni starp Eiropas darba kārtību kultūrai un Digitālo programmu, lai pastiprinātu pašreizējo sinerģiju;

55.  atgādina, cik svarīgi ir veicināt datu aizsardzību un digitālo un plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi, it īpaši nepilngadīgo vidū, jo tas ir efektīvākais risinājums, kā cita starpā novērst manipulācijas tiešsaistē un vēršanos pret konkrētām personām;

56.  uzsver, ka ir ļoti svarīgi kultūras darbiniekiem nodrošināt pienācīgas digitālās prasmes un kompetences, lai veicinātu kultūras mantojuma popularizēšanu un vēlamā rezultāta sasniegšanu;

Ārējā dimensija

57.  pauž nožēlu, ka Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam kā mērķis nav iekļauta kultūras aizsardzība un veicināšana; uzsver, ka kultūra ir ilgtspējīgas attīstības un kultūru dialoga virzītājspēks un ka, ņemot vērā programmas "Radošā Eiropa" kaimiņattiecību un starptautisko dimensiju, varētu izmantot sinerģiju;

58.  aicina Komisiju regulāri ziņot Parlamentam par starptautisko kultūras attiecību stratēģijas īstenošanu un palielināt resursus ES kultūras veicināšanas iniciatīvu un projektu delegācijām, arī sadarbībā ar Eiropas Savienības valstu kultūras institūtiem (EUNIC);

59.  atbalsta Padomes iniciatīvu izstrādāt visaptverošu pieeju starptautiskajām kultūras attiecībām un aicina visās ES delegācijās izveidot kultūras kontaktpunktus, pienācīgi apmācīt ierēdņus un iesaistīt vietējos dalībniekus, pilsonisko sabiedrību un starptautiskos kultūras tīklus, tostarp sagatavošanās darbībā attiecībā uz Eiropas kultūras namiem; atkārtoti aicina Komisiju un Eiropas Ārējās darbības dienestu ik pēc diviem gadiem ziņot par starptautisko kultūras attiecību stratēģijas īstenošanas gaitu;

°

°  °

60.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām.

(1)

OV C 377 E, 7.12.2012., 142. lpp.

(2)

OV C 93, 9.3.2016., 95. lpp.

(3)

OV C 238, 6.7.2018., 28. lpp.

(4)

OV C 247 E, 15.10.2009., 25. lpp.

(5)

OV C 125 E, 22.5.2008., 223. lpp.

(6)

OV C 377 E, 7.12.2012., 135. lpp.

(7)

OV C 316, 22.9.2017., 88. lpp.

(8)

OV C 11, 12.1.2018., 16. lpp.

(9)

OV C 58, 15.2.2018., 57. lpp.

(10)

OV C 247 E, 15.10.2009., 32. lpp.

(11)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0262.

(12)

OV C 263, 25.7.2018., 19. lpp.

(13)

OV L 347, 20.12.2013., 221. lpp.

(14)

OV C 287, 29.11.2007., 1. lpp.

(15)

OV C 463, 23.12.2014., 4. lpp.

(16)

OV C 172, 27.5.2015., 13. lpp.


PASKAIDROJUMS

Eiropa saskaras ar vairākām problēmām, tādām kā pieaugoša sociālā nevienlīdzība, neviendabīgs iedzīvotāju sastāvs, populisms, radikalizācija un draudi drošībai, kas grauj Eiropas integrācijas pamatus un liek apšaubīt dalībvalstu solidaritāti. Šajā grūtajā laikā ir svarīgi no jauna apzināties saiknes, kas mūs visus vieno. Šajā ziņā kultūrai ir būtiska nozīme, jo tā veido piederības izjūtu, veicina aktīvu pilsoniskumu un nosaka mūsu pamatvērtības un identitāti.

Tomēr Eiropas radošās un kultūras nozares nav tikai maigā vara — faktiski tās ir ES spēcīgākās vērtības. Tās ir ekonomiski noturīgas, pat krīzes laikā, un jauniešu nodarbinātības īpatsvars tajās ir lielāks nekā vairumā citu nozaru. Pēc būvniecības un pārtikas un dzērienu nozares tās faktiski ir trešais lielākais darba devējs ES, un tās rada ievērojamu tirdzniecības pārpalikumu.

Pašreizējais līdz šim nepieredzētais impulss kultūras aizsardzībai un veicināšanai ES līmenī, kā pausts Romas deklarācijā un Gēteborgas samitā, kopā ar Kultūras mantojuma gadu (2018) piedāvā unikālu iespēju veidot saskaņotu, visaptverošu un ilgtspējīgu ES kultūras politiku. Šī ir iespēja, ko nevaram atļauties zaudēt, ja tiešām vēlamies palikt "vienoti dažādībā".

Šā patstāvīgā ziņojuma mērķis nav tikai sniegt ieguldījumu kultūras politikas veidošanā un iepriekšējās darba kārtības rezultātu novērtēšanā. Tam arī jānodrošina, lai tiktu panākts pareizais līdzsvars starp sociālo, ekonomikas un kultūras politiku un lai jaunā darba kārtība būtu saskaņota ar citām programmām, tādām kā "Radošā Eiropa" un "Eiropa pilsoņiem".

Runājot par jaunās darba kārtības prioritātēm, referents atzinīgi vērtē izvēli tās strukturēt ap trim aspektiem, proti, sociālo, ekonomisko un ārējo dimensiju, kā arī uz nozares specifiku orientētas pieejas iekļaušanu. Referents uzsver, ka atbalsts būtu jāpiešķir visām radošajām un kultūras nozarēm un kultūru daudzveidība un kultūru dialogs būtu jāsaglabā kā transversālas prioritātes.

Ir pierādīts, ka kultūrai ir ietekme uz sociālās kohēzijas, iekļautības, dialoga un savstarpējas sapratnes veicināšanu un piederības izjūtas veidošanu. Nedrīkst par zemu novērtēt iespējas, ko cilvēkiem sniedz dalība kultūras dzīvē un jaunrade. Šī kultūras loma ir īpaši svarīga un attiecas uz visām sociālekonomiskajām un vecuma grupām, tostarp minoritātēm, migrantiem, jauniešiem un veciem cilvēkiem, cilvēkiem ar invaliditāti un ar mazākām iespējām. Eiropas kultūras lielākā vērtība ir redzējumu, viedokļu un izpausmju daudzveidība, un tā ir jāsaglabā, jāuzlabo un jāveicina.

Mākslinieku un kultūras darbinieku mobilitātei ir būtiska ietekme uz Eiropas kultūras telpas uzplaukumu. Tas ir priekšnoteikums kultūru daudzveidības un sadarbības veicināšanai. Tāpēc referents atzinīgi vērtē ieceri izstrādāt mākslinieku un kultūras nozares speciālistu mobilitātes programmu un aicina likvidēt atlikušos šķēršļus, piemēram, vīzas un nodokļu dubultas uzlikšanas risku.

Vēl viena jaunās kultūras politikas prioritāte būs sinerģijas uzlabošana starp izglītību un kultūru. Jāatzīst kultūras un mākslas izglītības vērtība, izglītībā pārejot no STEM (zinātne, tehnoloģija, inženierzinātnes un matemātika) uz STEAM (zinātne, tehnoloģija, inženierzinātnes, māksla un matemātika) pieeju.

Neraugoties uz vērienīgajiem mērķiem, jaunā darba kārtība tomēr var būt veiksmīga tikai tad, ja to papildina ilgtspējīgs un lielāks finansiāls atbalsts kultūrai. Referents uzsver, ka programmas "Radošā Eiropa" popularitāte apvienojumā ar krasi nepietiekamo finansējumu ir iemesls, kādēļ laikposmā no 2014. līdz 2017. gadam tās sekmīgo projektu kopējais īpatsvars ir bijis tikai 16,2 %, bet sadarbības projektu gadījumā — 14 %. Tas nozīmē, ka gandrīz 85 % projektu, tostarp liels skaits kvalitatīvu projektu, kas piedalās birokrātiski apgrūtinošajā pieteikšanās procedūrā, nesaņem nekādu atbalstu. Tas ir apstāklis, kas attur daudzus kultūras un radošo nozaru pārstāvjus no pieteikšanās, pat zinot, ka finansējums būs nepietiekams.

Tāpēc referents aicina divkāršot programmas "Radošā Eiropa" budžetu un izstrādāt visaptverošu un saskaņotu stratēģiju kultūras integrēšanai citās politikas jomās. Šajā nolūkā viņš aicina Komisiju un dalībvalstis ziņot par to, cik liels finansējums pašlaik ir piešķirts kultūrai visās finansēšanas programmās, un nodrošināt, lai tas būtu vismaz 1 % no nākamās DFS. Referents arī aicina Eiropas Komisiju izveidot "vienas pieturas aģentūras" tīmekļa vietni/portālu, kurā visi pašreizējie ES finansēšanas instrumenti būtu uzskaitīti lietotājdraudzīgā, visaptverošā un efektīvā veidā.

Eiropu pāršalc mūzika

Eiropas mūzikas nozare ir ļoti dinamiska, tā nodrošina vienu miljonu darbvietu, un tās apgrozījums sasniedz 25 miljardus EUR. Eiropa ir mājvieta dažiem pasaules vadošajiem māksliniekiem, komponistiem, ierakstu kompānijām, mūzikas pasākumiem, festivāliem un mūzikas straumēšanas platformām. Tomēr mūzikas nozares finansējums joprojām ir ļoti nepietiekams — līdz šim tas ir bijis tikai 3 % no programmas "Radošā Eiropa" kopējā budžeta, bet šī daļa nekādā ziņā neatspoguļo mūzikas nozares ekonomisko, sociālo un kultūras devumu. Referents pilnībā atbalsta Eiropas Parlamenta sagatavošanās darbību "Eiropu pāršalc mūzika" kā būtisku pirmo soli radošuma, daudzveidības un inovācijas veicināšanā Eiropas mūzikas nozarē un atzinīgi vērtē Komisijas nozares rīcību mūzikas jomā programmā "Radošā Eiropa". Viņš uzsver, ka īpaša uzmanība būtu jāpievērš mazākiem dalībniekiem, jo mūzikas ierakstu nozarē 99 % ierakstu kompāniju ir MVU, kas izlaiž 80 % jauno ierakstu.

Ārējā dimensija

Kultūras apmaiņa var būt spēcīgs tilts starp cilvēkiem ar atšķirīgu etnisku, reliģisku un sociālu izcelsmi, jo tā stiprina kultūru dialogu un savstarpēju sapratni. Visā ES vēsturē kultūras attiecības ir bijušas būtisks sociālās kohēzijas un ilgtspējīgas attīstības virzītājspēks. Tām ir izšķiroša nozīme pilsoniskās sabiedrības spēju un cilvēku savstarpējo kontaktu stiprināšanā, radikalizācijas novēršanā ar mērķi aizsargāt kultūras mantojumu, konfliktu novēršanā un risināšanā, kā arī izturētspējas veidošanā. Tāpēc kultūrai būtu jākļūst par būtisku sastāvdaļu politiskajā dialogā ar trešām valstīm un kultūra ir sistemātiski jāintegrē ārējās darbības projektos un programmās. Referents aicina īstenot ārējo kultūras attiecību stratēģiju, pienācīgu uzmanību pievēršot vietējām tautas kultūras organizācijām un dalībniekiem. Mērķis nav eksportēt Eiropas kultūru, bet veidot saiknes un veicināt kultūru dialogu un mierīgas attiecības.

Referents atzīst iepriekš minēto aspektu svarīgumu, bet uzskata, ka starp tiem vienmēr jābūt līdzsvaram un ka kultūras politikas galvenais mērķis ir kultūras patiesā vērtība. Referents uzsver, ka būtu jāpiešķir pietiekami līdzekļi, pamatojoties uz māksliniecisko un radošo projektu patieso vērtību, un ka vajadzība reaģēt uz jauniem neparedzētiem apstākļiem, piemēram, bēgļu integrāciju, būtu jāatbalsta ar jauniem līdzekļiem, neapdraudot jau saskaņotus mērķus un programmas kultūras jomā.

Referents atzinīgi vērtē stratēģiju Digital4Culture, ņemot vērā, ka digitālā revolūcija ir radikāli pārveidojusi veidu, kā tiek ražoti, izplatīti un baudīti mākslas un kultūras darbi, sniedzot iespējas satura plašākai izplatīšanai, bet vienlaikus sarežģījot mākslinieku un radošu darbu veidotāju jau tā saspringtos darba apstākļus un apdraudot viņu ekonomisko izdzīvošanu. Referents uzsver, ka autortiesību un blakustiesību aizsardzība ir radošo un kultūras industriju ieņēmumu pamatā.

Māksla nevar pastāvēt bez māksliniekiem, tāpēc referents uzsver vajadzību aizsargāt radošu darbu veidotājus digitālajā vidē un šajā sakarā atzinīgi vērtē ierosināto autortiesību direktīvu. Viņš aicina Eiropas Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, lai digitālajām platformām, kas aktīvi piedalās ar autortiesībām aizsargāta satura izplatīšanā, veicināšanā un monetizēšanā, būtu skaidrs pienākums iegūt licences no tiesību īpašniekiem un taisnīgi samaksāt māksliniekiem, autoriem, ziņu izdevējiem, producentiem, žurnālistiem un radošu darbu veidotājiem par viņu darba digitālu izmantošanu. Ir skaidri jānorāda, ka atbrīvojumus no saistībām var piemērot tikai patiesi neitrāliem un pasīviem tiešsaistes pakalpojumu sniedzējiem, kā noteikts E-komercijas direktīvā un Tiesas judikatūrā.

Eiropas Kultūras mantojuma gads ir mobilizējis daudzus pilsoniskās sabiedrības dalībniekus un publiskas struktūras visā ES un apliecinājis, ka kultūru varētu integrēt un tā būtu jāintegrē visās politikas jomās. Ir pēdējais laiks gādāt par šīs iniciatīvas paliekošu mantojumu gan satura, gan organizatoriskā līmenī, lai šie centieni neaizietu zudumā. Referents uzsver, ka ir jāņem vērā gan materiālie, gan nemateriālie kultūras mantojuma elementi un jāizvērtē to saistība ar mūsdienu kultūru un radošu darbu veidošanu.

Referents uzsver, ka steidzami jāizstrādā jaunas pieejas datu vākšanai visās kultūras un radošajās nozarēs un jāizmanto vairāk kvalitatīvu rādītāju, lai uzlabotu kultūras politikas veidošanu un novērtētu tās ietekmi. Pašlaik pastāv milzīga plaisa starp publisko sektoru, kur arvien vairāk trūkst datu, un digitālajiem tirgus dalībniekiem, kuru rīcībā ir daudz informācijas. Visbeidzot, tā kā ļoti svarīga nozīme ir Eiropas mākslas digitālai izplatīšanai, referents iesaka izveidot arī digitālu Eiropas platformu, kas nodrošinātu piekļuvi licencētām ES filmām.


INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

20.11.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

21

4

2

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Isabella Adinolfi, Dominique Bilde, Nikolaos Chountis, Silvia Costa, Mircea Diaconu, Damian Drăghici, Angel Dzhambazki, María Teresa Giménez Barbat, Giorgos Grammatikakis, Petra Kammerevert, Svetoslav Hristov Malinov, Rupert Matthews, Luigi Morgano, Yana Toom, Helga Trüpel, Sabine Verheyen, Julie Ward, Theodoros Zagorakis, Bogdan Andrzej Zdrojewski, Milan Zver

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Norbert Erdős, Santiago Fisas Ayxelà, Dietmar Köster, Emma McClarkin, Michel Reimon

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Nicola Danti, Tomáš Zdechovský


ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

21

+

ALDE

Mircea Diaconu, María Teresa Giménez Barbat

EFDD

Isabella Adinolfi

PPE

Norbert Erdős, Santiago Fisas Ayxelà, Svetoslav Hristov Malinov, Sabine Verheyen, Theodoros Zagorakis, Tomáš Zdechovský, Bogdan Andrzej Zdrojewski, Milan Zver

S&D

Silvia Costa, Nicola Danti, Damian Drăghici, Giorgos Grammatikakis, Petra Kammerevert, Dietmar Köster, Luigi Morgano, Julie Ward

VERTS/ALE

Michel Reimon, Helga Trüpel

4

ECR

Angel Dzhambazki, Emma McClarkin, Rupert Matthews

ENF

Dominique Bilde

2

0

ALDE

Yana Toom

GUE/NGL

Nikolaos Chountis

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Pēdējā atjaunošana: 2018. gada 10. decembrisJuridisks paziņojums