Procedūra : 2018/0043(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0390/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0390/2018

Debates :

PV 17/04/2019 - 24
CRE 17/04/2019 - 24

Balsojumi :

PV 18/04/2019 - 10.12

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2019)0432

ZIŅOJUMS     ***I
PDF 859kWORD 104k
26.11.2018
PE 626.780v02-00 A8-0390/2018

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par segto obligāciju emisiju un segto obligāciju publisko uzraudzību un ar ko groza Direktīvu 2009/65/EK un Direktīvu 2014/59/ES

(COM(2018)0094 – C8-0113/2018 – 2018/0043(COD))

Ekonomikas un monetārā komiteja

Referents: Bernd Lucke

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA
 ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par segto obligāciju emisiju un segto obligāciju publisko uzraudzību un ar ko groza Direktīvu 2009/65/EK un Direktīvu 2014/59/ES

(COM(2018)0094 – C8-0113/2018 – 2018/0043(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0094),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu, 53. pantu un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0113/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas 2018. gada 22. augusta atzinumu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 11. jūlija atzinumu(2),

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A8-0390/2018),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr. 1

EIROPAS PARLAMENTA GROZĪJUMI(3)*

Komisijas priekšlikumā

---------------------------------------------------------

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA

par segto obligāciju emisiju un segto obligāciju publisko uzraudzību un ar ko groza Direktīvu 2009/65/EK un Direktīvu 2014/59/ES

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 53. un 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu(4),

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(5),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/65/EK(6) 52. panta 4. punktā ir paredzētas ļoti vispārīgas prasības attiecībā uz segto obligāciju strukturālajiem elementiem. Minētās prasības attiecas tikai uz nepieciešamību, ka segtās obligācijas emitē kredītiestāde, kuras juridiskā adrese ir dalībvalstī, un ka uz tām attiecas īpaša publiskā uzraudzība, kā arī divējāda regresa tiesību mehānisms. Valstu segto obligāciju regulējumi risina šos jautājumus, regulējot tos daudz detalizētākā līmenī. Šajos valstu regulējumos ir ietverti arī citi strukturālie noteikumi, jo īpaši noteikumi par seguma portfeļa sastāvu, aktīvu atbilstības kritērijiem, iespēju apvienot aktīvus, pārredzamības un ziņošanas pienākumiem un likviditātes riska mazināšanu. Dalībvalstu pieeja regulējumam atšķiras arī pēc būtības. Vairākās dalībvalstīs nav īpaša valsts regulējuma attiecībā uz segtajām obligācijām. Līdz ar to svarīgākie strukturālie elementi, kuri ir jāievēro attiecībā uz Savienībā emitētām segtajām obligācijām, vēl nav noteikti Savienības tiesību aktos.

(2)  Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013(7) 129. pantu noteikti nosacījumi papildus Direktīvas 2009/65/EK 52. panta 4. punktā norādītajiem nosacījumiem, lai iegūtu preferenciālu prudenciālo režīmu attiecībā uz kapitāla prasībām, kas ļauj kredītiestādēm, kuras veic ieguldījumus segtajās obligācijās, turēt mazāk kapitāla, nekā gadījumos, kad tiek veikti ieguldījumi citos aktīvos. Tā kā minētās papildu prasības palielina segto obligāciju saskaņošanas līmeni Savienībā, tās kalpo īpašajam mērķim definēt nosacījumus, saskaņā ar kuriem segto obligāciju ieguldītājiem var piemērot šādu privileģētu režīmu, un tās nav piemērojamas ārpus Regulas (ES) Nr. 575/2013 satvara.

(3)  Citi Savienības tiesību akti, tostarp Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/61(8), Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/35(9) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/59/ES(10) arī atsaucas uz Direktīvā 2009/65/EK noteikto definīciju, lai identificētu segtās obligācijas, kurām var piemērot preferenciālo režīmu, kas ar šiem tiesību aktiem ieviests attiecībā uz segto obligāciju ieguldītājiem. Tomēr formulējumi minētajos tiesību aktos atšķiras atkarībā no to mērķiem un priekšmetiem, un tādēļ termins “segtās obligācijas” netiek lietots konsekventi.

(4)  Var uzskatīt, ka segtajām obligācijām piemērotā pieeja kopumā ir saskaņota attiecībā uz nosacījumiem par ieguldījumiem segtajās obligācijās. Tomēr visā Savienībā trūkst saskaņotības attiecībā uz nosacījumiem par segto obligāciju emisiju, un tam ir vismaz divējādas sekas. Pirmkārt, preferenciālo režīmu piemēro vienādi instrumentiem, kas var atšķirties pēc būtības un riska pakāpes, un ieguldītāju aizsardzības. Otrkārt, ▌atšķirības ▌valstu noteikumos paredzētajos aizsardzības pasākumos var radīt ▌finanšu stabilitātes risku, ja segtās obligācijas ar atšķirīgu ieguldītāju aizsardzības līmeni var iegādāties visā Savienībā un tām piemērot preferenciālu prudenciālo režīmu atbilstīgi Regulai (ES) Nr. 575/2013 un citiem Savienības tiesību aktiem.

(5)  Valstu režīmu atsevišķu aspektu saskaņošana atbilstoši identificētajai paraugpraksei nodrošinās netraucētu un nepārtrauktu labi funkcionējošu segto obligāciju tirgu attīstību Savienībā un mazinās iespējamo risku un apdraudējumu finanšu stabilitātei. Šai uz principiem balstītajai saskaņošanai būtu jārada kopīgs pamats visu segto obligāciju emisijai Savienībā. Saskaņošanai ir vajadzīgs, lai visas dalībvalstis ieviestu segto obligāciju regulējumus, kam būtu arī jāsekmē segto obligāciju tirgu izveide tajās dalībvalstīs, kurās tas pašlaik vēl nepastāv. Šāds tirgus nodrošinātu stabila finansējuma avotu kredītiestādēm, kas līdz ar to būtu labākā situācijā, lai patērētājiem un uzņēmumiem izsniegtu pieejamus hipotekāros kredītus un ieguldītājiem darītu pieejamus drošākus ieguldījumus.

(6)  Eiropas Sistēmisko risku kolēģija (“ESRK”) nāca klajā ar ieteikumu(11), aicinot valstu kompetentās iestādes un Eiropas Banku iestādi (“EBI”) apzināt paraugpraksi attiecībā uz segtajām obligācijām un veicināt valstu regulējumu saskaņošanu. Kolēģija arī ieteica EBI koordinēt valstu uzraudzības iestāžu veiktos pasākumus, jo īpaši attiecībā uz seguma portfeļu kvalitāti un nošķiršanu, segto obligāciju neaizskaramību bankrota gadījumā, aktīvu un saistību risku, kas ietekmē seguma portfeļus, un informācijas atklāšanu par seguma portfeļu sastāvu. Ieteikumā EBI arī aicināta divus gadus uzraudzīt segto obligāciju tirgus darbību, atsaucoties uz EBI apzināto paraugpraksi, lai novērtētu nepieciešamību pēc leģislatīviem pasākumiem un ziņotu par šādu nepieciešamību ESRK un Komisijai.

(7)  Komisija 2013. gada decembrī nāca klajā ar aicinājumu EBI sniegt konsultācijas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 503. panta 1. punktu.

(8)  Reaģējot uz ESRK 2012. gada 20. decembra ieteikumu un Komisijas 2013. gada decembra aicinājumu sniegt konsultācijas, EBI 2014. gada 1. jūlijā nāca klajā ar ziņojumu(12). Minētajā ziņojumā ir ieteikts panākt lielāku konverģenci valstu segto obligāciju tiesiskajās, regulatīvajās un uzraudzības sistēmās, lai turpmāk atbalstītu vienota preferenciāla riska svēruma režīmu attiecībā uz segtajām obligācijām Savienībā.

(9)  Kā to paredzēja ESRK, EBI turpināja divus gadus uzraudzīt segto obligāciju tirgus darbību, atsaucoties uz paraugpraksi, kas bija noteikta minētajā ieteikumā. Pamatojoties uz to, EBI 2016. gada 20. decembrī ESRK, Padomei un Komisijai iesniedza otro ziņojumu par segtajām obligācijām(13). Ziņojumā tika secināts, ka būtu nepieciešama turpmāka saskaņošana, lai nodrošinātu, ka segto obligāciju definīcija un regulatīvā pieeja tām Savienībā ir konsekventāka. Turklāt ziņojumā secināts, ka saskaņošana būtu jābalsta uz pastāvošajiem un labi funkcionējošajiem tirgiem dažās dalībvalstīs.

(10)  Segtās obligācijas parasti emitē kredītiestādes. Instrumenta būtība ir nodrošināt finansējumu aizdevumiem, un viena no kredītiestāžu pamatdarbībām ir aizdevumu piešķiršana plašā mērogā. Tādēļ Savienības tiesību aktos, ar ko segtajām obligācijām tiek piemērots preferenciāls režīms, ir noteikts, ka tām jābūt kredītiestāžu emitētām.

(11)  Tas, ka segto obligāciju emisija ir tikai kredītiestāžu ziņā, nodrošina, ka emitentam ir nepieciešamās zināšanas par to, kā pārvaldīt kredītrisku, kas saistīts ar seguma portfeli. Tādējādi tiek arī nodrošināts, ka emitentam piemēro kapitāla prasības, liekot uzsvaru uz divējāda regresa tiesību mehānisma radīto ieguldītāju aizsardzību, kas ieguldītājam sniedz iespēju veikt prasījumu gan pret segto obligāciju emitentu, gan pret aktīviem seguma portfelī. Līdz ar to tas, ka segto obligāciju emisija ir tikai kredītiestāžu ziņā, nodrošina, ka segtās obligācijas ir drošs un iedarbīgs finansējuma instruments, tādējādi veicinot ieguldītāju aizsardzību un finanšu stabilitāti, kas ir nozīmīgi publiskās politikas mērķi vispārējās interesēs. Tāpat arī tas atbilstu labi funkcionējošu valstu tirgu pieejai, kas ļauj tikai kredītiestādēm emitēt segtās obligācijas.

(12)  Tāpēc ir lietderīgi paredzēt, ka saskaņā ar Savienības tiesību aktiem tikai kredītiestādes, kā tās definētas Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 1. apakšpunktā, var emitēt segtās obligācijas. Šīs direktīvas galvenais mērķis ir reglamentēt nosacījumus, saskaņā ar kuriem minētās kredītiestādes var emitēt segtās obligācijas kā finansēšanas instrumentu, nosakot produktu prasības un īpašu produktu uzraudzību, kas uz tiem attiecas, lai nodrošinātu augstu ieguldītāju aizsardzības līmeni.

(13)  Divējāda regresa tiesību mehānisms ir būtisks jēdziens un elements daudzos spēkā esošajos valstu segto obligāciju regulējumos, un tas ir arī svarīgs segto obligāciju elements, kā minēts Direktīvas 2009/65/EK 52. panta 4. punktā. Tāpēc ir nepieciešams precizēt šo jēdzienu, lai nodrošinātu to, ka atbilstīgi saskaņotajiem nosacījumiem ieguldītāji visā Savienībā var veikt prasījumus gan pret segto obligāciju emitentu, gan pret seguma portfeļa aktīviem.

(14)  Arī neaizskaramībai bankrota gadījumā vajadzētu būt būtiskam segto obligāciju elementam, lai nodrošinātu, ka segto obligāciju ieguldītājiem tiek atmaksāts līdz ar obligācijas termiņa iestāšanos. Automātiska atmaksas paātrināšana, iestājoties emitenta saistību neizpildes gadījumam, var ietekmēt to personu prioritātes klasifikāciju, kas ir veikušas ieguldījumus segtajās obligācijās, un tāpēc ir svarīgi nodrošināt, ka segto obligāciju ieguldītājiem arī saistību neizpildes gadījumā tiek atmaksāts saskaņā ar līgumā noteikto grafiku. Līdz ar to neaizskaramība bankrota gadījumā ir tieši saistīta ar divējāda regresa tiesību mehānismu un tāpēc tai vajadzētu būt segto obligāciju regulējuma galvenajam elementam.

(15)  Vēl viena būtiska spēkā esošo segto obligāciju valstu regulējumu iezīme ir tas, ka aktīviem, kas kalpo par nodrošinājumu, vajadzētu būt ļoti kvalitatīviem, lai nodrošinātu to, ka seguma portfeļa vērtība ir pietiekama, lai segtu neatmaksāto obligāciju maksājuma saistības. Šādi seguma portfeļi varētu sastāvēt no riska darījumiem ar iestādēm, kurām ir pilnvaras nodokļu jomā, vai prasījumiem, kas ir nodrošināti ar augstas kvalitātes fiziskiem aktīviem. Augstas kvalitātes aktīviem ir raksturīgas īpašas iezīmes saistībā ar to, ka prasījums tiek nodrošināts un to nodrošināšanai izmanto seguma aktīvus. Tādēļ ir lietderīgi noteikt vispārējas kvalitātes iezīmes seguma portfeļiem un to nodrošinājuma aktīviem. Regulas (ES) Nr. 575/2013 129. panta 1. punkta a) līdz g) apakšpunktā uzskaitītie aktīvi būtu jāuzskata par tādiem, kas ir atbilstoši, lai segto obligāciju regulējuma ietvaros kalpotu par nodrošinājumu seguma portfelī, tāpat arī aizdevumi ▌publiskiem uzņēmumiem, kuri pakļauti publiskai uzraudzībai vai norīkotas ĀKNI veiktai ieguldījumu kategorijas vērtēšanai. Citus tikpat augstas kvalitātes aktīvus arī varētu uzskatīt par atbilstīgiem ar nosacījumu, ka tie atbilst šajā direktīvā izklāstītajām prasībām, tostarp prasībām attiecībā uz maksājuma prasījuma nodrošinājumu. Dalībvalstīm vajadzētu būt arī iespējai izslēgt aktīvus savā valsts regulējumā.

(15a)  Parāda instrumentiem, kurus sedz ar izaugsmei, inovācijai un ilgtspējai svarīgiem stratēģiskiem aktīviem, kuri ir riskantāki nekā valsts parāds un hipotēkas un kuri nav šīs direktīvas darbības jomā, vajadzētu būt atbilstīgiem jaunai finanšu instrumentu klasei zem Eiropas nodrošināto parādzīmju (ESN) nosaukuma. Turklāt šādu sistēmu nepieciešams izveidot, lai ņemtu vērā MVU finansējuma īpatnības Savienības ekonomikā. ESN varētu sniegt bankām noderīgu papildu instrumentu reālās ekonomikas finansēšanai.

(16)  Segtajām obligācijām ir īpašas strukturālas iezīmes, kuru mērķis ir vienmēr aizsargāt ieguldītājus. Šīs iezīmes ietver prasību par to, ka segto obligāciju ieguldītājiem ir prasījums ne tikai pret emitentu, bet arī pret aktīviem īpašā seguma portfelī. Lai nodrošinātu minēto aktīvu augstu kvalitāti, būtu jānosaka īpašās prasības par portfelī iekļaujamo aktīvu kvalitāti. Minētās strukturālās prasības saistībā ar produktiem atšķiras no prudenciālajām prasībām, ko piemēro kredītiestādēm, kas emitē segtās obligācijas. Strukturālajām prasībām nevajadzētu koncentrēties uz emitējošās iestādes prudenciālā veselīguma nodrošināšanu, bet drīzāk uz ieguldītāju aizsargāšanu, nosakot konkrētas prasības attiecībā uz pašu segto obligāciju. Papildus īpašajai prasībai seguma portfelī izmantot augstas kvalitātes aktīvus ir lietderīgi arī noteikt vispārējās prasības par seguma portfeļa iezīmēm, lai vēl vairāk stiprinātu ieguldītāju aizsardzību. Šīm prasībām būtu jāietver īpaši noteikumi, kuru mērķis ir aizsargāt seguma portfeli, tostarp noteikumi par aktīvu nošķiršanu (tostarp izmantojot īpašam nolūkam dibinātu sabiedrību) un atrašanos seguma portfelī, lai nodrošinātu tādu viendabīguma pakāpi, kas šā viendabīguma robežās pieļauj pietiekamu riska diversifikāciju, un lai ieguldītājiem atvieglotu objektīvu riska novērtēšanu. Šajā nolūkā seguma portfeļiem vajadzētu būt vienkāršiem un pārredzamiem. Turklāt šajā direktīvā būtu jānosaka riska mazināšanas prasības, neskarot dalībvalstu tiesības tās papildināt ar dažādiem līdzekļiem.▌ Lai nodrošinātu, ka seguma portfeļiem piemēro kopīgus augstas kvalitātes standartus visā Savienībā, būtu arī jānosaka seguma aprēķins un nosacījumi, saskaņā ar kuriem atvasināto instrumentu līgumus var iekļaut seguma portfelī.

(17)  Vairākās dalībvalstīs jau ir noteikta prasība, ka seguma portfeļa uzraugs veic īpašus uzdevumus attiecībā uz atbilstīgo aktīvu kvalitāti un panāk atbilstību valstu seguma prasībām. Tādēļ, lai saskaņotu Savienībā segtajām obligācijām piemēroto pieeju, ir svarīgi skaidri definēt seguma portfeļa uzrauga (ja to pieprasa valsts regulējums) uzdevumus un pienākumus. Tas, ka pastāv seguma portfeļa uzraugs, neatceļ valstu kompetento iestāžu pienākumus attiecībā uz īpašu publisko uzraudzību.

(18)  Nelielas kredītiestādes saskaras ar grūtībām segto obligāciju emisijā, jo segto obligāciju programmu ieviešana bieži rada augstas sākotnējās izmaksas. Arī likviditāte ir īpaši svarīga segto obligāciju tirgos, un tā lielā mērā ir atkarīga no neatmaksāto obligāciju apjoma. Tādēļ ir lietderīgi ļaut divām vai vairākām kredītiestādēm izmantot kopīgu finansējumu, lai mazākās kredītiestādes varētu emitēt segtās obligācijas. Tas nodrošinātu to, ka vairākas kredītiestādes apvienotu aktīvus kā nodrošinājumu segtajām obligācijām, kuras emitējusi viena kredītiestāde, un veicinātu segto obligāciju emisiju tajās dalībvalstīs, kurās pašlaik nav labi attīstītu tirgu. Ir svarīgi, lai prasības par kopēja finansējuma nolīgumu izmantošanu nodrošinātu, ka aktīvi, kas atbilstīgi Direktīvas 2002/47/EK noteikumiem ar finanšu nodrošinājuma līguma palīdzību pārdoti emitējošajai kredītiestādei vai pārvesti uz to, atbilst Savienības tiesību aktos noteiktajām prasībām par aktīvu atbilstīgumu un seguma aktīvu nošķirtību.

(20)  Tas, ka segto obligāciju seguma portfelis ir pārredzams, ir būtiska šā finanšu instrumenta veida iezīme, jo tā uzlabo salīdzināmību un ļauj ieguldītājiem veikt vajadzīgo riska novērtējumu. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2003/71/EK(14) ir iekļauti noteikumi par tāda prospekta sastādīšanu, apstiprināšanu un izplatīšanu, kas jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību regulētā tirgū, kurš atrodas vai darbojas dalībvalstī. Laika gaitā valstu likumdevēji un tirgus dalībnieki ir izstrādājuši vairākas iniciatīvas saistībā ar informāciju, kas atklājama segto obligāciju ieguldītājiem, lai papildinātu Direktīvu 2003/71/EK. Tomēr ir nepieciešams Savienības līmenī precizēt, kāds būtu minimālais kopīgais tās informācijas līmenis, kurai vajadzētu būt pieejamai ieguldītājiem pirms segto obligāciju pirkšanas vai tās laikā. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai šīs minimālās prasības papildināt ar papildu noteikumiem.

(21)  Galvenais elements, lai nodrošinātu segto obligāciju ieguldītāju aizsardzību, ir instrumenta likviditātes riska mazināšana. Tas ir būtiski, lai nodrošinātu savlaicīgu segtās obligācijas saistību atmaksāšanu. Tāpēc ir lietderīgi paredzēt seguma portfeļa likviditātes rezerves, lai novērstu likviditātes trūkuma risku, piemēram, termiņu un procentu likmju neatbilstību, maksājumu pārtraukšanu, sajaukšanās risku, atvasinātos instrumentus un citas operacionālās saistības, kas kļūst izpildāmas segto obligāciju programmas ietvaros. Likviditātes rezerves seguma portfelim atšķiras no vispārējām likviditātes prasībām, ko kredītiestādēm piemēro saskaņā ar citiem Savienības tiesību aktiem, proti, likviditātes rezerves seguma portfelim ir tieši saistītas ar seguma portfeli, un to mērķis ir mazināt ar to saistītos likviditātes riskus. Lai samazinātu regulatīvo slogu, dalībvalstīm vajadzētu spēt pieļaut atbilstošu mijiedarbību ar likviditātes prasībām, kuras noteiktas citos Savienības vai valstu tiesību aktos un kalpo mērķiem, kas nav seguma portfeļa likviditātes rezerves. Tāpēc dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai nolemt, ka seguma portfeļa likviditātes rezervju prasība būtu jāpiemēro tikai tad, ja saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem kredītiestādei nepiemēro nevienu citu likviditātes prasību laikposmā, uz ko attiecas šādas citas prasības.

(22)  Vairākās dalībvalstīs attiecībā uz termiņa profiliem ir izstrādātas inovatīvas struktūras, lai novērstu iespējamos likviditātes riskus, tostarp termiņu nesakritību. Šīs struktūras ietver iespēju segtās obligācijas paredzēto termiņu pagarināt uz noteiktu laiku vai ļaut naudas plūsmas no seguma portfeļa aktīviem novirzīt tieši uz segto obligāciju turētājiem. Termiņu pagarināšana, nodrošinot alternatīvu maksātnespējai vai noregulējumam, ļauj kredītiestādēm samazināt ārkārtas pārdošanu apjomu un palielināt ieguldītāju aizsardzību. Tomēr ir svarīgi ▌definēt nosacījumus, saskaņā ar kuriem dalībvalstis var atļaut šīs struktūras, nodrošinot, ka tie nav pārāk sarežģīti. Ir svarīgi arī nodrošināt, ka kredītiestādes nevar pagarināt termiņu pēc saviem ieskatiem. Termiņš būtu jāpagarina tikai tad, ja ir notikuši objektīvi un skaidri definēti izraisītājnotikumi.

(23)  Īpašas publiskās uzraudzības sistēma ir elements, kas saskaņā ar Direktīvas 2009/65/EK 52. panta 4. punktu definē segtās obligācijas. Tomēr minētajā direktīvā nav noteikta šādas uzraudzības būtība, saturs un iestādes, kas būtu par to atbildīgas. Tādēļ ir svarīgi, ka elementi, kas veido šādu segto obligāciju publisko uzraudzību, ir saskaņoti un ka to veicošo valstu kompetento iestāžu uzdevumi un pienākumi ir skaidri noteikti.

(24)  Tā kā segto obligāciju publiskā uzraudzība atšķiras no kredītiestāžu uzraudzības Savienībā, dalībvalstīm būtu jāspēj šo dažādo uzraudzības uzdevumu veikšanai izraudzīties valstu kompetentās iestādes, kas atšķiras no tās iestādes, kura veic kredītiestādes vispārējo uzraudzību. Tomēr, lai nodrošinātu konsekvenci saistībā ar segto obligāciju publiskās uzraudzības piemērošanu visā Savienībā, ir nepieciešams noteikt prasību, ka kompetentās iestādes, kuras veic segto obligāciju publisko uzraudzību, cieši sadarbojas ar kompetento iestādi, kas veic kredītiestāžu vispārējo uzraudzību.

(25)  Segto obligāciju publiskās uzraudzības ietvaros vajadzētu kredītiestādēm piešķirt atļauju emitēt segtās obligācijas. Tā kā tikai kredītiestādēm būtu jāļauj emitēt segtās obligācijas, kredītiestādes licencei vajadzētu būt priekšnoteikumam šādas atļaujas saņemšanai. Šajā direktīvā būtu jāiekļauj noteikumi par nosacījumiem, saskaņā ar kuriem kredītiestādes, kam licence izsniegta atbilstīgi Savienības tiesību aktiem, var saņemt atļauju veikt segto obligāciju emisijas darbības segto obligāciju programmas ietvaros.

(26)  Attiecībā uz atļaujas tvērumu segto obligāciju programma parasti sastāv no seguma portfeļa, ar ko nodrošina segto obligāciju emisiju. Atšķirīgām emisijām ir atšķirīgi starptautiskie vērtspapīru identifikācijas numuri (ISIN).

(27)  Lai nodrošinātu atbilstību pienākumiem, kas noteikti kredītiestādēm, kuras emitē segtās obligācijas, un panāktu līdzīgu pieeju un atbilstību visā Savienībā, dalībvalstīm būtu jānosaka prasība paredzēt administratīvos sodus un citus administratīvos pasākumus, kas būtu iedarbīgi, samērīgi un preventīvi.

(30)  Lai atklātu potenciālus pārkāpumus saistībā ar prasībām, kas attiecas uz segto obligāciju emisiju un tirdzniecību, kompetentajām iestādēm, kuras veic segto obligāciju publisko uzraudzību, vajadzētu būt nepieciešamajām izmeklēšanas pilnvarām un efektīviem mehānismiem, lai veicinātu ziņošanu par potenciāliem vai faktiskiem pārkāpumiem. Šiem mehānismiem nevajadzētu skart jebkuras tādas fiziskas vai juridiskas personas tiesības uz aizstāvību, ko nelabvēlīgi ietekmē šo pilnvaru un mehānismu īstenošana.

(31)  Kompetentajām iestādēm, kas veic segto obligāciju publisko uzraudzību, vajadzētu būt arī pilnvarām piemērot administratīvus sodus un pieņemt citus administratīvus pasākumus, lai nodrošinātu iespējami lielāku darbības tvērumu pēc pārkāpuma un lai palīdzētu novērst turpmākus pārkāpumus neatkarīgi no tā, vai šādi pasākumi tiek kvalificēti kā administratīvi sodi vai kā citi administratīvi pasākumi saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai noteikt papildu sodus un augstākus administratīvo naudas sodu līmeņus, nekā paredzēts šajā direktīvā.

(32)  Spēkā esošos valstu tiesību aktus attiecībā uz segtajām obligācijām raksturo tas, ka tiem piemēro detalizētu regulējumu valsts līmenī un segto obligāciju emisijas un programmu uzraudzību, lai nodrošinātu, ka ieguldītāju tiesības tiek vienmēr ievērotas saistībā ar segto obligāciju emisiju. Šī uzraudzība ietver pastāvīgu programmas aspektu, nodrošinājuma prasību un seguma portfeļa kvalitātes pārraudzību. Būtisks ieguldītāju aizsardzības elements ir tas, ka ieguldītāji tiek pietiekamā līmenī informēti par tiesisko regulējumu, kas reglamentē segto obligāciju emisiju. Tādēļ ir lietderīgi nodrošināt, ka kompetentās iestādes regulāri publicē informāciju par to valsts līmeņa pasākumiem, ar kuriem transponē šo direktīvu, un par veidu, kādā tās veic segto obligāciju publisko uzraudzību.

(33)  Pašlaik segtās obligācijas Savienībā tiek tirgotas, izmantojot valstu līmeņa nosaukumus un marķējumus, daži no kuriem ir labi iedibināti, savukārt citi — ne. ▌Tādēļ, šķiet, būtu saprātīgi ļaut kredītiestādēm, kas Savienībā emitē segtās obligācijas, izmantot īpašu marķējumu “Eiropas segtās obligācijas”, kad tās pārdod segtās obligācijas gan Savienības, gan trešo valstu ieguldītājiem, ja šīs segtās obligācijas atbilst prasībām, kas izklāstītas šajā direktīvā. Ja segtās obligācijas atbilst arī Regulas (ES) Nr. 575/2013 129. pantā noteiktajām prasībām, kredītiestādēm vajadzētu būt tiesībām izmantot marķējumu “Eiropas segtās obligācijas (augstākā šķira)”. Šis marķējums, kas norāda uz īpaši augstu un plaši atzītu kvalitāti, varētu būt pievilcīgs pat dalībvalstīs ar labi iedibinātiem valsts līmeņa marķējumiem. Marķējums “Eiropas segtās obligācijas” šiem ieguldītājiem dod iespēju vieglāk novērtēt segto obligāciju kvalitāti un līdz ar to padara tās pievilcīgākas kā ieguldījumu instrumentus gan Savienībā, gan ārpus tās. Tomēr minētā marķējuma izmantošanai vajadzētu būt fakultatīvai, un dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai savu spēkā esošo valsts līmeņa nosaukumu un marķējuma regulējumu saglabāt paralēli marķējumam “Eiropas segtās obligācijas”.

(34)  Lai izvērtētu šīs direktīvas piemērošanu, Komisijai ciešā sadarbībā ar EBI būtu jāuzrauga segto obligāciju attīstība Savienībā un jāziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par ieguldītāju aizsardzības līmeni un norisēm segto obligāciju tirgos. Ziņojumā būtu arī jāpievēršas norisēm saistībā ar aktīviem, ar kuriem tiek nodrošināta segto obligāciju emisija, tostarp dalībvalstu iespējai atļaut segto obligāciju emisiju, lai finansētu aizdevumus publiskiem uzņēmumiem.

(35)  Eiropas Parlaments 2017. gada 4. jūlija rezolūcijā par virzību uz Eiropas satvaru attiecībā uz segtajām obligācijām uzsvēra, ka ir jāatceļ tirgus piekļuves šķēršļi, kas neļauj emitentiem ienākt segto obligāciju tirgos, kuri attīstās ārpus EEZ, un ka šajā nolūkā ir jāpiemēro taisnīgs režīms attiecībā uz trešās valstīs emitētām segtajām obligācijām, ievērojot nosacījumu, ka to juridiskā, institucionālā un uzraudzības vide iztur rūpīgu Savienības kompetentās iestādes veiktu līdzvērtības pārbaudi. Savienības tiesību aktu pamatprincipiem būtu jākalpo par potenciālu etalonu segto obligāciju tirgos visā pasaulē. Tā kā vairākās trešās valstīs strauji attīstās segto obligāciju tirgi, ir nepieciešams bez liekas kavēšanās izveidot līdzvērtīguma režīmu, ko ieviest attiecībā uz trešām valstīm. Mazinot šķēršļus iekļūšanai tirgū segto obligāciju emitentiem no trešām valstīm, Savienības ieguldītājiem palielināsies izvēles iespējas un ilgtermiņa finansējuma pieejamība, kā arī tiks veicināta pārrobežu ieguldījumu palielināšanās.

(36)  Segtajām obligācijām ir raksturīgs plānots termiņš uz vairākiem gadiem. Tādēļ ir jāiekļauj pārejas pasākumi, lai nodrošinātu, ka netiek skartas segtās obligācijas, kuras jau ir emitētas [OP: Please insert the date laid down in the second subparagraph of Article 32(1) of this Directive].

(37)  Tā kā attiecībā uz segtajām obligācijām nosaka vienotu regulējumu, būtu jāgroza Direktīvas 2009/65/EK 52. panta 4. punktā sniegtais segto obligāciju apraksts. Direktīvā 2014/59/ES segtās obligācijas ir definētas, atsaucoties uz Direktīvas 2009/65/EK 52. panta 4. punktu un, ņemot vērā to, ka šo aprakstu groza, būtu jāgroza arī Direktīva 2014/59/ES. Turklāt, lai novērstu, ka tiek ietekmētas segtās obligācijas, kas saskaņā ar Direktīvas 2009/65/EK 52. panta 4. punktu emitētas pirms [OP: Please insert the date laid down in the second subparagraph of Article 32(1) of this Directive], minētās segtās obligācijas būtu jāturpina saukt par segtajām obligācijām vai tās definēt kā tādas līdz to termiņa beigām. Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Direktīva 2009/65/EK un Direktīva 2014/59/ES.

(38)  Saskaņā ar Dalībvalstu un Komisijas 2011. gada 28. septembra kopīgo politisko deklarāciju par skaidrojošiem dokumentiem(15) dalībvalstis ir apņēmušās, paziņojot savus transponēšanas pasākumus, pamatotos gadījumos pievienot vienu vai vairākus dokumentus, kuros paskaidrota saikne starp direktīvas sastāvdaļām un atbilstīgajām daļām valsts transponēšanas instrumentos. Attiecībā uz šo direktīvu likumdevējs uzskata, ka šādu dokumentu nosūtīšana ir pamatota.

(39)  Tā kā šīs direktīvas mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, ▌bet, ņemot vērā vajadzību turpmāk attīstīt segto obligāciju tirgus visā Savienībā un atbalstīt pārrobežu ieguldījumus, tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(40)  Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 45/2001(16) 28. panta 2. punktu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, un tas sniedza atzinumu ...(17),

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

I SADAĻAPRIEKŠMETS, DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

1. pantsPriekšmets

Šajā direktīvā ir paredzēti šādi ieguldītāju aizsardzības noteikumi attiecībā uz:

(1)  segto obligāciju emisijas prasībām;

(2)  segto obligāciju strukturālajām iezīmēm;

(3)  segto obligāciju publisko uzraudzību;

(4)  publicēšanas prasībām ▌attiecībā uz segtajām obligācijām.

2. pantsDarbības joma

Šī direktīva attiecas uz segtajām obligācijām, kuras emitējušas kredītiestādes, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā.

3. pantsDefinīcijas

Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:

(1)  “segtā obligācija” ir parādsaistība, kuru publiskā uzraudzībā saskaņā ar 18. pantu ir emitējusi kredītiestāde vai specializēta hipotēku kredītiestāde, kura saskaņā ar 4. pantu ir divējāda regresa tiesību instruments, kura saskaņā ar 5. pantu ir neaizskarama bankrota gadījumā, kurai saskaņā ar 12. pantu seguma portfelī aktīvi ir nošķirti un kuru saskaņā ar attiecīgi 6. vai 6.a pantu nodrošina ar atbilstīgiem aktīviem;

(2)  “segto obligāciju programma” ir 15. pantā minētie aktīvi un saistības, kā arī kredītiestādes darbības saistībā ar segto obligāciju emitēšanu saskaņā ar ▌ atļauju, kas piešķirta atbilstīgi 19. pantam;

(3)  “seguma portfelis” ir skaidri definēts identificējamu aktīvu kopums, ar ko nodrošina segto obligāciju emitenta maksājuma saistības līdz šo obligāciju termiņam un kas ir pakļauts juridiskiem noteikumiem, ar kuriem nodrošina, ka šie aktīvi ir nošķirti no citiem aktīviem, kurus glabā kredītiestāde, kas emitē segtās obligācijas, ne vēlāk kā tad, kad attiecībā uz segto obligāciju emitentu ir sākta noregulējuma vai maksātnespējas procedūra;

(4)  “kredītiestāde” ir kredītiestāde, kā tā definēta Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 1) apakšpunktā;

(5)  “specializēta hipotēku kredītiestāde” ir kredītiestāde:

(a)  kura finansē piešķirtus aizdevumus vai nopirktus debitoru parādus, emitējot segtās obligācijas,

(b)  kurai ir ļauts veikt tikai hipotēku un publiskā sektora aizdevumus un

(c)  kurai nav atļauts pieņemt noguldījumus, bet kura var pieņemt citus atmaksājamus līdzekļus,

neskarot saistītās un papildu darbības, ko ierobežo un nosaka dalībvalstu tiesību akti;

(6)  “segtās obligācijas paātrināšana” ir situācija, kad segtā obligācija kredītiestādes, kas emitē šo segto obligāciju, maksātnespējas vai noregulējuma gadījumā kļūst nekavējoties izpildāma un apmaksājama un kad maksājumi segto obligāciju ieguldītājiem ir izpildāma prasība, kas jāatmaksā pirms sākotnējā termiņa beigām;

(7)  “tirgus vērtība” nekustamā īpašuma nolūkā ir tirgus vērtība, kā tā definēta Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 76. apakšpunktā;

(8)  “hipotekārā vērtība” nekustamā īpašuma nolūkā ir hipotekārā vērtība, kā tā definēta Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 74. apakšpunktā;

▌ (10)  “primārais aktīvs” ir seguma portfelī dominējošais aktīvs, kas nosaka seguma portfeļa būtību;

(11)  “aizstājējaktīvs” ir aktīvs, kas ir iekļauts seguma prasībās un kas nav primārais aktīvs;

(12)  “virsnodrošināšana” ir kopējais likumā noteiktais, brīvprātīgais vai līgumā noteiktais nodrošinājuma līmenis, kas pārsniedz 15. pantā minēto seguma prasību, izņemot citas pašreizējās vai turpmākās papildu garantijas, kuras varētu sniegt saskaņā ar valsts noteikumiem un kuras laika gaitā varētu mainīties;

(13)  “saskaņota finansējuma prasība” ir noteikumi, kas paredz, ka naudas plūsmas starp saistībām un aktīviem, kuri kļūst izpildāmi, ir jāsaskaņo, nodrošinot, ka maksājumi no aizņēmējiem tiek saņemti pirms maksājumu veikšanas segto obligāciju ieguldītājiem un ka summas, kas saņemtas no aizņēmējiem, ir vismaz līdzvērtīgas maksājumiem segto obligāciju ieguldītājiem;

(14)  “neto likviditātes izejošās naudas plūsmas” ir visi noteiktā periodā veiktie maksājumi, tostarp pamatsummas un procentu maksājumi un maksājumi saskaņā ar atvasināto instrumentu līgumiem segto obligāciju programmas ietvaros, no kuriem atskaitīti visi maksājumi, kas tajā pašā periodā saņemti par prasījumiem, kuri saistīti ar seguma portfeļa aktīviem;

(15)  “pagarināma termiņa struktūra” ir mehānisms, kas paredz iespēju segto obligāciju paredzēto termiņu pagarināt uz noteiktu laiku un gadījumā, ja iestājas konkrētais izraisītājnotikums;

(16)  “segto obligāciju publiskā uzraudzība” ir segto obligāciju programmu uzraudzība, kas nodrošina atbilstību segto obligāciju emitēšanai piemērojamajām prasībām un šo prasību izpildi;

(17)  “īpašais administrators” ir persona vai struktūra, kura ir iecelta, lai pārvaldītu segto obligāciju programmu kredītiestādes, kura emitē segtās obligācijas saskaņā ar minēto programmu, maksātnespējas gadījumā;

(17a)  “noregulējums” ir reorganizācijas pasākumi Direktīvas 2001/24/EK 2. panta septītā ievilkuma nozīmē.

II SADAĻASEGTO OBLIGĀCIJU STRUKTURĀLĀS IEZĪMES

1. nodaļaDivējāda regresa tiesības un neaizskaramība bankrota gadījumā

4. pantsDivējāda regresa tiesības

1.  Dalībvalstis paredz noteikumus, kas segto obligāciju ieguldītājiem dod tiesības uz šādiem prasījumiem:

(a)  prasījums pret kredītiestādi, kas emitē segtās obligācijas;

(b)  kredītiestādes, kura emitē segtās obligācijas, maksātnespējas vai noregulējuma gadījumā — prioritārs prasījums pret seguma portfelī iekļauto aktīvu pamatsummu un visiem uzkrātajiem procentiem;

(c)  kredītiestādes, kura emitē segtās obligācijas, maksātnespējas gadījumā un ja b) apakšpunktā minēto prioritāro prasījumu nevar pilnībā izpildīt — prasījums pret konkrētās maksātnespējīgas kredītiestādes mantu, kas ir līdzvērtīgs tādu kredītiestādes augstākās prioritātes nenodrošināto kreditoru prasījumiem, kuri ir noteikti saskaņā ar valsts tiesību aktiem, kas reglamentē prasījumu prioritāti parastajā maksātnespējas procedūrā.

2.  Prasījumi, kas minēti 1. punktā, aprobežojas ar pilna maksājuma pienākumiem, kuri ir piesaistīti segtajām obligācijām.

3.  Šā panta 1. punkta c) apakšpunkta piemērošanas nolūkā specializētas hipotēku kredītiestādes maksātnespējas gadījumā dalībvalstis var paredzēt noteikumus, kas segto obligāciju ieguldītājiem piešķir prasījumu, kurš ir augstākas prioritātes nekā minētās specializētās hipotekārās kredītiestādes parasto nenodrošināto kreditoru prasījums, to nosakot saskaņā ar valsts tiesību aktiem, kas reglamentē kreditoru hierarhiju parastās maksātnespējas procedūras ietvaros, bet ir zemākas prioritātes nekā citu privileģēto kreditoru prasījums.

5. pantsSegto obligāciju neaizskaramība bankrota gadījumā

Dalībvalstis nodrošina, ka ar segtajām obligācijām saistītajiem maksājumu pienākumiem nepiemēro automātisku paātrināšanu kredītiestādes, kas emitē segtās obligācijas, maksātnespējas vai noregulējuma gadījumā.

2. nodaļaSeguma portfelis un segums

I iedaļaAtbilstīgi aktīvi

6. pants

Seguma aktīvi segtajām obligācijām (augstākā šķira)

Dalībvalstis pieprasa, lai segtās obligācijas (augstākā šķira) vienmēr būtu nodrošinātas ar augstas kvalitātes seguma aktīviem. Šādi aktīvi ietver visus aktīvus, kas ir minēti kā atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 575/2013 129. panta 1. punkta a) līdz g) apakšpunktā. ▌

6.a pantsSeguma aktīvi parastajām segtajām obligācijām

1.  Dalībvalstis var atļaut emitēt segtās obligācijas, kas nodrošinātas ar augstas kvalitātes seguma aktīviem, kuri nav minēti Regulas (ES) Nr. 575/2013 129. panta 1. punkta a) līdz g) apakšpunktā. Šādā gadījumā dalībvalstis pieprasa, lai seguma aktīvi segtās obligācijas emitējošajai kredītiestādei nodrošinātu šā panta 2. punktā minētos skaidri noteiktas naudas summas maksājuma prasījumus, kas nodrošināti ar 3. punktā minētajiem nodrošinājuma aktīviem. Dalībvalstis arī pieprasa, lai seguma aktīvu izvēle mazinātu seguma portfeļa risku, kā noteikts 4. punktā.

2.  Dalībvalstis paredz noteikumus, nodrošinot, ka 1. punktā minētais maksājuma pieprasījums atbilst šādām juridiskajām prasībām:

(a)  katrs prasījums ir nodrošināts ar aktīviem, attiecībā uz kuriem publiskā reģistrā ir reģistrētas īpašumtiesības un nodrošinājuma tiesības vai arī ir aizdevums publiskam uzņēmumam, kā tas definēts Komisijas Direktīvas 2006/111/EK 2. panta b) punktā;

(b)  katrs prasījums, kas nav aizdevums publiskam uzņēmumam, kā tas definēts Komisijas Direktīvas 2006/111/EK 2. panta b) punktā, ir nodrošināts ar likumīgi noteiktu hipotēku, maksu, aizturējuma tiesībām vai cita veida garantiju, un ikviens no šiem garantijas veidiem ir izpildāms;

(c)  hipotēka, maksa, aizturējuma tiesības vai garantija, kas minētas b) apakšpunktā, ļauj segtās obligācijas emitējošajai kredītiestādei savlaicīgi un ar samērīgām izmaksām saņemt prasījuma apmaksu.

Šā punkta a) un b) apakšpunkta piemērošanas nolūkā dalībvalstis paredz noteikumus, ar ko nodrošina seguma portfelī iekļauto prasījumu hipotēkas, apgrūtinājuma, aizturējuma tiesību vai garantijas tūlītēju iesniegšanu vai reģistrēšanu.

Šā punkta b) un c) apakšpunkta piemērošanas nolūkā dalībvalstis nodrošina, ka segtās obligācijas emitējošās kredītiestādes pirms šādu prasījumu iekļaušanas seguma portfelī izvērtē gan prasījumu izpildāmību, gan paredzamo tiesvedības ilgumu.

3.  Dalībvalstis paredz noteikumus, nodrošinot, ka 1. punktā minētie nodrošinājuma aktīvi atbilst vienai no šādām prasībām:

(a)  attiecībā uz fiziskiem aktīviem var noteikt vai nu tirgus, vai hipotekārās aizdošanas vērtību vai, ja tas nav iespējams, aktīvu novērtē saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts paredzētajiem noteikumiem;

(b)  attiecībā uz aizdevumiem publiskam uzņēmumam — šis uzņēmums ir pakļauts publiskai uzraudzībai vai riska darījumu vai darījuma partneri norīkota ĀKNI ir novērtējusi kā ieguldījumu kategorijai atbilstošu.

Šā punkta a) apakšpunktā minēto aktīvu vērtēšanas noteikumu piemērošanas nolūkā dalībvalstis pieprasa, lai nodrošinājuma fizisko aktīvu novērtētu neatkarīgs vērtētājs, kam ir vērtēšanas veikšanai nepieciešamā kvalifikācija, spējas un pieredze. Turklāt dalībvalstis nosaka vērtēšanas metodiku un procedūru, ko izstrādā tā, lai iegūtu vērtības, kuras ir vienādas ar aktīva tirgus vai hipotekārās aizdošanas nezināmo vērtību brīdī, kad to iekļauj seguma portfelī, vai mazākas par to.

4.  Dalībvalstis nodrošina 1. punktā minēto riska mazināšanu, ieviešot šādas prasības:

(a)  viss seguma portfeļa aktīviem paredzētais nodrošinājums ir atbilstoši apdrošināts pret zaudējuma vai kaitējuma risku, un prasījuma tiesības uz apdrošināšanas atlīdzību ir daļa no seguma portfeļa aizstājējaktīviem;

(b)  3. punkta a) apakšpunktā minētie fiziskie aktīvi kalpo kā nodrošinājums seguma portfeļa prasījumiem ne vairāk kā 70 % apmērā no to vērtības. Attiecībā uz fiziskiem aktīviem, kas minēti Regulas (ES) Nr. 575/2013 129. panta 1. punkta d) līdz g) apakšpunktā, vērtības procentuālā daļa var būt lielāka, bet tā nepārsniedz maksimālo procentuālo daļu, ko attiecīgajam aktīvu veidam piemēro minētajā regulā. Vērtību nosaka saskaņā ar šā panta 3. punktā minētajiem piemērojamajiem noteikumiem aizdevumu ar segtajām obligācijām sākotnējā finansējuma brīdī;

(c)  aizdevumi publiskiem uzņēmumiem, kas minēti 3. punkta b) apakšpunktā, ir seguma portfelis, kurš ir atbilstīgs ar diskonta likmi, ko piemēro to nominālajai summai un kas nepārsniedz:

– 80 % no riska darījuma gadījumos, kad darījuma partneris ir pakļauts publiskai uzraudzībai;

– 60 % no riska darījuma gadījumos, kad darījuma partnerim ĀKNI kredītnovērtējums nav zemāks par paša ieguldījumu kategorijas kvalitātes robežvērtību;

(d)  seguma portfeļa aktīvi ir pietiekami granulāri, lai varētu veikt riska diversifikāciju;

(e)  seguma portfelim nepiemīt būtiska koncentrācija.

EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā attiecībā uz katru seguma portfeļa primāro aktīvu klasi sīkāk precizē:

(a)  atsevišķo seguma portfeļa aktīvu minimālo skaitu, kas nodrošina pietiekamu granularitāti, kā minēts pirmās daļas d) apakšpunktā;

(b)  kādos apstākļos nav būtiskas koncentrācijas, kas minēta pirmās daļas e) apakšpunktā un kas ir kopējā riska darījumu apjoma procentuālā daļa, kuru nedrīkst pārsniegt ar viena parādnieka riska darījumu.

EBI minēto regulatīvo standartu projektu iesniedz Komisijai līdz ... [viens gads pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas].

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot šā punkta otrajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantā.

7. pantsAktīvi, kas atrodas ārpus Savienības

1.  Ievērojot 2. punkta noteikumu, dalībvalstis var ļaut kredītiestādēm, kas emitē segtās obligācijas, seguma portfelī ietvert aktīvus, kuri atrodas ārpus Savienības.

2.  Ja dalībvalstis atļauj 1. punktā minēto iekļaušanu, tās nodrošina ieguldītāju aizsardzību, pārbaudot, vai aktīvi, kas atrodas ārpus Savienības, atbilst visām 6. vai 6.a pantā noteiktajām prasībām. Dalībvalstis nodrošina, ka nodrošinājums sniedz līdzīgu drošības līmeni kā nodrošinājums, kas tiek turēts Savienībā, un ka šādu aktīvu realizācija ir juridiski izpildāma līdzīgā veidā kā attiecībā uz aktīviem, kuri atrodas Savienībā.

2.a  Dalībvalstis ļauj iekļaut seguma portfeļos aktīvus, kas atrodas ārpus Savienības, bet Eiropas Ekonomikas zonā, ja šādi aktīvi atbilst šīs direktīvas 6. vai 6.a panta prasībām.

8. pantsGrupas iekšējās apkopotu segto obligāciju struktūras

Dalībvalstis var paredzēt noteikumus attiecībā uz to, kā grupas iekšējā darījumā segtās obligācijas, kuras emitējusi grupai piederīga kredītiestāde (“iekšēji emitētas segtās obligācijas”), tiek izmantotas par seguma aktīviem citas pie tās pašas grupas piederīgas kredītiestādes segto obligāciju ārējā emisijā (“ārēji emitētas segtās obligācijas”). Dalībvalstis nodrošina ieguldītāju aizsardzību, minētajos noteikumus iekļaujot vismaz šādas prasības:

(-a)  iekšēji emitētas segtās obligācijas atbilst šai direktīvai;

(a)  iekšēji emitētas segtās obligācijas pārdod kredītiestādei, kura emitē ārēji emitētas segtās obligācijas; ▌

(b)  iekšēji emitētas segtās obligācijas reģistrē tās kredītiestādes bilancē, kura emitē ārēji emitētas segtās obligācijas; ▌;

(ba)  seguma portfelis neietver iekšēji emitētas segtās obligācijas no dažādiem emitentiem;

(c)  ārēji emitētas segtās obligācijas tiek pārdotas ieguldītājiem ārpus grupas;

(ca)  segto obligāciju ieguldītājiem, kuri plāno iegādāties ārēji emitētas segtās obligācijas, ir pilnīga piekļuve ieguldītājiem paredzētajai informācijai, kas noteikta šīs direktīvas 14. pantā, attiecībā uz visām grupas iekšēji emitētām segtajām obligācijām;

(d)  gan iekšēji, gan ārēji emitētas segtās obligācijas atbilst kredītkvalitātes 1. pakāpei, kā minēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 trešās daļas II sadaļas 2. nodaļā, un ir atbilstīgi aktīvi, kā minēts 6. un 6.a pantā▌.

9. pantsKopfinansējums

1.  ▌Dalībvalstis ļauj segtās obligācijas kopīgi finansēt vairākām kredītiestādēm ar nosacījumu, ka kopīgi finansēto segto obligāciju emitē tikai viena kredītiestāde (“vadošā iestāde”).

Dalībvalstis nodrošina ieguldītāju aizsardzību, paredzot noteikumus, kas atbilstīgi Direktīvas 2002/47/EK noteikumiem ar finanšu nodrošinājuma līguma palīdzību reglamentē aizdevumu un hipotēku, maksu, aizturējuma tiesību vai citu pielīdzināmu nodrošinājuma tiesību pārdošanu vai pārnešanu no kredītiestādes, kura tos izsniegusi, uz kredītiestādi, kas emitē segtās obligācijas. ▌

2.  Dalībvalstis paredz noteikumus, ar kuriem ierobežo kopīgu finansējuma piešķiršanu 6. pantā vai 6.a pantā minēto atbilstīgo seguma aktīvu izmantošanai par seguma aktīviem seguma portfelī attiecībā uz vadošās iestādes veiktu segto obligāciju emisiju. Dalībvalstis nodrošina, ka vadošās iestādes maksātnespējas vai noregulējuma gadījumā visiem segto obligāciju ieguldītājiem ir tieša regresa tiesības uz visiem minētajiem seguma portfeļa aktīviem, kā noteikts 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā, un atlikušās prasījuma tiesības attiecībā pret vadošo iestādi, kā noteikts minētā punkta c) apakšpunktā. Dalībvalstis var paredzēt noteikumus, kas reglamentē pārējo ieguldītāju prasījumus pret kredītiestādēm, kuras ir piedalījušās seguma portfeļa kopīgajā finansēšanā, gadījumos, kad maksātnespējīgās vadošās iestādes manta ir nepietiekama.

2.a  Dalībvalstis nodrošina, ka uz kopīgi finansētām segtām obligācijām attiecas visi segtām obligācijām piemērojamie noteikumi un segto obligāciju publiska uzraudzība.

10. pantsSeguma portfeļa sastāvs

1.  Dalībvalstis paredz noteikumus par pietiekamu aktīvu viendabīguma līmeni seguma portfelī, lai aktīvi seguma portfelī būtu līdzīgi prasījumu nodrošinājuma veida ziņā. Attiecībā uz 6. pantā minētajiem aktīviem seguma portfeli uzskata par pietiekami viendabīgu, ja visi tā primārie aktīvi ietilpst vienā no šādām trim grupām:

– aktīvi, kas atbilst Regulas (ES) Nr. 575/2013 129. panta 1. punkta a) līdz c) apakšpunkta noteikumiem;

– aktīvi, kas atbilst Regulas (ES) Nr. 575/2013 129. panta 1. punkta d) līdz f) apakšpunkta noteikumiem;

– aktīvi, kas atbilst Regulas (ES) Nr. 575/2013 129. panta 1. punkta g) apakšpunkta noteikumiem.

Dalībvalstis atļauj izmantot vairākus atsevišķus viendabīgus seguma portfeļus vienā primāro aktīvu klasē. Šis pants neattiecas uz publiskā kredīta aktīviem, atvasināto instrumentu līgumiem vai aizstājējaktīviem, kas iekļauti nodrošinājuma portfelī.

2.  EBI uzrauga dažādās prakses šā panta 1. punktā minētajā jomā un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu izdod vadlīnijas par šā panta piemērošanu.

11. pantsAtvasināto instrumentu līgumi seguma portfelī

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka seguma portfelī var iekļaut atvasināto instrumentu līgumus. Tās arī nodrošina, ka gadījumā, ja atvasinātie instrumenti ir seguma portfeļa daļa, tiek ievērotas vismaz šādas prasības:

(a)  atvasināto instrumentu līgumus seguma portfelī iekļauj vienīgi riska ierobežošanas nolūkā; to vērtību aprēķina, pamatojoties uz neto naudas plūsmu;

(b)  atvasināto instrumentu līgumi ir pietiekami dokumentēti;

(c)  atvasināto instrumentu līgumi ir nošķirti saskaņā ar 12. pantu;

(d)  atvasināto instrumentu līgumus nevar izbeigt kredītiestādes, kas emitē segtās obligācijas, maksātnespējas vai noregulējuma gadījumā;

(e)  atvasināto instrumentu līgumi atbilst noteikumiem, kas paredzēti saskaņā ar 2. punktu.

2.  Lai nodrošinātu atbilstību 1. punktā minētajām prasībām, dalībvalstis paredz noteikumus attiecībā uz seguma portfeļa atvasināto instrumentu līgumiem, tostarp vismaz par:

(a)  riska ierobežošanas darījumu partneru atbilstības kritērijiem;

(c)  vajadzīgajiem dokumentiem, kas jāiesniedz saistībā ar atvasināto instrumentu līgumiem.

12. pantsAktīvu nošķiršana seguma portfelī

Dalībvalstis paredz noteikumus, kas reglamentē aktīvu nošķiršanu seguma portfelī. Šie noteikumi ietver šādas prasības:

(a)  kredītiestāde, kas emitē segtās obligācijas, jebkurā laikā var identificēt visus aktīvus seguma portfelī;

(b)  visu aktīvu nošķiršanu seguma portfelī veic vēlākais tūlīt pēc tam, kad ir sākta segtās obligācijas emitējošās kredītiestādes maksātnespējas vai noregulējuma procedūra;

(c)  visi aktīvi seguma portfelī ir aizsargāti pret trešo pušu prasījumiem, un tie nav daļa no tādas maksātnespējīgas kredītiestādes mantas, kura emitē segtās obligācijas, līdz brīdim, kad ir izpildīts prioritārs prasījums saskaņā ar 4. panta 1. punkta b) apakšpunktu.

Pirmā punkta piemērošanas nolūkā aktīvi seguma portfelī ietver visu saistībā ar atvasināto instrumentu līgumu pozīcijām saņemtu nodrošinājumu.

13. pantsSeguma portfeļa uzraugs

1.  Dalībvalstis var pieprasīt, lai kredītiestāde, kas emitē segtās obligācijas, ieceļ seguma portfeļa uzraugu, kas veiktu pastāvīgu seguma portfeļa uzraudzību attiecībā uz prasībām, kuras noteiktas 6. līdz 12. pantā un 14. līdz 17. pantā.

2.  Ja dalībvalstis izmanto 1. punktā paredzēto iespēju, tās paredz noteikumus vismaz par šādiem aspektiem:

(a)  seguma portfeļa uzrauga iecelšana un atbrīvošana no amata;

(b)  seguma portfeļa uzrauga atbilstības kritēriji;

(c)  seguma portfeļa uzrauga loma un pienākumi, tostarp kredītiestādes, kura emitē segtās obligācijas, maksātnespējas vai noregulējuma gadījumā;

(d)  pienākums ziņot informāciju kompetentajai iestādei, kas norīkota saskaņā ar 18. panta 2. punktu;

(e)  tiesības piekļūt vajadzīgajai informācijai par seguma portfeļa uzrauga pienākumu izpildi.

3.  Seguma portfeļa uzraugs ir nodalīts un neatkarīgs no kredītiestādes, kas emitē segtās obligācijas, un no minētās kredītiestādes revidenta. Tomēr kompetentā iestāde, kas norīkota saskaņā ar 18. panta 2. punktu, var — katrā gadījumā atsevišķi — atļaut, ka kredītiestāde, kas emitē segtās obligācijas, uzrauga tā seguma portfeli.

4.  Ja dalībvalstis izmanto 1. punktā paredzēto iespēju, tās par to informē EBI.

14. pantsInformācija ieguldītājiem

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka kredītiestāde, kas emitē segtās obligācijas, sniedz pietiekami detalizētu informāciju par nodrošināto obligāciju programmām, lai ieguldītāji varētu novērtēt minētās programmas profilu un riskus un veikt savu uzticamības pārbaudi.

2.  Šā panta 1. punkta piemērošanas nolūkā dalībvalstis nodrošina, ka informāciju ieguldītājiem sniedz vismaz divreiz gadā un ka tā ietver vismaz šādu minimālo informāciju par portfeli:

(a)  seguma portfeļa un neatmaksāto segto obligāciju vērtība;

(b)  seguma portfeļa aktīvu ģeogrāfiskais sadalījums un veids, to aizdevumu apmērs un novērtēšanas metode;

(c)  sīkāka informācija par riskiem saistībā ar procentu likmēm, valūtu, kredītu, tirgu un likviditāti;

(d)  seguma portfeļa aktīvu un segto obligāciju termiņa struktūra, tostarp, attiecīgā gadījumā, pārskats par termiņa pagarināšanas izraisītājmehānismiem;

(e)  nepieciešamā un pieejamā seguma līmenis, tostarp likumiskā, līgumiskā un brīvprātīgā virsnodrošināšana;

(f)  to aizdevumu īpatsvars, kuru termiņš nokavēts par vairāk nekā 90 dienām.

Dalībvalstis nodrošina, ka informāciju ieguldītājiem sniedz apkopotā veidā. ▌

3.  Dalībvalstis nodrošina ieguldītāju aizsardzību, nosakot prasību, ka kredītiestādēm, kas emitē segtās obligācijas, ir savā tīmekļa vietnē jāpublicē informācija, kura ieguldītājiem darīta pieejama saskaņā ar 1. un 2. punktu. Dalībvalstis nosaka, ka šā panta piemērošanas nolūkā pietiek ar elektronisku piekļuvi minētajai informācijai.

II iedaļaSeguma un likviditātes prasības

15. pantsSeguma prasības

1.  Dalībvalsts nodrošina ieguldītāju aizsardzību, nosakot prasību, ka segto obligāciju programmām vienmēr ir jāatbilst vismaz šādām seguma prasībām:

(a)  visu to maksājuma pieprasījumu summa, kas attiecas uz seguma portfeļa aktīviem, vienmēr ir vismaz vienāda ar summu, kuru veido visas maksājumu saistības, kas saistītas ar attiecīgajām segtajām obligācijām, tostarp pienākumus maksāt neatmaksāto segto obligāciju pamatsummu un visus uzkrātos procentus un ar segto obligāciju programmas uzturēšanu un administrēšanu saistītās izmaksas sedz ar seguma portfeļa aktīviem;

(b)  ar nepieciešamā seguma līmeņa aprēķinu nodrošina to, ka:

i)  visu seguma portfeļa aktīvu, izņemot aktīvus, kas ir atvasinātie instrumenti, nominālā kopsumma ir vismaz tāda pati kā neatmaksāto segto obligāciju nominālvērtības kopsumma (“nominālais princips”) un

ii)  aktīvus un saistības, ko radījuši atvasinātie instrumenti, novērtē, pamatojoties uz neto naudas plūsmu;

(c)  seguma prasībā ir iekļauti šādi seguma portfeļa aktīvi:

i)  primārie aktīvi;

ii)  aizstājējaktīvi;

iii)  saskaņā ar 16. pantu glabāti likvīdi aktīvi;

iv)  skaidras naudas maksājumi, kas saņemti no atvasināto instrumentu līgumiem, kuri atrodas seguma portfelī;

v)  tiesību aktos noteikta virsnodrošināšana;

(d)  nenodrošinātus prasījumus neizmanto kā segumu, ja tiek uzskatīts, ka ir notikusi saistību neizpilde saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 178. pantu.

Pirmās daļas a) punkta piemērošanas nolūkā dalībvalstis var atļaut ar segto obligāciju programmas uzturēšanu un pārvaldību saistītās izmaksas aprēķināt kā fiksētu summu.

Pirmās daļas b) punkta piemērošanas nolūkā dalībvalstis var atļaut izmantot citus aprēķināšanas principus, ja vien tie neizraisa tādu aprēķināto segumu, kas ir augstāks nekā saskaņā ar nominālo principu aprēķinātais.

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka seguma un saistību aprēķins ir balstīti uz vienu un to pašu metodi.

16. pantsPrasība par seguma portfeļa likviditātes rezervēm

1.  Dalībvalstis nodrošina ieguldītāju aizsardzību, nosakot prasību, ka seguma portfelis vienmēr ietver likviditātes rezerves, kas sastāv no likvīdajiem aktīviem, kuri pieejami, lai segtu segto obligāciju programmas neto likviditātes izejošās naudas plūsmas.

2.  Seguma portfeļa likviditātes rezerves sedz neto likviditātes izejošās naudas plūsmas 180 kalendārās dienas, izņemot spriedzes periodus, kā tie definēti Deleģētās regulas (ES) 2015/61 3. panta 11. punktā.

3.  Dalībvalstis nodrošina, ka seguma portfeļa likviditātes rezerves, kas minētas 1. punktā, veido šādi aktīvu veidi:

(a)  aktīvi, kas kvalificējas kā 1. līmeņa, 2.A līmeņa un 2.B līmeņa aktīvi saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2015/61 10., 11. un 12. pantu un kas vērtēti saskaņā ar minētās regulas 9. pantu, un nodalīti saskaņā ar šīs direktīvas 12. pantu;

(b)  riska darījumi ar kredītiestādēm ▌saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 129. panta 1. punkta c) apakšpunktu.

Pirmās daļas a) apakšpunkta piemērošanas nolūkā dalībvalstis nodrošina, ka pašu emitētās segtās obligācijas nevar ietvert seguma portfeļa likviditātes rezervēs.

Pirmās daļas b) apakšpunkta piemērošanas nolūkā dalībvalstis nodrošina, ka nenodrošinātos prasījumus no riska darījumiem, kuros nav izpildītas saistības, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 178. pantu nevar ietvert seguma portfeļa likviditātes rezervēs.

3.a  Seguma portfeļa likviditātes rezervēs iekļautie likvīdie aktīvi neatbilst Deleģētajā regulā (ES) 2015/61 noteiktajām likviditātes prasībām.

4.  Atkāpjoties no 3.a punkta, dalībvalstis var pieņemt lēmumu, ka seguma portfeļa likviditātes rezervēs iekļautie likvīdie aktīvi, kas minēti 3. punkta a) apakšpunktā, var veicināt Deleģētajā Regulā (ES) 2015/61 noteikto likviditātes prasību izpildi līdz segto obligāciju programmas neto likviditātes izejošo naudas plūsmu summai. Šī iespēja tomēr neskar prasību šos likvīdos aktīvus seguma portfeļa likviditātes rezervēs turēt atsevišķi segto obligāciju programmas ietvaros un — emitenta noregulējuma vai maksātnespējas gadījumā — nošķirti no likvīdiem aktīviem, kas tiek turēti Deleģētajā regulā (ES) 2015/61 noteikto likviditātes prasību nolūkā.

5.  Pagarināma termiņa struktūru gadījumā dalībvalstis nodrošina, ka pēc iespējamā termiņa pagarinājuma tiek atjauninātas likviditātes prasības attiecībā uz pamatsummas atmaksu, lai tās vienmēr atbilstu maksājumu vajadzībām līdz laikam, kad jāatmaksā pēdējā pamatsumma.

6.  Dalībvalstis nodrošina, ka 1. punktā noteiktās prasības neattiecas uz segtajām obligācijām, kurām piemēro līdzfinansējuma prasības.

17. pantsNosacījumi pagarināma termiņa struktūrām

1.  Dalībvalstis var atļaut emitēt segtās obligācijas ar pagarināma termiņa struktūrām, ja ieguldītāju aizsardzība tiek nodrošināta vismaz šādi:

(a)  termiņa pagarinājuma izraisītājmehānismi ir precizēti līgumā vai statūtos;

(b)  termiņu var pagarināt tikai emitenta maksātnespējas vai noregulējuma gadījumā un ar kompetentās uzraudzības iestādes apstiprinājumu vai saskaņā ar objektīviem finanšu izraisītājmehānismiem, kas noteikti valsts tiesību aktos;

(c)  ieguldītājam sniegtā informācija par termiņa struktūru ir pietiekama, lai tas varētu noteikt segtās obligācijas risku, un tā ietver sīku aprakstu par:

i)  termiņa pagarinājuma izraisītājmehānismu;

ii)  termiņa pagarinājuma sekām kredītiestādes, kura emitē segtās obligācijas, maksātnespējas vai noregulējuma gadījumā;

iii)  saskaņā ar 18. panta 2. punktu norīkotās kompetentās iestādes un īpašā administratora lomu attiecībā uz termiņa pagarinājumu, ja piemērojams;

(d)  segtās obligācijas beigu termiņu var noteikt jebkurā brīdī;

(e)  termiņa pagarinājums neietekmē segto obligāciju ieguldītāju klasifikāciju;

(f)  termiņa pagarinājums nemaina segto obligāciju strukturālās iezīmes attiecībā uz divējāda regresa tiesībām, kā minēts 4. pantā, un neaizskaramību bankrota gadījumā, kā minēts 5. pantā.

1.a  EBI izstrādā tehnisko standartu projektus, kuros sīkāk precizē 1. punkta b) apakšpunktā minētos objektīvos finanšu izraisītājmehānismus, tostarp objektīvus testus attiecībā uz šādiem izraisītājmehānismiem. EBI minēto regulatīvo standartu projektu iesniedz Komisijai līdz ... [viens gads pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas].

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu papildināt šo direktīvu, pieņemot šā punkta trešajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

2.  Dalībvalstis, kas ļauj emitēt segtās obligācijas ar pagarināma termiņa struktūrām, par savu lēmumu informē EBI.

III SADAĻASEGTO OBLIGĀCIJU PUBLISKĀ UZRAUDZĪBA

18. pantsSegto obligāciju publiskā uzraudzība

1.  Dalībvalstis nodrošina ieguldītāju aizsardzību, nosakot prasību, ka segto obligāciju emisijai piemēro segto obligāciju publisko uzraudzību.

2.  Šā panta 1. punktā minētās segto obligāciju publiskās uzraudzības nolūkā dalībvalstis norīko vienu vai vairākas kompetentās iestādes. Tās paziņo Komisijai un EBI par šīm norīkotajām iestādēm un norāda to funkciju un pienākumu sadalījumu.

3.  Dalībvalstis nodrošina, ka saskaņā ar 2. punktu norīkotās kompetentās iestādes pārrauga segto obligāciju emisiju, lai novērtētu atbilstību prasībām, kas noteiktas saskaņā ar valsts noteikumiem, ar kuriem transponē šo direktīvu.

4.  Dalībvalstis nodrošina, ka kredītiestādes, kas emitē segtās obligācijas, reģistrē visus savus darījumus saistībā ar segto obligāciju programmu un ievieš atbilstīgas un attiecīgas dokumentācijas sistēmas un procesus.

5.  Dalībvalstis arī nodrošina, ka ir ieviesti attiecīgi pasākumi, lai saskaņā ar 2. punktu norīkotās kompetentās iestādes varētu iegūt informāciju, kura nepieciešama, lai novērtētu atbilstību prasībām, kas noteiktas saskaņā ar valsts noteikumiem, ar kuriem transponē šo direktīvu, izmeklēt iespējamus minēto prasību pārkāpumus un piemērot administratīvos sodus un korektīvos pasākumus saskaņā ar valsts noteikumiem, ar kuriem transponē 23. pantu.

6.  Dalībvalstis nodrošina, ka saskaņā ar 2. punktu norīkotajām kompetentajām iestādēm ir kompetence, resursi, darbspēja, pilnvaras un neatkarība, kas nepieciešama, lai veiktu funkcijas, kuras saistītas ar segto obligāciju publisko uzraudzību.

19. pantsSegto obligāciju programmu atļauja

1.  Dalībvalstis nodrošina ieguldītāju aizsardzību, nosakot prasību, ka pirms segto obligāciju emitēšanas saskaņā ar programmu ir jāsaņem atļauja minētajai segto obligāciju programmai. Dalībvalstis saskaņā ar 18. panta 2. punktu norīkotajām kompetentām iestādēm piešķir pilnvaras izsniegt šādas atļaujas.

2.  Dalībvalstis nosaka prasības attiecībā uz 1. punktā minēto atļauju, ietverot vismaz šādas prasības:

(a)  piemērota darbību programma, kurā izklāstīti segto obligāciju emisijas aspekti;

(b)  piemērota politika, procesi un metodes, kuru mērķis ir ieguldītāju aizsardzība, attiecībā uz seguma portfelī iekļauto aizdevumu apstiprināšanu, grozīšanu, atjaunošanu un refinansēšanu;

(c)  vadība un personāls, kas specializējies segto obligāciju programmā un kam ir piemērota kvalifikācija un zināšanas segto obligāciju emisijas un segto obligāciju programmas pārvaldības jomā;

(d)  seguma portfeļa administratīvā struktūra, kura atbilst piemērojamajām prasībām, kas noteiktas valsts noteikumos, ar kuriem transponē šo direktīvu.

20. pantsSegto obligāciju publiskā uzraudzība maksātnespējas vai noregulējuma gadījumā

1.  Lai nodrošinātu, ka tiek saglabātas segto obligāciju ieguldītāju tiesības un intereses, saskaņā ar 18. panta 2. punktu norīkotās kompetentās iestādes sadarbojas ar noregulējuma iestādi kredītiestādes, kas emitē segtās obligācijas, noregulējuma gadījumā, tostarp vismaz pārbaudot to, ka segto obligāciju programmas pārvaldība noregulējuma procesa laikā ir pastāvīga un lietpratīga.

2.  Lai nodrošinātu, ka tiek saglabātas segto obligāciju ieguldītāju tiesības un intereses, dalībvalstis var iecelt īpašu administratoru kredītiestādes, kas emitē segtās obligācijas, maksātnespējas gadījumā, tostarp vismaz pārbaudot to, ka segto obligāciju programmas pārvaldība maksātnespējas procesa laikā ir pastāvīga un lietpratīga.

Ja dalībvalstis izmanto šo iespēju, tās pieprasa, lai saskaņā ar 18. panta 2. punktu izraudzītās kompetentās iestādes apstiprinātu īpašā administratora iecelšanu un atbrīvošanu no amata.

3.  Ja dalībvalstis saskaņā ar 2. punktu paredz iecelt īpašu administratoru, tās pieņem noteikumus, ar kuriem nosaka minētā īpašā administratora uzdevumus un pienākumus vismaz attiecībā uz:

(a)  segtajām obligācijām piesaistīto saistību nokārtošanu;

(b)  seguma portfeļa aktīvu pārvaldību un realizāciju, tostarp to nodošanu kopā ar segto obligāciju saistībām citai kredītiestādei, kas emitē segtās obligācijas;

(c)  juridisku darījumu veikšanu, kuri vajadzīgi pareizai seguma portfeļa pārvaldībai, pastāvīgai ar segtajām obligācijām saistīto saistību seguma uzraudzībai, lai uzsāktu tiesvedību nolūkā atgūt aktīvu vērtības seguma portfelī un pēc tam, kad visas segto obligāciju saistības ir izpildītas, šādus atlikušos aktīvus iekļaut tādas maksātnespējīgas kredītiestādes mantā, kura emitējusi segtās obligācijas.

4.  Dalībvalstis maksātnespējas vai noregulējuma procesa nolūkā nodrošina koordināciju un informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm, kas norīkotas saskaņā ar 18. panta 2. punktu, īpašo administratoru, ja tāds ir iecelts, un noregulējuma iestādi.

21. pantsZiņošana kompetentajām iestādēm

1.  Dalībvalstis nodrošina ieguldītāju aizsardzību, nosakot prasību, ka kredītiestādēm, kas emitē segtās obligācijas, ir saskaņā ar 18. panta 2. punktu norīkotajām kompetentajām iestādēm jāziņo 2. punktā noteiktā informācija par segto obligāciju programmām. Ziņojumus sniedz regulāri un pēc kompetento iestāžu pieprasījuma. Dalībvalstis paredz noteikumus par regulārās informācijas sniegšanas biežumu.

2.  Saskaņā ar 1. punktu nosakāmajos ziņošanas pienākumos paredz, ka informācija ir jāsniedz vismaz par šādām segto obligāciju programmas prasībām:

(a)  divējāda regresa tiesības saskaņā ar 4. pantu;

(b)  segtās obligācijas neaizskaramība bankrota gadījumā saskaņā ar 5. pantu;

(c)  aktīvu atbilstīgums un seguma portfeļa prasības saskaņā ar 6. līdz 11. pantu;

(d)  aktīvu nošķiršana seguma portfelī saskaņā ar 12. pantu;

(e)  seguma portfeļa uzrauga darbība saskaņā ar 13. pantu;

(f)  prasības par informāciju ieguldītājiem saskaņā ar 14. pantu;

(g)  seguma prasības saskaņā ar 15. pantu;

(h)  seguma portfeļa likviditātes rezerves saskaņā ar 16. pantu;

(i)  nosacījumi attiecībā uz pagarināma termiņa struktūrām saskaņā ar 17. pantu.

3.  Dalībvalstis paredz noteikumus attiecībā uz tādiem ziņojumiem par 2. punktā izklāstītajām prasībām, kuri kredītiestādēm, kas emitē segtās obligācijas, ir jāsniedz saskaņā ar 18. panta 2. punktu norīkotajām kompetentajām iestādēm gadījumā, ja iestājas kredītiestādes, kura emitē segtās obligācijas, maksātnespēja vai noregulējums.

22. pantsKompetento iestāžu pilnvaras segto obligāciju publiskās uzraudzības nolūkā

1.  Dalībvalstis nodrošina ieguldītāju aizsardzību, sniedzot saskaņā ar 18. panta 2. punktu izraudzītajām kompetentajām iestādēm visas uzraudzības, izmeklēšanas un sankciju piemērošanas pilnvaras, kuras ir nepieciešamas, lai veiktu segto obligāciju publiskās uzraudzības uzdevumu.

2.  Šā panta 1. punktā minētās pilnvaras ietver turpmāk minēto:

(a)  pilnvaras piešķirt vai atteikt atļaujas saskaņā ar 19. pantu;

(b)  pilnvaras regulāri pārskatīt segto obligāciju programmu, lai novērtētu tās atbilstību šīs direktīvas prasībām;

(c)  pilnvaras veikt pārbaudes gan uz vietas, gan attālināti;

(d)  pilnvaras piemērot administratīvās sankcijas vai sodus un korektīvos pasākumus saskaņā ar valsts noteikumiem, ar kuriem transponē 23. pantu;

(e)  pilnvaras pieņemt un īstenot uzraudzības pamatnostādnes, kas attiecas uz segto obligāciju emisiju.

23. pantsAdministratīvie sodi un citi administratīvie pasākumi

1.  Dalībvalstis pieņem noteikumus, ar kuriem paredz atbilstošus administratīvos sodus un citus administratīvos pasākumus, kas piemērojami vismaz šādās situācijās:

(a)  kredītiestāde atļauju emitēt segtās obligācijas ir saņēmusi, sniedzot nepatiesas ziņas vai izmantojot citus nelikumīgus līdzekļus;

(b)  kredītiestāde vairs neatbilst nosacījumiem, saskaņā ar kuriem atļauja tika piešķirta;

(c)  kredītiestāde emitē segtās obligācijas, nesaņēmusi atļauju saskaņā ar noteikumiem, ar kuriem transponē 19. pantu;

(d)  kredītiestāde, kas emitē segtās obligācijas, nav panākusi atbilstību prasībām, kuras izklāstītas noteikumos, ar ko transponē 4. pantu;

(e)  kredītiestāde, kas emitē segtās obligācijas, emitē tādas segtās obligācijas, kuras neatbilst prasībām, kas izklāstītas noteikumos, ar kuriem transponē 5. pantu;

(f)  kredītiestāde, kas emitē segtās obligācijas, emitē tādas segtās obligācijas, kuras nav nodrošinātas saskaņā ar noteikumiem, ar ko transponē 6. un 6.a pantu;

(g)  kredītiestāde, kas emitē segtās obligācijas, emitē tādas segtās obligācijas, kuras ir nodrošinātas ar aktīviem, kas atrodas ārpus Savienības, pārkāpjot prasības, kuras izklāstītas noteikumos, ar ko transponē 7. pantu;

(h)  kredītiestāde, kas emitē segtās obligācijas, grupas iekšējā apkopotu segto obligāciju struktūrā paredz nodrošinājumu segtajām obligācijām, pārkāpjot prasības, kuras izklāstītas noteikumos, ar ko transponē 8. pantu;

(i)  kredītiestāde, kas emitē segtās obligācijas, neatbilst kopfinansējuma nosacījumiem, kuri izklāstīti noteikumos, ar ko transponē 9. pantu;

(j)  kredītiestāde, kas emitē segtās obligācijas, nav panākusi atbilstību seguma portfeļa sastāva prasībām, kuras izklāstītas noteikumos, ar ko transponē 10. pantu;

(k)  kredītiestāde, kas emitē segtās obligācijas, atvasināto instrumentu līgumus ietver seguma portfelī, nevis riska ierobežošanas, bet citā nolūkā, vai tā neatbilst prasībām, kuras izklāstītas noteikumos, ar ko transponē 11. pantu;

(l)  kredītiestāde, kas emitē segtās obligācijas, nav panākusi atbilstību prasībām par aktīvu nošķiršanu seguma portfelī saskaņā ar noteikumiem, ar kuriem transponē 12. pantu;

(m)  kredītiestāde, kas emitē segtās obligācijas, nav paziņojusi informāciju vai ir sniegusi nepilnīgu vai neprecīzu informāciju, pārkāpjot noteikumus, ar kuriem transponē 14. pantu;

(n)  kredītiestāde, kas emitē segtās obligācijas, atkārtoti vai pastāvīgi neuztur seguma portfeļa likviditātes rezerves, pārkāpjot noteikumus, ar kuriem transponē 16. pantu;

(o)  kredītiestāde, kas emitē segtās obligācijas ar pagarināma termiņa struktūrām, nav izpildījusi pagarināma termiņa struktūru nosacījumus, kuri izklāstīti noteikumos, ar ko transponē 17. pantu;

(p)  kredītiestāde, kas emitē segtās obligācijas, nav paziņojusi informāciju vai ir sniegusi nepilnīgu vai neprecīzu informāciju par pienākumiem, pārkāpjot noteikumus, ar kuriem transponē 21. panta 2. punkta a) līdz i) apakšpunktu.

Dalībvalstis var nolemt neizstrādāt noteikumus attiecībā uz administratīvajiem sodiem vai citiem administratīviem pasākumiem par pārkāpumiem, par kuriem kriminālsodus jau piemēro saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Šādos gadījumos dalībvalstis informē Komisiju par attiecīgajiem krimināltiesību noteikumiem.

2.  Šā panta 1. punktā minētie administratīvie sodi un citi administratīvie pasākumi ir iedarbīgi, samērīgi un atturoši.▌

3.  Dalībvalstis arī nodrošina, ka administratīvie sodi un korektīvie pasākumi tiek efektīvi īstenoti.

25. pantsSadarbības pienākumi

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka saskaņā ar 18. panta 2. punktu norīkotās kompetentās iestādes cieši sadarbojas ar kompetento iestādi, kura veic finanšu iestāžu vispārējo uzraudzību saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem, kas piemērojami šīm iestādēm.

2.  Turklāt dalībvalstis nodrošina, ka saskaņā ar 18. panta 2. punktu norīkotās kompetentās iestādes cieši sadarbojas savā starpā. Minētās sadarbības ietvaros kompetentās iestādes cita citai sniedz visu informāciju, kas ir noderīga otras iestādes uzraudzības uzdevumu veikšanai saskaņā ar valsts noteikumiem, ar kuriem transponē šo direktīvu.

3.  Šā panta 2. punkta otrā teikuma piemērošanas nolūkā dalībvalstis nodrošina, ka saskaņā ar 18. panta 2. punktu norīkotās kompetentās iestādes veic šādas darbības:

(a)  pēc citas šādas kompetentās iestādes pieprasījuma dara zināmu visu attiecīgo informāciju;

(b)  pēc savas iniciatīvas visu būtisko informāciju dara zināmu citām kompetentajām iestādēm citās dalībvalstīs.

4.  Dalībvalstis arī nodrošina, ka 1. punktā minētās kompetentās iestādes sadarbojas ar EBI, lai nodrošinātu šīs direktīvas izpildi.

5.  Šā panta piemērošanas nolūkā informācija tiek uzskatīta par būtisku, ja tā varētu būtiski ietekmēt novērtējumu par segto obligāciju emisiju citā dalībvalstī.

26. pantsInformācijas atklāšanas prasības

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka saskaņā ar 18. panta 2. punktu norīkotās kompetentās iestādes savā oficiālajā tīmekļa vietnē publicē šādu informāciju:

(a)  valsts normatīvos un administratīvos noteikumus un vispārīgos norādījumus, kuri pieņemti attiecībā uz segto obligāciju emisiju;

(b)  sarakstu ar kredītiestādēm, kurām ir atļauts emitēt segtās obligācijas;

(c)  sarakstu ar segtajām obligācijām, attiecībā uz kurām atļauts izmantot marķējumu “Eiropas segtā obligācija”, un to obligāciju sarakstu, attiecībā uz kurām atļauts izmantot marķējumu “Eiropas segtā obligācija (augstākā šķira)”.

2.  Informācija, ko publicē saskaņā ar 1. punktu, ir pietiekama, lai būtu iespējams pamatoti salīdzināt kompetento iestāžu noteiktās pieejas dažādās dalībvalstīs. Šo informāciju atjaunina, lai ņemtu vērā visas izmaiņas.

3.  Šā panta 1. punkta b) un c) apakšpunkta piemērošanas nolūkā saskaņā ar 18. panta 2. punktu norīkotās kompetentās iestādes katru gadu paziņo EBI par kredītiestāžu un segto obligāciju sarakstiem.

IV SADAĻAMARĶĒJUMS

27. pantsMarķējums

Dalībvalstis nodrošina, ka marķējumu “Eiropas segtā obligācijaun tā tulkojumu visās Savienības oficiālajās valodās izmanto tikai attiecībā uz segtajām obligācijām, kas atbilst prasībām, kuras izklāstītas noteikumos, ar ko transponē šo direktīvu.

Dalībvalstis nodrošina, ka marķējumu “Eiropas segtā obligācija (augstākā šķira)” un tā tulkojumu visās Savienības oficiālajās valodās izmanto tikai attiecībā uz segtajām obligācijām, kas atbilst prasībām, kuras izklāstītas noteikumos, ar ko transponē šo direktīvu, un kas atbilst Regulas (ES) Nr. 575/2013 129. pantā paredzētajām atbilstības prasībām.

V SADAĻAGROZĪJUMI CITĀS DIREKTĪVĀS

28. pantsGrozījumi Direktīvā 2009/65/EK

Direktīvas 2009/65/EK 52. panta 4. punktu groza šādi:

(1)  pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Dalībvalstis var paaugstināt 1. punkta pirmajā daļā noteikto 5 % limitu maksimāli līdz 25 %, ja obligācijas tika emitētas pirms [OP: please insert the date laid down in the second subparagraph of Article 32(1) of this Directive + 1 day] un ja tās atbilda šajā punktā noteiktajām prasībām redakcijā, kas bija spēkā to emisijas dienā, vai ja obligācijas atbilst segto obligāciju definīcijai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 20XX/XX* 3. panta 1. punktu.

____________________________

*  [OP: Please insert reference to Directive (EU) …/… of the European Parliament and of the Council of … on the issue of covered bonds and covered bond public supervision and amending Directive 2009/65/EU and Directive 2014/59/EU (OJ C […], […], p. […])].”;

(2)  trešo daļu svītro.

29. pantsGrozījumi Direktīvā 2014/59/ES

Direktīvas 2014/59/ES 2. panta 1. punkta 96. apakšpunktu aizstāj ar šādu:

"(96)  “segtā obligācija” ir instruments, kas minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/65/EK* 52. panta 4. punktā redakcijā, kāda bija spēkā tā emisijas dienā, un kas emitēts pirms [OP: please insert the date laid down in the second subparagraph of Article 32(1) of this Directive + 1 day], vai segtā obligācija, kā tā definēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 20XX/XX** 3. panta 1. punktā;

__________________________________

*  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/65/EK (2009. gada 13. jūlijs) par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) (OV L 302, 17.11.2009., 32. lpp.).

**  [OP: Please insert reference to Directive (EU) …/… of the European Parliament and of the Council of … on the issue of covered bonds and covered bond public supervision and amending Directive 2009/65/EU and Directive 2014/59/EU (OJ C […], […], p. […])].”.

VI SADAĻANOBEIGUMA NOTEIKUMI

30. pantsPārejas pasākumi

Dalībvalstis nodrošina, ka segtajām obligācijām, kas emitētas pirms XX [OP:please insert the date laid down in the second subparagraph of Article 32(1) of this Directive + 1 day] un kas atbilst prasībām, kuras noteiktas Direktīvas 2009/65/EK 52. panta 4. punktā redakcijā, kas bija spēkā to emisijas dienā, nepiemēro prasības, kuras izklāstītas šīs direktīvas 5. līdz 12. pantā un 15., 16., 17. un 19. pantā, bet tās arī turpmāk var dēvēt par segtajām obligācijām saskaņā ar šo direktīvu, līdz iestājas to termiņš.

Šā panta pirmā daļa attiecas arī uz jauniem laidieniem vai papildu emisijām tādu segto obligāciju virknē, kuru pirmās emisijas datums ir pirms [OP: please insert the date laid down in the second subparagraph of Article 32(1) of this Directive + 1 day].

31. pants

Līdzvērtīgums

1.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai papildinātu šo direktīvu, nosakot, ka trešās valsts juridiskie, uzraudzības un izpildes nodrošināšanas mehānismi:

(a)  ir līdzvērtīgi prasībām, kas noteiktas II sadaļā, un uzraudzības pilnvarām un sankcijām, kuras noteiktas III sadaļā, un

(b)  tiek efektīvi piemēroti un īstenoti taisnīgā un neizkropļotā veidā, lai attiecīgajā trešā valstī nodrošinātu efektīvu uzraudzību un izpildes nodrošināšanu.

2.  Ja emitents veic uzņēmējdarbību attiecīgajā trešā valstī un ja Komisija ir pieņēmusi deleģēto aktu par līdzvērtību attiecībā uz trešo valsti, kā minēts šā panta 1. punktā, tiek uzskatīts, ka segtā obligācija atbilst II sadaļā noteiktajām prasībām.

3.  Komisija sadarbībā ar EBI uzrauga to prasību efektivitāti, kas ir līdzvērtīgas II sadaļā noteiktajām, trešās valstīs, attiecībā uz kurām ir pieņemts deleģētais akts, un par to regulāri ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei. Ja ziņojumā ir norādīts, ka trešās valsts iestādes nepietiekamā mērā vai nekonsekventi piemēro līdzvērtīgās prasības vai ka trešā valsts pieļauj būtisku regulatīvu novirzīšanos, Komisija apsver iespēju atsaukt attiecīgā trešās valsts tiesiskā regulējuma līdzvērtības atzīšanu. Ja Komisija uzsāk darbību, lai atsauktu vai apturētu līdzvērtības lēmumus, tā nosaka pārredzamu procedūru, ar ko reglamentē līdzvērtības lēmumu atsaukšanu vai apturēšanu, lai nodrošinātu noteiktību tirgū un atbalstītu finanšu stabilitāti.

31.a pantsPārskatīšana un ziņojumi

1.  Komisija līdz … [OP: please insert the date laid down in the second subparagraph of Article 32(1) of this Directive + 3 years], cieši sadarbojoties ar EBI, iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs direktīvas īstenošanu attiecībā uz ieguldītāju aizsardzības līmeni un norisēm saistībā ar segto obligāciju emisiju Savienībā, tostarp:

(a)  norises saistībā ar segto obligāciju emisijas atļauju skaitu;

(b)  norises saistībā ar segto obligāciju skaitu, kas emitētas saskaņā ar noteikumiem, ar kuriem transponē šo direktīvu, un Regulas (ES) Nr. 575/2013 129. pantu;

(c)  norises saistībā ar aktīviem, ar kuriem nodrošina segto obligāciju emisiju;

(d)  norises saistībā ar virsnodrošināšanas līmeni;

(e)  pārrobežu ieguldījumi segtajās obligācijās, tostarp iekšējie un ārējie ieguldījumi no trešām valstīm un uz tām;

(f)  norises saistībā ar segto obligāciju emisiju ar pagarināma termiņa struktūru;

(g)  novērtējums par segto obligāciju tirgu darbību un ieteikumi turpmākai rīcībai.

2.  Līdz ... [divi gadi pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas] Komisija pēc pētījuma par šo jautājumu pasūtīšanas un saņemšanas un pēc apspriešanās ar EBI un ECB pieņem ziņojumu, kurā novērtē riskus, kas izriet no pagarināma termiņa segtajām obligācijām ar šādām struktūrām. Īpašu uzmanību pievērš riskiem, ko uzņemas ieguldītāji, kuru turējumā šādas obligācijas ir krīzes laikā. Komisija minēto pētījumu un ziņojumu iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei, vajadzības gadījumā pievienojot priekšlikumu.

3.  Līdz ... [divi gadi pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas] Komisija pēc pētījuma par šo jautājumu pasūtīšanas un saņemšanas un pēc apspriešanās ar EBI un ECB pieņem ziņojumu par iespēju ieviest divējāda regresa tiesību instrumentu, ko sauc par Eiropas nodrošinātajām parādzīmēm. Komisija minēto pētījumu un ziņojumu iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei, vajadzības gadījumā pievienojot priekšlikumu.

4.  Šā panta 1. punkta piemērošanas nolūkā dalībvalstis līdz ... [OP: please insert the date laid down in the second subparagraph of Article 32(1) of this Directive + 2 years] Komisijai nosūta informāciju par a) līdz f) apakšpunktā minētajām norisēm.

32. pantsTransponēšana

1.  Dalībvalstis ne vēlāk kā līdz … [divi gadi un viena diena pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas] pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šo direktīvu. Dalībvalstis nekavējoties dara zināmu Komisijai minēto noteikumu tekstu.

Tās piemēro minētos noteikumus no ... [divi gadi un viena diena pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas].

Dalībvalstis, pieņemot minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu, vai tās šādu atsauci pievieno minēto noteikumu oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

2.  Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

33. pantsStāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

34. pantsAdresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā —  Padomes vārdā —

priekšsēdētājs  priekšsēdētājs

(1)

OV C 382, 23.10.2018., 2. lpp.

(2)

OV C 367,10.10.2018.,56. lpp.

(3)

* Grozījumi: jaunais vai grozītais teksts ir norādīts treknā slīprakstā; svītrojumi ir apzīmēti ar simbolu ▌.

(4)

  OV C 382, 23.10.2018., 2. lpp.

(5)

  OV C 367, 10.10.2018., 56. lpp.

(6)

  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/65/EK (2009. gada 13. jūlijs) par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) (OV L 302, 17.11.2009., 32. lpp.).

(7)

  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.).

(8)

  Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/61 (2014. gada 10. oktobris), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 attiecībā uz likviditātes seguma prasību kredītiestādēm (OV L 11, 17.1.2015., 1. lpp.).

(9)

  Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/35 (2014. gada 10. oktobris), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/138/EK par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) (OV L 12, 17.1.2015., 1. lpp.).

(10)

  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/59/ES (2014. gada 15. maijs), ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 190. lpp.).

(11)

  Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Ieteikums (2012. gada 20. decembris) par kredītiestāžu finansējumu (ESRK/2012/2) (2013/C 119/01).

(12)

  EBI ziņojums par ES segto obligāciju regulējumu un kapitāla režīmu (EBA report on EU covered bond frameworks and capital treatment), 2014.

(13)

  EBI ziņojums par segtajām obligācijām: ieteikumi segto obligāciju sistēmu saskaņošanai ES (EBA Report on covered bonds — recommendations on harmonisation of covered bond frameworks in the EU), 2016, EBI-Op-2016-23.

(14)

  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/71/EK (2003. gada 4. novembris) par prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību, un par Direktīvas 2001/34/EK grozījumiem (OV L 345, 31.12.2003., 64. lpp.).

(15)

  OV C 369, 17.12.2011., 14. lpp.

(16)

  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).

(17)

  [OV C (...).]


ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Segto obligāciju emisiju un segto obligāciju publiskā uzraudzība

Atsauces

COM(2018)0094 – C8-0113/2018 – 2018/0043(COD)

Datums, kad to iesniedza EP

7.3.2018

 

 

 

Atbildīgā komiteja

Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ECON

16.4.2018

 

 

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

Datums, kad paziņoja plenārsēdē

JURI

16.4.2018

 

 

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

Lēmuma datums

JURI

27.3.2018

 

 

 

Referenti

Iecelšanas datums

Bernd Lucke

31.5.2018

 

 

 

Izskatīšana komitejā

10.9.2018

18.10.2018

 

 

Pieņemšanas datums

20.11.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

34

16

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Hugues Bayet, Pervenche Berès, David Coburn, Thierry Cornillet, Esther de Lange, Markus Ferber, Jonás Fernández, Giuseppe Ferrandino, Stefan Gehrold, Sven Giegold, Roberto Gualtieri, Brian Hayes, Gunnar Hökmark, Danuta Maria Hübner, Petr Ježek, Barbara Kappel, Wolf Klinz, Georgios Kyrtsos, Philippe Lamberts, Werner Langen, Bernd Lucke, Olle Ludvigsson, Ivana Maletić, Marisa Matias, Costas Mavrides, Alex Mayer, Luděk Niedermayer, Stanisław Ożóg, Dimitrios Papadimoulis, Sirpa Pietikäinen, Dariusz Rosati, Pirkko Ruohonen-Lerner, Anne Sander, Alfred Sant, Pedro Silva Pereira, Paul Tang, Ramon Tremosa i Balcells, Ernest Urtasun, Marco Valli, Tom Vandenkendelaere, Miguel Viegas, Jakob von Weizsäcker

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Andrea Cozzolino, Ashley Fox, Jeppe Kofod, Paloma López Bermejo, Michel Reimon, Joachim Starbatty, Lieve Wierinck

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Pilar Ayuso, Helga Stevens

Iesniegšanas datums

26.11.2018


ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

34

+

ALDE

Thierry Cornillet, Petr Ježek, Wolf Klinz, Ramon Tremosa i Balcells, Lieve Wierinck

ECR

Ashley Fox, Bernd Lucke, Stanisław Ożóg, Pirkko Ruohonen-Lerner, Joachim Starbatty, Helga Stevens

ENF

Barbara Kappel

PPE

Pilar Ayuso, Markus Ferber, Stefan Gehrold, Brian Hayes, Gunnar Hökmark, Danuta Maria Hübner, Georgios Kyrtsos, Esther de Lange, Werner Langen, Ivana Maletić, Luděk Niedermayer, Sirpa Pietikäinen, Dariusz Rosati, Anne Sander, Tom Vandenkendelaere

S&D

Jeppe Kofod, Alex Mayer, Jakob von Weizsäcker

VERTS/ALE

Sven Giegold, Philippe Lamberts, Michel Reimon, Ernest Urtasun

16

-

EFDD

David Coburn

GUE/NGL

Paloma López Bermejo, Marisa Matias, Dimitrios Papadimoulis, Miguel Viegas

S&D

Hugues Bayet, Pervenche Berès, Andrea Cozzolino, Jonás Fernández, Giuseppe Ferrandino, Roberto Gualtieri, Olle Ludvigsson, Costas Mavrides, Alfred Sant, Pedro Silva Pereira, Paul Tang

1

0

EFDD

Marco Valli

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Pēdējā atjaunošana: 2018. gada 10. decembrisJuridisks paziņojums