Procedūra : 2018/0064(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0391/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0391/2018

Debates :

PV 16/04/2019 - 6
CRE 16/04/2019 - 6

Balsojumi :

PV 11/12/2018 - 5.3
CRE 11/12/2018 - 5.3
PV 16/04/2019 - 8.22
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2019)0380

ZIŅOJUMS     ***I
PDF 2055kWORD 324k
26.11.2018
PE 623.718v02-00 A8-0391/2018

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas Darba iestādi

(COM(2018)0131 – C8-0118/2018 – 2018/0064(COD))

Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja

Referents: Jeroen Lenaers

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
 PASKAIDROJUMS
 MAZĀKUMA VIEDOKLIS
 Budžeta komitejaS ATZINUMS
 Transporta un tūrisma komitejaS ATZINUMS
 JuridiskāS komitejaS ATZINUMS
 Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejaS ATZINUMS
 Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejaS ATZINUMS
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA
 ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas Darba iestādi

(COM(2018)0131 – C8-0118/2018 – 2018/0064(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0131),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu, 46. un 48. pantu, 53. panta 1. punktu, 62. pantu un 91. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0118/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā pamatoto atzinumu, kuru saskaņā ar Protokolu Nr. 2 par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesniedzis Zviedrijas Riksdāgs un kurā norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2019. gada 20. septembra atzinumu,

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2018. gada 9. oktobra atzinumu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ziņojumu un Budžeta komitejas, Transporta un tūrisma komitejas, Juridiskās komitejas, Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumus (A8-0391/2018),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr.    1

Regulas priekšlikums

2.a norāde (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ņemot vērā Eiropas sociālo tiesību pīlāru,

Grozījums Nr.    2

Regulas priekšlikums

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2)  Atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienību 3. pantam Savienības darbība ir vērsta uz to, lai panāktu sociālo tirgus ekonomiku ar augstu konkurētspēju, kuras mērķis ir panākt pilnīgu nodarbinātību un sociālo attīstību, un Savienība veicina sociālo taisnīgumu un aizsardzību. Saskaņā ar LESD 9. pantu Savienībai, nosakot un īstenojot savu politiku un darbības, ir jāņem vērā prasības, kas cita starpā saistītas ar augsta līmeņa nodarbinātības veicināšanu, atbilstīgas sociālās aizsardzības nodrošināšanu, sociālās atstumtības apkarošanu, kā arī ar izglītības, mācību un cilvēku veselības aizsardzības līmeņa paaugstināšanu.

(2)  Atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienību 3. pantam Savienībai ir jāstrādā, lai veidotu sociālo tirgus ekonomiku ar augstu konkurētspēju, tiecoties panākt pilnīgu nodarbinātību un sociālo attīstību, lai veicinātu sociālo taisnīgumu un aizsardzību, apkarotu sociālo atstumtību un diskrimināciju un lai veicinātu sieviešu un vīriešu līdztiesību, paaudžu solidaritāti un bērna tiesību aizsardzību, kā arī sekmētu ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju un solidaritāti starp dalībvalstīm. Saskaņā ar LESD 9. pantu Savienībai, nosakot un īstenojot savu politiku un darbības, ir jāņem vērā prasības, kas cita starpā saistītas ar augsta līmeņa nodarbinātības veicināšanu, atbilstīgas sociālās aizsardzības nodrošināšanu, sociālās atstumtības apkarošanu, kā arī ar izglītības, mācību un cilvēku veselības aizsardzības līmeņa paaugstināšanu.

Grozījums Nr.    3

Regulas priekšlikums

2.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(2a)  Savā Īpašajā ziņojumā Nr. 6/2018 par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos „Darba ņēmēju brīva pārvietošanās — šī pamatbrīvība ir nodrošināta, bet mērķtiecīgāka ES līdzekļu novirzīšana sekmētu darba ņēmēju mobilitāti” Eiropas Revīzijas palāta izklāstīja ieteikumus Komisijai attiecībā uz to, kā palielināt informētību par instrumentiem, kas saistīti ar informācijas sniegšanu par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos un ziņošanu par diskrimināciju, un kā labāk izmantot pieejamo informāciju, lai noteiktu diskriminācijas veidus.

Grozījums Nr.    4

Regulas priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4)  Kā izklāstīts to kopīgajā deklarācijā par likumdošanas prioritātēm 2018.–2019. gadā, Eiropas Parlaments, Padome un Komisija ir apņēmušās rīkoties, lai stiprinātu Savienības sociālo dimensiju, strādājot pie tā, lai uzlabotu sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinēšanu36, aizsargājot darbiniekus no veselības apdraudējumiem darbavietā37, ar modernizētiem darbinieku darbā norīkošanas noteikumiem nodrošinot taisnīgu attieksmi pret visām personām Savienības darba tirgū38 un turpinot uzlabot noteikumu izpildi pāri robežām.

(4)  Kā izklāstīts to kopīgajā deklarācijā par likumdošanas prioritātēm 2018.–2019. gadā, Eiropas Parlaments, Padome un Komisija ir apņēmušās rīkoties, lai stiprinātu Savienības sociālo dimensiju, strādājot pie tā, lai uzlabotu sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinēšanu36, aizsargājot visus darbiniekus no veselības apdraudējumiem darbavietā37, ar modernizētiem darbinieku darbā norīkošanas noteikumiem nodrošinot taisnīgu attieksmi pret visām personām Savienības darba tirgū38 un turpinot uzlabot noteikumu izpildi pāri robežām.

_________________

_________________

36 Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu un Regulu (EK) Nr. 987/2009, ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EK) Nr. 883/2004 (COM (2016) 815 final).

36 Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu un Regulu (EK) Nr. 987/2009, ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EK) Nr. 883/2004 (COM (2016) 815 final).

37 Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2004/37/EK par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar kancerogēnu vai mutagēnu iedarbību darbā (COM(2017)11 final).

37 Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2004/37/EK par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar kancerogēnu vai mutagēnu iedarbību darbā (COM(2017)11 final).

38 Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 16. decembra Direktīvu 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā (COM(2016)128 final).

38 Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 16. decembra Direktīvu 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā (COM(2016)128 final).

Grozījums Nr.    5

Regulas priekšlikums

4.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(4a)  Joprojām ir bažas par to, vai tiek ievēroti Savienības tiesību akti un vai tiek efektīvi un rezultatīvi nodrošināta to izpilde, un tādēļ var mazināties uzticēšanās un taisnīgums iekšējā tirgū. Ņemot to vērā, ir ļoti svarīgi panākt Savienības tiesību aktu labāku pārrobežu izpildi darbaspēka mobilitātes jomā un cīnīties pret ļaunprātīgu izmantošanu, lai aizsargātu mobilu darba ņēmēju tiesības, un ir ļoti svarīgi arī panākt, lai uzņēmumi, jo īpaši mazie un vidējie uzņēmumi (MVU), varētu konkurēt vienlīdzīgos konkurences apstākļos, un nezaudēt iedzīvotāju atbalstu iekšējam tirgum un četrām brīvībām, lai godprātīgi uzņēmumi un darba ņēmēji varētu īstenot savas tiesības un pilnībā izmantot iespējas, ko sniedz iekšējais tirgus.

Grozījums Nr.    6

Regulas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5)  Būtu jāizveido Eiropas Darba iestāde („Iestāde”), lai palīdzētu stiprināt taisnīgumu vienotajā tirgū un uzticēšanos tam. Šajā nolūkā Iestādei būtu jāatbalsta dalībvalstis un Komisija centienos stiprināt privātpersonu un darba devēju piekļuvi informācijai par viņu tiesībām un pienākumiem darbaspēka pārrobežu mobilitātes situācijās, un piekļuvi attiecīgajiem pakalpojumiem, jāatbalsta noteikumu ievērošana un dalībvalstu sadarbība, lai nodrošinātu Savienības tiesību aktu efektīvu piemērošanu šajās jomās, un jāuzņemas mediatora loma un jāatvieglo risinājumi pārrobežu strīdu vai darba tirgus traucējumu gadījumā.

(5)  Būtu jāizveido Eiropas Darba iestāde („Iestāde”), lai nodrošinātu pievienoto vērtību Savienības līmenī, tā palīdzot stiprināt taisnīgumu vienotajā tirgū un uzticēšanos tam. Būtu skaidri jādefinē Iestādes mērķis, stingri pievēršoties ierobežotam uzdevumu skaitam, lai tādējādi panāktu pieejamo līdzekļu pēc iespējas lietderīgāku izmantošanu tajās jomās, kurās Iestāde var nodrošināt vislielāko pievienoto vērtību. Šajā nolūkā Iestādei būtu jāpalīdz dalībvalstīm un Komisijai risināt jautājumus, kuri attiecas uz Savienības tiesību aktu piemērošanu un izpildes nodrošināšanu darbaspēka mobilitātes jomā saistībā ar darba ņēmēju pārvietošanās brīvību un pakalpojumu sniegšanas brīvību iekšējā tirgū, stiprinot piekļuvi informācijai, un Iestādei būtu arī jāatbalsta noteikumu ievērošana un dalībvalstu sadarbība, kas vērsta uz to, lai konsekventi, rezultatīvi un efektīvi būtu piemēroti Savienības tiesību akti un nodrošināta to izpilde šajā jomā, un Iestādei būtu jāuzņemas mediatora loma un jāatvieglo risinājumu meklēšana gadījumos, kad dalībvalstīm ir domstarpības par attiecīgajiem tiesību aktiem.

Grozījums Nr.    7

Regulas priekšlikums

5.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(5a)  Ir ļoti svarīgi uzlabot privātpersonu un darba devēju, jo īpaši MVU, piekļuvi informācijai par viņu tiesībām un pienākumiem darbaspēka mobilitātes, pakalpojumu sniegšanas brīvības un sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinēšanas jomās, lai būtu iespējams pilnībā izmantot iekšējā tirgus piedāvātās iespējas. Lietderības un efektivitātes apsvērumu dēļ šādu uzticamas, aktuālas un viegli pieejamas informācijas nodrošināšanu nevajadzētu iekļaut Iestādes kompetences jomā, bet drīzāk noteikt par pienākumu valsts vai reģionālā līmenī, kurā var ņemt vērā arī īpašas divpusējas dalībvalstu vienošanās, piemēram, fiskālās koordinācijas jomā. Lai to īstenotu, Komisijai būtu jāizvērtē iespēja izveidot palīdzības dienestus vai vienotus kontaktpunktus uzņēmumiem un darba ņēmējiem pārrobežu situācijās vai atvieglot šādu dienestu vai kontaktpunktu darbību.

Grozījums Nr.    8

Regulas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6)  Iestādei būtu jāveic savas darbības darbaspēka pārrobežu mobilitātes un sociālā nodrošinājuma koordinēšanas jomā, tostarp darbinieku pārvietošanās brīvības, darbinieku norīkošanas un ļoti mobilu pakalpojumu jomā. Tai arī būtu jāuzlabo arī dalībvalstu sadarbība nedeklarēta darba novēršanā. Ja Iestāde savu darbību veikšanas laikā uzzina par iespējamiem pārkāpumiem, tostarp Savienības tiesību aktu jomās, kas neietilpst Iestādes darbības jomā, piemēram, par pārkāpumiem attiecībā uz darba apstākļiem, veselības aizsardzību un drošību vai par trešo valstu valstspiederīgo, kas valstī uzturas nelikumīgi, nodarbināšanu, tai būtu jāspēj par tiem ziņot un šajos jautājumos sadarboties ar Komisiju, kompetentajām Savienības iestādēm un vajadzības gadījumā valsts iestādēm.

(6)  Iestādei būtu jāveic savas darbības darbaspēka mobilitātes jomā saistībā ar darba ņēmēju pārvietošanās brīvību un pakalpojumu sniegšanas brīvību iekšējā tirgū un sociālā nodrošinājuma koordinēšanas jomā, cita starpā arī darbinieku norīkošanas un ļoti mobilu pakalpojumu jomā un attiecībā uz sociālo tiesību un pabalstu pieejamību. Tai būtu arī jāuzlabo dalībvalstu sadarbība cīņā pret nedeklarētu darbu un situācijās, kad ir apdraudēta iekšējā tirgus pienācīga darbība, cita starpā arī pastkastītes uzņēmumu, krāpniecisku uzņēmumu vai fiktīvas pašnodarbinātības dēļ. Ja Iestāde, veicot savas darbības, uzzina par iespējamiem pārkāpumiem Savienības tiesību aktu jomās, piemēram, par pārkāpumiem attiecībā uz darba apstākļiem, veselības aizsardzības un drošības noteikumiem, par smagu darbaspēka ekspluatāciju, būtu jānodrošina tai iespēja par tiem ziņot un šajos jautājumos sadarboties ar Komisiju, kompetentajām Savienības iestādēm un attiecīgā gadījumā arī ar valsts iestādēm.

Grozījums Nr.    9

Regulas priekšlikums

6.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(6a)  Nedeklarētam darbam bieži vien ir pārrobežu aspekts, un tas var nopietni ietekmēt attiecīgos darba ņēmējus. Dažām neaizsargātām grupām, piemēram, trešo valstu valstspiederīgajiem, nedeklarētā darba problēma un ar to saistītā situācija, kurā darba ņēmējiem ir liegta iespēja īstenot savas pamattiesības, ir īpaši aktuāla. Iestādei būtu jāstrādā kopā ar Eiropas platformu sadarbības stiprināšanai nolūkā novērst nedeklarētu darbu, kura izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu (ES) 2016/344, un Iestādei šajā jomā būtu jāpanāk vēl spēcīgāka sadarbība Savienības līmenī.

Grozījums Nr.    10

Regulas priekšlikums

6.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(6b)  Iestādei, negaidot pamudinājumu, būtu aktīvi jāpalīdz īstenot dalībvalstu un Savienības centienus un līdz ar to savi uzdevumi jāpilda, pilnībā sadarbojoties ar Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām un ar dalībvalstīm, nepieļaujot darba dublēšanos, veicinot sinerģiju un mijiedarbības spēju un tā nodrošinot, ka ir panākta koordinācija un fiskāli ietaupījumi.

Grozījums Nr.    11

Regulas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7)  Iestādei būtu jāpalīdz atvieglot darbinieku brīva pārvietošanās, ko reglamentē Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 492/201139, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/54/ES40 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/58941. Tai būtu jāatvieglo darbinieku norīkošana darbā, ko reglamentē Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 96/71/EK42 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/67/ES43, tostarp jāatbalsta minēto noteikumu, kas tiek īstenoti ar vispārēji piemērojamo koplīgumu palīdzību saskaņā ar dalībvalstu praksi, izpilde. Tai arī būtu jāpalīdz sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinēšanā, ko reglamentē Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 883/200444, Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 987/200945, Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1231/201046, kā arī Padomes Regula (EK) Nr. 1408/7147 un Padomes Regula (EK) Nr. 574/7248.

(7)  Iestādei būtu jāpalīdz vieglāk piemērot Savienības tiesību aktus un nodrošināt to izpildi darbaspēka mobilitātes jomā saistībā ar darba ņēmēju pārvietošanās brīvību un pakalpojumu sniegšanas brīvību iekšējā tirgū, un tai būtu jāveicina atbalsts minēto noteikumu izpildes nodrošināšanai ar vispārēji piemērojamiem koplīgumiem saskaņā ar dalībvalstu praksi. Lai to panāktu, Iestādei būtu jāizveido vienota Eiropas tīmekļa vietne, kas nodrošinātu pieeju visām Savienības un dalībvalstu tīmekļa vietnēm, kuras izveidotas saskaņā ar Direktīvu 2014/67/ES un Direktīvu 2014/54/ES. Iestādei arī būtu jāpalīdz sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinēšanā, ko reglamentē Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 883/200444, Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 987/200945, Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1231/201046, kā arī Padomes Regula (EK) Nr. 1408/7147 un Padomes Regula (EK) Nr. 574/7248.

__________________

__________________

39 Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 5. aprīļa Regula (ES) Nr. 492/2011 par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Savienībā (OV L 141, 27.5.2011., 1. lpp.).

 

40 Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Direktīva 2014/54/ES par pasākumiem, ar ko veicina darba ņēmējiem piešķirto tiesību īstenošanu darba ņēmēju pārvietošanās brīvības jomā (OV L 128, 30.4.2014., 8. lpp.).

 

41 Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 13. aprīļa Regula (ES) 2016/589 par Eiropas Nodarbinātības dienestu tīklu (EURES), darba ņēmēju piekļuvi mobilitātes pakalpojumiem un turpmāku darba tirgu integrāciju un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 492/2011 un (ES) Nr. 1296/2013 (OV L 107, 22.4.2016., 1. lpp.).

 

42 Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 16. decembra Direktīva 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā (OV L 18, 21.1.1997., 1. lpp.).

 

43 Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Direktīva 2014/67/ES par to, kā izpildīt Direktīvu 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1024/2012 par administratīvo sadarbību, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu („IMI regula”) (OV L 159, 28.5.2014., 11. lpp.).

 

44 Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (OV L 166, 30.4.2004., 1. lpp., labojums OV L 200, 7.6.2004., 1. lpp.).

44 Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (OV L 166, 30.4.2004., 1. lpp., labojums OV L 200, 7.6.2004., 1. lpp.).

45 Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Regula (EK) Nr. 987/2009, ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (OV L 284, 30.10.2009., 1. lpp.).

45 Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Regula (EK) Nr. 987/2009, ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (OV L 284, 30.10.2009., 1. lpp.).

46 Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regula (ES) Nr. 1231/2010, ar ko Regulu (EK) Nr. 883/2004 un Regulu (EK) Nr. 987/2009 attiecina arī uz tiem trešo valstu valstspiederīgajiem, uz kuriem minētās regulas neattiecas tikai viņu valstspiederības dēļ (OV L 344, 29.12.2010., 1. lpp.).

46 Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regula (ES) Nr. 1231/2010, ar ko Regulu (EK) Nr. 883/2004 un Regulu (EK) Nr. 987/2009 attiecina arī uz tiem trešo valstu valstspiederīgajiem, uz kuriem minētās regulas neattiecas tikai viņu valstspiederības dēļ (OV L 344, 29.12.2010., 1. lpp.).

47 Padomes 1971. gada 14. jūnija Regula (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā (OV L 149, 5.7.1971., 2. lpp.).

47 Padomes 1971. gada 14. jūnija Regula (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā (OV L 149, 5.7.1971., 2. lpp.).

48 Padomes 1972. gada 21. marta Regula (EEK) Nr. 574/72, ar kuru nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā (OV L 74, 27.3.1972., 1. lpp.).

48 Padomes 1972. gada 21. marta Regula (EEK) Nr. 574/72, ar kuru nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā (OV L 74, 27.3.1972., 1. lpp.).

Grozījums Nr.    12

Regulas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8)  Dažos gadījumos, lai risinātu konkrētas vajadzības konkrētās nozarēs, piemēram, starptautisko pārvadājumu nozarē, ir pieņemti Savienības tiesību akti atsevišķās nozarēs. Iestādei būtu jāpievēršas arī šādu Savienības nozaru tiesību aktu – jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 561/200649, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/22/EK50, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1071/200951 un Direktīvas (ar ko groza Direktīvu 2006/22/EK – COM(2017)278)52 – piemērošanas pārrobežu aspektiem.

(8)  Lai reaģētu uz konkrētām vajadzībām atsevišķās nozarēs, piemēram, tādās nozarēs kā starptautiskie pārvadājumi, pagaidu darba aģentūru darbs, lauksaimniecība, būvniecība, mājsaimniecības darbs un darbs viesnīcās un restorānos, Iestādei būtu arī jāpilda pienākumi, kas saistīti ar attiecīgo Savienības nozaru tiesību aktu piemērošanu darbaspēka mobilitātes aspektos.

__________________

 

49 Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. marta Regula (EK) Nr. 561/2006, ar ko paredz dažu sociālās jomas tiesību aktu saskaņošanu saistībā ar autotransportu, groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3821/85 un Padomes Regulu (EK) Nr. 2135/98 un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 3820/85 (OV L 102, 11.4.2006., 1. lpp.).

 

50 Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. marta Direktīva 2006/22/EK par minimālajiem nosacījumiem Padomes Regulu (EEK) Nr. 3820/85 un Nr. 3821/85 īstenošanai saistībā ar sociālās jomas tiesību aktiem attiecībā uz darbībām autotransporta jomā un par Padomes Direktīvas 88/599/EEK atcelšanu (OV L 102, 11.4.2006., 35. lpp.).

 

51 Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regula (EK) Nr. 1071/2009, ar ko nosaka kopīgus noteikumus par autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanas nosacījumiem un atceļ Padomes Direktīvu 96/26/EK (OV L 300, 14.11.2009., 51. lpp.).

 

52 COM(2017)278 – Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko attiecībā uz izpildes nodrošināšanas prasībām groza Direktīvu 2006/22/EK un attiecībā uz Direktīvu 96/71/EK un Direktīvu 2014/67/ES nosaka īpašus noteikumus autotransporta nozarē strādājošo transportlīdzekļu vadītāju norīkošanai darbā.

 

Grozījums Nr.  13

Regulas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9)  Privātpersonām, uz kurām attiecas Iestādes darbības, vajadzētu būt personām, uz kurām attiecas Savienības tiesību akti šīs regulas darbības jomas ietvaros, ieskaitot darbiniekus, pašnodarbinātas personas, darba meklētājus un ekonomiski neaktīvas personas; šo personu vidū vajadzētu būt gan Savienības pilsoņiem, gan trešo valstu valstspiederīgajiem, kas ir likumīgi Savienības rezidenti, piemēram, norīkotiem darbiniekiem, ES zilās kartes turētājiem, uzņēmuma ietvaros pārceltiem darbiniekiem vai pastāvīgiem iedzīvotājiem, kā arī viņu ģimenes locekļiem.

(9)  Privātpersonām, uz kurām attiecas Iestādes darbības, vajadzētu būt personām, uz kurām Savienības tiesību akti attiecas šīs regulas darbības jomā, ieskaitot darbiniekus, darba devējus, pašnodarbinātas personas, darba meklētājus; tiem vajadzētu būt gan Savienības pilsoņiem, gan trešo valstu valstspiederīgajiem, kas ir likumīgi Savienības rezidenti, piemēram, norīkotiem darbiniekiem, ES zilās kartes turētājiem, uzņēmuma ietvaros pārceltiem darbiniekiem vai pastāvīgiem iedzīvotājiem un arī viņu ģimenes locekļiem, kā tas ir noteikts ar attiecīgajiem ES tiesību aktiem, kuri reglamentē šādu personu mobilitāti Savienībā.

Grozījums Nr.    14

Regulas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10)  Iestādes izveidei nebūtu jārada jaunas tiesības un pienākumi privātpersonām vai darba devējiem, ieskaitot ekonomikas dalībniekus vai bezpeļņas organizācijas, jo Iestādes darbībām uz tiem būtu jāattiecas tādā mērā, cik uz tiem attiecas Savienības tiesību akti šīs regulas darbības jomas ietvaros.

(10)  Iestādes izveidei nebūtu jārada jaunas tiesības un pienākumi ne privātpersonām, ne darba devējiem, ieskaitot ekonomikas dalībniekus un bezpeļņas organizācijas, jo Iestādes darbībām uz tiem būtu jāattiecas tiktāl, cik uz tiem Savienības tiesību akti attiecas šīs regulas darbības jomā. Ciešākai sadarbībai izpildes nodrošināšanas jomā nebūtu jārada pārmērīgs administratīvais slogs ne mobiliem darba ņēmējiem, ne darba devējiem, jo īpaši MVU, un tā nedrīkstētu kļūt par darbaspēka mobilitāti bremzējošu faktoru.

Grozījums Nr.    15

Regulas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11)  Lai nodrošinātu, ka privātpersonas un darba devēji var gūt labumu no taisnīga un efektīva iekšējā tirgus, Iestādei būtu jāveicina to iespējas būt mobiliem vai sniegt pakalpojumus un pieņemt darbā jebkurā vietā Savienībā. Tas ietver atbalstu privātpersonu pārrobežu mobilitātei, atvieglojot piekļuvi pārrobežu mobilitātes pakalpojumiem, tādiem kā darba, stažēšanās un māceklības piedāvājumu pārrobežu piemeklēšana, un sekmējot mobilitātes shēmas, piemēram, „Tava pirmā EURES darbavieta” vai „ErasmusPRO”. Iestādei — sadarbībā ar citiem Savienības informācijas dienestiem, piemēram, „Tavs Eiropas padomdevējs”, un pilnībā izmantojot portālu „Tava Eiropa”, kurš kļūs par nākotnes vienotās digitālās vārtejas53 pamatu, un nodrošinot saskanību ar to, — būtu arī jāpalīdz uzlabot informācijas pārredzamība, tostarp par tiesībām un pienākumiem, kas izriet no Savienības tiesību aktiem, un privātpersonu un darba devēju piekļuve pakalpojumiem.

svītrots

__________________

 

53 Regula [Vienotā digitālā vārteja – COM(2017)256].

 

Grozījums Nr.    16

Regulas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12)  Šajā nolūkā Iestādei būtu jāsadarbojas ar citām attiecīgām Savienības iniciatīvām un tīkliem, īpaši ar Eiropas valstu nodarbinātības dienestu (VND) tīklu54, Eiropas Biznesa atbalsta tīklu55, Robežu kontaktpunktu56 un SOLVIT57, kā arī attiecīgajiem valstu dienestiem, piemēram, struktūrām, kuras veicina vienlīdzīgu attieksmi un atbalsta Savienības darbiniekus un viņu ģimenes locekļus un kuras dalībvalstis izraudzījušās saskaņā ar Direktīvu 2014/54/ES, un valstu kontaktpunktiem, kas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/24/ES58 ir nozīmēti, lai sniegtu informāciju par veselības aprūpi. Iestādei arī būtu jāapsver sinerģija ar ierosināto Eiropas pakalpojumu e-karti59, īpaši attiecībā uz tiem gadījumiem, kuros dalībvalstis izvēlas iesniegt deklarācijas par norīkotajiem darbiniekiem, izmantojot e-kartes platformu. Iestādei būtu jāaizstāj Komisija attiecībā uz Eiropas Nodarbinātības dienestu tīkla (EURES) Eiropas Koordinācijas biroja, kurš izveidots saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 2016/589, pārvaldību, ieskaitot lietotāju vajadzību un darbības prasību noteikšanu EURES portāla un saistīto IT pakalpojumu efektivitātes nodrošināšanai, izņemot IT nodrošināšanu un IT infrastruktūras darbību un pilnveidi, par ko joprojām gādās Komisija.

(12)  Šajā nolūkā Iestādei būtu jāsadarbojas ar citām attiecīgām Savienības iniciatīvām un tīkliem, īpaši ar Eiropas valstu nodarbinātības dienestu (VND) tīklu54, Eiropas Biznesa atbalsta tīklu55, Robežu kontaktpunktu56 un SOLVIT57, kā arī attiecīgajiem valstu dienestiem, piemēram, struktūrām, kuras veicina vienlīdzīgu attieksmi un atbalsta Savienības darbiniekus un viņu ģimenes locekļus un kuras dalībvalstis izraudzījušās saskaņā ar Direktīvu 2014/54/ES, un valstu kontaktpunktiem, kas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/24/ES58 ir nozīmēti, lai sniegtu informāciju par veselības aprūpi.

__________________

__________________

54 Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Lēmums Nr. 573/2014/ES par ciešāku sadarbību starp valstu nodarbinātības dienestiem (VND) (OV L 159, 28.5.2014., 32. lpp.).

54 Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Lēmums Nr. 573/2014/ES par ciešāku sadarbību starp valstu nodarbinātības dienestiem (VND) (OV L 159, 28.5.2014., 32. lpp.).

55 Eiropas Biznesa atbalsta tīkls, https://een.ec.europa.eu/.

55 Eiropas Biznesa atbalsta tīkls, https://een.ec.europa.eu/.

56 Komisijas paziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam „Izaugsmes un kohēzijas veicināšana ES pierobežas reģionos”, COM(2017) 534.

56 Komisijas paziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam „Izaugsmes un kohēzijas veicināšana ES pierobežas reģionos”, COM(2017) 534.

57 Komisijas 2013. gada 17. septembra Ieteikums par principiem, kas reglamentē SOLVIT (OV L 249, 19.9.2011., 10. lpp.).

57 Komisijas 2013. gada 17. septembra Ieteikums par principiem, kas reglamentē SOLVIT (OV L 249, 19.9.2011., 10. lpp.).

58 Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 9. marta Direktīva 2011/24/ES par pacientu tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē (OV L 88, 4.4.2011., 45. lpp.).

58 Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 9. marta Direktīva 2011/24/ES par pacientu tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē (OV L 88, 4.4.2011., 45. lpp.).

59 COM(2016) 824 final un COM(2016) 823 final.

 

Grozījums Nr.    17

Regulas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14)  Lai palielinātu dalībvalstu spējas cīnīties pret Savienības tiesību aktu pārkāpumiem, kuriem ir pārrobežu dimensija, tās darbības jomā, Iestādei būtu jāatbalsta valstu iestādes saskaņotu un kopīgu inspekciju veikšanā, tostarp atvieglojot inspekciju īstenošanu saskaņā ar Direktīvas 2014/67/ES 10. pantu. Tām jānotiek pēc dalībvalstu pieprasījuma vai pēc to piekrišanas Iestādes ierosinājumam. Iestādei dalībvalstīm, kas piedalās saskaņotajās vai kopīgajās inspekcijās, būtu jāsniedz stratēģisks, loģistikas un tehnisks atbalsts, pilnībā ievērojot konfidencialitātes prasības. Inspekcijas būtu jāveic, vienojoties ar attiecīgajām dalībvalstīm, un tām būtu jānotiek pilnībā atbilstoši attiecīgo dalībvalstu tiesību aktos paredzētajam tiesiskajam regulējumam, un dalībvalstīm būtu jānodrošina saskaņoto vai kopīgo inspekciju rezultātu pēcpasākumi saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

(14)  Lai palielinātu dalībvalstu spēju nodrošināt to cilvēku aizsardzību, kuri īsteno savas tiesības brīvi pārvietoties, un spēju cīnīties pret Savienības tiesību aktu pārkāpumiem, kuriem ir pārrobežu dimensija, Iestādei savā darbības jomā būtu jāpalīdz kompetentajām valstu iestādēm veikt saskaņotas un kopīgas inspekcijas, tādēļ cita starpā atvieglojot inspekciju īstenošanu saskaņā ar Direktīvas 2014/67/ES 10. pantu. Tām būtu jānotiek pēc dalībvalstu pieprasījuma vai pēc Iestādes ierosinājuma, kuram dalībvalstis piekritušas. Iestādei dalībvalstīm, kuras piedalās saskaņotās vai kopīgās inspekcijās, būtu jāsniedz stratēģisks, loģistikas un tehnisks atbalsts, pilnībā ievērojot konfidencialitātes prasības. Inspekcijas būtu jāveic, vienojoties ar attiecīgajām dalībvalstīm, un tām būtu jānotiek pilnīgā saskaņā ar inspekciju norises vietas dalībvalstu valsts tiesību aktos paredzēto tiesisko regulējumu un praksi. Dalībvalstīm būtu jāveic turpmāki pasākumi saistībā ar saskaņoto vai kopīgo inspekciju rezultātiem atbilstoši valsts tiesību aktiem un praksei. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai saskaņoto vai kopīgo inspekciju rezultātā savākto informāciju attiecīgajās dalībvalstīs varētu izmantot kā pierādījumu tiesvedībā.

Grozījums Nr.    18

Regulas priekšlikums

14.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(14a)  Saskaņotas un kopīgas inspekcijas nedrīkstētu aizstāt, nedz arī mazināt valstu kompetenci. Arī valstu iestādes kā pilntiesīgi un autonomi dalībnieki būtu pilnībā jāiesaista to īstenošanas procesā. Ja par inspekcijām valsts līmenī ir atbildīgas pašas arodbiedrības, kopīgās un saskaņotās inspekcijas būtu jāveic tikai tad, ja attiecīgās arodbiedrības tam piekrīt.

Grozījums Nr.    19

Regulas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15)  Lai sekotu līdzi jaunākajām tendencēm, problēmām vai nepilnībām darbaspēka mobilitātes un sociālā nodrošinājuma koordinēšanas jomā, Iestādei būtu jāizveido analītiskās un riska novērtēšanas spējas. Tajās būtu jāietilpst darba tirgus analīzes un pētījumu veikšanai, kā arī salīdzinošajai izvērtēšanai. Iestādei būtu jāuzrauga potenciāla prasmju vai darbaspēka pārrobežu plūsmu nelīdzsvarotība, tostarp tās iespējamā ietekme uz teritoriālo kohēziju. Iestādei arī būtu jāsniedz atbalsts riska novērtējumā, kas minēts Direktīvas 2014/67/ES 10. pantā. Iestādei būtu jānodrošina sinerģija un papildināmība ar citām Savienības aģentūrām un tīkliem. Tam būtu jāietver SOLVIT un līdzīgu dienestu ieguldījuma pieprasīšana attiecībā uz problēmām, kas privātpersonām un uzņēmumiem atkārtoti rodas savu tiesību īstenošanā jomās, kuras aptver Iestādes darbības joma. Iestādei arī būtu jāatvieglo un jāracionalizē datu vākšanas darbības, kuras paredz attiecīgie Savienības tiesību akti tās darbības jomā. Tas nenozīmē jaunu ziņošanas pienākumu radīšanu dalībvalstīm.

(15)  Lai sekotu līdzi jaunākajām tendencēm, problēmām vai nepilnībām darbaspēka mobilitātes un sociālā nodrošinājuma koordinēšanas jomā, Iestādei sadarbībā ar dalībvalstīm un sociālajiem partneriem būtu jāizveido analītiskās un riska novērtēšanas spējas. Tajās būtu jāietilpst darba tirgus analīzes un pētījumu veikšanai, kā arī salīdzinošajai izvērtēšanai. Iestādei būtu jāraugās, vai neveidojas nelīdzsvarotība prasmju un darbaspēka pārrobežu plūsmu ziņā, un cita starpā arī tas, kā šāda nelīdzsvarotība varētu ietekmēt teritoriālo kohēziju. Iestādei būtu arī jāatbalsta Direktīvas 2014/67/ES 10. pantā minētais riska novērtējums. Iestādei būtu jānodrošina sinerģija un mijiedarbības spēja ar citām Savienības aģentūrām un tīkliem. Tādēļ tai cita starpā būtu jāpieprasa SOLVIT un līdzīgu dienestu ieguldījums, risinot sarežģītus jautājumus, kas specifiski konkrētām nozarēm, un problēmas, kuras attiecas uz darbaspēka mobilitāti saistībā ar darba ņēmēju pārvietošanās brīvību un pakalpojumu sniegšanas brīvību iekšējā tirgū un arī uz sociālā nodrošinājuma sistēmu koordināciju Savienībā. Iestādei arī būtu jānodrošina iespēja viegli un racionāli īstenot datu vākšanas darbības, kas Iestādes darbības jomā ir paredzētas ar attiecīgiem Savienības tiesību aktiem. Tas nenozīmē, ka rodas jauni ziņošanas pienākumi dalībvalstīm.

Grozījums Nr.    20

Regulas priekšlikums

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17)  Iestādei būtu jānodrošina platforma tādu dalībvalstu strīdu izšķiršanai, kas attiecas uz Savienības tiesību aktu piemērošanu tās darbības jomā. Tai būtu jāizmanto sociālā nodrošinājuma koordinēšanas jomā esošie dialoga un samierināšanas mehānismi, kurus atzinīgi vērtē dalībvalstis60 un kuru nozīmi atzīst Tiesa61. Dalībvalstīm būtu jāspēj lietas nodot mediācijai Iestādē saskaņā ar šim nolūkam izveidotām standarta procedūrām. Iestādei būtu jārisina tikai dalībvalstu strīdi, bet privātpersonām un darba devējiem, kuri saskaras ar grūtībām savu Savienības tiesību īstenošanā, būtu jāturpina vērsties valsts un Savienības dienestos, kuri paredzēti šādu lietu izskatīšanai, piemēram, SOLVIT tīklā, kurā Iestādei šādas lietas būtu jānodod. SOLVIT tīklam arī būtu jāspēj Iestādes izskatīšanai nodot lietas, kurās problēmu nevar atrisināt starp valstu pārvaldēm esošo atšķirību dēļ.

(17)  Iestādei būtu jānodrošina platforma dalībvalstu samierināšanai gadījumos, kuri attiecas uz Iestādes darbības jomā esošu Savienības tiesību aktu piemērošanu, tomēr nekādi neskarot Eiropas Savienības Tiesas jurisdikciju. Iestādei būtu jāizmanto sociālā nodrošinājuma koordinēšanas jomā jau izveidotie dialoga un samierināšanas mehānismi, kurus atzinīgi vērtē dalībvalstis60 un kuru nozīmi atzīst Tiesa61. Ja dalībvalstis ir brīvprātīgi piekritušas samierināšanai, būtu jānodrošina Iestādei tiesības domstarpības atrisināt, pieņemot lēmumus. Būtu jānodrošina dalībvalstīm iespēja iesniegt lietas Iestādei samierināšanas procesa īstenošanai saskaņā ar šim nolūkam izveidotām standarta procedūrām. Iestādei būtu jārisina tikai dalībvalstu domstarpības, bet privātpersonām un darba devējiem, kuri saskaras ar grūtībām savu Savienības tiesību īstenošanā, arī turpmāk būtu jāvēršas valsts un Savienības dienestos, kas izveidoti šādu lietu izskatīšanai, piemēram, SOLVIT tīklā, kurā Iestādei šādas lietas būtu jāiesniedz. Būtu jānodrošina arī SOLVIT tīklam iespēja izskatīšanai Iestādē iesniegt lietas, kurās problēmu nevar atrisināt, jo valstu pārvaldes iestādēm ir domstarpības. Būtu arī jānodrošina Iestādei iespēja vērsties pie Komisijas ar prasību sākt pārkāpuma procedūru gadījumos, kad varētu būt pārkāpti Savienības tiesību akti.

__________________

__________________

60 Padomes 2017. gada 26. oktobra daļēja vispārēja pieeja attiecībā uz priekšlikumu regulai, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu un Regulu (EK) Nr. 987/2009, ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EK) Nr. 883/2004, 13645/1/17.

60 Padomes 2017. gada 26. oktobra daļēja vispārēja pieeja attiecībā uz priekšlikumu regulai, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu un Regulu (EK) Nr. 987/2009, ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EK) Nr. 883/2004, 13645/1/17.

61 Lieta C-236/88, EU:C:1990:303, 17. punkts; lieta C-202/97, EU:C:2000:75, 57.–58. punkts; lieta C-178/97, EU:C:2000:169, 44.–45. punkts; lieta C-2/05, EU:C:2006:69, 28.–29. punkts; lieta C-12/14, EU:C:2016:135, 39.–41. punkts; lieta C-359/16, EU:C:2018:63, 44.–45. punkts.

61 Lieta C-236/88, EU:C:1990:303, 17. punkts; lieta C-202/97, EU:C:2000:75, 57.–58. punkts; lieta C-178/97, EU:C:2000:169, 44.–45. punkts; lieta C-2/05, EU:C:2006:69, 28.–29. punkts; lieta C-12/14, EU:C:2016:135, 39.–41. punkts; lieta C-359/16, EU:C:2018:63, 44.–45. punkts.

Grozījums Nr.    21

Regulas priekšlikums

18. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18)  Lai atvieglotu darba tirgus pielāgošanas pārvaldību, Iestādei būtu jāatvieglo sadarbība starp attiecīgajām ieinteresētajām personām, lai risinātu darba tirgus traucējumus, kas skar vairāk nekā vienu dalībvalsti un ko rada, piemēram, pārstrukturēšanās gadījumi vai lieli projekti, kas ietekmē nodarbinātību pierobežu reģionos.

svītrots

Grozījums Nr.  22

Regulas priekšlikums

21. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(21)  Lai nodrošinātu efektīvu Iestādes darbību, tās Valdē vajadzētu būt pārstāvētām dalībvalstīm un Komisijai. Valdes sastāvam, ieskaitot priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka atlasi, būtu jāatbilst dzimumu līdzsvara, pieredzes un kvalifikācijas principiem. Lai nodrošinātu rezultatīvu un efektīvu Iestādes darbību, Valdei jo īpaši būtu jāpieņem gada darba programma, jāveic savas funkcijas attiecībā uz Iestādes budžetu, jāpieņem Iestādei piemērojamie finansiālie noteikumi, jāieceļ izpilddirektors un jānosaka procedūras, kas attiecas uz izpilddirektora lēmumu pieņemšanu attiecībā uz Iestādes darbības uzdevumiem. Trešo valstu, kas nav Savienības dalībvalstis, pārstāvji, kuri piemēro Savienības noteikumus Iestādes darbības jomā, drīkst piedalīties Valdes sanāksmēs kā novērotāji.

(21)  Lai nodrošinātu efektīvu Iestādes darbību, tās Valdē vajadzētu būt dalībvalstu un Komisijas pārstāvjiem, neatkarīgiem ekspertiem, kurus izraudzījies Eiropas Parlaments, un Savienības līmenī pārstāvētiem sociālajiem partneriem. Valdes sastāva veidošanai, ieskaitot priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka atlasi, būtu jānotiek, vadoties pēc pieredzes un kvalifikācijas, dzimumu līdzsvara un arī pārredzamības principiem. Lai nodrošinātu rezultatīvu un efektīvu Iestādes darbību, Valdei jo īpaši būtu jāpieņem gada darba programma, jāveic savas funkcijas attiecībā uz Iestādes budžetu, jāpieņem Iestādei piemērojamie finanšu noteikumi, jāieceļ izpilddirektors un jānosaka procedūras, kas attiecas uz izpilddirektora lēmumu pieņemšanu attiecībā uz Iestādes darbības uzdevumiem. Pārstāvji no trešām valstīm, kas nav Savienības dalībvalstis un Savienības noteikumus piemēro Iestādes darbības jomā, drīkst piedalīties Valdes sanāksmēs kā novērotāji.

Grozījums Nr.  23

Regulas priekšlikums

23. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(23)  Iestādei ar īpašas Ieinteresēto personu grupas palīdzību būtu tieši jāizmanto attiecīgo ieinteresēto personu zinātība jomās, uz ko attiecas tās darbības joma. Tās locekļiem vajadzētu būt Savienības līmeņa sociālo partneru pārstāvjiem. Veicot savas darbības, Ieinteresēto personu grupa pienācīgi ņems vērā Sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijas padomdevējas komitejas, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 883/2004, un Darba ņēmēju pārvietošanās brīvības padomdevējas komitejas, kas izveidota saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 492/2011, atzinumus un izmantos to zinātību.

(23)  Iestādei ar īpašas Ieinteresēto personu grupas palīdzību būtu tieši jāizmanto attiecīgo ieinteresēto personu zinātība jomās, uz kurām attiecas Iestādes darbības joma. Ieinteresēto personu grupas sastāvā vajadzētu būt pārstāvētiem Savienības līmeņa sociālajiem partneriem, tostarp atzītiem Savienības nozaru sociālajiem partneriem, kas pārstāv nozares, kurām darbaspēka mobilitātes jautājumi ir īpaši aktuāli, un sevišķi tām organizācijām, kas piedalās Ekspertu komitejā par darba ņēmēju norīkošanu darbā un Eiropas platformā sadarbības stiprināšanai nolūkā novērst nedeklarētu darbu. Savienības līmeņa sociālajiem partneriem būtu jāveido regulārs dialogs ar valstu darba devēju organizācijām un arodbiedrībām atbilstoši valsts tiesību aktiem un praksei. Ieinteresēto personu grupai vajadzētu būt iepriekš īsumā informētai, un būtu jānodrošina grupas locekļiem iespēja pēc pieprasījuma vai pēc pašu iniciatīvas sniegt Iestādei savus atzinumus, turklāt ar grupas locekļiem būtu regulāri jāapspriežas. Veicot savas darbības, Ieinteresēto personu grupa pienācīgi ņems vērā atzinumus, kurus sniegusi Sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijas padomdevējas komiteja, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 883/2004, un Darba ņēmēju pārvietošanās brīvības padomdevējas komiteja, kura izveidota saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 492/2011, un izmantos abu minēto komiteju zinātību.

Grozījums Nr.  24

Regulas priekšlikums

27.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(27a)  Par Iestādes atrašanās vietu būtu jālemj parastās likumdošanas procedūras kārtībā, balstoties uz objektīviem un būtiskiem kritērijiem. Parlaments kā Komisijai un Padomei līdztiesīgs partneris būtu sistemātiski jāiesaista šādu kritēriju noteikšanas un izsvēršanas procesā.

Grozījums Nr.    25

Regulas priekšlikums

30. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(30)  Attiecīgās kompetences ietvaros Iestādei būtu jāsadarbojas ar citām Savienības aģentūrām, jo īpaši nodarbinātības un sociālās politikas jomā izveidotajām aģentūrām, izmantojot to zinātību un maksimāli palielinot sinerģiju: Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fondu (Eurofound), Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centru (Cedefop), Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūru (EU-OSHA) un Eiropas Izglītības fondu (ETF), kā arī — attiecībā uz cīņu ar organizēto noziedzību, ieskaitot cilvēku tirdzniecību, — Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu) un Eiropas Savienības Aģentūru tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (Eurojust).

(30)  Katras attiecīgās struktūras kompetences ietvaros Iestādei būtu jāsadarbojas ar citām Savienības aģentūrām, jo īpaši ar nodarbinātības un sociālās politikas jomā izveidotajām aģentūrām, izmantojot to zinātību un maksimāli palielinot sinerģiju: Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fondu (Eurofound), Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centru (Cedefop), Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūru (EU-OSHA) un Eiropas Izglītības fondu (ETF), kā arī — attiecībā uz cīņu ar organizēto noziedzību, ieskaitot cilvēku tirdzniecību, — Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu) un Eiropas Savienības Aģentūru tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (Eurojust). Ar šādu sadarbību būtu jānodrošina koordinācija un jāveicina sinerģijas veidošanās, nepieļaujot dublēšanos minēto struktūru darbībā.

Grozījums Nr.  26

Regulas priekšlikums

31. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(31)  Lai pievienotu operatīvo dimensiju darbaspēka pārrobežu mobilitātes jomās pastāvošo struktūru darbībām, Iestādei būtu jāpārņem tādu uzdevumu izpilde, kurus veic Darbinieku brīvas pārvietošanās tehniskā komiteja, kas izveidota saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 492/2011, Ekspertu komiteja par darba ņēmēju norīkošanu darbā, kas izveidota ar Komisijas Lēmumu 2009/17/EK68, un Eiropas platforma sadarbības stiprināšanai nolūkā novērst nedeklarētu darbu, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu (ES) 2016/34469. Ar Iestādes izveidi šīm struktūrām vairs nebūtu jāpastāv.

(31)  Lai ar operatīvo dimensiju papildinātu darbības, ko saistībā ar darba ņēmēju pārvietošanās brīvību un pakalpojumu sniegšanas brīvību iekšējā tirgū veic darbaspēka mobilitātes jomā jau izveidotās struktūras, Iestādei būtu jāpārņem tādu uzdevumu izpilde, kurus veic Darbinieku brīvas pārvietošanās tehniskā komiteja, kas izveidota saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 492/2011 un Ekspertu komiteja par darba ņēmēju norīkošanu darbā, kura izveidota ar Komisijas Lēmumu 2009/17/EK68. Ar Iestādes izveidi šīm struktūrām vairs nebūtu jāpastāv.

__________________

__________________

68 Komisijas 2008. gada 19. decembra Lēmums 2009/17/EK, ar ko izveido Ekspertu komiteju par darba ņēmēju norīkošanu darbā (OV L 8, 13.1.2009., 26. lpp.).

68 Komisijas 2008. gada 19. decembra Lēmums 2009/17/EK, ar ko izveido Ekspertu komiteju par darba ņēmēju norīkošanu darbā (OV L 8, 13.1.2009., 26. lpp.).

69 Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta Lēmums (ES) 2016/344 par Eiropas platformas izveidi sadarbības stiprināšanai nolūkā novērst nedeklarētu darbu (OV L 65, 11.3.2016., 12. lpp.).

 

Grozījums Nr.    27

Regulas priekšlikums

32. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(32)  Iestādei būtu jāpapildina Administratīvās komisijas sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijai, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 883/2004 („Administratīvā komisija”), darbības tiktāl, cik tā veic regulatīvos uzdevumus, kas saistīti ar Regulas (EK) Nr. 883/2004 un Regulas (EK) Nr. 987/2009 piemērošanu. Tomēr Iestādei būtu jāpārņem darbības uzdevumi, kuri pašlaik tiek veikti Administratīvās komisijas ietvaros, piemēram, nodrošināt mediācijas funkciju starp dalībvalstīm, nodrošināt forumu ar Regulas (EK) Nr. 883/2004 un Regulas (EK) Nr. 987/2009 piemērošanu saistīto finanšu jautājumu risināšanai, tādējādi aizstājot ar minētajām regulām izveidoto Revīzijas padomi šīs funkcijas izpildē, kā arī tādu jautājumu risināšanai, kas saistīti ar datu elektronisko apmaiņu un IT rīkiem minēto regulu piemērošanas atvieglošanai, tādējādi aizstājot ar minētajām regulām izveidoto Datu apstrādes tehnisko komisiju šīs funkcijas izpildē.

svītrots

Grozījums Nr.    28

Regulas priekšlikums

34. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(34)  Lai atspoguļotu šo jauno institucionālo sistēmu, Regula (EK) Nr. 883/2004, Regula (EK) Nr. 987/2009, Regula (ES) Nr. 492/2011 un Regula (ES) 2016/589 būtu jāgroza un Lēmums 2009/17/EK un Lēmums (ES) 2016/344 būtu jāatceļ.

(34)  Lai atspoguļotu šo jauno institucionālo sistēmu, Regula (ES) Nr. 492/2011 un Lēmums (ES) 2016/344 būtu jāgroza un Lēmums 2009/17/EK būtu jāatceļ.

Grozījums Nr.    29

Regulas priekšlikums

35. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(35)  LESD ir skaidri atzīta valstu darba attiecību sistēmu dažādība, kā arī sociālo partneru autonomija. Dalība Iestādes darbībās neskar dalībvalstu kompetenci, pienākumus un atbildību, kas cita starpā paredzēta attiecīgajās un spēkā esošajās Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) konvencijās, piemēram, Konvencijā Nr. 81 par darba inspekciju ražošanā un tirdzniecībā, un dalībvalstu pilnvaras regulēt valsts darba attiecības, būt par starpnieku tajās vai tās uzraudzīt, jo īpaši attiecībā uz tādu tiesību īstenošanu, kas attiecas uz koplīguma slēgšanu un kolektīvu rīcību.

(35)  LESD ir skaidri atzīta valstu darba attiecību sistēmu dažādība, kā arī sociālo partneru autonomija. Dalība Iestādes darbībās neskar dalībvalstu kompetenci, pienākumus un atbildību, kas cita starpā paredzēta attiecīgajās un spēkā esošajās Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) konvencijās, piemēram, Konvencijā Nr. 81 par darba inspekciju ražošanā un tirdzniecībā, turklāt šāda dalība neskar dalībvalstu pilnvaras regulēt valsts darba attiecības, būt par starpnieku tajās vai tās uzraudzīt, jo īpaši attiecībā uz tādu tiesību īstenošanu, kas saistītas ar koplīguma slēgšanu un kolektīvu rīcību, un tā neskar arī valstu inspekcijas sistēmu un struktūru dažādību, sevišķi iesaistīto struktūru kompetences, pienākumu un atbildības ziņā.

Grozījums Nr.  30

Regulas priekšlikums

36. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(36)  Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus — atbalstīt darbinieku un pakalpojumu brīvu pārvietošanos un veicināt taisnīguma stiprināšanu iekšējā tirgū — nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķas dalībvalstis, tām rīkojoties nesaskaņoti, un to, ka minēto darbību pārrobežu rakstura un lielākas dalībvalstu sadarbības dēļ tos labāk var sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(36)  Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi ― veicināt taisnīguma stiprināšanu iekšējā tirgū, tādēļ jo īpaši uzlabojot Savienības tiesību aktu piemērošanu un izpildes nodrošināšanu darbaspēka mobilitātes jomā, ― dalībvalstis nevar pietiekami labi sasniegt, rīkojoties nesaskaņoti, bet tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, jo minētajām darbībām ir pārrobežu raksturs un ir nepieciešama ciešāka dalībvalstu sadarbība, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar proporcionalitātes principu šajā regulā ir paredzēti vien tie pasākumi, kas vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

Grozījums Nr.    31

Regulas priekšlikums

1. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Iestāde palīdz dalībvalstīm un Komisijai jautājumos, kas attiecas uz darbaspēka pārrobežu mobilitāti un sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinēšanu Savienībā.

2. Iestāde palīdz dalībvalstīm un Komisijai jautājumos, kas attiecas uz Savienības tiesību aktu piemērošanu un izpildes nodrošināšanu darbaspēka mobilitātes jomā saistībā ar darba ņēmēju pārvietošanās brīvību un pakalpojumu sniegšanas brīvību iekšējā tirgū, un arī jautājumos, kuri attiecas uz sociālā nodrošinājuma sistēmu koordināciju Savienībā.

Grozījums Nr.  32

Regulas priekšlikums

1. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a  Šī regula nekādi neietekmē iespējas saskaņā ar valsts tiesību aktiem un/vai praksi īstenot dalībvalstīs un Savienības līmenī atzītās pamattiesības, tostarp tiesības, kas dalībvalstīs paredzētas specifiskās darba attiecību sistēmās. Tāpat šī regula arī neskar tiesības uz sarunām par koplīgumu, koplīguma slēgšanu un tā izpildes nodrošināšanu, nedz arī tiesības uz kolektīvu rīcību saskaņā ar valsts tiesību aktiem un/vai praksi.

Grozījums Nr.  33

Regulas priekšlikums

2. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. pants

2. pants

Mērķi

Mērķi

Iestādes mērķis ir palīdzēt nodrošināt taisnīgu darbaspēka mobilitāti iekšējā tirgū. Šajā nolūkā Iestāde

Iestādes mērķis ir palīdzēt nodrošināt taisnīgu darbaspēka mobilitāti saistībā ar darba ņēmēju pārvietošanās brīvību un pakalpojumu sniegšanas brīvību iekšējā tirgū un palīdzēt īstenot arī sociālā nodrošinājuma sistēmu koordināciju Savienībā. Šajā nolūkā Iestāde

(a)  atvieglo privātpersonām un darba devējiem piekļuvi informācijai par viņu tiesībām un pienākumiem, kā arī attiecīgajiem pakalpojumiem;

(a)  atvieglo piekļuvi informācijai par tiesībām un pienākumiem saistībā ar darbaspēka mobilitāti, kā arī piekļuvi attiecīgajiem pakalpojumiem;

(b)  atbalsta dalībvalstu sadarbību attiecīgo Savienības tiesību aktu pārrobežu izpildē, tostarp atvieglojot kopīgas inspekcijas;

(b)  nodrošina dalībvalstīm iespēju vieglāk un ciešāk sadarboties, lai konsekventi, rezultatīvi un efektīvi būtu piemēroti Savienības tiesību akti un nodrošināta to izpilde situācijās, kurās iesaistīta vairāk nekā viena dalībvalsts, un tādēļ cita starpā nodrošina iespēju vieglāk īstenot saskaņotas un kopīgas inspekcijas;

(c)  uzņemas mediatora lomu un atvieglo risinājumus valstu iestāžu pārrobežu strīdu vai darba tirgus traucējumu gadījumā.

(c)  uzņemas mediatora pienākumu un nodrošina iespēju vieglāk rast risinājumu gadījumos, kad dalībvalstīm ir domstarpības darbaspēka mobilitātes jautājumos, ja visas attiecīgās valstis par to ir vienojušās, un šādas domstarpības cita starpā risina ar samierināšanas palīdzību.

Grozījums Nr.    34

Regulas priekšlikums

5. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5. pants

5. pants

Iestādes uzdevumi

Iestādes uzdevumi

Lai sasniegtu savus mērķus, Iestāde veic šādus uzdevumus:

Lai sasniegtu savus mērķus, Iestāde veic šādus uzdevumus:

(a)  atvieglot privātpersonu un darba devēju piekļuvi informācijai par viņu tiesībām un pienākumiem darbaspēka pārrobežu mobilitātes situācijās, un piekļuvi darbaspēka pārrobežu mobilitātes pakalpojumiem saskaņā ar 6. un 7. pantu;

(a) saskaņā ar 6. pantu atvieglot piekļuvi informācijai;

(b)  atvieglot sadarbību un informācijas apmaiņu starp valstu iestādēm, lai efektīvi izpildītu attiecīgos ES tiesību aktus, saskaņā ar 8. pantu;

(b)  saskaņā ar 8. pantu atvieglot sadarbību un informācijas apmaiņu starp valstu iestādēm un attiecīgā gadījumā arī starp citām valsts līmenī kompetentām struktūrām, lai konsekventi, rezultatīvi un efektīvi būtu piemēroti attiecīgie Savienības tiesību akti un nodrošināta to izpilde;

(c)  koordinēt un atbalstīt saskaņotas un kopīgas inspekcijas saskaņā ar 9. un 10. pantu;

(c)  saskaņā ar 9. un 10. pantu ierosināt, koordinēt un atbalstīt saskaņotas un kopīgas inspekcijas;

(d)  veikt analīzi un riska novērtējumus par darbaspēka pārrobežu mobilitātes jautājumiem saskaņā ar 11. pantu;

(d)  saskaņā ar 11. pantu ierosināt un veikt analīzi un riska novērtējumus par problēmām un šķēršļiem, kas skar darbaspēka mobilitāti saistībā ar darba ņēmēju pārvietošanās brīvību un pakalpojumu sniegšanas brīvību iekšējā tirgū, un sniegt Komisijai atzinumus un ieteikumus par turpmākiem pasākumiem un operatīvu rīcību;

(e)  atbalstīt dalībvalstis spēju veidošanā attiecībā uz attiecīgo Savienības tiesību aktu efektīvu izpildi saskaņā ar 12. pantu;

(e)  saskaņā ar 12. pantu izstrādāt Komisijai pamatnostādnes un atzinumus par attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem un palīdzēt dalībvalstīm veidot spējas efektīvi piemērot Savienības tiesību aktus un nodrošināt to izpildi;

(f)  būt par mediatoru dalībvalstu iestāžu strīdos par attiecīgo Savienības tiesību aktu piemērošanu — saskaņā ar 13. pantu;

(f)  saskaņā ar 13. pantu sniegt dalībvalstīm atbalstu un uzņemties mediatora pienākumu gadījumos, kad dalībvalstu iestādēm ir radušās domstarpības par attiecīgo Savienības tiesību aktu piemērošanu, ja visas attiecīgās valstis par to ir vienojušās, un šādas domstarpības cita starpā risināt ar samierināšanas palīdzību, tomēr nekādi neskarot Eiropas Savienības Tiesas jurisdikciju.

(g)  atvieglot sadarbību starp attiecīgajām ieinteresētajām personām pārrobežu darba tirgus traucējumu gadījumā — saskaņā ar 14. pantu.

 

Grozījums Nr.    35

Regulas priekšlikums

6. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6. pants

6. pants

Informācija par darbaspēka pārrobežu mobilitāti

Informācija par darbaspēka mobilitāti saistībā ar darba ņēmēju pārvietošanās brīvību un pakalpojumu sniegšanas brīvību iekšējā tirgū

Iestāde uzlabo tādas informācijas pieejamību, kvalitāti un piekļūstamību, kura tiek piedāvāta privātpersonām un darba devējiem, lai atvieglotu darbaspēka mobilitāti Savienībā, saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 589/2016 par EURES un Regulu [Vienotā digitālā vārteja – COM(2017)256]. Šajā nolūkā Iestāde

Iestāde nodrošina, ka informācija, kas privātpersonām, darba devējiem un sociālo partneru organizācijām tiek piedāvāta, lai atvieglotu darbaspēka mobilitāti Savienībā, ir vieglāk pieejama, kvalitatīvāka un vieglāk iegūstama. Šajā nolūkā Iestāde

(a)  nodrošina attiecīgu informāciju par privātpersonu tiesībām un pienākumiem darbaspēka pārrobežu mobilitātes situācijās;

(a)  nodrošina vienotu Savienības mēroga tīmekļa vietni visās Savienības oficiālajās valodās, kas darbotos kā vienots portāls, no kura pieejami visi attiecīgie Savienības un valstu informācijas avoti un pakalpojumi par darbaspēka mobilitāti saistībā ar darba ņēmēju pārvietošanās brīvību un pakalpojumu sniegšanas brīvību iekšējā tirgū, cita starpā arī norādes uz vienotajām valstu tīmekļa vietnēm, kas izveidotas saskaņā ar Direktīvas 2017/67/ES 5. pantu un Direktīvas 2014/54/ES 6. pantu, un atsauces uz oficiālām valsts līmeņa tīmekļa vietnēm, kuras sniedz informāciju par sociālā nodrošinājuma sistēmām;

(b)  veicina iespējas atbalstīt darbaspēka mobilitāti privātpersonām, tostarp ar norādēm par piekļuvi mācībām un valodu kursiem;

 

(c)  nodrošina darba devējiem attiecīgu informāciju par darba tiesību normām un dzīves un darba apstākļiem, kas piemērojami darbiniekiem darbaspēka pārrobežu mobilitātes situācijās, tostarp norīkotajiem darbiniekiem;

 

(d)  atbalsta dalībvalstis pienākumu izpildē attiecībā uz informācijas par darbinieku brīvu pārvietošanos izplatīšanu un piekļuvi tai saskaņā ar Direktīvas 2014/54/ES 6. pantu un attiecībā uz informācijas par darbinieku norīkošanu darbā izplatīšanu un piekļuvi tai saskaņā ar Direktīvas 2014/67/ES 5. pantu;

(d)  atbalsta dalībvalstis, lai tās varētu izpildīt savu pienākumu izplatīt informāciju par darba ņēmēju pārvietošanās brīvību un nodrošināt šādas informācijas pieejamību, kā tas jo īpaši noteikts Direktīvas 2014/54/ES 6. pantā, Regulas 2016/589/ES 22. pantā, Regulas 2004/883/ES 76. pantā un Direktīvas 2014/67/ES 5. pantā;

(e)  atbalsta dalībvalstis attiecīgo valsts informācijas pakalpojumu precizitātes, pilnīguma un lietošanas ērtuma uzlabošanu saskaņā ar kvalitātes kritērijiem, kas noteikti Regulā [Vienotā digitālā vārteja – COM(2017)256];

(e)  palīdz dalībvalstīm panākt, lai attiecīgie valsts informācijas pakalpojumi un avoti būtu precīzāki, izsmeļošāki un ērtāki lietošanai, vadoties pēc kvalitātes kritērijiem, kas noteikti Regulā [Vienotā digitālā vārteja];

(f)  atbalsta dalībvalstis tādas informācijas un tādu pakalpojumu sniegšanas racionalizēšanā, kas tiek sniegti privātpersonām un darba devējiem un kas attiecas uz brīvprātīgu pārrobežu mobilitāti, vienlaikus pilnībā respektējot dalībvalstu kompetenci.

(f)  palīdz dalībvalstīm racionalizēt tādas informācijas un pakalpojumu sniegšanu, kas tiek piedāvāti privātpersonām un darba devējiem un attiecas uz pārrobežu mobilitāti, un šādu palīdzību sniedz, pilnībā respektējot dalībvalstu kompetenci;

 

(fa)  atvieglo sadarbību starp valstu kompetentajām iestādēm, kuras saskaņā ar Direktīvu 2014/54/ES valstis ir izraudzījušās, lai privātpersonām un darba devējiem sniegtu informāciju, norādījumus un palīdzību saistībā ar darbaspēka mobilitāti iekšējā tirgū, un starp valstu kontaktpunktiem, ko saskaņā ar Direktīvu 2011/24/ES valstis ir izraudzījušās, lai sniegtu informāciju par veselības aprūpi.

Grozījums Nr.    36

Regulas priekšlikums

7. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7. pants

svītrots

Piekļuve darbaspēka pārrobežu mobilitātes pakalpojumiem

 

1.  Iestāde sniedz pakalpojumus privātpersonām un darba devējiem, lai atvieglotu darbaspēka mobilitāti Savienībā. Šajā nolūkā Iestāde

 

(a)  veicina tādu iniciatīvu izstrādi, kuras atbalsta privātpersonu pārrobežu mobilitāti, ieskaitot mērķtiecīgu mobilitātes shēmu izstrādi;

 

(b)  dara iespējamu darba, stažēšanās un māceklības piedāvājumu pārrobežu piemeklēšanu darba pieteikumiem un CV, jo īpaši ar EURES starpniecību, radot ieguvumu privātpersonām un darba devējiem;

 

(c)  sadarbojas ar citām Savienības iniciatīvām un tīkliem, piemēram, Eiropas valstu nodarbinātības dienestu (VND) tīklu, Eiropas Biznesa atbalsta tīklu un Robežu kontaktpunktu, sevišķi, lai identificētu un novērstu pārrobežu šķēršļus darbaspēka mobilitātei;

 

(d)  atvieglo sadarbību starp valsts līmeņa kompetentajiem dienestiem, kas izraudzīti saskaņā ar Direktīvu 2014/54/ES, lai privātpersonām un darba devējiem sniegtu informāciju, norādījumus un palīdzību par pārrobežu mobilitāti, un starp valstu kontaktpunktiem, kas nozīmēti saskaņā ar Direktīvu 2011/24/ES, lai sniegtu informāciju par veselības aprūpi.

 

2.  Iestāde pārvalda EURES Eiropas Koordinācijas biroju un nodrošina, ka tas pilda savus pienākumus saskaņā ar Regulas (ES) 2016/589 8. pantu, izņemot EURES portāla un saistīto IT pakalpojumu tehnisko darbību un pilnveidi, ko turpinās nodrošināt Komisija. Iestāde, saskaņā ar 23. panta 4. punkta k) apakšpunktu atbildību uzņemoties izpilddirektoram, nodrošina, ka šī darbība pilnībā atbilst datu aizsardzības jomā piemērojamo tiesību aktu prasībām, ieskaitot prasību iecelt datu aizsardzības inspektoru saskaņā ar 37. pantu.

 

Grozījums Nr.    37

Regulas priekšlikums

8. pants – 1. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Iestāde veicina sadarbību starp dalībvalstīm un tās atbalsta tādu sadarbības pienākumu – tostarp attiecībā uz informācijas apmaiņu — efektīvā izpildē, kas definēti Savienības tiesību aktos Iestādes kompetences ietvaros.

Iestāde atvieglo un veicina ciešāku sadarbību un informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm un atbalsta dalībvalstis, lai tās efektīvu pildītu savu pienākumu sadarboties, kā tas noteikts tajos Savienības tiesību aktos, kas ir Iestādes kompetencē.

Grozījums Nr.    38

Regulas priekšlikums

8. pants – 1. punkts – 2. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šajā nolūkā pēc valstu iestāžu pieprasījuma un tālab, lai starp tām paātrinātu apmaiņu, Iestāde jo īpaši

Šajā nolūkā Iestāde jo īpaši

Grozījums Nr.    39

Regulas priekšlikums

8. pants – 1. punkts – 2. daļa – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  veicina turpmākos pasākumus pēc pieprasījumiem un informācijas apmaiņas starp valstu iestādēm, sniedzot loģistikas un tehnisko atbalstu, ieskaitot rakstiskās un mutiskās tulkošanas pakalpojumus, un īstenojot apmaiņu par lietu statusu;

(b)  atvieglo turpmāku pasākumu īstenošanu pēc pamatotiem pieprasījumiem un informācijas apmaiņas starp valstu iestādēm, sniedzot loģistikas un tehnisko atbalstu, ieskaitot rakstiskās un mutiskās tulkošanas pakalpojumus, un apmainoties ar informāciju par stāvokli attiecīgajās lietās tā, ka tas nekādi neskar notiekošu tiesvedības procesu;

Grozījums Nr.    40

Regulas priekšlikums

8. pants – 1. punkts – 2. daļa – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  popularizē un izplata labāko praksi;

(c)  popularizē labāko praksi, nodrošina tās apmaiņu un palīdz to izplatīt starp dalībvalstīm;

Grozījums Nr.    41

Regulas priekšlikums

8. pants – 1. punkts – 2. daļa – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d)  atvieglo sankciju un naudassodu procedūru pārrobežu izpildi;

(d)  palīdz vieglāk nodrošināt un atbalsta sankciju un naudas sodu procedūru pārrobežu izpildi, ja kaut viena no iesaistītajām dalībvalstīm to ir pieprasījusi;

Grozījums Nr.    42

Regulas priekšlikums

8. pants – 1. punkts – 2. daļa – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(e)  reizi ceturksnī ziņo Komisijai par neizpildītajiem pieprasījumiem starp dalībvalstīm un, ja uzskata par vajadzīgu, nodod tos mediācijai saskaņā ar 13. pantu.

(e)  reizi ceturksnī ziņo Komisijai par neizpildītajiem pieprasījumiem starp dalībvalstīm un, ja visas attiecīgās dalībvalstis par to ir vienojušās, nodod tos izskatīšanai samierināšanas kārtībā saskaņā ar 13. pantu;

Grozījums Nr.    43

Regulas priekšlikums

8. pants – 1. punkts – 2. daļa – ea apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ea)  atvieglo sadarbību valsts līmenī starp kompetentajiem dienestiem, kurus saskaņā ar Direktīvu 2014/54/ES valstis ir izraudzījušās, lai privātpersonām un darba devējiem sniegtu informāciju, norādījumus un palīdzību saistībā ar darbaspēka mobilitāti iekšējā tirgū, un starp valstu kontaktpunktiem, ko saskaņā ar Direktīvu 2011/24/ES valstis ir izraudzījušās, lai sniegtu informāciju par veselības aprūpi.

Grozījums Nr.    44

Regulas priekšlikums

8. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a  Saņemot pienācīgi pamatotu valsts iestādes pieprasījumu, Iestāde savas kompetences jomā sniedz jebkādu informāciju, kas ir nepieciešama, lai valsts iestāde varētu veikt tai uzticētos uzdevumus.

Grozījums Nr.    45

Regulas priekšlikums

8. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Iestāde atbalsta Administratīvās komisijas sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijai darbu tādu finanšu jautājumu risināšanā, kas attiecas uz sociālā nodrošinājuma koordinēšanu, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 883/2004 74. pantu un Regulas (EK) Nr. 987/2009 65., 67. un 69. pantu.

2.  Iestāde veido ciešu sadarbību ar Administratīvo komisiju sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijai, ar Darba ņēmēju pārvietošanās brīvības padomdevēju komiteju un ar Eiropas platformu sadarbības stiprināšanai nolūkā novērst nedeklarētu darbu.

Grozījums Nr.    46

Regulas priekšlikums

8. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Iestāde sekmē elektronisko rīku un procedūru — tostarp Iekšējā tirgus informācijas sistēmas (IMI) un sociālā nodrošinājuma informācijas elektroniskās apmaiņas (EESSI) sistēmas — izmantošanu ziņu apmaiņai starp valstu iestādēm.

3.  Iestāde sekmē elektronisko rīku un procedūru — tostarp Iekšējā tirgus informācijas sistēmas (IMI) un sociālā nodrošinājuma informācijas elektroniskās apmaiņas (EESSI) sistēmas — izmantošanu ziņu apmaiņai starp valstu iestādēm, ievērojot Regulu (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (Vispārīgā datu aizsardzības regula).

Grozījums Nr.    47

Regulas priekšlikums

8. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Iestāde veicina inovatīvu pieeju izmantošanu rezultatīvai un efektīvai pārrobežu sadarbībai; tā pēta dalībvalstu elektroniskās apmaiņas mehānismu potenciālo izmantošanu, lai veicinātu krāpšanas gadījumu atklāšanu, un sniedz ziņojumus Komisijai, lai varētu šos mehānismus attīstīt.

4.  Iestāde mudina izmantot inovatīvu pieeju efektīvai un rezultatīvai pārrobežu sadarbībai — piemēram, Eiropas platformu sadarbības stiprināšanai nolūkā novērst nedeklarētu darbu, — un popularizē dalībvalstu elektroniskās apmaiņas mehānismu un datubāzu izmantošanu un izstrādi, kas ļautu vieglāk iegūt datus reāllaikā un atklāt krāpšanu, un Iestāde var piedāvāt iespējamos risinājumus attiecībā uz to, kā šādus mehānismus un datubāzes labāk izmantot. Iestāde sniedz ziņojumus Komisijai šo mehānismu turpmākas izstrādes nolūkā.

Grozījums Nr.    48

Regulas priekšlikums

9. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

9. pants

9. pants

Saskaņotu un kopīgu inspekciju koordinēšana

Saskaņotu un kopīgu inspekciju koordinēšana

1.  Pēc vienas vai vairāku dalībvalstu pieprasījuma Iestāde koordinē saskaņotas vai kopīgas inspekcijas jomās, kas ir Iestādes kompetencē. Pieprasījumu var iesniegt viena vai vairākas dalībvalstis. Iestāde arī var ierosināt attiecīgo dalībvalstu iestādēm veikt saskaņotu vai kopīgu inspekciju.

1.  Pēc vienas vai vairāku dalībvalstu pieprasījuma Iestāde koordinē un atbalsta saskaņotas vai kopīgas inspekcijas jomās, kuras ir Iestādes kompetencē, pamatojoties uz visu attiecīgo dalībvalstu un Iestādes panākto vienošanos. Iestāde var arī pēc savas iniciatīvas ierosināt attiecīgo dalībvalstu iestādēm veikt saskaņotu vai kopīgu inspekciju. Valsts līmeņa sociālo partneru organizācijas var vērst Iestādes uzmanību uz konkrētiem gadījumiem.

2.  Ja dalībvalsts iestāde nolemj nepiedalīties 1. punktā minētajā saskaņotajā vai kopīgajā inspekcijā vai to neveikt, tā pietiekami laicīgi rakstiski informē Iestādi par sava lēmuma iemesliem. Šādos gadījumos Iestāde informē citas attiecīgās valstu iestādes.

2.  Vadoties pēc lojālas sadarbības principa, dalībvalstis, saņemot attiecīgu pieprasījumu, cenšas panākt vienošanos par līdzdalību saskaņotās vai kopīgās inspekcijās. Ja dalībvalsts uzskata, ka tai ir pamatots iemesls nepiekrist dalībai šādās inspekcijās, tā 1 mēneša laikā pēc 1. punktā minētā pieprasījuma dara Iestādei zināmu sava lēmuma pamatojumu, sniedz Iestādei jebkādu papildu informāciju par attiecīgās problēmas būtību un piedāvā, kā izskatāmo jautājumu būtu iespējams risināt.

 

2.a  Iestāde 2 mēnešu laikā pēc 2. punktā minētās informācijas saņemšanas sniedz attiecīgajām dalībvalstīm pamatotu atzinumu, izklāstot savus ieteikumus attiecībā uz to, kā izskatāmo jautājumu atrisināt kādā no šiem veidiem:

 

(a)  pamatojoties uz 2. punktā norādīto informāciju;

 

(b)  veicot saskaņotu vai kopīgu inspekciju pārējās iesaistītajās dalībvalstīs;

 

(c)  ja visas attiecīgās dalībvalstis par to vienojas — veicot saskaņotu vai kopīgu inspekciju.

3.  Saskaņotas vai kopīgas inspekcijas organizēšana notiek saskaņā ar visu līdzdalīgo dalībvalstu iepriekšēju vienošanos, kas panākta ar valsts sadarbības koordinatoru starpniecību. Ja viena vai vairākas dalībvalstis atsakās piedalīties saskaņotā vai kopīgā inspekcijā, citu valstu iestādes attiecīgā gadījumā var veikt paredzētās saskaņotās vai kopīgās inspekcijas tikai līdzdalīgajās dalībvalstīs. Dalībvalstis, kas atteikušās piedalīties inspekcijā, saglabā konfidencialitāti attiecībā uz informāciju par paredzēto inspekciju.

3.  Iestāde var pieprasīt dalībvalstij, kura saskaņotā vai kopīgā inspekcijā nepiedalās, brīvprātīgi veikt pašai savu inspekciju, lai atklātu iespējamos pārkāpumus, un 3 mēnešu laikā pēc Iestādes pieprasījuma dienas ziņot Iestādei par savas inspekcijas rezultātiem.

 

3.a  Dalībvalstis un Iestāde informāciju par plānotajām inspekcijām uzskata par konfidenciālu un trešām personām neizpauž.

Grozījums Nr.    49

Regulas priekšlikums

10. pants – -1. punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

-1.  Saskaņotas un kopīgas inspekcijas atbilst SDO Konvencijai Nr. 81.

Grozījums Nr.    50

Regulas priekšlikums

10. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Nosacījumus kopīgas inspekcijas veikšanai nosaka Nolīgumā par kopīgas inspekcijas veikšanu („kopīgas inspekcijas nolīgums”) starp līdzdalīgajām dalībvalstīm un Iestādi. Kopīgas inspekcijas nolīgumā var iekļaut noteikumus, kas pēc vienošanās par inspekciju un tās ieplānošanas to ļauj veikt īsā termiņā. Iestāde izveido nolīguma paraugu.

1.  Noteikumus par to, kā ir veicama saskaņota inspekcija vai kopīga inspekcija, izklāsta attiecīgi nolīgumā par saskaņotas inspekcijas veikšanu („saskaņotas inspekcijas nolīgums”) vai kopīgas inspekcijas veikšanu („kopīgas inspekcijas nolīgums”) starp iesaistītajām dalībvalstīm un Iestādi, un nolīgumā cita starpā arī nosaka inspekcijas tvērumu un mērķi un attiecīgā gadījumā izklāsta kārtību, kādā inspekcijā var piedalīties Iestādes personāls. Saskaņotas vai kopīgas inspekcijas nolīgumā var iekļaut noteikumus, kas pēc vienošanās par inspekciju un tās ieplānošanas ļauj šādu saskaņotu vai kopīgu inspekciju veikt īsā termiņā. Iestāde izveido nolīguma paraugu, ievērojot Savienības tiesību aktus un arī valstu tiesību aktus un praksi.

Grozījums Nr.    51

Regulas priekšlikums

10. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Saskaņotas un kopīgas inspekcijas un turpmākos pasākumus veic saskaņā ar attiecīgo dalībvalstu tiesību aktiem.

2.  Saskaņotas un kopīgas inspekcijas un turpmākos pasākumus veic saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem un praksi, kurā notiek inspekcija.

Grozījums Nr.    52

Regulas priekšlikums

10. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a  Citas dalībvalsts un Iestādes ierēdņiem, kuri piedalās saskaņotās vai kopīgās inspekcijās, ir tādas pašas pilnvaras, kādas ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem ir piešķirtas valsts ierēdņiem.

Grozījums Nr.    53

Regulas priekšlikums

10. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Iestāde dalībvalstīm, kuras veic saskaņotas vai kopīgas inspekcijas, sniedz loģistikas un tehnisko atbalstu, kurā var ietilpt rakstiskās un mutiskās tulkošanas pakalpojumi.

3. Pēc attiecīgo dalībvalstu pieprasījuma Iestāde dalībvalstīm, kuras veic saskaņotas vai kopīgas inspekcijas, sniedz stratēģisku, loģistikas un tehnisko atbalstu un juridiskas konsultācijas, cita starpā arī rakstiskās un mutiskās tulkošanas pakalpojumus.

Grozījums Nr.    54

Regulas priekšlikums

10. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Iestādes personāls drīkst piedalīties saskaņotā vai kopīgā inspekcijā, ja ar dalībvalsti, kuras teritorijā tas palīdzēs īstenot inspekciju, ir notikusi iepriekšēja vienošanās.

4. Iestādes personāls drīkst piedalīties novērotāja statusā un sniegt loģistikas atbalstu, un tas drīkst piedalīties saskaņotā vai kopīgā inspekcijā, ja ar dalībvalsti, kuras teritorijā tas palīdzēs īstenot inspekciju, par to ir iepriekš panākta vienošanās.

Grozījums Nr.    55

Regulas priekšlikums

10. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.  Valsts iestādes, kas veic saskaņotu vai kopīgu inspekciju, ziņo Iestādei par tās rezultātiem savā dalībvalstī un par saskaņotās vai kopīgās inspekcijas kopējo norisi.

5.  Valsts iestādes, kas veic saskaņotu vai kopīgu inspekciju, sešu mēnešu laikā pēc inspekcijas dienas ziņo Iestādei par to, kādi ir inspekcijas rezultāti attiecīgo iestāžu dalībvalstīs, un par saskaņotās vai kopīgās inspekcijas kopējo norisi.

Grozījums Nr.    56

Regulas priekšlikums

10. pants – 5.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

5.a  Dalībvalstis nodrošina, lai saskaņoto vai kopīgo inspekciju rezultātā savākto informāciju attiecīgajās dalībvalstīs varētu izmantot kā pierādījumu tiesvedībā.

Grozījums Nr.    57

Regulas priekšlikums

10. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6.  Informāciju par saskaņotām un kopīgām inspekcijām iekļauj ceturkšņa ziņojumos, ko iesniedz Valdei. Gada ziņojumu par Iestādes atbalstītajām inspekcijām iekļauj Iestādes gada darbības pārskatā.

6.  Informāciju par saskaņotām un kopīgām inspekcijām, kuras koordinē Iestāde, un informāciju, ko dalībvalstis un Iestāde ir sniegušas, kā norādīts 9. panta 2. un 3. punktā, iekļauj ziņojumos, kurus sagatavo reizi divos gados un iesniedz Valdei un Ieinteresēto personu grupai. Gada ziņojumu par Iestādes atbalstītajām inspekcijām iekļauj Iestādes gada darbības pārskatā. Ja kopīgas vai saskaņotas inspekcijas procesā iegūtie pierādījumi tiek izmantoti tiesvedībā, kuras rezultātā dalībvalstī tiek piemērots kriminālsods vai administratīvais sods, attiecīgā dalībvalsts par to informē Iestādi. Iestāde šo informāciju iekļauj savā darbības pārskatā.

Grozījums Nr.    58

Regulas priekšlikums

10. pants – 7. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7.  Ja Iestāde saskaņotu vai kopīgu inspekciju vai jebkuras savas darbības laikā uzzina par iespējamiem pārkāpumiem Savienības tiesību aktu piemērošanā, tostarp tādiem, kas ir ārpus tās kompetences jomas, tā ziņo par minētajiem iespējamajiem pārkāpumiem Komisijai un vajadzības gadījumā attiecīgās dalībvalsts iestādēm.

7.  Ja Iestāde saskaņotu vai kopīgu inspekciju vai jebkuras savas darbības laikā uzzina par iespējamiem pārkāpumiem Savienības tiesību aktu piemērošanas procesā, tā par šādiem iespējamiem pārkāpumiem ziņo Komisijai un attiecīgā gadījumā arī konkrētās dalībvalsts iestādēm.

Grozījums Nr.    59

Regulas priekšlikums

11. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Iestāde novērtē riskus un veic analīzi attiecībā uz darbaspēka pārrobežu plūsmām, piemēram, darba tirgus nelīdzsvarotību, apdraudējumiem konkrētas nozarēs un problēmām, kas privātpersonām un darba devējiem atkārtoti rodas saistībā ar pārrobežu mobilitāti. Šajā nolūkā Iestāde nodrošina papildināmību ar citām Savienības aģentūrām vai dienestiem un izmanto to zinātību, arī prasmju prognozēšanas un darba drošības un veselības aizsardzības jomā. Pēc Komisijas pieprasījuma Iestāde var veikt mērķtiecīgu padziļinātu analīzi un pētījumus, lai izpētītu konkrētus darbaspēka mobilitātes jautājumus.

1.  Iestāde sadarbībā ar dalībvalstīm un sociālo partneru organizācijām novērtē riskus un veic analīzi sarežģītiem jautājumiem, kas specifiski konkrētām nozarēm, un problēmām, kuras atkārtoti rodas attiecībā uz darbaspēka mobilitāti saistībā ar darba ņēmēju pārvietošanās brīvību un pakalpojumu sniegšanas brīvību iekšējā tirgū un attiecībā uz sociālā nodrošinājuma sistēmu koordināciju Savienībā, cita starpā arī aroda pensijas pārvešanas sakarā. Veicot šādu analīzi un novērtēšanu, ņem vērā arī ietekmi un sekas, ko rada darba tirgus nelīdzsvarotība. Tādēļ Iestāde arī izmanto citu Savienības aģentūru vai dienestu zinātību, cita starpā tādās jomās kā krāpšana, ekspluatācija, diskriminācija, prasmju prognozēšana, kā arī drošība un veselības aizsardzība darbā. Pēc Komisijas, dalībvalsts vai kompetentās Eiropas Parlamenta komitejas pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas Iestāde var veikt mērķtiecīgu padziļinātu analīzi un pētījumus, lai izpētītu konkrētus darbaspēka mobilitātes jautājumus.

Grozījums Nr.    60

Regulas priekšlikums

11. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Iestāde regulāri ziņo par saviem konstatējumiem Komisijai, kā arī tieši attiecīgajām dalībvalstīm, norādot iespējamos pasākumus konstatēto trūkumu novēršanai.

3.  Ja tas ir vajadzīgs, lai sasniegtu šīs regulas mērķus, Iestāde šo informāciju iekļauj savos gada pārskatos Komisijai un Eiropas Parlamentam un par saviem secinājumiem ziņo tieši attiecīgajām dalībvalstīm, ievērojot spēkā esošos noteikumus par datu aizsardzību, un norāda, kādus pasākumus varētu veikt konstatēto trūkumu novēršanai.

Grozījums Nr.    61

Regulas priekšlikums

12. pants – 1. daļa – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  izstrādā dalībvalstīm kopīgas vadlīnijas, ieskaitot norādījumus inspekcijām lietās, kurām ir pārrobežu dimensija, kā arī kopīgas definīcijas un jēdzienus, pamatojoties uz attiecīgu darbu Savienības līmenī;

(a)  izstrādā dalībvalstīm un sociālajiem partneriem paredzētas kopējas pamatnostādnes, cita starpā arī norādījumus inspekcijām lietās, kurām ir pārrobežu dimensija, kā arī kopīgas definīcijas un jēdzienus, un šāda izstrādes procesa pamatā ir attiecīgs darbs Savienības līmenī;

Grozījums Nr.    62

Regulas priekšlikums

12. pants – 1. daļa – aa punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(aa)  izstrādā Savienības mēroga apmācības programmas inspekcijas iestādēm, kas risina tādus sarežģītus jautājumus kā fiktīva pašnodarbinātība un ar darba ņēmēju darbā norīkošanu saistīta ļaunprātīga rīcība;

Grozījums Nr.    63

Regulas priekšlikums

12. pants – 1. daļa – ea punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ea)  sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinācijas jomā atbalsta apmaiņu ar labu praksi un personāla norīkošanu darbā no vienas valsts iestādes uz citas valsts iestādi un to dara, lai pieredzes apmaiņa būtu vienkāršāk īstenojama;

Grozījums Nr.    64

Regulas priekšlikums

12. pants – 1. daļa – eb punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(eb)  nodrošina iespēju uzlabot zināšanas un savstarpējo izpratni par dažādām valstu sistēmām un praksi, kas attiecas uz personu brīvu pārvietošanos šīs regulas piemērošanas kontekstā, un nodrošina, lai vieglāk būtu pieejama pienācīga sociālā aizsardzība, kā arī rīcībai nepieciešamās metodes un tiesiskais regulējums.

Grozījums Nr.    65

Regulas priekšlikums

13. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

13. pants

13. pants

Mediācija starp dalībvalstīm

Dalībvalstu samierināšana

1.  Ja starp dalībvalstīm rodas strīdi attiecībā uz Savienības tiesību aktu piemērošanu vai interpretēšanu šīs regulas aptvertajās jomās, Iestāde var uzņemties mediatora lomu.

1.  Ja dalībvalstīm rodas domstarpības par Savienības tiesību aktu piemērošanu vai interpretēšanu jomās, uz kurām attiecas šī regula, Iestāde var uzņemties samierinātāja pienākumu, tomēr nekādi neskarot Eiropas Savienības Tiesas jurisdikciju.

2.  Pēc vienas strīdā iesaistītās dalībvalsts pieprasījuma Iestāde sāk mediācijas procedūru savā Mediācijas padomē, kas šim nolūkam izveidota saskaņā ar 17. panta 2. punktu. Iestāde var sākt mediācijas procedūru Mediācijas padomē arī pēc savas iniciatīvas, tostarp pamatojoties uz SOLVIT nodoto lietu, ja vien visas dalībvalstis, uz kurām attiecas šis strīds, tam piekrīt.

2.  Ja to pieprasa viena vai vairākas dalībvalstis, kurām ir domstarpības, ko tiešas saziņas un dialoga ceļā tās pašas atrisināt nevar, Iestāde, balstoties uz visu iesaistīto dalībvalstu vienošanos, sāk īstenot samierināšanas procedūru savā Samierināšanas padomē, kas šim nolūkam ir izveidota saskaņā ar 17. panta 2. punktu. Ja tiek īstenota samierināšanas procedūra, dalībvalstis tajā aktīvi piedalās un nodrošina, ka ir pieejama visa būtiskā vai pieprasītā informācija. Dalībvalstis pastāvīgi informē personas, uz kurām attiecas samierināšana, un pēc šo personu pieprasījuma samierināšanas procesā ar tām var apspriesties vai tās šajā procesā iesaistīt.

 

2.a  Ja vien tam piekrīt visas dalībvalstis, kurām ir domstarpības, samierināšanas procedūru savā Samierināšanas padomē Iestāde var sākt īstenot arī pēc savas iniciatīvas, cita starpā arī gadījumos, kad attiecīgo jautājumu izskatīšanai ir iesniedzis SOLVIT. Ja dalībvalsts nolemj samierināšanas procedūrā nepiedalīties, tā par sava lēmuma pamatojumu informē Iestādi un pārējās iesaistītās dalībvalstis.

 

2.b  Dienā, kad sākas samierināšanas procedūra, kā norādīts 2. un 2.a punktā, Iestāde nosaka procedūras izpildes termiņu.

3.  Iesniedzot lietu mediācijai, ko veic Iestāde, dalībvalstis nodrošina, ka visi personas dati, kas attiecas uz minēto lietu, tiek anonimizēti un nevienā mediācijas procesa brīdī Iestāde neapstrādā tādu privātpersonu datus, uz kuriem attiecas lieta.

3.  Iesniedzot lietu Iestādei samierināšanas procedūras īstenošanai, dalībvalstis nodrošina, lai visu ar attiecīgo lietu saistīto personas datu anonimitāte būtu garantēta tā, ka datu subjekts vairs nav identificējams, un nevienā samierināšanas procedūras brīdī Iestāde neapstrādā tādu privātpersonu datus, uz kurām attiecas konkrētā lieta.

 

Personas datus glabā tikai tik ilgi, cik tas ir nepieciešams nolūkā, kādā tos apstrādā.

4.  Lietas, kurās notiek tiesvedība valsts vai Savienības līmenī, Iestāde mediācijai nepieņem.

4.  Lietas, kas saistībā ar konkrēto domstarpību gadījumu tiek skatītas tiesā vai izmeklētas valsts vai Savienības līmenī, Iestāde samierināšanas procedūras īstenošanai nepieņem.

 

4.a  Samierināšanas padome cenšas rast risinājumu attiecīgo dalībvalstu viedokļu atšķirībai un savu atzinumu sniedz sešu mēnešu laikā pēc tam, kad ir sākusies samierināšanas procedūra, kā norādīts 2. un 2.a punktā.

5.  Attiecīgās dalībvalstis trīs mēnešu laikā pēc Iestādes veiktās mediācijas noslēgšanas ziņo Iestādei par turpmākajiem pasākumiem vai, ja turpmākie pasākumi nav veikti, par darbības neveikšanas iemesliem.

5.  Attiecīgās dalībvalstis trīs mēnešu laikā pēc tam, kad Samierināšanas padome ir sniegusi savu atzinumu, ziņo Iestādei par turpmākiem pasākumiem, ko šajā sakarā ir veikušas, vai arī pamato, kādēļ nav rīkojušās, ja nekādi turpmāki pasākumi nav veikti.

6.  Iestāde reizi ceturksnī ziņo Komisijai par tās risināto mediācijas lietu iznākumu.

6.  Iestāde reizi divos gados ziņo Komisijai par izskatīto samierināšanas lietu rezultātiem.

 

6.a  Iestādes tiesības īstenot samierināšanas procedūru neskar Administratīvās komisijas kompetenci, kas noteikta, pamatojoties uz 5. panta 4. punktu un 6. panta 3. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Regulā (EK) Nr. 987/2009, ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu.

Grozījums Nr.    66

Regulas priekšlikums

14. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

14. pants

svītrots

Sadarbība pārrobežu darba tirgus traucējumu gadījumā

 

Pēc valstu iestāžu pieprasījuma Iestāde var atvieglot sadarbību starp attiecīgajām ieinteresētajām personām, lai risinātu darba tirgus traucējumus, kas skar vairāk nekā vienu dalībvalsti un ko rada, piemēram, liela mēroga pārstrukturēšanās pasākumi vai lieli projekti, kas ietekmē nodarbinātību pierobežu reģionos.

 

Grozījums Nr.    67

Regulas priekšlikums

15. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Vajadzības gadījumā Iestāde izveido sadarbības kārtību ar citām decentralizētām Savienības aģentūrām.

Attiecīgā gadījumā Iestāde iedibina kārtību sadarbībai ar citām decentralizētajām Savienības aģentūrām, piemēram, ar Cedefop, Eurofound, EU-OSHA, ETF, Eiropolu un Eurojust. lai attiecīgo struktūru darbībās nodrošinātu koordināciju un veicinātu sinerģijas veidošanos, nepieļaujot dublēšanos vai konfliktēšanu.

Grozījums Nr.    68

Regulas priekšlikums

17. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Iestāde var izveidot darba grupas vai ekspertu grupas, kurās piedalās dalībvalstu un/vai Komisijas pārstāvji vai ārēji eksperti saskaņā ar atlases procedūrām un kuras paredzētas konkrētu tās uzdevumu veikšanai vai attiecas uz konkrētām politikas jomām, tostarp izveidot Mediācijas padomi, lai izpildītu savus uzdevumus saskaņā ar šīs regulas 13. pantu, un īpašu grupu, kas risina finanšu jautājumus, kuri saistīti ar Regulas (EK) Nr. 883/2004 un Regulas (EK) Nr. 987/2009 piemērošanu, kā minēts šīs regulas 8. panta 2. punktā.

2.  Iestāde var izveidot darba grupas vai ekspertu grupas, kurās piedalās dalībvalstu un/vai Komisijas pārstāvji vai ārēji eksperti saskaņā ar atlases procedūrām un kuras paredzētas konkrētu Iestādes uzdevumu veikšanai vai attiecas uz konkrētām politikas jomām, un cita starpā var izveidot Samierināšanas padomi, lai izpildītu savus uzdevumus saskaņā ar šīs regulas 13. pantu. Dalībvalstis var nominēt savus pārstāvjus dalībai visās darba grupās un ekspertu grupās.

Iestāde pēc apspriešanās ar Komisiju nosaka šādu darba grupu vai ekspertu grupu reglamentu. Jautājumos, kas saistīti ar sociālā nodrošinājuma koordinēšanu, būtu jākonsultējas arī ar Administratīvo komisiju sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijai.

Iestāde pēc apspriešanās ar Komisiju nosaka šādu darba grupu un ekspertu grupu reglamentu.

Grozījums Nr.    69

Regulas priekšlikums

17. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a  Vienlīdzības princips ir viens no Savienības tiesību pamatprincipiem. Ievērojot šo principu, sieviešu un vīriešu līdztiesība ir jānodrošina visās jomās, tostarp arī nodarbinātības, darba attiecību un darba samaksas ziņā. Visas puses tiecas panākt vīriešu un sieviešu līdzsvarotu pārstāvību Valdē un Ieinteresēto personu grupā. Šo pašu mērķi Valde tiecas sasniegt attiecībā uz priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka amatiem.

Grozījums Nr.    70

Regulas priekšlikums

18. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Valdes sastāvā ir viens augsta līmeņa pārstāvis no katras dalībvalsts un divi Komisijas pārstāvji, un viņiem visiem ir balsstiesības.

1.  Valdes sastāvā ir:

 

(a)  viens augsta līmeņa pārstāvis no katras dalībvalsts;

 

(b)  divi Komisijas pārstāvji;

 

(c)  seši pārstāvji no Savienības līmeņa sociālajiem partneriem, kas nodrošina darba devēju organizāciju un arodbiedrību vienlīdzīgu pārstāvību;

 

(d)  trīs neatkarīgi eksperti, kurus izraugās Eiropas Parlaments.

 

Visiem a) līdz c) apakšpunktā minētajiem locekļiem ir balsstiesības.

Grozījums Nr.    71

Regulas priekšlikums

18. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Valdes locekļus, kas pārstāv savas dalībvalstis, un viņu aizstājējus ieceļ to attiecīgās dalībvalstis, pamatojoties uz viņu zināšanām 1. panta 2. punktā minētajās jomās un ņemot vērā arī attiecīgās vadības, administratīvās un budžeta veidošanas prasmes.

3.  Valdes locekļus, kas pārstāv savas dalībvalstis, un viņu aizstājējus ieceļ attiecīgās dalībvalstis, ņemot vērā viņu zināšanas 1. panta 2. punktā minētajās jomās un arī attiecīgās vadības, administratīvās un budžeta veidošanas prasmes.

Locekļus, kas pārstāv Komisiju, ieceļ Komisija.

Locekļus, kas pārstāv Komisiju, ieceļ Komisija, Savienības līmeņa sociālie partneri ieceļ 1. punkta c) apakšpunktā minētos locekļus un Eiropas Parlamenta atbildīgā komiteja — pēc tam, kad ir pārliecinājusies, ka nav interešu konflikta, — ieceļ neatkarīgos ekspertus, kuri minēti 1. panta d) apakšpunktā.

Dalībvalstis un Komisija cenšas ierobežot savu pārstāvju mainību Valdē, lai nodrošinātu Valdes darba nepārtrauktību. Visas puses cenšas panākt, lai Valdē būtu līdzsvarota vīriešu un sieviešu pārstāvība.

Visas Valdē pārstāvētās puses cenšas ierobežot savu pārstāvju mainību, lai nodrošinātu Valdes darba nepārtrauktību. Visas puses cenšas panākt, lai Valdē būtu līdzsvarota vīriešu un sieviešu pārstāvība.

Grozījums Nr.    72

Regulas priekšlikums

18. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a  Katrs Valdes loceklis un viņa aizstājējs, stājoties amatā, paraksta rakstisku interešu deklarāciju un to atjaunina, ja apstākļi šajā ziņā ir mainījušies.

 

Valdes locekļi nodrošina Savienības un Iestādes vispārējo interešu aizsardzību.

Grozījums Nr.    73

Regulas priekšlikums

18. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Valdes locekļu un viņu aizstājēju pilnvaru termiņš ir četri gadi. Šo termiņu var pagarināt.

4.  Valdes locekļu un viņu aizstājēju pilnvaru termiņš ir četri gadi. Šo termiņu var atjaunot.

Grozījums Nr.    74

Regulas priekšlikums

18. pants – 5.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

5.a  Vienam Eurofound, vienam EU‑OSHA, vienam Cedefop un vienam Eiropas Izglītības fonda pārstāvim ir tiesības kā novērotājiem piedalīties Valdes sanāksmēs, lai attiecīgās struktūras strādātu lietderīgāk un lai starp tām veidotos sinerģija.

Grozījums Nr.    75

Regulas priekšlikums

18. pants – 5.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

5.b  Ieinteresēto personu grupas locekļi visas Valdes sanāksmes var apmeklēt kā novērotāji.

Grozījums Nr.    76

Regulas priekšlikums

19. pants – 1. punkts – f apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(f)  attiecībā uz saviem locekļiem, kā arī attiecībā uz Ieinteresēto personu grupas, Iestādes darba grupu un ekspertu grupu, kas izveidotas saskaņā ar 17. panta 2. punktu, locekļiem pieņem noteikumus interešu konfliktu novēršanai un pārvaldībai un katru gadu savā tīmekļa vietnē publicē Valdes locekļu interešu deklarāciju;

(f)  pieņem noteikumus par interešu konfliktu novēršanu un pārvaldību un citā starpā arī pasākumus, ar ko savlaicīgi atklāt iespējamos riskus, un tos piemēro gan saviem locekļiem, gan Ieinteresēto personu grupas un saskaņā ar 17. panta 2. punktu izveidoto Iestādes darba grupu un ekspertu grupu locekļiem, gan arī norīkotajiem valstu ekspertiem, un katru gadu Iestādes tīmekļa vietnē publicē viņu interešu deklarācijas un to atjauninājumus;

Grozījums Nr.    77

Regulas priekšlikums

19. pants – 1. punkts – pa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(pa)  atbild uz novērtējumu, ko izpilddirektors ir sagatavojis par Ieinteresēto personu grupas atzinumiem un ieteikumiem;

Grozījums Nr.    78

Regulas priekšlikums

20. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka amata pilnvaru termiņš ir četri gadi. Viņu pilnvaru termiņu var atjaunot vienu reizi. Tomēr, ja viņu dalība Valdē beidzas viņu pilnvaru termiņa laikā, tajā pašā dienā automātiski beidzas viņu pilnvaru termiņš.

2.  Priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka amata pilnvaru termiņš ir divi gadi. Viņu pilnvaru termiņu var atjaunot vienu reizi. Tomēr, ja viņu dalība Valdē beidzas viņu pilnvaru termiņa laikā, tajā pašā dienā automātiski beidzas viņu pilnvaru termiņš.

Grozījums Nr.  79

Regulas priekšlikums

23. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

23. pants

23. pants

Izpilddirektora pienākumi

Izpilddirektora pienākumi

1.  Izpilddirektors pārvalda Iestādi. Izpilddirektors atskaitās Valdei.

1.  Izpilddirektors ir Iestādes vadītājs un tiecas panākt Iestādē dzimumu līdzsvaru. Izpilddirektors par savu darbu ir atbildīgs Valdei.

2.  Izpilddirektors pēc Eiropas Parlamenta uzaicinājuma tam ziņo par savu pienākumu izpildi. Padome var aicināt izpilddirektoru ziņot par savu pienākumu izpildi.

2.  Izpilddirektors pēc Eiropas Parlamenta uzaicinājuma tam ziņo par savu pienākumu izpildi. Padome var aicināt izpilddirektoru ziņot par savu pienākumu izpildi.

3.  Izpilddirektors ir Iestādes likumīgais pārstāvis.

3.  Izpilddirektors ir Iestādes likumīgais pārstāvis.

4.  Izpilddirektors ir atbildīgs par to uzdevumu īstenošanu, kas Iestādei noteikti ar šo regulu. Konkrēti, izpilddirektors ir atbildīgs par:

4.  Izpilddirektors ir atbildīgs par to uzdevumu īstenošanu, kas Iestādei noteikti ar šo regulu. Konkrēti, izpilddirektors ir atbildīgs par:

(a)  Iestādes ikdienas administratīvo vadību;

(a)  Iestādes ikdienas administratīvo vadību;

(b)  Valdes pieņemto lēmumu īstenošanu;

(b)  Valdes pieņemto lēmumu īstenošanu;

(c)  vienotā programmdokumenta projekta sagatavošanu un iesniegšanu Valdei pieņemšanai;

(c)  vienotā programmdokumenta projekta sagatavošanu un iesniegšanu Valdei pieņemšanai;

(d)  vienotā programmdokumenta īstenošanu un ziņojumu sniegšanu Valdei par tā īstenošanu;

(d)  vienotā programmdokumenta īstenošanu un ziņojumu sniegšanu Valdei par tā īstenošanu;

(e)  konsolidēta gada pārskata par Iestādes darbību sagatavošanu un tā iesniegšanu Valdei novērtēšanai un pieņemšanai;

(e)  konsolidēta gada pārskata par Iestādes darbību sagatavošanu un tā iesniegšanu Valdei novērtēšanai un pieņemšanai;

(f)  rīcības plāna sagatavošanu, reaģējot uz secinājumiem, kas izriet no iekšējās vai ārējās revīzijas ziņojumiem un novērtējumiem, kā arī OLAF izmeklēšanām, un ziņošanu par panākto progresu Komisijai divreiz gadā un Valdei — regulāri;

(f)  rīcības plāna sagatavošanu, reaģējot uz secinājumiem, kas izriet no iekšējās vai ārējās revīzijas ziņojumiem un novērtējumiem, kā arī OLAF izmeklēšanām, un ziņošanu par panākto progresu Komisijai divreiz gadā un Valdei — regulāri;

(g)  Savienības finanšu interešu aizsargāšanu, piemērojot preventīvus pasākumus pret krāpšanu, korupciju un jebkādām citām nelikumīgām darbībām, neskarot OLAF kompetenci izmeklēšanas jomā, un veicot efektīvas pārbaudes, kā arī gadījumā, ja tiek atklāti pārkāpumi, atgūstot nepareizi izmaksātās summas un vajadzības gadījumā uzliekot iedarbīgas, samērīgas un atturošas administratīvas, tostarp finansiālas, sankcijas;

(g)  Savienības finanšu interešu aizsargāšanu, piemērojot preventīvus pasākumus pret krāpšanu, korupciju un jebkādām citām nelikumīgām darbībām, neskarot OLAF kompetenci izmeklēšanas jomā, un veicot efektīvas pārbaudes, kā arī gadījumā, ja tiek atklāti pārkāpumi, atgūstot nepareizi izmaksātās summas un vajadzības gadījumā uzliekot iedarbīgas, samērīgas un atturošas administratīvas sankcijas, tostarp arī finansiālas sankcijas;

(h)  Iestādes stratēģijas sagatavošanu krāpšanas apkarošanai un tās iesniegšanu Valdei apstiprināšanai;

(h)  Iestādes stratēģijas sagatavošanu krāpšanas apkarošanai un tās iesniegšanu Valdei apstiprināšanai;

(i)  Iestādei piemērojamo finanšu noteikumu sagatavošanu un iesniegšanu Valdei;

(i)  Iestādei piemērojamo finanšu noteikumu sagatavošanu un iesniegšanu Valdei;

(j)  Iestādes ieņēmumu un izdevumu tāmes projekta sagatavošanu un tās budžeta izpildi;

(j)  Iestādes ieņēmumu un izdevumu tāmes projekta sagatavošanu un tās budžeta izpildi, kas ir Iestādes vienotā programmdokumenta komponents;

 

(ja)  lēmumu pieņemšanu attiecībā uz cilvēkresursu pārvaldību, ievērojot 19. panta 2. punktā minēto lēmumu;

 

(jb)  lēmumu pieņemšanu attiecībā uz Iestādes iekšējām struktūrvienībām, cita starpā vajadzības gadījumā arī uzņemoties pildīt to pienākumus, kas var būt saistīti ar Iestādes ikdienas vadību, un vajadzības gadījumā attiecīgas struktūrvienības pārveidojot, un šādus lēmumus pieņem, paturot prātā ar Iestādes darbībām saistītās vajadzības un īstenojot pareizu budžeta pārvaldību;

 

(jc)  sadarbību ar citām Savienības aģentūrām un sadarbības nolīgumu slēgšanu ar tām;

(k)  tādu pasākumu īstenošanu, ko Valdes noteikusi, lai izpildītu ar Regulu (EK) Nr. 45/2001 noteiktās saistības attiecībā uz datu aizsardzību.

(k)  tādu pasākumu īstenošanu, ko Valde noteikusi saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 45/2001;

 

(ka)  Ieinteresēto personu grupas iesniegto dokumentu novērtēšanu un šāda novērtējuma iesniegšanu Valdei, jo īpaši norādot, vai tie ir ietekmējuši vienotā programmdokumenta projektu.

5.  Izpilddirektors pieņem lēmumu par to, vai ir nepieciešams izvietot vienu vai vairākus darbiniekus vienā vai vairākās dalībvalstīs. Pirms lēmuma pieņemšanas par vietējā biroja izveidi, izpilddirektors saņem Komisijas, Valdes un attiecīgās(-o) dalībvalsts(-u) iepriekšēju piekrišanu. Lēmumā norāda vietējā birojā veicamās darbības tvērumu, izvairoties no liekām izmaksām un Iestādes administratīvo funkciju dublēšanās. Ar attiecīgo(-ajām) dalībvalsti(-īm) var būt nepieciešams noslēgt mītnes nolīgumu.

5.  Izpilddirektors pieņem lēmumu par to, vai ir nepieciešams izvietot vienu vai vairākus darbiniekus vienā vai vairākās dalībvalstīs un vai ir jāizveido sadarbības birojs Briselē, lai sekmētu Iestādes sadarbību ar attiecīgajām Savienības iestādēm un struktūrām. Pirms lēmuma pieņemšanas par vietējā biroja izveidi, izpilddirektors saņem Komisijas, Valdes un attiecīgās(-o) dalībvalsts(-u) iepriekšēju piekrišanu. Lēmumā norāda vietējā birojā veicamās darbības tvērumu, izvairoties no liekām izmaksām un Iestādes administratīvo funkciju dublēšanās. Ar attiecīgo(-ajām) dalībvalsti(-īm) var būt nepieciešams noslēgt mītnes nolīgumu.

Grozījums Nr.  80

Regulas priekšlikums

24. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Ieinteresēto personu grupa var sniegt atzinumus un konsultācijas Iestādei par jautājumiem, kas saistīti ar Savienības tiesību aktu īstenošanu un piemērošanu jomās, uz ko attiecas šī regula.

2.  Ieinteresēto personu grupa ir iepriekš īsumā informēta un var:

 

(a)  uzraudzīt stratēģijas īstenošanu un sniegt ieteikumus efektīvākai Iestādes darbībai;

 

(b)  pēc Iestādes pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas sniegt Iestādei atzinumus un ieteikumus, kas tai noderīgi saistībā ar darbaspēka pārrobežu mobilitātes analīzi un riska novērtēšanu, kā norādīts 11. pantā;

 

(c)  pēc Iestādes pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas sniegt Iestādei atzinumus un ieteikumus par jautājumiem, kas saistīti ar Savienības tiesību aktu piemērošanu un izpildes nodrošināšanu jomās, uz kurām attiecas šī regula;

 

(d)  sniegt atzinumu par 19. pantā minētā konsolidētā Iestādes gada darbības pārskata projektu pirms šī pārskata iesniegšanas;

 

(e)  sniegt atzinumu par 25. pantā minētā Iestādes vienotā programmdokumenta projektu pirms šī dokumenta iesniegšanas Komisijai atzinuma saņemšanai;

 

(f)  konsultēt jautājumos, kas saistīti ar izpilddirektora sniegto novērtējumu, kā norādīts 32. pantā.

Grozījums Nr.  81

Regulas priekšlikums

24. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Ieinteresēto personu grupu vada izpilddirektors, un tā tiekas vismaz divas reizes gadā pēc izpilddirektora iniciatīvas vai pēc Komisijas pieprasījuma.

3.  Ieinteresēto personu grupa vienu no saviem locekļiem ievēlē par priekšsēdētāju un sanāksmes rīko regulāros intervālos vismaz divas reizes gadā vai vajadzības gadījumā pēc Komisijas vai grupas locekļu vairākuma pieprasījuma.

Grozījums Nr.  82

Regulas priekšlikums

24. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Ieinteresēto personu grupas sastāvā ir seši pārstāvji no Savienības līmeņa sociālajiem partneriem, kuri vienlīdzīgi pārstāv arodbiedrības un darba devēju organizācijas, un divi Komisijas pārstāvji.

4.  Ieinteresēto personu grupas sastāvā ir divi Komisijas pārstāvji un desmit pārstāvji no Savienības līmeņa sociālajiem partneriem, kuri nodrošina arodbiedrību un darba devēju organizāciju vienlīdzīgu pārstāvību, tostarp no atzītiem Savienības nozaru sociālajiem partneriem, kas pārstāv nozares, kurām darbaspēka mobilitātes jautājumi ir īpaši aktuāli.

Grozījums Nr.    83

Regulas priekšlikums

24. pants – 6.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

6.a  Ieinteresēto personu grupa uz savām sanāksmēm var uzaicināt ekspertus vai attiecīgas starptautiskās organizācijas.

Grozījums Nr.    84

Regulas priekšlikums

24. pants – 7. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7.  Iestāde publisko Ieinteresēto personu grupas atzinumus, ieteikumus un apspriežu rezultātus, izņemot gadījumus, kad noteikta konfidencialitāte.

7.  Iestāde publisko Ieinteresēto personu grupas atzinumus, konsultācijas un ieteikumus un apspriešanās rezultātus, izņemot gadījumus, kad ir jāievēro konfidencialitāte.

Grozījums Nr.    85

Regulas priekšlikums

25. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Izpilddirektors katru gadu sagatavo vienotā programmdokumenta projektu, kurā ietver gada un daudzgadu plānošanas dokumentu saskaņā ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) Nr. 1271/201373, un ņemot vērā Komisijas noteiktās pamatnostādnes.

1.  Izpilddirektors katru gadu sagatavo vienotā programmdokumenta projektu, kurā ietverts gada un daudzgadu plānošanas dokuments saskaņā ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) Nr. 1271/201373, ņemtas vērā Komisijas noteiktās pamatnostādnes un kurš vispirms ir bijis iesniegts Ieinteresēto personu grupai atzinuma saņemšanai.

__________________

__________________

73 Komisijas 2013. gada 30. septembra Deleģētā regula (ES) Nr. 1271/2013 par finanšu pamatregulu struktūrām, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 208. pantā (OV L 328, 7.12.2013., 42. lpp.).

73 Komisijas 2013. gada 30. septembra Deleģētā regula (ES) Nr. 1271/2013 par finanšu pamatregulu struktūrām, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 208. pantā (OV L 328, 7.12.2013., 42. lpp.).

Grozījums Nr.    86

Regulas priekšlikums

26. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Izpilddirektors katru gadu sagatavo un Valdei nosūta provizorisku Iestādes ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu nākamajam finanšu gadam, tajā ietverot štatu sarakstu.

1.  Izpilddirektors katru gadu sagatavo un iesniedz Valdei provizorisku Iestādes ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu nākamajam finanšu gadam, tajā ietverot štatu sarakstu. Ja Savienības iestādes ir uzdevušas Iestādei pildīt jaunus uzdevumus vai šādu jaunu uzdevumu izpilde tai ir noteikta ar Savienības tiesību aktiem, tas tiek ņemts vērā, plānojot resursus un finansējumu.

Grozījums Nr.    87

Regulas priekšlikums

26. pants – 1. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Provizoriskā tāmes projekta pamatā ir 25. panta 3. punktā minētās gada darba programmas sīki izklāstītie mērķi un gaidāmie rezultāti, un šādā tāmes projektā ir ierēķināti minēto mērķu un rezultātu sasniegšanai vajadzīgie finanšu resursi, ievērojot uz sniegumu balstītas budžeta izstrādes principu.

Grozījums Nr.    88

Regulas priekšlikums

26. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Komisija minētos tāmju projektus kopā ar Savienības vispārējā budžeta projektu nosūta budžeta lēmējinstitūcijai.

4.  Komisija minēto tāmes projektu kopā ar Savienības vispārējā budžeta projektu iesniedz budžeta lēmējinstitūcijai, skaidri norādot Iestādes budžeta pozīciju. Komisija par tāmes projektu informē arī Eiropas Parlamentu.

Pamatojums

Termiņi kļūst aizvien īsāki, tāpēc citu iestāžu procesuālais darbs uzlabotos, ja budžeta tāmes būtu iesniegtas jau tik savlaicīgi.

Grozījums Nr.    89

Regulas priekšlikums

28. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a  Neatkarīgi no apstākļiem vienmēr tiek piemērots pareizas finanšu pārvaldības princips.

Grozījums Nr.    90

Regulas priekšlikums

30. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Iestādei piemērojamos finanšu noteikumus pieņem Valde pēc apspriešanās ar Komisiju. Tie neatšķiras no Deleģētās regulas (ES) Nr. 1271/2013, izņemot gadījumus, kad tas īpaši nepieciešams Iestādes darbībai un Komisija ir devusi iepriekšēju piekrišanu.

Iestādei piemērojamos finanšu noteikumus pieņem Valde pēc apspriešanās ar Komisiju. Tie neatšķiras no Deleģētās regulas (ES) Nr. 1271/2013, izņemot gadījumus, kad tas īpaši nepieciešams Iestādes darbībai un Komisija ir devusi iepriekšēju piekrišanu. Tiek darīts viss iespējamais, lai noteikumu piemērošana būtu proporcionāla Iestādes lielumam un budžetam, neradot pārmērīgu slodzi un tomēr saglabājot stabilu praksi.

Grozījums Nr.  91

Regulas priekšlikums

32. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

32. pants

32. pants

Izpilddirektors

Izpilddirektors

1.  Izpilddirektoru pieņem darbā kā Iestādes pagaidu darbinieku saskaņā ar Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 2. panta a) punktu.

1.  Izpilddirektoru pieņem darbā kā Iestādes pagaidu darbinieku saskaņā ar Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 2. panta a) punktu.

2.  Pēc atklātas un pārredzamas atlases procedūras Valde ieceļ izpilddirektoru, izvēloties no Komisijas ierosināto kandidātu saraksta.

2.  Pēc atklātas un pārredzamas atlases procedūras, kas garantē kandidātu stingru novērtēšanu un augstu neatkarības līmeni, Valde ieceļ izpilddirektoru, izvēloties no Komisijas ierosināto kandidātu saraksta. Pirms iecelšanas amatā izraudzīto kandidātu uzaicina uz uzklausīšanu Eiropas Parlamenta atbildīgajā komitejā, lai kandidāts atbildētu uz Parlamenta deputātu jautājumiem. Šāda viedokļu apmaiņa nav iemesls, lai nepamatoti kavētos iecelšana amatā.

3.  Lai ar izpilddirektoru noslēgtu līgumu, Iestādi pārstāv Valdes priekšsēdētājs.

3.  Līgumu ar izpilddirektoru Iestādes vārdā slēdz Valdes priekšsēdētājs.

4.  Izpilddirektora amata pilnvaru laiks ir pieci gadi. Līdz šā termiņa beigām Komisija veic novērtējumu, kurā ņem vērā izpilddirektora darbības izvērtējumu un Iestādes turpmākos uzdevumus un risināmos jautājumus.

4.  Izpilddirektora amata pilnvaru laiks ir pieci gadi. Sešus mēnešus pirms minētā termiņa beigām Komisija veic novērtējumu, kurā ņem vērā izpilddirektora darbības izvērtējumu un Iestādes turpmākos uzdevumus un risināmos jautājumus.

5.  Valde pēc Komisijas priekšlikuma, kurā ņemts vērā 4. punktā minētais novērtējums, var pagarināt izpilddirektora amata pilnvaru termiņu vienu reizi uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus.

5.  Valde pēc savas iniciatīvas vai pēc Komisijas priekšlikuma, kurā ņemts vērā 4. punktā minētais novērtējums, var pagarināt izpilddirektora amata pilnvaru termiņu vienu reizi uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, vai var prasīt Komisijai sākt jauna izpilddirektora atlases procesu.

6.  Izpilddirektors, kura pilnvaru termiņš ir pagarināts, kumulatīvā termiņa beigās nevar piedalīties citā atlases procedūrā uz to pašu amatu.

6.  Izpilddirektors, kura pilnvaru termiņš ir pagarināts, sava kopējā pilnvaru termiņa beigās nevar piedalīties citā atlases procedūrā uz to pašu amatu.

7.  Izpilddirektoru var atcelt no amata, tikai pamatojoties uz Valdes lēmumu pēc Komisijas priekšlikuma.

7.  Izpilddirektoru no amata var atcelt, tikai pamatojoties uz Valdes lēmumu, ko Valde pieņēmusi pēc savas iniciatīvas vai pēc Komisijas priekšlikuma, balstoties uz izpilddirektora pienākumu izpildes pamatotu novērtējumu.

8. Valdes lēmumus par izpilddirektora iecelšanu amatā, viņa pilnvaru termiņa pagarināšanu un viņa atbrīvošanu no amata pieņem ar balsstiesīgo locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu.

8. Valdes lēmumus par izpilddirektora iecelšanu amatā, viņa pilnvaru termiņa pagarināšanu un viņa atbrīvošanu no amata pieņem ar balsstiesīgo locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu.

Grozījums Nr.    92

Regulas priekšlikums

33. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Valsts sadarbības koordinatoriem ir kompetence saskaņā ar to dalībvalstu valsts tiesību aktiem pieprasīt informāciju no attiecīgajām iestādēm.

3.  Valsts sadarbības koordinatori ir kompetenti saskaņā ar savas dalībvalsts valsts tiesību aktiem pieprasīt un saņemt no attiecīgajām iestādēm visu būtisko informāciju.

Grozījums Nr.  93

Regulas priekšlikums

36. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

36. pants

36. pants

Valodu lietošanas kārtība

Valodu lietošanas kārtība

1.  Uz Iestādi attiecas Padomes Regulas Nr. 11 noteikumi.

1.  Uz Iestādi attiecas Padomes Regulas Nr. 11 noteikumi.

2.  Iestādes darbam vajadzīgos tulkošanas pakalpojumus sniedz Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centrs.

2.  Iestādes darbam vajadzīgos tulkošanas pakalpojumus sniedz Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centrs vai — pienācīgi pamatotos gadījumos — citi tulkošanas dienesti.

__________________

__________________

1 1958. gada 15. aprīļa Regula Nr. 1, ar ko nosaka Eiropas Ekonomikas Kopienā lietojamās valodas (OV 17, 6.10.1958., 385. lpp.).

1 1958. gada 15. aprīļa Regula Nr. 1, ar ko nosaka Eiropas Ekonomikas Kopienā lietojamās valodas (OV 17, 6.10.1958., 385. lpp.).

Grozījums Nr.  94

Regulas priekšlikums

41. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Ne vēlāk kā piecus gadus pēc 51. pantā minētā datuma un ik pēc pieciem gadiem pēc šā datuma Komisija veic izvērtēšanu, kurā novērtē Iestādes sniegumu attiecībā uz tās mērķiem, pilnvarām un uzdevumiem. Izvērtējumā pievērš īpašu uzmanību iespējamai vajadzībai grozīt Iestādes pilnvaras un šādu grozījumu finansiālajām sekām, tostarp turpmākām sinerģijām un saskaņotībai ar aģentūrām, kas darbojas nodarbinātības un sociālās politikas jomā.

1.  Ne vēlāk kā četrus gadus pēc 51. pantā minētā datuma un turpmāk reizi piecos gados Komisija izvērtē Iestādes sniegumu pēc tās mērķiem, pilnvarām un uzdevumiem. Izvērtējumā uzmanību jo īpaši pievērš tam, vai būtu vajadzīgs mainīt Iestādes pilnvaras un kādas varētu būt šādu izmaiņu finansiālās sekas, cita starpā arī analizējot iespēju šādas izmaiņas panākt ar ciešāku sinerģiju un racionālu saskaņošanu ar aģentūrām, kuras strādā nodarbinātības un sociālās politikas jomā.

Grozījums Nr.    95

Regulas priekšlikums

43. pants – 1. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ciktāl tas ir nepieciešams, lai sasniegtu šajā regulā noteiktos mērķus, un neskarot dalībvalstu un Savienības iestāžu attiecīgās kompetences, Iestāde var sadarboties ar trešo valstu iestādēm, kurām piemēro attiecīgos Savienības tiesību aktus par darbaspēka mobilitāti un sociālā nodrošinājuma koordinēšanu.

Ciktāl tas ir nepieciešams, lai sasniegtu šajā regulā noteiktos mērķus, un neskarot dalībvalstu un Savienības iestāžu attiecīgās kompetences jomas, Iestāde var sadarboties ar trešo valstu iestādēm, kurām piemēro attiecīgos Savienības tiesību aktus par darbaspēka mobilitāti un sociālā nodrošinājuma koordinēšanu, turklāt tā var sadarboties ar starptautiskām organizācijām, kas strādā jomās, kuras ir Iestādes kompetencē.

Grozījums Nr.    96

Regulas priekšlikums

43. pants – 1. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šādā nolūkā Iestāde, saņēmusi Komisijas iepriekšēju atļauju, ar trešo valstu iestādēm var noslēgt darba vienošanās. Šādas vienošanās ne Savienībai, ne tās dalībvalstīm nerada juridiskas saistības.

Tādēļ Iestāde, vispirms saņemot Komisijas un Valdes apstiprinājumu, ar trešo valstu iestādēm var noslēgt darba vienošanās. Šādas vienošanās ne Savienībai, ne tās dalībvalstīm nav juridiski saistošas.

Pamatojums

Šādu svarīgu lēmumu, kas ietekmē visu Iestādes darbību kopumā, nedrīkst pieņemt tikai Komisija. Ir jāsaņem atļauja arī no dalībvalstīm.

Grozījums Nr.  97

Regulas priekšlikums

44. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Nepieciešamos pasākumus attiecībā uz Iestādes izvietošanu uzņēmējā dalībvalstī, kā arī īpašos noteikumus, ko uzņēmējā dalībvalstī piemēro izpilddirektoram, Valdes locekļiem, Iestādes personālam un viņu ģimenes locekļiem, nosaka mītnes nolīgumā starp Iestādi un dalībvalsti, kurā atrodas mītne, kas noslēgts pēc tam, kad saņemts Valdes apstiprinājums, bet ne vēlāk kā divus gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

1.  Nepieciešamos pasākumus attiecībā uz Iestādes izvietošanu uzņēmējā dalībvalstī, kā arī īpašos noteikumus, ko uzņēmējā dalībvalstī piemēro izpilddirektoram, Valdes locekļiem, Iestādes personālam un viņu ģimenes locekļiem, nosaka mītnes nolīgumā starp Iestādi un mītnes atrašanās dalībvalsti, kas jānoslēdz pēc tam, kad ir saņemts Valdes apstiprinājums, bet ne vēlāk kā divus gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

Grozījums Nr.    98

Regulas priekšlikums

46. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

[...]

svītrots

Grozījums Nr.    99

Regulas priekšlikums

47. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

[...]

svītrots

Grozījums Nr.  100

Regulas priekšlikums

49. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

[...]

svītrots

Grozījums Nr.  101

Regulas priekšlikums

49.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

49.a pants

 

Grozījumi Lēmumā (ES) 2016/344

 

Lēmumu (ES) 2016/344 groza šādi:

 

(1)  lēmuma 2. panta 1. punktu papildina ar šādu ca) apakšpunktu:

 

„ca)Eiropas Darba iestādes izpilddirektors.”;

 

(2)  lēmuma 8. panta 1. punkta trešo daļu aizstāj ar šādu:

 

„Prezidijs sagatavo un organizē platformas darbu sadarbībā ar sekretariātu, kas darbojas kā platformas, tostarp Prezidija un darba grupu, sekretariāts. Sekretariātu nodrošina Eiropas Darba iestāde.”;

 

(3)  lēmuma 9. pantu aizstāj ar šādu:

 

„9. pants

 

Sadarbība

 

1.  Platforma efektīvi sadarbojas un nepieļauj darba pārklāšanos ar citām attiecīgajām Savienības līmeņa ekspertu grupām un komitejām, kuru darbs ir saistīts ar nedeklarēta darba jautājumiem, jo īpaši ar Vecāko darba inspektoru komiteju, Administratīvo komisiju sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijai, valstu nodarbinātības dienestu tīklu, Nodarbinātības komiteju (EMCO), Sociālās aizsardzības komiteju (SPC) un Administratīvās sadarbības darba grupu tiešo nodokļu jautājumos. Attiecīgos gadījumos platforma uzaicina minēto darba grupu un komiteju pārstāvjus piedalīties platformas sanāksmēs kā novērotājus. Lai darbs būtu rezultatīvāks un ar lielāku ietekmi, var rīkot arī kopīgas sanāksmes.

 

2.  Platforma iedibina pienācīgu sadarbību ar Eiropas Darba iestādi, Eurofound un EU-OSHA.”.

Grozījums Nr.  102

Regulas priekšlikums

50. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Lēmumu 2009/17/EK un Lēmumu (ES) 2016/344 atceļ.

Lēmumu 2009/17/EK atceļ.

Grozījums Nr.  103

Regulas priekšlikums

50. pants – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Atsauces uz Lēmumu 2009/17/EK un Lēmumu (ES) 2016/344 uzskata par atsaucēm uz šo regulu.

Atsauces uz Lēmumu 2009/17/EK uzskata par atsaucēm uz šo regulu.


PASKAIDROJUMS

Šīs regulas vispārējais mērķis ir izveidot Eiropas Darba iestādi, lai palīdzētu stiprināt taisnīgumu vienotajā tirgū un uzticēšanos tam. Iestādei būtu jāsniedz atbalsts dalībvalstīm to centienos nodrošināt Savienības tiesību aktu efektīvu piemērošanu darbaspēka pārrobežu mobilitātes un sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinēšanas jomā. Priekšlikums ir nākamā konkrētā virzība, lai turpinātu īstenot Eiropas sociālo tiesību pīlāra principus.

Referents stingri atbalsta šo iniciatīvu. Eiropas iedzīvotāji uzskata, ka iespēja dzīvot, strādāt, studēt un veikt darījumdarbību jebkurā vietā ES ir tās nozīmīgākais sasniegums. Vienlaikus eiropieši augstu vērtē taisnīgumu, sociālo aizsardzību un iekļautību. Tādēļ ES jātiecas sasniegt abus mērķus un jānodrošina, lai brīva mobilitāte nozīmētu arī taisnīgu mobilitāti, lai visā ES tiktu nodrošinātas un aizsargātas darba ņēmēju tiesības, lai tiktu novērsta negodīga konkurence darba ņēmēju un uzņēmumu starpā un lai tiktu novērsta sociālā krāpšana un pārvietošanās brīvības ļaunprātīga izmantošana.

Lai to panāktu, vispirms vajadzīgi skaidri, taisnīgi un stingri noteikumi. Pēdējos gados tā ir bijusi galvenā prioritāte, un ir sasniegts daudz, jo īpaši saistībā ar Darba ņēmēju norīkošanas direktīvu, Izpildes direktīvu un platformu nolūkā novērst nedeklarētu darbu. Pašreiz joprojām tiek veikts darbs saistībā ar būtiskiem priekšlikumiem (transporta) mobilitātes tiesību aktu kopumam, kā arī sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinēšanai. Lai nodrošinātu taisnīgu darba tirgu, ir jāuzlabo noteikumi. Taču noteikumi nav pat tā papīra vērti, uz kura tie ir izdrukāti, ja tiek netiek pienācīgi īstenoti. Tā kā eiropieši kļūst arvien mobilāki — vairāk nekā 17 miljoni iedzīvotāju strādā vai dzīvo dalībvalstī, kas nav viņu valstspiederības valsts, ir jāstiprina izpildes pārrobežu dimensija.

Komisijas priekšsēdētājs Jean-Claude Juncker 2017. gada runā par stāvokli Savienībā ierosināja izveidot "Eiropas Darba iestādi", lai nodrošinātu, ka ES noteikumi par darbaspēka mobilitāti tiek īstenoti godīgi, vienkārši un efektīvi. Viņš norādīja, ka "ir absurdi, ka mums ir Banku iestāde, kas uzrauga standartu ievērošanu banku nozarē, bet nav kopējas Darba iestādes, kas nodrošinātu taisnīgumu mūsu vienotajā tirgū".

Referents uzskata, ka vajadzīga Iestāde ar darbības pilnvarām, skaidru mērķi panākt izpildi un atbilstīgu kompetenci un tiesībām, lai sasniegtu savus mērķus.

Īpaši būtiski ir divi konkrēti jautājumi. Pirmkārt, ir vajadzīga Iestāde ar skaidri noteiktām funkcijām un ierobežotu skaitu uzdevumu. Ir ļoti svarīgi, lai pieejamie līdzekļi tiktu izlietoti pēc iespējas efektīvāk jomās, kurās Iestāde var nodrošināt lielāko pievienoto vērtību. Šādu pievienoto vērtību Iestādei būtu jānodrošina galvenokārt izpildes jomā. Tādēļ referentam nav šaubu, ka Iestādes darbības jomā ir nepieciešams un vēlams iekļaut arī citus uzdevumus, piemēram, saistībā ar informācijas sniegšanu vai nodarbinātības dienestiem. Ir pilnīgi skaidrs, ka ir ļoti svarīgi uzlabot privātpersonu un darba devēju, jo īpaši MVU, piekļuvi informācijai par viņu tiesībām un pienākumiem darbaspēka mobilitātes, pakalpojumu sniegšanas brīvības un sociālā nodrošinājuma koordinēšanas jomās, lai pilnībā izmantotu iekšējā tirgus sniegtās iespējas. Taču efektivitātes un lietderības nolūkā uzticamas, aktuālas un viegli pieejamas informācijas nodrošināšanu nevajadzētu iekļaut Iestādes kompetences jomā, bet gan noteikt par pienākumu valsts vai reģionālā līmenī, kurā var pilnībā ņemt vērā arī īpašas divpusējas vienošanās dalībvalstu starpā, piemēram, fiskālās koordinēšanas jomā. Šajā saistībā Komisijai būtu jānovērtē iespēja izveidot vai atbalstīt palīdzības dienestus vai vienotus kontaktpunktus uzņēmumiem un darba ņēmējiem pārrobežu situācijās, savukārt Iestādei būtu jāveic tās galvenais uzdevums, proti, uzlabot ES tiesību aktu izpildi un šajā nolūkā sniegt atbalstu dalībvalstīm.

Otrkārt, ir jānodrošina līdzekļi, lai Iestāde varētu panākt reālas izmaiņas. Tai nevajadzētu kļūt par bezzobu tīģeri; dalībvalstu iestāžu līdzdalības brīvprātīgais raksturs, kā to ierosina Komisija, nav pietiekams risinājums, lai to panāktu. Referents ir iesniedzis šo ziņojumu, lai panāktu pareizu līdzsvaru starp dalībvalstu kompetenci un subsidiaritātes principu, no vienas puses, un ES līmeņa aģentūras nepieciešamību, kas patiešām spēj uzlabot noteikumu izpildi ES, no otras puses. Tas nozīmē, ka dalībvalstu iestādēm būtu jāpiedalās ierosinātajās saskaņotajās vai pārrobežu inspekcijās un ka tās var atteikties piedalīties šādās inspekcijās tikai izņēmuma un pienācīgi pamatotos gadījumos.

Eiropas Darba iestādei jākļūst par efektīvu risinājumu paustajām bažām par atbilstību ES noteikumiem un faktisku un iedarbīgu to izpildi, kas var apdraudēt uzticību un taisnīgumu iekšējā tirgū. Tādēļ ir ļoti svarīgi uzlabot Savienības tiesību aktu pārrobežu izpildi darbaspēka mobilitātes jomā un cīnīties pret ļaunprātīgu izmantošanu, lai aizsargātu mobilus darba ņēmējus, lai nodrošinātu, ka uzņēmumi, jo īpaši MVU var konkurēt vienlīdzīgas konkurences apstākļos, un lai saglabātu iedzīvotāju atbalstu iekšējam tirgum un četrām brīvībām, lai labticīgi uzņēmumi un darba ņēmēji var īstenot savas tiesības un pilnībā izmantot iespējas, ko sniedz iekšējais tirgus.


MAZĀKUMA VIEDOKLIS

Joëlle Mélin

EIROPAS DARBA IESTĀDE

No Francijas ievēlēto grupas „Nāciju un brīvības Eiropa” Parlamenta deputātu delegācija norobežojas no šī likumdošanas priekšlikuma izskatīšanas rezultāta. Šādi delegācija rīkojas vairāku iemeslu dēļ:

– ar jauno tiesību aktu ir paredzēts novērst pašas Komisijas paskaidrojumā atzītās nepilnības vai trūkumus dažādos aspektos, kurus vajadzētu apvienot, lai darbs tajos būtu rezultatīvāks;

– tomēr, centralizējot kļūdainus mehānismus, tie Iestādes noteikto mērķu sasniegšanai nekļūs noderīgāki kā tad, kad katrs no tiem darbojās atsevišķi;

– tas nozīmē, ka ļoti drīz tiesību akts pašreizējā redakcijā tiks apšaubīts;

– turklāt, ņemot vērā to, kāda Iestāde būtībā ir izveidota, tās rīcībā nav līdzekļu, lai novērstu vērienīgās problēmas, kuras tā šķietami risina.


Budžeta komitejaS ATZINUMS (21.9.2018)

Nodarbinātības un sociālo lietu komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas Darba iestādi

(COM(2018)0131 – C8-0118/2018 – 2018/0064(COD))

Atzinuma sagatavotājs: Jens Geier

ĪSS PAMATOJUMS

Atzinuma sagatavotājs atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu par Eiropas Darba iestādi un uzskata to par svarīgu soli ceļā uz Eiropas sociālo tiesību pīlāra iedibināšanu. Lai arī Komisijas priekšlikums ir labs izejas punkts, atzinuma sagatavotājs ierosina piešķirt Iestādei vairāk pilnvaru, lai tā sekmīgi pildītu savus pienākumus un būtu noderīgs papildinājums jau izveidotajām struktūrām.

Kā jauna prioritāte būtu jānosaka prasība Iestādi finansēt tikai un vienīgi ar svaigiem resursiem, nevis uz jau pieņemto programmu rēķina. Komisija ir piedāvājusi 70 % no Iestādes budžeta finansēt, pārdalot līdzekļus, kas saskaņā ar spēkā esošo DFS ir paredzēti Eiropas Savienības Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmai (EaSI). Iestādei patiesi ir līdzīgi uzdevumi, taču pirmajos darbības gados tā pievērsīsies organizācijas veidošanai. Darbības izdevumu apjomu sociālo jautājumu risināšanai samazināt nedrīkst, tātad Iestādei vajadzīgie finanšu resursi ir jāiegūst no jauniem naudas avotiem.

Saistībā ar lēmumu par mītnes atrašanās vietu atzinuma sagatavotājs atsaucas uz ieteikumiem, par kuriem vienojušās visas Savienības iestādes, proti, īstenot uz lietderību un izmaksu taupīšanu vērstu pieeju. Atzinuma sagatavotājs uzskata — lai to panāktu, būtiska nozīme ir tam, ka par konkrētu aģentūras atrašanās vietu lemj Savienības iestādes, nevis atsevišķa dalībvalsts.

Atzinuma sagatavotājs ierosina kā piemēru izmantot nodarbinātības un sociālo lietu jomā jau izveidoto aģentūru pārvaldības struktūru, t. i., arī turpmāk veidot trīspusēju pārvaldības struktūru. Lai nodrošinātu konsekvenci un nepieļautu uzdevumu pārklāšanos, īpaša uzmanība būtu jāvelta jomām, kurās iespējama sinerģija un uzdevumu pārklāšanās starp Eurofound, Cedefop, ETF, EU-OSHA un Iestādi.

Visbeidzot, ir ierosināti arī grozījumi, ar ko tiek uzturēta spēkā Budžeta komitejas jau ilgstoši ieņemtā nostāja, piemēram, attiecībā uz Parlamenta pārstāvību Valdē un lielāku elastību tulkošanas pakalpojumu ziņā.

GROZĪJUMI

Budžeta komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Nodarbinātības un sociālo lietu komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1

Regulas priekšlikums

6.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(6a)  Aģentūrai, negaidot pamudinājumu, būtu aktīvi jāpalīdz īstenot dalībvalstu un Savienības centienus un līdz ar to savi uzdevumi jāpilda, pilnībā sadarbojoties ar Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām un ar dalībvalstīm, nepieļaujot darba dublēšanos, veicinot sinerģiju un mijiedarbības spēju un tā nodrošinot, ka ir panākta koordinācija un fiskāli ietaupījumi.

Grozījums Nr.    2

Regulas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15)  Lai sekotu līdzi jaunākajām tendencēm, problēmām vai nepilnībām darbaspēka mobilitātes un sociālā nodrošinājuma koordinēšanas jomā, Iestādei būtu jāizveido analītiskās un riska novērtēšanas spējas. Tajās būtu jāietilpst darba tirgus analīzes un pētījumu veikšanai, kā arī salīdzinošajai izvērtēšanai. Iestādei būtu jāuzrauga potenciāla prasmju vai darbaspēka pārrobežu plūsmu nelīdzsvarotība, tostarp tās iespējamā ietekme uz teritoriālo kohēziju. Iestādei arī būtu jāsniedz atbalsts riska novērtējumā, kas minēts Direktīvas 2014/67/ES 10. pantā. Iestādei būtu jānodrošina sinerģija un papildināmība ar citām Savienības aģentūrām un tīkliem. Tam būtu jāietver SOLVIT un līdzīgu dienestu ieguldījuma pieprasīšana attiecībā uz problēmām, kas privātpersonām un uzņēmumiem atkārtoti rodas savu tiesību īstenošanā jomās, kuras aptver Iestādes darbības joma. Iestādei arī būtu jāatvieglo un jāracionalizē datu vākšanas darbības, kuras paredz attiecīgie Savienības tiesību akti tās darbības jomā. Tas nenozīmē jaunu ziņošanas pienākumu radīšanu dalībvalstīm.

(15)  Lai sekotu līdzi jaunākajām tendencēm, problēmām vai nepilnībām darbaspēka mobilitātes un sociālā nodrošinājuma koordinēšanas jomā, Iestādei būtu jāizveido analītiskās un riska novērtēšanas spējas. Tajās būtu jāietilpst darba tirgus analīzes un pētījumu veikšanai, kā arī salīdzinošajai izvērtēšanai. Iestādei būtu jāuzrauga potenciāla prasmju vai darbaspēka pārrobežu plūsmu nelīdzsvarotība, tostarp tās iespējamā ietekme uz teritoriālo kohēziju. Iestādei arī būtu jāsniedz atbalsts riska novērtējumā, kas minēts Direktīvas 2014/67/ES 10. pantā. Iestādei būtu jānodrošina sinerģija un mijiedarbības spēja ar citām Savienības aģentūrām un tīkliem. Tam būtu jāietver cieša sadarbība ar Eurofound darba tirgus analīzes jomā, kā arī SOLVIT un līdzīgu dienestu ieguldījuma pieprasīšana attiecībā uz problēmām, kas privātpersonām un uzņēmumiem atkārtoti rodas savu tiesību īstenošanā jomās, kuras aptver Iestādes darbības joma. Iestādei arī būtu jāatvieglo un jāracionalizē datu vākšanas darbības, kuras paredz attiecīgie Savienības tiesību akti tās darbības jomā. Tas nenozīmē jaunu ziņošanas pienākumu radīšanu dalībvalstīm.

Grozījums Nr.    3

Regulas priekšlikums

24. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(24)  Lai garantētu Iestādes pilnīgu autonomiju un neatkarību, tai būtu jāpiešķir autonoms budžets, kura ieņēmumus veido iemaksas no Savienības vispārējā budžeta, brīvprātīgas finanšu iemaksas no dalībvalstīm un iemaksas no trešām valstīm, kas iesaistās Iestādes darbā. Izņēmuma un pienācīgi pamatotos gadījumos tai būtu jāspēj saņemt deleģēšanas nolīgumus vai ad hoc dotācijas un iekasēt maksu par publikācijām vai jebkādiem pakalpojumiem, ko sniedz Iestāde.

(24)  Lai garantētu Iestādes pilnīgu autonomiju un neatkarību, tai būtu jāpiešķir autonoms budžets, kura ieņēmumus veido iemaksas no Savienības vispārējā budžeta, brīvprātīgas finanšu iemaksas no dalībvalstīm un iemaksas no trešām valstīm, kas iesaistās Iestādes darbā. Iestādes budžets būtu jāizstrādā, nodrošinot, ka ir ievērots uz sniegumu balstītas budžeta izstrādes princips, un ņemot vērā Iestādes mērķus un gaidāmos tās uzdevumu izpildes rezultātus. Izņēmuma un pienācīgi pamatotos gadījumos tai būtu jāspēj saņemt deleģēšanas nolīgumus vai ad hoc dotācijas un iekasēt maksu par publikācijām vai jebkādiem pakalpojumiem, ko sniedz Iestāde. Ieguldījums no Savienības budžeta būtu jāpiešķir, nekaitējot citām Savienības programmām.

Pamatojums

Pirmie darbības gadi būs veltīti Iestādes veidošanai, tāpēc nedrīkstētu pieļaut, ka ir apdraudēta jau izveidoto programmu (piemēram, EURES) spēja darboties.

Grozījums Nr.    4

Regulas priekšlikums

28. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(28)  Iestādes uzņēmējai dalībvalstij būtu jānodrošina labākie iespējamie apstākļi pienācīgai Iestādes darbībai.

(28)  Iestādes uzņēmējai dalībvalstij būtu jānodrošina labākie iespējamie apstākļi pienācīgai Iestādes darbībai. Lai panāktu finansiālus ietaupījumus, Iestādei būtu cieši jāsadarbojas ar citām Savienības iestādēm, aģentūrām un struktūrām, īpaši tām, kuru mītne atrodas tajā pašā dalībvalstī.

Grozījums Nr.    5

Regulas priekšlikums

28.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(28a)  Pieņemot lēmumu par Iestādes mītnes atrašanās vietu, būtu pilnībā jāievēro Savienības likumdevēja — gan Parlamenta, gan Padomes — prerogatīvas un jāņem vērā ieteikumi, kurus sniegusi Iestāžu darba grupa decentralizēto aģentūru jautājumos. Saskaņā ar spēkā esošo kārtību, kas jāievēro, izvēloties Savienības aģentūras atrašanās vietu, Savienības iestādēm būtu ne vien jāvienojas par to, kurā dalībvalstī atradīsies aģentūras mītne, bet arī par to, tieši kur attiecīgajā dalībvalstī tā atradīsies.

Pamatojums

Lo scopo è quello di evitare quanto successo in occasione della nuova ubicazione della sede dell'Agenzia Europea per i Medicinali, dove la procedura di assegnazione prevedeva la decisione mediante sorteggio - tra le offerte in situazione di parità - al termine della terza tornata di voto. In aggiunta, il Parlamento europeo non è stato coinvolto nel processo decisionale, nonostante le sue prerogative di co-legislatore e di primo garante del rispetto del principio democratico nell'Unione. La decisione, infatti, è stata presa a margine del Consiglio "Affari generali" e il Parlamento è stato meramente chiamato a confermarne la scelta mediante la procedura legislativa ordinaria.

Grozījums Nr.    6

Regulas priekšlikums

30. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(30)  Attiecīgās kompetences ietvaros Iestādei būtu jāsadarbojas ar citām Savienības aģentūrām, jo īpaši nodarbinātības un sociālās politikas jomā izveidotajām aģentūrām, izmantojot to zinātību un maksimāli palielinot sinerģiju: Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fondu (Eurofound), Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centru (Cedefop), Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūru (EU-OSHA) un Eiropas Izglītības fondu (ETF), kā arī — attiecībā uz cīņu ar organizēto noziedzību, ieskaitot cilvēku tirdzniecību, — Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu) un Eiropas Savienības Aģentūru tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (Eurojust).

(30)  Attiecīgās kompetences ietvaros Iestādei būtu jāsadarbojas ar citām Savienības aģentūrām, jo īpaši nodarbinātības un sociālās politikas jomā izveidotajām aģentūrām, izmantojot to zinātību un maksimāli palielinot sinerģiju, kā arī nepieļaujot dublēšanos un tā panākot finansiālus ietaupījumus: Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fondu (Eurofound), Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centru (Cedefop), Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūru (EU-OSHA) un Eiropas Izglītības fondu (ETF), kā arī — attiecībā uz cīņu ar organizēto noziedzību, ieskaitot cilvēku tirdzniecību, — Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu) un Eiropas Savienības Aģentūru tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (Eurojust).

Pamatojums

Ievērojot Vienoto pieeju [par decentralizētām aģentūrām], ar nodarbinātības un darba tirgus jomu saistītās aģentūras sev pieejamos ierobežotos resursus izmanto lietderīgi, tiecoties rast sinerģiju un izvairīties no savu attiecīgo pasākumu pārklāšanās.

Grozījums Nr.    7

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. daļa – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  atvieglot privātpersonu un darba devēju piekļuvi informācijai par viņu tiesībām un pienākumiem darbaspēka pārrobežu mobilitātes situācijās, un piekļuvi darbaspēka pārrobežu mobilitātes pakalpojumiem saskaņā ar 6. un 7. pantu;

(a)  nodrošināt privātpersonām un sociālajiem partneriem iespēju vieglāk piekļūt informācijai par tiesībām un pienākumiem pārrobežu situācijās, kā arī vieglāk piekļūt darbaspēka pārrobežu mobilitātes pakalpojumiem saskaņā ar 6. un 7. pantu;

Grozījums Nr.    8

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. daļa – ga apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ga)  sekmēt sadarbību un koordināciju Savienības līmenī starp dalībvalstīm, Savienības iestādēm, aģentūrām un struktūrām, lai panāktu fiskālus ietaupījumus, nepieļautu darba dublēšanos un veicinātu savu pasākumu sinerģiju un mijiedarbības spēju.

Grozījums Nr.    9

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. daļa – ga apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ga)  pārraudzīt brīvprātīgas atgriešanās programmas, ko dalībvalstis izstrādājušas, lai atbalstītu privātpersonas, kuras pēc iesaistīšanās darbaspēka pārrobežu mobilitātē vēlas atgriezties savās izcelsmes valstīs.

Grozījums Nr.    10

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. daļa – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  nodrošina attiecīgu informāciju par privātpersonu tiesībām un pienākumiem darbaspēka pārrobežu mobilitātes situācijās;

(a)  nodrošina attiecīgu informāciju par privātpersonu tiesībām un pienākumiem darbaspēka pārrobežu mobilitātes situācijās, cita starpā arī informāciju par šo personu sociālajām tiesībām, piemēram, par administratīvajiem, nodarbinātības, veselības un mājokļu pakalpojumiem;

Grozījums Nr.    11

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. daļa – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  nodrošina darba devējiem attiecīgu informāciju par darba tiesību normām un dzīves un darba apstākļiem, kas piemērojami darbiniekiem darbaspēka pārrobežu mobilitātes situācijās, tostarp norīkotajiem darbiniekiem;

(c)  nodrošina sociālajiem partneriem attiecīgu informāciju par darba tiesību normām un dzīves un darba apstākļiem, kas piemērojami darbiniekiem darbaspēka pārrobežu mobilitātes situācijās, tostarp norīkotajiem darbiniekiem;

Pamatojums

Iestādei būtu jāsniedz informācija gan darba devējiem, gan darba ņēmēju organizācijām.

Grozījums Nr.    12

Regulas priekšlikums

8. pants – 1. punkts – 2. daļa – ba apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ba)  sadarbībā ar valstu iestādēm atbalsta un finansē konsultāciju pakalpojumus darba ņēmējiem, kuri meklē darbu vai ir nodarbināti citā, nevis savā izcelsmes valstī;

Pamatojums

Iestādei ir vajadzīgas pilnvaras ne vien darba ņēmējus informēt, bet arī tos konsultēt.

Grozījums Nr.    13

Regulas priekšlikums

8. pants – 1. punkts – 2.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Ja uz pieprasījumu Iestādes noteiktajā termiņā kāda valsts iestāde neatbild, tā paskaidro Iestādei, kādēļ tā šādi ir rīkojusies.

Grozījums Nr.    14

Regulas priekšlikums

11. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Iestāde regulāri ziņo par saviem konstatējumiem Komisijai, kā arī tieši attiecīgajām dalībvalstīm, norādot iespējamos pasākumus konstatēto trūkumu novēršanai.

3.  Iestāde reizi pusgadā par saviem konstatējumiem sniedz ziņojumu Komisijai, kā arī tieši attiecīgajām dalībvalstīm, norādot iespējamos pasākumus konstatēto trūkumu novēršanai. Ir nodrošināts, ka šie ziņojumi ir publiski pieejami.

Grozījums Nr.    15

Regulas priekšlikums

15. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Vajadzības gadījumā Iestāde izveido sadarbības kārtību ar citām decentralizētām Savienības aģentūrām.

Vajadzības gadījumā Iestāde izveido sadarbības kārtību ar citām decentralizētām Savienības aģentūrām, jo īpaši ar Eurofound, Cedefop, EU-OSHA un ETF, lai panāktu koordināciju, sekmētu sinerģijas veidošanos un nepieļautu savu pasākumu dublēšanos, tā nodrošinot izmaksu lietderību.

Pamatojums

Ievērojot Vienoto pieeju [par decentralizētām aģentūrām], ar nodarbinātības un darba tirgus jomu saistītās aģentūras sev pieejamos ierobežotos resursus izmanto lietderīgi, tiecoties rast sinerģiju un izvairīties no savu attiecīgo pasākumu pārklāšanās.

Grozījums Nr.    16

Regulas priekšlikums

18. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Valdes sastāvā ir viens augsta līmeņa pārstāvis no katras dalībvalsts un divi Komisijas pārstāvji, un viņiem visiem ir balsstiesības.

1.  Valdes sastāvā ir viens augsta līmeņa pārstāvis no katras dalībvalsts, pa vienam loceklim no katras dalībvalsts darba devēju organizācijām, pa vienam loceklim no katras dalībvalsts darba ņēmēju organizācijām, divi Komisijas pārstāvji un viens loceklis, kuru izraudzījies Eiropas Parlaments, un viņiem visiem ir balsstiesības.

Pamatojums

Grozījums ir ierosināts, lai attiecībā uz darba tirgu jau izveidoto aģentūru pārvaldības struktūru izmantotu kā piemēru un lai panāktu stingrāku demokrātisko kontroli, nodrošinot, ka vienu locekli ieceļ Eiropas Parlaments.

Grozījums Nr.    17

Regulas priekšlikums

18. pants – 5.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

5.a  Četri pārstāvji — t. i., pa vienam pārstāvim no Eurofound, Cedefop, EU‑OSHA un ETF, — Valdes sanāksmēs var piedalīties kā novērotāji.

Pamatojums

Ar šo grozījumu ir iecerēts palielināt ar nodarbinātības un darba tirgus jomu saistīto aģentūru savstarpējo koordināciju.

Grozījums Nr.    18

Regulas priekšlikums

25. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Izpilddirektors katru gadu sagatavo vienotā programmdokumenta projektu, kurā ietver gada un daudzgadu plānošanas dokumentu saskaņā ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) Nr. 1271/201373, un ņemot vērā Komisijas noteiktās pamatnostādnes.

1.  Izpilddirektors katru gadu sagatavo vienotā programmdokumenta projektu, kurā ietver gada un daudzgadu plānošanas dokumentu saskaņā ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) Nr. 1271/201373 un ņem vērā Komisijas noteiktās pamatnostādnes, kā arī ieteikumus, ko sniegusi Iestāžu darba grupa aģentūru resursu jautājumos.

__________________

__________________

73 Komisijas 2013. gada 30. septembra Deleģētā regula (ES) Nr. 1271/2013 par finanšu pamatregulu struktūrām, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 208. pantā (OV L 328, 7.12.2013., 42. lpp.).

73 Komisijas 2013. gada 30. septembra Deleģētā regula (ES) Nr. 1271/2013 par finanšu pamatregulu struktūrām, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 208. pantā (OV L 328, 7.12.2013., 42. lpp.).

Pamatojums

Izstrādājot savu vienoto programmdokumentu, aģentūra pienācīgi ņem vērā ieteikumus, ko sniegusi Iestāžu darba grupa aģentūru jautājumos.

Grozījums Nr.    19

Regulas priekšlikums

26. pants – 1. punkts – 1. daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Provizoriskā tāmes projekta pamatā ir 25. panta 3. punktā minētās gada darba programmas sīki izklāstītie mērķi un gaidāmie rezultāti, un šādā tāmes projektā ir ierēķināti minēto mērķu un rezultātu sasniegšanai vajadzīgie finanšu resursi, ievērojot uz sniegumu balstītas budžeta izstrādes principu.

Grozījums Nr.    20

Regulas priekšlikums

36. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Iestādes darbam vajadzīgos tulkošanas pakalpojumus sniedz Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centrs.

2.  Iestādes darbam vajadzīgos tulkošanas pakalpojumus sniedz Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centrs vai citi tulkošanas pakalpojumu sniedzēji atbilstīgi iepirkuma noteikumiem un ievērojot attiecīgajos finanšu noteikumos paredzētos ierobežojumus.

Pamatojums

Grozījums ierosināts, lai sniegtu aģentūrai nelielu izvēles brīvību attiecībā uz tulkošanas pakalpojumiem.

Grozījums Nr.    21

Regulas priekšlikums

38. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Lai atvieglotu krāpšanas, korupcijas un citu nelikumīgu darbību, uz kurām attiecas Regula (EK) Nr. 883/2013, apkarošanu, sešu mēnešu laikā no dienas, kad Iestāde sāk darbību, pievienojas 1999. gada 25. maija Iestāžu nolīgumam par iekšējo izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un pieņem attiecīgus noteikumus, kas piemērojami visiem Iestādes darbiniekiem, izmantojot minētā nolīguma pielikumā pievienoto paraugu.

1.  Lai būtu vieglāk apkarot krāpšanu, korupciju un citas nelikumīgas darbības, uz kurām attiecas Regula (EK) Nr. 883/2013, Iestāde no dienas, kad sāk savu darbību, pievienojas 1999. gada 25. maija Iestāžu nolīgumam par iekšējo izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un, izmantojot minētā nolīguma pielikumā pievienoto paraugu, pieņem attiecīgus noteikumus, kuri piemērojami visiem Iestādes darbiniekiem.

Pamatojums

Šajā kontekstā nav vajadzīgs sešus mēnešus ilgs pārejas posms.

Grozījums Nr.    22

Regulas priekšlikums

44. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a  Lai panāktu finansiālus ietaupījumus, Iestāde cieši sadarbojas ar citām Savienības iestādēm, aģentūrām un struktūrām, īpaši tām, kuru mītne atrodas turpat, kur ir Iestādes mītne. 

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Eiropas Darba iestādes izveide

Atsauces

COM(2018)0131 – C8-0118/2018 – 2018/0064(COD)

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

EMPL

16.4.2018

 

 

 

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

BUDG

16.4.2018

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Jens Geier

21.3.2018

Izskatīšana komitejā

10.7.2018

 

 

 

Pieņemšanas datums

25.9.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

30

5

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Nedzhmi Ali, Jean Arthuis, Reimer Böge, Lefteris Christoforou, Gérard Deprez, André Elissen, José Manuel Fernandes, Eider Gardiazabal Rubial, Jens Geier, Monika Hohlmeier, John Howarth, Zbigniew Kuźmiuk, Siegfried Mureşan, Jan Olbrycht, Răzvan Popa, Paul Rübig, Petri Sarvamaa, Jordi Solé, Eleftherios Synadinos, Indrek Tarand, Isabelle Thomas, Inese Vaidere, Monika Vana, Daniele Viotti, Marco Zanni, Manuel dos Santos, Stanisław Żółtek

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Karine Gloanec Maurin, Giovanni La Via, Ivana Maletić, Andrey Novakov

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

José Blanco López, Jonathan Bullock, Isabella De Monte, Sofia Ribeiro, Ruža Tomašić

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

30

+

ALDE

Nedzhmi Ali, Jean Arthuis, Gérard Deprez

ECR

Zbigniew Kuźmiuk, Ruža Tomašić

PPE

Reimer Böge, Lefteris Christoforou, José Manuel Fernandes, Monika Hohlmeier, Giovanni La Via, Ivana Maletić, Siegfried Mureşan, Andrey Novakov, Jan Olbrycht, Sofia Ribeiro, Petri Sarvamaa, Inese Vaidere

S&D

José Blanco López, Isabella De Monte, Eider Gardiazabal Rubial, Jens Geier, Karine Gloanec Maurin, John Howarth, Răzvan Popa, Manuel dos Santos, Isabelle Thomas, Daniele Viotti

VERTS/ALE

Jordi Solé, Indrek Tarand, Monika Vana

5

-

EFDD

Jonathan Bullock

ENF

André Elissen, Marco Zanni, Stanisław Żółtek

NI

Eleftherios Synadinos

1

0

PPE

Paul Rübig

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


Transporta un tūrisma komitejaS ATZINUMS (11.10.2018)

Nodarbinātības un sociālo lietu komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas Darba iestādi

(COM(2018)0131 – C8-0118/2018 – 2018/0064(COD))

Atzinuma sagatavotāja: Karima Delli

GROZĪJUMI

Transporta un tūrisma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Nodarbinātības un sociālo lietu komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums    1

Regulas priekšlikums

1. virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko izveido Eiropas Darba iestādi

Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko izveido Eiropas Darba aģentūru

(Dokuments attiecas uz EEZ un Šveici)

(Dokuments attiecas uz EEZ un Šveici)

Grozījums Nr.    2

Regulas priekšlikums

1. atsauce

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 46. pantu, 48. pantu, 53. panta 1. punktu, 62. pantu un 91. panta 1. punktu,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 46. pantu un 48. pantu,

Grozījums Nr.    3

Regulas priekšlikums

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2)  Atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienību 3. pantam Savienības darbība ir vērsta uz to, lai panāktu sociālo tirgus ekonomiku ar augstu konkurētspēju, kuras mērķis ir panākt pilnīgu nodarbinātību un sociālo attīstību, un Savienība veicina sociālo taisnīgumu un aizsardzību. Saskaņā ar LESD 9. pantu Savienībai, nosakot un īstenojot savu politiku un darbības, ir jāņem vērā prasības, kas cita starpā saistītas ar augsta līmeņa nodarbinātības veicināšanu, atbilstīgas sociālās aizsardzības nodrošināšanu, sociālās atstumtības apkarošanu, kā arī ar izglītības, mācību un cilvēku veselības aizsardzības līmeņa paaugstināšanu.

(2)  Atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienību 3. pantam Savienības darbība ir vērsta uz to, lai panāktu sociālo tirgus ekonomiku ar augstu konkurētspēju, kuras mērķis ir panākt pilnīgu nodarbinātību un sociālo attīstību, un Savienība veicina sociālo taisnīgumu un aizsardzību. Saskaņā ar LESD 9. pantu Savienībai, nosakot un īstenojot savu politiku un darbības, ir jāņem vērā prasības, kas cita starpā saistītas ar augsta līmeņa nodarbinātības veicināšanu, atbilstīgas sociālās aizsardzības nodrošināšanu, sociālās atstumtības apkarošanu, kā arī ar izglītības, mācību un cilvēku veselības aizsardzības līmeņa paaugstināšanu. Saskaņā ar LES 5. pantu uz Savienības kompetenču īstenošanu attiecas noteikumi par subsidiaritāti un proporcionalitāti.

Pamatojums

Ir svarīgi nodrošināt, ka, nosakot Iestādes uzdevumus, tiek ievēroti noteikumi par proporcionalitāti un subsidiaritāti.

Grozījums Nr.    4

Regulas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5)  Būtu jāizveido Eiropas Darba iestāde (“Iestāde”), lai palīdzētu stiprināt taisnīgumu vienotajā tirgū un uzticēšanos tam. Šajā nolūkā Iestādei būtu jāatbalsta dalībvalstis un Komisija centienos stiprināt privātpersonu un darba devēju piekļuvi informācijai par viņu tiesībām un pienākumiem darbaspēka pārrobežu mobilitātes situācijās, un piekļuvi attiecīgajiem pakalpojumiem, jāatbalsta noteikumu ievērošana un dalībvalstu sadarbība, lai nodrošinātu Savienības tiesību aktu efektīvu piemērošanu šajās jomās, un jāuzņemas mediatora loma un jāatvieglo risinājumi pārrobežu strīdu vai darba tirgus traucējumu gadījumā.

(5)  Būtu jāizveido Eiropas Darba aģentūra (“Aģentūra”), lai palīdzētu stiprināt taisnīgumu vienotajā tirgū un uzticēšanos tam un veicinātu darba ņēmēju pārvietošanās brīvību un pakalpojumu brīvu apriti vienotajā tirgū, vienlaikus ievērojot proporcionalitātes un subsidiaritātes principus. Šajā nolūkā Aģentūrai būtu jāatbalsta dalībvalstis un Komisija centienos visās dalībvalstīs stiprināt darba ņēmēju un darba devēju piekļuvi attiecīgai jaunākajai informācijai par viņu tiesībām un pienākumiem darbaspēka pārrobežu mobilitātes situācijās, izmantojot Aģentūras tīmekļa portālu, un piekļuvi attiecīgajiem pakalpojumiem, un jāveicina dalībvalstu sadarbība, lai nodrošinātu Savienības tiesību aktu efektīvu piemērošanu šajās jomās, un jāuzņemas mediatora loma un jāatvieglo risinājumi pārrobežu strīdu vai darba tirgus traucējumu gadījumā.

Pamatojums

Eiropas Darba aģentūras izveides galvenajam mērķim vajadzētu būt darba ņēmēju pārvietošanās brīvības veicināšanai vienotajā tirgū. Lai to panāktu, ir būtiski visās ES dalībvalstīs stiprināt piekļuvi attiecīgai informācijai par pārrobežu mobilitāti. To varētu izdarīt, izveidojot pieejamu Aģentūras tīmekļa portālu, kurā tiek ievietota atjaunināta informācija.

Grozījums Nr.    5

Regulas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6)  Iestādei būtu jāveic savas darbības darbaspēka pārrobežu mobilitātes un sociālā nodrošinājuma koordinēšanas jomā, tostarp darbinieku pārvietošanās brīvības, darbinieku norīkošanas un ļoti mobilu pakalpojumu jomā. Tai arī būtu jāuzlabo arī dalībvalstu sadarbība nedeklarēta darba novēršanā. Ja Iestāde savu darbību veikšanas laikā uzzina par iespējamiem pārkāpumiem, tostarp Savienības tiesību aktu jomās, kas neietilpst Iestādes darbības jomā, piemēram, par pārkāpumiem attiecībā uz darba apstākļiem, veselības aizsardzību un drošību vai par trešo valstu valstspiederīgo, kas valstī uzturas nelikumīgi, nodarbināšanu, tai būtu jāspēj par tiem ziņot un šajos jautājumos sadarboties ar Komisiju, kompetentajām Savienības iestādēm un vajadzības gadījumā valsts iestādēm.

(6)  Aģentūrai būtu jāveic savas darbības darbaspēka pārrobežu mobilitātes un sociālā nodrošinājuma koordinēšanas jomā, tostarp darbinieku pārvietošanās brīvības un pakalpojumu jomā. Aģentūrai arī būtu jāuzlabo dalībvalstu sadarbība, lai autotransporta nozarē novērstu nedeklarētu darbu un “pastkastīšu uzņēmumu” dibināšanu, kas sekmējis konkurences kropļošanu šajā nozarē. Ja Aģentūra, īstenojot savu darbību, uzzina par iespējamiem pārkāpumiem, tai būtu jāspēj par tiem ziņot Komisijai un valsts iestādēm.

Grozījums Nr.    6

Regulas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8)  Dažos gadījumos, lai risinātu konkrētas vajadzības konkrētās nozarēs, piemēram, starptautisko pārvadājumu nozarē, ir pieņemti Savienības tiesību akti atsevišķās nozarēs. Iestādei būtu jāpievēršas arī šādu Savienības nozaru tiesību aktu  jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 561/200649, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/22/EK50, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1071/200951 un Direktīvas (ar ko groza Direktīvu 2006/22/EK COM(2017)278)52 piemērošanas pārrobežu aspektiem.

(8)  Dažos gadījumos, lai risinātu konkrētas vajadzības konkrētās nozarēs, piemēram, starptautisko pārvadājumu nozarē, ir pieņemti Savienības tiesību akti atsevišķās nozarēs. Ja attiecīgā dalībvalsts tam ir devusi iepriekšēju piekrišanu, Aģentūra var pievērsties arī šādu Savienības nozaru tiesību aktu  jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 561/200649, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/22/EK50, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1071/200951 un Direktīvas (ar ko groza Direktīvu 2006/22/EK ― COM(2017)278)52 piemērošanas pārrobežu aspektiem.

_________________

_________________

49 Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. marta Regula (EK) Nr. 561/2006, ar ko paredz dažu sociālās jomas tiesību aktu saskaņošanu saistībā ar autotransportu, groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3821/85 un Padomes Regulu (EK) Nr. 2135/98 un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 3820/85 (OV L 102, 11.4.2006., 1. lpp.).

49 Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. marta Regula (EK) Nr. 561/2006, ar ko paredz dažu sociālās jomas tiesību aktu saskaņošanu saistībā ar autotransportu, groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3821/85 un Padomes Regulu (EK) Nr. 2135/98 un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 3820/85 (OV L 102, 11.4.2006., 1. lpp.).

50 Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. marta Direktīva 2006/22/EK par minimālajiem nosacījumiem Padomes Regulu (EEK) Nr. 3820/85 un Nr. 3821/85 īstenošanai saistībā ar sociālās jomas tiesību aktiem attiecībā uz darbībām autotransporta jomā un par Padomes Direktīvas 88/599/EEK atcelšanu (OV L 102, 11.4.2006., 35. lpp.).

50 Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. marta Direktīva 2006/22/EK par minimālajiem nosacījumiem Padomes Regulu (EEK) Nr. 3820/85 un Nr. 3821/85 īstenošanai saistībā ar sociālās jomas tiesību aktiem attiecībā uz darbībām autotransporta jomā un par Padomes Direktīvas 88/599/EEK atcelšanu (OV L 102, 11.4.2006., 35. lpp.).

51 Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regula (EK) Nr. 1071/2009, ar ko nosaka kopīgus noteikumus par autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanas nosacījumiem un atceļ Padomes Direktīvu 96/26/EK (OV L 300, 14.11.2009., 51. lpp.).

51 Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regula (EK) Nr. 1071/2009, ar ko nosaka kopīgus noteikumus par autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanas nosacījumiem un atceļ Padomes Direktīvu 96/26/EK (OV L 300, 14.11.2009., 51. lpp.).

52 COM(2017)278 – Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko attiecībā uz izpildes nodrošināšanas prasībām groza Direktīvu 2006/22/EK un attiecībā uz Direktīvu 96/71/EK un Direktīvu 2014/67/ES nosaka īpašus noteikumus autotransporta nozarē strādājošo transportlīdzekļu vadītāju norīkošanai darbā.

52 COM(2017)278 – Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko attiecībā uz izpildes nodrošināšanas prasībām groza Direktīvu 2006/22/EK un attiecībā uz Direktīvu 96/71/EK un Direktīvu 2014/67/ES nosaka īpašus noteikumus autotransporta nozarē strādājošo transportlīdzekļu vadītāju norīkošanai darbā.

Grozījums Nr.    7

Regulas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9)  Privātpersonām, uz kurām attiecas Iestādes darbības, vajadzētu būt personām, uz kurām attiecas Savienības tiesību akti šīs regulas darbības jomas ietvaros, ieskaitot darbiniekus, pašnodarbinātas personas, darba meklētājus un ekonomiski neaktīvas personas; šo personu vidū vajadzētu būt gan Savienības pilsoņiem, gan trešo valstu valstspiederīgajiem, kas ir likumīgi Savienības rezidenti, piemēram, norīkotiem darbiniekiem, ES zilās kartes turētājiem, uzņēmuma ietvaros pārceltiem darbiniekiem vai pastāvīgiem iedzīvotājiem, kā arī viņu ģimenes locekļiem.

(9)  Privātpersonām, uz kurām attiecas Aģentūras darbības, vajadzētu būt personām, uz kurām attiecas Savienības tiesību akti šīs regulas darbības jomas ietvaros, ieskaitot darbiniekus, pašnodarbinātas personas, darba meklētājus un ekonomiski neaktīvas personas; šo personu vidū vajadzētu būt gan Savienības pilsoņiem, gan trešo valstu valstspiederīgajiem, kas ir likumīgi Savienības rezidenti, ES zilās kartes turētājiem, uzņēmuma ietvaros pārceltiem darbiniekiem vai pastāvīgiem iedzīvotājiem, kā arī viņu ģimenes locekļiem, kā to paredz attiecīgie Savienības tiesību akti, kuri regulē viņu pārvietošanos Savienības teritorijā.

Grozījums Nr.    8

Regulas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11)  Lai nodrošinātu, ka privātpersonas un darba devēji var gūt labumu no taisnīga un efektīva iekšējā tirgus, Iestādei būtu jāveicina to iespējas būt mobiliem vai sniegt pakalpojumus un pieņemt darbā jebkurā vietā Savienībā. Tas ietver atbalstu privātpersonu pārrobežu mobilitātei, atvieglojot piekļuvi pārrobežu mobilitātes pakalpojumiem, tādiem kā darba, stažēšanās un māceklības piedāvājumu pārrobežu piemeklēšana, un sekmējot mobilitātes shēmas, piemēram, “Tava pirmā EURES darbavieta” vai “ErasmusPRO”. Iestādei – sadarbībā ar citiem Savienības informācijas dienestiem, piemēram, “Tavs Eiropas padomdevējs”, un pilnībā izmantojot portālu “Tava Eiropa”, kurš kļūs par nākotnes vienotās digitālās vārtejas53 pamatu, un nodrošinot saskanību ar to, – būtu arī jāpalīdz uzlabot informācijas pārredzamība, tostarp par tiesībām un pienākumiem, kas izriet no Savienības tiesību aktiem, un privātpersonu un darba devēju piekļuve pakalpojumiem.

(11)  Lai nodrošinātu, ka darba ņēmēji un darba devēji var pilnībā gūt labumu no taisnīga un efektīva iekšējā tirgus, Aģentūrai būtu jāveicina to iespējas būt mobiliem vai sniegt pakalpojumus un pieņemt darbā jebkurā vietā Savienībā. Tas ietver atbalstu privātpersonu pārrobežu mobilitātei, izveidojot pieejamu tīmekļa portālu, kurā ir ietverti atjaunināti un visaptveroši dati par darba tiesībām un darba apstākļiem visās Savienības dalībvalstīs, atvieglojot piekļuvi pārrobežu mobilitātes pakalpojumiem, tādiem kā darba, stažēšanās un māceklības piedāvājumu pārrobežu piemeklēšana, un sekmējot mobilitātes shēmas, piemēram, “Tava pirmā EURES darbavieta” vai “ErasmusPRO”. Aģentūrai – sadarbībā ar citiem Savienības informācijas dienestiem, piemēram, “Tavs Eiropas padomdevējs”, un pilnībā izmantojot portālu “Tava Eiropa”, kurš kļūs par nākotnes vienotās digitālās vārtejas53 pamatu, un nodrošinot saskanību ar to, – būtu arī jāpalīdz uzlabot informācijas pārredzamība, tostarp par tiesībām un pienākumiem, kas izriet no Savienības tiesību aktiem, un privātpersonu un darba devēju piekļuve pakalpojumiem.

_________________

_________________

53 Regula [Vienotā digitālā vārteja ― COM(2017)256].

53 Regula [Vienotā digitālā vārteja ― COM(2017)256].

Grozījums Nr.    9

Regulas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12)  Šajā nolūkā Iestādei būtu jāsadarbojas ar citām attiecīgām Savienības iniciatīvām un tīkliem, īpaši ar Eiropas valstu nodarbinātības dienestu (VND) tīklu54, Eiropas Biznesa atbalsta tīklu55, Robežu kontaktpunktu56 un SOLVIT57, kā arī attiecīgajiem valstu dienestiem, piemēram, struktūrām, kuras veicina vienlīdzīgu attieksmi un atbalsta Savienības darbiniekus un viņu ģimenes locekļus un kuras dalībvalstis izraudzījušās saskaņā ar Direktīvu 2014/54/ES, un valstu kontaktpunktiem, kas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/24/ES58 ir nozīmēti, lai sniegtu informāciju par veselības aprūpi. Iestādei arī būtu jāapsver sinerģija ar ierosināto Eiropas pakalpojumu e-karti59, īpaši attiecībā uz tiem gadījumiem, kuros dalībvalstis izvēlas iesniegt deklarācijas par norīkotajiem darbiniekiem, izmantojot e-kartes platformu. Iestādei būtu jāaizstāj Komisija attiecībā uz Eiropas Nodarbinātības dienestu tīkla (EURES) Eiropas Koordinācijas biroja, kurš izveidots saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 2016/589, pārvaldību, ieskaitot lietotāju vajadzību un darbības prasību noteikšanu EURES portāla un saistīto IT pakalpojumu efektivitātes nodrošināšanai, izņemot IT nodrošināšanu un IT infrastruktūras darbību un pilnveidi, par ko joprojām gādās Komisija.

(12)  Šajā nolūkā Aģentūrai būtu jāsadarbojas ar citām attiecīgām Savienības iniciatīvām un tīkliem, īpaši ar Eiropas valstu nodarbinātības dienestu (VND) tīklu54, Eiropas Biznesa atbalsta tīklu55, Robežu kontaktpunktu56 un SOLVIT57, kā arī valstu kompetentajiem dienestiem, piemēram, struktūrām, kuras veicina vienlīdzīgu attieksmi un atbalsta Savienības darbiniekus un viņu ģimenes locekļus un kuras dalībvalstis izraudzījušās saskaņā ar Direktīvu 2014/54/ES, un valstu kontaktpunktiem, kas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/24/ES58 ir nozīmēti, lai sniegtu informāciju par veselības aprūpi. Aģentūrai arī būtu jāapsver sinerģija ar ierosināto Eiropas pakalpojumu e-karti59, īpaši attiecībā uz tiem gadījumiem, kuros dalībvalstis izvēlas iesniegt deklarācijas par norīkotajiem darbiniekiem, izmantojot e-kartes platformu. Aģentūrai būtu jāaizstāj Komisija attiecībā uz Eiropas Nodarbinātības dienestu tīkla (EURES) Eiropas Koordinācijas biroja, kurš izveidots saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 2016/589, pārvaldību, ieskaitot lietotāju vajadzību un darbības prasību noteikšanu EURES portāla un saistīto IT pakalpojumu efektivitātes nodrošināšanai, izņemot IT nodrošināšanu un IT infrastruktūras darbību un pilnveidi, par ko joprojām gādās Komisija.

_________________

_________________

54 Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Lēmums Nr. 573/2014/ES par ciešāku sadarbību starp valstu nodarbinātības dienestiem (VND) (OV L 159, 28.5.2014., 32. lpp.).

54 Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Lēmums Nr. 573/2014/ES par ciešāku sadarbību starp valstu nodarbinātības dienestiem (VND) (OV L 159, 28.5.2014., 32. lpp.).

55 Eiropas Biznesa atbalsta tīkls, https://een.ec.europa.eu/

55 Eiropas Biznesa atbalsta tīkls, https://een.ec.europa.eu/.

56 Komisijas paziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam “Izaugsmes un kohēzijas veicināšana ES pierobežas reģionos”, COM(2017) 534.

56 Komisijas paziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam “Izaugsmes un kohēzijas veicināšana ES pierobežas reģionos”, COM(2017) 534.

57 Komisijas 2013. gada 17. septembra Ieteikums par principiem, kas reglamentē SOLVIT (OV L 249, 19.9.2011., 10. lpp.).

57 Komisijas 2013. gada 17. septembra Ieteikums par principiem, kas reglamentē SOLVIT (OV L 249, 19.9.2011., 10. lpp.).

58 Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 9. marta Direktīva 2011/24/ES par pacientu tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē (OV L 88, 4.4.2011., 45. lpp.).

58 Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 9. marta Direktīva 2011/24/ES par pacientu tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē (OV L 88, 4.4.2011., 45. lpp.).

59 COM(2016) 824 final un COM(2016) 823 final.

59 COM(2016) 824 final un COM(2016) 823 final.

Grozījums Nr.    10

Regulas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13)  Lai nodrošinātu Savienības tiesību aktu taisnīgu, vienkāršu un efektīvu piemērošanu, Iestādei būtu jāatbalsta sadarbība un savlaicīga informācijas apmaiņa starp dalībvalstīm. Valsts sadarbības koordinatoriem, kas strādā Iestādē, kopā ar pārējo personālu būtu jāatbalsta dalībvalstu sadarbības pienākumu izpilde, jāpaātrina apmaiņas starp tām ar tādu procedūru palīdzību, kas paredzētas, lai mazinātu kavēšanos, un jānodrošina saikne ar citiem valsts sadarbības koordinatoru birojiem, struktūrām un kontaktpunktiem, kas izveidoti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem. Iestādei būtu jāveicina inovatīvu pieeju izmantošana rezultatīvai un efektīvai pārrobežu sadarbībai, ieskaitot elektroniskos datu apmaiņas rīkus, piemēram, sociālā nodrošinājuma informācijas elektroniskās apmaiņas (EESSI) sistēmu un Iekšējā tirgus informācijas sistēmu (IMI), un būtu jāsekmē procedūru digitalizācija un tādu IT rīku uzlabošana, kuri tiek izmantoti ziņu apmaiņai starp valstu iestādēm.

(13)  Lai nodrošinātu Savienības tiesību aktu nediskriminējošu, samērīgu, taisnīgu, vienkāršu un efektīvu piemērošanu, Aģentūrai būtu jāatbalsta un jāuzlabo sadarbība un savlaicīga informācijas apmaiņa starp dalībvalstīm. Valsts sadarbības koordinatoriem, kas strādā Aģentūrā, kopā ar pārējo personālu būtu jāatbalsta dalībvalstu sadarbības pienākumu izpilde, jāpaātrina apmaiņas starp tām ar tādu procedūru palīdzību, kas paredzētas, lai mazinātu kavēšanos, un jānodrošina saikne ar citiem valsts sadarbības koordinatoru birojiem, struktūrām un kontaktpunktiem, kas izveidoti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem. Aģentūrai būtu jāveicina inovatīvu pieeju izmantošana rezultatīvai un efektīvai pārrobežu sadarbībai, ieskaitot elektroniskos datu apmaiņas rīkus, piemēram, sociālā nodrošinājuma informācijas elektroniskās apmaiņas (EESSI) sistēmu un Iekšējā tirgus informācijas sistēmu (IMI), un būtu jāsekmē procedūru digitalizācija un tādu IT rīku uzlabošana, kuri tiek izmantoti ziņu apmaiņai starp valstu iestādēm. Turklāt Aģentūrai ir jāveicina šādu sistēmu izmantošana informācijas apmaiņai transporta nozarē: i) Eiropas autotransporta uzņēmumu reģistrs (ERRU), kas izveidots saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1071/2009, lai efektīvi un saskaņoti apmainītos ar informāciju, kas ietverta valsts transporta uzņēmumu reģistros; un ii) Iekšējā tirgus informācijas sistēma (IMI), kas izveidota saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1024/2012, ar ko dalībvalstis var ieviest administratīvo sadarbību un apmainīties ar datiem un informāciju saistībā ar noteikumu ievērošanas kontroli. Lai nodrošinātu atbilstību Savienības tiesību aktiem, valstu inspektoriem, kuri ir atbildīgi par pārbaudēm uz ceļa, vajadzētu būt tiešai piekļuvei abām sistēmām reālajā laikā, izmantojot elektronisku pieteikumu, kas ir standartizēts visās dalībvalstīs. Aģentūrai būtu jāveicina šāda elektroniska piemērošana.

Grozījums Nr.    11

Regulas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14)  Lai palielinātu dalībvalstu spējas cīnīties pret Savienības tiesību aktu pārkāpumiem, kuriem ir pārrobežu dimensija, tās darbības jomā, Iestādei būtu jāatbalsta valstu iestādes saskaņotu un kopīgu inspekciju veikšanā, tostarp atvieglojot inspekciju īstenošanu saskaņā ar Direktīvas 2014/67/ES 10. pantu. Tām jānotiek pēc dalībvalstu pieprasījuma vai pēc to piekrišanas Iestādes ierosinājumam. Iestādei dalībvalstīm, kas piedalās saskaņotajās vai kopīgajās inspekcijās, būtu jāsniedz stratēģisks, loģistikas un tehnisks atbalsts, pilnībā ievērojot konfidencialitātes prasības. Inspekcijas būtu jāveic, vienojoties ar attiecīgajām dalībvalstīm, un tām būtu jānotiek pilnībā atbilstoši attiecīgo dalībvalstu tiesību aktos paredzētajam tiesiskajam regulējumam, un dalībvalstīm būtu jānodrošina saskaņoto vai kopīgo inspekciju rezultātu pēcpasākumi saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

(14)  Lai palielinātu dalībvalstu spējas cīnīties pret Savienības tiesību aktu pārkāpumiem, kuriem ir pārrobežu dimensija, tās darbības jomā, Aģentūrai būtu jāatbalsta valstu iestādes saskaņotu un kopīgu inspekciju un pārbaužu veikšanā, tostarp atvieglojot pārbaužu un inspekciju īstenošanu saskaņā ar Direktīvas 2014/67/ES 10. pantu. Tām jānotiek pēc dalībvalstu pieprasījuma vai pēc to piekrišanas Aģentūras ierosinājumam un jebkurā gadījumā ar attiecīgās dalībvalsts piekrišanu. Aģentūrai būtu jāsniedz dalībvalstīm, kas piedalās saskaņotajās vai kopīgajās inspekcijās, stratēģisks, loģistikas un tehnisks atbalsts, pilnībā ievērojot konfidencialitātes prasības. Inspekcijas būtu jāveic, vienojoties ar attiecīgo dalībvalsti, un tām būtu jānotiek pilnībā atbilstoši attiecīgās dalībvalsts, kuras teritorijā inspekcija tiek veikta, tiesību aktos paredzētajam tiesiskajam regulējumam, un dalībvalstij būtu jānodrošina saskaņoto vai kopīgo inspekciju rezultātu pēcpasākumi saskaņā ar šiem valsts tiesību aktiem.

Pamatojums

Ir svarīgi precizēt, ka inspekcijas var veikt tikai atbilstoši attiecīgās dalībvalsts, kuras teritorijā inspekcija tiek veikta, tiesību aktos paredzētajam tiesiskajam regulējumam.

Grozījums Nr.    12

Regulas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15)  Lai sekotu līdzi jaunākajām tendencēm, problēmām vai nepilnībām darbaspēka mobilitātes un sociālā nodrošinājuma koordinēšanas jomā, Iestādei būtu jāizveido analītiskās un riska novērtēšanas spējas. Tajās būtu jāietilpst darba tirgus analīzes un pētījumu veikšanai, kā arī salīdzinošajai izvērtēšanai. Iestādei būtu jāuzrauga potenciāla prasmju vai darbaspēka pārrobežu plūsmu nelīdzsvarotība, tostarp tās iespējamā ietekme uz teritoriālo kohēziju. Iestādei arī būtu jāsniedz atbalsts riska novērtējumā, kas minēts Direktīvas 2014/67/ES 10. pantā. Iestādei būtu jānodrošina sinerģija un papildināmība ar citām Savienības aģentūrām un tīkliem. Tam būtu jāietver SOLVIT un līdzīgu dienestu ieguldījuma pieprasīšana attiecībā uz problēmām, kas privātpersonām un uzņēmumiem atkārtoti rodas savu tiesību īstenošanā jomās, kuras aptver Iestādes darbības joma. Iestādei arī būtu jāatvieglo un jāracionalizē datu vākšanas darbības, kuras paredz attiecīgie Savienības tiesību akti tās darbības jomā. Tas nenozīmē jaunu ziņošanas pienākumu radīšanu dalībvalstīm.

(15)  Lai sekotu līdzi jaunākajām tendencēm, problēmām vai nepilnībām darbaspēka mobilitātes un sociālā nodrošinājuma koordinēšanas jomā, Aģentūrai sadarbībā ar dalībvalstīm un sociālajiem partneriem būtu jāizveido analītiskās un riska novērtēšanas spējas. Tajās būtu jāietilpst darba tirgus analīzes un pētījumu veikšanai, kā arī salīdzinošajai izvērtēšanai. Aģentūrai būtu jāuzrauga potenciāla prasmju vai darbaspēka pārrobežu plūsmu nelīdzsvarotība, tostarp tās iespējamā ietekme uz teritoriālo kohēziju. Aģentūrai arī būtu jāsniedz atbalsts riska novērtējumā, kas minēts Direktīvas 2014/67/ES 10. pantā. Aģentūrai būtu jānodrošina sinerģija un papildināmība ar citām Savienības aģentūrām un tīkliem. Tam būtu jāietver SOLVIT un līdzīgu dienestu ieguldījuma pieprasīšana attiecībā uz problēmām, kas privātpersonām un uzņēmumiem atkārtoti rodas savu tiesību īstenošanā jomās, kuras aptver Aģentūras darbības joma. Aģentūrai arī būtu jāatvieglo un jāracionalizē datu vākšanas darbības, kuras paredz attiecīgie Savienības tiesību akti tās darbības jomā. Tas nenozīmē jaunu ziņošanas pienākumu radīšanu dalībvalstīm.

Grozījums Nr.    13

Regulas priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16)  Lai stiprinātu valsts iestāžu spējas un uzlabotu Savienības tiesību aktu konsekventu piemērošanu tās darbības jomā, Iestādei būtu jāpalīdz valsts iestāžu darbībā, tostarp izstrādājot praktiskas vadlīnijas, izveidojot apmācības programmas un programmas, kas vērstas uz mācīšanos no līdzbiedriem, veicinot savstarpējās palīdzības projektus, atvieglojot personāla apmaiņu, piemēram, tādu, kas minēta Direktīvas 2014/67/ES 8. pantā, un atbalstot dalībvalstis tādu informētības veicināšanas kampaņu organizēšanā, kurās privātpersonas un darba devēji tiek informēti par to tiesībām un pienākumiem. Iestādei būtu jāveicina apmaiņa ar labu praksi, tās izplatīšana un pārņemšana.

(16)  Lai stiprinātu valsts iestāžu spējas un uzlabotu Savienības tiesību aktu konsekventu piemērošanu un izpildi tās darbības jomā, Aģentūrai būtu jāpalīdz valsts iestāžu darbībā un jāsniedz tehniskā palīdzība, tostarp izstrādājot praktiskas vadlīnijas, izveidojot apmācības programmas un programmas, kas vērstas uz mācīšanos no līdzbiedriem, veicinot savstarpējās palīdzības projektus un regulāras salīdzinošās izvērtēšanas, atvieglojot personāla apmaiņu, piemēram, tādu, kas minēta Direktīvas 2014/67/ES 8. pantā, un atbalstot dalībvalstis tādu informētības veicināšanas kampaņu organizēšanā, kurās privātpersonas un darba devēji tiek informēti par to tiesībām un pienākumiem. Aģentūrai būtu jāsniedz palīdzība Savienības tiesību aktu saskaņotā īstenošanā un jāveicina apmaiņa ar labu praksi, tās izplatīšana un pārņemšana, kā arī kopīgu digitālo instrumentu ieviešana un izmantošana.

Grozījums Nr.    14

Regulas priekšlikums

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17)  Iestādei būtu jānodrošina platforma tādu dalībvalstu strīdu izšķiršanai, kas attiecas uz Savienības tiesību aktu piemērošanu tās darbības jomā. Tai būtu jāizmanto sociālā nodrošinājuma koordinēšanas jomā esošie dialoga un samierināšanas mehānismi, kurus atzinīgi vērtē dalībvalstis60 un kuru nozīmi atzīst Tiesa61. Dalībvalstīm būtu jāspēj lietas nodot mediācijai Iestādē saskaņā ar šim nolūkam izveidotām standarta procedūrām. Iestādei būtu jārisina tikai dalībvalstu strīdi, bet privātpersonām un darba devējiem, kuri saskaras ar grūtībām savu Savienības tiesību īstenošanā, būtu jāturpina vērsties valsts un Savienības dienestos, kuri paredzēti šādu lietu izskatīšanai, piemēram, SOLVIT tīklā, kurā Iestādei šādas lietas būtu jānodod. SOLVIT tīklam arī būtu jāspēj Iestādes izskatīšanai nodot lietas, kurās problēmu nevar atrisināt starp valstu pārvaldēm esošo atšķirību dēļ.

(17)  Privātpersonām un darba devējiem, kuri saskaras ar grūtībām savu Savienības tiesību īstenošanā, būtu jāturpina vērsties valsts un Savienības dienestos, kuri paredzēti šādu lietu izskatīšanai, piemēram, SOLVIT tīklā, kurā Aģentūrai šādas lietas būtu jānodod. SOLVIT tīklam arī būtu jāspēj Aģentūras izskatīšanai nodot lietas, kurās problēmu nevar atrisināt starp valstu pārvaldēm esošo atšķirību dēļ.

_________________

 

60 Padomes 2017. gada 26. oktobra daļēja vispārēja pieeja attiecībā uz priekšlikumu regulai, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu un Regulu (EK) Nr. 987/2009, ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EK) Nr. 883/2004, 13645/1/17.

 

61 Lieta C-236/88, EU:C:1990:303, 17. punkts; lieta C-202/97, EU:C:2000:75, 57.–58. punkts; lieta C-178/97, EU:C:2000:169, 44.-45. punkts; lieta C-2/05, EU:C:2006:69, 28.-29. punkts; lieta C-12/14, EU:C:2016:135, 39.-41. punkts; lieta C-359/16, EU:C:2018:63, 44.–45. punkts.

 

Grozījums Nr.    15

Regulas priekšlikums

18. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18)  Lai atvieglotu darba tirgus pielāgošanas pārvaldību, Iestādei būtu jāatvieglo sadarbība starp attiecīgajām ieinteresētajām personām, lai risinātu darba tirgus traucējumus, kas skar vairāk nekā vienu dalībvalsti un ko rada, piemēram, pārstrukturēšanās gadījumi vai lieli projekti, kas ietekmē nodarbinātību pierobežu reģionos.

(18)  Lai atvieglotu darba tirgus pielāgošanas pārvaldību, Aģentūrai būtu jāatvieglo sadarbība starp ieinteresētajām personām un attiecīgajām iestādēm, lai risinātu darba tirgus traucējumus, kas skar vairāk nekā vienu dalībvalsti un ko rada, piemēram, pārstrukturēšanās gadījumi vai lieli projekti, kas ietekmē nodarbinātību pierobežu reģionos.

Grozījums Nr.    16

Regulas priekšlikums

21. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(21)  Lai nodrošinātu efektīvu Iestādes darbību, tās Valdē vajadzētu būt pārstāvētām dalībvalstīm un Komisijai. Valdes sastāvam, ieskaitot priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka atlasi, būtu jāatbilst dzimumu līdzsvara, pieredzes un kvalifikācijas principiem. Lai nodrošinātu rezultatīvu un efektīvu Iestādes darbību, Valdei jo īpaši būtu jāpieņem gada darba programma, jāveic savas funkcijas attiecībā uz Iestādes budžetu, jāpieņem Iestādei piemērojamie finansiālie noteikumi, jāieceļ izpilddirektors un jānosaka procedūras, kas attiecas uz izpilddirektora lēmumu pieņemšanu attiecībā uz Iestādes darbības uzdevumiem. Trešo valstu, kas nav Savienības dalībvalstis, pārstāvji, kuri piemēro Savienības noteikumus Iestādes darbības jomā, drīkst piedalīties Valdes sanāksmēs kā novērotāji.

(21)  Lai nodrošinātu efektīvu Aģentūras darbību, tās Valdē vajadzētu būt pārstāvētām dalībvalstīm un Komisijai. Valdes sastāvam, ieskaitot priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka atlasi, būtu jāatbilst dzimumu līdzsvara, pieredzes, kvalifikācijas un taisnīgas ģeogrāfiskās pārstāvības principiem. Lai nodrošinātu rezultatīvu un efektīvu Aģentūras darbību, Valdei jo īpaši būtu jāpieņem gada darba programma, jāveic savas funkcijas attiecībā uz Aģentūras budžetu, jāpieņem Iestādei piemērojamie finansiālie noteikumi, jāieceļ izpilddirektors un jānosaka procedūras, kas attiecas uz izpilddirektora lēmumu pieņemšanu attiecībā uz Aģentūras darbības uzdevumiem. Trešo valstu, kas nav Savienības dalībvalstis, pārstāvji, kuri piemēro Savienības noteikumus Aģentūras darbības jomā, drīkst piedalīties Valdes sanāksmēs kā novērotāji.

Grozījums Nr.    17

Regulas priekšlikums

24. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(24)  Lai garantētu Iestādes pilnīgu autonomiju un neatkarību, tai būtu jāpiešķir autonoms budžets, kura ieņēmumus veido iemaksas no Savienības vispārējā budžeta, brīvprātīgas finanšu iemaksas no dalībvalstīm un iemaksas no trešām valstīm, kas iesaistās Iestādes darbā. Izņēmuma un pienācīgi pamatotos gadījumos tai būtu jāspēj saņemt deleģēšanas nolīgumus vai ad hoc dotācijas un iekasēt maksu par publikācijām vai jebkādiem pakalpojumiem, ko sniedz Iestāde.

(24)  Lai garantētu Aģentūras pilnīgu autonomiju un neatkarību, tai būtu jāpiešķir autonoms budžets, kura ieņēmumus veido iemaksas no Savienības vispārējā budžeta un brīvprātīgas finanšu iemaksas no dalībvalstīm, kas iesaistās Aģentūras darbā. Izņēmuma un pienācīgi pamatotos gadījumos tai būtu jāspēj saņemt deleģēšanas nolīgumus vai ad hoc dotācijas un iekasēt maksu par publikācijām vai konkrētiem pakalpojumiem, ko sniedz Aģentūra pēc ieinteresēto pušu pieprasījuma.

Grozījums Nr.    18

Regulas priekšlikums

27.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(27a)  Aģentūras mītnes atrašanās vieta būtu jānosaka, pilnībā ievērojot 2012. gada 19. jūlija kopīgo paziņojumu par decentralizētām aģentūrām, tostarp tajā paredzētos ģeogrāfiskās līdzsvarotības kritērijus.

Pamatojums

Lai nodrošinātu atrašanās vietas noteikšanas procedūras juridisko skaidrību, ir svarīgi iekļaut šo noteikumu.

Grozījums Nr.    19

Regulas priekšlikums

32. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(32)  Iestādei būtu jāpapildina Administratīvās komisijas sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijai, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 883/2004 (“Administratīvā komisija”), darbības tiktāl, cik tā veic regulatīvos uzdevumus, kas saistīti ar Regulas (EK) Nr. 883/2004 un Regulas (EK) Nr. 987/2009 piemērošanu. Tomēr Iestādei būtu jāpārņem darbības uzdevumi, kuri pašlaik tiek veikti Administratīvās komisijas ietvaros, piemēram, nodrošināt mediācijas funkciju starp dalībvalstīm, nodrošināt forumu ar Regulas (EK) Nr. 883/2004 un Regulas (EK) Nr. 987/2009 piemērošanu saistīto finanšu jautājumu risināšanai, tādējādi aizstājot ar minētajām regulām izveidoto Revīzijas padomi šīs funkcijas izpildē, kā arī tādu jautājumu risināšanai, kas saistīti ar datu elektronisko apmaiņu un IT rīkiem minēto regulu piemērošanas atvieglošanai, tādējādi aizstājot ar minētajām regulām izveidoto Datu apstrādes tehnisko komisiju šīs funkcijas izpildē.

svītrots

Pamatojums

Visas minētās struktūras ir saistītas ar jautājumiem, kas ietilpst valstu kompetencē.

Grozījums Nr.    20

Regulas priekšlikums

37.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(37a)  Parlamentam būtu sistemātiski un līdzvērtīgi Komisijai un Padomei jāiesaistās kritēriju noteikšanā un novērtēšanā attiecībā uz Aģentūras mītnes atrašanās vietu;

Grozījums Nr.    21

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Ar šo regulu izveido Eiropas Darba iestādi (“Iestāde”).

1.  Ar šo regulu izveido Eiropas Darba aģentūru (“Aģentūra”).

Grozījums Nr.    22

Regulas priekšlikums

1. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Iestāde palīdz dalībvalstīm un Komisijai jautājumos, kas attiecas uz darbaspēka pārrobežu mobilitāti un sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinēšanu Savienībā.

2.  Aģentūra palīdz dalībvalstīm un Komisijai jautājumos, kas attiecas uz Savienības tiesību aktu efektīvu piemērošanu un Savienības darba tiesību izpildi darbaspēka pārrobežu mobilitātes un sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinēšanas jomā Savienībā.

Grozījums Nr.    23

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Iestādes mērķis ir palīdzēt nodrošināt taisnīgu darbaspēka mobilitāti iekšējā tirgū. Šajā nolūkā Iestāde

Aģentūras mērķis ir veicināt darba ņēmēju pārvietošanās brīvību un pakalpojumu brīvu apriti, uzraudzīt Savienības tiesību aktu piemērošanu, lai nodrošinātu pienācīgus darba apstākļus un aizsargātu darba ņēmēju tiesības, un nodrošināt, ka darbaspēka mobilitāte iekšējā tirgū pilnīgi atbilst attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem. Tā arī palīdz risināt sarežģīto nedeklarēta darba problēmu, vienlaikus pilnībā ievērojot valstu kompetences un procedūras. Šajā nolūkā Aģentūra:

Grozījums Nr.    24

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  atvieglo privātpersonām un darba devējiem piekļuvi informācijai par viņu tiesībām un pienākumiem, kā arī attiecīgajiem pakalpojumiem;

(a)  nodrošina darba ņēmējiem, darba devējiem un attiecīgajām iestādēm attiecīgo informāciju par viņu tiesībām un pienākumiem, darba tiesību aktiem un apstākļiem visās ES dalībvalstīs, nodrošinot pieejamu tīmekļa portālu visās ES oficiālajās valodās, kā arī sniedz attiecīgus pakalpojumus, kas ir saistīti ar pārrobežu mobilitāti, tostarp bezmaksas konsultāciju pakalpojumus darba ņēmējiem un darba devējiem, tostarp ar sociālo partneru starpniecību;

Grozījums Nr.    25

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  atbalsta dalībvalstu sadarbību attiecīgo Savienības tiesību aktu pārrobežu izpildē, tostarp atvieglojot kopīgas inspekcijas;

(b)  veicina, sekmē un atbalsta dalībvalstu sadarbību attiecīgo Savienības tiesību aktu pārrobežu izpildē, tostarp atvieglojot saskaņotas un kopīgas inspekcijas un pārbaudes;

Grozījums Nr.    26

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – c punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  uzņemas mediatora lomu un atvieglo risinājumus valstu iestāžu pārrobežu strīdu vai darba tirgus traucējumu gadījumā.

(c)  vienojoties ar attiecīgajām dalībvalstīm, uzņemas mediatora lomu un atvieglo risinājumus kompetento valstu iestāžu pārrobežu strīdu, pārrobežu izpildes problēmu vai pastāvīga sadarbības trūkuma, vai arī darba tirgus traucējumu gadījumā.

Grozījums Nr.    27

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Iestāde ir Savienības struktūra ar juridiskas personas statusu.

1.  Aģentūra ir Savienības struktūra ar juridiskas personas statusu.

Grozījums Nr.    28

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Dalībvalstīs Iestādei ir visplašākā tiesībspēja, kādu saskaņā ar šo valstu tiesību aktiem piešķir juridiskām personām. Jo īpaši tā var pirkt un pārdot kustamu un nekustamu īpašumu, kā arī būt par pusi tiesas procesos.

svītrots

Grozījums Nr.    29

Regulas priekšlikums

2. nodaļa – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Iestādes uzdevumi

Aģentūras uzdevumi

Grozījums Nr.    30

Regulas priekšlikums

5. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Iestādes uzdevumi

Aģentūras uzdevumi

Grozījums Nr.    31

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. daļa – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  atvieglot privātpersonu un darba devēju piekļuvi informācijai par viņu tiesībām un pienākumiem darbaspēka pārrobežu mobilitātes situācijās, un piekļuvi darbaspēka pārrobežu mobilitātes pakalpojumiem saskaņā ar 6. un 7. pantu;

(a)  nodrošināt darba ņēmējiem un darba devējiem informāciju par viņu tiesībām un pienākumiem darbaspēka pārrobežu mobilitātes situācijās un darba tiesību aktiem un apstākļiem visās Savienības dalībvalstīs, nodrošinot pieejamu Aģentūras tīmekļa portālu visās Savienības oficiālajās valodās, kā arī nodrošināt darbaspēka pārrobežu mobilitātes pakalpojumus, tostarp konsultāciju pakalpojumus darba ņēmējiem un darba devējiem, saskaņā ar 6. un 7. pantu;

Grozījums Nr.    32

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. daļa – ba punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ba)  vākt, apstrādāt un publiskot tādus attiecīgus statistikas datus par pārbaudēm un inspekcijām, kādus atbilstoši attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem ir pārsūtījušas dalībvalstis;

Grozījums Nr.    33

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. daļa – c punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  koordinēt un atbalstīt saskaņotas un kopīgas inspekcijas saskaņā ar 9. un 10. pantu;

(c)  sadarbībā ar attiecīgajām dalībvalstīm koordinēt, konsultēt un atbalstīt saskaņotas un kopīgas inspekcijas saskaņā ar 9. un 10. pantu;

Pamatojums

Inspekcijas transporta nozarē bieži vien sauc par pārbaudēm, skatīt, piemēram, Direktīvu 2006/22/EK. Tādēļ tekstā būtu jāmin abi juridiskie noteikumi.

Grozījums Nr.    34

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. daļa – f punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(f)  būt par mediatoru dalībvalstu iestāžu strīdos par attiecīgo Savienības tiesību aktu piemērošanu – saskaņā ar 13. pantu;

(f)  vienojoties ar attiecīgo dalībvalsti, būt par mediatoru dalībvalstu iestāžu strīdos par attiecīgo Savienības tiesību aktu piemērošanu un palīdzēt tos risināt.

Grozījums Nr.    35

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. daļa – g punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(g)  atvieglot sadarbību starp attiecīgajām ieinteresētajām personām pārrobežu darba tirgus traucējumu gadījumā – saskaņā ar 14. pantu.

svītrots

Grozījums Nr.    36

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. daļa – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  nodrošina attiecīgu informāciju par privātpersonu tiesībām un pienākumiem darbaspēka pārrobežu mobilitātes situācijās;

(a)  sadarbojas ar dalībvalstīm un nodrošina attiecīgu, visaptverošu informāciju un konsultatīvos pakalpojumus par darba ņēmēju un darba devēju tiesībām un pienākumiem darbaspēka pārrobežu mobilitātes situācijās, izmantojot tīmekļa portālu, kas pieejams visās Savienības oficiālajās valodās;

Grozījums Nr.    37

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. daļa – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  veicina iespējas atbalstīt darbaspēka mobilitāti privātpersonām, tostarp ar norādēm par piekļuvi mācībām un valodu kursiem;

(b)  veicina iespējas atbalstīt darbaspēka mobilitāti privātpersonām, tostarp izstrādājot un sniedzot attiecīgas apmācības un darbseminārus, tostarp valodu apguvei;

Grozījums Nr.    38

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. daļa – c punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  nodrošina darba devējiem attiecīgu informāciju par darba tiesību normām un dzīves un darba apstākļiem, kas piemērojami darbiniekiem darbaspēka pārrobežu mobilitātes situācijās, tostarp norīkotajiem darbiniekiem;

(c)  sadarbībā ar dalībvalstīm nodrošina darba ņēmējus, darba devējus, darba meklētājus un sociālos partnerus ar attiecīgu informāciju par darba noteikumiem un apstākļiem, kas piemērojami darbaspēka pārrobežu mobilitātes situācijās saistībā ar darba ņēmēju brīvu pārvietošanos un darba ņēmēju norīkošanu darbā, kā arī attiecīgu informāciju par darba tiesību aktiem un darba apstākļiem visās dalībvalstīs. Informāciju sniedz visās Savienības oficiālajās valodās, izmantojot aktualizētu un pieejamu tīmekļa portālu;

Grozījums Nr.    39

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. daļa – fa punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(fa)  ievieš standartizētas veidlapas, kuras izmantojot dalībvalstis varētu nosūtīt informāciju tiešsaistē un bezsaistē.

Grozījums Nr.    40

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Iestāde sniedz pakalpojumus privātpersonām un darba devējiem, lai atvieglotu darbaspēka mobilitāti Savienībā. Šajā nolūkā Iestāde

1.  Aģentūra sniedz bezmaksas pakalpojumus privātpersonām, darba devējiem un attiecīgajām iestādēm, lai atvieglotu darbaspēka mobilitāti Savienībā, tostarp konsultāciju pakalpojumus, un organizējot apmācību. Šajā nolūkā Aģentūra:

Pamatojums

Eiropas Darba aģentūra ne tikai sniedz pakalpojumus, bet arī konsultē darba ņēmējus un darba devējus par darba mobilitātes jautājumiem un sniedz attiecīgu apmācību.

Grozījums Nr.    41

Regulas priekšlikums

8. pants – 1. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Iestāde veicina sadarbību starp dalībvalstīm un tās atbalsta tādu sadarbības pienākumu – tostarp attiecībā uz informācijas apmaiņu – efektīvā izpildē, kas definēti Savienības tiesību aktos Iestādes kompetences ietvaros.

Aģentūra veicina un uzlabo sadarbību starp dalībvalstīm un tās atbalsta tādu sadarbības pienākumu – tostarp attiecībā uz informācijas apmaiņu – efektīvā izpildē, kas definēti Savienības tiesību aktos Aģentūras kompetences ietvaros.

Grozījums Nr.    42

Regulas priekšlikums

8. pants – 1. punkts – 2. daļa – c punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  popularizē un izplata labāko praksi;

(c)  popularizē un izplata labāko praksi starp dalībvalstīm un starp esošajām sadarbības organizācijām un dalībvalstu uzraudzības iestādēm;

Grozījums Nr.    43

Regulas priekšlikums

8. pants – 1. punkts – 2. daļa – d punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d)  atvieglo sankciju un naudassodu procedūru pārrobežu izpildi;

svītrots

Grozījums Nr.    44

Regulas priekšlikums

8. pants – 1. punkts – 2. daļa – e punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(e)  reizi ceturksnī ziņo Komisijai par neizpildītajiem pieprasījumiem starp dalībvalstīm un, ja uzskata par vajadzīgu, nodod tos mediācijai saskaņā ar 13. pantu.

svītrots

Grozījums Nr.    45

Regulas priekšlikums

8. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Iestāde sekmē elektronisko rīku un procedūru – tostarp Iekšējā tirgus informācijas sistēmas (IMI) un sociālā nodrošinājuma informācijas elektroniskās apmaiņas (EESSI) sistēmas – izmantošanu ziņu apmaiņai starp valstu iestādēm.

3.  Aģentūra sekmē elektronisko rīku un procedūru – tostarp Iekšējā tirgus informācijas sistēmas (IMI) un sociālā nodrošinājuma informācijas elektroniskās apmaiņas (EESSI) sistēmas – izmantošanu ziņu apmaiņai starp valstu iestādēm. Lai pārliecinātos par Savienības tiesību aktu pienācīgu piemērošanu un izpildi, inspektoriem, kuri veic pārbaudes uz ceļiem, izmantojot visās ES dalībvalstīs vienotu elektronisko lietotni, ir tieša piekļuve reāllaikā gan autotransporta uzņēmumu un darbību valsts reģistru sasaistes sistēmai, ERRU, gan informācijai par transportlīdzekļa vadītāja norīkojuma paziņojumu, izmantojot IMI sistēmu. Šajā sakarībā Aģentūra popularizē šādu elektronisko lietotni, kas pārbaužu laikā uz ceļiem nodrošinās tiešu piekļuvi reāllaikā gan ERRU, gan IMI sistēmai.

Grozījums Nr.    46

Regulas priekšlikums

8. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Iestāde veicina inovatīvu pieeju izmantošanu rezultatīvai un efektīvai pārrobežu sadarbībai; tā pēta dalībvalstu elektroniskās apmaiņas mehānismu potenciālo izmantošanu, lai veicinātu krāpšanas gadījumu atklāšanu, un sniedz ziņojumus Komisijai, lai varētu šos mehānismus attīstīt.

4.  Aģentūra veicina digitālu rīku un inovatīvu pieeju izmantošanu rezultatīvai un efektīvai pārrobežu sadarbībai; tā uzņemas galveno lomu dalībvalstu elektroniskās apmaiņas mehānismu izstrādē, lai veicinātu krāpšanas gadījumu atklāšanu, īpaši izmantojot elektronisko lietotni, kas, veicot pārbaudes uz ceļiem, nodrošina tiešu piekļuvi reāllaikā gan ERRU, gan EESSI, gan IMI sistēmai, kurā valstu iestādes reāllaikā var piekļūt būtiskiem datiem. Tā sniedz ziņojumus Komisijai, lai varētu šos mehānismus attīstīt.

Grozījums Nr.    47

Regulas priekšlikums

9. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Saskaņotu un kopīgu inspekciju koordinēšana

Saskaņotas un kopīgas inspekcijas

Grozījums Nr.    48

Regulas priekšlikums

9. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Pēc vienas vai vairāku dalībvalstu pieprasījuma Iestāde koordinē saskaņotas vai kopīgas inspekcijas jomās, kas ir Iestādes kompetencē. Pieprasījumu var iesniegt viena vai vairākas dalībvalstis. Iestāde arī var ierosināt attiecīgo dalībvalstu iestādēm veikt saskaņotu vai kopīgu inspekciju.

1.  Pēc vienas vai vairāku dalībvalstu pieprasījuma Aģentūra saskaņā ar attiecīgo dalībvalstu vienošanos koordinē saskaņotas vai kopīgas dalībvalstu inspekcijas jomās, kas ir Aģentūras kompetencē. Pieprasījumu var iesniegt viena vai vairākas dalībvalstis.

Grozījums Nr.    49

Regulas priekšlikums

9. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Ja dalībvalsts iestāde nolemj nepiedalīties 1. punktā minētajā saskaņotajā vai kopīgajā inspekcijā vai to neveikt, tā pietiekami laicīgi rakstiski informē Iestādi par sava lēmuma iemesliem. Šādos gadījumos Iestāde informē citas attiecīgās valstu iestādes.

2.  Dalībvalsts valsts iestādes piedalīšanās saskaņotā vai kopīgā inspekcijā ir brīvprātīga. Ja dalībvalsts iestāde nolemj nepiedalīties 1. punktā minētajā saskaņotajā vai kopīgajā inspekcijā vai to neveikt, tā iepriekš rakstiski informē Aģentūru par sava lēmuma iemesliem. Šādos gadījumos Aģentūra informē citas attiecīgās valstu iestādes.

Grozījums Nr.    50

Regulas priekšlikums

10. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Nosacījumus kopīgas inspekcijas veikšanai nosaka Nolīgumā par kopīgas inspekcijas veikšanu (“kopīgas inspekcijas nolīgums”) starp līdzdalīgajām dalībvalstīm un Iestādi. Kopīgas inspekcijas nolīgumā var iekļaut noteikumus, kas pēc vienošanās par inspekciju un tās ieplānošanas to ļauj veikt īsā termiņā. Iestāde izveido nolīguma paraugu.

1.  Nosacījumus saskaņotas vai kopīgas inspekcijas veikšanai nosaka Nolīgumā par kopīgas inspekcijas veikšanu (“kopīgas inspekcijas nolīgums”) starp līdzdalīgajām dalībvalstīm un Aģentūru. Kopīgas inspekcijas nolīgumā var iekļaut noteikumus, kas pēc vienošanās par inspekciju un tās ieplānošanas to ļauj veikt īsā termiņā. Aģentūra izveido nolīguma paraugu.

Grozījums Nr.    51

Regulas priekšlikums

10. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Iestāde dalībvalstīm, kuras veic saskaņotas vai kopīgas inspekcijas, sniedz loģistikas un tehnisko atbalstu, kurā var ietilpt rakstiskās un mutiskās tulkošanas pakalpojumi.

3.  Aģentūra dalībvalstīm, kuras veic saskaņotas vai kopīgas inspekcijas, sniedz loģistikas un tehnisko atbalstu, kurā var ietilpt rakstiskās un mutiskās tulkošanas pakalpojumi.

Grozījums Nr.    52

Regulas priekšlikums

10. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6.  Informāciju par saskaņotām un kopīgām inspekcijām iekļauj ceturkšņa ziņojumos, ko iesniedz Valdei. Gada ziņojumu par Iestādes atbalstītajām inspekcijām iekļauj Iestādes gada darbības pārskatā.

6.  Informāciju par saskaņotām un kopīgām inspekcijām iekļauj ceturkšņa ziņojumos, ko iesniedz Valdei. Šos ziņojumus publisko, un tajos iekļauj informāciju par gadījumiem, kad dalībvalsts iestāde nepiedalās vai neveic 1. punktā minēto saskaņoto vai kopīgo inspekciju. Gada ziņojumu par Aģentūras atbalstītajām inspekcijām iekļauj Aģentūras gada darbības pārskatā.

Grozījums Nr.    53

Regulas priekšlikums

10. pants – 7. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7.  Ja Iestāde saskaņotu vai kopīgu inspekciju vai jebkuras savas darbības laikā uzzina par iespējamiem pārkāpumiem Savienības tiesību aktu piemērošanā, tostarp tādiem, kas ir ārpus tās kompetences jomas, tā ziņo par minētajiem iespējamajiem pārkāpumiem Komisijai un vajadzības gadījumā attiecīgās dalībvalsts iestādēm.

7.  Ja Aģentūra saskaņotu vai kopīgu inspekciju vai jebkuras savas darbības laikā uzzina par iespējamiem pārkāpumiem Savienības tiesību aktu piemērošanā, tostarp tādiem, kas ir tās kompetences jomā, tā ziņo par minētajiem iespējamajiem pārkāpumiem Komisijai un attiecīgās dalībvalsts iestādēm. Tā var ziņot par iespējamiem pārkāpumiem Komisijai tikai pēc tam, kad attiecīgā dalībvalsts ir sniegusi novērtējumu un atzinumu.

Pamatojums

Jānodrošina, ka dalībvalstij ir tiesības un iespēja attiecībā uz ziņojumu par iespējamajiem pārkāpumiem sniegt atzinumu, kurā ir iekļauts paskaidrojums, un tikai pēc tam, kad attiecīgā dalībvalsts ir sniegusi šo novērtējumu, Aģentūra ziņojumu var nosūtīt Komisijai.

Grozījums Nr.    54

Regulas priekšlikums

11. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Iestāde novērtē riskus un veic analīzi attiecībā uz darbaspēka pārrobežu plūsmām, piemēram, darba tirgus nelīdzsvarotību, apdraudējumiem konkrētas nozarēs un problēmām, kas privātpersonām un darba devējiem atkārtoti rodas saistībā ar pārrobežu mobilitāti. Šajā nolūkā Iestāde nodrošina papildināmību ar citām Savienības aģentūrām vai dienestiem un izmanto to zinātību, arī prasmju prognozēšanas un darba drošības un veselības aizsardzības jomā. Pēc Komisijas pieprasījuma Iestāde var veikt mērķtiecīgu padziļinātu analīzi un pētījumus, lai izpētītu konkrētus darbaspēka mobilitātes jautājumus.

1.  Aģentūra, sadarbojoties ar dalībvalstīm un sociālajiem partneriem, novērtē riskus un veic analīzi attiecībā uz darbaspēka pārrobežu plūsmām, piemēram, šķēršļus darbaspēka mobilitātei, diskriminējošus noteikumus valsts tiesību aktos un problēmas, kas privātpersonām un darba devējiem atkārtoti rodas saistībā ar pārrobežu mobilitāti. Šajā nolūkā Aģentūra izmanto visus iespējamos statistikas datus, nodrošina papildināmību ar citām Savienības aģentūrām vai dienestiem un izmanto to zinātību, arī prasmju prognozēšanas un darba drošības un veselības aizsardzības jomā. Pēc Komisijas pieprasījuma Aģentūra var veikt mērķtiecīgu padziļinātu analīzi un pētījumus, lai izpētītu konkrētus darbaspēka mobilitātes jautājumus.

Grozījums Nr.    55

Regulas priekšlikums

11. pants – 2. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Iestāde organizē salīdzinošo izvērtēšanu valstu iestāžu un dienestu vidū nolūkā

2.  Pēc attiecīgās dalībvalsts pieprasījuma Aģentūra organizē salīdzinošo izvērtēšanu valstu iestāžu un dienestu vidū nolūkā:

Grozījums Nr.    56

Regulas priekšlikums

11. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  uzlabot zināšanas un savstarpējo izpratni par dažādām sistēmām un praksi, kā arī novērtēt dažādu politikas pasākumu tostarp novēršanas un atturēšanas pasākumu rezultativitāti.

(c)  uzlabot zināšanas un savstarpējo izpratni par dažādām sistēmām un praksi, tostarp informācijas apmaiņu par Savienības tiesību aktu transponēšanu, kā arī novērtēt dažādu politikas pasākumu tostarp novēršanas un atturēšanas pasākumu rezultativitāti.

Grozījums Nr.    57

Regulas priekšlikums

11. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Iestāde regulāri ziņo par saviem konstatējumiem Komisijai, kā arī tieši attiecīgajām dalībvalstīm, norādot iespējamos pasākumus konstatēto trūkumu novēršanai.

3.  Aģentūra regulāri ziņo par saviem konstatējumiem Komisijai, kā arī tieši attiecīgajām dalībvalstīm, norādot iespējamos pasākumus konstatēto trūkumu novēršanai.

Grozījums Nr.    58

Regulas priekšlikums

11. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Iestāde vāc statistiskos dalībvalstu apkopotos un nodrošinātos datus Savienības tiesību aktu jomās, kas ietilpst Iestādes kompetences jomā. To darot, Iestāde cenšas racionalizēt pašreizējo datu vākšanu minētajās jomās. Attiecīgā gadījumā piemēro 16. pantu. Iestāde sadarbojas ar Komisiju (Eurostat) un attiecīgā gadījumā dalās savu datu vākšanas darbību rezultātos.

4.  Aģentūra vāc statistiskos dalībvalstu apkopotos un brīvprātīgi nodrošinātos datus Savienības tiesību aktu jomās, kas ietilpst Aģentūras kompetences jomā. To darot, Aģentūra cenšas racionalizēt pašreizējo datu vākšanu minētajās jomās. Attiecīgā gadījumā piemēro 16. pantu. Aģentūra sadarbojas ar Komisiju (Eurostat) un attiecīgā gadījumā dalās savu datu vākšanas darbību rezultātos.

Grozījums Nr.    59

Regulas priekšlikums

12. pants – 1. daļa – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  izstrādā dalībvalstīm kopīgas vadlīnijas, ieskaitot norādījumus inspekcijām lietās, kurām ir pārrobežu dimensija, kā arī kopīgas definīcijas un jēdzienus, pamatojoties uz attiecīgu darbu Savienības līmenī;

(a)  izstrādā ieteikumus nesaistošām dalībvalstu kopīgām vadlīnijām, ieskaitot norādījumus inspekcijām lietās, kurām ir pārrobežu dimensija, kā arī kopīgas definīcijas un jēdzienus, pamatojoties uz attiecīgu darbu Savienības līmenī;

Grozījums Nr.    60

Regulas priekšlikums

12. pants – 1. daļa – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  veicina un atbalsta savstarpēju palīdzību – vai nu vienādranga pasākumu, vai grupu pasākumu veidā, kā arī personāla apmaiņu un darbinieku pārcelšanas sistēmas starp valstu iestādēm;

(b)  veicina un atbalsta savstarpēju palīdzību – vai nu vienādranga pasākumu, vai grupu pasākumu veidā ―, kā arī personāla apmaiņu un darbinieku pārcelšanas sistēmas starp dalībvalstīm;

Pamatojums

Jāprecizē, ka Aģentūrai būtu jāveicina sadarbība starp dalībvalstīm, nevis vienas dalībvalsts iestādēm, ― šādai sadarbībai būtu jāpaliek dalībvalstu kompetencē.

Grozījums Nr.    61

Regulas priekšlikums

12. pants – 1. daļa – ba punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ba)  popularizē un atbalsta visu attiecīgo kompetento izpildes iestāžu regulāru salīdzinošo izvērtēšanu, nodrošinot gan pārskatu veicošo, gan pārskatīto kompetento izpildes iestāžu atbilstošu rotāciju;

Grozījums Nr.    62

Regulas priekšlikums

12. pants – 1. daļa – c punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  veicina pieredzes un labas prakses, tostarp attiecīgo valsts iestāžu sadarbības piemēru, apmaiņu un izplatīšanu;

(c)  veicina pieredzes un labas prakses, tostarp attiecīgo dalībvalstu un pašreizējo sadarbības organizāciju sadarbības piemēru, apmaiņu un izplatīšanu;

Grozījums Nr.    63

Regulas priekšlikums

12. pants – 1. daļa – ea punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ea)  izstrādā kopīgus digitālos rīkus, lai uzlabotu sadarbību starp valstu iestādēm.

Pamatojums

Paredzams, ka Eiropas Darba iestāde sekmēs savstarpēji izmantojamu kopīgu operatīvo digitālo instrumentu izstrādi, lai veicinātu sadarbību starp dalībvalstīm (sk. grozījumu, kas ierosināts 16. apsvērumā).

Grozījums Nr.    64

Regulas priekšlikums

13. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

13. pants

svītrots

Mediācija starp dalībvalstīm

 

1. Ja starp dalībvalstīm rodas strīdi attiecībā uz Savienības tiesību aktu piemērošanu vai interpretēšanu šīs regulas aptvertajās jomās, Iestāde var uzņemties mediatora lomu.

 

2. Pēc vienas strīdā iesaistītās dalībvalsts pieprasījuma Iestāde sāk mediācijas procedūru savā Mediācijas padomē, kas šim nolūkam izveidota saskaņā ar 17. panta 2. punktu. Iestāde var sākt mediācijas procedūru Mediācijas padomē arī pēc savas iniciatīvas, tostarp pamatojoties uz SOLVIT nodoto lietu, ja vien visas dalībvalstis, uz kurām attiecas šis strīds, tam piekrīt.

 

3. Iesniedzot lietu mediācijai, ko veic Iestāde, dalībvalstis nodrošina, ka visi personas dati, kas attiecas uz minēto lietu, tiek anonimizēti un nevienā mediācijas procesa brīdī Iestāde neapstrādā tādu privātpersonu datus, uz kuriem attiecas lieta.

 

4. Lietas, kurās notiek tiesvedība valsts vai Savienības līmenī, Iestāde mediācijai nepieņem.

 

5. Attiecīgās dalībvalstis trīs mēnešu laikā pēc Iestādes veiktās mediācijas noslēgšanas ziņo Iestādei par turpmākajiem pasākumiem vai, ja turpmākie pasākumi nav veikti, par darbības neveikšanas iemesliem.

 

6. Iestāde reizi ceturksnī ziņo Komisijai par tās risināto mediācijas lietu iznākumu.

 

Grozījums Nr.    65

Regulas priekšlikums

15. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Vajadzības gadījumā Iestāde izveido sadarbības kārtību ar citām decentralizētām Savienības aģentūrām.

Vajadzības gadījumā Aģentūra izveido sadarbības kārtību ar citām decentralizētām Savienības aģentūrām.

Grozījums Nr.    66

Regulas priekšlikums

3. nodaļa – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Iestādes organizācija

Aģentūras organizācija

Grozījums Nr.    67

Regulas priekšlikums

17. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Iestādes administratīvajā un pārvaldības struktūrā ietilpst:

1.  Aģentūras administratīvajā un pārvaldības struktūrā ietilpst:

Grozījums Nr.    68

Regulas priekšlikums

17. pants – 2. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Iestāde var izveidot darba grupas vai ekspertu grupas, kurās piedalās dalībvalstu un/vai Komisijas pārstāvji vai ārēji eksperti saskaņā ar atlases procedūrām un kuras paredzētas konkrētu tās uzdevumu veikšanai vai attiecas uz konkrētām politikas jomām, tostarp izveidot Mediācijas padomi, lai izpildītu savus uzdevumus saskaņā ar šīs regulas 13. pantu, un īpašu grupu, kas risina finanšu jautājumus, kuri saistīti ar Regulas (EK) Nr. 883/2004 un Regulas (EK) Nr. 987/2009 piemērošanu, kā minēts šīs regulas 8. panta 2. punktā.

Aģentūra var izveidot darba grupas vai ekspertu grupas, kurās piedalās visu to dalībvalstu pārstāvji, kuras vēlas piedalīties, un/vai Komisijas pārstāvji vai ārēji eksperti saskaņā ar atlases procedūrām un kuras paredzētas konkrētu tās uzdevumu veikšanai vai attiecas uz konkrētām politikas jomām. Aģentūra pēc apspriešanās ar Komisiju nosaka šādu darba grupu vai ekspertu grupu reglamentu. Jautājumos, kas saistīti ar sociālā nodrošinājuma koordinēšanu, būtu jākonsultējas arī ar Administratīvo komisiju sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijai.

Grozījums Nr.    69

Regulas priekšlikums

20. pants – 1. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Valde ievēl priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku no tās locekļiem ar balsstiesībām un cenšas panākt dzimumu līdzsvaru. Priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku ievēl ar Valdes balsstiesīgo locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu.

Valde ievēl priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku no tās locekļiem ar balsstiesībām un cenšas panākt ģeogrāfisko un dzimumu līdzsvaru. Priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku ievēl ar Valdes balsstiesīgo locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu.

Grozījums Nr.    70

Regulas priekšlikums

23. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.  Izpilddirektors pieņem lēmumu par to, vai ir nepieciešams izvietot vienu vai vairākus darbiniekus vienā vai vairākās dalībvalstīs. Pirms lēmuma pieņemšanas par vietējā biroja izveidi, izpilddirektors saņem Komisijas, Valdes un attiecīgās(-o) dalībvalsts(-u) iepriekšēju piekrišanu. Lēmumā norāda vietējā birojā veicamās darbības tvērumu, izvairoties no liekām izmaksām un Iestādes administratīvo funkciju dublēšanās. Ar attiecīgo(-ajām) dalībvalsti(-īm) var būt nepieciešams noslēgt mītnes nolīgumu.

svītrots

Pamatojums

Pašreiz tekstā nav skaidrs, kādā nolūkā būtu jāizvieto viens vai vairāki darbinieki vienā vai vairākās dalībvalstīs un kādos gadījumos tas būtu nepieciešams. Ir vairāki jautājumi: kādus pasākumus darbinieki veiks šajās dalībvalstīs, vai šāda izvietošana ir īslaicīga vai pastāvīga utt. Iespējams, šādi tiktu dublēts valsts sadarbības koordinatoru uzdevums.

Grozījums Nr.    71

Regulas priekšlikums

24. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Ieinteresēto personu grupas sastāvā ir seši pārstāvji no Savienības līmeņa sociālajiem partneriem, kuri vienlīdzīgi pārstāv arodbiedrības un darba devēju organizācijas, un divi Komisijas pārstāvji.

4.  Ieinteresēto personu grupas sastāvā ir seši pārstāvji no Savienības līmeņa sociālajiem partneriem, kuri vienlīdzīgi pārstāv arodbiedrības un darba devēju organizācijas, un divi Komisijas pārstāvji. Ieinteresēto personu grupu sanāksmēs līdztekus locekļiem var piedalīties arī eksperti.

Grozījums Nr.    72

Regulas priekšlikums

46. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

[...]

svītrots

Pamatojums

Grozījumi nav nepieciešami un iespējami.

Grozījums Nr.    73

Regulas priekšlikums

47. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

[...]

svītrots

Pamatojums

Grozījumi nav nepieciešami un iespējami.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Eiropas Darba iestādes izveide

Atsauces

COM(2018)0131 – C8-0118/2018 – 2018/0064(COD)

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

EMPL

16.4.2018

 

 

 

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

TRAN

16.4.2018

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Michael Detjen

18.6.2018

Izskatīšana komitejā

6.9.2018

8.10.2018

 

 

Pieņemšanas datums

9.10.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

25

17

2

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Daniela Aiuto, Inés Ayala Sender, Georges Bach, Izaskun Bilbao Barandica, Deirdre Clune, Michael Cramer, Luis de Grandes Pascual, Andor Deli, Ismail Ertug, Jacqueline Foster, Tania González Peñas, Dieter-Lebrecht Koch, Merja Kyllönen, Innocenzo Leontini, Peter Lundgren, Elżbieta Katarzyna Łukacijewska, Georg Mayer, Gesine Meissner, Markus Pieper, Gabriele Preuß, Christine Revault d’Allonnes Bonnefoy, Dominique Riquet, Massimiliano Salini, Claudia Schmidt, Jill Seymour, Claudia Țapardel, Keith Taylor, Pavel Telička, Peter van Dalen, Wim van de Camp, Marie-Pierre Vieu, Kosma Złotowski

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jill Evans, Stefan Gehrold, Maria Grapini, Karoline Graswander-Hainz, Ryszard Antoni Legutko, Marek Plura, Henna Virkkunen

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Nicola Danti, Angel Dzhambazki, John Howarth

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

25

+

ALDE

ECR

EFDD

PPE

 

S&D

Izaskun Bilbao Barandica, Gesine Meissner, Dominique Riquet, Pavel Telička

Angel Dzhambazki, Ryszard Antoni Legutko, Kosma Złotowski

Daniela Aiuto

Georges Bach, Deirdre Clune, Andor Deli, Stefan Gehrold, Dieter-Lebrecht Koch, Innocenzo Leontini, Elżbieta Katarzyna Łukacijewska, Markus Pieper, Marek Plura, Massimiliano Salini, Claudia Schmidt, Patricija Šulin, Henna Virkkunen, Luis de Grandes Pascual, Wim van de Camp

John Howarth, Claudia Țapardel

17

-

ECR

EFDD

ENF

GUE/NGL

S&D

 

VERTS/ALE

Jacqueline Foster, Peter Lundgren, Peter van Dalen

Jill Seymour

Georg Mayer

Tania González Peñas, Merja Kyllönen, Marie-Pierre Vieu

Nicola Danti, Michael Detjen, Ismail Ertug, Karoline Graswander-Hainz, Gabriele Preuß, Christine Revault d'Allonnes Bonnefoy

Michael Cramer, Jill Evans, Keith Taylor

2

0

S&D

Inés Ayala Sender, Maria Grapini,

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


JuridiskāS komitejaS ATZINUMS (6.11.2018)

Nodarbinātības un sociālo lietu komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas Darba iestādi

(COM(2018)0131 – C8-0118/2018 – 2018-0064(COD))

Atzinuma sagatavotājs: Angel Dzhambazki

GROZĪJUMI

Juridiskā komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Juridisko komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1

Regulas priekšlikums

Virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Priekšlikums

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

ar ko izveido Eiropas Darba iestādi

ar ko izveido Eiropas Darba un sociālā nodrošinājuma iestādi

(Dokuments attiecas uz EEZ un Šveici)

(Dokuments attiecas uz EEZ un Šveici)

Grozījums Nr.    2

Regulas priekšlikums

2.a atsauce (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ņemot vērā Eiropas sociālo tiesību pīlāru,

Grozījums Nr.    3

Regulas priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1)  Darba ņēmēju pārvietošanās brīvība, brīvība veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvība ir iekšējā tirgus pamatprincipi, kas Savienībā noteikti Līgumā par Eiropas Savienības darbību (LESD).

(1)  Sociālo un darba tiesību aizsardzība, darba ņēmēju pārvietošanās brīvība, brīvība veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvība ir iekšējā tirgus pamatprincipi, kas Savienībā noteikti Līgumā par Eiropas Savienības darbību (LESD) un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.

Grozījums Nr.    4

Regulas priekšlikums

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2)  Atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienību 3. pantam Savienības darbība ir vērsta uz to, lai panāktu sociālo tirgus ekonomiku ar augstu konkurētspēju, kuras mērķis ir panākt pilnīgu nodarbinātību un sociālo attīstību, un Savienība veicina sociālo taisnīgumu un aizsardzību. Saskaņā ar LESD 9. pantu Savienībai, nosakot un īstenojot savu politiku un darbības, ir jāņem vērā prasības, kas cita starpā saistītas ar augsta līmeņa nodarbinātības veicināšanu, atbilstīgas sociālās aizsardzības nodrošināšanu, sociālās atstumtības apkarošanu, kā arī ar izglītības, mācību un cilvēku veselības aizsardzības līmeņa paaugstināšanu.

(2)  Atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienību 3. pantam Savienības darbība ir vērsta uz sociālo tirgus ekonomiku ar augstu konkurētspēju ar mērķi panākt pilnīgu nodarbinātību un sociālo attīstību, un Savienība apkaro sociālo atstumtību un diskrimināciju, veicina sociālo taisnīgumu un aizsardzību, sieviešu un vīriešu līdztiesību, solidaritāti starp paaudzēm un bērnu tiesību aizsardzību, kā arī sekmē ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju un solidaritāti starp dalībvalstīm. Saskaņā ar LESD 9. pantu Savienībai, nosakot un īstenojot savu politiku un darbības, ir jāņem vērā prasības, kas cita starpā saistītas ar augsta līmeņa nodarbinātības veicināšanu, atbilstīgas sociālās aizsardzības nodrošināšanu, sociālās atstumtības apkarošanu, kā arī ar izglītības, mācību un cilvēku veselības aizsardzības līmeņa paaugstināšanu.

Grozījums Nr.    5

Regulas priekšlikums

3.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(3a)  Eiropas sociālo tiesību pīlārā ir uzsvērts, ka ikvienam ir tiesības uz savlaicīgu un individuāli pielāgotu palīdzību nodarbinātības vai pašnodarbinātības izredžu uzlabošanai, ikvienam ir tiesības darba maiņas brīdī pārcelt sociālās aizsardzības tiesības un tiesības uz apmācību, jauniešiem ir tiesības turpināt izglītošanos, māceklību un praksi vai saņemt pienācīgu darba piedāvājumu un bezdarbniekiem ir tiesības uz individuālu, nepārtrauktu un konsekventu atbalstu.

Grozījums Nr.    6

Regulas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5)  Būtu jāizveido Eiropas Darba iestāde (“Iestāde”), lai palīdzētu stiprināt taisnīgumu vienotajā tirgū un uzticēšanos tam. Šajā nolūkā Iestādei būtu jāatbalsta dalībvalstis un Komisija centienos stiprināt privātpersonu un darba devēju piekļuvi informācijai par viņu tiesībām un pienākumiem darbaspēka pārrobežu mobilitātes situācijās, un piekļuvi attiecīgajiem pakalpojumiem, jāatbalsta noteikumu ievērošana un dalībvalstu sadarbība, lai nodrošinātu Savienības tiesību aktu efektīvu piemērošanu šajās jomās, un jāuzņemas mediatora loma un jāatvieglo risinājumi pārrobežu strīdu vai darba tirgus traucējumu gadījumā.

(5)  Tomēr, ņemot vērā daudzās problēmas saistībā ar Savienības noteikumu par darbaspēka pārrobežu mobilitāti un sociālā nodrošinājuma koordināciju efektīvu piemērošanu, kā arī centienus uzlabot sadarbību Savienības līmenī šajās nozarēs, būtu jāizveido Eiropas Darba un sociālā nodrošinājuma iestāde (“Iestāde”), lai palīdzētu stiprināt uzticēšanos vienotajam tirgum un veicinātu mobilitāti, jo īpaši darbaspēka mobilitāti un pārrobežu pakalpojumu sniegšanu. Iestādei būtu jāatbalsta dalībvalstis un Komisija centienos stiprināt privātpersonu un darba devēju piekļuvi informācijai par viņu tiesībām un pienākumiem darbaspēka pārrobežu mobilitātes situācijās un pārrobežu pakalpojumu nodrošināšanā, un piekļuvi attiecīgajiem pakalpojumiem, jāatbalsta noteikumu ievērošana un dalībvalstu sadarbība, lai nodrošinātu Savienības tiesību aktu efektīvu un lietderīgu piemērošanu un īstenošanu šajās jomās un palīdzētu novērst bezdarbu, jāuzņemas mediatora loma un jāatvieglo risinājumi pārrobežu strīdu vai darba tirgus traucējumu gadījumā.

Grozījums Nr.    7

Regulas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6)  Iestādei būtu jāveic savas darbības darbaspēka pārrobežu mobilitātes un sociālā nodrošinājuma koordinēšanas jomā, tostarp darbinieku pārvietošanās brīvības, darbinieku norīkošanas un ļoti mobilu pakalpojumu jomā. Tai arī būtu jāuzlabo arī dalībvalstu sadarbība nedeklarēta darba novēršanā. Ja Iestāde savu darbību veikšanas laikā uzzina par iespējamiem pārkāpumiem, tostarp Savienības tiesību aktu jomās, kas neietilpst Iestādes darbības jomā, piemēram, par pārkāpumiem attiecībā uz darba apstākļiem, veselības aizsardzību un drošību vai par trešo valstu valstspiederīgo, kas valstī uzturas nelikumīgi, nodarbināšanu, tai būtu jāspēj par tiem ziņot un šajos jautājumos sadarboties ar Komisiju, kompetentajām Savienības iestādēm un vajadzības gadījumā valsts iestādēm.

(6)  Lai nodrošinātu Iestādes efektīvu darbību, tās mērķim, kā arī tās uzdevumiem un pienākumiem ir jābūt skaidri definētiem, nodrošinot tās uzdevumu papildināmību ar esošo struktūru uzdevumiem. Iestādei būtu jāveic savas darbības darbaspēka pārrobežu mobilitātes un sociālā nodrošinājuma koordinēšanas jomā, tostarp darbinieku pārvietošanās brīvības, darbinieku norīkošanas un pārrobežu pakalpojumu jomā, piemēram, transporta nozarē. Tai arī būtu jāuzlabo arī dalībvalstu sadarbība nedeklarēta darba novēršanā. Ja Iestāde savu darbību veikšanas laikā uzzina par iespējamiem pārkāpumiem, tostarp Savienības tiesību aktu jomās, kas neietilpst Iestādes darbības jomā, piemēram, par pārkāpumiem attiecībā uz darba apstākļiem, veselības un drošības noteikumiem, nedeklarētu darbu un tiesību un priekšrocību ierobežojumiem vai par trešo valstu valstspiederīgo, kas valstī uzturas nelikumīgi, nodarbināšanu, tai būtu par to efektīvi un bez kavēšanās jāziņo un šajos jautājumos jāsadarbojas ar Komisiju, kompetentajām Savienības iestādēm un valsts iestādēm.

Grozījums Nr.    8

Regulas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7)  Iestādei būtu jāpalīdz atvieglot darbinieku brīva pārvietošanās, ko reglamentē Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 492/201139, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/54/ES40 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/58941. Tai būtu jāatvieglo darbinieku norīkošana darbā, ko reglamentē Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 96/71/EK42 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/67/ES43, tostarp jāatbalsta minēto noteikumu, kas tiek īstenoti ar vispārēji piemērojamo koplīgumu palīdzību saskaņā ar dalībvalstu praksi, izpilde. Tai arī būtu jāpalīdz sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinēšanā, ko reglamentē Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 883/200444, Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 987/200945, Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1231/201046, kā arī Padomes Regula (EK) Nr. 1408/7147 un Padomes Regula (EK) Nr. 574/7248.

(7)  Iestādei būtu jāpalīdz apkarot sociālo dempingu un atvieglot darbinieku brīvu pārvietošanos, ko reglamentē Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 492/201139, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/54/ES40 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/58941. Tai būtu jāatvieglo darbinieku norīkošana darbā, ko reglamentē Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 96/71/EK42 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/67/ES43, tostarp jāatbalsta minēto noteikumu, kas tiek īstenoti ar vispārēji piemērojamo koplīgumu palīdzību saskaņā ar dalībvalstu praksi, izpilde. Tai arī būtu jāpalīdz sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinēšanā, ko reglamentē Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 883/200444, Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 987/200945, Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1231/201046, kā arī Padomes Regula (EK) Nr. 1408/7147 un Padomes Regula (EK) Nr. 574/7248.

_________________

_________________

39 Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 5. aprīļa Regula (ES) Nr. 492/2011 par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Savienībā (OV L 141, 27.5.2011., 1. lpp.).

39 Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 5. aprīļa Regula (ES) Nr. 492/2011 par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Savienībā (OV L 141, 27.5.2011., 1. lpp.).

40 Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Direktīva 2014/54/ES par pasākumiem, ar ko veicina darba ņēmējiem piešķirto tiesību īstenošanu darba ņēmēju pārvietošanās brīvības jomā (OV L 128, 30.4.2014., 8. lpp.).

40 Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Direktīva 2014/54/ES par pasākumiem, ar ko veicina darba ņēmējiem piešķirto tiesību īstenošanu darba ņēmēju pārvietošanās brīvības jomā (OV L 128, 30.4.2014., 8. lpp.).

41 Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 13. aprīļa Regula (ES) 2016/589 par Eiropas Nodarbinātības dienestu tīklu (EURES), darba ņēmēju piekļuvi mobilitātes pakalpojumiem un turpmāku darba tirgu integrāciju un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 492/2011 un (ES) Nr. 1296/2013 (OV L 107, 22.4.2016., 1. lpp.).

41 Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 13. aprīļa Regula (ES) 2016/589 par Eiropas Nodarbinātības dienestu tīklu (EURES), darba ņēmēju piekļuvi mobilitātes pakalpojumiem un turpmāku darba tirgu integrāciju un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 492/2011 un (ES) Nr. 1296/2013 (OV L 107, 22.4.2016., 1. lpp.).

42 Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 16. decembra Direktīva 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā (OV L 18, 21.1.1997., 1. lpp.).

42 Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 16. decembra Direktīva 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā (OV L 18, 21.1.1997., 1. lpp.).

43 Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Direktīva 2014/67/ES par to, kā izpildīt Direktīvu 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1024/2012 par administratīvo sadarbību, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu (“IMI regula”) (OV L 159, 28.5.2014., 11. lpp.).

43 Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Direktīva 2014/67/ES par to, kā izpildīt Direktīvu 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1024/2012 par administratīvo sadarbību, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu (“IMI regula”) (OV L 159, 28.5.2014., 11. lpp.).

44 Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (OV L 166, 30.4.2004., 1. lpp., labojums OV L 200, 7.6.2004., 1. lpp.).

44 Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (OV L 166, 30.4.2004., 1. lpp., labojums OV L 200, 7.6.2004., 1. lpp.).

45 Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Regula (EK) Nr. 987/2009, ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (OV L 284, 30.10.2009., 1. lpp.).

45 Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Regula (EK) Nr. 987/2009, ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (OV L 284, 30.10.2009., 1. lpp.).

46 Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regula (ES) Nr. 1231/2010, ar ko Regulu (EK) Nr. 883/2004 un Regulu (EK) Nr. 987/2009 attiecina arī uz tiem trešo valstu valstspiederīgajiem, uz kuriem minētās regulas neattiecas tikai viņu valstspiederības dēļ (OV L 344, 29.12.2010., 1. lpp.).

46 Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regula (ES) Nr. 1231/2010, ar ko Regulu (EK) Nr. 883/2004 un Regulu (EK) Nr. 987/2009 attiecina arī uz tiem trešo valstu valstspiederīgajiem, uz kuriem minētās regulas neattiecas tikai viņu valstspiederības dēļ (OV L 344, 29.12.2010., 1. lpp.).

47 Padomes 1971. gada 14. jūnija Regula (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā (OV L 149, 5.7.1971., 2. lpp.).

47 Padomes 1971. gada 14. jūnija Regula (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā (OV L 149, 5.7.1971., 2. lpp.).

48 Padomes 1972. gada 21. marta Regula (EEK) Nr. 574/72, ar kuru nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā (OV L 74, 27.3.1972., 1. lpp.).

48 Padomes 1972. gada 21. marta Regula (EEK) Nr. 574/72, ar kuru nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā (OV L 74, 27.3.1972., 1. lpp.).

Grozījums Nr.    9

Regulas priekšlikums

8.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(8a)  Šajā ziņā Iestādei jo īpaši būtu jāveicina labāka īstenošana un lielāka efektivitāte Savienības tiesību aktiem, kas saistīti ar transporta nozari. Uzņēmumiem, kas darbojas transporta nozarē, vajadzētu būt iespējai pieprasīt un saņemt atbilstīgu informāciju par savām tiesībām un pienākumiem. Turklāt ciešāka sadarbība starp dalībvalstīm šajā jomā radīs lielāku tiesisko noteiktību un attiecīgi veicinās Eiropas darbaspēka mobilitāti.

Grozījums Nr.    10

Regulas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10)  Iestādes izveidei nebūtu jārada jaunas tiesības un pienākumi privātpersonām vai darba devējiem, ieskaitot ekonomikas dalībniekus vai bezpeļņas organizācijas, jo Iestādes darbībām uz tiem būtu jāattiecas tādā mērā, cik uz tiem attiecas Savienības tiesību akti šīs regulas darbības jomas ietvaros.

(10)  Iestādes izveidei nebūtu jārada jaunas tiesības un pienākumi privātpersonām vai darba devējiem, jo īpaši MVU, ieskaitot ekonomikas dalībniekus vai bezpeļņas organizācijas, jo Iestādes darbībām uz tiem būtu jāattiecas tādā mērā, cik uz tiem attiecas Savienības tiesību akti šīs regulas darbības jomas ietvaros. Tomēr darba ņēmēju tiesības būtu ievērojami jāuzlabo.

Grozījums Nr.    11

Regulas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11)  Lai nodrošinātu, ka privātpersonas un darba devēji var gūt labumu no taisnīga un efektīva iekšējā tirgus, Iestādei būtu jāveicina to iespējas būt mobiliem vai sniegt pakalpojumus un pieņemt darbā jebkurā vietā Savienībā. Tas ietver atbalstu privātpersonu pārrobežu mobilitātei, atvieglojot piekļuvi pārrobežu mobilitātes pakalpojumiem, tādiem kā darba, stažēšanās un māceklības piedāvājumu pārrobežu piemeklēšana, un sekmējot mobilitātes shēmas, piemēram, “Tava pirmā EURES darbavieta” vai “ErasmusPRO”. Iestādei – sadarbībā ar citiem Savienības informācijas dienestiem, piemēram, “Tavs Eiropas padomdevējs”, un pilnībā izmantojot portālu “Tava Eiropa”, kurš kļūs par nākotnes vienotās digitālās vārtejas53 pamatu, un nodrošinot saskanību ar to, – būtu arī jāpalīdz uzlabot informācijas pārredzamība, tostarp par tiesībām un pienākumiem, kas izriet no Savienības tiesību aktiem, un privātpersonu un darba devēju piekļuve pakalpojumiem.

(11)  Lai nodrošinātu, ka privātpersonas un darba devēji var gūt labumu no sociāli taisnīga un efektīva iekšējā tirgus, Iestādei būtu jāveicina to iespējas būt mobiliem vai sniegt pakalpojumus un pieņemt darbā jebkurā vietā Savienībā, jo īpaši nodrošinot piekļuves iespējas cilvēkiem ar invaliditāti vai īpašām vajadzībām. Tas ietver atbalstu privātpersonu pārrobežu mobilitātei, atvieglojot piekļuvi pārrobežu mobilitātes pakalpojumiem, tādiem kā darba, stažēšanās, prakses un māceklības piedāvājumu pārrobežu piemeklēšana, veicinot Europass sistēmas izmantošanu un sekmējot mobilitātes shēmas, piemēram, “Tava pirmā EURES darbavieta” vai “ErasmusPRO”, kā arī atvieglojot piekļuvi visiem pārējiem attiecīgajiem pakalpojumiem dzīvesvietas vai uzturēšanās dalībvalstīs, piemēram, veselības aprūpei. Iestādei – sadarbībā ar citiem Savienības informācijas dienestiem, piemēram, “Tavs Eiropas padomdevējs”, un pilnībā izmantojot portālu “Tava Eiropa”, kurš kļūs par nākotnes vienotās digitālās vārtejas53 pamatu, un nodrošinot saskanību ar to, – būtu arī jāpalīdz uzlabot informācijas pārredzamība, tostarp par tiesībām un pienākumiem, kas izriet no Savienības tiesību aktiem, un privātpersonu un darba devēju piekļuve pakalpojumiem.

_________________

_________________

53 Regula [Vienotā digitālā vārteja ― COM(2017)256].

53 Regula [Vienotā digitālā vārteja ― COM(2017)256].

Grozījums Nr.    12

Regulas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12)  Šajā nolūkā Iestādei būtu jāsadarbojas ar citām attiecīgām Savienības iniciatīvām un tīkliem, īpaši ar Eiropas valstu nodarbinātības dienestu (VND) tīklu54, Eiropas Biznesa atbalsta tīklu55, Robežu kontaktpunktu56 un SOLVIT57, kā arī attiecīgajiem valstu dienestiem, piemēram, struktūrām, kuras veicina vienlīdzīgu attieksmi un atbalsta Savienības darbiniekus un viņu ģimenes locekļus un kuras dalībvalstis izraudzījušās saskaņā ar Direktīvu 2014/54/ES58, un valstu kontaktpunktiem, kas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/24/ES ir nozīmēti, lai sniegtu informāciju par veselības aprūpi. Iestādei arī būtu jāapsver sinerģija ar ierosināto Eiropas pakalpojumu e-karti59, īpaši attiecībā uz tiem gadījumiem, kuros dalībvalstis izvēlas iesniegt deklarācijas par norīkotajiem darbiniekiem, izmantojot e-kartes platformu. Iestādei būtu jāaizstāj Komisija attiecībā uz Eiropas Nodarbinātības dienestu tīkla (EURES) Eiropas Koordinācijas biroja, kurš izveidots saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 2016/589, pārvaldību, ieskaitot lietotāju vajadzību un darbības prasību noteikšanu EURES portāla un saistīto IT pakalpojumu efektivitātes nodrošināšanai, izņemot IT nodrošināšanu un IT infrastruktūras darbību un pilnveidi, par ko joprojām gādās Komisija.

(12)  Šajā nolūkā Iestādei būtu jāsadarbojas ar citām attiecīgām Savienības iniciatīvām un tīkliem, īpaši ar Eiropas valstu nodarbinātības dienestu (VND) tīklu54, Eiropas Biznesa atbalsta tīklu55, Robežu kontaktpunktu56 un SOLVIT57, kā arī attiecīgajiem valstu dienestiem, piemēram, struktūrām, kuras veicina vienlīdzīgu attieksmi un atbalsta Savienības darbiniekus un viņu ģimenes locekļus un kuras dalībvalstis izraudzījušās saskaņā ar Direktīvu 2014/54/ES, un valstu kontaktpunktiem, kas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/24/ES58 ir nozīmēti, lai sniegtu informāciju par veselības aprūpi.

_________________

_________________

54 Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Lēmums Nr. 573/2014/ES par ciešāku sadarbību starp valstu nodarbinātības dienestiem (VND) (OV L 159, 28.5.2014., 32. lpp.).

54 Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Lēmums Nr. 573/2014/ES par ciešāku sadarbību starp valstu nodarbinātības dienestiem (VND) (OV L 159, 28.5.2014., 32. lpp.).

55 Eiropas Biznesa atbalsta tīkls, https://een.ec.europa.eu/.

55 Eiropas Biznesa atbalsta tīkls, https://een.ec.europa.eu/.

56 Komisijas paziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam “Izaugsmes un kohēzijas veicināšana ES pierobežas reģionos”, COM(2017) 534.

56 Komisijas paziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam “Izaugsmes un kohēzijas veicināšana ES pierobežas reģionos”, COM(2017) 534.

57 Komisijas 2013. gada 17. septembra Ieteikums par principiem, kas reglamentē SOLVIT (OV L 249, 19.9.2011., 10. lpp.).

57 Komisijas 2013. gada 17. septembra Ieteikums par principiem, kas reglamentē SOLVIT (OV L 249, 19.9.2011., 10. lpp.).

58 Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 9. marta Direktīva 2011/24/ES par pacientu tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē (OV L 88, 4.4.2011., 45. lpp.).

58 Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 9. marta Direktīva 2011/24/ES par pacientu tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē (OV L 88, 4.4.2011., 45. lpp.).

59 COM(2016) 824 final un COM(2016) 823 final.

 

Grozījums Nr.    13

Regulas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13)  Lai nodrošinātu Savienības tiesību aktu taisnīgu, vienkāršu un efektīvu piemērošanu, Iestādei būtu jāatbalsta sadarbība un savlaicīga informācijas apmaiņa starp dalībvalstīm. Valsts sadarbības koordinatoriem, kas strādā Iestādē, kopā ar pārējo personālu būtu jāatbalsta dalībvalstu sadarbības pienākumu izpilde, jāpaātrina apmaiņas starp tām ar tādu procedūru palīdzību, kas paredzētas, lai mazinātu kavēšanos, un jānodrošina saikne ar citiem valsts sadarbības koordinatoru birojiem, struktūrām un kontaktpunktiem, kas izveidoti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem. Iestādei būtu jāveicina inovatīvu pieeju izmantošana rezultatīvai un efektīvai pārrobežu sadarbībai, ieskaitot elektroniskos datu apmaiņas rīkus, piemēram, sociālā nodrošinājuma informācijas elektroniskās apmaiņas (EESSI) sistēmu un Iekšējā tirgus informācijas sistēmu (IMI), un būtu jāsekmē procedūru digitalizācija un tādu IT rīku uzlabošana, kuri tiek izmantoti ziņu apmaiņai starp valstu iestādēm.

(13)  Lai nodrošinātu Savienības tiesību aktu taisnīgu, vienkāršu un efektīvu piemērošanu, Iestādei būtu jāuzlabo sadarbība un savlaicīga informācijas apmaiņa starp dalībvalstīm. Valsts sadarbības koordinatoriem, kas strādā Iestādē, kopā ar pārējo personālu būtu jāatbalsta dalībvalstu sadarbības pienākumu izpilde, jāpaātrina apmaiņas starp tām ar tādu procedūru palīdzību, kas paredzētas, lai mazinātu kavēšanos, un jānodrošina saikne ar citiem valsts sadarbības koordinatoru birojiem, struktūrām un kontaktpunktiem, kas izveidoti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem. Iestādei būtu jo īpaši jāveicina inovatīvu pieeju izmantošana rezultatīvai un efektīvai pārrobežu sadarbībai, ieskaitot elektroniskos datu apmaiņas rīkus, piemēram, sociālā nodrošinājuma informācijas elektroniskās apmaiņas (EESSI) sistēmu un Iekšējā tirgus informācijas sistēmu (IMI), un būtu jāsekmē procedūru digitalizācija un tādu IT rīku uzlabošana, kuri tiek izmantoti ziņu apmaiņai starp valstu iestādēm.

Grozījums Nr.    14

Regulas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14)  Lai palielinātu dalībvalstu spējas cīnīties pret Savienības tiesību aktu pārkāpumiem, kuriem ir pārrobežu dimensija, tās darbības jomā, Iestādei būtu jāatbalsta valstu iestādes saskaņotu un kopīgu inspekciju veikšanā, tostarp atvieglojot inspekciju īstenošanu saskaņā ar Direktīvas 2014/67/ES 10. pantu. Tām jānotiek pēc dalībvalstu pieprasījuma vai pēc to piekrišanas Iestādes ierosinājumam. Iestādei dalībvalstīm, kas piedalās saskaņotajās vai kopīgajās inspekcijās, būtu jāsniedz stratēģisks, loģistikas un tehnisks atbalsts, pilnībā ievērojot konfidencialitātes prasības. Inspekcijas būtu jāveic, vienojoties ar attiecīgajām dalībvalstīm, un tām būtu jānotiek pilnībā atbilstoši attiecīgo dalībvalstu tiesību aktos paredzētajam tiesiskajam regulējumam, un dalībvalstīm būtu jānodrošina saskaņoto vai kopīgo inspekciju rezultātu pēcpasākumi saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

(14)  Lai palielinātu dalībvalstu spējas atbalstīt to personu sociālo un nodarbinātības tiesību aizsardzību, kuras īsteno savas tiesības brīvi pārvietoties, un cīnīties pret Savienības tiesību aktu pārkāpumiem, kuriem ir pārrobežu dimensija, tās darbības jomā, Iestādei būtu jāatbalsta valstu iestādes un sociālie partneri valsts, saskaņotu un kopīgu inspekciju veikšanā, tostarp atvieglojot inspekciju īstenošanu saskaņā ar Direktīvas 2014/67/ES 10. pantu. Tām jānotiek pēc vienas vai vairāku dalībvalstu pieprasījuma un pēc to piekrišanas. Iestādei dalībvalstīm, kas piedalās saskaņotajās vai kopīgajās inspekcijās, būtu jāsniedz stratēģisks, loģistikas un tehnisks atbalsts, pilnībā ievērojot konfidencialitātes un datu aizsardzības prasības. Inspekcijas veic, vienojoties ar attiecīgo dalībvalsti, un tās notiek pilnībā atbilstoši dalībvalstu, kuru teritorijā inspekcija tiek veikta, tiesību aktos paredzētajam tiesiskajam regulējumam, un dalībvalstīm būtu jānodrošina saskaņoto vai kopīgo inspekciju rezultātu pēcpasākumi saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem.

Grozījums Nr.    15

Regulas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15)  Lai sekotu līdzi jaunākajām tendencēm, problēmām vai nepilnībām darbaspēka mobilitātes un sociālā nodrošinājuma koordinēšanas jomā, Iestādei būtu jāizveido analītiskās un riska novērtēšanas spējas. Tajās būtu jāietilpst darba tirgus analīzes un pētījumu veikšanai, kā arī salīdzinošajai izvērtēšanai. Iestādei būtu jāuzrauga potenciāla prasmju vai darbaspēka pārrobežu plūsmu nelīdzsvarotība, tostarp tās iespējamā ietekme uz teritoriālo kohēziju. Iestādei arī būtu jāsniedz atbalsts riska novērtējumā, kas minēts Direktīvas 2014/67/ES 10. pantā. Iestādei būtu jānodrošina sinerģija un papildināmība ar citām Savienības aģentūrām un tīkliem. Tam būtu jāietver SOLVIT un līdzīgu dienestu ieguldījuma pieprasīšana attiecībā uz problēmām, kas privātpersonām un uzņēmumiem atkārtoti rodas savu tiesību īstenošanā jomās, kuras aptver Iestādes darbības joma. Iestādei arī būtu jāatvieglo un jāracionalizē datu vākšanas darbības, kuras paredz attiecīgie Savienības tiesību akti tās darbības jomā. Tas nenozīmē jaunu ziņošanas pienākumu radīšanu dalībvalstīm.

(15)  Lai sekotu līdzi jaunākajām tendencēm, problēmām vai nepilnībām, trūkumiem un neatbilstībām darbaspēka mobilitātes un sociālā nodrošinājuma koordinēšanas jomā, kā arī citās saistītajās jomās, Iestādei būtu jāizveido analītiskās un riska novērtēšanas spējas. Tajās būtu jāietilpst darba tirgus analīzes un pētījumu veikšanai, kā arī salīdzinošajai izvērtēšanai. Iestādei būtu jāuzrauga potenciāla prasmju vai darbaspēka pārrobežu plūsmu nelīdzsvarotība, tostarp tās iespējamā ietekme uz teritoriālo kohēziju. Iestādei arī būtu jāsniedz atbalsts riska novērtējumā, kas minēts Direktīvas 2014/67/ES 10. pantā. Iestādei būtu jānodrošina sinerģija un papildināmība ar citām Savienības aģentūrām un tīkliem. Tam būtu jāietver SOLVIT un līdzīgu dienestu ieguldījuma pieprasīšana attiecībā uz problēmām, kas privātpersonām un uzņēmumiem atkārtoti rodas savu tiesību īstenošanā jomās, kuras aptver Iestādes darbības joma. Iestādei arī būtu jāatvieglo un jāracionalizē datu vākšanas darbības, kuras paredz attiecīgie Savienības tiesību akti tās darbības jomā. Tas nenozīmē jaunu ziņošanas pienākumu radīšanu dalībvalstīm.

Grozījums Nr.    16

Regulas priekšlikums

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17)  Iestādei būtu jānodrošina platforma tādu dalībvalstu strīdu izšķiršanai, kas attiecas uz Savienības tiesību aktu piemērošanu tās darbības jomā. Tai būtu jāizmanto sociālā nodrošinājuma koordinēšanas jomā esošie dialoga un samierināšanas mehānismi, kurus atzinīgi vērtē dalībvalstis60 un kuru nozīmi atzīst Tiesa61. Dalībvalstīm būtu jāspēj lietas nodot mediācijai Iestādē saskaņā ar šim nolūkam izveidotām standarta procedūrām. Iestādei būtu jārisina tikai dalībvalstu strīdi, bet privātpersonām un darba devējiem, kuri saskaras ar grūtībām savu Savienības tiesību īstenošanā, būtu jāturpina vērsties valsts un Savienības dienestos, kuri paredzēti šādu lietu izskatīšanai, piemēram, SOLVIT tīklā, kurā Iestādei šādas lietas būtu jānodod. SOLVIT tīklam arī būtu jāspēj Iestādes izskatīšanai nodot lietas, kurās problēmu nevar atrisināt starp valstu pārvaldēm esošo atšķirību dēļ.

(17)  Iestādei būtu jānodrošina platforma tādu dalībvalstu strīdu izšķiršanai, kas attiecas uz Savienības tiesību aktu piemērošanu tās darbības jomā. Tai būtu jāizmanto sociālā nodrošinājuma koordinēšanas jomā esošie demokrātiska dialoga un samierināšanas mehānismi, kurus atzinīgi vērtē dalībvalstis un kuru nozīmi atzīst Tiesa.Dalībvalstīm būtu jāspēj lietas nodot Iestādē strīdu izšķiršanai. Iestādei būtu jārisina tikai dalībvalstu strīdi, bet privātpersonām un darba devējiem, kuri saskaras ar grūtībām savu Savienības tiesību īstenošanā, būtu jāturpina vērsties valsts un Savienības dienestos, kuri paredzēti šādu lietu izskatīšanai, piemēram, SOLVIT tīklā, kurā Iestādei šādas lietas būtu jānodod. SOLVIT tīklam arī būtu jāspēj Iestādes izskatīšanai nodot lietas, kurās problēmu nevar atrisināt starp valstu pārvaldēm esošo atšķirību dēļ.

_________________

_________________

60 Padomes 2017. gada 26. oktobra daļēja vispārēja pieeja attiecībā uz priekšlikumu regulai, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu un Regulu (EK) Nr. 987/2009, ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EK) Nr. 883/2004, 13645/1/17.

60 Padomes 2017. gada 26. oktobra daļēja vispārēja pieeja attiecībā uz priekšlikumu regulai, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu un Regulu (EK) Nr. 987/2009, ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EK) Nr. 883/2004, 13645/1/17.

61 Lieta C-236/88, EU:C:1990:303, 17. punkts; lieta C-202/97, EU:C:2000:75, 57.–58. punkts; lieta C-178/97, EU:C:2000:169, 44.-45. punkts; lieta C-2/05, EU:C:2006:69, 28.-29. punkts; lieta C-12/14, EU:C:2016:135, 39.-41. punkts; lieta C-359/16, EU:C:2018:63, 44.–45. punkts.

61 Lieta C-236/88, EU:C:1990:303, 17. punkts; lieta C-202/97, EU:C:2000:75, 57.–58. punkts; lieta C-178/97, EU:C:2000:169, 44.-45. punkts; lieta C-2/05, EU:C:2006:69, 28.-29. punkts; lieta C-12/14, EU:C:2016:135, 39.-41. punkts; lieta C-359/16, EU:C:2018:63, 44.–45. punkts.

Grozījums Nr.    17

Regulas priekšlikums

18. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18)  Lai atvieglotu darba tirgus pielāgošanas pārvaldību, Iestādei būtu jāatvieglo sadarbība starp attiecīgajām ieinteresētajām personām, lai risinātu darba tirgus traucējumus, kas skar vairāk nekā vienu dalībvalsti un ko rada, piemēram, pārstrukturēšanās gadījumi vai lieli projekti, kas ietekmē nodarbinātību pierobežu reģionos.

(18)  Lai atvieglotu darba tirgus pielāgošanas pārvaldību, Iestādei būtu jāatvieglo sadarbība starp attiecīgajām ieinteresētajām personām, lai risinātu darba tirgus traucējumus, kas skar vairāk nekā vienu dalībvalsti un ko rada, piemēram, pārstrukturēšanās gadījumi vai lieli projekti, kas ietekmē nodarbinātību pierobežu reģionos. Iestādei būtu arī jāveicina šāda sadarbība, lai novērstu strukturālās problēmas piekļuvē darba un sociālajām tiesībām, kas radušās valstu sistēmu neatbilstības dēļ, piemēram, atšķirību dēļ pensionēšanās vecumā vai pašnodarbināto personu pabalstu pieejamībā, vai novērtējot, cik lielā mērā persona ar invaliditāti ir uzskatāma par atbilstošu darbam.

Grozījums Nr.    18

Regulas priekšlikums

21. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(21)  Lai nodrošinātu efektīvu Iestādes darbību, tās Valdē vajadzētu būt pārstāvētām dalībvalstīm un Komisijai. Valdes sastāvam, ieskaitot priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka atlasi, būtu jāatbilst dzimumu līdzsvara, pieredzes un kvalifikācijas principiem. Lai nodrošinātu rezultatīvu un efektīvu Iestādes darbību, Valdei jo īpaši būtu jāpieņem gada darba programma, jāveic savas funkcijas attiecībā uz Iestādes budžetu, jāpieņem Iestādei piemērojamie finansiālie noteikumi, jāieceļ izpilddirektors un jānosaka procedūras, kas attiecas uz izpilddirektora lēmumu pieņemšanu attiecībā uz Iestādes darbības uzdevumiem. Trešo valstu, kas nav Savienības dalībvalstis, pārstāvji, kuri piemēro Savienības noteikumus Iestādes darbības jomā, drīkst piedalīties Valdes sanāksmēs kā novērotāji.

(21)  Lai nodrošinātu efektīvu Iestādes darbību, tās Valdē vajadzētu būt pārstāvētām dalībvalstīm, sociālajiem partneriem, Eiropas Parlamenta ieceltiem ekspertiem, un Komisijai. Valdes sastāvam, ieskaitot priekšsēdētāju atlasi, būtu jāatbilst dzimumu līdzsvara, pieredzes un kvalifikācijas principiem. Lai nodrošinātu rezultatīvu un efektīvu Iestādes darbību, Valdei jo īpaši būtu jāpieņem gada darba programma, jāveic savas funkcijas attiecībā uz Iestādes budžetu, jāpieņem Iestādei piemērojamie finansiālie noteikumi, jāieceļ izpilddirektors un jānosaka procedūras, kas attiecas uz izpilddirektora lēmumu pieņemšanu attiecībā uz Iestādes darbības uzdevumiem. Trešo valstu, kas nav Savienības dalībvalstis, pārstāvji, kuri piemēro Savienības noteikumus Iestādes darbības jomā, drīkst piedalīties Valdes sanāksmēs kā novērotāji.

Grozījums Nr.    19

Regulas priekšlikums

23. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(23)  Iestādei ar īpašas Ieinteresēto personu grupas palīdzību būtu tieši jāizmanto attiecīgo ieinteresēto personu zinātība jomās, uz ko attiecas tās darbības joma. Tās locekļiem vajadzētu būt Savienības līmeņa sociālo partneru pārstāvjiem. Veicot savas darbības, Ieinteresēto personu grupa pienācīgi ņems vērā Sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijas padomdevējas komitejas, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 883/2004, un Darba ņēmēju pārvietošanās brīvības padomdevējas komitejas, kas izveidota saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 492/2011, atzinumus un izmantos to zinātību.

(23)  Iestādei ar īpašas Ieinteresēto personu grupas palīdzību būtu tieši jāizmanto attiecīgo ieinteresēto personu zinātība jomās, uz ko attiecas tās darbības joma. Tās locekļiem vajadzētu būt Savienības līmeņa un dalībvalstu līmeņa sociālo partneru pārstāvjiem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām pārredzama un regulāra dialoga ietvaros ar pārstāvju apvienībām un pilsonisko sabiedrību saskaņā ar LES 11. panta 1. un 2. punktu. Veicot savas darbības, Ieinteresēto personu grupa pienācīgi ņems vērā Sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijas padomdevējas komitejas, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 883/2004, un Darba ņēmēju pārvietošanās brīvības padomdevējas komitejas, kas izveidota saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 492/2011, atzinumus un izmantos to zinātību.

Grozījums Nr.    20

Regulas priekšlikums

24. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(24)  Lai garantētu Iestādes pilnīgu autonomiju un neatkarību, tai būtu jāpiešķir autonoms budžets, kura ieņēmumus veido iemaksas no Savienības vispārējā budžeta, brīvprātīgas finanšu iemaksas no dalībvalstīm un iemaksas no trešām valstīm, kas iesaistās Iestādes darbā. Izņēmuma un pienācīgi pamatotos gadījumos tai būtu jāspēj saņemt deleģēšanas nolīgumus vai ad hoc dotācijas un iekasēt maksu par publikācijām vai jebkādiem pakalpojumiem, ko sniedz Iestāde.

(24)  Lai garantētu Iestādes pilnīgu autonomiju un neatkarību, tai būtu jāpiešķir autonoms budžets, kura ieņēmumus veido iemaksas no Savienības vispārējā budžeta, brīvprātīgas finanšu iemaksas no dalībvalstīm un iemaksas no trešām valstīm, kas iesaistās Iestādes darbā. Iestādes budžetam ir jābūt vērstam uz rezultātiem. Izņēmuma un pienācīgi pamatotos gadījumos tai būtu jāspēj saņemt deleģēšanas nolīgumus vai ad hoc dotācijas un iekasēt maksu par publikācijām vai jebkādiem pakalpojumiem, ko sniedz Iestāde.

Grozījums Nr.    21

Regulas priekšlikums

30. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(30)  Attiecīgās kompetences ietvaros Iestādei būtu jāsadarbojas ar citām Savienības aģentūrām, jo īpaši nodarbinātības un sociālās politikas jomā izveidotajām aģentūrām, izmantojot to zinātību un maksimāli palielinot sinerģiju: Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fondu (Eurofound), Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centru (Cedefop), Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūru (EU-OSHA) un Eiropas Izglītības fondu (ETF), kā arī — attiecībā uz cīņu ar organizēto noziedzību, ieskaitot cilvēku tirdzniecību, — Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu) un Eiropas Savienības Aģentūru tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (Eurojust).

(30)  Attiecīgās kompetences ietvaros Iestādei būtu jāsadarbojas ar citām Savienības aģentūrām, jo īpaši nodarbinātības un sociālās politikas jomā izveidotajām aģentūrām, izmantojot to zinātību un maksimāli palielinot sinerģiju: Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fondu (Eurofound), Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centru (Cedefop), Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūru (EU-OSHA) un Eiropas Izglītības fondu (ETF), kā arī — attiecībā uz cīņu ar organizēto noziedzību, korupciju un cilvēku tirdzniecību, — Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu) un Eiropas Savienības Aģentūru tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (Eurojust), tāpat kā ar citām ES aģentūrām, kas darbojas tieslietu un iekšlietu jomā, piemēram, Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru (FRA), Eiropas Patvēruma atbalsta biroju (EASO), Eiropas Aģentūru lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (eu-LISA), Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centru (EMCDDA), Eiropas Dzimumu līdztiesības institūtu (EIGE), ES Tiesībaizsardzības apmācības aģentūru (CEPOL) un ES koordinatoru cilvēku tirdzniecības apkarošanas jomā. Sadarbība nenozīmē Iestādes un citu Savienības aģentūru darbību dublēšanos.

Grozījums Nr.    22

Regulas priekšlikums

31. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(31)  Lai pievienotu operatīvo dimensiju darbaspēka pārrobežu mobilitātes jomās pastāvošo struktūru darbībām, Iestādei būtu jāpārņem tādu uzdevumu izpilde, kurus veic Darbinieku brīvas pārvietošanās tehniskā komiteja, kas izveidota saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 492/2011, Ekspertu komiteja par darba ņēmēju norīkošanu darbā, kas izveidota ar Komisijas Lēmumu 2009/17/EK68, un Eiropas platforma sadarbības stiprināšanai nolūkā novērst nedeklarētu darbu, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu (ES) 2016/34469. Ar Iestādes izveidi šīm struktūrām vairs nebūtu jāpastāv.

(31)  Lai pievienotu operatīvo dimensiju darbaspēka pārrobežu mobilitātes jomās pastāvošo struktūru darbībām, Iestādei būtu jāpārņem tādu uzdevumu izpilde, kurus veic Darbinieku brīvas pārvietošanās tehniskā komiteja, kas izveidota saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 492/2011, Ekspertu komiteja par darba ņēmēju norīkošanu darbā, kas izveidota ar Komisijas Lēmumu 2009/17/EK68, un Eiropas platforma sadarbības stiprināšanai nolūkā novērst nedeklarētu darbu, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu (ES) 2016/34469. Ar Iestādes izveidi šīs struktūras būtu tajā jāiekļauj un jāpievieno.

_________________

_________________

68 Komisijas 2008. gada 19. decembra Lēmums 2009/17/EK, ar ko izveido Ekspertu komiteju par darba ņēmēju norīkošanu darbā (OV L 8, 13.1.2009., 26. lpp.).

68 Komisijas 2008. gada 19. decembra Lēmums 2009/17/EK, ar ko izveido Ekspertu komiteju par darba ņēmēju norīkošanu darbā (OV L 8, 13.1.2009., 26. lpp.).

69 Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta Lēmums (ES) 2016/344 par Eiropas platformas izveidi sadarbības stiprināšanai nolūkā novērst nedeklarētu darbu (OV L 65, 11.3.2016., 12. lpp.).

69 Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta Lēmums (ES) 2016/344 par Eiropas platformas izveidi sadarbības stiprināšanai nolūkā novērst nedeklarētu darbu (OV L 65, 11.3.2016., 12. lpp.).

Grozījums Nr.    23

Regulas priekšlikums

32. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(32)  Iestādei būtu jāpapildina Administratīvās komisijas sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijai, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 883/2004 (“Administratīvā komisija”), darbības tiktāl, cikveic regulatīvos uzdevumus, kas saistīti ar Regulas (EK) Nr. 883/2004 un Regulas (EK) Nr. 987/2009 piemērošanu. Tomēr Iestādei būtu jāpārņem darbības uzdevumi, kuri pašlaik tiek veikti Administratīvās komisijas ietvaros, piemēram, nodrošināt mediācijas funkciju starp dalībvalstīm, nodrošināt forumu ar Regulas (EK) Nr. 883/2004 un Regulas (EK) Nr. 987/2009 piemērošanu saistīto finanšu jautājumu risināšanai, tādējādi aizstājot ar minētajām regulām izveidoto Revīzijas padomi šīs funkcijas izpildē, kā arī tādu jautājumu risināšanai, kas saistīti ar datu elektronisko apmaiņu un IT rīkiem minēto regulu piemērošanas atvieglošanai, tādējādi aizstājot ar minētajām regulām izveidoto Datu apstrādes tehnisko komisiju šīs funkcijas izpildē.

(32)  Iestādei būtu jāsadarbojas ar Administratīvo komisiju sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijai, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 883/2004 (“Administratīvā komisija”), undrīkst piedalīties Administratīvās komisijas un tās komiteju sanāksmēs.

Grozījums Nr.    24

Regulas priekšlikums

34. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(34)  Lai atspoguļotu šo jauno institucionālo sistēmu, Regula (EK) Nr. 883/2004, Regula (EK) Nr. 987/2009, Regula (ES) Nr. 492/2011 un Regula (ES) 2016/589 būtu jāgroza un Lēmums 2009/17/EK un Lēmums (ES) 2016/344 būtu jāatceļ.

(34)  Lai atspoguļotu šo jauno institucionālo sistēmu, Regula (EK) Nr. 883/2004, Regula (ES) Nr. 492/2011 un Regula (ES) 2016/589 būtu jāgroza un Lēmums 2009/17/EK un Lēmums (ES) 2016/344 būtu jāatceļ.

Grozījums Nr.    25

Regulas priekšlikums

37. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(37)  Šajā regulā ir respektētas pamattiesības un ievēroti principi, kas atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, kā minēts Līguma par Eiropas Savienību 6. pantā,

(37)  Šajā regulā ir respektētas pamattiesības un ievēroti principi, kas atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, kā minēts Līguma par Eiropas Savienību 6. pantā, kā arī pilnībā ievēroti piemērojamie starptautiskie tiesību akti darba un cilvēktiesību jomā. Tajā arī tiek ņemts vērā Eiropas sociālo tiesību pīlārs,

Grozījums Nr.    26

Regulas priekšlikums

37.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(37a)  Parlamentam būtu sistemātiski un līdzvērtīgi Komisijai un Padomei jāiesaistās kritēriju noteikšanā un novērtēšanā attiecībā uz Iestādes atrašanās vietu;

Grozījums Nr.    27

Regulas priekšlikums

1. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Priekšmets un darbības joma

Izveide un darbības joma

Grozījums Nr.    28

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Ar šo regulu izveido Eiropas Darba iestādi (“Iestāde”).

1.  Ar šo regulu izveido Eiropas Darba un sociālā nodrošinājuma iestādi (“Iestāde”).

Grozījums Nr.    29

Regulas priekšlikums

1. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Iestāde palīdz dalībvalstīm un Komisijai jautājumos, kas attiecas uz darbaspēka pārrobežu mobilitāti un sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinēšanu Savienībā.

2.  Iestāde veicina saskaņotu, iedarbīgu un efektīvu Eiropas tiesību aktu darba un sociālajā jomā piemērošanu, kā arī vienlīdzīgu piekļuvi sociālajam nodrošinājumam un atbilstīgu sociālo aizsardzību visām personām, kas izmanto brīvas pārvietošanās tiesības. Iestāde palīdz dalībvalstīm un Komisijai jautājumos, kas attiecas uz darbaspēka pārrobežu mobilitāti un sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinēšanu Savienībā.

Grozījums Nr.    30

Regulas priekšlikums

1. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a  Iestāde veicina un atbalsta pastiprinātu sadarbību starp dalībvalstīm, sociālajiem partneriem, citām ieinteresētajām personām un Komisiju visos darba un sociālajos jautājumos ar pārrobežu dimensiju. Dalība Iestādes darbībās neskar dalībvalstu kompetenci, pienākumus un atbildību, kas cita starpā paredzēta attiecīgajās un spēkā esošajās Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) konvencijās, piemēram, Konvencijā Nr. 81 par darba inspekciju ražošanā un tirdzniecībā, un nekādā veidā neietekmē dalībvalstu un Savienības līmenī atzīto pamattiesību īstenošanu attiecībā uz darba koplīguma slēgšanas tiesībām saskaņā ar valsts tiesību aktiem un praksi un dalībvalstu pilnvaras regulēt valsts darba attiecības, būt par starpnieku tajās vai tās uzraudzīt, jo īpaši attiecībā uz tādu tiesību īstenošanu, kas attiecas uz koplīguma slēgšanu un kolektīvu rīcību.

Grozījums Nr.    31

Regulas priekšlikums

1. pants – 2.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.b  Šī regula neskar valstu darba attiecību sistēmu dažādību, kā arī sociālo partneru autonomiju, kas ir skaidri atzīta LESD. Iestāde veicina Savienības un valstu tiesību aktu izpildi un uzlabošanu saskaņā ar ES Pamattiesību hartu un starptautiski piemērojamajiem darba standartiem:

 

(a) nodrošinot personu pārvietošanās brīvību, brīvību veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvību;

 

(b) nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret privātpersonām un taisnīgu pārrobežu konkurenci;

 

(c) novēršot un atklājot pārrobežu sociālo krāpšanu, nepareizu rīcību un kļūdas, un attiecīgi saucot pie atbildības;

 

(d) novēršot, atturot un apkarojot nedeklarētu darbu, kā arī veicinot nedeklarēta darba deklarēšanu, vienlaikus nodrošinot darba ņēmēju piemērojamo tiesību ievērošanu;

 

(e) atbalstot pārrobežu saukšanu pie atbildības un naudas soda un sankciju piemērošanu darba un sociālajos jautājumos;

 

(f) veicinot sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinēšanu Savienībā.

Grozījums Nr.    32

Regulas priekšlikums

2. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. pants

2. pants

Mērķi

Mērķi

Iestādes mērķis ir palīdzēt nodrošināt taisnīgu darbaspēka mobilitāti iekšējā tirgū. Šajā nolūkā Iestāde

Iestādes mērķis ir veicināt stabilas darba attiecības un sociāli taisnīgu mobilitāti, jo īpaši darbaspēka mobilitāti un pārrobežu pakalpojumu sniegšanu iekšējā tirgū. Šajā nolūkā Iestāde

(a)  atvieglo privātpersonām un darba devējiem piekļuvi informācijai par viņu tiesībām un pienākumiem, kā arī attiecīgajiem pakalpojumiem;

(a)  atvieglo privātpersonām, darba devējiem un sociālajiem partneriem piekļuvi informācijai par viņu tiesībām un pienākumiem, kā arī attiecīgajiem pakalpojumiem;

(b)  atbalsta dalībvalstu sadarbību attiecīgo Savienības tiesību aktu pārrobežu izpildē, tostarp atvieglojot kopīgas inspekcijas;

(b)  veicina, uzlabo un atbalsta dalībvalstu centienus veicināt labāku sadarbību attiecīgo Savienības tiesību aktu konsekventā, efektīvā un lietderīgā pārrobežu izpildē, tostarp sniedzot tehnisko un loģistikas palīdzību un apmācību nolūkā atvieglot kopīgas inspekcijas;

 

(ba)  pārrauga Savienības tiesību aktu darbaspēka mobilitātes jomā piemērošanu, kā arī izmeklē šo tiesību aktu pārkāpumus, piemēram, dažādus sociālās krāpšanas, pārkāpumu un mobilo darbinieku, tostarp sezonas, pierobežas un norīkoto darbinieku, darbaspēka mobilitātes tiesību ļaunprātīgas izmantošanas, diskriminācijas, krāpniecisku darba līgumu un cilvēku tirdzniecības darbaspēka ekspluatācijas nolūkā veidus;

(c)  uzņemas mediatora lomu un atvieglo risinājumus valstu iestāžu pārrobežu strīdu vai darba tirgus traucējumu gadījumā.

(c)  pēc dalībvalstu pieprasījuma uzņemas mediatora lomu starp valstu iestādēm un palīdz novērst darba tirgus traucējumus vai pārrobežu izpildes problēmas, neskarot valstu attiecību sistēmu dažādību, kā arī sociālo partneru autonomiju un tiesības uz koplīguma slēgšanu;

 

(ca)  konsultē Komisiju un dalībvalstis par bezdarba novēršanu.

Grozījums Nr.    33

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Iestāde ir Savienības struktūra ar juridiskas personas statusu.

1.  Iestāde ir Savienības decentralizēta struktūra ar juridiskas personas statusu.

Grozījums Nr.    34

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. daļa – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  atvieglot privātpersonu un darba devēju piekļuvi informācijai par viņu tiesībām un pienākumiem darbaspēka pārrobežu mobilitātes situācijās, un piekļuvi darbaspēka pārrobežu mobilitātes pakalpojumiem saskaņā ar 6. un 7. pantu;

(a)  atvieglot un uzlabot privātpersonu, darba devēju un sociālo partneru piekļuvi informācijai par viņu tiesībām un pienākumiem darbaspēka pārrobežu mobilitātes situācijās saistībā ar brīvu pārvietošanos, un piekļuvi atbilstīgiem pakalpojumiem, tostarp sociālajiem pakalpojumiem, jo īpaši veselības aprūpei un darbaspēka pārrobežu mobilitātes pakalpojumiem saskaņā ar 6. un 7. pantu;

Grozījums Nr.    35

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. daļa – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  atvieglot sadarbību un informācijas apmaiņu starp valstu iestādēm, lai efektīvi izpildītu attiecīgos ES tiesību aktus, saskaņā ar 8. pantu;

(b)  veicināt, atvieglot un atbalstīt sadarbību un informācijas apmaiņu starp valstu iestādēm, lai saskaņā ar 8. pantu efektīvi izpildītu attiecīgos ES tiesību aktus un efektīvi cīnītos pret bezdarbu;

Grozījums Nr.    36

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. daļa – c punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  koordinēt un atbalstīt saskaņotas un kopīgas inspekcijas saskaņā ar 9. un 10. pantu;

(c)  ierosināt, koordinēt un atbalstīt saskaņotas un kopīgas inspekcijas saskaņā ar 9. un 10. pantu;

Grozījums Nr.    37

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. daļa – d punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d)  veikt analīzi un riska novērtējumus par darbaspēka pārrobežu mobilitātes jautājumiem saskaņā ar 11. pantu;

(d)  uzsākt analīzi un veikt riska novērtējumus par darbaspēka mobilitātes jautājumiem iekšējā tirgū, un sniegt atzinumus un ieteikumus saskaņā ar 11. pantu;

Grozījums Nr.    38

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. daļa – e punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(e)  atbalstīt dalībvalstis spēju veidošanā attiecībā uz attiecīgo Savienības tiesību aktu efektīvu izpildi saskaņā ar 12. pantu;

(e)  pieņemt vadlīnijas un skaidrojošos atzinumus par attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem un atbalstīt dalībvalstis un visus attiecīgos sociālos partnerus un ieinteresētās personas spēju veidošanā attiecībā uz attiecīgo Savienības tiesību aktu efektīvu atbilstību, īstenošanu un izpildi saskaņā ar 12. pantu;

Grozījums Nr.    39

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. daļa – f punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(f)  būt par mediatoru dalībvalstu iestāžu strīdos par attiecīgo Savienības tiesību aktu piemērošanu — saskaņā ar 13. pantu;

(f)  būt par mediatoru dalībvalstu iestāžu strīdos par attiecīgo Savienības tiesību aktu piemērošanu un vajadzības gadījumā saskaņā ar 13. pantu pieņemt lēmumu, lai izšķirtu strīdu;

Grozījums Nr.    40

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. daļa – fa punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(fa)  būt par mediatoru personu un dalībvalstu iestāžu strīdos par attiecīgo Savienības tiesību aktu piemērošanu — saskaņā ar 13.a pantu;

Grozījums Nr.    41

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. daļa – g punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(g)  atvieglot sadarbību starp attiecīgajām ieinteresētajām personām pārrobežu darba tirgus traucējumu gadījumā — saskaņā ar 14. pantu.

(g)  atvieglot sadarbību starp attiecīgajām ieinteresētajām personām pārrobežu darba tirgus traucējumu gadījumā — saskaņā ar 14. pantu un veicināt atbalstu darbiniekiem, kuri strādā nestabilos pārrobežu darba apstākļos;

Grozījums Nr.    42

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. daļa – ga punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ga)  atvieglot attiecīgo ieinteresēto personu sadarbību, ja rodas strukturālas problēmas piekļuvē darbam un sociālajām tiesībām nepilnību vai dalībvalstu sistēmu nesaskaņotības dēļ saskaņā ar 14.a pantu;

Grozījums Nr.    43

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. daļa – gb punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(gb)  konsultēt Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par jebkuru iniciatīvu, kuru tā uzskata par atbilstīgu, lai veicinātu Savienības tiesību aktu saistībā ar personām, kas izmanto savas brīvas pārvietošanās tiesības, efektīvu izpildi;

Grozījums Nr.    44

Regulas priekšlikums

6. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6. pants

6. pants

Informācija par darbaspēka pārrobežu mobilitāti

Informācija par darbaspēka pārrobežu mobilitāti

Iestāde uzlabo tādas informācijas pieejamību, kvalitāti un piekļūstamību, kura tiek piedāvāta privātpersonām un darba devējiem, lai atvieglotu darbaspēka mobilitāti Savienībā, saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 589/2016 par EURES un Regulu [Vienotā digitālā vārteja COM(2017)256]. Šajā nolūkā Iestāde

Iestāde uzlabo tādas informācijas pieejamību, kvalitāti un piekļūstamību, kura tiek piedāvāta privātpersonām, darba devējiem un sociālajiem partneriem, lai atvieglotu taisnīgu darbaspēka mobilitāti Savienībā, saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 589/2016 par EURES un Regulu [Vienotā digitālā vārteja COM(2017)256]. Šajā nolūkā Iestāde

(a)  nodrošina attiecīgu informāciju par privātpersonu tiesībām un pienākumiem darbaspēka pārrobežu mobilitātes situācijās;

(a)  sadarbībā ar attiecīgajām valsts iestādēm jo īpaši darba devējiem un sociālajiem partneriem, darba ņēmējiem un darba meklētājiem nodrošina attiecīgu informāciju par visām privātpersonu tiesībām un pienākumiem pārrobežu mobilitātes situācijās, jo īpaši attiecībā uz darbaspēka mobilitāti un attiecībā uz sociālā nodrošinājuma tiesībām, sociālo aizsardzību un pārrobežu pakalpojumu sniegšanu;

(b)  veicina iespējas atbalstīt darbaspēka mobilitāti privātpersonām, tostarp ar norādēm par piekļuvi mācībām un valodu kursiem;

(b)  finansē, sniedz un organizē norādījumus, konsultācijas un apmācības, tostarp valodu kursus attiecīgajā nozarē, darbaspēka mobilitātes atbalstīšanai;

(c)  nodrošina darba devējiem attiecīgu informāciju par darba tiesību normām un dzīves un darba apstākļiem, kas piemērojami darbiniekiem darbaspēka pārrobežu mobilitātes situācijās, tostarp norīkotajiem darbiniekiem;

(c)  sadarbībā ar attiecīgajām valsts iestādēm nodrošina darba devējiem un darba ņēmējiem, sociālajiem partneriem un attiecīgajām ieinteresētajām personām attiecīgu informāciju par spēkā esošām darba tiesību normām un citiem sociālekonomiskiem rādītājiem, kas ietekmē atalgojuma lielumu un piemērojami darbiniekiem darbaspēka pārrobežu mobilitātes situācijās, tostarp norīkotajiem darbiniekiem; visās Savienības oficiālajās valodās; sniedz indikatīvu algu salīdzināšanas kalkulatoru, kas rāda norīkoto darba ņēmēju algas līmeni uzņēmējā dalībvalstī norīkojuma laikposmā;

(d)  atbalsta dalībvalstis pienākumu izpildē attiecībā uz informācijas par darbinieku brīvu pārvietošanos izplatīšanu un piekļuvi tai saskaņā ar Direktīvas 2014/54/ES 6. pantu un attiecībā uz informācijas par darbinieku norīkošanu darbā izplatīšanu un piekļuvi tai saskaņā ar Direktīvas 2014/67/ES 5. pantu;

(d)  cieši sadarbojas ar dalībvalstīm un attiecīgajām valsts iestādēm, lai nodrošinātu pienākumu izpildi attiecībā uz informācijas par darbinieku brīvu pārvietošanos izplatīšanu un piekļuvi tai saskaņā ar Direktīvas 2014/54/ES 6. pantu un attiecībā uz informācijas par darbinieku norīkošanu darbā izplatīšanu un piekļuvi tai saskaņā ar Direktīvas 2014/67/ES 5. pantu; šajā nolūkā Iestāde izveido un pārvalda vienotu Eiropas tīmekļvietni, kura pilda centrālā kontaktpunkta funkcijas un kurā ir apkopota attiecīgā informācija no visām oficiālajām valstu tīmekļvietnēm saskaņā ar Direktīvas 2014/67/ES 5. pantu;

(e)  atbalsta dalībvalstis attiecīgo valsts informācijas pakalpojumu precizitātes, pilnīguma un lietošanas ērtuma uzlabošanu saskaņā ar kvalitātes kritērijiem, kas noteikti Regulā [Vienotā digitālā vārteja – COM(2017)256];

(e)  atbalsta dalībvalstis attiecīgo valsts informācijas pakalpojumu precizitātes, pilnīguma un lietošanas ērtuma uzlabošanu saskaņā ar kvalitātes kritērijiem, kas noteikti Regulā [Vienotā digitālā vārteja – COM(2017)256];

(f)  atbalsta dalībvalstis tādas informācijas un tādu pakalpojumu sniegšanas racionalizēšanā, kas tiek sniegti privātpersonām un darba devējiem un kas attiecas uz brīvprātīgu pārrobežu mobilitāti, vienlaikus pilnībā respektējot dalībvalstu kompetenci.

(f)  atbalsta dalībvalstis tādas informācijas un tādu pakalpojumu sniegšanas racionalizēšanā un uzlabošanā, kas tiek sniegti privātpersonām un darba devējiem un kas attiecas uz brīvprātīgu pārrobežu mobilitāti, vienlaikus pilnībā respektējot dalībvalstu kompetenci un ievērojot pamattiesības.

Grozījums Nr.    45

Regulas priekšlikums

7. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Piekļuve darbaspēka pārrobežu mobilitātes pakalpojumiem

Piekļuve darbaspēka pārrobežu mobilitātes pakalpojumiem un citiem attiecīgiem pakalpojumiem

Grozījums Nr.    46

Regulas priekšlikums

8. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

8. pants

8. pants

Sadarbība un informācijas apmaiņa starp dalībvalstīm

Sadarbība un informācijas apmaiņa starp dalībvalstīm

1.  Iestāde veicina sadarbību starp dalībvalstīm un tās atbalsta tādu sadarbības pienākumu – tostarp attiecībā uz informācijas apmaiņu – efektīvā izpildē, kas definēti Savienības tiesību aktos Iestādes kompetences ietvaros.

1.  Iestāde veicina sadarbību starp dalībvalstīm, sociālajiem partneriem un attiecīgajām ieinteresētajām personām un palīdz nodrošināt atbilstību, tostarp attiecībā uz informācijas apmaiņu, kā definēts Savienības tiesību aktos Iestādes kompetences ietvaros, ievērojot attiecīgos Savienības tiesību aktus attiecībā uz datu aizsardzību un pamattiesībām.

Šajā nolūkā pēc valstu iestāžu pieprasījuma un tālab, lai starp tām paātrinātu apmaiņu, Iestāde jo īpaši

Šajā nolūkā pēc valstu iestāžu pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas un ciešā sadarbībā ar tām tālab, lai starp tām paātrinātu apmaiņu, Iestāde jo īpaši:

(a)  atbalsta valstu iestādes citu dalībvalstu valsts iestāžu attiecīgo kontaktpunktu noteikšanā;

(a)  atbalsta valstu iestādes citu dalībvalstu valsts iestāžu attiecīgo kontaktpunktu noteikšanā;

(b)  veicina turpmākos pasākumus pēc pieprasījumiem un informācijas apmaiņas starp valstu iestādēm, sniedzot loģistikas un tehnisko atbalstu, ieskaitot rakstiskās un mutiskās tulkošanas pakalpojumus, un īstenojot apmaiņu par lietu statusu;

(b)  veicina turpmākos pasākumus pēc pieprasījumiem un informācijas apmaiņas starp valstu iestādēm, sniedzot loģistikas un tehnisko atbalstu, ieskaitot rakstiskās un mutiskās tulkošanas pakalpojumus, un īstenojot formālu un neformālu apmaiņu par lietu statusu atkarībā no konkrētās lietas specifikas;

(c)  popularizē un izplata labāko praksi;

(c)  popularizē un izplata labāko praksi, ņemot vērā īpašās koplīgumu slēgšanas tiesības dalībvalstīs;

(d)  atvieglo sankciju un naudassodu procedūru pārrobežu izpildi;

(d)  pēc attiecīgās dalībvalsts pieprasījuma palīdz nodrošināt, ka sankciju un naudassodu procedūru pārrobežu izpildes koordinēšana darbojas efektīvi;

(e)  reizi ceturksnī ziņo Komisijai par neizpildītajiem pieprasījumiem starp dalībvalstīm un, ja uzskata par vajadzīgu, nodod tos mediācijai saskaņā ar 13. pantu.

(e)  reizi ceturksnī ziņo Komisijai, Eiropas Parlamentam un dalībvalstīm par neizpildītajiem pieprasījumiem starp dalībvalstīm un, ja uzskata par vajadzīgu, nodod tos mediācijai saskaņā ar 13. un 13.a pantu.

 

1.a  Pēc iestādes pieprasījuma kompetentās valsts iestādes sniedz Iestādei visu nepieciešamo informāciju norādītajos formātos, lai tā varētu veikt šajā regulā noteiktos uzdevumus, ar noteikumu, ka tām ir likumīga piekļuve attiecīgajai informācijai. Informācija ir precīza, saskaņota un pilnīga. Kompetentā valsts iestāde informāciju sniedz divu mēnešu laikā un steidzamos gadījumos divu darba dienu laikā, neskarot to dalībvalstu rīcības brīvību, kuras izskata īpašus gadījumus.

 

1.b  Saņemot pienācīgi pamatotu valsts iestādes pieprasījumu, Iestāde savas kompetences ietvaros sniedz visu informāciju, kas ir nepieciešama, lai valsts iestāde varētu veikt tai uzticētos uzdevumus.

2.  Iestāde atbalsta Administratīvās komisijas sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijai darbu tādu finanšu jautājumu risināšanā, kas attiecas uz sociālā nodrošinājuma koordinēšanu, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 883/2004 74. pantu un Regulas (EK) Nr. 987/2009 65., 67. un 69. pantu.

2.  Iestāde atbalsta Administratīvās komisijas sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijai darbu tādu finanšu jautājumu risināšanā, kas attiecas uz sociālā nodrošinājuma koordinēšanu, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 883/2004 74. pantu un Regulas (EK) Nr. 987/2009 65., 67. un 69. pantu.

3.  Iestāde sekmē elektronisko rīku un procedūru — tostarp Iekšējā tirgus informācijas sistēmas (IMI) un sociālā nodrošinājuma informācijas elektroniskās apmaiņas (EESSI) sistēmas — izmantošanu ziņu apmaiņai starp valstu iestādēm.

3.  Iestāde sekmē un uzrauga elektronisko rīku un procedūru — tostarp Iekšējā tirgus informācijas sistēmas (IMI) un sociālā nodrošinājuma informācijas elektroniskās apmaiņas (EESSI) sistēmas — pienācīgu izmantošanu ziņu apmaiņai starp valstu iestādēm un sniedz tehnisko palīdzību un speciālās zināšanas.

4.  Iestāde veicina inovatīvu pieeju izmantošanu rezultatīvai un efektīvai pārrobežu sadarbībai; tā pēta dalībvalstu elektroniskās apmaiņas mehānismu potenciālo izmantošanu, lai veicinātu krāpšanas gadījumu atklāšanu, un sniedz ziņojumus Komisijai, lai varētu šos mehānismus attīstīt.

4.  Iestāde veicina inovatīvu pieeju izmantošanu rezultatīvai un efektīvai pārrobežu sadarbībai; tā pēta dalībvalstu elektroniskās apmaiņas mehānismu potenciālo izmantošanu, lai veicinātu krāpšanas gadījumu atklāšanu, un sniedz ziņojumus Komisijai un attiecīgajām dalībvalstīm, lai varētu šos mehānismus attīstīt, saskaņā ar attiecīgajiem Savienības datu aizsardzības tiesību aktiem un pamattiesībām.

 

4.a  Iestāde uztur to Savienības uzņēmumu sarakstu, kuri neatbilst atbilstīgajām juridiskajām prasībām attiecībā uz taisnīgas un stabilas darbaspēka mobilitātes nodrošināšanu. Lielākas pārredzamības nolūkā šo Savienības sarakstu publisko. Tas tiek pamatots uz kopējiem kritērijiem un to regulāri pārskata. Pirmo sarakstu sagatavo Iestādes darbības pirmajos 12 mēnešos. Savienības sarakstā iekļautajiem uzņēmumiem piemēro darbības aizliegumu. Savienības sarakstā paredzētie darbības aizliegumi ir spēkā visu dalībvalstu teritorijā. Izņēmuma gadījumos dalībvalstis var veikt vienpusējus pasākumus. Ārkārtas gadījumos un saskaroties ar neparedzētām drošības problēmām, dalībvalstīm ir iespēja nekavējoties piemērot darbības aizliegumu savā teritorijā. Iestāde veicina sadarbību starp dalībvalstīm, ja rodas tirgus pārrobežu traucējumi, un atbalsta to cīņu pret sociālo dempingu.

Grozījums Nr.    47

Regulas priekšlikums

8.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

8.a pants

 

Datu aizsardzība

 

1.   Saskaņā ar šo direktīvu Iestāde aizsargā fizisku personu pamattiesības un brīvības un jo īpaši viņu tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību attiecībā uz personas datu apstrādi.

 

2.   Visu Iestādes veikto darbību gadījumā obligāti piemēro visus attiecīgos Savienības tiesību aktus par datu aizsardzību.

Pamatojums

Šā jaunā panta mērķis ir precizēt, ka visos apstākļos piemēro pasākumus saskaņā ar VDAR. Iestādes uzdevums būs strādāt ar liela apjoma sensitīviem datiem, kas skar visas dalībvalstis, un ir ļoti svarīgi skaidri noteikt, ka datu aizsardzības tiesību akti tiek piemēroti visos gadījumos.

Grozījums Nr.    48

Regulas priekšlikums

9. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

9. pants

9. pants

Saskaņotu un kopīgu inspekciju koordinēšana

Saskaņotu un kopīgu inspekciju koordinēšana

1.  Pēc vienas vai vairāku dalībvalstu pieprasījuma Iestāde koordinē saskaņotas vai kopīgas inspekcijas jomās, kas ir Iestādes kompetencē. Pieprasījumu var iesniegt viena vai vairākas dalībvalstis. Iestāde arī var ierosināt attiecīgo dalībvalstu iestādēm veikt saskaņotu vai kopīgu inspekciju.

1.  Pēc vienas vai vairāku dalībvalstu pieprasījuma Iestāde strādā pie līguma noslēgšanas starp tām un koordinē saskaņotas vai kopīgas inspekcijas jomās, kas ir Iestādes kompetencē. Pieprasījumu var iesniegt viena vai vairākas dalībvalstis. Iestāde arī var ierosināt attiecīgo dalībvalstu iestādēm veikt saskaņotu vai kopīgu inspekciju, ko veic, koordinējot ar šo dalībvalsti.

2.  Ja dalībvalsts iestāde nolemj nepiedalīties 1. punktā minētajā saskaņotajā vai kopīgajā inspekcijā vai to neveikt, tā pietiekami laicīgi rakstiski informē Iestādi par sava lēmuma iemesliem. Šādos gadījumos Iestāde informē citas attiecīgās valstu iestādes.

2.  Ja dalībvalsts iestāde nolemj nepiedalīties 1. punktā minētajā saskaņotajā vai kopīgajā inspekcijā vai to neveikt, tā pirms plānotās inspekcijas sākuma rakstiski informē Iestādi par sava lēmuma iemesliem. Šādos gadījumos Iestāde informē citas attiecīgās valstu iestādes.

3.  Saskaņotas vai kopīgas inspekcijas organizēšana notiek saskaņā ar visu līdzdalīgo dalībvalstu iepriekšēju vienošanos, kas panākta ar valsts sadarbības koordinatoru starpniecību. Ja viena vai vairākas dalībvalstis atsakās piedalīties saskaņotā vai kopīgā inspekcijā, citu valstu iestādes attiecīgā gadījumā var veikt paredzētās saskaņotās vai kopīgās inspekcijas tikai līdzdalīgajās dalībvalstīs. Dalībvalstis, kas atteikušās piedalīties inspekcijā, saglabā konfidencialitāti attiecībā uz informāciju par paredzēto inspekciju.

3.  Saskaņotas vai kopīgas inspekcijas organizēšana notiek saskaņā ar visu līdzdalīgo dalībvalstu iepriekšēju vienošanos, kas panākta ar valsts sadarbības koordinatoru starpniecību. Ja viena vai vairākas dalībvalstis atsakās piedalīties saskaņotā vai kopīgā inspekcijā, citu valstu iestādes attiecīgā gadījumā var veikt paredzētās saskaņotās vai kopīgās inspekcijas tikai līdzdalīgajās dalībvalstīs. Dalībvalstis, kas atteikušās piedalīties inspekcijā, saglabā konfidencialitāti attiecībā uz informāciju par paredzēto inspekciju.

Grozījums Nr.    49

Regulas priekšlikums

10. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

10. pants

10. pants

Saskaņotu un kopīgu inspekciju kārtība

Saskaņotu un kopīgu inspekciju kārtība

1.  Nosacījumus kopīgas inspekcijas veikšanai nosaka Nolīgumā par kopīgas inspekcijas veikšanu (“kopīgas inspekcijas nolīgums”) starp līdzdalīgajām dalībvalstīm un Iestādi. Kopīgas inspekcijas nolīgumā var iekļaut noteikumus, kas pēc vienošanās par inspekciju un tās ieplānošanas to ļauj veikt īsā termiņā. Iestāde izveido nolīguma paraugu.

1.  Nosacījumus kopīgas inspekcijas veikšanai, jo īpaši inspekcijas un piemērojamo tiesību aktu darbības jomu, nosaka Nolīgumā par kopīgas inspekcijas veikšanu (“kopīgas inspekcijas nolīgums”) starp līdzdalīgajām dalībvalstīm un/vai sociālajiem partneriem, attiecīgajām ieinteresētajām personām un Iestādi. Kopīgas inspekcijas nolīgumā var iekļaut noteikumus, kas pēc vienošanās par inspekciju un tās ieplānošanas to ļauj veikt īsā termiņā. Pēc apspriešanās ar visām dalībvalstīm Iestāde izstrādā saskaņotas un kopīgas inspekcijas vadlīnijas un izveido nolīguma paraugu.

2.  Saskaņotas un kopīgas inspekcijas un turpmākos pasākumus veic saskaņā ar attiecīgo dalībvalstu tiesību aktiem.

2.  Saskaņotas un kopīgas inspekcijas un turpmākos pasākumus veic saskaņā ar attiecīgo dalībvalstu tiesību aktiem. Valstu iestādes arī pilnībā iesaistās šajā procesā, un tām ir pilnas un autonomas pilnvaras. Ja sociālie partneri paši ir atbildīgi par inspekcijām valsts līmenī, kopīgas un saskaņotas inspekcijas būtu jāveic tikai tad, ja attiecīgie sociālie partneri tam piekrīt, un attiecīgās dalībvalsts uzraudzībā.

3.  Iestāde dalībvalstīm, kuras veic saskaņotas vai kopīgas inspekcijas, sniedz loģistikas un tehnisko atbalstu, kurā var ietilpt rakstiskās un mutiskās tulkošanas pakalpojumi.

3.  Pēc attiecīgo dalībvalstu pieprasījuma Iestāde dalībvalstīm un sociālajiem partneriem, kas veic saskaņotas vai kopīgas inspekcijas, sniedz loģistikas un tehnisko atbalstu, kurā var ietilpt rakstiskās un mutiskās tulkošanas pakalpojumi un juridiska palīdzība.

4.  Iestādes personāls drīkst piedalīties saskaņotā vai kopīgā inspekcijā, ja ar dalībvalsti, kuras teritorijā tas palīdzēs īstenot inspekciju, ir notikusi iepriekšēja vienošanās.

4.  Iestādes personāls drīkst piedalīties saskaņotā vai kopīgā inspekcijā, ja ar dalībvalsti, kuras teritorijā tas palīdzēs īstenot inspekciju, ir notikusi iepriekšēja vienošanās.

5.  Valsts iestādes, kas veic saskaņotu vai kopīgu inspekciju, ziņo Iestādei par tās rezultātiem savā dalībvalstī un par saskaņotās vai kopīgās inspekcijas kopējo norisi.

5.  Valsts iestādes vai sociālie partneri, kas veic saskaņotu vai kopīgu inspekciju, ziņo Iestādei par tās rezultātiem savā dalībvalstī un par saskaņotās vai kopīgās inspekcijas kopējo norisi. Ņemot vērā nepieciešamību novērst nevajadzīgu administratīvo slogu, Iestāde izveido ziņojuma paraugu. Kopīgo inspekciju rezultātus dalībvalstī var izmantot kā pierādījumus, kuriem ir tāda pati juridiskā vērtība kā informācijai, kas savākta šīs valsts teritorijā.

 

5.a  Puses, kurām tiek veikta inspekcija, saņem pēcinspekcijas ziņojumu, un tām ir tiesības uz to atsaukties un apstrīdēt tajā iekļautos secinājumus saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā inspekcija tika veikta.

6.  Informāciju par saskaņotām un kopīgām inspekcijām iekļauj ceturkšņa ziņojumos, ko iesniedz Valdei. Gada ziņojumu par Iestādes atbalstītajām inspekcijām iekļauj Iestādes gada darbības pārskatā.

6.  Informāciju par saskaņotām un kopīgām inspekcijām iekļauj ceturkšņa ziņojumos, ko iesniedz Valdei un Ieinteresēto personu grupai. Gada ziņojumu par Iestādes atbalstītajām inspekcijām iekļauj Iestādes gada darbības pārskatā. Šajā ziņojumā iekļauj to gadījumu sarakstu, kuros dalībvalstis ir atteikušās piedalīties kopīgā inspekcijā.

 

6.a  Kopīga inspekcija un tās juridiskās sekas, lēmumi par administratīviem naudassodiem un sankcijām, kā arī to pušu tiesības un pienākumi, kam inspekcija tiek veikta, neskar tiesību aktus, kuri ir piemērojami tās dalībvalsts teritorijā, kur šī inspekcija tiek veikta. 

7.  Ja Iestāde saskaņotu vai kopīgu inspekciju vai jebkuras savas darbības laikā uzzina par iespējamiem pārkāpumiem Savienības tiesību aktu piemērošanā, tostarp tādiem, kas ir ārpus tās kompetences jomas, tā ziņo par minētajiem iespējamajiem pārkāpumiem Komisijai un vajadzības gadījumā attiecīgās dalībvalsts iestādēm.

7.  Ja Iestāde saskaņotu vai kopīgu inspekciju vai jebkuras savas darbības laikā uzzina par iespējamiem pārkāpumiem Savienības tiesību aktu piemērošanā, tostarp tādiem, kas ir ārpus tās kompetences jomas, tā ziņo par minētajiem iespējamajiem pārkāpumiem Komisijai un vajadzības gadījumā attiecīgās dalībvalsts iestādēm.

 

7.a  Saskaņotas un kopīgas darbības un inspekcijas attiecas arī uz darbībām, kas tiek veiktas, sadarbojoties cīņā pret krāpnieciskiem pakalpojumu sniedzējiem, kā noteikts Pakalpojumu direktīvas 2006/123/EK VI nodaļā.

Grozījums Nr.    50

Regulas priekšlikums

11. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

11. pants

11. pants

Darbaspēka pārrobežu mobilitātes analīze un riska novērtēšana

Darbaspēka pārrobežu mobilitātes analīze un riska novērtēšana

1.  Iestāde novērtē riskus un veic analīzi attiecībā uz darbaspēka pārrobežu plūsmām, piemēram, darba tirgus nelīdzsvarotību, apdraudējumiem konkrētas nozarēs un problēmām, kas privātpersonām un darba devējiem atkārtoti rodas saistībā ar pārrobežu mobilitāti. Šajā nolūkā Iestāde nodrošina papildināmību ar citām Savienības aģentūrām vai dienestiem un izmanto to zinātību, arī prasmju prognozēšanas un darba drošības un veselības aizsardzības jomā. Pēc Komisijas pieprasījuma Iestāde var veikt mērķtiecīgu padziļinātu analīzi un pētījumus, lai izpētītu konkrētus darbaspēka mobilitātes jautājumus.

1.  Iestāde novērtē riskus un veic analīzi, paturot prātā reģionālās un nacionālās īpatnības, attiecībā uz darbaspēka pārrobežu plūsmām, piemēram, darba tirgus nelīdzsvarotību, apdraudējumiem konkrētas nozarēs un problēmām, kas privātpersonām un darba devējiem atkārtoti rodas saistībā ar pārrobežu mobilitāti. Šajā nolūkā Iestāde nodrošina papildināmību ar citām Savienības aģentūrām vai dienestiem un izmanto to zinātību, arī prasmju prognozēšanas un darba drošības un veselības aizsardzības jomā. Pēc Komisijas pieprasījuma Iestāde var veikt mērķtiecīgu padziļinātu analīzi un pētījumus, lai izpētītu konkrētus darbaspēka mobilitātes jautājumus.

 

1.a  Tāpat pēc dalībvalsts pieprasījuma Iestāde var veikt papildu analīzi un pētījumus. Šādu pieprasījumu novērtē, lai izvairītos no dublēšanās vai atkārtošanās. Šādos gadījumos Iestāde novērtē pieejamo datu derīgumu, salīdzina tos ar esošajiem datiem un vajadzības gadījumā tos izmaina saskaņā ar jaunāko un pieejamo informāciju, un pievieno tiem visus attiecīgos papildu datus, ja tie ir vajadzīgi analīzes vai pētījuma vajadzībām.

2.  Iestāde organizē salīdzinošo izvērtēšanu valstu iestāžu un dienestu vidū nolūkā

2.  Iestāde organizē salīdzinošo izvērtēšanu valstu iestāžu un dienestu vidū nolūkā

(a)  izskatīt visus jautājumus, apzināt grūtības un konkrētas problēmas, kas varētu rasties saistībā ar Savienības tiesību aktu īstenošanu un piemērošanu praksē Iestādes kompetences jomā, kā arī to praktisku izpildi;

(a)  izskatīt visus jautājumus, apzināt grūtības un konkrētas problēmas, kas varētu rasties saistībā ar Savienības tiesību aktu īstenošanu un piemērošanu praksē Iestādes kompetences jomā, kā arī to praktisku izpildi;

(b)  stiprināt konsekvenci pakalpojumu sniegšanā privātpersonām un darba devējiem;

(b)  stiprināt konsekvenci pakalpojumu sniegšanā privātpersonām un darba devējiem;

(c)  uzlabot zināšanas un savstarpējo izpratni par dažādām sistēmām un praksi, kā arī novērtēt dažādu politikas pasākumu — tostarp novēršanas un atturēšanas pasākumu — rezultativitāti.

(c)  uzlabot zināšanas un savstarpējo izpratni par dažādām sistēmām un praksi, kā arī novērtēt dažādu politikas pasākumu — tostarp novēršanas un atturēšanas pasākumu — rezultativitāti un īstenošanas metodiku.

 

(ca)  izstrādāt ieteikumus gan Komisijai, gan dalībvalstīm, lai nodrošinātu Savienības tiesību aktu efektīvu izpildi saistībā ar Iestādes darbu, tostarp saistībā ar cīņu pret nedeklarētu darbu, taisnīgu un pienācīgu darba apstākļu nodrošināšanu, cīņu pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un pienācīgas sociālās aizsardzības nodrošināšanu visiem;

3.  Iestāde regulāri ziņo par saviem konstatējumiem Komisijai, kā arī tieši attiecīgajām dalībvalstīm, norādot iespējamos pasākumus konstatēto trūkumu novēršanai.

3.  Iestāde reizi ceturksnī ziņo par saviem konstatējumiem Komisijai un Eiropas Parlamentam, kā arī tieši attiecīgajām dalībvalstīm, norādot iespējamos pasākumus konstatēto trūkumu novēršanai un priekšrocības. Rezultātus publicē nākamā gada laikā, un tos attiecīgā gadījumā ņem vērā visos Savienības pasākumos.

4.  Iestāde vāc statistiskos dalībvalstu apkopotos un nodrošinātos datus Savienības tiesību aktu jomās, kas ietilpst Iestādes kompetences jomā. To darot, Iestāde cenšas racionalizēt pašreizējo datu vākšanu minētajās jomās. Attiecīgā gadījumā piemēro 16. pantu. Iestāde sadarbojas ar Komisiju (Eurostat) un attiecīgā gadījumā dalās savu datu vākšanas darbību rezultātos.

4.  Iestāde, ievērojot attiecīgos Savienības tiesību aktus datu aizsardzības jomā, vāc statistiskos datus, kas apkopoti skaidrās struktūrās un sadalīti pēc dzimuma, vecuma, ienākumu līmeņa, nodarbošanās un darba tirgus statusa un ko dalībvalstis nodrošina Savienības tiesību aktu jomās, kas ietilpst Iestādes kompetences jomā. To darot, Iestāde cenšas racionalizēt pašreizējo datu vākšanu minētajās jomās. Attiecīgā gadījumā piemēro 16. pantu. Iestāde sadarbojas ar Komisiju (Eurostat) un attiecīgā gadījumā dalās savu datu vākšanas darbību rezultātos.

Grozījums Nr.    51

Regulas priekšlikums

12. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

12. pants

12. pants

Atbalsts spēju veidošanai

Atbalsts spēju veidošanai

Iestāde dalībvalstīm sniedz atbalstu tādu spēju veidošanā, kuru mērķis ir veicināt Savienības tiesību aktu konsekventu izpildi visās šīs regulas aptvertajās jomās. Iestāde jo īpaši veic šādas darbības:

Iestāde dalībvalstīm, sociālajiem partneriem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām sniedz atbalstu tādu spēju veidošanā, kuru mērķis ir veicināt Savienības tiesību aktu konsekventu izpildi visās šīs regulas aptvertajās jomās. Iestāde jo īpaši veic šādas darbības:

(a)  izstrādā dalībvalstīm kopīgas vadlīnijas, ieskaitot norādījumus inspekcijām lietās, kurām ir pārrobežu dimensija, kā arī kopīgas definīcijas un jēdzienus, pamatojoties uz attiecīgu darbu Savienības līmenī;

(a)  izstrādā dalībvalstīm un sociālajiem partneriem neobligātas vadlīnijas, ieskaitot norādījumus inspekcijām lietās, kurām ir pārrobežu dimensija, kā arī kopīgas definīcijas un jēdzienus, pamatojoties uz attiecīgu darbu Savienības līmenī;

(b)  veicina un atbalsta savstarpēju palīdzību — vai nu vienādranga pasākumu, vai grupu pasākumu veidā —, kā arī personāla apmaiņu un darbinieku pārcelšanas sistēmas starp valstu iestādēm;

(b)  veicina un atbalsta savstarpēju palīdzību — vai nu vienādranga pasākumu, vai grupu pasākumu veidā —, kā arī personāla apmaiņu un darbinieku pārcelšanas sistēmas starp valstu iestādēm;

(c)  veicina pieredzes un labas prakses, tostarp attiecīgo valsts iestāžu sadarbības piemēru, apmaiņu un izplatīšanu;

(c)  veicina pieredzes un labas prakses, tostarp attiecīgo valsts iestāžu, sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības organizāciju sadarbības piemēru, apmaiņu un izplatīšanu;

(d)  izstrādā nozaru un starpnozaru mācību programmas un īpašus mācību materiālus;

(d)  izstrādā nozaru un starpnozaru mācību programmas un īpašus mācību materiālus;

(e)  sekmē informētības veicināšanas kampaņas, ieskaitot tādas, kurās privātpersonas un darba devēji, īpaši mazie un vidējie uzņēmumi (MVU), tiek informēti par to tiesībām un pienākumiem un tiem pieejamajām iespējām.

(e)  sekmē informētības veicināšanas kampaņas, ieskaitot tādas, kurās privātpersonas un darba devēji, īpaši mazie un vidējie uzņēmumi (MVU), tiek informēti par to tiesībām un pienākumiem un tiem pieejamajām iespējām;

 

(ea)  uzlabo izpildiestāžu spējas labāk risināt pārrobežu aspektus, tostarp attiecībā uz pietiekamu darbinieku skaitu, apmācību un finanšu resursiem;

 

(eb)  uzlabo zināšanas un savstarpējo izpratni par dažādām sistēmām un praksi, kas attiecas uz personu brīvu pārvietošanos saistībā ar šīs regulas darbības jomu un piekļuvi pienācīgai sociālajai aizsardzībai, kā arī rīcības metodēm un tiesisko regulējumu.

Grozījums Nr.    52

Regulas priekšlikums

13. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

13. pants

13. pants

Mediācija starp dalībvalstīm

Mediācija starp dalībvalstīm

1.  Ja starp dalībvalstīm rodas strīdi attiecībā uz Savienības tiesību aktu piemērošanu vai interpretēšanu šīs regulas aptvertajās jomās, Iestāde var uzņemties mediatora lomu.

1.  Ja starp dalībvalstīm rodas strīdi attiecībā uz Savienības tiesību aktu piemērošanu vai interpretēšanu šīs regulas aptvertajās jomās, Iestāde var uzņemties mediatora lomu, neskarot 2009. gada 12. jūnija Lēmumu Nr. A1 par dialoga un saskaņošanas procedūras izveidošanu jautājumos par dokumentu derīgumu, piemērojamo tiesību aktu noteikšanu un par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 883/2004 paredzēto pabalstu sniegšanu.

2.  Pēc vienas strīdā iesaistītās dalībvalsts pieprasījuma Iestāde sāk mediācijas procedūru savā Mediācijas padomē, kas šim nolūkam izveidota saskaņā ar 17. panta 2. punktu. Iestāde var sākt mediācijas procedūru Mediācijas padomē arī pēc savas iniciatīvas, tostarp pamatojoties uz SOLVIT nodoto lietu, ja vien visas dalībvalstis, uz kurām attiecas šis strīds, tam piekrīt.

2.  Pēc vienas strīdā iesaistītās dalībvalsts pieprasījuma Iestāde sāk mediācijas procedūru savā Mediācijas padomē, kas šim nolūkam izveidota saskaņā ar 17. panta 2. punktu. Iestāde var sākt mediācijas procedūru Mediācijas padomē arī pēc savas iniciatīvas, ja dalībvalstis nav spējušas atrisināt strīdu saprātīgā termiņā pēc tā rašanās, ņemot vērā katras lietas būtību un īpašās prasības. Attiecīgās dalībvalstis aktīvi piedalās minētajā procedūrā un padara pieejamu visu nepieciešamo un/vai pieprasīto informāciju.

 

2.a  Dalībvalstis informē iesaistītās personas, piemēram, darba devējus, darba ņēmējus un pašnodarbinātās personas, par strīdu un par to, ka lieta ir iesniegta Iestādē. Ar tām apspriežas un tās iesaista arī visā procedūras laikā.

3.  Iesniedzot lietu mediācijai, ko veic Iestāde, dalībvalstis nodrošina, ka visi personas dati, kas attiecas uz minēto lietu, tiek anonimizēti un nevienā mediācijas procesa brīdī Iestāde neapstrādā tādu privātpersonu datus, uz kuriem attiecas lieta.

3.  Mediācijas procedūras nolūkā attiecīgās dalībvalstis dara pieejamu visu pieprasīto un būtisko informāciju. Iesniedzot lietu mediācijai, ko veic Iestāde, dalībvalstis un visas pārējās puses, kuras uzklausa Iestāde vai kuras ir iesaistītas šajā lietā, nodrošina, ka visi personas dati, kas attiecas uz minēto lietu, tiek anonimizēti saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem par datu aizsardzību un nevienā mediācijas procesa brīdī vai pēc tam Iestāde neapstrādā tādu privātpersonu datus, uz kuriem attiecas lieta.

4.  Lietas, kurās notiek tiesvedība valsts vai Savienības līmenī, Iestāde mediācijai nepieņem.

4.  Lietas, kurās notiek tiesvedība valsts vai Savienības līmenī, Iestāde mediācijai nepieņem.

5.  Attiecīgās dalībvalstis trīs mēnešu laikā pēc Iestādes veiktās mediācijas noslēgšanas ziņo Iestādei par turpmākajiem pasākumiem vai, ja turpmākie pasākumi nav veikti, par darbības neveikšanas iemesliem.

5.  Attiecīgās dalībvalstis trīs mēnešu laikā pēc Iestādes veiktās sekmīgās mediācijas noslēgšanas ziņo Iestādei par turpmākajiem pasākumiem vai, ja turpmākie pasākumi nav veikti, par darbības neveikšanas iemesliem.

 

5.a  Attiecīgās dalībvalstis trīs mēnešu laikā pēc tam, kad Strīdu izšķiršanas padome ir pieņēmusi lēmumu, ziņo Iestādei par pasākumiem, ko tās atbilstīgi lēmumam ir veikušas, vai pasākumiem, no kuru veikšanas tās atbilstīgi lēmumam ir atturējušās.

6.  Iestāde reizi ceturksnī ziņo Komisijai par tās risināto mediācijas lietu iznākumu.

6.  Iestāde reizi ceturksnī ziņo Komisijai, Eiropas Parlamentam un dalībvalstīm par tās risināto mediācijas lietu iznākumu.

 

6.a  Ja mediācijas procedūras iznākums nav pozitīvs, Iestāde attiecīgajām pusēm iesaka vērsties pie attiecīgām tiesu iestādēm.

 

6.b  Jebkurā mediācijas procesa posmā attiecīgās dalībvalstis var savstarpēji vienoties par to, ka Mediācijas padome darbojas kā šķīrējtiesnesis un tās lēmums ir saistošs. Šo vienošanos oficiāli reģistrē un publisko.

Grozījums Nr.    53

Regulas priekšlikums

14. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

14. pants

14. pants

Sadarbība pārrobežu darba tirgus traucējumu gadījumā

Sadarbība pārrobežu darba tirgus traucējumu gadījumā

Pēc valstu iestāžu pieprasījuma Iestāde var atvieglot sadarbību starp attiecīgajām ieinteresētajām personām, lai risinātu darba tirgus traucējumus, kas skar vairāk nekā vienu dalībvalsti un ko rada, piemēram, liela mēroga pārstrukturēšanās pasākumi vai lieli projekti, kas ietekmē nodarbinātību pierobežu reģionos.

Pēc valstu iestāžu pieprasījuma Iestāde atvieglo sadarbību starp attiecīgajām ieinteresētajām personām, lai risinātu darba tirgus traucējumus, kas skar vairāk nekā vienu dalībvalsti un ko rada, piemēram, liela mēroga pārstrukturēšanās pasākumi ar pārrobežu ietekmi. Iestāde pienācīgi iesaista attiecīgos sociālos partnerus, neskarot to autonomiju.

Grozījums Nr.    54

Regulas priekšlikums

14.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

14.a pants

 

Sadarbība strukturālu problēmu gadījumā saistībā ar piekļuvi darba un sociālajām tiesībām

 

Iestāde veicina sadarbību starp attiecīgajām ieinteresētajām personām, lai nodrošinātu risinājumus personām, kurām pārrobežu situācijās ir problēmas piekļūt darba un sociālajām tiesībām, tostarp sociālās nodrošināšanas pabalstiem, ja šīs problēmas izriet no strukturālām atšķirībām starp attiecīgo dalībvalstu sistēmām.

Grozījums Nr.    55

Regulas priekšlikums

16. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Iestāde koordinē, attīsta un piemēro sadarbspējas satvarus, lai garantētu informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm un arī ar Iestādi. Minēto sadarbspējas satvaru pamats un atbalsts ir Eiropas sadarbspējas satvars70 un Eiropas atsauces arhitektūra, kas minēta Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā (ES) 2015/224071.

Iestāde koordinē, attīsta un piemēro sadarbspējas satvarus, lai garantētu informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm un arī ar Iestādi. Minēto sadarbspējas satvaru pamats un atbalsts ir Eiropas sadarbspējas satvars70 un Eiropas atsauces arhitektūra, kas minēta Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā (ES) 2015/224071. Pēc Iestādes pieprasījuma valsts iestādes sniedz tai visu nepieciešamo informāciju norādītajos formātos, lai Iestāde varētu veikt šajā regulā tai noteiktos uzdevumus, ar noteikumu, ka minētajām iestādēm ir likumīga piekļuve attiecīgajai informācijai. Informācija ir precīza, saskaņota, pilnīga un savlaicīga.

_________________

_________________

70 Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas sadarbspējas satvars – īstenošanas stratēģija” (COM(2017) 134 final).

70 Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas sadarbspējas satvars – īstenošanas stratēģija” (COM(2017) 134 final).

71 Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. novembra Lēmums (ES) 2015/2240, ar ko izveido programmu Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu, uzņēmumu un iedzīvotāju sadarbspējas risinājumu un kopīgu sistēmu nodrošināšanai (programma ISA2) kā līdzekli publiskā sektora modernizācijai (OV L 318, 4.12.2015., 1. lpp.).

71 Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. novembra Lēmums (ES) 2015/2240, ar ko izveido programmu Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu, uzņēmumu un iedzīvotāju sadarbspējas risinājumu un kopīgu sistēmu nodrošināšanai (programma ISA2) kā līdzekli publiskā sektora modernizācijai (OV L 318, 4.12.2015., 1. lpp.).

Grozījums Nr.    56

Regulas priekšlikums

17. pants – 2. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Iestāde var izveidot darba grupas vai ekspertu grupas, kurās piedalās dalībvalstu un/vai Komisijas pārstāvji vai ārēji eksperti saskaņā ar atlases procedūrām un kuras paredzētas konkrētu tās uzdevumu veikšanai vai attiecas uz konkrētām politikas jomām, tostarp izveidot Mediācijas padomi, lai izpildītu savus uzdevumus saskaņā ar šīs regulas 13. pantu, un īpašu grupu, kas risina finanšu jautājumus, kuri saistīti ar Regulas (EK) Nr. 883/2004 un Regulas (EK) Nr. 987/2009 piemērošanu, kā minēts šīs regulas 8. panta 2. punktā.

Iestāde var izveidot darba grupas vai ekspertu grupas, kurās piedalās dalībvalstu un/vai Komisijas pārstāvji vai ārēji eksperti, vai sociālie partneri saskaņā ar atlases procedūrām un kuras paredzētas konkrētu tās uzdevumu veikšanai vai attiecas uz konkrētām politikas jomām, tostarp izveidot Mediācijas padomi, lai izpildītu savus uzdevumus saskaņā ar šīs regulas 13. pantu, un īpašu grupu, kas risina finanšu jautājumus, kuri saistīti ar Regulas (EK) Nr. 883/2004 un Regulas (EK) Nr. 987/2009 piemērošanu, kā minēts šīs regulas 8. panta 2. punktā.

Grozījums Nr.    57

Regulas priekšlikums

17. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a  Strīdu izšķiršanas padomes sastāvā ir valstu sadarbības koordinatori atbilstoši 33. pantam, viens Komisijas pārstāvis, izpilddirektors un trīs neatkarīgi eksperti, ko nominējusi Valde. Strīdu izšķiršanas procedūrās, kas noteiktas 13. pantā, piedalās attiecīgo dalībvalstu sadarbības koordinatori, izpilddirektors, Komisijas pārstāvis un trīs neatkarīgie eksperti. Tās priekšsēdētājs ir izpilddirektors. Lēmumus pieņem ar divu trešdaļu balsu vairākumu; Komisijas pārstāvim nav balsstiesību.

Grozījums Nr.    58

Regulas priekšlikums

18. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

18. pants

18. pants

Valdes sastāvs

Valdes sastāvs

1.  Valdes sastāvā ir viens augsta līmeņa pārstāvis no katras dalībvalsts un divi Komisijas pārstāvji, un viņiem visiem ir balsstiesības.

1.  Valdes sastāvā ir:

 

(a) viens augsta līmeņa pārstāvis no katras dalībvalsts;

 

(b) viens Komisijas pārstāvis;

 

(c) seši sociālo partneru pārstāvji un

 

(d) trīs neatkarīgi eksperti, kurus ieceļ Eiropas Parlaments un kuriem visiem ir balsstiesības.

 

Augsta līmeņa pārstāvjiem no dalībvalstīm un viņu aizstājējiem ir profesionālā kompetence gan darba tiesībās, gan tiesību aktos sociālā nodrošinājuma jomā.

2.  Katram Valdes loceklim ir aizstājējs. Aizstājējs locekli pārstāv viņa prombūtnes laikā.

2.  Katram Valdes loceklim ir aizstājējs. Aizstājējs locekli pārstāv viņa prombūtnes laikā. Lai gan abi pārstāvji var izmantot savas tiesības piedalīties sanāksmēs vienlaicīgi, katrai dalībvalstij ir atļauta tikai viena balss.

3.  Valdes locekļus, kas pārstāv savas dalībvalstis, un viņu aizstājējus ieceļ to attiecīgās dalībvalstis, pamatojoties uz viņu zināšanām 1. panta 2. punktā minētajās jomās un ņemot vērā arī attiecīgās vadības, administratīvās un budžeta veidošanas prasmes.

3.  Valdes locekļus, kas pārstāv savas dalībvalstis, un viņu aizstājējus ieceļ to attiecīgās dalībvalstis, pamatojoties uz viņu zināšanām 1. panta 2. punktā minētajās jomās un nopelniem un ņemot vērā attiecīgo pieredzi un prasmes. Visas puses cenšas panākt, lai Valdē būtu līdzsvarota vīriešu un sieviešu pārstāvība.

 

Visus sociālo partneru pārstāvjus ieceļ Savienības līmeņa sociālie partneri.

Locekļus, kas pārstāv Komisiju, ieceļ Komisija.

Locekļus, kas pārstāv Komisiju, ieceļ Komisija.

Dalībvalstis un Komisija cenšas ierobežot savu pārstāvju mainību Valdē, lai nodrošinātu Valdes darba nepārtrauktību. Visas puses cenšas panākt, lai Valdē būtu līdzsvarota vīriešu un sieviešu pārstāvība.

Dalībvalsts, sociālie partneri un Komisija cenšas ierobežot savu pārstāvju mainību Valdē, lai nodrošinātu Valdes darba nepārtrauktību. Visas puses cenšas panākt, lai Valdē būtu līdzsvarota vīriešu un sieviešu pārstāvība.

4.  Valdes locekļu un viņu aizstājēju pilnvaru termiņš ir četri gadi. Šo termiņu var pagarināt.

4.  Valdes locekļu un viņu aizstājēju pilnvaru termiņš ir četri gadi. Locekļi var ieņemt amatu divus secīgus termiņus pēc kārtas, ja vien šiem locekļiem nav vienāds statuss.

5.  Trešo valstu pārstāvji, kuri piemēro Savienības tiesību aktus šīs regulas aptvertajās jomās, drīkst piedalīties Valdes sanāksmēs kā novērotāji.

5.  Trešo valstu pārstāvji, kuri piemēro Savienības tiesību aktus šīs regulas aptvertajās jomās, drīkst piedalīties Valdes sanāksmēs kā novērotāji, ja ir saņemta iepriekšēja vienprātīga dalībvalstu atļauja. Katrs loceklis un locekļa aizstājējs, stājoties amatā, paraksta rakstisku interešu deklarāciju un atjaunina to, ja mainās apstākļi šajā ziņā.

Grozījums Nr.    59

Regulas priekšlikums

19. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  ar balsstiesīgo locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu pieņem Iestādes gada budžetu un saskaņā ar IV nodaļu pilda vēl citas funkcijas attiecībā uz Iestādes budžetu;

(b)  ar balsstiesīgo locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu pieņem Iestādes gada budžetu, kas pirms tam ticis iesniegts Ieinteresēto personu grupai atzinuma sniegšanai, un saskaņā ar IV nodaļu pilda vēl citas funkcijas attiecībā uz Iestādes budžetu;

Grozījums Nr.    60

Regulas priekšlikums

19. pants – 1. punkts – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(e)  pieņem krāpšanas apkarošanas stratēģiju, kas, ņemot vērā ar īstenojamajiem pasākumiem saistītās izmaksas un ieguvumus, ir samērīga ar krāpšanas risku;

(e)  pieņem krāpšanas apkarošanas stratēģiju, kas pirms tam tikusi iesniegta Ieinteresēto personu grupai atzinuma sniegšanai un kas, ņemot vērā ar īstenojamajiem pasākumiem saistītās izmaksas un ieguvumus, ir samērīga ar krāpšanas risku;

Grozījums Nr.    61

Regulas priekšlikums

19. pants – 1. punkts – f apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(f)  attiecībā uz saviem locekļiem, kā arī attiecībā uz Ieinteresēto personu grupas, Iestādes darba grupu un ekspertu grupu, kas izveidotas saskaņā ar 17. panta 2. punktu, locekļiem pieņem noteikumus interešu konfliktu novēršanai un pārvaldībai un katru gadu savā tīmekļa vietnē publicē Valdes locekļu interešu deklarāciju;

(f)  attiecībā uz saviem locekļiem, kā arī attiecībā uz Ieinteresēto personu grupas, Iestādes darba grupu un ekspertu grupu, kas izveidotas saskaņā ar 17. panta 2. punktu, locekļiem, kā arī norīkotajiem valstu ekspertiem atbilstoši 34. pantam pieņem noteikumus interešu konfliktu novēršanai un pārvaldībai un katru gadu savā tīmekļa vietnē publicē Valdes locekļu interešu deklarāciju;

Grozījums Nr.    62

Regulas priekšlikums

19. pants – 1. punkts – ha apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ha)  apspriež Ieinteresēto personu grupas priekšlikumus un ieteikumus un sniedz pamatotu atbildi;

Grozījums Nr.    63

Regulas priekšlikums

19. pants – 1. punkts – i apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(i)  pieņem saskaņā ar 17. panta 2. punktu izveidoto Iestādes darba grupu un ekspertu grupu reglamentu;

(i)  pieņem saskaņā ar 17. panta 2. un 3. punktu izveidoto Iestādes darba grupu un ekspertu grupu reglamentu un saskaņā ar 17. panta 3. punktu uz 10 gadiem ieceļ trīs neatkarīgus ekspertus, kā arī divus aizstājējus katram ekspertam;

Grozījums Nr.    64

Regulas priekšlikums

20. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Valdes priekšsēdētājs

Valdes priekšsēdētāji

Grozījums Nr.    65

Regulas priekšlikums

20. pants – 1. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Valde ievēl priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku no tās locekļiem ar balsstiesībām un cenšas panākt dzimumu līdzsvaru. Priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku ievēl ar Valdes balsstiesīgo locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu.

Valde ievēl priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku no tās locekļiem ar balsstiesībām un cenšas panākt dzimumu un ģeogrāfisko līdzsvaru. Priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku ievēl ar Valdes balsstiesīgo locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu.

Grozījums Nr.    66

Regulas priekšlikums

20. pants – 1. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ja pirmajā balsojumā divu trešdaļu vairākums netiek sasniegts, organizē otro balsojumu, kurā priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku ievēl ar Valdes balsstiesīgo locekļu vienkāršu balsu vairākumu.

Ja pirmajā balsojumā divu trešdaļu vairākums netiek sasniegts, organizē otro balsojumu, kurā priekšsēdētājus ievēl ar Valdes balsstiesīgo locekļu vienkāršu balsu vairākumu.

Grozījums Nr.    67

Regulas priekšlikums

20. pants – 1. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Priekšsēdētāja vietnieks automātiski aizstāj priekšsēdētāju, ja viņš nevar pildīt savus pienākumus.

Viens priekšsēdētājs automātiski aizstāj otru priekšsēdētāju, ja viņš nevar pildīt savus pienākumus.

Grozījums Nr.    68

Regulas priekšlikums

20. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka amata pilnvaru termiņš ir četri gadi. Viņu pilnvaru termiņu var atjaunot vienu reizi. Tomēr, ja viņu dalība Valdē beidzas viņu pilnvaru termiņa laikā, tajā pašā dienā automātiski beidzas viņu pilnvaru termiņš.

2.  Priekšsēdētāju amata pilnvaru termiņš ir četri gadi. Viņu pilnvaru termiņu var atjaunot vienu reizi. Tomēr, ja viņu dalība Valdē beidzas viņu pilnvaru termiņa laikā, tajā pašā dienā automātiski beidzas viņu pilnvaru termiņš.

Grozījums Nr.    69

Regulas priekšlikums

21. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Valde vismaz reizi gadā rīko sanāksmes ar Ieinteresēto personu grupu.

4.  Valde vismaz divas reizes gadā rīko sanāksmes ar Ieinteresēto personu grupu.

Grozījums Nr.    70

Regulas priekšlikums

21. pants – 7.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

7.a  Valdes sanāksmju protokolus publicē Iestādes tīmekļvietnē. Valdes sanāksmju darba kārtība iepriekš tiek nodrošināta Ieinteresēto personu grupai.

Grozījums Nr.    71

Regulas priekšlikums

21. pants – 7.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

7.b  Dalībvalsts steidzamos gadījumos var pieprasīt Valdes sanāksmi. Šādam pieprasījumam pievieno pamatojumu.

Pamatojums

Īpašos gadījumos vajadzētu būt iespējai uzsākt steidzamības procedūru.

Grozījums Nr.    72

Regulas priekšlikums

23. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

23. pants

23. pants

Izpilddirektora pienākumi

Izpilddirektora pienākumi

1.  Izpilddirektors pārvalda Iestādi. Izpilddirektors atskaitās Valdei.

1.  Izpilddirektors pārvalda Iestādi. Izpilddirektors atskaitās Valdei.

2.  Izpilddirektors pēc uzaicinājuma ziņo Eiropas Parlamentam par savu pienākumu izpildi. Padome var aicināt izpilddirektoru ziņot par savu pienākumu izpildi.

2.  Izpilddirektors pēc uzaicinājuma ziņo Eiropas Parlamentam un Komisijai par savu pienākumu izpildi. Padome var aicināt izpilddirektoru ziņot par savu pienākumu izpildi.

3.  Izpilddirektors ir Iestādes likumīgais pārstāvis.

3.  Izpilddirektors ir Iestādes likumīgais pārstāvis.

4.  Izpilddirektors ir atbildīgs par to uzdevumu īstenošanu, kas Iestādei noteikti ar šo regulu. Konkrēti, izpilddirektors ir atbildīgs par:

4.  Izpilddirektors ir atbildīgs par to uzdevumu īstenošanu, kas Iestādei noteikti ar šo regulu. Konkrēti, izpilddirektors ir atbildīgs par:

(a)  Iestādes ikdienas administratīvo vadību;

(a)  Iestādes ikdienas administratīvo vadību;

(b)  Valdes pieņemto lēmumu īstenošanu;

(b)  Valdes pieņemto lēmumu īstenošanu;

(c)  vienotā programmdokumenta projekta sagatavošanu un iesniegšanu Valdei pieņemšanai;

(c)  vienotā programmdokumenta projekta sagatavošanu un iesniegšanu Valdei pieņemšanai;

(d)  vienotā programmdokumenta īstenošanu un ziņojumu sniegšanu Valdei par tā īstenošanu;

(d)  vienotā programmdokumenta īstenošanu un ziņojumu sniegšanu Valdei par tā īstenošanu;

(e)  konsolidēta gada pārskata par Iestādes darbību sagatavošanu un tā iesniegšanu Valdei novērtēšanai un pieņemšanai;

(e)  konsolidēta gada pārskata par Iestādes darbību sagatavošanu un tā iesniegšanu Valdei novērtēšanai un pieņemšanai;

(f)  rīcības plāna sagatavošanu, reaģējot uz secinājumiem, kas izriet no iekšējās vai ārējās revīzijas ziņojumiem un novērtējumiem, kā arī OLAF izmeklēšanām, un ziņošanu par panākto progresu Komisijai divreiz gadā un Valdei — regulāri;

(f)  rīcības plāna sagatavošanu, reaģējot uz secinājumiem, kas izriet no iekšējās vai ārējās revīzijas ziņojumiem un novērtējumiem, kā arī OLAF izmeklēšanām, un ziņošanu par panākto progresu Komisijai un Eiropas Parlamentam divreiz gadā un Valdei — regulāri;

(g)  Savienības finanšu interešu aizsargāšanu, piemērojot preventīvus pasākumus pret krāpšanu, korupciju un jebkādām citām nelikumīgām darbībām, neskarot OLAF kompetenci izmeklēšanas jomā, un veicot efektīvas pārbaudes, kā arī gadījumā, ja tiek atklāti pārkāpumi, atgūstot nepareizi izmaksātās summas un vajadzības gadījumā uzliekot iedarbīgas, samērīgas un atturošas administratīvas, tostarp finansiālas, sankcijas;

(g)  Savienības finanšu interešu aizsargāšanu, piemērojot preventīvus pasākumus pret krāpšanu, korupciju un jebkādām citām nelikumīgām darbībām, neskarot OLAF kompetenci izmeklēšanas jomā, un veicot efektīvas pārbaudes, kā arī gadījumā, ja tiek atklāti pārkāpumi, atgūstot nepareizi izmaksātās summas un vajadzības gadījumā uzliekot iedarbīgas, samērīgas un atturošas administratīvas, tostarp finansiālas, sankcijas;

(h)  Iestādes stratēģijas sagatavošanu krāpšanas apkarošanai un tās iesniegšanu Valdei apstiprināšanai;

(h)  Iestādes stratēģijas sagatavošanu krāpšanas apkarošanai un tās iesniegšanu Valdei apstiprināšanai;

(i)  Iestādei piemērojamo finanšu noteikumu sagatavošanu un iesniegšanu Valdei;

(i)  Iestādei piemērojamo finanšu noteikumu sagatavošanu un iesniegšanu Valdei;

(j)  Iestādes ieņēmumu un izdevumu tāmes projekta sagatavošanu un tās budžeta izpildi;

(j)  Iestādes ieņēmumu un izdevumu tāmes projekta sagatavošanu un tās budžeta izpildi;

(k)  tādu pasākumu īstenošanu, ko Valdes noteikusi, lai izpildītu ar Regulu (EK) Nr. 45/2001 noteiktās saistības attiecībā uz datu aizsardzību.

(k)  tādu pasākumu īstenošanu, ko Valdes noteikusi, lai izpildītu ar Regulu (EK) Nr. 45/2001 noteiktās saistības attiecībā uz datu aizsardzību;

 

(ka)  strīdu izšķiršanas procedūru vadīšanu;

5.  Izpilddirektors pieņem lēmumu par to, vai ir nepieciešams izvietot vienu vai vairākus darbiniekus vienā vai vairākās dalībvalstīs. Pirms lēmuma pieņemšanas par vietējā biroja izveidi, izpilddirektors saņem Komisijas, Valdes un attiecīgās(-o) dalībvalsts(-u) iepriekšēju piekrišanu. Lēmumā norāda vietējā birojā veicamās darbības tvērumu, izvairoties no liekām izmaksām un Iestādes administratīvo funkciju dublēšanās. Ar attiecīgo(-ajām) dalībvalsti(-īm) var būt nepieciešams noslēgt mītnes nolīgumu.

5.  Izpilddirektors pieņem lēmumu par to, vai ir nepieciešams izvietot vienu vai vairākus darbiniekus vienā vai vairākās dalībvalstīs uz laiku vai pastāvīgi. Pirms lēmuma pieņemšanas par vietējā biroja izveidi, izpilddirektors saņem Komisijas, Valdes un attiecīgās(-o) dalībvalsts(-u) iepriekšēju piekrišanu. Lēmumā norāda vietējā birojā veicamās darbības primāro tvērumu, izvairoties no liekām izmaksām un Iestādes administratīvo funkciju dublēšanās. Ar attiecīgo(-ajām) dalībvalsti(-īm) ir nepieciešams noslēgt mītnes nolīgumu.

 

5.a  Personāls, kas atrodas vienā vai vairākās dalībvalstīs vai nu uz laiku vai pastāvīgi, attiecīgi sadarbojas ar dalībvalstu vietējām iestādēm, tomēr personāls vienmēr ir Iestādes pakļautībā.

Grozījums Nr.    73

Regulas priekšlikums

24. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

24. pants

24. pants

Ieinteresēto personu grupas izveide un sastāvs

Ieinteresēto personu grupas izveide un sastāvs

1.  Lai atvieglotu apspriešanos ar ieinteresētajām personām un izmantotu to zinātību jomās, uz ko attiecas šī regula, pie Iestādes izveido Ieinteresēto personu grupu ar padomdevējas funkcijām.

1.  Lai atvieglotu apspriešanos ar ieinteresētajām personām un izmantotu to zinātību jomās, uz ko attiecas šī regula, pie Iestādes izveido Ieinteresēto personu grupu ar padomdevējas funkcijām.

2.  Ieinteresēto personu grupa var sniegt atzinumus un konsultācijas Iestādei par jautājumiem, kas saistīti ar Savienības tiesību aktu īstenošanu un piemērošanu jomās, uz ko attiecas šī regula.

2.  Ieinteresēto personu grupa var sniegt atzinumus un konsultācijas Iestādei par jautājumiem, kas saistīti ar Savienības tiesību aktu īstenošanu un piemērošanu jomās, uz ko attiecas šī regula.

3.  Ieinteresēto personu grupu vada izpilddirektors, un tā tiekas vismaz divas reizes gadā pēc izpilddirektora iniciatīvas vai pēc Komisijas pieprasījuma.

3.  Ieinteresēto personu grupu vada izpilddirektors, un tā tiekas vismaz divas reizes gadā pēc izpilddirektora iniciatīvas vai pēc Komisijas vai Eiropas Parlamenta pieprasījuma, vai īpašas steidzamības gadījumos pēc kādas dalībvalsts vai pēc vismaz 20 % locekļu pieprasījuma.

4.  Ieinteresēto personu grupas sastāvā ir seši pārstāvji no Savienības līmeņa sociālajiem partneriem, kuri vienlīdzīgi pārstāv arodbiedrības un darba devēju organizācijas, un divi Komisijas pārstāvji.

4.  Ieinteresēto personu grupas sastāvā ir astoņi pārstāvji no Savienības līmeņa sociālajiem partneriem, kuri vienlīdzīgi pārstāv arodbiedrības un darba devēju organizācijas, divi Komisijas pārstāvji un divi Eiropas Parlamenta pārstāvji.

5.  Ieinteresēto personu grupas locekļus nominē attiecīgās organizācijas un ieceļ Valde. Valde saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem kā locekļus ieceļ arī grupas locekļu aizstājējus, kuri automātiski aizstāj locekļus to prombūtnes vai slimības laikā. Ciktāl iespējams, ievēro pienācīgu dzimumu līdzsvaru, kā arī atbilstošu MVU pārstāvību.

5.  Ieinteresēto personu grupas locekļus nominē attiecīgās organizācijas un ieceļ Valde. Valde saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem kā locekļus ieceļ arī grupas locekļu aizstājējus.

6.  Iestāde nodrošina Ieinteresēto personu grupas sekretariātu. Ieinteresēto personu grupa pieņem reglamentu ar balsstiesīgo locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu. Reglamentu apstiprina Valde.

6.  Iestāde nodrošina Ieinteresēto personu grupas sekretariātu. Ieinteresēto personu grupa pieņem reglamentu ar balsstiesīgo locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu. Reglamentu apstiprina Valde.

7.  Iestāde publisko Ieinteresēto personu grupas atzinumus, ieteikumus un apspriežu rezultātus, izņemot gadījumus, kad noteikta konfidencialitāte.

7.  Iestāde publisko Ieinteresēto personu grupas atzinumus, ieteikumus un apspriežu rezultātus, izņemot gadījumus, kad noteikta konfidencialitāte.

Grozījums Nr.    74

Regulas priekšlikums

25. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Izpilddirektors katru gadu sagatavo vienotā programmdokumenta projektu, kurā ietver gada un daudzgadu plānošanas dokumentu saskaņā ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) Nr. 1271/201373, un ņemot vērā Komisijas noteiktās pamatnostādnes.

1.  Izpilddirektors katru gadu sagatavo vienotā programmdokumenta projektu, kurā ietver gada un daudzgadu plānošanas dokumentu saskaņā ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) Nr. 1271/201373, kurā ņem vērā Komisijas noteiktās pamatnostādnes un kuru iepriekš iesniedz Ieinteresēto personu grupai atzinuma saņemšanai.

_________________

_________________

73 Komisijas 2013. gada 30. septembra Deleģētā regula (ES) Nr. 1271/2013 par finanšu pamatregulu struktūrām, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 208. pantā (OV L 328, 7.12.2013., 42. lpp.).

73 Komisijas 2013. gada 30. septembra Deleģētā regula (ES) Nr. 1271/2013 par finanšu pamatregulu struktūrām, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 208. pantā (OV L 328, 7.12.2013., 42. lpp.).

Grozījums Nr.    75

Regulas priekšlikums

26. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Komisija minētos tāmju projektus kopā ar Savienības vispārējā budžeta projektu nosūta budžeta lēmējinstitūcijai.

4.  Komisija minētos tāmju projektus kopā ar Savienības vispārējā budžeta projektu nosūta budžeta lēmējinstitūcijai, skaidri norādot Iestādes budžeta pozīciju. Komisija arī informē Eiropas Parlamentu par tāmes projektu.

Pamatojums

Ņemot vērā aizvien stingrākus termiņus, citu iestāžu procesuālais darbs tiktu uzlabots, ja budžeta tāme tiktu paziņota šajā agrīnākā posmā.

Grozījums Nr.    76

Regulas priekšlikums

28. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a  Visos apstākļos piemēro pareizas finanšu pārvaldības principu.

Grozījums Nr.    77

Regulas priekšlikums

32. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

32. pants

32. pants

Izpilddirektors

Izpilddirektors

1.  Izpilddirektoru pieņem darbā kā Iestādes pagaidu darbinieku saskaņā ar Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 2. panta a) punktu.

1.  Izpilddirektoru pieņem darbā kā Iestādes pagaidu darbinieku saskaņā ar Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 2. panta a) punktu.

2.  Pēc atklātas un pārredzamas atlases procedūras Valde ieceļ izpilddirektoru, izvēloties no Komisijas ierosināto kandidātu saraksta.

2.  Pēc atklātas un pārredzamas atlases procedūras Valde ieceļ izpilddirektoru, izvēloties no Komisijas un dalībvalstu ierosināto kandidātu saraksta. Ja ir divi kandidāti ar vienlīdzīgiem nopelniem, Valde dod priekšroku mazāk pārstāvētajam dzimumam.

3.  Lai ar izpilddirektoru noslēgtu līgumu, Iestādi pārstāv Valdes priekšsēdētājs.

3.  Lai ar izpilddirektoru noslēgtu līgumu, Iestādi pārstāv Valdes priekšsēdētājs.

4.  Izpilddirektora amata pilnvaru laiks ir pieci gadi. Līdz šā termiņa beigām Komisija veic novērtējumu, kurā ņem vērā izpilddirektora darbības izvērtējumu un Iestādes turpmākos uzdevumus un risināmos jautājumus.

4.  Izpilddirektora amata pilnvaru laiks ir četri gadi. Līdz šā termiņa beigām Komisija veic novērtējumu, kurā ņem vērā izpilddirektora darbības izvērtējumu un Iestādes turpmākos uzdevumus un risināmos jautājumus.

5.  Valde pēc Komisijas priekšlikuma, kurā ņemts vērā 4. punktā minētais novērtējums, var pagarināt izpilddirektora amata pilnvaru termiņu vienu reizi uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus.

5.  Valde pēc Komisijas priekšlikuma, kurā ņemts vērā 4. punktā minētais novērtējums, var pagarināt izpilddirektora amata pilnvaru termiņu vienu reizi uz laiku, kas nepārsniedz četrus gadus.

6.  Izpilddirektors, kura pilnvaru termiņš ir pagarināts, kumulatīvā termiņa beigās nevar piedalīties citā atlases procedūrā uz to pašu amatu.

6.  Izpilddirektors, kura pilnvaru termiņš ir pagarināts, kumulatīvā termiņa beigās nevar piedalīties citā atlases procedūrā uz to pašu amatu.

7.  Izpilddirektoru var atcelt no amata, tikai pamatojoties uz Valdes lēmumu pēc Komisijas priekšlikuma.

7.  Izpilddirektoru var atcelt no amata, tikai pamatojoties uz Valdes lēmumu.

8.  Valdes lēmumus par izpilddirektora iecelšanu amatā, viņa pilnvaru termiņa pagarināšanu un viņa atbrīvošanu no amata pieņem ar balsstiesīgo locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu.

8.  Valdes lēmumus par izpilddirektora iecelšanu amatā, viņa pilnvaru termiņa pagarināšanu un viņa atbrīvošanu no amata pieņem ar balsstiesīgo locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu.

Grozījums Nr.    78

Regulas priekšlikums

37. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Iestādē glabātajiem dokumentiem piemēro Regulu (EK) Nr. 1049/2001. Sešu mēnešu laikā pēc pirmās sanāksmes Valde pieņem detalizētus noteikumus attiecībā uz Regulas (EK) Nr. 1049/2001 piemērošanu.

1.  Iestādē glabātajiem dokumentiem piemēro Regulu (EK) Nr. 1049/2001. Sešu mēnešu laikā pēc pirmās sanāksmes Valde pieņem detalizētus noteikumus attiecībā uz Regulas (EK) Nr. 1049/2001 piemērošanu. Iestādes veiktajai personas datu apstrādei piemēro Regulu (EK) Nr. 45/2001.

Grozījums Nr.    79

Regulas priekšlikums

38. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Neskarot 1., 2., un 3. punktu, Iestādes sadarbības nolīgumos ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, līgumos, dotāciju nolīgumos un lēmumos par dotāciju piešķiršanu ietilpst noteikumi, kas Eiropas Revīzijas palātu un OLAF skaidri pilnvaro savas attiecīgās kompetences ietvaros veikt šādas revīzijas un izmeklēšanas.

4.  Neskarot 1., 2., un 3. punktu, Iestādes sadarbības nolīgumos ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, līgumos, dotāciju nolīgumos un lēmumos par dotāciju piešķiršanu ietilpst noteikumi, kas Eiropas Prokuratūru, Eiropas Revīzijas palātu un OLAF skaidri pilnvaro savas attiecīgās kompetences ietvaros veikt šādas revīzijas un izmeklēšanas.

Grozījums Nr.    80

Regulas priekšlikums

40. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Eiropas Savienības Tiesas jurisdikcijā ir pieņemt spriedumu, ievērojot jebkuru šķīrējtiesas klauzulu, kas ietverta Iestādes noslēgtā līgumā.

2.  Eiropas Savienības Tiesas jurisdikcijā ir pieņemt spriedumu, ievērojot jebkuru šķīrējtiesas klauzulu, kas ietverta Iestādes noslēgtā līgumā, vai par jebkādu ārpuslīgumisku jautājumu, ko nevar atrisināt citādi.

Grozījums Nr.    81

Regulas priekšlikums

42. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Uz Iestādes administratīvajām darbībām attiecas Eiropas Ombuda izmeklēšana saskaņā ar LESD 228. pantu.

Uz Iestādes administratīvajām darbībām, kā arī darbībām, valsts, saskaņotajām vai kopīgajām pārbaudēm, ko veic, iesaistot Iestādes personālu, attiecas Eiropas Ombuda izmeklēšana saskaņā ar LESD 228. pantu.

Grozījums Nr.    82

Regulas priekšlikums

42.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

42.a pants

 

Trauksmes cēlēju aizsardzība

 

Personas, kas vai nu tieši, vai ar valsts izpildiestāžu starpniecību ziņo Iestādei par gadījumiem, tostarp krāpšanu darba vai sociālā nodrošinājuma jomā, ir aizsargātas pret jebkādu nelabvēlīgu attieksmi no darba devēja puses.

Grozījums Nr.    83

Regulas priekšlikums

43. pants – 1. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šādā nolūkā Iestāde, saņēmusi Komisijas iepriekšēju atļauju, ar trešo valstu iestādēm var noslēgt darba vienošanās. Šādas vienošanās ne Savienībai, ne tās dalībvalstīm nerada juridiskas saistības.

Šādā nolūkā Iestāde, saņēmusi Komisijas un Valdes iepriekšēju atļauju, ar trešo valstu iestādēm var noslēgt darba vienošanās. Šādas vienošanās ne Savienībai, ne tās dalībvalstīm nerada juridiskas saistības.

Pamatojums

Šādu svarīgu lēmumu, kas ietekmē Iestādes vispārējo darbību, nevar pieņemt tikai Komisija vien. Atļauja ir jādod arī dalībvalstīm.

Grozījums Nr.    84

Regulas priekšlikums

46. pants – 1. daļa – 1. punkts

Regula (EK) Nr. 883/2004

1. pants – na punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

na)  “Eiropas Darba iestāde” ir struktūra, kas izveidota ar [Regulu, ar ko izveido Iestādi] un minēta 74. pantā;

na)  “Eiropas Darba un sociālā nodrošinājuma iestāde” ir struktūra, kas izveidota ar [Regulu, ar ko izveido Iestādi];

Grozījums Nr.    85

Regulas priekšlikums

46. pants – 1. daļa – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2)  regulas 72. panta g) punktu aizstāj ar šādu:

svītrots

“g) nosaka faktorus, kas jāņem vērā grāmatvedībā attiecībā uz izmaksām, kuras jāsedz dalībvalstu iestādēm saskaņā ar šo regulu, un lai pieņemtu gada pārskatus starp šīm iestādēm, pamatojoties uz 74. pantā minētās Eiropas Darba iestādes ziņojumu.”;

 

Grozījums Nr.    86

Regulas priekšlikums

46. pants – 1. daļa– 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(2a)  direktīvas 72. pantā iekļauj šādu ga) punktu:

 

“ga) vajadzības gadījumā sniedz Eiropas Darba un sociālā nodrošinājuma iestādei tehnisko palīdzību un tehniskās zināšanas.”

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Eiropas Darba iestādes izveide

Atsauces

COM(2018)0131 – C8-0118/2018 – 2018/0064(COD)

Atbildīgā komiteja

Datums, kad paziņoja plenārsēdē

EMPL

16.4.2018

 

 

 

Atzinumu sniedza

Datums, kad paziņoja plenārsēdē

JURI

16.4.2018

Atzinumu sagatavoja

Iecelšanas datums

Angel Dzhambazki

15.5.2018

Izskatīšana komitejā

3.9.2018

 

 

 

Pieņemšanas datums

22.10.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

15

3

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Max Andersson, Joëlle Bergeron, Marie-Christine Boutonnet, Mady Delvaux, Laura Ferrara, Heidi Hautala, Mary Honeyball, Sylvia-Yvonne Kaufmann, Gilles Lebreton, Evelyn Regner, Pavel Svoboda, Axel Voss, Francis Zammit Dimech, Tadeusz Zwiefka

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Geoffroy Didier, Pascal Durand, Angel Dzhambazki, Tiemo Wölken

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Olle Ludvigsson

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

15

+

ECR

Angel Dzhambazki

PPE

Geoffroy Didier, Pavel Svoboda, Axel Voss, Francis Zammit Dimech; Tadeusz Zwiefka

S&D

Mady Delvaux, Mary Honeyball, Sylvia-Yvonne Kaufmann, Olle Ludvigsson, Evelyn Regner, Tiemo Wölken

VERTS/ALE

Max Andersson, Pascal Durand

3

-

EFDD

Joëlle Bergeron

ENF

Marie-Christine Boutonnet, Gilles Lebreton

0

0

 

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejaS ATZINUMS (23.10.2018)

Nodarbinātības un sociālo lietu komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas Darba iestādi

(COM(2018)0131 – C8-0118/2018 – 2018/0064(COD))

Atzinuma sagatavotājs: Emilian Pavel

ĪSS PAMATOJUMS

Eiropas Parlaments vairākkārt ir uzsvēris vajadzību pastiprināt kontroli, administratīvo sadarbību un koordināciju starp dalībvalstīm un to vidū, lai aktīvi atbalstītu brīvas pārvietošanās tiesību īstenošanu, un attīstīt palīdzību un informācijas apmaiņu attiecībā uz krāpšanas apkarošanu saistībā ar darba ņēmēju norīkošanu darbā, vienlaikus uzsverot, cik svarīga nozīme skaidrai un pārredzamai informācijai ir pakalpojumu sniedzējiem un visu kategoriju darba ņēmējiem, tostarp ES zilās kartes turētājiem, uzņēmuma ietvaros pārceltiem darbiniekiem vai pastāvīgajiem iedzīvotājiem un viņu ģimenes locekļiem. Šajā sakarā Komisija ierosināja izveidot „Eiropas Darba iestādi” („ELA”) decentralizētas ES aģentūras veidā, lai risinātu ar darbaspēka mobilitāti saistītās problēmas visā Savienībā un nodrošinātu, ka attiecīgie ES noteikumi tiek izpildīti taisnīgi, vienkārši un efektīvi.

No darbaspēka mobilitātes Eiropas Savienībā ieguvēji ir iedzīvotāji, sociālie partneri, ekonomika un sabiedrība kopumā. Darbinieku brīva pārvietošanās un pakalpojumu sniegšanas brīvība Savienībā ir atkarīga no skaidri, taisnīgi un efektīvi piemērotiem noteikumiem par darbaspēka pārrobežu mobilitāti, kas ietvertu arī trešo valstu valstspiederīgos.

Tomēr joprojām pastāv bažas par atbilstību ES noteikumiem un to faktisku un iedarbīgu izpildi, kas var apdraudēt uzticēšanos un taisnīgumu iekšējā tirgū. Proti, tika paustas bažas par to, ka mobilie darbinieki nav aizsargāti pret ļaunprātīgu izmantošanu vai ka viņiem tiek liegtas viņu tiesības, un ka uzņēmumiem nākas darboties nedrošā vai neskaidrā uzņēmējdarbības vidē un nevienlīdzīgas konkurences apstākļos. Kvalitatīvas un aktuālas informācijas un pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem par viņu tiesībām un pienākumiem pārrobežu situācijās nepieciešams saskaņot Savienības līmenī, lai nodrošinātu konsekventu, skaidru un efektīvu pieeju. Saistībā ar to ELA tiks uzticēta virkne operatīvo uzdevumu, proti, sniegt privātpersonām, sociālajiem partneriem un darba devējiem attiecīgo informāciju un pakalpojumus, kā arī palīdzēt dalībvalstīm sadarbībā, informācijas apmaiņā, saskaņotajās un kopīgajās inspekcijās — kas referenta skatījumā ir īpaši nozīmīgs jautājums —, lai brīdinātu kompetentās iestādes gadījumos, kad pārkāptas pamattiesības un notiek cilvēku tirdzniecība ekspluatācijas nolūkā. Migrācija uz Savienību visās tās formās neapšaubāmi ietekmē ES darba tirgus.

Referents stingri atbalsta Komisijas priekšlikumu par ELA izveidi.

Ierosinātie grozījumi

Tā kā Iestādei būtu jāveicina skaidra, taisnīga un efektīva Savienības noteikumu īstenošana darbaspēka pārrobežu mobilitātes un sociālā nodrošinājuma koordinēšanas jomā, referents atbalsta pamattiesību aizsardzību, ko nodrošina šādi noteikumi, piemēram, personu un darba ņēmēju pārvietošanās brīvība, tostarp ES zilās kartes turētājiem, uzņēmuma ietvaros pārceltiem darbiniekiem vai pastāvīgajiem iedzīvotājiem un viņu ģimenes locekļiem. Referents arī atbalsta tiesību īstenošanu pārrobežu kontekstā attiecībā uz godīgiem un taisnīgiem darba apstākļiem, sociālo nodrošinājumu un veselības aprūpi, nediskrimināciju un cīņu pret cilvēku tirdzniecību ekspluatācijas nolūkā.

Vēl viens svarīgs aspekts referenta skatījumā ir nedeklarēta darba problēma. Šajā nolūkā referents ir ierosinājis grozījumu, lai sniegtu skaidru redzējumu par to, kā apkarot nedeklarētu darbu, kam bieži vien ir pārrobežu dimensija un kas var nopietni ietekmēt attiecīgos darba ņēmējus. Dažas neaizsargātas grupas, piemēram, trešo valstu valstspiederīgie, ir īpaši pakļautas nedeklarētā darba problēmai un ar to saistīto situāciju, ka tiek liegtas darba ņēmēju pamattiesības. ELA būtu jāuztur un tālāk jāattīsta Eiropas platforma sadarbības stiprināšanai nolūkā novērst nedeklarētu darbu, kas izveidota ar Lēmumu (ES) 2016/344, un vēl vairāk jānostiprina sadarbība Savienības līmenī šajā jomā.

Referents uzskata, ka noteikumiem par sadarbību ar citām Eiropas aģentūrām ir izšķiroši svarīga nozīme. Referents mudina ELA izveidot efektīvu sadarbību ar Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu) un Eiropas Savienības Aģentūru tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (Eurojust) attiecībā uz cīņu pret organizēto noziedzību. Lai apkarotu cilvēku tirdzniecību, īpašu uzmanību pievēršot cilvēku tirdzniecībai ekspluatācijas nolūkos, ELA būtu jāsadarbojas arī ar pārējām ES aģentūrām, kas darbojas tieslietu un iekšlietu jomā, jo īpaši ar FRA un ar ES koordinatoru cilvēku tirdzniecības apkarošanas jomā.

Ņemot vērā personas datu aizsardzību, saskaņā ar šo priekšlikumu veiktai personas datu apstrādei piemēro Regulas (ES) Nr. 679/2016 (Vispārīgā datu aizsardzības regula) un Regulas (EK) Nr. 45/2001 noteikumus. Referents vēlas nodrošināt, ka saskaņā ar šiem noteikumiem jebkāda veida personas datu apstrāde tiks attiecināta vienīgi uz tiem aspektiem, kas ir nepieciešami un samērīgi. Dati būtu jāvāc konkrētiem, precīzi formulētiem un likumīgiem nolūkiem, un tos nevajadzētu tālāk apstrādāt tādā veidā, kas nav saderīgs ar minētajiem mērķiem, un referents ierosina skaidri noteikt, ka Iestāde un Komisija datu aizsardzības noteikumu izpratnē būtu uzskatāmas par kopīgajiem pārziņiem.

Vēl viens ļoti svarīgs aspekts referenta skatījumā ir krāpšanas apkarošana, un referents lūdz saistībā ar ELA darbu sniegt skaidras norādes uz Padomes Regulas par Eiropas Prokuratūras („EPPO”) izveidi piemērošanu un attiecīgā gadījumā uz EPPO iesaistīšanos izmeklēšanā par krāpšanas apkarošanu.

GROZĪJUMI

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Nodarbinātības un sociālo lietu komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.     1

Regulas priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1)  Darba ņēmēju pārvietošanās brīvība, brīvība veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvība ir iekšējā tirgus pamatprincipi, kas Savienībā noteikti Līgumā par Eiropas Savienības darbību (LESD).

(1)  Sociālo un darba tiesību aizsardzība, darba ņēmēju pārvietošanās brīvība, brīvība veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvība ir iekšējā tirgus pamatprincipi, kas Savienībā noteikti Līgumā par Eiropas Savienības darbību (LESD).

Grozījums Nr.    2

Regulas priekšlikums

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2)  Atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienību 3. pantam Savienības darbība ir vērsta uz to, lai panāktu sociālo tirgus ekonomiku ar augstu konkurētspēju, kuras mērķis ir panākt pilnīgu nodarbinātību un sociālo attīstību, un Savienība veicina sociālo taisnīgumu un aizsardzību. Saskaņā ar LESD 9. pantu Savienībai, nosakot un īstenojot savu politiku un darbības, ir jāņem vērā prasības, kas cita starpā saistītas ar augsta līmeņa nodarbinātības veicināšanu, atbilstīgas sociālās aizsardzības nodrošināšanu, sociālās atstumtības apkarošanu, kā arī ar izglītības, mācību un cilvēku veselības aizsardzības līmeņa paaugstināšanu.

(2)  Atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienību 3. pantam Savienības darbība ir vērsta uz sociālo tirgus ekonomiku ar augstu konkurētspēju ar mērķi panākt pilnīgu nodarbinātību un sociālo attīstību, un Savienība apkaro sociālo atstumtību un diskrimināciju, veicina sociālo taisnīgumu un aizsardzību, sieviešu un vīriešu līdztiesību, solidaritāti starp paaudzēm un bērnu tiesību aizsardzību, kā arī sekmē ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju un solidaritāti starp dalībvalstīm. Saskaņā ar LESD 9. pantu Savienībai, nosakot un īstenojot savu politiku un darbības, ir jāņem vērā prasības, kas cita starpā saistītas ar augsta līmeņa nodarbinātības veicināšanu, atbilstīgas sociālās aizsardzības nodrošināšanu, sociālās atstumtības apkarošanu, kā arī ar izglītības, mācību un cilvēku veselības aizsardzības līmeņa paaugstināšanu.

Grozījums Nr.    3

Regulas priekšlikums

2.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(2a)  Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 15. un 45. pantā ir noteiktas personu un darba ņēmēju brīvas pārvietošanās tiesības, 21. pantā — nediskriminācijas tiesības, 29. pantā — tiesības uz piekļuvi darbā iekārtošanas pakalpojumiem, 16. pantā — uzņēmējdarbības brīvība, savukārt 31., 34. un 35. pantā — taisnīgi un godīgi darba apstākļi, sociālais nodrošinājums un veselības aprūpe.

Grozījums Nr.    4

Regulas priekšlikums

2.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(2b)  Joprojām pastāv bažas par esošajiem šķēršļiem, kas kavē pārvietošanās brīvību, piekļuvi nodarbinātībai un sociālajam nodrošinājumam, kā arī pastāv bažas par diskrimināciju valstspiederības dēļ iekšējā tirgū;

Grozījums Nr.    5

Regulas priekšlikums

2.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(2c)  Savā īpašajā ziņojumā Nr. 6/2018 par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos “Darba ņēmēju brīva pārvietošanās – šī pamatbrīvība ir nodrošināta, bet mērķtiecīgāka ES līdzekļu novirzīšana sekmētu darba ņēmēju mobilitāti” Eiropas Revīzijas palāta iekļāva ieteikumus Komisijai, lai uzlabotu informētību par instrumentiem, kas saistīti ar informācijas sniegšanu par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos un ziņošanu par diskrimināciju, kā arī lai labāk izmantotu pieejamo informāciju nolūkā noteikt diskriminācijas veidus.

Grozījums Nr.    6

Regulas priekšlikums

2.d apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(2d)  Smaga darbaspēka ekspluatācija notiek daudzās Savienības ekonomikas nozarēs un ietekmē dažādas pārrobežu darba ņēmēju grupas — gan Savienības, gan trešo valstu valstspiederīgos. Kā ieteikusi Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra savā ziņojumā “Smaga darbaspēka izmantošana: darba ņēmēji, kuri pārvietojas ES teritorijā vai dodas uz ES”, pret šādu praksi cita starpā būtu jāvēršas, izmantojot visaptverošu sistēmu mērķtiecīgām darba apstākļu pārbaudēm;

Grozījums Nr.    7

Regulas priekšlikums

3.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(3a)  Eiropas sociālo tiesību pīlārs uzsver, ka ikvienam ir tiesības uz savlaicīgu un individuāli pielāgotu palīdzību, lai uzlabotu nodarbinātības vai pašnodarbinātības iespējas, uzsver, ka ikvienam ir tiesības uz sociālo aizsardzību un mācību tiesībām profesionālās pārejas laikā, uzsver, ka jauniešiem ir tiesības uz pastāvīgu izglītību, mācekļa vietu, praksi vai pienācīgu darba piedāvājumu, un uzsver, ka bezdarbniekiem ir tiesības uz individualizētu, nepārtrauktu un konsekventu atbalstu.

Grozījums Nr.    8

Regulas priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4)  Kā izklāstīts to kopīgajā deklarācijā par likumdošanas prioritātēm 2018.–2019. gadā, Eiropas Parlaments, Padome un Komisija ir apņēmušās rīkoties, lai stiprinātu Savienības sociālo dimensiju, strādājot pie tā, lai uzlabotu sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinēšanu36, aizsargājot darbiniekus no veselības apdraudējumiem darbavietā37, ar modernizētiem darbinieku darbā norīkošanas noteikumiem nodrošinot taisnīgu attieksmi pret visām personām Savienības darba tirgū38 un turpinot uzlabot noteikumu izpildi pāri robežām.

(4)  Kā izklāstīts to kopīgajā deklarācijā par likumdošanas prioritātēm 2018.–2019. gadā, Eiropas Parlaments, Padome un Komisija ir apņēmušās rīkoties, lai stiprinātu Savienības sociālo dimensiju, strādājot pie tā, lai uzlabotu sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinēšanu36, aizsargājot visus darbiniekus no veselības apdraudējumiem darbavietā37, ar modernizētiem darbinieku darbā norīkošanas noteikumiem nodrošinot taisnīgu attieksmi pret visām personām Savienības darba tirgū38 un turpinot uzlabot noteikumu izpildi pāri robežām.

_________________

_________________

36 Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu un Regulu (EK) Nr. 987/2009, ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EK) Nr. 883/2004 (COM (2016) 815 final).

36 Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu un Regulu (EK) Nr. 987/2009, ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EK) Nr. 883/2004 (COM (2016) 815 final).

37 Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2004/37/EK par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar kancerogēnu vai mutagēnu iedarbību darbā (COM(2017) 11 final).

37 Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2004/37/EK par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar kancerogēnu vai mutagēnu iedarbību darbā (COM(2017) 11 final).

38 Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 16. decembra Direktīvu 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā (COM (2016) 128 final).

38 Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 16. decembra Direktīvu 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā (COM (2016) 128 final).

Grozījums Nr.    9

Regulas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5)  Būtu jāizveido Eiropas Darba iestāde (“Iestāde”), lai palīdzētu stiprināt taisnīgumu vienotajā tirgū un uzticēšanos tam. Šajā nolūkā Iestādei būtu jāatbalsta dalībvalstis un Komisija centienos stiprināt privātpersonu un darba devēju piekļuvi informācijai par viņu tiesībām un pienākumiem darbaspēka pārrobežu mobilitātes situācijās, un piekļuvi attiecīgajiem pakalpojumiem, jāatbalsta noteikumu ievērošana un dalībvalstu sadarbība, lai nodrošinātu Savienības tiesību aktu efektīvu piemērošanu šajās jomās, un jāuzņemas mediatora loma un jāatvieglo risinājumi pārrobežu strīdu vai darba tirgus traucējumu gadījumā.

(5)  Būtu jāizveido Eiropas Darba iestāde (“Iestāde”), lai palīdzētu atvieglot darbaspēka pārrobežu mobilitāti, stiprināt sociālo taisnīgumu vienotajā tirgū un uzticēšanos tam un nodrošināt mobilajiem iedzīvotājiem vienlīdzīgu piekļuvi nodarbinātībai un sociālajam nodrošinājumam, kā arī lai stiprinātu darba tiesību aizsardzību un palīdzētu mazināt bezdarbu, vienlaikus ievērojot proporcionalitātes un subsidiaritātes principus. Šajā nolūkā Iestādei būtu jāatbalsta dalībvalstis un Komisija centienos stiprināt privātpersonu un darba devēju piekļuvi informācijai par viņu tiesībām un pienākumiem darbaspēka pārrobežu mobilitātes situācijās, un piekļuvi attiecīgajiem pakalpojumiem, jāatbalsta noteikumu ievērošana un dalībvalstu sadarbība, lai nodrošinātu Savienības tiesību aktu efektīvu piemērošanu šajās jomās, un jāuzņemas mediatora loma un jāatvieglo risinājumi pārrobežu strīdu vai darba tirgus traucējumu gadījumā.

Grozījums Nr.    10

Regulas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6)  Iestādei būtu jāveic savas darbības darbaspēka pārrobežu mobilitātes un sociālā nodrošinājuma koordinēšanas jomā, tostarp darbinieku pārvietošanās brīvības, darbinieku norīkošanas un ļoti mobilu pakalpojumu jomā. Tai arī būtu jāuzlabo arī dalībvalstu sadarbība nedeklarēta darba novēršanā. Ja Iestāde savu darbību veikšanas laikā uzzina par iespējamiem pārkāpumiem, tostarp Savienības tiesību aktu jomās, kas neietilpst Iestādes darbības jomā, piemēram, par pārkāpumiem attiecībā uz darba apstākļiem, veselības aizsardzību un drošību vai par trešo valstu valstspiederīgo, kas valstī uzturas nelikumīgi, nodarbināšanu, tai būtu jāspēj par tiem ziņot un šajos jautājumos sadarboties ar Komisiju, kompetentajām Savienības iestādēm un vajadzības gadījumā valsts iestādēm.

(6)  Iestādei būtu jāveic savas darbības darbaspēka pārrobežu mobilitātes un sociālā nodrošinājuma koordinēšanas jomā, tostarp darbinieku pārvietošanās brīvības, darbinieku norīkošanas un ļoti mobilu pakalpojumu jomā. Tai arī būtu jāuzlabo arī dalībvalstu sadarbība nedeklarēta darba novēršanā. Ja Iestāde savu darbību veikšanas laikā uzzina par iespējamiem pārkāpumiem, tostarp Savienības tiesību aktu jomās, kas neietilpst Iestādes darbības jomā, piemēram, par pārkāpumiem attiecībā uz darba apstākļiem, veselības aizsardzību un drošību, tai būtu jāspēj par tiem ziņot un šajos jautājumos efektīvi un nekavējoties sadarboties ar Komisiju, kompetentajām Savienības iestādēm un vajadzības gadījumā valsts iestādēm.

Grozījums Nr.    11

Regulas priekšlikums

6.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(6a)  Nedeklarētam darbam bieži vien ir pārrobežu aspekts un tas var nopietni ietekmēt attiecīgos darba ņēmējus. Dažas neaizsargātas grupas, piemēram, trešo valstu valstspiederīgie, ir īpaši pakļautas nedeklarētā darba problēmai un ar to saistītajai situācijai, ka tiek liegtas darba ņēmēju pamattiesības. Iestādei būtu jāuztur un tālāk jāattīsta Eiropas platforma sadarbības stiprināšanai nolūkā novērst nedeklarētu darbu, kura izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu (ES) 2016/344, un vēl vairāk jānostiprina sadarbība Savienības līmenī šajā jomā.

Grozījums Nr.    12

Regulas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7)  Iestādei būtu jāpalīdz atvieglot darbinieku brīva pārvietošanās, ko reglamentē Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 492/201139 , Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/54/ES40 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/58941. Tai būtu jāatvieglo darbinieku norīkošana darbā, ko reglamentē Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 96/71/EK42 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/67/ES43, tostarp jāatbalsta minēto noteikumu, kas tiek īstenoti ar vispārēji piemērojamo koplīgumu palīdzību saskaņā ar dalībvalstu praksi, izpilde. Tai arī būtu jāpalīdz sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinēšanā, ko reglamentē Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 883/200444, Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 987/200945, Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1231/201046, kā arī Padomes Regula (EK) Nr. 1408/7147 un Padomes Regula (EK) Nr. 574/7248.

(7)  Iestādei būtu jāpalīdz atvieglot darbinieku brīva pārvietošanās, ko reglamentē Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 492/201139 , Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/54/ES40 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/58941. Tai būtu jāatvieglo darbinieku norīkošana darbā, ko reglamentē Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 96/71/EK42 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/67/ES43, tostarp jāatbalsta minēto noteikumu, kas tiek īstenoti ar vispārēji piemērojamo koplīgumu palīdzību saskaņā ar dalībvalstu praksi, izpilde. Tai arī būtu jāpalīdz sociālā nodrošinājuma sistēmu efektīvā koordinēšanā, ko reglamentē Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 883/200444, Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 987/200945, Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1231/201046; kā arī Padomes Regula (EK) Nr. 1408/7147 un Padomes Regula (EK) Nr. 574/7248.

_________________

_________________

39 Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 5. aprīļa Regula (ES) Nr. 492/2011 par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Savienībā (OV L 141, 27.5.2011., 1. lpp.).

39 Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 5. aprīļa Regula (ES) Nr. 492/2011 par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Savienībā (OV L 141, 27.5.2011., 1. lpp.).

40 Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Direktīva 2014/54/ES par pasākumiem, ar ko veicina darba ņēmējiem piešķirto tiesību īstenošanu darba ņēmēju pārvietošanās brīvības jomā (OV L 128, 30.4.2014., 8. lpp.).

40 Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Direktīva 2014/54/ES par pasākumiem, ar ko veicina darba ņēmējiem piešķirto tiesību īstenošanu darba ņēmēju pārvietošanās brīvības jomā (OV L 128, 30.4.2014., 8. lpp.).

41 Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 13. aprīļa Regula (ES) 2016/589 par Eiropas Nodarbinātības dienestu tīklu (EURES), darba ņēmēju piekļuvi mobilitātes pakalpojumiem un turpmāku darba tirgu integrāciju un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 492/2011 un (ES) Nr. 1296/2013 (OV L 107, 22.4.2016., 1. lpp.).

41 Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 13. aprīļa Regula (ES) 2016/589 par Eiropas Nodarbinātības dienestu tīklu (EURES), darba ņēmēju piekļuvi mobilitātes pakalpojumiem un turpmāku darba tirgu integrāciju un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 492/2011 un (ES) Nr. 1296/2013 (OV L 107, 22.4.2016., 1. lpp.).

42 Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 16. decembra Direktīva 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā (OV L 18, 21.1.1997., 1. lpp.).

42 Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 16. decembra Direktīva 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā (OV L 18, 21.1.1997., 1. lpp.).

43 Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Direktīva 2014/67/ES par to, kā izpildīt Direktīvu 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1024/2012 par administratīvo sadarbību, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu (“IMI regula”) (OV L 159, 28.5.2014., 11. lpp.).

43 Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Direktīva 2014/67/ES par to, kā izpildīt Direktīvu 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1024/2012 par administratīvo sadarbību, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu (“IMI regula”) (OV L 159, 28.5.2014., 11. lpp.).

44 Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (OV L 166, 30.4.2004., 1. lpp., labojums OV L 200, 7.6.2004., 1. lpp.).

44 Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (OV L 166, 30.4.2004., 1. lpp., labojums OV L 200, 7.6.2004., 1. lpp.).

45 Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Regula (EK) Nr. 987/2009, ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (OV L 284, 30.10.2009., 1. lpp.).

45 Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Regula (EK) Nr. 987/2009, ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (OV L 284, 30.10.2009., 1. lpp.).

46 Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regula (ES) Nr. 1231/2010, ar ko Regulu (EK) Nr. 883/2004 un Regulu (EK) Nr. 987/2009 attiecina arī uz tiem trešo valstu valstspiederīgajiem, uz kuriem minētās regulas neattiecas tikai viņu valstspiederības dēļ (OV L 344, 29.12.2010., 1. lpp.).

46 Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regula (ES) Nr. 1231/2010, ar ko Regulu (EK) Nr. 883/2004 un Regulu (EK) Nr. 987/2009 attiecina arī uz tiem trešo valstu valstspiederīgajiem, uz kuriem minētās regulas neattiecas tikai viņu valstspiederības dēļ (OV L 344, 29.12.2010., 1. lpp.).

47 Padomes 1971. gada 14. jūnija Regula (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā (OV L 149, 5.7.1971., 2. lpp.).

47 Padomes 1971. gada 14. jūnija Regula (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā (OV L 149, 5.7.1971., 2. lpp.).

48 Padomes 1972. gada 21. marta Regula (EEK) Nr. 574/72, ar kuru nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā (OV L 74, 27.3.1972., 1. lpp.).

48 Padomes 1972. gada 21. marta Regula (EEK) Nr. 574/72, ar kuru nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā (OV L 74, 27.3.1972., 1. lpp.).

Grozījums Nr.    13

Regulas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9)  Privātpersonām, uz kurām attiecas Iestādes darbības, vajadzētu būt personām, uz kurām attiecas Savienības tiesību akti šīs regulas darbības jomas ietvaros, ieskaitot darbiniekus, pašnodarbinātas personas, darba meklētājus un ekonomiski neaktīvas personas; šo personu vidū vajadzētu būt gan Savienības pilsoņiem, gan trešo valstu valstspiederīgajiem, kas ir likumīgi Savienības rezidenti, piemēram, norīkotiem darbiniekiem, ES zilās kartes turētājiem, uzņēmuma ietvaros pārceltiem darbiniekiem vai pastāvīgiem iedzīvotājiem, kā arī viņu ģimenes locekļiem.

(9)  Privātpersonām, uz kurām attiecas Iestādes darbības, vajadzētu būt gan Savienības pilsoņiem, gan trešo valstu valstspiederīgajiem, uz kuriem attiecas Savienības tiesību akti šīs regulas darbības jomas ietvaros, ieskaitot darbiniekus, pašnodarbinātas personas, darba meklētājus un ekonomiski neaktīvas personas Savienības pārrobežu mobilitātes situācijās.

Grozījums Nr.    14

Regulas priekšlikums

9.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(9a)  Nolūkā pakāpeniski izveidot brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kā paredzēts Līgumos, tika pieņemti Savienības tiesību akti, lai reglamentētu ieceļošanas, uzturēšanās vai nodarbinātības nosacījumus atsevišķām trešo valstu valstspiederīgo kategorijām, piemēram, ES zilās kartes turētājiem saskaņā ar Padomes Direktīvu 2009/50/EK1a, uzņēmuma ietvaros pārceltiem darbiniekiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/66/ES1b vai pastāvīgajiem iedzīvotājiem saskaņā ar Padomes Direktīvu 2003/109/EK1c, kā arī viņu ģimenes locekļiem, un paredzētu sankcijas un pasākumus pret darba devējiem, kas nodarbina trešo valstu valstspiederīgos, kuri dalībvalstī uzturas nelikumīgi, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/52/EK1d. Šo tiesību aktu piemērošanas pārrobežu aspekti būtu jāiekļauj Iestādes darbības jomā.

 

__________________

 

1a Padomes 2009. gada 25. maija Direktīva 2009/50/EK par trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu un uzturēšanos augsti kvalificētas nodarbinātības nolūkos (OV L 155, 18.6.2009., 17. lpp.).

 

1bEiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Direktīva 2014/66/ES par ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem trešo valstu valstspiederīgajiem saistībā ar pārcelšanu uzņēmuma ietvaros (OV L 157, 27.5.2014., 1. lpp.).

 

1cPadomes 2003. gada 25. novembra Direktīva 2003/109/EK par to trešo valstu pilsoņu statusu, kuri ir kādas dalībvalsts pastāvīgie iedzīvotāji (OV L 16, 23.1.2004, 44. lpp.).

 

1dEiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 18. jūnija Direktīva 2009/52/EK, ar ko nosaka minimālos standartus sankcijām un pasākumiem pret darba devējiem, kas nodarbina trešo valstu valstspiederīgos, kuri dalībvalstīs uzturas nelikumīgi (OV L 168, 30.6.2009., 24. lpp.).

Grozījums Nr.    15

Regulas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10)  Iestādes izveidei nebūtu jārada jaunas tiesības un pienākumi privātpersonām vai darba devējiem, ieskaitot ekonomikas dalībniekus vai bezpeļņas organizācijas, jo Iestādes darbībām uz tiem būtu jāattiecas tādā mērā, cik uz tiem attiecas Savienības tiesību akti šīs regulas darbības jomas ietvaros.

(10)  Iestādes izveidei nebūtu jārada jaunas tiesības un pienākumi privātpersonām vai darba devējiem, ieskaitot ekonomikas dalībniekus vai bezpeļņas organizācijas, jo Iestādes darbībām uz tiem būtu jāattiecas tādā mērā, cik uz tiem attiecas Savienības tiesību akti šīs regulas darbības jomas ietvaros. Tajā pašā laikā tai būtu jādarbojas tā, lai ievērotu un īstenotu spēkā esošās tiesības un pienākumus saskaņā ar Savienības tiesību aktiem un starptautiskajiem darba standartiem.

Grozījums Nr.    16

Regulas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13)  Lai nodrošinātu Savienības tiesību aktu taisnīgu, vienkāršu un efektīvu piemērošanu, Iestādei būtu jāatbalsta sadarbība un savlaicīga informācijas apmaiņa starp dalībvalstīm. Valsts sadarbības koordinatoriem, kas strādā Iestādē, kopā ar pārējo personālu būtu jāatbalsta dalībvalstu sadarbības pienākumu izpilde, jāpaātrina apmaiņas starp tām ar tādu procedūru palīdzību, kas paredzētas, lai mazinātu kavēšanos, un jānodrošina saikne ar citiem valsts sadarbības koordinatoru birojiem, struktūrām un kontaktpunktiem, kas izveidoti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem. Iestādei būtu jāveicina inovatīvu pieeju izmantošana rezultatīvai un efektīvai pārrobežu sadarbībai, ieskaitot elektroniskos datu apmaiņas rīkus, piemēram, sociālā nodrošinājuma informācijas elektroniskās apmaiņas (EESSI) sistēmu un Iekšējā tirgus informācijas sistēmu (IMI), un būtu jāsekmē procedūru digitalizācija un tādu IT rīku uzlabošana, kuri tiek izmantoti ziņu apmaiņai starp valstu iestādēm.

(13)  Lai nodrošinātu Savienības tiesību aktu taisnīgu, vienkāršu un efektīvu piemērošanu, Iestādei būtu jāatbalsta sadarbība un savlaicīga informācijas apmaiņa starp dalībvalstīm. Valsts sadarbības koordinatoriem, kas strādā Iestādē, kopā ar pārējo personālu būtu jāatbalsta dalībvalstu sadarbības pienākumu izpilde, jāpaātrina apmaiņas starp tām ar tādu procedūru palīdzību, kas paredzētas, lai mazinātu kavēšanos, un jānodrošina saikne ar citiem valsts sadarbības koordinatoru birojiem, struktūrām un kontaktpunktiem, kas izveidoti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem. Iestādei būtu jāveicina inovatīvu pieeju izmantošana rezultatīvai un efektīvai pārrobežu sadarbībai, ieskaitot elektroniskos datu apmaiņas rīkus, piemēram, sociālā nodrošinājuma informācijas elektroniskās apmaiņas (EESSI) sistēmu un Iekšējā tirgus informācijas sistēmu (IMI), un būtu jāsekmē procedūru digitalizācija un tādu IT rīku uzlabošana, kuri tiek izmantoti ziņu apmaiņai starp valstu iestādēm. Īstenojot datu, jo īpaši sociālās nodrošināšanas datu, apmaiņu, būtu jāņem vērā kibernoziedzības un drošības aspekti, un šī apmaiņa būtu stingri jāreglamentē.

Grozījums Nr.    17

Regulas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14)  Lai palielinātu dalībvalstu spējas cīnīties pret Savienības tiesību aktu pārkāpumiem, kuriem ir pārrobežu dimensija, tās darbības jomā, Iestādei būtu jāatbalsta valstu iestādes saskaņotu un kopīgu inspekciju veikšanā, tostarp atvieglojot inspekciju īstenošanu saskaņā ar Direktīvas 2014/67/ES 10. pantu. Tām jānotiek pēc dalībvalstu pieprasījuma vai pēc to piekrišanas Iestādes ierosinājumam. Iestādei dalībvalstīm, kas piedalās saskaņotajās vai kopīgajās inspekcijās, būtu jāsniedz stratēģisks, loģistikas un tehnisks atbalsts, pilnībā ievērojot konfidencialitātes prasības. Inspekcijas būtu jāveic, vienojoties ar attiecīgajām dalībvalstīm, un tām būtu jānotiek pilnībā atbilstoši attiecīgo dalībvalstu tiesību aktos paredzētajam tiesiskajam regulējumam, un dalībvalstīm būtu jānodrošina saskaņoto vai kopīgo inspekciju rezultātu pēcpasākumi saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

(14)  Lai palielinātu dalībvalstu spējas cīnīties pret Savienības tiesību aktu pārkāpumiem darba jomā, kuriem ir pārrobežu dimensija, tās darbības jomā, Iestādei būtu jāatbalsta valstu iestādes un sociālie partneri saskaņotu un kopīgu inspekciju veikšanā, tostarp atvieglojot inspekciju īstenošanu saskaņā ar Direktīvas 2014/67/ES 10. pantu. Tām jānotiek pēc dalībvalstu pieprasījuma vai pēc to piekrišanas Iestādes ierosinājumam. Iestādei dalībvalstīm, kas piedalās saskaņotajās vai kopīgajās inspekcijās, būtu jāsniedz stratēģisks, loģistikas un tehnisks atbalsts, pilnībā ievērojot konfidencialitātes prasības. Inspekcijas būtu jāveic, vienojoties ar attiecīgajām dalībvalstīm, un tām būtu jānotiek pilnībā atbilstoši attiecīgo dalībvalstu tiesību aktos paredzētajam tiesiskajam regulējumam, un dalībvalstīm būtu jānodrošina saskaņoto vai kopīgo inspekciju rezultātu pēcpasākumi saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

Grozījums Nr.    18

Regulas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15)  Lai sekotu līdzi jaunākajām tendencēm, problēmām vai nepilnībām darbaspēka mobilitātes un sociālā nodrošinājuma koordinēšanas jomā, Iestādei būtu jāizveido analītiskās un riska novērtēšanas spējas. Tajās būtu jāietilpst darba tirgus analīzes un pētījumu veikšanai, kā arī salīdzinošajai izvērtēšanai. Iestādei būtu jāuzrauga potenciāla prasmju vai darbaspēka pārrobežu plūsmu nelīdzsvarotība, tostarp tās iespējamā ietekme uz teritoriālo kohēziju. Iestādei arī būtu jāsniedz atbalsts riska novērtējumā, kas minēts Direktīvas 2014/67/ES 10. pantā. Iestādei būtu jānodrošina sinerģija un papildināmība ar citām Savienības aģentūrām un tīkliem. Tam būtu jāietver SOLVIT un līdzīgu dienestu ieguldījuma pieprasīšana attiecībā uz problēmām, kas privātpersonām un uzņēmumiem atkārtoti rodas savu tiesību īstenošanā jomās, kuras aptver Iestādes darbības joma. Iestādei arī būtu jāatvieglo un jāracionalizē datu vākšanas darbības, kuras paredz attiecīgie Savienības tiesību akti tās darbības jomā. Tas nenozīmē jaunu ziņošanas pienākumu radīšanu dalībvalstīm.

(15)  Lai sekotu līdzi jaunākajām tendencēm, problēmām vai nepilnībām darbaspēka mobilitātes un sociālā nodrošinājuma koordinēšanas jomā, Iestādei būtu jāizveido analītiskās un riska novērtēšanas spējas. Tajās būtu jāietilpst darba tirgus analīzes un pētījumu veikšanai, kā arī salīdzinošajai izvērtēšanai. Iestādei būtu jāuzrauga potenciāla prasmju vai darbaspēka pārrobežu plūsmu nelīdzsvarotība, tostarp tās iespējamā ietekme uz teritoriālo kohēziju. Iestādei arī būtu jāsniedz atbalsts riska novērtējumā, kas minēts Direktīvas 2014/67/ES 10. pantā. Iestādei būtu jānodrošina sinerģija un papildināmība ar citām Savienības aģentūrām un tīkliem. Tam būtu jāietver SOLVIT un līdzīgu dienestu ieguldījuma pieprasīšana attiecībā uz problēmām, kas privātpersonām un uzņēmumiem atkārtoti rodas savu tiesību īstenošanā jomās, kuras aptver Iestādes darbības joma. Iestādei arī būtu jāatvieglo un jāracionalizē datu vākšanas darbības, kuras paredz attiecīgie Savienības tiesību akti tās darbības jomā, vienlaikus ievērojot datu aizsardzības noteikumus un ņemot vērā kiberdrošības riskus. Tas nenozīmē jaunu ziņošanas pienākumu radīšanu dalībvalstīm.

Grozījums Nr.    19

Regulas priekšlikums

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17)  Iestādei būtu jānodrošina platforma tādu dalībvalstu strīdu izšķiršanai, kas attiecas uz Savienības tiesību aktu piemērošanu tās darbības jomā. Tai būtu jāizmanto sociālā nodrošinājuma koordinēšanas jomā esošie dialoga un samierināšanas mehānismi, kurus atzinīgi vērtē dalībvalstis60 un kuru nozīmi atzīst Tiesa61 . Dalībvalstīm būtu jāspēj lietas nodot mediācijai Iestādē saskaņā ar šim nolūkam izveidotām standarta procedūrām. Iestādei būtu jārisina tikai dalībvalstu strīdi, bet privātpersonām un darba devējiem, kuri saskaras ar grūtībām savu Savienības tiesību īstenošanā, būtu jāturpina vērsties valsts un Savienības dienestos, kuri paredzēti šādu lietu izskatīšanai, piemēram, SOLVIT tīklā, kurā Iestādei šādas lietas būtu jānodod. SOLVIT tīklam arī būtu jāspēj Iestādes izskatīšanai nodot lietas, kurās problēmu nevar atrisināt starp valstu pārvaldēm esošo atšķirību dēļ.

(17)  Iestādei būtu jānodrošina platforma tādu dalībvalstu strīdu izšķiršanai, kas attiecas uz Savienības tiesību aktu piemērošanu tās darbības jomā. Tai būtu jāizmanto sociālā nodrošinājuma koordinēšanas jomā esošie demokrātiska dialoga un samierināšanas mehānismi, kurus atzinīgi vērtē dalībvalstis un kuru nozīmi atzīst Tiesa. Dalībvalstīm būtu jāspēj lietas nodot mediācijai Iestādē saskaņā ar šim nolūkam izveidotām standarta procedūrām. Iestādei būtu jārisina tikai dalībvalstu strīdi, bet privātpersonām un darba dev