Procedūra : 2018/0106(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0398/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0398/2018

Debates :

PV 15/04/2019 - 14
CRE 15/04/2019 - 14

Balsojumi :

PV 16/04/2019 - 8.8
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2019)0366

ZIŅOJUMS     ***I
PDF 3723kWORD 484k
26.11.2018
PE 623.965v02-00 A8-0398/2018

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem

(COM(2018)0218 – C8-0159/2018 – 2018/0106(COD))

Juridiskā komiteja

Referente: Virginie Rozière

Atzinumu sagatavotāji(*):

Miguel Viegas, Ekonomikas un monetārā komiteja

Maite Pagazaurtundúa Ruiz, Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja

      (*)  Iesaistītās komitejas — Reglamenta 54. pants

KĻŪDAS LABOJUMS/ PAPILDINĀJUMS
EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
 PASKAIDROJUMS
 JURIDISKĀS KOMITEJAS ATZINUMS PAR JURIDISKO PAMATU
 (*) Ekonomikas un monetārāS komitejAS ATZINUMS
 (*) Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejAS ATZINUMS
  Budžeta kontroles komitejAS ATZINUMS
  Nodarbinātības un sociālo lietu komitejAS ATZINUMS
  Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejAS ATZINUMS
  Kultūras un izglītības komitejAS ATZINUMS
  Konstitucionālo jautājumu komitejAS ATZINUMS
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA
 ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem

(COM(2018)0218 – C8-0159/2018 – 2018/0106(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0218),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 16., 33., 43., 50. pantu, 53. panta 1. punktu, 62., 91., 100., 103., 109., 114., 168., 169., 192., 207. pantu un 325. panta 4. punktu un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 31. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0159/2018),

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas atzinumu par ierosināto juridisko pamatu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā pamatoto atzinumu, kuru saskaņā ar Protokolu Nr. 2 par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesniedzis Zviedrijas Riksdāgs un kurā norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,

–  ņemot vērā Revīzijas palātas 2018. gada 26. septembra atzinumu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 18. oktobra atzinumu(2),

–  pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. un 39. pantu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu, kā arī Ekonomikas un monetārās komitejas, Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas, Budžeta kontroles komitejas, Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas, Kultūras un izglītības komitejas un Konstitucionālo jautājumu komitejas atzinumus (A8-0398/2018),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr.    1

Direktīvas priekšlikums

1. norāde

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 16., 33., 43., 50. pantu, 53. panta 1. punktu, 62., 91., 100., 103., 109., 114., 168., 169., 192., 207. pantu un 325. panta 4. punktu un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 31. pantu,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 16., 33., 43., 50. pantu, 53. panta 1. punktu, 62., 91., 100., 103., 109., 114. pantu, 153. panta 1. punkta a), b) un e) apakšpunktu, 157. panta 3. punktu, 168., 169., 192., 207. pantu un 325. panta 4. punktu un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 31. pantu,

Grozījums Nr.    2

Direktīvas priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1)  Personas, kuras strādā organizācijā vai sazinās ar to saistībā ar darbu, bieži pirmās uzzina par apdraudējumu vai kaitējumu sabiedrības interesēm, kas rodas šajā kontekstā. “Ceļot trauksmi”, tās pilda nozīmīgu funkciju tiesību aktu pārkāpumu atklāšanā un novēršanā un sabiedrības labklājības aizsardzībā. Taču, baidoties no represijām, iespējamie trauksmes cēlēji nereti atturas ziņot par savām bažām vai aizdomām.

(1)  Personas, kuras strādā publiskā vai privātā organizācijā vai sazinās ar to saistībā ar darbu, bieži pirmās uzzina par apdraudējumu vai kaitējumu sabiedrības interesēm, kas rodas šajā kontekstā. “Ceļot trauksmi”, tās pilda nozīmīgu funkciju tādu tiesību aktu pārkāpumu atklāšanā un novēršanā, kas kaitē sabiedrības interesēm, un sabiedrības labklājības aizsardzībā. Taču, baidoties no represijām, iespējamie trauksmes cēlēji nereti atturas ziņot par savām bažām vai aizdomām. Šo iemeslu dēļ gan Eiropas, gan starptautiskā līmenī arvien vairāk tiek atzīts, ka trauksmes cēlēju līdzsvarotas un efektīvas aizsardzības nodrošināšanai ir liela nozīme. Šīs direktīvas pieņemšanas mērķis tādēļ ir iedibināt uzticamības gaisotni, kurā trauksmes cēlēji var darīt zināmus pamanītos vai iespējamos tiesību aktu pārkāpumus un sabiedrības interešu apdraudējuma un pastiprināt Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 11. pantā nostiprināto vārda brīvības un plašsaziņas līdzekļu brīvības izmantošanu. Ir jāuzsver, ka minētās brīvības ir uzskatāmas par pētnieciskās žurnālistikas stūrakmeni un par informācijas avotu konfidencialitātes priekšnoteikumu.

Grozījums Nr.    3

Direktīvas priekšlikums

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2)  Savienības līmenī trauksmes cēlēju sniegtie ziņojumi ir viens no Savienības tiesību aktu izpildes augšupējiem elementiem: tie dalībvalstu un Savienības izpildes sistēmām nodrošina informāciju, kas veicina Savienības tiesību aktu pārkāpumu efektīvu atklāšanu, izmeklēšanu un saukšanu pie atbildības par tiem.

(2)  Savienības līmenī trauksmes cēlēju un pētniecisko žurnālistu sniegtie ziņojumi un publiskie paziņojumi ir viens no Savienības tiesību aktu un politikas jomu izpildes augšupējiem elementiem: tie dalībvalstu un Savienības izpildes sistēmām nodrošina informāciju, kas bieži vien veicina Savienības tiesību aktu pārkāpumu efektīvu atklāšanu, izmeklēšanu un saukšanu pie atbildības par tiem, tādējādi palielinot pārredzamību un pārskatatbildību.

Grozījums Nr.    4

Direktīvas priekšlikums

2.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(2a)  Visi lielākie skandāli, kas kopš 2014. gada nonāca atklātībā, piemēram, “Luxleaks” un “Panamas dokumenti”, kļuva zināmi, pateicoties trauksmes cēlēju rīcībai.

Grozījums Nr.    5

Direktīvas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)  Konkrētās politikas jomās Savienības tiesību aktu pārkāpumi var nopietni kaitēt sabiedrības interesēm, radot nozīmīgus riskus sabiedrības labklājībai. Jomās, kurās ir identificētas izpildes nepilnības un trauksmes cēlēji ir privileģētā stāvoklī atklāt pārkāpumus, ir jāuzlabo izpilde, nodrošinot trauksmes cēlēju efektīvu aizsardzību pret represijām un ieviešot efektīvus ziņošanas kanālus.

(3)  Savienības tiesību aktu pārkāpumi var kaitēt sabiedrības interesēm, radot nozīmīgus riskus sabiedrības labklājībai, un graut iedzīvotāju pārliecību par Savienības rīcības pareizību. Ņemot vērā to, ka trauksmes cēlēji parasti ir privileģētā stāvoklī atklāt šādus pārkāpumus un viņiem ir drosme ziņot vai izpaust informāciju, lai aizsargātu sabiedrības intereses, neskatoties ne uz kādu personīgo vai profesionālo risku, ir jāuzlabo Savienības tiesību aktu izpilde, nodrošinot trauksmes cēlēju efektīvu aizsardzību pret represijām un ieviešot efektīvus, neatkarīgus, konfidenciālus un drošus ziņošanas kanālus.

Grozījums Nr.    6

Direktīvas priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4)  Eiropas Savienībā nodrošinātā pašreizējā trauksmes cēlēju aizsardzība dalībvalstīs ir sadrumstalota, un dažādās politikas jomās tā atšķiras. Trauksmes cēlēju atklāto Savienības tiesību aktu pārkāpumu sekas ar pārrobežu dimensiju parāda, kā nepietiekama aizsardzība vienā dalībvalstī ne tikai negatīvi ietekmē ES politikas virzienu īstenošanu attiecīgajā dalībvalstī, bet arī rada plašāku ietekmi citās dalībvalstīs un Savienībā kopumā.

(4)  Eiropas Savienībā nodrošinātā pašreizējā trauksmes cēlēju aizsardzība dalībvalstīs un Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās ir sadrumstalota, un tā atšķiras arī dažādās politikas jomās. Trauksmes cēlēju atklāto Savienības tiesību aktu pārkāpumu sekas ar pārrobežu dimensiju parāda, kā nepietiekama aizsardzība vienā dalībvalstī ne tikai negatīvi ietekmē ES politikas virzienu īstenošanu attiecīgajā dalībvalstī, bet arī rada plašāku ietekmi citās dalībvalstīs un Savienībā kopumā.

Grozījums Nr.    7

Direktīvas priekšlikums

4.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(4a)  Savienības un tās dalībvalstu ratificētās ANO Pretkorupcijas konvencijas 33. pantā ir nepārprotami norādīts, ka ir jāveic atbilstīgi juridiski pasākumi, lai nodrošinātu aizsardzību pret jebkādu neattaisnotu rīcību pret personu, kas labticīgi un pamatoti ziņo kompetentajām varas iestādēm par jebkuriem faktiem, kas attiecas uz noziedzīgiem nodarījumiem, kas par tādiem atzīti saskaņā ar šo konvenciju.

Grozījums Nr.    8

Direktīvas priekšlikums

4.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(4b)   Lai veicinātu publiskos paziņojumus un iedibinātu atvērtu ziņošanas kultūru, publisko paziņojumu nosacījumiem vajadzētu būt saskanīgiem ar Eiropas Padomes Ieteikumu CM/Rec(2014)7 par trauksmes cēlēju aizsardzību. Plašsaziņas līdzekļiem nekādā gadījumā nevajadzētu traucēt izgaismot visa veida pārkāpumus un tādējādi pildīt savas demokrātiskās funkcijas.

Grozījums Nr.    9

Direktīvas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5)  Tāpēc kopējie trauksmes cēlēju efektīvas aizsardzības minimālie standarti jāattiecina uz tiem tiesību aktiem un politikas jomām, kurās: i) pastāv vajadzība stiprināt izpildi; ii) trauksmes cēlēju nepietiekama ziņošana ir svarīgs faktors, kas ietekmē izpildi, un iii) Savienības tiesību aktu pārkāpumi var nopietni kaitēt sabiedrības interesēm.

(5)  Tādēļ kopējie minimālie tiesiskie standarti, ar kuriem trauksmes cēlēju aizsardzību nodrošina efektīvi, īstenojot vispārēju un visaptverošu pieeju, būtu jāattiecina uz visiem Savienības un valsts tiesību aktiem un politikas jomām, kurās: i) pastāv vajadzība stiprināt izpildi; ii) trauksmes cēlēju nepietiekama ziņošana ir svarīgs faktors, kas ietekmē izpildi, un iii) Savienības vai valsts tiesību aktu pārkāpumi var nopietni kaitēt sabiedrības interesēm

Grozījums Nr.    10

Direktīvas priekšlikums

5.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(5a)  Būtu jāpanāk trauksmes cēlēju aizsardzības nodrošināšana, lai stiprinātu vidi, kas sekmē informācijas un plašsaziņas līdzekļu brīvību; tas nozīmē, ka, pirmkārt, ir efektīvi jāaizsargā žurnālisti un viņu avoti, tostarp trauksmes cēlēji, pret jebkādu viņu drošības un viņu garīgās un fiziskās neaizskaramības pārkāpumu un ir jānovērš visi mēģinājumi viņus iebiedēt vai apdraudēt viņu neatkarību.

Grozījums Nr.    11

Direktīvas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6)  Trauksmes cēlēju aizsardzība ir nepieciešama, lai uzlabotu Savienības tiesību aktu izpildi publiskā iepirkuma jomā. Papildus vajadzībai atklāt un novērst krāpšanu un korupciju Savienības budžeta īstenošanas kontekstā, tostarp publiskā iepirkuma jomā, dalībvalstu valsts iestādēm un noteiktiem sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem ir jārisina jautājums par noteikumu nepietiekamu izpildi publiskā iepirkuma jomā attiecībā uz preču, darba un pakalpojumu iepirkumiem. Šādu noteikumu pārkāpumi izkropļo konkurenci, palielina uzņēmējdarbības izmaksas, neatbilst ieguldītāju interesēm un kopumā mazina vēlmi veikt ieguldījumus, un rada nevienlīdzīgus konkurences apstākļus uzņēmumiem visā Eiropā, tādējādi ietekmējot pienācīgu iekšējā tirgus darbību.

(6)  Trauksmes cēlēju aizsardzība ir nepieciešama, lai uzlabotu Savienības tiesību aktu izpildi publiskā iepirkuma jomā. Papildus vajadzībai atklāt un novērst krāpšanu un korupciju Savienības budžeta īstenošanas kontekstā, tostarp publiskā iepirkuma jomā, dalībvalstu valsts iestādēm un noteiktiem sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem ir jārisina jautājums par noteikumu nepietiekamu izpildi publiskā iepirkuma jomā attiecībā uz preču, darba un pakalpojumu iepirkumiem. Šādu noteikumu pārkāpumi izkropļo konkurenci, palielina uzņēmējdarbības izmaksas, neatbilst ieguldītāju un uzņēmuma daļu turētāju interesēm un kopumā mazina vēlmi veikt ieguldījumus, un rada nevienlīdzīgus konkurences apstākļus uzņēmumiem visā Eiropā, tādējādi ietekmējot pienācīgu iekšējā tirgus darbību. Lielākajā daļā gadījumu šādi pārkāpumi nopietni grauj iedzīvotāju uzticību publiskām iestādēm un līdz ar to apdraud demokrātijas pienācīgu darbību. Būtu jādara viss iespējamais, lai aizsargātu personas, kuras ziņo par mērķim neatbilstošu izmantošanu vai nepareizu rīcību attiecībā uz Savienības budžetu un Savienības iestādēm.

Grozījums Nr.    12

Direktīvas priekšlikums

6.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(6a)  Tādu personu aizsardzības režīms, kas sniedz informāciju par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem, neatceļ vajadzību stiprināt katras dalībvalsts uzraudzības līdzekļus un tās publiskās struktūras, kurām ir jākļūst aizvien spējīgākām apkarot krāpšanu nodokļu jomā un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, kā arī neatceļ vajadzību piedalīties minētajās jomās īstenotajā starptautiskajā sadarbībā.

Grozījums Nr.    13

Direktīvas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7)  Savienības likumdevējs jau ir atzinis trauksmes cēlēju aizsardzības pievienoto vērtību finanšu pakalpojumu jomā. Pēc finanšu krīzes, kas atklāja nopietnus trūkumus attiecīgo noteikumu izpildē, trauksmes cēlēju aizsardzības pasākumi tika ieviesti daudzos šīs jomas likumdošanas instrumentos34. Konkrētāk, kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām piemērojamās uzraudzības sistēmas kontekstā Direktīva 2013/36/ES35 paredz trauksmes cēlēju aizsardzību, kas paplašināta arī ar Regulu (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām.

(7)  Savienības likumdevējs jau ir atzinis trauksmes cēlēju aizsardzības nozares mērogā pievienoto vērtību finanšu pakalpojumu jomā. Pēc finanšu krīzes, kas atklāja nopietnus trūkumus attiecīgo noteikumu izpildē, trauksmes cēlēju aizsardzības pasākumi tika ieviesti daudzos šīs jomas likumdošanas instrumentos34. Konkrētāk, kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām piemērojamās uzraudzības sistēmas kontekstā Direktīva 2013/36/ES35 paredz trauksmes cēlēju aizsardzību, kas paplašināta arī ar Regulu (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām. Tomēr daudzas plašu sabiedrības uzmanību izraisījušās lietas, kurās ir iesaistītas Eiropas finanšu iestādes, ir apliecinājušas, ka trauksmes cēlēju aizsardzība šādās finanšu iestādēs joprojām ir neapmierinoša un ka bailes no represijām, ko var īstenot darba devēji un iestādes, joprojām attur trauksmes cēlējus sniegt informāciju par tiesību aktu pārkāpumiem.

_________________

_________________

34 Komisijas 2010. gada 8. decembra paziņojums par pastiprinātu sankciju režīmu finanšu pakalpojumu nozarē.

34 Komisijas 2010. gada 8. decembra paziņojums par pastiprinātu sankciju režīmu finanšu pakalpojumu nozarē.

35 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/36/ES (2013. gada 26. jūnijs) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.).

35 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/36/ES (2013. gada 26. jūnijs) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.).

Grozījums Nr.    14

Direktīvas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9)  Trauksmes cēlēju aizsardzības nozīme tādu Savienības transporta drošības noteikumu pārkāpumu novēršanā un aizkavēšanā, kuri var apdraudēt cilvēku dzīvību, jau ir atzīta dažādos Savienības nozaru instrumentos par aviācijas drošību38 un jūras transporta drošību39, kuros ir paredzēti pielāgoti trauksmes cēlēju aizsardzības pasākumi, kā arī īpaši ziņošanas kanāli. Šie instrumenti ietver arī aizsardzību pret represijām tiem darba ņēmējiem, kuri ziņo par pašu pieļautām kļūdām (tā dēvētā “taisnīguma kultūra”). Ir svarīgi papildināt abās šajās nozarēs jau pieejamos trauksmes cēlēju aizsardzības elementus, kā arī nodrošināt šādu aizsardzību, lai uzlabotu citiem transporta veidiem, piemēram, ceļu un dzelzceļa transportam, piemērojamo drošības standartu izpildi.

(9)  Trauksmes cēlēju aizsardzības nozīme tādu Savienības transporta drošības noteikumu pārkāpumu novēršanā un aizkavēšanā, kuri var apdraudēt cilvēku dzīvību, jau ir atzīta dažādos Savienības nozaru instrumentos par aviācijas drošību38 un jūras transporta drošību39, kuros ir paredzēti pielāgoti trauksmes cēlēju aizsardzības pasākumi, kā arī īpaši ziņošanas kanāli. Šie instrumenti ietver arī aizsardzību pret represijām tiem darba ņēmējiem, kuri ziņo par pašu pieļautām kļūdām (tā dēvētā “taisnīguma kultūra”). Ir svarīgi cita starpā papildināt un paplašināt abās šajās nozarēs jau pieejamos trauksmes cēlēju aizsardzības elementus, kā arī nodrošināt šādu aizsardzību, lai nekavējoties uzlabotu citiem transporta veidiem, piemēram, īpašam, iekšzemes ūdensceļu un ceļu un dzelzceļa transportam, piemērojamo drošības standartu izpildi.

_________________

_________________

38 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 376/2014 (2014. gada 3. aprīlis) par ziņošanu, analīzi un turpmākajiem pasākumiem attiecībā uz atgadījumiem civilajā aviācijā (OV L 122, 18. lpp.).

38 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 376/2014 (2014. gada 3. aprīlis) par ziņošanu, analīzi un turpmākajiem pasākumiem attiecībā uz atgadījumiem civilajā aviācijā (OV L 122, 18. lpp.).

39 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/54/ES (2013. gada 20. novembris) par dažiem karoga valsts atbildības aspektiem attiecībā uz atbilstību 2006. gada Konvencijai par darbu jūrniecībā un tās izpildi (OV L 329, 1. lpp.); Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/16/EK (2009. gada 23. aprīlis) par ostas valsts kontroli (OV L 131, 57. lpp.).

39 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/54/ES (2013. gada 20. novembris) par dažiem karoga valsts atbildības aspektiem attiecībā uz atbilstību 2006. gada Konvencijai par darbu jūrniecībā un tās izpildi (OV L 329, 1. lpp.); Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/16/EK (2009. gada 23. aprīlis) par ostas valsts kontroli (OV L 131, 57. lpp.).

Grozījums Nr.    15

Direktīvas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10)  Pierādījumu vākšana, noziegumu pret vidi un nelikumīgas rīcības pret vides aizsardzību atklāšana un novēršana joprojām ir izaicinājums, un tā ir jāpastiprina, kā tas atzīts Komisijas 2018. gada 18. janvāra paziņojumā par “ES rīcību vidiskās atbilstības un pārvaldības uzlabošanā”40. Tā kā trauksmes cēlēju aizsardzības noteikumi patlaban ir paredzēti tikai vienā Savienības nozaru instrumentā par vides aizsardzību41, šāda aizsardzība būtu jāievieš, lai nodrošinātu to Savienības vides acquis efektīvu izpildi, kuru pārkāpumi var nodarīt nopietnu kaitējumu sabiedrības interesēm un, iespējams, radīt plašāku pārrobežu ietekmi. Tas attiecas arī uz gadījumiem, kad nedroši produkti var kaitēt videi.

(10)  Pierādījumu vākšana, noziegumu pret vidi un nelikumīgas rīcības vai bezdarbības, kā arī iespējamo pārkāpumu, kas skar vides aizsardzību, nepieļaušana, atklāšana un novēršana diemžēl joprojām ir uzskatāma par izaicinājumu, un tā ir jāpastiprina, kā tas atzīts Komisijas 2018. gada 18. janvāra paziņojumā par “ES rīcību vidiskās atbilstības un pārvaldības uzlabošanā”40. Tā kā trauksmes cēlēju aizsardzības noteikumi patlaban ir paredzēti tikai vienā Savienības nozaru instrumentā par vides aizsardzību41, šāda aizsardzība ir jāievieš, lai nodrošinātu to Savienības vides acquis efektīvu izpildi, kuru pārkāpumi var nodarīt kaitējumu sabiedrības interesēm un, iespējams, radīt plašāku pārrobežu ietekmi. Tas attiecas arī uz gadījumiem, kad nedroši produkti var kaitēt videi.

_________________

_________________

40 COM(2018) 10 final.

40 COM(2018) 0010.

41 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/30/ES (2013. gada 12. jūnijs) par to darbību drošumu, kas saistītas ar naftas un gāzes nozares darbībām jūrā (OV L 178, 66. lpp.).

41 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/30/ES (2013. gada 12. jūnijs) par to darbību drošumu, kas saistītas ar naftas un gāzes nozares darbībām jūrā, un ar kuru groza Direktīvu 2004/35/EK (OV L 178, 28.6.2013., 66. lpp.).

Grozījums Nr.    16

Direktīvas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11)  Līdzīgi apsvērumi pamato trauksmes cēlēju aizsardzības ieviešanu, lai pilnveidotu jau pieņemtos noteikumus un novērstu ES noteikumu pārkāpumus pārtikas aprites, konkrētāk, pārtikas un barības nekaitīguma, kā arī dzīvnieku veselības un labturības jomā. Šajās jomās izstrādātie Savienības noteikumi ir savstarpēji cieši saistīti. Regula (EK) Nr. 178/200242 nosaka vispārējos principus un prasības, kas ir pamatā visiem uz pārtiku un barību attiecināmajiem Savienības un valstu pasākumiem, īpašu uzmanību pievēršot pārtikas nekaitīgumam, lai nodrošinātu cilvēku veselības un patērētāju interešu augsta līmeņa aizsardzību attiecībā uz pārtiku, kā arī efektīvu iekšējā tirgus darbību. Šī regula citstarp paredz, ka uzņēmēji, kas iesaistīti barības un pārtikas apritē, nedrīkst atturēt savus darbiniekus un citas personas no sadarbības ar kompetentajām iestādēm, ja šāda sadarbība var novērst, mazināt vai likvidēt pārtikas radītu risku. Ar Regulu (ES) 2016/429, ar ko paredz noteikumus par tādu pārnēsājamu dzīvnieku slimību, kuras var izplatīties uz citiem dzīvniekiem vai cilvēkiem, kontroli un novēršanu43, Savienības likumdevējs ir īstenojis līdzīgu pieeju attiecībā uz “Dzīvnieku veselības tiesību aktu”.

(11)  Līdzīgi apsvērumi pamato trauksmes cēlēju aizsardzības ieviešanu, lai pilnveidotu jau pieņemtos noteikumus un novērstu ES noteikumu pārkāpumus pārtikas aprites, konkrētāk, pārtikas un barības nekaitīguma, kā arī dzīvnieku veselības, aizsardzības un labturības jomā. Šajās jomās izstrādātie Savienības noteikumi ir savstarpēji cieši saistīti. Regula (EK) Nr. 178/200242 nosaka vispārējos principus un prasības, kas ir pamatā visiem uz pārtiku un barību attiecināmajiem Savienības un valstu pasākumiem, īpašu uzmanību pievēršot pārtikas nekaitīgumam, lai nodrošinātu cilvēku veselības un patērētāju interešu augsta līmeņa aizsardzību attiecībā uz pārtiku, kā arī efektīvu iekšējā tirgus darbību. Šī regula citstarp paredz, ka uzņēmēji, kas iesaistīti barības un pārtikas apritē, nedrīkst atturēt savus darbiniekus un citas personas no sadarbības ar kompetentajām iestādēm, ja šāda sadarbība var novērst, mazināt vai likvidēt no pārtikas izrietošu risku. Ar Regulu (ES) 2016/429, ar ko paredz noteikumus par tādu pārnēsājamu dzīvnieku slimību, kuras var izplatīties uz citiem dzīvniekiem vai cilvēkiem, kontroli un novēršanu43, Savienības likumdevējs ir īstenojis līdzīgu pieeju attiecībā uz “Dzīvnieku veselības tiesību aktu”. Ar Padomes Direktīvu 98/58/EK43a un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/63/ES43b, kā arī Padomes Regulām (EK) Nr. 1/200543c un (EK) Nr. 1099/200943d paredz noteikumus par dzīvnieku aizsardzību un labturību lauksaimniecībā, pārvadāšanas laikā, kaušanas laikā un gadījumos, kad tos izmanto eksperimentāliem mērķiem.

__________________

__________________

42 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 178/2002 (2002. gada 28. janvāris), ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (OV L 31, 1. lpp.).

42 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 178/2002 (2002. gada 28. janvāris), ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.).

43 OV L 84, 1. lpp.

43 OV L 84, 1. lpp.

 

43a Padomes Direktīva 98/58/EK (1998. gada 20. jūlijs) par lauksaimniecībā izmantojamo dzīvnieku aizsardzību (OV L 221, 8.8.1998., 23. lpp.).

 

43b Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/63/ES (2010. gada 22. septembris) par zinātniskiem mērķiem izmantojamo dzīvnieku aizsardzību (OV L 276, 20.10.2010., 33. lpp.);

 

43c Padomes Regula (EK) Nr. 1/2005 (2004. gada 22. decembris) par dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas un saistīto darbību laikā un grozījumu izdarīšanu Direktīvās 64/432/EEK un 93/119/EK un Regulā (EK) Nr. 1255/97 (OV L 3, 5.1.2005., 1. lpp.).

 

43d Padomes Regula (EK) Nr. 1099/2009 (2009. gada 24. septembris) par dzīvnieku aizsardzību nonāvēšanas laikā (OV L 303, 18.11.2009., 1. lpp.).

Grozījums Nr.    17

Direktīvas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12)  Trauksmes cēlēju aizsardzības veicināšana arī palīdzēs novērst un atturēt no Euratom noteikumu par kodoldrošumu, pretradiācijas aizsardzību un atbildīgu un drošu izlietotās kodoldegvielas un radioaktīvo vielu apsaimniekošanu pārkāpumiem un palīdzēs stingrāk īstenot noteikumus, kas pārskatītajā Kodoldrošības direktīvā44 paredzēti attiecībā uz efektīvu kodoldrošības kultūru, jo īpaši 8.b panta 2. punkta a) apakšpunktu, kurā inter alia kompetentajām regulatīvajām iestādēm prasīts izveidot pārvaldības sistēmas, kurās kodoldrošībai paredzēta pienācīga prioritāte un kuras visos personāla un vadības līmeņos veicina spēju kritiski vērtēt attiecīgo drošības principu un prakses efektīvu īstenošanu un laikus ziņot par drošības pasākumiem.

(12)  Trauksmes cēlēju aizsardzības veicināšana arī palīdzēs novērst un atturēt no Euratom noteikumu par kodoldrošumu, pretradiācijas aizsardzību un atbildīgu un drošu izlietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu pārkāpumiem un palīdzēs stingrāk īstenot noteikumus, kas pārskatītajā Kodoldrošības direktīvā44 paredzēti attiecībā uz efektīvu kodoldrošības kultūru, jo īpaši 8.b panta 2. punkta a) apakšpunktu, kurā inter alia kompetentajām regulatīvajām iestādēm prasīts izveidot pārvaldības sistēmas, kurās kodoldrošībai paredzēta pienācīga prioritāte un kuras visos personāla un vadības līmeņos veicina spēju kritiski vērtēt attiecīgo drošības principu un prakses efektīvu īstenošanu un laikus ziņot par drošības pasākumiem.

_________________

_________________

44 Padomes Direktīva 2014/87/Euratom (2014. gada 8. jūlijs), ar kuru groza Direktīvu 2009/71/Euratom, ar ko izveido Kopienas kodoliekārtu kodoldrošības pamatstruktūru (OV L 219, 25.7.2014., 42.–52. lpp.).

44 Padomes Direktīva 2014/87/Euratom (2014. gada 8. jūlijs), ar kuru groza Direktīvu 2009/71/Euratom, ar ko izveido Kopienas kodoliekārtu kodoldrošības pamatstruktūru (OV L 219, 25.7.2014., 42. lpp.).

Grozījums Nr.    18

Direktīvas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13)  Trauksmes cēlēju ziņojumi var arī būt svarīgi, lai atklātu, novērstu, mazinātu un likvidētu sabiedrības veselībai un patērētāju aizsardzībai radītos riskus, kas izriet no Savienības noteikumu pārkāpumiem un citādi varētu netikt atklāti. Konkrētāk, patērētāju aizsardzība ir cieši saistīta arī ar gadījumiem, kad nedroši produkti var nodarīt nopietnu kaitējumu patērētājiem. Tāpēc būtu jāievieš trauksmes cēlēju aizsardzība saistībā ar attiecīgajiem Savienības noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar LESD 114., 168. un 169. pantu.

(13)  Trauksmes cēlēju ziņojumi var arī būt svarīgi, lai atklātu, novērstu, mazinātu un likvidētu sabiedrības veselībai un patērētāju aizsardzībai radītos riskus, kas izriet no Savienības noteikumu pārkāpumiem un citādi varētu netikt atklāti. Konkrētāk, patērētāju aizsardzība ir cieši saistīta arī ar gadījumiem, kad nedroši produkti var nodarīt kaitējumu patērētājiem. Tāpēc būtu jāievieš trauksmes cēlēju aizsardzība saistībā ar attiecīgajiem Savienības noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar LESD 114., 168. un 169. pantu.

Grozījums Nr.    19

Direktīvas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14)  Privātās dzīves un personas datu aizsardzība ir vēl viena joma, kur trauksmes cēlēji vislabāk var atklāt Savienības tiesību aktu pārkāpumus, kuri var nopietni kaitēt sabiedrībai. Līdzīgi apsvērumi attiecas uz darbībām, ar ko tiek pārkāpta Direktīva par tīklu un informācijas sistēmu drošību45, kas ievieš prasības par incidentu (tostarp tādu, kas nekompromitē personas datus) paziņošanu un drošības prasības pamatpakalpojumu sniedzējiem dažādās jomās (piemēram, enerģētikas, veselības aizsardzības, transporta, banku u. c. nozarēs) un digitālo pamatpakalpojumu (piemēram, mākoņdatošanas pakalpojumu) sniedzējiem. Trauksmes cēlēju ziņojumi šajā jomā ir īpaši vērtīgi, lai novērstu drošības incidentus, kas var ietekmēt būtiskas ekonomiskas un sabiedriskas darbības un plaši izmantotus digitālos pakalpojumus. Tas palīdz nodrošināt pakalpojumu nepārtrauktību, savukārt tā ir iekšējā tirgus darbības un sabiedrības labklājības priekšnosacījums.

(14)  Privātās dzīves un personas datu aizsardzība, kas ir nostiprināta Pamattiesību hartas 7. un 8. pantā un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (ECTK) 8. pantā, ir vēl viena joma, kur trauksmes cēlēji var palīdzēt atklāt Savienības tiesību aktu pārkāpumus, kuri var kaitēt sabiedrības interesēm. Līdzīgi apsvērumi attiecas uz darbībām, ar kurām tiek pārkāpta Direktīva par tīklu un informācijas sistēmu drošību45, kas ievieš prasības par incidentu (tostarp tādu, kas neapdraud personas datus) paziņošanu un drošības prasības pamatpakalpojumu sniedzējiem dažādās jomās (piemēram, enerģētikas, tūrisma, veselības aizsardzības, transporta, banku, celtniecības u. c. nozarēs) un digitālo pamatpakalpojumu (piemēram, mākoņdatošanas pakalpojumu) sniedzējiem un komunālo pamatpakalpojumu (piemēram, ūdensapgādes, elektroapgādes un gāzes apgādes) nodrošinātājiem. Trauksmes cēlēju ziņojumi šajā jomā ir īpaši vērtīgi, lai novērstu drošības incidentus, kas var ietekmēt būtiskas ekonomiskas un sabiedriskas darbības un plaši izmantotus digitālos pakalpojumus, kā arī nepieļautu Savienības datu aizsardzību reglamentējošo tiesību aktu pārkāpumus. Tie palīdz nodrošināt to pakalpojumu nepārtrauktību, kas ir būtiski no sabiedrības viedokļa.

_________________

_________________

45 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/1148 (2016. gada 6. jūlijs) par pasākumiem nolūkā panākt vienādi augsta līmeņa tīklu un informācijas sistēmu drošību visā Savienībā.

45 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/1148 (2016. gada 6. jūlijs) par pasākumiem nolūkā panākt vienādi augsta līmeņa tīklu un informācijas sistēmu drošību visā Savienībā (OV L 194, 19.7.2016., 1. lpp.).

Grozījums Nr.    20

Direktīvas priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16)  Būtiska joma, kurā jāstiprina Savienības tiesību aktu izpilde, ir Savienības finansiālo interešu aizsardzība saistībā ar cīņu pret krāpšanu, korupciju vai jebkuru citu nelikumīgu darbību, kas ietekmē Savienības izdevumu izmantošanu, Savienības ieņēmumu un līdzekļu vai aktīvu iekasēšanu. Savienības finansiālo interešu aizsardzības stiprināšana ietver arī Savienības budžeta īstenošanu attiecībā uz izdevumiem, kas veikti, pamatojoties uz Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu. Efektīvas izpildes trūkums Savienības finansiālo interešu jomā, tostarp attiecībā uz krāpšanu un korupciju valsts līmenī, izraisa Savienības ieņēmumu kritumu un ES fondu ļaunprātīgu izmantošanu, kas var kropļot publiskos ieguldījumus un izaugsmi un mazināt pilsoņu uzticēšanos ES rīcībai. Trauksmes cēlēju aizsardzība ir nepieciešama, lai atvieglotu attiecīgo krāpšanas gadījumu un nelikumīgo darbību atklāšanu, novēršanu un atturēšanu no tām.

(16)  Būtiska joma, kurā ir jāstiprina Savienības tiesību aktu izpilde, ir Savienības finansiālo interešu aizsardzība saistībā ar cīņu pret krāpšanu, korupciju, tiesisko prasību neievērošanu, varas patvaļīgu izmantošanu vai jebkuru citu nelikumīgu darbību, kas ietekmē Savienības izdevumu lietderību, Savienības ieņēmumu un līdzekļu vai Savienības aktīvu iekasēšanu. Savienības finansiālo interešu aizsardzības stiprināšana ietver arī Savienības budžeta īstenošanu attiecībā uz izdevumiem, kas veikti, pamatojoties uz Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu. Efektīvas izpildes trūkums Savienības finansiālo interešu jomā, tostarp attiecībā uz krāpšanu un korupciju valsts līmenī, izraisa Savienības ieņēmumu kritumu un ES fondu ļaunprātīgu izmantošanu, kas var kropļot publiskos ieguldījumus un izaugsmi un mazināt pilsoņu uzticēšanos ES rīcības pareizībai. Pētnieciskajiem žurnālistiem arī ir izšķiroša nozīme tās ļaunprātīgās rīcības atklāšanā, kas ir saistīta ar visām minētajām jomām. Viņi ir uzskatāmi par riskam ļoti pakļautu profesionāļu kategoriju, kas bieži vien par liela apmēra nelikumību un korupcijas shēmu atklāšanu samaksā ar savām darbvietām, brīvību un pat savām dzīvībām. Tādēļ horizontālajā tiesību akta priekšlikumā par trauksmes cēlēju aizsardzību būtu jāiekļauj īpaši pētniecisko žurnālistu aizsardzības pasākumi. Pētniecisko žurnālistu un trauksmes cēlēju aizsardzība ir nepieciešama, lai atvieglotu attiecīgo krāpšanas gadījumu un nelikumīgo darbību atklāšanu, novēršanu un atturēšanu no tām.

Grozījums Nr.    21

Direktīvas priekšlikums

18. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18)  Vairāki Savienības tiesību akti, jo īpaši finanšu pakalpojumu jomā, piemēram, Regula (ES) Nr. 596/2014 par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu49 un Komisijas Īstenošanas direktīva (ES) 2015/2392, kas pieņemta, pamatojoties uz šo regulu50, jau paredz sīki izstrādātus noteikumus par trauksmes cēlēju [ziņotāju] aizsardzību. Šādi jau pieņemti Savienības tiesību akti, tostarp pielikuma II daļā uzskaitītie, būtu jāpapildina ar šo direktīvu, lai šie instrumenti būtu pilnīgi saskaņoti ar direktīvā noteiktajiem minimālajiem standartiem, vienlaikus saglabājot tajos paredzētās attiecīgajām nozarēm pielāgotās īpašās norādes. Ir īpaši svarīgi noskaidrot, kurām juridiskajām struktūrām, kas darbojas finanšu pakalpojumu jomā, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā, jau ir pienākums izveidot iekšējos ziņošanas kanālus.

(18)  Vairāki Savienības tiesību akti, jo īpaši finanšu pakalpojumu jomā, piemēram, Regula (ES) Nr. 596/2014 par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu49 un Komisijas Īstenošanas direktīva (ES) 2015/2392, kas pieņemta, pamatojoties uz šo regulu50, jau paredz sīki izstrādātus noteikumus par trauksmes cēlēju [ziņotāju] aizsardzību. Šādi jau pieņemti Savienības tiesību akti, tostarp pielikuma II daļā uzskaitītie, būtu jāpapildina ar šo direktīvu, lai šie instrumenti būtu pilnīgi saskaņoti ar direktīvā noteiktajiem minimālajiem standartiem, vienlaikus saglabājot tajos paredzētās attiecīgajām nozarēm pielāgotās īpašās norādes. Ir īpaši svarīgi noskaidrot, kurām juridiskajām struktūrām, kas darbojas finanšu pakalpojumu jomā, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas un apkarošanas jomā, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/7/ES50a pienācīgas īstenošanas un terorisma finansēšanas un kibernoziedzības jomā, jau ir pienākums izveidot iekšējos ziņošanas kanālus. Ņemot vērā, ka šādas lietas bieži vien ir saistītas ar ļoti sarežģītām starptautiskām korporatīvām un finanšu struktūrām, uz kurām visticamāk attiecas atšķirīgas jurisdikcijas, būtu jāpieņem noteikumi par vienota trauksmes cēlējiem paredzēta kontaktpunkta izveidi.

_________________

_________________

49 OV L 173, 1. lpp.

49 OV L 173, 1. lpp.

50 Komisijas Īstenošanas direktīva (ES) 2015/2392 (2015. gada 17. decembris) par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 596/2014 attiecībā uz ziņošanu kompetentajām iestādēm par faktiskajiem vai iespējamajiem šīs regulas pārkāpumiem (OV L 332, 126. lpp.).

50 Komisijas Īstenošanas direktīva (ES) 2015/2392 (2015. gada 17. decembris) par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 596/2014 attiecībā uz ziņošanu kompetentajām iestādēm par faktiskajiem vai iespējamajiem šīs regulas pārkāpumiem (OV L 332, 126. lpp.).

 

50a Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/7/ES (2011. gada 16. februāris) par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos (OV L 48, 23.2.2011., 1. lpp.).

Grozījums Nr.    22

Direktīvas priekšlikums

18.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(18a)  Savienības pamatā ir vērtību un principu kopa. Tā garantē Eiropas Savienības Pamattiesību hartā (turpmāk — “Harta”) nostiprināto cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu. Tā kā minētās tiesības ir uzskatāmas par tiesībām un principiem, balstoties uz kuriem ir dibināta Savienība, to aizsardzība ir prioritāra un personas, kuras uzrāda šo tiesību un principu pārkāpumus, būtu jāaizsargā saskaņā ar šo direktīvu.

Grozījums Nr.    23

Direktīvas priekšlikums

19. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(19)  Ikreiz, kad tiek pieņemts jauns Savienības tiesību akts, uz kuru var attiekties trauksmes cēlēju aizsardzība un kas var veicināt efektīvāku izpildi, būtu jāapsver, vai ir jāveic grozījumi šīs direktīvas pielikumā, lai iekļautu attiecīgo aktu tās darbības jomā.

(19)  Lai ņemtu vērā visus Savienības jaunos aktus, kuru īstenošanā ir jānodrošina trauksmes cēlēju aizsardzība un kuri varētu veicināt efektīvāku izpildi, Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantā paredzētās tiesības pieņemt aktusbūtu jādeleģē Komisijai, lai grozītu šo direktīvu, atjauninot tai pievienoto pielikumu katru reizi, kad tiek pieņemts minētais Savienības jaunais akts, nolūkā to iekļaut šīs direktīvas tvērumā. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot savus sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu1a. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās tiek sagatavoti deleģētie akti.

 

___________________

 

1a OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

Grozījums Nr.    24

Direktīvas priekšlikums

19.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(19a)  Atsevišķās situācijās, ierosinot individuālas tiesību aizsardzības procedūras, var efektīvi vērsties pret Savienības tiesību pārkāpumiem, proti, darba ņēmēju aizsardzības, nodarbinātības un darba apstākļu, darba ņēmēju sociālo, individuālo un kolektīvo tiesību pārkāpumiem. No otras puses, gadījumos, kad šādi pārkāpumi tiek izdarīti regulāri, tie grauj sabiedrības intereses un tāpēc ir jānodrošina to personu aizsardzība, kas par minētajiem pārkāpumiem ziņo. Atsevišķās nozarēs ir konstatētas grūtības īstenot Savienības tiesību aktus, piemēram, vajadzība izmantot nepieņemamu nestabilu nodarbinātību. Ir nepieciešama arī Savienības tiesību efektīva izpilde, un trauksmes cēlēju aizsardzība darba tiesību jomā tādējādi uzlabotu tiesību normu piemērošanu un nodrošinātu darba ņēmēju augsta līmeņa aizsardzību iekšējā tirgū, vienlaikus nodrošinot ekonomisko dalībnieku godīgu konkurenci.

Grozījums Nr.    25

Direktīvas priekšlikums

20. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(20)  Direktīva nedrīkstētu skart darba ņēmējiem paredzēto aizsardzību, kad tiek ziņots par Savienības darba tiesību aktu pārkāpumiem. Attiecībā uz drošības un veselības aizsardzību darbā Pamatdirektīvas 89/391/EEK 11. pants jau prasa dalībvalstīm nodrošināt, ka darba ņēmējiem vai viņu pārstāvjiem nedrīkst radīt neizdevīgus apstākļus, pamatojoties uz viņu prasību vai priekšlikumu darba devējiem veikt piemērotus pasākumus, lai mazinātu darba ņēmēju apdraudējumu un/vai likvidētu bīstamības cēloņus. Darba ņēmējiem un to pārstāvjiem ir tiesības vērsties kompetentajās valsts iestādēs, ja viņi uzskata, ka darba devēja veiktie pasākumi un izmantotie līdzekļi nav pietiekami, lai nodrošinātu drošību un veselības aizsardzību.

(20)  Direktīvai būtu jāpapildina aizsardzība, ko nodrošina darba ņēmējiem, kas ziņo par Savienības darba tiesību aktu pārkāpumiem. Tā, piemēram, attiecībā uz drošības un veselības aizsardzību darbā Pamatdirektīvas 89/391/EEK 11. pants jau prasa dalībvalstīm nodrošināt, ka darba ņēmējiem vai viņu pārstāvjiem nedrīkst radīt neizdevīgus apstākļus, pamatojoties uz viņu prasību vai priekšlikumu darba devējiem veikt piemērotus pasākumus, lai mazinātu darba ņēmēju apdraudējumu un/vai likvidētu bīstamības cēloņus. Darba ņēmējiem un viņu pārstāvjiem ir tiesības vērsties kompetentajās valsts vai Savienības iestādēs, ja viņi uzskata, ka darba devēja veiktie pasākumi un izmantotie līdzekļi nav pietiekami, lai nodrošinātu drošību un veselības aizsardzību.

Grozījums Nr.    26

Direktīvas priekšlikums

21. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(21)  Šī direktīva nedrīkstētu skart tādas valsts drošības un citas klasificētas informācijas aizsardzību, kuru Savienības tiesību akti un attiecīgajā dalībvalstī spēkā esošie normatīvie un administratīvie akti drošības nolūkā pieprasa aizsargāt no neatļautas piekļuves. Turklāt šīs direktīvas noteikumi nedrīkstētu ietekmēt pienākumus, kas izriet no Komisijas Lēmuma (ES, Euratom) 2015/444 (2015. gada 13. marts) par drošības noteikumiem ES klasificētas informācijas aizsardzībai vai Padomes 2013. gada 23. septembra Lēmuma par drošības noteikumiem ES klasificētas informācijas aizsardzībai.

(21)  Šī direktīva nedrīkstētu skart tādas valsts drošības un citas klasificētas informācijas aizsardzību, kuru Savienības tiesību akti un attiecīgajā dalībvalstī spēkā esošie normatīvie un administratīvie akti drošības nolūkā pieprasa aizsargāt pret neatļautu piekļuvi. Turklāt šīs direktīvas noteikumi nedrīkstētu ietekmēt pienākumus, kas izriet no Komisijas Lēmuma (ES, Euratom) 2015/444 (2015. gada 13. marts) par drošības noteikumiem ES klasificētas informācijas aizsardzībai vai Padomes 2013. gada 23. septembra Lēmuma par drošības noteikumiem ES klasificētas informācijas aizsardzībai.

Grozījums Nr.    27

Direktīvas priekšlikums

22. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(22)  Personas, kuras paziņo ar darbu saistītā kontekstā iegūtu informāciju par apdraudējumu vai kaitējumu sabiedrības interesēm, izmanto savas tiesības uz vārda brīvību. Tiesības uz vārda brīvību ir paredzētas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (“Harta”) 11. pantā, savukārt Eiropas Cilvēktiesību konvencijas (ECTK) 10. pants ietver plašsaziņas līdzekļu brīvību un plurālismu.

(22)  Personas, kuras paziņo iegūtu informāciju par apdraudējumu vai kaitējumu sabiedrības interesēm, rīkojas, pamatojoties uz vārda brīvību un tiesībām uz informāciju, kas ir paredzētas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (“Harta”) 11. pantā, un tiesībām saņemt un izplatīt informāciju un plašsaziņas līdzekļu brīvību un plurālismu, kas ir nostiprināti Eiropas Cilvēktiesību konvencijas (ECTK) 10. pantā.

Grozījums Nr.    28

Direktīvas priekšlikums

26. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(26)  Aizsardzībai vispirms būtu jāattiecas uz personām, kurām ir “darba ņēmēja” statuss LESD 45. panta nozīmē, kā to interpretējusi Eiropas Savienības Tiesa52, t. i., uz personām, kuras noteiktā laika posmā citas personas labā un vadībā sniedz pakalpojumus, par kuriem saņem atalgojumu. Līdz ar to aizsardzība būtu jāpiešķir arī personām nestandarta darba attiecībās, tostarp nepilna laika darba ņēmējiem un darba ņēmējiem ar līgumu uz noteiktu laiku, kā arī personām, kurām ir darba līgums vai darba attiecības ar pagaidu darba aģentūru — tie ir darba attiecību gadījumi, kuros bieži ir grūti piemērot standarta aizsardzību pret negodīgu attieksmi.

(26)  Aizsardzībai vispirms būtu jāattiecas uz personām, kurām ir “darba ņēmēja” statuss LESD 45. panta nozīmē, kā to interpretējusi Eiropas Savienības Tiesa52, t. i., uz personām, kuras noteiktā laika posmā citas personas labā un vadībā sniedz pakalpojumus, par kuriem saņem atalgojumu. Saskaņā ar Tiesas judikatūru jēdziens “darba ņēmējs” būtu jāskaidro plaši, proti, iekļaujot publisko iestāžu darbiniekus un civildienesta ierēdņus. Līdz ar to aizsardzība būtu jāpiešķir arī personām, kas atrodas citādās darba attiecībās, tostarp nepilna laika darba ņēmējiem un darba ņēmējiem ar līgumu uz noteiktu laiku, stažieriem, atalgotiem un neatalgotiem praktikantiem, kā arī personām, kurām ir darba līgums vai darba attiecības ar pagaidu darba aģentūru, un personām, kuras tiek nodarbinātas epizodiski vai kurām pārrobežu statuss, — tie ir darba attiecību gadījumi, kuros bieži ir grūti piemērot standarta aizsardzību pret negodīgu attieksmi. Visbeidzot, aizsardzība būtu jānodrošina arī personām, kuru darba līgumi ir beigušies.

_________________

_________________

52 1986. gada 3. jūlija spriedums lietā 66/85 Lawrie-Blum, 2010. gada 14. oktobra spriedums lietā C428/09 Union Syndicale Solidaires Isère, 2015. 2015. gada 9. jūlija spriedums lietā C-229/14 Balkaya, 2014. 2014. gada 4. decembra spriedums lietā C-413/13 FNV Kunsten un 2016. 2016. gada 17. novembra spriedums lietā C-216/15 Ruhrlandklinik.

52 Tiesas 1986. gada 3. jūlija spriedumsLawrie-Blum / Bādenes Virtenbergas federālā pavalsts, C-66/85, ECLI:EU:C:1986:284. Tiesas 2010. gada 14. oktobra spriedums lietā C-428/09 arodbiedrību savienība “Solidaires Isère”, ECLI:EU:C:2010:612. Tiesas 2015. gada 9. jūlija spriedums lietā C-229/14 Balkaya, C-229/14, ECLI:EU:C:2015:455; Tiesas 2014. gada 4. decembra spriedums lietā FNV Kunsten Informatie en Media,C-413/13 , ECLI:EU:C:2014:2411; Tiesas 2016. gada 17. novembra spriedums lietā Ruhrlandklinik darba ņēmēju pārstāvības struktūra, C-216/15, ECLI:EU:C:2015:883.

Grozījums Nr.    29

Direktīvas priekšlikums

27. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(27)  Aizsardzība būtu jāpaplašina, attiecinot to arī uz citām fiziskām vai juridiskām personām, kuras, nebūdamas “darba ņēmēji” LESD 45. panta izpratnē, var spēlēt nozīmīgu lomu likumpārkāpumu atklāšanā un var kļūt ekonomiski neaizsargātas ar darbu saistītā kontekstā. Piemēram, tādā jomā kā produktu drošība, piegādātāji ir daudz tuvāk iespējamas negodīgas un nelikumīgas ražošanas, importa vai nedrošu produktu izplatīšanas prakses avotam; Savienības fondu apguvē konsultanti, kas sniedz pakalpojumus, ir privileģētā stāvoklī pievērst uzmanību pārkāpumiem, kuru liecinieki viņi ir. Šādas personu kategorijas, tostarp pašnodarbinātas personas, kuras sniedz pakalpojumus, ārštata darbinieki, darbuzņēmēji, apakšuzņēmēji un piegādātāji, parasti ir pakļauti represijām, kas var izpausties kā pakalpojumu līguma, licences vai atļaujas darbības termiņa ātrāka pārtraukšana vai anulēšana, uzņēmējdarbības un ienākumu zaudēšana, piespiešana, iebiedēšana vai aizskaršana, iekļaušana melnajā sarakstā / boikotēšana vai reputācijas graušana. Arī akcionāri vai personas vadības struktūrās var ciest no represijām, piemēram, finansiālām represijām, iebiedēšanas, aizskaršanas, iekļaušanas melnajā sarakstā vai reputācijas graušanas. Aizsardzība būtu jānodrošina arī personām, kas kandidē uz darbavietu vai iespēju sniegt pakalpojumus organizācijai un kuras ieguvušas informāciju par tiesību aktu pārkāpumiem darbā pieņemšanas procedūras laikā vai citā pirmslīguma pārrunu posmā un arī var ciest no represijām, piemēram, darba devēja negatīvu atsauksmju vai iekļaušanas melnajā sarakstā / uzņēmuma boikotēšanas veidā.

(27)  Aizsardzība būtu jāpaplašina, attiecinot to arī uz citām fiziskām vai juridiskām personām, kuras, nebūdamas “darba ņēmēji” valsts tiesību aktu izpratnē vai saskaņā ar LESD 45. pantu, var spēlēt nozīmīgu lomu likumpārkāpumu atklāšanā un var kļūt ekonomiski neaizsargātas ar darbu saistītā kontekstā. Piemēram, tādā jomā kā produktu drošība, piegādātāji ir daudz tuvāk iespējamas negodīgas un nelikumīgas ražošanas, importa vai nedrošu produktu izplatīšanas prakses avotam; Savienības fondu apguvē konsultanti, kas sniedz pakalpojumus, ir privileģētā stāvoklī pievērst uzmanību pārkāpumiem, kuru liecinieki viņi ir. Šādas personu kategorijas, tostarp pašnodarbinātas personas, kuras sniedz pakalpojumus, ārštata darbinieki, darbuzņēmēji, apakšuzņēmēji un piegādātāji, parasti ir pakļauti represijām, kas var izpausties, piemēram, kā pakalpojumu līguma, licences vai atļaujas darbības termiņa ātrāka pārtraukšana vai anulēšana, uzņēmējdarbības un ienākumu zaudēšana, piespiešana, iebiedēšana vai aizskaršana, iekļaušana melnajā sarakstā / uzņēmuma boikotēšana vai reputācijas graušana. Arī akcionāri vai personas vadības struktūrās var ciest no represijām, piemēram, finansiālām represijām, iebiedēšanas, aizskaršanas, iekļaušanas melnajā sarakstā vai reputācijas graušanas. Aizsardzība būtu jānodrošina arī personām, kas kandidē uz darbavietu vai iespēju sniegt pakalpojumus organizācijai un kuras ieguvušas informāciju par tiesību aktu pārkāpumiem darbā pieņemšanas procedūras laikā vai citā pirmslīguma pārrunu posmā un arī var ciest no represijām, piemēram, darba devēja negatīvu atsauksmju vai iekļaušanas melnajā sarakstā / uzņēmuma boikotēšanas veidā.

Pamatojums

Direktīvas tekstā būtu jāievēro tas, ka jēdziena “darba ņēmējs” definēšana dažās dalībvalstīs ir šo valstu prerogatīva.

Grozījums Nr.    30

Direktīvas priekšlikums

27.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(27a)  Saskaņā ar Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu 22.a, 22.b un 22.c pantu un Eiropas Savienības Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 11. pantu, kas ir ietverti Padomes Regulā (EEK, Euratom, EOTK), Nr. 259/681a, visām Savienības iestādēm ir jāpieņem un jāīsteno iekšējie trauksmes cēlēju aizsardzības noteikumi.

 

_______________

 

1a OV L 56, 4.3.1968., 1. lpp.

Grozījums Nr.    31

Direktīvas priekšlikums

28. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(28)  Trauksmes cēlēju efektīva aizsardzība ietver arī to personu kategoriju aizsardzību, kuras nav finansiāli atkarīgas no savām ar darbu saistītajām aktivitātēm, tomēr var ciest no represijām par pārkāpumu atklāšanu. Represijas pret brīvprātīgajiem vai neatalgotiem praktikantiem var izpausties kā atteikums turpmāk izmantot viņu pakalpojumus, negatīvu atsauksmju sniegšana iespējamam darba devējam vai citāda reputācijas graušana.

(28)  Trauksmes cēlēju efektīva aizsardzība ietver arī to personu kategoriju aizsardzību, kuras gan nav finansiāli atkarīgas no savām ar darbu saistītajām aktivitātēm, tomēr var ciest no represijām par pārkāpumu atklāšanu vai par trauksmes cēlēju ziņošanas tiešu vai netiešu atbalstīšanu. Represijas pret brīvprātīgajiem vai atalgotiem vai neatalgotiem praktikantiem var izpausties kā atteikums turpmāk izmantot viņu pakalpojumus, negatīvu atsauksmju sniegšana iespējamam darba devējam vai citāda reputācijas graušana vai profesionālās izaugsmes izredžu mazināšana.

Grozījums Nr.    32

Direktīvas priekšlikums

28.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(28a)  Ne mazāk svarīgi ir nodrošināt aizsardzību personām, piemēram, darba kolēģiem, kas trauksmes cēlējam palīdz darba vietā, piemēram, sniedzot padomus par turpmāko rīcību, pareizajiem ziņošanas kanāliem, pieejamo aizsardzību vai sniegtās informācijas formulējumu. Minētajām personām var nākties uzzināt atklāto informāciju, un tādēļ arī viņas var ciest no represijām. Ņemot to vērā, viņas būtu jāaizsargā saskaņā ar šo direktīvu. Pētnieciskajiem žurnālistiem arī ir liela nozīme Savienības tiesību pārkāpumu izgaismošanā, un attiecībā uz viņiem var tikt veikti tādi represiju pasākumi kā stratēģiskas prāvas, piemēram, par apmelošanu vai goda aizskaršanu. Tādēļ arī attiecībā uz viņiem būtu jāīsteno šajā direktīvā paredzētie aizsardzības pasākumi, lai aizstāvētu vārda brīvību, ciktāl dalībvalsts tiesību aktos nav noteikta lielāka aizsardzība.

Grozījums Nr.    33

Direktīvas priekšlikums

28.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(28b)  Nodrošinot efektīvu trauksmes cēlēju aizsardzību, būtu jāaizsargā arī tādas personas, kuras publiskā vai privātā sfērā ir guvušas pierādījumus par šādiem faktiem, taču kuras pašas ne vienmēr ir minēto faktu aculiecinieces.

Grozījums Nr.    34

Direktīvas priekšlikums

28.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(28c)  Efektīva aizsardzība nozīmē pienācīgu apmācību un informācijas centru, kurā trauksmes cēlēji var saņemt informāciju par savām tiesībām, izpaušanas veidiem un aizsardzības ierobežojumiem, lai viņi apzinātos savas tiesības un atbildību. Šāds pasākums nebūtu jāuzskata par piekļuves neatkarīgam juridiskam padomam aizstāšanas līdzekli, jo ir jābūt arī šādai pieejai.

Grozījums Nr.    35

Direktīvas priekšlikums

29. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(29)  Lai varētu efektīvi atklāt un novērst nopietnu kaitējumu sabiedrības interesēm, aizsardzība jāpiemēro ne tikai par nelikumīgām darbībām izpaustai informācijai, bet arī informācijai par tiesību aktu ļaunprātīgu izmantošanu, t. i., darbībām vai bezdarbību, kas formāli nešķiet nelikumīga, bet vēršas pret likuma priekšmetu vai nolūku.

(29)  Lai varētu efektīvi atklāt un novērst kaitējumu sabiedrības interesēm, aizsardzība ir jāpiemēro ne tikai informācijai par nelikumīgām darbībām, bet arī informācijai par tiesību aktu ļaunprātīgu izmantošanu, t. i., darbībām vai bezdarbību, kas formāli nešķiet nelikumīga, bet vēršas pret likuma regulējuma priekšmetu vai nolūku, vai ir uzskatāma par reālu vai iespējamu kaitējumu sabiedrības interesēm.

Grozījums Nr.    36

Direktīvas priekšlikums

30. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(30)  Efektīvai Savienības tiesību pārkāpumu novēršanai ir nepieciešams, lai aizsardzība tiktu piešķirta arī personām, kuras sniedz informāciju par iespējamiem pārkāpumiem, kas vēl nav notikuši, taču varētu notikt. To pašu iemeslu dēļ aizsardzība jāpiešķir arī personām, kas nesniedz apstiprinošus pierādījumus, bet pauž pamatotas bažas vai aizdomas. Taču aizsardzība nebūtu jāpiemēro gadījumos, kad paziņotā informācija jau ir zināma publiskajā telpā vai tiek izplatīta kā nepamatotas baumas.

(30)  Efektīvai Savienības tiesību pārkāpumu novēršanai ir nepieciešams, lai aizsardzība tiktu piešķirta arī personām, kuras sniedz informāciju par pārkāpumiem, kas, ļoti iespējams, varētu notikt. To pašu iemeslu dēļ aizsardzība ir jāpiešķir arī personām, kas nesniedz apstiprinošus pierādījumus, bet pauž vērā ņemamas un pamatotas bažas vai aizdomas, kā arī personām, kas papildina informāciju par jautājumiem, kas jau sabiedrībai ir zināmi. Taču aizsardzība nebūtu jāpiemēro gadījumos, kad tiek izplatītas nepamatotas baumas un pārstāsti.

Grozījums Nr.    37

Direktīvas priekšlikums

30.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(30a)  Tomēr, lai novērstu nepamatotu kaitējumu reputācijai, būtu skaidri jānošķir apzināti nepatiesas apsūdzības, kas tiek izteiktas, lai attiecīgajai personai vai struktūrai nodarītu kaitējumu, no tādas informācijas sniegšanas, kuras patiesumam ziņotājam bija konkrēts pamats ticēt. Direktīva nedrīkstētu skart valsts tiesību aktus, kas ir jāpiemēro nepatiesu apsūdzību, piemēram, goda aizskaršanas, gadījumā.

Grozījums Nr.    38

Direktīvas priekšlikums

31. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(31)  Represijas parāda ciešo (cēloņsakarību) saistību, kas noteikti atklājas posmā starp paziņošanu un piedzīvotajām nelabvēlīgajām sekām, kuras tieši vai netieši izjūt ziņojošā persona, tāpēc tai ir nepieciešama tiesiskā aizsardzība. Lai ziņojošo personu efektīva aizsardzība būtu līdzeklis, ar ko veicināt Savienības tiesību izpildi, ir jānosaka plaša represiju definīcija, aptverot jebkādu darbību vai bezdarbību ar darbu saistītā kontekstā, kas nodara šīm personām kaitējumu.

(31)  Represijas parāda (cēloņsakarību) saistību, kam ir jāpastāv starp paziņošanu un piedzīvotajām nelabvēlīgajām sekām, kuras tieši vai netieši izjūt ziņojošā persona vai personas, kas apsver ziņošanas iespēju, vai personas, kuras palīdz ziņojošajai personai ziņošanas procesā, lai šādas personas varētu saņemt tiesisko aizsardzību. Tā kā represiju formas ierobežo tikai represiju īstenotāju iztēles iespējas, tad ziņojošo personu, personu, kas apsver ziņošanas iespēju, un tādu personu efektīvas aizsardzības nolūkā, kas palīdz ziņojošām personām ziņošanas procesā, represiju definīcija ir jānosaka plaša, aptverot jebkādu darbību vai bezdarbību ar darbu saistītā kontekstā, kas nodara šīm personām kaitējumu, tādējādi veicinot Savienības tiesību izpildi.

Grozījums Nr.    39

Direktīvas priekšlikums

33. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(33)  Trauksmes cēlēji ir īpaši svarīgs pētnieciskās žurnālistikas informācijas avots. Nodrošinot trauksmes cēlēju efektīvu aizsardzību pret represijām, tiek nostiprināta (iespējamo) trauksmes cēlēju juridiskā noteiktība un tādējādi veicināta un atvieglota arī trauksmes celšana plašsaziņas līdzekļos. Šajā sakarā trauksmes cēlēju kā žurnālistu informācijas avotu aizsardzība ir būtiski svarīga, lai pētnieciskie žurnālisti varētu pildīt uzraudzības funkciju demokrātiskā sabiedrībā.

(33)  Trauksmes cēlēji ir īpaši svarīgs pētnieciskās žurnālistikas informācijas avots. Nodrošinot trauksmes cēlēju un pētniecisko žurnālistu efektīvu aizsardzību pret represijām un jebkādām aizkaršanas formām, tiek nostiprināta (iespējamo) trauksmes cēlēju juridiskā noteiktība un tādējādi veicināta un atvieglota arī trauksmes celšana plašsaziņas līdzekļos gadījumos, kad tā ir pamatota. Šajā sakarā trauksmes cēlēju kā žurnālistu informācijas avotu aizsardzība ir būtiski svarīga, lai pētnieciskie žurnālisti varētu pildīt uzraudzības funkciju demokrātiskā sabiedrībā. Arī šajā kontekstā tāda pati aizsardzība, kādu sniedz trauksmes cēlējam, būtu jānodrošina arī attiecībā uz pētnieciskajiem žurnālistiem, kuri izmanto trauksmes cēlēju kā informācijas avotu. Papildus tam trauksmes cēlēji un žurnālisti tiek bieži vien iesaistīti nepamatotās tiesvedībās, kuras pret viņiem ierosina advokātu biroji, kas piedalās goda aizskaršanā un izspiešanā, lai ziņojušās personas iebiedētu un liktu viņām izmantot izmaksu ziņā dārgus tiesiskās aizsardzības līdzekļus. Šī prakse būtu stingri jānosoda, un tāpēc tā ir jāreglamentē šajā direktīvā.

Grozījums Nr.    40

Direktīvas priekšlikums

34. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(34)  Dalībvalstu pienākums ir noteikt kompetentās iestādes, kas var saņemt un pienācīgi apstrādāt ziņojumus par pārkāpumiem, uz kuriem attiecas šīs direktīvas darbības joma. Tās var būt regulatīvās vai pārraudzības struktūras attiecīgajās jomās, tiesībaizsardzības iestādes, korupcijas apkarošanas iestādes un ombudi. Ieceltajām kompetentajām iestādēm jābūt spējīgām un pilnvarotām novērtēt ziņojumā izteikto apgalvojumu pareizību un reaģēt uz paziņotajiem pārkāpumiem, tostarp, sākt izmeklēšanu, saukt pie atbildības vai veikt līdzekļu atgūšanas darbības, vai izmantot citus piemērotus korektīvus pasākumus, kas ir to pilnvarās.

(34)  Dalībvalstu pienākums ir noteikt kompetentās iestādes, kuras ir tiesīgas saņemt šīs direktīvas darbības jomā iekļautus ziņojumus par pārkāpumiem un nodrošināt to pienācīgu pēckontroli, un kurām ir augstākais iespējamais neatkarības un objektivitātes līmenis. Tās var būt tiesu iestādes, regulatīvās vai pārraudzības struktūras attiecīgajās jomās, tiesībaizsardzības iestādes, korupcijas apkarošanas iestādes un ombudi. Ieceltajām kompetentajām iestādēm vajadzētu būt neatkarīgām, un tām vajadzētu būt spējīgām un pilnvarotām neatkarīgi un objektīvi novērtēt ziņojumā izteikto apgalvojumu pareizību un reaģēt uz paziņotajiem pārkāpumiem, tostarp, sākt vai pieprasīt izmeklēšanu, saukt pie atbildības vai veikt līdzekļu atgūšanas darbības, vai izmantot citus piemērotus korektīvus pasākumus, kas ir to pilnvarās. Šajās aģentūrās strādājošajiem darbiniekiem vajadzētu būt attiecīgās jomas speciālistiem un izgājušiem pienācīgu apmācību.

Grozījums Nr.    41

Direktīvas priekšlikums

35. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(35)  Savienības tiesību akti par tādām specifiskām jomām kā tirgus ļaunprātīga izmantošana53, civilā aviācija54 vai to darbību drošums, kas saistītas ar naftas un gāzes nozares darbībām jūrā55, jau paredz iekšējo un ārējo ziņošanas kanālu izveidi. Šajā direktīvā noteiktais pienākums izveidot šādus kanālus būtu jāīsteno, pēc iespējas izmantojot jau esošos kanālus, kuri paredzēti konkrētos Savienības tiesību aktos.

(35)  Savienības tiesību akti par tādām specifiskām jomām kā tirgus ļaunprātīga izmantošana53, civilā aviācija54 vai to darbību drošums, kas saistītas ar naftas un gāzes nozares darbībām jūrā55, jau paredz iekšējo un ārējo ziņošanas kanālu izveidi. Šajā direktīvā noteiktais pienākums izveidot šādus kanālus būtu jāīsteno, pēc iespējas izmantojot jau esošos kanālus, kuri paredzēti konkrētos Savienības tiesību aktos. Ja šādu normu nav un ja šajā direktīvā nostiprinātie noteikumi paredz lielāku aizsardzību, tad būtu jāpiemēro šīs direktīvas noteikumi.

__________________

__________________

53 Minēts iepriekš tekstā.

53 Minēts iepriekš tekstā.

54 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 376/2014 (2014. gada 3. aprīlis) par ziņošanu, analīzi un turpmākajiem pasākumiem attiecībā uz atgadījumiem civilajā aviācijā (OV L 122, 18. lpp.).

54 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 376/2014 (2014. gada 3. aprīlis) par ziņošanu, analīzi un turpmākajiem pasākumiem attiecībā uz atgadījumiem civilajā aviācijā un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 996/2010 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/42/EK un Komisijas Regulas (EK) Nr. 1321/2007 un (EK) Nr. 1330/2007 (OV L 122, 24.4.2014., 18. lpp.).

55 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/30/ES (2013. gada 12. jūnijs) par to darbību drošumu, kas saistītas ar naftas un gāzes nozares darbībām jūrā, un ar kuru groza Direktīvu 2004/35/EK.

55 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/30/ES (2013. gada 12. jūnijs) par to darbību drošumu, kas saistītas ar naftas un gāzes nozares darbībām jūrā, un ar kuru groza Direktīvu 2004/35/EK (OV L 178, 28.6.2013., 66. lpp.).

Grozījums Nr.    42

Direktīvas priekšlikums

35.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(35a)  Augsta līmeņa korupcijas gadījumos ir nepieciešami papildu aizsardzības pasākumi, ar kuriem nodrošina, ka iesaistītās personas, par kuru noziedzīgo darbību liecinās ziņojošo personu rīcībā esošā informācija, neliedz ziņojošajām personām saņemt aizsardzību.

Grozījums Nr.    43

Direktīvas priekšlikums

35.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(35b)  Ziņojošām personām, kurām ir informācija par augsta līmeņa korupciju, būtu jāvar vērsties tiesu iestādē, kas ir neatkarīga no citām valdības struktūrām un kas ir pilnvarota sniegt ziņojošajām personām efektīvu aizsardzību un izskatīt to atklātos pārkāpumus.

Grozījums Nr.    44

Direktīvas priekšlikums

37. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(37)  Lai varētu efektīvi atklāt un novērst Savienības tiesību aktu pārkāpumus, ir būtiski, lai attiecīgā informācija ātri nonāktu pie personām, kuras ir vistuvāk problēmas cēlonim, kurām ir vislielākās iespējas veikt izmeklēšanu un kurām ir pilnvaras šo problēmu novērst, ja tas ir iespējams. Tāpēc gan privātā, gan sabiedriskā sektora juridiskajām struktūrām ir jāizveido atbilstošas iekšējās ziņojumu saņemšanas un to pēckontroles procedūras.

(37)  Lai varētu efektīvi atklāt un novērst Savienības tiesību aktu pārkāpumus, ir būtiski, lai attiecīgā informācija ātri nonāktu pie personām, kuras ir vistuvāk problēmas cēlonim, kurām ir vislielākās iespējas veikt izmeklēšanu un kurām ir pilnvaras šo problēmu novērst, ja tas ir iespējams. Tāpēc gan privātā, gan sabiedriskā sektora juridiskajām struktūrām ir jāizveido atbilstošas un samērīgas iekšējās procedūras, kuru pamatā ir neatkarības un objektivitātes princips un kuru izveides nolūks ir ziņojumu saņemšana, analīze un to pēckontrole. Veicot pasākumus saskaņā ar šādām iekšējām procedūrām, būtu jāvar pienācīgi garantēt konfidencialitāti, datu aizsardzību un privātās dzīves aizsardzību.

Grozījums Nr.    45

Direktīvas priekšlikums

38. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(38)  Juridiskajām struktūrām, kas darbojas privātajā sektorā, iekšējo kanālu izveidošanas pienākums ir samērīgs ar to lielumu un riska līmeni, kuram tā darbības pakļauj sabiedrības intereses. Tas būtu jāpiemēro visiem vidējiem un lielajiem uzņēmumiem neatkarīgi no to darbību veida, pamatojoties uz to pienākumu iekasēt PVN. Mazie uzņēmumi un mikrouzņēmumi, kas definēti Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikuma (grozītā versija)56 pielikuma 2. pantā vienmēr būtu jāatbrīvo no pienākuma izveidot iekšējos ziņošanas kanālus. Tomēr pēc atbilstoša riska novērtējuma dalībvalstis konkrētos gadījumos var pieprasīt, lai mazie uzņēmumi izveido iekšējos ziņošanas kanālus (piemēram, ja to darbību rezultātā var rasties būtiski riski).

(38)  Juridiskajām struktūrām, kas darbojas privātajā sektorā, iekšējo kanālu izveidošanas pienākums ir samērīgs ar to lielumu un riska līmeni, kuram tā darbības pakļauj sabiedrības intereses. Tas būtu jāpiemēro visiem vidējiem un lielajiem uzņēmumiem neatkarīgi no to darbību veida, pamatojoties uz to pienākumu iekasēt PVN. Tomēr, dalībvalstīm izņēmuma kārtā vajadzētu būt tiesībām no minētā pienākuma atbrīvot mazos un vidējos uzņēmumus, kas definēti Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikuma pielikuma 2. pantā (grozītā versija)56. Mazie uzņēmumi un mikrouzņēmumi, kas definēti Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikuma (grozītā versija) pielikuma 2. pantā vienmēr būtu jāatbrīvo no pienākuma izveidot iekšējos ziņošanas kanālus. Tomēr pēc atbilstoša riska novērtējuma dalībvalstis konkrētos gadījumos var pieprasīt, lai mazie uzņēmumi izveido iekšējos ziņošanas kanālus (piemēram, ja to darbību rezultātā var rasties būtiski riski).

_________________

_________________

56 Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikums par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.).

56 Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikums par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.).

Grozījums Nr.    46

Direktīvas priekšlikums

39. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(39)  Mazo un mikrouzņēmumu atbrīvojums no prasības izveidot iekšējos ziņošanas kanālus nebūtu jāattiecina uz privātiem uzņēmumiem, kuri darbojas finanšu pakalpojumu jomā. Šādiem uzņēmumiem būtu jāsaglabā pienākums izveidot iekšējos ziņošanas kanālus saskaņā ar pašreizējām saistībām, kas ir noteiktas Savienības acquis par finanšu pakalpojumiem.

(39)  Mazo un mikrouzņēmumu atbrīvojums no prasības izveidot iekšējos ziņošanas kanālus nebūtu jāattiecina uz privātiem uzņēmumiem, kuri darbojas finanšu pakalpojumu jomā vai ir ar to cieši saistīti. Šādiem uzņēmumiem būtu jāsaglabā pienākums izveidot iekšējos ziņošanas kanālus saskaņā ar pašreizējām saistībām, kas ir noteiktas Savienības acquis par finanšu pakalpojumiem.

Grozījums Nr.    47

Direktīvas priekšlikums

44.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(44a)  Kaut arī ar šo direktīvu nav paredzēts reglamentēt anonīmas ziņošanas vai anonīmas publiskas paziņošanas kārtību, šāda veida ziņojumi praksē ir iespējami. Tādēļ būtu jāveic to anonīmo ziņojumu rūpīga pēckontrole, kas ir saņemti, izmantojot iekšējos kanālus. Valsts tiesībās būtu jāparedz kompetento iestāžu tiesības neņemt vērā ziņojumus, kas ir izdarīti anonīmi, izmantojot ārējos kanālus. Turklāt gadījumos, kad ziņojošo personu identitāte, izrādās, ir nonākusi atklātībā, šādām personām vajadzētu būt tiesībām uz šajā direktīvā paredzēto aizsardzību.

Grozījums Nr.    48

Direktīvas priekšlikums

44.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(44b)  Praksē ir pierādījies, ka ziņojošās personas identitātes konfidencialitātes aizsardzība ir būtisks regresa un pašcenzūras novēršanas faktors. Tādēļ ir jāparedz, ka atkāpties no pienākuma ievērot konfidencialitāti var tikai ārkārtas gadījumos, kad informācijas par ziņojošās personas datiem atklāšana ir Savienības vai valsts tiesību aktos noteikts obligāts un samērīgs pienākums, kurš ir jāveic gadījumos, kad pēc tam veic izmeklēšanu vai ierosina tiesvedību, vai ir jāpilda, lai aizsargātu citu personu brīvības, tostarp arī iesaistītās personas tiesības uz aizstāvību, un katrā gadījumā minēto atklāšanu īsteno, ievērojot minētajos tiesību aktos paredzētās atbilstošās garantijas. Ja konfidencialitātes pienākums attiecībā uz ziņojošās personas identitāti izpildīts netiek, būtu jāparedz pienācīgas sankcijas.

Grozījums Nr.    49

Direktīvas priekšlikums

44.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(44c)  Ir būtiski nodrošināt ziņojošās personas un ikvienas iesaistītās personas identitātes konfidencialitāti, lai ziņošanas process noritētu, cik vien iespējams, netraucēti — bez nekādiem šķēršļiem, un lai netiktu pieļauta pašcenzūra. Faktiski personas datu aizsardzība ir noteikta Savienības un valsts tiesībās, un minētie dati ir vēl vairāk jāaizsargā ziņošanas gadījumā.

Grozījums Nr.    50

Direktīvas priekšlikums

45. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(45)  Privātā juridiskā struktūrā personas vai struktūrvienības, kas būtu vispiemērotākās saņemt ziņojumus un veikt to pēckontroli, būtu jāieceļ, ņemot vērā šīs organizācijas struktūru, bet jebkurā gadījumā tām būtu jāspēj nodrošināt interešu konflikta neesamību un neatkarību. Mazākās struktūrās šo funkciju var pildīt kāda uzņēmuma amatpersona, kura var tieši ziņot organizācijas vadībai, piemēram, galvenais atbilstības inspektors vai personāldaļas speciālists, juridiskā dienesta vai privātās dzīves aizsardzības amatpersona, finanšu direktors, galvenais revidents vai valdes loceklis.

(45)  Privātā juridiskā struktūrā personas vai struktūrvienības, kas būtu vispiemērotākās saņemt ziņojumus un veikt to pēckontroli, būtu jāieceļ, ņemot vērā šīs organizācijas struktūru, bet jebkurā gadījumā tās nedrīkstētu atrasties interešu konfliktā un tām vajadzētu būt pienācīgi kompetentām un neatkarīgām. Mazākās struktūrās šo funkciju var pildīt kāda uzņēmuma amatpersona, kura var tieši ziņot organizācijas vadībai, piemēram, galvenais atbilstības inspektors vai personāldaļas speciālists, juridiskā dienesta vai privātās dzīves aizsardzības amatpersona, finanšu direktors, galvenais revidents vai valdes loceklis.

Grozījums Nr.    51

Direktīvas priekšlikums

46. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(46)  Iekšējās ziņošanas kontekstā ir būtiski sniegt kvalitatīvu un pārredzamu informāciju par ziņojuma pēckontroles procedūru, lai panāktu uzticību visas trauksmes cēlēju aizsardzības sistēmas efektivitātei un samazinātu iespējamību, ka tiks iesniegti nevajadzīgi turpmāki ziņojumi vai publiski paziņojumi. Ziņojošā persona būtu saprātīgā termiņā jāinformē par plānotajām vai jau veiktajām ziņojuma pēckontroles darbībām (piemēram, par lietas slēgšanu pietiekamu pierādījumu trūkuma vai citu iemeslu dēļ, iekšējas pierādījumu vākšanas sākumu un, iespējams, tajā gūtajiem konstatējumiem, un/vai īstenotajiem problēmas risināšanas pasākumiem, nodošanu kompetentajai iestādei turpmākas izmeklēšanas veikšanai), ciktāl šāda informācija neskar pierādījumu vākšanu vai izmeklēšanu vai neaizskar iesaistītās personas tiesības. Šāds saprātīgs termiņš nedrīkstētu pārsniegt trīs mēnešus. Ja joprojām nav pieņemts lēmums par atbilstošām pēckontroles darbībām, ziņojošā persona būtu jāinformē par to un par jebkādu turpmāk paredzēto atgriezenisko saiti.

(46)  Iekšējās ziņošanas kontekstā ir būtiski sniegt kvalitatīvu un pārredzamu informāciju par ziņojuma pēckontroles procedūru, lai panāktu uzticību visas trauksmes cēlēju aizsardzības sistēmas efektivitātei un samazinātu iespējamību, ka tiks iesniegti nevajadzīgi turpmāki ziņojumi vai publiski paziņojumi. Ziņojošā persona būtu saprātīgā termiņā jāinformē par plānotajām vai jau veiktajām ziņojuma pēckontroles darbībām (piemēram, par lietas slēgšanu pietiekamu pierādījumu trūkuma vai citu iemeslu dēļ, iekšējas pierādījumu vākšanas sākumu un, iespējams, tajā gūtajiem konstatējumiem, un/vai īstenotajiem problēmas risināšanas pasākumiem, nodošanu kompetentajai iestādei turpmākas izmeklēšanas veikšanai), ciktāl šāda informācija neskar pierādījumu vākšanu vai izmeklēšanu vai neaizskar iesaistītās personas tiesības. Šāds saprātīgs termiņš nedrīkstētu pārsniegt četrus mēnešus. Ja joprojām nav pieņemts lēmums par atbilstošām pēckontroles darbībām, ziņojošā persona būtu jāinformē par to un par jebkādu turpmāk paredzēto atgriezenisko saiti. Jebkurā gadījumā ziņojošā persona būtu jāinformē par izmeklēšanas gaitu un rezultātu. Tai būtu jādod iespēja izmeklēšanas laikā tikt uzklausītai un izteikt komentārus, taču tai šādu pienākumu nevajadzētu noteikt. Minētie komentāri būtu jāņem vērā, ja par pēckontroli atbildīgā persona vai struktūrvienība tos uzskata par svarīgiem.

Grozījums Nr.    52

Direktīvas priekšlikums

47.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(47a)  Izpaustās informācijas saņēmējiem darba vietā cita starpā vajadzētu būt: tiešajiem vadītājiem, augstākstāvošām personām vai organizācijas pārstāvjiem; atbildīgajiem par cilvēkresursiem, ētikas jomā pilnvarotajām personām, darba ņēmējus pārstāvošajām struktūrām vai citām struktūrām, kas ir atbildīgas par starpniecību gadījumos, kad darbā ir jārisina konflikti, tostarp interešu konflikti; organizācijas iekšējās finanšu pārraudzības struktūrām; organizācijas disciplinārām struktūrām.

Grozījums Nr.    53

Direktīvas priekšlikums

49. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(49)  Neticība ziņošanas noderīgumam ir viens no galvenajiem faktoriem, kas attur iespējamos trauksmes cēlējus. Tāpēc ir skaidri jānosaka kompetento iestāžu pienākums rūpīgi veikt iesniegto ziņojumu pēckontroli un saprātīgā termiņā informēt ziņojošās personas par uzsāktajām vai īstenotajām pēckontroles darbībām (piemēram, lietas slēgšanu pietiekamu pierādījumu trūkuma vai citu iemeslu dēļ, izmeklēšanas sākšanu un, iespējams, tajā gūtajiem konstatējumiem, un/vai īstenotajiem problēmas risināšanas pasākumiem; lietas nodošanu citai iestādei, kas ir kompetenta veikt pēckontroli), ciktāl šāda informācija neskar izmeklēšanu vai neaizskar iesaistīto personu tiesības.

(49)  Līdzās ļoti reālām un ļoti pamatotām bailēm no represijām neticība ziņošanas efektivitātei ir viens no galvenajiem faktoriem, kas attur iespējamos trauksmes cēlējus. Tāpēc ir skaidri jānosaka kompetento iestāžu pienākums rūpīgi veikt iesniegto ziņojumu pēckontroli un saprātīgā termiņā informēt ziņojošās personas par plānotajām vai īstenotajām pēckontroles darbībām (piemēram, lietas slēgšanu pietiekamu pierādījumu trūkuma vai citu iemeslu dēļ, izmeklēšanas sākšanu un, iespējams, tajā gūtajiem konstatējumiem un/vai īstenotajiem problēmas risināšanas pasākumiem; lietas nodošanu citai iestādei, kas ir kompetenta veikt pēckontroli), ciktāl šāda informācija neskar izmeklēšanu vai neaizskar iesaistīto personu tiesības.

Grozījums Nr.    54

Direktīvas priekšlikums

50. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(50)  Pēckontrole un atgriezeniskā saite jānodrošina saprātīgā laika posmā; tas ir nepieciešams, lai varētu nekavējoties risināt problēmu, kas var būt ziņojuma priekšmets, kā arī novērst nevajadzīgus publiskus paziņojumus. Šādam termiņam nevajadzētu pārsniegt trīs mēnešus, bet to varētu pagarināt līdz sešiem mēnešiem, ja tas nepieciešams īpašu lietas apstākļu dēļ, jo īpaši ziņojuma temata būtības un sarežģītības dēļ, kas var paildzināt izmeklēšanas laiku.

(50)  Pēckontrole un atgriezeniskā saite ir jānodrošina saprātīgā laika posmā; tas ir nepieciešams, lai varētu nekavējoties risināt problēmu, kas var būt ziņojuma priekšmets, kā arī novērst nevajadzīgus publiskus paziņojumus. Šādam termiņam nevajadzētu pārsniegt divus mēnešus, un to vajadzētu varēt pagarināt līdz četriem mēnešiem, ja tas nepieciešams īpašu lietas apstākļu dēļ, jo īpaši ziņojuma temata būtības un sarežģītības dēļ, kas var paildzināt izmeklēšanas laiku.

Grozījums Nr.    55

Direktīvas priekšlikums

52. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(52)  Lai notiktu efektīva saziņa ar attiecīgajiem darbiniekiem, kompetentajās iestādēs jābūt ieviestiem un jādarbojas īpašiem ziņošanas kanāliem, kas ir nodalīti no iestāžu parastajām publiskajām sūdzību iesniegšanas sistēmām; tiem vajadzētu būt lietotājdraudzīgiem un nodrošināt iespēju ziņot rakstiski, mutiski, izmantojot elektroniskus saziņas līdzekļus un bez tiem.

(52)  Lai notiktu efektīva saziņa ar attiecīgajiem darbiniekiem, kompetentajās iestādēs ir jābūt ieviestiem un jādarbojas īpašiem ziņošanas kanāliem, kas ir nodalīti no iestāžu parastajām publiskajām sūdzību iesniegšanas sistēmām; tiem vajadzētu būt lietotājdraudzīgiem, konfidenciāliem un nodrošināt iespēju ziņot rakstiski, mutiski, izmantojot elektroniskus saziņas līdzekļus un bez tiem.

Grozījums Nr.    56

Direktīvas priekšlikums

53. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(53)  Lai apstrādātu ziņojumus un nodrošinātu komunikāciju ar ziņojošo personu, kā arī pienācīgi veiktu ziņojuma pēckontroli, kompetentajās iestādēs būs nepieciešami īpaši norīkoti un profesionāli apmācīti darbinieki (arī par piemērojamiem datu aizsardzības noteikumiem).

(53)  Lai saņemtu un apstrādātu ziņojumus un nodrošinātu komunikāciju ar ziņojošo personu, kā arī pienācīgi veiktu ziņojuma pēckontroli un sniegtu informāciju un padomu ikvienai ieinteresētajai personai, kompetentajās iestādēs būtu nepieciešami īpaši norīkoti, profesionāli un regulāri apmācīti darbinieki (arī par piemērojamiem datu aizsardzības noteikumiem).

Grozījums Nr.    57

Direktīvas priekšlikums

54. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(54)  Personām, kuras plāno ziņot, vajadzētu būtu iespējai pieņemt ar informāciju pamatotu lēmumu par to, vai ziņot, kā ziņot un kad ziņot. Tāpēc kompetentajām iestādēm būtu jāpublisko viegli pieejama informācija par kompetentajās iestādēs pieejamajiem ziņošanas kanāliem, par piemērojamajām procedūrām un par šo iestāžu īpaši norīkotajiem darbiniekiem. Lai veicinātu ziņošanu un to nekavētu, visai informācijai par ziņojumiem vajadzētu būt pārredzamai, viegli saprotamai un uzticamai.

(54)  Personām, kuras plāno ziņot, vajadzētu būtu iespējai pieņemt ar informāciju pamatotu lēmumu par to, vai ziņot, kā ziņot un kad ziņot. Tāpēc kompetentajām iestādēm gadījumos, kad ir iespējama ārējā ziņošana, būtu jāpublisko viegli pieejama informācija par kompetentajās iestādēs pieejamajiem ziņošanas kanāliem, par piemērojamajām procedūrām un par šo iestāžu īpaši norīkotajiem darbiniekiem. Lai veicinātu ziņošanu un to nekavētu, visai informācijai par ziņojumiem vajadzētu būt pārredzamai, viegli saprotamai un uzticamai.

Grozījums Nr.    58

Direktīvas priekšlikums

57. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(57)  Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tiek atbilstīgi uzskaitīti visi ziņojumi par pārkāpumiem, ka ikviens ziņojums ir pieejams kompetentajā iestādē un ka ziņojumā sniegto informāciju vajadzības gadījumā var izmantot kā pierādījumu izpildes darbībās.

(57)  Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tiek atbilstīgi uzskaitīti visi ziņojumi par pārkāpumiem, ka ikviens ziņojums ir pieejams kompetentajā iestādē un ka ziņojumā sniegto informāciju vajadzības gadījumā var izmantot kā pierādījumu izpildes darbībās, cik vien iespējams, aizsargājot ziņojošās personas identitāti un tās privāto dzīvi un attiecīgos gadījumos tos darot pieejamus citām dalībvalstu vai Savienības iestādēm, pēc iespējas ievērojot ziņojošās personas identitātes konfidencialitāti. Pārsūtītājas iestādes un saņēmējas iestādes joprojām ir atbildīgas par trauksmes cēlēju identitātes pilnīgu aizsardzību un par viņu privātās dzīves, aizsardzību, ja tas ir iespējams.

Grozījums Nr.    59

Direktīvas priekšlikums

58. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(58)  Ziņojošās personas un iesaistītās personas datu aizsardzība ir būtiska, lai novērstu negodīgu attieksmi vai kaitējumu reputācijai gadījumā, ja tiek izpausti personas dati, jo īpaši, ja tiek atklāta iesaistītās personas identitāte. Tāpēc atbilstīgi Regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (“Vispārīgā datu aizsardzības regula”) prasībām kompetentajām iestādēm būtu jāievieš pienācīgas datu aizsardzības procedūras, kas ir īpaši vērstas uz ziņojošās personas, iesaistītās personas un jebkuras citas ziņojumā minētas personas aizsardzību un ietver drošu kompetentās iestādes sistēmu ar ierobežotām piekļuves tiesībām, kas ir tikai attiecīgajiem darbiniekiem.

(58)  Ziņojošās personas un iesaistītās personas datu aizsardzība un informācijas konfidencialitāte ir būtiskas, lai novērstu netaisnīgu attieksmi, jebkādu aizskaršanu vai iebiedēšanu vai kaitējumu reputācijai gadījumā, ja tiek izpausti personas dati, jo īpaši, ja tiek atklāta iesaistītās personas identitāte. Tāpēc atbilstīgi Regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (“Vispārīgā datu aizsardzības regula”) prasībām kompetentajām iestādēm būtu jāievieš pienācīgas datu aizsardzības procedūras, kas ir īpaši vērstas uz ziņojošās personas, iesaistītās personas un jebkuras citas ziņojumā minētas personas aizsardzību un ietver drošu kompetentās iestādes sistēmu ar ierobežotām piekļuves tiesībām, kas ir tikai attiecīgajiem darbiniekiem.

Grozījums Nr.    60

Direktīvas priekšlikums

60. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(60)  Lai saņemtu aizsardzību, ziņojošām personām, ņemot vērā apstākļus un ziņošanas laikā pieejamo informāciju, ir jābūt pamatotai pārliecībai, ka to sniegtās ziņas ir patiesas. Būtu jāpieņem, ka šī pamatotā pārliecība pastāv, ja vien un kamēr nav pierādīts pretējais. Tā ir būtiska garantija pret ļaunprātīgiem, vieglprātīgiem un nenozīmīgiem ziņojumiem, kas nodrošina to, ka personas, kuras tīši un apzināti sniedz nepatiesu vai maldinošu informāciju, nesaņems aizsardzību. Vienlaikus tā nodrošina, ka aizsardzība netiek zaudēta, ja ziņojošā persona ir iesniegusi neprecīzu ziņojumu cilvēcīgas kļūdas dēļ. Tāpat ziņojošām personām vajadzētu būt tiesībām uz šajā direktīvā paredzēto aizsardzību, ja tām ir pamatots iemesls uzskatīt, ka uz paziņoto informāciju attiecas direktīvas darbības joma.

(60)  Ziņojošajām personām būtu jāsaņem šajā direktīvā paredzētā aizsardzība neatkarīgi no tā, vai tās izmanto iekšējos vai ārējos ziņošanas kanālus vai arī izmanto abus, kā arī par šīs aizsardzības nodrošināšanas priekšnoteikumu nedrīkst noteikt nekādus īpašus nosacījumus vai prioritāru kārtību. Ziņojošām personām, kas izmanto savas tiesības uz publiskiem paziņojumiem, vajadzētu būt tādām pašām tiesībām uz šajā direktīvā paredzēto aizsardzību. Šī aizsardzība būtu jānodrošina visā ziņošanas procedūrā, tostarp pēc tam, kad procedūra ir pabeigta, izņemot, ja var pierādīt, ka nepastāv represiju risks. Lai saņemtu aizsardzību, ziņojošām personām ir jābūt rīkojušamies labā ticībā, proti, tām, ņemot vērā apstākļus un ziņošanas laikā pieejamo informāciju, vajadzētu būt pamatotai pārliecībai, ka to sniegtās ziņas ir patiesas. Būtu jāpieņem, ka šī pamatotā pārliecība pastāv, ja vien un kamēr nav pierādīts pretējais. Tā ir būtiska garantija pret ļaunprātīgiem, vieglprātīgiem un nenozīmīgiem ziņojumiem, kas nodrošina to, ka personas, kuras tīši un apzināti sniedz nepatiesu vai maldinošu informāciju, nesaņems aizsardzību un saskaņā ar dalībvalstu iekšējiem tiesību aktiem var tikt sauktas pie atbildības. Vienlaikus tā nodrošina, ka aizsardzība netiek zaudēta, ja ziņojošā persona ir iesniegusi neprecīzu ziņojumu cilvēcīgas kļūdas dēļ. Tāpat ziņojošām personām vajadzētu būt tiesībām uz šajā direktīvā paredzēto aizsardzību, ja tām ir pamatots iemesls uzskatīt, ka uz paziņoto informāciju attiecas direktīvas darbības joma.

Grozījums Nr.    61

Direktīvas priekšlikums

61. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(61)  Prasība par ziņošanas kanālu izmantošanu dažādos līmeņos parasti ir nepieciešama, lai nodrošinātu, ka informācija sasniedz personas, kuras var palīdzēt agrīni un efektīvi novērst sabiedrības interesēm radītos riskus, kā arī nepieļaut nepamatotu kaitējumu reputācijai publiskošanas rezultātā. Tomēr uz šīs prasības piemērošanu ir jāattiecina daži izņēmumi, lai ziņojošā persona varētu izvēlēties vispiemērotāko kanālu atkarībā no lietas individuālajiem apstākļiem. Turklāt, ievērojot Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrā izstrādātos kritērijus57, informācijas publiskošana ir jāaizsargā, ņemot vērā tādus demokrātijas principus kā pārredzamība un pārskatatbildība un tādas pamattiesības kā vārda brīvība un plašsaziņas līdzekļu brīvība, vienlaikus panākot līdzsvaru starp darba devēju vēlmi vadīt savu organizāciju un aizsargāt savas intereses un starp sabiedrības vēlmi tikt pasargātai no kaitējuma.

(61)  Ir jānodrošina, lai ziņojošajai personai ir pieejami visi ziņošanas kanāli — gan iekšējie, gan ārējie — un lai ziņojošajai personai būtu tiesības izvēlēties vispiemērotāko kanālu, pamatojoties uz konkrētā gadījuma īpašajiem apstākļiem, lai nodrošinātu to, ka informācija sasniedz personas vai struktūras, kuras var palīdzēt agrīni un efektīvi novērst sabiedrības interesēm radītos riskus. Turklāt, ievērojot Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrā izstrādātos kritērijus57, publiski paziņojumi ir jāaizsargā, ņemot vērā tādus demokrātijas principus kā pārredzamība un pārskatatbildība un tādas pamattiesības kā vārda brīvība, plašsaziņas līdzekļu brīvība un tiesības uz informāciju, vienlaikus panākot līdzsvaru starp darba devēju leģitīmo vēlmi vadīt savu organizāciju un aizsargāt savu reputāciju un intereses un starp sabiedrības vēlmi tikt pasargātai no kaitējuma.

__________________

__________________

57 Viens no kritērijiem, lai noteiktu, vai represijas pret trauksmes cēlējiem, kas publiskojuši informāciju, aizskar vārda brīvību veidā, kas nav pieļaujams demokrātiskā sabiedrībā, ir tas, vai personai, kura izpaudusi informāciju, bijuši pieejami citi paziņošanas kanāli; skat., piemēram, ECT Lielās palātas 2008. gada 12. februāra spriedumu lietā Guja pret Moldovu (iesniegums Nr.14277/04).

57 Viens no kritērijiem, lai noteiktu, vai represijas pret trauksmes cēlējiem, kas publiskojuši informāciju, aizskar vārda brīvību veidā, kas nav pieļaujams demokrātiskā sabiedrībā, ir tas, vai personai, kura izpaudusi informāciju, bijuši pieejami citi paziņošanas kanāli; skat., piemēram, ECT Lielās palātas 2008. gada 12. februāra spriedumu lietā Guja pret Moldovu (iesniegums Nr.14277/04, ECT 2008.).

Grozījums Nr.    62

Direktīvas priekšlikums

62. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(62)  Ziņojošām personām vispirms noteikti būtu jāizmanto pieejamie iekšējie ziņošanas kanāli un jāziņo savam darba devējam. Taču var būt gadījumi, kad iekšējie ziņošanas kanāli nav izveidoti (struktūrās, kam nav pienākuma izveidot šādus kanālus saskaņā ar šo direktīvu vai piemērojamiem valsts tiesību aktiem) vai to izmantošana nav obligāta (piemēram, ja personas nav darba attiecībās), vai tie tika izmantoti, bet nedarbojās pienācīgi (piemēram, ziņojums netika izskatīts rūpīgi vai saprātīgā termiņā vai netika veiktas nekādas pārkāpuma novēršanas darbības, lai gan pierādījumu vākšanas rezultāti bija pozitīvi).

(62)  Ziņojošām personām vispirms noteikti būtu jāizmanto pieejamie iekšējie vai ārējie ziņošanas kanāli un jāziņo savam darba devējam vai kompetentajai iestādei. Turklāt aizsardzība ir jāpiešķir arī gadījumos, kad Savienības tiesību akti paredz ziņojošajai personai tiesības ziņot nepastarpināti Savienības struktūrām, birojiem vai aģentūrām, piemēram, saistībā ar krāpšanu Savienības budžeta jomā, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanu un atklāšanu vai finanšu pakalpojumu jomu.

Grozījums Nr.    63

Direktīvas priekšlikums

63. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(63)  Citos gadījumos ir nepamatoti gaidīt, ka iekšējie kanāli darbosies pienācīgi, piemēram, ja ziņojošām personām ir iemesli uzskatīt, ka ziņošanas dēļ pret tām tiks vērstas represijas; ka to konfidencialitāte netiks aizsargāta; ka pārkāpumā ir iesaistīta persona, kurai ir galīgā atbildība ar darbu saistītā kontekstā; ka pārkāpums var tikt noklusēts; ka pierādījumi var tikt slēpti vai iznīcināti; ka kompetento iestāžu izmeklēšanas darbību efektivitāte var tikt apdraudēta vai ka nepieciešama tūlītēja darbība (piemēram, ja pastāv nenovēršams un nopietns dzīvības, veselības, personu drošības vai vides apdraudējuma risks). Visos šajos gadījumos personas, kuras ārēji ziņo kompetentajām iestādēm un attiecīgos gadījumos Savienības struktūrām, birojiem vai aģentūrām, ir jāaizsargā. Turklāt aizsardzība jāpiešķir arī gadījumos, kad Savienības tiesību akti pieļauj ziņot tieši kompetentajām valsts iestādēm vai Savienības struktūrām, birojiem vai aģentūrām, piemēram, saistībā ar krāpšanas ES budžeta jomā, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas atklāšanu un novēršanu vai finanšu pakalpojumu jomu.

svītrots

Grozījums Nr.    64

Direktīvas priekšlikums

64. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(64)  Personas, kuras tieši publisko informāciju, ir tiesīgas saņemt aizsardzību arī gadījumos, kad uz pārkāpumu netiek reaģēts (piemēram, tas nav pienācīgi novērtēts vai izmeklēts, vai nav veiktas korektīvas darbības), neskatoties uz to, ka par to ziņots iekšēji un/vai ārēji, diferencēti izmantojot pieejamos kanālus; vai gadījumos, kad ziņojošām personām ir pamatots iemesls uzskatīt, ka starp pārkāpuma izdarītāju un kompetento iestādi pastāv slepena vienošanās, ir pamatotas aizdomas, ka pierādījumi var tikt slēpti vai iznīcināti vai ka var tikt apdraudēta kompetento iestāžu izmeklēšanas darbību efektivitāte; vai gadījumos, kad pastāv nenovēršams un nepārprotams sabiedrības interešu apdraudējums, vai gadījumos, kad pastāv nenovēršama kaitējuma, tostarp fiziskajai integritātei, risks.

(64)  Personas, kuras tieši publisko informāciju, ir tiesīgas saņemt aizsardzību arī gadījumos, kad uz pārkāpumu netiek reaģēts (piemēram, tas nav pienācīgi novērtēts vai izmeklēts, vai nav veiktas korektīvas darbības), neskatoties uz to, ka par to ziņots iekšēji vai ārēji, vai abējādi; vai gadījumos, kad ziņojošām personām ir pamatots iemesls uzskatīt, ka starp pārkāpuma izdarītāju un kompetento iestādi pastāv slepena vienošanās, ka attiecīgās ārējās iestādes ir pašas vai pastarpināti piedalījušās minētās nepareizās rīcības veikšanā, ka pierādījumi varētu tikt slēpti vai iznīcināti vai ka var tikt apdraudēta kompetento iestāžu izmeklēšanas darbību efektivitāte; vai gadījumos, kad pastāv nenovēršams un nepārprotams sabiedrības interešu apdraudējums vai kaitējums tām, vai gadījumos, kad pastāv nenovēršama kaitējuma, tostarp fiziskajai integritātei, risks, vai kad ir jārīkojas steidzami.

Grozījums Nr.    65

Direktīvas priekšlikums

64.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(64a)  Pateicoties trauksmes cēlēju aizsardzībai, var nepieļaut sabiedrības interešu pārkāpumus un novērst to sekas. Pieņemot saskanīgu un noturīgu ziņošanas par pārkāpumiem sistēmu saskaņā ar šo direktīvu, ir jāņem vērā, ka par minētās sistēmas darbības galveno apsvērumu vajadzētu kalpot tās informācijas atbilstībai un vērtībai, kādu dara zināmu attiecīgajai organizācijai, kompetentajām iestādēm vai sabiedrībai. Tādēļ noteikti ir jānodrošina, ka šajā direktīvā paredzētā aizsardzība tiek piešķirta ikvienam, kas ziņo vai izdara publiskos paziņojumus direktīvā paredzētajā veidā, un ka minētā aizsardzība viņam netiek atteikta, pamatojoties uz tādiem vai citādiem argumentiem.

Grozījums Nr.    66

Direktīvas priekšlikums

65. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(65)  Ziņojošās personas būtu jāaizsargā pret jebkādām — tiešām un netiešām — represijām, ko īsteno viņu darba devējs vai klients / pakalpojumu saņēmējs un personas, kuras strādā vai rīkojas tā labā, tostarp līdzstrādnieki un tās pašas vai citas organizācijas vadītāji, ar ko ziņojošā persona saskaras ar darbu saistītās aktivitātēs, kurās iesaistītā persona pieļauj vai iesaka veikt represijas. No represīviem pasākumiem jāaizsargā ne tikai ziņojošā persona, bet arī juridiskā struktūra, kuru persona pārstāv un pret kuru var tikt vērsti šādi pasākumi, piemēram, pakalpojumu sniegšanas liegums, iekļaušana melnajā sarakstā vai boikotēšana. Netiešas represijas ir arī darbības, kas veiktas pret ziņojošās personas radiniekiem, kuri darba attiecību ietvaros arī ir saistīti ar ziņojošās personas darba devēju, vai klientu / pakalpojumu saņēmēju un darbinieku pārstāvjiem, kuri ir snieguši atbalstu ziņojošai personai.

(65)  Ziņojošās personas būtu jāaizsargā pret jebkādām — tiešām un netiešām — represijām, ko īsteno viņu darba devējs vai klients / pakalpojumu saņēmējs un personas, kuras strādā vai rīkojas tā labā, tostarp tās pašas vai citas organizācijas līdzstrādnieki un vadītāji, ar kuriem ziņojošā persona saskaras ar darbu saistītās aktivitātēs, kurās iesaistītā persona iesaka veikt represijas vai tās pieļauj. No represīviem pasākumiem jāaizsargā ne tikai ziņojošā persona, bet arī juridiskā struktūra, kuru persona pārstāv un pret kuru var tikt vērsti šādi pasākumi, piemēram, pakalpojumu sniegšanas liegums, iekļaušana melnajā sarakstā vai boikotēšana. Netiešas represijas ir arī darbības, kas tiek veiktas pret ziņošanas veicinātājiem, ziņojošās personas radiniekiem, kuri darba attiecību ietvaros arī ir saistīti ar ziņojošās personas darba devēju, klientu/ pakalpojumu saņēmēju un darbinieku pārstāvjiem, kuri ir snieguši atbalstu ziņojošai personai.

Grozījums Nr.    67

Direktīvas priekšlikums

66. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(66)  Ja represijas neaptur un par tām nepiemēro sodu, tas iespējamos trauksmes cēlējus attur no ziņošanas. Tiesību aktos noteiktam skaidram represiju aizliegumam ir nozīmīga preventīva ietekme, ko papildus nostiprina noteikumi par personīgo atbildību un sankciju īstenotājiem piemērojamiem sodiem.

(66)  Ja represijas neaptur un par tām nepiemēro sodu, tas iespējamos trauksmes cēlējus attur no ziņošanas. Tiesību aktos noteiktam skaidram represiju aizliegumam ir nozīmīga preventīva ietekme, un tas būtu jānostiprina ar noteikumiem par represiju īstenotāju, kā arī tādu vadītāju, kas šādas represijas veicina vai ignorē, personīgo atbildību un pret viņiem piemērojamiem sodiem;

Grozījums Nr.    68

Direktīvas priekšlikums

67. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(67)  Iespējamie trauksmes cēlēji, kuriem nav skaidrības par to, kā ziņot un vai viņi pēc tam tiks aizsargāti, var izlemt to nedarīt. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai attiecīgā informācija tiktu sniegta lietotājdraudzīgā veidā un būtu viegli pieejama plašākai sabiedrībai. Vajadzētu būt pieejamām individuālām, objektīvām un konfidenciālām bezmaksas konsultācijām, piemēram, par to, vai uz konkrēto informāciju attiecas piemērojamie trauksmes cēlēju aizsardzības noteikumi, kurš ziņošanas kanāls būtu piemērotākais un kādas ir iespējamās alternatīvās procedūras, ja uz informāciju neattiecas piemērojamie noteikumi (“virziena norādes”). Šādu konsultāciju pieejamība var palīdzēt nodrošināt, ka ziņojumus iesniedz, izmantojot atbilstošus kanālus, atbildīgā veidā un ka pārkāpumi un noziegumi tiek atklāti laikus vai pat novērsti.

(67)  Iespējamie trauksmes cēlēji, kuriem nav skaidrības par to, kā ziņot un vai viņi pēc tam tiks aizsargāti, var izlemt to nedarīt. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai attiecīgā informācija plašākai sabiedrībai būtu viegli saprotama un būtu viegli pieejama. Vajadzētu būt pieejamām individuālām, objektīvām un konfidenciālām bezmaksas konsultācijām, piemēram, par to, vai uz konkrēto informāciju attiecas piemērojamie trauksmes cēlēju aizsardzības noteikumi, kurš ziņošanas kanāls būtu piemērotākais un kādas ir iespējamās alternatīvās procedūras, ja uz informāciju neattiecas piemērojamie noteikumi (“virziena norādes”). Šādu konsultāciju pieejamība, jo īpaši ar kompetento iestāžu starpniecību, var palīdzēt nodrošināt, ka ziņojumus iesniedz, izmantojot atbilstošus kanālus, atbildīgā veidā un ka pārkāpumi un ļaunprātīga rīcība tiek atklāta laikus vai pat novērsta.

Grozījums Nr.    69

Direktīvas priekšlikums

67.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(67a)  Dalībvalstīs, kurās ir paredzēta trauksmes cēlēju plaša aizsardzība, ir izveidota virkne mehānismu, ar kuru palīdzību ziņojošās personas pieskata un atbalsta. Pamatojoties uz iedibināto paraugpraksi un dažādām dalībvalstu īpatnībām, atsevišķai neatkarīgai un precīzi zināmai iestādei vai attiecīgās dalībvalsts izveidotam informācijas centram vajadzētu varēt sniegt individuālu padomu un precīzu informāciju, ja vien tiek sniegtas pietiekamas garantijas. Minētais padoms vai informācija būtu jāsniedz ikvienai personai, kas to pieprasa. Šī informācija vai padoms varētu attiekties uz tādiem jautājumiem kā aizsardzības pasākumi, ziņošanas kanālu piemērotība vai šīs direktīvas darbības joma.

Grozījums Nr.    70

Direktīvas priekšlikums

69. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(69)  Šajā direktīvā paredzētās tiesības un pienākumus nedrīkstētu atcelt ar līgumiskiem līdzekļiem. Personu tiesiskās vai līgumiskās saistības, piemēram, līgumos iekļautās lojalitātes klauzulas vai konfidencialitātes/ informācijas neizpaušanas līgumi, nedrīkst liegt darba ņēmējiem ziņot par pārkāpumiem, liegt aizsardzību vai ļaut tos sodīt par ziņošanu. Tomēr šī direktīva nedrīkstētu ietekmēt valsts tiesību aktos noteikto juridisko un citu profesionālo privilēģiju aizsardzību.

(69)  Šajā direktīvā paredzētās tiesības un pienākumus nedrīkstētu atcelt ar līgumiskiem līdzekļiem. Personu tiesiskās vai līgumiskās saistības, piemēram, līgumos iekļautās lojalitātes klauzulas vai konfidencialitātes/ informācijas neizpaušanas līgumi, nedrīkst liegt darba ņēmējiem ziņot par pārkāpumiem, liegt aizsardzību vai ļaut tos sodīt par ziņošanu. Tomēr šī direktīva nedrīkstētu ietekmēt valsts tiesību aktos noteikto juridisko un citu profesionālo privilēģiju aizsardzību, piemēram, ārsta pienākumu ievērot konfidencialitāti un klienta un advokāta privilēģiju, kā tas ir paredzēts valsts tiesību aktos, vai pienākumu ievērot konfidencialitāti nolūkā garantēt valsts drošību, ja tas ir noteikts valsts tiesību aktos.

Grozījums Nr.    71

Direktīvas priekšlikums

70. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(70)  Represīvi pasākumi, visticamāk, tiks pamatoti ar citiem iemesliem, nevis ziņošanu, un ziņojošai personai var būt ļoti grūti pierādīt pretējo, turklāt represiju veicējiem var būt plašākas pilnvaras un resursi, lai dokumentētu veiktās darbības un to pamatojumu. Tāpēc, ja ziņojošā persona prima facie parāda, ka ir iesniegusi ziņojumu vai izpaudusi informāciju atbilstīgi šai direktīvai un tāpēc tai ir nodarīts kaitējums, pierādīšanas pienākums būtu jāuzliek personai, kura veica kaitniecisko darbību un kurai attiecīgi jāparāda, ka īstenotā darbība nekādā veidā nav saistīta ar ziņošanu vai informācijas izpaušanu.

(70)  Represīvi pasākumi, visticamāk, tiks pamatoti ar citiem iemesliem, nevis ziņošanu vai publiskiem paziņojumiem, un ziņojošai personai var būt ļoti grūti pierādīt pretējo, turklāt represiju veicējiem var būt plašākas pilnvaras un resursi, lai dokumentētu veiktās darbības un to pamatojumu. Tāpēc, ja ziņojošā persona prima facie pierāda, ka ir iesniegusi ziņojumu vai izpaudusi informāciju atbilstīgi šai direktīvai un tāpēc tai ir nodarīts kaitējums, pierādīšanas pienākums būtu jāuzliek personai, kura veica kaitniecisko darbību un kurai attiecīgi jāparāda, ka īstenotā darbība nekādā veidā nav saistīta ar ziņošanu vai informācijas izpaušanu.

Grozījums Nr.    72

Direktīvas priekšlikums

71. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(71)  Neatkarīgi no tā, vai tiesību aktos ir skaidri noteikts represiju aizliegums, ir būtiski, lai personām, pret kurām tiek vērstas represijas, būtu pieejami tiesiskās aizsardzības līdzekļi. Atbilstošais tiesiskās aizsardzības līdzeklis katrā gadījumā tiks noteikts, ņemot vērā represiju veidu. Tas var izpausties arī kā atjaunošanas darbība (piemēram, atlaišanas, pārcelšanas vai amatā pazemināšanas gadījumos vai apmācību un paaugstinājuma liegšanas gadījumos) vai kā anulētas atļaujas, licences vai līguma atjaunošana; kompensācija par faktiskiem vai turpmākiem finansiāliem zaudējumiem (algu zaudējums pagātnē, turpmāko ienākumu zaudējums, izmaksas darba maiņas dēļ); kompensācija par cita veida ekonomisku kaitējumu, piemēram, juridiskiem izdevumiem vai ārstēšanās izdevumiem, un par nemateriālu kaitējumu (sāpes un ciešanas).

(71)  Neatkarīgi no tā, vai tiesību aktos ir skaidri noteikts represiju aizliegums, ir būtiski, lai personām, pret kurām tiek vērstas represijas, būtu pieejami tiesiskās aizsardzības līdzekļi un kompensācija. Atbilstošais tiesiskās aizsardzības līdzeklis katrā gadījumā tiks noteikts, ņemot vērā represiju veidu, un kompensācija par nodarīto kaitējumu būtu jāsaņem pilnā apmērā. Tas var izpausties arī kā atjaunošanas darbība (piemēram, atlaišanas, pārcelšanas vai amatā pazemināšanas gadījumos vai apmācību un paaugstinājuma liegšanas gadījumos) vai kā anulētas atļaujas, licences vai līguma atjaunošana; kompensācija par faktiskiem vai turpmākiem finansiāliem zaudējumiem (algu zaudējums pagātnē, turpmāko ienākumu zaudējums, izmaksas darba maiņas dēļ); kompensācija par cita veida ekonomisku kaitējumu, piemēram, juridiskiem izdevumiem vai medicīniskās un psiholoģiskās ārstēšanās izdevumiem, un par nemateriālu kaitējumu (sāpēm un ciešanām).

Grozījums Nr.    73

Direktīvas priekšlikums

72. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(72)  Tiesiskās darbības veidi dažādās tiesību sistēmās var atšķirties, taču tām būtu jānodrošina pēc iespējas pilnīga un efektīva tiesiskā aizsardzība. Tiesiskās aizsardzības līdzekļiem nevajadzētu atturēt iespējamos trauksmes cēlējus. Piemēram, atļaujot izmaksāt kompensāciju kā alternatīvu atjaunošanai darbā atlaišanas gadījumos, var sākt veidoties sistemātiska prakse, ko jo īpaši var izmantot lielākas organizācijas, tādējādi radot atturošu ietekmi uz potenciālajiem trauksmes cēlējiem.

(72)  Tiesiskuma nodrošināšanas līdzekļu veidi dažādās tiesību sistēmās var atšķirties, taču ar tiem būtu jānodrošina pilnīga nodarītā kaitējuma kompensācija.

Grozījums Nr.    74

Direktīvas priekšlikums

73. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(73)  Ziņojošām personām īpaši svarīgi ir pagaidu tiesiskās aizsardzības līdzekļi, ko piemēro līdz tiesvedības pabeigšanai, kas var tikt novilcināta. Pagaidu noregulējuma piešķiršana var būt sevišķi nepieciešama, lai izbeigtu tādu represiju draudus, mēģinājumus vai turpināšanu kā aizskaršana darbavietā un lai novērstu tādas represijas kā atlaišana no darba, kuru pēc ilgāka laikposma nevar atgūt, tādējādi, iespējams, iznīcinot personu finansiāli — šāda iespējamība var nopietni atturēt iespējamos trauksmes cēlējus.

(73)  Ziņojošām personām īpaši svarīgi ir pagaidu tiesiskās aizsardzības līdzekļi, ko piemēro līdz tiesvedības pabeigšanai, kas var tikt novilcināta. Pagaidu noregulējuma piešķiršana var būt sevišķi nepieciešama, lai izbeigtu tādu represiju draudus, mēģinājumus vai turpināšanu kā aizskaršana darbavietā un ārpus tās un lai novērstu tādas represijas kā vārdiska aizskaršana vai fiziska vardarbība vai atlaišana no darba, kuru pēc ilgāka laikposma varētu nebūt viegli atgūt, tādējādi, iespējams, iznīcinot personu finansiāli — šāda iespējamība var nopietni atturēt iespējamos trauksmes cēlējus.

Grozījums Nr.    75

Direktīvas priekšlikums

74. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(74)  Ievērojams šķērslis trauksmes celšanai var būt arī darbības, kas vērstas pret ziņojošām personām ar darbu nesaistītā kontekstā, piemēram, tiesvedība saistībā ar goda aizskaršanu, autortiesību pārkāpšanu, komercnoslēpumu izpaušanu, konfidencialitātes un personas datu aizsardzības pārkāpumiem. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/94358 atbrīvo ziņojošās personas no civiltiesiskās aizsardzības pasākumiem, procedūrām un aizsardzības līdzekļiem, ko tā paredz, ja komercnoslēpuma iespējamā iegūšana, izmantošana vai izpaušana tika veikta, lai atklātu pārkāpumu, ļaunprātīgu rīcību vai nelikumīgu darbību, ar nosacījumu, ka atbildētājs rīkojies nolūkā aizsargāt vispārējās sabiedrības intereses. Arī cita veida tiesvedībā ziņojošām personām būtu jāvar paļauties, ka varēs aizstāvēties, norādot, ka ziņojums sniegts vai informācija izpausta saskaņā ar šo direktīvu. Šādos gadījumos pienākums pierādīt ziņojošās personas nodomu pārkāpt likumu būtu jāuzdod personai, kura uzsāk tiesvedību.

(74)  Ievērojams šķērslis trauksmes celšanai var būt arī darbības, kas vērstas pret ziņojošām personām ar darbu nesaistītā kontekstā, piemēram, tiesvedība saistībā ar goda aizskaršanu, autortiesību pārkāpšanu, komercnoslēpumu izpaušanu, konfidencialitātes un personas datu aizsardzības pārkāpumiem. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/94358 atbrīvo ziņojošās personas no civiltiesiskās aizsardzības pasākumiem, procedūrām un aizsardzības līdzekļiem, ko tā paredz, ja komercnoslēpuma iespējamā iegūšana, izmantošana vai izpaušana tika veikta, lai atklātu nepareizu rīcību, ļaunprātīgu rīcību vai nelikumīgu darbību, ar nosacījumu, ka atbildētājs rīkojies nolūkā aizsargāt vispārējās sabiedrības intereses. Šī direktīva līdz ar to nedrīkstētu skart noteikumus, kas ir paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2016/943, un abi tiesību akti būtu jāuzskata par tādiem, kas viens otru papildina. Tādēļ šajā direktīvā paredzētā aizsardzība, procedūras un nosacījumi būtu jāpiemēro gadījumos, uz kuriem attiecas tās materiālā piemērošanas joma, — arī tad, ja sniegtā informācija varētu tikt kvalificēta kā komercnoslēpums. Direktīva (ES) 2016/943 būtu jāpiemēro citos gadījumos. Arī cita veida tiesvedībā ziņojošām personām būtu jāvar paļauties, ka tās varēs aizstāvēties, norādot, ka ziņojums sniegts vai informācija izpausta saskaņā ar šo direktīvu. Šādos gadījumos pienākums pierādīt ziņojošās personas nodomu pārkāpt likumu būtu jāuzdod personai, kura uzsāk tiesvedību.

_________________

_________________

58 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/943 (2016. gada 8. jūnijs) par zinātības un darījumdarbības neizpaužamas informācijas (komercnoslēpumu) aizsardzību pret nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu (OV L 157, 15.6.2016., 1. lpp.).

58 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/943 (2016. gada 8. jūnijs) par zinātības un darījumdarbības neizpaužamas informācijas (komercnoslēpumu) aizsardzību pret nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu (OV L 157, 15.6.2016., 1. lpp.).

Grozījums Nr.    76

Direktīvas priekšlikums

75. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(75)  Ziņojošām personām, kas tiesvedībā apstrīd pret tām vērstos represīvos pasākumus, ievērojamas izmaksas var radīt attiecīgo juridisko pakalpojumu maksas. Lai gan šīs izmaksas ir iespējams atgūt tiesvedības beigās, var gadīties, ka ziņojošās personas nespēj tās segt iepriekš, it īpaši, ja ir zaudējušas darbu vai iekļautas melnajā sarakstā. Palīdzība kriminālprocesos, jo īpaši saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2016/191959 noteikumiem, un kopumā palīdzība tiem, kam ir nopietna vajadzība saņemt finansiālu atbalstu, atsevišķos gadījumos var būt izšķirīga, lai panāktu tiesību uz aizsardzību efektīvu izpildi.

(75)  Ziņojošām personām, kas tiesvedībā apstrīd pret tām vērstos represīvos pasākumus, ievērojamas izmaksas var radīt attiecīgo juridisko pakalpojumu maksas. Lai gan šīs izmaksas ir iespējams atgūt tiesvedības beigās, var gadīties, ka ziņojošās personas nespēj tās segt uzreiz, it īpaši, ja ir zaudējušas darbu vai iekļautas melnajā sarakstā. Palīdzība kriminālprocesos, jo īpaši saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2016/191959 noteikumiem, un kopumā palīdzība tiem, kam ir nopietna vajadzība saņemt finansiālu atbalstu, ir izšķirīgi svarīga, lai panāktu tiesību uz aizsardzību efektīvu izpildi. Trauksmes cēlējiem papildus tam būtu jāvar pieprasīt kompensāciju par jebkādu aizskaršanu vai par tagadējo vai turpmāko iztikas līdzekļu pelnīšanas iespēju zudumu, ja kaitējums ir nodarīts represiju rezultātā.

_________________

_________________

59 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/1919 (2016. gada 26. oktobris) par juridisko palīdzību aizdomās turētajiem un apsūdzētajiem kriminālprocesā un pieprasītajām personām Eiropas apcietināšanas ordera procesā (OV L 297 4.11.2016., 1. lpp.).

59 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/1919 (2016. gada 26. oktobris) par juridisko palīdzību aizdomās turētajiem un apsūdzētajiem kriminālprocesā un pieprasītajām personām Eiropas apcietināšanas ordera procesā (OV L 297 4.11.2016., 1. lpp.).

Grozījums Nr.    77

Direktīvas priekšlikums

76. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(76)  Lai novērstu kaitējumu reputācijai vai citas negatīvas sekas, būtu jāaizsargā iesaistītās personas tiesības. Turklāt atbilstīgi Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. un 48. pantam iesaistītās personas tiesības uz aizstāvību un tiesiskās aizsardzības līdzekļu pieejamību būtu pilnīgi jāievēro ikvienā pēc ziņošanas īstenotās procedūras posmā. Dalībvalstīm būtu jāievēro iesaistītās personas tiesības uz aizstāvību, tostarp tiesības piekļūt lietas materiāliem, tiesības uz uzklausīšanu un tiesības uz efektīvu tiesisko aizsardzību pret lēmumu par iesaistīto personu, atbilstīgi valsts tiesību aktos noteiktajām piemērojamajām procedūrām izmeklēšanas un no tās izrietošas tiesvedības kontekstā.

(76)  Lai novērstu kaitējumu reputācijai vai citas negatīvas sekas, būtu jāaizsargā iesaistītās personas tiesības. Turklāt atbilstīgi Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. un 48. pantam iesaistītās personas tiesības uz aizstāvību un tiesiskās aizsardzības līdzekļu pieejamību būtu jāievēro pilnībā ikvienā pēc ziņošanas īstenotās procedūras posmā. Dalībvalstīm būtu jānodrošina iesaistītās personas identitātes konfidencialitāte un tiesības uz aizstāvību, tostarp tiesības piekļūt lietas materiāliem, tiesības uz uzklausīšanu un tiesības uz efektīvu tiesisko aizsardzību pret lēmumu par iesaistīto personu, atbilstīgi valsts tiesību aktos noteiktajām piemērojamajām procedūrām izmeklēšanas un no tās izrietošas tiesvedības kontekstā. Lai to izdarītu, būtu jāveic atbilstoši pasākumi, lai privātpersonas un pilsoniskā sabiedrība šādas tiesības apzinātos labāk.

Grozījums Nr.    78

Direktīvas priekšlikums

77. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(77)  Jebkurai personai, kurai tieši vai netieši nodarīts kaitējums, kas izriet no neprecīzas vai maldinošas informācijas paziņošanas vai izpaušanas, būtu jāsaglabā aizsardzība un tiesiskās aizsardzības līdzekļi, kas tai pieejami saskaņā ar vispārīgajām tiesību normām. Gadījumos, kad šāda neprecīza vai maldinoša informācija izpausta vai ziņojums sniegts ar iepriekšēju nodomu un apzināti, iesaistītajām personām vajadzētu būt tiesīgām saņemt kompensāciju atbilstīgi valsts tiesību aktiem.

(77)  Jebkurai personai, kurai tieši vai netieši nodarīts kaitējums, kas izriet no neprecīzas vai maldinošas informācijas paziņošanas vai izpaušanas, būtu jāsaglabā aizsardzība un tiesiskās aizsardzības līdzekļi, kas tai pieejami saskaņā ar vispārīgajām tiesību normām. Gadījumos, kad šāda neprecīza vai maldinoša informācija ir izpausta vai ziņojums ir sniegts ar iepriekšēju nodomu un apzināti, trauksmes cēlējiem aizsardzība jāsaņem nebūtu un iesaistītajām personām vajadzētu būt tiesīgām saņemt kompensāciju atbilstīgi valsts tiesību aktiem.

Grozījums Nr.    79

Direktīvas priekšlikums

78. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(78)  Lai nodrošinātu trauksmes cēlēju aizsardzības noteikumu efektivitāti, ir jānosaka sodi. Sodu piemērošana tiem, kas veic represīvas vai citas nelabvēlīgas darbības pret ziņojošajām personām, var atturēt no turpmākām šādām darbībām. Sodu piemērošana personām, kuras ziņojušas vai apzināti paudušas nepatiesu informāciju, ir nepieciešama, lai atturētu no turpmākas ļaunprātīgas ziņošanas un saglabātu sistēmas uzticamību. Šādiem sodiem vajadzētu būt samērīgiem, lai tie neatturētu iespējamos trauksmes cēlējus.

(78)  Lai nodrošinātu trauksmes cēlēju aizsardzības noteikumu efektivitāti, ir jānosaka sodi. Sodu piemērošana tiem, kas veic represīvas vai citas nelabvēlīgas darbības pret ziņojošajām personām, var atturēt no turpmākām šādām darbībām. Sodu piemērošana personām, kuras ziņojušas vai apzināti paudušas nepatiesu informāciju, ir nepieciešama arī tāpēc, lai atturētu no turpmākas ļaunprātīgas ziņošanas un saglabātu sistēmas uzticamību. Gadījumos, kad dalībvalstis paredz sodus par goda aizskaršanu vai nepatiesas informācijas izplatīšanu, minētie sodi varētu tikt piemēroti arī ziņojumiem vai izpaušanām, kuru apzināts nepatiesums ir pierādīts. Šādiem sodiem vajadzētu būt samērīgiem, lai tie neatturētu iespējamos trauksmes cēlējus.

Grozījums Nr.    80

Direktīvas priekšlikums

80. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(80)  Ar šo direktīvu tiek ieviesti minimālie standarti, un dalībvalstīm vajadzētu būt pilnvarotām ieviest vai uzturēt labvēlīgākus noteikumus ziņojošajai personai ar nosacījumu, ka šādi noteikumi netraucē īstenot iesaistīto personu aizsardzības pasākumus.

(80)  Ar šo direktīvu tiek ieviesti minimālie standarti, un dalībvalstīm vajadzētu būt pilnvarotām ieviest vai uzturēt labvēlīgākus noteikumus ziņojošajai personai, un tās būtu jāmudina to darīt. Šīs direktīvas transponēšana nedod nekādu pamatu mazināt vispārējo aizsardzības līmeni, ko jomās, kurās tā ir piemērojama, ziņojošām personām jau paredz valsts tiesību akti.

Grozījums Nr.    81

Direktīvas priekšlikums

82. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(82)  Direktīvas materiālā piemērošanas joma pamatojas uz to jomu noteikšanu, kurās trauksmes cēlēju aizsardzības ieviešana šķiet pamatota un vajadzīga, ņemot vērā patlaban pieejamos pierādījumus. Šāda materiālā piemērošanas joma var tikt paplašināta, attiecinot to arī uz citām jomām vai Savienības tiesību aktiem, ja tiek pierādīts, ka tas ir nepieciešams, lai stiprinātu to izpildi, ņemot vērā pierādījumus, kas var parādīties nākotnē, vai novērtējumu par to, kā šī direktīva ir darbojusies.

(82)  Direktīvas materiālā piemērošanas joma pamatojas uz to jomu noteikšanu, kurās trauksmes cēlēju aizsardzības ieviešana šķiet pamatota un vajadzīga, ņemot vērā patlaban pieejamos pierādījumus. Šāda materiālā piemērošanas joma var tikt paplašināta, attiecinot to arī uz citām jomām vai Savienības tiesību aktiem, ja, pamatojoties uz pierādījumiem, kurus Komisijai būtu jāturpina vākt un kuri var parādīties nākotnē, vai pamatojoties uz novērtējumu par to, kā šī direktīva ir darbojusies, izrādās, ka tas ir nepieciešams, lai stiprinātu to izpildi.

Grozījums Nr.    82

Direktīvas priekšlikums

84. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(84)  Šīs direktīvas mērķi, proti, ieviešot trauksmes cēlēju efektīvu aizsardzību, pastiprināt konkrētu politikas jomu un tiesību aktu izpildi, ja attiecīgi Savienības tiesību aktu pārkāpumi var nopietni kaitēt sabiedrības interesēm, nevar pienācīgi sasniegt, ja dalībvalstis rīkojas individuāli vai nekoordinēti, un tas ir veiksmīgāk sasniedzams ar Savienības rīcību, ar ko paredz minimālos saskaņotos trauksmes cēlēju aizsardzības standartus. Turklāt vienīgi ar Savienības rīcību var nodrošināt saskaņotību un pielāgot pašreizējos Savienības noteikumus par trauksmes cēlēju aizsardzību. Tāpēc Savienība var pieņemt pasākumus, ievērojot Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Atbilstīgi minētajā pantā noteiktajam proporcionalitātes principam šī direktīva nepārsniedz to, kas nepieciešams izvirzītā mērķa īstenošanai.

(84)  Šīs direktīvas mērķi, proti, ieviešot trauksmes cēlēju efektīvu aizsardzību, pastiprināt tādu politikas jomu un tiesību aktu izpildi, kurās Savienības tiesību aktu pārkāpumi var kaitēt sabiedrības interesēm, nevar pienācīgi sasniegt, ja dalībvalstis rīkojas individuāli vai nekoordinēti, un tas ir veiksmīgāk sasniedzams ar Savienības rīcību, ar ko paredz minimālos saskaņotos trauksmes cēlēju aizsardzības standartus. Turklāt vienīgi ar Savienības rīcību var nodrošināt saskaņotību un salāgot pašreizējos Savienības noteikumus par trauksmes cēlēju aizsardzību. Tāpēc Savienība var pieņemt pasākumus, ievērojot Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Atbilstīgi minētajā pantā noteiktajam proporcionalitātes principam šī direktīva nepārsniedz to, kas ir nepieciešams izvirzītā mērķa īstenošanai.

Grozījums Nr.    83

Direktīvas priekšlikums

85. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(85)  Šajā direktīvā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas jo īpaši ir atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Tāpēc direktīva jāīsteno atbilstīgi šīm tiesībām un principiem. Konkrētāk, šīs direktīvas mērķis ir nodrošināt, ka tiek pilnīgi ievērota vārda un informācijas brīvība, tiesības uz personas datu aizsardzību, darījumdarbības brīvība, tiesības uz augstu patērētāju aizsardzības līmeni, tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un tiesības uz aizstāvību.

(85)  Šajā direktīvā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas jo īpaši ir atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, sevišķi tās 11. pantā. Tāpēc direktīva ir jāīsteno atbilstīgi šīm tiesībām un principiem, nodrošinot, ka inter alia pilnībā tiek ievērota vārda un informācijas brīvība, tiesības uz personas datu aizsardzību, darījumdarbības brīvība, tiesības uz augstu patērētāju aizsardzības līmeni, tiesības uz godīgiem un taisnīgiem darba apstākļiem, tiesības uz cilvēku augsta līmeņa veselības aizsardzību, tiesības uz augsta līmeņa vides aizsardzību, tiesības uz labu pārvaldību, tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un tiesības uz aizstāvību. Papildus tam īpaši būtu jāņem vērā Eiropas Cilvēktiesību konvencija, sevišķi tās 10. pants.

Grozījums Nr.    84

Direktīvas priekšlikums

85.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(85a)  Šī direktīva nedrīkstētu ierobežot dalībvalstu brīvību ieviest tādus pašus vai līdzīgus noteikumus, ar kuriem reglamentē valsts tiesību aktu pārkāpumus, tādējādi nodrošinot saskanīgu un visaptverošu to personu aizsardzības regulējumu, kas ziņo par pārkāpumiem.

Grozījums Nr.    85

Direktīvas priekšlikums

85.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(85b)   Īpaša uzmanība būtu jāpievērš Eiropas Parlamenta 2017. gada 14. februāra rezolūcijai par trauksmes cēlēju nozīmi ES finanšu interešu aizsardzībā un Eiropas Parlamenta 2017. gada 24. oktobra rezolūcijai par likumīgiem pasākumiem, ar kuriem aizsargā trauksmes cēlējus, kas, atklājot uzņēmumu un publisko iestāžu konfidenciālu informāciju, darbojas sabiedrības interesēs.

Grozījums Nr.    86

Direktīvas priekšlikums

-1. pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

-1. pants

 

Mērķis

 

Šīs direktīvas mērķis ir stiprināt to personu aizsardzību, kas ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem, un uzlabot minēto aktu izpildi nolūkā aizsargāt sabiedrības intereses, nosakot to kopējo normu minimumu, ar kurām aizsargā personas, kas ziņo par nelikumīgām darbībām vai tiesību aktu ļaunprātīgu izmantošanu jomās, kuras ir konkrēti nosauktas 1. pantā.

Grozījums Nr.    87

Direktīvas priekšlikums

1. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. pants

1. pants

Materiālā piemērošanas joma

Materiālā piemērošanas joma

1.  Nolūkā veicināt Savienības tiesību aktu un politikas izpildi konkrētās jomās šī direktīva nosaka kopējos minimālos standartus attiecībā uz tādu personu aizsardzību, kuras ziņo par turpmāk uzskaitītajām nelikumīgajām darbībām vai tiesību aktu ļaunprātīgu izmantošanu:

1.  Ar šo direktīvu nosaka to kopējo normu minimumu, ar kurām aizsargā personas, kuras ziņo par turpmāk uzskaitītajām nelikumīgajām darbībām vai tiesību aktu ļaunprātīgu izmantošanu.

a)  pārkāpumi šādās jomās, uz kurām attiecas pielikumā (I un II daļa) uzskaitīto Savienības tiesību aktu darbības joma:

a)  tādu Savienības tiesību aktu pārkāpumi, pie kuriem cita starpā pieder pielikumā (I daļā un II daļā) uzskaitītie akti un akti, ar kuriem tos īsteno, attiecas uz šādām jomām:

i)  publiskais iepirkums;

i)  publiskais iepirkums;

ii)  finanšu pakalpojumi, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršana1;

ii)  finanšu pakalpojumi, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, krāpšana nodokļu jomā, nodokļu apiešana, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršana1;

iii)  produktu drošība;

iii)  produktu drošība;

iv)  transporta drošība;

iv)  transporta drošība;

v)  vides aizsardzība;

v)  vides aizsardzība;

vi)  kodoldrošums;

vi)  kodoldrošums;

vii)  pārtikas un barības nekaitīgums, dzīvnieku veselība un labturība;

vii)  pārtikas un barības nekaitīgums, dzīvnieku veselība un labturība;

viii)  sabiedrības veselība;

viii)  sabiedrības veselība;

ix)  patērētāju tiesību aizsardzība;

ix)  patērētāju tiesību aizsardzība;

x)  privātās dzīves un personas datu aizsardzība un tīkla un informācijas sistēmu drošība;

x)  privātās dzīves un personas datu aizsardzība un tīkla un informācijas sistēmu drošība, kā arī

 

xa)  nodarbinātība, darba apstākļi, darba ņēmēju tiesības un princips, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi vīriešiem un sievietēm darba vietā.

b)  LESD 101., 102., 106., 107. un 108. panta pārkāpumi un pārkāpumi, kas ietilpst Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2003 un Padomes Regulas (ES) Nr. 2015/1589 darbības jomā;

b)  LESD 101., 102., 106., 107. un 108. panta pārkāpumi un pārkāpumi, kas ietilpst Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2003 un Padomes Regulas (ES) Nr. 2015/1589 darbības jomā;

c)  pārkāpumi, kas ietekmē Savienības finansiālās intereses, kā definēts LESD 325. pantā un kā papildus precizēts Direktīvā (ES) 2017/1371 un Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013;

c)  pārkāpumi, kas ietekmē Savienības finansiālās intereses, kā definēts LESD 325. pantā un kā papildus precizēts Direktīvā (ES) 2017/1371 un Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013;

d)  pārkāpumi iekšējā tirgū, kā noteikts LESD 26. panta 2. punktā, attiecībā uz tiesību aktiem, kas ir pretrunā noteikumiem par uzņēmumu ienākuma nodokli, un mehānismiem, kuru nolūks ir iegūt nodokļu atvieglojumus, vēršoties pret piemērojamā uzņēmumu ienākuma nodokļa tiesību akta formulējumu un mērķi.

d)  pārkāpumi iekšējā tirgū, kā noteikts LESD 26. panta 2. punktā, attiecībā uz tiesību aktiem, kas ir pretrunā noteikumiem par uzņēmumu ienākuma nodokli, vai mehānismiem, kuru nolūks ir iegūt nodokļu atvieglojumus, vēršoties pret piemērojamā uzņēmumu ienākuma nodokļa tiesību akta priekšmetu un mērķi.

2.  Ja Savienības nozaru tiesību aktos, kas uzskaitīti pielikuma 2. daļā, ir paredzēti īpaši noteikumi par pārkāpumu ziņošanu, tad piemēro šos noteikumus. Šīs direktīvas noteikumi ir piemērojami visos ar ziņojošo personu aizsardzību saistītos gadījumos, kuri nav reglamentēti attiecīgajos Savienības nozaru tiesību aktos.

2.  Ja Savienības nozaru tiesību aktos, kas uzskaitīti pielikuma 2. daļā, ir paredzēti īpaši noteikumi par pārkāpumu ziņošanu, tad piemēro šos noteikumus. Šīs direktīvas noteikumi ir piemērojami visos ar ziņojošo personu aizsardzību saistītos gadījumos, kuri nav reglamentēti attiecīgajos Savienības nozaru tiesību aktos.

________________

______________

1 Ekskluzīvā ECON un LIBE kompetencē.

1 Ekskluzīvā ECON un LIBE kompetencē.

Grozījums Nr.    88

Direktīvas priekšlikums

2. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. pants

2. pants

Darbības joma attiecībā uz personām

Darbības joma attiecībā uz personām

1.  Šo direktīvu piemēro ziņojošām personām, kas strādā privātajā vai sabiedriskajā sektorā un informāciju par pārkāpumiem ir ieguvušas ar darbu saistītā kontekstā, tostarp vismaz:

1.  Šo direktīvu piemēro ziņojošām personām un ziņošanas veicinātājiem, kas rīkojas labā ticībā un strādā privātajā vai sabiedriskajā sektorā un kas informāciju par pārkāpumiem ir ieguvušas ar darbu saistītā kontekstā, tostarp vismaz:

a)  personām, kurām ir darba ņēmēja statuss LESD 45. panta izpratnē;

a)  personām, kurām ir darba ņēmēja statuss saskaņā ar valsts tiesību aktiem un valstu praksi vai LESD 45. panta izpratnē, tostarp civildienesta ierēdņiem;

b)  personām, kurām ir pašnodarbinātas personas statuss LESD 49. panta izpratnē;

b)  personām, kurām ir pašnodarbinātas personas statuss LESD 49. panta izpratnē;

c)  akcionāriem un personām, kuras darbojas uzņēmuma vadības struktūrā, tostarp personām, kas nav uzņēmuma vadītāji, kā arī brīvprātīgajiem un neatalgotiem praktikantiem;

c)  akcionāriem un personām, kuras darbojas uzņēmuma vadības struktūrā, tostarp personām, kas nav uzņēmuma vadītāji, kā arī brīvprātīgajiem un atalgotiem un neatalgotiem praktikantiem;

d)  jebkurai personai, kura strādā darbuzņēmēju, apakšuzņēmēju un piegādātāju uzraudzībā un vadībā.

d)  jebkurai personai, kura strādā darbuzņēmēju, apakšuzņēmēju, pakalpojumu sniedzēju un piegādātāju uzraudzībā un vadībā.

2.  Šo direktīvu piemēro arī ziņojošām personām, kuru darba attiecības vēl nav sākušās, gadījumos, kad informācija par pārkāpumu ir iegūta darbā pieņemšanas procedūras laikā vai citā pirmslīguma pārrunu posmā.

2.  Šo direktīvu piemēro arī ziņojošām personām, kuras rīkojas labā ticībā un kuru darba attiecības vēl nav sākušās, gadījumos, kad informācija par pārkāpumu ir iegūta darbā pieņemšanas procedūras laikā vai pirmslīguma pārrunu posmā, un arī ziņojošām personām, kuru darba attiecības ir beigušās.

 

 

Grozījums Nr.    89

Direktīvas priekšlikums

3. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. pants

3. pants

Definīcijas

Definīcijas

Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:

Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:

(1)  “pārkāpumi” ir faktiskas vai iespējamas nelikumīgas darbības vai tiesību aktu ļaunprātīga izmantošana saistībā ar Savienības tiesību aktiem un jomām, uz ko attiecas 1. pantā un pielikumā minētā darbības joma;

(1)  “pārkāpumi” ir faktiskas vai iespējamas nelikumīgas darbības vai tiesību aktu ļaunprātīga izmantošana saistībā ar Savienības tiesību aktiem un jomām, uz ko attiecas 1. pantā un pielikumā minētā darbības joma;

(2)  “nelikumīgas darbības” ir darbības vai bezdarbība, kas ir pretrunā Savienības tiesību aktiem;

(2)  “nelikumīgas darbības” ir darbības vai bezdarbība, kas ir pretrunā Savienības tiesību aktiem;

(3)  “tiesību aktu ļaunprātīga izmantošana” ir darbības vai bezdarbība, uz ko attiecas Savienības tiesību aktu darbības joma un kas formāli nešķiet nelikumīgas, bet vēršas pret piemērojamo noteikumu mērķi un nolūku;

(3)  “tiesību aktu ļaunprātīga izmantošana” ir darbības vai bezdarbība, uz ko attiecas Savienības tiesību aktu darbības joma un kas formāli nešķiet nelikumīgas, bet vēršas pret piemērojamo noteikumu mērķi un nolūku;

(4)  “informācija par pārkāpumiem” ir pierādījumi par faktiskiem pārkāpumiem, kā arī pamatotas aizdomas par iespējamiem pārkāpumiem, kas vēl nav notikuši;

(4)  “informācija par pārkāpumiem” ir pierādījumi par faktiskiem pārkāpumiem, kā arī pamatotas aizdomas par iespējamiem pārkāpumiem, kas vēl nav notikuši;

(5)  “ziņošana” ir informācijas sniegšana par pārkāpumu, kas noticis vai var notikt organizācijā, kurā ziņojošā persona strādā vai ir strādājusi, vai citā organizācijā, ar kuru tā sazinās vai sazinājās saistībā ar darbu;

(5)  “ziņošana” ir informācijas sniegšana par pārkāpumu, kas noticis vai var notikt organizācijā, kurā ziņojošā persona strādā vai ir strādājusi, vai citā organizācijā, ar kuru tā sazinās vai sazinājās saistībā ar darbu;

(6)  “iekšējā ziņošana” ir informācijas sniegšana par pārkāpumiem, kas notiek privātā vai sabiedriskā juridiskā struktūrā;

(6)  “iekšējā ziņošana” ir informācijas sniegšana par pārkāpumiem, kas notiek privātā vai sabiedriskā juridiskā struktūrā;

(7)  “ārējā ziņošana” ir informācijas par pārkāpumiem sniegšana kompetentajām iestādēm;

(7)  “ārējā ziņošana” ir informācijas par pārkāpumiem sniegšana kompetentajām iestādēm;

(8)  “informācijas izpaušana” ir ar darbu saistītā kontekstā iegūtas informācijas par pārkāpumiem padarīšana par publiski pieejamu;

(8)  “informācijas izpaušana” ir ar darbu saistītā kontekstā iegūtas informācijas par pārkāpumiem padarīšana par publiski pieejamu;

(9)  “ziņojošā persona” ir fiziska vai juridiska persona, kas ziņo vai publisko ar darbu saistītu aktivitāšu kontekstā iegūtu informāciju par pārkāpumiem;

(9)  “ziņojošā persona” ir fiziska vai juridiska persona, kas ziņo vai publisko ar darbu saistītu aktivitāšu kontekstā iegūtu informāciju par pārkāpumiem;

 

(9a)  “veicinātājs” ir fiziska persona, kas palīdz ziņojošajai personai ziņošanas procesā ar darbu saistītā kontekstā vai atbalsta viņu šajā nolūkā;

(10)  “ar darbu saistīts konteksts” ir pašreizējas vai kādreizējas darba aktivitātes sabiedriskajā vai privātajā sektorā, kurās neatkarīgi no to veida personas var iegūt informāciju par pārkāpumiem un kuru laikā pret šīm personām var vērst represijas, ja tās ziņo par pārkāpumiem;

(10)  “ar darbu saistīts konteksts” ir pašreizējas vai kādreizējas darba aktivitātes sabiedriskajā vai privātajā sektorā, kurās neatkarīgi no to veida personas var iegūt informāciju par pārkāpumiem un kuru laikā pret šīm personām var vērst represijas, ja tās ziņo par pārkāpumiem;

(11)  “iesaistītā persona” ir fiziska vai juridiska persona, kurai ziņojumā vai izpaustajā informācijā piedēvē pārkāpumu vai ar kuru tā tiek saistīta;

(11)  “iesaistītā persona” ir fiziska vai juridiska persona, kurai ziņojumā vai izpaustajā informācijā piedēvē pārkāpumu vai ar kuru tā tiek saistīta;

(12)  “represijas” ir jebkāda draudēta vai faktiska darbība vai bezdarbība, kuras cēlonis ir iekšējā vai ārējā ziņošana, kas notiek ar darbu saistītā kontekstā un izraisa vai var izraisīt nepamatotu kaitējumu ziņojošai personai;

(12)  “represijas” ir jebkāda draudēta vai faktiska, tieša vai netieša darbība vai bezdarbība, kuras cēlonis ir iekšējā vai ārējā ziņošana vai publiskošana, kura notiek ar darbu saistītā kontekstā un kura izraisa vai var izraisīt nepamatotu kaitējumu ziņojošai personai;

(13)  “pēckontrole” ir jebkāda iekšēja vai ārēja darbība, ko veicis ziņojuma saņēmējs, lai novērtētu ziņojumā izteikto apgalvojumu precizitāti un, ja nepieciešams, reaģētu uz paziņoto pārkāpumu, tostarp tādas darbības kā iekšēja pierādījumu vākšana, izmeklēšana, saukšanu pie atbildības, līdzekļu atgūšana un lietas slēgšana;

(13)  “pēckontrole” ir jebkāda iekšēja vai ārēja darbība, ko veicis ziņojuma saņēmējs, lai novērtētu ziņojumā izteikto apgalvojumu precizitāti un, ja nepieciešams, reaģētu uz paziņoto pārkāpumu, tostarp tādas darbības kā iekšēja pierādījumu vākšana, izmeklēšana, saukšanu pie atbildības, līdzekļu atgūšana un lietas slēgšana;

(14)  “kompetentā iestāde” ir jebkura valsts iestāde, kura ir tiesīga saņemt ziņojumus saskaņā ar III nodaļu un iecelta pildīt direktīvā paredzētos pienākumus, jo īpaši attiecībā uz ziņojumu pēckontroli.

(14)  “kompetentā iestāde” ir jebkura valsts iestāde, kura ir tiesīga saņemt ziņojumus saskaņā ar III nodaļu un iecelta pildīt direktīvā paredzētos pienākumus, jo īpaši attiecībā uz ziņojumu pēckontroli;

 

(14a)  “godprātība” ir pamatota ziņojošās personas pārliecība — ņemot vērā apstākļus un ziņošanas laikā šai personai pieejamo informāciju —, ka tās ziņotā informācija ir patiesa un ietilpst šīs direktīvas jomā.

Grozījums Nr.    90

Direktīvas priekšlikums

4. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. pants

4. pants

Pienākums ieviest iekšējos ziņošanas kanālus un ziņojumu saņemšanas un to pēckontroles procedūras

Pienākums ieviest iekšējos ziņošanas kanālus un ziņojumu saņemšanas un to pēckontroles procedūras

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka juridiskās struktūras, kas darbojas privātajā un sabiedriskajā sektorā, pēc apspriedēm ar sociālajiem partneriem, ja tādas nepieciešamas, izveido iekšējos kanālus, kā arī ziņošanas un ziņojumu pēckontroles procedūras.

1.  Dalībvalstis saskaņā ar valsts praksi nodrošina, ka darba devēji un citas juridiskās struktūras, kas darbojas privātajā un sabiedriskajā sektorā, pēc apspriedēm un vienošanās ar sociālajiem partneriem izveido iekšējos kanālus, kā arī ziņošanas un ziņojumu pēckontroles procedūras.

2.  Šādi kanāli un procedūras sniedz struktūras darbiniekiem iespēju ziņot. Tie var sniegt iespēju ziņot arī citām personām, kuras sazinās ar attiecīgo struktūru saistībā ar darbu un ir minētas 2. panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktā, bet šīm personu kategorijām iekšējo ziņošanas kanālu izmantošana nav obligāta.

2.  Šādi kanāli un procedūras sniedz struktūras darbiniekiem iespēju ziņot. Tie sniedz iespēju ziņot arī citām personām, kuras sazinās ar attiecīgo struktūru saistībā ar darbu un ir minētas 2. panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktā. Struktūra šādus ziņošanas kanālus skaidri nosaka, un tie ir viegli piekļūstami gan iekšēji, gan ārēji.

3.  Privātā sektora juridiskās struktūras, kas minētas 1. punktā, ir:

3.  Privātā sektora juridiskās struktūras, kas minētas 1. punktā, ir:

a)  privātas juridiskās struktūras ar 50 vai vairāk darbiniekiem;

a)  privātas juridiskās struktūras ar 50 vai vairāk darbiniekiem;

b)  privātas juridiskās struktūras, kuru gada apgrozījums vai gada bilance kopumā sasniedz vai pārsniedz 10 miljonus EUR;

b)  privātas juridiskās struktūras, kuru gada apgrozījums vai gada bilance kopumā sasniedz vai pārsniedz 10 miljonus EUR;

c)  jebkāda lieluma privātās juridiskās struktūras, kas darbojas finanšu pakalpojumu jomā vai var būt pakļautas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas riskam, kā noteikts pielikumā iekļautajos Savienības tiesību aktos.

c)  jebkāda lieluma privātās juridiskās struktūras, kas darbojas finanšu pakalpojumu jomā vai var būt pakļautas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas riskam, kā noteikts pielikumā iekļautajos Savienības tiesību aktos.

 

3.a  Atkāpjoties no 3. punkta a) un b) apakšpunkta, dalībvalstis no 1. punktā minēto privātā sektora juridisko struktūru loka var izslēgt šādas privātās juridiskās struktūras:

 

a)  privātas juridiskās struktūras, kam ir mazāk nekā 250 darbinieku;

 

b)  privātas juridiskās struktūras, kuru gada apgrozījums nepārsniedz 50 miljonus EUR un/vai kuru gada bilance kopumā nepārsniedz 43 miljonus EUR.

4.  Pēc atbilstoša riska novērtējuma, ņemot vērā struktūru darbības veidu un no tā izrietošo riska līmeni, dalībvalstis var pieprasīt, lai mazās privātās juridiskās struktūrās, kas minētas Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikumā62 un kas nav 3. punkta c) apakšpunktā minētās, izveido iekšējos ziņošanas kanālus un procedūras.

4.  Pēc atbilstoša riska novērtējuma, ņemot vērā struktūru darbības veidu un no tā izrietošo riska līmeni jo īpaši videi un sabiedrības veselībai, dalībvalstis var pieprasīt, lai mazās privātās juridiskās struktūrās, kas minētas Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikumā62 un kas nav 3. punkta c) apakšpunktā minētās, izveido iekšējos ziņošanas kanālus un procedūras.

5.  Par jebkuru dalībvalsts lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar 4. punktu, paziņo Komisijai, norādot arī tā pamatojumu un riska novērtējumā izmantotos kritērijus. Komisija minēto lēmumu dara zināmu pārējām dalībvalstīm.

5.  Par jebkuru dalībvalsts lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar 4. punktu, paziņo Komisijai, norādot arī tā pamatojumu un riska novērtējumā izmantotos kritērijus. Komisija minēto lēmumu dara zināmu pārējām dalībvalstīm.

6.  Šā panta 1. punktā minētās sabiedriskā sektora juridiskās struktūras ir:

6.  Šā panta 1. punktā minētās sabiedriskā sektora juridiskās struktūras ir:

a)  valsts pārvaldes iestādes;

a)  valsts pārvaldes iestādes;

b)  reģionālās pārvaldes iestādes un struktūrvienības;

b)  reģionālās pārvaldes iestādes un struktūrvienības;

c)  pašvaldības ar vairāk nekā 10 000 iedzīvotāju;

c)  pašvaldības ar vairāk nekā 10 000 iedzīvotāju;

d)  citas struktūras, kas ir publisko tiesību subjekti.

d)  citas struktūras, kas ir publisko tiesību subjekti.

_________________

_______________

62 Komisijas 2003. gada 6. maija ieteikums par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.).

62 Komisijas 2003. gada 6. maija ieteikums par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.).

Pamatojums

Par detalizētiem noteikumiem par iekšējiem ziņošanas kanāliem būtu jālemj dalībvalstīm, kuru tiesību akti paredz stingrus noteikumus.

Grozījums Nr.    91

Direktīvas priekšlikums

5. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5. pants

5. pants

Iekšējās ziņošanas un ziņojumu pēckontroles procedūras

Iekšējās ziņošanas un ziņojumu pēckontroles procedūras

1.  Direktīvas 4. pantā minētās ziņošanas un ziņojumu pēckontroles procedūras nodrošina turpmāk minēto:

1.  Direktīvas 4. pantā minētās ziņošanas un ziņojumu pēckontroles procedūras var nodrošināt turpmāk minēto:

a)  ziņojumu saņemšanas kanālus, kuri ir izstrādāti, izveidoti un darbojas veidā, kas nodrošina ziņojošās personas identitātes konfidencialitāti un nepieļauj nepilnvarotu darbinieku piekļuvi;

a)  ziņojumu saņemšanas kanālus, kuri ir izstrādāti, izveidoti un darbojas drošā veidā, kas nodrošina ziņojošās personas un veicinātāju, kā arī iesaistīto personu identitātes konfidencialitāti un nepieļauj nepilnvarotu darbinieku piekļuvi;

 

aa)  konfidenciālu ziņojuma saņemšanas apstiprinājumu, ko ziņojošajai personai nosūta septiņu dienu laikā pēc saņemšanas;

b)  par ziņojumu pēckontroli atbildīgās personas vai struktūrvienības iecelšanu;

b)  par ziņojumu pēckontroli atbildīgas neitrālas personas vai neatkarīgas struktūrvienības iecelšanu;

c)  ziņojumu rūpīgu pēckontroli, ko veic ieceltā persona vai struktūrvienība;

c)  ziņojumu rūpīgu pēckontroli, ko veic ieceltā persona vai struktūrvienība, un — vajadzības gadījumā — piemērotu un savlaicīgu rīcību;

 

ca)  rūpīgu pēckontroli attiecībā uz anonīmu ziņošanu;

d)  saprātīgu termiņu, kas nepārsniedz trīs mēnešus pēc ziņojuma iesniegšanas, lai nodrošinātu ziņojošajai personai atgriezenisko saiti par ziņojuma pēckontroli;

d)  saprātīgu termiņu, kas nepārsniedz divus mēnešus pēc ziņojuma saņemšanas apstiprināšanas, lai nodrošinātu ziņojošajai personai atgriezenisko saiti par ziņojuma pēckontroli; Šādu termiņu drīkst pagarināt uz četriem mēnešiem, ja tas nepieciešams īpašu lietas apstākļu dēļ, jo īpaši ziņojuma temata būtības un sarežģītības dēļ, kas var paildzināt izmeklēšanas laiku;

 

da)  iespēju apspriesties ar ziņojošo personu un tās iespēju sniegt komentārus izmeklēšanas laikā, kā arī iespēju šos komentārus ņemt vērā, ja b) apakšpunktā minētā persona vai struktūrvienība tos uzskata par būtiskiem; kā arī

e)  saprotamu un viegli pieejamu informāciju par procedūrām un informāciju par to, kādā veidā un kādos apstākļos ziņojumus var iesniegt ārējām kompetentajām iestādēm saskaņā ar 13. panta 2. punktu un, attiecīgā gadījumā, Savienības struktūrām, birojiem un aģentūrām.

e)  saprotamu un viegli pieejamu informāciju par procedūrām un informāciju par to, kādā veidā un kādos apstākļos ziņojumus var iesniegt ārējām kompetentajām iestādēm saskaņā ar 13. panta 2. punktu un, attiecīgā gadījumā, Savienības struktūrām, birojiem un aģentūrām.

2.  Šā panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzētie kanāli nodrošina iespēju ziņot visos turpmāk uzskaitītajos veidos:

2.  Šā panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzētie kanāli nodrošina iespēju ziņot visos turpmāk uzskaitītajos veidos:

a)  rakstiski ziņojumi elektroniskā vai drukātā formātā un/vai mutisks — ierakstīts vai neierakstīts — ziņojums pa tālruni;

a)  rakstiski ziņojumi elektroniskā vai drukātā formātā un/vai mutisks — ierakstīts (ar ziņojošās personas iepriekšēju piekrišanu) vai neierakstīts — ziņojums pa tālruni vai citu balss ziņapmaiņas sistēmu;

b)  klātienē tiekoties ar personu vai struktūrvienību, kas iecelta saņemt ziņojumus.

b)  klātienē tiekoties ar personu vai struktūrvienību, kas iecelta saņemt ziņojumus.

Ziņošanas kanāli var darboties iekšēji, t. i, šajā nolūkā ieceltās personas vai struktūrvienības vadībā, vai to darbību var nodrošināt ārēji ar trešās puses starpniecību, ja vien tiek ievērotas 1. punkta a) apakšpunktā minētās garantijas un prasības.

 

3.  Šā panta 1. punkta b) apakšpunktā minētā persona vai struktūrvienība var būt tā pati persona, kas ir kompetenta saņemt ziņojumus. Papildu personas var tikt ieceltas par “uzticības personām”, kurām ziņojošās personas un personas, kuras plāno ziņot, var lūgt konfidenciālas konsultācijas.

3.  Šā panta 1. punkta b) apakšpunktā minētā persona vai struktūrvienība var būt tā pati persona, kas ir kompetenta saņemt ziņojumus, ja tiek ievērotas 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētās konfidencialitātes un neitralitātes garantijas. Papildu personas var tikt ieceltas par “uzticības personām”, kurām ziņojošās personas un personas, kuras plāno ziņot, var lūgt konfidenciālas konsultācijas.

 

3.a  Ziņošanas un ziņojumu pēckontroles procedūras, kas minētas 4. pantā, nodrošina, ka ziņojošajai personai un ikvienai personai, kas apsver ziņošanu, ir tiesības uz darba ņēmēju pārstāvja klātbūtni visos procedūras posmos, arī tad, kad notiek šajā pantā paredzētā tikšanās klātienē.

Grozījums Nr.    92

Direktīvas priekšlikums

6. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6. pants

6. pants

Pienākums izveidot ārējos ziņošanas kanālus un veikt ziņojumu pēckontroli

Pienākums izveidot ārējos ziņošanas kanālus un veikt ziņojumu pēckontroli

1.  Dalībvalstis ieceļ iestādes, kas ir kompetentas saņemt un apstrādāt ziņojumus.

1.  Dalībvalstis ieceļ iestādes, kas ir kompetentas saņemt un apstrādāt ziņojumus.

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes:

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes:

a)  izveido neatkarīgus un autonomus ārējos ziņošanas kanālus, kuri ir gan droši, gan garantē konfidencialitāti un kurus izmanto, lai saņemtu un apstrādātu ziņojošās personas sniegto informāciju;

a)  izveido neatkarīgus un autonomus ārējos ziņošanas kanālus, kuri ir gan droši, gan garantē konfidencialitāti un kurus izmanto, lai saņemtu un apstrādātu ziņojošās personas sniegto informāciju;

b)  nodrošina ziņojošajai personai atgriezenisko saiti par ziņojuma pēckontroli saprātīgā termiņā, kas nepārsniedz trīs mēnešus vai pienācīgi pamatotos gadījumos — sešus mēnešus;

svītrots

c)  ziņojumā iekļauto informāciju pārsūta attiecīgajām Savienības kompetentajām iestādēm, birojiem vai aģentūrām turpmākai izmeklēšanai, ja tas ir paredzēts valsts vai Savienības tiesību aktos.

c)  ziņojumā iekļauto informāciju pārsūta attiecīgajām Savienības kompetentajām iestādēm, birojiem vai aģentūrām turpmākai izmeklēšanai, ja tas ir paredzēts valsts vai Savienības tiesību aktos.

3.  Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes veic ziņojumu pēckontroli, īstenojot nepieciešamos pasākumus, un atbilstošā apmērā izmeklē ziņojuma priekšmetu. Kompetentās iestādes informē ziņojošo personu par izmeklēšanas galarezultātu.

3.  Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes veic ziņojumu pēckontroli, īstenojot nepieciešamos pasākumus, un atbilstošā apmērā izmeklē ziņojuma priekšmetu, kā arī ir tiesīgas vajadzības gadījumā veikt pienācīgas korektīvās darbības. Kompetentās iestādes informē ziņojošo personu par izmeklēšanas galarezultātu.

4.  Dalībvalstis nodrošina, ka jebkura iestāde, kas saņēmusi ziņojumu, bet nav kompetenta reaģēt uz paziņoto pārkāpumu, nosūta to kompetentajai iestādei un par to informē ziņojošo personu.

4.  Dalībvalstis nodrošina, ka jebkura iestāde, kas saņēmusi ziņojumu, bet nav kompetenta reaģēt uz paziņoto pārkāpumu, saprātīgā termiņā, droši un atbilstoši attiecīgajiem datu aizsardzības un konfidencialitātes tiesību aktiem un noteikumiem nosūta to kompetentajai iestādei. Ziņojošo personu nekavējoties informē par šādu nosūtīšanu.

Grozījums Nr.    93

Direktīvas priekšlikums

7. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7. pants

7. pants

Ārējo ziņošanas kanālu modelis

Ārējo ziņošanas kanālu modelis

1.  Īpašie ārējie ziņošanas kanāli ir uzskatāmi par neatkarīgiem un autonomiem, ja tie atbilst šādiem kritērijiem:

1.  Īpašie ārējie ziņošanas kanāli ir uzskatāmi par neatkarīgiem un autonomiem, ja tie atbilst šādiem kritērijiem:

a)  tie ir nošķirti no kompetentās iestādes vispārīgās saziņas kanāliem, tostarp tādiem kanāliem, kurus kompetentā iestāde savas ikdienišķās darbības vajadzībām izmanto iekšējai saziņai un saziņai ar trešām pusēm;

a)  tie ir nošķirti no kompetentās iestādes vispārīgās saziņas kanāliem, tostarp tādiem kanāliem, kurus kompetentā iestāde savas ikdienišķās darbības vajadzībām izmanto iekšējai saziņai un saziņai ar trešām pusēm;

b)  tos izstrādā, uzstāda un izmanto tādā veidā, kas nodrošina informācijas pilnīgumu, integritāti un konfidencialitāti un nepieļauj nepilnvarotu kompetentās iestādes darbinieku piekļuvi;

b)  tos izstrādā, uzstāda un izmanto tādā veidā, kas nodrošina informācijas pilnīgumu, integritāti un konfidencialitāti, tostarp ziņojošās personas un iesaistītās personas identitāti, un nepieļauj nepilnvarotu kompetentās iestādes darbinieku piekļuvi;

c)  tie nodrošina pastāvīgu informācijas glabāšanu saskaņā ar 11. pantu, lai varētu notikt turpmāka izmeklēšana.

c)  tie nodrošina pastāvīgu informācijas glabāšanu saskaņā ar 11. pantu, lai varētu notikt turpmāka izmeklēšana.

2.  Īpašie ziņošanas kanāli ļauj iesniegt ziņojumu vismaz visos turpmāk minētajos veidos:

2.  Īpašie ziņošanas kanāli ļauj iesniegt ziņojumu vismaz visos turpmāk minētajos veidos:

a)  rakstisks ziņojums drukātā vai elektroniskā formātā;

a)  rakstisks ziņojums drukātā vai elektroniskā formātā;

b)  mutisks — ierakstīts vai neierakstīts — ziņojums pa tālruni;

b)  mutisks — ierakstīts vai neierakstīts — ziņojums pa tālruni;

c)  klātienē tiekoties ar īpaši norīkotiem kompetentās iestādes darbiniekiem.

c)  klātienē tiekoties ar īpaši norīkotiem kompetentās iestādes darbiniekiem darba ņēmēju pārstāvja klātbūtnē, ja ziņojošā persona to pieprasa.

3.  Kompetentās iestādes nodrošina, ka ziņojums, kas saņemts citā veidā, nevis izmantojot šā panta 1. un 2. punktā minētos šim nolūkam paredzētos ziņošanas kanālus, tiek nekavējoties un bez izmaiņām nosūtīts kompetentās iestādes īpaši norīkotajiem darbiniekiem, izmantojot tam paredzētus saziņas kanālus.

3.  Kompetentās iestādes nodrošina, ka ziņojums, kas saņemts citā veidā, nevis izmantojot šā panta 1. un 2. punktā minētos šim nolūkam paredzētos ziņošanas kanālus, tiek nekavējoties un bez izmaiņām nosūtīts kompetentās iestādes īpaši norīkotajiem darbiniekiem, izmantojot tam paredzētus saziņas kanālus.

4.  Dalībvalstis izveido procedūras, ar ko nodrošina, ka gadījumos, kad ziņojums sākotnēji ir adresēts personai, kas nav iecelta par ziņojumu atbildīgo apstrādātāju, šī persona tiek atturēta izpaust jebkādu informāciju, kas var palīdzēt identificēt ziņojošo vai iesaistīto personu.

4.  Dalībvalstis izveido procedūras, ar ko nodrošina, ka gadījumos, kad ziņojums sākotnēji ir adresēts personai, kas nav iecelta par ziņojumu atbildīgo apstrādātāju, šī persona tiek atturēta izpaust jebkādu informāciju, kas var palīdzēt identificēt ziņojošo vai iesaistīto personu.

Grozījums Nr.    94

Direktīvas priekšlikums

8. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

8. pants

8. pants

Īpaši norīkoti darbinieki

Īpaši norīkoti darbinieki

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentajās iestādēs ir darbinieki, kas ir īpaši norīkoti apstrādāt ziņojumus. Īpaši norīkotie darbinieki saņem īpašu apmācību ziņojumu apstrādes nolūkā.

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentajās iestādēs ir pietiekami daudz kompetentu darbinieku, kas ir īpaši norīkoti darboties ar ziņojumiem. Īpaši norīkotie darbinieki saņem īpašu apmācību ziņojumu apstrādes nolūkā un ievēro saskaņā ar šo direktīvu paredzētās konfidencialitātes prasības.

2.  Īpaši norīkotie darbinieki pilda šādas funkcijas:

2.  Īpaši norīkotie darbinieki pilda šādas funkcijas:

a)  jebkurai ieinteresētajai personai sniedz informāciju par ziņošanas procedūrām;

a)  jebkurai ieinteresētajai personai sniedz informāciju par ziņošanas procedūrām;

b)  saņem ziņojumus un veic to pēckontroli;

b)  saņem ziņojumus un veic to pēckontroli. Viņi nosaka, vai ziņojums ietilpst šīs direktīvas jomā;

c)  sazinās ar ziņojošo personu, lai to informētu par izmeklēšanas gaitu un rezultātu.

c)  sazinās ar ziņojošo personu, lai to informētu par izmeklēšanas gaitu un rezultātu.

Grozījums Nr.    95

Direktīvas priekšlikums

9. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

9. pants

9. pants

Ārējai ziņošanai piemērojamās procedūras

Ārējai ziņošanai piemērojamās procedūras

1.  Ārējai ziņošanai piemērojamās procedūras paredz:

1.  Ārējai ziņošanai piemērojamās procedūras paredz:

a)  veidu, kādā kompetentā iestāde var pieprasīt ziņojošai personai precizēt iesniegto informācijai vai sniegt papildu informāciju, kas ziņojošai personai ir pieejama;

a)  veidu, kādā kompetentā iestāde var pieprasīt ziņojošai personai precizēt iesniegto informācijai vai sniegt papildu informāciju, kas ziņojošai personai ir pieejama;

 

aa)  konfidenciālu ziņojuma saņemšanas apstiprinājumu, ko ziņojošajai personai nosūta septiņu dienu laikā pēc saņemšanas;

b)  saprātīgu termiņu, kas nepārsniedz trīs mēnešus vai sešus mēnešus pienācīgi pamatotos gadījumos, kurā jāsniedz ziņojošai personai informācija par ziņojuma pēckontroli, un šīs informācijas sniegšanas veidu un saturu;

b)  saprātīgu termiņu, kas nepārsniedz divus mēnešus pēc ziņojuma saņemšanas apstiprināšanas, kurā rūpīgi jāveic ziņojuma pēckontrole, vajadzīgas gadījumā veicot arī pienācīgus pasākumus, kā arī veicot izmeklēšanu par ziņojuma priekšmetu, un jāsniedz ziņojošai personai informācija par ziņojuma pēckontroli, un šīs informācijas sniegšanas veidu un saturu. Pienācīgi pamatotos gadījumos šo termiņu var pagarināt uz četriem mēnešiem;

 

ba)  pēckontroli attiecībā uz anonīmu ziņošanu saskaņā ar noteikumiem, ko šai sakarā paredz valsts tiesību akti;

c)  konfidencialitātes režīmu, kas jāpiemēro ziņojumiem, tostarp detalizētu to apstākļu aprakstu, kuros ziņojošās personas konfidenciālie dati var tikt atklāti.

c)  konfidencialitātes režīmu, kas jāpiemēro ziņojumiem, tostarp detalizētu to apstākļu aprakstu, kuros ziņojošās personas un iesaistītas personas konfidenciālie dati var tikt atklāti;

 

ca)  iespēju apspriesties ar ziņojošo personu un tās iespēju sniegt komentārus izmeklēšanas laikā, kā arī iespēju šos komentārus ņemt vērā, ja kompetentā iestāde tos uzskata par būtiskiem.

2.  Šā panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajā detalizētajā aprakstā iekļauj izņēmuma gadījumus, kuros, iespējams, nevarēs nodrošināt personas datu konfidencialitāti, tostarp, kad datu izpaušana ir nepieciešama un samērīga valsts vai Savienības tiesību aktu prasība izmeklēšanas vai tai sekojošas tiesvedības kontekstā vai nepieciešama, lai aizsargātu citu personu brīvības, arī iesaistītās personas tiesības uz aizstāvību, un katrā izņēmuma gadījumā tiek ievērotas atbilstošās attiecīgajos tiesību aktos paredzētās garantijas.

2.  Šā panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajā detalizētajā aprakstā iekļauj izņēmuma gadījumus, kuros, iespējams, nevarēs nodrošināt personas datu konfidencialitāti, tostarp, kad datu izpaušana ir nepieciešama un samērīga valsts vai Savienības tiesību aktu prasība izmeklēšanas vai tai sekojošas tiesvedības kontekstā vai nepieciešama, lai aizsargātu citu personu brīvības, arī iesaistītās personas tiesības uz aizstāvību, un katrā izņēmuma gadījumā tiek ievērotas atbilstošās attiecīgajos tiesību aktos paredzētās garantijas.

3.  Šā panta 1. punkta c) apakšpunktā minētais detalizētais apraksts ir skaidrā un viegli saprotamā valodā un viegli pieejams ziņojošām personām.

3.  Šā panta 1. punkta c) apakšpunktā minētais detalizētais apraksts ir skaidrā un viegli saprotamā valodā un viegli pieejams ziņojošām personām.

Grozījums Nr.    96

Direktīvas priekšlikums

10. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

10. pants

10. pants

Informācija par ziņojumu saņemšanu un to pēckontroli

Informācija par ziņojumu saņemšanu un to pēckontroli

Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes savā tīmekļa vietnē atsevišķā, labi pamanāmā un pieejamā sadaļā publicē šādu informāciju:

Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes savā tīmekļa vietnē atsevišķā, labi pamanāmā un pieejamā sadaļā publicē šādu informāciju:

a)  nosacījumi, kuriem ziņojošām personām jāatbilst, lai tās būtu tiesīgas saņemt šajā direktīvā paredzēto aizsardzību;

a)  nosacījumi, kuriem ziņojošām personām jāatbilst, lai tās būtu tiesīgas saņemt šajā direktīvā paredzēto aizsardzību;

b)  saziņas kanāli ziņojumu saņemšanai un to pēckontrolei;

b)  saziņas kanāli ziņojumu saņemšanai un to pēckontrolei;

i)  tālruņa numuri, norādot, vai šajās tālruņa līnijās veiktās sarunas tiek ierakstītas vai ne;

i)  tālruņa numuri, norādot, vai šajās tālruņa līnijās veiktās sarunas tiek ierakstītas vai ne;

ii)  īpašas pasta un elektroniskā pasta adreses, kas ir drošas un nodrošina konfidencialitāti, lai sazinātos ar īpaši norīkotajiem darbiniekiem;

ii)  īpašas pasta un elektroniskā pasta adreses, kas ir drošas un nodrošina konfidencialitāti, lai sazinātos ar īpaši norīkotajiem darbiniekiem;

c)  pārkāpumu ziņošanai piemērojamās procedūras, kas minētas 9. pantā;

c)  pārkāpumu ziņošanai piemērojamās procedūras, kas minētas 9. pantā;

d)  konfidencialitātes režīms, ko piemēro ziņojumiem, un jo īpaši informācija attiecībā uz personas datu apstrādi saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 13. pantu, Direktīvas (ES) 2016/680 13. pantu un Regulas (EK) Nr. 45/2001 11. pantu;

d)  konfidencialitātes režīms, ko piemēro ziņojumiem, un jo īpaši informācija attiecībā uz personas datu apstrādi saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 5. un 13. pantu, Direktīvas (ES) 2016/680 13. pantu un Regulas (EK) Nr. 45/2001 11. pantu;

e)  ziņojumu pēckontroles veids;

e)  ziņojumu pēckontroles veids;

f)  tiesiskās aizsardzības līdzekļi un procedūras, kas pieejamas represiju gadījumā, un iespējas saņemt konfidenciālas konsultācijas personām, kas apsver ziņošanu;

f)  tiesiskās aizsardzības līdzekļi un procedūras, kas pieejamas represiju gadījumā, un iespējas saņemt konfidenciālas konsultācijas personām, kas apsver ziņošanu;

g)  paziņojums, kurā skaidri paskaidrots, ka personas, kuras atklāj informāciju kompetentajai iestādei saskaņā ar šo direktīvu, netiek uzskatītas par tādām, kas pārkāpušas kādu informācijas izpaušanas ierobežojumu, ko tām piemēro līgums vai kāds normatīvo vai administratīvo aktu noteikums, un tās nav saucamas pie jebkādas atbildības par šādu izpaušanu.

g)  paziņojums, kurā skaidri paskaidrots, ka personas, kuras atklāj informāciju kompetentajām iestādēm saskaņā ar šo direktīvu, netiek uzskatītas par tādām, kas pārkāpušas kādu informācijas izpaušanas ierobežojumu, ko tām piemēro līgums vai kāds normatīvo vai administratīvo aktu noteikums, un tās nav saucamas pie jebkādas atbildības par šādu izpaušanu.

 

ga)   gada ziņojums par saņemtajiem brīdinājumiem un to izskatīšanu, kurā ievērota notiekošās izmeklēšanas konfidencialitāte;

 

gb)  14.a pantā paredzētās vienotās neatkarīgās administratīvās iestādes kontaktinformācija.

Grozījums Nr.    97

Direktīvas priekšlikums

11. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

11. pants

11. pants

Saņemto ziņojumu uzskaite

Saņemto ziņojumu uzskaite

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes reģistrē visus saņemtos ziņojumus.

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes reģistrē visus saņemtos ziņojumus atbilstoši šajā direktīvā paredzētajām konfidencialitātes prasībām. Ziņojumus glabā ne ilgāk par laiku, kas ir nepieciešams un samērīgs ziņošanas procedūras vajadzībām, un tos izdzēš, tiklīdz beigusies ziņošanas procedūra. Personas datus, kurus satur šie ziņojumi, apstrādā saskaņā ar Savienības datu aizsardzības tiesību aktiem.

2.  Kompetentās iestādes nekavējoties apstiprina rakstisko ziņojumu saņemšanu, atbildot uz ziņojošās personas norādīto pasta vai elektronisko adresi, izņemot, ja ziņojošā persona ir skaidri lūgusi to nedarīt vai kompetentā iestāde pamatoti uzskata, ka rakstiskā ziņojuma saņemšanas apstiprināšana apdraudētu ziņojošās personas identitātes aizsardzību.

2.  Kompetentās iestādes un privātā un publiskā sektora juridiskās struktūras nekavējoties apstiprina rakstisko ziņojumu saņemšanu, atbildot uz ziņojošās personas norādīto pasta vai elektronisko adresi, izņemot, ja ziņojošā persona ir skaidri lūgusi to nedarīt vai kompetentā iestāde pamatoti uzskata, ka rakstiskā ziņojuma saņemšanas apstiprināšana apdraudētu ziņojošās personas identitātes aizsardzību.

3.  Ja ziņošanai tiek izmantota tālruņa līnija ar ierakstīšanas iespēju, ar ziņojošās personas piekrišanu kompetentajai iestādei ir tiesības dokumentēt mutisko ziņošanu vienā no turpmāk minētajiem veidiem:

3.  Ja ziņošanai tiek izmantota tālruņa līnija ar ierakstīšanas iespēju, ar ziņojošās personas piekrišanu un ar nosacījumu, ka tiek ievērotas šīs direktīvas paredzētās konfidencialitātes prasības, kompetentās iestādes un privātā un publiskā sektora juridiskās struktūras dokumentē mutisko ziņošanu vienā no turpmāk minētajiem veidiem:

a)  sarunas ieraksts pastāvīgā un izgūstamā formā;

a)  sarunas ieraksts pastāvīgā un izgūstamā formā;

b)  pilnīgs un precīzs sarunas pieraksts, ko sagatavojuši īpaši norīkotie kompetentās iestādes darbinieki.

b)  pilnīgs un precīzs sarunas pieraksts, ko sagatavojuši īpaši norīkotie kompetentās iestādes darbinieki.

Kompetentā iestāde piedāvā ziņojošai personai iespēju pārbaudīt, izlabot un apstiprināt sarunas pierakstu ar parakstu.

Kompetentās iestādes un privātā un publiskā sektora juridiskās struktūras piedāvā ziņojošai personai iespēju pārbaudīt, izlabot un apstiprināt sarunas pierakstu ar parakstu.

4.  Ja ziņošanai izmanto tālruņa līniju bez ierakstīšanas iespējas, kompetentajai iestādei ir tiesības dokumentēt mutisko ziņošanu precīza sarunas protokola formā, ko sagatavo īpaši norīkotie darbinieki. Kompetentā iestāde piedāvā ziņojošai personai iespēju pārbaudīt, izlabot un apstiprināt sarunas protokolu ar parakstu.

4.  Ja ziņošanai izmanto tālruņa līniju bez ierakstīšanas iespējas, kompetentās iestādes un privātā un publiskā sektora juridiskās struktūras dokumentē mutisko ziņošanu precīza sarunas protokola formā, ko sagatavo īpaši norīkotie darbinieki. Kompetentās iestādes un privātā un publiskā sektora juridiskās struktūras piedāvā ziņojošai personai iespēju pārbaudīt, izlabot un apstiprināt sarunas pierakstu ar parakstu.

5.  Ja persona pieprasa tikšanos ar kompetentās iestādes īpaši norīkotajiem darbiniekiem, lai ziņotu saskaņā ar 7. panta 2. punkta c) apakšpunktu, kompetentās iestādes ar ziņojošās personas piekrišanu nodrošina pilnīga un precīza sanāksmes pieraksta glabāšanu pastāvīgā un izgūstamā formā. Kompetentajai iestādei ir tiesības dokumentēt sanāksmes pierakstu vienā no minētajiem veidiem:

5.  Ja persona pieprasa tikšanos ar kompetento iestāžu vai privātā un publiskā sektora juridisko struktūru īpaši norīkotajiem darbiniekiem, lai ziņotu saskaņā ar 7. panta 2. punkta c) apakšpunktu, kompetentās iestādes un privātā un publiskā sektora juridiskās struktūras ar ziņojošās personas piekrišanu nodrošina pilnīga un precīza sanāksmes pieraksta glabāšanu pastāvīgā un izgūstamā formā. Kompetentās iestādes un privātā un publiskā sektora juridiskās struktūras dokumentē sanāksmes pierakstu vienā no minētajiem veidiem:

a)  sarunas ieraksts pastāvīgā un izgūstamā formā;

a)  sarunas ieraksts pastāvīgā un izgūstamā formā;

b)  precīzs sanāksmes protokols, ko sagatavojuši īpaši norīkotie kompetentās iestādes darbinieki.

b)  precīzs sanāksmes protokols, ko sagatavojuši īpaši norīkotie kompetentās iestādes un privātā un publiskā sektora juridisko struktūru darbinieki.

Kompetentā iestāde piedāvā ziņojošai personai iespēju pārbaudīt, izlabot un apstiprināt sanāksmes protokolu ar parakstu.

Kompetentās iestādes un privātā un publiskā sektora juridiskās struktūras piedāvā ziņojošai personai iespēju pārbaudīt, izlabot un apstiprināt sanāksmes pierakstu ar parakstu.

 

5.a  Ja kļūst aktuāls jautājums par 9. panta 1. punkta c) apakšpunktā minēto atklāšanu, kompetentās iestādes par to informē ziņojošo personu un nosūta tai rakstisku pamatojumu, kurā izskaidroti attiecīgo konfidenciālo datu atklāšanas iemesli. Ziņojošai personai piedāvā iespēju pārbaudīt un apstiprināt šo pamatojumu un piekrist, ka ir iestājušies atklāšanas iemesli.

 

Grozījums Nr.    98

Direktīvas priekšlikums

13. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

13. pants

13. pants

Ziņojošo personu aizsardzības nosacījumi

Ziņojošo personu aizsardzības nosacījumi

1.  Ziņojošā persona ir tiesīga saņemt šajā direktīvā paredzēto aizsardzību, ja tai ir pamatots iemesls uzskatīt, ka ziņošanas brīdī paziņotā informācija bijusi patiesa un ka uz šo informāciju attiecas šīs direktīvas darbības joma.

1.  Persona, kas ziņo iekšēji vai ārēji, vai abējādi, ir tiesīga saņemt šajā direktīvā paredzēto aizsardzību, ja tai ir pamatots iemesls uzskatīt, ka ziņošanas brīdī paziņotā informācija bijusi patiesa un ka uz šo informāciju attiecas šīs direktīvas darbības joma.

2.  Persona, kas ziņo ārēji, ir tiesīga saņemt šajā direktīvā paredzēto aizsardzību, ja tā atbilst vienam no turpmāk minētajiem nosacījumiem:

 

a)  persona vispirms ziņoja iekšēji, bet uz ziņojumu netika atbilstoši reaģēts saprātīgā termiņā, kas noteikts 5. pantā;

 

b)  ziņojošai personai iekšējie ziņošanas kanāli nebija pieejami vai nav pamatoti uzskatīt, ka ziņojošā persona varēja zināt par šādu kanālu pieejamību;

 

c)  iekšējo ziņošanas kanālu lietošana ziņojošajai personai nebija obligāta saskaņā ar 4. panta 2. punktu;

 

d)  ņemot vērā ziņojuma priekšmetu, nav pamatoti gaidīt, ka ziņojošā persona būtu izmantojusi iekšējos ziņošanas kanālus;

 

e)  personai bija pamatots iemesls uzskatīt, ka iekšējo ziņošanas kanālu lietošana varētu apdraudēt kompetento iestāžu veikto izmeklēšanas darbību efektivitāti;

 

f)   saskaņā ar Savienības tiesībām personai bija tiesības ziņot tieši kompetentajai iestādei, izmantojot ārējos ziņošanas kanālus.

 

3.  Persona, kas ziņojusi attiecīgajām Savienības struktūrām, birojiem vai aģentūrām par pārkāpumiem, uz kuriem attiecas šīs direktīvas darbības joma, ir tiesīga saņemt šajā direktīvā paredzēto aizsardzību saskaņā ar tiem pašiem nosacījumiem, ko piemēro personai, kura ārēji ziņojusi atbilstoši 2. punktā paredzētajiem nosacījumiem.

3.  Persona, kas ziņojusi attiecīgajām Savienības struktūrām, birojiem vai aģentūrām par pārkāpumiem, uz kuriem attiecas šīs direktīvas darbības joma, ir tiesīga saņemt šajā direktīvā paredzēto aizsardzību saskaņā ar tiem pašiem nosacījumiem, ko piemēro personai, kura ziņojusi atbilstoši 1. punktā paredzētajiem nosacījumiem.

4.  Persona, kura publiski atklāj informāciju par pārkāpumiem, uz kuriem attiecas šīs direktīvas darbības joma, ir tiesīga saņemt šajā direktīvā paredzēto aizsardzību, ja:

4.  Persona, kura publiski atklāj informāciju par pārkāpumiem, uz kuriem attiecas šīs direktīvas darbības joma, ir tiesīga saņemt šajā direktīvā paredzēto aizsardzību, ja:

a)  persona vispirms ziņojusi iekšēji un/vai ārēji saskaņā ar II un III nodaļu un šā panta 2. punktu, bet uz ziņojumu netika atbilstoši reaģēts saprātīgā termiņā, kas noteikts 6. panta 2. punkta b) apakšpunktā un 9. panta 1. punkta b) apakšpunktā; vai

a)  persona vispirms ziņojusi iekšēji un/vai ārēji saskaņā ar II un III nodaļu un šā panta 1. punktu, bet uz ziņojumu netika atbilstoši reaģēts saprātīgā termiņā, kas noteikts 5. panta 1. punkta d) apakšpunktā un 9. panta 1. punkta b) apakšpunktā; vai

b)   nav pamatoti gaidīt, ka persona varētu lietot iekšējos un/vai ārējos ziņošanas kanālus nenovēršama vai nepārprotama sabiedrības interešu apdraudējuma vai lietas īpašo apstākļu dēļ, vai gadījumos, kad pastāv nenovēršama kaitējuma risks.

b)   personai ir pamats uzskatīt, ka nav pamatoti gaidīt, ka varētu lietot iekšējos un/vai ārējos ziņošanas kanālus, piemēram, nenovēršama vai nepārprotama sabiedrības interešu apdraudējuma vai kaitējuma vai lietas īpašo apstākļu dēļ, piemēram, gadījumos, kad ziņojošajai personai ir pamats uzskatīt, ka starp pārkāpuma nodarītāju un kompetento iestādi pastāv slepena vienošanās vai ka attiecīgās ārējās iestādes tieši vai netieši piedalās iespējamajā pārkāpuma, vai ka pierādījumi var būt paslēpti vai iznīcināti, vai gadījumos, kad pastāv ārkārtas situācija vai nenovēršama kaitējuma risks.

 

4.a  Anonīmi ziņojošas personu, kuras identitāte tiek darīta zināma vēlāk, aizsargā saskaņā ar šo direktīvu tieši tāpat kā ziņojošu personu, kuras identitāte bija publiski zināma jau kopš ziņošanas vai informācijas publiskas izpaušanas brīža.

Grozījums Nr.    99

Direktīvas priekšlikums

14. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

14. pants

14. pants

Aizliegums īstenot represijas pret ziņojošām personām

Aizliegums īstenot represijas pret ziņojošām personām

Dalībvalstis veic pasākumus, kas nepieciešami, lai aizliegtu jebkādas tiešas vai netiešas represijas pret ziņojošām personām, kas atbilst 13. panta nosacījumiem, jo īpaši šādā formā:

Dalībvalstis veic pasākumus, kas nepieciešami, lai aizliegtu jebkādas tiešas vai netiešas represijas pret ziņojošām personām, kas atbilst 13. panta nosacījumiem, pret personām, kas ir iecerējušas ziņot, un pret veicinātājiem, jo īpaši šādā formā:

a)  atcelšana no amata, pagaidu atlaišana no darba, atlaišana vai līdzvērtīgas darbības;

a)  atcelšana no amata, pagaidu atlaišana no darba, atlaišana vai līdzvērtīgas darbības;

b)  pazemināšana amatā vai paaugstinājuma liegšana;

b)  pazemināšana amatā vai paaugstinājuma liegšana;

c)  pienākumu maiņa, darbavietas atrašanās vietas maiņa, algas samazinājums, darba laika izmaiņas;

c)  pienākumu maiņa, darbavietas atrašanās vietas maiņa, algas samazinājums, darba laika izmaiņas;

d)  apmācību liegšana;

d)  apmācību liegšana;

e)  negatīvs darba novērtējums vai darba atsauksme;

e)  negatīvs darba novērtējums vai darba atsauksme;

f)  jebkādas disciplīnas piemērošana vai administrēšana, rājiens vai cits sods, tostarp naudas sods;

f)  jebkādas disciplīnas piemērošana vai administrēšana, rājiens vai cits sods, tostarp naudas sods;

g)  spaidi, iebiedēšana, aizskaršana vai izstumšana darbavietā;

g)  spaidi, iebiedēšana, aizskaršana vai izstumšana;

h)  diskriminācija, neizdevīgs stāvoklis vai nevienlīdzīga attieksme;

h)  diskriminācija, neizdevīgs stāvoklis vai nevienlīdzīga attieksme;

i)  terminēta līguma nepārveidošana par pastāvīgu līgumu;

i)  terminēta līguma nepārveidošana par pastāvīgu līgumu;

j)  terminēta līguma priekšlaicīga izbeigšana vai neatjaunošana;

j)  terminēta līguma priekšlaicīga izbeigšana vai neatjaunošana;

k)  kaitējums, tostarp personas reputācijai, finansiāls zaudējums, uzņēmējdarbības zaudējums un ienākumu zudums;

k)  kaitējums, tostarp personas reputācijai, jo īpaši sociālajos medijos, finansiāls zaudējums, arī uzņēmējdarbības zaudējums un ienākumu zudums;

l)  iekļaušana melnajā sarakstā, pamatojoties uz formālu vai neformālu nozares vai sektora līmeņa nolīgumu, kas nozīmē, ka persona turpmāk nevarēs atrast darbu attiecīgajā nozarē vai sektorā;

l)  iekļaušana melnajā sarakstā, pamatojoties uz formālu vai neformālu nozares vai sektora līmeņa nolīgumu, kas nozīmē, ka persona turpmāk nevarēs atrast darbu attiecīgajā nozarē vai sektorā;

m)  preču vai pakalpojumu piegādes līguma priekšlaicīga izbeigšana vai atcelšana;

m)  preču vai pakalpojumu piegādes līguma priekšlaicīga izbeigšana vai atcelšana šīs direktīvas aptvertas ziņošanas dēļ;

n)  licences vai atļaujas anulēšana.

n)  licences vai atļaujas anulēšana;

 

na)  obligāti psihiatriska vai medicīniska atzinuma pieprasījumi;

 

nb)  drošības pielaides apturēšana vai atcelšana.

Grozījums Nr.    100

Direktīvas priekšlikums

14.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

14.a pants

 

Neatkarīgas trešās personas atbalsts ziņojošajai personai

 

1.  Dalībvalstis paredz, ka ziņojošai personai vai personai, kas plāno ziņot vai publiski izpaust informāciju, šajā nolūkā sniedz atbalstu. Šo atbalstu sniedz, nodrošinot šajā punktā minēto personu identitātes konfidencialitāti, un jo īpaši tas var izpausties kā:

 

a)  neitrāls, konfidenciāls un bezmaksas padoms, jo īpaši par šīs direktīvas darbības jomu, ziņošanas kanāliem un ziņojošajai personai piešķirto aizsardzību, kā arī par iesaistītās personas tiesībām;

 

b)  juridisks padoms juridiska strīda gadījumā saskaņā ar 15. panta 8. punktu;

 

c)  psiholoģisks atbalsts saskaņā ar 15. panta 8. punktu.

 

2.  Šo atbalstu var sniegt informācijas centrs vai vienota un skaidri noteikta neatkarīga administratīvā iestāde.

Grozījums Nr.    101

Direktīvas priekšlikums

14.b pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

14.b pants

 

Pienākums saglabāt ziņojošo personu identitātes konfidencialitāti

 

1. Ziņojošās personas identitāti nedrīkst izpaust bez šīs personas nepārprotamas piekrišanas. Konfidencialitātes prasība attiecas arī uz informāciju, ko ir iespējams izmantot ziņojošās personas identificēšanai.

 

2. Ikvienai personai, kuras rīcībā nonāk šā panta 1. punktā minētie dati, ir pienākums šādus datus aizsargāt.

 

3. Iesaistītā persona nekādā gadījumā nav tiesīga iegūt informāciju par ziņojošās personas identitāti.

 

4. Apstākļi, kad ziņojošās personas konfidenciālos datus drīkst izpaust, ir tikai tādi gadījumi, kad datu izpaušana ir nepieciešams un samērīgs pienākums, ko uzliek Savienības vai valsts tiesību akti, izmeklēšanas vai tai sekojošas tiesvedības kontekstā vai nepieciešama, lai aizsargātu citu personu brīvības, arī iesaistītās personas tiesības uz aizstāvību, un katrā gadījumā jāievēro atbilstošās attiecīgajos tiesību aktos paredzētās garantijas.

 

5. Gadījumos, kas ir minēti 3. punktā, persona, kura ir iecelta, lai saņemtu ziņojumus un veiktu to pēckontroli, informē ziņojošo personu pirms ziņojošās personas konfidenciālo datu izpaušanas.

 

6. Iekšējos un ārējos ziņošanas kanālus izstrādā, izveido un darbina veidā, kas nodrošina ziņojošās personas identitātes konfidencialitāti un nepieļauj nepilnvarotu darbinieku piekļuvi. 

Grozījums Nr.    102

Direktīvas priekšlikums

15. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

15. pants

15. pants

Pasākumi ziņojošo personu aizsardzībai pret represijām

Pasākumi ziņojošo personu un veicinātāju aizsardzībai pret represijām

1.  Dalībvalstis veic visus pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu 13. pantā izklāstītajiem nosacījumiem atbilstošo ziņojošo personu aizsardzību pret represijām. Šādi pasākumi jo īpaši ietver 2.–8. punktā minētos.

1.  Dalībvalstis veic visus pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu 13. pantā izklāstītajiem nosacījumiem atbilstošo ziņojošo personu aizsardzību pret represijām. Šādi pasākumi jo īpaši ietver 2.–8. punktā minētos.

2.   Sabiedrībai ir viegli pieejama bezmaksas visaptveroša un neatkarīga informācija un konsultācijas par pieejamām procedūrām un tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, kas pieejami aizsardzībai pret represijām.

2.   Sabiedrībai ir viegli pieejama bezmaksas visaptveroša un neatkarīga informācija un konsultācijas par pieejamām procedūrām un tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, kas pieejami aizsardzībai pret represijām.

3.  Ziņojošām personām ir pieejama efektīva kompetento iestāžu palīdzība saistībā ar jebkādu atbilstošu iestādi, kas ir iesaistījusies to aizsardzībā pret represijām, tostarp, ja tas ir paredzēts valsts tiesību aktos, fakta, ka tās ir tiesīgas uz šajā direktīvā paredzēto aizsardzību, apstiprinājums.

3.  Ziņojošām personām un veicinātājiem ir pieejama efektīva kompetento iestāžu palīdzība saistībā ar jebkādu atbilstošu iestādi, kas ir iesaistījusies to aizsardzībā pret represijām, tostarp, ja tas ir paredzēts valsts tiesību aktos, fakta, ka tās ir tiesīgas uz šajā direktīvā paredzēto aizsardzību, apstiprinājums.

4.  Ja personas ziņo ārēji kompetentajām iestādēm vai publisko informāciju saskaņā ar šo direktīvu, tad netiek uzskatīts, ka tās ir pārkāpušas kādu informācijas izpaušanas ierobežojumu, ko tām piemēro līgums vai kāds normatīvo vai administratīvo aktu noteikums, un tās nav saucamas pie jebkādas atbildības par šādu izpaušanu.

4.  Ja personas ziņo ārēji kompetentajām iestādēm vai publisko informāciju saskaņā ar šo direktīvu, tad netiek uzskatīts, ka tās ir pārkāpušas kādu informācijas izpaušanas ierobežojumu, ko tām piemēro līgums vai kāds normatīvo vai administratīvo aktu noteikums, un tās nav saucamas pie jebkādas atbildības par šādu izpaušanu.

5.  Tiesvedībā par ziņojošai personai nodarīto kaitējumu un ar nosacījumu, ka ziņojošā persona pietiekami pamato, ka nodarītais kaitējums bijis kā pretdarbība par ziņojuma vai informācijas izpaušanu, personai, kas īstenojusi represīvo pasākumu, būtu jāpierāda, ka šis kaitējums nav ziņošanas sekas un noticis tikai pienācīgi pamatotu iemeslu dēļ.

5.  Tiesvedībā par ziņojošai personai nodarīto kaitējumu un ar nosacījumu, ka ziņojošā persona pietiekami pamato, ka nodarītais kaitējums bijis kā pretdarbība par ziņojuma vai informācijas izpaušanu, personai, kas īstenojusi represīvo pasākumu, būtu jāpierāda, ka šis kaitējums nav ziņošanas vai publiskošanas sekas un noticis tikai pienācīgi pamatotu iemeslu dēļ.

6.  Ziņojošām personām ir piekļuve atbilstošiem koriģējošiem pasākumiem aizsardzībai pret represijām, tostarp pagaidu tiesiskajai aizsardzībai, kamēr notiek tiesvedība, saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

6.  Ziņojošām personām un veicinātājiem ir piekļuve atbilstošiem koriģējošiem pasākumiem aizsardzībai pret represijām, tostarp pagaidu tiesiskajai aizsardzībai, kamēr notiek tiesvedība, saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

7.   Papildus atbrīvojumam no pasākumiem, procedūrām un tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, kas paredzēti Direktīvā (ES) 2016/943, tiesvedībā, tostarp par goda aizskaršanu, autortiesību vai slepenības pārkāpšanu, par kompensācijas prasībām saskaņā ar privātajām, publiskajām vai kolektīvajām darba tiesībām, ziņojošām personām ir tiesības paļauties uz to, ka varēs pieprasīt prasības noraidīšanu, pamatojoties uz to, ka ziņojums iesniegts vai informācija publiskota saskaņā ar šo direktīvu.

7.   Papildus atbrīvojumam no pasākumiem, procedūrām un tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, kas paredzēti Direktīvā (ES) 2016/943, tiesvedībā, tostarp par goda aizskaršanu, autortiesību vai slepenības pārkāpšanu, par kompensācijas prasībām saskaņā ar privātajām, publiskajām vai kolektīvajām darba tiesībām, ziņojošām personām ir tiesības paļauties uz to, ka varēs pieprasīt prasības noraidīšanu, pamatojoties uz to, ka ziņojums iesniegts vai informācija publiskota saskaņā ar šo direktīvu. Dalībvalstis veic arī pasākumus, kas nepieciešami, lai šādas tiesības pieprasīt prasības noraidīšanu ziņošanas sakarā attiecinātu arī uz atsevišķiem pilsoniskās sabiedrības organizāciju locekļiem.

8.  Papildus juridiskās palīdzības nodrošināšanai ziņojošām personām krimināllietās un pārrobežu civillietās saskaņā ar Direktīvu (ES) 2016/1919 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/52/EK63 un saskaņā ar valsts tiesību aktiem dalībvalstis var nodrošināt turpmākus juridiska vai finansiāla atbalsta pasākumus un atbalstīt ziņojošās personas tiesvedības laikā.

8.  Papildus juridiskās palīdzības nodrošināšanai ziņojošām personām krimināllietās un pārrobežu civillietās saskaņā ar Direktīvu (ES) 2016/1919 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/52/EK63 un saskaņā ar valsts tiesību aktiem dalībvalstis var nodrošināt turpmāku juridisku vai finansiālu palīdzību un atbalstu, tostarp psiholoģisko atbalstu, ziņojošajām personām tiesvedības laikā.

________________

________________

63 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/52/EK (2008. gada 21. maijs) par konkrētiem mediācijas aspektiem civillietās un komerclietās (OV L 136, 24.5.2008., 3. lpp.).

63 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/52/EK (2008. gada 21. maijs) par konkrētiem mediācijas aspektiem civillietās un komerclietās (OV L 136, 24.5.2008., 3. lpp.).

Grozījums Nr.    103

Direktīvas priekšlikums

15.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

15.a pants

 

Korektīvās darbības

 

Dalībvalstis veic pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu tiesiskās aizsardzības līdzekļus un pilnīgas kompensācijas par kaitējumu, ko cietušas 13. pantā izklāstītajiem nosacījumiem atbilstošas ziņojošās personas. Šādi tiesiskās aizsardzības līdzekļi var būt:

 

a) reintegrācija;

 

b) anulētas atļaujas, licences vai līguma atjaunošana;

 

c) kompensācija par faktiskiem vai turpmākiem finansiāliem zaudējumiem;

 

d) kompensācija par citādu ekonomisku vai nemateriālu kaitējumu.

Grozījums Nr.    104

Direktīvas priekšlikums

16. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Gadījumos, kad iesaistīto personu identitāte nav publiski zināma, kompetentās iestādes nodrošina to identitātes aizsardzību, kamēr notiek izmeklēšana.

2.  Kompetentās iestādes nodrošina iesaistīto personu identitātes aizsardzību, kamēr notiek izmeklēšana, bet nekādā ziņā ne pēc kriminālprocesa sākuma.

Grozījums Nr.    105

Direktīvas priekšlikums

16.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

16.a pants

 

Iesaistīto personu tiesības

 

Dalībvalstis nodrošina, ka konstatējumi un ziņas, kas izriet no šīs direktīvas aptvertas ziņošanas vai publiskošanas novērtēšanas vai izmeklēšanas vai ir tās izraisītas, nevienam nerada nepamatotu tiešu vai netiešu kaitējumu. Pilnībā ievēro arī tiesības uz lietas taisnīgu izskatīšanu vai taisnīgu tiesu.

Grozījums Nr.    106

Direktīvas priekšlikums

17. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

17. pants

17. pants

Sodi

Sodi

1.  Dalībvalstis paredz efektīvus, samērīgus un atturošus sodus, ko piemēro fiziskām vai juridiskām personām, kuras:

1.  Dalībvalstis paredz efektīvus, samērīgus un atturošus sodus, ko piemēro fiziskām vai juridiskām personām, kuras:

a)  traucē vai cenšas traucēt ziņošanu;

a)  traucē vai cenšas traucēt ziņošanu;

b)  veic represīvus pasākumus pret ziņojošām personām;

b)  veic represīvus pasākumus pret ziņojošām personām vai veicinātājiem;

c)  uzsāk maldinošu tiesvedību pret ziņojošām personām;

c)  uzsāk maldinošu tiesvedību pret ziņojošām personām;

d)  pārkāpj pienākumu saglabāt ziņojošo personu identitātes konfidencialitāti.

d)  pārkāpj pienākumu saglabāt ziņojošo personu un iesaistīto personu identitātes konfidencialitāti.

2.  Dalībvalstis paredz efektīvus, samērīgus un atturošus sodus, ko piemēro personām, kuras sniedz ļaunprātīgus un kaitējošus ziņojumus vai informāciju, tostarp paredz kompensācijas pasākumus personām, kurām nodarīts kaitējums ļaunprātīgu un kaitējošu ziņojumu vai informācijas rezultātā.

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka ziņojošām personām, kuras sniedz ziņojumus vai informāciju, par ko pierādīts, ka tie ir apzināti nepatiesi, piemēro efektīvus, samērīgus un atturošus sodus un ka pastāv kompensācijas pasākumi personām, kurām nodarīts kaitējums šādu ziņojumu vai informācijas rezultātā.

Grozījums Nr.    107

Direktīvas priekšlikums

17.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

17.a pants

 

Neatteikšanās no tiesībām un tiesiskās aizsardzības līdzekļiem

 

No šajā direktīvā paredzētajām tiesībām un tiesiskās aizsardzības līdzekļiem nevar atteikties vai tos ierobežot ne ar kādu vienošanos, politiku, nodarbinātības veidu vai apstākļiem, arī nekādu vienošanos šķīrējtiesā pirms strīda. Jebkādus mēģinājumus atcelt vai ierobežot šīs tiesības un tiesiskās aizsardzības līdzekļus uzskata par spēkā neesošiem un neizpildāmiem, un tiem var piemērot sodu vai sankcijas.

Grozījums Nr.    108

Direktīvas priekšlikums

17.b pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

17.b pants

 

Pienākums sadarboties

 

1. Dalībvalstu iestādes, kuras ir informētas par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem, uz kuriem attiecas šī direktīva, ātri informē visas pārējās attiecīgās dalībvalstu iestādes un/vai Savienības struktūras, birojus un aģentūras un lojāli, efektīvi un operatīvi sadarbojas ar tām.

 

2. Dalībvalstu iestādes, kurām citu dalībvalstu iestādes ir paziņojušas par iespējamiem Savienības tiesību aktu pārkāpumiem, uz kuriem attiecas šī direktīva, sniedz pienācīgu atbildi par darbībām, kas veiktas minētā paziņojuma sakarā, kā arī oficiāli apstiprina ziņojuma saņemšanu un norāda kontaktpunktu turpmākai sadarbībai.

 

3. Dalībvalstu iestādes sargā saņemto konfidenciālo informāciju, īpaši informāciju par ziņojošo personu identitāti un citu personisku informāciju.

 

4. Dalībvalstu iestādes nodrošina konfidenciālu piekļuvi informācijai, kas ir saņemta no ziņojošām personām, un laikus pārsūta papildu informācijas pieprasījumus.

 

5. Dalībvalstu iestādes laikus sniedz visu attiecīgo informāciju par Savienības vai valsts tiesību aktu pārkāpumiem starptautiskās lietās citām kompetentajām dalībvalstu iestādēm.

Grozījums Nr.    109

Direktīvas priekšlikums

18. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Jebkādu personas datu apstrādi, kas veikta saskaņā ar šo direktīvu, tostarp kompetento iestāžu veiktu personas datu apmaiņu vai nosūtīšanu, īsteno atbilstīgi Regulai (ES) Nr. 2016/679 un Direktīvai (ES) 2016/680. Jebkāda informācija apmaiņa vai nosūtīšana, ko veic kompetentās iestādes Savienības līmenī, būtu jāīsteno atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 45/2001. Personas datus, kas nav nepieciešami attiecīgās lietas izskatīšanai, nekavējoties izdzēš.

Jebkādu personas datu apstrādi, kas veikta saskaņā ar šo direktīvu, tostarp kompetento iestāžu veiktu personas datu apmaiņu vai nosūtīšanu, īsteno atbilstīgi Regulai (ES) Nr. 2016/679 un Direktīvai (ES) 2016/680. Jebkāda informācija apmaiņa vai nosūtīšana, ko veic kompetentās iestādes Savienības līmenī, būtu jāīsteno atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 45/2001. Personas datus, kas nav nepieciešami attiecīgās lietas izskatīšanai, nevāc vai, ja tie nejauši savākti, nekavējoties izdzēš.

Grozījums Nr.    110

Direktīvas priekšlikums

19. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

19. pants

19. pants

Labvēlīgāks režīms

Labvēlīgāks režīms un noteikumu stingrības nemazināšana klauzula

Neskarot 16. pantu un 17. panta 2. punktu, dalībvalstis var ieviest vai saglabāt noteikumus, kas ir labvēlīgāki ziņojošo personu tiesību aizsardzībai nekā šajā direktīvā paredzētie noteikumi.

1.  Neskarot 16. pantu un 17. panta 2. punktu, dalībvalstis var ieviest vai saglabāt noteikumus, kas ir labvēlīgāki ziņojošo personu tiesību aizsardzībai nekā šajā direktīvā paredzētie noteikumi.

 

1.a  Šīs direktīvas transponēšana nedod pamatu mazināt vispārējo aizsardzības līmeni, ko jomās, kurās tā piemērojama, ziņojošām personām jau paredz valsts tiesību akti.

Grozījums Nr.    111

Direktīvas priekšlikums

19.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

19.a pants

 

Sociālo partneru autonomijas ievērošana

 

Šī direktīva neskar sociālo partneru autonomiju un to tiesības uz kolektīviem līgumiem saskaņā ar valsts tiesību aktiem, tradīcijām un praksi un ievēro Līguma noteikumus.

Pamatojums

Ir svarīgi respektēt valstu darba tirgus modeļus, ievērojot sociālo partneru autonomiju.

Grozījums Nr.    112

Direktīvas priekšlikums

20. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a  Transponējot šo direktīvu, dalībvalstis var apsvērt neatkarīgas trauksmes cēlēju aizsardzības iestādes izveidi.

Grozījums Nr.    113

Direktīvas priekšlikums

21. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Dalībvalstis sniedz Komisijai visu attiecīgo informāciju par šīs direktīvas īstenošanu un piemērošanu. Ņemot vērā iesniegto informāciju, Komisija līdz 2023. gada 15. maijam iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs direktīvas īstenošanu un piemērošanu.

1.  Dalībvalstis sniedz Komisijai visu attiecīgo informāciju par šīs direktīvas īstenošanu un piemērošanu. Ņemot vērā iesniegto informāciju, Komisija līdz 2023. gada 15. maijam iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs direktīvas īstenošanu un piemērošanu. Šis ziņojums satur arī pirmo izvērtējumu par to, vai būtu lietderīgi šīs direktīvas darbības jomu attiecināt arī uz citām jomām vai Savienības aktiem.

Grozījums Nr.    114

Direktīvas priekšlikums

21. pants – 2. punkts – ca apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ca)  konstatētais pret ziņojošām personām vērsto represiju skaits.

Grozījums Nr.    115

Direktīvas priekšlikums

21. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Komisija līdz 2027. gada 15. maijam, ņemot vērā savu atbilstīgi 1. punktam iesniegto ziņojumu un dalībvalstu statistiku, kas iesniegta saskaņā ar 2. punktu, iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurā novērtēta to valsts tiesību aktu ietekme, ar kuriem transponē šo direktīvu. Ziņojumā tiek novērtēts veids, kādā direktīva ir darbojusies, un apsvērta vajadzība veikt papildu pasākumus, tostarp, kad nepieciešams, grozījumus ar mērķi paplašināt direktīvas darbības jomu, attiecinot to arī uz citām jomām vai Savienības tiesību aktiem.

3.  Komisija līdz 2025. gada 15. maijam, ņemot vērā savu atbilstīgi 1. punktam iesniegto ziņojumu un dalībvalstu statistiku, kas iesniegta saskaņā ar 2. punktu, iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurā novērtēta to valsts tiesību aktu ietekme, ar kuriem transponē šo direktīvu. Ziņojumā tiek novērtēts veids, kādā direktīva ir darbojusies un kāda ir iespējamā ietekme uz tādām pamattiesībām kā privātums, tiesības uz nevainīguma prezumpciju un tiesības uz taisnīgu tiesu, un apsvērta vajadzība veikt papildu pasākumus, tostarp, kad nepieciešams, grozījumus ar mērķi paplašināt direktīvas darbības jomu, attiecinot to arī uz citām jomām vai Savienības tiesību aktiem.

Grozījums Nr.    116

Direktīvas priekšlikums

21. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a  Šādu ziņojumus publisko un dara viegli piekļūstamus.

Grozījums Nr.    117

Direktīvas priekšlikums

21.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

21.a pants

 

Pielikuma atjaunināšana

 

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 21.b pantu, lai atjaunotu šīs direktīvas pielikumu, tiklīdz 1. panta 1. punkta a) apakšpunktā vai 1. panta 2. punktā noteiktajā materiālajā piemērošanas jomā nonāk jauns Savienības tiesību akts.

Grozījums Nr.    118

Direktīvas priekšlikums

21.b pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

21.b pants

 

Deleģēšanas īstenošana

 

1.  Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

 

2.  Pilnvaras pieņemt 21.a pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no [OV: ierakstīt šīs direktīvas spēkā stāšanās datumu]. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

 

3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 21.a pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

 

4.  Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

 

5.  Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

 

6.  Saskaņā ar 21.1 pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja trijos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par trim mēnešiem.

Grozījums Nr.    119

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – I daļa – B punkts – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

B.  1. panta a) punkta ii) apakšpunkts — finanšu pakalpojumi, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršana

B.  1. panta a) punkta ii) apakšpunkts — finanšu pakalpojumi, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, krāpšana nodokļu jomā, nodokļu apiešana, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršana1a

 

_________________

 

1a Ekskluzīvā ECON un LIBE kompetencē.

Grozījums Nr.    120

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – I daļa – Ba punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Ba.   1. panta a) punkta ii)apakšpunkta b) punkts — sociālie standarti, drošība un veselības aizsardzība darbā

 

1.   Eiropas Savienības sociālie standarti, ko jo īpaši reglamentē:

 

i)   Padomes 1978. gada 19. decembra Direktīva 79/7/EEK par pakāpenisku vienlīdzīgas attieksmes principa pret vīriešiem un sievietēm īstenošanu sociālā nodrošinājuma jautājumos (OV L 6, 10.1.1979., 24. lpp.);

 

ii)   Padomes 1991. gada 14. oktobra Direktīva 91/533/EEK par darba devēja pienākumu informēt darbiniekus par darba līguma vai darba attiecību nosacījumiem (OV L 288, 18.10.1991., 32. lpp.);

 

iii)   Padomes 1991. gada 25. jūnija Direktīva 91/383/EEK, kas papildina pasākumus, kuru mērķis ir veicināt uzlabojumus darba drošībā un veselības aizsardzībā attiecībā uz darba ņēmējiem, kas pieņemti darbā uz noteiktu laiku vai arī īslaicīgā darbā (OV L 206, 29.7.1991., 19. lpp.);

 

iv)   Padomes 1994. gada 22. jūnija Direktīva 94/33/EK par jauniešu darba aizsardzību (OV L 216, 20.8.1994., 12. lpp.);

 

v)   Padomes Direktīva 98/59/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz kolektīvo atlaišanu (OV L 225, 12.8.1998., 16. lpp.);

 

vi)   Padomes 1998. gada 29. jūnija Direktīva 98/49/EK par papildu pensijas tiesību saglabāšanu darbiniekiem un pašnodarbinātām personām, kas pārvietojas Kopienā (OV L 209, 25.7.1998., 46. lpp.);

 

vii)   Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīva 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju (OV L 303, 2.12.2000., 16. lpp.);

 

viii)   Padomes 2000. gada 29. jūnija Direktīva 2000/43/EK, ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības (OV L 180, 19.7.2000., 22. lpp.);

 

ix)   Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīva 2000/79/EK par Eiropas Nolīgumu par civilās aviācijas mobilo darba ņēmēju darba laika organizēšanu, kas noslēgts starp Eiropas Aviokompāniju asociāciju (AEA), Eiropas Transporta darbinieku federāciju (ETF), Eiropas Lidotāju asociāciju (ECA), Eiropas Reģionālo aviokompāniju asociāciju (ERA) un Starptautisko aviosabiedrību asociāciju (IACA) (OV L 302, 1.12.2000., 57. lpp.);

 

x)   Padomes 2001. gada 12. marta Direktīva 2001/23/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz darbinieku tiesību aizsardzību uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību vai uzņēmumu vai uzņēmējsabiedrību daļu īpašnieka maiņas gadījumā (OV L 82, 22.3.2001., 16. lpp.);

 

xi)   Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 11. marta Direktīva 2002/15/EK par darba laika organizēšanu personām, kas ir autotransporta apkalpes locekļi, (OV L 80, 23.3.2002., 35.–39. lpp.) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. marta Regula (EK) Nr. 561/2006, ar ko paredz dažu sociālās jomas tiesību aktu saskaņošanu saistībā ar autotransportu, groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3821/85 un Padomes Regulu (EK) Nr. 2135/98 un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 3820/85 (OV L 102, 11.4.2006., 1. lpp.);

 

xii)   Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 3. jūnija Direktīva 2003/41/EK par papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju darbību un uzraudzību (OV L 235, 23.9.2003., 10. lpp.);

 

xiii)   2004. gada 13. decembra Direktīva 2004/113/EK, ar kuru īsteno principu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm, attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu (OV L 373, 21.12.2004., 37. lpp.);

 

xiv)   Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 4. novembra Direktīva 2003/88/EK par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem (OV L 299, 18.11.2003., 9. lpp.);

 

xv)   Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. jūlija Direktīva 2006/54/EK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos (OV L 204, 26.7.2006., 23. lpp.);

 

xvi)   Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 22. oktobra Direktīva 2008/94/EK par darba ņēmēju aizsardzību to darba devēja maksātnespējas gadījumā (OV L 283, 28.10.2008., 36. lpp.);

 

xvii)   Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 7. jūlija Direktīva 2010/41/ES par to, kā piemērot vienlīdzīgas attieksmes principu vīriešiem un sievietēm, kas darbojas pašnodarbinātas personas statusā, un ar kuru atceļ Padomes Direktīvu 86/613/EEK (OV L 180, 15.7.2010., 1. lpp.);

 

xviii)   Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Direktīva 2014/54/ES par pasākumiem, ar ko veicina darba ņēmējiem piešķirto tiesību īstenošanu darba ņēmēju pārvietošanās brīvības jomā (OV L 128, 30.4.2014., 8. lpp.);

 

xix)   Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Direktīva 2014/67/ES par to, kā izpildīt Direktīvu 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1024/2012 par administratīvo sadarbību, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu (“IMI regula”) (OV L 159, 28.5.2014., 11. lpp.);

 

xx)   Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Direktīva 2014/50/ES par minimālo prasību noteikšanu, lai sekmētu darba ņēmēju mobilitāti starp dalībvalstīm, uzlabojot papildpensijas tiesību iegūšanu un saglabāšanu (OV L 128, 30.4.2014., 1. lpp.);

 

xxi)   Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 27. februāra Regula (EK) Nr. 450/2003 par darbaspēka izmaksu indeksu (OV L 69, 13.3.2003., 1. lpp.);

 

xxii)   Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regula (EK) Nr. 1071/2009, ar ko nosaka kopīgus noteikumus par autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanas nosacījumiem un atceļ Padomes Direktīvu 96/26/EK (OV L 300, 14.11.2009., 51. lpp.);

 

xxiii)   Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Regula (EK) Nr. 987/2009, ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (OV L 284, 30.10.2009., 1. lpp.);

 

xxiv)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 5. aprīļa Regula (ES) Nr. 492/2011 par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Savienībā (OV L 141, 27.5.2011., 1. lpp.);

 

xxv)   Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 11. marta Regula (ES) Nr. 223/2014 par Eiropas atbalsta fondu vistrūcīgākajām personām (OV L 72, 12.3.2014., 1. lpp.);

 

xxvi)   Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 20. maija Regula (ES) 2015/848 par maksātnespējas procedūrām (OV L 141, 5.6.2015., 19. lpp.).

 

2.   Standarti attiecībā uz drošību un veselības aizsardzību darbā, ko jo īpaši reglamentē:

 

i)   visas atsevišķās direktīvas Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta izpratnē;

 

ii)  Padomes 1992. gada 31. marta Direktīva 92/29/EEK par minimālajām drošības un veselības aizsardzības prasībām medicīniskās palīdzības uzlabošanai uz kuģiem (OV L 113, 30.4.1992., 19. lpp.);

 

iii)   2001. gada 3. decembra Direktīva 2001/95/EK par produktu vispārēju drošību (OV L 11, 15.1.2002., 4. lpp.);

 

iv)   Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 17. maija Direktīva 2006/42/EK par mašīnām, un ar kuru groza Direktīvu 95/16/EK (OV L 157, 9.6.2006., 24. lpp.);

 

v)   Komisijas 2006. gada 7. februāra Direktīva 2006/15/EK, ar ko, īstenojot Padomes Direktīvu 98/24/EK, izveido otru sarakstu ar orientējošām robežvērtībām vielu iedarbībai darbavietā un groza Direktīvu 91/322/EEK un 2000/39/EK (OV L 38, 9.2.2006., 36. lpp.);

 

vi)   Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 24. septembra Direktīva 2008/68/EK par bīstamo kravu iekšzemes pārvadājumiem (OV L 260, 30.9.2008., 13. lpp.);

 

vii)   Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Direktīva 2009/104/EK par drošības un veselības aizsardzības minimālajām prasībām, darba ņēmējiem lietojot darba aprīkojumu darbā (otrā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē) (OV L 260, 3.10.2009., 5. lpp.);

 

viii)   Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra Direktīva 2009/148/EK par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar pakļaušanu azbesta iedarbībai darba vietā (OV L 330, 16.12.2009., 28. lpp.);

 

ix)   Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 1338/2008 attiecībā uz Kopienas statistiku par sabiedrības veselību un veselības aizsardzību un drošību darbā (OV L 354, 31.12.2008., 70. lpp.).

Grozījums Nr.    121

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – I daļa – E punkts – nosaukums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

E.  1. panta a) punkta v) apakšpunkts — vides aizsardzība

E.  1. panta a) punkta v) apakšpunkts — vides aizsardzība, ilgtspējīga attīstība, atkritumu apsaimniekošana, jūras un gaisa piesārņojums un trokšņa piesārņojums, ūdens un augsnes aizsardzība un apsaimniekošana, dabas un bioloģiskās daudzveidības aizsardzība un klimata pārmaiņu apkarošana

Grozījums Nr.    122

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – I daļa – E punkts – 1. apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.   Noteikumi par vidisko atbildību, tostarp:

(NB! Šis virsraksts būtu jāievieto pirms I pielikuma 1. daļas E punkta i) apakšpunkta.)

Grozījums Nr.    123

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – I daļa – E punkts – iii apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

iii)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 995/2010 (2010. gada 20. oktobris), ar ko nosaka pienākumus tirgus dalībniekiem, kas laiž tirgū kokmateriālus un koka izstrādājumus (OV L 295, 12.11.2010., 23. lpp.);

svītrots

Grozījums Nr.    124

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – I daļa – E punkts – iv apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

iv)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/123/EK (2009. gada 21. oktobris), ar ko groza Direktīvu 2005/35/EK par kuģu radīto piesārņojumu un par sankciju ieviešanu par pārkāpumiem (OV L 280, 27.10.2009., 52. lpp.);

svītrots

Grozījums Nr.    125

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – I daļa – E punkts – v apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

v)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/757 (2015. gada 29. aprīlis) par jūras transporta oglekļa dioksīda emisiju monitoringu, ziņošanu un verifikāciju un ar ko groza Direktīvu 2009/16/EK (OV L 123, 19.5.2015., 55. lpp.);

svītrots

Grozījums Nr.    126

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – I daļa – E punkts – vi apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

vi)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1257/2013 (2013. gada 20. novembris) par kuģu pārstrādi un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1013/2006 un Direktīvu 2009/16/EK (OV L 330, 10.12.2013., 1. lpp.);

svītrots

Grozījums Nr.    127

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – I daļa – E punkts – vii apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

xvii)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 649/2012 (2012. gada 4. jūlijs) par bīstamo ķīmisko vielu eksportu un importu (OV L 201, 27.7.2012., 60. lpp.);

svītrots

Grozījums Nr.    128

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – I daļa – E punkts – viii apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

viii)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1907/2006 (2006. gada 18. decembris), kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.);

svītrots

Grozījums Nr.    129

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – I daļa – E punkts – ix apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ix)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/2193 (2015. gada 25. novembris) par ierobežojumiem attiecībā uz dažu piesārņojošu vielu emisiju gaisā no vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām (OV L 313, 28.11.2015., 1. lpp.).

svītrots

Grozījums Nr.    130

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – I daļa – E punkts – 1.a apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a    Noteikumi par piekļuvi vides informācijai:

 

i)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 28. janvāra Direktīva 2003/4/EK par vides informācijas pieejamību sabiedrībai un par Padomes Direktīvas 90/313/EEK atcelšanu (OV L 41, 14.2.2003., 26. lpp.);

 

ii)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.);

 

iii)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 6. septembra Regula (EK) Nr. 1367/2006 par to, kā Kopienas iestādēm un struktūrām piemērot Orhūsas Konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (OV L 264, 25.9.2006., 13. lpp.);

 

iv)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 14. marta Direktīva 2007/2/EK, ar ko izveido Telpiskās informācijas infrastruktūru Eiropas Kopienā (INSPIRE) (OV L 108, 25.4.2007., 1. lpp.);

 

v)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. maija Direktīva 2003/35/EK, ar ko paredz sabiedrības līdzdalību dažu ar vidi saistītu plānu un programmu izstrādē un ar ko attiecībā uz sabiedrības līdzdalību un iespēju griezties tiesās groza Padomes Direktīvas 85/337/EEK un 96/61/EK (OV L 156, 25.6.2003., 17. lpp.).

 

(NB! Šis punkts būtu jāiekļauj aiz E punkta ii) apakšpunkta.)

Grozījums Nr.    131

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – I daļa – E punkts – 1.b apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.b   Noteikumi par vidi un klimatu, tostarp:

 

i)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1293/2013 par vides un klimata pasākumu programmas (LIFE) izveidi, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 614/2007 (OV L 347, 20.12.2013., 185. lpp.);

 

ii)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīva 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu un ar ko groza un sekojoši atceļ Direktīvas 2001/77/EK un 2003/30/EK (OV L 140, 5.6.2009., 16. lpp.);

 

iii)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīva 2009/29/EK, ar ko Direktīvu 2003/87/EK groza, lai uzlabotu un paplašinātu Kopienas siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu (OV L 140, 5.6.2009., 63. lpp.), un visas saistītās regulas;

 

iv)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Regula (ES) Nr. 421/2014, ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā, jo paredzams, ka līdz 2020. gadam tiks īstenota starptautiska vienošanās par vienota un globāla tirgus mehānisma piemērošanu starptautiskās aviācijas emisijām (OV L 129, 30.4.2014., 1. lpp.);

 

v)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīva 2009/31/EK par oglekļa dioksīda ģeoloģisko uzglabāšanu un grozījumiem Padomes Direktīvā 85/337/EEK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 2000/60/EK, 2001/80/EK, 2004/35/EK, 2006/12/EK, 2008/1/EK un Regulā (EK) Nr. 1013/2006 (OV L 140, 5.6.2009., 114. lpp.);

 

vi)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija Regula (ES) Nr. 525/2013 par mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju pārraudzībai un ziņošanai un citas informācijas ziņošanai valstu un Savienības līmenī saistībā ar klimata pārmaiņām un par Lēmuma Nr. 280/2004/EK atcelšanu (OV L 165, 18.6.2013., 13. lpp.);

 

vii)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Regula (ES) Nr. 517/2014 par fluorētām siltumnīcefekta gāzēm un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 842/2006 (OV L 150, 20.5.2014., 195. lpp.);

 

viii)  Padomes 2003. gada 27. oktobra Direktīva 2003/96/EK, kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai (OV L 283, 31.10.2003., 51. lpp.);

 

ix)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Direktīva 2012/27/ES par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK (OV L 315, 14.11.2012., 1. lpp.).

Grozījums Nr.    132

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – I daļa – E punkts – 1.c apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.c   Noteikumi par ilgtspējīgu attīstību un atkritumu apsaimniekošanu, tostarp:

 

i)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīva 2008/98/EK par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.);

 

ii)  Padomes 1999. gada 26. aprīļa Direktīva 1999/31/EK par atkritumu poligoniem (OV L 182, 16.7.1999., 1. lpp.);

 

iii)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 14. jūnija Regula (EK) Nr. 1013/2006 par atkritumu sūtījumiem (OV L 190, 12.7.2006., 1. lpp.);

 

iv)  Eiropas Parlamenta un Padomes 1994. gada 20. decembra Direktīva 94/62/EK par iepakojumu un izlietoto iepakojumu (OV L 365, 31.12.1994., 10. lpp.);

 

v)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 29. aprīļa Direktīva (ES) 2015/720, ar ko groza Direktīvu 94/62/EK attiecībā uz vieglās plastmasas iepirkumu maisiņu patēriņa samazināšanu (OV L 115, 6.5.2015., 11. lpp.);

 

vi)  Direktīva 2012/19/ES par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (EEIA) (OV L 197, 24.7.2012., 38. lpp.);

 

vii)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 6. septembra Direktīva 2006/66/EK par baterijām un akumulatoriem, un bateriju un akumulatoru atkritumiem un ar ko atceļ Direktīvu 91/157/EEK (OV L 266, 26.9.2006., 1. lpp.);

 

viii)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 8. jūnija Direktīva 2011/65/ES par dažu bīstamu vielu izmantošanas ierobežošanu elektriskās un elektroniskās iekārtās (OV L 174, 1.7.2011., 88. lpp.);

 

ix)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. septembra Direktīva 2000/53/EK par nolietotiem transportlīdzekļiem (OV L 269, 21.10.2000., 34. lpp.);

 

x)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 26. oktobra Direktīva 2005/64/EK par mehānisko transportlīdzekļu tipa apstiprinājumu attiecībā uz to otrreizēju izmantojamību, pārstrādājamību un reģenerējamību, un ar ko groza Padomes Direktīvu 70/156/EEK (OV L 310, 25.11.2005., 10. lpp.);

 

xi)  Padomes 1996. gada 16. septembra Direktīva 96/59/EK par polihlorētu bifenilu un polihlorētu terfenilu (PCB/PCT) apglabāšanu (OV L 243, 24.9.1996., 31. lpp.);

 

xii)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 8. jūnija Direktīva 2011/65/ES par dažu bīstamu vielu izmantošanas ierobežošanu elektriskās un elektroniskās iekārtās (OV L 174, 1.7.2011., 88. lpp.);

 

xiii)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 27. jūnija Direktīva 2001/42/EK par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu (OV L 197, 21.7.2001., 30. lpp.);

 

xiv)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Regula (EK) Nr. 66/2010 par ES ekomarķējumu (OV L 27, 30.1.2010., 1. lpp.);

 

xv)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 20. novembra Regula (ES) Nr. 1257/2013 par kuģu pārstrādi un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1013/2006 un Direktīvu 2009/16/EK (OV L 330, 10.12.2013., 1. lpp.);

 

xvi)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 4. jūlija Regula (ES) Nr. 649/2012 par bīstamo ķīmisko vielu eksportu un importu (OV L 201, 27.7.2012., 60. lpp.);

 

xvii)  Padomes 1993. gada 8. jūnija Regula (Euratom) Nr. 1493/93 par radioaktīvo vielu pārvadājumiem starp dalībvalstīm (OV L 148, 19.6.1993., 1. lpp.).

Grozījums Nr.    133

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – I daļa – E punkts – 1.d apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.d   Noteikumi par jūras un gaisa piesārņojumu un trokšņa piesārņojumu, tostarp:

 

i)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 21. maija Direktīva 2008/50/EK par gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropai (OV L 152, 11.6.2008., 1. lpp.);

 

ii)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 15. decembra Direktīva 2004/107/EK par arsēnu, kadmiju, dzīvsudrabu, niķeli un policikliskiem aromātiskiem ogļūdeņražiem apkārtējā gaisā (OV L 23, 26.1.2005., 3. lpp.);

 

iii)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 850/2004 par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem, ar ko groza Direktīvu 79/117/EEK (OV L 158, 30.4.2004., 7. lpp.);

 

iv)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Regula (EK) Nr. 1005/2009 par ozona slāni noārdošām vielām (OV L 286, 31.10.2009., 1. lpp.);

 

v)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 23. oktobra Direktīva 2001/81/EK par valstīm noteikto maksimāli pieļaujamo emisiju dažām atmosfēru piesārņojošām vielām (OV L 309, 27.11.2001., 22. lpp.);

 

vi)  Eiropas Parlamenta un Padomes 1994. gada 20. decembra Direktīva 94/63/EK par kontroli attiecībā uz gaistošu organisko savienojumu (GOS) emisiju, ko rada benzīna glabāšana un nosūtīšana no termināliem uz degvielas uzpildes stacijām (OV L 365, 31.12.1994., 24. lpp.);

 

vii)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Direktīva 2009/126/EK par benzīna tvaiku uztveršanas otro pakāpi degvielas uzpildes stacijās, uzpildot degvielu mehāniskajos transportlīdzekļos (OV L 285, 31.10.2009., 36. lpp.);

 

viii)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 20. jūnija Regula (EK) Nr. 715/2007 par tipa apstiprinājumu mehāniskiem transportlīdzekļiem attiecībā uz emisijām no vieglajiem pasažieru un komerciālajiem transportlīdzekļiem (Euro 5 un Euro 6) un par piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai (OV L 171, 29.6.2007., 1. lpp.);

 

ix)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 18. jūnija Regula (EK) Nr. 595/2009 par mehānisko transportlīdzekļu un motoru tipa apstiprinājumu attiecībā uz lielas celtspējas/kravnesības transportlīdzekļu radītām emisijām (Euro VI), par piekļuvi transportlīdzekļu remonta un tehniskās apkopes informācijai, par grozījumiem Regulā (EK) Nr. 715/2007 un Direktīvā 2007/46/EK un par Direktīvu 80/1269/EEK, 2005/55/EK un 2005/78/EK atcelšanu (OV L 188, 18.7.2009., 1. lpp.);

 

x)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 22. oktobra Direktīva 2014/94/ES par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu (OV L 307, 28.10.2014., 1. lpp.);

 

xi)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Regula (EK) Nr. 443/2009, ar ko, īstenojot daļu no Kopienas integrētās pieejas CO2 emisiju samazināšanai no vieglajiem transportlīdzekļiem, nosaka emisijas standartus jauniem vieglajiem automobiļiem (OV L 140, 5.6.2009., 1. lpp.);

 

xii)  Direktīva 1999/94/EK attiecībā uz patērētājiem domātas informācijas pieejamību par degvielas ekonomiju un CO2 emisijām saistībā ar jaunu vieglo automobiļu tirdzniecību (OV L 12, 18.1.2000., 16. lpp.);

 

xiii)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 11. maija Regula (ES) Nr. 510/2011 par emisiju standartu noteikšanu jauniem vieglajiem kravas automobiļiem saistībā ar Savienības integrēto pieeju vieglo transportlīdzekļu CO2 emisiju samazināšanai (OV L 145, 31.5.2011., 1. lpp.);

 

xiv)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 17. maija Direktīva 2006/40/EK par emisijām no mehānisko transportlīdzekļu gaisa kondicionēšanas sistēmām un par grozījumiem Padomes Direktīvā 70/156/EEK (OV L 161, 14.6.2006., 12. lpp.);

 

xv)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīva 2009/33/EK par tīro un energoefektīvo autotransporta līdzekļu izmantošanas veicināšanu (OV L 120, 15.5.2009., 12. lpp.);

 

xvi)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 14. septembra Regula (ES) 2016/1628 par prasībām attiecībā uz autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas iekšdedzes motoru gāzveida un daļiņveida piesārņotāju emisiju robežvērtībām un tipa apstiprināšanu, ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1024/2012 un (ES) Nr. 167/2013 un groza un atceļ Direktīvu 97/68/EK (OV L 252, 16.9.2016., 53. lpp.);

 

xvii)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Direktīva 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) (OV L 334, 17.12.2010., 17. lpp.);

 

xviii)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. novembra Direktīva (ES) 2015/2193 par ierobežojumiem attiecībā uz dažu piesārņojošu vielu emisiju gaisā no vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām (OV L 313, 28.11.2015., 1. lpp.);

 

xix)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīva 2008/101/EK, ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK, lai aviācijas darbības iekļautu Kopienas siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā (OV L 8, 13.1.2009., 3. lpp.);

 

xx)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 10. marta Regula (EK) Nr. 549/2004, ar ko nosaka pamatu Eiropas vienotās gaisa telpas izveidošanai (pamatregula) (OV L 96, 31.3.2004., 1. lpp.);

 

xxi)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 17. maija Direktīva 2006/38/EK, ar ko groza Direktīvu 1999/62/EK par dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu smagajiem kravas transportlīdzekļiem (OV L 157, 9.6.2006., 8. lpp.);

 

xxii)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 5. novembra Direktīva 2002/84/EK, ar ko groza direktīvas par kuģošanas drošību un kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanu (OV L 324, 29.11.2002., 53. lpp.);

 

xxiii)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Regula (ES) Nr. 546/2014, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 718/1999 par Kopienas flotes jaudas politiku iekšējo ūdensceļu pārvadājumu veicināšanai (OV L 163, 29.5.2014., 15. lpp.);

 

xxiv)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīva 2009/30/EK, ar ko groza Direktīvu 98/70/EK attiecībā uz benzīna, dīzeļdegvielas un gāzeļļas specifikācijām un ievieš mehānismu autotransporta līdzekļos lietojamās degvielas radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas kontrolei un samazināšanai, groza Padomes Direktīvu 1999/32/EK attiecībā uz tās degvielas specifikācijām, kuru lieto iekšējo ūdensceļu kuģos, un atceļ Direktīvu 93/12/EEK (OV L 140, 5.6.2009., 88. lpp.);

 

xxv)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Direktīva 2009/123/EK, ar ko groza Direktīvu 2005/35/EK par kuģu radīto piesārņojumu un par sankciju ieviešanu par pārkāpumiem (OV L 280, 27.10.2009., 52. lpp.);

 

xxvi)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 29. aprīļa Regula (ES) 2015/757 par jūras transporta oglekļa dioksīda emisiju monitoringu, ziņošanu un verifikāciju un ar ko groza Direktīvu 2009/16/EK (OV L 123, 19.5.2015., 55. lpp.);

 

xxvii)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 14. aprīļa Regula (EK) Nr. 782/2003 par aizliegumu attiecībā uz alvorganiskajiem savienojumiem uz kuģiem (OV L 115, 9.5.2003., 1. lpp.);

 

xxviii)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 25. jūnija Direktīva 2002/49/EK par vides trokšņa novērtēšanu un pārvaldību (OV L 189, 18.7.2002., 12. lpp.);

 

xxix)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 8. maija Direktīva 2000/14/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz trokšņa emisiju vidē no iekārtām, kas paredzētas izmantošanai ārpus telpām (OV L 162, 3.7.2000., 1. lpp.);

 

xxx)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 25. jūnija Direktīva 2002/49/EK par vides trokšņa novērtēšanu un pārvaldību (OV L 189, 18.7.2002., 12. lpp.).

Grozījums Nr.    134

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – I daļa – E punkts – 1.e apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.e   Noteikumi par ūdens un augsnes aizsardzību un apsaimniekošanu, tostarp:

 

i)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīva 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.);

 

ii)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Direktīva 2008/105/EK par vides kvalitātes standartiem ūdens resursu politikas jomā, un ar ko groza un sekojoši atceļ Padomes Direktīvas 82/176/EEK, 83/513/EEK, 84/156/EEK, 84/491/EEK, 86/280/EEK, un ar ko groza Direktīvu 2000/60/EK (OV L 348, 24.12.2008., 84. lpp.);

 

iii)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīva 2006/118/EK par gruntsūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu un pasliktināšanos (OV L 372, 27.12.2006., 19. lpp.);

 

iv)  Padomes 1991. gada 21. maija Direktīva 91/271/EEK par komunālo notekūdeņu attīrīšanu (OV L 135, 30.5.1991., 40. lpp.);

 

v)  Padomes 1998. gada 3. novembra Direktīva 98/83/EK par dzeramā ūdens kvalitāti (OV L 330, 5.12.1998., 32. lpp.);

 

vi)  Komisijas 2003. gada 16. maija Direktīva 2003/40/EK, ar ko izveido dabīgo minerālūdeņu sastāvdaļu sarakstu, nosaka to koncentrācijas robežvērtības un marķēšanas prasības un paredz nosacījumus ar ozonu bagātināta gaisa izmantošanai dabīgo minerālūdeņu un avota ūdens apstrādei (OV L 126, 22.5.2003., 34. lpp.);

 

vii)  Komisijas 2010. gada 9. februāra Regula (ES) Nr. 115/2010, ar ko nosaka aktivēta alumīnija oksīda lietošanas noteikumus dabīgā minerālūdens un avota ūdens attīrīšanai no fluorīdiem (OV L 37, 10.2.2010., 13. lpp.);

 

viii)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. februāra Direktīva 2006/7/EK par peldvietu ūdens kvalitātes pārvaldību un Direktīvas 76/160/EEK atcelšanu (OV L 64, 4.3.2006., 37. lpp.);

 

ix)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Direktīva 2008/56/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīva) (OV L 164, 25.6.2008., 19. lpp.);

 

x)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Regula (EK) Nr. 648/2004 par mazgāšanas līdzekļiem (OV L 104, 8.4.2004., 1. lpp.);

 

xi)  Padomes 1991. gada 12. decembra Direktīva 91/676/EEK attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti (OV L 375, 31.12.1991., 1. lpp.);

 

xii)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīva 2006/118/EK par gruntsūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu un pasliktināšanos (OV L 372, 27.12.2006., 19. lpp.);

 

xiii)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 23. oktobra Direktīva 2007/60/EK par plūdu riska novērtējumu un pārvaldību (OV L 288, 6.11.2007., 27. lpp.);

 

xiv)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Direktīva 2014/52/ES, ar ko groza Direktīvu 2011/92/ES par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (OV L 124, 25.4.2014., 1. lpp.).

Grozījums Nr.    135

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – I daļa – E punkts – 1.f apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.f   Noteikumi par dabas un bioloģiskās daudzveidības aizsardzību:

 

i)  Padomes 1992. gada 21. maija Direktīva 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.);

 

ii)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra Direktīva 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību (OV L 20, 26.1.2010., 7. lpp.);

 

iii)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 22. oktobra Regula (ES) Nr. 1143/2014 par invazīvu svešzemju sugu introdukcijas un izplatīšanās profilaksi un pārvaldību (OV L 317, 4.11.2014., 35. lpp.);

 

iv)  Padomes 2001. gada 27. septembra Regula (EK) Nr. 1936/2001, ar ko nosaka kontroles pasākumus, kuri piemērojami tālu migrējošu zivju noteiktu krājumu zvejai (OV L 263, 3.10.2001., 1. lpp.);

 

v)  Padomes 2007. gada 11. jūnija Regula (EK) Nr. 708/2007 par svešzemju un vietējā areālā nesastopamu sugu izmantošanu akvakultūrā (OV L 168, 28.6.2007., 1. lpp.);

 

vi)  Padomes 1983. gada 28. marta Direktīva 83/129/EEK par noteiktu ronēnu ādu un ādas izstrādājumu importēšanu dalībvalstīs (OV L 91, 9.4.1983., 30. lpp.);

 

vii)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Regula (EK) Nr. 1007/2009 par tirdzniecību ar izstrādājumiem no roņiem (OV L 286, 31.10.2009., 36. lpp.);

 

viii)  Padomes 2008. gada 15. jūlija Regula (EK) Nr. 734/2008 par jutīgu jūras ekosistēmu aizsardzību atklātajā jūrā pret negatīvo ietekmi, ko rada grunts zvejas rīki (OV L 201, 30.7.2008., 8. lpp.);

 

ix)  Padomes 2004. gada 26. aprīļa Regula (EK) Nr. 812/2004, ar ko nosaka pasākumus attiecībā uz vaļveidīgo nejaušu nozveju zvejniecībā un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 88/98 (OV L 150, 30.4.2004., 12. lpp.);

 

x)  Padomes 1996. gada 9. decembra Regula (EK) Nr. 338/97 par savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzību, reglamentējot to tirdzniecību (OV L 61, 3.3.1997., 1. lpp.);

 

xi)  Komisijas 2006. gada 4. maija Regula (EK) Nr. 865/2006, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz Padomes Regulas (EK) Nr. 338/97 par savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzību, reglamentējot to tirdzniecību, ieviešanu (OV L 166, 19.6.2006., 1. lpp.);

 

xii)  Komisijas 2012. gada 23. augusta Īstenošanas regula (ES) Nr. 792/2012, ar ko paredz noteikumus par to atļauju, sertifikātu un citu dokumentu veidlapu paraugiem, kas paredzēti Padomes Regulā (EK) Nr. 338/97 par savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzību, reglamentējot to tirdzniecību, un groza Komisijas Regulu (EK) Nr. 865/2006 (OV L 242, 7.9.2012., 13. lpp.);

 

xiii)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. decembra Regula (EK) Nr. 1523/2007, ar ko aizliedz laist tirgū un importēt Kopienā vai eksportēt no tās kaķu un suņu kažokādas un izstrādājumus no šādām kažokādām (OV L 343, 27.12.2007., 1. lpp.);

 

xiv)  Padomes 1999. gada 29. marta Direktīva 1999/22/EK attiecībā uz savvaļas dzīvnieku turēšanu zooloģiskajos dārzos (OV L 94, 9.4.1999., 24. lpp.);

 

xv)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 20. oktobra Regula (ES) Nr. 995/2010, ar ko nosaka pienākumus tirgus dalībniekiem, kas laiž tirgū kokmateriālus un koka izstrādājumus (OV L 295, 12.11.2010., 23. lpp.);

 

xvi)  Padomes 2005. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 2173/2005 par FLEGT licencēšanas sistēmas izveidi kokmateriālu importam Eiropas Kopienā (OV L 347, 30.12.2005., 1. lpp.);

 

xvii)  Komisijas 2014. gada 8. decembra Regula (ES) Nr. 1307/2014 par zālāju ar augstu bioloģisko daudzveidību kritēriju un ģeogrāfisko apgabalu definēšanu, kas vajadzīga, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 98/70/EK, kas attiecas uz benzīna un dīzeļdegvielu kvalitāti, 7.b panta 3. punkta c) apakšpunktu un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu 17. panta 3. punkta c) apakšpunktu (OV L 351, 9.12.2014., 3. lpp.).

Grozījums Nr.    136

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – I daļa – E punkts – 1.g apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.g   Noteikumi par ķimikālijām, tostarp:

 

i)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.).

Grozījums Nr.    137

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – I daļa – E punkts – 1.h apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.h   Noteikumi par bioloģiskiem produktiem, tostarp:

 

i)  Padomes 2007. gada 28. jūnija Regula (EK) Nr. 834/2007 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un par Regulas (EEK) Nr. 2092/91 atcelšanu (OV L 189, 20.7.2007., 1. lpp.).

Grozījums Nr.    138

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – I daļa – E punkts – 1. apakšpunkts – ia punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

 

ia) Padomes 2014. gada 8. jūlija Direktīva 2014/87/Euratom, ar kuru groza Direktīvu 2009/71/Euratom, ar ko izveido Kopienas kodoliekārtu kodoldrošības pamatstruktūru (OV L 219, 25.7.2014., 42. lpp.);

Grozījums Nr.    139

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – I daļa – G punkts – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

G.  1. panta a) punkta vii) apakšpunkts — pārtikas un barības nekaitīgums, dzīvnieku veselība un labturība

G.  1. panta a) punkta vii) apakšpunkts — pārtikas un barības nekaitīgums

Grozījums Nr.    140

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – I daļa – G punkts – 3.a apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a  Citi leģislatīvi akti par pārtikas un barības nekaitīgumu, jo īpaši:

 

i)   Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regula (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību (OV L 268, 18.10.2003., 1. lpp.);

 

ii)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 6. maija Direktīva 2009/41/EK par ģenētiski modificētu mikroorganismu ierobežotu izmantošanu (OV L 125, 21.5.2009., 75. lpp.);

 

iii)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regula (EK) Nr. 1830/2003, kas attiecas uz ģenētiski modificētu organismu izsekojamību un marķēšanu, kā arī no ģenētiski modificētiem organismiem ražotu pārtikas un lopbarības produktu izsekojamību, un ar ko groza Direktīvu 2001/18/EK (OV L 268, 18.10.2003., 24. lpp.);

 

iv)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 15. jūlija Regula (EK) Nr. 1946/2003 par ģenētiski modificētu organismu pārvietošanu pāri robežām (OV L 287, 5.11.2003., 1. lpp.);

 

v)   Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu (OV L 139, 30.4.2004., 1. lpp.);

 

vi)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra Regula (EK) Nr. 2003/2003 par mēslošanas līdzekļiem (OV L 304, 21.11.2003., 1. lpp.);

 

vii)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regula (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam (OV L 300, 14.11.2009., 1. lpp.);

 

viii)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regula (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 91/414/EEK un 79/117/EEK (OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp.);

 

ix)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Direktīva 2009/128/EK, ar kuru nosaka Kopienas sistēmu pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas nodrošināšanai (OV L 309, 24.11.2009., 71. lpp.);

 

x)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 23. februāra Regula (EK) Nr. 396/2005, ar ko paredz maksimāli pieļaujamos pesticīdu atlieku līmeņus augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikā un barībā (OV L 70, 16.3.2005., 1. lpp.);

 

xi)  Padomes 2016. gada 15. janvāra Regula (Euratom) 2016/52, ar ko nosaka maksimālos pieļaujamos pārtikas un barības radioaktīvā piesārņojuma līmeņus pēc kodolavārijas vai jebkuras citas radiācijas avārijsituācijas un atceļ Padomes Regulu (Euratom) Nr. 3954/87 un Komisijas Regulas (Euratom) Nr. 944/89 un (Euratom) Nr. 770/90 (OV L 13, 20.1.2016., 2. lpp.);

 

xii)  Padomes 2016. gada 15. janvāra Regula (Euratom) 2016/52, ar ko nosaka maksimālos pieļaujamos pārtikas un barības radioaktīvā piesārņojuma līmeņus pēc kodolavārijas vai jebkuras citas radiācijas avārijsituācijas un atceļ Padomes Regulu (Euratom) Nr. 3954/87 un Komisijas Regulas (Euratom) Nr. 944/89 un (Euratom) Nr. 770/90 (OV L 13, 20.1.2016., 2. lpp.);

 

xiii)  Padomes 2016. gada 15. janvāra Regula (Euratom) 2016/52, ar ko nosaka maksimālos pieļaujamos pārtikas un barības radioaktīvā piesārņojuma līmeņus pēc kodolavārijas vai jebkuras citas radiācijas avārijsituācijas un atceļ Padomes Regulu (Euratom) Nr. 3954/87 un Komisijas Regulas (Euratom) Nr. 944/89 un (Euratom) Nr. 770/90 (OV L 13, 20.1.2016., 2. lpp.);

 

xiv)  Padomes 2002. gada 25. jūnija Lēmums 2002/628/EK par Kartahenas protokola par bioloģisko drošību parakstīšanu Eiropas Kopienas vārdā (OV L 201, 31.7.2002., 48. lpp.);

 

xv)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 22. maija Regula (ES) Nr. 528/2012 par biocīdu piedāvāšanu tirgū un lietošanu (OV L 167, 27.6.2012., 1. lpp.);

 

xvi)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 6. maija Regula (EK) Nr. 470/2009, ar ko nosaka Kopienas procedūras farmakoloģiski aktīvo vielu atlieku pieļaujamo daudzumu noteikšanai dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktos, ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 2377/90 un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/82/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 726/2004 (OV L 152, 16.6.2009., 11. lpp.);

 

xvii)  Padomes 1996. gada 29. aprīļa Direktīva 96/23/EK, ar ko paredz pasākumus, lai kontrolētu noteiktas vielas un to atliekas dzīvos dzīvniekos un dzīvnieku izcelsmes produktos, un ar ko atceļ Direktīvu 85/358/EEK un Direktīvu 86/469/EEK, kā arī Lēmumu 89/187/EEK un Lēmumu 91/664/EEK (OV L 125, 23.5.1996., 10. lpp.);

 

xviii)  Padomes 1996. gada 29. aprīļa Direktīva 96/22/EK par noteiktu hormonālas vai tireostatiskas iedarbības vielu un beta-agonistu lietošanas aizliegumu lopkopībā un par Direktīvu 81/602/EEK, 88/146/EEK un 88/299/EEK atcelšanu (OV L 125, 23.5.1996., 3. lpp.);

 

xix)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (OV L 139, 30.4.2004., 55. lpp.);

 

xx)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 854/2004, ar ko paredz īpašus noteikumus par lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu oficiālās kontroles organizēšanu (OV L 139, 30.4.2004., 206. lpp.);

 

xxi)  Padomes 2002. gada 16. decembra Direktīva 2002/99/EK, ar ko paredz dzīvnieku veselības noteikumus, kuri reglamentē tādu dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanu, pārstrādi, izplatīšanu un ievešanu, kas paredzēti lietošanai pārtikā (OV L 18, 23.1.2003., 11. lpp.);

 

xxii)  Komisijas 2005. gada 15. novembra Regula (EK) Nr. 2073/2005 par pārtikas produktu mikrobioloģiskajiem kritērijiem (OV L 338, 22.12.2005., 1. lpp.);

 

xxiii)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 17. novembra Regula (EK) Nr. 2160/2003 par salmonellas un dažu citu pārtikā sastopamu zoonozes īpašu izraisītāju kontroli (OV L 325, 12.12.2003., 1. lpp.);

 

xxiv)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 17. novembra Direktīva 2003/99/EK par zoonožu un zoonožu ierosinātāju uzraudzību, ar kuru groza Padomes Lēmumu 90/424/EEK un atceļ Padomes Direktīvu 92/117/EEK (OV L 325, 12.12.2003., 31. lpp.);

 

xxv)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 1331/2008, ar ko nosaka vienotu atļauju piešķiršanas procedūru attiecībā uz pārtikas piedevām, fermentiem un aromatizētājiem (OV L 354, 31.12.2008., 1. lpp.);

 

xxvi)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 1332/2008 par pārtikas fermentiem un par grozījumiem Padomes Direktīvā 83/417/EEK, Padomes Regulā (EK) Nr. 1493/1999, Direktīvā 2000/13/EK, Padomes Direktīvā 2001/112/EK un Regulā (EK) Nr. 258/97 (OV L 354, 31.12.2008., 7. lpp.);

 

xxvii)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 1333/2008 par pārtikas piedevām (OV L 354, 31.12.2008., 16. lpp.);

 

xxviii)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 1334/2008 par aromatizētājiem un dažām pārtikas sastāvdaļām ar aromatizētāju īpašībām izmantošanai pārtikā un uz tās un par grozījumiem Padomes Regulā (EEK) Nr. 1601/91, Regulās (EK) Nr. 2232/96 un (EK) Nr. 110/2008 un Direktīvā 2000/13/EK (OV L 354, 31.12.2008., 34. lpp.);

 

xxix)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 10. novembra Regula (EK) Nr. 2065/2003 par kūpināšanas aromatizētājiem, ko izmanto vai kas ir paredzēti izmantošanai pārtikas produktos vai uz tiem (OV L 309, 26.11.2003., 1. lpp.);

 

xxx)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīva 2009/32/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz ekstrakcijas šķīdinātājiem, ko izmanto pārtikas produktu un pārtikas sastāvdaļu ražošanā (OV L 141, 6.6.2009., 3. lpp.);

 

xxxi)  Padomes 1993. gada 8. februāra Regula (EEK) Nr. 315/93, ar ko nosaka Kopienas procedūras attiecībā uz piesārņotājiem pārtikā (OV L 37, 13.2.1993., 1. lpp.);

 

xxxii)  Komisijas 2006. gada 19. decembra Regula (EK) Nr. 1881/2006, ar ko nosaka konkrētu piesārņotāju maksimāli pieļaujamo koncentrāciju pārtikas produktos (OV L 364, 20.12.2006., 5. lpp.);

 

xxxiii) Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 22. februāra Direktīva 1999/2/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pārtiku un pārtikas sastāvdaļām, kas ir apstrādātas ar jonizējošo radiāciju (OV L 66, 13.3.1999., 16. lpp.);

 

xxxiv)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 27. oktobra Regula (EK) Nr. 1935/2004 par materiāliem un izstrādājumiem, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem, un par Direktīvu 80/590/EEK un 89/109/EEK atcelšanu (OV L 338, 13.11.2004., 4. lpp.);

 

xxxv)  Padomes 1982. gada 18. oktobra Direktīva 82/711/EEK, ar ko nosaka pamatnoteikumus, kuri ir nepieciešami, lai pārbaudītu tādu plastmasas materiālu un izstrādājumu sastāvdaļu migrāciju, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem (OV L 297, 23.10.1982., 26. lpp.);

 

xxxvi)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra Regula (ES) Nr. 1169/2011 par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem un par grozījumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulās (EK) Nr. 1924/2006 un (EK) Nr. 1925/2006, un par Komisijas Direktīvas 87/250/EEK, Padomes Direktīvas 90/496/EEK, Komisijas Direktīvas 1999/10/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/13/EK, Komisijas Direktīvu 2002/67/EK un 2008/5/EK un Komisijas Regulas (EK) Nr. 608/2004 atcelšanu (OV L 304, 22.11.2011., 18. lpp.);

 

xxxvii) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 12. jūnija Regula (ES) Nr. 609/2013 par zīdaiņiem un maziem bērniem paredzētu pārtiku, īpašiem medicīniskiem nolūkiem paredzētu pārtiku un par pilnīgiem uztura aizstājējiem svara kontrolei, un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 92/52/EEK, Komisijas Direktīvas 96/8/EK, 1999/21/EK, 2006/125/EK un 2006/141/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/39/EK un Komisijas Regulas (EK) Nr. 41/2009 un (EK) Nr. 953/2009 (OV L 181, 29.6.2013., 35. lpp.);

 

xxxiii)   Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Regula (ES) 2018/848 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 834/2007 (OV L 150, 14.6.2018., 1. lpp.);

 

xxxix) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1305/2013 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005 (OV L 347, 20.12.2013., 487. lpp.);

 

xxxx) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1307/2013, ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 637/2008 un Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2009 (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.);

 

xxxxi) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/01 un (EK) Nr. 1234/2007 (OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.);

 

xxxxii) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regula (EK) Nr. 1831/2003 par dzīvnieku ēdināšanā lietotām piedevām (OV L 268, 18.10.2003., 29. lpp.);

 

xxxxiii) Padomes 1990. gada 26. marta Direktīva 90/167/EEK, ar ko izklāsta nosacījumus, kuri Kopienā reglamentē ārstnieciskās barības pagatavošanu, laišanu tirgū un lietošanu (OV L 92, 7.4.1990., 42. lpp.);

 

xxxxiv) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 6. novembra Direktīva 2001/82/EK par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz veterinārajām zālēm (OV L 311, 28.11.2001., 1. lpp.);

 

xxxxv) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. maija Direktīva 2002/32/EK par nevēlamām vielām dzīvnieku barībā (OV L 140, 30.5.2002., 10. lpp.);

 

xxxxvi) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Regula (EK) Nr. 767/2009 par barības laišanu tirgū un lietošanu un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1831/2003 un atceļ Padomes Direktīvu 79/373/EEK, Komisijas Direktīvu 80/511/EEK, Padomes Direktīvas 82/471/EEK, 83/228/EEK, 93/74/EEK, 93/113/EK un 96/25/EK un Komisijas Lēmumu 2004/217/EK (OV L 229, 1.9.2009., 1. lpp.);

 

xxxxii) Komisijas 2008. gada 5. marta Direktīva 2008/38/EK, ar ko izveido tādas dzīvnieku barības paredzēto lietojumu sarakstu, kas paredzēta īpašiem barošanas mērķiem (OV L 62, 6.3.2008., 9. lpp.);

 

xxxxiii) Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 12. janvāra Regula (EK) Nr. 183/2005, ar ko paredz barības higiēnas prasības (OV L 35, 8.2.2005. 1. lpp.).

Grozījums Nr.    141

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – I daļa – 4. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Dzīvnieku labturības aizsardzība, ko reglamentē:

Ga.  1. panta a) punkta vii) apakšpunkta a) punkts — dzīvnieku aizsardzība, veselība un labjutība

 

Dzīvnieku aizsardzības, veselības un labjutības noteikumi un standarti, ko jo īpaši reglamentē:

Grozījums Nr.    142

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – I daļa – Ga punkts – iv - xxv apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

iv)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 22. septembra Direktīva 2010/63/ES par zinātniskiem mērķiem izmantojamo dzīvnieku aizsardzību (OV L 276, 20.10.2010., 33. lpp.);

 

v)  Padomes 1990. gada 26. jūnija Direktīva 90/425/EEK par veterinārajām un zootehniskajām pārbaudēm, kas piemērojamas Kopienā iekšējā tirdzniecībā ar noteiktiem dzīviem dzīvniekiem un produktiem, lai izveidotu iekšējo tirgu (OV L 224, 18.8.1990., 29. lpp.);

 

vi)  Padomes 1991. gada 15. jūlija Direktīva 91/496/EEK, ar ko nosaka principus attiecībā uz tādu dzīvnieku veterināro pārbaužu organizēšanu, kurus Kopienā ieved no trešām valstīm, un ar ko groza Direktīvu 89/662/EEK, Direktīvu 90/425/EEK un Direktīvu 90/675/EEK (OV L 268, 24.9.1991., 56. lpp.);

 

vii)  Padomes 1989. gada 11. decembra Direktīva 89/662/EEK par veterinārajām pārbaudēm Kopienas iekšējā tirdzniecībā, lai izveidotu iekšējo tirgu (OV L 395, 30.12.1989., 13. lpp.);

 

viii)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra Regula (EK) Nr. 1223/2009 par kosmētikas līdzekļiem (OV 342, 22.12.2009., 59. lpp.);

 

ix)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 8. jūnija Regula (ES) 2016/1012 par zootehniskajiem un ģenealoģiskajiem nosacījumiem dzīvnieku audzēšanai, tīršķirnes vaislas dzīvnieku, krustojuma vaislas cūku un to reproduktīvo produktu tirdzniecībai Savienībā un ievešanai tajā, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 652/2014, Padomes Direktīvas 89/608/EEK un 90/425/EEK un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku audzēšanas jomā (“Dzīvnieku audzēšanas regula”) (OV L 171, 29.6.2016., 66. lpp.);

 

x)  Padomes 2008. gada 15. jūlija Direktīva 2008/73/EK, ar ko vienkāršo informācijas norādīšanas un publicēšanas procedūras veterinārijas un zootehnikas jomā un groza Direktīvas 64/432/EEK, 77/504/EEK, 88/407/EEK, 88/661/EEK, 89/361/EEK, 89/556/EEK, 90/426/EEK, 90/427/EEK, 90/428/EEK, 90/429/EEK, 90/539/EEK, 91/68/EEK, 91/496/EEK, 92/35/EEK, 92/65/EEK, 92/66/EEK, 92/119/EEK, 94/28/EK, 2000/75/EK, Lēmumu 2000/258/EK un Direktīvas 2001/89/EK, 2002/60/EK un 2005/94/EK (OV L 219, 14.8.2008., 40. lpp.);

 

xi)  Padomes 1997. gada 25. jūnija Regula (EK) Nr. 1255/97, ar ko nosaka Kopienas kritērijus pieturvietai, kā arī groza pārvadājuma plānu, kas minēts Direktīvas 91/628/EEK pielikumā (OV L 174, 2.7.1997., 1. lpp.);

 

xii)  Padomes 1996. gada 17. decembra Direktīva 96/93/EK par dzīvnieku un dzīvnieku produktu sertificēšanu (OV L 13, 16.1.1997., 28. lpp.);

 

xiii)  Padomes 2003. gada 17. decembra Regula (EK) Nr. 21/2004, ar ko izveido aitu un kazu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu un ar ko groza Regulu (EK) nr. 1782/2003 un Direktīvas 92/102/ EEK un 64/432/EEK (OV L 5, 9.1.2004., 8. lpp.);

 

xiv)  Komisijas 2006. gada 15. decembra Lēmums 2006/968/EK, ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 21/2004 par norādījumiem un procedūrām aitu un kazu elektroniskajai identificēšanai (OV L 401, 30.12.2006., 41. lpp.);

 

xv)  Padomes 1999. gada 17. decembra Lēmums 1999/879/EK par liellopu somatotropīna (LST) laišanu tirgū un lietošanu, ar ko atceļ Lēmumu 90/218/EEK (OV L 331, 23.12.1999., 71. lpp.);

 

xvi)  Padomes 1999. gada 19. jūlija Direktīva 1999/74/EK, ar ko paredz minimālos standartus dējējvistu aizsardzībai (OV L 203, 3.8.1999., 53. lpp.);

 

xvii)  Padomes 2007. gada 28. jūnija Direktīva 2007/43/EK, ar ko nosaka obligātos noteikumus gaļas ražošanai audzētu cāļu aizsardzībai (OV L 182, 12.7.2007., 19. lpp.);

 

xiii)  Padomes 2008. gada 18. decembra Direktīva 2008/119/EK, ar ko nosaka obligātos standartus teļu aizsardzībai (OV L 10, 15.1.2009., 7. lpp.);

 

xix)  Padomes 2008. gada 18. decembra Direktīva 2008/120/EK, ar kuru nosaka minimālos standartus cūku aizsardzībai (OV L 47, 18.2.2009., 5. lpp.);

 

xx)  Padomes 1991. gada 4. novembra Regula (EEK) Nr. 3254/91, ar ko aizliedz Kopienā lietot kāju lamatas un ievest Kopienā noteiktu savvaļas dzīvnieku sugu kažokādas un gatavās preces no valstīm, kurās tos ķer ar kāju lamatām vai slazdošanas metodēm, kas neatbilst starptautiskajiem humānas slazdošanas standartiem (OV L 308, 9.11.1991., 1. lpp.);

 

xxi)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 12. jūnija Direktīva 2013/31/ES, ar ko groza Padomes Direktīvu 92/65/EEK attiecībā uz dzīvnieku veselības prasībām, kas reglamentē suņu, kaķu un mājas sesku tirdzniecību Savienībā un to importu Savienībā (OV L 178, 28.6.2013., 107. lpp.);

 

xxii)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 12. jūnija Regula (ES) Nr. 576/2013 par lolojumdzīvnieku nekomerciālu pārvietošanu un par Regulas (EK) Nr. 998/2003 atcelšanu (OV L 178, 28.6.2013., 1. lpp.);

 

xxiii)  Padomes 2009. gada 30. novembra Direktīva 2009/156/EK par dzīvnieku veselības prasībām attiecībā uz zirgu dzimtas dzīvnieku pārvadāšanu un importu no trešām valstīm (OV L 192, 23.7.2010., 1. lpp.);

 

xxiv)  Padomes 1992. gada 29. aprīļa Direktīva 92/35/EEK, ar ko paredz kontroles noteikumus un pasākumus Āfrikas zirgu mēra apkarošanai (OV L 157, 10.6.1992., 19. lpp.).

Grozījums Nr.    143

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – I daļa – H punkts – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

H.  1. panta a) punkta viii) apakšpunkts — sabiedrības veselība

H.  1. panta a) punkta viii) apakšpunkts — sabiedrības veselība un veselības drošība

Grozījums Nr.    144

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – I daļa – H punkts – 1. apakšpunkts – ia punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ia.  Komisijas 2016. gada 25. jūlija Direktīva (ES) 2016/1214, ar ko Direktīvu 2005/62/EK groza attiecībā uz asins sagatavotāju kvalitātes sistēmas standartiem un specifikācijām (OV L 199, 26.7.2016., 14. lpp.);

Grozījums Nr.    145

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – I daļa – H punkts – 1. apakšpunkts – ib punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ib.  Komisijas 2005. gada 30. septembra Direktīva 2005/61/EK, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/98/EK attiecībā uz izsekojamības prasībām un nopietnu blakņu un nevēlamu notikumu paziņošanu (OV L 256, 1.10.2005., 32. lpp.);

Grozījums Nr.    146

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – I daļa – H punkts – 1. apakšpunkts – ic punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ic.   Komisijas 2004. gada 22. marta Direktīva 2004/33/EK par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/98/EK piemērošanu attiecībā uz dažām tehniskajām prasībām asinīm un asins komponentiem (OV L 91, 30.3.2004., 25. lpp.);

Grozījums Nr.    147

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – I daļa – H punkts – 1. apakšpunkts – id punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

id.   Komisijas 2005. gada 30. septembra Direktīva 2005/62/EK par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/98/EK piemērošanu attiecībā uz Kopienas standartiem un specifikācijām, kas attiecas uz asins sagatavotāju kvalitātes sistēmu (OV L 256, 1.10.2005., 41. lpp.);

Grozījums Nr.    148

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – I daļa – H punkts – 1. apakšpunkts – iiia punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

iiia.  Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 7. jūlija Direktīva 2010/53/ES par transplantācijai paredzētu cilvēku orgānu kvalitātes un drošības standartiem (OV L 207, 6.8.2010., 14. lpp.).

Grozījums Nr.    149

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – I daļa – H punkts – 5. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.  Tabakas un saistīto izstrādājumu ražošana, noformēšana un pārdošana, ko reglamentē Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/40/ES (2014. gada 3. aprīlis) par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz tabakas un saistīto izstrādājumu ražošanu, noformēšanu un pārdošanu un ar ko atceļ Direktīvu 2001/37/EK (OV L 127, 29.4.2014., 1. lpp.).

5.  Tabakas un saistīto izstrādājumu ražošana, noformēšana un pārdošana, ko reglamentē Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 3. aprīļa Direktīva 2014/40/ES par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz tabakas un saistīto izstrādājumu ražošanu, noformēšanu un pārdošanu un ar ko atceļ Direktīvu 2001/37/EK (OV L 127, 29.4.2014., 1. lpp.), un tabakas izstrādājumu reklāma un sponsorēšana, ko reglamentē Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. maija Direktīva 2003/33/EK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz tabakas izstrādājumu reklāmu un ar to saistīto sponsordarbību (OV L 152, 20.6.2003., 16. lpp.).

Grozījums Nr.    150

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – I daļa – H punkts – 5.a apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

5.a  Alkohola radītā kaitējuma novēršana un prioritātes, ko nosaka ES stratēģija dalībvalstu atbalstam alkohola radītā kaitējuma mazināšanai

Grozījums Nr.    151

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – I daļa – H punkts – 5.b apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

5.b  Citi leģislatīvi akti par sabiedrības veselību, jo īpaši:

 

i) Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 5. aprīļa Regula (ES) 2017/746 par in vitro diagnostikas medicīniskām ierīcēm un ar ko atceļ Direktīvu 98/79/EK un Komisijas Lēmumu 2010/227/ES (OV L 117, 5.5.2017., 176. lpp.);

 

ii) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra Regula (EK) Nr. 1223/2009 par kosmētikas līdzekļiem (OV L 342, 22.12.2009., 59. lpp.).

Grozījums Nr.    152

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – I daļa – Ja punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Ja.  1. panta a) punkta xa) apakšpunkts — nodarbinātība, darba apstākļi, darba ņēmēju tiesības un princips, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret strādājošiem vīriešiem un sievietēm

 

1.  Eiropas Savienības tiesību akti nodarbinātības jomā, ko jo īpaši reglamentē:

 

i)  Padomes 1991. gada 14. oktobra Direktīva 91/533/EEK par darba devēja pienākumu informēt darbiniekus par darba līguma vai darba attiecību nosacījumiem (OV L 288, 18.10.1991., 32. lpp.);

 

ii)  Padomes 1991. gada 25. jūnija Direktīva 91/383/EEK, kas papildina pasākumus, kuru mērķis ir veicināt uzlabojumus darba drošībā un veselības aizsardzībā attiecībā uz darba ņēmējiem, kas pieņemti darbā uz noteiktu laiku vai arī īslaicīgā darbā (OV L 206, 29.7.1991., 19. lpp.);

 

iii)  Padomes 1994. gada 22. jūnija Direktīva 94/33/EK par jauniešu darba aizsardzību (OV L 216, 20.8.1994., 12. lpp.);

 

iv)  Padomes Direktīva 98/59/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz kolektīvo atlaišanu (OV L 225, 12.8.1998., 16. lpp.);

 

v)  Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīva 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju (OV L 303, 2.12.2000., 16. lpp.);

 

vi)  Padomes 2001. gada 12. marta Direktīva 2001/23/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz darbinieku tiesību aizsardzību uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību vai uzņēmumu vai uzņēmējsabiedrību daļu īpašnieka maiņas gadījumā (OV L 82, 22.3.2001., 16. lpp.);

 

vii)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 11. marta Direktīva 2002/14/EK, ar ko izveido vispārēju sistēmu darbinieku informēšanai un uzklausīšanai Eiropas Kopienā — Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Kopīgā deklarācija par darbinieku pārstāvību (OV L 80, 23.3.2002., 29.–34. lpp.);

 

viii)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 4. novembra Direktīva 2003/88/EK par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem (OV L 299, 18.11.2003., 9. lpp.);

 

ix)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. jūlija Direktīva 2006/54/EK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos (OV L 204, 26.7.2006., 23. lpp.);

 

x)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 22. oktobra Direktīva 2008/94/EK par darba ņēmēju aizsardzību to darba devēja maksātnespējas gadījumā (OV L 283, 28.10.2008., 36. lpp.);

 

xi)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīva 2008/104/EK par pagaidu darba aģentūrām (OV L 327, 5.12.2008., 9.–14. lpp.);

 

xii)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 6. maija Direktīva 2009/38/EK par to, kā izveidot Eiropas Uzņēmumu padomi vai procedūru darbinieku informēšanai un uzklausīšanai Kopienas mēroga uzņēmumos un Kopienas mēroga uzņēmumu grupās (OV L 122, 16.5.2009., 28.–44. lpp.);

 

xiii)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 7. jūlija Direktīva 2010/41/ES par to, kā piemērot vienlīdzīgas attieksmes principu vīriešiem un sievietēm, kas darbojas pašnodarbinātas personas statusā, un ar kuru atceļ Padomes Direktīvu 86/613/EEK (OV L 180, 15.7.2010., 1. lpp.);

 

xiv)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Direktīva 2014/67/ES par to, kā izpildīt Direktīvu 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1024/2012 par administratīvo sadarbību, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu (“IMI regula”) (OV L 159, 28.5.2014., 11. lpp.);

 

xv)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 27. februāra Regula (EK) Nr. 450/2003 par darbaspēka izmaksu indeksu (OV L 69, 13.3.2003., 1. lpp.);

 

xvi)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 20. maija Regula (ES) 2015/848 par maksātnespējas procedūrām (OV L 141, 5.6.2015., 19. lpp.).

 

2.  Darba apstākļi, ko jo īpaši reglamentē:

 

i)  visas atsevišķās direktīvas Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta izpratnē;

 

ii)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Direktīva 2009/104/EK par drošības un veselības aizsardzības minimālajām prasībām, darba ņēmējiem lietojot darba aprīkojumu darbā (otrā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē) (OV L 260, 3.10.2009., 5. lpp.);

 

iii)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra Direktīva 2009/148/EK par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar pakļaušanu azbesta iedarbībai darba vietā (OV L 330, 16.12.2009., 28. lpp.);

 

iv)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 1338/2008 attiecībā uz Kopienas statistiku par sabiedrības veselību un veselības aizsardzību un drošību darbā (OV L 354, 31.12.2008., 70. lpp.).

Grozījums Nr.    153

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – II daļa – A punkts – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

A.  1. panta a) punkta ii) apakšpunkts — finanšu pakalpojumi, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršana

A.  1. panta a) punkta ii) apakšpunkts — finanšu pakalpojumi, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, krāpšana nodokļu jomā, nodokļu apiešana, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršana

Grozījums Nr.    154

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – II daļa – Ca punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Ca  Savienības finanšu interešu aizsardzība

 

i)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 22. oktobra Regula (ES, Euratom) Nr. 1023/2013, ar ko groza Eiropas Savienības Civildienesta noteikumus un Eiropas Savienības Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību.

(1)

OV C 405, 9.11.2018., 1. lpp.

(2)

Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.


PASKAIDROJUMS

Trauksmes cēlēju aizsardzība — būtisks vispārējo interešu aizsardzības līdzeklis

Pēdējo desmitgažu laikā Eiropā ir ievērojami mainījušās pārdomas par trauksmes cēlēju aizsardzību. Balstoties uz daudziem pētījumiem un atkārtoti izvērtējot pieredzi, no šodienas viedokļa jāteic, ka nav apstrīdams tas, ka trauksmes cēlējiem ir pozitīva loma vispārējo interešu pārkāpumu novēršanā un to izraisīto seku novēršanā. Ētiskā brīdinājuma iespējas tomēr vēl ne tuvu nav pilnībā izsmeltas, jo daudzas personas, darba sakarībā atklājot vispārējo interešu pārkāpumu, joprojām par tiem neziņo regulāri. Šādas situācijas iemesli ir daudzējādi, un ir skaidrojami kā ar neinformētību par ziņošanas iespējām, tā ar bailēm no represijām informācijas nonākšanas atklātībā gadījumā. Šī situācija kaitē visai sabiedrībai kopumā, jo joprojām tiek izdarīts plašs dažādu vispārējo interešu pārkāpumu klāsts — gan vides jautājumos, gan cīņā pret nodokļu apiešanu vai korupciju, vai vēl sabiedrības veselību — un ka iedzīvotāju tiesības uz informāciju līdz ar to ir ierobežotas.

Dalībvalstīs tiesību akti, ar kuriem reglamentē trauksmes cēlēju aizsardzību, bieži vien tika grozīti pēc lielākiem skandāliem un krīzēm. Tomēr Eiropas Padomes 2014. gadā pieņemtie ieteikumi ir uzskatāmi par nozīmīgu soli zināma skaita tādu standartu noteikšanā, kurus dalībvalstis ir aicinātas iestrādāt savās dalībvalstu tiesībās.

Aplūkojamais priekšlikums daļēji ir izstrādāts, pamatojoties uz šiem standartiem un Eiropas Cilvēktiesību aizsardzības tiesas judikatūru vārda brīvības jomā. Referente pauž nedalītu gandarījumu par to, ka Komisija ir izdarījusi izvēli savu direktīvas priekšlikumu izstrādāt, pamatojoties uz minētajām rekomendācijām un vienlaikus ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2017. gada 24. oktobrī pieņemto rezolūciju.

Piemērošanas joma: ierosinātā līdzekļa efektivitātes nodrošināšana

Referente uzskata, ka plašas un horizontālas darbības jomas izvēle ir pareiza, jo tādējādi varēs aptvert vairākas nozares, sākot ar Savienības finanšu interešu aizsardzību un beidzot ar kodoldrošību, tostarp vides aizsardzību, veselības aizsardzību un cīņu pret nodokļu apiešanu. Par trauksmes cēlēju uzskata personu, kas dara zināmu vai izpauž tāda Savienības akta pārkāpumu, kurš attiecas uz nozarēm, kas ir definētas šā priekšlikuma pielikumā. Tomēr pastāv risks, ka tiks veiktas darbības, kuras nevarēs uzskatīt par pārkāpumiem šīs direktīvas nozīmē. Tādēļ referente ierosina, ka direktīvas tvērumā ir jāiekļauj ikviena sabiedrības interesēm kaitējošā darbība, kas ir konstatēta šajās nozarēs. Līdz ar to referente uzskata, ka labāk tiks ņemta vērā vispārējo interešu aizsardzība, kas ir uzskatāma par šā priekšlikuma galveno elementu.

Tajā mērā, kādā Eiropas Savienība ir balstīta uz vērtību un principu kopienu, kas garantē cilvēktiesību un pamattiesību ievērošanu, referente uzskata par nepieciešamu šīs pamattiesības iekļaut šā teksta piemērošanas jomā.

Savienības ierēdņi un citi darbinieki, pildot savus darba pienākumus, var uzzināt informāciju, kuru viņiem saskaņā ar šo direktīvas priekšlikumu var nākties ziņot un viņi var kļūt par represiju upuriem. Tādēļ ir svarīgi viņiem nodrošināt tādu pašu aizsardzību, kādu sniedz citiem darba ņēmējiem. Ne mazāk svarīgi aizsargāt personas, kas palīdz ziņojošajai personai veikt ziņojumu, tostarp gadījumos, kad runa ir par pētnieciskajiem žurnālistiem.

Ziņošanas kanāli: rīcība trauksmes cēlēju interesēs

Aplūkojamā tekstā paredzēto ziņošanas kanālu izstrāde referentes skatījumā sniedz pietiekamas garantijas no noturības un neatkarības viedokļa. Tomēr tās varēs uzlabot, paredzot paziņojumu par ziņojuma saņemšanu. Tā kā Komisijas ierosinātie izskatīšanas termiņi starp citu šķiet pārāk gari un var mazināt trauksmes vēstījuma efektivitāti, referente līdz ar to ierosina minētos termiņus samazināt. Viņa piedevām uzskata, ka arodbiedrību pārstāvji būtu pilnībā jāiesaista iekšējo kanālu izstrādē un ka viņiem ir jāvar sniegt padomus un atbalstu personām, kuras tos vēlas saņemt. Faktiski darba ņēmēju pārstāvji paši atrodas uz vietām un spēj atbalstīt iespējamo trauksmes cēlēju ziņošanas nolūkā, viņu informēt par iekšējiem ziņošanas kanāliem, par tiesībām un pienākumiem. Tādēļ ir svarīgi viņiem noteikt šo funkciju šajā direktīvā.

Papildus tam šķiet svarīgi garantēt augstu ziņojošās personas identitātes konfidencialitātes līmeni. Personas, kas konstatē nelikumības, bieži vien pakļaujas ierobežošanas un pašcenzūras mehānismiem, jo baidās par savas identitātes atklāšanu. Ir pierādīts, ka šo kritēriju ievērošana ļauj palielināt saņemto trauksmes vēstījumu skaitu. Līdz ar to ir jāpastiprina izskatāmā teksta normas, ar kurām paredz tā konfidencialitātes principa spēcīgu aizsardzību, no kura atkāpties drīkst tikai īpašos un precīzi aprakstītos gadījumos.

Trauksmes efektivitātes un tiesību uz informāciju prioritāte

Izskatāmā teksta pamatā ir relatīvi stingra secība, kādā izmanto ziņošanas kanālus un attiecībā uz kuru tiek paredzēti izņēmumi. Vispārēji runājot, iespējamajam trauksmes cēlējam tātad vispirms būtu jāvēršas pie sava darba devēja, jāgaida līdz 3 mēnešus ilgs laikposms, kura laikā izskata viņa ziņojumu, un pēc tam, ja atbilde ir neapmierinoša, ir jāvēršas pie ārējas iestādes un, iespējams, jāgaida vēl līdz 6 mēnešiem. Šāda situācija ne tikai var ievērojami graut trauksmes celšanas institūtu kā tādu, bet galvenokārt likt trauksmes cēlējam nekavējoties sarežģīt attiecības ar darba devēju. Papildus tam šāda pieeja uz trauksmes cēlēja pleciem pārceltu lielāku pierādīšanas slogu attiecībā uz to, ka viņš ir izdarījis izvēli par labu vispiemērotākajam kanālam gadījumos kad netiek ievērota šajā tekstā paredzētā secība. Tā kā spēku samērs jau tā nav par labu darba ņēmējam, tas ziņojošajai personai var nodarīt kaitējumu. Visbeidzot, īstenojot šo pieeju, netiek pietiekami ņemtas vērā iedzīvotāju tiesības uz informāciju gadījumos, kad tiek pārkāptas vispārējās intereses. Šo iemeslu dēļ referente iesaka atgriezties pie kanālu hierarhijas, paredzot lielāku elastību, lai vispiemērotākā kanāla izvēli atstātu ziņojošās personas ziņā.

Kaut arī ir pilnīgā apsveicams tas, ka izskatāmajā tekstā ir paredzēta aizsardzība personām, kurām ir pamatoti iemesli uzskatīt, ka sniegtā informācija ziņošanas brīdī bija patiesa, referente uzskata, ka šī norma būtu jāprecizē vēl vairāk, lai izslēgtu jebkādu iespēju, ka ziņojošajai personai liedz aizsardzību, atsaucoties uz iemesliem, kas ir saistīti ar trauksmes cēlēja nodomiem. Šajā tekstā vispirms būtu jāparedz prasība par izpaustās informācijas nozīmību no vispārējo interešu viedokļa, nevis uzreiz jāinteresējas par izpaušanas iemesliem.

Trauksmes cēlēju efektīvas un pilnīgas aizsardzības nodrošināšana

Direktīvas priekšlikumā ir paredzēts vispārējs tādu represiju aizliegums, kas ir uzskaitītas sarakstā. Šo sarakstu nekādā ziņā nevar uzskatīt par pilnīgu, jo tikai no iztēles ir atkarīgas izmantoto represiju izpausmju galīgais raksturs. Līdz ar to ir jāprecizē, ka runa šajā gadījumā ir tikai par piemēriem.

Tā kā runa ir par piešķirto aizsardzību, referente vēlas uzsvērt atsevišķu tās veidu piemērotību, Pierādīšanas sloga pārnešana ir viens no šādiem pasākumiem, un direktīvas priekšlikumā pieņemtais formulējums ir pastiprināts, lai lietā varētu likt visu šīs normas potenciālu.

Jau ir notikuši anonīmi ziņojumi, un tie tiks veikti arī turpmāk. Referente līdz ar to vēlas tādēļ paredzēt normu, saskaņā ar kuru personai, kuras identitāte tiktu izpausta, neskatoties uz to, ka viņa ir vēlējusies palikt anonīma, tiktu piemērots šis teksts.

Dalībvalstīs un dažu dalībvalstu starpā ir pieejams dažādu uzraudzības risinājumu un ziņojošo personu vai publiskotāju atbalsta mehānismu klāsts. Tādējādi publiskās iestādes, arodbiedrības un vai arī pilsoniskās sabiedrības organizācijas var sniegt konfidenciālus padomus par ētiskās brīdināšanas mehānismiem. Referente uzskata, ka šādas sistēmas ir būtiskas, lai palīdzētu trauksmes cēlējiem ziņot, un tādēļ iesaka direktīvā paredzēt, lai dažādās dalībvalstīs tās tiktu izveidotas, ņemot vērā dalībvalstu kontekstu. Referente cita starpā vēlas, lai papildu palīdzībai tiesībjautājumos un finanšu palīdzībai, trauksmes cēlējiem tiktu sniegts psiholoģiskais atbalsts.

Pietiekamas juridiskās drošības garantēšana, lai atbalstītu vārda brīvību

Atsevišķi šā priekšlikuma kritēriji var atturēt personas, kuras vēlas ziņot. Tas tā, piemēram, ir attiecībā uz nopietnības elementu, kuru persona viena pati izvērtēt var tikai ar grūtībām un, pamatojoties uz kuru, var viņas rīcību vērā neņemt. Tādējādi ir jāgarantē aizsardzība neatkarīgi no tā, cik nopietna ir izpaustā informācija, ja vien tā ir par vispārējo interešu pārkāpumu.

Ievērojot iepriekšminēto argumentu loģiku, direktīvas priekšlikumā ir ierosinātas sankcijas, lai atturētu kaitniecisku un ļaunprātīgu ziņošanu. Šī norma izrādās lieka, jo dalībvalstu tiesībās jau ir noteiktas normas, ar kurām ir noteikts sods par neslavas celšanu vai goda un cieņas aizskaršanu. Paredzot papildu sodus, izskatāmais teksts var iedarboties atturoši vai pat bremzējoši, tostarp, kad runa ir par pamatotiem ziņojumiem. Referente līdz ar to iesaka šo teksta daļu svītrot.

Referente uzskata, ka izskatāmais teksts ir uzskatāms par pirmo soli, taču raisa svarīgus jautājumus par tā darbības jomas paplašināšanu. Viņa tādēļ uzskata, ka tas ir steidzami ir jāizvērtē un jāpārskata, ja tas ir nepieciešams, lai uzlabotu horizontalitāti un vienkāršotu saprotamību no iedzīvotāju viedokļa.


JURIDISKĀS KOMITEJAS ATZINUMS PAR JURIDISKO PAMATU

Pavel Svoboda

Priekšsēdētājs

Juridiskā komiteja

BRISELĒ

Temats:  atzinums par juridisko pamatu priekšlikumam Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem (COM(2018)0218 – C8‑0159/2018 – 2018/0106(COD))

Godātais priekšsēdētāj!

Juridiskā komiteja 2018. gada 24. septembrī saskaņā ar Reglamenta 39. panta 5. punktu pēc savas ierosmes nolēma sniegt atzinumu par tādu papildu juridisko pamatu atbilstību, kas ieviesti ar komitejai iesniegtajiem grozījumiem, saskaņā ar kuriem priekšlikuma Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem ("priekšlikums"), sākotnējam juridiskajam pamatam tiktu pievienoti Līguma par Eiropas Savienības darbību noteikumi.

Komisija savu priekšlikumu balstīja uz vairākiem nozaru juridiskajiem pamatiem. Juridiskais pamats ir formulēts šādi:

"ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 16., 33., 43., 50. pantu, 53. panta 1. punktu, 62., 91., 100., 103., 109., 114., 168., 169., 192., 207. pantu un 325. panta 4. punktu un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 31. pantu,"

Tika iesniegti pieci grozījumi, iesakot pievienot LESD 19. panta 2. punktu, 77. panta 2. punktu, 78., 79. pantu, 83. panta 1. punktu, 153., 154., 157. un 352. pantu. Attiecībā uz 153. pantu divos grozījumos ir ierosināts pievienot visu pantu, vienā — tikai šā panta 1. punkta a), b) un e) apakšpunktu, bet citā — tikai 153. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu.

Ierosinātos grozījumus juridiskajā pamatā pavada attiecīgi grozījumi ierosinātās direktīvas piemērošanas jomā. Tāpēc galīgais novērtējums par to, vai priekšlikumam pēc būtības būtu jāpievieno papildu juridiskie pamati, ir jāveic, pamatojoties uz to, vai ir pieņemti grozījumi piemērošanas jomā, un ņemot vērā pieņemtā priekšlikuma mērķi un saturu. Šis atzinums par juridisko pamatu ir vairāk vērsts uz tādu juridisko pamatu procesuālo saderību, kurus ierosināts pievienot, kā arī uz to saderību ar izvēlēto pasākumu, t. i., direktīvu.

I. Vispārīga informācija

2017. gada 24. oktobra rezolūcijā par likumīgiem pasākumiem, ar kuriem aizsargā trauksmes cēlējus, kas darbojas sabiedrības interesēs, un 2017. gada 20. janvāra ziņojumā par trauksmes cēlēju nozīmi ES finanšu interešu aizsardzībā(1) Parlaments aicināja Komisiju nākt klajā ar horizontālu tiesību akta priekšlikumu, lai Eiropas Savienībā nodrošinātu trauksmes cēlēju augsta līmeņa aizsardzību gan sabiedriskajā, gan privātajā sektorā, kā arī valstu un ES iestādēs.

Noteikumi attiecībā uz trauksmes cēlējiem pašlaik ir ietverti dažās Savienības tiesību jomās, proti, Civildienesta noteikumos un dažās regulās, kas attiecas uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un finanšu tirgiem.

Šajā direktīvas priekšlikumā ir izmantota nozaru pieeja, proti, tajā ir paredzēti noteikumi attiecībā uz trauksmes cēlējiem, kas piemērojami Savienības tiesību aktu pārkāpumiem direktīvas piemērošanas jomās, un pielikums, kurā uzskaitīti attiecīgie Savienības tiesību akti, tos norādot tieši vai ar atsauci.

II. Attiecīgie Līguma panti

LESD 19. pants ir šāds:

19. pants

1. Neskarot pārējos Līgumu noteikumus un nepārsniedzot pilnvaras, ko Savienībai piešķir Līgumi, Padome saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru, saņēmusi Eiropas Parlamenta piekrišanu, ar vienprātīgu lēmumu var paredzēt attiecīgus pasākumus, lai cīnītos pret diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ.

2. Atkāpjoties no 1. punkta, Eiropas Parlaments un Padome, lai atbalstītu dalībvalstu rīcību, kas vērsta uz 1. punktā minēto mērķu sasniegšanu, saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru var pieņemt pamatprincipus Savienības veicināšanas pasākumiem, kas neietver dalībvalstu normatīvo aktu saskaņošanu.

LESD 77. pants ir šāds:

77. pants

1. Savienība veido politiku, lai:

a) nodrošinātu, ka personām, šķērsojot iekšējās robežas, neveic nekādu kontroli neatkarīgi no to pilsonības;

b) veiktu personu kontroli un ārējo robežu šķērsošanas efektīvu uzraudzību;

c) pakāpeniski ieviestu integrētu ārējo robežu pārvaldības sistēmu.

2. Piemērojot 1. punktu, Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru paredz pasākumus par:

a) kopēju vīzu un citu īstermiņa uzturēšanās atļauju politiku;

b) kontroli, kādu veic attiecībā uz personām, kas šķērso ārējās robežas;

c) nosacījumiem, ar kādiem trešo valstu pilsoņiem ir īslaicīga ceļošanas brīvība Savienības teritorijā;

d) jebkādiem pasākumiem, kas vajadzīgi, lai pakāpeniski ieviestu integrētu ārējo robežu pārvaldības sistēmu;

e) to, lai, šķērsojot iekšējās robežas, netiktu veikta nekāda personu kontrole neatkarīgi no to pilsonības.

3. Ja Savienības pasākumi izrādās nepieciešami, lai veicinātu 20. panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto tiesību īstenošanu, un ja vien Līgumos nav paredzētas nepieciešamās pilnvaras, Padome saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru var pieņemt noteikumus par pasēm, personu apliecībām, uzturēšanās atļaujām vai līdzīgiem dokumentiem. Padome pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu lēmumu pieņem vienprātīgi.

4. Šis pants neietekmē dalībvalstu kompetenci, nosakot savas ģeogrāfiskās robežas saskaņā ar starptautiskām tiesību normām.

LESD 78. pants ir šāds:

78. pants

1. Savienība īsteno kopēju patvēruma, papildu aizsardzības un pagaidu aizsardzības politiku, lai varētu piešķirt attiecīgu statusu jebkuram trešās valsts pilsonim, kurš pieprasa starptautisku aizsardzību, un nodrošinātu atbilstību neizraidīšanas principam. Šai politikai jābūt saskaņā ar 1951. gada 28. jūlija Ženēvas konvenciju par bēgļu statusu un 1967. gada 31. janvāra Protokolu par bēgļu statusu, kā arī ar citiem ar to saistītiem līgumiem.

2. Piemērojot 1. punktu, Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru paredz pasākumus par kopējo Eiropas patvēruma sistēmu, kuru veido:

a) vienots patvēruma statuss trešo valstu pilsoņiem, kas ir derīgs visā Savienībā;

b) vienots papildu aizsardzības statuss trešo valstu pilsoņiem, kuriem, neiegūstot Eiropas patvērumu, ir nepieciešama starptautiska aizsardzība;

c) kopēja pagaidu aizsardzības sistēma pārvietotām personām to liela pieplūduma gadījumā;

d) kopīgas procedūras vienota patvēruma vai papildu aizsardzības statusa piešķiršanai un atņemšanai;

e) kritēriji un mehānismi, lai noteiktu, kura dalībvalsts ir atbildīga par patvēruma vai papildu aizsardzības pieteikuma izskatīšanu;

f) standarti attiecībā uz patvēruma vai papildu aizsardzības pieprasītāju uzņemšanas nosacījumiem;

g) partnerattiecības un sadarbība ar trešām valstīm nolūkā regulēt to cilvēku pieplūdumu, kuri pieprasa patvērumu vai papildu aizsardzību, vai pagaidu aizsardzību.

3. Ja viena vai vairākas dalībvalstis saskaras ar ārkārtas situāciju, ko raksturo pēkšņs trešo valstu pilsoņu pieplūdums, Padome pēc Komisijas priekšlikuma var paredzēt pagaidu pasākumus attiecīgās dalībvalsts vai dalībvalstu labā. Padome lemj, iepriekš apspriežoties ar Eiropas Parlamentu.

LESD 79. pants ir šāds:

79. pants

1. Savienība īsteno kopēju imigrācijas politiku, kuras mērķis ir visos posmos nodrošināt efektīvu migrācijas plūsmas vadību, taisnīgu attieksmi pret trešo valstu pilsoņiem, kuri likumīgi uzturas dalībvalstīs, un novērst nelikumīgu ieceļošanu un cilvēku tirdzniecību, kā arī paredzēt pastiprinātus pasākumus to apkarošanai.

2. Piemērojot 1. punktu, Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru paredz pasākumus šādās jomās:

a) ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumi, kā arī dalībvalstu ilgtermiņa vīzu un uzturēšanās atļauju izsniegšanas procedūru standarti, tostarp ģimeņu atkalapvienošanās nolūkā;

b) to trešo valstu pilsoņu tiesību noteikšana, kuri likumīgi uzturas dalībvalstī, ietverot nosacījumus, kas attiecas uz pārvietošanās un uzturēšanās brīvību citās dalībvalstīs;

c) nelikumīga ieceļošana un neatļauta uzturēšanās, tostarp to personu izraidīšana un brīvprātīga izceļošana, kuras uzturas nelikumīgi;

d) cilvēku, jo īpaši sieviešu un bērnu, tirdzniecības apkarošana.

3. Savienība var noslēgt atpakaļuzņemšanas līgumus ar trešām valstīm, paredzot to trešo valstu pilsoņu atpakaļuzņemšanu izcelsmes valstīs, kuri neatbilst vai vairs neatbilst ieceļošanas, atrašanās vai uzturēšanās nosacījumiem kādā no dalībvalstīm.

4. Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru var noteikt pasākumus, ar kuriem veicina un atbalsta dalībvalstu rīcību, kuras mērķis ir veicināt to trešo valstu pilsoņu integrāciju, kuri likumīgi uzturas to teritorijā, neparedzot dalībvalstu normatīvo aktu saskaņošanu.

5. Šis pants neietekmē dalībvalstu tiesības noteikt uzņemšanas apjomu trešo valstu pilsoņiem, kuri to teritorijā ierodas no trešām valstīm, lai meklētu darbu, neatkarīgi no tā, vai viņi ir algoti vai pašnodarbināti.

LESD 83. pants ir šāds:

83. pants

1. Eiropas Parlaments un Padome, pieņemot direktīvas saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, var paredzēt noteikumu minimumu noziedzīgu nodarījumu un sankciju definēšanai attiecībā uz īpaši smagiem noziegumiem ar pārrobežu dimensiju, kas saistīta ar šādu nodarījumu būtību vai ietekmi vai ar nepieciešamību tos apkarot kopīgi.

Tās ir šādas noziegumu jomas: terorisms, cilvēku tirdzniecība un sieviešu un bērnu seksuāla izmantošana, nelegāla narkotiku tirdzniecība, nelegāla ieroču tirdzniecība, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana, korupcija, maksāšanas līdzekļu viltošana, datornoziegumi un organizētā noziedzība.

Pamatojoties uz noziedzības attīstību, Padome var pieņemt lēmumu, precizējot citas noziegumu jomas, kuras atbilst šajā punktā noteiktajiem kritērijiem. Saņēmusi Eiropas Parlamenta piekrišanu, Padome pieņem lēmumu vienprātīgi.

2. Ja dalībvalstu krimināltiesisko normatīvo aktu tuvināšana izrādās būtiska, lai nodrošinātu Savienības politikas efektīvu īstenošanu jomā, kurai tikuši piemēroti saskaņošanas pasākumi, direktīvās var paredzēt noteikumu minimumu attiecībā uz noziedzīgu nodarījumu un sankciju definēšanu attiecīgajā jomā. Neskarot 76. pantu, šādas direktīvas pieņem ar to pašu parasto vai īpašu likumdošanas procedūru, kāda ievērota, pieņemot attiecīgos saskaņošanas pasākumus.

3. Ja kāds Padomes loceklis uzskata, ka 1. un 2. punktā minētais direktīvas projekts varētu ietekmēt viņa valsts krimināltiesību sistēmas pamataspektus, viņš var pieprasīt, lai projektu izskatītu Eiropadome. Šādā gadījumā parasto likumdošanas procedūru aptur. Pēc projekta apspriešanas un ja ir panākts konsenss, Eiropadome četru mēnešu laikā pēc procedūras apturēšanas projektu atdod atpakaļ Padomei, kura izbeidz parastās likumdošanas procedūras apturēšanu.

Ja vienošanās nav panākta un ja vismaz 9 dalībvalstis vēlas izveidot ciešāku sadarbību, pamatojoties uz attiecīgo direktīvas projektu, tajā pašā laikposmā tās atbilstīgi informē Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju. Šādā gadījumā tiek uzskatīts, ka atļauja turpināt ciešāku sadarbību, kas minēta Līguma par Eiropas Savienību 20. panta 2. punktā un šā Līguma 329. panta 1. punktā, ir piešķirta, un piemēro noteikumus par ciešāku sadarbību.

LESD 153. pants ir šāds:

153. pants

1. Lai sasniegtu 151. pantā izvirzītos mērķus, Savienība atbalsta un papildina dalībvalstu darbību šādās jomās:

a) uzlabojumi, jo īpaši darba vidē, lai aizsargātu darba ņēmēju veselību un drošību;

b) darba apstākļi;

c) darba ņēmēju sociālais nodrošinājums un sociālā aizsardzība;

d) darba ņēmēju aizsardzība darba līgumu izbeigšanas gadījumos;

e) darba ņēmēju informēšana un apspriešanās ar tiem;

f) darba ņēmēju un darba devēju pārstāvība un kolektīva interešu aizsardzība, tostarp kopīgu lēmumu pieņemšana atbilstīgi 5. punktam;

g) nodarbinātības nosacījumi trešo valstu pilsoņiem, kas likumīgi dzīvo Savienības teritorijā;

h) no darba tirgus atstumtu personu integrācija, neskarot 166. pantu;

i) vīriešu un sieviešu vienlīdzība attiecībā uz iespējām darba tirgū un attieksmi darbā;

j) sociālās atstumtības izskaušana;

k) sociālās aizsardzības sistēmu piemērošana mūsdienu prasībām, neskarot c) apakšpunktu.

2. Lai to panāktu, Eiropas Parlaments un Padome var:

a) paredzēt pasākumus, lai veicinātu dalībvalstu sadarbību, izmantojot iniciatīvas, kas vērstas uz zināšanu apguvi, informācijas un labākās pieredzes apmaiņas sekmēšanu, inovāciju veicināšanu un pieredzes izvērtēšanu, neparedzot dalībvalstu normatīvo aktu saskaņošanu;

b) šā panta 1. punkta a) līdz i) apakšpunktā minētajās jomās ar direktīvām noteikt minimālās prasības, kas pakāpeniski jāievieš, ievērojot nosacījumus un tehniskos noteikumus katrā dalībvalstī. Ar šādām direktīvām vairās uzlikt tādus administratīvus, finansiālus un juridiskus ierobežojumus, kas traucētu veidoties un attīstīties mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

Eiropas Parlaments un Padome pēc apspriešanās ar Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un Reģionu komiteju pieņem lēmumus.

1. punkta c), d), f) un g) apakšpunktā minētajās jomās Padome, apspriedusies ar Eiropas Parlamentu un minētajām komitejām, lēmumu pieņem vienprātīgi un saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru.

Padome pēc Komisijas priekšlikuma un pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu ar vienprātīgu lēmumu var attiecināt parasto likumdošanas procedūru arī uz 1. punkta d), f) un g) apakšpunktu.

3. Pēc darba devēju un darba ņēmēju kopīga lūguma dalībvalsts var viņiem uzticēt īstenot direktīvas, kas pieņemtas atbilstīgi 2. punktam, vai vajadzības gadījumā īstenot Padomes lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar 155. pantu.

Šādā gadījumā tā nodrošina, ka ne vēlāk kā dienā, kad direktīvai vai lēmumam jābūt transponētam vai īstenotam, darba devēji un darba ņēmēji, savstarpēji vienojoties, ir ieviesuši vajadzīgos pasākumus, un attiecīgai dalībvalstij ir jāveic vajadzīgie pasākumi, lai tā pastāvīgi spētu nodrošināt rezultātus, kas paredzēti attiecīgajā direktīvā vai lēmumā.

4. Noteikumi, kas pieņemti atbilstīgi šim pantam,

- neietekmē dalībvalstu tiesības definēt savu sociālā nodrošinājuma sistēmu pamatprincipus un nedrīkst būtiski ietekmēt šo sistēmu finansiālo līdzsvaru;

- neliedz dalībvalstīm atstāt spēkā vai ieviest stingrākus aizsargpasākumus, kas ir saderīgi ar Līgumiem.

5. Šā panta noteikumi neattiecas uz darba samaksu, uz tiesībām apvienoties, uz tiesībām streikot vai uz tiesībām pieteikt lokautus.

LESD 154. pants ir šāds:

154. pants

1. Komisijas uzdevums ir veicināt darba devēju un darba ņēmēju apspriedes Savienības līmenī, un tā veic visus attiecīgos pasākumus, lai veicinātu viņu dialogu, samērīgi atbalstot abas puses.

2. Šajā nolūkā, pirms Komisija iesniedz priekšlikumus sociālās politikas jomā, tā apspriežas ar darba devējiem un darba ņēmējiem par Savienības rīcības iespējamo ievirzi.

3. Ja Komisija pēc šādas apspriedes atzīst Savienības rīcību par vēlamu, tā apspriež ar darba devējiem un darba ņēmējiem paredzētā priekšlikuma saturu. Darba devēji un darba ņēmēji iesniedz Komisijai atzinumu vai, vajadzības gadījumā, ieteikumu.

4. Ja notiek 2. un 3. punktā minētās apspriedes, darba devēji un darba ņēmēji var Komisijai darīt zināmu vēlēšanos sākt 155. pantā paredzēto procedūru. Process nenotiek ilgāk par deviņiem mēnešiem, ja vien attiecīgie darba devēji un darba ņēmēji kopā ar Komisiju nenolemj to pagarināt.

LESD 157. pants ir šāds:

157. pants

1. Visas dalībvalstis nodrošina to, lai tiktu ievērots princips, ka vīrieši un sievietes par vienādu vai vienādi vērtīgu darbu saņem vienādu darba samaksu.

2. Šajā pantā "darba samaksa" nozīmē parastu pamatalgu vai minimālo algu, kā arī jebkuru citu atlīdzību naudā vai natūrā, ko darba ņēmējs par darbu tieši vai netieši saņem no darba devēja.

Vienāda darba samaksa bez dzimuma diskriminācijas nozīmē to, ka:

a) darba samaksu par akorddarbu aprēķina, izmantojot vienu un to pašu mērvienību;

b) darba samaksa atbilstīgi stundu likmēm par vienādu darbu ir vienāda.

3. Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru pēc apspriešanās ar Ekonomikas un sociālo lietu komiteju nosaka pasākumus, lai nodrošinātu to, ka nodarbinātības un profesiju jautājumos ir ievērots princips, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un vienlīdzīgu attieksmi pret sievietēm un vīriešiem, tostarp arī princips, ka tie par vienādu vai vienādi vērtīgu darbu saņem vienādu darba samaksu.

4. Lai praksē nodrošinātu pilnīgu vienlīdzību starp sievietēm un vīriešiem darbā, vienādas attieksmes princips neliedz dalībvalstīm atstāt spēkā vai ieviest pasākumus, kas dod īpašas priekšrocības nepietiekami pārstāvētajam dzimumam, tā pārstāvjiem atvieglinot iesaistīšanos darbā vai arī novēršot vai kompensējot viņu profesionālās izaugsmes trūkumus.

LESD 352. pants ir šāds:

352. pants

1. Ja Savienības rīcība izrādītos nepieciešama saskaņā ar Līgumos noteiktajām politikas jomām, lai sasniegtu kādu no Līgumos noteiktajiem mērķiem, un tajos nav paredzētas vajadzīgās pilnvaras, Padome pēc Komisijas priekšlikuma un ar Eiropas Parlamenta piekrišanu vienprātīgi pieņem vajadzīgos pasākumus. Ja attiecīgos pasākumus Padome pieņēmusi saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru, tā pieņem lēmumu vienbalsīgi, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu un saņēmusi Eiropas Parlamenta piekrišanu.

2. Izmantojot Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 5. panta 3. punktā minētā subsidiaritātes principa uzraudzības procedūru, Komisija vērš valstu parlamentu uzmanību uz priekšlikumiem, kas pamatojas uz šo pantu.

3. Šajā pantā paredzētie pasākumi nevar būt par iemeslu dalībvalstu normatīvo aktu saskaņošanai gadījumos, kad Līgumi neparedz šādu saskaņošanu.

4. Uz šo pantu nevar pamatoties, lai sasniegtu ar kopējās ārpolitikas un drošības politiku saistītus mērķus, un jebkuros saskaņā ar šo pantu pieņemtos aktos ievēro Līguma par Eiropas Savienību 40. panta otrajā daļā noteiktos ierobežojumus.

III. Vispārējs princips juridiskā pamata izvēlei

Ar Tiesas judikatūru ir iedibināts, ka "Kopienu tiesību akta juridiskā pamata izvēle ir jābalsta uz objektīviem elementiem, kurus Tiesa var pārbaudīt, tostarp uz akta mērķi un saturu"(2). Tāpēc nepareiza juridiskā pamata izvēle var būt par iemeslu attiecīgā akta atcelšanai.

Tādēļ šajā gadījumā ir jānoskaidro, vai priekšlikums ir izstrādāts, lai:

1)  sasniegtu vairākus mērķus, vai tam ir vairāki elementi, no kuriem viens ir uzskatāms par galveno vai dominējošo mērķi vai elementu un pārējie ir tikai pastarpināti, vai

2)  priekšlikums ir vienlaicīgi vērsts uz vairāku mērķu sasniegšanu, vai to veido vairāki nedalāmi saistīti elementi, no kuriem neviens nav sekundārs vai netiešs attiecībā uz citiem.

Saskaņā ar Tiesas judikatūru pirmajā gadījumā tiesību aktam ir jābūt balstītam tikai uz vienu juridisko pamatu, t. i., uz to, kas vajadzīgs galvenajam vai dominējošajam mērķim vai elementam, savukārt otrajā gadījumā tiesību akts būs jābalsta uz dažādiem attiecīgiem juridiskajiem pamatiem(3).

Turklāt saskaņā ar Tiesas iedibināto judikatūru vairāku juridisko pamatu apvienošana ir iespējama, ja tie ir nedalāmi saistīti un neviens no tiem nav sekundārs vai netiešs attiecībā uz citiem, bet tikai tādā gadījumā, ja tie neietver nesaderīgas lēmumu pieņemšanas procedūras(4). Šādā aspektā ir jānovērtē juridiskie pamati, kurus ierosināts pievienot, proti, vai tie patiešām paredz parasto likumdošanas procedūru vai ir citādi saderīgi ar Komisijas ierosināto juridisko pamatu.

IV. Priekšlikuma mērķis un saturs

Veidojot priekšlikuma juridisko pamatu, Komisija nodrošināja, ka ikviens minētais noteikums atbilst attiecīgajām daļām priekšlikuma piemērošanas jomā un tā pielikumā. Tādā mērā, ciktāl piemērošanas jomai un tātad arī pielikumam ir pievienotas dažas citas jomas, direktīvas juridiskais pamats būtu jāsaskaņo, tam pievienojot arī Līguma par Eiropas Savienības darbību attiecīgos pantus.

V. Atbilstīga juridiskā pamata analīze un noteikšana

Atbilstīgi LESD 19. panta 2. punktam ES likumdevēji saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru "var pieņemt pamatprincipus Savienības veicināšanas pasākumiem", lai atbalstītu dalībvalstu rīcību diskriminācijas apkarošanas jomā.

Tomēr šie pasākumi nevar ietvert "dalībvalstu normatīvo aktu saskaņošanu". Šajā saistībā būtu jānorāda, ka priekšlikuma 19. pantā ir paredzēta minimāla saskaņošana: "(..) dalībvalstis var ieviest vai saglabāt noteikumus, kas ir labvēlīgāki ziņojošo personu tiesību aizsardzībai nekā šajā direktīvā paredzētie noteikumi." Tāpēc LESD 19. panta 2. punkta pievienošana juridiskajam pamatam nav ieteicama.

Saskaņā ar LESD 77. panta 2. punktu ES likumdevēji saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru var pieņemt "pasākumus" robežpārbaužu jomā attiecībā uz vīzām un īstermiņa uzturēšanās atļaujām, pārbaudēm pie ārējām robežām, trešo valstu pilsoņu ceļošanas brīvību, integrētu ārējo robežu pārvaldības sistēmu un kontroles neveikšanu pie iekšējām robežām.

No procedūras viedokļa šis jaunais juridiskais pamats šķiet saderīgs ar priekšlikumu.

LESD 78. panta 1. punkts ir vispārēja atsauce uz kopējo patvēruma politiku. 3. punkts attiecas uz pagaidu pasākumu pieņemšanu ārkārtas situācijās un paredz tikai apspriešanos ar Eiropas Parlamentu.

Atbilstīgi šā panta 2. punktam likumdevēji saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru var pieņemt "pasākumus" attiecībā uz kopējo Eiropas patvēruma sistēmu tādās konkrētās jomās kā vienots patvēruma un papildu aizsardzības statuss, pagaidu aizsardzība pārvietotām personām, kopīgas procedūras attiecībā uz starptautisko aizsardzību, standarti attiecībā uz uzņemšanas nosacījumiem, kā arī partnerattiecības un sadarbība ar trešām valstīm.

Tāpēc LESD 78. panta 1. punktu juridiskajam pamatam pievienot nav nepieciešams, savukārt LESD 78. panta 3. punkts nav atbilstīgs priekšlikuma juridiskais pamats. LESD 78. panta 2. punkta pievienošana no procedūras viedokļa šķiet saderīga ar priekšlikumu.

LESD 79. pants attiecas uz kopējo imigrācijas politiku. Svarīgi norādīt, ka 1. un 5. punkts nav juridiskais pamats. 3. punktā ir paredzēta atpakaļuzņemšanas līgumu slēgšana, tāpēc tas nevar būt ierosinātās direktīvas juridiskais pamats. 4. punkts attiecas uz to trešo valstu pilsoņu integrāciju, kuri likumīgi uzturas dalībvalstī, bet tas neparedz dalībvalstu normatīvo aktu saskaņošanu.

Atbilstīgi 2. punktam likumdevēji saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru var pieņemt "pasākumus", tādus kā ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumi, to trešo valstu pilsoņu tiesības, kuri likumīgi uzturas dalībvalstī, nelikumīgas ieceļošanas un neatļautas uzturēšanās, kā arī cilvēku tirdzniecības apkarošana.

Tāpēc no procedūras viedokļa iespējama šķiet tikai LESD 79. panta 2. punkta iekļaušana.

Lai gan LESD 83. panta 1. punktā ir paredzēta parastā likumdošanas procedūra, 3. punktā ir ietverts apturēšanas noteikums, saskaņā ar kuru viena dalībvalsts var iesniegt lietu Eiropadomei. Šādā gadījumā parasto likumdošanas procedūru aptur.

Tāpēc šā noteikuma apvienošana ar citiem priekšlikuma juridiskajiem pamatiem nav iespējama.

Jāatzīmē, ka jebkādi pasākumi, kas balstīti uz LESD 77., 78., 79. un 83. pantu, uz Īriju un Apvienoto Karalisti attieksies tikai tādā gadījumā, ja šīs dalībvalstis saskaņā ar 21. protokolu izvēlēsies iesaistīties, un ka saskaņā ar 22. protokolu šādi pasākumi neattieksies uz Dāniju. Šo pantu pievienošana juridiskajam pamatam likumdošanas procedūru Parlamentā neietekmētu, bet tā rezultātā priekšlikums varētu tikt sadalīts, lai īstenotu procedūru Padomē, jo to dalībvalstu skaits, kurām piemērojamas dažādas direktīvas daļas, atšķirtos.

LESD 153. pants tika pievienots ar 66., 67., 68. un 69. grozījumu. Ar 67. un 69. grozījumu tika pievienotas tikai šā panta atsevišķas daļas, proti, 1. punkta a), b) un e) apakšpunkts. Šajā pantā ir uzskaitītas konkrētas sociālās politikas jomas, kurās ES rīcība "atbalsta un papildina dalībvalstu darbību".

Procedūra attiecībā uz dažām kategorijām šajā sarakstā nav saderīga ar priekšlikumu, jo tā paredz vienprātību. Atlikušās jomas, uz kurām attiecas grozījumi un kurām piemēro parasto likumdošanas procedūru, neparedzot vienprātību, ir LESD 153. panta 1. punkta a), b) un e) apakšpunkts.

LESD 154. pants nav Eiropas Parlamenta tiesību akta juridiskais pamats. Tas ietver procedūras noteikumus, kas attiecas tikai uz Komisiju. Tāpēc šo pantu nevajadzētu pievienot.

Attiecībā uz LESD 157. pantu par vienādas darba samaksas principu šā panta 3. punktā ir paredzēta "pasākumu" pieņemšana saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, lai "nodrošinātu to, ka nodarbinātības un profesiju jautājumos ir ievērots princips, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un vienlīdzīgu attieksmi pret sievietēm un vīriešiem, tostarp arī princips, ka tie par vienādu vai vienādi vērtīgu darbu saņem vienādu darba samaksu".

Tādējādi LESD 157. panta 3. punkts no procedūras viedokļa šķiet saderīgs ar priekšlikumu.

Visbeidzot, atbilstīgi LESD 352. pantam Eiropas Savienība un jo īpaši Padome var rīkoties, ja "Savienības rīcība izrādītos nepieciešama saskaņā ar Līgumos noteiktajām politikas jomām, lai sasniegtu kādu no Līgumos noteiktajiem mērķiem,” un ja tajos nav paredzētas vajadzīgās pilnvaras.

Priekšlikumā ir apvienoti vairāki nozaru juridiskie pamati, lai veidotu to, kas varētu šķist horizontāls instruments, bet patiesībā tas ir tikai nozaru pasākumu kopums. LESD 352. pantu var izmantot tikai gadījumos, kad vajadzīgās pilnvaras nav paredzētas Līgumos. Tā kā Savienības tiesību aktos jau ir vairāki pasākumi, kas paredz noteikumus attiecībā uz trauksmes cēlējiem, tad šis nav tāds gadījums. Tādējādi LESD 352. pants pēc būtības nav saderīgs ar Komisijas priekšlikumā izvēlēto pieeju.

Turklāt izvēle iekļaut LESD 352. pantu no procedūras viedokļa nav saderīga ar pārējiem juridiskajiem pamatiem, jo tā paredz vienprātību Padomē un Parlamenta piekrišanu. Tāpēc LESD 352. pants nav atbilstīgs priekšlikuma juridiskais pamats.

VI. Secinājumi un ieteikumi

Šie LESD noteikumi paredz parasto likumdošanas procedūru un ir saderīgi ar pašreizējo juridisko pamatu, ko ierosinājusi Komisija: LESD 77. panta 2. punkts, 78. panta 2. punkts, 79. panta 2. punkts, 153. panta 1. punkta a), b) un e) apakšpunkts un 157. panta 3. punkts.

Attiecībā uz 77., 78. un 79. pantu jāatzīmē, ka, lai gan šo pantu pievienošana nebūtu nesaderīga ar procedūru Parlamentā, to iekļaušana juridiskajā pamatā varētu nozīmēt priekšlikuma iespējamu sadalīšanu, lai īstenotu procedūru Padomē.

LESD 83. panta 1. punkts un 352. pants nav saderīgi ar piemērojamo parasto likumdošanas procedūru, un tos nevajadzētu pievienot kā jaunus juridiskos pamatus. Turklāt 352. pants, ko var izmantot tikai gadījumos, kad vajadzīgās pilnvaras nav paredzētas Līgumos, pēc būtības nav saderīgs ar Komisijas priekšlikumā izvēlēto pieeju.

LESD 154. pantā minētie noteikumi attiecas uz Komisiju, un tas neparedz juridisko pamatu Eiropas Parlamenta un Padomes tiesību aktam. Tāpēc juridiskajam pamatam to nevar pievienot.

Visbeidzot, LESD 19. panta 2. punkta pievienošana nav ieteicama, jo atbilstīgi šim noteikumam saskaņošana nav atļauta.

Tomēr to juridisko pamatu galīgajai izvēlei, kas atzīti par iespējamiem papildinājumiem Komisijas ierosinātajam juridiskajam pamatam, vajadzētu būt atkarīgai no attiecīgu grozījumu pieņemšanas, ierosinātās direktīvas piemērošanas jomā ieviešot konkrētas politikas jomas.

Juridiskā komiteja 2018. gada 22. oktobra sanāksmē vienprātīgi(5) ar 18 balsīm "par" attiecīgi nolēma atbildīgajai komitejai ieteikt, novērtējot grozījumus direktīvas piemērošanas jomā, ņemt vērā iepriekš minētos secinājumus.

Ar cieņu

Pavel Svoboda

(1)

2016/2224(INI) http://www.europarl.europa.eu/sides/getDoc.do?pubRef=-//EP//TEXT+TA+P8-TA-2017-0402+0+DOC+XML+V0//LV un (2016/2055(INI) http://www.europarl.europa.eu/sides/getDoc.do?pubRef=-//EP//TEXT+REPORT+A8-2017-0004+0+DOC+XML+V0//LV.

(2)

Lieta C-45/86, Komisija pret Padomi (vispārējās tarifa preferences), 1987. gada ECR 1439, 5. punkts; lieta C-440/05, Komisija pret Padomi, 2007. gada ECR I-9097; lieta C-411/06, Komisija pret Parlamentu un Padomi, 2009. gada ECR I-7585.

(3)

Sk. iepriekšējo atsauci uz lietu C-411/06, 46. un 47. punkts.

(4)

  2008. gada 6. novembra spriedums lietā C-155/07, Parlaments pret Padomi, EU:C:2008:605, 37. punkts, un 2009. gada 3. septembra spriedums lietā C-166/07, Parlaments pret Padomi, EU:C:2009:499, 68. un 69. punkts.

(5)

Galīgajā balsošanā piedalījās: Pavel Svoboda (priekšsēdētājs), Mady Delvaux (priekšsēdētāja vietniece), Axel Voss (atzinuma sagatavotājs), Max Andersson, Joëlle Bergeron, Marie-Christine Boutonnet, Geoffroy Didier, Pascal Durand, Angel Dzhambazki, Heidi Hautala, Mary Honeyball, Sylvia-Yvonne Kaufmann, Gilles Lebreton, Evelyn Regner, Tiemo Wölken, Francis Zammit Dimech, Tadeusz Zwiefka, Olle Ludvigsson (Enrico Gasbarra aizstājējs saskaņā ar Reglamenta 200. panta 2. punktu).


(*) Ekonomikas un monetārāS komitejAS ATZINUMS (27.9.2018)

Juridiskajai komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem

(COM(2018)0218 – C8-0159/2018 – 2018/0106(COD))

Atzinuma sagatavotājs: Miguel Viegas

ĪSS PAMATOJUMS

ECON komitejas atzinumu sagatavotājs pilnībā atbalsta Komisijas priekšlikumu par trauksmes cēlēju aizsardzības nodrošināšanu ES mērogā, kā Parlaments to ir pieprasījis jau sen, piemēram, savas PANA komitejas ziņojumā un iepriekšējā JURI pastāvīgajā ziņojumā, kuras izstrādē ECON piedalījās.

Priekšlikuma pamatā ir arī nozares trauksmes cēlēju aizsardzības pasākumi, kurus ECON komiteja noteica iepriekšējos tiesību aktos, piemēram, Direktīvā par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu (AMLD4-5) un Tirgus ļaunprātīgas izmantošanas regulā (MAR).

Ierosinot izdarīt grozījumus, ECON atzinuma sagatavotājs vēlas:

•  uzlabot definīciju (3. pants)

•  paplašināt darba ņēmēju tiesību apjomu (1. pants)

•  nodrošināt materiālu atbalstu (15. pants)

•  svītrot 21. apsvērumu

•  ieviest ideju, ka trauksmes cēlēji nevar aizstāt valsts kontroles dienestu operacionālo jaudu

•  ieviest precīzu mehānismu, ar kuru trauksmes cēlēja statusu piešķir juridiskās noteiktības labad

•  ieviest anonimitātes iespēju

•  atvieglot ārējo kanālu izmantošanu, neizmantojot iekšējos

GROZĪJUMI

Ekonomikas un monetārā komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Juridisko komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1

Direktīvas priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1)  Personas, kuras strādā organizācijā vai sazinās ar to saistībā ar darbu, bieži pirmās uzzina par apdraudējumu vai kaitējumu sabiedrības interesēm, kas rodas šajā kontekstā. “Ceļot trauksmi”, tās pilda nozīmīgu funkciju tiesību aktu pārkāpumu atklāšanā un novēršanā un sabiedrības labklājības aizsardzībā. Taču, baidoties no represijām, iespējamie trauksmes cēlēji nereti atturas ziņot par savām bažām vai aizdomām.

(1)  Personas, kuras strādā organizācijā vai sazinās ar to saistībā ar darbu, bieži pirmās uzzina par apdraudējumu vai kaitējumu sabiedrības interesēm, kas rodas šajā kontekstā. Šīs direktīvas mērķis ir radīt uzticēšanās gaisotni, kurā trauksmes cēlēji varētu bez bailēm ziņot par konstatētiem vai varbūtējiem tiesību pārkāpumiem, ļaunprātīgām darbībām vai sabiedrības interešu apdraudējumiem. “Ceļot trauksmi”, tās pilda nozīmīgu funkciju tiesību aktu pārkāpumu atklāšanā un novēršanā un sabiedrības labklājības aizsardzībā. Taču, baidoties no represijām vai juridiskajām sekām vai neticot ziņošanas lietderībai, iespējamie trauksmes cēlēji nereti atturas ziņot par savām bažām vai aizdomām.

Grozījums Nr.    2

Direktīvas priekšlikums

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2)  Savienības līmenī trauksmes cēlēju sniegtie ziņojumi ir viens no Savienības tiesību aktu izpildes augšupējiem elementiem: tie dalībvalstu un Savienības izpildes sistēmām nodrošina informāciju, kas veicina Savienības tiesību aktu pārkāpumu efektīvu atklāšanu, izmeklēšanu un saukšanu pie atbildības par tiem.

(2)  Savienības līmenī trauksmes cēlēju sniegtie ziņojumi ir viens no Savienības tiesību aktu izpildes augšupējiem elementiem: tie dalībvalstu un Savienības izpildes sistēmām nodrošina informāciju, kas bieži vien veicina Savienības tiesību aktu pārkāpumu efektīvu atklāšanu, izmeklēšanu un saukšanu pie atbildības par tiem.

Grozījums Nr.    3

Direktīvas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)  Konkrētās politikas jomās Savienības tiesību aktu pārkāpumi var nopietni kaitēt sabiedrības interesēm, radot nozīmīgus riskus sabiedrības labklājībai. Jomās, kurās ir identificētas izpildes nepilnības un trauksmes cēlēji ir privileģētā stāvoklī atklāt pārkāpumus, ir jāuzlabo izpilde, nodrošinot trauksmes cēlēju efektīvu aizsardzību pret represijām un ieviešot efektīvus ziņošanas kanālus.

(3)  Savienības tiesību aktu pārkāpumi var nopietni kaitēt sabiedrības interesēm, radot nozīmīgus riskus sabiedrības labklājībai. Ja ir identificētas izpildes nepilnības un trauksmes cēlēji ir privileģētā stāvoklī atklāt minētos pārkāpumus, ir jāuzlabo izpilde, nodrošinot trauksmes cēlēju efektīvu aizsardzību pret represijām un ir jānodrošina efektīvu ziņošanas kanālu esamība.

Grozījums Nr.    4

Direktīvas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5)  Tāpēc kopējie trauksmes cēlēju efektīvas aizsardzības minimālie standarti jāattiecina uz tiem tiesību aktiem un politikas jomām, kurās: i) pastāv vajadzība stiprināt izpildi; pastāv vajadzība stiprināt izpildi; ii) trauksmes cēlēju nepietiekama ziņošana ir svarīgs faktors, kas ietekmē izpildi, un iii) Savienības tiesību aktu pārkāpumi var nopietni kaitēt sabiedrības interesēm.

(5)  Tāpēc kopējie trauksmes cēlēju efektīvas aizsardzības minimālie standarti jāattiecina tikai uz tiem tiesību aktiem, politikas jomām un dalībvalstīm, kurās ir pierādījumi, ka: i)  pastāv vajadzība stiprināt izpildi; ii) trauksmes cēlēju nepietiekama ziņošana ir svarīgs faktors, kas ietekmē izpildi, un iii) Savienības tiesību aktu pārkāpumi nopietni kaitē sabiedrības interesēm.

Grozījums Nr.    5

Direktīvas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6)  Trauksmes cēlēju aizsardzība ir nepieciešama, lai uzlabotu Savienības tiesību aktu izpildi publiskā iepirkuma jomā. Papildus vajadzībai atklāt un novērst krāpšanu un korupciju Savienības budžeta īstenošanas kontekstā, tostarp publiskā iepirkuma jomā, dalībvalstu valsts iestādēm un noteiktiem sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem ir jārisina jautājums par noteikumu nepietiekamu izpildi publiskā iepirkuma jomā attiecībā uz preču, darba un pakalpojumu iepirkumiem. Šādu noteikumu pārkāpumi izkropļo konkurenci, palielina uzņēmējdarbības izmaksas, neatbilst ieguldītāju interesēm un kopumā mazina vēlmi veikt ieguldījumus, un rada nevienlīdzīgus konkurences apstākļus uzņēmumiem visā Eiropā, tādējādi ietekmējot pienācīgu iekšējā tirgus darbību.

(6)  Trauksmes cēlēju aizsardzība ir nepieciešama, lai uzlabotu Savienības tiesību aktu izpildi publiskā iepirkuma jomā. Papildus vajadzībai atklāt un novērst krāpšanu un korupciju Savienības budžeta īstenošanas kontekstā, tostarp publiskā iepirkuma jomā, dalībvalstu valsts iestādēm un noteiktiem sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem ir jārisina jautājums par noteikumu nepietiekamu izpildi publiskā iepirkuma jomā attiecībā uz preču, darba un pakalpojumu iepirkumiem. Šādu noteikumu pārkāpumi izkropļo konkurenci, palielina uzņēmējdarbības izmaksas, neatbilst ieguldītāju un akcionāru interesēm un kopumā mazina vēlmi veikt ieguldījumus, un rada nevienlīdzīgus konkurences apstākļus uzņēmumiem visā Eiropā, tādējādi ietekmējot pienācīgu iekšējā tirgus darbību. Uzmanība ir jāvelta arī to personu aizsardzībai, kuras ziņo par mērķim neatbilstošu izmantošanu vai nepareizu rīcību attiecībā uz ES budžetu un ES iestādēm.

Grozījums Nr.    6

Direktīvas priekšlikums

6.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(6a)  Tādu personu aizsardzības režīms, kas dara zināmus Savienības tiesību pārkāpumus, neatceļ vajadzību stiprināt katras dalībvalsts pārraudzības līdzekļus un tās publiskās struktūras, kurām ir jābūt aizvien spējīgākām apkarot izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, kā arī neatceļ vajadzību šajās jomās īstenot starptautisku sadarbību.

Grozījums Nr.    7

Direktīvas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7)  Savienības likumdevējs jau ir atzinis trauksmes cēlēju aizsardzības pievienoto vērtību finanšu pakalpojumu jomā. Pēc finanšu krīzes, kas atklāja nopietnus trūkumus attiecīgo noteikumu izpildē, trauksmes cēlēju aizsardzības pasākumi tika ieviesti daudzos šīs jomas likumdošanas instrumentos34. Konkrētāk, kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām piemērojamās uzraudzības sistēmas kontekstā Direktīva 2013/36/ES35 paredz trauksmes cēlēju aizsardzību, kas paplašināta arī ar Regulu (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām.

(7)  Savienības likumdevējs jau ir atzinis trauksmes cēlēju nozares mēroga aizsardzības pievienoto vērtību finanšu pakalpojumu jomā. Pēc finanšu krīzes, kas atklāja nopietnus trūkumus attiecīgo noteikumu izpildē, trauksmes cēlēju aizsardzības pasākumi tika ieviesti daudzos šīs jomas likumdošanas instrumentos34. Konkrētāk, kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām piemērojamās uzraudzības sistēmas kontekstā Direktīva 2013/36/ES35 paredz trauksmes cēlēju aizsardzību, kas paplašināta arī ar Regulu (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām. Tomēr daudzas plašu sabiedrības uzmanību piesaistījušās lietas, kurās ir bijušas iesaistītas Eiropas finanšu iestādes, ir apliecinājušas, ka ziņotāju aizsardzība visās finanšu iestādēs joprojām ir neapmierinoša un ka bailes no represijām, ko var īstenot darba devēji un iestādes, joprojām attur trauksmes cēlējus sniegt informāciju par tiesību aktu pārkāpumiem.

_________________

_________________

34 Komisijas 2010. gada 8. decembra paziņojums par pastiprinātu sankciju režīmu finanšu pakalpojumu nozarē.

34 Komisijas 2010. gada 8. decembra paziņojums par pastiprinātu sankciju režīmu finanšu pakalpojumu nozarē.

35 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/36/ES (2013. gada 26. jūnijs) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338.–436. lpp.),

35 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/36/ES (2013. gada 26. jūnijs) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338.–436. lpp.),

Grozījums Nr.    8

Direktīvas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9)  Trauksmes cēlēju aizsardzības nozīme tādu Savienības transporta drošības noteikumu pārkāpumu novēršanā un aizkavēšanā, kuri var apdraudēt cilvēku dzīvību, jau ir atzīta dažādos Savienības nozaru instrumentos par aviācijas drošību38 un jūras transporta drošību39, kuros ir paredzēti pielāgoti trauksmes cēlēju aizsardzības pasākumi, kā arī īpaši ziņošanas kanāli. Šie instrumenti ietver arī aizsardzību pret represijām tiem darba ņēmējiem, kuri ziņo par pašu pieļautām kļūdām (tā dēvētā “taisnīguma kultūra”). Ir svarīgi papildināt abās šajās nozarēs jau pieejamos trauksmes cēlēju aizsardzības elementus, kā arī nodrošināt šādu aizsardzību, lai uzlabotu citiem transporta veidiem, piemēram, ceļu un dzelzceļa transportam, piemērojamo drošības standartu izpildi.

(9)  Trauksmes cēlēju aizsardzības nozīme tādu Savienības transporta drošības noteikumu pārkāpumu novēršanā un aizkavēšanā, kuri var apdraudēt cilvēku dzīvību, jau ir atzīta dažādos Savienības nozaru instrumentos par aviācijas drošību38 un jūras transporta drošību39, kuros ir paredzēti pielāgoti trauksmes cēlēju aizsardzības pasākumi, kā arī īpaši ziņošanas kanāli. Šie instrumenti ietver arī aizsardzību pret represijām tiem darba ņēmējiem, kuri ziņo par pašu pieļautām kļūdām (tā dēvētā “taisnīguma kultūra”). Ir svarīgi papildināt abās šajās nozarēs jau pieejamos trauksmes cēlēju aizsardzības elementus, kā arī nodrošināt šādu aizsardzību, lai nekavējoties uzlabotu citiem transporta veidiem, piemēram, ceļu un dzelzceļa transportam, piemērojamo drošības standartu izpildi.

_________________

_________________

38 Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 3. aprīļa Regula (ES) Nr. 376/2014 par ziņošanu, analīzi un turpmākajiem pasākumiem attiecībā uz atgadījumiem civilajā aviācijā (OV L 122, 18. lpp.).

38 Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 3. aprīļa Regula (ES) Nr. 376/2014 par ziņošanu, analīzi un turpmākajiem pasākumiem attiecībā uz atgadījumiem civilajā aviācijā (OV L 122, 18. lpp.).

39 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 20. novembra Direktīva 2013/54/ES par dažiem karoga valsts atbildības aspektiem attiecībā uz atbilstību 2006. gada Konvencijai par darbu jūrniecībā un tās izpildi (OV L 329, 1. lpp.); Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīva 2009/16/EK par ostas valsts kontroli (OV L 131, 57. lpp.).

39 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 20. novembra Direktīva 2013/54/ES par dažiem karoga valsts atbildības aspektiem attiecībā uz atbilstību 2006. gada Konvencijai par darbu jūrniecībā un tās izpildi (OV L 329, 1. lpp.); Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīva 2009/16/EK par ostas valsts kontroli (OV L 131, 57. lpp.).

Grozījums Nr.    9

Direktīvas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10)  Pierādījumu vākšana, noziegumu pret vidi un nelikumīgas rīcības pret vides aizsardzību atklāšana un novēršana joprojām ir izaicinājums, un tā ir jāpastiprina, kā tas atzīts Komisijas 2018. gada 18. janvāra paziņojumā par “ES rīcību vidiskās atbilstības un pārvaldības uzlabošanā”40. Tā kā trauksmes cēlēju aizsardzības noteikumi patlaban ir paredzēti tikai vienā Savienības nozaru instrumentā par vides aizsardzību41, šāda aizsardzība būtu jāievieš, lai nodrošinātu to Savienības vides acquis efektīvu izpildi, kuru pārkāpumi var nodarīt nopietnu kaitējumu sabiedrības interesēm un, iespējams, radīt plašāku pārrobežu ietekmi. Tas attiecas arī uz gadījumiem, kad nedroši produkti var kaitēt videi.

(10)  Pierādījumu vākšana, noziegumu pret vidi un nelikumīgas rīcības pret vides aizsardzību atklāšana un novēršana diemžēl joprojām ir izaicinājums, un tā ir jāpastiprina, kā tas atzīts Komisijas 2018. gada 18. janvāra paziņojumā par “ES rīcību vidiskās atbilstības un pārvaldības uzlabošanā”40. Tā kā trauksmes cēlēju aizsardzības noteikumi patlaban ir paredzēti tikai vienā Savienības nozaru instrumentā par vides aizsardzību41, šāda aizsardzība būtu jāievieš, lai nodrošinātu to Savienības vides acquis efektīvu izpildi, kuru pārkāpumi var nodarīt nopietnu kaitējumu sabiedrības interesēm un, iespējams, radīt plašāku pārrobežu ietekmi. Tas attiecas arī uz gadījumiem, kad nedroši produkti var kaitēt videi.

_________________

_________________

40 COM(2018) 10 final.

40 COM(2018) 10 final.

41 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/30/ES (2013. gada 12. jūnijs) par to darbību drošumu, kas saistītas ar naftas un gāzes nozares darbībām jūrā (OV L 178, 66. lpp.).

41 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/30/ES (2013. gada 12. jūnijs) par to darbību drošumu, kas saistītas ar naftas un gāzes nozares darbībām jūrā (OV L 178, 66. lpp.).

Grozījums Nr.    10

Direktīvas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14)  Privātās dzīves un personas datu aizsardzība ir vēl viena joma, kur trauksmes cēlēji vislabāk var atklāt Savienības tiesību aktu pārkāpumus, kuri var nopietni kaitēt sabiedrībai. Līdzīgi apsvērumi attiecas uz darbībām, ar ko tiek pārkāpta Direktīva par tīklu un informācijas sistēmu drošību45, kas ievieš prasības par incidentu (tostarp tādu, kas nekompromitē personas datus) paziņošanu un drošības prasības pamatpakalpojumu sniedzējiem dažādās jomās (piemēram, enerģētikas, veselības aizsardzības, transporta, banku u. c. nozarēs) un digitālo pamatpakalpojumu (piemēram, mākoņdatošanas pakalpojumu) sniedzējiem. Trauksmes cēlēju ziņojumi šajā jomā ir īpaši vērtīgi, lai novērstu drošības incidentus, kas var ietekmēt būtiskas ekonomiskas un sabiedriskas darbības un plaši izmantotus digitālos pakalpojumus. Tas palīdz nodrošināt pakalpojumu nepārtrauktību, savukārt tā ir iekšējā tirgus darbības un sabiedrības labklājības priekšnosacījums.

(14)  Privātās dzīves un personas datu aizsardzība ir vēl viena joma, kur trauksmes cēlēji vislabāk var atklāt Savienības tiesību aktu pārkāpumus, kuri var nopietni kaitēt sabiedrībai. Līdzīgi apsvērumi attiecas uz darbībām, ar ko tiek pārkāpta Direktīva par tīklu un informācijas sistēmu drošību45, kas ievieš prasības par incidentu (tostarp tādu, kas neapdraud personas datus) paziņošanu un drošības prasības pamatpakalpojumu sniedzējiem dažādās jomās (piemēram, enerģētikas, veselības aizsardzības, transporta, banku u. c. nozarēs) un digitālo pamatpakalpojumu (piemēram, mākoņdatošanas pakalpojumu) sniedzējiem. Trauksmes cēlēju ziņojumi šajā jomā ir īpaši vērtīgi nolūkā novērst drošības incidentus, kas var ietekmēt būtiskas ekonomiskas un sabiedriskas darbības un plaši izmantotus digitālos pakalpojumus. Tie palīdz nodrošināt pakalpojumu nepārtrauktību, savukārt tā ir iekšējā tirgus darbības un sabiedrības labklājības priekšnosacījums.

_________________

_________________

45 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/1148 (2016. gada 6. jūlijs) par pasākumiem nolūkā panākt vienādi augsta līmeņa tīklu un informācijas sistēmu drošību visā Savienībā.

45 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/1148 (2016. gada 6. jūlijs) par pasākumiem nolūkā panākt vienādi augsta līmeņa tīklu un informācijas sistēmu drošību visā Savienībā.

Grozījums Nr.    11

Direktīvas priekšlikums

18. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18)  Vairāki Savienības tiesību akti, jo īpaši finanšu pakalpojumu jomā, piemēram, Regula (ES) Nr. 596/2014 par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu49 un Komisijas Īstenošanas direktīva (ES) 2015/2392, kas pieņemta, pamatojoties uz šo regulu50, jau paredz sīki izstrādātus noteikumus par trauksmes cēlēju [ziņotāju] aizsardzību. Šādi jau pieņemti Savienības tiesību akti, tostarp pielikuma II daļā uzskaitītie, būtu jāpapildina ar šo direktīvu, lai šie instrumenti būtu pilnīgi saskaņoti ar direktīvā noteiktajiem minimālajiem standartiem, vienlaikus saglabājot tajos paredzētās attiecīgajām nozarēm pielāgotās īpašās norādes. Ir īpaši svarīgi noskaidrot, kurām juridiskajām struktūrām, kas darbojas finanšu pakalpojumu jomā, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā, jau ir pienākums izveidot iekšējos ziņošanas kanālus.

(18)  Vairāki Savienības tiesību akti, jo īpaši finanšu pakalpojumu jomā, piemēram, Regula (ES) Nr. 596/2014 par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu49 un Komisijas Īstenošanas direktīva (ES) 2015/2392, kas pieņemta, pamatojoties uz šo regulu50, jau paredz sīki izstrādātus noteikumus par trauksmes cēlēju [ziņotāju] aizsardzību. Šādi jau pieņemti Savienības tiesību akti, tostarp pielikuma II daļā uzskaitītie, būtu jāpapildina ar šo direktīvu, lai šie instrumenti būtu pilnīgi saskaņoti ar direktīvā noteiktajiem minimālajiem standartiem, vienlaikus saglabājot tajos paredzētās attiecīgajām nozarēm pielāgotās īpašās norādes. Minētā saskaņošana ir īpaši svarīga, lai noskaidrotu, kurai finanšu nozarē, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā, Direktīvas 2011/7/ES par maksājumu kavējumiem pienācīgas īstenošanas, terorisma finansēšanas un kibernoziegumu apkarošanas sfērā darbojošamies juridiskajai personai patlaban ir jāizveido iekšējie ziņošanas kanāli. Ņemot vērā, ka šādās lietās bieži vien ir iesaistītas ļoti sarežģītas starptautiskas korporatīvās un finanšu struktūras, uz kurām, visticamāk, attiecas atšķirīgas jurisdikcijas, būtu jāpieņem noteikumi par tādu vienotu kontaktpunktu izveidi, kuros varētu vērsties trauksmes cēlēji.

_________________

_________________

49 OV L 173, 1. lpp.

49 OV L 173, 1. lpp.

50 Komisijas Īstenošanas direktīva (ES) 2015/2392 (2015. gada 17. decembris) par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 596/2014 attiecībā uz ziņošanu kompetentajām iestādēm par faktiskajiem vai iespējamajiem šīs regulas pārkāpumiem (OV L 332, 126. lpp.).

50 Komisijas Īstenošanas direktīva (ES) 2015/2392 (2015. gada 17. decembris) par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 596/2014 attiecībā uz ziņošanu kompetentajām iestādēm par faktiskajiem vai iespējamajiem šīs regulas pārkāpumiem (OV L 332, 126. lpp.).

Grozījums Nr.    12

Direktīvas priekšlikums

19. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(19)  Ikreiz, kad tiek pieņemts jauns Savienības tiesību akts, uz kuru var attiekties trauksmes cēlēju aizsardzība un kas var veicināt efektīvāku izpildi, būtu jāapsver, vai ir jāveic grozījumi šīs direktīvas pielikumā, lai iekļautu attiecīgo aktu tās darbības jomā.

(19)  Ikreiz, kad tiek pieņemts jauns Savienības tiesību akts, uz kuru var attiekties trauksmes cēlēju aizsardzība un kas var veicināt efektīvāku izpildi, šīs direktīvas pielikumā būtu jāveic grozījumi, lai iekļautu attiecīgo aktu tās darbības jomā.

Grozījums Nr.    13

Direktīvas priekšlikums

20. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(20)  Direktīva nedrīkstētu skart darba ņēmējiem paredzēto aizsardzību, kad tiek ziņots par Savienības darba tiesību aktu pārkāpumiem. Attiecībā uz drošības un veselības aizsardzību darbā Pamatdirektīvas 89/391/EEK 11. pants jau prasa dalībvalstīm nodrošināt, ka darba ņēmējiem vai viņu pārstāvjiem nedrīkst radīt neizdevīgus apstākļus, pamatojoties uz viņu prasību vai priekšlikumu darba devējiem veikt piemērotus pasākumus, lai mazinātu darba ņēmēju apdraudējumu un/vai likvidētu bīstamības cēloņus. Darba ņēmējiem un to pārstāvjiem ir tiesības vērsties kompetentajās valsts iestādēs, ja viņi uzskata, ka darba devēja veiktie pasākumi un izmantotie līdzekļi nav pietiekami, lai nodrošinātu drošību un veselības aizsardzību.

(20)  Direktīva nedrīkstētu skart darba ņēmējiem paredzēto aizsardzību, kad tiek ziņots par Savienības darba tiesību aktu pārkāpumiem. Attiecībā uz drošības un veselības aizsardzību darbā Pamatdirektīvas 89/391/EEK 11. pants jau prasa dalībvalstīm nodrošināt, ka darba ņēmējiem vai viņu pārstāvjiem nedrīkst radīt neizdevīgus apstākļus, pamatojoties uz viņu prasību vai priekšlikumu darba devējiem veikt piemērotus pasākumus, lai mazinātu darba ņēmēju apdraudējumu un/vai likvidētu bīstamības cēloņus. Darba ņēmējiem un to pārstāvjiem ir tiesības vērsties kompetentajās valsts vai Eiropas Savienības iestādēs, ja viņi uzskata, ka darba devēja veiktie pasākumi un izmantotie līdzekļi nav pietiekami, lai nodrošinātu drošību un veselības aizsardzību.

Grozījums Nr.    14

Direktīvas priekšlikums

21. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(21)  Šī direktīva nedrīkstētu skart tādas valsts drošības un citas klasificētas informācijas aizsardzību, kuru Savienības tiesību akti un attiecīgajā dalībvalstī spēkā esošie normatīvie un administratīvie akti drošības nolūkā pieprasa aizsargāt no neatļautas piekļuves. Turklāt šīs direktīvas noteikumi nedrīkstētu ietekmēt pienākumus, kas izriet no Komisijas Lēmuma (ES, Euratom) 2015/444 (2015. gada 13. marts) par drošības noteikumiem ES klasificētas informācijas aizsardzībai vai Padomes 2013. gada 23. septembra Lēmuma par drošības noteikumiem ES klasificētas informācijas aizsardzībai.

(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)  

Grozījums Nr.    15

Direktīvas priekšlikums

26. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(26)  Aizsardzībai vispirms būtu jāattiecas uz personām, kurām ir “darba ņēmēja” statuss LESD 45. panta nozīmē, kā to interpretējusi Eiropas Savienības Tiesa52, t. i., uz personām, kuras noteiktā laika posmā citas personas labā un vadībā sniedz pakalpojumus, par kuriem saņem atalgojumu. Līdz ar to aizsardzība būtu jāpiešķir arī personām nestandarta darba attiecībās, tostarp nepilna laika darba ņēmējiem un darba ņēmējiem ar līgumu uz noteiktu laiku, kā arī personām, kurām ir darba līgums vai darba attiecības ar pagaidu darba aģentūru — tie ir darba attiecību gadījumi, kuros bieži ir grūti piemērot standarta aizsardzību pret negodīgu attieksmi.

(26)  Aizsardzībai vispirms būtu jāattiecas uz personām, kurām ir “darba ņēmēja” statuss LESD 45. panta nozīmē, kā to interpretējusi Eiropas Savienības Tiesa52, t. i., uz personām, kuras noteiktā laika posmā citas personas labā un vadībā sniedz pakalpojumus, par kuriem saņem atalgojumu. Līdz ar to aizsardzība būtu jāpiešķir arī personām nestandarta darba attiecībās, tostarp nepilna laika darba ņēmējiem un darba ņēmējiem ar līgumu uz noteiktu laiku, kā arī personām, kurām ir darba līgums vai darba attiecības ar pagaidu darba aģentūru — tie ir darba attiecību gadījumi, kuros bieži ir grūti piemērot standarta aizsardzību pret negodīgu attieksmi. Ņemot vērā 2018. gada vasarā publicēto Transparency International ziņojumu, kurā ir uzsvērta vajadzība aizsargāt trauksmes cēlējus arī ES iestādēs, aizsardzība līdzīgi veidā būtu jāattiecina arī uz ES personālu.

_________________

_________________

52 1986. gada 3. jūlija spriedums lietā 66/85 Lawrie-Blum, 2010. gada 14. oktobra spriedums lietā C-428/09 Union Syndicale Solidaires Isère; 2015. gada 9. jūlija spriedums lietā C-229/14 Balkaya; 2014. gada 4. decembra spriedums lietā C-413/13 FNV Kunsten un 2016. gada 17. novembra spriedums lietā C-216/15 Ruhrlandklinik.

52 1986. gada 3. jūlija spriedums lietā 66/85 Lawrie-Blum, 2010. gada 14. oktobra spriedums lietā C-428/09 Union Syndicale Solidaires Isère; 2015. gada 9. jūlija spriedums lietā C-229/14 Balkaya; 2014. gada 4. decembra spriedums lietā C-413/13 FNV Kunsten un 2016. gada 17. novembra spriedums lietā C-216/15 Ruhrlandklinik.

Grozījums Nr.    16

Direktīvas priekšlikums

28. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(28)  Trauksmes cēlēju efektīva aizsardzība ietver arī to personu kategoriju aizsardzību, kuras nav finansiāli atkarīgas no savām ar darbu saistītajām aktivitātēm, tomēr var ciest no represijām par pārkāpumu atklāšanu. Represijas pret brīvprātīgajiem vai neatalgotiem praktikantiem var izpausties kā atteikums turpmāk izmantot viņu pakalpojumus, negatīvu atsauksmju sniegšana iespējamam darba devējam vai citāda reputācijas graušana.

(28)  Trauksmes cēlēju efektīva aizsardzība ietver arī to personu kategoriju aizsardzību, kuras nav finansiāli atkarīgas no savām ar darbu saistītajām aktivitātēm, tomēr var ciest no represijām par pārkāpumu atklāšanu. Represijas pret brīvprātīgajiem vai neatalgotiem praktikantiem var izpausties kā atteikums turpmāk izmantot viņu pakalpojumus, negatīvu atsauksmju sniegšana iespējamam darba devējam vai citāda reputācijas vai profesionālās izaugsmes iespēju graušana.

Grozījums Nr.    17

Direktīvas priekšlikums

30.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(30 a)  Aizsardzība būtu jānodrošina gan attiecībā uz personām, kas strādā Savienībā esošās struktūrās, gan arī attiecībā uz personām, kas strādā Eiropas struktūrās ārpus Savienības teritorijas. Tā būtu arī jānodrošina arī attiecībā uz amatpersonām, kā arī citiem darbiniekiem un stažieriem, kuri strādā Savienības iestādēs, aģentūrās un struktūrās.

Grozījums Nr.    18

Direktīvas priekšlikums

34. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(34)  Dalībvalstu pienākums ir noteikt kompetentās iestādes, kas var saņemt un pienācīgi apstrādāt ziņojumus par pārkāpumiem, uz kuriem attiecas šīs direktīvas darbības joma. Tās var būt regulatīvās vai pārraudzības struktūras attiecīgajās jomās, tiesībaizsardzības iestādes, korupcijas apkarošanas iestādes un ombudi. Ieceltajām kompetentajām iestādēm jābūt spējīgām un pilnvarotām novērtēt ziņojumā izteikto apgalvojumu pareizību un reaģēt uz paziņotajiem pārkāpumiem, tostarp, sākt izmeklēšanu, saukt pie atbildības vai veikt līdzekļu atgūšanas darbības, vai izmantot citus piemērotus korektīvus pasākumus, kas ir to pilnvarās.

(34)  Dalībvalstu pienākums ir noteikt kompetentās iestādes, kas var saņemt tādus ziņojumus un nodrošināt tādu ziņojumus pienācīgu pēckontroli, uz kuriem attiecas šīs direktīvas darbības joma, lai garantētu atbilstošu īstenošanu un panāktu pilnīgu, lojālu un paātrinātu sadarbību gan starp kompetentajām iestādēm dalībvalsts iekšienē, gan ar attiecīgām iestādēm citās dalībvalstīs. Tās var būt regulatīvās vai pārraudzības struktūras attiecīgajās jomās, tiesībaizsardzības iestādes, korupcijas apkarošanas iestādes un ombudi. Ieceltajām kompetentajām iestādēm vajadzētu būt ne tikai spējām un pilnvarām, bet arī atbilstoši kvalificētiem darbiniekiem, lai varētu novērtēt ziņojumā izteikto apgalvojumu pareizību un reaģēt uz paziņotajiem pārkāpumiem, tostarp, sākt izmeklēšanu, saukt pie atbildības vai veikt līdzekļu atgūšanas darbības, vai izmantot citus piemērotus korektīvus pasākumus, kas ir to pilnvarās.

Grozījums Nr.    19

Direktīvas priekšlikums

37. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(37)  Lai varētu efektīvi atklāt un novērst Savienības tiesību aktu pārkāpumus, ir būtiski, lai attiecīgā informācija ātri nonāktu pie personām, kuras ir vistuvāk problēmas cēlonim, kurām ir vislielākās iespējas veikt izmeklēšanu un kurām ir pilnvaras šo problēmu novērst, ja tas ir iespējams. Tāpēc gan privātā, gan sabiedriskā sektora juridiskajām struktūrām ir jāizveido atbilstošas iekšējās ziņojumu saņemšanas un to pēckontroles procedūras.

(37)  Lai varētu efektīvi atklāt un novērst Savienības tiesību aktu pārkāpumus, ir būtiski, lai attiecīgā informācija ātri nonāktu pie personām, kuras ir vistuvāk problēmas cēlonim, kurām ir vislielākās iespējas veikt izmeklēšanu un kurām ir pilnvaras šo problēmu novērst, ja tas ir iespējams. Tāpēc gan privātā, gan sabiedriskā sektora juridiskajām struktūrām ir jāizveido atbilstošas iekšējās ziņojumu saņemšanas, analīzes un to pēckontroles procedūras.

Grozījums Nr.    20

Direktīvas priekšlikums

39. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(39)  Mazo un mikrouzņēmumu atbrīvojums no prasības izveidot iekšējos ziņošanas kanālus nebūtu jāattiecina uz privātiem uzņēmumiem, kuri darbojas finanšu pakalpojumu jomā. Šādiem uzņēmumiem būtu jāsaglabā pienākums izveidot iekšējos ziņošanas kanālus saskaņā ar pašreizējām saistībām, kas ir noteiktas Savienības acquis par finanšu pakalpojumiem.

(39)  Mazo un mikrouzņēmumu atbrīvojums no prasības izveidot iekšējos ziņošanas kanālus nebūtu jāattiecina uz privātiem uzņēmumiem, kuri darbojas finanšu pakalpojumu jomā vai ir ar to cieši saistīti. Šādiem uzņēmumiem arī turpmāk vajadzētu būt pienākumam izveidot iekšējos ziņošanas kanālus saskaņā ar pašreizējām saistībām, kas ir noteiktas Savienības acquis par finanšu pakalpojumiem.

Grozījums Nr.    21

Direktīvas priekšlikums

57. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(57)  Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tiek atbilstīgi uzskaitīti visi ziņojumi par pārkāpumiem, ka ikviens ziņojums ir pieejams kompetentajā iestādē un ka ziņojumā sniegto informāciju vajadzības gadījumā var izmantot kā pierādījumu izpildes darbībās.

(57)  Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tiek atbilstīgi uzskaitīti visi ziņojumi par pārkāpumiem, ka ikviens ziņojums ir pieejams kompetentajā iestādē un ka ziņojumā sniegto informāciju vajadzības gadījumā var izmantot kā pierādījumu izpildes darbībās un sniegt citām dalībvalstīm vai Eiropas Savienības iestādēm, ja tas ir nepieciešams. Pārsūtītājas iestādes un saņēmējas iestādes joprojām ir atbildīgas par trauksmes cēlēju pilnīgas aizsardzības un par pilnīgas, lojālas un ātras sadarbības nodrošināšanu.

Grozījums Nr.    22

Direktīvas priekšlikums

62. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(62)  Ziņojošām personām vispirms noteikti būtu jāizmanto pieejamie iekšējie ziņošanas kanāli un jāziņo savam darba devējam. Taču var būt gadījumi, kad iekšējie ziņošanas kanāli nav izveidoti (struktūrās, kam nav pienākuma izveidot šādus kanālus saskaņā ar šo direktīvu vai piemērojamiem valsts tiesību aktiem) vai to izmantošana nav obligāta (piemēram, ja personas nav darba attiecībās), vai tie tika izmantoti, bet nedarbojās pienācīgi (piemēram, ziņojums netika izskatīts rūpīgi vai saprātīgā termiņā vai netika veiktas nekādas pārkāpuma novēršanas darbības, lai gan pierādījumu vākšanas rezultāti bija pozitīvi).

(62)  Ziņojošām personām vispirms būtu jāizmanto pieejamie iekšējie ziņošanas kanāli un jāziņo savam darba devējam. Taču var būt gadījumi, kad iekšējie ziņošanas kanāli nav izveidoti (struktūrās, kam nav pienākuma izveidot šādus kanālus saskaņā ar šo direktīvu vai piemērojamiem valsts tiesību aktiem) vai to izmantošana nav obligāta (piemēram, ja personas nav darba attiecībās), vai tie tika izmantoti, bet nedarbojās pienācīgi (piemēram, ziņojums netika izskatīts rūpīgi vai saprātīgā termiņā vai netika veiktas nekādas pārkāpuma novēršanas darbības, lai gan pierādījumu vākšanas rezultāti bija pozitīvi).

Grozījums Nr.    23

Direktīvas priekšlikums

80. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(80)  Ar šo direktīvu tiek ieviesti minimālie standarti, un dalībvalstīm vajadzētu būt pilnvarotām ieviest vai uzturēt labvēlīgākus noteikumus ziņojošajai personai ar nosacījumu, ka šādi noteikumi netraucē īstenot iesaistīto personu aizsardzības pasākumus.

(80)  Ar šo direktīvu tiek ieviesti minimālie standarti, un dalībvalstīm vajadzētu būt pilnvarotām un tās būtu jāmudina ieviest vai uzturēt labvēlīgākus noteikumus ziņojošajai personai ar nosacījumu, ka šādi noteikumi netraucē īstenot iesaistīto personu aizsardzības pasākumus.

Grozījums Nr.    24

Direktīvas priekšlikums

84. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(84)  Šīs direktīvas mērķi, proti, ieviešot trauksmes cēlēju efektīvu aizsardzību, pastiprināt konkrētu politikas jomu un tiesību aktu izpildi, ja attiecīgi Savienības tiesību aktu pārkāpumi var nopietni kaitēt sabiedrības interesēm, nevar pienācīgi sasniegt, ja dalībvalstis rīkojas individuāli vai nekoordinēti, un tas ir veiksmīgāk sasniedzams ar Savienības rīcību, ar ko paredz minimālos saskaņotos trauksmes cēlēju aizsardzības standartus. Turklāt vienīgi ar Savienības rīcību var nodrošināt saskaņotību un pielāgot pašreizējos Savienības noteikumus par trauksmes cēlēju aizsardzību. Tāpēc Savienība var pieņemt pasākumus, ievērojot Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Atbilstīgi minētajā pantā noteiktajam proporcionalitātes principam šī direktīva nepārsniedz to, kas nepieciešams izvirzītā mērķa īstenošanai.

(84)  Šīs direktīvas mērķi, proti, ieviešot trauksmes cēlēju efektīvu aizsardzību, pastiprināt atsevišķu politikas jomu un tiesību aktu izpildi, attiecībā uz kuriem Savienības tiesību aktu pārkāpumi var kaitēt sabiedrības interesēm, nevar pienācīgi sasniegt, ja dalībvalstis rīkojas individuāli vai nekoordinēti, un tas ir veiksmīgāk sasniedzams ar Savienības rīcību, ar ko paredz minimālos saskaņotos trauksmes cēlēju aizsardzības standartus. Turklāt vienīgi ar Savienības rīcību var nodrošināt saskaņotību un pielāgot pašreizējos Savienības noteikumus par trauksmes cēlēju aizsardzību. Tāpēc Savienība var pieņemt pasākumus, ievērojot Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Atbilstīgi minētajā pantā noteiktajam proporcionalitātes principam šī direktīva nepārsniedz to, kas nepieciešams izvirzītā mērķa īstenošanai.

Grozījums Nr.    25

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Nolūkā veicināt Savienības tiesību aktu un politikas izpildi konkrētās jomās šī direktīva nosaka kopējos minimālos standartus attiecībā uz tādu personu aizsardzību, kuras ziņo par turpmāk uzskaitītajām nelikumīgajām darbībām vai tiesību aktu ļaunprātīgu izmantošanu:

1.  Nolūkā veicināt Savienības tiesību aktu un politikas izpildi konkrētās jomās šī direktīva nosaka kopējos minimālos standartus attiecībā uz tādu personu aizsardzību, kuras ziņo par nelikumīgām darbībām, tiesību aktu ļaunprātīgu izmantošanu vai sabiedrības interešu apdraudējumu, tostarp:

Grozījums Nr.    26

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)  pārkāpumi šādās jomās, uz kurām attiecas pielikumā (I un II daļa) uzskaitīto Savienības tiesību aktu darbības joma:

a)  pārkāpumi šādās jomās, uz kurām attiecas Savienības tiesību aktu darbības joma:

Grozījums Nr.    27

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – ii punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ii)  finanšu pakalpojumi, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršana;

ii)  finanšu pakalpojumi un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, nodokļu apiešanas, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas, kiberterorisma un kibernoziedzības, korupcijas un organizētās noziedzības novēršana;

Grozījums Nr.    28

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b)  LESD 101., 102., 106., 107. un 108. panta pārkāpumi un pārkāpumi, kas ietilpst Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2003 un Padomes Regulas (ES) Nr. 2015/1589 darbības jomā;

b)  konkurences tiesības, jo īpaši LESD 101., 102., 106., 107. un 108. panta pārkāpumi un pārkāpumi, kas ietilpst Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2003 un Padomes Regulas (ES) 2015/1589 darbības jomā;

Grozījums Nr.    29

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

d)  pārkāpumi iekšējā tirgū, kā noteikts LESD 26. panta 2. punktā, attiecībā uz tiesību aktiem, kas ir pretrunā noteikumiem par uzņēmumu ienākuma nodokli, un mehānismiem, kuru nolūks ir iegūt nodokļu atvieglojumus, vēršoties pret piemērojamā uzņēmumu ienākuma nodokļa tiesību akta formulējumu un mērķi.

d)  pārkāpumi iekšējā tirgū, kā noteikts LESD 26. panta 2. punktā, īpaši attiecībā uz tiesību aktiem, kas ir pretrunā noteikumiem par uzņēmumu ienākuma nodokli, un mehānismiem, kuru nolūks ir iegūt nodokļu atvieglojumus, vēršoties pret piemērojamā uzņēmumu ienākuma nodokļa tiesību akta regulējuma mērķi vai nolūku.

Grozījums Nr.    30

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Ja Savienības nozaru tiesību aktos, kas uzskaitīti pielikuma 2. daļā, ir paredzēti īpaši noteikumi par pārkāpumu ziņošanu, tad piemēro šos noteikumus. Šīs direktīvas noteikumi ir piemērojami visos ar ziņojošo personu aizsardzību saistītos gadījumos, kuri nav reglamentēti attiecīgajos Savienības nozaru tiesību aktos.

2.  Ja Savienības nozaru tiesību aktos, kas uzskaitīti pielikuma 2. daļā, ir paredzēti īpaši noteikumi par lielāku aizsardzību pārkāpumu ziņošanas gadījumā, tad piemēro šos noteikumus. Šīs direktīvas noteikumi ir piemērojami visos ar ziņojošo personu aizsardzību saistītos gadījumos, kuri nav reglamentēti attiecīgajos Savienības nozaru tiesību aktos.

Grozījums Nr.    31

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Šo direktīvu piemēro ziņojošām personām, kas strādā privātajā vai sabiedriskajā sektorā un informāciju par pārkāpumiem ir ieguvušas ar darbu saistītā kontekstā, tostarp vismaz:

1.  Šo direktīvu piemēro ziņojošām personām un veicinātājiem privātajā vai sabiedriskajā sektorā, kuri ir ieguvuši informāciju par pārkāpumiem, tostarp vismaz:

Grozījums Nr.    32

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)  personām, kurām ir darba ņēmēja statuss LESD 45. panta izpratnē;

a)  personām, kurām ir darba ņēmēja statuss LESD 45. panta izpratnē, tostarp nepilna darba laika darba ņēmējiem un darba ņēmējiem ar līgumu uz noteiktu laiku, kā arī personām, kurām ir ierēdņa statuss;

Grozījums Nr.    33

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

d)  jebkurai personai, kura strādā darbuzņēmēju, apakšuzņēmēju un piegādātāju uzraudzībā un vadībā.

d)  jebkurai personai, kura strādā darbuzņēmēju, apakšuzņēmēju, pakalpojumu sniedzēju un piegādātāju uzraudzībā un vadībā.

Grozījums Nr.    34

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – da apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

da)  personām, kas sekmē ziņošanu, piemēram, starpniekiem vai žurnālistiem.

Grozījums Nr.    35

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Šo direktīvu piemēro arī ziņojošām personām, kuru darba attiecības vēl nav sākušās, gadījumos, kad informācija par pārkāpumu ir iegūta darbā pieņemšanas procedūras laikā vai citā pirmslīguma pārrunu posmā.

2.  Šo direktīvu piemēro arī ziņojošām personām, kuru darba attiecības vēl nav sākušās, gadījumos, kad informācija par pārkāpumu ir iegūta darbā pieņemšanas procedūras laikā vai citā pirmslīguma pārrunu posmā, kā arī ziņojošām personām, kuru darba attiecības ir izbeigtas.

Grozījums Nr.    36

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a  Neskarot Regulas Nr. 31 (EEK), 11 (EAEK) 22.a, 22.b un 22.c pantu, šo direktīvu piemēro arī amatpersonām un citiem ES un Eiropas Atomenerģijas kopienas darbiniekiem, kuri sniedz informāciju par jebkuru no 1. pantā minētajiem pārkāpumiem.

Grozījums Nr.    37

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1)  “pārkāpumi” ir faktiskas vai iespējamas nelikumīgas darbības vai tiesību aktu ļaunprātīga izmantošana saistībā ar Savienības tiesību aktiem un jomām, uz ko attiecas 1. pantā un pielikumā minētā darbības joma;

(1)  “pārkāpumi” ir faktiskas vai iespējamas nelikumīgas darbības, bezdarbība vai tiesību aktu ļaunprātīga izmantošana saistībā ar Savienības tiesību aktiem jomās, uz kurām attiecas 1. pantā minētā darbības joma;

Grozījums Nr.    38

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)  “tiesību aktu ļaunprātīga izmantošana” ir darbības vai bezdarbība, uz ko attiecas Savienības tiesību aktu darbības joma un kas formāli nešķiet nelikumīgas, bet vēršas pret piemērojamo noteikumu mērķi un nolūku;

(3)  “tiesību aktu ļaunprātīga izmantošana” ir darbības vai bezdarbība, uz ko attiecas Savienības tiesību aktu darbības joma un kas formāli nešķiet nelikumīgas, bet vēršas pret piemērojamo noteikumu mērķi un nolūku vai ir uzskatāma par sabiedrības interešu apdraudējumu;

Grozījums Nr.    39

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4)  “informācija par pārkāpumiem” ir pierādījumi par faktiskiem pārkāpumiem, kā arī pamatotas aizdomas par iespējamiem pārkāpumiem, kas vēl nav notikuši;

(4)  “informācija par pārkāpumiem” ir pierādījumi par faktiskiem pārkāpumiem, kā arī aizdomas par iespējamiem pārkāpumiem, kas vēl nav notikuši;

Grozījums Nr.    40

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5)  “ziņošana” ir informācijas sniegšana par pārkāpumu, kas noticis vai var notikt organizācijā, kurā ziņojošā persona strādā vai ir strādājusi, vai citā organizācijā, ar kuru tā sazinās vai sazinājās saistībā ar darbu;

(5)  “ziņošana” ir informācijas sniegšana par pārkāpumu, kas noticis vai var notikt nopietnu, nenovēršamu draudu gadījumā vai gadījumā, ka var tikt nodarīts neatgriezenisks kaitējums;

Grozījums Nr.    41

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 8. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8)  “informācijas izpaušana” ir ar darbu saistītā kontekstā iegūtas informācijas par pārkāpumiem padarīšana par publiski pieejamu;

(8)  “informācijas izpaušana” ir informācijas par pārkāpumiem padarīšana par publiski pieejamu;

Grozījums Nr.    42

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 9. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9)  “ziņojošā persona” ir fiziska vai juridiska persona, kas ziņo vai publisko ar darbu saistītu aktivitāšu kontekstā iegūtu informāciju par pārkāpumiem;

(9)  “ziņojošā persona” ir fiziska vai juridiska persona, kas ziņo vai publisko informāciju par pārkāpumiem, vai kurai draud represijas; par ziņojošām personām uzskata arī personas, kas neatrodas tradicionālās darba devējs–darba ņēmējs attiecībās, piemēram, konsultantus, darbuzņēmējus, praktikantus, stažierus, brīvprātīgos, strādājošos studentus, strādājošos uz noteiktu laiku un agrākos darba ņēmējus;

Grozījums Nr.    43

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 12. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12)  “represijas” ir jebkāda draudēta vai faktiska darbība vai bezdarbība, kuras cēlonis ir iekšējā vai ārējā ziņošana, kas notiek ar darbu saistītā kontekstā un izraisa vai var izraisīt nepamatotu kaitējumu ziņojošai personai;

(12)  “represijas” ir jebkāda draudēta vai faktiska darbība vai bezdarbība, kuras cēlonis ir iekšējā vai ārējā ziņošana vai izpaušana un kura izraisa vai var izraisīt nepamatotu kaitējumu ziņojošai personai, iespējamajai ziņojošajai personai vai tās ģimenes locekļiem, radiniekiem un sekmētājiem;

Grozījums Nr.    44

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 13. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13)  “pēckontrole” ir jebkāda iekšēja vai ārēja darbība, ko veicis ziņojuma saņēmējs, lai novērtētu ziņojumā izteikto apgalvojumu precizitāti un, ja nepieciešams, reaģētu uz paziņoto pārkāpumu, tostarp tādas darbības kā iekšēja pierādījumu vākšana, izmeklēšana, saukšanu pie atbildības, līdzekļu atgūšana un lietas slēgšana;

(13)  “pēckontrole” ir jebkāda iekšēja vai ārēja darbība, ko veicis ziņojuma saņēmējs, lai novērtētu ziņojumā izteikto apgalvojumu precizitāti un, ja nepieciešams, reaģētu uz paziņoto pārkāpumu, tostarp tādas darbības kā iekšēja pierādījumu vākšana, izmeklēšana, saukšana pie atbildības, līdzekļu atgūšana un lietas slēgšana, kā arī jebkādi citi piemēroti korektīvie vai seku mazināšanas pasākumi;

Grozījums Nr.    45

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 14. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14)  “kompetentā iestāde” ir jebkura valsts iestāde, kura ir tiesīga saņemt ziņojumus saskaņā ar III nodaļu un iecelta pildīt direktīvā paredzētos pienākumus, jo īpaši attiecībā uz ziņojumu pēckontroli.

(14)  “kompetentā iestāde” ir jebkura juridiski atbildīga Savienības vai dalībvalsts iestāde, kura ir tiesīga saņemt ziņojumus saskaņā ar III nodaļu un iecelta pildīt direktīvā paredzētos pienākumus, jo īpaši attiecībā uz ziņojumu pēckontroli.

Grozījums Nr.    46

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka juridiskās struktūras, kas darbojas privātajā un sabiedriskajā sektorā, pēc apspriedēm ar sociālajiem partneriem, ja tādas nepieciešamas, izveido iekšējos kanālus, kā arī ziņošanas un ziņojumu pēckontroles procedūras.

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka juridiskās struktūras, kas darbojas privātajā un sabiedriskajā sektorā, pēc apspriedēm ar sociālajiem partneriem izveido iekšējos kanālus, kā arī ziņošanas un ziņojumu pēckontroles procedūras.

Grozījums Nr.    47

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Šādi kanāli un procedūras sniedz struktūras darbiniekiem iespēju ziņot. Tie var sniegt iespēju ziņot arī citām personām, kuras sazinās ar attiecīgo struktūru saistībā ar darbu un ir minētas 2. panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktā, bet šīm personu kategorijām iekšējo ziņošanas kanālu izmantošana nav obligāta.

2.  Šādi kanāli un procedūras sniedz struktūras darbiniekiem iespēju ziņot. Tie sniedz iespēju ziņot arī citām personām, kuras sazinās ar attiecīgo struktūru saistībā ar darbu un ir minētas 2. panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktā, bet šīm personu kategorijām iekšējo ziņošanas kanālu izmantošana nav obligāta.

Grozījums Nr.    48

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 3. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

privātas juridiskās struktūras, kuru gada apgrozījums vai gada bilance kopumāsasniedz

vai pārsniedz 10 miljonus EUR;

privātas juridiskās struktūras, kuru gada vai koncerna apgrozījums vai gada bilance kopumā sasniedz vai pārsniedz 10 miljonus EUR;

Grozījums Nr.    49

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 3. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c)  jebkāda lieluma privātās juridiskās struktūras, kas darbojas finanšu pakalpojumu jomā vai var būt pakļautas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas riskam, kā noteikts pielikumā iekļautajos Savienības tiesību aktos.

c)  jebkāda lieluma privātās juridiskās struktūras, kas darbojas finanšu pakalpojumu jomā vai var būt pakļautas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas, terorisma finansēšanas vai kibernoziedzības riskam, kā noteikts pielikumā iekļautajos Savienības tiesību aktos.

Grozījums Nr.    50

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 6. punkts – da apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

da)  Eiropas Savienības iestādes, aģentūras un struktūras;

Grozījums Nr.    51

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)  ziņojumu saņemšanas kanālus, kuri ir izstrādāti, izveidoti un darbojas veidā, kas nodrošina ziņojošās personas identitātes konfidencialitāti un nepieļauj nepilnvarotu darbinieku piekļuvi;

a)  ziņojumu saņemšanas kanālus, kuri ir izstrādāti, izveidoti un darbojas veidā, kas nodrošina ziņojuma saņemšanas apstiprinājumu, garantējot ziņojošās personas identitātes konfidencialitāti vai anonimitāti, un nepieļauj nepilnvarotu darbinieku piekļuvi;

Grozījums Nr.    52

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 1. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

d)  saprātīgu termiņu, kas nepārsniedz trīs mēnešus pēc ziņojuma iesniegšanas, lai nodrošinātu ziņojošajai personai atgriezenisko saiti par ziņojuma pēckontroli;

d)  saprātīgu termiņu, kas nepārsniedz trīs mēnešus pēc ziņojuma iesniegšanas, lai nodrošinātu ziņojošajai personai saturīgu atgriezenisko saiti par ziņojuma pēckontroli;

Grozījums Nr.    53

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 2. punkts – 1. daļa – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)  rakstiski ziņojumi elektroniskā vai drukātā formātā un/vai mutisks — ierakstīts vai neierakstīts — ziņojums pa tālruni;

a)  rakstiski ziņojumi elektroniskā vai drukātā formātā un/vai mutisks — ierakstīts vai neierakstīts — ziņojums pa tālruni; ja tālruņa saruna tiek ierakstīta, vispirms ir jāsaņem ziņojošās personas piekrišana;

Grozījums Nr.    54

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 2. punkts – 1. daļa – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b)  klātienē tiekoties ar personu vai struktūrvienību, kas iecelta saņemt ziņojumus.

b)  klātienē tiekoties ar personu vai struktūrvienību, kas iecelta saņemt ziņojumus, arodbiedrības pārstāvja vai sava juridiskā pārstāvja pavadībā, ja ziņojošā persona to pieprasa.

Grozījums Nr.    55

Direktīvas priekšlikums

6. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)  izveido neatkarīgus un autonomus ārējos ziņošanas kanālus, kuri ir gan droši, gan garantē konfidencialitāti un kurus izmanto, lai saņemtu un apstrādātu ziņojošās personas sniegto informāciju;

a)  izveido neatkarīgus un autonomus ārējos ziņošanas kanālus, kuri ir gan droši, gan garantē konfidencialitāti un kurus izmanto, lai saņemtu un apstrādātu ziņojošās personas sniegto informāciju, un kuri dod iespēju ziņot anonīmi un aizsargāt trauksmes cēlēju personas datus;

Grozījums Nr.    56

Direktīvas priekšlikums

6. pants – 2. punkts – aa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

aa)  garantē ziņojušajām personām un starpniekiem neatkarīgas bezmaksas konsultācijas un juridisko atbalstu;

Grozījums Nr.    57

Direktīvas priekšlikums

6. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b)  nodrošina ziņojošajai personai atgriezenisko saiti par ziņojuma pēckontroli saprātīgā termiņā, kas nepārsniedz trīs mēnešus vai pienācīgi pamatotos gadījumos — sešus mēnešus;

b)  apstiprina ziņojuma saņemšanu, nodrošina ziņojošajai personai atgriezenisko saiti par ziņojuma pēckontroli saprātīgā termiņā, kas nepārsniedz trīs mēnešus vai pienācīgi pamatotos gadījumos — sešus mēnešus;

Grozījums Nr.    58

Direktīvas priekšlikums

6. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c)  ziņojumā iekļauto informāciju pārsūta attiecīgajām Savienības kompetentajām iestādēm, birojiem vai aģentūrām turpmākai izmeklēšanai, ja tas ir paredzēts valsts vai Savienības tiesību aktos.

c)  ziņojumā iekļauto informāciju pārsūta attiecīgajām Savienības vai citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm, birojiem vai aģentūrām turpmākai izmeklēšanai.

Grozījums Nr.    59

Direktīvas priekšlikums

6. pants – 2. punkts – ca apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ca)  pilnībā, lojāli un ātri sadarbojas ar citām dalībvalstīm un ES iestādēm.

Grozījums Nr.    60

Direktīvas priekšlikums

6. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes veic ziņojumu pēckontroli, īstenojot nepieciešamos pasākumus, un atbilstošā apmērā izmeklē ziņojuma priekšmetu. Kompetentās iestādes informē ziņojošo personu par izmeklēšanas galarezultātu.

3.  Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes veic ziņojumu pēckontroli, īstenojot nepieciešamos pasākumus, un atbilstošā apmērā izmeklē ziņojuma priekšmetu. Kompetentās iestādes informē ziņojošo personu un visas attiecīgās pārējās dalībvalstis un kompetentās ES iestādes, birojus un aģentūras par izmeklēšanas galarezultātu.

Grozījums Nr.    61

Direktīvas priekšlikums

6. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Dalībvalstis nodrošina, ka jebkura iestāde, kas saņēmusi ziņojumu, bet nav kompetenta reaģēt uz paziņoto pārkāpumu, nosūta to kompetentajai iestādei un par to informē ziņojošo personu.

4.  Dalībvalstis nodrošina, ka jebkura iestāde, kas saņēmusi ziņojumu, bet nav kompetenta reaģēt uz paziņoto pārkāpumu, nosūta to kompetentajai iestādei un par to informē ziņojošo personu. Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentajām iestādēm, kas saņem ziņojumus, kuru izskatīšana nav to kompetencē, ir skaidras procedūras, kā droši rīkoties ar izpausto informāciju, ievērojot konfidencialitāti.

Grozījums Nr.    62

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 1. punkts – ca apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ca)  tie garantē ziņojušajām personām un starpniekiem neatkarīgas bezmaksas konsultācijas un juridisko atbalstu.

Grozījums Nr.    63

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c)  klātienē tiekoties ar īpaši norīkotiem kompetentās iestādes darbiniekiem.

c)  klātienē tiekoties ar īpaši norīkotiem kompetentās iestādes darbiniekiem arodbiedrības pārstāvja, pilsoniskās sabiedrības pārstāvja vai juridiskā pārstāvja pavadībā, ja ziņojošā persona to pieprasa, vienlaikus nodrošinot konfidencialitātes un anonimitātes ievērošanu.

Grozījums Nr.    64

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentajās iestādēs ir darbinieki, kas ir īpaši norīkoti apstrādāt ziņojumus. Īpaši norīkotie darbinieki saņem īpašu apmācību ziņojumu apstrādes nolūkā.

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentajās iestādēs ir pietiekams to kompetento darbinieku skaits, kas ir īpaši norīkoti apstrādāt ziņojumus. Īpaši norīkotie darbinieki saņem īpašu apmācību ziņojumu apstrādes nolūkā.

Grozījums Nr.    65

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c)  sazinās ar ziņojošo personu, lai to informētu par izmeklēšanas gaitu un rezultātu.

c)  konfidenciāli sazinās ar ziņojošo personu, lai to informētu par izmeklēšanas gaitu un rezultātu.

Grozījums Nr.    66

Direktīvas priekšlikums

9. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b)  saprātīgu termiņu, kas nepārsniedz trīs mēnešus vai sešus mēnešus pienācīgi pamatotos gadījumos, kurā jāsniedz ziņojošai personai informācija par ziņojuma pēckontroli, un šīs informācijas sniegšanas veidu un saturu;

b)  saprātīgu termiņu, kas nepārsniedz trīs mēnešus vai sešus mēnešus pienācīgi pamatotos gadījumos, kurā ar ziņojošo personu nodrošina saturīgu atgriezenisko saiti par ziņojuma pēckontroli, un šīs informācijas sniegšanas veidu un saturu;

Grozījums Nr.    67

Direktīvas priekšlikums

10. pants – 1. daļa – ga punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ga)  tādu pilsoniskās sabiedrības organizāciju kontaktinformācija, kas juridiskās konsultācijas sniedz bez maksas.

Grozījums Nr.    68

Direktīvas priekšlikums

13. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Ziņojošā persona ir tiesīga saņemt šajā direktīvā paredzēto aizsardzību, ja tai ir pamatots iemesls uzskatīt, ka ziņošanas brīdī paziņotā informācija bijusi patiesa un ka uz šo informāciju attiecas šīs direktīvas darbības joma.

1.  Ziņojošā persona ir tiesīga saņemt šajā direktīvā paredzēto aizsardzību un tai ir tiesības uz tajā paredzēto ziņojošās personas statusu neatkarīgi no izvēlētā kanāla, ja tai ir pamatots iemesls uzskatīt, ka ziņošanas brīdī paziņotā informācija bijusi patiesa un ka uz šo informāciju attiecas šīs direktīvas darbības joma. Aizsardzība attiecas arī uz personām, kas gan ziņas sniedz, bet godīgi kļūdās, un aizsardzība, ko nodrošina ziņojošām personām, ir jānodrošina, kamēr tiek novērtēta sniegto ziņu precizitāte.

Grozījums Nr.    69

Direktīvas priekšlikums

13. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a  Persona, kura anonīmi atklāj šīs direktīvas darbības jomā paredzētu informāciju un kuras identitāte tika atklāta, arī ir tiesīga saņemt šajā direktīvā paredzēto aizsardzību.

Grozījums Nr.    70

Direktīvas priekšlikums

13. pants – 1.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.b  Dalībvalstis nosaka precīzus kritērijus, saskaņā ar kuriem ziņojošām personām kopš ziņošanas brīža nodrošina šajā direktīvā noteikto tiesību ievērošanu un aizsardzību.

Grozījums Nr.    71

Direktīvas priekšlikums

13. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Persona, kas ziņo ārēji, ir tiesīga saņemt šajā direktīvā paredzēto aizsardzību, ja tā atbilst vienam no turpmāk minētajiem nosacījumiem:

svītrots

a)  persona vispirms ziņoja iekšēji, bet uz ziņojumu netika atbilstoši reaģēts saprātīgā termiņā, kas noteikts 5. pantā;

 

b)  ziņojošai personai iekšējie ziņošanas kanāli nebija pieejami vai nav pamatoti uzskatīt, ka ziņojošā persona varēja zināt par šādu kanālu pieejamību;

 

c)  iekšējo ziņošanas kanālu lietošana ziņojošajai personai nebija obligāta saskaņā ar 4. panta 2. punktu;

 

d)  ņemot vērā ziņojuma priekšmetu, nav pamatoti gaidīt, ka ziņojošā persona būtu izmantojusi iekšējos ziņošanas kanālus;

 

e)  personai bija pamatots iemesls uzskatīt, ka iekšējo ziņošanas kanālu lietošana varētu apdraudēt kompetento iestāžu veikto izmeklēšanas darbību efektivitāti;

 

f)  saskaņā ar Savienības tiesībām personai bija tiesības ziņot tieši kompetentajai iestādei, izmantojot ārējos ziņošanas kanālus.

 

Grozījums Nr.    72

Direktīvas priekšlikums

13. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Persona, kura publiski atklāj informāciju par pārkāpumiem, uz kuriem attiecas šīs direktīvas darbības joma, ir tiesīga saņemt šajā direktīvā paredzēto aizsardzību, ja:

svītrots

a) persona vispirms ziņojusi iekšēji un/vai ārēji saskaņā ar II un III nodaļu un šā panta 2. punktu, bet uz ziņojumu netika atbilstoši reaģēts saprātīgā termiņā, kas noteikts 6. panta 2. punkta b) apakšpunktā un 9. panta 1. punkta b) apakšpunktā; vai

 

b) nav pamatoti gaidīt, ka persona varētu lietot iekšējos un/vai ārējos ziņošanas kanālus nenovēršama vai nepārprotama sabiedrības interešu apdraudējuma vai lietas īpašo apstākļu dēļ, vai gadījumos, kad pastāv nenovēršama kaitējuma risks.

 

Grozījums Nr.    73

Direktīvas priekšlikums

14. pants – 1. daļa – g punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

g)  spaidi, iebiedēšana, aizskaršana vai izstumšana darbavietā;

g)  spaidi, iebiedēšana, aizskaršana vai izstumšana;

Grozījums Nr.    74

Direktīvas priekšlikums

14.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

14.a pants

 

Neatkarīgas trešās personas sniegtais atbalsts ziņojošajai personai vai personām

 

1. Dalībvalstis var paredzēt, ka ziņojošai personai vai personai, kas plāno ziņot vai publiski izpaust informāciju, šajā nolūkā sniedz atbalstu. Atbalstu sniedz, ievērojot šajā punktā minēto personas identitātes konfidencialitāti, un jo īpaši tas izpaužas kā:

 

(a) objektīvs, konfidenciāls un bezmaksas padoms, ko sniedz jo īpaši attiecībā uz šīs direktīvas darbības jomu, ziņošanas kanāliem un ziņojošajai personai piešķirto aizsardzību, kā arī uz attiecīgās personas tiesībām;

 

b) padoms par tiesībjautājumiem strīda gadījumā;

 

c) psiholoģisks atbalsts.

 

2. 2. Šo atbalstu var sniegt neatkarīga administratīvā iestāde, arodbiedrības vai citas darba ņēmējus pārstāvošas organizācijas vai dalībvalsts iecelta kvalificēta struktūra, ja tā atbilst šādiem kritērijiem:

 

a) tā ir pienācīgi izveidota saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem;

 

b) tai ir pamatota interese nodrošināt to normu ievērošanu, kas ir paredzētas šajā direktīvā, un

 

c) tā ir bezpeļņas iestāde.

Grozījums Nr.    75

Direktīvas priekšlikums

15. pants – 8. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

8.  Papildus juridiskās palīdzības nodrošināšanai ziņojošām personām krimināllietās un pārrobežu civillietās saskaņā ar Direktīvu (ES) 2016/1919 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/52/EK63 un saskaņā ar valsts tiesību aktiem dalībvalstis var nodrošināt turpmākus juridiska vai finansiāla atbalsta pasākumus un atbalstīt ziņojošās personas tiesvedības laikā.

8.  Papildus juridiskās palīdzības nodrošināšanai ziņojošām personām krimināllietās un pārrobežu civillietās saskaņā ar Direktīvu (ES) 2016/1919 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/52/EK63 un saskaņā ar valsts tiesību aktiem dalībvalstis var pieņemt lēmumu nodrošināt citus juridiska vai finansiāla atbalsta pasākumus un atbalstīt ziņojošās personas tiesvedības laikā, kā arī sniegt finansiālu atbalstu ienākumu pagaidu zuduma gadījumā.

__________________

__________________

63 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/52/EK (2008. gada 21. maijs) par konkrētiem mediācijas aspektiem civillietās un komerclietās (OV L 136, 24.5.2008., 3. lpp.).

63 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/52/EK (2008. gada 21. maijs) par konkrētiem mediācijas aspektiem civillietās un komerclietās (OV L 136, 24.5.2008., 3. lpp.).

Grozījums Nr.    76

Direktīvas priekšlikums

15.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

15.a pants

 

Pienākums ievērot ziņojošo personu identitātes konfidencialitāti

 

1. Ziņojošās personas vai personu identitāti izpaust bez šīs personas vai personu nepārprotamas piekrišanas nedrīkst. Šis konfidencialitātes pienākums attiecas arī uz informāciju, ar kuras palīdzību var identificēt ziņojošo personu.

 

2. Persona, kuras rīcībā ir 1. punktā minētā informācija vai kura šo informāciju iegūst, to atklāt nedrīkst.

 

3. Apstākļi, kādos, atkāpjoties no 2. punkta regulējuma, var izpaust informāciju par ziņojošās personas identitāti, aprobežojas ar ārkārtas gadījumiem, kuros šī informācija atklāšana ir Savienības vai dalībvalstu tiesību aktos noteikts nepieciešams un samērīgs pienākums gadījumos, kad pēc tam tiek veikta izmeklēšana vai īstenota tiesvedība, vai tā ir nepieciešama, lai aizsargātu citu personu brīvības, tostarp arī iesaistītās personas tiesības uz aizstāvību, un katrā izņēmuma gadījumā tā ir jāveic tikai tad, ja tiek ievērotas minētajos tiesību aktos paredzētās atbilstošās garantijas. Šādos gadījumos veic atbilstīgus un efektīvus pasākumus, lai nodrošinātu ziņojošās personas vai personu drošību un labklājību.

 

4. Gadījumos, kas ir reglamentēti 3. punktā, persona, kura ir iecelta, lai saņemtu ziņojumu, laikus informē ziņojošo personu pirms ziņojošās personas identitātes izpaušanas un apspriež ar to citas iespējamās rīcības scenārija alternatīvas.

 

5. Iekšējos un ārējos ziņošanas kanālus izveido tā, lai nodrošinātu ziņojošās personas identitātes konfidencialitāti un nepieļautu nepilnvarotu personu piekļuvi. Uzglabā informāciju par to, kuri darbinieki ir piekļuvuši konfidenciālajai informācijai, tostarp par šādas piekļuves laiku un datumu.

Grozījums Nr.    77

Direktīvas priekšlikums

17. pants – 1. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

d)  pārkāpj pienākumu saglabāt ziņojošo personu identitātes konfidencialitāti.

d)  pārkāpj pienākumu saglabāt ziņojošo personu identitātes konfidencialitāti vai anonimitāti.

Grozījums Nr.    78

Direktīvas priekšlikums

17. pants – 1. punkts – da apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

da)  atkārtoti veic ziņojošās personas paziņoto pārkāpumu pēc lietas slēgšanas.

Grozījums Nr.    79

Direktīvas priekšlikums

17. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Dalībvalstis paredz efektīvus, samērīgus un atturošus sodus, ko piemēro personām, kuras sniedz ļaunprātīgus un kaitējošus ziņojumus vai informāciju, tostarp paredz kompensācijas pasākumus personām, kurām nodarīts kaitējums ļaunprātīgu un kaitējošu ziņojumu vai informācijas rezultātā.

2.  Dalībvalstis paredz efektīvus, samērīgus un atturošus sodus, ko piemēro personām, kuras ziņo vai informāciju atklāj ļaunprātīgā vai kaitnieciskā nolūkā.

Grozījums Nr.    80

Direktīvas priekšlikums

17.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

17.a pants

 

Pienākums sadarboties

 

1. Dalībvalstu iestādēm, kuras ir informētas par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem, uz kuriem attiecas šī direktīva, ir pienākums ātri informēt visas pārējās attiecīgo dalībvalstu iestādes un/vai ES birojus un aģentūras un lojāli, efektīvi un operatīvi sadarboties ar tām.

 

2. Dalībvalstu iestādēm, kurām citu dalībvalstu iestādes ir paziņojušas par iespējamiem Savienības tiesību aktu pārkāpumiem, uz kuriem attiecas šī direktīva, ir pienākums sniegt pamatotu atbildi par darbībām, kas ir veiktas saistībā ar minēto paziņojumu, kā arī sniegt oficiālu paziņojumu par ziņojuma saņemšanu un par kontaktpunktu turpmākai sadarbībai.

 

3. Dalībvalstu iestāžu pienākums ir aizsargāt saņemto konfidenciālo informāciju, īpaši attiecībā uz ziņojošo personu identitāti un citiem to personas datiem.

 

4. Dalībvalstu iestāžu pienākums ir nodrošināt konfidenciālu piekļuvi informācijai, kas ir saņemta no ziņojošām personām, un veicināt savlaicīgu papildu informācijas pieprasīšanu.

 

5. Dalībvalstu iestāžu pienākums ir laikus sniegt visu attiecīgo informāciju par Savienības vai valsts tiesību aktu pārkāpumiem starptautiskās lietās citām kompetentajām dalībvalstu iestādēm.

Grozījums Nr.    81

Direktīvas priekšlikums

17.b pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

17.b pants

 

Neatteikšanās no tiesībām un tiesiskās aizsardzības līdzekļiem

 

No šajā direktīvā paredzētajām tiesībām un tiesiskās aizsardzības līdzekļiem nevar nedz atteikties, nedz tos ierobežot ar kādu vienošanos, politiku, nodarbinātības veidu vai apstākļiem, tostarp nedz ar kādu vienošanos par strīdu izšķiršanu pirsmtiesas kārtībā. Jebkādus mēģinājumus atcelt vai ierobežot šādas tiesības un tiesiskās aizsardzības līdzekļus uzskata par spēkā neesošiem un nepildāmiem.

Grozījums Nr.    82

Direktīvas priekšlikums

20. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2 a.  Transponējot šo direktīvu, dalībvalstis var apsvērt tādas neatkarīgas iestādes izveidi, ar kuru nodrošina trauksmes cēlēju aizsardzību.

Grozījums Nr.    83

Direktīvas priekšlikums

22.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

22.a pants

 

Pielikumu atjaunināšana

 

Katru reizi, kad jauns ES tiesību akts atbilst 1. panta 1. punkta a) apakšpunktā vai 1. panta 2. punktā noteiktajai materiālās piemērošanas jomai, Komisija ar deleģēto aktu attiecīgi atjaunina pielikumus. 

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

To personu aizsardzība, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem

Atsauces

COM(2018)0218 – C8-0159/2018 – 2018/0106(COD)

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

JURI

28.5.2018

 

 

 

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ECON

28.5.2018

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Miguel Viegas

31.5.2018

Izskatīšana komitejā

29.8.2018

24.9.2018

 

 

Pieņemšanas datums

24.9.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

24

15

7

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Pervenche Berès, Markus Ferber, Jonás Fernández, Giuseppe Ferrandino, Sven Giegold, Roberto Gualtieri, Brian Hayes, Gunnar Hökmark, Barbara Kappel, Philippe Lamberts, Werner Langen, Sander Loones, Bernd Lucke, Olle Ludvigsson, Ivana Maletić, Marisa Matias, Gabriel Mato, Bernard Monot, Luděk Niedermayer, Stanisław Ożóg, Pirkko Ruohonen-Lerner, Anne Sander, Martin Schirdewan, Pedro Silva Pereira, Ernest Urtasun, Marco Valli, Tom Vandenkendelaere, Miguel Viegas, Steven Woolfe, Marco Zanni, Esther de Lange

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Doru-Claudian Frunzulică, Ramón Jáuregui Atondo, Rina Ronja Kari, Jeppe Kofod, Marcus Pretzell, Michel Reimon, Romana Tomc, Lieve Wierinck, Roberts Zīle, Sophia in ‘t Veld

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Edouard Martin, Julia Pitera, Virginie Rozière, Sabine Verheyen, Anna Záborská

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

24

+

ECR

Pirkko Ruohonen-Lerner

EFDD

Bernard Monot, Marco Valli

GUE/NGL

Rina Ronja Kari, Marisa Matias, Martin Schirdewan, Miguel Viegas

PPE

Anne Sander, Tom Vandenkendelaere

S&D

Pervenche Berès, Jonás Fernández, Giuseppe Ferrandino, Doru-Claudian Frunzulică, Roberto Gualtieri, Ramón Jáuregui Atondo, Jeppe Kofod, Olle Ludvigsson, Edouard Martin, Virginie Rozière, Pedro Silva Pereira

Verts/ALE

Sven Giegold, Philippe Lamberts, Michel Reimon, Ernest Urtasun

15

-

ECR

Sander Loones

ENF

Barbara Kappel, Marcus Pretzell

NI

Steven Woolfe

PPE

Markus Ferber, Brian Hayes, Gunnar Hökmark, Werner Langen, Ivana Maletić, Gabriel Mato, Luděk Niedermayer, Julia Pitera, Romana Tomc, Sabine Verheyen, Anna Záborská

7

0

ALDE

Lieve Wierinck, Sophia in 't Veld

ECR

Bernd Lucke, Stanisław Ożóg, Roberts Zīle

ENF

Marco Zanni

PPE

Esther de Lange

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


(*) Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejAS ATZINUMS (8.11.2018)

Juridiskajai komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem

(COM(2018)0218 – C8-0159/2018 – 2018/0106(COD))

Atzinuma sagatavotāja: (*) Maite Pagazaurtundúa Ruiz

(*)  Iesaistītā komiteja – Reglamenta 54. pants

GROZĪJUMI

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Juridisko komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1

Direktīvas priekšlikums

1. atsauce

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 16., 33., 43., 50. pantu, 53. panta 1. punktu, 62., 91., 100., 103., 109., 114., 168., 169., 192., 207. pantu un 325. panta 4. punktu un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 31. pantu,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 9., 10., 11., 12., 15., 16., 33., 43., 50. pantu, 53. panta 1. punktu, 62., 91., 100., 103., 109., 114., 168., 169., 192., 207. pantu un 325. panta 4. punktu un 352. pantu Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 31. pantu,

Grozījums Nr.    2

Direktīvas priekšlikums

6.a atsauce (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu,

Grozījums Nr.    3

Direktīvas priekšlikums

6.b atsauce (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2017. gada 14. februāra rezolūciju par trauksmes cēlēju nozīmi ES finanšu interešu aizsardzībā,

Grozījums Nr.    4

Direktīvas priekšlikums

6.c atsauce (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ņemot vērā Eiropas Parlamnta 2017. gada 24. oktobra rezolūciju par likumīgiem pasākumiem, ar kuriem aizsargā trauksmes cēlējus, kas, atklājot uzņēmumu un publisko iestāžu konfidenciālu informāciju, darbojas sabiedrības interesēs,

Grozījums Nr.    5

Direktīvas priekšlikums

6.d atsauce (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību konvenciju,

Grozījums Nr.    6

Direktīvas priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1)  Personas, kuras strādā organizācijā vai sazinās ar to saistībā ar darbu, bieži pirmās uzzina par apdraudējumu vai kaitējumu sabiedrības interesēm, kas rodas šajā kontekstā. “Ceļot trauksmi”, tās pilda nozīmīgu funkciju tiesību aktu pārkāpumu atklāšanā un novēršanā un sabiedrības labklājības aizsardzībā. Taču, baidoties no represijām, iespējamie trauksmes cēlēji nereti atturas ziņot par savām bažām vai aizdomām.

(1)  Personas, kuras strādā vai ir strādājušas organizācijā vai sazinās ar to vai ir sazinājušās, bieži pirmās uzzina par apdraudējumu, noziedzīgam vai nelikumīgām darbībām vai kaitējumu sabiedrības interesēm, kas rodas šajā kontekstā. “Ceļot trauksmi”, tās pilda nozīmīgu funkciju tiesību aktu pārkāpumu atklāšanā un novēršanā, sabiedrības labklājības aizsardzībā un pamattiesību, tostarp pamattiesību uz vārda brīvību un informāciju, aizsardzībā. Trauksmes cēlējiem ir izšķiroši svarīga nozīme ļaunprātīgas vai tādas neētiskas un negodīgas rīcības publiskošanā, kas ir pretēja sabiedrības interesēm. Viņiem bieži faktu likumības noteikšana sagādā grūtības, taču Eiropas Cilvēktiesību tiesas vērtējumā tas arī nav trauksmes cēlēja uzdevums, ja vien viņi rīkojas labā ticībā un pareizi ir fakti. Taču iespējamie trauksmes cēlēji, uzrādot nelikumības, pārvaldības kļūmes, līdzekļu izlietojumu neatbilstoši to mērķim, administrācijas kļūmes vai iespējamu korupciju, kas ir saistīta ar publisku un privātu struktūru darbību Savienībā, un baidoties no represijām, nereti atturas ziņot par savām bažām vai aizdomām; viņi patiesībā aizsargāti nav un tādi arī nejūtas.

Grozījums Nr.    7

Direktīvas priekšlikums

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2)  Savienības līmenī trauksmes cēlēju sniegtie ziņojumi ir viens no Savienības tiesību aktu izpildes augšupējiem elementiem: tie dalībvalstu un Savienības izpildes sistēmām nodrošina informāciju, kas veicina Savienības tiesību aktu pārkāpumu efektīvu atklāšanu, izmeklēšanu un saukšanu pie atbildības par tiem.

(2)  Savienības līmenī trauksmes cēlēju un pētniecisko žurnālistu sniegtie ziņojumi ir viens no Savienības tiesību aktu izpildes augšupējiem elementiem: tie dalībvalstu un Savienības izpildes sistēmām nodrošina informāciju, kas veicina Savienības tiesību aktu pārkāpumu efektīvu atklāšanu, izmeklēšanu un saukšanu pie atbildības par tiem.

Grozījums Nr.    8

Direktīvas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)  Konkrētās politikas jomās Savienības tiesību aktu pārkāpumi var nopietni kaitēt sabiedrības interesēm, radot nozīmīgus riskus sabiedrības labklājībai. Jomās, kurās ir identificētas izpildes nepilnības un trauksmes cēlēji ir privileģētā stāvoklī atklāt pārkāpumus, ir jāuzlabo izpilde, nodrošinot trauksmes cēlēju efektīvu aizsardzību pret represijām un ieviešot efektīvus ziņošanas kanālus.

(3)  Konkrētās politikas jomās Savienības tiesību aktu pārkāpumi var nopietni kaitēt sabiedrības interesēm un cilvēktiesību un pamatbrīvību izmantošanai. Ir jānodrošina trauksmes cēlēju efektīva aizsardzība pret represijām un jāievieš efektīvi un konfidenciāli ziņošanas kanāli.

Grozījums Nr.    9

Direktīvas priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4)  Eiropas Savienībā nodrošinātā pašreizējā trauksmes cēlēju aizsardzība dalībvalstīs ir sadrumstalota, un dažādās politikas jomās tā atšķiras. Trauksmes cēlēju atklāto Savienības tiesību aktu pārkāpumu sekas ar pārrobežu dimensiju parāda, kā nepietiekama aizsardzība vienā dalībvalstī ne tikai negatīvi ietekmē ES politikas virzienu īstenošanu attiecīgajā dalībvalstī, bet arī rada plašāku ietekmi citās dalībvalstīs un Savienībā kopumā.

(4)  Eiropas Savienībā nodrošinātā pašreizējā trauksmes cēlēju aizsardzība dalībvalstīs ir sadrumstalota, un dažādās politikas jomās tā atšķiras. Trauksmes cēlējus aizsargā, ja viņi, aizstāvot sabiedrības intereses, atklāj tiesību pārkāpumus vai ļaunprātīgu vai nepareizu rīcību. Nepietiekama aizsardzība vienā dalībvalstī ne tikai negatīvi ietekmē ES politikas virzienu īstenošanu attiecīgajā dalībvalstī, bet var radīt arī plašāku ietekmi citās dalībvalstīs un Savienībā kopumā.

Grozījums Nr.    10

Direktīvas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5)  Tāpēc kopējie trauksmes cēlēju efektīvas aizsardzības minimālie standarti jāattiecina uz tiem tiesību aktiem un politikas jomām, kurās: i) pastāv vajadzība stiprināt izpildi; ii) trauksmes cēlēju nepietiekama ziņošana ir svarīgs faktors, kas ietekmē izpildi, un iii) Savienības tiesību aktu pārkāpumi var nopietni kaitēt sabiedrības interesēm.

(5)  Tāpēc kopējie trauksmes cēlēju efektīvas aizsardzības minimālie juridiskie standarti, īstenojot vispārēju un visaptverošu pieeju, ir jāattiecina uz visiem Savienības un valsts tiesību aktiem un politikas jomām, kurās: i) pastāv vajadzība stiprināt izpildi; ii) trauksmes cēlēju nepietiekama ziņošana ir svarīgs faktors, kas ietekmē izpildi, un iii) Savienības un valsts tiesību aktu pārkāpumi var nopietni kaitēt sabiedrības interesēm.

Grozījums Nr.    11

Direktīvas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9)  Trauksmes cēlēju aizsardzības nozīme tādu Savienības transporta drošības noteikumu pārkāpumu novēršanā un aizkavēšanā, kuri var apdraudēt cilvēku dzīvību, jau ir atzīta dažādos Savienības nozaru instrumentos par aviācijas drošību38 un jūras transporta drošību39, kuros ir paredzēti pielāgoti trauksmes cēlēju aizsardzības pasākumi, kā arī īpaši ziņošanas kanāli. Šie instrumenti ietver arī aizsardzību pret represijām tiem darba ņēmējiem, kuri ziņo par pašu pieļautām kļūdām (tā dēvētā “taisnīguma kultūra”). Ir svarīgi papildināt abās šajās nozarēs jau pieejamos trauksmes cēlēju aizsardzības elementus, kā arī nodrošināt šādu aizsardzību, lai uzlabotu citiem transporta veidiem, piemēram, ceļu un dzelzceļa transportam, piemērojamo drošības standartu izpildi.

(9)  Trauksmes cēlēju aizsardzības nozīme tādu Savienības transporta drošības noteikumu pārkāpumu novēršanā un aizkavēšanā, kuri var apdraudēt cilvēku dzīvību, jau ir atzīta dažādos Savienības nozaru instrumentos par aviācijas drošību38 un jūras transporta drošību39, kuros ir paredzēti pielāgoti trauksmes cēlēju aizsardzības pasākumi, kā arī īpaši ziņošanas kanāli. Šie instrumenti ietver arī aizsardzību pret represijām tiem darba ņēmējiem, kuri ziņo par pašu pieļautām kļūdām (tā dēvētā “taisnīguma kultūra”). Cita starpā ir svarīgi papildināt abās šajās nozarēs jau pieejamos trauksmes cēlēju aizsardzības elementus, kā arī nodrošināt šādu aizsardzību, lai uzlabotu citiem transporta veidiem, piemēram, ceļu un dzelzceļa transportam, piemērojamo drošības standartu izpildi.

_________________

_________________

38 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 376/2014 (2014. gada 3. aprīlis) par ziņošanu, analīzi un turpmākajiem pasākumiem attiecībā uz atgadījumiem civilajā aviācijā (OV L 122, 18. lpp.).

38 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 376/2014 (2014. gada 3. aprīlis) par ziņošanu, analīzi un turpmākajiem pasākumiem attiecībā uz atgadījumiem civilajā aviācijā (OV L 122, 18. lpp.).

39 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/54/ES (2013. gada 20. novembris) par dažiem karoga valsts atbildības aspektiem attiecībā uz atbilstību 2006. gada Konvencijai par darbu jūrniecībā un tās izpildi (OV L 329, 1. lpp.); Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/16/EK (2009. gada 23. aprīlis) par ostas valsts kontroli (OV L 131, 57. lpp.).

39 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/54/ES (2013. gada 20. novembris) par dažiem karoga valsts atbildības aspektiem attiecībā uz atbilstību 2006. gada Konvencijai par darbu jūrniecībā un tās izpildi (OV L 329, 1. lpp.); Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/16/EK (2009. gada 23. aprīlis) par ostas valsts kontroli (OV L 131, 57. lpp.).

Grozījums Nr.    12

Direktīvas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14)  Privātās dzīves un personas datu aizsardzība ir vēl viena joma, kur trauksmes cēlēji vislabāk var atklāt Savienības tiesību aktu pārkāpumus, kuri var nopietni kaitēt sabiedrībai. Līdzīgi apsvērumi attiecas uz darbībām, ar ko tiek pārkāpta Direktīva par tīklu un informācijas sistēmu drošību45, kas ievieš prasības par incidentu (tostarp tādu, kas nekompromitē personas datus) paziņošanu un drošības prasības pamatpakalpojumu sniedzējiem dažādās jomās (piemēram, enerģētikas, veselības aizsardzības, transporta, banku u. c. nozarēs) un digitālo pamatpakalpojumu (piemēram, mākoņdatošanas pakalpojumu) sniedzējiem. Trauksmes cēlēju ziņojumi šajā jomā ir īpaši vērtīgi, lai novērstu drošības incidentus, kas var ietekmēt būtiskas ekonomiskas un sabiedriskas darbības un plaši izmantotus digitālos pakalpojumus. Tas palīdz nodrošināt pakalpojumu nepārtrauktību, savukārt tā ir iekšējā tirgus darbības un sabiedrības labklājības priekšnosacījums.

(14)  Privātās dzīves un personas datu aizsardzība, kas ir nostiprināta Pamattiesību hartas 7. un 8. pantā un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (ECTK) 8. pantā, ir vēl viena joma, kur trauksmes cēlēji vislabāk var atklāt Savienības tiesību aktu pārkāpumus, kuri var kaitēt sabiedrības interesēm. Līdzīgi apsvērumi attiecas uz darbībām, ar kurām tiek pārkāpta Direktīva par tīklu un informācijas sistēmu drošību45, kas ievieš prasības par incidentu (tostarp tādu, kas nekaitē personas datiem) paziņošanu un drošības prasības pamatpakalpojumu sniedzējiem dažādās jomās (piemēram, enerģētikas, veselības aizsardzības, transporta, banku u. c. nozarēs) un digitālo pamatpakalpojumu sniedzējiem. Trauksmes cēlēju ziņojumi šajā jomā ir īpaši vērtīgi, lai novērstu drošības incidentus, kas var ietekmēt būtiskas ekonomiskas un sabiedriskas darbības un plaši izmantotus digitālos pakalpojumus, kā arī nepieļautu Savienības datu aizsardzību reglamentējošo tiesību aktu pārkāpumus. Tie palīdz nodrošināt to pakalpojumu nepārtrauktību, kas ir būtiski no sabiedrības viedokļa.

__________________

__________________

45 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/1148 (2016. gada 6. jūlijs) par pasākumiem nolūkā panākt vienādi augsta līmeņa tīklu un informācijas sistēmu drošību visā Savienībā.

45 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/1148 (2016. gada 6. jūlijs) par pasākumiem nolūkā panākt vienādi augsta līmeņa tīklu un informācijas sistēmu drošību visā Savienībā.

Grozījums Nr.    13

Direktīvas priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16)  Būtiska joma, kurā jāstiprina Savienības tiesību aktu izpilde, ir Savienības finansiālo interešu aizsardzība saistībā ar cīņu pret krāpšanu, korupciju vai jebkuru citu nelikumīgu darbību, kas ietekmē Savienības izdevumu izmantošanu, Savienības ieņēmumu un līdzekļu vai aktīvu iekasēšanu. Savienības finansiālo interešu aizsardzības stiprināšana ietver arī Savienības budžeta īstenošanu attiecībā uz izdevumiem, kas veikti, pamatojoties uz Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu. Efektīvas izpildes trūkums Savienības finansiālo interešu jomā, tostarp attiecībā uz krāpšanu un korupciju valsts līmenī, izraisa Savienības ieņēmumu kritumu un ES fondu ļaunprātīgu izmantošanu, kas var kropļot publiskos ieguldījumus un izaugsmi un mazināt pilsoņu uzticēšanos ES rīcībai. Trauksmes cēlēju aizsardzība ir nepieciešama, lai atvieglotu attiecīgo krāpšanas gadījumu un nelikumīgo darbību atklāšanu, novēršanu un atturēšanu no tām.

(16)  Būtiska joma, kurā ir jāstiprina Savienības tiesību aktu izpilde, ir Savienības finansiālo interešu aizsardzība saistībā ar cīņu pret krāpšanu, korupciju vai jebkuru citu nelikumīgu darbību, kas ietekmē Savienības izdevumu izmantošanu, Savienības ieņēmumu un līdzekļu vai aktīvu iekasēšanu. Savienības finansiālo interešu aizsardzības stiprināšana ietver arī Savienības budžeta īstenošanu attiecībā uz izdevumiem, kas veikti, pamatojoties uz Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu. Efektīvas izpildes trūkums Savienības finansiālo interešu jomā, tostarp attiecībā uz krāpšanu un korupciju valsts līmenī, izraisa Savienības ieņēmumu kritumu un ES fondu ļaunprātīgu izmantošanu, kas var kropļot publiskos ieguldījumus un izaugsmi un mazināt pilsoņu uzticēšanos ES rīcībai.

Pētnieciskiem žurnālistiem papildus tam ir izšķiroša nozīme tās ļaunprātīgās rīcības atklāšanā, kas ir saistīta ar visām minētajām jomām; viņi ir uzskatāmi par riskam ļoti pakļautu profesionāļu kategoriju, kas bieži vien par liela apmēra nelikumību un korupcijas shēmu atklāšanu samaksā ar savām darbvietām, brīvību un pat savām dzīvībām; tādēļ horizontālajā tiesību akta priekšlikumā par trauksmes cēlēju aizsardzību būtu jāiekļauj īpaši pētniecisko žurnālistu aizsardzības pasākumi. Pētniecisko žurnālistu un trauksmes cēlēju aizsardzība ir nepieciešama, lai atvieglotu attiecīgo krāpšanas gadījumu un nelikumīgo darbību atklāšanu, novēršanu un atturēšanu no tām.

Grozījums Nr.    14

Direktīvas priekšlikums

18.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(18a)  Trauksmes cēlēji, kas ziņo par nepareizu rīcību un par darba un sociālo tiesību pārkāpumiem, ir drošu un taisnīgu darbavietu nodrošināšanas priekšnoteikums. Personām, kuras strādā vai strādāja struktūrā, vai personas, kuras ar to sazinājās un kuras ziņo par tajā izdarītiem noteikumu pārkāpumiem, saskaņā ar šo regulu aizsargā pilnībā.

Grozījums Nr.    15

Direktīvas priekšlikums

19. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(19)  Ikreiz, kad tiek pieņemts jauns Savienības tiesību akts, uz kuru var attiekties trauksmes cēlēju aizsardzība un kas var veicināt efektīvāku izpildi, būtu jāapsver, vai ir jāveic grozījumi šīs direktīvas pielikumā, lai iekļautu attiecīgo aktu tās darbības jomā.

(19)  Ikreiz, kad tiek pieņemts jauns Savienības tiesību akts, uz kuru var attiekties trauksmes cēlēju aizsardzība un kas var veicināt efektīvāku izpildi, tas būtu jāpievieno šīs direktīvas pielikumam, lai iekļautu attiecīgo aktu tās darbības jomā.

Grozījums Nr.    16

Direktīvas priekšlikums

20. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(20)  Direktīva nedrīkstētu skart darba ņēmējiem paredzēto aizsardz