Procedūra : 2018/0236(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0405/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0405/2018

Debates :

PV 12/12/2018 - 28
CRE 12/12/2018 - 28

Balsojumi :

PV 13/12/2018 - 9.3
CRE 13/12/2018 - 9.3
Balsojumu skaidrojumi
PV 17/04/2019 - 8.10
CRE 17/04/2019 - 8.10

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0520
P8_TA(2019)0402

ZIŅOJUMS     ***I
PDF 1862kWORD 303k
27.11.2018
PE 625.427v03-00 A8-0405/2018

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Savienības kosmosa programmu un Eiropas Savienības kosmosa programmas aģentūru un atceļ Regulu (ES) Nr. 912/2010, (ES) Nr. 1285/2013, (ES) Nr. 377/2014 un Lēmumu 541/2014/ES

(COM(2018)0447 – C8-0258/2018 – 2018/0236(COD))

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja

Referents: Massimiliano Salini

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
 PASKAIDROJUMS
 Budžeta komitejaS ATZINUMS
 Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejaS ATZINUMS
 Transporta un tūrisma komitejaS ATZINUMS
 Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejaS ATZINUMS
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA
 ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Savienības kosmosa programmu un Eiropas Savienības kosmosa programmas aģentūru un atceļ Regulu (ES) Nr. 912/2010, (ES) Nr. 1285/2013, (ES) Nr. 377/2014 un Lēmumu 541/2014/ES

(COM(2018)0447 – C8-0258/2018 – 2018/0236(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0447),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 189. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0258/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu, kā arī Budžeta komitejas, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas, Transporta un tūrisma komitejas un Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinumus (A8-0405/2018),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr.    1.

Normatīvās rezolūcijas projekts

5.a norāde (jauna)

Normatīvās rezolūcijas projekts

Grozījums

 

  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 14. septembra paziņojumu „Konkurētspējīga digitālā vienotā tirgus savienojamība. Virzība uz Eiropas Gigabitu sabiedrību” (COM(2016)0587) un tam pievienoto Komisijas dienestu darba dokumentu (SWD(2016)0300),

Grozījums Nr.    2

Normatīvās rezolūcijas projekts

5.b norāde (jauna)

Normatīvās rezolūcijas projekts

Grozījums

 

  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 14. septembra paziņojumu „5G Eiropai. Rīcības plāns” (COM(2016)0588) un tam pievienoto Komisijas dienestu darba dokumentu (SWD(2016)0306),

Grozījums Nr.    3

Regulas priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1)  Kosmosa tehnoloģija, dati un pakalpojumi ir kļuvuši neaizstājami Eiropas iedzīvotāju ikdienas dzīvē, un tiem ir būtiska loma daudzu stratēģisko interešu saglabāšanā. Eiropas Savienības kosmosa nozare jau ir viena no konkurētspējīgākajām pasaulē. Tomēr jaunu dalībnieku parādīšanās un jaunu tehnoloģiju izstrāde rada apvērsumu tradicionālajos rūpniecības modeļos. Tādēļ Eiropas Savienībai ir ļoti būtiski joprojām saglabāt savu līderpozīciju starptautiskā līmenī, iegūstot plašu rīcības brīvību kosmosa jomā, veicināt zinātnes un tehnikas progresu un atbalstīt Savienības kosmosa nozares rūpniecības, jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu, jaunuzņēmumu un novatorisku uzņēmumu konkurētspēju un inovācijas spēju.

(1)  Kosmosa tehnoloģija, dati un pakalpojumi ir kļuvuši neaizstājami Eiropas iedzīvotāju ikdienas dzīvē, un tiem ir būtiska loma daudzu stratēģisko interešu saglabāšanā. Savienības kosmosa nozare jau ir viena no konkurētspējīgākajām pasaulē. Tomēr jaunu dalībnieku parādīšanās un jaunu tehnoloģiju izstrāde rada apvērsumu tradicionālajos rūpniecības modeļos. Tādēļ Savienībai ir ļoti būtiski joprojām saglabāt savu līderpozīciju starptautiskā līmenī, iegūstot plašu rīcības brīvību kosmosa jomā, veicināt zinātnes un tehnikas progresu un atbalstīt Savienības kosmosa nozares rūpniecības, jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu, jaunuzņēmumu un novatorisku uzņēmumu konkurētspēju un inovācijas spēju. Vienlaikus ir svarīgi radīt atbilstošus apstākļus, lai nodrošinātu kosmosa nozarē strādājošiem uzņēmumiem pasaules mēroga vienlīdzīgus konkurences nosacījumus.

Grozījums Nr.    4

Regulas priekšlikums

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2)  Kosmosa nozares attīstība vēsturiski ir saistīta ar drošību. Daudzos gadījumos kosmosa nozarē izmantotās iekārtas, komponenti un instrumenti ir divējāda lietojuma preces. Tāpēc būtu jāizmanto iespējas, ko Savienības drošībai un tās dalībvalstīm sniedz kosmoss.

(2)  Kosmosa nozares attīstība vēsturiski ir saistīta ar drošību. Daudzos gadījumos kosmosa nozarē izmantotās iekārtas, komponenti un instrumenti ir divējāda lietojuma preces. Tāpēc būtu jāizmanto iespējas, ko Savienības un tās dalībvalstu drošībai un neatkarībai sniedz kosmoss un autonoma piekļuve tam.

Grozījums Nr.    5

Regulas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)  Kopš 1990-to gadu beigām Savienība ir izstrādājusi pati savas kosmosa iniciatīvas un programmas, proti, Eiropas Ģeostacionārās navigācijas pārklājuma dienestu (EGNOS), pēc tam Galileo un Copernicus, kuras atbilst Savienības pilsoņu vajadzībām un publisko politikas jomu prasībām. Būtu ne tikai jānodrošina šo iniciatīvu nepārtrauktība, bet arī jāuzlabo tās, lai tās saglabātu savu vadošo pozīciju saistībā ar jaunu tehnoloģiju attīstību un digitālo un informācijas un sakaru tehnoloģiju jomu pārmaiņām un atbilstu lietotāju jaunajām vajadzībām, un spētu īstenot tādas politiskās prioritātes kā klimata pārmaiņas, tostarp pārmaiņu Arktikā uzraudzība, drošība un aizsardzība.

(3)  Kopš 1990-to gadu beigām Savienība ir izstrādājusi pati savas kosmosa iniciatīvas un programmas, proti, Eiropas Ģeostacionārās navigācijas pārklājuma dienestu (EGNOS), pēc tam Galileo un Copernicus, kuras atbilst Savienības pilsoņu vajadzībām un publisko politikas jomu prasībām. Būtu ne tikai jānodrošina šo iniciatīvu nepārtrauktība, kā arī to ieviešana un izmantošana, bet arī jāuzlabo tās, lai tās saglabātu savu vadošo pozīciju saistībā ar jaunu tehnoloģiju attīstību un digitālo un informācijas un sakaru tehnoloģiju jomu pārmaiņām un atbilstu lietotāju jaunajām vajadzībām, un spētu īstenot politiskās prioritātes. Ar Programmu būtu jāveicina un jāsekmē ar kosmosu saistīti pakalpojumi, lai visas dalībvalstis un to iedzīvotāji varētu pilnībā izmantot ieguvumus, ko sniedz Programma.

Grozījums Nr.    6

Regulas priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4)  Savienībai ir jānodrošina sev rīcības brīvība un autonomija piekļuvē kosmosam un spēja to droši izmantot. Tādēļ ir svarīgi, lai Savienība saglabātu neatkarīgu, uzticamu un rentablu piekļuvi kosmosam, jo īpaši attiecībā uz kritisko infrastruktūru un tehnoloģiju, sabiedrības drošību un Eiropas Savienības un tās dalībvalstu drošību. Tādēļ Komisijai vajadzētu būt iespējai koncentrēt palaišanas pakalpojumus Eiropas līmenī gan savām vajadzībām un pēc citu struktūrvienību, tostarp dalībvalstu, pieprasījuma saskaņā ar Līguma 189. panta 2. punkta noteikumiem. Izšķiroša nozīme ir arī tam, ka Savienībai joprojām ir modernas, efektīvas un elastīgas raķešu palaišanas infrastruktūras iekārtas. Papildus dalībvalstu un Eiropas Kosmosa aģentūras veiktajiem pasākumiem Komisijai būtu jāapsver veidi kā atbalstīt šādas iekārtas. Jo īpaši, ja ir jāsaglabā vai jāuzlabo zemes infrastruktūra kosmosam, kas vajadzīga, lai veiktu palaišanu saskaņā ar programmas vajadzībām, ar mērķi panākt labāku Programmas izmaksu efektivitāti vajadzētu būt iespējai saskaņā ar Programmu daļēji finansēt šādus pielāgojumus atbilstīgi Finanšu regulai un ja var konstatēt nepārprotamu ES pievienoto vērtību.

(4)  Savienībai ir jānodrošina sev rīcības brīvība un autonomija piekļuvē kosmosam un spēja to droši izmantot. Tādēļ ir svarīgi, lai Savienība saglabātu neatkarīgu, uzticamu un rentablu piekļuvi kosmosam, tostarp alternatīvām palaišanas tehnoloģijām un inovatīvām sistēmām vai pakalpojumiem, jo īpaši attiecībā uz kritisko infrastruktūru un tehnoloģiju, sabiedrības drošību un Savienības un tās dalībvalstu drošību. Tādēļ Komisijai vajadzētu būt iespējai koncentrēt palaišanas pakalpojumus Eiropas līmenī gan savām vajadzībām un pēc citu struktūrvienību, tostarp dalībvalstu, pieprasījuma saskaņā ar Līguma 189. panta 2. punkta noteikumiem. Izšķiroša nozīme ir arī tam, ka Savienībai joprojām ir modernas, efektīvas un elastīgas raķešu palaišanas infrastruktūras iekārtas. Papildus dalībvalstu un Eiropas Kosmosa aģentūras veiktajiem pasākumiem Komisijai būtu jāapsver veidi kā atbalstīt šādas iekārtas. Jo īpaši, ja ir jāsaglabā vai jāuzlabo zemes infrastruktūra kosmosam, kas vajadzīga, lai veiktu palaišanu saskaņā ar programmas vajadzībām, ar mērķi panākt labāku Programmas izmaksu efektivitāti vajadzētu būt iespējai saskaņā ar Programmu daļēji finansēt šādus pielāgojumus atbilstīgi Finanšu regulai un ja var konstatēt nepārprotamu ES pievienoto vērtību.

Grozījums Nr.    7

Regulas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5)  Lai stiprinātu Savienības kosmosa nozares konkurētspēju un uzlabotu veiktspēju savas sistēmas projektēšanā, būvniecībā un ekspluatācijā, Savienībai būtu jāatbalsta visas kosmosa nozares izveide, izaugsme un attīstība. Eiropas, reģionālā un valstu līmenī būtu jāatbalsta uzņēmējdarbībai un inovācijām labvēlīga modeļa rašanos, izveidojot kosmosa centrus, kuros apvienotas kosmosa, digitālā un lietotāju nozare. Savienībai būtu jāveicina Savienībā reģistrētu kosmosa uzņēmumu paplašināšanās, lai palīdzētu tiem gūt panākumus, tostarp palīdzot šiem uzņēmumiem piekļūt riska finansējumam, ņemot vērā to, ka kosmosa nozares jaunuzņēmumiem Savienībā nav pienācīgas piekļuves privātajam kapitālam, kā arī veidojot inovāciju partnerības (pirmā līguma pieeja).

(5)  Lai stiprinātu Savienības kosmosa nozares konkurētspēju un uzlabotu veiktspēju savas sistēmas projektēšanā, būvniecībā un ekspluatācijā, Savienībai būtu jāatbalsta visas kosmosa nozares izveide, izaugsme un attīstība. Eiropas, reģionālā un valstu līmenī būtu jāatbalsta uzņēmējdarbībai un inovācijām labvēlīga modeļa rašanos, īstenojot tādas ierosmes kā kosmosa centru izveide, kuros apvienotas kosmosa, digitālā un lietotāju nozare. Kosmosa centriem vajadzētu sadarboties ar digitālo inovāciju centriem, lai sekmētu uzņēmējdarbību un prasmes. Savienībai būtu jāveicina Savienībā reģistrētu kosmosa uzņēmumu izveide un paplašināšanās, lai palīdzētu tiem gūt panākumus, tostarp palīdzot šiem uzņēmumiem piekļūt riska finansējumam, ņemot vērā to, ka kosmosa nozares jaunuzņēmumiem Savienībā nav pienācīgas piekļuves privātajam kapitālam, kā arī veidojot inovāciju partnerības (pirmā līguma pieeja).

Grozījums Nr.    8

Regulas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6)  Ņemot vērā Savienības Kosmosa programmas (Programma) tvērumu un tās potenciālu piedalīties globālo problēmu risināšanā, tai ir izteikti starptautisks raksturs. Tādēļ būtu jāatļauj Komisijai Savienības vārdā pārvaldīt un koordinēt darbu starptautiskā mērogā, jo īpaši, lai aizsargātu Savienības un tās dalībvalstu intereses starptautiskos forumos, tostarp attiecībā uz frekvenču zonu, lai veicinātu Savienības tehnoloģiju un rūpniecību, un lai veicinātu sadarbību mācību jomā, paturot prātā nepieciešamību nodrošināt savstarpību attiecībā uz pušu tiesībām un pienākumiem. Īpaši svarīgi ir tas, ka Komisija pārstāv Savienību Starptautiskajā Cospas-Sarsat programmā vai attiecīgajās ANO nozaru struktūrās, tostarp Pārtikas un lauksaimniecības organizācijā un Pasaules Meteoroloģijas organizācijā.

(6)  Ņemot vērā Savienības Kosmosa programmas (Programma) tvērumu un tās potenciālu piedalīties globālo problēmu risināšanā, tai ir izteikti starptautisks raksturs. Tādēļ būtu jāatļauj Komisijai Savienības vārdā pārvaldīt un koordinēt darbu starptautiskā mērogā, jo īpaši, lai aizsargātu Savienības un tās dalībvalstu intereses starptautiskos forumos, tostarp attiecībā uz frekvenču zonu. Komisijai būtu jāstiprina ekonomiskā diplomātija, lai veicinātu Savienības tehnoloģiju un rūpniecību, un lai veicinātu sadarbību mācību jomā, paturot prātā nepieciešamību nodrošināt savstarpību attiecībā uz pušu tiesībām un pienākumiem, un godīgu konkurenci starptautiskā līmenī. Īpaši svarīgi ir tas, ka Komisija pārstāv Savienību Starptautiskajā Cospas-Sarsat programmā vai attiecīgajās ANO nozaru struktūrās, tostarp Pārtikas un lauksaimniecības organizācijā un Pasaules Meteoroloģijas organizācijā.

Grozījums Nr.    9

Regulas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7)  Komisijai kopā ar dalībvalstīm un Augsto pārstāvi būtu jāveicina atbildīga rīcība kosmosā un atklātajā kosmosā un jāizpēta iespēja pievienoties attiecīgajām ANO konvencijām.

(7)  Komisijai kopā ar dalībvalstīm un Augsto pārstāvi būtu jāveicina atbildīga rīcība kosmosā un atklātajā kosmosā, jo īpaši, lai rastu risinājumus attiecībā uz kosmosa atkritumu izplatīšanos, un izpētītu iespēju pievienoties attiecīgajām ANO konvencijām, tajā skaitā Līgumam par valstu darbības principiem kosmosa, tostarp Mēness un citu debess ķermeņu, izpētē un izmantošanā (“Kosmosa līgums”).

Grozījums Nr.    10

Regulas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8)  Kosmosa programmai ir līdzīgi mērķi kā citām Savienības programmām, jo īpaši „Apvārsnis Eiropa”, “InvestEU” fondam, Eiropas Aizsardzības fondam un Regulā (ES) [Kopīgo noteikumu regula] norādītajiem fondiem. Tāpēc būtu jāparedz kopējs finansējums no minētajām programmām, ar nosacījumu, ka tās attiecas uz vienām un tām pašām izmaksu pozīcijām, jo īpaši, izmantojot papildu finansējuma kārtību no Savienības programmām, kurās pārvaldības kārtība to pieļauj, — vai nu secīgi pēc kārtas, vai pārmaiņus, vai apvienojot līdzekļus, paredzot kopīgu finansējumu darbībām, atļaujot, ja iespējams, inovācijas partnerības un apvienošanas darbības. Tādēļ Komisijai Programmas īstenošanas laikā būtu jāveicina sinerģijas ar citām saistītām Savienības programmām, kas ļautu, ja iespējams, izmantot piekļuvi riska finansējumam, inovācijas partnerībām, kumulatīvajai finansēšanai vai finansējuma apvienošanai.

(8)  Kosmosa programmai ir līdzīgi mērķi kā citām Savienības programmām, jo īpaši „Apvārsnis Eiropa”, “InvestEU” fondam, Eiropas Aizsardzības fondam un Regulā (ES) [Kopīgo noteikumu regula] norādītajiem fondiem. Tāpēc būtu jāparedz kopējs finansējums no minētajām programmām, ar nosacījumu, ka tās attiecas uz vienām un tām pašām izmaksām, jo īpaši, izmantojot papildu finansējuma kārtību no Savienības programmām, kurās pārvaldības kārtība to pieļauj, — vai nu secīgi pēc kārtas, vai pārmaiņus, vai apvienojot līdzekļus, paredzot kopīgu finansējumu darbībām, atļaujot, ja iespējams, inovācijas partnerības un apvienošanas darbības. Tādēļ Komisijai Programmas īstenošanas laikā būtu jāveicina sinerģijas ar citām saistītām Savienības programmām, kas ļautu, ja iespējams, izmantot piekļuvi riska finansējumam, inovācijas partnerībām, kumulatīvajai finansēšanai vai finansējuma apvienošanai. Ir svarīgi nodrošināt turpināmību starp pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” un citu Savienības programmu ietvaros izstrādātajiem risinājumiem un Kosmosa programmas komponentiem.

Grozījums Nr.    11

Regulas priekšlikums

10.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(10 a)  ES kosmosa nozarē ir nodarbināti vairāk nekā 200 000 speciālistu. Tādēļ ir būtiski arī turpmāk attīstīt moderno infrastruktūru šajā nozarē un tādējādi veicināt iepriekšējā posma un nākamā posma saimniecisko darbību. Turklāt, lai nodrošinātu Eiropas kosmosa nozares konkurētspēju nākotnē, ar programmu būtu jāveicina augsta līmeņa prasmju attīstīšana ar kosmosu saistītās jomās un jāatbalsta izglītības un apmācības pasākumi, īpašu uzmanību pievēršot meitenēm un sievietēm, lai pilnībā izmantotu visas Savienības iedzīvotāju spējas šajā nozarē.

Grozījums Nr.    12

Regulas priekšlikums

13.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(13a)  Ar programmu būtu jāizmanto sinerģija starp kosmosa un transporta nozarēm, ņemot vērā, ka kosmosa tehnoloģijām ir stratēģiska nozīme, padarot sauszemes, jūras, gaisa un kosmosa transportu viedāku, efektīvāku, drošāku, aizsargātāku, ilgtspējīgāku un integrētāku, un tajā pašā laikā augoša, inovatīva transporta nozare palielinās pieprasījumu pēc inovatīvām un modernām kosmosa tehnoloģijām.

Grozījums Nr.    13

Regulas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14)  Jebkuri ieņēmumi no Programmas būtu jāsaņem Savienībai, lai daļēji kompensētu ieguldījumus, ko tā jau ir veikusi, un šie ieņēmumi būtu jāizmanto Programmas mērķu atbalstam. Tā paša iemesla dēļ ar privātā sektora organizācijām noslēgtos līgumos vajadzētu būt iespējai paredzēt ieņēmumu sadales mehānismu.

(14)  Ieņēmumi no Programmas komponentiem būtu jāsaņem Savienībai, lai daļēji kompensētu ieguldījumus, ko tā jau ir veikusi, un šie ieņēmumi būtu jāizmanto Programmas mērķu sasniegšanai. Tā paša iemesla dēļ ar privātā sektora organizācijām noslēgtos līgumos vajadzētu būt iespējai paredzēt ieņēmumu sadales mehānismu.

Grozījums Nr.    14

Regulas priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16)  Programmas pamatā ir sarežģītas un pastāvīgi mainīgas tehnoloģijas. Paļaujoties uz šādām tehnoloģijām, pastāv zināma neskaidrība un risks saistībā ar publisko iepirkumu šai programmai, ciktāl šie iepirkumi attiecas uz aprīkojumu vai pakalpojumu sniegšanu ilgtermiņā. Papildus noteikumiem, kas izklāstīti Finanšu regulā, ir vajadzīgi īpaši pasākumi attiecībā uz publiskā iepirkuma līgumiem. Tādējādi vajadzētu būt iespējai līguma slēgšanas tiesības piešķirt kā līgumu ar nosacītām stadijām, gan ar zināmiem nosacījumiem veikt grozījumus jau konkrētā līguma izpildes laikā vai noteikt minimālo apjomu, par kādu slēdzami apakšuzņēmuma līgumi. Visbeidzot, ņemot vērā tehnoloģisko neskaidrību, kas raksturo Programmas komponentus, publiskā iepirkuma cenas vienmēr nevar aplēst precīzi, tādēļ vajadzētu būt iespējai slēgt līgumus, kuros nav noteikta nemainīga un galīga cena, un iekļaut klauzulas, kas aizsargātu Savienības finanšu intereses.

(16)  Programmas pamatā ir sarežģītas un pastāvīgi mainīgas tehnoloģijas. Paļaujoties uz šādām tehnoloģijām, pastāv zināma neskaidrība un risks saistībā ar publisko iepirkumu šai programmai, ciktāl šie iepirkumi attiecas uz aprīkojumu vai pakalpojumu sniegšanu ilgtermiņā. Papildus noteikumiem, kas izklāstīti Finanšu regulā, ir vajadzīgi īpaši pasākumi attiecībā uz publiskā iepirkuma līgumiem. Tādējādi vajadzētu būt iespējai līguma slēgšanas tiesības piešķirt kā līgumu ar nosacītām stadijām, gan ar zināmiem nosacījumiem veikt grozījumus jau konkrētā līguma izpildes laikā vai noteikt minimālo apjomu, par kādu slēdzami apakšuzņēmuma līgumi, jo īpaši ar mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem. Visbeidzot, ņemot vērā tehnoloģisko neskaidrību, kas raksturo Programmas komponentus, publiskā iepirkuma cenas vienmēr nevar aplēst precīzi, tādēļ vajadzētu būt iespējai slēgt līgumus, kuros nav noteikta nemainīga un galīga cena, un iekļaut klauzulas, kas aizsargātu Savienības finanšu intereses.

Grozījums Nr.    15

Regulas priekšlikums

25. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(25)  Programmas laba publiska pārvaldība prasa stingru pienākumu un uzdevumu sadali starp dažādajām iesaistītajām struktūrām, lai novērstu dublēšanos un samazinātu izmaksu pārsniegšanu un kavēšanos.

(25)  Programmas laba publiska pārvaldība prasa stingru pienākumu un uzdevumu sadali starp dažādajām iesaistītajām struktūrām, lai novērstu dublēšanos un samazinātu izmaksu pārsniegšanu un kavēšanos un būtu jācenšas par prioritāti noteikt esošās Eiropas infrastruktūras izmantošanu un Eiropas profesionālo un rūpniecības nozaru attīstību.

Grozījums Nr.    16

Regulas priekšlikums

25.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(25a)  Kosmosa programmas ir vērstas uz lietotāju vajadzībām, un tādēļ ir nepieciešama pastāvīga, efektīva lietotāju pārstāvju iesaistīšana to īstenošanā un izstrādē.

Grozījums Nr.    17

Regulas priekšlikums

26. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(26)  Dalībvalstis ilgu laiku ir bijušas aktīvas kosmosa jomā. Tām ir ar kosmosu saistītas sistēmas, infrastruktūras, valsts aģentūras un struktūrvienības. Tādēļ tās var dot lielu ieguldījumu Programmā, jo īpaši tās īstenošanā, un tām vajadzētu pilnībā sadarboties ar Savienību, lai veicinātu Programmas pakalpojumus un lietojumus. Komisijai būtu jāspēj piesaistīt līdzekļus, kas ir dalībvalstu rīcībā, tā varētu dalībvalstīm uzticēt nereglamentējošus uzdevumus programmas īstenošanā un izmantot viņu palīdzību. Attiecīgajām dalībvalstīm arī būtu jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai garantētu to teritorijā izveidoto uz zemes esošo staciju aizsardzību. Turklāt dalībvalstīm un Komisijai būtu jāstrādā kopā un jāsadarbojas ar attiecīgajām starptautiskajām struktūrām un regulatīvajām iestādēm, lai nodrošinātu Programmai vajadzīgo radiofrekvenču spektra pieejamību un aizsardzību, nolūkā pilnībā izstrādāt un ieviest lietotnes, kuru pamatā ir piedāvātie pakalpojumi, atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 14. marta Lēmumam Nr. 243/2012/ES, ar ko izveido radiofrekvenču spektra daudzgadu politikas programmu15.

(26)  Dalībvalstis ilgu laiku ir bijušas aktīvas kosmosa jomā. Tām ir ar kosmosu saistītas sistēmas, infrastruktūras, valsts aģentūras un struktūrvienības. Tādēļ tās var dot lielu ieguldījumu Programmā, jo īpaši tās īstenošanā, un tām vajadzētu pilnībā sadarboties ar Savienību, lai veicinātu Programmas pakalpojumus un lietotnes. Komisijai būtu jāspēj piesaistīt līdzekļus, kas ir dalībvalstu rīcībā, tā varētu dalībvalstīm uzticēt nereglamentējošus uzdevumus programmas īstenošanā un izmantot viņu palīdzību. Attiecīgajām dalībvalstīm arī būtu jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai garantētu to teritorijā izveidoto uz zemes esošo staciju aizsardzību. Turklāt dalībvalstīm un Komisijai būtu jāstrādā kopā un jāsadarbojas ar attiecīgajām starptautiskajām struktūrām un regulatīvajām iestādēm, lai nodrošinātu Programmai vajadzīgo radiofrekvenču spektra pieejamību un to pienācīgu aizsardzību, nolūkā pilnībā izstrādāt un ieviest lietotnes, kuru pamatā ir piedāvātie pakalpojumi, atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 14. marta Lēmumam Nr. 243/2012/ES, ar ko izveido radiofrekvenču spektra daudzgadu politikas programmu15.

__________________

__________________

15 Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 14. marta Lēmums Nr. 243/2012/ES, ar ko izveido radiofrekvenču spektra daudzgadu politikas programmu (OV L 81, 21.3.2012., 7. lpp.).

15 Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 14. marta Lēmums Nr. 243/2012/ES, ar ko izveido radiofrekvenču spektra daudzgadu politikas programmu (OV L 81, 21.3.2012., 7. lpp.).

Grozījums Nr.    18

Regulas priekšlikums

27. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(27)  Komisijas kā Savienības vispārējo interešu veicinātājas pienākums ir īstenot Programmu, uzņemties vispārēju atbildību un veicinātu tās izmantošanu. Lai optimizētu dažādo ieinteresēto personu resursus un kompetences, Komisijai vajadzētu būt iespējai deleģēt konkrētus uzdevumus. Turklāt Komisija ir vispiemērotākā iestāde, lai noteiktu galvenās un darbības specifikācijas, kas vajadzīgas, lai īstenotu sistēmu un attīstītu pakalpojumus.

(27)  Komisijas kā Savienības vispārējo interešu veicinātājas pienākums ir pārraudzīt Programmas īstenošanu, uzņemties vispārēju atbildību un veicināt tās izmantošanu. Lai optimizētu dažādo ieinteresēto personu resursus un kompetences, Komisijai vajadzētu būt iespējai deleģēt konkrētus uzdevumus. Turklāt Komisija ir vispiemērotākā iestāde, lai noteiktu galvenās prasības, kas vajadzīgas, lai īstenotu sistēmu un attīstītu pakalpojumus.

Grozījums Nr.    19

Regulas priekšlikums

28. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(28)  Programmas veicināšanas misija, jo īpaši attiecībā uz drošību, ir uzticēta Eiropas Savienības Kosmosa programmas aģentūrai (“Aģentūra”), ar kuru aizstāj un nomaina Eiropas GNSS aģentūru, kas izveidota ar Regulu (ES) Nr. 912/2010. Tāpēc Aģentūrai būtu jāuztic konkrēti uzdevumi, kas saistīti ar drošību un Programmas veicināšanu. Jo īpaši attiecībā uz drošību un ņemot vērā tās pieredzi šajā jomā, Aģentūrai vajadzētu būt atbildīgai par drošības akreditācijas uzdevumiem attiecībā uz visām Savienības darbībām kosmosa nozarē. Turklāt tai vajadzētu veikt uzdevumus, ko Komisija tai ir piešķīrusi, izmantojot vienu vai vairākus iemaksu nolīgumus, kas attiecas uz dažādiem citiem ar programmu saistītiem īpašiem uzdevumiem.

(28)  Programmas veicināšanas misija, jo īpaši attiecībā uz drošību, kiberdrošību un pakalpojumu un nākamā posma sektora veicināšanu ir uzticēta Eiropas Savienības Kosmosa programmas aģentūrai (“Aģentūra”), ar kuru aizstāj un nomaina Eiropas GNSS aģentūru, kas izveidota ar Regulu (ES) Nr. 912/2010. Tāpēc Aģentūrai būtu jāuztic uzdevumi, kas saistīti ar šīm jomām. Jo īpaši attiecībā uz drošību un ņemot vērā tās pieredzi šajā jomā, Aģentūrai vajadzētu būt atbildīgai par drošības akreditācijas uzdevumiem attiecībā uz visām Savienības darbībām kosmosa nozarē. Ņemot vērā pozitīvos rezultātus Galileo un EGNOS lietotāju piesaistē un ieviešanā tirgū, un lai popularizētu šīs programmas kā kopumu, Aģentūrai vajadzētu uzticēt arī Copernicus popularizēšanas darbību veikšanu un komerciālas izmantošanas veicināšanu. Turklāt tai vajadzētu veikt uzdevumus, ko Komisija tai ir piešķīrusi, izmantojot vienu vai vairākus iemaksu nolīgumus, kas attiecas uz dažādiem citiem ar programmu saistītiem īpašiem uzdevumiem.

Grozījums Nr.    20

Regulas priekšlikums

29. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(29)  Eiropas Kosmosa aģentūra ir starptautiska organizācija ar plašu pieredzi kosmosa jomā, 2004. gadā tā noslēdza pamatnolīgumu ar Eiropas Kopienu. Tāpēc tā ir svarīgs Programmas īstenošanas partneris, ar kuru būtu jāizveido nepieciešamās attiecības. Šajā sakarā un piemērojot Finanšu regulu, ir svarīgi ar Eiropas Kosmosa aģentūru noslēgt finanšu pamatpartnerības nolīgumu, kas reglamentē visas finansiālās attiecības starp Komisiju, Aģentūru un Eiropas Kosmosa aģentūru un nodrošina to saskaņotību un atbilstību Pamatnolīgumam ar Eiropas Kosmosa aģentūru, jo īpaši ar tā 5. pantu. Tomēr Eiropas Kosmosa aģentūra nav Savienības struktūra, un uz to neattiecas Savienības tiesību akti, tāpēc, lai aizsargātu Savienības un tās dalībvalstu intereses, ir nepieciešams, ka nolīgumu noslēdz ar nosacījumu, ka Eiropas Kosmosa aģentūrā tiek ieviesti attiecīgi ekspluatācijas noteikumi. Nolīgumā būtu arī jāiekļauj visi noteikumi, kas nepieciešami, lai aizsargātu Savienības finansiālās intereses.

(29)  Eiropas Kosmosa aģentūra ir starptautiska organizācija ar plašu pieredzi kosmosa jomā, un 2004. gadā tā noslēdza pamatnolīgumu ar Eiropas Kopienu. Tāpēc tā ir svarīgs Programmas īstenošanas partneris, ar kuru būtu jāizveido nepieciešamās attiecības. Šajā sakarā un piemērojot Finanšu regulu, ir svarīgi ar Eiropas Kosmosa aģentūru noslēgt finanšu pamatpartnerības nolīgumu, kas reglamentē visas finansiālās attiecības starp Komisiju, Aģentūru un Eiropas Kosmosa aģentūru un nodrošina to saskaņotību un atbilstību Pamatnolīgumam ar Eiropas Kosmosa aģentūru, jo īpaši ar tā 5. pantu. Ņemot vērā to, ka Eiropas Kosmosa aģentūra nav Savienības struktūra, un uz to neattiecas Savienības tiesību akti, ir svarīgi, ka šāds nolīgums ietver atbilstīgas prasības attiecībā uz Eiropas Kosmosa aģentūras darbības noteikumiem, lai aizsargātu Savienības un tās dalībvalstu intereses. Nolīgumā būtu arī jāiekļauj visi noteikumi, kas nepieciešami, lai aizsargātu Savienības finansiālās intereses.

Grozījums Nr.    21

Regulas priekšlikums

31. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(31)  Lai strukturāli nostiprinātu lietotāju pārstāvību GOVSATCOM pārvaldībā un apkopotu lietotāju vajadzības un prasības pāri valstu un civilmilitārām robežām, attiecīgajām Savienības struktūrām, kurām ir cieši sakari ar lietotājiem (piemēram, Eiropas Aizsardzības aģentūrai, Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai, Eiropas Jūras drošības aģentūrai, Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūrai, Eiropas Savienības Aģentūrai tiesībaizsardzības sadarbībai, Militārās plānošanas un īstenošanas centram/Civilās plānošanas un īstenošanas centram un Ārkārtas reaģēšanas koordinācijas centram) jāveic koordinatora loma attiecībā uz konkrētām lietotāju grupām. Apkopojuma līmenī Aģentūrai un Eiropas Aizsardzības aģentūrai būtu attiecīgi jāpārstāv civilo un militāro lietotāju grupas, un tās varētu uzraudzīt operatīvo izmantošanu, pieprasījumu, atbilstību prasībām un jaunām vajadzībām un prasībām.

(31)  Lai strukturāli nostiprinātu lietotāju pārstāvību GOVSATCOM pārvaldībā un apkopotu lietotāju vajadzības un prasības pāri valstu robežām, attiecīgajām Savienības struktūrām, kurām ir cieši sakari ar lietotājiem (piemēram, Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai, Eiropas Jūras drošības aģentūrai, Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūrai, Eiropas Savienības Aģentūrai tiesībaizsardzības sadarbībai, Civilās plānošanas un īstenošanas centram un Ārkārtas reaģēšanas koordinācijas centram) būtu jāveic koordinatora loma attiecībā uz konkrētām lietotāju grupām. Apkopojuma līmenī Aģentūrai būtu jāpārstāv lietotāju kopiena, un tās varētu uzraudzīt operatīvo izmantošanu, pieprasījumu, atbilstību prasībām un jaunām vajadzībām un prasībām.

Grozījums Nr.    22

Regulas priekšlikums

36. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(36)  Lai nodrošinātu drošu informācijas apriti, būtu jāizstrādā atbilstīgi noteikumi, lai nodrošinātu drošības noteikumu līdzvērtīgumu attiecībā uz dažādiem valsts un privātiem uzņēmumiem, kā arī fiziskām personām, kas iesaistītas Programmas īstenošanā.

(36)  Lai nodrošinātu drošu informācijas apriti, būtu jāizstrādā atbilstīgi noteikumi, lai nodrošinātu drošības noteikumu līdzvērtīgumu attiecībā uz dažādiem valsts un privātiem uzņēmumiem, kā arī fiziskām personām, kas iesaistītas Programmas īstenošanā, izveidojot vairākus līmeņus piekļuvei informācijai un, netieši, drošu piekļuvi informācijai.

Grozījums Nr.    23

Regulas priekšlikums

36.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(36a)  Eiropas kosmosa infrastruktūru kiberdrošība gan uz zemes, gan kosmosā ir būtiska, lai nodrošinātu sistēmu darbību turpināmību, to spēju nepārtraukti veikt uzdevumus un sniegt nepieciešamos pakalpojumus.

Grozījums Nr.    24

Regulas priekšlikums

38. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(38)  Aizvien lielāks skaits galveno ekonomikas nozaru, jo īpaši transports, telekomunikācijas, lauksaimniecība un enerģētika arvien biežāk izmanto satelītu navigācijas sistēmas, nemaz nerunājot par sinerģijām ar darbībām, kas saistītas ar Eiropas Savienība un tās dalībvalstu drošību un aizsardzību. Tāpēc ar pilnīgu satelītnavigācijas kontroli būtu iespējams garantēt Savienības tehnoloģisko neatkarību, tostarp ilgākā termiņā infrastruktūras aprīkojuma komponentu neatkarību, un nodrošināt tās stratēģisko autonomiju.

(38)  Aizvien lielāks skaits galveno ekonomikas nozaru, jo īpaši transports, telekomunikācijas, lauksaimniecība un enerģētika arvien biežāk izmanto satelītu navigācijas sistēmas. Satelītu navigācija ir svarīga arī saistībā ar Savienības un tās dalībvalstu drošību. Tāpēc ar pilnīgu satelītnavigācijas kontroli būtu iespējams garantēt Savienības tehnoloģisko neatkarību, tostarp ilgākā termiņā infrastruktūras aprīkojuma komponentu neatkarību, un nodrošināt tās stratēģisko autonomiju.

Grozījums Nr.    25

Regulas priekšlikums

40. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(40)  EGNOS programmas mērķis ir uzlabot esošo globālo navigācijas satelītu sistēmu doto, brīvi pieejamo, jo īpaši Galileo sistēmas emitēto signālu kvalitāti. EGNOS piedāvātajiem pakalpojumiem prioritāri būtu jāpārklāj dalībvalstu teritorija, kas ģeogrāfiski atrodas Eiropā, šim nolūkam aptverot arī Azoru salas, Kanāriju salas un Madeiru, ar mērķi nodrošināt minēto teritoriju pārklājumu līdz 2025. gada beigām. Ņemot vērā tehniskās iespējas un EGNOS sniegtos cilvēku dzīvības aizsardzības pakalpojumus, saskaņā ar starptautiskiem nolīgumiem šo pakalpojumu ģeogrāfisko pārklājumu varētu paplašināt, ietverot citus pasaules reģionus. Neskarot Regulu [2018/XXXX] [EASA regulu] un nepieciešamo Galileo pakalpojumu kvalitātes uzraudzību attiecībā uz aviācijas vajadzībām, jānorāda, ka, lai gan signālus, kurus raida Galileo var efektīvi izmantot, lai noteiktu gaisa kuģa atrašanās vietu, tikai tādas vietējas vai reģionālas signāla pastiprināšanas sistēmas kā EGNOS Eiropā var veidot gaisa satiksmes pārvaldības un aeronavigācijas pakalpojumus.

(40)  EGNOS programmas mērķis ir uzlabot esošo globālo navigācijas satelītu sistēmu doto, brīvi pieejamo, jo īpaši Galileo sistēmas emitēto signālu kvalitāti. EGNOS piedāvātajiem pakalpojumiem prioritāri būtu jāpārklāj dalībvalstu teritorija, kas ģeogrāfiski atrodas Eiropā, šim nolūkam aptverot arī Azoru salas, Kanāriju salas un Madeiru, ar mērķi nodrošināt minēto teritoriju pārklājumu līdz 2025. gada beigām. Ņemot vērā tehniskās iespējas un EGNOS sniegtos cilvēku dzīvības aizsardzības pakalpojumus, saskaņā ar starptautiskiem nolīgumiem šo pakalpojumu ģeogrāfisko pārklājumu varētu paplašināt, ietverot citus pasaules reģionus. Neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu 2018/11391a un nepieciešamo Galileo pakalpojumu kvalitātes un drošuma rādītāju uzraudzību saistībā ar aviācijas vajadzībām, jānorāda, ka, lai gan signālus, kurus raida Galileo, var efektīvi izmantot, lai noteiktu gaisa kuģa atrašanās vietu, tikai tādas vietējas vai reģionālas signāla pastiprināšanas sistēmas kā EGNOS Eiropā var veidot gaisa satiksmes pārvaldības un aeronavigācijas pakalpojumus.

 

_________________

 

1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 4. jūlija Regula (ES) 2018/1139 par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un ar ko izveido Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūru, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 2111/2005, (EK) Nr. 1008/2008, (ES) Nr. 996/2010, (ES) Nr. 376/2014 un Direktīvas 2014/30/ES un 2014/53/ES, un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 552/2004 un (EK) Nr. 216/2008 un Padomes Regulu (EEK) Nr. 3922/91 (OV L 212, 22.8.2018., 1. lpp.).

Grozījums Nr.    26

Regulas priekšlikums

40.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(40a)  Ar EGNOS var atbalstīt precīzās lauksaimniecības nozari un palīdzēt Eiropas lauksaimniekiem samazināt atkritumu apjomu, mēslošanas līdzekļu un herbicīdu pārmērīgu izmantošanu un optimizēt ražas ieguvi. EGNOS jau ir ievērojama lietotāju grupa, taču vēl arvien ierobežots ir lauksaimniecības tehnikas skaits, kas būtu savietojama ar navigācijas tehnoloģiju. Šis jautājums būtu jārisina.

Grozījums Nr.    27

Regulas priekšlikums

41. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(41)  Ir svarīgi nodrošināt Galileo un EGNOS sistēmas sniegto pakalpojumu nepārtrauktību, ilgtspēju un pieejamību nākotnē. Mainīgā vidē un strauji augoša tirgus apstākļos, to izstrāde būtu jāturpina, un būtu jāsagatavo to jaunās paaudzes sistēmas.

(41)  Ir svarīgi nodrošināt Galileo un EGNOS sistēmas sniegto pakalpojumu nepārtrauktību, ilgtspēju, drošību, uzticamību, precizitāti un pieejamību nākotnē. Mainīgā vidē un strauji augoša tirgus apstākļos, to izstrāde būtu jāturpina, un būtu jāsagatavo to jaunās paaudzes sistēmas.

Grozījums Nr.    28

Regulas priekšlikums

44.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(44a)   Lai atbalstītu Galileo un EGNOS sniegto pakalpojumu izmantošanu un nākamā posma pakalpojumus, it sevišķi transporta nozarē, kompetentajām iestādēm būtu starptautiskā līmenī jāizstrādā kopīgi standarti un sertifikācijas. 

Grozījums Nr.    29

Regulas priekšlikums

45. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(45)  Ņemot vērā uz zemes esošās infrastruktūras svarīgumu Galileo un EGNOS un tās ietekmi uz to drošību, šīs infrastruktūras atrašanās vietu vajadzētu noteikt Komisijai. Sistēmu uz zemes esošās infrastruktūras izvietošanā vajadzētu arī turpmāk ievērot brīvi pieejamu un pārskatāmu procedūru.

svītrots

Grozījums Nr.    30

Regulas priekšlikums

46. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(46)  Lai maksimāli palielinātu sociāli ekonomiskos ieguvumus, ko sniedz Galileo un EGNOS, jo īpaši drošības jomā, būtu jāveicina EGNOS un Galileo sniegto pakalpojumu izmantošana citos Savienības politikas virzienos, ja tas ir pamatoti un noderīgi.

(46)  Lai maksimāli palielinātu sociāli ekonomiskos ieguvumus, ko sniedz Galileo un EGNOS, jo īpaši drošības jomā, EGNOS un Galileo sniegto pakalpojumu izmantošana pēc iespējas būtu jāintegrē citos Savienības politikas virzienos. Procesa nozīmīgs posms ir arī šādu pakalpojumu izmantošanas veicināšana visās dalībvalstīs.

Grozījums Nr.    31

Regulas priekšlikums

47. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(47)  Copernicus būtu jānodrošina autonoma piekļuve zināšanām vides jomā un svarīgākajām Zemes novērošanas un ģeogrāfiskās informācijas pakalpojumu tehnoloģijām, tādējādi nodrošinot Savienībai neatkarību lēmumu pieņemšanā un darbībās tādās jomās kā vide, klimata pārmaiņas, civilā aizsardzība, drošība, tostarp arī digitālā ekonomika.

(47)  Copernicus būtu jānodrošina autonoma piekļuve zināšanām vides jomā un svarīgākajām Zemes novērošanas un ģeogrāfiskās informācijas pakalpojumu tehnoloģijām, tādējādi nodrošinot Savienībai neatkarību lēmumu pieņemšanā un darbībās tādās jomās kā vide, tajā skaitā lauksaimniecība, bioloģiskā daudzveidība, zemes izmantošana, mežsaimniecība, lauku attīstība un zvejniecība, klimata pārmaiņas, kultūras mantojuma vietas, civilā aizsardzība, drošība, tostarp infrastruktūras drošība, kā arī digitālā ekonomika.

Grozījums Nr.    32

Regulas priekšlikums

48. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(48)  Programmas Copernicus pamatā vajadzētu būt darbībām un sasniegumiem — nodrošinot to nepārtrauktību —, kas tika veikti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 377/201417, ar ko izveido Eiropas Zemes novērošanas un monitoringa programmu Copernicus, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 911/2010 par Eiropas Zemes novērošanas programmu (GMES) un tās sākotnējām darbībām18, ar kuru izveidoja iepriekšējo Eiropas Globālās vides un drošības novērošanas (GMES) programmu un noteikumus tās sākotnējo darbību īstenošanai, ņemot vērā jaunākās tendences pētniecībā, tehnoloģiju attīstību un jauninājumus, kas ietekmē Zemes novērošanas jomu, kā arī “lielo datu” analītikas attīstību un mākslīgo intelektu un saistītās stratēģijas un iniciatīvas Savienības līmenī19. Pēc iespējas lielākā mērā būtu jāizmanto dalībvalstu Eiropas Kosmosa aģentūras, EUMETSAT20, kā arī citu struktūru, tostarp tirdzniecības iniciatīvu Eiropā jauda veikt novērojumus no kosmosa, tādējādi veicinot dzīvotspējīgas komerciālas kosmosa nozares attīstību Eiropā. Ja tas praktiski ir īstenojams un atbilstošs, būtu arī jāizmanto pieejamie in situ un papildu dati, kurus nodrošina galvenokārt dalībvalstis saskaņā ar Direktīvu 2007/2/EK21. Komisijai būtu jāsadarbojas ar dalībvalstīm un Eiropas Vides aģentūru, lai nodrošinātu efektīvu piekļuvi Coperncius in situ datu kopām un to izmantošanu.

(48)  Pašreizējās spējas jāveido un jāpapildina ar jauniem aktīviem, kurus atbildīgās struktūras var attīstīt kopīgi. Šajā nolūkā Komisijai būtu cieši jāsadarbojas ar Eiropas Kosmosa aģentūru, dalībvalstīm un attiecīgā gadījumā ar citām struktūrām, kurām pieder attiecīgie kosmosa un in situ aktīvi. Programmas Copernicus pamatā vajadzētu būt darbībām un sasniegumiem — nodrošinot to nepārtrauktību —, kas tika veikti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 377/201417, ar ko izveido Eiropas Zemes novērošanas un monitoringa programmu Copernicus, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 911/2010 par Eiropas Zemes novērošanas programmu (GMES) un tās sākotnējām darbībām18, ar kuru izveidoja iepriekšējo Eiropas Globālās vides un drošības novērošanas (GMES) programmu un noteikumus tās sākotnējo darbību īstenošanai, ņemot vērā jaunākās tendences pētniecībā, tehnoloģiju attīstību un jauninājumus, kas ietekmē Zemes novērošanas jomu, kā arī “lielo datu” analītikas attīstību un mākslīgo intelektu un saistītās stratēģijas un iniciatīvas Savienības līmenī19. Pēc iespējas lielākā mērā būtu jāizmanto dalībvalstu Eiropas Kosmosa aģentūras, EUMETSAT20, kā arī citu struktūru, tostarp tirdzniecības iniciatīvu Eiropā jauda veikt novērojumus no kosmosa, tādējādi veicinot dzīvotspējīgas komerciālas kosmosa nozares attīstību Eiropā. Ja tas praktiski ir īstenojams un atbilstošs, būtu arī jāizmanto pieejamie in situ un papildu dati, kurus nodrošina galvenokārt dalībvalstis saskaņā ar Direktīvu 2007/2/EK21. Komisijai būtu jāsadarbojas ar dalībvalstīm un Eiropas Vides aģentūru, lai nodrošinātu efektīvu piekļuvi Coperncius in situ datu kopām un to izmantošanu.

__________________

__________________

17 Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 3. aprīļa Regula (ES) Nr. 377/2014, ar ko izveido programmu Copernicus un atceļ Regulu (ES) Nr. 911/2010 (OV L 122, 24.4.2014, 44. lpp.).

17 Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 3. aprīļa Regula (ES) Nr. 377/2014, ar ko izveido programmu Copernicus un atceļ Regulu (ES) Nr. 911/2010 (OV L 122, 24.4.2014, 44. lpp.).

18 Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 22. septembra Regula (ES) Nr. 911/2010 par Eiropas Zemes novērošanas programmu (GMES) un tās sākotnējām darbībām (2011.–2013.) (OV L 276, 20.10.2010., 1. lpp.).

18 Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 22. septembra Regula (ES) Nr. 911/2010 par Eiropas Zemes novērošanas programmu (GMES) un tās sākotnējām darbībām (2011.–2013.) (OV L 276, 20.10.2010., 1. lpp.).

19 Paziņojums “Mākslīgais intelekts Eiropai” (COM(2018) 237 final), paziņojums „Ceļā uz vienotas datu telpas izveidi Eiropā” (COM(2018) 232 final), “Priekšlikums Padomes regulai par Eiropas Augstas veiktspējas datošanas kopuzņēmuma izveidi” (COM(2018) 8 final).

19 Paziņojums “Mākslīgais intelekts Eiropai” (COM(2018) 237 final), paziņojums „Ceļā uz vienotas datu telpas izveidi Eiropā” (COM(2018) 232 final), “Priekšlikums Padomes regulai par Eiropas Augstas veiktspējas datošanas kopuzņēmuma izveidi” (COM(2018) 8 final).

20Eiropas Meteoroloģisko satelītu izmantošanas organizācija

20Eiropas Meteoroloģisko satelītu izmantošanas organizācija

21 Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 14. marta Direktīva 2007/2/EK, ar ko izveido Telpiskās informācijas infrastruktūru Eiropas Kopienā (INSPIRE).

21 Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 14. marta Direktīva 2007/2/EK, ar ko izveido Telpiskās informācijas infrastruktūru Eiropas Kopienā (INSPIRE).

Grozījums Nr.    33

Regulas priekšlikums

49.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(49a)  Visas Copernicus iespējas Savienības sabiedrībai un ekonomikai būtu jāizmanto ne tikai tiešajiem labuma guvējiem, bet pilnībā, veicot aktīvākus lietotāju piesaistes pasākumus, un tāpēc jāturpina rīkoties, lai datus varētu lietot arī nespeciālisti, šādi veicinot izaugsmi, darbvietu radīšanu un zināšanu pārnesi.

Grozījums Nr.    34

Regulas priekšlikums

52. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(52)  Attiecībā uz datu iegūšanu, Copernicus darbību mērķim vajadzētu būt esošās kosmosa infrastruktūras saglabāšana un papildināšana, ilgtermiņā satelītu aizvietošanas gatavošana pēc to ekspluatācijas beigām, kā arī jaunu novērošanas sistēmu darbības uzsākšana, lai risinātu globālās klimata pārmaiņu problēmas (piem., antropogēno CO2 un citu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju monitorings). Ar Copernicus veiktajām darbībām būtu jāpaplašina vispārējais pārklājums polārajos reģionos, jāatbalsta vides atbilstības nodrošināšana un likumā noteiktais vides monitorings un ziņošana un novatoriskas lietotnes vides jomā (piem., kultūraugu uzraudzībai, ūdens resursu apsaimniekošanai un pastiprinātai ugunsgrēku novērošanai). To darot, Copernicus būtu jāpiesaista un maksimāli jāizmanto ieguldījumi, kas veikti iepriekšējā finansēšanas periodā (2014. līdz 2020. gads), vienlaicīgi izpētot jaunus darbības un uzņēmējdarbības modeļus, lai vēl vairāk papildinātu Copernicus jaudu. Copernicus vajadzētu veidot arī veiksmīgas partnerības ar dalībvalstīm, lai turpinātu attīstīt savu drošības dimensiju ar piemērotiem pārvaldības mehānismiem, nolūkā reaģēt uz mainīgajām lietotāju vajadzībām drošības jomā.

(52)  Attiecībā uz datu iegūšanu, Copernicus darbību mērķim vajadzētu būt esošās kosmosa infrastruktūras saglabāšana un papildināšana, ilgtermiņā satelītu aizvietošanas gatavošana pēc to ekspluatācijas beigām, kā arī jaunu novērošanas sistēmu darbības uzsākšana, kuru priekšizpēti pašlaik veic Eiropas Kosmosa aģentūra, lai risinātu globālās klimata pārmaiņu problēmas (piem., antropogēno CO2 un citu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju monitorings). Ar Copernicus veiktajām darbībām būtu jāpaplašina vispārējais pārklājums polārajos reģionos, jāatbalsta vides atbilstības nodrošināšana un likumā noteiktais vides monitorings un ziņošana un novatoriskas lietotnes vides jomā (piem., kultūraugu uzraudzībai, ūdens resursu apsaimniekošanai un pastiprinātai ugunsgrēku novērošanai). To darot, Copernicus būtu jāpiesaista un maksimāli jāizmanto ieguldījumi, kas veikti iepriekšējā finansēšanas periodā (2014. līdz 2020. gads), vienlaicīgi izpētot jaunus darbības un uzņēmējdarbības modeļus, lai vēl vairāk papildinātu Copernicus jaudu. Copernicus vajadzētu veidot arī veiksmīgas partnerības ar dalībvalstīm, lai turpinātu attīstīt savu drošības dimensiju ar piemērotiem pārvaldības mehānismiem, nolūkā reaģēt uz mainīgajām lietotāju vajadzībām drošības jomā.

Grozījums Nr.    35

Regulas priekšlikums

53. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(53)  Saistībā ar datu un informācijas apstrādes funkciju, Copernicus būtu jānodrošina galveno Copernicus pakalpojumu ilgtermiņa noturība un turpmāka pilnveidošana, sniedzot informāciju, lai apmierinātu valsts sektora vajadzības un prasības, kas izriet no Savienības starptautiskajām saistībām, un pēc iespējas vairāk izmantotu komerciālas izmantošanas iespējas. Jo īpaši Copernicus būtu jāsniedz vietējā, valstu, Eiropas un pasaules mērogā informācija par atmosfēras stāvokli; informācija par okeānu stāvokli; informācija, kas palīdzētu veikt zemes monitoringu, sekmējot vietējās, valstu un Savienības politikas īstenošanu; informācija, kas palīdzētu pielāgoties klimata pārmaiņām un tās mazināt; ģeotelpiskā informācija, kas palīdzētu ārkārtas situāciju pārvaldībā, tostarp ar preventīvām darbībām, vidiskās atbilstības nodrošināšanu, un civilās drošības jomā, tostarp Savienības ārējās darbības atbalstam. Komisijai vajadzētu apzināt atbilstīgas līgumiskas vienošanās, kas sekmētu pakalpojumu sniegšanas ilgtspēju.

(53)  Saistībā ar datu un informācijas apstrādes funkciju, Copernicus būtu jānodrošina galveno Copernicus pakalpojumu ilgtermiņa noturība un turpmāka pilnveidošana, sniedzot informāciju, lai apmierinātu valsts sektora vajadzības un prasības, kas izriet no Savienības starptautiskajām saistībām, un pēc iespējas vairāk izmantotu komerciālas izmantošanas iespējas. Jo īpaši Copernicus būtu jāsniedz vietējā, valstu, Eiropas un pasaules mērogā informācija par atmosfēras stāvokli, tajā skaitā gaisa kvalitāti; informācija par okeānu stāvokli; informācija, kas palīdzētu veikt zemes monitoringu, sekmējot vietējās, valstu un Savienības politikas īstenošanu; informācija, kas palīdzētu pielāgoties klimata pārmaiņām un tās mazināt; ģeotelpiskā informācija, kas palīdzētu ārkārtas situāciju pārvaldībā, tostarp ar preventīvām darbībām, vidiskās atbilstības nodrošināšanu, un civilās drošības jomā, tostarp Savienības ārējās darbības atbalstam. Komisijai vajadzētu apzināt atbilstīgas līgumiskas vienošanās, kas sekmētu pakalpojumu sniegšanas ilgtspēju.

Grozījums Nr.    36

Regulas priekšlikums

54.a apsvērums(jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(54a)  Lai uz ilgtspējīgiem pamatiem sasniegtu Copernicus mērķus, varētu izveidot komiteju (Copernicus apakškomiteju), kura palīdzētu Komisijai nodrošināt, ka tiek koordinēti Savienības, lietotāju forumu, dalībvalstu un starpvaldību organizāciju, kā arī privātā sektora ieguldījumi Copernicus, tādējādi pēc iespējas labāk izmantojot esošās spējas un apzinot trūkumus, kuri ir jānovērš Savienības līmenī.

Grozījums Nr.    37

Regulas priekšlikums

55. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(55)  Copernicus pakalpojumu īstenošanai vajadzētu veicināt gan to, ka sabiedrība sāk izmantot šos pakalpojumus, jo lietotāji varētu paredzēt pakalpojumu pieejamību un attīstību, gan arī sadarbību ar dalībvalstīm un citām personām. Šim nolūkam Komisijai un tās pilnvarotajām struktūrām būtu cieši jāiesaistās ar dažādām lietotāju kopienām visā Eiropā, lai turpinātu attīstīt Copernicus pakalpojumu un produktu portfeli, nolūkā nodrošināt, ka tiek apmierinātas mainīgās publiskā sektora un politikas vajadzības un ka tādējādi var tikt maksimāli palielināta Zemes novērošanas datu izmantošana. Komisijai un dalībvalstīm būtu jāsadarbojas, lai izstrādātu in situ Copernicus komponenti un veicinātu in situ datu kopu integrēšanu kosmosa datu kopās modernizētiem Copernicus pakalpojumiem.

(55)  Copernicus pakalpojumu īstenošanai vajadzētu veicināt gan to, ka sabiedrība sāk izmantot šos pakalpojumus, jo lietotāji varētu paredzēt pakalpojumu pieejamību un attīstību, gan arī sadarbību ar dalībvalstīm un citām personām. Šim nolūkam Aģentūrai un Copernicus pilnvarotajām struktūrām būtu cieši jāsadarbojas ar dažādām lietotāju kopienām visā Eiropā, lai turpinātu attīstīt Copernicus pakalpojumu un produktu portfeli, nolūkā nodrošināt, ka tiek apmierinātas mainīgās publiskā sektora un politikas vajadzības un ka tādējādi var tikt maksimāli palielināta Zemes novērošanas datu izmantošana Eiropas iedzīvotāju interesēs. Komisijai un dalībvalstīm būtu jāsadarbojas, lai izstrādātu in situ Copernicus komponenti un veicinātu in situ datu kopu integrēšanu kosmosa datu kopās modernizētiem Copernicus pakalpojumiem.

Grozījums Nr.    38

Regulas priekšlikums

56.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(56a)  Dalībvalstīm, Komisijai un atbildīgajām struktūrām sistemātiski jāorganizē Copernicus informācijas kampaņas par programmas priekšrocībām, sniedzot visiem iespējamajiem lietotājiem piekļuvi attiecīgajai informācijai un datiem.

Grozījums Nr.    39

Regulas priekšlikums

57.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(57a)  Copernicus klimata pārmaiņu pakalpojumi, kas joprojām ir darbības sagatavošanas posmā, jau sniedz labus rezultātus, jo lietotāju skaits laikposmā no 2015. gada līdz 2016. gadam ir divkāršojies. Visiem klimata pārmaiņu pakalpojumiem pēc iespējas drīzāk jābūt pilnībā funkcionējošiem un tādējādi jānodrošina nepārtraukta datu plūsma klimata pārmaiņu efektīvas mazināšanas un pielāgošanās pasākumu veikšanai.

Grozījums Nr.    40

Regulas priekšlikums

59. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(59)  Lai veicinātu un atvieglotu Zemes novērošanas datu un tehnoloģiju izmantošanu gan vietējām iestādēm, maziem un vidējiem uzņēmumiem, zinātniekiem un pētniekiem, ar lietotāju piesaistes darbībām būtu jāveicina specializēti Copernicus datu izplatīšanas tīkli, aptverot valstu un reģionālas struktūras. Šajā sakarībā Komisijai un dalībvalstīm būtu jācenšas izveidot ciešāku saikni starp Copernicus un Savienības un valstu rīcībpolitikām, lai veicinātu pieprasījumu pēc komerciālām lietotnēm un pakalpojumiem un dotu iespēju uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem, attīstīt lietotnes, kas balstās uz Copernicus datiem un informāciju, ar mērķi izveidot konkurētspējīgu Zemes novērošanas datu ekosistēmu Eiropā.

(59)  Lai veicinātu un atvieglotu Zemes novērošanas datu un tehnoloģiju izmantošanu gan vietējām un reģionālām iestādēm, maziem un vidējiem uzņēmumiem, zinātniekiem un pētniekiem, ar lietotāju piesaistes darbībām būtu jāveicina specializēti Copernicus datu izplatīšanas tīkli, aptverot valstu un reģionālas struktūras. Šajā sakarībā Komisijai un dalībvalstīm būtu jācenšas izveidot ciešāku saikni starp Copernicus un Savienības un valstu rīcībpolitikām, lai veicinātu pieprasījumu pēc komerciālām lietotnēm un pakalpojumiem un dotu iespēju uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem, attīstīt lietotnes, kas balstās uz Copernicus datiem un informāciju, ar mērķi izveidot konkurētspējīgu Zemes novērošanas datu ekosistēmu Eiropā.

Grozījums Nr.    41

Regulas priekšlikums

59.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(59a)  Ņemot vērā satelītattēlu lielo potenciālu ilgtspējīgai un efektīvai resursu pārvaldībai, piemēram, nodrošinot drošu un savlaicīgu informāciju par kultūraugu un augsnes apstākļiem, šis pakalpojums būtu vēl vairāk jāuzlabo, lai apmierinātu galalietotāju vajadzības un nodrošinātu datu sasaisti.

Grozījums Nr.    42

Regulas priekšlikums

62. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(62)  Pēc Eiropas Parlamenta un Padomes pieprasījuma ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Lēmumu 541/2014/ES, ar ko izveido kosmisko objektu novērošanas un uzraudzības atbalsta sistēmu, Savienība izveidoja atbalsta sistēmu kosmisko objektu novērošanai un uzraudzībai (SST)24. Kosmosa atkritumi ir kļuvuši par nopietnu apdraudējumu kosmosa darbību drošībai, drošumam un ilgtspējai. Tāpēc SST ir būtiska nozīme, lai saglabātu programmas sastāvdaļu nepārtrauktību un to ieguldījumu Savienības politikas jomās. Mēģinot novērst kosmosa atkritumu daudzuma palielināšanos, SST palīdz nodrošināt ilgtspējīgu un garantētu piekļuvi kosmosam un tā izmantošanai, kas ir visu kopējais labums.

(62)  Pēc Eiropas Parlamenta un Padomes pieprasījuma ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu 541/2014/ES Savienība izveidoja atbalsta sistēmu kosmisko objektu novērošanai un uzraudzībai (SST)24. Kosmosa atkritumi ir kļuvuši par nopietnu apdraudējumu kosmosa darbību drošībai, drošumam un ilgtspējai. Tāpēc SST ir būtiska nozīme, lai saglabātu programmas sastāvdaļu nepārtrauktību un to ieguldījumu Savienības politikas jomās. Mēģinot novērst kosmosa atkritumu daudzuma palielināšanos, SST palīdz nodrošināt ilgtspējīgu un garantētu piekļuvi kosmosam un tā izmantošanai, kas ir visu kopējais labums. SST ir paredzēts arī tam, lai atvieglotu Eiropas īstenotos Zemes orbītas attīrīšanas projektus.

__________________

__________________

24 OV L 158, 27.5.2014., 227. lpp.

24 Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Lēmums Nr. 541/2014/ES, ar ko izveido kosmisko objektu novērošanas un uzraudzības atbalsta sistēmu (OV L 158, 27.5.2014., 227. lpp.).

Grozījums Nr.    43

Regulas priekšlikums

63. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(63)  SST vajadzētu turpināt attīstīt SST sniegumu un autonomiju. Šajā nolūkā vajadzētu izveidot autonomu Eiropas kosmisko objektu katalogu, pamatojoties uz SST sensoru tīklu datiem. SST arī būtu jāturpina atbalstīt SST pakalpojumu ekspluatāciju un piegādi. SST ir uz lietotājiem vērsta sistēma, tāpēc ir nepieciešams ieviest atbilstošus mehānismus nolūkā apkopot lietotāju prasības, tostarp attiecībā uz drošību.

(63)  SST vajadzētu turpināt attīstīt SST sniegumu un autonomiju. Šajā nolūkā vajadzētu izveidot autonomu Eiropas kosmisko objektu katalogu, pamatojoties uz SST sensoru tīklu datiem. Kataloga izveidē varētu sekot citu kosmosa jomā attīstīto valstu paraugam un daļu tā datu darīt pieejamu nekomerciāliem un pētnieciskiem nolūkiem. SST arī būtu jāturpina atbalstīt SST pakalpojumu ekspluatāciju un piegādi. SST ir uz lietotājiem vērsta sistēma, tāpēc ir nepieciešams ieviest atbilstošus mehānismus nolūkā apkopot lietotāju prasības, tostarp attiecībā uz drošību, un attiecīgas informācijas pārsūtīšanu uz valsts iestādēm un no tām, lai uzlabotu sistēmas efektivitāti.

Grozījums Nr.    44

Regulas priekšlikums

67. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(67)  Lai kosmosā veiktām darbībām nodrošinātu drošumu, drošību un ilgtspēju, SST turklāt būtu jāpapildina tādi esošie riska mazināšanas pasākumi kā ANO Kosmosa mierīgas izmantošanas jautājumu komitejas pamatnostādnes kosmisko atkritumu mazināšanai (COPUOS) un pamatnostādnes par kosmosā veiktu darbību ilgtermiņa ilgtspējību. Lai mazinātu sadursmju risku, SST būtu arī jācenšas panākt sinerģiju ar iniciatīvām attiecībā uz aktīviem kosmosa atkritumu savākšanas un pasivēšanas pasākumiem. SST būtu jāpalīdz nodrošināt miermīlīgu kosmosa izmantošanu un izpēti. Kosmosa darbību pieaugums var ietekmēt starptautiskās iniciatīvas kosmosa satiksmes pārvaldības jomā. Savienībai būtu jāuzrauga minētās norises un varētu ņemt tās vērā saistībā ar pašreizējās daudzgadu finanšu shēmas termiņa vidusposma pārskatīšanu.

(67)  Lai kosmosā veiktām darbībām nodrošinātu drošumu, drošību un ilgtspēju, SST turklāt būtu jāpapildina tādi esošie riska mazināšanas pasākumi kā ANO Kosmosa mierīgas izmantošanas jautājumu komitejas pamatnostādnes kosmisko atkritumu mazināšanai (COPUOS) un pamatnostādnes par kosmosā veiktu darbību ilgtermiņa ilgtspējību. Lai mazinātu sadursmju risku, SST būtu arī jācenšas panākt sinerģiju ar iniciatīvām, kuru mērķis ir veicināt kosmisko atkritumu aktīvai savākšanai paredzēto tehnoloģisko sistēmu izstrādi un ieviešanu. SST būtu jāpalīdz nodrošināt miermīlīgu kosmosa izmantošanu un izpēti. Kosmosa darbību pieaugums var ietekmēt starptautiskās iniciatīvas kosmosa satiksmes pārvaldības jomā. Savienībai būtu jāuzrauga minētās norises un varētu ņemt tās vērā saistībā ar pašreizējās daudzgadu finanšu shēmas termiņa vidusposma pārskatīšanu.

Grozījums Nr.    45

Regulas priekšlikums

70. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(70)  Ekstremāli kosmiskie laikapstākļi var apdraudēt iedzīvotāju drošību un traucēt kosmosa un zemes infrastruktūru darbību. Tāpēc programmas ietvaros būtu jāizveido funkcija, kuras mērķis ir novērtēt kosmisko laikapstākļu risku un attiecīgās lietotāju vajadzības, palielinot informētību par kosmiskajiem laikapstākļiem, nodrošinot uz lietotāju orientētu kosmisko laikapstākļu pakalpojumu piegādi un uzlabojot dalībvalstu spējas izstrādāt kosmisko laikapstākļu dienestu. Komisijai būtu jānosaka prioritātes nozarēs, kurām tiks sniegti kosmisko laikapstākļu darbības pakalpojumi, ņemot vērā lietotāju vajadzības, riskus un tehnoloģisko gatavību. Ilgtermiņā var pievērsties vajadzībām citās nozarēs. Pakalpojumu sniegšanai Savienības līmenī saskaņā ar lietotāju vajadzībām būs vajadzīga mērķtiecīgas, saskaņotas un nepārtrauktas pētniecības un izstrādes darbības kosmisko laikapstākļu pakalpojumu attīstības atbalstam. Kosmisko laikapstākļu piegādes pakalpojumiem, būtu jābalstās uz valstu un Savienības esošo jaudu un jānodrošina plaša dalībvalstu līdzdalība un privātā sektora iesaistīšana.

(70)  Ekstremāli kosmiskie laikapstākļi var apdraudēt iedzīvotāju drošību un traucēt kosmosa un zemes infrastruktūru darbību. Tāpēc programmas ietvaros būtu jāizveido funkcija, kuras mērķis ir novērtēt kosmisko laikapstākļu risku un attiecīgās lietotāju vajadzības, palielinot informētību par kosmiskajiem laikapstākļiem, nodrošinot uz lietotāju orientētu kosmisko laikapstākļu pakalpojumu piegādi un uzlabojot dalībvalstu spējas izstrādāt kosmisko laikapstākļu dienestu. Komisijai būtu jānosaka prioritātes nozarēs, kurām tiks sniegti kosmisko laikapstākļu darbības pakalpojumi, ņemot vērā lietotāju vajadzības, riskus un tehnoloģisko gatavību. Ilgtermiņā var pievērsties vajadzībām citās nozarēs. Pakalpojumu sniegšanai Savienības līmenī saskaņā ar lietotāju vajadzībām būs vajadzīga mērķtiecīgas, saskaņotas un nepārtrauktas pētniecības un izstrādes darbības kosmisko laikapstākļu pakalpojumu attīstības atbalstam. Kosmisko laikapstākļu piegādes pakalpojumiem, būtu jābalstās uz valstu un Savienības esošo jaudu un jānodrošina plaša dalībvalstu un starptautisko organizāciju līdzdalība un privātā sektora iesaistīšana.

Grozījums Nr.    46

Regulas priekšlikums

73. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(73)  GOVSATCOM ir uz lietotāju orientēta programma ar spēcīgu drošības dimensiju. Izmantošanas gadījumus var analizēt trīs galvenajos atzaros: krīzes pārvaldība, kas var ietvert civilās un militārās kopējās drošības un aizsardzības politikas misijas un operācijas, dabas un cilvēka izraisītas katastrofas, humanitārās krīzes un ārkārtas situācijas jūrā; uzraudzība, kas var ietvert robežuzraudzību, pierobežu uzraudzību, jūras robežu uzraudzību, jūras uzraudzību, nelikumīgas tirdzniecības uzraudzību; un svarīgākās infrastruktūras, kas var ietvert diplomātisko tīklu, policijas sakarus, kritiskās infrastruktūras (piemēram, enerģētika, transports, ūdens barjeras) un kosmosa infrastruktūras.

(73)  GOVSATCOM ir uz lietotāju orientēta programma ar spēcīgu drošības dimensiju. Izmantošanas gadījumus var analizēt trīs galvenajos atzaros: krīžu pārvaldība, dabas un cilvēka izraisītas katastrofas, humanitārās krīzes un ārkārtas situācijas jūrā; uzraudzība, kas var ietvert robežuzraudzību, pierobežu uzraudzību, jūras robežu uzraudzību, jūras uzraudzību, nelikumīgas tirdzniecības uzraudzību; un svarīgākās infrastruktūras, kas var ietvert diplomātisko tīklu, policijas sakarus, digitālo infrastruktūru (piemēram, datu centri, serveri), kritiskās infrastruktūras (piemēram, enerģētika, transports, ūdens barjeras, piemēram, dambji) un kosmosa infrastruktūras.

Grozījums Nr.    47

Regulas priekšlikums

78. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(78)  Satelītsakaru lietotājiem to lietošanas iekārtās ārkārtīgi svarīga ir ekspluatācijas saskarne. ES GOVSATCOM pieeja ļauj vairumam lietotāju turpināt izmantot savas esošās lietošanas iekārtas GOVSATCOM pakalpojumiem, ciktāl tie izmanto Savienības tehnoloģijas.

(78)  Satelītsakaru lietotājiem to lietošanas iekārtās ārkārtīgi svarīga ir ekspluatācijas saskarne. ES GOVSATCOM pieejai būtu jāļauj lietotājiem turpināt izmantot savas esošās lietošanas iekārtas GOVSATCOM pakalpojumiem.

Grozījums Nr.    48

Regulas priekšlikums

86. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(86)  Šai programmai paredzētajai infrastruktūrai var būt vajadzīgi papildu pētījumi un inovācijas, kuras var atbalstīt ar programmu “Apvārsnis Eiropa”, lai panāktu saskanību ar Eiropas Kosmosa aģentūras darbībām šajā jomā. Sinerģijām ar programmu „Apvārsnis Eiropa” būtu jānodrošina, ka kosmosa nozares pētniecības un inovācijas vajadzības tiek apzinātas un noteiktas kā stratēģiskās pētniecības un inovācijas plānošanas daļa. Kosmosa dati un pakalpojumi, ko Eiropas Kosmosa programma dara pieejamus kā sabiedrisko labumu, tiks izmantoti, lai, izmantojot pētniecību un inovāciju, izstrādātu izrāviena risinājumus, tostarp programmā “Apvārsnis Eiropa”, jo īpaši ilgtspējīgu pārtikas un dabas resursu, klimata pārmaiņu uzraudzības, viedu pilsētu, automatizētu transportlīdzekļu, drošības un katastrofu pārvaldības jomā. “Apvārsnis Eiropa” stratēģiskās plānošanas procesā tiks apzinātas pētniecības un inovācijas darbības, kurām būtu jāizmanto tādas Savienībai piederošas infrastruktūras kā Galileo, EGNOS un Copernicus. Pētniecības infrastruktūras, jo īpaši in situ novērošanas tīkli būs in situ novērošanas infrastruktūras būtiski elementi, kas nodrošinās Copernicus pakalpojumus.

(86)  Šai programmai paredzētajai infrastruktūrai var būt vajadzīgi papildu pētījumi un inovācijas, kuras var atbalstīt ar programmu “Apvārsnis Eiropa”, lai panāktu saskanību ar Eiropas Kosmosa aģentūras darbībām šajā jomā. Sinerģijām ar programmu „Apvārsnis Eiropa” būtu jānodrošina, ka kosmosa nozares pētniecības un inovācijas vajadzības tiek apzinātas un noteiktas kā stratēģiskās pētniecības un inovācijas plānošanas daļa. Ir svarīgi nodrošināt nepārtrauktību starp risinājumiem, kas izstrādāti programmā “Apvārsnis Eiropa”, un Programmas komponentu darbībām. Kosmosa dati un pakalpojumi, ko Programma dara pieejamus kā sabiedrisko labumu, tiks izmantoti, lai, izmantojot pētniecību un inovāciju, tostarp programmā “Apvārsnis Eiropa”, izstrādātu revolucionārus risinājumus galvenajās Eiropas politikas jomās. “Apvārsnis Eiropa” stratēģiskās plānošanas procesā tiks apzinātas pētniecības un inovācijas darbības, kurām būtu jāizmanto tādas Savienībai piederošas infrastruktūras kā Galileo, EGNOS un Copernicus. Pētniecības infrastruktūras, jo īpaši in situ novērošanas tīkli būs in situ novērošanas infrastruktūras būtiski elementi, kas nodrošinās Copernicus pakalpojumus.

Grozījums Nr.    49

Regulas priekšlikums

87. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(87)  Ar Regulu (ES) Nr. 912/2010 ir izveidota Savienības aģentūra, kuras nosaukums ir Eiropas GNSS aģentūra, lai pārvaldītu konkrētus aspektus attiecībā uz Galileo un EGNOS satelītu navigācijas programmām. Šajā regulā jo īpaši paredzēts, ka Eiropas GNSS aģentūrai tiks uzticēti jauni uzdevumi, ne tikai attiecībā uz Galileo un EGNOS, bet arī uz citiem Programmas komponentiem, jo īpaši uz drošības akreditāciju. Eiropas GNSS aģentūras nosaukums, pienākumi un organizatoriskie aspekti tāpēc ir attiecīgi jāpielāgo.

(87)  Ar Regulu (ES) Nr. 912/2010 ir izveidota Savienības aģentūra, kuras nosaukums ir Eiropas GNSS aģentūra, lai pārvaldītu konkrētus aspektus attiecībā uz Galileo un EGNOS satelītu navigācijas programmām. Šajā regulā jo īpaši paredzēts, ka Eiropas GNSS aģentūrai tiks uzticēti jauni uzdevumi, ne tikai attiecībā uz Galileo un EGNOS, bet arī uz citiem Programmas komponentiem, jo īpaši uz drošības akreditāciju un kiberdrošību. Eiropas GNSS aģentūras nosaukums, pienākumi un organizatoriskie aspekti tāpēc ir attiecīgi jāpielāgo.

Grozījums Nr.    50

Regulas priekšlikums

88. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(88)  Ņemot vērā tās paplašināto darbības jomu, kas vairs nebūs ierobežota tikai ar Galileo un EGNOS, Eiropas GNSS aģentūru turpmāk vajadzētu mainīt. Tomēr Eiropas GNSS aģentūras darbības nepārtrauktība, tostarp attiecībā uz tiesībām un pienākumiem, personālu un visu pieņemto lēmumu spēkā esamību, būtu jānodrošina Aģentūrai.

(88)  Ņemot vērā tās paplašināto darbības jomu, kas vairs nebūs ierobežota tikai ar Galileo un EGNOS, Eiropas GNSS aģentūru turpmāk vajadzētu mainīt. Ja Aģentūrai tiek uzticēti uzdevumi, Komisijai būtu jānodrošina pienācīgs finansējums attiecīgo uzdevumu pārvaldībai un izpildei, tostarp atbilstoši cilvēkresursi un finanšu resursi. Tomēr Eiropas GNSS aģentūras darbības nepārtrauktība, tostarp attiecībā uz tiesībām un pienākumiem, personālu un visu pieņemto lēmumu spēkā esamību, būtu jānodrošina Aģentūrai.

Grozījums Nr.    51

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2)  “kosmisko laikapstākļu notikumi” ir dabiskas izcelsmes pārmaiņas kosmosa vidē starp Sauli un Zemi, tostarp Saules uzliesmojumi, Saules lādēto daļiņu plūsma, Saules vējš un koronālās masas izvirdumi, kas var izraisīt Saules vētras (ģeomagnētiskās vētras, Saules radiācijas vētras un jonosfēras traucējumi), kuras var ietekmēt Zemi;

(2)  “kosmisko laikapstākļu notikumi” ir dabiskas izcelsmes pārmaiņas kosmosa vidē starp Sauli un Zemi, tostarp Saules uzliesmojumi, Saules lādēto daļiņu plūsma, Saules vējš un koronālās masas izvirdumi, kas var izraisīt Saules vētras (ģeomagnētiskās vētras, Saules radiācijas vētras un jonosfēras traucējumi), kuras var ietekmēt Zemi vai kosmosā esošo infrastruktūru;

Grozījums Nr.    52

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5)  “kosmosa situācijas apzināšanās” (“SSA”) ir holistiska pieeja galvenajiem apdraudējumiem kosmosā, kas ietver sadursmes starp satelītiem un kosmiskajiem atkritumiem, kosmisko laikapstākļu parādības un Zemei tuvos objektus;

(5)  “kosmosa situācijas apzināšanās” (“SSA”) ir visaptverošas zināšanas un izpratne par galvenajiem apdraudējumiem kosmosā, kas ietver sadursmes starp satelītiem un kosmiskajiem atkritumiem, kosmisko laikapstākļu parādības un Zemei tuvos objektus;

Grozījums Nr.    53

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6)  “finansējuma apvienošanas darbība” ir ES budžeta atbalstītas darbības, tostarp Finanšu regulas 2. panta 6. punktā minētā finansējuma apvienošanas mehānisma ietvaros, kuras apvieno no ES budžeta finansēta neatmaksājamā atbalsta formas un/vai finanšu instrumentus ar atmaksājama atbalsta formām no attīstības vai citām publisko finanšu iestādēm, kā arī komerciālām finanšu iestādēm un ieguldītājiem;

(6)  “finansējuma apvienošanas darbība” ir ES budžeta atbalstītas darbības, tostarp Finanšu regulas 2. panta 6. punktā minētā finansējuma apvienošanas mehānisma ietvaros, kuras apvieno no ES budžeta finansēta neatmaksājamā atbalsta formas un/vai finanšu instrumentus un/vai budžeta garantijas ar atmaksājama atbalsta formām no attīstības vai citām publisko finanšu iestādēm, kā arī komerciālām finanšu iestādēm un ieguldītājiem;

Grozījums Nr.    54

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 10. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10)  “SST dati” ir SST sensoru iegūti kosmisko objektu fizikālie parametri vai kosmisko objektu orbītas parametri, kas aprēķināti, izmantojot ar SST sensoriem veiktus novērojumus kosmisko objektu novērošanas un uzraudzības (“SST”) komponenta satvarā;

(10)  “SST dati” ir SST sensoru iegūti kosmisko objektu, tajā skaitā kosmisko atkritumu, fizikālie parametri vai kosmisko objektu orbītas parametri, kas aprēķināti, izmantojot ar SST sensoriem veiktus novērojumus kosmisko objektu novērošanas un uzraudzības (“SST”) komponenta satvarā;

Grozījums Nr.    55

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 14.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(14a)  “Copernicus trešās personas informācija” ir informācija, kas licencēta un sniegta izmantošanai Copernicus darbībā, bet iegūta no citiem avotiem, nevis no Copernicus Sentinel;

Grozījums Nr.    56

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 23. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

“Copernicus pamatlietotāji” ir lietotāji, kas gūst labumu no Copernicus datiem un Copernicus informācijas un kam ir papildu loma Copernicus attīstības virzīšanā; pamatlietotāju vidū ir Savienības iestādes un struktūras un Eiropas valsts vai reģionālās publiskā sektora struktūras, kurām uzticēts veikt valsts pārvaldes uzdevumus, kas saistīti ar vides, civilās aizsardzības, drošuma vai drošības politikas noteikšanu, īstenošanu, izpildes nodrošināšanu vai uzraudzību;

“Copernicus pamatlietotāji” ir lietotāji, kas gūst labumu no Copernicus datiem un Copernicus informācijas un kam ir papildu loma Copernicus attīstības virzīšanā; pamatlietotāju vidū ir Savienības iestādes un struktūras un Eiropas valsts vai reģionālās publiskā sektora struktūras, kurām uzticēts veikt valsts pārvaldes uzdevumus, kas saistīti ar vides, civilās aizsardzības, drošuma, tajā skaitā infrastruktūras drošuma, vai drošības politikas noteikšanu, īstenošanu, izpildes nodrošināšanu vai uzraudzību;

Grozījums Nr.    57

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 23. punkts – 2.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

“Copernicus pamatpakalpojumi” ir darbības pakalpojumi, kas veido kopu ar datu un informācijas apstrādes komponentu vai pakalpojumu komponentu, un kas ir dalībvalstu un Savienības vispārējās un kopējās interesēs;

Grozījums Nr.    58

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 23.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(23 a)  “kosmosa sektors” sastāv no:

 

“iepriekšējā posma sektora”, kas ietver darbības, kuru rezultātā iegūst darbojošos kosmosa sistēmu, un veic kosmosa izpēti;

 

“nākamā posma sektora”, kas ietver darbības attiecībā uz satelītdatu izmantošanu ar mērķi izstrādāt ar kosmosu saistītus produktus un pakalpojumus galalietotājiem.

Pamatojums

Kosmosa sektors būtu jādefinē precīzāk un tajā jānošķir iepriekšējā posma sektors un nākamā posma sektors.

Grozījums Nr.    59

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  autonoma civila globāla navigācijas satelītu sistēma (GNSS), kas ir civilā kontrolē un ko veido satelītu konstelācija, centri un globāls staciju tīkls uz zemes, un kas piedāvā pozicionēšanas, navigācijas un laika mērīšanas pakalpojumus, un kurā pilnībā integrētas drošības vajadzības un prasības (“Galileo”);

(a)  autonoma civila globāla navigācijas satelītu sistēma (GNSS), kas ir civilā kontrolē un ko veido satelītu konstelācija, centri un globāls staciju tīkls uz zemes, un kas piedāvā pozicionēšanas, navigācijas un laika mērīšanas pakalpojumus, un kurā attiecīgā gadījumā integrētas drošības vajadzības un prasības (“Galileo”);

Grozījums Nr.    60

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  autonoma, uz lietotāju orientēta Zemes novērošanas sistēma, kas ir civilā kontrolē un piedāvā ģeotelpiskās informācijas datus un pakalpojumus un ko veido satelīti, zemes infrastruktūra, datu un informācijas apstrādes iekārtas un sadales infrastruktūra, un kurā pilnībā integrētas drošības vajadzības un prasības (“Copernicus”);

(c)  autonoma, uz lietotāju orientēta Zemes novērošanas sistēma, kas ir civilā kontrolē un piedāvā ģeotelpiskās informācijas datus un pakalpojumus, pamatojoties uz bezmaksas un atvērtu datu politiku, un ko veido satelīti, zemes infrastruktūra, datu un informācijas apstrādes iekārtas un sadales infrastruktūra, un kurā pilnībā integrētas drošības vajadzības un prasības (“Copernicus”);

Grozījums Nr.    61

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d)  kosmisko objektu novērošanas un uzraudzības sistēma, kuras mērķis ir uzlabot, pārvaldīt un sniegt datus, informāciju un pakalpojumus, kas saistīti ar orbītā ap Zemi esošu aktīvu un neaktīvu kosmosa kuģu, nomestu palaišanas iekārtu pakāpju, kosmosa atkritumu un atkritumu fragmentu novērošanu un uzraudzību un ko papildina novērojumu parametri, kuri saistīti ar kosmisko laikapstākļu notikumiem un Zemei tuvo objektu (“NEO”) tuvošanās Zemei riska uzraudzību (“SST”);

(d)  kosmisko objektu novērošanas un uzraudzības sistēma, kuras mērķis ir uzlabot, pārvaldīt un sniegt datus, informāciju un pakalpojumus, kas saistīti ar orbītā ap Zemi esošu aktīvu un neaktīvu kosmosa kuģu un kosmosa atkritumu novērošanu un uzraudzību un ko papildina novērojumu parametri, kuri saistīti ar kosmisko laikapstākļu notikumiem un Zemei tuvo objektu (“NEO”) tuvošanās Zemei riska uzraudzību (“SST”);

Grozījums Nr.    62

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Turklāt Programma ietver pasākumus, ar ko Programmai nodrošina efektīvu piekļuvi kosmosam un veicina inovatīvu kosmosa nozari.

Turklāt Programma ietver pasākumus, ar ko nodrošina autonomu piekļuvi kosmosam, novērš kiberapdraudējumus, veicina inovatīvu un konkurētspējīgu kosmosa nozari iepriekšējā posma sektorā un nākamā posma sektorā un atbalsta kosmosa diplomātiju.

Grozījums Nr.    63

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Programmai ir šādi vispārīgie mērķi:

1.  Programmai ir noteikti šādi vispārīgie mērķi:

Grozījums Nr.    64

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  nepārtraukti un, ja iespējams, globālā līmenī sniegt ļoti kvalitatīvus, aktuālus un attiecīgā gadījumā drošus ar kosmosu saistītus datus, informāciju un pakalpojumus vai veicināt to sniegšanu atbilstīgi pašreizējām un turpmākām vajadzībām un Savienības politiskajām prioritātēm, tostarp saistībā ar klimata pārmaiņām un drošību un aizsardzību;

(a)  nepārtraukti un, ja iespējams, globālā līmenī sniegt ļoti kvalitatīvus, aktuālus un attiecīgā gadījumā drošus ar kosmosu saistītus datus, informāciju un pakalpojumus vai veicināt to sniegšanu atbilstīgi pašreizējām un turpmākām vajadzībām un Savienības politiskajām prioritātēm, tostarp saistībā ar klimata pārmaiņām; un stiprināt Savienības un tās dalībvalstu spēju pieņemt uz pierādījumiem balstītus un neatkarīgus lēmumus;

Grozījums Nr.    65

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  maksimāli palielināt sociālekonomiskos ieguvumus, tostarp sekmējot Programmas komponentu sniegto datu, informācijas un pakalpojumu pēc iespējas plašāku izmantošanu;

(b)  maksimāli palielināt sociālekonomiskos ieguvumus, jo īpaši nostiprinot Eiropas nākamā posma sektoru, tādējādi veicinot izaugsmi un darbvietu radīšanu Savienībā un sekmējot lietotāju piesaisti Programmas komponentu sniegtajiem pakalpojumiem un datu, informācijas un pakalpojumu pēc iespējas plašāku izmantošanu gan Savienībā, gan ārpus tās;

Grozījums Nr.    66

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  stiprināt Savienības un tās dalībvalstu drošību, rīcības brīvību un stratēģisko autonomiju, jo īpaši attiecībā uz tehnoloģijām un uz pierādījumiem balstītu lēmumu pieņemšanu;

(c)  palielināt Savienības un tās dalībvalstu drošību, tajā skaitā kiberdrošību, un nostiprināt stratēģisko autonomiju, jo īpaši rūpniecības un tehnoloģiju ziņā;

Grozījums Nr.    67

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – ca apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ca)  stiprināt ES rūpniecisko un zinātnisko ekosistēmu kosmosa jomā, izveidojot saskanīgu satvaru, kas apvieno Eiropas apmācības un zinātības izcilību, augsta līmeņa projektēšanas attīstību, ražošanas spējas un stratēģisko redzējumu, kas vajadzīgs nozarē, kurā ir arvien spēcīgāka konkurence;

Grozījums Nr.    68

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d)  sekmēt Savienības kā kosmosa nozares vadošā spēka lomu starptautiskajā arēnā un stiprināt tās devumu globālu problēmu risināšanā un globāla mēroga iniciatīvu atbalstīšanā, tostarp attiecībā uz klimata pārmaiņām un ilgtspējīgu attīstību.

(d)  sekmēt Savienības kā kosmosa nozares vadošā spēka lomu starptautiskajā arēnā un stiprināt tās devumu globālu problēmu risināšanā un globāla mēroga iniciatīvu atbalstīšanā, tostarp attiecībā uz ilgtspējīgu attīstību.

Grozījums Nr.    69

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – da apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(da)  stiprināt Savienības kosmosa diplomātiju un veicināt starptautisko sadarbību, lai palielinātu informētību par kosmosu kā cilvēces kopīgo mantojumu;

Grozījums Nr.    70

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – db apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(db)  veicināt Savienības tehnoloģijas un rūpniecību un sekmēt savstarpības principu un godīgu konkurenci starptautiskā līmenī;

Grozījums Nr.    71

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – dc apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(dc)  uzlabot Savienības un tās dalībvalstu drošību dažādās jomās, it sevišķi transporta nozarē (aviācijā, tostarp bezpilota lidaparātu jomā, dzelzceļa transportā, navigācijā, autotransportā, autonomajā braukšanā), infrastruktūras būvniecībā un uzraudzībā, zemes monitoringā un vides jomā.

Grozījums Nr.    72

Regulas priekšlikums

4. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  Galileo un EGNOS mērķis: sniegt modernus un attiecīgā gadījumā drošus pozicionēšanas, navigācijas un laika sinhronizācijas pakalpojumus;

(a)  Galileo un EGNOS mērķis: sniegt ilgtermiņa un nepārtrauktus modernus un attiecīgā gadījumā drošus pozicionēšanas, navigācijas un laika sinhronizācijas pakalpojumus;

Grozījums Nr.    73

Regulas priekšlikums

4. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  Copernicus mērķi: ilgtermiņā sniegt precīzus un uzticamus Zemes novērošanas datus un informāciju, atbalstīt Savienības un tās dalībvalstu rīcībpolitikas īstenošanu un uzraudzību tādās jomās kā vide, klimata pārmaiņas, lauksaimniecība un lauku attīstība, civilā aizsardzība, drošums un drošība, kā arī digitālā ekonomika;

(b)  Copernicus mērķi: ilgtermiņā sniegt precīzus un uzticamus Zemes novērošanas datus un informāciju, atbalstīt Savienības un tās dalībvalstu lietotāju interešu vadītu politikas virzienu un darbību īstenošanu un uzraudzību;

Grozījums Nr.    74

Regulas priekšlikums

4. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  kosmosa situācijas apzināšanās (“SSA”) mērķi: uzlabot SST spējas novērot, uzraudzīt un identificēt kosmiskos objektus, novērot kosmiskos laikapstākļus un kartēt un tīklot dalībvalstu jaudas NEO jomā;

(c)  kosmosa situācijas apzināšanās (“SSA”) mērķi: uzlabot SST spējas novērot, uzraudzīt un identificēt kosmiskos objektus un kosmiskos atkritumus, novērot kosmiskos laikapstākļus un kartēt un tīklot dalībvalstu jaudas NEO jomā;

Grozījums Nr.    75

Regulas priekšlikums

4. pants – 2. punkts – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(e)  ja nepieciešams Programmas vajadzībām, veicināt autonomu, drošu un rentablu spēju piekļūt kosmosam;

(e)  nodrošināt autonomu, drošu un rentablu spēju piekļūt kosmosam;

Grozījums Nr.    76

Regulas priekšlikums

4. pants – 2. punkts – f apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(f)  atbalstīt un stiprināt konkurētspēju, uzņēmējdarbības garu, prasmes un inovācijas spēju, kas piemīt Savienības juridiskajām un fiziskajām personām, kuras darbojas vai vēlas darboties šajā nozarē, īpašu uzmanību pievēršot mazo un vidējo uzņēmumu un jaunuzņēmumu stāvoklim un vajadzībām.

(f)  veicināt spēcīgas un konkurētspējīgas Savienības kosmosa ekonomikas attīstību un palielināt iespējas visu lielumu Savienības uzņēmumiem un visiem Savienības reģioniem.

Grozījums Nr.    77

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Programma atbalsta:

Programma sinerģijā ar citām Savienības un Eiropas Kosmosa aģentūras programmām un finansējumu shēmām atbalsta:

Grozījums Nr.    78

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  palaišanas pakalpojumu sniegšanu Programmas vajadzībām;

(a)  palaišanas pakalpojumu sniegšanu Programmai, tajā skaitā apvienotā palaišanas pakalpojuma sniegšanu Savienībai un citām struktūrām pēc to pieprasījuma, ņemot vērā Savienības būtiskās drošības intereses saskaņā ar 25. pantu, lai uzlabotu Eiropas palaišanas iekārtu un rūpniecības nozaru konkurētspēju pasaules tirgū;

Grozījums Nr.    79

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  izstrādes pasākumus, kas saistīti ar autonomu, uzticamu un rentablu piekļuvi kosmosam;

(b)  izstrādes pasākumus, kas saistīti ar autonomu, uzticamu un rentablu piekļuvi kosmosam, tostarp alternatīvas palaišanas tehnoloģijas un inovatīvas sistēmas vai pakalpojumus, ņemot vērā Savienības un tās dalībvalstu būtiskās drošības intereses saskaņā ar 25. pantu;

Grozījums Nr.    80

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  ja nepieciešams Programmas vajadzībām, ar kosmosu saistītās zemes infrastruktūras pielāgošanu.

(c)  ja tas ir vajadzīgs Programmas mērķu sasniegšanai, nepieciešamo atbalstu ar kosmosu saistītās zemes infrastruktūras uzturēšanai, pielāgošanai un attīstībai, jo īpaši esošajai infrastruktūrai, raķešu palaišanas vietām un pētniecības centriem.

Grozījums Nr.    81

Regulas priekšlikums

6. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Darbības inovācijas atbalstam Savienības kosmosa nozarē

Darbības inovatīvas un konkurētspējīgas Savienības kosmosa nozares atbalstam

Grozījums Nr.    82

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  inovācijas darbības, kas ļauj visoptimālāk izmantot kosmosa tehnoloģijas, infrastruktūru vai pakalpojumus;

(a)  inovācijas darbības, kas ļauj izstrādāt un visoptimālāk izmantot kosmosa tehnoloģijas, infrastruktūru vai pakalpojumus;

Grozījums Nr.    83

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – aa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(aa)  atbilstīgus pasākumus, lai veicinātu inovatīvu risinājumu ieviešanu pētniecības un inovācijas pasākumu rezultātā, jo īpaši izmantojot sinerģiju ar citiem Savienības fondiem, piemēram, programmu “Apvārsnis Eiropa” un InvestEU, ar nolūku atbalstīt visu programmas komponentu nākamā posma sektoru attīstību;

Grozījums Nr.    84

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – ab apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ab)  Eiropas kosmosa nozares stiprināšanu eksporta tirgū;

Grozījums Nr.    85

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  ar kosmosu saistītu inovācijas partnerību izveidi nolūkā izstrādāt inovatīvus produktus vai pakalpojumus un pēc tam tos iegādāties;

(b)  ar kosmosu saistītu inovācijas partnerību izveidi nolūkā izstrādāt inovatīvus produktus vai pakalpojumus un pēc tam šos produktus vai pakalpojumus iegādāties programmas vajadzībām;

Grozījums Nr.    86

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ba)  projektēšanu, testēšanu, īstenošanu un ieviešanu attiecībā uz sadarbspējīgu kosmosa risinājumu izstrādi sabiedrisko pakalpojumu vajadzībām, inovāciju veicināšanu un kopējas sistēmas izveidi, lai īstenotu visas iespējas, ko sniedz iedzīvotājiem un uzņēmumiem paredzēti valsts pārvaldes iestāžu pakalpojumi;

Grozījums Nr.    87

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  uzņēmējdarbību no sākumposma līdz paplašināšanai saskaņā ar 21. pantu un citus finansējuma pieejamības noteikumus, kā minēts 18. pantā un III sadaļas I nodaļā;

(c)  uzņēmējdarbību, tajā skaitā no sākumposma līdz paplašināšanai, saskaņā ar 21. pantu, kā arī balstoties uz citiem noteikumiem par piekļuvi finansējumam, kā minēts 18. pantā un III sadaļas I nodaļā;

Grozījums Nr.    88

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d)  uzņēmumu sadarbību kosmosa nozares centru veidā, kas reģionālā un valsts līmenī apvieno kosmosa un digitālās nozares dalībniekus, kā arī lietotājus un palīdz iedzīvotājiem un uzņēmumiem sekmēt uzņēmējdarbības gara un prasmju veidošanos;

(d)  sadarbību kosmosa centru tīkla veidā, kas jo īpaši reģionālā un valsts līmenī apvieno kosmosa un digitālās nozares dalībniekus, kā arī lietotājus, un piedāvā atbalstu, iekārtas un pakalpojumus iedzīvotājiem un uzņēmumiem, lai sekmētu uzņēmējdarbības gara un prasmju veidošanos; sadarbību starp kosmosa centriem un digitālo inovāciju centriem, kas izveidoti saskaņā ar programmu “Digitālā Eiropa”;

Grozījums Nr.    89

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – da apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(da)  “pirmā līguma pieejas stratēģijas” iespējamo izstrādi, iesaistot visus attiecīgos publiskā un privātā sektora dalībniekus, lai atbalstītu kosmosa nozares jaunuzņēmumu attīstību.

Grozījums Nr.    90

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – db apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(db)  sinerģijas ar transporta, kosmosa un digitālo sektoru, lai veicinātu jaunu tehnoloģiju (piemēram, e-zvans, digitālais tahogrāfs, satiksmes pārraudzība un pārvaldība, autonomā braukšana, bezpilota transportlīdzekļi un bezpilota lidaparāti) plašāku izmantošanu un apmierinātu drošas un nepārtrauktas savienojamības, stabilas pozicionēšanas, jaukto transportsistēmu un sadarbspējas vajadzības, tādējādi uzlabojot transporta pakalpojumu un nozares konkurētspēju;

Grozījums Nr.    91

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(e)  izglītības un apmācības darbības;

(e)  izglītības un apmācības darbības, lai attīstītu augsta līmeņa prasmes kosmosa jomā;

Grozījums Nr.    92

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – f apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(f)  piekļuvi apstrādes un testēšanas iekārtām;

(f)  privātā un publiskā sektora profesionāļu, studentu un uzņēmēju piekļuvi apstrādes un testēšanas iekārtām;

Grozījums Nr.    93

Regulas priekšlikums

7. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  nepiešķir trešai valstij vai starptautiskajai organizācijai pilnvaras pieņemt lēmumus par programmu;

(c)  nepiešķir trešai valstij vai starptautiskajai organizācijai pilnvaras pieņemt lēmumus par programmu vai, attiecīgā gadījumā, piekļuvi sensitīvai vai klasificētai informācijai;

Grozījums Nr.    94

Regulas priekšlikums

7. pants – 2. punkts – da apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(da)  attiecīgā gadījumā uztur Savienības stratēģiskās un suverenitātes intereses visās saistītajās jomās, tajā skaitā Eiropas tehnoloģisko vai rūpnieciski stratēģisko autonomiju;

Grozījums Nr.    95

Regulas priekšlikums

9. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Komisija veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka līgumi, nolīgumi vai citas vienošanās, kas saistītas ar 1. punktā minētajām darbībām, ietver noteikumus, kuros izklāstīts atbilstošs īpašumtiesību režīms, kas attiecas uz minētajiem aktīviem, un attiecībā uz c) apakšpunktu ir paredzēts, ka Savienība var brīvi izmantot PRP uztvērējus saskaņā ar Lēmumu Nr. 1104/2011/ES.

3.  Komisija veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka līgumi, nolīgumi vai citas vienošanās, kas saistītas ar 2. punktā minētajām darbībām, ietver noteikumus, kuros izklāstīts atbilstošs īpašumtiesību un lietošanas režīms, kas attiecas uz minētajiem aktīviem, un attiecībā uz c) apakšpunktu ir paredzēts, ka Savienība var brīvi izmantot PRP uztvērējus un piešķirt to lietošanas tiesības saskaņā ar Lēmumu Nr. 1104/2011/ES.

Grozījums Nr.    96

Regulas priekšlikums

10. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Pakalpojumi, dati un informācija, ko sniedz Programmas komponenti, tiek sniegti bez jebkādas tiešas vai netiešas garantijas attiecībā uz to kvalitāti, precizitāti, pieejamību, uzticamību, ātrdarbīgumu un piemērotību kādam mērķim. Šajā nolūkā Komisija veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka minēto pakalpojumu, datu un informācijas lietotāji ir pienācīgi informēti par to, ka šādas garantijas nav.

Pakalpojumi, dati un informācija, ko sniedz Programmas komponenti, tiek sniegti bez jebkādas tiešas vai netiešas garantijas attiecībā uz to kvalitāti, precizitāti, pieejamību, uzticamību, ātrdarbīgumu un piemērotību kādam mērķim, izņemot gadījumus, kad piemērojamos Savienības tiesību aktos šāda garantija ir prasīta, lai sniegtu attiecīgos pakalpojumus. Šajā nolūkā Komisija veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka minēto pakalpojumu, datu un informācijas lietotāji ir pienācīgi informēti par to, ka šādas garantijas nav.

Grozījums Nr.    97

Regulas priekšlikums

11. pants – 1. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Finansējums Programmas īstenošanai laikposmā no 2021. gada līdz 2027. gadam ir [16] miljardi EUR pašreizējās cenās.

Finansējums Programmas īstenošanai laikposmā no 2021. gada līdz 2027. gadam ir [16,9] miljardi EUR pašreizējās cenās.

Grozījums Nr.    98

Regulas priekšlikums

11. pants – 1. punkts – 2. daļa – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  Copernicus mērķi: [5,8] miljardi EUR;

(b)  Copernicus mērķi: [6] miljardi EUR;

Grozījums Nr.    99

Regulas priekšlikums

11. pants – 1. punkts – 2. daļa – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  SSA/GOVSATCOM: [0,5] miljardi EUR.

(c)  SSA/GOVSATCOM: [1,2] miljardi EUR.

Grozījums Nr.    100

Regulas priekšlikums

11. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Transversālas darbības, kā paredzēts 3. pantā, finansē no Programmas komponentiem.

2.  Transversālas darbības, kā paredzēts 3., 5. un 6. pantā, finansē no Programmas komponentiem.

Grozījums Nr.    101

Regulas priekšlikums

14. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  visās dalībvalstīs visā piegādes ķēdē veicināt visplašākās un visatvērtākās līdzdalības iespējas jaunuzņēmumiem, jauniem tirgus dalībniekiem un maziem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī citiem ekonomikas dalībniekiem, tostarp prasot pretendentiem slēgt apakšuzņēmuma līgumus;

(a)  visā Savienībā un visā piegādes ķēdē veicināt visplašākās un visatvērtākās līdzdalības iespējas visiem ekonomikas dalībniekiem un jo īpaši jaunuzņēmumiem, jauniem tirgus dalībniekiem un maziem un vidējiem uzņēmumiem, tostarp prasot pretendentiem slēgt apakšuzņēmuma līgumus;

Grozījums Nr.    102

Regulas priekšlikums

14. pants – 1. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d)  veicināt Savienības autonomiju, jo īpaši tehnoloģiju ziņā;

(d)  visā vērtību ķēdē veicināt Savienības stratēģisko autonomiju, jo īpaši rūpniecības un tehnoloģiju ziņā;

Grozījums Nr.    103

Regulas priekšlikums

14. pants – 1. punkts – da apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(da)  ievērot principu par atklātu piekļuvi un godīgu konkurenci visā rūpniecības piegādes ķēdē, konkursu rīkošanu, atklāti un laikus sniedzot informāciju, skaidri paziņojot piemērojamos publiskā iepirkuma noteikumus, atlases un līgumslēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijus un visu citu svarīgu informāciju, lai visiem iespējamiem dalībniekiem nodrošinātu godīgas konkurences nosacījumus;

Grozījums Nr.    104

Regulas priekšlikums

17. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Lai iedrošinātu jaunus tirgus dalībniekus, mazos un vidējos uzņēmumus un jaunuzņēmumus un lai piedāvātu visplašāko iespējamo ģeogrāfisko pārklājumu, vienlaikus aizsargājot Savienības stratēģisko autonomiju, līgumslēdzēja iestāde var prasīt, lai pretendents, izsludinot konkursa procedūru atbilstīgā apakšuzņēmuma līgumu līmenī, par kādu līguma daļu slēgtu apakšuzņēmuma līgumu ar uzņēmumiem, kas nepieder pie grupas, pie kuras pieder pretendents.

1.  Lai iedrošinātu jaunus tirgus dalībniekus, it īpaši mazos un vidējos uzņēmumus un jaunuzņēmumus, un lai piedāvātu visplašāko iespējamo ģeogrāfisko pārklājumu, vienlaikus aizsargājot Savienības stratēģisko autonomiju, līgumslēdzēja iestāde cenšas pieprasīt, lai pretendents, izsludinot konkursa procedūru atbilstīgā apakšuzņēmuma līgumu līmenī, par kādu līguma daļu slēgtu apakšuzņēmuma līgumu ar uzņēmumiem, kas nepieder pie grupas, pie kuras pieder pretendents.

Grozījums Nr.    105

Regulas priekšlikums

17. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  To līguma daļu, par kuru līgumslēdzēja iestāde prasa slēgt apakšuzņēmuma līgumu, tā norāda kā diapazonu no minimālās līdz maksimālajai procentuālajai daļai.

2.  To līguma daļu, par kuru līgumslēdzēja iestāde prasa slēgt apakšuzņēmuma līgumu visos nozares līmeņos saskaņā ar 1. punktu, tā norāda kā diapazonu no minimālās līdz maksimālajai procentuālajai daļai;

Grozījums Nr.    106

Regulas priekšlikums

17. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Pretendents pamato jebkuru atkāpi no 1. punktā paredzētās prasības.

3.  Pretendents pamato un līgumslēdzēja iestāde novērtē jebkuru atkāpi no 1. punktā paredzētās prasības.

Grozījums Nr.    107

Regulas priekšlikums

19. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Kopīga uzaicinājuma gadījumā izveido kopīgas procedūras priekšlikumu atlasei un izvērtēšanai. Procedūrās jāiesaista ekspertu grupa, kurā līdzsvaroti pārstāvēta katra puse.

Kopīga uzaicinājuma gadījumā izveido kopīgas procedūras priekšlikumu atlasei un izvērtēšanai. Procedūrās iesaista ekspertu grupu, kurā līdzsvaroti pārstāvēta katra puse. Šādi eksperti neveic novērtējumu, nesniedz konsultācijas un nepiedalās tādu jautājumu izskatīšanā, saistībā ar kuriem viņiem ir interešu konflikts.

Grozījums Nr.    108

Regulas priekšlikums

24. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Papildus Finanšu regulas [165. panta] noteikumiem Komisija un Aģentūra var īstenot kopīga iepirkuma procedūras ar Eiropas Kosmosa aģentūru vai citām starptautiskām organizācijām, kas iesaistītas Programmas komponentu īstenošanā.

1.  Papildus Finanšu regulas [165. panta] noteikumiem Komisija vai Aģentūra var īstenot kopīga iepirkuma procedūras ar Eiropas Kosmosa aģentūru vai citām starptautiskām organizācijām, kas iesaistītas Programmas komponentu īstenošanā.

Grozījums Nr.    109

Regulas priekšlikums

25. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ja nepieciešams Savienības un tās dalībvalstu būtisko drošības interešu aizsardzībai, jo īpaši ņemot vērā vajadzību saglabāt Savienības sistēmu integritāti un noturību, kā arī to rūpnieciskās bāzes autonomiju, Komisija nosaka vajadzīgos atbilstības nosacījumus, kas piemērojami iepirkumam, dotācijām vai godalgām, uz ko attiecas šī sadaļa. Šādā nolūkā īpaša uzmanība pievēršama tam, ka atbalsttiesīgajiem uzņēmumiem jāveic uzņēmējdarbība kādā dalībvalstī, jāapņemas visas attiecīgās darbības veikt tikai Savienībā un jābūt dalībvalstu vai dalībvalstu valstspiederīgo faktiskā kontrolē. Minētos nosacījumus attiecīgi ietver dokumentos, kas saistīti ar iepirkumu, dotāciju vai godalgu. Iepirkuma gadījumā nosacījumi piemērojami izrietošā līguma pilnu dzīves ciklu.

Ja nepieciešams Savienības un tās dalībvalstu būtisko drošības interešu aizsardzībai, jo īpaši ņemot vērā vajadzību saglabāt Savienības sistēmu integritāti un noturību, kā arī to rūpnieciskās bāzes autonomiju, Komisija nosaka vajadzīgos atbilstības nosacījumus, kas piemērojami iepirkumam, dotācijām vai godalgām, uz ko attiecas šī sadaļa. Šādā nolūkā īpaša uzmanība pievēršama tam, ka atbalsttiesīgajiem uzņēmumiem jāveic uzņēmējdarbība kādā dalībvalstī un jāapņemas visas attiecīgās darbības veikt tikai Savienībā. Minētos nosacījumus attiecīgi ietver dokumentos, kas saistīti ar iepirkumu, dotāciju vai godalgu. Iepirkuma gadījumā nosacījumi piemērojami izrietošā līguma pilnu dzīves ciklu.

Grozījums Nr.    110

Regulas priekšlikums

27. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  strikts uzdevumu un pienākumu sadalījums starp Programmas īstenošanā iesaistītajām struktūrām, jo īpaši starp dalībvalstīm, Komisiju, Aģentūru un Eiropas Kosmosa aģentūru;

(a)  strikts uzdevumu un pienākumu sadalījums starp Programmas īstenošanā iesaistītajām struktūrām, jo īpaši starp dalībvalstīm, Komisiju, Aģentūru un Eiropas Kosmosa aģentūru, pamatojoties uz katras struktūras kompetenci, uzlabojot pārredzamību, efektivitāti un izmaksu efektivitāti un novēršot darbību pārklāšanos;

Grozījums Nr.    111

Regulas priekšlikums

27. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  stingra Programmas kontrole, tostarp tas, ka visas struktūras stingri ievēro izmaksas un grafiku savās attiecīgajās kompetences jomās saskaņā ar šo regulu;

(b)  stingra Programmas kontrole, tostarp tas, ka visas struktūras stingri ievēro izmaksas un tehnisko sniegumu savās attiecīgajās atbildības jomās saskaņā ar šo regulu;

Grozījums Nr.    112

Regulas priekšlikums

27. pants – 1. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d)  tas, ka sistemātiski tiek ņemtas vērā Programmas komponentu sniegto pakalpojumu izmantotāju vajadzības, kā arī ar šiem pakalpojumiem saistītā zinātnes un tehnoloģiju attīstība;

(d)  tas, ka sistemātiski tiek ņemtas vērā Programmas komponentu sniegto pakalpojumu izmantotāju vajadzības, kā arī ar šiem pakalpojumiem saistītā zinātnes un tehnoloģiju attīstība, tajā skaitā konsultējoties ar padomdevējiem lietotāju forumiem valstu un Savienības līmenī;

Grozījums Nr.    113

Regulas priekšlikums

28. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Komisija vai, 30. pantā minēto uzdevumu vajadzībām, Aģentūra var uzticēt konkrētus uzdevumus dalībvalstīm vai valstu aģentūrām, vai šo dalībvalstu vai valstu aģentūru grupām. Dalībvalstis veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu raitu Programmas darbību un veicinātu pakalpojumu izmantošanu, tostarp palīdzot aizsargāt frekvences, kas vajadzīgas šai Programmai.

2.  Komisija vai, 30. pantā minēto uzdevumu vajadzībām, Aģentūra var uzticēt konkrētus uzdevumus dalībvalstīm vai šo dalībvalstu grupām, ievērojot īpašu vienošanos katrā atsevišķā gadījumā. Dalībvalstis veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu raitu Programmas darbību un veicinātu pakalpojumu izmantošanu, tostarp atbilstīgā līmenī palīdzot aizsargāt frekvences, kas vajadzīgas šai Programmai.

Grozījums Nr.    114

Regulas priekšlikums

28. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a  Dalībvalstis īsteno proaktīvu un saskaņotu apspriešanos ar galalietotāju kopienām, jo īpaši attiecībā uz Galileo, EGNOS un Copernicus, tostarp izmantojot padomdevējus lietotāju forumus.

Grozījums Nr.    115

Regulas priekšlikums

29. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Komisijai ir vispārēja atbildība par Programmas īstenošanu, tostarp drošības jomā. Tā saskaņā ar šo regulu nosaka Programmas prioritātes un ilgtermiņa attīstību un uzrauga tās īstenošanu, pienācīgi ņemot vērā tās ietekmi uz citiem Savienības rīcībpolitikas virzieniem.

1.  Komisijai ir vispārēja atbildība par Programmas īstenošanu un atbildība drošības jomā par tiem Programmas komponentiem, kas nav uzticēti Aģentūrai saskaņā ar 30. pantu. Tā saskaņā ar šo regulu nosaka Programmas prioritātes un ilgtermiņa attīstību un uzrauga tās īstenošanu, pienācīgi ņemot vērā tās ietekmi uz citiem Savienības rīcībpolitikas virzieniem.

Grozījums Nr.    116

Regulas priekšlikums

29. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Komisija pārvalda Programmas komponentu gadījumā, ja šāda pārvaldība nav uzticēta citai struktūrai.

2.  Komisija pārvalda Programmas komponentu gadījumā, ja šāda pārvaldība nav uzticēta citām struktūrām, kas minētas 30., 31. un 32. pantā.

Grozījums Nr.    117

Regulas priekšlikums

29. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Komisija nodrošina skaidru uzdevumu sadalījumu starp dažādām Programmā iesaistītajām struktūrām un koordinē šo struktūru darbību.

3.  Komisija nodrošina skaidru uzdevumu sadalījumu starp dažādām Programmā iesaistītajām struktūrām un koordinē šo struktūru darbību, kā arī nodrošina pilnīgu Savienības interešu aizsardzību, pareizu tās līdzekļu pārvaldību un tās noteikumu piemērošanu, jo īpaši to, kas saistīti ar iepirkumu. Tādēļ Komisija ar Aģentūru un Eiropas Kosmosa aģentūru noslēdz finanšu pamatpartnerības nolīgumu, kas ir saistīts ar šīm divām struktūrām uzticētajiem uzdevumiem, kā minēts 31.a pantā.

Grozījums Nr.    118

Regulas priekšlikums

29. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a  Komisija saskaņā ar 105. pantu pieņem deleģētos aktus attiecībā uz konkrētiem noteikumiem par kosmisko laikapstākļu un NEO funkciju darbību un pārvaldību un GOVSATCOM.

Grozījums Nr.    119

Regulas priekšlikums

29. pants – 4. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ja tas vajadzīgs, lai nodrošinātu raitu Programmas darbību un Programmas komponentu pakalpojumu netraucētu sniegšanu, Komisija pēc apspriešanās ar lietotājiem un visām citām attiecīgajām ieinteresētajām personām, izmantojot īstenošanas aktus, nosaka tehniskās un darbības specifikācijas, kas vajadzīgas minēto komponentu un to sniegto pakalpojumu īstenošanai un attīstībai. Kad Komisija nosaka minētās tehniskās un darbības specifikācijas, tā tiecas nesamazināt vispārējo drošības līmeni un izpildīt prasību nodrošināt atpakaļsaderību.

Ja tas vajadzīgs, lai nodrošinātu raitu Programmas darbību un Programmas komponentu pakalpojumu netraucētu sniegšanu, Komisija pēc apspriešanās ar lietotājiem un visām citām attiecīgajām ieinteresētajām personām, tajā skaitā nākamā posma sektoru, izmantojot deleģētos aktus, nosaka augsta līmeņa prasības, kas vajadzīgas minēto komponentu un to sniegto pakalpojumu īstenošanai un attīstībai. Kad Komisija nosaka minētās augsta līmeņa prasības, tā tiecas nesamazināt vispārējo drošības līmeni un izpildīt prasību nodrošināt atpakaļsaderību.

Grozījums Nr.    120

Regulas priekšlikums

29. pants – 4. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 107panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Šos deleģētos aktus pieņem saskaņā ar 21pantu.

Grozījums Nr.    121

Regulas priekšlikums

29. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.  Komisija veicina un nodrošina Programmas komponentu sniegto datu un pakalpojumu ieviešanu un izmantošanu publiskajā un privātajā sektorā, tostarp atbalstot minēto pakalpojumu atbilstīgu izstrādi un gādājot par vides stabilitāti ilgtermiņā. Tā pilnveido sinerģiju starp dažādu Programmas komponentu lietojumiem. Tā nodrošina Programmas un citu Savienības darbību un programmu papildināmību, saskaņotību, sinerģiju un saiknes starp tām.

5.  Komisija nodrošina Programmas un citu Savienības darbību un programmu papildināmību, saskaņotību, sinerģiju un saiknes starp tām. Tā ciešā sadarbībā ar Aģentūru un attiecīgā gadījumā ar Eiropas Kosmosa aģentūru un Copernicus pilnvarotajām struktūrām atbalsta un veicina:

 

- darbības, kas saistītas ar Programmas komponentu sniegto pakalpojumu ieviešanu un izmantošanu publiskajā un privātajā sektorā.

 

- sinerģiju veidošanos starp lietotnēm;

 

- minēto pakalpojumu atbilstīgu attīstību;

 

- stabilas ilgtermiņa vides veicināšanu.

Grozījums Nr.    122

Regulas priekšlikums

29. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6.  Attiecīgā gadījumā tā nodrošina koordināciju ar darbībām, kuras kosmosa nozarē tiek veiktas Savienības, valstu un starptautiskā līmenī. Tā mudina dalībvalstis uz savstarpēju sadarbību un veicina dalībvalstu tehnoloģisko spēju un kosmosa jomā veiktās izstrādes konverģenci.

6.  Attiecīgā gadījumā un sadarbībā ar Aģentūru un Eiropas Kosmosa aģentūru tā nodrošina koordināciju ar darbībām, kuras kosmosa nozarē tiek veiktas Savienības, valstu un starptautiskā līmenī. Tā mudina dalībvalstis uz savstarpēju sadarbību un veicina dalībvalstu tehnoloģisko spēju un kosmosa jomā veiktās izstrādes konverģenci.

Grozījums Nr.    123

Regulas priekšlikums

30. pants – 1. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ba)  veicināt un nodrošināt Programmas komponentu sniegto datu un pakalpojumu ieviešanu un izmantošanu, tostarp pakārtoto lietotņu un pakalpojumu izstrādi, balstoties uz Programmas komponentiem;

Grozījums Nr.    124

Regulas priekšlikums

30. pants – 1. punkts – bb apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(bb)  īstenot pasākumus, lai atbalstītu inovatīvu Savienības kosmosa nozari saskaņā ar 6. pantu;

Grozījums Nr.    125

Regulas priekšlikums

30. pants – 1. punkts – bc apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(bc)  atbalstīt piekļuvi finansējumam, izmantojot finanšu instrumentus saskaņā ar III sadaļu un InvestEU, kā arī sadarbībā ar EIB, izmantojot finanšu instrumentus, ko tā izveidojusi jo īpaši MVU atbalstam;

Grozījums Nr.    126

Regulas priekšlikums

30. pants – 1. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  veikt saziņas un popularizēšanas darbības un ar Galileo un EGNOS piedāvāto pakalpojumu komercializāciju saistītas darbības;

(c)  veikt saziņas un popularizēšanas darbības un jo īpaši ar Galileo, EGNOS un Copernicus piedāvāto pakalpojumu komercializāciju saistītas darbības;

Grozījums Nr.    127

Regulas priekšlikums

30. pants – 1. punkts – ca apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ca)  attiecībā uz Galileo un EGNOS: pārvaldīt EGNOS un Galileo, kā minēts 43. pantā;

Grozījums Nr.    128

Regulas priekšlikums

30. pants – 1. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d)  sniegt Komisijai tehnisko zinātību.

(d)  sniegt Komisijai tehnisko zinātību, izvairoties no dublēšanās ar ESA uzdevumiem saskaņā ar 27. un 31. pantu.

Grozījums Nr.    129

Regulas priekšlikums

30. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  pārvaldīt EGNOS un Galileo ekspluatāciju, kā minēts 43. pantā;

svītrots

Grozījums Nr.    130

Regulas priekšlikums

30. pants – 2. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ba)  sniegt ieteikumus Komisijai par kosmosa jomas prioritātēm programmā “Apvārsnis Eiropa” un piedalīties tās īstenošanā;

Grozījums Nr.    131

Regulas priekšlikums

30. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  īstenot darbības, kas saistītas ar tādu lejupējo lietojumu un pakalpojumu izstrādi, kuri balstās uz Programmas komponentiem.

svītrots

Grozījums Nr.    132

Regulas priekšlikums

30. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Komisija var uzticēt Aģentūrai citus uzdevumus, tostarp veikt saziņas, popularizēšanas un datu un informācijas tirgvedības darbības, kā arī citas darbības, kas saistītas ar lietotāju loka paplašināšanu, attiecībā uz citiem Programmas komponentiem, ne tikai Galileo un EGNOS.

3.  Komisija var uzticēt Aģentūrai citus uzdevumus, izvairoties no dublēšanās un pamatojoties uz uzlabotu efektivitāti Programmas mērķu īstenošanā.

Grozījums Nr.    133

Regulas priekšlikums

30. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a  Lai izpildītu uzticētos uzdevumus, Aģentūra var noslēgt partnerības nolīgumus vai citus nolīgumus ar valstu kosmosa aģentūrām, to grupu vai ar citām struktūrām.

Grozījums Nr.    134

Regulas priekšlikums

30. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Komisija 2. un 3. punktā minētos uzdevumus uztic, izmantojot iemaksu nolīgumu saskaņā ar Finanšu regulas [2. panta 18. punktu] un [VI sadaļu].

4.  Komisija 2. un 3. punktā minētos uzdevumus uztic, izmantojot iemaksu nolīgumu saskaņā ar Finanšu regulas [2. panta 18. punktu] un [VI sadaļu], un pārskata tos saskaņā ar šīs regulas 102. panta 6. punktu, jo īpaši attiecībā uz Copernicus komponentu.

Grozījums Nr.    135

Regulas priekšlikums

30. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.a  Uzticot Aģentūrai uzdevumus, Komisija nodrošina pienācīgu finansējumu attiecīgo uzdevumu pārvaldībai un izpildei, tostarp atbilstošus cilvēkresursus un administratīvos resursus.

Grozījums Nr.    136

Regulas priekšlikums

31. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  attiecībā uz Copernicus: Copernicus kosmiskās infrastruktūras izstrāde, projektēšana, izbūve un ekspluatācija;

(a)  attiecībā uz Copernicus: Copernicus kosmiskās un zemes infrastruktūras izstrāde, projektēšana, izbūve un ekspluatācija;

Grozījums Nr.    137

Regulas priekšlikums

31. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  attiecībā uz Galileo un EGNOS: sistēmu attīstība, zemes segmenta attīstīšana, satelītu projektēšana un izstrāde;

(b)  attiecībā uz Galileo un EGNOS: atbalsts Aģentūrai tās pamatuzdevumu izpildē. Ja tas paredzēts konkrētos nolīgumos, kas noslēgti starp Aģentūru un Eiropas Kosmosa aģentūru, iepirkumu veikšana Aģentūras vārdā un uzdevumā par sistēmu attīstību, zemes segmenta projektēšanu un attīstīšanu un kosmosa segmenta projektēšanu un attīstīšanu;

Grozījums Nr.    138

Regulas priekšlikums

31. pants – 1. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  attiecībā uz visiem Programmas komponentiem: pētniecības un izstrādes darbības savas kompetences jomās.

(c)  attiecībā uz visiem Programmas komponentiem: pētniecības un izstrādes darbības attiecībā uz Programmas komponentu infrastruktūru.

Grozījums Nr.    139

Regulas priekšlikums

31. pants – 1. punkts – ca apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ca)  dalībvalstu sadarbības sekmēšana un dalībvalstu tehnoloģisko spēju un kosmosa jomā veiktās izstrādes konverģences veicināšana;

Grozījums Nr.    140

Regulas priekšlikums

31. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Komisija ar Aģentūru un Eiropas Kosmosa aģentūru noslēdz finanšu pamatpartnerības nolīgumu, kā paredzēts Finanšu regulas [130. pantā]. Finanšu pamatpartnerības nolīgumā:

svītrots

  skaidri nosaka Eiropas Kosmosa aģentūras pienākumus un saistības attiecībā uz Programmu;

 

  prasa, lai Eiropas Kosmosa aģentūra izpildītu Savienības programmas drošības noteikumus, jo īpaši attiecībā uz klasificētas informācijas apstrādi;

 

  paredz nosacījumus par Eiropas Kosmosa aģentūrai uzticēto līdzekļu pārvaldību, jo īpaši attiecībā uz publisko iepirkumu, pārvaldības procedūrām, gaidāmajiem rezultātiem, kas mērāmi ar veikuma rādītājiem, pasākumiem, kas piemērojami gadījumā, ja līgumu izpilde ir nepilnīga vai krāpnieciska izmaksu, grafika un rezultātu ziņā, kā arī saziņas stratēģiju un noteikumiem par īpašumtiesībām uz visiem materiālajiem un nemateriālajiem aktīviem; šie nosacījumi atbilst šīs regulas III un V sadaļai un Finanšu regulai;

 

  prasa Komisijas un, attiecīgā gadījumā, Aģentūras piedalīšanos Eiropas Kosmosa aģentūras Piedāvājumu izvērtēšanas padomes sanāksmēs, kas attiecas uz Programmu;

 

  paredz uzraudzības un kontroles pasākumus, kas jo īpaši ietver izmaksu prognozēšanas sistēmu, sistemātisku informācijas sniegšanu Komisijai vai, attiecīgā gadījumā, Aģentūrai par izmaksām un grafiku un gadījumā, ja notiek novirzīšanās no plānotā budžeta, izpildes un grafika, koriģējošus pasākumus, ar ko nodrošina uzticēto uzdevumu izpildi piešķirtā budžeta robežās, un sankcijas pret Eiropas Kosmosa aģentūru, ja šī novirzīšanās uz to ir tieši attiecināma;

 

  nosaka principus, kuri attiecas uz Eiropas Kosmosa aģentūrai maksājamo atlīdzību, kas ir samērīga ar veicamo uzdevumu sarežģītību, atbilst tirgus cenām un citu iesaistīto struktūru, tostarp Savienības, maksām un attiecīgā gadījumā var būt pamatota uz veikuma rādītājiem; minētās maksas nedrīkst segt vispārējās pieskaitāmās izmaksas, kas nav saistītas ar darbībām, kuras Eiropas Kosmosa aģentūrai uzticējusi Savienība.

 

Grozījums Nr.    141

Regulas priekšlikums

31. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Šā panta 2. punktā minētā finanšu pamatpartnerības nolīguma noslēgšana ir atkarīga no tā, vai Eiropas Kosmosa aģentūrā ir izveidotas iekšējās struktūras un darbības metode, jo īpaši attiecībā uz lēmumu pieņemšanu, pārvaldības metodēm un atbildību, kas ļauj nodrošināt Savienības interešu maksimālu aizsardzību un tās lēmumu izpildi, tostarp attiecībā uz darbībām, kuras finansē Eiropas Kosmosa aģentūra un kuras ietekmē uz Programmu.

svītrots

Grozījums Nr.    142

Regulas priekšlikums

31. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Neskarot 4. punktā minēto finanšu pamatpartnerības nolīgumu, Komisija vai Aģentūra var lūgt Eiropas Kosmosa aģentūru nodrošināt tehnisko zinātību un informāciju, kas vajadzīga, lai veiktu uzdevumus, kas tām ir uzticēti ar šo regulu.

svītrots

Grozījums Nr.    143

Regulas priekšlikums

31.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

31.a pants

 

Finanšu pamatpartnerības nolīgums

 

1. Komisija ar Aģentūru un Eiropas Kosmosa aģentūru noslēdz finanšu pamatpartnerības nolīgumu, kā paredzēts Finanšu regulas [130. pantā]. Finanšu pamatpartnerības nolīgumā:

 

(a) skaidri nosaka Komisijas, Aģentūras un Eiropas Kosmosa aģentūras lomas, pienākumus un saistības attiecībā uz Programmu;

 

(b) skaidri nosaka Programmas komponentu koordinēšanas un kontroles instrumentus, ņemot vērā Komisijas lomu un atbildības jomas saistībā ar Programmas komponentu vispārējo koordinēšanu;

 

(c) prasa, lai Eiropas Kosmosa aģentūra ievērotu Savienības programmas drošības noteikumus, jo īpaši attiecībā uz klasificētas informācijas apstrādi;

 

(d) paredz nosacījumus par Eiropas Kosmosa aģentūrai uzticēto līdzekļu pārvaldību, tostarp Savienības publiskā iepirkuma noteikumu piemērošanu, veicot iepirkumus Savienības vārdā un uzdevumā, kā arī par pārvaldības procedūrām, gaidāmajiem rezultātiem, kas mērāmi ar veikuma rādītājiem, piemērojamajiem pasākumiem gadījumā, ja līgumu izpilde ir nepilnīga vai krāpnieciska izmaksu, grafika un rezultātu ziņā, kā arī saziņas stratēģiju un noteikumiem par īpašumtiesībām uz visiem materiālajiem un nemateriālajiem aktīviem; šie nosacījumi atbilst šīs regulas III un V sadaļai un Finanšu regulai;

 

(e) prasa Komisijas un, attiecīgā gadījumā, Aģentūras piedalīšanos Eiropas Kosmosa aģentūras Piedāvājumu izvērtēšanas padomes sanāksmēs saistībā ar Programmu, ja Aģentūra veic iepirkumus Savienības vārdā un uzdevumā saskaņā ar 1.a punktu;

 

(f) paredz uzraudzības un kontroles pasākumus, kas jo īpaši ietver izmaksu prognozēšanas sistēmu, sistemātisku informācijas sniegšanu Komisijai vai, attiecīgā gadījumā, Aģentūrai par izmaksām un grafiku un gadījumā, ja notiek novirzīšanās no plānotā budžeta, izpildes un grafika, koriģējošus pasākumus, ar ko nodrošina uzticēto uzdevumu izpildi piešķirtā budžeta robežās, un sankcijas pret Eiropas Kosmosa aģentūru, ja šī novirzīšanās uz to ir tieši attiecināma;

 

(g) nosaka principus, kuri attiecas uz Eiropas Kosmosa aģentūrai maksājamo atlīdzību (ņemot vērā tās kā publiskas struktūras izmaksu modeli), kas ir samērīga ar veicamo uzdevumu sarežģītību, atbilst tirgus cenām un citu iesaistīto struktūru, tostarp Savienības, maksām, turklāt attiecīgā gadījumā var būt pamatota ar veikuma rādītājiem; minētās maksas nedrīkst segt vispārējās pieskaitāmās izmaksas, kas nav saistītas ar darbībām, kuras Eiropas Kosmosa aģentūrai uzticējusi Savienība;

 

(h) prasa, lai Eiropas Kosmosa aģentūra nodrošinātu Savienības interešu un tās lēmumu pilnīgu aizsardzību, kas var nozīmēt, ka Eiropas Kosmosa aģentūrai jāpielāgo savu lēmumu pieņemšana, pārvaldības metodes un atbildības noteikumi.

 

2. Neskarot 31.a punktā minēto finanšu pamatpartnerības nolīgumu, Komisija vai Aģentūra var lūgt Eiropas Kosmosa aģentūru nodrošināt tehnisko zinātību un informāciju, kas vajadzīga, lai veiktu tām ar šo regulu uzticētos uzdevumus. Par šādu pieprasījumu nosacījumiem un to īstenošanu savstarpēji vienojas.

Grozījums Nr.    144

Regulas priekšlikums

32. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Citu struktūru loma

EUMETSAT un citu struktūru loma

Grozījums Nr.    145

Regulas priekšlikums

32. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Komisija, izmantojot iemaksu nolīgumus, var uzticēt Programmas komponentu pilnīgu vai daļēju īstenošanu citām struktūrām, kas nav minētas 30. un 31. pantā, tostarp:

1.  Komisija, izmantojot iemaksu nolīgumus, var uzticēt šādu uzdevumu pilnīgu vai daļēju īstenošanu citām struktūrām, kas nav minētas 30. un 31. pantā, tostarp:

Grozījums Nr.    146

Regulas priekšlikums

32. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  Copernicus kosmiskās infrastruktūras vai tās daļu ekspluatāciju var uzticēt EUMETSAT;

(a)  Copernicus kosmiskās infrastruktūras vai tās daļu modernizāciju un ekspluatāciju var uzticēt EUMETSAT;

Grozījums Nr.    147

Regulas priekšlikums

32. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  Copernicus pakalpojumu vai to daļu īstenošanu var uzticēt attiecīgajām aģentūrām, struktūrām vai organizācijām.

(b)  Copernicus pakalpojumu vai to daļu īstenošanu var uzticēt attiecīgajām aģentūrām, struktūrām vai organizācijām, kas pārvalda arī attiecīgās trešo personu informācijas ieguvi.

Grozījums Nr.    148

Regulas priekšlikums

32. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a  Komisija ņem vērā Kopīgā pētniecības centra zinātniskos un tehniskos ieteikumus attiecībā uz Programmas īstenošanu.

Grozījums Nr.    149

Regulas priekšlikums

33. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Programmas drošība balstāma uz šādiem principiem:

Programmas drošību balsta uz šādiem principiem:

Grozījums Nr.    150

Regulas priekšlikums

33. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  ņemt vērā dalībvalstu gūto pieredzi drošības jomā un smelties iedvesmu no to labākās prakses;

(a)  ņemt vērā dalībvalstu gūto pieredzi drošības jomā un smelties iedvesmu no to labākās prakses un valstu tiesību aktiem;

Grozījums Nr.    151

Regulas priekšlikums

33. pants – 1. punkts – aa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(aa)  ņemt vērā pieredzi, kas gūta Galileo, EGNOS un Copernicus darbībā;

Grozījums Nr.    152

Regulas priekšlikums

34. pants – 1. punkts – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija savā kompetences jomā nodrošina augstu drošības pakāpi, jo īpaši attiecībā uz:

Komisija un Aģentūra to kompetences jomās nodrošina augstu drošības pakāpi, jo īpaši attiecībā uz:

Grozījums Nr.    153

Regulas priekšlikums

34. pants – 1. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šajā nolūkā Komisija nodrošina, ka katram Programmas komponentam tiek veikta riska un draudu analīze. Pamatojoties uz minēto riska un draudu analīzi, Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, katram Programmas komponentam nosaka vispārējās drošības prasības. To darot, Komisija ņem vērā minēto prasību ietekmi uz netraucētu attiecīgā komponenta darbību, jo īpaši izmaksu, riska pārvaldības un grafika ziņā, un nodrošina, ka netiek samazināts vispārējais drošības līmenis vai netiek traucēta uz attiecīgo komponentu balstīto esošo iekārtu darbība. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 107. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Šajā nolūkā Komisija, apspriežoties ar dalībvalstu galalietotājiem un attiecīgajām struktūrām, kas pārvalda Programmas komponenta īstenošanu, veic riska un draudu analīzi attiecībā uz Copernicus, SST un GOVSATCOM komponentiem. Aģentūra veic Galileo un EGNOS komponentu riska un draudu analīzi. Pamatojoties uz minēto riska un draudu analīzi, Komisija, apspriežoties ar dalībvalstu galalietotājiem un attiecīgajām struktūrām, kas pārvalda Programmas komponenta īstenošanu, katram Programmas komponentam nosaka vispārējās drošības prasības, izmantojot īstenošanas aktus. To darot, Komisija ņem vērā minēto prasību ietekmi uz netraucētu attiecīgā komponenta darbību, jo īpaši izmaksu, riska pārvaldības un grafika ziņā, un nodrošina, ka netiek samazināts vispārējais drošības līmenis vai netiek traucēta uz attiecīgo komponentu balstīto esošo iekārtu darbība. Vispārējās drošības prasībās izklāsta procedūras, kuras jāpilda gadījumos, kad komponenta darbība varētu apdraudēt Savienības vai tās dalībvalstu drošību. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 107. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Grozījums Nr.    154

Regulas priekšlikums

34. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Par Programmas komponenta pārvaldību atbildīgā struktūra atbild par attiecīgā komponenta drošības pārvaldību un šajā nolūkā veic riska un draudu analīzi un visas darbības, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu un uzraudzītu attiecīgā komponenta drošību, jo īpaši nosaka tehniskās specifikācijas un darbības procedūras un uzrauga to atbilstību vispārējām drošības prasībām, kas minētas 1. punktā.

2.  Komisija ir atbildīga par Copernicus, SST un GOVSATCOM komponentu drošības pārvaldību. Aģentūra atbild par Galileo un EGNOS komponentu drošības pārvaldību. Šajā nolūkā tās veic visas nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu un uzraudzītu to komponentu drošību, par kurām tās ir atbildīgas, jo īpaši par tehnisko specifikāciju un ekspluatācijas procedūru noteikšanu, un uzrauga to atbilstību vispārējām drošības prasībām, kas minētas 1. punkta trešajā daļā.

Grozījums Nr.    155

Regulas priekšlikums

34. pants – 3. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Aģentūra:

3.  Aģentūra arī:

Grozījums Nr.    156

Regulas priekšlikums

34. pants – 3. punkts – da apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(da)  nodrošina Programmas kiberdrošību;

Grozījums Nr.    157

Regulas priekšlikums

34. pants – 4. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  veic pasākumus, kuri ir vismaz līdzvērtīgi pasākumiem, kas nepieciešami, lai aizsargātu Eiropas kritisko infrastruktūru, kā noteikts Padomes 2008. gada 8. decembra Direktīvā 2008/114/EK par to, lai apzinātu un noteiktu Eiropas Kritiskās infrastruktūras un novērtētu vajadzību uzlabot to aizsardzību29, un pasākumiem, kas nepieciešami, lai aizsargātu savas valsts kritisko infrastruktūru, nolūkā nodrošināt tādas zemes infrastruktūras aizsardzību uz zemes, kura ir šīs programmas sastāvdaļa un atrodas attiecīgās dalībvalsts teritorijā;

(a)  veic pasākumus, kuri ir vismaz līdzvērtīgi pasākumiem, kas nepieciešami, lai aizsargātu Eiropas kritisko infrastruktūru, kā noteikts Padomes 2008. gada 8. decembra Direktīvā 2008/114/EK par to, lai apzinātu un noteiktu Eiropas Kritiskās infrastruktūras un novērtētu vajadzību uzlabot to aizsardzību29, un pasākumiem, kas nepieciešami, lai aizsargātu savas valsts kritisko infrastruktūru, nolūkā nodrošināt tādas zemes infrastruktūras aizsardzību, kura ir šīs programmas sastāvdaļa un atrodas attiecīgās dalībvalsts teritorijā;

__________________

__________________

29 OV L 345, 23.12.2008., 75.-82. lpp.

29 OV L 345, 23.12.2008., 75.-82. lpp.

Grozījums Nr.    158

Regulas priekšlikums

34. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.  Programmā iesaistītās struktūras veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu programmas drošību.

5.  Programmā iesaistītās struktūras veic visus nepieciešamos pasākumus, tajā skaitā tos, kas noteikti riska analīzē, lai nodrošinātu programmas drošību.

Grozījums Nr.    159

Regulas priekšlikums

38. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Eiropas Kosmosa aģentūras pārstāvi aicina piedalīties Drošības akreditācijas padomes sanāksmēs novērotāja statusā. Izņēmuma kārtā arī Savienības aģentūru, trešo valstu vai starptautisko organizāciju pārstāvji var tikt aicināti piedalīties sanāksmēs kā novērotāji, ja tiek izskatīti jautājumi, kas tieši skar attiecīgās trešās valstis vai starptautiskās organizācijas, jo īpaši jautājumi, kas attiecas uz tām piederošo vai to teritorijā izveidoto infrastruktūru. Šādas trešo valstu vai starptautisko organizāciju pārstāvju līdzdalības kārtību un nosacījumus izklāsta attiecīgajos nolīgumos, un tie atbilst Drošības akreditācijas padomes reglamentam.

2.  Eiropas Kosmosa aģentūras pārstāvi aicina piedalīties Drošības akreditācijas padomes sanāksmēs novērotāja statusā. Izņēmuma kārtā arī Savienības aģentūru, trešo valstu vai starptautisko organizāciju pārstāvji var tikt aicināti piedalīties sanāksmēs kā novērotāji, jo īpaši saistībā ar jautājumiem, kas attiecas uz tām piederošo vai to teritorijā izveidoto infrastruktūru. Šādas trešo valstu vai starptautisko organizāciju pārstāvju līdzdalības kārtību un tās nosacījumus tādēļ izklāsta attiecīgajos nolīgumos, un tie atbilst Drošības akreditācijas padomes reglamentam.

Grozījums Nr.    160

Regulas priekšlikums

43. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  uz zemes esošas infrastruktūras, jo īpaši tīklu, objektu un atbalsta iekārtu, apsaimniekošanu, apkopi, pastāvīgu uzlabošanu, attīstību un aizsardzību, tostarp modernizāciju un novecošanas pārvaldību;

(b)  uz zemes esošas infrastruktūras, tajā skaitā infrastruktūras, kas atrodas ārpus Savienības teritorijas, taču ir vajadzīga EGNOS pilnīga pārklājuma nodrošināšanai dalībvalstu teritorijās, kuras ģeogrāfiski atrodas Eiropā, jo īpaši tīklu, objektu un atbalsta iekārtu, apsaimniekošanu, apkopi, pastāvīgu uzlabošanu, attīstību un aizsardzību, tostarp modernizāciju un novecošanas pārvaldību;

Grozījums Nr.    161

Regulas priekšlikums

43. pants – 1. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  sistēmu nākamo paaudžu izstrādi un Galileo un EGNOS sniegto pakalpojumu attīstību, neskarot turpmākus lēmumus par Savienības finanšu plāniem;

(c)  sistēmu nākamo paaudžu izstrādi un Galileo un EGNOS sniegto pakalpojumu attīstību, neskarot turpmākus lēmumus par Savienības finanšu plāniem, ņemot vērā attiecīgo ieinteresēto personu un pušu vajadzības;

Grozījums Nr.    162

Regulas priekšlikums

43. pants – 1. punkts – ca apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ca)  atbalstu būtiski svarīgu tehnoloģisko elementu, piemēram, ar Galileo programmu savietojamu mikroshēmu un uztvērēju, izstrādei un attīstīšanai;

Grozījums Nr.    163

Regulas priekšlikums

43. pants – 1. punkts – cb apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(cb)  atbalstu Galileo un EGNOS pakārtoto lietotņu attīstīšanai un tādu integrētu pakārtoto lietotņu attīstīšanai, kuras izmanto gan EGNOS/Galileo, gan Copernicus;

Grozījums Nr.    164

Regulas priekšlikums

43. pants – 1. punkts – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(e)  Galileo un EGNOS sniegto pakalpojumu nodrošināšanu un tirgus attīstību;

(e)  Galileo un EGNOS sniegto pakalpojumu sniegšanu un tirgus attīstību, jo īpaši, lai maksimāli palielinātu 4. panta 1. punktā minētos sociālekonomiskos ieguvumus;

Grozījums Nr.    165

Regulas priekšlikums

45. pants – 1. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  dzīvības aizsardzības pakalpojumu (DAP), kas pieejams bez tiešām lietotāja maksām un sniedz pozicionēšanas un sinhronizācijas informāciju, kurai piemīt augsta līmeņa nepārtrauktība, pieejamība un precizitāte, tostarp integritātes ziņojumu, kas ļauj brīdināt lietotājus par Galileo un citu GNSS atteici vai par to izstarotiem signāliem ārpus pielaides intervāla, kurus tas pastiprina pārklājuma zonā, un kas paredzēts galvenokārt lietotājiem, kuriem drošība ir būtiska, jo īpaši civilās aviācijas nozarē aeronavigācijas pakalpojumu vajadzībām.

(c)  dzīvības aizsardzības pakalpojumu (DAP), kas pieejams bez tiešām lietotāja maksām un sniedz pozicionēšanas un laika sinhronizācijas informāciju, kurai piemīt augsta līmeņa nepārtrauktība, pieejamība, precizitāte un integritāte. Šo pakalpojumu sniedz saskaņā ar EASA regulu, lai nodrošinātu aviācijas drošības prasību ievērošanu, ietverot integritātes ziņojumu, kas ļauj brīdināt lietotājus par Galileo un citu GNSS atteici vai par to izstarotiem signāliem ārpus pielaides intervāla, kurus tas pastiprina pārklājuma zonā, un tas paredzēts galvenokārt lietotājiem, kuriem drošība ir būtiska, jo īpaši civilās aviācijas nozarē aeronavigācijas pakalpojumu vajadzībām.

Grozījums Nr.    166

Regulas priekšlikums

45. pants – 2. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šā panta 1. punktā minētos pakalpojumus sniedz kā prioritāti dalībvalstu teritorijā, kas ģeogrāfiski atrodas Eiropā.

Šā panta 1. punktā minētos pakalpojumus sniedz kā prioritāti dalībvalstu teritorijā, kas ģeogrāfiski atrodas Eiropā, un ar mērķi līdz 2023. gada beigām aptvert kontinentālās teritorijas, bet līdz 2025. gada beigām — visas teritorijas.

Grozījums Nr.    167

Regulas priekšlikums

45. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Šādas paplašināšanas izmaksas, tostarp saistītās ekspluatācijas izmaksas, kas ir specifiskas minētajiem reģioniem, nesedz no 11. pantā minētā budžeta. Šāda paplašināšana nedrīkst aizkavēt 1. punktā minēto pakalpojumu piedāvāšanu visā dalībvalstu teritorijā, kas ģeogrāfiski atrodas Eiropā.

3.  Šādas paplašināšanas izmaksas, tostarp saistītās ekspluatācijas izmaksas, kas ir specifiskas minētajiem reģioniem, nesedz no 11. pantā minētā budžeta, bet Komisija apsver iespēju izmantot partnerības programmas un vienošanās un atbilstīgā gadījumā izstrādāt īpašus finanšu instrumentus to atbalstam. Šāda paplašināšana nedrīkst aizkavēt 1. punktā minēto pakalpojumu piedāvāšanu visā dalībvalstu teritorijā, kas ģeogrāfiski atrodas Eiropā.

Grozījums Nr.    168

Regulas priekšlikums

47. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Saderība un sadarbspēja

Saderība, sadarbspēja un standartizācija

Grozījums Nr.    169

Regulas priekšlikums

47. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Galileo un EGNOS un to sniegtie pakalpojumi ir saderīgi un sadarbspējīgi ar citām satelītnavigācijas sistēmām un ar konvencionālajiem radionavigācijas līdzekļiem gadījumā, ja nepieciešamās saderības un sadarbspējas prasības ir noteiktas starptautiskos nolīgumos.

2.  Galileo un EGNOS un to sniegtie pakalpojumi ir savstarpēji saderīgi un sadarbspējīgi ar citām satelītnavigācijas sistēmām un ar konvencionālajiem radionavigācijas līdzekļiem gadījumā, ja nepieciešamās saderības un sadarbspējas prasības ir noteiktas starptautiskos nolīgumos.

Grozījums Nr.    170

Regulas priekšlikums

47. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a  Galileo un EGNOS cenšas nodrošināt atbilsmi starptautiskajiem standartiem un sertifikātiem.

Grozījums Nr.    171

Regulas priekšlikums

48. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Copernicus īsteno, balstoties uz iepriekšēju Savienības ieguldījumu, un attiecīgā gadījumā piesaistot valsts vai reģionālās dalībvalstu spējas un ņemot vērā salīdzināmu datu un informācijas komercpiegādātāju spējas un nepieciešamību veicināt konkurenci un tirgus attīstību.

1.  Copernicus īsteno, balstoties uz iepriekšēju Savienības, Eiropas Kosmosa aģentūras un EUMETSAT ieguldījumu, un attiecīgā gadījumā piesaistot valsts vai reģionālās dalībvalstu spējas un ņemot vērā salīdzināmu datu un informācijas komercpiegādātāju spējas un nepieciešamību veicināt konkurenci un tirgus attīstību.

Grozījums Nr.    172

Regulas priekšlikums

48. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Copernicus sniedz datus un informāciju, īstenojot datu politiku, kas paredz, ka dati ir pilnīgi, bezmaksas un atvērti.

2.  Copernicus sniedz datus un informāciju, balstoties uz datu politiku, kas paredz, ka dati ir pilnīgi, bezmaksas un atvērti.

Grozījums Nr.    173

Regulas priekšlikums

48. pants – 3. punkts – a apakšpunkts – 1. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

–  Copernicus Sentinel izstrādi un ekspluatāciju,

–  Copernicus Sentinel satelītu izstrādi un ekspluatāciju,

Grozījums Nr.    174

Regulas priekšlikums

48. pants – 3. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  datu piekļuves un izplatīšanas komponents, kas ietver infrastruktūru un pakalpojumus, ar kuriem nodrošina Copernicus datu un Copernicus informācijas atrašanu, skatīšanu, izplatīšanu un izmantošanu, kā arī piekļuvi šādiem datiem un informācijai;

(c)  datu piekļuves un izplatīšanas komponents, kas ietver infrastruktūru un pakalpojumus, ar kuriem nodrošina Copernicus datu un Copernicus informācijas atrašanu, skatīšanu, ilgtermiņa arhivēšanu, izplatīšanu un izmantošanu, kā arī piekļuvi šādiem datiem un informācijai lietotājam draudzīgā veidā;

Grozījums Nr.    175

Regulas priekšlikums

48. pants – 3. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d)  lietotāju loka paplašināšanas un tirgus attīstības komponents saskaņā ar 29. panta 5. punktu, kas ietver attiecīgās darbības, resursus un pakalpojumus, ar kuriem Copernicus, tās datus un pakalpojumus popularizē visos līmeņos, lai maksimāli palielinātu sociālekonomiskos ieguvumus, kas minēti 4. panta 1. punktā.

(d)  lietotāju loka paplašināšanas, spēju veidošanas un tirgus attīstības komponents saskaņā ar 29. panta 5. punktu, kas ietver attiecīgās darbības, resursus un pakalpojumus, ar kuriem Copernicus, tās datus un pakalpojumus popularizē visos līmeņos, lai maksimāli palielinātu sociālekonomiskos ieguvumus, kas minēti 4. panta 1. punktā.

Grozījums Nr.    176

Regulas priekšlikums

48. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Copernicus veicina novērošanas sistēmu un ar tām saistītās datu apmaiņas starptautisko koordināciju, lai tādējādi nostiprinātu tās globālo dimensiju un komplementaritāti, ņemot vērā esošos starptautiskos nolīgumus un koordinācijas procesus.

4.  Copernicus veicina novērošanas sistēmu un ar tām saistītās datu apmaiņas starptautisko koordināciju, lai tādējādi nostiprinātu tās globālo dimensiju un komplementaritāti, ņemot vērā esošos un nākotnes starptautiskos nolīgumus un koordinācijas procesus.

Grozījums Nr.    177

Regulas priekšlikums

49. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Datu iegūšana

Attiecināmās darbības

Grozījums Nr.    178

Regulas priekšlikums

49. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  darbības, kuru mērķis ir nodrošināt pašreizējo Sentinel misiju nepārtrauktību un izstrādāt, palaist, uzturēt un ekspluatēt turpmākus Sentinel, paplašinot novērošanas tvērumu un dodot priekšroku šādiem elementiem: novērošanas spējas antropogēno CO2 emisiju un citu siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringam, polāro apgabalu pārklājuma nodrošināšana un inovatīvu vides lietojumu sekmēšana lauksaimniecības, mežsaimniecības un ūdens resursu apsaimniekošanas jomās;

(a)  darbības, kuru mērķis ir nodrošināt pašreizējo Sentinel misiju nepārtrauktību un izstrādāt, palaist, uzturēt un ekspluatēt turpmākus Sentinel, paplašinot novērošanas tvērumu, piemēram, šādiem elementiem: novērošanas spējas antropogēno CO2 emisiju un citu siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringam, polāro apgabalu pārklājuma nodrošināšana un inovatīvu vides lietojumu sekmēšana lauksaimniecības, mežsaimniecības un ūdens resursu apsaimniekošanas jomās;

Grozījums Nr.    179

Regulas priekšlikums

49. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  darbības, kuru mērķis ir nodrošināt piekļuvi trešās personas datiem, kas vajadzīgi, lai ģenerētu Copernicus pakalpojumus vai Savienības iestāžu, aģentūru un decentralizēto dienestu lietošanai;

(b)  darbības, kuru mērķis ir nodrošināt piekļuvi trešās personas datiem, kas vajadzīgi, lai ģenerētu Copernicus pakalpojumus vai lai tos izmantotu galvenie lietotāji, priekšroku dodot datiem, ko sniedz un/vai kurus finansē publiskās iestādes dalībvalstīs, piemēram, valstu aģentūras;

Grozījums Nr.    180

Regulas priekšlikums

49. pants – 1. punkts – ca apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ca)  atbalstu attiecīgo Copernicus pakārtoto lietotņu un pakalpojumu izstrādei.

Grozījums Nr.    181

Regulas priekšlikums

50. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Copernicus ietver darbības šādu pakalpojumu atbalstam:

Copernicus ietver darbības šādu pamatpakalpojumu atbalstam:

Grozījums Nr.    182

Regulas priekšlikums

50. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – 3. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

–  zemes un lauksaimniecības monitoringu nolūkā sniegt informāciju par zemes segumu, zemes izmantojumu un zemes izmantojuma izmaiņām, pilsētu teritorijām, iekšzemes ūdeņu daudzumu un kvalitāti, mežiem, lauksaimniecību un citiem dabas resursiem, bioloģisko daudzveidību un kriosfēru;

–  zemes un lauksaimniecības monitoringu nolūkā sniegt informāciju par zemes segumu, zemes izmantojumu un zemes izmantojuma izmaiņām, augsnes kvalitāti, pārtuksnešošanos, kultūras mantojuma vietām, iekšzemes ūdeņu daudzumu un kvalitāti, mežiem un it sevišķi atmežošanu, lauksaimniecību un citiem dabas resursiem, bioloģisko daudzveidību un kriosfēru; dalībvalstis varēs izmantot no lauksaimniecības zemes monitoringa iegūto informāciju un datus par zemes seguma pakāpi un lauksaimniecības zemes izmantošanu, lai vēl vairāk samazinātu lauksaimniecības subsīdiju piešķiršanas administratīvo slogu;

Grozījums Nr.    183

Regulas priekšlikums

50. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – 4.a ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

  lauksaimniecības zemes kartēšanu, kam nepieciešama apūdeņošana, ražas prognozes un augsnes izmantošanu un labāka pārtikas nekaitīguma un kvalitātes panākšanu, vienlaikus aizsargājot vidi;

Grozījums Nr.    184

Regulas priekšlikums

50. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – 4.b ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

  zvejas darbību uzraudzīšanu, lai nodrošinātu labāku pārtikas nekaitīgumu un kvalitāti, vienlaikus aizsargājot vidi;

Grozījums Nr.    185

Regulas priekšlikums

50. pants – 1. punkts – aa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(aa)  atbalsts Savienības politikas virzienu īstenošanas uzraudzībai;

Grozījums Nr.    186

Regulas priekšlikums

53. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

SST komponents nodrošina atbalstu šādām darbībām:

SST programmas mērķis ir pakāpeniski aprīkot Savienību ar autonomu SST spēju.

 

SST komponents nodrošina atbalstu šādām darbībām:

Grozījums Nr.    187

Regulas priekšlikums

53. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  dalībvalstu uz zemes un/vai kosmosā esošo sensoru, tostarp ar Eiropas Kosmosa aģentūras starpniecību izstrādāto sensoru un valsts līmenī ekspluatēto Savienības sensoru, tīkla izveide, attīstība un ekspluatācija nolūkā novērot un uzraudzīt objektus un izveidot Eiropas kosmisko objektu katalogu, kas pielāgots 55. pantā minēto lietotāju vajadzībām;

(a)  dalībvalstu vai Savienības uz zemes un/vai kosmosā esošo sensoru, tostarp ar Eiropas Kosmosa aģentūras starpniecību izstrādāto sensoru un valsts līmenī ekspluatēto Savienības sensoru, tīkla izveide, attīstība un ekspluatācija nolūkā novērot un uzraudzīt objektus un izveidot Eiropas kosmisko objektu katalogu, kas pielāgots 55. pantā minēto lietotāju vajadzībām;

Grozījums Nr.    188

Regulas priekšlikums

56. pants – 1. punkts – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis, kas vēlas piedalīties 54. pantā minēto SST pakalpojumu sniegšanā, iesniedz Komisijai kopīgu priekšlikumu, kurā pierāda atbilstību šādiem kritērijiem:

Dalībvalstis, kas vēlas piedalīties 54. pantā minēto SST pakalpojumu sniegšanā, iesniedz Komisijai atsevišķu vai kopīgu priekšlikumu, kurā pierāda atbilstību šādiem kritērijiem:

Grozījums Nr.    189

Regulas priekšlikums

57. pants – 8. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

8.  Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem sīki izstrādātus noteikumus par to, kā darbojas organizatoriskā sistēma dalībvalstu līdzdalībai SST. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 107. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

8.  Komisija saskaņā ar 105. pantu par konkrētiem noteikumiem pieņem deleģētos aktus attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par to, kā darbojas organizatoriskā sistēma dalībvalstu līdzdalībai SST. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 107. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Grozījums Nr.    190

Regulas priekšlikums

58.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

58.a pants

 

SST piedāvājuma un pieprasījuma uzraudzība

 

Līdz 2024. gada 31. decembrim Komisija izvērtē SST komponenta īstenošanu, jo īpaši lietotāju vajadzību evolūciju saistībā ar to sensoru jaudu, kas atrodas uz zemes vai kosmosā, un pabeidz 53. panta 1.a punktā paredzētā Eiropas kataloga izveidi.

 

Izvērtēšanā jo īpaši izskata vajadzību pēc papildu kosmosa un zemes infrastruktūras.

 

Izvērtējumam vajadzības gadījumā pievieno attiecīgu priekšlikumu par papildu kosmosa un zemes infrastruktūras izveidi saskaņā ar SST komponentu.

Grozījums Nr.    191

Regulas priekšlikums

60. pants – 1. punkts – ca apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ca)  Eiropas NEO kataloga izveide.

Grozījums Nr.    192

Regulas priekšlikums

61. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Saskaņā ar GOVSATCOM komponentu satelītsakaru jaudas un pakalpojumus apvieno kopējā Savienības satelītsakaru jaudu un pakalpojumu resursā. Šis komponents ietver:

Saskaņā ar GOVSATCOM komponentu satelītsakaru jaudas un pakalpojumus apvieno kopējā Savienības satelītsakaru jaudu un pakalpojumu resursā, piemērojot atbilstīgas drošības prasības. Šis komponents var ietvert:

Grozījums Nr.    193

Regulas priekšlikums

61. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  zemes segmenta infrastruktūras izstrādi, izbūvi un ekspluatāciju;

(a)  zemes un kosmosa segmentu infrastruktūras izstrādi, izbūvi un ekspluatāciju;

Grozījums Nr.    194

Regulas priekšlikums

62. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, pieņem pakalpojumu portfeli attiecībā uz pakalpojumiem, ko sniedz saskaņā ar GOVSATCOM, kā satelītsakaru jaudu un pakalpojumu un to atribūtu kategoriju sarakstu, ietverot ģeogrāfisko pārklājumu, frekvenci, joslas platumu, lietotāju iekārtas un drošības elementus. Šo pasākumu pamatā ir 1. punktā minētās darbības un drošības prasības, un tie piešķir prioritāti pakalpojumiem, kurus lietotājiem sniedz Savienības līmenī. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 107. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

3.  Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, pieņem pakalpojumu portfeli attiecībā uz pakalpojumiem, ko sniedz saskaņā ar GOVSATCOM, kā satelītsakaru jaudu un pakalpojumu un to atribūtu kategoriju sarakstu, ietverot ģeogrāfisko pārklājumu, frekvenci, joslas platumu, lietotāju iekārtas un drošības elementus. Šo pasākumu pamatā ir 1 punktā minētās darbības un drošības prasības. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 107. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Grozījums Nr.    195

Regulas priekšlikums

62. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a  Šā panta 3. punktā minētajā pakalpojumu portfelī ņem vērā esošos komerciāli pieejamos pakalpojumus, lai nekropļotu konkurenci iekšējā tirgū.

Grozījums Nr.    196

Regulas priekšlikums

63. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  juridiskas personas, kas pienācīgi akreditētas nodrošināt satelītsakaru jaudas vai pakalpojumus saskaņā ar 36. pantā noteikto drošības akreditācijas procedūru, pamatojoties uz 34. panta 1. punktā minētajām GOVSATCOM komponenta īpašajām drošības prasībām.

(b)  juridiskas personas, kas pienācīgi akreditētas nodrošināt satelītsakaru jaudas vai pakalpojumus saskaņā ar 36. pantā noteikto drošības akreditācijas procedūru.

Grozījums Nr.    197

Regulas priekšlikums

63. pants – 1. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ba)  Satelītsakaru jaudu vai pakalpojumu nodrošinātāji, kas to dara saskaņā ar šo komponentu, ievēro īpašās drošības prasības attiecībā uz GOVSATCOM komponentu, kuras noteiktas saskaņā ar 34. panta 1. punktu.

Grozījums Nr.    198

Regulas priekšlikums

65. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Apvienotās satelītsakaru jaudas, pakalpojumus un lietotāju iekārtas GOVSATCOM dalībnieki koplieto un tās starp GOVSATCOM dalībniekiem tiek prioritizētas, pamatojoties uz lietotāju drošības riska analīzi Savienības un dalībvalsts līmenī. Šajā koplietošanā un prioritizācijā piešķir prioritāti lietotājiem Savienības līmenī.

1.  Apvienotās satelītsakaru jaudas, pakalpojumus un lietotāju iekārtas GOVSATCOM dalībnieki koplieto un tās starp GOVSATCOM dalībniekiem tiek prioritizētas, pamatojoties uz lietotāju drošības riska analīzi Savienības un dalībvalsts līmenī.

Grozījums Nr.    199

Regulas priekšlikums

66. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a  GOVSATCOM centros ņem vērā esošos komerciāli pieejamos pakalpojumus, lai nekropļotu konkurenci iekšējā tirgū.

Grozījums Nr.    200

Regulas priekšlikums

69. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Līdz 2024. gada beigām Komisija izvērtē GOVSATCOM komponenta īstenošanu, it īpaši lietotāju vajadzību attīstību attiecībā uz satelītsakaru jaudu. Izvērtēšanā jo īpaši izskata vajadzību pēc papildu kosmiskās infrastruktūras. Izvērtējumam vajadzības gadījumā pievieno attiecīgu priekšlikumu par papildu kosmiskās infrastruktūras izveidi saskaņā ar GOVSATCOM komponentu.

Līdz 2024. gada beigām Komisija sadarbībā ar atbildīgajām struktūrām izvērtē GOVSATCOM komponenta īstenošanu, it īpaši lietotāju vajadzību attīstību attiecībā uz satelītsakaru jaudu. Izvērtēšanā jo īpaši izskata vajadzību pēc papildu kosmiskās infrastruktūras. Izvērtējumam vajadzības gadījumā pievieno attiecīgu priekšlikumu par papildu kosmiskās infrastruktūras izveidi saskaņā ar GOVSATCOM komponentu.

Grozījums Nr.    201

Regulas priekšlikums

71. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Aģentūras mītnes vieta ir Prāgā, Čehijas Republikā.

Aģentūras mītnes vieta ir Prāgā, Čehijas Republikā. Ņemot vērā Programmas vajadzības, var izveidot Aģentūras vietējos birojus, kā noteikts 79. panta 2. punktā.

Grozījums Nr.    202

Regulas priekšlikums

73. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Administratīvās padomes locekļus un viņu aizstājējus ieceļ, ņemot vērā viņu zināšanas Aģentūras pamatuzdevumu jomā, kā arī attiecīgās vadības, administratīvās un budžetārās prasmes. Lai nodrošinātu padomes darba nepārtrauktību, Eiropas Parlaments, Komisija un dalībvalstis cenšas ierobežot savu pārstāvju nomaiņu Administratīvajā padomē. Visas puses tiecas panākt vīriešu un sieviešu līdzsvarotu pārstāvību Administratīvajā padomē.

4.  Administratīvās padomes locekļus un viņu aizstājējus ieceļ, ņemot vērā viņu zināšanas Aģentūras uzdevumu jomā, kā arī attiecīgās vadības, administratīvās un budžetārās prasmes. Lai nodrošinātu padomes darba nepārtrauktību, Eiropas Parlaments, Komisija un dalībvalstis cenšas ierobežot savu pārstāvju nomaiņu Administratīvajā padomē. Visas puses tiecas panākt vīriešu un sieviešu līdzsvarotu pārstāvību Administratīvajā padomē.

Grozījums Nr.    203

Regulas priekšlikums

73. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.  Administratīvās padomes locekļu un viņu aizstājēju amata pilnvaru termiņš ir četri gadi, un to var vienreiz pagarināt.

5.  Administratīvās padomes locekļu un viņu aizstājēju amata pilnvaru termiņš ir četri gadi, un to var pagarināt.

Grozījums Nr.    204

Regulas priekšlikums

75. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Administratīvā padome divreiz gadā sanāk uz kārtējo sanāksmi. Administratīvā padome sanāk arī tad, ja to ierosina priekšsēdētājs vai ja to lūdz vismaz viena trešdaļa padomes locekļu.

3.  Administratīvā padome vismaz divreiz gadā sanāk uz kārtējo sanāksmi. Administratīvā padome sanāk arī tad, ja to ierosina priekšsēdētājs vai ja to lūdz vismaz viena trešdaļa padomes locekļu.

Grozījums Nr.    205

Regulas priekšlikums

75. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.  [Administratīvās padomes sanāksmes, kas attiecas uz jebkuru Programmas komponentu, kurš paredz sensitīvas valsts infrastruktūras izmantošanu, var apmeklēt un apspriešanā un balsošanā var piedalīties tikai to dalībvalstu pārstāvji, kurām pieder šāda infrastruktūra, un Komisijas pārstāvis. Ja Administratīvās padomes priekšsēdētājs nepārstāv tādu dalībvalsti, kurai pieder šāda infrastruktūra, viņu aizstāj pārstāvis no kādas dalībvalsts, kurai pieder šāda infrastruktūra.]

5.  [Administratīvās padomes sanāksmes, kas attiecas uz jebkuru Programmas komponentu, kurš paredz sensitīvas valsts infrastruktūras izmantošanu, var apmeklēt un apspriešanā piedalīties dalībvalstu pārstāvji un Komisijas pārstāvis, taču balsošanā var piedalīties tikai to dalībvalstu pārstāvji, kurām pieder šāda infrastruktūra. Ja Administratīvās padomes priekšsēdētājs nepārstāv tādu dalībvalsti, kurai pieder šāda infrastruktūra, viņu aizstāj pārstāvis no kādas dalībvalsts, kurai pieder šāda infrastruktūra.]

Grozījums Nr.    206

Regulas priekšlikums

77. pants – 2. punkts – aa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(aa)  vēlākais līdz Līguma par Eiropas Savienības darbību 312. pantā paredzētās daudzgadu finanšu shēmas pirmā gada 30. jūnijam un pēc Komisijas atzinuma saņemšanas pieņem Aģentūras daudzgadu darba programmu laikposmam, kas atbilst daudzgadu finanšu shēmas ilgumam, vispirms tajā bez izmaiņām iekļaujot daļu, kuru Drošības akreditācijas padome ir izstrādājusi saskaņā ar 80. panta a) punktu. Attiecībā uz minēto darba programmu apspriežas ar Eiropas Parlamentu;

Grozījums Nr.    207

Regulas priekšlikums

77. pants – 2. punkts – da apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(da)  pieņem pārredzamības noteikumus par rūpniecības līgumiem un regulāri saņem informāciju par tiem no izpilddirektora;

Grozījums Nr.    208

Regulas priekšlikums

79. pants – 1. punkts – ca apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ca)  ievēro pārredzamības noteikumus par rūpniecības līgumiem un informē Administratīvo padomi;

Grozījums Nr.    209

Regulas priekšlikums

79. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Izpilddirektors izlemj, vai ir nepieciešams izvietot vienu vai vairākus darbiniekus vienā vai vairākās dalībvalstīs, lai aģentūras uzdevumus veiktu efektīvā un produktīvā veidā. Pirms izpilddirektors nolemj izveidot vietējo biroju, viņš saņem Komisijas, Administratīvās padomes un attiecīgās(-o) dalībvalsts(-u) iepriekšēju piekrišanu. Lēmumā norāda vietējā birojā veicamo darbību tvērumu, izvairoties no liekām izmaksām un Aģentūras administratīvo funkciju dublēšanas. Ar attiecīgo(-ajām) dalībvalsti(-īm) var būt nepieciešams noslēgt mītnes nolīgumu.

2.  Izpilddirektors izlemj, vai ir nepieciešams izvietot vienu vai vairākus darbiniekus vienā vai vairākās dalībvalstīs, lai Aģentūras uzdevumus veiktu efektīvā un produktīvā veidā. Pirms izpilddirektors nolemj izveidot vietējo biroju, viņš saņem Komisijas, Administratīvās padomes un attiecīgās(-o) dalībvalsts(-u) iepriekšēju piekrišanu. Lēmumā norāda vietējā birojā veicamo darbību tvērumu, izvairoties no liekām izmaksām un Aģentūras administratīvo funkciju dublēšanas. Ar attiecīgo(-ajām) dalībvalsti(-īm) var būt nepieciešams noslēgt mītnes nolīgumu. Ja iespējams, ietekmi attiecībā uz personāla sadalījumu un budžetu iekļauj gada darba programmā, un jebkurā gadījumā par šo projektu ziņo budžeta lēmējiestādei saskaņā ar 84. panta 11. punktu.

Grozījums Nr.    210

Regulas priekšlikums

88. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a  Aģentūras darbinieku atalgojumam Aģentūra izmanto savus līdzekļus un — ja vajadzīgs Aģentūrai deleģēto uzdevumu izpildei — izmantojot budžetu, ko deleģējusi Komisija.

Grozījums Nr.    211

Regulas priekšlikums

89. pants – 1. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Izpilddirektoru ieceļ Administratīvā padome, pamatojoties uz amata kandidāta nopelniem, dokumentāri apstiprinātām administratīvām un vadītāja spējām, kā arī atbilstīgām zināšanām un pieredzi attiecīgajās jomās un izvēloties no Komisijas piedāvātā saraksta, — pirms tam notiek atklāts konkurss, ko rīko pēc Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai citur publicēta aicinājuma pieteikties.

Izpilddirektoru ieceļ Administratīvā padome, pamatojoties uz amata kandidāta nopelniem, dokumentāri apstiprinātām administratīvām un vadītāja spējām, kā arī atbilstīgām zināšanām un pieredzi attiecīgajās jomās un izvēloties no Komisijas piedāvātā saraksta ar vismaz trim kandidātiem, — pirms tam notiek atklāts konkurss, ko rīko pēc Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai citur publicēta aicinājuma pieteikties.

Grozījums Nr.    212

Regulas priekšlikums

89. pants – 2. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu un ņemot vērā pirmajā daļā minēto izvērtējumu, Administratīvā padome var vienu reizi pagarināt izpilddirektora amata pilnvaru laiku ne vairāk kā uz četriem gadiem.

Pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu un ņemot vērā pirmajā daļā minēto izvērtējumu, Administratīvā padome var vienu reizi pagarināt izpilddirektora amata pilnvaru laiku ne vairāk kā uz pieciem gadiem.

Grozījums Nr.    213

Regulas priekšlikums

92. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Mītnes nolīgums un darbības nosacījumi

Mītnes un vietējo biroju nolīgums un darbības nosacījumi

Grozījums Nr.    214

Regulas priekšlikums

92. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Nepieciešamo kārtību attiecībā uz Aģentūrai paredzēto atrašanās vietu uzņēmējā dalībvalstī un telpām, kuru pieejamību nodrošina šī dalībvalsts, kopā specifiskajiem noteikumiem, kas uzņēmējā dalībvalstī piemērojami izpilddirektoram, Administratīvās padomes locekļiem, Aģentūras darbiniekiem un viņu ģimenes locekļiem, nosaka mītnes nolīgumā starp Aģentūru un uzņēmēju dalībvalsti, kas noslēgts pēc tam, kad saņemts Administratīvās padomes apstiprinājums.

1.  Nepieciešamo kārtību attiecībā uz Aģentūrai paredzēto atrašanās vietu uzņēmējās dalībvalstīs un telpām, kuru pieejamību nodrošina šī dalībvalsts, kopā specifiskajiem noteikumiem, kas uzņēmējās dalībvalstīs piemērojami izpilddirektoram, Administratīvās padomes locekļiem, Aģentūras darbiniekiem un viņu ģimenes locekļiem, nosaka mītnes un vietējo biroju nolīgumā starp Aģentūru un uzņēmēju dalībvalsti, kurā mītne vai vietējā infrastruktūra atrodas, un kas noslēgts pēc tam, kad saņemts Administratīvās padomes apstiprinājums.

Grozījums Nr.    215

Regulas priekšlikums

98. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Aģentūra ir atvērta to trešo valstu dalībai, kuras ar Savienību noslēgušas attiecīgus nolīgumus.

1.  Aģentūra ir atvērta to trešo valstu un starptautisko organizāciju dalībai, kuras ar Savienību noslēgušas attiecīgus nolīgumus.

Grozījums Nr.    216

Regulas priekšlikums

101. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a  Komisija nosaka metodiku kvalitatīvo rādītāju izstrādei, lai precīzi novērtētu 4. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā noteikto vispārējo mērķu sasniegšanu. Pamatojoties uz šo metodiku, Komisija vēlākais līdz 2021. gada 1. janvārim papildina pielikumu.

Grozījums Nr.    217

Regulas priekšlikums

102. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Programmas starpposma novērtējumu veic, tiklīdz par programmas īstenošanu ir pieejama pietiekama informācija, bet ne vēlāk kā pēc četriem gadiem kopš programmas īstenošanas sākuma.

2.  Programmas starpposma novērtējumu veic, tiklīdz par programmas īstenošanu ir pieejama pietiekama informācija, bet ne vēlāk kā pēc trim gadiem kopš programmas īstenošanas sākuma. Īpašu iedaļu šajā novērtējumā velta Programmas pārvaldībai ar mērķi informēt, vai ir nepieciešams mainīt dažādajiem Programmas dalībniekiem uzticētos uzdevumus un kompetences jomas.

Grozījums Nr.    218

Regulas priekšlikums

102. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Komisija Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai paziņo šo novērtēšanu rezultātus kopā ar saviem apsvērumiem.

4.  Komisija Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai paziņo šo novērtēšanu rezultātus kopā ar saviem apsvērumiem un, ja vajadzīgs, novērtējumu var papildināt ar jaunu tiesību akta priekšlikumu.

Grozījums Nr.    219

Regulas priekšlikums

102. pants – 6. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Līdz 2024. gada 30. jūnijam un ik pēc pieciem gadiem pēc šā datuma Komisija vērtē Aģentūras sniegumu attiecībā uz tās mērķiem, pilnvarām, uzdevumiem un atrašanās vietu, saskaņā ar Komisijas pamatnostādnēm. Novērtēšanā jo īpaši izskata, vai nav radusies vajadzība mainīt Aģentūras pilnvaras, un novērtē katra šāda grozījuma finansiālās sekas. Novērtēšanā risina jautājumu par Aģentūras politiku attiecībā uz interešu konfliktiem un Drošības akreditācijas padomes neatkarību un autonomiju.

Līdz 2024. gada 30. jūnijam un ik pēc trim gadiem pēc šā datuma Komisija vērtē Aģentūras sniegumu attiecībā uz tās mērķiem, pilnvarām, uzdevumiem un atrašanās vietu, saskaņā ar Komisijas pamatnostādnēm. Novērtēšanā izskata, vai nav radusies vajadzība mainīt Aģentūras pilnvaras, jo īpaši saistībā ar iespēju uzticēt tai papildu uzdevumus, kā minēts 30. pantā, un novērtē katra šāda grozījuma finansiālās sekas. Novērtēšanā risina jautājumu par Aģentūras politiku attiecībā uz interešu konfliktiem un Drošības akreditācijas padomes neatkarību un autonomiju.

Grozījums Nr.    220

Regulas priekšlikums

105. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Komisijai līdz 2028gada 31decembrim uz nenoteiktu laiku tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt 52. panta 101. pantā minētos deleģētos aktus.

2.  Pilnvaras pieņemt 52. un 101. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir līdz 2028gada 31decembrim.

Grozījums Nr.    221

Regulas priekšlikums

107. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

1.  Komisijai palīdz komiteja, kas sanāk kopā konkrētā sastāvā/apakškomitejās, kuras veltītas katram no galvenajiem Programmas komponentiem (Galileo un EGNOS, Copernicus, SSA, GOVSATCOM). Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

Grozījums Nr.    222

Regulas priekšlikums

107. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a  Starptautiskajos nolīgumos, ko noslēdz Savienība, vajadzības gadījumā var paredzēt trešo valstu vai starptautisko organizāciju pārstāvju piedalīšanos komitejas darbā atbilstīgi tās reglamentā paredzētajiem nosacījumiem, pienācīgi ņemot vērā Savienības drošību.


PASKAIDROJUMS

Eiropas Komisija, publicējot un pieņemot DFS, ir izvirzījusi vērienīgus mērķus.  Austrijas prezidentūra izaicinājumu pieņēma un izstrādāja ātru un vērienīgu grafiku, un Eiropas Parlaments ir gatavs turpināt tādā pašā tempā.

Eiropas Komisija priekšlikumu publicēja 6. jūnijā, un referents cenšas panākt apstiprinājumu plenārsesijā, lai decembrī sāktu vienošanos iestāžu starpā. Ņemot vērā šo stingro un ātro grafiku, referentam bija viens mēnesis laika, lai apkopotu abas iepriekšējās programmas un abas jaunās iniciatīvas.

Referents ir apņēmies ievērot stingro grafiku. Tādēļ referenta galvenā uzmanība ir vērsta uz priekšlikuma galvenajiem aspektiem, proti, budžetu saistībā ar SSA, GOVSATCOM un transversālām darbībām, pārvaldību, rūpniecības konkurētspēju un kosmosa diplomātiju, piekļuvi kosmosam un drošību, jo īpaši kiberdrošību.

Lai gan ziņojumā nav aplūkota pat ne daļa pantu, nedz arī apsvērumi, referents joprojām varētu nolemt tos mainīt, ierosinot grozījumus. Laika trūkuma dēļ viņš vēlas iesniegt saskaņotu pieeju galvenajiem jautājumiem.

Ar kosmosu saistīti pakalpojumi un lietojumi veido pamatu Eiropas iedzīvotāju labjutībai un drošībai, kā arī tās rūpnieciskās bāzes konkurētspējai tagad un nākotnē. Tādēļ ir būtiski svarīgi attīstīt kosmosa ekonomiku, lai visas dalībvalstis, to iedzīvotāji un nozares varētu pilnībā izmantot šīs Kosmosa programmas priekšrocības, kuras tiešie labuma guvēji ir lietotāji.

Ņemot vērā jaunu sabiedrības grupu — gan valsts, gan privātu — rašanos, tās attīstība būtu jāpamato ar galveno lietotāju mainīgajām prasībām. Dažādie programmas komponenti būtu jāveido, ņemot vērā analīzi par iespējām nodrošināt mainīgās lietotāju vajadzības, tostarp tās, kas saistītas ar Savienības politikas virzienu īstenošanu un uzraudzību, tādēļ ir vajadzīga nepārtraukta un efektīva lietotāju iesaistīšanās, jo īpaši attiecībā uz prasību definēšanu un apstiprināšanu.

Eiropas Komisijas priekšlikums vienā programmā apvieno patlaban aktīvās programmas Galileo, EGNOS un Copernicus, papildinot tās ar divām jaunām iniciatīvām, proti, SSA un GOVSATCOM. Kā ierosināts Eiropas kosmosa politikā, pilnībā integrētā Kosmosa programmā tiks izmantota komponentu sinerģija, tādējādi palielinot efektivitāti un rentabilitāti. Vienota un saskaņota sistēma veicinās nākotnes investīcijas, uzlabos pamanāmību un radīs lielāku rīcības brīvību. 

Referents atzinīgi vērtē ievērojami palielināto finansējumu kosmosa programmai, lai nodrošinātu Galileo, EGNOS un Copernicus turpināmību. Ir svarīgi no budžeta atbalstīt progresīvās un inovatīvās Galileo, EGNOS un Copernicus iniciatīvas, lai iegūtu visas priekšrocības, ko sniedz navigācija un Zemes novērošana. Datu un pakalpojumu izstrāde, ieviešana un izmantošana, jo īpaši pakārtotajā sektorā, būs izdevīga lietotājiem un Eiropas rūpniecībai, nodrošinot iespējas izaugsmei un jaunu darbavietu radīšanai Savienībā.

Referents pauž nožēlu, ka jaunās SSA un GOVSATCOM iniciatīvas nav pietiekami vērienīgas. Eiropas Savienība un dalībvalstis investē līdzekļus vairākās būtiski svarīgās infrastruktūrās, kuras ir jāaizsargā. Nākamo gadu laikā aizvien lielāku apdraudējumu varētu radīt draudi "no augšas". Aizvien pieaugošais satelītu konstelāciju skaits, ko veido ļoti liels daudzums satelītu orbītā, veicina tādu "satiksmes" situāciju rašanos, kurās rodas liels daudzums kosmisko atkritumu. Tas apdraud darbību drošību, radot kosmosa kuģu vai kosmosa kuģa un kosmisko atkritumu sadursmes risku. Turklāt citi kosmisko laikapstākļu radīti riski ir saistīti ar dažādiem neparedzētiem notikumiem. Ekstremāli kosmiskie laikapstākļi var apdraudēt iedzīvotāju drošību un traucēt kosmosa un zemes infrastruktūru darbību.

Šādā stratēģiskā nozarē Eiropai jāspēj neatkarīgi nodrošināt savas vajadzības un drošību, tādējādi kļūstot par uzticamu sarunu partneri starptautiskā līmenī.

Droša un garantēta piekļuve satelītsakariem ir neaizstājams līdzeklis drošības jomā iesaistītajiem dalībniekiem. Šā galvenā drošības resursa apvienošana un koplietošana Savienības līmenī stiprina Savienību, kas aizsargā savus iedzīvotājus. GOVSATCOM piešķirtais budžets šķiet nepietiekams, lai segtu iespējamo pieprasījumu, kā arī darbības pārvaldības un Eiropas infrastruktūras nodrošināšanas izmaksas.

Kā kosmosa, tā zemes infrastruktūru kiberdrošība ir galvenais elements, kas nodrošinās sistēmu darbības nepārtrauktību, to faktisko spēju nepārtraukti pildīt uzdevumus un nodrošināt vajadzīgos pakalpojumus.

Tādēļ ir jāplāno īpaša transversāla darbība un jānosaka atbildīgā struktūra, kas nodrošina kiberdrošības aspektu integrētu uzraudzību. Nodrošinot īpašās vajadzības saskaņā ar vispārējām norādēm, ko noteikušas Eiropas struktūras, kuras pārrauga kiberdrošības aspektus, un iesaistoties citām ieinteresētām personām, ir svarīgi noteikt rīcībpolitiku, darba procedūras un pārbaudīt to saskaņotu īstenošanu dažādos komponentos.

Kosmosa jomā Eiropa ieņem vienu no vadošajām vietām pasaulē, bet, lai saglabātu un attīstītu savas spējas, ir jāiegulda liels darbs. Ģeopolitiskajā vidē, kas kļūst aizvien nenoteiktāka, investīcijām kosmosa jomā joprojām ir jābūt iestāžu prioritātei, lai nākotnē šajā stratēģiskajā jomā saglabātu Eiropas vadošo lomu, konkurētspēju, ilgtspēju un autonomiju.

Tas kļūst aizvien svarīgāk kontekstā, kurā tradicionālās kosmosa lielvaras joprojām saglabā aktivitāti un vienlaikus ienāk jauni dalībnieki, kas arvien vairāk apdraud Eiropas kosmosa nozares konkurētspēju.

Eiropas Komisijas ierosinātajā kosmosa programmā ir atzīta Eiropas rūpniecības svarīgā loma, taču tai nav piešķirts pietiekami daudz līdzekļu, lai Eiropā saglabātu un attīstītu spēcīgu, novatorisku, konkurētspējīgu un daudzveidīgu rūpniecisko bāzi.Visās dalībvalstīs visā piegādes ķēdē ir svarīgi veicināt jaunuzņēmumu, jaunpienācēju, mazo un vidējo uzņēmumu iespējami plašāku un atklātāku līdzdalību gan augšupējā, gan lejupējā tirgū, kā arī lietojumu un pakalpojumu nozarē.

Eiropas ražošanas nozaru konkurētspēja starptautiskā mērogā jāsekmē, radot piemērotus nosacījumus, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus ar galvenajiem konkurentiem kosmosa jomā. Lai Eiropas kosmosa nozarei radītu jaunas uzņēmējdarbības iespējas, referents stingri mudina Komisiju izmantot ekonomisko diplomātiju, lai īstenotu starptautisko sadarbību un visā pasaulē vairotu izpratni par kosmosu.

Šai nozarei vajadzētu būt konkurences iespējai tādu darbību īstenošanā, kuras iespējams veikt, nodrošinot sabiedrībai vienādu uzticamības un drošības līmeni, vienlaikus panākot lielāku ekonomisko efektivitāti. Vienmēr, kad tas notiek, nozarei jāspēj piedāvāt savas speciālās zināšanas godīgas konkurences apstākļos, nekropļojot tirgu, lai ietaupītu valsts resursus un izmantotu visefektīvāko risinājumu.

Turklāt Eiropas kosmosa programmai būtu jāveicina autonoma piekļuve kosmosam, apvienojot palaišanu, izstrādājot alternatīvas palaišanas tehnoloģijas un atbalstot zemes infrastruktūras.

Starptautiskajiem konkurentiem, valstīm, kuras spēj piekļūt kosmosam, proti, ASV, Krievijai un Ķīnai, ir izdevīgs stingri aizsargāts institucionālais vietējais tirgus ar augstākām institucionālām cenām un ilgtermiņa iepirkuma līgumiem.

Tāpēc starptautiskie konkurenti var piedāvāt palaišanas pakalpojumus par ievērojami lielāku konkurētspējīgu cenu nekā Eiropas rūpniecība. Drošības un ekonomikas apsvērumu dēļ būtu svarīgi izveidot vienlīdzīgus konkurences apstākļus, nodrošināt autonomu piekļuvi kosmosam un Eiropas ražošanas nozarēm nodrošināt iespēju konkurēt starptautiskā līmenī.

Kosmosa programmas mērķi tiks sasniegti, arī izmantojot sinerģijas ar citām Eiropas programmām un finanšu instrumentiem. Priekšlikums uzlabos kosmosa jomas jaunuzņēmumu piekļuvi riska finansējumam. Vienlaikus Komisija izpētīs iespēju izveidot īpašu kapitāla instrumentu, izmantojot programmu InvestEU. Jaunā kosmosa programma radīs inovāciju partnerības, lai izstrādātu un iegādātos novatoriskus produktus un pakalpojumus, atvieglotu piekļuvi testēšanas un apstrādes iekārtām, veicinātu sertificēšanu un standartizāciju. Programma veicinās saskaņotību un sinerģiju ar programmu "Apvārsnis Eiropa", nodrošinot sadarbību starp pētījumiem kosmosa jomā un inovācijas darbībām. Referents pauž nožēlu par to, ka programmā "Apvārsnis Eiropa" nav pieejams īpašs budžets kosmosa pētniecībai, lai ieguldītājiem sniegtu pārliecību un nodrošinātu Eiropas nozaru konkurētspēju un vadošo lomu šajā svarīgajā nozarē.

Programmas netraucētas darbības pamatā ir pareiza pārvaldība, uzdevumu un lomu sadale, kā arī attiecības starp galvenajiem dalībniekiem, proti, Eiropas Komisiju, pārdēvēto Eiropas Savienības kosmosa programmas aģentūru (Aģentūru) un Eiropas Kosmosa aģentūru (EKA). Pārvaldībā jāņem vērā arī dalībvalstu, to aģentūru un citu starptautisko Eiropas dalībnieku iesaistīšanās.

Eiropas Komisijai ir vispārēja atbildība par programmu, tās drošību, un tā koordinē Programmā iesaistīto organizāciju darbības.

Gadu gaitā Aģentūra ir paplašinājusi savas pilnvaras un ir gatava veikt vairāk uzdevumu. Ja Aģentūra atbildēs par drošības akreditāciju, iespējams, par kiberdrošību un pakalpojumu popularizēšanu un Programmas pakārtotajiem lietojumiem, Eiropas Komisijai būs jāiegulda līdzekļi tās paplašināšanā, palielinot amatpersonu skaitu un paplašinoties ģeogrāfiskā ziņā, iespējams, izveidojot jaunus vietējos birojus.

EKA loma ir būtiska, lai sniegtu ES tehnisko palīdzību un darbības atbalstu Kosmosa programmas labi identificēto komponentu īstenošanai, savā darbībā ievērojot procedūras un noteikumus, kas ir saderīgi ar Eiropas Savienības noteikumiem.


Budžeta komitejaS ATZINUMS (11.10.2018)

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Savienības kosmosa programmu un Eiropas Savienības kosmosa programmas aģentūru un atceļ Regulu (ES) Nr. 912/2010, (ES) Nr. 1285/2013, (ES) Nr. 377/2014 un Lēmumu 541/2014/ES

(COM(2018)0447 – C8-0258/2018 – 2018/0236(COD))

Atzinuma sagatavotājs: John Howarth

ĪSS PAMATOJUMS

Tiek lēsts, ka dažādu ar kosmosu saistītu nozaru Eiropas Savienībā pievienotā vērtība ir no 53 miljardiem EUR līdz 62 miljardiem EUR un tajās tiek nodarbināti 231 000 speciālistu. Eiropas Savienības kosmosa programmas mērķi ir stiprināt Savienības drošību un nodrošināt tehnoloģisko neatkarību, risināt dažas no aktuālākajām problēmām pasaulē, piemēram, cīnīties pret klimata pārmaiņām, stimulēt tehnoloģiskos jauninājumus un sniegt sociālekonomiskus ieguvumus Eiropas uzņēmumiem un tautām. Programma turpinās koncentrēties uz to, lai uzlabotu ES trīs pamatprojektus: Galileo (satelītu navigācija), Copernicus (Zemes novērošana) un EGNOS (“dzīvības glābšanas” navigācija), kā arī STT (kosmosa drošība) attīstība un Govsatcom iniciatīvas (drošu satelītsakaru) uzsākšana.

Komisijas priekšlikums paredz no DFS 2021.–2027. gadam finansēt Galileo/Egnos 8,6 miljardu EUR apmērā 2018. gada (salīdzināmās) cenās (9,7 miljardi EUR faktiskajās cenās) un Copernicus 5,1 miljardu EUR apmērā (5,8 miljardi EUR). STT un Govsatcom ir piešķirti 0,4 miljardi EUR (0,5 miljardi EUR). Kopumā kosmosa programma veido 1,25 % no 2021.–2027. gada DFS saistībām. Visi skaitļi ir uzskatāmi par orientējošiem līdz DFS procesa pabeigšanai, un šeit ir izteikti salīdzināmās cenās, lai varētu veikt tiešu salīdzinājumu ar iepriekšējo DFS periodu.

Eiropas Savienības kosmosa programma ļauj dalībvalstīm izmantot tehnoloģijas priekšrocības, pateicoties Programmai, kas ir pārāk liela, lai jebkura atsevišķa dalībvalsts varētu efektīvi konkurēt. To darot, kā arī sniedzot tiešu labumu nodarbinātībai un atbalstot konkurētspējīgu kosmosa nozari, kosmosa programmas tehnoloģijas, dati un pakalpojumi rada ievērojamu pievienoto vērtību Eiropas Savienības budžetam, tostarp, bet ne tikai, zivsaimniecības politikai, vides un klimata programmām, precīzajai lauksaimniecībai un transporta un satiksmes modelēšanai/pārvaldībai. ES būtu jācenšas izmantot no kosmosa programmas iegūto informāciju labākai turpmāko budžetu plānošanai un lēmumu pieņemšanai šajās un citās jomās.

Komisija ir informējusi par nodomu no pašreizējās Eiropas Globālās navigācijas satelītu sistēmu aģentūras izveidot Eiropas Savienības Kosmosa programmas aģentūru, kas nodrošinātu “vienotu un vienkāršotu pārvaldības sistēmu”, savukārt Eiropas Kosmosa aģentūra turpinās darboties kā galvenais partneris Programmas īstenošanā. Ir apsveicami, ka tiek plānots ar pārdēvētas aģentūras starpniecību vairāk pievērsties Programmas tirgvedībai, vadībai un pārvaldībai. Jaunas pārvaldības struktūras izveidei ir raksturīgs finanšu risks, un tādējādi Eiropas Savienības Kosmosa aģentūras pārvaldībā ir uzsvērta skaidras stratēģijas, funkciju sadalījuma, atbildības un uzraudzības nozīme, lai mazinātu budžeta risku.

Programma balstās uz tehnoloģijām un prasmēm, kas ir ļoti specializētas, dažkārt unikālas un kas izmanto jaunāko attīstību. Tādēļ Programmai būtu jādarbojas saskaņā ar DFS, kas ir pietiekami elastīga, lai pievērstos izmaksu atšķirībām un jaunākajai attīstībai, kā arī saskaņā ar reglamentējošiem noteikumiem, kas ir pietiekami elastīgi, lai kalpotu Savienības, Programmas un dalībvalstu interesēm.

GROZĪJUMI

Budžeta komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1

Regulas priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4)  Savienībai ir jānodrošina sev rīcības brīvība un autonomija piekļuvē kosmosam un spēja to droši izmantot. Tādēļ ir svarīgi, lai Savienība saglabātu neatkarīgu, uzticamu un rentablu piekļuvi kosmosam, jo īpaši attiecībā uz kritisko infrastruktūru un tehnoloģiju, sabiedrības drošību un Eiropas Savienības un tās dalībvalstu drošību. Tādēļ Komisijai vajadzētu būt iespējai koncentrēt palaišanas pakalpojumus Eiropas līmenī gan savām vajadzībām un pēc citu struktūrvienību, tostarp dalībvalstu, pieprasījuma saskaņā ar Līguma 189. panta 2. punkta noteikumiem. Izšķiroša nozīme ir arī tam, ka Savienībai joprojām ir modernas, efektīvas un elastīgas raķešu palaišanas infrastruktūras iekārtas. Papildus dalībvalstu un Eiropas Kosmosa aģentūras veiktajiem pasākumiem Komisijai būtu jāapsver veidi kā atbalstīt šādas iekārtas. Jo īpaši, ja ir jāsaglabā vai jāuzlabo zemes infrastruktūra kosmosam, kas vajadzīga, lai veiktu palaišanu saskaņā ar programmas vajadzībām, ar mērķi panākt labāku Programmas izmaksu efektivitāti vajadzētu būt iespējai saskaņā ar Programmu daļēji finansēt šādus pielāgojumus atbilstīgi Finanšu regulai un ja var konstatēt nepārprotamu ES pievienoto vērtību..

(4)  Savienībai ir jānodrošina sev rīcības brīvība un autonomija piekļuvē kosmosam un spēja to droši izmantot. Tādēļ ir svarīgi, lai Savienība saglabātu neatkarīgu, uzticamu un rentablu piekļuvi kosmosam, jo īpaši attiecībā uz kritisko infrastruktūru un tehnoloģiju, sabiedrības drošību un Eiropas Savienības un tās dalībvalstu drošību. Tādēļ Komisijai vajadzētu būt iespējai koncentrēt palaišanas pakalpojumus Eiropas līmenī gan savām vajadzībām un pēc citu struktūrvienību, tostarp dalībvalstu, pieprasījuma saskaņā ar Līguma 189. panta 2. punkta noteikumiem. Izšķiroša nozīme ir arī tam, ka Savienībai joprojām ir modernas, efektīvas un elastīgas raķešu palaišanas infrastruktūras iekārtas. Papildus dalībvalstu un Eiropas Kosmosa aģentūras veiktajiem pasākumiem Komisijai būtu jāapsver veidi kā atbalstīt šādas iekārtas. Jo īpaši, ja ir jāsaglabā vai jāuzlabo zemes infrastruktūra kosmosam, kas vajadzīga, lai veiktu palaišanu saskaņā ar Programmas vajadzībām, ar mērķi panākt labāku Programmas izmaksu efektivitāti vajadzētu būt iespējai saskaņā ar Programmu daļēji finansēt šādus pielāgojumus atbilstīgi Finanšu regulai un ja var konstatēt nepārprotamu ES pievienoto vērtību, balstoties uz elastīgu daudzgadu finanšu shēmu, kas spēj reaģēt uz mainīgajiem apstākļiem.

Grozījums Nr.    2

Regulas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13)  Atspoguļojot to, cik svarīgi ir risināt klimata pārmaiņu problemātiku, saskaņā ar ES apņemšanos īstenot Parīzes nolīgumu un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus šī Programma palīdzēs integrēt klimata pasākumus Savienības rīcībpolitikās un sasniegt kopējo mērķi, kurš paredz, ka 25 % no Savienības budžeta izdevumiem atvēlēt klimata jomā izvirzīto mērķu sasniegšanai. Programmas sagatavošanas un īstenošanas posmā tiks noteiktas attiecīgās darbības un pārskatītas saistībā ar attiecīgajiem novērtēšanas un pārskatīšanas procesiem.

(13)  Atspoguļojot to, cik svarīgi ir risināt klimata pārmaiņu problemātiku saskaņā ar ES apņemšanos kā līderei īstenot Parīzes nolīgumu un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus, šī Programma palīdzēs integrēt klimata pasākumus un strauji sasniegt kopējo mērķi, kurš paredz 30 % no Savienības budžeta izdevumiem atvēlēt klimata jomā izvirzīto mērķu sasniegšanai, kā arī integrēt ilgtspējīgas attīstības mērķus visās Savienības rīcībpolitikās. Programmas sagatavošanas un īstenošanas posmā tiks noteiktas attiecīgās darbības un pārskatītas saistībā ar attiecīgajiem novērtēšanas un pārskatīšanas procesiem.

Grozījums Nr.    3

Regulas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15)  Tā kā Programmu principā finansē Savienība, publiskā iepirkuma līgumos, kas noslēgti saskaņā ar šo programmu, būtu jāievēro Savienības noteikumi. Šajā sakarā Eiropas Savienībai būtu arī jāatbild par sasniedzamo mērķu noteikšanu attiecībā uz publisko iepirkumu.

(15)  Tā kā Programmu principā finansē Savienība, publiskā iepirkuma līgumos, ko slēdz saskaņā ar šo Programmu, būtu jāievēro Savienības noteikumi un pienācīgi jāņem vērā vides, sociālie un korporatīvās pārvaldības kritēriji. Šajā sakarā Eiropas Savienībai būtu arī jāatbild par sasniedzamo mērķu noteikšanu attiecībā uz publisko iepirkumu. Vispārējai Programmas īstenošanai, tostarp tās iepirkuma procedūrām, būtu jāatbilst pārredzamības, nediskriminācijas un vienlīdzīgas attieksmes principiem, jo īpaši attiecībā uz dzimumu līdztiesību.

Grozījums Nr.    4

Regulas priekšlikums

25. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(25)  Programmas laba publiska pārvaldība prasa stingru pienākumu un uzdevumu sadali starp dažādajām iesaistītajām struktūrām, lai novērstu dublēšanos un samazinātu izmaksu pārsniegšanu un kavēšanos.

(25)  Programmas laba publiska pārvaldība prasa stingru pienākumu un uzdevumu sadali starp dažādajām iesaistītajām struktūrām, jo īpaši starp Eiropas Savienības Kosmosa programmas aģentūru un Eiropas Kosmosa aģentūru, lai novērstu centienu nevajadzīgu dublēšanos un samazinātu izmaksu pārsniegšanu un kavēšanos. Komisijai vajadzētu koordinēt un uzraudzīt uzdevumus un saziņu, pamatojoties uz Lisabonas līguma1a ieviestajiem principiem un Pamatnolīgumu starp Eiropas Kopienu un Eiropas Kosmosa aģentūru1b.

 

__________________

 

1a Lisabonas līguma 189. panta 3. punkts

 

1b “Tā kā Puses atzīst, ka tām ir īpaši papildinošs un savstarpēji pastiprinošs potenciāls, un ir apņēmušās sadarboties efektīvi un savstarpēji izdevīgi un novērst jebkuru lieku pūliņu dublēšanos.”

Grozījums Nr.    5

Regulas priekšlikums

39. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(39)  Galileo mērķis ir izveidot un ekspluatēt pirmo satelītu navigācijas un pozicionēšanas infrastruktūru, kas īpaši izstrādāta civilām vajadzībām un ko var izmantot dažādi publiskie un privātie dalībnieki Eiropā un visā pasaulē. Galileo darbojas neatkarīgi no citām jau esošām vai nākotnē veidojamām sistēmām, tādējādi cita starpā sekmējot Savienības stratēģisko autonomiju. Sistēmas otrā paaudze būtu pakāpeniski jāizvērš līdz 2030. gadam, sākotnēji ar ierobežotu darbības spēju.

(39)  Galileo mērķis ir izveidot un ekspluatēt, balstoties uz Eiropas Kosmosa aģentūras sagatavošanas darbu, pirmo satelītu navigācijas un pozicionēšanas infrastruktūru, kas īpaši izstrādāta civilām vajadzībām un ko var izmantot dažādi publiskie un privātie dalībnieki Eiropā un visā pasaulē. Galileo darbojas neatkarīgi no citām jau esošām vai nākotnē veidojamām sistēmām, tādējādi cita starpā sekmējot Savienības stratēģisko autonomiju. Sistēmas otrā paaudze būtu pakāpeniski jāizvērš līdz 2030. gadam, sākotnēji ar ierobežotu darbības spēju.

Pamatojums

Galileo balstās uz Eiropas Kosmosa aģentūras sagatavošanas darbu, kas nav skaidri pamatots Komisijas priekšlikumā.

Grozījums Nr.    6

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 23.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(23a)  “kosmosa sektors” sastāv no:

 

“iepriekšējā posma sektora”, kas ietver darbības, kuru rezultātā iegūst darbojošos kosmosa sistēmu, un veic kosmosa izpēti;

 

“nākamā posma sektora”, kas ietver darbības attiecībā uz satelītdatu izmantošanu ar mērķi izstrādāt ar kosmosu saistītus produktus un pakalpojumus tiešajiem lietotājiem.

Pamatojums

Kosmosa sektors būtu jādefinē precīzāk un tajā jānošķir iepriekšējā posma sektors un nākamā posma sektors.

Grozījums Nr.    7

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Turklāt Programma ietver pasākumus, ar ko Programmai nodrošina efektīvu piekļuvi kosmosam un veicina inovatīvu kosmosa nozari.

Turklāt Programma ietver pasākumus, ar ko tai nodrošina efektīvu piekļuvi kosmosam un veicina inovatīvu un konkurētspējīgu kosmosa nozari.

Grozījums Nr.    8

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c)  stiprināt Savienības un tās dalībvalstu drošību, rīcības brīvību un stratēģisko autonomiju, jo īpaši attiecībā uz tehnoloģijām un uz pierādījumiem balstītu lēmumu pieņemšanu;

c)  stiprināt Savienības un tās dalībvalstu drošību, rīcības brīvību un stratēģisko autonomiju, jo īpaši attiecībā uz tehnoloģijām un efektīvu, uz pierādījumiem balstītu un līdzekļus taupošu lēmumu pieņemšanu;

Grozījums Nr.    9

Regulas priekšlikums

11. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Finansējums Programmas īstenošanai laikposmā no 2021. gada līdz 2027. gadam ir [16] miljardi EUR pašreizējās cenās.

1.  Programmas īstenošanai atvēlētais finansējums laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam ir 14 816 938 000  EUR 2018. gada cenās (16,7 miljardi EUR faktiskajās cenās).

Pirmajā daļā minētās summas indikatīvais sadalījums ir šāds:

Pirmajā daļā minētās summas indikatīvais sadalījums ir šāds:

a)  Galileo un EGNOS: [9,7miljardi EUR;

a)  Galileo un EGNOS: 8 606 245 580 EUR 2018. gada cenās (9,7 miljardi EUR faktiskajās cenās);

b)  Copernicus: [5,8miljardi EUR;

b)  Copernicus: 5 146 002 510 EUR 2018. gada cenās (5,8miljardi EUR faktiskajās cenās);

c)  SSA/GOVSATCOM: [0,5] miljardi EUR.

c)  SSA/GOVSATCOM: 1 064 689 910 EUR 2018. gada cenās (1,2 miljardi EUR faktiskajās cenās).

Pamatojums

Saskaņā ar Priekšsēdētāju konferences 2018. gada 13. septembra lēmumu, kompromisa grozījums atspoguļo DFS pēdējo sadalījumu pa programmām, kā paredzēts starpposma ziņojuma projektā par priekšlikumu Padomes regulai par daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam — Parlamenta nostāja attiecībā uz vienošanos.

Grozījums Nr.    10

Regulas priekšlikums

11. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Transversālas darbības, kā paredzēts 3. pantā, finansē no Programmas komponentiem.

2.  Transversālas darbības, kā paredzēts 3. un 6. pantā, finansē no Programmas komponentiem.

Pamatojums

Spēcīgas, konkurētspējīgas un inovatīvas kosmosa nozares attīstības atbalstam vajadzētu būt vienam no mērķiem.

Grozījums Nr.    11

Regulas priekšlikums

12. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Programmas komponentu radītos ieņēmumus iemaksā Savienības budžetā un izmanto, lai finansētu komponentu, kas radījis ieņēmumus.

1.  Programmas komponentu radītos ieņēmumus iemaksā Savienības budžetā un izmanto, lai finansētu jebkuru Programmas komponentu.

Grozījums Nr.    12

Regulas priekšlikums

31. pants – 2. punkts – 6. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

–  nosaka principus, kuri attiecas uz Eiropas Kosmosa aģentūrai maksājamo atlīdzību, kas ir samērīga ar veicamo uzdevumu sarežģītību, atbilst tirgus cenām un citu iesaistīto struktūru, tostarp Savienības, maksām un attiecīgā gadījumā var būt pamatota uz veikuma rādītājiem; minētās maksas nedrīkst segt vispārējās pieskaitāmās izmaksas, kas nav saistītas ar darbībām, kuras Eiropas Kosmosa aģentūrai uzticējusi Savienība.

–  nosaka principus, kuri attiecas uz Eiropas Kosmosa aģentūrai maksājamo atlīdzību, kas ir samērīga ar veicamo uzdevumu sarežģītību, atbilst citu iesaistīto struktūru, tostarp Savienības, maksām un attiecīgā gadījumā var būt pamatota uz veikuma rādītājiem; minētās maksas nedrīkst segt vispārējās pieskaitāmās izmaksas, kas nav saistītas ar darbībām, kuras Eiropas Kosmosa aģentūrai uzticējusi Savienība.

Pamatojums

Daudzu pakalpojumu gadījumā nekādu tirgus cenu nav.

Grozījums Nr.    13

Regulas priekšlikums

48. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Copernicus īsteno, balstoties uz iepriekšēju Savienības ieguldījumu, un attiecīgā gadījumā piesaistot valsts vai reģionālās dalībvalstu spējas un ņemot vērā salīdzināmu datu un informācijas komercpiegādātāju spējas un nepieciešamību veicināt konkurenci un tirgus attīstību.

1.  Copernicus īsteno, balstoties uz iepriekšēju Savienības ieguldījumu un Eiropas Kosmosa aģentūras finansējumu, un attiecīgā gadījumā piesaistot valsts vai reģionālās dalībvalstu spējas un ņemot vērā salīdzināmu datu un informācijas komercpiegādātāju spējas un nepieciešamību veicināt konkurenci un tirgus attīstību.

Pamatojums

Copernicus finansēšanu sadala starp Eiropas Savienību (70 %) un Eiropas Kosmosa aģentūru (30 %).

Grozījums Nr.    14

Regulas priekšlikums

73. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Administratīvajā padomē ir pa vienam pārstāvim no katras dalībvalsts un četri Komisijas pārstāvji, un tiem visiem ir balsstiesības. Administratīvajā padomē ir arī viens Eiropas Parlamenta norīkots pārstāvis bez balsstiesībām.

1.  Administratīvajā padomē ir pa vienam pārstāvim no katras dalībvalsts, četri Komisijas pārstāvji un viens Eiropas Parlamenta norīkots pārstāvis, visi ar balsstiesībām.

Grozījums Nr.    15

Regulas priekšlikums

101. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.a  Komisija katru gadu iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs Programmas īstenošanu. Ziņojumā cita starpā ietver informāciju par riska pārvaldību, kopējām izmaksām, gada darbības izmaksām, konkursu rezultātiem, ieņēmumiem, grafiku un Programmas un Aģentūras darbības rādītājiem.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Priekšlikums, ar ko izveido Savienības kosmosa programmu un Eiropas Savienības kosmosa programmas aģentūru

Atsauces

COM(2018)0447 – C8-0258/2018 – 2018/0236(COD)

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ITRE

14.6.2018

 

 

 

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

BUDG

14.6.2018

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

John Howarth

12.7.2018

Izskatīšana komitejā

13.9.2018

 

 

 

Pieņemšanas datums

9.10.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

30

1

2

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Nedzhmi Ali, Jean Arthuis, Richard Ashworth, Reimer Böge, Lefteris Christoforou, Gérard Deprez, Manuel dos Santos, José Manuel Fernandes, Eider Gardiazabal Rubial, Jens Geier, Ingeborg Gräßle, Iris Hoffmann, Monika Hohlmeier, John Howarth, Bernd Kölmel, Zbigniew Kuźmiuk, Vladimír Maňka, Siegfried Mureşan, Jan Olbrycht, Younous Omarjee, Răzvan Popa, Paul Rübig, Petri Sarvamaa, Jordi Solé, Patricija Šulin, Eleftherios Synadinos, Inese Vaidere, Monika Vana, Daniele Viotti, Tiemo Wölken

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Andrey Novakov

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Eleonora Evi, Auke Zijlstra

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

30

+

ALDE

Nedzhmi Ali, Jean Arthuis, Gérard Deprez

ECR

Bernd Kölmel, Zbigniew Kuźmiuk

NI

Eleftherios Synadinos

PPE

Richard Ashworth, Reimer Böge, Lefteris Christoforou, José Manuel Fernandes, Ingeborg Gräßle, Monika Hohlmeier, Siegfried Mureşan, Andrey Novakov, Jan Olbrycht, Paul Rübig, Petri Sarvamaa, Patricija Šulin, Inese Vaidere

S&D

Eider Gardiazabal Rubial, Jens Geier, Iris Hoffmann, John Howarth, Vladimír Maňka, Răzvan Popa, Manuel dos Santos, Daniele Viotti, Tiemo Wölken

VERTS/ALE

Jordi Solé, Monika Vana

1

-

ENF

Auke Zijlstra

2

0

EFDD

Eleonora Evi

GUE/NGL

Younous Omarjee

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejaS ATZINUMS (15.11.2018)

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Savienības kosmosa programmu un Eiropas Savienības kosmosa programmas aģentūru un atceļ Regulu (ES) Nr. 912/2010, (ES) Nr. 1285/2013, (ES) Nr. 377/2014 un Lēmumu 541/2014/ES

(COM(2018)0447 – C8-0258/2018 – 2018/0236(COD))

Atzinuma sagatavotāja: Adina-Ioana Vălean

GROZĪJUMI

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1

Regulas priekšlikums

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2)  Kosmosa nozares attīstība vēsturiski ir saistīta ar drošību. Daudzos gadījumos kosmosa nozarē izmantotās iekārtas, komponenti un instrumenti ir divējāda lietojuma preces. Tāpēc būtu jāizmanto iespējas, ko Savienības drošībai un tās dalībvalstīm sniedz kosmoss.

(2)  Kosmosa nozares attīstība vēsturiski ir saistīta ar drošību. Daudzos gadījumos kosmosa nozarē izmantotās iekārtas, komponenti un instrumenti ir divējāda lietojuma preces. Tāpēc būtu jāizmanto iespējas, ko Savienības drošībai un neatkarībai, un tās dalībvalstīm sniedz kosmoss.

Grozījums Nr.    2

Regulas priekšlikums

2.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(2a)  Kosmosa nozare mūsdienās ir izšķirīgi svarīga daudzām Savienības un dalībvalstu rīcībpolitikām tādās jomās kā vide, klimata pārmaiņas, lauksaimniecība un lauku attīstība, civilā aizsardzība un profilakse, drošums un drošība, kā arī digitālā ekonomika. Turklāt ir jāapzina un aktīvi jācenšas ieviest iespējamās lietotnes, tostarp kosmosa risinājumus klimata pārmaiņu mazināšanai.

Grozījums Nr.    3

Regulas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)  Kopš 1990-to gadu beigām Savienība ir izstrādājusi pati savas kosmosa iniciatīvas un programmas, proti, Eiropas Ģeostacionārās navigācijas pārklājuma dienestu (EGNOS), pēc tam Galileo un Copernicus, kuras atbilst Savienības pilsoņu vajadzībām un publisko politikas jomu prasībām. Būtu ne tikai jānodrošina šo iniciatīvu nepārtrauktība, bet arī jāuzlabo tās, lai tās saglabātu savu vadošo pozīciju saistībā ar jaunu tehnoloģiju attīstību un digitālo un informācijas un sakaru tehnoloģiju jomu pārmaiņām un atbilstu lietotāju jaunajām vajadzībām, un spētu īstenot tādas politiskās prioritātes kā klimata pārmaiņas, tostarp pārmaiņu Arktikā uzraudzība, drošība un aizsardzība.

(3)  Kopš 1990-to gadu beigām Savienība ir izstrādājusi pati savas kosmosa iniciatīvas un programmas, proti, Eiropas Ģeostacionārās navigācijas pārklājuma dienestu (EGNOS), pēc tam Galileo un Copernicus, kuras atbilst Savienības pilsoņu vajadzībām un publisko politikas jomu prasībām. Būtu ne tikai jānodrošina šo iniciatīvu nepārtrauktība, bet arī jāuzlabo tās, lai tās saglabātu savu vadošo pozīciju saistībā ar jaunu tehnoloģiju attīstību un digitālo un informācijas un sakaru tehnoloģiju jomu pārmaiņām un atbilstu lietotāju jaunajām vajadzībām, un spētu īstenot tādas politiskās prioritātes kā klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās tām, tostarp pārmaiņu Arktikā uzraudzība, drošība un aizsardzība.

Grozījums Nr.    4

Regulas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7)  Komisijai kopā ar dalībvalstīm un Augsto pārstāvi būtu jāveicina atbildīga rīcība kosmosā un atklātajā kosmosā un jāizpēta iespēja pievienoties attiecīgajām ANO konvencijām.

(7)  Komisijai kopā ar dalībvalstīm un Augsto pārstāvi būtu jāveicina atbildīga rīcība kosmosā un atklātajā kosmosā, jo īpaši ņemot vērā aizvien pieaugošo kosmosa atkritumu daudzumu, un jāizpēta iespēja pievienoties attiecīgajām ANO konvencijām.

Grozījums Nr.    5

Regulas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13)  Atspoguļojot to, cik svarīgi ir risināt klimata pārmaiņu problemātiku, saskaņā ar ES apņemšanos īstenot Parīzes nolīgumu un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus šī Programma palīdzēs integrēt klimata pasākumus Savienības rīcībpolitikās un sasniegt kopējo mērķi, kurš paredz, ka 25 % no Savienības budžeta izdevumiem atvēlēt klimata jomā izvirzīto mērķu sasniegšanai. Programmas sagatavošanas un īstenošanas posmā tiks noteiktas attiecīgās darbības un pārskatītas saistībā ar attiecīgajiem novērtēšanas un pārskatīšanas procesiem.

(13)  Atspoguļojot to, cik svarīgi ir risināt klimata pārmaiņu problemātiku saskaņā ar Savienības klimata politikas mērķiem un apņemšanos kā līderei īstenot Parīzes nolīgumu un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus, šī Programma palīdzēs integrēt klimata pasākumus un strauji sasniegt kopējo mērķi, kurš paredz 30 % no Savienības budžeta izdevumiem atvēlēt klimata jomā izvirzīto mērķu sasniegšanai, kā arī integrēt ilgtspējīgas attīstības mērķus visās Savienības rīcībpolitikās. Programmas sagatavošanas un īstenošanas posmā tiks noteiktas attiecīgās darbības un pārskatītas saistībā ar attiecīgajiem novērtēšanas un pārskatīšanas procesiem.

Grozījums Nr.    6

Regulas priekšlikums

47. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(47)  Copernicus būtu jānodrošina autonoma piekļuve zināšanām vides jomā un svarīgākajām Zemes novērošanas un ģeogrāfiskās informācijas pakalpojumu tehnoloģijām, tādējādi nodrošinot Savienībai neatkarību lēmumu pieņemšanā un darbībās tādās jomās kā vide, klimata pārmaiņas, civilā aizsardzība, drošība, tostarp arī digitālā ekonomika.

(47)  Copernicus būtu jānodrošina autonoma piekļuve zināšanām vides jomā un svarīgākajām Zemes novērošanas un ģeogrāfiskās informācijas pakalpojumu tehnoloģijām, tādējādi nodrošinot Savienībai neatkarību lēmumu pieņemšanā un darbībās tādās jomās kā vide, klimata pārmaiņas, bioloģiskā daudzveidība, zemes izmantošana, augsnes aizsardzība, okeānu veselība, civilā aizsardzība un profilakse, drošība, tostarp arī digitālā ekonomika.

Grozījums Nr.    7

Regulas priekšlikums

47.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(47a)  Ar klimata pārmaiņām saistīto Copernicus pakalpojumu lietotāju skaits turpina pieaugt un laikā no 2015. līdz 2016. gadam ir divkāršojies. Šiem pakalpojumiem ir jābūt pilnībā izmantojamiem, lai plašāk būtu pieejami dati saistībā ar klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās pasākumiem.

Grozījums Nr.    8

Regulas priekšlikums

62.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(62a)  Kosmosa kuģu un to sastāvdaļu transportēšana no zemes kosmosā ir saistīta ar ievērojamām darbības izmaksām un ietekmi uz vidi. Lai samazinātu ceļojumu kosmosā skaitu un līdz ar to siltumnīcefekta gāzu emisijas, kosmosa kuģi būtu jākonstruē tā, lai kosmosā tos varētu izmantot atkārtoti. Turklāt par ilgtermiņa mērķi būtu jānosaka ilgtspējīga enerģijas ražošana kosmosā, izmantojot kosmosā pieejamos resursus, piemēram, ieviešot ūdeņraža ražošanu, kas ļautu darbināt kosmosa kuģus.

Grozījums Nr.    9

Regulas priekšlikums

64. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(64)  SST pakalpojumu piegāde būtu jābalsta uz Savienības un dalībvalstu sadarbību, un tai būtu jāizmanto valstu, tostarp Eiropas Kosmosa aģentūras vai Savienības, izstrādātās esošās un turpmākās zināšanas un resursi. Būtu jānodrošina iespēja sniegt finansiālu atbalstu jaunu SST sensoru izveidei. Apzinoties SST sensitīvo raksturu, kontrolei pār valstu sensoriem un to ekspluatāciju, apkopi un atjaunošanu un datu apstrādi, kuras rezultātā tiek sniegti SST pakalpojumi, būtu jāpaliek iesaistīto dalībvalstu pārziņā.

(64)  SST pakalpojumu piegāde būtu jābalsta uz Savienības un dalībvalstu sadarbību, un tai būtu jāizmanto valstu un EKA, tostarp Eiropas Kosmosa aģentūras vai Savienības, izstrādātās esošās un turpmākās zināšanas un resursi. Būtu jānodrošina iespēja sniegt finansiālu atbalstu jaunu SST sensoru izveidei. Apzinoties SST sensitīvo raksturu, kontrolei pār valstu un EKA sensoriem un to ekspluatāciju, apkopi un atjaunošanu un datu apstrādi, kuras rezultātā tiek sniegti SST pakalpojumi, būtu jāpaliek dalībvalstu pārziņā.

Grozījums Nr.    10

Regulas priekšlikums

67. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(67)  Lai kosmosā veiktām darbībām nodrošinātu drošumu, drošību un ilgtspēju, SST turklāt būtu jāpapildina tādi esošie riska mazināšanas pasākumi kā ANO Kosmosa mierīgas izmantošanas jautājumu komitejas pamatnostādnes kosmisko atkritumu mazināšanai (COPUOS) un pamatnostādnes par kosmosā veiktu darbību ilgtermiņa ilgtspējību. Lai mazinātu sadursmju risku, SST būtu arī jācenšas panākt sinerģiju ar iniciatīvām attiecībā uz aktīviem kosmosa atkritumu savākšanas un pasivēšanas pasākumiem. SST būtu jāpalīdz nodrošināt miermīlīgu kosmosa izmantošanu un izpēti. Kosmosa darbību pieaugums var ietekmēt starptautiskās iniciatīvas kosmosa satiksmes pārvaldības jomā. Savienībai būtu jāuzrauga minētās norises un varētu ņemt tās vērā saistībā ar pašreizējās daudzgadu finanšu shēmas termiņa vidusposma pārskatīšanu.

(67)  Lai kosmosā veiktām darbībām nodrošinātu drošumu, drošību un ilgtspēju, SST turklāt būtu jāpapildina tādi esošie riska mazināšanas pasākumi kā ANO Kosmosa mierīgas izmantošanas jautājumu komitejas pamatnostādnes kosmisko atkritumu mazināšanai (COPUOS) un pamatnostādnes par kosmosā veiktu darbību ilgtermiņa ilgtspējību. Lai mazinātu sadursmju risku, SST būtu arī jācenšas panākt sinerģiju ar iniciatīvām attiecībā uz aktīviem kosmosa atkritumu savākšanas un pasivēšanas pasākumiem, piemēram, izstrādājot rezultatīvas savākšanas tehnoloģijas. SST būtu jāpalīdz nodrošināt miermīlīgu kosmosa izmantošanu un izpēti. Kosmosa darbību pieaugums var radīt sekas starptautiskās iniciatīvas kosmosa satiksmes pārvaldības jomā. Savienībai būtu jāuzrauga minētās norises un varētu ņemt tās vērā saistībā ar pašreizējās daudzgadu finanšu shēmas termiņa vidusposma pārskatīšanu.

Grozījums Nr.    11

Regulas priekšlikums

70. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(70)  Ekstremāli kosmiskie laikapstākļi var apdraudēt iedzīvotāju drošību un traucēt kosmosa un zemes infrastruktūru darbību. Tāpēc programmas ietvaros būtu jāizveido funkcija, kuras mērķis ir novērtēt kosmisko laikapstākļu risku un attiecīgās lietotāju vajadzības, palielinot informētību par kosmiskajiem laikapstākļiem, nodrošinot uz lietotāju orientētu kosmisko laikapstākļu pakalpojumu piegādi un uzlabojot dalībvalstu spējas izstrādāt kosmisko laikapstākļu dienestu. Komisijai būtu jānosaka prioritātes nozarēs, kurām tiks sniegti kosmisko laikapstākļu darbības pakalpojumi, ņemot vērā lietotāju vajadzības, riskus un tehnoloģisko gatavību. Ilgtermiņā var pievērsties vajadzībām citās nozarēs. Pakalpojumu sniegšanai Savienības līmenī saskaņā ar lietotāju vajadzībām būs vajadzīga mērķtiecīgas, saskaņotas un nepārtrauktas pētniecības un izstrādes darbības kosmisko laikapstākļu pakalpojumu attīstības atbalstam. Kosmisko laikapstākļu piegādes pakalpojumiem, būtu jābalstās uz valstu un Savienības esošo jaudu un jānodrošina plaša dalībvalstu līdzdalība un privātā sektora iesaistīšana.

(70)  Ekstremāli kosmiskie laikapstākļi var apdraudēt iedzīvotāju drošību un traucēt kosmosa un zemes infrastruktūru darbību. Tāpēc programmas ietvaros būtu jāizveido funkcija, kuras mērķis ir novērtēt kosmisko laikapstākļu risku un attiecīgās lietotāju vajadzības, palielinot informētību par kosmiskajiem laikapstākļiem, nodrošinot uz lietotāju orientētu kosmisko laikapstākļu pakalpojumu piegādi un uzlabojot dalībvalstu spējas izstrādāt kosmisko laikapstākļu dienestu. Komisijai būtu jānosaka prioritātes nozarēs, kurām tiks sniegti kosmisko laikapstākļu darbības pakalpojumi, ņemot vērā lietotāju vajadzības, riskus un tehnoloģisko gatavību. Ilgtermiņā var pievērsties vajadzībām citās nozarēs. Pakalpojumu sniegšanai Savienības līmenī saskaņā ar lietotāju vajadzībām būs vajadzīga mērķtiecīgas, saskaņotas un nepārtrauktas pētniecības un izstrādes darbības kosmisko laikapstākļu pakalpojumu attīstības atbalstam. Kosmisko laikapstākļu piegādes pakalpojumiem, būtu jābalstās uz valstu, EKA un Savienības esošo jaudu un jānodrošina plaša dalībvalstu līdzdalība un privātā sektora iesaistīšana.

Grozījums Nr.    12

Regulas priekšlikums

71. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(71)  Komisijas Baltajā grāmatā par Eiropas nākotni25, Romas 27 ES dalībvalstu valstu un valdību vadītāju deklarācijā26, un vairākās Eiropas Parlamenta rezolūcijās ir atgādināts, ka ES ir būtiska loma, lai nodrošinātu drošu un noturīgu Eiropu, kas spēj risināt tādas problēmas kā reģionālie konflikti, terorisms, kiberdraudi, un pieaugošais migrācijas spiediens. Droša un garantēta piekļuve satelītsakariem ir neaizstājams instruments dalībnieku drošībai, un šā svarīgā drošības resursa apvienošana un koplietošana Savienības līmenī nostiprina Savienību, kas aizsargā savus pilsoņus.

(71)  Komisijas Baltajā grāmatā par Eiropas nākotni, Romas 27 ES dalībvalstu valstu un valdību vadītāju deklarācijā, un vairākās Eiropas Parlamenta rezolūcijās ir atgādināts, ka Savienībai ir būtiska loma, lai nodrošinātu drošu un noturīgu Eiropu, kas spēj palīdzēt risināt tādas problēmas kā klimata pārmaiņas, reģionālie konflikti, terorisms, kiberdraudi, un pieaugošais migrācijas spiediens. Droša un garantēta piekļuve satelītsakariem ir neaizstājams instruments dalībnieku drošībai, un šā svarīgā drošības resursa apvienošana un koplietošana Savienības līmenī nostiprina Savienību, kas aizsargā savus pilsoņus.

_________________

_________________

25 https://ec.europa.eu/commission/sites/beta-political/files/white_paper_on_the_future_of_europe_en.pdf

25 https://ec.europa.eu/commission/sites/beta-political/files/white_paper_on_the_future_of_europe_en.pdf

26 http://www.consilium.europa.eu/uedocs/cms_data/docs/pressdata/en/intm/146072.pdf

26 http://www.consilium.europa.eu/uedocs/cms_data/docs/pressdata/en/intm/146072.pdf

Grozījums Nr.    13

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2)  “kosmisko laikapstākļu notikumi” ir dabiskas izcelsmes pārmaiņas kosmosa vidē starp Sauli un Zemi, tostarp Saules uzliesmojumi, Saules lādēto daļiņu plūsma, Saules vējš un koronālās masas izvirdumi, kas var izraisīt Saules vētras (ģeomagnētiskās vētras, Saules radiācijas vētras un jonosfēras traucējumi), kuras var ietekmēt Zemi;

(2)  “kosmisko laikapstākļu notikumi” ir dabiskas izcelsmes pārmaiņas kosmosa vidē starp Sauli un Zemi, tostarp Saules uzliesmojumi, Saules lādēto daļiņu plūsma, Saules vējš un koronālās masas izvirdumi, kas var izraisīt Saules vētras (ģeomagnētiskās vētras, Saules radiācijas vētras un jonosfēras traucējumi), kuras var ietekmēt Zemi vai kosmosā esošo infrastruktūru;

Grozījums Nr.    14

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 8.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(8a)  “iespējamie kandidāti” ir valstis vai tiesību subjekti, kuriem ir skaidras izredzes nākotnē pievienoties Savienībai, bet kuriem vēl nav piešķirts kandidātvalsts statuss;

Grozījums Nr.    15

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Turklāt Programma ietver pasākumus, ar ko Programmai nodrošina efektīvu piekļuvi kosmosam un veicina inovatīvu kosmosa nozari.

Turklāt Programma ietver pasākumus, ar ko Programmai nodrošina efektīvu piekļuvi kosmosam un veicina inovatīvu un konkurētspējīgu kosmosa nozari.

Grozījums Nr.    16

Regulas priekšlikums

4. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  Copernicus: ilgtermiņā sniegt precīzus un uzticamus Zemes novērošanas datus un informāciju, atbalstīt Savienības un tās dalībvalstu rīcībpolitikas īstenošanu un uzraudzību tādās jomās kā vide, klimata pārmaiņas, lauksaimniecība un lauku attīstība, civilā aizsardzība, drošums un drošība, kā arī digitālā ekonomika;

(b)  Copernicus: ilgtermiņā sniegt precīzus, uzticamus un lietotājam draudzīgus Zemes novērošanas datus un informāciju, atbalstīt Savienības un tās dalībvalstu rīcībpolitikas īstenošanu un uzraudzību tādās jomās kā vide, klimata pārmaiņas, lauksaimniecība un lauku attīstība, humānā palīdzība, civilā aizsardzība, drošums un drošība, kā arī digitālā ekonomika;

Grozījums Nr.    17

Regulas priekšlikums

4. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  kosmosa situācijas apzināšanās (“SSA”) mērķi: uzlabot SST spējas novērot, uzraudzīt un identificēt kosmiskos objektus, novērot kosmiskos laikapstākļus un kartēt un tīklot dalībvalstu jaudas NEO jomā;

(c)  kosmosa situācijas apzināšanās (“SSA”) mērķi: uzlabot SST spējas novērot, uzraudzīt un identificēt kosmiskos objektus, novērot kosmiskos laikapstākļus, kartēt un tīklot dalībvalstu jaudas NEO jomā un rast risinājumus Eiropas Zemes orbītas tīrīšanas operācijām;

Grozījums Nr.    18

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  izstrādes pasākumus, kas saistīti ar autonomu, uzticamu un rentablu piekļuvi kosmosam;

(b)  izstrādes pasākumus, kas saistīti ar autonomu, uzticamu un rentablu piekļuvi kosmosam, tostarp alternatīvu enerģijas ražošanu, izmantojot kosmosā pieejamos resursus, jaunām palaišanas tehnoloģijām un inovatīvām sistēmām vai pakalpojumiem, ņemot vērā Savienības un tās dalībvalstu būtiskas drošības intereses, kā minēts 25. pantā;

Grozījums Nr.    19

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(e)  izglītības un apmācības darbības;

(e)  izglītības un apmācības darbības, piemēram, nodrošinot stažēšanās iespējas studentiem, personām, kuras nesen beigušas augstskolu, un jauniem speciālistiem un uzņēmējiem;

Grozījums Nr.    20

Regulas priekšlikums

27. pants – 1. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d)  tas, ka sistemātiski tiek ņemtas vērā Programmas komponentu sniegto pakalpojumu izmantotāju vajadzības, kā arī ar šiem pakalpojumiem saistītā zinātnes un tehnoloģiju attīstība;

(d)  tas, ka sistemātiski tiek ņemtas vērā Programmas komponentu sniegto pakalpojumu izmantotāju vajadzības, ņemot vērā 48. panta 1. punktā minēto Copernicus lietotāju forumu, kā arī ar šiem pakalpojumiem saistītā zinātnes un tehnoloģiju attīstība;

Grozījums Nr.    21

Regulas priekšlikums

48. pants – 1. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Copernicus koordinēšanas un pārvaldības vajadzībām Komisijai palīdz Copernicus komiteja, kas sastāv no dalībvalstu pārstāvjiem un Copernicus lietotāju foruma. Copernicus lietotāju forums ir Copernicus komitejas darba grupa, kurā darbojas dalībvalstu lietotāju kopas. Copernicus lietotāju forumam ir būtiska loma ar Copernicus izstrādi saistītā ieguldījuma apkopošanā un nodošanā lietotājiem.

Grozījums Nr.    22

Regulas priekšlikums

50. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

50. pants

50. pants

Copernicus pakalpojumi

Copernicus pakalpojumi

Copernicus ietver darbības šādu pakalpojumu atbalstam:

Copernicus ietver darbības šādu pakalpojumu atbalstam:

(a)  vides monitoringa, ziņošanas un atbilstības nodrošināšanas pakalpojumi, kas aptver:

(a)  vides monitoringa, ziņošanas un atbilstības nodrošināšanas pakalpojumi, kas aptver:

–  atmosfēras monitoringu nolūkā sniegt informāciju par gaisa kvalitāti un atmosfēras ķīmisko sastāvu;

–  atmosfēras monitoringu nolūkā sniegt informāciju par gaisa kvalitāti un atmosfēras ķīmisko sastāvu;

–  jūras vides monitoringu nolūkā sniegt informāciju par jūras un piekrastes ekosistēmu un to resursu stāvokli un dinamiku;

–  jūras vides monitoringu, īpašu uzmanību pievēršot plastmasas un mikroplastmasas piesārņojuma kartēšanai, nolūkā sniegt informāciju par jūras un piekrastes ekosistēmu un to resursu stāvokli un dinamiku;

–  zemes un lauksaimniecības monitoringu nolūkā sniegt informāciju par zemes segumu, zemes izmantojumu un zemes izmantojuma izmaiņām, pilsētu teritorijām, iekšzemes ūdeņu daudzumu un kvalitāti, mežiem, lauksaimniecību un citiem dabas resursiem, bioloģisko daudzveidību un kriosfēru;

–  zemes un lauksaimniecības monitoringu nolūkā sniegt informāciju par zemes segumu, zemes izmantojumu un zemes izmantojuma izmaiņām, augsnes kvalitāti, pārtuksnešošanos, pilsētu teritorijām, iekšzemes ūdeņu daudzumu un kvalitāti, mežiem un atmežošanu, lauksaimniecību un citiem dabas resursiem, bioloģisko daudzveidību un kriosfēru;

–  klimata pārmaiņu monitoringu nolūkā sniegt informāciju par antropogēnām CO2 emisijām un citu siltumnīcefekta gāzu emisijām, būtiskiem klimata mainīgajiem lielumiem, klimata reanalīzēm, sezonālajām prognozēm, klimata pārmaiņu prognozēm un attiecināšanu, kā arī rādītājiem attiecīgā laika un telpas izteiksmē;

–  klimata pārmaiņu monitoringu nolūkā sniegt informāciju par antropogēnām CO2 emisijām un citu siltumnīcefekta gāzu emisijām, būtiskiem klimata mainīgajiem lielumiem, klimata reanalīzēm, sezonālajām prognozēm, klimata pārmaiņu prognozēm un attiecināšanu, kā arī rādītājiem attiecīgā laika un telpas izteiksmē;

 

  UNESCO dabas un kultūras mantojuma vietu monitoringu;

(b)  ārkārtas situāciju pārvaldības pakalpojums, kura mērķis ir sniegt informāciju tādu Savienībā izveidotu publiskā sektora iestāžu atbalstam, kuras ir atbildīgas par civilo aizsardzību, atbalstot civilās aizsardzības un ārkārtas reaģēšanas operācijas (uzlabojot agrīnās brīdināšanas darbības un spēju reaģēt krīzes situācijās) un novēršanas un sagatavotības darbības (riska un seku novēršanas analīze) saistībā ar dažāda veida katastrofām;

(b)  ārkārtas situāciju pārvaldības pakalpojums, kura mērķis ir sniegt informāciju Ārkārtas reaģēšanas koordinācijas centra un tādu Savienībā izveidotu publiskā sektora iestāžu atbalstam, kuras ir atbildīgas par civilo aizsardzību, atbalstot Eiropas un dalībvalstu civilās aizsardzības un ārkārtas reaģēšanas operācijas (uzlabojot agrīnās brīdināšanas darbības un spēju reaģēt krīzes situācijās) un novēršanas un sagatavotības darbības (riska un seku novēršanas analīze) saistībā ar visu iespējamo veidu katastrofām;

(c)  drošības pakalpojums, kura mērķis ir atbalstīt Savienības ārējo robežu uzraudzību, jūras uzraudzību, kā arī Savienības ārējo darbību, reaģējot uz drošības problēmām, ar kurām saskaras Savienība, un kopējās ārpolitikas un drošības politikas mērķus un pasākumus.

(c)  drošības pakalpojums, kura mērķis ir atbalstīt Savienības ārējo robežu uzraudzību, jūras uzraudzību, kā arī Savienības ārējo darbību, reaģējot uz drošības problēmām, ar kurām saskaras Savienība, un kopējās ārpolitikas un drošības politikas mērķus un pasākumus.

Grozījums Nr.    23

Regulas priekšlikums

77. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  līdz katra gada 15. novembrim un pēc Komisijas atzinuma saņemšanas pieņem Aģentūras darba programmu nākamajam gadam, vispirms tajā bez izmaiņām iekļāvusi iedaļu, kuru izstrādājusi Drošības akreditācijas padome saskaņā ar 80. panta b) punktu;

(a)  līdz katra gada 15. novembrim, pēc Komisijas atzinuma saņemšanas un apspriešanās ar Eiropas Parlamentu par attiecīgo darba programmu pieņem Aģentūras darba programmu nākamajam gadam, vispirms tajā bez izmaiņām iekļāvusi iedaļu, kuru izstrādājusi Drošības akreditācijas padome saskaņā ar 80. panta b) punktu;

Grozījums Nr.    24

Regulas priekšlikums

99. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Administratīvās padomes un Drošības akreditācijas padomes locekļi, izpilddirektors, valstu norīkotie eksperti un novērotāji iesniedz saistību deklarāciju un interešu deklarāciju, kurā ir norādīts, vai pastāv vai arī nepastāv kādas tiešas vai netiešas intereses, kuras varētu uzskatīt par tādām, kas ietekmē viņu neatkarību. Minētās deklarācijas ir precīzas un pilnīgas. Tās iesniedz rakstiski, attiecīgajām personām sākot pildīt amata pienākumus, un tās ik gadu atjaunina. Vajadzības gadījumā tās atjaunina, jo īpaši, ja attiecīgi ir mainījusies attiecīgo personu personīgā situācija.

1.  Administratīvās padomes un Drošības akreditācijas padomes locekļi, izpilddirektors, valstu norīkotie eksperti un novērotāji iesniedz saistību deklarāciju un interešu deklarāciju, kurā ir norādīts, vai pastāv vai arī nepastāv kādas tiešas vai netiešas intereses, kuras varētu uzskatīt par tādām, kas ietekmē viņu neatkarību. Minētās deklarācijas ir precīzas un pilnīgas. Tās iesniedz rakstiski, attiecīgajām personām sākot pildīt amata pienākumus, un tās ik gadu atjaunina. Vajadzības gadījumā tās atjaunina, jo īpaši, ja attiecīgi ir mainījusies attiecīgo personu personīgā situācija. Gan saistību deklarācija, gan interešu deklarācija ir publiskota un viegli pieejama tiešsaistē.

Pamatojums

Lielāka pārredzamība uzlabos sabiedrības uzticību šim darbam.

Grozījums Nr.    25

Regulas priekšlikums

99. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Pirms katras sanāksmes, kurā viņi paredz piedalīties, Administratīvās padomes un Drošības akreditācijas padomes locekļi, izpilddirektors, valstu norīkotie eksperti, novērotāji un ārējie eksperti, kas piedalās ad hoc darba grupās, precīzi un pilnīgi deklarē, vai pastāv vai arī nepastāv kādas intereses, kuras varētu uzskatīt par tādām, kas ietekmē viņu neatkarību attiecībā uz jebkuriem darba kārtības punktiem, un atturas no dalības diskusijās un balsojumā par šādiem punktiem.

2.  Pirms katras sanāksmes, kurā viņi paredz piedalīties, Administratīvās padomes un Drošības akreditācijas padomes locekļi, izpilddirektors, valstu norīkotie eksperti, novērotāji un ārējie eksperti, kas piedalās ad hoc darba grupās, precīzi un pilnīgi deklarē, vai pastāv vai arī nepastāv kādas intereses, kuras varētu uzskatīt par tādām, kas ietekmē viņu neatkarību attiecībā uz jebkuriem darba kārtības punktiem, un atturas no dalības diskusijās un balsojumā par šādiem punktiem. Ar darba kārtības punktiem saistītās interešu deklarācijas ir publiskotas un viegli pieejamas tiešsaistē.

Pamatojums

Lielāka pārredzamība uzlabos sabiedrības uzticību šim darbam.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Priekšlikums, ar ko izveido Savienības kosmosa programmu un Eiropas Savienības kosmosa programmas aģentūru

Atsauces

COM(2018)0447 – C8-0258/2018 – 2018/0236(COD)

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ITRE

14.6.2018

 

 

 

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ENVI

14.6.2018

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Adina-Ioana Vălean

21.6.2018

Pieņemšanas datums

12.11.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

48

0

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Margrete Auken, Ivo Belet, Biljana Borzan, Lynn Boylan, Paul Brannen, Soledad Cabezón Ruiz, Nessa Childers, Birgit Collin-Langen, Miriam Dalli, Seb Dance, Angélique Delahaye, Mark Demesmaeker, Stefan Eck, Bas Eickhout, Francesc Gambús, Gerben-Jan Gerbrandy, Arne Gericke, Jens Gieseke, Julie Girling, Françoise Grossetête, Andrzej Grzyb, Jytte Guteland, György Hölvényi, Jean-François Jalkh, Benedek Jávor, Karin Kadenbach, Urszula Krupa, Jo Leinen, Peter Liese, Jiří Maštálka, Susanne Melior, Miroslav Mikolášik, Rory Palmer, Bolesław G. Piecha, Annie Schreijer-Pierik, Davor Škrlec, Nils Torvalds, Adina-Ioana Vălean, Jadwiga Wiśniewska, Damiano Zoffoli

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Cristian-Silviu Buşoi, Fredrick Federley, Giorgos Grammatikakis, Christophe Hansen, Tilly Metz, Carolina Punset

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Paul Rübig, Tomáš Zdechovský

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

48

+

ALDE

Fredrick Federley, Gerben-Jan Gerbrandy, Carolina Punset, Nils Torvalds

ECR

Mark Demesmaeker, Arne Gericke, Urszula Krupa, Bolesław G. Piecha, Jadwiga Wiśniewska

ENF

Jean-François Jalkh

GUE/NGL

Lynn Boylan, Stefan Eck, Jiří Maštálka

PPE

Ivo Belet, Cristian-Silviu Buşoi, Birgit Collin-Langen, Angélique Delahaye, Francesc Gambús, Jens Gieseke, Julie Girling, Françoise Grossetête, Andrzej Grzyb, Christophe Hansen, György Hölvényi, Peter Liese, Miroslav Mikolášik, Paul Rübig, Annie Schreijer-Pierik, Adina-Ioana Vălean, Tomáš Zdechovský

S&D

Biljana Borzan, Paul Brannen, Soledad Cabezón Ruiz, Nessa Childers, Miriam Dalli, Seb Dance, Giorgos Grammatikakis, Jytte Guteland, Karin Kadenbach, Jo Leinen, Susanne Melior, Rory Palmer, Damiano Zoffoli

VERTS/ALE

Margrete Auken, Bas Eickhout, Benedek Jávor, Tilly Metz, Davor Škrlec

0

-

 

 

0

0

 

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


Transporta un tūrisma komitejaS ATZINUMS (11.10.2018)

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Savienības kosmosa programmu un Eiropas Savienības kosmosa programmas aģentūru un atceļ Regulu (ES) Nr. 912/2010, (ES) Nr. 1285/2013, (ES) Nr. 377/2014 un Lēmumu 541/2014/ES

(COM(2018)0447 – C8-0258/2018 – 2018/0236(COD))

Atzinuma sagatavotājs: Massimiliano Salini

ĪSS PAMATOJUMS

Ar kosmosu saistītie pakalpojumi un lietojumi veido Eiropas pilsoņu pašreizējo un turpmāko labklājību, drošību un drošumu, kā arī ES rūpniecības bāzes konkurētspēju. Tāpēc ir ļoti svarīgi veicināt kosmosa ekonomiku, lai visas dalībvalstis, to iedzīvotāji un nozares varētu pilnībā izmantot šīs Kosmosa programmas sniegtās priekšrocības.

Moderna, drošāka, konkurētspējīga, efektīva, ilgtspējīga transporta nozare ir cieši saistīta ar kosmosa pakalpojumiem. Navigācijas sistēma un Zemes novērošana uzlabo transporta pakalpojumu rādītājus, satiksmes vadību un integrēto transportu. Tajā pašā laikā tās var stimulēt daudzus jaunus lietojumus un inovatīvas uzņēmējdarbības iespējas transporta nozarē.

Jau tagad daudzās Eiropas politikas jomās ir paredzēta kosmosa un transporta integrācija, piemēram, tādās sistēmās kā e-zvans, Eiropas Dzelzceļa satiksmes vadības sistēma (ERTMS), SafeSeaNet utt., un turpmāk radīsies vēl citi uzdevumi, piemēram, saistībā ar bezpilota transportlīdzekļiem un autonomu braukšanu.

Stabils savienojums starp kosmosa un transporta tehnoloģijām radīs daudz priekšrocību globālā un Eiropas līmenī, piemēram, efektīvāka satiksmes pārvaldība samazinās emisijas un risinās klimata pārmaiņu problēmu, plašāka dronu izmantošana uzlabos piegādes un pasta pakalpojumus, labāka lidojumu uzraudzība samazinās atcelto lidojumu skaitu un trokšņa līmeni.

Eiropas Komisijas priekšlikums vienā programmā apvieno Galileo, EGNOS un Copernicus programmas un pievieno divas jaunas iniciatīvas, kas ir SSA un GOVSATCOM. Kā ierosināts Kosmosa politikā Eiropai, pilnībā integrēta Kosmosa programma izmantos sinerģiju starp komponentiem, palielinot efektivitāti un rentabilitāti. Vienota un saskaņota sistēma nākotnē veicinās investīcijas, palielinās tās pamanāmību un piedāvās lielāku elastību.

Eiropas Komisijai ir ļoti vērienīgi plāni attiecībā uz daudzgadu finanšu shēmas (DFS) 2021.–2027. gadam pieņemšanu. Austrijas prezidentūra pieņēma izaicinājumu un nosprauda īsu termiņu. Eiropas Parlaments vēlas saglabāt šādu tempu.

Ņemot vērā šo stingri nosprausto un īso termiņu, atzinumā galvenā uzmanība pievērsta konkrētiem priekšlikuma aspektiem, saiknei starp kosmosa tehnoloģijām un transporta nozari, budžetam ar atsauci uz SSA, GOVSATCOM un transversālām darbībām, pārvaldībai, drošībai, kiberdrošībai un drošumam, kosmosa diplomātijai un piekļuvei kosmosam.

Kosmosa nozarei ir stratēģiska nozīme, padarot sauszemes, jūras, gaisa un kosmosa transportu viedāku, efektīvāku, drošāku, stabilāku, ilgtspējīgāku un integrētāku. Tajā pašā laikā augošā un inovatīvā transporta nozare palielinās pieprasījumu pēc kvalitatīviem un moderniem kosmosa pakalpojumiem.

Attiecībā uz pārvaldību jaunajai Eiropas Savienības Kosmosa programmas aģentūrai būtu jānodrošina GALILEO ieviešana tirgū, stimulējot tādu pilnīgi savietojamu un sadarbspējīgu Eiropas ierīču izstrādi kā mikroshēmas un uztvērēji, kas pilnībā darbotos visiem transporta veidiem.

Eiropas Savienība un dalībvalstis investē daudzās kritiskās infrastruktūrās, starp kurām ir daudzas stratēģiskas transporta infrastruktūras, kas ir jāaizsargā. Pieaugošais konstelāciju, satelītu un kosmisko atkritumu daudzums orbītā piedalās tādas “satiksmes” situācijas veidošanā, kas rada sadursmes risku un apdraud darbību drošumu. Turklāt dažādi neparedzēti notikumi, “kosmiskie laikapstākļi” var apdraudēt iedzīvotāju drošumu un traucēt kosmosa un zemes infrastruktūru darbībai.

Droša un garantēta piekļuve satelītsakariem ir neaizstājams rīks drošības jomas dalībniekiem. GOVSATCOM komponenti ir ļoti svarīgi transporta nozarei, jo īpaši Arktikas jūras transportam, gaisa satiksmes pārvaldībai un bezpilota lidaparātu kontrolei un vadībai.

Atzinumā ir uzsvērta kiberdrošības un drošuma nozīme. Eiropas kosmosa infrastruktūru kiberdrošība gan uz zemes, gan kosmosā ir būtiska, lai nodrošinātu sistēmu darbību nepārtrauktību, to spēju bez pārtraukuma veikt uzdevumus un sniegt nepieciešamos pakalpojumus. Kosmosa politika var palīdzēt uzlabot jūras transporta, autotransporta un gaisa transporta, operatoru un pasažieru drošumu.

Kosmosa programmai būtu jānodrošina neatkarīga un konkurētspējīga pieeja kosmosam un jāveicina sadarbība ar citiem globāliem stratēģiskiem partneriem, lai izvairītos no darbību dublēšanas un veicinātu patiesu ekonomikas diplomātiju šajā nozarē.

Lai gan atzinums neskars ne pantu, ne apsvērumu daļu, atzinuma sagatavotājs tomēr varētu izlemt ierosināt dažas izmaiņas grozījumu veidā. Ņemot vērā laika ierobežojumus, viņš attiecībā uz galvenajiem jautājumiem dod priekšroku saskaņotai pieejai.

GROZĪJUMI

Transporta un tūrisma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1

Regulas priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1)  Kosmosa tehnoloģija, dati un pakalpojumi ir kļuvuši neaizstājami Eiropas iedzīvotāju ikdienas dzīvē, un tiem ir būtiska loma daudzu stratēģisko interešu saglabāšanā. Eiropas Savienības kosmosa nozare jau ir viena no konkurētspējīgākajām pasaulē. Tomēr jaunu dalībnieku parādīšanās un jaunu tehnoloģiju izstrāde rada apvērsumu tradicionālajos rūpniecības modeļos. Tādēļ Eiropas Savienībai ir ļoti būtiski joprojām saglabāt savu līderpozīciju starptautiskā līmenī, iegūstot plašu rīcības brīvību kosmosa jomā, veicināt zinātnes un tehnikas progresu un atbalstīt Savienības kosmosa nozares rūpniecības, jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu, jaunuzņēmumu un novatorisku uzņēmumu konkurētspēju un inovācijas spēju.

(1)  Kosmosa tehnoloģija, dati un pakalpojumi ir kļuvuši neaizstājami Eiropas iedzīvotāju ikdienas dzīvē, un tiem ir būtiska loma daudzu stratēģisko interešu saglabāšanā. Eiropas Savienības kosmosa nozare jau ir viena no konkurētspējīgākajām pasaulē. Tomēr jaunu dalībnieku parādīšanās un jaunu tehnoloģiju izstrāde rada apvērsumu tradicionālajos rūpniecības modeļos. Tādēļ Eiropas Savienībai ir ļoti būtiski joprojām saglabāt savu līderpozīciju starptautiskā līmenī, iegūstot plašu rīcības brīvību kosmosa jomā, veicināt zinātnes un tehnikas progresu un atbalstīt Savienības kosmosa nozares rūpniecības, jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu, jaunuzņēmumu un novatorisku uzņēmumu konkurētspēju un inovācijas spēju. Vienlaikus ir svarīgi radīt atbilstošus apstākļus, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences nosacījumus ar lielākajiem konkurentiem kosmosa jomā.

Grozījums Nr.    2

Regulas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)  Kopš 1990-to gadu beigām Savienība ir izstrādājusi pati savas kosmosa iniciatīvas un programmas, proti, Eiropas Ģeostacionārās navigācijas pārklājuma dienestu (EGNOS), pēc tam Galileo un Copernicus, kuras atbilst Savienības pilsoņu vajadzībām un publisko politikas jomu prasībām. Būtu ne tikai jānodrošina šo iniciatīvu nepārtrauktība, bet arī jāuzlabo tās, lai tās saglabātu savu vadošo pozīciju saistībā ar jaunu tehnoloģiju attīstību un digitālo un informācijas un sakaru tehnoloģiju jomu pārmaiņām un atbilstu lietotāju jaunajām vajadzībām, un spētu īstenot tādas politiskās prioritātes kā klimata pārmaiņas, tostarp pārmaiņu Arktikā uzraudzība, drošība un aizsardzība.

(3)  Kopš 1990-to gadu beigām Savienība ir izstrādājusi pati savas kosmosa iniciatīvas un programmas, proti, Eiropas Ģeostacionārās navigācijas pārklājuma dienestu (EGNOS), pēc tam Galileo un Copernicus, kuras atbilst Savienības pilsoņu vajadzībām un publisko politikas jomu prasībām. Būtu ne tikai jānodrošina šo iniciatīvu nepārtrauktība, bet arī jāuzlabo to ieviešana un izmantošana, lai tās saglabātu savu vadošo pozīciju saistībā ar jaunu tehnoloģiju attīstību un nodrošinātu digitālo un informācijas un sakaru tehnoloģiju jomu un transporta nozares pārmaiņas, apmierinot lietotāju jaunās vajadzības un spējot īstenot visu skarto nozaru, it sevišķi transporta nozares, politiskās prioritātes.

Grozījums Nr.    3

Regulas priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4)  Savienībai ir jānodrošina sev rīcības brīvība un autonomija piekļuvē kosmosam un spēja to droši izmantot. Tādēļ ir svarīgi, lai Savienība saglabātu neatkarīgu, uzticamu un rentablu piekļuvi kosmosam, jo īpaši attiecībā uz kritisko infrastruktūru un tehnoloģiju, sabiedrības drošību un Eiropas Savienības un tās dalībvalstu drošību. Tādēļ Komisijai vajadzētu būt iespējai koncentrēt palaišanas pakalpojumus Eiropas līmenī gan savām vajadzībām un pēc citu struktūrvienību, tostarp dalībvalstu, pieprasījuma saskaņā ar Līguma 189. panta 2. punkta noteikumiem. Izšķiroša nozīme ir arī tam, ka Savienībai joprojām ir modernas, efektīvas un elastīgas raķešu palaišanas infrastruktūras iekārtas. Papildus dalībvalstu un Eiropas Kosmosa aģentūras veiktajiem pasākumiem Komisijai būtu jāapsver veidi kā atbalstīt šādas iekārtas. Jo īpaši, ja ir jāsaglabā vai jāuzlabo zemes infrastruktūra kosmosam, kas vajadzīga, lai veiktu palaišanu saskaņā ar programmas vajadzībām, ar mērķi panākt labāku Programmas izmaksu efektivitāti vajadzētu būt iespējai saskaņā ar Programmu daļēji finansēt šādus pielāgojumus atbilstīgi Finanšu regulai un ja var konstatēt nepārprotamu ES pievienoto vērtību..

(4)  Savienībai ir jānodrošina sev rīcības brīvība un autonomija piekļuvē kosmosam un spēja to droši izmantot. Tādēļ ir svarīgi, lai Savienība saglabātu neatkarīgu, uzticamu un rentablu piekļuvi kosmosam, ietverot alternatīvas palaišanas tehnoloģijas un inovatīvas sistēmas vai pakalpojumus, jo īpaši attiecībā uz kritisko infrastruktūru un tehnoloģiju, sabiedrības drošību un Eiropas Savienības un tās dalībvalstu drošību. Tādēļ Komisijai vajadzētu būt iespējai koncentrēt palaišanas pakalpojumus Eiropas līmenī gan savām vajadzībām un pēc citu struktūrvienību, tostarp dalībvalstu, pieprasījuma saskaņā ar Līguma 189. panta 2. punkta noteikumiem. Izšķiroša nozīme ir arī tam, ka Savienībai joprojām ir modernas, efektīvas un elastīgas raķešu palaišanas infrastruktūras iekārtas. Papildus dalībvalstu un Eiropas Kosmosa aģentūras veiktajiem pasākumiem Komisijai būtu jāapsver veidi kā atbalstīt šādas iekārtas. Jo īpaši, ja ir jāsaglabā vai jāuzlabo zemes infrastruktūra kosmosam, kas vajadzīga, lai veiktu palaišanu saskaņā ar Programmas vajadzībām, ar mērķi panākt labāku Programmas izmaksu efektivitāti vajadzētu būt iespējai saskaņā ar Programmu daļēji finansēt šādus pielāgojumus atbilstīgi Finanšu regulai un ja var konstatēt nepārprotamu ES pievienoto vērtību.

Grozījums Nr.    4

Regulas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5)  Lai stiprinātu Savienības kosmosa nozares konkurētspēju un uzlabotu veiktspēju savas sistēmas projektēšanā, būvniecībā un ekspluatācijā, Savienībai būtu jāatbalsta visas kosmosa nozares izveide, izaugsme un attīstība. Eiropas, reģionālā un valstu līmenī būtu jāatbalsta uzņēmējdarbībai un inovācijām labvēlīga modeļa rašanos, izveidojot kosmosa centrus, kuros apvienotas kosmosa, digitālā un lietotāju nozare. Savienībai būtu jāveicina Savienībā reģistrētu kosmosa uzņēmumu paplašināšanās, lai palīdzētu tiem gūt panākumus, tostarp palīdzot šiem uzņēmumiem piekļūt riska finansējumam, ņemot vērā to, ka kosmosa nozares jaunuzņēmumiem Savienībā nav pienācīgas piekļuves privātajam kapitālam, kā arī veidojot inovāciju partnerības (pirmā līguma pieeja).

(5)  Lai stiprinātu Savienības kosmosa nozares konkurētspēju un uzlabotu veiktspēju savas sistēmas projektēšanā, būvniecībā un ekspluatācijā, Savienībai būtu jāatbalsta visas kosmosa nozares izveide, izaugsme un attīstība. Eiropas, reģionālā un valstu līmenī būtu jāatbalsta uzņēmējdarbībai un inovācijām labvēlīga modeļa rašanās, it sevišķi, bet ne tikai, ar tādām iniciatīvām kā kosmosa centri, kuros apvienotas kosmosa, digitālā un lietotāju nozare. Kosmosa centriem būtu jāsadarbojas ar digitālo inovāciju centriem, lai veicinātu uzņēmējdarbību un prasmes. Savienībai būtu jāveicina Eiropas kosmosa uzņēmumu paplašināšanās, lai palīdzētu tiem gūt panākumus, tostarp palīdzot šiem uzņēmumiem piekļūt riska finansējumam, ņemot vērā to, ka kosmosa nozares jaunuzņēmumiem Savienībā nav pienācīgas piekļuves privātajam kapitālam, kā arī veidojot inovāciju partnerības (pirmā līguma pieeja).

Grozījums Nr.    5

Regulas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6)  Ņemot vērā Savienības Kosmosa programmas (Programma) tvērumu un tās potenciālu piedalīties globālo problēmu risināšanā, tai ir izteikti starptautisks raksturs. Tādēļ būtu jāatļauj Komisijai Savienības vārdā pārvaldīt un koordinēt darbu starptautiskā mērogā, jo īpaši, lai aizsargātu Savienības un tās dalībvalstu intereses starptautiskos forumos, tostarp attiecībā uz frekvenču zonu, lai veicinātu Savienības tehnoloģiju un rūpniecību, un lai veicinātu sadarbību mācību jomā, paturot prātā nepieciešamību nodrošināt savstarpību attiecībā uz pušu tiesībām un pienākumiem. Īpaši svarīgi ir tas, ka Komisija pārstāv Savienību Starptautiskajā Cospas-Sarsat programmā vai attiecīgajās ANO nozaru struktūrās, tostarp Pārtikas un lauksaimniecības organizācijā un Pasaules Meteoroloģijas organizācijā.

(6)  Ņemot vērā Savienības Kosmosa programmas (Programma) tvērumu un tās potenciālu piedalīties globālo problēmu risināšanā, tai ir izteikti starptautisks raksturs. Tādēļ būtu jāatļauj Komisijai Savienības vārdā pārvaldīt un koordinēt darbu starptautiskā mērogā, jo īpaši, lai aizsargātu Savienības un tās dalībvalstu intereses starptautiskos forumos, tostarp attiecībā uz frekvenču zonu. Komisijai būtu jāstiprina ekonomiskā diplomātija, lai veicinātu Savienības tehnoloģiju un rūpniecību, un lai veicinātu sadarbību mācību jomā, paturot prātā nepieciešamību nodrošināt savstarpību attiecībā uz pušu tiesībām un pienākumiem, un godīgu konkurenci starptautiskā līmenī. Īpaši svarīgi ir tas, ka Komisija pārstāv Savienību Starptautiskajā Cospas-Sarsat programmā vai attiecīgajās ANO nozaru struktūrās, tostarp Pārtikas un lauksaimniecības organizācijā un Pasaules Meteoroloģijas organizācijā.

Grozījums Nr.    6

Regulas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7)  Komisijai kopā ar dalībvalstīm un Augsto pārstāvi būtu jāveicina atbildīga rīcība kosmosā un atklātajā kosmosā un jāizpēta iespēja pievienoties attiecīgajām ANO konvencijām.

(7)  Komisijai kopā ar dalībvalstīm un Augsto pārstāvi būtu jāveicina atbildīga rīcība kosmosā un atklātajā kosmosā, it sevišķi rodot risinājumus kosmosa atkritumu daudzuma izplatībai, un jāizpēta iespēja pievienoties attiecīgajām ANO konvencijām.

Grozījums Nr.    7

Regulas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8)  Kosmosa programmai ir līdzīgi mērķi kā citām Savienības programmām, jo īpaši „Apvārsnis Eiropa”, “InvestEU” fondam, Eiropas Aizsardzības fondam un Regulā (ES) [Kopīgo noteikumu regula] norādītajiem fondiem. Tāpēc būtu jāparedz kopējs finansējums no minētajām programmām, ar nosacījumu, ka tās attiecas uz vienām un tām pašām izmaksu pozīcijām, jo īpaši, izmantojot papildu finansējuma kārtību no Savienības programmām, kurās pārvaldības kārtība to pieļauj, — vai nu secīgi pēc kārtas, vai pārmaiņus, vai apvienojot līdzekļus, paredzot kopīgu finansējumu darbībām, atļaujot, ja iespējams, inovācijas partnerības un apvienošanas darbības. Tādēļ Komisijai Programmas īstenošanas laikā būtu jāveicina sinerģijas ar citām saistītām Savienības programmām, kas ļautu, ja iespējams, izmantot piekļuvi riska finansējumam, inovācijas partnerībām, kumulatīvajai finansēšanai vai finansējuma apvienošanai.

(8)  Kosmosa programmai ir līdzīgi mērķi kā citām Savienības programmām, jo īpaši „Apvārsnis Eiropa”, “InvestEU” fondam, Eiropas Aizsardzības fondam un Regulā (ES) [Kopīgo noteikumu regula] norādītajiem fondiem. Tāpēc būtu jāparedz kopējs finansējums no minētajām programmām, ar nosacījumu, ka tās attiecas uz vienām un tām pašām izmaksu pozīcijām, jo īpaši, izmantojot papildu finansējuma kārtību no Savienības programmām, kurās pārvaldības kārtība to pieļauj, — vai nu secīgi pēc kārtas, vai pārmaiņus, vai apvienojot līdzekļus, paredzot kopīgu finansējumu darbībām, atļaujot, ja iespējams, inovācijas partnerības un apvienošanas darbības. Tādēļ Komisijai Programmas īstenošanas laikā būtu jāveicina sinerģijas ar citām saistītām Savienības programmām, kas ļautu, ja iespējams, izmantot piekļuvi riska finansējumam, inovācijas partnerībām, kumulatīvajai finansēšanai vai finansējuma apvienošanai. Ir svarīgi nodrošināt nepārtrauktību starp pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” un citu Savienības programmu ietvaros izstrādātajiem risinājumiem un Kosmosa programmas komponentiem.

Grozījums Nr.    8

Regulas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9)  Šīs Programmas politikas mērķi tiks arī risināti kā finansēšanas un investīciju operācijām atbalsttiesīgas jomas, izmantojot fonda InvestEU finanšu instrumentus un budžeta garantiju, jo īpaši, kas paredzēti tā ilgtspējīgas infrastruktūras un pētniecības un inovācijas un digitalizācijas politikas sadaļās. Finansiālais atbalsts ir jāizmanto, lai novērstu tirgus neveiksmes vai neoptimālas ieguldījumu situācijas proporcionālā veidā, un darbībām nevajadzētu dublēt vai izspiest no tirgus privāto finansējumu vai kropļot konkurenci iekšējā tirgū. Darbībām jābūt ar uzskatāmu Eiropas pievienoto vērtību.

(9)  Šīs Programmas politikas mērķi tiks arī risināti kā finansēšanas un investīciju operācijām atbalsttiesīgas jomas, izmantojot fonda InvestEU finanšu instrumentus un budžeta garantiju, jo īpaši, kas paredzēti tā ilgtspējīgas infrastruktūras un pētniecības un inovācijas un digitalizācijas politikas sadaļās. Finansiālais atbalsts ir jāizmanto, lai veicinātu investīcijas, novēršot tirgus neveiksmes vai neoptimālas ieguldījumu situācijas proporcionālā veidā, un darbībām nevajadzētu dublēt vai izspiest no tirgus privāto finansējumu vai kropļot konkurenci iekšējā tirgū. Darbībām jābūt ar uzskatāmu Eiropas pievienoto vērtību.

Grozījums Nr.    9

Regulas priekšlikums

13.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(13a)  Programmai būtu jāizmanto sinerģija starp kosmosa un transporta nozarēm, ņemot vērā, ka kosmosa tehnoloģijām ir stratēģiska nozīme, padarot sauszemes, jūras, gaisa un kosmosa transportu viedāku, efektīvāku, drošāku, ilgtspējīgāku un integrētāku, un tajā pašā laikā augoša, inovatīva transporta nozare palielinās pieprasījumu pēc inovatīvām un modernām kosmosa tehnoloģijām.

Grozījums Nr.    10

Regulas priekšlikums

27. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(27)  Komisijas kā Savienības vispārējo interešu veicinātājas pienākums ir īstenot Programmu, uzņemties vispārēju atbildību un veicinātu tās izmantošanu. Lai optimizētu dažādo ieinteresēto personu resursus un kompetences, Komisijai vajadzētu būt iespējai deleģēt konkrētus uzdevumus. Turklāt Komisija ir vispiemērotākā iestāde, lai noteiktu galvenās un darbības specifikācijas, kas vajadzīgas, lai īstenotu sistēmu un attīstītu pakalpojumus.

(27)  Komisijas kā Savienības vispārējo interešu veicinātājas pienākums ir uzraudzīt Programmas īstenošanu, uzņemties vispārēju atbildību un veicināt tās izmantošanu. Lai optimizētu dažādo ieinteresēto personu resursus un kompetences, Komisijai vajadzētu būt iespējai deleģēt konkrētus uzdevumus. Turklāt Komisija ir vispiemērotākā iestāde, lai noteiktu augsta līmeņa prasības, kas vajadzīgas, lai īstenotu sistēmu un attīstītu pakalpojumus.

Grozījums Nr.    11

Regulas priekšlikums

28. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(28)  Programmas veicināšanas misija, jo īpaši attiecībā uz drošību, ir uzticēta Eiropas Savienības Kosmosa programmas aģentūrai (“Aģentūra”), ar kuru aizstāj un nomaina Eiropas GNSS aģentūru, kas izveidota ar Regulu (ES) Nr. 912/2010. Tāpēc Aģentūrai būtu jāuztic konkrēti uzdevumi, kas saistīti ar drošību un Programmas veicināšanu. Jo īpaši attiecībā uz drošību un ņemot vērā tās pieredzi šajā jomā, Aģentūrai vajadzētu būt atbildīgai par drošības akreditācijas uzdevumiem attiecībā uz visām Savienības darbībām kosmosa nozarē. Turklāt tai vajadzētu veikt uzdevumus, ko Komisija tai ir piešķīrusi, izmantojot vienu vai vairākus iemaksu nolīgumus, kas attiecas uz dažādiem citiem ar programmu saistītiem īpašiem uzdevumiem.

(28)  Programmas veicināšanas misija, jo īpaši attiecībā uz drošību, komunikāciju, lietotāju loka paplašināšanu, tirgus attīstību, ekspluatāciju utt. ir uzticēta Eiropas Savienības Kosmosa programmas aģentūrai (“Aģentūra”), ar kuru aizstāj un nomaina Eiropas GNSS aģentūru, kas izveidota ar Regulu (ES) Nr. 912/2010. Tāpēc Aģentūrai būtu jāuztic konkrēti uzdevumi, kas saistīti ar Programmas drošību un kiberdrošību un pakalpojumu un pakārtotās nozares veicināšanu. Jo īpaši attiecībā uz drošību un ņemot vērā tās pieredzi šajā jomā, Aģentūrai vajadzētu būt atbildīgai par drošības akreditācijas uzdevumiem attiecībā uz visām Savienības darbībām kosmosa nozarē. Turklāt tai vajadzētu veikt uzdevumus, ko Komisija tai ir piešķīrusi, izmantojot vienu vai vairākus iemaksu nolīgumus, kas attiecas uz dažādiem citiem ar Programmu saistītiem īpašiem uzdevumiem.

Grozījums Nr.    12

Regulas priekšlikums

32. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(32)  Ņemot vērā ar kosmosu saistīto darbību nozīmi Savienības ekonomikā un Savienības pilsoņu dzīvē un šo sistēmu un lietotņu, kuri pamatojas uz šīm sistēmām, divējādā lietojuma dabu, Programmas galvenajai prioritātei vajadzētu būt panākt un uzturēt augstu drošības līmeni, jo īpaši lai aizsargātu Savienības un tās dalībvalstu intereses, tostarp arī attiecībā uz klasificētu un citu sensitīvu neklasificētu informāciju.

(32)  Ņemot vērā ar kosmosu saistīto darbību nozīmi Savienības ekonomikā un Savienības pilsoņu dzīvē un šo sistēmu un lietotņu, kuri pamatojas uz šīm sistēmām, divējādā lietojuma dabu, Programmas galvenajai prioritātei vajadzētu būt panākt un uzturēt augstu drošības līmeni, jo īpaši lai aizsargātu Savienības, tās dalībvalstu un pasažieru intereses, tostarp arī attiecībā uz klasificētu un citu sensitīvu neklasificētu informāciju.

Grozījums Nr.    13

Regulas priekšlikums

35. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(35)  Ņemot vērā Programmas unikalitāti un sarežģītību un tās saikni ar drošību, drošības akreditācija būtu jāveic, pamatojoties uz vispāratzītiem un stabiliem principiem. Līdz ar to ir nepieciešams, lai drošības akreditācijas darbības veiktu, pamatojoties uz kolektīvu atbildību par Savienības un tās dalībvalstu drošību, cenšoties panākt vienprātību un iesaistot visas drošības jomā iesaistītās personas, un lai tiktu ieviesta pastāvīga riska uzraudzība. Tehniskas drošības akreditācijas darbības obligāti jāuztic speciālistiem, kuriem ir pienācīga kvalifikācija sarežģītu sistēmu akreditācijas jomā un kuriem ir atbilstīgs drošības pielaides līmenis.

(35)  Ņemot vērā Programmas unikalitāti un sarežģītību un tās saikni ar drošību, drošības akreditācija būtu jāveic, pamatojoties uz vispāratzītiem un stabiliem principiem. Līdz ar to ir nepieciešams, lai drošības akreditācijas darbības veiktu, pamatojoties uz kolektīvu atbildību par Savienības un tās dalībvalstu drošību, cenšoties panākt vienprātību un iesaistot visas drošības jomā iesaistītās personas, un lai tiktu ieviesta pastāvīga riska uzraudzības procedūra. Tehniskas drošības akreditācijas darbības obligāti jāuztic speciālistiem, kuriem ir pienācīga kvalifikācija sarežģītu sistēmu akreditācijas jomā un kuriem ir atbilstīgs drošības pielaides līmenis.

Grozījums Nr.    14

Regulas priekšlikums

36.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(36a)  Eiropas kosmosa infrastruktūru, kas atrodas gan uz zemes, gan kosmosā, kiberdrošība ir viens no galvenajiem elementiem, kuri nodrošinās sistēmu darbības nepārtrauktību, to faktisko spēju bez pārtraukumiem pildīt uzdevumus un nodrošināt vajadzīgos pakalpojumus.

Grozījums Nr.    15

Regulas priekšlikums

38.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(38a)  Apvienojumā ar uzlabotām komunikācijas spējām ļoti precīza satelīta pozicionēšana veicina modernu un uzticamu transporta nozari automobiļiem, lidmašīnām un kuģiem. Ar to tiek optimizēta flotu pārvaldība, kuģu izsekojamība, sadursmju novēršana, ātruma kontrole, palīdzība kuģa manevros un daudzi citi ar transportu saistīti aspekti.

Grozījums Nr.    16

Regulas priekšlikums

40. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(40)  EGNOS programmas mērķis ir uzlabot esošo globālo navigācijas satelītu sistēmu doto, brīvi pieejamo, jo īpaši Galileo sistēmas emitēto signālu kvalitāti. EGNOS piedāvātajiem pakalpojumiem prioritāri būtu jāpārklāj dalībvalstu teritorija, kas ģeogrāfiski atrodas Eiropā, šim nolūkam aptverot arī Azoru salas, Kanāriju salas un Madeiru, ar mērķi nodrošināt minēto teritoriju pārklājumu līdz 2025. gada beigām. Ņemot vērā tehniskās iespējas un EGNOS sniegtos cilvēku dzīvības aizsardzības pakalpojumus, saskaņā ar starptautiskiem nolīgumiem šo pakalpojumu ģeogrāfisko pārklājumu varētu paplašināt, ietverot citus pasaules reģionus. Neskarot Regulu [2018/XXXX] [EASA regulu] un nepieciešamo Galileo pakalpojumu kvalitātes uzraudzību attiecībā uz aviācijas vajadzībām, jānorāda, ka, lai gan signālus, kurus raida Galileo var efektīvi izmantot, lai noteiktu gaisa kuģa atrašanās vietu, tikai tādas vietējas vai reģionālas signāla pastiprināšanas sistēmas kā EGNOS Eiropā var veidot gaisa satiksmes pārvaldības un aeronavigācijas pakalpojumus.

(40)  EGNOS programmas mērķis ir uzlabot esošo globālo navigācijas satelītu sistēmu doto, brīvi pieejamo, jo īpaši Galileo sistēmas emitēto signālu kvalitāti. EGNOS piedāvātajiem pakalpojumiem prioritāri būtu jāpārklāj dalībvalstu teritorija, kas ģeogrāfiski atrodas Eiropā, šim nolūkam aptverot arī Azoru salas, Kanāriju salas un Madeiru, ar mērķi nodrošināt minēto teritoriju pārklājumu līdz 2025. gada beigām. Ņemot vērā tehniskās iespējas un EGNOS sniegtos cilvēku dzīvības aizsardzības pakalpojumus, saskaņā ar starptautiskiem nolīgumiem šo pakalpojumu ģeogrāfisko pārklājumu varētu paplašināt, ietverot citus pasaules reģionus. Neskarot Regulu [2018/XXXX] [EASA regulu] un nepieciešamo Galileo pakalpojumu kvalitātes un drošuma rādītāju uzraudzību attiecībā uz aviācijas vajadzībām, jānorāda, ka signālus, kurus raida Galileo, var efektīvi izmantot, lai noteiktu gaisa kuģa atrašanās vietu, tikai tādas vietējas vai reģionālas signāla pastiprināšanas sistēmas kā EGNOS Eiropā var veidot gaisa satiksmes pārvaldības un aeronavigācijas pakalpojumus.

Pamatojums

Priekšlikumā ņemta vērā drošības aspektu nozīme, bet tajā nav pietiekami uzsvērti drošuma aspekti, kas ir vienlīdz svarīgi, jo īpaši transporta nozarē.

Grozījums Nr.    17

Regulas priekšlikums

41. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(41)  Ir svarīgi nodrošināt Galileo un EGNOS sistēmas sniegto pakalpojumu nepārtrauktību, ilgtspēju un pieejamību nākotnē. Mainīgā vidē un strauji augoša tirgus apstākļos, to izstrāde būtu jāturpina, un būtu jāsagatavo to jaunās paaudzes sistēmas.

(41)  Ir svarīgi nodrošināt Galileo un EGNOS sistēmas sniegto pakalpojumu nepārtrauktību, ilgtspēju, drošuma rādītājus un pieejamību nākotnē. Mainīgā vidē un strauji augoša tirgus apstākļos to izstrāde būtu jāturpina un būtu jāsagatavo to jaunās paaudzes sistēmas.

Grozījums Nr.    18

Regulas priekšlikums

44.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(44a)   Lai atbalstītu Galileo un EGNOS sniegto pakalpojumu izmantošanu un pakārtotos pakalpojumus, it sevišķi transporta nozarē, kompetentajām iestādēm būtu starptautiskā līmenī jāizstrādā kopīgi standarti un sertifikācijas. 

Grozījums Nr.    19

Regulas priekšlikums

46. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(46)  Lai maksimāli palielinātu sociāli ekonomiskos ieguvumus, ko sniedz Galileo un EGNOS, jo īpaši drošības jomā, būtu jāveicina EGNOS un Galileo sniegto pakalpojumu izmantošana citos Savienības politikas virzienos, ja tas ir pamatoti un noderīgi.

(46)  Lai maksimāli palielinātu sociāli ekonomiskos ieguvumus, ko sniedz Galileo un EGNOS, jo īpaši drošuma un drošības, vides ilgtspējas un mobilitātes jomā, būtu jāveicina EGNOS un Galileo sniegto pakalpojumu izmantošana citos Savienības politikas virzienos, it sevišķi transporta nozarē.

Grozījums Nr.    20

Regulas priekšlikums

47. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(47)  Copernicus būtu jānodrošina autonoma piekļuve zināšanām vides jomā un svarīgākajām Zemes novērošanas un ģeogrāfiskās informācijas pakalpojumu tehnoloģijām, tādējādi nodrošinot Savienībai neatkarību lēmumu pieņemšanā un darbībās tādās jomās kā vide, klimata pārmaiņas, civilā aizsardzība, drošība, tostarp arī digitālā ekonomika.

(47)  Copernicus būtu jānodrošina autonoma piekļuve zināšanām vides jomā un svarīgākajām Zemes novērošanas un ģeogrāfiskās informācijas pakalpojumu tehnoloģijām, tādējādi nodrošinot Savienībai neatkarību lēmumu pieņemšanā un darbībās tādās jomās kā vide, klimata pārmaiņas, transports, civilā aizsardzība, drošība, tostarp arī digitālā ekonomika.

Grozījums Nr.    21

Regulas priekšlikums

52. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(52)  Attiecībā uz datu iegūšanu, Copernicus darbību mērķim vajadzētu būt esošās kosmosa infrastruktūras saglabāšana un papildināšana, ilgtermiņā satelītu aizvietošanas gatavošana pēc to ekspluatācijas beigām, kā arī jaunu novērošanas sistēmu darbības uzsākšana, lai risinātu globālās klimata pārmaiņu problēmas (piem., antropogēno CO2 un citu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju monitorings). Ar Copernicus veiktajām darbībām būtu jāpaplašina vispārējais pārklājums polārajos reģionos, jāatbalsta vides atbilstības nodrošināšana un likumā noteiktais vides monitorings un ziņošana un novatoriskas lietotnes vides jomā (piem., kultūraugu uzraudzībai, ūdens resursu apsaimniekošanai un pastiprinātai ugunsgrēku novērošanai). To darot, Copernicus būtu jāpiesaista un maksimāli jāizmanto ieguldījumi, kas veikti iepriekšējā finansēšanas periodā (2014. līdz 2020. gads), vienlaicīgi izpētot jaunus darbības un uzņēmējdarbības modeļus, lai vēl vairāk papildinātu Copernicus jaudu. Copernicus vajadzētu veidot arī veiksmīgas partnerības ar dalībvalstīm, lai turpinātu attīstīt savu drošības dimensiju ar piemērotiem pārvaldības mehānismiem, nolūkā reaģēt uz mainīgajām lietotāju vajadzībām drošības jomā.

(52)  Attiecībā uz datu iegūšanu, Copernicus darbību mērķim vajadzētu būt esošās kosmosa un zemes segmenta infrastruktūras saglabāšana un papildināšana, ilgtermiņā satelītu aizvietošanas gatavošana pēc to ekspluatācijas beigām, kā arī jaunu novērošanas sistēmu darbības uzsākšana, kuru priekšizpēti pašlaik veic Eiropas Kosmosa aģentūra, lai risinātu globālās klimata pārmaiņu problēmas (piem., antropogēno CO2 un citu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju monitorings). Ar Copernicus veiktajām darbībām būtu jāpaplašina vispārējais pārklājums polārajos reģionos, jāatbalsta vides atbilstības nodrošināšana un likumā noteiktais vides monitorings un ziņošana un novatoriskas lietotnes vides jomā (piem., kultūraugu uzraudzībai, ūdens resursu apsaimniekošanai un pastiprinātai ugunsgrēku novērošanai). To darot, Copernicus būtu jāpiesaista un maksimāli jāizmanto ieguldījumi, kas veikti iepriekšējā finansēšanas periodā (2014. līdz 2020. gads), vienlaicīgi izpētot jaunus darbības un uzņēmējdarbības modeļus, lai vēl vairāk papildinātu Copernicus jaudu. Copernicus vajadzētu veidot arī veiksmīgas partnerības ar dalībvalstīm, lai turpinātu attīstīt savu drošības dimensiju ar piemērotiem pārvaldības mehānismiem, nolūkā reaģēt uz mainīgajām lietotāju vajadzībām drošības jomā.

Grozījums Nr.    22

Regulas priekšlikums

61. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(61)  Īstenojot Copernicus, Komisijai vajadzības gadījumā būtu jāpaļaujas uz Eiropas starptautiskajām organizācijām, ar kurām tā jau ir izveidojusi partnerību, jo īpaši uz Eiropas Kosmosa aģentūru kosmosa resursu izstrādē un iepirkuma rīkošanā, piekļuvē datiem un specializētu misiju darbībā. Papildus minētajam Komisijai specializētu misiju veikšanā vajadzētu izmantot arī Eiropas Meteoroloģisko satelītu izmantošanas organizāciju (EUMETSAT), ievērojot šīs organizācijas pilnvaras un lietpratību. Pakalpojumu jomā Komisijai būtu pienācīgi jāizmanto tādu Savienības aģentūru sniegtās īpašās iespējas kā Eiropas Vides aģentūra, Eiropas Jūras drošības aģentūra, Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra, kā arī starpvaldību Eiropas Vidēja termiņa laika prognožu centrs un Mercator Ocean.jau veiktie ieguldījumi Eiropas jūras vides monitoringa pakalpojumos. Ar Augsto pārstāvi Savienības līmenī tiks meklēta visaptveroša pieeja drošības jautājumam. Komisijas Kopīgais pētniecības centrs (JRC) jau no paša sākuma bija aktīvi iesaistīts GMES iniciatīvā un ir atbalstījis Galileo un kosmisko laikapstākļu attīstību. Saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 377/2014 JRC pārvalda Copernicus ārkārtas situāciju pārvaldības pakalpojumu un Copernicus zemes monitoringa pakalpojuma globālo komponentu; tas piedalās produktu un informācijas kvalitātes un piemērotības pārbaudēs, kā arī turpmākajā attīstībā. Komisijai arī turpmāk, īstenojot Copernicus, būtu jāizmanto JRC zinātniskais un tehniskais atbalsts.

(61)  Īstenojot Copernicus, Komisijai vajadzības gadījumā būtu jāpaļaujas uz Eiropas starptautiskajām organizācijām, ar kurām tā jau ir izveidojusi partnerību, jo īpaši uz Eiropas Kosmosa aģentūru kosmosa resursu izstrādē un iepirkuma rīkošanā, piekļuvē datiem un specializētu misiju darbībā. Papildus minētajam Komisijai specializētu misiju veikšanā vajadzētu izmantot arī Eiropas Meteoroloģisko satelītu izmantošanas organizāciju (EUMETSAT), ievērojot šīs organizācijas pilnvaras un lietpratību. Pakalpojumu jomā Komisijai būtu pienācīgi jāizmanto tādu Savienības aģentūru sniegtās īpašās iespējas kā Eiropas Vides aģentūra, Eiropas Jūras drošības aģentūra, Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra, kā arī starpvaldību Eiropas Vidēja termiņa laika prognožu centrs un Mercator Ocean jau veiktie ieguldījumi Eiropas jūras vides monitoringa pakalpojumos. Ar Augsto pārstāvi Savienības līmenī tiks meklēta visaptveroša pieeja cīņā pret klimata pārmaiņām, jo īpaši attiecībā uz Parīzes nolīguma īstenošanu, kā arī drošības jautājumiem. Komisijas Kopīgais pētniecības centrs (JRC) jau no paša sākuma bija aktīvi iesaistīts GMES iniciatīvā un ir atbalstījis Galileo un kosmisko laikapstākļu attīstību. Saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 377/2014 JRC pārvalda Copernicus ārkārtas situāciju pārvaldības pakalpojumu un Copernicus zemes monitoringa pakalpojuma globālo komponentu; tas piedalās produktu un informācijas kvalitātes un piemērotības pārbaudēs, kā arī turpmākajā attīstībā. Komisijai arī turpmāk, īstenojot Copernicus, būtu jāizmanto JRC zinātniskais un tehniskais atbalsts.

Grozījums Nr.    23

Regulas priekšlikums

70. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(70)  Ekstremāli kosmiskie laikapstākļi var apdraudēt iedzīvotāju drošību un traucēt kosmosa un zemes infrastruktūru darbību. Tāpēc programmas ietvaros būtu jāizveido funkcija, kuras mērķis ir novērtēt kosmisko laikapstākļu risku un attiecīgās lietotāju vajadzības, palielinot informētību par kosmiskajiem laikapstākļiem, nodrošinot uz lietotāju orientētu kosmisko laikapstākļu pakalpojumu piegādi un uzlabojot dalībvalstu spējas izstrādāt kosmisko laikapstākļu dienestu. Komisijai būtu jānosaka prioritātes nozarēs, kurām tiks sniegti kosmisko laikapstākļu darbības pakalpojumi, ņemot vērā lietotāju vajadzības, riskus un tehnoloģisko gatavību. Ilgtermiņā var pievērsties vajadzībām citās nozarēs. Pakalpojumu sniegšanai Savienības līmenī saskaņā ar lietotāju vajadzībām būs vajadzīga mērķtiecīgas, saskaņotas un nepārtrauktas pētniecības un izstrādes darbības kosmisko laikapstākļu pakalpojumu attīstības atbalstam. Kosmisko laikapstākļu piegādes pakalpojumiem, būtu jābalstās uz valstu un Savienības esošo jaudu un jānodrošina plaša dalībvalstu līdzdalība un privātā sektora iesaistīšana.

(70)  Ekstremāli kosmiskie laikapstākļi var apdraudēt iedzīvotāju drošību un traucēt kosmosa un zemes infrastruktūru darbību. Tāpēc Programmas ietvaros būtu jāizveido funkcija, kuras mērķis ir novērtēt kosmisko laikapstākļu risku un attiecīgās lietotāju vajadzības, palielinot informētību par kosmiskajiem laikapstākļiem, nodrošinot uz lietotāju orientētu kosmisko laikapstākļu pakalpojumu piegādi un uzlabojot dalībvalstu spējas izstrādāt kosmisko laikapstākļu dienestu. Komisijai būtu jānosaka prioritātes nozarēs, kurām tiks sniegti kosmisko laikapstākļu darbības pakalpojumi, ņemot vērā lietotāju vajadzības, riskus un tehnoloģisko gatavību. Ilgtermiņā var pievērsties vajadzībām citās nozarēs. Pakalpojumu sniegšanai Savienības līmenī saskaņā ar lietotāju vajadzībām būs vajadzīga mērķtiecīgas, saskaņotas un nepārtrauktas pētniecības un izstrādes darbības kosmisko laikapstākļu pakalpojumu attīstības atbalstam. Kosmisko laikapstākļu piegādes pakalpojumiem, būtu jābalstās uz valstu un Savienības esošo jaudu un jānodrošina plaša dalībvalstu un starptautisko organizāciju līdzdalība un privātā sektora iesaistīšana.

Pamatojums

Izmaiņas ir ierosinātas, lai būtu iespējams paļauties uz tādu organizāciju kā EKA un EUMETSAT esošo kosmisko laikapstākļu noteikšanas jaudu.

Grozījums Nr.    24

Regulas priekšlikums

71. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(71)  Komisijas Baltajā grāmatā par Eiropas nākotni25, Romas 27 ES dalībvalstu valstu un valdību vadītāju deklarācijā26, un vairākās Eiropas Parlamenta rezolūcijās ir atgādināts, ka ES ir būtiska loma, lai nodrošinātu drošu un noturīgu Eiropu, kas spēj risināt tādas problēmas kā reģionālie konflikti, terorisms, kiberdraudi, un pieaugošais migrācijas spiediens. Droša un garantēta piekļuve satelītsakariem ir neaizstājams instruments dalībnieku drošībai, un šā svarīgā drošības resursa apvienošana un koplietošana Savienības līmenī nostiprina Savienību, kas aizsargā savus pilsoņus.

(71)  Komisijas Baltajā grāmatā par Eiropas nākotni25, Romas 27 ES dalībvalstu valstu un valdību vadītāju deklarācijā26 un vairākās Eiropas Parlamenta rezolūcijās ir atgādināts, ka ES ir būtiska loma, lai nodrošinātu ilgtspējīgu, drošu un noturīgu Eiropu, kas spēj risināt tādas problēmas kā klimata pārmaiņas, reģionālie konflikti, terorisms, kiberdraudi, un pieaugošais migrācijas spiediens. Droša un garantēta piekļuve satelītsakariem ir neaizstājams instruments dalībnieku drošībai, tādēļ ir nepieciešama šā svarīgā drošības resursa apvienošana un koplietošana Savienības līmenī.

_________________

_________________

25  https://ec.europa.eu/commission/sites/beta-political/files/white_paper_on_the_future_of_europe_en.pdf

25  https://ec.europa.eu/commission/sites/beta-political/files/white_paper_on_the_future_of_europe_en.pdf

26 http://www.consilium.europa.eu/uedocs/cms_data/docs/pressdata/en/intm/146072.pdf

26 http://www.consilium.europa.eu/uedocs/cms_data/docs/pressdata/en/intm/146072.pdf

Grozījums Nr.    25

Regulas priekšlikums

76. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(76)  Pirmajā GOVSATCOM posmā (aptuveni līdz 2025. gadam) tiks izmantota pašreizējā privātā sektora dalībnieku un dalībvalstu jauda. Šajā pirmajā posmā, pakalpojumus ieviešot, tiks izmantota pakāpeniska pieeja, pirmkārt lietotājiem Savienībā. Ja pirmajā posmā, veicot detalizētu analīzi par nākotnes piedāvājumu un pieprasījumu, atklājas, ka šī pieeja nav pietiekama, lai segtu augošo pieprasījumu, var tikt pieņemts lēmums pāriet uz otro posmu un izstrādāt papildu kosmosa infrastruktūru vai jaudu ar vienu vai vairākām publiskā un privātā sektora partnerībām, piemēram, ar Savienības satelītu operatoriem.

(76)  Pirmajā GOVSATCOM posmā (aptuveni līdz 2025. gadam) tiks izmantota pašreizējā privātā sektora dalībnieku un dalībvalstu jauda. Šajā pirmajā posmā, pakalpojumus ieviešot, tiks izmantota pakāpeniska pieeja. Ja pirmajā posmā, veicot detalizētu analīzi par nākotnes piedāvājumu un pieprasījumu, atklājas, ka šī pieeja nav pietiekama, lai segtu augošo pieprasījumu, var tikt pieņemts lēmums pāriet uz otro posmu un izstrādāt papildu kosmosa infrastruktūru vai jaudu ar vienu vai vairākām publiskā un privātā sektora partnerībām, piemēram, ar Savienības satelītu operatoriem.

Grozījums Nr.    26

Regulas priekšlikums

78. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(78)  Satelītsakaru lietotājiem to lietošanas iekārtās ārkārtīgi svarīga ir ekspluatācijas saskarne. ES GOVSATCOM pieeja ļauj vairumam lietotāju turpināt izmantot savas esošās lietošanas iekārtas GOVSATCOM pakalpojumiem, ciktāl tie izmanto Savienības tehnoloģijas.

(78)  Satelītsakaru lietotājiem to lietošanas iekārtās ārkārtīgi svarīga ir ekspluatācijas saskarne. ES GOVSATCOM pieejai būtu jāļauj lietotājiem turpināt izmantot savas esošās lietošanas iekārtas GOVSATCOM pakalpojumiem.

Grozījums Nr.    27

Regulas priekšlikums

86. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(86)  Šai programmai paredzētajai infrastruktūrai var būt vajadzīgi papildu pētījumi un inovācijas, kuras var atbalstīt ar programmu “Apvārsnis Eiropa”, lai panāktu saskanību ar Eiropas Kosmosa aģentūras darbībām šajā jomā. Sinerģijām ar programmu “Apvārsnis Eiropa” būtu jānodrošina, ka kosmosa nozares pētniecības un inovācijas vajadzības tiek apzinātas un noteiktas kā stratēģiskās pētniecības un inovācijas plānošanas daļa. kosmosa dati un pakalpojumi, ko Eiropas Kosmosa programma dara pieejamus kā sabiedrisko labumu, tiks izmantoti, lai, izmantojot pētniecību un inovāciju, izstrādātu izrāviena risinājumus, tostarp programmā “Apvārsnis Eiropa”, jo īpaši ilgtspējīgu pārtikas un dabas resursu, klimata pārmaiņu uzraudzības, viedu pilsētu, automatizētu transportlīdzekļu, drošības un katastrofu pārvaldības jomā. “Apvārsnis Eiropa” stratēģiskās plānošanas procesā tiks apzinātas pētniecības un inovācijas darbības, kurām būtu jāizmanto tādas Savienībai piederošas infrastruktūras kā Galileo, EGNOS un Copernicus. Pētniecības infrastruktūras, jo īpaši in situ novērošanas tīkli būs in situ novērošanas infrastruktūras būtiski elementi, kas nodrošinās Copernicus pakalpojumus.

(86)  Šai Programmai paredzētajai infrastruktūrai var būt vajadzīgi papildu pētījumi un inovācijas, kuras var atbalstīt ar programmu “Apvārsnis Eiropa”, lai panāktu saskanību ar Eiropas Kosmosa aģentūras darbībām šajā jomā. Sinerģijām ar programmu “Apvārsnis Eiropa” būtu jānodrošina, ka kosmosa nozares pētniecības un inovācijas vajadzības tiek apzinātas un noteiktas kā stratēģiskās pētniecības un inovācijas plānošanas daļa. Ir svarīgi nodrošināt nepārtrauktību starp pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” ietvaros izstrādātajiem risinājumiem un Kosmosa programmas komponentu darbībām. Kosmosa dati un pakalpojumi, ko Programma dara pieejamus kā sabiedrisko labumu, tiks izmantoti, lai, izmantojot pētniecību un inovāciju, izstrādātu revolucionārus risinājumus, tostarp programmā “Apvārsnis Eiropa”, galvenajās Eiropas politikas jomās, jo īpaši transporta nozarē. “Apvārsnis Eiropa” stratēģiskās plānošanas procesā tiks apzinātas pētniecības un inovācijas darbības, kurām būtu jāizmanto tādas Savienībai piederošas infrastruktūras kā Galileo, EGNOS un Copernicus. Pētniecības infrastruktūras, jo īpaši in situ novērošanas tīkli būs in situ novērošanas infrastruktūras būtiski elementi, kas nodrošinās Copernicus pakalpojumus.

Grozījums Nr.    28

Regulas priekšlikums

87. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(87)  Ar Regulu (ES) Nr. 912/2010 ir izveidota Savienības aģentūra, kuras nosaukums ir Eiropas GNSS aģentūra, lai pārvaldītu konkrētus aspektus attiecībā uz Galileo un EGNOS satelītu navigācijas programmām. Šajā regulā jo īpaši paredzēts, ka Eiropas GNSS aģentūrai tiks uzticēti jauni uzdevumi, ne tikai attiecībā uz Galileo un EGNOS, bet arī uz citiem Programmas komponentiem, jo īpaši uz drošības akreditāciju. Eiropas GNSS aģentūras nosaukums, pienākumi un organizatoriskie aspekti tāpēc ir attiecīgi jāpielāgo.

(87)  Ar Regulu (ES) Nr. 912/2010 ir izveidota Savienības aģentūra, kuras nosaukums ir Eiropas GNSS aģentūra, lai pārvaldītu konkrētus aspektus attiecībā uz Galileo un EGNOS satelītu navigācijas programmām. Šajā regulā jo īpaši paredzēts, ka Eiropas GNSS aģentūrai tiks uzticēti jauni uzdevumi, ne tikai attiecībā uz Galileo un EGNOS, bet arī uz citiem Programmas komponentiem, jo īpaši uz drošības akreditāciju un kiberdrošību. Eiropas GNSS aģentūras nosaukums, pienākumi un organizatoriskie aspekti tāpēc ir attiecīgi jāpielāgo.

Grozījums Nr.    29

Regulas priekšlikums

88. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(88)  Ņemot vērā tās paplašināto darbības jomu, kas vairs nebūs ierobežota tikai ar Galileo un EGNOS, Eiropas GNSS aģentūru turpmāk vajadzētu mainīt. Tomēr Eiropas GNSS aģentūras darbības nepārtrauktība, tostarp attiecībā uz tiesībām un pienākumiem, personālu un visu pieņemto lēmumu spēkā esamību, būtu jānodrošina Aģentūrai.

(88)  Ņemot vērā tās paplašināto darbības jomu, kas vairs nebūs ierobežota tikai ar Galileo un EGNOS, Eiropas GNSS aģentūru turpmāk vajadzētu mainīt. Uzticot Aģentūrai uzdevumus, Komisija nodrošina pienācīgu finansējumu attiecīgo uzdevumu pārvaldībai un izpildei, tostarp atbilstošus cilvēkresursus un finanšu resursus. Tomēr Eiropas GNSS aģentūras darbības nepārtrauktība, tostarp attiecībā uz tiesībām un pienākumiem, personālu un visu pieņemto lēmumu spēkā esamību, būtu jānodrošina Aģentūrai.

Grozījums Nr.    30

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2)  “kosmisko laikapstākļu notikumi” ir dabiskas izcelsmes pārmaiņas kosmosa vidē starp Sauli un Zemi, tostarp Saules uzliesmojumi, Saules lādēto daļiņu plūsma, Saules vējš un koronālās masas izvirdumi, kas var izraisīt Saules vētras (ģeomagnētiskās vētras, Saules radiācijas vētras un jonosfēras traucējumi), kuras var ietekmēt Zemi;

(2)  “kosmisko laikapstākļu notikumi” ir dabiskas izcelsmes pārmaiņas kosmosa vidē starp Sauli un Zemi, tostarp Saules uzliesmojumi, Saules lādēto daļiņu plūsma, Saules vējš un koronālās masas izvirdumi, kas var izraisīt Saules vētras (ģeomagnētiskās vētras, Saules radiācijas vētras un jonosfēras traucējumi), kuras var ietekmēt uz zemes un kosmosā esošo infrastruktūru;

Grozījums Nr.    31

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 10. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10)  “SST dati” ir SST sensoru iegūti kosmisko objektu fizikālie parametri vai kosmisko objektu orbītas parametri, kas aprēķināti, izmantojot ar SST sensoriem veiktus novērojumus kosmisko objektu novērošanas un uzraudzības (“SST”) komponenta satvarā;

(10)  “SST dati” ir SST sensoru iegūti kosmisko objektu un kosmosa atkritumu fizikālie parametri vai kosmisko objektu orbītas parametri, kas aprēķināti, izmantojot ar SST sensoriem veiktus novērojumus kosmisko objektu novērošanas un uzraudzības (“SST”) komponenta satvarā;

Grozījums Nr.    32

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 19. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(19)  “SST sensors” ir ierīce vai ierīču apvienojums, uz zemes vai kosmosā esoši radari, lāzeri un teleskopi, kas spēj mērīt fizikālus parametrus saistībā ar kosmiskajiem objektiem, piemēram, to lielumu, atrašanās vietu un ātrumu;

(19)  “SST sensors” ir ierīce vai ierīču apvienojums, uz zemes vai kosmosā esoši radari, lāzeri un teleskopi, kas spēj mērīt fizikālus parametrus saistībā ar kosmiskajiem objektiem un kosmosa atkritumiem, piemēram, to lielumu, atrašanās vietu un ātrumu;

Grozījums Nr.    33

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Turklāt Programma ietver pasākumus, ar ko Programmai nodrošina efektīvu piekļuvi kosmosam un veicina inovatīvu kosmosa nozari.

Turklāt Programma ietver pasākumus, ar ko nodrošina autonomu piekļuvi kosmosam, novērš kiberdraudus, veicina inovatīvu un konkurētspējīgu kosmosa nozari un atbalsta kosmosa diplomātiju.

Grozījums Nr.    34

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  nepārtraukti un, ja iespējams, globālā līmenī sniegt ļoti kvalitatīvus, aktuālus un attiecīgā gadījumā drošus ar kosmosu saistītus datus, informāciju un pakalpojumus vai veicināt to sniegšanu atbilstīgi pašreizējām un turpmākām vajadzībām un Savienības politiskajām prioritātēm, tostarp saistībā ar klimata pārmaiņām un drošību un aizsardzību;

(a)  nepārtraukti un, ja iespējams, globālā līmenī sniegt ļoti kvalitatīvus, aktuālus un attiecīgā gadījumā drošus ar kosmosu saistītus datus, informāciju un pakalpojumus, sniegt atbalstu Savienības un dalībvalstu uz pierādījumiem balstītas lēmumu pieņemšanas spējām;

Grozījums Nr.    35

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – aa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(aa)  stiprināt centienus apmierināt pašreizējās un nākotnes vajadzības un sasniegt Savienības politiskās prioritātes, tostarp attiecībā uz klimata pārmaiņām un efektīvu un ilgtspējīgu transportu;

Grozījums Nr.    36

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  maksimāli palielināt sociālekonomiskos ieguvumus, tostarp sekmējot Programmas komponentu sniegto datu, informācijas un pakalpojumu pēc iespējas plašāku izmantošanu;

(b)  maksimāli palielināt sociālekonomiskos ieguvumus, tostarp stiprinot pakārtoto nozari un sekmējot un nodrošinot Programmas komponentu sniegto datu, informācijas un pakalpojumu pēc iespējas plašāku izmantošanu;

Grozījums Nr.    37

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  stiprināt Savienības un tās dalībvalstu drošību, rīcības brīvību un stratēģisko autonomiju, jo īpaši attiecībā uz tehnoloģijām un uz pierādījumiem balstītu lēmumu pieņemšanu;

(c)  stiprināt drošību, tostarp Savienības, tās dalībvalstu un pilsoņu kiberdrošību un drošumu, tās stratēģisko autonomiju, jo īpaši rūpniecības un tehnoloģiju jomā;

Grozījums Nr.    38

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – ca apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ca)  atzīst un veicina ieguldījumu drošuma nodrošināšanā, jo īpaši transporta nozarē;

Grozījums Nr.    39

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d)  sekmēt Savienības kā kosmosa nozares vadošā spēka lomu starptautiskajā arēnā un stiprināt tās devumu globālu problēmu risināšanā un globāla mēroga iniciatīvu atbalstīšanā, tostarp attiecībā uz klimata pārmaiņām un ilgtspējīgu attīstību.

(f)  sekmēt Savienības kā kosmosa nozares vadošā spēka lomu starptautiskajā arēnā un stiprināt tās devumu globālu problēmu risināšanā un globāla mēroga iniciatīvu atbalstīšanā, tostarp attiecībā uz klimata pārmaiņām un visu attiecīgo nozaru, jo īpaši transporta nozares, ilgtspējīgu attīstību.

Grozījums Nr.    40

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts - da apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(da)  stiprināt Savienības kosmosa diplomātiju, veicināt starptautisko sadarbību, lai palielinātu informētību par kosmosu, veicināt Eiropas tehnoloģisko un rūpniecības attīstību un sekmēt savstarpības principu un godīgu konkurenci starptautiskā līmenī.

Grozījums Nr.    41

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – db apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(db)  uzlabot Savienības un tās dalībvalstu drošību dažādās jomās, it sevišķi transporta nozarē (aviācijā, tostarp bezpilota lidaparātu jomā, dzelzceļa transportā, navigācijā, autotransportā, autonomajā braukšanā), infrastruktūras būvniecībā un uzraudzībā, zemes monitoringā un vides jomā.

Grozījums Nr.    42

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – dc apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(dc)  veicināt nesējraķešu programmas turpināšanu Eiropā vidējā un ilgā termiņā.

Grozījums Nr.    43

Regulas priekšlikums

4. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  Galileo un EGNOS mērķis: sniegt modernus un attiecīgā gadījumā drošus pozicionēšanas, navigācijas un laika sinhronizācijas pakalpojumus;

(a)  Galileo un EGNOS mērķis: ilgtermiņā sniegt modernus un attiecīgā gadījumā drošus pozicionēšanas, navigācijas un laika sinhronizācijas pakalpojumus un nodrošināt to nepārtrauktību;

Grozījums Nr.    44

Regulas priekšlikums

4. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  Copernicus mērķi: ilgtermiņā sniegt precīzus un uzticamus Zemes novērošanas datus un informāciju, atbalstīt Savienības un tās dalībvalstu rīcībpolitikas īstenošanu un uzraudzību tādās jomās kā vide, klimata pārmaiņas, lauksaimniecība un lauku attīstība, civilā aizsardzība, drošums un drošība, kā arī digitālā ekonomika;

(b)  Copernicus mērķi: ilgtermiņā sniegt precīzus un uzticamus Zemes novērošanas datus un informāciju, atbalstīt Savienības un tās dalībvalstu rīcībpolitikas īstenošanu un uzraudzību tādās jomās kā vide, klimata pārmaiņas, ilgtspēja, transports, automatizācija, lauksaimniecība un lauku attīstība, civilā aizsardzība, iekšējais un ārējais drošums un drošība, kā arī digitālā un zilā ekonomika;

Grozījums Nr.    45

Regulas priekšlikums

4. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  kosmosa situācijas apzināšanās (“SSA”) mērķi: uzlabot SST spējas novērot, uzraudzīt un identificēt kosmiskos objektus, novērot kosmiskos laikapstākļus un kartēt un tīklot dalībvalstu jaudas NEO jomā;

(c)  kosmosa situācijas apzināšanās (“SSA”) mērķi: uzlabot SST spējas novērot, uzraudzīt un identificēt kosmiskos objektus un kosmosa atkritumus, novērot kosmiskos laikapstākļus un kartēt un tīklot dalībvalstu jaudas NEO jomā;

Grozījums Nr.    46

Regulas priekšlikums

4. pants – 2. punkts – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(e)  ja nepieciešams Programmas vajadzībām, veicināt autonomu, drošu un rentablu spēju piekļūt kosmosam;

(e)  veicināt autonomu, drošu un rentablu spēju piekļūt kosmosam;

Grozījums Nr.    47

Regulas priekšlikums

4. pants – 2. punkts – f apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(f)  atbalstīt un stiprināt konkurētspēju, uzņēmējdarbības garu, prasmes un inovācijas spēju, kas piemīt Savienības juridiskajām un fiziskajām personām, kuras darbojas vai vēlas darboties šajā nozarē, īpašu uzmanību pievēršot mazo un vidējo uzņēmumu un jaunuzņēmumu stāvoklim un vajadzībām.

(f)  atbalstīt un stiprināt konkurētspēju, uzņēmējdarbības garu, prasmes un inovācijas spēju, kas piemīt Savienības juridiskajām un fiziskajām personām, kuras darbojas vai vēlas darboties šajā nozarē, īpašu uzmanību pievēršot mazo un vidējo uzņēmumu un jaunuzņēmumu stāvoklim un vajadzībām, kā arī kopējām interesēm krāt un izmantot specializētas zināšanas dažādos Savienības reģionos.

Grozījums Nr.    48

Regulas priekšlikums

4. pants – 2. punkts – fa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(fa)  veicināt konkurētspējīgas Savienības kosmosa ekonomikas attīstību un maksimizēt visu lielumu Savienības uzņēmumu, jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu, tirgū nesen ienākušu uzņēmumu un jaunuzņēmumu, iespējas attīstīt un nodrošināt inovatīvas kosmosa sistēmas un pakalpojumus;

Grozījums Nr.    49

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. daļa – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  palaišanas pakalpojumu sniegšanu Programmas vajadzībām;

(a)  palaišanas pakalpojumu sniegšanu Programmas vajadzībām, tostarp to kopējo palaišanas pakalpojumu sniegšanu, kas vajadzīgi ES un citām vienībām pēc to pieprasījuma, ņemot vērā Savienības būtiskās drošības intereses saskaņā ar 25. pantu;

Grozījums Nr.    50

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. daļa – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  izstrādes pasākumus, kas saistīti ar autonomu, uzticamu un rentablu piekļuvi kosmosam;

(b)  izstrādes pasākumus, kas saistīti ar autonomu, uzticamu un rentablu piekļuvi kosmosam, tostarp alternatīvas palaišanas tehnoloģijas un inovatīvas sistēmas vai pakalpojumus, ņemot vērā Savienības un tās dalībvalstu būtiskās drošības intereses, kā minēts 25. pantā;

Grozījums Nr.    51

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. daļa – c punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  ja nepieciešams Programmas vajadzībām, ar kosmosu saistītās zemes infrastruktūras pielāgošanu.

(c)  ja nepieciešams Programmas mērķiem, nepieciešamo atbalstu ar kosmosu saistītai zemes infrastruktūrai.

Grozījums Nr.    52

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Programma atbalsta:

Programma veicina:

Grozījums Nr.    53

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. daļa – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  inovācijas darbības, kas ļauj visoptimālāk izmantot kosmosa tehnoloģijas, infrastruktūru vai pakalpojumus;

(a)  inovācijas darbības, kas ļauj visoptimālāk izmantot kosmosa tehnoloģijas, infrastruktūru vai pakalpojumus, ņemot vērā Savienības un tās dalībvalstu būtiski svarīgās intereses, kas minētas 25. pantā;

Grozījums Nr.    54

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. daļa – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  ar kosmosu saistītu inovācijas partnerību izveidi nolūkā izstrādāt inovatīvus produktus vai pakalpojumus un pēc tam tos iegādāties;

(b)  ar kosmosu saistītu valsts, pārrobežu un daudznacionālu inovācijas partnerību izveidi nolūkā izstrādāt inovatīvus produktus vai pakalpojumus un pēc tam tos iegādāties Programmas vajadzībām, ņemot vērā ES un tās dalībvalstu būtiski svarīgās intereses, kas minētas 25. pantā;

Grozījums Nr.    55

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. daļa – ba punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ba)  sinerģiju ar citiem Eiropas fondiem, piemēram, pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, Kohēzijas fondu, InvestEU un ERAF, lai atbalstītu pakārtotu lietojumu izstrādi visās nozarēs;

Grozījums Nr.    56

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. daļa – d punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d)  uzņēmumu sadarbību kosmosa nozares centru veidā, kas reģionālā un valsts līmenī apvieno kosmosa un digitālās nozares dalībniekus, kā arī lietotājus un palīdz iedzīvotājiem un uzņēmumiem sekmēt uzņēmējdarbības gara un prasmju veidošanos;

(d)  uzņēmumu sadarbību savā starpā un arī kosmosa centru tīkla veidā, kas reģionālā, valsts un Savienības līmenī apvieno kosmosa un digitālās nozares dalībniekus, kā arī lietotājus un sniedz atbalstu, iekārtas un pakalpojumus iedzīvotājiem un uzņēmumiem, lai sekmētu uzņēmējdarbības gara un prasmju veidošanos; sadarbību starp kosmosa centriem un digitālo inovāciju centriem, kas izveidoti saskaņā ar Digitālās Eiropas programmu;

Grozījums Nr.    57

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. daļa – da punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(da)  sinerģija ar transporta, kosmosa un digitālo sektoru, lai veicinātu jaunu tehnoloģiju plašāku izmantošanu (piemēram, e-zvans, digitālais tahogrāfs, satiksmes pārraudzība un pārvaldība, autonomā braukšana, bezpilota transportlīdzekļi un bezpilota lidaparāti) un apmierinātu drošas un nepārtrauktas savienojamības, stabilas pozicionēšanas, jaukto transportsistēmu un sadarbspējas vajadzības, tādējādi uzlabojot transporta pakalpojumu un nozares konkurētspēju;

Grozījums Nr.    58

Regulas priekšlikums

10. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Garantijas neesība

Garantija

Grozījums Nr.    59

Regulas priekšlikums

10. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Pakalpojumi, dati un informācija, ko sniedz Programmas komponenti, tiek sniegti bez jebkādas tiešas vai netiešas garantijas attiecībā uz to kvalitāti, precizitāti, pieejamību, uzticamību, ātrdarbīgumu un piemērotību kādam mērķim. Šajā nolūkā Komisija veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka minēto pakalpojumu, datu un informācijas lietotāji ir pienācīgi informēti par to, ka šādas garantijas nav.

Pakalpojumi, dati un informācija, ko sniedz Programmas komponenti, tiek sniegti bez jebkādas tiešas vai netiešas garantijas attiecībā uz to kvalitāti, precizitāti, pieejamību, uzticamību, ātrdarbīgumu un piemērotību kādam mērķim, ja vien šādu garantiju nepieprasa Savienības tiesību akti par attiecīgo pakalpojumu sniegšanu. Šajā nolūkā Komisija veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka minēto pakalpojumu, datu un informācijas lietotāji ir pienācīgi informēti par to, ka šādas garantijas nav.

Grozījums Nr.    60

Regulas priekšlikums

11. pants – 1. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Finansējums Programmas īstenošanai laikposmā no 2021. gada līdz 2027. gadam ir [16] miljardi EUR pašreizējās cenās.

Finansējums Programmas īstenošanai laikposmā no 2021. gada līdz 2027. gadam ir [16,7] miljardi EUR faktiskajās cenās.

Grozījums Nr.    61

Regulas priekšlikums

11. pants – 1. punkts – 2. daļa – c punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  SSA/GOVSATCOM: [0,5] miljardi EUR.

(c)  SSA: [0,6] miljardi EUR;

Grozījums Nr.    62

Regulas priekšlikums

11. pants – 1. punkts – 2. daļa – ca punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ca)  GOVSATCOM: [0,6] miljardi EUR.

Grozījums Nr.    63

Regulas priekšlikums

11. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Transversālas darbības, kā paredzēts 3. pantā, finansē no Programmas komponentiem.

2.  Transversālas darbības, kā paredzēts 3.,5. un 6. pantā, finansē no Programmas komponentiem.

Grozījums Nr.    64

Regulas priekšlikums

14. pants – 1. daļa – c punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  atkāpjoties no Finanšu regulas 167. panta, vajadzības gadījumā izmantot vairākus piegādes avotus, lai nodrošinātu labāku vispārējo kontroli pār visiem Programmas komponentiem, to izmaksām un grafiku;

(c)  atkāpjoties no Finanšu regulas 167. panta, vajadzības gadījumā izmantot vairākus piegādes avotus, lai nodrošinātu labāku vispārējo kontroli pār visiem Programmas komponentiem, to izmaksām, kvalitāti un grafiku;

Grozījums Nr.    65

Regulas priekšlikums

14. pants – 1. daļa – d punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d)  veicināt Savienības autonomiju, jo īpaši tehnoloģiju ziņā;

(d)  visā vērtības veidošanas ķēdē veicināt Savienības autonomiju, jo īpaši tehnoloģiju ziņā;

Grozījums Nr.    66

Regulas priekšlikums

17. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  To līguma daļu, par kuru līgumslēdzēja iestāde prasa slēgt apakšuzņēmuma līgumu, tā norāda kā diapazonu no minimālās līdz maksimālajai procentuālajai daļai.

2.  To līguma daļu, par kuru līgumslēdzēja iestāde prasa slēgt apakšuzņēmuma līgumu, tā norāda kā diapazonu no minimālās līdz maksimālajai procentuālajai daļai, ņemot vērā ES un tās dalībvalstu būtiski svarīgās intereses, kas minētas 25. pantā.

Grozījums Nr.    67

Regulas priekšlikums

24. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Papildus Finanšu regulas [165. panta] noteikumiem Komisija un Aģentūra var īstenot kopīga iepirkuma procedūras ar Eiropas Kosmosa aģentūru vai citām starptautiskām organizācijām, kas iesaistītas Programmas komponentu īstenošanā.

1.  Papildus Finanšu regulas [165. panta] noteikumiem Komisija un/vai Aģentūra var īstenot kopīga iepirkuma procedūras ar Eiropas Kosmosa aģentūru vai citām starptautiskām organizācijām, kas iesaistītas Programmas komponentu īstenošanā.

Grozījums Nr.    68

Regulas priekšlikums

27. pants – 1. daļa – ca punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ca)  pakalpojumu nepārtrauktības mērķa kā absolūtas prioritātes sistemātiska ņemšana vērā.

Grozījums Nr.    69

Regulas priekšlikums

27. pants – 1. daļa – d punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d)  tas, ka sistemātiski tiek ņemtas vērā Programmas komponentu sniegto pakalpojumu izmantotāju vajadzības, kā arī ar šiem pakalpojumiem saistītā zinātnes un tehnoloģiju attīstība;

(d)  tas, ka sistemātiski tiek ņemtas vērā Programmas komponentu sniegto pakalpojumu izmantotāju vajadzības, jo īpaši pakalpojumu nepārtrauktība un saskarņu stabilitāte, kā arī ar šiem pakalpojumiem saistītā zinātnes un tehnoloģiju attīstība;

Grozījums Nr.    70

Regulas priekšlikums

28. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Dalībvalstis var piedalīties Programmā, ieguldot savu tehnisko kompetenci, zinātību un palīdzību, jo īpaši drošuma un drošības jomā, un vajadzības gadījumā darot Savienībai pieejamu informāciju un infrastruktūru, kas ir to rīcībā vai atrodas to teritorijā, tostarp nodrošinot efektīvu un netraucētu piekļuvi in situ datiem un to izmantošanu un sadarbojoties ar Komisiju, lai uzlabotu Programmai vajadzīgo in situ datu pieejamību.

1.  Dalībvalstis var piedalīties Programmā, ieguldot savu tehnisko kompetenci, zinātību un palīdzību, jo īpaši drošuma un drošības, ilgtspējīga transporta un Programmas komponentu pielietošanas jomā, un vajadzības gadījumā darot Savienībai pieejamu informāciju un infrastruktūru, kas ir to rīcībā vai atrodas to teritorijā, tostarp nodrošinot efektīvu un netraucētu piekļuvi in situ datiem un to izmantošanu un sadarbojoties ar Komisiju, lai uzlabotu Programmai vajadzīgo in situ datu pieejamību.

Grozījums Nr.    71

Regulas priekšlikums

29. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Komisijai ir vispārēja atbildība par Programmas īstenošanu, tostarp drošības jomā. Tā saskaņā ar šo regulu nosaka Programmas prioritātes un ilgtermiņa attīstību un uzrauga tās īstenošanu, pienācīgi ņemot vērā tās ietekmi uz citiem Savienības rīcībpolitikas virzieniem.

1.  Komisijai ir vispārēja atbildība par Programmas īstenošanu, kā arī atbildība drošības jomā par Programmas komponentiem, kuri saskaņā ar 30. pantu nav uzticēti Aģentūrai. Tā saskaņā ar šo regulu nosaka Programmas prioritātes un ilgtermiņa attīstību un uzrauga tās īstenošanu, pienācīgi ņemot vērā tās ietekmi uz citiem Savienības rīcībpolitikas virzieniem.

Grozījums Nr.    72

Regulas priekšlikums

29. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Komisija pārvalda Programmas komponentu gadījumā, ja šāda pārvaldība nav uzticēta citai struktūrai.

2.  Komisija pārvalda Programmas komponentu tikai tādā gadījumā, ja tā var efektīvāk sasniegt Programmas komponenta mērķus nekā tad, ja šāda pārvaldība tiktu uzticēta citai struktūrai. Citos gadījumos Komisija deleģē Programmas komponenta pārvaldību Aģentūrai, Eiropas Kosmosa aģentūrai vai citām 32. pantā minētām struktūrām.

Grozījums Nr.    73

Regulas priekšlikums

29. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Ja tas vajadzīgs, lai nodrošinātu raitu Programmas darbību un Programmas komponentu pakalpojumu netraucētu sniegšanu, Komisija pēc apspriešanās ar lietotājiem un visām citām attiecīgajām ieinteresētajām personām, izmantojot īstenošanas aktus, nosaka tehniskās un darbības specifikācijas, kas vajadzīgas minēto komponentu un to sniegto pakalpojumu īstenošanai un attīstībai. Kad Komisija nosaka minētās tehniskās un darbības specifikācijas, tā tiecas nesamazināt vispārējo drošības līmeni un izpildīt prasību nodrošināt atpakaļsaderību.

4.  Ja tas vajadzīgs raitai Programmas darbībai un Programmas komponentu pakalpojumu netraucētai sniegšanai, Komisija pēc apspriešanās ar lietotājiem, pakārtotajiem dalībniekiem un visām citām attiecīgajām ieinteresētajām personām, izmantojot deleģētos aktus, nosaka augsta līmeņa prasības, kas vajadzīgas minēto komponentu un to sniegto pakalpojumu īstenošanai un attīstībai. Kad Komisija nosaka minētās augsta līmeņa prasības, tā tiecas nesamazināt vispārējo drošības līmeni un izpildīt prasību nodrošināt atpakaļsaderību.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 107. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Minētos deleģētos aktus pieņem saskaņā ar 107. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Grozījums Nr.    74

Regulas priekšlikums

29. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.  Komisija veicina un nodrošina Programmas komponentu sniegto datu un pakalpojumu ieviešanu un izmantošanu publiskajā un privātajā sektorā, tostarp atbalstot minēto pakalpojumu atbilstīgu izstrādi un gādājot par vides stabilitāti ilgtermiņā. Tā pilnveido sinerģiju starp dažādu Programmas komponentu lietojumiem. Tā nodrošina Programmas un citu Savienības darbību un programmu papildināmību, saskaņotību, sinerģiju un saiknes starp tām.

5.  Komisija sniedz ieguldījumu Programmas komponentu sniegto datu un pakalpojumu ieviešanā un izmantošanā publiskajā un privātajā sektorā un uzrauga šos procesus, tostarp atbalstot minēto pakalpojumu atbilstīgu izstrādi un, ja vajadzīgs, attiecīgo standartu izstrādi ES līmenī, un gādājot par vides stabilitāti ilgtermiņā. Tā pilnveido sinerģiju starp dažādu Programmas komponentu lietojumiem. Tā nodrošina Programmas un citu Savienības darbību un programmu papildināmību, saskaņotību, sinerģiju un saiknes starp tām, tostarp attiecīgā gadījumā nodrošinot minēto pakalpojumu un projektu, kas finansēti no citām Savienības darbībām un programmām, saderību un sadarbspēju.

Grozījums Nr.    75

Regulas priekšlikums

29. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6.  Attiecīgā gadījumā tā nodrošina koordināciju ar darbībām, kuras kosmosa nozarē tiek veiktas Savienības, valstu un starptautiskā līmenī. mudina dalībvalstis uz savstarpēju sadarbību un veicina dalībvalstu tehnoloģisko spēju un kosmosa jomā veiktās izstrādes konverģenci.

6.  Attiecīgā gadījumā un sadarbībā ar Aģentūru un EKA tā nodrošina koordināciju ar darbībām, kuras kosmosa nozarē tiek veiktas Savienības, valstu un starptautiskā līmenī. Tās mudina dalībvalstis uz savstarpēju sadarbību un veicina dalībvalstu tehnoloģisko spēju un kosmosa jomā veiktās izstrādes konverģenci.

Grozījums Nr.    76

Regulas priekšlikums

30. pants – 1. punkts – aa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(aa)  koordinēt Programmas kiberdrošību;

Grozījums Nr.    77

Regulas priekšlikums

30. pants – 1. punkts – ab apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ab)  veicināt un nodrošināt Programmas komponentu sniegto datu un pakalpojumu ieviešanu un izmantošanu, īpaši pievēršoties transporta nozarei, tostarp īstenojot darbības, kas saistītas ar tādu uz Programmas komponentiem balstītu pakārtoto lietojumu un pakalpojumu izstrādi, kuri ir pielāgoti lietotāju vajadzībām;

Grozījums Nr.    78

Regulas priekšlikums

30. pants – 1. punkts – ac apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ac)  sadarbībā ar Komisiju un pakārtotajām nozarēm veikt darbības inovatīvas Savienības kosmosa nozares atbalstam saskaņā ar 6. pantu, tostarp atvieglojot piekļuvi finansējumam ar III sadaļā paredzētajiem finanšu instrumentiem, kā arī sadarbībā ar Eiropas Investīciju banku, izmantojot tās radītos finanšu instrumentus, kas īpaši paredzēti MVU;

Grozījums Nr.    79

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. punkts – ad apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ad)  noteikt un ieteikt Komisijai prioritātes programmas “Apvārsnis Eiropa” kosmosa sadaļā un pārvaldīt programmas “Apvārsnis Eiropa” finansētās pētniecības un izstrādes darbības kosmosa jomā tiktāl, ciktāl sniedzas tās kompetence;

Grozījums Nr.    80

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. punkts – ae apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ae)  veicināt sinerģijas starp kosmosa un transporta nozari izmantošanu;

Grozījums Nr.    81

Regulas priekšlikums

30. pants – 1. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  veikt saziņas un popularizēšanas darbības un ar Galileo un EGNOS piedāvāto pakalpojumu komercializāciju saistītas darbības;

(c)  veikt saziņas un popularizēšanas darbības, jo īpaši saistībā ar Galileo, EGNOS un Copernicus piedāvātajiem pakalpojumiem;

Grozījums Nr.    82

Regulas priekšlikums

30. pants – 1. punkts – ca apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ca)  pārvaldīt EGNOS un Galileo ekspluatāciju, kā minēts 43. pantā;

Grozījums Nr.    83

Regulas priekšlikums

30. pants – 1. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d)  sniegt Komisijai tehnisko zinātību.

(d)  sniegt Komisijai tehnisko zinātību, ja šis uzdevums nedublē Eiropas Kosmosa aģentūras lomu, kā noteikts 31. pantā;

Grozījums Nr.    84

Regulas priekšlikums

30. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  pārvaldīt EGNOS un Galileo ekspluatāciju, kā minēts 43. pantā;

svītrots

Grozījums Nr.    85

Regulas priekšlikums

30. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  īstenot darbības, kas saistītas ar tādu lejupējo lietojumu un pakalpojumu izstrādi, kuri balstās uz Programmas komponentiem.

svītrots

Grozījums Nr.    86

Regulas priekšlikums

30. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Komisija var uzticēt Aģentūrai citus uzdevumus, tostarp veikt saziņas, popularizēšanas un datu un informācijas tirgvedības darbības, kā arī citas darbības, kas saistītas ar lietotāju loka paplašināšanu, attiecībā uz citiem Programmas komponentiem, ne tikai Galileo un EGNOS.

3.  Komisija var uzticēt Aģentūrai citus uzdevumus, tostarp veikt saziņas, popularizēšanas un datu un informācijas tirgvedības darbības, kā arī citas darbības, kas saistītas ar lietotāju loka paplašināšanu, attiecībā uz citiem Programmas komponentiem, ne tikai Galileo, EGNOS un Copernicus.

Grozījums Nr.    87

Regulas priekšlikums

30. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Komisija 2. un 3. punktā minētos uzdevumus uztic, izmantojot iemaksu nolīgumu saskaņā ar Finanšu regulas [2. panta 18. punktu] un [VI sadaļu].

4.  Komisija 2. un 3. punktā minētos uzdevumus uztic, izmantojot iemaksu nolīgumu saskaņā ar Finanšu regulas [2. panta 18. punktu] un [VI sadaļu], un pārskata saskaņā ar šīs regulas 102. panta 6. punktu.

Grozījums Nr.    88

Regulas priekšlikums

30. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.a  Uzticot Aģentūrai uzdevumus, Komisija nodrošina pienācīgu finansējumu attiecīgo uzdevumu pārvaldībai un izpildei, tostarp atbilstošus cilvēkresursus un finanšu resursus.

Grozījums Nr.    89

Regulas priekšlikums

31. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  attiecībā uz Galileo un EGNOS: sistēmu attīstība, zemes segmenta attīstīšana, satelītu projektēšana un izstrāde;

(b)  attiecībā uz Galileo un EGNOS: tehnisks atbalsts Aģentūrai tai deleģēto uzdevumu, kas minēti 30. pantā, izpildes apstiprināšanā un, ja tā paredzēts konkrētos apakšdeleģēšanas nolīgumos starp Aģentūru un Eiropas Kosmosa aģentūru saskaņā ar finanšu pamatpartnerības nolīgumu, kas minēts šā panta 2. punktā, sistēmu evolūcijas, zemes segmenta attīstīšanas un satelītu projektēšanas un izstrādes iepirkumi Savienības vārdā;

Grozījums Nr.    90

Regulas priekšlikums

31. pants – 1. punkts – ca apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ca)  dalībvalstu sadarbības sekmēšana un dalībvalstu tehnoloģisko spēju un attīstības kosmosa jomā veicināšana.

Grozījums Nr.    91

Regulas priekšlikums

31. pants – 2. punkts – 1. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

–  skaidri nosaka Eiropas Kosmosa aģentūras pienākumus un saistības attiecībā uz Programmu;

–  skaidri nosaka Komisijas, Aģentūras un Eiropas Kosmosa aģentūras pienākumus un saistības attiecībā uz Programmu;

Grozījums Nr.    92

Regulas priekšlikums

31. pants – 2. punkts – 3. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

–  paredz nosacījumus par Eiropas Kosmosa aģentūrai uzticēto līdzekļu pārvaldību, jo īpaši attiecībā uz publisko iepirkumu, pārvaldības procedūrām, gaidāmajiem rezultātiem, kas mērāmi ar veikuma rādītājiem, pasākumiem, kas piemērojami gadījumā, ja līgumu izpilde ir nepilnīga vai krāpnieciska izmaksu, grafika un rezultātu ziņā, kā arī saziņas stratēģiju un noteikumiem par īpašumtiesībām uz visiem materiālajiem un nemateriālajiem aktīviem; šie nosacījumi atbilst šīs regulas III un V sadaļai un Finanšu regulai;

–  paredz nosacījumus par Eiropas Kosmosa aģentūrai uzticēto līdzekļu pārvaldību, tostarp Savienības publiskā iepirkuma noteikumu piemērošanu, veicot iepirkumus Komisijas vai Aģentūras vārdā, pārvaldības procedūrām, gaidāmajiem rezultātiem, kas mērāmi ar veikuma rādītājiem, pasākumiem, kas piemērojami gadījumā, ja līgumu izpilde ir nepilnīga vai krāpnieciska izmaksu, grafika un rezultātu ziņā, kā arī saziņas stratēģiju un noteikumiem par īpašumtiesībām uz visiem materiālajiem un nemateriālajiem aktīviem; šie nosacījumi atbilst šīs regulas III un V sadaļai un Finanšu regulai;

Grozījums Nr.    93

Regulas priekšlikums

33. pants – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Programmas drošība balstāma uz šādiem principiem:

Programmas drošība balstās uz šādiem principiem:

Grozījums Nr.    94

Regulas priekšlikums

33. pants – 1. daļa – aa punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(aa)  ņemt vērā pieredzi, kas gūta Galileo, EGNOS un Copernicus darbībā;

Grozījums Nr.    95

Regulas priekšlikums

33. pants – 1. daļa – ab punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ab)  sadarboties ar ENISA kiberdrošības jomā;

Grozījums Nr.    96

Regulas priekšlikums

34. pants – 1. punkts – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija savā kompetences jomā nodrošina augstu drošības pakāpi, jo īpaši attiecībā uz:

Komisija un Aģentūra katra savā kompetences jomā nodrošina augstu drošības pakāpi, jo īpaši attiecībā uz:

Grozījums Nr.    97

Regulas priekšlikums

34. pants – 1. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šajā nolūkā Komisija nodrošina, ka katram Programmas komponentam tiek veikta riska un draudu analīze. Pamatojoties uz minēto riska un draudu analīzi, Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, katram Programmas komponentam nosaka vispārējās drošības prasības. To darot, Komisija ņem vērā minēto prasību ietekmi uz netraucētu attiecīgā komponenta darbību, jo īpaši izmaksu, riska pārvaldības un grafika ziņā, un nodrošina, ka netiek samazināts vispārējais drošības līmenis vai netiek traucēta uz attiecīgo komponentu balstīto esošo iekārtu darbība. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 107. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Šajā nolūkā Komisija veic Copernicus, SST un GOVSATCOM komponentu riska un draudu analīzi un nodrošina, ka Aģentūra veic Galileo un EGNOS komponentu riska un draudu analīzi.

 

Pamatojoties uz pirmajā daļā minēto riska un draudu analīzi, Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, katram Programmas komponentam nosaka vispārējās drošības prasības. To darot, tā ņem vērā minēto prasību ietekmi uz netraucētu attiecīgā komponenta darbību, jo īpaši izmaksu, riska pārvaldības un grafika ziņā, un nodrošina, ka netiek samazināts vispārējais drošības līmenis vai netiek traucēta uz attiecīgo komponentu balstīto esošo iekārtu darbība. Vispārējās drošības prasības nosaka procedūras, kas jāievēro, ja komponenta darbība var ietekmēt Savienības vai tās dalībvalstu drošību. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 107. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Grozījums Nr.    98

Regulas priekšlikums

34. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Par Programmas komponenta pārvaldību atbildīgā struktūra atbild par attiecīgā komponenta drošības pārvaldību un šajā nolūkā veic riska un draudu analīzi un visas darbības, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu un uzraudzītu attiecīgā komponenta drošību, jo īpaši nosaka tehniskās specifikācijas un darbības procedūras un uzrauga to atbilstību vispārējām drošības prasībām, kas minētas 1. punktā.

2.  Komisija ir atbildīga par Copernicus, SST un GOVSATCOM komponentu drošības pārvaldību. Aģentūra ir atbildīga par Galileo un EGNOS komponentu drošības pārvaldību. Šajā nolūkā tās veic visas nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu un uzraudzītu to komponentu drošību, par kurām tās ir atbildīgas, jo īpaši par tehnisko specifikāciju un ekspluatācijas procedūru noteikšanu, un uzrauga to atbilstību vispārējām drošības prasībām, kas minētas 1. punkta trešajā daļā.

Grozījums Nr.    99

Regulas priekšlikums

34. pants – 3. punkts – aa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(aa)  nodrošina Programmas kiberdrošību;

Grozījums Nr.    100

Regulas priekšlikums

42. pants – 1. daļa – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  visas dalībvalstis piemēro tādus valstu drošības noteikumus, ar ko nodrošina Eiropas Savienības klasificētas informācijas aizsardzību līmenī, kas līdzvērtīgs tam, kādu nodrošina drošības noteikumi, kuri izklāstīti Komisijas 2015. gada 13. marta Lēmumā (ES, Euratom) 2015/444 par drošības noteikumiem ES klasificētas informācijas aizsardzībai30, un Padomes drošības noteikumi, kuri izklāstīti pielikumos Padomes 2013. gada 23. septembra Lēmumam par drošības noteikumiem ES klasificētas informācijas aizsardzībai31;

(a)  visas dalībvalstis piemēro tādus valstu drošības noteikumus, ar ko nodrošina Eiropas Savienības klasificētas informācijas aizsardzību augstā līmenī, kas līdzvērtīgs tam, kādu nodrošina drošības noteikumi, kuri izklāstīti Komisijas 2015. gada 13. marta Lēmumā (ES, Euratom) 2015/444 par drošības noteikumiem ES klasificētas informācijas aizsardzībai30, un Padomes drošības noteikumi, kuri izklāstīti pielikumos Padomes 2013. gada 23. septembra Lēmumam par drošības noteikumiem ES klasificētas informācijas aizsardzībai31;

_________________

_________________

30 OV L 72, 17.3.2015., 53.–88. lpp.

30 OV L 72, 17.3.2015., 53.–88. lpp.

31OV L 274, 15.10.2013., 1.–50. lpp.

31OV L 274, 15.10.2013., 1.–50. lpp.

Grozījums Nr.    101

Regulas priekšlikums

43. pants – 1. daļa – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  uz zemes esošas infrastruktūras, jo īpaši tīklu, objektu un atbalsta iekārtu, apsaimniekošanu, apkopi, pastāvīgu uzlabošanu, attīstību un aizsardzību, tostarp modernizāciju un novecošanas pārvaldību;

(b)  uz zemes esošas infrastruktūras, jo īpaši tīklu, objektu un atbalsta iekārtu, apsaimniekošanu, apkopi, pastāvīgu uzlabošanu, attīstību un aizsardzību, tostarp uz zemes esošas infrastruktūras, kas atrodas ārpus ES teritorijas, taču ir vajadzīga, lai nodrošinātu EGNOS pilnīgu pārklājumu dalībvalstu teritorijās, kuras ģeogrāfiski atrodas Eiropā, pabeigšanu, tostarp modernizāciju un novecošanas pārvaldību;

Grozījums Nr.    102

Regulas priekšlikums

43. pants – 1. daļa – ba punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ba)  nodrošina būtiski svarīgu elementu, piemēram, ar Galileo programmu savietojamu mikroshēmu un uztvērēju, izstrādi un evolūciju;

Grozījums Nr.    103

Regulas priekšlikums

43. pants – 1. daļa – d punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d)  sertifikācijas un standartizācijas operācijas;

(d)  darbības uzraudzības, sertifikācijas un standartizācijas operācijas;

Grozījums Nr.    104

Regulas priekšlikums

43. pants – 1. daļa – ha punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ha)  darbības ar mērķi mazināt radiofrekvences traucējumu rašanās iespējamību;

Grozījums Nr.    105

Regulas priekšlikums

44. pants – 2. punkts – ca apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ca)  aeronavigācijas pakalpojumus, izmantojot atbilstīgas pastiprināšanas sistēmas (gaisa kuģī vai uz zemes).

Grozījums Nr.    106

Regulas priekšlikums

45. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  EGNOS datu piekļuves pakalpojumu (EDPP), kas sniedz tādu pozicionēšanas un sinhronizācijas informāciju, kura paredzēta galvenokārt satelītnavigācijas lietojumiem profesionālām vai komerciālām vajadzībām, un piedāvā labāku veiktspēju un datus ar lielāku pievienoto vērtību nekā tos, ko iegūst, izmantojot EBP;

(b)  EGNOS datu piekļuves pakalpojumu (EDPP), kas lietotājam pieejams bez maksas un sniedz tādu pozicionēšanas un sinhronizācijas informāciju, kura paredzēta galvenokārt satelītnavigācijas lietojumiem profesionālām vai komerciālām vajadzībām, un piedāvā labāku veiktspēju un datus ar lielāku pievienoto vērtību nekā tos, ko iegūst, izmantojot EBP;

Grozījums Nr.    107

Regulas priekšlikums

45. pants – 1. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  dzīvības aizsardzības pakalpojumu (DAP), kas pieejams bez tiešām lietotāja maksām un sniedz pozicionēšanas un sinhronizācijas informāciju, kurai piemīt augsta līmeņa nepārtrauktība, pieejamība un precizitāte, tostarp integritātes ziņojumu, kas ļauj brīdināt lietotājus par Galileo un citu GNSS atteici vai par to izstarotiem signāliem ārpus pielaides intervāla, kurus tas pastiprina pārklājuma zonā, un kas paredzēts galvenokārt lietotājiem, kuriem drošība ir būtiska, jo īpaši civilās aviācijas nozarē aeronavigācijas pakalpojumu vajadzībām.

(c)  dzīvības aizsardzības pakalpojumu (DAP), kas pieejams bez tiešām lietotāja maksām un sniedz pozicionēšanas, laika un sinhronizācijas informāciju, kurai piemīt augsta līmeņa nepārtrauktība, pieejamība, precizitāte un integritāte. Šo pakalpojumu sniedz EASA uzraudzībā, lai nodrošinātu atbilstību aviācijas drošības prasībām, ietverot integritātes ziņojumu, kas ļauj brīdināt lietotājus par Galileo un citu GNSS atteici vai par to izstarotiem signāliem ārpus pielaides intervāla, kurus tas pastiprina pārklājuma zonā, un tas paredzēts galvenokārt lietotājiem, kuriem drošība ir būtiska, jo īpaši civilās aviācijas nozarē aeronavigācijas pakalpojumu vajadzībām.

Grozījums Nr.    108

Regulas priekšlikums

45. pants – 2. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šā panta 1. punktā minētos pakalpojumus sniedz kā prioritāti dalībvalstu teritorijā, kas ģeogrāfiski atrodas Eiropā.

Šā panta 1. punktā minētos pakalpojumus sniedz kā prioritāti dalībvalstu teritorijā, kas ģeogrāfiski atrodas Eiropā, tostarp arī Azoru salās, Madeirā un Kanāriju salās.

Grozījums Nr.    109

Regulas priekšlikums

45. pants – 2. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

EGNOS ģeogrāfisko pārklājumu var paplašināt, ietverot citus pasaules reģionus, jo īpaši kandidātvalstu teritorijas, to trešo valstu teritorijas, kuras ir asociētas ar Eiropas vienoto gaisa telpu, un Eiropas kaimiņattiecību politikā iesaistīto valstu teritorijas, ja ir tam vajadzīgās tehniskās iespējas, un dzīvības aizsardzības pakalpojuma gadījumā balstoties uz starptautiskiem nolīgumiem.

EGNOS ģeogrāfisko pārklājumu var paplašināt, ietverot citus pasaules reģionus, jo īpaši kandidātvalstu teritorijas, to trešo valstu teritorijas, kuras ir asociētas ar Eiropas vienoto gaisa telpu, un Eiropas kaimiņattiecību politikā iesaistīto valstu teritorijas, ja ir tam vajadzīgās tehniskās iespējas, ir izvērtēti iespējamie sistēmas drošības apdraudējumi un ir nodrošināta drošības akreditācija un dzīvības aizsardzības pakalpojuma gadījumā balstoties uz starptautiskiem nolīgumiem.

Grozījums Nr.    110

Regulas priekšlikums

45. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Šādas paplašināšanas izmaksas, tostarp saistītās ekspluatācijas izmaksas, kas ir specifiskas minētajiem reģioniem, nesedz no 11. pantā minētā budžeta. Šāda paplašināšana nedrīkst aizkavēt 1. punktā minēto pakalpojumu piedāvāšanu visā dalībvalstu teritorijā, kas ģeogrāfiski atrodas Eiropā.

3.  Šādas paplašināšanas izmaksas, tostarp saistītās ekspluatācijas izmaksas, kas ir specifiskas minētajiem reģioniem, nesedz no 11. pantā minētā budžeta, bet Eiropas Komisija apsver iespēju izmantot esošās partnerības programmas un atbilstīgā gadījumā izstrādāt īpašus finanšu instrumentus, lai to atbalstītu. Šāda paplašināšana nedrīkst aizkavēt 1. punktā minēto pakalpojumu piedāvāšanu visā dalībvalstu teritorijā, kas ģeogrāfiski atrodas Eiropā.

Grozījums Nr.    111

Regulas priekšlikums

46. pants – 1. daļa – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  pārvaldītu un mazinātu ar Galileo un EGNOS ekspluatāciju saistītos riskus;

(a)  pārvaldītu un mazinātu ar Galileo un EGNOS ekspluatāciju un pakalpojumu sniegšanu saistītos riskus;

Grozījums Nr.    112

Regulas priekšlikums

46. pants – 1. daļa – aa punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(aa)  pārvaldītu un mazinātu radiofrekvences traucējumu rašanās iespējamības risku;

Grozījums Nr.    113

Regulas priekšlikums

47. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Saderība un sadarbspēja

Saderība, sadarbspēja un standartizācija

Grozījums Nr.    114

Regulas priekšlikums

47. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a  Galileo un EGNOS cenšas nodrošināt atbilsmi starptautiskajiem standartiem un sertifikātiem; jo īpaši kompetentās iestādes sadarbojas, lai noteiktu sertifikācijas sistēmu, kas paredzēta dzelzceļa transporta, autotransporta, gaisa transporta un jūras transporta nozarei.

Grozījums Nr.    115

Regulas priekšlikums

47. pants – 2.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.b  GALILEO un EGNOS un to sniegtie pakalpojumi ir saderīgi ar noteiktiem transporta infrastruktūras uztvērējiem, ņemot vērā arī stratēģiskos nākotnes sektorus, piemēram, autonomos un tīklam pieslēgtos automobiļus un bezpilota lidaparātus (UAV).

Grozījums Nr.    116

Regulas priekšlikums

48. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a  Copernicus ir Zemes novērošanas programmas civilais komponents, kura attīstību virza pamatlietotāji. Tas nodrošina autonomu piekļuvi zināšanām vides jomā un svarīgākajām Zemes novērošanas datu tehnoloģijām un pakalpojumu radītajai informācijai, tādējādi nodrošinot Savienībai neatkarību lēmumu pieņemšanā un darbībās tādās jomās kā vide, klimata pārmaiņas, civilā aizsardzība, drošība un drošums, kā arī transporta nozare.

Grozījums Nr.    117

Regulas priekšlikums

50. pants – 1. daļa – a punkts – 3. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

–  zemes un lauksaimniecības monitoringu nolūkā sniegt informāciju par zemes segumu, zemes izmantojumu un zemes izmantojuma izmaiņām, pilsētu teritorijām, iekšzemes ūdeņu daudzumu un kvalitāti, mežiem, lauksaimniecību un citiem dabas resursiem, bioloģisko daudzveidību un kriosfēru;

–  zemes monitoringu, infrastruktūras būvniecību un lauksaimniecību nolūkā sniegt informāciju par zemes segumu, zemes izmantojumu un zemes izmantojuma izmaiņām, pilsētu teritorijām, iekšzemes ūdeņu daudzumu un kvalitāti, mežiem, lauksaimniecību un citiem dabas resursiem, bioloģisko daudzveidību un kriosfēru;

Grozījums Nr.    118

Regulas priekšlikums

50. pants – 1. daļa – a punkts – 4.a ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

-  Transporta pakalpojumus, kas padarītu sauszemes, jūras, gaisa un kosmosa transportu viedāku, efektīvāku, drošāku, stabilāku, ilgtspējīgāku un integrētāku.

Grozījums Nr.    119

Regulas priekšlikums

50. pants – 1. daļa – ca punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ca)  Copernicus pakalpojumu paplašināšanas mehānisms, lai nodrošinātu atbalstu citām Savienības darbībām.

Grozījums Nr.    120

Regulas priekšlikums

50. pants – 1. daļa – cb punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(cb)  turpmākas uzraudzības, ziņošanas un atbilstības nodrošināšanas pakalpojumi, kas aptver citas tematiskās jomas, ko reglamentē Eiropas Savienība.

Grozījums Nr.    121

Regulas priekšlikums

50. pants – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Copernicus ietver darbības ar Copernicus saistītu pakārtotu pakalpojumu atbalstam, veicinot:

 

(a) institucionālo datu un informācijas apguvi uzraudzības, ziņošanas un atbilstības nodrošināšanas valstu dienestiem, lai atbalstītu publiskā sektora iestādes;

 

(b) komercpakalpojumus;

 

(c) kartēšanas pakalpojumus kultūras mantojuma uzraudzībai un aizsardzībai.

Grozījums Nr.    122

Regulas priekšlikums

53. pants – 1. daļa – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  dalībvalstu uz zemes un/vai kosmosā esošo sensoru, tostarp ar Eiropas Kosmosa aģentūras starpniecību izstrādāto sensoru un valsts līmenī ekspluatēto Savienības sensoru, tīkla izveide, attīstība un ekspluatācija nolūkā novērot un uzraudzīt objektus un izveidot Eiropas kosmisko objektu katalogu, kas pielāgots 55. pantā minēto lietotāju vajadzībām;

(a)  dalībvalstu uz zemes un/vai kosmosā esošo sensoru, tostarp ar Eiropas Kosmosa aģentūras starpniecību izstrādāto sensoru un valsts līmenī ekspluatēto Savienības sensoru, tīkla izveide, attīstība un ekspluatācija nolūkā novērot un uzraudzīt objektus un līdz 2023. gada beigām izveidot Eiropas kosmisko objektu katalogu, kas pielāgots 55. pantā minēto lietotāju vajadzībām;

Grozījums Nr.    123

Regulas priekšlikums

58.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

58.a pants

 

Piedāvājuma un pieprasījuma uzraudzība SST vajadzībām

 

Līdz 2024. gada 31. decembrim Komisija izvērtē SST komponenta īstenošanu, jo īpaši lietotāju vajadzību evolūciju saistībā ar to sensoru jaudu, kas atrodas uz zemes vai kosmosā. Izvērtēšanā jo īpaši izskata vajadzību pēc papildu infrastruktūras kosmosā un uz zemes. Izvērtējumam vajadzības gadījumā pievieno attiecīgu priekšlikumu par papildu infrastruktūras kosmosā un uz zemes izveidi saskaņā ar SST komponentu.

Pamatojums

Eiropas Savienībai vajadzētu nospraust vērienīgākus mērķus attiecībā uz abām jaunajām iniciatīvām SSA un GOVSATCOM. Tā kā mēs pieprasām lielāku budžetu, ir iespējams ietvert vairāk darbību.

Grozījums Nr.    124

Regulas priekšlikums

59. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Kosmisko laikapstākļu funkcija var atbalstīt šādas darbības:

1.  Kosmisko laikapstākļu funkcija atbalsta šādas darbības:

Pamatojums

Eiropas Savienībai vajadzētu nospraust vērienīgākus mērķus attiecībā uz abām jaunajām iniciatīvām SSA un GOVSATCOM. Tā kā mēs pieprasām lielāku budžetu, ir iespējams ietvert vairāk darbību.

Grozījums Nr.    125

Regulas priekšlikums

60. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  NEO funkcija var atbalstīt šādas darbības:

1.  NEO funkcija atbalsta šādas darbības:

Grozījums Nr.    126

Regulas priekšlikums

60. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Komisija var koordinēt Savienības un valstu publiskā sektora iestāžu, kuras ir atbildīgas par civilo aizsardzību, rīcību gadījumā, ja ir konstatēts, ka NEO tuvojas Zemei.

2.  Komisija koordinē Savienības un valstu publiskā sektora iestāžu, kuras ir atbildīgas par civilo aizsardzību, rīcību gadījumā, ja ir konstatēts, ka NEO tuvojas Zemei.

Grozījums Nr.    127

Regulas priekšlikums

61. pants – 1. daļa – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  zemes segmenta infrastruktūras izstrādi, izbūvi un ekspluatāciju;

(a)  zemes segmenta un kosmosa segmenta infrastruktūras izstrādi, izbūvi un ekspluatāciju;

Grozījums Nr.    128

Regulas priekšlikums

62. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, pieņem darbības prasības pakalpojumiem, ko sniedz saskaņā ar GOVSATCOM, kā tehniskās specifikācijas izmantošanas gadījumiem, kas saistīti ar krīzes pārvaldību, uzraudzību un svarīgas infrastruktūras pārvaldību, tostarp diplomātisko sakaru tīkliem. Šo darbības prasību pamatā ir detalizēta lietotāju prasību analīze, un tajās ņemtas vērā prasības, kas izriet no esošajām lietotāju iekārtām un esošajiem tīkliem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 107. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

2.  Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, pieņem darbības prasības pakalpojumiem, ko sniedz saskaņā ar GOVSATCOM, kā tehniskās specifikācijas izmantošanas gadījumiem, kas saistīti ar krīzes pārvaldību, uzraudzību un svarīgas infrastruktūras pārvaldību, tostarp diplomātisko sakaru tīkliem. Šo darbības prasību pamatā ir detalizēta lietotāju prasību analīze, un tajās ņemtas vērā prasības, kas izriet no esošajām lietotāju iekārtām un esošajiem tīkliem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 107. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru. Citus izmantošanas gadījumus var pievienot jebkurā laikā, pamatojoties uz faktisko lietotāju pieprasījumu dalībvalstīs un sagatavojot atbilstīgas tehniskās specifikācijas.

Grozījums Nr.    129

Regulas priekšlikums

62. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, pieņem pakalpojumu portfeli attiecībā uz pakalpojumiem, ko sniedz saskaņā ar GOVSATCOM, kā satelītsakaru jaudu un pakalpojumu un to atribūtu kategoriju sarakstu, ietverot ģeogrāfisko pārklājumu, frekvenci, joslas platumu, lietotāju iekārtas un drošības elementus. Šo pasākumu pamatā ir 1. punktā minētās darbības un drošības prasības, un tie piešķir prioritāti pakalpojumiem, kurus lietotājiem sniedz Savienības līmenī. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 107. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

3.  Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, pieņem pakalpojumu portfeli attiecībā uz pakalpojumiem, ko sniedz saskaņā ar GOVSATCOM, kā satelītsakaru jaudu un pakalpojumu un to atribūtu kategoriju sarakstu, ietverot ģeogrāfisko pārklājumu, frekvenci, joslas platumu, lietotāju iekārtas un drošības elementus. Šo pasākumu pamatā ir 1. punktā minētās darbības un drošības prasības. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 107. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Grozījums Nr.    130

Regulas priekšlikums

62. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a  Šā panta 3. punktā minētajā pakalpojumu portfelī ņem vērā esošos komerciāli pieejamos pakalpojumus, lai nekropļotu konkurenci iekšējā tirgū.

Grozījums Nr.    131

Regulas priekšlikums

63. pants – 1. daļa – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  juridiskas personas, kas pienācīgi akreditētas nodrošināt satelītsakaru jaudas vai pakalpojumus saskaņā ar 36. pantā noteikto drošības akreditācijas procedūru, pamatojoties uz 34. panta 1. punktā minētajām GOVSATCOM komponenta īpašajām drošības prasībām.

(b)  juridiskas personas, kas pienācīgi akreditētas nodrošināt satelītsakaru jaudas vai pakalpojumus saskaņā ar 36. pantā noteikto drošības akreditācijas procedūru.

Grozījums Nr.    132

Regulas priekšlikums

63. pants – 1. daļa – ba punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ba)  Satelītsakaru spēju vai pakalpojumu nodrošinātāji, kas to dara saskaņā ar šo komponentu, ievēro īpašās drošības prasības attiecībā uz GOVSATCOM komponentu, kuras noteiktas saskaņā ar 34. panta 1. punktu.

Grozījums Nr.    133

Regulas priekšlikums

65. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Apvienotās satelītsakaru jaudas, pakalpojumus un lietotāju iekārtas GOVSATCOM dalībnieki koplieto un tās starp GOVSATCOM dalībniekiem tiek prioritizētas, pamatojoties uz lietotāju drošības riska analīzi Savienības un dalībvalsts līmenī. Šajā koplietošanā un prioritizācijā piešķir prioritāti lietotājiem Savienības līmenī.

1.  Apvienotās satelītsakaru jaudas, pakalpojumus un lietotāju iekārtas GOVSATCOM dalībnieki koplieto un tās starp GOVSATCOM dalībniekiem tiek prioritizētas, pamatojoties uz lietotāju drošības riska analīzi Savienības un dalībvalsts līmenī.

Grozījums Nr.    134

Regulas priekšlikums

66. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a  GOVSATCOM centros ņem vērā esošos komerciāli pieejamos pakalpojumus, lai nekropļotu konkurenci iekšējā tirgū.

Grozījums Nr.    135

Regulas priekšlikums

67. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.a  Komisija līdz 2021. gada beigām pieņem deleģēto aktu saskaņā ar 105. pantu par GOVSATCOM pārvaldības noteikumiem.

Grozījums Nr.    136

Regulas priekšlikums

69. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Līdz 2024. gada beigām Komisija izvērtē GOVSATCOM komponenta īstenošanu, it īpaši lietotāju vajadzību attīstību attiecībā uz satelītsakaru jaudu. Izvērtēšanā jo īpaši izskata vajadzību pēc papildu kosmiskās infrastruktūras. Izvērtējumam vajadzības gadījumā pievieno attiecīgu priekšlikumu par papildu kosmiskās infrastruktūras izveidi saskaņā ar GOVSATCOM komponentu.

GOVSATCOM līdz 2023. gada beigām ir gatavs ekspluatācijai. Līdz 2024. gada beigām Komisija izvērtē GOVSATCOM komponenta īstenošanu, it īpaši lietotāju vajadzību attīstību attiecībā uz satelītsakaru jaudu. Izvērtēšanā jo īpaši izskata vajadzību pēc papildu kosmosa infrastruktūras. Izvērtējumam vajadzības gadījumā pievieno attiecīgu priekšlikumu par papildu kosmosa infrastruktūras izveidi saskaņā ar GOVSATCOM komponentu.

Grozījums Nr.    137

Regulas priekšlikums

73. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Administratīvās padomes locekļus un viņu aizstājējus ieceļ, ņemot vērā viņu zināšanas Aģentūras pamatuzdevumu jomā, kā arī attiecīgās vadības, administratīvās un budžetārās prasmes. Lai nodrošinātu padomes darba nepārtrauktību, Eiropas Parlaments, Komisija un dalībvalstis cenšas ierobežot savu pārstāvju nomaiņu Administratīvajā padomē. Visas puses tiecas panākt vīriešu un sieviešu līdzsvarotu pārstāvību Administratīvajā padomē.

4.  Administratīvās padomes locekļus un viņu aizstājējus ieceļ, ņemot vērā viņu zināšanas Aģentūras uzdevumu jomā, kā arī attiecīgās vadības, administratīvās un budžetārās prasmes. Lai nodrošinātu padomes darba nepārtrauktību, Eiropas Parlaments, Komisija un dalībvalstis cenšas ierobežot savu pārstāvju nomaiņu Administratīvajā padomē. Visas puses tiecas panākt vīriešu un sieviešu līdzsvarotu pārstāvību Administratīvajā padomē.

Grozījums Nr.    138

Regulas priekšlikums

101. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a  Komisija nosaka metodiku, lai nodrošinātu kvalitatīvus rādītājus virzības uz vispārīgiem mērķiem, kas noteikti 4. panta a), b) un c) punktā, rūpīgai izvērtēšanai. Pamatojoties uz šo metodiku, Komisija vēlākais līdz 2021. gada 1. janvārim papildina pielikumu.

Grozījums Nr.    139

Regulas priekšlikums

101. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Darbības rezultātu ziņošanas sistēma nodrošina, ka programmas īstenošanas un rezultātu uzraudzībai vajadzīgie dati tiek savākti efektīvi, lietderīgi un savlaicīgi. Šim nolūkam Savienības līdzekļu saņēmējiem un attiecīgā gadījumā dalībvalstīm uzliek samērīgas ziņošanas prasības.

3.  Darbības rezultātu ziņošanas sistēma nodrošina, ka Programmas īstenošanas un rezultātu uzraudzībai vajadzīgie dati ir piemēroti padziļinātai analīzei par gūto progresu un sarežģījumiem, kas radušies, un tiek savākti efektīvi, lietderīgi un savlaicīgi. Šim nolūkam Savienības līdzekļu saņēmējiem un attiecīgā gadījumā dalībvalstīm uzliek samērīgas ziņošanas prasības.

Grozījums Nr.    140

Regulas priekšlikums

102. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Komisija savlaicīgi veic Programmas novērtējumus, lai to rezultātus varētu ņemt vērā lēmumu pieņemšanas procesā.

1.  Komisija savlaicīgi veic Programmas novērtējumus, lai to rezultātus varētu ņemt vērā lēmumu pieņemšanas procesā. Novērtējumi nodrošina arī panāktā progresa 4. pantā noteikto vispārīgo mērķu sasniegšanā kvalitatīvu izvērtējumu.

Grozījums Nr.    141

Regulas priekšlikums

102. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Programmas starpposma novērtējumu veic, tiklīdz par programmas īstenošanu ir pieejama pietiekama informācija, bet ne vēlāk kā pēc četriem gadiem kopš programmas īstenošanas sākuma.

2.  Programmas starpposma novērtējumu veic, tiklīdz par Programmas īstenošanu ir pieejama pietiekama informācija, bet ne vēlāk kā pēc trijiem gadiem kopš Programmas īstenošanas sākuma.

Grozījums Nr.    142

Regulas priekšlikums

102. pants – 6. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Līdz 2024. gada 30. jūnijam un ik pēc pieciem gadiem pēc šā datuma Komisija vērtē Aģentūras sniegumu attiecībā uz tās mērķiem, pilnvarām, uzdevumiem un atrašanās vietu, saskaņā ar Komisijas pamatnostādnēm. Novērtēšanā jo īpaši izskata, vai nav radusies vajadzība mainīt Aģentūras pilnvaras, un novērtē katra šāda grozījuma finansiālās sekas. Novērtēšanā risina jautājumu par Aģentūras politiku attiecībā uz interešu konfliktiem un Drošības akreditācijas padomes neatkarību un autonomiju.

Līdz 2024. gada 30. jūnijam un ik pēc trijiem gadiem pēc šā datuma Komisija vērtē Aģentūras sniegumu attiecībā uz tās mērķiem, pilnvarām, uzdevumiem un atrašanās vietām, saskaņā ar Komisijas pamatnostādnēm. Novērtēšanā jo īpaši izskata, vai nav radusies vajadzība grozīt Aģentūras pilnvaras, jo īpaši attiecībā uz iespēju tai saskaņā ar 30. pantu uzticēt papildu uzdevumus, un novērtē katra šāda grozījuma finansiālās sekas. Novērtēšanā risina jautājumu par Aģentūras politiku attiecībā uz interešu konfliktiem un Drošības akreditācijas padomes neatkarību un autonomiju.

Grozījums Nr.    143

Regulas priekšlikums

110. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a  Komisija sadarbībā ar Aģentūru izstrādā pārejas plānu ar mērķi nodrošināt Aģentūrai atbilstīgu finansējumu un personālu, lai tā varētu veikt šajā regulā noteiktos uzdevumus. Komisija nosaka pasākumus, lai nodrošinātu, ka uzdevumi, kuru veikšanai Aģentūrai attiecīgajā laikposmā nav nedz atbilstīga finansējuma, nedz arī personāla, tiktu pietiekoši labi veikti pārejas periodā, kas nepārsniedz divus gadus pēc dienas, kad šo regulu sāk piemērot.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Priekšlikums, ar ko izveido Savienības kosmosa programmu un Eiropas Savienības kosmosa programmas aģentūru

Atsauces

COM(2018)0447 – C8-0258/2018 – 2018/0236(COD)

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ITRE

14.6.2018

 

 

 

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

TRAN

5.7.2018

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Massimiliano Salini

3.7.2018

Izskatīšana komitejā

8.10.2018

 

 

 

Pieņemšanas datums

9.10.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

35

3

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Daniela Aiuto, Inés Ayala Sender, Georges Bach, Izaskun Bilbao Barandica, Deirdre Clune, Michael Cramer, Luis de Grandes Pascual, Andor Deli, Isabella De Monte, Ismail Ertug, Jacqueline Foster, Tania González Peñas, Dieter-Lebrecht Koch, Merja Kyllönen, Innocenzo Leontini, Peter Lundgren, Marian-Jean Marinescu, Georg Mayer, Gesine Meissner, Markus Pieper, Gabriele Preuß, Dominique Riquet, Massimiliano Salini, Claudia Schmidt, Jill Seymour, Claudia Țapardel, Keith Taylor, Pavel Telička, Wim van de Camp, Marie-Pierre Vieu, Kosma Złotowski

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Stefan Gehrold, Maria Grapini, Karoline Graswander-Hainz, Ryszard Antoni Legutko, Patricija Šulin, Henna Virkkunen

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Nicola Danti, Angel Dzhambazki

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

35

+

ALDE

Izaskun Bilbao Barandica, Gesine Meissner, Dominique Riquet, Pavel Telička

ECR

Angel Dzhambazki, Jacqueline Foster, Ryszard Antoni Legutko, Kosma Złotowski

EFDD

Daniela Aiuto

GUE/NGL

Tania González Peñas, Merja Kyllönen

PPE

Georges Bach, Wim van de Camp, Deirdre Clune, Andor Deli, Stefan Gehrold, Luis de Grandes Pascual, Dieter-Lebrecht Koch, Innocenzo Leontini, Marian-Jean Marinescu, Markus Pieper, Massimiliano Salini, Claudia Schmidt, Patricija Šulin, Henna Virkkunen

S&D

Inés Ayala Sender, Nicola Danti, Isabella De Monte, Ismail Ertug, Maria Grapini, Karoline Graswander-Hainz, Gabriele Preuß, Claudia Țapardel

VERTS/ALE

Michael Cramer, Keith Taylor

3

-

EFDD

Jill Seymour

ENF

Georg Mayer

GUE/NGL

Marie-Pierre Vieu

1

0

ECR

Peter Lundgren

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejaS ATZINUMS (9.10.2018)

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Savienības kosmosa programmu un Eiropas Savienības kosmosa programmas aģentūru un atceļ Regulu (ES) Nr. 912/2010, (ES) Nr. 1285/2013, (ES) Nr. 377/2014 un Lēmumu 541/2014/ES

(COM(2018)0447 – C8-0258/2018 – 2018/0236(COD))

Atzinuma sagatavotāja: Hilde Vautmans

ĪSS PAMATOJUMS

Lauksaimniecība kļūst par arvien komplicētāku darbību visā pasaulē. No vienas puses, Apvienoto Nāciju Organizācija paredz, ka līdz 2050. gadam pārtikas ražošanai būtu jāpieaug par 50 %, lai varētu apgādāt skaitā arvien pieaugošos pasaules iedzīvotājus. No otras puses, nozarei nāksies saskarties ar klimata pārmaiņu ietekmi, kā arī ar vides un bioloģiskās daudzveidības problēmām, kas saistītas ar augsnes un ūdens kvalitāti. ES lauksaimniekiem ir jāievēro arī augsti ražošanas standarti un jāapmierina arvien vairāk prasību, sabiedrības sagaidītā un administratīvo procedūru.

Tāpēc šo nozari sagaida ne mazums problēmu, īstenojot pilnīgu pāreju uz produktīvāku un resursu ziņā efektīvu lauksaimniecības modeli, ar ko optimizēt ražošanu neatkarīgi no lauku saimniecības lieluma. Aizvadītajās desmitgadēs Eiropas lauksaimniecība veiksmīgi tikusi galā ar jaunas prakses ieviešanu, jauniem ražošanas paņēmieniem un metodēm, kas palielinājušas ražīgumu un ļāvušas labāk pielāgot lauksaimniecības prakses jauniem un mainīgiem apstākļiem un samazināt ražošanas izmaksas.

Tomēr šis progress nebūtu bijis iespējams bez kosmosa tehnoloģijas nenovērtējamā atbalsta. Lauksaimniecība ir viena no galvenajām nozarēm, kurā kosmosa tehnoloģiju lietojumi sniedz pievienoto vērtību. Precīzā lauksaimniecība, tehnoloģiju izmantošana, lai pieņemtu precīzākus, izsvērtākus un piemērotākus lauksaimniecības lēmumus, satelītnavigācijas sistēmas un Zemes novērošanas sistēmas pašlaik tiek izmantotas daudzās ES lauku saimniecībās un drīz būs daļa no visas ES lauksaimniecības nozares. Pašlaik apmēram 10 % no ES IKP (vairāk nekā EUR 1 100 miljardi) tiek radīti, balstoties uz satelītnavigācijas signāliem. Eiropas kosmosa nozarē ir nodarbināti vairāk nekā 230 000 profesionāļu, un tās apgrozījums 2014. gadā tika lēsts no EUR 46 līdz 54 miljardiem.

Šis regulas priekšlikums ir daļa no pasākumiem, kas izriet no paziņojuma “Kosmosa stratēģija Eiropai”. Pilnībā integrēta kosmosa programma apvienos visas Savienības veiktās darbības šajā jomā. Tā nodrošinās saskaņotu regulējumu turpmākām investīcijām, sniedzot labāku pamanāmību un lielāku elastību. Uzlabojot efektivitāti, tā galu galā palīdzēs izvērst jaunus un uz kosmosa tehnoloģijām balstītus pakalpojumus, kas dos labumu visiem ES iedzīvotājiem. Priekšlikumā paredzēts, ka Savienība ar kopējo kosmosa jomai atvēlēto budžetu EUR 16 miljardu apjomā īsteno, turpina un uzlabo programmas Galileo, EGNOS, Copernicus un SST, kā arī uzsāk Govsatcom iniciatīvu.

Atzinuma sagatavotāja atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu regulai, jo ar to ievērojami vienkāršo un racionalizē spēkā esošo Savienības acquis, apvienojot vienā tekstā un saskaņojot gandrīz visus noteikumus, kas līdz šim bija ietverti atsevišķās regulās vai lēmumos. Tas palielina Savienības kosmosa politikas nozīmi, kas atbilst Savienības kā globālas dalībnieces turpmākajai būtiskajai lomai kosmosa jomā.

Saskaņā ar mērķi labāk īstenot kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) arvien pieaug pieprasījums izmantot Zemes novērošanas informāciju, piedāvājot plašākas iespējas politikas uzraudzības un viedās lauksaimniecības jomā. Copernicus paver ceļu lauksaimniecības darbību uzraudzībai, kalpojot KLP mērķiem un nodrošinot brīvu un atklātu Zemes novērošanas datu izmantošanu. Šie dati kopā ar Zemes gabalu identifikācijas sistēmas jaudu un papildināti ar citiem privātā sektora nodrošinātiem satelītattēliem, sniedz reālu pievienoto vērtību.

Tāpēc atzinuma sagatavotāja uzskata, ka Copernicus jāpiešķir lielāks budžets, lai panāktu līdzsvaru ar Galileo un izpildītu ES politikas un ieinteresēto personu jaunās prasības. Viņa ierosina programmai Copernicus piešķirt papildu līdzekļus EUR 2 miljardu apmērā. Šis skaitlis atbilst aplēsēm par Copernicus ilgtermiņa īstenošanas gaitu, lai īstenotu visas ieinteresēto personu pieprasītās un Eiropas Komisijas noteiktās prioritātes.

Minētās vajadzības ir šādas:

1.  Multisatelītu misija, lai mērītu cilvēka ietekmi uz CO2 ciklu. Šī vajadzība ir pamatota ar COP21 secinājumiem.

2.  Augstas laiciskās un telpiskās izšķirtspējas novērojumi, lai papildinātu un paplašinātu pašreizējos Sentinel-2 mērījumus. Šādu prioritāti izvirzīja lauksaimniecības nozares ieinteresētās personas un tie vajadzīgi pilsētvides lietojumiem.

3.  Jauni būtisko parametru mērījumi polārajos reģionos. Ar to atbalstīs ES politiku Arktikas un klimata pārmaiņu jomā.

4.  Optiskie novērojumi ar hiperspektrālu attēlu spēju, lai paplašinātu pašreizējo Sentinel-2 misiju. Šīs ir lauksaimniecības nozares ieinteresēto personu prioritātes un tās ir svarīgas zemes resursiem.

Pieaug ES un pasaules mēroga iespējas attiecībā uz Copernicus datu izmantošanu lauksaimniecības nozarē: piemēram, pārtikas un ūdens krīzes, ūdens izmantošana, bioloģiskās daudzveidības izzušana, ekosistēmu sabrukšana, ekstremāli laikapstākļi, precīzā lauksaimniecība, KLP uzraudzība un nodrošinātība ar pārtiku plašākā nozīmē.

Četrām misijām prasītie papildus līdzekļi nodrošinās, ka privātais sektors var izstrādāt vairāk lietotņu ražotājiem un citām ieinteresētajām personām, lai ikdienā praktiski izmantotu viņu mobilās ierīces. Viens Beļģijas piemērs: VITO ir izstrādājusi sistēmu kartupeļu augšanas uzraudzībai. Izmantojot Copernicus datus un informāciju, šo pakalpojumu tagad var paplašināt un īstenot globālā mērogā. Šādas lietotnes var novērst kritisko informācijas trūkumu attiecībā uz pašlaik pastāvošajiem kultūraugu prognožu veidiem.

GROZĪJUMI

Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1

Regulas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)  Kopš 1990-to gadu beigām Savienība ir izstrādājusi pati savas kosmosa iniciatīvas un programmas, proti, Eiropas Ģeostacionārās navigācijas pārklājuma dienestu (EGNOS), pēc tam Galileo un Copernicus, kuras atbilst Savienības pilsoņu vajadzībām un publisko politikas jomu prasībām. Būtu ne tikai jānodrošina šo iniciatīvu nepārtrauktība, bet arī jāuzlabo tās, lai tās saglabātu savu vadošo pozīciju saistībā ar jaunu tehnoloģiju attīstību un digitālo un informācijas un sakaru tehnoloģiju jomu pārmaiņām un atbilstu lietotāju jaunajām vajadzībām, un spētu īstenot tādas politiskās prioritātes kā klimata pārmaiņas, tostarp pārmaiņu Arktikā uzraudzība, drošība un aizsardzība.

(3)  Kopš 1990-to gadu beigām Savienība ir izstrādājusi pati savas kosmosa iniciatīvas un programmas, proti, Eiropas Ģeostacionārās navigācijas pārklājuma dienestu (EGNOS), pēc tam Galileo un Copernicus, kuras atbilst Savienības pilsoņu vajadzībām un publisko politikas jomu prasībām. Būtu ne tikai jānodrošina šo iniciatīvu nepārtrauktība, bet tās arī ātrāk jāuzlabo, piemēram, palielinot satelītu skaitu, lai tās saglabātu savu vadošo pozīciju saistībā ar jaunu tehnoloģiju attīstību un digitālo un informācijas un sakaru tehnoloģiju jomu pārmaiņām un atbilstu lietotāju jaunajām vajadzībām, un spētu īstenot tādas politiskās prioritātes kā klimata pārmaiņas, tostarp pārmaiņu Arktikā uzraudzība, drošība un aizsardzība.

Grozījums Nr.    2

Regulas priekšlikums

38. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(38)  Aizvien lielāks skaits galveno ekonomikas nozaru, jo īpaši transports, telekomunikācijas, lauksaimniecība un enerģētika arvien biežāk izmanto satelītu navigācijas sistēmas, nemaz nerunājot par sinerģijām ar darbībām, kas saistītas ar Eiropas Savienība un tās dalībvalstu drošību un aizsardzību. Tāpēc ar pilnīgu satelītnavigācijas kontroli būtu iespējams garantēt Savienības tehnoloģisko neatkarību, tostarp ilgākā termiņā infrastruktūras aprīkojuma komponentu neatkarību, un nodrošināt tās stratēģisko autonomiju.

(38)  Aizvien lielāks skaits galveno ekonomikas nozaru, jo īpaši transports, telekomunikācijas, lauksaimniecība, pārtikas nekaitīgums un enerģētika arvien biežāk izmanto satelītu navigācijas sistēmas, nemaz nerunājot par sinerģijām ar darbībām, kas saistītas ar Eiropas Savienība un tās dalībvalstu drošību un aizsardzību. Tāpēc ar pilnīgu satelītnavigācijas kontroli būtu iespējams garantēt Savienības tehnoloģisko neatkarību, tostarp ilgākā termiņā infrastruktūras aprīkojuma komponentu neatkarību, un nodrošināt tās stratēģisko autonomiju.

Grozījums Nr.    3

Regulas priekšlikums

40.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(40a)  Ar EGNOS var atbalstīt precīzās lauksaimniecības nozari un palīdzēt Eiropas lauksaimniekiem samazināt atkritumu apjomu, mēslošanas līdzekļu un herbicīdu pārmērīgu izmantošanu un optimizēt ražas ieguvi. EGNOS jau ir ievērojama lietotāju grupa, taču vēl arvien ierobežots ir lauksaimniecības tehnikas skaits, kas būtu savietojama ar navigācijas tehnoloģiju. Šis jautājums būtu jārisina.

Grozījums Nr.    4

Regulas priekšlikums

47. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(47)  Copernicus būtu jānodrošina autonoma piekļuve zināšanām vides jomā un svarīgākajām Zemes novērošanas un ģeogrāfiskās informācijas pakalpojumu tehnoloģijām, tādējādi nodrošinot Savienībai neatkarību lēmumu pieņemšanā un darbībās tādās jomās kā vide, klimata pārmaiņas, civilā aizsardzība, drošība, tostarp arī digitālā ekonomika.

(47)  Copernicus būtu jānodrošina autonoma piekļuve zināšanām vides un lauksaimniecības jomā un svarīgākajām Zemes novērošanas un ģeogrāfiskās informācijas pakalpojumu tehnoloģijām, tādējādi nodrošinot Savienībai neatkarību lēmumu pieņemšanā un darbībās tādās jomās kā vide, lauksaimniecība, bioloģiskā daudzveidība, zemes izmantošana, klimata pārmaiņas, civilā aizsardzība, drošība, tostarp arī digitālā ekonomika.

Grozījums Nr.    5

Regulas priekšlikums

47.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(47a)  Lauksaimniecības gadījumā Copernicus būtu jāattīsta tālāk un jāizmanto, lai veicinātu tādu darbību attīstību, kas saglabā vidi un uztur ražīgumu. Lauksaimniecībai jāgūst labums no visa Copernicus potenciāla, jo īpaši attiecībā uz lauksaimniecības zemes izmantošanu un tendencēm, ražas prognozēm, apūdeņošanas pārvaldību un hidroloģiju, kultivēto platību sezonas kartēšanu un kultūraugu veida kartēm, zemes platību aizņemšanu, kultūraugu un augsnes stāvokli, lauksaimniecības zemes platībām ar augstu dabisko vērtību, lauku zemes bioloģiskās daudzveidības monitoringu un ainavu fragmentāciju. Atkarībā no ESA Sen2Agri un Sen4CAP projektu rezultātiem datus varētu arī izmantot, lai mainītu KLP uzraudzības pieeju, pārejot no paraugu ņemšanas līmeņa uz sistemātisku pieeju, un iespējami aizstājot pārbaudes uz vietas, tādējādi samazinot administratīvo slogu maksājumu aģentūrām un KLP atbalsta galasaņēmējiem.

Grozījums Nr.    6

Regulas priekšlikums

48. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(48)  Programmas Copernicus pamatā vajadzētu būt darbībām un sasniegumiem — nodrošinot to nepārtrauktību —, kas tika veikti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 377/201417, ar ko izveido Eiropas Zemes novērošanas un monitoringa programmu Copernicus, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 911/2010 par Eiropas Zemes novērošanas programmu (GMES) un tās sākotnējām darbībām18, ar kuru izveidoja iepriekšējo Eiropas Globālās vides un drošības novērošanas (GMES) programmu un noteikumus tās sākotnējo darbību īstenošanai, ņemot vērā jaunākās tendences pētniecībā, tehnoloģiju attīstību un jauninājumus, kas ietekmē Zemes novērošanas jomu, kā arī “lielo datu” analītikas attīstību un mākslīgo intelektu un saistītās stratēģijas un iniciatīvas Savienības līmenī19. Pēc iespējas lielākā mērā būtu jāizmanto dalībvalstu Eiropas Kosmosa aģentūras, EUMETSAT20, kā arī citu struktūru, tostarp tirdzniecības iniciatīvu Eiropā jauda veikt novērojumus no kosmosa, tādējādi veicinot dzīvotspējīgas komerciālas kosmosa nozares attīstību Eiropā. Ja tas praktiski ir īstenojams un atbilstošs, būtu arī jāizmanto pieejamie in situ un papildu dati, kurus nodrošina galvenokārt dalībvalstis saskaņā ar Direktīvu 2007/2/EK21. Komisijai būtu jāsadarbojas ar dalībvalstīm un Eiropas Vides aģentūru, lai nodrošinātu efektīvu piekļuvi Coperncius in situ datu kopām un to izmantošanu.

(48)  Programmas Copernicus pamatā ir Savienības, Eiropas Kosmosa aģentūras un dalībvalstu partnerība. Tāpēc programmai vajadzētu gan balstīties uz esošajām Eiropas un valstu spējām, gan tās papildināt ar jauniem kopīgi izstrādātiem aktīviem. Lai šo pieeju īstenotu, Komisijai būtu jācenšas uzturēt dialogu ar EKA un dalībvalstīm, kam pieder attiecīgi kosmosa un in situ aktīvi. Programmas Copernicus pamatā vajadzētu būt darbībām un sasniegumiem — nodrošinot to nepārtrauktību —, kas tika veikti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 377/201417, ar ko izveido Eiropas Zemes novērošanas un monitoringa programmu Copernicus, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 911/2010 par Eiropas Zemes novērošanas programmu (GMES) un tās sākotnējām darbībām18, ar kuru izveidoja iepriekšējo Eiropas Globālās vides un drošības novērošanas (GMES) programmu un noteikumus tās sākotnējo darbību īstenošanai, ņemot vērā jaunākās tendences pētniecībā, tehnoloģiju attīstību un jauninājumus, kas ietekmē Zemes novērošanas jomu, kā arī “lielo datu” analītikas attīstību un mākslīgo intelektu un saistītās stratēģijas un iniciatīvas Savienības līmenī19. Pēc iespējas lielākā mērā būtu jāizmanto dalībvalstu Eiropas Kosmosa aģentūras, EUMETSAT20, kā arī citu struktūru, tostarp tirdzniecības iniciatīvu Eiropā jauda veikt novērojumus no kosmosa, tādējādi veicinot dzīvotspējīgas komerciālas kosmosa nozares attīstību Eiropā. Ja tas praktiski ir īstenojams un atbilstošs, būtu arī jāizmanto pieejamie in situ un papildu dati, kurus nodrošina galvenokārt dalībvalstis saskaņā ar Direktīvu 2007/2/EK21. Komisijai būtu jāsadarbojas ar dalībvalstīm un Eiropas Vides aģentūru, lai nodrošinātu efektīvu piekļuvi Coperncius in situ datu kopām un to izmantošanu.

__________________

__________________

17 Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 3. aprīļa Regula (ES) Nr. 377/2014, ar ko izveido programmu Copernicus un atceļ Regulu (ES) Nr. 911/2010 (OV L 122, 24.4.2014, 44. lpp.).

17 Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 3. aprīļa Regula (ES) Nr. 377/2014, ar ko izveido programmu Copernicus un atceļ Regulu (ES) Nr. 911/2010 (OV L 122, 24.4.2014, 44. lpp.).

18 Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 22. septembra Regula (ES) Nr. 911/2010 par Eiropas Zemes novērošanas programmu (GMES) un tās sākotnējām darbībām (2011.–2013.) (OV L 276, 20.10.2010., 1. lpp.).

18 Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 22. septembra Regula (ES) Nr. 911/2010 par Eiropas Zemes novērošanas programmu (GMES) un tās sākotnējām darbībām (2011.–2013.) (OV L 276, 20.10.2010., 1. lpp.).

19 Paziņojums “Mākslīgais intelekts Eiropai” (COM(2018) 237 final), paziņojums „Ceļā uz vienotas datu telpas izveidi Eiropā” (COM(2018) 232 final), “Priekšlikums Padomes regulai par Eiropas Augstas veiktspējas datošanas kopuzņēmuma izveidi” (COM(2018) 8 final).

19 Paziņojums “Mākslīgais intelekts Eiropai” (COM(2018) 237 final), paziņojums „Ceļā uz vienotas datu telpas izveidi Eiropā” (COM(2018) 232 final), “Priekšlikums Padomes regulai par Eiropas Augstas veiktspējas datošanas kopuzņēmuma izveidi” (COM(2018) 8 final).

20 Eiropas Meteoroloģisko satelītu izmantošanas organizācija

20 Eiropas Meteoroloģisko satelītu izmantošanas organizācija

21 Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 14. marta Direktīva 2007/2/EK, ar ko izveido Telpiskās informācijas infrastruktūru Eiropas Kopienā (INSPIRE).

21 Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 14. marta Direktīva 2007/2/EK, ar ko izveido Telpiskās informācijas infrastruktūru Eiropas Kopienā (INSPIRE).

Pamatojums

Šī atsauce apliecina, ka turpinās priekšizpēte, ko finansē Eiropas Kosmosa aģentūra un turpinās katra satelītu tipa pirmās vienības turpmākā attīstība, ko finansēs EKA.

Grozījums Nr.    7

Regulas priekšlikums

48.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(48a)  Copernicus ir strauji jāpaplašina, piemēram, palielinot satelītu skaitu. Tā kā apmācies laiks var negatīvi ietekmēt attēlu lietojamību, ir nepieciešama lielāka attēlu frekvence, lai varētu iegūt laikrindu analīzes, kas tiek izmantotas tādiem mērķiem kā lauksaimniecība.

Grozījums Nr.    8

Regulas priekšlikums

52. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(52)  Attiecībā uz datu iegūšanu, Copernicus darbību mērķim vajadzētu būt esošās kosmosa infrastruktūras saglabāšana un papildināšana, ilgtermiņā satelītu aizvietošanas gatavošana pēc to ekspluatācijas beigām, kā arī jaunu novērošanas sistēmu darbības uzsākšana, lai risinātu globālās klimata pārmaiņu problēmas (piem., antropogēno CO2 un citu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju monitorings). Ar Copernicus veiktajām darbībām būtu jāpaplašina vispārējais pārklājums polārajos reģionos, jāatbalsta vides atbilstības nodrošināšana un likumā noteiktais vides monitorings un ziņošana un novatoriskas lietotnes vides jomā (piem., kultūraugu uzraudzībai, ūdens resursu apsaimniekošanai un pastiprinātai ugunsgrēku novērošanai). To darot, Copernicus būtu jāpiesaista un maksimāli jāizmanto ieguldījumi, kas veikti iepriekšējā finansēšanas periodā (2014. līdz 2020. gads), vienlaicīgi izpētot jaunus darbības un uzņēmējdarbības modeļus, lai vēl vairāk papildinātu Copernicus jaudu. Copernicus vajadzētu veidot arī veiksmīgas partnerības ar dalībvalstīm, lai turpinātu attīstīt savu drošības dimensiju ar piemērotiem pārvaldības mehānismiem, nolūkā reaģēt uz mainīgajām lietotāju vajadzībām drošības jomā.

(52)  Attiecībā uz datu iegūšanu, Copernicus darbību mērķim vajadzētu būt esošās kosmosa infrastruktūras saglabāšana un papildināšana, ilgtermiņā satelītu aizvietošanas gatavošana pēc to ekspluatācijas beigām, kā arī jaunu novērošanas sistēmu darbības uzsākšana, kuru priekšizpēti pašlaik veic Eiropas Kosmosa aģentūra, lai risinātu globālās klimata pārmaiņu problēmas (piem., antropogēno CO2 un citu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju monitorings) un lauksaimniecības monitorings. Ar Copernicus veiktajām darbībām būtu jāpaplašina vispārējais pārklājums polārajos reģionos, jāatbalsta vides atbilstības nodrošināšana un likumā noteiktais vides monitorings un ziņošana un novatoriskas lietotnes vides jomā (piem., kultūraugu uzraudzībai, ūdens resursu apsaimniekošanai un pastiprinātai ugunsgrēku novērošanai). To darot, Copernicus būtu jāpiesaista un maksimāli jāizmanto ieguldījumi, kas veikti iepriekšējā finansēšanas periodā (2014. līdz 2020. gads), vienlaicīgi izpētot jaunus darbības un uzņēmējdarbības modeļus, lai vēl vairāk papildinātu Copernicus jaudu. Copernicus vajadzētu veidot arī veiksmīgas partnerības ar dalībvalstīm, lai turpinātu attīstīt savu drošības dimensiju ar piemērotiem pārvaldības mehānismiem, nolūkā reaģēt uz mainīgajām lietotāju vajadzībām drošības jomā.

Pamatojums

Šī atsauce apliecina, ka turpinās priekšizpēte, ko finansē Eiropas Kosmosa aģentūra un turpinās katra satelītu tipa pirmās vienības turpmākā attīstība, ko finansēs EKA.

Grozījums Nr.    9

Regulas priekšlikums

53. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(53)  Saistībā ar datu un informācijas apstrādes funkciju, Copernicus būtu jānodrošina galveno Copernicus pakalpojumu ilgtermiņa noturība un turpmāka pilnveidošana, sniedzot informāciju, lai apmierinātu valsts sektora vajadzības un prasības, kas izriet no Savienības starptautiskajām saistībām, un pēc iespējas vairāk izmantotu komerciālas izmantošanas iespējas. Jo īpaši Copernicus būtu jāsniedz vietējā, valstu, Eiropas un pasaules mērogā informācija par atmosfēras stāvokli; informācija par okeānu stāvokli; informācija, kas palīdzētu veikt zemes monitoringu, sekmējot vietējās, valstu un Savienības politikas īstenošanu; informācija, kas palīdzētu pielāgoties klimata pārmaiņām un tās mazināt; ģeotelpiskā informācija, kas palīdzētu ārkārtas situāciju pārvaldībā, tostarp ar preventīvām darbībām, vidiskās atbilstības nodrošināšanu, un civilās drošības jomā, tostarp Savienības ārējās darbības atbalstam. Komisijai vajadzētu apzināt atbilstīgas līgumiskas vienošanās, kas sekmētu pakalpojumu sniegšanas ilgtspēju.

(53)  Saistībā ar datu un informācijas apstrādes funkciju, Copernicus būtu jānodrošina galveno Copernicus pakalpojumu ilgtermiņa noturība un turpmāka pilnveidošana, sniedzot informāciju, lai apmierinātu valsts sektora vajadzības un prasības, kas izriet no Savienības starptautiskajām saistībām, un pēc iespējas vairāk izmantotu komerciālas izmantošanas iespējas. Jo īpaši Copernicus būtu jāsniedz vietējā, valstu, Eiropas un pasaules mērogā informācija par atmosfēras stāvokli; informācija par okeānu stāvokli; informācija, kas palīdzētu veikt zemes monitoringu, sekmējot vietējās, valstu un Savienības politikas īstenošanu; informācija, kas palīdzētu pielāgoties klimata pārmaiņām un tās mazināt; informācija par lauksaimniecības zemju stāvokli un zemes izmantošanu, informācija par zvejas darbībām, ģeotelpiskā informācija, kas palīdzētu ārkārtas situāciju pārvaldībā, tostarp ar preventīvām darbībām, vidiskās atbilstības nodrošināšanu, un civilās drošības jomā, tostarp Savienības ārējās darbības atbalstam. Komisijai vajadzētu apzināt atbilstīgas līgumiskas vienošanās, kas sekmētu pakalpojumu sniegšanas ilgtspēju.

Grozījums Nr.    10

Regulas priekšlikums

59.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(59a)  Ņemot vērā satelītattēlu lielo potenciālu ilgtspējīgai un efektīvai resursu pārvaldībai, piemēram, nodrošinot drošu un savlaicīgu informāciju par kultūraugu un augsnes apstākļiem, šis pakalpojums būtu vēl vairāk jāuzlabo, lai apmierinātu galalietotāju vajadzības un nodrošinātu datu sasaisti.

Grozījums Nr.    11

Regulas priekšlikums

86. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(86)  Šai programmai paredzētajai infrastruktūrai var būt vajadzīgi papildu pētījumi un inovācijas, kuras var atbalstīt ar programmu “Apvārsnis Eiropa”, lai panāktu saskanību ar Eiropas Kosmosa aģentūras darbībām šajā jomā. Sinerģijām ar programmu „Apvārsnis Eiropa” būtu jānodrošina, ka kosmosa nozares pētniecības un inovācijas vajadzības tiek apzinātas un noteiktas kā stratēģiskās pētniecības un inovācijas plānošanas daļa. Kosmosa dati un pakalpojumi, ko Eiropas Kosmosa programma dara pieejamus kā sabiedrisko labumu, tiks izmantoti, lai, izmantojot pētniecību un inovāciju, izstrādātu izrāviena risinājumus, tostarp programmā “Apvārsnis Eiropa”, jo īpaši ilgtspējīgu pārtikas un dabas resursu, klimata pārmaiņu uzraudzības, viedu pilsētu, automatizētu transportlīdzekļu, drošības un katastrofu pārvaldības jomā. “Apvārsnis Eiropa” stratēģiskās plānošanas procesā tiks apzinātas pētniecības un inovācijas darbības, kurām būtu jāizmanto tādas Savienībai piederošas infrastruktūras kā Galileo, EGNOS un Copernicus. Pētniecības infrastruktūras, jo īpaši in situ novērošanas tīkli būs in situ novērošanas infrastruktūras būtiski elementi, kas nodrošinās Copernicus pakalpojumus.

(86)  Šai programmai paredzētajai infrastruktūrai var būt vajadzīgi papildu pētījumi un inovācijas, kuras var atbalstīt ar programmu “Apvārsnis Eiropa”, lai panāktu saskanību ar Eiropas Kosmosa aģentūras darbībām šajā jomā. Sinerģijām ar programmu „Apvārsnis Eiropa” būtu jānodrošina, ka kosmosa nozares pētniecības un inovācijas vajadzības tiek apzinātas un noteiktas kā stratēģiskās pētniecības un inovācijas plānošanas daļa. Kosmosa dati un pakalpojumi, ko Eiropas Kosmosa programma dara brīvi pieejamus, tiks izmantoti, lai, izmantojot pētniecību un inovāciju, izstrādātu izrāviena risinājumus, tostarp programmā “Apvārsnis Eiropa”, jo īpaši ilgtspējīgu pārtikas un dabas resursu, labākas dabas katastrofu novēršanas, klimata pārmaiņu uzraudzības, viedu pilsētu, automatizētu transportlīdzekļu, drošības un katastrofu pārvaldības jomā. “Apvārsnis Eiropa” stratēģiskās plānošanas procesā tiks apzinātas pētniecības un inovācijas darbības, kurām būtu jāizmanto tādas Savienībai piederošas infrastruktūras kā Galileo, EGNOS un Copernicus. Pētniecības infrastruktūras, jo īpaši in situ novērošanas tīkli būs in situ novērošanas infrastruktūras būtiski elementi, kas nodrošinās Copernicus pakalpojumus.

Grozījums Nr.    12

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 23. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

“Copernicus pamatlietotāji” ir lietotāji, kas gūst labumu no Copernicus datiem un Copernicus informācijas un kam ir papildu loma Copernicus attīstības virzīšanā; pamatlietotāju vidū ir Savienības iestādes un struktūras un Eiropas valsts vai reģionālās publiskā sektora struktūras, kurām uzticēts veikt valsts pārvaldes uzdevumus, kas saistīti ar vides, civilās aizsardzības, drošuma vai drošības politikas noteikšanu, īstenošanu, izpildes nodrošināšanu vai uzraudzību;

“Copernicus pamatlietotāji” ir lietotāji, kas gūst labumu no Copernicus datiem un Copernicus informācijas un kam ir papildu loma Copernicus attīstības virzīšanā; pamatlietotāju vidū ir Savienības iestādes un struktūras un Eiropas valsts vai reģionālās publiskā sektora struktūras, kurām uzticēts veikt valsts pārvaldes uzdevumus, kas saistīti ar vides, lauksaimniecības, ilgtspējīgas izaugsmes, mežsaimniecības, civilās aizsardzības, drošuma vai drošības politikas noteikšanu, īstenošanu, izpildes nodrošināšanu vai uzraudzību;

Grozījums Nr.    13

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 23. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

“citi Copernicus lietotāji” ir lietotāji, kas gūst labumu no Copernicus datiem un Copernicus informācijas, un tie jo īpaši ir pētniecības un izglītības organizācijas, komerciālas un privātas struktūras, labdarības organizācijas, nevalstiskās organizācijas un starptautiskās organizācijas.

“citi Copernicus lietotāji” ir lietotāji, kas gūst labumu no Copernicus datiem un Copernicus informācijas, un tie jo īpaši ir pētniecības un izglītības organizācijas, komerciālas un privātas struktūras, juridiskās personas, labdarības organizācijas, nevalstiskās organizācijas un starptautiskās organizācijas.

Grozījums Nr.    14

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – b. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  reģionāla satelītnavigācijas sistēma, ko veido centri un stacijas uz zemes un vairāki ģeosinhronos satelītos uzstādīti retranslatori un kas pastiprina un koriģē brīvi pieejamos signālus, kurus izstaro Galileo un citas GNSS, cita starpā gaisa satiksmes pārvaldības un aeronavigācijas pakalpojumu vajadzībām (“Eiropas Ģeostacionārās navigācijas pārklājuma dienests” jeb “EGNOS”);

(b)  reģionāla satelītnavigācijas sistēma, ko veido centri un stacijas uz zemes un vairāki ģeosinhronos satelītos uzstādīti retranslatori un kas pastiprina un koriģē brīvi pieejamos signālus, kurus izstaro Galileo un citas GNSS, cita starpā gaisa satiksmes pārvaldības un aeronavigācijas pakalpojumu, kā arī lauksaimniecības vajadzībām (“Eiropas Ģeostacionārās navigācijas pārklājuma dienests” jeb “EGNOS”);

Grozījums Nr.    15

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – c. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  autonoma, uz lietotāju orientēta Zemes novērošanas sistēma, kas ir civilā kontrolē un piedāvā ģeotelpiskās informācijas datus un pakalpojumus un ko veido satelīti, zemes infrastruktūra, datu un informācijas apstrādes iekārtas un sadales infrastruktūra, un kurā pilnībā integrētas drošības vajadzības un prasības (“Copernicus”);

(c)  autonoma, uz lietotāju orientēta Zemes novērošanas sistēma, kas ir civilā kontrolē un piedāvā aktuālus un uzticamus ģeotelpiskās informācijas datus un pakalpojumus un ko veido satelīti, zemes infrastruktūra, datu un informācijas apstrādes iekārtas un sadales infrastruktūra, un kurā pilnībā integrētas vajadzības un prasības attiecībā uz Savienības iedzīvotāju drošību (“Copernicus”);

Grozījums Nr.    16

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – a. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  nepārtraukti un, ja iespējams, globālā līmenī sniegt ļoti kvalitatīvus, aktuālus un attiecīgā gadījumā drošus ar kosmosu saistītus datus, informāciju un pakalpojumus vai veicināt to sniegšanu atbilstīgi pašreizējām un turpmākām vajadzībām un Savienības politiskajām prioritātēm, tostarp saistībā ar klimata pārmaiņām un drošību un aizsardzību;

(a)  nepārtraukti un, ja iespējams, globālā līmenī sniegt ļoti kvalitatīvus, aktuālus un attiecīgā gadījumā drošus ar kosmosu saistītus datus, informāciju un pakalpojumus vai veicināt to sniegšanu atbilstīgi pašreizējām un turpmākām vajadzībām un Savienības politiskajām prioritātēm, tostarp saistībā ar klimata pārmaiņām, pārtikas nodrošinājumu un nekaitīgumu un drošību un aizsardzību;

Grozījums Nr.    17

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – d. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d)  sekmēt Savienības kā kosmosa nozares vadošā spēka lomu starptautiskajā arēnā un stiprināt tās devumu globālu problēmu risināšanā un globāla mēroga iniciatīvu atbalstīšanā, tostarp attiecībā uz klimata pārmaiņām un ilgtspējīgu attīstību.

(d)  sekmēt Savienības kā kosmosa nozares vadošā spēka lomu starptautiskajā arēnā un stiprināt tās devumu globālu problēmu risināšanā un globāla mēroga iniciatīvu atbalstīšanā, tostarp attiecībā uz klimata pārmaiņām, precīzo lauksaimniecību, pārtikas nodrošinājumu un ilgtspējīgu attīstību.

Grozījums Nr.    18

Regulas priekšlikums

4. pants – 2. punkts – a. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  Galileo un EGNOS: sniegt modernus un attiecīgā gadījumā drošus pozicionēšanas, navigācijas un laika sinhronizācijas pakalpojumus;

(a)  Galileo un EGNOS: ilgtermiņā sniegt modernus un attiecīgā gadījumā drošus pozicionēšanas, navigācijas un laika sinhronizācijas pakalpojumus;

Pamatojums

Arī Galileo pakalpojumi būtu jāsniedz ilgtermiņā, proti, tāpat, kā tas pašlaik notiek ar Copernicus.

Grozījums Nr.    19

Regulas priekšlikums

4. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  Copernicus: ilgtermiņā sniegt precīzus un uzticamus Zemes novērošanas datus un informāciju, atbalstīt Savienības un tās dalībvalstu rīcībpolitikas īstenošanu un uzraudzību tādās jomās kā vide, klimata pārmaiņas, lauksaimniecība un lauku attīstība, civilā aizsardzība, drošums un drošība, kā arī digitālā ekonomika;

(b)  Copernicus: ilgtermiņā sniegt precīzus un uzticamus Zemes novērošanas datus un informāciju, atbalstīt Savienības un tās dalībvalstu rīcībpolitikas īstenošanu un uzraudzību tādās jomās kā vide, ūdens un meža apsaimniekošana, klimata pārmaiņas, lauksaimniecība un lauku attīstība, zivsaimniecība, civilā aizsardzība, drošums un drošība, kā arī digitālā ekonomika;

Grozījums Nr.    20

Regulas priekšlikums

11. pants – 1. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Finansējums Programmas īstenošanai laikposmā no 2021. gada līdz 2027. gadam ir [16] miljardi EUR pašreizējās cenās.

Finansējums Programmas īstenošanai laikposmā no 2021. gada līdz 2027. gadam ir [18] miljardi EUR pašreizējās cenās.

Pamatojums

Šis skaitlis atbilst aplēsēm par Copernicus ilgtermiņa īstenošanas gaitu, lai īstenotu visas Komisijas noteiktās prioritātes.

Grozījums Nr.    21

Regulas priekšlikums

11. pants – 1. punkts – 2. daļa – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  Copernicus: [5,8] miljardi EUR;

(b)  Copernicus: [7,8] miljardi EUR;

Pamatojums

Šis skaitlis atbilst aplēsēm par Copernicus ilgtermiņa īstenošanas gaitu, lai īstenotu visas Komisijas noteiktās prioritātes.

Grozījums Nr.    22

Regulas priekšlikums

11. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6.   Pēc dalībvalstu pieprasījuma resursus, kas tām ir piešķirti dalītas pārvaldības ietvaros, var pārnest uz Programmu. Komisija apgūst minētos resursus tieši, saskaņā ar Finanšu regulas 62. panta 1. punkta a) apakšpunktu, vai netieši, saskaņā ar minētā panta c) apakšpunktu. Ja iespējams, minētos resursus izmanto attiecīgās dalībvalsts labā.

svītrots

Grozījums Nr.    23

Regulas priekšlikums

44. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  lielas precizitātes pakalpojumu (LPP), kas lietotājiem pieejams bez maksas un, izmantojot papildu datus, kas tiek izplatīti papildu frekvenču joslā, sniedz ļoti precīzu pozicionēšanas un sinhronizācijas informāciju, kura paredzēta galvenokārt satelītnavigācijas lietojumiem profesionālām vai komerciālām vajadzībām;

(b)  lielas precizitātes pakalpojumu (LPP), kas lietotājiem pieejams bez maksas un, izmantojot papildu datus, kas tiek izplatīti papildu frekvenču joslā, sniedz ļoti precīzu horizontālas un vertikālas pozicionēšanas un sinhronizācijas informāciju, kura paredzēta galvenokārt satelītnavigācijas lietojumiem profesionālām vai komerciālām vajadzībām;

Grozījums Nr.    24

Regulas priekšlikums

48. pants – 3. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  datu un informācijas apstrādes komponents, kas ietver darbības, ar kurām ģenerē informāciju ar pievienoto vērtību vides monitoringa, ziņošanas un atbilstības nodrošināšanas, civilās aizsardzības un drošības pakalpojumu (Copernicus pakalpojumi) atbalstam;

(b)  datu un informācijas apstrādes komponents, kas ietver darbības, ar kurām ģenerē standartizētu informāciju ar pievienoto vērtību ūdens, vides, lauksaimniecības, lauku attīstības un mežsaimniecības monitoringa, ziņošanas un atbilstības nodrošināšanas, civilās aizsardzības un drošības pakalpojumu (Copernicus pakalpojumi) atbalstam;

Grozījums Nr.    25

Regulas priekšlikums

49. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  darbības, kuru mērķis ir nodrošināt pašreizējo Sentinel misiju nepārtrauktību un izstrādāt, palaist, uzturēt un ekspluatēt turpmākus Sentinel, paplašinot novērošanas tvērumu un dodot priekšroku šādiem elementiem: novērošanas spējas antropogēno CO2 emisiju un citu siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringam, polāro apgabalu pārklājuma nodrošināšana un inovatīvu vides lietojumu sekmēšana lauksaimniecības, mežsaimniecības un ūdens resursu apsaimniekošanas jomās;

(a)  darbības, kuru mērķis ir nodrošināt pašreizējo Sentinel misiju nepārtrauktību un izstrādāt, palaist, uzturēt un ekspluatēt turpmākus Sentinel, paplašinot novērošanas tvērumu un dodot priekšroku šādiem elementiem: novērošanas spējas antropogēno CO2 emisiju un citu siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringam, polāro apgabalu pārklājuma nodrošināšana un inovatīvu vides lietojumu sekmēšana zemkopības un lopkopības, zivsaimniecības, mežsaimniecības un ūdens resursu apsaimniekošanas jomās;

Grozījums Nr.    26

Regulas priekšlikums

50. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  vides monitoringa, ziņošanas un atbilstības nodrošināšanas pakalpojumi, kas aptver:

(a)  vides, lauksaimniecības un lauku attīstības monitoringa, ziņošanas un atbilstības nodrošināšanas pakalpojumi, kas aptver:

Grozījums Nr.    27

Regulas priekšlikums

50. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – 3. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts