Procedūra : 2018/2085(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0407/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0407/2018

Debates :

Balsojumi :

PV 13/12/2018 - 9.11

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0528

ZIŅOJUMS     
PDF 774kWORD 76k
27.11.2018
PE 625.465v02-00 A8-0407/2018

par blokķēdi: progresīvu tirdzniecības politiku

(2018/2085(INI))

Starptautiskās tirdzniecības komiteja

Referente Emma McClarkin

Atzinumu sagatavotāji(*):

Cristian-Silviu Buşoi, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja

Ana Gomes, Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja

(*) Iesaistītās komitejas — Reglamenta 54. pants

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejaS ATZINUMS
 Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejaS ATZINUMS
 INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ
 ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

Blokķēde: progresīva tirdzniecības politika

(2018/2085(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 207. panta 3. punktu un 218. pantu,

–  ņemot vērā Vispārējo vienošanos par pakalpojumu tirdzniecību (GATS),

–  ņemot vērā Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) Informācijas tehnoloģiju nolīgumu (ITN),

–  ņemot vērā PTO darba programmu par e-komerciju,

–  ņemot vērā PTO Tirdzniecības atvieglošanas nolīgumu,

–  ņemot vērā Pasaules Muitas organizācijas pārskatīto Kioto konvenciju,

–  ņemot vērā 2016. gada 26. maija rezolūciju par virtuālajām valūtām(1),

–  ņemot vērā 2016. gada 28. jūnija rezolūciju par jaunu progresīvu un inovatīvu turpmāko stratēģiju tirdzniecības un ieguldījumu jomā(2),

–  ņemot vērā 2017. gada 12. decembra rezolūciju "Virzība uz digitālās tirdzniecības stratēģiju"(3),

–  ņemot vērā 2017. gada 16. maija rezolūciju par muitas dienestu darbības un pārvaldības ārējo aspektu izvērtēšanu kā tirdzniecības veicināšanas un nelikumīgas tirdzniecības apkarošanas rīku(4),

–  ņemot vērā 2017. gada 12. septembra rezolūciju par starptautiskās tirdzniecības un ES tirdzniecības politikas ietekmi uz globālajām vērtības ķēdēm(5),

–  ņemot vērā Kopīgo deklarāciju par tirdzniecību un sieviešu iespēju veicināšanu ekonomikas jomā, kas tika pieņemta PTO Ministru konferencē Buenosairesā 2017. gada decembrī(6),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulu (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula — GDPR)(7),

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu par horizontāliem noteikumiem attiecībā uz pārrobežu datu plūsmām saistībā ar personas datu aizsardzību (ES tirdzniecības un investīciju nolīgumos),

–  ņemot vērā Komisijas ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai "Ziņojums par stratēģijas "Tirdzniecība visiem" īstenošanu — Progresīvas tirdzniecības politikas īstenošana globalizācijas iespēju izmantošanai" (COM(2017)0491),

–  ņemot vērā Apvienotās Karalistes Zinātnes padomes galvenā zinātniskā padomnieka 2016. gada ziņojumu "Distributed Ledger Technology: beyond block chain" ["Sadalītās virsgrāmatas tehnoloģija — kas vairāk par blokķēdi"](8),

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas tirdzniecības veicināšanas un elektroniskās uzņēmējdarbības centra (ANO/CEFACT) 2018. gada balto grāmatu par blokķēžu tehniskajiem lietojumiem,

–  ņemot vērā 21 ES dalībvalstu un Norvēģijas 2018. gada 10. aprīļa deklarāciju par Eiropas partnerības izveidi blokķēžu tehnoloģijas jomā(9), pēc kā tai pievienojās vēl piecas dalībvalstis, palielinot pašreizējo parakstītājvalstu skaitu līdz 27,

–  ņemot vērā to, ka Komisija 2018. gada 1. februārī paziņoja par ES Blokķēžu novērošanas centra un foruma izveidošanu(10),

–  ņemot vērā Padomes 2018. gada 19. oktobra secinājumus(11),

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ziņojumu un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumus (A8-0407/2018),

A.  tā kā šajā ziņojumā blokķēde, ja vien nav noteikts savādāk, tiks uzskatīta par privātu, slēgtu sadalītās virsgrāmatas tehnoloģiju (DLT), kas ietver datubāzi, kuru veido secīgi datu bloki, ko pievieno saskaņā ar tīkla operatoru konsensu;

B.  tā kā dažādās gadījumu izpētēs un nozarēs gūtais ieguvums no privāto/publisko un slēgto/atvērto blokķēžu sajaukuma būs atšķirīgs;

C.  tā kā blokķēdes katrs bloks satur jaucējkodu, kas verificē iepriekšējo bloku datus, tādejādi ļaujot atsevišķām personām iesaistīties darījumos ar lielāku uzticamības pakāpi un pārskatatbildību, jo virsgrāmatā glabātus datus nevar viegli viltot;

D.  tā kā atklātā pirmkoda blokķēdes tehnoloģija ir pamatā slēgto blokķēžu izplatībai visā pasaulē, palīdzot palielināt dalībnieku uzticēšanās līmeni konkrētā ar uzņēmējdarbību saistītā tīklā;

E.  tā kā blokķēde varētu ļaut noteiktiem administratoriem skaidri definēt dalībnieku lomas, atbildību, piekļuves līmeņus un validācijas tiesības;

F.  tā kā globālās tirdzniecības pamatā ir piegādes ķēžu sektors, kura aplēstā vērtība ir EUR 16 triljoni un kurā pastāvošās augstās darījumu izmaksas un apgrūtinošās administratīvās formalitātes rada sarežģītus procesus un sistēmas, kurās var rasties kļūdas;

G.  tā kā ir sāktas izmēģinājuma iniciatīvas ar daudzsološu potenciālu samazināt transporta izmaksas, padarīt nozari videi draudzīgāku un veicināt ekonomikas sniegumu;

H.  tā kā 45 valstīs visā pasaulē ir izstrādātas vismaz 202 valdību blokķēdes iniciatīvas un jo īpaši Āzijas un Klusā okeāna reģiona, Dienvidamerikas un Ziemeļamerikas un Tuvo Austrumu reģiona tautsaimniecības investē tirdzniecībai paredzētās blokķēdes tehnoloģijās;

I.  tā kā blokķēde var veicināt un uzlabot ES tirdzniecības politiku, piemēram, brīvās tirdzniecības nolīgumus (BTN), savstarpējās atzīšanas līgumus (MRA), jo īpaši atzīto uzņēmēju (AEO) savstarpējās atzīšanas līgumus, lēmumus par datu aizsardzības līmeņa pietiekamību un tirdzniecības aizsardzības pasākumus;

J.  tā kā blokķēdei ir lielas iespējas uzlabot pārredzamību un izsekojamību visā piegādes ķēdē, palielināt dalībnieku uzticību attiecīgajam tīklam, racionalizēt muitas pārbaudes un normatīvo atbilstību, samazināt darījumu izmaksas un stiprināt datu nemainīgumu un drošību un darboties kā korupcijas apkarošanas instruments; tā kā iespējamie ieguvumi līdzi nes vairākas problēmas, piemēram kiberapdraudējumu,

K.  tā kā blokķēde var nodrošināt pārredzamības sistēmu piegādes ķēdē, samazināt korupciju, atklāt izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, ļaut izsekot nelikumīgus maksājumus un novērst nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju ar tirdzniecības starpniecību (TBML); tā kā pastāv riski, kas saistīti ar atvērtu blokķēdes lietotņu izmantošanu noziedzīgām darbībām, tostarp lai izvairītos no nodokļu maksāšanas, apietu nodokļus vai ar tirdzniecības starpniecību legalizētu nelikumīgi iegūtus līdzekļus; tā kā Komisijai un dalībvalstīm šie jautājumi ir steidzami jāuzrauga un jārisina;

L.  tā kā blokķēde starptautiskajā tirdzniecībā joprojām ir attīstības stadijā un tāpēc tai ir vajadzīga inovācijām labvēlīga, iespējoša un veicinoša pieeja, kas nodrošina tiesisko noteiktību, vienlaikus veicinot patērētāju, investoru un vides aizsardzību, palielinot šīs tehnoloģijas sociālo vērtību, mazinot digitālo plaisu un uzlabojot pilsoņu digitālās prasmes;

M.  tā kā blokķēdes tehnoloģija var nodrošināt visām tirdzniecībā iesaistītajām pusēm — gan publiskām, gan privātām — pastāvīgu reāllaika piekļuvi nemanipulējamai, laika apzīmogotai datubāzei, kurā glabājas ar darījumiem saistīti dokumenti, tādējādi palīdzot veidot uzticību, izvairīties no atbilstības jautājumiem un cīnīties pret viltotu preču vai dokumentu izmantošanu;

N.  tā kā dažas ES reģionu un lielpilsētu teritorijas jau ir sākušas attīstīt šo tehnoloģiju īpašos projektos un programmās, izmantojot katra savus raksturlielumus un veidojot tīklus paraugprakses izplatīšanai,

ES tirdzniecības politika

1.  atzīst, ka, neraugoties uz iepriekšējiem panākumiem tirdzniecības jomā, ES BTN ir liels neizmantots potenciāls un tas vēl nav pilnībā izmantots, jo vidēji tikai 67 % ES eksportētāju un 90 % ES importētāju izmanto preferenciālos tarifus gan ES, gan tās partnervalstīs vai reģionos un atbalsta tādu tehnisko risinājumu analīzi, kas var palielināt BTN izmantošanu un eksportu; norāda, ka eksportētāji varētu augšupielādēt visus savus dokumentus valsts sektora iestādes lietojumprogrammā, kuras pamatā ir blokķēde, un pierādīt atbilstību BTN piešķirtajam preferenciālajam režīmam, piemēram, kvalificēšanos preferenciāliem izcelsmes noteikumiem, sanitārajiem un fitosanitārajiem (SPS) noteikumiem un tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības (DRD) noteikumiem; uzskata, ka blokķēde varētu uzlabot noteikumus par kumulāciju brīvās tirdzniecības nolīgumos;

2.  uzskata, ka procedūras sertifikātu iegūšanai gan attiecībā uz preferenciāliem, gan nepreferenciāliem izcelsmes noteikumiem ir uzņēmumiem dārgas un apgrūtinošas; uzskata, ka preferenciālo noteikumu gadījumā blokķēde var palīdzēt noteikt preces ekonomisko pilsonību; turklāt uzskata, ka nepreferenciālo izcelsmes noteikumu piemērošanas gadījumā blokķēde varētu palīdzēt Savienībai proporcionāli izmantot tirdzniecības aizsardzības instrumentus, nodrošinot pārredzamību attiecībā uz to preču izcelsmi, kuras nonāk Eiropas tirgū, un pārskatu par importa pieplūdumu, lai uzņēmumiem nodrošinātu vienlīdzīgākus konkurences apstākļus;

3.  uzsver, ka blokķēdei ir potenciāls atbalstīt tirdzniecību un ilgtspējīgas attīstības programmu, nodrošinot izejvielu un preču izcelsmes uzticamību, pārredzamas ražošanas procedūras un piegādes ķēdes un uzticību to atbilstībai starptautiskajiem noteikumiem darba, sociālo un vides tiesību un pienākumu jomā, ņemot vērā to īpašo nozīmi attiecība uz konfliktu izrakteņiem, kultūras preču nelikumīgu tirdzniecību, eksporta kontroli un korupciju; uzsver, ka blokķēde varētu dot ieguldījumu uzņēmumu ilgtspējā un veicināt atbildīgu uzņēmējdarbības praksi;

4.  uzskata, ka īpaši atzīto uzņēmēju (AEO) savstarpējās atzīšanas līgumi (MRA) ļauj uzņēmumiem dažādot piegādes ķēdes, saīsinot muitas procedūrām vajadzīgo laiku un samazinot izmaksas; norāda, ka ir jārisina ar īstenošanu saistīti jautājumi; ir pārliecināts, ka blokķēde piedāvā iespēju samazināt ar AEO MRA izpildi saistīto nenoteiktību, izmantojot vienotu datu apmaiņu;

Muitas darbības un tirdzniecības atvieglošanas ārējie aspekti

5.  ļoti atzinīgi vērtē tirdzniecības atvieglošanas nolīgumu (TAN); uzskata TAN par pamatu, kas PTO dalībniekiem dod iespēju meklēt citus tirdzniecības atvieglošanas veidus, tostarp izmantojot blokķēdi; atzinīgi vērtē ES centienus saglabāt un stiprināt PTO un apņemšanos ieviest uz noteikumiem balstītu tirdzniecības sistēmu, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus un panāktu pasaules tirdzniecības noteikumu izpildi;

6.  uzskata, ka blokķēde varētu ļaut muitas dienestiem automātiski iegūt muitas deklarācijām vajadzīgo informāciju, samazināt vajadzību pēc manuālām pārbaudēm un dokumentācijas un nodrošināt precīzu un atjauninātu informāciju par ES ievesto preču statusu un raksturlielumiem visām iesaistītajām personām vienlaicīgi, tādējādi uzlabojot izsekošanas un identificēšanas iespējas un pārredzamību;

7.  uzskata, ka digitalizācija ļaus nodrošināt efektīvāku un pārredzamāku informācijas apmaiņu; uzskata, ka blokķēde var nodrošināt iespēju ražotājiem, laboratorijām, loģistikas operatoriem, regulatoriem un patērētājiem piekļūt visai vajadzīgajai informācijai, piemēram, saistībā ar izcelsmes vietu, testiem, sertifikātiem un licencēm, un apmainīties ar to; norāda, ka blokķēde varētu arī palīdzēt pienācīgā e-sertifikātu izsniegšanā; uzskata, ka digitalizācija un lietojumu izmantošana visā piegādes ķēdē ir gan priekšnosacījums, lai blokķēde būtu pilnībā funkcionāla, gan arī to papildina; norāda, ka digitalizācijas jomā starp dalībvalstīm pastāv būtiskas atšķirības;

8.  uzskata, ka blokķēžu tehnoloģiju ieviešana visā piegādes ķēdē var palielināt globālās tirdzniecības efektivitāti, ātrumu un apjomu, ierobežojot izmaksas, kas saistītas starptautiskajiem darījumiem, un palīdzēt uzņēmumiem rast jaunus tirdzniecības partnerus, kā arī var palielināt patērētāju aizsardzību un uzticēšanos digitālajai tirdzniecībai;

9.  uzsver šādus blokķēdes lietderību, jo īpaši šādus aspektus:

a.  tā stiprina pārliecību gan par preču izcelsmi, gan intelektuālā īpašuma tiesībām, tādējādi samazinot risku, ka nelikumīgas preces, tostarp neīstas un viltotas preces, tiek iepludinātas piegādes ķēdē;

b.  sniedz iestādēm precīzu informāciju par to, kad prece varētu būt bojāta/manipulēta piegādes ķēdē;

c.  uzlabo pārredzamību un izsekojamību, ļaujot visiem dalībniekiem reģistrēt darījumus un apmainīties ar šo informāciju tīklā,

d.  veicina patērētāju tiesību aizsardzību un uzticēšanos, sniedzot viņiem detalizētu informāciju par ražojumu izcelsmi;

e.  samazina piegādes ķēdes pārvaldības izmaksas, novēršot vajadzību pēc starpniekiem un ar to saistītās izmaksas, kā arī likvidējot nepieciešamību sagatavot, transportēt un apstrādāt dokumentus papīra formātā;

f.  uzlabo pareiza nodokļa un PVN maksājumu piemērošanu un ieņēmumu iekasēšanu tirdzniecības politikas ietvaros, un

g.  samazina kopējo preču tranzīta laiku, automatizējot uzdevumus, ko parasti veic manuāli; norāda uz saistītajiem ieguvumiem, ko tā jo īpaši rada tiešlaika piegādes ķēdēm, gan samazinot izmaksas, gan loģistikas nozares oglekļa pēdu;

10.  norāda, ka noziedznieki var manipulēt ar likumīgu tirdzniecību, lai slēptu savas nelikumīgās darbības, piemēram, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju ar tirdzniecības starpniecību, sagrozot nepieciešamos dokumentus, piemēram, attiecīgo preci novērtējot pārāk augstu vai pārāk zemu; uzskata, ka blokķēde var ļaut muitai un citām iestādēm laikus, ātri un koordinēti veikt nepieciešamās darbības, lai atmaskotu nelikumīgas finanšu plūsmas;

Pārrobežu datu plūsmas un datu aizsardzība

11.  atzīst pārrobežu datu plūsmas par neatņemamu starptautiskās preču un pakalpojumu tirdzniecības un blokķēdes arhitektūras funkciju;

12.  izceļ blokķēdes nozīmi darījumu validēšanā starptautiskās piegādes ķēdē, definējot dalībnieku piekļuves līmeņus un validācijas procedūras;

13.  norāda uz saistību starp blokķēdi un pārrobežu datu plūsmām tirdzniecībā; norāda, ka privāts, slēgts virsgrāmatu tīkls var nodrošināt uzticēšanos starp platformām, integrējot datus no vairākiem avotiem; atzīst pārrobežu datu plūsmu pieaugošo nozīmi gan izaugsmei, gan darbvietām; uzsver atšķirību blokķēdēs starp personas datiem un datiem, kas nav personas dati;

14.  atzīst problēmu, ko rada saistība starp blokķēdēm un Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) īstenošanu; uzsver, ka blokķēdes ieviešana būtu jāsaskaņo ar spēkā esošajiem un turpmākajiem ES tiesību aktiem par datu aizsardzību un privātuma noteikumiem; uzsver, ka blokķēdes tehnoloģija var nodrošināt risinājumus VDAR “integrētas datu aizsardzības” noteikumu īstenošanai, pamatojoties uz kopīgajiem principiem, kas garantē drošus un pašpārvaldītus datus; uzsver VDAR ierobežoto ietekmi uz tiem komercdarījumiem, kas veikti blokķēdē, jo privātās slēgtās blokķēdēs nav pieejami personas dati; tomēr atzīst, ka ir nepieciešami attiecīgi aizsardzības pasākumi un regulatīvā uzraudzība; uzsver, ka VDAR piemēro tikai tad, ja runa ir par personas datiem; aicina Komisiju šo jautājumu izskatīt sīkāk;

15.   atzīst, ka blokķēdes ir jāizstrādā tā, lai tajās tiktu ievērotas tiesības tikt aizmirstam, un norāda, ka pārbaudītiem blokķēdes un blokķēdes lietojumprogrammu lietotājiem saskaņā ar viņu piekļuves tiesībām vienmēr vajadzētu būt piekļuvei visiem datiem, kas attiecas uz darījumiem, kuros tie ir tieši vai netieši iesaistīti;

16.  atkārtoti aicina ieviest noteikumus, kas ļautu pilnībā darboties digitālajai ekosistēmai un veicinātu pārrobežu datu plūsmas iekļaušanu brīvās tirdzniecības nolīgumos; šajā saistībā norāda, ka lēmumi par datu aizsardzības līmeņa pietiekamību neveicina datu, kas nav personas dati, brīvu apriti; tādēļ aicina Komisiju sarunu ceļā vienoties par saistošu un izpildāmu apņemšanos attiecībā uz datu, tostarp tādu, kas nav personas dati, pārsūtīšanu BTN ietvaros;

17.  uzsver, ka blokķēde ir jauna datu glabāšanas un pārvaldības paradigma, kas spēj decentralizēt cilvēku savstarpējās mijiedarbības veidus un tirgus, banku darbību un starptautisko tirdzniecību. uzsver, ka blokķēžu izplatības pieaugums rada gan iespējas, gan problēmas saistībā ar datu aizsardzību, pārredzamību un finanšu noziegumiem, jo dati pēc ievadīšanas un kopīgošanas ar visām iesaistītajām pusēm ir nemaināmi, kas arī nodrošina blokķēdes drošību un integritāti; prasa darīt visu iespējamo, tostarp valstu līmenī, lai garantētu šīs tehnoloģijas neviltojamo un nemaināmo raksturu un to, ka netiek apdraudētas pamattiesības uz datu aizsardzību;

18.  atzīst problēma, ko rada saistība starp blokķēžu tehnoloģijām un ES datu aizsardzības regulējuma, proti, Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR), īstenošanu, un atgādina, ka tā rezultātā šī saistība varētu atklāt pretrunu starp pamattiesību aizsardzību, no vienas puses, un inovāciju veicināšanu, no otras puses; uzskata par nepieciešamu nodrošināt, ka blokķēdes pilnībā iekļaujas ES datu aizsardzības regulējumā un pilnībā atbilst ES tiesību aktos noteiktajiem principiem, jo īpaši attiecībā uz personas datu apstrādi kā pamattiesībām saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 8. panta 1. punktu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 16. panta 1. punktu;

19.  turklāt uzsver, ka blokķēdes, daļēji iepriekš minētās pretrunas dēļ, nekādā ziņā automātiski neatbalsta datu suverenitāti, un tādēļ tās ir īpaši jāizstrādā, ņemot vērā, ka tās var arī apdraudēt datu aizsardzību;

20.  uzsver, ka pienācīgi izstrādātai blokķēžu tehnoloģijai būtu jāatbilst „integrētas datu aizsardzības” principam, kas ļauj datu subjektiem labāk kontrolēt savus datus saskaņā ar VDAR; turklāt uzsver arī to, ka personas dati blokķēdē parasti nav anonīmi, tādējādi blokķēde ietilpst VDAR darbības jomā; uzstāj, ka blokķēdēm ir jābūt pilnībā saderīgām ar ES tiesību aktiem, tostarp gadījumos, kad tās izmanto personas datu apstrādei; šajā sakarībā iesaka blokķēdēs un lietotnēs integrēt mehānismus, kas nodrošina, ka dati var būt pilnīgi anonīmi, tādējādi garantējot, ka tur glabājas tikai tādi dati, kas nav saistīti ar identificētu vai identificējamu fizisku personu;

21.  uzsver, ka blokķēžu lietotnēs nākotnē būtu jāievieš mehānismi, kas aizsargā personas datus un lietotāju privātumu, un jānodrošina, ka dati var būt pilnībā anonīmi; aicina Komisiju un dalībvalstis finansēt pētniecību, jo īpaši akadēmisko pētniecību, un inovāciju par jaunām blokķēžu tehnoloģijām, kuras ir saderīgas ar VDAR un kuru pamatā ir integrētas datu aizsardzības princips, piemēram, zk-SNARK (“zero-knowledge Succinct Non-Interactive Arguments of Knowledge”);

22.  uzskata —lai nepieļautu personas datu aizsardzības pamattiesību pārkāpumus, blokķēžu tehnoloģijas nebūtu jāizmanto personas datu apstrādei, kamēr lietotāja organizācija nespēj garantēt VDAR ievērošanu un jo īpaši nodrošināt tiesību uz datu labošanu un dzēšanu aizsardzību;

23.  uzsver, ka blokķēžu lietotāji vienlaikus var būt personas datu, kurus viņi augšupielādē virsgrāmatā, kontrolētāji un apstrādātāji, ja viņi glabā pilnu virsgrāmatas kopiju savā datorā;

24.  norāda, ka gadījumos, kad blokķēdē ir ietverti personas dati, blokķēžu tehnoloģiju nemainīgais raksturs varētu būt nesaderīgs ar VDAR 17. pantā paredzētajām ”tiesībām uz dzēšanu”;

25.  ar bažām norāda, ka gadījumos, kad blokķēdē ir ietverti personas dati, datu kopiju skaits pieaugums blokķēdēs, visticamāk, nebūs savienojams ar VDAR 5. pantā paredzēto datu apjoma samazināšanas principu;

26.  aicina Eiropas Datu aizsardzības kolēģiju pieņemt pamatnostādnes un ieteikumus, lai nodrošinātu, ka blokķēžu tehnoloģija atbilst ES tiesību aktiem;

27.  pauž bažas par to, ka nav nekādas atsauces uz nopietnajām sekām, ko rada blokķēžu tehnoloģijas, jo īpaši tādās jomās kā cīņa pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un terorisma finansēšana; uzskata, ka jebkāda blokķēdes tehnoloģiju izmantošana būtu jāpakārto tam, ka tiek skaidri noteikts, kas tiks glabāts blokķēdē un kas ārpus tās, personas datus glabājot ārpus ķēdes;

Mazie un vidējie uzņēmumi (MVU)

28.  uzskata, ka ar blokķēdi saistīta inovācija un veicināšana var radīt MVU ekonomiskas iespējas internacionalizēties un pārvarēt ar eksportu saistīto izmaksu radītās grūtības, atvieglojot mijiedarbību ar patērētājiem, muitas dienestiem, starptautiskām un vietējām regulatīvām iestādēm un citiem piegādes ķēdē iesaistītiem uzņēmumiem; piebilst, ka blokķēdes infrastruktūra var palīdzēt ātri un bez lielām izmaksām laist tirgū produktus un pakalpojumus;

29.  izceļ ieguvumus, ko blokķēde varētu dot MVU, ļaujot izmantot vienādranga komunikāciju, sadarbības rīkus un drošus maksājumus, kas atvieglo darījumdarbību, un līdz ar viedo līgumu izmantošanu samazina nemaksāšanas risku un līguma izpildes juridisko procedūru izmaksas; atzīst vajadzību nodrošināt, ka starptautiskajā tirdzniecībā, izstrādājot blokķēdes, tiek iekļauti MVU; uzsver, ka šobrīd viedie līgumi var nebūt pietiekami izstrādāti, lai tos uzskatītu par juridiski izpildāmiem kādā no nozaru regulējumiem, un ka ir nepieciešami turpmāki risku novērtējumi;

30.  atzīst iespējas, tostarp attiecībā uz MVU, saistībā ar blokķēžu tehnoloģijas ieviešanu kā daļu no ES tirdzniecības politikas, kas cita starpā varētu nodrošināt zemākas darījumu izmaksas un lielāku efektivitāti; turklāt atzīst, ka blokķēžu tehnoloģija piedāvā iespēju uzlabot uzticēšanos un paļāvību pašreizējai tirdzniecības sistēmai, nodrošinot darījumu nemainīgu reģistrēšanu; tomēr atzīst, ka gadījumos, kas neietilpst ES tirdzniecības politikas darbības jomā, šīs tehnoloģijas izmantošana var radīt nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas risku un atvieglot organizētās noziedzības finansēšanu;

Sadarbspēja, mērogojamība un mijiedarbība ar saistītām tehnoloģijām

31.  saistībā ar starptautiskās tirdzniecības tīklu paplašināšanu ņem vērā mērogojamības problēmas, kas saistītas ar blokķēžu sistēmu ieviešanu;

32.  norāda uz dažādu ar darījumiem saistītu blokķēžu enkura datu izplatīšanu atsevišķās privātās un publiskās virsgrāmatās; atzīst, ka arvien pieaug vajadzība izstrādāt globālas sadarbspējas standartus, kas ļautu integrēt darījumus starp blokķēdēm ap preces virzību piegādes ķēdē, lai veicinātu sistēmu, tostarp novecojušu sistēmu, sadarbspēju; aicina Komisiju pastiprināt sadarbību ar Starptautisko Standartizācijas organizāciju (ISO) un citām attiecīgām standartizācijas struktūrām;

33.   apsver blokķēžu tehnoloģiju iespējamo mijiedarbību ar citām starptautiskās tirdzniecības inovācijām; uzsver, ka ir jāanalizē iespējas un problēmas, kas saistītas ar blokķēžu tehnoloģiju attīstību; aicina turpināt pētījumus par to piemērojamību digitālajai pārveidei un starptautiskās tirdzniecības automatizācijai, kā arī publiskajam sektoram, jo īpaši saskaņā ar programmu “Digitālā Eiropa”;

Secinājumi

34.  aicina Komisiju sekot līdzi norisēm blokķēdes jomā, jo īpaši pašreizējiem izmēģinājuma projektiem /iniciatīvām starptautiskajā piegādes ķēdē, kā arī muitas un regulatīvo procesu ārējo aspektu jomā; aicina Komisiju, iesaistot attiecīgos ģenerāldirektorātus, izstrādāt horizontālu stratēģijas dokumentu par blokķēžu tehnoloģiju ieviešanu tirdzniecībā un piegādes ķēžu pārvaldībā, kā arī intelektuālā īpašuma jomā, un jo īpaši saistībā ar cīņu pret viltošanu; aicina Komisiju novērtēt blokķēdes tiesiskos un pārvaldības aspektus un to, vai blokķēde piedāvā labākus risinājumus esošajām un jaunajām tehnoloģijām, ar kurām var risināt pašreizējās problēmas ES tirdzniecības politikā; aicina Komisiju sekot līdzi norisēm blokķēdes jomā, jo īpaši pašreizējiem izmēģinājuma projektiem /iniciatīvām starptautiskajā piegādes ķēdē; aicina Komisiju izstrādāt stratēģijas dokumentu par blokķēžu tehnoloģiju ieviešanu tirdzniecībā un piegādes ķēžu pārvaldībā; uzskata, ka par mērķi jānosaka blokķēdes dalībnieku atbalsta iegūšana projektiem un iniciatīvām starptautiskajā piegādes ķēdē un kopīga projektu īstenošana, cita starpā tajā iekļaujot tādas jomas kā dažādo partneru identitāte, izcelsme un datu uzglabāšana;

35.  aicina Komisiju izstrādāt vadošu principu kopumu attiecībā uz blokķēdes pielietojumu starptautiskajā tirdzniecībā, lai nodrošinātu nozarei, muitai un regulatīvajām iestādēm pietiekamu noteiktības līmeni, kas veicina blokķēdes izmantošanu un inovāciju šajā jomā; uzsver, ka, pieņemot tiesību aktus par tehnoloģiju, kas ir lietojumu pamatā, tiktu ierobežota inovācija un jaunu lietojumu radīšana; uzsver, ka ES, bet jo īpaši ES rūpniecībai, ir svarīgi apliecināt vadošo lomu un līdzatbildību blokķēdes tehnoloģiju jomā, un nodrošināt līdzvērtīgus nosacījumus globālās konkurences laukā, kā arī izstrādes un normatīvās vides jomā; uzsver dialoga un prakses apmaiņas nozīmi, kā arī kompetences un digitālo prasmju veidošanu; aicina Komisiju sadarboties ar dalībvalstīm, lai sāktu un uzraudzītu izmēģinājuma projektus saistībā ar blokķēdes tehnoloģiju izmantošanu starptautiskajā tirdzniecībā, lai pārbaudītu tās sniegtos ieguvumus;

36.  mudina Komisiju sadarboties ar dalībvalstīm, lai vienkāršotu un uzlabotu ar tirdzniecības atvieglošanu saistītās informācijas plūsmu, citu pasākumu starpā ieviešot piemērotas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas;

37.  aicina Komisiju Tirdzniecības ģenerāldirektorātā izveidot padomdevēju grupu blokķēdes jautājumos un izstrādāt koncepcijas aprakstu par privātu slēgtu tīklu izmēģinājuma projektiem saistībā ar blokķēžu izmantošanu visā piegādes ķēdē, iesaistot muitu un citas pārrobežu iestādes un ņemot vērā intelektuālā īpašuma tiesības un cīņu pret viltošanu; atzīst, ka blokķēdes tehnoloģija joprojām ir agrīnā attīstības stadijā, tomēr ir vajadzīga nozares stratēģija attiecībā uz blokķēdes efektīvu īstenošanu;

38.  aicina Komisiju izpētīt veidus, kādos blokķēde varētu atbalstīt tirdzniecību un ilgtspējīgu attīstību; atgādina Parlamenta nostāju, ka pasākumiem, kas atbalsta ES digitālās tirdzniecības stratēģiju, būtu pilnībā jāatbilst ilgtspējīgas attīstības mērķiem (IAM), tostarp IAM5 par dzimumu līdztiesību un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu sievietēm, un būtu jāveicina to sasniegšana; atgādina Parlamenta nostāju par to, cik svarīgi ir veicināt sieviešu dalību STEM (zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātika), kā arī novērst dzimumu atšķirības piekļuvē jaunām tehnoloģijām un to izmantošanā;

39.  aicina Komisiju veikt politikas izpēti par to, kā blokķēde var modernizēt Savienības tirdzniecības aizsardzības rīcībpolitikas, lai stiprinātu to leģitimitāti un uzlabotu izpildi;

40.  aicina Komisiju novērtēt tādas blokķēdes arhitektūras optimalitāti, saskaņā ar kuru privāti dati tiek glabāti ārpus ķēdes;

41.  aicina Komisiju novērtēt, kā vēl vairāk atvieglot tirdzniecību un palielināt drošību, tostarp izmantojot atzītā uzņēmēja (AEO) koncepciju;

42.  mudina Komisiju sadarboties ar starptautiskām organizācijām, sniegt ieguldījumu to darbā un iesaistīties pašreizējos projektos ar mērķi izstrādāt standartu un principu kopumu, lai atbalstītu regulējumu, kura mērķis ir atvieglot blokķēdes izmantošanu;

43.  aicina Eiropas Savienību un tās dalībvalstis uzņemties vadošu lomu blokķēdes standartizācijas un drošības procesā, kā arī sadarboties ar starptautiskajiem partneriem, visiem attiecīgajiem dalībniekiem un rūpniecības nozarēm, lai izstrādātu blokķēdes standartus, tostarp saistībā ar terminoloģiju, izstrādi un tehnoloģiju ieviešanu tirdzniecībā un piegādes ķēžu pārvaldībā uzsver, ka kiberdrošība ir ļoti svarīga blokķēdes lietotnēm, tostarp starptautiskajā tirdzniecībā; aicina Komisiju apzināt drošības problēmas, novērtēt tehnoloģiskos riskus , piemēram saistībā ar kvantu skaitļošanu, un veikt pasākumus, lai novērstu tos;

44.  aicina Komisiju sadarboties ar attiecīgām ieinteresētajām personām, lai pārskatītu un izstrādātu satvaru blokķēžu sistēmu sadarbspējas un savietojamības problēmu risināšanai;

45.  atzinīgi vērtē ES Blokķēžu novērošanas centra un foruma izveidi un aicina to pētīt lietojumus, kuru mērķis ir atvieglot starptautisko tirdzniecību; ar šo prasa Komisijai izpētīt iespēju paplašināt ES Blokķēžu novērošanas centra un foruma pilnvaras un iesaistīt attiecīgās vietējās un globālās ieinteresētās personas, lai risinātu turpmākās problēmas un stiprinātu atbalstu lēmumu pieņēmējiem;

46.  aicina Komisiju uzņemties vadošo lomu blokķēžu tehnoloģiju novērtēšanā un turpmākā izstrādē, tostarp konkrētās nozarēs, piemēram, tādās, uz kurām attiecas ES tirdzniecības politika, un izveidot padomdevēju grupu blokķēžu jomā, kurā būtu jāiekļauj eksperti jautājumos, kas saistīti ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, datu aizsardzību un organizēto noziedzību;

47.  atgādina Komisijai, ka ES ir iespēja kļūt par vadošo dalībnieku blokķēdes un starptautiskās tirdzniecības jomā, un ka tai vajadzētu būt ietekmīgam dalībniekam tās attīstības veidošanā pasaules mērogā kopā ar starptautiskajiem partneriem;

°

°  °

48.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, Savienības Augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos un Komisijas priekšsēdētāja vietniecei un EĀDD.

PASKAIDROJUMS

Eiropas Savienība ir spērusi svarīgus un atzinīgi vērtējamus soļus, lai izstrādātu blokķēdes izmantošanas veidus vienotajā tirgū, tomēr tai jāpievērš uzmanība arī jautājumam par iespējām izmantot blokķēdi starptautiskās tirdzniecības politikas un piegādes ķēžu pārvaldības uzlabošanā. Saskaņā ar jaunākajiem pētījumiem blokķēde varētu palīdzēt ietaupīt aptuveni 20 procentus no kopējiem fiziskās transportēšanas izdevumiem, samazinot globālās tirdzniecības izmaksas gandrīz viena triljona dolāru apmērā. Turklāt tiek lēsts, ka šķēršļu samazināšana globālajās piegādes ķēdēs, plaši ieviešot blokķēdi, palielinās globālās tirdzniecības apjomu par gandrīz 15 procentiem.

Blokķēžu tehnoloģija ļauj atsevišķām personām iesaistīties drošos darījumos bez vajadzības pēc starpniekiem. Blokķēdes galvenās iezīmes ir mehānismi, kas ļauj atsevišķām personām droši noteikt datu ievades datumu un izcelsmi katrā ķēdes blokā. Turklāt datu ieraksti blokķēdē ir nemainīgi, kas nozīmē, ka datus pēc ierakstīšanas ķēdē nevar mainīt vai dzēst. Lietotāju piekļuve blokķēdei ir verificēta, un blokķēžu sistēmās ir automatizētas funkcijas, lai īstenotu viedlīgumus, ja ir izpildīti konkrēti kritēriji.

Blokķēdes ir viena no sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijām (DLT), proti, īpašas datubāzes, kas reģistrē darījumus un saglabā tos kā nemainīgus ierakstus. Virsgrāmata ir sadalīta, jo ķēdē ir vairākas bloku kopijas. Šīs kopijas tiek glabātas dažādās sistēmās, ko sauc par mezgliem. Turklāt kopijas tiek atjauninātas, izmantojot konsensa algoritmu, kas nodrošina, ka visas kopijas saglabā konsekvenci. Šis algoritms izlemj, kā ķēdei var pievienot bloku.

Tāpēc blokķēde sastāv no datubāzes, kurā ir secīgi datu bloki, kas pievienoti katrai no virsgrāmatas vairākām kopijām. Katrs bloks satur jaucējkodu jeb kriptogrāfisku pirkstu nospiedumu, ko var izmantot, lai pārbaudītu iepriekšējā bloka saturu.

Lai gan kopš 2008. gada, kad Satoshi Nakamoto publicēja pirmo koncepciju par šo tehnoloģiju, blokķēde visvairāk ir bijusi saistīta ar kriptovalūtām, blokķēdes var būt dažādas — slēgtas un atvērtas, publiskas un privātas. Šajā ziņojumā termins "blokķēde" attieksies tikai uz privātiem, slēgtiem tīkliem. Informācija, kas tiek glabāta privātos, slēgtos tīklos, ir pieejama tikai konkrētiem dalībniekiem, kas noteikti saskaņā ar pārvaldības mehānismiem, kuru pamatā ir konsensa princips un kuri dažādās blokķēdēs var atšķirties. Atšķirībā no publiskām, atvērtām blokķēdēm privātas, slēgtas blokķēdes satur dažādus pārvaldības kontroles mehānismus, ko pārrauga tīkla operatori, lai uzlabotu drošību un noteiktu piekļuvi. Līdz ar to privāti, slēgti tīkli lielākoties ir ieviesti kā reālas komerciālas izmantošanas gadījumi un izmēģinājuma projekti. Piemēram, Korejas muitas dienests pašlaik testē e-komercijas muitošanas platformu, kuras pamatā ir blokķēde, lai racionalizētu procesus, automatizējot importa muitošanas ziņojumu sagatavošanu iestādēm.

Šajā ziņojumā ir atzīts nesenais pētījumu un ieguldījumu pieaugums gan publiskajā, gan privātajā sektorā, lai ieviestu blokķēdi dažādos izmantošanas gadījumos. Tāpēc ir vajadzīga pārdomāta un racionāla pieeja, lai precīzi izpētītu, kur blokķēde var sniegt taustāmu labumu.

Šajā ziņā blokķēžu tehnoloģijai ir milzīgs šķēršļu mazināšanas potenciāls globālajās piegādes ķēdēs. Šā ziņojuma mērķis ir uzsvērt ar piegādes ķēdēm, ES tirdzniecības politiku un muitas procedūrām saistītos pašlaik pienācīgi neatrisinātos jautājumus, apzināt ticamos ieguvumus, kas izriet no blokķēdes plašas ieviešanas, un ieteikt Eiropas Komisijai un dalībvalstīm sasniedzamus un pakāpeniski īstenojamus politikas pasākumus, lai iespējotu šīs tehnoloģijas darbību.

Blokķēdei ir potenciāls samazināt iesaistīto personu darījumu izmaksas papildus ar pārbaudēm saistītajiem un administratīvajiem šķēršļiem, ko rada starpnieki, likvidējot vajadzību pēc fiziskiem dokumentiem. Tas ir saistīts ar lielāku uzticamību, ko blokķēde rada darījumos starp pusēm, bet tā savukārt uzlabo pārredzamību un nostiprina noteiktību attiecībā uz preču izcelsmi. Blokķēde turklāt var veicināt un nostiprināt datu plūsmu drošību, lai novērstu viltotu dokumentu un viltotu preču izmantošanu piegādes ķēdēs. Šo potenciālo ieguvumu apliecinājums ir vairāki komerciāli izmēģinājuma projekti, kas jau ir īstenoti loģistikas nozarēs, lai piegādes ķēdēs daļēji vai pilnīgi izmantotu blokķēdi.

Šie blokķēžu izmantošanas gadījumi neaprobežojas ar lieliem starptautiskiem uzņēmumiem. MVU ir potenciāls kļūt par vienu no lielākajiem blokķēdes izmantošanas ieguvējiem. Šī tehnoloģija varētu ievērojami atvieglot MVU mijiedarbību ar muitas dienestiem un citiem uzņēmumiem to piegādes ķēdē, nodrošinot izaugsmi un iespējas palielināt eksportu, pateicoties mazākām darījumu izmaksām. Nepieciešamās kredītspējas pārbaudes un verifikācijas pasākumus var racionalizēt ar automatizāciju, ko blokķēžu sistēmas nodrošina piegādes ķēdēs. Piemēram, būtu iespējams panākt lielāku noteiktību attiecībā uz dokumentiem, kas dažādos piegādes ķēdes posmos bieži jāgroza un jāverificē, jo blokķēde automātiski reģistrē dokumentus un hronoloģiski glabā datus, negrozot iepriekšējos ierakstus. Tas ļautu MVU viegli apstiprināt dokumentu verifikāciju un izmaiņas, samazinot darījumdarbības izmaksas.

Šai blokķēdes racionalizējošajai ietekmei ir ievērojams potenciāls atvieglot turpmākos darījumus piegādes ķēdē un tādējādi palielināt globālo tirdzniecību. Attiecībā uz komercdarījumiem jānorāda, ka uzņēmumi blokķēdē, protams, nevēlēsies kopīgot sensitīvus datus. Tāpēc šajā ziņojumā tiks ņemta vērā tikai tādu privātu, slēgtu blokķēžu izmantošana, kas ietver pārvaldības mehānismus, ar kuriem tiek kontrolēta lietotāju piekļuve ķēdē esošajiem datiem.

Šajā ziņojumā ir uzsvērts blokķēdes konkrētais ES tirdzniecības politikas uzlabošanas potenciāls. Uzņēmumi ļoti maz izmanto ES BTN, un Komisija iepriekš ir norādījusi, ka papildus apgrūtinošām procedūrām, lai saņemtu preferenciālā režīma izmantošanai vajadzīgos dokumentus, tas daļēji ir saistīts ar grūtībām izprast noteikumus par preferenciālas izcelsmes statusa iegūšanu. Šajā ziņā blokķēdei ir ievērojams potenciāls nodrošināt ieguvumus eksportētājiem, dodot iespēju augšupielādēt visus attiecīgos dokumentus vienā lietojumprogrammā, kuras pamatā ir blokķēde, un tādā veidā apliecināt atbilstību saskaņā ar BTN piešķirtam preferenciālajam režīmam. Blokķēde turklāt var palīdzēt Savienības tirdzniecības aizsardzības instrumentiem, nodrošinot pārredzamību attiecībā uz to preču izcelsmi, kuras nonāk Eiropas tirgū.

Šajā ziņojumā tiks ņemta vērā arī saistība starp blokķēdi un pārrobežu datu plūsmām, kā arī saistība starp blokķēdi un GDPR. Blokķēžu šifrēšanas un nemainīguma iezīmes varētu būt noderīgas GDPR prasību izpildei, tomēr rada arī jautājumus par datu pārredzamību.

Ziņojumā ir uzsvērtas arī divējādās problēmas, kas saistītas ar blokķēžu sadarbspēju, un jautājumi, kas attiecas uz blokķēžu sistēmu mērogojamību. Pirmkārt, blokķēžu sadarbspēja ir saistīta ar spēju integrēt darījumus dažādās blokķēdēs. Piemēram, ja tajā pašā piegādes ķēdē attiecībā uz vienu preci būtu jāizmanto dažādas blokķēžu sistēmas, būtu lietderīgi, lai dati starp sistēmām būtu pārnesami. Pašlaik līdz vairāku blokķēžu sistēmu ieviešanai vienā komerciālā piegādes ķēdē vēl ir ejams tāls ceļš, taču tas ir nākotnes jautājums, kas Komisijai jāņem vērā, izvērtējot politikas iespējas.

Blokķēžu sistēmu mērogojamība ir vēl viena svarīga problēma, domājot par blokķēžu plašu ieviešanu. Tā kā blokķēžu sistēmas paplašinās līdz ar starptautiskās tirdzniecības tīkliem, tehnoloģijas jaudai un tās pārvaldības mehānismu noturībai ir jāpaliek stabilai.

Ņemot vērā šīs norises, referente iesaka novērst regulatīvos šķēršļus, kas kavē blokķēdes plašu ieviešanu. Eiropas Komisijai aktīvi jāsadarbojas ar dalībvalstīm, lai cieši sekotu norisēm blokķēdes jomā, jo īpaši notiekošajiem izmēģinājuma projektiem un komerciālas izmantošanas gadījumiem, kuros starptautiskās piegādes ķēdēs tiek izmantotas blokķēžu sistēmas. Visbeidzot, Eiropas Komisijai jāiesaistās notiekošajās starptautiskajās iniciatīvās ar mērķi izstrādāt standartus un principus, uz kuriem pamatojas regulējums blokķēdes izmantošanas atvieglošanai.

(1)

OV C 76, 28.2.2018., 76. lpp.

(2)

OV C 101, 16.3.2018., 30. lpp.

(3)

OV C 369, 11.10.2018., 22. lpp.

(4)

OV C 307, 30.8.2018., 44. lpp.

(5)

OV C 337, 20.9.2018., 33. lpp.

(6)

https://www.wto.org/english/thewto_e/minist_e/mc11_e/genderdeclarationmc11_e.pdf.

(7)

OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.

(8)

https://www.gov.uk/government/uploads/system/uploads/attachment_data/file/492972/gs-16-1-distributed-ledger-technology.pdf.

(9)

https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/news/european-countries-join-blockchain-partnership.

(10)

http://europa.eu/rapid/press-release_IP-18-521_en.htm.

(11)

http://www.consilium.europa.eu/media/21620/19-euco-final-conclusions-en.pdf.


Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejaS ATZINUMS (8.11.2018)

Starptautiskās tirdzniecības komitejai

par blokķēdi: progresīvu tirdzniecības politiku

(2018/2085(INI))

Atzinuma sagatavotājs: Cristian-Silviu Buşoi

(*) Iesaistītā komiteja – Reglamenta 54. pants

IEROSINĀJUMI

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Starptautiskās tirdzniecības komiteju rezolūcijas priekšlikumā, ko tā pieņems, iekļaut šādus ierosinājumus:

A.  tā kā sadalītās virsgrāmatas tehnoloģija (DLT) ir vispārēja pielietojuma tehnoloģija, kam varētu būt liels potenciāls tirdzniecības darījumos, izmantojot atbilstošus šifrēšanas un kontroles mehānismus; tā kā blokķēde ir viens no vairākiem DLT veidiem, kam, iespējams, varētu būt revolucionāra ietekme uz daudzām nozarēm;

B.  tā kā DLT, jo īpaši blokķēde ir tehnoloģija, kuru raksturo automātiska trasēšana, atpazīšana, verificēšana un uzraudzība un kura varētu optimizēt pārredzamību un trasējamību, vairot uzticēšanos, veicināt konkurētspēju un inovācijas spēju, kā arī attīstīt jaunus sadarbības modeļus ES; tā kā iespējamie ieguvumi līdzi nes vairākas problēmas, tostarp enerģijas patēriņu un kiberapdraudējumu,

1.  atbalsta tehnoloģiju un uzņēmējdarbības modeļa neitralitātes principu attiecībā uz jaunām tehnoloģijām, piemēram, DLT tirdzniecības jomā, un atbalsta inovācijām labvēlīgu ekosistēmu, kas nodrošina elastīgumu; uzsver, ka, pieņemot tiesību aktus par šo tehnoloģiju, izejot no tās lietojumiem, tiktu ierobežota inovācija un jaunu lietojumu radīšana;

2.  norāda uz iespēju DLT integrēt ar citām tehnoloģijām, piemēram, lietu internetu, mākslīgo intelektu un kvantu skaitļošanu, un aicina uz vēl intensīvāku sadarbību ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, lai veicinātu pētījumus par to piemērojamību digitālajai pārveidei un starptautiskās tirdzniecības automatizācijai, kā arī publiskajam sektoram, jo īpaši saskaņā ar programmu “Digitālā Eiropa”;

3.  norāda, ka blokķēde kļūst par svarīgu instrumentu dažādos sektoros un nozarēs, jo īpaši finanšu nozarē un piegādes ķēdes modelēšanā;

4.  uzsver, ka viedie līgumi var būt viens no galvenajiem elementiem, kas ļautu izmantot decentralizētus lietojumus starptautiskās tirdzniecības darījumos, bet brīdina, ka šobrīd šī tehnoloģija varētu vēl nebūt pietiekami nobriedusi, lai to uzskatītu par juridiski izpildāmu kādā no nozaru regulējumiem, un ka ir nepieciešami turpmāki risku novērtējumi; mudina izstrādāt tehniskos standartus viedajiem līgumiem un digitālo parakstu savstarpējai atzīšanai visā ES;

5.  norāda uz svarīgo nozīmi, kāda šai tehnoloģijai varētu būt ES Enerģētikas savienības izveides pabeigšanā; atzīst, ka šīs tehnoloģijas izmantošana rada enerģijas patēriņa problēmu; norāda, ka blokķēde varētu nodrošināt daļu no risinājuma, ja tiktu izmantoti efektīvāki algoritmi, uzlabota enerģijas apmaiņas efektivitāte un enerģijas tīklu un decentralizētas enerģijas ražošanas projektēšana un izmantošana un dots ieguldījums enerģijas tirgu pārveidē;

6.  uzsver, ka DLT globālajā tirdzniecībā var palīdzēt kontrolēt preču izcelsmi un ražošanas apstākļus, samazināt darījumu, apdrošināšanas un loģistikas izmaksas, atteikties no starpniekiem, palielināt uzticību starp līgumslēdzējām pusēm un apkarot kontrabandu un nelegālu preču ievešanu; norāda, ka lielākā daļa lietojumu, kuros līdz šim izmanto DLT tirdzniecībā, ir balstīti uz slēgtajām virsgrāmatām; aicina Komisiju izpētīt paraugprakses un sadarboties ar dalībvalstu muitas dienestiem un nodokļu iestādēm koordinētās darbībās, kurās izmantotu DLT, lai uzlabotu uzraudzības, kontroles, drošības un verifikācijas mehānismus nelikumīgu maksājumu apkarošanai, veicinātu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas rīcībpolitiku un atklātu līdzekļu nelikumīgu piesavināšanos; aicina Komisiju apsvērt blokķēdes lomu viedo intelektuālā īpašuma tiesību izstrādē; norāda, ka šī tehnoloģija var būt alternatīva centrālajai uzraudzības iestādei darījumu modeļos, kuros šādai iestādei nevar uzticēties;

7.  mudina operatorus nodrošināt, ka DLT konsensa mehānismi ir videi draudzīgi un energoefektīvi; uzsver, ka DLT ir datu ziņā sensitīva tehnoloģija un ka uz to būtu jāattiecina VDAR noteikumi;

8.  uzsver, ka kiberdrošība ir ļoti svarīga uz DLT balstītiem lietojumiem, tostarp starptautiskajā tirdzniecībā, un atzīmē, ka tehnoloģiju attīstība var radīt jaunas problēmas; aicina Komisiju apzināt drošības problēmas, novērtēt tehnoloģiskos riskus un novērst tos; aicina panākt progresu attiecībā uz kvantu kriptogrāfiju;

9.  uzsver, ka efektivitāte starptautiskajā tirdzniecībā prasa izstrādāt globālus standartus un sadarbspēju starp dažādām DLT, kā arī starp DLT un esošajām operētājsistēmām; aicina Komisiju pastiprināt sadarbību ar Starptautisko Standartizācijas organizāciju (ISO) un citām attiecīgām standartizācijas struktūrām un arī turpmāk veicināt starptautiskas programmas, lai izglītotu ES tirdzniecības partnerus;

10.  uzsver, ka jaunas nozares rašanās ap blokķēdes tehnoloģiju līdzi nes augstas efektivitātes un ražīguma pieauguma potenciālu; uzsver blokķēdes sniegtos potenciālos ieguvumus, piemēram, administratīvā sloga samazinājumu MVU un jaunu nodarbinātības iespēju radīšanu šajā nozarē; aicina veikt pasākumus, lai mudinātu MVU un jaunuzņēmumus izpētīt DLT izmantošanas iespējas starptautiskās tirdzniecības darījumu uzlabošanā un tādas inovācijas ekosistēmas izveidē, kas samazina šķēršļus ienākšanai tirgū un atvieglo piekļuvi finansējumam;

11.  uzsver, ka blokķēdi var izmantot regulatīvo tehnoloģiju (RegTech) lietojumos, ievērojami samazinot atbilstības nodrošināšanas izmaksas;

12.  atzinīgi vērtē ES Blokķēžu novērošanas centra un foruma izveidi un aicina to pētīt lietojumus, kuru mērķis ir atvieglot starptautisko tirdzniecību; ar šo prasa Komisijai izpētīt iespēju paplašināt ES Blokķēžu novērošanas centra un foruma pilnvaras un iesaistīt attiecīgās vietējās un globālās ieinteresētās personas, lai risinātu turpmākās problēmas un stiprinātu atbalstu lēmumu pieņēmējiem.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

5.11.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

46

1

4

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Zigmantas Balčytis, Bendt Bendtsen, José Blanco López, Jonathan Bullock, Cristian-Silviu Buşoi, Jerzy Buzek, Jakop Dalunde, Pilar del Castillo Vera, Ashley Fox, Theresa Griffin, Rebecca Harms, Seán Kelly, Jeppe Kofod, Jaromír Kohlíček, Peter Kouroumbashev, Miapetra Kumpula-Natri, Paloma López Bermejo, Edouard Martin, Tilly Metz, Dan Nica, Morten Helveg Petersen, Miroslav Poche, Carolina Punset, Massimiliano Salini, Neoklis Sylikiotis, Dario Tamburrano, Patrizia Toia, Evžen Tošenovský, Vladimir Urutchev, Kathleen Van Brempt, Lieve Wierinck, Anna Záborská, Flavio Zanonato, Carlos Zorrinho

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Amjad Bashir, Mario Borghezio, Rosa D’Amato, Jens Geier, Benedek Jávor, Werner Langen, Marian-Jean Marinescu, Rupert Matthews, Gesine Meissner, Clare Moody, Markus Pieper, Sofia Sakorafa, Giancarlo Scottà, Davor Škrlec, Pavel Telička

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Michael Gahler, Ulrike Rodust

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

46

+

ALDE

Gesine Meissner, Morten Helveg Petersen, Carolina Punset, Pavel Telička, Lieve Wierinck

ECR

Amjad Bashir, Ashley Fox, Rupert Matthews, Evžen Tošenovský

EFDD

Rosa D’Amato, Dario Tamburrano

ENF

Mario Borghezio, Giancarlo Scottà

PPE

Bendt Bendtsen, Cristian-Silviu Buşoi, Jerzy Buzek, Pilar del Castillo Vera, Michael Gahler, Seán Kelly, Werner Langen, Marian-Jean Marinescu, Markus Pieper, Massimiliano Salini, Vladimir Urutchev, Anna Záborská

S&D

Zigmantas Balčytis, José Blanco López, Jens Geier, Theresa Griffin, Jeppe Kofod, Peter Kouroumbashev, Miapetra Kumpula-Natri, Edouard Martin, Clare Moody, Dan Nica, Miroslav Poche, Ulrike Rodust, Patrizia Toia, Kathleen Van Brempt, Flavio Zanonato, Carlos Zorrinho

VERTS/ALE

Jakop Dalunde, Rebecca Harms, Benedek Jávor, Tilly Metz, Davor Škrlec

1

-

EFDD

Jonathan Bullock

4

0

GUE/NGL

Jaromír Kohlíček, Paloma López Bermejo, Sofia Sakorafa, Neoklis Sylikiotis

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejaS ATZINUMS (15.11.2018)

Starptautiskās tirdzniecības komitejai

par blokķēdi: progresīvu tirdzniecības politiku

(2018/2085(INI))

Atzinuma sagatavotāja (*): Ana Gomes

(*) Iesaistītā komiteja — Reglamenta 54. pants

IEROSINĀJUMI

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Starptautiskās tirdzniecības komiteju rezolūcijas priekšlikumā, ko tā pieņems, iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  uzsver, ka blokķēde ir jauna datu glabāšanas un pārvaldības paradigma, kas spēj decentralizēt cilvēku savstarpējās mijiedarbības veidus, tirgus, banku darbību un starptautisko tirdzniecību. uzsver, ka blokķēžu izplatības pieaugums rada gan iespējas, gan problēmas saistībā ar datu aizsardzību, pārredzamību un finanšu noziegumiem, jo dati pēc ievadīšanas un kopīgošanas ar visām iesaistītajām pusēm ir nemaināmi, kas arī nodrošina blokķēdes drošību un integritāti; prasa darīt visu iespējamo, tostarp valstu līmenī, lai garantētu šīs tehnoloģijas neviltojamo un nemaināmo raksturu un to, ka netiek apdraudētas pamattiesības uz datu aizsardzību;

2.  atzīst iespējas, tostarp attiecībā uz MVU, saistībā ar blokķēžu tehnoloģijas ieviešanu kā daļu no ES tirdzniecības politikas, kas cita starpā varētu nodrošināt zemākas darījumu izmaksas un lielāku efektivitāti, un piedāvā iespēju uzlabot uzticēšanos un paļāvību pašreizējai tirdzniecības sistēmai, nodrošinot darījumu nemainīgu reģistrēšanu; tomēr atzīst, ka gadījumos, kas neietilpst ES tirdzniecības politikas darbības jomā, šīs tehnoloģijas izmantošana var radīt nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas risku un atvieglot organizētās noziedzības finansēšanu;

3.  atzinīgi vērtē to, ka INTA komitejas ziņojumā ir atzīta problēma, ko rada saistība starp blokķēžu tehnoloģijām un ES datu aizsardzības regulējuma, proti, Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR), īstenošanu, un atgādina, ka tā rezultātā šī saistība var atklāt pretrunu starp pamattiesību aizsardzību, no vienas puses, un inovāciju veicināšanu, no otras puses, kas ir jautājums, kurš jāaplūko galīgajā ziņojumā; uzskata par nepieciešamu nodrošināt, ka blokķēdes pilnībā iekļaujas ES datu aizsardzības regulējumā un pilnībā atbilst ES tiesību aktos noteiktajiem principiem, jo īpaši attiecībā uz personas datu apstrādi kā pamattiesībām saskaņā ar Pamattiesību hartas 8. panta 1. punktu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 16. panta 1. punktu;

4.  turklāt uzsver, ka blokķēdes, daļēji iepriekš minētās pretrunas dēļ, nekādā ziņā automātiski neatbalsta datu suverenitāti, un tādēļ tās ir īpaši jāizstrādā, ņemot vērā, ka tās var arī apdraudēt datu aizsardzību;

5.  uzsver, ka pienācīgi izstrādātai blokķēžu tehnoloģijai būtu jāatbilst „integrētas datu aizsardzības” principam, kas ļauj datu subjektiem labāk kontrolēt savus datus saskaņā ar VDAR; turklāt uzsver arī to, ka personas dati blokķēdē parasti nav anonīmi, tāpēc tie ir VDAR darbības jomā; uzstāj, ka blokķēdēm ir jābūt pilnībā saderīgām ar ES tiesību aktiem, tostarp gadījumos, kad tās izmanto personas datu apstrādei; šajā sakarībā iesaka blokķēdēs un lietotnēs integrēt mehānismus, kas nodrošina, ka dati var būt pilnīgi anonīmi, tādējādi garantējot, ka tie glabā tikai tādus datus, kas nav saistīti ar identificētu vai identificējamu fizisku personu;

6.  uzsver, ka blokķēžu lietotnēs nākotnē būtu jāievieš mehānismi, kas aizsargā personas datus un lietotāju privātumu, un jānodrošina, ka dati var būt pilnībā anonīmi; aicina Komisiju un dalībvalstis finansēt pētniecību un inovāciju, jo īpaši akadēmisko pētniecību, par jaunām blokķēžu tehnoloģijām, kuras ir saderīgas ar VDAR un kuru pamatā ir integrētas datu aizsardzības princips, piemēram, zk-SNARK (“zero-knowledge Succinct Non-Interactive Arguments of Knowledge”);

7.  uzskata —lai nepieļautu personas datu aizsardzības pamattiesību pārkāpumus, blokķēžu tehnoloģijas nebūtu jāizmanto personas datu apstrādei, kamēr lietotāja organizācija nespēj garantēt VDAR ievērošanu un jo īpaši nodrošināt tiesību uz datu labošanu un dzēšanu aizsardzību;

8.  uzsver, ka blokķēžu lietotāji vienlaikus var būt personas datu, kurus viņi augšupielādē virsgrāmatā, kontrolētāji un apstrādātāji, ja viņi glabā pilnu virsgrāmatas kopiju savā datorā;

9.  norāda, ka dažu blokķēžu tehnoloģiju nemainīgais raksturs varētu būt nesaderīgs ar VDAR 17. pantā paredzētajām ”tiesībām uz dzēšanu”, ja blokķēdē ir ietverti personas dati;

10.  ar bažām norāda, ka datu kopiju skaits pieaugums blokķēdēs, visticamāk, nebūs savienojams ar VDAR 5. pantā paredzēto datu apjoma samazināšanas principu, ja blokķēdē ir ietverti personas dati;

11.  aicina Eiropas Datu aizsardzības kolēģiju pieņemt pamatnostādnes un ieteikumus, lai nodrošinātu, ka blokķēžu tehnoloģija atbilst ES tiesību aktiem;

12.  pauž bažas par to, ka nav nekādas atsauces uz nopietnajām sekām, ko rada blokķēžu tehnoloģijas, jo īpaši tādās jomās kā cīņa pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un terorisma finansēšana; uzskata, ka jebkāda blokķēdes tehnoloģiju izmantošana būtu jāpakārto tam, ka tiek skaidri noteikts, kas tiks glabāts blokķēdē un kas ārpus tās, personas datus glabājot ārpus ķēdes;

13.  aicina Komisiju uzņemties vadošo lomu blokķēžu tehnoloģiju novērtēšanā un turpmākā izstrādē, tostarp konkrētās nozarēs, piemēram, tādās, uz kurām attiecas ES tirdzniecības politika, un izveidot padomdevēju grupu blokķēžu jomā, kurā būtu jāiekļauj eksperti jautājumos, kas saistīti ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, datu aizsardzību un organizēto noziedzību.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

15.11.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

36

3

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Asim Ademov, Heinz K. Becker, Monika Beňová, Malin Björk, Michał Boni, Caterina Chinnici, Agustín Díaz de Mera García Consuegra, Tanja Fajon, Raymond Finch, Romeo Franz, Kinga Gál, Brice Hortefeux, Filiz Hyusmenova, Eva Joly, Dietmar Köster, Cécile Kashetu Kyenge, Roberta Metsola, Claude Moraes, József Nagy, Péter Niedermüller, Ivari Padar, Soraya Post, Judith Sargentini, Giancarlo Scottà, Birgit Sippel, Csaba Sógor, Helga Stevens, Bodil Valero, Marie-Christine Vergiat, Harald Vilimsky, Josef Weidenholzer, Kristina Winberg, Tomáš Zdechovský, Auke Zijlstra

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Miriam Dalli, Barbara Spinelli, Axel Voss

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Karine Gloanec Maurin, Patricia Lalonde, Julia Pitera

ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

36

+

ALDE

Filiz Hyusmenova, Patricia Lalonde

ECR

Helga Stevens

ENF

Giancarlo Scottà

GUE/NGL

Malin Björk, Barbara Spinelli, Marie-Christine Vergiat

PPE

Asim Ademov, Heinz K. Becker, Michał Boni, Agustín Díaz de Mera García Consuegra, Kinga Gál, Brice Hortefeux, Roberta Metsola, József Nagy, Julia Pitera, Csaba Sógor, Axel Voss, Tomáš Zdechovský

S&D

Monika Beňová, Caterina Chinnici, Miriam Dalli, Tanja Fajon, Karine Gloanec Maurin, Dietmar Köster, Cécile Kashetu Kyenge, Claude Moraes, Péter Niedermüller, Ivari Padar, Soraya Post, Birgit Sippel, Josef Weidenholzer

VERTS/ALE

Romeo Franz, Eva Joly, Judith Sargentini, Bodil Valero

3

-

EFDD

Raymond Finch

ENF

Harald Vilimsky, Auke Zijlstra

1

0

ECR

Kristina Winberg

Key to symbols:

+  :  in favour

-  :  against

0  :  abstention


INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

20.11.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

31

0

7

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Laima Liucija Andrikienė, Maria Arena, Tiziana Beghin, David Borrelli, David Campbell Bannerman, Daniel Caspary, Salvatore Cicu, Santiago Fisas Ayxelà, Christofer Fjellner, Eleonora Forenza, Christophe Hansen, Heidi Hautala, Nadja Hirsch, Yannick Jadot, France Jamet, Elsi Katainen, Jude Kirton-Darling, Danilo Oscar Lancini, Bernd Lange, David Martin, Emma McClarkin, Anne-Marie Mineur, Sorin Moisă, Alessia Maria Mosca, Franck Proust, Godelieve Quisthoudt-Rowohl, Marietje Schaake, Helmut Scholz, Joachim Schuster, Joachim Starbatty, Adam Szejnfeld, William (The Earl of) Dartmouth, Iuliu Winkler

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Nicola Danti, Paul Rübig, Jarosław Wałęsa

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Karin Kadenbach, Rupert Matthews


ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

31

+

ALDE

Nadja Hirsch, Elsi Katainen, Marietje Schaake

ECR

David Campbell Bannerman, Emma McClarkin, Rupert Matthews, Joachim Starbatty

EFDD

Tiziana Beghin, William (The Earl of) Dartmouth

NI

David Borrelli

PPE

Laima Liucija Andrikienė, Daniel Caspary, Salvatore Cicu, Santiago Fisas Ayxelà, Christofer Fjellner, Christophe Hansen, Sorin Moisă, Franck Proust, Godelieve Quisthoudt-Rowohl, Paul Rübig, Adam Szejnfeld, Jarosław Wałęsa, Iuliu Winkler

S&D

Maria Arena, Nicola Danti, Karin Kadenbach, Jude Kirton-Darling, Bernd Lange, David Martin, Alessia Maria Mosca, Joachim Schuster

0

-

 

 

7

0

ENF

France Jamet, Danilo Oscar Lancini

GUE/NGL

Eleonora Forenza, Anne-Marie Mineur, Helmut Scholz

VERTS/ALE

Heidi Hautala, Yannick Jadot

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Pēdējā atjaunošana: 2018. gada 10. decembrisJuridisks paziņojums