Procedūra : 2018/0227(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0408/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0408/2018

Debates :

PV 12/12/2018 - 29
CRE 12/12/2018 - 29

Balsojumi :

PV 13/12/2018 - 9.4
CRE 13/12/2018 - 9.4
PV 17/04/2019 - 8.11
CRE 17/04/2019 - 8.11

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0521
P8_TA(2019)0403

ZIŅOJUMS     ***I
PDF 2503kWORD 404k
28.11.2018
PE 625.457v02-00 A8-0408/2018

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam izveido Digitālās Eiropas programmu

(COM(2018)0434 – C8-0256/2018 – 2018/0227(COD))

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja

Referente: Angelika Mlinar

Atzinuma sagatavotājs (*):

Bogdan Wenta, Kultūras un izglītības komiteja

(*)  Iesaistītās komitejas — Reglamenta 54. pants

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
 PASKAIDROJUMS
 PIELIKUMS: TO STRUKTŪRU VAI PERSONU SARAKSTS, NO KURĀM REFERENTE IR SAŅĒMUSI INFORMĀCIJU
 Kultūras un izglītības komitejas atzinums
 Budžeta komitejas atzinums
 Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinums
 Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas Atzinums
 Transporta un tūrisma komitejas atzinums
 Juridiskās komitejas atzinums
 Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinums
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA
 ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam izveido Digitālās Eiropas programmu

(COM(2018)0434 – C8-0256/2018 – 2018/0227(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0434),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu, 172. pantu un 173. panta 3. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0256/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu un Kultūras un izglītības komitejas atzinumu, kā arī Budžeta komitejas, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas, Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas, Transporta un tūrisma komitejas, Juridiskā komitejas, Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumus (A8-0408/2018),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr.    1

Normatīvās rezolūcijas projekts

3.a norāde (jauna)

Normatīvās rezolūcijas projekts

Grozījums

 

ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2017. gada 17. maija rezolūciju par FinTech — tehnoloģijas ietekme uz finanšu sektora nākotni,

Grozījums Nr.    2

Regulas priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4)  Saskaņā ar [atsauce atbilstīgi jāatjaunina saskaņā ar jauno lēmumu par aizjūras zemēm un teritorijām: Padomes Lēmuma ../../ES53 88. pantu] fiziskās personas un tiesību subjekti no aizjūras zemēm un teritorijām (AZT) ir tiesīgi saņemt finansējumu saskaņā ar programmas noteikumiem un mērķiem un iespējamajiem režīmiem, kas piemērojami dalībvalstī, ar kuru attiecīgā aizjūras zeme vai teritorija ir saistīta.

(4)  Saskaņā ar [atsauce atbilstīgi jāatjaunina saskaņā ar jauno lēmumu par aizjūras zemēm un teritorijām: Padomes Lēmuma ../../ES53 88. pantu] fiziskās personas un tiesību subjekti no aizjūras zemēm un teritorijām (AZT) ir tiesīgi saņemt finansējumu saskaņā ar programmas noteikumiem un mērķiem un iespējamajiem režīmiem, kas piemērojami dalībvalstī, ar kuru attiecīgā aizjūras zeme vai teritorija ir saistīta. Programmas īstenošanā jāņem vērā ierobežojumi, kas saistīti ar aizjūras zemju un teritoriju līdzdalību, un to reālajai dalībai programmā ir jāpiemēro uzraudzība un regulārs novērtējums.

_________________

_________________

53 Padomes lēmums ../../ES.

53 Padomes lēmums ../../ES.

Grozījums Nr.    3

Regulas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5)  Saskaņā ar 22. un 23. punktu 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu54 šo programmu ir nepieciešams izvērtēt, pamatojoties uz informāciju, kas savākta atbilstīgi īpašām uzraudzības prasībām, taču vienlaikus jāizvairās no pārmērīga regulējuma un administratīvā sloga, jo īpaši dalībvalstīm. Šajās prasības vajadzības gadījumā var iekļaut izmērāmus rādītājus, ko izmantot, izvērtējot programmas ietekmi uz vietas.

(5)  Saskaņā ar 22. un 23. punktu 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu54 šo programmu ir nepieciešams izvērtēt, pamatojoties uz informāciju, kas savākta atbilstīgi īpašām uzraudzības prasībām, ņemot vērā pašreizējās vajadzības un ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 2016/67954a, taču vienlaikus jāizvairās no pārmērīga regulējuma un administratīvā sloga visiem saņēmējiem, jo īpaši dalībvalstīm un MVU. Šajās prasībās vajadzības gadījumā vajadzētu iekļaut izmērāmus kvantitatīvus un kvalitatīvus rādītājus, ko izmantot, izvērtējot programmas ietekmi uz vietas.

__________________

__________________

54 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgums starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par labāku likumdošanas procesu; OV L 123, 12.5.2016., 1.–14. lpp.

54 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgums starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par labāku likumdošanas procesu; OV L 123, 12.5.2016., 1.–14. lpp.

 

54a Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

Grozījums Nr.    4

Regulas priekšlikums

5.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(5a)  Programmai būtu jānodrošina to inovatīvo finanšu instrumentu un mehānismu pilnīga pārredzamība, pārskatatbildība un demokrātiska kontrole, kas saistīti ar Savienības budžetu, it īpaši attiecībā uz to ieguldījumu gan saistībā ar sākotnējām gaidām, gan galarezultātiem virzībā uz Savienības mērķu sasniegšanu.

Grozījums Nr.    5

Regulas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6)  Tallinas digitālajā samitā55, kas norisinājās 2017. gada septembrī, un Eiropadomes 2017. gada 19. oktobra secinājumos56 tika norādīts, ka Eiropai ir jāinvestē savu tautsaimniecību digitalizācijā un prasmju deficīta novēršanā, lai uzturētu un uzlabotu Eiropas konkurētspēju, mūsu dzīves kvalitāti un sociālo struktūru. Eiropadome secināja, ka digitālā pārveide paver lielas inovācijas, izaugsmes un nodarbinātības iespējas, un tā sekmēs mūsu globālo konkurētspēju un uzlabos radošo un kultūras daudzveidību. Lai šīs iespējas varētu izmantot, ir kopīgi jārisina daži digitālās pārveides radīti problēmjautājumi un jāpārskata digitālās pārveides skartās rīcībpolitikas.

(6)  Tallinas digitālajā samitā55, kas norisinājās 2017. gada septembrī, un Eiropadomes56 2017. gada 19. oktobra secinājumos tika norādīts, ka Eiropai ir jāinvestē efektīvā savu tautsaimniecību digitalizācijā un prasmju deficīta novēršanā, lai uzturētu un uzlabotu Eiropas konkurētspēju un inovāciju, mūsu dzīves kvalitāti un sociālo struktūru. Eiropadome secināja, ka digitālā pārveide paver lielas inovācijas, izaugsmes un nodarbinātības iespējas, un tā sekmēs mūsu globālo konkurētspēju un uzlabos radošo un kultūras daudzveidību. Lai šīs iespējas varētu izmantot, ir dažādos veidos kopīgi jārisina digitālās pārveides radīti problēmjautājumi, tostarp jānodrošina, ka tiek ieviesti būtiski pamatelementi, uz kuriem balstās jaunās tehnoloģijas, jāizveido efektīvi un viegli izpildāmi juridiskie noteikumi, jāpārskata digitālās pārveides skartās rīcībpolitikas un jārada inovācijai labvēlīga vide, kurā tiek pilnībā aizsargātas lietotāju intereses. Optimāli šai programmai, kas ir Eiropas līmeņa pasākums, paredzētais finansējums ir jāpalielina ar būtiskiem līdzekļiem no privātā sektora un ar dalībvalstu maksājumiem.

__________________

__________________

55 https://www.eu2017.ee/news/insights/conclusions-after-tallinn-digital-summit

55 https://www.eu2017.ee/news/insights/conclusions-after-tallinn-digital-summit

56 https://www.consilium.europa.eu/media/21620/19-euco-final-conclusions-en.pdf

56 https://www.consilium.europa.eu/media/21620/19-euco-final-conclusions-en.pdf

Grozījums Nr.    6

Regulas priekšlikums

6.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(6a)  Eiropas sabiedrības un Eiropas ekonomikas nākotne lielā mērā balstīsies uz saskaņotu un konsekventu spektra politiku, 5G infrastruktūru, kam būs vajadzīgs infrastruktūras mērķis attiecībā uz ļoti augstas veiktspējas (VHC) tīkliem, lai nodrošinātu kvalitatīvus un ātrākus komunikācijas pakalpojumus; tas ir priekšnoteikums šīs programmas labai īstenošanai. Šajā sakarībā programmai būtu jāgūst labums no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta labas īstenošanas un jo īpaši no Wif4EU iniciatīvas, kuras mērķis ir veicināt savienojamību iedzīvotājiem Savienības sabiedriskās vietās; abu minēto programmu kombinācija kāpinās rezultātus un sasniegs Savienības mērķi, proti, visā Savienībā nodrošināt ātrdarbīga elektronisko sakaru tīkla uzticamu un stabilu pārklājumu.

Grozījums Nr.    7

Regulas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7)  Eiropadome secināja, ka Savienībai būtu steidzami jāpievēršas jaunajām tendencēm: tas ietver tādus jautājumus kā mākslīgais intelekts un sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijas (piem., blokķēdes), taču vienlaikus ir jānodrošina augsta līmeņa datu aizsardzība, digitālās tiesības un ētikas standarti. Eiropadome aicināja Komisiju līdz 2018. gada sākumam izstrādāt Eiropas pieeju mākslīgajam intelektam un nākt klajā ar pamatnosacījumu nostiprināšanas iniciatīvām, lai ES varētu apgūt jaunus tirgus ar radikālām, riskos balstītām inovācijām un no jauna apliecināt, ka tās rūpniecība ir līderpozīcijās.

(7)  Eiropadome secināja, ka Savienībai būtu steidzami jāpievēršas jaunajām tendencēm: tas ietver tādus jautājumus kā digitālā plaisa, mākslīgais intelekts, taču vienlaikus ir jānodrošina augsta līmeņa datu aizsardzība, pilnīgā saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679, tiesības, pamattiesības un ētikas standarti. Eiropadome aicināja Komisiju līdz 2018. gada sākumam izstrādāt Eiropas pieeju mākslīgajam intelektam un nākt klajā ar pamatnosacījumu nostiprināšanas iniciatīvām, lai ES varētu apgūt jaunus tirgus ar radikālām, riskos balstītām inovācijām un no jauna apliecināt, ka tās rūpniecība ir līderpozīcijās.

Grozījums Nr.    8

Regulas priekšlikums

7.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(7a)  2018. gada 10. aprīlī dalībvalstis, parakstot sadarbības nolīgumus, pauda atbalstu un kopīgu gribu sadarboties iniciatīvās, kas saistītas ar mākslīgo intelektu un sadalītās virsgrāmatas tehnoloģiju (piemēram, blokķēžu) infrastruktūras pakalpojumiem.

Grozījums Nr.    9

Regulas priekšlikums

7.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(7b)  Šīs programmas sekmīgas īstenošanas nolūkā ir jādara vairāk, nevis tikai jāseko tendencēm. Savienībai ir jāuzņemas saistības attiecībā uz privātumu veicinošām tehnoloģijām (t. i., kriptogrāfiju un decentralizētām lietotnēm (DApps)), kā arī jāpalielina investīcijas nākotnē izmantojamā infrastruktūrā (optiskās šķiedras tīklos), lai veidotu patstāvīgu digitālo sabiedrību.

Grozījums Nr.    10

Regulas priekšlikums

7.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(7c)  Eiropai ir jāveic izšķiroši ieguldījumi tās nākotnē, veidojot stratēģiski nozīmīgas digitālās spējas, lai izmantotu digitālās revolūcijas radītās priekšrocības. Šim nolūkam ir jānodrošina ievērojams budžets ES līmenī (vismaz 9,2 miljardi EUR), kas jāpapildina ar būtiskām investīcijām valstu un reģionālā līmenī, proti, ar konsekventu un savstarpēji papildinošu saikni ar struktūrfondiem un Kohēzijas fondu.

Grozījums Nr.    11

Regulas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8)  Komisijas paziņojumā “Jauna un moderna Eiropas Savienības daudzgadu finanšu shēma, kura efektīvi īsteno tās prioritātes pēc 2020. gada”57 kā viens no nākamās finanšu shēmas iespējamiem elementiem ir minēta Eiropas digitālās pārveides programma, ar ko tiktu panākts “ievērojams progress virzībā uz gudru izaugsmi tādās jomās kā augstas kvalitātes datu infrastruktūra, savienojamība un kiberdrošība”. Tas palīdzētu nodrošināt Eiropas vadošo lomu attiecībā uz superdatošanu, nākamās paaudzes internetu, mākslīgo intelektu, robotiku un lielajiem datiem. Tas nostiprinātu Eiropas rūpniecības un uzņēmumu konkurētspēju digitālajā ekonomikā, un tam būtu ievērojama ietekme uz prasmju deficīta novēršanu Savienībā.

(8)  Komisijas paziņojumā “Jauna un moderna Eiropas Savienības daudzgadu finanšu shēma, kura efektīvi īsteno tās prioritātes pēc 2020. gada”57 kā viens no nākamās finanšu shēmas iespējamiem elementiem ir minēta Eiropas digitālās pārveides programma, ar ko tiktu panākts “ievērojams progress virzībā uz gudru izaugsmi tādās jomās kā augstas kvalitātes datu infrastruktūra, savienojamība un kiberdrošība”, kā arī publiskās pārvaldes iestāžu digitalizācija. Tas palīdzētu nodrošināt Eiropas vadošo lomu attiecībā uz superdatošanu, nākamās paaudzes internetu, mākslīgo intelektu, robotiku un lielajiem datiem. Tas nostiprinātu Eiropas rūpniecības un uzņēmumu konkurētspēju digitālajā ekonomikā, un tam būtu ievērojama ietekme uz prasmju deficīta jautājuma risināšanu un novēršanu Savienībā, nodrošinot, ka Eiropas iedzīvotājiem ir nepieciešamās prasmes, kompetences un zināšanas digitālajai pārveidei.

__________________

__________________

57 COM(2018) 98 final

57 COM(2018) 98 final

Grozījums Nr.    12

Regulas priekšlikums

8.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(8a)  Ņemot vērā gan aizkavēšanos Savienības stratēģisko digitālo spēju attīstībā, gan centienus šo problēmu risināt, ir jāgarantē šīs programmas vērienīgajiem mērķiem atbilstošs budžets, proti, vismaz 9,2 miljardi EUR.

Grozījums Nr.    13

Regulas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9)  Paziņojumā “Ceļā uz vienotas datu telpas izveidi Eiropā”58 ir apskatīti jaunie pasākumi, kurus ir svarīgi veikt, lai ES izveidotu vienotu datu telpu vienotu digitālo telpu, kurai ir tāds mērogs, kas ļautu attīstīt jaunus datos balstītus produktus un pakalpojumus.

(9)  Paziņojumā “Ceļā uz vienotas datu telpas izveidi Eiropā”58 ir apskatīti jaunie pasākumi, kurus ir svarīgi veikt, lai ES izveidotu vienotu datu telpu vienotu digitālo telpu, kurai ir tāds mērogs, kas veicinātu jaunu datos balstītu produktu un pakalpojumu izstrādi un inovāciju.

_________________

_________________

58 COM (2018) 125 final

58 COM (2018) 125 final

Grozījums Nr.    14

Regulas priekšlikums

9.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(9a)  Eiropas Komisijas 2017. gadā sāktajai nākamās paaudzes interneta iniciatīvai arī būtu jānodrošina pamats programmas īstenošanai, jo tās mērķis ir izveidot atvērtāku internetu, kas piedāvātu labākus pakalpojumus, būtu viedāks un nodrošinātu lielāku iesaistīšanos un līdzdalību, un pievērsties tehnoloģiskajām iespējām, kas izriet no progresa dažādās pētniecības jomās, sākot ar jaunām tīkla arhitektūrām un programmatūras definētām infrastruktūrām un beidzot ar jaunām pakalpojumu un lietojumu koncepcijām.

Grozījums Nr.    15

Regulas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10)  Programmas vispārīgais mērķis būtu atbalstīt rūpniecības digitālo pārveidi un veicināt inovācijas, pētniecības un tehnoloģiskās attīstības rīcībpolitiku rūpnieciskā potenciāla labāku izmantošanu, lai ieguvēji būtu uzņēmumi un iedzīvotāji visā Savienībā. Programma būtu jāstrukturē, par pamatu izmantojot piecus konkrētus mērķus, kas atspoguļo galvenās rīcībpolitikas jomas, proti: augstas veiktspējas datošana, kiberdrošība, mākslīgais intelekts, padziļinātas digitālās prasmes un izvēršana, digitālo spēju optimāla izmantošana un sadarbspēja. Tāpat visās šajās jomās ar programmu būtu jācenšas labāk saskaņot Savienības, dalībvalstu un reģionālās rīcībpolitikas un sakopot privātos un rūpniecības nozares resursus, lai vairotu investīcijas un radītu spēcīgākas sinerģijas.

(10)  Programmas vispārīgais mērķis būtu atbalstīt rūpniecības digitālo pārveidi un veicināt inovācijas, pētniecības un tehnoloģiskās attīstības rīcībpolitiku rūpnieciskā potenciāla labāku izmantošanu, kā arī modernizēt konkrētas nozares sabiedrības interešu jomās, lai ieguvēji būtu uzņēmumi, sevišķi MVU, un iedzīvotāji visā Savienībā. Turklāt programmai būtu jāstiprina Savienības konkurētspēja un tās tautsaimniecības izturētspēja.

Grozījums Nr.    16

Regulas priekšlikums

10.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(10a)  Prioritārā veidā ir jāatbalsta tie MVU, kas plāno izmantot digitālo pārveidi ražošanas procesos. Pētniecība un inovācija digitālajā jomā ļaus MVU, efektīvi izmantojot resursus, dot ieguldījumu Eiropas ekonomikas izaugsmē.

Grozījums Nr.    17

Regulas priekšlikums

10.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(10b)  Programma būtu jāstrukturē, par pamatu izmantojot piecus konkrētus mērķus, kas atspoguļo galvenās rīcībpolitikas jomas, proti: a) augstas veiktspējas datošana, b) mākslīgais intelekts un sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijas, c) kiberdrošība, d) augsta līmeņa digitālās prasmes un e) izvēršana, digitālo spēju optimāla izmantošana un sadarbspēja. Tāpat visās šajās jomās ar programmu būtu jācenšas labāk saskaņot Savienības, dalībvalstu un reģionālās rīcībpolitikas un sakopot privātos un rūpniecības nozares resursus, lai vairotu investīcijas un radītu spēcīgākas sinerģijas.

Grozījums Nr.    18

Regulas priekšlikums

10.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(10c)  Papildus vispārējā digitalizācijas mērķa īstenošanai programmai būtu jāveicina ilgtermiņa stratēģisko drošības mērķu sasniegšana, veidojot Savienības kapacitāti un spējas, prioritāti piešķirot darbībām, kas palielina stratēģisko potenciālu un samazina atkarību no trešo valstu piegādātājiem un produktiem, tādējādi nodrošinot Savienības ekonomikas un inovācijas konkurētspēju.

Grozījums Nr.    19

Regulas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11)  Programmas īstenošanā centrāla loma būs digitālās inovācijas centriem, kuriem būtu jāsekmē progresīvu digitālo tehnoloģiju plaša ieviešana rūpniecībā, publiskā sektora organizācijās un akadēmiskajās iestādēs. Digitālās inovācijas centru tīklam būtu jānodrošina pēc iespējas plašāks Eiropas ģeogrāfiskais aptvērums59. Pirmie digitālās inovācijas centri tiks atlasīti, pamatojoties uz dalībvalstu priekšlikumiem, un pēc tam tīklu paplašinās, izmantojot atklātu konkursa procedūru. Digitālās inovācijas centri būs piekļuves punkti jaunākajām digitālajām spējām, tai skaitā augstas veiktspējas datošanai, mākslīgajam intelektam, kiberdrošībai, kā arī citām esošām inovatīvām tehnoloģijām, piemēram, svarīgām pamattehnoloģijām, kas pieejamas arī ražojošās laboratorijās (fablabs) vai pilsētlaboratorijās (citylabs). Tie darbosies kā vienas pieturas aģentūra, kurā varēs piekļūt pārbaudītām un validētām tehnoloģijām, un tie sekmēs atvērtu inovāciju. Tie arī atbalstīs padziļinātas digitālās prasmes. Digitālās inovācijas centru tīklam būtu arī jāveicina tālāko reģionu dalība digitālajā vienotajā tirgū.

(11)  Programmas īstenošanā centrāla loma būs Eiropas digitālās inovācijas centriem, kuriem būtu jāsekmē progresīvu digitālo tehnoloģiju plaša ieviešana rūpniecībā, tostarp MVU, publiskā sektora organizācijās un akadēmiskajās iestādēs. Eiropas digitālās inovācijas centru tīklam būtu jānodrošina pēc iespējas plašāks Eiropas ģeogrāfiskais aptvērums59. Pirmie Eiropas digitālās inovācijas centri tiks atlasīti, pamatojoties uz dalībvalstu priekšlikumiem, un pēc tam tīklu paplašinās, izmantojot atklātu un pārredzamu konkursa procedūru. Eiropas digitālās inovācijas centri būs piekļuves punkti jaunākajām digitālajām spējām, tai skaitā augstas veiktspējas datošanai, mākslīgajam intelektam, kiberdrošībai, kā arī citām esošām inovatīvām tehnoloģijām, piemēram, svarīgām pamattehnoloģijām, kas pieejamas arī ražojošās laboratorijās (fablabs) vai pilsētlaboratorijās (citylabs). Tie darbosies kā vienas pieturas aģentūra, kurā varēs piekļūt pārbaudītām un validētām tehnoloģijām, un tie sekmēs atvērtu inovāciju. Tie arī atbalstīs padziļinātas digitālās prasmes. Eiropas digitālās inovācijas centru tīklam būtu arī jāveicina tālāko reģionu dalība digitālajā vienotajā tirgū un jāatbalsta digitālā pāreja aizjūras zemēs un teritorijās.

__________________

__________________

59 Kā norādīts paziņojumā par Eiropas rūpniecības digitalizāciju (COM(2016) 180 final).

59 Kā norādīts paziņojumā par Eiropas rūpniecības digitalizāciju (COM(2016) 180 final).

Grozījums Nr.    20

Regulas priekšlikums

11.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(11a)  Lai izveidotu sinerģijas starp šīs Programmas investīcijām un Savienības investīcijām pētniecībā un attīstībā, sevišķi no programmas "Apvārsnis Eiropa” fondiem, Eiropas digitālās inovācijas centriem būtu jākļūst par platformu, kas apvienotu industriju, uzņēmējus un publisko pārvaldi, kuriem vajadzīgi jauni tehnoloģiju risinājumi, no vienas puses, un uzņēmumus, it īpaši jaunuzņēmumus un MVU, kuri var piedāvāt tirgū laižamus risinājumus, no otras puses.

Grozījums Nr.    21

Regulas priekšlikums

11.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(11b)  Programmas plānošana, izstrāde un iepirkumi būtu jāveic ar mērķi veicināt Savienības spējas un konkurētspēju vidējā termiņā un ilgtermiņā. Prioritāte būtu jāpiešķir darbībām, kas palielina Savienības stratēģisko potenciālu un konkurētspēju un ir vērstas uz to, lai samazinātu atkarību no trešo valstu piegādātājiem un produktiem. Tādēļ trešo valstu līdzdalībai programmas īpašajos mērķos vajadzētu būt atkarīgai no ieguldījuma, kādu šīs valstis sniegtu Savienībai.

Grozījums Nr.    22

Regulas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12)  Programma būtu jāīsteno ar tādu projektu palīdzību, kuri nostiprina digitālās pamatspējas un to plašāku izmantojumu. Dalībvalstīm un vajadzības gadījumā arī privātajam sektoram šajos projektos būtu jāpiedalās ar līdzinvestīcijām. Tam būtu vajadzīgs sasniegt kritisko masu iepirkumos, lai iegūtu saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu un nodrošinātu, ka piegādātāji Eiropā paliek tehnoloģisko sasniegumu priekšgalā.

(12)  Programma būtu jāīsteno ar tādu projektu palīdzību, kuri nostiprina digitālās pamatspējas un to plašāku izmantojumu, kā arī Savienības stratēģisko autonomiju. Šajā nolūkā būtu jānodrošina, lai programmai no ES budžeta tiktu piešķirti vismaz 9,2 miljardi EUR, un dalībvalstīm un privātajam sektoram šajos projektos būtu jāpiedalās ar papildu līdzinvestīcijām. Tam būtu vajadzīgs sasniegt kritisko masu iepirkumos, lai iegūtu saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu un nodrošinātu, ka piegādātāji Eiropā nonāk tehnoloģisko sasniegumu priekšgalā.

Grozījums Nr.    23

Regulas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14)  Programmas darbības būtu jāizmanto, lai samērīgā veidā novērstu tirgus nepilnības vai nepietiekamu investīciju problēmu, nedublējot vai neizstumjot privāto finansējumu, un tām ir jābūt skaidrai Eiropas pievienotajai vērtībai.

(14)  Programmas darbības būtu jāizmanto, lai stiprinātu un paplašinātu Savienības digitālo bāzi, risinātu svarīgas sabiedrības problēmas, turpinātu uzlabot Savienības digitālās industrijas kompetences, kā arī samērīgā veidā novērstu tirgus nepilnības vai nepietiekamu investīciju problēmu, nedublējot vai neizstumjot privāto finansējumu, un tām ir jābūt skaidrai Eiropas pievienotajai vērtībai.

Pamatojums

Digitālajai programmai būtu ne vien jānovērš tirgus nepilnības un problēmas, bet arī jāpalīdz Savienībai panākt vadošo lomu tehnoloģiju, digitālajā un rūpnieciskajā jomā.

Grozījums Nr.    24

Regulas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15)  Lai panāktu maksimālu elastīgumu visā programmas dzīves ciklā un radītu sinerģijas starp tās komponentiem, katru konkrēto mērķi var īstenot ar jebkuru no Finanšu regulā paredzētajiem instrumentiem. Izmantojamie izpildes mehānismi ir tieša pārvaldība un netieša pārvaldība, ja Savienības finansējumu vajadzētu kombinēt ar citiem finansējuma avotiem vai ja izpildes vajadzībām ir vajadzīgs izveidot kopīgi pārvaldītas struktūras.

(15)  Lai panāktu maksimālu elastīgumu visā programmas dzīves ciklā un radītu sinerģijas starp tās komponentiem, katru konkrēto mērķi var īstenot ar jebkuru no Finanšu regulā paredzētajiem instrumentiem. Izmantojamie izpildes mehānismi ir tieša pārvaldība un netieša pārvaldība, ja Savienības finansējumu vajadzētu kombinēt ar citiem finansējuma avotiem vai ja izpildes vajadzībām ir vajadzīgs izveidot kopīgi pārvaldītas struktūras. Netiešas pārvaldības gadījumā Komisija nodrošina, ka tiek uzturēti un ievēroti tādi paši kvalitātes un drošības standarti, kas noteikti programmas tiešai pārvaldībai.

Grozījums Nr.    25

Regulas priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16)  Augstas veiktspējas datošanai un saistītajām datu apstrādes jaudām Savienībā būtu jānodrošina plašāks augstas veiktspējas datošanas izmantojums rūpniecībā un vispārīgi sabiedrības interešu jomās, lai izmantotu unikālās iespējas, ko superdatošana paver sabiedrībai veselības, vides un drošības jomā, kā arī attiecībā uz rūpniecības, jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu, konkurētspēju.

(16)  Augstas veiktspējas datošanai un saistītajām datu apstrādes un glabāšanas jaudām Savienībā būtu jānodrošina plašāks augstas veiktspējas datošanas izmantojums rūpniecībā un vispārīgi sabiedrības interešu jomās, lai izmantotu unikālās iespējas, ko superdatošana paver sabiedrībai veselības, vides un drošības jomā, kā arī attiecībā uz rūpniecības, jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu, konkurētspēju. Savienībai jāiegādājas pasaules klases superdatori, jānodrošina sava datu piegādes sistēma un jāievieš simulācijas, vizualizācijas un prototipēšanas pakalpojumi, vienlaikus nodrošinot augstas veiktspējas datošanas sistēmu atbilstīgi Savienības vērtībām un principiem.

Grozījums Nr.    26

Regulas priekšlikums

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17)  Atbalstu Savienības intervencei šajā jomā ir pauduši Padome60 un Eiropas Parlaments61. Turklāt 2017. gadā deviņas dalībvalstis parakstīja EuroHPC deklarāciju62, kas ir vairāku valdību vienošanās, ar kuru tās apņemas sadarboties ar Komisiju, lai Eiropā izveidotu un izvērstu modernas augstas veiktspējas datošanas un datu infrastruktūras, kuras būtu pieejamas zinātnieku aprindām un publiskajiem un privātajiem partneriem visā Savienībā.

(17)  Atbalstu Savienības intervencei šajā jomā ir pauduši Padome60 un Eiropas Parlaments61. Turklāt 2017. gadā deviņas dalībvalstis parakstīja EuroHPC deklarāciju62, kas ir vairāku valdību vienošanās, ar kuru tās apņemas sadarboties ar Komisiju, lai Eiropā izveidotu un izvērstu modernas augstas veiktspējas datošanas un datu infrastruktūras, kuras būtu pieejamas zinātnieku aprindām un publiskajiem un privātajiem partneriem visā Savienībā un vairotu ES pievienoto vērtību.

__________________

__________________

60

60

61

61

62

62

Grozījums Nr.    27

Regulas priekšlikums

18. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18)  Uzskata, ka vispiemērotākais konkrētā augstas veiktspējas datošanas mērķa īstenošanas mehānisms ir kopuzņēmums: tam būs jākoordinē valstu un Savienības stratēģijas un investīcijas augstas veiktspējas datošanas infrastruktūrā un pētniecībā un izstrādē, jāsakopo resursi no publiskajiem un privātajiem fondiem un jāaizsargā Savienības ekonomiskās un stratēģiskās intereses63. Turklāt augstas veiktspējas datošanas kompetenču centri dalībvalstīs nodrošinās augstas veiktspējas datošanas pakalpojumus uzņēmumiem, akadēmiskajām iestādēm un publiskās pārvaldes iestādēm.

(18)  Uzskata, ka vispiemērotākais konkrētā augstas veiktspējas datošanas mērķa īstenošanas mehānisms ir kopuzņēmums: tam būs jākoordinē valstu un Savienības stratēģijas un investīcijas augstas veiktspējas datošanas infrastruktūrā un pētniecībā un izstrādē, jāsakopo resursi no publiskajiem un privātajiem fondiem un jāaizsargā Savienības ekonomiskās un stratēģiskās intereses63. Turklāt augstas veiktspējas datošanas kompetenču centri dalībvalstīs nodrošinās augstas veiktspējas datošanas pakalpojumus uzņēmumiem, tostarp MVU un jaunuzņēmumiem, akadēmiskajām iestādēm un publiskās pārvaldes iestādēm, kas darbojas Savienībā.

__________________

__________________

63 Ietekmes novērtējums, kas pievienots dokumentam “Priekšlikums Padomes regulai par Eiropas Augstas veiktspējas datošanas kopuzņēmuma izveidi” (https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/news/proposal-council-regulation-establishing-eurohpc-joint-undertaking-impact-assessment).

63 Ietekmes novērtējums, kas pievienots dokumentam “Priekšlikums Padomes regulai par Eiropas Augstas veiktspējas datošanas kopuzņēmuma izveidi” (https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/news/proposal-council-regulation-establishing-eurohpc-joint-undertaking-impact-assessment).

Grozījums Nr.    28

Regulas priekšlikums

19. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(19)  Ļoti svarīgs dzinējspēks, kas virza rūpniecības un arī publiskā sektora digitālo pārveidi, ir ar mākslīgo intelektu saistīto spēju pilnveidošana. Roboti kļūst arvien autonomāki, un tos izmanto rūpnīcās, dziļūdens izpētē, mājokļos, pilsētās un slimnīcās. Komerciālas mākslīgā intelekta platformas no testēšanas ir pārgājušas uz reālu lietojumu vides un veselības jomā; visi lielie automobiļu ražotāji izstrādā pašbraucošus automobiļus, un visu galveno tīmekļa vietņu platformu un lielo datu lietojumprogrammu pamatā ir mašīnmācīšanās paņēmieni.

(19)  Ļoti svarīgs dzinējspēks, kas virza rūpniecības un arī publiskā sektora digitālo pārveidi, ir ar mākslīgo intelektu saistīto spēju pilnveidošana. Roboti kļūst arvien autonomāki, un tos izmanto rūpnīcās, dziļūdens izpētē, mājokļos, pilsētās un slimnīcās. Komerciālas mākslīgā intelekta platformas no testēšanas ir pārgājušas uz reālu lietojumu vides un veselības jomā; visi lielie automobiļu ražotāji izstrādā pašbraucošus automobiļus, un visu galveno tīmekļa vietņu platformu un lielo datu lietojumprogrammu pamatā ir mašīnmācīšanās paņēmieni. Lai radītu vislabākos pamatnosacījumus šo jauno tehnoloģiju attīstībai Eiropā, Savienībai savā politikas veidošanas procesā ir jāiekļauj inovācijas princips.

Grozījums Nr.    29

Regulas priekšlikums

19.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(19a)  Eiropas Parlaments 2017. gada 1. jūnija rezolūcijā par Eiropas rūpniecības digitalizāciju norādīja uz valodas barjeru ietekmi uz rūpniecību un tās digitalizāciju. Šajā kontekstā tādu mākslīgajā intelektā balstītu lielapjoma valodu tehnoloģiju kā automātiskā tulkošana, runas atpazīšana, lielo datu teksta analīze, dialoga un jautājumu un atbilžu sistēmu izstrādei ir būtiska nozīme, lai saglabātu valodu daudzveidību, nodrošinātu iekļaušanu un veicinātu cilvēku savstarpējo saziņu un cilvēka-mašīnas komunikāciju.

Grozījums Nr.    30

Regulas priekšlikums

19.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(19b)  Arvien straujāka mācīties spējīgu robotu un mākslīgā intelekta attīstība, kā arī to spēja vairot zināšanas un mācību saturu vien dažās sekundēs apgrūtina attīstības posmu prognozēšanu līdz Programmas darbības beigām 2027. gadā. Tādēļ Komisijai būtu jāpievērš īpaša uzmanība šai straujās digitālās pārveides tendencei un, ja iespējams, ātri un atbilstīgi jāpielāgo darba programmas mērķi.

Grozījums Nr.    31

Regulas priekšlikums

19.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(19c)  Ņemot vērā to, ka Eiropas rūpniecībā palielinās pieprasījums pēc mākslīgā intelekta robotikas risinājumiem, un, lai izvairītos no būtiskas ieguldījumu nepietiekamības šajā jomā, programmas mērķiem attiecībā uz mākslīgo intelektu būtu jāaptver mākslīgā intelekta robotika.

Grozījums Nr.    32

Regulas priekšlikums

19.d apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(19d)  Produktiem un pakalpojumiem, kas balstīti uz mākslīgo intelektu, vajadzētu būt lietotājdraudzīgiem un pēc noklusējuma atbilstīgiem tiesību aktiem un jānodrošina patērētājiem lielākas izvēles iespējas un plašāka informācija, īpaši par produktu un pakalpojumu kvalitāti.

Grozījums Nr.    33

Regulas priekšlikums

20. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(20)  Mākslīgā intelekta attīstīšanai ir ļoti svarīgi, lai būtu pieejamas liela mēroga datu kopas un testēšanas un eksperimentālās iekārtas.

(20)  Mākslīgā intelekta, tostarp valodu tehnoloģiju attīstīšanai ir ļoti svarīgi, lai būtu pieejamas liela mēroga datu kopas un testēšanas un eksperimentālās iekārtas, ar ko tiktu nodrošināts iekšējais tirgus un tekstizraces un datizraces iespējas jomās, kurās tiek izmantots mākslīgais intelekts.

Grozījums Nr.    34

Regulas priekšlikums

20.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(20a)  2018. gada 25. aprīlī Komisija apņēmās ierosināt Eiropas pieeju, sadarbībā ar ieinteresētajām personām, kas apvienojušās mākslīgā intelekta aliansē (mākslīgā intelekta ekspertu grupa) izstrādājot mākslīgā intelekta vadlīniju projektu, lai Eiropā stimulētu mākslīgajā intelektā balstītu lietojumprogrammu izstrādi un mākslīgajā intelektā balstītu uzņēmējdarbību.

Grozījums Nr.    35

Regulas priekšlikums

21. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(21)  Savā 2017. gada 1. jūnija rezolūcijā par Eiropas rūpniecības digitalizāciju64 Eiropas Parlaments uzsvēra, ka ir svarīgi izstrādāt kopīgu Eiropas kiberdrošības pieeju, atzīstot nepieciešamību vairot informētību, un pauda uzskatu, ka ir kritiski svarīgi, lai atbildību par kibernoturību uzņemtos uzņēmumu vadītāji un valstu un Eiropas rūpnieciskās drošības politikas veidotāji.

(21)  Savā 2017. gada 1. jūnija rezolūcijā par Eiropas rūpniecības digitalizāciju64 Eiropas Parlaments uzsvēra, ka ir svarīgi izstrādāt kopīgu Eiropas kiberdrošības pieeju, atzīstot nepieciešamību vairot informētību, un pauda uzskatu, ka ir kritiski svarīgi, lai atbildību par kibernoturību uzņemtos uzņēmumu vadītāji un valstu un Eiropas rūpnieciskās drošības politikas veidotāji, šai nolūkā īstenojot integrētu un automātisku drošību un privātuma aizsardzību.

__________________

__________________

64 Dokuments ar atsauces Nr. A8-0183/2017, pieejams: http://www.europarl.europa.eu/sides/getDoc.do?type=TA&language=EN&reference=P8-TA-2017-0240

64 Dokuments ar atsauces Nr. A8-0183/2017, pieejams: http://www.europarl.europa.eu/sides/getDoc.do?type=TA&language=EN&reference=P8-TA-2017-0240

Grozījums Nr.    36

Regulas priekšlikums

22. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(22)  Kiberdrošība ir problēma, kas jārisina visai Savienībai, un to nevar turpināt risināt ar sadrumstalotām valstu iniciatīvām. Būtu jānostiprina Eiropas kiberdrošības spēja, lai Eiropa iegūtu vajadzīgo spēju aizsargāt savus iedzīvotājus un uzņēmumus pret kiberdraudiem. Turklāt ir jāaizsargā patērētāji, kuri izmanto tīklā savienotus produktus, jo tos var uzlauzt un tas var apdraudēt viņu drošību. Tas būtu jāpanāk kopā ar dalībvalstīm un privāto sektoru, izstrādājot un koordinējot projektus, kas stiprina Eiropas kiberdrošības spējas un kas nodrošina jaunāko kiberdrošības risinājumu plašu izvēršanu visā ekonomikā, kā arī apkopojot kompetences šajā jomā, lai panāktu kritisko masu un izcilību.

(22)  Kiberdrošība ir problēma, kas jārisina visai Savienībai, un to nevar turpināt risināt ar sadrumstalotām valstu iniciatīvām. Būtu jānostiprina Eiropas kiberdrošības spēja, lai Eiropa iegūtu vajadzīgo spēju aizsargāt iedzīvotājus, publiskās pārvaldes iestādes un uzņēmumus pret kiberdraudiem. Turklāt ir jāaizsargā patērētāji, kuri izmanto tīklā savienotus produktus, jo tos var uzlauzt un tas var apdraudēt viņu drošību. Tas būtu jāpanāk kopā ar dalībvalstīm un privāto sektoru, izstrādājot un koordinējot projektus, kas stiprina Eiropas kiberdrošības spējas un kas nodrošina jaunāko kiberdrošības risinājumu plašu izvēršanu visā ekonomikā, kā arī apkopojot kompetences šajā jomā, lai panāktu kritisko masu un izcilību.

Grozījums Nr.    37

Regulas priekšlikums

23. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(23)  Komisija 2017. gada septembrī nāca klajā ar vairākām iniciatīvām65, ar kurām izklāstīja vispusīgu Savienības pieeju kiberdrošībai nolūkā nostiprināt Eiropas spējas tikt galā ar kiberuzbrukumiem un kiberdraudiem un stiprināt tehnoloģiskās un rūpnieciskās spējas šajā jomā.

(23)  Komisija 2017. gada septembrī nāca klajā ar vairākām iniciatīvām65, ar kurām izklāstīja vispusīgu Savienības pieeju kiberdrošībai nolūkā nostiprināt Eiropas spējas tikt galā ar kiberuzbrukumiem, palielināt noturību pret kiberdraudiem un stiprināt tehnoloģiskās un rūpnieciskās spējas šajā jomā.

_________________

_________________

65 https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/policies/cybersecurity

65 https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/policies/cybersecurity

Grozījums Nr.    38

Regulas priekšlikums

23.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(23.a)  Principā kiberdrošības risinājumiem drošības un drošuma standarti jāietver kā galvenie izstrādes parametri atbilstīgi pieejamajām progresīvām tehnoloģijām un ievērojot principus "integrētā drošība" un "drošība pēc noklusējuma".

Grozījums Nr.    39

Regulas priekšlikums

24. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(24)  Lai digitālais vienotais tirgus būtu darbotiesspējīgs, ir vajadzīga uzticēšanās. Lai varētu garantēt drošību un panāktu, ka iedzīvotāji, publiskās pārvaldes iestādes un uzņēmumi uzticas tiešsaistes darbībām un darījumiem, ļoti svarīga loma ir tādām kiberdrošības tehnoloģijām kā digitālā identitāte, kriptogrāfija un neatļautas iekļūšanas konstatēšana, kā arī to izmantojumam tādās jomās kā finanses, 4.0 rūpniecība, enerģētika, transports, veselības aprūpe un e-pārvaldība.

(24)  Lai digitālais vienotais tirgus būtu darbotiesspējīgs, ir vajadzīga uzticēšanās. Lai varētu garantēt drošību un pārredzamību un panāktu, ka iedzīvotāji, publiskās pārvaldes iestādes un uzņēmumi uzticas tiešsaistes darbībām, tostarp 5G platformām, un darījumiem, ļoti svarīga loma ir tādām kiberdrošības tehnoloģijām kā sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijas, digitālā identitāte, kriptogrāfija, kodēšana un neatļautas iekļūšanas konstatēšana, kā arī to izmantojumam tādās jomās kā finanses, 4.0 rūpniecība, loģistika, enerģētika, transports, tūrisms, veselības aprūpe un e-pārvaldība.

Grozījums Nr.    40

Regulas priekšlikums

25. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(25)  Eiropadome savos 2017. gada 19. oktobra secinājumos uzsvēra – lai sekmīgi panāktu Eiropas digitalizāciju, Savienībai vajadzīgi digitalizācijas laikmetam pielāgoti darba tirgi un apmācības un izglītības sistēmas un ka ir jāinvestē digitālajās prasmēs, lai sniegtu iespējas visiem eiropiešiem.

(25)  Eiropadome savos 2017. gada 19. oktobra secinājumos uzsvēra – lai sekmīgi panāktu Eiropas digitalizāciju, Savienībai vajadzīgi digitalizācijas laikmetam pielāgoti darba tirgi un apmācības un izglītības sistēmas un ka ir jāinvestē digitālo prasmju attīstībā un jāuzlabo digitālā pratība, lai ar integrētu pieeju sniegtu iespējas visiem eiropiešiem.

Grozījums Nr.    41

Regulas priekšlikums

26.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(26a)  Ņemot vērā vajadzību pēc holistiskas pieejas, programmā būtu jāņem vērā arī tādi aspekti kā iekļaušana, kvalifikācija, apmācība un specializācija, kas papildus padziļinātām digitālajām prasmēm ir noteicoši, lai zināšanu sabiedrībā radītu pievienoto vērtību.

Grozījums Nr.    42

Regulas priekšlikums

27. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(27)  Savā 2017. gada 1. jūnija rezolūcijā par Eiropas rūpniecības digitalizāciju67 Eiropas Parlaments norādīja, ka digitālajā sabiedrībā izglītība, apmācība un mūžizglītība ir sociālās kohēzijas pamats.

(27)  Savā 2017. gada 1. jūnija rezolūcijā par Eiropas rūpniecības digitalizāciju67 Eiropas Parlaments norādīja, ka digitālajā sabiedrībā izglītība, apmācība un mūžizglītība ir sociālās kohēzijas pamats. Tas arī prasīja visās digitālajās iniciatīvās ietvert dzimumu līdztiesības aspektu, uzsverot, ka ir jāizskauž ievērojamā dzimumu nevienlīdzība IKT nozarē, jo tas ir būtiski Eiropas ilgtermiņa izaugsmei un labklājībai.

__________________

__________________

67 Dokuments ar atsauces Nr. A8-0183/2017, pieejams: http://www.europarl.europa.eu/sides/getDoc.do?type=TA&language=EN&reference=P8-TA-2017-0240

67 Dokuments ar atsauces Nr. A8-0183/2017, pieejams: http://www.europarl.europa.eu/sides/getDoc.do?type=TA&language=EN&reference=P8-TA-2017-0240

Grozījums Nr.    43

Regulas priekšlikums

27.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(27a)  Eiropas Parlaments 2016. gada 28. aprīļa rezolūcijā par dzimumu līdztiesību un sieviešu iespēju palielināšanu digitālajā laikmetā uzsvēra, ka ir jāvāc pēc dzimuma iedalīti dati par IKT lietojumu, jāizstrādā mērķi, rādītāji un etaloni nolūkā sekot tam, kā attīstās IKT pieejamība sievietēm, un jāveicina paraugprakses piemēru apmaiņa starp IKT uzņēmumiem.

Grozījums Nr.    44

Regulas priekšlikums

27.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(27b)  Eiropas Parlaments 2015. gada 21. decembra rezolūcijā par virzību uz Digitālā vienotā tirgus aktu pilnībā atbalstīja un mudināja attīstīt digitālās uzņēmējdarbības kultūru sievietēm, kā arī viņu integrāciju un līdzdalību informācijas sabiedrībā.

Grozījums Nr.    45

Regulas priekšlikums

28. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(28)  Šajā programmā atbalstītās progresīvās digitālās tehnoloģijas, piemēram, augstas veiktspējas datošana, kiberdrošība un mākslīgais intelekts, ir sasniegušas pietiekamu brieduma pakāpi, lai no pētniecības varētu pāriet uz izvēršanu, īstenošanu un mēroga paplašināšanu Savienības līmenī. Savienības līmeņa rīcība vajadzīga ne tikai minēto tehnoloģiju izvēršanai, bet arī prasmju jomā. Ir jāpaplašina, jāvairo un visā ES jādara pieejamas padziļinātu digitālo prasmju apguves iespējas. Ja tas netiks izdarīts, varētu aizkavēties progresīvu digitālo tehnoloģiju sekmīga izvēršana un tādējādi mazināsies Savienības ekonomikas vispārējā konkurētspēja. Šajā programmā atbalstītās darbības papildina ESF, ERAF un Apvārsnis Eiropa programmas.

(28)  Šajā programmā atbalstītās progresīvās digitālās tehnoloģijas, piemēram, augstas veiktspējas datošana, kiberdrošība, mākoņdatošana, datu aizsardzība, informācijas pārvaldība un mākslīgais intelekts, ir sasniegušas pietiekamu brieduma pakāpi, lai no pētniecības varētu pāriet uz izvēršanu, īstenošanu un mēroga paplašināšanu Savienības līmenī. Savienības līmeņa rīcība vajadzīga ne tikai minēto tehnoloģiju izvēršanai, bet arī prasmju jomā. Ir jāpaplašina, jāvairo un visā ES jādara pieejamas padziļinātu digitālo prasmju mācīšanās un apguves iespējas. Ja tas netiks izdarīts, varētu aizkavēties progresīvu digitālo tehnoloģiju sekmīga izvēršana un tādējādi mazināsies Savienības ekonomikas vispārējā konkurētspēja. Šajā programmā atbalstītās darbības papildina ESF, ERAF, ERASMUS un “Apvārsnis Eiropa” programmas.

Grozījums Nr.    46

Regulas priekšlikums

29. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(29)  Lai iedzīvotājiem un rūpniecībai samazinātu administratīvo slogu, paātrinot to saziņu ar publiskā sektora iestādēm un padarot to ērtāku un lētāku, un lai palielinātu iedzīvotājiem un uzņēmumiem sniegto pakalpojumu efektivitāti un kvalitāti, ir ļoti svarīgi, ka publiskās pārvaldes iestādes un pakalpojumi tiktu modernizēti ar digitalizācijas palīdzību. Tā kā vairākiem sabiedriskas nozīmes pakalpojumiem jau ir Savienības dimensija, ar atbalstu to īstenošanai un izvēršanai Savienības līmenī būtu jānodrošinās, ka iedzīvotāji un uzņēmumi visā Eiropā varēs piekļūt augstas kvalitātes digitālajiem pakalpojumiem.

(29)  Lai iedzīvotājiem un rūpniecībai samazinātu administratīvo slogu, paātrinot to saziņu ar publiskā sektora iestādēm un padarot to ērtāku un lētāku, un lai palielinātu iedzīvotājiem un uzņēmumiem sniegto pakalpojumu efektivitāti, pārredzamību un kvalitāti, ir ļoti svarīgi, ka publiskās pārvaldes iestādes un pakalpojumi tiktu modernizēti ar digitalizācijas palīdzību, vienlaikus palielinot publisko izdevumu efektivitāti. Tā kā vairākiem sabiedriskas nozīmes pakalpojumiem jau ir Savienības dimensija, ar atbalstu to īstenošanai un izvēršanai Savienības līmenī būtu jānodrošinās, ka iedzīvotāji un uzņēmumi visā Eiropā varēs piekļūt augstas kvalitātes daudzvalodu digitālajiem pakalpojumiem. Turklāt ir svarīgi, lai šie pakalpojumi ir pieejami personām ar invaliditāti.

Grozījums Nr.    47

Regulas priekšlikums

29.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(29a)  Digitalizācija var vienkāršot un uzlabot piekļuvi bez šķēršļiem ikvienam, tostarp vecāka gadagājuma cilvēkiem, personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām vai invaliditāti un tiem, kuri dzīvo attālos vai lauku apvidos.

Grozījums Nr.    48

Regulas priekšlikums

30. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(30)  Lai varētu īstenot digitālo pārveidi tādās sabiedrības interešu jomās kā veselības aprūpe68, mobilitāte, tiesiskums, zemes novērošana, vides monitorings, kultūra un izglītība, ir jāturpina izstrādāt un jāpaplašina digitālo pakalpojumu infrastruktūras, kas ļauj pāri robežām droši apmainīties ar datiem un sekmē valstu attīstību. Šādu infrastruktūru koordinācija ar šīs regulas palīdzību sniedz vislabākās iespējas izmantot sinerģiju potenciālu.

(30)  Lai varētu īstenot digitālo pārveidi tādās sabiedrības interešu jomās kā veselības aprūpe68, mobilitāte, tiesiskums, zemes novērošana, vides monitorings, drošība, oglekļa emisiju samazināšana, energoinfrastruktūra, kultūra, izglītība un apmācība, ir jāturpina izstrādāt, jāuzlabo un jāpaplašina digitālo pakalpojumu infrastruktūras, kas ļauj pāri robežām un vairākās valodās droši apmainīties ar datiem un informāciju un sekmē valstu attīstību. Šādu infrastruktūru koordinācija ar šīs regulas palīdzību sniedz vislabākās iespējas izmantot sinerģiju potenciālu un nodrošināt papildināmību. Digitālajā pārveidē tomēr jāņem vērā, ka dažādu iemeslu dēļ daļa iedzīvotāju tajā nepiedalās, tāpēc ir jāatbalsta tīkli, kas turpinātu informēt šos iedzīvotājus un palīdzētu viņiem pilnībā saglabāt savas tiesības un piedalīties visu savu sabiedrisko un pilsonisko pienākumu izpildē.

_________________

_________________

68 http://ec.europa.eu/newsroom/dae/document.cfm?doc_id=51628

68 http://ec.europa.eu/newsroom/dae/document.cfm?doc_id=51628

Grozījums Nr.    49

Regulas priekšlikums

30.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(30a)  Tomēr digitālajai pārveidei šajā sektorā ir jānodrošina Eiropas iedzīvotājiem iespējas piekļūt saviem datiem, tos drošā veidā izmantot un pārvaldīt pārrobežu līmenī neatkarīgi no savas un datu fiziskās atrašanās vietas.

Grozījums Nr.    50

Regulas priekšlikums

30.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(30b)  Lai būtu iespējama modernu tehnoloģiju izvietošana un pieejamības nodrošināšana sabiedrības interešu jomās, piemēram, izglītībā, ir arī jānodrošina apmācības, kas vajadzīgas, lai izmantotu šīs tehnoloģijas. Tāpēc 8. konkrētajā mērķī paredzētajos mērķos ir jāietver arī mācību programmas personām, kuras lietos minētās modernās tehnoloģijas.

Grozījums Nr.    51

Regulas priekšlikums

32. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(32)  Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu modernizācija ir viena no galvenajām prioritātēm, lai varētu sekmīgi īstenot digitālā vienotā tirgus stratēģiju. Stratēģijas vidusposma izvērtējumā tika uzsvērta nepieciešamība stiprināt publiskās pārvaldes iestāžu pārveidi un nodrošināt, ka iedzīvotājiem ir viegla, uzticama un ērta piekļuve sabiedriskajiem pakalpojumiem.

(32)  Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu modernizācija ir viena no galvenajām prioritātēm, lai varētu sekmīgi īstenot digitālā vienotā tirgus stratēģiju. Stratēģijas vidusposma izvērtējumā tika uzsvērta nepieciešamība stiprināt publiskās pārvaldes iestāžu pārveidi un nodrošināt, ka iedzīvotājiem ir viegla, uzticama, droša, ērta un iekļaujoša piekļuve sabiedriskajiem pakalpojumiem.

Grozījums Nr.    52

Regulas priekšlikums

33. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(33)  Komisijas 2017. gadā publicētais gada izaugsmes pētījums69 rāda, ka Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu kvalitāte tiešā mērā ietekmē ekonomikas vidi, tāpēc tai ir izšķiroša nozīme produktivitātes, konkurētspējas, ekonomiskās sadarbības, izaugsmes un nodarbinātības veicināšanā. Tas nozīmē, ka ir vajadzīgas efektīvas un pārredzamas publiskās pārvaldes iestādes un iedarbīga tiesu sistēma, lai tiktu atbalstīta ekonomikas izaugsme un uzņēmumi un iedzīvotāji saņemtu augstas kvalitātes pakalpojumus.

(33)  Komisijas 2017. gadā publicētais gada izaugsmes pētījums69 rāda, ka Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu kvalitāte tiešā mērā ietekmē ekonomikas vidi, tāpēc tai ir izšķiroša nozīme produktivitātes, konkurētspējas, ekonomiskās sadarbības, ilgtspējīgas izaugsmes, nodarbinātības un augstas kvalitātes darbvietu radīšanas veicināšanā. Tas nozīmē, ka ir vajadzīgas efektīvas un pārredzamas publiskās pārvaldes iestādes un iedarbīga tiesu sistēma, lai tiktu atbalstīta ekonomikas izaugsme un uzņēmumi un iedzīvotāji saņemtu augstas kvalitātes pakalpojumus.

__________________

__________________

69 COM(2016) 725 final

69 COM(2016) 725 final

Grozījums Nr.    53

Regulas priekšlikums

34. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(34)  Eiropas sabiedrisko pakalpojumu sadarbspēja ir aktuāls jautājums visos pārvaldes līmeņos: Savienības, valsts, reģionālā un vietējā līmenī. Sadarbspēja ne tikai likvidē šķēršļus vienotā tirgus darbībai, bet arī sekmē rīcībpolitiku veiksmīgu īstenošanu un sniedz lielisku iespēju novērst pārrobežu elektroniskos šķēršļus, vēl vairāk sekmējot pilnīgi jaunu kopīgu sabiedrisko pakalpojumu rašanos vai izstrādes stadijā esošo pakalpojumu konsolidāciju Savienības līmenī. Lai novērstu Eiropas pakalpojumu sadrumstalotību, lai atbalstītu pamatbrīvības un funkcionējošu savstarpējo atzīšanu ES, būtu jāveicina holistiska starpnozaru un pārrobežu pieeja sadarbspējai veidā, kas galalietotājiem sniegtu vislabākos rezultātus un būtu visatbilstošākais. Tas nozīmē, ka sadarbspēja ir jāsaprot plašā nozīmē, kas ietver tehniskos un juridiskos aspektus un rīcībpolitiskos elementus šajā jomā. Tādējādi darbību tvērums pārsniegs risinājumu ierasto dzīves ciklu, jo tikai tā varēs aptvert visus intervences elementus, kas palīdzētu veicināt nepieciešamos pamatnosacījumus ilgtspējīgai sadarbspējai plašā mērogā.

(34)  Eiropas sabiedrisko pakalpojumu sadarbspēja ir aktuāls jautājums visos pārvaldes līmeņos: Savienības, valsts, reģionālā un vietējā līmenī. Sadarbspēja ne tikai likvidē šķēršļus vienotā tirgus darbībai, bet arī sekmē pārrobežu sadarbību, kopīgu standartu pieņemšanu, rīcībpolitiku veiksmīgu īstenošanu un sniedz lielisku iespēju novērst pārrobežu elektroniskos un ar valodu saistītos šķēršļus, kā arī samazināt birokrātiju, vēl vairāk sekmējot pilnīgi jaunu kopīgu sabiedrisko pakalpojumu rašanos vai izstrādes stadijā esošo pakalpojumu konsolidāciju Savienības līmenī, kā arī novēršot nevajadzīgu dubulto glabāšanu. Lai novērstu Eiropas pakalpojumu sadrumstalotību un atbalstītu pamatbrīvības un funkcionējošu savstarpējo atzīšanu ES, būtu jāveicina holistiska, tehnoloģiski neitrāla starpnozaru un pārrobežu pieeja sadarbspējai veidā, kas galalietotājiem sniegtu vislabākos rezultātus, būtu visatbilstošākais un nodrošinātu augsta līmeņa datu aizsardzību. Tas nozīmē, ka sadarbspēja ir jāsaprot plašā nozīmē, kas ietver tehniskos un juridiskos aspektus un rīcībpolitiskos elementus šajā jomā. Tādējādi darbību tvērums pārsniegs risinājumu ierasto dzīves ciklu, jo tikai tā varēs aptvert visus intervences elementus, kas palīdzētu veicināt nepieciešamos pamatnosacījumus ilgtspējīgai sadarbspējai plašā mērogā.

Grozījums Nr.    54

Regulas priekšlikums

34.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(34a)  ES ministri 2017. gada 6. oktobrī Tallinā paziņoja, ka Eiropas digitālās stratēģijas pamatā jābūt sadarbībai un sadarbspējai, ietverot arī atvērtas licencēšanas politikas un atvērtu standartu izmantošanu. Tādēļ šajā programmā būtu jāveicina atklātā pirmkoda risinājumi, lai nodrošinātu atkārtotu izmantošanu, palielinātu uzticēšanos un nodrošinātu pārredzamību. Tas pozitīvi ietekmēs finansēto projektu ilgtspēju.

Grozījums Nr.    55

Regulas priekšlikums

37. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(37)  Komisija 2016. gada aprīlī pieņēma Eiropas rūpniecības digitalizācijas iniciatīvu, lai nodrošinātu, ka “visa Eiropas rūpniecība neatkarīgi no nozares, atrašanās vietas un lieluma var pilnībā gūt labumu no digitālās inovācijas”71.

(37)  Komisija 2016. gada aprīlī pieņēma Eiropas rūpniecības digitalizācijas iniciatīvu, lai nodrošinātu, ka “visa Eiropas rūpniecība neatkarīgi no nozares, atrašanās vietas un lieluma var pilnībā gūt labumu no digitālās inovācijas”. Tas ir īpaši būtiski maziem un vidējiem uzņēmumiem kultūras un radošajās nozarēs.

__________________

 

71

 

Grozījums Nr.    56

Regulas priekšlikums

39. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(39)  Izvirzīto mērķu sasniegšanai var būt nepieciešama papildinošu tehnoloģiju potenciāla veicināšana tīklošanas un datošanas jomās, kā norādīts paziņojumā “Eiropas rūpniecības digitalizācija”73, kur atzīts, ka “augstākā līmeņa tīklošanai un mākoņa infrastruktūrai” ir būtiska nozīme rūpniecības digitalizācijā.

(39)  Izvirzīto mērķu sasniegšanai var būt nepieciešama papildinošu tehnoloģiju potenciāla veicināšana tīklošanas un datošanas jomās, kā norādīts paziņojumā “Eiropas rūpniecības digitalizācija”73, kur atzīts, ka “augstākā līmeņa tīklošanai un mākoņa infrastruktūrai” ir būtisks rūpniecības digitalizācijas elements.

__________________

__________________

73 COM (2016) 180 final: Paziņojums “Eiropas rūpniecības digitalizācija. Digitālā vienotā tirgus priekšrocību izmantošana pilnā apmērā”,

73 COM (2016) 180 final: Paziņojums “Eiropas rūpniecības digitalizācija. Digitālā vienotā tirgus priekšrocību izmantošana pilnā apmērā”,

Grozījums Nr.    57

Regulas priekšlikums

40. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(40)  Vispārīgā datu aizsardzības regula (VDAR), kas piemērojama no 2018. gada maija, nodrošina vienotu noteikumu kopumu, kas ir tieši piemērojams dalībvalstu tiesību sistēmās, un tā garantē personas datu brīvu plūsmu starp ES dalībvalstīm un nostiprina personu uzticību un drošību, kas ir divi neaizstājami patiesa digitālā vienotā tirgus elementi. Tāpēc, ja darbības, ko veic saskaņā ar šo programmu, ietver personas datu apstrādi, tām būtu jāatbalsta VDAR piemērošana, piemēram, mākslīgā intelekta un blokķēdes tehnoloģijas jomā.

(40)  Regula (ES) 2016/679, nodrošinot vienotu noteikumu kopumu, kas ir tieši piemērojams dalībvalstu tiesību sistēmās, garantē personas datu brīvu plūsmu starp ES dalībvalstīm un nostiprina personu uzticību un drošību, kas ir divi neaizstājami patiesa digitālā vienotā tirgus elementi. Tāpēc visām darbībām, ko veic saskaņā ar šo programmu un kas ietver personas datu apstrādi, būtu pilnībā jāatbilst minētajai regulai. Tām jo īpaši būtu jāatbalsta tādu digitālo tehnoloģiju attīstība, kas atbilst “integrētas datu aizsardzības” saistībām, kuras ir saistošas saskaņā ar minēto regulu tādā mērā, ka apstrāde ietver elektronisko sakaru datus, pienācīgi ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/58/EK1a.Tām būtu īpaši jāsekmē tādu digitālo tehnoloģiju izstrāde, kas atbilst integrētas datu aizsardzības prasībām, kuras ir saistošas saskaņā ar VDAR.

 

_________________

 

1a Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/58/EK (2002. gada 12. jūlijs) par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju) (OV L 201, 31.7.2002., 37. lpp.).

Grozījums Nr.    58

Regulas priekšlikums

41. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(41)  Programma būtu jāīsteno, pilnībā ievērojot starptautisko un ES regulējumu intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības un izpildes jomā. Intelektuālā īpašuma sekmīgai aizsardzībai ir būtiska loma inovācijā, un tā ir vajadzīga, lai šo programmu varētu sekmīgi īstenot.

(41)  Programma būtu jāīsteno, pilnībā ievērojot starptautisko un ES regulējumu intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības un izpildes jomā. Intelektuālā īpašuma sekmīgai aizsardzībai ir būtiska loma inovācijā un Eiropas pievienotās vērtības saglabāšanā, un tā ir vajadzīga, lai šo programmu varētu sekmīgi īstenot.

Grozījums Nr.    59

Regulas priekšlikums

42. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(42)  Struktūrām, kuras īsteno šo programmu, būtu jāievēro Savienības iestādēm piemērojamie noteikumi un valstu tiesību akti, kas attiecas uz rīkošanos ar datiem, jo īpaši sensitīvu, bet neklasificētu informāciju un ES klasificētu informāciju.

(42)  Kamēr struktūras, kas īsteno šo programmu, apstrādā sensitīvu neklasificētu informāciju vai Savienības klasificētu informāciju, tām attiecīgā gadījumā būtu jāievēro atbilstošie noteikumi, kas paredzēti Savienības vai valstu tiesību aktos attiecībā uz informācijas apstrādi.

Grozījums Nr.    60

Regulas priekšlikums

43. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(43)  Ņemot vērā to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām atbilstīgi Savienības saistībām īstenot Parīzes nolīgumu un Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, šī programma palīdzēs integrēt klimata darbības un sasniegt vispārējo mērķi, proti, 25 % no ES budžeta izdevumiem novirzīt klimata mērķu veicināšanai74. Attiecīgās darbības tiks apzinātas programmu sagatavošanā un īstenošanā un tiks atkārtoti novērtētas attiecīgajos izvērtēšanas un pārskatīšanas procesos.

(43)  Ņemot vērā to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām atbilstīgi Savienības pienākumiem īstenot Parīzes nolīgumu un Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, šī programma palīdzēs integrēt klimata darbības un palīdzēs sasniegt vispārējo mērķi, proti, 25 % no ES budžeta izdevumiem novirzīt klimata mērķu veicināšanai74. Lai šie pienākumi tiktu ievēroti pilnībā, attiecīgās darbības būtu jāapzina programmu sagatavošanā un īstenošanā un atkārtoti jānovērtē attiecīgajos izvērtēšanas un pārskatīšanas procesos.

_________________

_________________

74 COM(2018) 321 final, 1. lpp.

74 COM(2018) 321 final, 1. lpp.

Grozījums Nr.    61

Regulas priekšlikums

44. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(44)  Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu Komisijai jādeleģē īstenošanas pilnvaras darba programmu pieņemšanai, lai programmas mērķi tiktu sasniegti saskaņā ar Savienības un dalībvalstu prioritātēm, vienlaikus nodrošinot Savienības un dalībvalstu kopīgās rīcības konsekvenci, pārredzamību un nepārtrauktību. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kura minēta 4. pantā Regulā (ES) Nr. 182/201175, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu.

svītrots

__________________

 

75 Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regula (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

 

Grozījums Nr.    62

Regulas priekšlikums

45. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(45)  Darba programmas principā būtu jāpieņem kā daudzgadu darba programmas (parasti ik pēc diviem gadiem) vai, ja to prasa ar programmas īstenošanu saistītas vajadzības, — kā gada darba programmas. Finansēšanas veidi un īstenošanas metodes regulā būtu jāizvēlas, pamatojoties uz to spēju sasniegt konkrētos darbību mērķus un dot rezultātus, jo īpaši ņemot vērā kontroles izmaksas, administratīvo slogu un sagaidāmo neatbilstības risku. Būtu arī jāapsver vienreizēju maksājumu, vienotas likmes un vienības izmaksu izmantošana, kā arī finansējums, kas nav saistīts ar izmaksām, kā minēts Finanšu regulas 125. panta 1. punktā.

(45)  Būtu jāpieņem tādas darba programmas, kas ļauj nodrošināt, ka programmas mērķi tiek sasniegti saskaņā ar Savienības un dalībvalstu prioritātēm, vienlaikus nodrošinot Savienības un dalībvalstu kopīgās rīcības konsekvenci, pārredzamību un nepārtrauktību. Darba programmas principā būtu jāpieņem ik pēc diviem gadiem vai, ja to prasa ar programmas īstenošanu saistītas vajadzības, reizi gadā. Finansēšanas veidi un īstenošanas metodes regulā būtu jāizvēlas, pamatojoties uz to spēju sasniegt konkrētos darbību mērķus un dot rezultātus, jo īpaši ņemot vērā kontroles izmaksas, administratīvo slogu un sagaidāmo neatbilstības risku. Būtu arī jāapsver vienreizēju maksājumu, vienotas likmes un vienības izmaksu izmantošana, kā arī finansējums, kas nav saistīts ar izmaksām, kā minēts Finanšu regulas 125. panta 1. punktā.

Grozījums Nr.    63

Regulas priekšlikums

46. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(46)  Lai pārskatītu un/vai papildinātu rādītājus, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz grozījumu izdarīšanu II pielikumā. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(46)  Lai pārskatītu un/vai papildinātu rādītājus, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz grozījumu izdarīšanu I un II pielikumā. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

Grozījums Nr.    64

Regulas priekšlikums

46.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(46a)  Digitālās Eiropas programmas ilgtermiņa finansējuma nodrošināšanai, uzturēšanai un palielināšanai ir vajadzīgi skaidri, kopīgi ES noteikumi, kas būtu orientēti uz nākotni un veicinātu konkurētspēju, lai sekmētu investīcijas un inovāciju un saglabātu pieejamību.

Grozījums Nr.    65

Regulas priekšlikums

47. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(47)  Šajā regulā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā un jo īpaši tās [8.], [11.], [16.], [21.], [35.], [38.] un [47.] pantā un kas attiecas uz personas datu aizsardzību, vārda un informācijas brīvību, darījumdarbības brīvību, diskriminācijas aizliegumu, veselības aprūpi, patērētāju tiesību aizsardzību un tiesībām uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu. Dalībvalstīm šī regula jāpiemēro, ievērojot minētās tiesības un principus.

(47)  Darbībās, kuras ir programmas piemērošanas jomā, jāievēro pamattiesības un principi, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā un jo īpaši tās [8.], [11.], [16.], [21.], [22.], [35.], [38.], [41] un [47.] pantā un kas attiecas uz personas datu aizsardzību, vārda un informācijas brīvību, darījumdarbības brīvību, diskriminācijas aizliegumu, valodu daudzveidību un tiesībām sazināties jebkurā ES valodā, veselības aprūpi, patērētāju tiesību aizsardzību un tiesībām uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu. Šādām darbībām jābūt saderīgām ar visām juridiskajām saistībām, tostarp starptautiskajām tiesībām un visiem attiecīgajiem Komisijas lēmumiem, kā arī ētikas principiem, nepieļaujot nekādus pētniecības integritātes pārkāpumus.

Grozījums Nr.    66

Regulas priekšlikums

47.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(47a)  Komisija 2018. gada aprīlī apņēmās1a izveidot satvaru ieinteresētajām personām un ekspertiem, lai sadarbībā ar Eiropas Dabaszinātņu un jauno tehnoloģiju ētikas grupu līdz gada beigām izstrādātu mākslīgā intelekta ētikas vadlīniju projektu; Komisija sniegs atbalstu valsts un ES līmeņa patērētāju organizācijām un datu aizsardzības uzraudzības iestādēm, lai kopīgi ar Eiropas Patērētāju padomdevēju grupu un Eiropas Datu aizsardzības kolēģiju veidotu sapratni par MI iespējotām lietojumprogrammām.

 

__________________

 

1a Komisijas 2018. gada 25. aprīļa paziņojums "Mākslīgais intelekts Eiropai", COM(2018)0237 final, pieejams http://www.europarl.europa.eu/RegData/docs_autres_institutions/commission_europeenne/com/2018/0237/COM_COM(2018)0237_EN.pdf

Grozījums Nr.    67

Regulas priekšlikums

48. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(48)  Trešās valstis, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstis, Savienības programmās var piedalīties tādas sadarbības ietvaros, kura izveidota saskaņā ar EEZ līgumu, kas paredz programmu īstenošanu, pieņemot lēmumu saskaņā ar minēto līgumu. Šajā regulā būtu jāievieš īpašs noteikums, lai atbildīgajam kredītrīkotājam, Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF), Eiropas Revīzijas palātai piešķirtu vajadzīgās tiesības un piekļuvi, lai tie varētu pilnīgi īstenot savu attiecīgo kompetenci.

svītrots

Grozījums Nr.    68

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ar šo regulu izveido Digitālās Eiropas programmu (“programma”).

Ar šo regulu izveido Digitālās Eiropas programmu (“programma”), ko īsteno laikposmam no 2021. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim.

Grozījums Nr.    69

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – e punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(e)  “digitālās inovācijas centrs” ir tiesību subjekts, kas izraudzīts vai atlasīts atklātā konkursa procedūrā, lai izpildītu programmā paredzētus uzdevumus, proti, nodrošināt piekļuvi speciālām tehnoloģiskajām zināšanām un eksperimentālām iekārtām, piemēram, aprīkojumam un programmatūras rīkiem, kas ļautu īstenot rūpniecības digitālo pārveidi;

(e)  "Eiropas digitālās inovācijas centrs" ir jau esošs vai jauns tiesību subjekts vai tiesību subjektu konsorcijs, kas izraudzīts vai atlasīts atklātā un pārredzamā konkursa procedūrā, lai izpildītu programmā paredzētus uzdevumus, proti, nodrošināt piekļuvi speciālām tehnoloģiskajām zināšanām un eksperimentālām iekārtām, piemēram, aprīkojumam un programmatūras rīkiem, kas ļautu īstenot rūpniecības digitālo pārveidi, kā arī lai atvieglotu to piekļuvi finansējumam. Eiropas digitālās inovācijas centrs ir pieejams visu veidu un lielumu uzņēmumiem, jo īpaši MVU, augošiem uzņēmumiem un publiskās pārvaldes iestādēm visā Savienībā.

 

Eiropas digitālās inovācijas centri pilda vienas pieturas aģentūras funkcijas, kur uzņēmumi, jo īpaši MVU, jaunuzņēmumi un uzņēmumi ar vidēji lielu kapitālu, var saņemt palīdzību, lai, izmantojot digitālo tehnoloģiju, uzlabotu uzņēmējdarbību, ražošanas procesus, ražojumus un pakalpojumus, kas varētu radīt pievienoto vērtību. Tādējādi centri veidos decentralizētu tīklu visā Savienībā, sniedzot atbalstu uzņēmumiem, lai nodrošinātu, ka to darbinieku prasmes atbilst speciālajām zināšanām, kas vajadzīgas, lai pārvaldītu pieejamo digitālo tehnoloģiju. Centri arī koordinēs mācību sniedzējus, lai atbalstītu studentu apmācību un darbinieku apmācību darbavietā.

Grozījums Nr.    70

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – fa punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(fa)  “medijpratība” ir analīzes prasmes, kas vajadzīgas, lai spētu orientēties digitālajā pasaulē.

Grozījums Nr.    71

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – fb punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(fb)  "Eiropas partnerība" ir iniciatīva, kurā Savienība kopā ar privātā un/vai publiskā sektora partneriem (piemēram, rūpniecības, pētniecības organizācijām, vietējā, reģionālā, valsts vai starptautiska līmeņa struktūrām, kurām uzticēti sabiedriskie pakalpojumi, vai pilsoniskās sabiedrības organizācijām, tostarp fondiem, MVU organizācijām) ir apņēmusies kopīgi atbalstīt digitālās inovācijas un tehnoloģiju izvēršanas darbību izstrādi un īstenošanu, ietverot darbības, kas saistītas ar tirgu, regulējuma vai politikas īstenošanu;

Grozījums Nr.    72

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – fc punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(fc)  “mazie un vidējie uzņēmumi" jeb "MVU" ir mazie un vidējie uzņēmumi, kā tie definēti Komisijas Ieteikuma 2003/361/EK pielikuma 2. pantā;

Grozījums Nr.    73

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – fd punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(fd)  "konsorcijs" ir sadarbīga uzņēmumu grupa, kas izveidota, lai veiktu darbību saskaņā ar programmu.

Grozījums Nr.    74

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Programmas vispārīgie mērķi ir šādi: atbalstīt Eiropas ekonomikas un sabiedrības digitālo pārveidi un nodrošināt, ka no digitālās pārveides iegūst Eiropas iedzīvotāji un uzņēmumi. Programma:

1.  Programmas vispārīgie mērķi ir šādi: atbalstīt un paātrināt Eiropas ekonomikas, rūpniecības un sabiedrības digitālo pārveidi un nodrošināt, ka no digitālās pārveides iegūst Eiropas iedzīvotāji, sabiedriskie pakalpojumi un uzņēmumi, kā arī stiprināt Savienības stratēģisko autonomiju un kohēziju, vienlaikus nodrošinot konkurētspēju un samazinot digitālo plaisu. Programma:

Grozījums Nr.    75

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  paplašinās šādu tehnoloģiju izplatīšanu un apguvi sabiedrības interešu jomās un privātajā sektorā.

(b)  paplašinās šādu tehnoloģiju izplatīšanu un apguvi privātajā sektorā un sabiedrības interešu jomās, atbalstot to digitālo pārveidi un nodrošinot piekļuvi digitālajām tehnoloģijām;

Grozījums Nr.    76

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  Savienībā izvērst un ekspluatēt, kā arī Savienības līmenī koordinēt tādu integrētu pasaules klases eksalīmeņa77 superdatošanas un datu infrastruktūru, kura ir nekomerciāli pieejama publiskā un privātā sektora lietotājiem un publiskā sektora finansētas pētniecības vajadzībām;

(a)  Savienībā izvērst un ekspluatēt, kā arī Savienības līmenī koordinēt tādu sadarbspējīgu pasaules klases eksalīmeņa77 superdatošanas un datu infrastruktūru, kura ir pieejama publiskā un privātā sektora lietotājiem un publiskā sektora finansētas pētniecības vajadzībām;

__________________

__________________

77 Kvintiljons peldošā komata darbību sekundē.

77 Kvintiljons peldošā komata darbību sekundē.

Grozījums Nr.    77

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  izvērst izmantošanai gatavas/strādājošas tehnoloģijas, kuras iegūtas pētījumu un inovāciju rezultātā, lai izveidotu integrētu Savienības augstas veiktspējas datošanas ekosistēmu, kas aptvertu visus zinātniskās un rūpnieciskās vērtību ķēdes segmentus, ietverot aparatūru, programmatūru, lietotnes, pakalpojumus, starpsavienojumus un digitālās prasmes;

(b)  izvērst izmantošanai gatavas/strādājošas tehnoloģijas, kuras iegūtas pētījumu un inovāciju rezultātā, lai izveidotu integrētu Savienības augstas veiktspējas datošanas ekosistēmu, kas aptvertu visus zinātniskās un rūpnieciskās vērtību ķēdes segmentus, ietverot aparatūru, programmatūru, lietotnes, pakalpojumus, starpsavienojumus un digitālās prasmes, nodrošinot augstu drošības un datu aizsardzības līmeni;

Grozījums Nr.    78

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – c punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  izvērst un ekspluatēt pēceksalīmeņa78 infrastruktūru, tai skaitā integrēt kvantu datošanas tehnoloģijas un attīstīt jaunas pētniecības infrastruktūras informātikas zinātnei.

(c)  izvērst un ekspluatēt pēceksalīmeņa78 infrastruktūru, tai skaitā integrēt kvantu datošanas tehnoloģijas un attīstīt jaunas pētniecības infrastruktūras; sekmēt šādai izvēršanai nepieciešamās aparatūras un programmatūras ražošanu Savienībā informātikas zinātnei.

__________________

__________________

78 Tūkstoš reižu ātrāks nekā eksalīmenis.

78 Tūkstoš reižu ātrāks nekā eksalīmenis.

Grozījums Nr.    79

Regulas priekšlikums

4. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a Konkrētā mērķa Nr. 1 darbības galvenokārt īsteno kopuzņēmums, ko ierosinājusi Komisija un 2018. gada 25. jūnijā apstiprinājusi Ministru padome saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) ..1a.

 

__________________

 

1a Regula par Eiropas Augstas veiktspējas datošanas kopuzņēmuma izveidi Dok. 10594/18. Brisele, 2018. gada 18. septembris (OR. en). http://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-10594-2018-INIT/en/pdf

Grozījums Nr.    80

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. daļa – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  ievērojot datu aizsardzības tiesību aktus, Savienībā veidot un stiprināt mākslīgā intelekta pamatspējas, tai skaitā datu resursus un algoritmu krātuves;

(a)  Savienībā veidot un stiprināt mākslīgā intelekta pamatspējas, tai skaitā datu resursus un algoritmu krātuves. Saskaņā ar datu aizsardzības tiesību aktiem MI tehnoloģijas un resursi, kas darīti pieejami, atbilst privātuma un integrētās drošības principam un nodrošina, ka cilvēki joprojām ir mākslīgā intelekta izstrādes un ieviešanas centrā;

Grozījums Nr.    81

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. daļa – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  darīt šīs spējas pieejamas visiem uzņēmumiem un publiskās pārvaldes iestādēm;

(b)  darīt šīs spējas pieejamas visiem uzņēmumiem, jo īpaši MVU un jaunuzņēmumiem, un publiskās pārvaldes iestādēm, tostarp bezpeļņas organizācijām, pētniecības institūtiem un universitātēm;

Grozījums Nr.    82

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. daļa – ca punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ca)  izstrādāt un pastiprināt rūpnieciski izmantojamas un ražošanas sistēmas, veicināt tehnoloģiju integrāciju vērtību ķēdēs, izstrādāt inovatīvus uzņēmējdarbības modeļus un saīsināt laiku no inovācijas līdz rūpnieciskai ražošanai; veicināt MI tehnoloģiju izvēršanu sabiedrības interešu jomās un sabiedrībā;

Grozījums Nr.    83

Regulas priekšlikums

5. pants – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Šā konkrētā mērķa "Mākslīgais intelekts" darbības īsteno tikai Komisijas vai izpildaģentūras tiešā pārvaldībā, pamatojoties uz izmaksu un ieguvumu analīzi.

Grozījums Nr.    84

Regulas priekšlikums

5. pants – 1.b daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Darbībās, ko veic saskaņā ar konkrēto mērķi Nr. 2, ievēro ētikas principus un attiecīgos valsts, Savienības un starptautiskos tiesību aktus, tostarp Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un Eiropas Cilvēktiesību konvenciju un tās protokolu. Komisija, ņemot vērā augsta līmeņa ekspertu grupas mākslīgā intelekta jautājumos ieteikumus, paredz nosacījumus, kas saistīti ar ētikas jautājumiem darba programmās saskaņā ar konkrēto mērķi Nr. 2. Uzaicinājumos vai dotāciju nolīgumos iekļauj attiecīgus nosacījumus, kas izklāstīti darba programmās. Izvērtējot katru pasākumu, veic katra projekta ētikas aspektu izvērtēšanu, un pasākumi, kas nav ētiski pieņemami vai neatbilst nolīguma nosacījumiem, nevar saņemt finansējumu.

Grozījums Nr.    85

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. daļa – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  pilnībā ievērojot datu aizsardzības tiesības aktus, kopā ar dalībvalstīm atbalstīt progresīva kiberdrošības aprīkojuma, rīku un datu infrastruktūru iepirkšanu;

(a)  pilnībā ievērojot datu aizsardzības tiesību aktus un pamattiesības, kopā ar dalībvalstīm atbalstīt progresīva kiberdrošības aprīkojuma, rīku un datu infrastruktūru iepirkšanu, lai Eiropas mērogā panāktu augstu kopējo kiberdrošības līmeni, vienlaikus nodrošinot ES stratēģisko autonomiju;

Grozījums Nr.    86

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. daļa – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  atbalstīt ar kiberdrošību saistīto Eiropas zināšanu, spēju un prasmju optimālu izmantojumu;

(b)  atbalstīt ar kiberdrošību saistīto Eiropas zināšanu, spēju un prasmju labāko iespējamo izmantojumu un uzlabošanu un kopīgot un integrēt paraugpraksi;

Grozījums Nr.    87

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. daļa – c punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  nodrošināt jaunāko kiberdrošības risinājumu plašu izvēršanu visā ekonomikā;

(c)  nodrošināt jaunāko kiberdrošības risinājumu plašu izvēršanu visā ekonomikā; īpašu uzmanību pievērst sabiedriskajiem pakalpojumiem un būtiskiem ekonomikas dalībniekiem, piemēram, MVU;

Grozījums Nr.    88

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. daļa – d punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d)  nostiprināt spējas dalībvalstīs un privātajā sektorā, lai tiem palīdzētu izpildīt Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 6. jūlija Direktīvu (ES) 2016/1148 par pasākumiem nolūkā panākt vienādi augsta līmeņa tīklu un informācijas sistēmu drošību visā Savienībā79.

(d)  nostiprināt spējas dalībvalstīs un privātajā sektorā, lai tiem palīdzētu izpildīt Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 6. jūlija Direktīvu (ES) 2016/1148 par pasākumiem nolūkā panākt vienādi augsta līmeņa tīklu un informācijas sistēmu drošību visā Savienībā79, tostarp izmantojot pasākumus, kuru mērķis ir attīstīt kiberdrošības kultūru organizācijās.

__________________

__________________

79 OV L 194, 19.7.2016., 1.–30. lpp.

79 OV L 194, 19.7.2016., 1.–30. lpp.

Grozījums Nr.    89

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. daļa – da punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(da)  uzlabot noturību pret kiberuzbrukumiem, vairot lietotāju, jo īpaši sabiedrisko pakalpojumu, MVU un jaunuzņēmumu, izpratni par risku un paplašināt zināšanas par drošības pamatprocesiem, nodrošināt, lai uzņēmumi veiktu pamatlīmeņa drošības pasākumus, piemēram, datu galšifrēšanu, sakaru un programmatūras atjaunināšanu, un mudināt izmantot integrētas un automātiskas drošības pasākumus.

Grozījums Nr.    90

Regulas priekšlikums

6. pants – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Konkrētā mērķa Nr. 3 "Kiberdrošība un uzticēšanās" darbības īsteno galvenokārt Eiropas Kiberdrošības rūpniecisko, tehnoloģisko un pētniecisko kompetenču centra un kiberdrošības kompetences tīkla vadībā saskaņā ar [Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu .. 1a].

 

__________________

 

1a Eiropas Parlamenta un Padomes regula .., ar ko izveido Eiropas Industriālo, tehnoloģisko un pētniecisko kiberdrošības kompetenču centru un Nacionālo koordinācijas centru tīklu

Grozījums Nr.    91

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Savienības finansiālā intervence saskaņā ar konkrēto mērķi Nr. 4 “Padziļinātas digitālās prasmes” atbalsta padziļinātu digitālo prasmju pilnveidi šīs programmas atbalstītajās jomās, tādējādi palīdzot palielināt Eiropas talantu kopumu un sekmējot augstāku profesionalitāti, it sevišķi saistībā ar augstas veiktspējas datošanu, lielo datu analītiku, kiberdrošību, sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijām, robotiku un mākslīgo intelektu. Finansiālajai intervencei ir šādi darbības mērķi:

Savienības finansiālā intervence saskaņā ar konkrēto mērķi Nr. 4 “Padziļinātas digitālās prasmes” atbalsta padziļinātu digitālo prasmju pilnveidi šīs programmas atbalstītajās jomās, tādējādi palīdzot palielināt Savienības talantu kopumu, samazinot digitālo plaisu, sekmējot augstāku profesionalitāti, kas vērsta uz dzimumu līdztiesību, it sevišķi saistībā ar augstas veiktspējas datošanu, lielo datu analītiku, kiberdrošību, sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijām, robotiku, mākslīgo intelektu, mākoņdatošanu, komunikācijas sistēmām un tīkliem, datu aizsardzības kompetencēm un mākslīgo intelektu. Lai stimulētu un uzlabotu darba tirgu un specializāciju digitālajās tehnoloģijās un lietojumprogrammās, finansiālajai intervencei ir šādi darbības mērķi:

Grozījums Nr.    92

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. daļa – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  atbalstīt ilgtermiņa apmācību un kursu izstrādi un pasniegšanu studentiem, IT profesionāļiem un darbaspēkam;

(a)  sadarbībā ar skolām, universitātēm un pētniecības centriem atbalstīt augstas kvalitātes ilgtermiņa apmācības kursu, tostarp jaukta tipa mācīšanās iespēju, izstrādi un pasniegšanu studentiem, skolotājiem, pasniedzējiem, IT profesionāļiem, pētniekiem un darbaspēkam, tostarp valsts ierēdņiem;

Grozījums Nr.    93

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. daļa – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  atbalstīt īstermiņa apmācību un kursu izstrādi un pasniegšanu uzņēmējiem, mazo uzņēmumu vadītājiem un darbaspēkam;

(b)  atbalstīt īstermiņa apmācību un kvalitatīvu kursu, tostarp jaukta tipa mācīšanās iespēju izstrādi un pasniegšanu uzņēmējiem, mazo uzņēmumu un jaunuzņēmumu vadītājiem un strādājošajiem, tostarp valsts ierēdņiem un pašnodarbinātām personām;

Grozījums Nr.    94

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. daļa – c punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  atbalstīt apmācības darbavietā un stažēšanos studentiem, jaunajiem uzņēmējiem un absolventiem.

(c)  atbalstīt kvalitatīvas apmācības darbavietā, tostarp jaukta tipa mācīšanās iespēju, un stažēšanos studentiem, jaunajiem uzņēmējiem un absolventiem.

Grozījums Nr.    95

Regulas priekšlikums

7. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Konkrētā mērķa Nr. 4 “Augsta līmeņa digitālās prasmes” darbības īsteno Eiropas Komisija galvenokārt tiešā pārvaldībā. Eiropas digitālās inovācijas centri var veicināt apmācības iespējas, konsultējot uzņēmumus un sadarbojoties ar atbilstīgiem kompetenču centriem, lai nodrošinātu pēc iespējas plašāku ģeogrāfisko pārklājumu visā Savienībā.

Grozījums Nr.    96

Regulas priekšlikums

8. pants – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Savienības finansiālajai intervencei saskaņā ar konkrēto mērķi Nr. 5 “Izvēršana, digitālo spēju optimāla izmantošana un sadarbspēja” ir šādi darbības mērķi:

Savienības finansiālajai intervencei saskaņā ar konkrēto mērķi Nr. 5 “Izvēršana, digitālo spēju optimāla izmantošana un sadarbspēja” ir šādi darbības mērķi, kas šajā nolūkā papildina digitālās infrastruktūras pasākumus, vienlaikus mazinot digitālo plaisu:

Grozījums Nr.    97

Regulas priekšlikums

8. pants – 1. daļa – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  nodrošināt, ka publiskais sektors un tādas sabiedrības interešu jomas kā veselība un aprūpe, izglītība, tiesu sistēma, transports, enerģētika, vide un kultūras un radošās nozares var izvērst modernas digitālās tehnoloģijas, it sevišķi augstas veiktspējas datošanu, mākslīgo intelektu un kiberdrošību, un piekļūt tām;

(a)  nodrošināt, ka publiskais sektors un tādas sabiedrības interešu jomas kā veselība un aprūpe, izglītība, tiesu sistēma, transports un komunikācijas, enerģētika, vide un kultūras un radošās nozares, kā arī uzņēmumi, kas izveidoti Savienībā, var efektīvi izvērst modernas digitālās tehnoloģijas, it sevišķi augstas veiktspējas datošanu, valodu tehnoloģijas, mākslīgo intelektu un kiberdrošību, un mācībās apgūt to lietošanai nepieciešamās prasmes;

Grozījums Nr.    98

Regulas priekšlikums

8. pants – 1. daļa – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  izvērst, ekspluatēt un uzturēt Eiropas mēroga sadarbspējīgas digitālo pakalpojumu infrastruktūras (ietverot saistītos pakalpojumus), papildinot valstu un reģionu darbības;

(b)  izvērst, ekspluatēt un uzturēt modernas un sadarbspējīgas Eiropas mēroga digitālo pakalpojumu infrastruktūras visā Savienībā (ietverot saistītos pakalpojumus), papildinot valstu un reģionu darbības;

Grozījums Nr.    99

Regulas priekšlikums

8. pants – 1. daļa – c punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  sekmēt, ka Eiropas publiskās pārvaldes iestādes, uzņēmumi un iedzīvotāji izstrādā, atjaunina un izmanto risinājumus un satvarus, ietverot sadarbspējas risinājumu un satvaru atkārtotu izmantošanu;

(c)  sekmēt, ka Eiropas publiskās pārvaldes iestādes, uzņēmumi un iedzīvotāji izstrādā, atjaunina un izmanto risinājumus un satvarus, ietverot atklāto pirmkodu un sadarbspējas risinājumu un satvaru atkārtotu izmantošanu;

Grozījums Nr.    100

Regulas priekšlikums

8. pants – 1. daļa – d punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d)  piedāvāt publiskās pārvaldes iestādēm piekļuvi digitālo tehnoloģiju testēšanai un pilotēšanai, ietverot to pārrobežu izmantošanu;

(d)  piedāvāt publiskās pārvaldes iestādēm piekļuvi digitālo tehnoloģiju testēšanai, pilotēšanai un paplašināšanai, ietverot to pārrobežu izmantošanu;

Grozījums Nr.    101

Regulas priekšlikums

8. pants – 1. daļa – e punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(e)  atbalstīt progresīvu digitālo un saistīto tehnoloģiju — it sevišķi augstas veiktspējas datošanas, mākslīgā intelekta, kiberdrošības un nākotnes jauno tehnoloģiju — apguvi Savienības rūpniecības uzņēmumos, it sevišķi MVU;

(e)  atbalstīt progresīvu digitālo un saistīto tehnoloģiju, jo īpaši augstas veiktspējas datošanas, mākslīgā intelekta, sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijas, kiberdrošības, datu aizsardzības, mākoņdatošanas un informācijas pārvaldības, un nākotnes jauno tehnoloģiju apguvi Savienības rūpniecības uzņēmumos, it sevišķi MVU un jaunuzņēmumos;

Grozījums Nr.    102

Regulas priekšlikums

8. pants – 1. daļa – f punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(f)  atbalstīt sadarbspējīgu digitālo risinājumu izstrādi, testēšanu, ieviešanu un izvēršanu ES līmenī sniegtiem sabiedriskiem pakalpojumiem, kurus realizē ar datos balstītu atkārtoti izmantojamu risinājumu platformas palīdzību, veicinot inovāciju un izveidojot kopīgus satvarus, lai pilnībā atraisītu Eiropas iedzīvotājiem un uzņēmumiem sniegto publiskās pārvaldes iestāžu pakalpojumu potenciālu;

(f)  atbalstīt sadarbspējīgu digitālo risinājumu izstrādi, uzturēšanu, testēšanu, ieviešanu un izvēršanu ES līmenī sniegtiem sabiedriskiem pakalpojumiem, kurus realizē ar datos balstītu atkārtoti izmantojamu risinājumu platformas palīdzību, veicinot inovāciju un izveidojot kopīgus satvarus, lai pilnībā atraisītu Eiropas iedzīvotājiem un uzņēmumiem sniegto publiskās pārvaldes iestāžu pakalpojumu potenciālu;

Grozījums Nr.    103

Regulas priekšlikums

8. pants – 1. daļa – g punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(g)  Savienības līmenī nodrošināt nepārtrauktu spēju novērot un analizēt strauji mainīgās digitālās tendences, un pielāgoties tām, kā arī paraugprakses kopīgošanu un integrēšanu;

(g)  Savienības līmenī nodrošināt nepārtrauktu spēju virzīt digitālo attīstību, papildus tam novērot un analizēt strauji mainīgās digitālās tendences, un pielāgoties tām, kā arī paraugprakses kopīgošanu un integrēšanu, un atvieglot dažādu valstu iniciatīvu savstarpējo bagātināšanos, lai izstrādātu digitālo sabiedrību, balstoties uz visu iesaistīto dalībnieku pastāvīgu sadarbību ES līmenī;

Grozījums Nr.    104

Regulas priekšlikums

8. pants – 1. daļa – h punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(h)  atbalstīt sadarbību nolūkā ar sadalītās virsgrāmatas pakalpojumiem un lietotnēm izveidot Eiropas ekosistēmu uzticamām infrastruktūrām, ietverot atbalstu sadarbspējai un standartizācijai un ES pārrobežu lietotņu izvēršanas veicināšanu;

(h)  atbalstīt sadarbību nolūkā cita starpā ar sadalītās virsgrāmatas pakalpojumiem un lietotnēm izveidot Eiropas ekosistēmu uzticamām infrastruktūrām, ietverot atbalstu sadarbspējai un standartizācijai un ES pārrobežu lietotņu izvēršanas veicināšanu, pamatojoties uz integrētu drošību un privātuma aizsardzību, kas garantē datu aizsardzību un patērētāju drošību;

Grozījums Nr.    105

Regulas priekšlikums

8. pants – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Konkrētā mērķa Nr. 5 “Izvēršana, digitālo spēju optimāla izmantošana un sadarbspēja” darbības īsteno Eiropas Komisija galvenokārt tiešā pārvaldībā. Eiropas digitālās inovācijas centri un kompetenču centri var veicināt tā īstenošanu.

Grozījums Nr.    106

Regulas priekšlikums

9. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Finansējums programmas īstenošanai laikposmā no 2021. gada līdz 2027. gadam ir 9 194 000 000 EUR pašreizējās cenās.

1.  Finansējums programmas īstenošanai laikposmā no 2021. gada līdz 2027. gadam ir 8 192 391 000 EUR 2018. gada cenās (9 194 000 000 EUR pašreizējās cenās).

Grozījums Nr.    107

Regulas priekšlikums

9. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  līdz 2 698 240 000 EUR konkrētajam mērķim Nr. 1 “Augstas veiktspējas datošana”,

(a)  līdz 2 404 289 438 EUR 2018. gada cenās (2 698 240 000 EUR pašreizējās cenās) konkrētajam mērķim Nr. 1 “Augstas veiktspējas datošana”,

Grozījums Nr.    108

Regulas priekšlikums

9. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  līdz 2 498 369 000 EUR konkrētajam mērķim Nr. 2 “Mākslīgais intelekts”,

(b)  līdz 2 226 192 703 EUR 2018. gada cenās (2 498 369 000 EUR pašreizējās cenās) konkrētajam mērķim Nr. 2 “Mākslīgais intelekts”,

Grozījums Nr.    109

Regulas priekšlikums

9. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  līdz 1 998 696 000 EUR konkrētajam mērķim Nr. 3 “Kiberdrošība un uzticēšanās”,

(c)  līdz 1 780 954 875 EUR 2018. gada cenās (1 998 696 000 EUR pašreizējās cenās) konkrētajam mērķim Nr. 3 “Kiberdrošība un uzticēšanās”,

Grozījums Nr.    110

Regulas priekšlikums

9. pants – 2. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d)  līdz 699 543 000 EUR konkrētajam mērķim Nr. 4 “Padziļinātas digitālās prasmes”,

(d)  līdz 623 333 672 EUR 2018. gada cenās (699 543 000 EUR pašreizējās cenās) konkrētajam mērķim Nr. 4 “Padziļinātas digitālās prasmes”,

Grozījums Nr.    111

Regulas priekšlikums

9. pants – 2. punkts – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(e)  līdz 1 299 152 000 EUR konkrētajam mērķim Nr. 5 “Izvēršana, digitālo spēju optimāla izmantošana un sadarbspēja”

(e)  līdz 1 157 620 312 EUR 2018. gada cenās (1 299 152 000 EUR pašreizējās cenās) konkrētajam mērķim Nr. 5 “Izvēršana, digitālo spēju optimāla izmantošana un sadarbspēja”,

Grozījums Nr.    112

Regulas priekšlikums

9. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.  Pēc dalībvalstu pieprasījuma resursus, kas tām ir piešķirti dalītas pārvaldības ietvaros, var pārvietot uz programmu. Komisija apgūst minētos resursus tieši, saskaņā ar Finanšu regulas 62. panta 1. punkta a) apakšpunktu, vai netieši, saskaņā ar minēta punkta c) apakšpunktu. Ja iespējams, minētos resursus izmanto attiecīgās dalībvalsts labā.

5.  Pēc dalībvalstu pieprasījuma resursus, kas tām ir piešķirti dalītas pārvaldības ietvaros, var pārvietot uz programmu. Komisija apgūst minētos resursus tieši, saskaņā ar Finanšu regulas 62. panta 1. punkta a) apakšpunktu, vai netieši, saskaņā ar minēta punkta c) apakšpunktu. Ja iespējams, minētos resursus maksimāli iespējamā apjomā izmanto attiecīgās dalībvalsts labā.

Grozījums Nr.    113

Regulas priekšlikums

10. pants – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Programmā var piedalīties:

svītrots

Grozījums Nr.    114

Regulas priekšlikums

10. pants – 1. daļa – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstis, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstis, saskaņā ar nosacījumiem, kas noteikti Eiropas Ekonomikas zonas līgumā;

1.  Programma ir pieejama Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstīm, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstis, saskaņā ar nosacījumiem, kas noteikti Eiropas Ekonomikas zonas līgumā;

Grozījums Nr.    115

Regulas priekšlikums

10. pants – 1. daļa – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  valstis, kas pievienojas, kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis – saskaņā ar attiecīgajos pamatnolīgumos un Asociācijas padomes lēmumos vai līdzīgos nolīgumos noteiktajiem vispārējiem principiem un vispārīgajiem noteikumiem un nosacījumiem, kas reglamentē šo valstu līdzdalību Savienības programmās, un saskaņā ar īpašajiem noteikumiem, kas ietverti nolīgumos starp Savienību un šīm valstīm;

2.  Pilnīga vai daļēja to trešo valstu iesaistīšanās programmā, kuras nav minētas 1. punktā, ir balstīta uz konkrēto mērķu izvērtēšanu katrā atsevišķā gadījumā saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti īpašā nolīgumā, kurš attiecas uz trešās valsts dalību jebkurā Savienības programmā, ja vien šis konkrētais nolīgums pilnībā atbilst šādiem kritērijiem:

 

-  trešās valsts dalība ir Savienības interesēs;

 

-  dalība veicina 3. pantā paredzēto mērķu sasniegšanu;

 

-  dalība nerada bažas par drošību un pilnībā atbilst attiecīgajām 12. pantā paredzētajām drošības prasībām;

 

-  nolīgums nodrošina, ka Savienības programmā līdzdalīgās trešās valsts iemaksas un ieguvumi ir taisnīgā līdzsvarā;

 

-  nolīgumā izklāsta nosacījumus dalībai programmās, tostarp katras programmas finansiālo iemaksu un administratīvo izmaksu aprēķinu. Šīs iemaksas veido piešķirtos ieņēmumus saskaņā ar [jaunās Finanšu regulas] [21. panta 5. punktu];

 

-  nolīgums trešajai valstij nepiešķir pilnvaras par šo programmu pieņemt lēmumus;

 

-  nolīgums garantē Savienības tiesības nodrošināt pareizu finanšu pārvaldību un aizsargāt savas finanšu intereses.

Grozījums Nr.    116

Regulas priekšlikums

10. pants – 1. daļa - 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a  Sagatavojot darba programmas, Eiropas Komisija vai citas attiecīgās īstenošanas iestādes katrā gadījumā atsevišķi izvērtē, vai attiecībā uz darba programmās iekļautajiem pasākumiem ir izpildīti 2. punktā minētie nolīgumā paredzētie nosacījumi.

Grozījums Nr.    117

Regulas priekšlikums

10. pants – 1. daļa – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  valstis, uz kurām attiecas Eiropas kaimiņattiecību politika, – saskaņā ar attiecīgajos pamatnolīgumos un Asociācijas padomes lēmumos vai līdzīgos nolīgumos noteiktajiem vispārējiem principiem un vispārīgajiem noteikumiem un nosacījumiem, kas reglamentē šo valstu līdzdalību Savienības programmās, un saskaņā ar īpašajiem noteikumiem, kas ietverti nolīgumos starp Savienību un šīm valstīm;

svītrots

Grozījums Nr.    118

Regulas priekšlikums

10. pants – 1. daļa – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  trešās valstis, – saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti īpašā nolīgumā, kas attiecas uz trešās valsts dalību jebkurā Savienības programmā, ja vien šis nolīgums:

svītrots

  nodrošina taisnīgu līdzsvaru attiecībā uz tādas trešās valsts iemaksām un ieguvumiem, kas piedalās Savienības programmās;

 

  nosaka nosacījumus par dalību programmās, arī par to, kā aprēķina finansiālās iemaksas dažādajās programmās un programmu administratīvās izmaksas. Šīs iemaksas veido piešķirtos ieņēmumus saskaņā ar [jaunās Finanšu regulas] [21. panta 5. punktu];

 

  trešai valstij nepiešķir pilnvaras pieņemt lēmumus par šo programmu;

 

  garantē Savienības tiesības nodrošināt pareizu finanšu pārvaldību un aizsargāt savas finanšu intereses.

 

Grozījums Nr.    119

Regulas priekšlikums

11. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Uz 1. punktā minēto sadarbību ar trešām valstīm un organizācijām, ko īsteno saskaņā ar konkrēto mērķi Nr. 3 “Kiberdrošība un uzticēšanās”, attiecas [12.] pants.

2.  Uz 1. punktā minēto sadarbību ar trešām valstīm un organizācijām, ko īsteno saskaņā ar konkrēto mērķi Nr. 1 “Augstas veiktspējas datošana”, Nr. 2 “Mākslīgais intelekts” un Nr. 3 “Kiberdrošība un uzticēšanās”, attiecas [12.] pants.

Grozījums Nr.    120

Regulas priekšlikums

12. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.  Darba programmā var arī paredzēt, ka tiesību subjektiem, kas veic uzņēmējdarbību asociētajās valstīs, un tiesību subjektiem, kas veic uzņēmējdarbību ES, bet ko kontrolē no trešām valstīm, nav tiesību piedalīties nevienā vai dažās no konkrētā mērķa Nr. 3 darbībām drošības apsvērumu dēļ. Šādos gadījumos uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus un uzaicinājumi iesniegt piedāvājumus ir atvērti tikai tiem subjektiem, kas veic uzņēmējdarbību dalībvalstīs vai par ko uzskata, ka tie veic uzņēmējdarbību dalībvalstīs, un ko kontrolē dalībvalstis un/vai dalībvalstu valstspiederīgie.

5.  Darba programmā var arī paredzēt, ka tiesību subjektiem, kas veic uzņēmējdarbību asociētajās valstīs, un tiesību subjektiem, kas veic uzņēmējdarbību ES, bet ko kontrolē no trešām valstīm, nav tiesību piedalīties nevienā vai dažās no konkrētā mērķa Nr. 1, Nr. 2 un Nr. 3 darbībām stratēģisku un drošības apsvērumu dēļ. Šādos gadījumos uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus un uzaicinājumi iesniegt piedāvājumus ir atvērti tikai tiem subjektiem, kas veic uzņēmējdarbību dalībvalstīs vai par ko uzskata, ka tie veic uzņēmējdarbību dalībvalstīs, un ko kontrolē dalībvalstis un/vai dalībvalstu valstspiederīgie.

Grozījums Nr.    121

Regulas priekšlikums

12. pants – 5.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

5.a  Pasākumi, kas ietver tehnoloģiju nodošanu ārpus Savienības, nav atļauti. Lai nodrošinātu ilgtermiņa stratēģiskās drošības mērķus, jāveic iespēju novērtējums struktūrām, kuru galvenā mītnes vieta nav Eiropas Savienībā.

Grozījums Nr.    122

Regulas priekšlikums

12. pants – 5.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

5.b  Attiecīgā gadījumā Komisija vai finansēšanas struktūra var veikt drošības pārbaudes, un pasākumus, kas neatbilst drošības noteikumiem, var jebkurā laikā izslēgt vai izbeigt.

Grozījums Nr.    123

Regulas priekšlikums

13. pants – 1. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Programma ir izstrādāta tā, lai to varētu īstenot, veidojot sinerģijas, kas sīkāk aprakstītas III pielikumā, ar citām Savienības finansējuma programmām, jo īpaši ar pasākumiem, kas nodrošina komplementāru finansējumu no ES programmām, ja to atļauj pārvaldības kārtība; šādos pasākumos finansējums var būt secīgs, pēc kārtas mainīties vai to var kombinēt, tostarp darbību kopīgai finansēšanai.

1.  Programma ir izstrādāta tā, lai to varētu īstenot, veidojot sinerģijas, kas sīkāk aprakstītas III pielikumā, ar citām Savienības finansējuma programmām, jo īpaši ar pasākumiem, kas nodrošina komplementāru finansējumu no ES programmām, ja to atļauj pārvaldības kārtība; šādos pasākumos finansējums var būt secīgs, pēc kārtas mainīties vai to var kombinēt, tostarp darbību kopīgai finansēšanai. Komisijai jānodrošina, ka, izmantojot programmas papildinošo raksturu kopā ar citām Eiropas finansēšanas programmām, īpaši ESI fondiem, Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF), “Apvārsnis Eiropa” un Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (EISI-2), programmu InvestEU, Erasmus, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA), netiek traucēta konkrēto mērķu Nr. 1 līdz Nr. 5 īstenošana.

 

Komisija pētīs iespējas uzlabot to programmu kopuma efektivitāti, kas piedāvā resursus digitalizācijas jomā.

Grozījums Nr.    124

Regulas priekšlikums

13. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Lai sistemātiski nodrošinātu sinerģijas starp programmu un attiecīgajiem ES finansējuma instrumentiem, izveido atbilstošus mehānismus koordinācijai starp attiecīgajām iestādēm un atbilstošus uzraudzības rīkus. Šie pasākumi palīdz izvairīties no dublēšanās, un ar tiem maksimizē izdevumu ietekmi.

2.  Lai sistemātiski nodrošinātu sinerģijas starp programmu un attiecīgajiem ES finansējuma instrumentiem, izveido atbilstošus mehānismus koordinācijai starp attiecīgajām iestādēm un starp iestādēm un Eiropas Komisiju un atbilstošus uzraudzības rīkus. Šie pasākumi palīdz izvairīties no dublēšanās, un ar tiem maksimizē izdevumu ietekmi.

Grozījums Nr.    125

Regulas priekšlikums

14. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Programma var sniegt finansējumu jebkurā no Finanšu regulā noteiktajām formām, tostarp kā galveno formu izmantojot iepirkumu, taču var izmantot arī dotācijas un godalgas. Tajā var būt paredzēts arī finansējums finanšu instrumentu formā finansējuma apvienošanas darbību ietvaros.

2.  Programma var sniegt finansējumu jebkurā no Finanšu regulā noteiktajām formām, tostarp kā galveno formu izmantojot iepirkumu, ko veic Komisija vai finansēšanas struktūra, dotācijas saņēmēji individuāli vai kopā, taču var izmantot arī dotācijas un godalgas. Iepirkumos var pieļaut vairāku līgumu piešķiršanu saskaņā ar to pašu procedūru un var paredzēt izpildes vietas nosacījumus saskaņā ar piemērojamiem starptautiskiem iepirkuma līgumiem. Programmā var būt paredzēts arī finansējums finanšu instrumentu formā finansējuma apvienošanas darbību ietvaros.

Pamatojums

Grozījuma mērķis ir ļaut izmantot iepirkumu visefektīvākajā veidā, precizējot noteikumu par to, kā EK vai ES finansēšanas struktūras pašas var iesaistīt Digitālās Eiropas programmas finansētajos publiskajos iepirkumos kā iepirkuma rīkotājus. Turklāt vienā iepirkumā var piešķirt līgumslēgšanas tiesības vairākiem pārdevējiem vai vairākiem avotiem, kas nodrošina labāku izdevīgumu un piegādes un pakalpojumu nepārtrauktību, jo īpaši attiecībā uz digitālajām tehnoloģijām.

Grozījums Nr.    126

Regulas priekšlikums

15. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Programmu var īstenot ar Eiropas partnerībām. Proti, tas var ietvert iemaksas esošās vai jaunās publiskā un privātā sektora partnerībās, kuru forma ir saskaņā ar LESD 187. pantu izveidots kopuzņēmums. Šādām iemaksām piemēro noteikumus par Eiropas partnerībām, kas noteikti [Apvārsnis Eiropa regulā, jāpievieno atsauce].

Programmu var īstenot ar Eiropas partnerībām, kas apstiprinātas stratēģiskās plānošanas procesā starp Komisiju un dalībvalstīm. Proti, tas var ietvert iemaksas esošās vai jaunās publiskā un privātā sektora partnerībās, kuru forma ir saskaņā ar LESD 187. pantu izveidots kopuzņēmums. Šādām iemaksām piemēro noteikumus par Eiropas partnerībām, kas noteikti [Apvārsnis Eiropa regulā, jāpievieno atsauce].

Grozījums Nr.    127

Regulas priekšlikums

15. pants – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Eiropas partnerības:

 

(a) ir izveidotas gadījumos, kad Digitālās Eiropas programmas mērķus efektīvāk sasniegs partnerība, nevis Savienība viena pati;

 

(b) ievēro principus attiecībā uz Savienības pievienoto vērtību, pārredzamību, atklātību, ietekmi, sviras efektu, visu iesaistīto pušu ilgtermiņa finansiālajām saistībām, elastīgumu, saskanīgumu un komplementaritāti ar Savienības, vietējām, reģionālām, valsts un starptautiskām iniciatīvām;

 

(c) paredz noteiktu termiņu ievērošanu un ietver nosacījumus Programmas finansējuma pakāpeniskai izbeigšanai.

Grozījums Nr.    128

Regulas priekšlikums

15. pants – 1.b daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

To atlases, īstenošanas, uzraudzības, novērtēšanas un pakāpeniskas izbeigšanas kritēriji ir noteikti (pievienot atsauci).

Grozījums Nr.    129

Regulas priekšlikums

16. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Digitālās inovācijas centri

Eiropas digitālās inovācijas centri

Grozījums Nr.    130

Regulas priekšlikums

16. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Programmas pirmajā īstenošanas gadā izveido sākotnēju digitālās inovācijas centru tīklu.

1.  Programmas pirmajā īstenošanas gadā izveido sākotnēju Eiropas digitālās inovācijas centru tīklu, izmantojot esošo infrastruktūru, un katrā dalībvalstī ir vismaz viens Eiropas digitālās inovācijas centrs.

Grozījums Nr.    131

Regulas priekšlikums

16. pants – 2. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Lai izveidotu 1. punktā minēto tīklu, katra dalībvalsts atklātā konkursa procedūrā izraugās kandidātsubjektus, pamatojoties uz šādiem kritērijiem:

2.  Lai izveidotu 1. punktā minēto tīklu, katra dalībvalsts atklātā, pārredzamā un iekļaujošā konkursa procedūrā izraugās kandidātsubjektus, pamatojoties uz šādiem kritērijiem:

Grozījums Nr.    132

Regulas priekšlikums

16. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  digitālās inovācijas centru funkcijām atbilstošas kompetences;

(a)  Eiropas digitālās inovācijas centru funkcijām atbilstošas kompetences,

Grozījums Nr.    133

Regulas priekšlikums

16. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  atbilstoša pārvaldības spēja, darbinieki un infrastruktūra;

(b)  atbilstoša pārvaldības spēja, darbinieki, infrastruktūra un prasmju kopums;

Grozījums Nr.    134

Regulas priekšlikums

16. pants – 2. punkts – da apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(da)  pierādīta sadarbība ar privāto sektoru, lai nodrošinātu intervenču atbilstību tirgus prasībām saskaņā ar konkrētajiem mērķiem Nr. 1 – Nr. 5;

Grozījums Nr.    135

Regulas priekšlikums

16. pants – 2. punkts – db apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(db)  saikne ar esošajiem digitālās inovācijas centriem, kas izveidoti iniciatīvas "Apvārsnis 2020", EUinvest Hub un Eiropas uzņēmumu tīkla ietvaros;

Grozījums Nr.    136

Regulas priekšlikums

16. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a  Sīki izstrādātus nosacījumus, kas jāievēro, lai tiesību subjektu varētu izraudzīties par Eiropas digitālās inovācijas centru, un veicamos uzdevumus saskaņo un publicē savlaicīgi, lai varētu pienācīgi sagatavot un īstenot darbības;

Grozījums Nr.    137

Regulas priekšlikums

16. pants – 3. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Komisija pieņem lēmumu par atlasītajiem subjektiem, kas veidos sākotnējo tīklu. Minētos subjektus Komisija atlasa no dalībvalstu izraudzītajiem kandidātsubjektiem, pamatojoties uz 2. punktā minētajiem kritērijiem un šādiem papildu kritērijiem:

3.  Komisija pieņem lēmumu par atlasītajiem subjektiem, kas veidos sākotnējo tīklu. Minētos subjektus Komisija atlasa un skaidri nosaka no dalībvalstu izraudzītajiem kandidātsubjektiem, pamatojoties uz 2. punktā minētajiem kritērijiem un šādiem papildu kritērijiem:

Grozījums Nr.    138

Regulas priekšlikums

16. pants – 3. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  vajadzība nodrošināt, ka sākotnējais tīkls aptver vajadzības rūpniecības nozarēs un sabiedrības interešu jomās un nodrošina visaptverošu un līdzsvarotu ģeogrāfisko aptvērumu.

(b)  vajadzība nodrošināt, ka sākotnējais tīkls aptver vajadzības rūpniecības nozarēs un sabiedrības interešu jomās un nodrošina visaptverošu un līdzsvarotu ģeogrāfisko aptvērumu, uzlabojot konverģenci un sniedzot ieguldījumu plaisas mazināšanā starp kohēzijas valstīm un citām dalībvalstīm, un ka ģeogrāfiskā ziņā tiek samazināta digitālā plaisa.

Grozījums Nr.    139

Regulas priekšlikums

16. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Papildu digitālās inovācijas centrus atlasa atklātā konkursa procedūrā, raugoties, lai tiktu nodrošināts pēc iespējas plašāks Eiropas ģeogrāfiskais aptvērums. Vienību skaits tīklā ir proporcionāls konkrēto dalībvalstu iedzīvotāju skaitam, un katrā dalībvalstī ir vismaz viens digitālās inovācijas centrs. Lai ņemtu vērā specifiskos ierobežojumus, ar ko saskaras ES tālākie reģioni, to vajadzībām var izraudzīties īpašus subjektus.

4.  Papildu Eiropas digitālās inovācijas centrus atlasa atklātā un pārredzamā konkursa procedūrā, raugoties, lai tiktu nodrošināts pēc iespējas plašāks Eiropas ģeogrāfiskais aptvērums. Vienību skaits tīklā ir proporcionāls konkrēto dalībvalstu iedzīvotāju skaitam. Lai ņemtu vērā specifiskos ierobežojumus, ar ko saskaras ES tālākie reģioni, minētajos reģionos var izvēlēties papildu inovācijas centrus.

Grozījums Nr.    140

Regulas priekšlikums

16. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.  Digitālās inovācijas centri var saņemt finansējumu dotāciju formā.

5.  Eiropas digitālās inovācijas centri ir skaidri jāidentificē ar īpašu norādi, un tie saņem finansējumu dotāciju formā.

Grozījums Nr.    141

Regulas priekšlikums

16. pants – 6. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6.  Digitālās inovācijas centri, kuri saņem finansējumu, iesaistās programmas īstenošanā, proti:

6.  Eiropas digitālās inovācijas centri, kuri saņem finansējumu, iesaistās programmas īstenošanā, proti:

Grozījums Nr.    142

Regulas priekšlikums

16. pants – 6. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  sniedz digitālās pārveides pakalpojumus (tai skaitā nodrošina testēšanas un eksperimentālās iekārtas), kuri orientēti uz MVU un vidējas kapitalizācijas uzņēmumiem, arī nozarēs, kurās ir lēna digitālo un saistīto tehnoloģiju apguve;

(a)  sniedz digitālās pārveides pakalpojumus un speciālās tehnoloģiskās zināšanas (tai skaitā nodrošina testēšanas un eksperimentālās iekārtas), kuri orientēti uz jaunuzņēmumiem, MVU un vidējas kapitalizācijas uzņēmumiem, arī nozarēs, kurās ir lēna digitālo un saistīto tehnoloģiju apguve;

Grozījums Nr.    143

Regulas priekšlikums

16. pants – 6. punkts – aa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(aa)  sniedz atbalstu uzņēmumiem, īpaši MVU un jaunuzņēmumiem, organizācijām un publiskās pārvaldes iestādēm, lai tie kļūtu konkurētspējīgāki un uzlabotu savus uzņēmējdarbības modeļus, izmantojot jaunās tehnoloģijas, uz kurām attiecas programma;

Grozījums Nr.    144

Regulas priekšlikums

16. pants – 6. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  nodod speciālās zināšanas un zinātību starp reģioniem, it sevišķi savienojot tīklā MVU un vidējas kapitalizācijas uzņēmumus, kas veic uzņēmējdarbību kādā reģionā, ar tādiem citos reģionos izveidotiem digitālās inovācijas centriem, kuri ir vispiemērotākie attiecīgo pakalpojumu sniegšanai;

(b)  nodod speciālās zināšanas un zinātību starp reģioniem, it sevišķi savienojot tīklā MVU, jaunuzņēmumus un vidējas kapitalizācijas uzņēmumus, kas veic uzņēmējdarbību kādā reģionā, ar tādiem citos reģionos izveidotiem Eiropas digitālās inovācijas centriem, kuri ir vispiemērotākie attiecīgo pakalpojumu sniegšanai; veicina prasmju, kopīgu iniciatīvu un labas prakses apmaiņu;

Grozījums Nr.    145

Regulas priekšlikums

16. pants – 6. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  sniedz tematiskus pakalpojumus (tai skaitā ar mākslīgo intelektu, augstas veiktspējas datošanu un kiberdrošību un uzticēšanos saistītus pakalpojumus) pārvaldes iestādēm, publiskā sektora organizācijām, MVU un vidēji liela kapitāla uzņēmumiem. Atsevišķi digitālās inovācijas centri var specializēties specifisku tematisko pakalpojumu sniegšanā un nesniegt visus šajā punktā minētos tematiskos pakalpojumus;

(c)  sniedz tematiskus pakalpojumus (tai skaitā ar mākslīgo intelektu, augstas veiktspējas datošanu un kiberdrošību un uzticēšanos saistītus pakalpojumus) pārvaldes iestādēm, publiskā sektora organizācijām, MVU, jaunuzņēmumiem un vidēji liela kapitāla uzņēmumiem. Atsevišķi Eiropas digitālās inovācijas centri var specializēties specifisku tematisko pakalpojumu sniegšanā un nesniegt visus šajā punktā minētos tematiskos pakalpojumus;

Grozījums Nr.    146

Regulas priekšlikums

16. pants – 6.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

6.a  Eiropas digitālās inovācijas centri var sadarboties arī ar Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtu, jo īpaši ar EIT Digital, kā arī ar digitālās inovācijas centriem, kas izveidoti pamatprogrammā "Apvārsnis 2020".

Grozījums Nr.    147

Regulas priekšlikums

16. pants – 6.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

6.b  Programmas ietvaros izveidotie Eiropas digitālās inovācijas centri var veikt to digitālās inovācijas centru darbības, kas izveidoti pētniecības un inovācijas pamatprogrammu ietvaros, tostarp EIT Digital inovāciju centru ietvaros.

Grozījums Nr.    148

Regulas priekšlikums

17. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Uz finansējumu var pretendēt vienīgi darbības, kuras palīdz sasniegt 3. pantā un 4. līdz 8. pantā minētos mērķus.

1.  Uz finansējumu var pretendēt vienīgi darbības, kuras palīdz sasniegt 3. pantā un 4. līdz 8. pantā minētos mērķus saskaņā ar vispārīgajiem mērķiem, kas izklāstīti I pielikumā.

Grozījums Nr.    149

Regulas priekšlikums

18. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – ii punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ii)  programmas asociētajās trešās valstīs;

ii)  programmas asociētajās trešās valstīs saskaņā ar 10. un 12. pantu;

Grozījums Nr.    150

Regulas priekšlikums

18. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Tiesību subjekti, kuri veic uzņēmējdarbību trešā valstī, kas nav programmas asociētā valsts, izņēmuma kārtā ir tiesīgi piedalīties atsevišķās darbībās, ja tas ir vajadzīgs programmas mērķu sasniegšanai. Fiziskas personas nav tiesīgas piedalīties;

3.  Tiesību subjekti, kuri veic uzņēmējdarbību trešā valstī, kas nav programmas asociētā valsts, izņēmuma kārtā ir tiesīgi piedalīties atsevišķās darbībās, ja tas ir vajadzīgs programmas mērķu sasniegšanai un ja tas nerada papildu drošības riskus Savienībai vai neliek apšaubīt Savienības stratēģisko autonomiju.

Grozījums Nr.    151

Regulas priekšlikums

18. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Fiziskas personas nav tiesīgas piedalīties, izņēmums ir dotācijas, ko piešķir saskaņā ar konkrēto mērķi Nr. 4 "Padziļinātas digitālās prasmes".

4.  Fiziskas personas var būt tiesīgas saņemt dotācijas, ko piešķir saskaņā ar konkrēto mērķi Nr. 4 "Padziļinātas digitālās prasmes". Trešo valstu valstspiederīgie var būt tiesīgi piedalīties, ja viņi dzīvo Savienībā.

Grozījums Nr.    152

Regulas priekšlikums

19. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Programmas dotācijas piešķir un pārvalda saskaņā ar Finanšu regulas VIII sadaļu.

Programmas dotācijas piešķir un pārvalda saskaņā ar Finanšu regulas VIII sadaļu, un tās var segt 100 % attaisnoto izmaksu pienācīgi pamatotu iemeslu dēļ, neskarot līdzfinansējuma principu, un saskaņā ar katra konkrētā mērķa specifikāciju.

Grozījums Nr.    153

Regulas priekšlikums

20. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Piešķiršanas kritērijus nosaka darba programmās un uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus, ņemot vērā vismaz šādus elementus:

1.  (Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)

Grozījums Nr.    154

Regulas priekšlikums

20. pants – 1. punkts – apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(e)  attiecīgā gadījumā – ekonomiskā, sociālā, klimatiskā un vidiskā ietekme un pieejamība;

(e)  attiecīgā gadījumā ekonomiskā, sociālā, klimatiskā, vidiskā un sociālā ietekme, jo īpaši pieejamības un vienlīdzīgu iespēju veicināšana izglītībā un profesionālajā darbībā;

Grozījums Nr.    155

Regulas priekšlikums

20. pants – 1. punkts – g apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(g)  attiecīgā gadījumā – līdzsvarots Savienības ģeogrāfiskais aptvērums, ietverot tālākos reģionus;

(g)  attiecīgā gadījumā – līdzsvarots Savienības ģeogrāfiskais aptvērums, ietverot tālākos reģionus, tostarp aizjūras zemes un teritorijas;

Grozījums Nr.    156

Regulas priekšlikums

20. pants – 1. punkts – ha apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ha)  vajadzības gadījumā projekta rezultātu atkārtotas izmantošanas un pielāgošanas iespējas.

Grozījums Nr.    157

Regulas priekšlikums

20. pants – 1. punkts – hb apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(hb)  attiecīgā gadījumā — sabiedriska nozīme;

Grozījums Nr.    158

Regulas priekšlikums

20. pants – 1. punkts – hc apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(hc)  attiecīgā gadījumā — digitālās plaisas starp reģioniem, pilsoņiem vai uzņēmumiem samazināšana;

Grozījums Nr.    159

Regulas priekšlikums

21. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Finansējuma apvienošanas darbības, par kurām pieņemts lēmums šajā programmā, īsteno saskaņā ar [InvestEU regula] un Finanšu regulas X sadaļu.

Finansējuma apvienošanas darbības, par kurām pieņemts lēmums šajā programmā, īsteno saskaņā ar [InvestEU regula] un Finanšu regulas X sadaļu. Izdevumu apjomam no šīs programmas, kas tiks apvienots ar finanšu instrumentu, jābūt neatmaksājamam.

Grozījums Nr.    160

Regulas priekšlikums

22. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a  Ja darbībai jau piešķirts citas Savienības programmas finansējums vai atbalsts no ES fonda vai ja tā saņēmusi šādu finansējumu vai atbalstu, šādu finansējumu vai atbalstu norāda programmas finansējuma saņemšanas pieteikumā.

Grozījums Nr.    161

Regulas priekšlikums

23. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Pirmā daudzgadu darba programma koncentrējas uz pielikumā izklāstītajām darbībām un nodrošina, ka ar to atbalstītās darbības neizstumj privāto finansējumu. Turpmākās darba programmas drīkst ietvert darbības, kas nav minētas pielikumā, ja tās ir saskanīgas ar šīs regulas mērķiem, kas noteikti [4.–8.] pantā.

3.  Darba programmas koncentrējas uz I pielikumā izklāstītajām darbībām un nodrošina, ka ar to atbalstītās darbības neizstumj privāto finansējumu.

Grozījums Nr.    162

Regulas priekšlikums

23. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a  Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 27. pantu, lai grozītu I pielikumu nolūkā pārskatīt vai papildināt tajā minētās darbības atbilstīgi šīs regulas mērķiem, kā izklāstīts 4.–8. pantā.

Grozījums Nr.    163

Regulas priekšlikums

24. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Regulas II pielikumā ir noteikti rādītāji, ar kuriem uzrauga programmas īstenošanu un virzību uz 3. pantā noteikto vispārīgo un konkrēto mērķu sasniegšanu.

1.  Regulas II pielikumā ir noteikti izmērāmi rādītāji, ar kuriem uzrauga programmas īstenošanu un virzību uz 3. pantā noteikto vispārīgo un konkrēto mērķu sasniegšanu.

Grozījums Nr.    164

Regulas priekšlikums

24. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a  Komisija nosaka metodiku, ar ko noteikt izmērāmus rādītājus, kuri ir vajadzīgi, lai precīzi novērtētu progresu virzībā uz 3. panta 1. punktā izklāstīto vispārīgo mērķu sasniegšanu. Pamatojoties uz šo metodiku, Komisija vēlākais līdz 2021. gada 1. janvārim papildina III pielikumu.

Grozījums Nr.    165

Regulas priekšlikums

24. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Lai nodrošinātu, ka tiek efektīvi novērtēta programmas virzība uz tās mērķu sasniegšanu, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 27. pantu attiecībā uz II pielikuma grozījumiem, lai vajadzības gadījumā pārskatītu un/vai papildinātu rādītājus un papildinātu šo regulu ar noteikumiem par uzraudzības un izvērtēšanas satvara izveidi.

2.  Lai nodrošinātu, ka tiek efektīvi novērtēta programmas virzība uz tās mērķu sasniegšanu, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 27. pantu attiecībā uz II pielikuma grozījumiem, lai vajadzības gadījumā pārskatītu un/vai papildinātu izmērāmus rādītājus un papildinātu šo regulu ar noteikumiem par uzraudzības un izvērtēšanas satvara izveidi.

Grozījums Nr.    166

Regulas priekšlikums

24. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Sistēma ziņošanai par veikumu nodrošina, ka programmas īstenošanas un rezultātu uzraudzībai vajadzīgie dati tiek savākti efektīvi, lietderīgi un savlaicīgi. Šim nolūkam Savienības līdzekļu saņēmējiem un dalībvalstīm uzliek samērīgas ziņošanas prasības.

3.  Sistēma ziņošanai par veikumu nodrošina, ka programmas īstenošanas un rezultātu uzraudzībai vajadzīgie dati ir piemēroti padziļinātai analīzei par gūto progresu un pieredzētajiem sarežģījumiem, un tiek savākti efektīvi, lietderīgi un savlaicīgi. Šim nolūkam Savienības līdzekļu saņēmējiem un dalībvalstīm uzliek samērīgas ziņošanas prasības.

Grozījums Nr.    167

Regulas priekšlikums

24. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Pēc iespējas izmanto oficiālo ES statistiku, piemēram, regulārus IKT statistiskos apsekojumus. Par statistikas rādītājiem, kurus izmantos programmas īstenošanas un digitālās pārveides progresa uzraudzībai, to sākotnējā un turpmākā izstrādē apspriežas ar valstu statistikas institūtiem un kopā ar Eurostat iesaista to izstrādē.

4.  Lai risinātu ar programmu “Digitālā Eiropa” saistītu datu par reģioniem trūkumu, maksimāli efektīvi izmanto oficiālo ES statistiku, piemēram, regulārus IKT statistiskos apsekojumus, kā arī NUTS-2 līmenī savāktās DESI datu kopas. Par statistikas rādītājiem, kurus izmantos programmas īstenošanas un digitālās pārveides progresa uzraudzībai, to sākotnējā un turpmākā izstrādē apspriežas ar valstu statistikas institūtiem un kopā ar Eurostat iesaista to izstrādē.

Grozījums Nr.    168

Regulas priekšlikums

25. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Izvērtēšana

Programmas izvērtēšana

Grozījums Nr.    169

Regulas priekšlikums

25. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Izvērtējumus veic savlaicīgi, lai to rezultātus varētu ņemt vērā lēmumu pieņemšanas procesā.

1.  Komisija nodrošina programmas regulāru uzraudzību un ārējos izvērtējumus, balstoties jo īpaši uz sistēmu ziņošanai par veikumu, kā minēts 24. panta 3. punktā. Izvērtējumos paredz arī kvalitatīvu novērtējumu par progresu, kas panākts virzībā uz 3. panta 1. punktā noteikto vispārīgo mērķu sasniegšanu.

Grozījums Nr.    170

Regulas priekšlikums

25. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Programmas starpposma izvērtējumu veic, tiklīdz par programmas īstenošanu ir pieejama pietiekama informācija, bet ne vēlāk kā pēc četriem gadiem kopš programmas īstenošanas sākuma.

2.  Papildus programmas regulārai uzraudzībai Komisija sagatavo starpposma novērtējuma ziņojumu, ko iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai ne vēlāk kā 2024. gada 31. decembrī. Starpposma izvērtējumā izklāsta secinājumus, kas vajadzīgi, lai pieņemtu lēmumu par Programmas turpināšanu pēc 2027. gada un tās mērķiem.

 

Ar starpposma novērtējumu jāiepazīstina Eiropas Parlaments.

Grozījums Nr.    171

Regulas priekšlikums

25. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Programmas īstenošanas beigās, bet ne vēlāk kā pēc četriem gadiem no 1. pantā norādītā termiņa beigām, Komisija veic programmas galīgo izvērtēšanu.

3.  Balstoties uz ārēju un neatkarīgu galīgo novērtējumu, Komisija izstrādā pamatprogrammas galīgo izvērtēšanas ziņojumu, kurā izanalizē tās ilgtermiņa ietekmi un ilgtspēju.

Grozījums Nr.    172

Regulas priekšlikums

25. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4a.  Ne vēlāk kā 2030. gada 31. decembrī Komisija 3. punktā minēto galīgo izvērtēšanas ziņojumu iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai.

Grozījums Nr.    173

Regulas priekšlikums

25. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.  Komisija Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai paziņo šīs izvērtēšanas rezultātus kopā ar saviem apsvērumiem.

svītrots

Grozījums Nr.    174

Regulas priekšlikums

26. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Kontroles sistēmā revīzijas stratēģijas pamatā var būt izdevumu reprezentatīvas izlases finanšu revīzija. Šādu reprezentatīvu izlasi papildina ar atlasi, kuras pamatā ir ar izdevumiem saistītu risku novērtējums.

4.  Kontroles sistēmā revīzijas stratēģijas pamatā ir vismaz izdevumu reprezentatīvas izlases finanšu revīzija. Šādu reprezentatīvu izlasi papildina ar atlasi, kuras pamatā ir ar izdevumiem saistītu risku novērtējums.

Grozījums Nr.    175

Regulas priekšlikums

27. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Pilnvaras pieņemt 24. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir līdz 2028. gada 31. decembrim.

2.  Pilnvaras pieņemt 23. un 24. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir līdz 2028. gada 31. decembrim.

Grozījums Nr.    176

Regulas priekšlikums

27. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 24. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 23. un 24. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

Grozījums Nr.    177

Regulas priekšlikums

27. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6.  Saskaņā ar 24. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

6.  Saskaņā ar 23. un 24. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

Grozījums Nr.    178

Regulas priekšlikums

29. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Savienības finansējuma saņēmēji atzīst Savienības finansējuma izcelsmi un nodrošina tā redzamību (jo īpaši darbību un to rezultātu popularizēšanā), sniedzot dažādām auditorijām, tostarp plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrībai, mērķorientētu informāciju, kas ir konsekventa, lietderīga un samērīga.

1.  Savienības finansējuma saņēmēji atzīst Savienības finansējuma izcelsmi un nodrošina tā redzamību (jo īpaši darbību un to rezultātu popularizēšanā), sniedzot dažādām auditorijām, tostarp plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrībai, mērķorientētu informāciju, kas ir patiesa, konsekventa, lietderīga un samērīga.

Grozījums Nr.    179

Regulas priekšlikums

29. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Saistībā ar programmu, tās darbībām un rezultātiem Komisija rīko informācijas un komunikācijas pasākumus. Programmai piešķirtie finanšu resursi veicina arī Savienības politisko prioritāšu korporatīvo komunikāciju, ciktāl šīs prioritātes saistītas ar [3.] pantā minētajiem mērķiem.

2.  Saistībā ar programmu, tās darbībām un rezultātiem Komisija rīko informācijas un komunikācijas pasākumus. Tā arī nodrošina saskaņotu informāciju un potenciālo kandidātu piekļuvi Savienības finansējumam digitālajā jomā. Programmai piešķirtie finanšu resursi veicina arī Savienības politisko prioritāšu korporatīvo komunikāciju, ciktāl šīs prioritātes saistītas ar [3.] pantā minētajiem mērķiem.

Grozījums Nr.    180

Regulas priekšlikums

1. pielikums – 1. sadaļa – 2. daļa – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  kopīga iepirkuma satvaru integrētam pasaules klases augstas veiktspējas datošanas tīklam, ietverot eksalīmeņa superdatošanas un datu infrastruktūru Tas būs nekomerciāli pieejams publiskā un privātā sektora lietotājiem un publiskā sektora finansētas pētniecības vajadzībām;

1.  kopīga iepirkuma satvaru integrētam pasaules klases augstas veiktspējas datošanas tīklam, ietverot eksalīmeņa superdatošanas un datu infrastruktūru. būs pieejama uzņēmumiem un publiskās pārvaldes iestādēm, un nekomerciāli pieejams — publiskā un privātā sektora lietotājiem un publiskā sektora finansētas pētniecības vajadzībām;

Grozījums Nr.    181

Regulas priekšlikums

1. pielikums – 1. sadaļa – 2. daļa – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6.  izmantošanai gatavu / strādājošu tehnoloģiju izvēršanu: pētniecības un inovācijas ceļā radīto superdatošanas pakalpojumu izvēršanu nolūkā izveidot integrētu Eiropas augstas veiktspējas datošanas ekosistēmu, kas aptvertu visus zinātniskās un rūpnieciskās vērtību ķēdes segmentus (aparatūra, programmatūra, lietotnes, pakalpojumi, starpsavienojumi un padziļinātas digitālās prasmes).

6.  izmantošanai gatavu / strādājošu tehnoloģiju izvēršanu: pētniecības un inovācijas ceļā radīto superdatošanas pakalpojumu, it īpaši jauno tehnoloģiju, kurām iepriekš piešķirts vai patlaban tiek izmantots Savienības finansējums, izvēršanu nolūkā izveidot integrētu Eiropas augstas veiktspējas datošanas ekosistēmu, kas aptvertu visus zinātniskās un rūpnieciskās vērtību ķēdes segmentus (aparatūra, programmatūra, lietotnes, pakalpojumi, starpsavienojumi un padziļinātas digitālās prasmes).

Grozījums Nr.    182

Regulas priekšlikums

1. pielikums – 2. sadaļa – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Programma veido un nostiprina mākslīgā intelekta pamatspējas Eiropā, tai skaitā datu resursus un algoritmu krātuves, un dara tās pieejamas visiem uzņēmumiem un publiskās pārvaldes iestādēm, kā arī nostiprina un savieno tīklā mākslīgā intelekta testēšanas un eksperimentu iekārtas dalībvalstīs.

Programma veido un nostiprina mākslīgā intelekta un sadalītās virsgrāmatas tehnoloģiju pamatspējas Eiropā, tai skaitā datu resursus un algoritmu krātuves, un dara tās pieejamas visiem uzņēmumiem un publiskās pārvaldes iestādēm, kā arī nostiprina un savieno tīklā mākslīgā intelekta testēšanas un eksperimentu iekārtas dalībvalstīs.

Grozījums Nr.    183

Regulas priekšlikums

1. pielikums – 4. sadaļa – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Programma atbalsta padziļinātu digitālo prasmju vieglu pieejamību pašreizējam un nākotnes darbaspēkam, jo īpaši augstas veiktspējas datošanas, mākslīgā intelekta, sadalīto virsgrāmatu (piem., blokķēžu) un kiberdrošības jomā, piedāvājot studentiem, augstskolu nesen absolvējušajiem un pašreizējiem darba ņēmējiem neatkarīgi no to atrašanās vietas apgūt un pilnveidot šīs prasmes.

Programma atbalsta padziļinātu digitālo prasmju vieglu pieejamību un apguves iespējas pašreizējam un nākotnes darbaspēkam, jo īpaši augstas veiktspējas datošanas, mākslīgā intelekta, sadalīto virsgrāmatu (piem., blokķēžu) un kiberdrošības jomā, piedāvājot studentiem, augstskolu nesen absolvējušajiem, visu vecumu iedzīvotājiem, kam nepieciešama kvalifikācijas celšana, darba meklētājiem un pašreizējiem darba ņēmējiem neatkarīgi no to atrašanās vietas apgūt un pilnveidot šīs prasmes.

Grozījums Nr.    184

Regulas priekšlikums

1. pielikums – 4. sadaļa – 2. daļa – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  piekļuvi apmācībai uz vietas darbā, stažējoties kompetences centros un uzņēmumos, kas plaši ievieš progresīvās tehnoloģijas;

1.  piekļuvi apmācībai uz vietas darbā un jaukta tipa mācīšanās iespējām, stažējoties kompetences centros un uzņēmumos, kas plaši ievieš progresīvās tehnoloģijas;

Grozījums Nr.    185

Regulas priekšlikums

1. pielikums – 4. sadaļa – 4. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Visas intervences tiks izstrādātas un īstenotas galvenokārt izmantojot digitālās inovācijas centrus, kas definēti 15. pantā.

Visas intervences tiks izstrādātas un īstenotas galvenokārt izmantojot digitālās inovācijas centrus, kas definēti 16. pantā.

Grozījums Nr.    186

Regulas priekšlikums

1. pielikums – 5. sadaļa – I daļa – 1. punkts – 1.2. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.2.  atbalstīt saskanīgas pārrobežu digitālo pakalpojumu infrastruktūras ekosistēmas izstrādi, pilotēšanu, izvēršanu, uzturēšanu un veicināšanu un sekmēt gludus pilncikla, drošus, sadarbspējīgus un daudzvalodīgus pārrobežu vai starpnozaru risinājumus un kopīgus satvarus publiskajā pārvaldē. Te ietilpst arī ietekmes un ieguvumu novērtēšanas metodika;

1.2.  atbalstīt saskanīgas pārrobežu digitālo pakalpojumu infrastruktūras ekosistēmas izstrādi, pilotēšanu, izvēršanu, uzturēšanu, paplašināšanu un veicināšanu un sekmēt gludus pilncikla, drošus, sadarbspējīgus un daudzvalodīgus pārrobežu vai starpnozaru risinājumus un kopīgus satvarus publiskajā pārvaldē. Te ietilpst arī ietekmes un ieguvumu novērtēšanas metodika;

Grozījums Nr.    187

Regulas priekšlikums

1. pielikums – 5. sadaļa – I daļa – 2. punkts – 2.1. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.1.  nodrošināt, ka visi ES iedzīvotāji var kopīgot, izmantot un pārvaldīt savus personīgos medicīniskos datus un piekļūt tiem droši pāri robežām neatkarīgi no atrašanās vietas vai datu atrašanās vietas; pabeigt e-veselības digitālo pakalpojumu infrastruktūras izveidi un to papildināt ar jauniem digitālajiem pakalpojumiem, atbalstīt elektroniskiem medicīniskajiem datiem domāta Eiropas apmaiņas formāta izvēršanu;

2.1.  nodrošināt, ka visi ES iedzīvotāji var kopīgot, izmantot un pārvaldīt savus personīgos medicīniskos datus un piekļūt tiem droši un tādā veidā, kas nodrošina viņu privātumu, pāri robežām neatkarīgi no atrašanās vietas vai datu atrašanās vietas; pabeigt e-veselības digitālo pakalpojumu infrastruktūras izveidi un to papildināt ar jauniem digitālajiem pakalpojumiem, atbalstīt elektroniskiem medicīniskajiem datiem domāta Eiropas apmaiņas formāta izvēršanu;

Grozījums Nr.    188

Regulas priekšlikums

1. pielikums – 5. sadaļa – I daļa – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Tiesu sistēma: nodrošināt gludu un drošu pārrobežu elektronisko saziņu tiesu sistēmā un starp tiesu iestādēm un citām kompetentām struktūrām civiltiesiskajās un krimināltiesiskajās procedūrās; uzlabot iedzīvotāju, uzņēmumu, praktizējošo juristu un tiesu iestāžu darbinieku piekļuvi tiesai un juridiskai informācijai un procedūrām, izmantojot semantiski savietojamus starpsavienojumus ar valstu datubāzēm un reģistriem, kā arī sekmējot ārpustiesas strīdu izšķiršanu tiešsaistē; veicināt tādu inovatīvu, tiesām un praktizējošiem juristiem domātu mākslīgā intelekta risinājumos balstītu tehnoloģiju izstrādi un ieviešanu, kuras palīdzētu racionalizēt un paātrināt procedūras (piemēram, juridisko tehnoloģiju lietotnes).

3.  Tiesu sistēma: nodrošināt gludu un drošu pārrobežu elektronisko saziņu tiesu sistēmā un starp tiesu iestādēm un citām kompetentām struktūrām civiltiesiskajās un krimināltiesiskajās procedūrās; uzlabot iedzīvotāju, uzņēmumu, praktizējošo juristu un tiesu iestāžu darbinieku piekļuvi tiesai un juridiskai informācijai un procedūrām, izmantojot semantiski savietojamus starpsavienojumus ar datubāzēm un reģistriem, kā arī sekmējot ārpustiesas strīdu izšķiršanu tiešsaistē; veicināt tādu inovatīvu, tiesām un praktizējošiem juristiem domātu mākslīgā intelekta risinājumos balstītu tehnoloģiju izstrādi un ieviešanu, kuras palīdzētu racionalizēt un paātrināt procedūras (piemēram, juridisko tehnoloģiju lietotnes).

Grozījums Nr.    189

Regulas priekšlikums

1. pielikums – 5. sadaļa – I daļa – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Transports, enerģētika un vide: izvērst decentralizētus risinājumus un infrastruktūras, kas vajadzīgi plaša mēroga digitālajām lietotnēm (piemēram, viedās pilsētas vai viedie lauku apvidi), lai atbalstītu transporta, enerģētikas un vides rīcībpolitikas.

4.  Transports, enerģētika un vide: izvērst decentralizētus risinājumus un infrastruktūras, kas vajadzīgi plaša mēroga digitālajām lietotnēm (piemēram, viedās pilsētas, viedie lauku apvidi vai tālākie reģioni), lai atbalstītu transporta, enerģētikas un vides rīcībpolitikas.

Grozījums Nr.    190

Regulas priekšlikums

1. pielikums – 5. sadaļa – II daļa – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

II  Sākotnējās darbības, kas saistītas ar rūpniecības digitalizāciju

II  (Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)

Grozījums Nr.    191

Regulas priekšlikums

2. pielikums – 2. sadaļa – 2.2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.2.  To uzņēmumu un organizāciju skaits, kuri izmanto mākslīgo intelektu

2.2.  To uzņēmumu un organizāciju skaits, kuri testē un izmēģina mākslīgo intelektu sadarbībā ar digitālās inovācijas centriem

Grozījums Nr.    192

Regulas priekšlikums

2. pielikums – 2. sadaļa – 2.2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.2.a To konkrēto programmas atbalstīto mākslīgā intelekta lietojumprogrammu skaits, kas šobrīd ir pārdošanā.

Grozījums Nr.    193

Regulas priekšlikums

2. pielikums – 4. sadaļa – 4.1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.1.  Apmācīto un strādājošo IKT speciālistu skaits

4.1.  Ik gadu apmācīto un strādājošo IKT speciālistu skaits Savienībā

Grozījums Nr.    194

Regulas priekšlikums

2. pielikums – 4. sadaļa – 4.2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.2.  To uzņēmumu skaits, kuriem ir grūtības pieņemt darbā IKT speciālistus

4.2.  To uzņēmumu ikgadējais skaits, kuriem Savienībā ir grūtības pieņemt darbā IKT speciālistus

Grozījums Nr.    195

Regulas priekšlikums

2. pielikums – 4. sadaļa – 4.2.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.2.b To studentu, absolventu un bezdarbnieku, kas uzlabojuši zināšanas pēc programmas ietvaros nodrošinātās apmācības saņemšanas, skaits.

Grozījums Nr.    196

Regulas priekšlikums

2. pielikums – 5. sadaļa – 5.1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.1.  Digitālo sabiedrisko pakalpojumu ieviešana

5.1.  Digitālo sabiedrisko pakalpojumu ieviešanas biežums

Grozījums Nr.    197

Regulas priekšlikums

2. pielikums – 5. sadaļa – 5.2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.2.  Uzņēmumi ar augstu digitālās intensitātes rādītāju

5.2.  Uzņēmumu skaits ar augstu digitālās intensitātes rādītāju

Grozījums Nr.    198

Regulas priekšlikums

2. pielikums – 5. sadaļa – 5.3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.3.  Valstu sadarbspējas satvaru saskaņotība ar Eiropas sadarbspējas satvaru

5.3.  Valstu sadarbspējas satvaru saskaņotības līmenis ar Eiropas sadarbspējas satvaru

Grozījums Nr.    199

Regulas priekšlikums

3. pielikums – 1. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ba)  programma “Digitālā Eiropa” aktīvi veido sinerģiju ar pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, balstoties uz pētniecības projektos iegūto datu ilgtspēju;

Grozījums Nr.    200

Regulas priekšlikums

3. pielikums – 1. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  Digitālas Eiropas programma investēs i) digitālo spēju veidošanā augstas veiktspējas datošanas, mākslīgā intelekta, kiberdrošības un padziļinātu digitālo prasmju jomā; un ii) valsts un reģionālā līmenī ES satvarā — digitālo spēju izvēršanā, kā arī jaunāko digitālo tehnoloģiju izvēršanā sabiedrības interešu jomās (veselība, publiskā pārvalde, tiesu sistēma un izglītība) vai jomās, kurās nepietiek ar tirgus spēkiem (piem., uzņēmumu, jo īpaši MVU, digitalizācija);

(c)  Digitālas Eiropas programma investēs i) digitālo spēju veidošanā augstas veiktspējas datošanas, mākslīgā intelekta, kiberdrošības un padziļinātu digitālo prasmju jomā; un ii) valsts, reģionālā un vietējā līmenī ES satvarā — digitālo spēju izvēršanā, kā arī jaunāko digitālo tehnoloģiju izvēršanā sabiedrības interešu jomās (veselība, publiskā pārvalde, tiesu sistēma un izglītība) vai jomās, kurās nepietiek ar tirgus spēkiem (piem., uzņēmumu, jo īpaši MVU, digitalizācija);

Grozījums Nr.    201

Regulas priekšlikums

3. pielikums – 3. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  Digitālas Eiropas programma investēs i) digitālo spēju veidošanā augstas veiktspējas datošanas, mākslīgā intelekta, kiberdrošības un padziļinātu digitālo prasmju jomā; un ii) valsts un reģionālā līmenī ES satvarā — digitālo spēju izvēršanā, kā arī jaunāko digitālo tehnoloģiju izvēršanā sabiedrības interešu jomās (veselība, publiskā pārvalde, tiesu sistēma un izglītība) vai jomās, kurās nepietiek ar tirgus spēkiem (piem., uzņēmumu, jo īpaši MVU, digitalizācija);

(c)  Digitālas Eiropas programma investēs i) digitālo spēju veidošanā augstas veiktspējas datošanas, mākslīgā intelekta, sadalītās virsgrāmatas tehnoloģiju, kiberdrošības un padziļinātu digitālo prasmju jomā; un ii) valsts un reģionālā līmenī ES satvarā — digitālo spēju izvēršanā, kā arī jaunāko digitālo tehnoloģiju izvēršanā sabiedrības interešu jomās (veselība, publiskā pārvalde, tiesu sistēma un izglītība) vai jomās, kurās nepietiek ar tirgus spēkiem (piem., uzņēmumu, jo īpaši MVU, digitalizācija);


PASKAIDROJUMS

Digitālās Eiropas programmā 2021.–2027. gadam, ko Komisija ierosināja 2018. gada 6. jūnijā, ir izklāstīti programmas mērķi, 2021.–2027. gadam paredzētais budžets, Eiropas Savienības finansējuma veidi un šāda finansējuma piešķiršanas noteikumi.

Referente atbalsta ierosinātās programmas vispārējo mērķi — atbalstīt Eiropas ekonomikas, rūpniecības un sabiedrības digitālo pārveidi. Programmai būtu jārada priekšrocības Eiropas uzņēmumiem un iedzīvotājiem. Programma stiprinās Eiropas spējas svarīgās digitālo tehnoloģiju jomās, izvēršot tās plašā mērogā, un paplašinās to izplatīšanu un apguvi sabiedrības interešu jomās un privātajā sektorā. Tomēr, ņemot vērā konkrēto mērķu specifiku, referente uzskata, ka līdztekus digitālajai pārveidei programmas vispārējais mērķis ir stiprināt ES stratēģisko autonomiju.

ES ekonomikas, rūpniecības un sabiedrības pašreizējais digitalizācijas līmenis nav pietiekams, lai atbilstu digitālā vienotā tirgus politiskajam vērienam. Sasniegt kopējo mērķi un pilnībā izmantot ES pievienoto vērtību joprojām kavē būtiska plaisa, kuras pārvarēšanai vajadzīgas ievērojamas mērķtiecīgas investīcijas Eiropas līmenī. Referente vēlas uzsvērt, ka šis priekšlikums ir pirmā Eiropas digitālā programma; tas būtu jāuzskata par ievērojamu panākumu, kas stiprinās un uzlabos Eiropas vadošo lomu.

Programmai ir pieci konkrēti mērķi, un to atšķirības ir atspoguļotas katram konkrētajam mērķim paredzētajā finansējumā. Tā kā, izmantojot šo programmu, būtu iespējams finansēt plašu darbību klāstu, tās īstenošanā varētu novirzīties no programmas galvenā mērķa, proti, ES spēju veidošanas. Referente vēlas saglabāt modrību un tādēļ ierosina darba programmas izstrādāt, Eiropas Parlamentam tās rūpīgi pārbaudot.

Šai programmai vajadzētu kļūt par īstu rīku, kas stiprinās ES neatkarību, jo īpaši konkrēto mērķu Nr. 1, 2 un 3 aptvertajās jomās (Augstas veiktspējas datošana, Mākslīgais intelekts, Kiberdrošība un uzticēšanās). ES stratēģiskā autonomija ir būtiski svarīga, lai nodrošinātu konkrētu rīcības brīvību globālā līmenī; to var sasniegt, tikai uzlabojot sadarbību starp dalībvalstīm un uzņēmumiem, kuriem jābūt reģistrētiem dalībvalstīs.

Konkrētais mērķis Nr. 4 (Padziļinātas digitālās prasmes) ir būtiski svarīgs, lai sekmētu pirmo trīs mērķu sasniegšanu, nodrošinot, ka tagadnes un nākotnes darba ņēmēji viegli apgūs padziļinātas digitālās prasmes, un piedāvājot skolēniem, absolventiem un darba ņēmējiem līdzekļus šo prasmju apguvei un pilnveidei neatkarīgi no tā, kurā ES dalībvalstī viņi dzīvo.

Konkrētais mērķis Nr. 5 (Izvēršana, digitālo spēju optimāla izmantošana un sadarbspēja) ir izšķirošs, lai plašā mērogā optimāli izmantotu digitālās spējas (proti, augstas veiktspējas datošanu, mākslīgo intelektu, kiberdrošību un uzticēšanos) ekonomikā, arī izvēršot sadarbspējīgus risinājumus sabiedrības interešu jomā un atvieglojot piekļuvi tehnoloģijai un zinātībai visiem uzņēmumiem, tostarp MVU un jaunuzņēmumiem, kā arī iedzīvotājiem.

Tādēļ referente vēlas precizēt, ka programmā drīkst piedalīties tiesību subjekti, kuri uzņēmējdarbību veic ES. Sadarbība ar trešām valstīm šīs programmas kontekstā šķiet nepiemērota.

Referente arī uzskata, ka, tā kā konkrētā mērķa Nr. 2 (Mākslīgais intelekts) temats ir ļoti jutīgs un vēl notiek tā apspriešana, atlasītajos projektos būtu jāievēro ētikas prasības, kā tas notiek citos DFS jautājumos, piemēram, programmā "Apvārsnis Eiropa" un Eiropas Aizsardzības programmā.

Paredzēts, ka Eiropas digitālās inovācijas centri īstenos mērķtiecīgas programmas, lai palīdzētu Eiropas rūpniecības, tostarp MVU un jaunuzņēmumu, kā arī valsts pārvaldes iestāžu darbiniekiem apgūt padziļinātas prasmes, lai tie spētu izmantot jaunās iespējas, ko piedāvā superdatošana, mākslīgais intelekts un kiberdošība. MVU, jaunuzņēmumiem un valsts pārvaldes iestādēm būs arī iespēja ne vien izmantot speciālās tehnoloģiskās zināšanas un eksperimentālās iekārtas, bet arī saņemt konsultācijas, lai labāk novērtētu savu uzņēmumu stāvokli digitālās pārveides projektos. Mūsdienās tie ir Eiropas rūpniecības digitalizācijas stratēģijas galvenie elementi. Referente uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi atbalstīt Eiropas digitālās inovācijas centru tīkla izveidi. Šim tīklam būtu jāaptver maksimāli plaša ģeogrāfiskā teritorija ne vien visā Eiropā, bet arī pašās dalībvalstīs, lai apmierinātu konkrētas vajadzības. Prioritāte būs vismaz viena Eiropas digitālās inovācijas centra izveide katrā reģionā.

Programmas kopējais budžets 9 1940 0000 EUR apmērā būtu jāuzskata par minimālo summu, kas vajadzīga, lai Digitālās Eiropas programma varētu gūt panākumus. Referente uzskata, ka Komisijas ierosinātā summa jau tagad šķiet nepietiekama, ņemot vērā vispārējo vērienīgumu un problēmas, ko patlaban nav iespējams paredzēt, jo šī ir jauna programma un ex ante nav iespējams precīzi novērtēt katra konkrētā mērķa vajadzības.

Visbeidzot, referente ļoti labi apzinās Savienības un dalībvalstu budžeta ierobežojumus un vajadzīgo investīciju apmēru, tādēļ šīs programmas īstenošanā nevar neņemt vērā apņemšanos nodrošināt finanšu līdzekļu visefektīvāko pārvaldību. Tāpēc nākamajā DFS galvenais elements būs nodrošināt sinerģijas starp programmu un pārējo ES finansējumu.

Referente uzskata, ka finanšu līdzekļu nepiesaistīšana konkrētiem nodalījumiem palielinās investīciju efektivitāti un uzlabos vērtību, proti, pastiprinot ES līmeņa digitālos ieguldījumus uz vietas, vienlaikus valsts un reģionālie digitālie ieguldījumi varēs labāk papildināt ES programmas.


PIELIKUMS: TO STRUKTŪRU VAI PERSONU SARAKSTS, NO KURĀM REFERENTE IR SAŅĒMUSI INFORMĀCIJU

Šis saraksts ir sagatavots pilnīgi brīvprātīgi, un par to ir atbildīgs tikai referents. Strādājot pie ziņojuma projekta, referents saņēma informāciju no šādām struktūrām un personām:

Struktūra un/vai persona

 

Portugāles Zinātnes, tehnoloģijas un augstākās izglītības ministrija

Austrijas Ekonomikas un digitālo lietu federālā ministrija (ES prezidentūra)

Norvēģijas misija ES

EARTO

IAPP

Ālto Universitāte

Reģionu komiteja

Wirtschaftskammer Österreich

Bitkom

Amazon

DIGITALEUROPE

European Digital Rights (EDRi)

Eiropas Kiberdrošības organizācija (ECSO)

TNO

UEAPME — Eiropas amatniecības un MVU darba devēju organizācija

Eiropas digitālā MVU alianse

European Digital Rights (EDRi)


Kultūras un izglītības komitejas atzinums (12.10.2018)

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam izveido Digitālās Eiropas programmu

(COM(2018)0434 – C8-0256/2018 – 2018/0227(COD))

Atzinuma sagatavotājs (*): Bogdan Brunon Wenta

(*)  Iesaistītā komiteja — Reglamenta 54. pants

PAMATOJUMS

Atzinuma sagatavotājs atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu izveidot Digitālās Eiropas programmu. Nākamā ilgtermiņa ES budžeta (2021.–2027. gada DFS) ietvaros un ar budžetu 9,2 miljardu EUR apmērā programmas mērķis ir noteikt Eiropas digitālās pārveides struktūru, sniedzot ieguvumus iedzīvotājiem un uzņēmumiem.

Programma ir vērsta uz pieciem konkrētiem mērķiem: 1) augstas veiktspējas datošana, 2) mākslīgais intelekts, 3) kiberdrošība, 4) augsta līmeņa digitālās prasmes un 5) izvēršana, digitālo spēju optimāla izmantošana un sadarbspēja.

Turpmāk izklāstīti svarīgākie atzinuma projektā iekļautie jautājumi.

i)  Budžets (9. pants)

Lai gan atzinuma sagatavotājs uzskata, ka ir būtiski nodrošināt Digitālās Eiropas programmas un visu pārējo DFS programmu sinerģiju, viņš tomēr vēlas uzsvērt nepieciešamību nodrošināt Digitālās Eiropas programmai piešķirto budžetu, ņemot vērā šīs programmas vērienīgos mērķus. Tādēļ atzinuma sagatavotājs šajā saistībā ierosina budžetā ieviest dažus konkrētus grozījumus.

Proti, atzinuma sagatavotājs ierosina nedaudz palielināt 4. konkrētajam mērķim "Augsta līmeņa digitālās prasmes" piešķirto budžetu, ierosinot finansējumu aptuveni 830 miljonu EUR apmērā (9 % no kopējā budžeta), nevis 700 miljoni EUR (7,6 %), ko sākotnēji paredzējusi Komisija.

ii)  Augsta līmeņa digitālās prasmes (7. pants un pielikumi)

Ņemot vērā, cik nozīmīgi ir nodrošināt, ka gan pašreizējam, gan turpmākajam darbaspēkam ir iespēja apgūt augsta līmeņa digitālās prasmes ilgtermiņa un īstermiņa apmācības kursos, kā arī stažējoties darbvietā, atzinuma sagatavotājs ierosina vairākus grozījumus, lai stiprinātu šo konkrēto mērķi un papildus precizētu ierosinātos noteikumus.

iii)  Izvēršana, digitālo spēju optimāla izmantošana un sadarbspēja (8. pants un pielikumi)

Šis mērķis ir īpaši būtisks kultūras un radošajās nozarēs. Atzinuma sagatavotājs ierosina vairākus grozījumus, lai stiprinātu atbalstu kultūras un radošajās nozarēs, proti, audiovizuālajā nozarē, notiekošajai digitālajai pārveidei, un uzsver, ka ir jānodrošina šo nozaru piekļuve progresīvākajām un augstākās veiktspējas digitālajām tehnoloģijām no mākslīgā intelekta līdz augstas veiktspējas datošanai.

Šis mērķis ir būtisks arī kultūras mantojumam. Atzinuma sagatavotājs vēlas uzsvērt Digitālās Eiropas programmas svarīgo nozīmi, sniedzot atbalstu Eiropas digitālajai bibliotēkai.

iv)  Novērtēšana (25. pants)

Atzinuma sagatavotājs ierosina vairākas būtiskas izmaiņas attiecībā uz programmas novērtēšanu, jo uzskata, ka Komisijas priekšlikums šajā ziņā nav pietiekami skaidrs.

v)  Darba programma (23. pants)

Atzinuma sagatavotājs ierosina Komisijai darba programmas pieņemt, izmantojot deleģētos aktus, nevis izmantojot īstenošanas aktus, kā Komisija ierosinājusi savā priekšlikumā.

Kopumā atzinuma sagatavotājs atzinīgi vērtē Komisijas centienus, izstrādājot šo priekšlikumu. Tomēr atzinuma sagatavotājs uzskata, ka tas ir pārāk vispārīgs un nenoteikts un ka tajā trūkst izšķiroši nozīmīgas informācijas un juridiskās skaidrības. Šajā saistībā ņemot vērā neskaidrības attiecībā uz to, kā tieši darbosies programma un kā tiks īstenota programmu sinerģija, atzinuma sagatavotājs ierosina vairākus grozījumus, kas tieši vērsti uz lielākas juridiskās skaidrības un noteiktības panākšanu programmā.

GROZĪJUMI

Kultūras un izglītības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

Grozījums Nr.    1

Regulas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5)  Saskaņā ar 22. un 23. punktu 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu54 šo programmu ir nepieciešams izvērtēt, pamatojoties uz informāciju, kas savākta atbilstīgi īpašām uzraudzības prasībām, taču vienlaikus jāizvairās no pārmērīga regulējuma un administratīvā sloga, jo īpaši dalībvalstīm. Šajās prasības vajadzības gadījumā var iekļaut izmērāmus rādītājus, ko izmantot, izvērtējot programmas ietekmi uz vietas.

(5)  Saskaņā ar 22. un 23. punktu 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu54 šo programmu ir nepieciešams izvērtēt, pamatojoties uz informāciju, kas savākta atbilstīgi īpašām uzraudzības prasībām, taču vienlaikus jāizvairās no pārmērīga regulējuma un administratīvā sloga, jo īpaši dalībvalstīm. Šajās prasības vajadzības gadījumā var iekļaut izmērāmus kvantitatīvus un kvalitatīvus rādītājus, ko izmantot, izvērtējot programmas ietekmi uz vietas.

_________________

_________________

54 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgums starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par labāku likumdošanas procesu; OV L 123, 12.5.2016., 1.–14. lpp.

54 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgums starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par labāku likumdošanas procesu; OV L 123, 12.5.2016., 1.–14. lpp.

Grozījums Nr.    2

Regulas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6)  Tallinas digitālajā samitā55, kas norisinājās 2017. gada septembrī, un Eiropadomes 2017. gada 19. oktobra secinājumos56 tika norādīts, ka Eiropai ir jāinvestē savu tautsaimniecību digitalizācijā un prasmju deficīta novēršanā, lai uzturētu un uzlabotu Eiropas konkurētspēju, mūsu dzīves kvalitāti un sociālo struktūru. Eiropadome secināja, ka digitālā pārveide paver lielas inovācijas, izaugsmes un nodarbinātības iespējas, un tā sekmēs mūsu globālo konkurētspēju un uzlabos radošo un kultūras daudzveidību. Lai šīs iespējas varētu izmantot, ir kopīgi jārisina daži digitālās pārveides radīti problēmjautājumi un jāpārskata digitālās pārveides skartās rīcībpolitikas.

(6)  Tallinas digitālajā samitā55, kas norisinājās 2017. gada septembrī, un Eiropadomes 2017. gada 19. oktobra secinājumos56 tika norādīts, ka Eiropai ir jāinvestē savu tautsaimniecību digitalizācijā un prasmju deficīta novēršanā, lai uzturētu un uzlabotu Eiropas konkurētspēju, mūsu dzīves kvalitāti un sociālo struktūru. Eiropadome secināja, ka digitālā pārveide paver lielas inovācijas, izaugsmes un nodarbinātības iespējas, un tā sekmēs mūsu globālo konkurētspēju, plašsaziņas līdzekļu brīvību un demokrātisku dialogu vienlaikus uzlabojot ne tikai kultūras un radošās nozares, bet arī kultūras un valodu daudzveidību. Lai šīs iespējas varētu izmantot, ir kopīgi jārisina daži digitālās pārveides un digitālo monopolu radīti problēmjautājumi un jāpārskata digitālās pārveides skartās rīcībpolitikas, vienlaikus pievēršoties ieguldījumiem cilvēkkapitāla un iedzīvotāju vajadzībās saistībā ar kvalifikācijas celšanu un pārkvalificēšanos, lai viņi spētu pilnībā gūt labumu no digitālā vienotā tirgus.

__________________

__________________

55 https://www.eu2017.ee/news/insights/conclusions-after-tallinn-digital-summit

55 https://www.eu2017.ee/news/insights/conclusions-after-tallinn-digital-summit

56 https://www.consilium.europa.eu/media/21620/19-euco-final-conclusions-en.pdf

56 https://www.consilium.europa.eu/media/21620/19-euco-final-conclusions-en.pdf

Grozījums Nr.    3

Regulas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7)  Eiropadome secināja, ka Savienībai būtu steidzami jāpievēršas jaunajām tendencēm: tas ietver tādus jautājumus kā mākslīgais intelekts un sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijas (piem., blokķēdes), taču vienlaikus ir jānodrošina augsta līmeņa datu aizsardzība, digitālās tiesības un ētikas standarti. Eiropadome aicināja Komisiju līdz 2018. gada sākumam izstrādāt Eiropas pieeju mākslīgajam intelektam un nākt klajā ar pamatnosacījumu nostiprināšanas iniciatīvām, lai ES varētu apgūt jaunus tirgus ar radikālām, riskos balstītām inovācijām un no jauna apliecināt, ka tās rūpniecība ir līderpozīcijās.

(7)  Eiropadome secināja, ka Savienībai būtu steidzami jāpievēršas jaunajām tendencēm: tas ietver tādus jautājumus kā digitālā plaisa, mākslīgais intelekts un sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijas (piem., blokķēdes), taču vienlaikus ir jānodrošina augsta līmeņa datu aizsardzība, digitālās tiesības un ētikas standarti. Eiropadome aicināja Komisiju līdz 2018. gada sākumam izstrādāt Eiropas pieeju mākslīgajam intelektam un nākt klajā ar pamatnosacījumu nostiprināšanas iniciatīvām, lai ES varētu apgūt jaunus tirgus ar radikālām, riskos balstītām inovācijām un no jauna apliecināt, ka tās rūpniecība ir līderpozīcijās.

Grozījums Nr.    4

Regulas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8)  Komisijas paziņojumā “Jauna un moderna Eiropas Savienības daudzgadu finanšu shēma, kura efektīvi īsteno tās prioritātes pēc 2020. gada”57 kā viens no nākamās finanšu shēmas iespējamiem elementiem ir minēta Eiropas digitālās pārveides programma, ar ko tiktu panākts “ievērojams progress virzībā uz gudru izaugsmi tādās jomās kā augstas kvalitātes datu infrastruktūra, savienojamība un kiberdrošība”. Tas palīdzētu nodrošināt Eiropas vadošo lomu attiecībā uz superdatošanu, nākamās paaudzes internetu, mākslīgo intelektu, robotiku un lielajiem datiem. Tas nostiprinātu Eiropas rūpniecības un uzņēmumu konkurētspēju digitālajā ekonomikā, un tam būtu ievērojama ietekme uz prasmju deficīta novēršanu Savienībā.

(8)  Komisijas paziņojumā “Jauna un moderna Eiropas Savienības daudzgadu finanšu shēma, kura efektīvi īsteno tās prioritātes pēc 2020. gada”57 kā viens no nākamās finanšu shēmas iespējamiem elementiem ir minēta Eiropas digitālās pārveides programma, ar ko tiktu panākts “ievērojams progress virzībā uz gudru izaugsmi tādās jomās kā augstas kvalitātes datu infrastruktūra, savienojamība un kiberdrošība”. Tas palīdzētu nodrošināt Eiropas vadošo lomu attiecībā uz superdatošanu, nākamās paaudzes internetu, mākslīgo intelektu, robotiku un lielajiem datiem. Tam būtu jānostiprina Eiropas rūpniecības un uzņēmumu konkurētspēja digitālajā ekonomikā, un jānodrošina, ka Eiropas iedzīvotājiem ir prasmes, kompetence un zināšanas, kas nepieciešamas saistībā ar mūsu sabiedrību un tautsaimniecību digitālo pārveidi.

_________________

_________________

57 COM(2018) 98 final

57 COM(2018) 98 final

Grozījums Nr.    5

Regulas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10)  Programmas vispārīgais mērķis būtu atbalstīt rūpniecības digitālo pārveidi un veicināt inovācijas, pētniecības un tehnoloģiskās attīstības rīcībpolitiku rūpnieciskā potenciāla labāku izmantošanu, lai ieguvēji būtu uzņēmumi un iedzīvotāji visā Savienībā. Programma būtu jāstrukturē, par pamatu izmantojot piecus konkrētus mērķus, kas atspoguļo galvenās rīcībpolitikas jomas, proti: augstas veiktspējas datošana, kiberdrošība, mākslīgais intelekts, padziļinātas digitālās prasmes un izvēršana, digitālo spēju optimāla izmantošana un sadarbspēja. Tāpat visās šajās jomās ar programmu būtu jācenšas labāk saskaņot Savienības, dalībvalstu un reģionālās rīcībpolitikas un sakopot privātos un rūpniecības nozares resursus, lai vairotu investīcijas un radītu spēcīgākas sinerģijas.

(10)  Programmas vispārīgajam mērķim vajadzētu būt atbalstīt rūpniecības un sabiedrības digitālo pārveidi un veicināt inovācijas un pētniecības rīcībpolitiku potenciāla labāku izmantošanu, kā arī pētniecības un izstrādes rezultātu un tehnoloģiskās attīstības un Eiropas un starptautisko standartu pilnīgu izmantošanu rūpniecībā, kultūras, izglītības, akadēmiskās/zinātniskās, audiovizuālās un plašsaziņas līdzekļu jomas iestādēs un valsts pārvaldē, lai dotu labumu iedzīvotājiem un uzņēmumiem visā Savienībā. Programma būtu jāstrukturē, par pamatu izmantojot piecus konkrētus mērķus, kas atspoguļo galvenās rīcībpolitikas jomas, proti: augstas veiktspējas datošana, kiberdrošība, mākslīgais intelekts, padziļinātas digitālās prasmes un izvēršana, digitālo spēju optimāla izmantošana un sadarbspēja. Tāpat visās šajās jomās ar programmu būtu jācenšas labāk saskaņot Savienības, dalībvalstu un reģionālās rīcībpolitikas un sakopot privātos un rūpniecības nozares resursus, lai vairotu investīcijas un radītu spēcīgākas sinerģijas.

Grozījums Nr.    6

Regulas priekšlikums

10.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(10a)  Saskaņā ar Eiropas Kultūras mantojuma gada mērķiem un rīcības plānu (kurā uzsvērts kultūras, mākslas, radošās un audiovizuālās nozares potenciāls veicināt Eiropas zinātnisko un sociālo inovāciju), programmai būtu jāveicina pētniecības institūtu un universitāšu partnerības ar kultūras, mākslas, radošās un audiovizuālās jomas struktūrām (jo īpaši muzejiem, akadēmijām, konservatorijām, teātriem un kinoteātriem) un to kopīgi pētniecības projekti. Tai būtu arī jāveicina tādu digitālu tehnoloģiju izstrāde, kas sekmē un paplašina iespējas saglabāt kultūras, mākslas, radošās nozares un audiovizuālos materiālus un pakalpojumus un piekļūt tiem (piem., paplašinātā realitāte un virtuālā realitāte un cilvēka un mašīnas saskarnes), veidojot sinerģiju ar programmām “Radošā Eiropa” un “Apvārsnis Eiropa”.

Grozījums Nr.    7

Regulas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11)  Programmas īstenošanā centrāla loma būs digitālās inovācijas centriem, kuriem būtu jāsekmē progresīvu digitālo tehnoloģiju plaša ieviešana rūpniecībā, publiskā sektora organizācijās un akadēmiskajās iestādēs. Digitālās inovācijas centru tīklam būtu jānodrošina pēc iespējas plašāks Eiropas ģeogrāfiskais aptvērums59 . Pirmie digitālās inovācijas centri tiks atlasīti, pamatojoties uz dalībvalstu priekšlikumiem, un pēc tam tīklu paplašinās, izmantojot atklātu konkursa procedūru. Digitālās inovācijas centri būs piekļuves punkti jaunākajām digitālajām spējām, tai skaitā augstas veiktspējas datošanai, mākslīgajam intelektam, kiberdrošībai, kā arī citām esošām inovatīvām tehnoloģijām, piemēram, svarīgām pamattehnoloģijām, kas pieejamas arī ražojošās laboratorijās (fablabs) vai pilsētlaboratorijās (citylabs). Tie darbosies kā vienas pieturas aģentūra, kurā varēs piekļūt pārbaudītām un validētām tehnoloģijām, un tie sekmēs atvērtu inovāciju. Tie arī atbalstīs padziļinātas digitālās prasmes. Digitālās inovācijas centru tīklam būtu arī jāveicina tālāko reģionu dalība digitālajā vienotajā tirgū.

(11)  Programmas īstenošanā centrāla loma būs digitālās inovācijas centriem, kuriem būtu jāsekmē progresīvu digitālo tehnoloģiju plaša ieviešana rūpniecībā, MVU, vietējos jaunuzņēmumos, publiskā sektora organizācijās un akadēmiskajās iestādēs, ņemot vērā konkrētās nozaru vajadzības reģionos. Digitālās inovācijas centru tīklam būtu jānodrošina pēc iespējas plašāks Eiropas ģeogrāfiskais aptvērums59, vienlaikus ņemot vērā attālos apvidus un mazāk attīstītos reģionus. Pirmie digitālās inovācijas centri tiks atlasīti, pamatojoties uz dalībvalstu priekšlikumiem, ņemot vērā tādus kritērijus kā ģeogrāfiskais stāvoklis, demogrāfiskās tendences, reģionu prasmju prognozēs apzinātās vajadzības, un pēc tam tīklu paplašinās, izmantojot atklātu un pārredzamu konkursa procedūru. Digitālās inovācijas centri būs piekļuves punkti jaunākajām digitālajām spējām, tai skaitā augstas veiktspējas datošanai, mākslīgajam intelektam, kiberdrošībai, kā arī citām esošām inovatīvām tehnoloģijām, piemēram, svarīgām pamattehnoloģijām, kas pieejamas arī ražojošās laboratorijās (fablabs) vai pilsētlaboratorijās (citylabs). Tie darbosies kā vienas pieturas aģentūra, kurā varēs piekļūt pārbaudītām un validētām tehnoloģijām, un tie sekmēs atvērtu inovāciju. Tie arī atbalstīs padziļinātas digitālās prasmes. Digitālās inovācijas centru tīklam būtu arī jāveicina tālāko reģionu dalība digitālajā vienotajā tirgū.

__________________

__________________

59 Kā norādīts paziņojumā par Eiropas rūpniecības digitalizāciju (COM(2016) 180 final).

59 Kā norādīts paziņojumā par Eiropas rūpniecības digitalizāciju (COM(2016) 180 final).

Grozījums Nr.    8

Regulas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14)  Programmas darbības būtu jāizmanto, lai samērīgā veidā novērstu tirgus nepilnības vai nepietiekamu investīciju problēmu, nedublējot vai neizstumjot privāto finansējumu, un tām ir jābūt skaidrai Eiropas pievienotajai vērtībai.

(14)  Programmas darbības būtu jāizmanto, lai samērīgā veidā novērstu tirgus nepilnības vai nepietiekamu investīciju problēmu, nedublējot vai neizstumjot privāto finansējumu, un tām ir jābūt skaidrai Eiropas pievienotajai vērtībai. Tai būtu arī jāgarantē satura nodrošinātāju, patērētāju un digitālo tehnoloģiju lietotāju tiesību beznosacījumu ievērošana, nodrošinot, ka digitālas Eiropas veidošanā tiek pilnībā ievērotas Eiropas vērtības.

Grozījums Nr.    9

Regulas priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16)  Augstas veiktspējas datošanai un saistītajām datu apstrādes jaudām Savienībā būtu jānodrošina plašāks augstas veiktspējas datošanas izmantojums rūpniecībā un vispārīgi sabiedrības interešu jomās, lai izmantotu unikālās iespējas, ko superdatošana paver sabiedrībai veselības, vides un drošības jomā, kā arī attiecībā uz rūpniecības, jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu, konkurētspēju.

(16)  Augstas veiktspējas datošanai un saistītajām datu apstrādes jaudām Savienībā būtu jānodrošina plašāks augstas veiktspējas datošanas izmantojums rūpniecībā un vispārīgi sabiedrības interešu jomās, lai izmantotu unikālās iespējas, ko superdatošana paver sabiedrībai veselības, vides, valodniecības un drošības jomā, kā arī attiecībā uz rūpniecības, jo īpaši jaunuzņēmumu, mikrouzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu, konkurētspēju.

Grozījums Nr.    10

Regulas priekšlikums

16.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(16a)  visām attiecīgajām publiskajām un privātajām struktūrām, kurām tas nepieciešams, vajadzētu būt pieejamām digitālajām tehnoloģijām, ņemot vērā ģeogrāfisko līdzsvaru; tāpēc dotāciju piešķiršanas kritērijos vajadzētu pievērst īpašu uzmanību vispārējai ietekmei, tehnoloģiju un informācijas tehnoloģiju pieejamībai un ģeogrāfiskajam līdzsvaram.

Grozījums Nr.    11

Regulas priekšlikums

20. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(20)  Mākslīgā intelekta attīstīšanai ir ļoti svarīgi, lai būtu pieejamas liela mēroga datu kopas un testēšanas un eksperimentālās iekārtas.

(20)  Mākslīgā intelekta attīstīšanai ir ļoti svarīgi, lai būtu pieejamas liela mēroga datu kopas, kā arī datorlingvistika un testēšanas un eksperimentālās iekārtas.

Grozījums Nr.    12

Regulas priekšlikums

22. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(22)  Kiberdrošība ir problēma, kas jārisina visai Savienībai, un to nevar turpināt risināt ar sadrumstalotām valstu iniciatīvām. Būtu jānostiprina Eiropas kiberdrošības spēja, lai Eiropa iegūtu vajadzīgo spēju aizsargāt savus iedzīvotājus un uzņēmumus pret kiberdraudiem. Turklāt ir jāaizsargā patērētāji, kuri izmanto tīklā savienotus produktus, jo tos var uzlauzt un tas var apdraudēt viņu drošību. Tas būtu jāpanāk kopā ar dalībvalstīm un privāto sektoru, izstrādājot un koordinējot projektus, kas stiprina Eiropas kiberdrošības spējas un kas nodrošina jaunāko kiberdrošības risinājumu plašu izvēršanu visā ekonomikā, kā arī apkopojot kompetences šajā jomā, lai panāktu kritisko masu un izcilību.

(22)  Kiberdrošība ir problēma, kas jārisina visai Savienībai, un to nevar turpināt risināt ar sadrumstalotām valstu iniciatīvām. Būtu jānostiprina Eiropas kiberdrošības spēja, lai Eiropa varētu aizsargāt savus iedzīvotājus, uzņēmumus un valsts pārvaldes iestādes pret kiberdraudiem. Turklāt ir jāaizsargā patērētāji, kuri izmanto tīklā savienotus produktus, jo tos var uzlauzt un tas var apdraudēt viņu drošību. Tas būtu jāpanāk kopā ar dalībvalstīm un privāto sektoru, izstrādājot un koordinējot projektus, kas stiprina Eiropas kiberdrošības spējas un kas nodrošina jaunāko kiberdrošības risinājumu plašu izvēršanu visā ekonomikā, kā arī apkopojot kompetences šajā jomā, lai panāktu kritisko masu un izcilību.

Grozījums Nr.    13

Regulas priekšlikums

25.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(25a)  Eiropas Parlaments savā 2017. gada 14. septembra rezolūcijā par jauno Prasmju programma Eiropai65a atgādināja, ka mūsdienu sabiedrībā digitālo pamatprasmju apgūšana ir izšķirošs priekšnoteikums personiskajai un profesionālajai izaugsmei. Tajā uzsvēra arī vajadzību cilvēkiem apgūt vairāk specifisku un padziļinātu digitālo prasmju, lai spētu inovatīvi un radoši izmantot digitālās tehnoloģijas.

 

_________________

 

65a Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0360.

Grozījums Nr.    14

Regulas priekšlikums

27. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(27)  Savā 2017. gada 1. jūnija rezolūcijā par Eiropas rūpniecības digitalizāciju67 Eiropas Parlaments norādīja, ka digitālajā sabiedrībā izglītība, apmācība un mūžizglītība ir sociālās kohēzijas pamats.

(27)  Savā 2017. gada 1. jūnija rezolūcijā par Eiropas rūpniecības digitalizāciju67 Eiropas Parlaments norādīja, ka digitālajā sabiedrībā izglītība, apmācība un mūžizglītība ir sociālās kohēzijas pamats. tas arī uzsvēra, cik nozīmīgas ir digitālās pamatprasmes, kam būtu jāietver zināšanas par digitālo prasmju sniegtajām iespējām, spējas augstākā līmenī izmantot digitālos pamatrīkus, drošu rīcību internetā un meklēšanas metodes, kas palīdz identificēt ticamus avotus, un jāuzlabo informētība par tiesībām tiešsaistē. Tas arī ļautu iedzīvotājiem izkopt kritisku izpratni par dažādiem digitālo mediju veidiem, tādējādi paplašinot un uzlabojot digitālās pratības piedāvātos resursus un iespējas;

_________________

_________________

67Dokuments ar atsauces Nr. A8-0183/2017, pieejams: http://www.europarl.europa.eu/sides/getDoc.do?type=TA&language=LV&reference=P8-TA-2017-0240.

67Dokuments ar atsauces Nr. A8-0183/2017, pieejams: http://www.europarl.europa.eu/sides/getDoc.do?type=TA&language=LV&reference=P8-TA-2017-0240.

Grozījums Nr.    15

Regulas priekšlikums

28. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(28)  Šajā programmā atbalstītās progresīvās digitālās tehnoloģijas, piemēram, augstas veiktspējas datošana, kiberdrošība un mākslīgais intelekts, ir sasniegušas pietiekamu brieduma pakāpi, lai no pētniecības varētu pāriet uz izvēršanu, īstenošanu un mēroga paplašināšanu Savienības līmenī. Savienības līmeņa rīcība vajadzīga ne tikai minēto tehnoloģiju izvēršanai, bet arī prasmju jomā. Ir jāpaplašina, jāvairo un visā ES jādara pieejamas padziļinātu digitālo prasmju apguves iespējas. Ja tas netiks izdarīts, varētu aizkavēties progresīvu digitālo tehnoloģiju sekmīga izvēršana un tādējādi mazināsies Savienības ekonomikas vispārējā konkurētspēja. Šajā programmā atbalstītās darbības papildina ESF, ERAF un Apvārsnis Eiropa programmas.

(28)  Šajā programmā atbalstītās progresīvās digitālās tehnoloģijas, piemēram, augstas veiktspējas datošana, kiberdrošība un mākslīgais intelekts, ir sasniegušas pietiekamu brieduma pakāpi, lai no pētniecības varētu pāriet uz izvēršanu, īstenošanu un mēroga paplašināšanu Savienības līmenī. Savienības līmeņa rīcība vajadzīga ne tikai minēto tehnoloģiju izvēršanai, bet arī prasmju jomā. Ir jāpaplašina, jāvairo un visā Savienībā jādara pieejamas padziļinātu digitālo prasmju mācīšanās un apguves iespējas, tostarp apmācības darbavietā, jaukta tipa mācīšanās un tālmācības iespējas. Īpaša uzmanība jāpievērš, lai darba ņēmējiem, jo īpaši darbaspēka novecošanas kontekstā, nodrošinātu līdzekļus un instrumentus, kas viņiem ļaus gūt labumu no jaunās digitālās infrastruktūras sniegtajām iespējām. Ja tas netiks izdarīts, varētu aizkavēties progresīvu digitālo tehnoloģiju sekmīga izvēršana un mazināties iedzīvotāju dalība sabiedriskajā dzīvē un darba tirgū, kā arī Savienības ekonomikas vispārējā konkurētspēja. Šajā programmā atbalstītās darbības papildina ESF, ERAF, “Apvārsnis Eiropa” un “Erasmus” programmas.

Grozījums Nr.    16

Regulas priekšlikums

30. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(30)  Lai varētu īstenot digitālo pārveidi tādās sabiedrības interešu jomās kā veselības aprūpe68, mobilitāte, tiesiskums, zemes novērošana, vides monitorings, kultūra un izglītība, ir jāturpina izstrādāt un jāpaplašina digitālo pakalpojumu infrastruktūras, kas ļauj pāri robežām droši apmainīties ar datiem un sekmē valstu attīstību. Šādu infrastruktūru koordinācija ar šīs regulas palīdzību sniedz vislabākās iespējas izmantot sinerģiju potenciālu.

(30)  Lai varētu īstenot digitālo pārveidi tādās sabiedrības interešu jomās kā veselības aprūpe68, mobilitāte, tiesiskums, zemes novērošana, vides monitorings, izglītība, apmācība un kultūra, ir jāturpina izstrādāt un jāpaplašina digitālo pakalpojumu infrastruktūras, kas ļauj pāri robežām droši apmainīties ar datiem un sekmē valstu attīstību. Šādu infrastruktūru koordinācija ar šīs regulas palīdzību sniedz vislabākās iespējas izmantot sinerģiju potenciālu. Digitālajā pārveidē tomēr jāņem vērā, ka dažādu iemeslu dēļ daļa iedzīvotāju tajā nepiedalās, tāpēc ir jāatbalsta tīkli, kas turpinātu informēt šos iedzīvotājus un palīdzētu viņiem pilnībā saglabāt savas tiesības un piedalīties visu savu sabiedrisko un pilsonisko pienākumu izpildē.

_________________

_________________

68 http://ec.europa.eu/newsroom/dae/document.cfm?doc_id=51628

68 http://ec.europa.eu/newsroom/dae/document.cfm?doc_id=51628

Grozījums Nr.    17

Regulas priekšlikums

30.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(30a)  Lai būtu iespējama modernu tehnoloģiju izvietošana un pieejamības nodrošināšana sabiedrības interešu jomās, piemēram, izglītībā, ir arī jānodrošina apmācības, kas vajadzīgas, lai izmantotu šīs tehnoloģijas. Tāpēc 8. konkrētajā mērķī paredzētajos mērķos ir jāietver arī mācību programmas personām, kuras lietos minētās modernās tehnoloģijas.

Grozījums Nr.    18

Regulas priekšlikums

34.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(34a)  Lai maksimāli izmantotu visas digitālo tehnoloģiju sniegtās iespējas un priekšrocības, ir jānovērš plaisa, kas attiecībā uz piekļuvi un izmantošanu pastāv starp valsts pārvaldes iestādēm, privātpersonām, uzņēmumiem un ģeogrāfiskajiem apgabaliem. Šajā sakarā un nolūkā palielināt iekļautību un mazināt digitālo plaisu, izšķirīgi svarīga ir digitālās infrastruktūras ieviešana, jo īpaši visnelabvēlīgākajā situācijā esošajās teritorijās Eiropā.

Grozījums Nr.    19

Regulas priekšlikums

35.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(35a)  Šajā kontekstā, kā liecina Eiropas iniciatīva, Eiropas darbu digitalizācija ir nozīmīga iespēja uzlabot Eiropas kultūras un kopīgā kultūras mantojuma pieejamību, izplatību un popularitāti. Digitālā inovācija varētu sekmēt revolucionāras pārmaiņas tajā, kā tiek izrādīti kultūras priekšmeti un kā tiem piekļūst. Šajā sakarā īpaši svarīgi ir sekmēt 3D tehnoloģiju izmantošanu datu apkopošanai un iznīcinātu kultūras priekšmetu un mantojuma atjaunošanai. Tādējādi Digitālās Eiropas programma varētu palīdzēt nodrošināt finansējumu Eiropas kultūras matojuma un kultūras taisnīgai un ētiskai digitalizācijai, saglabāšanai un tiešsaistes pieejamības panākšanai.

Grozījums Nr.    20

Regulas priekšlikums

35.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(35b)  Turklāt vēsturiski un kultūras objekti bieži vien nav viegli pieejami personām ar invaliditāti. Tāpēc programma varētu palīdzēt atbalstīt digitalizācijas iniciatīvas, kuru mērķis būtu uzlabot iesaistīšanos kultūras pieredzē un uzlabotu kultūras objektu un artefaktu pieejamību visā Eiropā neatkarīgi no ģeogrāfiskās atrašanās vietas.

Grozījums Nr.    21

Regulas priekšlikums

35.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(35c)  Padome 2016. gada 31. maijā uzsvēra, ka ir ļoti svarīgi nodrošināt ilgtspējīgu finansējumu Eiropas digitālajai bibliotēkai un šīs bibliotēkas pārvaldību, kopīgi iesaistoties kultūras mantojuma iestādēm, dalībvalstīm un Komisijai. Eiropas digitālās bibliotēkas pakalpojumu infrastruktūrai kā stabilai digitālo pakalpojumu infrastruktūrai finansējumu vajadzētu saņemt prioritārā kārtā. Proti, Digitālās Eiropas programmā būtu jānodrošina Savienības finansējuma nepārtrauktība no 2021.–2027. gada daudzgadu finanšu shēmas, lai dotu iespēju nepārtraukti un sekmīgi turpināt sniegt pakalpojumus tādā pašā līmenī, kādu nodrošina saskaņā ar pašreizējo finansējuma shēmu.

Grozījums Nr.    22

Regulas priekšlikums

37. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(37)  Komisija 2016. gada aprīlī pieņēma Eiropas rūpniecības digitalizācijas iniciatīvu, lai nodrošinātu, ka “visa Eiropas rūpniecība neatkarīgi no nozares, atrašanās vietas un lieluma var pilnībā gūt labumu no digitālās inovācijas”71.

(37)  Komisija 2016. gada aprīlī pieņēma Eiropas rūpniecības digitalizācijas iniciatīvu, lai nodrošinātu, ka “visa Eiropas rūpniecība neatkarīgi no nozares, atrašanās vietas un lieluma var pilnībā gūt labumu no digitālās inovācijas”. Tas ir īpaši būtiski maziem un vidējiem uzņēmumiem kultūras un radošajās nozarēs.

__________________

 

71

 

Grozījums Nr.    23

Regulas priekšlikums

39. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(39)  Izvirzīto mērķu sasniegšanai var būt nepieciešama papildinošu tehnoloģiju potenciāla veicināšana tīklošanas un datošanas jomās, kā norādīts paziņojumā “Eiropas rūpniecības digitalizācija”73, kur atzīts, ka “augstākā līmeņa tīklošanai un mākoņa infrastruktūrai” ir būtiska nozīme rūpniecības digitalizācijā.

(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)  

__________________

73 Paziņojums “Eiropas rūpniecības digitalizācija. Digitālā vienotā tirgus priekšrocību izmantošana pilnā apmērā”, COM (2016) 180 final.

Grozījums Nr.    24

Regulas priekšlikums

44. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(44)  Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu Komisijai jādeleģē īstenošanas pilnvaras darba programmu pieņemšanai, lai programmas mērķi tiktu sasniegti saskaņā ar Savienības un dalībvalstu prioritātēm, vienlaikus nodrošinot Savienības un dalībvalstu kopīgās rīcības konsekvenci, pārredzamību un nepārtrauktību. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kura minēta 4. pantā Regulā (ES) Nr. 182/201175, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu.

svītrots

__________________

 

75 Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regula (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

 

Grozījums Nr.    25

Regulas priekšlikums

45. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(45)  Darba programmas principā būtu jāpieņem kā daudzgadu darba programmas (parasti ik pēc diviem gadiem) vai, ja to prasa ar programmas īstenošanu saistītas vajadzības, — kā gada darba programmas. Finansēšanas veidi un īstenošanas metodes regulā būtu jāizvēlas, pamatojoties uz to spēju sasniegt konkrētos darbību mērķus un dot rezultātus, jo īpaši ņemot vērā kontroles izmaksas, administratīvo slogu un sagaidāmo neatbilstības risku. Būtu arī jāapsver vienreizēju maksājumu, vienotas likmes un vienības izmaksu izmantošana, kā arī finansējums, kas nav saistīts ar izmaksām, kā minēts Finanšu regulas 125. panta 1. punktā.

(45)  Ir jāpieņem tādas darba programmas, kas ļauj nodrošināt, ka programmas mērķi tiek sasniegti saskaņā ar Savienības un dalībvalstu prioritātēm, vienlaikus nodrošinot Savienības un dalībvalstu kopīgās rīcības konsekvenci, pārredzamību un nepārtrauktību. Darba programmas principā būtu jāpieņem ik pēc diviem gadiem vai, ja to prasa ar programmas īstenošanu saistītas vajadzības, reizi gadā. Finansēšanas veidi un īstenošanas metodes regulā būtu jāizvēlas, pamatojoties uz to spēju sasniegt konkrētos darbību mērķus un dot rezultātus, jo īpaši ņemot vērā kontroles izmaksas, administratīvo slogu un sagaidāmo neatbilstības risku. Būtu arī jāapsver vienreizēju maksājumu, vienotas likmes un vienības izmaksu izmantošana, kā arī finansējums, kas nav saistīts ar izmaksām, kā minēts Finanšu regulas 125. panta 1. punktā.

Grozījums Nr.    26

Regulas priekšlikums

46. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(46)  Lai pārskatītu un/vai papildinātu rādītājus, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz grozījumu izdarīšanu II pielikumā. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(46)  Lai pārskatītu un/vai papildinātu rādītājus, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz darba programmu pieņemšanu un grozījumu izdarīšanu II pielikumā. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

Grozījums Nr.    27

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ar šo regulu izveido Digitālās Eiropas programmu (“programma”).

Ar šo regulu izveido Digitālās Eiropas programmu (“programma”), ko īsteno laikposmam no 2021. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim.

Grozījums Nr.    28

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – e punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(e)  “digitālās inovācijas centrs” ir tiesību subjekts, kas izraudzīts vai atlasīts atklātā konkursa procedūrā, lai izpildītu programmā paredzētus uzdevumus, proti, nodrošināt piekļuvi speciālām tehnoloģiskajām zināšanām un eksperimentālām iekārtām, piemēram, aprīkojumam un programmatūras rīkiem, kas ļautu īstenot rūpniecības digitālo pārveidi;

(e)  “digitālās inovācijas centrs” ir tiesību subjekts, kas izraudzīts vai atlasīts atklātā un pārredzamā konkursa procedūrā, lai izpildītu programmā paredzētus uzdevumus, proti, nodrošināt piekļuvi speciālām tehnoloģiskajām zināšanām un eksperimentālām iekārtām, piemēram, aprīkojumam un programmatūras rīkiem, kā arī specializētai digitālo prasmju padziļinātai apmācībai, kas ļautu panākt visu Eiropas iedzīvotāju digitālo iespēcinātību un īstenot rūpniecības un publisko iestāžu digitālo pārveidi;

Grozījums Nr.    29

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – fa punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(fa)  “medijpratība” ir analīzes prasmes, kas vajadzīgas, lai spētu orientēties digitālajā pasaulē.

Grozījums Nr.    30

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Programmas vispārīgie mērķi ir šādi: atbalstīt Eiropas ekonomikas un sabiedrības digitālo pārveidi un nodrošināt, ka no digitālās pārveides iegūst Eiropas iedzīvotāji un uzņēmumi. Programma:

1.  Programmas vispārīgais mērķis ir atbalstīt Eiropas ekonomikas un sabiedrības digitālo pārveidi un nodrošināt, ka no digitālās pārveides iegūst Eiropas iedzīvotāji un uzņēmumi. Programma:

Grozījums Nr.    31

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  stiprinās Eiropas spējas svarīgās digitālo tehnoloģiju jomās un izvērsīs tās plašā mērogā,

(a)  stiprina Eiropas spējas svarīgās digitālo tehnoloģiju jomās, tādējādi garantējot tiesību un Eiropas vērtību pilnīgu ievērošanu, izvēršot tehnoloģijas plašā mērogā,

Grozījums Nr.    32

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Programmai ir pieci konkrēti mērķi:

(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)  

Grozījums Nr.    33

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. daļa – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  pilnībā ievērojot datu aizsardzības tiesības aktus, kopā ar dalībvalstīm atbalstīt progresīva kiberdrošības aprīkojuma, rīku un datu infrastruktūru iepirkšanu;

(a)  pilnībā ievērojot datu aizsardzības tiesības aktus un papildus izstrādājot brīvprātīgus standartus, kopā ar dalībvalstīm atbalstīt progresīva kiberdrošības aprīkojuma, rīku un datu infrastruktūru iepirkšanu;

Grozījums Nr.    34

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Savienības finansiālā intervence saskaņā ar konkrēto mērķi Nr. 4 “Padziļinātas digitālās prasmes” atbalsta padziļinātu digitālo prasmju pilnveidi šīs programmas atbalstītajās jomās, tādējādi palīdzot palielināt Eiropas talantu kopumu un sekmējot augstāku profesionalitāti, it sevišķi saistībā ar augstas veiktspējas datošanu, lielo datu analītiku, kiberdrošību, sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijām, robotiku un mākslīgo intelektu. Finansiālajai intervencei ir šādi darbības mērķi:

Savienības finansiālā intervence saskaņā ar konkrēto mērķi Nr. 4 “Padziļinātas digitālās prasmes” atbalsta padziļinātu digitālo prasmju pilnveidi šīs programmas atbalstītajās jomās, tādējādi palīdzot palielināt Savienības talantu kopumu un sekmējot augstāku profesionalitāti, it sevišķi saistībā ar augstas veiktspējas datošanu, lielo datu analītiku, kiberdrošību, sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijām, robotiku, mākslīgo intelektu un datorlingvistiku. Finansiālajai intervencei ir šādi darbības mērķi:

Grozījums Nr.    35

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. daļa – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  atbalstīt ilgtermiņa apmācību un kursu izstrādi un pasniegšanu studentiem, IT profesionāļiem un darbaspēkam;

(a)  atbalstīt augstas kvalitātes ilgtermiņa apmācību un kursu, tostarp jaukta tipa mācīšanās iespēju, izstrādi un pasniegšanu visu vecumu iedzīvotājiem, piemēram, studentiem, cilvēkiem, kam vajadzīga kvalifikācijas celšana, skolotājiem un pasniedzējiem, pētniekiem, IT profesionāļiem un darbaspēkam, ņemot vērā un ievērojot valodu daudzveidību;

Grozījums Nr.    36

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. daļa – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  atbalstīt īstermiņa apmācību un kursu izstrādi un pasniegšanu uzņēmējiem, mazo uzņēmumu vadītājiem un darbaspēkam;

(b)  atbalstīt augstas kvalitātes īstermiņa apmācību un kursu, tostarp jaukta tipa mācīšanās iespēju, izstrādi un pasniegšanu skolotājiem, apmācītājiem, uzņēmējiem, tostarp mazo uzņēmumu un jaunuzņēmumu vadītājiem, pašnodarbinātajiem un darbaspēkam, kā arī visu vecumu iedzīvotājiem, kuriem vajadzīga kvalifikācijas celšana, tostarp bezpeļņas sektorā un kultūras, radošajās, mākslas un audiovizuālās jomas organizācijās strādājošajiem;

Grozījums Nr.    37

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. daļa – ba punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ba)  atbalstīt masveida atvērto interneta kursu izstrādi un pasniegšanu darba meklētājiem, studentiem un strādājošiem;

Grozījums Nr.    38

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. daļa – c punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  atbalstīt apmācības darbavietā un stažēšanos studentiem, jaunajiem uzņēmējiem un absolventiem.

(c)  atbalstīt augstas kvalitātes apmācības darbavietā, tostarp jaukta tipa mācīšanos, un stažēšanos studentiem, jaunajiem uzņēmējiem un absolventiem, kā arī visu vecumu iedzīvotājiem, kam nepieciešama kvalifikācijas celšana;

Grozījums Nr.    39

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. daļa – ca punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ca)  atbalstīt tīklus vai dienestus, kas palīdz iedzīvotājiem, kuri dažādu iemeslu dēļ nepiedalās digitālajā attīstībā, un turpina viņus informēt.

Grozījums Nr.    40

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. daļa – cb punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(cb)  atbalstīt darbaspēka stažēšanos darbvietā;

Grozījums Nr.    41

Regulas priekšlikums

8. pants – 1. daļa – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  nodrošināt, ka publiskais sektors un tādas sabiedrības interešu jomas kā veselība un aprūpe, izglītība, tiesu sistēma, transports, enerģētika, vide un kultūras un radošās nozares var izvērst modernas digitālās tehnoloģijas, it sevišķi augstas veiktspējas datošanu, mākslīgo intelektu un kiberdrošību, un piekļūt tām;

(a)  nodrošināt, ka publiskais sektors un tādas sabiedrības interešu jomas kā veselība un aprūpe, izglītība, tiesu sistēma, transports, enerģētika, vide un kultūras un radošās nozares var efektīvi izvērst modernas digitālās tehnoloģijas, it sevišķi augstas veiktspējas datošanu, valodu tehnoloģijas, mākslīgo intelektu un kiberdrošību, un mācībās apgūt to lietošanai nepieciešamās prasmes;

Grozījums Nr.    42

Regulas priekšlikums

8. pants – 1. daļa – da punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(da)  samazināt izmantošanas un piekļuves attālumu digitālajiem pakalpojumiem un infrastruktūrai attiecībā uz valsts pārvaldes iestādēm, iedzīvotājiem, uzņēmumiem un ģeogrāfiskajiem apgabaliem, atbalstot to spēju nodrošināt efektīvākus pakalpojumus un veicinot lielāku iedzīvotāju iesaistīšanos lēmumu pieņemšanas procesos;

Grozījums Nr.    43

Regulas priekšlikums

9. pants – 1. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Ikgadējās apropriācijas apstiprina Eiropas Parlaments un Padome atbilstīgi daudzgadu finanšu shēmai.

Grozījums Nr.    44

Regulas priekšlikums

9. pants – 2. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Minētās summas orientējošais sadalījums ir šāds:

2.  Šā panta 1. punktā minētā finansējuma sadalījums ir šāds:

Grozījums Nr.    45

Regulas priekšlikums

9. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  līdz 2 698 240 000 EUR konkrētajam mērķim Nr. 1 “Augstas veiktspējas datošana”,

(a)  ne vairāk kā 29 % konkrētajam mērķim Nr. 1 “Augstas veiktspējas datošana”,

Grozījums Nr.    46

Regulas priekšlikums

9. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  līdz 2 498 369 000 EUR konkrētajam mērķim Nr. 2 “Mākslīgais intelekts”,

(b)  vismaz 27 % konkrētajam mērķim Nr. 2 “Mākslīgais intelekts”,

Grozījums Nr.    47

Regulas priekšlikums

9. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  līdz 1 998 696 000 EUR konkrētajam mērķim Nr. 3 “Kiberdrošība un uzticēšanās”,

(c)  vismaz 21 % konkrētajam mērķim Nr. 3 “Kiberdrošība un uzticēšanās”,

Grozījums Nr.    48

Regulas priekšlikums

9. pants – 2. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d)  līdz 699 543 000 EUR konkrētajam mērķim Nr. 4 “Padziļinātas digitālās prasmes”,

(d)  vismaz 9 % konkrētajam mērķim Nr. 4 “Padziļinātas digitālās prasmes”,

Grozījums Nr.    49

Regulas priekšlikums

9. pants – 2. punkts – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(e)  līdz 1 299 152 000 EUR konkrētajam mērķim Nr. 5 “Izvēršana, digitālo spēju optimāla izmantošana un sadarbspēja”.

(e)  vismaz 14 % konkrētajam mērķim Nr. 5 “Izvēršana, digitālo spēju optimāla izmantošana un sadarbspēja”.

Grozījums Nr.    50

Regulas priekšlikums

13. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Programma ir izstrādāta tā, lai to varētu īstenot, veidojot sinerģijas, kas sīkāk aprakstītas III pielikumā, ar citām Savienības finansējuma programmām, jo īpaši ar pasākumiem, kas nodrošina komplementāru finansējumu no ES programmām, ja to atļauj pārvaldības kārtība; šādos pasākumos finansējums var būt secīgs, pēc kārtas mainīties vai to var kombinēt, tostarp darbību kopīgai finansēšanai.

1.  Programma ļauj veidot sinerģijas, kas sīkāk aprakstītas III pielikumā, ar citām Savienības finansējuma programmām, jo īpaši ar pasākumiem, kas nodrošina komplementāru finansējumu no ES programmām, ja to atļauj pārvaldības kārtība; šādos pasākumos finansējums var būt secīgs, pēc kārtas mainīties vai to var kombinēt, tostarp darbību kopīgai finansēšanai.

Grozījums Nr.    51

Regulas priekšlikums

16. pants – 2. punkts – aa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(aa)  NUTS klasifikācija;

Grozījums Nr.    52

Regulas priekšlikums

16. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Papildu digitālās inovācijas centrus atlasa atklātā konkursa procedūrā, raugoties, lai tiktu nodrošināts pēc iespējas plašāks Eiropas ģeogrāfiskais aptvērums. Vienību skaits tīklā ir proporcionāls konkrēto dalībvalstu iedzīvotāju skaitam, un katrā dalībvalstī ir vismaz viens digitālās inovācijas centrs. Lai ņemtu vērā specifiskos ierobežojumus, ar ko saskaras ES tālākie reģioni, to vajadzībām var izraudzīties īpašus subjektus.

4.  Papildu digitālās inovācijas centrus atlasa atklātā un pārredzamā konkursa procedūrā, raugoties, lai tiktu nodrošināts pēc iespējas plašāks Eiropas ģeogrāfiskais aptvērums. Vienību skaits tīklā ir proporcionāls konkrēto dalībvalstu iedzīvotāju skaitam, un katrā dalībvalstī ir vismaz viens digitālās inovācijas centrs, vienlaikus ņemot vērā Savienības mazāk attīstītos reģionus, demogrāfisko situāciju un reģionu prasmju prognozēs apzinātās vajadzības. Lai ņemtu vērā specifiskos ierobežojumus, ar ko saskaras ES tālākie reģioni, to vajadzībām var izraudzīties īpašus subjektus.

Grozījums Nr.    53

Regulas priekšlikums

16. pants – 6. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  sniedz digitālās pārveides pakalpojumus (tai skaitā nodrošina testēšanas un eksperimentālās iekārtas), kuri orientēti uz MVU un vidējas kapitalizācijas uzņēmumiem, arī nozarēs, kurās ir lēna digitālo un saistīto tehnoloģiju apguve;

(a)  sniedz digitālās pārveides pakalpojumus (tai skaitā nodrošina testēšanas un eksperimentālās iekārtas), kuri orientēti uz jaunuzņēmumiem, MVU un vidējas kapitalizācijas uzņēmumiem, jo īpaši nozarēs, kurās ir lēna digitālo un saistīto tehnoloģiju apguve;

Grozījums Nr.    54

Regulas priekšlikums

16. pants – 6. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  nodod speciālās zināšanas un zinātību starp reģioniem, it sevišķi savienojot tīklā MVU un vidējas kapitalizācijas uzņēmumus, kas veic uzņēmējdarbību kādā reģionā, ar tādiem citos reģionos izveidotiem digitālās inovācijas centriem, kuri ir vispiemērotākie attiecīgo pakalpojumu sniegšanai;

(b)  nodod speciālās zināšanas un zinātību starp reģioniem, it sevišķi savienojot tīklā jaunuzņēmumus, MVU un vidējas kapitalizācijas uzņēmumus, kas veic uzņēmējdarbību kādā reģionā, ar tādiem citos reģionos izveidotiem digitālās inovācijas centriem, kuri ir vispiemērotākie attiecīgo pakalpojumu sniegšanai;

Grozījums Nr.    55

Regulas priekšlikums

16. pants – 6. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  sniedz tematiskus pakalpojumus (tai skaitā ar mākslīgo intelektu, augstas veiktspējas datošanu un kiberdrošību un uzticēšanos saistītus pakalpojumus) pārvaldes iestādēm, publiskā sektora organizācijām, MVU un vidēji liela kapitāla uzņēmumiem. Atsevišķi digitālās inovācijas centri var specializēties specifisku tematisko pakalpojumu sniegšanā un nesniegt visus šajā punktā minētos tematiskos pakalpojumus;

(c)  sniedz tematiskus pakalpojumus (tai skaitā ar mākslīgo intelektu, augstas veiktspējas datošanu un kiberdrošību un uzticēšanos saistītus pakalpojumus) pārvaldes iestādēm, publiskā sektora organizācijām, jaunuzņēmumiem, MVU un vidēji liela kapitāla uzņēmumiem. Atsevišķi digitālās inovācijas centri var specializēties specifisku tematisko pakalpojumu sniegšanā un nesniegt visus šajā punktā minētos tematiskos pakalpojumus;

Grozījums Nr.    56

Regulas priekšlikums

23. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a  Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 27. pantu, lai papildinātu šo regulu, pieņemot darba programmas.

Grozījums Nr.    57

Regulas priekšlikums

23. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Minētās darba programmas pieņem kā daudzgadu programmas visai programmai. Tās var arī pieņemt kā gada programmas, kas attiecas uz vienu vai vairākiem no konkrētajiem mērķiem, ja tas ir vajadzīgs specifisku īstenošanas vajadzību dēļ.

2.  Minētās darba programmas pieņem kā daudzgadu programmas ik pēc diviem gadiem. Tās var arī pieņemt kā gada programmas, kas attiecas uz vienu vai vairākiem no konkrētajiem mērķiem, ja tas ir vajadzīgs specifisku īstenošanas vajadzību dēļ.

Grozījums Nr.    58

Regulas priekšlikums

24. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Regulas II pielikumā ir noteikti rādītāji, ar kuriem uzrauga programmas īstenošanu un virzību uz 3. pantā noteikto vispārīgo un konkrēto mērķu sasniegšanu.

1.  Regulas II pielikumā ir noteikti kvantitatīvi un kvalitatīvi rādītāji, ar kuriem uzrauga programmas īstenošanu un virzību uz 3. pantā noteikto vispārīgo un konkrēto mērķu sasniegšanu.

Grozījums Nr.    59

Regulas priekšlikums

24. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Lai nodrošinātu, ka tiek efektīvi novērtēta programmas virzība uz tās mērķu sasniegšanu, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 27. pantu attiecībā uz II pielikuma grozījumiem, lai vajadzības gadījumā pārskatītu un/vai papildinātu rādītājus un papildinātu šo regulu ar noteikumiem par uzraudzības un izvērtēšanas satvara izveidi.

2.  Lai efektīvi novērtētu programmas virzību uz tās mērķu sasniegšanu, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 27. pantu attiecībā uz II pielikuma grozījumiem, lai vajadzības gadījumā pārskatītu un/vai papildinātu rādītājus un papildinātu šo regulu ar noteikumiem par uzraudzības un izvērtēšanas satvara izveidi.

Grozījums Nr.    60

Regulas priekšlikums

24. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Sistēma ziņošanai par veikumu nodrošina, ka programmas īstenošanas un rezultātu uzraudzībai vajadzīgie dati tiek savākti efektīvi, lietderīgi un savlaicīgi. Šim nolūkam Savienības līdzekļu saņēmējiem un dalībvalstīm uzliek samērīgas ziņošanas prasības.

3.  Sistēma ziņošanai par veikumu nodrošina, ka programmas īstenošanas un rezultātu uzraudzībai vajadzīgie dati tiek savākti efektīvi, lietderīgi un savlaicīgi. Šim nolūkam Savienības līdzekļu saņēmējiem un dalībvalstīm uzliek konkrētas ziņošanas prasības.

Grozījums Nr.    61

Regulas priekšlikums

24. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Pēc iespējas izmanto oficiālo ES statistiku, piemēram, regulārus IKT statistiskos apsekojumus. Par statistikas rādītājiem, kurus izmantos programmas īstenošanas un digitālās pārveides progresa uzraudzībai, to sākotnējā un turpmākā izstrādē apspriežas ar valstu statistikas institūtiem un kopā ar Eurostat iesaista to izstrādē.

4.  Lai risinātu ar programmu “Digitālā Eiropa” saistītu datu par reģioniem trūkumu, maksimāli efektīvi izmanto oficiālo ES statistiku, piemēram, regulārus IKT statistiskos apsekojumus, kā arī NUTS-2 līmenī savāktās DESI datu kopas. Par statistikas rādītājiem, kurus izmantos programmas īstenošanas un digitālās pārveides progresa uzraudzībai, to sākotnējā un turpmākā izstrādē apspriežas ar valstu statistikas institūtiem un kopā ar Eurostat iesaista to izstrādē.

Grozījums Nr.    62

Regulas priekšlikums

25. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Izvērtēšana

Programmas izvērtēšana

Grozījums Nr.    63

Regulas priekšlikums

25. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Izvērtējumus veic savlaicīgi, lai to rezultātus varētu ņemt vērā lēmumu pieņemšanas procesā.

1.  Komisija nodrošina programmas regulāru uzraudzību un ārējos izvērtējumus, balstoties jo īpaši uz sistēmu ziņošanai par veikumu, kā minēts 24. panta 3. punktā.

Grozījums Nr.    64

Regulas priekšlikums

25. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Programmas starpposma izvērtējumu veic, tiklīdz par programmas īstenošanu ir pieejama pietiekama informācija, bet ne vēlāk kā pēc četriem gadiem kopš programmas īstenošanas sākuma.

2.  Papildus programmas regulārai uzraudzībai Komisija sagatavo starpposma novērtējuma ziņojumu, ko iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai ne vēlāk kā 2024. gada 31. decembrī.

Grozījums Nr.    65

Regulas priekšlikums

25. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Programmas īstenošanas beigās, bet ne vēlāk kā pēc četriem gadiem no 1. pantā norādītā termiņa beigām, Komisija veic programmas galīgo izvērtēšanu.

3.  Balstoties uz ārēju un neatkarīgu galīgo novērtējumu, Komisija izstrādā pamatprogrammas galīgo izvērtēšanas ziņojumu, kurā izanalizē tās ilgtermiņa ietekmi un ilgtspēju.

Grozījums Nr.    66

Regulas priekšlikums

25. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Izvērtēšanai paredzētā ziņošanas sistēma nodrošina, ka programmas izvērtēšanai vajadzīgie dati tiek savākti efektīvi, lietderīgi un savlaicīgi ar pietiekamu detalizētības pakāpi dalījumā pa Savienības līdzekļu saņēmējiem.

svītrots

Grozījums Nr.    67

Regulas priekšlikums

25. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.a  Ne vēlāk kā 2030. gada 31. decembrī Komisija 3. punktā minēto galīgo izvērtēšanas ziņojumu iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai.

Grozījums Nr.    68

Regulas priekšlikums

25. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.  Komisija Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai paziņo šīs izvērtēšanas rezultātus kopā ar saviem apsvērumiem.

svītrots

Grozījums Nr.    69

Regulas priekšlikums

27. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Pilnvaras pieņemt 24. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir līdz 2028. gada 31. decembrim.

2.  Pilnvaras pieņemt 23. un 24. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir līdz 2028. gada 31. decembrim.

Grozījums Nr.    70

Regulas priekšlikums

27. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 24. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 23. un 24. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

Grozījums Nr.    71

Regulas priekšlikums

27. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6.  Saskaņā ar 24. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

6.  Saskaņā ar 23. un 24. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

Grozījums Nr.    72

Regulas priekšlikums

1 pielikums – 4. sadaļa – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Programma atbalsta padziļinātu digitālo prasmju vieglu pieejamību pašreizējam un nākotnes darbaspēkam, jo īpaši augstas veiktspējas datošanas, mākslīgā intelekta, sadalīto virsgrāmatu (piem., blokķēžu) un kiberdrošības jomā, piedāvājot studentiem, augstskolu nesen absolvējušajiem un pašreizējiem darba ņēmējiem neatkarīgi no to atrašanās vietas apgūt un pilnveidot šīs prasmes.

Programma atbalsta padziļinātu digitālo prasmju vieglu pieejamību un apguves iespējas pašreizējam un nākotnes darbaspēkam, jo īpaši augstas veiktspējas datošanas, mākslīgā intelekta, sadalīto virsgrāmatu (piem., blokķēžu) un kiberdrošības jomā, piedāvājot studentiem, augstskolu nesen absolvējušajiem, visu vecumu iedzīvotājiem, kam nepieciešama kvalifikācijas celšana, darba meklētājiem un pašreizējiem darba ņēmējiem neatkarīgi no to atrašanās vietas apgūt un pilnveidot šīs prasmes.

Grozījums Nr.    73

Regulas priekšlikums

1. pielikums – 4. sadaļa – 2. daļa – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  piekļuvi apmācībai uz vietas darbā, stažējoties kompetences centros un uzņēmumos, kas plaši ievieš progresīvās tehnoloģijas;

1.  piekļuvi apmācībai uz vietas darbā un jaukta tipa mācīšanās iespējām, stažējoties kompetences centros un uzņēmumos, kas plaši ievieš progresīvās tehnoloģijas;

Grozījums Nr.    74

Regulas priekšlikums

1. pielikums – 4. sadaļa – 2. daļa – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a  piekļuvi masveida atvērtajiem interneta kursiem, kurus piedāvās tiešsaistes mācību platformas un universitātes.

Grozījums Nr.    75

Regulas priekšlikums

1 pielikums – 5. sadaļa – II iedaļa – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

II  Sākotnējās darbības, kas saistītas ar rūpniecības digitalizāciju

(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)  

Grozījums Nr.    76

Regulas priekšlikums

I pielikums – 5. sadaļa – I iedaļa – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.  Izglītība un kultūra: nodrošināt autoriem un radošajām nozarēm Eiropā piekļuvi jaunākajām digitālajām tehnoloģijām: sākot ar mākslīgo intelektu un beidzot ar progresīvu datošanu; izmantot Eiropas kultūras mantojumulīdzekli kultūras daudzveidības, sociālās kohēzijas un Eiropas pilsonības veicināšanai; atbalstīt digitālo tehnoloģiju izmantošanu izglītības jomā.

5.  Izglītība un apmācība: atbalstīt digitālo tehnoloģiju un digitālās komunikācijas noteikumu izmantošanu formālajā, ikdienējā un neformālajā izglītībā, respektīvi, turpināt ietvert digitālās prasmes, medijpratību, kā arī digitālo tehnoloģiju izmantošanu visās mācību programmās, reāli nodrošinot piekļuvi jaunākajām digitālajām tehnoloģijām: sākot ar mākslīgo intelektu un beidzot ar progresīvu datošanu, tostarp nodrošinot skolām tādu pienācīgu digitālo infrastruktūru un aprīkojumuaugstas veiktspējas platjoslas tīkli ar vismaz 100 Mb/s ātru interneta pieslēgumu; atbalstīt ieguldījumus tālmācībā — gan jauktā tipa mācīšanās, gan pilnībā tiešsaistē notiekošās mācībās; atbalstīt pastāvīgu digitālo izglītību no agrīna vecuma, vienlaikus neskarot tradicionālo vai cilvēcisko prasmju izkopšanu, kā arī ņemot vērā digitālās atkarības radīto risku un ar digitalizāciju saistītās iespējamās patoloģijas sociālās un fiziskās mijiedarbības kontekstā.

Grozījums Nr.    77

Regulas priekšlikums

I pielikums – 5. sadaļa – I iedaļa – 5.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

5.a  Kultūras un radošās nozares ― atbalstīt kultūras un radošajās nozares, jo īpaši audiovizuālo nozari, kurās pašlaik notiek digitālā pārveide, vienlaikus nodrošinot šo nozaru piekļuvi modernākajām, ilgtspējīgākajām un augstākās veiktspējas digitālajām tehnoloģijām — no mākslīgā intelekta līdz progresīvai datošanai, kā arī atbalstīt to, ka kultūras un radošās nozares veicina savu digitālo instrumentu un infrastruktūru taisnīgu un ētisku izmantošanu un attīstību.

Grozījums Nr.    78

Regulas priekšlikums

I pielikums – 5. sadaļa – I iedaļa – 5.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

5.b  Kultūras mantojums ― izmantot un veicināt gan materiālo, gan nemateriālo Eiropas kultūras mantojumu kā līdzekli kultūras un valodu daudzveidības, sociālās kohēzijas un Eiropas pilsonības veicināšanai; aizsargāt, saglabāt un izplatīt kultūras mantojumu ar digitalizācijas palīdzību un izstrādājot modernas un digitālas kultūras praktizēšanas iespējas, kā arī konkrētas digitālās iniciatīvas, piemēram, “Europeana”, kultūras mantojuma mākonis un citas iniciatīvas, kas ņem vērā jaunākās digitālās tehnoloģijas.

Grozījums Nr.    79

Regulas priekšlikums

2. pielikums – 4. daļa – 4.1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.1.  Apmācīto un strādājošo IKT speciālistu skaits

4.1.  Ik gadu apmācīto un strādājošo IKT speciālistu skaits Savienībā

Grozījums Nr.    80

Regulas priekšlikums

2. pielikums – 4. daļa – 4.2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.2.  To uzņēmumu skaits, kuriem ir grūtības pieņemt darbā IKT speciālistus

4.2.  To uzņēmumu ikgadējais skaits, kuriem Savienībā ir grūtības pieņemt darbā IKT speciālistus

Grozījums Nr.    81

Regulas priekšlikums

3. pielikums – 1. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ba)  programma “Digitālā Eiropa” aktīvi veido sinerģiju ar pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, balstoties uz pētniecības projektos iegūto datu ilgtspēju;

Grozījums Nr.    82

Regulas priekšlikums

3 pielikums – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.a  Sinerģija ar programmu "Radošā Eiropa" nodrošina, ka:

 

(a)  programma atbalstīs tādu augsta līmeņa digitālo prasmju pilnveidi un apguvi, kas vajadzīgas, lai izvērstu kultūras ekosistēmai un kultūras un radošajām nozarēm svarīgas modernās tehnoloģijas. Tā dara iespējamu informācijas apmaiņu kultūras nozarēs un ar citām nozarēm par protokoliem un augsta līmeņa digitālajām prasmēm, ko jau izstrādājušas un attīstījušas radošās apvienības, lai veicinātu to izplatīšanu un pārņemšanu;

 

(b)  programma "Radošā Eiropa" ar vispārīgo mērķi palielināt kultūras un radošo nozaru konkurētspēju papildinās Digitālās Eiropas programmas attiecīgās intervences, kuru mērķis ir atbalstīt kultūras un radošo nozaru digitālo pārveidi; tā arī nodrošinās pieejamo platformu daudzveidību, ņemot vērā digitālo monopolu pieaugošo tirgus koncentrāciju;

 

(c)  programmā divi vadošie projekti nodrošinās, ka turpinās ar #Digital4Culture stratēģiju saistītās izvēršanas darbības. Vadošais projekts, kas attiecas uz kultūras mantojuma nozares digitālo pārveidi, turpinās atbalstīt Eiropas iniciatīvu, kuras īstenošana sākta 2018. gadā, kas ir Eiropas Kultūras mantojuma gads. Programmas daļai, kas koncentrējas uz digitālajām prasmēm, ir sinerģija ar tādiem jautājumiem kā medijpratība un kino izglītība;

 

(d)  programma atbalstīs pieprasījumpakalpojumos likumīgi pieejamu Eiropas filmu tiešsaistes kataloga darbības uzsākšanu un nodrošināšanu ar mērķi veicināt filmu izplatīšanu, popularizēšanu, atpazīstamību un sameklējamību Eiropas līmenī;

 

(e)  programma atbalstīs tādu jaunu tehnoloģiju izstrādi, kas vajadzīgas, lai paplašinātu filmu izplatīšanu kinoteātros un tiešsaistē un nodrošinātu Eiropas audiovizuālo darbu plašāku pārrobežu pieejamību, kā noteikts programmas “Radošā Eiropa” atzarā “MEDIA”.

Grozījums Nr.    83

Regulas priekšlikums

3. pielikums – 5. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ba)  programma pietiekami atbalsta Eiropas studenta kartes (e-kartes) izstrādi un ieviešanu, nodrošinot tehnisko infrastruktūru un spēju veidošanu un rūpējoties par uzticēšanās veidošanu un drošības aspektiem, jo īpaši attiecībā uz datu elektronisku apmaiņu;

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Priekšlikums, ar ko laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam izveido Digitālās Eiropas programmu

Atsauces

COM(2018)0434 – C8-0256/2018 – 2018/0227(COD)

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ITRE

14.6.2018

 

 

 

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

CULT

14.6.2018

Iesaistītās komitejas - datums, kad paziņoja plenārsēdē

5.7.2018

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Bogdan Brunon Wenta

1.6.2018

Izskatīšana komitejā

3.9.2018

 

 

 

Pieņemšanas datums

10.10.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

27

0

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Isabella Adinolfi, Dominique Bilde, Nikolaos Chountis, Silvia Costa, Mircea Diaconu, Damian Drăghici, Angel Dzhambazki, Jill Evans, María Teresa Giménez Barbat, Giorgos Grammatikakis, Petra Kammerevert, Krystyna Łybacka, Svetoslav Hristov Malinov, Rupert Matthews, Stefano Maullu, Morten Messerschmidt, Luigi Morgano, Momchil Nekov, Michaela Šojdrová, Helga Trüpel, Sabine Verheyen, Julie Ward, Bogdan Brunon Wenta, Theodoros Zagorakis, Bogdan Andrzej Zdrojewski

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Norbert Erdős, Martina Michels, Remo Sernagiotto

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

27

+

ALDE

Mircea Diaconu, María Teresa Giménez Barbat

ECR

Angel Dzhambazki, Rupert Matthews, Morten Messerschmidt, Remo Sernagiotto

EFDD

Isabella Adinolfi

GUE/NGL

Nikolaos Chountis, Martina Michels

PPE

Norbert Erdős, Svetoslav Hristov Malinov, Stefano Maullu, Michaela Šojdrová, Sabine Verheyen, Bogdan Brunon Wenta, Theodoros Zagorakis, Bogdan Andrzej Zdrojewski

S&D

Silvia Costa, Damian Drăghici, Giorgos Grammatikakis, Petra Kammerevert, Krystyna Łybacka, Luigi Morgano, Momchil Nekov, Julie Ward

VERTS/ALE

Jill Evans, Helga Trüpel

0

-

 

 

1

0

ENF

Dominique Bilde

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


Budžeta komitejas atzinums (7.11.2018)

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam izveido Digitālās Eiropas programmu

(COM(2018)0434 – C8-0256/2018 – 2018/0227(COD))

Atzinuma sagatavotājs: Paul Rübig

GROZĪJUMI

Budžeta komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1

Regulas priekšlikums

18. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18)  Uzskata, ka vispiemērotākais konkrētā augstas veiktspējas datošanas mērķa īstenošanas mehānisms ir kopuzņēmums: tam būs jākoordinē valstu un Savienības stratēģijas un investīcijas augstas veiktspējas datošanas infrastruktūrā un pētniecībā un izstrādē, jāsakopo resursi no publiskajiem un privātajiem fondiem un jāaizsargā Savienības ekonomiskās un stratēģiskās intereses63. Turklāt augstas veiktspējas datošanas kompetenču centri dalībvalstīs nodrošinās augstas veiktspējas datošanas pakalpojumus uzņēmumiem, akadēmiskajām iestādēm un publiskās pārvaldes iestādēm.

(18)  Uzskata, ka vispiemērotākais konkrētā augstas veiktspējas datošanas mērķa īstenošanas mehānisms ir kopuzņēmums: tam būs jākoordinē valstu un Savienības stratēģijas un investīcijas augstas veiktspējas datošanas infrastruktūrā un pētniecībā un izstrādē, jāsakopo resursi no publiskajiem un privātajiem fondiem un jāaizsargā Savienības ekonomiskās un stratēģiskās intereses63. Turklāt augstas veiktspējas datošanas kompetenču centri dalībvalstīs nodrošinās augstas veiktspējas datošanas pakalpojumus uzņēmumiem, tostarp MVU un jaunuzņēmumiem, akadēmiskajām iestādēm un publiskās pārvaldes iestādēm.

_________________

_________________

63 Ietekmes novērtējums, kas pievienots dokumentam “Priekšlikums Padomes regulai par Eiropas Augstas veiktspējas datošanas kopuzņēmuma izveidi” (https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/news/proposal-council-regulation-establishing-eurohpc-joint-undertaking-impact-assessment)

63 Ietekmes novērtējums, kas pievienots dokumentam “Priekšlikums Padomes regulai par Eiropas Augstas veiktspējas datošanas kopuzņēmuma izveidi” (https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/news/proposal-council-regulation-establishing-eurohpc-joint-undertaking-impact-assessment)

Grozījums Nr.    2

Regulas priekšlikums

39.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(39a)  Blokķēdes un citas sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijas var ievērojami uzlabot piekļuvi sadalītajām datu kopām visā Savienībā, atvieglot dokumentu notariālu apliecināšanu un nodrošināt darījumu vai preču pārvietošanas izsekojamību tādā veidā, kas ir drošs un atbilst ES acquis. Tās pastiprina uzticēšanos lietojumiem, kuros iesaistītas vairākas ieinteresētās personas, uzlabo sadarbības modeļus un ļauj pārtraukt sadalīto datu kopu sadrumstalotību. Tas radīs kvalitātes un efektivitātes pieaugumu, samazinot administratīvo slogu, jo īpaši attiecībā uz normatīvajos aktos paredzēto ziņošanu un revīzijām, apkarojot un ierobežojot krāpšanu, stimulējot paraugprakses pieņemšanu un ētisku rīcību. Turklāt, stiprinot Eiropas spējas attīstīt un izmantot blokķēdes un citas sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijas, tiks stiprinātas digitālās inovācijas ekosistēmas Eiropā un sekmētas Eiropas dalībnieku iespējas kļūt par vieniem no jaunas interneta ekonomikas līderiem.

Grozījums Nr.    3

Regulas priekšlikums

39.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(39b)  Eiropas Padomes 2017. gada 19. oktobra sanāksmē dalībvalstis secināja, ka Savienībai ir steidzami jārīkojas, reaģējot uz jaunajām tendencēm, tostarp blokķēdes tehnoloģijām, vienlaikus nodrošinot augsta līmeņa datu aizsardzību, digitālās tiesības un ētikas standartus. Eiropas Parlamenta rezolūcijā par sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijām un blokķēdēm: uzticēšanās veidošana, atsakoties no starpniecības (2017/2772(RSP)), ko Parlaments pieņēma 2018. gada 16. maijā, tika atzīta blokķēdes tehnoloģiju nozīme inovācijas veicināšanā Eiropā un visā pasaulē.

 

Grozījums Nr.    4

Regulas priekšlikums

39.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(39c)  Otrajā digitalizācijas dienā, kas norisinājās 2018. gada 10. aprīlī, Eiropas valstis apņēmās sadarboties sabiedriskiem pakalpojumiem paredzētu modernu un uzticamu risinājumu izstrādē (piemēram, izveidojot pakalpojumiem paredzētu Eiropas blokķēdes infrastruktūru) un aicināja Eiropas Komisiju, izmantojot tās digitālās programmas, atbalstīt blokķēdes un sadalītās virsgrāmatas tehnoloģiju attīstību un ieviešanu.

Grozījums Nr.    5

Regulas priekšlikums

43. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(43)  Ņemot vērā to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām atbilstīgi Savienības saistībām īstenot Parīzes nolīgumu un Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, šī programma palīdzēs integrēt klimata darbības un sasniegt vispārējo mērķi, proti, 25 % no ES budžeta izdevumiem novirzīt klimata mērķu veicināšanai74. Attiecīgās darbības tiks apzinātas programmu sagatavošanā un īstenošanā un tiks atkārtoti novērtētas attiecīgajos izvērtēšanas un pārskatīšanas procesos.

(43)  Ņemot vērā to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām atbilstīgi Savienības saistībām īstenot Parīzes nolīgumu un sasniegt Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, šī programma palīdzēs integrēt rīcību klimata jomā un 2021.–2027. gada DFS laikā ātri sasniegt vispārēju mērķi vismaz 25 % no ES budžeta izdevumiem izmantot klimata mērķu veicināšanai74 un pēc iespējas drīzāk (vēlākais līdz 2027. gadam) šim mērķim veltīt 30 % no izdevumiem. Attiecīgās darbības tiks apzinātas programmu sagatavošanā un īstenošanā un tiks atkārtoti novērtētas attiecīgajos izvērtēšanas un pārskatīšanas procesos. Ir ļoti svarīgi nodrošināt, lai ES pildītu savu apņemšanos būt par līderi ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) īstenošanā, lai gan DFS priekšlikumos trūkst skaidras un redzamas apņemšanās šajā sakarā, tādēļ IAM būtu jāintegrē visās ES politikas jomās un iniciatīvās, kas paredzētas nākamajā DFS.

_________________

_________________

74 COM(2018) 321 final, 1. lpp.

74 COM(2018) 321 final, 1. lpp.

Grozījums Nr.    6

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Programmai ir pieci konkrēti mērķi:

2.  Programmai ir seši konkrēti mērķi:

Grozījums Nr.    7

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – ea apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ea)  Blokķēdes un sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijas

Grozījums Nr.    8

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  atbalstīt īstermiņa apmācību un kursu izstrādi un pasniegšanu uzņēmējiem, mazo uzņēmumu vadītājiem un darbaspēkam;

(b)  atbalstīt īstermiņa apmācību un kursu izstrādi un pasniegšanu uzņēmējiem, mazo uzņēmumu, tostarp jaunuzņēmumu, vadītājiem un darbaspēkam;

Grozījums Nr.    9

Regulas priekšlikums

8. pants – 1. punkts – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(e)  atbalstīt progresīvu digitālo un saistīto tehnoloģiju — it sevišķi augstas veiktspējas datošanas, mākslīgā intelekta, kiberdrošības un nākotnes jauno tehnoloģiju — apguvi Savienības rūpniecības uzņēmumos, it sevišķi MVU;

(e)  atbalstīt progresīvu digitālo un saistīto tehnoloģiju — it sevišķi augstas veiktspējas datošanas, mākslīgā intelekta, kiberdrošības un nākotnes jauno tehnoloģiju — apguvi Savienības rūpniecības uzņēmumos, it sevišķi MVU un jaunuzņēmumos;

Grozījums Nr.    10

Regulas priekšlikums

8.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

8.a pants

 

Blokķēdes un sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijas

 

Savienības finansiālā intervence saskaņā ar konkrēto mērķi Nr. 6 “Blokķēdes un sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijas” tiecas sasniegt šādus darbības mērķus:

 

a)  veidot un stiprināt blokķēdes un sadalītās virsgrāmatas tehnoloģiju pamatspējas Savienībā, savienojot valstu un reģionālās blokķēdes infrastruktūras un izveidojot pārvaldības modeli, kas var sekmēt tādu jaunu digitālo pakalpojumu izstrādi un ieviešanu, kurus nodrošina blokķēdes un sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijas, saskaņā ar Savienības tiesisko regulējumu;

 

b)  padarīt šīs spējas pieejamas uzņēmumiem, [jo īpaši MVU], valsts pārvaldes iestādēm vai citām organizācijām, lai atbalstītu tādu novatorisku pārrobežu lietojumu izstrādi, kuros izmanto minētās tehnoloģijas un kuri nāks par labu Eiropas iedzīvotājiem un digitālajai ekonomikai [Eiropā];

 

c)  turpināt Savienības līmenī attīstīt, izvērst, koordinēt un darbināt Eiropas blokķēžu pakalpojumu infrastruktūru, kas atbilst visaugstākajiem kiberdrošības, energoefektivitātes, privātās dzīves aizsardzības standartiem un ir nekomerciāli pieejama publiskā un privātā sektora lietotājiem, nolūkā sekmēt sabiedriskas nozīmes pakalpojumu sniegšanu;

 

d)  atbalstīt tādu izmantošanai gatavu/funkcionējošu tehnoloģiju ieviešanu, kas izstrādātas pētniecībā un inovācijā, lai stiprinātu integrētu Savienības inovāciju ekosistēmu blokķēdes un sadalītās virsgrāmatas tehnoloģiju jomā, piedāvājot testēšanas un eksperimentu iespējas dalībvalstīs.

Pamatojums

Blokķēdes un citas sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijas var ievērojami uzlabot piekļuvi sadalītajām datu kopām visā Savienībā, atvieglot dokumentu notariālu apliecināšanu un nodrošināt darījumu vai preču pārvietošanas izsekojamību tādā veidā, kas ir drošs un atbilst ES acquis. Tās pastiprina uzticēšanos lietojumiem, kuros iesaistītas vairākas ieinteresētās personas, uzlabo sadarbības modeļus un ļauj pārtraukt sadalīto datu kopu sadrumstalotību. Tas radīs kvalitātes un efektivitātes pieaugumu, samazinot administratīvo slogu, jo īpaši attiecībā uz normatīvajos aktos paredzēto ziņošanu un revīzijām, apkarojot un ierobežojot krāpšanu, stimulējot paraugprakses pieņemšanu un ētisku rīcību.

Grozījums Nr.    11

Regulas priekšlikums

9. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Finansējums programmas īstenošanai laikposmā no 2021. gada līdz 2027. gadam ir 9 194 000 000 EUR pašreizējās cenās.

1.  Finansējums programmas īstenošanai laikposmā no 2021. gada līdz 2027. gadam ir 8 192 391 000 EUR 2018. gada cenās (9 194 000 000 EUR pašreizējās cenās).

Grozījums Nr.    12

Regulas priekšlikums

9. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  līdz 2 698 240 000 EUR konkrētajam mērķim Nr. 1 “Augstas veiktspējas datošana”,

(a)  līdz 2 404 289 438 EUR 2018. gada cenās (2 698 240 000 EUR pašreizējās cenās) konkrētajam mērķim Nr. 1 “Augstas veiktspējas datošana”,

Grozījums Nr.    13

Regulas priekšlikums

9. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  līdz 2 498 369 000 EUR konkrētajam mērķim Nr. 2 “Mākslīgais intelekts”,

(b)  līdz 2 226 192 703 EUR 2018. gada cenās (2 498 369 000 EUR pašreizējās cenās) konkrētajam mērķim Nr. 2 “Mākslīgais intelekts”,

Grozījums Nr.    14

Regulas priekšlikums

9. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  līdz 1 998 696 000 EUR konkrētajam mērķim Nr. 3 “Kiberdrošība un uzticēšanās”,

(c)  līdz 1 780 954 875 EUR 2018. gada cenās (1 998 696 000 EUR pašreizējās cenās) konkrētajam mērķim Nr. 3 “Kiberdrošība un uzticēšanās”,

Grozījums Nr.    15

Regulas priekšlikums

9. pants – 2. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d)  līdz 699 543 000 EUR konkrētajam mērķim Nr. 4 “Padziļinātas digitālās prasmes”,

(d)  līdz 623 333 672 EUR 2018. gada cenās (699 543 000 EUR pašreizējās cenās) konkrētajam mērķim Nr. 4 “Padziļinātas digitālās prasmes”,

Grozījums Nr.    16

Regulas priekšlikums

9. pants – 2. punkts – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(e)  līdz 1 299 152 000 EUR konkrētajam mērķim Nr. 5 “Izvēršana, digitālo spēju optimāla izmantošana un sadarbspēja”.

(e)  līdz 1 157 620 312 EUR 2018. gada cenās (1 299 152 000 EUR pašreizējās cenās) konkrētajam mērķim Nr. 5 “Izvēršana, digitālo spēju optimāla izmantošana un sadarbspēja”,

Grozījums Nr.    17

Regulas priekšlikums

13. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a  Komisija nodrošina, ka tiek saskaņotas procedūras prasības attiecībā uz pieteikumu iesniegšanu un dalību programmās, kas saistītas ar Digitālās Eiropas programmu.

Grozījums Nr.    18

Regulas priekšlikums

14. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Programma var sniegt finansējumu jebkurā no Finanšu regulā noteiktajām formām, tostarp kā galveno formu izmantojot iepirkumu, taču var izmantot arī dotācijas un godalgas. Tajā var būt paredzēts arī finansējums finanšu instrumentu formā finansējuma apvienošanas darbību ietvaros.

2.  Programma var sniegt finansējumu jebkurā no Finanšu regulā noteiktajām formām, tostarp kā galveno formu izmantojot iepirkumu, ko veic Komisija vai finansēšanas struktūra, dotācijas saņēmēji individuāli vai kopā, taču var izmantot arī dotācijas un godalgas. Iepirkumos var pieļaut vairāku līgumu piešķiršanu saskaņā ar to pašu procedūru un var paredzēt izpildes vietas nosacījumus saskaņā ar piemērojamiem starptautiskiem iepirkuma līgumiem. Programmā var būt paredzēts arī finansējums finanšu instrumentu formā finansējuma apvienošanas darbību ietvaros.

Pamatojums

Grozījuma mērķis ir ļaut izmantot iepirkumu visefektīvākajā veidā, precizējot noteikumu par to, kā EK vai ES finansēšanas struktūras pašas var iesaistīt Digitālās Eiropas programmas finansētajos publiskajos iepirkumos kā iepirkuma rīkotājus. Turklāt vienā iepirkumā var piešķirt līgumslēgšanas tiesības vairākiem pārdevējiem vai vairākiem avotiem, kas nodrošina labāku izdevīgumu un piegādes un pakalpojumu nepārtrauktību, jo īpaši attiecībā uz digitālajām tehnoloģijām.

Grozījums Nr.    19

Regulas priekšlikums

16. pants – 6. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  sniedz digitālās pārveides pakalpojumus (tai skaitā nodrošina testēšanas un eksperimentālās iekārtas), kuri orientēti uz MVU un vidējas kapitalizācijas uzņēmumiem, arī nozarēs, kurās ir lēna digitālo un saistīto tehnoloģiju apguve;

(a)  sniedz digitālās pārveides pakalpojumus (tai skaitā nodrošina testēšanas un eksperimentālās iekārtas), kuri orientēti uz MVU, vidējas kapitalizācijas uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem, arī nozarēs, kurās ir lēna digitālo un saistīto tehnoloģiju apguve;

Grozījums Nr.    20

Regulas priekšlikums

16. pants – 6. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  nodod speciālās zināšanas un zinātību starp reģioniem, it sevišķi savienojot tīklā MVU un vidējas kapitalizācijas uzņēmumus, kas veic uzņēmējdarbību kādā reģionā, ar tādiem citos reģionos izveidotiem digitālās inovācijas centriem, kuri ir vispiemērotākie attiecīgo pakalpojumu sniegšanai;

(b)  nodod speciālās zināšanas un zinātību starp reģioniem, it sevišķi savienojot tīklā MVU, vidējas kapitalizācijas uzņēmumus un jaunuzņēmumus, kas veic uzņēmējdarbību kādā reģionā, ar tādiem citos reģionos izveidotiem digitālās inovācijas centriem, kuri ir vispiemērotākie attiecīgo pakalpojumu sniegšanai;

Grozījums Nr.    21

Regulas priekšlikums

16. pants – 6. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  sniedz tematiskus pakalpojumus (tai skaitā ar mākslīgo intelektu, augstas veiktspējas datošanu un kiberdrošību un uzticēšanos saistītus pakalpojumus) pārvaldes iestādēm, publiskā sektora organizācijām, MVU un vidēji liela kapitāla uzņēmumiem. Atsevišķi digitālās inovācijas centri var specializēties specifisku tematisko pakalpojumu sniegšanā un nesniegt visus šajā punktā minētos tematiskos pakalpojumus;

(c)  sniedz tematiskus pakalpojumus (tai skaitā ar mākslīgo intelektu, augstas veiktspējas datošanu un kiberdrošību un uzticēšanos saistītus pakalpojumus) pārvaldes iestādēm, publiskā sektora organizācijām, MVU, vidējas kapitalizācijas uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem. Atsevišķi digitālās inovācijas centri var specializēties specifisku tematisko pakalpojumu sniegšanā un nesniegt visus šajā punktā minētos tematiskos pakalpojumus;

Grozījums Nr.    22

Regulas priekšlikums

20. pants – 1. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d)  vajadzība pārvarēt finansiālus šķēršļus, piemēram, tirgus finansējuma trūkumu;

(d)  vajadzība pārvarēt finansiālus šķēršļus, piemēram, tirgus finansējuma trūkumu, jo īpaši jauniem uzņēmējiem un MVU;

Grozījums Nr.    23

Regulas priekšlikums

29. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Saistībā ar programmu, tās darbībām un rezultātiem Komisija rīko informācijas un komunikācijas pasākumus. Programmai piešķirtie finanšu resursi veicina arī Savienības politisko prioritāšu korporatīvo komunikāciju, ciktāl šīs prioritātes saistītas ar [3.] pantā minētajiem mērķiem.

2.  Saistībā ar programmu, tās darbībām un rezultātiem Komisija rīko informācijas un komunikācijas pasākumus. Tā arī nodrošina saskaņotu informāciju un potenciālo kandidātu piekļuvi Savienības finansējumam digitālajā jomā. Programmai piešķirtie finanšu resursi veicina arī Savienības politisko prioritāšu korporatīvo komunikāciju, ciktāl šīs prioritātes saistītas ar [3.] pantā minētajiem mērķiem.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Priekšlikums, ar ko laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam izveido Digitālās Eiropas programmu

Atsauces

COM(2018)0434 – C8-0256/2018 – 2018/0227(COD)

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ITRE

14.6.2018

 

 

 

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

BUDG

14.6.2018

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Paul Rübig

28.6.2018

Izskatīšana komitejā

26.9.2018

 

 

 

Pieņemšanas datums

5.11.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

27

2

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jean Arthuis, Reimer Böge, Lefteris Christoforou, Gérard Deprez, Manuel dos Santos, André Elissen, José Manuel Fernandes, Eider Gardiazabal Rubial, Jens Geier, Ingeborg Gräßle, Monika Hohlmeier, John Howarth, Bernd Kölmel, Zbigniew Kuźmiuk, Vladimír Maňka, Siegfried Mureşan, Jan Olbrycht, Paul Rübig, Eleftherios Synadinos, Indrek Tarand, Isabelle Thomas, Inese Vaidere, Daniele Viotti, Tiemo Wölken, Marco Zanni

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Karine Gloanec Maurin, Alain Lamassoure, Janusz Lewandowski, Andrey Novakov

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Michael Detjen

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

27

+

ALDE

Jean Arthuis, Gérard Deprez

ECR

Bernd Kölmel, Zbigniew Kuźmiuk

PPE

Reimer Böge, Lefteris Christoforou, José Manuel Fernandes, Ingeborg Gräßle, Monika Hohlmeier, Alain Lamassoure, Janusz Lewandowski, Siegfried Mureşan, Andrey Novakov, Jan Olbrycht, Paul Rübig, Inese Vaidere

S&D

Michael Detjen, Eider Gardiazabal Rubial, Jens Geier, Karine Gloanec Maurin, John Howarth, Vladimír Maňka, Manuel dos Santos, Isabelle Thomas, Daniele Viotti, Tiemo Wölken

VERTS/ALE

Indrek Tarand

2

-

ENF

André Elissen

NI

Eleftherios Synadinos

1

0

ENF

Marco Zanni

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinums (13.11.2018)

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam izveido Digitālās Eiropas programmu

(COM(2018)0434 – C8-0256/2018 – 2018/0227(COD))

Atzinuma sagatavotāja: Adina-Ioana Vălean

GROZĪJUMI

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1

Regulas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10)  Programmas vispārīgais mērķis būtu atbalstīt rūpniecības digitālo pārveidi un veicināt inovācijas, pētniecības un tehnoloģiskās attīstības rīcībpolitiku rūpnieciskā potenciāla labāku izmantošanu, lai ieguvēji būtu uzņēmumi un iedzīvotāji visā Savienībā. Programma būtu jāstrukturē, par pamatu izmantojot piecus konkrētus mērķus, kas atspoguļo galvenās rīcībpolitikas jomas, proti: augstas veiktspējas datošana, kiberdrošība, mākslīgais intelekts, padziļinātas digitālās prasmes un izvēršana, digitālo spēju optimāla izmantošana un sadarbspēja. Tāpat visās šajās jomās ar programmu būtu jācenšas labāk saskaņot Savienības, dalībvalstu un reģionālās rīcībpolitikas un sakopot privātos un rūpniecības nozares resursus, lai vairotu investīcijas un radītu spēcīgākas sinerģijas.

(10)  Programmas vispārīgais mērķis būtu atbalstīt rūpniecības un Eiropas sabiedrības digitālo pārveidi un veicināt inovācijas, pētniecības un tehnoloģiskās attīstības rīcībpolitiku rūpnieciskā potenciāla labāku izmantošanu, lai ieguvēji būtu uzņēmumi, reģioni, vietējās kopienas un iedzīvotāji visā Savienībā. Programma būtu jāstrukturē, par pamatu izmantojot piecus konkrētus mērķus, kas atspoguļo galvenās rīcībpolitikas jomas, proti: augstas veiktspējas datošana, kiberdrošība, mākslīgais intelekts, padziļinātas digitālās prasmes un izvēršana, digitālo spēju optimāla izmantošana, sadarbspēja un digitālās plaisas likvidēšana starp reģioniem un starp pilsētu un lauku kopienām. Tāpat visās šajās jomās ar programmu būtu jācenšas labāk saskaņot Savienības, dalībvalstu un reģionālās rīcībpolitikas un sakopot privātos un rūpniecības nozares resursus, lai vairotu investīcijas un radītu spēcīgākas sinerģijas.

Grozījums Nr.    2

Regulas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11)  Programmas īstenošanā centrāla loma būs digitālās inovācijas centriem, kuriem būtu jāsekmē progresīvu digitālo tehnoloģiju plaša ieviešana rūpniecībā, publiskā sektora organizācijās un akadēmiskajās iestādēs. Digitālās inovācijas centru tīklam būtu jānodrošina pēc iespējas plašāks Eiropas ģeogrāfiskais aptvērums59. Pirmie digitālās inovācijas centri tiks atlasīti, pamatojoties uz dalībvalstu priekšlikumiem, un pēc tam tīklu paplašinās, izmantojot atklātu konkursa procedūru. Digitālās inovācijas centri būs piekļuves punkti jaunākajām digitālajām spējām, tai skaitā augstas veiktspējas datošanai, mākslīgajam intelektam, kiberdrošībai, kā arī citām esošām inovatīvām tehnoloģijām, piemēram, svarīgām pamattehnoloģijām, kas pieejamas arī ražojošās laboratorijās (fablabs) vai pilsētlaboratorijās (citylabs). Tie darbosies kā vienas pieturas aģentūra, kurā varēs piekļūt pārbaudītām un validētām tehnoloģijām, un tie sekmēs atvērtu inovāciju. Tie arī atbalstīs padziļinātas digitālās prasmes. Digitālās inovācijas centru tīklam būtu arī jāveicina tālāko reģionu dalība digitālajā vienotajā tirgū.

(11)  Programmas īstenošanā centrāla loma būs digitālās inovācijas centriem, kuriem būtu jāsekmē progresīvu digitālo tehnoloģiju plaša ieviešana rūpniecībā, publiskā sektora organizācijās, valsts pārvaldes iestādēs un akadēmiskajās iestādēs. Digitālās inovācijas centru tīklam būtu jānodrošina pēc iespējas plašāks Eiropas ģeogrāfiskais aptvērums59. Pirmie digitālās inovācijas centri tiks atlasīti, pamatojoties uz dalībvalstu priekšlikumiem, un pēc tam tīklu paplašinās, izmantojot atklātu, pārredzamu konkursa procedūru. Digitālās inovācijas centri būs piekļuves punkti jaunākajām digitālajām spējām, tai skaitā augstas veiktspējas datošanai, mākslīgajam intelektam, kiberdrošībai, kā arī citām esošām inovatīvām tehnoloģijām, piemēram, svarīgām pamattehnoloģijām, kas pieejamas arī ražojošās laboratorijās (fablabs) vai pilsētlaboratorijās (citylabs). Tie darbosies kā vienas pieturas aģentūra, kurā varēs piekļūt pārbaudītām un validētām tehnoloģijām, un tie sekmēs atvērtu inovāciju. Tie arī atbalstīs padziļinātas digitālās prasmes. Digitālās inovācijas centru tīklam būtu arī jāveicina tālāko reģionu dalība digitālajā vienotajā tirgū.

_________________

_________________

59 Kā norādīts paziņojumā par Eiropas rūpniecības digitalizāciju (COM(2016) 180 final).

59 Kā norādīts paziņojumā par Eiropas rūpniecības digitalizāciju (COM(2016) 180 final).

Grozījums Nr.  3

Regulas priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16)  Augstas veiktspējas datošanai un saistītajām datu apstrādes jaudām Savienībā būtu jānodrošina plašāks augstas veiktspējas datošanas izmantojums rūpniecībā un vispārīgi sabiedrības interešu jomās, lai izmantotu unikālās iespējas, ko superdatošana paver sabiedrībai veselības, vides un drošības jomā, kā arī attiecībā uz rūpniecības, jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu, konkurētspēju.

(16)  Augstas veiktspējas datošanai un saistītajām datu apstrādes jaudām Savienībā būtu jānodrošina plašāks augstas veiktspējas datošanas izmantojums, kas attiektos uz visiem programmas labumguvējiem, un vispārīgi sabiedrības interešu jomās, lai izmantotu unikālās iespējas, ko superdatošana paver sabiedrībai veselības, vides un drošības jomā, kā arī attiecībā uz rūpniecības, jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu, konkurētspēju.

Grozījums Nr.    4

Regulas priekšlikums

16.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(16a)  Energopatēriņš, ko patērē datoru iekārtas un datu glabāšanas centri un kas nākamajās desmitgadēs varētu pieaugt, būtu jābalsta uz atjaunojamiem energoresursiem.

Pamatojums

Datu glabāšana kļūst aizvien lielāka problēma, un aplēsts, ka datu centri ir sektors, kurā oglekļa pēda palielinās visstraujāk, salīdzinot ar pārējiem IKT (informācijas un komunikācijas tehnoloģijas) nozares sektoriem. Pētījumi liecina, ka kopējais komunikācijas tehnoloģiju elektroenerģijas patēriņš nākamajos gados pieaugs, un līdz ar to šīs nozares kopējais CO2 emisiju īpatsvars būs 14 % (šobrīd tas ir 2 %). https://www.researchgate.net/publication/320225452_Total_Consumer_Power_Consumption_Forecast

Grozījums Nr.    5

Regulas priekšlikums

18. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18)  Uzskata, ka vispiemērotākais konkrētā augstas veiktspējas datošanas mērķa īstenošanas mehānisms ir kopuzņēmums: tam būs jākoordinē valstu un Savienības stratēģijas un investīcijas augstas veiktspējas datošanas infrastruktūrā un pētniecībā un izstrādē, jāsakopo resursi no publiskajiem un privātajiem fondiem un jāaizsargā Savienības ekonomiskās un stratēģiskās intereses63. Turklāt augstas veiktspējas datošanas kompetenču centri dalībvalstīs nodrošinās augstas veiktspējas datošanas pakalpojumus uzņēmumiem, akadēmiskajām iestādēm un publiskās pārvaldes iestādēm.

(18)  Uzskata, ka vispiemērotākais konkrētā augstas veiktspējas datošanas mērķa īstenošanas mehānisms ir kopuzņēmums: tam būs jākoordinē valstu un Savienības stratēģijas un investīcijas augstas veiktspējas datošanas infrastruktūrā un pētniecībā un izstrādē, jāsakopo resursi no publiskajiem un privātajiem fondiem un jāaizsargā Savienības ekonomiskās un stratēģiskās intereses63. Turklāt augstas veiktspējas datošanas kompetenču centri dalībvalstīs nodrošinās augstas veiktspējas datošanas pakalpojumus uzņēmumiem, tostarp MVU un jaunuzņēmumiem, akadēmiskajām iestādēm un publiskās pārvaldes iestādēm.

_________________

_________________

63 Ietekmes novērtējums, kas pievienots dokumentam “Priekšlikums Padomes regulai par Eiropas Augstas veiktspējas datošanas kopuzņēmuma izveidi” (https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/news/proposal-council-regulation-establishing-eurohpc-joint-undertaking-impact-assessment).

63 Ietekmes novērtējums, kas pievienots dokumentam “Priekšlikums Padomes regulai par Eiropas Augstas veiktspējas datošanas kopuzņēmuma izveidi” (https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/news/proposal-council-regulation-establishing-eurohpc-joint-undertaking-impact-assessment).

Grozījums Nr.    6

Regulas priekšlikums

28. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(28)  Šajā programmā atbalstītās progresīvās digitālās tehnoloģijas, piemēram, augstas veiktspējas datošana, kiberdrošība un mākslīgais intelekts, ir sasniegušas pietiekamu brieduma pakāpi, lai no pētniecības varētu pāriet uz izvēršanu, īstenošanu un mēroga paplašināšanu Savienības līmenī. Savienības līmeņa rīcība vajadzīga ne tikai minēto tehnoloģiju izvēršanai, bet arī prasmju jomā. Ir jāpaplašina, jāvairo un visā ES jādara pieejamas padziļinātu digitālo prasmju apguves iespējas. Ja tas netiks izdarīts, varētu aizkavēties progresīvu digitālo tehnoloģiju sekmīga izvēršana un tādējādi mazināsies Savienības ekonomikas vispārējā konkurētspēja. Šajā programmā atbalstītās darbības papildina ESF, ERAF un Apvārsnis Eiropa programmas.

(28)  Šajā programmā atbalstītās progresīvās digitālās tehnoloģijas, piemēram, augstas veiktspējas datošana, kiberdrošība, datu aizsardzība un mākslīgais intelekts, ir sasniegušas pietiekamu brieduma pakāpi, lai no pētniecības varētu pāriet uz izvēršanu, īstenošanu un mēroga paplašināšanu Savienības līmenī. Savienības līmeņa rīcība vajadzīga ne tikai minēto tehnoloģiju izvēršanai, bet arī prasmju jomā. Ir jāpaplašina, jāvairo un visā ES jādara pieejamas padziļinātu digitālo prasmju apguves iespējas. Ja tas netiks izdarīts, varētu aizkavēties progresīvu digitālo tehnoloģiju sekmīga izvēršana un tādējādi mazināsies Savienības ekonomikas vispārējā konkurētspēja. Šajā programmā atbalstītās darbības papildina ESF, ERAF un Apvārsnis Eiropa programmas.

Grozījums Nr.    7

Regulas priekšlikums

30. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(30)  Lai varētu īstenot digitālo pārveidi tādās sabiedrības interešu jomās kā veselības aprūpe68, mobilitāte, tiesiskums, zemes novērošana, vides monitorings, kultūra un izglītība, ir jāturpina izstrādāt un jāpaplašina digitālo pakalpojumu infrastruktūras, kas ļauj pāri robežām droši apmainīties ar datiem un sekmē valstu attīstību. Šādu infrastruktūru koordinācija ar šīs regulas palīdzību sniedz vislabākās iespējas izmantot sinerģiju potenciālu.

(30)  Lai varētu īstenot digitālo pārveidi tādās sabiedrības interešu jomās kā veselības aprūpe68, mobilitāte, tiesiskums, zemes novērošana, vides monitorings, oglekļa emisiju samazināšana, energoinfrastruktūra, kultūra un izglītība, ir jāturpina izstrādāt un jāpaplašina digitālo pakalpojumu infrastruktūras, kas ļauj pāri robežām droši apmainīties ar datiem un sekmē valstu attīstību. Šādu infrastruktūru koordinācija ar šīs regulas palīdzību sniedz vislabākās iespējas izmantot sinerģiju potenciālu.

_________________

_________________

68 http://ec.europa.eu/newsroom/dae/document.cfm?doc_id=51628

68 http://ec.europa.eu/newsroom/dae/document.cfm?doc_id=51628

Grozījums Nr.    8

Regulas priekšlikums

43. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(43)  Ņemot vērā to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām atbilstīgi Savienības saistībām īstenot Parīzes nolīgumu un Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, šī programma palīdzēs integrēt klimata darbības un sasniegt vispārējo mērķi, proti, 25 % no ES budžeta izdevumiem novirzīt klimata mērķu veicināšanai74. Attiecīgās darbības tiks apzinātas programmu sagatavošanā un īstenošanā un tiks atkārtoti novērtētas attiecīgajos izvērtēšanas un pārskatīšanas procesos.

(43)  Ņemot vērā to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām atbilstīgi Savienības pienākumiem īstenot Parīzes nolīgumu un Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, šī programma palīdzēs integrēt klimata darbības un palīdzēs sasniegt vispārējo mērķi, proti, 25 % no ES budžeta izdevumiem novirzīt klimata mērķu veicināšanai74. Lai šie pienākumi tiktu ievēroti pilnībā, attiecīgās darbības būtu jāapzina programmu sagatavošanā un īstenošanā un atkārtoti jānovērtē attiecīgajos izvērtēšanas un pārskatīšanas procesos.

_________________

_________________

74 COM(2018) 321 final, 1. lpp.

74 COM(2018) 321 final, 1. lpp.

Grozījums Nr.    9

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ba)   modernizēs izglītību un apmācību visā Savienībā,

Grozījums Nr.    10

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – bb apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(bb)   veicinās atvērtu pārvaldību,

Grozījums Nr.    11

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – bc apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(bc)   veicinās digitālo tehnoloģiju izmantojumu kā līdzekli, ar ko uzlabot iedzīvotāju piekļuvi informācijai un kultūrai, un uzlabos iedzīvotāju darba iespējas.

Grozījums Nr.    12

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. daļa – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  ievērojot datu aizsardzības tiesību aktus, Savienībā veidot un stiprināt mākslīgā intelekta pamatspējas, tai skaitā datu resursus un algoritmu krātuves;

(a)  pilnībā ievērojot datu aizsardzības tiesību aktus, Savienībā veidot un stiprināt mākslīgā intelekta pamatspējas, tai skaitā datu resursus un algoritmu krātuves;

Grozījums Nr.    13

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. daļa – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  pilnībā ievērojot datu aizsardzības tiesības aktus, kopā ar dalībvalstīm atbalstīt progresīva kiberdrošības aprīkojuma, rīku un datu infrastruktūru iepirkšanu;

(a)  pilnībā ievērojot datu aizsardzības tiesības aktus un pamattiesības, kopā ar dalībvalstīm atbalstīt progresīva kiberdrošības aprīkojuma, rīku un datu infrastruktūru iepirkšanu;

Grozījums Nr.    14

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. daļa – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  atbalstīt īstermiņa apmācību un kursu izstrādi un pasniegšanu uzņēmējiem, mazo uzņēmumu vadītājiem un darbaspēkam;

(b)  atbalstīt īstermiņa apmācību un kursu izstrādi un pasniegšanu uzņēmējiem, mazo uzņēmumu, tostarp jaunuzņēmumu, vadītājiem un darbaspēkam;

Grozījums Nr.    15

Regulas priekšlikums

8. pants – 1. daļa – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  nodrošināt, ka publiskais sektors un tādas sabiedrības interešu jomas kā veselība un aprūpe, izglītība, tiesu sistēma, transports, enerģētika, vide un kultūras un radošās nozares var izvērst modernas digitālās tehnoloģijas, it sevišķi augstas veiktspējas datošanu, mākslīgo intelektu un kiberdrošību, un piekļūt tām;

(a)  nodrošināt, ka publiskais sektors un tādas sabiedrības interešu jomas kā veselība un aprūpe, izglītība, tiesu sistēma, transports, enerģētika, vide, klimats un kultūras un radošās nozares var izvērst modernas digitālās tehnoloģijas, it sevišķi augstas veiktspējas datošanu, mākslīgo intelektu un kiberdrošību, un piekļūt tām;

Grozījums Nr.    16

Regulas priekšlikums

8. pants – 1. daļa – e punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(e)  atbalstīt progresīvu digitālo un saistīto tehnoloģiju — it sevišķi augstas veiktspējas datošanas, mākslīgā intelekta, kiberdrošības un nākotnes jauno tehnoloģiju — apguvi Savienības rūpniecības uzņēmumos, it sevišķi MVU;

(e)  atbalstīt progresīvu digitālo un saistīto tehnoloģiju — it sevišķi augstas veiktspējas datošanas, mākslīgā intelekta, kiberdrošības un nākotnes jauno tehnoloģiju — apguvi Savienības rūpniecības uzņēmumos, it sevišķi MVU un jaunuzņēmumos;

Grozījums Nr.    17

Regulas priekšlikums

8. pants – 1. daļa – ia punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ia)  nodrošināt, ka plaši tiek pielietota uz lietotājiem orientētas izstrādes koncepcija, radot digitālus risinājumus, kas ir vienkārši, funkcionāli, modificējami un pielāgojami individuālām vajadzībām, ņemot vērā sabiedrības novecošanu. 

Grozījums Nr.    18

Regulas priekšlikums

16. pants – 6. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  sniedz digitālās pārveides pakalpojumus (tai skaitā nodrošina testēšanas un eksperimentālās iekārtas), kuri orientēti uz MVU un vidējas kapitalizācijas uzņēmumiem, arī nozarēs, kurās ir lēna digitālo un saistīto tehnoloģiju apguve;

(a)  sniedz digitālās pārveides pakalpojumus (tai skaitā nodrošina testēšanas un eksperimentālās iekārtas), kuri orientēti uz MVU, vidējas kapitalizācijas uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem, arī nozarēs, kurās ir lēna digitālo un saistīto tehnoloģiju apguve;

Grozījums Nr.    19

Regulas priekšlikums

16. pants – 6. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  nodod speciālās zināšanas un zinātību starp reģioniem, it sevišķi savienojot tīklā MVU un vidējas kapitalizācijas uzņēmumus, kas veic uzņēmējdarbību kādā reģionā, ar tādiem citos reģionos izveidotiem digitālās inovācijas centriem, kuri ir vispiemērotākie attiecīgo pakalpojumu sniegšanai;

(b)  nodod speciālās zināšanas un zinātību starp reģioniem, it sevišķi savienojot tīklā MVU, vidējas kapitalizācijas uzņēmumus un jaunuzņēmumus, kas veic uzņēmējdarbību kādā reģionā, ar tādiem citos reģionos izveidotiem digitālās inovācijas centriem, kuri ir vispiemērotākie attiecīgo pakalpojumu sniegšanai;

Grozījums Nr.    20

Regulas priekšlikums

16. pants – 6. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  sniedz tematiskus pakalpojumus (tai skaitā ar mākslīgo intelektu, augstas veiktspējas datošanu un kiberdrošību un uzticēšanos saistītus pakalpojumus) pārvaldes iestādēm, publiskā sektora organizācijām, MVU un vidēji liela kapitāla uzņēmumiem. Atsevišķi digitālās inovācijas centri var specializēties specifisku tematisko pakalpojumu sniegšanā un nesniegt visus šajā punktā minētos tematiskos pakalpojumus;

(c)  sniedz tematiskus pakalpojumus (tai skaitā ar mākslīgo intelektu, augstas veiktspējas datošanu un kiberdrošību un uzticēšanos saistītus pakalpojumus) pārvaldes iestādēm, publiskā sektora organizācijām, MVU, vidēji liela kapitāla uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem. Atsevišķi digitālās inovācijas centri var specializēties specifisku tematisko pakalpojumu sniegšanā un nesniegt visus šajā punktā minētos tematiskos pakalpojumus;

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Priekšlikums, ar ko laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam izveido Digitālās Eiropas programmu

Atsauces

COM(2018)0434 – C8-0256/2018 – 2018/0227(COD)

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ITRE

14.6.2018

 

 

 

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ENVI

14.6.2018

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Adina-Ioana Vălean

21.6.2018

Pieņemšanas datums

12.11.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

42

5

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Margrete Auken, Pilar Ayuso, Ivo Belet, Biljana Borzan, Lynn Boylan, Paul Brannen, Soledad Cabezón Ruiz, Nessa Childers, Birgit Collin-Langen, Miriam Dalli, Seb Dance, Angélique Delahaye, Mark Demesmaeker, Stefan Eck, Bas Eickhout, Francesc Gambús, Gerben-Jan Gerbrandy, Arne Gericke, Jens Gieseke, Julie Girling, Françoise Grossetête, Andrzej Grzyb, Jytte Guteland, György Hölvényi, Anneli Jäätteenmäki, Jean-François Jalkh, Benedek Jávor, Karin Kadenbach, Urszula Krupa, Jo Leinen, Peter Liese, Susanne Melior, Rory Palmer, Bolesław G. Piecha, Annie Schreijer-Pierik, Davor Škrlec, Nils Torvalds, Adina-Ioana Vălean, Jadwiga Wiśniewska, Damiano Zoffoli

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Cristian-Silviu Buşoi, Fredrick Federley, Giorgos Grammatikakis, Christophe Hansen, Tilly Metz, Carolina Punset

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Paul Rübig, Tomáš Zdechovský

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

42

+

ALDE

Fredrick Federley, Gerben-Jan Gerbrandy, Anneli Jäätteenmäki, Carolina Punset, Nils Torvalds

GUE/NGL

Lynn Boylan, Stefan Eck

PPE

Pilar Ayuso, Ivo Belet, Cristian-Silviu Buşoi, Birgit Collin-Langen, Angélique Delahaye, Francesc Gambús, Jens Gieseke, Julie Girling, Françoise Grossetête, Andrzej Grzyb, Christophe Hansen, György Hölvényi, Peter Liese, Paul Rübig, Annie Schreijer-Pierik, Adina-Ioana Vălean, Tomáš Zdechovský

S&D

Biljana Borzan, Paul Brannen, Soledad Cabezón Ruiz, Nessa Childers, Miriam Dalli, Seb Dance, Giorgos Grammatikakis, Jytte Guteland, Karin Kadenbach, Jo Leinen, Susanne Melior, Rory Palmer, Damiano Zoffoli

Verts/ALE

Margrete Auken, Bas Eickhout, Benedek Jávor, Tilly Metz, Davor Škrlec

5

-

ECR

Mark Demesmaeker, Arne Gericke, Urszula Krupa, Bolesław G. Piecha, Jadwiga Wiśniewska

1

0

ENF

Jean-François Jalkh

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas Atzinums (7.11.2018)

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam izveido Digitālās Eiropas programmu

(COM(2018)0434 – C8-0256/2018 – 2018/0227(COD))

Atzinuma sagatavotāja: Evelyne Gebhardt:

ĪSS PAMATOJUMS

Internets un jaunās tehnoloģijas dažādos veidos maina mūsu sabiedrību un ekonomiku. Ieguldījumu palielināšanai mūsdienīgā digitālajā infrastruktūrā, piemēram, augstas veiktspējas datošanā, mākslīgā intelekta produktos un pakalpojumos un efektīvās kiberdrošības spējās, apvienojumā ar ieguldījumiem strādājošo un studentu padziļinātās digitālajās prasmēs, lai varētu izmantot šīs jaunās tehnoloģijas, ir izšķiroša nozīme, lai nodrošinātu, ka iedzīvotāji, rūpniecības nozare, uzņēmēji un publiskās pārvaldes iestādes var pilnībā izmantot ieguvumus, ko sniedz šāda attīstība un digitālais vienotais tirgus.

Lai veicinātu inovāciju, mazinātu tirgus sadrumstalotību, ievērojot taisnīgus un līdzsvarotus nosacījumus, un panāktu patērētāju uzticību, šādus nozīmīgus ieguldījumus infrastruktūrā un digitālajās prasmēs jāveic gan Eiropas Savienībai, gan arī dalībvalstīm un privātajam sektoram. Tas pilnībā atbilst Eiropas Parlamenta aicinājumam, kas pausts tā ziņojumā "Virzība uz Digitālā vienotā tirgus aktu"(1), proti, izstrādāt ilgtermiņa stratēģiju ieguldījumiem digitālajā infrastruktūrā un prasmēs, kā arī atbalstīt Eiropas rūpniecības un publiskās pārvaldes digitālo pārveidi.

Jaunā Digitālās Eiropas programma var būt spēcīgs instruments, lai atbalstītu šādu digitālo pārveidi. Turklāt tā papildina citas Eiropas Savienības programmas un citus Savienības politikas virzienus un tādējādi rada sinerģijas efektu, it īpaši ar šādiem instrumentiem:

•  programma "Apvārsnis Eiropa", kas atbalsta jauno tehnoloģiju pētniecību un attīstību;

•  Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), kas cita starpā atbalsta digitālo risinājumu ieviešanu, tostarp kiberdrošības jomā;

•  Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments, kas nodrošina infrastruktūru platjoslas tīkliem; kā arī

•  vienotā tirgus programma, kas cita starpā atbalsta produktu drošību saistībā ar digitālo ekonomiku, kiberdrošību un mākslīgo intelektu.

Atzinuma sagatavotāja atzinīgi vērtē priekšlikumu par jauno Digitālās Eiropas programmu un iesaka saglabāt programmas kopējo budžetu 8,192 miljardu EUR līmenī salīdzināmās cenās (t. i., 9,194 miljardi EUR faktiskās cenās), kā ierosinājusi Komisija, atbilstīgi Eiropas Parlamenta nolīgumam, pamatojoties uz tā 2018. gada 14. marta rezolūciju(2). Tomēr atzinuma sagatavotāja aicina dalībvalstis un privāto sektoru veikt finansiālu ieguldījumu, kas vajadzīgs, lai sasniegtu programmas mērķus.

Atzinuma sagatavotāja atzinīgi vērtē arī esošo un jauno digitālās inovācijas centru integrēšanu programmas īstenošanā. Digitālās inovācijas centri atbalstīs Eiropas rūpniecības, it īpaši MVU, un publiskās pārvaldes digitālo pārveidi un izplatīs digitālās spējas vietējā līmenī. Tādēļ atzinuma sagatavotāja ierosina paplašināt digitālās inovācijas pienākumus, skaidri paredzot centriem iespēju saņemt citus publiskā vai privātā sektora ieguldījumus un izmantot pašu ieņēmumus, ko gūst digitālās inovācijas centri. Turklāt būtu jāparedz iespēja digitālās inovācijas centriem noteikt savu iekšējo organizāciju un sastāvu, savu darba programmu un darba metodes.

Lai izvairītos no būtiskas ieguldījumu nepietiekamības citās jauno tehnoloģiju jomās, uz ko attiecas programma "Apvārsnis Eiropa", taču neattiecas Digitālās Eiropas programma, būtu skaidri jānosaka, ka citās jauno tehnoloģiju jomās šīs programmas finansējumu iespējams piesaistīt, ja šādas tehnoloģijas ir daļa no visaptveroša risinājuma, kas saistīts ar tehnoloģijām, uz kurām attiecas 4.–8. pants.

Konkrētie mērķi

Atzinuma sagatavotāja atbalsta EuroHPC deklarāciju un Komisijas priekšlikumu Padomes regulai Par Eiropas Augstas veiktspējas datošanas kopuzņēmuma (EuroHPC) izveidi, kas šķiet efektīvs un racionāls instruments, lai iegādātos, izvērstu un uzturētu integrētu augstas veiktspējas datošanas infrastruktūru.

Ņemot vērā to, ka Eiropas rūpniecībā neapšaubāmi palielinās pieprasījums pēc mākslīgā intelekta robotikas risinājumiem un sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijām (piemēram, blokķēžu tehnoloģijām) un ir svarīgi izvairīties no būtiskas ieguldījumu nepietiekamības šajās jomās, programmas mērķiem būtu jāaptver mākslīgā intelekta robotika un sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijas.

Attiecībā uz digitālās atstumtības mazināšanu atzinuma sagatavotāja ierosina nodrošināt iespējas visām personām ar atbilstīgu kvalifikāciju piekļūt padziļinātai ilgtermiņa apmācībai. Ņemot vērā to, ka, lai nodrošinātu Eiropas rūpniecības vajadzības, būs jāapmāca liels skaits iedzīvotāju, kā arī ņemot vērā problēmas saistībā ar pietiekami liela skaita kvalificētu pasniedzēju piesaisti šā uzdevuma veikšanai, atzinuma sagatavotāja ierosina arī atbalstīt Eiropas mēroga e-mācību platformas izveidi un nodrošināšanu.

GROZĪJUMI

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1

Regulas priekšlikums

5.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(5a)  Programmai būtu jānodrošina ar Savienības budžetu saistīto inovatīvo finanšu instrumentu pilnīga pārredzamība, pārskatatbildība un demokrātiska kontrole, it īpaši attiecībā uz to ieguldījumu, kā arī uz sākotnējām gaidām un galarezultātiem, kas sasniegti virzībā uz Savienības mērķiem.

Grozījums Nr.    2

Regulas priekšlikums

6. apsverums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6)  Tallinas digitālajā samitā55, kas norisinājās 2017. gada septembrī, un Eiropadomes 2017. gada 19. oktobra secinājumos56 tika norādīts, ka Eiropai ir jāinvestē savu tautsaimniecību digitalizācijā un prasmju deficīta novēršanā, lai uzturētu un uzlabotu Eiropas konkurētspēju, mūsu dzīves kvalitāti un sociālo struktūru. Eiropadome secināja, ka digitālā pārveide paver lielas inovācijas, izaugsmes un nodarbinātības iespējas, un tā sekmēs mūsu globālo konkurētspēju un uzlabos radošo un kultūras daudzveidību. Lai šīs iespējas varētu izmantot, ir kopīgi jārisina daži digitālās pārveides radīti problēmjautājumi un jāpārskata digitālās pārveides skartās rīcībpolitikas.

(6)  Tallinas digitālajā samitā55, kas norisinājās 2017. gada septembrī, un Eiropadomes 2017. gada 19. oktobra secinājumos56 tika norādīts, ka Eiropai ir jāinvestē savu tautsaimniecību digitalizācijā un prasmju deficīta novēršanā, lai uzturētu un uzlabotu Eiropas konkurētspēju, mūsu dzīves kvalitāti un sociālo struktūru. Eiropadome secināja, ka digitālā pārveide paver lielas inovācijas, izaugsmes un nodarbinātības iespējas, un tā sekmēs mūsu globālo konkurētspēju un uzlabos radošo un kultūras daudzveidību. Lai šīs iespējas varētu izmantot, ir kopīgi jārisina daži digitālās pārveides radīti problēmjautājumi un jāpārskata digitālās pārveides skartās rīcībpolitikas. Optimāli šai programmai, kas ir Eiropas līmeņa pasākums, paredzētais finansējums ir jāpalielina ar būtiskiem līdzekļiem no privātā sektora un ar dalībvalstu maksājumiem.

_________________

_________________

55 https://www.eu2017.ee/news/insights/conclusions-after-tallinn-digital-summit

55 https://www.eu2017.ee/news/insights/conclusions-after-tallinn-digital-summit

56 https://www.consilium.europa.eu/media/21620/19-euco-final-conclusions-en.pdf

56 https://www.consilium.europa.eu/media/21620/19-euco-final-conclusions-en.pdf

Grozījums Nr.    3

Regulas priekšlikums

7.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(7a)  2018. gada 10. aprīlī dalībvalstis, parakstot sadarbības nolīgumus, pauda atbalstu un kopīgu gribu sadarboties iniciatīvās, kas saistītas ar mākslīgo intelektu un sadalītās virsgrāmatas tehnoloģiju (piemēram, blokķēžu) infrastruktūras pakalpojumiem.

Grozījums Nr.    4

Regulas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8)  Komisijas paziņojumā “Jauna un moderna Eiropas Savienības daudzgadu finanšu shēma, kura efektīvi īsteno tās prioritātes pēc 2020. gada”57 kā viens no nākamās finanšu shēmas iespējamiem elementiem ir minēta Eiropas digitālās pārveides programma, ar ko tiktu panākts “ievērojams progress virzībā uz gudru izaugsmi tādās jomās kā augstas kvalitātes datu infrastruktūra, savienojamība un kiberdrošība”. Tas palīdzētu nodrošināt Eiropas vadošo lomu attiecībā uz superdatošanu, nākamās paaudzes internetu, mākslīgo intelektu, robotiku un lielajiem datiem. Tas nostiprinātu Eiropas rūpniecības un uzņēmumu konkurētspēju digitālajā ekonomikā, un tam būtu ievērojama ietekme uz prasmju deficīta novēršanu Savienībā.

(8)  Komisijas paziņojumā “Jauna un moderna Eiropas Savienības daudzgadu finanšu shēma, kura efektīvi īsteno tās prioritātes pēc 2020. gada”57 kā viens no nākamās finanšu shēmas iespējamiem elementiem ir minēta Eiropas digitālās pārveides programma, ar ko tiktu panākts “ievērojams progress virzībā uz gudru izaugsmi tādās jomās kā augstas kvalitātes datu infrastruktūra, savienotība, publiskās administrācijas digitalizācija un kiberdrošība”. Tas palīdzētu mazināt atšķirības starp Eiropas Savienību un vadošajām tautsaimniecībāmattiecībā uz superdatošanu, nākamās paaudzes internetu, mākslīgo intelektu, robotiku un lielajiem datiem. Tas nostiprinātu Eiropas rūpniecības un uzņēmumu konkurētspēju digitālajā ekonomikā, un tam būtu ievērojama ietekme uz prasmju deficīta novēršanu Savienībā.

__________________

__________________

57 COM(2018) 98 final

57 COM(2018) 98 final

Pamatojums

Ņemot vērā, ka, no vienas puses, Ķīna, Japāna un Amerikas Savienotās Valstis tiek plaši uzskatītas par vadošajām valstīm jauno tehnoloģiju jomā, bet, no otras puses, Programmas budžets ir ierobežots, proti, tas ir mazāks par 10 miljardiem EUR, šķiet lietderīgi piemērot reālistiskāku pieeju. 2017. gada 16. februāra rezolūcijā par Eiropas mākoņdatošanas iniciatīvu Eiropas Parlaments jau norādīja, ka HPC kapacitāte Eiropā nav pietiekama. Tas uzsvēra, ka ES atpaliek HPC attīstīšanā, jo netiek pietiekami investēts pilnīgas HPC sistēmas izveidē, savukārt tādas valstis kā ASV, Ķīna, Japāna un Krievija veic nozīmīgus ieguldījumus šādās sistēmās, nosakot tās par stratēģisku prioritāti un īstenojot valsts programmas to izstrādei.

Grozījums Nr.    5

Regulas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10)  Programmas vispārīgais mērķis būtu atbalstīt rūpniecības digitālo pārveidi un veicināt inovācijas, pētniecības un tehnoloģiskās attīstības rīcībpolitiku rūpnieciskā potenciāla labāku izmantošanu, lai ieguvēji būtu uzņēmumi un iedzīvotāji visā Savienībā. Programma būtu jāstrukturē, par pamatu izmantojot piecus konkrētus mērķus, kas atspoguļo galvenās rīcībpolitikas jomas, proti: augstas veiktspējas datošana, kiberdrošība, mākslīgais intelekts, padziļinātas digitālās prasmes un izvēršana, digitālo spēju optimāla izmantošana un sadarbspēja. Tāpat visās šajās jomās ar programmu būtu jācenšas labāk saskaņot Savienības, dalībvalstu un reģionālās rīcībpolitikas un sakopot privātos un rūpniecības nozares resursus, lai vairotu investīcijas un radītu spēcīgākas sinerģijas.

(10)  Programmas vispārīgais mērķis būtu atbalstīt rūpniecības digitālo pārveidi un veicināt inovācijas, pētniecības un tehnoloģiskās attīstības rīcībpolitiku rūpnieciskā potenciāla labāku izmantošanu, kā arī modernizēt konkrētas nozares sabiedrības interešu jomās, lai ieguvēji būtu uzņēmumi, sevišķi MVU, un iedzīvotāji visā Savienībā. Turklāt programmai būtu jāstiprina Savienības konkurētspēja un tās tautsaimniecības izturētspēja.

Grozījums Nr.    6

Regulas priekšlikums

10.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(10a)  Programma būtu jāstrukturē, par pamatu izmantojot piecus konkrētus mērķus, kas atspoguļo galvenās rīcībpolitikas jomas, proti: a) augstas veiktspējas datošana, b) mākslīgais intelekts un sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijas, c) kiberdrošība, d) augsta līmeņa digitālās prasmes un e) izvēršana, digitālo spēju optimāla izmantošana un sadarbspēja. Tāpat visās šajās jomās ar Programmu būtu jācenšas labāk saskaņot Savienības, dalībvalstu un reģionālās rīcībpolitikas un sakopot privātos un rūpniecības nozares resursus, lai vairotu investīcijas un radītu spēcīgākas sinerģijas.

Grozījums Nr.    7

Regulas priekšlikums

10.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(10b)  Programmai būtu jāatbalsta taisnīga digitālā pārēja un jāstiprina Eiropas Savienības kopīgās vērtības, tostarp tiesības uz izglītību un strādājošo tiesību aizsardzība, kā arī jāgarantē taisnīga konkurence, jāveicina vienlīdzība un jānodrošina, lai digitalizācija veicinātu sociālo un darba standartu paaugstināšanu, un jāsekmē visu Eiropas iedzīvotāju labklājība, demokrātija un drošība.

Grozījums Nr.    8

Regulas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11)  Programmas īstenošanā centrāla loma būs digitālās inovācijas centriem, kuriem būtu jāsekmē progresīvu digitālo tehnoloģiju plaša ieviešana rūpniecībā, publiskā sektora organizācijās un akadēmiskajās iestādēs. Digitālās inovācijas centru tīklam būtu jānodrošina pēc iespējas plašāks Eiropas ģeogrāfiskais aptvērums59. Pirmie digitālās inovācijas centri tiks atlasīti, pamatojoties uz dalībvalstu priekšlikumiem, un pēc tam tīklu paplašinās, izmantojot atklātu konkursa procedūru. Digitālās inovācijas centri būs piekļuves punkti jaunākajām digitālajām spējām, tai skaitā augstas veiktspējas datošanai, mākslīgajam intelektam, kiberdrošībai, kā arī citām esošām inovatīvām tehnoloģijām, piemēram, svarīgām pamattehnoloģijām, kas pieejamas arī ražojošās laboratorijās (fablabs) vai pilsētlaboratorijās (citylabs). Tie darbosies kā vienas pieturas aģentūra, kurā varēs piekļūt pārbaudītām un validētām tehnoloģijām, un tie sekmēs atvērtu inovāciju. Tie arī atbalstīs padziļinātas digitālās prasmes. Digitālās inovācijas centru tīklam būtu arī jāveicina tālāko reģionu dalība digitālajā vienotajā tirgū.

(11)  Programmas īstenošanā centrāla loma būs digitālās inovācijas centriem, kuriem būtu jāsekmē progresīvu digitālo tehnoloģiju plaša ieviešana rūpniecībā, publiskā sektora organizācijās un akadēmiskajās iestādēs. Digitālās inovācijas centru tīklam būtu jānodrošina pēc iespējas plašāks Eiropas ģeogrāfiskais aptvērums95. Pirmie digitālās inovācijas centri būtu jāatlasa, pamatojoties uz dalībvalstu priekšlikumiem, un pēc tam tīkls būtu jāpaplašina, izmantojot atklātu, pārredzamu konkursa procedūru. Digitālās inovācijas centriem vajadzētu būt piekļuves punktiem jaunākajām digitālajām spējām, tai skaitā augstas veiktspējas datošanai, mākslīgajam intelektam, mākslīgā intelekta robotikai un sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijām, kiberdrošībai, kā arī citām esošām inovatīvām tehnoloģijām, piemēram, svarīgām pamattehnoloģijām, kas pieejamas arī ražojošās laboratorijās (fablabs) vai pilsētlaboratorijās (citylabs). Tiem būtu jādarbojas kā vienas pieturas aģentūrai, kurā varēs piekļūt pārbaudītām un validētām tehnoloģijām, tie sekmēs atvērtu inovāciju un sniegs atbalstu uzņēmumiem, īpaši MVU un jaunuzņēmumiem. Tiem būtu arī jāatbalsta padziļinātas digitālās prasmes. Digitālās inovācijas centru tīklam būtu jāveicina plaša spektra dažādu lielumu partneru līdzdalība gan no privātā, gan publiskā sektora un no dažādām ekonomikas nozarēm, kā arī jāveicina attālāko reģionu līdzdalība vienotajā digitālajā tirgū. Digitālās inovācijas centriem būtu jāparedz ievērojama vispārēja autonomija noteikt savu iekšējo organizāciju un sastāvu, kā arī konkrētu darba programmu un darba metodes.

__________________

__________________

59 Kā norādīts paziņojumā par Eiropas rūpniecības digitalizāciju (COM(2016) 180 final).

59 Kā norādīts paziņojumā par Eiropas rūpniecības digitalizāciju (COM(2016) 180 final).

Grozījums Nr.    9

Regulas priekšlikums

11.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(11a)  Lai izveidotu sinerģijas starp šīs Programmas investīcijām un Savienības investīcijām pētniecībā un attīstībā, sevišķi no programmas "Apvārsnis Eiropa” fondiem, digitālās inovācijas centriem būtu jākļūst par platformu, kas apvienotu industriju, uzņēmējus un publisko pārvaldi, kuriem vajadzīgi jauni tehnoloģiju risinājumi, no vienas puses, un uzņēmumus, it īpaši jaunuzņēmumus un MVU, kuri var piedāvāt tirgū laižamus risinājumus, no otras puses.

Grozījums Nr.    10

Regulas priekšlikums

11.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(11b)  Būtu jāparedz iespēja digitālās inovācijas centriem saņemt finansējumu no dalībvalstīm, trešām valstīm vai publiskās pārvaldes iestādēm, kuras piedalās to darbībā, kā arī finansējumu no starptautiskām struktūrām vai iestādēm, privātā sektora finansējumu, it īpaši digitālās inovācijas centru dalībnieku, ieinteresēto personu vai partneru finansējumu, izmantot ienākumus, ko nodrošina digitālās inovācijas centru pašu aktīvu izmantošana un darbības, kā arī saņemt novēlējumus, ziedojumus un finansējumu no privātpersonām vai finansējumu dotāciju formā, tostarp no programmas un citu ES programmu līdzekļiem.

Grozījums Nr.    11

Regulas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12)  Programma būtu jāīsteno ar tādu projektu palīdzību, kuri nostiprina digitālās pamatspējas un to plašāku izmantojumu. Dalībvalstīm un vajadzības gadījumā arī privātajam sektoram šajos projektos būtu jāpiedalās ar līdzinvestīcijām. Tam būtu vajadzīgs sasniegt kritisko masu iepirkumos, lai iegūtu saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu un nodrošinātu, ka piegādātāji Eiropā paliek tehnoloģisko sasniegumu priekšgalā.

(12)  Programma būtu jāīsteno ar tādu projektu palīdzību, kuri nostiprina digitālās pamatspējas un to plašāku izmantojumu. Dalībvalstīm un arī privātajam sektoram šajos projektos būtu jāpiedalās ar līdzinvestīcijām. Tam būtu vajadzīgs sasniegt kritisko masu iepirkumos, lai iegūtu saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu un nodrošinātu, ka piegādātāji Eiropā nonāk tehnoloģisko sasniegumu priekšgalā.

Grozījums Nr.    12

Regulas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14)  Programmas darbības būtu jāizmanto, lai samērīgā veidā novērstu tirgus nepilnības vai nepietiekamu investīciju problēmu, nedublējot vai neizstumjot privāto finansējumu, un tām ir jābūt skaidrai Eiropas pievienotajai vērtībai.

(14)  Programmas darbības būtu jāizmanto arī, lai stiprinātu un paplašinātu Savienības digitālo bāzi, risinātu svarīgas sabiedrības problēmas, turpinātu uzlabot Savienības digitālās industrijas kompetences, kā arī samērīgā veidā novērstu tirgus nepilnības vai nepietiekamu investīciju problēmu, nedublējot vai neizstumjot privāto finansējumu, un tām ir jābūt skaidrai Eiropas pievienotajai vērtībai.

Grozījums Nr.    13

Regulas priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16)  Augstas veiktspējas datošanai un saistītajām datu apstrādes jaudām Savienībā būtu jānodrošina plašāks augstas veiktspējas datošanas izmantojums rūpniecībā un vispārīgi sabiedrības interešu jomās, lai izmantotu unikālās iespējas, ko superdatošana paver sabiedrībai veselības, vides un drošības jomā, kā arī attiecībā uz rūpniecības, jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu, konkurētspēju.

(16)  Augstas veiktspējas datošanai un saistītajām datu apstrādes jaudām Savienībā būtu jānodrošina plašāks augstas veiktspējas datošanas izmantojums rūpniecībā un vispārīgi sabiedrības interešu jomās, lai izmantotu unikālās iespējas, ko superdatošana paver sabiedrībai veselības, vides, drošības, komunikācijas, pilsētplānošanas, ainavu veidošanas un satiksmes optimizēšanas jomā, kā arī attiecībā uz rūpniecības, jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu, konkurētspēju.

Grozījums Nr.    14

Regulas priekšlikums

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17)  Atbalstu Savienības intervencei šajā jomā ir pauduši Padome60 un Eiropas Parlaments61. Turklāt 2017. gadā deviņas dalībvalstis parakstīja EuroHPC deklarāciju62, kas ir vairāku valdību vienošanās, ar kuru tās apņemas sadarboties ar Komisiju, lai Eiropā izveidotu un izvērstu modernas augstas veiktspējas datošanas un datu infrastruktūras, kuras būtu pieejamas zinātnieku aprindām un publiskajiem un privātajiem partneriem visā Savienībā.

(17)  Atbalstu Savienības intervencei šajā jomā ir pauduši Padome un Eiropas Parlaments. Turklāt 2017. gadā deviņas dalībvalstis parakstīja EuroHPC deklarāciju62, kas ir vairāku valdību vienošanās, ar kuru tās apņemas sadarboties ar Komisiju, lai Eiropā izveidotu un izvērstu modernas augstas veiktspējas datošanas un datu infrastruktūras, kuras būtu pieejamas zinātnieku aprindām un publiskajiem un privātajiem partneriem visā Savienībā un paaugstinātu Savienības inovāciju potenciālu. Programma piedāvā labu iespēju citām dalībvalstīm parakstīt minēto deklarāciju.

__________________

 

60

__________________

61

60

62

61

 

62

Grozījums Nr.    15

Regulas priekšlikums

18. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18)  Uzskata, ka vispiemērotākais konkrētā augstas veiktspējas datošanas mērķa īstenošanas mehānisms ir kopuzņēmums: tam būs jākoordinē valstu un Savienības stratēģijas un investīcijas augstas veiktspējas datošanas infrastruktūrā un pētniecībā un izstrādē, jāsakopo resursi no publiskajiem un privātajiem fondiem un jāaizsargā Savienības ekonomiskās un stratēģiskās intereses63. Turklāt augstas veiktspējas datošanas kompetenču centri dalībvalstīs nodrošinās augstas veiktspējas datošanas pakalpojumus uzņēmumiem, akadēmiskajām iestādēm un publiskās pārvaldes iestādēm.

(18)  Uzskata, ka vispiemērotākais konkrētā augstas veiktspējas datošanas mērķa īstenošanas mehānisms ir augstas veiktspējas datošanas kopuzņēmums (kopuzņēmumsEuroHPC): tam būs jākoordinē valstu un Savienības stratēģijas un investīcijas augstas veiktspējas datošanas infrastruktūrā un pētniecībā un izstrādē, jāsakopo resursi no publiskajiem un privātajiem fondiem un jāaizsargā Savienības ekonomiskās un stratēģiskās intereses63 . Kopuzņēmums EuroHPC ļaus dalībvalstīm kopā ar Komisiju koordinēt augstas veiktspējas datošanas nozares ieguldījumus un stratēģiju. Turklāt augstas veiktspējas datošanas kompetenču centri dalībvalstīs nodrošinās augstas veiktspējas datošanas pakalpojumus uzņēmumiem, jo īpaši MVU un jaunuzņēmumiem, akadēmiskajām iestādēm un publiskās pārvaldes iestādēm. Tādēļ programmai būtu jāfinansē kopuzņēmums EuroHPC, lai veiktu ieguldījumus augstas veiktspējas datošanā saskaņā ar programmu.

__________________

__________________

63 Ietekmes novērtējums, kas pievienots dokumentam “Priekšlikums Padomes regulai par Eiropas Augstas veiktspējas datošanas kopuzņēmuma izveidi” (https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/news/proposal-council-regulation-establishing-eurohpc-joint-undertaking-impact-assessment).

63 Ietekmes novērtējums, kas pievienots dokumentam “Priekšlikums Padomes regulai par Eiropas Augstas veiktspējas datošanas kopuzņēmuma izveidi” (https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/news/proposal-council-regulation-establishing-eurohpc-joint-undertaking-impact-assessment).

Grozījums Nr.    16

Regulas priekšlikums

19. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(19)  Ļoti svarīgs dzinējspēks, kas virza rūpniecības un arī publiskā sektora digitālo pārveidi, ir ar mākslīgo intelektu saistīto spēju pilnveidošana. Roboti kļūst arvien autonomāki, un tos izmanto rūpnīcās, dziļūdens izpētē, mājokļos, pilsētās un slimnīcās. Komerciālas mākslīgā intelekta platformas no testēšanas ir pārgājušas uz reālu lietojumu vides un veselības jomā; visi lielie automobiļu ražotāji izstrādā pašbraucošus automobiļus, un visu galveno tīmekļa vietņu platformu un lielo datu lietojumprogrammu pamatā ir mašīnmācīšanās paņēmieni.

(19)  Ļoti svarīgs dzinējspēks, kas virza rūpniecības un arī publiskā sektora digitālo pārveidi, ir ar mākslīgo intelektu saistīto spēju pilnveidošana. Roboti kļūst arvien autonomāki, un tos izmanto ražošanas procesos, dziļūdens izpētē, mājokļos, pilsētās, kā arī medicīnā un farmācijas jomā. Komerciālas mākslīgā intelekta platformas no testēšanas ir pārgājušas uz reālu lietojumu vides un veselības jomā; visi lielie automobiļu ražotāji izstrādā pašbraucošus automobiļus, un visu galveno tīmekļa vietņu platformu un lielo datu lietojumprogrammu pamatā ir mašīnmācīšanās paņēmieni. Mākslīgais intelekts nodrošinās pilnībā jaunas iespējas zinātnē, piemēram, mākslīgā intelekta izmantošanu medikamentu izstrādē un saistītajās jomās, tādās kā sintētiskā bioloģija ražošanai un mikroorganismu strauja izpēte rūpnieciskām vajadzībām. Mākslīgā intelekta izmantošanai nākotnē būtu jānovērš hakeru uzbrukumu veiksmīga īstenošana.

Grozījums Nr.    17

Regulas priekšlikums

19.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(19a)  Arvien straujāka mācīties spējīgu robotu un mākslīgā intelekta attīstība, kā arī to spēja vairot zināšanas un mācību saturu vien dažās sekundēs apgrūtina attīstības posmu prognozēšanu līdz Programmas darbības beigām 2027. gadā. Tādēļ Komisijai būtu jāpievērš īpaša uzmanība šai straujās digitālās pārveides tendencei un, ja iespējams, ātri un atbilstīgi jāpielāgo darba programmas mērķi.

Grozījums Nr.    18

Regulas priekšlikums

19.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(19b)  Ņemot vērā to, ka Eiropas rūpniecībā palielinās pieprasījums pēc mākslīgā intelekta robotikas risinājumiem, un, lai izvairītos no būtiskas ieguldījumu nepietiekamības šajā jomās, programmas mērķiem attiecībā uz mākslīgo intelektu būtu jāaptver mākslīgā intelekta robotika.

Grozījums Nr.    19

Regulas priekšlikums

19.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(19c)  Produktiem un pakalpojumiem, kas balstīti uz mākslīgo intelektu, vajadzētu būt lietotājdraudzīgiem un pēc noklusējuma atbilstīgiem tiesību aktiem un jānodrošina patērētājiem lielākas izvēles iespējas un plašāka informācija, īpaši par produktu un pakalpojumu kvalitāti.

Grozījums Nr.    20

Regulas priekšlikums

20. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(20)  Mākslīgā intelekta attīstīšanai ir ļoti svarīgi, lai būtu pieejamas liela mēroga datu kopas un testēšanas un eksperimentālās iekārtas.

(20)  Mākslīgā intelekta attīstīšanai ir ļoti svarīgi, lai būtu pieejamas liela mēroga datu kopas un testēšanas un eksperimentālās iekārtas, ar ko tiktu nodrošināts iekšējais tirgus un tekstizraces un datizraces iespējas jomās, kurās tiek izmantots mākslīgais intelekts.

Grozījums Nr.    21

Regulas priekšlikums

20.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(20a)  2018. gada 12. septembra rezolūcijā par autonomiem ieroču sistēmām1a Eiropas Parlaments atkārtoti apstiprināja ES mērķi kļūt par pasaules mēroga miera veicinātāju, aicināja paplašināt tās lomu pasaules atbruņošanās un ieroču neizplatīšanas jomā un mudināja Komisijas priekšsēdētāja vietnieci / Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstis un Padomi sākt starptautiskas sarunas par juridiski saistošu instrumentu, ar ko tiktu aizliegtas nāvējošas autonomas ieroču sistēmas. Letālu autonomo ieroču pamatā galvenokārt ir mākslīgais intelekts. Līdz ar to Savienības finanšu iemaksas saskaņā ar programmas īpašo mērķi Nr. 2 nebūtu izmantojamas militāriem mērķiem.

 

_________________

 

1a P8_TA-PROV(2018)0341.

Grozījums Nr.    22

Regulas priekšlikums

20.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(20b)  2018. gada 25. aprīlī Komisija apņēmās ierosināt Eiropas pieeju, sadarbībā ar ieinteresētajām personām, kas apvienojušās mākslīgā intelekta aliansē (mākslīgā intelekta ekspertu grupa) izstrādājot mākslīgā intelekta vadlīniju projektu, lai Eiropā stimulētu mākslīgajā intelektā balstītu lietojumprogrammu izstrādi un mākslīgajā intelektā balstītu uzņēmējdarbību.

Grozījums Nr.    23

Regulas priekšlikums

21. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(21)  Savā 2017. gada 1. jūnija rezolūcijā par Eiropas rūpniecības digitalizāciju64 Eiropas Parlaments uzsvēra, ka ir svarīgi izstrādāt kopīgu Eiropas kiberdrošības pieeju, atzīstot nepieciešamību vairot informētību, un pauda uzskatu, ka ir kritiski svarīgi, lai atbildību par kibernoturību uzņemtos uzņēmumu vadītāji un valstu un Eiropas rūpnieciskās drošības politikas veidotāji.

(21)  Savā 2017. gada 1. jūnija rezolūcijā par Eiropas rūpniecības digitalizāciju64 Eiropas Parlaments attiecībā uz iespējamajiem trūkumiem saistībā ar kiberuzbrukumiem, sabotāžu, manipulēšanu ar datiem vai rūpniecisko spiegošanu uzsvēra, ka ir svarīgi izstrādāt kopīgu Eiropas kiberdrošības pieeju, atzīstot nepieciešamību vairot informētību par kiberdrošības uzlabošanu un drošības un privātuma īstenošanu pēc noklusējuma, kas ir kritiski svarīgi, lai atbildību par kibernoturību uzņemtos uzņēmumu vadītāji un valstu un Eiropas rūpnieciskās drošības politikas veidotāji, un uzsvēra arī, ka prasības attiecībā uz kiberdrošību ir jānosaka par obligātām IT aprīkojuma un lietiskā interneta produktu publiskajā iepirkumā.

__________________

__________________

64 Dokuments ar atsauces Nr. A8-0183/2017, pieejams: http://www.europarl.europa.eu/sides/getDoc.do?type=TA&language=LV&reference=P8-TA-2017-0240.

64 Dokuments ar atsauces Nr. A8-0183/2017, pieejams: http://www.europarl.europa.eu/sides/getDoc.do?type=TA&language=LV&reference=P8-TA-2017-0240.

Grozījums Nr.    24

Regulas priekšlikums

21.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(21a)  Lai pilnībā atraisītu ar rūpniecības un publiskās pārvaldes digitalizāciju saistīto izaugsmes un inovācijas potenciālu strādājošo, patērētāju un uzņēmumu, tostarp MVU un jaunuzņēmumu, labā, svarīgi ir panākt datu un IT infrastruktūras drošību un uzticēšanos digitālajai videi.

Grozījums Nr.    25

Regulas priekšlikums

23. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(23)  Komisija 2017. gada septembrī nāca klajā ar vairākām iniciatīvām65, ar kurām izklāstīja vispusīgu Savienības pieeju kiberdrošībai nolūkā nostiprināt Eiropas spējas tikt galā ar kiberuzbrukumiem un kiberdraudiem un stiprināt tehnoloģiskās un rūpnieciskās spējas šajā jomā.

(23)  Komisija 2017. gada septembrī nāca klajā ar vairākām iniciatīvām65, ar kurām izklāstīja vispusīgu Savienības pieeju kiberdrošībai nolūkā nostiprināt Eiropas spējas tikt galā ar kiberuzbrukumiem, palielināt noturību pret kiberdraudiem un stiprināt tehnoloģiskās un rūpnieciskās spējas šajā jomā.

_________________

_________________

65 https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/policies/cybersecurity

65 https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/policies/cybersecurity

Grozījums Nr.    26

Regulas priekšlikums

23.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(23a)  Principā kiberdrošības risinājumiem drošības un drošuma standarti jāietver kā galvenie izstrādes parametri atbilstīgi pieejamajām progresīvām tehnoloģijām un ievērojot principus "integrētā drošība" un "drošība pēc noklusējuma".

Grozījums Nr.    27

Regulas priekšlikums

24. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(24)  Lai digitālais vienotais tirgus būtu darbotiesspējīgs, ir vajadzīga uzticēšanās. Lai varētu garantēt drošību un panāktu, ka iedzīvotāji, publiskās pārvaldes iestādes un uzņēmumi uzticas tiešsaistes darbībām un darījumiem, ļoti svarīga loma ir tādām kiberdrošības tehnoloģijām kā digitālā identitāte, kriptogrāfija un neatļautas iekļūšanas konstatēšana, kā arī to izmantojumam tādās jomās kā finanses, 4.0 rūpniecība, enerģētika, transports, veselības aprūpe un e-pārvaldība.

(24)  Lai digitālais vienotais tirgus būtu darbotiesspējīgs, ir vajadzīga uzticēšanās. Lai varētu garantēt drošību un panāktu, ka iedzīvotāji, publiskās pārvaldes iestādes un uzņēmumi uzticas tiešsaistes darbībām, tostarp 5G platformām, un darījumiem, ļoti svarīga loma ir tādām kiberdrošības tehnoloģijām kā sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijas, digitālā identitāte, kriptogrāfija un neatļautas iekļūšanas konstatēšana, kā arī to izmantojumam tādās jomās kā finanses, 4.0 rūpniecība, enerģētika, transports, veselības aprūpe un e-pārvaldība.

Grozījums Nr.    28

Regulas priekšlikums

25. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(25)  Eiropadome savos 2017. gada 19. oktobra secinājumos uzsvēra – lai sekmīgi panāktu Eiropas digitalizāciju, Savienībai vajadzīgi digitalizācijas laikmetam pielāgoti darba tirgi un apmācības un izglītības sistēmas un ka ir jāinvestē digitālajās prasmēs, lai sniegtu iespējas visiem eiropiešiem.

(25)  Eiropadome savos 2017. gada 19. oktobra secinājumos uzsvēra – lai sekmīgi panāktu Eiropas digitalizāciju, Savienībai ir būtiski svarīgi digitalizācijas laikmeta potenciālam un izaicinājumiem pielāgoti darba tirgi, mūžizglītība un inovācijvirzītas apmācības un izglītības sistēmas un ka ir jāinvestē digitālajās prasmēs, lai sniegtu iespējas Eiropas iedzīvotājiem un uzņēmumiem.

Grozījums Nr.    29

Regulas priekšlikums

26.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(26a)  Ņemot vērā vajadzību pēc holistiskas pieejas, programmā būtu jāņem vērā arī tādi aspekti kā iekļaušana, kvalifikācija, apmācība un specializācija, kas papildus padziļinātām digitālajām prasmēm ir noteicoši, lai zināšanu sabiedrībā radītu pievienoto vērtību.

Grozījums Nr.    30

Regulas priekšlikums

27. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(27)  Savā 2017. gada 1. jūnija rezolūcijā par Eiropas rūpniecības digitalizāciju67 Eiropas Parlaments norādīja, ka digitālajā sabiedrībā izglītība, apmācība un mūžizglītība ir sociālās kohēzijas pamats.

(27)  Savā 2017. gada 1. jūnija rezolūcijā par Eiropas rūpniecības digitalizāciju67 Eiropas Parlaments norādīja, ka digitālajā sabiedrībā izglītība, apmācība un mūžizglītība ir sociālās kohēzijas pamats. Izglītībai, apmācībai un mūžizglītībai ir ļoti būtiska nozīme digitālās atstumtības novēršanā un iekļautības un Eiropas reģionu konkurētspējas veicināšanā.

__________________

__________________

67 Dokuments ar atsauces Nr. A8-0183/2017, pieejams: http://www.europarl.europa.eu/sides/getDoc.do?type=TA&language=LV&reference=P8-TA-2017-0240.

67 Dokuments ar atsauces Nr. A8-0183/2017, pieejams: http://www.europarl.europa.eu/sides/getDoc.do?type=TA&language=LV&reference=P8-TA-2017-0240.

Grozījums Nr.    31

Regulas priekšlikums

28. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(28)  Šajā programmā atbalstītās progresīvās digitālās tehnoloģijas, piemēram, augstas veiktspējas datošana, kiberdrošība un mākslīgais intelekts, ir sasniegušas pietiekamu brieduma pakāpi, lai no pētniecības varētu pāriet uz izvēršanu, īstenošanu un mēroga paplašināšanu Savienības līmenī. Savienības līmeņa rīcība vajadzīga ne tikai minēto tehnoloģiju izvēršanai, bet arī prasmju jomā. Ir jāpaplašina, jāvairo un visā ES jādara pieejamas padziļinātu digitālo prasmju apguves iespējas. Ja tas netiks izdarīts, varētu aizkavēties progresīvu digitālo tehnoloģiju sekmīga izvēršana un tādējādi mazināsies Savienības ekonomikas vispārējā konkurētspēja. Šajā programmā atbalstītās darbības papildina ESF, ERAF un Apvārsnis Eiropa programmas.

(28)  Šajā programmā atbalstītās progresīvās digitālās tehnoloģijas, piemēram, augstas veiktspējas datošana, kiberdrošība, mākoņdatošana, datu aizsardzība un mākslīgais intelekts, ir sasniegušas pietiekamu brieduma pakāpi, lai no pētniecības varētu pāriet uz izvēršanu, īstenošanu un mēroga paplašināšanu Savienības līmenī. Savienības līmeņa rīcība vajadzīga ne tikai minēto tehnoloģiju izvēršanai, bet arī prasmju jomā. Ir jāpaplašina, kvalitatīvi jāuzlabo un visā ES jādara pieejamas padziļinātu digitālo prasmju apguves iespējas. Ja tas netiks izdarīts, varētu aizkavēties progresīvu digitālo tehnoloģiju sekmīga izvēršana, palielināties kvalificēta darbaspēka deficīts Eiropā un tādējādi mazināties Savienības ekonomikas vispārējā konkurētspēja. Šajā programmā atbalstītās darbības papildina ESF, ERAF un Apvārsnis Eiropa programmas.

Grozījums Nr.    32

Regulas priekšlikums

29. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(29)  Lai iedzīvotājiem un rūpniecībai samazinātu administratīvo slogu, paātrinot to saziņu ar publiskā sektora iestādēm un padarot to ērtāku un lētāku, un lai palielinātu iedzīvotājiem un uzņēmumiem sniegto pakalpojumu efektivitāti un kvalitāti, ir ļoti svarīgi, ka publiskās pārvaldes iestādes un pakalpojumi tiktu modernizēti ar digitalizācijas palīdzību. Tā kā vairākiem sabiedriskas nozīmes pakalpojumiem jau ir Savienības dimensija, ar atbalstu to īstenošanai un izvēršanai Savienības līmenī būtu jānodrošinās, ka iedzīvotāji un uzņēmumi visā Eiropā varēs piekļūt augstas kvalitātes digitālajiem pakalpojumiem.

(29)  Lai iedzīvotājiem un rūpniecībai samazinātu administratīvo slogu, paātrinot to saziņu ar publiskā sektora iestādēm un padarot to ērtāku un lētāku, un lai palielinātu iedzīvotājiem un uzņēmumiem sniegto pakalpojumu efektivitāti, pārredzamību un kvalitāti, ir ļoti svarīgi, ka publiskās pārvaldes iestādes un pakalpojumi tiktu modernizēti ar digitalizācijas palīdzību. Tā kā vairākiem sabiedriskas nozīmes pakalpojumiem jau ir Savienības dimensija, ar atbalstu to īstenošanai un izvēršanai Savienības līmenī būtu jānodrošinās, ka iedzīvotāji un uzņēmumi visā Eiropā varēs piekļūt augstas kvalitātes digitālajiem pakalpojumiem.

Grozījums Nr.    33

Regulas priekšlikums

29.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(29a)  Arvien straujākjaai digitalizācijai dalībvalstīs vajadzētu samazināt augošo plaisu starp nabadzīgajiem un bagātajiem. Tādēļ Programmai būtu jāveicina lielāka sociālā vienlīdzība straujas digitalizācijas pasaulē, visiem iedzīvotājiem, tostarp personām ar invaliditāti, nodrošinot piekļuvi mūsdienīgām digitālajām tehnoloģijām.

Grozījums Nr.    34

Regulas priekšlikums

32. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(32)  Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu modernizācija ir viena no galvenajām prioritātēm, lai varētu sekmīgi īstenot digitālā vienotā tirgus stratēģiju. Stratēģijas vidusposma izvērtējumā tika uzsvērta nepieciešamība stiprināt publiskās pārvaldes iestāžu pārveidi un nodrošināt, ka iedzīvotājiem ir viegla, uzticama un ērta piekļuve sabiedriskajiem pakalpojumiem.

(32)  Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu modernizācija ir viena no galvenajām prioritātēm, lai varētu sekmīgi īstenot digitālā vienotā tirgus stratēģiju. Stratēģijas vidusposma izvērtējumā tika uzsvērta nepieciešamība stiprināt publiskās pārvaldes iestāžu pārveidi un nodrošināt, ka iedzīvotājiem ir viegla, uzticama, iekļaujoša un ērta piekļuve sabiedriskajiem pakalpojumiem.

Grozījums Nr.    35

Regulas priekšlikums

33. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(33)  Komisijas 2017. gadā publicētais gada izaugsmes pētījums69 rāda, ka Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu kvalitāte tiešā mērā ietekmē ekonomikas vidi, tāpēc tai ir izšķiroša nozīme produktivitātes, konkurētspējas, ekonomiskās sadarbības, izaugsmes un nodarbinātības veicināšanā. Tas nozīmē, ka ir vajadzīgas efektīvas un pārredzamas publiskās pārvaldes iestādes un iedarbīga tiesu sistēma, lai tiktu atbalstīta ekonomikas izaugsme un uzņēmumi un iedzīvotāji saņemtu augstas kvalitātes pakalpojumus.

(33)  Komisijas 2017. gadā publicētais gada izaugsmes pētījums69 rāda, ka Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu kvalitāte tiešā mērā ietekmē ekonomikas vidi, tāpēc tai ir izšķiroša nozīme produktivitātes, konkurētspējas, ekonomiskās sadarbības, ilgtspējīgas izaugsmes, nodarbinātības un augstas kvalitātes darbvietu radīšanas veicināšanā. Tas nozīmē, ka ir vajadzīgas efektīvas un pārredzamas publiskās pārvaldes iestādes un iedarbīga tiesu sistēma, lai tiktu atbalstīta ekonomikas izaugsme un uzņēmumi un iedzīvotāji saņemtu augstas kvalitātes pakalpojumus.

__________________

__________________

69 COM(2016) 725 final

69 COM(2016) 725 final

Grozījums Nr.    36

Regulas priekšlikums

34. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(34)  Eiropas sabiedrisko pakalpojumu sadarbspēja ir aktuāls jautājums visos pārvaldes līmeņos: Savienības, valsts, reģionālā un vietējā līmenī. Sadarbspēja ne tikai likvidē šķēršļus vienotā tirgus darbībai, bet arī sekmē rīcībpolitiku veiksmīgu īstenošanu un sniedz lielisku iespēju novērst pārrobežu elektroniskos šķēršļus, vēl vairāk sekmējot pilnīgi jaunu kopīgu sabiedrisko pakalpojumu rašanos vai izstrādes stadijā esošo pakalpojumu konsolidāciju Savienības līmenī. Lai novērstu Eiropas pakalpojumu sadrumstalotību, lai atbalstītu pamatbrīvības un funkcionējošu savstarpējo atzīšanu ES, būtu jāveicina holistiska starpnozaru un pārrobežu pieeja sadarbspējai veidā, kas galalietotājiem sniegtu vislabākos rezultātus un būtu visatbilstošākais. Tas nozīmē, ka sadarbspēja ir jāsaprot plašā nozīmē, kas ietver tehniskos un juridiskos aspektus un rīcībpolitiskos elementus šajā jomā. Tādējādi darbību tvērums pārsniegs risinājumu ierasto dzīves ciklu, jo tikai tā varēs aptvert visus intervences elementus, kas palīdzētu veicināt nepieciešamos pamatnosacījumus ilgtspējīgai sadarbspējai plašā mērogā.

(34)  Eiropas sabiedrisko pakalpojumu sadarbspēja ir aktuāls jautājums visos pārvaldes līmeņos: Savienības, valsts, reģionālā un vietējā līmenī. Sadarbspēja ne tikai likvidē šķēršļus vienotā tirgus darbībai, bet arī sekmē pārrobežu sadarbību, kopīgu standartu pieņemšanu, rīcībpolitiku veiksmīgu īstenošanu un sniedz lielisku iespēju novērst pārrobežu elektroniskos šķēršļus, kā arī samazināt birokrātiju, vēl vairāk sekmējot pilnīgi jaunu kopīgu sabiedrisko pakalpojumu rašanos vai izstrādes stadijā esošo pakalpojumu konsolidāciju Savienības līmenī. Lai novērstu Eiropas pakalpojumu sadrumstalotību, lai atbalstītu pamatbrīvības un funkcionējošu savstarpējo atzīšanu ES, būtu jāveicina holistiska starpnozaru un pārrobežu pieeja sadarbspējai veidā, kas galalietotājiem sniegtu vislabākos rezultātus un būtu visatbilstošākais. Tas nozīmē, ka sadarbspēja ir jāsaprot plašā nozīmē, kas ietver tehniskos un juridiskos aspektus un rīcībpolitiskos elementus šajā jomā. Tādējādi darbību tvērums pārsniegs risinājumu ierasto dzīves ciklu, jo tikai tā varēs aptvert visus intervences elementus, kas palīdzētu veicināt nepieciešamos pamatnosacījumus ilgtspējīgai sadarbspējai plašā mērogā.

Grozījums Nr.    37

Regulas priekšlikums

41.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(41a)  Programmai būtu jāatbalsta atvērto datu avotu projekti ar nosacījumu, ka tie atbilst Programmas nosacījumiem, it īpaši attiecībā uz drošību un datu aizsardzību.

Grozījums Nr.    38

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – ea punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ea)  “mazie un vidējie uzņēmumi" jeb "MVU" ir mazie un vidējie uzņēmumi, kā tie definēti Komisijas Ieteikuma 2003/361/EK pielikuma 2. pantā;

Grozījums Nr.    39

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Programmas vispārīgie mērķi ir šādi: atbalstīt Eiropas ekonomikas un sabiedrības digitālo pārveidi un nodrošināt, ka no digitālās pārveides iegūst Eiropas iedzīvotāji un uzņēmumi. Programma:

1.  Programmas vispārīgie mērķi ir šādi: atbalstīt Eiropas ekonomikas un sabiedrības digitālo pārveidi, paaugstināt Eiropas inovāciju potenciālu un nodrošināt, ka no digitālās pārveides iegūst Eiropas iedzīvotāji un uzņēmumi, sevišķi MVU. Programma:

Grozījums Nr.    40

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  izvērst izmantošanai gatavas/strādājošas tehnoloģijas, kuras iegūtas pētījumu un inovāciju rezultātā, lai izveidotu integrētu Savienības augstas veiktspējas datošanas ekosistēmu, kas aptvertu visus zinātniskās un rūpnieciskās vērtību ķēdes segmentus, ietverot aparatūru, programmatūru, lietotnes, pakalpojumus, starpsavienojumus un digitālās prasmes;

(b)  izvērst izmantošanai gatavas/strādājošas tehnoloģijas, kuras iegūtas pētījumu un inovāciju rezultātā, tostarp tehnoloģijas, kurām iepriekš piešķirts vai patlaban tiek izmantots Savienības finansējums, lai izveidotu integrētu Savienības augstas veiktspējas datošanas ekosistēmu, kas aptvertu visus zinātniskās un rūpnieciskās vērtību ķēdes segmentus, ietverot aparatūru, programmatūru, lietotnes, pakalpojumus, starpsavienojumus un digitālās prasmes;

Grozījums Nr.    41

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – c punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  izvērst un ekspluatēt pēceksalīmeņa78 infrastruktūru, tai skaitā integrēt kvantu datošanas tehnoloģijas un attīstīt jaunas pētniecības infrastruktūras informātikas zinātnei.

(c)  izvērst un ekspluatēt pēceksalīmeņa78 infrastruktūru, tai skaitā integrēt kvantu datošanas tehnoloģijas un attīstīt jaunas pētniecības infrastruktūras informātikas zinātnei, kas ir nekomerciāli pieejamas publiskā un privātā sektora lietotājiem un publiskā sektora finansētas pētniecības vajadzībām.

__________________

__________________

78 Tūkstoš reižu ātrāks nekā eksalīmenis.

78 Tūkstoš reižu ātrāks nekā eksalīmenis.

Grozījums Nr.    42

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. daļa – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  ievērojot datu aizsardzības tiesību aktus, Savienībā veidot un stiprināt mākslīgā intelekta pamatspējas, tai skaitā datu resursus un algoritmu krātuves;

(a)  ievērojot datu aizsardzības tiesību aktus un pamatojoties uz drošības un privātuma aizsardzības principiem kā obligātu priekšnoteikumu, Savienībā veidot un stiprināt mākslīgā intelekta pamatspējas, tai skaitā datu resursus un algoritmu krātuves;

Grozījums Nr.    43

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. daļa – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  darīt šīs spējas pieejamas visiem uzņēmumiem un publiskās pārvaldes iestādēm;

(b)  darīt šīs spējas pieejamas visiem uzņēmumiem un publiskās pārvaldes iestādēm, kā arī bezpeļņas organizācijām, pētniecības institūtiem un universitātēm;

Grozījums Nr.    44

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. daļa – c punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  nostiprināt un savienot tīklā esošās mākslīgā intelekta testēšanas un eksperimentālās iekārtas dalībvalstīs.

(c)  nostiprināt un savienot tīklā esošās ētiska mākslīgā intelekta testēšanas un eksperimentālās iekārtas dalībvalstīs.

Pamatojums

Ētika ir nepieciešams priekšnoteikums pamattiesību ievērošanai mākslīgā intelekta pētniecībā un izvēršanā, tāpēc finansējums būtu jāpiešķir tikai tām iniciatīvām, kas to ievēro.

Grozījums Nr.    45

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. daļa – ca punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ca)  uzlabot, veidot, tīklot un stiprināt esošās mākslīgā intelekta nozares, īpaši jomās, kurās Eiropa jau ir līderpozīcijās, tādās kā robotika, automātika, tūpnieciskā ražošana, mājsaimniecības ierīces, kosmosa tehnoloģijas un kiberaizsardzības tehnoloģijas.

Grozījums Nr.    46

Regulas priekšlikums

5. pants – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Savienības finanšu iemaksas saskaņā ar programmas īpašo mērķi Nr. 2 nebūtu izmantojamas militāriem mērķiem.

Grozījums Nr.    47

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. daļa – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  atbalstīt ar kiberdrošību saistīto Eiropas zināšanu, spēju un prasmju optimālu izmantojumu;

(b)  atbalstīt ar kiberdrošību saistīto Eiropas zināšanu, spēju un prasmju optimālu izmantojumu un dalīšanos ar labāko praksi un tās integrēšanu;

Grozījums Nr.    48

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. daļa – c punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  nodrošināt jaunāko kiberdrošības risinājumu plašu izvēršanu visā ekonomikā;

(c)  nodrošināt jaunāko kiberdrošības risinājumu plašu izvēršanu visā ekonomikā, tostarp industrijā, kā arī MVU un jaunuzņēmumos;

Grozījums Nr.    49

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. daļa – da punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(da)  stiprināt dalībvalstu un privātā sektora kapacitāti, lai palīdzētu tām izpildīt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu xx/xx par ENISA — ES Kiberdrošības aģentūru —, un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 526/2013, un par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju kiberdrošības sertifikāciju1a.

 

__________________

 

1a Priekšlikums 2017/0225 (COD), vēl nav pieņemts.

Grozījums Nr.    50

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. daļa – db punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(db)  atbalstīt Eiropas Industriālais, tehnoloģiskais un pētnieciskais kiberdrošības kompetenču centra misiju, mērķus un uzdevumus tiktāl, ciktāl tie attiecas uz Programmas 3. panta mērķiem1b.

 

__________________

 

1b Priekšlikums regulai, ar ko izveido Eiropas Industriālo, tehnoloģisko un pētniecisko kiberdrošības kompetenču centru un Nacionālo koordinācijas centru tīklu, 2018. gada 12. septembris, 2018/0328(COD).

Grozījums Nr.    51

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Savienības finansiālā intervence saskaņā ar konkrēto mērķi Nr. 4 “Padziļinātas digitālās prasmes” atbalsta padziļinātu digitālo prasmju pilnveidi šīs programmas atbalstītajās jomās, tādējādi palīdzot palielināt Eiropas talantu kopumu un sekmējot augstāku profesionalitāti, it sevišķi saistībā ar augstas veiktspējas datošanu, lielo datu analītiku, kiberdrošību, sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijām, robotiku un mākslīgo intelektu. Finansiālajai intervencei ir šādi darbības mērķi:

Savienības finansiālā intervence saskaņā ar konkrēto mērķi Nr. 4 “Padziļinātas digitālās prasmes” atbalsta padziļinātu digitālo prasmju pilnveidi šīs programmas atbalstītajās jomās, tādējādi palīdzot palielināt Eiropas talantu kopumu un sekmējot augstāku profesionalitāti, it sevišķi saistībā ar augstas veiktspējas datošanu, lielo datu analītiku, kiberdrošību, mākoņdatošanu, datu aizsardzības prasmes, sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijām, robotiku un mākslīgo intelektu. Finansiālajai intervencei ir šādi darbības mērķi:

Grozījums Nr.    52

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. daļa – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  atbalstīt ilgtermiņa apmācību un kursu izstrādi un pasniegšanu studentiem, IT profesionāļiem un darbaspēkam;

(a)  atbalstīt ilgtermiņa, kvalitatīvu vispārējo un specializēto apmācību un kursu izstrādi un pasniegšanu studentiem, pasniedzējiem, akadēmiķiem, IKT profesionāļiem, citām kvalificētām personām un darbaspēkam kā tādam, ņemot vērā dažādos prasmju līmeņus;

Grozījums Nr.    53

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. daļa – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  atbalstīt īstermiņa apmācību un kursu izstrādi un pasniegšanu uzņēmējiem, mazo uzņēmumu vadītājiem un darbaspēkam;

(b)  atbalstīt īstermiņa apmācību un augstas kvalitātes kursu izstrādi un pasniegšanu uzņēmējiem, tostarp pašnodarbinātajiem, MVU un jaunuzņēmumu uzņēmumu vadītājiem un strādājošajiem, tostarp valsts ierēdņiem;

Grozījums Nr.    54

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. daļa – ca punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ca)  atbalstīt Eiropas mēroga e-mācību platformas izveidi un darbības nodrošināšanu.

Grozījums Nr.    55

Regulas priekšlikums

8. pants – 1. daļa – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  nodrošināt, ka publiskais sektors un tādas sabiedrības interešu jomas kā veselība un aprūpe, izglītība, tiesu sistēma, transports, enerģētika, vide un kultūras un radošās nozares var izvērst modernas digitālās tehnoloģijas, it sevišķi augstas veiktspējas datošanu, mākslīgo intelektu un kiberdrošību, un piekļūt tām;

(a)  nodrošināt, ka publiskais sektors un tādas sabiedrības interešu jomas kā veselība un aprūpe, izglītība, tiesu sistēma, transports, komunikācijas, enerģētika, vide un kultūras un radošās nozares var izvērst modernas digitālās tehnoloģijas, it sevišķi augstas veiktspējas datošanu, mākslīgo intelektu un kiberdrošību, un piekļūt tām;

Grozījums Nr.    56

Regulas priekšlikums

8. pants – 1. daļa – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  izvērst, ekspluatēt un uzturēt Eiropas mēroga sadarbspējīgas digitālo pakalpojumu infrastruktūras (ietverot saistītos pakalpojumus), papildinot valstu un reģionu darbības;

(b)  izvērst, ekspluatēt, uzturēt un paplašināt laikmetīgas Eiropas mēroga sadarbspējīgas digitālo pakalpojumu infrastruktūras (ietverot saistītos pakalpojumus), papildinot valstu un reģionu darbības;

Grozījums Nr.    57

Regulas priekšlikums

8. pants – 1. daļa – c punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  sekmēt, ka Eiropas publiskās pārvaldes iestādes, uzņēmumi un iedzīvotāji izstrādā, atjaunina un izmanto risinājumus un satvarus, ietverot sadarbspējas risinājumu un satvaru atkārtotu izmantošanu;

(c)  sekmēt, ka Eiropas publiskās pārvaldes iestādes, uzņēmumi un iedzīvotāji izstrādā, ievieš, atjaunina un izmanto risinājumus un satvarus, ietverot atklātā pirmkoda un sadarbspējas risinājumu un satvaru atkārtotu izmantošanu;

Grozījums Nr.    58

Regulas priekšlikums

8. pants – 1. daļa – d punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d)  piedāvāt publiskās pārvaldes iestādēm piekļuvi digitālo tehnoloģiju testēšanai un pilotēšanai, ietverot to pārrobežu izmantošanu;

(d)  piedāvāt publiskās pārvaldes iestādēm piekļuvi progresīvu digitālo tehnoloģiju testēšanai un pilotēšanai, ietverot to pārrobežu izmantošanu;

Grozījums Nr.    59

Regulas priekšlikums

8. pants – 1. daļa – e punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(e)  atbalstīt progresīvu digitālo un saistīto tehnoloģiju — it sevišķi augstas veiktspējas datošanas, mākslīgā intelekta, kiberdrošības un nākotnes jauno tehnoloģiju — apguvi Savienības rūpniecības uzņēmumos, it sevišķi MVU;

(e)  atbalstīt progresīvu digitālo un saistīto tehnoloģiju — it sevišķi augstas veiktspējas datošanas, mākslīgā intelekta, sadalītās virsgrāmatas tehnoloģiju, mākoņdatošanas, kiberdrošības, datu aizsardzības un nākotnes jauno tehnoloģiju — apguvi Savienības rūpniecības uzņēmumos, it sevišķi MVU un jaunuzņēmumos, kā arī uzņēmēju un pašnodarbināto vidū;

Grozījums Nr.    60

Regulas priekšlikums

8. pants – 1. daļa – f punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(f)  atbalstīt sadarbspējīgu digitālo risinājumu izstrādi, testēšanu, ieviešanu un izvēršanu ES līmenī sniegtiem sabiedriskiem pakalpojumiem, kurus realizē ar datos balstītu atkārtoti izmantojamu risinājumu platformas palīdzību, veicinot inovāciju un izveidojot kopīgus satvarus, lai pilnībā atraisītu Eiropas iedzīvotājiem un uzņēmumiem sniegto publiskās pārvaldes iestāžu pakalpojumu potenciālu;

(f)  atbalstīt sadarbspējīgu digitālo risinājumu izstrādi, testēšanu, ieviešanu un izvēršanu ES līmenī sniegtiem sabiedriskiem pakalpojumiem, kurus realizē ar datos balstītu atkārtoti izmantojamu risinājumu platformas palīdzību, veicinot inovāciju un pētniecību, izveidojot kopīgus satvarus, lai pilnībā atraisītu Eiropas iedzīvotājiem un uzņēmumiem sniegto publiskās pārvaldes iestāžu pakalpojumu potenciālu;

Grozījums Nr.    61

Regulas priekšlikums

8. pants – 1. daļa – g punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(g)  Savienības līmenī nodrošināt nepārtrauktu spēju novērot un analizēt strauji mainīgās digitālās tendences, un pielāgoties tām, kā arī paraugprakses kopīgošanu un integrēšanu;

svītrots

Grozījums Nr.    62

Regulas priekšlikums

8. pants – 1. daļa – h punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(h)  atbalstīt sadarbību nolūkā ar sadalītās virsgrāmatas pakalpojumiem un lietotnēm izveidot Eiropas ekosistēmu uzticamām infrastruktūrām, ietverot atbalstu sadarbspējai un standartizācijai un ES pārrobežu lietotņu izvēršanas veicināšanu;

(h)  atbalstīt sadarbību nolūkā cita starpā ar sadalītās virsgrāmatas pakalpojumiem un lietotnēm izveidot Eiropas ekosistēmu uzticamām infrastruktūrām, ietverot atbalstu sadarbspējai un standartizācijai un ES pārrobežu lietotņu izvēršanas veicināšanu, lai sniegtu atbalstu uzņēmumiem, sevišķi MVU;

Grozījums Nr.    63

Regulas priekšlikums

10. pants – 1. daļa – 4. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  trešās valstis, – saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti īpašā nolīgumā, kas attiecas uz trešās valsts dalību jebkurā Savienības programmā, ja vien šis nolīgums:

4.  trešās valstis, – saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti īpašā nolīgumā, kas attiecas uz trešās valsts dalību jebkurā Savienības programmā, ja vien Komisija ir veikusi katra konkrētā gadījuma novērtējumu attiecībā uz valstu dalības ieguldījumu programmas mērķu sasniegšanā Savienībā un atbilstību drošības prasībām saskaņā ar 12. pantu un ja vien šis nolīgums:

Grozījums Nr.    64

Regulas priekšlikums

10. pants – 1. daļa – 4. punkts – 4. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

—  garantē Savienības tiesības nodrošināt pareizu finanšu pārvaldību un aizsargāt savas finanšu intereses.

—  garantē Savienības tiesības nodrošināt pareizu finanšu pārvaldību un aizsargāt savas intereses.

Grozījums Nr.    65

Regulas priekšlikums

11. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a  Programmas plānošana, attīstība un iepirkumi jāveic ar mērķi veicināt Eiropas Savienības konkurētspēju vidējā termiņā un ilgtermiņā. Prioritāte jāpiešķir darbībām, kas palielina stratēģisko potenciālu un ierobežo atkarību no piegādātājiem un produktiem, kas nav no Eiropas Savienības.

Pamatojums

Konkurētspējīgai nozarei nepieciešams, lai Eiropas produkti būtu konkurētspējīgāki nekā citu konkurentu produkti. Lai to sasniegtu, vispirms jāīsteno vidēja termiņa un ilgtermiņa mērķi.

Grozījums Nr.    66

Regulas priekšlikums

11. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Uz 1. punktā minēto sadarbību ar trešām valstīm un organizācijām, ko īsteno saskaņā ar konkrēto mērķi Nr. 3 “Kiberdrošība un uzticēšanās”, attiecas [12.] pants.

2.  Uz 1. punktā minēto sadarbību ar trešām valstīm un organizācijām, ko īsteno saskaņā ar konkrēto mērķi Nr. “Mākslīgais intelekts”, konkrēto mērķi Nr. 3 “Kiberdrošība un uzticēšanās”, attiecas [12.] pants.

Grozījums Nr.    67

Regulas priekšlikums

12. pants – 5.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

5.a  Prioritāti piešķir darbībām, kas ierobežo tehnoloģiju nodošanu ārpus Eiropas Savienības. Lai nodrošinātu ilgtermiņa stratēģiskās drošības mērķus, jāveic iespēju novērtējums dalībniekiem un struktūrām, kuru galvenā mītnes vieta nav Eiropas Savienībā.

Pamatojums

Konkurētspējīgas nozares pamatā ir arī tehnoloģiskais līmenis. Programmas rezultātā gūtie panākumi jāizmanto, lai palielinātu Eiropas konkurētspēju.

Grozījums Nr.    68

Regulas priekšlikums

13. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Programma ir izstrādāta tā, lai to varētu īstenot, veidojot sinerģijas, kas sīkāk aprakstītas III pielikumā, ar citām Savienības finansējuma programmām, jo īpaši ar pasākumiem, kas nodrošina komplementāru finansējumu no ES programmām, ja to atļauj pārvaldības kārtība; šādos pasākumos finansējums var būt secīgs, pēc kārtas mainīties vai to var kombinēt, tostarp darbību kopīgai finansēšanai.

1.  Programma ir izstrādāta tā, lai to varētu īstenot, veidojot sinerģijas, kas sīkāk aprakstītas III pielikumā, ar citām Savienības finansējuma programmām, jo īpaši ar pasākumiem, kas nodrošina komplementāru finansējumu no ES programmām, ja to atļauj pārvaldības kārtība; šādos pasākumos finansējums var būt secīgs, pēc kārtas mainīties vai to var kombinēt, tostarp darbību kopīgai finansēšanai. Komisijai jānodrošina, ka, izmantojot programmas papildinošo raksturu kopā ar citām Eiropas programmām, īpaši ESF, ERAF, "Apvārsnis Eiropa" un EISI-2, netiek traucēta 4. un 8. pantā minēto konkrēto mērķu īstenošana.

Grozījums Nr.    69

Regulas priekšlikums

13. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Lai sistemātiski nodrošinātu sinerģijas starp programmu un attiecīgajiem ES finansējuma instrumentiem, izveido atbilstošus mehānismus koordinācijai starp attiecīgajām iestādēm un atbilstošus uzraudzības rīkus. Šie pasākumi palīdz izvairīties no dublēšanās, un ar tiem maksimizē izdevumu ietekmi.

2.  Lai sistemātiski nodrošinātu sinerģijas starp programmu un attiecīgajiem ES finansējuma instrumentiem, izveido atbilstošus mehānismus koordinācijai starp attiecīgajām iestādēm un starp iestādēm un Eiropas Komisiju un atbilstošus uzraudzības rīkus. Šie pasākumi palīdz izvairīties no dublēšanās, un ar tiem maksimizē izdevumu ietekmi.

Grozījums Nr.    70

Regulas priekšlikums

16. pants – 2. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Lai izveidotu 1. punktā minēto tīklu, katra dalībvalsts atklātā konkursa procedūrā izraugās kandidātsubjektus, pamatojoties uz šādiem kritērijiem:

2.  Lai izveidotu 1. punktā minēto tīklu, katra dalībvalsts atklātā, pārredzamā, iekļaujošā konkursa procedūrā izraugās kandidātsubjektus, pamatojoties uz šādiem saskaņotu noteikumu kritērijiem:

Grozījums Nr.    71

Regulas priekšlikums

16. pants – 3. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ba)  nepieciešamība nodrošināt visu lielumu struktūru iesaistīšanos gan no privātā, gan publiskā sektora un no dažādām ekonomikas nozarēm.

Grozījums Nr.    72

Regulas priekšlikums

16. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.a  Digitālās inovācijas centriem ir ievērojama vispārēja autonomija noteikt savu iekšējo organizāciju un sastāvu, kā arī konkrētu darba programmu un darba metodes. Digitālās inovācijas centri it īpaši tiecas būt atvērti jauniem partneriem, kuri vēlas pievienoties digitālās inovācijas centriem, ja šādi dalībnieki rada pievienoto vērtību partnerībās un darbojas atvērti un pārredzami.

Grozījums Nr.    73

Regulas priekšlikums

16. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.  Digitālās inovācijas centri var saņemt finansējumu dotāciju formā.

5.  Digitālās inovācijas centri var saņemt finansējumu no dalībvalstīm, trešām valstīm vai publiskās pārvaldes iestādēm, kuras piedalās to darbībā, kā arī finansējumu no starptautiskām struktūrām vai iestādēm, digitālās inovācijas centru dalībnieku, ieinteresēto personu vai partneru finansējumu, izmantot ienākumus, ko nodrošina digitālās inovācijas centru pašu aktīvu izmantošana un darbības, kā arī saņemt novēlējumus, ziedojumus un finansējumu no privātpersonām vai finansējumu dotāciju formā, tostarp no programmas un citu ES programmu līdzekļiem.

Grozījums Nr.    74

Regulas priekšlikums

16. pants – 6. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6.  Digitālās inovācijas centri, kuri saņem finansējumu, iesaistās programmas īstenošanā, proti:

6.  Digitālās inovācijas centri iesaistās programmas īstenošanā, proti:

Grozījums Nr.    75

Regulas priekšlikums

16. pants – 6. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  sniedz digitālās pārveides pakalpojumus (tai skaitā nodrošina testēšanas un eksperimentālās iekārtas), kuri orientēti uz MVU un vidējas kapitalizācijas uzņēmumiem, arī nozarēs, kurās ir lēna digitālo un saistīto tehnoloģiju apguve;

(a)  sniedz digitālās pārveides pakalpojumus un specializētās zināšanās tehnoloģiju jomā (tai skaitā nodrošina testēšanas un eksperimentālās iekārtas), kuri orientēti uz MVU, vidējas kapitalizācijas uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem, arī nozarēs, kurās ir lēna digitālo un saistīto tehnoloģiju apguve;

Grozījums Nr.    76

Regulas priekšlikums

16. pants – 6. punkts – aa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(aa)  sniedz atbalstu uzņēmumiem, īpaši MVU un jaunuzņēmumiem, organizācijām un publiskās pārvaldes iestādēm, lai tie kļūtu konkurētspējīgāki un uzlabotu savus uzņēmējdarbības modeļus, izmantojot jaunās tehnoloģijas, uz kurām attiecas Programma;

Grozījums Nr.    77

Regulas priekšlikums

16. pants – 6. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  nodod speciālās zināšanas un zinātību starp reģioniem, it sevišķi savienojot tīklā MVU un vidējas kapitalizācijas uzņēmumus, kas veic uzņēmējdarbību kādā reģionā, ar tādiem citos reģionos izveidotiem digitālās inovācijas centriem, kuri ir vispiemērotākie attiecīgo pakalpojumu sniegšanai;

(b)  nodod speciālās zināšanas un zinātību starp reģioniem, it sevišķi savienojot tīklā MVU, vidējas kapitalizācijas uzņēmumus un jaunuzņēmumus, kas veic uzņēmējdarbību kādā reģionā, ar tādiem citos reģionos izveidotiem digitālās inovācijas centriem, kuri ir vispiemērotākie attiecīgo pakalpojumu sniegšanai un piedāvā apmācības un konsultācijas;

Grozījums Nr.    78

Regulas priekšlikums

16. pants – 6. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  sniedz tematiskus pakalpojumus (tai skaitā ar mākslīgo intelektu, augstas veiktspējas datošanu un kiberdrošību un uzticēšanos saistītus pakalpojumus) pārvaldes iestādēm, publiskā sektora organizācijām, MVU un vidēji liela kapitāla uzņēmumiem. Atsevišķi digitālās inovācijas centri var specializēties specifisku tematisko pakalpojumu sniegšanā un nesniegt visus šajā punktā minētos tematiskos pakalpojumus;

(c)  sniedz tematiskus pakalpojumus (tai skaitā ar mākslīgo intelektu, augstas veiktspējas datošanu un kiberdrošību un uzticēšanos saistītus pakalpojumus) pārvaldes iestādēm, publiskā sektora organizācijām, MVU, vidēji liela kapitāla uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem. Atsevišķi digitālās inovācijas centri var specializēties specifisku tematisko pakalpojumu sniegšanā un nesniegt visus šajā punktā minētos tematiskos pakalpojumus;

Grozījums Nr.    79

Regulas priekšlikums

16. pants – 6.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

6.a  Eiropas Komisija ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm organizē Savienības finansēto digitālās inovācijas centru tiešo darbības iznākumu, rezultātu un ietekmes pastāvīgu uzraudzību un izvērtēšanu.

Grozījums Nr.    80

Regulas priekšlikums

17. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a  Darbības ar mērķiem, kas saistīti ar citām jaunajām tehnoloģijām, uz ko attiecas programma "Apvārsnis Eiropa", proti, robotiku, lielajiem datiem un digitālajām pamattehnoloģijām, var pretendēt uz finansējumu, ja šie mērķi ir saistīti ar 4.–8. pantā minētajiem konkrētajiem mērķiem un ir uzskatāmi par vispusīgu un saistītu risinājumu konkrētā projektā.

Pamatojums

Lai novērstu būtisku ieguldījumu nepietiekamību ar citām tehnoloģijām saistītajās jomās un lai no programmas īstenošanas jomas netiktu izslēgti vispusīgi risinājumi vai sarežģīta tehnoloģiju attiecināmība, programmā būtu jāiekļauj arī citas jaunās tehnoloģijas ar nosacījumu, ka tās ir vispusīgs risinājums, kas saistīts ar jaunajām tehnoloģijām saskaņā ar 4.–8. pantu.

Grozījums Nr.    81

Regulas priekšlikums

18. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  tiesību subjekti, kuri veic uzņēmējdarbību:

(a)  tiesību subjekti, kuri veic uzņēmējdarbību un kuriem attiecīgā gadījumā ir pienākums maksāt uzņēmumu ienākuma nodokli:

Grozījums Nr.    82

Regulas priekšlikums

18. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6.  Tiesību subjektiem, kuri veic uzņēmējdarbību trešā valstī, kas nav programmas asociētā valsts, principā būtu jāsedz savas dalības izmaksas.

6.  Tiesību subjektiem, kuri veic uzņēmējdarbību trešā valstī, kas nav programmas asociētā valsts, jāsedz savas dalības izmaksas.

Grozījums Nr.    83

Regulas priekšlikums

20. pants – 1. punkts – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(e)  attiecīgā gadījumā – ekonomiskā, sociālā, klimatiskā un vidiskā ietekme un pieejamība;

(e)  attiecīgā gadījumā – ekonomiskā, sociālā, klimatiskā un vidiskā ietekme, dzimumu līdztiesības iespējas un pieejamība;

Grozījums Nr.    84

Regulas priekšlikums

20. pants – 1. punkts – g apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(g)  attiecīgā gadījumā – līdzsvarots Savienības ģeogrāfiskais aptvērums, ietverot tālākos reģionus;

(g)  attiecīgā gadījumā – līdzsvarots Savienības ģeogrāfiskais aptvērums, ietverot tālākos reģionus, lai samazinātu digitālo plaisu starp reģioniem, iedzīvotājiem un uzņēmumiem;

Grozījums Nr.    85

Regulas priekšlikums

20. pants – 1. punkts – ha apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ha)  attiecīgā gadījumā — ir izstrādāts plāns, kā radīt ilgtspējīgas augstas kvalitātes darbvietas Eiropas Savienībā vai iesaistītajā valstī.

Grozījums Nr.    86

Regulas priekšlikums

20. pants – 1. punkts – hb apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(hb)  attiecīgā gadījumā — kā projekts papilda citas Savienības programmas;

Grozījums Nr.    87

Regulas priekšlikums

20. pants – 1. punkts – hc apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(hc)  attiecīgā gadījumā — projekta inovētspēja.

Grozījums Nr.    88

Regulas priekšlikums

22. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a  Ja darbībai jau piešķirts citas Savienības programmas finansējums vai atbalsts no ES fonda vai ja tā saņēmusi šādu finansējumu vai atbalstu, šādu finansējumu vai atbalstu norāda programmas finansējuma saņemšanas pieteikumā.

Grozījums Nr.    89

Regulas priekšlikums

25. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Programmas starpposma izvērtējumu veic, tiklīdz par programmas īstenošanu ir pieejama pietiekama informācija, bet ne vēlāk kā pēc četriem gadiem kopš programmas īstenošanas sākuma.

2.  Programmas starpposma izvērtējumu veic, tiklīdz par programmas īstenošanu ir pieejama pietiekama informācija, bet ne vēlāk kā pēc trīs gadiem kopš programmas īstenošanas sākuma. Starpposma izvērtējumā izklāsta secinājumus, kas vajadzīgi, lai pieņemtu lēmumu par Programmas turpināšanu pēc 2027. gada un tās mērķiem.

 

Ar starpposma novērtējumu jāiepazīstina Eiropas Parlaments.

Grozījums Nr.    90

Regulas priekšlikums

25. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Programmas īstenošanas beigās, bet ne vēlāk kā pēc četriem gadiem no 1. pantā norādītā termiņa beigām, Komisija veic programmas galīgo izvērtēšanu.

3.  Programmas īstenošanas beigās, bet ne vēlāk kā pēc diviem gadiem no 1. pantā norādītā termiņa beigām, Komisija veic programmas galīgo izvērtēšanu.

Grozījums Nr.    91

Regulas priekšlikums

26. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Kontroles sistēmā revīzijas stratēģijas pamatā var būt izdevumu reprezentatīvas izlases finanšu revīzija. Šādu reprezentatīvu izlasi papildina ar atlasi, kuras pamatā ir ar izdevumiem saistītu risku novērtējums.

4.  Kontroles sistēmā revīzijas stratēģijas pamatā ir vismaz izdevumu reprezentatīvas izlases finanšu revīzija. Šādu reprezentatīvu izlasi papildina ar atlasi, kuras pamatā ir ar izdevumiem saistītu risku novērtējums.

Grozījums Nr.    92

Regulas priekšlikums

29. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Savienības finansējuma saņēmēji atzīst Savienības finansējuma izcelsmi un nodrošina tā redzamību (jo īpaši darbību un to rezultātu popularizēšanā), sniedzot dažādām auditorijām, tostarp plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrībai, mērķorientētu informāciju, kas ir konsekventa, lietderīga un samērīga.

1.  Savienības finansējuma saņēmēji atzīst Savienības finansējuma izcelsmi un nodrošina tā redzamību (jo īpaši darbību un to rezultātu popularizēšanā), sniedzot dažādām auditorijām, tostarp plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrībai, mērķorientētu informāciju, kas ir patiesa, konsekventa, lietderīga un samērīga.

Grozījums Nr.    93

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. sadaļa – 2. daļa – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6.  izmantošanai gatavu / strādājošu tehnoloģiju izvēršanu: pētniecības un inovācijas ceļā radīto superdatošanas pakalpojumu izvēršanu nolūkā izveidot integrētu Eiropas augstas veiktspējas datošanas ekosistēmu, kas aptvertu visus zinātniskās un rūpnieciskās vērtību ķēdes segmentus (aparatūra, programmatūra, lietotnes, pakalpojumi, starpsavienojumi un padziļinātas digitālās prasmes).

6.  izmantošanai gatavu / strādājošu tehnoloģiju izvēršanu: pētniecības un inovācijas ceļā radīto superdatošanas pakalpojumu, it īpaši jauno tehnoloģiju, kurām iepriekš piešķirts vai patlaban tiek izmantots Savienības finansējums, izvēršanu nolūkā izveidot integrētu Eiropas augstas veiktspējas datošanas ekosistēmu, kas aptvertu visus zinātniskās un rūpnieciskās vērtību ķēdes segmentus (aparatūra, programmatūra, lietotnes, pakalpojumi, starpsavienojumi un padziļinātas digitālās prasmes).

Grozījums Nr.    94

Regulas priekšlikums

I pielikums – 2. sadaļa – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Programma veido un nostiprina mākslīgā intelekta pamatspējas Eiropā, tai skaitā datu resursus un algoritmu krātuves, un dara tās pieejamas visiem uzņēmumiem un publiskās pārvaldes iestādēm, kā arī nostiprina un savieno tīklā mākslīgā intelekta testēšanas un eksperimentu iekārtas dalībvalstīs.

Programma veido un nostiprina mākslīgā intelekta un sadalītās virsgrāmatas tehnoloģiju pamatspējas Eiropā, tai skaitā datu resursus un algoritmu krātuves, un dara tās pieejamas visiem uzņēmumiem un publiskās pārvaldes iestādēm, kā arī nostiprina un savieno tīklā mākslīgā intelekta testēšanas un eksperimentu iekārtas dalībvalstīs.

Grozījums Nr.    95

Regulas priekšlikums

I pielikums – 4. sadaļa – 2. daļa – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  piekļuvi apmācībai uz vietas darbā, stažējoties kompetences centros un uzņēmumos, kas plaši ievieš progresīvās tehnoloģijas;

1.  atvieglotu piekļuvi pašreizējam un nākotnes darbaspēkam padziļinātām digitālajām prasmēm, it īpaši augstas veiktspējas datošanas, mākslīgā intelekta, sadalīto virsgrāmatu (piemēram, blokķēžu) un kiberdrošības jomā, piedāvājot studentiem, augstskolu nesen absolvējušajiem un pašreizējiem darba ņēmējiem apgūt un pilnveidot šīs prasmes neatkarīgi no viņu atrašanās vietas;

Grozījums Nr.    96

Regulas priekšlikums

I pielikums – 4. sadaļa – 2. daļa – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a  atbalstu Eiropas mēroga e-mācību platformas izveidei un darbības nodrošināšanai;

Grozījums Nr.    97

Regulas priekšlikums

I pielikums – 4. sadaļa – 4. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Visas intervences tiks izstrādātas un īstenotas galvenokārt izmantojot digitālās inovācijas centrus, kas definēti 15. pantā.

Visas intervences tiks izstrādātas un īstenotas galvenokārt izmantojot digitālās inovācijas centrus, kas definēti 16. pantā.

Grozījums Nr.    98

Regulas priekšlikums

I pielikums – 5. sadaļa – I iedaļa – 1. punkts – 1.2. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.2.  atbalstīt saskanīgas pārrobežu digitālo pakalpojumu infrastruktūras ekosistēmas izstrādi, pilotēšanu, izvēršanu, uzturēšanu un veicināšanu un sekmēt gludus pilncikla, drošus, sadarbspējīgus un daudzvalodīgus pārrobežu vai starpnozaru risinājumus un kopīgus satvarus publiskajā pārvaldē. Te ietilpst arī ietekmes un ieguvumu novērtēšanas metodika;

1.2.  atbalstīt saskanīgas pārrobežu digitālo pakalpojumu infrastruktūras ekosistēmas izstrādi, pilotēšanu, izvēršanu, uzturēšanu, paplašināšanu un veicināšanu un sekmēt gludus pilncikla, drošus, sadarbspējīgus un daudzvalodīgus pārrobežu vai starpnozaru risinājumus un kopīgus satvarus publiskajā pārvaldē. Te ietilpst arī ietekmes un ieguvumu novērtēšanas metodika;

Grozījums Nr.    99

Regulas priekšlikums

I pielikums – 5. sadaļa – I iedaļa – 2. punkts – 2.1. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.1.  nodrošināt, ka visi ES iedzīvotāji var kopīgot, izmantot un pārvaldīt savus personīgos medicīniskos datus un piekļūt tiem droši pāri robežām neatkarīgi no atrašanās vietas vai datu atrašanās vietas; pabeigt e-veselības digitālo pakalpojumu infrastruktūras izveidi un to papildināt ar jauniem digitālajiem pakalpojumiem, atbalstīt elektroniskiem medicīniskajiem datiem domāta Eiropas apmaiņas formāta izvēršanu;

2.1.  nodrošināt, ka visi ES iedzīvotāji var kopīgot, izmantot un pārvaldīt savus personīgos medicīniskos datus un piekļūt tiem droši un tādā veidā, kas nodrošina viņiem privātumu, pāri robežām neatkarīgi no atrašanās vietas vai datu atrašanās vietas; pabeigt e-veselības digitālo pakalpojumu infrastruktūras izveidi un to papildināt ar jauniem digitālajiem pakalpojumiem, atbalstīt elektroniskiem medicīniskajiem datiem domāta Eiropas apmaiņas formāta izvēršanu;

Grozījums Nr.    100

Regulas priekšlikums

I pielikums – 5. sadaļa – I iedaļa – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Tiesu sistēma: nodrošināt gludu un drošu pārrobežu elektronisko saziņu tiesu sistēmā un starp tiesu iestādēm un citām kompetentām struktūrām civiltiesiskajās un krimināltiesiskajās procedūrās; uzlabot iedzīvotāju, uzņēmumu, praktizējošo juristu un tiesu iestāžu darbinieku piekļuvi tiesai un juridiskai informācijai un procedūrām, izmantojot semantiski savietojamus starpsavienojumus ar valstu datubāzēm un reģistriem, kā arī sekmējot ārpustiesas strīdu izšķiršanu tiešsaistē; veicināt tādu inovatīvu, tiesām un praktizējošiem juristiem domātu mākslīgā intelekta risinājumos balstītu tehnoloģiju izstrādi un ieviešanu, kuras palīdzētu racionalizēt un paātrināt procedūras (piemēram, juridisko tehnoloģiju lietotnes).

3.  Tiesu sistēma: nodrošināt gludu un drošu pārrobežu elektronisko saziņu tiesu sistēmā un starp tiesu iestādēm un citām kompetentām struktūrām civiltiesiskajās un krimināltiesiskajās procedūrās; uzlabot iedzīvotāju, uzņēmumu, praktizējošo juristu un tiesu iestāžu darbinieku piekļuvi tiesai un juridiskai informācijai un procedūrām, izmantojot semantiski savietojamus starpsavienojumus ar datubāzēm un reģistriem, kā arī sekmējot ārpustiesas strīdu izšķiršanu tiešsaistē; veicināt tādu inovatīvu, tiesām un praktizējošiem juristiem domātu mākslīgā intelekta risinājumos balstītu tehnoloģiju izstrādi un ieviešanu, kuras palīdzētu racionalizēt un paātrināt procedūras (piemēram, juridisko tehnoloģiju lietotnes).

Grozījums Nr.    101

Regulas priekšlikums

II pielikums – 5. sadaļa – 5.1. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.1.  Digitālo sabiedrisko pakalpojumu ieviešana

5.1.  Digitālo sabiedrisko pakalpojumu ieviešanas biežums

Grozījums Nr.    102

Regulas priekšlikums

II pielikums – 5. sadaļa – 5.2. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.2.  Uzņēmumi ar augstu digitālās intensitātes rādītāju

5.2.  Uzņēmumu skaits ar augstu digitālās intensitātes rādītāju

Grozījums Nr.    103

Regulas priekšlikums

II pielikums – 5. sadaļa – 5.3. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.3.  Valstu sadarbspējas satvaru saskaņotība ar Eiropas sadarbspējas satvaru

5.3.  Valstu sadarbspējas satvaru saskaņotības līmenis ar Eiropas sadarbspējas satvaru

Grozījums Nr.    104

Regulas priekšlikums

II pielikums – 2. sadaļa – 2.2. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.2.  To uzņēmumu un organizāciju skaits, kuri izmanto mākslīgo intelektu

2.2.  To uzņēmumu un organizāciju skaits, kuri testē un izmēģina mākslīgo intelektu sadarbībā ar digitālās inovācijas centriem

Grozījums Nr.    105

Regulas priekšlikums

III pielikums – 3. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  Digitālas Eiropas programma investēs i) digitālo spēju veidošanā augstas veiktspējas datošanas, mākslīgā intelekta, kiberdrošības un padziļinātu digitālo prasmju jomā; un ii) valsts un reģionālā līmenī ES satvarā — digitālo spēju izvēršanā, kā arī jaunāko digitālo tehnoloģiju izvēršanā sabiedrības interešu jomās (veselība, publiskā pārvalde, tiesu sistēma un izglītība) vai jomās, kurās nepietiek ar tirgus spēkiem (piem., uzņēmumu, jo īpaši MVU, digitalizācija);

(c)  Digitālas Eiropas programma investēs i) digitālo spēju veidošanā augstas veiktspējas datošanas, mākslīgā intelekta, kiberdrošības un padziļinātu digitālo prasmju jomā; un ii) valsts, reģionālā un vietējā līmenī ES satvarā — digitālo spēju izvēršanā, kā arī jaunāko digitālo tehnoloģiju izvēršanā sabiedrības interešu jomās (veselība, publiskā pārvalde, tiesu sistēma un izglītība) vai jomās, kurās nepietiek ar tirgus spēkiem (piem., uzņēmumu, jo īpaši MVU, digitalizācija);

Grozījums Nr.    106

Regulas priekšlikums

III pielikums – 3. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  Digitālas Eiropas programma investēs i) digitālo spēju veidošanā augstas veiktspējas datošanas, mākslīgā intelekta, kiberdrošības un padziļinātu digitālo prasmju jomā; un