Procedūra : 2018/0228(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0409/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0409/2018

Debates :

PV 11/12/2018 - 21
CRE 11/12/2018 - 21

Balsojumi :

PV 12/12/2018 - 19.2
CRE 12/12/2018 - 19.2
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi
PV 17/04/2019 - 16.13

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0517
P8_TA(2019)0420

ZIŅOJUMS     ***I
PDF 1813kWORD 259k
28.11.2018
PE 625.415v02-00 A8-0409/2018

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu un atceļ Regulu (ES) Nr. 1316/2013 un (ES) Nr. 283/2014

(COM(2018)0438 – C8-0255/2018 – 2018/0228(COD))

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja

Transporta un tūrisma komiteja

Referenti: Henna Virkkunen, Marian-Jean Marinescu, Pavel Telička

(Kopīgā komiteju procedūra — Reglamenta 55. pants)

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
 Ārlietu komitejaS ATZINUMS
 Budžeta komitejaS ATZINUMS
 Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejaS ATZINUMS
 Sniegusi Reģionālās attīstības komitejaS ATZINUMS
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA
 ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu un atceļ Regulu (ES) Nr. 1316/2013 un (ES) Nr. 283/2014

(COM(2018)0438 – C8-0255/2018 – 2018/0228(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0438),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 172. un 194. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0255/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas ... atzinumu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas un Transporta un tūrisma komitejas kopīgās apspriedes atbilstīgi Reglamenta 55. pantam,

–  ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas un Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu, kā arī Ārlietu komitejas, Budžeta komitejas, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas un Reģionālās attīstības komitejas atzinumus (A8-0409/2018),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr.    1

EIROPAS PARLAMENTA GROZĪJUMI(1)*

Komisijas priekšlikumā

---------------------------------------------------------

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) .../...

... gada ...

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 172. un 194. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(2),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu(3),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)  Lai sasniegtu gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, sekmētu darbvietu radīšanu un ievērotu ilgtermiņa dekarbonizācijas saistības, Savienībai ir vajadzīga mūsdienīga, multimodāla un efektīva infrastruktūra transporta, digitālajā un enerģētikas nozarē, lai palīdzētu savienot un integrēt Savienību un visus tās reģionus, tostarp nošķirtos, tālākos, salu, perifēros un kalnu reģionus. Minētajiem savienojumiem būtu jāpalīdz uzlabot personu, tostarp personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām, brīvu pārvietošanos un preču, kapitāla un pakalpojumu brīvu apriti. Eiropas komunikāciju tīkliem būtu jāatvieglina pārrobežu savienojumi, jāsekmē lielāka ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija un jāsniedz ieguldījums konkurētspējīgākā un ilgtspējīgākā sociālajā tirgus ekonomikā un klimata pārmaiņu apkarošanā.

(2)  Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (“programma”) mērķis ir paātrināt ieguldījumus Eiropas komunikāciju tīklos un piesaistīt publiskā un privātā sektora finansējumu, vienlaikus palielinot juridisko noteiktību un ievērojot tehnoloģiskās neitralitātes principu. Programmai būtu jārada iespēja pilnībā izmantot sinerģiju starp transporta, enerģētikas un digitālo nozari, tādējādi stiprinot Savienības darbības efektivitāti un ļaujot optimizēt īstenošanas izmaksas.

(2a)  Programmai būtu jāpalīdz veicināt teritoriālo pieejamību un savienotību visos Savienības reģionos, arī nomaļajos, tālākajos, salu, perifērajos, kalnu un pārrobežu reģionos, kā arī depopulācijas ietekmētās un reti apdzīvotās teritorijās.

(3)  Programmai būtu arī jādod ieguldījums ES rīcībā pret klimata pārmaiņām, jāatbalsta ekoloģiski un sociāli ilgtspējīgi projekti un — attiecīgā gadījumā — darbības, kas saistītas ar klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām. Īpaši būtu jānostiprina programmas ieguldījums Parīzes nolīguma mērķu un uzdevumu, kā arī klimata un enerģētikas jomā ierosināto 2030. gada mērķu sasniegšanā un ilgtermiņa dekarbonizācijas mērķu jomā.

(4)  Atspoguļojot to, cik svarīgi ir risināt klimata pārmaiņu problemātiku saskaņā ar ES apņemšanos īstenot Parīzes nolīgumu un 17 ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus, šai regulai būtu jāpalīdz integrēt rīcību klimata politikas jomā un sasniegt to, ka 25 % no visa ES budžeta tiek tērēti klimata mērķiem(4). Sagaidāms, ka saskaņā ar šo programmu veiktie pasākumi veidos 60 % no programmas kopējā finansējuma klimata mērķiem, pamatojoties cita starpā uz ▌ Rio politikas rādītājiem. Izdevumus, kas saistīti ar dzelzceļa un ūdensceļu infrastruktūru, uzlādes infrastruktūru, alternatīvām un ilgtspējīgām degvielām visiem transporta veidiem, energoefektivitāti, tīru pilsētas transportu, elektropārvadi, elektroenerģijas akumulāciju, viedajiem energotīkliem, CO2 transportēšanu, atjaunojamo energoresursu enerģiju, ▌iekšzemes ūdensceļiem, ▌multimodālajiem pārvadājumiem un gāzes infrastruktūru, būtu jāuzskata par atbilstošiem klimata mērķiem. Sagatavojot un īstenojot programmu, tiks apzinātas attiecīgās darbības un pēc tam atkārtoti izvērtētas attiecīgajos novērtējumu un pārskatīšanas procesos. Lai novērstu to, ka infrastruktūra nav pasargāta no ilgtermiņa klimata pārmaiņu ietekmes, un nodrošinātu, ka ar projektu saistīto siltumnīcefekta gāzu emisiju izmaksas ir iekļautas projekta ekonomiskā aspekta izvērtēšanā, ar programmu atbalstītajiem lielajiem projektiem būtu jāpanāk klimatgatavība, ievērojot norādījumus, ko Komisijai būtu jāizstrādā, saskaņojot tos ar norādījumiem, kuri attiecīgā gadījumā izstrādāti citām Savienības programmām. Saskaņā ar Savienības mērķiem un saistībām samazināt klimata pārmaiņu ietekmi, programma veicina modālu pāreju uz ilgtspējīgākiem transporta veidiem, piemēram, dzelzceļa transportu, tīru pilsētas transportu, jūras transportu un iekšzemes ūdensceļiem.

(5)  Lai izpildītu ziņošanas pienākumus, kas noteikti 11. panta c) punktā Direktīvā 2016/2284/ES par dažu gaisu piesārņojošo vielu valstu emisiju samazināšanu un ar ko groza Direktīvu 2003/35/EK un atceļ Direktīvu 2001/81/EK, attiecībā uz Savienības līdzekļu izmantošanu nolūkā atbalstīt pasākumus, ko veic, lai īstenotu šīs direktīvas mērķus, būtu jāizseko izdevumiem, kuri ir saistīti ar emisiju vai gaisu piesārņojošo vielu samazināšanu saskaņā ar minēto direktīvu.

(6)  Svarīgs programmas uzdevums ir palielināt sinerģiju un papildināmību starp transporta, enerģētikas un digitālo nozari. Šajā nolūkā darba programmas varētu efektīvi pievērsties īpašām intervences jomām, piemēram, savienotai un automatizētai mobilitātei, ilgtspējīgām alternatīvām degvielām, tostarp atbilstošai infrastruktūrai visiem transporta veidiem vai kopīgai pārrobežu infrastruktūrai, un tām vajadzētu nodrošināt augstāku elastību, lai apvienotu finansiālo atbalstu attiecīgajās nozarēs. Digitālās komunikācijas iespēju nodrošināšana varētu būt neatņemama daļa enerģētikas un transporta jomas kopīgu interešu projektā. Katrā nozarē programmai būtu jāparedz iespēja atzīt par atbilstīgiem dažus sinerģētiskus elementus, kas saistīti ar citu nozari, ja šāda pieeja uzlabo investīciju sociālekonomisko devumu. Būtu jāstimulē sinerģija starp nozarēm, nosakot dotācijas piešķiršanas kritērijus darbību atlasei, kā arī attiecībā uz lielāku līdzfinansējumu.

(7)  Pamatnostādnēs par Eiropas Transporta tīklu TEN-T, kas paredzētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1315/2013(5) (“TEN-T pamatnostādnes”), ir noteikta TEN-T infrastruktūra, paredzētas prasības, kurām tai jāatbilst, un paredzēti pasākumi pamatnostādņu īstenošanai. Minētajās pamatnostādnēs īpaši paredzēts, ka pamattīkls tiks pabeigts līdz 2030. gadam, izveidojot jaunu infrastruktūru, kā arī būtiski modernizējot un atjaunojot esošo infrastruktūru.

(7a)   Lai nodrošinātu savienotību visā Savienībā, programmas finansētajām darbībām, kas veicina kopīgu interešu projektu izstrādi transporta nozarē, vajadzētu būt balstītām uz visu transporta veidu papildināmību, lai nodrošinātu efektīvus, savstarpēji savienotus un multimodālus tīklus.

(8)  Lai sasniegtu TEN-T pamatnostādnēs noteiktos mērķus, ir prioritāri jāatbalsta pašreizējie TEN-T projekti, kā arī pārrobežu savienojumi, nepietiekamas caurlaides spējas novēršana, horizontālās prioritātes, trūkstošo savienojumu izveide un pilsētu mezgli un attiecīgos gadījumos jānodrošina, ka atbalstītās darbības atbilst koridoru darba plāniem, kas izveidoti atbilstoši Regulas (ES) Nr. 1315/2013 47. pantam, un vispārējai tīkla attīstībai veiktspējas un sadarbspējas ziņā.

(8a)  Dažos gadījumos projektiem, kas tiek īstenoti vienas dalībvalsts teritorijā, ir būtiska pārrobežu ietekme un tie rada vērtību, kas sniedzas pāri valsts robežām, stiprinot pārrobežu savienotību piejūras reģionos vai savienotību ar plašāku hinterlandes ekonomiku otrpus valsts robežai. Tāpēc projekti, kuros redzama šāda ietekme, būtu jāuzskata par pārrobežu projektiem.

(8b)  Lai ņemtu vērā izņēmuma apstākļus saistībā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības, ir jānodrošina Īrijas savienotība ar Eiropas kontinentālo daļu, mainot TEN-T koridoru maršrutus un uzbūvi, lai pamattīklā un visaptverošajā tīklā integrētu jūras savienojumus starp Īrijas un kontinentālajām ostām.

(9)  Lai atspoguļotu pieaugošās transporta plūsmas un tīkla attīstību, būtu jāveic pamattīkla koridoru, to iepriekš definēto posmu un to jaudas pielāgošana. Minētajiem pielāgojumiem pamattīklā nevajadzētu ietekmēt tā pabeigšanu līdz 2030. gadam, būtu jāuzlabo koridoru pārklājums ES teritorijā un vajadzētu būt proporcionāliem, lai saglabātu koridoru attīstības un koordinēšanas konsekvenci un iedarbīgumu. Tāpēc pamattīkla koridoru garums būtu jāpalielina par vairāk nekā 15 %. Lai nodrošinātu posmu atbilstīgumu, visaptverošā tīkla izmaiņas ir jāpārrauga un jānovērtē.

(10)  Ir jāveicina publiskās un privātās investīcijas, kas atbalsta gudru, sadarbīgu, ilgtspējīgu, multimodālu, iekļaujošu, personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām pieejamu, drošu un aizsargātu mobilitāti visā Savienībā visiem transporta veidiem. Komisija 2017. gadā nāca klajā(6) ar paziņojumu “Eiropa kustībā” — plašu iniciatīvu kopumu, kas uzlabos satiksmes drošību, veicinās ceļu maksas sistēmu popularitāti, mazinās CO2 emisijas, gaisa piesārņojumu un satiksmes pārslodzi, popularizēs savienotu un autonomu mobilitāti un nodrošinās darbiniekiem pienācīgus darba apstākļus un atpūtas laiku. Šīm iniciatīvām vajadzības gadījumā ar programmas starpniecību būtu jāpiešķir Savienības finansiālais atbalsts, piemēram, lai paātrinātu viedo tahogrāfu ieviešanu un modernizēšanu.

(11)  TEN-T pamatnostādnēs attiecībā uz jaunām tehnoloģijām un inovāciju ir prasīts, lai TEN-T veicinātu visu transporta veidu dekarbonizāciju, stimulējot energoefektivitāti un alternatīvo degvielu izmantošanu, vienlaikus ievērojot tehnoloģiju neitralitātes principu. Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/94/ES(7) ir izveidota vienota pasākumu sistēma alternatīvo degvielu infrastruktūras visiem transporta veidiem ieviešanai Savienībā, lai pēc iespējas samazinātu atkarību no fosilajiem energoresursiem un mazinātu transporta ietekmi uz vidi un klimatu, un direktīvā ir noteikts, ka dalībvalstīm līdz 2025. gada 31. decembrim jānodrošina publiski pieejami uzlādes un uzpildes punkti. Kā izklāstīts Komisijas 2017. gada novembra priekšlikumos(8), ja tirgus apstākļi nerada pietiekamu stimulu, ir vajadzīgs visaptverošs pasākumu kopums, lai veicinātu mazemisiju mobilitāti, tostarp finansiāls atbalsts.

(12)  Komisija sava paziņojuma “Mobilitāte Eiropai: droša, savienota un tīra”(9) kontekstā uzsvēra, ka automatizēti transportlīdzekļi un progresīvas savienotības sistēmas transportlīdzekļus padarīs drošākus, ar tiem būs vieglāk dalīties un tie būs vieglāk pieejami iedzīvotājiem, tostarp tiem, kuriem mobilitātes pakalpojumi šobrīd nav pieejami, piemēram, veci cilvēki un personas ar ierobežotām pārvietošanās spējām. Šajā sakarā Komisija ierosināja arī “ES stratēģisku rīcības plānu par ceļu satiksmes drošību” un pārskatīt Direktīvu 2008/096 par ceļu infrastruktūras drošības pārvaldību. Tādā pašā veidā citi noteikumi, piemēram, Direktīva 2004/54/EK par minimālajām drošības prasībām Eiropas autoceļu tīkla tuneļiem, ir jāpielāgo jaunajiem transporta nozares drošuma un digitalizācijas standartiem. Drošuma uzlabošanai jābūt prioritātei arī dzelzceļa nozarē. Īpaši svarīgi ir investēt pārbrauktuvju drošumā (proti, signālierīcēs un infrastruktūras uzlabošanā). Eiropas Savienībā 2012. gadā notika 573 nopietni nelaimes gadījumi uz 114 000 pārbrauktuvju, kā rezultātā 369 cilvēki gāja bojā un 339 guva smagus ievainojumus (ERA 2014. gada ziņojums). Tādēļ nepieciešams visā ES apzināt pārbrauktuves, kas rada augstu drošuma risku, lai ieguldītu uzlabojumos šķērsošanas infrastruktūrā, kuru galu galā vajadzētu aizstāt ar tiltiem un tuneļiem.

(13)  Lai uzlabotu transporta projektu pabeigšanu mazāk attīstītās tīkla daļās, Kohēzijas fonda piešķīrums būtu jāpārvieto programmai transporta projektu finansēšanai dalībvalstīs, kas ir tiesīgas saņemt finansējumu no Kohēzijas fonda. Sākotnējā posmā ▌finansējuma saņemšanai atbilstīgo projektu atlasē būtu jāņem vērā Kohēzijas fonda piešķīrumi dalībvalstīm. Sākotnējā posma beigās programmai pārvietotie līdzekļi, kas nav piešķirti transporta infrastruktūras projektam, konkursa kārtībā būtu jāpiešķir projektiem, ko īsteno dalībvalstīs, kuras ir tiesīgas saņemt finansējumu no Kohēzijas fonda, piešķirot prioritāti pārrobežu savienojumiem un trūkstošo savienojumu izveidei. Komisijai būtu jāatbalsta dalībvalstis, kas ir tiesīgas saņemt finansējumu no Kohēzijas fonda, to pūlēs sagatavot piemērotu projektu sarakstu, jo īpaši stiprinot attiecīgo valsts pārvaldes iestāžu institucionālo spēju.

(14)  Ievērojot 2017. gada novembra Kopīgo paziņojumu par divējādās mobilitātes uzlabošanu Eiropas Savienībā(10), Militārās mobilitātes rīcības plānā, ko 2018. gada 28. martā pieņēma Komisija un Savienības Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos(11), bija uzsvērts, ka transporta infrastruktūras politika rada izdevību palielināt sinerģiju starp aizsardzības vajadzībām un TEN-T ar kopējo mērķi uzlabot mobilitāti visā Savienībā. Rīcības plānā ir paredzēts, ka līdz 2018. gada vidum Padome ir aicināta apsvērt un validēt militārās prasības saistībā ar transporta infrastruktūru un ka līdz 2019. gadam Komisijas dienesti norādīs tās Eiropas Transporta tīkla daļas, kas ir piemērotas arī infrastruktūras divējādai (civilajai un aizsardzības) izmantošanai, tostarp ja ir iespējams uzlabot pašreizējo infrastruktūru. Infrastruktūra vienmēr būs paredzēta divējādam lietojumam. Savienības finansējums divējāda lietojuma projektu īstenošanai būtu jāizmanto ar programmas starpniecību, pamatojoties uz ▌darba programmām un izmantojot izmērāmas darbības, kuras atbilst piemērojamajām prasībām, kas noteiktas rīcības plāna kontekstā.

(14a)  Divējādās (civilās un aizsardzības) mobilitātes rīcības plāns Savienībā ieviests, lai sasniegtu vispārējo mērķi — uzlabot mobilitāti ES, vienlaikus risinot loģistikas un mobilitātes uzdevumus, kas izvirzīti kopējā drošības un aizsardzības politikā (KDAP); tādēļ ir ļoti svarīgi saskaņot pārrobežu standartus un muitas noteikumus, kā arī administratīvās un likumdošanas procedūras. ES kopuzņēmumiem cita starpā ir būtiska loma sniegt ieguldījumu, lai saskaņotu administratīvās un likumdošanas procedūras gan attiecībā uz EISI, gan Divējādās (civilās un aizsardzības) mobilitātes rīcības plānu; divējādā (civilā un aizsardzība) mobilitāte sekmēs EISI pilnveidi, jo īpaši attiecībā uz budžeta jautājumiem un pasākumiem jauno nākotnes vajadzību nodrošināšanai.

(15)  Paziņojumā “Stiprāka un atjaunota stratēģiskā partnerība ar ES tālākajiem reģioniem”(12) Komisija uzsvēra tālāko reģionu īpašās transporta, enerģētikas un digitālās vajadzības un vajadzību nodrošināt atbilstošu Savienības atbalstu minēto vajadzību apmierināšanai, tostarp ar programmas starpniecību piemērojot līdzfinansējuma likmes līdz 85 %.

(16)  Ņemot vērā būtiskās investīciju vajadzības, lai virzītos uz TEN-T pamattīkla pabeigšanu līdz 2030. gadam (tiek lēstas 350 miljardu EUR apmērā laikposmā no 2021. gada līdz 2027. gadam) un TEN-T visaptverošā tīkla pabeigšanu līdz 2050. gadam, kā arī dekarbonizācijas, digitalizācijas un pilsētattīstības investīciju vajadzības (tiek lēstas 700 miljardu EUR apmērā laikposmā no 2021. gada līdz 2027. gadam), ir saprātīgi saglabāt pienācīgu transporta nozares budžetu atbilstoši tam, kas tika paredzēts 2014.–2020. gada plānošanas perioda sākumā, izmantot dažādās ES finansēšanas programmas un instrumentus pēc iespējas efektīvāk un tādējādi maksimizēt Savienības atbalstīto investīciju pievienoto vērtību. Tas tiktu panākts ar racionalizētu investīciju procesu, nodrošinot redzamību transporta jomas plānošanā un saskaņotību attiecīgajās Savienības programmās, proti, Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentā, Eiropas Reģionālās attīstības fondā (ERAF), Kohēzijas fondā un InvestEU. Īpašu vajadzību gadījumā būtu jāņem vērā veicinošie nosacījumi, kas uzskaitīti IV pielikumā Regulā (ES) XXX [Eiropas Parlamenta un Padomes Regula, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma un migrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Robežu pārvaldības un vīzu instrumentu].

(17)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 347/2013(13) ir noteiktas Eiropas energoinfrastruktūras prioritātes, kas jāīsteno, lai sasniegtu Savienības enerģētikas un klimata politikas mērķus, un paredzēti noteikumi, lai identificētu kopīgu interešu projektus, kas vajadzīgi, lai īstenotu noteiktās prioritātes, un izklāstīti pasākumi atļauju piešķiršanas, sabiedrības iesaistīšanas un regulējuma jomā, lai paātrinātu un/vai atvieglotu minēto projektu īstenošanu, tostarp noteikti kritēriji, saskaņā ar kuriem šādi projekti ir tiesīgi saņemt Savienības finansiālu atbalstu.Kopīgu interešu projektu un TEN-E pamatnostādņu saraksts būtu jāpārskata, lai ņemtu vērā Parīzes nolīguma mērķus un uzdevumus, kā arī Savienības klimata un enerģētikas mērķus 2030. gadam un turpmākajiem gadiem.

(18)  Direktīvā [pārstrādātā Atjaunojamo energoresursu direktīva] ir uzsvērta vajadzība izveidot veicinošu satvaru, kas ietver Savienības fondu labāku izmantošanu, ar skaidru atsauci uz veicinošām darbībām, lai atbalstītu pārrobežu sadarbību atjaunojamo energoresursu jomā.

(19)  Lai gan tīkla infrastruktūras pabeigšana joprojām ir prioritāte, kas vajadzīga, lai varētu attīstīt atjaunojamo energoresursu enerģiju, pārrobežu sadarbības integrēšana atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā, kā arī viedas un efektīvas energosistēmas izveide, ietverot uzglabāšanas un pieprasījumreakcijas risinājumus, kuri palīdzētu sabalansēt tīklu, atspoguļo pieeju, kas pieņemta ar iniciatīvu “Tīru enerģiju ikvienam Eiropā”, ar kopēju atbildību sasniegt vērienīgu mērķrādītāju atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā 2030. gadā un mainīto politikas kontekstu, nodrošinot godīgu un atbilstošu sociālo pāreju, ar vērienīgiem ilgtermiņa dekarbonizācijas mērķiem.

(20)  Ņemot vērā Savienības dekarbonizācijas programmu, būtiskas ir inovatīvas infrastruktūras tehnoloģijas, kas veicina pāreju uz mazemisiju enerģētikas un mobilitātes sistēmām un uzlabo energoapgādes drošību, cenšoties panākt lielāku Savienības enerģētisko neatkarību. Konkrētāk, Komisija 2017. gada 23. novembra paziņojumā “Eiropas energotīklu nostiprināšana”(14) uzsvēra, ka elektroenerģija, kuras ražošanā pusi no visa apjoma līdz 2030. gadam veidos atjaunojamo energoresursu enerģija, tiks izmantota par arvien lielāku virzītājspēku to nozaru dekarbonizācijai, kurās līdz šim dominēja fosilais kurināmais, piemēram, transporta, rūpniecības, kā arī siltumapgādes un aukstumapgādes nozarē, tāpēc attiecīgi Eiropas energoinfrastruktūras politikā arvien lielāks uzsvars jāliek uz elektroenerģijas starpsavienojumiem, elektroenerģijas akumulāciju, viedo energotīklu projektiem un investīcijām gāzes infrastruktūrā. Lai atbalstītu Savienības dekarbonizācijas mērķus, iekšējā tirgus integrāciju un energoapgādes drošību, pienācīga vērība un prioritāte būtu jāpiešķir tehnoloģijām un projektiem, kas veicina pāreju uz mazemisiju ekonomiku. Komisija izvirzīs mērķi palielināt to viedo energotīklu projektu, elektroenerģijas akumulācijas projektu, kā arī oglekļa dioksīda transportēšanas pārrobežu projektu skaitu, kuri atbalstāmi programmas ietvaros.

(20a)  Ir vajadzīgs atbalsts viedo tīklu projektiem, kuri integrē elektroenerģijas ražošanu, sadali vai patēriņu, izmantojot reāllaika sistēmu pārvaldību un ietekmējot pārrobežu elektroenerģijas plūsmas. Enerģētikas projektiem arī turpmāk būtu jāatspoguļo viedo tīklu būtiskā nozīme enerģētikas pārkārtošanā, un programmas atbalstam vajadzētu palīdzēt pārvarēt finansējuma trūkumu, kurš pašlaik kavē investīcijas viedo energotīklu tehnoloģijas plašā izmantošanā.

(20b)  Attiecībā uz elektrotīklu starpsavienojumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2018/... [par Enerģētikas savienības pārvaldību] 2030. gadam ir noteikts elektrotīklu starpsavienojumu starp dalībvalstīm 15 % mērķis. Programmai būtu jāveicina šā mērķa sasniegšana.

(21)  Digitālā vienotā tirgus izveide ir atkarīga no pamatā esošās digitālās savienotības infrastruktūras. Eiropas rūpniecības digitalizācija un, piemēram, transporta, enerģētikas, veselības aprūpes un valsts pārvaldes nozares modernizācija ir atkarīga no vispārējas piekļuves uzticamiem, cenas ziņā pieejamiem, augstas un ļoti augstas veiktspējas tīkliem. Digitālā savienotība ir kļuvusi par vienu no būtiskiem faktoriem ekonomisko, sociālo un teritoriālo atšķirību novēršanai, atbalstot vietējās ekonomikas modernizāciju un nodrošinot pamatu saimniecisko darbību dažādošanai. Programmas intervences apmērs digitālās savienotības infrastruktūras jomā būtu jāpielāgo, lai atspoguļotu tās pieaugošo nozīmīgumu ekonomikai un sabiedrībai kopumā. Tāpēc ir jānosaka kopīgu interešu digitālās savienotības infrastruktūras projekti, kas ir vajadzīgi, lai sasniegtu Savienības digitālā vienotā tirgus mērķus, un jāatceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 283/2014(15).

(22)  Paziņojumā “Konkurētspējīga digitālā vienotā tirgus savienojamība. Virzība uz Eiropas Gigabitu sabiedrību”(16) (Gigabitu sabiedrības stratēģija) ir izklāstīti stratēģiskie mērķi 2025. gadam, ņemot vērā digitālās savienotības infrastruktūrā veikto investīciju optimizēšanu. Direktīvas (ES) 2018/XXX [Eiropas Elektronisko sakaru kodekss] mērķis cita starpā ir radīt normatīvo vidi, kas stimulē privātās investīcijas digitālās savienotības tīklos. Tomēr ir skaidrs, ka izvērstajiem tīkliem būs steidzami jāpievērš lielāka uzmanība, ņemot vērā to izmaksu nepietiekamo lietderību visā Savienībā dažādu faktoru, piemēram, nošķirtības un teritoriālās/ģeogrāfiskas specifikas, maza iedzīvotāju blīvuma, un dažādu sociālekonomisko faktoru dēļ. Tāpēc programmai būtu jācenšas panākt līdzsvars starp lauku apvidiem un pilsētu teritorijām, lai veicinātu to stratēģisko mērķu sasniegšanu, kas noteikti Gigabitu sabiedrības stratēģijā, papildinot sniegto atbalstu ļoti augstas veiktspējas tīklu izvēršanai citās programmās, jo īpaši Eiropas Reģionālās attīstības fondā (ERAF), Kohēzijas fondā un InvestEU fondā.

(23)  Lai gan visi digitālās savienotības tīkli, kas savienoti ar internetu, ir Eiropas mēroga tīkli, galvenokārt tāpēc, ka tie nodrošina lietotņu un pakalpojumu darbību, piešķirot atbalstu ar programmas starpniecību, prioritāte būtu jāpiešķir darbībām, kurām ir vislielākā paredzamā ietekme uz digitālo vienoto tirgu, inter alia tās pielāgojot paziņojumā par Gigabitu sabiedrības stratēģiju noteiktajiem mērķiem, kā arī uz ekonomikas un sabiedrības digitalizēšanos, ņemot vērā novērotās tirgus nepilnības un īstenošanas šķēršļus.

(24)  Skolas, universitātes, bibliotēkas, vietējās, reģionālās vai valsts pārvaldes iestādes, galvenie sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji, slimnīcas un medicīnas centri, transporta mezgli un uzņēmumi, kas plaši izmanto digitālās tehnoloģijas, ir struktūras un vietas, kas var izraisīt būtiskas sociālekonomiskās norises teritorijā, kur tās atrodas, tostarp lauku apvidos un mazapdzīvotās vietās. Šādiem sociālekonomiskajiem virzītājspēkiem jābūt gigabitu savienotības avangardā, lai Eiropas iedzīvotājiem, uzņēmumiem un vietējām kopienām nodrošinātu piekļuvi vislabākajiem pakalpojumiem un lietotnēm. Programmai būtu jāatbalsta gigabitu savienotības, ātrdarbīgas savienotības, tostarp vismodernākās mobilās savienotības, pieejamība minētajiem sociālekonomiskajiem virzītājspēkiem, lai maksimāli palielinātu to pozitīvās papildu sekas plašākā ekonomikā un sabiedrībā, cita starpā palielinot savienotības un pakalpojumu pieprasījumu.

(25)  Turklāt, ņemot vērā WiFi4EU iniciatīvas panākumus, programmai būtu jāturpina atbalstīt bezmaksas, drošas, augstas kvalitātes, vietējas bezvadu savienotības nodrošināšanu vietējās sabiedriskās dzīves centros, tostarp struktūrās, kam ir sabiedriska misija, piemēram, publiskās iestādēs un sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas struktūrās, kā arī plašai sabiedrībai pieejamās vietās āra apstākļos, lai popularizētu ES digitālo vīziju vietējās kopienās.

(25a)  Digitālā infrastruktūra ir svarīgs pamats inovācijai. Lai programma maksimizētu ietekmi, tai būtu jākoncentrējas uz infrastruktūras finansēšanu. Tāpēc individuāli digitālie pakalpojumi un lietojumi, piemēram, tādi, kas izmanto dažādas sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijas vai mākslīgo intelektu, būtu jāizslēdz no programmas darbības jomas un tā vietā tiem būtu jāpievēršas citos instrumentos, piemēram, programmā “Digitālā Eiropa”. Svarīgi ir arī maksimāli palielināt sinerģiju starp dažādām programmām.

(26)  Lai gaidāmie nākamās paaudzes digitālie pakalpojumi, piemēram, lietu interneta pakalpojumi un lietotnes, kas radīs būtiskus ieguvumus dažādām nozarēm un sabiedrībai kopumā, būtu dzīvotspējīgi, ir vajadzīgs nepārtraukts pārrobežu pārklājums ar 5G tīkliem, jo īpaši lai lietotājiem pārvietojoties un tīklā pieslēgtām lietām būtu iespēja saglabāt savienojumu ar internetu. Tomēr joprojām nav skaidrības par izmaksu dalīšanas scenārijiem saistībā ar 5G izvēršanu minētajās nozarēs, un dažās pamatjomās ir ļoti augsts iespējamas komerciālas izmantošanas risks. Paredzams, ka autoceļu koridori un dzelzceļa savienojumi būs galvenie jauno pirmā posma lietotņu objekti savienotas mobilitātes jomā, tāpēc tie ir būtiski pārrobežu projekti, kas finansējami atbilstoši šai programmai.

(27)  Nesavienotām teritorijām visos Savienības apgabalos, tostarp centrālajos, ir nepietiekama caurlaides spēja un neizmantots potenciāls digitālajam vienotajam tirgum. Lielākajā daļā lauku un attālo apgabalu augstas kvalitātes interneta savienotībai var būt svarīga nozīme digitālās plaisas, izolētības un depopulācijas novēršanā, samazinot gan preču piegādes, gan pakalpojumu sniegšanas izmaksas un daļēji kompensējot nošķirtību. Augstas kvalitātes interneta savienojums ir nepieciešams jaunām ekonomiskām iespējām, piemēram, precīzajai lauksaimniecībai vai bioekonomikas attīstīšanai lauku apgabalos. Programmai būtu jāsekmē ļoti augstas veiktspējas fiksēta vai bezvadu interneta pieslēguma nodrošināšana visām Eiropas mājsaimniecībām gan laukos, gan pilsētās, koncentrējoties uz tā izvēršanu jomās, kur vērojamas noteikta līmeņa tirgus nepilnības, ko var novērst, izmantojot zemas intensitātes dotācijas. Šajā saistībā programmai būtu jāizvirza mērķis nodrošināt mājsaimniecību un teritoriju pilnīgu pārklājumu, jo ir ekonomiski neizdevīgi teritorijā, kurā jau ir pārklājums, trūkumus novērst vēlākā laikā.

(28)  Lai nodrošinātu vajadzīgo redundanci šādai svarīgai infrastruktūrai un palielinātu Savienības digitālo tīklu spēju un noturību, ir jāizvērš elektronisko sakaru pamattīkli, tostarp ar zemūdens kabeļiem, kas savieno Eiropas teritorijas ar trešām valstīm citos kontinentos vai savieno Eiropas salas vai aizjūras teritorijas ar kontinentālo daļu. Tomēr bez valsts atbalsta šādi projekti bieži ir komerciāli dzīvotnespējīgi.

(29)  Ar darbībām, kas veicina kopīgu interešu projektus digitālās savienotības infrastruktūras jomā, ievieš labāko pieejamo un atbilstošāko tehnoloģiju, ▌vienlaikus veidojot līdzsvaru starp vismodernākajām tehnoloģijām datu plūsmas kapacitātes, pārraides drošības, tīkla noturības, kiberdrošības un izmaksu efektivitātes ziņā, un tās būtu jānosaka par prioritāti darba programmās, ņemot vērā šajā regulā noteiktos kritērijus. Ļoti augstas veiktspējas tīklu izvēršanā var ietvert pasīvo infrastruktūru, ņemot vērā to, ka maksimāli jāpalielina sociālekonomiskie, kā arī vides ieguvumi. Visbeidzot, nosakot prioritātes darbībām, ņem vērā iespējamās pozitīvās papildu sekas savienotības ziņā, piemēram, kad izvērsts projekts var uzlabot nākotnē veicamo izvēršanu ekonomisko pamatojumu, veicinot teritoriju un iedzīvotāju pārklājumu apgabalos, kas līdz šim nav bijuši aptverti.

(30)  Savienība ir izstrādājusi pati savu satelītu pozicionēšanas, navigācijas un laikiestates (PNT) tehnoloģiju (EGNOS/Galileo) un savu Zemes novērošanas sistēmu (Copernicus). Gan EGNOS/Galileo, gan Copernicus piedāvā progresīvus pakalpojumus, kas sniedz svarīgus ekonomiskus ieguvumus sabiedrībai un privātiem lietotājiem. Tāpēc ikvienai transporta, enerģētikas vai digitālajai infrastruktūrai, kas finansēta ar programmu un kurā izmantoti PNT vai Zemes novērošanas pakalpojumi, vajadzētu būt tehniski saderīgai ar EGNOS/Galileo un Copernicus.

(31)  Saskaņā ar pašreizējo programmu 2017. gadā izsludinātā pirmā finansējuma apvienošanas aicinājuma pozitīvie rezultāti apstiprināja, ka ES dotāciju kombinēšana ar finansējumu no Eiropas Investīciju bankas vai valsts attīstību veicinošām bankām, vai citām attīstības un publiskām finanšu iestādēm, kā arī no privātā sektora finanšu iestādēm un investoriem, tostarp izmantojot publiskās un privātās partnerības, ir svarīga un ka tā dod pievienoto vērtību. Finansējuma apvienošanai būtu jāpalīdz piesaistīt privātās investīcijas un nodrošināt publiskā sektora ieguldījuma sviras efektu saskaņā ar InvestEU programmas mērķiem. Tāpēc programmai būtu jāturpina atbalstīt darbības, kurās ir iespējams kombinēt ES dotācijas un citus finansējuma avotus. Transporta nozarē kombinēšanas darbībām nevajadzētu pārsniegt 10 % no atvēlētā finansējuma.

(31a)  Kombinēšanas darbībām transporta nozarē primāri vajadzētu būt vērstām uz projektiem ar mērķi digitalizēt nozari, jo īpaši SESAR un ERTMS, no kuriem tiek sagaidīta finanšu atdeve;

(32)  Šīs programmas politikas mērķu sasniegšana notiks arī ar fonda InvestEU finanšu instrumentu un budžeta garantiju starpniecību. Programmas darbības būtu jāizmanto, lai veicinātu investīcijas, proporcionāli un atbilstoši novēršot tirgus nepilnības vai suboptimālu investīciju situāciju, tām nevajadzētu dublēt vai izspiest privāto finansējumu un būtu jānodrošina skaidra Eiropas pievienotā vērtība.

(33)  Lai atbalstītu integrētu inovāciju cikla attīstību, ir jānodrošina savstarpēja papildināmība starp inovatīvajiem risinājumiem, kas izstrādāti Savienības pētniecības un inovāciju programmās, un inovatīvajiem risinājumiem, kas izvērsti ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta atbalstu. Šajā sakarā sinerģija ar programmu “Apvārsnis Eiropa” nodrošinās, ka: (a) pētniecības un inovācijas vajadzības transporta, enerģētikas un digitālajā nozarē Eiropas Savienībā ir apzinātas un izveidotas programmas “Apvārsnis Eiropa” stratēģiskās plānošanas procesā; Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments cieši sadarbojas ar programmu “Apvārsnis Eiropa” inovatīvu tehnoloģiju un risinājumu plaša mēroga izvēršanā un ieviešanā transporta, enerģētikas un digitālās infrastruktūras jomā un šo nozaru sinerģijās, jo īpaši saistībā ar programmu “Apvārsnis Eiropa”; (c) tiks veicināta informācijas un datu apmaiņa starp programmu “Apvārsnis Eiropa” un Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, piemēram, izceļot programmas “Apvārsnis Eiropa” tehnoloģijas, kuras sasniegušas augstu tirgus gatavības pakāpi, ko varētu turpināt izvērst ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu.

(34)  Šī regula nosaka finansējumu visam laikposmam no 2021.gada līdz 2027. gadam, kas Eiropas Parlamentam un Padomei ikgadējās budžeta procedūras laikā ir galvenā atsauces summa tādā nozīmē, kā to paredz [atsauce pēc vajadzības jāatjaunina atbilstoši jaunajam iestāžu nolīgumam: 17. punkts Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību31]. Lai saglabātu sākotnējo līdzsvaru, kā arī kompromisa lēmumus un tematiskos un teritoriālos piešķīrumus visā programmas darbības laikā, šāds finansējums būtu jāsaglabā visā programmas laikā un to nevajadzētu samazināt vai pārdalīt citām programmām.

(35)  Savienības līmenī Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgads ir sistēma, kurā tiek apzinātas nacionālās reformu prioritātes un uzraudzīta to īstenošana. Atbalstot minētās reformu prioritātes, dalībvalstis izstrādā savu nacionālo daudzgadu investīciju stratēģiju. Minētā stratēģija būtu jāizklāsta kopā ar ikgadējām nacionālajām reformu programmām, izmantojot to kā veidu, lai iezīmētu un koordinētu prioritāros investīciju projektus, kuri atbalstāmi ar nacionālo un/vai Savienības finansējumu. Tām būtu arī jāpalīdz saskaņoti izmantot Savienības finansējumu un maksimāli palielināt pievienoto vērtību no finansiālā atbalsta, kas attiecīgi tiks saņemts, jo īpaši no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), Kohēzijas fonda, Eiropas Investīciju stabilizācijas funkcijas, InvestEU un Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta. Finansiālais atbalsts būtu jāizmanto saskaņotā veidā, attiecīgā gadījumā ievērojot Savienības un nacionālos enerģētikas un klimata plānus.

(36)  Uz šo regulu attiecas horizontālie finanšu noteikumi, kurus pieņēmis Eiropas Parlaments un Padome, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 322. pantu. Šie noteikumi ir izklāstīti Finanšu regulā un jo īpaši nosaka procedūru budžeta izveidei un izpildei, izmantojot dotācijas, iepirkumu, godalgas, netiešu izpildi, un nosaka finanšu dalībnieku atbildību. Noteikumi, kas pieņemti, pamatojoties uz LESD 322. pantu, attiecas arī uz:

(a)  Savienības budžeta aizsardzību vispārēju trūkumu gadījumā saistībā ar tiesiskumu dalībvalstīs, jo tiesiskuma ievērošana ir būtisks priekšnoteikums pareizai finanšu pārvaldībai un efektīvam ES finansējumam, kā noteikts Regulā XXXXX par Savienības budžeta aizsardzību gadījumos, kad ir vispārīgas nepilnības attiecībā uz tiesiskumu dalībvalstīs, un

(b)  pasākumiem, kas sasaista fondu efektivitāti ar labu ekonomisko pārvaldību, kā noteikts Regulā XXXXX, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma un migrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Robežu pārvaldības un vīzu instrumentu.

(37)  Finansēšanas veidi un īstenošanas metodes saskaņā ar šo regulu būtu jāizvēlas, pamatojoties uz to spēju sasniegt konkrētos darbību mērķus un sasniegt rezultātus, jo īpaši ņemot vērā kontroles izmaksas, administratīvo slogu un sagaidāmo neatbilstības risku. Būtu arī jāapsver vienreizēju maksājumu, vienotas likmes un vienības izmaksu izmantošana, kā arī finansējums, kas nav saistīts ar izmaksām, kā minēts Finanšu regulas 125. panta 1. punktā.

(38)  Trešās valstis, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstis, Savienības programmās var piedalīties sadarbības ietvaros, kura izveidota saskaņā ar EEZ līgumu, kas paredz programmu īstenošanu, pieņemot lēmumu saskaņā ar minēto līgumu. Trešās valstis var piedalīties, arī pamatojoties uz citiem juridiskajiem aktiem. Šajā regulā būtu jāievieš īpašs noteikums, lai atbildīgajam kredītrīkotājam, Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF), Eiropas Revīzijas palātai piešķirtu vajadzīgās tiesības un piekļuvi, lai tie varētu pilnīgi īstenot savu attiecīgo kompetenci.

(39)  Finanšu regula paredz noteikumus par dotāciju piešķiršanu. Lai ņemtu vērā programmas atbalstīto darbību specifiku un nodrošinātu saskaņotu īstenošanu programmas aptvertajās nozarēs, ir jāsniedz papildu norādījumi par atbilstības un dotāciju piešķiršanas kritērijiem. Turklāt Komisija un/vai izpildaģentūras, kas atbild par programmas īstenošanu, nav pilnvarotas attiecībā uz darbību atlasi un to finansējumu noteikt papildu pienākumus, kas nav paredzēti šajā regulā. Neatkāpjoties no Finanšu regulas, darba programmās atsevišķos gadījumos, kad uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus mērķiem nav stratēģiskas ietekmes, var paredzēt vienkāršotas procedūras.

(39a)  Saskaņā ar Finanšu regulu atlases un piešķiršanas kritēriji ir noteikti darba programmās. Transporta nozarē projekta kvalitāte un svarīgums būtu jānovērtē, arīdzan ņemot vērā tā paredzamo ietekmi uz ES savienotību, tā atbilstību pieejamības prasībām un stratēģiju attiecībā uz turpmākajām uzturēšanas vajadzībām.

(40)  Saskaņā ar Finanšu regulu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013(17), Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2988/95(18), Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96(19) un Padomes Regulu (ES) 2017/193(20) Savienības finanšu intereses jāaizsargā, piemērojot samērīgus pasākumus, tostarp pārkāpumu un krāpšanas gadījumu novēršanu, konstatēšanu, labošanu un izmeklēšanu, zaudēto, kļūdaini izmaksāto vai nepareizi izmantoto līdzekļu atgūšanu un — vajadzības gadījumā — administratīvus un finansiālus sodus. Konkrētāk, saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 un Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt administratīvo izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, lai noteiktu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses. Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939 Eiropas Prokuratūra (EPPO) var veikt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1371(21) paredzēto izmeklēšanu un kriminālvajāšanu par krāpšanu un citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar Savienības finanšu intereses. Saskaņā ar Finanšu regulu jebkurai personai vai subjektam, kas saņem Savienības līdzekļus, pilnībā jāsadarbojas Savienības finanšu interešu aizsardzībā, jāpiešķir Komisijai, OLAF, Eiropas Prokuratūrai (EPPO) un Eiropas Revīzijas palātai nepieciešamās tiesības un piekļuve un jānodrošina, ka līdzvērtīgas tiesības piešķir Savienības līdzekļu apgūšanā iesaistītās trešās personas.

(40a)  Veiksmīga programmas īstenošana ir īpaši atkarīga no sadarbības līmeņa starp struktūrām, kas piedalās kopējā projektā. Tāpēc ir jāatbalsta kopuzņēmuma struktūras izveide, tostarp izmantojot augstāka līmeņa līdzfinansējumu.

(41)  Atbilstoši [atsauce pēc vajadzības jāatjaunina atbilstoši jaunajam lēmumam par AZT: Padomes Lēmuma 2013/755/ES 94. pantam(22)] personas un struktūras, kas nodibinātas aizjūras zemēs un teritorijās (AZT), ir tiesīgas saņemt finansējumu saskaņā ar programmas noteikumiem un mērķiem un iespējamajiem režīmiem, kas piemērojami dalībvalstij, ar kuru attiecīgā aizjūras zeme vai teritorija ir savienota.

(42)  Savienībai būtu jācenšas panākt saskaņotību un sinerģiju ar Savienības ārējās politikas programmām, tostarp pirmspievienošanās palīdzību, ņemot vērā saistības paziņojumā “Ticama paplašināšanās perspektīva Rietumbalkāniem un padziļināta ES iesaiste šajā reģionā”(23).

(43)  Kad trešās valstis vai trešās valstīs nodibinātas struktūras piedalās darbībās, kas sniedz ieguldījumu kopīgu interešu projektos vai pārrobežu projektos atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā, finansiālam atbalstam vajadzētu būt pieejamam tikai tad, ja tas ir vajadzīgs šo projektu mērķu sasniegšanai.

(43a)  Saskaņā ar Direktīvas 2014/25/ES 85. pantu un attiecībā uz trešām valstīm, ar kurām Savienība nav noslēgusi daudzpusēju vai divpusēju nolīgumu, kas ES uzņēmumiem nodrošina salīdzināmu un efektīvu piekļuvi attiecīgo trešo valstu publiskā iepirkuma tirgiem, jebkādus piedāvājumus publisko piegādes līgumu slēgšanas tiesībām EISI līdzfinansētu projektu ietvaros var noraidīt, ja trešo valstu izcelsmes produktu īpatsvars pārsniedz 50 % no attiecīgo piedāvājumu veidojošo produktu kopējās vērtības.

(44)  Saskaņā ar 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu 22. un 23. punktu(24) šo programmu ir nepieciešams izvērtēt, pamatojoties uz informāciju, kas ievākta, izpildot noteiktas uzraudzības prasības, piemēram, par klimatgatavību, vienlaikus neradot pārmērīgu regulējumu un administratīvo slogu, it īpaši dalībvalstīm.Komisijai būtu jāveic izvērtējumi un par tiem jāinformē Eiropas Parlaments, Padome, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja un Reģionu komiteja, lai izvērtētu finansējuma efektivitāti un lietderību un to, kā tas ietekmē programmas vispārējo mērķu sasniegšanu, un veiktu visas vajadzīgās korekcijas.

(45)  Būtu jāīsteno pārredzami, atbildīgi un pienācīgi uzraudzības un ziņošanas pasākumi, tostarp izmērāmi rādītāji, lai novērtētu un ziņotu par programmā gūtajām sekmēm šajā regulā noteikto vispārējo un īpašo mērķu sasniegšanā, kā arī veicinātu tās sasniegumus. Šai darbības rezultātu ziņošanas sistēmai būtu jānodrošina, ka dati par programmas uzraudzības īstenošanu un tās rezultātiem ir piemēroti padziļinātai analīzei par gūto progresu un sarežģījumiem, kas radušies pamattīkla koridoros, un ka šādi dati un rezultāti tiek apkopoti efektīvi, lietderīgi un savlaicīgi. Lai programmai savāktu attiecīgos datus, Savienības līdzekļu saņēmējiem nosaka samērīgas ziņošanas prasības.

(45a)  Programma būtu jāīsteno ar darba programmu starpniecību. Komisijai līdz 2021. gada martam būtu jāsagatavo pamatprogramma, kurā tiks iekļauts paredzamais darba programmu grafiks, uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus, to temati un piešķirtais finansējums, kā arī cita informācija, kas nepieciešama, lai nodrošinātu pārredzamību un paredzamību attiecībā uz visu programmas ilgumu un uzlabotu projektu kvalitāti.

(45a)  Būtu jāveic programmas visaptverošs novērtējums, lai garantētu tās ieguldījumu prioritāšu atbilstību Savienības saistībām klimata pārmaiņu jomā.

(46)  Lai papildinātu šo regulu, būtu jādeleģē Komisijai tiesību aktu pieņemšanas pilnvaras saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz darba programmu un pamatprogrammas pieņemšanu. ▌

(47)  Lai vajadzības gadījumā pielāgotu rādītājus, ko izmanto programmas uzraudzīšanā, ▌ un transporta pamattīkla koridoru definīcijas, Komisijai būtu jāpiešķir pilnvaras saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu pieņemt aktus par grozījumiem šīs regulas pielikuma I, II un III daļā un militārām prasībām, lai izveidotu vai grozītu to Eiropas transporta tīkla daļu sarakstu, kas ir piemērotas militārajam transportam, lai izveidotu vai grozītu prioritāro projektu divējāda lietojuma infrastruktūras sarakstu un novērtēšanas procedūru saistībā ar to darbību atbilstību, kuras saistītas ar militāro mobilitāti. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(48)  Skaidrības labad būtu jāatceļ Regula (ES) Nr. 1316/2013 un Regula (ES) Nr. 283/2014. Tomēr būtu jāpatur spēkā Regulas (ES) Nr. 1316/2013 29. pants, ar kuru Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 913/2010(25) pielikums tiek grozīts attiecībā uz kravas koridoru sarakstu.

(49)  Lai varētu laikus pieņemt šajā regulā noteiktos īstenošanas aktus, šai regulai ir jāstājas spēkā uzreiz pēc tās publicēšanas,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (“programma”).

Tā nosaka programmas mērķus, budžetu laikposmam no 2021. gada līdz 2027. gadam, Savienības finansējuma veidus un noteikumus šāda finansējuma piešķiršanai.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

(a)  “darbība” ir jebkura darbība, kas ir apzināta kā finansiāli un tehniski neatkarīga darbība, kas ir ierobežota laikā un ir vajadzīga projekta īstenošanai;

(b)  “alternatīvās degvielas” ir visu transporta veidu alternatīvās degvielas, kā definēts Direktīvas 2014/94/ES 2. panta 1. punktā;

(c)  “asociētā valsts” ir trešā valsts, kas ar Savienību ir noslēgusi nolīgumu, kurš ļauj tai piedalīties programmā saskaņā ar 5. pantu;

(ca)  “saņēmējs” ir jebkurš subjekts, kas ir atlasīts Savienības īpašā finansiālā atbalsta saņemšanai atbilstoši šīs regulas 11. pantā noteiktajiem attiecināmības kritērijiem un saskaņā ar Finanšu regulas [197.] pantu;

(d)  “finansējuma apvienošanas darbība” ir ES budžeta atbalstītas darbības, tostarp Regulas (ES, Euratom) 2018/XXX (“Finanšu regulas”) [2. panta 6. punktā] minētā finansējuma apvienošanas mehānisma ietvaros, kuras apvieno no ES budžeta finansēta neatmaksājamā atbalsta formas un/vai finanšu instrumentus, un/vai budžeta garantijas ar atmaksājama atbalsta formām no attīstības vai citām publisko finanšu iestādēm, kā arī komerciālām finanšu iestādēm un investoriem;

(da)  “nepietiekama caurlaides spēja” ir fizisks, tehnisks vai funkcionāls ierobežojums, kura rezultātā rodas sistēmas atteice, kas ietekmē liela attāluma vai pārrobežu plūsmu nepārtrauktību un ko var pārvarēt, radot jaunu infrastruktūru vai ievērojami modernizējot jau esošo infrastruktūru, kura varētu radīt ievērojamus uzlabojumus, atrisinot nepietiekamas caurlaides spējas radītos ierobežojumus;

(e)  “visaptverošais tīkls” ir transporta infrastruktūra, kas apzināta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1315/2013 II nodaļu;

(f)  “pamattīkls” ir transporta infrastruktūra, kas apzināta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1315/2013 III nodaļu;

(g)  “pamattīkla koridori” ir instruments, ar ko veicina pamattīkla koordinētu īstenošanu, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1315/2013 IV nodaļā, un tie ir uzskatīti šīs regulas pielikuma III daļā;

(ga)  “pārrobežu savienojums” ir attiecībā uz transporta infrastruktūru projekti, kas attiecas uz dzelzceļa, autoceļa, iekšzemes ūdensceļa vai jūrasceļa posmu starp divām dalībvalstīm vai kādu no dalībvalstīm un trešo valsti, vai vienā dalībvalstī attiecībā uz kādu no transporta veidiem īstenots projekts, kam ir liela pārrobežu ietekme, jo tas uzlabo pārrobežu satiksmes plūsmu starp divām dalībvalstīm;

(h)  “pārrobežu projekts atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā” ir projekts, kurš atjaunojamo energoresursu enerģijas plānošanā vai izvēršanā atbilstoši šīs regulas pielikuma IV daļā noteiktajiem kritērijiem ir atlasīts vai kuru var tiesīgi atlasīt saskaņā ar sadarbības nolīgumu vai cita veida pasākumiem starp dalībvalstīm vai pasākumiem starp dalībvalstīm un trešām valstīm, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2018/... [9. vai 11. pantā]1](26)+;

(ha)   “energoefektivitāte pirmajā vietā” nozīmē, ka enerģētikas plānošanā, politikā un investīciju lēmumos maksimāli tiek ņemtas vērā rentablu energoefektivitātes pasākumu alternatīvas, ar ko enerģijas pieprasījumu un energoapgādi padara efektīvāku, jo īpaši ar tādiem līdzekļiem kā izmaksoptimāls enerģijas galapatēriņa ietaupījums, pieprasījumreakcijas iniciatīvas un efektīvāka enerģijas pārveide, pārvade un sadale, kas vienlaikus joprojām nodrošina attiecīgo lēmumu mērķu sasniegšanu;

(i)  “digitālās savienotības infrastruktūra” ir ļoti augstas veiktspējas tīkli, 5G sistēmas, ļoti augstas kvalitātes vietējā bezvadu savienotība, pamattīkli, kā arī operatīvās digitālās platformas, kas tieši saistītas ar transporta infrastruktūru un energoinfrastruktūru;

(j)  “5G sistēmas” ir digitālās infrastruktūras elementu kopums, kura pamatā ir visā pasaulē saskaņoti standarti mobilo un bezvadu sakaru tehnoloģijai, ko izmanto savienotībai un pievienotās vērtības pakalpojumiem ar uzlabotām veiktspējas īpašībām, piemēram, ļoti lielu datu pārraides ātrumu un veiktspēju, zemu latentumu, augstu uzticamību, vai kas atbalsta daudzas savienotas ierīces;

(k)  “5G koridors” ir transporta maģistrāle, autoceļš, dzelzceļš vai iekšzemes ūdensceļš, ko pilnībā aptver digitālās savienotības infrastruktūra un jo īpaši 5G sistēmas, kuras ļauj nepārtraukti nodrošināt sinerģijas digitālos pakalpojumus, piemēram, savienotu un automatizētu mobilitāti ▌, līdzīgus viedās mobilitātes pakalpojumus dzelzceļiem vai digitālo savienotību iekšzemes ūdensceļos;

(ka)  “trūkstošais savienojums” ir tāds TEN-T koridora posms, kuru izmanto visu veidu transports, vai posms, kurš nodrošina pamattīklu vai visaptverošu tīklu savienojumu ar TEN-T koridoriem un kurš trūkst vai tam ir viens vai vairāki nepietiekamas caurlaides spējas posmi, kas ietekmē plūsmas nepārtrauktību attiecīgajā TEN-T koridorā;

(l)  “operatīvās digitālās platformas, kas tieši saistītas ar transporta infrastruktūru un energoinfrastruktūru,” ir fiziski un virtuāli informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) resursi, kuri darbojas papildus komunikācijas infrastruktūrai un atbalsta transporta infrastruktūras un/vai energoinfrastruktūras datu plūsmu, glabāšanu, apstrādi un analīzi;

(m)  “kopīgu interešu projekts” ir projekts, kas minēts Regulā (ES) Nr. 1315/2013 vai Regulā (ES) Nr. 347/2013, vai šīs regulas 8. pantā;

(n)  “pētījumi” ir darbības, kas vajadzīgas, lai sagatavotu projekta īstenošanu, piemēram, sagatavošanās, kartēšanas, priekšizpētes, izvērtēšanas, testēšanas un validācijas pētījumi, tostarp programmatūras veidā, un citi tehniskā atbalsta pasākumi, tostarp priekšdarbi, kuri vajadzīgi, lai definētu un izstrādātu projektu un pieņemtu lēmumu par tā finansēšanu, piemēram, izpētes darbi attiecīgajos objektos un finansējuma paketes sagatavošana;

(o)  “sociālekonomiskie virzītājspēki” ir struktūras, kas ar savu uzdevumu, pēc savas būtības vai ar atrašanās vietu var tieši vai netieši radīt svarīgus sociālekonomiskus labumus iedzīvotājiem, uzņēmumiem un vietējām kopienām, kuras atrodas to apkārtējā teritorijā vai to ietekmes zonā;

(p)  “trešā valsts” ir valsts, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts;

(q)  “ļoti augstas veiktspējas tīkli” ir ļoti augstas veiktspējas tīkli, kā definēts Direktīvas (ES) 2018/XXX [Elektronisko sakaru kodekss] [2. panta 2. punktā];

(r)  “darbi” ir komponenšu, sistēmu un pakalpojumu, tostarp programmatūras, iegāde, piegāde un ieviešana, kā arī izstrādes, būvniecības un uzstādīšanas darbi saistībā ar projektu, iekārtu pieņemšana un projekta sākšana;

(ra)  “infrastruktūra civilajam un aizsardzības divējādam lietojumam” ir tāda infrastruktūra, ko izmanto galvenokārt civiliem mērķiem, bet kam ir arī stratēģiska nozīme aizsardzības un krīžu pārvaldības nolūkos un ko varētu pielāgot civilajām un militārajām divējāda lietojuma vajadzībām.

3. pants

Mērķi

1.  Programmas vispārīgais mērķis ir būvēt, attīstīt un modernizēt Eiropas komunikāciju tīklus transporta, enerģētikas un digitālajā jomā un veicināt pārrobežu sadarbību atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā, lai sekmētu Eiropas konkurētspēju, piekļuvi iekšējam tirgum, gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei un lai konsolidētu teritoriālo, sociālo un ekonomisko kohēziju, ieguldot ilgtermiņa dekarbonizācijas saistību izpildē un liekot maksimālu uzsvaru uz sinerģijām starp transporta, enerģētikas un digitālo nozari.

2.  Programmas konkrētie mērķi ir šādi:

(a)  transporta nozarē:

(i)  veicināt tādu kopīgu interešu projektu izstrādi, kas ir saistīti ar efektīviem, savstarpēji savienotiem, sadarbīgiem un multimodāliem tīkliem un infrastruktūru gudrai, ilgtspējīgai, iekļaujošai, pieejamai un drošai mobilitātei un Eiropas transporta telpai,

(ii)  pielāgot militārajam transportam piemērotās Eiropas transporta tīkla daļas divējādās (civilās un aizsardzības) mobilitātes vajadzībām;

(b)  enerģētikas nozarē veicināt tādu kopīgu interešu projektu izstrādi, kas ir saistīti ar efektīva un konkurētspējīga iekšējā enerģijas tirgus turpmāku integrāciju, tīklu pārrobežu un starpnozaru sadarbspēju, ekonomikas dekarbonizācijas ▌veicināšanu un apgādes drošības un ES enerģētiskās neatkarības panākšanu, un atvieglot pārrobežu sadarbību enerģētikas, tostarp atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā, un stimulēt energoefektivitāti;

(c)  digitālajā nozarē veicināt tādu kopīgu interešu projektu izstrādi, kas saistīti ar drošu un aizsargātu ļoti augstas veiktspējas tīklu un 5G sistēmu izvēršanu, lai ES teritorijās palielinātu digitālo pamattīklu noturību un veiktspēju, savienojot tos ar kaimiņteritorijām, kā arī lai veicinātu transporta, mobilitātes un enerģētikas tīklu digitalizāciju.

4. pants

Budžets

1.  Finansējums programmas īstenošanai laikposmā no 2021. gada līdz 2027. gadam ir noteikts 43 850 768 000 EUR apmērā salīdzināmajās cenās (XXX EUR faktiskajās cenās). .

2.  Minēto summu sadala šādi:

(a)  33 513 524 000 EUR salīdzināmajās cenās (XXX EUR faktiskajās cenās) konkrētajiem mērķiem, kas minēti 3. panta 2. punkta a) apakšpunktā, šo summu sadalot šādi:

(i)  17 746 000 000 EUR salīdzināmajās cenās (XXX EUR faktiskajās cenās) no Eiropas stratēģisko investīciju kopas,

(ii)  10 000 000 000 EUR salīdzināmajās cenās (11 285 493 000 EUR faktiskajās cenās) pārvieto no Kohēzijas fonda, lai atbilstīgi šai regulai izmantotu vienīgi tajās dalībvalstīs, kuras ir tiesīgas saņemt finansējumu no Kohēzijas fonda,

(iii)   5 767 524 000 EUR salīdzināmajās cenās (6 500 000 000 EUR faktiskajās cenās) no izdevumu kategorijas Drošība un aizsardzība konkrētajam mērķim, kas minēts 3. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) punktā;

(b)  7 675 244 000 EUR salīdzināmajās cenās (8 650 000 000 EUR faktiskajās cenās) konkrētajiem mērķiem, kas minēti 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā, un līdz 15 % no šīs summas paredz pārrobežu projektiem atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā;

(c)  ▌ 2 662 000 000 EUR salīdzināmajās cenās (3 000 000 000 EUR faktiskajās cenās) konkrētajiem mērķiem, kas minēti 3. panta 2. punkta c) apakšpunktā.

3.  Komisija neatkāpjas no summas, kas minēta šā panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) punktā.

4.  Līdz 3 % no šā panta 1. punktā minētās summas var izmantot tehniskajai un administratīvajai palīdzībai, kas vajadzīga programmas un konkrētai nozarei specifisku pamatnostādņu īstenošanai, piemēram, sagatavošanas, uzraudzības, kontroles, revīzijas un izvērtēšanas darbībām, tostarp korporatīvajām informācijas tehnoloģiju sistēmām. Šo summu var arī izmantot, lai finansētu papildinošos pasākumus projektu sagatavošanas atbalstam.

5.  Budžeta saistības darbībām, kas ilgst ilgāk par vienu finanšu gadu, var sadalīt gada maksājumos pa vairākiem gadiem.

6.  Neskarot Finanšu regulu, izdevumi par darbībām, kas saistītas ar pirmajā darba programmā iekļautajiem projektiem, var būt attiecināmie izdevumi no 2021. gada 1. janvāra.

7.  No Kohēzijas fonda pārvietoto summu apgūst saskaņā ar šo regulu, ievērojot 8. punktu un neskarot 14. panta 2. punkta b) apakšpunktu.

8.  Attiecībā uz summām, kas pārvietotas no Kohēzijas fonda, līdz 2022. gada 31. decembrim to projektu atlasē, kuri ir tiesīgi saņemt finansējumu, ņem vērā valsts piešķīrumus saskaņā ar Kohēzijas fondu▌. No 2023. gada 1. janvāra resursus, kas pārvietoti programmai un kas nav piešķirti transporta infrastruktūras projektam, konkursa kārtībā dara pieejamus visām dalībvalstīm, kuras ir tiesīgas saņemt finansējumu no Kohēzijas fonda, lai finansētu transporta infrastruktūras projektus saskaņā ar šo regulu.

9.  Pēc dalībvalsts pieprasījuma un saskaņā ar attiecīgo vadošo iestādi resursus, kas dalībvalstij ir piešķirti dalītas pārvaldības ietvaros, var pārvietot uz programmu, lai tos izmantotu kā daļu no finansējuma apvienošanas vai sinerģijas ar citām Savienības programmām darbības, kura iekļauta attiecīgās dalībvalsts iesniegtā priekšlikumā un kuru Komisija atzinusi par atbilstīgu darba programmas procedūrā. Komisija apgūst minētos resursus tieši, saskaņā ar Finanšu regulas [62. panta 1. punkta a) apakšpunktu], vai netieši, saskaņā ar minēta punkta c) apakšpunktu. ▌

5. pants

Programmas asociētās trešās valstis

1.  Šādas trešās valstis var piedalīties programmā:

(a)  Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) locekles, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstis, – saskaņā ar nosacījumiem, kuri noteikti EEZ nolīgumā;

(b)  valstis, kas pievienojas, kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis – saskaņā ar attiecīgajos pamatnolīgumos un Asociācijas padomes lēmumos vai līdzīgos nolīgumos noteiktajiem vispārējiem principiem un vispārīgajiem noteikumiem un nosacījumiem, kas reglamentē to līdzdalību Savienības programmās, un saskaņā ar īpašajiem noteikumiem, kas ietverti nolīgumos starp Savienību un šīm valstīm;

(c)  valstis, uz kurām attiecas Eiropas kaimiņattiecību politika, – saskaņā ar attiecīgajos pamatnolīgumos un Asociācijas padomes lēmumos vai līdzīgos nolīgumos noteiktajiem vispārējiem principiem un vispārīgajiem noteikumiem un nosacījumiem, kas reglamentē šo valstu līdzdalību Savienības programmās, un saskaņā ar īpašajiem noteikumiem, kas ietverti nolīgumos starp Savienību un šīm valstīm;

(d)  citas trešās valstis – saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti īpašā nolīgumā, kurš attiecas uz trešās valsts dalību jebkurā Savienības programmā, ja vien šis nolīgums:

–  nodrošina taisnīgu līdzsvaru attiecībā uz tādas trešās valsts iemaksām un ieguvumiem, kas piedalās Savienības programmās;

–  nosaka nosacījumus par dalību programmās, arī par to, kā aprēķina finansiālās iemaksas dažādajās programmās un programmu administratīvās izmaksas. Šīs iemaksas veido piešķirtos ieņēmumus saskaņā ar Finanšu regulas [21. panta 5. punktu];

–  trešai valstij nepiešķir pilnvaras pieņemt lēmumus par šo programmu;

–  garantē Savienības tiesības nodrošināt pareizu finanšu pārvaldību un aizsargāt savas finanšu intereses.

-   nodrošina tādas pašas iespējas piekļūt līdzīgām programmām trešā valstī, jo īpaši publiskajam iepirkumam.

2.  Šā panta 1. punktā minētās valstis un tajās nodibinātās struktūras nevar saņemt finansiālu atbalstu atbilstoši šai regulai, izņemot, ja tas ir vajadzīgs konkrētu kopīgu interešu projekta mērķu sasniegšanai un saskaņā ar nosacījumiem, kas noteikti 19. pantā minētajās darba programmās, un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1315/2013 8. panta noteikumiem.

6. pants

ES finansējuma apgūšana un forma

1.  Programmu īsteno atbilstoši tiešas pārvaldības principam saskaņā ar Finanšu regulu vai atbilstoši netiešas pārvaldības principam kopā ar struktūrām, kas minētas Finanšu regulas [61. panta 1. punkta c) apakšpunktā].

2.  Programmas sniegtais finansējums var būt ▌Finanšu regulā noteiktajā dotāciju un iepirkumu veidā. Programmas sniegto finansējumu var izmantot finansējuma apvienošanas darbības ietvaros, tostarp finansējumu, kas minēts InvestEU regulas 3. panta 2. punkta a) apakšpunktā. Transporta nozarē finansējuma apvienošanas darbību apjoms nedrīkst pārsniegt 10 % no kopējā piešķīruma, un tas galvenokārt paredzēts horizontālu prioritāšu īstenošanai, kā noteikts šīs regulas pielikuma III daļas -1. punktā (jauns). Finansējuma apvienošanas darbības saskaņā ar šo programmu īsteno atbilstoši InvestEU regulai un Finanšu regulas X sadaļai.

3.  Komisija var deleģēt izpildaģentūrām pilnvaras īstenot daļu no programmas saskaņā ar Finanšu regulas [69. pantu], lai izpildītu programmas optimālas pārvaldības un efektivitātes prasības transporta, enerģētikas un digitālajā nozarē.

4.  Risku, kas saistīts ar līdzekļu atgūšanu no saņēmējiem, var segt ar iemaksām savstarpējās apdrošināšanas mehānismā, un tās tiek uzskatītas par pietiekamu garantiju saskaņā ar Finanšu regulu. Piemēro Regulas XXX [kas nomaina Regulu par garantiju fondu] [X. pantā] paredzētos noteikumus.

6.a pants

TEN-T tīklu pielāgošana civilajam un aizsardzības divējādam lietojumam

1.  Kopīgu interešu projekti veicina TEN-T tīklu pielāgošanu, kā noteikts Regulā 1315/2013, lai nodrošinātu iespēju infrastruktūru izmantot civilajam un aizsardzības divējādam lietojumam saskaņā ar divējādās (civilās un aizsardzības) mobilitātes prasībām (“divējādās mobilitātes prasības”) un prioritāriem divējāda lietojuma infrastruktūras projektiem, kas minēti šā panta 2. punktā.

2.  Līdz 2019. gada 31. decembrim Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar šīs regulas 24. pantu, lai precizētu divējādās mobilitātes prasības, sniegtu to Eiropas transporta tīkla daļu sarakstu, kas ir piemērotas militārajam transportam, prioritāro divējāda lietojuma infrastruktūras projektu sarakstu un novērtējuma procedūru attiecībā uz darbību, kas saistītas ar infrastruktūras civilo un aizsardzības divējādo lietojumu, atbilstību. Prioritāro projektu specifikācija atspoguļo Savienības austrumu un dienvidu dalībvalstu situāciju.

3.  Pētījumos ar mērķi izstrādāt un apzināt militārajam transportam atbilstošu Eiropas transporta tīkla daļu kopīgu interešu projektus, kuru pamatā vienmēr būs līdzšinējie TEN-T iespējamības pētījumi, projekti un to īstenošana, iekļauj arī pasākumus atbilsmes panākšanai Padomes apstiprinātajām divējādās mobilitātes prasībām un prioritāriem divējāda lietojuma civilajiem-aizsardzības infrastruktūras projektiem.

Visi ierosinātie projekti ietver izmērāmas darbības, lai integrētu Padomes apstiprinātās divējādās mobilitātes prasības.

Priekšlikumi, kas ietver tikai ar militāro mobilitāti saistītas darbības, ir atbilstīgi tikai tad, ja tie papildina civilo infrastruktūru.

Visas darbības saistībā ar atbilstību divējādās mobilitātes prasībām finansē no 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta iii) punktā paredzētajiem līdzekļiem un tās nodrošina infrastruktūras civilo un aizsardzības divējādo lietojumu.

4.   Līdz 2025. gada 31. decembrim Komisija veic novērtējumu par jau iztērēto summu un 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta iii) punktā minētās summas nākotnē paredzamajiem tēriņiem. Atkarībā no novērtējuma rezultātiem Komisija lemj par to, vai pārvietot nepiešķirtos līdzekļus no 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta iii) punktā paredzētā finansējuma uz 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) punktā paredzēto finansējumu.

6.b pants

Pārrobežu projekti transporta jomā

1.  Pārrobežu transporta projektā iesaistītās dalībvalstis, reģionālās iestādes vai citas vienības var izveidot kopīgu struktūru (vienoto kontaktpunktu) projektu vadībai. Šīm kopīgajām struktūrām ir plašas koordinēšanas pilnvaras (bet noteicošie ir ES noteikumi), un tās atvieglo visu ietekmes uz vidi novērtējumu un plānošanas un būvniecības atļauju pārvaldību.

2.  Lai novērstu sarežģījumus procedūru koordinēšanā saistībā ar pārrobežu TEN-T infrastruktūras projektu koncesijām, Eiropas koordinatori uzrauga projektu koordinēšanu un ierosina procedūras, kas sekmē to saskaņošanu un pabeigšanu.

3.  Ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt koordināciju un sadarbību starp dalībvalstīm ar norīkotas vienotas kompetentās iestādes palīdzību, kā arī nepieciešamību noteikt kopīgus termiņus pārrobežu atļauju piešķiršanai un publiskā iepirkuma sākšanai kopīgiem pārrobežu projektiem, vajadzīgie pasākumi atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par pasākumu racionalizēšanu ar mērķi veicināt Eiropas transporta tīkla ieviešanu (COM(2018)0277).

7. pants

Pārrobežu projekti atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā

1   Pārrobežu projekti atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā dod ieguldījumu dekarbonizācijā, cenšoties pabeigt iekšējā enerģijas tirgus izveidi un uzlabojot energoapgādes drošību, iesaista vismaz divas dalībvalstis, un tos iekļauj sadarbības nolīgumā vai cita veida pasākumos starp dalībvalstīm, tostarp attiecīgā gadījumā reģionu līmenī, vai pasākumos starp dalībvalstīm un trešām valstīm, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2018/... 9. vai 11. pantā1](27)+. Šos projektus apzina saskaņā ar vispārīgajiem kritērijiem un procesu, kas noteikti šīs regulas pielikuma IV daļā.

2.  Līdz 2019. gada 31. decembrim Komisija saskaņā ar šīs regulas 23. panta d) apakšpunktu pieņem deleģētu aktu, kurā, neskarot 13. pantā paredzētos piešķiršanas kritērijus, sīkāk nosaka konkrētos atlases kritērijus un detalizētu informāciju par projektu atlases procesu, un publicē metodoloģijas, ar kurām novērtē projektu ieguldījumu vispārīgajos kritērijos un pielikuma IV daļā noteikto izmaksu un ieguvumu analīzi.

3.   Pētījumi, kuru mērķis ir izstrādāt un apzināt pārrobežu projektus atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā, ir tiesīgi saņemt finansējumu atbilstoši šai regulai.

4.  Pārrobežu projekti atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā ir tiesīgi saņemt Savienības finansējumu darbiem, ja tie atbilst šādiem papildu kritērijiem:

(a)  projekta specifiskā izmaksu un ieguvumu analīze, kas veikta saskaņā ar pielikuma IV daļas 3. punktu, ir obligāta visiem atbalstītajiem projektiem, tiek veikta pārredzami, visaptveroši un pilnīgi un liecina par to, ka ilgtspējas, sistēmas integrācijas, apgādes drošības vai inovācijas ziņā pastāv iespēja panākt būtiskus izmaksu ietaupījumus un/vai ieguvumus;

(b)  pieteikuma iesniedzējs pierāda, ka projekts bez dotācijas neīstenotos vai ka projekts bez dotācijas nevar būt ekonomiski dzīvotspējīgs. Šādā analīzē ņem vērā visus ieņēmumus no atbalsta shēmām.

5.  Dotācijas summa darbiem ir proporcionāla izmaksu ietaupījumiem un/vai ieguvumiem, kas minēti pielikuma IV daļas 2. punkta b) apakšpunktā, ▌ tā nepārsniedz summu, kura ir vajadzīga, lai projekts tiktu īstenots vai kļūtu ekonomiski dzīvotspējīgs, un atbilst 14. panta 3. punkta prasībām.

8. pants

Kopīgu interešu projekts digitālās savienotības infrastruktūras jomā

1.  Kopīgu interešu projekti digitālās savienotības infrastruktūras jomā ir projekti, kas sniedz ievērojamu ieguldījumu:

(a)(a)  Eiropas digitālā vienotā tirgus izveidē;

(b)  Savienības stratēģisko savienotības mērķu sasniegšanā un

(c)  pamatā esošās tīkla infrastruktūras, kas atbalsta ekonomikas un sabiedrības digitālo pārveidi, nodrošināšanā.

1.a  Kopīgu interešu projekti digitālās savienotības infrastruktūras jomā atbilst šādiem kritērijiem:

(b)(a)  tie veicina 3. panta 2. punkta c) apakšpunktā noteiktā konkrētā mērķa sasniegšanu;

(b)  tajos izmanto labāko pieejamo tehnoloģiju, vienlaikus piedāvājot vislabāko līdzsvaru starp datu plūsmas kapacitāti, pārraides drošību, tīkla noturību, kiberdrošību un izmaksu efektivitāti.

2.  Pētījumi, kuru mērķis ir izstrādāt un apzināt kopīgu interešu projektus digitālās savienotības jomā, ir tiesīgi saņemt finansējumu atbilstoši šai regulai.

3.  Neskarot 13. pantā noteiktos piešķiršanas kritērijus, finansējuma prioritāti nosaka, ņemot vērā šādus kritērijus:

(a)  darbībām, kuras veicina pieeju ļoti augstas veiktspējas tīkliem, kas spēj nodrošināt gigabitu savienotību, tostarp 5G vai citu modernāko mobilo savienotību, sociālekonomiskajiem virzītājspēkiem, piešķir prioritāti. Savienības globālajā konkurētspējā un spējā absorbēt investīcijas papildus sociālekonomiskiem virzītājspēkiem ņem vērā ▌uz šādas savienotības pamata pieejamo digitālo pakalpojumu un lietojumu nozīmīgumu un potenciālos sociālekonomiskos ieguvumus iedzīvotājiem, uzņēmumiem un vietējām kopienām, tostarp iespējamās pozitīvās papildu sekas savienotības dēļ atbilstoši pielikuma V daļai;

(b)  darbības, kuras veicina ļoti augstas kvalitātes vietējo bezvadu savienotību vietējās kopienās atbilstoši pielikuma V daļai;

(c)  attiecībā uz darbībām, kas veicina 5G sistēmu izvēršanu, prioritāti piešķir 5G koridoru izvēršanai sauszemes transporta maģistrālēs, tostarp Eiropas transporta tīklos un sociālekonomiskos centros. Ņem vērā arī to, ciktāl darbība veicina pārklājuma nodrošināšanu lielākajās transporta maģistrālēs, ļaujot nepārtraukti nodrošināt sinerģijas digitālos pakalpojumus, vienlaikus maksimāli palielinot potenciālās pozitīvās papildu sekas teritorijām un iedzīvotājiem projekta izvēršanas teritorijas apkaimē. Indikatīvs to projektu saraksts, kas varētu gūt labumu no atbalsta, ir ietverts pielikuma V daļā;

(d)  projektiem, kuru mērķis ir izvērst pārrobežu ļoti augstas veiktspējas tīklus un pamattīklus, ar kuriem Savienību savieno ar trešām valstīm un stiprina savienojumu Savienības teritorijā, tostarp zemūdens kabeļi, piešķir prioritāti atkarībā no tā, cik būtiski tie veicina elektronisko sakaru tīklu noturības un veiktspējas palielināšanu Savienības teritorijā;

(e)  attiecībā uz ļoti augstas veiktspējas tīklu pārklājumu prioritāti piešķir darbībām, kas uzlabo ģeogrāfisko pārklājumu un skar lielāku iedzīvotāju skaitu, apgriezti proporcionāli dotācijas atbalstam, kas būtu vajadzīgs, lai projektu varētu īstenot, salīdzinājumā ar piemērojamo maksimālo līdzfinansējuma likmi, kura noteikta 14. pantā. Ņem vērā arī to, ciktāl darbība palīdz nodrošināt teritorijas un iedzīvotāju vispārēju pārklājumu konkrētā projekta izvēršanas teritorijā, vienlaikus maksimāli palielinot potenciālās pozitīvās papildu sekas teritorijām un iedzīvotājiem projekta izvēršanas teritorijas apkaimē;

(f)  attiecībā uz projektiem, ar kuriem izvērš operatīvās digitālās platformas, prioritāti piešķir darbībām, kurās izmanto vismodernākās tehnoloģijas, ņemot vērā tādus aspektus kā sadarbspēja, kiberdrošība, datu privātums un atkārtota lietošana.

(g)   ▌8.a pants

Publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršana

1.  Piešķirot līguma slēgšanas tiesības ar programmas atbalstu, saņēmējiem nevajadzētu balstīt šādu līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu tikai uz saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma kritērija, bet būtu jāņem vērā arī izmaksu efektivitātes pieeja, koncentrējoties uz kvalitatīviem, sociāliem un vides datiem.

2.  Saskaņā ar 85. pantu Direktīvā 2014/25/ES par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, saņēmēji var noraidīt jebkuru publiska piegādes līguma slēgšanas tiesību piešķiršanai iesniegtu piedāvājumu, ja trešo valstu izcelsmes produkti pārsniedz 50 % no piedāvājuma kopējās vērtības un ja ES nav noslēgusi nolīgumu, kas garantē ES uzņēmumiem salīdzināmu un efektīvu piekļuvi attiecīgo valstu tirgiem.

II NODAĻA

ATTIECINĀMĪBA

9. pants

Attiecināmās darbības

1.  Uz finansējumu var pretendēt vienīgi darbības, kuras veicina 3. pantā minēto mērķu sasniegšanu un uz kurām attiecas klimatgatavība. Šādas darbības jo īpaši ir pētījumi, darbi un citi papildinošie pasākumi, kas vajadzīgi programmas un konkrētai nozarei specifisku pamatnostādņu pārvaldībai un īstenošanai. Pētījumi ir atbilstīgi tikai tad, ja tie ir saistīti ar projektiem, kas ir atbilstīgi saskaņā ar šo programmu un iekļauti uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus saskaņā ar darba programmām. Darbību atlasi un to finansējumu šīs regulas ietvaros nevar sasaistīt ne ar kādu papildu pienākumu, kas nav noteikts šajā regulā.

2.  Transporta nozarē Savienības finansiālo atbalstu atbilstoši šai regulai var saņemt šādas darbības:

(a)  darbības, kas saistītas ar efektīviem, savstarpēji savienotiem, sadarbspējīgiem un multimodāliem tīkliem:

(i)  darbības, ar kurām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1315/2013 III nodaļu īsteno pamattīklu, tostarp darbības, kuras saistītas ar pilsētu mezgliem, dzelzceļu sadarbspēju, multimodālām loģistikas platformām, lidostām, jūras un iekšzemes ūdensceļu ostām, iekšzemes ūdensceļu kuģojamību, hinterlandes ostām un pamattīkla dzelzceļa termināļiem, kā definēts Regulas (ES) Nr. 1315/2013 II pielikumā, galvenokārt šīs regulas pielikuma III daļas 1. sadaļā minētās darbības, kā arī ar tīklu starpsavienojumiem. Pamattīkla īstenošanas darbības var ietvert saistītus elementus, kas atrodas visaptverošajā tīklā, ja tas ir vajadzīgs, lai optimizētu investīcijas un saskaņā ar šīs regulas 19. pantā minētajās darba programmās norādīto kārtību;

(ii)  visaptverošā tīkla pārrobežu savienojumu īstenošanas un stimulēšanas darbības saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1315/2013 II nodaļu, proti, šīs regulas pielikuma III daļas 2. punktā uzskaitītie posmi;

(iia)   pasākumi pārrobežu un muitas noteikumu saskaņošanai un administratīvām un likumdošanas procedūrām (lai izstrādātu ES mēroga tiesisko regulējumu divējādai (civilajai un aizsardzības) mobilitātei);

(iia)  darbības, ar kurām atjauno pamestos vai demontētos trūkstošos reģionālos pārrobežu dzelzceļa savienojumus;

(iii)  darbības, ar kurām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1315/2013 II nodaļu izveido visaptverošā tīkla posmus, kas atrodas tālākos reģionos, tostarp darbības, kuras saistītas ar attiecīgajiem pilsētu mezgliem, lidostām, multimodālām loģistikas platformām, jūras ostām, iekšzemes ostām un visaptverošā tīkla dzelzceļa termināļiem, kā definēts Regulas (ES) Nr. 1315/2013 II pielikumā;

(iv)  darbības kopīgu interešu projektu atbalstam, lai savienotu Eiropas komunikāciju tīklu ar kaimiņvalstu infrastruktūras tīkliem, kā definēts Regulas (ES) Nr. 1315/2013 8. panta 1. punktā;

(b)  darbības, kas saistītas ar gudru, sadarbspējīgu, ilgtspējīgu, multimodālu, iekļaujošu, pieejamu, drošu un aizsargātu mobilitāti:

(i)  darbības jūras transporta maģistrāļu atbalstam, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1315/2013 21. pantā, kurās galvenā uzmanība tiek pievērsta pārrobežu tuvsatiksmes kuģošanai;

(ii)  darbības telemātikas lietojumu sistēmu, inter alia ERTMS un SESAR projektu, atbalstam, tostarp drošuma nolūkos, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1315/2013 31. pantu;

(iii)  darbības kravu pārvadājumu pakalpojumu atbalstam saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1315/2013 32. pantu;

(iv)  darbības jaunu tehnoloģiju un inovācijas atbalstam, tostarp automatizācija, uzlaboti transporta pakalpojumi, transporta veidu integrācija un alternatīvo degvielu infrastruktūra visiem transporta veidiem un transporta nozares dekarbonizācija, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1315/2013 33. pantu;

(v)  darbības, ko veic, lai likvidētu sadarbspējas šķēršļus, jo īpaši pilsētu mezglos, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1315/2013 30. pantā, un jo īpaši, kad tiek radīta ietekme uz koridoriem/tīkliem;

(vi)  darbības, ar kurām īsteno drošu un aizsargātu infrastruktūru un mobilitāti, tostarp ceļu satiksmes drošību, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1315/2013 34. pantu;

(vii)  darbības, ar kurām uzlabo transporta infrastruktūras noturību pret klimata pārmaiņām un dabas katastrofām;

(viii)  darbības, ar kurām uzlabo transporta infrastruktūras pieejamību visiem jebkura transporta veida lietotājiem, jo īpaši lietotājiem ar ierobežotām pārvietošanās spējām, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1315/2013 37. pantu;

(ix)  darbības, ar kurām uzlabo transporta infrastruktūras pieejamību drošības un civilās aizsardzības nolūkos;

(ixa)  darbības dzelzceļa kravu pārvadājumu trokšņa samazināšanai.

(c)  attiecībā uz 3. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) punktā minēto konkrēto mērķi un saskaņā ar 6.a pantu:

(i)  īpaši pasākumi, kas ir daļa no darbības, ar ko atbalsta Eiropas transporta tīkla daļas, jaunas vai jau esošas, kuras ir piemērotas militārajam transportam, lai to pielāgotu duālās mobilitātes prasībām un šo infrastruktūru varētu izmantot gan civilām, gan militārām vajadzībām;

(ia)  darbības, ar kurām uzlabo transporta infrastruktūras pieejamību drošības un civilās aizsardzības nolūkos;

(ib)  darbības, ar kurām palielina noturību pret kiberdrošības apdraudējumu.

3.  Enerģētikas nozarē Savienības finansiālo atbalstu atbilstoši šai regulai var saņemt šādas darbības:

(a)  darbības, kas saistītas ar kopīgu interešu projektiem, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 347/2013 14. pantā;

(b)  darbības, ar kurām atbalsta pārrobežu projektus atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā, tostarp to koncepciju, kā definēts šīs regulas pielikuma IV daļā, ievērojot izpildes nosacījumus šīs regulas 7. pantā.

4.  Digitālajā nozarē Savienības finansiālo atbalstu atbilstoši šai regulai var saņemt šādas darbības:

(a)  darbības, ar kurām atbalsta sociālekonomisko virzītājspēku gigabitu un 5G savienotību;

(b)  darbības ar kurām atbalsta tādu īpaši augstas kvalitātes vietējas bezvadu savienotības sniegšanu vietējās kopienās, kura tiek nodrošināta bez maksas un bez diskriminējošiem nosacījumiem;

(c)  darbības, ar kurām atbalsta nepārtrauktu 5G sistēmu pārklājumu visās sauszemes transporta maģistrālēs, tostarp Eiropas transporta tīklos;

(d)  darbības jaunu vai esošu pamattīklu izvēršanas un integrēšanas atbalstam, tostarp ar zemūdens kabeļiem, dalībvalstīs un starp Savienību un trešām valstīm;

(e)  darbības, ar kurām atbalsta Eiropas mājsaimniecību piekļuvi ļoti augstas veiktspējas tīkliem un ES stratēģisko savienotības mērķu īstenošanu;

(f)  darbības, ar kurām īsteno digitālās savienotības infrastruktūras prasības saistībā ar pārrobežu projektiem transporta vai enerģētikas jomā, un/vai darbības, ar kurām atbalsta operatīvās digitālās platformas, kas ir tieši saistītas ar transporta infrastruktūrām vai energoinfrastruktūrām.

Indikatīvs to projektu saraksts, kas ir tiesīgi saņemt atbalstu, ir ietverts pielikuma V daļā.

10. pants

Sinerģija starp transporta, enerģētikas un digitālo nozari

1.  Darbības, kas vienlaicīgi veicina vismaz divu nozaru viena vai vairāku mērķu sasniegšanu, kā noteikts 3. panta 2. punkta a), b) un c) apakšpunktā, var saņemt Savienības finansiālo atbalstu atbilstoši šai regulai un izmantot augstāku līdzfinansējuma likmi saskaņā ar 14. pantu. Šādas darbības īsteno ar ▌darba programmām, kas aptver vismaz divas nozares, tostarp piemērojot īpašus piešķiršanas kritērijus, un tās finansē ar budžeta iemaksām no attiecīgajām nozarēm.

2.  Transporta, enerģētikas vai digitālajā nozarē darbībām, kuras ir atbalsttiesīgas saskaņā ar 9. pantu, var būt sinerģētiski elementi, kas ir saistīti ar jebkuru no pārējām nozarēm, kuras nav saistītas ar atbalsttiesīgām darbībām, kā noteikts attiecīgi 9. panta 2., 3. vai 4. punktā, ja šīs darbības atbilst visām turpmāk minētajām prasībām:

(a)  šādu sinerģētisku elementu izmaksas nepārsniedz 20 % no darbības kopējām attiecināmajām izmaksām un

(b)  šādi sinerģētiski elementi ir saistīti ar transporta, enerģētikas vai digitālo nozari, un

(c)  šie sinerģētiskie elementi ļauj ievērojami uzlabot darbības sociālekonomiskos, klimatiskos vai vidiskos ieguvumus.

11. pants

Subjekti, kas tiesīgi piedalīties

1.  Papildus Finanšu regulas [197. pantā] noteiktajiem kritērijiem piemēro attiecināmības kritērijus, kas noteikti šajā pantā.

2.  Tiesīgi piedalīties ir šādi subjekti:

(a)  juridiskās personas, kuras veic uzņēmējdarbību dalībvalstī, tostarp kopuzņēmumi;

(b)  juridiskās personas, kuras veic uzņēmējdarbību ar programmu asociētā trešā valstī;

(c)  juridiskās personas, kas izveidotas saskaņā ar Savienības tiesībām, un starptautiskās organizācijas, ja tas paredzēts darba programmās.

3.  Fiziskas personas nav tiesīgas piedalīties.

4.  Juridiskās personas, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī, kura nav asociēta ar programmu, izņēmuma kārtā ir tiesīgas saņemt atbalstu atbilstoši programmai, ja tas ir obligāti nepieciešams konkrēta kopīgu interešu projekta transporta, enerģētikas vai digitālajā jomāvai pārrobežu projekta mērķu sasniegšanai atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā.

5.  Regulas 19. pantā minētās darba programmas var paredzēt, ka tiesīgi piedalīties ir tikai priekšlikumi, ko iesniedz viena vai vairākas dalībvalstis vai kopuzņēmumi, vai, apspriežoties ar attiecīgajām dalībvalstīm, reģionālās vai vietējās iestādes, vai starptautiskas organizācijas,vai publiski vai privāti uzņēmumi vai struktūras.

III NODAĻA

DOTĀCIJAS

12. pants

Dotācijas

Dotācijas atbilstoši programmai piešķir un pārvalda saskaņā ar Finanšu regulas [VIII] sadaļu.

13. pants

Piešķiršanas kritēriji

1.  Piešķiršanas kritērijus nosaka 19. pantā minētajās darba programmās un uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus, un cik vien iespējams tajos iekļauj šādus elementus:

(a)  ekonomiskā, sociālā un vidiskā ietekme (ieguvumi un izmaksas), tostarp analīzes pamatotība, vispusīgums un pārredzamība;

(aa)  atbilstība Direktīvas 2014/25/ES 82. un 85. panta noteikumiem;

(b)  inovācijas, drošuma, digitalizācijas, sadarbspējas un pieejamības aspekti;

(c)  pārrobežu dimensija un starpsavienojumu dimensija;

(ca)  savienotība un teritoriālā pieejamība, tostarp tālākajiem reģioniem un salām;

(cb)  Eiropas pievienotā vērtība;

(d)  sinerģija starp transporta, enerģētikas un digitālo nozari;

(e)  projektu izstrādes darbības gatavība;

(ea)  projektu dzīves cikls un attiecībā uz pabeigto projektu ierosinātās uzturēšanas stratēģijas pamatojums;

(f)  ierosinātā īstenošanas plāna pamatojums;

(g)  Savienības finansiālā atbalsta katalītiskā ietekme uz ieguldījumu;

(h)  vajadzība pārvarēt finansiālus šķēršļus, piemēram, nepietiekamu komerciālo dzīvotspēju, augstas sākotnējās izmaksas vai tirgus finansējuma trūkumu;

(ha)  ieguldījums duālās (civilās un aizsardzības) mobilitātes prasību integrēšanā;

(hb)  pieejamība personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām;

(i)  ieguldījums Savienības un valstu enerģētikas un klimata jomas plānos;

(ia)  projektu panāktā dekarbonizācija;

(ib)   pienesums attiecībā uz principu “energoefektivitāte pirmajā vietā”.

2.  Novērtējot priekšlikumu atbilstību piešķiršanas kritērijiem, attiecīgā gadījumā ņem vērā tā noturību pret klimata pārmaiņu nelabvēlīgo ietekmi, veicot uzņēmības pret klimata pārmaiņām un riska novērtējumu, tostarp attiecīgus pielāgošanas pasākumus.

3.  Novērtējot priekšlikumu atbilstību piešķiršanas kritērijiem, nodrošina, ka attiecīgā gadījumā, kā norādīts darba programmās, darbības, kuras saņēmušas programmas atbalstu un kurās ietverta pozicionēšanas, navigācijas un laikiestates (PNT) tehnoloģija, ir tehniski saderīgas ar EGNOS/Galileo un Copernicus.

4.  Transporta nozarē, novērtējot priekšlikumu atbilstību piešķiršanas kritērijiem, kas minēti 1. punktā, attiecīgā gadījumā nodrošina, ka ierosinātās darbības saskan ar koridora darba plāniem un īstenošanas aktiem atbilstoši Regulas (ES) Nr. 1315/2013 47. pantam un tajās saskaņā ar minētās regulas 45. panta 8. punktu ņemts vērā atbildīgā Eiropas koordinatora atzinums. Novērtējumā arī vērtē, vai EISI finansēto darbību īstenošana varētu radīt kravu un pasažieru plūsmu traucējumus projekta skartajā līnijas posmā, un vajadzības gadījumā piedāvā risinājumus.

5.  Attiecībā uz darbībām, kas saistītas ar pārrobežu projektiem atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā, piešķiršanas kritērijos, kas noteikti darba programmās un uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus, ņem vērā 7. panta 4. punktā paredzētos nosacījumus.

6.  Attiecībā uz darbībām, kas saistītas ar kopīgu interešu digitālās savienotības projektiem, piešķiršanas kritērijos, kuri noteikti darba programmās un uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus, ņem vērā 8. panta 3. punktā paredzētos nosacījumus.

14. pants

Līdzfinansējuma likmes

1.   Pētījumiem Savienības finansiālā atbalsta summa nepārsniedz 50 % no kopējām attiecināmajām izmaksām. Pētījumiem, kas finansēti ar summām, kuras pārvietotas no Kohēzijas fonda, maksimālā līdzfinansējuma likme ir tā, ko piemēro Kohēzijas fondam, kā noteikts 2. punkta b) apakšpunktā.

2.   Darbiem transporta nozarē piemēro šādas maksimālās līdzfinansējuma likmes:

(a)  darbiem, kas saistīti ar 3. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajiem konkrētajiem mērķiem, Savienības finansiālā atbalsta summa nepārsniedz 30 % no kopējām attiecināmajām izmaksām. Līdzfinansējuma likmes var palielināt līdz ne vairāk kā 50 % darbībām, kas saistītas ar jebkura transporta veida pārrobežu savienojumiem, ievērojot šā punkta c) apakšpunkta nosacījumus, darbībām telemātikas lietojumu atbalstam, darbībām iekšzemes ūdensceļu, dzelzceļa vai jūras maģistrāļu atbalstam, darbībām jaunu tehnoloģiju un inovācijas atbalstam, darbībām, ar kurām atbalsta infrastruktūras drošības uzlabojumus saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem, un darbībām, ko veic tālākos reģionos, un darbībām, ar kurām atbalsta uzlabojumus teritoriju pieejamībā un savienotībā. Darbiem tālākajos reģionos maksimālā līdzfinansējuma likme ir 85 %;

(b)  attiecībā uz summām, kas pārvietotas no Kohēzijas fonda, maksimālā līdzfinansējuma likme ir likme, ko piemēro Kohēzijas fondam, kā noteikts Regulā (ES) XXX [Kopīgo noteikumu regula (KNR)]. Šīs līdzfinansējuma likmes var palielināt līdz ne vairāk kā 85 % darbībām, kas saistītas ar pārrobežu un trūkstošajiem savienojumiem, atbilstoši šā punkta c) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem un darbībām, kas saistītas ar teritoriju savienotības un pieejamības uzlabošanu;

(c)  attiecībā uz darbībām, kas saistītas ar pārrobežu savienojumiem, maksimālās līdzfinansējuma likmes, kuras noteiktas a) un b) apakšpunktā, var piemērot tikai darbībām, kurām ir pierādīta īpaši augsta integrācijas pakāpe darbības plānošanā un īstenošanā, ņemot vērā 13. panta 1. punkta c) apakšpunktā vai 13. panta 1. punkta ca) apakšpunktā minēto piešķiršanas kritēriju, proti, ja ir izveidots atsevišķs projekta uzņēmums, kopīga pārvaldības struktūra un pastāv divpusējs tiesiskais regulējums vai pieņemts īstenošanas akts atbilstoši Regulas (ES) Nr. 1315/2013 47. pantam vai ar rakstisku vienošanos starp attiecīgajām dalībvalstīm vai reģionālām iestādēm; turklāt līdzfinansējuma likmi, kas piemērojama kopuzņēmumu īstenotajiem projektiem, saskaņā ar 11. panta 2. punkta a) apakšpunktu var palielināt par 10 %; līdzfinansējuma likme nepārsniedz 90 % no kopējām attiecināmajām izmaksām;

(ca)  attiecībā uz darbībām, kas saistītas ar 3. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) punktā minēto konkrēto mērķi, līdzfinansējuma likmes var palielināt līdz ne vairāk kā 85 % darbībām, kuras saistītas ar pārrobežu savienojumiem, atbilstoši šā punkta c) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem.

3.  Darbiem enerģētikas nozarē piemēro šādas maksimālās līdzfinansējuma likmes:

(a)  darbiem, kas saistīti ar 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētajiem konkrētajiem mērķiem, Savienības finansiālā atbalsta summa nepārsniedz 50 % no kopējām attiecināmajām izmaksām, darbiem tālākajos reģionos maksimālā līdzfinansējuma likme ir 85 %;

(b)  līdzfinansējuma likmes var palielināt līdz ne vairāk kā 75 % darbībām, kas veicina tādu kopīgu interešu projektu izstrādi, kuri ievērojami sekmē CO2 emisiju samazināšanu vai kuri, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 347/2013 14. panta 2. punktā minētajiem pierādījumiem, nodrošina augstas pakāpes energoapgādes drošību reģionālā vai Savienības mērogā, stiprina Savienības solidaritāti vai ietver ļoti inovatīvus risinājumus.

4.  Darbiem digitālajā nozarē piemēro šādas maksimālās līdzfinansējuma likmes: darbiem, kas saistīti ar 3. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētajiem konkrētajiem mērķiem, Savienības finansiālā atbalsta summa nepārsniedz 30 % no kopējām attiecināmajām izmaksām. Darbiem tālākajos reģionos maksimālā līdzfinansējuma likme ir 85 %. Līdzfinansējuma likmes var palielināt līdz 50 % darbībām ar izteiktu pārrobežu dimensiju, piemēram, nepārtrauktam 5G sistēmu pārklājumam lielākajās transporta maģistrālēs vai pamattīklu izvēršanai starp dalībvalstīm un starp Savienību un trešām valstīm, un līdz 75 % darbībām, ar kurām īsteno sociālekonomisko virzītājspēku gigabitu savienotību. Darbības vietējas bezvadu savienotības nodrošināšanas jomā vietējās kopienās finansē ar Savienības finansiālo atbalstu, sedzot līdz 100 % no attiecināmajām izmaksām, neskarot līdzfinansējuma principu.

5.  Maksimālā līdzfinansējuma likme, kas piemērojama 10. pantā minētajām darbībām, ir vislielākā maksimālā līdzfinansējuma likme, kas piemērojama attiecīgajām nozarēm. Turklāt šādām darbībām piemērojamo līdzfinansējuma likmi var palielināt par 10 %; līdzfinansējuma likme nepārsniedz 90 % no kopējām attiecināmajām izmaksām.

5.a   Pēc līdzfinansējuma likmes noteikšanas un dotācijas piešķiršanas brīdī Komisija projektu virzītājiem nodrošina sarakstu ar visām iespējām un līdzekļiem, ar kuru starpniecību laika gaitā iegūt atlikušo finansiālo atbalstu.

15. pants

Attiecināmās izmaksas

Papildus Finanšu regulas [186. pantā] noteiktajiem kritērijiem piemēro šādus izmaksu attiecināmības kritērijus:

(a)  attiecināmi var būt tikai dalībvalstīs radušies izdevumi, izņemot, ja kopīgu interešu projekts vai pārrobežu projekts atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā skar vienas vai vairāku trešo valstu teritoriju, kā noteikts šīs regulas 5. pantā vai 11. panta 4. punktā, vai starptautiskos ūdeņus, un ja darbība ir obligāti nepieciešama, lai sasniegtu attiecīgā projekta mērķus;

(b)  iekārtu, aprīkojuma un infrastruktūras izmaksas, ko saņēmējs uzskata par kapitālizdevumiem, var būt attiecināmas līdz pilnam apjomam;

(c)  izdevumi, kas saistīti ar zemes iegādi, nav attiecināmas izmaksas;

(d)  attiecināmajās izmaksās nav iekļauts pievienotās vērtības nodoklis (PVN).

(da)   izdevumi, kas saistīti ar militārajām prasībām ir attiecināmi, sākot no darbības attiecināmības sākuma datuma, neņemot vērā datumu, kad stājas spēkā deleģētie akti, kas minēti 6.a panta 3. punktā.

16. pants

Dotāciju kombinēšana ar citiem finansējuma avotiem

1.  Dotācijas var izmantot kombinācijā ar finansējumu no Eiropas investīciju bankas vai valsts attīstību veicinošām bankām, vai citām attīstības un publiskām finanšu iestādēm, kā arī no privātā sektora finanšu iestādēm un investoriem, tostarp publiskām un privātām partnerībām.

2.  Šā panta 1. punktā minētās dotācijas izmantošanu īsteno speciālus uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus.

17. pants

Dotāciju samazināšana vai izbeigšana

1.  Papildus Finanšu regulas [131. panta 4. punktā] minētajiem iemesliem dotācijas summu, izņemot pienācīgi pamatotus gadījumus, var samazināt šādu iemeslu dēļ:

(a)  darbība nav sākusies viena gada laikā pēc dotācijas nolīgumā norādītā sākuma datuma pētījumu gadījumā vai divu gadu laikā — visas pārējās darbības, kuras ir tiesīgas saņemt finansiālo palīdzību saskaņā ar šo regulu;

(b)  pēc darbības progresa izskatīšanas tiek secināts, ka darbības īstenošana ir prasījusi papildu laiku salīdzinājumā ar [Regulas Nr. XXX – Viedais TEN-T] 6. pantā noteiktajiem posmiem un termiņiem vai ir tik lieli kavējumi, ka darbības mērķi, visticamāk, netiks sasniegti.

2.  Pamatojoties uz 1. punktā norādītajiem iemesliem, dotācijas nolīgumu var izbeigt.

(2a)  Summu, kas izriet no 1. vai 2. punkta piemērošanas, sadala citām darba programmām, kas ierosinātas attiecīgā finansējuma ietvaros, kā noteikts 4. panta 2. punktā.

18. pants

Sinerģija ar citām Savienības programmām

1.  Darbība, kurai šajā programmā piešķirts finansējums, var saņemt finansējumu arī no jebkuras citas Savienības programmas, tai skaitā no dalītas pārvaldības fondiem, ar noteikumu, ka finansējums neattiecas uz tām pašām izmaksām. Īstenošanā ievēro Finanšu regulas [xxx] panta noteikumus. Kumulatīvais finansējums nepārsniedz darbības kopējās attiecināmās izmaksas, un atbalstu no dažādām Savienības programmām var aprēķināt proporcionāli atbilstoši dokumentiem, kuros izklāstīti darbības atbalsta nosacījumi.

2.  Darbības, ka atbilst visiem turpmāk minētajiem kumulatīvajiem nosacījumiem:

(a)  tās ir novērtētas uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus programmas ietvaros;

(b)  tās atbilst minētā uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus kvalitātes prasību minimumam;

(c)  budžeta ierobežojumu dēļ tās nevar finansēt saskaņā ar minēto uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus;

tās var saņemt atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas fonda atbilstoši Regulas (ES) XXX [KNR] [67. panta 5. punktam] bez papildu novērtējuma un ar nosacījumu, ka šādas darbības saskan ar attiecīgās programmas mērķiem. Piemēro fonda, kas sniedz atbalstu, noteikumus.

IV NODAĻA

PLĀNOŠANA, UZRAUDZĪBA, IZVĒRTĒŠANA UN KONTROLE

19. pants

Darba programmas

1.  Programmu īsteno ar darba programmām, kas minētas Finanšu regulas 110. pantā. ▌.

1.a  Komisija līdz 2021. gada martam sagatavo pamatprogrammu, kurā būs iekļauts darba programmu un uzaicinājumu grafiks, to temati un piešķirtais finansējums, kā arī cita informācija, kas vajadzīga, lai visā programmas laikposmā nodrošinātu pārredzamību un paredzamību un uzlabotu projektu kvalitāti. Pamatprogramma tiks pieņemta ar deleģēto aktu saskaņā ar 24. pantu.

1.b  Pēc darba programmas publicēšanas Komisija publisko paziņojumus par darba programmā paredzētajiem uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus; šajā paziņojumā saskaņā ar Finanšu regulas 194. pantu ietver vismaz šādu informāciju par katru sarakstā iekļauto uzaicinājumu:

(a)  prioritātes;

(b)  iniciatīvas sākuma datums;

(c)  iniciatīvas beigu datums;

(d)  plānotais budžets.

2.  Darba programmas Komisija pieņem ar deleģēto aktu ▌saskaņā ar šīs regulas 24. pantu.

2.a  Saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 200. panta 2. punktu visos uzaicinājumos ietver divpakāpju atlases procedūru, un tos īsteno šādi:

(a)  pieteikumu iesniedzēji iesniedz vienkāršotu dokumentāciju, kurā apkopota salīdzinoši īsa informācija, lai varētu veikt projektu sākotnējo atlasi;

(b)  pieteikumu iesniedzēji, kas sākotnēji atlasīti pirmajā posmā, iesniedz pilnīgu dokumentāciju trīs mēnešu laikā pēc pirmā posma noslēgšanas;

(c)  Komisija publicē uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus vismaz trīs mēnešus pirms procedūras sākuma.

20. pants

Uzraudzība un ziņošana

-1.  Komisija nosaka metodiku, lai nodrošinātu kvalitatīvus rādītājus, ar kuriem iespējams precīzi novērtēt programmas gaitā sasniegto progresu, secīgi īstenojot projektus TEN-T tīklā, un progresu 3. pantā noteikto mērķu sasniegšanā. Pamatojoties uz šo metodiku, Komisija vēlākais līdz 2021. gada 1. janvārim papildina pielikuma I daļu, izmantojot deleģēto aktu, kā minēts 24. pantā.

1.  Pielikumā I daļā ir noteikti rādītāji, ar kuriem ziņo par programmas virzību uz 3. pantā izklāstīto vispārīgo un konkrēto mērķu sasniegšanu.

2.  Lai nodrošinātu, ka programmas virzība uz tās mērķu sasniegšanu tiek iedarbīgi novērtēta, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 24. pantu, lai grozītu pielikuma I daļu, vajadzības gadījumā pārskatītu vai papildinātu rādītājus un papildinātu šo regulu ar noteikumiem par uzraudzības un izvērtēšanas sistēmas izveidi.

3.  Darbības rezultātu ziņošanas sistēma nodrošina, ka programmas īstenošanas un rezultātu uzraudzībai vajadzīgie dati ir piemēroti sasniegtā progresa un grūtību, kas radušās pamattīkla koridoros, padziļinātai analīzei, un ka tie tiek savākti efektīvi, lietderīgi un savlaicīgi. Šim nolūkam Savienības līdzekļu saņēmējiem un attiecīgā gadījumā dalībvalstīm uzliek samērīgas ziņošanas prasības.

3.a   Komisija izveido īpašu interneta vietni, lai reāllaikā publicētu karti ar īstenošanas procesā esošajiem projektiem, norādot attiecīgos datus (ietekmes novērtējumi, vērtība, saņēmējs, īstenošanas organizācija, pašreizējā situācija).

21. pants

Izvērtēšana un pārskatīšana

1.  Izvērtēšanu veic savlaicīgi, tomēr vismaz reizi divos gados, lai tās rezultātus varētu ņemt vērā lēmumu pieņemšanā.

(1a)  Novērtējumos vērtē programmas īstenošanu atbilstīgi tās vispārējiem un nozaru mērķiem, kā noteikts 3. pantā, noskaidrojot, vai dažādās nozarēs īstenošana noris sekmīgi, vai kopējās budžeta saistības atbilst kopējai piešķirtajai summai, vai īstenojamos projektos ir panākts apmierinošs pabeigtības līmenis, vai tos joprojām ir iespējams īstenot un vai rezultātus būs viegli sasniegt.

2.  Programmas vidusposma izvērtējumu veic, tiklīdz ir pieejama pietiekama informācija par programmas īstenošanu, pamatojoties uz uzraudzību, kas veikta saskaņā ar 20. pantu, bet ne vēlāk kā četrus gadus pēc programmas īstenošanas sākuma. Tajā ietver arī visaptverošu novērtējumu par to, vai procedūras, mērķi un atbilstības kritēriji ir piemēroti, lai sasniegtu vispārējos un nozaru mērķus, kā noteikts 3. pantā. Pamatojoties uz šā starpposma novērtējuma rezultātiem, ierosina pārskatīt programmu.

3.  Programmas īstenošanas beigās, bet ne vēlāk kā divus gadus pēc 1. pantā norādītā termiņa beigām, Komisija veic programmas galīgo izvērtēšanu.

4.  Komisija Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai paziņo šīs izvērtēšanas rezultātus kopā ar saviem apsvērumiem.

22. pants

Komiteju procedūra

1.  Komisijai palīdz EISI koordinācijas komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

23. pants

Deleģēti akti

Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētus aktus saskaņā ar šīs regulas 24. pantu, lai:

(a)  grozītu pielikuma I daļu attiecībā uz rādītājiem un noteiktu uzraudzības un izvērtēšanas sistēmu;

▌(c)  grozītu pielikuma III daļu attiecībā uz transporta pamattīkla koridoru un iepriekš definēto posmu noteikšanu; un iepriekš definētajiem posmiem visaptverošajā tīklā;

(d)  grozītu pielikuma IV daļu attiecībā uz pārrobežu projektu apzināšanu atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā;

(e)  grozītu pielikuma V daļu attiecībā uz kopīgu interešu digitālās savienotības projektu apzināšanu;

(ea)  pieņemtu darba programmu;

(eb)  pieņemtu pamatprogrammu;

(ec)  noteiktu vai grozītu militārās prasības, izveidotu vai grozītu to Eiropas transporta tīkla daļu sarakstu, kas piemērotas militārajam transportam, izveidotu vai grozītu prioritāro projektu divējāda lietojuma infrastruktūru sarakstu, kā arī novērtēšanas procedūru attiecībā uz to darbību atbilstību, kuras saistītas ar militāro mobilitāti, kā noteikts 6.a pantā;

(ed)  noteiktu metodiku, kas nodrošinātu kvalitatīvus rādītājus, ar kuriem iespējams precīzi novērtēt programmas gaitā sasniegto progresu, secīgi īstenojot projektus TEN-T tīklā.

24. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.  Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.  Pilnvaras pieņemt 23. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir līdz 2028. gada 31. decembrim.

3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 23. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz minētajā lēmumā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.  Pirms deleģēta akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar katras dalībvalsts ieceltajiem ekspertiem saskaņā ar principiem, kas paredzēti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.  Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.  Saskaņā ar 23. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

25. pants

Informācija, komunikācija un publicitāte

1.  Savienības finansējuma saņēmēji atzīst Savienības finansējuma izcelsmi un nodrošina tā redzamību (jo īpaši darbību un to rezultātu popularizēšanā), sniedzot dažādām auditorijām, tostarp plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrībai, mērķorientētu informāciju, kas ir konsekventa, lietderīga un samērīga.

2.  Saistībā ar programmu, tās darbībām un rezultātiem Komisija rīko informācijas un komunikācijas pasākumus. Programmai piešķirtie finanšu resursi veicina arī Savienības politisko prioritāšu korporatīvo komunikāciju sabiedrībai, ciktāl šīs prioritātes saistītas ar 3. pantā minētajiem mērķiem.

26. pants

Savienības finanšu interešu aizsardzība

Ja trešā valsts programmā piedalās, pamatojoties uz lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar starptautisku nolīgumu, vai uz kādu citu juridisku aktu, šī trešā valsts piešķir vajadzīgās tiesības un piekļuvi, lai atbildīgais kredītrīkotājs, Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), Eiropas Revīzijas palāta varētu pilnīgi īstenot savu attiecīgo kompetenci. OLAF gadījumā šīs tiesības ietver tiesības veikt izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF).

Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939 Eiropas Prokuratūra (EPPO) var veikt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1371 paredzēto izmeklēšanu un kriminālvajāšanu par krāpšanu un citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar Savienības finanšu intereses.

VI NODAĻA

PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

27. pants

Atcelšana un pārejas noteikumi

1.  Ar šo atceļ Regulas (ES) Nr. 1316/2013 un (ES) Nr. 283/2014.

2.  Neskarot 1. punktu, šī regula neietekmē attiecīgo darbību turpināšanu vai pārveidošanu līdz to noslēgšanai atbilstoši Regulai (ES) Nr. 1316/2013, ko turpina piemērot attiecīgajām darbībām līdz to noslēgšanai.

3.  No programmas finansējuma var segt arī izdevumus par tehnisko un administratīvo palīdzību, kas ir vajadzīga, lai nodrošinātu pāreju starp programmu un pasākumiem, kuri pieņemti saskaņā ar iepriekšējo programmu — Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu — atbilstoši Regulai (ES) Nr. 1316/2013.

4.  Lai varētu pārvaldīt darbības, kuras līdz 2027. gada 31. decembrim nebūs pabeigtas, šīs regulas 4. panta 5. punktā paredzēto izmaksu segšanai budžetā vajadzības gadījumā var iekļaut apropriācijas arī pēc 2027. gada.

28. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2021. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā –  Padomes vārdā –

priekšsēdētājs  priekšsēdētājs

PIELIKUMS

I DAĻA. RĀDĪTĀJI

Programmu cieši pārraudzīs, pamatojoties uz rādītāju kopumu, kas paredzēti, lai noteiktu programmas vispārīgo un konkrēto mērķu sasniegšanas pakāpi un lai līdz minimumam samazinātu administratīvo slogu un izmaksas. Šim nolūkam tiks vākti dati par šādu pamatrādītāju kopumu:

 

Nozares

Konkrētie mērķi

Rādītāji

Transports:

Efektīvi un savstarpēji savienoti tīkli un infrastruktūra viedai, sadarbspējīgai, ilgtspējīgai, multimodālai, iekļaujošai, drošai un aizsargātai mobilitātei

Pārrobežu un trūkstošie savienojumi, uz ko attiecas EISI atbalsts (t. sk. darbības, kas saistītas ar pilsētu mezgliem, reģionāliem pārrobežu dzelzceļa savienojumiem, jūras ostām, iekšzemes ostām, lidostām un TEN-T pamattīkla un visaptverošā tīkla dzelzceļa termināļiem) (skaits)

 

 

EISI atbalstītās darbības, kas sekmē transporta digitalizāciju (ERTMS, SESAR) (skaits)

 

 

Ar EISI atbalstu uzbūvētie vai modernizētie alternatīvas degvielas uzpildes punkti (skaits)

 

 

EISI atbalstītās darbības, kas sekmē satiksmes drošību (skaits)

 

 

EISI atbalstītās darbības, kas sekmē transporta pieejamību personām ar invaliditāti (skaits)

 

 

EISI atbalstītās darbības, kas sekmē kravu pārvadājumu trokšņa samazinājumu (skaits)

 

Pielāgošanās divējādās mobilitātes (civilās un aizsardzības) prasībām

Transporta infrastruktūras komponenti, kas pielāgoti atbilstoši divējādās mobilitātes (civilās un aizsardzības) prasībām (skaits)

Enerģētika

Ieguldījums tirgu savstarpējā savienotībā un integrācijā

EISI darbības, kas sekmē dalībvalstu tīklu savstarpējas savienotības projektus un novērš iekšējos ierobežojumus (skaits)

 

Energoapgādes drošība

EISI darbības, kas sekmē noturīga gāzes tīkla projektus (skaits)

 

 

EISI darbības, kas sekmē energotīklu viedināšanu un digitalizāciju un palielina enerģijas akumulēšanas kapacitāti (skaits)

 

Ilgtspējīga attīstība, radot labvēlīgus nosacījumus dekarbonizācijai

EISI darbības, kas sekmē projektus, kuri dod iespēju palielināt atjaunojamo energoresursu enerģijas plašāku izmantošanu energosistēmās (skaits)

 

 

EISI darbības, kas sekmē pārrobežu sadarbību atjaunojamo energoresursu jomā (skaits)

Digitālā nozare

Ieguldījums digitālās savienotības infrastruktūras izvēršanā visā Eiropas Savienībā.

Jauni savienojumi ar ļoti augstas veiktspējas tīkliem sociālekonomiskajiem virzītājspēkiem un ļoti augstas kvalitātes bezvadu savienojumi vietējām kopienām

 

 

EISI darbības, kas ļauj nodrošināt 5G savienotību transporta maģistrālēs (skaits)

 

 

EISI darbības, kas ļauj nodrošināt jaunus savienojumus ar mājsaimniecībām paredzētiem ļoti augstas veiktspējas tīkliem (skaits)

 

 

EISI darbības, kas sekmē enerģētikas un transporta nozares digitalizāciju (skaits)

II DAĻA. TRANSPORTA NOZARES INDIKATĪVĀS PROCENTUĀLĀS DAĻAS

Budžeta līdzekļus, kas minēti 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) un ii) punktā, sadala tā, lai nodrošinātu līdzsvaru starp 9. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā minētajām darbībām.

Budžeta līdzekļus to darbību finansēšanai, kas uzskaitītas 9. panta 2. punkta a) apakšpunktā, sadala šādi: 75 % būtu jāpiešķir darbībām pamattīkla koridoros, 10% — darbībām pamattīklā ārpus pamattīkla koridoriem un 15% — darbībām visaptverošajā tīklā.

III DAĻA. HORIZONTĀLĀS PRIORITĀTES, TRANSPORTA PAMATTĪKLA KORIDORI UN IEPRIEKŠ DEFINĒTI POSMI; IERPIEKŠ DEFINĒTI POSMI VISAPTVEROŠAJĀ TĪKLĀ

-1.  Horizontālās prioritātes

SESAR, ERTMS, ITS, RIS, VTMIS viedo tehnoloģiju ierīces

1.  Pamattīkla koridori un iepriekš definēti posmi

Pamattīkla koridors “Atlantijas okeāns”

Pielāgošana

Gijón – León – Valladolid

 

A Coruña – Vigo – Orense – León–

 

Zaragoza – Pamplona/Logroño – Bilbao

 

Bordeaux Toulouse

 

Tenerife/Gran Canaria – Huelva/Sanlúcar de Barrameda – Sevilla – Córdoba

 

Algeciras – Bobadilla – Madrid

 

Madeira Island/Sines – Ermidas/Lisboa – Madrid – Valladolid

 

Lisboa – Aveiro – Leixões/Porto – Douro river/Vigo

 

Aveiro – Valladolid – Vitoria-Gasteiz – Bergara – Bilbao/Bordeaux – La Rochelle – Tours – Paris – Le Havre/Metz – Mannheim/Strasbourg

 

Shannon Foynes – Dublin – Rosslare – Waterford – Cork – Brest – Roscoff –Cherbourg – Caen – Le Havre – Rouen – Paris

 

Dublin/Cork – Brest – Roscoff – Saint Nazaire – Nantes – Tours – Dijon

Iepriekš definēti posmi

Pārrobežu

Evora – Merida

Dzelzceļš

 

 

Vitoria-Gasteiz – San Sebastián – Bayonne – Bordeaux

 

 

 

Aveiro – Salamanca

 

 

 

Douru upe (Via Navegável do Douro)

Iekšējie ūdensceļi:

 

Trūkstošais savienojums

Paris (savienojums Orly – Versailles un Orly – Ch. De Gaulle lidosta)

Multimodāls

Pamattīkla koridors “Baltijas jūra – Adrijas jūra”

Pielāgošana

Gdynia – Gdańsk – Katowice/Sławków

 

Gdańsk – Warszawa – Katowice

 

Katowice – Ostrava – Brno – Wien

 

Szczecin/Świnoujście – Poznań – Wrocław – Ostrava

 

Katowice – Žilina – Bratislava – Wien

 

Wien – Graz– Villach – Udine – Trieste

 

Udine – Venezia – Padova – Bologna – Ravenna – Ancona – Foggia

 

Graz – Maribor –Ljubljana – Koper/Trieste

Iepriekš definēti posmi

Pārrobežu

Katowice – Ostrava

Dzelzceļš

 

Katowice – Žilina

 

 

Opole – Ostrava

 

 

Bratislava – Wien

 

 

Graz – Maribor

 

 

Trieste – Divaca

 

 

Katowice – Žilina

Autoceļš

 

Brno – Wien

 

 

Trūkstošais savienojums

Gloggnitz – Mürzzuschlag:

Dzelzceļš

 

Zemmeringas bāzes tunelis

 

 

Graz – Klagenfurt: Koralmas dzelzceļa līnija un tunelis

 

 

Koper – Divača

 

Pamattīkla koridors “Vidusjūra”

Pielāgošana

Algeciras – Bobadilla –Madrid – Zaragoza – Tarragona

 

ZaragozaTeruelValencia/Sagunto

 

Sagunto Valencia Madrid

 

Sevilla – Bobadilla – Murcia

 

Cartagena – Murcia – Valencia – Tarragona/Palma de Mallorca – Barcelona

 

Tarragona – Barcelona – Perpignan – Marseille – Genova/Lyon – La Spezia – Torino – Novara – Milano – Bologna/Verona – Padova – Venezia – Ravenna/Trieste/Koper – Ljubljana – Budapest

 

Toulouse Narbonne

 

Ljubljana/Rijeka – Zagreb – Budapest – UA robeža

Iepriekš definēti posmi

Pārrobežu

Lyon – Torino: bāzes tunelis un pievedceļi

Dzelzceļš

 

 

Barcelona Perpignan

 

 

 

Nice – Ventimiglia

 

 

 

Trieste – Divača

 

 

 

Ljubljana – Zagreb

 

 

 

Zagreb – Budapest

 

 

 

Budapest – Miskolc – UA robeža

 

 

 

Lendava – Letenye

Autoceļš

 

 

Vásárosnamény – UA robeža

 

 

Trūkstošais savienojums

Perpignan – Montpellier

Dzelzceļš

 

 

Madrid Zaragoza Barcelona

 

 

 

Koper – Divača

 

 

 

Rijeka – Zagreb

 

 

 

Milano – Cremona – Mantova Ferrara – Porto Levante/Venezia –Trieste/ Ravenna - Porto Garibaldi

Iekšzemes ūdensceļi

Pamattīkla koridors “Ziemeļjūra – Baltijas jūra”

Pielāgošana

Luleå – Helsinki – Tallinn – Rīga

 

Ventspils – Rīga

 

Rīga – Kaunas

 

Klaipeda – Kaunas – Vilnius

 

Kaunas – Warszawa

 

BY robeža – Warszawa – Łódź/Poznań – Frankfurt/Oder – Berlin – Hamburg – Kiel

 

Łódź – Katowice/Wrocław

 

UA/PL robeža – Rzeszów – Katowice – Wrocław – Falkenberg – Magdeburg

 

Szczecin/Świnoujście – Berlin – Magdeburg – Braunschweig – Hannover

 

Hannover – Bremen – Bremerhaven/Wilhelmshaven

 

Hannover – Osnabrück – / Kleve – Nijmegen / – Hengelo – Almelo – Deventer – Utrecht

 

Utrecht – Amsterdam

 

Utrecht – Rotterdam – Antwerpen

 

Hannover – Köln – Antwerpen

Iepriekš definēti posmi

Pārrobežu

Tallinn – Rīga – Kaunas/Vilnius – Warszawa: “Rail Baltic” jaunā ar UIC sliežu platumu pilnībā sadarbspējīgā līnija

Dzelzceļš

 

 

Antwerpen – Duisburg

Dzelzceļš

 

 

Świnoujście/Szczecin/ Karniner Bridge – Berlin

Dzelzceļš/ iekšzemes ūdensceļi

 

 

“Via Baltica” koridors EE-LV-LT-PL

Autoceļš

 

Trūkstošais savienojums

Dzelzceļš

 

 

Warszawa/Idzikowice – Poznań/Wrocław, t. sk. savienojumi ar plānoto centrālo transporta centru

 

 

 

Ķīles kanāls

Iekšzemes ūdensceļi

 

 

Berlin – Magdeburg – Hannover; Mittellandkanal; Rietumvācijas kanāli

 

 

 

Rhine, Waal

 

 

 

Noordzeekanaal, IJssel, Twentekanaal

 

 

Modernizācija (divu sliežu ceļu dzelzceļa līnija)

Ruhrgebiet – Münster – Osnabrück – Hamburg

Dzelzceļš

Pamattīkla koridors “Ziemeļjūra – Vidusjūra”

Pielāgošana

 

DerrySligoGalway Shannon Foynes/Cork

 

 

 

Baile Átha Cliath/Dublin/Corcaigh/Cork – Zeebrugge/Antwerpen/Rotterdam

 

Dublin – Cork – Calais – Dunkerque – Zeebrugge – Anvers – Rotterdam

 

UK robeža – Lille – Brussel/Bruxelles

 

London – Lille – pārrobežu dzelzceļa savienojums Bruxelles – Quiévrain – Valenciennes – Brussel/Bruxelles

 

Amsterdam – Rotterdam – Antwerp – Brussel/Bruxelles – Luxembourg

 

Luxembourg – Metz – Dijon – Macon – Lyon – Marseille

 

Luxembourg – Metz – Strasbourg – Basel

 

Antwerpen/Zeebrugge – Gent – Dunkerque/Lille – Paris

Iepriekš definēti posmi

Pārrobežu

Brussel/Bruxelles – Luxembourg – Strasbourg

Dzelzceļš

 

 

 

Terneuzen – Gent

Iekšzemes ūdensceļi

 

 

Seine – Escaut tīkls un saistītie Sēnas, Esko un Mēzas upes baseini

 

 

 

Rhine – Scheldt koridors

 

 

Trūkstošais savienojums

Albertkanaal/ Bocholt-Herentals kanāls

Iekšzemes ūdensceļi

 

Dunkerque – Lille

Pamattīkla koridors “Austrumi/ Vidusjūras austrumu daļa”

Pielāgošana

Hamburg – Berlin

 

Rostock – Berlin – Dresden

 

Bremerhaven/Wilhelmshaven – Magdeburg – Dresden

 

Dresden – Ústí nad Labem – Melnik/Praha – Lysá nad Labem/Poříčany – Kolin

 

Kolin – Pardubice – Brno – Wien/Bratislava – Budapest – Arad – Timişoara – Craiova – Calafat – Vidin – Sofia

 

Sofia – Plovdiv – Burgas

 

Plovdiv – TR robeža – Alexandropouli – Kavala – Thessaloniki – Ioannina – Kakavia/Igoumenitsa

 

FYROM robeža – Thessaloniki

 

Sofia – Thessaloniki – Athina – Piraeus/Ikonio – Heraklion – Lemesos (Vasiliko) – Lefkosia

 

Athina – Patras/Igoumenitsa

Iepriekš definēti posmi

Pārrobežu

Dresden – Praha

Dzelzceļš

 

 

Wien/Bratislava – Budapest

 

 

 

Békéscsaba – Arad

 

 

 

Calafat – Vidin – Sofia – Thessaloniki

 

 

 

TR robeža – Alexandropouli

 

 

 

FYROM robeža – Thessaloniki

 

 

 

Ioannina – Kakavia (AL robeža)

Autoceļš

 

 

Craiova – Vidin

 

 

 

Hamburg – Dresden – Praha – Pardubice

Iekšējie ūdensceļi:

 

Trūkstošais savienojums

Thessaloniki – Kavala

Dzelzceļš

 

 

Budapest KelenföldFerencváros

 

 

 

Szolnok dzelzceļa stacija

 

Pamattīkla koridors “Reina – Alpi”

Pielāgošana

Genova – Milano – Lugano – Basel

 

Genova – Novara – Brig – Bern – Basel – pārrobežu dzelzceļa tilta atjaunošana Freiburg (Breisgau) – Colmar – Rastatt – Haguenau pārrobežu savienojumā – Karlsruhe – Mannheim – Mainz – Koblenz – Köln

 

Milano – Verona – Trento – Bozen – Innsbruck – München kopā ar Bernes koridoru

 

Köln – Düsseldorf – Duisburg – Nijmegen/Arnhem – Utrecht – Amsterdam

 

Nijmegen – Rotterdam – Vlissingen

 

Köln – Liège – Bruxelles/Brussel – Gent

 

Liège – Antwerpen – Gent – Zeebrugge

Iepriekš definēti posmi

Pārrobežu

Zevenaar – Emmerich – Oberhausen

Dzelzceļš

 

 

Karlsruhe – Basel

 

 

 

Milano/Novara – CH robeža

 

 

 

Antwerpen - Duisburg

 

 

 

Basel – Antwerpen/Rotterdam – Amsterdam

Iekšējie ūdensceļi:

 

Trūkstošais savienojums

Genova – Tortona/Novi Ligure

Dzelzceļš

Pamattīkla koridors “Reina – Donava”

Pielāgošana

Paris Strasbourg – Stuttgart – Augsburg – München – Salzburg – Wels/Linz

 

Strasbourg – Mannheim – Frankfurt – Würzburg – Nürnberg – Regensburg – Passau – Wels/Linz

 

München/Nürnberg – Praha – Ostrava/Přerov – Žilina – Košice – UA robeža

 

Wels/Linz – Wien – Bratislava – Budapest – Vukovar

 

Wien/Bratislava – Budapest – Arad – Brašov/Craiova – Bucurešti–Focșani – Albita (MD robeža)/Constanta – Sulina

Iepriekš definēti posmi

Pārrobežu

München – Praha

Dzelzceļš

 

 

Nürnberg – Plzen

 

 

 

München – Mühldorf – Freilassing - Salzburg

 

 

 

Strasbourg – Kehl Appenweier

 

 

 

Hranice – Žilina

 

 

 

Wien – Bratislava/Budapest

 

 

 

Bratislava – Budapest

 

 

 

Békéscsaba – Arad

 

 

 

Danube (Kehlheim – Constanța/Midia/Sulina) un saistītie Savas un Tisas upes baseini

Iekšzemes ūdensceļi

 

 

Zlín – Žilina

Autoceļš

 

Trūkstošais savienojums

Stuttgart – Ulm

Dzelzceļš

 

 

Salzburg – Linz

 

 

 

Arad – Craiova

 

 

 

București – Constanța

 

 

 

Arad - Brasov

Dzelzceļš

 

 

Brasov - Predeal

Dzelzceļš

 

 

București - Craiova

Dzelzceļš

Pamattīkla koridors “Skandināvija – Vidusjūra”

Pielāgošana

RU robeža – Hamina/Kotka – Helsinki – Turku/Naantali – Stockholm – Örebro – Malmö

 

Narvik/Oulu – Luleå – Umeå – Stockholm

 

Oslo – Goteburg – Malmö – Trelleborg

 

Malmö – København – Fredericia – Aarhus – Aalborg - Hirtshals/Frederikshavn

 

København – Kolding/Lübeck – Hamburg – Hannover

 

Bremerhaven – Bremen – Hannover – Nürnberg

 

Rostock – Berlin – Halle/Leipzig – Erfurt/Weimar – München

 

Nürnberg – München – Innsbruck – Verona – Bologna – Ancona/Firenze

 

Livorno/La Spezia – Firenze – Roma – Napoli – Bari – Taranto – Valletta

 

Napoli – Cagliari /Gioia Tauro – Palermo/Augusta – Valletta – Marsaxlokk

Iepriekš definēti posmi

Pārrobežu

RU robeža – Helsinki

Dzelzceļš

 

 

København – Hamburg: Fēmarnbelta fiksētā savienojuma pievedceļi

 

 

 

München – Wörgl – Innsbruck – Fortezza – Bolzano – Trento – Verona: Brennera bāzes tunelis un pievedceļi

 

 

 

Trelleborg – Malmö – Götebor – NO robeža (pārrobežu, dzelzceļš)

 

 

 

Göteborg-Oslo

 

 

 

Helsingborg-Helsingør

 

 

 

Copenhagen-Malmö

 

 

 

København – Hamburg: Fēmarnbelta fiksētais savienojums

Dzelzceļš/autoceļš

2.  Iepriekš definēti posmi visaptverošajā tīklā

Šīs regulas 9. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) punktā minētajos saistītajos elementos, kas iekļauti visaptverošajā tīklā, un 9. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) punktā minētajos visaptverošā tīkla pārrobežu savienojumos konkrēti ietilpst šādi posmi:

Dublin – Strabane – Letterkenny

Autoceļš

DerrySligoGalway

Dzelzceļš

Pau – Huesca

Dzelzceļš

Lyon – CH border

Dzelzceļš

Athus – Mont-Saint-Martin

Dzelzceļš

Dzelzceļš

Mons - Valenciennes

Dzelzceļš

Gent – Terneuzen

Dzelzceļš

Heerlen – Aachen

Dzelzceļš

Groningen – Bremen

Dzelzceļš

Stuttgart – CH border

Dzelzceļš

Berlin – Rzepin/Horka – Wrocław

Dzelzceļš

Prague – Linz

Dzelzceļš

Villach – Ljubljana

Dzelzceļš

Ancona – Foggia

Dzelzceļš/autoceļš

Pivka – Rijeka

Dzelzceļš

Plzeň – České Budějovice – Wien

Dzelzceļš

Wien – Gyor

Dzelzceļš

Graz – Celldömölk – Gyor

Dzelzceļš

Neumarkt-Kalham - Mühldorf

Dzelzceļš

“Amber” koridors PL-SK-HU

Dzelzceļš

“Via Carpathia” koridors BY/UA robeža-PL-SK-HU-RO

Autoceļš

Budapest – Osijek – Svilaj (Bosnijas un Hercegovinas robeža)

Autoceļš

TimișoaraMoravița

Autoceļš

Faro – Huelva

Dzelzceļš

Porto – Vigo

Dzelzceļš

București – Giurgiu – Varna/Bourgas

Dzelzceļš

Svilengrad – Pithio

Dzelzceļš

SiretSuceava

Autoceļš

FocșaniAlbița

Autoceļš

München – Salzburg – Laibach

Dzelzceļš

Gallarate/Sesto C. – Laveno/Luino

Dzelzceļš

PIELIKUMS - IV DAĻA. Pārrobežu projektu atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā apzināšana

1. Pārrobežu projektu atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā mērķis

Pārrobežu projekti atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā veicina pārrobežu sadarbību starp dalībvalstīm atjaunojamo energoresursu plānošanas, attīstības un rentablas izmantošanas jomā, lai palīdzētu sasniegt Savienības ilgtermiņa dekarbonizācijas mērķus.

Vispārīgi kritēriji

Lai projektu varētu kvalificēt kā pārrobežu projektu atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā, tas atbilst visiem šādiem vispārīgiem kritērijiem:

(a)  tas ir iekļauts sadarbības nolīgumā vai cita veida pasākumos starp dalībvalstīm un/vai starp dalībvalstīm un trešām valstīm, kā noteikts Direktīvas 2009/28/EK 6., 7., 9. vai 11. pantā;

(b)  tas nodrošina izmaksu ietaupījumus atjaunojamo energoresursu izvēršanā un/vai ieguvumus sistēmas integrācijai, apgādes drošībai vai inovācijai salīdzinājumā ar alternatīvu pārrobežu projektu enerģētikas jomā vai atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā, ko kāda no iesaistītajām dalībvalstīm īsteno viena pati;

(c)  sadarbības potenciālie vispārējie ieguvumi pārsniedz izmaksas, tostarp ilgākā termiņā, kā novērtēts, pamatojoties uz 3. punktā minēto izmaksu un ieguvumu analīzi un piemērojot [7]. pantā minēto metodiku.

Izmaksu un ieguvumu analīze

Izmaksu un ieguvumu analīzē, kas minēta 2. punkta c) apakšpunktā, attiecībā uz katru iesaistīto dalībvalsti vai trešo valsti ņem vērā ietekmi arī šādos aspektos:

(a)  elektroenerģijas ražošanas izmaksas;

(b)  sistēmas integrācijas izmaksas;

(c)  atbalsta izmaksas;

(d)  siltumnīcefekta gāzu emisijas;

(e)  apgādes drošība;

(f)  gaisa un cita veida vietējais piesārņojums vai ietekme uz vietējo dabu un vidi

(g)   inovācija.

4.  Process

Projekta virzītāji, t. sk. dalībvalstis, kas potenciāli varētu pretendēt uz to, ka to projekts tiek atlasīts kā pārrobežu projekts atbilstoši sadarbības nolīgumam vai cita veida pasākumiem atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā starp dalībvalstīm un/vai starp dalībvalstīm un trešām valstīm, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2018/...1](28)+ 9. vai 11. pantā, un vēlas iegūt pārrobežu projekta atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā statusu, iesniedz Komisijai pieteikumu par to, lai projekts tiktu atlasīts kā pārrobežu projekts atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā. Pieteikumā iekļauj attiecīgo informāciju, kas ļauj Komisijai izvērtēt projektu atbilstoši kritērijiem, kas paredzēti 2. un 3. punktā, saskaņā ar 7. pantā minēto metodiku.

Komisija nodrošina, ka projekta virzītājiem vismaz reizi gadā ir dota iespēja iesniegt pieteikumu par pārrobežu projekta atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā statusa piešķiršanu projektam.

Komisija rīko atbilstīgas apspriešanās par to projektu sarakstu, kas iesniegti, lai kļūtu par pārrobežu projektiem atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā.

Komisija izvērtē pieteikumus atbilstoši kritērijiem, kas noteikti 2. un 3. punktā.

Atlasot pārrobežu projektus atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā, Komisija cenšas panākt tādu projektu kopskaitu, kas ir pārvaldāms. Apzinot pārrobežu projektus atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā, Komisija cenšas nodrošināt atbilstošu ģeogrāfisko līdzsvaru. Projektu apzināšanā var izmantot reģionālās grupas.

Projektu neatlasa kā pārrobežu projektu atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā vai arī tā statusu atsauc, ja tā novērtēšana balstījusies uz nepareizu informāciju, kas bijis noteicošais faktors novērtēšanā, vai ja projekts neatbilst Savienības tiesībām.

Komisija savā tīmekļa vietnē publicē sarakstu, kurā norādīti pārrobežu projekti atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā.

V DAĻA. DIGITĀLĀS SAVIENOTĪBAS INFRASTRUKTŪRAS KOPĪGU INTEREŠU projekti

1. Gigabitu un 5G vai cita modernākā mobilā savienotība ar sociālekonomiskajiem virzītājspēkiem

Darbībām piešķir prioritāti, ņemot vērā sociālekonomisko virzītājspēku funkciju, uz šādas savienotības pamata pieejamo digitālo pakalpojumu un lietojumu nozīmīgumu un potenciālos sociālekonomiskos ieguvumus iedzīvotājiem, uzņēmumiem un vietējām kopienām, tostarp iespējamās papildu sekas savienotības ziņā. Pieejamo budžetu ģeogrāfiski līdzsvaroti sadala starp dalībvalstīm.

Prioritāti piešķir darbībām, kas sekmē:

•  gigabitu savienotību slimnīcām un medicīnas centriem saskaņā ar centieniem digitalizēt veselības aprūpes sistēmu, lai palielinātu ES iedzīvotāju labklājību un mainītu veidu, kādā veselības un aprūpes pakalpojumi tiek piedāvāti pacientiem(29);

•  Gigabitu savienotību izglītības un pētniecības centriem saistībā ar centieniem atvieglot cita starpā ātrgaitas datošanu, mākoņa lietojumprogrammu un lielo datu lietošanu, novērst digitālās plaisas un ieviest jauninājumus izglītības sistēmās, lai uzlabotu mācīšanās rezultātus, vienlīdzību un efektivitāti(30).

•  5G vai ļoti veiktspējīgu platjoslas savienotību izglītības un pētniecības centros, slimnīcās un veselības aprūpes centros saistībā ar centieniem līdz 2025. gadam visos pilsētu centros nodrošināt nepārtrauktu 5G bezvadu platjoslas pārklājumu.

2. Bezvadu savienotība vietējās kopienās

Lai saņemtu finansējumu, darbības, kuru mērķis ir nodrošināt tādu vietēju bezvadu savienotību, kas ir bezmaksas un bez diskriminējošiem nosacījumiem, vietējās sabiedriskās dzīves centros (t. sk. plašai sabiedrībai pieejamās vietās āra apstākļos), kam ir svarīga nozīme vietējo kopienu sabiedriskajā dzīvē, atbilst šādiem nosacījumiem:

•  tās īsteno publiskā sektora struktūra, kas minēta nākamajā daļā un kas ir spējīga plānot un uzraudzīt iekštelpu vai āra vietējo bezvadu piekļuves punktu ierīkošanu sabiedriskās vietās, kā arī vismaz trīs gadus nodrošināt darbības izmaksu finansēšanu;

•  tās balstās uz ļoti jaudīgiem digitālajiem tīkliem, kas ļauj nodrošināt lietotājiem ļoti augstas kvalitātes interneta pieslēgumu, kurš:

•  ir bezmaksas un bez diskriminējošiem nosacījumiem, viegli piekļūstams, drošs un izmanto jaunāko un labāko pieejamo aprīkojumu, ar ko lietotājiem var nodrošināt ātrgaitas savienotību; un

•  atbalsta vienlīdzīgu pieeju novatoriskiem digitāliem pakalpojumiem;

•  izmanto kopīgo logotipu, kas pieejams daudzās valodās, ko nodrošina Komisija, un saiti uz saistītajiem tiešsaistes rīkiem;

•  tām piemēro saistības iepirkt vajadzīgo aprīkojumu un/vai saistītos ierīkošanas pakalpojumus saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem, lai nodrošinātu, ka projekti nepamatoti nekropļo konkurenci.

Finansiālais atbalsts ir pieejams publiskā sektora struktūrām, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2016/2102(31) 3. panta 1. punktā, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem apņēmušās nodrošināt tādu vietēju bezvadu savienotību, kura ir bezmaksas un bez diskriminējošiem nosacījumiem, ierīkojot vietējus bezvadu piekļuves punktus.

Finansētās darbības nedublē esošos bezmaksas privātos vai publiskos līdzīga rakstura piedāvājumus, arī kvalitātes ziņā, vienā un tajā pašā sabiedriskajā telpā.

Pieejamo budžetu ģeogrāfiski līdzsvaroti sadala starp dalībvalstīm.

3. Indikatīvs to 5G koridoru un pārrobežu savienojumu saraksts, kas tiesīgi saņemt finansējumu

Saskaņā ar Komisijas noteiktajiem Gigabitu sabiedrības mērķiem, lai nodrošinātu, ka līdz 2025. gadam lielākajās sauszemes transporta maģistrālēs ir nepārtraukts 5G pārklājums(32), darbībās, ar ko ievieš nepārtrauktu 5G sistēmu pārklājumu saskaņā ar 9. panta 4. punkta c) apakšpunktu, ietver, pirmkārt, darbības CAM eksperimentiem pārrobežu posmos(33) un, otrkārt, darbības CAM plašākai izvēršanai lielākos pamattīkla koridoru posmos, kā norādīts turpmākajā tabulā (indikatīvs saraksts). Šim nolūkam par pamatu izmanto TEN-T koridorus, bet 5G izvēršana nav obligāti jāierobežo ar minētajiem koridoriem(34).

Pamattīkla koridors “Atlantijas okeāns”

 

Pārrobežu posmi CAM eksperimentiem

Porto – Vigo un Merida–Evora

 

Azoru salas/Madeira – Lisbon – Paris – Amstredam – Frankfurt

 

Aveiro - Salamanca

Lielāks posms CAM plašākai izvēršanai

Metz – Paris – Bordeaux – Bilbao – Vigo – Porto – Lisbon

 

– Bilbao – Madrid – Lisbon

Pamattīkla koridors “Baltijas jūra – Adrijas jūra”

Pārrobežu posmi CAM eksperimentiem

-

Lielāks posms CAM plašākai izvēršanai

Gdansk – Warsaw – Brno – Vienna – Graz – Ljubljana – Trieste

 

Pamattīkla koridors “Vidusjūra”

Pārrobežu posmi CAM eksperimentiem

- Zemūdens kabeļu tīkli Lisbon – Marseille – Milan

Lielāks posms CAM plašākai izvēršanai

Budapest – Zagreb – Ljubljana / Rijeka / Split

 

Pamattīkla koridors “Ziemeļjūra – Baltijas jūra”

Pārrobežu posmi CAM eksperimentiem

Baltijas jūras koridors (tiks precizēts)

Lielāks posms CAM plašākai izvēršanai

Tallinn – Kaunas

 

Pamattīkla koridors “Ziemeļjūra – Vidusjūra”

Pārrobežu posmi CAM eksperimentiem

Metz-Merzig-Luxembourg

 

Rotterdam-Antwerp-Eindhoven

Lielāks posms CAM plašākai izvēršanai

Amsterdam - Rotterdam – Breda – Lille – Paris

 

Brussels – Metz – Basel

 

Mulhouse – Lyon – Marseille

 

Pamattīkla koridors “Austrumi/ Vidusjūras austrumu daļa”

Pārrobežu posmi CAM eksperimentiem

Sofia-Thessaloniki-Belgrade

Lielāks posms CAM plašākai izvēršanai

Berlin – Prague – Brno – Bratislava

 

Timisoara – Sofia – TR border

 

-Sofia – Thessaloniki – Athens

 

Pamattīkla koridors “Reina – Alpi”

Pārrobežu posmi CAM eksperimentiem

Bologna – Innsbrück – München (Brennera koridors)

Lielāks posms CAM plašākai izvēršanai

Rotterdam – Oberhausen – Frankfurt (M)

 

Basel – Milan – Genova

 

Pamattīkla koridors “Reina – Donava”

Pārrobežu posmi CAM eksperimentiem

Munchen - Salzburg

Lielāks posms CAM plašākai izvēršanai

Frankfurt (M) – Passau – Vienna – Budapest – Bucharest – Iasi /Constanta

 

Karlsruhe – München – Salzburg – Wels

 

Frankfurt (M) – Strasbourg

 

Pamattīkla koridors “Skandināvija – Vidusjūra”

Pārrobežu posmi CAM eksperimentiem

Oulu-Tromsø

 

Oslo- Stockholm-Helsinki

Lielāks posms CAM plašākai izvēršanai

Turku – Helsinki – Krievijas robeža

 

Stockholm / Oslo – Malmo

 

Malmo – Copenhagen – Hamburg – Würzburg

 

Nürnberg – München – Verona

 

Rosenheim – Bologna – Napoli – Catania – Palermo

 

Napoli – Bari – Taranto

(1)

*   Grozījumi: jaunais vai grozītais teksts ir norādīts treknā slīprakstā; svītrojumi ir apzīmēti ar simbolu ▌.

(2)

  OV C , , . lpp.

(3)

  OV C , , . lpp.

(4)

  COM(2018)0321, 13. lpp.

(5)

  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1315/2013 par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 661/2010/ES (OV L 348, 20.12.2013., 1. lpp.).

(6)

  Komisijas paziņojums “Eiropa kustībā — programma sociāli taisnīgai pārejai uz tīru, konkurētspējīgu un savienotu mobilitāti visiem” (COM(2017)0283).

(7)

  Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 22. oktobra Direktīva 2014/94/EK par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu (OV L 307, 28.10.2014., 1. lpp.).

(8)

  Komisijas paziņojums “Mazemisijas mobilitātes nodrošināšana — Eiropas Savienība, kas aizsargā planētu, stiprina patērētāju tiesības un sargā savu rūpniecību un strādniekus” (COM(2017)0675).

(9)

  COM(2018)0293.

(10)

  JOIN(2017)0041.

(11)

  JOIN(2018)0005.

(12)

  COM(2017)0623.

(13)

  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. aprīļa Regula (ES) Nr. 347/2013, ar ko nosaka Eiropas energoinfrastruktūras pamatnostādnes un atceļ Lēmumu Nr. 1364/2006/EK, groza Regulu (EK) Nr. 713/2009, Regulu (EK) Nr. 714/2009 un Regulu (EK) Nr. 715/2009 (OV L 115, 25.4.2013., 39. lpp.).

(14)

  COM(2017)0718.

(15)

  Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 11. marta Regula (ES) Nr. 283/2014 par pamatnostādnēm Eiropas komunikāciju tīkliem telekomunikāciju infrastruktūras jomā, ar ko atceļ Lēmumu Nr. 1336/97/EK (OV L 86, 21.3.2014., 14. lpp.).

(16)

  COM(2016)0587.

(17)

  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. septembra Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).

(18)

  Padomes 1995. gada 18. decembra Regula (EK, Euratom) Nr. 2988/95 par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.).

(19)

  Padomes 1996. gada 11. novembra Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).

(20)

  Padomes 2017. gada 12. oktobra Regula (ES) 2017/1939, ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei (OV L 283, 31.10.2017., 1. lpp.).

(21)

  Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 5. jūlija Direktīva (ES) 2017/1371 par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (OV L 198, 28.7.2017., 29. lpp.).

(22)

  OV C 344, 19.12.2013., 1. lpp.

(23)

  COM(2018)0065.

(24)

  Iestāžu 2016. gada 13. aprīļa Nolīgums starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par labāku likumdošanas procesu (OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.).

(25)

  Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 22. septembra Regula (ES) Nr. 913/2010 par Eiropas dzelzceļa tīklu konkurētspējīgiem kravas pārvadājumiem (OV L 276, 20.10.2010., 22. lpp.).

(26)

+   OV: lūgums ievietot tekstā dokumentā PE-CONS 55/18 (2016/0375(COD)) ietvertās regulas numuru un ievietot minētās direktīvas numuru, datumu, nosaukumu un OV atsauci zemsvītras piezīmē.

[1]   OV:

+   OV: lūdzu ievietot nosaukumu, numuru un OV atsauci uz COD 2016/0382 (atjaunojamo energoresursu enerģija).

(27)

+   OV: lūdzu ievietot nosaukumu, numuru un OV atsauci uz COD 2016/0382 (atjaunojamo energoresursu enerģija).

(28)

+   OV: lūgums ievietot tekstā dokumentā PE-CONS 55/18 (2016/0375(COD)) ietvertās regulas numuru un ievietot minētās direktīvas numuru, datumu, nosaukumu un OV atsauci zemsvītras piezīmē.

[1]   OV:

+   OV: lūdzu ievietot nosaukumu, numuru un OV atsauci uz COD 2016/0382 (atjaunojamo energoresursu enerģija).

(29)

  Sk. arī COM(2018)0233 final, Komisijas paziņojums “Kā digitālajā vienotajā tirgū īstenot veselības un aprūpes digitālo pārveidi; iedzīvotāju iespēju stiprināšana un veselīgākas sabiedrības veidošana”.

(30)

  Sk. arī COM(2018)0022 final, Komisijas paziņojums par Digitālās izglītības rīcības plānu.

(31)

  Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 26. oktobra Direktīva (ES) 2016/2102 par publiskā sektora struktūru tīmekļvietņu un mobilo lietotņu piekļūstamību (OV L 327, 2.12.2016., 1. lpp.).

(32)

  “Konkurētspējīga digitālā vienotā tirgus savienojamība. Virzība uz Eiropas Gigabitu sabiedrību”, COM(2016)0587.

(33)

  Satīklota un automatizēta mobilitāte.

(34)

  Slīprakstā attēlotie posmi atrodas ārpus TEN-T pamattīkla koridoriem, bet ir ietverti 5G koridoros.


Ārlietu komitejaS ATZINUMS (1.10.2018)

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai un Transporta un tūrisma komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu un atceļ Regulu (ES) Nr. 1316/2013 un (ES) Nr. 283/2014

(COM(2018)0438 – C8-0255/2018 – 2018/0228(COD))

Atzinuma sagatavotājs: Fabio Massimo Castaldo

ĪSS PAMATOJUMS

Militārās mobilitātes dimensija Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentā (EISI) nākamajos gados varētu būt Eiropas Savienības drošībai nozīmīga inovācija. Galvenais EISI mērķis ir vienotāka, ilgtspējīgāka, drošāka, ar mazākām emisijām un gudrāka Eiropas Savienība, kuras pamatā ir pārrobežu saiknes, un tas būs arī svarīgs elements ES pieejā attiecībā uz militāro mobilitāti. Tāpēc šis jautājums ir jāskata visaptverošā un nākotnes prasībām atbilstošā veidā, ievērojot pašreizējās vajadzības, bet vienlaikus neatstājot novārtā nākotnē risināmās problēmas mūsu apkārtnē.

Eiropas savienojumu turpmākās attīstības drošības dimensiju nedrīkst novērtēt par zemu, un tajā ir ietverti vairāki aspekti:

–  divējāda lietojuma pieeja: visaptverošu militāro mobilitāti var attīstīt, tikai nodrošinot ciešu sinerģiju ar civilo jomu. Citiem vārdiem sakot, ir nepieciešama visaptveroša un integrēta divējāda lietojuma (civilā un militārā) pieeja, lai pielāgotu vai uzlabotu dažas civilās infrastruktūras (piemēram, dzelzceļus, automaģistrāles, ostas, lidostas, intermodālās iekārtas) pašreizējo militāro vajadzību un prasību izpildīšanai. Šīs infrastruktūras galvenokārt kalpos civiliem mērķiem, bet tām būs pietiekama jauda, lai atbalstītu militāro preču un līdzekļu pārvadājumus — galu galā tas nāks par labu gan infrastruktūras, gan galalietotāju drošumam;

–  scenārijs: Eiropas Savienības pašreizējās drošības problēmas ir daudzdimensionālas un nāk no dažādiem virzieniem — Arktikas jeb Tālajiem Ziemeļiem, austrumu robežas, Balkāniem un Vidusjūras. Katrā no šīm asīm ir atšķirīgas problēmas, bet tās visas ir sensitīvas zonas, kurās nākotnē varētu būt nepieciešams īsā termiņā izvietot noteiktus līdzekļus. Pašreizējā pievēršanās dažiem no šiem reģioniem nedrīkst novērst mūsu uzmanību no nākotnē risināmajām problēmām — efektīvas militārās mobilitātes attīstībai jāizmanto ģeogrāfiski līdzsvarota un holistiska pieeja, kas ļauj ātri izvietot preces un līdzekļus ziemeļu-dienvidu asī, kā arī rietumu-austrumu asī. Efektīvai militārās mobilitātes pieejai šīs nākotnes problēmas būtu jārisina arī saskaņoti ar NATO un rīkojoties PESCO un gaidāmā Eiropas Aizsardzības fonda ietvaros;

–  militārā mobilitāte kā veicinātāja: investīcijas infrastruktūrā, kas spēj nodrošināt militāro preču un līdzekļu pārvadājumus, nebūtu jāplāno tikai kā spēka projekcijas instruments. Raitāks un ātrāks militāro līdzekļu transports visā Eiropas telpā var arī palīdzēt veicināt dažādu bruņoto spēku kopīgas mācības, apmācību, tehnisko apkopi un tūlītēju reaģēšanu civilās ārkārtas situācijās. Debatēs būtu jāiekļauj arī citi militāri mobilitātes veicinātāji, piemēram, PVN jautājumi, muita, pārrobežu pārvietošanās atļaujas, drošība un diplomātiskā pielaide, lai gan šie jautājumi ir ārpus EISI darbības jomas;

–  militārās mobilitātes ietekme un ilgtspēja: lai pilnībā izmantotu militārās mobilitātes potenciālu un sekmētu EISI galveno mērķu sasniegšanu, būs svarīgi, lai militāro mobilitātes projektu attīstība būtu ilgtspējīga un pilnībā atbilstoša vismodernākajiem vides standartiem. Ņemot vērā infrastruktūras projektu ietekmi uz vietējām kopienām, būs svarīgi veicināt līdzdalības procesus, iesaistot vietējos iedzīvotājus un pilsonisko sabiedrību, kā arī sniedzot tiem visaptverošu un pārredzamu informāciju par divējāda lietojuma infrastruktūras attīstību.

GROZĪJUMI

Ārlietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju un Transporta un tūrisma komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1

Regulas priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1)  Lai sasniegtu gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi un sekmētu darbvietu radīšanu, Savienībai ir vajadzīga mūsdienīga un efektīva infrastruktūra transporta, telekomunikāciju un enerģētikas nozarē, lai palīdzētu savienot un integrēt Savienību un visus tās reģionus. Minētajiem savienojumiem būtu jāpalīdz uzlabot personu brīvu pārvietošanos un preču, kapitāla un pakalpojumu brīvu apriti. Eiropas komunikāciju tīkliem būtu jāatvieglina pārrobežu savienojumi, jāsekmē lielāka ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija un jāsniedz ieguldījums konkurētspējīgākā sociālajā tirgus ekonomikā un klimata pārmaiņu apkarošanā.

(1)  Lai sasniegtu gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, sekmētu darbvietu radīšanu un īstenotu Savienības kopīgās intereses un prioritātes — veicināt mieru un garantēt savu iedzīvotāju un teritorijas drošību un aizsardzību, Savienībai ir vajadzīga mūsdienīga, multimodāla, efektīva, noturīga, ilgtspējīga un drošāka infrastruktūra transporta, telekomunikāciju un enerģētikas nozarē, lai palīdzētu savienot un integrēt Savienību un visus tās reģionus. Minētajiem savienojumiem būtu jāpalīdz uzlabot personu brīvu pārvietošanos un preču, kapitāla un pakalpojumu brīvu apriti. Turklāt, ņemot vērā pašreizējo nepastāvīgo ģeopolitisko situāciju un Savienības drošības apdraudējumu dažādos avotus, minētajiem savienojumiem būtu jāuzlabo militāro spēku un aktīvu mobilitāte Savienībā un ārpus tās, lai dalībvalstis un NATO sabiedrotie varētu visaptveroši, efektīvi un laicīgi reaģēt uz iekšējām un ārējām krīzes situācijām. Eiropas komunikāciju tīkliem būtu jāatvieglina pārrobežu savienojumi civiliem un aizsardzības mērķiem, jāsekmē lielāka ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija un jāsniedz ieguldījums konkurētspējīgākā sociālajā tirgus ekonomikā un klimata pārmaiņu apkarošanā.

Grozījums Nr.    2

Regulas priekšlikums

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2)  Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (“Programma”) mērķis ir paātrināt ieguldījumus Eiropas komunikāciju tīklos un piesaistīt publiskā un privātā sektora finansējumu, vienlaikus palielinot juridisko noteiktību un ievērojot tehnoloģiskās neitralitātes principu. Programmai būtu jārada iespēja pilnībā izmantot sinerģiju starp transporta, enerģētikas un digitālo nozari, tādējādi stiprinot Savienības darbības efektivitāti un ļaujot optimizēt īstenošanas izmaksas.

(2)  Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (“Programma”) mērķis ir paātrināt ieguldījumus Eiropas komunikāciju tīklos un piesaistīt publiskā un privātā sektora finansējumu, vienlaikus palielinot juridisko noteiktību un ievērojot tehnoloģiskās neitralitātes principu. Programmai būtu jārada iespēja pilnībā izmantot sinerģiju starp transporta nozari (tostarp divējāda lietojuma infrastruktūrām un militāro mobilitāti), enerģētikas nozari un digitālo nozari, tādējādi stiprinot Savienības darbības efektivitāti un ļaujot optimizēt īstenošanas izmaksas.

Grozījums Nr.    3

Regulas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6)  Svarīgs šīs programmas uzdevums ir palielināt sinerģiju starp transporta, enerģētikas un digitālo nozari. Šajā nolūkā Programmā būtu jāparedz tādu starpnozaru darba programmu pieņemšana, ar kurām varētu pievērsties īpašām intervences jomām, piemēram, attiecībā uz savienotu un automatizētu mobilitāti vai alternatīvajām degvielām. Turklāt katrā nozarē Programmai būtu jāparedz iespēja atzīt par atbilstīgiem dažus papildu elementus, kas saistīti ar citu nozari, ja šāda pieeja uzlabo ieguldījumu sociālekonomisko ieguvumu. Būtu jāstimulē sinerģija starp nozarēm, nosakot dotācijas piešķiršanas kritērijus darbību atlasei.

(6)  Svarīgs šīs programmas uzdevums ir palielināt sinerģiju starp transporta (civilā un aizsardzības), enerģētikas un digitālo nozari. Šajā nolūkā Programmā būtu jāparedz tādu starpnozaru darba programmu pieņemšana, ar kurām varētu pievērsties īpašām intervences jomām, piemēram, attiecībā uz savienotu un automatizētu mobilitāti vai alternatīvajām degvielām. Energoavotu un piegādes ceļu dažādošana un ar to saistītas stratēģiskās infrastruktūras veidošana, kā arī starpsavienojumi veicinās Savienības ārējās energoatkarības mazināšanu. Turklāt katrā nozarē Programmai būtu jāparedz iespēja atzīt par atbilstīgiem dažus papildu elementus, kas saistīti ar citu nozari, ja šāda pieeja uzlabo ieguldījumu sociālekonomisko ieguvumu. Būtu jāstimulē sinerģija starp nozarēm, nosakot dotācijas piešķiršanas kritērijus darbību atlasei.

Grozījums Nr.    4

Regulas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7)  Pamatnostādnēs par Eiropas Transporta tīklu TEN-T, kas paredzētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1315/20134 (“TEN-T pamatnostādnes”), ir noteikta TEN-T infrastruktūra, paredzētas prasības, kurām tai jāatbilst, un paredzēti pasākumi pamatnostādņu īstenošanai. Minētajās pamatnostādnēs īpaši paredzēts, ka pamattīkls tiks pabeigts līdz 2030. gadam, izveidojot jaunu infrastruktūru, kā arī būtiski modernizējot un atjaunojot esošo infrastruktūru.

(7)  Pamatnostādnēs par Eiropas Transporta tīklu TEN-T, kas paredzētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1315/20134 (“TEN-T pamatnostādnes”), ir noteikta TEN-T infrastruktūra, paredzētas prasības, kurām tai jāatbilst, un paredzēti pasākumi pamatnostādņu īstenošanai. Minētajās pamatnostādnēs īpaši paredzēts, ka pamattīkls tiks pabeigts līdz 2030. gadam, izveidojot jaunu infrastruktūru, kā arī būtiski modernizējot un atjaunojot esošo infrastruktūru. Šajā procesā būtu jāņem vērā arī militārās mobilitātes prasības, pienācīgi konsultējoties ar NATO.

__________________

__________________

4 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1315/2013 (2013. gada 11. decembris) par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 661/2010/ES (OV L 348, 20.12.2013., 1. lpp.).

4 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1315/2013 (2013. gada 11. decembris) par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 661/2010/ES (OV L 348, 20.12.2013., 1. lpp.).

Grozījums Nr.    5

Regulas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8)  Lai sasniegtu TEN-T pamatnostādnēs noteiktos mērķus, ir prioritāri jāatbalsta pārrobežu savienojumi un iztrūkstošo savienojumu izveide un attiecīgos gadījumos jānodrošina, ka atbalstītās darbības atbilst koridoru darba plāniem, kas izveidoti atbilstoši Regulas (ES) Nr. 1315/2013 47. pantam, un vispārējai tīkla attīstībai veiktspējas un sadarbspējas ziņā.

(8)  Lai sasniegtu TEN-T pamatnostādnēs noteiktos mērķus, ir prioritāri jāatbalsta pārrobežu savienojumi un iztrūkstošo savienojumu izveide un attiecīgos gadījumos jānodrošina, ka atbalstītās darbības atbilst koridoru darba plāniem, kas izveidoti atbilstoši Regulas (ES) Nr. 1315/2013 47. pantam, vispārējai tīkla attīstībai veiktspējas un sadarbspējas ziņā, kā arī padara iespējamu infrastruktūras divējādu lietojumu, integrējot militārās mobilitātes vajadzības TEN-T tīklos.

Grozījums Nr.    6

Regulas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9)  Lai atspoguļotu pieaugošās transporta plūsmas un tīkla attīstību, būtu jāveic pamattīkla koridoru un iepriekš definēto posmu pielāgošana. Minētajiem pielāgojumiem vajadzētu būt proporcionāliem, lai saglabātu koridora attīstības un koordinēšanas konsekvenci un iedarbīgumu. Tāpēc pamattīkla koridoru garums būtu jāpalielina par vairāk nekā 15 %.

(9)  Lai atspoguļotu pieaugošās transporta plūsmas, tīkla attīstību un mainīgo drošības vidi, būtu jāveic pamattīkla koridoru un iepriekš definēto posmu piemērotības un ģeogrāfiskā līdzsvara pielāgošana. Minētajiem pielāgojumiem vajadzētu būt proporcionāliem, lai saglabātu koridora attīstības un koordinēšanas konsekvenci un iedarbīgumu. Tāpēc pamattīkla koridoru garums būtu jāpalielina par vairāk nekā 15 %.

Grozījums Nr.    7

Regulas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10)  Ir jāveicina ieguldījumi, kas atbalsta gudru, ilgtspējīgu, iekļaujošu un drošu mobilitāti visā Savienībā. Komisija 2017. gadā nāca klajā ar paziņojumu “Eiropa kustībā”5 — plašu iniciatīvu kopumu, kas uzlabos satiksmes drošību, veicinās ceļu maksas sistēmu popularitāti, mazinās CO2 emisijas, gaisa piesārņojumu un satiksmes pārslodzi, popularizēs savienotu un autonomu mobilitāti un nodrošinās darbiniekiem pienācīgus darba apstākļus un atpūtas laiku. Šīm iniciatīvām būtu jāpiešķir Savienības finansiālais atbalsts ar šīs programmas starpniecību, ja tas nepieciešams.

(10)  Ir jāveicina ieguldījumi, kas atbalsta gudru, sadarbspējīgu, ilgtspējīgu, multimodālu, iekļaujošu un drošu mobilitāti visā Savienībā. Komisija 2017. gadā nāca klajā ar paziņojumu “Eiropa kustībā”5 — plašu iniciatīvu kopumu, kas uzlabos satiksmes drošību, veicinās ceļu maksas sistēmu popularitāti, mazinās CO2 emisijas, gaisa piesārņojumu un satiksmes pārslodzi, popularizēs savienotu un autonomu mobilitāti un nodrošinās darbiniekiem pienācīgus darba apstākļus un atpūtas laiku. Tajā būtu jāņem vērā arī militārās mobilitātes faktori. Šīm iniciatīvām būtu jāpiešķir Savienības finansiālais atbalsts ar šīs programmas starpniecību, ja tas nepieciešams.

__________________

__________________

5 Komisijas paziņojums “Eiropa kustībā — programma sociāli taisnīgai pārejai uz tīru, konkurētspējīgu un savienotu mobilitāti visiem” (COM(2017) 283).

5 Komisijas paziņojums “Eiropa kustībā — programma sociāli taisnīgai pārejai uz tīru, konkurētspējīgu un savienotu mobilitāti visiem” (COM(2017) 283).

Grozījums Nr.    8

Regulas priekšlikums

11.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(11a)  Lai stiprinātu sadarbspēju vienotajā Eiropas dzelzceļa telpā un uzlabotu Eiropas vienoto gaisa telpu, vienlaikus garantējot divējāda lietojuma standartu ievērošanu, būtu jāīsteno horizontālās prioritātes, kas saistībā ar ERTMS un SESAR izvēršanu noteiktas šīs regulas pielikuma III daļā, ar mērķi pabeigt izvēršanu TEN-T pamattīkla koridoros. Minēto projektu vajadzībām būtu jānodrošina pietiekams finansējums no šajā regulā minētās programmas. Finansējums būtu jānodrošina infrastruktūrai un borta iekārtām.

Grozījums Nr.    9

Regulas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14)  Ievērojot 2017. gada novembra Kopīgo paziņojumu par militārās mobilitātes uzlabošanu Eiropas Savienībā9, Militārās mobilitātes rīcības plānā, ko 2018. gada 28. martā pieņēma Komisija un Savienības Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos10, bija uzsvērts, ka transporta infrastruktūras politika rada izdevību uzlabot sinerģiju starp aizsardzības vajadzībām un TEN-T. Rīcības plānā ir paredzēts, ka līdz 2018. gada vidum Padome ir aicināta apsvērt un validēt militārās prasības saistībā ar transporta infrastruktūru un ka līdz 2019. gadam Komisijas dienesti norādīs tās Eiropas Transporta tīkla daļas, kas ir piemērotas militārajam transportam, tostarp esošai infrastruktūrai nepieciešamos uzlabojumus. Savienības finansējums divējāda lietojuma projektu īstenošanai būtu jāizmanto ar programmas starpniecību, pamatojoties uz īpašām darba programmām, kurās norādītas piemērojamās prasības, kas noteiktas rīcības plāna kontekstā.

(14)  Ievērojot 2017. gada novembra Kopīgo paziņojumu par militārās mobilitātes uzlabošanu Eiropas Savienībā9, Militārās mobilitātes rīcības plānā, ko 2018. gada 28. martā pieņēma Komisija un Savienības Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos10, bija uzsvērts, ka transporta infrastruktūras politika rada izdevību uzlabot sinerģiju starp aizsardzības vajadzībām un TEN-T. Jo īpaši saskaņā ar šo regulu finansēto militārās mobilitātes projektu mērķim vajadzētu būt radīt iespēju dalībvalstīm veikt LES 43. pantā minētos uzdevumus attiecībā uz Savienības kopējo drošības un aizsardzības politiku (KDAP), veicināt pašreizējās un turpmākās Savienības operācijas un misijas, atbalstīt ilustratīvajos scenārijos aprakstītos uzdevumus, kā arī īstenot savstarpējās palīdzības un solidaritātes klauzulas. Militārās mobilitātes projektu mērķim vajadzētu būt Savienības aizsardzības un atturēšanas spēju palielināšanai, tādējādi veicinot Savienības pilsoņu drošību un drošumu, kā arī nodrošināt spēju ātri reaģēt uz krīzes situācijām. Savienības mērķim vajadzētu būt militārās mobilitātes veicināšanai un uzlabošanai ar konkrētiem pasākumiem vairākās jomās, pilnībā papildinot attiecīgo dalībnieku, piemēram, NATO, darbības un koordinējot saskaņā ar pastāvīgo strukturēto sadarbību un Eiropas Aizsardzības fondu īstenotos centienus. Rīcības plānā ir paredzēts, ka līdz 2018. gada vidum Padome ir aicināta apsvērt un validēt militārās prasības, kas atspoguļo Savienības un tās dalībvalstu vajadzības saistībā ar transporta infrastruktūru, arī attiecībā uz sauszemes, gaisa un jūras militārās mobilitātes pārvaldību. Līdz 2019. gadam Komisijas dienesti ciešā sadarbībā ar NATO norādīs tās Eiropas Transporta tīkla daļas, kas ir piemērotas divējāda lietojuma transportam (civilajam un aizsardzības), tostarp esošai infrastruktūrai nepieciešamos uzlabojumus un nepilnības, kas novēršamas saistībā ar iesāktajiem, bet vēl neīstenotajiem infrastruktūras būvniecības projektiem. Savienības finansējums divējāda lietojuma projektu īstenošanai būtu jāizmanto ar programmas starpniecību, pamatojoties uz īpašām darba programmām, kurās norādītas piemērojamās prasības, kas noteiktas rīcības plāna kontekstā. Lai atvieglotu militārās mobilitātes projektu izstrādi, būtu jāsaskaņo pārrobežu un muitas standarti un noteikumi, kā arī administratīvās un likumdošanas procedūras.

__________________

__________________

9 JOIN(2017) 41

9 JOIN(2017) 41.

10 JOIN(2018) 5

10 JOIN(2018) 5.

Grozījums Nr.    10

Regulas priekšlikums

21. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(21)  Digitālā vienotā tirgus izveide ir atkarīga no pamatā esošās digitālās savienotības infrastruktūras. Eiropas rūpniecības digitalizācija un, piemēram, transporta, enerģētikas, veselības aprūpes un valsts pārvaldes nozares digitalizācija ir atkarīga no piekļuves uzticamiem, cenas ziņā pieejamiem, augstas un ļoti augstas veiktspējas tīkliem. Digitālā savienotība ir kļuvusi par vienu no būtiskiem faktoriem ekonomisko, sociālo un teritoriālo atšķirību novēršanai, atbalstot vietējās ekonomikas modernizāciju un nodrošinot pamatu saimniecisko darbību dažādošanai. Programmas intervences apmērs digitālās savienotības infrastruktūras jomā būtu jāpielāgo, lai atspoguļotu tās pieaugošo nozīmīgumu ekonomikai un sabiedrībai kopumā. Tāpēc ir jānosaka kopīgu interešu digitālās savienotības projekti, kas ir vajadzīgi, lai sasniegtu Savienības digitālā vienotā tirgus mērķus, un jāatceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 283/201414.

(21)  Digitālā vienotā tirgus izveide ir atkarīga no pamatā esošās digitālās savienotības infrastruktūras. Eiropas rūpniecības digitalizācija un tādu nozaru kā transports, enerģētika, veselības aprūpe, drošība, aizsardzība un valsts pārvalde digitalizācija ir atkarīga no piekļuves uzticamiem, cenas ziņā pieejamiem, noturīgiem augstas un ļoti augstas veiktspējas tīkliem. Digitālā savienotība ir kļuvusi par vienu no būtiskiem faktoriem ekonomisko, sociālo un teritoriālo atšķirību novēršanai, atbalstot vietējās ekonomikas modernizāciju un nodrošinot pamatu saimniecisko darbību dažādošanai. Programmas intervences apmērs digitālās savienotības infrastruktūras jomā būtu jāpielāgo, lai atspoguļotu tās pieaugošo nozīmīgumu ekonomikai un sabiedrībai kopumā. To var nodrošināt tikai tad, ja ņem vērā, ka digitālās jomas galvenajiem aspektiem, tādiem kā privātums un kiberdrošība, šajā jomā ir veicinoša nozīme. Tāpēc ir jānosaka kopīgu interešu digitālās savienotības projekti, kas ir vajadzīgi, lai sasniegtu Savienības digitālā vienotā tirgus mērķus, un jāatceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 283/201414.

__________________

__________________

14 Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 11. marta Regula (ES) Nr. 283/2014 par pamatnostādnēm Eiropas komunikāciju tīkliem telekomunikāciju infrastruktūras jomā, ar ko atceļ Lēmumu Nr. 1336/97/EK (OV L 86, 21.3.2014., 14. lpp.).

14 Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 11. marta Regula (ES) Nr. 283/2014 par pamatnostādnēm Eiropas komunikāciju tīkliem telekomunikāciju infrastruktūras jomā, ar ko atceļ Lēmumu Nr. 1336/97/EK (OV L 86, 21.3.2014., 14. lpp.).

Grozījums Nr.    11

Regulas priekšlikums

33. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(33)  Lai atbalstītu integrētu inovāciju cikla attīstību, ir jānodrošina savstarpēja papildināmība starp inovatīvajiem risinājumiem, kas izstrādāti Savienības pētniecības un inovāciju programmās, un inovatīvajiem risinājumiem, kas izvērsti ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta atbalstu. Šajā sakarā sinerģija ar programmu “Apvārsnis Eiropa” nodrošinās, ka: a) pētniecības un inovācijas vajadzības transporta, enerģētikas un digitālajā nozarē Eiropas Savienībā ir apzinātas un izveidotas programmas “Apvārsnis Eiropa” stratēģiskās plānošanas procesā; b) Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments atbalsta inovatīvu tehnoloģiju un risinājumu plaša mēroga izvēršanu un ieviešanu transporta, enerģētikas un digitālās infrastruktūras jomā, jo īpaši saistībā ar programmu “Apvārsnis Eiropa”; c) tiks veicināta informācijas un datu apmaiņa starp programmu “Apvārsnis Eiropa” un Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, piemēram, izceļot programmas “Apvārsnis Eiropa” tehnoloģijas, kuras sasniegušas augstu tirgus gatavības pakāpi, ko varētu turpināt izvērst ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu.

(33)  Lai atbalstītu integrētu inovāciju cikla attīstību, ir jānodrošina savstarpēja papildināmība starp inovatīvajiem risinājumiem, kas izstrādāti Savienības pētniecības un inovāciju programmās, un inovatīvajiem risinājumiem, kas izvērsti ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta atbalstu. Šajā sakarā sinerģija ar programmu “Apvārsnis Eiropa” nodrošinās, ka: a) pētniecības un inovācijas vajadzības transporta, enerģētikas un digitālajā nozarē Savienībā ir apzinātas un izveidotas programmas “Apvārsnis Eiropa” stratēģiskās plānošanas procesā; b) Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments atbalsta inovatīvu tehnoloģiju un risinājumu plaša mēroga izvēršanu un ieviešanu transporta, enerģētikas un digitālās infrastruktūras jomā, jo īpaši saistībā ar programmu “Apvārsnis Eiropa”; c) tiks veicināta informācijas un datu apmaiņa starp programmu “Apvārsnis Eiropa” un Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, piemēram, izceļot programmas “Apvārsnis Eiropa” tehnoloģijas, kuras sasniegušas augstu tirgus gatavības pakāpi, ko varētu turpināt izvērst ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu; un d) divējāda lietojuma infrastruktūras attīstīšanā tiks ņemtas vērā militārās mobilitātes vajadzības nākotnē.

Grozījums Nr.    12

Regulas priekšlikums

42. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(42)  Savienībai būtu jācenšas panākt saskaņotību un sinerģiju ar Savienības ārējās politikas programmām, tostarp pirmspievienošanās palīdzību, ņemot vērā saistības paziņojumā “Ticama paplašināšanās perspektīva Rietumbalkāniem un padziļināta ES iesaiste šajā reģionā”23.

(42)  Savienībai būtu jācenšas panākt saskaņotību un sinerģiju ar Savienības ārējās politikas programmām, tostarp pirmspievienošanās palīdzību, ņemot vērā saistības paziņojumā “Ticama paplašināšanās perspektīva Rietumbalkāniem un padziļināta iesaiste šajā reģionā”23, un ar visiem citiem ārpolitikas instrumentiem un Eiropas Aizsardzības fondu.

__________________

__________________

23 COM(2018) 65

23 COM(2018) 65

Grozījums Nr.    13

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Programmas vispārīgais mērķis ir attīstīt un modernizēt Eiropas komunikāciju tīklu transporta, enerģētikas un digitālajā jomā un veicināt pārrobežu sadarbību atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā, ņemot vērā ilgttermiņa dekarbonizācijas saistības un liekot uzsvaru uz starpnozaru sinerģijām.

1.  Programmas vispārīgais mērķis ir attīstīt un modernizēt Eiropas komunikāciju tīklu transporta jomā, tostarp attīstot divējāda lietojuma infrastruktūru, kā arī enerģētikas un digitālajā jomā un veicināt pārrobežu sadarbību atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā, ņemot vērā ilgtermiņa dekarbonizācijas saistības un liekot uzsvaru uz starpnozaru sinerģijām.

Grozījums Nr.    14

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – i punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

i)  veicināt tādu kopīgu interešu projektu attīstību, kas ir saistīti ar efektīviem un savstarpēji saistītiem tīkliem un infrastruktūru gudrai, ilgtspējīgai, iekļaujošai un drošai mobilitātei,

i)  veicināt tādu kopīgu interešu projektu attīstību, kas ir saistīti ar efektīviem un savstarpēji saistītiem tīkliem un infrastruktūru gudrai, sadarbspējīgai, multimodālai, ilgtspējīgai, iekļaujošai un drošai mobilitātei,

Grozījums Nr.    15

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – ii punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ii)  pielāgot TEN-T tīklus militārās mobilitātes vajadzībām;

ii)  pielāgot TEN-T tīklus divējāda lietojuma (civila un aizsardzības) vajadzībām, jo īpaši tādēļ, lai dotu iespēju dalībvalstīm veikt visus LES 43. pantā minētos uzdevumus attiecībā uz kopējo drošības un aizsardzības politiku (KDAP), veicināt pašreizējās un turpmākās Savienības operācijas un misijas un atbalstīt ilustratīvajos scenārijos aprakstītos uzdevumus, kā arī īstenot savstarpējās palīdzības un solidaritātes klauzulas. Turklāt tas palīdz dalībvalstīm sadarbībā ar NATO izpildīt savas valsts un daudznacionālas prasības attiecībā uz operācijām, misijām, vingrinājumiem un kārtējiem pasākumiem visā Savienībā, kā arī tās kaimiņreģionos, lai nodrošinātu ātru un visaptverošu reakciju. Militārās mobilitātes projektu izstrāde atbilst vides standartiem un ilgtspējīgas attīstības mērķiem;

Grozījums Nr.    16

Regulas priekšlikums

4. pants – 8. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

8.  Attiecībā uz summām, kas pārvietotas no Kohēzijas fonda, 30 % no minētajām summām nekavējoties padara pieejamas visām dalībvalstīm, kuras ir tiesīgas saņemt finansējumu no Kohēzijas fonda, lai finansētu transporta infrastruktūras projektus atbilstoši šai regulai, piešķirot prioritāti pārrobežu un iztrūkstošajiem savienojumiem. Līdz 2023. gada 31. decembrim to projektu atlasē, kuri ir tiesīgi saņemt finansējumu, ņem vērā valsts piešķīrumus saskaņā ar Kohēzijas fondu attiecībā uz 70 % no pārvietotajiem resursiem. No 2024. gada 1. janvāra resursus, kas pārvietoti Programmai un kas nav piešķirti transporta infrastruktūras projektam, dara pieejamus visām dalībvalstīm, kuras ir tiesīgas saņemt finansējumu no Kohēzijas fonda, lai finansētu transporta infrastruktūras projektus saskaņā ar šo regulu.

8.  Attiecībā uz summām, kas pārvietotas no Kohēzijas fonda, 50 % no minētajām summām nekavējoties padara pieejamas visām dalībvalstīm, kuras ir tiesīgas saņemt finansējumu no Kohēzijas fonda, lai finansētu transporta infrastruktūras projektus atbilstoši šai regulai, piešķirot prioritāti pārrobežu un iztrūkstošajiem savienojumiem. Līdz 2023. gada 31. decembrim to projektu atlasē, kuri ir tiesīgi saņemt finansējumu, ņem vērā valsts piešķīrumus saskaņā ar Kohēzijas fondu attiecībā uz 50 % no pārvietotajiem resursiem. No 2024. gada 1. janvāra resursus, kas pārvietoti Programmai un kas nav piešķirti transporta infrastruktūras projektam, dara pieejamus visām dalībvalstīm, kuras ir tiesīgas saņemt finansējumu no Kohēzijas fonda, lai finansētu transporta infrastruktūras projektus saskaņā ar šo regulu.

Grozījums Nr.    17

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. punkts – d apakšpunkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d)  citas trešās valstis saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti īpašā nolīgumā, kurš attiecas uz trešās valsts dalību jebkurā Savienības programmā, ja vien šis nolīgums:

(d)  citas trešās valstis, tostarp stratēģiskās militārās partnervalstis — saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti īpašā nolīgumā, kurš attiecas uz trešās valsts dalību jebkurā Savienības programmā, ja vien šis nolīgums:

Grozījums Nr.    18

Regulas priekšlikums

6.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

6.a pants

 

Militārās mobilitātes vajadzību integrēšana TEN-T tīklos

 

Priekšlikumi, kas ietver tikai ar militāro mobilitāti saistītas darbības, ir atbilstīgi, ja tie papildina jau pastāvošu civilo infrastruktūru un novērš nepilnības saistībā ar iesāktajiem, bet vēl neīstenotajiem infrastruktūras projektiem.

Grozījums Nr.    19

Regulas priekšlikums

8. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Pētījumi, kuru mērķis ir izstrādāt un apzināt kopīgu interešu projektus digitālās savienotības jomā, ir tiesīgi saņemt finansējumu atbilstoši šai regulai.

2.  Pētījumi, kuru mērķis ir izstrādāt un apzināt kopīgu interešu projektus, tostarp militāru interešu projektus, digitālās savienotības jomā, ir tiesīgi saņemt finansējumu atbilstoši šai regulai.

Grozījums Nr.    20

Regulas priekšlikums

9. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – i punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

i)  darbības, ar kurām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1315/2013 III nodaļu īsteno pamattīklu, tostarp darbības, kuras saistītas ar pilsētu mezgliem, jūras ostām, iekšzemes ostām un pamattīkla dzelzceļa termināļiem, kā definēts Regulas (ES) Nr. 1315/2013 II pielikumā. Pamattīkla īstenošanas darbības var ietvert saistītus elementus, kas atrodas visaptverošajā tīklā, ja tas ir vajadzīgs, lai optimizētu ieguldījumus un saskaņā ar šīs regulas 19. pantā minētajās darba programmās norādīto kārtību;

i)  darbības, ar kurām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1315/2013 III nodaļu īsteno pamattīklu, tostarp darbības, kuras saistītas ar pilsētu mezgliem, jūras ostām, iekšzemes ostām, lidostām, multimodālām loģistikas platformām un pamattīkla dzelzceļa termināļiem, kā definēts Regulas (ES) Nr. 1315/2013 II pielikumā. Pamattīkla īstenošanas darbības var ietvert saistītus elementus, kas atrodas visaptverošajā tīklā, ja tas ir vajadzīgs, lai optimizētu ieguldījumus un saskaņā ar šīs regulas 19. pantā minētajās darba programmās norādīto kārtību;

Grozījums Nr.    21

Regulas priekšlikums

9. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – ii punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ii)  visaptverošā tīkla pārrobežu savienojumu īstenošanas darbības saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1315/2013 II nodaļu, proti, šīs regulas pielikuma III daļā uzskaitītie posmi;

ii)  visaptverošā tīkla pārrobežu savienojumu īstenošanas darbības saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1315/2013 II nodaļu, proti, šīs regulas pielikuma III daļā uzskaitītie posmi, cita starpā ERTMS un SESAR projekti;

Grozījums Nr.    22

Regulas priekšlikums

9. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – iia punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

iia)  darbības, ar ko atbalsta pārrobežu un muitas noteikumu, kā arī administratīvo un likumdošanas procedūru saskaņošanu, lai izstrādātu Savienības tiesisko regulējumu militārās mobilitātes jomā;

Grozījums Nr.    23

Regulas priekšlikums

9. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – iii punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

iii)  darbības, ar kurām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1315/2013 II nodaļu īsteno visaptverošā tīkla posmus, kas atrodas tālākos reģionos, tostarp darbības, kuras saistītas ar attiecīgajiem pilsētu mezgliem, jūras ostām, iekšzemes ostām un visaptverošā tīkla dzelzceļa termināļiem, kā definēts Regulas (ES) Nr. 1315/2013 II pielikumā;

iii)  darbības, ar kurām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1315/2013 II nodaļu īsteno visaptverošā tīkla posmus, kas atrodas tālākos reģionos, tostarp darbības, kuras saistītas ar attiecīgajiem pilsētu mezgliem, jūras ostām, iekšzemes ostām, lidostām, multimodālām loģistikas platformām un visaptverošā tīkla dzelzceļa termināļiem, kā definēts Regulas (ES) Nr. 1315/2013 II pielikumā;

Grozījums Nr.    24

Regulas priekšlikums

9. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – iiia punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

iiia)  darbības, ar ko īsteno visaptverošā tīkla daļas, ja nepieciešams papildināt darbības, kuras noteiktas 9. panta 2. punkta c) apakšpunktā, lai sasniegtu 3. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) punktā minētos mērķus;

Grozījums Nr.    25

Regulas priekšlikums

9. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  darbības, kas saistītas ar gudru, ilgtspējīgu, iekļaujošu un drošu mobilitāti:

(b)  darbības, kas saistītas ar gudru, sadarbspējīgu, multimodālu, ilgtspējīgu, iekļaujošu un drošu mobilitāti:

Grozījums Nr.    26

Regulas priekšlikums

9. pants – 2. punkts – b apakšpunkts – via punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

via)  darbības, ar ko atbalsta projektu “dzīves ciklu” un līdz ar to transporta infrastruktūras pašreizējā stāvokļa pārraudzību un uzturēšanu;

Grozījums Nr.    27

Regulas priekšlikums

9. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  attiecībā uz 3. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) punktā minēto konkrēto mērķi: darbības vai īpaši pasākumi, kas ir daļa no darbības, ar ko atbalsta TEN-T tīkla transporta infrastruktūru, lai to pielāgotu militārās mobilitātes prasībām un šo infrastruktūru varētu izmantot gan civilām, gan militārām vajadzībām.

(c)  attiecībā uz 3. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) punktā minēto konkrēto mērķi: darbības vai īpaši pasākumi, kas ir daļa no darbības, ar ko atbalsta jaunu un jau pastāvošu TEN-T tīkla transporta infrastruktūru, lai to pielāgotu divējāda lietojuma mobilitātes (civilas un aizsardzības) prasībām un šo infrastruktūru varētu izmantot gan civilām, gan militārām vajadzībām. Komisija līdz 2019. gada 31. decembrim pieņem deleģētos aktus saskaņā ar šīs regulas 24. pantu, lai sīkāk precizētu militārās prasības, prioritāro projektu sarakstu un novērtējumu procedūru attiecībā uz to darbību atbilstīgumu, kas saistītas ar militāro mobilitāti, ievērojot līdzsvarotu ģeogrāfisko sadalījumu visā Savienībā, īpaši ziemeļu–dienvidu un austrumu–rietumu asi.

Grozījums Nr.    28

Regulas priekšlikums

11. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  juridiskās personas, kas izveidotas saskaņā ar Savienības tiesībām, un starptautiskās organizācijas, ja tas paredzēts darba programmās.

(c)  juridiskās kopīgās personas, kas izveidotas saskaņā ar Savienības tiesībām (t. i., kopuzņēmumi Savienības līmenī), un starptautiskās organizācijas, ja tas paredzēts darba programmās.

Grozījums Nr.    29

Regulas priekšlikums

13. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  ekonomiskā, sociālā un vidiskā ietekme (ieguvumi un izmaksas);

(a)  ekonomiskā, sociālā, drošības, aizsardzības un vidiskā ietekme (ieguvumi un izmaksas);

Grozījums Nr.    30

Regulas priekšlikums

13. pants – 1. punkts – aa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(aa)  projektu “dzīves cikls” un līdz ar to transporta infrastruktūras pašreizējā stāvokļa pārraudzība un uzturēšana;

Grozījums Nr.    31

Regulas priekšlikums

13. pants – 1. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  inovācijas, drošības, sadarbspējas un pieejamības aspekti;

(c)  inovācijas, drošības, sadarbspējas, divējāda lietojuma un pieejamības aspekti;

Grozījums Nr.    32

Regulas priekšlikums

14. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  darbiem, kas saistīti ar 3. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajiem konkrētajiem mērķiem, Savienības finansiālā atbalsta summa nepārsniedz 30 % no kopējām attiecināmajām izmaksām. Līdzfinansējuma likmes var palielināt līdz ne vairāk kā 50 % darbībām, kas saistītas ar pārrobežu savienojumiem, ievērojot šā punkta c) apakšpunkta nosacījumus, darbībām telemātikas lietojumprogrammu atbalstam, darbībām jaunu tehnoloģiju un inovācijas atbalstam, darbībām, ar kurām atbalsta infrastruktūras drošības uzlabojumus saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem, un darbībām, ko veic tālākos reģionos;

(a)  darbiem, kas saistīti ar 3. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajiem konkrētajiem mērķiem, Savienības finansiālā atbalsta summa nepārsniedz 30 % no kopējām attiecināmajām izmaksām. Līdzfinansējuma likmes var palielināt līdz ne vairāk kā 65 % darbībām, kas saistītas ar pārrobežu savienojumiem, ievērojot šā punkta c) apakšpunkta nosacījumus, darbībām telemātikas lietojumprogrammu atbalstam, darbībām jaunu tehnoloģiju un inovācijas atbalstam, darbībām, ar kurām atbalsta infrastruktūras drošības uzlabojumus saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem, un darbībām, ko veic tālākos reģionos. Līdzfinansējuma likmes 3. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) punktā minētajam konkrētajam mērķim var palielināt līdz maksimums 65 %, ja dalībvalstis saņem no Kohēzijas fonda pārvietotos līdzekļus;

Grozījums Nr.    33

Regulas priekšlikums

17. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Pamatojoties uz 1. punktā norādītajiem iemesliem, dotācijas nolīgumu var izbeigt.

2.  Pamatojoties uz 1. punktā norādītajiem iemesliem, dotācijas nolīgumu var izbeigt. Šādā gadījumā Komisija nekavējoties nodrošina neizmantoto līdzekļu pieejamību citiem projektiem.

Grozījums Nr.    34

Regulas priekšlikums

PIELIKUMS – I daļa – Transports – Pielāgošanās militārās mobilitātes prasībām

 

Komisijas ierosinātais teksts

Transports

Pielāgošanās militārās mobilitātes prasībām

Transporta infrastruktūras komponenti, kas pielāgoti atbilstoši militārās mobilitātes prasībām (skaits)

 

Grozījums

Transports

Pielāgošanās militārās mobilitātes prasībām

Transporta infrastruktūras komponenti, kas pielāgoti atbilstoši militārās mobilitātes prasībām (skaits un veids)

 

 

EISI atbalstīto divējāda lietojuma darbību skaits

 

 

EISI atbalstīto pārrobežu divējāda lietojuma darbību skaits

Grozījums Nr.    35

Regulas priekšlikums

I pielikums – II daļa – 1. daļa – 2. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

–  40 % darbībām, kas uzskaitītas 9. panta 2. punkta b) apakšpunktā, proti, “darbībām, kas saistītas ar viedu, ilgtspējīgu, iekļaujošu un drošu mobilitāti”.

–  40 % darbībām, kas uzskaitītas 9. panta 2. punkta b) apakšpunktā, proti, “darbībām, kas saistītas ar gudru, sadarbspējīgu, ilgtspējīgu, multimodālu, iekļaujošu un drošu mobilitāti”.

Grozījums Nr.    36

Regulas priekšlikums

I pielikums – VI daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

VI DAĻA. HORIZONTĀLĀS PRIORITĀTES

 

  Eiropas vienotā gaisa telpa — SESAR sistēma

 

  Telemātikas lietojumprogrammu sistēmas dzelzceļam — ERTMS

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Priekšlikums, ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu

Atsauces

COM(2018)0438 – C8-0255/2018 – 2018/0228(COD)

Atbildīgās komitejas

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ITRE

14.6.2018

TRAN

14.6.2018

 

 

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

AFET

14.6.2018

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Fabio Massimo Castaldo

11.7.2018

55. pants – kopīgā komiteju procedūra

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

       

5.7.2018

Izskatīšana komitejā

6.9.2018

 

 

 

Pieņemšanas datums

27.9.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

41

6

2

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Michèle Alliot-Marie, Francisco Assis, Petras Auštrevičius, Goffredo Maria Bettini, Victor Boştinaru, Elmar Brok, Fabio Massimo Castaldo, Lorenzo Cesa, Aymeric Chauprade, Andi Cristea, Arnaud Danjean, Georgios Epitideios, Eugen Freund, Michael Gahler, Iveta Grigule-Pēterse, Sandra Kalniete, Manolis Kefalogiannis, Tunne Kelam, Andrey Kovatchev, Eduard Kukan, Ilhan Kyuchyuk, Ryszard Antoni Legutko, Barbara Lochbihler, Andrejs Mamikins, David McAllister, Tamás Meszerics, Francisco José Millán Mon, Javier Nart, Pier Antonio Panzeri, Tonino Picula, Kati Piri, Julia Pitera, Cristian Dan Preda, Jozo Radoš, Alyn Smith, Jordi Solé, Dobromir Sośnierz, László Tőkés, Ivo Vajgl, Geoffrey Van Orden, Boris Zala, Dubravka Šuica

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Asim Ademov, Miroslav Poche, Janusz Zemke, Željana Zovko

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Lucy Anderson, Inés Ayala Sender, Damiano Zoffoli

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS

GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

41

+

ALDE

Petras Auštrevičius, Iveta Grigule-Pēterse, Ilhan Kyuchyuk, Javier Nart, Jozo Radoš, Ivo Vajgl

EFDD

Fabio Massimo Castaldo, Aymeric Chauprade

PPE

Asim Ademov, Michèle Alliot-Marie, Elmar Brok, Lorenzo Cesa, Arnaud Danjean, Michael Gahler, Sandra Kalniete, Manolis Kefalogiannis, Tunne Kelam, Andrey Kovatchev, Eduard Kukan, David McAllister, Francisco José Millán Mon, Julia Pitera, Cristian Dan Preda, Dubravka Šuica, László Tőkés, Željana Zovko

S&D

Lucy Anderson, Francisco Assis, Inés Ayala Sender, Goffredo Maria Bettini, Victor Boştinaru, Andi Cristea, Eugen Freund, Andrejs Mamikins, Pier Antonio Panzeri, Tonino Picula, Kati Piri, Miroslav Poche, Boris Zala, Janusz Zemke, Damiano Zoffoli

6

-

NI

Georgios Epitideios, Dobromir Sośnierz

VERTS/ALE

Barbara Lochbihler, Tamás Meszerics, Alyn Smith, Jordi Solé

2

0

ECR

Ryszard Antoni Legutko, Geoffrey Van Orden

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


Budžeta komitejaS ATZINUMS (11.10.2018)

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu un atceļ Regulu (ES) Nr. 1316/2013 un (ES) Nr. 283/2014

(COM(2018)0438 – C8-0255/2018 – 2018/0228(COD))

Atzinuma sagatavotāja: Inese Vaidere

ĪSS PAMATOJUMS

Eiropas pievienoto vērtību transporta infrastruktūras projektiem var panākt tikai tad, ja ES spēj savā nākamajā DFS paredzēt saviem vērienīgajiem mērķiem atbilstošu regulējumu un finansējumu; kritiskā transporta infrastruktūra būtu jāuzskata par Eiropas Savienības stratēģisko interešu jautājumu. Transporta infrastruktūra ir vienotā tirgus stūrakmens, pamats izaugsmei un darbvietu radīšanai un tai ir izšķirīga nozīme, lai nodrošinātu četras pamatbrīvības attiecībā uz personām, kapitālu, precēm un pakalpojumiem. Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments (EISI) novirza investīcijas uz projektiem ar pārrobežu ietekmi un Eiropas mēroga sistēmām un pakalpojumiem. Šādiem projektiem ir svarīga finansējuma nepārtrauktība pēc 2020. gada, tostarp būtiska ir TEN-T pamattīkla plānotā pabeigšana līdz 2030. gadam.

GROZĪJUMI

Budžeta komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1

Regulas priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4)  Atspoguļojot to, cik svarīgi ir risināt klimata pārmaiņu problemātiku, saskaņā ar ES apņemšanos īstenot Parīzes nolīgumu un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus šai regulai būtu jāpalīdz integrēt rīcību klimata politikas jomā un sasniegt to, ka 25 % no visa ES budžeta tiek tērēti klimata mērķiem18. Sagaidāms, ka saskaņā ar šo programmu veiktie pasākumi veidos 60 % no Programmas kopējā finansējuma klimata mērķiem, pamatojoties citas starpā uz šādiem Rio politikas rādītājiem: i) 100 % izdevumiem, kas saistīti ar dzelzceļa infrastruktūru, alternatīvajām degvielām, mazākpiesārņojoša pilsētu transporta, elektropārvadi, elektroenerģijas uzglabāšanu, viedo energotīklu, CO2 transportēšanu un atjaunojamo energoresursu enerģiju; ii) 40 % iekšzemes ūdeņiem un multimodālajiem pārvadājumiem, un gāzes infrastruktūrai, ja tā palielina atjaunojamā ūdeņraža un biometāna izmantošanu. Sagatavojot un īstenojot programmu, tiks apzinātas attiecīgās darbības, un tās tiks atkārtoti izvērtētas attiecīgajos novērtējumu un pārskatīšanas procesos. Lai novērstu to, ka infrastruktūra nav pasargāta no ilgtermiņa klimata pārmaiņu ietekmes, un nodrošinātu, ka ar projektu saistīto siltumnīcefekta gāzu emisiju izmaksas ir iekļautas projekta ekonomiskā aspekta izvērtēšanā, ar šo programmu atbalstītajiem lielajiem projektiem attiecīgā gadījumā būtu jāpanāk klimatgatavība, ievērojot norādījumos, ko Komisijai būtu jāizstrādā, saskaņojot tos ar norādījumiem, kuri izstrādāti citām Savienības programmām.

(4)  Atspoguļojot to, cik svarīgi ir risināt klimata pārmaiņu problemātiku, saskaņā ar ES apņemšanos īstenot Parīzes nolīgumu un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus šai regulai būtu jāpalīdz integrēt rīcību klimata politikas jomā un ātri sasniegt to, ka 30 % no visa ES budžeta tiek tērēti klimata mērķiem18. Sagaidāms, ka saskaņā ar šo programmu veiktie pasākumi veidos 60 % no Programmas kopējā finansējuma klimata mērķiem, pamatojoties citas starpā uz šādiem Rio politikas rādītājiem: i) 100 % izdevumiem, kas saistīti ar dzelzceļa infrastruktūru, alternatīvajām degvielām, mazākpiesārņojoša pilsētu transporta, elektropārvadi, elektroenerģijas uzglabāšanu, viedo energotīklu, CO2 transportēšanu un atjaunojamo energoresursu enerģiju; ii) 40 % iekšzemes ūdeņiem un multimodālajiem pārvadājumiem, un gāzes infrastruktūrai, ja tā palielina atjaunojamā ūdeņraža un biometāna izmantošanu. Sagatavojot un īstenojot programmu, tiks apzinātas attiecīgās darbības, un tās tiks atkārtoti izvērtētas attiecīgajos novērtējumu un pārskatīšanas procesos. Lai novērstu to, ka infrastruktūra nav pasargāta no ilgtermiņa klimata pārmaiņu ietekmes, un nodrošinātu, ka ar projektu saistīto siltumnīcefekta gāzu emisiju izmaksas ir iekļautas projekta ekonomiskā aspekta izvērtēšanā, ar šo programmu atbalstītajiem lielajiem projektiem attiecīgā gadījumā būtu jāpanāk klimatgatavība, ievērojot norādījumos, ko Komisijai būtu jāizstrādā, saskaņojot tos ar norādījumiem, kuri izstrādāti citām Savienības programmām.

_________________

_________________

18 COM(2018)0321, 13. lpp.

18 COM(2018)0321, 13. lpp.

Grozījums Nr.    2

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – ii punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ii)  pielāgot TEN-T tīklus militārās mobilitātes vajadzībām;

(ii)  pielāgot TEN-T tīklus militārās mobilitātes vajadzībām, novēršot infrastruktūras nepilnības, tostarp modernizējot pastāvošo infrastruktūru vai izveidojot jaunu transporta infrastruktūru duālai lietošanai gan civilajā, gan militārajā sektorā;

Grozījums Nr.    3

Regulas priekšlikums

9. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  attiecībā uz 3. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) punktā minēto konkrēto mērķi: darbības vai īpaši pasākumi, kas ir daļa no darbības, ar ko atbalsta TEN-T tīkla transporta infrastruktūru, lai to pielāgotu militārās mobilitātes prasībām un šo infrastruktūru varētu izmantot gan civilām, gan militārām vajadzībām.

(c)  attiecībā uz 3. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) punktā minēto konkrēto mērķi: darbības vai īpaši pasākumi, kas ir daļa no darbības, ar ko atbalsta jaunas un jau pastāvošas TEN-T tīkla transporta infrastruktūru, lai to pielāgotu militārās mobilitātes prasībām un šo infrastruktūru varētu izmantot gan civilām, gan militārām vajadzībām.

Grozījums Nr.    4

Regulas priekšlikums

17. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Pamatojoties uz 1. punktā norādītajiem iemesliem, dotācijas nolīgumu var izbeigt.

2.  Pamatojoties uz 1. punktā norādītajiem iemesliem, dotācijas nolīgumu var izbeigt. Šādā gadījumā Komisija neizlietotos līdzekļus nekavējoties dara pieejamus citiem projektiem.

Grozījums Nr.    5

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Finansējums Programmas īstenošanai laikposmā no 2021. gada līdz 2027. gadam ir noteikts 42 265 493 000 EUR apmērā pašreizējās cenās.

1.  Finansējums Programmas īstenošanai laikposmā no 2021. gada līdz 2027. gadam ir noteikts 37 487 281 000 EUR apmērā 2018. gada cenās (42 265 493 000 EUR apmērā pašreizējās cenās).

Pamatojums

Tiek ierosināts finansējumu grozīt saskaņā ar Eiropas Parlamenta 14. marta un 30. maija rezolūcijām par nākamo DFS, pamatojoties uz provizorisku tehnisko sadalījumu pa programmām, ko vēlāk varētu koriģēt, vienlaikus ievērojot kopējo Parlamenta nostāju, kas izklāstīta minētajās rezolūcijās, un vispārējo līmeni — 1,3 % no ES-27 valstu NKI. Šo skaitli vēlākā posmā varētu pārskatīt saskaņā ar EP aicinājumu būtiski palielināt investīcijas Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta ietvaros.

Grozījums Nr.    6

Regulas priekšlikums

4. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  līdz 30 615 493 000 EUR konkrētajiem mērķiem, kas minēti 3. panta 2. punkta a) apakšpunktā, šo summu sadalot šādi:

(a)  27 150 760 000 EUR 2018. gada cenās (30 615 493 000 EUR pašreizējās cenās) konkrētajiem mērķiem, kas minēti 3. panta 2. punkta a) apakšpunktā, šo summu sadalot šādi:

Grozījums Nr.    7

Regulas priekšlikums

4. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – i punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(i)  12 830 000 000 EUR no Eiropas stratēģisko investīciju kopas,

(i)  11 383 618 000 EUR 2018. gada cenās (12 830 000 000 EUR pašreizējās cenās) no Eiropas stratēģisko investīciju kopas,

Grozījums Nr.    8

Regulas priekšlikums

4. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – ii punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ii)  11 285 493 000 EUR pārvieto no Kohēzijas fonda, lai atbilstīgi šai regulai izmantotu vienīgi tajās dalībvalstīs, kuras ir tiesīgas saņemt finansējumu no Kohēzijas fonda,

(ii)  10 000 000 000 EUR 2018. gada cenās (11 285 493 000 EUR pašreizējās cenās) pārvieto no Kohēzijas fonda, lai atbilstīgi šai regulai izmantotu vienīgi tajās dalībvalstīs, kuras ir tiesīgas saņemt finansējumu no Kohēzijas fonda,

Grozījums Nr.    9

Regulas priekšlikums

4. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – iii punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(iii)  6 500 000 000 EUR no aizsardzības kopas konkrētajam mērķim, kas minēts 3. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) punktā;

(iii)  5 767 142 000 EUR 2018. gada cenās (6 500 000 000 EUR pašreizējās cenās) no aizsardzības kopas konkrētajam mērķim, kas minēts 3. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) punktā;

Grozījums Nr.    10

Regulas priekšlikums

4. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  līdz 8 650 000 000 EUR konkrētajiem mērķiem, kas minēti 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā, un līdz 10 % no šīs summas paredz pārrobežu projektiem atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā;

(b)  7 674 808 000 EUR 2018. gada cenās (8 650 000 000 EUR pašreizējās cenās) konkrētajiem mērķiem, kas minēti 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā, un līdz 10 % no šīs summas paredz pārrobežu projektiem atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā;

Grozījums Nr.    11

Regulas priekšlikums

4. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  līdz 3 000 000 000 EUR konkrētajiem mērķiem, kas minēti 3. panta 2. punkta c) apakšpunktā.

(c)  2 661 713 000 EUR 2018. gada cenās (3 000 000 000 EUR pašreizējās cenās) konkrētajiem mērķiem, kas minēti 3. panta 2. punkta c) apakšpunktā.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Priekšlikums, ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu

Atsauces

COM(2018)0438 – C8-0255/2018 – 2018/0228(COD)

Atbildīgās komitejas

Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ITRE

14.6.2018

TRAN

14.6.2018

 

 

Atzinumu sniedza

Datums, kad paziņoja plenārsēdē

BUDG

14.6.2018

Atzinumu sagatavoja

Iecelšanas datums

Inese Vaidere

28.6.2018

55. pants – kopīgā komiteju procedūra

Datums, kad paziņoja plenārsēdē

 

5.7.2018

Izskatīšana komitejā

13.9.2018

 

 

 

Pieņemšanas datums

9.10.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

30

3

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Nedzhmi Ali, Jean Arthuis, Richard Ashworth, Reimer Böge, Lefteris Christoforou, Gérard Deprez, Manuel dos Santos, José Manuel Fernandes, Eider Gardiazabal Rubial, Jens Geier, Ingeborg Gräßle, Iris Hoffmann, Monika Hohlmeier, John Howarth, Bernd Kölmel, Zbigniew Kuźmiuk, Vladimír Maňka, Siegfried Mureşan, Jan Olbrycht, Younous Omarjee, Răzvan Popa, Paul Rübig, Petri Sarvamaa, Jordi Solé, Eleftherios Synadinos, Isabelle Thomas, Inese Vaidere, Monika Vana, Daniele Viotti, Tiemo Wölken

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Andrey Novakov

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Eleonora Evi, Auke Zijlstra

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

30

+

ALDE

Nedzhmi Ali, Jean Arthuis, Gérard Deprez

ECR

Bernd Kölmel, Zbigniew Kuźmiuk

PPE

Richard Ashworth, Reimer Böge, Lefteris Christoforou, José Manuel Fernandes, Ingeborg Gräßle, Monika Hohlmeier, Siegfried Mureşan, Andrey Novakov, Jan Olbrycht, Paul Rübig, Petri Sarvamaa, Patricija Šulin, Inese Vaidere

S&D

Eider Gardiazabal Rubial, Jens Geier, Iris Hoffmann, John Howarth, Vladimír Maňka, Răzvan Popa, Manuel dos Santos, Isabelle Thomas, Daniele Viotti, Tiemo Wölken

VERTS/ALE

Jordi Solé, Monika Vana

3

-

ENF

Auke Zijlstra

GUE/NGL

Younous Omarjee

NI

Eleftherios Synadinos

1

0

EFDD

Eleonora Evi

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejaS ATZINUMS (17.9.2018)

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai un Transporta un tūrisma komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu un atceļ Regulu (ES) Nr. 1316/2013 un (ES) Nr. 283/2014

(COM(2018)0438 – C8-0255/2018 – 2018/0228(COD))

Atzinuma sagatavotāja: Adina-Ioana Vălean

GROZĪJUMI

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju un Transporta un tūrisma komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1

Regulas priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1)  Lai sasniegtu gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi un sekmētu darbvietu radīšanu, Savienībai ir vajadzīga mūsdienīga un efektīva infrastruktūra transporta, telekomunikāciju un enerģētikas nozarē, lai palīdzētu savienot un integrēt Savienību un visus tās reģionus. Minētajiem savienojumiem būtu jāpalīdz uzlabot personu brīvu pārvietošanos un preču, kapitāla un pakalpojumu brīvu apriti. Eiropas komunikāciju tīkliem būtu jāatvieglina pārrobežu savienojumi, jāsekmē lielāka ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija un jāsniedz ieguldījums konkurētspējīgākā sociālajā tirgus ekonomikā un klimata pārmaiņu apkarošanā.

(1)  Lai sasniegtu gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, sasniegtu Savienības klimata un enerģētikas mērķus 2030. gadam un turpmākajos gados un sekmētu darbvietu radīšanu, Savienībai ir vajadzīga mūsdienīga un efektīva infrastruktūra transporta, telekomunikāciju un enerģētikas nozarē, lai palīdzētu savienot un integrēt Savienību un visus tās reģionus. Minētajiem savienojumiem būtu jāpalīdz uzlabot personu brīvu pārvietošanos un preču, kapitāla un pakalpojumu brīvu apriti. Eiropas komunikāciju tīkliem būtu jāatvieglina pārrobežu savienojumi, jāsekmē lielāka ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija un jāsniedz ieguldījums konkurētspējīgākā sociālajā tirgus ekonomikā un klimata pārmaiņu apkarošanā.

Grozījums Nr.    2

Regulas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)  Programmai būtu jāizvirza mērķis atbalstīt ar klimata pārmaiņām saistītus, ekoloģiski un sociāli ilgtspējīgus projektus un — attiecīgā gadījumā — darbības, kas saistītas ar klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām. Īpaši būtu jānostiprina Programmas ieguldījums Parīzes nolīguma mērķu un uzdevumu, kā arī klimata un enerģētikas jomā ierosināto 2030. gada mērķu sasniegšanā un ilgtermiņa dekarbonizācijas mērķu jomā.

(3)  Programmai būtu jāizvirza mērķis atbalstīt ar klimata pārmaiņām saistītus, ekoloģiski un sociāli ilgtspējīgus projektus un — attiecīgā gadījumā — darbības, kas saistītas ar klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām. Īpaši būtu jānostiprina Programmas ieguldījums Parīzes nolīguma mērķu un uzdevumu, kā arī klimata un enerģētikas jomā 2030. gada mērķu sasniegšanā un ilgtermiņa dekarbonizācijas mērķu jomā.

Grozījums Nr.    3

Regulas priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4)  Atspoguļojot to, cik svarīgi ir risināt klimata pārmaiņu problemātiku, saskaņā ar ES apņemšanos īstenot Parīzes nolīgumu un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus šai regulai būtu jāpalīdz integrēt rīcību klimata politikas jomā un sasniegt to, ka 25 % no visa ES budžeta tiek tērēti klimata mērķiem18. Sagaidāms, ka saskaņā ar šo programmu veiktie pasākumi veidos 60 % no Programmas kopējā finansējuma klimata mērķiem, pamatojoties citas starpā uz šādiem Rio politikas rādītājiem: i) 100 % izdevumiem, kas saistīti ar dzelzceļa infrastruktūru, alternatīvajām degvielām, mazākpiesārņojoša pilsētu transporta, elektropārvadi, elektroenerģijas uzglabāšanu, viedo energotīklu, CO2 transportēšanu un atjaunojamo energoresursu enerģiju; ii) 40 % iekšzemes ūdeņiem un multimodālajiem pārvadājumiem, un gāzes infrastruktūrai, ja tā palielina atjaunojamā ūdeņraža un biometāna izmantošanu. Sagatavojot un īstenojot programmu, tiks apzinātas attiecīgās darbības, un tās tiks atkārtoti izvērtētas attiecīgajos novērtējumu un pārskatīšanas procesos. Lai novērstu to, ka infrastruktūra nav pasargāta no ilgtermiņa klimata pārmaiņu ietekmes, un nodrošinātu, ka ar projektu saistīto siltumnīcefekta gāzu emisiju izmaksas ir iekļautas projekta ekonomiskā aspekta izvērtēšanā, ar šo programmu atbalstītajiem lielajiem projektiem attiecīgā gadījumā būtu jāpanāk klimatgatavība, ievērojot norādījumos, ko Komisijai būtu jāizstrādā, saskaņojot tos ar norādījumiem, kuri izstrādāti citām Savienības programmām.

(4)  Atspoguļojot to, cik svarīgi ir risināt klimata pārmaiņu problemātiku, saskaņā ar ES apņemšanos īstenot Parīzes nolīgumu un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus šai regulai būtu jāpalīdz integrēt rīcību klimata politikas jomā un sasniegt to, ka vismaz 30 % no visa ES budžeta tiek tērēti klimata mērķiem18. Sagaidāms, ka saskaņā ar šo programmu veiktie pasākumi veidos 100 % no Programmas kopējā finansējuma klimata mērķiem, pamatojoties citas starpā uz šādiem Rio politikas rādītājiem: i) 100 % izdevumiem, kas saistīti ar dzelzceļa infrastruktūru, nulles emisiju mobilitāti, dekarbonizētu pilsētu transportu, elektropārvadi, elektroenerģijas uzglabāšanu, viedo energotīklu, CO2 transportēšanu, energoefektivitāti un atjaunojamo energoresursu enerģiju; ii) 40 % ilgtspējīgiem kuģojamiem iekšzemes ūdeņiem un multimodālajiem pārvadājumiem. Lai ievērotu Eiropas Revīzijas palātas ieteikumus, klimata politikas integrēšanā un klimatnoturības mehānismos būtu jānošķir mazināšana un pielāgošanās un tas būtu jāveic ex ante ar visiem programmu veidošanas un plānošanas procesiem, nevis vienkārši ziņojot par to ex post. Sagatavojot un īstenojot programmu, tiks apzinātas attiecīgās darbības, un tās tiks atkārtoti izvērtētas attiecīgajos novērtējumu un pārskatīšanas procesos. Lai novērstu to, ka infrastruktūra nav pasargāta no ilgtermiņa klimata pārmaiņu ietekmes, un nodrošinātu, ka ar projektu saistīto siltumnīcefekta gāzu emisiju izmaksas ir iekļautas projekta ekonomiskā aspekta izvērtēšanā, ar šo programmu atbalstītajiem lielajiem projektiem attiecīgā gadījumā būtu jāpanāk klimatgatavība, ievērojot norādījumos, ko Komisijai būtu jāizstrādā, saskaņojot tos ar norādījumiem, kuri izstrādāti citām Savienības programmām.

_________________

_________________

18 COM(2018) 321, 13. lpp.

18 COM(2018) 321, 13. lpp.

Grozījums Nr.    4

Regulas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6)  Svarīgs šīs programmas uzdevums ir palielināt sinerģiju starp transporta, enerģētikas un digitālo nozari. Šajā nolūkā Programmā būtu jāparedz tādu starpnozaru darba programmu pieņemšana, ar kurām varētu pievērsties īpašām intervences jomām, piemēram, attiecībā uz savienotu un automatizētu mobilitāti vai alternatīvajām degvielām. Turklāt katrā nozarē Programmai būtu jāparedz iespēja atzīt par atbilstīgiem dažus papildu elementus, kas saistīti ar citu nozari, ja šāda pieeja uzlabo ieguldījumu sociālekonomisko ieguvumu. Būtu jāstimulē sinerģija starp nozarēm, nosakot dotācijas piešķiršanas kritērijus darbību atlasei.

(6)  Svarīgs šīs programmas uzdevums ir palielināt sinerģiju starp transporta, enerģētikas un digitālo nozari. Šajā nolūkā Programmā būtu jāparedz tādu starpnozaru darba programmu pieņemšana, ar kurām varētu pievērsties īpašām intervences jomām, piemēram, attiecībā uz savienotu un automatizētu mobilitāti vai nulles emisiju tehnoloģijām un transporta infrastruktūru. Turklāt katrā nozarē Programmai būtu jāparedz iespēja atzīt par atbilstīgiem dažus papildu elementus, kas saistīti ar citu nozari, ja šāda pieeja uzlabo ieguldījumu sociālekonomisko ieguvumu. Būtu jāstimulē sinerģija starp nozarēm, nosakot dotācijas piešķiršanas kritērijus darbību atlasei.

Grozījums Nr.    5

Regulas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10)  Ir jāveicina ieguldījumi, kas atbalsta gudru, ilgtspējīgu, iekļaujošu un drošu mobilitāti visā Savienībā. Komisija 2017. gadā nāca klajā ar paziņojumu “Eiropa kustībā”20 — plašu iniciatīvu kopumu, kas uzlabos satiksmes drošību, veicinās ceļu maksas sistēmu popularitāti, mazinās CO2 emisijas, gaisa piesārņojumu un satiksmes pārslodzi, popularizēs savienotu un autonomu mobilitāti un nodrošinās darbiniekiem pienācīgus darba apstākļus un atpūtas laiku. Šīm iniciatīvām būtu jāpiešķir Savienības finansiālais atbalsts ar šīs programmas starpniecību, ja tas nepieciešams.

(10)  Ir jāveicina ieguldījumi, kas atbalsta gudru, nulles emisiju, iekļaujošu un drošu mobilitāti visā Savienībā. Komisija 2017. gadā nāca klajā ar paziņojumu “Eiropa kustībā”20 — plašu iniciatīvu kopumu, kas uzlabos satiksmes drošību, veicinās ceļu maksas sistēmu popularitāti, mazinās CO2 emisijas, gaisa piesārņojumu un satiksmes pārslodzi, popularizēs savienotu un autonomu mobilitāti un nodrošinās darbiniekiem pienācīgus darba apstākļus un atpūtas laiku. Šīm iniciatīvām būtu jāpiešķir Savienības finansiālais atbalsts ar šīs programmas starpniecību, ja tas nepieciešams.

_________________

_________________

20 Komisijas paziņojums “Eiropa kustībā — programma sociāli taisnīgai pārejai uz tīru, konkurētspējīgu un savienotu mobilitāti visiem” (COM(2017) 283).

20 Komisijas paziņojums “Eiropa kustībā — programma sociāli taisnīgai pārejai uz tīru, konkurētspējīgu un savienotu mobilitāti visiem” (COM(2017) 283).

Grozījums Nr.    6

Regulas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11)  TEN-T pamatnostādnēs attiecībā uz jaunām tehnoloģijām un inovāciju ir prasīts, lai TEN-T veicinātu visu transporta veidu dekarbonizāciju, stimulējot energoefektivitāti, kā arī alternatīvo degvielu izmantošanu. Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/94/ES21 ir izveidota vienota pasākumu sistēma alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanai Savienībā, lai līdz minimumam samazinātu transporta atkarību no naftas un mazinātu transporta ietekmi uz vidi, un direktīvā ir noteikts, ka dalībvalstīm līdz 2025. gada 31. decembrim jānodrošina publiski pieejami uzlādes un uzpildes punkti. Kā izklāstīts Komisijas 2017. gada novembra priekšlikumos 22, ja tirgus apstākļi nerada pietiekamu stimulu, ir vajadzīgs visaptverošs pasākumu kopums, lai veicinātu mazemisiju mobilitāti, tostarp finansiāls atbalsts.

(11)  TEN-T pamatnostādnēs attiecībā uz jaunām tehnoloģijām un inovāciju ir prasīts, lai TEN-T veicinātu visu transporta veidu dekarbonizāciju, stimulējot energoefektivitāti, kā arī fosilajai degvielai alternatīvo degvielu izmantošanu. Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/94/ES21 ir izveidota vienota pasākumu sistēma pienācīgas infrastruktūras ieviešanai Savienībā nulles emisiju mobilitātes attīstīšanai, lai līdz minimumam samazinātu transporta atkarību no naftas un citām fosilajām degvielām un mazinātu transporta ietekmi uz vidi, un direktīvā ir noteikts, ka dalībvalstīm līdz 2025. gada 31. decembrim jānodrošina publiski pieejami uzlādes un uzpildes punkti. Kā izklāstīts Komisijas 2017. gada novembra priekšlikumos, ja tirgus apstākļi nerada pietiekamu stimulu, ir vajadzīgs visaptverošs pasākumu kopums, lai veicinātu nulles emisiju mobilitāti, tostarp finansiāls atbalsts.

_________________

_________________

21 Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 22. oktobra Direktīva 2014/94/EK par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu (OV L 307, 28.10.2014., 1. lpp.).

21 Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 22. oktobra Direktīva 2014/94/EK par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu (OV L 307, 28.10.2014., 1. lpp.).

22 Komisijas paziņojums “Mazemisijas mobilitātes nodrošināšana — Eiropas Savienība, kas aizsargā planētu, stiprina patērētāju tiesības un sargā savu rūpniecību un strādniekus” (COM(2017) 675).

22 Komisijas paziņojums “Mazemisijas mobilitātes nodrošināšana — Eiropas Savienība, kas aizsargā planētu, stiprina patērētāju tiesības un sargā savu rūpniecību un strādniekus” (COM(2017) 675).

Grozījums Nr.    7

Regulas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13)  Lai uzlabotu transporta projektu pabeigšanu mazāk attīstītās tīkla daļās, Kohēzijas fonda piešķīrums būtu jāpārskaita Programmai, lai finansētu transporta projektus dalībvalstīs, kas ir tiesīgas saņemt finansējumu no Kohēzijas fonda. Sākotnējā posmā, ievērojot ierobežojumu, kas ir 70 % no pārskaitītā budžeta, finansējuma saņemšanai atbilstīgo projektu atlasē būtu jāņem vērā Kohēzijas fonda piešķīrumi dalībvalstīm. Atlikušie 30 % no pārskaitītā budžeta konkursa kārtībā būtu jāpiešķir projektiem, ko īsteno dalībvalstīs, kuras ir tiesīgas saņemt finansējumu no Kohēzijas fonda, piešķirot prioritāti pārrobežu savienojumiem un trūkstošo savienojumu izveidei. Komisijai būtu jāatbalsta dalībvalstis, kas ir tiesīgas saņemt finansējumu no Kohēzijas fonda, to pūlēs sagatavot piemērotu projektu sarakstu, jo īpaši stiprinot attiecīgo valsts pārvaldes iestāžu institucionālo spēju.

(13)  Lai uzlabotu transporta projektu pabeigšanu mazāk attīstītās tīkla daļās, Kohēzijas fonda piešķīrums būtu jāpārskaita Programmai, lai finansētu nulles emisiju mobilitātes projektus dalībvalstīs, kas ir tiesīgas saņemt finansējumu no Kohēzijas fonda. Sākotnējā posmā, ievērojot ierobežojumu, kas ir 70 % no pārskaitītā budžeta, finansējuma saņemšanai atbilstīgo projektu atlasē būtu jāņem vērā Kohēzijas fonda piešķīrumi dalībvalstīm. Atlikušie 30 % no pārskaitītā budžeta konkursa kārtībā būtu jāpiešķir projektiem, ko īsteno dalībvalstīs, kuras ir tiesīgas saņemt finansējumu no Kohēzijas fonda, piešķirot prioritāti pārrobežu savienojumiem un trūkstošo savienojumu izveidei. Komisijai būtu jāatbalsta dalībvalstis, kas ir tiesīgas saņemt finansējumu no Kohēzijas fonda, to pūlēs sagatavot piemērotu projektu sarakstu, jo īpaši stiprinot attiecīgo valsts pārvaldes iestāžu institucionālo spēju.

Grozījums Nr.    8

Regulas priekšlikums

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 347/201327 ir noteiktas Eiropas energoinfrastruktūras prioritātes, kas jāīsteno, lai sasniegtu Savienības enerģētikas un klimata politikas mērķus, un paredzēti noteikumi, lai identificētu kopīgu interešu projektus, kas vajadzīgi, lai īstenotu noteiktās prioritātes, un izklāstīti pasākumi atļauju piešķiršanas, sabiedrības iesaistīšanas un regulējuma jomā, lai paātrinātu un/vai atvieglotu minēto projektu īstenošanu, tostarp noteikti kritēriji, saskaņā ar kuriem šādi projekti ir tiesīgi saņemt Savienības finansiālu atbalstu.

(17)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 347/201327 ir noteiktas Eiropas energoinfrastruktūras prioritātes, kas jāīsteno, lai sasniegtu Savienības enerģētikas un klimata politikas mērķus, un paredzēti noteikumi, lai identificētu kopīgu interešu projektus, kas vajadzīgi, lai īstenotu noteiktās prioritātes, un izklāstīti pasākumi atļauju piešķiršanas, sabiedrības iesaistīšanas un regulējuma jomā, lai paātrinātu un/vai atvieglotu minēto projektu īstenošanu, tostarp noteikti kritēriji, saskaņā ar kuriem šādi projekti ir tiesīgi saņemt Savienības finansiālu atbalstu. Kopīgu interešu projektu un atbilstības kritēriju saraksts būtu jāpārskata, pilnībā ņemot vērā Parīzes nolīguma mērķus un uzdevumus, kā arī Savienības klimata un enerģētikas mērķus 2030. gadam un turpmākajiem gadiem.

_________________

_________________

27 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. aprīļa Regula (ES) Nr. 347/2013, ar ko nosaka Eiropas energoinfrastruktūras pamatnostādnes un atceļ Lēmumu Nr. 1364/2006/EK, groza Regulu (EK) Nr. 713/2009, Regulu (EK) Nr. 714/2009 un Regulu (EK) Nr. 715/2009 (OV L 115, 25.4.2013., 39. lpp.).

27 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. aprīļa Regula (ES) Nr. 347/2013, ar ko nosaka Eiropas energoinfrastruktūras pamatnostādnes un atceļ Lēmumu Nr. 1364/2006/EK, groza Regulu (EK) Nr. 713/2009, Regulu (EK) Nr. 714/2009 un Regulu (EK) Nr. 715/2009 (OV L 115, 25.4.2013., 39. lpp.).

Grozījums Nr.    9

Regulas priekšlikums

19. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(19)  Lai gan tīkla infrastruktūras pabeigšana joprojām ir prioritāte, kas vajadzīga, lai varētu attīstīt atjaunojamo energoresursu enerģiju, pārrobežu sadarbības integrēšana atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā atspoguļo pieeju, kas pieņemta ar iniciatīvu “Tīru enerģiju ikvienam Eiropā”, ar kopēju atbildību sasniegt vērienīgu mērķrādītāju atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā 2030. gadā un mainīto politikas kontekstu ar vērienīgiem ilgtermiņa dekarbonizācijas mērķiem.

(19)  Lai gan tīkla infrastruktūras pabeigšana joprojām ir prioritāte, kas vajadzīga, lai varētu attīstīt atjaunojamo energoresursu enerģiju, pārrobežu sadarbības integrēšana atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā atspoguļo pieeju, kas pieņemta ar iniciatīvu “Tīru enerģiju ikvienam Eiropā”, ar kopēju atbildību sasniegt vismaz 32 % mērķrādītāju atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā 2030. gadā un mainīto politikas kontekstu ar vērienīgiem ilgtermiņa dekarbonizācijas mērķiem.

Grozījums Nr.    10

Regulas priekšlikums

20. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(20)  Ņemot vērā Savienības dekarbonizācijas rīcības plānu, būtiskas ir inovatīvas infrastruktūras tehnoloģijas, kas veicina pāreju uz mazoglekļa enerģētikas un mobilitātes sistēmām un uzlabo energoapgādes drošību. Komisija, jo īpaši savā 2017. gada 23. novembra Paziņojumā par Eiropas energotīklu nostiprināšanu28 uzsvēra, ka elektroenerģija, kuras ražošanā pusi no visa apjoma līdz 2030. gadam veidos atjaunojamo energoresursu enerģija, tiks izmantota par arvien lielāku virzītājspēku to nozaru dekarbonizācijai, kurās līdz šim dominēja fosilais kurināmais, piemēram, transporta, rūpniecības, kā arī siltumapgādes un aukstumapgādes nozarē, tāpēc attiecīgi Eiropas energoinfrastruktūras politikā arvien lielāks uzsvars tiek likts uz elektroenerģijas starpsavienojumiem un elektroenerģijas akumulācijas un viedo energotīklu projektiem. Lai atbalstītu Savienības dekarbonizācijas mērķus, pienācīga vērība un prioritāte jāpiešķir tehnoloģijām un projektiem, kas veicina pāreju uz mazoglekļa ekonomiku. Komisija izvirzīs mērķi palielināt to viedo energotīklu projektu, elektroenerģijas akumulācijas projektu, kā arī oglekļa dioksīda transportēšanas pārrobežu projektu skaitu, kuri atbalstāmi Programmas ietvaros.

(20)  Ņemot vērā Savienības dekarbonizācijas rīcības plānu, būtiskas ir inovatīvas infrastruktūras tehnoloģijas, kas veicina pāreju uz bezoglekļa enerģētikas un mobilitātes sistēmām un uzlabo energoapgādes drošību. Komisija, jo īpaši savā 2017. gada 23. novembra Paziņojumā par Eiropas energotīklu nostiprināšanu28 uzsvēra, ka elektroenerģija, kuras ražošanā pusi no visa apjoma līdz 2030. gadam veidos atjaunojamo energoresursu enerģija, tiks izmantota par arvien lielāku virzītājspēku to nozaru dekarbonizācijai, kurās līdz šim dominēja fosilais kurināmais, piemēram, transporta, rūpniecības, kā arī siltumapgādes un aukstumapgādes nozarē, tāpēc attiecīgi Eiropas energoinfrastruktūras politikā arvien lielāks uzsvars tiek likts uz elektroenerģijas starpsavienojumiem un elektroenerģijas akumulācijas un viedo energotīklu projektiem. Lai atbalstītu Savienības dekarbonizācijas mērķus, pienācīga vērība un prioritāte jāpiešķir tehnoloģijām un projektiem, kas veicina pāreju uz bezoglekļa ekonomiku. Komisija izvirzīs mērķi palielināt to viedo energotīklu projektu, elektroenerģijas akumulācijas projektu, kā arī oglekļa dioksīda transportēšanas pārrobežu projektu skaitu, kuri atbalstāmi Programmas ietvaros.

_________________

_________________

28 COM(2017) 718 final.

28 COM(2017) 718 final.

Grozījums Nr.    11

Regulas priekšlikums

32.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(32a)  Vajadzētu nodrošināt maksimālu pārredzamību, pārskatatbildību un demokrātisku kontroli pār inovatīviem finanšu instrumentiem un mehānismiem, kuri izmanto Savienības budžeta līdzekļus, jo īpaši saistībā ar paredzamo un sniegto atbalstu Savienības mērķu sasniegšanai.

Grozījums Nr.    12

Regulas priekšlikums

35. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(35)  Savienības līmenī Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgads ir sistēma, kurā tiek apzinātas nacionālās reformu prioritātes un uzraudzīta to īstenošana. Atbalstot minētās reformu prioritātes, dalībvalstis izstrādā savu nacionālo daudzgadu ieguldījumu stratēģiju. Minētās stratēģijas būtu jāizklāsta kopā ar ikgadējām nacionālajām reformu programmām, izmantojot to kā veidu, lai iezīmētu un koordinētu prioritāros ieguldījumu projektus, kuri atbalstāmi ar nacionālo un/vai Savienības finansējumu. Tām būtu jāpalīdz saskaņoti izmantot Savienības finansējumu un maksimāli palielināt pievienoto vērtību no finansiālā atbalsta, kas attiecīgi tiks saņemts, jo īpaši no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), Kohēzijas fonda, Eiropas Investīciju stabilizācijas funkcijas, InvestEU un Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta. Finansiālais atbalsts būtu jāizmanto saskaņotā veidā, attiecīgā gadījumā ievērojot Savienības un nacionālos enerģētikas un klimata plānus.

(35)  Savienības līmenī Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgads ir sistēma, kurā tiek apzinātas nacionālās reformu prioritātes un uzraudzīta to īstenošana. Atbalstot minētās reformu prioritātes, dalībvalstis izstrādā savu nacionālo daudzgadu ieguldījumu stratēģiju. Minētās stratēģijas būtu jāizklāsta kopā ar ikgadējām nacionālajām reformu programmām, izmantojot to kā veidu, lai iezīmētu un koordinētu prioritāros ieguldījumu projektus, kuri atbalstāmi ar nacionālo un/vai Savienības finansējumu, un nepieļautu jebkādas pretrunas ar Savienības prioritātēm, tostarp Savienības saistībām īstenot Parīzes nolīgumu. Tām būtu jāpalīdz saskaņoti izmantot Savienības finansējumu un maksimāli palielināt pievienoto vērtību no finansiālā atbalsta, kas attiecīgi tiks saņemts, jo īpaši no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), Kohēzijas fonda, Eiropas Investīciju stabilizācijas funkcijas, InvestEU un Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta. Finansiālais atbalsts būtu jāizmanto saskaņotā veidā, ievērojot Savienības un nacionālos enerģētikas un klimata plānus.

Grozījums Nr.    13

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  “alternatīvās degvielas” ir alternatīvās degvielas, kā definēts Direktīvas 2014/94/ES 2. panta 1. punktā;

svītrots

Grozījums Nr.    14

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – n punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(n)  “pētījumi” ir darbības, kas nepieciešamas, lai sagatavotu projekta īstenošanu, piemēram, sagatavošanās, kartēšanas, priekšizpētes, novērtējuma, testēšanas un validācijas pētījumi, tostarp programmatūras veidā, un citi tehniskā atbalsta pasākumi, tostarp priekšdarbi, kuri vajadzīgi, lai definētu un izstrādātu projektu un pieņemtu lēmumu par tā finansēšanu, piemēram, izpētes darbi attiecīgajos objektos un finansējuma paketes sagatavošana;

(n)  “pētījumi” ir darbības, kas nepieciešamas, lai sagatavotu projekta īstenošanu, piemēram, sagatavošanās, kartēšanas, priekšizpētes, novērtējuma, testēšanas un validācijas pētījumi, tostarp programmatūras veidā, un citi tehniskā atbalsta pasākumi, tostarp priekšdarbi, kuri vajadzīgi, lai definētu un izstrādātu projektu un pieņemtu lēmumu par tā finansēšanu, piemēram, izpētes darbi attiecīgajos objektos un finansējuma paketes sagatavošana, kā arī ietekmes uz vidi novērtējumi un stratēģiskie vides novērtējumi;

Grozījums Nr.    15

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Programmas vispārīgais mērķis ir attīstīt un modernizēt Eiropas komunikāciju tīklu transporta, enerģētikas un digitālajā jomā un veicināt pārrobežu sadarbību atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā, ņemot vērā ilgtermiņa dekarbonizācijas saistības un liekot uzsvaru uz starpnozaru sinerģijām.

1.  Programmas vispārīgais mērķis ir attīstīt un modernizēt Eiropas komunikāciju tīklu transporta, enerģētikas un digitālajā jomā un veicināt pārrobežu sadarbību atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā, ņemot vērā ilgtermiņa dekarbonizācijas saistības un liekot uzsvaru uz starpnozaru sinerģijām. Programma jo īpaši atbalsta infrastruktūras projektus, kuri palīdz maksimāli samazināt ārējās izmaksas drošuma, vides un klimata jomās.

Grozījums Nr.    16

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – i punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

i)  veicināt tādu kopīgu interešu projektu attīstību, kas ir saistīti ar efektīviem un savstarpēji saistītiem tīkliem un infrastruktūru gudrai, ilgtspējīgai, iekļaujošai un drošai mobilitātei,

i)  veicināt tādu kopīgu interešu projektu attīstību, kas ir saistīti ar ilgtspējīgiem, efektīviem un savstarpēji saistītiem tīkliem un infrastruktūru gudrai, nulles emisiju, iekļaujošai un drošai mobilitātei,

Grozījums Nr.    17

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  enerģētikas nozarē veicināt tādu kopīgu interešu projektu attīstību, kas ir saistīti ar iekšējā enerģijas tirgus turpmāku integrāciju, tīklu pārrobežu un starpnozaru sadarbspēju, dekarbonizācijas veicināšanu un apgādes drošības panākšanu, un veicināt pārrobežu sadarbību atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā;

(b)  enerģētikas nozarē veicināt tādu kopīgu interešu projektu attīstību, kas ir saistīti ar iekšējā enerģijas tirgus turpmāku integrāciju, investīcijām energoefektivitātē, atjaunojamo enerģiju, tīklu pārrobežu un starpnozaru sadarbspēju, dekarbonizācijas veicināšanu un enerģētiskās neatkarības panākšanu, un veicināt pārrobežu sadarbību atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā;

Grozījums Nr.    18

Regulas priekšlikums

4. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Šā panta 1. punktā minēto summu var izmantot tehniskajai un administratīvajai palīdzībai, kas vajadzīga Programmas un konkrētai nozarei specifisku pamatnostādņu īstenošanai, piemēram, sagatavošanas, uzraudzības, kontroles, revīzijas un izvērtēšanas darbībām, tostarp korporatīvajām informācijas tehnoloģiju sistēmām. Šo summu var arī izmantot, lai finansētu papildinošos pasākumus projektu sagatavošanas atbalstam.

4.  Šā panta 1. punktā minēto summu var izmantot tehniskajai un administratīvajai palīdzībai, kas vajadzīga Programmas un konkrētai nozarei specifisku pamatnostādņu īstenošanai, piemēram, sagatavošanas, uzraudzības, kontroles, revīzijas un izvērtēšanas darbībām, tostarp korporatīvajām informācijas tehnoloģiju sistēmām. Šo summu var arī izmantot, lai finansētu papildinošos pasākumus projektu sagatavošanas atbalstam, tostarp ietekmes uz vidi novērtējumus un stratēģiskos vides novērtējumus.

Grozījums Nr.    19

Regulas priekšlikums

4. pants – 8. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

8.  Attiecībā uz summām, kas pārvietotas no Kohēzijas fonda, 30 % no minētajām summām nekavējoties padara pieejamas visām dalībvalstīm, kuras ir tiesīgas saņemt finansējumu no Kohēzijas fonda, lai finansētu transporta infrastruktūras projektus atbilstoši šai regulai, piešķirot prioritāti pārrobežu un iztrūkstošajiem savienojumiem. Līdz 2023. gada 31. decembrim to projektu atlasē, kuri ir tiesīgi saņemt finansējumu, ņem vērā valsts piešķīrumus saskaņā ar Kohēzijas fondu attiecībā uz 70 % no pārvietotajiem resursiem. No 2024. gada 1. janvāra resursus, kas pārvietoti Programmai un kas nav piešķirti transporta infrastruktūras projektam, dara pieejamus visām dalībvalstīm, kuras ir tiesīgas saņemt finansējumu no Kohēzijas fonda, lai finansētu transporta infrastruktūras projektus saskaņā ar šo regulu.

8.  Attiecībā uz summām, kas pārvietotas no Kohēzijas fonda, 30 % no minētajām summām nekavējoties padara pieejamas visām dalībvalstīm, kuras ir tiesīgas saņemt finansējumu no Kohēzijas fonda, lai finansētu ilgtspējīgas transporta infrastruktūras projektus atbilstoši šai regulai, piešķirot prioritāti pārrobežu un iztrūkstošajiem savienojumiem. Līdz 2023. gada 31. decembrim to projektu atlasē, kuri ir tiesīgi saņemt finansējumu, ņem vērā valsts piešķīrumus saskaņā ar Kohēzijas fondu attiecībā uz 70 % no pārvietotajiem resursiem. No 2024. gada 1. janvāra resursus, kas pārvietoti Programmai un kas nav piešķirti ilgtspējīgas transporta infrastruktūras projektam, dara pieejamus visām dalībvalstīm, kuras ir tiesīgas saņemt finansējumu no Kohēzijas fonda, lai finansētu ilgtspējīgas transporta infrastruktūras projektus saskaņā ar šo regulu.

Grozījums Nr.    20

Regulas priekšlikums

6. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.a  Vajadzētu nodrošināt maksimālu pārredzamību, pārskatatbildību un demokrātisku kontroli pār inovatīviem finanšu instrumentiem un mehānismiem, kuri izmanto Savienības budžeta līdzekļus, jo īpaši saistībā ar paredzamo un sniegto atbalstu šajā regulā noteikto mērķu sasniegšanai.

Grozījums Nr.    21

Regulas priekšlikums

9. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Uz finansējumu var pretendēt vienīgi darbības, kas veicina 3. pantā minēto mērķu sasniegšanu. Šādas darbības jo īpaši ir pētījumi, darbi un citi papildinošie pasākumi, kas vajadzīgi Programmas un konkrētai nozarei specifisku pamatnostādņu pārvaldībai un īstenošanai.

1.  Uz finansējumu var pretendēt vienīgi darbības, kas veicina 3. pantā minēto mērķu sasniegšanu. Šādas darbības jo īpaši ir pētījumi, darbi un citi papildinošie pasākumi, kas vajadzīgi Programmas un konkrētai nozarei specifisku pamatnostādņu pārvaldībai un īstenošanai, tostarp ietekmes uz vidi novērtējumi un stratēģiskie vides novērtējumi.

Grozījums Nr.    22

Regulas priekšlikums

9. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  darbības, kas saistītas ar efektīviem un savstarpēji savienotiem tīkliem:

(a)  darbības, kas saistītas ar ilgtspējīgiem, efektīviem un savstarpēji savienotiem tīkliem:

Grozījums Nr.    23

Regulas priekšlikums

9. pants – 2. punkts – b apakšpunkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  darbības, kas saistītas ar gudru, ilgtspējīgu, iekļaujošu un drošu mobilitāti:

(b)  darbības, kas saistītas ar gudru, nulles emisiju, iekļaujošu un drošu mobilitāti:

Grozījums Nr.    24

Regulas priekšlikums

9. pants – 2. punkts – b apakšpunkts – iv punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

iv)  darbības jaunu tehnoloģiju un inovācijas atbalstam, tostarp automatizācijai, uzlabotiem transporta pakalpojumiem, transporta veidu integrācijai un alternatīvo degvielu infrastruktūrai, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1315/2013 33. pantu;

iv)  darbības jaunu tehnoloģiju un inovācijas atbalstam, tostarp automatizācijai, uzlabotiem transporta pakalpojumiem, transporta veidu integrācijai un nulles emisiju mobilitātes izvēršanai piemērotai infrastruktūrai, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1315/2013 33. pantu;

Grozījums Nr.    25

Regulas priekšlikums

13. pants – 1. punkts – i apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(i)  saskanība ar Savienības un valstu enerģētikas un klimata jomas plāniem.

(i)  saskanība ar Savienības un valstu ilgtermiņa stratēģijām, kas minētas Regulā (ES) .../... [Pārvaldības regula], atbilstīgi Parīzes nolīgumam.

Grozījums Nr.    26

Regulas priekšlikums

13. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Novērtējot priekšlikumu atbilstību piešķiršanas kritērijiem, attiecīgā gadījumā ņem vērā tā noturību pret klimata pārmaiņu nelabvēlīgo ietekmi, veicot uzņēmības pret klimata pārmaiņām un riska novērtējumu, tostarp attiecīgus pielāgošanas pasākumus.

2.  Novērtējot priekšlikumu atbilstību piešķiršanas kritērijiem, ņem vērā tā noturību pret klimata pārmaiņu nelabvēlīgo ietekmi, veicot uzņēmības pret klimata pārmaiņām un riska novērtējumu, tostarp attiecīgus pielāgošanas pasākumus.

Grozījums Nr.    27

Regulas priekšlikums

19. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Darba programmas Komisija pieņem ar īstenošanas aktu. Šādus īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar šīs regulas 22. pantā minēto pārbaudes procedūru.

2.  Darba programmas Komisija pieņem ar deleģētajiem aktiem saskaņā ar šīs regulas 24. pantā minēto pārbaudes procedūru.

Grozījums Nr.    28

Regulas priekšlikums

23. pants – 1. daļa – -a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(-a)  papildināt šo regulu, pieņemot 19. pantā minētās darba programmas;

Grozījums Nr.    29

Regulas priekšlikums

I pielikums – IV daļa – 3. punkts – 1. daļa – f punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(f)  gaisa un cits vietējs piesārņojums;

(f)  gaisa, augsnes un ūdens kvalitāte un cits vietējs piesārņojums;

Grozījums Nr.    30

Regulas priekšlikums

I pielikums – IV daļa – 3. punkts – 1. daļa – ga punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ga)  veselība;

Grozījums Nr.    31

Regulas priekšlikums

I pielikums – IV daļa – 4. punkts – 5. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Atlasot pārrobežu projektus atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā, Komisija cenšas panākt tādu projektu kopskaitu, kas ir pārvaldāms. Apzinot pārrobežu projektus atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā, Komisija cenšas nodrošināt atbilstošu ģeogrāfisko līdzsvaru. Projektu apzināšanā var izmantot reģionālās grupas.

Atlasot pārrobežu projektus atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā, Komisija cenšas panākt tādu projektu kopskaitu, kas ir pārvaldāms. Apzinot pārrobežu projektus atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā, Komisija cenšas nodrošināt atbilstošu ģeogrāfisko līdzsvaru. Reģionālās grupas var izmantot projektu apzināšanai, kā arī reģionālās sadarbības mehānismos, kas izklāstīti Regulas (ES).../... 11. pantā [Pārvaldības regula].

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Priekšlikums, ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu

Atsauces

COM(2018)0438 – C8-0255/2018 – 2018/0228(COD)

Atbildīgās komitejas

Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ITRE

14.6.2018

TRAN

14.6.2018

 

 

Atzinumu sniedza

Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ENVI

14.6.2018

Atzinumu sagatavoja

Iecelšanas datums

Adina-Ioana Vălean

21.6.2018

55. pants – kopīgā komiteju procedūra

Datums, kad paziņoja plenārsēdē

 

5.7.2018

Pieņemšanas datums

13.9.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

35

1

4

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Marco Affronte, Margrete Auken, Catherine Bearder, Simona Bonafè, Paul Brannen, Soledad Cabezón Ruiz, Nessa Childers, Birgit Collin-Langen, Miriam Dalli, Seb Dance, José Inácio Faria, Elisabetta Gardini, Jens Gieseke, Sylvie Goddyn, Françoise Grossetête, Jytte Guteland, Urszula Krupa, Giovanni La Via, Jo Leinen, Lukas Mandl, Jiří Maštálka, Rory Palmer, Massimo Paolucci, Gilles Pargneaux, Bolesław G. Piecha, John Procter, Annie Schreijer-Pierik, Davor Škrlec, Nils Torvalds, Adina-Ioana Vălean, Damiano Zoffoli

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Linnéa Engström, Elena Gentile, Rebecca Harms, Carolina Punset, Bart Staes, Tiemo Wölken

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Santiago Fisas Ayxelà, Tonino Picula, Lieve Wierinck

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

35

+

ALDE

Catherine Bearder, Carolina Punset, Nils Torvalds, Lieve Wierinck

PPE

Birgit Collin Langen, José Inácio Faria, Santiago Fisas Ayxelà, Elisabetta Gardini, Jens Gieseke, Françoise Grossetête, Giovanni La Via, Lukas Mandl, Annie Schreijer Pierik, Adina Ioana Vălean

S&D

Simona Bonafè, Paul Brannen, Soledad Cabezón Ruiz, Nessa Childers, Miriam Dalli, Seb Dance, Elena Gentile, Jytte Guteland, Jo Leinen, Rory Palmer, Massimo Paolucci, Gilles Pargneaux, Tonino Picula, Tiemo Wölken, Damiano Zoffoli

Verts/ALE

Marco Affronte, Margrete Auken, Linnéa Engström, Rebecca Harms, Davor Škrlec, Bart Staes

1

-

GUE/NGL

Jiří Maštálka

4

0

ECR

Urszula Krupa, Bolesław G. Piecha, John Procter

ENF

Sylvie Goddyn

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


Sniegusi Reģionālās attīstības komitejaS ATZINUMS (19.11.2018)

Transporta un tūrisma komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu un atceļ Regulu (ES) Nr. 1316/2013 un (ES) Nr. 283/2014

(COM(2018)0438 – C8-0255/2018 – 2018/0228(COD))

Atzinuma sagatavotājs: Mirosław Piotrowski

ĪSS PAMATOJUMS

Mērķis priekšlikumam Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu 2021.–2027. gadam un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1316/2013 un (ES) Nr. 283/2014, ir izveidot juridisko pamatu Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentam 2021.–2027. gada laikposmā. Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta galvenais mērķis ir atbalstīt ES politikas mērķu īstenošanu transporta, enerģētikas un digitālās infrastruktūras nozarēs, attīstot Eiropas komunikāciju tīklus. Ir ierosināts arī EISI atbalsts pārrobežu sadarbībai atjaunojamās enerģijas ražošanas jomā.

Eiropas mērķis ir panākt mobilitāti, kurā nebūtu bojā gājušo, kura neradītu emisijas un kurā netiktu izmantots papīrs, un kļūt par vadošu digitālo ekonomiku. Moderna, tīra, gudra, ilgtspējīga, iekļaujoša un droša infrastruktūra sniegs reālus ieguvumus Eiropas iedzīvotājiem un uzņēmumiem, dodot tiem iespēju efektīvi ceļot, sūtīt preces, piekļūt enerģijai un augstas kvalitātes digitālajiem pakalpojumiem.

Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentam ir arī jāveicina ilgtspējīga izaugsme, kas savukārt stiprinās sociālo integrāciju, izveidojot modernus un efektīvus Eiropas komunikāciju tīklus. Šī iniciatīva dos labumu visai Eiropas Savienībai. Tas nozīmē gan lielāku konkurētspēju, gan ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, kā arī siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu, labāku gaisa kvalitāti, alternatīvo degvielu popularizēšanu un atbalstu atjaunojamu energoavotu turpmākai attīstībai.

Tomēr šos mērķus nevar sasniegt, nepievēršot uzmanību energodrošības jautājumiem, un tādēļ ir nepieciešams izstrādāt pasākumus, kuri ļautu izbeigt atkarību no fosilā kurināmā importa no valstīm ārpus ES. Nulles emisiju politikas ietvaros ir nepieciešams atbalstīt tīru akmeņogļu tehnoloģiju — akmeņogļu gazifikāciju nolūkā iegūt ūdeņradi kā 21. gadsimta degvielu. Tas arī sniegs ieguldījumu ES klimata politikas īstenošanā un ļaus samazināt CO2 emisijas.

Ir svarīgi veicināt iekšzemes ūdensceļu attīstību, īpašu uzmanību pievēršot austrumu–rietumu un ziemeļu–dienvidu savienojumiem. TEN-T pamattīkla koridori būtu jāpaplašina ar jauniem iekšzemes ūdensceļiem, un ir nepieciešams palielināt finansējumu ūdensceļiem kā videi draudzīgiem transporta maršrutiem.

Būtu jāuzsver dalībvalstu tiesības uz finanšu kontroli. Regulā būtu jānosaka, ka pieteikumiem ES finansējuma saņemšanai vispirms ir jāsaņem apstiprinājums no dalībvalstīm. Eiropas Komisijai šī programma būtu jāpārvalda ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm un saskaņā ar skaidri definētiem principiem. Lai sasniegtu EISI mērķi, tajā ir jāņem vērā dalībvalstu nacionālās investīciju stratēģijas. Dalībvalstu veikta koordinācija pieteikšanās procesā ir nepieciešama, lai nodrošinātu pieejamo līdzekļu optimālu izmantošanu un jo īpaši to, ka daļa budžeta tiek novirzīta no Kohēzijas fonda, un projekti būs jāfinansē kā daļa no dažādām līnijām un uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus. Šajā regulā būtu jādefinē dalībvalsts loma un pienākumi, lai nodrošinātu skaidru, precīzu un vienotu pārvaldības sistēmu visā plānošanas periodā, un tas būtu skaidrs juridiskais pamats visām iesaistītajām pusēm.

Prioritāte būtu jāpiešķir pārrobežu transporta posmu finansēšanai un ES pierobežas reģioniem.

Pārrobežu posms būtu skaidri jādefinē. Salīdzinājumā ar spēkā esošo regulējumu tas ir svītrots no ierosinātās regulas. Tas ir svarīgi, jo pārrobežu projekti ir viena no galvenajām finansēšanas prioritātēm.

Atbilstīgi transporta nozares specifiskajam mērķim, kas definēts ierosinātajā regulā un paredz TEN-T tīklu pielāgot militārās mobilitātes vajadzībām, īpašos gadījumos vajadzētu būt iespējai finansēt transporta infrastruktūru, kas nav ietverta TEN-T tīklā, ja tā atrodas maršrutā, kas ir paralēls militārajai mobilitātei būtiski svarīgam maršrutam.

GROZĪJUMI

Reģionālās attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Transporta un tūrisma komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1

Regulas priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1)  Lai sasniegtu gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi un sekmētu darbvietu radīšanu, Savienībai ir vajadzīga mūsdienīga un efektīva infrastruktūra transporta, telekomunikāciju un enerģētikas nozarē, lai palīdzētu savienot un integrēt Savienību un visus tās reģionus. Minētajiem savienojumiem būtu jāpalīdz uzlabot personu brīvu pārvietošanos un preču, kapitāla un pakalpojumu brīvu apriti. Eiropas komunikāciju tīkliem būtu jāatvieglina pārrobežu savienojumi, jāsekmē lielāka ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija un jāsniedz ieguldījums konkurētspējīgākā sociālajā tirgus ekonomikā un klimata pārmaiņu apkarošanā.

(1)  Lai sasniegtu gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi un sekmētu jaunu darbvietu radīšanu, Savienībai transporta, telekomunikāciju un enerģētikas nozarē ir vajadzīga mūsdienīga un efektīva infrastruktūra, kurai ir jāpalīdz savienot un integrēt Savienību un visus tās reģionus. Minētajiem savienojumiem ir jāpalīdz uzlabot personu brīvu pārvietošanos un preču, kapitāla un pakalpojumu brīvu apriti. Eiropas komunikāciju tīkliem ir jāatvieglina pārrobežu savienojumi, ņemot vērā ekonomiskās norises un tendences pakalpojumu nozarē, jāsekmē lielāka ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija un jāsniedz ieguldījums konkurētspējīgākā sociālajā tirgus ekonomikā un klimata pārmaiņu apkarošanā.

Grozījums Nr.    2

Regulas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)  Programmai būtu jāizvirza mērķis atbalstīt ar klimata pārmaiņām saistītus, ekoloģiski un sociāli ilgtspējīgus projektus un — attiecīgā gadījumā — darbības, kas saistītas ar klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām. Īpaši būtu jānostiprina Programmas ieguldījums Parīzes nolīguma mērķu un uzdevumu, kā arī klimata un enerģētikas jomā ierosināto 2030. gada mērķu sasniegšanā un ilgtermiņa dekarbonizācijas mērķu jomā.

(3)  Programmai ir jāizvirza mērķis atbalstīt ar klimata pārmaiņām saistītus, ekoloģiski, sociāli un ekonomiski ilgtspējīgus projektus un, koncentrējoties uz programmām vidēja termiņa un ilgtermiņa ietekmes novēršanai un apkarošanai, panākt klimata pārmaiņu mazināšanu un pieņemt piemērotas pielāgošanās darbības. Īpaši būtu jānostiprina Programmas ieguldījums Parīzes nolīguma mērķu un uzdevumu, kā arī klimata un enerģētikas jomā ierosināto 2030. gada mērķu sasniegšanā un ilgtermiņa dekarbonizācijas mērķu jomā.

Grozījums Nr.    3

Regulas priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4)  Atspoguļojot to, cik svarīgi ir risināt klimata pārmaiņu problemātiku, saskaņā ar ES apņemšanos īstenot Parīzes nolīgumu un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus šai regulai būtu jāpalīdz integrēt rīcību klimata politikas jomā un sasniegt to, ka 25 % no visa ES budžeta tiek tērēti klimata mērķiem18. Sagaidāms, ka saskaņā ar šo programmu veiktie pasākumi veidos 60 % no Programmas kopējā finansējuma klimata mērķiem, pamatojoties citas starpā uz šādiem Rio politikas rādītājiem: i) 100 % izdevumiem, kas saistīti ar dzelzceļa infrastruktūru, alternatīvajām degvielām, mazākpiesārņojoša pilsētu transporta, elektropārvadi, elektroenerģijas uzglabāšanu, viedo energotīklu, CO2 transportēšanu un atjaunojamo energoresursu enerģiju; 40 % iekšzemes ūdeņiem un multimodalājiem pārvadājumiem, un gāzes infrastruktūrai, ja tā palielina atjaunojamā ūdeņraža un biometāna izmantošanu. Sagatavojot un īstenojot programmu, tiks apzinātas attiecīgās darbības, un tās tiks atkārtoti izvērtētas attiecīgajos novērtējumu un pārskatīšanas procesos. Lai novērstu to, ka infrastruktūra nav pasargāta no ilgtermiņa klimata pārmaiņu ietekmes, un nodrošinātu, ka ar projektu saistīto siltumnīcefekta gāzu emisiju izmaksas ir iekļautas projekta ekonomiskā aspekta izvērtēšanā, ar šo programmu atbalstītajiem lielajiem projektiem attiecīgā gadījumā būtu jāpanāk klimatgatavība, ievērojot norādījumos, ko Komisijai būtu jāizstrādā, saskaņojot tos ar norādījumiem, kuri izstrādāti citām Savienības programmām.

(4)  Atspoguļojot to, cik svarīgi ir risināt klimata pārmaiņu problemātiku, saskaņā ar ES apņemšanos īstenot Parīzes nolīgumu un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus šai regulai būtu jāpalīdz integrēt rīcību klimata politikas jomā un sasniegt to, ka 25 % no visa ES budžeta tiek tērēti klimata mērķiem. Sagaidāms, ka ar darbībām, kas tiks veiktas saskaņā ar šo programmu, 60 % no Programmas kopējā finansējuma tiks veltīti klimata mērķiem, pamatojoties cita starpā uz šādiem Rio politikas rādītājiem: i) 100 % izdevumiem, kas saistīti ar dzelzceļa infrastruktūru, alternatīvajām degvielām, mazāk piesārņojošu pilsētas transportu, elektropārvadi, elektroenerģijas uzglabāšanu, viedajiem energotīkliem, CO2 transportēšanu un atjaunojamo energoresursu enerģiju; 40 % iekšzemes ūdensceļiem un multimodālajiem pārvadājumiem, un gāzes infrastruktūrai, ja tā palielina atjaunojamā ūdeņraža un biometāna izmantošanu. Sagatavojot un īstenojot programmu, tiks apzinātas attiecīgās darbības, un tās tiks atkārtoti izvērtētas attiecīgajos novērtējumu un pārskatīšanas procesos. Lai novērstu to, ka infrastruktūra nav pasargāta no iespējamās ilgtermiņa klimata pārmaiņu ietekmes, un nodrošinātu, ka ar projektu saistīto siltumnīcefekta gāzu emisiju izmaksas ir iekļautas projekta ekonomiskā aspekta izvērtēšanā, ar šo programmu atbalstītajiem projektiem attiecīgā gadījumā būtu jāpanāk ilgtermiņa klimatgatavība, ievērojot norādījumus, ko Komisijai būtu jāizstrādā, ievērojot konsekvenci ar norādījumiem, kuri izstrādāti citām Savienības programmām.

_________________

_________________

18 COM(2018) 321, 13. lpp.

18 COM(2018) 321, 13. lpp.

Grozījums Nr.    4

Regulas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6)  Svarīgs šīs programmas uzdevums ir palielināt sinerģiju starp transporta, enerģētikas un digitālo nozari. Šajā nolūkā Programmā būtu jāparedz tādu starpnozaru darba programmu pieņemšana, ar kurām varētu pievērsties īpašām intervences jomām, piemēram, attiecībā uz savienotu un automatizētu mobilitāti vai alternatīvajām degvielām. Turklāt katrā nozarē Programmai būtu jāparedz iespēja atzīt par atbilstīgiem dažus papildu elementus, kas saistīti ar citu nozari, ja šāda pieeja uzlabo ieguldījumu sociālekonomisko ieguvumu. Būtu jāstimulē sinerģija starp nozarēm, nosakot dotācijas piešķiršanas kritērijus darbību atlasei.

(6)  Svarīgs šīs programmas uzdevums ir palielināt sinerģiju un papildināmību starp transporta, enerģētikas un digitālo nozari, ņemot vērā jauno tehnoloģiju straujo attīstību šajās jomās. Šajā nolūkā Programmā būtu jāparedz tādu starpnozaru darba programmu pieņemšana, ar kurām varētu pievērsties īpašām intervences jomām, piemēram, attiecībā uz savienotu un automatizētu mobilitāti, tostarp nepieciešamo digitālo infrastruktūru, vai alternatīvajām degvielām. Turklāt katrā iepriekš minētajā nozarē Programmai būtu jāparedz iespēja atzīt par atbilstīgiem dažus papildu elementus, kas saistīti ar citu nozari, ja šāda pieeja uzlabo ieguldījumu nodrošināto sociālekonomisko ieguvumu. Būtu jāstimulē sinerģija starp iepriekš minētajām nozarēm, nosakot dotācijas piešķiršanas kritērijus darbību atlasei, un arī jātiecas panākt papildināmību ar citiem Savienības instrumentiem.

Grozījums Nr.    5

Regulas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7)  Pamatnostādnēs par Eiropas Transporta tīklu TEN-T, kas paredzētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1315/201319 (“TEN-T pamatnostādnes”), ir noteikta TEN-T infrastruktūra, paredzētas prasības, kurām tai jāatbilst, un paredzēti pasākumi pamatnostādņu īstenošanai. Minētajās pamatnostādnēs īpaši paredzēts, ka pamattīkls tiks pabeigts līdz 2030. gadam, izveidojot jaunu infrastruktūru, kā arī būtiski modernizējot un atjaunojot esošo infrastruktūru.

(7)  Pamatnostādnēs par Eiropas Transporta tīklu TEN-T, kas paredzētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1315/201319 (“TEN-T pamatnostādnes”), ir noteikta TEN-T infrastruktūra, paredzētas prasības, kurām tai jāatbilst, un paredzēti pasākumi pamatnostādņu īstenošanai. Minētajās pamatnostādnēs īpaši paredzēts, ka pamattīkls tiks pabeigts līdz 2030. gadam, izveidojot jaunu infrastruktūru un jaunus pārrobežu savienojumus, kā arī būtiski modernizējot un atjaunojot esošo infrastruktūru. Līdzās pamattīkla izveides pabeigšanai prioritāra nozīme būs videi draudzīgu sabiedriskā transporta savienojumu nodrošināšanai ar TEN-T transporta mezgliem.

_________________

_________________

19 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1315/2013 par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 661/2010/ES (OV L 348, 20.12.2013., 1. lpp.).

19 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1315/2013 par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 661/2010/ES (OV L 348, 20.12.2013., 1. lpp.).

Grozījums Nr.    6

Regulas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8)  Lai sasniegtu TEN-T pamatnostādnēs noteiktos mērķus, ir prioritāri jāatbalsta pārrobežu savienojumi un iztrūkstošo savienojumu izveide un attiecīgos gadījumos jānodrošina, ka atbalstītās darbības atbilst koridoru darba plāniem, kas izveidoti atbilstoši Regulas (ES) Nr. 1315/2013 47. pantam, un vispārējai tīkla attīstībai veiktspējas un sadarbspējas ziņā.

(8)  Lai sasniegtu TEN-T pamatnostādnēs noteiktos mērķus, ir prioritāri jāatbalsta pārrobežu savienojumi, iztrūkstošo savienojumu izveide, transporta problemātisko posmu risinājumi un pilsētu mezgli un attiecīgos gadījumos jānodrošina, ka atbalstītās darbības atbilst koridoru darba plāniem, kas izveidoti atbilstoši Regulas (ES) Nr. 1315/2013 47. pantam, un vispārējai tīkla attīstībai veiktspējas un sadarbspējas ziņā.

Grozījums Nr.    7

Regulas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9)  Lai atspoguļotu pieaugošās transporta plūsmas un tīkla attīstību, būtu jāveic pamattīkla koridoru un iepriekš definēto posmu pielāgošana. Minētajiem pielāgojumiem vajadzētu būt proporcionāliem, lai saglabātu koridora attīstības un koordinēšanas konsekvenci un iedarbīgumu. Tāpēc pamattīkla koridoru garums būtu jāpalielina par vairāk nekā 15 %.

(9)  Lai atspoguļotu pieaugošās transporta plūsmas un tīkla attīstību, būtu jāveic pamattīkla koridoru, pilsētu mezglu un iepriekš definēto posmu pielāgošana. Minētajiem pielāgojumiem vajadzētu būt samērīgiem, lai saglabātu koridoru attīstības un koordinēšanas līdzsvaru, konsekvenci un iedarbīgumu. Tāpēc pamattīkla koridoru garums nebūtu jāpalielina par vairāk 15 %.

Grozījums Nr.    8

Regulas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10)  Ir jāveicina ieguldījumi, kas atbalsta gudru, ilgtspējīgu, iekļaujošu un drošu mobilitāti visā Savienībā. Komisija 2017. gadā nāca klajā ar paziņojumu “Eiropa kustībā”20 — plašu iniciatīvu kopumu, kas uzlabos satiksmes drošību, veicinās ceļu maksas sistēmu popularitāti, mazinās CO2 emisijas, gaisa piesārņojumu un satiksmes pārslodzi, popularizēs savienotu un autonomu mobilitāti un nodrošinās darbiniekiem pienācīgus darba apstākļus un atpūtas laiku. Šīm iniciatīvām būtu jāpiešķir Savienības finansiālais atbalsts ar šīs programmas starpniecību, ja tas nepieciešams.

(10)  Ir jāveicina ieguldījumi, kas atbalsta gudru, līdzsvarotu, ilgtspējīgu, iekļaujošu, drošu un vietējās un reģionālās attīstības vajadzībām pielāgotu mobilitāti visā Savienībā. Komisija 2017. gadā nāca klajā ar paziņojumu “Eiropa kustībā”20 — plašu iniciatīvu kopumu, kas uzlabos satiksmes drošību, veicinās ceļu maksas sistēmu popularitāti, mazinās CO2 emisijas, gaisa piesārņojumu un satiksmes pārslodzi, popularizēs savienotu un autonomu mobilitāti un nodrošinās darbiniekiem pienācīgus darba apstākļus un atpūtas laiku. Šīm iniciatīvām būtu jāpiešķir Savienības finansiālais atbalsts ar šīs Programmas starpniecību, ja tas nepieciešams.

_________________

_________________

20 Komisijas paziņojums “Eiropa kustībā — programma sociāli taisnīgai pārejai uz tīru, konkurētspējīgu un savienotu mobilitāti visiem” (COM(2017) 283).

20 Komisijas paziņojums “Eiropa kustībā — programma sociāli taisnīgai pārejai uz tīru, konkurētspējīgu un savienotu mobilitāti visiem” (COM(2017) 283).

Grozījums Nr.    9

Regulas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11)  TEN-T pamatnostādnēs attiecībā uz jaunām tehnoloģijām un inovāciju ir prasīts, lai TEN-T veicinātu visu transporta veidu dekarbonizāciju, stimulējot energoefektivitāti, kā arī alternatīvo degvielu izmantošanu. Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/94/ES21 ir izveidota vienota pasākumu sistēma alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanai Savienībā, lai līdz minimumam samazinātu transporta atkarību no naftas un mazinātu transporta ietekmi uz vidi, un direktīvā ir noteikts, ka dalībvalstīm līdz 2025. gada 31. decembrim jānodrošina publiski pieejami uzlādes un uzpildes punkti. Kā izklāstīts Komisijas 2017. gada novembra priekšlikumos22, ja tirgus apstākļi nerada pietiekamu stimulu, ir vajadzīgs visaptverošs pasākumu kopums, lai veicinātu mazemisiju mobilitāti, tostarp finansiāls atbalsts.

(11)  TEN-T pamatnostādnēs attiecībā uz jaunām tehnoloģijām un inovāciju ir prasīts, lai TEN-T veicinātu visu transporta veidu dekarbonizāciju, stimulējot energoefektivitāti, kā arī alternatīvo degvielu izmantošanu. Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/94/ES21 ir izveidota vienota pasākumu sistēma alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanai Savienībā, lai līdz minimumam samazinātu transporta atkarību no naftas un mazinātu transporta ietekmi uz vidi un klimatu, un direktīvā ir noteikts, ka dalībvalstīm un vietējām iestādēm ir jāveic ieguldījumi piemērotā infrastruktūrā un līdz 2025. gada 31. decembrim jānodrošina publiski pieejami uzlādes vai uzpildes punkti. Kā izklāstīts Komisijas 2017. gada novembra priekšlikumos22, ja tirgus apstākļi nerada pietiekamu stimulu, ir vajadzīgs visaptverošs pasākumu kopums, lai veicinātu mazemisiju mobilitāti, tostarp finansiāls atbalsts.

_________________

_________________

21 Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 22. oktobra Direktīva 2014/94/EK par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu (OV L 307, 28.10.2014., 1. lpp.).

21 Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 22. oktobra Direktīva 2014/94/EK par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu (OV L 307, 28.10.2014., 1. lpp.).

22 Komisijas paziņojums “Mazemisijas mobilitātes nodrošināšana — Eiropas Savienība, kas aizsargā planētu, stiprina patērētāju tiesības un sargā savu rūpniecību un strādniekus” (COM(2017) 675).

22 Komisijas paziņojums “Mazemisijas mobilitātes nodrošināšana — Eiropas Savienība, kas aizsargā planētu, stiprina patērētāju tiesības un sargā savu rūpniecību un strādniekus” (COM(2017) 675).

Grozījums Nr.    10

Regulas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13)  Lai uzlabotu transporta projektu pabeigšanu mazāk attīstītās tīkla daļās, Kohēzijas fonda piešķīrums būtu jāpārskaita Programmai, lai finansētu transporta projektus dalībvalstīs, kas ir tiesīgas saņemt finansējumu no Kohēzijas fonda. Sākotnējā posmā, ievērojot ierobežojumu, kas ir 70 % no pārskaitītā budžeta, finansējuma saņemšanai atbilstīgo projektu atlasē būtu jāņem vērā Kohēzijas fonda piešķīrumi dalībvalstīm. Atlikušie 30 % no pārskaitītā budžeta konkursa kārtībā būtu jāpiešķir projektiem, ko īsteno dalībvalstīs, kuras ir tiesīgas saņemt finansējumu no Kohēzijas fonda, piešķirot prioritāti pārrobežu savienojumiem un trūkstošo savienojumu izveidei. Komisijai būtu jāatbalsta dalībvalstis, kas ir tiesīgas saņemt finansējumu no Kohēzijas fonda, to pūlēs sagatavot piemērotu projektu sarakstu, jo īpaši stiprinot attiecīgo valsts pārvaldes iestāžu institucionālo spēju.

(13)  Lai uzlabotu iztrūkstošo savienojumu izveidi vai varētu atjaunot pastāvošus, bet nedarbojošos savienojumus pārrobežu transporta projektos mazāk attīstītās tīkla daļās, Regulā (ES) XXX [KNR] varētu paredzēt Kohēzijas fonda piešķīrumu Programmai, lai finansētu transporta projektus dalībvalstīs, kas ir tiesīgas saņemt finansējumu no Kohēzijas fonda. Līdzekļu pārvietošanas nosacījumi tiks noteikti iepriekš minētajā regulā, ievērojot 2014.–2020. gada metodiku attiecībā uz attiecīgajiem piešķīrumiem dalībvalstīm. Komisijai būtu jāpiedāvā maksimāls atbalsts dalībvalstīm, kas ir tiesīgas saņemt finansējumu no Kohēzijas fonda, par prioritāti nosakot pastāvošo pārrobežu savienojumu uzlabošanu, ieguldījumus reģionos, kuros ir intensīva satiksme, un trūkstošo savienojumu izveidi, lai novērstu transporta problemātisko posmu veidošanos. Komisijai būtu jāatbalsta dalībvalstis to centienos sagatavot piemērotu projektu sarakstu, jo īpaši stiprinot attiecīgo valsts pārvaldes iestāžu institucionālo spēju.

Grozījums Nr.    11

Regulas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15)  Savā paziņojumā “Stiprāka un atjaunota stratēģiskā partnerība ar ES tālākajiem reģioniem”26 Komisija uzsvēra tālāko reģionu īpašās transporta vajadzības un vajadzību nodrošināt Savienības atbalstu minēto vajadzību saskaņošanai, tostarp ar Programmas starpniecību.

(15)  Savā paziņojumā “Stiprāka un atjaunota stratēģiskā partnerība ar ES tālākajiem reģioniem”26 Komisija uzsvēra tālāko reģionu īpašās transporta vajadzības un vajadzību nodrošināt Savienības finansējumu minēto vajadzību apmierināšanai, tostarp ar Programmas starpniecību. 2017. gada jūnija Memorandā par tālākajiem reģioniem ir uzsvērts, ka ir svarīgi izveidot transporta tīklu, kurā saskaņā ar 349. pantu ir ņemta vērā reālā situācija tālākajos reģionos un ietverti to vajadzībām pienācīgi pielāgoti sauszemes, jūras un gaisa transporta pasākumi, tostarp stimuli intermodālo pārvadājumu attīstībai.

_________________

_________________

26 COM (2017)623

26 COM (2017)623

Grozījums Nr.    12

Regulas priekšlikums

18. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18)  Direktīvā [pārstrādātā Atjaunojamo energoresursu direktīva] ir uzsvērta vajadzība izveidot veicinošu satvaru, kas ietver Savienības fondu labāku izmantošanu, ar skaidru atsauci uz veicinošām darbībām, lai atbalstītu pārrobežu sadarbību atjaunojamo energoresursu jomā.

(18)  Direktīvā [pārstrādātā Atjaunojamo energoresursu direktīva] ir uzsvērta vajadzība izveidot veicinošu satvaru, kas ietver Savienības fondu labāku izmantošanu, ar skaidru atsauci uz veicinošām darbībām, lai atbalstītu pārrobežu sadarbības projektu īstenošanu atjaunojamo energoresursu un aprites ekonomikas jomā.

Grozījums Nr.    13

Regulas priekšlikums

19. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(19)  Lai gan tīkla infrastruktūras pabeigšana joprojām ir prioritāte, kas vajadzīga, lai varētu attīstīt atjaunojamo energoresursu enerģiju, pārrobežu sadarbības integrēšana atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā atspoguļo pieeju, kas pieņemta ar iniciatīvu “Tīru enerģiju ikvienam Eiropā”, ar kopēju atbildību sasniegt vērienīgu mērķrādītāju atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā 2030. gadā un mainīto politikas kontekstu ar vērienīgiem ilgtermiņa dekarbonizācijas mērķiem.

(19)  Lai gan tīkla infrastruktūras pabeigšana joprojām ir prioritāte, kas vajadzīga, lai varētu attīstīt atjaunojamo energoresursu enerģiju un aprites ekonomiku, pārrobežu sadarbības integrēšana atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā atspoguļo pieeju, kas pieņemta ar iniciatīvu “Tīru enerģiju ikvienam Eiropā”, ar kopēju atbildību sasniegt vērienīgu mērķrādītāju atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā 2030. gadā un mainīto politikas kontekstu ar vērienīgiem ilgtermiņa dekarbonizācijas mērķiem.

Grozījums Nr.    14

Regulas priekšlikums

21. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(21)  Digitālā vienotā tirgus izveide ir atkarīga no pamatā esošās digitālās savienotības infrastruktūras. Eiropas rūpniecības digitalizācija un, piemēram, transporta, enerģētikas, veselības aprūpes un valsts pārvaldes nozares digitalizācija ir atkarīga no piekļuves uzticamiem, cenas ziņā pieejamiem, augstas un ļoti augstas veiktspējas tīkliem. Digitālā savienotība ir kļuvusi par vienu no būtiskiem faktoriem ekonomisko, sociālo un teritoriālo atšķirību novēršanai, atbalstot vietējās ekonomikas modernizāciju un nodrošinot pamatu saimniecisko darbību dažādošanai. Programmas intervences apmērs digitālās savienotības infrastruktūras jomā būtu jāpielāgo, lai atspoguļotu tās pieaugošo nozīmīgumu ekonomikai un sabiedrībai kopumā. Tāpēc ir jānosaka kopīgu interešu digitālās savienotības projekti, kas ir vajadzīgi, lai sasniegtu Savienības digitālā vienotā tirgus mērķus, un jāatceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 283/201429.

(21)  Digitālā vienotā tirgus izveide ir atkarīga no pamatā esošās digitālās savienotības infrastruktūras. Eiropas rūpniecības digitalizācija un, piemēram, transporta, enerģētikas, veselības aprūpes un valsts pārvaldes nozares digitalizācija ir atkarīga no piekļuves uzticamiem, cenas ziņā pieejamiem, augstas un ļoti augstas veiktspējas tīkliem. Digitālā savienotība ir kļuvusi par vienu no izšķirīgajiem faktoriem ekonomisko, sociālo un teritoriālo atšķirību novēršanai, atbalstot vietējās un reģionālās ekonomikas modernizāciju un nodrošinot pamatu saimniecisko darbību dažādošanai. Apvienojumā ar automatizētu braukšanu digitalizācija ir viens no iedarbīgākajiem veidiem, kā novērst strukturālos trūkumus lauku apvidos, tāpēc tā būtu pastiprināti jāveicina. Programmas intervences apmērs digitālās savienotības infrastruktūras jomā būtu jāpielāgo, lai atspoguļotu tās pieaugošo nozīmīgumu ekonomikai un sabiedrībai kopumā, tostarp nodrošinot labāku publisko piekļuvi digitālajām tehnoloģijām. Tāpēc ir jānosaka pārrobežu un citi kopīgu interešu projekti digitālās savienotības jomā, kas ir vajadzīgi, lai sasniegtu Savienības digitālā vienotā tirgus mērķus, un jāatceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 283/201429.

_________________

_________________

29 Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 11. marta Regula (ES) Nr. 283/2014 par pamatnostādnēm Eiropas komunikāciju tīkliem telekomunikāciju infrastruktūras jomā, ar ko atceļ Lēmumu Nr. 1336/97/EK (OV L 86, 21.3.2014., 14. lpp.).

29 Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 11. marta Regula (ES) Nr. 283/2014 par pamatnostādnēm Eiropas komunikāciju tīkliem telekomunikāciju infrastruktūras jomā, ar ko atceļ Lēmumu Nr. 1336/97/EK (OV L 86, 21.3.2014., 14. lpp.).

Grozījums Nr.    15

Regulas priekšlikums

24. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(24)  Skolas, universitātes, bibliotēkas, vietējās, reģionālās vai valsts pārvaldes iestādes, galvenie sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji, slimnīcas un medicīnas centri, transporta mezgli un uzņēmumi, kas plaši izmanto digitālās tehnoloģijas, ir struktūras un vietas, kas var izraisīt būtiskas sociālekonomiskās norises teritorijā, kur tās atrodas. Šādiem sociālekonomiskajiem virzītājspēkiem jābūt gigabitu savienotības avangardā, lai Eiropas iedzīvotājiem, uzņēmumiem un vietējām kopienām nodrošinātu piekļuvi vislabākajiem pakalpojumiem un lietotnēm. Programmai būtu jāatbalsta gigabitu savienotības pieejamība minētajiem sociālekonomiskajiem virzītājspēkiem, lai maksimāli palielinātu to pozitīvo netiešo ietekmi uz plašāku ekonomiku un sabiedrību, cita starpā palielinot savienotības un pakalpojumu pieprasījumu.

(24)  Skolas, universitātes, bibliotēkas, vietējās, reģionālās vai valsts pārvaldes iestādes, galvenie sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji, slimnīcas un medicīnas centri, transporta mezgli un uzņēmumi, kas plaši izmanto digitālās tehnoloģijas, ir struktūras un vietas, kas var izraisīt būtiskas sociālekonomiskās norises teritorijā, kur tās atrodas. Šādiem sociālekonomiskajiem virzītājspēkiem jābūt gigabitu savienotības avangardā, lai Eiropas iedzīvotājiem, uzņēmumiem un vietējām kopienām nodrošinātu piekļuvi vislabākajiem pakalpojumiem un lietotnēm, vienlaikus paverot iespējas jaunu pakalpojumu un lietotņu izstrādei, ņemot vērā jauno tehnoloģiju straujo un pastāvīgo attīstību. Programmai būtu jāatbalsta gigabitu savienotības viegla pieejamība minētajiem sociālekonomiskajiem virzītājspēkiem, lai maksimāli palielinātu to pozitīvo netiešo ietekmi uz plašāku ekonomiku un sabiedrību, cita starpā palielinot savienotības un pakalpojumu pieprasījumu. Ņemot vērā tālāko reģionu nošķirtību no Eiropas kontinentālās daļas, interneta savienojamība ir ārkārtīgi svarīga šo reģionu teritoriālajai kohēzijai, vienlīdzīgu iespēju veicināšanai, darbvietu radīšanai un iedzīvotāju dzīves apstākļu uzlabošanai.

Grozījums Nr.    16

Regulas priekšlikums

26. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(26)  Lai gaidāmie nākamās paaudzes digitālie pakalpojumi, piemēram, lietu interneta pakalpojumi un lietotnes, kas radīs būtiskus ieguvumus dažādām nozarē un sabiedrībai kopumā, būtu dzīvotspējīgi, ir vajadzīgs nepārtraukts pārrobežu pārklājums ar 5G tīkliem, jo īpaši lai lietotājiem un priekšmetiem būtu iespēja saglabāt savienojumu ar internetu, atrodoties kustībā. Tomēr joprojām nav skaidrības par izmaksu dalīšanas scenārijiem saistībā ar 5G izvēršanu minētajās nozarēs, un dažās pamatjomās ir ļoti augsts iespējamas komerciālas izmantošanas risks. Paredzams, ka autoceļu koridori un dzelzceļa savienojumi būs galvenie jauno pirmā posma lietotņu objekti savienotas mobilitātes jomā, tāpēc tie ir būtiski pārrobežu projekti, kas finansējami atbilstoši šai Programmai.

(26)  Lai gaidāmie nākamās paaudzes digitālie pakalpojumi, piemēram, lietu interneta pakalpojumi un lietotnes, kas radīs būtiskus ieguvumus dažādām nozarēm un sabiedrībai kopumā, būtu dzīvotspējīgi, ir vajadzīgs nepārtraukts pārrobežu pārklājums ar 5G tīkliem, jo īpaši lai lietotājiem un priekšmetiem būtu iespēja saglabāt savienojumu ar internetu, atrodoties kustībā. Tomēr joprojām nav skaidrības par izmaksu dalīšanas scenārijiem saistībā ar 5G izvēršanu minētajās nozarēs, un komerciālai izvēršanai dažās pamatjomās ir ļoti augsti iespējamie riski, piemēram, attiecībā uz lietotāju datu drošību un aizsardzību. Paredzams, ka autoceļu koridori un dzelzceļa savienojumi būs galvenie jauno pirmā posma lietotņu objekti savienotas mobilitātes jomā, tāpēc tie ir būtiski pārrobežu projekti, kas finansējami atbilstoši šai Programmai.

Grozījums Nr.    17

Regulas priekšlikums

27. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(27)  Nesavienotas teritorijas visos Savienības apgabalos, tostarp centrālajos, ir šaurās vietas un neizmantots potenciāls digitālajam vienotajam tirgum. Lielākajā daļā lauku un attālo apgabalu augstas kvalitātes interneta savienotībai var būt svarīga nozīme digitālās plaisas, izolētības un iedzīvotāju aizplūšanas novēršanā, samazinot gan preču piegādes, gan pakalpojumu sniegšanas izmaksas un daļēji kompensējot nošķirtību. Augstas kvalitātes interneta savienojums ir nepieciešams jaunām ekonomiskām iespējām, piemēram, precīzām lauksaimniecības metodēm vai bioekonomikas attīstīšanai lauku apgabalos. Programmai būtu jāsekmē ļoti augstas veiktspējas fiksēta vai bezvadu interneta pieslēguma nodrošināšana visām Eiropas mājsaimniecībām gan laukos, gan pilsētās, īpaši koncentrējoties uz tā izvēršanu jomās, kur vērojamas noteikta līmeņa tirgus nepilnības, ko var novērst, izmantojot zemas intensitātes dotācijas. Šajā saistībā Programmai būtu jāizvirza mērķis nodrošināt mājsaimniecību un teritoriju pilnīgu pārklājumu, jo ir ekonomiski neizdevīgi teritorijā, kurā jau ir pārklājums, trūkumus novērst vēlākā laikā.

(27)  Nesavienotas teritorijas visos Savienības apgabalos, tostarp centrālajos, ir šaurās vietas un neizmantots potenciāls digitālajam vienotajam tirgum. Lielākajā daļā lauku teritoriju un attālo apgabalu, kā arī tālākajos reģionos augstas kvalitātes interneta savienotībai var būt svarīga nozīme digitālās plaisas un izolētības novēršanā, attīstot jaunus pakalpojumus un mazinot iedzīvotāju aizplūšanas risku, kā arī ekonomikas stimulēšanā, samazinot gan preču piegādes, gan pakalpojumu sniegšanas izmaksas un daļēji kompensējot nošķirtību. Augstas kvalitātes interneta savienojums ir nepieciešams jaunām ekonomiskām iespējām, piemēram, precīzām lauksaimniecības metodēm vai bioekonomikas attīstīšanai lauku apgabalos un pasākumiem, kuru mērķis ir piesaistīt laukiem gados jaunus cilvēkus. Turklāt atbilstību LESD 349. pantam varētu panākt, nosakot tālākos reģionus par privileģētu vietu 5G tīkla pārklājuma ieviešanai, īstenojot izmēģinājuma projektus. Programmai būtu jāsekmē ļoti augstas veiktspējas fiksēta vai bezvadu interneta pieslēguma nodrošināšana visām Eiropas mājsaimniecībām gan laukos, gan pilsētās, īpaši koncentrējoties uz tā izvēršanu jomās, kur vērojamas noteikta līmeņa tirgus nepilnības, ko var novērst, izmantojot zemas intensitātes dotācijas. Šajā saistībā Programmai būtu jāizvirza mērķis nodrošināt mājsaimniecību un teritoriju pilnīgu pārklājumu, jo ir ekonomiski neizdevīgi teritorijā, kurā jau ir pārklājums, trūkumus novērst vēlākā laikā.

Grozījums Nr.    18

Regulas priekšlikums

28. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(28)  Lai nodrošinātu vajadzīgo redundanci šādai svarīgai infrastruktūrai un palielinātu Savienības digitālo tīklu spēju un noturību, ir jāizvērš elektronisko sakaru pamattīkli, tostarp ar zemūdens kabeļiem, kas savieno Eiropas teritorijas ar trešām valstīm citos kontinentos vai savieno Eiropas salas vai aizjūras teritorijas ar kontinentālo daļu. Tomēr bez valsts atbalsta šādi projekti bieži ir komerciāli dzīvotnespējīgi.

(28)  Lai nodrošinātu vajadzīgo redundanci šādai svarīgai infrastruktūrai un palielinātu Savienības digitālo tīklu spēju un noturību, ir jāizvērš elektronisko sakaru pamattīkli, tostarp ar zemūdens kabeļiem, kas savieno Eiropas teritorijas ar trešām valstīm citos kontinentos vai savieno Eiropas salas, tālākos reģionus vai aizjūras teritorijas ar kontinentālo daļu. Tomēr bez valsts atbalsta šādi projekti bieži ir finansiāli un komerciāli dzīvotnespējīgi. Šajā nolūkā varētu paredzēt arī publiskā un privātā sektora partnerību veidošanu.

Grozījums Nr.    19

Regulas priekšlikums

35. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(35)  Savienības līmenī Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgads ir sistēma, kurā tiek apzinātas nacionālās reformu prioritātes un uzraudzīta to īstenošana. Atbalstot minētās reformu prioritātes, dalībvalstis izstrādā savu nacionālo daudzgadu ieguldījumu stratēģiju. Minētās stratēģijas būtu jāizklāsta kopā ar ikgadējām nacionālajām reformu programmām, izmantojot to kā veidu, lai iezīmētu un koordinētu prioritāros ieguldījumu projektus, kuri atbalstāmi ar nacionālo un/vai Savienības finansējumu. Tām būtu jāpalīdz saskaņoti izmantot Savienības finansējumu un maksimāli palielināt pievienoto vērtību no finansiālā atbalsta, kas attiecīgi tiks saņemts, jo īpaši no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), Kohēzijas fonda, Eiropas Investīciju stabilizācijas funkcijas, InvestEU un Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta. Finansiālais atbalsts būtu jāizmanto saskaņotā veidā, attiecīgā gadījumā ievērojot Savienības un nacionālos enerģētikas un klimata plānus.

svītrots

Grozījums Nr.    20

Regulas priekšlikums

43. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(43)  Kad trešās valstis vai trešās valstīs nodibinātas struktūras piedalās darbībās, kas sniedz ieguldījumu kopīgu interešu projektos vai pārrobežu projektos atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā, finansiālam atbalstam būtu jābūt pieejamam tikai tad, ja tas ir vajadzīgs šo projektu mērķu sasniegšanai.

(43)  Kad trešās valstis vai trešās valstīs nodibinātas struktūras piedalās darbībās, kas sniedz ieguldījumu kopīgu interešu projektos vai pārrobežu projektos atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā, finansiālam atbalstam būtu jābūt pieejamam tikai tad, ja tas ir vajadzīgs šo projektu mērķu sasniegšanai. Būtu jānosaka skaidri kritēriji šādiem projektiem.

Grozījums Nr.    21

Regulas priekšlikums

45. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(45)  Būtu jāīsteno pienācīgi uzraudzības un ziņošanas pasākumi, tostarp rādītāji, lai ziņotu par Programmā gūtajām sekmēm šajā regulā noteikto vispārējo un īpašo mērķu sasniegšanā. Šai darbības rezultātu ziņošanas sistēmai būtu jānodrošina, ka dati par Programmas uzraudzības īstenošanu un tās rezultātiem tiek apkopoti efektīvi, lietderīgi un savlaicīgi. Lai Programmai savāktu attiecīgos datus, Savienības līdzekļu saņēmējiem nosaka samērīgas ziņošanas prasības.

(45)  Būtu jāīsteno pienācīgi, uz rādītājiem balstīti uzraudzības un ziņošanas pasākumi, lai ziņotu par Programmā gūtajām sekmēm šajā regulā noteikto vispārējo un īpašo mērķu sasniegšanā. Šai darbības rezultātu ziņošanas sistēmai būtu jānodrošina, ka dati par Programmas uzraudzības īstenošanu un tās rezultātiem visās valstīs, kuras piedalās Programmā, tostarp trešās valstīs, tiek apkopoti efektīvi, lietderīgi un savlaicīgi. Lai Programmai savāktu attiecīgos datus, Savienības līdzekļu saņēmējiem nosaka samērīgas ziņošanas prasības.

Grozījums Nr.    22

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – pa punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(pa)  Ņemot vērā to, ka vēl nav panākta vienošanās par Apvienotās Karalistes un ES turpmākajām attiecībām, Programmas satvarā tiks sagatavoti ietekmes mazināšanas pasākumi, lai nodrošinātu ES 27 savienotību.

Grozījums Nr.    23

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Programmas vispārīgais mērķis ir attīstīt un modernizēt Eiropas komunikāciju tīklu transporta, enerģētikas un digitālajā jomā un veicināt pārrobežu sadarbību atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā, ņemot vērā ilgttermiņa dekarbonizācijas saistības un liekot uzsvaru uz starpnozaru sinerģijām.

1.  Programmas vispārīgais mērķis ir attīstīt un modernizēt Eiropas komunikāciju tīklu transporta, enerģētikas un digitālajā jomā, kā arī veicināt pārrobežu sadarbību un savienojumus atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā, nopietni ņemot vērā ilgtermiņa mazemisiju un dekarbonizācijas saistības un liekot uzsvaru uz starpnozaru sinerģijām un papildināmību, tādējādi veicinot gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi.

Grozījums Nr.    24

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – i punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(i)  veicināt tādu kopīgu interešu projektu attīstību, kas ir saistīti ar efektīviem un savstarpēji saistītiem tīkliem un infrastruktūru gudrai, ilgtspējīgai, iekļaujošai un drošai mobilitātei,

(i)  veicināt tādu kopīgu sociālekonomisko un pārrobežu interešu projektu attīstību, kas ir saistīti ar efektīviem, savstarpēji savienotiem un multimodāliem tīkliem un infrastruktūru, un attiecīgā gadījumā lauku apvidu savienošanu ar TEN-T pamattīkliem, lai izveidotu drošu mobilitāti un vienotu, viedu, ilgtspējīgu un iekļaujošu Eiropas transporta telpu, tostarp attiecībā uz cilvēkiem ar invaliditāti,

Grozījums Nr.    25

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  enerģētikas nozarē veicināt tādu kopīgu interešu projektu attīstību, kas ir saistīti ar iekšējā enerģijas tirgus turpmāku integrāciju, tīklu pārrobežu un starpnozaru sadarbspēju, dekarbonizācijas veicināšanu un apgādes drošības panākšanu, un veicināt pārrobežu sadarbību atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā;

(b)  enerģētikas nozarē veicināt tādu kopīgu sociālo un ekonomisko interešu projektu attīstību, kas ir saistīti ar iekšējā enerģijas tirgus turpmāku integrāciju, tīklu pārrobežu un starpnozaru sadarbspēju, dekarbonizācijas veicināšanu, tostarp ar tīrām un inovatīvām tehnoloģijām, un apgādes drošības panākšanu, un veicināt pārrobežu sadarbību atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā;

Grozījums Nr.    26

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  digitālajā nozarē veicināt ļoti augstas veiktspējas tīklu un 5G sistēmu izvēršanu, lai ES teritorijās palielinātu digitālo pamattīklu noturību un veiktspēju, savienojot tos ar kaimiņteritorijām, kā arī lai veicinātu transporta un enerģētikas tīklu digitalizāciju.

(c)  digitālajā nozarē veicināt tādu kopīgu sociālo un ekonomisko interešu projektu attīstību, kas sekmē ļoti augstas veiktspējas tīklu un 5G sistēmu izvēršanu, lai ES teritorijās palielinātu digitālo pamattīklu noturību un veiktspēju, savienojot tos ar kaimiņteritorijām, kā arī lai veicinātu transporta un enerģētikas tīklu digitalizāciju, tostarp autonomu un videi nekaitīgu transporta sistēmu straujāku ieviešanu.

Grozījums Nr.    27

Regulas priekšlikums

4. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  līdz 30 615 493 000 EUR konkrētajiem mērķiem, kas minēti 3. panta 2. punkta a) apakšpunktā, šo summu sadalot šādi:

(a)  vismaz 30 615 493 000 EUR konkrētajiem mērķiem, kas minēti 3. panta 2. punkta a) apakšpunktā, šo summu sadalot šādi:

Grozījums Nr.    28

Regulas priekšlikums

4. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – ii punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ii)  11 285 493 000 EUR pārvieto no Kohēzijas fonda, lai atbilstīgi šai regulai izmantotu vienīgi tajās dalībvalstīs, kuras ir tiesīgas saņemt finansējumu no Kohēzijas fonda,

(ii)  XXX EUR pārvieto no Kohēzijas fonda, lai atbilstīgi šai regulai izmantotu vienīgi tajās dalībvalstīs, kuras ir tiesīgas saņemt finansējumu no Kohēzijas fonda, kā noteikts Regulas (ES) XXX [KNR] 104. panta 4. punktā,

Grozījums Nr.    29

Regulas priekšlikums

4. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  līdz 8 650 000 000 EUR konkrētajiem mērķiem, kas minēti 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā, un līdz 10 % no šīs summas paredz pārrobežu projektiem atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā;

(b)  līdz 8 650 000 000 EUR konkrētajiem mērķiem, kas minēti 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā, un vismaz 10 % no šīs summas paredz pārrobežu projektiem atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā;

Grozījums Nr.    30

Regulas priekšlikums

4. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Šā panta 1. punktā minēto summu var izmantot tehniskajai un administratīvajai palīdzībai, kas vajadzīga Programmas un konkrētai nozarei specifisku pamatnostādņu īstenošanai, piemēram, sagatavošanas, uzraudzības, kontroles, revīzijas un izvērtēšanas darbībām, tostarp korporatīvajām informācijas tehnoloģiju sistēmām. Šo summu var arī izmantot, lai finansētu papildinošos pasākumus projektu sagatavošanas atbalstam.

4.  Šā panta 1. punktā minēto summu var izmantot arī tehniskajai un administratīvajai palīdzībai, kas vajadzīga Programmas un konkrētai nozarei specifisku pamatnostādņu īstenošanai, piemēram, sagatavošanas, uzraudzības, kontroles, revīzijas un izvērtēšanas darbībām, tostarp korporatīvajām informācijas tehnoloģiju sistēmām. Šo summu var arī izmantot, lai finansētu papildinošos pasākumus projektu sagatavošanas atbalstam.

Grozījums Nr.    31

Regulas priekšlikums

4. pants – 8. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

8.  Attiecībā uz summām, kas pārvietotas no Kohēzijas fonda, 30 % no minētajām summām nekavējoties padara pieejamas visām dalībvalstīm, kuras ir tiesīgas saņemt finansējumu no Kohēzijas fonda, lai finansētu transporta infrastruktūras projektus atbilstoši šai regulai, piešķirot prioritāti pārrobežu un iztrūkstošajiem savienojumiem. Līdz 2023. gada 31. decembrim to projektu atlasē, kuri ir tiesīgi saņemt finansējumu, ņem vērā valsts piešķīrumus saskaņā ar Kohēzijas fondu attiecībā uz 70 % no pārvietotajiem resursiem. No 2024. gada 1. janvāra resursus, kas pārvietoti Programmai un kas nav piešķirti transporta infrastruktūras projektam, dara pieejamus visām dalībvalstīm, kuras ir tiesīgas saņemt finansējumu no Kohēzijas fonda, lai finansētu transporta infrastruktūras projektus saskaņā ar šo regulu.

8.  Nosacījumus no Kohēzijas fonda pārvietoto līdzekļu piešķiršanai paredz Regulā (ES) XXX [KNR], ievērojot 2014.–2020. gada metodoloģiju attiecībā uz attiecīgajiem piešķīrumiem dalībvalstīm, un tos izmanto saskaņā ar šo regulu un neskarot 14. panta 2. punkta b) apakšpunktu. Ar šiem līdzekļiem finansē ilgtspējīgus transporta infrastruktūras projektus atbilstoši šai regulai, piešķirot prioritāti pārrobežu savienojumiem, intensīvai satiksmei, transporta problemātisko posmu risinājumiem un iztrūkstošajiem savienojumiem, kā arī tālākajiem reģioniem.

Grozījums Nr.    32

Regulas priekšlikums

4. pants – 8.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

8.a  Dalībvalstīs, kuras ir tiesīgas saņemt finansējumu no Kohēzijas fonda un kurām var būt grūtības izstrādāt pietiekamas gatavības un/vai kvalitātes projektus, kas Savienībai nodrošinātu pietiekamu pievienoto vērtību, tiek maksimāli atbalstītas programmas atbalsta darbības, kuru mērķis ir stiprināt valsts pārvaldes iestāžu institucionālās spējas un efektivitāti projektu izstrādē un īstenošanā.

Grozījums Nr.    33

Regulas priekšlikums

4. pants – 9. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

9.  Pēc dalībvalstu pieprasījuma resursus, kas tām ir piešķirti dalītas pārvaldības ietvaros, var pārnest uz Programmu. Komisija apgūst minētos resursus tieši, saskaņā ar Finanšu regulas [62. panta 1. punkta a) apakšpunktu], vai netieši, saskaņā ar minēta punkta c) apakšpunktu. Ja iespējams, minētos resursus izmanto attiecīgās dalībvalsts labā.

9.  Pienācīgi pamatotos gadījumos pēc dalībvalstu pieprasījuma resursus, kas tām ir piešķirti dalītas pārvaldības ietvaros, var pārvietot uz Programmu. Komisija apgūst minētos resursus tieši, saskaņā ar Finanšu regulas [62. panta 1. punkta a) apakšpunktu], vai netieši, saskaņā ar minēta punkta c) apakšpunktu. Šādi pārvietotus resursus izmanto tikai attiecīgajā dalībvalstī.

Grozījums Nr.    34

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. punkts – d apakšpunkts – 4. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

–  garantē Savienības tiesības nodrošināt pareizu finanšu pārvaldību un aizsargāt savas finanšu intereses.

–  garantē Savienības tiesības nodrošināt pareizu finanšu pārvaldību, veikt Programmas uzraudzību un aizsargāt savas finanšu intereses.

Grozījums Nr.    35

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Pārrobežu projektos atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā ir iesaistītas vismaz divas dalībvalstis, un tos iekļauj sadarbības līgumā vai cita veida pasākumos starp dalībvalstīm vai pasākumos starp dalībvalstīm un trešām valstīm, kā noteikts Direktīvas 2009/82/EK 6., 7., 9. vai 11. pantā. Šos projektus apzina saskaņā ar kritērijiem un procedūru, kas noteikti šīs regulas pielikuma IV daļā.

1.  Pārrobežu projektos atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā, tostarp projektos, kuri skar tālākos reģionus, ir iesaistītas vismaz divas dalībvalstis, un tos iekļauj sadarbības līgumā vai cita veida pasākumos starp dalībvalstīm vai pasākumos starp dalībvalstīm un trešām valstīm, kā noteikts Direktīvas 2009/82/EK 6., 7., 9. vai 11. pantā. Šos projektus apzina saskaņā ar kritērijiem un procedūru, kas noteikti šīs regulas pielikuma IV daļā.

Grozījums Nr.    36

Regulas priekšlikums

7. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Pētījumi, kuru mērķis ir izstrādāt un apzināt pārrobežu projektus atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā, ir tiesīgi saņemt finansējumu atbilstoši šai regulai.

3.  Pētījumi, kuru mērķis ir izstrādāt un apzināt pārrobežu projektus un tālākajos reģionos īstenojamus projektus atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā, ir tiesīgi saņemt finansējumu atbilstoši šai regulai.

Grozījums Nr.    37

Regulas priekšlikums

7. pants – 4. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Pārrobežu projekti atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā ir tiesīgi saņemt Savienības finansējumu darbiem, ja tie atbilst šādiem papildu kritērijiem:

4.  Pārrobežu projekti un tālākajos reģionos īstenojami projekti atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā ir tiesīgi saņemt Savienības finansējumu darbiem, ja tie atbilst šādiem papildu kritērijiem:

Grozījums Nr.    38

Regulas priekšlikums

7. pants – 4. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  pieteikuma iesniedzējs pierāda, ka projekts bez dotācijas neīstenotos vai ka projekts bez dotācijas nevar būt ekonomiski dzīvotspējīgs. Šādā analīzē ņem vērā visus ieņēmumus no atbalsta shēmām.

svītrots

Grozījums Nr.    39

Regulas priekšlikums

8. pants – 3. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  attiecībā uz darbībām, kas veicina 5G sistēmu izvēršanu, prioritāti piešķir 5G koridoru izvēršanai sauszemes transporta maģistrālēs, tostarp Eiropas transporta tīklos. Ņem vērā arī to, ciktāl darbība veicina pārklājuma nodrošināšanu lielākajās transporta maģistrālēs, ļaujot nepārtraukti nodrošināt sinerģijas digitālos pakalpojumus, vienlaikus maksimāli palielinot potenciālo pozitīvo netiešo ietekmi uz teritorijām un iedzīvotājiem projekta izvēršanas teritorijas apkaimē. Indikatīvs to projektu saraksts, kas var gūt labumu no atbalsta, ir ietverts pielikuma V daļā;

(c)  attiecībā uz darbībām, kas veicina 5G sistēmu izvēršanu, prioritāti piešķir 5G koridoru izvēršanai sauszemes transporta maģistrālēs, tostarp Eiropas transporta tīklos. Ņem vērā arī to, ciktāl darbība veicina atbilstoša pārklājuma nodrošināšanu lielākajās transporta maģistrālēs, ļaujot nepārtraukti nodrošināt sinerģijas digitālos pakalpojumus, vienlaikus maksimāli palielinot potenciālo pozitīvo netiešo ietekmi uz teritorijām un iedzīvotājiem projekta izvēršanas teritorijas apkaimē. Indikatīvs to projektu saraksts, kas var gūt labumu no atbalsta, ir ietverts pielikuma V daļā;

Grozījums Nr.    40

Regulas priekšlikums

9. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – i punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(i)  darbības, ar kurām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1315/2013 III nodaļu īsteno pamattīklu, tostarp darbības, kuras saistītas ar pilsētu mezgliem, jūras ostām, iekšzemes ostām un pamattīkla dzelzceļa termināļiem, kā definēts Regulas (ES) Nr. 1315/2013 II pielikumā. Pamattīkla īstenošanas darbības var ietvert saistītus elementus, kas atrodas visaptverošajā tīklā, ja tas ir vajadzīgs, lai optimizētu ieguldījumus un saskaņā ar šīs regulas 19. pantā minētajās darba programmās norādīto kārtību;

(i)  darbības, ar kurām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1315/2013 III nodaļu īsteno pamattīklu, tostarp darbības, kuras saistītas ar pilsētu mezgliem, jūras ostām, iekšzemes ostām, lidostām un pamattīkla dzelzceļa termināļiem, kā definēts Regulas (ES) Nr. 1315/2013 II pielikumā. Pamattīkla īstenošanas darbības var ietvert saistītus elementus, kas atrodas visaptverošajā tīklā, ja tas ir vajadzīgs, lai optimizētu ieguldījumus un saskaņā ar šīs regulas 19. pantā minētajās darba programmās norādīto kārtību;

Grozījums Nr.    41

Regulas priekšlikums

9. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – ii punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ii)  visaptverošā tīkla pārrobežu savienojumu īstenošanas darbības saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1315/2013 II nodaļu, proti, šīs regulas pielikuma III daļā uzskaitītie posmi;

(ii)  visaptverošā tīkla pārrobežu savienojumu veicināšanas un īstenošanas darbības saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1315/2013 II nodaļu, proti, šīs regulas pielikuma III daļā uzskaitītie posmi un posmi, kuros jānovērš pārrobežu transporta problemātiskās vietas;

Grozījums Nr.    42

Regulas priekšlikums

9. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – iii punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(iii)  darbības, ar kurām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1315/2013 II nodaļu īsteno visaptverošā tīkla posmus, kas atrodas tālākos reģionos, tostarp darbības, kuras saistītas ar attiecīgajiem pilsētu mezgliem, jūras ostām, iekšzemes ostām un visaptverošā tīkla dzelzceļa termināļiem, kā definēts Regulas (ES) Nr. 1315/2013 II pielikumā;

(iii)  darbības, ar kurām īsteno visaptverošā tīkla posmus ES pierobežas reģionos un tālākajos reģionos, tostarp darbības, kuras saistītas ar attiecīgajiem pilsētu mezgliem, jūras ostām, iekšzemes ostām, lidostām un visaptverošā tīkla dzelzceļa termināļiem, kā definēts Regulas (ES) Nr. 1315/2013 II pielikumā;

Pamatojums

Ņemot vērā attāluma faktoru un LESD 349. pantā aprakstītos apstākļus, lidostas ir būtisks instruments tālāko reģionu attīstībai un līdzeklis to integrēšanai ES transporta tīklos.

Grozījums Nr.    43

Regulas priekšlikums

9. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – iva punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(iva)  ar visaptverošo tīklu saistīti pētījumu projekti;

Grozījums Nr.    44

Regulas priekšlikums

9. pants – 2. punkts – b apakšpunkts – iv punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(iv)  darbības jaunu tehnoloģiju un inovācijas atbalstam, tostarp automatizācijai, uzlabotiem transporta pakalpojumiem, transporta veidu integrācijai un alternatīvo degvielu infrastruktūrai, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1315/2013 33. pantu;

(iv)  darbības jaunu tehnoloģiju un inovācijas atbalstam, tostarp automatizācijai, uzlabotiem transporta pakalpojumiem, transporta veidu integrācijai un alternatīvo degvielu infrastruktūrai, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1315/2013 33. pantu, lai mazinātu transporta radītās oglekļa dioksīda emisijas;

Grozījums Nr.    45

Regulas priekšlikums

9. pants – 2. punkts – b apakšpunkts – viii punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(viii)  darbības, ar kurām uzlabo transporta infrastruktūras pieejamību visiem lietotājiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1315/2013 37. pantu;

(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)  

Grozījums Nr.    46

Regulas priekšlikums

9. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  attiecībā uz 3. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) punktā minēto konkrēto mērķi: darbības vai īpaši pasākumi, kas ir daļa no darbības, ar ko atbalsta TEN-T tīkla transporta infrastruktūru, lai to pielāgotu militārās mobilitātes prasībām un šo infrastruktūru varētu izmantot gan civilām, gan militārām vajadzībām.

(c)  attiecībā uz 3. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) punktā minēto konkrēto mērķi: darbības vai īpaši pasākumi, kas ir daļa no darbības, ar ko atbalsta jaunu un pastāvošu TEN-T tīkla transporta infrastruktūru, lai to pielāgotu militārās mobilitātes prasībām un šo infrastruktūru varētu izmantot gan civilām, gan militārām vajadzībām.

Grozījums Nr.    47

Regulas priekšlikums

9. pants – 3. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  darbības, ar kurām atbalsta pārrobežu projektus atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā, tostarp to koncepciju, kā definēts šīs regulas pielikuma IV daļā, ievērojot izpildes nosacījumus šīs regulas 7. pantā.

(b)  darbības, ar kurām atbalsta šīs regulas pielikuma IV daļā definētos pārrobežu projektus un tālākajos reģionos īstenojamus projektus atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā, tostarp to koncepciju, ievērojot izpildes nosacījumus šīs regulas 7. pantā;

Grozījums Nr.    48

Regulas priekšlikums

9. pants – 3. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ba)  darbības, ar kurām atbalsta energoefektivitātes projektus.

Grozījums Nr.    49

Regulas priekšlikums

9. pants – 4. punkts – f apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(f)  darbības, ar kurām īsteno digitālās savienotības infrastruktūras prasības saistībā ar pārrobežu projektiem transporta vai enerģētikas jomā, un/vai darbības, ar kurām atbalsta operatīvās digitālās platformas, kas ir tieši saistītas ar transporta infrastruktūrām vai energoinfrastruktūrām.

(f)  darbības, ar kurām īsteno digitālās savienotības infrastruktūras prasības saistībā ar pārrobežu projektiem un tālākajos reģionos, kā arī kalnu, salu un nomaļos reģionos īstenotiem projektiem transporta vai enerģētikas jomā, un/vai darbības, ar kurām atbalsta operatīvās digitālās platformas, kas ir tieši saistītas ar transporta infrastruktūrām vai energoinfrastruktūrām.

Grozījums Nr.    50

Regulas priekšlikums

11. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  juridiskās personas, kuras veic uzņēmējdarbību ar Programmu asociētā trešā valstī;

(b)  juridiskās personas, kuras veic uzņēmējdarbību ar Programmu asociētā trešā valstī, attiecībā uz darbībām, kas saistītas ar projektu, kurš attiecas uz minēto trešo valsti;

Pamatojums

Uzņēmumiem ārpus Eiropas nebūtu jāsaņem Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta atbalsts, ja darbības tiek īstenotas Eiropas Savienībā.

Grozījums Nr.    51

Regulas priekšlikums

13. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  ekonomiskā, sociālā un vidiskā ietekme (ieguvumi un izmaksas);

(a)  ekonomiskā un sociālā ietekme un ietekme uz klimatu un vidi (ieguvumi un izmaksas);

Grozījums Nr.    52

Regulas priekšlikums

13. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  inovācijas, drošības, sadarbspējas un pieejamības aspekti;

(b)  inovācijas, drošības, sadarbspējas un pieejamības aspekti, it sevišķi attiecībā uz cilvēkiem ar invaliditāti;

Grozījums Nr.    53

Regulas priekšlikums

13. pants – 1. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  pārrobežu dimensija;

(c)  pārrobežu dimensija un ieguldījums reģionālās attīstības līdzsvarošanā;

Grozījums Nr.    54

Regulas priekšlikums

13. pants – 1. punkts – g apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(g)   Savienības finansiālā atbalsta katalītiskā ietekme uz ieguldījumu;

(g)  Savienības finansiālā atbalsta katalītiskā ietekme uz ieguldījumu un Eiropas pievienotā vērtība;

Grozījums Nr.    55

Regulas priekšlikums

13. pants – 1. punkts – ga apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ga)  ieguldījums Savienības integrācijas palielināšanā;

Grozījums Nr.    56

Regulas priekšlikums

13. pants – 1. punkts – i apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(i)  saskanība ar Savienības un valstu enerģētikas un klimata jomas plāniem.

(i)  saskanība ar Savienības, valstu un attiecīgā gadījumā reģionālajiem enerģētikas un klimata jomas plāniem un tajos nodrošinātais ieguldījums.

Grozījums Nr.    57

Regulas priekšlikums

13. pants – 1. punkts – ia apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ia)  attiecīgā gadījumā — lauku apvidu savienošana ar TEN-T tīklu.

Grozījums Nr.    58

Regulas priekšlikums

13. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.a  Priekšlikumu novērtēšanā, ko veic atbilstoši piešķiršanas kritērijiem, nodrošina, ka netiek pieņemts neviens priekšlikums par tādas infrastruktūras izveidi vai uzturēšanu, kura nav pieejama ikvienam, tostarp cilvēkiem ar invaliditāti.

Grozījums Nr.    59

Regulas priekšlikums

14. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Pētījumiem Savienības finansiālā atbalsta summa nepārsniedz 50 % no kopējām attiecināmajām izmaksām. Pētījumiem, kas finansēti ar summām, kas pārvietotas no Kohēzijas fonda, maksimālā līdzfinansējuma likme ir likme, ko piemēro Kohēzijas fondam, kā noteikts 2. punkta b) apakšpunktā.

1.  Pētījumiem Savienības finansiālā atbalsta summa nepārsniedz 40 % no kopējām attiecināmajām izmaksām. Pētījumiem, kas finansēti ar summām, kas pārvietotas no Kohēzijas fonda, maksimālā līdzfinansējuma likme ir likme, ko piemēro Kohēzijas fondam, kā noteikts 2. punkta b) apakšpunktā.

Grozījums Nr.    60

Regulas priekšlikums

14. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  darbiem, kas saistīti ar 3. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajiem konkrētajiem mērķiem, Savienības finansiālā atbalsta summa nepārsniedz 30 % no kopējām attiecināmajām izmaksām. Līdzfinansējuma likmes var palielināt līdz ne vairāk kā 50 % darbībām, kas saistītas ar pārrobežu savienojumiem, ievērojot šā punkta c) apakšpunkta nosacījumus, darbībām telemātikas lietojumprogrammu atbalstam, darbībām jaunu tehnoloģiju un inovācijas atbalstam, darbībām, ar kurām atbalsta infrastruktūras drošības uzlabojumus saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem, un darbībām, ko veic tālākos reģionos;

(a)  darbiem, kas saistīti ar 3. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajiem konkrētajiem mērķiem, Savienības finansiālā atbalsta summa nepārsniedz 30 % no kopējām attiecināmajām izmaksām. Līdzfinansējuma likmes var palielināt līdz ne vairāk kā 65 % darbībām, kas saistītas ar pārrobežu savienojumiem, ievērojot šā punkta c) apakšpunkta nosacījumus, darbībām telemātikas lietojumprogrammu atbalstam, darbībām jaunu tehnoloģiju un inovācijas atbalstam, darbībām, ar kurām atbalsta infrastruktūras drošības uzlabojumus saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem, un darbībām, ko veic lauku apvidos un tālākajos reģionos;

Grozījums Nr.    61

Regulas priekšlikums

14. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  attiecībā uz summām, kas pārvietotas no Kohēzijas fonda, maksimālā līdzfinansējuma likme ir likme, ko piemēro Kohēzijas fondam, kā noteikts Regulā (ES) XXX [Kopīgo noteikumu regula (KNR)]. Šīs līdzfinansējuma likmes var palielināt līdz ne vairāk kā 85 % darbībām, kas saistītas ar pārrobežu savienojumiem, atbilstoši šā punkta c) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem;

(b)  attiecībā uz summām, kas pārvietotas no Kohēzijas fonda, maksimālās līdzfinansējuma likmes ir likmes, ko piemēro Kohēzijas fondam, kā noteikts Regulā (ES) XXX [Kopīgo noteikumu regula (KNR)]. Šīs līdzfinansējuma likmes var palielināt par ne vairāk kā 15 procentpunktiem darbībām, kas saistītas ar pārrobežu savienojumiem, atbilstoši šā punkta c) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem;

Grozījums Nr.    62

Regulas priekšlikums

15. pants – 1. daļa – c punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  izdevumi, kas saistīti ar zemes iegādi, nav attiecināmas izmaksas;

(c)  izdevumi, kas saistīti ar zemes iegādi, ir attiecināmas izmaksas;

Grozījums Nr.    63

Regulas priekšlikums

15. pants – 1. daļa – d punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d)  attiecināmajās izmaksās nav iekļauts pievienotās vērtības nodoklis (PVN).

(d)  Attiecināmajās izmaksās ir iekļauts pievienotās vērtības nodoklis (PVN) saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 126. panta 3. punkta c) apakšpunktu.

Grozījums Nr.    64

Regulas priekšlikums

15. pants – 1. daļa – da punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(da)  attiecībā uz līdzekļiem, kas pārvietoti no Kohēzijas fonda, par attiecināmiem izdevumiem tiek uzskatīti projekti, kuri uzsākti un nav pabeigti 2014.–2020. gada laikposmā un minētajā laikposmā par tiem nav samaksāts;

Grozījums Nr.    65

Regulas priekšlikums

15. pants – 1. daļa – db punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(db)  attiecībā uz līdzekļiem, kas pārvietoti no Kohēzijas fonda, izdevumi tiek uzskatīti par attiecināmiem finansējuma saņemšanai, ja tie ir radušies saņēmējam vai privātam partnerim un maksājumi ir veikti saistībā ar pasākumiem, kas īstenoti no 2021. gada 1. janvāra līdz 2029. gada 31. decembrim.

Grozījums Nr.    66

Regulas priekšlikums

17. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Pamatojoties uz 1. punktā norādītajiem iemesliem, dotācijas nolīgumu var izbeigt.

2.  Pamatojoties uz 1. punktā norādītajiem iemesliem, dotācijas nolīgumu var izbeigt, izņemot pienācīgi pamatotus gadījumus. Izbeidzot dotācijas nolīgumu, neizlietotos līdzekļus Komisija nekavējoties dara pieejamus citiem projektiem.

Grozījums Nr.    67

Regulas priekšlikums

18. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.   Darbības, ka atbilst turpmāk minētajiem kumulatīvajiem un salīdzināmajiem nosacījumiem:

2.   Darbības, ka atbilst turpmāk minētajiem kumulatīvajiem un salīdzināmajiem nosacījumiem:

(a)   tās ir novērtētas uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus programmas ietvaros;

(a)   tās ir novērtētas uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus programmas ietvaros;

(b)   tās atbilst minētā uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus kvalitātes prasību minimumam;

(b)   tās atbilst minētā uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus kvalitātes prasību minimumam;

(c)   budžeta ierobežojumu dēļ tās nevar finansēt saskaņā ar minēto uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus;

(c)   budžeta ierobežojumu dēļ tās nevar finansēt saskaņā ar minēto uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus;

var saņemt atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas fonda atbilstoši Regulas (ES) XXX [KNR] [67. panta 5. punktam] ar nosacījumu, ka šādas darbības saskan ar attiecīgās programmas mērķiem. Piemēro Fonda, kas sniedz atbalstu, noteikumus.

 

Grozījums Nr.    68

Regulas priekšlikums

25. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Savienības finansējuma saņēmēji atzīst Savienības finansējuma izcelsmi un nodrošina tā redzamību (jo īpaši darbību un to rezultātu popularizēšanā), sniedzot dažādām auditorijām, tostarp plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrībai, mērķorientētu informāciju, kas ir konsekventa, lietderīga un samērīga.

1.  Savienības finansējuma saņēmēji atzīst Savienības finansējuma izcelsmi un nodrošina tā redzamību saskaņā ar ES noteikumiem (jo īpaši darbību un to rezultātu popularizēšanā), sniedzot dažādām auditorijām, tostarp plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrībai, mērķorientētu informāciju, kas ir konsekventa, lietderīga un samērīga.

Grozījums Nr.    69

Regulas priekšlikums

I pielikums – II daļa – 1. punkts – 1. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

  60 % darbībām, kas uzskaitītas 9. panta 2. punkta a) apakšpunktā, proti, “darbībām, kas saistītas ar efektīviem un savstarpēji savienotiem tīkliem”;

svītrots

Grozījums Nr.    70

Regulas priekšlikums

I pielikums – II daļa – 1. punkts – 2. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

  40 % darbībām, kas uzskaitītas 9. panta 2. punkta b) apakšpunktā, proti, “darbībām, kas saistītas ar viedu, ilgtspējīgu, iekļaujošu un drošu mobilitāti”.

svītrots

Grozījums Nr.    71

Regulas priekšlikums

I pielikums – III daļa – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a  Papildināt pamattīkla koridoru “Austrumi / Vidusjūras austrumu daļa”

 

rubrikā “Pārrobežu”

 

-Craiova-Vidin (autotransports)

 

-Belgrade-Resita-Deva-Petrosani (autotransports un dzelzceļš)

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Priekšlikums, ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu

Atsauces

COM(2018)0438 – C8-0255/2018 – 2018/0228(COD)

Atbildīgās komitejas

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ITRE

14.6.2018

TRAN

14.6.2018

 

 

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

REGI

14.6.2018

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Mirosław Piotrowski

20.6.2018

55. pants – kopīgā komiteju procedūra

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

       

5.7.2018

Izskatīšana komitejā

3.9.2018

 

 

 

Pieņemšanas datums

15.11.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

25

12

3

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Pascal Arimont, Victor Boştinaru, Mercedes Bresso, Steeve Briois, Andrea Cozzolino, Rosa D’Amato, Tamás Deutsch, Raymond Finch, Iratxe García Pérez, Michela Giuffrida, Krzysztof Hetman, Ivan Jakovčić, Sławomir Kłosowski, Constanze Krehl, Martina Michels, Iskra Mihaylova, Andrey Novakov, Younous Omarjee, Konstantinos Papadakis, Mirosław Piotrowski, Stanislav Polčák, Liliana Rodrigues, Fernando Ruas, Monika Smolková, Ruža Tomašić, Ramón Luis Valcárcel Siso, Monika Vana, Matthijs van Miltenburg, Lambert van Nistelrooij, Derek Vaughan, Kerstin Westphal, Joachim Zeller

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Martina Anderson, Daniel Buda, Ivana Maletić, Tonino Picula, Bronis Ropė, Milan Zver

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Mircea Diaconu, David Martin

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

25

+

ALDE

Mircea Diaconu

PPE

Pascal Arimont, Daniel Buda, Tamás Deutsch, Krzysztof Hetman, Ivana Maletić, Lambert van Nistelrooij, Andrey Novakov, Stanislav Polčák, Fernando Ruas, Ramón Luis Valcárcel Siso, Joachim Zeller, Milan Zver

S&D

Victor Boştinaru, Mercedes Bresso, Andrea Cozzolino, Iratxe García Pérez, Michela Giuffrida, Constanze Krehl, David Martin, Tonino Picula, Liliana Rodrigues, Monika Smolková, Derek Vaughan, Kerstin Westphal

12

-

ALDE

Ivan Jakovčić, Iskra Mihaylova, Matthijs van Miltenburg

EFDD

Rosa D'Amato, Raymond Finch

ENF

Steeve Briois

GUE/NGL

Martina Anderson, Martina Michels, Younous Omarjee

NI

Konstantinos Papadakis

VERTS/ALE

Bronis Ropė, Monika Vana

3

0

ECR

Sławomir Kłosowski, Mirosław Piotrowski, Ruža Tomašić

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Priekšlikums, ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu

Atsauces

COM(2018)0438 – C8-0255/2018 – 2018/0228(COD)

Atbildīgās komitejas

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ITRE

14.6.2018

TRAN

14.6.2018

 

 

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

REGI

14.6.2018

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Mirosław Piotrowski

20.6.2018

55. pants – kopīgā komiteju procedūra

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

       

5.7.2018

Izskatīšana komitejā

3.9.2018

 

 

 

Pieņemšanas datums

15.11.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

25

12

3

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Pascal Arimont, Victor Boştinaru, Mercedes Bresso, Steeve Briois, Andrea Cozzolino, Rosa D’Amato, Tamás Deutsch, Raymond Finch, Iratxe García Pérez, Michela Giuffrida, Krzysztof Hetman, Ivan Jakovčić, Sławomir Kłosowski, Constanze Krehl, Martina Michels, Iskra Mihaylova, Andrey Novakov, Younous Omarjee, Konstantinos Papadakis, Mirosław Piotrowski, Stanislav Polčák, Liliana Rodrigues, Fernando Ruas, Monika Smolková, Ruža Tomašić, Ramón Luis Valcárcel Siso, Monika Vana, Matthijs van Miltenburg, Lambert van Nistelrooij, Derek Vaughan, Kerstin Westphal, Joachim Zeller

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Martina Anderson, Daniel Buda, Ivana Maletić, Tonino Picula, Bronis Ropė, Milan Zver

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Mircea Diaconu, David Martin

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

25

+

ALDE

Mircea Diaconu

PPE

Pascal Arimont, Daniel Buda, Tamás Deutsch, Krzysztof Hetman, Ivana Maletić, Lambert van Nistelrooij, Andrey Novakov, Stanislav Polčák, Fernando Ruas, Ramón Luis Valcárcel Siso, Joachim Zeller, Milan Zver

S&D

Victor Boştinaru, Mercedes Bresso, Andrea Cozzolino, Iratxe García Pérez, Michela Giuffrida, Constanze Krehl, David Martin, Tonino Picula, Liliana Rodrigues, Monika Smolková, Derek Vaughan, Kerstin Westphal

12

-

ALDE

Ivan Jakovčić, Iskra Mihaylova, Matthijs van Miltenburg

EFDD

Rosa D'Amato, Raymond Finch

ENF

Steeve Briois

GUE/NGL

Martina Anderson, Martina Michels, Younous Omarjee

NI

Konstantinos Papadakis

VERTS/ALE

Bronis Ropė, Monika Vana

3

0

ECR

Sławomir Kłosowski, Mirosław Piotrowski, Ruža Tomašić

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Priekšlikums, ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu

Atsauces

COM(2018)0438 – C8-0255/2018 – 2018/0228(COD)

Datums, kad to iesniedza EP

7.6.2018

 

 

 

Atbildīgās komitejas

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ITRE

14.6.2018

TRAN

14.6.2018

 

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

AFET

14.6.2018

BUDG

14.6.2018

ENVI

14.6.2018

REGI

14.6.2018

Referenti

       Iecelšanas datums

Henna Virkkunen

18.6.2018

Marian-Jean Marinescu

18.6.2018

Pavel Telička

18.6.2018

 

55. pants – kopīgā komiteju procedūra

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

       

5.7.2018

Izskatīšana komitejā

29.8.2018

9.10.2018

 

 

Pieņemšanas datums

22.11.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

71

19

3

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Daniela Aiuto, Lucy Anderson, Marie-Christine Arnautu, Inés Ayala Sender, Georges Bach, Zigmantas Balčytis, Izaskun Bilbao Barandica, José Blanco López, Jonathan Bullock, Jerzy Buzek, Deirdre Clune, Michael Cramer, Edward Czesak, Jakop Dalunde, Luis de Grandes Pascual, Andor Deli, Karima Delli, Isabella De Monte, Christian Ehler, Ismail Ertug, Fredrick Federley, Jacqueline Foster, Igor Gräzin, Theresa Griffin, Hans-Olaf Henkel, Eva Kaili, Krišjānis Kariņš, Seán Kelly, Jaromír Kohlíček, Peter Kouroumbashev, Zdzisław Krasnodębski, Miapetra Kumpula-Natri, Christelle Lechevalier, Innocenzo Leontini, Janusz Lewandowski, Paloma López Bermejo, Peter Lundgren, Elżbieta Katarzyna Łukacijewska, Marian-Jean Marinescu, Edouard Martin, Gesine Meissner, Tilly Metz, Angelika Mlinar, Nadine Morano, Angelika Niebler, Morten Helveg Petersen, Markus Pieper, Gabriele Preuß, Carolina Punset, Christine Revault d’Allonnes Bonnefoy, Paul Rübig, Massimiliano Salini, David-Maria Sassoli, Algirdas Saudargas, Neoklis Sylikiotis, Dario Tamburrano, Claudia Țapardel, Keith Taylor, Pavel Telička, Evžen Tošenovský, István Ujhelyi, Marita Ulvskog, Vladimir Urutchev, Kathleen Van Brempt, Peter van Dalen, Wim van de Camp, Henna Virkkunen, Martina Werner, Lieve Wierinck, Anna Záborská, Flavio Zanonato, Janusz Zemke, Roberts Zīle, Carlos Zorrinho

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Pilar Ayuso, Mark Demesmaeker, Michael Gahler, Francesc Gambús, Benedek Jávor, Werner Langen, Olle Ludvigsson, Clare Moody, Bolesław G. Piecha, Franck Proust, Anders Sellström, Davor Škrlec, Theodor Dumitru Stolojan, Pavel Svoboda

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Nedzhmi Ali, Ignazio Corrao, Siegfried Mureşan, Martin Sonneborn, Indrek Tarand

Iesniegšanas datums

28.11.2018


ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

71

+

ALDE

ECR

EPP

 

 

S&D

 

Nedzhmi Ali, Izaskun Bilbao Barandica, Fredrick Federley, Gesine Meissner, Angelika Mlinar, Morten Helveg Petersen, Carolina Punset, Pavel Telička, Lieve Wierinck

Edward Czesak, Mark Demesmaeker, Hans-Olaf Henkel, Zdzisław Krasnodębski, Bolesław G. Piecha, Evžen Tošenovský, Roberts Zīle

Pilar Ayuso, Georges Bach, Jerzy Buzek, Deirdre Clune, Andor Deli, Christian Ehler, Michael Gahler, Francesc Gambús, Krišjānis Kariņš, Seán Kelly, Werner Langen, Innocenzo Leontini, Janusz Lewandowski, Elżbieta Katarzyna Łukacijewska, Marian-Jean Marinescu, Nadine Morano, Siegfried Mureşan, Angelika Niebler, Markus Pieper, Franck Proust, Paul Rübig, Massimiliano Salini, Algirdas Saudargas, Anders Sellström, Theodor Dumitru Stolojan, Pavel Svoboda, Vladimir Urutchev, Henna Virkkunen, Anna Záborská, Luis de Grandes Pascual, Wim van de Camp

Lucy Anderson, Inés Ayala Sender, Zigmantas Balčytis, José Blanco López, Isabella De Monte, Ismail Ertug, Theresa Griffin, Eva Kaili, Peter Kouroumbashev, Miapetra Kumpula-Natri, Olle Ludvigsson, Edouard Martin, Clare Moody, Gabriele Preuß, Christine Revault d'Allonnes Bonnefoy, David-Maria Sassoli, Claudia Țapardel, István Ujhelyi, Marita Ulvskog, Kathleen Van Brempt, Martina Werner, Flavio Zanonato, Janusz Zemke, Carlos Zorrinho

19

-

ALDE

EFDD

ENF

GUE/NGL

NI

VERTS/ALE

Igor Gräzin

Daniela Aiuto, Jonathan Bullock, Ignazio Corrao, Dario Tamburrano,

Marie-Christine Arnautu, Christelle Lechevalier,

Jaromír Kohlíček, Paloma López Bermejo, Neoklis Sylikiotis

Martin Sonneborn

Michael Cramer, Jakop Dalunde, Karima Delli, Benedek Jávor, Tilly Metz, Davor Škrlec, Indrek Tarand, Keith Taylor

3

0

ECR

Peter van Dalen, Jacqueline Foster, Peter Lundgren

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Pēdējā atjaunošana: 2018. gada 10. decembrisJuridisks paziņojums