Procedūra : 2018/0225(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0410/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0410/2018

Debates :

PV 11/12/2018 - 23
CRE 11/12/2018 - 23
PV 16/04/2019 - 19
CRE 16/04/2019 - 20

Balsojumi :

PV 12/12/2018 - 12.12
CRE 12/12/2018 - 12.12
Balsojumu skaidrojumi
PV 17/04/2019 - 8.4
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0510
P8_TA(2019)0396

ZIŅOJUMS     ***I
PDF 3223kWORD 521k
28.11.2018
PE 625.306v02-00 A8-0410/2018

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumam, ar ko izveido īpašo programmu, ar kuru īsteno pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”

(COM(2018)0436 – C8-0253/2018 – 2018/0225(COD))

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja

Referents(-e): / atzinumu sagatavoja: Christian Ehler

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
 ATTĪSTĪBAS KOMITEJAS ATZINUMS
 BUDŽETA KOMITEJAS ATZINUMS
 BUDŽETA KONTROLES KOMITEJAS ATZINUMS
 VIDES, SABIEDRĪBAS VESELĪBAS UN PĀRTIKAS NEKAITĪGUMA KOMITEJAS ATZINUMS
 TRANSPORTA UN TŪRISMA KOMITEJAS ATZINUMS
 LAUKSAIMNIECĪBAS UN LAUKU ATTĪSTĪBAS KOMITEJAS ATZINUMS
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA
 ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar ko izveido īpašo programmu, ar kuru īsteno pētniecības un inovācijas pamatprogrammu "Apvārsnis Eiropa"

(COM(2018)0436 – C8-0253/2018 – 2018/0225(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0436),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu, 173. panta 3. punktu un 182. panta 4. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-02530253/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu un Attīstības komitejas, Budžeta komitejas, Budžeta kontroles komitejas, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas, Transporta un tūrisma komitejas un Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinumus (A8-0410/2018),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr.    1

Lēmuma priekšlikums

5.a norāde (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ņemot vērā Eiropas Parlamenta ziņojumu par programmas “Apvārsnis 2020” īstenošanas novērtējumu, ņemot vērā tās starpposma novērtējumu un priekšlikumu 9. pamatprogrammai (2016/2147(INI));

Grozījums Nr.    2

Lēmuma priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)  Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus īpašās programmas īstenošanai, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras pieņemt darba programmas īpašās programmas īstenošanai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/20114.

(3)  Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus īpašās programmas īstenošanai, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt stratēģiskos pētniecības un inovācijas plānus, kā arī jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras pieņemt darba programmas īpašās programmas īstenošanai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/20114.

__________________

__________________

4 Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regula (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

4 Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regula (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

Grozījums Nr.    3

Lēmuma priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5)  Ņemot vērā to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām atbilstīgi Savienības saistībām īstenot Parīzes nolīgumu un Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, šī īpašā programma palīdzēs integrēt klimata politiku un sasniegt vispārēju mērķi, proti, 25 % no ES budžeta izdevumiem, kas paredzēti klimata mērķu sasniegšanai. Ir paredzēts, ka šīs īpašās programmas darbības 35 % no sava kopējā finansējuma atvēlēs klimata mērķiem. Attiecīgās darbības tiks noteiktas īpašās programmas sagatavošanas un īstenošanas laikā un tiks atkārtoti izvērtētas attiecīgajos izvērtēšanās un pārskatīšanas procesos.

(5)  Ņemot vērā to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām atbilstīgi Savienības saistībām īstenot Parīzes nolīgumu un Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, šī īpašā programma palīdzēs integrēt klimata politiku un sasniegt vispārēju mērķi, proti, 25 % no ES budžeta izdevumiem, kas paredzēti klimata mērķu sasniegšanai. Ir paredzēts, ka šīs īpašās programmas darbības vismaz 35 % no sava kopējā finansējuma attiecīgā gadījumā atvēlēs ES klimata mērķiem saistībām. Attiecīgās darbības tiks noteiktas īpašās programmas sagatavošanas un īstenošanas laikā un tiks uzraudzītas, iekļautas ziņojumos un atkārtoti izvērtētas attiecīgajos izvērtēšanās un pārskatīšanas procesos.

Grozījums Nr.    4

Lēmuma priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6)  Tomēr īpašās programmas darbības būtu jāizmanto, lai samērīgi, bez dublēšanās un neatstumjot privāto finansējumu, novērstu tirgus nepilnības un nepietiekamu investīciju situācijas, un tām būtu jārada skaidra Eiropas pievienotā vērtība.

(6)  Tomēr īpašās programmas darbības būtu jāizmanto, lai stiprinātu, paplašinātu un izvērstu Savienības zinātniskās un tehnoloģiskās bāzes izcilību, risinātu svarīgās globālās problēmas, palielinātu Savienības vadošo lomu rūpniecībā, uzlabotu dzīves kvalitāti Savienībā, kā arī veicinātu investīcijas, novērstu tirgus nepilnības un nepietiekamu investīciju situācijas, piesaistot papildu finansējumu un neatstumjot privāto finansējumu.

Grozījums Nr.    5

Lēmuma priekšlikums

6.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(6a)  Dzimumu līdztiesība ir ES politikas prioritāte un svarīga sabiedrības problēma (ANO IAM 5). Turklāt sabiedrības dzimumu līdztiesības mērķis ir nozīmīgs virzītājspēks citu IAM sasniegšanai nepieciešamajām sociālajām un rūpnieciskajām pārmaiņām. Tādējādi programmā būtu pienācīgi jāiestrādā dzimumu līdztiesības aspekti un būtu jāparedz arī konkrēti dzimumu līdztiesības pētījumi, lai atbalstītu labākas ES dzimumu līdztiesības politikas īstenošanu un izstrādi.

Grozījums Nr.    6

Lēmuma priekšlikums

6.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(6b)  Īpašā programma būtu jāīsteno pārredzamā, uz līdzdalību vērstā un stratēģiskā veidā, cenšoties iesaistīt ieinteresētās personas un pilsonisko sabiedrību. Ieinteresēto personu pārstāvībai un pilsoniskās sabiedrības iesaistei vajadzētu būt līdzsvarotai, nodrošinot dažādu personu pārstāvību.

Grozījums Nr.    7

Lēmuma priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7)  Lai atspoguļotu svarīgo ieguldījumu, kas pētniecībai un inovācijai būtu jāsniedz pārtikas, lauksaimniecības, lauku attīstības un bioekonomikas problēmu risināšanā, un izmantotu pētniecības un inovācijas attiecīgās iespējas ciešā sinerģijā ar kopējo lauksaimniecības politiku, īpašās programmas attiecīgās darbības laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam kopā “Pārtika un dabas resursi” saņems atbalstu 10 miljardu EUR apmērā.

(7)  Lai atspoguļotu svarīgo ieguldījumu, kas pētniecībai un inovācijai būtu jāsniedz pārtikas, lauksaimniecības, lauku attīstības un bioekonomikas problēmu risināšanā, uzlabotu to ilgtspēju un izmantotu pētniecības un inovācijas attiecīgās iespējas ciešā sinerģijā ar kopējo lauksaimniecības politiku, īpašās programmas attiecīgās darbības laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam konkrētajā kopā “Pārtika, dabas resursi un lauksaimniecība” saņems atbalstu.

Grozījums Nr.    8

Lēmuma priekšlikums

7.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(7a)  Eiropas kultūras un radošās nozares veido tiltu starp mākslu, kultūru, uzņēmējdarbību un tehnoloģijām. Kultūras mantojums ir Eiropas kohēzijas neatņemama sastāvdaļa, kas veido tiltu starp tradīcijām un inovāciju. Programmas prioritāte būs kultūras mantojuma saglabāšana un radošu risinājumu izstrāde, jo īpaši digitalizācijas jomā.

Grozījums Nr.    9

Lēmuma priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8)  Digitālā vienotā tirgus izveides pabeigšanai un digitālo un fizisko tehnoloģiju konverģences radīto iespēju paplašināšanai nepieciešams palielināt investīcijas. Pamatprogramma “Apvārsnis Eiropa” dos savu ieguldījumu šajos centienos, salīdzinājumā ar pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” būtiski palielinot izdevumus galvenajos digitālās pētniecības un inovācijas pasākumos6. Tam būtu jānodrošina, ka Eiropas Savienība paliek pasaules pētniecības un inovācijas avangardā digitālajā jomā.

(8)  Digitālā vienotā tirgus izveides pabeigšanai un digitālo un fizisko tehnoloģiju konverģences radīto iespēju paplašināšanai nepieciešams palielināt investīcijas. Pamatprogramma “Apvārsnis Eiropa” dos savu ieguldījumu šajos centienos, šim nolūkam tajā ir paredzēta konkrēta kopa ar mērķi nodrošināt, ka Eiropas Savienība digitālajā jomā paliek pasaules pētniecības un inovācijas avangardā.

__________________

 

6 Komisijas paziņojumā “Jauna un moderna Eiropas Savienības daudzgadu finanšu shēma, kura efektīvi īsteno tās prioritātes pēc 2020. gada” teikts, ka galvenajos digitālajos pasākumos saskaņā ar pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa” ir iztērēti 13 miljardi EUR (https://eur-lex.europa.eu/legal-content/lv/ALL/?uri=CELEX%3A52018DC0098).

 

Grozījums Nr.    10

Lēmuma priekšlikums

8.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(8a)  Ņemot vērā, ka ir svarīgi labāk un plašāk informēt sabiedrību par ES pasākumu pievienoto vērtību un ietekmi, Komisijai būtu jācenšas pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa” padarīt redzamāku. Tāpat līdzekļu saņēmējiem būtu jānodrošina to sasniegumu redzamību, kurus tie ir panākuši ar ES finansējumu.

Grozījums Nr.    11

Lēmuma priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9)  Finansēšanas veidi un īstenošanas metodes saskaņā ar šo lēmumu būtu jāizvēlas, pamatojoties uz to spēju sasniegt darbību konkrētos mērķus un gūt rezultātus, jo īpaši ņemot vērā kontroles izmaksas, administratīvo slogu un sagaidāmo neatbilstības risku. Attiecībā uz dotācijām tas ietver fiksētu summu, vienotu likmju un vienības izmaksu izmantošanas apsvēršanu.

svītrots

Grozījums Nr.    12

Lēmuma priekšlikums

2. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. pants

2. pants

Darbības mērķi

Darbības mērķi

1.   Īpašā programma sekmē Regulas ... Pamatprogrammas/dalības noteikumu regula 3. pantā izklāstīto vispārīgo un konkrēto mērķu sasniegšanu.

1.   Īpašā programma sekmē Regulas ... Pamatprogrammas/dalības noteikumu regula 3. pantā izklāstīto vispārīgo un konkrēto mērķu sasniegšanu.

2.   Īpašās programmas darbības mērķi ir šādi:

2.   Īpašās programmas darbības mērķi ir šādi:

(a)  stiprināt un vērst plašumā izcilību;

(a)  stiprināt un paplašināt Eiropas zinātnisko un tehnoloģisko bāzi un vairot un vērst plašumā izcilību;

(b)   palielināt sadarbību starp nozarēm un disciplīnām;

(b)   palielināt sadarbību starp nozarēm un disciplīnām;

(c)  savienot un attīstīt pētniecības infrastruktūras visā Eiropas pētniecības telpā;

(c)  savienot, attīstīt un veicināt plašu piekļuvi, tostarp virtuāli, pētniecības infrastruktūrām visā Eiropas pētniecības telpā;

(d)  stiprināt starptautisko sadarbību;

(d)  stiprināt starptautisko sadarbību zinātnes un tehnoloģiju jomā, lai atbalstītu Savienības izcilību;

(e)  piesaistīt, apmācīt un noturēt pētniekus Eiropas pētniecības telpā, tostarp ar pētnieku mobilitātes palīdzību;

(e)  piesaistīt, apmācīt un noturēt ES un starptautiskos pētniekus Eiropas pētniecības telpā, tostarp ar pētnieku mobilitātes palīdzību, lai Eiropas pētniecības telpu izveidotu par pasaules izcilāko un konkurētspējīgāko pētniecības telpu;

(f)  sekmēt atvērtu zinātni un nodrošināt pamanāmību sabiedrībai un atvērtu piekļuvi rezultātiem;

(f)  sekmēt atvērtu zinātni un atvērtu piekļuvi rezultātiem;

(g)   aktīvi izplatīt un izmantot rezultātus, īpaši politikas izstrādei;

(g)   aktīvi izplatīt un izmantot rezultātus, īpaši politikas izstrādei;

(h)  atbalstīt Savienības politikas prioritāšu īstenošanu;

(h)  atbalstīt Savienības politikas mērķu un prioritāšu īstenošanu;

(i)  stiprināt saikni starp pētniecību un inovāciju un citām politikas jomām, ieskaitot Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus;

(i)  stiprināt saikni starp pētniecību, inovāciju, izglītību un citām politikas jomām, ieskaitot Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus un Parīzes nolīgumu;

(j)   izmantojot pētniecības un inovācijas uzdevumus, noteiktā termiņā sasniegt vērienīgus mērķus;

(j)   izmantojot pētniecības un inovācijas uzdevumus, noteiktā termiņā sasniegt vērienīgus mērķus;

(k)  iesaistīt iedzīvotājus un galalietotājus kopizstrādes un līdzradīšanas procesos;

(k)  iesaistīt attiecīgās pētniecības un inovācijas jomas ieinteresētās personas, tostarp iedzīvotājus, akadēmiskās aprindas, pētniecības organizācijas un rūpniecības nozares pārstāvjus, kopizstrādes un līdzradīšanas procesos;

(l)   uzlabot ar zinātni saistītu komunikāciju;

(l)   uzlabot ar zinātni saistītu komunikāciju;

(m)  apaātrināt rūpniecības pārveidi;

(m)  virzīt ES rūpniecības pārveidi, lai izmantotu Eiropas stratēģisko nozaru, piemēram, galveno pamattehnoloģiju, potenciālu;

(n)  uzlabot prasmes attiecībā uz inovāciju;

(n)  uzlabot prasmes ar apmācību un veicināt radošumu attiecībā uz pētniecību un inovāciju;

(o)  stimulēt novatorisku uzņēmumu, īpaši MVU, izveidi un izvēršanos;

(o)  stimulēt novatorisku uzņēmumu, īpaši jaunuzņēmumu un MVU, izveidi un izvēršanos;

(p)  uzlabot piekļuvi riska finansējumam, īpaši tad, ja tirgus nenodrošina dzīvotspējīgu finansēšanu.

(p)  uzlabot piekļuvi riska finansējumam, tostarp sinerģijā ar InvestEU, īpaši tad, ja tirgus nenodrošina dzīvotspējīgu finansēšanu;

 

(pa)  stiprināt dzimumu līdztiesības aspekta iekļaušanu un dzimumu dimensijas integrēšanu pētniecībā un inovācijā;

 

(pb)  maksimāli palielināt zinātnisko, tehnoloģisko, sabiedrisko un ekonomisko ietekmi;

3.   Šā panta 2. punktā minēto mērķu ietvaros var ņemt vērā jaunas un neparedzētas vajadzības, kas rodas īpašās programmas īstenošanas laikā. Ar pienācīgu pamatojumu tas var nozīmēt reaģēšanu uz jaunām iespējām, krīzēm un apdraudējumiem, kā arī atbildi uz vajadzībām, kas saistītas ar jaunu Savienības politikas virzienu izstrādi.

3.  Šā panta 2. punktā minēto mērķu ietvaros var ņemt vērā jaunas un neparedzētas vajadzības, kas rodas īpašās programmas īstenošanas laikā. Ar pienācīgu pamatojumu tas var nozīmēt reaģēšanu uz jaunām iespējām, krīzēm un apdraudējumiem, kā arī atbildi uz vajadzībām, kas saistītas ar jaunu Savienības politikas virzienu izstrādi.

Grozījums Nr.    13

Lēmuma priekšlikums

3. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. pants

3. pants

Struktūra

Struktūra

1.   Saskaņā ar Regulas (ES) ... Pamatprogrammas/dalības noteikumu regula 4. panta 1. punktu īpašo programmu veido šādas daļas:

1.  Saskaņā ar Regulas (ES) ... Pamatprogrammas/dalības noteikumu regula 4. panta 1. punktu īpašo programmu veido šādas daļas:

(1)  I pīlārs “Atvērtā zinātne”, kurā ietilpst šādi komponenti:

(1)  I pīlārs. “Izcila un atvērta zinātne”, kurā ietilpst šādi komponenti:

(a)   Eiropas Pētniecības padome (ERC), kas aprakstīta I pielikuma I pīlāra 1. sadaļā;

(a)   Eiropas Pētniecības padome (ERC), kas aprakstīta I pielikuma I pīlāra 1. sadaļā;

(b)   Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktās darbības (MSCA), kas aprakstītas I pielikuma I pīlāra 2. sadaļā;

(b)   Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktās darbības (MSCA), kas aprakstītas I pielikuma I pīlāra 2. sadaļā;

(c)   pētniecības infrastruktūras, kas aprakstītas I pielikuma I pīlāra 3. sadaļā;

(c)   pētniecības infrastruktūras, kas aprakstītas I pielikuma I pīlāra 3. sadaļā;

(2)  II pīlārs “Globālās problēmas un rūpniecības konkurētspēja”, kurā ietilpst šādi komponenti:

(2)  II pīlārs. “Globālās problēmas un Eiropas rūpniecības konkurētspēja”, tostarp uz dotācijām balstīts instruments, kura vienīgie saņēmēji ir MVU un kurš aprakstīts regulas 43.a pantā un īpašās programmas I pielikumā:

(a)   kopa “Veselība”, kas aprakstīta I pielikuma II pīlāra 1. sadaļā;

(a)   kopa “Veselība”, kas aprakstīta I pielikuma II pīlāra 1. sadaļā;

(b)  kopa “Iekļaujoša un droša sabiedrība”, kas aprakstīta I pielikuma II pīlāra 2. sadaļā;

(b)  kopa "Iekļaujoša un radoša sabiedrība", kas aprakstīta I pielikuma II pīlāra 2. sadaļā;

 

(ba)  kopa “Droša sabiedrība”;

(c)  kopa “Digitālā joma un rūpniecība”, kas aprakstīta I pielikuma II pīlāra 3. sadaļā;

(c)  kopa “Digitālā joma, rūpniecība un kosmoss”, kas aprakstīta I pielikuma II pīlāra 3. sadaļā;

(d)   kopa “Klimats, enerģētika un mobilitāte”, kas aprakstīta I pielikuma II pīlāra 4. sadaļā;

(d)   kopa “Klimats, enerģētika un mobilitāte”, kas aprakstīta I pielikuma II pīlāra 4. sadaļā;

(e)  kopa “Pārtika un dabas resursi”, kas aprakstīta I pielikuma II pīlāra 5. sadaļā;

(e)  kopa “Pārtika, dabas resursi un lauksaimniecība”, kas aprakstīta I pielikuma II pīlāra 5. sadaļā;

(f)   Kopīgā pētniecības centra (JRC) ar kodolenerģiju nesaistītās tiešās darbības, kas aprakstītas I pielikuma II pīlāra 6. sadaļā;

(f)   Kopīgā pētniecības centra (JRC) ar kodolenerģiju nesaistītās tiešās darbības, kas aprakstītas I pielikuma II pīlāra 6. sadaļā;

(3)  III pīlārs “Atvērtā inovācija”, kurā ietilpst šādi komponenti:

(3)  III pīlārs “Inovatīva Eiropa”, kurā ietilpst šādi komponenti:

(a)   Eiropas Inovācijas padome (EIC), kas aprakstīta I pielikuma III pīlāra 1. sadaļā;

(a)   Eiropas Inovācijas padome (EIC), kas aprakstīta I pielikuma III pīlāra 1. sadaļā, tostarp Eiropas inovācijas ekosistēmas, kas aprakstītas I pielikuma III pīlāra 2. sadaļā;

(b)   Eiropas inovācijas ekosistēmas, kas aprakstītas I pielikuma III pīlāra 2. sadaļā;

svītrots

(c)   Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts (EIT), kas aprakstīts I pielikuma III pīlāra 3. sadaļā;

(b)   Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts (EIT), kas aprakstīts I pielikuma III pīlāra 3. sadaļā;

(4)   daļa “Eiropas pētniecības telpas stiprināšana”, kurā ietilpst šādi komponenti:

(4)  daļa “Eiropas pētniecības telpas stiprināšana”, kurā ietilpst šādi komponenti:

(a)  sizcilas pieredzes apmaiņa, kas aprakstīta I pielikuma daļas “Eiropas pētniecības telpas stiprināšana” 1. sadaļā;

(a)  izcilas pieredzes vēršana plašumā un līdzdalības paplašināšana, kas aprakstīta I pielikuma daļas “Eiropas pētniecības telpas stiprināšana” 1. sadaļā;

(b)   Eiropas pētniecības un inovācijas sistēmas reformēšana un pilnveidošana, kas aprakstīta I pielikuma daļas “Eiropas pētniecības telpas stiprināšana” 2. sadaļā.

(b)  Eiropas pētniecības un inovācijas sistēmas reformēšana un pilnveidošana, kas aprakstīta I pielikuma daļas “Eiropas pētniecības telpas stiprināšana” 2. sadaļā.

2.   Pasākumi, kas jāveic saskaņā ar 1. punktā minētajām daļām, ir izklāstīti I pielikumā.

2.  Pasākumi, kas jāveic saskaņā ar 1. punktā minētajām daļām, ir izklāstīti I pielikumā.

Grozījums Nr.    14

Lēmuma priekšlikums

4. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. pants

4. pants

Budžets

Budžets

1.  Saskaņā ar Regulas ... Pamatprogrammas/dalības noteikumu regula 9. panta 1. punktu īpašās programmas īstenošanai atvēlētais finansējums laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam ir EUR 94 100 000 000 pašreizējās cenās.

1.  Saskaņā ar Regulas ... Pamatprogrammas/dalības noteikumu regula 9. panta 1. punktu īpašās programmas īstenošanai atvēlētais finansējums laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam ir EUR 120 000 000 000 2018. gada cenās.

2.   Šā panta 1. punktā minēto summu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. ... Pamatprogrammas/dalības noteikumu regula 9. panta 2. punktu sadala starp šā lēmuma 3. panta 1. punktā uzskaitītajiem komponentiem. Piemēro Regulas ... Pamatprogrammas/dalības noteikumu regula 9. panta 3.–8. punktā noteikto kārtību.

2.  Šā panta 1. punktā minēto summu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. ... Pamatprogrammas/dalības noteikumu regula 9. panta 2. punktu sadala starp šā lēmuma 3. panta 1. punktā uzskaitītajiem komponentiem. Piemēro Regulas ... Pamatprogrammas/dalības noteikumu regula 9. panta 3.–8. punktā noteikto kārtību.

Grozījums Nr.    15

Lēmuma priekšlikums

5. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5. pants

5. pants

Uzdevumi

Uzdevumi

1.  Katram uzdevumam var izveidot tam paredzētu valdi. To veido aptuveni 15 augsta ranga personas, ieskaitot attiecīgus galalietotāju pārstāvjus. Ar attiecīgo uzdevumu saistītā valde konsultē par

1.  Katram uzdevumam izveido tam paredzētu valdi līdzizstrādei un vadības īstenošanai. To veido 15–20 neatkarīgas augsta ranga personas, tostarp pētniecības un inovācijas jomas pārstāvji, ar dažādu izglītību un disciplīnām, no akadēmiskajām aprindām, pētniecības un tehnoloģiju organizācijām, dažāda lieluma rūpniecības uzņēmumiem, valsts un reģionālajām iestādēm un pilsoniskās sabiedrības organizācijām. Valdes locekļus ieceļ Komisija, ievērojot neatkarīgu un pārredzamu procedūru to atlasei, tostarp atklātu uzaicinājumu paust ieinteresētību. Ar attiecīgo uzdevumu saistītā valde konsultē par:

(a)  darba programmu saturu un to pārskatīšanu, ciktāl tas vajadzīgs, lai sasniegtu uzdevuma mērķus, attiecīgā gadījumā īstenojot kopizstrādi ar ieinteresētajām personām un sabiedrību;

(a)  attiecīgo darba programmu saturu un to pārskatīšanu, ciktāl tas vajadzīgs, lai sasniegtu uzdevuma mērķus;

(b)   pielāgošanas darbībām vai, ja vajadzīgs, darbības izbeigšanu, pamatojoties uz uzdevuma īstenošanas novērtējumu;

(b)  pielāgošanas darbībām vai, ja vajadzīgs, darbības izbeigšanu, pamatojoties uz uzdevuma īstenošanas novērtējumu;

(c)  ekspertu vērtētāju atlasi, ekspertu vērtētāju instruktāžu, vērtēšanas kritērijiem un to svērumu;

(c)  ekspertu vērtētāju atlasi, ekspertu vērtētāju interešu konflikta novēršanu, ekspertu vērtētāju instruktāžu, vērtēšanas kritērijiem un to svērumu papildus standarta atlases kritērijiem, proti, “izcilība, ietekme un īstenošanas kvalitāte un efektivitāte”;

(d)  pamatnosacījumiem, kas palīdzētu sasniegt uzdevuma mērķus;

(d)  pamatnosacījumiem, kas palīdzētu sasniegt uzdevuma mērķus atbilstīgi Savienības prioritātēm;

(e)   komunikāciju.

(e)  komunikāciju;

 

(ea)  skaidriem un izmērāmiem uzdevuma mērķiem un iespējamiem rezultātiem;

 

(eb)  uzdevuma sociālās ietekmes un uzņēmējdarbības potenciāla izvērtēšanu;

2.  Īpašus nosacījumus, kas ļauj piemērot efektīvu un elastīgu portfeļa pieeju, var noteikt darba programmā, kas paredzēta 11. pantā.

2.  Īpašus nosacījumus, kas ļauj piemērot efektīvu un elastīgu portfeļa pieeju, nosaka darba programmā, kas paredzēta 11. pantā.

 

2.a  Uzdevumu saturu, sīkāku informāciju par īstenošanu, tostarp jomu, rādītājiem, mērāmiem mērķiem un starpposma mērķiem, lēsto budžetu un sinerģijām ar citiem Savienības fondiem un saikni ar Eiropas partnerībām definē stratēģiskajos pētniecības un inovācijas plānos, kā noteikts šā lēmuma I pielikumā.

 

2.b  Uzdevumus īsteno, attiecīgo kopu darba programmās ietverot atklātus uzaicinājumus iesniegt projektu priekšlikumus, kas sekmē uzdevumu un kas atrodas vienā vai vairākās kopas intervences jomās.

Grozījums Nr.    16

Lēmuma priekšlikums

6. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6. pants

6. pants

Eiropas Pētniecības padome

Eiropas Pētniecības padome

1.  Komisija izveido Eiropas Pētniecības padomi ("ERC"), kuras uzdevums ir īstenot I pīlāra "Atvērtā zinātne" darbības, kuras saistītas ERC. Šī ERC ir Eiropas Pētniecības padomes, kas tika izveidota ar Lēmumu C(2013) 1895, pēctece7.

1.  Komisija izveido Eiropas Pētniecības padomi (“ERC”), kuras uzdevums ir īstenot I pīlāra “Izcilā un atvērtā zinātne” darbības, kuras saistītas ERC. Šī ERC ir Eiropas Pētniecības padomes, kas tika izveidota ar Lēmumu C(2013) 1895, pēctece7.

2.   ERC sastāvā ir 7. pantā minētā neatkarīgā Zinātniskā padome un 8. pantā minētā īpaši izveidotā īstenošanas struktūra.

2.  ERC sastāvā ir 7. pantā minētā neatkarīgā Zinātniskā padome un 8. pantā minētā īpaši izveidotā īstenošanas struktūra.

3.   ERC vada priekšsēdētājs, kuru izraugās no pieredzējušu un starptautiski atzītu zinātnieku vidus.

3.  ERC vada priekšsēdētājs, kuru izraugās no pieredzējušu un starptautiski atzītu zinātnieku vidus.

Priekšsēdētāju ieceļ Komisija saskaņā ar pārredzamu darbā pieņemšanas procesu, kurā piedalās īpaši izveidota neatkarīga atlases komiteja; priekšsēdētāja amata pilnvaru termiņš ir četri gadi, un to var atjaunot vienu reizi. Darbā pieņemšanas procesu un izraudzīto kandidātu apstiprina Zinātniskā padome.

Priekšsēdētāju ieceļ Komisija saskaņā ar pārredzamu darbā pieņemšanas procesu, kurā piedalās īpaši izveidota neatkarīga atlases komiteja; priekšsēdētāja amata pilnvaru termiņš ir četri gadi, un to var atjaunot vienu reizi. Darbā pieņemšanas procesu un izraudzīto kandidātu apstiprina Zinātniskā padome.

Priekšsēdētājs vada Zinātnisko padomi un nodrošina tās vadošo lomu un sadarbību ar īpaši izveidoto īstenošanas struktūru, kā arī pārstāv to zinātnes pasaulē.

Priekšsēdētājs vada Zinātnisko padomi un nodrošina tās vadošo lomu un sadarbību ar īpaši izveidoto īstenošanas struktūru, kā arī pārstāv to zinātnes pasaulē.

4.   ERC darbs atbilst šādiem principiem: izcilība zinātnē, autonomija, efektivitāte, lietderība, pārredzamība un pārskatatbildība. Tā nodrošina to, ka tiek turpinātas tās ERC darbības, ko veic saskaņā ar Lēmumu .../EK.

4.  ERC darbs atbilst šādiem principiem: izcilība zinātnē, autonomija, efektivitāte, lietderība, pārredzamība un pārskatatbildība. Tā nodrošina to, ka tiek turpinātas tās ERC darbības, ko veic saskaņā ar Lēmumu .../EK.

5.  Ar ERC pasākumiem atbalsta pētījumus visās jomās, kurus veic individuālas un starpvalstu komandas, kuras savstarpēji konkurē Eiropas līmenī.

5.  Ar ERC pasākumiem atbalsta pētījumus visās jomās, kurus veic individuālas un starpvalstu komandas, kuras savstarpēji konkurē Eiropas līmenī. Būtu jāturpina atbalstīt inovācija, piemēram, izmantojot koncepcijas pierādījuma shēmu, lai sekmētu jaunu atklājumu straujāku pārtapšanu komerciāli vai sociāli vērtīgos produktos, procesos un pakalpojumos. Lai to veicinātu, koncepcijas pierādījumu ir tiesīgi saņemt izcili ERC pieteikuma iesniedzēji, kuri pārsniedz robežvērtību, bet kurus nevarēja finansēt līdzekļu trūkuma dēļ.

 

5.a  Izcilības zīmogs tiek piešķirts ERC koncepcijas pierādījuma saņēmējam, ja priekšlikums ir atbilstīgs, pārsniedzis piemērojamās robežvērtības, bet nav ticis finansēts.

6.  Komisija rīkojas kā ERC autonomijas un integritātes garants un nodrošina tai uzticēto uzdevumu pienācīgu izpildi.

6.  Komisija rīkojas kā ERC autonomijas un integritātes garants un nodrošina tai uzticēto uzdevumu pienācīgu izpildi.

Komisija nodrošina, ka ERC darbību īstenošana atbilst šā panta 4. punktā minētajiem principiem un 7. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajai Zinātniskās padomes izstrādātajai ERC vispārējai stratēģijai.

Komisija nodrošina, ka ERC darbību īstenošana atbilst šā panta 4. punktā minētajiem principiem un 7. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajai Zinātniskās padomes izstrādātajai ERC vispārējai stratēģijai.

__________________

__________________

7 OV C 373, 20.12.2013., 23. lpp

7 OV C 373, 20.12.2013., 23. lpp

Grozījums Nr.    17

Lēmuma priekšlikums

7. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7. pants

7. pants

ERC Zinātniskā padome

ERC Zinātniskā padome

1.  Zinātniskās padomes sastāvā ir zinātnieki, inženieri un pētnieki ar vislabāko reputāciju un atbilstošu erudīciju, vīrieši un sievietes no dažādām vecuma grupām, kuri pārstāv daudzas un dažādas pētniecības jomas un darbojas savā personīgajā statusā neatkarīgi no jebkādu ārēju interešu ietekmes.

1.  Zinātniskās padomes sastāvā ir zinātnieki, inženieri un pētnieki ar vislabāko reputāciju un atbilstošu erudīciju, kuri pārstāv daudzas un dažādas pētniecības jomas un darbojas savā personīgajā statusā neatkarīgi no jebkādu ārēju interešu ietekmes.

Zinātniskās padomes locekļus ieceļ Komisija saskaņā ar neatkarīgu un pārredzamu atlases procedūru, par kuru tā ir vienojusies ar Zinātnisko padomi un kura ietver apspriešanos ar zinātnieku kopienu un ziņojuma sagatavošanu Eiropas Parlamentam un Padomei.

Zinātniskās padomes locekļus ieceļ Komisija saskaņā ar neatkarīgu un pārredzamu atlases procedūru, par kuru tā ir vienojusies ar Zinātnisko padomi un kura ietver apspriešanos ar zinātnieku kopienu un ziņojuma sagatavošanu Eiropas Parlamentam un Padomei.

Zinātniskās padomes locekļu pilnvaru termiņš nepārsniedz četrus gadus, un to var atjaunot vienu reizi, pamatojoties uz rotācijas sistēmu, kas nodrošina Zinātniskās padomes darba nepārtrauktību.

Zinātniskās padomes locekļu pilnvaru termiņš nepārsniedz četrus gadus, un to var atjaunot vienu reizi, pamatojoties uz rotācijas sistēmu, kas nodrošina Zinātniskās padomes darba nepārtrauktību.

2.  Zinātniskā padome izstrādā:

2.  Zinātniskā padome izstrādā:

(a)  ERC vispārējo stratēģiju;

(a)  ERC vispārējo stratēģiju;

(b)  darba programmu, kas paredzēta ERC pasākumu īstenošanai;

(b)  darba programmu, kas paredzēta ERC pasākumu īstenošanai;

(c)   metodes un procedūras recenzēšanai un priekšlikumu novērtēšanai, uz kuru pamata atlasa finansējamos projektus;

(c)  metodes un procedūras recenzēšanai un priekšlikumu novērtēšanai, uz kuru pamata atlasa finansējamos projektus;

(d)   savu nostāju visos jautājumos, kuri no zinātnes perspektīvas varētu vairot ERC sasniegumus un ietekmi, kā arī veikto pētījumu kvalitāti;

(d)  savu nostāju visos jautājumos, kuri no zinātnes perspektīvas varētu vairot ERC sasniegumus un ietekmi, kā arī veikto pētījumu kvalitāti;

(e)   rīcības kodeksu, kurā apskatīts arī interešu konfliktu novēršanas jautājums.

 

No nostājām, ko Zinātniskā padome izstrādājusi atbilstoši pirmās daļas a), c), d) un e) apakšpunktam, Komisija atkāpjas tikai tad, ja tā uzskata, ka nav ievēroti šā lēmuma noteikumi. Šādā gadījumā, lai turpinātu īpašās programmas īstenošanu un mērķu sasniegšanu, Komisija pieņem pasākumus, nosakot jautājumus, kuros tā atkāpjas no Zinātniskās padomes nostājām, un to pienācīgi pamatojot.

Komisija izstrādā rīcības kodeksu, kurā apskatīts arī interešu konflikta novēršanas jautājums, un no nostājām, ko Zinātniskā padome izstrādājusi atbilstoši pirmās daļas a), c), un d) apakšpunktam, Komisija atkāpjas tikai tad, ja tā uzskata, ka nav ievēroti šā lēmuma noteikumi. Šādā gadījumā, lai turpinātu īpašās programmas īstenošanu un mērķu sasniegšanu, Komisija pieņem pasākumus, nosakot jautājumus, kuros tā atkāpjas no Zinātniskās padomes nostājām, un to pienācīgi pamatojot.

3.   Zinātniskā padome rīkojas saskaņā ar I pielikuma I pīlāra 1. sadaļā noteiktajām pilnvarām.

3.  Zinātniskā padome rīkojas saskaņā ar I pielikuma I pīlāra 1. sadaļā noteiktajām pilnvarām.

4.  Zinātniskās padomes darbības vienīgais nolūks ir, ievērojot 6. pantā izklāstītos principus, nodrošināt ERC darbību. Tā rīkojas godprātīgi un atbildīgi, un savus pienākumus veic efektīvi, nodrošinot pēc iespējas lielāku pārredzamību.

4.  Zinātniskās padomes darbības vienīgais nolūks ir, ievērojot 6. pantā izklāstītos principus, nodrošināt ERC mērķu sasniegšanu. Tā rīkojas pilnīgi neatkarīgi, godprātīgi un atbildīgi un savus pienākumus veic efektīvi un ar vislielāko iespējamo pārredzamību un atvērtību, maksimāli palielinot ERC ieguldījumu ES pētniecības un inovācijas politikas mērķu un īpaši pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” mērķu sasniegšanā.

Grozījums Nr.    18

Lēmuma priekšlikums

9. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

9. pants

9. pants

Eiropas Inovācijas padome

Eiropas Inovācijas padome

1.  Komisija izveido Eiropas Inovācijas padomi ("EIC"), kuras uzdevums ir īstenot III pīlāra "Atvērtā inovācija” darbības, kuras ir saistītas ar EIC. EIC darbs atbilst šādiem principiem: koncentrēšanās uz revolucionāriem risinājumiem un revolucionāru inovāciju, autonomija, spēja uzņemties risku, efektivitāte, lietderība, pārredzamība un pārskatatbildība.

1.  Komisija izveido Eiropas Inovācijas padomi (“EIP”) saskaņā ar regulas 7.a pantu.

 

1.a  EIP tiks iekļauta divos instrumentos — Pathfinder un Accelerator, kā aprakstīts šā lēmuma I pielikumā. EIP instrumentus nepārtraukti izvērtē, lai ar tiem varētu sistemātiski atbalstīt inovāciju.

 

1.b  Vajadzības gadījumā EIP mērķus un darbības sasaista ar citām programmas daļām, kā arī citiem valstu un Savienības fondiem, jo īpaši EIT un InvestEU.

2.   Eiropas Inovācijas padomē ietilpst augsta līmeņa valde (“EIC valde”), kas minēta 10. pantā.

2.  Eiropas Inovācijas padomē ietilpst augsta līmeņa valde (“EIP valde”), kas minēta 10. pantā.

3.   Komisija nodrošina, ka EIC īstenošana

3.  Komisija nodrošina, ka EIP īstenošana

(a)   saskan ar šā panta 1. punktā noteiktajiem principiem, pienācīgi ņemot vērā EIC valdes atzinumu par 10. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto EIC vispārējo stratēģiju un

(a)  saskan ar šā panta 1. punktā noteiktajiem principiem, pienācīgi ņemot vērā EIP valdes atzinumu par 10. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto EIP vispārējo stratēģiju un

(b)   nerada konkurences kropļojumus, kas ir pretrunā kopīgām interesēm.

(b)  nerada konkurences kropļojumus, kas ir pretrunā kopīgām interesēm.

4.   EIC apvienotā finansējuma pārvaldīšanas nolūkā Komisija var izmantot netiešo pārvaldību vai, ja tas nav iespējams, izveidot īpašam nolūkam dibinātu sabiedrību. Komisija cenšas panākt citu publisku un privātu investoru dalību. Ja tas sākotnēji nav iespējams, īpašam nolūkam dibināto sabiedrību strukturē tādā veidā, lai tā spētu piesaistīt citus publiskos vai privātos investorus nolūkā kāpināt Savienības ieguldījuma sviras efektu.

4.  EIP apvienotā finansējuma pārvaldīšanas nolūkā Komisija var izmantot netiešo pārvaldību vai, ja tas nav iespējams, izveidot īpašam nolūkam dibinātu sabiedrību. Komisija cenšas panākt citu publisku un privātu investoru dalību. Ja tas sākotnēji nav iespējams, īpašam nolūkam dibināto sabiedrību strukturē tādā veidā, lai tā spētu piesaistīt citus publiskos vai privātos investorus nolūkā kāpināt Savienības ieguldījuma sviras efektu.

 

4.a  Komisija nodrošina sadarbību starp EIT un EIP, jo īpaši izmantojot zināšanu un inovācijas kopienas (ZIK).

Grozījums Nr.    19

Lēmuma priekšlikums

10. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

10. pants

10. pants

EIC Valde

EIP Valde

1.   EIC valde Komisiju konsultē par

1.  EIP valde Komisiju konsultē par

(a)  III pīlāra “Atvērtā inovācija” EIC komponenta vispārējo stratēģiju;

(a)  III pīlāra “Inovatīvā Eiropa” EIP komponenta vispārējo stratēģiju;

(b)   darba programmu, kas paredzēta EIC darbību īstenošanai;

(b)  darba programmu, kas paredzēta EIP darbību īstenošanai;

(c)   kritērijiem priekšlikumu novatoriskuma un riska profila novērtēšanai un dotāciju, pašu kapitāla finansējuma un citu finansēšanas veidu pienācīgu līdzsvaru attiecībā uz EIC instrumentu Accelerator;

(c)  kritērijiem priekšlikumu novatoriskuma un riska profila novērtēšanai un dotāciju, pašu kapitāla finansējuma un citu finansēšanas veidu pienācīgu līdzsvaru attiecībā uz EIP instrumentu Accelerator;

(d)   stratēģiskā projektu portfeļa noteikšanu;

(d)  stratēģiskā projektu portfeļa noteikšanu;

(e)   programmu vadītāju profilu.

(e)  programmu vadītāju profilu.

 

(e a)  sistemātisks un pastāvīgs EIP darbību izvērtēšanas process;

2.   EIC valde pēc pieprasījuma var Komisijai adresēt ieteikumus:

2.   EIP valde pēc pieprasījuma —un attiecīgos gadījumos sadarbībā ar EIT valdi —var Komisijai adresēt ieteikumus:

(a)   par jebkuru jautājumu, kurš no inovācijas perspektīvas var uzlabot un veicināt inovācijas ekosistēmas visā Eiropā, EIC komponenta mērķu sasniegšanu un ietekmi un inovatīvu uzņēmumu spēju izvērst savus risinājumus;

(a)  par jebkuru jautājumu, kurš no inovācijas perspektīvas var uzlabot un veicināt inovācijas ekosistēmas visā Eiropā, EIP komponenta mērķu sasniegšanu un ietekmi un inovatīvu uzņēmumu spēju izvērst savus risinājumus;

(b)  attiecībā uz iespējamo regulatīvo šķēršļu, ar kuriem saskaras uzņēmēji, īpaši tie, kuriem piešķirts atbalsts no EIC komponenta, noteikšanu kopā ar attiecīgajiem Komisijas dienestiem;

(b)  attiecībā uz iespējamo regulatīvo šķēršļu, ar kuriem saskaras uzņēmēji, īpaši tie, kuriem piešķirts atbalsts no EIP komponenta, noteikšanu sadarbībā ar attiecīgajiem Komisijas dienestiem un EIT;

(c)   jaunajām tehnoloģiju tendencēm EIC portfelī, lai sniegtu informāciju īpašās programmas citu daļu plānošanai;

(c)  jaunajām tehnoloģiju tendencēm EIP portfelī, lai sniegtu informāciju īpašās programmas citu daļu plānošanai;

(d)   attiecībā uz tādu konkrētu jautājumu noteikšanu, kuros vajadzīga EIC valdes konsultācija.

(d) attiecībā uz tādu konkrētu jautājumu noteikšanu, kuros vajadzīga EIP valdes konsultācija.

EIC valdes darbības nolūks ir sasniegt EIC komponenta mērķus. Tā rīkojas godprātīgi un atbildīgi, un savus pienākumus veic efektīvi, nodrošinot pārredzamību.

EIP valdes darbības nolūks ir sasniegt EIP mērķus, ņemot vērā ES rūpniecības stratēģiju, tās konkurētspēju un globālās problēmas. Tā rīkojas godprātīgi un atbildīgi un savus pienākumus veic efektīvi, pārredzami un atvērti, novēršot konkurences kropļojumus iekšējā tirgū.

EIC valde rīkojas saskaņā ar I pielikuma III pīlāra 1. sadaļā noteiktajām pilnvarām.

EIP valde rīkojas saskaņā ar I pielikuma III pīlāra 1. sadaļā noteiktajām pilnvarām.

3.   EIC valde sastāv no 15–20 augsta ranga personām no dažādām Eiropas inovācijas ekosistēmu daļām, ieskaitot uzņēmējus, uzņēmumu vadītājus, investorus un pētniekus. Tā sniedz ieguldījumu informēšanas pasākumos, un EIC valdes locekļi cenšas paaugstināt EIC zīmola prestižu.

3.   EIP valde sastāv no 15–20 neatkarīgām augsta līmeņa personām no dažādām Eiropas pētniecības un inovācijas ekosistēmu daļām, ieskaitot uzņēmējus no dažāda lieluma uzņēmumiem, ekonomistus, investorus, pētniekus un akadēmiskos ekspertus inovācijas politikas jomā. Tā sniedz ieguldījumu informēšanas pasākumos, un EIP valdes locekļi cenšas paaugstināt EIP zīmola prestižu.

EIC valdes locekļus ieceļ Komisija pēc atklāta uzaicinājuma izvirzīt kandidatūras vai izteikt ieinteresētību vai pēc abiem uzaicinājumiem atkarībā no tā, ko Komisija uzskata par atbilstošāku, un ņemot vērā lietpratības, dzimuma, vecuma un ģeogrāfiskā sadalījuma līdzsvarotības nepieciešamību.

EIP valdes locekļus ieceļ Komisija pēc atklāta uzaicinājuma izvirzīt kandidatūras vai izteikt ieinteresētību vai pēc abiem uzaicinājumiem atkarībā no tā, ko Komisija uzskata par atbilstošāku, un ņemot vērā lietpratības, dzimuma, vecuma un ģeogrāfiskā sadalījuma līdzsvarotības nepieciešamību.

Viņu pilnvaru termiņš ir divi gadi, to var atjaunot divas reizes, un amatā iecelšana notiek pēc rotācijas principa (locekļi tiek iecelti ik pēc diviem gadiem).

Viņu pilnvaru termiņš ir trīs gadi, to var atjaunot vienu reizi, un amatā iecelšana notiek pēc rotācijas principa (puse locekļu tiek nomainīti ik pēc diviem gadiem).

4.  EIC valdei ir priekšsēdētājs, kuru ieceļ Komisija saskaņā ar pārredzamu darbā pieņemšanas procesu. Priekšsēdētājs ir augsta līmeņa amatpersona, kas ir saistīta ar inovācijas jomu.

4.  EIP valdei ir priekšsēdētājs, kuru ieceļ Komisija saskaņā ar pārredzamu darbā pieņemšanas procesu. Priekšsēdētājs ir augsta līmeņa amatpersona ar apliecinātām zināšanām pētniecības un inovācijas jomā.

Priekšsēdētāju ieceļ uz četriem gadiem, un pilnvaru termiņu var atjaunot vienu reizi.

Priekšsēdētāju ieceļ uz trīs gadiem, un pilnvaru termiņu var atjaunot vienu reizi.

Priekšsēdētājs vada EIC valdi, sagatavo tās sanāksmes, uzdod uzdevumus valdes locekļiem un var izveidot īpašas apakšgrupas, jo īpaši nolūkā apzināt jaunās tehnoloģiju tendences EIC portfelī. Viņš popularizē EIC, piedalās sarunās ar Komisiju un pārstāv EIC inovācijas vidē. Komisija var nodrošināt administratīvu atbalstu, lai priekšsēdētājs varētu veikt savus pienākumus.

Priekšsēdētājs vada EIP valdi, sagatavo tās sanāksmes, uzdod uzdevumus valdes locekļiem un var izveidot īpašas apakšgrupas, jo īpaši nolūkā apzināt jaunās tehnoloģiju tendences EIP portfelī. Viņš popularizē EIP, tās lomu programmas mērķu un Savienības pētniecības un inovācijas mērķu sasniegšanā, piedalās sarunās ar Komisiju un pārstāv EIP pētniecības un inovācijas vidē. Komisija nodrošina administratīvu atbalstu, lai priekšsēdētājs varētu veikt savus pienākumus.

5.  Komisija izveido rīcības kodeksu, kurā apskatīts arī interešu konfliktu novēršanas jautājums. EIC valdes locekļiem, stājoties amatā, ir jāakceptē rīcības kodekss.

5.  Komisija izveido rīcības kodeksu, kurā apskatīts arī interešu konfliktu novēršanas jautājums. EIP valdes locekļiem, stājoties amatā, ir jāakceptē rīcības kodekss.

Grozījums Nr.    20

Lēmuma priekšlikums

11. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

11. pants

11. pants

Darba programmas

Stratēģiskā plānošana un darba programmas

 

-1.  Īpašās programmas īstenošanu pamato uz konkrētiem pētniecības un inovācijas plāniem, ko formulē ik pēc diviem gadiem, izmantojot deleģētos aktus saskaņā ar šīs regulas 6. pantu un ievērojot pārredzamu, iekļaujošu un stratēģisku daudzgadu pētniecības un inovācijas darbību plānošanas procesu, jo īpaši pīlāram “Globālās problēmas un Eiropas rūpniecības konkurētspēja”. Obligātās apspriešanās ar dažādām ieinteresētajām personām no valsts iestādēm, Eiropas Parlamenta un pētniecības, attīstības un inovācijas jomas ieinteresēto personu pārstāvjiem, tostarp pilsoniskās sabiedrības, par prioritātēm un piemērotāko darbības veidu un īstenošanas paņēmieniem, tostarp uzdevumiem un Eiropas partnerībām, nodrošina vajadzīgo starpdisciplīnu un starpnozaru perspektīvu un saskaņošanu ar citām attiecīgajām Savienības, valstu un reģionālā līmenī esošajām iniciatīvām. Tas palīdzēs piesaistīt papildu privāto un publisko finansējumu un tādējādi stiprināt Eiropas pētniecības telpu, kā aprakstīts šā lēmuma I pielikumā.

1.  Programmu īsteno ar darba programmām, kas minētas Finanšu regulas 110. pantā. Tās tiks sagatavotas pēc stratēģiskās plānošanas procesa, kas aprakstīts šā lēmuma I pielikumā.

1.  Saskaņā ar stratēģisko pētniecības un inovācijas plānu šo programmu īsteno ar darba programmām, kas minētas Finanšu regulas 110. pantā.

Darba programmās attiecīgā gadījumā norāda kopējo summu, kas atvēlēta finansējuma apvienošanas darbībām.

Darba programmās attiecīgā gadījumā norāda kopējo summu, kas atvēlēta finansējuma apvienošanas darbībām.

2.   Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem atsevišķas darba programmas darbību īstenošanai šādos komponentos, kas noteikti šā lēmuma 3. panta 1. punktā:

2.  Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem atsevišķas darba programmas darbību īstenošanai šādos komponentos, kas noteikti šā lēmuma 3. panta 1. punktā:

(a)   ERC, ja darba programmu izveido Zinātniskā padome saskaņā ar 7. panta 2. punkta b) apakšpunktu un atbilstīgi 12. panta 3. punktā minētajai konsultēšanas procedūrai. Komisija atkāpjas no Zinātniskās padomes izstrādātās darba programmas tikai tad, ja tā uzskata, ka programma neatbilst šā lēmuma noteikumiem. Tādā gadījumā Komisija darba programmu pieņem ar īstenošanas aktu saskaņā ar 12. panta 4. punktā minēto pārbaudes procedūru. Komisija šādu rīcību pienācīgi pamato;

(a)  ERC, ja darba programmu izveido Zinātniskā padome saskaņā ar 7. panta 2. punkta b) apakšpunktu un atbilstīgi 12. panta 3. punktā minētajai konsultēšanas procedūrai. Komisija atkāpjas no Zinātniskās padomes izstrādātās darba programmas tikai tad, ja tā uzskata, ka programma neatbilst šā lēmuma noteikumiem. Tādā gadījumā Komisija darba programmu pieņem ar īstenošanas aktu saskaņā ar 12. panta 4. punktā minēto pārbaudes procedūru. Komisija šādu rīcību pienācīgi pamato;

(b)  visas pīlāra “Globālās problēmas un rūpniecības konkurētspēja” kopas, MSCA, pētniecības infrastruktūras, atbalsts inovatīvām ekosistēmām, izcilas pieredzes apmaiņa un Eiropas pētniecības un inovācijas sistēmas reformēšana un uzlabošana saskaņā ar 12. panta 4. punktā minēto pārbaudes procedūru;

(b)  visas pīlāra “Globālās problēmas un Eiropas rūpniecības konkurētspēja” kopas, MSCA, pētniecības infrastruktūras, atbalsts Eiropas inovācijas ekosistēmām, izcilas pieredzes tālāknodošana un līdzdalības paplašināšana, Eiropas pētniecības un inovācijas sistēmas reformēšana un uzlabošana saskaņā ar 12. panta 4. punktā minēto pārbaudes procedūru;

(c)   EIC, ja darba programmu sagatavo pēc EIC valdes konsultācijas saskaņā ar 10. panta 1. punkta b) apakšpunktu un atbilstīgi 12. panta 4. punktā minētajai pārbaudes procedūrai;

(c)  EIP, ja darba programmu sagatavo pēc EIP valdes konsultācijas saskaņā ar 10. panta 1. punkta b) apakšpunktu un atbilstīgi 12. panta 4. punktā minētajai pārbaudes procedūrai;

(d)   JRC, ja daudzgadu darba programmā ņem vērā JRC valdes atzinumu, kas minēts Lēmumā 96/282/Euratom.

(d)  JRC, ja daudzgadu darba programmā ņem vērā JRC valdes atzinumu, kas minēts Lēmumā 96/282/Euratom.

3.   Papildus Finanšu regulas 110. panta prasībai šā panta 2. punktā minētajās darba programmās attiecīgi ietver:

3.  Papildus Finanšu regulas 110. panta prasībai šā panta 2. punktā minētajās darba programmās attiecīgi ietver:

(a)  katrai darbībai un uzdevumam piešķirto summu un orientējošu īstenošanas grafiku;

(a)  katrai darbībai, uzdevumam un Eiropas partnerībai piešķirto summu un programmas budžeta daļu un orientējošu īstenošanas grafiku;

(b)   attiecībā uz dotācijām prioritātes, atlases un dotāciju piešķiršanas kritērijus un dažādo piešķiršanas kritēriju relatīvo īpatsvaru, kā arī kopējo attiecināmo izmaksu finansējuma maksimālo apmēru;

(b)  attiecībā uz dotācijām prioritātes, atlases un dotāciju piešķiršanas kritērijus un dažādo piešķiršanas kritēriju relatīvo īpatsvaru, kā arī kopējo attiecināmo izmaksu finansējuma maksimālo apmēru;

(c)   summu, kas piešķirta apvienotajā finansējumā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. ... Pamatprogrammas/dalības noteikumu regula 41.–43. pantu;

(c) summu, kas piešķirta apvienotajā finansējumā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. ... Pamatprogrammas/dalības noteikumu regula 41.–43. pantu;

(d)   jebkādus saņēmēju papildu pienākumus saskaņā ar Pamatprogrammas/dalības noteikumu regulas 35. un 37. pantu.

(d)  jebkādus saņēmēju papildu pienākumus saskaņā ar Pamatprogrammas/dalības noteikumu regulas 35. un 37. pantu.

Grozījums Nr.    21

Lēmuma priekšlikums

12.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

12.a pants

 

Veselības jomas koordinācijas padome

 

1.  Komisija izveido Veselības jomas koordinācijas padomi, lai īstenotu darbības saskaņā ar II pīlāru “Globālās problēmas un Eiropas rūpniecības konkurētspēja”, kas ir saistīts ar kopu “Veselība”.

 

2.  Veselības jomas koordinācijas padomē ir 15–20 augsta ranga personas no dažādām disciplīnām un darbībām pētniecības, inovācijas, sabiedrības veselības un labklājības jomās.

 

3.  Veselības jomas koordinācijas padome koncentrē uzmanību uz šādiem principiem: koordināciju un sinerģiju starp ES un valsts veselības aizsardzības programmām, kā arī starp kopu “Veselība” un citām programmas “Apvārsnis Eiropa” daļām, tostarp uzdevumiem un partnerībām. Padome veicinās pacientu un sabiedrības iesaistīšanos, šim nolūkam nodrošinot zinātniskas konsultācijas un ieteikumus. Minētajām darbībām būtu jānodrošina uz vērtību vērsti veselības jomas pētījumi, labāki veselības jomas risinājumi un jāsamazina nevienlīdzība veselības jomā.

 

4.  Veselības jomas koordinācijas padome sniedz ieguldījumu šādos jautājumos:

 

(a)  stratēģija kopai “Veselība”;

 

(b)  plāns koordinācijas un sadarbības vadīšanai starp veselības programmām, saistītajiem pīlāriem, piemēram, EIP, EPP, kā arī stratēģiskajās partnerībās un ES struktūrfondos. Šis plāns nodrošina veselības pētījumiem piešķirto pašreizējo finansēšanas mehānismu plašāku pamanāmību un koordināciju, vada koordināciju un sadarbību un paredz ar kopu “Veselība” saistīto darba programmu un uzdevumu izstrādi;

 

(c)  metodes un procedūras veselības uzdevumu plānošanai, atlasei un īstenošanai;

 

(d)  nodrošina iedzīvotāju līdzdalību un iesaistīšanos augšupējā lēmumu pieņemšanas procesā;

 

(e)  veicina ilgtspēju finansēšanas stratēģijās un mehānismos, kas ļauj īstenot ilgtermiņa projektus un vērienīgus uzdevumus;

 

(f)  nodrošina auglīgu transnacionālu sadarbību pētniecības jomā, kas ļauj maksimāli izmantot Eiropas potenciālu un pārvērst rezultātus veselības aprūpes sistēmās;

 

(g)  palielina daudzdisciplināru pētījumu izmantošanu tām slimībām, kurām ir kopīgi aspekti, un tādējādi samazina pārklāšanos, kas rastos, ja pētījumi tiktu veikti izolēti;

 

(h)  palielina pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” un tās ieguvumu ES iedzīvotājiem pamanāmību, novērš zinātnes un pētniecības jomas pienākumu sadrumstalotību ES pārvaldības struktūrās un integrē pašreizējos finansēšanas mehānismus.

 

5.  Veselības jomas koordinācijas padome sagatavo visaptverošu pētniecības stratēģiju un koordinē ar kopas “Veselība” saistīto darba programmu un uzdevumu izstrādi, papildinot konkrētā uzdevuma valdes veikto darbu.

 

6.  Veselības jomas koordinācijas padome ir neatkarīga ieinteresēto personu grupa, kuru vada zinātnieki un kurā ir dalībnieki no biomedicīnas pētījumu un inovācijas jomas un citām attiecīgām pētniecības un rūpniecības nozarēm un kurā plaši piedalās pacientu un iedzīvotāju pārstāvji.

 

7.  Veselības jomas koordinācijas padomes locekļus ieceļ Komisija pēc atklāta uzaicinājuma izvirzīt kandidatūras vai izteikt ieinteresētību vai vajadzības gadījumā pēc abiem uzaicinājumiem un ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt zināšanu, dzimuma, vecuma un ģeogrāfiskā sadalījuma līdzsvaru. Viņu pilnvaru termiņš ir divi gadi, to var atjaunot divas reizes, un amatā iecelšana notiek pēc rotācijas principa (locekļi tiek iecelti ik pēc diviem gadiem).

 

8.  Veselības jomas koordinācijas padomei ir priekšsēdētājs, kuru ieceļ Komisija saskaņā ar pārredzamu darbā pieņemšanas procesu. Priekšsēdētājs ir augsta līmeņa amatpersona, kas ir saistīta ar pētniecību veselības jomā.

 

9.  Padomes darbības un rezultātus pārskata un par tiem ziņo programmas vidusposma izvērtēšanā, kurā nosaka pasākumus šīs grupas darbības pagarināšanai, pielāgošanai vai slēgšanai atkarībā no pārskatīšanas rezultātiem.

Grozījums Nr.    22

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – Pamatprogrammas pasākumi

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

PAMATPROGRAMMAS PASĀKUMI

PAMATPROGRAMMAS PASĀKUMI

Pamatprogrammu īstenojot, tiks veikts tālāk aprakstītais.

Pamatprogrammu īstenojot, tiks veikts tālāk aprakstītais.

Stratēģiskā plānošana

Stratēģiskā plānošana

“Eiropas apvāršņa” programmu līmeņa mērķu integrētu īstenošanu nodrošinās daudzgadu stratēģiskais plāns. Šis plāns ļaus koncentrēties uz programmas ietekmi vispārīgā veidā, tās atšķirīgo pīlāru saskanību, sinerģiju ar citām ES programmām un atbalsta apmaiņu ar citām ES politikas jomām.

Pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” īstenošanas pamatā ir programmas finansēto pētniecības un inovācijas darbību iekļaujoša un pārredzama stratēģiskā plānošana. Stratēģiskais plānošanas process nodrošina “Apvārsnis Eiropa” programmas mērķu īstenošanu, definējot finansēšanas prioritātes. Tas ļaus koncentrēties uz programmas ietekmi, tās atšķirīgo pīlāru saskanību, sinerģiju ar citām ES programmām un atbalstu citām ES politikas jomām.

 

Stratēģiskais plānošanas process un stratēģisko pētniecības un inovācijas plānu pieņemšana, izmantojot deleģēto aktu, palielinās īpašumtiesības un plašākas sabiedrības izpratni par programmas mērķi un nodrošinās abu likumdevēju, ieinteresēto personu un dalībvalstu pilnīgu informētību par paredzētajām iniciatīvām. Stratēģiskās plānošanas process palīdzēs izstrādāt un īstenot politiku attiecīgajām iekļautajām jomām ES līmenī, kā arī papildinošas politikas nostādnes dalībvalstīs, vienlaikus nodrošinot svarīgāko Eiropas politikas mērķu iekļaušanu un atbalstīšanu pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa”, šim nolūkam paredzot pienācīgus resursus. Tas ļaus vienkāršot finansēšanu, novērst dublēšanos un pārklāšanos starp finansēšanas iespējām, vienlaikus piesaistot privāto un publisko finansējumu, kā arī veicinās pētījumu un inovācijas rezultātu ātrāku izplatīšanu un ieviešanu.

 

Sistēmiska daudzu disciplīnu, nozaru un politikas jomu pieeja pētniecībai un inovācijai nodrošinās sabiedrības un ekonomikas problēmu risināšanu un jaunu zināšanu radīšanu un, ja iespējams, radīs jaunus konkurētspējīgus un ilgtspējīgus uzņēmumus un nozares, sociālo un zinātnes inovāciju, sekmēs konkurenci, stimulēs privātos ieguldījumus un iekšējā tirgū saglabās vienādus konkurences noteikumus.

Stratēģiskais plāns veicinās pilsoņu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju spēcīgu iesaistīšanos visos pētniecības un inovācijas posmos, zināšanu līdzizveidi, dzimumu līdztiesības efektīvu veicināšanu, ieskaitot dzimuma dimensijas integrēšanu pētniecības un inovācijas saturā, un nodrošinās un veicinās visaugstāko ētikas un cieņas standartu ievērošanu.

Stratēģiskās plānošanas process veicinās pilsoņu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju spēcīgu iesaistīšanos pētniecībā un inovācijā, zināšanu līdzizveidi, dzimumu līdztiesības efektīvu veicināšanu, ieskaitot dzimuma dimensijas integrēšanu pētniecībā un inovācijā, un veicinās visaugstāko ētikas un cieņas standartu ievērošanu.

Tas ietvers plašas konsultācijas un apmaiņas ar dalībvalstīm, Eiropas Parlamentu, ja nepieciešams, un dažādām ieinteresētajām personām par prioritātēm un uzdevumiem pīlāra “Globālās problēmas un rūpniecības konkurētspēja” ietvaros, un piemērotus izmantojamos darbības veidus, sevišķi Eiropas partnerībās.

Šo mērķu īstenošanai Komisija uzsāks atklātu apspriešanos ar dalībvalstīm, Eiropas Parlamentu un dažādām ieinteresētajām personām, tostarp zinātnieku kopienu, pētniecības un tehnoloģijas organizācijām, rūpniecības nozari un pilsoniskās sabiedrības organizācijām. Tiks apspriestas programmas stratēģiskās prioritātes, tostarp uzdevumi pīlāra “Globālās problēmas un rūpniecības konkurētspēja” ietvaros un piemērotie instrumentu veidi, sevišķi Eiropas partnerības. Apspriešanās rezultātus publicēs konkrētā tīmekļa vietnē, kurā arī tiks sniegta sīkāka informācija par stratēģiskās plānošanas saturu un procesu.

 

Attiecībā uz Eiropas partnerībām stratēģiskajā pētniecības un inovācijas plānā tiks izklāstīta un pamatota Eiropas partnerību izveide, apvienošana un pakāpeniska izbeigšana. Būtu jāapsver iespēja pozitīvi novērtētās kopīgās tehnoloģiju ierosmes un līgumiskās publiskās un privātās partnerības turpināt arī pēc 2020. gada, ņemot vērā to pievienoto vērtību attiecībā uz sniegto sociālo un ekonomisko ietekmi, kā arī privāto investīciju piesaistīšanu un ieguldījumu fondu sinerģijas sekmēšanā.

 

Esošās un ZIK tiks noteiktas tiesību akta priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par EIT stratēģisko inovāciju programmu, ievērojot stratēģisko pētniecības un inovācijas plānu. Tomēr jebkādas jaunas ZIK izveidei būtu jāpiešķir atbilstīgs finansējums, kas ļautu esošajām ZIK izstrādāt ekosistēmas, veidot partnerattiecības un efektīvi ievērot un īstenot savus vērienīgos mērķus.

 

Programmas “Apvārsnis 2020” atbalstītās NJT pamatiniciatīvas turpinās saņemt atbalstu arī šajā programmā. Tā kā tām ir būtiska analoģija ar pētniecības uzdevumiem, citas NJT pamatiniciatīvas var tikt atbalstītas šajā pamatprogrammā kā uzdevumi, kuru darbība ir vērsta uz nākotnes un jaunajām tehnoloģijām. Uzdevumiem būtu jāstiprina programmas sadarbības aspekti un jāpapildina pašreizējās Eiropas partnerības, kas varētu darboties kā uzdevumu īstenošanas atbalsta pīlāri. Uzdevumos būs tehnoloģiski un sociāli elementi, un tie arī tiks noteikti ciešā sadarbībā ar visiem attiecīgajiem ģenerāldirektorātiem. Uzdevumi tiks noteikti stratēģiskās plānošanas procesā atbilstīgi regulas 7. pantam un lēmuma 5. pantam.

Balstoties uz tādām plašām konsultācijām, stratēģiskajā plānā tiks noteikti kopīgie mērķi un kopīgās pasākumu jomas, piemēram, partnerības jomas (piedāvātais juridiskais pamats nosaka tikai instrumentus un to izmantošanas kritērijus) un uzdevumu jomas.

 

Stratēģiskais plāns palīdzēs izstrādāt un veikt attiecīgo iekļauto jomu politikas īstenošanu ES līmenī, kā arī papildinošu politiku un politiskās pieejas dalībvalstīs. ES politikas prioritātes tiks ievērotas stratēģiskās plānošanas procesā, lai palielinātu pētniecības un inovācijas devumu politikas īstenošanā. Tajā arī tiks ņemti vērā prognozēšanas pasākumi, pētījumi un citas zinātniskas liecības un saistītās esošās iniciatīvas ES un valstu līmenī.

 

Stratēģiskais plāns veicinās sinerģijas starp “Eiropas apvārsni” un citām Savienības programmām, arī Euratom programmu, tādējādi kļūstot par uzziņas punktu pētniecībai un inovācijai visās saistītajās programmās ES budžetā un nefinansējošos instrumentos. Tas arī veicinās pētniecības un inovācijas rezultātu ātrāku izplatīšanu un pārņemšanu, izvairīšanos no dublēšanās un finansējuma iespēju savstarpējas pārklāšanās. Tas radīs satvaru tiešu Kopīgā pētniecības centra pētniecības darbību sasaistei ar citām programmas atbalstītajām darbībām un rezultātu izmantošanai politikas atbalstīšanā.

Stratēģiskajā plānošanā tiks noteikta pastāvošā saikne starp pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa” un citām Savienības programmām un sniegtas iespējas radīt sinerģijas starp ES, reģionālajiem un valsts fondiem. Pamatprogramma “Apvārsnis Eiropa” kļūs par atsauces punktu pētniecībai un inovācijai visās ES budžetā iekļautajās saistītajās programmās, lai palīdzētu īstenot ES politiskās prioritātes un mērķus. Tas arī radīs satvaru tiešu Kopīgā pētniecības centra pētniecības darbību sasaistei ar citām programmas atbalstītajām darbībām un rezultātu izmantošanai politikas atbalstīšanā.

Stratēģiskajā plānā tiks izklāstīta daudzgadu stratēģija satura īstenošanai darba programmā (saskaņā ar 11. pantu), saglabājot pietiekamu elastību, lai strauji reaģētu uz negaidītām iespējām un krīzēm. Tā kā pamatprogramma “Eiropas apvārsnis” aptver 7 gadus, ekonomiskie, sociālie un politiskie apstākļi tās darbības laikā var ievērojami mainīties. Ir jāspēj “Eiropas Apvārsni” veicīgi pielāgot šīm pārmaiņām. Tāpēc tiks paredzēta iespēja atbalstīt pasākumus, kas nav minēti tālākajos aprakstos, ja tam ir pietiekams pamats saistībā ar svarīgām norisēm, negaidītiem notikumiem, politikas vajadzībām vai krīzes situācijām, piemēram, reaģējot uz nopietnu apdraudējumu veselībai, kas radies, piemēram, epidēmijas rezultātā.

 

“Eiropas apvāršņa” īstenošanā īpaša uzmanība tiks veltīta tam, lai nodrošinātu līdzsvarotu un plašu pieeju pētniecībai un inovācijai, proti, lai aptvertu ne tikai jaunu produktu, procesu un pakalpojumu izstrādi uz zinātniskas un tehnoloģiskas informācijas un sasniegumu pamata, bet arī ietveru esošo tehnoloģiju izmantošanu jaunā veidā, turpmākus uzlabojumus, ar tehnoloģijām nesaistītu inovāciju un sociālu inovāciju. Sistēmiska daudzu disciplīnu, nozaru un politikas jomu pieeja pētniecības inovācijai nodrošinās problēmu risināšanu, kuras laikā ir iespējams arī attīstīt jaunus konkurētspējīgus uzņēmumus un nozares, veicināt konkurenci, stimulēt privātos ieguldījumus un iekšējā tirgū saglabāt vienādus konkurences noteikumus.

 

Pīlāros “Globālās problēmas un rūpniecības konkurētspēja” un “Atvērtā inovācija” pētniecībai un inovācijai komplementāri būs pasākumi, kuri notiek ciešā saistībā ar tiešajiem lietotājiem un tirgu, piemēram, demonstrējumi, izmēģinājuma projekti vai koncepcijas pierādīšana, izņemot komercializācijas pasākumus pēc pētniecības un inovācijas posma. Tas ietvers arī atbalstu pasākumiem pieprasījuma pusē, kas palīdz paātrināt plaša inovējumu klāsta izmantošanu un izplatīšanu. Uzsvars tiks likts uz uzaicinājumiem priekšlikumu sagatavošanai, nenosakot tiem konkrētus nosacījumus.

 

Pīlārā “Globālās problēmas un rūpniecības konkurētspēja”, balstoties uz “Apvāršņa 2020” pieredzi, sociālās zinātnes un humanitārās zinātnes tiks pilnībā integrētas visās tā kopās, iekļaujot specifiskus un specializētus pasākumus. Arī pasākumi, kas saistīti ar jūras un jūrlietu pētniecību un inovāciju, tiks īstenoti stratēģiski, integrēti un saskaņā ar ES integrēto jūrlietu politiku, kopīgo zivsaimniecības politiku un starptautiskajām saistībām.

 

“Apvāršņa 2020” atbalstītās NJT pamatiniciatīvās turpinās saņemt atbalstu arī šajā programmā. Tā kā tām ir būtiska analoģija ar pētniecības uzdevumiem, citas NJT pamatiniciatīvās, ja tādas būs, atbalstīs šajā pamatprogrammā kā uzdevumus, kuru darbība ir vērsta uz nākotnes tehnoloģijām un topošām tehnoloģijām.

 

Zinātnes un tehnoloģijas sadarbības dialogi ar ES starptautiskajiem partneriem un politikas dialogi ar galvenajiem pasaules reģioniem nozīmīgi veicinās sadarbības iespēju sistemātiskai identificēšanai, kas kopā ar diferenciāciju pēc valsts/reģiona ļaus labāk noteikt prioritātes.

 

Tā kā Eiropas Inovācijas un tehnoloģijas institūts (EIT) koncentrējas uz inovācijas ekosistēmām, tas dabiski iederas “Eiropas apvāršņa” pīlārā “Atvērtā inovācija” un EIT zināšanu un inovācijas kopienas (ZIK) stratēģiskā plāna procesā tiks saskaņots ar pīlāru “Globālās problēmas un rūpniecības konkurētspēja”.

 

 

Ātrais ceļš uz pētniecību un inovāciju

 

“Apvārsnis Eiropa” nodrošinās iespēju saņēmējiem ātrāk pieteikties pētniecības un inovāciju darbību finansējumam, kur tas paredzēts visu kopu, EIP un izcilības tālāknodošanas darba programmās. Balstoties uz pašreizējā instrumenta “Ātrais ceļš uz inovāciju” panākumiem programmā “Apvārsnis 2020”, šai pieejai būs augšupēja loģika, kas pamatosies uz pastāvīgi atklātiem uzaicinājumiem un to, ka laiks līdz dotāciju piešķiršanai nepārsniegs sešus mēnešus. Daļā “izcilības tālāknodošana” šī pieeja atbalstīs arī mazāk attīstītās ES dalībvalstis, lai tās varētu ātrāk augšupējā veidā piekļūt līdzekļiem. Šī kārtība tiks piemērota vismaz 15 % programmas budžeta.

Izplatīšana un izziņošana

Izplatīšana un izziņošana

“Eiropas apvārsnis” sniegs specializētu atbalstu atklātai piekļuvei zinātniskām publikācijām, informācijas krātuvēm un citiem datu avotiem. Informācijas un zinību izplatīšanas darbības tiks atbalstītas arī sadarbībā ar citām ES programmām, iekļaujot kopu un pakešu veidošanas rezultātus un datus mērķauditorijām un pilsoņu tīkliem, rūpniecībai, valsts pārvaldei, akadēmiskajām aprindām, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un politikas veidotājiem piemērotās valodās un formās. Šim nolūkam “Eiropas apvāršņa” ietvaros var izmantot modernus tehnoloģiskus risinājumus un izlūkdatu vākšanas rīkus.

“Apvārsnis Eiropa” sniegs specializētu atbalstu atklātai piekļuvei zinātniskām publikācijām, informācijas krātuvēm un citiem datu avotiem. Informācijas un zinību izplatīšanas darbības tiks atbalstītas arī sadarbībā ar citām ES programmām, iekļaujot kopu un pakešu veidošanas rezultātus un datus mērķauditorijām un pilsoņu tīkliem, rūpniecībai, valsts pārvaldei, zinātnieku aprindām, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un politikas veidotājiem piemērotās valodās un formās. Šim nolūkam programmas “Apvārsnis Eiropa” ietvaros var izmantot modernus tehnoloģiskus risinājumus un izlūkdatu vākšanas rīkus.

Tiks nodrošināts pienācīgs atbalsts mehāniskiem programmas izziņošanai iespējamiem pieteikumu iesniedzējiem (piemēram, valstu kontaktpunkti).

Tiks nodrošināts pienācīgs atbalsts mehāniskiem programmas izziņošanai iespējamiem pieteikumu iesniedzējiem (piemēram, valstu kontaktpunkti).

Komisija arī īstenos informācijas un izziņošanas pasākumus saistībā ar “Eiropas apvārsni”, lai popularizētu faktu, ka rezultāti iegūti ar ES finansējuma atbalstu. Tā arī vairos sabiedrības izpratni par pētniecības un inovācijas svarīgumu un ES finansētas pētniecības un inovācijas plašāku ietekmi un nozīmi, izmantojot, piemēram, publikācijas, sabiedrisko attiecību pasākumus, zināšanu reģistrus, datu bāzes, daudzkanālu platformas, tīmekļa vietnes, vai mērķtiecīgi izmantojot sociālos plašsaziņas līdzekļus. “Eiropas apvārsnis” atbalstīs arī saņēmējus, lai izziņotu viņu darbu un tā ietekmi uz sabiedrību kopumā.

Komisija arī īstenos informācijas un izziņošanas pasākumus saistībā ar programmu “Apvārsnis Eiropa”, lai popularizētu faktu, ka rezultāti iegūti ar ES finansējuma atbalstu. Tā arī vairos sabiedrības izpratni par pētniecības un inovācijas svarīgumu un ES finansētas pētniecības un inovācijas plašāku ietekmi un nozīmi, izmantojot, piemēram, publikācijas, sabiedrisko attiecību pasākumus, zināšanu reģistrus, datu bāzes, daudzkanālu platformas, tīmekļa vietnes, vai mērķtiecīgi izmantojot sociālos plašsaziņas līdzekļus. “Apvārsnis Eiropa” atbalstīs arī saņēmējus, lai izziņotu viņu darbu un tā ietekmi uz sabiedrību kopumā.

Izmantošana un ieviešana tirgū

Izmantošana un ieviešana tirgū

Komisija izveidos visaptverošus pasākumus “Eiropas apvārsnī” gūto rezultātu un zināšanu izmantošanai. Tas veicinās ieviešanu tirgū un palielinās programmas ietekmi.

Komisija izveidos visaptverošus pasākumus programmā “Apvārsnis Eiropa” gūto rezultātu un zināšanu izmantošanai, kas arī paredzēs standartizācijas veicināšanu. Tas paātrinās ieviešanu tirgū un palielinās programmas ietekmi.

Komisija sistemātiski identificēs un fiksēs saskaņā ar programmu veikto pētniecības un inovācijas pasākumu rezultātus un nediskriminējošā veidā nodos vai izplatīs iegūtos rezultātus un zināšanas visām nozarēm un visu lielumu uzņēmumiem, publiskās pārvaldes iestādēm, akadēmiskajām aprindām, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un politikas veidotājiem, lai palielinātu programmas pievienoto vērtību Eiropā.

Komisija sistemātiski identificēs un fiksēs saskaņā ar programmu veikto pētniecības un inovācijas pasākumu rezultātus un nediskriminējošā veidā nodos vai izplatīs iegūtos rezultātus un zināšanas visām nozarēm un visu lielumu uzņēmumiem, publiskās pārvaldes iestādēm, zinātnieku aprindām, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un politikas veidotājiem, lai palielinātu programmas pievienoto vērtību Eiropā. Attiecībā uz jauno Eiropas Inovācijas padomi tiks īstenota īpaša uzraudzības procedūra.

Starptautiskā sadarbība

Starptautiskā sadarbība

Tiks radīta lielāka ietekme, saskaņojot darbības ar citiem pasaules reģioniem un valstīm līdz šim nepieredzēti plašas starptautiskas sadarbības ietvaros. Balstoties uz savstarpēju labumu, partneri no visas pasaules tiks aicināti iesaistīties ES pasākumos kā sastāvdaļas iniciatīvās, kas atbalsta ES darbību ilgtspējas, pastiprinātas pētniecības, inovācijas izcilības un konkurētspējas aspektā.

Tiks radīta lielāka ietekme, saskaņojot darbības ar citiem pasaules reģioniem un valstīm līdz šim nepieredzēti plašas starptautiskas sadarbības ietvaros. Balstoties uz savstarpēju labumu, partneri no visas pasaules, tostarp zinātnieku aprindas, rūpniecības nozares pārstāvji, pilsoniskās sabiedrības organizācijas, valdības un NVO, tiks aicināti iesaistīties ES pasākumos kā neatņemamas sastāvdaļas iniciatīvās, kas atbalsta ES darbību ilgtspējas, pastiprinātas pētniecības, inovācijas izcilības un konkurētspējas aspektā. Zināšanu, kapacitātes un infrastruktūras starptautiska nodošana starp partneriem veicinās kopīgu pieeju un regulējumu, kas visām pusēm nodrošinās sinerģiskus ieguvumus.

Starptautiska vienota rīcība nodrošinās efektīvu globālu sabiedrības problēmu risināšanu un ilgtspējīgas attīstības mērķu tuvināšanu, piekļuvi pasaules lielākajiem talantiem, zināšanām un resursiem, kā arī vairos novatorisku risinājumu piedāvājumu un pieprasījumu.

Starptautiska vienota rīcība nodrošinās efektīvu globālu problēmu risināšanu un ilgtspējīgas attīstības mērķu tuvināšanu, piekļuvi pasaules lielākajiem talantiem, zināšanām un resursiem, kā arī vairos novatorisku risinājumu piedāvājumu un pieprasījumu. Starptautiskā sadarbība tiks izstrādāta, ņemot vērā kopīgos mērķus. Tas uzlabos Eiropas pētnieku iespējas strādāt ar labākajiem pētniekiem viņu jomā.

Izvērtēšanas metodika

Izvērtēšanas metodika

Neatkarīgu augsta līmeņa ekspertu piesaiste izvērtēšanas procesā ir būtiska visu ieinteresēto personu, kopienu un interešu iesaistei programmā un viens no priekšnoteikumiem, lai nodrošinātu finansēto pasākumu izcilību un atbilstību.

Neatkarīgu augsta līmeņa ekspertu piesaiste izvērtēšanas procesā ir būtiska visu ieinteresēto personu, kopienu un interešu iesaistei programmā un viens no priekšnoteikumiem, lai nodrošinātu finansēto pasākumu izcilību un atbilstību.

Komisija vai finansēšanas struktūra nodrošinās procesa neitralitāti un novērsīs interešu konfliktus saskaņā ar Finanšu regulas 61. pantu.

Komisija vai finansēšanas struktūra nodrošinās procesa neitralitāti un novērsīs interešu konfliktus saskaņā ar Finanšu regulas 61. pantu.

Izņēmuma gadījumos, kad attaisnojams ar vajadzību iecelt labākos pieejamos ekspertus un/vai ar kvalificētu ekspertu skaita ierobežotību, neatkarīgi eksperti, kas palīdz vērtēšanas komisijai vai ir tās dalībnieki, drīkst izvērtēt specifiskus piedāvājumus, par kuriem tie izsaka potenciālu interesi. Šajā gadījumā Komisija vai finansēšanas struktūra veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu vērtēšanas procesa integritāti. Vērtēšanas process tiks veikts atbilstoši, ar posmu, kurā paredzēta mijiedarbība starp dažādiem ekspertiem. Identificējot finansēšanas priekšlikumus, vērtēšanas komisija ņems vērā īpašos apstākļus.

Ja ir pamatota prasība iecelt labākos pieejamos ekspertus un/vai kvalificētu ekspertu skaita ierobežotība, neatkarīgi eksperti, kas palīdz vērtēšanas komisijai vai ir tās dalībnieki, drīkst izvērtēt specifiskus piedāvājumus, par kuriem tie izsaka potenciālu interesi. Šajā gadījumā Komisija vai finansēšanas struktūra veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu vērtēšanas procesa integritāti, tostarp attiecībā uz interešu konfliktiem. Vērtēšanas process tiks veikts atbilstoši, ar posmu, kurā paredzēta mijiedarbība starp dažādiem ekspertiem. Par šā procesa izmantošanu tiks ziņots programmas ikgadējā uzraudzības ziņojumā. Identificējot finansēšanas priekšlikumus, vērtēšanas komisija ņems vērā īpašos apstākļus.

Grozījums Nr.    23

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – I pīlārs

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

I  ATVĒRTĀ ZINĀTNE

I  IZCILĀ UN ATVĒRTĀ ZINĀTNE

Meklējumi pēc lūzuma punkta izpratnē un zināšanu iegūšana; pasaules klases objekti, kas nepieciešami, lai to sasniegtu, ieskaitot fiziskas un zināšanu infrastruktūras pētniecībai un inovācijai, kā arī līdzekļi atklātai zināšanu izplatīšanai un apmaiņai, un pietiekama izcilu pētnieku iesaiste ir ekonomiskā, sociālā un kultūras progresa galvenais pamats visās izpausmēs.

Meklējumi pēc lūzuma punkta izpratnē un zināšanu iegūšana, pasaules klases objekti, kas nepieciešami, lai to sasniegtu, ieskaitot fiziskas un e-infrastruktūras infrastruktūras pētniecībai un inovācijai, kā arī līdzekļi atklātai zināšanu izplatīšanai un apmaiņai, kā arī pietiekama izcilu pētnieku un novatoru iesaiste ir ekonomiskā, sociālā un kultūras progresa galvenais pamats visās izpausmēs.

Atvērta un izcila zinātne ir nedalāmi saistīta ar pasaules vadošajiem inovācijas sasniegumiem. Zinātnes un tehnoloģisko paradigmu maiņa ir atzīta par galveno ražīguma pieauguma, konkurētspējas, labklājības, ilgtspējīgas attīstības un sociālās attīstības virzītājspēku. Šāda paradigmas maiņa izsenis rodas uz publiskā sektora zinātniskās bāzes, pirms sāk likt pamatu pilnīgi jaunai rūpniecībai un nozarēm.

Atvērta un izcila zinātne ir nedalāmi saistīta ar pasaules vadošajiem inovācijas sasniegumiem. Zinātnes un tehnoloģisko paradigmu maiņa ir atzīta par galveno ražīguma, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes un attīstības, konkurētspējas, labklājības un sociālā progresa virzītājspēku. Šāda paradigmas maiņa izsenis rodas uz publiskā sektora zinātniskās bāzes, pirms sāk likt pamatu pilnīgi jaunai rūpniecībai un nozarēm.

Publiskās investīcijas pētniecībā, sevišķi caur augstskolām un publiskajām pētniecības iestādēm (PRI) un pētniecības struktūrām, bieži notiek ilgtermiņa pētniecībā, kur ir augstāks risks, un komplementāri privātā sektora pasākumiem. Tās arī rada prasmes, zinātību un pieredzi, jaunus zinātniskos instrumentus un metodiku, kā arī veido tīklus, kuros tiek nodotas jaunākās zināšanas.

Publiskās investīcijas pētniecībā, sevišķi caur augstskolām un publiskajām pētniecības iestādēm (PRI) un pētniecības struktūrām, bieži notiek ilgtermiņa pētniecībā, kur ir augstāks risks, un komplementāri privātā sektora pasākumiem. Tās arī rada augsti kvalificētus cilvēkresursus, zinātību un pieredzi, jaunus zinātniskos instrumentus un metodiku, kā arī veido tīklus, kuros tiek nodotas jaunākās zināšanas.

Eiropas zinātne un pētnieki ir bijuši un turpina būt vadībā daudzās jomās. Taču mēs nevaram šo pozīciju uztvert kā pašsaprotamu. Ir gana pierādījumu, ka, augot pētniecības tempam, palielinās arī to valstu skaits, kas sacenšas par labākās titulu. Tradicionālajam izaicinājumam no ASV un citu valstu puses tagad pievienojas tādi ekonomikas milži kā Ķīna un Indija, sevišķi no pasaules jaunattīstības daļām un no visām valstīm, kurās valdības apzinās dažādos un neskaitāmos ieguvumus, ko nodrošina investēšana pētniecībā.

Eiropas zinātne un pētnieki ir bijuši un turpina būt vadībā daudzās jomās. Taču mēs nevaram šo pozīciju uztvert kā pašsaprotamu. Ir gana pierādījumu, ka, augot pētniecības tempam, palielinās arī to valstu skaits, kas sacenšas par labākās titulu. Tradicionālajam izaicinājumam no ASV un citu valstu puses tagad pievienojas tādi ekonomikas milži kā Ķīna un Indija un sevišķi pasaules jaunattīstības daļas un visas valstis, kurās valdības apzinās dažādos un neskaitāmos ieguvumus, ko nodrošina investēšana pētniecībā.

Grozījums Nr.    24

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – I pīlārs – 1. punkts – 1.1. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.1.   Pamatojums

1.1.   Pamatojums

Lai arī ES turpina būt lielākā zinātnisko publikāciju autore pasaulē, tā būtībā ir zināšanu “masveida ražotāja”, kurā attiecībā pret tās izmēru ir salīdzinoši maz izcilības centru, kas izceļas pasaules mērogā, bet ir lielas platības ar vidējiem un zemiem darbības rezultātiem. Salīdzinājumā ar ASV un zināmā mērā arī ar Ķīnu ES vēl arvien seko “izkliedētās izcilības modelim”, kurā resursi tiek izkliedēti lielākam skaitam pētnieku un pētniecības institūtu. Problēmas sagādā arī tas, ka daudzās ES valstīs publiskais sektors vēl arvien nepiedāvā pietiekami pievilcīgus apstākļus labākajiem pētniekiem. Šie faktori vēl vairāk palielina Eiropas salīdzinošo nepievilcīgumu globālajā konkurencē par talantīgu zinātnieku piesaistīšanu.

ES turpina būt lielākā zinātnisko publikāciju autore pasaulē. Salīdzinājumā ar ASV un zināmā mērā arī ar Ķīnu ES seko “izkliedētās izcilības modelim”, kurā resursi tiek izkliedēti lielākam skaitam pētnieku un pētniecības institūtu. Problēmas sagādā arī tas, ka daudzās ES valstīs publiskā sektora investīcijas pētniecībā ir zemākas par jebkādu pieņemamu robežvērtību un tādējādi nepiedāvā pietiekami pievilcīgus apstākļus labākajiem pētniekiem. Šie faktori vēl vairāk palielina Eiropas salīdzinošo nepievilcīgumu globālajā konkurencē par talantīgu zinātnieku piesaistīšanu.

Pateicoties tam, ka arvien vairāk jaunietekmes valstu, sevišķi Ķīna, paplašina savu zinātnisko darbu, pasaules pētniecības vide strauji attīstās ap vairākiem centriem. Lai arī ES un ASV 2000. gadā bija atbildīgas par gandrīz divām trešdaļām no pasaules izdevumiem pētniecības un attīstības nozarēs, 2013. gadā šis īpatsvars bija samazinājies līdz mazāk nekā pusei no iepriekšējā rādītāja.

Pateicoties tam, ka arvien vairāk jaunietekmes valstu, sevišķi Ķīna, paplašina savu zinātnisko darbu, pasaules pētniecības vide strauji attīstās ap vairākiem centriem. Lai arī ES un ASV 2000. gadā bija atbildīgas par gandrīz divām trešdaļām no pasaules izdevumiem pētniecības un attīstības nozarēs, 2013. gadā šis īpatsvars bija samazinājies līdz mazāk nekā pusei no iepriekšējā rādītāja. Turklāt Eiropas inovācijas rezultātu 2018. gada pārskatā tika apstiprināts, ka publiskie un privātie pētniecības un izstrādes izdevumi visā ES joprojām ir zemāki par 2010. gada līmeni un atpaliek no sen izvirzītā mērķa 3 % no IKP veltīt pētniecības un izstrādes darbībām.

EPP ar elastīgu ilgtermiņa finansējumu atbalsta labākos pētniekus, lai tie varētu veikt novatoriskus pētījumus ar lieliem sasniegumiem un lielu risku. Tā darbojas autonomi tādas neatkarīgas zinātniskās padomes vadībā, ko veido dažādi zinātnieki, inženieri un pētnieki ar vislabāko reputāciju un atbilstošu pieredzi, un daudzveidību. EPP spēj piesaistīt lielāku talantu un ideju kopumu nekā jebkura valsts shēma, nodrošinot izcilību tādā veidā, kurā labākie pētnieki un labākās idejas savstarpēji sacenšas.

EPP ar elastīgu ilgtermiņa finansējumu atbalsta labākos pētniekus, tostarp jaunos pētniekus, lai tie varētu veikt progresīvus pētījumus ar lieliem sasniegumiem un lielu risku. Tā darbojas autonomi tādas neatkarīgas zinātniskās padomes vadībā, kas ir līdzsvarota dzimumu un disciplīnu pārstāvības ziņā un ko veido dažādi zinātnieki, inženieri un pētnieki ar vislabāko reputāciju un atbilstošu pieredzi un daudzveidību. EPP spēj piesaistīt lielāku talantu un ideju kopumu nekā jebkura valsts shēma, pastiprinot izcilu pētniecību visās zinātnes jomās tādā veidā, kurā labākie pētnieki un labākās idejas savstarpēji sacenšas.

EPP finansētajiem progresīvajiem pētījumiem ir būtiska tieša ietekme uz zināšanu robežu ievērojamu paplašināšanu, paverot ceļu jauniem un bieži vien negaidītiem zinātniskiem un tehnoloģiskiem rezultātiem un jaunām pētniecības jomām. Tas, savukārt, rada radikāli jaunas idejas, kas virza inovāciju un uzņēmumu spēju izgudrot, kā arī risina sabiedrības problēmas. EPP ir arī nozīmīga strukturāla ietekme, jo tā sekmē ne tikai pētniekus un darbības, kuras tā tieši finansē, bet arī Eiropas pētniecības sistēmas kvalitāti. EPP finansētās darbības un pētnieki uzstāda iedvesmojošu mērķi Eiropas progresīvajiem pētījumiem, uzlabojot Eiropas tēlu un padarot to par labākajiem pasaules pētniekiem pievilcīgāku vietu, kur strādāt, un partneri, ar kuru sadarboties. Prestižs, ko rada EPP dotāciju saņēmēju uzņemšana, liek sacensties Eiropas augstskolām un pētniecības organizācijām, lai piedāvātu vispievilcīgākos apstākļus labākajiem pētniekiem, un var tām netieši palīdzēt noteikt to relatīvās priekšrocības un trūkumus un veicināt reformas.

EPP finansētajiem progresīvajiem pētījumiem ir būtiska tieša ietekme uz zināšanu robežu ievērojamu paplašināšanu, paverot ceļu jauniem un bieži vien negaidītiem zinātniskiem, tehnoloģiskiem un sabiedriskiem rezultātiem un jaunām pētniecības jomām. Tas savukārt rada radikāli jaunas idejas, kas virza inovāciju un uzņēmumu spēju izgudrot, kā arī risina sabiedrības problēmas. EPP ir arī nozīmīga strukturāla ietekme, jo tā sekmē ne tikai pētniekus un darbības, kuras tā tieši finansē, bet arī Eiropas pētniecības sistēmas kvalitāti. EPP finansētās darbības un pētnieki uzstāda iedvesmojošu mērķi Eiropas progresīvajiem pētījumiem, uzlabojot Eiropas tēlu un padarot to par labākajiem pasaules pētniekiem pievilcīgāku vietu, kur strādāt, un partneri, ar kuru sadarboties. Prestižs, ko rada EPP dotāciju saņēmēju uzņemšana, liek sacensties Eiropas augstskolām un pētniecības organizācijām, lai piedāvātu vispievilcīgākos apstākļus labākajiem pētniekiem, un var tām netieši palīdzēt noteikt to relatīvās priekšrocības un trūkumus un veicināt reformas.

Desmit gadu laikā kopš EPP dibināšanas plaisa starp ASV un ES valstu pētniecības rezultātiem ir samazinājusies. EPP finansē salīdzinoši mazu daļu no visas Eiropas pētniecības, taču gūst no tā neproporcionāli lielu zinātnisko ietekmi. EPP atbalstītie pētījumi tiek citēti līdzīgā apmērā kā tie, kuri veikti labākajās pasaules pētnieciskajās augstskolās. EPP pētniecības rezultāti ir īpaši augsti salīdzinājumā ar pasaules lielākajiem pētniecības finansētājiem. EPP finansē daudz progresīvu pētījumu daudzās pētniecības jomās, kuras saņem visvairāk atzinības, ieskaitot strauji augošas jomas. Lai arī EPP finansējums ir galvenokārt paredzēts pirmrindas pētniecībai, tā rezultātā ir sasniegts ievērojams patentu skaits.

Desmit gadu laikā kopš EPP dibināšanas plaisa starp ASV un ES valstu pētniecības rezultātiem ir samazinājusies. EPP finansē salīdzinoši mazu daļu no visas Eiropas pētniecības, taču gūst no tā neproporcionāli lielu zinātnisko ietekmi. EPP atbalstītie pētījumi tiek citēti līdzīgā apmērā kā tie, kuri veikti labākajās pasaules pētnieciskajās augstskolās. EPP pētniecības rezultāti ir īpaši augsti salīdzinājumā ar pasaules lielākajiem pētniecības finansētājiem. EPP finansē daudz progresīvu pētījumu daudzās pētniecības jomās, kuras saņem visvairāk atzinības, ieskaitot strauji augošas jomas. Lai arī EPP finansējums ir galvenokārt paredzēts pirmrindas pētniecībai, tā rezultātā ir sasniegts ievērojams patentu skaits.

Tātad ir skaidri pierādījumi tam, ka EPP savos konkursos piesaista un finansē izcilus pētniekus un ka EPP darbības stimulē ievērojamu skaitu visnozīmīgāko un visietekmīgāko pētījumu rezultātu jaunietekmes reģionos, kas veicina sasniegumus un būtisku progresu. EPP dotāciju saņēmēju darbs ir arī ļoti starpdisciplinārs, un EPP dotāciju saņēmēji sadarbojas starptautiski un atklāti publicē rezultātus visās pētniecības jomās, ieskaitot sociālās un humanitārās zinātnes.

Tātad ir skaidri pierādījumi tam, ka EPP savos konkursos piesaista un finansē izcilus pētniekus un ka EPP darbības stimulē ievērojamu skaitu visnozīmīgāko un visietekmīgāko pētījumu rezultātu jaunietekmes reģionos, kas veicina sasniegumus un būtisku progresu. Tiek arī sagaidīts, ka EPP dotāciju saņēmēju darbs kļūs aizvien starpdisciplinārāks, un EPP dotāciju saņēmēji sadarbojas starptautiski un atklāti publicē rezultātus visās pētniecības jomās, ieskaitot sociālās un humanitārās zinātnes.

Jau ir pierādīta arī EPP dotāciju ilgtermiņa ietekme uz karjeru un augsti kvalificētām pēcdoktorantūras un doktorantūras studijām, uz Eiropas pētniecības pazīstamību pasaulē un prestižu, kā arī uz valstu pētniecības sistēmām, kas rodas spēcīgās salīdzinošās novērtēšanas rezultātā. Šī ietekme ir īpaši vērtīga ES izkliedētās izcilības modelī, jo EPP finansējuma ieguvēja statuss var aizvietot un kalpot par precīzāku pētījuma kvalitātes indikatoru nekā pazīstamība, kas balstās uz iestāžu statusu. Tas ļauj drosmīgām privātpersonām, iestādēm, reģioniem un valstīm uzņemties iniciatīvu un uzlabot pētniecības programmas, kurās tās ir īpaši spēcīgas.

Ir pierādīta arī EPP dotāciju ilgtermiņa ietekme uz karjeru un augsti kvalificētu pētnieku, doktorantūras un pēcdoktorantūras studijām, uz Eiropas pētniecības pasaules mēroga pazīstamību un prestižu, kā arī uz valstu pētniecības sistēmām, kas rodas spēcīgās salīdzinošās novērtēšanas rezultātā. Šī ietekme ir īpaši vērtīga ES izkliedētās izcilības modelī, jo EPP finansējuma ieguvēja statuss var kalpot par uzticamāku pētījuma kvalitātes indikatoru nekā pazīstamība, kas balstās uz iestāžu statusu, un aizvietot to. Tas ļauj drosmīgām privātpersonām, iestādēm, reģioniem un valstīm uzņemties iniciatīvu un uzlabot pētniecības programmas, kurās tās ir īpaši spēcīgas.

Grozījums Nr.    25

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – I pīlārs – 1. punkts – 1.2. apakšpunkts – 1.2.1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.2.   Palīdzības jomas

1.2.   Palīdzības jomas

1.2.1.   Augstākā līmeņa zinātne

1.2.1.   Augstākā līmeņa zinātne

Paredzēts, ka EPP finansētie pētījumi stimulēs zināšanu robežu ievērojamu paplašināšanu ar augstākās kvalitātes zinātniskajām publikācijām un pētījumu rezultātus ar lielu potenciālo sociālekonomisko ietekmi, un ka EPP noteiks skaidru un iedvesmojošu mērķi pirmrindas pētniecībai visā ES, Eiropā un starptautiskā mērogā. Nolūkā padarīt ES par pievilcīgāku vidi pasaules labākajiem zinātniekiem EPP mērķis ir panākt lielāku ES publikāciju īpatsvaru vienā procentā pasaules vislabāko, visvairāk atzinības saņēmušo publikāciju, un palielināt izcilu zinātnieku skaitu no tās finansētajām valstīm, kas neatrodas Eiropā. EPP finansējums tiek piešķirts, pamatojoties uz turpmāk izklāstītajiem vispāratzītajiem principiem. Vienīgais kritērijs, pēc kura tiek piešķirtas EPP dotācijas, ir zinātniska izcilība. EPP darbojas uz augšupējas pieejas pamata bez iepriekš noteiktām prioritātēm.

Paredzēts, ka EPP finansētie pētījumi stimulēs zināšanu robežu ievērojamu paplašināšanu ar augstākās kvalitātes zinātniskajām publikācijām un pētījumu rezultātus ar lielu potenciālo sabiedrisko, ekonomisko un vidisko ietekmi, un ka EPP noteiks skaidru un iedvesmojošu mērķi pirmrindas pētniecībai visā ES, Eiropā un starptautiskā mērogā. Nolūkā padarīt ES par pievilcīgāku vidi pasaules labākajiem zinātniekiem EPP mērķis ir panākt lielāku ES publikāciju īpatsvaru vienā procentā pasaules vislabāko, visvairāk atzinības saņēmušo publikāciju, un palielināt izcilu zinātnieku skaitu no tās finansētajām valstīm, kas neatrodas Eiropā. EPP finansējums tiek piešķirts, pamatojoties uz turpmāk izklāstītajiem vispāratzītajiem principiem. Vienīgais kritērijs, pēc kura tiek piešķirtas EPP dotācijas, ir zinātniska izcilība. EPP darbojas uz augšupējas pieejas pamata bez iepriekš noteiktām prioritātēm.

Pamatvirzieni

Pamatvirzieni

–   Ilgtermiņa finansējums izcilu pētnieku un to pētniecības grupu atbalstam ar mērķi veikt novatoriskus pētījumus ar lieliem ieguvumiem un lielu risku.

–   Ilgtermiņa finansējums izcilu pētnieku un to pētniecības grupu atbalstam ar mērķi veikt novatoriskus pētījumus ar lieliem ieguvumiem un lielu risku.

–   Atbalsts pētniekiem, kuriem ir izcilas idejas, lai viņi varētu kļūt neatkarīgi, vienlaikus saliedējot savu pētniecības grupu vai programmu.

–   Atbalsts pētniekiem, kuriem ir izcilas idejas, lai viņi varētu kļūt neatkarīgi, vienlaikus saliedējot savu pētniecības grupu vai programmu.

–   Jauni veidi, kā strādāt zinātnes pasaulē ar potenciālu radīt novatoriskus rezultātus un veicināt finansētās pētniecības komerciālās un sociālās inovācijas potenciālu.

–   Jauni veidi, kā strādāt zinātnes pasaulē ar potenciālu radīt novatoriskus rezultātus un veicināt finansētās pētniecības komerciālās un sociālās inovācijas potenciālu.

–  Pieredzes un labās prakses piemēru apmaiņa ar reģionālajām un valsts pētniecības aģentūrām, lai veicinātu atbalstu izciliem pētniekiem.

–  Pieredzes un labās prakses piemēru apmaiņa ar reģionālajām un valsts pētniecības aģentūrām un citām Savienības struktūrām, lai veicinātu atbalstu izciliem pētniekiem.

–   EPP programmu pazīstamības veicināšana.

–   EPP programmu pazīstamības veicināšana.

Grozījums Nr.    26

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – I pīlārs – 1. punkts – 1.3. apakšpunkts – 1.3.1. punkts – 2. daļa – 2. punkts – 4. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

–  pārskatīs un izvērtēs EPP sasniegumus un EPP finansēto pētījumu kvalitāti un ietekmi, un ieteiks korektīvas vai turpmākas darbības;

–  periodiski veiks ārēju pārskatu un novērtējumu EPP sasniegumiem un EPP finansēto pētījumu kvalitātei un ietekmei un attiecīgi pieņems ieteikumus un izstrādās pamatnostādnes korektīvām vai turpmākām darbībām;

Grozījums Nr.    27

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – I pīlārs – 2. punkts – 2.1. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.1.   Pamatojums

2.1.   Pamatojums

Eiropai nepieciešama augsti kvalificēta un noturīga cilvēkkapitāla bāze pētniecībā un inovācijā, kas var viegli piemēroties un atrast ilgtspējīgus risinājumus nākotnes problēmām, piemēram, lielajām demogrāfiskajām pārmaiņām Eiropā. Lai nodrošinātu izcilību, pētniekiem jābūt mobiliem, jāsadarbojas un jāizplata zināšanas starp valstīm, nozarēm un disciplīnām, ar pareizo zināšanu un prasmju apvienojumu, lai risinātu sabiedrības problēmas un atbalstītu inovāciju.

Eiropai nepieciešami augsti kvalificēti un noturīgi cilvēkresursi pētniecībā un inovācijā, kas var viegli piemēroties un atrast ilgtspējīgus risinājumus tagadējām un nākamajām problēmām, piemēram, lielajām demogrāfiskajām pārmaiņām Eiropā. Lai nodrošinātu izcilību, pētniekiem jābūt mobiliem, jāpiekļūst augstākās kvalitātes infrastruktūrai dažādās jomās, jāsadarbojas un jāizplata zināšanas starp valstīm, nozarēm un disciplīnām, ar pareizo zināšanu un prasmju apvienojumu, lai risinātu sabiedrības problēmas un atbalstītu inovāciju.

Eiropa ir zinātnes ģenerators, kurā apmēram 1,8 miljoni pētnieku strādā tūkstošos augstskolu, pētniecības centru un pasaules vadošo uzņēmumu. Tomēr ir aprēķināts: lai sasniegtu mērķus, kas tiek izvirzīti lielākām investīcijām pētniecībā un inovācijā, ES līdz 2027. gadam būs jāapmāca un jānodarbina vismaz viens miljons jaunu pētnieku. Šī vajadzība ir īpaši aktuāla neakadēmiskajā sektorā. Eiropas Savienībai jāpastiprina centieni piesaistīt vairāk jauniešu karjerai pētniecībā, piesaistīt pētniekus no trešajām valstīm, pieturēt savus pētniekus un reintegrēt Eiropas pētniekus, kuri strādā citur. Papildus, lai veicinātu izcilību plašākā mērogā, jāturpina uzlabot pētnieku darba apstākļus visā Eiropas Pētniecības telpā (EPT). Šajā sakarā spēcīgāka saikne ir īpaši nepieciešama starp Eiropas izglītības telpu (EEdA), Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF) un Eiropas Sociālo fondu (ESF+).

Eiropa ir zinātnes ģenerators, kurā apmēram 1,8 miljoni pētnieku strādā tūkstošos augstskolu, pētniecības centru un pasaules vadošo uzņēmumu. Tomēr ir aprēķināts: lai sasniegtu mērķus, kas tiek izvirzīti lielākām investīcijām pētniecībā un inovācijā, ES līdz 2027. gadam būs jāapmāca un jānodarbina vismaz viens miljons jaunu pētnieku. Šī vajadzība ir īpaši aktuāla neakadēmiskajā sektorā.

 

Eiropas Savienībai jāpastiprina centieni piesaistīt vairāk jauniešu karjerai pētniecībā, piesaistīt pētniekus no trešajām valstīm, pieturēt savus pētniekus un reintegrēt Eiropas pētniekus, kuri strādā citur.

 

Lai sasniegtu šo mērķi, uzmanība būtu jāpievērš shēmām, kas veicina lielāku elastīgumu abu dzimumu pētniekiem darba un privātās dzīves līdzsvara nodrošināšanas nolūkā.

 

Mobilitātes programmām būtu arī efektīvi jānodrošina vienlīdzīgas iespējas un jāietver īpaši pasākumi, lai novērstu šķēršļus pētnieku un jo īpaši pētnieču mobilitātei.

 

Papildus, lai nodrošinātu sinerģijas un veicinātu izcilību plašākā mērogā, izcilības zīmoga etiķete arī turpmāk jāpiemēro uzaicinājumiem saskaņā ar Marijas Kirī vārdā nosauktajām darbībām un jāturpina uzlabot pētnieku darba apstākļus visā Eiropas Pētniecības telpā (EPT). Šajā sakarā spēcīgāka saikne ir īpaši nepieciešama starp Eiropas izglītības telpu (EEdA), Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF) un Eiropas Sociālo fondu (ESF+).

Šīs problēmas vislabāk risināt ES līmenī, ņemot vērā to sistēmisko dabu un starpvalstu iesaisti, kas nepieciešama to risināšanai.

Šīs problēmas vislabāk risināt ES līmenī, ņemot vērā to sistēmisko dabu un starpvalstu iesaisti, kas nepieciešama to risināšanai.

Marijas Kirī vārdā nosauktās darbības (MSCA) ir vērstas uz izcilu pētniecību, kas ir pilnībā augšupēja, atvērta jebkurai pētniecības jomai, sākot ar fundamentāliem pētījumiem un beidzot ar rezultātu ieviešanu tirgū un inovācijas pakalpojumiem. Tā ietver pētniecības jomas, uz kurām attiecas Līgums par Eiropas Savienības darbību un Eiropas Atomenerģijas kopienas (Euratom) dibināšanas līgums. Ja rodas īpaša vajadzība un kļūst pieejami papildu finansējuma avoti, MSCA ietvaros var īstenot konkrētus pasākumus saistībā ar konkrētām problēmām (arī noteiktiem uzdevumiem), pētniecības veidiem un inovācijas iestādēm vai ģeogrāfiskām vietām, lai reaģētu uz izmaiņām Eiropas prasībās attiecībā uz prasmēm, apmācību pētniecības jomā, karjeras veidošanu un zināšanu apmaiņu.

Marijas Kirī vārdā nosauktās darbības (MSCA) ir vērstas uz izcilu pētniecību, kas ir pilnībā augšupēja, atvērta jebkurai pētniecības jomai, sākot ar fundamentāliem pētījumiem un beidzot ar rezultātu ieviešanu tirgū un inovācijas pakalpojumiem. Tā ietver pētniecības jomas, uz kurām attiecas Līgums par Eiropas Savienības darbību un Eiropas Atomenerģijas kopienas (Euratom) dibināšanas līgums. Ja rodas īpaša vajadzība un kļūst pieejami papildu finansējuma avoti, MSCA ietvaros tos var piešķirt konkrētiem pasākumu veidiem saistībā ar konkrētām problēmām (arī noteiktiem uzdevumiem) un konkrētiem pētniecības un inovācijas iestāžu veidiem vai ģeogrāfiskām vietām, lai reaģētu uz izmaiņām Eiropas prasībās attiecībā uz prasmēm, apmācību pētniecības jomā, karjeras veidošanu un zināšanu apmaiņu.

Eiropas līmenī MSCA ir galvenais instruments trešo valstu pētnieku piesaistīšanai Eiropai, tādējādi dodot lielu ieguldījumu globālai sadarbībai pētniecībā un inovācijā. Ir liecības, ka MSCA ne tikai pozitīvi ietekmē indivīdus, organizācijas un sistēmas, bet arī dod rezultātus ar lielu ietekmi un panāk lūzumu, vienlaikus būtiski iesaistoties sabiedrisku un stratēģisku problēmu risināšanā. Ilgtermiņa ieguldījumi cilvēkos atmaksājas, kā pierāda to Nobela prēmijas laureātu skaits, kuri ir bijuši MSCA praktikanti vai uzraudzītāji.

Eiropas līmenī MSCA kopā ar EPP ir galvenie instrumenti trešo valstu pētnieku piesaistīšanai Eiropai, tādējādi dodot lielu ieguldījumu globālai sadarbībai pētniecībā un inovācijā. Ir liecības, ka MSCA ne tikai pozitīvi ietekmē indivīdus, organizācijas un sistēmas, bet arī dod rezultātus ar lielu ietekmi un panāk lūzumu, vienlaikus būtiski iesaistoties sabiedrisku un stratēģisku problēmu risināšanā. Ilgtermiņa ieguldījumi cilvēkos atmaksājas, kā pierāda to Nobela prēmijas laureātu skaits, kuri ir bijuši MSCA praktikanti vai uzraudzītāji.

Nodrošinot globālu pētniecības konkurenci starp zinātniekiem un akadēmiskā un neakadēmiskā sektora uzņēmējorganizācijām un augstas kvalitātes zināšanu radīšanu un apmaiņu starp valstīm, nozarēm un disciplīnām, MSCA būtiski veicina programmas “Darba vietas, izaugsme, ieguldījumi”, ES globālās stratēģijas un ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķus.

Nodrošinot globālu pētniecības konkurenci starp zinātniekiem un akadēmiskā un neakadēmiskā sektora uzņēmējorganizācijām un augstas kvalitātes zināšanu radīšanu un apmaiņu starp valstīm, nozarēm un disciplīnām, MSCA būtiski veicina programmas “Darba vietas, izaugsme, ieguldījumi”, ES globālās stratēģijas un ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķus.

MSCA palīdz padarīt EPT efektīvāku, konkurētspējīgāku un pievilcīgāku pasaules līmenī. To var sasniegt, pievēršot uzmanību jaunai augsti kvalificētu pētnieku paaudzei un nodrošinot atbalstu jaunajiem talantiem no visas ES un valstīm ārpus tās, veicinot jaunu zināšanu un ideju izplatīšanu un piemērošanu attiecībā uz Eiropas rīcībpolitiku, ekonomiku un sabiedrību, cita starpā izmantojot uzlabotu zinātnes komunikācijas un sabiedrības informēšanas metodes, veicinot sadarbību starp pētniecības veicinātājām organizācijām un izteikti strukturēti ietekmējot EPT, aizstāvot atvērtu darba tirgu un nosakot standartus kvalitatīvai apmācībai, pievilcīgiem darba apstākļiem un visu pētnieku atklātai rekrutēšanai.

MSCA palīdz padarīt EPT efektīvāku, konkurētspējīgāku un pievilcīgāku pasaules līmenī. To var sasniegt, pievēršot uzmanību jaunai augsti kvalificētu pētnieku paaudzei un nodrošinot atbalstu jaunajiem talantiem no visas ES un valstīm ārpus tās, veicinot jaunu zināšanu un ideju izplatīšanu un piemērošanu attiecībā uz Eiropas rīcībpolitiku, ekonomiku un sabiedrību, cita starpā izmantojot uzlabotu zinātnes komunikācijas un sabiedrības informēšanas metodes, veicinot sadarbību starp pētniecības veicinātājām organizācijām un izteikti strukturēti ietekmējot EPT, aizstāvot atvērtu darba tirgu un nosakot standartus kvalitatīvai apmācībai, pievilcīgiem darba apstākļiem un visu pētnieku atklātai un pārredzamai rekrutēšanai.

Grozījums Nr.    28

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – I pīlārs – 2. punkts – 2.2. apakšpunkts – 2.2.2. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Eiropai ir vajadzīga spēcīga, noturīga un radoša cilvēkresursu bāze ar prasmju kombināciju, kas atbilst darba tirgus nākotnes vajadzībām, ļauj inovēt un pārvērst zināšanas un idejas ražojumos un pakalpojumos, dodot ekonomisku un sociālu labumu. To var sasniegt, apmācot pētniekus turpināt attīstīt savas būtiskākās pētniecības prasmes, kā arī uzlabot viņu citiem nododamās prasmes, piemēram, radošo garu un uzņēmību. Tas ļaus pētniekiem risināt tagadējās un nākamās globālās problēmas un uzlabos viņu karjeras iespējas un inovācijas potenciālu.

Eiropai ir vajadzīga spēcīga, noturīga un radoša cilvēkresursu bāze ar prasmju kombināciju, kas atbilst darba tirgus nākotnes vajadzībām, ļauj inovēt un pārvērst zināšanas un idejas ražojumos un pakalpojumos, dodot zinātnisku, ekonomisku un sabiedrisku labumu. To var sasniegt, apmācot pētniekus turpināt attīstīt savas būtiskākās pētniecības prasmes, uzlabot viņu citiem nododamās prasmes, piemēram, radošo un uzņēmējdarbības garu, tostarp izpratni par labumu, ko sniedz standarti nolūkā laist tirgū jaunus produktus un pakalpojumus. Tas ļaus pētniekiem risināt tagadējās un nākamās globālās problēmas un uzlabos viņu karjeras iespējas un inovācijas potenciālu. To attiecīgā gadījumā var sasniegt, papildinot EIT izglītības pasākumus.

Grozījums Nr.    29

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – I pīlārs – 2. punkts – 2.2. apakšpunkts – 2.2.3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.2.3.  Cilvēkkapitāla un prasmju pilnveides stiprināšana Eiropas pētniecības telpā

2.2.3.  Cilvēkresursu un prasmju pilnveides stiprināšana Eiropas pētniecības telpā

Lai veicinātu izcilību, popularizētu sadarbību starp pētniecības iestādēm un nodrošinātu pozitīvu strukturēšanas ietekmi, visā EPT jāizplata kvalitatīvu mācību standarti, labi darba apstākļi un efektīva pētnieku karjeras attīstība. Tas palīdzēs modernizēt vai uzlabot pētniecības programmas un sistēmas, kā arī veicināt iestāžu pievilcību pasaules mērogā.

Lai veicinātu izcilību, popularizētu sadarbību starp pētniecības iestādēm un nodrošinātu pozitīvu strukturēšanas ietekmi, visā EPT jāizplata kvalitatīvu mācību standarti, labi darba apstākļi un efektīva pētnieku karjeras attīstība. Tas palīdzēs modernizēt vai uzlabot pētniecības mācību programmas un sistēmas, kas izstrādātas sadarbībā ar citām “Apvārsnis Eiropa” daļām, kā arī veicināt iestāžu pievilcību pasaules mērogā.

Pamatvirzieni

Pamatvirzieni

–   Mācību programmas ar mērķi veicināt izcilību un izplatīt labās prakses piemērus iestādēs un pētniecības un inovācijas sistēmās.

–   Mācību programmas ar mērķi veicināt izcilību un izplatīt labās prakses piemērus iestādēs un pētniecības un inovācijas sistēmās.

–   Sadarbība, zināšanu iegūšana un izplatīšana ES un trešajās valstīs.

–   Sadarbība, zināšanu iegūšana un izplatīšana ES un trešajās valstīs.

Grozījums Nr.    30

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – I pīlārs – 2. punkts – 2.2. apakšpunkts – 2.2.5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.2.5.   Saiknes ar sabiedrību veicināšana

2.2.5.   Saiknes ar sabiedrību veicināšana

Informētība par programmas pasākumiem un pētniekiem veltīto sabiedrības atzinību ir jāuzlabo visā ES un ārpus tās, lai paplašinātu MSCA globālo profilu, attīstītu labāku izpratni par pētnieku darba ietekmi uz pilsoņu ikdienas dzīvi un mudinātu jauniešus sākt karjeru pētniecībā. To var sasniegt ar zināšanu un prakses labāku izplatīšanu, izmantošanu un veicināšanu.

Informētība par programmas pasākumiem un pētniekiem veltīto sabiedrības atzinību ir jāuzlabo visā ES un ārpus tās, lai paplašinātu MSCA globālo profilu, attīstītu labāku izpratni par pētnieku darba ietekmi uz pilsoņu ikdienas dzīvi un mudinātu jauniešus, jo īpaši sievietes, sākt karjeru pētniecībā. To var sasniegt ar zināšanu un prakses labāku izplatīšanu, izmantošanu un veicināšanu.

Pamatvirzieni

Pamatvirzieni

–   Sabiedrības informēšanas iniciatīvas ar mērķi veicināt interesi par pētnieka karjeru, sevišķi jauniešu vidū.

–   Sabiedrības informēšanas iniciatīvas ar mērķi veicināt interesi par pētnieka karjeru, sevišķi jauniešu vidū.

–   Popularizēšanas pasākumi MSCA globālā profila, pamanāmības un informētības uzlabošanai.

–   Popularizēšanas pasākumi MSCA globālā profila, pamanāmības un informētības uzlabošanai.

–  Zināšanu veicināšana un zināšanu kopienu veidošana, nodrošinot sadarbību starp projektiem un citus tīklošanas pasākumus, piemēram, absolventu pakalpojumus.

–  Zināšanu veicināšana un zināšanu kopienu veidošana, nodrošinot sadarbību starp projektiem un citus tīklošanas pasākumus, piemēram, absolventu pakalpojumus un valsts kontaktpunktus.

Grozījums Nr.    31

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – I pīlārs – 3. punkts – 3.1. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.1.   Pamatojums

3.1.   Pamatojums

Progresīvas pētniecības infrastruktūras nodrošina galvenos pakalpojumus pētniecības un inovācijas kopienām, un tām ir būtiska loma zināšanu apvāršņa paplašināšanā. Pētniecības infrastruktūras atbalsts ES līmenī palīdz mazināt valsts pētniecības infrastruktūru un zinātniskās izcilības punktu izkliedētību, kā arī paātrina zināšanu lēno apriti starp izolētām sistēmām.

Progresīvas pētniecības infrastruktūras nodrošina galvenos pakalpojumus pētniecības un inovācijas kopienām, un tām ir būtiska loma zināšanu apvāršņa paplašināšanā. Visu veidu pētniecības infrastruktūras atbalsts ES līmenī, tostarp mazām un vidējām struktūrām un tām, ko finansē no ERAF, palīdz mazināt valsts un reģionālo pētniecības infrastruktūru izkliedētību, papildinot un atjauninot zinātniskās izcilības punktus, kā arī palielina zināšanu apriti starp izolētām sistēmām.

Vispārējais mērķis ir nodrošināt Eiropai ilgtspējīgu pasaules līmeņa pētniecības infrastruktūru, kas ir atvērta un pieejama visiem pētniekiem Eiropā un ārpus tās un pilnībā izmanto savu potenciālu zinātnes sasniegumiem un inovācijai. Galvenie mērķi ir samazināt pētniecības un inovācijas ekosistēmas fragmentāciju, izvairoties no darba dublēšanas, un labāk koordinēt pētniecības infrastruktūras attīstību un izmantošanu. Ir būtiski atbalstīt atvērtu pieeju pētniecības infrastruktūrai visiem Eiropas pētniekiem, kā arī, pateicoties Eiropas atvērtās zinātnes mākonim ("EAZM"), lielāku piekļuvi digitāliem pētniecības resursiem, īpašu uzmanību pievēršot šobrīd nepietiekamajai atvērtas zinātnes un atvērtu datu piemērošanai praksē. Tāpat ES jārisina pasaules konkurences straujais pieaugums talantu piesaistīšanā, piesaistot trešo valstu pētniekus darbam ar Eiropas pasaules klases pētniecības infrastruktūru. Viens no galvenajiem mērķiem ir arī Eiropas rūpniecības konkurētspējas palielināšana, atbalstot būtiskākās tehnoloģijas un pakalpojumus, kas svarīgas pētniecības infrastruktūrai un tās lietotājiem, tā uzlabojot apstākļus novatorisku risinājumu izstrādei.

Vispārējais mērķis ir nodrošināt Eiropai ilgtspējīgu pasaules līmeņa pētniecības infrastruktūru, kas ir atvērta un pieejama visiem pētniekiem un novatoriem Eiropā un ārpus tās un pilnībā izmanto savu potenciālu zinātnes sasniegumiem un inovācijai. Galvenie mērķi ir samazināt pētniecības un inovācijas ekosistēmas fragmentāciju, nodrošināt pastāvīgu modernizāciju, izvairoties no darba dublēšanas, un labāk koordinēt pētniecības infrastruktūras attīstību, izmantošanu un pieejamību.

 

Ir būtiski arī atbalstīt atvērtu pieeju pētniecības infrastruktūrai visiem Eiropas pētniekiem, kā arī, pateicoties Eiropas atvērtās zinātnes mākonim (“EAZM”), lielāku piekļuvi digitāliem pētniecības resursiem, īpašu uzmanību pievēršot šobrīd nepietiekamajai atvērtas zinātnes un atvērtu datu piemērošanai praksē. Tāpat ES jārisina pasaules konkurences straujais pieaugums talantu piesaistīšanā, piesaistot trešo valstu pētniekus darbam ar Eiropas pasaules klases pētniecības infrastruktūru. Viens no galvenajiem mērķiem ir arī Eiropas rūpniecības konkurētspējas palielināšana, atbalstot būtiskākās tehnoloģijas un pakalpojumus, kas svarīgas pētniecības infrastruktūrai un tās lietotājiem, tā uzlabojot apstākļus novatorisku risinājumu izstrādei un izmantošanai.

Iepriekšējās pamatprogrammas ir būtiski sekmējušas efektīvāku un lietderīgāku valsts infrastruktūras izmantošanu, kā arī kopā ar Eiropas Pētniecības infrastruktūru stratēģijas forumu (ESFRI) izstrādāta skaidra un uz stratēģiju vērsta pieeja politikas veidošanai Eiropas pētniecības infrastruktūrās. Šī stratēģiskā pieeja ir devusi būtiskas priekšrocības, ieskaitot darba dublēšanas samazināšanu ar efektīvāku resursu izmantošanu, kā arī procesu un procedūru standartizēšanu.

Iepriekšējās pamatprogrammās ir būtiski sekmēta efektīvāka un lietderīgāka valsts infrastruktūras izmantošana un transnacionālās piekļuves šķēršļu novēršana, kā arī kopā ar Eiropas Pētniecības infrastruktūru stratēģijas forumu (ESFRI) ir izstrādāta skaidra un uz stratēģiju vērsta pieeja politikas veidošanai Eiropas pētniecības infrastruktūrās. Šī stratēģiskā pieeja ir devusi būtiskas priekšrocības, ieskaitot darba dublēšanas samazināšanu ar efektīvāku resursu izmantošanu, kā arī procesu un procedūru standartizēšanu un saskaņošanu. Šīs sadaļas prioritāte būs arī esošo izcilo pētniecības un inovācijas tīklu stiprināšana un atvēršana, vajadzības gadījumā izveidojot jaunus tīklus.

ES atbalstītie pasākumi nodrošinās pievienoto vērtību, konsolidējot un optimizējot esošās pētniecības infrastruktūras, vienlaikus strādājot pie jaunu infrastruktūru izveides, nostiprinot EAZM kā efektīvu mērogojamu un ilgtspējīgu vidi datu virzītai pētniecībai, ar valsts un reģionālo pētniecības, un izglītības tīklu starpsavienojumiem, palielinot un nodrošinot augstas tilpības tīkla infrastruktūru lieliem datu apjomiem un pieejai digitāliem resursiem, šķērsojot teritoriālās un domēnu robežas, pārvarot barjeras, kas labākajām pētniecības grupām liedz piekļuvi labākajiem pētniecības infrastruktūras pakalpojumiem ES, veicinot pētniecības infrastruktūru inovācijas potenciālu, kas vērsts un tehnoloģiju attīstību un sadarbību inovācijā, kā arī uz pētniecības infrastruktūras plašāku izmantošanu rūpniecībā.

ES atbalstītie pasākumi nodrošinās pievienoto vērtību, konsolidējot un optimizējot esošās pētniecības infrastruktūras, tostarp e-infrastruktūras, vienlaikus strādājot pie jaunu infrastruktūru izveides, nostiprinot EAZM kā efektīvu mērogojamu un ilgtspējīgu vidi datu virzītai pētniecībai, ar valsts un reģionālo pētniecības, un izglītības tīklu starpsavienojumiem, palielinot un nodrošinot augstas tilpības tīkla infrastruktūru lieliem datu apjomiem un pieejai digitāliem resursiem, šķērsojot teritoriālās un domēnu robežas, pārvarot barjeras, kas labākajām pētniecības grupām liedz piekļuvi labākajiem pētniecības infrastruktūras pakalpojumiem ES, veicinot pētniecības infrastruktūru inovācijas potenciālu, kas vērsts un tehnoloģiju attīstību un sadarbību inovācijā, kā arī uz pētniecības infrastruktūras plašāku izmantošanu rūpniecībā.

Tāpat arī jāstiprina ES pētniecības infrastruktūru starptautiskā dimensija, veicinot stiprāku sadarbību ar starptautiskajiem partneriem, kā arī starptautisku dalību Eiropas pētniecības infrastruktūrās savstarpēja labuma gūšanai.

Tāpat arī jāstiprina ES pētniecības infrastruktūru starptautiskā dimensija, veicinot stiprāku sadarbību, piekļuvi un savienojamību ar starptautiskajiem partneriem, kā arī starptautisku dalību Eiropas pētniecības infrastruktūrās savstarpēja labuma gūšanai.

Pasākumi tieši sekmēs dažādu ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) sasniegšanu: IAM 3 — Laba veselība un labklājība ikvienam, IAM 7 — Pieejama un tīra enerģija, IAM 9 — Rūpniecība, inovācija un infrastruktūra, IAM 13 — Klimatiskā rīcība.

Pasākumi tieši sekmēs dažādu ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) sasniegšanu: IAM 3 — Laba veselība un labklājība ikvienam, IAM 7 — Pieejama un tīra enerģija, IAM 9 — Rūpniecība, inovācija un infrastruktūra, IAM 13 — Klimatiskā rīcība.

Grozījums Nr.    32

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – I pīlārs – 3. punkts – 3.2. apakšpunkts – 3.2.1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.2.1.   Eiropas pētniecības infrastruktūru vides stiprināšana

3.2.1.   Eiropas pētniecības infrastruktūru vides stiprināšana

Pētniecības infrastruktūru veidošana, darbība un ilgtermiņa ilgtspēja, ko nosaka ESFRI, ir nozīmīga, lai ES nodrošinātu sev vadošu pozīciju pirmrindas pētniecības, zināšanu radīšanas un izmantošanas un rūpniecības konkurētspējas jomās.

Pētniecības infrastruktūru, tostarp ESFRI noteikto infrastruktūru, veidošana, darbība un ilgtermiņa ilgtspēja, kā arī šo infrastruktūru maksimāla iesaiste programmas “Apvārsnis Eiropa” izcilības projektos ir nozīmīga, lai ES nodrošinātu sev vadošu pozīciju pirmrindas pētniecības, zināšanu radīšanas un izmantošanas un rūpniecības konkurētspējas jomās.

Eiropas atvērtās zinātnes mākonim (EAZM) jākļūst par efektīvu un visaptverošu atbalsta sniegšanas kanālu pētniecības infrastruktūras pakalpojumiem un jānodrošina Eiropas pētniecības kopienas ar nākamās paaudzes datu pakalpojumiem lielo zinātnes datu vākšanai, glabāšanai, apstrādei (t. i., analītikas, imitācijas, vizualizācijas iespējām) un to apmaiņai. EAZM arī jānodrošina pētniekiem Eiropā piekļuve lielākajai daļai datu, ko ieguvušas un ievākušas pētniecības infrastruktūras, kā arī augstas veiktspējas datošanas (HPC) un eksalīmeņa resursiem, kas pieejami Eiropas datu infrastruktūras (EDI) ietvaros13.

Eiropas atvērtās zinātnes mākonim (EAZM) jākļūst par efektīvu un visaptverošu atbalsta sniegšanas kanālu pētniecības infrastruktūras pakalpojumiem un jāļauj Eiropas pētniecības kopienām izstrādāt nākamās paaudzes datu pakalpojumus lielo zinātnes datu vākšanai, glabāšanai, apstrādei (t. i., analītikas, imitācijas, vizualizācijas iespējām) un to apmaiņai. EAZM arī jānodrošina pētnieki Eiropā ar pakalpojumiem, kas veicina lielākās daļas datu, ko ieguvuši un ievākuši pētnieki pētniecības infrastruktūru iekšienē un ārpus tām, glabāšanu un apstrādi, kā arī būtu jānodrošina piekļuve augstas veiktspējas datošanas (HPC) un eksalīmeņa resursiem, kas pieejami Eiropas datu infrastruktūras (EDI)13 ietvaros.

Eiropas pētniecības un izglītības tīkls savienos un ļaus no tālienes piekļūt pētniecības infrastruktūrām un resursiem, nodrošinot savienojamību starp augstskolām, pētniecības iestādēm un pētniecības un inovācijas kopienām ES līmenī, kā arī veidojot starptautiskas saiknes ar partneru tīkliem visā pasaulē.

Eiropas pētniecības un izglītības tīkls savienos un ļaus no tālienes piekļūt pētniecības infrastruktūrām un resursiem, nodrošinot savienojamību starp augstskolām, pētniecības iestādēm un pētniecības un inovācijas kopienām ES līmenī, kā arī veidojot starptautiskas saiknes ar partneru tīkliem visā pasaulē.

Pamatvirzieni

Pamatvirzieni

–   Eiropas pētniecības infrastruktūru dzīves cikls, veidojot jaunas pētniecības infrastruktūras, to sagatavošanas un ieviešanas fāzes, to sākotnējās fāzes darbība, papildinot citus finansējuma avotus, kā arī pētniecības infrastruktūras ekosistēmas konsolidācija un optimizācija, pārraugot ESFRI orientierus un sekmējot Eiropas pētniecības infrastruktūru pakalpojumu līgumus, attīstību, apvienošanos vai ekspluatācijas izbeigšanu.

–   Eiropas pētniecības infrastruktūru dzīves cikls, veidojot jaunas pētniecības infrastruktūras, to sagatavošanas un ieviešanas fāzes, to sākotnējās fāzes darbība, papildinot citus finansējuma avotus, kā arī pētniecības infrastruktūras ekosistēmas konsolidācija un optimizācija, pārraugot ESFRI orientierus un sekmējot Eiropas pētniecības infrastruktūru pakalpojumu līgumus, attīstību, apvienošanos vai ekspluatācijas izbeigšanu.

–   Eiropas atvērtās zinātnes mākonis, kur ietilpst: piekļuves kanāla mērogojamība un ilgtspēja; Eiropas, valsts, reģionālo un institucionālo resursu efektīva federācija; tās tehniskā un politikas attīstība, lai risinātu jaunas pētniecības vajadzības un prasības (piemēram, sensitīvu datu kopu izmantošana, integrēta privātuma aizsardzība); datu sadarbspēja un atbilstība principiem FAIR; un plaša lietotāju bāze;

–   Eiropas atvērtās zinātnes mākonis, kur ietilpst: piekļuves kanāla mērogojamība un ilgtspēja; Eiropas, valsts, reģionālo un institucionālo resursu efektīva federācija; tās tehniskā un politikas attīstība, lai risinātu jaunas pētniecības vajadzības un prasības (piemēram, sensitīvu datu kopu izmantošana, integrēta privātuma aizsardzība); datu sadarbspēja un atbilstība principiem FAIR; un plaša lietotāju bāze;

–   Eiropas pētniecības un izglītības tīkls, kas ir EAZM un EDI pamatā, kā arī ļauj sniegt HPC/datu pakalpojumus mākonī balstītā vidē, kas spēj veikt īpaši lielu datu kopu apstrādi un datošanas procesus.

–   Eiropas pētniecības un izglītības tīkls, kas ir EAZM un EDI pamatā, kā arī ļauj sniegt HPC/datu pakalpojumus mākonī balstītā vidē, kas spēj veikt īpaši lielu datu kopu apstrādi un datošanas procesus.

__________________

__________________

13 Eiropas datu infrastruktūra kļūs par Eiropas atvērtās zinātnes mākoņa pamatu, nodrošinot augstākā līmeņa HPC iespējas, ātrdarbīgu savienojamību un modernākos datu un programmatūras pakalpojumus. ESAO: Izpratne par sociāli ekonomisko šķelšanos Eiropā.

13 Eiropas datu infrastruktūra kļūs par Eiropas atvērtās zinātnes mākoņa pamatu, nodrošinot augstākā līmeņa HPC iespējas, ātrdarbīgu savienojamību un modernākos datu un programmatūras pakalpojumus. ESAO: Izpratne par sociāli ekonomisko šķelšanos Eiropā.

Grozījums Nr.    33

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – I pīlārs – 3. punkts – 3.2. apakšpunkts – 3.2.2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.2.2.   Pētniecības infrastruktūru atvēršana, integrēšana un savstarpēja savienošana

3.2.2.   Pētniecības infrastruktūru atvēršana, integrēšana un savstarpēja savienošana

Pētniecība tiks būtiski uzlabota, nodrošinot galveno starptautisko, valstisko un reģionālo pētniecības iestāžu atvērtību visiem ES pētniekiem un nepieciešamības gadījumā integrējot to pakalpojumus, lai harmonizētu piekļuves apstākļus, uzlabotu un paplašinātu pakalpojumu sniegšanu un iedrošinātu kopīgu augsto tehnoloģiju sastāvdaļu un moderno pakalpojumu stratēģiju ar inovācijas darbībām.

Pētniecība tiks būtiski uzlabota, nodrošinot galveno starptautisko, valstisko un reģionālo pētniecības iestāžu atvērtību visiem ES pētniekiem un novatoriem un vajadzības gadījumā integrējot to pakalpojumus, lai harmonizētu piekļuves apstākļus, uzlabotu un paplašinātu pakalpojumu sniegšanu un iedrošinātu kopīgu augsto tehnoloģiju sastāvdaļu un moderno pakalpojumu stratēģiju ar inovācijas darbībām.

Pamatvirzieni

Pamatvirzieni

–   Tīkli, kas apvieno valsts un reģionālos pētniecības infrastruktūru finansētājus pētnieku starpvalstu piekļuves līdzfinansēšanai.

–   Tīkli, kas apvieno valsts un reģionālos pētniecības infrastruktūru finansētājus pētnieku starpvalstu piekļuves līdzfinansēšanai.

–  Eiropas, valstiskie un reģionālie pētniecības infrastruktūru tīkli, kas risina globālas problēmas piekļuves nodrošināšanā pētniekiem, kā arī infrastruktūru pakalpojumu saskaņošanu un uzlabošanu.

–  Eiropas, valstiskie un reģionālie pētniecības infrastruktūru tīkli, tostarp mazie un vidējie tīkli, piekļuves nodrošināšanai pētniekiem, kā arī infrastruktūru pakalpojumu saskaņošanai un uzlabošanai.

–   Integrēti pētniecības infrastruktūru tīkli, lai izstrādātu un piemērotu kopīgu tehnoloģiskās attīstības stratēģiju/ceļvedi, kuram jāuzlabo to pakalpojumi, balstoties uz partnerību ar rūpniecības nozari, kā arī augsto tehnoloģiju sastāvdaļas tādās jomās kā zinātnes instrumentācija, un veicinātu pētniecības infrastruktūru izmantošanu rūpniecībā (piemēram, eksperimentāli testēšanas objekti).

–   Integrēti pētniecības infrastruktūru tīkli, lai izstrādātu un piemērotu kopīgu tehnoloģiskās attīstības stratēģiju/ceļvedi, kuram jāuzlabo to pakalpojumi, balstoties uz partnerību ar rūpniecības nozari, kā arī augsto tehnoloģiju sastāvdaļas tādās jomās kā zinātnes instrumentācija, un veicinātu pētniecības infrastruktūru izmantošanu rūpniecībā (piemēram, eksperimentāli testēšanas objekti).

Grozījums Nr.    34

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

II.  GLOBĀLĀS PROBLĒMAS UN RŪPNIECĪBAS KONKURĒTSPĒJA

II. GLOBĀLĀS PROBLĒMAS UN EIROPAS RŪPNIECĪBAS KONKURĒTSPĒJA

Daudzas problēmas, kas skar ES, ir globālas. Problēmu apmēri un sarežģītība ir ļoti dažāda, un to risināšanai nepieciešams attiecīgs naudas, resursu un darba apjoms. Tieši šīs ir tās jomas, kurās ES jāstrādā kopā gudri, elastīgi un saliedēti mūsu pilsoņu un viņu labklājības labā.

Savstarpēji saistītā pasaulē daudzas ES problēmas ir arī globālas problēmas. Problēmu apmēri un sarežģītība ir ļoti dažāda, un to risināšanai ir nepieciešami pienācīgi finanšu resursi un cilvēkresursi un darba apjoms. Tieši šīs ir tās jomas, kurās ES jāstrādā kopā gudri, elastīgi un saliedēti mūsu pilsoņu un viņu labklājības labā.

Lielāku ietekmi var radīt, saskaņojot darbības ar citiem pasaules reģioniem un valstīm līdz šim nepieredzēta mēroga starptautiskas sadarbības ietvaros saskaņā ar vadlīnijām, kas ietvertas ilgtspējīgas attīstības mērķos un Parīzes nolīgumā. Balstoties uz savstarpēju labumu, partneri no visas pasaules tiks aicināti pievienoties ES pasākumiem kā pētniecības un inovācijas ilgtspējas sastāvdaļas.

Lielāku ietekmi var radīt, saskaņojot darbības ar citiem pasaules reģioniem un valstīm līdz šim nepieredzēta mēroga starptautiskas sadarbības ietvaros, kas ietverta ilgtspējīgas attīstības mērķos un Parīzes nolīgumā. Balstoties uz savstarpēju labumu, partneri no visas pasaules tiks aicināti pievienoties ES pasākumiem kā pētniecības un inovācijas ilgtspējas sastāvdaļas.

Pētniecība un inovācija ir galvenie ilgtspējīgas izaugsmes un rūpniecības konkurētspējas virzītājspēki un palīdzēs rast risinājumus mūsdienu problēmām, un, cik vien ātri iespējams, mainīt negatīvo un bīstamo tendenci, kas šobrīd sasaista ekonomisko attīstību, dabas resursu izmantošanu un sociālās problēmas, un pārvērst to par jaunām saimnieciskās darbības iespējām.

Pētniecība un inovācija ir galvenie ilgtspējīgas attīstības, tostarp izaugsmes un rūpniecības konkurētspējas, virzītājspēki un palīdzēs rast risinājumus mūsdienu problēmām, un pēc iespējas ātrāk mainīt negatīvo un bīstamo tendenci, kas šobrīd sasaista ekonomisko attīstību, dabas resursu izmantošanu un sociālās problēmas, un pārvērst to par darba vietām un jaunām saimnieciskās darbības iespējām, kā arī panākt ekonomisko, sociālo un vidisko attīstību.

Eiropas Savienība būs ieguvēja kā tehnoloģijas un rūpniecības izmantotāja un veidotāja, parādot, kā moderna industrializēta, ilgtspējīga, iekļaujoša un demokrātiska sabiedrība un ekonomika var funkcionēt un attīstīties. Tiks veicināti un uzlaboti augošie ekonomiskie, vidiskie un sociālie ilgtspējīgas industriālās ekonomikas piemēri, kas attiecas uz šādām jomām: veselība un labklājība ikvienam; noturīga, iekļaujoša un droša sabiedrības; pieejama tīra enerģija un mobilitāte; digitalizēta ekonomika un sabiedrība; starpdisciplīnu un radoša rūpniecība; kosmosa, jūras vai zemes risinājumi; pārtikas vai uztura risinājumi; dabas resursu ilgtspējīga izmantošana, klimata aizsardzība un pielāgošanās – kas viss kopā veido labklājību Eiropā un nodrošina kvalitatīvākas darba vietas. Pārmaiņas rūpniecībā būs būtiskas.

Eiropas Savienība būs ieguvēja kā zināšanu, tehnoloģijas un rūpniecības izmantotāja un veidotāja. Tā var parādīt, kā moderna, industrializēta, ilgtspējīga, iekļaujoša, atvērta un demokrātiska sabiedrība un ekonomika var funkcionēt un attīstīties. Tiks veicināti un uzlaboti augošie ekonomiskie, vidiskie un sociālie ilgtspējīgas industriālās ekonomikas piemēri, kas attiecas uz šādām jomām: veselība un labklājība ikvienam; iekļaujoša un radoša sabiedrība; droša sabiedrība; pieejama tīra enerģija un mobilitāte; digitalizēta ekonomika un sabiedrība; starpdisciplināra un efektīva rūpniecība; kosmosa, jūras vai zemes risinājumi; pārtikas vai uztura risinājumi; dabas resursu ilgtspējīga izmantošana, klimata aizsardzība un pielāgošanās – kas viss kopā veido labklājību Eiropā un nodrošina kvalitatīvākas darba vietas. Pārmaiņas rūpniecībā būs būtiskas.

Pētniecība un inovācija atbilstoši šim “Eiropas apvāršņa” pīlāram ir sagrupēta integrētās pasākumu kopās. Investīcijas ir vērstas nevis uz nozarēm, bet uz sistēmiskām pārmaiņām ar ilgtspējas vektoru mūsu sabiedrībā un ekonomikā. Tās tiks sasniegtas tikai tad, ja visi dalībnieki — gan privātie, gan publiskie — iesaistīsies pētniecības un inovācijas kopizstrādē un kopradīšanā, apvienojot galalietotājus, zinātniekus, tehnologus, ražotājus, novatorus, uzņēmumus, pedagogus, pilsoņus un pilsoniskās sabiedrības organizācijas. Tādējādi neviena no tematiskajām kopām nav paredzēta tikai vienam dalībnieku lokam.

Pētniecība un inovācija atbilstoši šim “Apvārsnis Eiropa” pīlāram ir sagrupēta integrētās pasākumu kopās. Investīcijas ir vērstas nevis uz nozarēm, bet uz sistēmiskām pārmaiņām ar iekļaušanas spējas un ilgtspējas vektoru mūsu sabiedrībā un ekonomikā. Tās tiks sasniegtas tikai tad, ja visi dalībnieki — gan privātie, gan publiskie — iesaistīsies pētniecības un inovācijas kopizstrādē un kopradīšanā, apvienojot galalietotājus, pētniekus, zinātniekus, tehnologus, dizainerus, ražotājus, novatorus, uzņēmumus, pedagogus, pilsoņus un pilsoniskās sabiedrības organizācijas. Tādējādi neviena no tematiskajām kopām nav paredzēta tikai vienam dalībnieku lokam.

 

Kopas atbalstīs zināšanu radīšanu visos to attīstības posmos, tostarp agrīna posma pētniecības darbībās, papildus transversālam atbalstam, kas tika ieviests iepriekšējā pamatprogrammā un paredzēts vērienīgām ilgtermiņa un plaša mēroga pētniecības iniciatīvām nākotnes un jauno tehnoloģiju jomā (NJT pamatiniciatīvas), proti, Cilvēka smadzeņu projekts, Grafēns, Kvantu tehnoloģijas un Nākotnes akumulatoru tehnoloģijas.

Kopas izstrādās un piemēros ciparu tehnoloģijas, svarīgās pamattehnoloģijas un topošās tehnoloģijas, kas ir daļa no kopīgas stratēģijas, kura veicina ES vadošo lomu rūpniecībā. Attiecīgā gadījumā tam tiks izmantoti ES no kosmiskajām tehnoloģijām iegūtie dati un pakalpojumi.

Kopas arī izstrādās un piemēros digitālās tehnoloģijas, svarīgās pamattehnoloģijas un nākotnes jaunās tehnoloģijas, kas ir daļa no kopīgas stratēģijas, kura veicina ES vadošo lomu rūpniecībā. Attiecīgā gadījumā tam tiks izmantoti ES no kosmiskajām tehnoloģijām iegūtie dati un pakalpojumi.

Tiks atbalstīta tehnoloģiju nokļūšana no laboratorijas tirgū un lietojumu izstrāde, ieskaitot rūpnieciskās izmēģinājuma iekārtas un demonstrējumus, pasākumus, lai stimulētu ieviešanu tirgū un lai veicinātu privātā sektora iesaistīšanos. Tiks panākta maksimāla sinerģija ar citām programmām.

Tiks atbalstīta tehnoloģiju nokļūšana no laboratorijas tirgū un lietojumu izstrāde, ieskaitot rūpnieciskās izmēģinājuma iekārtas un demonstrējumus, pasākumus, lai stimulētu ieviešanu tirgū un lai veicinātu privātā sektora iesaistīšanos. Tiks panākta maksimāla sinerģija ar citām “Apvārsnis Eiropa” daļām, jo īpaši EIT, kā arī citām programmām.

Kopas veicinās strauju pirmā šāda veida inovējuma ieviešanu ES ar plašu iestrādāto pasākumu klāstu, ieskaitot saziņu, izplatīšanu un izmantošanu, standartizāciju, kā arī atbalstu tehnoloģiskai inovācijai un novatoriskiem īstenošanas mehānismiem, palīdzot radīt inovācijai draudzīgus sabiedrības, regulējuma un tirgus apstākļus, piemēram, inovācijas nolīgumus. Novatorisku risinājumu plānojumi, kas rodas no pētniecības un inovācijas darbībām, tiks izveidoti un vērsti uz publiskiem un privātiem investoriem, kā arī citām atbilstošām ES un valstu programmām.

Kopas veicinās strauju pirmā šāda veida inovējuma ieviešanu Eiropas Savienībā, vienlaikus pētot tā ietekmi uz sabiedrību un īstenojot plašu iestrādāto pasākumu klāstu, tostarp saziņu, izplatīšanu un izmantošanu, standartizāciju, kā arī atbalstu tehnoloģiskai inovācijai un novatoriskiem īstenošanas mehānismiem, palīdzot radīt inovācijai draudzīgus sabiedrības, regulējuma un tirgus apstākļus, piemēram, inovācijas nolīgumus. Novatorisku risinājumu plānojumi, kas rodas no pētniecības un inovācijas darbībām, tiks izveidoti un vērsti uz papildu publisko un privāto investoru piesaisti, kā arī citām atbilstošām ES un valstu programmām.

 

Īpaša uzmanība tiks pievērsta MVU atbalstam 2. pīlāra sadarbības daļās un izmantojot specializētu uz dotācijām balstītu instrumentu, kura vienīgie saņēmēji ir MVU. Visas kopas paredz pienācīgu līdzekļu apjomu šim MVU instrumentam, kas būs pilnībā augšupējs un vienmēr atvērts, norādot pieteikuma iesniegšanas termiņu, ka arī paredzēts tikai pakāpeniskai inovācijai. Finansējumam drīkstēs pieteikties tikai MVU, tostarp izmantojot sadarbību vai apakšuzņēmuma līgumu slēgšanu. Projektiem ir jābūt ar skaidru Eiropas dimensiju un jāveicina ES pievienotā vērtība.

 

MVU instrumenta atbalsts tiks sniegts trīs posmos, pamatojoties uz programmas “Apvārsnis Eiropa” modeli.

 

– 1. posms. Koncepcija un pamatotības novērtējums

 

Lai izstrādātu inovācijas projektu, MVU saņems finansējumu zinātniskās vai tehniskās pamatotības izpētei, kā arī jaunas idejas komerciālā potenciāla izpētei (koncepcijas pierādīšanai). Ja šim novērtējumam, kurā būtiskam jautājumam jābūt saiknei starp projekta tematu un potenciālo lietotāju/pircēju, būs pozitīvs rezultāts, finansējumu varēs saņemt arī nākamajā posmā(-os).

 

– 2. posms. Pētniecības un izstrādes projekti, demonstrējumi, ieviešana tirgū

 

Pienācīgu uzmanību veltot inovācijas kupona koncepcijai, pētniecības un attīstības projektus atbalstīs, īpašu uzmanību pievēršot demonstrējumu pasākumiem (testēšanai, prototipiem, uzlabojumu veikšanas pētījumiem, izstrādei, inovatīvu procesu, produktu un pakalpojumu izmēģināšanai, apstiprināšanai, snieguma pārbaudei utt.), kā arī ieviešanai tirgū, mudinot iesaistīties tiešos lietotājus vai potenciālos klientus. Inovācijas kuponu izmantošana sekmēs jaunu uzņēmēju iesaistīšanos.

 

– 3. posms. Komercializācija

 

Šajā posmā tiešu finansējumu sniegs tikai atbalsta pasākumu veidā, lai atvieglotu piekļuvi privātam kapitālam un uzlabotu apstākļus inovāciju radīšanai. Tiks paredzēta saikne ar EIP un InvestEU. MVU gūs labumu arī no tādiem atbalsta pasākumiem kā sadarbības tīklu veidošana, apmācīšana un konsultēšana. Turklāt šajā posmā var veidot saikni arī ar pasākumiem, ar ko veicina publiskos iepirkumus pirmskomercializācijas posmā un novatorisku risinājumu iepirkumus.

Grozījums Nr.    35

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 1. punkts – 1.1. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.1.   Pamatojums

1.1.   Pamatojums

Eiropas Savienības sociālo tiesību pīlārs apliecina, ka katram ir tiesības laicīgu saņemt kvalitatīvu, profilaktisku un ārstniecisku veselības aprūpi par pieņemamu cenu. Tas akcentē ES apņemšanos pildīt ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķus, kas paredz nodrošināt universālu veselības aprūpi visiem un ikvienam ne vēlāk kā līdz 2030. gadam, neatstājot nevienu novārtā un izbeidzot novēršamos nāves gadījumus.

Eiropas Savienības sociālo tiesību pīlārs apliecina, ka katram ir tiesības laicīgu saņemt kvalitatīvu, profilaktisku un ārstniecisku veselības aprūpi par pieņemamu cenu. Tas akcentē ES apņemšanos pildīt ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķus, kas paredz nodrošināt universālu veselības aprūpi visiem un ikvienam ne vēlāk kā līdz 2030. gadam, neatstājot nevienu novārtā un izbeidzot novēršamos nāves gadījumus.

Veselīga tauta ir būtisks stabilas, ilgtspējīgas un iekļaujošas sabiedrības faktors, un veselības uzlabojumi ir nozīmīgi nabadzības samazināšanai, sociālā progresa un labklājības veicināšanai un ekonomiskās izaugsmes palielināšanai. Saskaņā ar ESAO datiem 10 % paredzamā mūža ilguma uzlabojums ir arī saistīts ar ekonomiskās izaugsmes pieaugumu par 0,3–0,4 % gadā. Kopš ES dibināšanas paredzamais mūža ilgums ES ir audzis par 12 gadiem, pateicoties milzīgiem uzlabojumiem attiecībā uz dzīves kvalitāti, izglītību, veselību un rūpēm par cilvēku. 2015. gadā paredzamais jaundzimušo mūža ilgums ES bija 80,6 gadi, visā pasaulē — 71,4 gadi. Pēdējos gaidos ES tas palielinājās vidēji par 3 mēnešiem ik gadu.

Veselīga tauta ir būtisks stabilas, ilgtspējīgas un iekļaujošas sabiedrības faktors, un veselības uzlabojumi ir nozīmīgi nabadzības samazināšanai, sociālā progresa un labklājības veicināšanai un ekonomiskās izaugsmes palielināšanai. Saskaņā ar ESAO datiem 10 % paredzamā mūža ilguma uzlabojums ir arī saistīts ar ekonomiskās izaugsmes pieaugumu par 0,3–0,4 % gadā. Kopš ES dibināšanas paredzamais mūža ilgums ES ir audzis par 12 gadiem, pateicoties milzīgiem uzlabojumiem attiecībā uz dzīves kvalitāti, tostarp izglītību un veselību. 2015. gadā paredzamais jaundzimušo mūža ilgums ES bija 80,6 gadi, visā pasaulē — 71,4 gadi. Pēdējos gaidos ES tas palielinājās vidēji par 3 mēnešiem ik gadu.

Pētniecībai un inovācijai veselības jomā ir bijusi būtiska loma šajos sasniegumos, kā arī veselības aprūpes rezultativitātes un kvalitātes paaugstināšanā. Tomēr ES turpina risināt jaunas un noturīgas problēmas, kas apdraud tās iedzīvotāju un sabiedrības veselību, veselības aprūpes un sociālās aizsardzības ilgtspēju, kā arī veselības un aprūpes nozares konkurētspēju. Lielākās ES problēmas veselības aprūpes jomā ir, piemēram: efektīvas veselības uzlabošanas un slimību profilakses trūkums, neinfekcijas slimību izplatība, pret antimikrobiālajiem līdzekļiem izveidojušās rezistences un infekciozu epidēmiju izplatība, palielināts vides piesārņojums, pastāvīga veselības aprūpes nevienlīdzība starp valstīm un valstu iekšienē, kas neproporcionāli ietekmē cilvēkus, kuri ir nelabvēlīgā situācijā vai attiecīgajā dzīves posmā ir mazāk aizsargāti, veselības risku konstatēšana, izpratne, kontrole, novēršana un mazināšana mainīgā sociālā, pilsētiskā un dabiskā vidē, Eiropas veselības aprūpes sistēmu augošās izmaksas un personalizētas medicīniskās pieejas un veselības un aprūpes digitalizācijas progresīva ieviešana, augošais spiediens uz Eiropas veselības un aprūpes nozari saglabāt spēju konkurēt ar jauniem un topošiem pasaules ekonomikas dalībniekiem veselības inovējumu jomā.

Pētniecībai un inovācijai veselības jomā ir bijusi būtiska loma šajos sasniegumos, kā arī veselības aprūpes rezultativitātes un kvalitātes paaugstināšanā un zināšanu bāzes sniegšanā cilvēku veselības uzlabošanai un labākas pacientu aprūpes nodrošināšanai. Pētniecība veselības jomā ir unikāla, jo tā ir cieši saistīta un ir mijiedarbībā ar inovācijas, pacientu aprūpes un sabiedrības veselības jomu, un darbojas daudzdisciplinārā vidē ar sarežģītiem noteikumiem.

 

Tomēr ES aizvien saskaras ar vēl nebijušām, jaunām un pastāvīgām problēmām, kas apdraud tās iedzīvotāju un sabiedrības veselību, veselības aprūpes un sociālās aizsardzības ilgtspēju, kā arī veselības un aprūpes nozares konkurētspēju. Lielākās ES problēmas veselības aprūpes jomā ir, piemēram: lielāka saslimstība ar vēzi, efektīvas veselības uzlabošanas un slimību profilakses trūkums, neinfekcijas slimību izplatība, pret antimikrobiālajiem līdzekļiem izveidojušās rezistences un infekciozu epidēmiju izplatība, palielināts vides piesārņojums, pastāvīga veselības aprūpes nevienlīdzība starp valstīm un valstu iekšienē, kas neproporcionāli ietekmē cilvēkus, kuri ir nelabvēlīgā situācijā vai attiecīgajā dzīves posmā ir mazāk aizsargāti, veselības risku agrīna konstatēšana, izpratne, kontrole, novēršana un mazināšana mainīgā sociālā, pilsētiskā un dabiskā vidē, veselīgas dzīves gadu palielināšana, dažu novatorisku veselības aprūpes rīku un tehnoloģiju augstās izmaksas galalietotājiem, Eiropas veselības aprūpes sistēmu augošās izmaksas un precīzijas medicīnas pieejas, tostarp atbilstīgas pētniecības, un veselības un aprūpes digitalizācijas progresīva ieviešana, augošais spiediens uz Eiropas veselības un aprūpes nozari saglabāt spēju konkurēt ar jauniem un topošiem pasaules ekonomikas dalībniekiem veselības inovējumu jomā.

 

Digitālie veselības aprūpes risinājumi ir snieguši daudzas iespējas risināt aprūpes pakalpojumu problēmas un citus jaunus jautājumus saistībā ar sabiedrības novecošanu. Viens no izaicinājumiem ir arī pilnībā izmantot veselības un aprūpes jomas digitalizācijas sniegto iespēju pakāpenisku ieviešanu, neapdraudot tiesības uz privāto dzīvi un personas datu aizsardzību. Ir izstrādātas digitālās iekārtas un programmatūra, kas diagnosticē, ārstē un atvieglo pacienta pašaprūpi slimības, tostarp hroniskas slimības, gadījumā. Pieaug digitālo tehnoloģiju izmantošana medicīniskajā apmācībā un izglītībā, kā arī ar veselību saistītās informācijas pieejamības nodrošināšanā pacientiem un citiem veselības aprūpes klientiem, kā arī tās kopīgošanā un radīšanā.

Šīs veselības problēmas ir sarežģītas, savstarpēji saistītas un globālas, un to risināšanai nepieciešama starpdisciplināra, starpnozaru un pārrobežu sadarbība. Pētniecības un inovācijas pasākumi veidos ciešas saiknes starp uz atklājumiem vērstiem pētījumiem, klīniskiem, epidemioloģiskiem, vides un sociālekonomiskiem pētījumiem, kā arī ar standartizētajām zinātnēm. Tās apvienos zinātnieku un ražotāju prasmes un veicinās viņu sadarbību ar veselības pakalpojumu sniedzējiem, pacientiem, politikas veidotājiem un pilsoņiem, lai veicinātu publisko līdzekļu izmantošanas sviras efektu un nodrošinātu rezultātu ieviešanu klīniskajā praksē, kā arī veselības aprūpes sistēmās. Tas veicinās stratēģisku sadarbību ES un starptautiskā līmenī, lai apvienotu zināšanas, spējas un resursus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu apjomradītus, diversifikācijas radītus un ātruma ietaupījumus, kā arī lai dalītos ar gaidāmajiem ieguvumiem un attiecīgajiem finansiālajiem riskiem.

Mūsdienu veselības problēmas ir sarežģītas, savstarpēji saistītas un globālas, un to risināšanai nepieciešama starpdisciplināra, starpnozaru, praktiska un pārrobežu sadarbība, tostarp sadarbība ar zemu un vidēju ienākumu valstīm. Pētniecības un inovācijas pasākumi veidos ciešas saiknes starp uz atklājumiem vērstiem pētījumiem, klīniskiem, epidemioloģiskiem, ētiskiem, vides un sociālekonomiskiem pētījumiem, kā arī ar standartizētajām zinātnēm. Tās apvienos zinātnieku un ražotāju prasmes un veicinās viņu sadarbību ar veselības pakalpojumu sniedzējiem, pacientiem, politikas veidotājiem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un pilsoņiem, lai veicinātu publisko līdzekļu izmantošanas sviras efektu un nodrošinātu rezultātu ieviešanu klīniskajā praksē, kā arī veselības aprūpes sistēmās. Tas veicinās stratēģisku sadarbību ES un starptautiskā līmenī, lai apvienotu zināšanas, spējas un resursus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu apjomradītus, diversifikācijas radītus un ātruma ietaupījumus, kā arī lai dalītos ar gaidāmajiem ieguvumiem un attiecīgajiem finansiālajiem riskiem. Šīs kopas pētījumos un izpētē būtu jāņem vērā dzimumperspektīva un dzimumu atšķirības.

Šās globālās problēmas risināšanai pētniecības un inovācijas darbības attīstīs zināšanu bāzi, palielinās pētniecības un inovācijas iespējas un izstrādās risinājumus, kas nepieciešami efektīvākai veselības veicināšanai un slimību profilaksei un ārstēšanai. Savukārt veselības rezultātu uzlabošanas rezultātā palielināsies paredzamais dzīves ilgums, veselīga, aktīva dzīve un darbspējas vecuma cilvēku produktivitāte, kā arī veselības un aprūpes sistēmu ilgtspēja.

Šīs globālās problēmas risināšanai pētniecības un inovācijas darbības attīstīs cilvēkresursus un zināšanu bāzi, palielinās pētniecības un inovācijas iespējas un izstrādās risinājumus, kas nepieciešami efektīvākai veselības veicināšanai un slimību profilaksei un ārstēšanai. Savukārt veselības rezultātu uzlabošanas rezultātā palielināsies paredzamais dzīves ilgums, kopumā veselīga un aktīva dzīve un darbspējas vecuma cilvēku produktivitāte, kā arī veselības un aprūpes sistēmu ilgtspēja. Inovācija ātrās diagnostikas metožu un jaunu antibiotiku jomā var novērst antimikrobiālās rezistences attīstību, un tādēļ tā tiks veicināta.

Būtisku veselības problēmu risināšana sniegs ieguldījumu ES politikas mērķos un stratēģijās, sevišķi attiecībā uz ES sociālo tiesību pīlāru, ES digitālo vienoto tirgu, ES direktīvu par pārrobežu veselības aprūpi un Eiropas rīcības plānu “Viena veselība” pret antimikrobiālajiem līdzekļiem izveidojušās rezistences (AMR) apkarošanai, un attiecīgajā ES tiesiskajā regulējumā. Tas arī palīdzēs pildīt ES saistības attiecībā uz ANO Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un citu ANO organizāciju un starptautisko iniciatīvu kontekstā, ieskaitot globālas stratēģijas un Pasaules veselības organizācijas (PVO) globālās stratēģijas un rīcības plānus.

Būtisku veselības problēmu risināšana sniegs ieguldījumu ES politikas mērķos un stratēģijās, sevišķi attiecībā uz ES sociālo tiesību pīlāru, ES digitālo vienoto tirgu, ES direktīvu par pārrobežu veselības aprūpi un Eiropas rīcības plānu “Viena veselība” pret antimikrobiālajiem līdzekļiem izveidojušās rezistences (AMR) apkarošanai, un attiecīgajā ES tiesiskajā regulējumā. Tas arī palīdzēs pildīt ES saistības attiecībā uz ANO Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un citu ANO organizāciju un starptautisko iniciatīvu kontekstā, ieskaitot globālas stratēģijas un Pasaules veselības organizācijas (PVO) globālās stratēģijas un rīcības plānus.

 

Šo mērķu sasniegšanu sekmēs augsta līmeņa darba grupa, proti, Veselības jomas koordinācijas padome. Tā nodrošina koordināciju ar citām ES un valsts pētniecības programmām un sinerģiju starp kopu “Veselība” un citām programmas “Apvārsnis Eiropa” daļām, tostarp uzdevumiem un partnerībām. Valdes darbs pamatosies uz zinātniskām atziņām un tajā tiks cieši iesaistīta sabiedrība, iedzīvotāji un pacienti. Tās uzdevums būs sniegt vadošus norādījumus un konsultācijas, izstrādājot darba programmu un uzdevumus, kas saistīti ar veselību.

Pasākumi tieši sekmēs šādu Ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) sasniegšanu: IAM 3 — Laba veselība un labklājība ikvienam, IAM 13 — Klimatiskā rīcība.

Pasākumi tieši sekmēs šādu Ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) sasniegšanu: IAM 3 — Laba veselība un labklājība ikvienam, IAM 13 — Klimatiskā rīcība, un netieši — IAM 3 — Nabadzības izskaušana, IAM 5 — Dzimumu līdztiesība, IAM 6 — Tīrs ūdens un piemēroti sanitārie apstākļi, IAM 10 — Nevienlīdzību mazināšana.

Grozījums Nr.    36

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 1. punkts – 1.2. apakšpunkts – 1.2.1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.2.1.   Veselība visu mūžu

1.2.1.   Veselība visu mūžu

Cilvēkiem neaizsargātos dzīves posmos (dzimšanas brīdī, zīdaiņa, bērna, pusaudža vecumā, grūtniecības laikā, pusmūžā un vecumā), kā arī invalīdiem un traumētiem cilvēkiem, ir īpašas veselības vajadzības, kas prasa labāku izpratni un individuālu pieeju. Tas ļaus samazināt nevienlīdzību attiecīgās veselības jomās un uzlabot veselības rezultātus par labu aktīvām un veselīgām vecumdienām dzīves cikla laikā, jo sevišķi ar veselīgu dzīves sākumu, samazinot garīgo un fizisko slimību risku vēlāk dzīvē.

Cilvēkiem neaizsargātos dzīves posmos (dzimšanas brīdī, zīdaiņa, bērna, pusaudža vecumā, grūtniecības laikā, pusmūžā un vecumā), kā arī invalīdiem un traumētiem cilvēkiem, ir īpašas veselības vajadzības, kas prasa labāku izpratni un individuālu pieeju. Tas ļaus samazināt nevienlīdzību attiecīgās veselības jomās un uzlabot veselības rezultātus par labu aktīvām un veselīgām vecumdienām dzīves cikla laikā, jo sevišķi ar veselīgu dzīves sākumu, samazinot garīgo un fizisko slimību risku vēlāk dzīvē.

Pamatvirzieni

Pamatvirzieni

–  Agrīnā attīstība un novecošanās process visā dzīves ciklā;

–  Ar novecošanu saistītās slimības un novecošanas process visā dzīves ciklā;

–  mātes, tēva, jaundzimušā un bērna veselība un vecāku nozīme;

–  mātes, tēva, jaundzimušā un bērna veselība, tostarp bērna un mātes izdzīvošana, un vecāku nozīme;

 

-  veselības vajadzības un ilgtermiņa sekas saistībā ar augstu mirstību un ilgstošu slimošanu, jo īpaši attiecībā uz veselības problēmām bērnībā;

–  pusaudžu veselības vajadzības;

–  pusaudžu veselības vajadzības, tostarp psiholoģiskā labsajūta;

–  invaliditātes un traumu radītās veselības sekas;

–  etioloģiski pētījumi par invaliditāti un invaliditātes un traumu radītajām veselības sekām;

–   neatkarīga un aktīva dzīve veciem ļaudīm un invalīdiem;

–   neatkarīga un aktīva dzīve veciem ļaudīm un invalīdiem;

–   veselības izglītība un e-veselības risinājumu izmantošanas prasmes.

–   veselības izglītība un e-veselības risinājumu izmantošanas prasmes;

 

-  novecojušu vai bojātu orgānu un audu atjaunošanās;

 

-  angioģenēze, arteriālā pataloģija, miokarda išēmiskā slimība un sirds strukturālā patoloģija un sirds un asinsvadu slimību biomarķieri un ģenētika;

 

-  hronisku slimību ārstēšana.

Grozījums Nr.    37

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 1. punkts – 1.2. apakšpunkts – 1.2.2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.2.2.   Veselības stāvokļa noteicēji vides un sociālie faktori

1.2.2.   Veselības stāvokļa noteicēji vides un sociālie faktori

Uzlabota izpratne par veselības veicinātājiem un riska faktoriem, ko cilvēka ikdienas dzīvē un darbā nosaka sociālā, ekonomiskā un fiziskā vide, arī digitalizācijas ietekme uz veselību, piesārņojums, klimata pārmaiņas un citi vides jautājumi, dos savu ieguldījumu veselības risku un apdraudējumu noteikšanā un mazināšanā; samazināt nāves un saslimšanas gadījumu skaitu, ko izraisījusi saskare ar ķīmiskām vielām un vides piesārņojumu; atbalstīt videstīgu, veselīgu, noturīgu un ilgtspējīgu dzīves un darba vidi; veicināt veselīgu dzīvesveidu un patērētāju uzvedību; veidot vienlīdzīgu, iekļaujošu un uzticamu sabiedrību.

Uzlabota izpratne par veselības veicinātājiem un riska faktoriem, ko cilvēka ikdienas dzīvē un darbā nosaka sociālā, ekonomiskā un fiziskā vide, arī digitalizācijas ietekme uz veselību, piesārņojums, straujā urbanizācija, klimata pārmaiņas un citi valsts un transnacionālie vides jautājumi, dos savu ieguldījumu veselības risku un apdraudējumu noteikšanā, novēršanā un mazināšanā; atklāt un samazināt nāves un saslimšanas gadījumu skaitu, ko izraisījusi saskare ar ķīmiskām vielām un vides piesārņojumu; atbalstīt drošu, videstīgu, veselīgu, noturīgu un ilgtspējīgu dzīves un darba vidi; veicināt veselīgu dzīvesveidu un patērētāju uzvedību; veidot vienlīdzīgu, iekļaujošu un uzticamu sabiedrību.

Pamatvirzieni

Pamatvirzieni

–  Tehnoloģijas ķīmisku vielu, piesārņojošu vielu un citu faktoru, to vidū klimata vai vides faktoru, un vairāku šādu faktoru apdraudējuma, iedarbības, ietekmes un visu šo faktoru kopīgās ietekmes uz veselību noteikšanai;

–  Drošas un efektīvas tehnoloģijas un metodes ķīmisku vielu, piesārņojošu vielu un citu faktoru, to vidū klimata vai vides faktoru, un vairāku šādu faktoru apdraudējuma, iedarbības, ietekmes un visu šo faktoru kopīgās ietekmes uz veselību noteikšanai;

–  vides, profesionālie, sociālie un uzvedības faktori, kas ietekmē cilvēku fizisko un garīgo veselību un labklājību, kā arī viņu saziņu, pievēršot īpašu uzmanību vismazāk aizsargātām iedzīvotāju grupām un nelabvēlīgā situācijā esošiem iedzīvotājiem;

–  vides, tostarp būvētas vides (projektēšana un būvniecība), profesionālie, ekonomiskie, politiskie, sociālie un uzvedības faktori, kas ietekmē cilvēku fizisko un garīgo veselību un labjutību, kā arī viņu saziņu, pievēršot īpašu uzmanību vismazāk aizsargātām iedzīvotāju grupām un nelabvēlīgā situācijā esošiem iedzīvotājiem, kā arī personām ar invaliditāti vai funkcionāliem traucējumiem;

–  riska novērtējums, pārvaldība un paziņošana, kas tiek atbalstīta ar uzlabotiem instrumentiem uz pierādījumiem balstītu lēmumu pieņemšanai, ieskaitot alternatīvas izmēģinājumiem ar dzīvniekiem;

–  riska novērtējums, pārvaldība un paziņošana, tostarp informācijas apmaiņa, kas tiek atbalstīta ar uzlabotiem instrumentiem uz pierādījumiem balstītu lēmumu pieņemšanai, ieskaitot alternatīvas izmēģinājumiem ar dzīvniekiem;

–   spējas un infrastruktūra, lai savāktu, kopīgotu un kombinētu datus par visiem veselību ietekmējošajiem faktoriem, to vidū pakļautību saslimšanai, veselību un slimībām ES un starptautiskā līmenī;

–   spējas un infrastruktūra, lai savāktu, kopīgotu un kombinētu datus par visiem veselību ietekmējošajiem faktoriem, to vidū pakļautību saslimšanai, veselību un slimībām ES un starptautiskā līmenī;

–   veselības veicināšana un primārie profilakses pasākumi.

–   veselības veicināšana un primārie profilakses pasākumi.

Grozījums Nr.    38

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 1. punkts – 1.2. apakšpunkts – 1.2.3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.2.3.   Neinfekciozas un retas slimības

1.2.3.   Neinfekciozas un retas slimības

Neinfekciozas slimības, ieskaitot retas slimības, rada būtiskas veselības un sociālas problēmas, un tām nepieciešamas efektīvākas pieejas profilaksē un ārstēšanā, ieskaitot personalizētas pieejas medicīnai.

Neinfekciozas slimības, ieskaitot retas slimības, rada būtiskas veselības un sociālas problēmas, un tām nepieciešamas efektīvākas pieejas profilaksē, diagnostikā, ārstēšanā un aprūpē, ieskaitot precīzijas medicīnas pieeja.

Pamatvirzieni

Pamatvirzieni

–  Diagnostika agrākai un precīzākai diagnosticēšanai un pacientam pielāgotai ārstēšanai;

–  Diagnostika agrākai un precīzākai diagnosticēšanai un laicīgai pacientam pielāgotai ārstēšanai;

 

  infrastruktūra un spējas genomu medicīnas sasniegumu potenciālu izmantot standarta klīniskajā praksē;

–   profilakses un skrīninga programmas;

–   profilakses un skrīninga programmas;

–   integrēti risinājumi pašuzraudzībai, veselības veicināšanai, slimību profilaksei un hronisko problēmu un multimorbiditātes pārvaldībai;

–   integrēti risinājumi pašuzraudzībai, veselības veicināšanai, slimību profilaksei un hronisko problēmu un multimorbiditātes pārvaldībai;

–  ārstēšana vai atveseļošana, arī farmakoloģiska un nefarmakoloģiska ārstēšana;

– droša, efektīva un pieejama ārstēšana, atveseļošana vai citas terapeitiskas stratēģijas, arī farmakoloģiska un nefarmakoloģiska ārstēšana;

–   paliatīvā aprūpe;

–   paliatīvā aprūpe;

 

  pētnieciskā sadarbība cilvēka vēža slimības molekulārajā, strukturālajā un šūnu bioloģijā, eksperimentālajās terapijās, ģenētikā, genomikā un vides izraisīto cēloņu jomā;

 

  genomikas attīstība, epidemioloģija, bioinformātika, patoloģija un precīzijas medicīnas problēmas reto slimību, neirodeģeneratīvo slimību un onkoloģijas jomā;

 

  augstu neapmierinātu klīnisko vajadzību jomas, piemēram, reti vēža veidi, tostarp pediatriskā onkoloģija;

–   ārstēšanas pasākumu un risinājumu salīdzinošās efektivitātes noteikšana;

–   ārstēšanas pasākumu un risinājumu salīdzinošās efektivitātes noteikšana;

–   pētniecības ieviešana, lai uzlabotu veselības aprūpes pasākumus un atbalstītu to ieviešanu veselības politikās un sistēmās.

–   pētniecības ieviešana, lai uzlabotu veselības aprūpes pasākumus un atbalstītu to ieviešanu veselības politikās un sistēmās.

Grozījums Nr.    39

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 1. punkts – 1.2. apakšpunkts – 1.2.4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.2.4.   Infekcijas slimības

1.2.4.   Infekcijas slimības

Viens no lielākajiem pārbaudījumiem veselības aprūpes nozarei ir cilvēku aizsargāšana no pārrobežu apdraudējumiem, un tai nepieciešama efektīva starptautiska sadarbība ES un pasaules līmenī. Tas prasa infekcijas slimību profilaksi, gatavību šādām slimībām, laicīgu atklāšanu un ārstēšanu, kā arī pret antimikrobiālajiem līdzekļiem izveidojušās rezistences (AMR) apkarošanu, ievērojot pieeju “Viena veselība”.

Viens no lielākajiem pārbaudījumiem veselības aprūpes nozarei ir cilvēku aizsargāšana no infekcijas slimībām un pārrobežu apdraudējumiem, un tai nepieciešama efektīva starptautiska sadarbība ES un pasaules līmenī. Tas prasa infekcijas slimību profilaksi, gatavību šādām slimībām, laicīgu atklāšanu un ārstēšanu, kā arī pret antimikrobiālajiem līdzekļiem izveidojušās rezistences (AMR) apkarošanu, ievērojot pieeju “Viena veselība”. Tāpat arī antimikrobiālo rezistento baktēriju, tostarp superbaktēriju, pastāvīga izplatīšanās radīs lielu kaitējumu ekonomikai un videi. Viena no šīs sadaļas prioritātēm būs arī šo baktēriju attīstības un izplatīšanās novēršana. Turklāt Pasaules Veselības organizācija ir sagatavojusi novārtā atstātu slimību sarakstu, kuru ārstēšanai ierobežotu komerciālo stimulu dēļ trūkst privātā sektora investīciju pētniecības un inovācijas jomā. Ir vajadzīgas lielākas publiskā sektora investīcijas, lai mazinātu šādu ar nabadzību saistītu un novārtā atstātu slimību radīto slogu.

Pamatvirzieni

Pamatvirzieni

–  Infekcijas slimību parādīšanās un atkārtotas parādīšanās, kā arī to izplatības virzītāji, to vidū izplatīšanās no dzīvniekiem uz cilvēkiem (zoonoze) vai no citiem vides elementiem (ūdens, augsnes, augiem, ēdiena) uz cilvēkiem;

–  Infekcijas slimību parādīšanās un atkārtotas parādīšanās, kā arī to izplatības virzītāji, to vidū pārneses mehānismi no dzīvniekiem uz cilvēkiem (zoonoze) vai no citiem vides elementiem (ūdens, augsnes, augiem, ēdiena) uz cilvēkiem, un empīrisku profilaktisko risinājumu ieviešana, lai mazinātu slimību pārnesi;

–   infekcijas slimību, to vidū pret antimikrobiālajiem līdzekļiem rezistentu patogēnu, infekciju, kas saistītas ar veselības aprūpi, un ar vidi saistīto faktoru paredzēšana, agrīna atklāšana un uzraudzība;

–   infekcijas slimību, to vidū pret antimikrobiālajiem līdzekļiem rezistentu patogēnu, infekciju, kas saistītas ar veselības aprūpi, un ar vidi saistīto faktoru paredzēšana, agrīna atklāšana un uzraudzība;

–  infekcijas slimību, to vidū komorbiditātes un blakusinfekciju, vakcīnas, diagnostika un ārstēšana;

-  piemērota, droša un efektīva diagnostika, medicīnas tehnoloģijas, ārstēšana un vakcīnas infekcijas slimību novēršanai un profilaksei, tostarp pētījumi un atklājumi jaunu vakcīnu, progresīvo imunizācijas tehnoloģiju un standartizēto zinātņu jomā;

–   efektīva sagatavotība ārkārtas situācijām veselības jomā, reaģēšanas un atveseļošanās pasākumi un stratēģijas, iesaistot kopienas;

–   efektīva sagatavotība ārkārtas situācijām veselības jomā, reaģēšanas un atveseļošanās pasākumi un stratēģijas, iesaistot kopienas;

–   šķēršļi medicīniskās iejaukšanās procedūru piemērošanai un ieviešanai klīniskajā praksē, kā arī veselības aprūpes sistēmā;

–   šķēršļi medicīniskās iejaukšanās procedūru piemērošanai un ieviešanai klīniskajā praksē, kā arī veselības aprūpes sistēmā;

–  infekcijas slimību pārrobežu aspekti un specifiskas problēmas valstīs ar zemu un vidēju ienākumu līmeni (LMIC), piem., tropu slimības.

–  infekcijas slimību pārrobežu aspekti un specifiskas problēmas valstīs ar zemu un vidēju ienākumu līmeni (LMIC), piemēram, novārtā atstātas tropu slimības, AIDS, tuberkuloze un malārija. Jaunu ārstniecības metožu izstrāde infekcijas slimību ārstēšanai, lai cīnītos pret mikrobu rezistenci.

Grozījums Nr.    40

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 1. punkts – 1.2. apakšpunkts – 1.2.5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.2.5.   Veselības un aprūpes instrumenti, tehnoloģijas un digitālie risinājumi

1.2.5.   Veselības un aprūpes instrumenti, tehnoloģijas un digitālie risinājumi

Veselības aprūpes tehnoloģijas un instrumenti ir būtiski sabiedrības veselībai, un tie ir lielā mērā ietekmējuši svarīgos ES sasniegtos dzīves, veselības un cilvēku aprūpes kvalitātes uzlabojumus. Tādējādi viens no galvenajiem stratēģiskajiem uzdevumiem ir izplānot, attīstīt, nodot un ieviest piemērotus, uzticamus, drošus un rentablus instrumentus un tehnoloģijas veselībai un aprūpei, ņemot vērā invalīdu un novecojošās sabiedrības vajadzības. Tās ietver mākslīgo intelektu un citas ciparu tehnoloģijas, kas piedāvā būtiskus uzlabojumus salīdzinājumā ar pašreizējām tehnoloģijām, kā arī stimulē konkurētspējīgu un ilgtspējīgu veselības nozari, kas rada augstvērtīgas darba vietas. Eiropas veselības aprūpes nozare ir viens no ES kritiskajām ekonomikas nozarēm, kas veido 3 % no IKP un nodarbina 1,5 miljonus darbinieku.

Veselības aprūpes tehnoloģijas un instrumenti ir būtiski sabiedrības veselībai, un tie ir lielā mērā ietekmējuši svarīgos ES sasniegtos dzīves, veselības un cilvēku aprūpes kvalitātes uzlabojumus. Tādējādi viens no galvenajiem stratēģiskajiem uzdevumiem ir izplānot, attīstīt, nodot un ieviest piemērotus, uzticamus, drošus un rentablus instrumentus un tehnoloģijas veselībai un aprūpei, ņemot vērā invalīdu un novecojošās sabiedrības vajadzības. Tās ietver svarīgas pamattehnoloģijas, mākslīgo intelektu, robotiku, lielo datu tehnoloģiju, kvantu tehnoloģiju un citus digitālus instrumentus un tehnoloģijas, kas piedāvā būtiskus uzlabojumus salīdzinājumā ar pašreizējām tehnoloģijām, kā arī stimulē konkurētspējīgu un ilgtspējīgu veselības nozari, kas rada augstvērtīgas darba vietas. Eiropas veselības aprūpes nozare ir viens no ES kritiskajām ekonomikas nozarēm, kas veido 3 % no IKP un nodarbina 1,5 miljonus darbinieku.

Pamatvirzieni

Pamatvirzieni

–  Instrumenti un tehnoloģijas lietošanai dažādās veselības aprūpes jomās un visām attiecīgajām medicīniskajām indikācijām, arī funkcionāliem traucējumiem;

–  Instrumenti un tehnoloģijas lietošanai dažādās veselības aprūpes jomās, tostarp veselības aprūpes tehnoloģiju ražošanā, un visām attiecīgajām medicīniskajām indikācijām, arī funkcionāliem traucējumiem;

 

  mākslīgais intelekts un robotika veselības aprūpes tehnoloģijām un instrumentiem;

–   integrēti instrumenti, tehnoloģijas un digitālie risinājumi cilvēka veselības aprūpei, ieskaitot mobilos un tālveselības risinājumus;

–   integrēti instrumenti, tehnoloģijas un digitālie risinājumi cilvēka veselības aprūpei, ieskaitot mobilos un tālveselības risinājumus;

 

  personalizēta e-veselības pieeja, kas balstīta uz “digitālajiem dvīņiem” — datormodeļiem, kas izmanto precīzus datus par cilvēka ķermeņa galvenajiem bioloģiskajiem procesiem un sniedz iespēju noteikt katram indivīdam vislabāko terapijas veidu un veselības profilakses un uzturēšanas pasākumus;

–   veselības un aprūpes tehnoloģiju un instrumentu izmēģinājuma projekti, liela mēroga lietošana, optimizācija un inovējumu iepirkumi lietošanai reālās dzīves apstākļos, ieskaitot klīniskos pētījumus un pētniecības ieviešanu;

–   veselības un aprūpes tehnoloģiju un instrumentu izmēģinājuma projekti, liela mēroga lietošana, optimizācija un inovējumu iepirkumi lietošanai reālās dzīves apstākļos, ieskaitot klīniskos pētījumus un pētniecības ieviešanu;

–  novatoriski procesi un pakalpojumi veselības un aprūpes instrumentu un tehnoloģiju izstrādei, ražošanai un ātrai piegādei;

–  novatoriski procesi un pakalpojumi aprūpes instrumentu, tehnoloģiju, medikamentu un vakcīnu izstrādei, ražošanai un ātrai piegādei;

–   veselības un aprūpes instrumentu un tehnoloģiju drošība, efektivitāte un kvalitāte, kā arī to ētiskā, juridiskā un sociālā ietekme;

–   veselības un aprūpes instrumentu un tehnoloģiju drošība, efektivitāte un kvalitāte, kā arī to ētiskā, juridiskā un sociālā ietekme;

–   standartizēta zinātne veselības tehnoloģijām un instrumentiem.

–   standartizēta zinātne veselības tehnoloģijām un instrumentiem;

 

  instrumenti, tehnoloģijas un digitālie risinājumi, kas ļautu uzlabot medicīnisko lēmumu drošību.

Grozījums Nr.    41

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 1. punkts – 1.2. apakšpunkts – 1.2.6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.2.6.   Veselības aprūpes sistēmas

1.2.6.   Veselības aprūpes sistēmas

Veselības aprūpes sistēmas ir viena no ES sociālo sistēmu galvenajām sastāvdaļām, un 2017. gadā nodarbina 24 miljonus darbinieku veselības un sociālā darba nozarēs. Viena no galvenajām prioritātēm ir padarīt veselības sistēmas pieejamas, rentablas, noturīgas, ilgtspējīgas un uzticamas, kā arī samazināt nevienlīdzību, izmantojot arī uz datiem balstītas un digitālas inovācijas potenciālu labākai veselībai un ap cilvēku centrētu aprūpi, kas balstīta uz atklātām Eiropas datu infrastruktūrām. Tas veicinās veselības un aprūpes digitālo pārveidošanu.

Veselības aprūpes sistēmas ir viena no ES sociālo sistēmu galvenajām sastāvdaļām, un 2017. gadā nodarbina 24 miljonus darbinieku veselības un sociālā darba nozarēs. Viena no galvenajām prioritātēm ir padarīt veselības sistēmas pieejamas, rentablas, noturīgas, ilgtspējīgas un uzticamas, kā arī samazināt nevienlīdzību, izmantojot arī uz datiem balstītas un digitālas inovācijas potenciālu labākai veselībai un ap cilvēku centrētu aprūpi, kas balstīta uz atklātām Eiropas datu infrastruktūrām. Tas veicinās veselības un aprūpes digitālo pārveidošanu. Nākotnes infrastruktūrai būtu jābalstās uz drošām datu krātuvēm, piemēram, 5G tīkla ieviešanu, nosacījumiem lietu interneta attīstībai, kā arī augstas veiktspējas skaitļošanas centriem.

Pamatvirzieni

Pamatvirzieni

–   Reformas sabiedrības veselības sistēmās un rīcībpolitikā Eiropā un ārpus tās;

–   Reformas sabiedrības veselības sistēmās un rīcībpolitikā Eiropā un ārpus tās;

–   jauni modeļi un pieejas veselībai un aprūpei un to pārnesamība vai adaptācija no vienas valsts/reģiona uz citu;

–   jauni modeļi un pieejas veselībai un aprūpei un to pārnesamība vai adaptācija no vienas valsts/reģiona uz citu;

–   veselības aprūpes tehnoloģiju vērtēšanas uzlabošana;

–   veselības aprūpes tehnoloģiju vērtēšanas uzlabošana;

–   veselības nevienlīdzības izskaušana un attiecīgi efektīvi politikas pasākumi;

–   veselības nevienlīdzības izskaušana un attiecīgi efektīvi politikas pasākumi;

–   nākotnes veselības aprūpes darbaspēks un tā vajadzības;

–   nākotnes veselības aprūpes darbaspēks un tā vajadzības;

 

  izstrādāt shēmas veselības aprūpes profesionāļu specializētai apmācībai, mācībām un tehniskās zinātības pilnveidei, kā arī jaunus veidus inovācijas apguvei e-veselības jomā;

–  veselības informācijas laicīga uzlabošana un labāka veselības datu izmantošana, iekļaujot elektroniskos veselības datus, pienācīgi ievērojot drošību, privātumu, sadarbspēju, standartus, salīdzināmību un integritāti;

–  veselības informācijas savlaicīguma un tās kvalitātes uzlabošana, kā arī infrastruktūras uzlabošana veselības datu un tostarp elektronisko veselības datu efektīvai apkopošanai un izmantošanai, pienācīgi ievērojot drošību, privātumu, sadarbspēju, standartus, salīdzināmību un integritāti; veselības informācija, kā arī veselības datu un elektronisko veselības datu izmantošana, pienācīgi ievērojot drošību, uzticamību, privātumu, sadarbspēju, standartus, salīdzināmību un integritāti;

–   veselības sistēmu noturība pret krīžu ietekmi un iespējas pielāgoties revolucionārai inovācijai;

–   veselības sistēmu noturība pret krīžu ietekmi un iespējas pielāgoties revolucionārai inovācijai;

–   risinājumi iedzīvotāju un pacientu iespēju nodrošināšanai, pašuzraudzībai un sadarbībai ar veselības un sociālās aprūpes profesionāļiem, lai sniegtu integrētāku aprūpi un izmantotu uz lietotāju vērstu pieeju;

–   risinājumi iedzīvotāju un pacientu iespēju nodrošināšanai, pašuzraudzībai un sadarbībai ar veselības un sociālās aprūpes profesionāļiem, lai sniegtu integrētāku aprūpi un izmantotu uz lietotāju vērstu pieeju;

–   dati, informācija, zināšanas un labās prakses piemēri no ES un globāla mēroga veselības sistēmu pētījumiem.

–   dati, informācija, zināšanas un labās prakses piemēri no ES un globāla mēroga veselības sistēmu pētījumiem.

Grozījums Nr.    42

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 2. punkts – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  KOPA “IEKĻAUJOŠA UN DROŠA SABIEDRĪBA”

2.  KOPA “IEKĻAUJOŠA UN RADOŠA SABIEDRĪBA”

Grozījums Nr.    43

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 2. punkts – 2.1. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.1.   Pamatojums

2.1.   Pamatojums

Eiropas Savienībā unikālā veidā ekonomiskā izaugsme tiek kombinēta ar sociālo politiku, ar augstiem sociālās iekļaušanas līmeņiem, kopīgām vērtībām, kas aptver demokrātiju, cilvēktiesības, dzimumu vienlīdzību un daudzveidības bagātību. Šis modelis nepārtraukti attīstās, un tam jārisina problēmas, kas cita starpā saistītas ar globalizāciju un tehnoloģiskajām pārmaiņām. Eiropai arī jārisina problēmas, ko izraisa pastāvīgi drošības apdraudējumi. Teroristu uzbrukumi un radikalizācija, kā arī kiberuzbrukumi un hibrīddraudi, rada būtiskas drošības problēmas un papildu spriedzi sabiedrībai.

Eiropas Savienībā unikālā veidā labklājība, ekonomiskā izaugsme un ilgtspēja tiek kombinēta ar sociālo politiku, augstiem sociālās iekļaušanas līmeņiem, kopīgām vērtībām, kas aptver demokrātiju, cilvēktiesības, dzimumu līdztiesību un daudzveidības bagātību. Šis modelis nepārtraukti attīstās, un tam jārisina problēmas, kas cita starpā saistītas ar digitalizāciju, globalizāciju un tehnoloģisko attīstību.

Eiropas Savienībai jāpopularizē iekļaujošas un ilgtspējīgas izaugsmes modelis, vienlaikus gūstot labumu no tehnoloģiskiem sasniegumiem, nostiprinot uzticību demokrātiskas pārvaldības inovācijai, nevienlīdzības, bezdarba, marģinalizācijas, diskriminācijas un radikalizācijas apkarošanai, cilvēktiesību garantēšanai, kultūru daudzveidības un Eiropas kultūras mantojuma sekmēšanai un iedzīvotāju iespēju nodrošināšanai ar sociālo inovāciju. Prioritāras problēmas turpinās būt migrācijas pārvaldība un migrantu integrācija. Pētniecības un inovācijas loma sociālajās un humanitārajās zinātnēs, risinot šīs problēmas un sasniedzot ES mērķus, ir fundamentāla.

Eiropas Savienībai jāpopularizē iekļaujošas un ilgtspējīgas izaugsmes modelis, vienlaikus gūstot labumu no tehnoloģiskiem sasniegumiem, nostiprinot uzticību demokrātiskas pārvaldības inovācijai, nevienlīdzības, bezdarba, marginalizācijas, diskriminācijas un radikalizācijas apkarošanai, cilvēktiesību garantēšanai, kultūru daudzveidības un Eiropas kultūras mantojuma sekmēšanai un iedzīvotāju iespēju nodrošināšanai ar sociālo inovāciju. Prioritāras problēmas turpinās būt migrācijas pārvaldība un migrantu integrācija.

 

Pētniecībai un inovācijai ir būtiski svarīga loma sociālajās un humanitārajās zinātnēs un kultūras un radošajās nozarēs attiecībā uz šo problēmu risināšanu un ES mērķu sasniegšanu. Šīs nozares to plašā spektra, lieluma un ietekmes dēļ mūsdienu digitālās pārejas laikmetā sniedz ievērojamu ieguldījumu mūsu ekonomikā. Tā kā sociālās un tehnoloģiskās inovācijas savstarpējās saiknes ir sarežģītas un ļoti reti ir lineāras, ir nepieciešami turpmāki pētījumi, tostarp starpnozaru un daudzdisciplīnu pētījumi, saistībā ar visa veida inovācijas attīstību un pasākumiem, kas tiek finansēti, lai sekmētu tās efektīvu attīstību nākotnē.

Eiropas pilsoņi, valsts iestādes un ekonomika jāaizsargā pret pastāvīgajiem organizētās noziedzības draudiem, ieskaitot šaujamieroču nelikumīgu tirdzniecību, narkotiku tirdzniecību un cilvēku tirdzniecību. Būtiska ir arī aizsardzības un drošības stiprināšana ar labāku robežu pārvaldību. Kibernoziedzība kļūst populārāka, un, ekonomikai un sabiedrībai digitalizējoties, ar to saistītie riski kļūst arvien dažādāki. Eiropai jāturpina uzlabot kiberdrošību, digitālo privātumu, personas datu aizsardzību un apkarot nepatiesas un kaitīgas informācijas izplatīšanos, lai aizsargātu demokrātijas un ekonomikas stabilitāti. Visbeidzot, jāpieliek papildu pūles, lai samazinātu tādu ekstremālu laikapstākļu ietekmi uz dzīvi un iztiku, kuri arvien biežāk vērojami klimata pārmaiņu dēļ, piemēram, plūdi, vētras vai sausums, kas izraisa mežu ugunsgrēkus, zemes postījumus un citas dabas katastrofas, piemēram, zemestrīces. Dabas un cilvēka izraisītas katastrofas var apdraudēt nozīmīgas sabiedrības funkcijas, piemēram, veselību, energoapgādi un pārvaldi.

 

Šo problēmu apmēra, sarežģītības un pārrobežu rakstura dēļ nepieciešama daudzslāņaina ES darbība. Šādu kritisku sociālu, politisku, kultūras un ekonomisku problēmu, kā arī drošības problēmu risināšana tikai valstiskā līmenī radītu neefektīvas resursu izmantošanas, fragmentētas pieejas un atšķirīgu zināšanu un spēju standartu piemērošanas risku.

 

Drošības pētniecība ir daļa no plašākas visaptverošas ES reakcijas uz drošības draudiem. Tā sekmē spēju attīstības procesu, ļaujot nākotnes tehnoloģiju un lietojumu pieejamībai novērst politikas veidotāju un praktiķu identificētos spēju trūkumus. Jau šobrīd saskaņā ar ES pamatprogrammu sniegtais finansējums pētniecībai sasniedz apmēram 50 % no kopējā ES publiskā finansējuma drošības pētniecībai. Pilnībā tiks izmantoti pieejamie instrumenti, arī Eiropas kosmosa programma (Galileo un EGNOS, Copernicus, kosmosa stāvokļa uzraudzība un valdības satelītsakari). Sinerģijas tiek meklētas, īstenojot pasākumus, ko atbalsta ES finansēti aizsardzības pētījumi, un tiek novērsta finansējuma dublēšanās. Pārrobežu sadarbība veicina Eiropas vienotā drošības tirgus attīstību un uzlabo rūpniecisko darbību, kā arī ir ES autonomijas pamatā.

 

Pētniecības un inovācijas pasākumi šās pasaules problēmas risināšanai tiks saskaņoti ar Komisijas prioritātēm demokrātiskajām pārmaiņām; nodarbinātību, izaugsmi un ieguldījumiem; tiesiskumu un pamattiesībām; migrāciju; padziļinātu un taisnīgāku Eiropas monetāro savienību un digitālo vienoto tirgu. Tā atbildīs Romas programmā izteiktajām saistībām strādāt, lai veidotu “sociālu Eiropu” un “Savienību, kas saglabā mūsu kultūras mantojumu un atbalsta kultūras daudzveidību”. Tā arī atbildīs Eiropas sociālo tiesību pīlāram un Globālajam paktam par drošu, sakārtotu un likumīgu migrāciju. Drošības pētniecība atbilst Romas programmā izteiktajām saistībām strādāt, lai veidotu “drošu Eiropu”, sekmējot īstu un efektīvu drošības savienību. Tiks izmantotas sinerģijas ar taisnīguma programmu un tiesību un vērtību programmu, kas atbalsta pasākumus taisnīguma pieejamības, upuru tiesību, dzimumu līdztiesības, nediskriminācijas, datu aizsardzības un Eiropas pilsonības popularizēšanas jomā.

Pētniecības un inovācijas pasākumi šās pasaules problēmas risināšanai tiks saskaņoti ar Komisijas prioritātēm demokrātiskajām pārmaiņām; nodarbinātību, izaugsmi un ieguldījumiem; tiesiskumu un pamattiesībām; migrāciju; padziļinātu un taisnīgāku Eiropas monetāro savienību un digitālo vienoto tirgu. Tā atbildīs Romas programmā izteiktajām saistībām strādāt, lai veidotu “sociālu Eiropu” un “Savienību, kas saglabā mūsu kultūras mantojumu un atbalsta kultūras daudzveidību”. Tā arī atbildīs Eiropas sociālo tiesību pīlāram.

Pasākumi tieši sekmēs šādu ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) sasniegšanu: IAM 1 — Nabadzības izskaušana; IAM 4 — Kvalitatīva izglītība; IAM — Pienācīgas kvalitātes nodarbinātība un ekonomikas izaugsme; IAM 9 — Rūpniecība, inovācija un infrastruktūra; IAM 10 — Nevienlīdzību mazināšana; IAM 11 — Ilgtspējīgas pilsētas un kopienas; IAM 16 — Miers, taisnīgums un spēcīgas iestādes.

Pasākumi tieši sekmēs šādu ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) sasniegšanu: IAM 1 — Nabadzības izskaušana; IAM 4 — Kvalitatīva izglītība; IAM 5 — Dzimumu līdztiesība; IAM 8 — Pienācīgas kvalitātes nodarbinātība un ekonomikas izaugsme; IAM 9 — Rūpniecība, inovācija un infrastruktūra; IAM 10 — Nevienlīdzību mazināšana; IAM 11 — Ilgtspējīgas pilsētas un kopienas; IAM 12 — Atbildīga patērēšana un ražošana; IAM 16 — Miers, taisnīgums un spēcīgas iestādes, IAM 17 — Partnerība mērķu īstenošanai.

Grozījums Nr.    44

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 2. punkts – 2.2. apakšpunkts – 2.2.1. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Pamatvirzieni

Pamatvirzieni

–  Demokrātisko valstu vēsture, attīstība un efektivitāte dažādos līmeņos un dažādās formās; digitalizācijas aspekti un sociālo tīklu saziņas efekti, un izglītības un jaunatnes politikas loma kā demokrātiska pilsoniskuma stūrakmeņiem;

–  Demokrātisko valstu vēsture, attīstība un efektivitāte dažādos līmeņos un dažādās formās, piemēram, dialoga veicināšana starp kultūrām, sadarbība starp valstīm un miera rašana starp reliģijām; digitalizācijas aspekti, ieskaitot medijpratību un digitālo pratību, un sociālo tīklu saziņas ietekme, un izglītības, jaunatnes politikas un līdzdalības kultūrā loma kā demokrātiska pilsoniskuma stūrakmeņiem;

–  novatoriskas pieejas demokrātiskas pārvaldības pārredzamības, reaģētspējas, pārskatatbildības efektivitātes un leģitimitātes atbalstam pilnīgā saskaņā ar pamattiesībām un tiesiskumu;

–  novatoriskas pieejas demokrātiskas pārvaldības pārredzamības, reaģētspējas, pārskatatbildības efektivitātes un leģitimitātes atbalstam, tostarp korupcijas apkarošanai, pilnībā ievērojot pamattiesības, cilvēktiesības un tiesiskumu;

 

  tehnoloģiju ietekme uz indivīdu dzīvesveidu un uzvedību;

–  stratēģijas populisma, ekstrēmisma, radikalizācijas, terorisma apkarošanai un atsvešinātu un marģinalizētu iedzīvotāju iekļaušanai un iesaistīšanai;

–  stratēģijas populisma, ekstrēmisma, radikalizācijas, diskriminācijas, naida runas un terorisma apkarošanai un atsvešinātu, neaizsargātu un marginalizētu iedzīvotāju aktīvai iekļaušanai, pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanai un iesaistīšanai;

 

  jaunas pieejas imigrācijas un ksenofobijas saiknes novēršanai un migrācijas cēloņu likvidēšanai;

–   labāka izpratne par žurnālistikas standartu un lietotāja radīta satura nozīmi aizvien savienotākā sabiedrībā un to ietekmes palielināšana, lai cīnītos pret dezinformāciju;

–   labāka izpratne par žurnālistikas standartu un lietotāja radīta satura nozīmi aizvien savienotākā sabiedrībā un to ietekmes palielināšana, lai cīnītos pret dezinformāciju;

–   multikulturālas pilsonības un identitātes loma attiecībā uz demokrātisku pilsonisko un politisko iesaisti;

–   multikulturālas pilsonības un identitātes loma attiecībā uz demokrātisku pilsonisko un politisko iesaisti;

–   tehnoloģisko un zinātnisko uzlabojumu, arī lielo datu, tiešsaistes sociālo tīklu un mākslīgā intelekta, ietekme uz demokrātiju;

–   tehnoloģisko un zinātnisko uzlabojumu, arī lielo datu, tiešsaistes sociālo tīklu un mākslīgā intelekta, ietekme uz demokrātiju;

–   tādas demokrātijas metodes kā iesaistīšana un apspriešanās, kā arī aktīva un iekļaujoša pilsonība, ieskaitot digitālo dimensiju;

–   tādas demokrātijas metodes kā iesaistīšana un apspriešanās, kā arī aktīva un iekļaujoša pilsonība, ieskaitot digitālo dimensiju;

–   ekonomiskās un sociālās nevienlīdzības ietekme uz politisko iesaisti un demokrātiju, demonstrējot to, kā nevienlīdzības un visu diskriminācijas veidu, ieskaitot dzimumu nevienlīdzības, mazināšana var stiprināt demokrātiju.

–   ekonomiskās un sociālās nevienlīdzības ietekme uz politisko iesaisti un demokrātiju, demonstrējot to, kā nevienlīdzības un visu diskriminācijas veidu, ieskaitot dzimumu nevienlīdzības, mazināšana var stiprināt demokrātiju;

 

  jaunas pieejas zinātnes diplomātijā.

Grozījums Nr.    45

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 2. punkts – 2.2. apakšpunkts – 2.2.2. punkts – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.2.2.  Kultūras mantojums

2.2.2.  Kultūra un jaunrade

Grozījums Nr.    46

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 2. punkts – 2.2. apakšpunkts – 2.2.2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.2.2.   Kultūras mantojums

2.2.2.   Kultūras mantojums

 

Eiropas kultūras un radošā nozare veido tiltu starp mākslu, kultūru, uzņēmējdarbību un tehnoloģijām. Turklāt, sevišķi digitalizācijas jomā, kultūras un radošajām industrijām (CCI) ir svarīga nozīme Eiropas reindustrializēšanā, tās ir izaugsmes dzinējspēks un atrodas stratēģiskā pozīcijā, lai radītu novatorisku pārnesi citās industriālajās nozarēs, piemēram, tūrismā, mazumtirdzniecībā, plašsaziņas līdzekļu un digitālajās tehnoloģijās un inženierijā. Programmā “Apvārsnis Eiropa” jaunrade un izstrāde būs transversāls jautājums, kas tiks integrēts programmas projektos, lai atbalstītu jaunas tehnoloģijas, uzņēmējdarbības modeļus un kompetences, kā arī pārvērstu radošus un starpdisciplinārus risinājumus ekonomiskā un sociālā vērtībā.

Kultūras mantojums ir mūsu dzīves pamats, un tas ir svarīgs kopienām, grupām un sabiedrībām, piešķirot piederības sajūtu. Tas ir tilts starp mūsu sabiedrību pagātni un nākotni. Tas ir vietējo ekonomiku virzītājspēks un spēcīgs iedvesmas avots radošajām un kultūras jomām. Piekļuve mūsu kultūras mantojumam, tā saglabāšana, aizsargāšana un atjaunošana, interpretēšana un tā potenciāla pilnīga atraisīšana ir būtiski uzdevumi šai un nākamajām paaudzēm. Kultūras mantojums ir galvenais resurss un iedvesma mākslai, tradicionālajai amatniecībai, kultūras, uzņēmējdarbības un radošajām nozarēm, kas ir ilgtspējīgas ekonomiskas izaugsmes, jaunu darba vietu radīšanas un ārējās tirdzniecības virzītāji.

Kultūras mantojums ir neatņemama kultūras un radošās nozares sastāvdaļa. Kultūras mantojums ir pagātnes liecība un izpausme, kas kopienām, grupām un sabiedrībām piešķir tikai tām raksturīgo nozīmi un ko tās šodien izmanto. Tas ir tilts starp mūsu sabiedrību pagātni un nākotni. Tas ir vietējo ekonomiku virzītājspēks un spēcīgs iedvesmas avots radošajai un kultūras nozarei. Piekļuve mūsu kultūras mantojumam, tā saglabāšana, aizsargāšana un atjaunošana, interpretēšana un tā potenciāla pilnīga atraisīšana ir būtiski uzdevumi šai un nākamajām paaudzēm. Kultūras mantojums ir galvenais resurss un iedvesma mākslai, tradicionālajai amatniecībai, kultūras, radošajām un uzņēmējdarbības nozarēm, kas ir ilgtspējīgas ekonomiskas izaugsmes, jaunu darba vietu radīšanas un ārējās tirdzniecības virzītāji.

Pamatvirzieni

Pamatvirzieni

–   Kultūras mantojuma studijas un zinātnes ar visjaunākajām tehnoloģijām, ieskaitot ciparu tehnoloģijas;

–   Kultūras mantojuma studijas un zinātnes ar visjaunākajām tehnoloģijām, ieskaitot ciparu tehnoloģijas;

–  piekļuve kultūras mantojumam un dalīšanās tajā, izmantojot novatoriskus modeļus un lietojumus un uz līdzdalību vērstas pārvaldības modeļus;

–  piekļuve kultūras mantojumam un ar to saistītajai informācijai un dalīšanās tajā, izmantojot novatoriskus modeļus un lietojumus un uz līdzdalību vērstas pārvaldības modeļus;

–   kultūras mantojuma sasaistīšana ar augošām radošām nozarēm;

–   kultūras mantojuma sasaistīšana ar augošām radošām nozarēm;

–  kultūras mantojuma ietekme uz ilgtspējīgu attīstību, nodrošinot kultūras ainavu saglabāšanu, aizsardzību un atjaunošanu, ES darbojoties kā laboratorijai, kurā tiek radīta kultūras mantojumā sakņota inovācija un kultūrtūrisms;

–  kultūras mantojuma ietekme uz ilgtspējīgu attīstību, nodrošinot kultūras ainavu saglabāšanu, aizsardzību un atjaunošanu, ES darbojoties kā laboratorijai, kurā tiek radīta kultūras mantojumā sakņota inovācija un kultūrtūrisms;

–  kultūras mantojuma un valodu saglabāšana, aizsardzība, uzlabošana un atjaunošana, izmantojot pašas attīstītākās tehnoloģijas, ieskaitot ciparu tehnoloģijas;

–  kultūras mantojuma, valodu un tradicionālo prasmju un amatu saglabāšana, aizsardzība, uzlabošana un atjaunošana, izmantojot pašas attīstītākās tehnoloģijas, tostarp digitālās tehnoloģijas;

–  tradīciju, uzvedības modeļu, priekšstatu un pārliecības ietekme uz vērtībām un piederības sajūtu.

– plurālistisku un daudzveidīgu tradīciju, ieražu, priekšstatu un pārliecības nozīme attiecībā uz vērtībām kopienu attīstībā;

 

  paredzēts izveidot Eiropas kultūras mantojuma mākoni, proti, novatorisku sadarbības telpu, kas nodrošinātu kultūras mantojuma pieejamību ar jauno tehnoloģiju palīdzību, kā arī sekmētu un atvieglotu zinātības un prasmju nodošanu, sniegtu iespēju izveidot individuālas darba grupas un projektu struktūras, kā arī nodrošinātu Eiropas kultūras ekvivalentu komerciāli virzītiem mākoņa pakalpojumiem. Vispirms tiks veikts ietekmes novērtējums.

Grozījums Nr.    47

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 2. punkts – 2.2. apakšpunkts – 2.2.3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.2.3.  Sociālās un ekonomiskās pārmaiņas

2.2.3.  Sociālās, kultūras un ekonomiskās pārmaiņas

Eiropas sabiedrība ir pakļauta dziļām sociālekonomiskām pārvērtībām, sevišķi globalizācijas un tehnoloģiskās inovācijas rezultātā. Vienlaikus palielinājusies ienākumu nevienlīdzība vairumā Eiropas valstu14. Nepieciešama uz nākotni orientēta politika ar mērķi popularizēt iekļaujošu izaugsmi un novērst nevienlīdzību, uzlabot ražīgumu (arī pilnveidot tā novērtēšanu) un cilvēkkapitālu, risinot migrācijas un integrācijas problēmas un atbalstot paaudžu solidaritāti un sociālo mobilitāti. Vienlīdzīgākai un pārtikušai nākotnei nepieciešamas izglītības un apmācības sistēmas.

Eiropas sabiedrība ir pakļauta dziļām sociālām, kulturālām un ekonomiskām pārvērtībām, sevišķi globalizācijas un tehnoloģiskās inovācijas rezultātā. Vienlaikus palielinājusies ienākumu nevienlīdzība vairumā Eiropas valstu14. Nepieciešama uz nākotni orientēta politika ar mērķi popularizēt iekļaujošu izaugsmi un novērst nevienlīdzību, palielināt ražīgumu (arī pilnveidot tā novērtēšanu) un cilvēkkapitālu, uzlabot iedzīvotāju dzīves un darba apstākļus, risināt migrācijas un integrācijas problēmas un atbalstīt paaudžu solidaritāti, sociālo mobilitāti un kultūras integrāciju. Vienlīdzīgākai un pārtikušai nākotnei nepieciešamas pieejamas, iekļaujošas, inovatīvas un kvalitatīvas izglītības un apmācības sistēmas.

Pamatvirzieni

Pamatvirzieni

–   Zināšanu bāze ieteikumiem investīciju un politikas jomās, jo sevišķi attiecībā uz izglītību un mācībām, augstas pievienotās vērtības prasmēm, produktivitāti, sociālo mobilitāti, izaugsmi, sociālo inovāciju un darba vietu radīšanu. izglītības un mācību loma nevienlīdzības mazināšanā;

–   Zināšanu bāze ieteikumiem investīciju un politikas jomās, jo sevišķi attiecībā uz izglītību un mācībām, augstas pievienotās vērtības prasmēm, produktivitāti, sociālo mobilitāti, izaugsmi, sociālo inovāciju un darba vietu radīšanu. izglītības un mācību loma nevienlīdzības mazināšanā;

 

  starpnozaru pētniecība, apvienojot pētījumus par tehnoloģisko pārmaiņu radīto ietekmi uz ekonomiku, kultūras un sociālo jomu;

–  sociālā ilgtspēja, kas nav balstīta tikai uz IKP rādītājiem, jo sevišķi saistībā ar jaunajiem ekonomiskajiem un uzņēmējdarbības modeļiem un jaunajām finanšu tehnoloģijām;

–  sociālā ilgtspēja, kas nav balstīta tikai uz IKP rādītājiem, jo sevišķi saistībā ar jaunajiem ekonomiskajiem un uzņēmējdarbības modeļiem, tādiem kā sociālā ekonomika, un jaunajām finanšu tehnoloģijām;

–  statistiskie un citi ekonomikas instrumenti labākai izpratnei par izaugsmi un inovāciju ilgstoši lēna produktivitātes pieauguma kontekstā;

–  statistiskie un citi ekonomikas un kvantitatīvie instrumenti labākai izpratnei par ilgtspējīgu izaugsmi un inovāciju ilgstoši lēna produktivitātes pieauguma kontekstā;

–   jauni darba veidi, darba, tendenču un pārmaiņu loma darba tirgos un saistībā ar ienākumiem mūsdienu sabiedrībā un to ietekme uz ienākumu sadalījumu, nediskrimināciju, ieskaitot dzimumu līdztiesību, un sociālo iekļautību;

–   jauni darba veidi, darba, tendenču un pārmaiņu loma darba tirgos un saistībā ar ienākumiem mūsdienu sabiedrībā un to ietekme uz ienākumu sadalījumu, nediskrimināciju, ieskaitot dzimumu līdztiesību, un sociālo iekļautību;

–  nodokļu un pabalstu sistēmas kopā ar sociālo apdrošināšanu un sociālo ieguldījumu politikām, kuru mērķis ir mazināt nevienlīdzību un novērst tehnoloģiju, demogrāfijas un daudzveidības negatīvo ietekmi;

–  nodokļu un pabalstu sistēmas kopā ar sociālo apdrošināšanu un sociālo ieguldījumu politikām, nodokļu oāzēm un nodokļu taisnīgu iekasēšanu, kuru mērķis ir mazināt nevienlīdzību un novērst tehnoloģiju, demogrāfijas un daudzveidības negatīvo ietekmi;

 

  stratēģijas tādu jautājumu risināšanai kā demogrāfiskās pārmaiņas, urbanizācija pretstatā iedzīvotāju aizplūšanai no lauku reģioniem, sociālekonomiskās atstumtības novēršana un dzīves kvalitātes uzlabošana lauku reģionos, tostarp izmantojot modernākās tehnoloģijas un digitālos risinājumus;

–   cilvēku mobilitāte pasaules un vietējā kontekstā labākai migrācijas pārvaldībai un migrantu, to starpā bēgļu, integrācijai; starptautisko saistību un cilvēktiesību ievērošana; plašāka, uzlabota piekļuve kvalitatīvai izglītībai, mācībām, atbalsta pakalpojumiem, aktīvam un iekļaujošam pilsoniskumam, sevišķi attiecībā uz neaizsargātajiem sabiedrības locekļiem;

–   cilvēku mobilitāte pasaules un vietējā kontekstā labākai migrācijas pārvaldībai un migrantu, to starpā bēgļu, integrācijai; starptautisko saistību un cilvēktiesību ievērošana; plašāka, uzlabota piekļuve kvalitatīvai izglītībai, mācībām, atbalsta pakalpojumiem, aktīvam un iekļaujošam pilsoniskumam, sevišķi attiecībā uz neaizsargātajiem sabiedrības locekļiem;

–   izglītības un mācību sistēmas, kas veicina un vislabākajā veidā izmanto ES digitālās pārmaiņas, kā arī pārvalda riskus, ko rada pasaules savstarpējā sasaiste un tehnoloģiski inovējumi, it īpaši augošie interneta riski, ētiskie apsvērumi, sociālekonomiskā nevienlīdzība un radikālas pārmaiņas tirgos;

–   izglītības un mācību sistēmas, kas veicina un vislabākajā veidā izmanto ES digitālās pārmaiņas, kā arī pārvalda riskus, ko rada pasaules savstarpējā sasaiste un tehnoloģiski inovējumi, it īpaši augošie interneta riski, ētiskie apsvērumi, sociālekonomiskā nevienlīdzība un radikālas pārmaiņas tirgos;

–  valsts iestāžu modernizācija, lai tās atbilstu pilsoņu cerībām saistībā ar pakalpojumu sniegšanu, pārredzamību, pieejamību, atvērtību, atbildību un lietotāja centrālo lomu;

–  valsts iestāžu modernizācija, lai tās atbilstu pilsoņu cerībām un vajadzībām saistībā ar pakalpojumu sniegšanu, pārredzamību, pieejamību, atvērtību, pārskatatbildību un lietotāja centrālo lomu;

–  tiesiskuma sistēmu efektivitāte un uzlabota piekļuve tiesiskumam, pamatojoties uz tiesu varas neatkarību un tiesiskuma principiem, ar taisnīgām, efektīvām un pārredzamām procesuālajām metodēm civillietās un krimināllietās.

–  tiesiskuma sistēmu efektivitāte un uzlabota piekļuve tiesiskumam, pamatojoties uz tiesu varas neatkarību un tiesiskuma principiem, ar taisnīgām, efektīvām, pieejamām un pārredzamām procesuālajām metodēm civillietās un krimināllietās.

 

-  esošu un jaunu dzimumu nevienlīdzības izpausmju noteikšana un ar globālo pārveidi saistītu vajadzību apzināšana, kā arī novatorisku metožu izstrāde dzimumu stereotipu un dzimumu aizspriedumu risināšanai.

__________________

__________________

14 ESAO: Izpratne par sociāli ekonomisko šķelšanos Eiropā. 2017. gada 26. janvāris

14 ESAO: Izpratne par sociāli ekonomisko šķelšanos Eiropā. 2017. gada 26. janvāris

Grozījums Nr.    48

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 2. punkts – 2.2. apakšpunkts – 2.2.4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.2.4.  Pret katastrofām noturīgas sabiedrības

2.2.4.  Sociālās zinātnes un humanitārās zinātnes

Katastrofas var izraisīt daudzi avoti, gan daba, gan cilvēks: teroristu uzbrukumi, ar klimatu saistītas dabas parādības un citi ārkārtas gadījumi (arī jūras līmeņa celšanās), meža ugunsgrēki, karstuma viļņi, plūdi, zemestrīces, cunami un vulkānu aktivitāte, ūdeņu krīzes, kosmiskie laikapstākļi, rūpniecības un transporta katastrofas, kodoliski, radioloģiski, bioloģiski un ķīmiski (CBRN) atgadījumi, kā arī kaskādveida riski. Mērķis ir novērst un mazināt katastrofu izraisīto nāves gadījumu skaitu, kaitējumu veselībai un videi, ekonomiskos un materiālos zaudējumus, nodrošināt pārtikas drošību, kā arī uzlabot izpratni par katastrofu riskiem un to mazināšanu un gūt mācības pēc katastrofām.

 

 

Pētniecība sociālo un humanitāro zinātņu jomā jābūt integrētai visās “Apvārsnis Eiropa” prioritātēs, jo īpaši veicinot politikas veidošanai nepieciešamo pierādījumu bāzi starptautiskā, Savienības, valsts, reģionālā un vietējā līmenī. Papildus tam paredz īpašu atbalstu, tostarp arī atbalstu politikas veidošanai, šādos pamatvirzienos.

Pamatvirzieni

Pamatvirzieni

  Tehnoloģijas un iespējas pirmās palīdzības sniedzējiem, lai varētu sniegt ārkārtas palīdzību krīzes un katastrofas situācijās;

 

  sabiedrības spējas labāk pārvaldīt un samazināt katastrofu risku, citu vidū izmantojot dabā balstītus risinājumus, uzlabojot profilaksi, gatavību un spēju reaģēt uz esošajiem un jauniem riskiem;

 

  aprīkojuma un procedūru sadarbspēja, lai veicinātu sadarbību pārrobežu operācijās un integrētu ES tirgu.

 

 

-  Sociālās, ekonomiskās un politiskās iekļaušanas un pozitīvas starpkultūru dinamikas analīze un attīstība Eiropā un ar starptautiskajiem partneriem;

 

-  lielāka izpratne par pārmaiņām Eiropas sabiedrībā un to ietekmi;

 

-  lielāko problēmu risināšana saistībā ar Eiropas sociālās kohēzijas, imigrācijas, integrācijas, demogrāfisko pārmaiņu, novecošanas, invaliditātes, izglītības, nabadzības un sociālās atstumtības modeļiem;

 

-  atbalsts pētījumiem ar mērķi izprast identitāti un piederības sajūtu starp kopienām, reģioniem un valstīm.

Grozījums Nr.    49

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 2. punkts – 2.2. apakšpunkts – 2.2.5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.2.5.  Aizsardzība un drošība

svītrots

Nepieciešams aizsargāt pilsoņus pret drošības apdraudējumiem, ko rada noziedzīgas, arī teroristiskas, darbības un hibrīddraudi, kā arī reaģēt uz šiem draudiem; aizsargāt cilvēkus, publiskas vietas un kritisko infrastruktūru pret fiziskiem (ieskaitot ķīmiskus, bioloģiskus, radioloģiskus, kodolmateriālu un sprāgstvielu (CBRN-E)) uzbrukumiem un kiberuzbrukumiem; cīnīties pret terorismu un radikalizāciju, veidojot arī izpratni par teroristu idejām un uzskatiem un apkarojot tos; novērst smagus noziegumus un cīnīties pret tiem, arī pret kibernoziegumiem un organizēto noziedzību; sniegt atbalstu upuriem; izsekot noziedzīgas finanšu plūsmas; atbalstīt datu izmantošanu tiesībaizsardzībai un nodrošināt personas datu aizsardzību tiesībaizsardzības pasākumos; atbalstīt ES gaisa, zemes un jūras robežu pārvaldību cilvēku un preču plūsmas vajadzībām. Ir svarīgi saglabāt elastīgumu, lai ātri risinātu jaunas drošības problēmas, kas var rasties.

 

Pamatvirzieni

 

  Novatoriskas pieejas un tehnoloģijas drošības darbiniekiem (policijai, robežsardzei un krasta apsardzei, muitniekiem), sabiedrības veselības aprūpes darbiniekiem, infrastruktūras apsaimniekotājiem un tiem, kuru pārziņā ir atklātas vietas;

 

  noziedzības un vardarbīgas radikalizācijas cilvēcīgās un sociālās dimensijas attiecībā uz tiem, kuri iesaistījušies vai potenciāli varētu iesaistīties šādās darbībās, kā arī tiem, kuri no tām cietuši vai potenciāli varētu ciest;

 

  pilsoņu, publisko iestāžu un industriju domāšanas veids, lai novērstu jaunu drošības risku rašanos un mazinātu esošos riskus, ieskaitot tos, kurus rada jaunas tehnoloģijas, piemēram, mākslīgais intelekts;

 

  cīņa pret dezinformāciju un viltus ziņām, kas ietekmē aizsardzības iespējas;

 

  aprīkojuma un procedūru sadarbspēja, lai veicinātu pārrobežu un starpaģentūru sadarbību un veidotu integrētu ES tirgu;

 

  personas datu aizsardzība tiesībaizsardzības pasākumos, īpaši sakarā ar tehnoloģijas straujo attīstību.

 

Grozījums Nr.    50

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 2. punkts – 2.2. apakšpunkts – 2.2.6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.2.6.  Kiberdrošība

svītrots

Ļaunprātīgas kiberdarbības ne tikai apdraud mūsu ekonomiku, bet arī pašu mūsu demokrātiju, brīvību un vērtību funkcionēšanu. Kiberdraudi bieži ir noziedzīgi un vērsti uz finansiāla labuma gūšanu, taču tie var būt arī politiski un stratēģiski. Mūsu nākotnes drošība un pārticība ir atkarīga no mūsu spējas aizsargāt ES pret kiberdraudiem. Digitālo pārmaiņu dēļ nepieciešams būtiski uzlabot kiberdrošību, lai nodrošinātu aizsardzību daudzajām lietu interneta (IoT) ierīcēm, kuras visdrīzāk ir pieslēgtas internetam, to vidū ierīcēm, kuras kontrolē elektrotīklus, automašīnas un transporta tīklus, slimnīcas, finanses, publiskās iestādes, rūpnīcas, mājas. Eiropai jākļūst noturīgākai pret kiberuzbrukumiem un jāizveido efektīva kiberatturēšana.

 

Pamatvirzieni

 

  Tehnoloģijas digitālo vērtību ķēdē (no drošības komponentēm līdz kriptogrāfijai un pašdziedējošai programmatūrai un tīkliem);

 

  tehnoloģijas esošo kiberdrošības draudu novēršanai, nākotnes vajadzību paredzēšanai un konkurējošas rūpniecības uzturēšanai;

 

  Eiropas kiberdrošības kompetences tīkls un kompetences centrs.

 

Grozījums Nr.    51

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a  KOPA “DROŠA SABIEDRĪBA”

 

2.a.1.  Pamatojums

 

Pārveidojumu un pieaugošu globālo savstarpējo atkarību un apdraudējumu kontekstā pētniecībai un inovācijai ir ārkārtīgi liela loma Eiropas drošības garantēšanā.

 

Lai arī Eiropā nenorisinās liela mēroga militārā agresija, šobrīd ir jārisina problēmas, kas izriet no jauniem drošības apdraudējumiem. Dažādi teroristu uzbrukumi, vardarbīga radikalizācija, kā arī kiberuzbrukumi un hibrīddraudi rada būtiskas drošības problēmas un papildu spriedzi sabiedrībai. ES šīs problēmas ir jārisina un jāgarantē sabiedrības drošība, vienlaikus saglabājot individuālo brīvību un pamattiesības.

 

Drošības pētniecība ir daļa no plašākiem ES centieniem izpildīt šo un citus uzdevumus. Tā sekmē spēju attīstības procesu, ļaujot tehnoloģiju, risinājumu un lietojumu nākotnes pieejamībai novērst politikas veidotāju un galalietotāju, jo īpaši valsts iestāžu, konstatētos trūkumus.

 

Šāda pētniecība un inovācija atbilst Romas programmā izteiktajām saistībām strādāt, lai veidotu “drošu Eiropu”, sekmējot drošības savienību. Tiks izmantotas sinerģijas ar taisnīguma programmu un tiesību un vērtību programmu, kas atbalsta pasākumus taisnīguma pieejamības, upuru tiesību, dzimumu līdztiesības, nediskriminēšanas, datu aizsardzības un Eiropas pilsonības popularizēšanas jomā.

 

Pilnībā tiks izmantoti pieejamie instrumenti, arī Eiropas kosmosa programma (Galileo un EGNOS, Copernicus, kosmosa stāvokļa uzraudzība un valdības satelītsakari).

 

Eiropai jāturpina pētniecības un inovācijas centieni nolūkā uzlabot kiberdrošību, digitālo privātumu, personas datu aizsardzību un apkarot nepatiesas un kaitīgas informācijas izplatīšanu un tādējādi aizsargāt demokrātijas un ekonomikas stabilitāti. Terorisms, vardarbīga radikalizācija, ideoloģiski motivēta vardarbība, kultūras priekšmetu nelikumīga tirdzniecība, kiberuzbrukumi, organizētā noziedzība, izvairīšanās no nodokļiem, noziegumi pret vidi un vides katastrofas ir tikai daži no jautājumiem, kas tiks risināti šajā kopā.

 

Lai paredzētu, novērstu un pārvaldītu riskus un draudus, ir ne tikai jāapņemas veikt pētniecība, bet arī turpmāk jāizstrādā un jāievieš novatoriskas tehnoloģijas, risinājumi, prognozēšanas instrumenti un zināšanas, jāstimulē sadarbība starp pakalpojumu sniedzējiem un publiskiem lietotājiem, jārod risinājumi, jānovērš un jāapkaro privātuma ļaunprātīga izmantošana un cilvēktiesību pārkāpumi, vienlaikus nodrošinot Eiropas iedzīvotāju individuālās tiesības un brīvību.

 

Lai palielinātu pētniecības un inovācijas papildināmību, stiprina valstu drošības iestāžu starptautiskās apmaiņas un sadarbības centienus. Valstu drošības iestādes tiek mudinātas piedalīties ES pētniecības un inovācijas centienos, lai stimulētu to spējas sadarboties un sazināties visos atbilstīgajos līmeņos, apmainīties ar datiem, gūt labumu no kopējiem standartiem tehnoloģiju, procedūru, aprīkojuma un mūsdienīgu rezultātu ar noziedzību saistītu zinātņu un apmācības jomā, kā arī lai atbalstītu ekspertu zināšanu priekšrocības.

 

Turklāt izstrādā iepirkumu programmu, lai atbalstītu prototipus un atvieglotu testēšanu publiskā sektora struktūrām un novatorisku risinājumu iegādi posmam pirms produkta laišanas tirgū.

 

Pasākumi tieši sekmēs šādu ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) sasniegšanu: IAM 1 — Nabadzības izskaušana; IAM 4 — Kvalitatīva izglītība; IAM — Pienācīgas kvalitātes nodarbinātība un ekonomikas izaugsme; IAM 9 — Rūpniecība, inovācija un infrastruktūra; IAM 10 — Nevienlīdzību mazināšana; IAM 11 — Ilgtspējīgas pilsētas un kopienas; IAM 16 — Miers, taisnīgums un spēcīgas iestādes.

 

2.a.2.  Palīdzības jomas

 

2.a.2.1.  Organizētā noziedzība, terorisms, ekstrēmisms, radikalizācija un ideoloģiski motivēta vardarbība

 

Organizētā noziedzība, terorisms, ekstrēmisms, vardarbīga radikalizācija un ideoloģiski motivēta vardarbība rada lielu risku iedzīvotājiem, kā arī Eiropas sabiedrībai, ekonomikai un demokrātijas stabilitātei. Šādos noziegumos vainīgie ir gan individuāli aktori, gan ārkārtīgi organizētas noziedzīgās struktūras, kas arī darbojas starptautiskā mērogā. Lai noteiktu, novērstu un apkarotu to darbības, ir vajadzīga pētniecība un inovācija humanitāro zinātņu un tehnoloģiju jomā.

 

Pamatvirzieni

 

-  Noziedzības un vardarbīgas radikalizācijas cilvēcīgās un sociālās dimensijas attiecībā uz tiem, kuri iesaistījušies vai potenciāli varētu iesaistīties šādās darbībās, kā arī tiem, kuri no tām cietuši vai potenciāli varētu ciest;

 

-  novatoriskas pieejas un tehnoloģijas galalietotāju, jo īpaši valstu drošības iestāžu, drošībai;

 

-  tehnoloģijas un darbības standarti infrastruktūras, atklātu un publisku telpu aizsardzībai;

 

-  prognozēšana, atklāšana, novēršana un aizsardzība pret smagu un organizētu noziegumu, ideoloģiski motivētas radikalizācijas, vardarbības un terorisma mēģinājumiem un to īstenotājiem, tostarp atbalsts cietušajiem;

 

2.a.2.2.  Robežu aizsardzības pārvaldība

 

Lai Eiropas Savienībā veicinātu drošumu un drošību, pētniecība un inovācija ir vajadzīga robežu aizsardzības un pārvaldības spēju uzlabošanai. Tas ietver teritorijas izlūkošanu un uzraudzību (gaiss, zeme, jūra), stabilu sadarbību un datu apmaiņu ar ārvalstu iestādēm, tostarp sadarbspējas ar vietējiem, reģionāliem, valstu un starptautiskiem komandcentriem un kontroles un komunikācijas centriem, kā arī risinājumu ieviešanu robežu aizsardzībai, reaģēšanai uz incidentiem, riska noteikšanai un noziegumu novēršanai. Papildus ir jāparedz pētījumi par prognozējošu policijas kontroli un uz algoritmiem balstītas agrīnās brīdināšanas lietotnēm un automatizētām uzraudzības tehnoloģijām, kas izmanto dažādu veidu sensorus, vienlaikus ievērojot pamattiesības. Novērtējot to ietekmi un potenciālu attiecībā uz drošības centienu palielināšanu, ir jāpievērš uzmanība tam, ka šiem risinājumiem, tehnoloģijām un aprīkojumam ir jāpalīdz nodrošināt to personu integritāte, kas tuvojas ārējām robežām, jo īpaši pa zemes un jūras ceļiem.

 

Pētniecībai būtu jāatbalsta arī Eiropas robežu integrētas pārvaldības uzlabošana, tostarp īstenojot plašāku sadarbību ar kandidātvalstīm, iespējamām kandidātvalstīm un ES kaimiņattiecību politikā iesaistītām valstīm. Tas arī papildus palīdzēs ES risināt migrācijas jautājumus.

 

Pamatvirzieni

 

-  Viltotu un citādā veidā manipulētu dokumentu identificēšana;

 

-  nelikumīgas transportēšanas/cilvēku un preču tirdzniecības atklāšana;

 

-  reaģēšanas spēju veicināšana robežu incidentos;

 

-  robežu teritorijas izlūkošanas un uzraudzības aprīkojuma modernizācija;

 

-  drošības iestāžu tiešās sadarbības uzlabošana attiecīgo robežreģionu abās pusēs, lai īstenotu pārrobežu pasākumus nolūkā nodrošināt pārkāpēju un aizdomās turamo pastāvīgu vajāšanu.

 

2.a.2.3.  Kiberdrošība, privātums, datu aizsardzība

 

Ļaunprātīgas un naidīgas kiberdarbības apdraud mūsu sabiedrību un iedzīvotājus, valsts iestāžu un institūciju stabilu un drošu darbību, ekonomiku, kā arī pašu Eiropas demokrātisko iestāžu darbību, mūsu brīvības un vērtības. Jau ir notikuši incidenti, kuros iesaistītas valsts iestādes, un to skaits, visticamāk, palielināsies, turpinoties digitālo lietotņu un kiberlietotņu integrācijai administratīvajās un ekonomiskajās procedūrās, kā arī privātajā un individuālajā lietošanā.

 

Pieaug kibernoziegumu skaits un līdz ar ekonomikas un sabiedrības digitalizāciju pieaug arī saistīto risku dažādība. Eiropai ir jāturpina centieni palielināt kiberdrošību, digitālo privātumu, personas datu aizsardzību un apkarot nepatiesas un kaitīgas informācijas izplatīšanu, lai aizsargātu demokrātisko un ekonomisko stabilitāti.

 

Turpmākā drošība un pārticība ir atkarīga no tā, vai tiks uzlabotas spējas aizsargāt ES pret šādiem draudiem, novērst, atklāt un apkarot ļaunprātīgas kiberdarbības, kam bieži vien ir vajadzīga cieša un ātra pārrobežu sadarbība. Īpaši digitalizācijas dēļ ir būtiski jāuzlabo kiberdrošība, lai nodrošinātu aizsardzību daudzajām lietu interneta (IoT) ierīcēm, kuras visdrīzāk ir pieslēgtas internetam, tādēļ Eiropai r jāturpina visi centieni pastiprināt noturību pret kiberuzbrukumiem un veicināt efektīvu atturēšanu.

 

Pamatvirzieni

 

-  Cīņa pret dezinformāciju un viltus ziņām, kas ietekmē drošību, tostarp vēlēšanu reģistrācijas un novērtēšanas/skaitīšanas sistēmu un saziņas aizsardzību (vēlēšanu drošība); spējas atklāt manipulācijas avotu pilnveidošana, vienlaikus saglabājot vārda brīvību un brīvu piekļuvi informācijai;

 

-  noteikšanas, novēršanas, aizsardzības un apkarošanas tehnoloģiju izvēršana;

 

-  valsts iestāžu atkodēšanas un atšifrēšanas spēju stiprināšana kiberuzbrukumu jomā;

 

-  tehnoloģijas, kas ļauj noteikt uz uzraudzīt nelikumīgus elektronisko maksājumu veidus un finanšu plūsmas;

 

-  atbildīgo iestāžu, jo īpaši Eiropas Policijas biroja, Eiropas Kibernoziedzības apkarošanas centra un Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūras, zinātnisko un tehnoloģisko spēju palielināšana;

 

-  personas datu aizsardzība tiesībaizsardzības pasākumos, īpaši sakarā ar tehnoloģijas straujo attīstību;

 

-  tehnoloģijas digitālo vērtību ķēdē (no drošības komponentēm līdz kriptogrāfijai, izkliedētas grāmatvedības tehnoloģijām, uz uzvedību balstītai drošībai un noturīgai un pašdziedējošai programmatūrai un tīkliem);

 

-  tehnoloģijas, metodes un paraugprakse kiberdrošības draudu risināšanai, novēršanai, mazināšanai un atveseļošanai pēc tiem un konkurētspējīgas rūpniecības uzturēšanai ar augstu pieejamības līmeni, tostarp uzlabojot zināšanas un izpratni par kiberdrošības riskiem un sekām;

 

-  personas datu aizsardzības uzlabošana, popularizējot viegli izmantojamus risinājumus iedzīvotāju un patērētāju izmantotām ierīcēm;

 

-  drošības programmatūras un aparatūras izstrādes un testēšanas struktūras programmatūras un aparatūras drošības testēšanai.

 

2.a.2.4.  Kritisko infrastruktūru aizsardzība un noturība pret katastrofām

 

Jaunas tehnoloģijas, procesi, metodes un attiecīgas spējas palīdzēs aizsargāt kritiskās infrastruktūras, tostarp e-infrastruktūras, sistēmas un pakalpojumus, kam ir būtiska nozīme, lai sabiedrība un ekonomika varētu pienācīgi darboties, tostarp sakaru, transporta, finanšu, veselības aprūpes, pārtikas, ūdens, enerģētikas, loģistikas, piegādes ķēdes un vides jomā.

 

Katastrofas izraisa daudzi faktori, tās var būt dabas katastrofas, cilvēku izraisītas vai tādas katastrofas, ko izraisa kaskādveida riski. Ir jāpieliek pūles, lai samazinātu to ietekmi uz dzīvi un iztiku. Šo darbību mērķis ir novērst un mazināt kaitējumu veselībai un videi, ekonomisko un materiālo kaitējumu, nodrošināt pārtikas un medikamentu piegādi, drošību un galvenos saziņas līdzekļus.

 

Pamatvirzieni

 

-  Tehnoloģijas un iespējas pirmās palīdzības sniedzējiem, lai varētu sniegt ārkārtas palīdzību krīzes un katastrofas situācijās, tostarp paredzot katastrofas palīdzību cietušajiem un agrīnās brīdināšanas sistēmas;

 

-  sabiedrības spējas labāk pārvaldīt un samazināt katastrofu risku, tostarp izmantojot dabā un kopienu zinātībā balstītus risinājumus, uzlabojot profilaksi, gatavību un spēju reaģēt uz esošajiem un jauniem riskiem, uzlabojot šo dažādo infrastruktūru noturību, tostarp izmantojot pret katastrofām noturīgas iestāžu, politiskās un pārvaldības struktūras;

 

-  meklēšanas un glābšanas aprīkojuma, transportlīdzekļu, piegādes un spēku pārvietošanas spēju palielināšana;

 

-  tehnoloģijas, aprīkojums un procedūras, lai novērstu vai ierobežotu pandēmijas;

 

-  vairāklīmeņu sabiedrības brīdināšanas sistēmu uzlabošana, it sevišķi ņemot vērā mazāk aizsargātas personas;

 

-  specializētu gaisa un sauszemes transportlīdzekļu pieejamības uzlabošana, lai dzēstu liela mēroga ugunsgrēkus un mežu ugunsgrēkus, kā arī to ātras pieejamības uzlabošana.

 

2.a.2.5.  Pirātisms un produktu viltošana

 

Pirātisma un produktu viltošanas apkarošana joprojām rada nopietnas problēmas Eiropas ekonomikai, kultūras un radošajām nozarēm un iedzīvotājiem. Šīs nelikumīgās darbības izraisa lielus nodokļu, ieņēmumu un personīgo ienākumu zaudējumus, kā arī pakļauj riskam nodarbinātību Eiropā.

 

Defektīvie produkti nozīmē riskus, kas rada kaitējumu personām un īpašumam. Šādas sekas ir jārisina un jārod risinājumi, lai novērstu pirātismu un produktu viltošanu, kā arī lai pilnvarotu atbilstīgās valsts iestādes sadarbībā novērst, noteikt, izmeklēt un apkarot šos noziegumus un saistītās nelikumīgās darbības.

 

Jāiekļauj arī centieni veicināt intelektuālā īpašuma aizsardzību.

 

Pamatvirzieni

 

-  Produktu identificēšanas paņēmienu veicināšana;

 

-  oriģinālo detaļu un preču aizsardzības uzlabošana;

 

-  tehnoloģijas, kas ļauj kontrolēt transportētos produktus (reāllaikā) un datu apmaiņu starp ražotājiem, pārvadātājiem, muitas iestādēm un saņēmējiem.

 

2.a.2.6.  Atbalstīt Savienības ārējās drošības politiku, novēršot konfliktus un veidojot mieru

 

Ir vajadzīgi pētījumi, jaunas tehnoloģijas, spējas un risinājumi, lai atbalstītu Savienības ārējās drošības politiku dažādos civilos uzdevumos, kas aptver jomas no civilās aizsardzības līdz humānās palīdzības sniegšanai, robežu pārvaldībai vai miera uzturēšanai un situācijas stabilizēšanai pēc krīzes, tostarp konfliktu novēršanai, miera veidošanai un mediācijai.

 

Pamatvirzieni

 

-  Pētījumi par tādiem jautājumiem kā konfliktu risināšana un miera un tiesiskuma atjaunošana, savlaicīga tādu faktoru apzināšana, kas noved pie konflikta, un atjaunojošās justīcijas procesu ietekme;

 

-  sadarbspējas starp civilajām un militārajām spējām veicināšana dažādos civilos uzdevumos ― no civilās aizsardzības līdz humānās palīdzības sniegšanai, robežu pārvaldībai vai miera uzturēšanai;

 

-  tehnoloģiju izstrāde divējāda lietojuma tehnoloģiju jomā, lai uzlabotu civilās aizsardzības un militāro spēku sadarbspēju un civilās aizsardzības spēku sadarbspēju visā pasaulē, kā arī uzticamību, organizatoriskos, tiesiskos un ētiskos aspektus, tirdzniecības jautājumus, informācijas konfidencialitātes un integritātes aizsardzību un visu darījumu un apstrādes izsekojamību.

 

-  Civilo misiju komandspēju un kontroles spēju pilnveide

 

2.a.2.7.  Koordinācijas, sadarbības un sinerģiju veicināšana

 

Lai nodrošinātu spēju ieviest, pārvaldīt, kontrolēt un vadīt starpiestāžu procedūras, ir vajadzīgas mūsdienīgas tehnoloģijas un standarti. Mērķim vajadzētu būt nodrošināt, lai valsts iestāžu un citu spēku rīcībā būtu savstarpēji izmantojams aprīkojums, un integrēt ES mēroga darbības, reaģēšanas, ziņošanas un datu apmaiņas standarta procedūras.

 

Aģentūrām būtu jāpiešķir atbilstīgs budžets, lai turpmāk veicinātu to spēju piedalīties ES pētniecībā un inovācijā, vadīt atbilstīgus projektus, apmainīties ar pieprasījumiem, rezultātiem un mērķiem, kā arī sadarboties un koordinēt centienus ar citām aģentūrām un konkrētām iestādēm ārpus Eiropas Savienības, piemēram, terorisma apkarošanas grupu un Interpolu. Attiecībā uz pētniecību un inovāciju, kas saistīta ar drošību, šīs iestādes jo īpaši ir Eiropas Policijas Akadēmija, Eiropas Aviācijas drošības aģentūra, Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs, Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centrs, Eiropas Jūras drošības aģentūra, Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūra, Eiropas Aģentūra lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā, Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs, Eiropas Policijas birojs, Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra un Eiropas Savienības Satelītcentrs.

 

Lai pastiprinātu sinerģiju ar ES finansētiem aizsardzības pētījumiem, ir jāievieš civili apmaiņas un konsultāciju mehānismi ar iestādēm, kas saistītas ar aizsardzības pētījumiem.

 

Liela nozīme būs standartiem, jo tie nodrošina kopēju izstrādi, ražošanu un ieviešanu, kā arī pakalpojumu, procedūru, tehnoloģiju un aprīkojuma apmaiņas spējas, sadarbspējas un saderības spējas.

 

Pamatvirzieni

 

-  Tehnoloģijas un aprīkojums ar pamata darbības prasībām, ko vienādi piemēro visi vienas jomas dalībvalstu spēki un iestādes (policija, glābšana, katastrofu pārvaldība, saziņa utt.);

 

-  aprīkojuma un procedūru sadarbspēja, lai veicinātu pārrobežu un starpaģentūru darbības spēju.

Grozījums Nr.    52

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 3. punkts – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  KOPA “DIGITĀLĀ JOMA UN RŪPNIECĪBA”

3.  KOPA “DIGITĀLĀ JOMA, RŪPNIECĪBA UN KOSMOSS”

Grozījums Nr.    53

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 3. punkts – 3.1. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.1.   Pamatojums

3.1.   Pamatojums

Lai veicinātu rūpniecības konkurētspēju un spēju risināt nākotnes problēmas pasaulē, ES jānostiprina un jāuztur tās tehnoloģiskās un rūpniecības iespējas būtiskākajās jomās, kuras ir mūsu ekonomikas un sabiedrības transformācijas pamatā.

Lai veicinātu rūpniecības konkurētspēju un spēju risināt nākotnes problēmas pasaulē, ES jānostiprina un jāuztur tās tehnoloģiskās un rūpniecības iespējas būtiskākajās jomās, kuras ir mūsu ekonomikas un sabiedrības transformācijas pamatā.

ES rūpniecība nodrošina vienu no piecām darba vietām un divas trešdaļas no privātā sektora pētniecības un izstrādes investīcijām, kā arī veido 80 % no ES eksporta. Jauns inovācijas vilnis, kas ietver fizisko un ciparu tehnoloģiju apvienošanu, pavērs lielas iespējas ES rūpniecībai un uzlabos ES pilsoņu dzīves kvalitāti.

ES rūpniecība nodrošina vienu no piecām darba vietām un divas trešdaļas no privātā sektora pētniecības un izstrādes investīcijām, kā arī veido 80 % no ES eksporta. Jauns inovācijas vilnis, kas ietver fizisko un ciparu tehnoloģiju apvienošanu, pavērs lielas iespējas ES rūpniecībai un uzlabos ES pilsoņu dzīves kvalitāti.

Digitalizācija ir būtisks virzītājspēks. Ņemot vērā to, ka tā strauji turpinās visās jomās, investīcijas prioritārajās nozarēs no mākslīgā intelekta līdz nākamās paaudzes internetam, augsta veiktspējas datošanai, fotonikai un nanoelektronikai kļūst būtiskas mūsu ekonomikas un mūsu sabiedrības ilgtspējas nodrošināšanai. Investēšana informācijas un komunikācijas tehnoloģijās (IKT), to ražošana un lietošana būtiski sekmē ES ekonomisko izaugsmi, nodrošinot 30 % pieaugumu kaut vai tikai periodā no 2001. līdz 2011. gadam.

Digitalizācija ir būtisks virzītājspēks. Ņemot vērā to, ka tā strauji turpinās visās jomās, investīcijas prioritārajās nozarēs no mākslīgā intelekta līdz nākamās paaudzes internetam, augstas veiktspējas datošanai, fotonikai, kvantu tehnoloģijām, nanoelektronikai, viediem datiem u. c. kļūst būtiskas mūsu ekonomikas stiprības un mūsu sabiedrības ilgtspējas nodrošināšanai. Investēšana informācijas un komunikācijas tehnoloģijās (IKT), to ražošana un lietošana būtiski sekmē ES ekonomisko izaugsmi, nodrošinot 30 % pieaugumu kaut vai tikai periodā no 2001. līdz 2011. gadam.

Galvenās pamattehnoloģijas ir pamatā digitālās un fiziskās pasaules saplūšanai, kas ir šā globālā inovācijas viļņa būtiska sastāvdaļa15. Investīcijas galveno pamattehnoloģiju attīstībā, demonstrējumos un ieviešanā, kā arī droša, ilgtspējīga un pieejama izejvielu un progresīvu materiālu piegāde nodrošinās ES stratēģisku autonomiju un palīdzēs ES rūpniecībai būtiski samazināt oglekļa pēdu un ietekmi uz vidi.

Svarīgas pamattehnoloģijas ir pamatā digitālās un fiziskās pasaules saplūšanai, kas ir šā globālā inovācijas viļņa būtiska sastāvdaļa15. Investīcijas svarīgu pamattehnoloģiju attīstībā, demonstrējumos, ieviešanā un standartizācijā, kā arī droša, ilgtspējīga un pieejama izejvielu un progresīvu materiālu ieguve, izmantošana un pārvaldība nodrošinās ES stratēģisku autonomiju un palīdzēs ES rūpniecībai būtiski samazināt oglekļa pēdu un ietekmi uz vidi un līdz ar to arī sabiedrības ārējās izmaksas.

Pēc nepieciešamības var tikt ieviestas īpašas nākotnes un jaunās tehnoloģijas.

Būtu jāievieš īpašas nākotnes un jaunās tehnoloģijas, uz kurām balstītos nākamās revolucionārās inovācijas.

Stratēģiski nozīmīgs ir arī kosmoss apmēram 10 % ES IKP ir atkarīgi no kosmosa pakalpojumu izmantošanas. Eiropas Savienībai ir pasaules līmeņa kosmiskā nozare ar spēcīgu satelītu ražošanas nozari un dinamisku lejupējo pakalpojumu nozari. Kosmoss nodrošina svarīgus saziņas, navigācijas un novērošanas instrumentus un paver daudzas uzņēmējdarbības iespējas, jo sevišķi apvienojumā ar ciparu tehnoloģijām un citiem datu avotiem. Eiropas Savienībai jāgūst maksimāls labums no šīm iespējām, pilnībā izmantojot tās kosmosa programmu Copernicus, EGNOS un Galileo potenciālu un aizsargājot kosmosa un zemes infrastruktūras pret draudiem no kosmosa.

Stratēģiski nozīmīgs ir arī kosmoss, apmēram 10 % ES IKP ir atkarīgi no kosmosa pakalpojumu izmantošanas. Eiropas Savienībai ir pasaules līmeņa kosmiskā nozare ar spēcīgu satelītu ražošanas nozari un dinamisku lejupējo pakalpojumu nozari. Kosmoss nodrošina svarīgus saziņas, navigācijas un novērošanas instrumentus un paver daudzas pētniecības, inovācijas un uzņēmējdarbības iespējas, jo sevišķi apvienojumā ar digitālajām tehnoloģijām un citiem datu avotiem. Eiropas Savienībai jāgūst maksimāls labums no šīm iespējām, pilnībā izmantojot tās kosmosa programmu Copernicus, EGNOS un Galileo potenciālu, kā arī mudinot pilnveidot pakārtoto nozari un galalietotājiem paredzētos lietojumus un aizsargājot kosmosa un zemes infrastruktūras pret draudiem.

Eiropas Savienībai ir unikāla iespēja būt pasaules līderei un palielināt tās īpatsvaru pasaules tirgos, parādot, kā digitālas pārmaiņas, līderība pamattehnoloģiju un kosmisko tehnoloģiju jomā, pāreja uz aprites ekonomiku ar zemu oglekļa patēriņu un konkurētspēja var papildināt viena otru, nodrošinot zinātnisku un tehnoloģisku izcilību.

Eiropas Savienībai ir unikāla iespēja būt pasaules līderei un palielināt tās īpatsvaru pasaules tirgos, parādot, kā digitālās pārmaiņas, līderība svarīgu pamattehnoloģiju un kosmisko tehnoloģiju jomā sekmē pāreju uz siltumnīcefekta gāzu nulles emisiju ekonomiku, tostarp mazoglekļa tehnoloģijām un dekarbonizācijas stratēģijām, pāreju uz bioloģiskas izcelsmes un aprites ekonomiku, nodrošinot konkurētspēju un sabiedrības izpratni par šīm tehnoloģijām un attīstību.

Lai ieviestu digitalizēto aprites ekonomiku ar zemu oglekļa patēriņu realitātē, nepieciešamas ES līmeņa darbības vērtības ķēžu sarežģītības, tehnoloģiju sistēmiskā un daudznozaru rakstura un to augsto attīstības izmaksu, kā arī risināmo problēmu starpnozaru specifikas dēļ. Eiropas Savienībai jānodrošina, ka visi rūpniecības dalībnieki un sabiedrība kopumā var gūt labumu no modernām un tīrām tehnoloģijām un digitalizācijas. Ar tehnoloģiju attīstību vien nepietiks. Uz rūpniecību orientētas infrastruktūras, arī izmēģinājuma ražošanas līnijas, palīdzēs ES uzņēmējiem, jo sevišķi MVU, ieviest šīs tehnoloģijas un uzlabot to novatoriskās darbības rezultātus.

Lai reāli ieviestu digitalizēto aprites ekonomiku ar zemu oglekļa patēriņu, nepieciešamas ES līmeņa darbības vērtības ķēžu sarežģītības, tehnoloģiju sistēmiskā un daudznozaru rakstura un to augsto attīstības izmaksu, kā arī risināmo problēmu starpnozaru specifikas dēļ. Eiropas Savienībai jānodrošina, ka visi rūpniecības dalībnieki un sabiedrība kopumā var gūt labumu no modernām un tīrām tehnoloģijām un digitalizācijas. Ar tehnoloģiju attīstību vien nepietiks. Jauni ilgtspējīgi uzņēmējdarbības modeļi, uz rūpniecību orientētas infrastruktūras, arī izmēģinājuma ražošanas līnijas, palīdzēs ES uzņēmējiem, jo sevišķi MVU, ieviest šīs tehnoloģijas un uzlabot to novatoriskās darbības rezultātus. Šajā kontekstā liela loma ir arī kultūras un radošajai nozarei, jo tā ir Eiropas digitalizācijas un IKT balstītas inovācijas virzītājspēks.

Spēcīga iesaiste rūpniecībā ir svarīga, lai noteiktu prioritātes un izstrādātu pētniecības un inovācijas plānus, palielinot publiskā finansējuma īpatsvaru un nodrošinot rezultātu ieviešanu. Būtiski panākumu priekšnoteikumi ir sabiedrības izpratne un pieņemšana, kā arī jauns plāns saistībā ar rūpniecībā nozīmīgām prasmēm un standartizāciju.

Tādēļ spēcīga iesaiste rūpniecībā ir svarīga, lai noteiktu prioritātes un izstrādātu pētniecības un inovācijas plānus, palielinot papildu publiskā un privātā finansējuma īpatsvaru un nodrošinot rezultātu ieviešanu. Būtiski panākumu priekšnoteikumi ir sabiedrības izpratne un pieņemšana, kā arī jauns plāns saistībā ar rūpniecībā nozīmīgām prasmēm un standartizāciju.

Ciparu tehnoloģiju, galveno pamattehnoloģiju un kosmisko tehnoloģiju apvienošana ar ilgtspējīgu izejvielu piegādi ļaus piemērot sistēmiskāku pieeju, kā arī veicinās ātrākas un dziļākas pārmaiņas rūpniecībā. Tas nodrošinās, ka pētniecība un inovācija šajās jomās veicina ES politiku piemērošanu attiecībā uz rūpniecību, digitalizāciju, vidi, enerģiju un klimatu, aprites ekonomiku, izejvielām un progresīviem materiāliem un kosmosu.

Ciparu tehnoloģiju, svarīgu pamattehnoloģiju un kosmisko tehnoloģiju apvienošana ar ilgtspējīgu izejvielu piegādi ļaus piemērot sistēmiskāku pieeju, kā arī veicinās ātrākas un dziļākas pārmaiņas rūpniecībā. Tas nodrošinās, ka pētniecība un inovācija šajās jomās veicina ES politiku piemērošanu attiecībā uz rūpniecību, digitalizāciju, vidi, enerģētiku un klimatu, mobilitāti, aprites ekonomiku, izejvielām un progresīviem materiāliem un kosmosu.

Komplementaritāti nodrošinās Digitālas Eiropas programmas pasākumi, lai garantētu abu programmu robežlīniju ievērošanu un izvairītos no pārklāšanās.

Komplementaritāti nodrošinās Digitālas Eiropas programmas pasākumi, lai garantētu abu programmu robežlīniju ievērošanu un izvairītos no pārklāšanās.

Pasākumi tieši sekmēs šādu ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) sasniegšanu: IAM 8 — Pienācīgas kvalitātes nodarbinātība un ekonomikas izaugsme; IAM 9 — Rūpniecība, inovācija un infrastruktūra; IAM 12 — Atbildīga patērēšana un ražošana; IAM 13 — Klimatiskā rīcība.

Pasākumi tieši sekmēs šādu ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) sasniegšanu: IAM 8 — Pienācīgas kvalitātes nodarbinātība un ekonomikas izaugsme; IAM 9 — Rūpniecība, inovācija un infrastruktūra; IAM 12 — Atbildīga patērēšana un ražošana; IAM 13 — Klimatiskā rīcība.

__________________

__________________

15 Nākotnes galvenās pamattehnoloģijas ietver progresīvus materiālus un nanotehnoloģijas, fotoniku, mikroelektroniku un nanoelektroniku, dzīvības zinātņu tehnoloģijas, progresīvas ražošanas un apstrādes tehnoloģijas, mākslīgo intelektu un digitālo drošību un savienojamību.

15 Nākotnes svarīgās pamattehnoloģijas ietver progresīvus materiālus un nanotehnoloģijas, fotoniku, mikroelektroniku un nanoelektroniku, dzīvības zinātņu tehnoloģijas, progresīvas ražošanas un apstrādes tehnoloģijas, mākslīgo intelektu un digitālo drošību un savienojamību.

Grozījums Nr.    54

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 3. punkts – 3.2. apakšpunkts – 3.2.1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.2.1.   Ražošanas tehnoloģijas

3.2.1.   Ražošanas tehnoloģijas

Ražošana ir galvenais nodarbinātības un labklājības virzītājspēks ES, kas veido vairāk nekā trīs ceturtdaļas no ES globālā eksporta un nodrošina vairāk nekā 100 miljonus tiešu un netiešu darba vietu. Galvenais ES ražošanas uzdevums ir saglabāt spēju konkurēt pasaulē, izmantojot viedākus un vairāk individualizētus produktus ar augstu pievienoto vērtību, kas ražoti, samazinot enerģijas izmaksas. Kultūras un jaunrades ieguldījums būs neatsverams pievienotās vērtības radīšanā.

Ražošana ir galvenais nodarbinātības un labklājības virzītājspēks ES, kas veido vairāk nekā trīs ceturtdaļas no ES globālā eksporta un nodrošina vairāk nekā 100 miljonus tiešu un netiešu darba vietu. Galvenais ES ražošanas uzdevums ir saglabāt spēju konkurēt pasaulē, izmantojot viedākus, vairāk individualizētus un enerģijas un resursu ziņā efektīvākus produktus ar augstu pievienoto vērtību un mazāku oglekļa pēdu, tostarp radot mazāk atkritumu un piesārņojuma. Arī kultūras un jaunrades ieguldījums, kā arī sociālo un humanitāro zinātņu skatījums uz tehnoloģijas un cilvēku attiecībām, būs neatsverams šo mērķu sasniegšanā.

Pamatvirzieni

Pamatvirzieni

–  Revolucionāras ražošanas tehnoloģijas, piemēram, piedevu ražošanā, rūpnieciskā robotikā, cilvēku un mašīnu integrētās ražošanas sistēmās, kas arī tiek sekmētas, izmantojot ES rūpnieciski orientētās infrastruktūras tīklu;

–  Revolucionāras ražošanas tehnoloģijas, piemēram, piedevu ražošanā, modelēšanā, simulācijās, elastīgā rūpnieciskā automatizācijā un robotikā, cilvēku un mašīnu integrētās ražošanas sistēmās, kas arī tiek sekmētas, izmantojot ES rūpnieciski orientētās infrastruktūras tīklu;

–  revolucionāra inovācija, kas izmanto dažādas pamattehnoloģijas (piemēram, konverģējošās tehnoloģijas, mākslīgo intelektu, datu analīzi, rūpniecisko robotiku, bioražošanu, augsti attīstītas akumulatoru tehnoloģijas) visā vērtību ķēdē;

–  revolucionāra inovācija, kas izmanto dažādas pamattehnoloģijas (piemēram, konverģējošās tehnoloģijas, mākslīgo intelektu, datu analīzi, rūpniecisko robotiku, ilgtspējīgu bioražošanu, augsti attīstītas akumulatoru tehnoloģijas) visā vērtību ķēdē;

–  prasmes un darbvietas, kas pilnībā pielāgotas jaunajām tehnoloģijām saskaņā ar Eiropas sociālajām vērtībām;

–  prasmes un darbvietas, kas pilnībā pielāgotas jaunajām tehnoloģijām, tostarp ergonomikas principiem, un kas ir saskaņā ar Eiropas sociālajām vērtībām un vajadzībām;

–  elastīgas, augstas precizitātes, bezdefektu un bezatkritumu kognitīvās rūpnīcas un viedās ražošanas sistēmas, kas atbilst klientu vajadzībām;

–  elastīgas, augstas precizitātes, bezdefektu un bezatkritumu kognitīvās rūpnīcas un viedas un energoefektīvas ražošanas sistēmas, kas atbilst klientu vajadzībām;

–   revolucionāri jauninājumi būvlaukumu izpētē, pilnīgai objektu montāžas automatizācijai, kā arī saliekamie komponenti.

–   revolucionāri jauninājumi būvlaukumu izpētē, pilnīgai objektu montāžas automatizācijai, kā arī saliekamie komponenti.

Grozījums Nr.    55

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 3. punkts – 3.2. apakšpunkts – 3.2.2. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Spēcīgu projektēšanas un ražošanas spēju uzturēšana un attīstīšana būtiskajās ciparu tehnoloģijās, piemēram, mikroelektronikā un nanoelektronikā, fotonikā, programmatūrā un sistēmās, kā arī to integrācija un modernie materiāli, kas tām nepieciešami, būs būtiski, lai nodrošinātu konkurētspējīgu ES.

Spēcīgu projektēšanas un ražošanas spēju uzturēšana un attīstīšana būtiskajās digitālajās tehnoloģijās, piemēram, mikroelektronikā un nanoelektronikā, fotonikā, programmatūrā un sistēmās, kā arī to integrācija un standartizācija, kā arī modernie materiāli, kas tām nepieciešami, būs būtiski, lai nodrošinātu konkurētspējīgu ES. Svarīgas digitālās pamattehnoloģijas var novērst plaisu starp jaunākajiem pētījumiem un tirgu veidojošām inovācijām.

Grozījums Nr.    56

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 3. punkts – 3.2. apakšpunkts – 3.2.2. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

–  Nanoelektronikas dizaina un apstrādes koncepcijas, kas atbilst īpašajām digitālās transformācijas prasībām un globālajām problēmām funkcionalitātes, enerģijas patēriņa un integrācijas ziņā;

–  Nanoelektronikas dizaina un apstrādes koncepcijas, kas ņem vērā īpašāsdigitalizācijas prasības un globālās problēmas veiktspējas, funkcionalitātes, enerģijas koplietošanas un patēriņa, kā arī energoefektivitātes un integrācijas ziņā;

–  sensoru tehnoloģijas un to līdzintegrācija procesoru vienībās, lai iespējotu lietu internetu, ieskaitot novatoriskus risinājumus elastīgiem un atbilstošiem materiāliem, lai radītu cilvēkiem draudzīgus mijiedarbības objektus;

–  sensoru tehnoloģijas un to līdzintegrācija procesoru vienībās, lai iespējotu lietu internetu, ieskaitot novatoriskus risinājumus elastīgiem un atbilstošiem materiāliem, lai radītu drošus un cilvēkiem un videi draudzīgus mijiedarbības objektus;

–   tādas tehnoloģijas kā nanoelektronikas papildinājumi vai alternatīvas, piemēram, mākslīgā intelekta lietojumu neiromorfiskās datošanas iekārtas vai integrēta kvantu datošana;

–   tādas tehnoloģijas kā nanoelektronikas papildinājumi vai alternatīvas, piemēram, mākslīgā intelekta lietojumu neiromorfiskās datošanas iekārtas vai integrēta kvantu datošana;

–  datošanas tehnikas arhitektūras un mazjaudas procesori plaša spektra pielietojumiem, to vidū mākoņu datošanas, rūpnieciskās digitalizācijas, lielu datu un mākoņa, viedās enerģijas un saistītas un automatizētas braukšanas jomā;

–  datošanas tehnikas arhitektūras un mazjaudas procesori plaša spektra pielietojumiem, to vidū mākoņu datošanas, rūpnieciskās digitalizācijas, automatizācijas un robotikas, lielo datu un mākoņa, viedās enerģijas un saistītas un automatizētas braukšanas jomā;

–  datošanas tehnikas projekti, kas piedāvā spēcīgas garantijas uzticamai izpildei ar iebūvētiem privātuma un drošības aizsardzības līdzekļiem ievades/izvades datiem un apstrādes instrukcijām;

–  datošanas tehnikas projekti, kas piedāvā spēcīgas garantijas uzticamai izpildei ar iebūvētiem privātuma un drošības aizsardzības līdzekļiem ievades/izvades datiem un apstrādes instrukcijām;

–  fotonikas tehnoloģijas, kas ļauj veidot lietojumus ar revolucionāriem sasniegumiem funkcionalitātes un veiktspējas ziņā;

–  fotonikas tehnoloģijas, kas ļauj veidot lietojumus ar revolucionāriem sasniegumiem funkcionalitātes, integrācijas un veiktspējas ziņā;

–   sistēmu inženiertehnoloģijas, lai pilnībā atbalstītu autonomas sistēmas uzticamiem pielietojumiem, kas mijiedarbojas ar fizisko pasauli, arī rūpnieciskās un drošībai būtiskās jomās;

–   sistēmu inženiertehnoloģijas, lai pilnībā atbalstītu autonomas sistēmas uzticamiem pielietojumiem, kas mijiedarbojas ar fizisko pasauli, arī rūpnieciskās un drošībai būtiskās jomās;

–  programmatūras tehnoloģijas, kas uzlabo programmatūras kvalitāti, drošību un uzticamību, palielinot kalpošanas laiku, attīstības ražīgumu un ieviešot programmatūrā iebūvētu mākslīgo intelektu un izturību;

–  programmatūras un aparatūras tehnoloģijas, kas uzlabo programmatūras kvalitāti, drošību un uzticamību, palielinot kalpošanas laiku, attīstības ražīgumu un sadarbspēju un ieviešot iebūvētu mākslīgo intelektu un programmatūras noturību;

–   jaunās tehnoloģijas, kas paplašina ciparu tehnoloģijas un mazina attālumu no koncepcijas pierādīšanas līdz rūpnieciskām iespējām atbilstošajos tirgos.

–   jaunās tehnoloģijas, kas paplašina digitālās tehnoloģijas un mazina attālumu no koncepcijas pierādīšanas līdz rūpnieciskām iespējām atbilstošajos tirgos;

 

-  digitālās tehnoloģijas kultūras un radošajām industrijām, tostarp attiecībā uz audiovizuālajiem arhīviem un bibliotēkām, izdevējdarbību, lai izstrādātu jaunus rīkus digitālā satura pieejamībai, izmantošanai un saglabāšanai;

 

-  novatorisku ekoinovāciju uzņēmējdarbības modeļu un alternatīvu resursefektīvu un energoefektīvu ražošanas pieeju izstrāde.

Grozījums Nr.    57

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 3. punkts – 3.2. apakšpunkts – 3.2.3. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Eiropas Savienība ir pasaules līderis attiecībā uz progresīvajiem materiāliem un ar tiem saistītajiem procesiem, kas veido 20 % no rūpniecības bāzes un ir gandrīz visu vērtību ķēžu pamatā, pateicoties izejvielu pārveidošanai. Lai saglabātu konkurētspēju un apmierinātu pilsoņu vajadzības pēc ilgtspējīgiem, drošiem un progresīviem materiāliem, ES jāuzlabo materiālu pārstrādājamība, jāsamazina oglekļa pēda un vides pēdas nospiedums un jāveicina starpnozaru rūpniecības jauninājumi, atbalstot jaunus lietojumus visās rūpniecības nozarēs.

Eiropas Savienība ir pasaules līderis attiecībā uz progresīvajiem materiāliem un ar tiem saistītajiem procesiem, kas veido 20 % no rūpniecības bāzes un ir gandrīz visu vērtību ķēžu pamatā, pateicoties izejvielu pārveidošanai. Lai saglabātu konkurētspēju un apmierinātu pilsoņu vajadzības pēc ilgtspējīgiem, drošiem un progresīviem materiāliem, tostarp videi draudzīgām alternatīvām, ES jāuzlabo materiālu izturība, atkalizmantojamība un pārstrādājamība, jāsamazina oglekļa pēdas un vides pēdas nospiedums un jāveicina starpnozaru rūpniecības jauninājumi, atbalstot jaunus lietojumus un standartizāciju visās rūpniecības nozarēs.

Grozījums Nr.    58

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 3. punkts – 3.2. apakšpunkts – 3.2.3. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Pamatvirzieni

Pamatvirzieni

–  Materiāli (arī plastmasas, biomateriāli, nanomateriāli, divdimensiju, viedi un dažāda sastāva materiāli), kas veidoti ar jaunām īpašībām un funkciju grupām un kas atbilst regulatīvajām prasībām (nepastiprinot ietekmi uz vidi to ražošanas, izmantošanas vai aprites beigu laikā);

–  Materiāli (arī plastmasas, bioplastmasas, biomateriāli, nanomateriāli, divdimensiju, viedi un dažāda sastāva materiāli), kas veidoti ar jaunām īpašībām un funkciju grupām un kas atbilst regulatīvajām prasībām (nepastiprinot ietekmi uz vidi un negatīvas papildu sekas to ražošanas, izmantošanas vai aprites beigu laikā);

–  integrēti materiālu procesi un ražošana, izmantojot uz klientu orientētu un ētisku pieeju, ieskaitot pirmsnormatīvus pasākumus un aprites cikla novērtējumu, izejvielu iegūšanu un pārvaldību, izturību, atkalizmantojamību un pārstrādi, drošību, riska novērtēšanu un pārvaldību;

–  integrēti materiālu procesi un ražošana, izmantojot uz klientu orientētu un ētisku pieeju, ieskaitot pirmsnormatīvus pasākumus un aprites cikla novērtējumu, ilgtspējīgu izejvielu iegūšanu un pārvaldību, izturību, atkalizmantojamību un pārstrādi, drošību, riska novērtēšanu un pārvaldību;

–   materiālu raksturojumi (piemēram, kvalitātes nodrošināšanai) modelēšana, izmēģināšana un uzlabošana;

–   materiālu raksturojumi (piemēram, kvalitātes nodrošināšanai) modelēšana, izmēģināšana un uzlabošana;

–  saskaņā ar dalībvalstu vienošanos identificēta un prioritizēta ES tehnoloģisko infrastruktūru inovācijas ekosistēma16, kas sniedz pakalpojumus, lai paātrinātu ES rūpniecības, jo īpaši MVU, tehnoloģiju pārveidi un izmantošanu tā aptvers visas svarīgākās tehnoloģijas, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu jauninājumus materiālu jomā;

–  saskaņā ar dalībvalstu vienošanos un ESFRI ceļvedi identificēts un prioritizēts ES pētniecības un tehnoloģisko infrastruktūru inovācijas tīkls, kas sniedz pakalpojumus, lai paātrinātu ES rūpniecības, jo īpaši MVU, tehnoloģiju pārveidi un izmantošanu tā aptvers visas svarīgākās tehnoloģijas, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu jauninājumus materiālu jomā;

–   Progresīvo materiālu un citu svarīgu pamattehnoloģiju nākotnes un jaunāko tendenču analīze;

–   Progresīvo materiālu un citu svarīgu pamattehnoloģiju nākotnes un jaunāko tendenču analīze;

–  risinājumi, kas balstīti uz dizainu, arhitektūru un vispārējo jaunradi, orientēti uz lietotāju, lai radītu pievienotu vērtību rūpniecības un radošajām nozarēm.

–  risinājumi, kas balstīti uz dizainu, arhitektūru un vispārējo jaunradi, orientēti uz lietotāju, lai radītu pievienotu vērtību rūpniecības un radošajām industrijām, tostarp modes industrijai.

__________________

__________________

16 Resursus un pakalpojumus galvenokārt Eiropas rūpniecībai nodrošinās valsts vai privātās iestādes, lai pārbaudītu un apstiprinātu galvenās pamattehnoloģijas un produktus. Šīs infrastruktūras var atrasties vienuviet, tās var būt virtuālas vai izkaisītas, un tām jābūt reģistrētām dalībvalstī vai ar programmu saistītā trešajā valstī.

16 Resursus un pakalpojumus galvenokārt Eiropas rūpniecībai nodrošinās valsts vai privātās iestādes, lai pārbaudītu un apstiprinātu svarīgas pamattehnoloģijas un produktus. Šīs infrastruktūras var atrasties vienuviet, tās var būt virtuālas vai izkaisītas, un tām jābūt reģistrētām dalībvalstī vai ar programmu saistītā trešajā valstī.

Grozījums Nr.    59

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 3. punkts – 3.2. apakšpunkts – 3.2.4. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Jebkura objekta vai ierīces intektiskošana ir viena no globālajām tendencēm. Pētnieki un novatori, kas attīsta mākslīgo intelektu (MI) un piedāvā lietojumus robotikā un citās jomās, būs galvenie nākotnes ekonomikas un ražīguma pieauguma virzītāji. Daudzas nozares, to vidū veselība, rūpniecība, būvniecība un lauksaimniecība, izmantos un turpinās attīstīt šīs galvenās pamattehnoloģijas citās pamatprogrammas daļās. Attīstībai ir jānodrošina mākslīgajā intelektā balstītu lietojumu drošība, jānovērtē riski un jāsamazina ļaunprātīgas izmantošanas potenciāls un netīša diskriminācija pēc dzimuma vai rases. Ir arī jānodrošina, ka MI tiek izstrādāts sistēmā, kas ievēro ES vērtības un Eiropas Savienības Pamattiesību hartu.

Jebkura objekta vai ierīces intektiskošana ir viena no globālajām tendencēm. Pētnieki un novatori, kas attīsta mākslīgo intelektu (MI) un piedāvā lietojumus robotikā un citās jomās, būs galvenie nākotnes ekonomikas un ražīguma pieauguma virzītāji. Daudzas nozares, to vidū veselība, transports, rūpniecība, būvniecība un lauksaimniecība, izmantos un turpinās attīstīt šīs svarīgās pamattehnoloģijas citās pamatprogrammas daļās. Attīstībai ir jānodrošina mākslīgajā intelektā balstītu lietojumu drošība, jānovērtē to riski un jāsamazina ļaunprātīgas izmantošanas potenciāls un netīša diskriminācija pēc dzimuma vai rases. Ir arī jānodrošina, ka MI tiek izstrādāts ētiskā sistēmā, kas ievēro ES vērtības un Eiropas Savienības Pamattiesību hartu.

Grozījums Nr.    60

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 3. punkts – 3.2. apakšpunkts – 3.2.4. punkts – 2. daļa – 4. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

–  Mākslīgā intelekta kompetences centru pētniecības kompetences attīstīšana un tīkla izveide visā Eiropā;

–  Mākslīgā intelekta kompetences centru pētniecības un inovācijas kompetences attīstīšana un tīkla izveide visā Eiropā;

Grozījums Nr.    61

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 3. punkts – 3.2. apakšpunkts – 3.2.5. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Internets ir kļuvis par galveno sabiedrības un ekonomikas pārmaiņu veicinātāju visās mūsu ekonomikas un sabiedrības nozarēs. Eiropas Savienībai jāuzņemas vadība, veidojot nākamās paaudzes internetu, lai tiktu radīta uz cilvēku vērsta ekosistēma, kas atbilst mūsu sociālajām un ētiskajām vērtībām. Ieguldījumi nākamās paaudzes interneta tehnoloģijās un programmatūrā uzlabos ES rūpniecības konkurētspēju pasaules ekonomikā. Eiropas Savienības mēroga optimizēšanai būs vajadzīga plaša sadarbība ieinteresēto personu vidū.

Internets ir kļuvis par galveno sabiedrības un ekonomikas pārmaiņu veicinātāju visās mūsu ekonomikas un sabiedrības nozarēs. Eiropas Savienībai jāuzņemas vadība, veidojot nākamās paaudzes internetu, lai tiktu radīta uz cilvēku vērsta ekosistēma un notiktu tehniskā attīstība virzībā uz pieejamiem, drošiem un uzticamiem tīkla pakalpojumiem, kas atbilst mūsu sociālajām un ētiskajām vērtībām. Ieguldījumi nākamās paaudzes interneta tehnoloģijās un programmatūrā uzlabos ES rūpniecības konkurētspēju pasaules ekonomikā. Eiropas Savienības mēroga optimizēšanai būs vajadzīga plaša sadarbība ieinteresēto personu vidū un Eiropas un starptautisko standartu izstrāde.

Grozījums Nr.    62

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 3. punkts – 3.2. apakšpunkts – 3.2.5. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Pamatvirzieni

Pamatvirzieni

–  Tehnoloģijas un sistēmas drošai un energoefektīvai nākamās paaudzes interneta viedtīkla un pakalpojumu infrastruktūrai (savienojamībai pēc 5G, programmu noteiktai infrastruktūrai, lietu internetam, mākoņu infrastruktūrām, kognitīviem mākoņiem), kas nodrošina reāllaika spējas, virtualizāciju un decentralizētu pārvaldību (īpaši ātrdarbīgu un elastīgu radio, mākoņu datošanu, blokķēdes, koplietojamu kontekstu un zināšanas);

–  Tehnoloģijas un sistēmas drošai un energoefektīvai nākamās paaudzes interneta viedtīkla un pakalpojumu infrastruktūrai (savienojamībai pēc 5G, programmu noteiktai infrastruktūrai, lietu internetam, mākoņu infrastruktūrām, kognitīviem mākoņiem), kas nodrošina reāllaika spējas, virtualizāciju un decentralizētu pārvaldību (īpaši ātrdarbīgu un elastīgu radio, perifērdatošanu, kriptogrāfiskas tehnoloģijas, sadalītās virsgrāmatas, koplietojamu kontekstu un zināšanas);

–  nākamās paaudzes interneta lietojumi un pakalpojumi lietotājiem, rūpniecībai un sabiedrībai, kas balstīti uz uzticamību, sadarbspēju, uzlabotu lietotāju kontroli pār datiem, pārredzamu valodu piekļuvi, jauniem multimodālās mijiedarbības konceptiem, iekļaujošu un personalizētu piekļuvi vienumiem, informācijai un saturam, iekļaujot iesaistošus un uzticamus informācijas līdzekļus, sociālos plašsaziņas līdzekļus un sociālos tīklus, kā arī sociālo tīklošanu;

–  nākamās paaudzes interneta lietojumi un pakalpojumi lietotājiem, rūpniecībai un sabiedrībai, kas balstīti uz uzticamību, sadarbspēju, savstarpējo savienojamību, uzlabotu lietotāju kontroli pār datiem, pārredzamu valodu piekļuvi, jauniem multimodālās mijiedarbības konceptiem, iekļaujošu un personalizētu piekļuvi vienumiem, informācijai un saturam, iekļaujot iesaistošus un uzticamus plašsaziņas līdzekļus, sociālos plašsaziņas līdzekļus un sociālos tīklus, kā arī risinājumus drošiem darījumiem un pakalpojumiem kopīgās infrastruktūrās;

–   programmatūrā balstīta starpprogrammatūra, arī izkliedētas grāmatvedības tehnoloģijas, kas darbojas ļoti izkliedētā vidē, atvieglo datu apzināšanu un datu nosūtīšanu jauktās infrastruktūrās ar iekļautu datu aizsardzību, iegulda mākslīgo intelektu, datu analītiku, drošību un kontroli interneta lietojumos un pakalpojumos, kas vērsti uz datu un zināšanu brīvu plūsmu.

–   programmatūrā balstīta starpprogrammatūra, arī izkliedētas grāmatvedības tehnoloģijas, kas darbojas ļoti izkliedētā vidē, atvieglo datu apzināšanu un datu nosūtīšanu jauktās infrastruktūrās ar iekļautu datu aizsardzību, iegulda mākslīgo intelektu, datu analītiku, drošību un kontroli interneta lietojumos un pakalpojumos, kas vērsti uz datu un zināšanu brīvu plūsmu;

 

  tehnoloģijas un instrumenti sistēmu tīkla integrēšanai sabiedrisko un rūpniecisko lietojumu vajadzībām, lai nodrošinātu pielāgojamu, efektīvu un uzticamu tīklu veiktspēju, kas ir piemērota pakalpojumu masveida izvēršanai.

Grozījums Nr.    63

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 3. punkts – 3.2. apakšpunkts – 3.2.6. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Pamatvirzieni

Pamatvirzieni

–  Augstas veiktspējas datošana (HPC): nākamās paaudzes galvenās eksalīmeņa un pēceksalīmeņa tehnoloģijas un sistēmas (piemēram, mazjaudas mikroprocesori, programmatūra, sistēmu arhitektūra); algoritmi, kodi un lietotnes, analītiskie rīki un eksperimentālās platformas; rūpnieciskās izmēģinājuma eksperimentālās vietnes un pakalpojumi; atbalsts pētniecībai un inovācijai pasaules klases HPC infrastruktūrai, arī pirmajai HPC/kvantu datošanas infrastruktūrai ES;

–  Augstas veiktspējas datošana (HPC): nākamās paaudzes galveno eksalīmeņa un pēceksalīmeņa tehnoloģiju un sistēmu (piemēram, mazjaudas mikroprocesoru, programmatūras, sistēmu arhitektūras) izstrāde; īpaša programmatūra, algoritmi, kodi un lietotnes, analītiskie rīki un eksperimentālās platformas; rūpnieciskās izmēģinājuma eksperimentālās vietnes un pakalpojumi; atbalsts pētniecībai un inovācijai pasaules klases HPC infrastruktūrai, arī pirmajai HPC/kvantu datošanas infrastruktūrai ES;

–  Lielie dati: padziļinātas veiktspējas datu analīze; mērķis “Konfidencialitāte kā daļa no dizaina”, analizējot personīgos un konfidenciālus lielos datus; pilna mēroga datu platformu tehnoloģijas, lai atkārtoti izmantotu rūpnieciskos, personīgos un atvērtos datus; datu pārvaldība, savietojamības un sasaistes instrumenti; datu lietojumi attiecībā uz globālām problēmām;

–  Lielie dati: padziļinātas veiktspējas datu analīze; drošs un integritāti nodrošinošs mērķis “Konfidencialitāte kā daļa no dizaina”, analizējot personīgos un konfidenciālus lielos datus; pilna mēroga datu platformu tehnoloģijas, lai atkārtoti izmantotu rūpnieciskos, personīgos un atvērtos datus; datu pārvaldība, savietojamības un sasaistes instrumenti; datu lietojumi attiecībā uz globālām problēmām;

–   samazinātas oglekļa emisijas IKT procesos, kas aptver aparatūru, programmatūru, sensorus, tīklus, datu glabāšanas un datu centrus, kā arī standartizētus novērtējumus.

–  samazinātas oglekļa emisijas IKT procesos, kas aptver aparatūru, programmatūru, sensorus, tīklus, datu glabāšanas un datu centrus, kā arī standartizētus novērtējumus.

Grozījums Nr.    64

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 3. punkts – 3.2. apakšpunkts – 3.2.6.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.2.6.a  Kvantu tehnoloģijas

 

Kvantu tehnoloģijas izmanto milzīgos sasniegumus mūsu spējā noteikt un manipulēt vienu kvantu (atomus, fotonus, elektronus). Tas varētu radīt revolūciju visā informācijas vērtību ķēdē no programmatūras līdz aparatūrai un no komunikācijām līdz datizracei un mākslīgajam intelektam. Eiropā dzīvo vadošie pētnieki šajā jomā, un pašlaik notiek globālas sacensības, lai pārveidotu zinātniskos sasniegumus tirgum gatavās lietotnēs. Šai svarīgajai pamattehnoloģijai būs dziļa starpnozaru ietekme, nodrošinot Eiropas iedzīvotājiem un rūpniecībai, piemēram, būtiski lielākas veiktspējas skaitļošanu (kas cita starpā ļaus panākt uzticamāku veselības aprūpi, uzlabotas ķīmiskās vielas un materiālus, optimizētu un tādējādi ilgtspējīgāku resursu izmantošanu, efektīvāku inženieriju), drošākas telekomunikācijas un daudzus citus revolucionārus lietojumus.

 

Pamatvirzieni

 

  Kvantu skaitļošana un simulācija, tostarp dažādu arhitektūru un fizisko platformu aparatūras izstrāde, un algoritmu un programmatūras izstrāde;

 

  kvantu tīkli drošai datu pārraidei un kvantu resursu (gan zemes, gan kosmosa izcelsmes) apmaiņai;

 

  kvantu sensori, attēlošanas sistēmas un metroloģijas standarti, izmantojot saskaņotas kvantu sistēmas un sasaisti;

 

  iepriekš minēto tehnoloģiju eksperimentālās platformas un lietotāju aprīkojums.

Grozījums Nr.    65

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 3. punkts – 3.2. apakšpunkts – 3.2.7. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Primārās izejvielas joprojām saglabās būtisku lomu aprites ekonomikā, un to ilgtspējīgai ražošanai ir jāpievērš nepieciešamā uzmanība. Turklāt būtu jāizstrādā pilnīgi jauni materiāli, produkti un procesi aprites vajadzībām. Aprites rūpniecība sniedz vairākas priekšrocības Eiropai tā nodrošinās drošu, ilgtspējīgu un pieejamu izejvielu piedāvājumu, kas, savukārt, pasargā rūpniecību no resursu nepietiekamības un cenu svārstībām. Tā arī radītu jaunas uzņēmējdarbības iespējas un novatoriskus, efektīvākus ražošanas veidus.

Primārās izejvielas joprojām saglabās būtisku lomu aprites ekonomikā, un to ilgtspējīgai iegūšanai, lietošanai un ražošanai ir jāpievērš nepieciešamā uzmanība. Turklāt būtu jāizstrādā pilnīgi jauni materiāli, produkti un procesi aprites vajadzībām. Aprites rūpniecība sniedz vairākas priekšrocības Eiropai — tā nodrošinās drošu, ilgtspējīgu un pieejamu izejvielu piedāvājumu, kas, savukārt, pasargā rūpniecību no resursu nepietiekamības un cenu svārstībām. Tā arī radītu jaunas uzņēmējdarbības iespējas un novatoriskus, efektīvākus ražošanas veidus.

Grozījums Nr.    66

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 3. punkts – 3.2. apakšpunkts – 3.2.7. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Mērķis ir izstrādāt pieejamus revolucionārus inovējumus un izmantot moderno tehnoloģiju un procesu kombināciju, lai iegūtu maksimālu vērtību no visiem resursiem.

Mērķis ir izstrādāt pieejamus revolucionārus inovējumus un izmantot moderno un digitālo tehnoloģiju un procesu kombināciju, lai iegūtu maksimālu vērtību no visiem resursiem.

Grozījums Nr.    67

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 3. punkts – 3.2. apakšpunkts – 3.2.7. punkts – 4. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Pamatvirzieni

Pamatvirzieni

–   Rūpniecības simbioze ar resursu plūsmām starp iekārtām, nozarēm un pilsētas sabiedrību; procesi un materiāli resursu transportēšanai, pārstrādāšanai, atkārtotai izmantošanai un glabāšanai, apvienojot blakusproduktu, atkritumu un oglekļa dioksīda valorizācija;

–   Rūpniecības simbioze ar resursu plūsmām starp iekārtām, nozarēm un pilsētas sabiedrību; procesi un materiāli resursu transportēšanai, pārstrādāšanai, atkārtotai izmantošanai un glabāšanai, apvienojot blakusproduktu, atkritumu un oglekļa dioksīda valorizācija;

–  materiālu un produktu plūsmas dzīves cikla valorizācija un dzīves cikla novērtējums, izmantojot jaunas, alternatīvas izejvielas, resursu kontroli, materiālu izsekošanu un šķirošanu;

–  materiālu un produktu plūsmas dzīves cikla valorizācija un dzīves cikla novērtējums, izmantojot jaunas, alternatīvas izejvielas, resursu kontroli, tostarp jaunus uzņēmējdarbības modeļus, automatizāciju un digiālās tehnoloģijas materiālu izsekošanai un šķirošanai;

–  produkti uzlabotai aprites cikla veiktspējai, noturībai, uzlabošanas iespējām un remonta vienkāršumam, demontāžai un pārstrādei;

–  produktu un to dizaina izstrāde uzlabotai aprites cikla veiktspējai, noturībai, atkalizmantojamībai, remontējamībai, uzlabošanas iespējām un vieglai atjaunošanai, labošanai, demontāžai un pārstrādei;

–   pārstrādes nozare, sekundāro materiālu potenciāla un drošības maksimāla palielināšana, kā arī piesārņojuma, kvalitātes zuduma un daudzuma krituma pēc apstrādes samazināšana līdz minimumam;

–   pārstrādes nozare, sekundāro materiālu potenciāla un drošības maksimāla palielināšana, kā arī piesārņojuma, kvalitātes zuduma un daudzuma krituma pēc apstrādes samazināšana līdz minimumam;

–  vielu, kas rada bažas ražošanas un ekspluatācijas beigu fāzēs, izskaušana; droši aizstājēji un drošas un rentablas ražošanas tehnoloģijas;

–  vielu, kas rada bažas ražošanas un ekspluatācijas beigu fāzēs, droša pārvaldība un izskaušana; droši aizstājēji un drošas un rentablas ražošanas tehnoloģijas;

–  izejvielu, arī būtiskāko izejvielu, ilgtspējīga piegāde vai aizvietošana visā vērtības ķēdē.

–  izejvielu, arī būtiskāko izejvielu, ilgtspējīga piegāde un/vai aizvietošanas iespējas visā vērtības ķēdē.

Grozījums Nr.    68

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 3. punkts – 3.2. apakšpunkts – 3.2.8. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Rūpniecības nozares, arī energoietilpīga rūpniecība, rada miljoniem darba vietu, un to konkurētspēja ir svarīga mūsu sabiedrību labklājībai. Tomēr tās rada 20 % no globālajām siltumnīcefekta gāzu emisijām, un tām ir liela ietekme uz vidi (jo īpaši attiecībā uz gaisa, ūdens un augsnes piesārņotājiem).

Rūpniecības nozares, arī energoietilpīga rūpniecība, rada miljoniem darba vietu, un to konkurētspēja ir svarīga mūsu sabiedrību labklājībai. Tomēr tās rada 20 % no globālajām siltumnīcefekta gāzu emisijām, un tām ir liela ietekme uz vidi (jo īpaši attiecībā uz gaisa, ūdens un augsnes piesārņojumu). Tādēļ rūpniecības nozarēm un jo īpaši energoietilpīgajām nozarēm būtu vēl vairāk jāuzlabo energoefektivitāte, lai palielinātu savu konkurētspēju un pazeminātu ES enerģijas pieprasījumu. Rūpniecības pārveidē ir ārkārtīgi svarīgi palielināt atjaunojamās enerģijas avotu integrēšanu, izstrādājot rūpnieciskos paņēmienus un procesus ar jaunas jaudas piedziņu.

Grozījums Nr.    69

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 3. punkts – 3.2. apakšpunkts – 3.2.8. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Revolucionāras tehnoloģijas, kas radītas, lai panāktu ievērojamu siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesārņotāju samazinājumu, kopā ar tehnoloģijām, kas paredzētas aprites rūpniecībai, bieži radīs spēcīgas rūpnieciskās vērtību ķēdes, kā arī radikāli mainīs ražošanas jaudas un uzlabos rūpniecības globālo konkurētspēju, vienlaikus sniedzot būtisku ieguldījumu ar klimatisko politiku un vides kvalitāti saistīto mērķu sasniegšanā.

Plaša mēroga revolucionāra zinātniskā un tehnoloģiskā pētniecība, lai panāktu ievērojamu siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesārņotāju enerģijas samazinājumu, piemēram, kopā ar tehnoloģijām, kas paredzētas aprites ekonomikai, un digitālajām tehnoloģijām, bieži radīs spēcīgas rūpnieciskās vērtību ķēdes, kā arī radikāli mainīs ražošanas jaudas, vienlaikus sniedzot būtisku ieguldījumu ar klimatisko politiku un vides kvalitāti saistīto mērķrādītāju sasniegšanā.

Grozījums Nr.    70

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 3. punkts – 3.2. apakšpunkts – 3.2.8. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

–  Apstrādes tehnoloģijas, arī apkures un dzesēšanas tehnoloģijas, digitāli rīki un liela mēroga apstrādes veiktspējas un efektivitātes demonstrējumi; būtisks samazinājums vai izvairīšanās no rūpniecības siltumnīcefekta gāzu un piesārņotāju emisijām, arī cietajām daļiņām;

–  Apstrādes tehnoloģijas, arī apkures un dzesēšanas tehnoloģijas, procesu aģenti un digitāli rīki, jo īpaši liela mēroga apstrādes veiktspējas un efektivitātes demonstrējumi; būtisks samazinājums vai izvairīšanās no rūpniecības siltumnīcefekta gāzu un piesārņotāju emisijām, arī cietajām daļiņām;

–  rūpniecības oglekļa dioksīda valorizācija;

–  rūpniecības oglekļa dioksīda valorizācija, tostarp tehnoloģijas un risinājumi tādu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai, kuras rada enerģijas ražošana ar fosilo kurināmo, izmantojot oglekļa dioksīda uztveršanu un izmantošanu un glabāšanu;

 

-  tieša izvairīšanās no oglekļa, izmantojot atjaunojamu elektrolītisku ūdeņradi un atjaunojamu elektroenerģiju;

–  elektrifikācija un netradicionālu enerģijas avotu izmantošana rūpniecības iekārtās un enerģijas un resursu apmaiņas starp rūpniecības iekārtām (piemēram, rūpniecības simbiozē);

–  elektrifikācija un tīru enerģijas avotu izmantošana rūpniecības iekārtās, lai samazinātu fosilos energonesējus, jo īpaši energoietilpīgos rūpnieciskos procesos;

–  rūpniecības produkti, kam nepieciešami zemas vai nulles oglekļa emisijas ražošanas procesi to aprites ciklā.

–  rūpniecības produkti un materiāli, kam nepieciešami zemas vai nulles oglekļa emisijas ražošanas procesi.

Grozījums Nr.    71

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 3. punkts – 3.2. apakšpunkts – 3.2.9. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ES atbalstīs sinerģijas starp kosmiskajām tehnoloģijām un galvenajām pamattehnoloģijām (lielie dati, progresīva ražošana, robotika un mākslīgais intelekts), veicinās plaukstošu, uzņēmējdarbības un konkurētspējīgu kosmosa nozari un palīdzēs nodrošinās neatkarību nokļūšanai kosmosā un tā drošai izmantošanai. Pasākumu īstenošanai tiks nodrošināts ceļvedis, ievērojot EKA saskaņošanas procesu un saistīto dalībvalstu iniciatīvas, un vajadzības gadījumā tās tiks īstenotas kopā ar EKA.

ES atbalstīs sinerģijas starp kosmiskajām tehnoloģijām un svarīgām pamattehnoloģijām (lielie dati, progresīva ražošana, kvantu tehnoloģijas, robotika un mākslīgais intelekts), veicinās plaukstošu, uzņēmējdarbības un konkurētspējīgu kosmosa nozari un palīdzēs nodrošināt neatkarību nokļūšanai kosmosā un tā drošai izmantošanai. Augšupēju darbību īstenošanai tiks nodrošināts ceļvedis, ievērojot EKA saskaņošanas procesu un saistīto dalībvalstu iniciatīvas, un vajadzības gadījumā tās tiks īstenotas kopā ar EKA. Lejupējās darbības būs orientētas uz tirgus prasībām un ņems vērā lietotāju vajadzības, un tās īstenos ar Kosmosa programmas aģentūru.

Grozījums Nr.    72

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 3. punkts – 3.2. apakšpunkts – 3.2.9. punkts – 3. daļa – 1. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

–  Eiropas globālās satelītnavigācijas sistēmas (Galileo un EGNOS): novatoriski lietojumi, globāla pieņemšana, tai skaitā starptautisku partneru vidū, risinājumi, kas uzlabo stabilitāti, autentifikāciju, pakalpojumu integritāti, tādu pamatelementu kā mikroshēmas, uztvērēji un antenas izstrādi, piegādes ķēžu ilgtspēju, jaunas tehnoloģijas (piemēram, kvantu tehnoloģijas, optiskās saites, pārprogrammējamas lietderīgās kravas), lai nodrošinātu pakalpojumu ilgtspējīgu izmantošanu sabiedrības problēmu risināšanai. Nākamās paaudzes sistēmu izstrāde jaunu problēmu, piemēram, drošības vai autonomas braukšanas, risināšanai;

–  Eiropas globālās satelītnavigācijas sistēmas (Galileo un EGNOS): novatoriski lietojumi, globāla pieņemšana, tai skaitā starptautisku partneru vidū, risinājumi, kas uzlabo stabilitāti, autentifikāciju, pakalpojumu integritāti, tādu pamatelementu kā mikroshēmas, uztvērēji un antenas izstrādi, piegādes ķēžu ilgtspēju, jaunas tehnoloģijas (piemēram, kvantu tehnoloģijas, optiskās saites, pārprogrammējamas lietderīgās kravas), lietojumu uzlabotu pieejamību un lielāku daudzveidību, lai nodrošinātu pakalpojumu ilgtspējīgu izmantošanu sabiedrības problēmu risināšanai. Nākamās paaudzes sistēmu izstrāde jaunu problēmu, piemēram, dabas katastrofu riska mazināšanas, drošības problēmu vai autonomas braukšanas, risināšanai;

–  Copernicus: novatoriski lietojumi, globāla pieredze un starptautiskie partneri, pakalpojumu stabilitāte un attīstība, piegādes ķēžu, sensoru, sistēmu un uzdevuma koncepcijas ilgtspēja (piemēram, liela augstuma platformas, drōni, mazsvara pavadoņi); kalibrēšana un validēšana; ilgstoša pakalpojumu izmantošana sabiedrības problēmu risināšanai; Zemes novērošanas datu metodes, lielie dati, datošanas resursi un algoritmiskie rīki. Nākamās paaudzes sistēmu izstrāde jaunu problēmu, piemēram, klimata pārmaiņu un drošības problēmu, risināšanai.

–  Copernicus: novatoriski lietojumi, globāla pieredze un starptautiskie partneri, pakalpojumu stabilitāte un attīstība, piegādes ķēžu, sensoru, sistēmu un uzdevuma koncepcijas ilgtspēja (piemēram, liela augstuma platformas, drōni, mazsvara pavadoņi); kalibrēšana un validēšana; ilgstoša pakalpojumu izmantošana sabiedrības problēmu risināšanai; Zemes novērošanas datu metodes, lielie dati, datošanas resursi un algoritmiskie rīki. Nākamās paaudzes sistēmu izstrāde jaunu problēmu, piemēram, katastrofu riska mazināšanas, klimata pārmaiņu un drošības problēmu, risināšanai.

–  Kosmosa situācijas apzināšanās: stabilas ES iespējas pārraudzīt un paredzēt kosmosa vides stāvokli, t. i., laikapstākļus kosmosā, kosmiskos atkritumus un Zemei tuvus objektus un jaunu pakalpojumu konceptus, piemēram, kosmiskās satiksmes pārvaldību, lietojumus un pakalpojumus, kas nodrošinātu kritisko infrastruktūru kosmosā un uz Zemes;

–  Kosmosa situācijas apzināšanās: stabilas ES iespējas pārraudzīt un paredzēt kosmosa vides stāvokli, t. i., laikapstākļus kosmosā, kosmiskos atkritumus un Zemei tuvus objektus un jaunu pakalpojumu konceptus, piemēram, kosmiskās satiksmes pārvaldību, lietojumus un pakalpojumus, kas nodrošinātu kritisko infrastruktūru kosmosā un uz Zemes;

–  Droši satelītsakari ES valstu dalībniekiem: risinājumi plašākajam iespējamam valsts lietotāju lokam un saistītajam lietotāju aprīkojumam arhitektūras, tehnoloģijas un sistēmas risinājumos kosmosa infrastruktūrā, atbalstot ES autonomiju;

–  Droši, arī kvantu droši, satelītsakari ES valstu dalībniekiem: risinājumi plašākajam iespējamam valsts lietotāju lokam un saistītajam lietotāju aprīkojumam arhitektūras, tehnoloģijas un sistēmas risinājumos kosmosa infrastruktūrā, atbalstot ES autonomiju;

–   gala–gala satelītsakari pilsoņiem un uzņēmumiem: izmaksu ziņā efektīvi un augsti attīstīti satelītsakari, lai savienotu aktīvus un cilvēkus nepietiekami apkalpotos apgabalos, kā daļa no 5G iespējotas visaptverošas savienojamības un lietu interneta (IoT) attīstības, sniedzot ieguldījumu nākamās paaudzes interneta (NGI) infrastruktūrai. Uzlabots zemes segments un lietotāju aprīkojums, standartizācija un savietojamība, lai nodrošinātu ES vadošo lomu rūpniecībā;

–   gala–gala satelītsakari pilsoņiem un uzņēmumiem: izmaksu ziņā efektīvi un augsti attīstīti satelītsakari, lai savienotu aktīvus un cilvēkus nepietiekami apkalpotos apgabalos, kā daļa no 5G iespējotas visaptverošas savienojamības un lietu interneta (IoT) attīstības, sniedzot ieguldījumu nākamās paaudzes interneta (NGI) infrastruktūrai. Uzlabots zemes segments un lietotāju aprīkojums, standartizācija un savietojamība, lai nodrošinātu ES vadošo lomu rūpniecībā;

–   Piegādes ķēdes neatkarība un ilgtspēja: paaugstinātas tehnoloģiju gatavības pakāpes satelītu un palaišanas ierīču jomās; saistīti kosmosa un zemes segmenti un ražošanas un testēšanas aprīkojums. Lai nodrošinātu ES tehnoloģisko līderību un autonomiju, uzlabotu piegādes ķēdes ilgtspēju un samazinātu atkarību no būtiskām kosmosa tehnoloģijām ārpus ES, un uzlabotas zināšanas par to, kā kosmosa tehnoloģijas var piedāvāt risinājumus citām rūpniecības nozarēm;

–   Piegādes ķēdes neatkarība un ilgtspēja: paaugstinātas tehnoloģiju gatavības pakāpes satelītu un palaišanas ierīču jomās; saistīti kosmosa un zemes segmenti un ražošanas un testēšanas aprīkojums. Lai nodrošinātu ES tehnoloģisko līderību un autonomiju, uzlabotu piegādes ķēdes ilgtspēju un samazinātu atkarību no būtiskām kosmosa tehnoloģijām ārpus ES, un uzlabotas zināšanas par to, kā kosmosa tehnoloģijas var piedāvāt risinājumus citām rūpniecības nozarēm;

–  Kosmosa ekosistēma: apstiprināšanas un demonstrēšanas pakalpojumi orbītā, tai skaitā koplietojuma pakalpojumi vieglajiem satelītiem; plaša mēroga demonstrējumi tādās jomās kā hibrīdi, viedie vai pārkonfigurējami satelīti, ražošana un montāža orbītā, kosmisko nesējraķešu daudzkārtēja izmantošana, apkalpošana orbītā un mikronesējraķetes; revolucionāru jauninājumu un tehnoloģiju nodošana tādās jomās kā pārstrāde, “zaļais kosmoss”, mākslīgais intelekts, robotika, digitalizācija, izmaksu lietderība, miniaturizācija;

–  Kosmosa ekosistēma: apstiprināšanas un demonstrēšanas pakalpojumi orbītā, tai skaitā koplietojuma pakalpojumi vieglajiem satelītiem; plaša mēroga demonstrējumi tādās jomās kā hibrīdi, viedie vai pārkonfigurējami satelīti, ražošana un montāža orbītā, kosmisko nesējraķešu daudzkārtēja izmantošana, apkalpošana orbītā un mikronesējraķetes; revolucionāru jauninājumu un tehnoloģiju nodošana tādās jomās kā pārstrāde, “tīrais kosmoss”, “zaļais kosmoss”, mākslīgais intelekts, robotika, digitalizācija, izmaksu lietderība, miniaturizācija;

–   Kosmosa zinātne: zinātnisko un izpētes lidojumu nodrošināto zinātnisko datu izmantošana kopā ar novatorisku instrumentu izstrādi starptautiskā vidē; ieguldījums "priekšgājēju" zinātniskajos lidojumos kosmosa programmas attīstības nolūkā.

–   Kosmosa zinātne: zinātnisko un izpētes lidojumu nodrošināto zinātnisko datu izmantošana kopā ar novatorisku instrumentu izstrādi starptautiskā vidē; ieguldījums “priekšgājēju” zinātniskajos lidojumos kosmosa programmas attīstības nolūkā;

 

-  Kosmosa mākslīgais intelekts un robotika: novatoriski risinājumi kosmosa misijām, piemēram, montāža kosmosā, manipulācijas kosmosā, kognitīvās kosmosa sistēmas un robotu un cilvēku sadarbība kosmosā.

Grozījums Nr.    73

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 4. punkts – 4.1. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Pētniecībai un inovācijai caurvijoties ar klimata, enerģijas un mobilitātes jomām, ļoti integrētā un efektīvā veidā tiks risināta viena no svarīgākajām globālajām problēmām, kas skar mūsu vides un dzīvesveida ilgtspēju un nākotni.

Pētniecībai un inovācijai caurvijoties ar klimata, enerģijas un mobilitātes jomām, ļoti integrētā un efektīvā veidā tiks risināta viena no svarīgākajām globālajām problēmām, kas skar mūsu vides, ekonomikas un dzīvesveida ilgtspēju un nākotni.

Lai sasniegtu Parīzes nolīguma mērķus, ES jāpāriet uz zema oglekļa patēriņa un resursu ziņā efektīvu un noturīgu ekonomiku un sabiedrību. Tas balstīsies uz būtiskām izmaiņām tehnoloģijā un pakalpojumos, uzņēmumu un patērētāju uzvedības veidos, kā arī iesaistot jaunas pārvaldības formas. Lai ierobežotu pasaules vidējās temperatūras pieaugumu krietni zem 2 °C un turpinātu ierobežot temperatūras paaugstināšanos līdz 1,5 °C, ir nepieciešams straujš progress energosistēmas dekarbonizēšanā un būtiski jāsamazina transporta nozares radītās siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas17. Tam būs nepieciešams arī jauns impulss, lai paātrinātu nākamās paaudzes sasniegumu izstrādes un novatorisku tehnoloģiju un risinājumu demonstrēšanas un izmantošanas tempu, izmantojot arī ciparu tehnoloģiju un kosmisko tehnoloģiju iespējas. Tas tiks sasniegts ar integrētu pieeju, kas ietver dekarbonizāciju, resursu efektivitāti, gaisa piesārņojuma samazināšanu, piekļuvi izejmateriāliem un aprites ekonomiku.

Lai sasniegtu Parīzes nolīguma mērķus, Savienībai būs jāpāriet uz siltumnīcefekta gāzu nulles emisijas ekonomiku un tostarp jāizmanto mazoglekļa tehnoloģijas un dekarbonizācijas stratēģijas. Tas paredzēs būtiskas izmaiņas tehnoloģijā un pakalpojumos, kas nosaka rūpniecisko ražošanu un uzņēmumu un patērētāju uzvedību. Enerģijas tirgus pārveide notiks tehnoloģiju, infrastruktūras, tirgus, politikas un tiesiskā regulējuma, tostarp jaunu pārvaldības veidu, mijiedarbības ceļā. Tādēļ ir vajadzīgas sistemātiskas inovācijas enerģētikas, būvniecības, rūpniecības un transporta nozarēs.

 

Lai ierobežotu pasaules vidējās temperatūras pieaugumu krietni zem 2 °C un turpinātu ierobežot temperatūras paaugstināšanos līdz 1,5 °C, ir jāsamazina siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas, izmantojot dekarbonizēšanu, enerģijas ietaupījumu un izvēršot atjaunojamās enerģijas avotus un elektrificējot rūpnieciskos procesus, kas aptver gan enerģētikas, gan transporta nozari17. Patlaban transporta nozare rada gandrīz ceturtdaļu no Savienības SEG emisijām.

 

Ir vajadzīgs jauns impulss, lai paātrinātu nākamās paaudzes sasniegumu izstrādes un novatorisku tehnoloģiju un risinājumu demonstrēšanas un izmantošanas tempu, izmantojot arī svarīgu pamattehnoloģiju, digitālo tehnoloģiju un kosmisko tehnoloģiju iespējas. Tas tiks sasniegts ar integrētu pieeju, kas ietver dekarbonizāciju, atjaunojamos energoresursu efektivitāti un energoefektivitāti, gaisa piesārņojuma samazināšanu, piekļuvi izejvielām, tostarp būtiskākajām izejvielām, un aprites ekonomiku. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš nozaru sasaistei (t. i., elektroenerģijas, apkures un dzesēšanas, rūpniecības un transporta nozaru sasaistei) visās intervences jomās, kas ir svarīgi sekmīgai enerģētikas un transporta pārveidei.

 

Lai to panāktu, Savienība arī veicinās līdzdalības pieeju pētniecībai un inovācijai, tostarp daudzu dalībnieku pieeju, un attīstīs zināšanu un inovācijas sistēmas vietējā, reģionālā, valsts un Eiropas līmenī. Lai veicinātu jaunus pārvaldības, ražošanas un patērēšanas modeļus, izšķiroša nozīme būs sociālajās un humanitārajās zinātnēs gūtajām atziņām un sociālajai inovācijai ar pilsoņu iesaistīšanos.

Progress šajās jomās, kā arī plašajā ES rūpniecības jomu klāstā, iekļaujot lauksaimniecību, celtniecību, rūpniecības procesus un produktu lietošanu un atkritumu apsaimniekošanu, prasa pastāvīgas pūles labāk izprast klimata pārmaiņu mehānismus un ar to saistīto ietekmi uz ekonomiku un sabiedrību, izmantojot sinerģijas ar valsts darbībām, citiem ES darbību veidiem un starptautisku sadarbību.

Progress enerģētikas un transporta nozarē, kā arī plašajā ES rūpniecības jomu klāstā, iekļaujot lauksaimniecību, celtniecību, rūpniecības procesus un produktu lietošanu, kā arī atkritumu apsaimniekošanu un pārstrādi, prasa pastāvīgus un lielākus centienus labāk izprast klimata pārmaiņu mehānismus un ar to saistīto ietekmi uz ekonomiku un sabiedrību, izmantojot sinerģijas ar valsts darbībām, citiem Savienības darbību veidiem un starptautisku sadarbību.

Pagājušos desmit gados daudz sasniegts klimata zinātnē, jo sevišķi attiecībā uz novērojumiem un datu asimilāciju, un klimata modelēšanu. Tomēr klimata sistēmas sarežģītība un nepieciešamība atbalstīt Parīzes nolīguma, ilgtspējīgas attīstības mērķu un ES politiku ieviešanu rada vajadzību pēc lielāka darba, lai novērstu paliekošās zināšanu nepilnības.

Pagājušos desmit gados daudz sasniegts klimata zinātnē, jo sevišķi attiecībā uz novērojumiem un datu asimilāciju, un klimata modelēšanu. Tomēr klimata sistēmas sarežģītība un nepieciešamība atbalstīt Parīzes nolīguma, ilgtspējīgas attīstības mērķu un ES politiku ieviešanu rada vajadzību pēc lielāka darba, lai novērstu paliekošās zināšanu nepilnības.

Eiropas Savienība ir izveidojusi visaptverošu politikas sistēmu enerģijas savienības stratēģijas ietvaros ar saistošiem mērķiem, tiesību aktiem un pētniecības un inovācijas darbībām, kam būtu jāvada uz atjaunojamiem energoresursiem balstītu efektīvu enerģijas ražošanas sistēmu izveide un ieviešana.

Eiropas Savienība ir izveidojusi visaptverošu politikas sistēmu enerģētikas savienības stratēģijas ietvaros ar saistošiem mērķiem, tiesību aktiem un pētniecības un inovācijas darbībām, kam būtu jāvada uz augstas energoefektivitātes un atjaunojamiem energoresursiem balstītu energosistēmu.

Transports nodrošina cilvēku un preču mobilitāti, kas nepieciešama integrētam Eiropas vienotajam tirgum, teritoriālajai kohēzijai un atvērtai un iekļaujošai sabiedrībai. Vienlaikus transportam ir būtiskas negatīvas sekas uz cilvēku veselību, pārslodzi, zemi, gaisa kvalitāti un troksni, kā arī drošību, kas noved pie daudziem priekšlaicīgas nāves gadījumiem un palielina sociāli ekonomiskās izmaksas. Tādēļ ilgtspējīgiem mobilitātes un transporta tīkliem jākļūst tīriem, drošiem, viediem, klusiem, uzticamiem un pieejamiem, nodrošinot nepārtrauktu integrētu pakalpojumu “no vienām durvīm līdz otrām”.

Transports nodrošina cilvēku un preču mobilitāti, kas nepieciešama integrētam Eiropas vienotajam tirgum, teritoriālajai kohēzijai un atvērtai un iekļaujošai sabiedrībai. Vienlaikus transportam ir būtiskas negatīvas sekas uz cilvēku veselību, pārslodzi, zemi, gaisa kvalitāti un troksni, kā arī drošību, kas noved pie daudziem priekšlaicīgas nāves gadījumiem un palielina sociāli ekonomiskās izmaksas. Tādēļ ilgtspējīgiem mobilitātes un transporta tīkliem, jo īpaši pilsētās, jākļūst tīriem, efektīviem, vides un ekonomiskā ziņā ilgtspējīgiem, drošiem, viediem, novatoriskiem, klusiem, uzticamiem un pieejamiem, nodrošinot nepārtrauktu integrētu pakalpojumu “no vienām durvīm līdz otrām”.

Problēmas, kas novērojamas transporta un enerģētikas nozarēs, tomēr pārspēj nepieciešamību pēc emisiju samazināšanas. Ir jārisina vairākas problēmas, arī augošā digitālo un kosmosā balstīto tehnoloģiju ienākšana, lietotāju uzvedības un mobilitātes tendenču izmaiņas, jaunu tirgus dalībnieku ienākšana un revolucionāri uzņēmējdarbības modeļi, globalizācija, augošā starptautiskā konkurence un vecāka, pilsētiskāka un aizvien daudzveidīgāka populācija.

Problēmas, kas novērojamas transporta un enerģētikas nozarēs, tomēr pārspēj nepieciešamību pēc emisiju samazināšanas. Ir jārisina vairākas problēmas, arī atjaunojamie energoresursi, ilgtspējīgs kurināmais, enerģijas uzglabāšana un piegādes drošība, augošā digitālo, automatizēto un kosmosā balstīto tehnoloģiju ienākšana, lietotāju uzvedības un mobilitātes tendenču izmaiņas, jaunu tirgus dalībnieku ienākšana un revolucionāri uzņēmējdarbības modeļi, globalizācija, augošā starptautiskā konkurence un vecāka, pilsētiskāka un aizvien daudzveidīgāka populācija.

Abas nozares ir lieli Eiropas ekonomiskās konkurētspējas un izaugsmes virzītājspēki. Vairāk nekā 1,6 miljoni cilvēku ES strādā atjaunojamās enerģijas un energoefektivitātes jomā. Transporta un uzglabāšanas nozares ES nodarbina vairāk nekā 11 miljonus cilvēku, veidojot apmēram 5 % no IKP un 20 % no eksporta. Eiropas Savienība ir pasaules līdere transportlīdzekļu, lidaparātu un kuģu projektēšanā un ražošanā, bet novatorisku tīras enerģijas tehnoloģiju patentēšanā ES ieņem otro vietu pasaulē.

Gan enerģētikas, gan transporta nozare ir lieli Eiropas ekonomiskās konkurētspējas un izaugsmes virzītājspēki. Vairāk nekā 1,6 miljoni cilvēku ES strādā atjaunojamās enerģijas un energoefektivitātes jomā. Transporta un uzglabāšanas nozares ES nodarbina vairāk nekā 11 miljonus cilvēku, veidojot apmēram 5 % no IKP un 20 % no eksporta. Eiropas Savienība ir pasaules līdere transportlīdzekļu, lidaparātu un kuģu projektēšanā un ražošanā, bet novatorisku tīras enerģijas tehnoloģiju, tostarp atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju, patentēšanā ES ieņem otro vietu pasaulē.

Jaunu veidu atrašanai tīru tehnoloģiju un risinājumu ieviešanas paātrināšanai, lai veiktu Eiropas ekonomikas dekarbonizāciju, ir nepieciešams arī lielāks pieprasījums pēc inovācijas. To var stimulēt ar iespēju nodrošināšanu pilsoņiem, kā arī ar sociālekonomisku un valsts sektora inovāciju, un tas radīs pieejas, kas būs plašākas nekā tehnoloģiju virzīta inovācija. Sociālekonomiski pētījumi, kuros cita starpā aplūkotas lietotāju vajadzības un modeļi, prognozēšanas pasākumi, vidiskie, ekonomiskie, sociālie un uzvedības aspekti, komerciālais izdevīgums un modeļi un pirmsnormatīvā izpēte par standarta modeļiem arī sekmēs darbības, kas veicinās regulatīvo, finansēšanas un sociālo inovāciju, prasmju, kā arī tirgus dalībnieku un patērētāju iesaisti un iespēju nodrošināšanu tiem.

Lai rastu jaunus veidus, kā paātrināt uz atjaunojamiem energoresursiem balstītu un energoefektīvu tehnoloģiju un citu netehnoloģisku risinājumu ieviešanu ar mērķi veikt Eiropas ekonomikas dekarbonizāciju, ir nepieciešams arī lielāks pieprasījums pēc inovācijas. To var stimulēt ar iespēju nodrošināšanu pilsoņiem, kā arī ar sociālekonomisku un valsts sektora inovāciju un publisko iepirkumu, un tas sekmēs pieejas, kas būs plašākas nekā tehnoloģiju virzīta inovācija. Sociālekonomiski pētījumi, kuros cita starpā aplūkotas lietotāju vajadzības un modeļi, prognozēšanas pasākumi, vidiskie, ekonomiskie, sociālie un uzvedības aspekti, komerciālais izdevīgums un modeļi un pirmsnormatīvā izpēte par standarta modeļiem arī sekmēs darbības, kas veicinās regulatīvo, finansēšanas un sociālo inovāciju, prasmju, kā arī tirgus dalībnieku un patērētāju iesaisti un iespēju nodrošināšanu tiem. Tehnoloģijām, kas sekmē nozaru sasaisti, arī piemīt potenciāls stiprināt iekšzemes ražošanas nozari. Transporta nozarē izšķiroša nozīme ir lietišķajiem pētījumiem un izmēģinājumiem ar mērķi inovācijas ieviest tirgū.

Šajā kopā atrunātās darbības dod ieguldījumu mērķu sasniegšanai enerģētikas savienības jomā, kā arī digitālā vienotā tirgus jomā, darba vietu izveides jomā, izaugsmes un investīciju programmas jomā, ES kā pasaules ekonomikas dalībnieka stiprināšanā, jaunās ES rūpniecības politikas stratēģijas jomā, aprites ekonomikas jomā, izejvielu iniciatīvas jomā, drošības savienības jomā, pilsētprogrammas jomā un ES kopējās lauksaimniecības politikas jomā, kā arī ES tiesību normās trokšņu un gaisa piesārņojuma mazināšanai.

Šajā kopā atrunātās darbības dod ieguldījumu mērķu sasniegšanai enerģētikas savienības jomā, Parīzes nolīguma saistību jomā, kā arī digitālā vienotā tirgus jomā, nodarbinātības, izaugsmes un investīciju programmas jomā, Savienības kā pasaules ekonomikas dalībnieka stiprināšanā, jaunās Savienības rūpniecības politikas stratēģijas jomā, aprites ekonomikas rīcības plāna jomā, Eiropas akumulatoru alianses iniciatīvas jomā, izejvielu iniciatīvas jomā, ES bioekonomikas iniciatīvas jomā, drošības savienības jomā, pilsētprogrammas jomā, Savienības kopējās lauksaimniecības politikas jomā, kā arī Savienības tiesību normās trokšņu un gaisa piesārņojuma mazināšanai. Tas arī palīdz dalībvalstīm sasniegt valsts emisiju samazināšanas mērķrādītājus. Būtu jānodrošina papildināmība un sinerģija ar citu Savienības programmu darbībām.

 

Ņemot vērā lielo skaitu Eiropas tehnoloģiju un inovācijas platformu šajā jomā, šīs kopas daļu uzaicinājumos būtu jāņem vērā to ieteikumi.

Pasākumi tieši sekmēs šādu ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) sasniegšanu: IAM 7 — Pieejama un tīra enerģija; IAM 9 — Rūpniecība, inovācija un infrastruktūra; IAM 11 — Ilgtspējīgas pilsētas un kopienas; IAM 13 — Klimatiskā rīcība.

Pasākumi tieši sekmēs šādu ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) sasniegšanu: IAM 7 — Pieejama un tīra enerģija; IAM 9 — Rūpniecība, inovācija un infrastruktūra; IAM 11 — Ilgtspējīgas pilsētas un kopienas; IAM 13 — Klimatiskā rīcība.

__________________

__________________

17 Būtiska citu nozaru dekarbonizācija ir iekļauta citās "Eiropas apvāršņa" globālo problēmu un rūpniecības konkurētspējas pīlāra jomās.

17 Būtiska citu nozaru dekarbonizācija ir iekļauta citās “Apvārsnis Eiropa” globālo problēmu un Eiropas rūpniecības konkurētspējas pīlāra jomās.

 

 

Grozījums Nr.    74

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 4. punkts – 4.2. apakšpunkts – 4.2.1. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Efektīva Parīzes nolīguma īstenošana jābalsta uz zinātni, kas prasa nepārtraukti atjaunināt mūsu zināšanas par sistēmu klimats–zeme, kā arī pieejamajām seku mazināšanas un pielāgošanās iespējām, ļaujot sistemātiski un visaptveroši atspoguļot ES ekonomikas problēmas un iespējas. Pamatojoties uz to, tiks izstrādāti uz zinātnes atziņām balstīti risinājumi rentablai pārejai uz mazoglekļa, klimatnoturīgu un resursu ziņā efektīvu sabiedrību.

Efektīva Parīzes nolīguma īstenošana jābalsta uz zinātni, kas prasa nepārtraukti atjaunināt mūsu zināšanas par sistēmu klimats–zeme, kā arī pieejamajām seku mazināšanas un pielāgošanās iespējām, ļaujot sistemātiski un visaptveroši atspoguļot Savienības ekonomikas problēmas un iespējas. Pamatojoties uz to, tiks izstrādāti uz zinātnes atziņām balstīti risinājumi rentablai pārejai uz mazoglekļa vai siltumnīcefekta gāzu nulles emisiju ekonomiku.

Grozījums Nr.    75

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 4. punkts – 4.2. apakšpunkts – 4.2.1. punkts – 2. daļa – -1. ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

-1  Galveno procesu noteikšana polārajos reģionos, lai labāk izstrādātu pārvaldības iespējas, kas samazina negatīvo ietekmi uz ekosistēmām un uzlabo globālā klimata izpratni;

Grozījums Nr.    76

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 4. punkts – 4.2. apakšpunkts – 4.2.1. punkts – 2. daļa – 2. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

–  dekarbonizācijas ceļi, ietekmes mazināšanas darbības un politika, kas attiecas uz visām ekonomikas nozarēm un ir saderīga ar Parīzes nolīgumu un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem;

–  SEG emisiju samazināšanas ceļi, ietekmes mazināšanas darbības un politika, kas attiecas uz visām ekonomikas nozarēm un ir saderīga ar Parīzes nolīgumu un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem;

Grozījums Nr.    77

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 4. punkts – 4.2. apakšpunkts – 4.2.1. punkts – 2. daļa – 4. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

–  adaptācijas ceļi un politika neaizsargāto ekosistēmu, kritisko tautsaimniecības nozaru un infrastruktūras jomā Eiropas Savienībā (vietējā / reģionālā / valsts līmenī), arī uzlaboti risku novērtēšanas instrumenti.

–  adaptācijas ceļi un politika, arī uzlaboti risku novērtēšanas un mazināšanas instrumenti, neaizsargāto ekosistēmu, kritisko tautsaimniecības nozaru, kritiskās infrastruktūras un pilsētvides jomā vietējā, reģionālā, valsts un Savienības līmenī;

Grozījums Nr.    78

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 4. punkts – 4.2. apakšpunkts – 4.2.1. punkts – 2. daļa – 4.a ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

-  modeļi, kā stiprināt klimata diplomātiju, kas ir starptautiskās sadarbības veicinātāja.

Grozījums Nr.    79

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 4. punkts – 4.2. apakšpunkts – 4.2.2. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Eiropas Savienība tiecas kļūt par pasaules līderi pieejamām, drošām un ilgtspējīgām enerģijas tehnoloģijām, uzlabojot savu konkurētspēju pasaules vērtību ķēdēs, kā arī savu pozīciju izaugsmes tirgos. Eiropas Savienības daudzveidīgie klimatiskie, ģeogrāfiskie, vidiskie un sociālekonomiskie apstākļi, kā arī nepieciešamība nodrošināt energoapgādes drošību un piekļuvi izejvielām nosaka plašu enerģētikas risinājumu kopumu, arī tādu, kas nav tehniska rakstura. Attiecībā uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģijām izmaksām jāturpina samazināties, to sniegumam jāuzlabojas, kā arī jāuzlabo to integrācija enerģētikas sistēmā un jāizstrādā progresīvas tehnoloģijas. Attiecībā uz fosilajiem kurināmajiem to izmantošanas dekarbonizācijai būs ļoti būtiska nozīme klimata mērķu sasniegšanā.

Eiropas Savienība tiecas kļūt par pasaules līderi pieejamām, drošām, ilgtspējīgām un atjaunojamām enerģijas tehnoloģijām, tādējādi uzlabojot savu konkurētspēju pasaules vērtību ķēdēs, kā arī savu pozīciju izaugsmes tirgos. Eiropas Savienības daudzveidīgie klimatiskie, ģeogrāfiskie, vidiskie un sociālekonomiskie apstākļi, kā arī nepieciešamība nodrošināt energopatēriņa samazināšanu, energoefektivitāti, drošu energoapgādi un piekļuvi izejvielām, jo īpaši būtiskajām izejvielām, nosaka plašu enerģētikas risinājumu kopumu, arī tādu, kas nav tehniska rakstura. Šajā enerģētikas pārkārtošanā ES būs jāuzņemas līderība risinājumu izstrādē modernizētam tirgus modelim, turklāt ir būtiski jāuzlabo arī sistēmas integrācija. Attiecībā uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģijām izmaksām jāturpina samazināties, savukārt sniegumam ir jāuzlabojas. Tādēļ ir jāatbalsta papildinoši un revolucionāri pētījumi progresīvo tehnoloģiju jomā. Turklāt jāizstrādā un jāievieš jaunas progresīvas tehnoloģijas, kā arī vienlaikus jāuzlabo tās, kas jau ir ieviestas. Attiecībā uz fosilajiem kurināmajiem un izejvielām to izmantošanas samazināšanai būs ļoti būtiska nozīme klimata mērķu sasniegšanā.

Grozījums Nr.    80

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 4. punkts – 4.2. apakšpunkts – 4.2.2. punkts – 2. daļa – 1. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

-  Atjaunojamo energoresursu tehnoloģijas un risinājumi enerģijas ražošanai, apkurei un dzesēšanai, ilgtspējīgām transporta degvielām un starpposmu pārvadātājiem dažādos mērogos un attīstības posmos, kas pielāgoti ģeogrāfiskajiem apstākļiem un tirgiem gan ES, gan visā pasaulē;

-  Atjaunojamo energoresursu tehnoloģijas, tostarp jūras enerģijas ražošana un dažādus tās paveidi (tostarp vēja, straumes un viļņu spēka enerģija), apkure un dzesēšana, kurināmais, starpposmu pārvadātāji, piemēram, enerģijas–gāzes un ūdeņraža tehnoloģija, dažādos mērogos un attīstības posmos, kas pielāgoti ģeogrāfiskajiem apstākļiem un tirgiem gan Savienībā, gan visā pasaulē;

Grozījums Nr.    81

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 4. punkts – 4.2. apakšpunkts – 4.2.2. punkts – 2. daļa – 1.a ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

-  augstas energoefektivitātes mazoglekļa vai dekarbonizēti risinājumi enerģijas ražošanai;

Grozījums Nr.    82

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 4. punkts – 4.2. apakšpunkts – 4.2.2. punkts – 2. daļa – 2. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

–  revolucionāras atjaunojamo energoresursu tehnoloģijas jauniem pielietojumiem un progresīviem risinājumiem;

–  revolucionāras atjaunojamo energoresursu tehnoloģijas jauniem, jau esošiem vai būtiski uzlabotiem lietojumiem un progresīviem risinājumiem;

Grozījums Nr.    83

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 4. punkts – 4.2. apakšpunkts – 4.2.2. punkts – 2. daļa – 2.a ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

-  nākamās paaudzes tehnoloģiju risinājumu, tostarp jaunu materiālu, ražošanas procesu un darbības metožu, izstrāde tīras enerģijas tehnoloģiju rūpnieciskās konkurētspējas palielināšanai;

Grozījums Nr.    84

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 4. punkts – 4.2. apakšpunkts – 4.2.2. punkts – 2. daļa – 2.b ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

-  jaunu uzņēmējdarbības modeļu, risinājumu un pakalpojumu izpēte un izstrāde, lai radītu atjaunojamiem energoresursiem, galalietotāju energoefektīvām tehnoloģijām un risinājumiem labvēlīgus tirgus nosacījumus regulatīvā, administratīvā un finansēšanas līmenī;

Grozījums Nr.    85

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 4. punkts – 4.2. apakšpunkts – 4.2.3. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Gaidāmais mainīgās elektroenerģijas ražošanas pieaugums un pāreja uz plašāku elektrisko apkuri, dzesēšanu un transportu nosaka nepieciešamību pēc jaunām energotīklu pārvaldības pieejām. Bez dekarbonizācijas jānodrošina arī enerģijas pieejamība, drošība un piegādes stabilitāte, kas panākta, ieguldot novatoriskās tīklu infrastruktūras tehnoloģijās un novatoriskā sistēmas pārvaldībā. Enerģijas uzglabāšanai dažādās formās būs būtiska nozīme, sniedzot pakalpojumus tīklam, kā arī, uzlabojot un pastiprinot tīkla jaudas. Sinerģijas izmantošanai starp dažādiem tīkliem (piemēram, elektrotīkliem, apkures un dzesēšanas un gāzes tīkliem, transporta uzlādes un uzpildes infrastruktūru, ūdeņraža un telesakaru tīkliem) un dalībniekiem (piemēram, rūpnieciskajām teritorijām, datu centriem, pašražotājiem) būs izšķiroša nozīme, lai nodrošinātu viedu un integrētu attiecīgās infrastruktūras darbību.

Gaidāmais mainīgās elektroenerģijas ražošanas pieaugums un pāreja uz plašāku elektrisko apkuri, dzesēšanu un transportu prasa jaunas energotīklu pārvaldības pieejas un decentralizētu enerģētikas risinājumu izmantošanu. Arī gāzes infrastruktūrai ir svarīga nozīme atjaunojamu un mazoglekļa gāzes resursu integrēšanā.

 

Papildus SEG emisiju samazināšanai jānodrošina arī enerģijas pieejamība, enerģijas ietaupījums un piegādes drošība un stabilitāte. To var panākt, ieguldot nozaru sasaistē un attiecīgajā novatoriskajā tīklu infrastruktūrā un tehnoloģijās, tirgojamas elektroenerģijas ražošanas (jo īpaši no elastīgiem atjaunojamiem energoresursiem) elastīguma palielināšanā, novatoriskā sistēmas pārvaldībā, kā arī sekmējot pasākumus, kas veicina regulatīvo un sociālo inovāciju, prasmes, kā arī iesaistot un iespējinot tirgus dalībniekus, patērētājus un kopienas. Enerģijas uzglabāšanai dažādās formās būs būtiska nozīme, sniedzot pakalpojumus tīklam un uzlabojot un pastiprinot tīkla jaudas. Sinerģijas izmantošanai starp dažādiem tīkliem (piemēram, elektrotīkliem, apkures un dzesēšanas, gāzes tīkliem un glabāšanu, transporta uzlādes un uzpildes infrastruktūru, ūdeņraža infrastruktūru un telesakaru tīkliem) un dalībniekiem (piemēram, rūpnieciskajām teritorijām, tīkla operatoriem, datu centriem, pašražotājiem un patērētājiem, atjaunojamās enerģijas kopienām), kā arī pieprasījumreakcijas palielināšanai un Eiropas un starptautisko standartu integrācijai būs izšķiroša nozīme, lai nodrošinātu viedu un integrētu attiecīgās infrastruktūras darbību.

Grozījums Nr.    86

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 4. punkts – 4.2. apakšpunkts – 4.2.3. punkts – 2. daļa – 1. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

–  Elektrotīklu tehnoloģijas un instrumenti, ar kuriem iespējams integrēt atjaunojamos enerģijas avotus un jaunas slodzes, piemēram, elektromobilitāti un siltumsūkņus;

–  Pašreizējo tīklu tehnoloģijas un instrumenti, ar kuriem iespējams integrēt atjaunojamos enerģijas avotus un jaunas slodzes, piemēram, elektromobilitāti, elektrolīzerus, degvielas elementus, siltumsūkņus, rūpniecisko hidrolīzi, elektroenerģijas glabāšanu un decentralizētu atjaunojamo enerģiju, izmantojot tos kā rentablas, drošas, augsti energoefektīvas un uz atjaunojamiem energoresursiem balstītas energosistēmas galveno sastāvdaļu;

Grozījums Nr.    87

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 4. punkts – 4.2. apakšpunkts – 4.2.3. punkts – 2. daļa – 2.a ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

-  stabilu un uzticamu mainīgas un elastīgas atjaunojamās enerģijas virzītu energosistēmu un tīklu demonstrēšana vietējā un reģionālā līmenī;

Grozījums Nr.    88

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 4. punkts – 4.2. apakšpunkts – 4.2.3. punkts – 2. daļa – 3. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

–  integrētas pieejas, kurām jāatbilst atjaunojamo energoresursu ražošanai un patērēšanai vietējā līmenī, arī salās, pamatojoties uz jauniem pakalpojumiem un vietējās sabiedrības iniciatīvām;

–  integrētas pieejas, kurām jāpalielina, jāuzlabo un jāatbilst atjaunojamo energoresursu ražošanai un patērēšanai vietējā līmenī, arī salās, pamatojoties uz jauniem pakalpojumiem un tehnoloģijām (tostarp vienādranga, izkliedētas grāmatvedības tehnoloģijām, virtuālā tīkla mērījumu noteikšanas mehānismiem), kā arī kopienas iniciatīvām (iekļaujot aktīvus patērētājus un atjaunojamās enerģijas pašpatērētājus, kuri darbojas atsevišķi vai kopīgi, atjaunojamās enerģijas kopienas un vietējās enerģijas kopienas);

Grozījums Nr.    89

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 4. punkts – 4.2. apakšpunkts – 4.2.3. punkts – 2. daļa – 3.a ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

-  jauno enerģijas tehnoloģiju, piemēram, elastīgas atjaunojamās enerģijas ražošanas, atjaunojama ūdeņraža un sintētisko gāzu izmantošanas enerģijas uzglabāšanai, sistēmiska ietekmes analīze; pētījumi un integrētas pieejas dabasgāzes pārvades tīklu pārveidošanai videi nekaitīga ūdeņraža pārvades tīklos vai tīklos, kas paredzēti biometāna vai sintētiskā metāna transportēšanai;

Grozījums Nr.    90

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 4. punkts – 4.2. apakšpunkts – 4.2.3. punkts – 2. daļa – 4. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

–  tīkla elastīgums un sinerģija starp dažādiem energoavotiem, tīkliem, infrastruktūrām un dalībniekiem.

–  tīkla un ražošanas elastīgums un piegādes uzticamība, tostarp pieprasījumreakcija, un sinerģija starp dažādiem energoavotiem, tīkliem, infrastruktūrām (tostarp jau esošām) un dalībniekiem; nozaru sasaistes tehnoloģijas, lai sekmētu uzglabāšanu un izmantotu enerģijas transportēšanas potenciālu;

Grozījums Nr.    91

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 4. punkts – 4.2. apakšpunkts – 4.2.3. punkts – 2. daļa – 4.a ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

-  tīri risinājumi, kas var veicināt sistēmas uzticamību, papildinot atjaunojamos energoresursus un uz elektrifikāciju balstītu uzglabāšanu un piedāvājot vēl citus risinājumus;

Grozījums Nr.    92

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 4. punkts – 4.2. apakšpunkts – 4.2.4. punkts – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.2.4.  Dzīvojamās un rūpniecības ēkas enerģijas pārejas procesā

4.2.4.  Ēkas enerģijas pārejas procesā

Grozījums Nr.    93

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 4. punkts – 4.2. apakšpunkts – 4.2.4. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ēkām un rūpniecības objektiem ir arvien aktīvāka loma to mijiedarbībā ar energosistēmu. Tādējādi tie ir būtiski elementi pārejas uz atjaunojamo enerģiju periodā.

Ēkām ir arvien aktīvāka loma to mijiedarbībā ar energosistēmu. Tādējādi tie ir būtiski elementi pārejā uz atjaunojamiem energoresursiem un augstāku energoefektivitāti.

Grozījums Nr.    94

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 4. punkts – 4.2. apakšpunkts – 4.2.4. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ēkas ir svarīgs iedzīvotāju dzīves kvalitātes faktors. Kas attiecas uz dažādu tehnoloģiju, ierīču un sistēmu integrēšanu, dažādu enerģijas patērētāju savienošanu, ēkām, kā arī to iedzīvotājiem un lietotājiem ir ļoti liels enerģijas ražošanas, uzglabāšanas un efektivitātes uzlabošanas potenciāls.

Ēkas ir svarīgs iedzīvotāju dzīves kvalitātes faktors. Kas attiecas uz dažādu tehnoloģiju, ierīču, sistēmu un standartu integrēšanu, dažādas enerģijas izmantošanas savienošanu, ēkām, kā arī to iedzīvotājiem un lietotājiem ir ļoti liels klimata pārmaiņu radīto seku mazināšanas, enerģijas ražošanas, enerģijas ietaupījuma un uzglabāšanas, kā arī energoefektivitātes uzlabošanas potenciāls.

Grozījums Nr.    95

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 4. punkts – 4.2. apakšpunkts – 4.2.4. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Rūpniecības nozares un jo īpaši energoietilpīgās nozares varētu vēl vairāk uzlabot energoefektivitāti un atbalstīt atjaunojamās enerģijas avotu integrāciju.

svītrots

Grozījums Nr.    96

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 4. punkts – 4.2. apakšpunkts – 4.2.4. punkts – 4. daļa – 1. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

–  Elektrība un siltums starp rūpniecības objektu un energosistēmas operatoru;

–  Elektrības un siltumapmaiņa starp ēku, rūpniecības objektu un energosistēmas operatoru;

Grozījums Nr.    97

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 4. punkts – 4.2. apakšpunkts – 4.2.4. punkts – 4. daļa – 3. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

–  attiecīgie procesi, dizains un materiāli;

–  attiecīgo procesu, dizaina un materiālu optimizācija un ilgtspēja;

Grozījums Nr.    98

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 4. punkts – 4.2. apakšpunkts – 4.2.4. punkts – 4. daļa – 4. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

–  energoviedas ēkas un lieli mobilitātes mezgli (ostas, lidostas, loģistikas centri) kā aktīvi elementi plašākos enerģijas tīklos un novatoriskos mobilitātes risinājumos;

–  energoviedas ēkas un lieli mobilitātes mezgli (ostas, lidostas, dzelzceļa stacijas un loģistikas centri) kā aktīvi elementi plašākos enerģijas tīklos un novatoriskos mobilitātes risinājumos;

Grozījums Nr.    99

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 4. punkts – 4.2. apakšpunkts – 4.2.4. punkts – 4. daļa – 5. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

–  ēku aprites cikla projekts, būvniecība, darbība un nojaukšana, ņemot vērā apriti un ekoloģiskos raksturlielumus enerģijas un resursu efektivitātes, noturības pret klimatu un pārstrādes nolūkiem;

–  jauna kārtība, tostarp viedi instrumenti un ierīces, ēku aprites cikla projektam, būvniecībai (tostarp izmantojot vieglus un atjaunojamus materiālus), ēku darbībai un nojaukšanai, ņemot vērā apriti, ekoloģiskos raksturlielumus, ilgtspēju un ekonomisko efektivitāti, lai nodrošinātu enerģijas un resursu efektivitāti, klimatnoturību, ietekmi siltumnīcefekta gāzu emisijas jomā un pārstrādi;

Grozījums Nr.    100

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 4. punkts – 4.2. apakšpunkts – 4.2.4. punkts – 4. daļa – 6. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

–  jauni darījumdarbības modeļi, pieejas un pakalpojumi renovēšanai, finansēšanai, būvniecības prasmju uzlabošanai un ēku iedzīvotāju un citu tirgus dalībnieku iesaistīšanai;

–  jauni darījumdarbības modeļi, pieejas un pakalpojumi renovēšanai, finansēšanai (piemēram, avansa finansēšanas shēmas, norēķinu iekļaujot rēķinos par pakalpojumiem), būvniecības prasmju uzlabošanai un ēku iedzīvotāju un citu tirgus dalībnieku, piemēram, vietējo iestāžu vai atjaunojamās enerģijas kopienu, iesaistīšanai;

Grozījums Nr.    101

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 4. punkts – 4.2. apakšpunkts – 4.2.4. punkts – 4. daļa – 7. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

–  ēku monitoringa un optimizācijas energoefektivitāte;

–  ēku monitoringa un optimizācijas energoefektivitāte saskaņā ar Ēku energoefektivitātes direktīvā (Direktīva 2018/844) izklāstītajiem mērķiem, tostarp progresīvu ēku energovadības sistēmu izmantošana;

Grozījums Nr.    102

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 4. punkts – 4.2. apakšpunkts – 4.2.4. punkts – 4. daļa – 8. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

  rīki un viedas ierīces energoefektivitātes uzlabošanai ēkās;

svītrots

Grozījums Nr.    103

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 4. punkts – 4.2. apakšpunkts – 4.2.4. punkts – 4. daļa – 9. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

–  esošo ēku renovācijas process, virzoties uz gandrīz nulles enerģijas ēkām.

–  esošo ēku renovācijas process, virzoties uz nulles enerģijas ēkām un inovatīvām tehnoloģijām.

Grozījums Nr.    104

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 4. punkts – 4.2. apakšpunkts – 4.2.4. punkts – 4. daļa – 9.a ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

-  elastīga enerģijas ražošana, pieprasījumreakcijas ieviešana, enerģijas uzglabāšanas optimizēšana;

Grozījums Nr.    105

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 4. punkts – 4.2. apakšpunkts – 4.2.4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.2.4.a  Rūpniecības ēkas enerģijas pārejas procesā

 

Rūpniecības nozarēm un jo īpaši energoietilpīgajām nozarēm būtu vēl vairāk jāuzlabo energoefektivitāte un jāsamazina enerģijas patēriņš, kā arī jādod priekšroka atjaunojamo energoresursu integrācijai. Rūpniecisko ēku nozīme energosistēmā mainās, ko nosaka vajadzība samazināt emisijas, pamatojoties uz tiešu vai netiešu elektrifikāciju, kā arī ražošanas procesu materiālu avots (piemēram, ūdeņradis). Rūpnieciskie un ražošanas kompleksi, kur dažādi procesi notiek netālu viens no otra, var optimizēt enerģijas un citu resursu (izejvielu) plūsmu starp šiem procesiem.

 

Pamatvirzieni

 

  Pārveidošanas tehnoloģijas ilgtspējīgai oglekļa avotu izmantošanai, lai palielinātu resursu efektivitāti un samazinātu emisijas, tostarp rūpniecības un enerģētikas nozares hibrīdās energosistēmas ar dekarbonizācijas potenciālu;

 

  energoietilpīgu rūpniecisko procesu tiešās un netiešās elektrifikācijas demonstrējumi;

 

  procesu kontroles instrumenti un infrastruktūra ražošanas objektos, lai optimizētu enerģijas plūsmas un materiālus mijiedarbībā ar citiem ražošanas objektiem un energosistēmu;

 

  elektroenerģijas, izejvielu un siltuma elastīga un efektīva izmantošana rūpnieciskajās ražotnēs un energosistēmā;

 

  uzlaboti vai jauni procesi, projekti un materiāli, lai efektīvi izmantotu vai ģenerētu siltumu, dzesēšanu un enerģijas uzglabāšanu;

 

  uzlabota materiālu efektivitāte, kas ļauj samazināt pieprasījumu pēc lielapjoma energoietilpīgiem materiāliem.

Grozījums Nr.    106

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 4. punkts – 4.2. apakšpunkts – 4.2.4.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.2.4.b  Ogļu ieguves reģionu pārkārtošana

 

Gandrīz pusei dalībvalstu ir jāsagatavo saskaņotas stratēģijas attiecībā uz reģioniem, kuriem nāksies pakāpeniski pārtraukt enerģijas ražošanu no lignīta, oglēm vai citiem fosilajiem kurināmajiem. Šajā prioritātē būs jācenšas nodrošināt papildināmība ar citiem ES instrumentiem un programmām.

 

Pamatvirzieni

 

-  Iekļaujošu un taisnīgu pārkārtošanas stratēģiju izstrādes atbalstīšana; jautājumu risināšana saistībā ar ietekmi uz sabiedrību, sociālekonomisko jomu un vidi un attiecīgo teritoriju pārveide;

 

-  tehnoloģijas un modeļi šo reģionu potenciāla izmantošanai; tostarp paņēmieni, kā labāk piesaistīt alternatīvu novatorisku uzņēmējdarbību;

 

-  pētījumi par to, kā atdzīvināt šos reģionus no ilgtermiņa nodarbinātības un izaugsmes aspekta, tostarp pētījumi par darba ņēmēju pārkvalifikāciju.

Grozījums Nr.    107

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 4. punkts – 4.2. apakšpunkts – 4.2.5. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Tiek lēsts, ka līdz 2050. gadam vairāk nekā 80 % ES iedzīvotāju dzīvos pilsētu teritorijās, patērējot lielāko pieejamo resursu daļu, arī enerģiju, un šīs teritorijas būs kļuvušas īpaši neaizsargātas pret nelabvēlīgo meteoroloģisko izmaiņu ietekmi, ko pastiprina klimata pašreizējās pārmaiņas un dabas katastrofas un pieaugošās pārmaiņas nākotnē. Viens no būtiskākajiem uzdevumiem ir ievērojami palielināt kopējo enerģijas un resursu efektivitāti, kā arī Eiropas pilsētu izturību pret klimata pārmaiņām holistiskā veidā, pievēršot uzmanību ēkām, energosistēmām, mobilitātei, klimata pārmaiņām, kā arī ūdenim, augsnei, gaisa kvalitātei, atkritumiem un trokšņu līmenim. Sinerģijas ar ERAF finansētu pilsētpolitiku un darbībām ir jāapzina un jāizmanto.

Tiek lēsts, ka līdz 2050. gadam vairāk nekā 80 % ES iedzīvotāju dzīvos pilsētu teritorijās, patērējot lielāko pieejamo resursu daļu, arī enerģiju, un šīs teritorijas būs kļuvušas īpaši neaizsargātas pret nelabvēlīgo meteoroloģisko izmaiņu ietekmi, ko pastiprina klimata pašreizējās pārmaiņas un dabas katastrofas un pieaugošās pārmaiņas nākotnē. Viens no būtiskākajiem uzdevumiem ir ievērojami palielināt kopējo enerģijas un resursu efektivitāti, kā arī Eiropas kopienu un pilsētu izturību pret klimata pārmaiņām holistiskā veidā, pievēršot uzmanību ēkām, energosistēmām, transportam un mobilitātei, klimata pārmaiņu mazināšanai, kā arī ūdenim, augsnei, gaisa kvalitātei, atkritumiem un trokšņu līmenim. Ir jāapzina un jāizmanto sinerģijas ar ERAF finansētu pilsētpolitiku un darbībām.

Grozījums Nr.    108

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 4. punkts – 4.2. apakšpunkts – 4.2.5. punkts – 2. daļa – 1. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

–  Pilsētu/rajonu energosistēmas / mobilitātes sistēmas ar zemām oglekļa emisijām, lai līdz 2050. gadam izveidotu pozitīvus enerģijas apgabalus, kā arī bezemisiju mobilitāti un loģistiku visā ES, veicinot integrēto ES risinājumu konkurētspēju pasaulē;

–  Pilsētu/rajonu/lauku energosistēmas / mobilitātes sistēmas ar mērķi ES mērogā panākt zemas oglekļa emisijas, lai līdz 2050. gadam izveidotu pozitīvus enerģijas apgabalus, kā arī bezemisiju mobilitāti un loģistiku visā ES, veicinot integrēto ES risinājumu konkurētspēju pasaulē;

Grozījums Nr.    109

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 4. punkts – 4.2. apakšpunkts – 4.2.5. punkts – 2. daļa – 2. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

–  pilsētplānošana, infrastruktūras elementi un sistēmas, to vidū savstarpējas saskarnes un savstarpēja savietojamība, dabā balstīti risinājumi un ciparu tehnoloģiju un kosmosā balstīto pakalpojumu un datu izmantošana, ņemot vērā paredzamo klimata pārmaiņu ietekmi un integrējot klimata noturību;

–  pilsētu un lauku plānošana, infrastruktūras un sistēmas, tostarp savstarpējas saskarnes un sadarbspēja, standartizācija, dabā balstīti risinājumi un drošu digitālo tehnoloģiju un kosmosā balstīto pakalpojumu un datu izmantošana, ņemot vērā paredzamo klimata pārmaiņu ietekmi un integrējot klimata pārmaiņu mazināšanu;

Grozījums Nr.    110

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 4. punkts – 4.2. apakšpunkts – 4.2.5. punkts – 2. daļa – 3. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

–  dzīves kvalitāte pilsoņiem, droša mobilitāte, pilsētu sociālā inovācija, pilsētu aprites un atjaunošanās spēja, samazināts vides pēdas nospiedums un piesārņojums;

–  dzīves kvalitāte pilsoņiem, droša un multmodāla mobilitāte, tostarp iešana ar kājām un riteņbraukšana, pilsētu un lauku apvidu sociālā inovācija, pilsētu aprites un atjaunošanās spēja, mazāka ietekme uz vidi un piesārņojums;

Grozījums Nr.    111

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 4. punkts – 4.2. apakšpunkts – 4.2.6. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Pāreja uz tīrajām tehnoloģijām, savienojamību un automatizāciju būs atkarīga no laicīgas tādu gaisa kuģu, transportlīdzekļu un kuģu izstrādes un ražošanas, kuros integrētas dažādas tehnoloģijas un veicināta to ieviešana. Komforta, efektivitātes un pieejamības palielināšana, vienlaikus samazinot dzīves cikla ietekmi uz vidi, cilvēku veselību un enerģijas patēriņu, joprojām ir ārkārtīgi svarīgs uzdevums. Novatoriska un spējīga transporta infrastruktūra ir būtiska pienācīgai visu transporta veidu funkcionēšanai palielināta pieprasījuma pēc mobilitātes un mainīgo tehnoloģisko režīmu apstākļos. Īpaša uzmanība jāpievērš integrētai pieejai infrastruktūras un transportlīdzekļu / kuģu / gaisa kuģu attīstībai, arī lai samazinātu ietekmi uz enerģētiku un vidi.

Pāreja uz tīrajām tehnoloģijām, savienojamību un automatizāciju būs atkarīga no laicīgas tādu gaisa kuģu, transportlīdzekļu un kuģu izstrādes un ražošanas, kuros integrētas dažādas tehnoloģijas un veicināta to ieviešana. Komforta, efektivitātes un pieejamības palielināšana, vienlaikus samazinot dzīves cikla ietekmi uz klimatu, vidi, cilvēku veselību un enerģijas patēriņu, joprojām ir ārkārtīgi svarīgs uzdevums. Novatoriska un spējīga transporta infrastruktūra ir būtiska pienācīgai visu transporta veidu funkcionēšanai palielināta pieprasījuma pēc mobilitātes un mainīgo tehnoloģisko režīmu apstākļos. Īpaša uzmanība jāpievērš integrētai pieejai infrastruktūras un transportlīdzekļu / kuģu / gaisa kuģu attīstībai, arī lai samazinātu ietekmi uz enerģētiku un vidi.

Grozījums Nr.    112

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 4. punkts – 4.2. apakšpunkts – 4.2.6. punkts – 2. daļa – 2. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

–  transportlīdzekļu / kuģu / gaisa kuģu koncepcijas un konstrukcijas, arī to rezerves daļas, izmantojot uzlabotus materiālus un struktūras, efektivitāti, enerģijas glabāšanu un atgūšanu, drošības un aizsardzības funkcijas ar mazāku ietekmi uz vidi un veselību;

–  transportlīdzekļu / kuģu / gaisa kuģu koncepcijas un konstrukcijas, arī to rezerves daļas, moduļu elementi, izmantojot progresīvus materiālus un struktūras, programmatūras risinājumus un atjauninājumus, progresīvas drošības sistēmas aizsardzībai pret pirātismu, efektivitāti, enerģijas uzglabāšanu un atgūšanu, drošības un aizsardzības funkcijas ar pēc iespējas mazāku ietekmi uz vidi un veselību;

Grozījums Nr.    113

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 4. punkts – 4.2. apakšpunkts – 4.2.7. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Lai ES sasniegtu savus gaisa kvalitātes, klimata jomas un enerģētikas mērķus, to vidū – līdz 2050. gadam par 60 % samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas un trokšņa līmeni, būs nepieciešams pārskatīt visu mobilitātes sistēmu, arī tās lietotājus, transportlīdzekļus, degvielas un infrastruktūru. Būs nepieciešams arī izmantot alternatīvu enerģiju ar zemu oglekļa emisiju un ieviest tirgū nulles emisiju lidmašīnas/kuģus/autotransportu. Papildus siltumnīcefekta gāzu emisiju kaitīgajai ietekmei transporta nozare ievērojami pasliktina gaisa kvalitāti un trokšņu līmeni Eiropā, negatīvi ietekmējot iedzīvotāju veselību18. Balstoties uz progresu, kas panākts elektrifikācijas un degvielas elementu izmantošanas jomā automobiļiem, autobusiem un vieglajiem kravas automobiļiem, ir svarīgi paātrināt pētniecības un inovācijas risinājumus citām nozarēm, piemēram, aviācijai, jūras un iekšzemes navigācijai un kravas automašīnām.

Lai Savienība sasniegtu savus gaisa kvalitātes, klimata jomas un enerģētikas mērķus, kā arī lai samazinātu troksni, tai jāpārskata visa mobilitātes sistēma, arī tās lietotāji, transportlīdzekļi, degviela, oglekļa dioksīda pasākumu shēmas, telpas izmantošana un jauni transporta risinājumi. Savienībai būs arī jāizmanto alternatīva enerģija ar zemu oglekļa emisiju un jāievieš tirgū nulles emisiju gaisa kuģi/kuģi/autotransports. Papildus siltumnīcefekta gāzu emisiju kaitīgajai ietekmei transporta nozare ievērojami pasliktina gaisa kvalitāti un trokšņu līmeni Eiropā, negatīvi ietekmējot iedzīvotāju veselību18. Balstoties uz progresu, kas panākts alternatīvo degvielu ražošanas un izmantošanas, elektrifikācijas, ūdeņraža tehnoloģiju, biodegvielu un biogāzes jomā, degvielas elementu izmantošanā, aizdedzes dzinēju uzlabošanā un to pielāgošanā atjaunojamo energoresursu degvielām un citu ilgtspējīgu tehnoloģiju izstrādē automobiļiem, autobusiem, kravas automobiļiem un vieglajiem kravas automobiļiem, ir svarīgi paātrināt pētniecības un inovācijas risinājumus citām nozarēm, piemēram, aviācijai, dzelzceļa nozarei un jūras un iekšzemes navigācijai.

__________________

__________________

18 Apmēram trešdaļa ES iedzīvotāju dzīvo pilsētu teritorijās, kurās piesārņojošo vielu koncentrācijas līmenis pārsniedz likumā noteiktās robežvērtības.

18 Apmēram trešdaļa ES iedzīvotāju dzīvo pilsētu teritorijās, kurās piesārņojošo vielu koncentrācijas līmenis pārsniedz likumā noteiktās robežvērtības.

Grozījums Nr.    114

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 4. punkts – 4.2. apakšpunkts – 4.2.7. punkts – 2. daļa – 1. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

–  Visu transporta veidu elektrifikācija (piemēram, akumulatori, degvielas elementi, hibridizācija utt.), arī jaunas tehnoloģijas transportlīdzekļu / kuģu / gaisa kuģu piedziņai, ātra uzlāde / degvielas uzpilde, enerģijas ieguve un lietotājam draudzīgas, ērti pieejamas saskarnes ar uzlādes infrastruktūru, nodrošinot savstarpēju izmantojamību un nepārtrauktu pakalpojumu sniegšanu; konkurētspējīgu, drošu, īpaši veiktspējīgu un ilgtspējīgu akumulatoru izstrāde un ieviešana mazemisijas un bezemisijas transportlīdzekļiem;

–  Visu transporta veidu dekarbonizācija, tostarp ar elektromobilitāti (piemēram, pārstrādājamiem akumulatoriem, degvielas elementiem, visa veida hibridizāciju utt.) un jaunām tehnoloģijām transportlīdzekļu / kuģu / gaisa kuģu piedziņai, ātru uzlādi / degvielas uzpildi, enerģijas ieguvi un lietotājam draudzīgām, ērti pieejamām saskarnēm ar degvielas uzpildes un uzlādes infrastruktūru, nodrošinot savstarpēju izmantojamību un nepārtrauktu pakalpojumu sniegšanu; konkurētspējīgu, drošu, īpaši veiktspējīgu, pārstrādājamu un ilgtspējīgu akumulatoru izstrāde un ieviešana mazemisijas un bezemisijas transportlīdzekļiem;

Grozījums Nr.    115

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 4. punkts – 4.2. apakšpunkts – 4.2.7. punkts – 2. daļa – 2. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

–  ilgtspējīgas jaunas degvielas un jauni viedi transportlīdzekļi / kuģi / gaisa kuģi esošajiem un nākotnes mobilitātes modeļiem un atbalsta infrastruktūrai; tehnoloģijas un uz lietotājiem balstīti risinājumi sadarbspējai un nepārtrauktai pakalpojumu sniegšanai;

–  ilgtspējīgas jaunas degvielas un jauna veida transportlīdzekļi / kuģi / gaisa kuģi esošajiem un nākotnes mobilitātes modeļiem un atbalsta infrastruktūrai; tehnoloģijas un uz lietotājiem balstīti risinājumi sadarbspējai un nepārtrauktai pakalpojumu sniegšanai; klusāki un videi draudzīgāki gaisa kuģi;

Grozījums Nr.    116

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 4. punkts – 4.2. apakšpunkts – 4.2.7. punkts – 2. daļa – 3. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

–  mobilitātes ietekmes uz vidi un cilvēka veselību mazināšana.

–  mobilitātes ietekmes uz vidi un cilvēka veselību maksimāla samazināšana, tostarp izvērtēt jaunas paaudzes attālinātu sensoru potenciālu piesārņojuma mērīšanai mobilitātes jomā.

Grozījums Nr.    117

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 4. punkts – 4.2. apakšpunkts – 4.2.8. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Viedā mobilitāte no sākuma līdz beigām palīdzēs nodrošināt mobilitātes un visu tās sastāvdaļu efektivitāti, drošību un elastīgumu, īpaši – izmantojot ciparu tehnoloģijas, modernu satelītnavigāciju (EGNOS/Galileo) un mākslīgo intelektu. Jaunās tehnoloģijas palīdzēs optimizēt transporta infrastruktūras un tīklu izmantošanu un efektivitāti, uzlabojot multimodalitāti un savienojamību, optimizējot satiksmes pārvaldību un nodrošinot iespējas novatoriskiem transporta risinājumiem un pakalpojumiem, tādējādi samazinot sastrēgumus un nelabvēlīgo ietekmi uz vidi, nodrošinot labākus mobilitātes un loģistikas pakalpojumus pilsoņiem un uzņēmumiem. Saistītā un automatizētā mobilitāte kopā ar iespējas sniedzošu infrastruktūru uzlabos efektivitāti un drošību visos transporta veidos.

Viedā mobilitāte no sākuma līdz beigām palīdzēs nodrošināt mobilitātes un visu tās sastāvdaļu efektivitāti, drošību un elastīgumu, īpaši – izmantojot jaunas digitālās tehnoloģijas, modernu satelītnavigāciju (EGNOS/Galileo) un mākslīgo intelektu. Jaunās tehnoloģijas, tostarp sistēmu tīkls, palīdzēs optimizēt transporta infrastruktūras un tīklu izmantošanu un efektivitāti, uzlabojot multimodalitāti un savienojamību, optimizējot satiksmes pārvaldību un nodrošinot iespējas novatoriskiem transporta risinājumiem, standartiem un pakalpojumiem, tādējādi samazinot sastrēgumus un nelabvēlīgo ietekmi uz vidi, nodrošinot labākus mobilitātes un loģistikas pakalpojumus pilsoņiem un uzņēmumiem. Saistītā un automatizētā mobilitāte kopā ar iespējas sniedzošu infrastruktūru uzlabos efektivitāti un drošību visos transporta veidos.

Grozījums Nr.    118

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 4. punkts – 4.2. apakšpunkts – 4.2.8. punkts – 2. daļa – 1. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

–  Digitālā tīkla un satiksmes pārvaldība: uzlabotas lēmumu atbalsta sistēmas; nākamās paaudzes satiksmes pārvaldība (ieskaitot daudzmodālo tīklu un satiksmes pārvaldību); vienmērīgas, multimodālas un savstarpēji saistītas mobilitātes veicināšana pasažieriem un kravām; lielo datu izmantošana un ierobežojumi; novatoriskas satelītu pozicionēšanas/navigācijas (EGNOS/Galileo) izmantošana;

–  Digitālā tīkla, satiksmes, telpas izmantošana un pārvaldība: uzlabotas lēmumu atbalsta sistēmas; nākamās paaudzes satiksmes pārvaldība (ieskaitot daudzmodālo tīklu un satiksmes pārvaldību); vienmērīgas, multimodālas un savstarpēji saistītas mobilitātes veicināšana pasažieriem un kravām; lielo datu izmantošana un ierobežojumi; novatoriskas satelītu pozicionēšanas/navigācijas (EGNOS/Galileo) izmantošana, izprotot jauno uzvedību saistībā ar mainīgo mobilitāti;

Grozījums Nr.    119

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 4. punkts – 4.2. apakšpunkts – 4.2.8. punkts – 2. daļa – 3. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

–  dzelzceļa tehnoloģijas un darbības augstas veiktspējas, klusai, savstarpēji izmantojamai un automatizētai dzelzceļa sistēmai;

–  dzelzceļa tehnoloģijas un darbības augstas veiktspējas, pievilcīgai, klusai, pilnībā savienotai, sadarbspējīgai un automatizētai pārrobežu dzelzceļa sistēmai, kas atbilst kā pasažieru, tā kravas transporta prasībām;

Grozījums Nr.    120

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 4. punkts – 4.2. apakšpunkts – 4.2.8. punkts – 2. daļa – 4. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

–  savienotas, kooperatīvas un automatizētas mobilitātes sistēmas un pakalpojumi, to vidū tehnoloģiskie risinājumi un ar tehnoloģijām nesaistīti jautājumi.

–  savienotas, kooperatīvas, sadarbspējīgas un automatizētas mobilitātes sistēmas un pakalpojumi, tostarp tehnoloģiskie risinājumi un ar tehnoloģijām nesaistīti jautājumi, piemēram, lietotāju uzvedības un mobilitātes paradumu maiņa.

Grozījums Nr.    121

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 4. punkts – 4.2. apakšpunkts – 4.2.8. punkts – 2. daļa – 4.a ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

-  jauni vai uzlaboti pakalpojumi un uzņēmējdarbības modeļi, kuros lietotājs mijiedarbojas ar dažādu viedo kārtību.

Grozījums Nr.    122

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 4. punkts – 4.2. apakšpunkts – 4.2.8. punkts – 2. daļa – 4.b ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

-  koncepcija par drošu automatizēto transportlīdzekļu braukšanu jauktas satiksmes apstākļos, tās izstrāde, rezultāti, projektēšana, pētniecība, apstiprināšana un metodes;

Grozījums Nr.    123

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 4. punkts – 4.2. apakšpunkts – 4.2.8. punkts – 2. daļa – 4.c ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

-  viedi kuģošanas risinājumi drošākām, efektīvākām ūdensceļu operācijām;

Grozījums Nr.    124

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 4. punkts – 4.2. apakšpunkts – 4.2.8. punkts – 2. daļa – 4.d ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

-  jaunas sistēmas un tehnoloģijas ostu pārvaldībai un savienošanai;

Grozījums Nr.    125

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 4. punkts – 4.2. apakšpunkts – 4.2.9. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Energosistēmas masīvie, koncentrētie un decentralizētie glabāšanas risinājumi (ieskaitot ķīmiskos, elektroķīmiskos, elektriskos, mehāniskos un termiskos) palielinās tās efektivitāti, elastīgumu, tehnoloģiju neatkarību, pieejamību un piegādes drošību. Mazemisiju dekarbonizētais transports nozīmēs pieaugošu elektrisko un/vai citu ar alternatīvu degvielu darbināmu transportlīdzekļu skaitu, ar labāk funkcionējošām un lētākām, pārstrādājamām un atkārtoti lietojamām baterijām, kā arī vietēji nodrošināmu sintētisku/atjaunojamu degvielu, piemēram, ūdeņradi, un novatoriskiem risinājumiem glabāšanai objektā.

Energosistēmas masīvie, koncentrētie un decentralizētie glabāšanas risinājumi (ieskaitot ķīmiskos, elektroķīmiskos, elektriskos, mehāniskos un termiskos) palielinās tās efektivitāti, elastīgumu, tehnoloģiju neatkarību, pieejamību un piegādes drošību. Mazemisiju dekarbonizētais transports nozīmēs pieaugošu elektrisko un/vai citu ar alternatīvu degvielu darbināmu transportlīdzekļu apjomu, ar labāk funkcionējošiem un lētākiem, viegli pārstrādājamiem un atkārtoti lietojamiem akumulatoriem ar mazu ietekmi uz vidi, kā arī vietēji nodrošināmu mazoglekļa degvielu, piemēram, mazoglekļa vai atjaunojamu energoresursu ūdeņradi, un novatoriskiem risinājumiem glabāšanai objektā.

Grozījums Nr.    126

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 4. punkts – 4.2. apakšpunkts – 4.2.9. punkts – 2. daļa – 1. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

–  Tehnoloģijas, to vidū šķidrās un gāzveida atjaunojamās degvielas, un ar tām saistītās vērtību ķēdes gan ikdienas, gan sezonālas enerģijas uzglabāšanas vajadzībām;

–  Tehnoloģijas, to vidū šķidrās un gāzveida mazoglekļa degvielas, un ar tām saistītās vērtību ķēdes gan ikdienas, gan sezonālas enerģijas uzglabāšanas vajadzībām, kā arī to ietekme uz vidi un klimatu;

Grozījums Nr.    127

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 4. punkts – 4.2. apakšpunkts – 4.2.9. punkts – 2. daļa – 2. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

–  akumulatori un ES vērtību ķēde, ieskaitot projektēšanu, liela izmēra akumulatoru bateriju ražošanas tehnoloģijas, atkārtotu izmantošanu un pārstrādes metodes;

–  akumulatori un ES vērtību ķēde, ieskaitot projektēšanu, liela izmēra akumulatoru bateriju ražošanas tehnoloģijas, lielu jaudu un lielu enerģijas blīvumu, ātru uzlādes tempu, mazu ietekmi uz vidi, atkārtotu izmantošanu un lielu pārstrādājamību, uzlabotu materiālu risinājumus enerģijas uzglabāšanai, ka arī standartizācijas vajadzības;

Grozījums Nr.    128

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 4. punkts – 4.2. apakšpunkts – 4.2.9. punkts – 2. daļa – 3. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

–  zema oglekļa satura ūdeņradis, ieskaitot degvielas elementus, un ES vērtību ķēde no ražošanas līdz galīgai lietošanai dažādās jomās.

–  atjaunojamu energoresursu, elektrolīzes degvielas elementi ES vērtību ķēdē no ražošanas līdz galīgai lietošanai dažādās jomās.

Grozījums Nr.    129

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 5. punkts – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.  KOPA “PĀRTIKA UN DABAS RESURSI”

5.  KOPA “PĀRTIKA, DABAS RESURSI UN LAUKSAIMNIECĪBA”

Grozījums Nr.    130

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 5. punkts – 5.1. apakšpunkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Cilvēku darbības ietekme izdara arvien lielāku spiedienu uz augsnēm, jūrām un okeāniem, ūdeni, gaisu, bioloģisko daudzveidību un citiem dabas resursiem. Planētas augošā iedzīvotāju skaita uzturēšana ir tieši atkarīga no dabīgo sistēmu un resursu veselības. Tomēr, apvienojumā ar klimata pārmaiņām, cilvēces arvien augošais pieprasījums pēc dabas resursiem izdara spiedienu uz vidi, kas ievērojami pārsniedz ilgtspējīgu līmeni, ietekmējot ekosistēmas un to spēju kalpot cilvēku labklājībai. Aprites ekonomikas, bioekonomikas un zilās ekonomikas koncepcijas dod iespēju līdzsvarot vides, sociālos un ekonomiskos mērķus, kā arī virzīt cilvēka darbības ilgtspējas virzienā.

Cilvēku darbības ietekme izdara arvien lielāku spiedienu uz augsnēm, jūrām un okeāniem, ūdeni, gaisu, bioloģisko daudzveidību un citiem dabas resursiem. Planētas augošā iedzīvotāju skaita uzturēšana ir tieši atkarīga no dabīgo sistēmu un resursu veselības. Tomēr, apvienojumā ar klimata pārmaiņām, cilvēces arvien augošais pieprasījums pēc dabas resursiem izdara spiedienu uz vidi, kas ievērojami pārsniedz ilgtspējīgu līmeni, ietekmējot ekosistēmas un kavējot to spēju sniegt pakalpojumus, saglabājot cilvēku labjutību ilgtermiņā. Pārtikas ražošanas pieaugums neatbilst globālās populācijas pieaugumam un tādēļ ir jārod revolucionāri risinājumi, kā pastiprināt ilgtspējīgu pārtikas ražošanu. Vienlaikus mums jānodrošina, ka galvenais faktors mūsu pārtikas ražošanas sistēmās ir uzturvērtība un veselība.

 

Aprites ekonomikas, agroekoloģijas, ilgtspējīgas lauksaimniecības, bioekonomikas un zilās ekonomikas koncepcijas dod iespēju līdzsvarot vides, sociālos un ekonomiskos mērķus, kā arī virzīt cilvēka darbības ilgtspējas virzienā.

Grozījums Nr.    131

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 5. punkts – 5.1. apakšpunkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšana, garantējot drošas un veselīgas pārtikas ražošanu un patērēšanu, veicinot ilgtspējīgu praksi lauksaimniecībā, akvakultūrā, zivsaimniecībā un mežsaimniecībā, visiem nodrošinot piekļuvi tīram ūdenim, augsnei un gaisam, veicot jūru un okeānu tīrīšanu, kā arī saglabājot un atjaunojot planētas svarīgākās dabas sistēmas un vidi, pieprasa izmantot pētniecības un inovācijas potenciālu. Taču ceļi pārejai uz ilgtspēju un noturīgu šķēršļu pārvarēšanai ir maz izprasti. Veicot pāreju uz ilgtspējīgu patērēšanu un ražošanu, kā arī planētas veselības atjaunošanas nolūkos jāiegulda tehnoloģijās, jaunos uzņēmējdarbības modeļos un inovācijā sociālajā un vides jomā. Tas rada jaunas iespējas ilgtspējīgai, elastīgai, novatoriskai un atbildīgai Eiropas ekonomikai, palielinot resursu efektivitāti, ražīgumu un konkurētspēju, kā arī radot darba vietas un veicinot izaugsmi.

Ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšana un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana, garantējot drošas un veselīgas pārtikas ražošanu un patērēšanu, veicinot ilgtspējīgu praksi lauksaimniecībā, lopkopībā, akvakultūrā, zivsaimniecībā un mežsaimniecībā, visiem nodrošinot piekļuvi tīram ūdenim, augsnei un gaisam, veicot jūru, okeānu un iekšējo ūdeņu tīrīšanu, kā arī saglabājot un atjaunojot planētas svarīgākās dabas sistēmas un vidi, pieprasa izmantot pētniecības un inovācijas potenciālu. Taču ceļi pārejai uz ilgtspēju un noturīgu šķēršļu pārvarēšanu ir maz izprasti. Veicot pāreju uz ilgtspējīgu ražošanu un patērēšanu, kā arī ekosistēmu un dabas resursu atjaunošanas, lauksaimniecības resursu bāzes stiprināšanas un bagātināšanas nolūkos ir jāinvestē zinātniskajā un tehnoloģiskajā pētniecībā, standartizācijā un jaunos uzņēmējdarbības modeļos, kas atbalsta sociālo un vides inovāciju, tostarp internalizējot vides izmaksas mūsu ekonomikā un ievācot vairāk labākas kvalitātes datu par dažādu politikas virzienu ietekmi. Tas rada jaunas iespējas ilgtspējīgai, noturīgai, novatoriskai un atbildīgai Eiropas ekonomikai, palielinot resursu efektivitāti, dabas resursu kapacitāti un statusu, ilgtermiņa ražīgumu un konkurētspēju, lauku apvidu dzīvotspēju, kvalitatīvas darba vietas un ilgtspējīgu ekonomisko un sociālo izaugsmi.

Grozījums Nr.    132

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 5. punkts – 5.1. apakšpunkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Pasākumi veidos zināšanu bāzi un sniegs risinājumus, kā: ilgtspējīgi pārvaldīt un izmantot sauszemes un jūras dabas resursus un palielināt sauszemes un ūdens ekosistēmu kā oglekļa piesaistītāju nozīmi; gādāt par pārtikas un uztura nodrošinājumu, veidojot drošu, veselīgu un barojošu uzturu; paātrināt pāreju no fosilās lineārās ekonomikas uz resursu ziņā efektīvu, noturīgu, mazemisiju, mazoglekļa aprites ekonomiku un, atbalstot ilgtspējīgu bioloģiskas izcelsmes ekonomiku un zilās ekonomikas attīstību; un attīstīt noturīgas un dinamiskas lauku, piekrastu un pilsētu teritorijas.

Daudzdisciplīnu un starpdisciplīnu pieejas, izmantojot vērtības ķēžu dalībnieku speciālās zināšanas un pieredzi, palīdzēs veidot zināšanu bāzi un sniegt risinājumus, kā: aizsargāt, ilgtspējīgi pārvaldīt un izmantot sauszemes un ūdens dabas resursus; palielināt sauszemes un ūdens ekosistēmu ilgtspējīgu izaugsmi; palielināt oglekļa dioksīda piesaisti; gādāt par pietiekamu pārtikas un uztura nodrošinājumu, novērst produktu izmešanu un pārprodukciju un nodrošināt drošu, veselīgu un barojošu uzturu; paātrināt pāreju uz ilgtspējīgu pieeju visā lauksaimniecībā, gan tradicionālajā, gan bioloģiskajā lauksaimniecības nozarē; paātrināt pāreju no fosilās lineārās ekonomikas uz resursu ziņā efektīvu, noturīgu, mazemisiju, mazoglekļa aprites ekonomiku un, atbalstot ilgtspējīgu bioloģiskas izcelsmes ekonomiku un zilās ekonomikas attīstību; un attīstīt noturīgas un dinamiskas lauku, piekrastu un pilsētu teritorijas.

Grozījums Nr.    133

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 5. punkts – 5.1. apakšpunkts – 4. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Tie palīdzēs uzturēt un uzlabot bioloģiskās daudzveidības nodrošināšanu un garantēt ilgtermiņa un ekosistēmu pakalpojumu sniegšanu, pielāgošanos klimatam un oglekļa dioksīda piesaisti (gan uz sauszemes, gan jūrās). Tie palīdzēs samazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) un citu emisiju, atkritumu un primārās ražošanas radīto (gan sauszemes, gan ūdens) piesārņojumu, apstrādi, patēriņu un citas cilvēku darbības. Tie piesaistīs ieguldījumus, atbalstot pāreju uz aprites ekonomiku, bioekonomiku un zilo ekonomiku, vienlaikus aizsargājot vides veselību un integritāti.

Turklāt šo mērķu sasniegšana palīdzēs uzturēt un uzlabot gan savvaļas, gan kultivētās bioloģiskās daudzveidības nodrošināšanu un garantēt ilgtermiņa ekosistēmu pakalpojumu sniegšanu, klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tam, kā arī oglekļa dioksīda piesaisti (gan uz sauszemes, gan ūdenī). Tie palīdzēs uzturēt bioloģisko daudzveidību un garantēt ilgtermiņa un ekosistēmu pakalpojumu sniegšanu, kā arī samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un citas emisijas, atkritumus un primārās ražošanas, apstrādes, patēriņa un citu cilvēku darbības radīto (gan sauszemes, gan ūdens) piesārņojumu. Tie piesaistīs ieguldījumus, atbalstot pāreju uz aprites ekonomiku, ilgtspējīgu lauksaimniecību, bioekonomiku un zilo ekonomiku, vienlaikus aizsargājot vides veselību, ilgtspēju un integritāti. Šīs prioritātes mērķis ir arī pilnveidot zināšanu bāzi par bioloģiskās daudzveidības stāvokli, izstrādājot, apstiprinot un standartizējot salīdzināmu Savienības mēroga metodiku.

Grozījums Nr.    134

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 5. punkts – 5.1. apakšpunkts – 5. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Tie arī veicinās līdzdalības pieeju pētniecībai un inovācijai, arī daudzdalībnieku pieeju, un attīstīs zināšanu un inovācijas sistēmas vietējā, reģionālā, valsts un Eiropas līmenī. Lai veicinātu jaunus pārvaldības, ražošanas un patērēšanas modeļus, izšķiroša nozīme būs sociālajai inovācijai ar pilsoņu iesaistīšanos un uzticībai inovācijai.

Tie arī veicinās līdzdalības pieeju pētniecībai un inovācijai, arī daudzdalībnieku pieeju, un attīstīs zināšanu un inovācijas sistēmas vietējā, reģionālā, valsts un Eiropas līmenī. Visu lauksaimniecības pārtikas piegādes ķēdes dalībnieku iesaistīšanai zināšanu līdzradīšanā un apmaiņā ir būtiska nozīme ilgtspējīgu agroekoloģisko inovāciju izstrādē un ieviešanā, lai risinātu problēmas pārtikas sistēmās, tostarp pielāgošanos klimata pārmaiņām un to mazināšanu. Lai veicinātu jaunus pārvaldības, ražošanas un patērēšanas modeļus, izšķiroša nozīme būs sociālajai inovācijai ar pilsoņu iesaistīšanos un uzticībai inovācijai.

Grozījums Nr.    135

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 5. punkts – 5.1. apakšpunkts – 6. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Tā kā šīs problēmas pēc to būtības ir sarežģītas, savstarpēji saistītas un globālas, darbības sekos sistēmiskai pieejai, sadarbojoties ar dalībvalstīm un starptautiskiem partneriem, izmantojot citus finansējuma avotus un citas politikas iniciatīvas. Tas ietvers lietotāju vadītu lielu vides datu avotu izmantošanu, piemēram, Copernicus, EGNOS/Galileo, INSPIRE, EOSC, GEOSS, CEOS, EMODnet avotus.

Tā kā šīs problēmas pēc to būtības ir sarežģītas, savstarpēji saistītas un globālas, darbības arī sekos sistēmiskai pieejai, sadarbojoties ar dalībvalstīm un starptautiskiem partneriem, izmantojot citus finansējuma avotus un citas politikas iniciatīvas. Tas ietvers lietotāju vadītu lielu vides datu avotu izmantošanu, piemēram, Copernicus, EGNOS/Galileo, INSPIRE, EOSC, GEOSS, CEOS, EMODnet avotus.

Grozījums Nr.    136

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 5. punkts – 5.1. apakšpunkts – 7. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šajā kopā ietvertie pētniecības un inovācijas pasākumi jo īpaši palīdz mērķu sasniegšanā, kas noteikti: vides rīcības programmā, kopīgajā lauksaimniecības politikā, kopīgajā zivsaimniecības politikā, pārtikas aprites tiesību aktos, jūrlietu politikā, aprites ekonomikas rīcības plānā, ES bioekonomikas stratēģijā un 2030. gada klimata un enerģētikas politikas satvarā, kā arī ES tiesību normās gaisa piesārņojuma samazināšanai.

Šajā kopā ietvertie pētniecības un inovācijas pasākumi jo īpaši palīdz mērķu sasniegšanā, kas noteikti: vides rīcības programmā, kopējā lauksaimniecības politikā, kopējā zivsaimniecības politikā, pārtikas aprites tiesību aktos, jūrlietu politikā, aprites ekonomikas rīcības plānā, ES bioekonomikas stratēģijā, ES 2020. gada bioloģiskās daudzveidības stratēģijā, ES zaļās infrastruktūras stratēģijā, ES meža stratēģijā, ES klimata un enerģētikas politikas satvarā saskaņā ar Parīzes nolīgumu, kā arī ES tiesību normās gaisa piesārņojuma samazināšanai. Darbības tiks cieši saistītas ar pastāvošajām Savienības partnerībām, jo īpaši PRIMA, arī ar mērķi sniegt ieguldījumu zinātnes diplomātijā.

Grozījums Nr.    137

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 5. punkts – 5.1. apakšpunkts – 8. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Pasākumi tieši sekmēs šādu ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) sasniegšanu: IAM 2 — Novērsts bads; IAM 6 — Tīrs ūdens un piemēroti sanitārie apstākļi; IAM 11 — Ilgtspējīgas pilsētas un kopienas; IAM 12 — Atbildīga patērēšana un ražošana; IAM 13 — Klimatiskā rīcība; IAM 14 — Dzīvība ūdenī; IAM 15 — Dzīvība uz sauszemes.

Pasākumi tieši sekmēs ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) sasniegšanu: IAM 2 — Novērsts bads; IAM 3 — Laba veselība un labklājība; IAM 6 — Tīrs ūdens un piemēroti sanitārie apstākļi; IAM 11 — Ilgtspējīgas pilsētas un kopienas; IAM 12 — Atbildīga patērēšana un ražošana; IAM 13 — Klimatiskā rīcība; IAM 14 — Dzīvība ūdenī; IAM 15 — Dzīvība uz sauszemes.

Grozījums Nr.    138

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 5. punkts – 5.2. apakšpunkts – 5.2.1. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Spēja novērot vidi veicina pētniecību un jauninājumus19 pārtikas un dabas resursu ilgtspējīgai izmantošanai un uzraudzībai. Uzlabots laika un telpas pārklājums un paraugu ņemšanas intervāli par zemākām izmaksām, kā arī liela datu pieejamība un integrācija no vairākiem avotiem nodrošina jaunus veidus, kā uzraudzīt, izprast un prognozēt Zemes sistēmu. Ir radusies vajadzība pēc plašākas jaunu tehnoloģiju ieviešanas, izmantošanas un atjaunināšanas, kā arī turpmākiem pētījumiem un jauninājumiem, lai novērstu Zemes novērošanas nepilnības uz sauszemes un jūrās, kā arī atmosfērā, jo īpaši sadarbojoties ar Zemes novērošanas sistēmu globālo tīklu (GEOSS) un tā Eiropas sastāvdaļu — EuroGEOSS.

Spēja novērot vidi veicina pētniecību un jauninājumus19 pārtikas un dabas resursu ilgtspējīgai izmantošanai un uzraudzībai. Uzlabots laika un telpas pārklājums un paraugu ņemšanas intervāli par zemākām izmaksām, kā arī liela datu pieejamība un integrācija no vairākiem avotiem nodrošina jaunus veidus, kā uzraudzīt, izprast un prognozēt Zemes sistēmu. Ir radusies vajadzība pēc plašākas jaunu tehnoloģiju ieviešanas, izmantošanas un atjaunināšanas, kā arī turpmākiem pētījumiem un jauninājumiem, lai novērstu Zemes novērošanas nepilnības uz sauszemes un ūdenī, kā arī atmosfērā, jo īpaši sadarbojoties ar Zemes novērošanas sistēmu globālo tīklu (GEOSS) un tā Eiropas sastāvdaļu — EuroGEOSS.

__________________

__________________

19 Zemes novērošana atbalstīs pētniecību un inovāciju citās šās globālās problēmas risināšanas jomās, kā arī citās svarīgās “Eiropas apvāršņa” daļās.

19 Zemes novērošana atbalstīs pētniecību un inovāciju citās šās globālās problēmas risināšanas jomās, kā arī citās svarīgās programmas “Apvārsnis Eiropas” daļās.

Grozījums Nr.    139

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 5. punkts – 5.2. apakšpunkts – 5.2.1. punkts – 2. daļa – 3. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

–  bioloģiskās daudzveidības stāvoklis, ekosistēmu aizsardzība, klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās, pārtikas nodrošinājums, lauksaimniecība un mežsaimniecība, zemes izmantošana un zemes izmantošanas izmaiņas, pilsētu un piepilsētu attīstība, dabas resursu pārvaldība, okeānu izmantošana un saglabāšana, jūras satiksmes drošība un citas saistītās jomas;

–  bioloģiskās daudzveidības stāvoklis, ekosistēmas pakalpojumu un to vērtības novērtējums, ekosistēmas aizsardzība, klimata pārmaiņu mazināšana, sugu un ekosistēmu pielāgošanās, pārtikas nodrošinājums, lauksaimniecība, augsnes auglība un mežsaimniecība, zemes izmantošana un zemes izmantošanas izmaiņas, lauku apvidu, pilsētu un piepilsētu attīstība, dabas aizsardzība, atjaunošana un resursu pārvaldība, okeānu, jūru un iekšējo ūdeņu saglabāšana un izmantošana, jūras satiksmes drošība un citas saistītās jomas;

Grozījums Nr.    140

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 5. punkts – 5.2. apakšpunkts – 5.2.1. punkts – 2. daļa – 4. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

–  uz lietotājiem vērsti lietojumi un to paplašināšana, lai veicinātu Eiropas dabas resursu un ekosistēmu pakalpojumu, kā arī ar tiem saistīto vērtību ķēžu pārvaldību.

–  uz lietotājiem vērsti lietojumi un to paplašināšana, lai veicinātu Eiropas dabas resursu un ekosistēmu pakalpojumu, kā arī ar tiem saistīto vērtību ķēžu saglabāšanu, atjaunošanu un pārvaldību.

Grozījums Nr.    141

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 5. punkts – 5.2. apakšpunkts – 5.2.1. punkts – 2. daļa – 4.a ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

-  vispusīga un ilgtspējīga globāla vides novērošanas un informācijas sistēma, cita starpā veicinot sadarbību starp klimata modelēšanas kopienām un vides novērošanas un datu pārvaldības kopienām;

Grozījums Nr.    142

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 5. punkts – 5.2. apakšpunkts – 5.2.1. punkts – 2. daļa – 4.b ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

-  invazīvu svešzemju sugu ietekme uz bioloģisko daudzveidību, ekosistēmu pakalpojumiem un produktivitāti, tostarp jauni rīki tās novēršanai un apkarošanai;

Grozījums Nr.    143

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 5. punkts – 5.2. apakšpunkts – 5.2.1. punkts – 2. daļa – 4.c ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

-  uzlabota integrēta prognozēšana un risku un neaizsargātības novērtēšana attiecībā uz dabas un cilvēku izraisītām katastrofām, tostarp agrīnas brīdināšanas sistēmas izstrāde;

Grozījums Nr.    144

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 5. punkts – 5.2. apakšpunkts – 5.2.1. punkts – 2. daļa – 4.d ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

-  teritoriālo modeļu vides, sociālo un kultūras aspektu saskaņošana, īpašu uzmanību pievēršot dabas un sabiedrības mijiedarbībai, kas izriet no teritoriālās politikas un stratēģijām;

Grozījums Nr.    145

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 5. punkts – 5.2. apakšpunkts – 5.2.2. punkts – 2. daļa – 1. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

–  Bioloģiskās daudzveidības, sauszemes un jūras ekosistēmu stāvoklis un nozīme, dabas kapitāls kā arī ekosistēmu pakalpojumi;

–  Globālās un vietējās bioloģiskās daudzveidības, sauszemes un jūras un ūdens ekosistēmu stāvoklis un nozīme, dabas kapitāls, kā arī ekosistēmu pakalpojumi; bioloģiskās daudzveidības samazināšanās cēloņu un iespējamo risinājumu analīze;

Grozījums Nr.    146

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 5. punkts – 5.2. apakšpunkts – 5.2.2. punkts – 2. daļa – 4. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

–  ķīmisku savienojumu un jaunu piesārņojošo vielu ekotoksikoloģija, to mijiedarbība un ietekme uz vidi un izmainītu bioķīmisko procesu loki klimata pārmaiņu laikā;

–  ķīmisku savienojumu un jaunu piesārņojošo vielu ekotoksikoloģija, ķīmiskas vielas un to mijiedarbība un ietekme uz vidi un izmainītu bioķīmisko procesu loki klimata pārmaiņu laikā;

Grozījums Nr.    147

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 5. punkts – 5.2. apakšpunkts – 5.2.3. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Izturīgas un ilgtspējīgas lauksaimniecības un mežsaimniecības sistēmas nodrošina ekonomisku, vidisku un sociālu ieguvumu primārās ražošanas mainīgajā kontekstā. Papildus tam, ka tās veicina pārtikas un uztura drošību, tās iekļaujas dinamiskās vērtību ķēdēs, pārvalda zemi un dabas resursus, kā arī sniedz virkni būtisku sabiedrisko labumu, arī oglekļa dioksīda piesaisti, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, apputeksnēšanu un pozitīvu ietekmi uz sabiedrības veselību. Lai atbalstītu lauksaimniecības un mežu (eko)sistēmu daudzveidīgās funkcijas, ir nepieciešamas integrētas pieejas, ņemot vērā primārās ražošanas mainīgo kontekstu, jo īpaši attiecībā uz klimatu un vidi, resursu pieejamību, demogrāfiju un patērēšanas modeļiem. Tāpat ir nepieciešams pievērsties lauksaimniecības un mežsaimniecības darbību telpiskajai un sociāli ekonomiskajai dimensijai un mobilizēt lauku apvidu potenciālu.

Izturīgas un ilgtspējīgas lauksaimniecības un mežsaimniecības sistēmas nodrošina ekonomisku, vidisku un sociālu ieguvumu primārās ražošanas mainīgajā kontekstā. Papildus tam, ka tās veicina pārtikas un uztura drošību, tās iekļaujas dinamiskās vērtību ķēdēs, pārvalda zemi un dabas resursus, kā arī sniedz virkni būtisku sabiedrisko labumu, arī oglekļa dioksīda piesaisti, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, apputeksnēšanu, kā arī pozitīvu ietekmi uz sabiedrības veselību un labjutību. Lai atbalstītu lauksaimniecības un mežu (eko)sistēmu daudzveidīgās funkcijas, ir nepieciešamas integrētas pieejas, ņemot vērā primārās ražošanas mainīgo kontekstu, jo īpaši attiecībā uz klimatu un vidi, resursu pieejamību, demogrāfiju un patērēšanas modeļiem. Tāpat ir nepieciešams pievērsties lauksaimniecības un mežsaimniecības darbību ietekmei un telpiskajai un sociāli ekonomiskajai dimensijai un mobilizēt lauku apvidu potenciālu.

Grozījums Nr.    148

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 5. punkts – 5.2. apakšpunkts – 5.2.3. punkts – 2. daļa – -1. ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

  bioloģiskās daudzveidības, ekosistēmu funkciju un pakalpojumu uzraudzības un rādītāju uzlabošana lauku apvidos un agroekoloģiskajās sistēmās, sabiedrības līdzdalības kopīgā mācīšanās procesā atbalstīšana un lauksaimniecības ekosistēmu stāvokļa uzlabošana;

Grozījums Nr.    149

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 5. punkts – 5.2. apakšpunkts – 5.2.3. punkts – 2. daļa – 1. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

–  Ilgtspējīgas un noturīgas ražošanas metodes, tehnoloģijas un instrumenti lauksaimniecībā un mežsaimniecībā;

–  Ilgtspējīgas un noturīgas ražošanas metodes, tehnoloģijas un inovatīvi instrumenti sauszemes un jūras lauksaimniecībā un mežsaimniecībā un pēc iespējas efektīvākā ūdens resursu izmantošanā;

Grozījums Nr.    150

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 5. punkts – 5.2. apakšpunkts – 5.2.3. punkts – 2. daļa – 3. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

–  primāro nozaru darbību ietekme uz klimatu un vidi; lauksaimniecības un mežsaimniecības potenciāls oglekļa dioksīda piesaistīšanā un siltumnīcefekta gāzu emisiju mazināšanā, arī negatīvas emisijas pieejas;

–  primāro nozaru darbību ietekme uz klimatu un vidi un visā vērtību ķēdē; lauksaimniecības un mežsaimniecības potenciāls oglekļa dioksīda aizstāšanas un uzglabāšanas palielināšanā, kas panākama, piemēram, ar ilgtspējīgu biomasas ražošanu, un siltumnīcefekta gāzu emisiju mazināšanā, izmantojot arī negatīvas emisijas pieejas;

Grozījums Nr.    151

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 5. punkts – 5.2. apakšpunkts – 5.2.3. punkts – 2. daļa – 4. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

–  augu kaitēkļi un slimības un dzīvnieku veselība un labklājība; alternatīvas pretrunīgu pesticīdu, antibiotiku un citu vielu izmantošanai;

–  augu kaitēkļi un slimības un dzīvnieku veselība un labklājība; alternatīvas pretrunīgu ķīmisko pesticīdu, antibiotiku un citu vielu izmantošanai, ņemot vērā bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un lielas bioloģiskā daudzveidības agroekosistēmu pieejas;

Grozījums Nr.    152

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 5. punkts – 5.2. apakšpunkts – 5.2.3. punkts – 2. daļa – 4.a ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

-  atvērtu datu sistēmas, kas veicina augu, patogēnu un vides datu un attiecīgu zināšanu apmaiņu, tādējādi veicinot turpmāku zinātnisko pētniecību, vides plānošanu un komerciālu produktu izstrādi;

Grozījums Nr.    153

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 5. punkts – 5.2. apakšpunkts – 5.2.3. punkts – 2. daļa – 6. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

–  ekosistēmas pakalpojumu izmantošana un nodrošināšana lauksaimniecības un mežsaimniecības sistēmām, izmantojot ekoloģiskas pieejas un izmēģinot dabā balstītus risinājumus no lauku saimniecību līmeņa līdz ainavu līmenim videi draudzīgai lauksaimniecībai;

–  ekosistēmas funkciju izmantošana un nodrošināšana lauksaimniecības un mežsaimniecības sistēmām, izmantojot ekoloģiskas pieejas un izmēģinot dabā balstītus risinājumus no lauku saimniecību līmeņa līdz ainavu līmenim videi draudzīgai lauksaimniecībai, risinot problēmas saistībā ar klimata pārmaiņām, bioloģiskās daudzveidības zudumu, ekosistēmas degradāciju, lauksaimniecisko piesārņojumu un iedzīvotāju veselību un labjutību;

Grozījums Nr.    154

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 5. punkts – 5.2. apakšpunkts – 5.2.3. punkts – 2. daļa – 7. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

–  lauksaimniecības un mežsaimniecības sistēmas no lauku saimniecību līmeņa līdz ainavu līmenim; ekosistēmu pakalpojumu izmantošana un rezultāti primārajā ražošanā;

–  inovatīvas lauksaimniecības un mežsaimniecības sistēmas no lauku saimniecību līmeņa līdz ainavu līmenim; ekosistēmu pakalpojumu izmantošana un rezultāti primārajā ražošanā;

Grozījums Nr.    155

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 5. punkts – 5.2. apakšpunkts – 5.2.3. punkts – 2. daļa – 8. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

–  jauninājumi lauksaimniecībā saskarnēs starp lauksaimniecību, akvakultūru un mežsaimniecību, kā arī pilsētu teritorijās;

–  jauninājumi lauksaimniecībā saskarnēs starp lauksaimniecību, akvakultūru un mežsaimniecību, kā arī pilsētu un lauku teritorijās;

Grozījums Nr.    156

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 5. punkts – 5.2. apakšpunkts – 5.2.3. punkts – 2. daļa – 10. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

–  digitālas novācijas lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un vērtību ķēdēs, kā arī lauku apvidos, izmantojot datus un attīstot infrastruktūru, tehnoloģijas un pārvaldības modeļus;

–  digitālas inovācijas lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, tostarp precīzās lauksaimniecības un mežsaimniecības metodes, un vērtību ķēdēs, kā arī lauku apvidos, izmantojot datus un attīstot infrastruktūru, mākslīgo intelektu, mašīnmācīšanās algoritmus, robotikas tehnoloģijas un pārvaldības modeļus, tostarp attīstot demonstrējumu saimniecības;

Grozījums Nr.    157

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 5. punkts – 5.2. apakšpunkts – 5.2.3. punkts – 2. daļa – 11.a ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

-  pāreja uz integrētām un daudzveidīgām pārtikas un lauksaimniecības sistēmām un agronomijas praksi, tostarp izmantojot precizitātes tehnoloģijas, agroekoloģiskās un ekoloģiskās intensifikācijas pieejas, kas sniedz labumu visiem lauksaimniecības veidiem;

Grozījums Nr.    158

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 5. punkts – 5.2. apakšpunkts – 5.2.3. punkts – 2. daļa – 11.b ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

-  jaunas augu selekcijas stratēģijas, kuru mērķis ir ilgtspējīga lielāka raža, labāka kvalitāte un papildu ieguvumi no ekonomiskās un vides perspektīvas;

Grozījums Nr.    159

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 5. punkts – 5.2. apakšpunkts – 5.2.3. punkts – 2. daļa – 11.c ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

-  tādu produktu, instrumentu un paņēmienu izstrādes sekmēšana, kas paredzēti, lai atbalstītu ilgtspējīgu lauksaimniecības praksi, tostarp uzlabojot zināšanas par dažādu lauksaimniecības paņēmienu ietekmi uz augsnes kvalitāti un atjaunošanos;

Grozījums Nr.    160

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 5. punkts – 5.2. apakšpunkts – 5.2.4. punkts – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.2.4.  Jūra un okeāni

5.2.4.  Jūras, okeāni, iekšējie ūdeņi un zilā ekonomika

Grozījums Nr.    161

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 5. punkts – 5.2. apakšpunkts – 5.2.4. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Jūras un okeānu dabas kapitāls un ekosistēmu pakalpojumi sniedz ievērojamas sociālekonomiskas un labklājības priekšrocības. Šo potenciālu apdraud un ievērojami ietekmē cilvēku, kā arī dabas izraisīti stresa faktori, piemēram, piesārņojums, pārzveja, klimata pārmaiņas, jūras līmeņa celšanās un ārkārtēji laikapstākļi. Lai jūrām un okeāniem nenodarītu neatgriezenisku kaitējumu, ir nepieciešams uzlabot mūsu zināšanas un izpratni, lai ilgtspējīgi pārvaldītu, aizsargātu un atjaunotu jūru un piekrastu ekosistēmas un novērstu jūras piesārņojumu, uzlabotas un atbildīgas okeānu pārvaldības sistēmas kontekstā. Tas ietvers arī pētniecību, lai ilgtspējīgā veidā apgūtu milzīgo un neizmantoto jūru un okeānu ekonomisko potenciālu, lai radītu vairāk pārtikas, nepalielinot ietekmi uz tiem un vienlaikus palīdzot mazināt spiedienu uz zemes, saldūdens un okeāna resursiem. Ir vajadzīgas partnerības pieejas, arī jūras baseinu un makroreģionālajā stratēģijā, kas sniedzas ārpus ES (piemēram, Vidusjūrā, Baltijas jūrā, Melnajā jūrā, Atlantijas okeānā, Karību jūrā un Indijas okeānā), un ieguldījumam starptautiskās okeānu pārvaldības saistībās, tādās iniciatīvās kā ANO okeāna ilgtspējīgas attīstības zinātnes desmitgade, un saistības saglabāt jūras bioloģisko daudzveidību apgabalos, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas.

Jūru, okeānu un iekšējo ūdeņu lielā bioloģiskā daudzveidība sniedz ievērojamas sociālekonomiskas un labklājības priekšrocības. Šo potenciālu apdraud un būtiski ietekmē cilvēku, kā arī dabas izraisīti stresa faktori, piemēram, piesārņojums, pārzveja, klimata pārmaiņas, jūras līmeņa celšanās, ilgtnespējīga ūdens izmantošana un ārkārtēji laikapstākļi. Lai jūrām, okeāniem un iekšējiem ūdeņiem nenodarītu neatgriezenisku kaitējumu, ir jāuzlabo mūsu zināšanas un izpratne, lai ilgtspējīgi pārvaldītu, aizsargātu un atjaunotu jūras un piekrastes ekosistēmas un novērstu jūras piesārņojumu uzlabotas un atbildīgas okeānu pārvaldības sistēmas kontekstā. Tas ietvers arī pētniecību, lai ilgtspējīgā veidā apgūtu milzīgo un neizmantoto jūru, okeānu un iekšējo ūdeņu ekonomisko potenciālu, lai radītu vairāk pārtikas, nepalielinot spiedienu uz tiem un vienlaikus palīdzot mazināt spiedienu uz zemes un ūdens resursiem. Ir vajadzīgas partnerības pieejas, arī jūras baseinu un makroreģionālajā stratēģijā, kas sniedzas ārpus ES (piemēram, Vidusjūrā, Baltijas jūrā, Melnajā jūrā, Atlantijas okeānā, Karību jūrā un Indijas okeānā), un ieguldījumam starptautiskās okeānu pārvaldības saistībās, ilgtspējīgas attīstības mērķos, tādās iniciatīvās kā ANO okeāna ilgtspējīgas attīstības zinātnes desmitgade, un saistības saglabāt jūras bioloģisko daudzveidību apgabalos, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas.

Grozījums Nr.    162

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 5. punkts – 5.2. apakšpunkts – 5.2.4. punkts – 2. daļa – 1. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

–  Ilgtspējīga jūrsaimniecība, okeānsaimniecība, zivsaimniecība un akvakultūra pārtikas vajadzībām, to vidū alternatīvi olbaltumvielu avoti ar paaugstinātu uzturdrošību, uztursuverenitāti un klimatisko noturību;

–  Ilgtspējīga zivsaimniecība un atbildīga akvakultūra pārtikas vajadzībām, to vidū alternatīvi olbaltumvielu avoti ar paaugstinātu uzturdrošību, uztursuverenitāti un klimatisko noturību;

Grozījums Nr.    163

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 5. punkts – 5.2. apakšpunkts – 5.2.4. punkts – 2. daļa – 1.a ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

-  jaunu bioloģisko produktu attīstīšana, izmantojot jūras organismus, ar plašu pielietojumu klāstu, paverot jaunas produktu un pakalpojumu iespējas;

Grozījums Nr.    164

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 5. punkts – 5.2. apakšpunkts – 5.2.4. punkts – 2. daļa – 2. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

–  stiprināta jūras ekosistēmu noturība, kas nodrošina jūras un okeāna veselību, cīņu pret un centienus mazināt dabisko un cilvēku ietekmi, piemēram, piesārņojumu un plastmasas ietekmi, eitrofikāciju, paskābināšanos, jūras un okeānu sasilšanu, jūras līmeņa paaugstināšanos, ņemot vērā sauszemes un jūru mijiedarbību un veicinot aprites pieeju;

–  pastiprināta jūras ekosistēmu noturība, kas tādējādi nodrošina jūru, okeānu un iekšējo ūdeņu veselību, novēršot, apkarojot un mazinot tādu dabas un cilvēku radītu spiedienu kā piesārņojums, ķīmiskas vielas un plastmasa, tostarp mikroplastmasa, pārzveja, eitrofikācija, paskābināšanās, jūru un okeānu sasilšana, invazīvas sugas, jūras līmeņa paaugstināšanās, ņemot vērā sauszemes un ūdens vides mijiedarbību un veicinot aprites pieeju;

Grozījums Nr.    165

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 5. punkts – 5.2. apakšpunkts – 5.2.4. punkts – 2. daļa – 3. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

–  okeāna pārvaldība globālā un reģionālā līmenī, lai nodrošinātu jūras un okeānu resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu;

–  okeāna pārvaldība globālā un reģionālā līmenī, lai nodrošinātu jūras, okeānu un iekšējo ūdeņu resursu un to dabas kapitāla saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu;

Grozījums Nr.    166

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 5. punkts – 5.2. apakšpunkts – 5.2.4. punkts – 2. daļa – 6. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

–  zilās vērtību ķēdes, jūru un okeānu vides daudzkārtīga izmantošana un atjaunojamās enerģijas nozares izaugsme jūrās un okeānos, arī ilgtspējīgas mikro- un makroaļģu audzēšanas un pārstrādes iespējas;

–  zilās vērtību ķēdes, jūru un okeānu vides daudzkārtīga izmantošana un atjaunojamās enerģijas nozares izaugsme jūrās, okeānos un iekšējos ūdeņos, arī ilgtspējīga mikro- un makroaļģu audzēšana; mūsdienīgas akvakultūras sistēmas uz sauszemes, kas nodrošina videi neitrālu biomasas ražošanu;

Grozījums Nr.    167

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 5. punkts – 5.2. apakšpunkts – 5.2.4. punkts – 2. daļa – 7. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

–  dabā balstīti risinājumi, kuru pamatā ir jūras un piekrastes ekosistēmu dinamika, bioloģiskā daudzveidība un daudzveidīgi ekosistēmu pakalpojumi, kas nodrošina sistemātisku un ilgtspējīgu jūras un okeānu resursu izmantošanu un veicina vides aizsardzību, piekrastes pārvaldību, ieskaitot pielāgošanos klimata pārmaiņām;

–  dabā balstīti risinājumi, kuru pamatā ir ūdens un piekrastes ekosistēmu dinamika, bioloģiskā daudzveidība un daudzveidīgi ekosistēmu pakalpojumi, kas nodrošina sistemātisku un ilgtspējīgu jūras, okeānu un iekšējo ūdeņu resursu izmantošanu un veicina vides (tostarp piekrastes vides) aizsardzību, atjaunošanu un pārvaldību, kā arī pielāgošanos klimata pārmaiņām;

Grozījums Nr.    168

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 5. punkts – 5.2. apakšpunkts – 5.2.4. punkts – 2. daļa – 8. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

–  zila inovācija, arī zilā un digitālā ekonomika visās piekrastes zonās, piekrastes pilsētās un ostās, lai stiprinātu piekrastes reģionu noturību un labumu iedzīvotājiem;

–  zilā inovācija, arī zilā un digitālā ekonomika visās piekrastes zonās, piekrastes pilsētās un ostās, lai stiprinātu piekrastes reģionu noturību un labumu iedzīvotājiem un viesiem;

Grozījums Nr.    169

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 5. punkts – 5.2. apakšpunkts – 5.2.4. punkts – 2. daļa – 9. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

–  labāka izpratne par okeānu nozīmi klimata pārmaiņu mazināšanā un pielāgošanā.

–  labāka izpratne par okeānu un citas ūdens vides nozīmi saistībā ar klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām.

Grozījums Nr.    170

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 5. punkts – 5.2. apakšpunkts – 5.2.5. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Iedzīvotāju skaita pieauguma, resursu nepietiekamības un pārmērīgas izmantošanas, vides degradācijas, klimata pārmaiņu un migrācijas kombinētais efekts rada nepieredzētas problēmas, kas prasa pārtikas sistēmu pārveidošanu (PĀRTIKA 2030)20. Pašreizējā pārtikas produktu ražošana un patērēšana lielā mērā nav ilgtspējīga, kamēr saskaramies ar nepareiza uztura dubulto apgrūtinājumu: nepietiekama uztura un aptaukošanās līdzāspastāvēšanu. Nākotnes pārtikas sistēmām jānodrošina pietiekams daudzums drošas, veselīgas un kvalitatīvas pārtikas visiem, balstoties uz resursu efektivitāti, ilgtspēju (ieskaitot SEG emisiju, piesārņojuma un atkritumu rašanās samazināšanu), sauszemes un jūras jomu savienošanu, pārtikas atkritumu samazināšanu, uzlabotu jūras un okeānu pārtikas produktu ražošanu un aptverot visu pārtikas produktu vērtību ķēdi no ražotājiem līdz patērētājiem un atpakaļ pie ražotājiem. Tam jāiet roku rokā ar pārtikas drošības sistēmas attīstību nākotnē un rīkus, tehnoloģijas un digitālo risinājumu projektēšanu, izstrādi un īstenošanu, kas nodrošina būtiskus ieguvumus patērētājiem un uzlabos pārtikas vērtības veidošanas ķēdes konkurētspēju un ilgtspēju. Turklāt ir vajadzīgs veicināt uzvedības maiņu pārtikas patērēšanas un ražošanas modeļos, kā arī iesaistīt primāros ražotājus, rūpniekus (arī MVU), mazumtirgotājus, ēdinātājus, patērētājus un publiskos dienestus.

Iedzīvotāju skaita pieauguma, resursu nepietiekamības un pārmērīgas izmantošanas, vides degradācijas, klimata pārmaiņu un migrācijas kombinētais efekts rada nepieredzētas problēmas, kas prasa pārtikas sistēmu pārveidošanu (PĀRTIKA 2030)20. Pašreizējā pārtikas produktu ražošana un patērēšana lielā mērā nav ilgtspējīga, kamēr saskaramies ar nepareiza uztura dubulto apgrūtinājumu: nepietiekama uztura un aptaukošanās līdzāspastāvēšanu. Nākotnes pārtikas sistēmām jānodrošina pietiekams daudzums drošas, veselīgas un kvalitatīvas pārtikas visiem, balstoties uz resursu efektivitāti, ilgtspēju (ieskaitot SEG emisiju, piesārņojuma un atkritumu rašanās samazināšanu), sauszemes un ūdens vides jomu savienošanu, pārtikas atkritumu samazināšanu, uzlabotu produktu ražošanu un aptverot visu pārtikas produktu vērtību ķēdi no ražotājiem līdz patērētājiem un atpakaļ pie ražotājiem. Tam jāiet roku rokā ar pārtikas drošības sistēmas attīstību nākotnē un rīkus, tehnoloģijas un digitālo risinājumu projektēšanu, izstrādi un īstenošanu, kas nodrošina būtiskus ieguvumus patērētājiem un uzlabos pārtikas vērtības veidošanas ķēdes konkurētspēju, efektivitāti un ilgtspēju. Turklāt ir jāveicina uzvedības maiņa pārtikas patērēšanas un ražošanas modeļos, piemēram, ar pārtikas marķējumu, kā arī labāk iesaistīt visus dalībniekus, tostarp patērētājus, primāros ražotājus, nozares (arī MVU) pārstāvjus, mazumtirgotājus, ēdinātājus un sabiedrisko pakalpojumu sniedzējus.

__________________

__________________

20 SWD(2016) 319 final: Eiropas pētniecība un inovācija pārtikas un uztura drošības jomā

20 SWD(2016) 319 final: Eiropas pētniecība un inovācija pārtikas un uztura drošības jomā

Grozījums Nr.    171

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 5. punkts – 5.2. apakšpunkts – 5.2.5. punkts – 2. daļa – 1. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

–  Ilgtspējīgs un veselīgs uzturs cilvēku labklājībai visa mūža garumā;

–  Ilgtspējīgs un veselīgs uzturs cilvēku labklājībai visa mūža garumā, nodrošinot, ka pārtikas ražošanas un pārstrādes sistēmu projektēšana no sākta gala tiek veikta, paturot prātā uztura vajadzības;

Grozījums Nr.    172

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 5. punkts – 5.2. apakšpunkts – 5.2.5. punkts – 2. daļa – 1.a ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

-  jaunu genomikas un metabolomikas tehnoloģiju izmantošana, atzīstot un apmierinot mūsu globālās populācijas atšķirīgās uztura vajadzības;

Grozījums Nr.    173

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 5. punkts – 5.2. apakšpunkts – 5.2.5. punkts – 2. daļa – 2. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

–  individuāli pielāgota uztura pieejamība, jo īpaši neaizsargātām grupām, lai mazinātu ar uzturu saistītu un neinfekciozu slimību riska faktorus;

–  jaunas uztura pieejas, jo īpaši neaizsargātām grupām, lai mazinātu ar uzturu saistītu un neinfekciozu slimību, tostarp pārtikas nepanesamības, riska faktorus;

Grozījums Nr.    174

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 5. punkts – 5.2. apakšpunkts – 5.2.5. punkts – 2. daļa – 3. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

–  patērētāju uzvedība, dzīvesveids un motivācija, veicinot sociālo inovāciju un sabiedrības iesaistīšanu, lai uzlabotu veselības un vides ilgtspēju visā pārtikas produktu vērtību ķēdē;

–  patērētāju uzvedība, dzīvesveids un motivācija, ko analizē no multidisciplināras (psiholoģiskas un kultūras) perspektīvas, veicinot sociālo inovāciju un sabiedrības iesaistīšanu, lai uzlabotu veselības un vides ilgtspēju visā pārtikas produktu vērtību ķēdē;

Grozījums Nr.    175

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 5. punkts – 5.2. apakšpunkts – 5.2.5. punkts – 2. daļa – 4. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

–  mūsdienīgas pārtikas drošības un autentiskuma sistēmas, kas palielina patērētāju uzticēšanos pārtikas sistēmai;

–  mūsdienīgas pārtikas drošības, izsekojamības un autentiskuma sistēmas, kas palielina patērētāju uzticēšanos pārtikas sistēmai;

Grozījums Nr.    176

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 5. punkts – 5.2. apakšpunkts – 5.2.5. punkts – 2. daļa – 4.a ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

-  proteīna avotu noteikšana un turpmāka proteīnu saturošu augu attīstīšana un to apstrāde izmantošanai pārtikā un lopbarībā;

Grozījums Nr.    177

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 5. punkts – 5.2. apakšpunkts – 5.2.5. punkts – 2. daļa – 6. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

–  vidiski ilgtspējīgas, aprites veida un resursu ziņā efektīvas sauszemes un jūras pārtikas aprites sistēmas ceļā uz pārtikas atkritumu izskaušanu visā pārtikas sistēmā, atkārtoti izmantojot pārtikas produktus un biomasu, veicinot pārtikas atkritumu pārstrādi, jaunu pārtikas produktu iepakojumu izstrādi, kā arī pieprasījumu pēc īpaši pielāgotiem un vietējiem pārtikas produktiem;

–  vidiski ilgtspējīgas, aprites veida un resursu ziņā efektīvas sauszemes un ūdens vides pārtikas aprites sistēmas ceļā uz pārtikas atkritumu izskaušanu visā pārtikas sistēmā, atkārtoti izmantojot pārtikas produktus un biomasu, veicinot pārtikas atkritumu pārstrādi, jaunu pārtikas produktu iepakojumu izstrādi, kā arī pieprasījumu pēc īpaši pielāgotiem un vietējiem pārtikas produktiem;

Grozījums Nr.    178

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 5. punkts – 5.2. apakšpunkts – 5.2.5. punkts – 2. daļa – 7. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

–  inovācija un pārtikas sistēmas vietējo jauninājumu un kopienu pilnveidošanai, veicinot godīgu tirdzniecību un cenu noteikšanu, iekļaujamību un ilgtspēju, izmantojot partnerattiecības starp rūpniecību, vietējām iestādēm, pētniekiem un sabiedrību.

–  inovācija un pārtikas sistēmas vietējo jauninājumu un kopienu pilnveidošanai, veicinot godīgu tirdzniecību un cenu noteikšanu, iekļaujamību un ilgtspēju, izmantojot partnerattiecības starp rūpniecības nozarēm, vietējām iestādēm, pētniekiem un sabiedrību.

Grozījums Nr.    179

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 5. punkts – 5.2. apakšpunkts – 5.2.5. punkts – 2. daļa – 7.a ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

-  aprites bioekonomikas attīstīšana, maksimāli palielinot pārtikas ražošanas un apstrādes ciklus, lai optimizētu mūsu resursu vērtību un pēc iespējas mazinātu ietekmi uz vidi;

Grozījums Nr.    180

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 5. punkts – 5.2. apakšpunkts – 5.2.6. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Bioloģiskas izcelsmes jauninājumi veido pamatu pārejai no fosilās ekonomikas, ietverot sauszemes un jūras biomasas ilgtspējīgu iegūšanu, rūpniecisko pārstrādi un pārveidošanu bioloģiskos materiālos un produktos. Tie ir arī vērsti uz dzīvo resursu, dzīvības zinātņu un rūpnieciskās biotehnoloģijas potenciāla izmantošanu, jaunu atklājumu meklēšanā, kā arī produktu un procesu izstrādē. Bioloģiskas izcelsmes jauninājumi, arī tehnoloģijas, var radīt jaunu ekonomisko aktivitāti un nodarbinātību reģionos un pilsētās, palīdzēt atjaunot lauku un piekrastes ekonomiku un stiprināt bioekonomikas apriti.

Bioloģiskas izcelsmes jauninājumi veido pamatu pārejai no fosilās ekonomikas, ietverot sauszemes un ūdens vides biomasas ilgtspējīgu iegūšanu, rūpniecisko pārstrādi un pārveidošanu bioloģiskos materiālos un produktos. Tie ir arī vērsti uz dzīvo resursu, dzīvības zinātņu un rūpnieciskās biotehnoloģijas potenciāla izmantošanu un nepārtrauktu standartizācijas darbu jaunu atklājumu meklēšanā, kā arī produktu un procesu izstrādē. Bioloģiskas izcelsmes inovācija, tostarp tehnoloģijas, var radīt jaunu saimniecisko darbību un nodarbinātību reģionos un pilsētās, palīdzēt atjaunot lauku un piekrastes ekonomiku un stiprināt bioekonomikas apriti, tādējādi veicinot pāreju uz resursu ziņā efektīvu mazoglekļa sabiedrību.

Grozījums Nr.    181

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 5. punkts – 5.2. apakšpunkts – 5.2.6. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Bioloģisko jauninājumu sistēmām ir vajadzīga sadarbība starp nozarēm un vērtības ķēdi. Būtu rūpīgi jāizvērtē dažādu biomasas avotu potenciāls un ietekme.

Grozījums Nr.    182

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 5. punkts – 5.2. apakšpunkts – 5.2.6. punkts – 2. daļa – 1. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

–  Ilgtspējīgas biomasas ieguves un ražošanas sistēmas, koncentrējoties uz lietojumiem ar augstu vērtību, sociālo un vides ilgtspēju, ietekmi uz klimata un bioloģiskās daudzveidības pārmaiņu samazināšanas mērķiem un vispārējo resursu efektivitāti;

–  Ilgtspējīgas un taisnīgas biomasas ieguves un ražošanas sistēmas, koncentrējoties uz lietojumiem ar augstu vērtību, sociālo, ekonomisko un vides ilgtspēju, ietekmi uz klimata un bioloģiskās daudzveidības pārmaiņu mazināšanas mērķiem un vispārējo resursu efektivitāti;

Grozījums Nr.    183

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 5. punkts – 5.2. apakšpunkts – 5.2.6. punkts – 2. daļa – 3. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

–  bioloģiskas izcelsmes vērtību ķēdes, materiāli, arī bioloģiski iedvesmoti materiāli, produkti un procesi ar jaunām īpašībām, funkcionalitāti un uzlabotu ilgtspēju (ieskaitot siltumnīcefekta gāzu samazināšanu), veicinot progresīvu bioloģisko pārstrādes iekārtu attīstību, izmantojot plašāku biomasas klāstu;

–  bioloģiskas izcelsmes vērtību ķēdes, materiāli, arī bioloģiski iedvesmoti materiāli, produkti un procesi ar jaunām īpašībām, funkcionalitāti un uzlabotu ilgtspēju (ieskaitot siltumnīcefekta gāzu mazināšanu), veicinot progresīvu bioloģisko pārstrādes iekārtu attīstību, izmantojot plašāku biomasas klāstu, un turpmāk attīstot esošās un jaunās biogēnās degvielas; labāka bioloģiskas izcelsmes atkritumu un blakusplūsmu izmantošana;

Grozījums Nr.    184

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 5. punkts – 5.2. apakšpunkts – 5.2.6. punkts – 2. daļa – 4. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

–  biotehnoloģija, arī starpnozaru progresīvā biotehnoloģija, lai to izmantotu konkurētspējīgos, ilgtspējīgos un jaunos rūpnieciskos procesos, vides pakalpojumos un patēriņa produktos21;

–  biotehnoloģija, arī starpnozaru progresīvā biotehnoloģija, lai to izmantotu konkurētspējīgos, ilgtspējīgos un jaunos lauksaimniecības un rūpnieciskos procesos, vides pakalpojumos un patēriņa produktos21;

__________________

__________________

21 Veselības biotehnoloģijas lietojumus risinās Veselības kopa saskaņā ar šo pīlāru.

21 Veselības biotehnoloģijas lietojumus risinās Veselības kopa saskaņā ar šo pīlāru.

Grozījums Nr.    185

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 5. punkts – 5.2. apakšpunkts – 5.2.6. punkts – 2. daļa – 5. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

–  Ar bioloģisko ekonomiku saistītā cirkulārā sistēma, izmantojot tehnoloģiskos, sistēmiskos, sociālos un uzņēmējdarbības modeļa jauninājumus, lai radikāli palielinātu radīto vērtību uz katru bioloģisko resursu vienību, ilgāk saglabājot šādu resursu vērtību ekonomikā un atbalstot ilgtspējīgas biomasas izmantošanas principu tālāknodošanu, izmantojot pētniecību un jauninājumus;

–  Ar bioloģisko ekonomiku saistītā cirkulārā sistēma, izmantojot tehnoloģiskos, sistēmiskos, sociālos un uzņēmējdarbības modeļa jauninājumus, lai palielinātu radīto vērtību uz katru bioloģisko resursu vienību, ilgāk saglabājot šādu resursu vērtību ekonomikā un atbalstot pāreju uz ilgtspējīgiem materiāliem un ilgtspējīgas biomasas izmantošanu pēc kaskādes principa, izmantojot pētniecību un jauninājumus;

Grozījums Nr.    186

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 5. punkts – 5.2. apakšpunkts – 5.2.6. punkts – 2. daļa – 5.a ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

-  biobāzētas vērtības ķēdes, tostarp jauni inovatīvi materiāli, materiālu kombinācijas un citas inovatīvas koncepcijas un produkti;

Grozījums Nr.    187

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 5. punkts – 5.2. apakšpunkts – 5.2.7. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ražošanas un patērēšanas aprites sistēmas dos labumu Eiropas ekonomikai, samazinot atkarību no resursiem un palielinot uzņēmumu konkurētspēju, kā arī radot jaunas darba iespējas Eiropas pilsoņiem un mazinot spiedienu uz vidi un klimatu. Papildus rūpnieciskajai pārveidei, pārejai uz zemu emisiju līmeni un resursu ziņā efektīvu aprites ekonomiku būs nepieciešama arī plašāka sistēmas maiņa, kas prasa sistemātiskus, ekoloģiski novatoriskus risinājumus, jaunus uzņēmējdarbības modeļus, tirgus un investīcijas, infrastruktūru, sociālo inovāciju, patērētāju uzvedības pārmaiņas un pārvaldības modeļus, kas sekmē sadarbību ar daudzajām ieinteresētajām personām, lai nodrošinātu, ka paredzētās sistēmas izmaiņas veicina labākus ekonomiskos, vidiskos un sociālos rezultātus22. Atvērtība starptautiskai sadarbībai būs būtiska salīdzināmībai, zināšanu radīšanai un apmaiņai un lai izvairītos no darba dublēšanās, piemēram, ar tādām starptautiskām iniciatīvām kā starptautiskā ekspertu grupa.

Ražošanas un patērēšanas aprites sistēmas dos labumu Eiropas ekonomikai un sabiedrībai, samazinot atkarību no resursiem un palielinot uzņēmumu konkurētspēju, kā arī radot jaunas darba iespējas Eiropas pilsoņiem un mazinot spiedienu uz vidi un klimatu. Papildus rūpnieciskajai pārveidei, pārejai uz zemu emisiju līmeni un resursu ziņā efektīvu aprites ekonomiku būs nepieciešama arī plašāka sistēmas maiņa, kas prasa sistemātiskus, ekoloģiski novatoriskus risinājumus, jaunus uzņēmējdarbības modeļus, tirgus un investīcijas, standartu pārskatīšanu vai jaunu standartu izstrādi, veicinošu infrastruktūru, sociālo inovāciju, patērētāju uzvedības pārmaiņas un pārvaldības modeļus, kas sekmē sadarbību ar daudzām ieinteresētajām personām, lai nodrošinātu, ka paredzētās sistēmas izmaiņas veicina labākus ekonomiskos, vidiskos un sociālos rezultātus22. Attiecīgos gadījumos atvērtība starptautiskai sadarbībai var būt svarīga salīdzināmībai, zināšanu radīšanai un apmaiņai un lai izvairītos no darba dublēšanās, piemēram, ar tādām starptautiskām iniciatīvām kā starptautiskā ekspertu grupa.

__________________

__________________

22 Aprites sistēmu palīdzības jomas darbības papildina mazoglekļa un tīrās rūpniecības jomas, kas noteiktas digitālajā un rūpniecības kopā.

22 Aprites sistēmu palīdzības jomas darbības papildina mazoglekļa un tīrās rūpniecības jomas, kas noteiktas digitālajā un rūpniecības kopā.

Grozījums Nr.    188

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 5. punkts – 5.2. apakšpunkts – 5.2.7. punkts – 2. daļa – 1. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

–  Sistēmiska pāreja uz resursu efektīvu aprites ekonomiku ar jauniem patērētāju mijiedarbības paraugiem, jauniem resursu efektivitātes un ekoloģiskās efektivitātes biznesa modeļiem, produktiem un pakalpojumiem, kas veicina resursu efektivitāti visa dzīves cikla garumā; dalīšanās, atkārtotas izmantošanas, labošanas, atjaunošanas, pārstrādes un kompostēšanas sistēmas;

–  Sistēmiska pāreja uz resursu ziņā efektīvu aprites ekonomiku ar jauniem patērētāju mijiedarbības paraugiem, jauniem resursu efektivitātes un energoefektivitātes un vides veiktspējas uzņēmējdarbības modeļiem, produktiem un pakalpojumiem, kas veicina resursu efektivitāti visa dzīves cikla garumā; dalīšanās, atkārtotas izmantošanas, labošanas, atjaunošanas, pārstrādes un kompostēšanas sistēmas;

Grozījums Nr.    189

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 5. punkts – 5.2. apakšpunkts – 5.2.7. punkts – 2. daļa – 3. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

–  risinājumi pilsētu, piepilsētu teritoriju un reģionu ilgtspējīgai un reģeneratīvai attīstībai, integrējot aprites ekonomikas pārveidi ar dabā balstītiem risinājumiem, tehnoloģiskām, digitālām, sociālām, kultūras un teritoriālās pārvaldības novācijām;

–  risinājumi pilsētu, piepilsētu un lauku apvidu un reģionu ilgtspējīgai un reģeneratīvai attīstībai, integrējot aprites ekonomikas pārveidi ar dabā balstītiem risinājumiem, tehnoloģiskām, digitālām, sociālām, kultūras un teritoriālās pārvaldības inovācijām;

Grozījums Nr.    190

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 5. punkts – 5.2. apakšpunkts – 5.2.7. punkts – 2. daļa – 3.a ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

pielāgošanās pilnīgai aprites pieejai, kas cita starpā paredz inovatīvus atkritumu apsaimniekošanas un apstrādes risinājumus, kuri ļauj atgūt resursus un uzturvielas, kā arī pārtikas atkritumu apsaimniekošanu pilsētās;

Grozījums Nr.    191

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 5. punkts – 5.2. apakšpunkts – 5.2.7. punkts – 2. daļa – 4. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

–  ekoinovācija bīstamu vielu un jaunu, iespējami bīstamu ķīmisku vielu radītā vides piesārņojuma novēršanai un atveseļošanai; tāpat aplūkojama arī ķīmisko vielu, produktu un atkritumu savstarpējā sakarība;

–  ekoinovācija bīstamu vielu un jaunu, iespējami bīstamu ķīmisku vielu radītā vides piesārņojuma novēršanai un atveseļošanai; tāpat aplūkojama arī ekosistēmu, ķīmisko vielu, produktu un atkritumu savstarpējā sakarība;

Grozījums Nr.    192

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 5. punkts – 5.2. apakšpunkts – 5.2.7. punkts – 2. daļa – 5.a ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

-  lielāka izpratne par biobāzētu produktu ieviešanas virzītājspēkiem un šķēršļiem, veicot pētniecību par aprites ekonomikas marķēšanu, etiķetēm, standartu piemērošanu, sertifikācijas shēmām, publisko iepirkumu un regulatīvajām darbībām, tostarp no globālās konkurences perspektīvas.

Grozījums Nr.    193

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 6. punkts – 6.1. apakšpunkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Lai nodrošinātu labu valsts politiku, būtiska nozīme ir kvalitatīvām, uzticamām zinātniskām liecībām. Jaunām ES tiesību aktu iniciatīvām un priekšlikumiem ir vajadzīgas pārredzamas, visaptverošas un līdzsvarotas liecības, turpretim politikas īstenošanai vajadzīgas liecības, uz kuru pamata būtu iespējams noteikt un pārraudzīt to ietekmi un progresu.

Lai nodrošinātu labu valsts politiku, būtiska nozīme ir kvalitatīvām, uzticamām zinātniskām liecībām. Jaunām ES tiesību aktu iniciatīvām un priekšlikumiem ir vajadzīgas pārredzamas, visaptverošas un līdzsvarotas liecības, turpretim politikas īstenošanai vajadzīgas liecības un pārredzamība, uz kuru pamata būtu iespējams noteikt un pārraudzīt to ietekmi un progresu.

Grozījums Nr.    194

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 6. punkts – 6.2. apakšpunkts – 6.2.1. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Zināšanas un dati arvien strauji pieaug. Ja politikas veidotāji grib tos izprast un no tiem gūt kādu labumu, tie jāpārbauda un jāatlasa. Visiem Komisijas dienestiem ir arī nepieciešamas visaptverošas zinātniskās metodes un analītiskie rīki, jo īpaši, lai paredzētu gaidāmās sabiedrības problēmas un atbalstītu labāku regulējumu. Tas ietver novatoriskus procesus, kas iesaistītu ieinteresētās personas un pilsoņus politikas veidošanas jautājumos.

Zināšanas un dati arvien strauji pieaug. Ja politikas veidotāji grib tos izprast un no tiem gūt kādu labumu, tie jāpārbauda un jāatlasa. Visiem Komisijas dienestiem ir arī nepieciešamas visaptverošas zinātniskās metodes un analītiskie rīki, jo īpaši, lai paredzētu gaidāmās sabiedrības problēmas un/ vai laikus reaģētu uz tām, kā arī atbalstītu labāku regulējumu. Tas ietver novatoriskus procesus, kas iesaistītu ieinteresētās personas un pilsoņus politikas veidošanas jautājumos.

Grozījums Nr.    195

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 6. punkts – 6.2. apakšpunkts – 6.2.1. punkts – 2. daļa – 4. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

–  datu pārvaldība, datu apmaiņa un saskanība.

–  FAIR datu pārvaldība, apmaiņa un saskanība.

Grozījums Nr.    196

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 6. punkts – 6.2. apakšpunkts – 6.2.2. punkts – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6.2.2.  Globālas problēmas

6.2.2.  Globālas problēmas un Eiropas konkurētspēja

Grozījums Nr.    197

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 6. punkts – 6.2. apakšpunkts – 6.2.2. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

JRC dos ieguldījumu konkrētā ES politikā un saistībās, ko risina piecas globālo problēmu kopas, īpaši ES saistības pret ilgtspējīgas attīstības mērķiem.

JRC dos ieguldījumu konkrētā ES politikā un saistībās, ko risina sešas globālo problēmu kopas, īpaši ES saistības pret ilgtspējīgas attīstības mērķiem.

Grozījums Nr.    198

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 6. punkts – 6.2. apakšpunkts – 6.2.2. punkts – 2. daļa – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Iekļaujoša un droša sabiedrība

2.  Iekļaujoša un radoša sabiedrība

Grozījums Nr.    199

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 6. punkts – 6.2. apakšpunkts – 6.2.2. punkts – 2. daļa – 1. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

–  Pētījumi par nevienlīdzību, nabadzību un atstumtību, sociālo mobilitāti, kultūras daudzveidību un prasmēm; sociālo, demogrāfisko un tehnoloģisko pārmaiņu novērtējums saistībā ar ekonomiku un sabiedrību;

–  Pētījumi par nevienlīdzību, nabadzību un atstumtību, sociālo mobilitāti, kultūras daudzveidību un prasmēm; sociālo, demogrāfisko, ģeogrāfisko un tehnoloģisko pārmaiņu novērtējums saistībā ar ekonomiku un sabiedrību;

Grozījums Nr.    200

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 6. punkts – 6.2. apakšpunkts – 6.2.2. punkts – 2. daļa – 2. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

–  atbalsts kultūras mantojuma saglabāšanai;

–  pētījumi par kultūras un radošās industrijas ekonomisko un sociālo ieguldījumu, tostarp statistikas sagatavošana un atbalsts materiālā un nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanai;

Grozījums Nr.    201

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 6. punkts – 6.2. apakšpunkts – 6.2.2. punkts – 2. daļa – 3.a ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

-  pētījumi par zinātnisko un tehnoloģisko pārmaiņu sociālo ietekmi dalībvalstīs un reģionos, tostarp attiecībā uz iedzīvotājiem;

Grozījums Nr.    202

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 6. punkts – 6.2. apakšpunkts – 6.2.2. punkts – 2. daļa – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2 a.  Droša sabiedrība

Grozījums Nr.    203

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 6. punkts – 6.2. apakšpunkts – 6.2.2. punkts – 2. daļa – 3. punkts – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Digitalizācija un rūpniecība

3.  Digitalizācija, rūpniecība un kosmoss

Grozījums Nr.    204

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 6. punkts – 6.2. apakšpunkts – 6.2.2. punkts – 2. daļa – 3. punkts – 4. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

  pētījumi par nanotehnoloģijām un citām svarīgām pamattehnoloģijām;

svītrots

 

 

Grozījums Nr.    205

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 6. punkts – 6.2. apakšpunkts – 6.2.2. punkts – 2. daļa – 4. punkts – 1. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

–  Atbalsts ES klimata, enerģētikas un transporta politikas īstenošanai, pāreja uz mazoglekļa ekonomiku un dekarbonizācijas stratēģijas līdz 2050. gadam; integrētu valstu klimata un enerģētikas plānu analīze; dekarbonizācijas ceļa novērtējums visās nozarēs, arī lauksaimniecībā un zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības kontekstā;

–  Atbalsts ES klimata, enerģētikas un transporta politikas īstenošanai, paredzot pāreju uz siltumnīcefekta gāzu nulles emisijas ekonomiku, tostarp mazoglekļa tehnoloģijas un dekarbonizācijas stratēģijas; integrētu valstu klimata un enerģētikas plānu analīze; dekarbonizācijas ceļa novērtējums visās nozarēs, arī lauksaimniecībā un zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības kontekstā;

Grozījums Nr.    206

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 6. punkts – 6.2. apakšpunkts – 6.2.2. punkts – 2. daļa – 4. punkts – 2. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

–  risku novērtējums neaizsargātās ekosistēmās, kritiskajās ekonomikas nozarēs un infrastruktūrā, koncentrējoties uz pielāgošanās stratēģijām;

–  risku novērtējums un iespējamie risinājumi attiecībā uz neaizsargātām ekosistēmām un kritiskajām ekonomikas nozarēm un infrastruktūru, koncentrējoties uz mazināšanas un pielāgošanās stratēģijām;

Grozījums Nr.    207

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 6. punkts – 6.2. apakšpunkts – 6.2.2. punkts – 2. daļa – 4. punkts – 3. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

–  enerģijas savienības pētniecības un attīstības dimensijas analīze; Eiropas Savienības konkurētspējas novērtējums pasaules tīrās enerģijas tirgū;

–  enerģijas savienības pētniecības un attīstības dimensijas analīze; Eiropas Savienības konkurētspējas novērtējums pasaules tīrās enerģijas, jo īpaši atjaunojamo energoresursu, tirgū;

Grozījums Nr.    208

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 6. punkts – 6.2. apakšpunkts – 6.2.2. punkts – 2. daļa – 4. punkts – 5. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

–  ēku, viedu un ilgtspējīgu pilsētu un rūpniecības ēku enerģijas patēriņa analīze;

–  ēku, viedu un ilgtspējīgu pilsētu un rūpniecības nozaru enerģijas patēriņa un klimata pārmaiņu mazināšanas potenciāla analīze;

Grozījums Nr.    209

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 6. punkts – 6.2. apakšpunkts – 6.2.2. punkts – 2. daļa – 4. punkts – 8. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

–  atbalsts enerģētikas pārejai, ieskaitot Pilsētas mēru paktu, tīru enerģiju ES salām, jutīgiem reģioniem un Āfrikai;

–  atbalsts pārejai uz dekarbonizētām energosistēmām, tostarp ļoti energoefektīvām un uz atjaunojamiem energoresursiem balstītām energosistēmām;

Grozījums Nr.    210

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 6. punkts – 6.2. apakšpunkts – 6.2.2. punkts – 2. daļa – 5. punkts – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.  Pārtika un dabas resursi

5.  Pārtika, dabas resursi un lauksaimniecība

Grozījums Nr.    211

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 6. punkts – 6.2. apakšpunkts – 6.2.2. punkts – 2. daļa – 5. punkts – 1. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

–  Pētniecība, kur ietverta zeme, augsne, meži, gaiss, ūdens, jūras resursi, izejmateriāli un bioloģiskā daudzveidība dabas kapitāla efektīvas saglabāšanas, atjaunošanas un ilgtspējīgas izmantošanas atbalstam, iekļaujot ilgtspējīgu resursu pārvaldību Āfrikā;

–  Pētniecība, kur ietverta zeme, augsne, meži, gaiss, ūdens, jūras resursi, izejvielas un bioloģiskā daudzveidība, ar mērķi atbalstīt dabas kapitāla efektīvu saglabāšanu, atjaunošanu un ilgtspējīgu izmantošanu, tostarp taisnīgu un ilgtspējīgu resursu pārvaldību Āfrikā;

Grozījums Nr.    212

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 6. punkts – 6.2. apakšpunkts – 6.2.2. punkts – 2. daļa – 5. punkts – 3. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

–  klimata pārmaiņu un potenciālo seku mazināšanas un pielāgošanās pasākumu novērtējums lauksaimniecības un zivsaimniecības politikā, ieskaitot pārtikas nodrošinājumu;

–  klimata pārmaiņu un potenciālo seku mazināšanas un pielāgošanās pasākumu novērtējums lauksaimniecības, zivsaimniecības un mežsaimniecības politikā, ieskaitot uzturdrošību;

Grozījums Nr.    213

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 6. punkts – 6.2. apakšpunkts – 6.2.2. punkts – 2. daļa – 5. punkts – 4. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

–  lauksaimniecības resursu uzraudzība un prognozēšana ES un kaimiņreģionu valstīs;

–  lauksaimniecības un mežsaimniecības resursu uzraudzība un prognozēšana ES un kaimiņreģionu valstīs;

Grozījums Nr.    214

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 6. punkts – 6.2. apakšpunkts – 6.2.3. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

JRC veicinās inovācijas un tehnoloģiju pārnesi, veicot tālāk minētās darbības. Tas atbalstīs iekšējā tirgus darbību un Savienības ekonomikas pārvaldību. Tas palīdzēs attīstīt un uzraudzīt politiku, kas vērsta uz sociālāku un ilgtspējīgāku Eiropu. Tas atbalstīs ES ārējo dimensiju un starptautiskos mērķus, kā arī palīdzēs veicināt labu pārvaldību. Labi funkcionējošs iekšējais tirgus ar spēcīgu ekonomikas pārvaldību un godīgu sociālo sistēmu sekmēs inovāciju un uzlabos konkurētspēju.

JRC veicinās inovācijas un tehnoloģiju pārnesi, veicot tālāk minētās darbības. Tas atbalstīs iekšējā tirgus darbību un Savienības ekonomikas pārvaldību. Tas palīdzēs attīstīt un uzraudzīt politiku, kas vērsta uz sociālāku un ilgtspējīgāku Eiropu. Tas atbalstīs ES ārējo dimensiju un starptautiskos mērķus, kā arī palīdzēs veicināt labu pārvaldību. Labi funkcionējošs iekšējais tirgus ar spēcīgu ekonomikas pārvaldību un godīgu sociālo sistēmu sekmēs inovāciju, konkurētspēju, darbvietu radīšanu, sociālo iekļaušanu un labjutību.

Grozījums Nr.    215

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 6. punkts – 6.2. apakšpunkts – 6.2.4. punkts – 2. daļa – 5. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

–  atvērtā zinātne un atvērtie dati.

–  atvērtā zinātne un atvērtie FAIR (sameklējami, pieejami, atkalizmantojami un sadarbspējīgi) dati.

Grozījums Nr.    216

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – II pīlārs – 6. punkts – 6.2. apakšpunkts – 6.2.5. punkts – 2. daļa – 1. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

–  Reģionālās un pilsētpolitikas īstenošana, viedas specializācijas stratēģijas, stratēģijas pārejas procesā esošo reģionu ekonomisko pārmaiņu īstenošanai, integrētas pilsētattīstības stratēģijas un dati;

–  Reģionālās un pilsētpolitikas īstenošana, viedas specializācijas stratēģijas, stratēģijas pārejas procesā esošo reģionu ekonomisko pārmaiņu īstenošanai, integrētas pilsētattīstības un lauku attīstības stratēģijas un dati;

Grozījums Nr.    217

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – III pīlārs

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

III  ATVĒRTĀ INOVĀCIJA

III  INOVATĪVĀ EIROPA

Atvērta inovācija ir būtisks piemērs, kā ES turpināt nodrošināt savu pilsoņu labklājību un risināt nākotnes problēmas. Lai to īstenotu, nepieciešama sistemātiska, visaptveroša un daudzpusīga pieeja. Eiropas ekonomiskais progress, sociālā labklājība un dzīves kvalitāte balstās uz tās spēju paaugstināt ražīgumu un izaugsmi, savukārt šī spēja lielā mērā ir atkarīga no tās prasmes ieviest jauninājumus. Inovācija ir arī būtisks risinājums galvenajām problēmām, kuras ES prognozē nākotnē.

Atvērtā inovācija ir būtisks piemērs, kā ES turpināt nodrošināt savu pilsoņu labklājību un risināt nākotnes problēmas. Lai to īstenotu, nepieciešama sistemātiska, visaptveroša un daudzpusīga pieeja. Eiropas ekonomiskais progress, sociālā labklājība un dzīves kvalitāte balstās uz tās spēju paaugstināt ražīgumu un izaugsmi, savukārt šī spēja lielā mērā ir atkarīga no tās prasmes ieviest jauninājumus. Inovācija ir arī būtisks risinājums galvenajām problēmām, kuras ES prognozē nākotnē.

Tāpat kā iepriekšējai pamatprogrammai, “Eiropas apvāršņa” kodols ir inovācija. Tiekšanās pēc jaunām idejām, produktiem un procesiem virza “Eiropas apvāršņa” mērķus un īsteno kārtības no stratēģiskās plānošanas līdz uzaicinājumu izdošanai, un šī tiekšanās saglabājas no jebkura atbalstītā projekta sākuma līdz tā beigām, no teorētiskās pētniecības līdz rūpniecības vai tehnoloģiskās rīcības plāniem un uzdevumiem.

Tāpat kā iepriekšējai pamatprogrammai, arī pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” kodols ir inovācija. Tiekšanās pēc jaunām idejām, produktiem un procesiem virza “Apvārsnis Eiropa” mērķus un īsteno kārtības no stratēģiskās plānošanas līdz uzaicinājumu izdošanai, un šī tiekšanās saglabājas no jebkura atbalstītā projekta sākuma līdz tā beigām, no teorētiskās pētniecības līdz rūpniecības vai tehnoloģiskās rīcības plāniem un uzdevumiem.

Taču inovācijai ir nepieciešami īpaši pasākumi, jo Eiropas Savienībai ir izlēmīgi jāuzlabo nosacījumi un vide, kurā inovācija var plaukt, lai inovācijas ekosistēmas dalībnieki būtu spējīgi ātri dalīties ar idejām un jaunās idejas un tehnoloģijas tiktu ātri pārvērstas produktos un pakalpojumos, ko ES ir nepieciešams nodrošināt.

Taču inovācijai ir nepieciešami īpaši pasākumi, jo Eiropas Savienībai ir izlēmīgi jāuzlabo nosacījumi un vide, kurā inovācija var plaukt, lai inovācijas ekosistēmas dalībnieki būtu spējīgi ātri dalīties ar idejām un jaunās idejas un tehnoloģijas tiktu ātri pārvērstas produktos un pakalpojumos, ko ES ir nepieciešams nodrošināt.

Pēdējās desmitgadēs ir radušies nozīmīgi jauni tirgi pasaules līmenī izklaides, plašsaziņas līdzekļu, veselības aprūpes, izmitināšanas un mazumtirdzniecības jomās, kuru pamatā ir kardināli jauninājumi IKT, biotehnoloģiju, interneta, kā arī platformu ekonomikas sfērās. Šīs tirgu radītājas novācijas, kas ietekmē ES ekonomiku kopumā, tiek izmantotas strauji augošos un bieži vien jaunos uzņēmumos. Bet tikai daži no tiem nāk no ES.

Pēdējās desmitgadēs ir radušies nozīmīgi jauni tirgi pasaules līmenī izklaides, plašsaziņas līdzekļu, saziņas, veselības aprūpes, izmitināšanas un mazumtirdzniecības jomās, kuru pamatā ir kardināli jauninājumi IKT, biotehnoloģiju, interneta, kā arī platformu ekonomikas sfērās. Šīs tirgu radošās inovācijas, kas ietekmē ES ekonomiku kopumā, tiek izmantotas strauji augošos un bieži vien jaunos uzņēmumos. Tomēr tikai daži no tiem ir izveidoti un attīstās Eiropas Savienībā.

Strauji tuvojas jauns globāls inovācijas panākumu vilnis, kura pamatā būs arvien vairāk “dziļo tehnoloģiju”, tādu, kā, piemēram, blokķēde, mākslīgais intelekts, genomika un robotika, kā arī citas tehnoloģijas, kuras tikpat labi var rasties arī no individuāliem novatoriem un pilsoņu kopienām. Tiem visiem kopīgs ir tas, ka tie veido dažādu tehnoloģiju, rūpniecības nozaru un zinātnes disciplīnu krustojumu, piedāvājot radikāli jaunas produktu, procesu, pakalpojumu un uzņēmējdarbības modeļu kombinācijas, kam ir potenciāls jaunu tirgu atvēršanai visā pasaulē. Papildus tiks ietekmētas arī tādas nozares kā ražošana, finansiālie pakalpojumi, transporta nozare vai enerģētika.

Strauji tuvojas jauns globāls revolucionāras un graujošas inovācijas vilnis, arī sociālajā un tehnoloģiskajā jomā, kura pamatā būs arvien vairāk ″dziļo tehnoloģiju″, tādu, kā, piemēram, blokķēde, mākslīgais intelekts, genomika un robotika, kā arī citas tehnoloģijas, kas var nākt ne tikai no uzņēmumiem vai pētniecības organizācijām, bet arī no individuāliem inovatoriem un pilsoņu kopienām. Tiem visiem kopīgs ir tas, ka tie veido dažādu tehnoloģiju, rūpniecības nozaru un zinātnes disciplīnu krustojumu, piedāvājot radikāli jaunas produktu, procesu, pakalpojumu, standartu un uzņēmējdarbības modeļu kombinācijas, kam ir potenciāls jaunu tirgu atvēršanai visā pasaulē. Papildus tiks ietekmētas arī tādas nozares kā ražošana, finansiālie pakalpojumi, transporta nozare vai enerģētika.

Eiropai šis inovācijas vilnis jāizmanto. Tas nāk izdevīgā laikā, jo šis vilnis skars “dziļo tehnoloģiju” jomas, piemēram, mākslīgo intelektu, kvantu tehnoloģijas, tīrās enerģijas avotus — jomas, kurās Eiropai ir zināmas konkurētspējas priekšrocības, jo īpaši attiecībā uz zinātni un zināšanām, un tā var balstīties uz ciešu sadarbību starp valsts un privāto sektoru (kā, piemēram, veselības aprūpes vai enerģētikas nozarē).

Eiropai šis inovācijas vilnis jāizmanto. Tas nāk izdevīgā laikā, jo šis vilnis skars “dziļo tehnoloģiju” jomas, piemēram, mākslīgo intelektu, kvantu tehnoloģijas, tīrās enerģijas avotus — jomas, kurās Eiropai ir zināmas konkurētspējas priekšrocības, jo īpaši attiecībā uz zinātni un zināšanām, un tā var balstīties uz ciešu sadarbību starp valsts un privāto sektoru (kā, piemēram, veselības aprūpes vai enerģētikas nozarē).

Lai Eiropa būtu jaunā inovācijas viļņa vadībā, jāatrisina tālāk izklāstītās no tā izrietošās problēmas:

Lai Eiropa būtu jaunā inovācijas viļņa vadībā, jāatrisina tālāk izklāstītās saistītās problēmas:

–   jāuzlabo zinātnes transformācija inovācijā, lai paātrinātu ideju, tehnoloģiju un talanta tālāknodošanu no pētniecības bāzes jaunuzņēmumiem un rūpniecībai;

–   jāuzlabo zinātnes transformācija inovācijā, lai paātrinātu ideju, tehnoloģiju un talanta tālāknodošanu no pētniecības bāzes jaunuzņēmumiem un rūpniecībai;

 

-  jāpalielina sadarbība starp visu veidu novatoriem, jo īpaši jaunuzņēmumiem, MVU un lielākiem uzņēmumiem, uzlabojot to virzītājspēku un radot jaunas ekosistēmas;

–   Jāpaātrina rūpnieciskā transformācija: Eiropas rūpniecība atpaliek jaunu tehnoloģiju izmantošanas un izvēršanās ziņā: 77 % jauno un lielāko pētniecības un attīstības uzņēmumu atrodas ASV vai Āzijā, turpretī tikai 16 % atrodas Eiropā;

–   Jāpaātrina rūpniecības pārveide: Eiropas rūpniecība atpaliek jaunu tehnoloģiju izmantošanas un izvēršanās ziņā: 77 % jauno un lielāko pētniecības un attīstības uzņēmumu atrodas ASV vai Āzijā, turpretī tikai 16 % atrodas Eiropā;

–   Jāpalielina riska finansējums, lai aizpildītu finansējuma plaisas: Eiropas novatori cieš no zemā riska finansējuma piedāvājuma. Riska kapitāls ir būtisks faktors, lai kardinālus inovējumus pārvērstu pasaulē vadošos uzņēmumos, taču Eiropā tā rādītājs ir pat mazāks par ceturtdaļu no ASV un Āzijā piesaistītās summas. Eiropai ir jānodrošina iespējas izkustēties no “nāves punkta”, kura dēļ idejas un novācijas nespēj sasniegt tirgu tāpēc, ka ir plaisa starp valsts atbalstu un privātajiem ieguldījumiem, it īpaši – augsta riska revolucionārām novācijām un ilgtermiņa ieguldījumiem;

–   Jāpalielina riska finansējums, lai aizpildītu finansējuma plaisas: Eiropas novatori cieš no zemā riska finansējuma piedāvājuma. Riska kapitāls ir būtisks faktors, lai kardinālas inovācijas pārvērstu pasaulē vadošos uzņēmumos, taču Eiropā tā rādītājs ir pat mazāks par ceturtdaļu no ASV un Āzijā piesaistītās summas. Eiropai ir jānodrošina iespējas izkustēties no “nāves punkta”, kura dēļ idejas un inovācijas nespēj sasniegt tirgu tāpēc, ka ir plaisa starp valsts atbalstu un privātajiem ieguldījumiem, it īpaši – augsta riska revolucionārām inovācijām un ilgtermiņa ieguldījumiem;

–   Jāuzlabo un jāvienkāršo Eiropas finansēšanas, kā arī pētniecības un inovācijas atbalsta apstākļi: daudzie finansējuma avoti novatoriem sagādā sarežģītus apstākļus. Eiropas Savienības palīdzības sniedzējiem jāsadarbojas un tās iejaukšanās jākoordinē ar citām iniciatīvām Eiropas, valstu un reģionālā, publiskā un privātā līmenī, lai veiksmīgāk uzlabotu un pielāgotu atbalsta spējas un nodrošinātu katram Eiropas novatoram viegli saprotamus un skaidrus apstākļus;

–   Jāuzlabo un jāvienkāršo Eiropas finansēšanas, kā arī pētniecības un inovācijas atbalsta apstākļi: daudzie finansējuma avoti novatoriem sagādā sarežģītus apstākļus. Eiropas Savienības palīdzības sniedzējiem jāsadarbojas un tās intervence jākoordinē ar citām iniciatīvām Eiropas, valstu un reģionālā, publiskā un privātā līmenī, lai veiksmīgāk uzlabotu un pielāgotu atbalsta spējas un nodrošinātu katram Eiropas novatoram viegli saprotamus un skaidrus apstākļus;

–   Inovācijas ekosistēmas sadrumstalotības novēršana. Lai arī Eiropā ir mājas arvien vairāk inovācijas centriem, tie nav labi saistīti. Uzņēmumiem ar starptautisku izaugsmes potenciālu jārisina valodas, uzņēmējdarbības kultūras un noteikumu dažādības radītā iekšzemes tirgu sadrumstalotība.

–   Inovācijas ekosistēmas sadrumstalotības novēršana. Lai arī Eiropā ir mājas arvien vairāk inovācijas centriem, tie nav labi saistīti. Uzņēmumiem ar starptautisku izaugsmes potenciālu jārisina valodas, uzņēmējdarbības kultūras un noteikumu dažādības radītā iekšzemes tirgu sadrumstalotība.

Lai pienācīgi sagatavotos ar šo jauno globālo kardinālas inovācijas panākumu vilni, ES atbalstam revolucionāriem novatoriem ir nepieciešama gudra, vienkārša, nepārtraukta un pielāgota pieeja. Politikā, lai izstrādātu un ieviestu revolucionārus jauninājumus un panāktu uzņēmumu izvēršanos, nedrīkst bīties riska un ir jāņem vērā šīs problēmas un jāpievērš īpaša nozīme atsevišķu dalībvalstu īstenotajām saistītajām novatoriskajām darbībām.

Lai pienācīgi sagatavotos ar šo jauno globālo kardinālas inovācijas panākumu vilni, ES atbalstam revolucionāriem novatoriem ir nepieciešama gudra, vienkārša, nepārtraukta un pielāgota pieeja. Politikā, lai izstrādātu un ieviestu revolucionārus jauninājumus un panāktu uzņēmumu izvēršanos, nedrīkst bīties riska un ir jāņem vērā šīs problēmas un jāpievērš īpaša nozīme atsevišķu dalībvalstu īstenotajām saistītajām novatoriskajām darbībām.

“Eiropas apvāršņa” atvērtās inovācijas pīlārs sadarbībā ar citām ES politikas jomām, īpaši ar programmu InvestEU, ir izstrādāts, lai sniegtu šādus konkrētus rezultātus. Tas balstās uz iepriekšējās pamatprogrammās gūtajiem secinājumiem un pieredzi, īpaši no pasākumiem, kas bija vērsti uz nākotnes tehnoloģijām un inovāciju (piemēram, “Nākotnes un jaunākās tehnoloģijas” (FET) un “Ātrais ceļš uz inovāciju” (FTI)), MVU (piemēram, MVU instrumentu), kā arī privāto un korporatīvo finansējumu (piemēram, 7. pamatprogrammas RSFF, “Apvāršņa 2020” InnovFin), kas viss bija daļa no EIP izmēģinājuma pasākumiem, kas tika uzsākti periodam no 2018. līdz 2020. gadam.

Pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” pīlārs “Inovatīvā Eiropas” sadarbībā ar citām ES politikas jomām, īpaši ar programmu InvestEU, ir izstrādāts, lai sniegtu šādus konkrētus rezultātus. Tas balstās uz iepriekšējās pamatprogrammās gūtajiem secinājumiem un pieredzi, īpaši no pasākumiem, kas bija vērsti uz nākotnes tehnoloģijām un inovāciju (piemēram, “Nākotnes un jaunākās tehnoloģijas” (FET) un “Ātrais ceļš uz inovāciju” (FTI)), MVU (piemēram, MVU instrumentu), kā arī privāto un korporatīvo finansējumu (piemēram, 7. pamatprogrammas RSFF, “Apvārsnis 2020” InnovFin), kas viss bija daļa no EIP izmēģinājuma pasākumiem, kas tika uzsākti periodam no 2018. līdz 2020. gadam.

Balstoties uz šo pieredzi, šis pīlārs nodrošina Eiropas Inovācijas padomes (EIP) ieviešanu, kas veicinās revolucionāru inovāciju, strauji palielinot ekspansijas potenciālu pasaules mērogā, kā arī ar īpaši šim nolūkam domātām darbībām un pasākumiem:

Balstoties uz šo pieredzi, šis pīlārs nodrošina Eiropas Inovācijas padomes (EIP) ieviešanu, kas veicinās revolucionāru pētniecību un inovāciju, strauji palielinot ekspansijas potenciālu pasaules mērogā, kā arī ar īpaši šim nolūkam domātām darbībām un pasākumiem:

–  nākotnes un jaunu inovācijas panākumu attīstības atbalsts;

–  nākotnes un jaunu inovācijas panākumu attīstības atbalsts, tostarp ar mērķtiecīgu sadarbīgu pētniecību;

 

– veicināt inovācijas izplatīšanu un izmantošanu rūpniecības un citās ekonomiskās vērtības ķēdēs;

–   finansējuma trūkuma pārvarēšana, lai tas netraucē izstrādāt, ieviest un izvērst jauninājumus, kas rada tirgus;

–   finansējuma trūkuma pārvarēšana, lai tas netraucē izstrādāt, ieviest un izvērst tirgu radošas inovācijas;

–   ES atbalsta inovācijai ietekmes un pamanāmības palielināšana.

–   ES atbalsta inovācijai ietekmes un pamanāmības palielināšana;

 

– sinerģiju radīšana ar citām programmas daļām;

Kaut arī EIP tiešā veidā atbalstīs novatoriskos sasniegumus, turpmāk jāattīsta un jāpilnveido kopējā vide, kurā šādi Eiropas inovējumi rodas un tiek vairoti: tiem jābūt kopīgiem Eiropas centieniem atbalstīt inovāciju visā Eiropā, visos tās veidos un aspektos, arī ar komplementāru ES un valstu politiku un resursiem, kad vien iespējams. Tādējādi šis pīlārs paredz arī:

Kaut arī EIP tiešā veidā atbalstīs novatoriskos sasniegumus, turpmāk jāattīsta un jāpilnveido kopējā vide, kurā šādas Eiropas inovācijas rodas un tiek vairotas: tiem jābūt kopīgiem Eiropas centieniem atbalstīt inovāciju visā Eiropā, visos tās veidos un aspektos, arī ar komplementāru ES un valstu politiku un resursiem, kad vien iespējams. Tādējādi šis pīlārs paredz arī šādus pasākumus:

–   Atjaunotas un pastiprinātas koordinācijas un sadarbības mehānismi ar dalībvalstīm un asociētajām valstīm, kā arī ar privātām iniciatīvām, lai atbalstītu visdažādākās Eiropas inovācijas ekosistēmas un to dalībniekus;

–   Atjaunotas un pastiprinātas koordinācijas un sadarbības mehānismi ar dalībvalstīm un asociētajām valstīm, kā arī ar privātām iniciatīvām, lai atbalstītu visdažādākās Eiropas inovācijas ekosistēmas un to dalībniekus;

–  Atbalsts Eiropas Inovācijas un tehnoloģijas institūtam (EIT) un zināšanu un inovācijas kopienām (turpmāk “ZIK”).

–  Lielāks atbalsts Eiropas Inovācijas un tehnoloģijas institūtam (EIT) un zināšanu un inovācijas kopienām (turpmāk “ZIK”).

Turklāt, turpinot pielikt pūles, lai Eiropā un, kur nepieciešams, palielinātu pētniecības un inovācijas riska finansēšanas iespējas, šis pīlārs būs saistīts ar programmu InvestEU. Balstoties uz “Apvāršņa 2020” InnovFin un ESIF gūtajiem panākumiem un pieredzi, programma InvestEU uzlabos piekļuvi riska finansējumam pētniecības organizācijām, novatoriem un uzņēmējiem, it īpaši MVU un uzņēmumiem ar vidēji lielu kapitālu, kā arī investoriem.

Turklāt, turpinot pielikt pūles, lai Eiropā un, kur nepieciešams, palielinātu pētniecības un inovācijas riska finansēšanas iespējas, šis pīlārs būs saistīts ar programmu InvestEU. Balstoties uz programmas “Apvārsnis 2020” InnovFin un ESIF gūtajiem panākumiem un pieredzi, programma InvestEU uzlabos piekļuvi riska finansējumam pētniecības organizācijām, novatoriem un uzņēmējiem, it īpaši MVU un uzņēmumiem ar vidēji lielu kapitālu, kā arī investoriem.

Grozījums Nr.    218

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – III pīlārs – 1. punkts – 1.1. apakšpunkts – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

EIP mērķis ir identificēt, attīstīt un īstenot svarīgus atklājumus un graujošus jauninājumus (arī tehnoloģijas), kā arī atbalstīt novatorisku uzņēmumu strauju paplašināšanos ES un starptautiskā līmenī ceļā no idejas līdz tirgum.

EIP mērķis ir identificēt, attīstīt un īstenot svarīgus atklājumus un graujošus jauninājumus (arī radikāli jaunas tehnoloģijas), kā arī atbalstīt novatorisku uzņēmumu strauju paplašināšanos ES un starptautiskā līmenī ceļā no idejas līdz tirgum.

Grozījums Nr.    219

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – III pīlārs – 1. punkts – 1.1. apakšpunkts – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

EIP tiks īstenota galvenokārt ar divām savstarpēji papildinošām darbībām, proti, programmu "Pathfinder progresīviem pētījumiem" tehnoloģiju attīstības agrīnajos posmos un programmu Accelerator inovācijas un tirgus izvēršanas darbībām, arī pirms komercializācijas un uzņēmuma izaugsmes. Ar domu piedāvāt vienotu, vienkāršotu aģentūru un vienotu atbalsta procesu instruments Accelerator arī piešķirs apvienotu finansējumu – dotācijas un kapitāla ieguldījumus. Tas arī papildus piešķirs piekļuvi aizdevumiem ar InvestEU programmu.

EIP tiks īstenota galvenokārt ar divām savstarpēji papildinošām darbībām, proti, EIP progresīvās pētniecības programmu Pathfinder zinātniskās un tehnoloģiskās pētniecības un izstrādes agrīnajiem posmiem un EIP programmu Accelerator inovācijas un tirgus izvēršanas darbībām, tostarp posmiem pirms masveida komercializācijas un uzņēmuma izaugsmes vajadzībām. Ar domu piedāvāt vienotu, vienkāršotu aģentūru un vienotu atbalsta procesu instruments Accelerator arī piešķirs apvienotu finansējumu – dotācijas un kapitāla ieguldījumus. Turklāt tas nodrošinās piekļuvi programmas InvestEU sniegtajiem aizdevumiem un garantijām. Vismaz 70 % no EIP budžeta būs paredzēta jaunuzņēmumiem un MVU.

Grozījums Nr.    220

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – III pīlārs – 1. punkts – 1.1. apakšpunkts – 3. punkts – 1. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

–  koncentrēšanās uz revolucionāriem un kardināliem jauninājumiem, arī sociāliem jauninājumiem, ar potenciālu radīt jaunus tirgus, nevis tiem, kas uzlabo esošus produktus, pakalpojumus vai uzņēmējdarbības modeļus;

–  koncentrēšanās uz revolucionārām un kardinālām inovācijām, arī sociālām inovācijām, ar potenciālu radīt jaunus tirgus vai ieviest jaunus risinājumus, kā arī uz pētījumiem par iespējami radikāli jaunām tehnoloģijām;

Grozījums Nr.    221

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – III pīlārs – 1. punkts – 1.1. apakšpunkts – 3. punkts – 2. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

–  galvenokārt augšupējība, atvērtība inovācijai no visdažādākām zinātnes, tehnoloģijas un lietojumu sfērām jebkurā nozarē, vienlaicīgi nodrošināts arī mērķēts atbalsts topošām revolucionārām, kardinālām tehnoloģijām, kam ir stratēģiska nozīme;

–  galvenokārt augšupējība, atvērtība mērķtiecīgai inovācijai un pētījumiem no visdažādākām zinātnes, tehnoloģijas un lietojumu sfērām jebkurā nozarē, vienlaicīgi nodrošināts arī mērķēts atbalsts topošām revolucionārām, kardinālām tehnoloģijām, kam ir stratēģiska nozīme;

Grozījums Nr.    222

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – III pīlārs – 1. punkts – 1.1. apakšpunkts – 3. punkts – 3. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

–  Tiks veicinātas jauninājumus dažādās zinātnes un tehnikas (piemēram, apvienojot fiziskās un ciparu tehnoloģijas) jomās un nozarēs.

–  tiks veicināta pētniecība un inovācijas dažādās zinātnes un tehnikas (piemēram, apvienojot fiziskās un digitālās tehnoloģijas) jomās un nozarēs.

Grozījums Nr.    223

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – III pīlārs – 1. punkts – 1.1. apakšpunkts – 3. punkts – 4. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

–  Tie būs vērsti uz novatoriem, vienkāršojot procedūras un administratīvās prasības, izmantojot intervijas, lai palīdzētu novērtēt pieteikumus un nodrošinātu ātru lēmumu pieņemšanu.

–  Tie būs vērsti uz novatoriem un pētniekiem, vienkāršojot procedūras un administratīvās prasības, izmantojot intervijas, lai palīdzētu novērtēt pieteikumus un nodrošinātu ātru lēmumu pieņemšanu.

Grozījums Nr.    224

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – III pīlārs – 1. punkts – 1.1. apakšpunkts – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Tāpat kā finansiāls atbalsts, novatoriem arī tiks nodrošināta piekļuve EIP uzņēmējdarbības konsultāciju pakalpojumiem, kas sniegs informāciju par projektu vadīšanu, darbaudzināšanu un tehnisko palīdzību, kā arī apvienos novatorus savā starpā, ar rūpnieciskiem partneriem un investoriem. Novatoriem arī tiks nodrošināta atvieglota piekļuve speciālām zināšanām, iekārtām (arī jaunrades centriem23) un partneriem no visām ES atbalstītajām darbībām (arī EIT, īpaši ar tā ZIK).

Papildus finansiālajam atbalstam novatoriem arī tiks nodrošināta piekļuve EIP uzņēmējdarbības konsultāciju pakalpojumiem, kas sniegs informāciju par projektu vadīšanu, darbaudzināšanu un tehnisko palīdzību, kā arī apvienos novatorus ar citiem novatoriem, rūpnieciskajiem partneriem un investoriem. Novatoriem arī tiks nodrošināta atvieglota piekļuve speciālām zināšanām, iekārtām (arī pētniecības infrastruktūrām un inovācijas centriem23) un partneriem no visām ES atbalstītajām darbībām (arī EIT, īpaši ar tā ZIK).

__________________

__________________

23 Tās būs valsts vai privātas iestādes, kas nodrošinās piekļuvi jaunākajām zināšanām un pieredzi digitālajā jomā un saistītajām pamattehnoloģijām, kas uzņēmumiem nepieciešamas, lai tie uzlabotu savu konkurētspēju ražošanas, pakalpojumu un uzņēmējdarbības procesu ziņā.

23 Tās būs valsts vai privātas iestādes, kas nodrošinās piekļuvi jaunākajām zināšanām un pieredzi digitālajā jomā un saistītajām pamattehnoloģijām, kas uzņēmumiem nepieciešamas, lai tie uzlabotu savu konkurētspēju ražošanas, pakalpojumu un uzņēmējdarbības procesu ziņā.

Grozījums Nr.    225

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – III pīlārs – 1. punkts – 1.1. apakšpunkts – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Īpaša uzmanība tiks pievērsta tam, lai nodrošinātu pienācīgu un efektīvu komplementaritāti ar atsevišķām vai tīklā īstenotām dalībvalstu iniciatīvām, arī Eiropas partnerības veidā.

Turklāt īpaša uzmanība tiks pievērsta tam, lai nodrošinātu pienācīgu un efektīvu papildināmību ar atsevišķām vai tīklā īstenotām dalībvalstu iniciatīvām, arī Eiropas partnerību veidā.

Grozījums Nr.    226

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – III pīlārs – 1. punkts – 1.1. apakšpunkts – 1.1.1. punkts – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.1.1.  Progresīvās pētniecības programma Pathfinder

1.1.1.  EIP progresīvās pētniecības programma Pathfinder

Grozījums Nr.    227

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – III pīlārs – 1. punkts – 1.1. apakšpunkts – 1.1.1. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Pathfinder vispārējais mērķis būs attīstīt potenciālo tirgu, radot inovāciju no revolucionārām tehnoloģiskām idejām, un attīstīt tās līdz demonstrējuma posmam vai darbības pamatojuma izstrādei un stratēģijas izstrādei, lai šos projektus pārņemtu Accelerator vai cits tirgus attīstīšanas risinājums. Šajā nolūkā Pathfinder sākotnēji atbalstīs zinātniskās un tehnoloģiskās pētniecības un attīstības visagrākos posmus, arī koncepcijas pierādīšanu un prototipu izveidi tehnoloģijas apstiprināšanai.

Pathfinder vispārējais mērķis būs attīstīt potenciālo tirgu, radot inovāciju no revolucionārām zinātniskām un tehnoloģiskām idejām, un attīstīt tās līdz demonstrējuma posmam vai darbības pamatojuma izstrādei un stratēģijas izstrādei, lai šos projektus pārņemtu Accelerator vai cits tirgus attīstīšanas risinājums. Šajā nolūkā Pathfinder sākotnēji atbalstīs zinātniskās un tehnoloģiskās pētniecības un attīstības agrākos posmus, arī progresīvo pētniecību, koncepcijas pierādīšanu un prototipu izveidi tehnoloģijas apstiprināšanai.

Grozījums Nr.    228

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – III pīlārs – 1. punkts – 1.1. apakšpunkts – 1.1.1. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Pilnīgai gatavībai plaša mēroga pētījumiem, veiksmīgu apstākļu sakritību iespējām un negaidītām idejām, koncepcijām un atklājumiem Pathfinder lielākoties darbosies caur pastāvīgi atvērtu uzaicinājumu iesniegt augšupējus priekšlikumus. Pathfinder arī risinās konkurētspējai vajadzīgo uzdevumu – izstrādāt galvenos stratēģiskos mērķus24, kas prasa “dziļas tehnoloģijas” un radikālu domāšanu. Atlasītu projektu pārgrupēšana tematiskos vai mērķa noteiktos portfeļos ļaus noteikt darba kritisko masu un strukturēt jaunas daudznozaru pētniecības kopienas.

Pilnīgai gatavībai plaša mēroga pētījumiem, veiksmīgu apstākļu sakritību iespējām un negaidītām idejām, koncepcijām un atklājumiem Pathfinder lielākoties darbosies caur pastāvīgiem, konkurētspējīgiem un atvērtiem uzaicinājumiem noteiktos datumos iesniegt augšupējus priekšlikumus. Pathfinder arī risinās konkurētspējai vajadzīgo uzdevumu – izstrādāt galvenos stratēģiskos mērķus24, kas prasa “dziļas tehnoloģijas” un radikālu domāšanu. Atlasītu projektu pārgrupēšana tematiskos vai mērķa noteiktos portfeļos ļaus noteikt darba kritisko masu un strukturēt jaunas daudznozaru pētniecības kopienas.

__________________

__________________

24 Tās var iekļaut tādas tēmas kā mākslīgais intelekts, kvantu tehnoloģijas, biokontrole vai otrās paaudzes digitāli dvīņi, vai jebkura cita tēma, kas noteikta “Eiropas apvāršņa” stratēģiskās plānošanas kontekstā (arī ar dalībvalstīm tīklotās programmās).

24 Tās var iekļaut tādas tēmas kā mākslīgais intelekts, kvantu tehnoloģijas, biokontrole vai otrās paaudzes digitāli dvīņi, vai jebkura cita tēma, kas noteikta “Apvārsnis Eiropa” stratēģiskās plānošanas kontekstā (arī ar dalībvalstīm tīklotās programmās).

Grozījums Nr.    229

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – III pīlārs – 1. punkts – 1.1. apakšpunkts – 1.1.1. punkts – 5. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Programma Pathfinder būs atvērta visu veidu novatoriem no privātpersonām līdz augstskolām, pētniecības organizācijām un uzņēmumiem, jo īpaši jaunajiem uzņēmumiem un MVU, kā arī no atsevišķiem galasaņēmējiem uz daudznozaru konsorcijiem. Lielākiem uzņēmumiem nebūs atļaujas piedalīties viena galasaņēmēja projektos. Programma Pathfinder tiks īstenota ciešā sadarbībā ar citām “Eiropas apvāršņa” daļām, it īpaši ar Eiropas Pētniecības padomi (EPP), Marijas Kirī vārdā nosauktajām darbībām, kā arī ar Eiropas Inovācijas un tehnoloģijas institūta (EIT) zināšanu un inovācijas kopienu (ZIK) darbībām. Tā tiks īstenota ciešā sadarbībā ar dalībvalstu programmām un pasākumiem.

Programma Pathfinder būs atvērta visu veidu novatoriem no privātpersonām līdz augstskolām, pētniecības un tehnoloģiskajām organizācijām un uzņēmumiem, jo īpaši jaunuzņēmumiem un MVU, kā arī no individuāliem saņēmējiem līdz daudznozaru konsorcijiem. Lielākiem uzņēmumiem nebūs atļaujas piedalīties viena saņēmēja projektos. Lai nodrošinātu sinerģijas un novērstu dublēšanos, programma Pathfinder tiks īstenota ciešā sadarbībā ar citām “ApvārsnisEiropa” daļām, it īpaši ar Eiropas Pētniecības padomi (EPP), Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktajām darbībām, kā arī ar Eiropas Inovācijas un tehnoloģijas institūta (EIT) darbībām. Tā tiks īstenota arī ciešā sadarbībā ar dalībvalstu programmām un pasākumiem.

Grozījums Nr.    230

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – III pīlārs – 1. punkts – 1.1. apakšpunkts – 1.1.2. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Pēc tam Accelerator nodrošinās finansiālu atbalstu novatoriem un uzņēmumiem, kas vēl nav rentabli vai pievilcīgi ieguldītājiem, bet kam ir mērķis ES un starptautiskos tirgos attīstīt un ieviest savus revolucionāros jauninājumus un strauji paplašināties. Šim mērķim programma Accelerator izmantos pieredzi, kas gūta no “Apvāršņa 2020” 2. un 3. posma MVU instrumenta un “Apvāršņa 2020” InnovFin, īpaši – pievienojot nefinansētos komponentus un spēju atbalstīt lielākus un ilgākus ieguldījumus.

Pēc tam Accelerator nodrošinās finansiālu atbalstu novatoriem un uzņēmumiem, kas vēl nav rentabli vai pievilcīgi ieguldītājiem, bet kam ir mērķis ES un starptautiskos tirgos attīstīt un ieviest savus revolucionāros jauninājumus un strauji paplašināties. Šim mērķim programma Accelerator izmantos pieredzi, kas gūta no “Apvārsnis 2020” 2. un 3. posma MVU instrumenta un “Apvārsnis 2020” InnovFin, īpaši – pievienojot nefinansētos komponentus un spēju atbalstīt lielākas un ilgākas investīcijas. Tiks nodrošināta sadarbība ar EIT un tā ZIK, kā arī sinerģija ar to paātrināšanas darbībām.

Grozījums Nr.    231

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – III pīlārs – 1. punkts – 1.1. apakšpunkts – 1.1.2. punkts – 3. daļa – 2. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

–  atbalsta kapitāla ieguldījumiem27 vai citiem atmaksāšanas veidiem tā, lai sasaistītu novatoriskās darbības ar efektīvu to ieviešanu tirgū, arī uzņēmumu paplašināšanos tādā veidā, kas neizslēdz privātas investīcijas vai neizkropļo konkurenci iekšējā tirgū. Vajadzības gadījumā tas piešķirs novatoram piekļuvi aizņēmuma finansējumam (piemēram, kredītiem), ko izsniedz InvestEU programma.

–  atbalsta kapitāla ieguldījumiem27 vai citiem atmaksāšanas veidiem tā, lai sasaistītu novatoriskās darbības ar efektīvu to ieviešanu tirgū, arī uzņēmumu paplašināšanos tādā veidā, kas neizslēdz privātas investīcijas vai neizkropļo konkurenci iekšējā tirgū. Vajadzības gadījumā tas piešķirs novatoram piekļuvi aizņēmuma finansējumam (piemēram, kredītiem vai garantijām), ko izsniedz programma InvestEU.

__________________

__________________

27 Apmērs parasti nepārsniedz 25 % no balsstiesībām. Izņēmuma gadījumos ES var nodrošināt bloķējošu mazākumu, lai aizsargātu Eiropas intereses būtiskajās jomās, piemēram, kiberdrošības jomā.

27 Apmērs parasti nepārsniedz 25 % no balsstiesībām. Izņēmuma gadījumos ES var nodrošināt bloķējošu mazākumu, lai aizsargātu Eiropas intereses būtiskajās jomās, piemēram, kiberdrošības jomā.

Grozījums Nr.    232

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – III pīlārs – 1. punkts – 1.1. apakšpunkts – 1.1.2. punkts – 4. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Atbalsts tiks piešķirts vienotā procesā ar individuālu lēmumu, kas paredz atbalstītajam novatoram individuālu vispārēju apņemšanos nodrošināt finanšu resursus, aptverot dažādus jauninājumu posmus, līdz tirgus izvēršanai un masveida komercializācijai. Piešķirtā atbalsta pilnā īstenošanā būs jāievēro starpposmu mērķi un pārskatāmība. Finansējuma apvienojums un apjoms tiks pielāgots uzņēmuma vajadzībām, lielumam un pakāpei, tehnoloģiju/inovācijas būtībai un inovācijas cikla ilgumam. Tas aptvers finansēšanas vajadzības, līdz tiks aizstāts ar alternatīviem investīciju avotiem.

Atbalsts tiks piešķirts vienotā procesā ar individuālu lēmumu, kas paredz atbalstītajam novatoram individuālu vispārēju apņemšanos nodrošināt finanšu resursus, aptverot dažādus jauninājumu posmus, līdz tirgus izvēršanai un masveida komercializācijai. Piešķirtā atbalsta pilnā īstenošanā būs jāievēro starpposmu mērķi un pārskatāmība. Finansējuma apvienojums un apjoms tiks pielāgots saņēmēja vajadzībām, lielumam un attīstības posmam, tehnoloģiju/inovācijas būtībai un inovācijas cikla ilgumam. Tas aptvers finansēšanas vajadzības, līdz tiks aizstāts ar alternatīviem investīciju avotiem.

Grozījums Nr.    233

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – III pīlārs – 1. punkts – 1.1. apakšpunkts – 1.1.2. punkts – 5. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Jauninājumiem ar augstu tehnoloģisko risku (piemēram, “dziļajām tehnoloģijām”) atbalsts vienmēr ietvers dotāciju komponentu, kas segs novatoriskās darbības. Gadījumos, kad tiek samazināti dažādie riski (tehnoloģiskie, tirdziskie, regulatīvie u. c.), paredzams, ka kompensējamā avansa komponenta relatīvā nozīme palielināsies.

Inovācijām ar augstu tehnoloģisko risku (piemēram, “dziļajām tehnoloģijām”) atbalsts vienmēr ietvers dotāciju komponentu, kas segs novatoriskās darbības, ko var veikt sadarbībā ar sabiedriskām pētniecības organizācijām kā partneriem vai izmantojot apakšuzņēmuma līgumu. Gadījumos, kad tiek samazināti dažādie riski (tehnoloģiskie, tirgus, regulatīvie u. c.), paredzams, ka kompensējamā avansa komponenta relatīvā nozīme palielināsies.

Grozījums Nr.    234

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – III pīlārs – 1. punkts – 1.1. apakšpunkts – 1.1.2. punkts – 7. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Programma Accelerator gal