Procedūra : 2018/2096(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0420/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0420/2018

Debates :

PV 17/01/2019 - 7
CRE 17/01/2019 - 7

Balsojumi :

PV 17/01/2019 - 10.15
CRE 17/01/2019 - 10.15
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2019)0045

ZIŅOJUMS     
PDF 520kWORD 56k
4.12.2018
PE 623.956v04-00 A8-0420/2018

par Ombuda stratēģisko izmeklēšanu OI/2/2017 par ES Padomes darba sagatavošanas struktūrās notiekošo leģislatīvo diskusiju pārredzamību

(2018/2096(INI))

Konstitucionālo jautājumu komiteja

Lūgumrakstu komiteja

Referenti: Jo Leinen, Yana Toom

(Kopīgā komiteju procedūra — Reglamenta 55. pants)

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ
 ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par Ombuda stratēģisko izmeklēšanu OI/2/2017 par ES Padomes darba sagatavošanas struktūrās notiekošo leģislatīvo diskusiju pārredzamību

(2018/2096(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 15. panta 3. punktu un tā noteikumus par piekļuvi Savienības iestāžu dokumentiem,

–  ņemot vērā LESD 228. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un jo īpaši tās 11. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas ombuda statūtu 3. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regulu (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem(1),

–  ņemot vērā 2016. gada 28. aprīļa rezolūciju par publisku piekļuvi dokumentiem (Reglamenta 116. panta 7. punkts) 2014. un 2015. gadā(2),

–  ņemot vērā 2017. gada 16. februāra rezolūciju par Eiropas Savienības darbības uzlabošanu, izmantojot Lisabonas līguma piedāvāto potenciālu(3),

–  ņemot vērā 2017. gada 14. septembra rezolūciju par pārredzamību, pārskatatbildību un integritāti ES iestādēs(4),

–  ņemot vērā 2018. gada 30. maija rezolūciju par iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu interpretāciju un īstenošanu(5),

–  ņemot vērā 2.6. un 2.7. punktu LIX COSAC paziņojumā, kas pieņemts tās pilnsapulcē 2018. gada 17.–19. jūnijā Sofijā,

–  ņemot vērā Ombuda īpašo ziņojumu Eiropas Parlamentam par stratēģiskās izmeklēšanas lietu Nr. OI/2/2017/TE attiecībā uz Padomes likumdošanas procesa pārredzamību,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Konstitucionālo jautājumu komitejas un Lūgumrakstu komitejas kopīgās apspriedes saskaņā ar Reglamenta 55. pantu,

–  ņemot vērā Konstitucionālo jautājumu komitejas un Lūgumrakstu komitejas ziņojumu (A8-0420/2018),

A.  tā kā LESD 228. pants un Ombuda statūtu 3. pants ļauj ombudei uz sūdzības pamata vai pēc savas iniciatīvas veikt izmeklēšanu, ja viņa to uzskata par pamatotu;

B.  tā kā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 1. pants un 10. panta 3. punkts nosaka, ka Savienības līmeņa lēmumi jāpieņem pēc iespējas atklāti un pēc iespējas tuvināti pilsoņiem;

C.  tā kā Eiropas Parlaments kā iestāde, kas tieši pārstāv pilsoņus, un Eiropas Savienības Padome, kas pārstāv dalībvalstis, ir abas Eiropas likumdevēja daļas, uz kuru divkāršā pamata balstās Eiropas Savienības leģitimitāte;

D.  tā kā Eiropas Parlaments savā likumdošanas procedūrā, arī komiteju posmā, darbojas ļoti pārredzami, dodot iespēju pilsoņiem, medijiem un ieinteresētajām personām skaidri identificēt Parlamentā pastāvošās atšķirīgās nostājas un konkrētu priekšlikumu avotus, kā arī sekot līdzi galīgo lēmumu pieņemšanai;

E.  tā kā saskaņā ar LES 16. panta 8. punktu Padomes sanāksmēm, ja tā lemj un balso par leģislatīva akta projektu, jābūt atklātām;

F.  tā kā lielāko daļu lēmumu, ko varētu pieņemt ar kvalificēta vairākuma balsošanu, Padome pieņem konsensa ceļā bez oficiāla balsojuma;

G.  tā kā ombude ir sākusi izmeklēšanu par likumdošanas diskusiju pārredzamību Padomes darba sagatavošanas struktūrās, 2017. gada 10. martā iesniedzot Padomei 14 jautājumus un sākot sabiedrisko apspriešanu;

H.  tā kā pēc minētās izmeklēšanas ombude secināja, ka Padomes pārredzamības trūkums attiecībā uz publisku piekļuvi normatīvajiem dokumentiem un tās pašreizējā prakse lēmumu pieņemšanas procesa pārredzamības jomā — sevišķi COREPER sagatavošanas posmā un darba grupu līmenī — jāuzskata par administratīvu kļūmi;

I.  tā kā 2018. gada 9. februārī ombude Padomei sniedza sešus uzlabojumu ierosinājumus un trīs konkrētus ieteikumus par tās darba sagatavošanas struktūru pārredzamību un aicināja Padomi sniegt atbildi;

J.  tā kā Padome tiesību aktos noteiktajā trīs mēnešu termiņā uz ombudes ziņojumā ietvertajiem ieteikumiem neatbildēja un likumdošanas pārredzamības nozīmības dēļ ombude nolēma šo termiņu nepagarināt un iesniedza ziņojumu Parlamentam,

1.  pauž dziļas bažas par Eiropas Savienībai veltīto vispārējo kritiku, ka tai trūkst demokrātijas; tāpēc uzsver, ka tas, ka viena no trim galvenajām iestādēm pieņem lēmumus, nenodrošinot pārredzamību, kāda piedienas demokrātiskai iestādei, kaitē vērienīgajam Eiropas projektam;

2.  ir stingri pārliecināts, ka bez pilnīgi demokrātiskas un lielā mērā pārredzamas Eiropas līmeņa lēmumu pieņemšanas nav iespējams palielināt pilsoņu uzticēšanos Eiropas projektam un ES iestādēm, īpaši 2019. gada maijā gaidāmo Eiropas vēlēšanu priekšvakarā, un tāpēc ir apņēmies uzlabot visu ES iestāžu demokrātisko pārskatatbildību;

3.  tāpat kā ombude uzskata, ka nodrošināt iedzīvotājiem iespēju sekot līdzi likumdošanas procesam, to saprast un tajā piedalīties ir Līgumos paredzēta juridiska prasība un mūsdienīgas demokrātijas priekšnoteikums;

4.  uzsver, ka augsta līmeņa pārredzamība likumdošanas procesā ir vajadzīga, lai iedzīvotāji, mediji un ieinteresētās personas varētu turēt pie vārda ievēlētos pārstāvjus un valdības;

5.  uzskata, ka augsta līmeņa pārredzamība sargā pret spekulāciju, viltus ziņu un sazvērestības teoriju izplatīšanos, nodrošinādama faktisku pamatu šādu apgalvojumu publiskai atspēkošanai;

6.  atgādina, ka Eiropas Parlaments atklāti un pārredzami pārstāv Eiropas pilsoņu intereses, kā apstiprinājusi ombude, un pieņem zināšanai progresu, ko panākusi Komisija, uzlabojot savus pārredzamības standartus; pauž nožēlu par to, ka Padome salīdzināmus standartus vēl neievēro;

7.  norāda, ka darbs, ko veic Padomes darba sagatavošanas struktūras, t. i., pastāvīgo pārstāvju komitejas (COREPER I + II) un vairāk nekā 150 darba grupas, ir neatņemama Padomes lēmumu pieņemšanas procesa daļa;

8.  pauž nožēlu par to, ka atšķirībā no Parlamenta komiteju sanāksmēm Padomes darba sagatavošanas struktūru sanāksmes, kā arī vairākums Padomes debašu notiek aiz slēgtām durvīm; uzskata, ka pilsoņiem, medijiem un ieinteresētajām personām ir jānodrošina piekļuve Padomes un tās darba sagatavošanas struktūru sanāksmēm, izmantojot piemērotus līdzekļus, tostarp tiešraides straumēšanu un straumēšanu tīmeklī, un ka būtu jāpublicē šo sanāksmju protokoli, lai abu Eiropas likumdevēja daļu likumdošanas process būtu lielā mērā pārredzams; uzsver, ka saskaņā ar demokrātiskās leģitimitātes principu abiem likumdevējiem jābūt atbildīgiem sabiedrībai par savu rīcību;

9.  pauž nožēlu par to, ka lielāko daļu dokumentu par likumdošanas procedūrām Padome nepublicē proaktīvi un tādējādi liedz iedzīvotājiem uzzināt, kuri dokumenti tiešām eksistē, un ierobežo viņu tiesības prasīt publisku piekļuvi dokumentiem; pauž nožēlu par to, ka Padomes sniegtā pieejamā informācija par normatīvajiem dokumentiem ir meklējama reģistrā, kas nav pilnīgs un lietotājdraudzīgs; aicina Padomi savā publiskajā reģistrā uzskaitīt visus dokumentus, kas saistīti ar leģislatīvajām procedūrām, neatkarīgi no to formāta un klasifikācijas; šajā sakarā norāda uz Komisijas, Parlamenta un Padomes centieniem izveidot kopīgu leģislatīvo procedūru datubāzi un uzsver, ka visas trīs iestādes ir atbildīgas par strauju šā darba izpildi;

10.  uzskata, ka Padomes prakse ar likumdošanas procedūrām saistītus dokumentus, kas tiek izplatīti tās darba sagatavošanas struktūrām, klasificēt ar norādi “LIMITE” ir pretrunā ar Eiropas Savienības Tiesas (EST) judikatūru(6) un tiesību aktos noteikto prasību, ka ir vajadzīga pēc iespējas plaša publiska piekļuve leģislatīvajiem dokumentiem; aicina Padomi pilnībā īstenot EST nolēmumus un pielikt punktu aizvien pastāvošajām nesaskanībām un atšķirīgajai praksei; atgādina, ka norādei “LIMITE” nav stingra juridiskā pamata, un uzskata, ka Padomes iekšējās vadlīnijas būtu jāpārskata, lai garantētu, ka ar norādi “LIMITE” dokumentus var atzīmēt tikai pienācīgi pamatotos gadījumos, ievērojot EST judikatūru;

11.  pauž nožēlu par to, ka pēc EST sprieduma 2013. gada lietā “Access Info EuropeCOREPER nolēma, ka principā dalībvalsts nosaukums dokumentos, kuri saistīti ar notiekošām likumdošanas procedūrām, dokumenta sagatavotājam būtu jāreģistrē “attiecīgos gadījumos”; atzīst par nepieņemamu to, ka nostājas, ko Padomes darba sagatavošanas struktūrās ieņem atsevišķās dalībvalstis, netiek publiskotas un sistemātiski reģistrētas, tādējādi liedzot pilsoņiem, medijiem un ieinteresētajām personām patiešām rūpīgi sekot līdzi ievēlēto valdību rīcībai;

12.  norāda, ka šis informācijas trūkums turklāt ierobežo valstu parlamentu spēju kontrolēt valstu valdību darbu Padomē, lai gan tā ir būtiska valsts parlamentu funkcija ES likumdošanas procedūrā, un ļauj valstu valdību pārstāvjiem valsts līmenī distancēties no Eiropas līmenī pieņemtiem lēmumiem, kurus paši gatavojuši un pieņēmuši; uzskata, ka šī prakse ir pretrunā Līgumu garam un valstu valdību pārstāvji, kas grauj uzticēšanos Eiropas Savienībai, vainojot Briseli par lēmumiem, kuros paši bijuši iesaistīti, rīkojas bezatbildīgi; uzskata, ka dalībvalstu nostāju sistemātiska reģistrēšana Padomes darba sagatavošanas struktūrās būtu stimuls atturēties no šādas prakses, kas nekavējoties jāizbeidz; norāda, ka šī prakse ir izdevīga politiķiem, kas cenšas mazināt ES leģitimitāti sabiedrības acīs;

13.  uzskata, ka ar demokrātijas principiem nav savienojams tas, ka iestāžu sarunās starp abiem likumdevējiem Padomes darba pārredzamības trūkums noved pie pieejamās informācijas nelīdzsvarotības un līdz ar to strukturālām priekšrocībām Padomei salīdzinājumā ar Eiropas Parlamentu; vēlreiz aicina uzlabot dokumentu un informācijas apmaiņu starp Parlamentu un Padomi un piešķirt Parlamenta pārstāvjiem kā novērotājiem piekļuvi Padomes un tās struktūru sanāksmēm, īpaši attiecībā uz likumdošanas darbu, tādā pašā veidā, kādā Parlaments Padomei piešķir piekļuvi savām sanāksmēm;

14.  atgādina, ka pēc ombudes veiktās stratēģiskās izmeklēšanas par trialogu pārredzamību nav ievēroti ieteikumi, lielā mērā Padomes nevēlēšanās dēļ; uzskata, ka trialogiem jābūt ļoti pārredzamiem, jo vienošanās par leģislatīvajām procedūrām tagad parasti tiek panāktas tieši trialogos; uzskata, ka šajā sakarā būtu proaktīvi jāpublicē attiecīgie dokumenti, jāizveido starpiestāžu darba grafiks un jānosaka, ka sarunas var sākties tikai pēc publiska pilnvarojuma pieņemšanas saskaņā ar ES likumdošanas procesa atklātības un pārredzamības principiem;

15.  prasa, lai Padome kā viena no Eiropas likumdevēja daļām savas darba metodes saskaņo ar Līgumā noteiktajiem parlamentārās demokrātijas un līdzdalības demokrātijas standartiem, kā prasa Līgumi, nevis darbojas kā diplomātisks forums, kas nav tās iecerētā funkcija;

16.  uzskata, ka dalībvalstu valdības, sagatavojot vai iepriekšpieņemot visaptverošus un ar ekonomikas un finanšu jomu saistītus lēmumus tādos neoficiālos veidojumos kā Eurogrupa un Eurosamits, liedz pilsoņiem tiesības uz informāciju un apiet pārredzamības standartus, kā arī pienācīgu demokrātisko kontroli; uzstāj, ka Padomes neoficiālajās struktūrās un darba sagatavošanas struktūrās, jo īpaši Eurogrupā, Eurogrupas jautājumu darba grupā, Finanšu pakalpojumu komitejā un Ekonomikas un finanšu komitejā, nekavējoties ir jāpiemēro ES tiesību akti par pārredzamību un piekļuvi dokumentiem; aicina nākamajā Līgumu pārskatīšanā Eurogrupu pilnībā formalizēt, lai garantētu pienācīgu publisku piekļuvi un parlamentāro uzraudzību;

17.  vēlreiz aicina pārveidot Padomi par īstu likumdošanas palātu, tādējādi izveidojot patiesu divpalātu likumdošanas sistēmu, kurā ietilpst Padome un Parlaments, Komisijai darbojoties kā izpildiestādei; ierosina iesaistīt pašreiz darbojošos Padomes specializētos likumdošanas sastāvus kā vienotās likumdevējas Padomes darba sagatavošanas struktūras, kuru abu sanāksmes būtu publiskas (līdzīgi tam, kā darbojas Eiropas Parlamenta komitejas), visus galīgos likumdošanas lēmumus pieņemot vienotajā likumdevējā Padomē;

18.  uzskata, ka publiska balsošana ir viena no demokrātiskas lēmumu pieņemšanas pamatiezīmēm; mudina Padomi izmantot kvalificēta vairākuma balsošanas iespēju un pēc iespējas atturēties no lēmumu pieņemšanas konsensa ceļā bez oficiāla publiska balsojuma;

19.  pilnībā atbalsta Eiropas ombudes ieteikumus Padomei un mudina Padomi darīt, mazākais, visu nepieciešamo, lai pēc iespējas ātri īstenotu ombudes ieteikumus, proti:

a)  sistemātiski reģistrēt dalībvalstu valdību identitāti, kad tās izsaka savu nostāju Padomes darba sagatavošanas struktūrās;

b)  izstrādāt skaidrus un publiski pieejamus kritērijus saskaņā ar ES tiesību aktiem, kā tā piešķir dokumentiem “LIMITE” statusu;

c)  savlaicīgi sistemātiski pārskatīt dokumentu “LIMITE” statusu pirms tiesību akta galīgā varianta pieņemšanas, tostarp pirms neformālajām sarunām (trialoga), kuras sākas brīdī, kad Padome ir panākusi savu sākotnējo nostāju attiecībā uz likumdošanas iniciatīvu;

20.  uzskata, ka atsaukšanos uz dienesta noslēpumu nevar izmantot par ieganstu sistemātiski liegt dokumentu reģistrēšanu un publiskošanu;

21.  pieņem zināšanai Padomes prezidentvalsts Austrijas paziņojumu Konstitucionālo jautājumu komitejai un Lūgumrakstu komitejai, kur aplūkota Eiropas Parlamenta informēšana par progresu Padomes pārdomu procesā attiecībā uz iespējamiem noteikumu un procedūras uzlabojumiem likumdošanas pārredzamības aspektā un pausta gatavība attiecīgā līmenī sadarboties ar Parlamentu, kopīgi apspriežot tēmas, kam vajadzīga iestāžu darba koordinēšana, un pauž nožēlu par to, ka līdz šim Parlamentam nav iesniegti nekādi dokumenti;

22.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Eiropas ombudei, Eiropadomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1)

OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.

(2)

OV C 66, 21.2.2018., 23. lpp.

(3)

OV C 252, 18.7.2018., 215. lpp.

(4)

OV C 337, 20.9.2018., 120. lpp.

(5)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0225.

(6)

Attiecībā uz iespējami plašu publisko piekļuvi sk. apvienotās lietas C-39/05 P un C-52/05 P Zviedrija un Turco pret Padomi [2008], ECLI:EU:C:2008:374, 34. punkts, lietu C-280/11 P Padome pret Access Info Europe [2013], ECLI:EU:C:2013:671, 27. punkts, kā arī lietu T-540/15 De Capitani pret Eiropas Parlamentu [2018], ECLI:EU:T:2018:167, 80. punkts.


INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

22.11.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

31

0

3

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Margrete Auken, Beatriz Becerra Basterrechea, Soledad Cabezón Ruiz, Alberto Cirio, Richard Corbett, Eleonora Evi, Danuta Maria Hübner, Peter Jahr, Ramón Jáuregui Atondo, Jude Kirton-Darling, Jo Leinen, Svetoslav Hristov Malinov, Notis Marias, Ana Miranda, Miroslavs Mitrofanovs, Maite Pagazaurtundúa Ruiz, Paulo Rangel, György Schöpflin, Barbara Spinelli, Josep-Maria Terricabras, Yana Toom, Cecilia Wikström

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Martina Anderson, Max Andersson, Enrique Guerrero Salom, György Hölvényi, Carlos Iturgaiz, Kostadinka Kuneva, Anne-Marie Mineur, József Nagy, Julia Pitera, Ángela Vallina

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Csaba Sógor


ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

31

+

ALDE

Beatriz Becerra Basterrechea, Maite Pagazaurtundúa Ruiz, Yana Toom, Cecilia Wikström

ECR

Notis Marias

EFDD

Eleonora Evi

GUE/NGL

Kostadinka Kuneva, Ángela Vallina

PPE

Alberto Cirio, György Hölvényi, Danuta Maria Hübner, Carlos Iturgaiz, Peter Jahr, Teresa Jiménez Becerril Barrio, Svetoslav Hristov Malinov, József Nagy, Julia Pitera, Paulo Rangel, György Schöpflin, Csaba Sógor

S&D

Soledad Cabezón Ruiz, Richard Corbett, Enrique Guerrero Salom, Ramón Jáuregui Atondo, Jude Kirton Darling, Jo Leinen

VERTS/ALE

Max Andersson, Margrete Auken, Ana Miranda, Miroslavs Mitrofanovs, Josep Maria Terricabras

0

-

 

 

3

0

GUE/NGL

Martina Anderson, Anne Marie Mineur, Barbara Spinelli

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Pēdējā atjaunošana: 2019. gada 7. janvārisJuridisks paziņojums