Procedūra : 2018/0233(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0421/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0421/2018

Debates :

PV 16/01/2019 - 30
CRE 16/01/2019 - 30

Balsojumi :

PV 17/01/2019 - 10.9
CRE 17/01/2019 - 10.9
Balsojumu skaidrojumi
PV 17/04/2019 - 8.12

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2019)0039
P8_TA(2019)0404

ZIŅOJUMS     ***I
PDF 864kWORD 103k
4.12.2018
PE 627.748v02-00 A8-0421/2018

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko sadarbībai nodokļu uzlikšanas jomā izveido programmu “Fiscalis

(COM(2018)0443 – C8-0260/2018 – 2018/0233(COD))

Ekonomikas un monetārā komiteja

Referents: Sven Giegold

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
 Budžeta komitejaS ATZINUMS
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA
 ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko sadarbībai nodokļu uzlikšanas jomā izveido programmu “Fiscalis

(COM(2018)0443 – C8-0260/2018 – 2018/0233(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Parlamentam un Padomei (COM(2018)0443),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu, 114. pantu un 197. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0260/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu un Budžeta komitejas atzinumu (A8-0421/2018),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr.     1

EIROPAS PARLAMENTA GROZĪJUMI(1)*

Komisijas priekšlikumā

---------------------------------------------------------

2018/0233(COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAI,

ar ko sadarbībai nodokļu uzlikšanas jomā izveido programmu “Fiscalis

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. un 197. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(2),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)  Programmu “Fiscalis 2020”, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1286/2013(3), īsteno Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm un asociētajām valstīm, un tā tāpat kā tās priekšteces dod ievērojamu ieguldījumu nodokļu iestāžu sadarbības veicināšanā un uzlabošanā Savienībā. Iesaistīto valstu nodokļu iestādes ir atzinušas, ka minētās programmas rada pievienoto vērtību, ieskaitot attiecībā uz Savienības dalībvalstu un nodokļu maksātāju finanšu un ekonomikas interešu aizsardzību. Uzdevumus, kas būs aktuāli nākamajā desmitgadē, bieži vien nav iespējams efektīvi risināt, ja dalībvalstis nelūkojas tālāk par savu administratīvo teritoriju robežām un cieši nesadarbojas ar saviem partneriem.

(2)  Ar programmu “Fiscalis 2020” minēto sadarbības pasākumu attīstīšanai dalībvalstīm tiek nodrošināts Savienības satvars, un tas ir rentablāk, nekā katrai dalībvalstij veidot savus individuālos sadarbības satvarus uz divpusējiem vai daudzpusējiem pamatiem, vai nu tas būtu starp tām, vai ar trešām valstīm, ar kurām ES cieši sadarbojas nodokļu uzlikšanas jomā. Tāpēc ir lietderīgi nodrošināt minētās programmas turpināšanu, šajā pašā jomā izveidojot jaunu programmu — programmu “Fiscalis” (“Programma”).

(2a)  Programmai būtu jādod iespēja palielināt dalībvalstu kapacitāti apkarot krāpšanu nodokļu jomā, korupciju, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un agresīvu nodokļu plānošanu, tostarp izmantojot tehnisko palīdzību cilvēkresursu apmācībai un administratīvo struktūru attīstībai. Šāda palīdzība būtu jāsniedz pārredzamā veidā.

(3)  Nodrošinot satvaru darbībām, kas atbalsta vienoto tirgu, veicina godīgu konkurenci Savienībā un aizsargā Savienības un tās dalībvalstu finanšu un ekonomikas intereses, būtu jāparedz, ka Programma palīdz novērst un apkarot krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, agresīvu nodokļu plānošanu un nodokļu dubultu neuzlikšanu; novērst un mazināt nevajadzīgu administratīvo slogu iedzīvotājiem un uzņēmumiem pārrobežu darījumos; atbalstīt taisnīgākas un efektīvākas nodokļu sistēmas; panākt vienotā tirgus potenciāla pilnīgu izmantošanu un veicināt godīgu konkurenci Savienībā, kā arī atbalstīt kopīgu Savienības pieeju starptautiskos forumos.

(4)  Šajā regulā ir noteikts Programmas finansējums, un tas Eiropas Parlamentam un Padomei ikgadējās budžeta procedūras laikā ir galvenā atsauces summa atbilstīgi 17. punktam Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību(4).

(5)  Lai atbalstītu trešo valstu pievienošanās un asociācijas procesu, dalībai Programmā vajadzētu būt pieejamai valstīm, kas pievienojas, un kandidātvalstīm, kā arī potenciālajiem kandidātiem un Eiropas kaimiņattiecību politikas partnervalstīm, ja ir izpildīti konkrēti nosacījumi. Tajā var piedalīties trešās valstis, jo īpaši vismazāk attīstītās valstis, saskaņā ar nosacījumiem, kas attiecībā uz to dalību Savienības programmās paredzēti konkrētajos nolīgumos starp Savienību un minētajām valstīm.

(5a)  Eiropas Parlaments ir noteicis savas prioritātes. Pašreizējais finanšu līdzekļu trūkums traucē to mērķu īstenošanu, kurus Eiropas Parlaments ir izvirzījis attiecībā uz daudzgadu finanšu shēmu laikposmam pēc 2020. gada [2017/2052(INI)]. Efektīvāka sadarbība nodokļu jautājumos dotu iespēju efektīvāk mobilizēt nākamās daudzgadu finanšu shēmas īstenošanai nepieciešamos resursus.

(6)  Programmai piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) 2018/1046(5) (“Finanšu regula”). Tajā ir izklāstīti noteikumi par Savienības budžeta izpildi, tostarp noteikumi par dotācijām, godalgām, iepirkumu un izdevumu, kas rodas ārējiem ekspertiem, atmaksāšanu.

(7)  Atzīts, ka programmā “Fiscalis 2020” piemērojamās darbības bijušas adekvātas, un tāpēc tās būtu jāsaglabā. Lai Programmas izpilde būtu vienkāršāka un elastīgāka un tādējādi tās mērķi tiktu labāk izpildīti, darbības būtu jādefinē tikai vispārīgās kategorijās, sniedzot sarakstu ar konkrēto darbību piemēriem. Tomēr darbībām vajadzētu būt vērstām uz prioritāru jautājumu risināšanu Savienības un tās dalībvalstu finanšu un ekonomisko interešu aizsardzības jomā. Būtu vajadzīgs, ka ar sadarbību un spēju veidošanu Fiscalis programma arī veicina un atbalsta inovācijas ieviešanu un likšanu lietā, lai vēl vairāk uzlabotu spēju ievērot nodokļu uzlikšanas jomas pamatprioritātes.

(8)  Ievērojami pieaugot nodokļu maksātāju mobilitātei, pārrobežu darījumu skaitam un finanšu instrumentu internacionalizācijai un tā rezultātā palielinoties krāpšanas nodokļu jomā, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un agresīvas nodokļu plānošanas riskam, kas krietni pārsniedz Savienības robežas, Savienības vai dalībvalstu interesēs varētu būt Eiropas elektronisko sistēmu pielāgošana vai attiecināšana uz trešām valstīm, kas nav Programmas asociētās valstis, un uz starptautiskām organizācijām. Tā varētu izvairīties no administratīvā sloga un izmaksām, kas saistītas ar divu līdzīgu elektronisko sistēmu izstrādi informācijas apmaiņai attiecīgi Savienībā un starptautiskā mērogā. Tādēļ, ja šāda interese ir pienācīgi pamatota, būtu jānosaka, ka saskaņā ar Programmu Eiropas elektronisko sistēmu pielāgošanu vai paplašināšanu sadarbībai ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām uzskata par attiecināmām izmaksām. Ar nosacījumu, ka pilnībā tiek finansēti prioritāri jautājumi, attiecīgā gadījumā Programmas ietvaros varētu tikt atbalstītas arī konkrētas darbības, kurās iesaistītas vismazāk attīstītās valstis, jo īpaši attiecībā uz automātisko informācijas apmaiņu.

(9)  Ņemot vērā globalizācijas nozīmi un krāpšanas nodokļu jomā, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un agresīvas nodokļu plānošanas apkarošanas nozīmi, būtu jānosaka, ka Programma arī turpmāk nodrošina iespēju iesaistīt ārējos ekspertus Finanšu regulas 238. panta nozīmē. Ekspertu atlasei vajadzētu būt pārredzamai un būtu jābalstās uz viņu prasmēm, pieredzi un zināšanām, kas ir svarīgas konkrētās darbības veikšanai, kā arī uz viņu spēju sniegt ieguldījumu šajā darbībā. Būtu jānodrošina, ka šie eksperti ir neatkarīgi un ka nepastāv iespējams interešu konflikts ar viņu profesionālo lomu. Būtu jānodrošina visu attiecīgo ieinteresēto personu līdzsvarota pārstāvība.

(9a)  Ņemot vērā Padomes direktīvu 2014/107/ES(6), 2015/2376/ES(7), 2016/881/ES(8), 2016/2258/ES(9) un 2018/822/ES(10) neseno pieņemšanu un pašlaik notiekošās sarunas par kopēju konsolidētu uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (KKUINB), par Programmas mērķi būtu jānosaka nodokļu iestāžu darbinieku apmācība, lai nodrošinātu minēto direktīvu efektīvu īstenošanu.

(10)  Atbilstīgi Komisijas apņēmībai, kas pausta tās 2010. gada 19. oktobra paziņojumā “ES budžeta pārskatīšana”(11), saskaņot un vienkāršot finansēšanas programmas, resursi būtu jāizmanto kopā ar citiem Savienības finansēšanas instrumentiem, ja paredzētās darbības saskaņā Programmu atbilst mērķiem, kas ir kopīgi dažādiem finansēšanas instrumentiem, tomēr nepieļaujot divkāršu finansēšanu. Būtu jānodrošina, ka Programmas darbībās Savienības resursi nodokļu politikas un nodokļu iestāžu atbalstam tiek izmantoti atbilstīgi.

(10a)   Izmaksu lietderības labad ar Fiscalis programmas palīdzību būtu jāizpēta iespējamā sinerģija ar citiem Savienības pasākumiem saistītās jomās, piemēram ar Muitas programmu, ES krāpšanas apkarošanas programmu, Vienotā tirgus programmu un Reformu atbalsta programmu.

(10b)  Individuālas valstu iniciatīvas krāpšanas apkarošanas jomā varētu novirzīt krāpšanu uz citām, bieži vien kaimiņu, dalībvalstīm un radīt nesamērīgu administratīvo slogu uzņēmumiem, kuri ievēro attiecīgos noteikumus, kā arī juridiskās noteiktības trūkumu starptautiskas tirdzniecības gadījumā. Tādēļ ir izšķiroši svarīgi, lai Komisija saskaņotu valstu pasākumus krāpšanas apkarošanas jomā, Savienības līmenī koordinējot valstu labāko praksi.

(11)  Ir paredzēts, ka ievērojama Programmas budžeta daļa tiks atvēlēta informācijas tehnoloģijas (IT) spēju veidošanas darbībām. Tādēļ būtu jāizstrādā īpaši noteikumi attiecīgi par Eiropas elektronisko sistēmu kopīgajiem un valsts komponentiem. Turklāt būtu skaidri jādefinē darbību piemērošanas joma un Komisijas un dalībvalstu pienākumi. Būtu jānodrošina gluda sadarbspēja starp Eiropas elektronisko sistēmu kopējiem un valsts līmeņa komponentiem, kā arī sinerģija ar citām attiecīgo Savienības programmu elektroniskajām sistēmām.

(12)  Lai Savienībā nodokļu jomā izveidotu saskaņotu un sadarbspējīgu elektronisko sistēmu, patlaban nav prasības izstrādāt daudzgadu stratēģisko plānu nodokļu uzlikšanas jomā (“MASP-T”). Lai nodrošinātu IT spēju veidošanas darbību saskaņotību un koordināciju, Programmā būtu jāparedz šāda MASP-T izveide.

(13)  Šī regula būtu jāīsteno, izmantojot darba programmas. Ievērojot, ka ir izvirzīti vidēja termiņa un ilgtermiņa mērķi un lai izmantotu laika gaitā gūto pieredzi, jāparedz, ka darba programmas var ilgt vairākus gadus. Pāreja no gada uz daudzgadu darba programmām mazinās administratīvo slogu kā Komisijai, tā dalībvalstīm, taču tai nekādā gadījumā nevajadzētu izraisīt informācijas vai pārredzamības zudumu nodokļu maksātājiem. Daudzgadu darba programmām būtu jāatspoguļo visa attiecīgā informācija, kas iegūta saistībā ar šajā regulā minētajiem gada ziņojumiem vai kartēšanu. Šie gada ziņojumi būtu jādara publiski pieejami, lai informētu nodokļu maksātājus par labāko praksi, gūtajām atziņām, sarežģītiem risināmiem jautājumiem un atlikušajiem šķēršļiem, kas identificēti Programmas ietvaros.

(14)  Lai papildinātu šo regulu, saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 290. pantu būtu jādeleģē pilnvaras Komisijai pieņemt aktus attiecībā uz darba programmu pieņemšanu.

(15)  Saskaņā ar 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu(12) 22. un 23. punktu Programmu ir nepieciešams izvērtēt, pamatojoties uz informāciju, kas ievākta, izpildot noteiktas uzraudzības prasības, vienlaikus neradot pārmērīgu regulējumu un administratīvo slogu, jo īpaši dalībvalstīm, tādējādi ņemot vērā arī REFIT. Attiecīgā gadījumā minētajām prasībām būtu jāietver izmērāmi rādītājipamats tam, lai izvērtētu šīs Regulas īstenošanas ietekmi uz vietas. Komisijai, pamatojoties uz dalībvalstu sniegto ieguldījumu, būtu jāsagatavo konsolidēts gada ziņojums par minētās uzraudzības rezultātiem. Tajā būtu jāietver kartējums, kas atspoguļo atlikušos šķēršļus dalībvalstīs 3. pantā minēto Programmas mērķu un 7. panta 2.a punktā minēto prioritāro jautājumu risināšanā, kā arī ieteikumi attiecībā uz labāko praksi. Turklāt Komisijai būtu jāsagatavo Programmas starpposma un galīgais izvērtējums. Gan gada, gan izvērtēšanas ziņojumi būtu jādara publiski pieejami tam paredzētā tīmekļa vietnē.

(15a)  Lai apspriestu problemātiskus jautājumus un ierosinātu potenciālus uzlabojumus saistībā ar Programmas tematiem, tostarp informācijas apmaiņu starp nodokļu iestādēm, Komisijai divas reizes gadā būtu jārīko seminārs, kurā piedalītos divi pārstāvji no saņēmējām dalībvalstīm. Semināra dalībnieki būtu attiecīgi viens pārstāvis no nodokļu iestāžu lēmumu pieņemšanas struktūras, viens pārstāvis no nodokļu iestāžu darbinieku arodbiedrības un viens pārstāvis no Eiropas Parlamenta un Padomes.

(16)  Lai pienācīgi reaģētu uz izmaiņām nodokļu politikas prioritātēs, būtu jāparedz, ka saskaņā ar LESD 290. pantu Komisijai deleģē pilnvaras pieņemt aktus, lai grozītu tādu rādītāju sarakstu, ar kuriem mēra konkrētu Programmas mērķu sasniegšanu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, arī ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(17)  Saskaņā ar Finanšu regulu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013(13), Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2988/95(14), Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96(15) un Regulu (ES) 2017/1939(16) Savienības finanšu intereses jāaizsargā, piemērojot samērīgus pasākumus, ieskaitot pārkāpumu un krāpšanas gadījumu novēršanu, konstatēšanu, labošanu un izmeklēšanu, zaudēto, kļūdaini izmaksāto vai nepareizi izmantoto līdzekļu atgūšanu un — vajadzības gadījumā — administratīvus un finansiālus sodus. Saskaņā jo īpaši ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 un Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96, Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt administratīvu izmeklēšanu, ieskaitot pārbaudes un apskates uz vietas, lai noteiktu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses. Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939 Eiropas Prokuratūra (EPPO) var izmeklēt un ierosināt kriminālvajāšanu par krāpšanu un citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar Savienības finanšu intereses, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1371(17). Saskaņā ar Finanšu regulu jebkurai personai vai subjektam, kas saņem Savienības līdzekļus, pilnībā jāsadarbojas Savienības finanšu interešu aizsardzībā, jāpiešķir Komisijai, OLAF, EPPO un Eiropas Revīzijas palātai nepieciešamās tiesības un piekļuve un jānodrošina, ka līdzvērtīgas tiesības piešķir Savienības līdzekļu apgūšanā iesaistītās trešās personas.

(18)  Šai regulai piemēro horizontālos finanšu noteikumus, kurus pieņem Eiropas Parlaments un Padome, pamatojoties uz LESD 322. pantu. Minētie noteikumi ir izklāstīti Finanšu regulā un jo īpaši nosaka budžeta izstrādes un īstenošanas procedūru, izmantojot dotācijas, publisko iepirkumu, godalgas, netiešu īstenošanu, kā arī paredz finanšu dalībnieku pienākumu pārbaudes. Noteikumi, kas pieņemti, pamatojoties uz LESD 322. pantu, attiecas arī uz Savienības budžeta aizsardzību vispārīgu trūkumu gadījumā attiecībā uz tiesiskumu dalībvalstīs, jo tiesiskuma ievērošana ir būtisks priekšnoteikums pareizai finanšu pārvaldībai un efektīvam ES finansējumam.

(19)  Saskaņā ar šo regulu finansēšanas veidus un īstenošanas metodes izvēlas, pamatojoties uz iespējām ar tiem sasniegt darbību konkrētos mērķus un gūt rezultātus, īpaši ņemot vērā kontroles izmaksas, administratīvo slogu un neatbilstības risku. Te būtu jāņem vērā vienreizējo maksājumu, vienoto likmju un vienības izmaksu, kā arī finansējuma, kas nav saistīts ar izmaksām, izmantošana saskaņā ar Finanšu regulas 125. panta 1. punktu. Ceļa izdevumu segšanai vajadzētu būt prioritātei, lai nodrošinātu valstu ekspertu dalību kopīgās darbībās.

(20)  Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tās mēroga un iedarbības dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu, šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(21)  Ar šo regulu aizstāj Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1286/2013, kas tādējādi būtu jāatceļ,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

1.  Ar šo regulu sadarbībai nodokļu uzlikšanas jomā izveido programmu “Fiscalis” (“Programma”).

2.  Ar to nosaka Programmas mērķus, budžetu 2021.–2027. gadam, Savienības finansējuma veidus un šāda finansējuma piešķiršanas noteikumus.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

(1)  “nodokļu uzlikšana” ir jautājumi, ieskaitot izstrādi, administrēšanu, izpildi un atbilstību, kas attiecas uz šādiem nodokļiem un maksājumiem:

(a)  Padomes Direktīvā 2006/112/EK(18) noteiktais pievienotās vērtības nodoklis,

(b)  Padomes Direktīvā 92/83/EEK(19) noteiktais akcīzes nodoklis alkoholam,

(c)  Padomes Direktīvā 2011/64/ES(20) noteiktais akcīzes nodoklis tabakas izstrādājumiem,

(d)  Padomes Direktīvā 2003/96/EK(21) noteiktie nodokļi energoproduktiem un elektroenerģijai,

(e)  citi Padomes Direktīvas 2010/24/ES(22) 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētie nodokļi un nodevas, tostarp uzņēmumu ienākuma nodoklis, tiktāl, ciktāl tie attiecas uz vienoto tirgu un dalībvalstu administratīvo sadarbību;

(2)  “nodokļu iestādes” ir valsts iestādes un citas struktūras, kas ir atbildīgas par nodokļu uzlikšanu un pasākumiem, kas saistīti ar nodokļiem;

(3)  “Eiropas elektroniskās sistēmas” ir elektroniskas sistēmas, kas vajadzīgas nodokļu uzlikšanai un nodokļu iestāžu uzdevumu pildīšanai;

(4)  “trešā valsts” ir valsts, kas nav Savienības dalībvalsts;

(4a)  “vismazāk attīstītā valsts” ir zemu ieņēmumu trešā valsts, kas saskaras ar nopietniem strukturāliem šķēršļiem Apvienoto Nāciju Organizācijas definētai ilgtspējīgai attīstībai.

3. pants

Programmas mērķi

1.  Programmas vispārīgie mērķi ir atbalstīt nodokļu iestādes un nodokļu uzlikšanu, lai uzlabotu vienotā tirgus darbību, veicināt godīgu konkurenci Savienībā, aizsargāt Savienības un tās dalībvalstu finanšu un ekonomiskās intereses, tostarp no krāpšanas nodokļu jomā, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un agresīvas nodokļu plānošanas, un uzlabot nodokļu iekasēšanu.

2.  Programmas konkrētie mērķi ir atbalstīt nodokļu politiku un tās pareizu īstenošanu, veicināt sadarbību nodokļu jomā, nodokļu informācijas apmaiņu un administratīvo spēju veidošanu, tostarp cilvēku kompetenci un Eiropas elektronisko sistēmu izstrādi un ekspluatāciju, kā arī visās dalībvalstīs vienoti piemērojamu ziņošanas, revīzijas un programmatūras rīku pakāpenisku modernizēšanu. Programmai arī būtu jāpalīdz nodokļu iestādēm atvieglot un uzlabot Savienības nodokļu direktīvu īstenošanu un šajā sakarā apmācīt savus darbiniekus.

4. pants

Budžets

1.  Finansējums Programmas īstenošanai laikposmā no 2021. gada līdz 2027. gadam ir 300 miljoni EUR 2018. gada cenās jeb 339 miljoni EUR faktiskajās cenās.

2.  Šā panta 1. punktā minēto summu cita starpā var izmantot sagatavošanas, uzraudzības, kontroles, revīzijas, izvērtēšanas un citām darbībām, kas saistītas ar Programmas pārvaldību un tās mērķu īstenošanas izvērtēšanu. No šīs summas turklāt var segt izdevumus pētījumiem un citiem attiecīgiem rakstiskiem materiāliem, ekspertu sanāksmēm, informācijas un komunikācijas darbībām tiktāl, ciktāl šīs darbības ir saistītas ar Programmas mērķiem, kā arī izdevumus, kas saistīti ar informācijas tehnoloģiju tīkliem, kas galvenokārt paredzēti informācijas apstrādei un informācijas apmaiņai, tostarp korporatīvus informācijas tehnoloģijas rīkus un citu tehnisko un administratīvo palīdzību, kura vajadzīga saistībā ar Programmas pārvaldību.

5. pants

Programmas asociētās trešās valstis

Programmā var piedalīties šādas trešās valstis:

(a)  valstis, kas pievienojas, kandidātvalstis un potenciālie kandidāti — saskaņā ar attiecīgajos pamatnolīgumos un Asociācijas padomes lēmumos vai līdzīgos nolīgumos noteiktajiem vispārējiem principiem un vispārīgajiem noteikumiem un nosacījumiem, kas reglamentē šo valstu līdzdalību Savienības programmās, un saskaņā ar īpašajiem noteikumiem, kas ietverti nolīgumos starp Savienību un šīm valstīm;

(b)  valstis, uz kurām attiecas Eiropas kaimiņattiecību politika, — saskaņā ar attiecīgajos pamatnolīgumos un Asociācijas padomes lēmumos vai līdzīgos nolīgumos noteiktajiem vispārējiem principiem un vispārīgajiem noteikumiem, kas reglamentē šo valstu līdzdalību Savienības programmās, un saskaņā ar īpašajiem noteikumiem, kas ietverti nolīgumos starp Savienību un šīm valstīm, ar noteikumu, ka šīs valstis ir sasniegušas pietiekamu līmeni attiecīgo tiesību aktu un administratīvo metožu tuvināšanā Savienības līmenim;

(c)  citas trešās valstis saskaņā ar nosacījumiem, kas attiecībā uz to dalību Savienības programmās paredzēti konkrētajos nolīgumos:

-  nodrošina taisnīgu līdzsvaru starp Savienības programmās līdzdalīgu trešo valstu iemaksām un gūto labumu;

-  izklāsta nosacījumus dalībai programmās, ieskaitot finanšu iemaksu aprēķināšanu atsevišķām programmām un to administratīvās izmaksas. Šīs iemaksas veido piešķirtos ieņēmumus saskaņā ar Finanšu regulas 21. panta 5. punktu;

-  trešām valstīm nepiešķir lēmumu pieņemšanas pilnvaras attiecībā uz Programmu;

-  garantē Savienības tiesības nodrošināt pareizu finanšu pārvaldību un aizsargāt savas finanšu intereses.

Ar nosacījumu, ka pilnībā tiek finansēti prioritāri jautājumi, vismazāk attīstītās valstis tiek mudinātas piedalīties Programmā saskaņā ar politikas saskaņotības attīstībai (PCD) principiem un nosacījumiem, kas noteikti starp šādām valstīm un Savienību noslēgtajos īpašajos nolīgumos, kuri ietver noteikumus par šādu valstu dalību Programmā. Neatkarīgi no 1. punkta c) apakšpunkta, vismazāk attīstīto valstu dalība Programmā ir bezmaksas, un īpaša uzmanība tajā tiek veltīta starptautiskā līmenī noteiktu mērķu sasniegšanai nodokļu jomā, piemēram, automātiskai nodokļu informācijas apmaiņai. Īpašais nolīgums garantē Savienības tiesības nodrošināt pareizu finanšu pārvaldību un aizsargāt savas finanšu intereses.

6. pants

ES finansējuma apgūšana un veidi

1.  Programmu īsteno ar tiešās pārvaldības palīdzību saskaņā ar Finanšu regulu.

2.  Programma var sniegt finansējumu jebkurā no Finanšu regulā noteiktajiem veidiem, jo īpaši dotāciju, godalgu, publiskā iepirkuma un ceļa un uzturēšanās izdevumu atmaksāšanas, kas rodas ārējiem ekspertiem, veidā.

II NODAĻA

Attiecināmība

7. pants

Attiecināmās darbības

1.  Uz finansējumu var pretendēt tikai tās darbības, ar kurām īsteno 3. pantā minētos mērķus.

2.  Šā panta 1. punktā minētās darbības ir:

(a)  sanāksmes un tamlīdzīgi ad hoc pasākumi;

(b)  uz projektu balstīta strukturēta sadarbība, tostarp pārbaudes uz vietas;

(c)  IT spēju veidošanas darbības, jo īpaši Eiropas elektronisko sistēmu izstrāde un ekspluatācija, vai darbības ar mērķi izveidot kopējus reģistrus;

(d)  cilvēku kompetences un spēju veidošanas darbības;

(e)  atbalsts un citas darbības, tostarp:

(1)  pētījumi un citi attiecīgi rakstiski materiāli;

(2)  inovācijas aktivitātes, jo īpaši koncepcijas pierādīšana, izmēģinājuma projekti un prototipu izstrāde;

(3)  kopīgi izstrādātas komunikācijas darbības;

(4)  jebkādas citas attiecīgas darbības, kas paredzētas 13. pantā minētajās darba programmās un kas vajadzīgas 3. pantā noteikto mērķu sasniegšanai vai atbalstam.

Šā punkta a), b) un d) apakšpunktā minēto attiecīgo darbību iespējamie veidi ir izklāstīti neizsmeļošā sarakstā 1. pielikumā.

2.a  Panta 1. punktā minētās darbības aptver šādu prioritāru jautājumu sarakstu:

(a)  nepilnību novēršana grozītās Padomes Direktīvas 2011/16/ES(23)1a efektīvā īstenošanā;

(b)  efektīva informācijas apmaiņa, tostarp grupu pieprasījumi, un izmantojamu formātu izstrāde, ņemot vērā starptautiska līmeņa iniciatīvas;

(c)  pārrobežu sadarbību kavējošu šķēršļu likvidēšana;

(d)  to šķēršļu likvidēšana, kuri kavē piekļuvi informācijai par faktiskajām īpašumtiesībām, kas paredzēta grozītajā Padomes Direktīvā 2011/16/ES;

(e)  cīņa pret pārrobežu krāpšanu PVN jomā;

(f)  labākās prakses apmaiņa nodokļu, tostarp nodokļu, kas nav samaksāti saskaņā ar ES Uzkrājumu nodokļa direktīvu, piedziņas jomā;

(g)  vienādotu valsts līmeņa IT rīku ieviešana, lai izveidotu kopīgas saskarnes, kas ļautu savienot valstu IT sistēmas.

3.  Darbības, kuras aptver tādu Eiropas elektronisko sistēmu kopīgo komponentu pielāgošanas vai paplašināšanas izstrādi un ekspluatāciju, kas paredzēti sadarbībai ar trešām valstīm, kuras nav Programmas asociētās valstis, vai ar starptautiskām organizācijām, var pretendēt uz finansējumu, ja tās ir Savienības interesēs. Komisija ievieš vajadzīgos administratīvos noteikumus, kas var paredzēt finansiālu ieguldījumu no trešām personām, uz kurām attiecas minētās darbības.

4.  Ja 2. punkta c) apakšpunktā minētā IT spēju palielināšanas darbība attiecas uz Eiropas elektronisko sistēmu izstrādi un ekspluatāciju, uz finansējumu saskaņā ar Programmu var pretendēt tikai tās izmaksas, kuras saistītas ar pienākumiem, kas Komisijai uzticēti saskaņā ar 11. panta 2. punktu. Dalībvalstis sedz izmaksas, kas saistītas ar pienākumiem, kuri tām uzticēti saskaņā ar 11. panta 3. punktu.

8. pants

Ārējo ekspertu līdzdalība

1.  Kā eksperti Programmas ietvaros organizētās darbībās var piedalīties valdības iestāžu pārstāvji, tostarp no tām trešām valstīm, kas nav Programmas asociētās valstis saskaņā ar 5. pantu, un attiecīgā gadījumā starptautisku un citu attiecīgu organizāciju pārstāvji, uzņēmēju pārstāvji, uzņēmējus pārstāvošu organizāciju pārstāvji un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji, ja šāda dalība sekmē darbības 3. pantā minēto mērķu izpildi. Komisija cita starpā izvērtē šo ārējo ekspertu objektivitāti, nodrošina to, ka nepastāv interešu konflikts ar viņu profesionālajiem pienākumiem, un pieņem lēmumu par viņu līdzdalību, kas balstās uz ad hoc principu, proti, atkarībā no vajadzībām.

2.  Izmaksas, kas radušās 1. punktā minētajiem ārējiem ekspertiem, Programmā ir attiecināmas atlīdzināšanas nolūkiem saskaņā ar Finanšu regulas 238. panta noteikumiem.

3.  Ārējos ekspertus izraugās Komisija, ievērojot pārredzamu un līdzsvarotu procedūru, pamatojoties uz viņu prasmēm, pieredzi un zināšanām, kas ir svarīgas konkrētās darbības veikšanai, un viņu spēju sniegt ieguldījumu šajā darbībā. Komisija nodrošina visu attiecīgo ieinteresēto personu līdzsvarotu pārstāvību. Tā precizē, vai ārējie eksperti piedalās savā vai citas organizācijas vai ekonomikas dalībnieka vārdā. Ārējo ekspertu saraksts ir publiski pieejams Komisijas tīmekļa vietnē.

III NODAĻA

DOTĀCIJAS

9. pants

Piešķiršana, papildināmība un kombinēta finansēšana

1.  Programmā dotācijas piešķir un pārvalda saskaņā ar Finanšu regulas VIII sadaļu.

2.  Darbība, kurai Programmā piešķirts finansējums, var saņemt finansējumu arī no jebkuras citas Savienības programmas, ar noteikumu, ka finansējums neattiecas uz tām pašām izmaksām. Attiecīgajam finansējumam, kas no katras Savienības programmas piešķirts darbībai, piemēro konkrētās programmas noteikumus. Kumulatīvais finansējums nepārsniedz darbības kopējās attiecināmās izmaksas, un atbalstu no dažādām Savienības programmām var aprēķināt proporcionāli saskaņā ar dokumentiem, kuros noteikti atbalsta nosacījumi.

3.  Saskaņā ar Finanšu regulas 198. panta f) punktu, ja attiecināmie subjekti ir dalībvalstu un šīs regulas 5. pantā minēto Programmas asociēto trešo valstu nodokļu iestādes, dotācijas piešķir bez uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus, ar noteikumu, ka ir izpildīti minētajā pantā izklāstītie nosacījumi.

10. pants

Līdzfinansējuma likme

1.  Atkāpjoties no Finanšu regulas 190. panta, Programma var finansēt līdz 100 % no darbības attiecināmajām izmaksām.

2.  Piemērojamo līdzfinansējuma likmi, ja darbībām ir vajadzīga dotāciju piešķiršana, nosaka 13. pantā minētajās daudzgadu darba programmās.

IV NODAĻA

ĪPAŠI NOTEIKUMI IT SPĒJU VEIDOŠANAS DARBĪBĀM

11. pants

Pienākumi

1.  Komisija un dalībvalstis kopā nodrošina tādu Eiropas elektronisko sistēmu izstrādi un ekspluatāciju, ieskaitot projektēšanu, specifikācijas, atbilstības testēšanu, ieviešanu, uzturēšanu, pilnveidi, drošību, kvalitātes nodrošināšanu un kvalitātes kontroli, kas uzskaitītas 12. pantā minētajā daudzgadu stratēģiskajā plānā nodokļu uzlikšanas jomā.

2.  Komisija jo īpaši nodrošina:

(a)  kopīgo komponentu, kas noteikti saskaņā ar 12. pantā minēto daudzgadu stratēģisko plānu nodokļu uzlikšanas jomā, izstrādi un ekspluatāciju;

(b)  Eiropas elektronisko sistēmu izstrādes un ekspluatācijas vispārīgo koordināciju, kas vērsta uz to darbību, savienojamību un pastāvīgu uzlabošanu un to saskaņotu īstenošanu;

(c)  Eiropas elektronisko sistēmu koordināciju Eiropas līmenī, lai tās popularizētu un īstenotu valstu līmenī;

(d)  Eiropas elektronisko sistēmu izstrādes un ekspluatācijas koordināciju attiecībā uz to mijiedarbi ar trešām personām, izņemot darbības, kas paredzētas valstu prasību izpildei;

(e)  Eiropas elektronisko sistēmu koordināciju ar citām attiecīgām darbībām, kas saistītas ar e-pārvaldību Savienības līmenī;

(ea)  valsts līmenī piemēroto krāpšanas apkarošanas pasākumu koordināciju, kas izpaužas kā valstu labākās prakses identificēšana un informēšana par to Savienības līmenī.

3.  Dalībvalstis jo īpaši nodrošina:

(a)  valsts komponentu, kas noteikti saskaņā ar 12. pantā minēto daudzgadu stratēģisko plānu nodokļu uzlikšanas jomā, izstrādi un ekspluatāciju;

(b)  Eiropas elektronisko sistēmu valsts komponentu izstrādes un darbības koordināciju valsts līmenī;

(c)  Eiropas elektronisko sistēmu koordināciju ar citām attiecīgām darbībām, kas saistītas ar e-pārvaldību valsts līmenī;

(d)  regulāru informācijas iesniegšanu Komisijai par pasākumiem, ko dalībvalstis ir veikušas, lai to attiecīgās iestādes vai uzņēmēji varētu pilnībā izmantot Eiropas elektroniskās sistēmas;

(e)  Eiropas elektronisko sistēmu īstenošanu valsts līmenī.

12. pants

Daudzgadu stratēģiskais plāns nodokļu uzlikšanas jomā (MASP-T)

1.  Komisija izstrādā un atjaunina daudzgadu stratēģisko plānu nodokļu uzlikšanas jomā, kurā uzskaitīti visi uzdevumi, kas attiecas uz Eiropas elektronisko sistēmu izstrādi un ekspluatāciju un ar ko katra sistēma vai tās daļa tiek klasificēta kā:

(a)  kopīgs komponents: Eiropas elektronisko sistēmu komponents, kas izstrādāts Savienības līmenī un ir pieejams visām dalībvalstīm vai ko Komisija efektivitātes, drošības un racionalizācijas nolūkā atzinusi par kopīgu;

(b)  valsts komponents: Eiropas elektronisko sistēmu komponents, kas izstrādāts valsts līmenī un ir pieejams tajā dalībvalstī, kura šādu komponentu izveidoja vai veicināja tā kopīgu izveidi;

(c)  vai abu veidu kombinācija.

2.  Daudzgadu stratēģiskais plāns nodokļu uzlikšanas jomā aptver arī inovācijas un izmēģinājuma darbības, kā arī atbalsta metožu kopumus un rīkus, kas saistīti ar Eiropas elektroniskajām sistēmām.

3.  Dalībvalstis informē Komisiju par katra uzdevuma pabeigšanu, kurš tām uzticēts atbilstīgi 1. punktā minētajam daudzgadu stratēģiskajam plānam nodokļu uzlikšanas jomā. Tās regulāri ziņo Komisijai arī par to savu uzdevumu izpildes gaitu, kuri ir saistīti ar visu Programmu.

4.  Katru gadu vēlākais 31. martā dalībvalstis iesniedz Komisijai gada progresa ziņojumu par 1. punktā minēto daudzgadu stratēģisko plānu nodokļu uzlikšanas jomā par laikposmu no iepriekšējā gada 1. janvāra līdz 31. decembrim. Minētos gada ziņojumus sagatavo iepriekš noteiktā formātā. Gada progresa ziņojumos dalībvalstis sniedz informāciju par šķēršļiem 3. pantā minēto Programmas mērķu īstenošanai un 7. panta 2.a punktā minēto prioritāro jautājumu risināšanai un sniedz ierosinājumus attiecībā uz labāko praksi.

5.  Ne vēlāk kā katra gada 31. oktobrī Komisija, pamatojoties uz 4. punktā minētajiem gada ziņojumiem, sagatavo konsolidētu ziņojumu, kurā izvērtē dalībvalstu un Komisijas paveikto 1. punktā minētā plāna īstenošanā, kā arī progresu, kas sasniegts 3. pantā minēto Programmas mērķu īstenošanā un 7. panta 2.a punktā minēto prioritāru jautājumu risināšanā. Lai izvērtētu sasniegto progresu, Komisija konsolidētajā gada ziņojumā iekļauj kartējumu, kas atspoguļo dalībvalstīs atlikušos šķēršļus 3. pantā minēto Programmas mērķu īstenošanai un 7. panta 2.a punktā minēto prioritāro jautājumu risināšanai, un sniedz ieteikumus attiecībā uz labāko praksi. Komisijas konsolidēto gada ziņojumu dara publiski pieejamu tam paredzētā Komisijas tīmekļa vietnē un izmanto par pamatu turpmāko 13. pantā minēto daudzgadu darba programmu, kā arī 15. pantā minēto izvērtēšanas ziņojumu sagatavošanā.

V NODAĻA

PLĀNOŠANA, UZRAUDZĪBA, IZVĒRTĒŠANA UN KONTROLE

13. pants

Darba programma

1.  Programmu īsteno ar daudzgadu darba programmām, kas minētas Finanšu regulas 108. pantā.

2.  Daudzgadu darba programmas pieņem Komisija ar deleģētajiem aktiem. Minētos deleģētos aktus pieņem saskaņā ar 17. pantā minēto procedūru.

14. pants

Uzraudzība un ziņošana

1.  Regulas 2. pielikumā ir noteikti rādītāji, ar kuriem ziņo par Programmas virzību ceļā uz 3. pantā izklāstīto konkrēto mērķu sasniegšanu.

2.  Lai efektīvi izvērtētu Programmas virzību ceļā uz tās mērķu sasniegšanu, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 17. pantu, lai, grozot 2. pielikumu, vajadzības gadījumā pārskatītu vai papildinātu rādītājus un šo regulu papildinātu ar noteikumiem par uzraudzības un izvērtēšanas sistēmas izveidi.

3.  Darbības rezultātu ziņošanas sistēma nodrošina, ka Programmas īstenošanas un rezultātu uzraudzībai vajadzīgie dati tiek savākti lietderīgi, efektīvi un savlaicīgi. Šim nolūkam Savienības līdzekļu saņēmējiem izvirza samērīgas ziņošanas prasības.

15. pants

Izvērtēšana

1.  Izvērtēšanu veic savlaicīgi, lai tās rezultātus varētu ņemt vērā lēmumu pieņemšanas procesā. Komisija šos izvērtējumus dara publiski pieejamus tam paredzētā tīmekļa vietnē.

2.  Programmas starpposma novērtējumu veic, tiklīdz par Programmas īstenošanu ir pieejama pietiekama informācija, bet ne vēlāk kā pēc trim gadiem no Programmas īstenošanas sākuma.

3.  Programmas īstenošanas beigās, bet ne vēlāk kā pēc viena gada no 1. pantā norādītā perioda beigām, Komisija veic Programmas galīgo izvērtēšanu.

4.  Komisija Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai paziņo šīs izvērtēšanas rezultātus kopā ar saviem apsvērumiem.

16. pants

Revīzijas un izmeklēšana

Ja trešā valsts Programmā piedalās, pamatojoties ar lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar starptautisku nolīgumu vai ar citu juridisku instrumentu, trešā valsts piešķir tiesības un piekļuvi, kas atbildīgajam kredītrīkotājam, Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF), Eiropas Revīzijas palātai ir vajadzīgas, lai tie visaptveroši īstenotu savu attiecīgo kompetenci. OLAF gadījumā šādas tiesības ietver tiesības veikt izmeklēšanu, ieskaitot pārbaudes un apskates uz vietas, kas paredzētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF).

VI NODAĻA

PILNVARU DELEĢĒŠANA UN KOMITEJU PROCEDŪRA

17. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.  Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.  Pilnvaras pieņemt 13. panta 2. punktā un 14. panta 2. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir līdz 2028. gada 31. decembrim.

3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 13. panta 2. punktā un 14. panta 2. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.  Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.  Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.  Saskaņā ar 13. panta 2. punktu un 14. panta 2. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tad, ja divu mēnešu laikā no dienas, kad minētais akts darīts zināms Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav cēluši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par nodomu necelt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

18. pants

Komiteju procedūra

1.  Komisijai palīdz komiteja, kuras nosaukums ir “Fiscalis programmas komiteja”. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

VII NODAĻA

PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

19. pants

Informācija, komunikācija un publicitāte

1.  Savienības finansējuma saņēmēji atzīst Savienības finansējuma izcelsmi un nodrošina tā redzamību (jo īpaši darbību un to rezultātu popularizēšanā), sniedzot dažādām auditorijām, ieskaitot plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrībai, mērķorientētu informāciju, kas ir atbilstīga, lietderīga un samērīga.

2.  Saistībā ar Programmu, tās darbībām un rezultātiem Komisija rīko informācijas un komunikācijas pasākumus. Programmai piešķirtie finanšu resursi veicina arī Savienības politisko prioritāšu ▌paziņošanu, ciktāl šīs prioritātes saistītas ar 3. pantā minētajiem mērķiem.

20. pants

Atcelšana

Regulu (ES) Nr. 1286/2013 atceļ no 2021. gada 1. janvāra.

21. pants

Pārejas noteikumi

1.  Šī regula neietekmē attiecīgo darbību turpināšanu vai grozīšanu līdz to noslēgumam saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1286/2013, ko turpina piemērot attiecīgajām darbībām līdz to noslēgumam.

2.  No Programmas finansējuma var segt arī izdevumus par tehnisko un administratīvo palīdzību, kas ir vajadzīga, lai nodrošinātu pāreju starp Programmu un pasākumiem, kuri pieņemti saskaņā ar iepriekšējo programmu, Regulu (ES) Nr. 1286/2013.

3.  Lai varētu pārvaldīt darbības, kuras līdz 2027. gada 31. decembrim nebūs pabeigtas, 4. panta 2. punktā paredzēto izmaksu segšanai budžetā vajadzības gadījumā var iekļaut apropriācijas arī pēc 2027. gada.

22. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā –  Padomes vārdā –

priekšsēdētājs  priekšsēdētājs

1. PIELIKUMS

Regulas 7. panta 2. punkta pirmās daļas a), b) un d) punktā minēto iespējamo darbību veidu nepilnīgs saraksts

Regulas 7. panta 2. punkta pirmās daļas a), b) un d) punktā minētās darbības var būt šādas:

a)  sanāksmes un tamlīdzīgi ad hoc pasākumi:

semināri un darbsemināri, parasti piedalās visas valstis, un tajos par konkrētu jautājumu tiek sniegtas prezentācijas, dalībnieki iesaistās padziļinātās diskusijās un pasākumos;

–darba vizītes, ko organizē, lai ļautu ierēdņiem iegūt vai uzlabot savu kompetenci vai zināšanas nodokļu politikas jautājumos;

–atrašanās administratīvajos birojos un līdzdalība administratīvajās procedūrās;

b)  strukturēta sadarbība:

–projektu grupas, ko galvenokārt veido ierobežots skaits valstu; tās darbojas ierobežotu laiku, lai sasniegtu kādu iepriekš noteiktu mērķi ar skaidri noteiktu rezultātu, ieskaitot koordinēšanu vai salīdzinošu vērtēšanu;

–ekspertu komandas, proti, strukturētas sadarbības formas, kas izveidotas kā pagaidu vai pastāvīgas komandas, kurās apvieno speciālas zināšanas uzdevumu veikšanai konkrētās jomās vai operatīvu darbību veikšanai, iespējams, saņemot tiešsaistes sadarbības, administratīvās palīdzības un infrastruktūras un aprīkojuma sistēmu atbalsta pakalpojumus;

–daudzpusēja vai vienlaicīga kontrole, kurā notiek nodokļu situācijas saskaņotas pārbaudes, ko attiecībā uz vienu vai vairākiem savā starpā saistītiem nodokļa maksātājiem, kuriem uzliek nodokli, veic divas vai vairākas valstis ar kopīgām vai papildinošām interesēm, no kurām vismaz divas ir dalībvalstis;

–kopīga revīzija, kurā notiek nodokļu situācijas kopīgas pārbaudes, ko attiecībā uz vienu vai vairākiem savā starpā saistītiem nodokļa maksātājiem, kuriem uzliek nodokli, veic vienota revīzijas komanda no divām vai vairākām valstīm ar kopīgām vai papildinošām interesēm, no kurām vismaz divas ir dalībvalstis;

–Citi administratīvās sadarbības veidi, kas noteikti Direktīvā 2011/16/ES, Regulā (ES) 904/2010, Regulā (ES) 389/2012 vai Direktīvā 2010/24/ES;

d)  cilvēku kompetences un spēju veidošanas darbības:

–vispārēja apmācība vai e-mācīšanās izstrāde, kas papildina nepieciešamās profesionālās prasmes un zināšanas attiecībā uz nodokļiem;

–tehniskais atbalsts, kura mērķis ir, ieviešot labu praksi un ar to apmainoties, pilnveidot administratīvās procedūras, pastiprināt administratīvās spējas un uzlabot nodokļu administrāciju darbu un operācijas.

2. PIELIKUMS

Rādītāji

Konkrētais mērķis: atbalstīt nodokļu politiku, sadarbību nodokļu jomā un administratīvo spēju veidošanu, ieskaitot cilvēku prasmes, kā arī Eiropas elektronisko sistēmu izstrādi un ekspluatāciju.

1. Spēju veidošana (administratīvo, cilvēkresursu un IT)

1.Savienības tiesību aktu un politikas piemērošanas un īstenošanas rādītājs (šajā jomā rīkoto darbību saskaņā ar Programmu skaits un pēc minētajām darbībām izdotie ieteikumi)

2. mācīšanās rādītājs (izmantotie mācību moduļi; apmācīto ierēdņu skaits; atzīme, ar kādu dalībnieki novērtējuši kvalitāti)

3. Eiropas elektronisko sistēmu pieejamība (laika daļa procentos)

4. Kopējā sakaru tīkla pieejamība (laika daļa procentos)

5. Vienkāršotas IT procedūras valsts pārvaldes iestādēm un uzņēmumiem (reģistrēto uzņēmēju skaits, pieteikumu skaits un konsultāciju skaits, kas sniegtas Programmas finansētajās dažādajās elektroniskajās sistēmās)

2. Dalīšanās ar zināšanām un tīklošanās

6.  Sadarbības noslogotības indekss (notikušās tīklošanās pakāpe, klātienes sanāksmju skaits, sadarbības grupu skaits tiešsaistē)

7.  Labas prakses un vadlīniju indekss (darbību skaits, kas šajā jomā organizētas saskaņā ar Programmu; nodokļu administrāciju procents, kas izmantojušas ar Programmas atbalstu izstrādāto darba praksi/vadlīnijas)

2.a Papildu rādītāji

1.  Ieņēmumi, kas iekasēti kopīgu revīziju laikā, apkarojot krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un agresīvu nodokļu plānošanu

2.  To administratīvās un tiesu iestāžu sadarbības pieprasījumu skaits, kuri izdarīti, saņemti un uz kuriem atbildēts, — par katru dalībvalsti atsevišķi

(1)

* Grozījumi: jaunais vai grozītais teksts ir norādīts treknā slīprakstā; svītrojumi ir apzīmēti ar simbolu ▌.

(2)

  OV C […], […] […] lpp.

(3)

  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1286/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido rīcības programmu nodokļu sistēmu darbības uzlabošanai Eiropas Savienībā laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam (“Fiscalis 2020”) un atceļ Lēmumu Nr. 1482/2007/EK (OV L 347, 20.12.2013., 25. lpp.).

(4)

  OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.

(5)

  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).

(6)

Padomes Direktīva 2014/107/ES (2014. gada 9. decembris), ar ko groza Direktīvu 2011/16/ES attiecībā uz obligāto automātisko informācijas apmaiņu nodokļu jomā (OV L 359, 16.12.2014., 1. lpp.).

(7)

Padomes Direktīva (ES) 2015/2376 (2015. gada 8. decembris), ar ko groza Direktīvu 2011/16/ES attiecībā uz obligāto automātisko informācijas apmaiņu nodokļu jomā (OV L 332, 18.12.2015., 1. lpp.).

(8)

Padomes Direktīva (ES) 2016/881 (2016. gada 25. maijs), ar ko groza Direktīvu 2011/16/ES attiecībā uz obligāto automātisko informācijas apmaiņu nodokļu jomā (OV L 146, 3.6.2016., 8. lpp.).

(9)

Padomes Direktīva (ES) 2016/2258 (2016. gada 6. decembris), ar ko groza Direktīvu 2011/16/ES attiecībā uz nodokļu iestāžu piekļuvi informācijai par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu (OV L 342, 16.12.2016., 1. lpp.).

(10)

Padomes Direktīva (ES) 2018/822 (2018. gada 25. maijs), ar ko attiecībā uz obligāto automātisko informācijas apmaiņu nodokļu jomā saistībā ar ziņojamām pārrobežu shēmām groza Direktīvu 2011/16/ES (OV L 139, 5.6.2018., 1. lpp.).

(11)

COM(2010)0700.

(12)

2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgums starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par labāku likumdošanas procesu (OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.).

(13)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).

(14)

Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.).

(15)

Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).

(16)

Padomes Regula (ES) 2017/1939 (2017. gada 12. oktobris), ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei (OV L 283, 31.10.2017., 1. lpp.).

(17)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/1371 (2017. gada 5. jūlijs) par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (OV L 198, 28.7.2017., 29. lpp.).

(18)

Padomes Direktīva 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 347, 11.12.2006., 1. lpp.).

(19)

Padomes Direktīva 92/83/EEK (1992. gada 19. oktobris) par to, kā saskaņojams akcīzes nodoklis spirtam un alkoholiskajiem dzērieniem (OV L 316, 31.10.1992., 21. lpp.).

(20)

Padomes Direktīva 2011/64/ES (2011. gada 21. jūnijs) par tabakas izstrādājumiem piemērotā akcīzes nodokļa struktūru un likmēm (OV L 176, 5.7.2011., 24. lpp.).

(21)

Padomes Direktīva 2003/96/EK (2003. gada 27. oktobris), kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai (OV L 283, 31.10.2003., 51. lpp.).

(22)

Padomes Direktīva 2010/24/ES (2010. gada 16. marts) par savstarpēju palīdzību prasījumu piedziņā saistībā ar noteiktiem maksājumiem, nodokļiem un citiem pasākumiem (OV L 84, 31.3.2010., 1. lpp.).

(23)

1a Padomes Direktīva 2011/16/ES (2011. gada 15. februāris) par administratīvu sadarbību nodokļu jomā un ar ko atceļ Direktīvu 77/799/EEK (OV L 64, 11.3.2011., 1. lpp.).


Budžeta komitejaS ATZINUMS (6.11.2018)

Ekonomikas un monetārajai komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko sadarbībai nodokļu uzlikšanas jomā izveido programmu “Fiscalis

(COM(2018)0443 – C8-0260/2018 – 2018/0233(COD))

Atzinuma sagatavotājs: Manuel dos Santos

GROZĪJUMI

Budžeta komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ekonomikas un monetāro komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1

Normatīvās rezolūcijas projekts

1.a punkts (jauns)

Normatīvās rezolūcijas projekts

Grozījums

 

1.a  uzsver savu nostāju, saskaņā ar kuru Savienība nosaka pasākumus, kas nepieciešami krāpšanas nodokļu jomā, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanas novēršanai un apkarošanai, lai atbalstītu vienoto tirgu, veicinātu konkurētspēju un aizsargātu Savienības un tās dalībvalstu finanšu un ekonomiskās intereses atbilstoši 16. IAM “Miers, taisnīgums un spēcīgas iestādes”;

Grozījums Nr.    2

Regulas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)  Nodrošinot satvaru darbībām, kas atbalsta vienoto tirgu, veicina konkurētspēju un aizsargā Savienības un tās dalībvalstu finanšu un ekonomikas intereses, būtu jāparedz, ka programma palīdz novērst un cīnīties pret krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu; novērst un mazināt lieku administratīvo slogu iedzīvotājiem un uzņēmumiem pārrobežu darījumos. panākt vienotā tirgus potenciāla pilnīgu izmantošanu un veicina Savienības konkurētspēju; un atbalsta kopīgu Savienības pieeju starptautiskajos forumos.

(3)  Nodrošinot satvaru darbībām, kas atbalsta vienoto tirgu, veicina konkurētspēju un aizsargā Savienības un tās dalībvalstu finanšu un ekonomikas intereses, būtu jāparedz, ka programma palīdz novērst un cīnīties pret krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu; novērst un mazināt lieku administratīvo slogu iedzīvotājiem un uzņēmumiem pārrobežu darījumos; uzlabot, ekspluatēt, atbalstīt un izmantot Eiropas informācijas sistēmas nodokļu jomā; panākt vienotā tirgus potenciāla pilnīgu izmantošanu un veicina Savienības konkurētspēju; un atbalstīt kopīgu Savienības pieeju starptautiskajos forumos.

Grozījums Nr.    3

Regulas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7)  Atzīts, ka programmā “Fiscalis 2020” piemērojamās darbības bijušas adekvātas, un tāpēc tās būtu jāsaglabā. Lai programmas izpilde būtu vienkāršāka un elastīgāka un tādējādi tās mērķi tiktu labāk izpildīti, darbības būtu jādefinē tikai vispārīgās kategorijās, sniedzot sarakstu ar konkrēto darbību piemēriem. Būtu vajadzīgs, ka ar sadarbību un spēju veidošanu programma “Fiscalis” arī veicina un atbalsta inovācijas ieviešanu un likšanu lietā, lai vēl vairāk uzlabotu spēju ievērot nodokļu uzlikšanas jomas pamatprioritātes.

(7)  Atzīts, ka programmā “Fiscalis 2020” piemērojamās darbības bijušas adekvātas, un tāpēc tās būtu jāsaglabā. Lai programmas izpilde būtu vienkāršāka un elastīgāka un tādējādi tās mērķi tiktu labāk izpildīti, darbības būtu jādefinē tikai vispārīgās kategorijās, sniedzot sarakstu ar konkrētu darbību piemēriem, un ar šīm darbībām arī būtu jāatbalsta administratīvo procedūru uzlabošana un administratīvās paraugprakses apmaiņa. Būtu vajadzīgs, ka ar sadarbību un spēju veidošanu programma “Fiscalis” arī veicina un atbalsta inovācijas ieviešanu un likšanu lietā, lai vēl vairāk uzlabotu spēju ievērot nodokļu uzlikšanas jomas pamatprioritātes.

Grozījums Nr.    4

Regulas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9)  Ņemot vērā globalizācijas nozīmi, būtu jānosaka, ka programma arī turpmāk nodrošina iespēju iesaistīt ārējos ekspertus Finanšu regulas 238. panta nozīmē. Būtu jānosaka, ka minētie ārējie eksperti ir galvenokārt valdības iestāžu pārstāvji, arī no trešajām valstīm, kas nav asociētās valstis, kā arī starptautisku organizāciju, uzņēmēju, nodokļu maksātāju un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji.

(9)  Ņemot vērā globalizācijas nozīmi, būtu jānosaka, ka programma arī turpmāk nodrošina iespēju iesaistīt ārējos ekspertus Finanšu regulas 238. panta nozīmē. Būtu jānosaka, ka minētie ārējie eksperti ir galvenokārt valdības iestāžu pārstāvji, arī no trešajām valstīm, kas nav asociētās valstis, kā arī starptautisku organizāciju, uzņēmēju, nodokļu maksātāju un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji. Attiecīgā atlases procesa mērķim vajadzētu būt dzimumu līdzsvara panākšanai ārējo ekspertu vidū saskaņā ar 5. IAM “Nodrošināt dzimumu līdztiesību un emancipēt visas sievietes un meitenes”;

Grozījums Nr.    5

Regulas priekšlikums

10.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(10a)  Lai panāktu izmaksu lietderību, ar Fiscalis programmas palīdzību jo īpaši ir jāizpēta iespējamā sinerģija ar citiem Savienības pasākumiem saistītās jomās, tādiem kā Muitas programma, ES krāpšanas apkarošanas programma, Vienotā tirgus programma un Reformu atbalsta programma.

Grozījums Nr.    6

Regulas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11)  Lielākā programmas budžeta daļa tiks atvēlēta informācijas tehnoloģiju (IT) spēju veidošanas darbībām. Tādēļ būtu jāizstrādā īpaši noteikumi attiecīgi par Eiropas elektronisko sistēmu kopīgajiem un valsts komponentiem. Turklāt būtu skaidri jādefinē darbību piemērošanas joma un Komisijas un dalībvalstu pienākumi.

(11)  Lielākā programmas budžeta daļa tiks atvēlēta informācijas tehnoloģiju (IT) spēju veidošanas darbībām. Tādēļ būtu jāizstrādā īpaši noteikumi attiecīgi par Eiropas elektronisko sistēmu kopīgajiem un valsts komponentiem. Turklāt būtu skaidri jādefinē darbību piemērošanas joma un Komisijas un dalībvalstu pienākumi. Starp Eiropas elektronisko sistēmu kopējiem un valstu komponentiem vajadzētu būt labai sadarbspējai un sinerģijai ar citām attiecīgo ES programmu elektroniskajām sistēmām.

Grozījums Nr.    7

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Programmas konkrētais mērķis ir atbalstīt nodokļu politiku, sadarbību nodokļu jomā un administratīvo spēju veidošanu, ieskaitot cilvēku prasmes, kā arī Eiropas elektronisko sistēmu izstrādi un ekspluatāciju.

2.  Programmas konkrētais mērķis ir atbalstīt nodokļu politiku, sadarbību nodokļu jomā un administratīvo spēju veidošanu, tostarp cilvēku prasmes un nodokļu iestāžu un to ierēdņu prasmes, dalībvalstīs un kandidātvalstīs, kas ir pievienojušās programmai, kā arī Eiropas elektronisko sistēmu izstrādi un ekspluatāciju.

Grozījums Nr.    8

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Finansējums Programmas īstenošanai laikposmā no 2021. gada līdz 2027. gadam ir 270 000 000 EUR pašreizējās cenās.

1.  Finansējums Programmas īstenošanai laikposmā no 2021. gada līdz 2027. gadam ir 300 000 000 EUR 2018. gada cenās (t. i., 339 000 000 EUR faktiskās cenās).

Grozījums Nr.    9

Regulas priekšlikums

4. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Šā panta 1. punktā minēto summu var izmantot arī tādu sagatavošanas, uzraudzības, kontroles, revīzijas, izvērtēšanas un citu aktivitāšu segšanai, kuras saistītas ar programmas pārvaldību un tās mērķu izpildes izvērtēšanu. No šīs summas turklāt var segt izdevumus par pētījumiem, ekspertu sanāksmēm, informācijas un komunikācijas darbībām, ciktāl šīs darbības ir saistītas ar Programmas mērķiem, kā arī izdevumus, kas saistīti ar informācijas tehnoloģiju tīkliem informācijas apstrādei un informācijas apmaiņai, ieskaitot korporatīvos informācijas tehnoloģiju rīkus un citu tehnisko un administratīvo palīdzību, kura vajadzīga saistībā ar programmas pārvaldību.

2.  Šā panta 1. punktā minēto summu var izmantot arī tādu sagatavošanas, uzraudzības, kontroles, revīzijas, izvērtēšanas un citu aktivitāšu segšanai, kuras saistītas ar programmas pārvaldību un tās mērķu izpildes izvērtēšanu. No šīs summas turklāt var segt izdevumus par pētījumiem, ekspertu sanāksmēm, informācijas un komunikācijas darbībām, ciktāl šīs darbības ir saistītas ar Programmas mērķiem, kā arī izdevumus, kas saistīti ar informācijas tehnoloģiju tīkliem informācijas apstrādei un informācijas apmaiņai, tostarp ar informācijas tehnoloģiju rīkiem un citu tehnisko un administratīvo palīdzību, kura vajadzīga saistībā ar programmas pārvaldību, jo tas uzlabos nodokļu iestāžu un to ierēdņu kompetenci un prasmes dalībvalstīs un kandidātvalstīs, kas ir pievienojušās programmai.

Grozījums Nr.    10

Regulas priekšlikums

7. pants – 2. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d)  cilvēku kompetences un spēju veidošanas darbības;

(d)  cilvēku kompetenci un prasmes, kā arī spēju veidošanas darbības;

Grozījums Nr.    11

Regulas priekšlikums

15. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Programmas starpposma novērtējumu veic, tiklīdz par programmas īstenošanu ir pieejama pietiekama informācija, bet ne vēlāk kā pēc četriem gadiem no programmas īstenošanas sākuma.

2.  Programmas starpposma novērtējumu veic, tiklīdz par Programmas īstenošanu ir pieejama pietiekama informācija, bet ne vēlāk kā trīs gadus pēc Programmas īstenošanas sākuma.

Grozījums Nr.    12

Regulas priekšlikums

15. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Programmas īstenošanas beigās, bet ne vēlāk kā pēc četriem gadiem no 1. pantā norādītā termiņa beigām, Komisija veic programmas galīgo izvērtēšanu.

3.  Programmas īstenošanas beigās, bet ne vēlāk kā divus gadus pēc 1. pantā norādītā termiņa beigām, Komisija veic Programmas galīgo izvērtēšanu.

Grozījums Nr.    13

Regulas priekšlikums

19. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Saistībā ar programmu, tās darbībām un rezultātiem Komisija rīko informācijas un komunikācijas pasākumus. Programmai piešķirtie finanšu resursi veicina arī Savienības politisko prioritāšu korporatīvo komunikāciju, ciktāl šīs prioritātes saistītas ar 3. pantā minētajiem mērķiem.

2.  Saistībā ar Programmu, tās darbībām un rezultātiem Komisija rīko informācijas un komunikācijas pasākumus. Programmai piešķirtie finanšu resursi veicina arī Savienības politisko prioritāšu komunikāciju, ciktāl šīs prioritātes saistītas ar 3. pantā minētajiem mērķiem.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Priekšlikums, ar ko sadarbībai nodokļu uzlikšanas jomā izveido programmu “Fiscalis”

Atsauces

COM(2018)0443 – C8-0260/2018 – 2018/0233(COD)

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ECON

14.6.2018

 

 

 

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

BUDG

14.6.2018

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Manuel dos Santos

11.7.2018

Izskatīšana komitejā

25.9.2018

 

 

 

Pieņemšanas datums

5.11.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

24

5

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jean Arthuis, Reimer Böge, Lefteris Christoforou, Gérard Deprez, André Elissen, José Manuel Fernandes, Eider Gardiazabal Rubial, Ingeborg Gräßle, Monika Hohlmeier, John Howarth, Bernd Kölmel, Zbigniew Kuźmiuk, Vladimír Maňka, Jan Olbrycht, Paul Rübig, Eleftherios Synadinos, Indrek Tarand, Isabelle Thomas, Inese Vaidere, Daniele Viotti, Tiemo Wölken, Marco Zanni

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Karine Gloanec Maurin, Alain Lamassoure, Janusz Lewandowski, Ivana Maletić, Andrey Novakov, Marco Valli

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Michael Detjen, Stefan Gehrold

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

24

+

ALDE

Jean Arthuis, Gérard Deprez

PPE

Reimer Böge, Lefteris Christoforou, José Manuel Fernandes, Stefan Gehrold, Ingeborg Gräßle, Monika Hohlmeier, Alain Lamassoure, Janusz Lewandowski, Ivana Maletić, Andrey Novakov, Jan Olbrycht, Paul Rübig, Inese Vaidere

S&D

Michael Detjen, Eider Gardiazabal Rubial, Karine Gloanec Maurin, John Howarth, Vladimír Maňka, Isabelle Thomas, Daniele Viotti, Tiemo Wölken

VERTS/ALE

Indrek Tarand

5

-

ECR

Bernd Kölmel, Zbigniew Kuźmiuk

ENF

André Elissen, Marco Zanni

NI

Eleftherios Synadinos

1

0

EFDD

Marco Valli

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Priekšlikums, ar ko sadarbībai nodokļu uzlikšanas jomā izveido programmu “Fiscalis”

Atsauces

COM(2018)0443 – C8-0260/2018 – 2018/0233(COD)

Datums, kad to iesniedza EP

8.6.2018

 

 

 

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ECON

14.6.2018

 

 

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

BUDG

14.6.2018

 

 

 

Referenti

       Iecelšanas datums

Sven Giegold

20.6.2018

 

 

 

Izskatīšana komitejā

8.10.2018

19.11.2018

 

 

Pieņemšanas datums

27.11.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

41

1

4

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Gerolf Annemans, Hugues Bayet, Pervenche Berès, Thierry Cornillet, Esther de Lange, Jonás Fernández, Giuseppe Ferrandino, Stefan Gehrold, Sven Giegold, Brian Hayes, Gunnar Hökmark, Danuta Maria Hübner, Petr Ježek, Georgios Kyrtsos, Philippe Lamberts, Werner Langen, Olle Ludvigsson, Ivana Maletić, Marisa Matias, Gabriel Mato, Alex Mayer, Caroline Nagtegaal, Luděk Niedermayer, Stanisław Ożóg, Anne Sander, Alfred Sant, Martin Schirdewan, Molly Scott Cato, Pedro Silva Pereira, Peter Simon, Theodor Dumitru Stolojan, Kay Swinburne, Paul Tang, Ramon Tremosa i Balcells, Marco Valli, Miguel Viegas, Jakob von Weizsäcker

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Andrea Cozzolino, Jeppe Kofod, Thomas Mann, Luigi Morgano, Andreas Schwab, Joachim Starbatty, Lieve Wierinck

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Liadh Ní Riada

Iesniegšanas datums

4.12.2018


ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

41

+

ALDE

Thierry Cornillet, Petr Ježek, Caroline Nagtegaal, Ramon Tremosa i Balcells, Lieve Wierinck

GUE/NGL

Marisa Matias, Liadh Ní Riada, Martin Schirdewan, Miguel Viegas

PPE

Stefan Gehrold, Brian Hayes, Gunnar Hökmark, Danuta Maria Hübner, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Georgios Kyrtsos, Esther de Lange, Werner Langen, Ivana Maletić, Thomas Mann, Gabriel Mato, Luděk Niedermayer, Anne Sander, Andreas Schwab, Theodor Dumitru Stolojan

S&D

Hugues Bayet, Pervenche Berès, Andrea Cozzolino, Jonás Fernández, Giuseppe Ferrandino, Jeppe Kofod, Olle Ludvigsson, Alex Mayer, Luigi Morgano, Alfred Sant, Pedro Silva Pereira, Peter Simon, Paul Tang, Jakob von Weizsäcker

VERTS/ALE

Sven Giegold, Philippe Lamberts, Molly Scott Cato

1

-

ENF

Gerolf Annemans

4

0

ECR

Stanisław Ożóg, Joachim Starbatty, Kay Swinburne

EFDD

Marco Valli

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Pēdējā atjaunošana: 2018. gada 20. decembrisJuridisks paziņojums