Procedūra : 2018/0073(CNS)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0428/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0428/2018

Debates :

PV 12/12/2018 - 18
CRE 12/12/2018 - 18

Balsojumi :

PV 13/12/2018 - 9.6

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0523

ZIŅOJUMS     *
PDF 871kWORD 96k
5.12.2018
PE 627.911v02-00 A8-0428/2018

par priekšlikumu Padomes direktīvai par digitālo pakalpojumu nodokļa kopējo sistēmu attiecībā uz ieņēmumiem, ko rada konkrētu digitālo pakalpojumu sniegšana

(COM(2018)0148 – C8-0137/2018 – 2018/0073(CNS))

Ekonomikas un monetārā komiteja

Referents: Paul Tang

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
 PASKAIDROJUMS
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA
 ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Padomes direktīvai par digitālo pakalpojumu nodokļa kopējo sistēmu attiecībā uz ieņēmumiem, ko rada konkrētu digitālo pakalpojumu sniegšana

(COM(2018)0148 – C8-0137/2018 – 2018/0073(CNS))

(Īpašā likumdošanas procedūra — apspriešanās)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2018)0148),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 113. pantu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C8-0137/2018),

–  ņemot vērā pamatotos atzinumus, kurus saskaņā ar Protokolu Nr. 2 par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesniedzis Dānijas Folketings, Īrijas parlaments, Maltas parlaments un Nīderlandes Pārstāvju palāta un kuros norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,

–  ņemot vērā Reglamenta 78.c pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A8-0428/2018),

1.  apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.  tādēļ aicina Komisiju grozīt savu priekšlikumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 293. panta 2. punktu;

3.  aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā;

4.  prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

5.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo nostāju Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr.    1

Direktīvas priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1)  Pasaules ekonomika strauji digitalizējas, un tā rezultātā ir radušies jauni darījumdarbības modeļi. Digitālajiem uzņēmumiem ir raksturīgi tas, ka to darbība ir cieši saistīta ar internetu. Jo īpaši, digitālie darījumdarbības modeļi lielā mērā balstās uz spēju veikt darbības attālināti un ar ierobežotu fizisko klātbūtni vai bez tās, kā arī uz galalietotāju ieguldījumu vērtības radīšanā un nemateriālo aktīvu nozīmi.

(1)  Pasaules ekonomika strauji digitalizējas, un tā rezultātā ir radušies jauni darījumdarbības modeļi. Digitālajiem uzņēmumiem ir raksturīgi tas, ka to darbība ir cieši saistīta ar internetu. Jo īpaši, digitālie darījumdarbības modeļi lielā mērā balstās uz spēju veikt darbības attālināti un ar ierobežotu vai ar nodokli apliekamu fizisko klātbūtni noteiktā valstī vai bez tās, kā arī uz galalietotāju ieguldījumu vērtības radīšanā un nemateriālo aktīvu nozīmi.

Grozījums Nr.    2

Direktīvas priekšlikums

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2)  Pašreizējie noteikumi uzņēmumu nodokļu jomā galvenokārt tika izstrādāti 20. gadsimtā un paredzēti tradicionālajiem uzņēmumiem. To pamatā ir ideja, ka aplikšana ar nodokli notiek tur, kur tiek radīta vērtība. Tomēr pašreizējo noteikumu piemērošana digitālajai ekonomikai ir radījusi neatbilstību starp vietu, kurā peļņa tiek aplikta ar nodokli, un vietu, kurā tiek radīta vērtība, jo īpaši attiecībā uz darījumdarbības modeļiem, kas ir ļoti atkarīgi no lietotāju līdzdalības. Tāpēc ir kļuvis skaidrs, ka pašreizējie noteikumi uzņēmumu nodokļu jomā, kas paredzēti digitālajā ekonomikā gūtās peļņas aplikšanai ar nodokli, nav piemēroti un ir jāpārskata.

(2)  Pašreizējie noteikumi uzņēmumu nodokļu jomā galvenokārt tika izstrādāti 20. gadsimtā un paredzēti tradicionālajiem uzņēmumiem. To pamatā ir ideja, ka aplikšana ar nodokli notiek tur, kur tiek radīta vērtība. Tomēr pašreizējo noteikumu piemērošana digitālajai ekonomikai ir radījusi neatbilstību starp vietu, kurā peļņa tiek aplikta ar nodokli, un vietu, kurā tiek radīta vērtība, jo īpaši attiecībā uz darījumdarbības modeļiem, kas ir ļoti atkarīgi no lietotāju līdzdalības un nemateriāliem aktīviem. Digitalizācija ir mainījusi lietotāju lomu, ļaujot viņiem arvien vairāk iesaistīties vērtības radīšanas procesā. Tāpēc ir kļuvis skaidrs, ka pašreizējie noteikumi uzņēmumu nodokļu jomā, kas paredzēti digitālajā ekonomikā gūtās peļņas aplikšanai ar nodokli, neņem vērā šo jauno faktoru un ir steidzami jāpārskata.

Grozījums Nr.    3

Direktīvas priekšlikums

2.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(2a)  Mērķis ir likvidēt atšķirības starp nodokļu uzlikšanu digitālajiem ieņēmumiem un tradicionālajiem ieņēmumiem. Pašlaik digitālajiem uzņēmumiem faktiskā nodokļu likme ir tiki 9,5 %, bet tradicionālajiem uzņēmējdarbības modeļiem — 23,2 %1a. Nodokļu sistēmai ir jābūt taisnīgai un jādod labums sabiedrībai kopumā. Visiem uzņēmumiem, kas darbojas vienotajā tirgū, vajadzētu būt vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem.

 

_________________

 

1a Avots: aprēķini no Eiropas Komisijas ietekmes novērtējuma, balstoties uz ZEW (2016, 2017) un ZEW et al. (2017) datiem.

Grozījums Nr.    4

Direktīvas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)  Pārskatīšana ir svarīgs digitālā vienotā tirgus3 elements, ņemot vērā to, ka digitālajam vienotajam tirgum ir nepieciešams moderns un stabils digitālās ekonomikas nodokļu regulējums, kas stimulē inovāciju, novērš tirgus sadrumstalotību un dod iespēju visiem tā dalībniekiem gūt labumu no jaunās tirgus dinamikas saskaņā ar taisnīgiem un līdzsvarotiem nosacījumiem.

(3)  Pārskatīšana ir svarīgs digitālā vienotā tirgus3 elements, ņemot vērā to, ka digitālajam vienotajam tirgum ir nepieciešams taisnīgs, moderns un stabils digitalizētās ekonomikas nodokļu regulējums, kas stimulē inovāciju un iekļaujošu izaugsmi, novērš tirgus sadrumstalotību un dod iespēju visiem tā dalībniekiem gūt labumu no jaunās tirgus dinamikas saskaņā ar taisnīgiem un līdzsvarotiem nosacījumiem. Digitalizācija ietekmē visu ekonomiku, kas neaprobežojas tikai ar digitālo pakalpojumu nodokļa izveidi; tādēļ būtu jāveic nodokļu noteikumu reforma. Šajā direktīvā paredzētajiem ad hoc pasākumiem nebūtu jākavē darbs pie nodokļa uzlikšanas nozīmīgas digitālas klātbūtnes gadījumā un šāda nodokļa iekļaušanas kopējā konsolidētā uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzē.

__________________

__________________

3 Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Digitālā vienotā tirgus stratēģija Eiropai”, COM(2015) 192 final, 6.5.2015.

3 Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Digitālā vienotā tirgus stratēģija Eiropai”, COM(2015) 192 final, 6.5.2015.

Grozījums Nr.    5

Direktīvas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5)  Ņemot vērā to, ka nodokļu uzlikšana digitālajā ekonomikā ir globāla problēma, ideālā pieeja būtu rast daudzpusēju risinājumu starptautiskā līmenī. Šā iemesla dēļ Komisija aktīvi iesaistās starptautiskajās debatēs. Pašlaik trupinās darbs ESAO. Tomēr progress starptautiskā līmenī ir grūti sasniedzams. Tāpēc tiek veikti pasākumi ar mērķi pielāgot uzņēmumu nodokļu jomas noteikumus Savienības līmenī6 un mudināt panākt vienošanās ar ārpussavienības jurisdikcijām7, tā lai uzņēmumu nodokļu sistēmu var pielāgot jaunajiem digitālajiem darījumdarbības modeļiem.

(5)  Ņemot vērā to, ka nodokļu uzlikšana digitālajā ekonomikā ir globāla problēma, ideālā pieeja būtu rast daudzpusēju risinājumu starptautiskā līmenī. Šā iemesla dēļ Komisija aktīvi iesaistās starptautiskajās debatēs. Pašlaik turpinās darbs ESAO, Starptautiskajā Valūtas fondā (SVF), Apvienoto Nāciju Organizācijā (ANO) un Pasaules Bankas grupā, kas veido platformu sadarbībai nodokļu jomā. Tomēr progress starptautiskā līmenī ir grūti sasniedzams. Tāpēc tiek veikti pasākumi ar mērķi pielāgot uzņēmumu nodokļu jomas noteikumus Savienības līmenī6 un mudināt panākt vienošanās ar ārpussavienības jurisdikcijām7, tā lai uzņēmumu nodokļu sistēmu var pielāgot jaunajiem digitālajiem darījumdarbības modeļiem. Būtu jānodrošina saskaņotība ar nodokļu bāzes samazināšanas un peļņas novirzīšanas (BEPS) iekļaujošo satvaru, lai garantētu, ka netiek pieļauta novirze no starptautiskajiem standartiem, un lai izvairītos no lielākas sarežģītības.

__________________

__________________

6 Priekšlikums Padomes direktīvai, ar ko paredz noteikumus par uzņēmumu ienākuma nodokļa uzlikšanu nozīmīgas digitālas klātbūtnes gadījumā (COM(2018) 147 final).

6 Priekšlikums Padomes direktīvai, ar ko paredz noteikumus par uzņēmumu ienākuma nodokļa uzlikšanu nozīmīgas digitālas klātbūtnes gadījumā (COM(2018) 147 final).

7 Komisijas ieteikums par uzņēmumu aplikšanu ar nodokli nozīmīgas digitālas klātbūtnes gadījumā (C(2018) 1650 final).

7 Komisijas ieteikums par uzņēmumu aplikšanu ar nodokli nozīmīgas digitālas klātbūtnes gadījumā (C(2018) 1650 final).

Grozījums Nr.    6

Direktīvas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6)  Gaidot šos pasākumus, kuru pieņemšana un īstenošana varētu prasīt laiku, dalībvalstis izjūt spiedienu rīkoties šajā jautājumā, ņemot vērā risku, ka šo valstu uzņēmumu nodokļu bāzes laika gaitā ir ievērojami samazinātas. Dalībvalstu individuāli veikti un nesaskaņoti pasākumi var sadrumstalot vienoto tirgu un izkropļot konkurenci, kavējot jaunu digitālo risinājumu izstrādi un mazinot Savienības konkurētspēju kopumā. Tādēļ ir nepieciešams pieņemt saskaņotu pieeju attiecībā uz pagaidu risinājumu, kas ļaus risināt šo jautājumu mērķorientētā veidā, līdz tiks panākts visaptverošs risinājums.

(6)  Gaidot šos pasākumus, kuru pieņemšana un īstenošana varētu prasīt laiku, dalībvalstis izjūt spiedienu rīkoties šajā jautājumā, ņemot vērā risku, ka šo valstu uzņēmumu nodokļu bāzes laika gaitā ir ievērojami samazinātas. Dalībvalstu individuāli veikti un nesaskaņoti pasākumi var sadrumstalot vienoto tirgu un izkropļot konkurenci, kavējot jaunu digitālo risinājumu izstrādi un mazinot Savienības konkurētspēju kopumā. Tādēļ ir nepieciešams pieņemt saskaņotu pieeju attiecībā uz pagaidu risinājumu, kas ļaus risināt šo jautājumu mērķorientētā veidā, līdz tiks panākts visaptverošs risinājums. Pagaidu risinājums būtu uz laiku jāierobežo, lai izvairītos no tā, ka tas nejauši kļūst par pastāvīgu risinājumu. Tādēļ būtu jāievieš turpināmības klauzula, saskaņā ar kuru šīs direktīvas darbība automātiski beigtos, kad tiktu izveidots visaptverošs risinājums, vēlams, starptautiskā līmenī. Ja nav panākta vienošanās par visaptverošu risinājumu, Komisijai līdz 2020. gada 31. decembrim būtu jāapsver priekšlikums, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 116. pantu, saskaņā ar kuru Eiropas Parlaments un Padome rīkojas saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru. Ir svarīgi nekavējoties panākt vienošanos, lai risinātu šo jautājumu un nepieļautu, ka dalībvalstis digitālos pakalpojumus apliek ar citiem vienpusējiem nodokļiem.

Grozījums Nr.    7

Direktīvas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7)  Ar šo pagaidu risinājumu būtu jāizveido kopējā digitālo pakalpojumu nodokļa sistēma attiecībā uz ieņēmumiem, ko rada konkrētu uzņēmumu sniegti konkrēti digitāli pakalpojumi. Tam vajadzētu būt vienkārši īstenojamam pasākumam, kas vērsts uz ieņēmumiem no tādu digitālo pakalpojumu sniegšanas, kuros lietotāji dod ievērojamu ieguldījumu vērtības radīšanas procesā. Šis faktors (lietotāju radītā vērtība) ir pamatā arī pasākumiem attiecībā uz noteikumiem uzņēmumu nodokļu jomā, kā aprakstīts 5. apsvērumā.

(7)  Ar šo pagaidu risinājumu būtu jāizveido kopējā digitālo pakalpojumu nodokļa sistēma attiecībā uz ieņēmumiem, ko rada konkrēti digitāli pakalpojumi, tostarp konkrētu uzņēmumu izveidots digitālais saturs. Tam vajadzētu būt vienkārši īstenojamam pasākumam, kas vērsts uz ieņēmumiem no tādu digitālo pakalpojumu sniegšanas, kuros lietotāji un nemateriālie aktīvi dod ievērojamu ieguldījumu vērtības radīšanas procesā. Šis faktors (lietotāju radītā vērtība un liela paļaušanās uz nemateriāliem aktīviem) ir pamatā arī pasākumiem attiecībā uz noteikumiem uzņēmumu nodokļu jomā, kā aprakstīts 5. apsvērumā.

Grozījums Nr.    8

Direktīvas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9)  DPN būtu jāpiemēro tikai ieņēmumiem, ko rada konkrētu digitālo pakalpojumu sniegšana. Digitālajiem pakalpojumiem vajadzētu būt tādiem, kas lielā mērā ir atkarīgi no lietotāju radītās vērtības un attiecībā uz kuriem atšķirība starp vietu, kurā peļņa tiek aplikta ar nodokli, un vietu, kurā atrodas lietotāji, parasti ir vislielākā. Ar nodokli būtu jāapliek ieņēmumi, ko iegūst no lietotāju ieguldījuma apstrādes, nevis pati lietotāju līdzdalība.

(9)  DPN būtu jāpiemēro ieņēmumiem, ko rada tādu digitālo pakalpojumu sniegšana, kas lielā mērā ir atkarīgi no lietotāju radītās vērtības un viņu spējas sniegt pakalpojumus bez fiziskas klātbūtnes vai ar ļoti ierobežotu fizisko klātbūtni. Šādos gadījumos atšķirība starp vietu, kurā peļņa tiek aplikta ar nodokli, un vietu, kurā atrodas lietotāji, parasti ir vislielākā.

Grozījums Nr.    9

Direktīvas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10)  Jo īpaši, ar nodokli būtu jāapliek ieņēmumi, ko rada šādu pakalpojumu sniegšana: i) tādas reklāmas izvietošana digitālajā saskarnē, kas vērsta uz šīs saskarnes lietotājiem; ii) tādu daudzpusēju digitālo saskarņu nodrošināšana, kas ļauj lietotājiem atrast citus lietotājus un sazināties ar tiem un kas var arī atvieglot pakārtoto preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu tieši starp lietotājiem (dažreiz tos dēvē par “starpniecības pakalpojumiem”); kā arī iii)tādu savākto datu par lietotājiem nosūtīšana, kas ģenerēti no šādu lietotāju darbībām digitālajās saskarnēs. Ja no šādu pakalpojumu sniegšanas netiek gūti ieņēmumi, DPN saistības nebūtu jāpiemēro. Citi ieņēmumi, ko gūst uzņēmums, kas sniedz šādus pakalpojumus, bet kas nav gūti tieši no šādas pakalpojumu sniegšanas, arī neietilpst nodokļa piemērošanas jomā.

(10)  Jo īpaši, ar nodokli būtu jāapliek ieņēmumi, ko rada šādu pakalpojumu sniegšana: i) tādas reklāmas izvietošana digitālajā saskarnē, kas vērsta uz šīs saskarnes lietotājiem; ii) tādu daudzpusēju digitālo saskarņu nodrošināšana, kas ļauj lietotājiem atrast citus lietotājus un sazināties ar tiem un kas var arī atvieglot pakārtoto preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu tieši starp lietotājiem (dažreiz tos dēvē par “starpniecības pakalpojumiem”); iii)tādu savākto datu par lietotājiem apstrāde, nosūtīšana un pārdošana, kas ģenerēti no šādu lietotāju darbībām digitālajās saskarnēs; un iv) digitālā satura, piemēram, video, audio, spēļu vai teksta, piegāde. Ja no šāda satura, preču un pakalpojumu sniegšanas netiek gūti ieņēmumi, DPN saistības nebūtu jāpiemēro. Citi ieņēmumi, ko gūst vienība, kas sniedz šādus pakalpojumus, bet kas nav gūti tieši no šādas pakalpojumu sniegšanas, arī neietilpst nodokļa piemērošanas jomā.

Grozījums Nr.    10

Direktīvas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13)  Attiecībā uz gadījumiem, kuri ietver daudzpusējās digitālās saskarnes, kas atvieglo pakārtoto preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu tieši starp saskarnes lietotājiem, pakārtotie darījumi un tajos gūtie lietotāju ieņēmumi būtu jāizslēdz no nodokļa piemērošanas jomas. No DPN piemērošanas jomas būtu jāizslēdz arī ieņēmumi, kuri gūti no mazumtirdzniecības darbībām, kas ietver tādu preču vai pakalpojumu pārdošanu, kas ir pasūtīti tiešsaistē, izmantojot šādu preču piegādātāja vai pakalpojumu sniedzēja tīmekļa vietni, un kur piegādātājs nedarbojas kā starpnieks, jo vērtības radīšana mazumtirgotājam attiecas uz piegādātajām precēm vai sniegtajiem pakalpojumiem un digitālā saskarne tiek izmantota tikai kā saziņas līdzeklis. To, vai piegādātājs pārdod preces vai pakalpojumus tiešsaistē savā vārdā vai sniedz starpniecības pakalpojumus, noteiktu, ņemot vērā darījuma tiesisko un ekonomisko būtību, kā tas atspoguļots starp attiecīgajām pusēm noslēgtajos līgumos. Piemēram, varētu uzskatīt, ka tādas digitālās saskarnes piegādātājs, kurā tiek izvietotas trešās personas preces, sniedz starpniecības pakalpojumu (t. i., daudzpusējas digitālās saskarnes nodrošināšana), ja nepastāv ar krājumiem saistīti riski vai ja trešā persona faktiski nosaka šādu preču cenu.

(13)  Attiecībā uz gadījumiem, kuri ietver daudzpusējās digitālās saskarnes, kas atvieglo pakārtoto preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu tieši starp saskarnes lietotājiem, pakārtotie darījumi un tajos gūtie lietotāju ieņēmumi būtu jāizslēdz no nodokļa piemērošanas jomas. No DPN piemērošanas jomas būtu jāizslēdz arī ieņēmumi, kuri gūti no mazumtirdzniecības darbībām, kas ietver tādu preču vai pakalpojumu pārdošanu, kas ir pasūtīti tiešsaistē, izmantojot šādu preču piegādātāja vai pakalpojumu sniedzēja tīmekļa vietni, un kur piegādātājs nedarbojas kā starpnieks. Tomēr, ņemot vērā to, ka digitālā saskarnē ir iespējams apstrādāt lietotāju datus un tādējādi radīt papildu vērtību no darījuma, un tāpēc, ka fiziskas klātbūtnes neesamība var radīt iespēju veikt agresīvu nodokļu plānošanu, pārskatot šo direktīvu, būtu jāapsver iespēja paplašināt minēto pakalpojumu darbības jomu.

Grozījums Nr.    11

Direktīvas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14)  No nodokļa piemērošanas jomas būtu jāizslēdz pakalpojumi, kas ietver uzņēmuma veiktu digitālā satura piegādi, izmantojot digitālo saskarni, neatkarīgi no tā, vai digitālais saturs pieder šai vienībai vai šī vienība ir iegādājusies tiesības izplatīt šo saturu. Pat ja varētu pieļaut zināma veida saziņu starp šāda digitālā satura saņēmējiem un tādējādi varētu uzskatīt, ka šādu pakalpojumu sniedzējs nodrošina daudzpusēju digitālo saskarni, ir mazāk skaidrs, ka lietotājam ir būtiska nozīme vērtības radīšanā attiecībā uz uzņēmumu, kas piegādā digitālo saturu. Tā vietā vērtības radīšanas perspektīvā galvenā uzmanība ir vērsta uz pašu digitālo saturu, ko nodrošina vienība. Tāpēc no šādām piegādēm gūtos ieņēmumus būtu jāizslēdz no nodokļa piemērošanas jomas.

(14)  Nodokļa piemērošanas jomā būtu jāiekļauj pakalpojumi, kas ietver uzņēmuma veiktu digitālā satura piegādi, izmantojot digitālo saskarni, neatkarīgi no tā, vai digitālais saturs pieder šai vienībai vai šī vienība ir iegādājusies tiesības izplatīt šo saturu. Komisijai būtu jānovērtē no šādām piegādēm gūtie ieņēmumi ... [divi gadi pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā].

Grozījums Nr.    12

Direktīvas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15)  Digitālais saturs būtu jādefinē šādi: dati, kas piegādāti digitālā formātā, piemēram, datorprogrammas, lietotnes, spēles, mūzika, video vai teksti, neatkarīgi no tā, vai tiem piekļūst lejuplādējot vai straumējot, izņemot datus, ko pārstāv pati digitāla saskarne. Tas ļauj aptver dažādus veidus, kādos digitālais saturs var tikt piedāvāts, kad to iegādājas lietotājs, kas nemaina faktu, ka vienīgais vai galvenais mērķis no lietotāja viedokļa ir digitālā satura iegāde.

(15)  Digitālais saturs būtu jādefinē šādi: dati, kas piegādāti digitālā formātā, piemēram, datorprogrammas, lietotnes, spēles, mūzika, video vai teksti, neatkarīgi no tā, vai tiem piekļūst lejuplādējot vai straumējot, izņemot datus, ko pārstāv pati digitāla saskarne.

Grozījums Nr.    13

Direktīvas priekšlikums

15.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(15a)  Digitālie uzņēmumi parasti ēkās un iekārtās investē mazāk nekā parastie uzņēmumi.

Grozījums Nr.    14

Direktīvas priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16)  14. apsvērumā aprakstītais pakalpojums būtu jānošķir no tādas daudzpusējas digitālās saskarnes nodrošināšanas pakalpojuma, ar kuras palīdzību lietotāji var augšupielādēt digitālo saturu un dalīties tajā ar citiem lietotājiem, vai no tādas saskarnes nodrošināšanas, kas atvieglo digitālā satura pakārtotu piegādi tieši starp lietotājiem. Šie pēdējie minētie pakalpojumi ir starpniecības pakalpojumi, un tādēļ tie būtu jāiekļauj DPN darbības jomā neatkarīgi no pakārtotā darījuma būtības.

svītrots

Grozījums Nr.    15

Direktīvas priekšlikums

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17)  Ar nodokli apliekamie pakalpojumi, kas ietver savākto datu par lietotājiem nosūtīšanu, būtu jāattiecina tikai uz datiem, kas ģenerēti no šādu lietotāju darbībām digitālajās saskarnēs, bet ne uz datiem, kas ģenerēti no sensoriem vai citiem līdzekļiem un savākti digitālā formātā. Tas ir tādēļ, ka DPN darbības jomā būtu jāietver pakalpojumi, kuros digitālās saskarnes tiek izmantotas, lai radītu lietotāju ieguldījumu, kas tiek pārvērsts naudas izteiksmē, nevis pakalpojumi, kuros saskarnes izmanto tikai, lai pārraidītu citādā veidā ģenerētus datus. Tāpēc DPN nevajadzētu būt nodoklim, ko piemēro datu vākšanai vai uzņēmuma savākto datu izmantošanai šā uzņēmuma iekšējām vajadzībām, vai uzņēmuma savākto datu apmaiņai ar citām pusēm bez atlīdzības. DPN būtu jāattiecina uz ieņēmumu radīšanu no tādu datu nosūtīšanas, kas iegūti no ļoti specifiskas darbības (lietotāju darbības digitālajās saskarnēs).

(17)  Ar nodokli apliekamie pakalpojumi, kas ietver savākto datu par lietotājiem apstrādi, nosūtīšanu vai pārdošanu, būtu jāattiecina uz datiem, kas ģenerēti no šādu lietotāju darbībām digitālajās saskarnēs. Šiem ar nodokli apliekamajiem pakalpojumiem vajadzētu būt tādiem, kuros digitālās saskarnes tiek izmantotas, lai radītu lietotāju ieguldījumu, kas tiek pārvērsts naudas izteiksmē. DPN nav nodoklis, ko piemēro datu vākšanai kā tādai. DPN būtu jāattiecina uz ieņēmumu radīšanu no tādu datu apstrādes, pārdošanas vai nosūtīšanas trešai personai, kas iegūti no ļoti specifiskas darbības (lietotāju darbības digitālajās saskarnēs).

Grozījums Nr.    16

Direktīvas priekšlikums

22. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(22)  Tikai noteiktas vienības būtu jāuzskata par nodokļa maksātājām DPN vajadzībām neatkarīgi no tā, vai tās veic uzņēmējdarbību dalībvalstī vai ārpussavienības jurisdikcijā. Jo īpaši, vienība būtu jāuzskata par nodokļa maksātāju tikai tad, ja tā atbilst abiem turpmāk minētajiem nosacījumiem: i) kopējie ieņēmumi pasaules līmenī, ko uzņēmums deklarējis par pēdējo pilno finanšu gadu un par ko ir pieejams finanšu pārskats, pārsniedz EUR 750 000 000; un ii) ar nodokli apliekamie kopējie ieņēmumi, ko vienība gūst Savienībā attiecīgajā finanšu gadā, pārsniedz EUR 50 000 000.

(22)  Tikai noteiktas vienības būtu jāuzskata par nodokļa maksātājām DPN vajadzībām neatkarīgi no tā, vai tās veic uzņēmējdarbību dalībvalstī vai ārpussavienības jurisdikcijā. Jo īpaši, vienība būtu jāuzskata par nodokļa maksātāju tikai tad, ja tā atbilst abiem turpmāk minētajiem nosacījumiem: i) kopējie ieņēmumi pasaules līmenī, ko uzņēmums deklarējis par pēdējo pilno finanšu gadu un par ko ir pieejams finanšu pārskats, pārsniedz EUR 750 000 000; un ii) ar nodokli apliekamie kopējie ieņēmumi, ko vienība gūst Savienībā attiecīgajā finanšu gadā, pārsniedz EUR 40 000 000.

Grozījums Nr.    17

Direktīvas priekšlikums

23. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(23)  Pirmajai robežvērtībai (kopējie gada ieņēmumi pasaules līmenī) būtu jāierobežo DPN piemērošana, attiecinot to tika uz noteikta lieluma uzņēmumiem, kas galvenokārt ir tie, kuri var nodrošināt digitālos pakalpojumus, attiecībā uz kuriem lietotāju ieguldījumam ir būtiska loma un kas lielā mērā ir atkarīgi no plašas lietotāju datu plūsmas un spēcīgas tirgus pozīcijas izmantošanas. Šādi darījumdarbības modeļi, kas ieņēmumu gūšanā ir atkarīgi no lietotāju radītās vērtības un ir dzīvotspējīgi tikai tad, ja tos īsteno noteikta lieluma uzņēmumi, rada lielāku atšķirību starp vietu, kurā to peļņa tiek aplikta ar nodokli, un vietu, kurā tiek radīta vērtība. Turklāt lielākiem uzņēmumiem ir iespēja iesaistīties agresīvā nodokļu plānošanā. Tāpēc tāda pati robežvērtība ir ierosināta citās Savienības iniciatīvās9. Paredzēts, ka šāda robežvērtība nodrošinās arī juridisko noteiktību, jo tā ļaus uzņēmumiem un nodokļu iestādēm vieglāk un lētāk noteikt, vai vienībai ir jāmaksā DPN. Tā izslēdz arī mazos uzņēmumus un jaunuzņēmumus, kurus atbilstības jaunajam nodoklim nodrošināšanas slogs visticamāk ietekmētu nesamērīgā veidā.

(23)  Pirmajai robežvērtībai (kopējie gada ieņēmumi pasaules līmenī) būtu jāierobežo DPN piemērošana, attiecinot to tikai uz noteikta lieluma uzņēmumiem, kas galvenokārt ir tie, kuri var nodrošināt digitālos pakalpojumus, kuru sniegšanā galvenokārt izmanto mobilus nemateriālos un/vai digitālos aktīvus, attiecībā uz kuriem lietotāju ieguldījumam ir būtiska loma un kas lielā mērā ir atkarīgi no plašas lietotāju datu plūsmas un spēcīgas tirgus pozīcijas izmantošanas. Šādi darījumdarbības modeļi, kas ieņēmumu gūšanā ir atkarīgi no lietotāju radītās vērtības un ir dzīvotspējīgi tikai tad, ja tos īsteno noteikta lieluma uzņēmumi, rada lielāku atšķirību starp vietu, kurā to peļņa tiek aplikta ar nodokli, un vietu, kurā tiek radīta vērtība. Turklāt lielākiem uzņēmumiem ir iespēja iesaistīties agresīvā nodokļu plānošanā. Robežvērtība nodrošinās arī juridisko noteiktību, jo tā ļaus uzņēmumiem un nodokļu iestādēm vieglāk un lētāk noteikt, vai vienībai ir jāmaksā DPN. Tā izslēdz arī mazos uzņēmumus un jaunuzņēmumus, kurus atbilstības jaunajam nodoklim nodrošināšanas slogs visticamāk ietekmētu nesamērīgā veidā.

__________________

 

9 Skatīt 2. pantu Priekšlikumā Padomes direktīvai par kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (KKUINB) (COM(2016) 683 final).

 

Grozījums Nr.    18

Direktīvas priekšlikums

27. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(27)  Lai samazinātu iespējamus nodokļu dubultas uzlikšanas gadījumus, kad vienus un tos pašus ieņēmumus apliek ar uzņēmumu ienākuma nodokli un DPN, tiek sagaidīts, ka dalībvalstis ļaus uzņēmumiem atskaitīt samaksāto DPN kā maksu no uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzes to teritorijā neatkarīgi no tā, vai abi nodokļi tiek maksāti vienā un tajā pašā dalībvalstī vai dažādās dalībvalstīs.

(27)  Lai samazinātu iespējamus nodokļu dubultas uzlikšanas gadījumus, kad vienus un tos pašus ieņēmumus apliek ar uzņēmumu ienākuma nodokli un DPN, būs jārod kopīgs Savienības mēroga risinājums, kas ļaus uzņēmumiem atskaitīt samaksāto DPN kā maksu no uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzes to teritorijā neatkarīgi no tā, vai abi nodokļi tiek maksāti vienā un tajā pašā dalībvalstī vai dažādās dalībvalstīs.

Grozījums Nr.    19

Direktīvas priekšlikums

29. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(29)  Ja konkrēta ar nodokli apliekama pakalpojuma lietotāji atrodas dažādās dalībvalstīs vai ārpussavienības jurisdikcijās, attiecīgie ar nodokli apliekamie ieņēmumi no šā pakalpojuma būtu proporcionāli jāattiecina uz katru dalībvalsti, ņemot vērā konkrētus sadales principus. Šie sadales principi būtu jānosaka atkarībā no katra ar nodokli apliekamā pakalpojuma būtības un atšķirīgajiem elementiem, kas šāda pakalpojuma sniedzējam ļauj gūt ieņēmumus.

(29)  Ja konkrēta ar nodokli apliekama pakalpojuma lietotāji atrodas dažādās dalībvalstīs vai ārpussavienības jurisdikcijās, attiecīgie ar nodokli apliekamie ieņēmumi no šā pakalpojuma būtu proporcionāli jāattiecina uz katru dalībvalsti, ņemot vērā konkrētus sadales principus. Šie sadales principi būtu jānosaka atkarībā no katra ar nodokli apliekamā pakalpojuma būtības un atšķirīgajiem elementiem, kas šāda pakalpojuma sniedzējam ļauj gūt ieņēmumus. Ja sadales principu piemērošanas rezultātā tiek izveidots nelīdzsvarots sadalījums, kas neatspoguļo reālo saimniecisko darbību, strīdu risināšanas mehānisms varētu uzlabot šādu situāciju. Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisijai būtu jāizvērtē iespēja izveidot strīdu izšķiršanas mehānismu, lai nodrošinātu strīdu pienācīgu izšķiršanu, ja tajos ir iesaistītas dažādas dalībvalstis.

Grozījums Nr.    20

Direktīvas priekšlikums

30. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(30)  Attiecībā uz pakalpojumu, kas apliekams ar nodokli un kas izpaužas kā reklāmas izvietošana digitālajā saskarnē, lai noteiktu, cik liela ar nodokli apliekamo ieņēmumu daļa attiecīgajā taksācijas periodā ir attiecināma uz konkrēto dalībvalsti, būtu jāņem vērā tas, cik reizes taksācijas periodā reklāma ir izvietota lietotāju ierīcēs šajā dalībvalstī.

(30)  Attiecībā uz pakalpojumu, kas apliekams ar nodokli un kas izpaužas kā reklāmas izvietošana vai satura piegāde digitālajā saskarnē, lai noteiktu, cik liela ar nodokli apliekamo ieņēmumu daļa attiecīgajā taksācijas periodā ir attiecināma uz konkrēto dalībvalsti, būtu jāņem vērā tas, cik reizes taksācijas periodā reklāma vai digitāls saturs ir izvietots lietotāju ierīcēs šajā dalībvalstī.

Grozījums Nr.    21

Direktīvas priekšlikums

31.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(31a)  Attiecībā uz tādu preču vai pakalpojumu pārdošanu, kas pasūtīti e-komercijas platformās, nodokļu periodā ar nodokli apliekamo ieņēmumu noteikšana katrā dalībvalstī būtu jāveic, pamatojoties uz ieņēmumiem minētajā taksācijas periodā. Tiesības aplikt ar nodokli ieņēmumus no preču un pakalpojumu pārdošanas darījumiem tiešsaistē būtu jāparedz tām dalībvalstīm, kurās preces vai pakalpojumi tiek piegādāti pircējam.

Grozījums Nr.    22

Direktīvas priekšlikums

32. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(32)  Attiecībā uz savākto datu par lietotājiem nosūtīšanu, lai ar nodokli apliekamos ieņēmumus taksācijas periodā attiecinātu uz dalībvalsti, būtu jāņem vērā to lietotāju skaits, no kuriem šajā taksācijas periodā nosūtītie dati ir tikuši iegūti, šiem lietotājiem izmantojot ierīci minētajā dalībvalstī.

(32)  Attiecībā uz savākto datu par lietotājiem apstrādi, pārdošanu vai nosūtīšanu, lai ar nodokli apliekamos ieņēmumus taksācijas periodā attiecinātu uz dalībvalsti, būtu jāņem vērā to lietotāju skaits, no kuriem šajā taksācijas periodā izmantotie, pārdotie vai nosūtītie dati ir tikuši iegūti, šiem lietotājiem izmantojot ierīci minētajā dalībvalstī.

Grozījums Nr.    23

Direktīvas priekšlikums

34. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(34)  Jebkura personas datu apstrāde saistībā ar DPN būtu jāveic saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/67910, tostarp tādu datu apstrāde, kas var būt nepieciešami saistībā ar interneta protokola (IP) adresēm vai citām ģeolokācijas metodēm. Jo īpaši, uzmanība būtu jāpievērš vajadzībai nodrošināt atbilstošus tehniskos un organizatoriskos pasākumus, lai panāktu atbilstību noteikumiem par apstrādes darbību likumību un drošību, informācijas sniegšanu un datu subjektu tiesībām. Pēc iespējas jānodrošina personas datu anonimitāte.

(34)  Jebkura personas datu apstrāde saistībā ar DPN būtu jāveic saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/67910, tostarp tādu datu apstrāde, kas var būt nepieciešami saistībā ar interneta protokola (IP) adresēm vai citām ģeolokācijas metodēm, neatļaujot identificēt lietotājus. Dalībvalstu nodokļa iestādi informē par lietotāju atrašanās vietas noteikšanai izmantoto metodi. Jo īpaši, uzmanība būtu jāpievērš vajadzībai nodrošināt atbilstošus tehniskos un organizatoriskos pasākumus, lai panāktu atbilstību noteikumiem par apstrādes darbību likumību un drošību — jo īpaši nepieciešamības un proporcionalitātes principiem —, un noteikumiem par informācijas sniegšanu un datu subjektu tiesībām. Pēc iespējas jānodrošina personas datu anonimitāte.

_________________

_________________

10 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

10 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

Grozījums Nr.    24

Direktīvas priekšlikums

35. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(35)  Ar nodokli apliekamajiem ieņēmumiem vajadzētu būt vienādiem ar kopējiem bruto ieņēmumiem, ko guvis nodokļa maksātājs un no kuriem atskaitīts pievienotās vērtības nodoklis un citi līdzīgi nodokļi. Ar nodokli apliekamie ieņēmumi būtu jāuzskata par tādiem, ko nodokļa maksātājs guvis brīdī, kad jāmaksā nodoklis, neatkarīgi no tā, vai līdz tam tas faktiski ir samaksāts. DPN vajadzētu būt iekasējamam dalībvalstī par to ar nodokli apliekamo ieņēmumu daļu, ko nodokļa maksātājs guvis taksācijas periodā un kas tiek uzskatīti par gūtiem šajā dalībvalstī, un DPN būtu jāaprēķina, piemērojot DPN likmi šai daļai. Savienības līmenī vajadzētu būt vienotai DPN likmei, lai izvairītos no izkropļojumiem vienotajā tirgū. DPN likme būtu jānosaka 3 % apmērā, tādējādi nodrošinot pienācīgu līdzsvaru starp ieņēmumiem, ko rada nodoklis, un atšķirīgo DPN ietekmi uz uzņēmumiem ar dažādām peļņas daļām.

(35)  Ar nodokli apliekamajiem ieņēmumiem vajadzētu būt vienādiem ar kopējiem bruto ieņēmumiem, ko guvis nodokļa maksātājs un no kuriem atskaitīts pievienotās vērtības nodoklis un citi līdzīgi nodokļi. Ar nodokli apliekamie ieņēmumi būtu jāuzskata par tādiem, ko nodokļa maksātājs guvis brīdī, kad jāmaksā nodoklis, neatkarīgi no tā, vai līdz tam tas faktiski ir samaksāts. DPN vajadzētu būt iekasējamam dalībvalstī par to ar nodokli apliekamo ieņēmumu daļu, ko nodokļa maksātājs guvis taksācijas periodā un kas tiek uzskatīti par gūtiem šajā dalībvalstī, un DPN būtu jāaprēķina, piemērojot DPN likmi šai daļai. Savienības līmenī vajadzētu būt vienotai DPN likmei, lai izvairītos no izkropļojumiem vienotajā tirgū. Ar DPN likmi 3 % apmērā būtu jāpanāk pienācīgus līdzsvars starp ieņēmumiem, ko rada nodoklis, un atšķirīgo DPN ietekmi uz uzņēmumiem ar dažādām peļņas daļām.

Grozījums Nr.    25

Direktīvas priekšlikums

35.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(35a)  Vienotas DPN likmes noteikšana Savienības līmenī ir pirmais solis virzībā uz turpmāku noteikumu saskaņošanu Savienības līmenī attiecībā uz uzņēmumu aplikšanu ar nodokļiem. Lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus un likvidētu nodokļu konkurenci un ar to saistīto pēc iespējas zemāku standartu noteikšanu attiecībā uz uzņēmumu aplikšanu ar nodokļiem, tuvākajā nākotnē Savienības līmenī būtu jānosaka arī minimālā faktiskā uzņēmumu ienākuma nodokļa likme.

Grozījums Nr.    26

Direktīvas priekšlikums

37. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(37)  Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai noteikt grāmatvedības, uzskaites vai citus pienākumus, kuru mērķis ir nodrošināt, ka maksājamais DPN tiek faktiski samaksāts, kā arī citus pasākumus, kas paredzēti, lai novērstu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, nodokļu apiešanu un ļaunprātīgu izmantošanu.

(37)  Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai noteikt grāmatvedības, uzskaites vai citus pienākumus, kuru mērķis ir nodrošināt, ka maksājamais DPN tiek faktiski samaksāts, kā arī citus pasākumus, tostarp sodus un sankcijas, kas paredzētas, lai novērstu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, nodokļu apiešanu un ļaunprātīgu izmantošanu.

Grozījums Nr.    27

Direktīvas priekšlikums

37.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(37a)  Kopējam digitālo pakalpojumu nodoklim, ko nodokļa maksātājs samaksā katrai dalībvalstij, vajadzētu būt daļai no pārskatu sniegšanas par katru valsti.

Grozījums Nr.    28

Direktīvas priekšlikums

38.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(38a)  Ja nodokļu maksātājam ir jāmaksā DPN vairāk nekā vienā dalībvalstī, Komisijai reizi trijos gados būtu jāveic identifikācijas dalībvalstī iesniegtās DPN deklarācijas revīzija.

Grozījums Nr.    29

Direktīvas priekšlikums

40.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(40a)  DST ir pagaidu pasākums, gaidot pastāvīgu risinājumu, un tam nekādā gadījumā nevajadzētu aizkavēt pastāvīga risinājuma stāšanos spēkā. Šīs direktīvas darbībai būtu jābeidzas, tiklīdz tiks pieņemts kāds no turpmāk minētajiem tiesību aktiem: Padomes direktīva, ar ko paredz noteikumus par uzņēmumu ienākuma nodokļa uzlikšanu nozīmīgas digitālas klātbūtnes gadījumā, vai Padomes direktīvas par kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi, iekļaujot digitālas pastāvīgās pārstāvniecības jēdzienu, kā ierosināts Eiropas Parlamenta 2018. gada 15. marta normatīvajās rezolūcijās par attiecīgi priekšlikumu Padomes direktīvai par kopējo uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi un par priekšlikumu Padomes direktīvai par kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi, vai direktīva, ar ko īsteno politisku vienošanos, kura panākta starptautiskā forumā, piemēram, ESAO vai ANO.

Grozījums Nr.    30

Direktīvas priekšlikums

40.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(40b)  Dalībvalstīm būtu regulāri jāziņo Komisijai par vienību veikto DPN samaksu, vienotā kontaktpunkta darbību un sadarbību ar citām dalībvalstīm nodokļu iekasēšanas un samaksas nolūkos.

Grozījums Nr.    31

Direktīvas priekšlikums

40.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(40c)  Divus gadus pēc … [šīs direktīvas spēkā stāšanās diena] Komisijai būtu jāveic šīs direktīvas piemērošanas novērtējums un jāiesniedz ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei, vajadzības gadījumā tam pievienojot priekšlikumus direktīvas pārskatīšanai saskaņā ar digitālajā nozarē piemērojamajiem taisnīgu nodokļu uzlikšanas principiem.

Grozījums Nr.    32

Direktīvas priekšlikums

41. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(41)  Šīs direktīvas mērķis ir aizsargāt vienotā tirgus integritāti, nodrošināt tā pienācīgu darbību un novērst konkurences izkropļojumus. Ņemot vērā to, ka šos mērķus to būtības dēļ nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai,

(41)  Šīs direktīvas mērķis ir aizsargāt vienotā tirgus integritāti, nodrošināt tā taisnīgu un pienācīgu darbību un novērst konkurences izkropļojumus. Ņemot vērā to, ka šos mērķus to būtības dēļ nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai,

Grozījums Nr.    33

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 7.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(7a)  “datu apstrāde” ir jebkura ar personas datiem vai personas datu kopumiem veikta darbība vai darbību kopums, ko veic ar vai bez automatizētiem līdzekļiem, piemēram, vākšana, reģistrācija, organizēšana, strukturēšana, glabāšana, pielāgošana vai pārveidošana, atgūšana, aplūkošana, izmantošana, izpaušana, nosūtot, izplatot vai citādi darot tos pieejamus, saskaņošana vai kombinēšana, ierobežošana, dzēšana vai iznīcināšana.

Grozījums Nr.    34

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  tādu savākto datu par lietotājiem nosūtīšana, kas ģenerēti no šādu lietotāju darbībām digitālajās saskarnēs.

(c)  tādu savākto datu par lietotājiem apstrāde un nosūtīšana, kas ģenerēti no šādu lietotāju darbībām digitālajās saskarnēs.

Grozījums Nr.    35

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – ca apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ca)  satura, piemēram, video, audio, spēļu vai tekstu, nodrošināšana lietotājiem digitālā saskarnē;

Grozījums Nr.    36

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 4. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  digitālās saskarnes nodrošināšanu, kur vienīgais vai galvenais mērķis vienībai, kas to nodrošina, ir lietotājiem piegādāt digitālo saturu, sniegt saziņas pakalpojumus vai sniegt maksājumu pakalpojumus;

(a)  digitālās saskarnes nodrošināšanu, kur vienīgais vai galvenais mērķis vienībai, kas to nodrošina, ir lietotājiem sniegt saziņas pakalpojumus vai sniegt maksājumu pakalpojumus, kamēr no lietotāju datu apstrādes, nosūtīšanas vai pārdošanas netiek gūti citi papildu ieņēmumi;

Grozījums Nr.    37

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  ar nodokli apliekamie kopējie ieņēmumi, ko vienība gūst Savienībā attiecīgajā finanšu gadā, pārsniedz EUR 50 000 000.

(b)  ar nodokli apliekamie kopējie ieņēmumi, ko vienība gūst Savienībā attiecīgajā finanšu gadā, pārsniedz EUR 40 000 000.

Pamatojums

Lai paplašinātu DPN piemērošanas jomu, ar nodokli apliekamo ieņēmumu robežvērtība būtu jāpazemina līdz 25 000 000 EUR.

Lai aizsargātu mazus uzņēmumus un jaunuzņēmumus attiecībā pret lielākiem uzņēmumiem, ieņēmumiem no 25 000 000 līdz 100 000 000 EUR būtu jāpiemēro DPN likme 3 % apmērā un ieņēmumiem, kas pārsniedz 100 000 000 EUR — 5 %.

Lai novērstu strauja krituma efektu un aizsargātu mazus uzņēmumus un jaunuzņēmumus, katram uzņēmumam, kas ietilpst nodokļa piemērošanas jomā, būtu jāpiemēro ikgadējais neapliekamais minimums 750 000 EUR apmērā.

Grozījums Nr.    38

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 2. punkts – ca apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ca)  ja uz pakalpojumu attiecas 3. panta 1. punkta ca) apakšpunkts, attiecīgais digitālais saturs parādās lietotāja ierīcē brīdī, kad šī ierīce tiek izmantota attiecīgajā dalībvalstī minētajā taksācijas periodā, lai piekļūtu digitālajai saskarnei.

Grozījums Nr.    39

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6.  Šīs direktīvas piemērošanas nolūkiem var vākt vienīgi tādus lietotāju datus, kas norāda dalībvalsti, kurā atrodas lietotāji, neļaujot šos lietotājus identificēt.

6.  Šīs direktīvas piemērošanas nolūkiem var vākt vienīgi tādus lietotāju datus, kas norāda dalībvalsti, kurā atrodas lietotāji, neļaujot šos lietotājus identificēt. Jebkuru personas datu apstrādi saistībā ar DPN veic saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679, ieskaitot tādu apstrādi, kas var būt nepieciešama saistībā ar interneta protokola (IP) adresēm vai citām ģeolokācijas metodēm.

Grozījums Nr.    40

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 6.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

6.a  Komisija analizē, vai strīdu izšķiršanas mehānisma izveidošana domstarpību izšķiršanu starp dalībvalstīm padarītu vēl efektīvāku un lietderīgāku. Komisija par šo tematu iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei, vajadzības gadījumā pievienojot tiesību akta priekšlikumu.

Grozījums Nr.    41

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

DPN likme ir 3 %.

DPN likmi nosaka 3 % apmērā.

Pamatojums

The objective of the DST is to close the gap between corporate taxation on digital firms and traditional firms and create a level playing field between them. When setting the rate for this revenue based tax, we therefore should assess the implied profit tax rate. Therefore we need to do two things; set the target rate and a realistic estimate of the profit margins. In its staff working document the European Commission claims that large multinational groups with a digital business model, using tax aggressive tax planning, are not paying any corporate income taxes. The average corporate income tax rate in the EU is 21.3% in 2018, which should therefore be the target for the implied rate of profits of the EU-wide DST. When it comes to the profit margin it is clear from the data available for public traded companies that large multinational groups with a digital business model tend to have a high profit margin. For example Google and Facebook, have a profit margin of up to 40%. When setting the rate rate of the DST, the assumed profit margin of 15% taken by the European Commission is too conservative. An assumed profit margin of 25% for large digital firms is more in line with reality. When applying these two metrics to the DST, we arrive to a rate of 5% on digital turnover in order to tax the implied profits with a 20% tax rate. (5/25 = 20% )

Grozījums Nr.    42

Direktīvas priekšlikums

10. pants – 3. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Ja piemēro šā punkta b) apakšpunktu, Komisija reizi trijos gados veic identifikācijas dalībvalstī iesniegtās DPN deklarācijas revīziju.

Grozījums Nr.    43

Direktīvas priekšlikums

13. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Tomēr, ja nodokļa maksātājam vairs nav jāmaksā DPN šajā identifikācijas dalībvalstī, kas izvēlēta saskaņā ar 10. panta 3. punkta b) apakšpunktu, nodokļa maksātājs maina identifikācijas dalībvalsti saskaņā ar 10. panta prasībām.

2.  Tomēr, ja nodokļa maksātājam vairs nav jāmaksā DPN šajā identifikācijas dalībvalstī, kas izvēlēta saskaņā ar 10. panta 3. punkta b) apakšpunktu, nodokļa maksātājs maina identifikācijas dalībvalsti saskaņā ar 10. panta prasībām, neskarot 2.a punktu.

Grozījums Nr.    44

Direktīvas priekšlikums

13. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a  Ja nodokļa maksātājam vairs nav jāmaksā DPN identifikācijas dalībvalstī, kas ir izvēlēta saskaņā ar 10. panta 3. punkta b) apakšpunktu, nodokļa maksātājs var nolemt saglabāt sākotnēji izvēlēto identifikācijas dalībvalsti, ņemot vērā, ka nodokļa maksātājam arī nākamajā taksācijas periodā varētu būt jāmaksā DPN šajā dalībvalstī. Ja nodokļa maksātājam nav jāmaksā DPN šajā dalībvalstī ilgāk nekā divus secīgus taksācijas periodus, tā maina identifikācijas dalībvalsti saskaņā ar 10. pantā noteiktajām prasībām.

Grozījums Nr.    45

Direktīvas priekšlikums

17. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Grozījumus, kas minēti 1. punktā, elektroniski iesniedz identifikācijas dalībvalstij trīs gadu laikā pēc datuma, kad tika prasīts iesniegt sākotnējo deklarāciju. Pēc šā perioda veiktos grozījumus reglamentē ar noteikumiem un procedūrām, ko piemēro katrā attiecīgajā dalībvalstī, kurā jāmaksā DPN.

2.  Grozījumus, kas minēti 1. punktā, elektroniski iesniedz identifikācijas dalībvalstij divu gadu laikā pēc datuma, kad tika prasīts iesniegt sākotnējo deklarāciju. Pēc šā perioda veiktos grozījumus reglamentē ar noteikumiem un procedūrām, ko piemēro katrā attiecīgajā dalībvalstī, kurā jāmaksā DPN.

Grozījums Nr.    46

Direktīvas priekšlikums

18. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Dalībvalstis var pieņemt pasākumus, lai novērstu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, nodokļu apiešanu un ļaunprātīgu izmantošanu attiecībā uz DPN.

3.  Dalībvalstis pieņem pasākumus, tostarp sodus un sankcijas, lai novērstu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, nodokļu apiešanu un ļaunprātīgu izmantošanu attiecībā uz DPN.

Grozījums Nr.    47

Direktīvas priekšlikums

18. pants – 5.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

5.a  Pēc šīs direktīvas pieņemšanas Komisija izstrādā tiesību akta priekšlikumu, ar ko Direktīvā 2013/34/ES attiecībā uz ienākuma nodokļa informācijas atklāšanu, ko veic konkrēti uzņēmumi un filiāles, paredz, ka obligātajos standartos attiecībā uz pārskatu sniegšanu par katru valsti iekļauj kopējo digitālo pakalpojuma nodokļa summu, ko nodokļa maksātājs ir samaksājis katrai dalībvalstij.

Grozījums Nr.    48

Direktīvas priekšlikums

4. nodaļa – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ADMINISTRATĪVĀ SADARBĪBA

ADMINISTRATĪVĀ SADARBĪBA UN OBLIGĀTA INFORMĀCIJAS APMAIŅA

Grozījums Nr.    49

Direktīvas priekšlikums

-20. pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

-20. pants

 

Automātiska un obligāta informācijas apmaiņa

 

Lai nodokļu iestādes varētu pienācīgi novērtēt maksājamo nodokli un lai nodrošinātu šīs direktīvas pareizu un vienotu īstenošanu, informācijas apmaiņa nodokļu jautājumos ir automātiska un obligāta, kā noteikts Padomes Direktīvā 2011/16/ES. Dalībvalstis savām valsts nodokļu iestādēm nodrošina atbilstošus darbiniekus, zinātību un budžeta resursus, kā arī resursus nodokļu iestāžu darbinieku apmācībai, kas ir vērsta uz pārrobežu sadarbību nodokļu jomā un automātisku informācijas apmaiņu, lai nodrošinātu šīs direktīvas pilnīgu īstenošanu.

Grozījums Nr.    50

Direktīvas priekšlikums

24.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

24.a pants

 

Ziņošana un pārskatīšana

 

Divus gadus pēc … [šīs direktīvas spēkā stāšanās diena] Komisijai būtu jāveic šīs direktīvas piemērošanas novērtējums un jāiesniedz ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei, vajadzības gadījumā tam pievienojot priekšlikumus direktīvas pārskatīšanai saskaņā ar digitālajā nozarē piemērojamajiem taisnīgu nodokļu uzlikšanas principiem.

 

Komisija jo īpaši novērtē:

 

(a)  DST likmes palielinājumu no 3 % līdz 5 % kopā ar atbilstošu nodokļu atlaidi, lai ierobežotu faktisko nodokļu likmju atšķirību starp tradicionālajiem un digitālajiem uzņēmumiem;

 

(b)  DST darbības jomu, tostarp šādas darbības jomas paplašināšanu, lai ietvertu tādu preču vai pakalpojumu pārdošanu, par kuriem līgumi ir noslēgti tiešsaistē, izmantojot digitālas saskarnes;

 

(c)  katrā dalībvalstī samaksāto nodokļa summu;

 

(d)  digitālās darbību veidu, kas ietilpst šīs direktīvas darbības jomā;

 

(e)  iespējamos nodokļu plānošanas prakses veidus, ko vienības var piemērot, lai izvairītos no DPN maksāšanas;

 

(f)  vienotā kontaktpunkta darbību, sadarbību starp dalībvalstīm un

 

(g)  vispārējo ietekmi uz iekšējo tirgu, ņemot vērā iespējamos konkurences kropļojumus.

Grozījums Nr.    51

Direktīvas priekšlikums

24.b pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

24.b pants

 

Ziņošanas pienākumi

 

Dalībvalstis katru gadu iesniedz Komisijai ziņojumu, kurā ir ietverti attiecīgie dati un informācija par vienību veikto DPN apmaksu, vienotā kontaktpunkta darbību un sadarbību ar citām dalībvalstīm nodokļu iekasēšanas un samaksas nolūkā.

Grozījums Nr.    52

Direktīvas priekšlikums

25.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

25.a pants

 

Turpināmības klauzula, kas atkarīga no pastāvīgu pasākumu veikšanas

 

DPN ir pagaidu pasākums, gaidot pastāvīgu risinājums, tādēļ šī direktīva zaudēs spēku, līdzko tiks pieņemts kāds no turpmāk minētajiem tiesību aktiem:

 

(a)  Padomes direktīva, ar ko paredz noteikumus par uzņēmumu ienākuma nodokļa uzlikšanu nozīmīgas digitālas klātbūtnes gadījumā;

 

(b)  Padomes direktīva par kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi, iekļaujot pastāvīgas pārstāvniecības jēdzienu, kā ierosināts Eiropas Parlamenta 2018. gada 15. marta normatīvajās rezolūcijās par priekšlikumu Padomes direktīvai par kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi un par priekšlikumu Padomes direktīvai par kopējo uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi; vai

 

(c)  direktīva, ar ko īsteno politisku vienošanos, kura panākta starptautiskos forumos, piemēram, ESAO vai ANO.


PASKAIDROJUMS

Pašreizējās uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmas, kas paredzētas parastiem uzņēmumiem, kuriem ir skaidri identificējama fiziska klātbūtne, neatbilst 21. gadsimta ekonomikas realitātei. Tādu jaunu digitālo darījumdarbības modeļu straujā attīstība, kuru pamatā ir lietotāju līdzdalība un nemateriālie aktīvi, ir radījusi nevienlīdzīgus konkurences apstākļus salīdzinājumā ar tradicionālajiem uzņēmumiem. Šie digitālie uzņēmumi peļņas novirzīšanai izmanto fiziskas klātbūtnes neesamību dalībvalstīs un parasti maksā tikai nelielu daļu no uzņēmumu ienākuma nodokļiem, ko maksā to konkurenti. Tas ir negodīgi un neatbilst Eiropas principiem par godīgu konkurenci.

Tā kā nav starptautiska nolīguma par nodokļu piemērošanu digitālajai ekonomikai, ir ārkārtīgi svarīgi ieviest jaunus noteikumus par tādu digitālo darījumdarbības modeļu aplikšanu ar nodokļiem, kuri darbojas Savienības vienotajā tirgū, lai nodrošinātu visu uzņēmumu taisnīgu nodokļu ieguldījumu Eiropas ekonomikā un izvairītos no dalībvalstu vienpusējiem pasākumiem. Lai gan referents uzskata, ka digitālo darbību aplikšanas ar nodokli pamatā vajadzētu būt virtuālas pastāvīgas pārstāvniecības noteikšanai, kā Eiropas Parlaments aicinājis savos 2018. gada marta ziņojumos par kopējo uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi un par kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi, viņš piekrīt, ka ir vajadzīgs pagaidu pasākums.

Referents būtībā atbalsta Komisijas priekšlikumu, jo īpaši viedokli, ka šis nodoklis būtu jāattiecina tikai uz uzņēmumiem, kuru kopējie pasaules ieņēmumi pārsniedz 750 miljonus EUR, lai ierobežotu negatīvo ietekmi uz mazo uzņēmumu, jaunuzņēmumu un augošu uzņēmumu attīstību digitālajā nozarē.

Referents ierosina vairākus mērķtiecīgus grozījumus Komisijas priekšlikuma uzlabošanai, jo īpaši turpmāk minētos.

•  Radīt vienlīdzīgus konkurences apstākļus, palielinot DPN nodokļa likmi no 3 % līdz 5 %. Komisijas dienestu darba dokumentā ir skaidri norādīts, ka tradicionālie vietējie uzņēmumi maksā vidējo faktisko nodokļa likmi 20,9 % apmērā, savukārt digitālās daudznacionālas sabiedrības, kas nodarbojas ar nodokļu plānošanu, — negatīvu vidējo nodokļa likmi -2,3 % apmērā. Komisija savu ierosināto likmi, ko piemēro digitālajiem ieņēmumiem, balstīja uz ideju par netiešu peļņas nodokli. Cenšoties radīt vienlīdzīgus konkurences apstākļus, minētajai likmei būtu jānovērš nodokļu piemērošanas atšķirības attiecībā uz tradicionālajiem un digitālajiem uzņēmumiem. Tādējādi netiešo uzņēmumu ienākuma nodokļu līmenis būtu jānosaka 20 % apmērā no vidējiem nodokļiem, ko maksā tradicionālie uzņēmumi, nevis 13 % apmērā, kā paredzēts priekšlikumā. Turklāt priekšlikums ir balstīts uz digitālo darījumdarbības modeļu zemu ienesīgumu 15 % apmērā, lai gan reālistiskāk ir izmantot 25 % peļņas normu. Lieliem starptautiskiem digitālajiem uzņēmumiem, piemēram, “Facebook” un “Google”, peļņas norma sasniedz 40 %. Ņemot vērā šos jaunos rādītājus, DPN likmes noteikšana 5 % apmērā radītu vienlīdzīgus konkurences apstākļus tradicionālajiem un digitālajiem uzņēmumiem un ļautu nodrošināt lielāku nodokļu ieguldījumu no minētās nozares, kurai līdz šim ir piemēroti pārāk zemi nodokļi.

•  Paplašināt nodokļu bāzi, iekļaujot ar nodokli apliekamo ieņēmumu jomā arī digitālā satura, piemēram, video, audio un teksta, piegādi digitālā saskarnē un tādu preču vai pakalpojumu pārdošanu, kas pasūtīti e-komercijas platformās. Ir jāņem arī vērā minēto uzņēmumu spēja apstrādāt lietotāju datus un tādējādi radīt papildu vērtību no darījuma, kā arī fakts, ka attiecībā uz to tiešsaistē gūtajiem ieņēmumiem tiek veikta agresīva nodokļu plānošana, jo tiem nav fiziskas klātbūtnes dažādajās dalībvalstīs. Šo digitālās uzņēmējdarbības ieņēmumu veidu iekļaušanai uz galamērķi balstīta DPN tvērumā ir tāds pats mērķis kā nodokļu reformām, ko Komisija ierosināja attiecībā uz kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (KKUINB).

•  Precizēt, ka DPN būtu jāpiemēro arī to datu pārdošanai un nosūtīšanai, kas iegūti, lietotājiem aktīvi darbojoties digitālās saskarnēs.

•  Ieviest turpināmības klauzulu, kas ir atkarīga no ierosinātajiem ES pastāvīgajiem pasākumiem, līdz ar to DPN piemērošanas termiņš beigsies, pieņemot priekšlikumus par nozīmīgu digitālu klātbūtni vai KKUINB, tostarp Eiropas Parlamenta nostāju par pastāvīgu pārstāvniecību.

•  Aicināt Komisiju pēc 3 gadiem pārskatīt šo direktīvu, jo īpaši attiecībā uz uzņēmumiem, kam piemēro DPN, katrā dalībvalstī nomaksāto nodokļa summu, DPN robežvērtībām attiecībā uz uzņēmumu lielumu un to digitālo pakalpojumu ieņēmumiem, digitālo darbību veidu un ar nodokļiem apliekamo ieņēmumu veidu.

•  Ieviest revīzijas mehānismu, kuram atbilstīgi reizi trijos gados veic identifikācijas dalībvalstī iesniegtās DPN deklarācijas revīziju.


ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Digitālo pakalpojumu nodokļa kopējā sistēma attiecībā uz ieņēmumiem, ko rada konkrētu digitālo pakalpojumu sniegšana

Atsauces

COM(2018)0148 – C8-0137/2018 – 2018/0073(CNS)

Datums, kad notika apspriešanās ar EP

11.4.2018

 

 

 

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ECON

19.4.2018

 

 

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

IMCO

19.4.2018

JURI

19.4.2018

 

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

       Lēmuma datums

IMCO

23.4.2018

JURI

23.4.2018

 

 

Referenti

       Iecelšanas datums

Paul Tang

31.5.2018

 

 

 

Izskatīšana komitejā

29.8.2018

9.10.2018

19.11.2018

 

Pieņemšanas datums

3.12.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

33

2

2

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Pervenche Berès, Esther de Lange, Markus Ferber, Jonás Fernández, Roberto Gualtieri, Brian Hayes, Petr Ježek, Wolf Klinz, Georgios Kyrtsos, Philippe Lamberts, Werner Langen, Bernd Lucke, Olle Ludvigsson, Ivana Maletić, Marisa Matias, Gabriel Mato, Alex Mayer, Bernard Monot, Luděk Niedermayer, Ralph Packet, Sirpa Pietikäinen, Anne Sander, Martin Schirdewan, Molly Scott Cato, Peter Simon, Paul Tang, Marco Valli, Miguel Viegas, Jakob von Weizsäcker

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Mady Delvaux, Syed Kamall, Alain Lamassoure, Luigi Morgano, Michel Reimon, Lieve Wierinck

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Barbara Lochbihler, Jarosław Wałęsa

Iesniegšanas datums

5.12.2018


ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

33

+

ALDE

Petr Ježek, Lieve Wierinck

ECR

Bernd Lucke

EFDD

Bernard Monot, Marco Valli

GUE/NGL

Marisa Matias, Martin Schirdewan

PPE

Markus Ferber, Brian Hayes, Georgios Kyrtsos, Alain Lamassoure, Esther de Lange, Werner Langen, Ivana Maletić, Gabriel Mato, Luděk Niedermayer, Sirpa Pietikäinen, Anne Sander, Jarosław Wałęsa

S&D

Pervenche Berès, Mady Delvaux, Jonás Fernández, Roberto Gualtieri, Olle Ludvigsson, Alex Mayer, Luigi Morgano, Peter Simon, Paul Tang, Jakob von Weizsäcker

VERTS/ALE

Philippe Lamberts, Barbara Lochbihler, Michel Reimon, Molly Scott Cato

2

-

ALDE

Wolf Klinz

GUE/NGL

Miguel Viegas

2

0

ECR

Syed Kamall, Ralph Packet

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Pēdējā atjaunošana: 2018. gada 7. decembrisJuridisks paziņojums