Procedūra : 2018/0060(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0440/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0440/2018

Debates :

PV 13/03/2019 - 23
CRE 13/03/2019 - 23

Balsojumi :

PV 13/12/2018 - 9.1
CRE 13/12/2018 - 9.1
PV 14/03/2019 - 11.6
CRE 14/03/2019 - 11.6

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2019)0208

ZIŅOJUMS     ***I
PDF 756kWORD 87k
7.12.2018
PE 629.418v02-00 A8-0440/2018

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko attiecībā uz zaudējumu seguma minimumu nerezultatīviem riska darījumiem groza Regulu (ES) Nr. 575/2013

(COM(2018)0134 – C8-0117/2018 – 2018/0060(COD))

Ekonomikas un monetārā komiteja

Referenti: Esther de Lange, Roberto Gualtieri

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA
 ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko attiecībā uz zaudējumu seguma minimumu nerezultatīviem riska darījumiem groza Regulu (ES) Nr. 575/2013

(COM(2018)0134 – C8-0117/2018 – 2018/0060(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0134),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0117/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas 2018. gada 12. jūlija atzinumu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 27. jūnija atzinumu(2),

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A8-0440/2018),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr.    1

EIROPAS PARLAMENTA GROZĪJUMI(3)*

Komisijas priekšlikumā

---------------------------------------------------------

2018/0060 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAI,

ar ko attiecībā uz zaudējumu seguma minimumu nerezultatīviem riska darījumiem groza Regulu (ES) Nr. 575/2013

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu(4),

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(5),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)  Vispusīgas stratēģijas izveide attiecībā uz nerezultatīvu riska darījumu (NRD) problēmas risināšanu ir svarīgs Savienības mērķis tās centienos padarīt noturīgāku finanšu sistēmu. Lai gan NRD problēmas risināšana galvenokārt ir banku un dalībvalstu atbildības joma, pašreizējā lielā NRD apjoma samazināšanai, kā arī turpmākas NRD pārmērīgas uzkrāšanās novēršanai un sistēmisku risku rašanās nepieļaušanai ārpusbanku nozarē nepārprotami ir arī Savienības dimensija. Ņemot vērā Savienībā pastāvošo banku un finanšu sistēmu savstarpējo saistību un to, ka bankas darbojas vairākās dalībvalstīs (tiesību sistēmās), pastāv ievērojams potenciāls netiešai negatīvai ietekmei uz citām dalībvalstīm un Savienību kopumā gan ekonomikas izaugsmes, gan finanšu stabilitātes ziņā.

(1a)  Patērētājus nevajadzētu uzskatīt par vienīgajiem atbildīgajiem par NRD ievērojamo uzkrāšanos finanšu krīzes gados. Dažās dalībvalstīs mājokļu tirgus burbuli radīja pārmērīga paļaušanās uz mājokļu cenu pieaugumu. Daļa banku nozares to veicināja, piekopjot nepiesardzīgu aizdošanas praksi. Cits to veicinošs faktors bija veids, kādā dalībvalstu līmenī tika transponēta un īstenota Maksājumu kavējumu direktīva (Direktīva 2011/7/ES). Patērētāju tiesības attiecībā uz NRD pārdošanu būtu jāaizsargā ar direktīvas palīdzību.

(2)  Vairāk integrēta finanšu sistēma palielinās Eiropas ekonomikas un monetārās savienības noturību pret nelabvēlīgiem satricinājumiem, pārrobežu mērogā atvieglojot privātā sektora veiktu riska dalīšanu, vienlaikus mazinot vajadzību pēc publiskā sektora veiktas riska dalīšanas. Lai sasniegtu šos mērķus, Savienībai ir jāpabeidz banku savienības izveide un jāpilnveido kapitāla tirgu savienība. ▌Iespējamas NRD turpmākas uzkrāšanās problēmas risināšana ir svarīga banku savienības stiprināšanai, jo tā ir nepieciešama konkurences nodrošināšanai banku nozarē, finanšu stabilitātes saglabāšanai un kreditēšanas stimulēšanai, lai Savienībā radītu jaunas darbvietas un nodrošinātu izaugsmi.

(3)  Padome 2017. gada jūlijā savā dokumentā “Rīcības plāns, kā risināt ienākumus nenesošo aizdevumu problēmu Eiropā” aicināja dažādas finanšu iestādes veikt pienācīgus pasākumus Savienībā pastāvošās NRD lielā skaita problēmas turpmākai risināšanai un to iespējamas turpmākas uzkrāšanās novēršanai. Rīcības plānā ir izklāstīta vispusīga pieeja, kurā galvenā uzmanība pievērsta savstarpēji papildinošu politikas pasākumu kombinācijai četrās jomās: i) banku uzraudzība un regulēšana; ii) pārstrukturēšanas, maksātnespējas un parādu atgūšanas regulējuma reforma; iii) otrreizējo tirgu attīstīšana problemātiskiem aktīviem; iv) banku sistēmas pārstrukturēšanas veicināšana. Šajās jomās ir jāveic valsts mēroga pasākumi un attiecīgā gadījumā arī Savienības mēroga pasākumi. Komisija līdzīgus plānus darīja zināmus savā 2017. gada 11. oktobra “Paziņojumā par banku savienības izveides pabeigšanu”(6), kurā tā aicināja apstiprināt vispusīgu pasākumu kopumu ienākumus nenesošu aizdevumu (INA) problēmas risināšanai Savienībā.

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Regula (ES) Nr. 575/2013(7) kopā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīvu 2013/36/ES(8) veido tiesisko regulējumu, kas reglamentē prudenciālos noteikumus attiecībā uz finanšu iestādēm. Regula (ES) Nr. 575/2013 citstarp ietver normas, kas tieši piemērojamas finanšu iestādēm to pašu kapitāla apmēra noteikšanas vajadzībām. Tādēļ ir nepieciešams Regulā (ES) Nr. 575/2013 esošos prudenciālos noteikumus attiecībā uz pašu kapitālu papildināt ar normām, kurās paredzēta atskaitīšana no pašu kapitāla, ja NRD netiek pietiekami nosegti ar uzkrājumiem vai citām korekcijām. Tas faktiski nozīmētu prudenciāla atbalsta mehānisma radīšanu attiecībā uz NRD, kas tiktu vienotā veidā piemērots visām Savienības finanšu iestādēm un attiektos arī uz sekundārajā tirgū aktīvām iestādēm.

(5)  Prudenciālajam atbalsta mehānismam nebūtu jāliedz kompetentajām iestādēm izmantot savas pilnvaras uzraudzības jomā saskaņā ar Direktīvu 2013/36/ES. Ja kompetentās iestādes katrā atsevišķā gadījumā pārliecinās, ka neatkarīgi no šajā regulā izveidotā prudenciālā atbalsta mehānisma piemērošanas attiecībā uz NRD konkrētas finanšu iestādes NRD nav pietiekoša seguma, tās var izmantot Direktīvā 2013/36/ES paredzētās uzraudzības pilnvaras, tostarp šīs direktīvas 104. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētās pilnvaras. Līdz ar to, lai NRD nodrošinātu pietiekamu segumu, kompetentās iestādes, izvērtējot katru gadījumu atsevišķi, var noteikt prasības, kas ir stingrākas par šīs regulas prasībām.

(6)  Prudenciālā atbalsta mehānisma piemērošanas nolūkā ir lietderīgi Regulā (ES) Nr. 575/2013 iekļaut skaidri formulētus nosacījumus, ar kādiem var klasificēt NRD. Tā kā Komisijas Īstenošanas regulā (ES) Nr. 680/2014 jau noteikti kritēriji attiecībā uz NRD uzraudzības pārskatu sniegšanas vajadzībām, ir lietderīgi NRD klasifikāciju balstīt uz šo esošo regulējumu. Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 680/2014 ietver norādes par riska darījumiem, kuros iestājusies saistību neizpilde un kuri definēti pašu kapitāla prasību aprēķināšanas vajadzībām attiecībā uz kredītrisku un samazinātas vērtības riska darījumiem, kā paredzēts piemērojamā grāmatvedības regulējumā. Tā kā pārskatīšanas pasākumi var ietekmēt to, vai riska darījums tiek klasificēts kā nerezultatīvs, klasifikācijas kritērijus papildina skaidri kritēriji par pārskatīšanas pasākumu ietekmi. Pārskatīšanas pasākumiem vajadzētu būt virzītiem uz to, lai aizņēmējs atgūtu ilgtspējīga atmaksātāja statusu, un tiem būtu jāatbilst ES patērētāju aizsardzības prasībām, taču tiem var būt dažādi pamatojumi un sekas. Tādēļ ir lietderīgi noteikt, ka līdz ar pārskatīšanas pasākumu, kas veikts attiecībā uz nerezultatīvu riska darījumu, nebūtu jāizbeidz šā riska darījuma klasifikācija par nerezultatīvu, ja vien nav izpildīti konkrēti, strikti formulēti šādas izbeigšanas priekšnosacījumi.

(7)  Jo ilgāk riska darījums ir bijis nerezultatīvs, jo mazāka ir varbūtība, ka tiks atgūta tā vērtība. Tādēļ tai riska darījuma daļai, kas jāsedz ar uzkrājumiem, citām korekcijām vai atskaitījumiem, laika gaitā būtu jāpalielinās pēc iepriekš noteikta laika grafika. Līdz ar to iestādes iegādātiem NRD būtu jāpiemēro grafiks, kas sākas nevis to iegādes datumā, bet datumā, kad NRD sākotnēji tika klasificēti kā nerezultatīvi. Tādēļ pārdevējam būtu jāsniedz pircējam informācija par datumu, kurā riska darījums klasificēts kā nerezultatīvs.

(7a)  Konkrēto kredītriska korekciju aprēķināšanā būtu jāņem vērā daļējie norakstījumi. Lai novērstu norakstījumu dubultu uzskaiti, būtu jāizmanto riska darījuma sākotnējā vērtība pirms daļējās norakstīšanas. Daļēju norakstījumu iekļaušanai to posteņu sarakstā, kurus var izmantot atbalsta mehānisma prasību izpildei, būtu jāmudina iestādes savlaicīgi atzīt norakstījumus. Attiecībā uz NRD, kurus iestāde iegādājusies par cenu, kas ir zemāka par debitora parāda summu, pircējam starpība starp iegādes cenu un debitora parāda summu būtu jāaplūko tādā pašā veidā kā daļējs norakstījums prudenciālā atbalsta mehānisma vajadzībām.

(8)  Parasti tiek pieņemts, ka nodrošināti NRD rada mazākus zaudējumus nekā nenodrošināti NRD, jo kredītaizsardzība, ar ko nodrošina NRD, dod finanšu iestādei konkrētas prasījuma tiesības uz aktīvu vai pret trešo personu — papildus finanšu iestādes vispārīgam prasījumam pret aizņēmēju, kam iestājusies saistību neizpilde. Nenodrošināta NRD gadījumā būtu pieejams tikai vispārīgais prasījums pret aizņēmēju, kam iestājusies saistību neizpilde. Ņemot vērā pieņēmumu, ka nenodrošināti NRD rada lielākus zaudējumus, būtu jāpiemēro stingrāks grafiks.▌

(8a)  Riska darījums, kas tikai daļēji ir segts ar atbilstīgu kredītaizsardzību, attiecībā uz segto daļu būtu uzskatāms par nodrošinātu un attiecībā uz daļu, kas nav segta ar atbilstīgu kredītaizsardzību, — par nenodrošinātu. Lai noteiktu, kuras NRD daļas uzskatāmas par nodrošinātām un kuras — par nenodrošinātām, saskaņā ar attiecīgo pieeju būtu piemērojami kredītaizsardzības nolūkā izmantotie atbilstības kritēriji un kapitāla prasību aprēķināšanas nolūkā izmantotās pilnīga un pilna apmēra nodrošinājuma hipotēkas, tostarp piemērojamās vērtības korekcija.

(9)  Būtu jāpiemēro vienots grafiks neatkarīgi no tā, vai riska darījums ir nerezultatīvs tādēļ, ka parādnieks ir kavējis maksājumus par vairāk nekā 90 dienām, vai arī tas ir nerezultatīvs citu izraisītājfaktoru dēļ. Prudenciālais atbalsta mehānisms būtu jāpiemēro, pirms tam atsevišķi izvērtējot katru riska darījumu. Turklāt nenodrošinātiem NRD būtu jāpiemēro trīs gadu grafiks. Lai iestādes un dalībvalstis varētu uzlabot pārstrukturēšanas vai izpildes nodrošināšanas procedūru efektivitāti, kā arī atzīt, ka NRD, kas nodrošināti ar nekustamo nodrošinājumu, un mājokļa kredītiem, kurus garantē Regulā (ES) Nr. 575/2013 definēts atbilstošs aizsardzības devējs, būs atlikusī vērtība ilgāku laikposmu pēc tam, kad aizdevums būs kļuvis par ienākumus nenesošu, būtu lietderīgi paredzēt deviņu gadu grafiku. Citiem nodrošinātiem NRD būtu jāpiemēro septiņu gadu grafiks, līdz tiek izveidots pilnīgs segums.

(10a)  Būtu jāparedz iespēja ņemt vērā pārskatīšanas pasākumus, lai piemērotu attiecīgo seguma koeficientu. Precīzāk, riska darījums arī turpmāk būtu jāklasificē kā nerezultatīvs, taču seguma prasībai būtu jāpaliek stabilai vēl vienu gadu. Tādēļ koeficients, kas būtu piemērojams tajā gadā, kurā ir piešķirts pārskatīšanas pasākums, būtu jāpiemēro nevis vienu, bet divus gadus. Ja, beidzoties šādam papildu gadam, attiecīgais riska darījums joprojām ir nerezultatīvs, piemērojamais koeficients būtu jānosaka tā, it kā nebūtu piešķirts pārskatīšanas pasākums, un ņemot vērā datumu, kurā riska darījums sākotnēji tika klasificēts kā nerezultatīvs. Ņemot vērā to, ka pārskatīšanas pasākumu piešķiršanai nevajadzētu izraisīt nekādu arbitrāžu, šāda iespēja būtu jāatļauj tikai attiecībā uz pirmo pārskatīšanas pasākumu, kas piešķirts kopš riska darījuma atzīšanas par nerezultatīvu. Turklāt viena gada periodam, kurā seguma koeficients saglabājas nemainīgs, nevajadzētu izraisīt nodrošinājuma veidošanas grafika pagarināšanu. Līdz ar to nevienam pārskatīšanas pasākumam, kas piešķirts trešajā gadā pēc nenodrošinātu riska darījumu atzīšanas par NRD vai septītajā gadā pēc nodrošinātu riska darījumu atzīšanas par NRD, nevajadzētu aizkavēt NRD pilnīga seguma izveidi.

(11)  Lai nodrošinātu, ka kredītaizsardzības vērtēšanā par finanšu iestāžu NRD tiek izmantota piesardzīga pieeja, EBI būtu jāapsver nepieciešamība pēc kopīgas metodikas un attiecīgā gadījumā tās izstrāde, it īpaši attiecībā uz pieņēmumiem par atgūstamību un izpildāmību, iespējams, iekļaujot arī prasību minimumu (termiņu ziņā) attiecībā uz kredītaizsardzības atkārtotu vērtēšanu.

(12)  Lai atvieglotu raitu pāreju uz šo jauno prudenciālo atbalsta mehānismu, jaunie noteikumi nebūtu jāpiemēro attiecībā uz riska darījumiem, kas noslēgti pirms ... [šīs regulas spēkā stāšanās diena].

(13)  Tādēļ Regula (ES) Nr. 575/2013 būtu attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Grozījumi Regulā (ES) Nr. 575/2013

(1)  regulas 36. panta 1. punktu papildina ar šādu m) apakšpunktu:

“m) piemērojamo nepietiekama seguma apmēru attiecībā uz nerezultatīviem riska darījumiem.”;

(2)  iekļauj šādu 47.a, 47.b un 47.c pantu:

“47.a pants

Nerezultatīvi riska darījumi

1.  Regulas 36. panta 1. punkta m) apakšpunkta vajadzībām termins “riska darījums” ietver jebkuru no šādiem posteņiem, ja vien tie nav iekļauti finanšu iestādes tirdzniecības portfelī:

(a)  parāda instrumentus, tostarp parāda vērtspapīrus, aizdevumus, avansus ▌un ▌beztermiņa noguldījumus;

(b)  apņemšanos piešķirt aizdevumu, sniegtus finansiālus galvojumus vai citas sniegtas apņemšanās neatkarīgi no tā, vai tās ir atsaucamas vai neatsaucamas, izņemot neizmantotas kredītiespējas, kuras var atcelt jebkurā laikā bez nosacījumiem un iepriekšējas paziņošanas vai kuras efektīvi paredz automātisku atcelšanu aizņēmēja kredītspējas pasliktināšanās dēļ.

2.  Regulas 36. panta 1. punkta m) apakšpunkta vajadzībām parāda instrumenta kā riska darījuma vērtība ir tā uzskaites vērtība, kas aprēķināta, neņemot vērā nekādas konkrētas kredītriska korekcijas, papildu vērtības korekcijas saskaņā ar 34. un 105. pantu, summas, kas atskaitītas saskaņā ar 36. panta 1. punkta m) apakšpunktu un citus ar šo riska darījumu saistītus pašu kapitāla samazinājumus vai daļējus norakstījumus, ko iestāde veikusi, kopš riska darījums pēdējo reizi klasificēts kā nerezultatīvs.

Tāda parāda instrumenta riska darījuma vērtība, kurš iegādāts par cenu, kas zemāka par debitora parāda summu, ietver starpību starp iegādes cenu un debitora parāda summu.

Sniegtas apņemšanās piešķirt aizdevumu, sniegta finansiāla galvojuma vai jebkuras citas ▌apņemšanās, kas sniegta saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu, riska darījuma vērtība regulas 36. panta 1. punkta m) apakšpunkta vajadzībām ir šīs apņemšanās nominālvērtība, kura atspoguļo attiecīgās iestādes maksimālo pakļautību kredītriskam, neņemot vērā nekādu fondētu vai nefondētu kredītaizsardzību. Konkrētāk:

(a)  sniegta finansiāla galvojuma nominālvērtība ir maksimālais apmērs, kas galviniekam varētu būt jāmaksā, ja pret to tiktu celta prasība;

(b)  apņemšanās piešķirt aizdevumu nominālvērtība ir vēl nesaņemtā summa, ko finanšu iestāde ir apņēmusies aizdot.

Otrajā daļā minētajā nominālvērtībā neņem vērā nekādu konkrētu kredītriska korekciju, papildu vērtības korekcijas saskaņā ar 34. un 105. pantu, summas, kas atskaitītas saskaņā ar 36. panta 1. punkta m) apakšpunktu, un citus ar šo riska darījumu saistītus pašu kapitāla samazinājumus.

3.  Regulas 36. panta 1. punkta m) apakšpunkta vajadzībām kā nerezultatīvi tiek klasificēti šādi riska darījumi:

(a)  riska darījumi, attiecībā uz kuriem saskaņā ar 178. pantu ir uzskatāms, ka iestājusies saistību neizpilde;

(b)  riska darījums, kura vērtība saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu uzskatāma par samazinātu;

(c)  riska darījums pārbaudes laikā saskaņā ar 7. punktu, ja ir noteikti papildu pārskatīšanas pasākumi vai ja riska darījuma atmaksa ir nokavēta par vairāk nekā 30 dienām;

(d)  riska darījums tādas apņemšanās veidā, kas, ja to samazinātu, izņemot līdzekļus, vai izmantotu citādi, ļoti iespējams, netiktu atmaksāta pilnā apmērā bez nodrošinājuma realizācijas;

(e)  riska darījums finansiāla galvojuma veidā, kuru galvojuma ņēmējs, ļoti iespējams, izmantos, tai skaitā gadījumā, ja pamatā esošais galvotais riska darījums atbilst kritērijiem, pēc kuriem tas uzskatāms par nerezultatīvu.

Punkta a) apakšpunkta vajadzībām, ja finanšu iestādei ir bilancē iekļauti riska darījumi ar parādnieku, kuri kavēti par vairāk nekā 90 dienām un kuri veido vairāk nekā 20 % no visiem bilancē iekļautajiem riska darījumiem ar šo parādnieku, visi bilancē iekļautie un ārpusbilances riska darījumi ar šo parādnieku ir uzskatāmi par nerezultatīviem.

4.  Riska darījumus, attiecībā uz kuriem nav veikts pārskatīšanas pasākums, vairs neklasificē kā nerezultatīvus 36. panta 1. punkta m) apakšpunkta vajadzībām, ja izpildīti visi šādi nosacījumi:

(a)  riska darījums atbilst izslēgšanas kritērijiem, kurus finanšu iestāde piemēro, izbeidzot klasificēt saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu kā darījumu ar samazinātu vērtību un izbeidzot klasificēt saskaņā ar 178. pantu kā darījumu, kuram iestājusies saistību neizpilde;

(b)  parādnieka stāvoklis ir uzlabojies tiktāl, ka finanšu iestāde ir pārliecinājusies, ka atmaksa drīzāk tiks veikta pilnā apmērā un laikus;

(c)  parādniekam nav nevienas summas, kuras atmaksas termiņš būtu kavēts par vairāk nekā 90 dienām.

5.  Nerezultatīvu riska darījumu saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu klasificējot kā pārdošanai turētu ilgtermiņa aktīvu, netiek izbeigta tā klasifikācija nerezultatīvu riska darījumu kategorijā 36. panta 1. punkta m) apakšpunkta vajadzībām.

6.  Nerezultatīvus riska darījumus, attiecībā uz kuriem tiek veikti pārskatīšanas pasākumi, vairs neklasificē kā nerezultatīvus 36. panta 1. punkta m) apakšpunkta vajadzībām, ja izpildīti visi šādi nosacījumi:

(a)  riska darījumi vairs neatrodas stāvoklī, kas izraisītu to klasifikāciju par nerezultatīviem saskaņā ar 3. punktu;

(b)  ir pagājis vismaz viens gads kopš vēlākā no šādiem diviem notikumiem: pārskatīšanas pasākumu piemērošanas sākums vai brīdis, kad riska darījumi klasificēti kā nerezultatīvi;

(c)  pēc pārskatīšanas pasākumiem nav nevienas summas, kurai kavēta atmaksa, un finanšu iestāde, balstoties uz parādnieka finansiālā stāvokļa izvērtējumu, ir pārliecinājusies, ka pilnīga un laikus veikta atmaksa saistībā ar šo riska darījumu ir ticama.

Punkta c) apakšpunkta vajadzībām pilnīgu un laikus veiktu atmaksu var uzskatīt par ticamu, ja parādnieks regulāri un laikus ir veicis maksājumus apmērā, kas vienāds ar jebkuru no šādām summām:

i)  ja ir kavēti maksājumi, – summa, kuras samaksa bija nokavēta, pirms tika noteikts pārskatīšanas pasākums;

ii)  ja kavētu maksājumu nav, – summa, kas norakstīta noteikto pārskatīšanas pasākumu ietvaros.

7.  Ja nerezultatīvu riska darījumu vairs neklasificē kā nerezultatīvu (saskaņā ar 6. punktu), šādam riska darījumam piemēro pārbaudes laiku, līdz būs izpildīti visi šādi nosacījumi:

(a)  pagājuši vismaz divi gadi kopš dienas, kurā pārskatītais riska darījums tika pārklasificēts kā rezultatīvs;

(b)  vismaz pusē no riska darījuma pārbaudes laika ir bijuši regulāri un laikus veikti maksājumi, ar kuriem kopumā samaksāta būtiska pamatsummas vai procentu summa;

(c)  nevienā no riska darījumiem ar parādnieku maksājumi nav kavēti ilgāk par 30 dienām.

47.b pants

Pārskatīšanas pasākumi

1.  Regulas 47.a panta vajadzībām “pārskatīšanas pasākums” ietver arī finanšu iestādes pretimnākšanu attiecībā pret parādnieku, kas piedzīvo vai, ļoti iespējams, piedzīvos grūtības savu finansiālo saistību izpildē. Pretimnākšana var radīt zaudējumus aizdevējam un attiecas uz kādu no šādām darbībām:

(a)  parādsaistību noteikumu un nosacījumu grozīšanu gadījumos, kad šāda grozīšana netiktu piešķirta, ja parādnieks nebūtu saskāries ar grūtībām savu finansiālo saistību izpildē;

(b)  pilnīgu vai daļēju parādsaistību pārfinansēšanu gadījumos, kad šāda pārfinansēšana netiktu atļauta, ja parādnieks nebūtu saskāries ar grūtībām savu finansiālo saistību izpildē.

2.  Šā panta 1. punkta vajadzībām par pārskatīšanas pasākumiem ir uzskatāmas vismaz šādas situācijas:

(a)  jauni līguma noteikumi, kas parādniekam ir labvēlīgāki nekā iepriekšējie līguma noteikumi, gadījumos, kad parādnieks saskaras vai, ļoti iespējams, saskarsies ar grūtībām savu finansiālo saistību izpildē;

(b)  jauni līguma noteikumi, kas parādniekam ir labvēlīgāki nekā līguma noteikumi, kurus tā pati finanšu iestāde tajā laikā piedāvā parādniekiem ar līdzīgu riska profilu, gadījumos, kad parādnieks saskaras vai, ļoti iespējams, saskarsies ar grūtībām savu finansiālo saistību izpildē;

(c)  no sākotnējiem līguma noteikumiem izrietošais riska darījums pirms līguma noteikumu grozīšanas bija klasificēts kā nerezultatīvs vai būtu ticis klasificēts kā nerezultatīvs, ja līguma noteikumi nebūtu grozīti;

(d)  pasākums izraisa pilnīgu vai daļēju parādsaistību atcelšanu;

(e)  finanšu iestāde apstiprina to klauzulu izpildi, kuras parādniekam dod iespēju grozīt līguma noteikumus, un pirms šo klauzulu izpildes riska darījums bija klasificēts kā nerezultatīvs vai būtu klasificēts kā nerezultatīvs, ja šīs klauzulas nebūtu izpildītas;

(f)  parāda summas piešķiršanas laikā (vai tuvu tam) parādnieks veica pamatsummas vai procentu maksājumus saistībā ar citām parādsaistībām pret to pašu finanšu iestādi, kuras bija klasificētas kā nerezultatīvs riska darījums vai kuras būtu bijušas klasificētas kā nerezultatīvs riska darījums, ja šādi maksājumi nebūtu veikti;

(g)  līguma noteikumu grozīšana ir saistīta ar atmaksu, kas veikta, pārņemot nodrošinājuma priekšmeta valdījumu, ja šāds grozījums uzskatāms par pretimnākšanu.

3.  Šā panta 1. punkta vajadzībām šādi apstākļi norāda uz to, ka varētu būt veikti pārskatīšanas pasākumi:

(a)  vismaz vienreiz trīs mēnešu laikā pirms sākotnējo līguma noteikumu grozīšanas uz tā pamata veicamie maksājumi bija kavēti par vairāk nekā 30 dienām vai būtu kavēti par vairāk nekā 30 dienām, ja šā grozījuma nebūtu;

(b)  kredīta līguma noslēgšanas laikā (vai tuvu tam) parādnieks veica pamatsummas vai procentu maksājumus saistībā ar citām parādsaistībām pret to pašu finanšu iestādi, kuras bija kavētas par 30 dienām vismaz vienreiz trīs mēnešu laikā pirms jaunā aizdevuma piešķiršanas;

(c)  finanšu iestāde apstiprina to klauzulu izpildi, kuras parādniekam dod iespēju mainīt līguma noteikumus, un ar riska darījumu saistītie maksājumi ir kavēti par 30 dienām vai būtu kavēti par 30 dienām, ja šīs klauzulas nebūtu izpildītas.

4.  Šā panta vajadzībām parādnieka grūtības izpildīt savas finansiālās saistības izvērtē parādnieka līmenī, ņemot vērā visas juridiskās vienības, kuras ietilpst parādnieka grupā (koncernā) un uz kurām attiecas grupas (koncerna) grāmatvedības konsolidācija, kā arī fiziskās personas, kas īsteno kontroli pār šo grupu (koncernu).

47.c pants

Atskaitījums attiecībā uz nerezultatīviem riska darījumiem

1.  Regulas 36. panta 1. punkta m) apakšpunkta vajadzībām finanšu iestādes katram nerezultatīvam riska darījumam atsevišķi nosaka piemērojamo nepietiekama seguma summu, kas atskaitāma no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem, b) apakšpunktā noteikto summu atskaitot no a) apakšpunktā noteiktās summas, ja a) apakšpunktā minētā summa pārsniedz b) apakšpunktā minēto summu:

(a)  summa, ko veido:

i)  nenodrošinātā daļa no katra nerezultatīva riska darījuma, ja tāda ir, reizināta ar piemērojamo koeficientu, kas minēts 2. punktā,

ii)  nodrošinātā daļa no katra nerezultatīva riska darījuma, ja tāda ir, reizināta ar piemērojamo koeficientu, kas minēts 3. punktā;

b)  šādu posteņu summa ar nosacījumu, ka tie attiecas uz vienu un to pašu nerezultatīvo riska darījumu:

i)  konkrētas kredītriska korekcijas,

ii)  vērtības papildkorekcijas saskaņā ar 34. un 105. pantu,

iii)  citi pašu kapitāla samazinājumi,

iv)  attiecībā uz finanšu iestādēm, kas riska darījumu risksvērtās vērtības aprēķina, izmantojot uz iekšējiem reitingiem balstītu pieeju, to summu absolūtā vērtība, kuras atskaitītas saskaņā ar 36. panta 1. punkta d) apakšpunktu un kuras attiecas uz nerezultatīviem riska darījumiem, ja absolūto vērtību, kas attiecināma uz katru nerezultatīvo riska darījumu, nosaka, summas, kas atskaitītas saskaņā ar 36. panta 1. punkta d) apakšpunktu, reizinot ar sagaidāmo, ar nerezultatīvo riska darījumu saistīto zaudējumu apmēra daļu no sagaidāmo zaudējumu apmēra kopsummas attiecībā uz riska darījumiem, kuriem iestājusies saistību neizpilde, vai attiecīgi riska darījumiem, kuriem nav iestājusies saistību neizpilde,

iva)  ja nerezultatīvs riska darījums iegādāts par cenu, kas zemāka par debitora parāda summu — starpība starp iegādes cenu un debitora parāda summu,

ivb)  summas, ko iestādes norakstījušas, kopš riska darījums tika klasificēts kā nerezultatīvs.

Nerezultatīva riska darījuma nodrošinātā daļa ir šāda riska darījuma daļa, kuru, lai aprēķinātu pašu kapitāla prasības saskaņā ar trešās daļas II sadaļu, uzskata par tādu, ko sedz fondēta kredītaizsardzība vai nefondēta kredītaizsardzība, vai par tādu, kura pilnībā un pilnā apmērā nodrošināta ar hipotēkām.

Nerezultatīva riska darījuma nenodrošinātā daļa atbilst starpībai, ja tāda ir, starp riska darījuma vērtību, kas minēta 47.a panta 1. punktā, un riska darījuma nodrošināto daļu, ja tāda ir.

2.  Šā panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punkta vajadzībām piemēro šādus koeficientus:

(c)  1 attiecībā uz nerezultatīva riska darījuma nenodrošināto daļu; šis koeficients piemērojams, sākot no pirmās dienas ceturtajā gadā pēc riska darījuma klasificēšanas par nerezultatīvu ▌;

3.  Šā panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta vajadzībām piemēro šādus koeficientus:

(e)  0,20 tai nerezultatīva riska darījuma ▌daļai, kura ir nodrošināta ar nekustamu īpašumu saskaņā ar trešās daļas II sadaļu vai kura ir mājokļa kredīts, ko garantē 201. pantā minēts atbilstošs aizsardzības devējs; šis koeficients ir piemērojams no pirmās līdz pēdējai dienai ceturtajā gadā pēc riska darījuma atzīšanas par nerezultatīvu ▌;

(f)  0,23 tai nerezultatīva riska darījuma ▌daļai, kura ir nodrošināta ar nekustamu īpašumu vai citu šīs regulas nozīmē atbilstīgu nodrošinājumu; šis koeficients ir piemērojams no pirmās dienas līdz pēdējai dienai ceturtajā gadā pēc riska darījuma atzīšanas par nerezultatīvu ▌;

(g)  0,30 tai nerezultatīva riska darījuma ▌daļai, kura ir nodrošināta ar nekustamu īpašumu saskaņā ar trešās daļas II sadaļu vai kura ir mājokļa kredīts, ko garantē 201. pantā minēts atbilstošs aizsardzības devējs; šis koeficients ir piemērojams no pirmās dienas līdz pēdējai dienai piektajā gadā pēc riska darījuma atzīšanas par nerezultatīvu ▌;

(h)  0,35 tai nerezultatīva riska darījuma ▌daļai, kura ir nodrošināta ar nekustamu īpašumu vai citu šīs regulas nozīmē atbilstīgu nodrošinājumu; šis koeficients ir piemērojams no pirmās dienas līdz pēdējai dienai piektajā gadā pēc riska darījuma atzīšanas par nerezultatīvu ▌;

(i)  0,40 tai nerezultatīva riska darījuma ▌daļai, kura ir nodrošināta ar nekustamu īpašumu saskaņā ar trešās daļas II sadaļu vai kura ir mājokļa kredīts, ko garantē 201. pantā minēts atbilstošs aizsardzības devējs; šis koeficients ir piemērojams no pirmās dienas līdz pēdējai dienai sestajā gadā pēc riska darījuma atzīšanas par nerezultatīvu ▌;

(j)  0,50 tai nerezultatīva riska darījuma ▌daļai, kura ir nodrošināta ar nekustamu īpašumu vai citu šīs regulas nozīmē atbilstīgu nodrošinājumu; šis koeficients ir piemērojams no pirmās dienas līdz pēdējai dienai sestajā gadā pēc riska darījuma atzīšanas par nerezultatīvu ▌;

(k)  0,55 tai nerezultatīva riska darījuma ▌daļai, kura ir nodrošināta ar nekustamu īpašumu saskaņā ar trešās daļas II sadaļu vai kura ir mājokļa kredīts, ko garantē 201. pantā minēts atbilstošs aizsardzības devējs; šis koeficients ir piemērojams no pirmās dienas līdz pēdējai dienai septītajā gadā pēc riska darījuma atzīšanas par nerezultatīvu ▌;

(l)  0,80 tai nerezultatīva riska darījuma ▌daļai, kura ir nodrošināta ar nekustamu īpašumu vai citu šīs regulas nozīmē atbilstīgu nodrošinājumu; šis koeficients ir piemērojams no pirmās dienas līdz pēdējai dienai septītajā gadā pēc riska darījuma atzīšanas par nerezultatīvu ▌;

(m)  0,75 tai nerezultatīva riska darījuma ▌daļai, kura ir nodrošināta ar nekustamu īpašumu saskaņā ar trešās daļas II sadaļu vai kura ir mājokļa kredīts, ko garantē 201. pantā minēts atbilstošs aizsardzības devējs; šis koeficients ir piemērojams no pirmās dienas līdz pēdējai dienai astotajā gadā pēc riska darījuma atzīšanas par nerezultatīvu ▌;

(n)  1 tai nerezultatīva riska darījuma ▌daļai, kura ir nodrošināta ar nekustamu īpašumu vai citu šīs regulas nozīmē atbilstīgu nodrošinājumu; šis koeficients ir piemērojams, sākot no pirmās dienas astotajā gadā pēc riska darījuma atzīšanas par nerezultatīvu ▌;

(o)  0,80 tai nerezultatīva riska darījuma ▌daļai, kura ir nodrošināta ar nekustamu īpašumu saskaņā ar trešās daļas II sadaļu vai kura ir mājokļa kredīts, ko garantē 201. pantā minēts atbilstošs aizsardzības devējs; šis koeficients ir piemērojams no pirmās dienas līdz pēdējai dienai devītajā gadā pēc riska darījuma atzīšanas par nerezultatīvu ▌;

(p)  1 tai nerezultatīva riska darījuma ▌daļai, kura ir nodrošināta ar nekustamu īpašumu saskaņā ar trešās daļas II sadaļu vai kura ir mājokļa kredīts, ko garantē 201. pantā minēts atbilstošs aizsardzības devējs; šis koeficients ir piemērojams, sākot no pirmās dienas desmitajā gadā pēc riska darījuma atzīšanas par nerezultatīvu ▌.

3.a  Atkāpjoties no 3. punkta, tai nerezultatīva riska darījuma daļai, ko garantējusi vai apdrošinājusi oficiāla eksporta kredīta aģentūra, piemēro šādus koeficientus:

(a)  0 nerezultatīvā riska darījuma nodrošinātajai daļai; šis koeficients ir piemērojams laikposmā no viena līdz septiņiem gadiem pēc riska darījuma atzīšanas par nerezultatīvu;

(b)  1 nerezultatīvā riska darījuma nodrošinātajai daļai; šis koeficients ir piemērojams, sākot no pirmās dienas astotajā gadā pēc riska darījuma atzīšanas par nerezultatīvu.

5.  EBI novērtē tās prakses variantus, ko izmanto, vērtējot nodrošinātus nerezultatīvus riska darījumus, un tā var izstrādāt pamatnostādnes, kurās precizēta kopīga metodika, tai skaitā iespējams prasību minimums attiecībā uz atkārtotu vērtēšanu (termiņu ziņā) un ad hoc metodes, attiecībā uz fondētās un nefondētās kredītaizsardzības atbilstīgo veidu prudenciālo vērtēšanu, piemēram, par pieņēmumiem attiecībā uz to atgūstamību un izpildāmību. Šīs pamatnostādnes var ietvert arī kopēju metodiku 1. punktā minētās nerezultatīva riska darījuma nodrošinātās daļas noteikšanai.

Šīs pamatnostādnes pieņem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu.

5.a  Atkāpjoties no 2. un 3. punkta, gadījumos, kad attiecībā uz riska darījumu ir piešķirts pārskatīšanas pasākums 47.b panta nozīmē:

(a)  vienu līdz divus gadus pēc riska darījuma atzīšanas par nerezultatīvu koeficientu, kas pārskatīšanas pasākuma piešķiršanas brīdī ir piemērojams saskaņā ar 2. punktu, piemēro vēl vienu gadu;

(b)  divus līdz sešus gadus pēc riska darījuma atzīšanas par nerezultatīvu koeficientu, kas pārskatīšanas pasākuma piešķiršanas brīdī ir piemērojams saskaņā ar 3. punktu, piemēro vēl vienu gadu.

Šo noteikumu var piemērot tikai saistībā ar pirmo pārskatīšanas pasākumu, kas piešķirts attiecībā uz nerezultatīvu riska darījumu.

(3)  regulas 111. panta 1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“1. Aktīvu posteņa kā riska darījuma vērtība ir tā uzskaites vērtība, kas atlikusi pēc specifisku kredītriska korekciju, papildu vērtības korekciju saskaņā ar 34. un 105. pantu, summu atskaitīšanas saskaņā ar 36. panta 1. punkta m) apakšpunktu un citu ar aktīvu posteni saistītu pašu kapitāla samazinājumu piemērošanas. I pielikumā minēta ārpusbilances posteņa kā riska darījuma vērtība ir šāda tā nominālvērtības procentuālā daļa pēc specifisku kredītriska korekciju un summu, kas atskaitītas saskaņā ar 36. panta 1. punkta m) apakšpunktu, samazināšanas:”;

(4)  regulas 127. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Jebkura posteņa nenodrošinātajai daļai, ja parādnieks nav izpildījis saistības saskaņā ar 178. pantu, vai – riska darījumos ar privātpersonām vai MVU – jebkura kredīta darījuma, kurā paredzētās saistības nav izpildītas, saskaņā ar 178. pantu nenodrošinātajai daļai piemēro šādu riska pakāpi:

(a)  150 %, ja specifisku kredītriska korekciju un to summu, kas atskaitītas saskaņā ar 36. panta 1. punkta m) apakšpunktu, kopsumma ir mazāka nekā 20 % no riska darījuma vērtības nenodrošinātās daļas, ja šīs specifiskās kredītriska korekcijas un atskaitījumi nebūtu piemēroti;

(b)  100 %, ja specifisku kredītriska korekciju un to summu, kas atskaitītas saskaņā ar 36. panta 1. punkta m) apakšpunktu, kopsumma nav mazāka kā 20 % no riska darījuma vērtības nenodrošinātās daļas, ja šīs specifiskās kredītriska korekcijas un atskaitījumi nebūtu piemēroti.”;

(5)  regulas 159. pantu aizstāj ar šādu:

“159. pants

Procedūra attiecībā uz sagaidāmo zaudējumu apmēru

Finanšu iestādes sagaidāmo zaudējumu apmēru, kas aprēķināts saskaņā ar 158. panta 5., 6. un 10. punktu, atskaita no vispārīgām un specifiskām kredītriska korekcijām un papildu vērtības korekcijām saskaņā ar 34. un 110. pantu un citiem pašu kapitāla samazinājumiem saistībā ar šiem riska darījumiem, izņemot atskaitījumus, kas veikti saskaņā ar 36. panta 1. punkta m) apakšpunktu. Diskontus bilances riska darījumiem, kuri nopirkti, kad nav izpildītas to saistības, saskaņā ar 166. panta 1. punktu novērtē tāpat kā specifiskās kredītriska korekcijas. Specifiskās kredītriska korekcijas tādiem riska darījumiem, kuros nav izpildītas saistības, neizmanto, lai segtu paredzamo zaudējumu apmēru citiem riska darījumiem. Vērtspapīroto riska darījumu paredzamo zaudējumu apmēru un vispārīgās un specifiskās kredītriska korekcijas, kas saistītas ar šiem riska darījumiem, šajā aprēķinā neietver.”;

(6)  regulas 178. panta 1. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b) parādniekam ir vairāk nekā 90 dienu kavējums attiecībā uz jebkādām būtiskām kredītsaistībām pret finanšu iestādi, tās mātesuzņēmumu vai jebkuriem mātesuzņēmuma meitasuzņēmumiem. Kompetentās iestādes attiecībā uz riska darījumiem, kuri nodrošināti ar mājokļa nekustamo īpašumu vai MVU komerciālo nekustamo īpašumu, kas ietilpst riska darījumu ar privātpersonām un MVU kategorijā, kā arī attiecībā uz riska darījumiem ar publiskā sektora struktūrām, šo 90 dienu vietā var paredzēt 180 dienas. Šīs 180 dienas nepiemēro 36. panta 1. punkta m) apakšpunkta un 127. panta vajadzībām.”;

(7)  iekļauj šādu 469.a pantu:

“469.a pants

Izņēmums no atskaitīšanas no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem attiecībā uz nerezultatīviem riska darījumiem

Atkāpjoties no 36. panta 1. punkta m) apakšpunkta, finanšu iestādes no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem neatskaita piemērojamo nepietiekama seguma apmēru attiecībā uz nerezultatīviem riska darījumiem, ja riska darījums uzsākts pirms ... [šīs regulas spēkā stāšanās diena].

Ja finanšu iestāde pirms ... [šīs regulas spēkā stāšanās diena] uzsākta riska darījuma noteikumus un nosacījumus ir grozījusi tā, ka palielinās finanšu iestādes risks, kas izriet no konkrētā parādnieka, ir uzskatāms, ka riska darījums uzsākts dienā, kurā sākas grozījuma piemērošana, un uz to vairs neattiecas šā punkta pirmajā daļā paredzētais izņēmums.”.

2. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā —  Padomes vārdā —

priekšsēdētājs  priekšsēdētājs

(1)

Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.

(2)

OV C 367, 10.10.2018., 43. lpp.

(3)

* Grozījumi: jaunais vai grozītais teksts ir norādīts treknā slīprakstā; svītrojumi ir apzīmēti ar simbolu ▌.

(4)

  OV C [...], [...], [...]. lpp.

(5)

  OV C [...], [...], [...]. lpp.

(6)

  COM(2017)0592 final, 11.10.2017.

(7)

  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Regula (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.).

(8)

  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/36/ES (2013. gada 26. jūnijs), OV L 191, 28.6.2014., 1. lpp.


ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Zaudējumu seguma minimums nerezultatīviem riska darījumiem

Atsauces

COM(2018)0134 – C8-0117/2018 – 2018/0060(COD)

Datums, kad to iesniedza EP

13.3.2018

 

 

 

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ECON

16.4.2018

 

 

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

JURI

16.4.2018

 

 

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

       Lēmuma datums

JURI

27.3.2018

 

 

 

Referenti

       Iecelšanas datums

Esther de Lange

31.5.2018

Roberto Gualtieri

31.5.2018

 

 

Izskatīšana komitejā

3.9.2018

20.11.2018

 

 

Pieņemšanas datums

6.12.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

32

14

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Hugues Bayet, Pervenche Berès, Esther de Lange, Markus Ferber, Jonás Fernández, Giuseppe Ferrandino, Sven Giegold, Roberto Gualtieri, Gunnar Hökmark, Wolf Klinz, Bernd Lucke, Olle Ludvigsson, Fulvio Martusciello, Marisa Matias, Gabriel Mato, Bernard Monot, Caroline Nagtegaal, Stanisław Ożóg, Anne Sander, Alfred Sant, Martin Schirdewan, Molly Scott Cato, Pedro Silva Pereira, Peter Simon, Paul Tang, Marco Valli, Tom Vandenkendelaere, Miguel Viegas, Marco Zanni

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Simona Bonafè, Enrique Calvet Chambon, Herbert Dorfmann, Ashley Fox, Danuta Jazłowiecka, Thomas Mann, Luigi Morgano, Siegfried Mureşan, Lieve Wierinck

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Maria Heubuch, Agnes Jongerius, Jude Kirton-Darling, Agnieszka Kozłowska-Rajewicz, Jeroen Lenaers, Rupert Matthews, Siôn Simon, Adam Szejnfeld, Thomas Waitz

Iesniegšanas datums

7.12.2018


ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

32

+

ALDE

Enrique Calvet Chambon, Wolf Klinz, Caroline Nagtegaal, Lieve Wierinck

PPE

Herbert Dorfmann, Markus Ferber, Gunnar Hökmark, Danuta Jazłowiecka, Agnieszka Kozłowska-Rajewicz, Esther de Lange, Jeroen Lenaers, Thomas Mann, Fulvio Martusciello, Gabriel Mato, Siegfried Mureşan, Anne Sander, Adam Szejnfeld, Tom Vandenkendelaere

S&D

Hugues Bayet, Pervenche Berès, Simona Bonafè, Giuseppe Ferrandino, Roberto Gualtieri, Agnes Jongerius, Jude Kirton-Darling, Olle Ludvigsson, Luigi Morgano, Alfred Sant, Pedro Silva Pereira, Peter Simon, Siôn Simon, Paul Tang

14

-

ECR

Ashley Fox, Bernd Lucke, Rupert Matthews, Stanisław Ożóg

EFDD

Bernard Monot, Marco Valli

ENF

Marco Zanni

GUE/NGL

Marisa Matias, Martin Schirdewan, Miguel Viegas

VERTS/ALE

Sven Giegold, Maria Heubuch, Molly Scott Cato, Thomas Waitz

1

0

S&D

Jonás Fernández

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Pēdējā atjaunošana: 2019. gada 11. janvārisJuridisks paziņojums