Procedūra : 2018/0277(NLE)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0452/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0452/2018

Debates :

Balsojumi :

PV 31/01/2019 - 9.5

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2019)0050

ZIŅOJUMS     *
PDF 584kWORD 53k
10.12.2018
PE 630.368v02-00 A8-0452/2018

par priekšlikumu Padomes lēmumam, ar ko Austriju pilnvaro Eiropas Savienības interesēs akceptēt Ekvadoras un Ukrainas pievienošanos 1980. gada Hāgas Konvencijai par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem

(COM(2018)0527 – C8-0375/2018 – 2018/0277(NLE))

Juridiskā komiteja

Referente: Mary Honeyball

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
 PASKAIDROJUMS
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA
 ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Padomes lēmumam, ar ko Austriju pilnvaro Eiropas Savienības interesēs akceptēt Ekvadoras un Ukrainas pievienošanos 1980. gada Hāgas Konvencijai par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem

(COM(2018)0527 – C8-0375/2018 – 2018/0277(NLE))

(Apspriešanās)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā priekšlikumu Padomes lēmumam (COM(2018)0527),

–  ņemot vērā 1980. gada Hāgas Konvencijas par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem 38. panta ceturto daļu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 81. panta 3. punktu , kā arī 218. panta 6. punkta otrās daļas b) apakšpunktu , saskaņā ar kuriem Padome ar to ir apspriedusies (C8-0375/2018),

–  ņemot vērā Tiesas atzinumu(1) par Eiropas Savienības ekskluzīvo ārējo kompetenci attiecībā uz deklarācijas par pievienošanās 1980. gada Hāgas Konvencijai par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem akceptēšanu,

–  ņemot vērā Reglamenta 78.c pantu un 108. panta 8. punktu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A8-0452/2018),

1.  pilnvaro Austriju Eiropas Savienības interesēs akceptēt Ekvadoras un Ukrainas pievienošanos 1980. gada Hāgas Konvencijai par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem;

2.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Hāgas Starptautisko privāttiesību konferences Pastāvīgajam birojam.

(1)

Tiesas 2014. gada 14. oktobra atzinums, 1/13, ECLI:EU:C:2014:2303.


PASKAIDROJUMS

1980. gada 25. oktobra Hāgas konvencija par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem ir ļoti svarīgs tiesību akts. To ir ratificējušas visas Eiropas Savienības dalībvalstis.

Šajā konvencijā ir noteikts mehānisms, ar kura palīdzību līgumslēdzējas valstis sadarbojas, lai rastu risinājumu starptautiskās bērnu nolaupīšanas gadījumos.

Daudzos gadījumos šīs problēmas rodas pāriem, kas vairs nedzīvo kopā. Ja māte vai tēvs nav vienas valsts valstspiederīgie, viņiem var rasties vēlme izmantot attiecīgo dalībvalstu sadarbības trūkumu, lai iegūtu aizgādību pār bērnu. Presē bieži vien mēs lasām par tādas bērnu starptautiskās nolaupīšanas gadījumiem, kas tiek veikta pēc tam, kad bērna vecāki kopdzīvi ir pārtraukuši vai ir šķīrušies.

Lielākā problēma šādās situācijās ir atsevišķo valstu tiesību sistēmu neobjektivitāte par labu saviem valstspiederīgajiem. Bieži var gadīties, ka abu attiecīgo valstu tiesas sevi pasludina par piekritīgo tiesu un katra no tām aizgādību pār bērnu piešķir tam no vecākiem, kurš ir tiesas valsts valstspiederīgais.

Šī konvencija ir noslēgta, lai šīs situācijas risinātu starptautiskā līmenī, nosakot, ka piekritīgā tiesa ir bērna dzīvesvietas valsts tiesa un piemērojamās tiesības ir bērna dzīvesvietas valsts tiesības. Konvencijā papildus tam ir paredzēts mehānisms, lai nodrošinātu nolaupīto bērnu tūlītēju atgriešanu.

Eiropas Savienībai tagad šajā jautājumā ir ekskluzīva ārējā kompetence, ko apstiprināja Eiropas Savienības Tiesa, pieņemot atzinumu Nr. 1/13. Dalībvalstis līdz ar to vairs nerīkojas tikai savā vārdā. Problēma ir tāda, ka minētajā konvencijā nav paredzētas starptautisko organizāciju autonomas rīcības tiesības.

Ekvadora savu pievienošanās instrumentu attiecībā uz 1980. gada konvenciju deponēja 1992. gada 22. janvārī. Konvencija Ekvadorā stājās spēkā 1992. gada 1. aprīlī.

1980. gada konvencija jau ir spēkā attiecībās starp Ekvadoru un 26 ES dalībvalstīm. Tikai Austrija un Dānija vēl nav akceptējušas Ekvadoras pievienošanos konvencijai.

Ukraina savu pievienošanās instrumentu attiecībā uz 1980. gada konvenciju deponēja 2006. gada 2. jūnijā. Konvencija Ukrainā stājās spēkā 2006. gada 1. septembrī.

1980. gada konvencija jau ir spēkā attiecībās starp Ukrainu un 26 ES dalībvalstīm. Tikai Austrija un Dānija vēl nav akceptējušas Ukrainas pievienošanos konvencijai.

Tā kā starptautiskās bērnu nolaupīšanas jautājums ietilpst Eiropas Savienības ekskluzīvajā ārējā kompetencē, lēmums par to, vai akceptējama Ekvadoras un Ukrainas pievienošanās, ir jāpieņem ES mērogā Padomes lēmuma veidā. Attiecīgi Austrijai būtu jādeklarē, ka tā Eiropas Savienības interesēs akceptē Ekvadoras un Ukrainas pievienošanos.

Līdz ar Austrijas akceptu 1980. gada konvencija kļūtu piemērojama Ekvadoras un Ukrainas attiecībās ar visām ES dalībvalstīm, izņemot Dāniju.

Ekvadoras un Ukrainas pievienošanās 1980. gada Hāgas Konvencijai par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem tiek vērtēta atzinīgi. Tādēļ referente Parlamentam ierosina apstiprināt priekšlikumu negrozītā veidā nolūkā nodrošināt, lai attiecīgajiem bērniem paredzētā aizsardzība attiektos uz visu ES teritoriju.


ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Padomes lēmums, ar ko Austriju pilnvaro Eiropas Savienības interesēs akceptēt Ekvadoras un Ukrainas pievienošanos 1980. gada Hāgas Konvencijai par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem

Atsauces

COM(2018)0527 – C8-0375/2018 – 2018/0277(NLE)

Apspriešanās / piekrišanas pieprasījuma datums

20.7.2018

 

 

 

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

JURI

10.9.2018

 

 

 

Referenti

       Iecelšanas datums

Mary Honeyball

24.9.2018

 

 

 

Izskatīšana komitejā

20.11.2018

 

 

 

Pieņemšanas datums

6.12.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

22

0

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Joëlle Bergeron, Jean-Marie Cavada, Mady Delvaux, Rosa Estaràs Ferragut, Mary Honeyball, Julia Reda, Evelyn Regner, Pavel Svoboda, József Szájer, Axel Voss

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Geoffroy Didier, Pascal Durand, Angel Dzhambazki, Ana Miranda, Jens Rohde, Virginie Rozière, Tiemo Wölken

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Lucy Anderson, Georges Bach, Kostadinka Kuneva, Jeroen Lenaers, Philippe Loiseau

Iesniegšanas datums

10.12.2018


ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

22

+

ALDE

Jean-Marie Cavada, Jens Rohde

ECR

Angel Dzhambazki

EFDD

Joëlle Bergeron

ENF

Philippe Loiseau

GUE/NGL

Kostadinka Kuneva

PPE

Georges Bach, Geoffroy Didier, Rosa Estaràs Ferragut, Jeroen Lenaers, Pavel Svoboda, József Szájer, Axel Voss

S&D

Lucy Anderson, Mady Delvaux, Mary Honeyball, Evelyn Regner, Virginie Rozière, Tiemo Wölken

VERTS/ALE

Pascal Durand, Ana Miranda, Julia Reda

0

-

 

 

0

0

 

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Pēdējā atjaunošana: 2019. gada 16. janvārisJuridisks paziņojums