Procedūra : 2018/2106(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0459/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0459/2018

Debates :

PV 15/01/2019 - 17
CRE 15/01/2019 - 17

Balsojumi :

PV 16/01/2019 - 21.2
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2019)0025

ZIŅOJUMS     
PDF 628kWORD 57k
11.12.2018
PE 627.657v02-00 A8-0459/2018

par tirdzniecības pīlāra īstenošanu asociācijas nolīgumā ar Centrālameriku

(2018/2106(INI))

Starptautiskās tirdzniecības komiteja

Referents: Reimer Böge

PASKAIDROJUMS – FAKTU UN SECINĀJUMU KOPSAVILKUMS
 EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ
 ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

PASKAIDROJUMS – FAKTU UN SECINĀJUMU KOPSAVILKUMS

Referentam 2018. gada 19. februārī uzdeva izstrādāt ziņojumu par tirdzniecības pīlāra īstenošanu asociācijas nolīgumā (AN) ar Centrālameriku.

I.   Informācijas avoti

Referents kopš savas iecelšanas ir vācis informāciju un cita starpā izmantojis šādus avotus:

•  atklāta uzklausīšana: „Saikņu stiprināšana — ES un Latīņamerikas tirdzniecības attiecības” ar akadēmisko aprindu un starptautisko organizāciju ekspertiem, ko 2018. gada 20. jūnijā organizēja Starptautiskās tirdzniecības komiteja (INTA);

•  INTA uzraudzības grupas par Centrālameriku sanāksme, kas notika 2018. gada 19. jūnijā, piedaloties Kostarikas vēstniekam, Centrālamerikas ekonomiskās integrācijas sekretariāta (SIECA) pro tempore priekšsēdētājam un Eiropas Komisijas Tirdzniecības ģenerāldirektorāta pārstāvim;

•  EPRS padziļināta analīze „ES tirdzniecība ar Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstīm — pārskats un skaitļi, 2018. gada 14. septembris;

•  Eiropas Komisijas 2017. gada ziņojums par ES brīvās tirdzniecības nolīgumu (BTN) īstenošanu;

•  trešais gada ziņojums par to, kā īstenota IV daļa Nolīgumam, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Centrālameriku, no otras puses;

•  jaunākā EUROSTAT tirdzniecības statistika;

•  SDO valstu ziņojumi;

II.   Galvenie konstatējumi

Balstoties uz minētajiem salīdzinošajiem informācijas avotiem, ir skaidrs, ka:

•  nolīguma mērķis ir stiprināt reģionālās integrācijas procesu starp Centrālamerikas valstīm, atbalstot reģionu iestādes, sadarbību un dialogus;

•  tirdzniecības plūsmas starp pusēm kopumā ir izrādījušās noturīgas, neraugoties uz nelabvēlīgu starptautisko ekonomisko kontekstu;

•  ne Centrālamerika, ne ES nav pilnībā izmantojušas piešķirtās importa tarifa kvotas;

•  nolīgums tikai tagad sāks veicināt eksporta no Centrālamerikas modernizāciju un dažādošanu;

•  ir gūti panākumi sanitāro un fitosanitāro standartu, izcelsmes noteikumu un tirdzniecības tehnisko šķēršļu jomā;

•  joprojām pastāv problēmas saistībā ar tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības (TIA) noteikumiem;

•  puses sāk administratīvās un institucionālās procedūras, lai pieņemtu attiecīgo protokolu par Horvātijas integrāciju nolīgumā.

III.    Pamatieteikumi

•  pilnībā īstenot visus tirdzniecības pīlāra noteikumus;

•  sniegt atjauninātus un visaptverošus gada ziņojumus par nolīguma īstenošanu, kā noteikts attiecīgajās īstenošanas regulās, un iekļaut būtiskus datus un skaitļus, lai novērtētu ieguldījumu plūsmas;

•  panākt turpmāku progresu, piemēram, saistībā ar Kostarikas diskriminējošiem nodokļiem attiecībā uz alkoholisko dzērienu importu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu (ĢIN) efektīvu aizsardzību;

•  veicināt pasākumus, lai palielinātu abu reģionu ieinteresēto personu informētību par nolīgumu;

•  nodot MVU rīcībā visus instrumentus, kas vajadzīgi, lai veicinātu lielāku apmaiņu un līdzdalību, lai gūtu labumu no nolīguma;

•  stiprināt darba inspekcijas pārbaudes un uzlabot sociālo dialogu; attiecīgajām Centrālamerikas valstīm būtu jāizskauž vardarbība, kas ietekmē arodbiedrību pārstāvjus un pamatiedzīvotājus, jāīsteno likumdošanas pasākumi, lai efektīvi īstenotu SDO pamatkonvencijas par biedrošanās brīvību, darba koplīgumu slēgšanu un nediskrimināciju, kā arī bērnu darbu;

•  mudināt Austriju, Beļģiju un Grieķiju ratificēt nolīgumu.


EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par tirdzniecības pīlāra īstenošanu asociācijas nolīgumā ar Centrālameriku

(2018/2106(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā IV sadaļu nolīgumā, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Centrālameriku, no otras puses(1),

–  ņemot vērā 2012. gada 11. decembra rezolūciju par projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu nolīgumu, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Centrālameriku, no otras puses(2), un tai pievienoto starpposma ziņojumu(3),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 18. marta, 2016. gada 18. februāra un 2017. gada 5. aprīļa gada ziņojumus par ES un Centrālamerikas asociācijas nolīguma IV daļas īstenošanu (attiecīgi COM (2015)0131, COM (2016)0073 un COM (2017)0160),

  ņemot vērā 2018. gada 31. maija rezolūciju par stāvokli Nikaragvā(4) un deklarāciju, ko 2018. gada 2. oktobrī ES vārdā sniedza Komisijas priekšsēdētāja vietniece/Savienības augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos par stāvokli Nikaragvā,

  ņemot vērā Eiropas un Latīņamerikas Parlamentārās asamblejas rezolūciju par globalizācijas pārvaldību un korporatīvo sociālo atbildību Eiropas Savienības un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstīs, kas pieņemta 2018. gada 20. septembrī Vīnē,

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 9. novembra ziņojumu par brīvās tirdzniecības nolīgumu īstenošanu (2016. gada 1. janvāris — 2016. gada 31. decembris) (SWD(2017)0364),

  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 14. februāra atzinumu par tematu “Tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļas ES brīvās tirdzniecības nolīgumos (BTN)”(5),

–  ņemot vērā tā 2018. gada 30. maija rezolūciju par gada ziņojumu par kopējās tirdzniecības politikas īstenošanu(6) un 2018. gada 25. oktobra rezolūciju par globalizācijas radīto iespēju izmantošanu: tirdzniecības aspekti(7),

  ņemot vērā ziņojumu par Asociācijas komitejas ceturto sanāksmi, kas notika 2018. gada 14. jūnijā,

–  ņemot vērā 2018. gada 13. jūnija ziņojumu Pilsoniskās sabiedrības forumam par Tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības padomes un ES un Centrālamerikas asociācijas nolīguma (AN) pārstāvju ceturto sanāksmi(8),

–  ņemot vērā kopsavilkumu diskusijām, kas 2016. gada 16. jūnijā notika Eiropas un Centrālamerikas pilsoniskās sabiedrības padomdevēju grupu apvienotās sanāksmes laikā(9),

–  ņemot vērā atklātas uzklausīšanas, kas 2018. gada 20. jūnijā, 2016. gada 15. martā un 2012. gada 27. martā tika organizētas Starptautiskās tirdzniecības komitejā (INTA),

  ņemot vērā Parlamenta 2017. gada 13. decembra ieteikumu Padomei un Komisijai pēc izmeklēšanas attiecībā uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, nodokļu apiešanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas(10),

  ņemot vērā Kopīgo deklarāciju par tirdzniecību un sieviešu iespēju veicināšanu ekonomikas jomā, kas tika pieņemta PTO Ministru konferencē Buenosairesā 2017. gada decembrī,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu, kā arī 1. panta 1. punkta e) apakšpunktu un 3. pielikumu Priekšsēdētāju konferences 2002. gada 12. decembra lēmumā par procedūru patstāvīgo ziņojumu sagatavošanas atļaujas piešķiršanai,

–  ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ziņojumu (A8-0459/2018),

A.  tā kā ES un Centrālamerikas asociācijas nolīgums (turpmāk “nolīgums”) bija pirmais starpreģionālais asociācijas nolīgums, ko noslēdza ES; tā kā tā pamatā ir trīs savstarpēji papildinoši pīlāri, proti, politiskais dialogs, sadarbība un tirdzniecība; tā kā nolīguma tirdzniecības pīlārs (IV daļa) bija diezgan plašs un vērienīgs, kad tas tika apspriests, taču atskatoties jāatzīst, ka nav atjaunināti noteikumi cita starpā par dzimumu un tirdzniecību, digitālo tirdzniecību un elektronisko komerciju, iepirkumu, investīcijām, korupcijas apkarošanu vai MVU;

B.  tā kā nolīguma tirdzniecības pīlāru provizoriski piemēro piecus gadus: kopš 2013. gada 1. augusta ar Hondurasu, Nikaragvu un Panamu, kopš 2013. gada 1. oktobra ar Kostariku un Salvadoru, un kopš 2013. gada 1. decembra ar Gvatemalu;

C.  tā kā joprojām netiek piemērots politiskais dialogs un sadarbības pīlārs, jo visas dalībvalstis nav ratificējušas nolīgumu; tā kā šo divu pīlāru nepiemērošana rada nelīdzsvarotību starp tirdzniecības un politiskiem jautājumiem, proti tādām ES pamatvērtībām kā demokrātijas un cilvēktiesību veicināšana;

D.  tā kā Centrālamerika ir salīdzinoši mazs tirgus ar gandrīz 43 miljoniem iedzīvotāju un veido 0,25 % no pasaules IKP;

E.  tā kā pēdējo 15 gadu laikā Centrālamerikas valstis ir bijušas atvērtākas tirdzniecībai nekā citas valstis ar tādu pašu ienākumu līmeni; tā kā tomēr imports joprojām ir galvenais tirdzniecības avots ar citām valstīm;

F.  tā kā paši svarīgākie Centrālamerikas tirgi ir tās reģions, Centrālamerikas kopējais tirgus ir otrs lielākais tirdzniecības partneris lielākajai daļai šā reģiona valstu, aptverot 26 % no visa eksporta;

G.  tā kā ES tirdzniecības nolīgumu īstenošana ir svarīga prioritāte Parlamentam, Padomei un Komisijai, lai uzraudzību, novērtētu un definētu ES kopējo tirdzniecības politiku (CCP); tā kā ziņošana par nolīguma ar Centrālameriku īstenošanu ir savlaicīgs un lietderīgs ieguldījums pārdomās par tās iespējamo modernizāciju;

H.  tā kā tagad pietiek pieredzes, datu un statistiskās informācijas, lai novērtētu nolīguma tirdzniecības pīlāra īstenošanu; tā kā Parlamenta rezolūcijā, kura tika pieņemta 2012. gada 11. decembrī, vienlaikus ar tā piekrišanas piešķiršanu nolīgumam, izklāstīti nolīguma tirdzniecības pīlāra mērķi un iekļauti priekšlikumi par papildu pasākumiem tā īstenošanas laikā(11), kuri ir būtiski, lai veiktu nepārtrauktu analīzi,

I.  tā kā Eiropas Savienības Tiesas 2017. gada 16. maija Atzinumā Nr. 2/15(12) tika apstiprināts, ka kopējā tirdzniecības politika ir uz vērtībām balstīta politika un ka ilgtspējīgas attīstības veicināšana ir kopējās tirdzniecības politikas neatņemama sastāvdaļa;

J.  tā kā vairākās Centrālamerikas valstīs rada bažas cilvēktiesību situācija,

Galvenie secinājumi un ieteikumi

1.  uzskata, ka nolīgums mēģina sasniegt vienu no tās galvenajiem sākotnējiem mērķiem, jo tas paredz stiprināt reģionālās integrācijas procesu starp Centrālamerikas valstīm, atbalstot reģionālās iestādes, sadarbību un dialogus, veicinot LES 21. panta, vispārējās ANO Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam īstenošanu un saskaņā ar LESD 208. pantā izklāstīto politikas saskaņotību attīstībai atbalstot to ražošanas nozaru papildināmību, sekmējot taisnīgas pārrobežu apmaiņas un veicinot ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi; atkārtoti uzsver, ka nolīgums veicina ES un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu (LAK) partnerības plašākas stratēģiskas dimensijas konsolidāciju; uzskata, ka ir būtiski nodrošināt, ka nolīgums pilnībā stājas spēkā, jo dažās ES dalībvalstīs vēl nav notikusi tā iekšēja ratifikācija(13), un ka abas puses efektīvi un pienācīgi īsteno visus tirdzniecības pīlāra noteikumus;

2.  atgādina, cik svarīgi ir stiprināt abu reģionu sadarbību, lai saglabātu un stiprinātu daudzpusēju tirdzniecības sistēmu kā būtisku pīlāru, lai sasniegtu IAM un garantētu ekonomikas pārvaldību, kuras pamatā ir noteikumi, nodrošinot taisnīgāku, iekļaujošāku un ilgtspējīgāku tirdzniecību; jo īpaši atgādina par savu atbalstu PTO, uzsverot tās lomu ekonomikas stabilitātes radīšanā un izaugsmes un attīstības atbalstīšanā, un aicina puses izmantot nolīgumā sekmēto dialogu, lai apzinātu un izstrādātu kopīgas stratēģijas PTO nepieciešamajai modernizācijai;

3.  uzsver, ka Centrālamerika ir viens no reģioniem, ko visvairāk skārušas klimata pārmaiņas un dabas katastrofas, un tādēļ mudina veikt visrūpīgāko izpēti par saikni starp zemes izmantošanas maiņu, kas saistīta ar ieguldījumu liberalizāciju un piekļuvi īpašumtiesībām, un monokultūru paplašināšanu, par ūdens resursu un saldūdens aizsardzību un pieejamību, un par nepieciešamību uzturēt un/vai attīstīt attiecīgos sabiedriskos pakalpojumus, kā arī par sadarbību, lai attīstītu nepiesārņojoša sabiedriskā transporta un enerģētikas sistēmas;

4.  uzsver, ka nolīgums pamatojas uz taisnīgām un paredzamām noteikumos balstītām attiecībām, kas veicina drošāku tirdzniecības partneru ekonomisko vidi, ko veido ilgtspējīgas attīstības principi un cilvēktiesību un darba un vides standartu ievērošana, vienlaikus nodrošinot tiesiskumu un labu pārvaldību, un uzsver nepieciešamību nākt klajā ar efektīviem korupcijas apkarošanas pasākumiem; uzskata, ka šāda paredzamība veicina ekonomikas izaugsmi, preču apmaiņu, pakalpojumu sniegšanu, līdzdalību publiskajā iepirkumā, ieguldījumu pievilcību, kvalitatīvu nodarbinātību un labākus darba apstākļus un dzīves standartus, pat ja plūsmas ne vienmēr attīstās lineāri;

5.  aicina Komisiju sniegt atjauninātus un visaptverošus gada ziņojumus par nolīguma īstenošanu, kā pieprasīts attiecīgajās īstenošanas regulās; uzskata, ka ziņojumā par BTN īstenošanu iekļautā informācija nav pietiekama (SWD (2017)0364); norāda, ka dati par importu no Centrālamerikas ir ļoti svārstīgi, jo eksporta lielāko daļu veido patēriņa preces, kuru cenas ir balstās pasaules tirgū, vai produktu daļas globālo vērtību ķēdēs; stingri mudina puses, lai pienācīgi novērtētu nolīguma īstenošanu, veikt atbilstošus pasākumus, lai uzlabotu regulāru, atjauninātu, salīdzināmu un uzticamu statistikas datu vākšanu un sniegšanu par attiecīgajām nozarēm, tostarp par preču un pakalpojumu tirdzniecību, ieguldījumiem un klimata pārmaiņām, kā arī par MVU darbības konsolidācijas pakāpi, un veikt novērtējumus, pamatojoties uz datiem, kas sadalīti pēc dzimumiem; turklāt mudina abas puses uzraudzīt starptautiski saskaņotu standartu īstenošanu cīņā pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, kā arī pret nodokļu nemaksāšanu un nodokļu apiešanu; atkārtoti aicina Komisiju atjaunināt un izveidot kopēju metodiku, lai varētu saskaņotāk novērtēt tās tirdzniecības nolīgumu īstenošanu;

6.  atzinīgi vērtē to, ka tirdzniecības plūsmas starp pusēm kopumā ir izrādījušās noturīgas, neraugoties uz nelabvēlīgu starptautisko ekonomisko kontekstu; norāda, ka ES eksports ir pieaudzis par 22 %, savukārt imports no piecām Centrālamerikas valstīm ir palielinājies par 18,3 %, un ka galvenais ES eksporta galamērķis Centrālamerikā ir Kostarika, kurai seko Panama un Gvatemala, un ka galvenais preču eksportētājs uz ES ir Kostarika, kurai seko Hondurasa un Gvatemala; ar bažām norāda, ka 2015. gadā Kostarikas eksports uz ES ievērojami samazinājās par 40,4 %, saistībā ar liela IT aprīkojuma ražotāja pārcelšanu uz Dienvidaustrumāziju, kā rezultātā kopējais imports no Centrālamerikas samazinājās par 16,8 %;

7.  pauž nožēlu, ka ne Centrālamerika, ne ES pilnībā neizmanto tām piešķirtās tarifu kvotas un tādējādi aicina noteikt potenciālās nozares, kurās būtu jāveicina turpmāka apmaiņa; pauž nožēlu, ka skaitļi par preferenču izmantošanas rādītājiem ir pieejami tikai par Kostariku; pauž bažas par to, ka tikai 16,6 % no ES attaisnotā eksporta uz Kostariku ir piemērots BTN, kamēr likme attiecībā uz Kostarikas eksportu uz ES ir bijusi 92 %(14); atgādina par to, cik svarīgi ir nodrošināt iekļaujošāku tirdzniecību un veicināt pienācīgu MVU un jo īpaši maza apjoma lauksaimnieku integrāciju vērtību ķēdēs; šajā sakarībā lūdz Komisiju aktīvi rīkoties, lai palielinātu zināšanas un ļautu izmantot iespējas, ko nolīgums rada Eiropas ražotājiem, jo īpaši MVU, nolūkā paaugstināt preferenču izmantošanas līmeni un esošo tarifa kvotu izmantošanu;

8.  norāda, ka galvenie produkti, ko Centrālamerika eksportē uz ES, joprojām ir ļoti koncentrēti primārajā sektorā un tie ir relatīvi zemas pievienotās vērtības produkti, piemēram, tekstilmateriāli, kafija, cukurs, automašīnu rezerves daļas vai garneles, savukārt galvenie produkti, ko ES eksportē uz Centrālameriku, ir mehānismi un ierīces, ķīmiskās rūpniecības vai tai radniecīgo nozaru produkti un transportēšanas aprīkojums; tomēr norāda, ka nolīgums jau ir sācis sekmēt Centrālamerikas eksporta modernizēšanu un dažādošanu ar produktiem, kuriem ir lielāka pievienotā vērtība, piemēram, adatas, protezēšanas ierīces un medicīnas ierīces, kā arī palielināt godīgas tirdzniecības un sertificētu bioloģisko produktu eksportu;

9.  pauž nožēlu, ka ne trešajā gada ziņojumā, ne arī ziņojumā par ES BTN īstenošanu, kas attiecas uz 2016. gadu, nav iekļauti attiecīgi dati ieguldījumu plūsmu novērtēšanai; aicina Komisiju turpmākajos ziņojumos iekļaut šādus datus;

10.  ņem vērā to, ka kopējā ES pakalpojumu tirdzniecība ar Centrālameriku ir nedaudz samazinājusies, un šķiet, ka tā ir koncentrēta Panamā un Kostarikā, un aicina Komisiju sniegt papildu katras konkrētas valsts analīzi pēc nozarēm;

11.  atzīst panākumus sanitāro un fitosanitāro standartu, izcelsmes noteikumu un tirdzniecības tehnisko šķēršļu jomā, un aicina puses uzlabot agrīno brīdināšanu un pārredzamību un informācijas apmaiņu par iekšējiem tiesību aktiem un procedūrām; norāda, ka Centrālamerika ir norūpējusies par ES jauno tiesisko regulējumu, kas potenciāli varētu kavēt palmu eļļas eksportu; atkārtoti norāda, ka ir vajadzīga savlaicīga informācija un lielāka ex ante apmaiņa, lai ļautu pusēm paredzēt un pielāgoties mainīgajiem modeļiem un ievērot iekšējās tiesību aktu prasības;

12.  uzsver, ka jāpanāk turpmāks progress, piemēram, saistībā ar Kostarikas diskriminējošiem nodokļiem attiecībā uz alkoholisko dzērienu importu; pauž bažas arī par neatrisinātiem jautājumiem, kas saistīti ar ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu (ĢIN) efektīvu aizsardzību, piemēram, Kostarikā (Manchego), Gvatemalā (Parmigiano) vai Hondurasā (ģenērisko zāļu saraksts), un iesaka veikt turpmākus pasākumus atbilstības panākšanai;

13.  pauž nožēlu, ka esošajā nolīgumā nav paredzēta īpaša sadaļa MVU, un mudina Komisiju, Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD), dalībvalstis un Centrālameriku iekļaut šādu sadaļu nākošajā nolīguma pārskatīšanā; aicina puses nodot MVU rīcībā visu juridisko un administratīvo atbalstu un instrumentus, kas MVU vajadzīgi, lai saskaņā ar šo nolīgumu iesaistītos tirdzniecībā un ieguldījumos, veicinātu lielāku apmaiņu un palielinātu līdzdalību nolūkā gūt labumu no nolīguma, tostarp veicot aktīvus pasākumus, lai sekmētu MVU internacionalizāciju un izveidotu kontaktpunktus un specializētu tīmekļa vietni MVU; atkārtoti aicina veicināt pasākumus, lai palielinātu abu reģionu ieinteresēto personu, īpaši MVU, informētību par nolīgumu un pieejamo atbalstu; atkārtoti aicina veicināt sadarbību ar atbilstīgiem tehniskajiem un finanšu resursiem abiem reģioniem stratēģiskās nozarēs;

14.  uzsver, ka ir būtiski Centrālamerikā godīgi un pārredzami atvērt publiskā iepirkuma tirgus, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus uzņēmumiem; pauž bažas, ka centrālās valdības un reģionālās valdības līmenī varētu vēl lielākā mērā atvērt iepirkuma tirgus Centrālamerikā;

15.  uzskata, ka būtisks šķērslis ieguldījumiem Centrālamerikā ir reģionālie netarifu pasākumi; mudina Komisiju nodrošināt, lai Centrālamerikas valstis veicinātu labākus ieguldījumu nosacījumus un uzlabotu vietējo uzņēmējdarbības vidi Eiropas ieguldītājiem, kuri var uzlabot nodarbinātību un infrastruktūru un ņemt vērā ievērojamās reģiona attīstības vajadzības;

16.  uzstāj, ka efektīvi jāīsteno īpašās saistības, kas attiecas uz tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības (TIA) noteikumiem, kuri ir neatņemama nolīguma daļa un ir būtiski izvirzīto mērķu sasniegšanai; pieņem zināšanai, ka Komisija 2019. gadā veiks nolīguma, tostarp tā tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļas, ex post novērtējumu, iesaistot neatkarīgos ekspertus, un tas būtu jāveic arī turpmāk; atgādina, ka TIA sadaļā ir paredzēta vietējo konsultantu grupu (VKG) vai komiteju izveide saistībā ar jautājumiem, kas saistīti ar darbu, vidi un ilgtspējīgu attīstību; atzinīgi vērtē arī to, ka šobrīd visās Centrālamerikas valstīs ir izveidoti pilsoniskās sabiedrības konsultāciju mehānismi; norāda, ka ir paustas nopietnas bažas par šo padomdevēju grupu neatkarību un to spēju piedalīties dažās Centrālamerikas valstīs; šajā sakarībā pauž nožēlu par to, ka 2017. gadā nenotika Asociācijas komitejas un apakškomiteju un pilsoniskās sabiedrības dialoga foruma sanāksmes, un uzskata, ka sanāksmēm ir jānotiek vismaz katru gadu; aicina nolīguma puses strauji ieviest mehānismus un nepieciešamos finanšu līdzekļus vietējo konsultantu grupu stiprināšanai, nodrošinot neatkarīgas un reprezentatīvas pilsoniskās sabiedrības organizācijas ar līdzsvarotu ieinteresēto personu pārstāvību, lai tās varētu pienācīgi piedalīties; turklāt aicina arī nolīguma puses ar konsultantu grupām, kā arī dažādu apakškomiteju locekļiem izveidot efektīvus dialoga mehānismus un iekļaut tos ex post novērtēšanas procesos, kuri ir ieplānoti 2019. gadā; atzinīgi vērtē ES un Centrālamerikas 2016. gada 16. jūnijā notikušās vietējo konsultantu grupu 3. apvienotajā sanāksmē sniegtos ieteikumus un aicina puses tos īstenot; atgādina, ka TIA sadaļā ir iekļauti juridiski saistoši noteikumi efektīvai darba, sociālo un vides aizsardzības standartu īstenošanai; atzinīgi vērtē to, ka nolīgumā ir paredzēts regulārs dialogs par kopīgo saistību īstenošanu; norāda, ka Parlaments ir mudinājis Komisiju pastiprināt TIA sadaļu uzraudzības, īstenošanas un izpildes mehānismus; tādēļ atzinīgi vērtē Komisijas 15 punktu plānu ES TIA sadaļas efektivitātes palielināšanai un atgādina, ka jāturpina dialogs ar dažādiem iesaistītajiem dalībniekiem, tostarp Parlamentu par efektīvu īstenošanas mehānismu attiecībā uz tirdzniecības nolīgumos iekļautajām darba un vides aizsardzības saistībām;

17.  aicina puses pārskatīt nolīgumu, lai ieviestu piemērotu un efektīvu strīdu izšķiršanas mehānismu, tostarp dažādu citu īstenošanas metožu vidū izskatīt arī sankcijas, kā atturošu instrumentu, kas izmantojams kā galējs līdzeklis nopietnu pārkāpumu gadījumā un ļaujot attiecīgi piedalīties sociālajiem partneriem un pilsoniskajai sabiedrībai;

18.  mudina ES un visas Centrālamerikas valstis ratificēt un pilnībā īstenot daudzpusējus vides nolīgumus par cīņu pret klimata pārmaiņām, jo īpaši saistībā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām un Parīzes nolīgumu; uzsver, ka ES un Centrālamerikai ir jāpastiprina sadarbība šajā jomā;

19.  pieņem zināšanai SDO sagatavotos dažādu valstu ziņojumus un joprojām pastāvošās problēmas; aicina attiecīgās Centrālamerikas valstis izskaust vardarbību, kas vērsta pret arodbiedrību pārstāvjiem un pamatiedzīvotājiem, un īstenot likumdošanas pasākumus, lai efektīvi īstenotu SDO pamatkonvencijas par biedrošanās brīvību, darba koplīgumu slēgšanu un nediskrimināciju, kā arī bērnu darbu; uzsver, ka ir svarīgi stiprināt darba inspekcijas pārbaudes un uzlabot sociālo dialogu;

20.  prasa Komisijai apliecināt, ka precēm vai preču daļām, kas ražotas eksporta pārstrādes zonās (EPZ), nepiemēro Nolīguma preferenciālos tarifus, jo EPZ ir atbrīvotas no starptautisko darba tiesību standartu un valsts vides tiesību aktu ievērošanas; prasa Komisijai sniegt konkrētu informāciju par muitas vai citiem noteikumiem, ko piemēro, lai atšķirtu produktus no EPZ, uz kuriem tādējādi neattiecas tarifu atcelšana;

21.  atgādina, ka nedrīkst pārsniegt stabilizācijas mehānismā banāniem noteiktās robežvērtības, kuras pievienotas nolīgumam un ir piemērojamas līdz 2020. gadam, un ka, beidzoties šim termiņam, pusēm jāturpina sniegt statistikas datus, tostarp par godīgu tirdzniecību un bioloģiskajiem ražojumiem; norāda, ka 2018. gada septembrī Nikaragva un Gvatemala pārsniedza robežvērtības (attiecīgi 349 % un 102 %), un pauž bažas par to, ka tas ietekmē Eiropas banānu ražotājus; atgādina par Komisijas apņemšanos vēlākais līdz 2019. gada 1. janvārim izvērtēt Savienības banānu ražotāju situāciju un, ja ievērojami pasliktinātos tirgus vai ES banānu ražotāju situācija, varētu paredzēt mehānisma darbības termiņa pagarināšanu; atgādina, ka, ņemot vērā stabilizācijas mehānismu un drošības klauzulu, kas tika ieviesta šajā nolīgumā, Komisijai gan Eiropas Parlamentam, gan attiecīgajām rūpniecības nozarēm būtu jādara pieejama rūpīgāka un regulārāk apkopota informācija par tirgus attīstības tendencēm;

22.  uzsver, ka nesenās politiskās un ekonomiskās norises saistībā ar vardarbību, nesodāmību, korupciju, nestabilām tieslietu sistēmām un nepietiekamu tiesiskumu dažās Centrālamerikas valstīs var radīt ekonomiskās sekas, kas negatīvi ietekmētu reģionu kopumā un varētu novest pie reģiona destabilizācijas; pauž īpašu satraukumu par pašreizējo situāciju Nikaragvā un asi nosoda to; aicina Komisiju un EĀDD arī turpmāk rūpīgi uzraudzīt situāciju Nikaragvā un vajadzības gadījumā izvērtēt iespējamos pasākumus, kas veicami, ņemot vērā asociācijas nolīgumu; atgādina, ka demokrātijas klauzula ir būtisks elements visos Savienības nolīgumos ar trešām valstīm;

23.  atgādina par ES pienākumu, kas noteikts LESD 8. pantā, kā arī ES un citu Buenosairesas deklarācijas par dzimumu līdztiesību un tirdzniecību parakstītājvalstu saistības iekļaut dzimumu līdztiesības aspektu tirdzniecības politikā; aicina puses pastiprināt šā nolīguma uzsvaru uz dzimumu līdztiesību un turpmākajā pārskatīšanā atbalstīt īpašas dzimumu līdztiesības sadaļas iekļaušanu;

24.  mudina Austriju, Beļģiju un Grieķiju ratificēt nolīgumu un atkārtoti uzsver, ka ir svarīgi pilnībā piemērot pārējās nolīguma daļas, tostarp sadarbību ekonomikas un tirdzniecības attīstības jomā (52. pants un citi);

25.  atzinīgi vērtē to, ka puses beidzot sāk administratīvās un institucionālās procedūras, lai pieņemtu attiecīgo protokolu par Horvātijas iekļaušanu nolīgumā;

°

°  °

26.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Eiropas Ārējās darbības dienestam, dalībvalstīm, Centrālamerikas valstu valdībām un EuroLat asamblejai.

(1)

OV L 346, 15.12.2012, 3. lpp.

(2)

OV C 434, 23.12.2015., 181. lpp.

(3)

2012. gada 8. novembra Starpposma ziņojums par projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu nolīgumu, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Centrālameriku, no otras puses.

(4)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0238.

(5)

OV C 227, 28.6.2018., 27. lpp.

(6)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0230.

(7)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0439.

(8)

http://trade.ec.europa.eu/doclib/docs/2018/july/tradoc_157150.pdf

(9)

https://www.eesc.europa.eu/sites/default/files/resources/docs/en_joint-document_advisory-groups_16-june-2016_final.pdf

(10)

OV C 369, 11.10.2018., 132. lpp.

(11)

Starptautiskās tirdzniecības komitejas 2012. gada 19. novembra atzinums par Starpposma ziņojumu par projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu nolīgumu, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Centrālameriku, no otras puses.

(12)

ECLI:EU:C:2017:376.

(13)

2018. gada 10. septembrī ratifikācija joprojām nav notikusi Austrijā, Beļģijā, Apvienotajā Karalistē un Grieķijā. http://www.consilium.europa.eu/lv/documents-publications/treaties-agreements/agreement/?id=2012001

(14)

Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei „Trešais gada ziņojums par to, kā īstenota IV daļa Nolīgumam, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Centrālameriku, no otras puses“ (COM(2017)0160).


INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

3.12.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

27

1

4

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

David Borrelli, David Campbell Bannerman, Santiago Fisas Ayxelà, Eleonora Forenza, Karoline Graswander-Hainz, Christophe Hansen, Heidi Hautala, Nadja Hirsch, France Jamet, Jude Kirton-Darling, Bernd Lange, David Martin, Emmanuel Maurel, Anne-Marie Mineur, Godelieve Quisthoudt-Rowohl, Inmaculada Rodríguez-Piñero Fernández, Tokia Saïfi, Joachim Schuster, Adam Szejnfeld, Iuliu Winkler

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Reimer Böge, Klaus Buchner, Sajjad Karim, Gabriel Mato, Ralph Packet, Frédérique Ries, Pedro Silva Pereira, Jarosław Wałęsa

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Birgit Collin-Langen, Jonás Fernández, Alojz Peterle, Kosma Złotowski


ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

27

+

ALDE

Nadja Hirsch, Frédérique Ries

GUE/NGL

Eleonora Forenza, Emmanuel Maurel, Anne-Marie Mineur

NI

David Borrelli

PPE

Reimer Böge, Birgit Collin-Langen, Santiago Fisas Ayxelà, Christophe Hansen, Gabriel Mato, Alojz Peterle, Godelieve Quisthoudt-Rowohl, Tokia Saïfi, Adam Szejnfeld, Jarosław Wałęsa, Iuliu Winkler

S&D

Jonás Fernández, Karoline Graswander-Hainz, Jude Kirton-Darling, Bernd Lange, David Martin, Inmaculada Rodríguez-Piñero Fernández, Joachim Schuster, Pedro Silva Pereira

VERTS/ALE

Klaus Buchner, Heidi Hautala

1

-

ENF

France Jamet

4

0

ECR

David Campbell Bannerman, Sajjad Karim, Ralph Packet, Kosma Złotowski

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Pēdējā atjaunošana: 2019. gada 11. janvārisJuridisks paziņojums