Procedūra : 2018/0206(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0461/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0461/2018

Debates :

PV 15/01/2019 - 20
CRE 15/01/2019 - 20

Balsojumi :

PV 16/01/2019 - 12.7
CRE 16/01/2019 - 12.7
Balsojumu skaidrojumi
PV 04/04/2019 - 6.18

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2019)0020
P8_TA(2019)0350

ZIŅOJUMS     ***I
PDF 3098kWORD 405k
12.12.2018
PE 625.203v02-00 A8-0461/2018

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+)

(COM(2018)0382 – C8-0232/2018 – 2018/0206(COD))

Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja

Referente: Verónica Lope Fontagné

Atzinuma sagatavotājs (*):

Cristian-Silviu Buşoi, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja(*)

Iesaistītās komitejas — Reglamenta 54. pants

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
 PASKAIDROJUMS
 Budžeta komitejaS ATZINUMS
 Budžeta kontroles komitejaS ATZINUMS
 Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejaS ATZINUMS
 Reģionālās attīstības komitejaS ATZINUMS
 Kultūras un izglītības komitejaS ATZINUMS
 JuridiskāS komitejaS ATZINUMS
 Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejaS ATZINUMS
 Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejaS ATZINUMS
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA
 ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+)

(COM(2018)0382 – C8-0232/2018 – 2018/0206(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0382),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu, 46. panta d) apakšpunktu, 149. pantu, 153. panta 2. punkta a) apakšpunktu, 164. un 168. pantu, un 349. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0232/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 17. oktobra atzinumu(1) ,

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2018. gada 5. decembra atzinumu(2),

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ziņojumu un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas, Budžeta komitejas, Budžeta kontroles komitejas, Reģionālās attīstības komitejas, Kultūras un izglītības komitejas, Juridiskās komitejas, Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumus (A8-0461/2018),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr.    1

Regulas priekšlikums

-1. apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(-1)  Saskaņā ar LES 3. pantu Savienība iekšējā tirgus izveidē tiecas panākt īpaši konkurētspējīgu sociālo tirgus ekonomiku, kuras mērķis ir pilnīga nodarbinātība un sociālais progress; līdztiesības veicināšana starp sievietēm un vīriešiem, solidaritāte starp paaudzēm un bērna tiesību aizsardzība; kā arī sociālās atstumtības un diskriminācijas apkarošana. Saskaņā ar LESD 9. pantu Savienībai, nosakot un īstenojot savu politiku un darbības, ir jāņem vērā prasības, kas saistītas cita starpā ar augsta nodarbinātības līmeņa veicināšanu, atbilstīgas sociālās aizsardzības nodrošināšanu, sociālās atstumtības apkarošanu un izglītības, apmācības un cilvēku veselības aizsardzības līmeņa paaugstināšanu.

Grozījums Nr.    2

Regulas priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1)  Eiropas Parlaments, Padome un Komisija, reaģējot uz sociālajām problēmām Eiropā, 2017. gada 17. novembrī kopīgi izsludināja Eiropas sociālo tiesību pīlāru. Divdesmit pīlāra pamatprincipi ir strukturēti trijās kategorijās: vienādas iespējas un darba tirgus pieejamība, taisnīgi darba nosacījumi, sociālā aizsardzība un sociālā iekļaušana. Darbībās, kādas paredzēts veikt Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+) ietvaros, būtu jāvadās pēc divdesmit Eiropas sociālo tiesību pīlāra pamatprincipiem. Lai sekmētu Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanu, ESF+ būtu jāatbalsta ieguldījums cilvēkos un sistēmās tādās politikas jomās kā nodarbinātība, izglītība un sociālā iekļaušana, tādējādi sekmējot ekonomisko, teritoriālo un sociālo kohēziju saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) 174. pantu.

(1)  Eiropas Parlaments, Padome un Komisija, reaģējot uz sociālajām problēmām Eiropā, 2017. gada 17. novembrī kopīgi izsludināja Eiropas sociālo tiesību pīlāru. Divdesmit pīlāra pamatprincipi ir strukturēti trijās kategorijās: vienādas iespējas un darba tirgus pieejamība, taisnīgi darba nosacījumi, sociālā aizsardzība un sociālā iekļaušana. Darbībās, kādas paredzēts veikt Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+) ietvaros, būtu jāvadās pēc divdesmit Eiropas sociālo tiesību pīlāra pamatprincipiem. Lai sekmētu Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanu, ESF+ būtu jāatbalsta ieguldījums cilvēkos un sistēmās tādās politikas jomās kā nodarbinātība, sabiedriskie pakalpojumi, veselība, izglītība un sociālā iekļaušana, tādējādi sekmējot ekonomisko, teritoriālo un sociālo kohēziju saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) 174. un 175. pantu. Visās darbībās, kuras tiek atbalstītas ar ESF+, būtu jāievēro Eiropas Savienības Pamattiesību harta (Harta), Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija un ANO Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām, kurai Eiropas Savienība un visas tās dalībvalstis ir puses.

Grozījums Nr.    3

Regulas priekšlikums

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2)  Savienības līmenī Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgads ir sistēma, kurā nosaka dalībvalstu reformu prioritātes un uzrauga to īstenošanu. Atbalstot minētās reformu prioritātes, dalībvalstis izstrādā savu nacionālo daudzgadu ieguldījumu stratēģiju. Minētās stratēģijas būtu jāiesniedz kopā ar ikgadējām valstu reformu programmām, kas tādējādi dotu iespēju iezīmēt un koordinēt prioritāros investīciju projektus, kuri atbalstāmi ar valsts un/vai Savienības finansējumu. Turklāt tām būtu jāpalīdz Savienības finansējumu izmantot saskaņoti, lai maksimāli palielinātu pievienoto vērtību finansiālajam atbalstam galvenokārt no Savienības programmām, ko attiecīgā gadījumā atbalsta Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Kohēzijas fonds, Eiropas Sociālais fonds Plus, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds, Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai, Eiropas Investīciju stabilizācijas funkcija un InvestEU.

(2)  Savienības līmenī Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgads ir sistēma, kurā nosaka dalībvalstu reformu prioritātes un uzrauga to īstenošanu. Atbalstot minētās reformu prioritātes, dalībvalstis izstrādā savu nacionālo daudzgadu ieguldījumu stratēģiju. Minētās stratēģijas būtu jāizstrādā dalībvalstu, reģionālo un vietējo iestāžu partnerībā, tajās būtu jāietver dzimumu perspektīva un tās būtu jāiesniedz kopā ar ikgadējām valstu reformu programmām, kas tādējādi dotu iespēju iezīmēt un koordinēt prioritāros investīciju projektus, kuri atbalstāmi ar valsts un/vai Savienības finansējumu. Turklāt tām būtu jāpalīdz Savienības finansējumu izmantot saskaņoti, lai maksimāli palielinātu pievienoto vērtību finansiālajam atbalstam galvenokārt no Savienības programmām, ko attiecīgā gadījumā atbalsta Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Kohēzijas fonds, Eiropas Sociālais fonds Plus, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds, Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai, Eiropas Investīciju stabilizācijas funkcija un InvestEU.

Grozījums Nr.    4

Regulas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)  Padome […] pieņēma pārskatītas dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnes, kas attiecīgo tekstu saskaņo ar Eiropas sociālo tiesību pīlāra principiem, lai tādējādi uzlabotu Eiropas konkurētspēju un veidotu to par labāku vietu investīciju veikšanai, darbvietu izveidei un sociālās kohēzijas stiprināšanai. Lai nodrošinātu pilnīgu ESF+ pielāgošanu minētajās pamatnostādnes izklāstītajiem mērķiem, jo īpaši attiecībā uz nodarbinātību, izglītību, apmācību un cīņu ar sociālo atstumtību, nabadzību un diskrimināciju, ESF+ būtu jāsniedz atbalsts dalībvalstīm, ņemot vērā attiecīgās integrētās pamatnostādnes un konkrētos attiecīgajai valstij paredzētos ieteikumus, kas pieņemti saskaņā ar LESD 121. panta 2. punktu un 148. panta 4. punktu, kā arī attiecīgā gadījumā valsts līmenī – valstu reformu programmas, kas pamatojas uz valstu stratēģijām. Turklāt ESF+ būtu jāveicina Savienības galveno iniciatīvu un darbību īstenošanas attiecīgie aspekti, jo īpaši “Jaunu prasmju programma Eiropai” un Eiropas izglītības telpa, attiecīgie Padomes ieteikumi un citas iniciatīvas, piemēram, “Garantija jauniešiem”, “Prasmju pilnveides ceļi” un ilgstošo bezdarbnieku integrēšana.

(3)  Pamatnostādnes dalībvalstu nodarbinātības politikai, ko pieņēmusi Padome saskaņā ar 148. panta 2. punktu, proti, lielāks pieprasījums pēc darbaspēka, spēcīgāks darbaspēka piedāvājums, piekļuve darba tirgum, prasmes un kompetences, darba tirgu funkcionēšanas un sociālā dialoga efektivitātes uzlabošana un vienādu iespēju visiem veicināšana, sekmējot sociālo iekļautību un apkarojot nabadzību, tostarp uzlabojot sabiedriskos pakalpojumus veselības un citās nozarēs, kopā ar plašām saskaņā ar 121. panta 2. punktu pieņemtajām ekonomikas pamatnostādnēm veido daļu no integrētajām pamatnostādnēm, kas ir stratēģijas "Eiropa 2020" pamatā. Padome […] pieņēma pārskatītas dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnes, kas tās saskaņo ar Eiropas sociālo tiesību pīlāra principiem, lai stimulētu darbvietu izveidi un veicinātu sociālo kohēziju, tādējādi uzlabojot Eiropas konkurētspēju un veidojot Savienību par labāku vietu investīciju veikšanai. Lai nodrošinātu pilnīgu ESF+ pielāgošanu pamatnostādņu mērķiem attiecībā uz nodarbinātības politiku, dalībvalstīm būtu jāplāno tām paredzētais atbalsts no ESF+, ņemot vērā minētās pamatnostādnes, kā arī konkrētos attiecīgajai valstij paredzētos ieteikumus, kas pieņemti saskaņā ar LESD 121. panta 2. punktu un 148. panta 4. punktu, kā arī valsts līmenī — valstu reformu programmu, kas pamatojas uz valstu stratēģijām, nodarbinātības un sociālie aspekti. Turklāt ESF+ būtu jāveicina Savienības galveno iniciatīvu un darbību īstenošanas attiecīgie aspekti, jo īpaši "Jaunu prasmju programma Eiropai" un Eiropas izglītības telpa, "Garantija jauniešiem" un citi attiecīgie Padomes ieteikumi un citas iniciatīvas, piemēram, "Ieguldīšana bērnos: trūkuma apburtā loka pārraušana", "Prasmju pilnveides ceļi", ilgstošo bezdarbnieku integrēšana, kvalitatīva stažēšanās un māceklības sistēma un rīcības plāns trešo valstu valstspiederīgo integrēšanai.

Grozījums Nr.    5

Regulas priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4)  Padome 2017. gada 20. jūnijā apstiprināja “Eiropas Savienības atbildes reakciju uz ANO Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam” — ilgtspējīgai Eiropas nākotnei. Padome uzsvēra, cik svarīgi ir līdzsvaroti un integrēti panākt ilgtspējīgu attīstību trīs (ekonomiskajā, sociālajā un vides) dimensijās. Ilgtspējīgu attīstību ir svarīgi integrēt visās Savienības iekšējās un ārējās politikas jomās, un ir būtiski, ka Savienībai ir vērienīga politika pasaules mēroga problēmu risināšanai. Padome pauda gandarījumu par Komisijas 2016. gada 22. novembra paziņojumu “Turpmākie pasākumi ilgtspējīgai Eiropas nākotnei”, kas bija pirmais solis, lai ilgtspējīgas attīstības mērķus un ilgtspējīgu attīstību kā būtisku pamatprincipu iekļautu visos Savienības politikas virzienos, tostarp izmantojot savus finansēšanas instrumentus.

(4)  Padome 2017. gada 20. jūnijā apstiprināja “Eiropas Savienības atbildes reakciju uz ANO Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam” — ilgtspējīgai Eiropas nākotnei. Padome uzsvēra, cik svarīgi ir līdzsvaroti un integrēti panākt ilgtspējīgu attīstību trīs (ekonomiskajā, sociālajā un vides) dimensijās. Ilgtspējīgu attīstību ir svarīgi integrēt visās Savienības iekšējās un ārējās politikas jomās, un ir būtiski, ka Savienībai ir vērienīga politika pasaules mēroga problēmu risināšanai. Padome pauda gandarījumu par Komisijas 2016. gada 22. novembra paziņojumu “Turpmākie pasākumi ilgtspējīgai Eiropas nākotnei”, kas bija pirmais solis, lai ilgtspējīgas attīstības mērķus un ilgtspējīgu attīstību kā būtisku pamatprincipu iekļautu visos Savienības politikas virzienos, tostarp izmantojot savus finansēšanas instrumentus. ESF+ būtu jāveicina ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošana, cita starpā izskaužot galējas nabadzības veidus (1. mērķis), veicinot kvalitatīvu un iekļaujošu izglītību (4. mērķis), veicinot dzimumu līdztiesību (5. mērķis), sekmējot noturīgu, iekļaujošu un ilgtspējīgu izaugsmi, pilnīgu un produktīvu nodarbinātību un pienācīgu darbu visiem (8. mērķis), kā arī mazinot nevienlīdzību (10. mērķis).

Grozījums Nr.    6

Regulas priekšlikums

4.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(4a)  Savienībai un tās dalībvalstīm, ņemot vērā Eiropas Sociālo hartu, kas parakstīta Turīnā 1961. gada 18. oktobrī, savos mērķos vajadzētu iekļaut nodarbinātības veicināšanu, uzlabotus dzīves un darba apstākļus nolūkā panākt ilgstošu augstu nodarbinātības līmeni un izstumtības apkarošanu saskaņā ar LESD 151. pantu.

Grozījums Nr.    7

Regulas priekšlikums

4.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(4b)  Eiropas sabiedrība joprojām saskaras ar dažāda veida sociālajām problēmām. Vairāk nekā 100 miljoni iedzīvotāju ir pakļauti nabadzības vai sociālās atstumtības riskam, jauniešu bezdarba līmenis joprojām ir vairāk nekā divas reizes augstāks nekā kopējais bezdarba līmenis, un ir nepieciešama labāka trešo valstu valstspiederīgo integrācija. Šīs problēmas ne vien apdraud to cilvēku labklājību, kurus tās skārušas tiešā veidā, bet arī rada ekonomisku un sociālu spiedienu uz visu Eiropas sabiedrību.

Grozījums Nr.    8

Regulas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5)  Savienība saskaras ar strukturālām problēmām, ko izraisījusi ekonomikas globalizācija, migrācijas plūsmu pārvaldība un arvien pieaugošie drošības draudi, pāreja uz tīru enerģiju, tehnoloģiju attīstība un strauji novecojošs darbaspēks, kā arī arvien lielāks prasmju un darbaspēka trūkums atsevišķās nozarēs un reģionos, jo īpaši MVU. Ņemot vērā mainīgo situāciju darba tirgū, Savienībai vajadzētu būt gatavai pašreizējām un turpmākajām problēmām, veidot ieguldījumus attiecīgās prasmēs, veicinot iekļaujošāku izaugsmi un uzlabojot nodarbinātības un sociālo politiku, tostarp saistībā ar darbaspēka mobilitāti.

(5)  Savienība saskaras ar strukturālām problēmām, kas izriet no ekonomikas globalizācijas, sociālās nevienlīdzības, migrācijas plūsmu pārvaldības un ar to saistītās integrācijas izaicinājumiem, tīras enerģijas un taisnīgas pārejas , tehnoloģiju attīstības, demogrāfiskās lejupslīdes, kopējā bezdarba un jauniešu bezdarba un sabiedrības un darbaspēka straujākās novecošanas un arvien lielākā prasmju un darbaspēka trūkuma atsevišķās nozarēs un reģionos, ar ko jo īpaši saskaras MVU. Ņemot vērā mainīgo situāciju darba tirgū, Savienībai vajadzētu būt gatavai pašreizējām un turpmākajām problēmām, veidot ieguldījumus attiecīgās prasmēs, izglītībā, apmācībā un mūžizglītībā, veicinot iekļaujošāku izaugsmi un uzlabojot kompetences un zināšanu, nodarbinātības un sociālo politiku, tostarp saistībā ar Savienības pilsoņu darbaspēka mobilitāti, kā arī novēršot pieaugošo nevienlīdzību starp dalībvalstīm un tajās.

Grozījums Nr.    9

Regulas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6)  Regula (ES) Nr. [...] nosaka darbības satvaru Eiropas Reģionālās attīstības fondam (ERAF), Eiropas Sociālajam fondam Plus (ESF+), Kohēzijas fondam, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondam (EJZF), Patvēruma un migrācijas fondam (AMIF), Iekšējās drošības fondam un Robežu pārvaldības un vīzu instrumentam kā daļai no Integrētās robežu pārvaldības fonda (IBMF), un jo īpaši izklāsta politikas mērķus un noteikumus dalīti pārvaldītu Savienības fondu plānošanai, uzraudzīšanai, izvērtēšanai, pārvaldīšanai un kontrolei. Tāpēc ir jāprecizē ESF+ vispārīgie mērķi un jānosaka īpaši noteikumi, kas piemērojami darbībām, kuras drīkst finansēt no ESF+.

(6)  Regula (ES) Nr. [...] nosaka darbības satvaru Eiropas Reģionālās attīstības fondam (ERAF), Eiropas Sociālajam fondam Plus (ESF+), Kohēzijas fondam, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondam (EJZF), Patvēruma un migrācijas fondam (AMIF), Iekšējās drošības fondam un Robežu pārvaldības un vīzu instrumentam kā daļai no Integrētās robežu pārvaldības fonda (IBMF), un jo īpaši izklāsta politikas mērķus un noteikumus dalīti pārvaldītu Savienības fondu plānošanai, uzraudzīšanai, izvērtēšanai, pārvaldīšanai un kontrolei. Tāpēc ir jāprecizē ESF+ vispārīgie mērķi un tā koordinācija ar citiem fondiem un jānosaka īpaši noteikumi, kas piemērojami darbībām, kuras drīkst finansēt no ESF+.

Grozījums Nr.    10

Regulas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7)  Regula (ES, Euratom) Nr. [gaidāmā Finanšu regula] (“Finanšu regula”) paredz noteikumus par Savienības budžeta izpildi, tostarp noteikumus par dotācijām, godalgām, iepirkumu, netiešo izpildi, finanšu palīdzību, finanšu instrumentiem un budžeta garantijām. Lai nodrošinātu saskaņotību, īstenojot Savienības finansēšanas programmas, Finanšu regula ir jāpiemēro darbībām, kuras īstenojamas tiešā vai netiešā pārvaldībā saskaņā ar ESF+.

(7)  Regula (ES, Euratom) Nr. [gaidāmā Finanšu regula] (“Finanšu regula”) paredz noteikumus par Savienības budžeta izpildi, tostarp noteikumus par dotācijām, godalgām, iepirkumu, netiešo izpildi, finanšu palīdzību, finanšu instrumentiem un budžeta garantijām, un finanšu instrumentu savstarpējo sinerģiju. Lai nodrošinātu saskaņotību, īstenojot Savienības finansēšanas programmas, Finanšu regula ir jāpiemēro darbībām, kuras īstenojamas tiešā vai netiešā pārvaldībā saskaņā ar ESF+. Šajā regulā būtu jāprecizē darbības mērķi un jāparedz īpaši noteikumi par attiecināmajām darbībām, kuru sakarā ir tiesības saņemt ESF+ finansējumu, ievērojot tiešās un netiešās pārvaldības principu.

Grozījums Nr.    11

Regulas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8)  Šajā regulā minētie finansēšanas veidi un īstenošanas metodes būtu jāizvēlas, pamatojoties uz iespējām ar tiem sasniegt darbību konkrētos mērķus un gūt rezultātus, jo īpaši ņemot vērā kontroles pasākumu izmaksas, administratīvo slogu un gaidāmo neatbilstības risku. Attiecībā uz dotācijām būtu jāietver apsvērumi par vienreizēju maksājumu, vienotu likmju un vienības izmaksu izmantošanu, kā arī par finansējumu, kas nav saistīts ar izmaksām, kā paredzēts Finanšu regulas 125. panta 1. punktā. Lai īstenotu pasākumus, kas saistīti ar trešo valstu pilsoņu sociālekonomisko integrāciju, un saskaņā ar Kopīgo noteikumu regulas 88. pantu Komisija var atmaksāt dalībvalstīm, izmantojot vienkāršoto izmaksu iespējas, tostarp veicot vienreizējus maksājumus.

(8)  Šajā regulā minētie finansēšanas veidi un īstenošanas metodes būtu jāizvēlas, pamatojoties uz iespējām ar tiem sasniegt darbību konkrētos mērķus un gūt rezultātus, jo īpaši ņemot vērā kontroles pasākumu izmaksas, administratīvo slogu un gaidāmo neatbilstības risku. Attiecībā uz dotācijām būtu jāietver apsvērumi par vienreizēju maksājumu, vienotu likmju un vienības izmaksu izmantošanu, kā arī par finansējumu, kas nav saistīts ar izmaksām, kā paredzēts Finanšu regulas 125. panta 1. punktā. Lai īstenotu pasākumus, kas saistīti ar trešo valstu pilsoņu sociālekonomisko iekļaušanu, un saskaņā ar Kopīgo noteikumu regulas 88. pantu Komisija var atmaksāt dalībvalstīm, izmantojot vienkāršoto izmaksu iespējas, tostarp veicot vienreizējus maksājumus.

Grozījums Nr.    12

Regulas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9)  Lai racionalizētu un vienkāršotu finansēšanas situāciju un radīt papildu sinerģijas iespējas, izmantojot integrētas pieejas finansēšanai, darbības, ko atbalstīja Eiropas atbalsta fonds vistrūcīgākajām personām (FEAD), Eiropas Savienības Nodarbinātības un sociālās inovācijas programma un Savienības rīcības programma veselības jomā, būtu jāintegrē ESF+. Tāpēc ESF+ būtu jāiekļauj trīs sadaļas: dalītā pārvaldībā īstenota ESF+ sadaļa, Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļa un Veselības sadaļa. Tam vajadzētu palīdzēt samazināt administratīvo slogu, kas saistīts ar dažādu fondu pārvaldīb, jo īpaši dalībvalstīs, vienlaikus saglabājot vienkāršākus noteikumus tādām vienkāršākām darbībām kā pārtikas izdalīšana un/vai minimālās materiālās palīdzības sniegšana.

(9)  Lai racionalizētu un vienkāršotu finansēšanas situāciju un radīt papildu sinerģijas iespējas, izmantojot integrētas pieejas finansēšanai, darbības, ko atbalstīja Eiropas atbalsta fonds vistrūcīgākajām personām (FEAD), Eiropas Savienības Nodarbinātības un sociālās inovācijas programma un Savienības rīcības programma veselības jomā, būtu jāintegrē ESF+. Tāpēc ESF+ būtu jāiekļauj trīs sadaļas: dalītā pārvaldībā īstenota ESF+ sadaļa, Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļa un tiešā un netiešā pārvaldībā īstenota Veselības sadaļa. Tam vajadzētu palīdzēt samazināt administratīvo slogu, kas saistīts ar dažādu fondu pārvaldību, jo īpaši dalībvalstīm un saņēmējiem, vienlaikus saglabājot vienkāršākus noteikumus tādām vienkāršākām darbībām kā pārtikas izdalīšana un/vai minimālās materiālās palīdzības sniegšana.

Grozījums Nr.    13

Regulas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10)  Ņemot vērā šo plašo ESF+ darbības jomu, ir lietderīgi paredzēt, ka darbībām, kas jāveic Savienības līmenī, minētā fonda mērķi – uzlabot darba tirgus efektivitāti un veicināt kvalitatīvu nodarbinātību, uzlabot kvalitatīvas izglītības un apmācības pieejamību, kā arī sekmēt sociālo iekļautību un veselību un mazināt nabadzību – Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļā un Veselības sadaļā tiek īstenoti ne vien pēc dalītās pārvaldības principa, bet arī pēc tiešās un netiešās pārvaldības principa.

(10)  Savienībai būtu jāveicina dalībvalstu nodarbinātības politika, sekmējot sadarbību un papildinot to darbības. Ņemot vērā šo plašo ESF+ darbības jomu, ir lietderīgi paredzēt, ka darbībām, kas jāveic Savienības līmenī, minētā fonda mērķi — uzlabot iekļaujoša, atvērta un taisnīga darba tirgus visiem dzimumiem efektivitāti un veicināt kvalitatīvu nodarbinātību, uzlabot kvalitatīvas izglītības un apmācības pieejamību, palīdzību atkāroti integrēties izglītības sistēmās un veicināt mūžizglītību, kā arī sekmēt sociālo iekļautību un veselību un izskaust nabadzību — Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļā un Veselības sadaļā arī turpmāk tiek īstenoti galvenokārt pēc dalītās pārvaldības principa un vajadzības gadījumā tiek papildināti pēc tiešās un netiešās pārvaldības principa.

Grozījums Nr.    14

Regulas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11)  Savienības rīcības programmas integrēšana veselības aizsardzības jomā ar ESF+ arī radīs sinerģiju starp tādu iniciatīvu un politikas virzienu izstrādi un pārbaudīšanu, ar kuriem paredzēts uzlabot tādu veselības aprūpes sistēmu efektivitāti, noturību un ilgtspēju, kas izstrādātas ESF+ programmas Veselības sadaļā, un to īstenošanu dalībvalstīs, izmantojot pārējās ESF+ regulas sadaļās noteiktos instrumentus.

(11)  Savienības rīcības programmas integrēšana veselības aizsardzības jomā ar ESF+ arī radīs sinerģiju starp tādu iniciatīvu un politikas virzienu izstrādi un pārbaudīšanu, ar kuriem paredzēts uzlabot tādu veselības aprūpes sistēmu efektivitāti, pieejamību, noturību un ilgtspēju, kas izstrādātas ESF+ programmas Veselības sadaļā, un to īstenošanu dalībvalstīs valsts, reģionālā un vietējā līmenī, izmantojot pārējās ESF+ regulas sadaļās noteiktos instrumentus.

Grozījums Nr.    15

Regulas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12)  Ar šo regulu paredz ESF+ finansējumu. Daļa no šā finansējuma būtu jāizmanto darbībām, kuras Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļā un Veselības sadaļā tiks īstenotas tiešā un netiešā pārvaldībā.

(12)  Ar šo regulu paredz ESF+ finansējumu. Tajā būtu jāprecizē piešķīrumi darbībām, kuras jāīsteno saskaņā ar dalīto pārvaldību, un piešķīrumi darbībām, kuras jāīsteno tiešā un netiešā pārvaldībā.

Grozījums Nr.    16

Regulas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13)  ESF+ būtu jācenšas veicināt nodarbinātību, izmantojot aktīvus intervences pasākumus īpaši jauniešu, ilgstošo bezdarbnieku un ekonomiski neaktīvo personu (re)integrēšanai darba tirgū, kā arī veicinot pašnodarbinātību un sociālo ekonomiku. ESF+ būtu jācenšas uzlabot darba tirgu darbību, atbalstot darba tirgus iestāžu, piemēram, valsts nodarbinātības dienestu, modernizēšanu, lai uzlabotu to spēju nodrošināt aktīvākas mērķtiecīgas konsultācijas un profesionālo orientāciju darba meklējumos, pāreju uz nodarbinātību un lielāku darba ņēmēju mobilitāti. ESF+ vajadzētu veicināt sieviešu dalību darba tirgū, izmantojot pasākumus, kuru mērķis ir, cita starpā, uzlabot darba un privātās dzīves līdzsvaru un bērnu aprūpes pieejamību. Vajadzētu paredzēt, ka ESF+ mērķis ir arī stabilas un labi pielāgotas darba vides nodrošināšana, lai reaģētu uz veselības apdraudējumiem, kas saistīti ar darba veidu maiņu un novecojoša darbaspēka vajadzībām.

(13)  ESF+ ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm būtu jācenšas veicināt nodarbinātību, izmantojot aktīvus intervences pasākumus īpaši jauniešu, ilgstošo bezdarbnieku, aprūpētāju, ekonomiski neaktīvo personu un nelabvēlīgā situācijā esošu grupu integrēšanai un reintegrēšanai darba tirgū, kā arī veicinot pašnodarbinātību, uzņēmējdarbību un sociālo ekonomiku. ESF+ būtu jācenšas uzlabot nodarbinātības politiku un darba tirgu darbību, atbalstot darba tirgus iestāžu, piemēram, valsts nodarbinātības dienestu, modernizēšanu, lai uzlabotu to spēju nodrošināt aktīvākas mērķtiecīgas un, ja tas ir piemēroti, personalizētas konsultācijas un profesionālo orientāciju darba meklējumos un pārejā uz nodarbinātību, īpašu uzmanību veltot nelabvēlīgā situācijā esošām grupām, un atvieglotu darba ņēmēju mobilitāti, un sniegtu pakalpojumus nediskriminējošā veidā. ESF+ vajadzētu veicināt sieviešu dalību darba tirgū, izmantojot pasākumus, kuru mērķis ir cita starpā uzlabot darba un privātās dzīves līdzsvaru un bērnu un vecāka gadagājuma cilvēku kvalitatīvas aprūpes un citu aprūpes pakalpojumu vai atbalsta vieglu pieejamību par pieņemamām cenām vai bez maksas. Vajadzētu paredzēt, ka ESF+ mērķis ir arī drošas, stabilas un labi pielāgotas darba vides nodrošināšana, lai reaģētu uz veselības apdraudējumiem, kas saistīti ar darbu, kā arī ar darba veidu maiņu un novecojoša darbaspēka vajadzībām. ESF+ būtu jāatbalsta arī pasākumi, kuru mērķis ir atvieglot jauniešu pāreju no izglītības uz nodarbinātību.

Grozījums Nr.    17

Regulas priekšlikums

13.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(13a)  Lai atbalstītu un atraisītu potenciālu radīt darbvietas sociālajā ekonomikā, ESF+ vajadzētu veicināt sociālās ekonomikas uzņēmumu integrāciju valstu plānos attiecībā uz nodarbinātību un sociālo inovāciju, kā arī valstu reformu programmās. Sociālās ekonomikas uzņēmumi būtu jādefinē kā uzņēmumi, kas noteikti dažādu dalībvalstu sociālās ekonomikas tiesību aktos, kā arī Padomes secinājumos 15071/15 "Veicināt sociālo ekonomiku — vienu no svarīgākajiem ekonomikas un sociālās attīstības virzītājspēkiem Eiropā".

Grozījums Nr.    18

Regulas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14)  ESF+ būtu jānodrošina atbalsts, ar kuru paredzēts uzlabot izglītības un apmācības sistēmu kvalitāti, efektivitāti un darba tirgus nozīmes palielināšanu, lai sekmētu galveno kompetenču, jo īpaši digitālo prasmju apguvusi, kas nepieciešamas ikvienam personiskajai izaugsmei un attīstībai, nodarbinātībai, sociālajai iekļautībai un aktīvam pilsoniskumam. ESF+ vajadzētu veicināt progresu izglītībā un apmācībā un pāreju uz darba dzīvi, atbalstīt mūžizglītību un piemērotību darba tirgum un veicināt konkurētspēju un sociālo un ekonomisko inovāciju, atbalstot mērogojamas un ilgtspējīgas iniciatīvas šajās jomās. To varētu panākt, izmantojot mācīšanos darbavietā un māceklību, profesionālo orientāciju mūža garumā un prasmju prognozēšanu, sadarbībā ar nozares pārstāvjiem, atjauninātiem mācību materiāliem, prognozēšanu un absolventu apzināšanu, pedagogu apmācīšanu, mācību rezultātu apstiprināšanu un kvalifikāciju atzīšanu.

(14)  Tā kā ESF+ ir galvenais Savienības instruments, kas vērsts uz nodarbinātību, prasmēm un sociālo iekļaušanu, ir būtiski, lai tas spētu veicināt ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju visā Savienībā. Šajā nolūkā tam būtu jānodrošina atbalsts, ar kuru paredzēts uzlabot izglītības un apmācības sistēmu kvalitāti, diskriminācijas novēršanu, pieejamību, iekļaujamību, efektivitāti un darba tirgus nozīmes palielināšanu, lai sekmētu galveno kompetenču, jo īpaši valodu prasmju un digitālo prasmju, tostarp datu aizsardzības un informācijas pārvaldības prasmju, apguvi, kas nepieciešamas ikvienam personiskajai izaugsmei un attīstībai, nodarbinātībai, sociālajai iekļautībai un aktīvam pilsoniskumam. Ilgstošu bezdarbnieku un cilvēku, kas nāk no nelabvēlīgas sociālās vides, gadījumā īpašu uzmanību vajadzētu pievērst tam, lai dotu viņiem iespējas. ESF+ vajadzētu veicināt progresu izglītībā un apmācībā un pāreju uz darba dzīvi, un reintegrāciju darbā, atbalstīt mūžizglītību un nodarbināmību visiem un veicināt iekļautību, konkurētspēju, horizontālās un vertikālās segregācijas mazināšanu un sociālo un ekonomisko inovāciju, atbalstot mērogojamas un ilgtspējīgas iniciatīvas šajās jomās. To varētu panākt, izmantojot ieguldījumus ardoapmācībā, mācīšanos darbavietā un māceklību, īpaši koncentrējoties uz veiksmīgo duālās izglītības pieeju, profesionālo orientāciju mūža garumā un prasmju prognozēšanu, sadarbībā ar sociālajiem partneriem, atjauninātus mācību materiālus, prognozēšanu un absolventu apzināšanu, pedagogu apmācīšanu, atbalstu ikdienējās un neformālās mācīšanās iespējām, mācību rezultātu apstiprināšanu un kvalifikāciju atzīšanu. ESF + būtu arī jāveicina minoritāšu piekļuve skolotāja profesijai, lai labāk integrētu nelabvēlīgos apstākļos esošās kopienas, piemēram, romus, minoritātes un migrantus.

Grozījums Nr.    19

Regulas priekšlikums

14.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(14a)  ESF+ būtu jāsniedz atbalsts dalībvalstu nacionālajos plānos iekļautajiem pasākumiem, lai izskaustu enerģētisko nabadzību un veicinātu mājokļu energoefektivitāti neaizsargātām mājsaimniecībām, tostarp tiem, ko skar enerģētiskā nabadzība, un attiecīgā gadījumā sociālajiem mājokļiem, atbilstīgi Komisijas paziņojumam "Eiropas platforma cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību. Eiropas pamatprogramma sociālai un teritoriālai kohēzijai" un saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (XX/XX) par enerģētikas savienības pārvaldību un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai (XX/XX), ar ko groza Direktīvu 2012/27/ES par energoefektivitāti.

Grozījums Nr.    20

Regulas priekšlikums

14.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(14b)  Lai saņemtu ESF+ finanšu līdzekļus, dalībvalstīm turpmāk vajadzētu pierādīt, ka notiek efektīvs darbs pie projektiem, kuru mērķis ir ieviest vai stiprināt duālo izglītību, saskaņā ar nodarbinātības garantiju jauniešiem.

Grozījums Nr.    21

Regulas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15)  ESF+ piedāvātais atbalsts būtu jāizmanto, lai veicinātu tādas kvalitatīvas un iekļaujošas izglītības un apmācības, kurā nepastāv nošķiršana, pieejamību visiem, jo īpaši nelabvēlīgā situācijā esošām grupām, sākot ar agrīno pirmsskolas izglītību un aprūpi, un beidzot ar vispārējo un profesionālo izglītību un apmācību un augstāko izglītību, kā arī pieaugušo izglītību un apmācību, tādējādi veicinot iespējas pāriet no vienas izglītības un apmācības jomas uz citu, novēršot priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, uzlabojot zināšanas veselības jomā, stiprinot neformālo un ikdienējo mācīšanos un veicinot mācību mobilitāti visiem. Šajā kontekstā būtu jāatbalsta sinerģija ar programmu Erasmus jo īpaši nolūkā sekmēt nelabvēlīgā situācijā esošu izglītojamo dalību mācību mobilitātē.

(15)  ESF+ piedāvātais atbalsts būtu jāizmanto, lai veicinātu tādas kvalitatīvas un iekļaujošas izglītības un apmācības, kurā nepastāv nošķiršana, pieejamību visiem, jo īpaši nelabvēlīgā situācijā esošām grupām, sākot ar agrīno pirmsskolas izglītību un aprūpi, īpašu uzmanību pievēršot bērniem no nelabvēlīgas sociālās vides, piemēram, bērnunamu audzēkņiem un bērniem bezpajumtniekiem, un beidzot ar vispārējo un profesionālo izglītību un apmācību un augstāko izglītību, reintegrāciju izglītības sistēmā, kā arī pieaugušo izglītību un apmācību, tādējādi novēršot nabadzības nodošanu no vienas paaudzes otrā, veicinot iespējas pāriet no vienas izglītības un apmācības jomas uz citu, samazinot un novēršot priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu un sociālo atstumtību, uzlabojot zināšanas veselības jomā, stiprinot neformālo un ikdienējo mācīšanos un veicinot mācību mobilitāti visiem. Ar šiem neformālās mācīšanās veidiem nevajadzētu aizstāt piekļuvi formālajai izglītībai, jo īpaši pirmsskolas un pamatskolas izglītībai. Šajā kontekstā būtu jāveido sinerģija, papildināmība un politikas saskaņotība ar programmu Erasmus, lai pienācīgi un aktīvi iesaistītu nelabvēlīgā situācijā esošus izglītojamos un sagatavotu mobilitātei ārvalstīs, un palielinātu viņu iespējas piedalīties pārrobežu mācību mobilitātē.

Grozījums Nr.    22

Regulas priekšlikums

15.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(15a)  Atbalsts, kas paredzēts saistībā ar investīciju prioritāti „kopienu virzīta vietējā attīstība”, veicina visu šajā regulā noteikto mērķu sasniegšanu. ESF+ atbalstītām kopienu virzītas vietējās attīstības stratēģijām vajadzētu būt iekļaujošām attiecībā uz to teritorijā dzīvojošām nelabvēlīgā situācijā esošām personām, gan attiecībā uz vietējo rīcības grupu pārvaldību, gan attiecībā uz stratēģijas saturu. ESF būtu jāspēj atbalstīt kopienu virzītas vietējās attīstības stratēģijas pilsētu un lauku rajonos, kā arī integrētus teritoriālos ieguldījumus (ITI).

Grozījums Nr.    23

Regulas priekšlikums

15.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(15b)  Savienības kohēzijas politikas pievienoto vērtību galvenokārt rada konkrētai vietai paredzēta teritoriālās dimensijas pieeja, daudzlīmeņu pārvaldība, daudzgadu plānošana, vienoti un izmērāmi mērķi, integrētas attīstības pieeja un konverģence ar Eiropas standartiem administratīvo spēju jomā.

Grozījums Nr.    24

Regulas priekšlikums

15.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(15c)  Komisijai un dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai dzimumu līdztiesība un dzimumu perspektīvas integrēšana būtu saistošs princips visos plānošanas posmos, sākot no darbības programmu prioritāšu noteikšanas līdz to īstenošanai, uzraudzībai un novērtēšanai, un lai būtiskākie pasākumi dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanas jomā saņemtu atbalstu.

Grozījums Nr.    25

Regulas priekšlikums

15.d apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(15d)  ESF+ būtu jāatbalsta izglītojošas shēmas, kas nodrošina pieaugušajiem ar zemu prasmju līmeni iespēju iegūt minimālo rakstpratības, rēķinpratības un digitālās kompetences līmeni saskaņā ar Padomes 2016. gada 19. decembra ieteikumu “Prasmju pilnveides ceļi — jaunas iespējas pieaugušajiem“ 1a.

 

__________________

 

1a OV C 484, 24.12.2016., 1. lpp.

Grozījums Nr.    26

Regulas priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16)  ESF+ būtu jāveicina elastīgas prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas iespējas visiem, jo īpaši digitālās prasmes un svarīgāko pamattehnoloģiju apguve, lai sniegtu cilvēkiem prasmes pielāgoties digitalizācijai, tehnoloģiskām pārmaiņām, inovācijai, sociālajām un ekonomiskajām pārmaiņām, veicinot mobilitāti un atbalstot karjeras maiņu, jo īpaši zemas kvalifikācijas un/vai mazkvalificētiem pieaugušajiem saskaņā ar Prasmju programmu Eiropai.

(16)  ESF+ būtu jāveicina elastīgas prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas iespējas visiem, ņemot vērā dažādu nelabvēlīgākā situācijā esošu sociālo grupu problēmas, jo īpaši uzņēmējdarbības un digitālās prasmes un svarīgāko pamattehnoloģiju apguvi, lai sniegtu cilvēkiem un vietējām kopienām prasmes, kompetences un zināšanas, kā pielāgoties digitalizācijai, tehnoloģiskām pārmaiņām, inovācijai, sociālajām un ekonomiskajām pārmaiņām, piemēram, pārmaiņām, ko izraisījusi pāreja uz mazoglekļa ekonomiku, veicinot pāreju no izglītības apguves uz nodarbinātību, mobilitāti un atbalstot jo īpaši zemas kvalifikācijas personas, personas ar invaliditāti un/vai mazkvalificētus pieaugušos saskaņā ar Prasmju programmu Eiropai un nodrošinot koordināciju un papildināmību ar programmu "Digitālā Eiropa".

Grozījums Nr.    27

Regulas priekšlikums

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17)  Sadarbībā ar programmu “Apvārsnis Eiropa” būtu jānodrošina, ka ESF+ var integrēt un izvērst inovatīvas mācību programmas, ko atbalsta minētā programma, lai nodrošinātu cilvēkiem prasmes un kompetences, kādas būs nepieciešamas darbiniekiem nākotnē.

(17)  Sadarbībā ar programmu “Apvārsnis Eiropa” būtu jānodrošina, ka ESF+ var integrēt un izvērst inovatīvas mācību programmas, ko atbalsta minētā programma, lai nodrošinātu cilvēkiem prasmes un kompetences, kādas būs nepieciešamas viņu personiskajai un profesionālajai attīstībai un nākotnes darbvietām, un pievērstos pašreizējiem un turpmākajiem sociālajiem izaicinājumiem. Komisijai būtu jānodrošina sinerģija starp veselības sadaļu un programmu “Apvārsnis Eiropa”, lai panāktu labākus rezultātus veselības aizsardzības un slimību profilakses jomā.

Grozījums Nr.    28

Regulas priekšlikums

17.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(17a)  Sinerģijai ar programmu “Tiesības un vērtības” būtu jānodrošina, ka ESF + var iekļaut un paplašināt darbības, lai novērstu un apkarotu diskrimināciju, rasismu, ksenofobiju, antisemītismu, islamofobiju un citas neiecietības izpausmes, kā arī veltīt īpašu rīcību, lai novērstu naidu, segregāciju un stigmatizāciju, tostarp iebiedēšanu, aizskaršanu un neiecietīgu attieksmi.

Grozījums Nr.    29

Regulas priekšlikums

17.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(17b)  Tās sinerģijas rezultātā, kas tika izveidota, pateicoties Eiropas teritoriālajai sadarbībai reģionālā un pārrobežu līmenī, tika īstenoti arī sadarbības projekti nolūkā uzlabot nodarbinātību, visneaizsargātāko iedzīvotāju grupu iekļaušanu, novērst demogrāfiskās problēmas, sekmēt veselību un izglītību ne tikai Savienībā, bet arī pirmspievienošanās valstīs un kaimiņvalstīs, kur sadarbība ar Savienību nodrošina pievienoto vērtību. Ar ESF+ vajadzētu uzlabot šāda veida projektu finansēšanu un nodrošināt zināšanu pārnesi starp tiem un likumdošanas procesu, lai uzlabotu Eiropas tiesisko regulējumu un veicinātu labas prakses apmaiņu starp Savienības teritorijām.

Grozījums Nr.    30

Regulas priekšlikums

18. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18)  ESF+ vajadzētu atbalstīt dalībvalstu centienus apkarot nabadzību, lai pārrautu nelabvēlīgu apstākļu mantošanu no paaudzes paaudzē, un sekmēt sociālo iekļaušanu, nodrošinot vienlīdzīgas iespējas visiem, apkarojot diskrimināciju un mazinot nevienlīdzību veselības jomā. Tas nozīmē arī mobilizēt virkni politikas pasākumu, kas paredzēti visnelabvēlīgākajā situācijā esošām personām neatkarīgi no vecuma, tostarp bērniem, sociāli atstumtām kopienām, piemēram, romiem, kā arī nabadzīgajiem darba ņēmējiem. ESF+ būtu jāsekmē no darba tirgus tālu esošu cilvēku aktīva iekļaušana, lai nodrošinātu viņu sociālekonomisko integrāciju. ESF+ būtu arī jāizmanto, lai veicinātu savlaicīgu un vienlīdzīgu piekļuvi izmaksu ziņā pieejamiem, ilgtspējīgiem un ļoti kvalitatīviem pakalpojumiem, piemēram, veselības aprūpei un ilgtermiņa aprūpei, jo īpaši ģimenē un kopienā balstītiem aprūpes pakalpojumiem. ESF+ būtu jāveicina sociālās aizsardzības sistēmu modernizācija ar mērķi jo īpaši veicināt to pieejamību.

(18)  ESF+ vajadzētu atbalstīt dalībvalstu centienus visos pārvaldības līmeņos, tostarp reģionālā un vietējā līmenī, apkarot nabadzību, tostarp enerģētisko nabadzību, kā to paredz nesen pieņemtie noteikumi par enerģētikas savienības pārvaldību [aizstāt regulas numuru, tiklīdz tā būs publicēta], lai pārrautu nelabvēlīgu apstākļu mantošanu no paaudzes paaudzē, un sekmēt sociālo iekļaušanu, nodrošinot vienlīdzīgas iespējas visiem, mazinot šķēršļus, apkarojot diskrimināciju un mazinot nevienlīdzību veselības jomā un sociālo nevienlīdzību. Tas nozīmē arī — bet neaprobežojas tikai ar to — mobilizēt virkni proaktīvu un reaģējošu politikas pasākumu un stratēģiju, kas paredzēti visnelabvēlīgākajā situācijā esošām personām neatkarīgi no vecuma, tostarp bērniem, sociāli atstumtām kopienām, piemēram, romiem, cilvēkiem ar invaliditāti, bezpajumtniekiem, trešo valstu valstspiederīgajiem, tostarp migrantiem, kā arī nabadzīgajiem darba ņēmējiem. ESF+ būtu jāsekmē no darba tirgus tālu esošu cilvēku aktīva iekļaušana, lai nodrošinātu viņu sociālekonomisko integrāciju, tostarp sniedzot mērķtiecīgu atbalstu sociālajai ekonomikai. Dalībvalstīm būtu jāveicina ESF+ darbības, kas papildina valsts pasākumus atbilstoši Komisijas 2008. gada 3. oktobra Ieteikumam par tādu cilvēku aktīvu integrāciju, kuri ir atstumti no darba tirgus1a, tostarp pasākumus attiecībā uz pienācīgu ienākumu atbalstu. ESF+ būtu arī jāizmanto, lai veicinātu savlaicīgu un vienlīdzīgu piekļuvi bezmaksas vai izmaksu ziņā pieejamiem, ilgtspējīgiem un ļoti kvalitatīviem pakalpojumiem, piemēram, uz cilvēku vērstai veselības aprūpei, saistītajai aprūpei un ilgtermiņa aprūpei, jo īpaši ģimenē un kopienā balstītiem aprūpes pakalpojumiem un pakalpojumiem, kas veicina piekļuvi atbilstīgiem sociālajiem un izmaksu ziņā pieejamiem mājokļu pakalpojumiem. Tas ietver veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumus kā daļu no primārās veselības aprūpes pakalpojumiem. ESF+ būtu jāveicina sociālās aizsardzības sistēmu modernizācija ar mērķi jo īpaši veicināt to pieejamību, iekļautību un efektivitāti, reaģējot uz mainīgo situāciju darba tirgū. ESF būtu arī jāpievēršas lauku nabadzībai, kas izriet no tādiem īpašiem lauku rajonu trūkumiem kā nelabvēlīga demogrāfiskā situācija, vājš darba tirgus, ierobežota piekļuve izglītības un apmācības pakalpojumiem vai veselības aprūpes un sociālajiem pakalpojumiem.

 

______________

 

1a Komisijas 2008. gada 3. oktobra Ieteikums par tādu cilvēku aktīvu integrāciju, kuri ir atstumti no darba tirgus (OV L 307, 18.11.2008., 11. lpp.).

Grozījums Nr.    31

Regulas priekšlikums

19. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(19)  ESF+ vajadzētu veicināt nabadzības mazināšanu, atbalstot valstu shēmas, kas paredzētas nenodrošinātības ar pārtiku un materiālās nenodrošinātības mazināšanai un sekmētu vistrūcīgāko personu un to personu sociālo integrāciju, kurus apdraud nabadzība vai sociālā atstumtība. Lai panāktu, ka Savienības līmenī vismaz 4 % no dalītā pārvaldībā īstenotas ESF+ sadaļas finanšu līdzekļiem tiek atvēlēti vistrūcīgākajām personām, dalībvalstīm vismaz 2 % no no dalītā pārvaldībā īstenotas ESF+ sadaļas nacionālajiem finanšu līdzekļiem būtu jāpiešķir tam, lai novērstu tādas ārkārtējas nabadzības veidus, kas visvairāk izraisa sociālo atstumtību, piemēram, bezpajumtniecību, bērnu nabadzību un nenodrošinātību ar pārtiku. Ņemot vērā darbību raksturu un galīgo atbalsta saņēmēju veidu, jāpanāk, lai uz atbalstu, ar kuru paredzēts mazināt vistrūcīgāko personu materiālo nenodrošinātību, attiektos vienkāršāki noteikumi.

(19)  ESF+ vajadzētu veicināt nabadzības izskaušanu, atbalstot valstu shēmas, kas paredzētas nenodrošinātības ar pārtiku un materiālās nenodrošinātības mazināšanai un sekmētu vistrūcīgāko personu un to personu sociālo integrāciju, kuras dzīvo nabadzībā vai kuras apdraud nabadzība vai sociālā atstumtība. Dalībvalstīm vismaz 3% no dalītā pārvaldībā īstenotas ESF+ sadaļas nacionālajiem finanšu līdzekļiem būtu jāpiešķir tam, lai apkarotu tādas ārkārtējas nabadzības veidus, kas visvairāk izraisa sociālo atstumtību, piemēram, bezpajumtniecību, bērnu nabadzību, vecuma nabadzību un nenodrošinātību ar pārtiku. Ņemot vērā darbību raksturu un galīgo atbalsta saņēmēju veidu, jāpanāk, lai uz atbalstu, ar kuru paredzēts mazināt vistrūcīgāko personu materiālo nenodrošinātību, attiektos pēc iespējas vienkāršākie noteikumi.

Grozījums Nr.    32

Regulas priekšlikums

19.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(19a)  ESF+ mērķim vajadzētu būt vecāku sieviešu nabadzības novēršanai visā Savienībā, ņemot vērā to, ka vīriešu un sieviešu pensiju atšķirība (40%) rada akūtu risku, ka pieaug vecāku sieviešu, jo īpaši to, kuras dzīvo bez partnera, nabadzība, lai tā varētu pildīt saistības, kas noteiktas 2015. gada Padomes secinājumos par vienlīdzīgām ienākumu gūšanas iespējām sievietēm un vīriešiem — sieviešu un vīriešu pensiju atšķirības novēršana”1a. Vecāko sieviešu nabadzību palielina arī pieaugošās tiešās izmaksas par veselības aprūpi un zālēm, kas jāsedz vecākiem pacientiem, jo īpaši sievietēm, kurām ilgākā mūža dēļ lielāku dzīves daļu nekā vīriešiem nākas pavadīt, cīnoties ar veselības problēmām.

 

_________________

 

1a http://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-9302-2015-INIT/en/pdf.

Grozījums Nr.    33

Regulas priekšlikums

19.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(19b)  Lai apkarotu nabadzību un uzlabotu sociālo iekļautību, ESF+ vajadzētu sekmēt aktīvu specializēto NVO, kā arī nabadzībā dzīvojošo cilvēku organizāciju aktīvu līdzdalību īpašo programmu sagatavošanā un īstenošanā.

Grozījums Nr.    34

Regulas priekšlikums

20. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(20)  Ņemot vērā pastāvīgo vajadzību pastiprināt centienus, lai risinātu migrācijas plūsmu pārvaldību visā Savienībā un lai nodrošinātu saskaņotu, stingru un konsekventu atbalstu solidaritātes un kopīgas atbildības centieniem, ESF+ būtu jānodrošina atbalsts, ar ko veicina trešo valstu valstspiederīgo sociālekonomisko integrāciju, līdztekus Patvēruma un migrācijas fonda finansētām darbībām.

(20)  Ņemot vērā pastāvīgo vajadzību pastiprināt centienus, lai risinātu migrācijas plūsmu pārvaldību visā Savienībā un lai nodrošinātu saskaņotu, stingru un konsekventu atbalstu solidaritātes un taisnīgas un kopīgas atbildības centieniem, ESF+ būtu jānodrošina atbalsts, ar ko veicina trešo valstu valstspiederīgo, tostarp migrantu, sociālekonomisko integrāciju, kas var ietvert iniciatīvas vietējā līmenī, līdztekus darbībām, ko finansē ar Patvēruma un migrācijas fondu, Eiropas Reģionālās attīstības fondu un tiem fondiem, kam var būt pozitīva ietekme uz trešo valstu valstspiederīgo iekļaušanu.

Grozījums Nr.    35

Regulas priekšlikums

20.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(20a)  Dalībvalstu iestādēm, kas atbild par ESF + plānošanu un īstenošanu, būtu jāveic koordinācija ar dalībvalstu norīkotajām iestādēm, kas pārvalda Patvēruma un migrācijas fonda intervences, lai veicinātu trešo valstu valstspiederīgo integrāciju visos līmeņos pēc iespējas labākā veidā, izmantojot stratēģijas, ko galvenokārt īsteno vietējās un reģionālās iestādes un nevalstiskās organizācijas, un vispiemērotākos pasākumus, kas pielāgoti trešo valstu valstspiederīgo konkrētajai situācijai. Integrācijas pasākumu darbības jomā galvenā uzmanība būtu jāpievērš trešo valstu valstspiederīgajiem, kas likumīgi uzturas dalībvalstī, vai attiecīgā gadījumā likumīgas uzturēšanās iegūšanas procesā dalībvalstī, tostarp starptautiskās aizsardzības saņēmējiem.

Grozījums Nr.    36

Regulas priekšlikums

21. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(21)  ESF+ būtu jāatbalsta politika un sistēmas reformas nodarbinātības, sociālās iekļautības, veselības aprūpes un ilgtermiņa aprūpes, kā arī izglītības un apmācības jomā. Lai stiprinātu saskaņotību ar Eiropas pusgadu, dalībvalstīm būtu jāatvēl tāda attiecīga summa no ESF+ finanšu līdzekļiem, kas tām atvēlēti, ievērojot dalītās pārvaldības principu, lai varētu īstenot attiecīgos konkrētām valstīm adresētos ieteikumus saistībā ar strukturālām problēmām, kuras ir lietderīgi risināt, izmantojot daudzgadu investīcijas, kas ietilpst ESF+ darbības jomā. Komisijai un dalībvalstīm būtu jānodrošina saskaņotība, koordinācija un papildināmība starp dalīto pārvaldību un ESF+ Veselības sadaļu un Strukturālo reformu atbalsta programmu, tostarp reformu īstenošanas instrumentu un tehniskā atbalsta instrumentu. Jo īpaši Komisijai un dalībvalstīm visos procesa posmos būtu jānodrošina efektīva koordinācija, lai nodrošinātu konsekvenci, saskaņotību, papildināmību un sinerģiju starp finansējuma avotiem, tostarp ar to saistīto tehnisko palīdzību.

(21)  ESF+ būtu jāatbalsta politika un sistēmas reformas nodarbinātības, sociālās iekļautības, nabadzības izskaušanas, veselības aprūpes un ilgtermiņa aprūpes, kā arī izglītības un apmācības jomā. Lai stiprinātu saskaņotību ar Eiropas pusgadu, dalībvalstīm būtu jāatvēl tāda attiecīga summa no ESF+ finanšu līdzekļiem, kas tām atvēlēti, ievērojot dalītās pārvaldības principu, lai varētu īstenot attiecīgos konkrētām valstīm adresētos ieteikumus saistībā ar strukturālām problēmām, kuras ir lietderīgi risināt, izmantojot daudzgadu investīcijas, kas ietilpst ESF+ darbības jomā. Komisijai un dalībvalstīm būtu jāiesaista vietējās un reģionālās iestādes un jānodrošina saskaņotība, koordinācija un papildināmība starp dalīto pārvaldību un ESF+ Veselības sadaļu un Strukturālo reformu atbalsta programmu, tostarp reformu īstenošanas instrumentu un tehniskā atbalsta instrumentu. Jo īpaši Komisijai un dalībvalstīm visos procesa posmos būtu jānodrošina efektīva koordinācija, lai nodrošinātu konsekvenci, saskaņotību, papildināmību un sinerģiju starp finansējuma avotiem, tostarp ar to saistīto tehnisko palīdzību, ņemot vērā principus un tiesības, kas izklāstīti Eiropas sociālo tiesību pīlārā, Eiropas pusgadā paredzēto sociālo rezultātu pārskatu, SDO programmu pienācīgas kvalitātes nodarbinātībai un reģionālās īpatnības, līdz ar to sekmējot LESD 174. pantā izklāstītos Savienības mērķus saistībā ar ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas stiprināšanu.

Grozījums Nr.    37

Regulas priekšlikums

21.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(21a)  Ņemot vērā reģionu attīstības līmeņa atšķirības un atšķirīgos sociālos apstākļus Savienībā, ESF+ elastīguma līmenim vajadzētu būt pietiekamam, lai ņemtu vērā reģionālās un teritoriālās īpatnības.

Grozījums Nr.    38

Regulas priekšlikums

22. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(22)  Lai nodrošinātu, ka Eiropas sociālo tiesību pīlārā izvirzītā Eiropas sociālā dimensija tiek pienācīgi īstenota un ka minimālais finanšu līdzekļu apjoms tiek paredzēts tiem, kuriem tas visvairāk nepieciešams, dalībvalstīm vismaz 25 % no finanšu līdzekļiem, kas tām atvēlēti no dalītā pārvaldībā īstenotās ESF+ sadaļas, būtu jāpiešķir sociālās iekļautības veicināšanai.

(22)  Lai nodrošinātu, ka Eiropas sociālo tiesību pīlārā izvirzītā Eiropas sociālā dimensija tiek pienācīgi īstenota un ka minimālais finanšu līdzekļu apjoms tiek paredzēts tiem, kuriem tas visvairāk nepieciešams, dalībvalstīm vismaz 27% no finanšu līdzekļiem, kas tām atvēlēti no dalītā pārvaldībā īstenotās ESF+ sadaļas, būtu jāpiešķir sociālās iekļautības un nabadzības izskaušanas veicināšanai. Šai procentuālajai daļai būtu jāpapildina valsts līdzekļi, lai risinātu galējas nabadzības problēmas.

Grozījums Nr.    39

Regulas priekšlikums

22.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(22a)  Visas dalībvalstis ir ratificējušas ANO Konvenciju par bērna tiesībām (UNCRC), kas ir standarts bērnu tiesību veicināšanas un aizsardzības jomā. Bērnu tiesību veicināšana ir skaidrs mērķis, kas iekļauts Savienības politikas virzienos (Lisabonas līguma 3. pants), un Hartā ir noteikts, ka visās Savienības darbībās vispirms jāņem vērā bērna intereses. Savienībai un dalībvalstīm būtu pienācīgi jāizmanto ESF+, lai bērniem, kas dzīvo nabadzībā un ir sociāli atstumti, pārtrauktu nelabvēlīgu apstākļu apburto loku, kā noteikts Komisijas 2013. gada ieteikumā "Ieguldījums bērnos". ESF+ būtu jāatbalsta darbības, ar ko veicina efektīvas intervences pasākumus, kuri palīdz īstenot bērnu tiesības.

Grozījums Nr.    40

Regulas priekšlikums

22.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(22b)  Ņemot vērā pastāvīgi augsto bērnu nabadzības un sociālās atstumtības līmeni ES (26,4 % 2017. gadā) un Eiropas sociālo tiesību pīlāru, kurā noteikts, ka bērniem ir tiesības uz aizsardzību pret nabadzību un ka bērniem no nelabvēlīgas vides ir tiesības uz īpašiem pasākumiem vienlīdzīgu iespēju uzlabošanai, dalībvalstīm vismaz 5 % no dalīti pārvaldītajiem ESF+ līdzekļiem būtu jāpiešķir Eiropas Garantijas bērniem shēmai, lai veicinātu bērnu vienlīdzīgu piekļuvi bezmaksas veselības aprūpei, bezmaksas izglītībai, bezmaksas bērnu aprūpei, pienācīgam mājoklim un pienācīgam uzturam, lai izskaustu bērnu nabadzību un sociālo atstumtību. Ieguldījumi bērnos jau agrīnā vecumā rada ievērojamu atdevi šiem bērniem un sabiedrībai kopumā un ir izšķiroši, lai jau agrīnā vecumā pārrautu nelabvēlīgu apstākļu apburto loku. Atbalstot bērnu prasmju un iemaņu pilnveidi, viņi spēs pilnībā izmantot savu potenciālu, nodrošinot vislabākos rezultātus izglītības un veselības jomā, lai viņi varētu kļūt par aktīviem sabiedrības locekļiem un palielināt savas kā jauniešu iespējas darba tirgū.

Grozījums Nr.    41

Regulas priekšlikums

23. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(23)  Ņemot vērā pastāvīgi augsto jauniešu bezdarba līmeni un ekonomiskās aktivitātes trūkumu vairākās dalībvalstīs un reģionos, kas jo īpaši skar nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībā neiesaistītos jauniešus, šīm dalībvalstīm jāturpina ieguldīt pietiekamus dalītā pārvaldībā īstenotas ESF+ sadaļas finanšu līdzekļus darbībās, kas sekmē jauniešu nodarbinātību, tostarp Garantijas jauniešiem īstenošanā. Pamatojoties uz darbībām, ko 2014.— 2020. gada plānošanas periodā atbalsta Jaunatnes nodarbinātības iniciatīva un kas vērstas uz atsevišķām personām, dalībvalstīm arī turpmāk būtu jāveicina jauniešu nodarbinātības un izglītības reintegrācijas un iesaistīšanas pasākumi, attiecīgā gadījumā prioritāri pievēršoties ilgstošajiem bezdarbniekiem, ekonomiski neaktīvajām personām un nelabvēlīgā situācijā esošajiem jauniešiem, tostarp darbam ar jaunatni. Turklāt dalībvalstīm būtu jāiegulda līdzekļi pasākumos, kuru mērķis ir atvieglot pāreju no skolas uz darba dzīvi, kā arī pārskatot un pielāgojot nodarbinātības dienestu darbu, lai tie sniegtu īpaši pielāgotu atbalstu jauniešiem. Tāpēc attiecīgajām dalībvalstīm vismaz 10 % no savas valsts dalītā pārvaldībā īstenotās ESF+ sadaļas finanšu līdzekļiem būtu jāpiešķir tam, lai sekmētu jauniešu piemērotību darba tirgum.

(23)  Ņemot vērā pastāvīgi augsto jauniešu bezdarba līmeni un ekonomiskās aktivitātes trūkumu vairākās dalībvalstīs un reģionos, kas jo īpaši skar nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībā neiesaistītos jauniešus (NEET), un šis līmenis ir vēl augstāks starp jauniešiem no nelabvēlīgas sociālās vides, šīm dalībvalstīm jāturpina ieguldīt pienācīgus dalītā pārvaldībā īstenotas ESF+ sadaļas finanšu līdzekļus darbībās, kas sekmē jauniešu nodarbinātību, jo īpaši — īstenojot Garantijas jauniešiem shēmu. Pamatojoties uz darbībām, ko 2014.–2020. gada plānošanas periodā atbalsta Jaunatnes nodarbinātības iniciatīva un kas vērstas uz atsevišķām personām, dalībvalstīm arī turpmāk būtu jāveicina augstas kvalitātes jauniešu nodarbinātības un izglītības reintegrācijas un efektīvi iesaistīšanas pasākumi, attiecīgā gadījumā prioritāri pievēršoties ilgstošajiem bezdarbniekiem, ekonomiski neaktīvajām personām un nelabvēlīgā situācijā esošajiem jauniešiem, tādiem jauniešiem, kurus visgrūtāk sasniegt, un neaizsargātā situācijā esošiem jauniešiem, tostarp darbam ar jaunatni. Turklāt dalībvalstīm būtu jāiegulda līdzekļi pasākumos, kuru mērķis ir atvieglot pāreju no skolas uz darba dzīvi, kā arī pārskatot un pielāgojot nodarbinātības dienestu darbu, lai tie sniegtu īpaši pielāgotu atbalstu jauniešiem un sniegtu savus pakalpojumus bez jebkādas diskriminācijas. Dalībvalstīm vismaz 3 % no savas valsts ESF+ sadaļas finanšu līdzekļiem būtu jāpiešķir tam, lai atbalstītu rīcībpolitikas attiecībā uz jauniešu piemērotību darba tirgum, izglītības nepārtrauktību, kvalitatīvu nodarbinātību, māceklību un stažēšanos. Dalībvalstīm, kurās NEET rādītājs ir augstāks par Savienības vidējo radītāju vai pārsniedz 15 %, būtu vismaz 15 % no saviem valsts ESF+ līdzekļiem būtu jāatvēl rīcībpolitiku atbalstam šajā jomā, rīkojoties pienācīgajā teritoriālajā līmenī.

Grozījums Nr.    42

Regulas priekšlikums

23.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(23a)  Palielinās atšķirības reģionos, tostarp labklājīgākajos reģionos, kuros ir nabadzīgi rajoni.

Grozījums Nr.    43

Regulas priekšlikums

23.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(23b)  Ņemot vērā ESF+ darbības jomas paplašināšanu, papildu uzdevumu sakarā būtu jāpiešķir lielāks budžets, lai sasniegtu programmas mērķus. Ir vajadzīgs lielāks finansējums, lai cīnītos pret bezdarbu, jo īpaši jauniešu bezdarbu, nabadzību, un nodrošinātu atbalstu profesionālajai izaugsmei un apmācībai, jo īpaši digitālajā darbvietā, saskaņā ar Eiropas sociālo tiesību pīlāra principiem.

Grozījums Nr.    44

Regulas priekšlikums

23.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(23c)  Vajadzētu ilgtspējīgi stiprināt EURES, jo īpaši — visaptveroši attīstot interneta platformu un veicinot dalībvalstu aktīvu līdzdalību. Dalībvalstīm vajadzētu efektīvāk izmantot pašreizējo modeli un visas dalībvalstīs pieejamās brīvās darbvietas publicēt EURES sistēmā.

Grozījums Nr.    45

Regulas priekšlikums

24. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(24)  Dalībvalstīm būtu jānodrošina šo fondu atbalstīto darbību koordinācija un papildināmība.

(24)  Dalībvalstīm un Komisijai būtu jānodrošina koordinācija un papildināmība un jāliek lietā sinerģija starp darbībām, ko atbalsta ESF+ un pārējās Savienības programmas un instrumenti, piemēram, Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds, Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds, Erasmus, Patvēruma un migrācijas fonds, "Apvārsnis Eiropa", Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai, Digitālās Eiropas programma, InvestEU, Radošā Eiropa vai Eiropas Solidaritātes korpuss.

Grozījums Nr.    46

Regulas priekšlikums

25. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(25)  Saskaņā ar LESD 349. pantu un 1994. gada Pievienošanās akta 6. protokola 2. pantu attālākajos reģionos un mazapdzīvotos ziemeļu reģionos ir tiesības izmantot konkrētus pasākumus, ievērojot kopējo politiku un ES programmas. Pastāvīgo ierobežojumu dēļ šiem reģioniem vajadzīgs īpašs atbalsts.

(25)  Saskaņā ar LESD 349. un 174. pantu un 1994. gada Pievienošanās akta 6. protokola 2. pantu attālākajiem reģioniem, mazapdzīvotiem ziemeļu reģioniem un salām ir tiesības izmantot konkrētus pasākumus, ievērojot kopējo politiku un ES programmas. Šiem reģioniem vajadzīgs īpašs atbalsts, jo tie cieš no smagiem un pastāvīgi nelabvēlīgiem dabas apstākļiem.

Pamatojums

Ir skaidri jānosaka ESF+ ģeogrāfiskais tvērums.

Grozījums Nr.    47

Regulas priekšlikums

25.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(25a)  Saskaņā ar LESD 174. pantu dalībvalstīm un Komisijai būtu jānodrošina, ka ESF+ palīdz izstrādāt un īstenot īpašas politikas, lai pievērstos tādu reģionu šķēršļiem un grūtībām, kuri cieš no smagiem un pastāvīgiem nelabvēlīgiem demogrāfiskajiem apstākļiem, piemēram, depopulācijas ietekmēti reģioni un mazapdzīvoti reģioni.

Grozījums Nr.    48

Regulas priekšlikums

26. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(26)  Prasmīga un efektīva ESF+ atbalstīto darbību īstenošana ir atkarīga no labas pārvaldības un partnerības starp visiem attiecīgajiem teritoriālajiem un sociālekonomiskajiem dalībniekiem, jo īpaši sociālajiem partneriem un nevalstiskajām organizācijām. Tādēļ ir svarīgi, lai dalībvalstis mudinātu sociālos partnerus un pilsonisko sabiedrību iesaistīties dalīti pārvaldīta ESF+ īstenošanā.

(26)  Prasmīga un efektīva ESF+ atbalstīto darbību īstenošana ir atkarīga no labas pārvaldības un partnerības starp Savienības iestādēm un vietējām, reģionālajām un valstu iestādēm un sociālekonomiskajiem dalībniekiem, jo īpaši sociālajiem partneriem un nevalstiskajām organizācijām. Tādēļ ir svarīgi, lai dalībvalstis — partnerībā ar reģionālajām un vietējām iestādēm — nodrošinātu sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības organizāciju, līdztiesības iestāžu, valstu cilvēktiesību iestāžu un citu attiecīgu vai pārstāvības organizāciju jēgpilnu līdzdalību ESF+ plānošanā un īstenošanā — gan darbības programmu prioritāšu izvirzīšanā, gan īstenošanas, uzraudzības un rezultātu un ietekmes novērtēšanā saskaņā ar Eiropas rīcības kodeksu attiecībā uz partnerību saistībā ar Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem, kas izveidots ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) Nr. 240/20141a.  Turklāt, lai nodrošinātu nediskrimināciju un vienlīdzīgas iespējas, visos posmos vajadzētu iesaistīt arī līdztiesības iestādes un valstu cilvēktiesību institūcijas.

 

____________

 

1a Komisijas 2014. gada 7. janvāra Deleģētā regula (ES) Nr. 240/2014 par Eiropas rīcības kodeksu attiecībā uz partnerību saistībā ar Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (OV L 74, 14.3.2014., 1. lpp.).

Grozījums Nr.    49

Regulas priekšlikums

26.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(26a)  Lai nodrošinātu labu pārvaldību un partnerattiecības starp vadošajām iestādēm un partneriem, lietderīgi un efektīvi jāveido ieinteresēto personu spējas, un šim nolūkam dalībvalstīm būtu jāpiešķir pietiekams daudzums ESF+ līdzekļu. Tā kā ieguldījumi institucionālās spējas un valsts pārvaldes, un sabiedrisko pakalpojumu efektivitātes palielināšanā valsts, reģionālā un vietējā līmenī, lai īstenotu reformas, labāku regulējumu un labu pārvaldību, vairs nav iekļauti dalīti pārvaldīta ESF+ darbības mērķos, taču ir iekļauti Strukturālo reformu atbalsta programmā, Komisijai un dalībvalstīm ir jānodrošina efektīva koordinācija starp abiem instrumentiem.

Grozījums Nr.    50

Regulas priekšlikums

27. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(27)  Lai politikas pasākumi labāk reaģētu uz sociālām pārmaiņām un lai sekmētu un atbalstītu inovatīvus risinājumus, būtiski ir atbalstīt sociālo inovāciju. Konkrēti, lai kāpinātu politikas efektivitāti un tādējādi pamatotu īpaša ESF+ atbalsta saņemšanu, ļoti svarīgi ir testēt un izvērtēt inovatīvos risinājumus pirms to plašākas izmantošanas.

(27)  Lai politikas pasākumi labāk reaģētu uz sociālām pārmaiņām un lai sekmētu un atbalstītu inovatīvus risinājumus, tostarp vietējā mērogā, būtiski ir atbalstīt sociālo inovāciju un sociālo ekonomiku. Konkrēti, lai kāpinātu politikas efektivitāti un tādējādi pamatotu īpaša ESF+ atbalsta saņemšanu, ļoti svarīgi ir testēt un izvērtēt inovatīvos risinājumus pirms to plašākas izmantošanas.

Grozījums Nr.    51

Regulas priekšlikums

27.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(27a)  Lai pilnībā izmantotu starpnozaru sadarbības potenciālu, uzlabotu sinerģiju un saskaņotību ar citām politikas jomām un sasniegtu tās vispārējos mērķus, ESF + būtu jāatbalsta inovatīvas darbības, kas ar sportu un fiziskām aktivitātēm, kā arī ar kultūru tiecas veicināt sociālo integrāciju, cīnīties pret jauniešu bezdarbu, jo īpaši attiecībā uz nelabvēlīgā situācijā esošām grupām, uzlabo marginalizēto grupu sociālo iekļaušanu, kā arī veicina veselīgu dzīvesveidu un slimību profilaksi.

Grozījums Nr.    52

Regulas priekšlikums

28. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(28)  Dalībvalstīm un Komisijai būtu jānodrošina, ka ESF+ veicina sieviešu un vīriešu vienlīdzību saskaņā ar LESD 8. pantu, lai sekmētu vienlīdzīgu attieksmi un iespējas vīriešiem un sievietēm visās jomās, tostarp attiecībā uz dalību darba tirgū, nodarbinātības noteikumiem un profesionālo izaugsmi. Tām arī būtu jānodrošina, ka ESF+ veicina vienlīdzīgas iespējas visiem bez diskriminācijas saskaņā ar LESD 10. pantu un sekmē personu ar invaliditāti iekļaušanu sabiedrībā vienlīdzīgi ar citiem un palīdz īstenot Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām. Šie principi būtu laicīgi un saskaņoti jāņem vērā visos aspektos un visos programmu sagatavošanas, uzraudzības, īstenošanas un novērtēšanas posmsos, vienlaikus nodrošinot, ka tiek veiktas īpašas darbības, lai veicinātu dzimumu līdztiesību un vienlīdzīgas iespējas. ESF+ būtu jāveicina arī pāreju no aprūpes iestādē veiktas aprūpes uz aprūpi kopienā un ģimenē, jo īpaši personām, kuras saskaras ar daudzkārtēju diskrimināciju. ESF+ nebūtu jāatbalsta darbības, kas sekmē segregāciju un sociālo atstumtību. Regula (ES) Nr. [gaidāmā KNR] paredz noteikumus par izdevumu attiecināmību izstrādāt valsts līmenī ar dažiem izņēmumiem, kuru dēļ nepieciešams paredzēt īpašus noteikumus attiecībā uz dalītā pārvaldībā īstenotu ESF+ sadaļu.

(28)  Dalībvalstīm un Komisijai būtu jānodrošina, ka ESF+ veicina sieviešu un vīriešu vienlīdzību saskaņā ar LESD 8. pantu, lai sekmētu vienlīdzīgu attieksmi un iespējas vīriešiem un sievietēm visās jomās, tostarp attiecībā uz dalību darba tirgū, nodarbinātības noteikumiem un profesionālo izaugsmi. Dzimumu aspekti būt jāņem vērā visās īstenotajās programmās visā to sagatavošanā, īstenošanā, uzraudzībā un novērtēšanā. Turklāt ESF+ būtu jo īpaši jāatbilst Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 21. pantam, kas nosaka, ka ir aizliegta jebkāda diskriminācija jebkura iemesla dēļ, piemēram, dzimuma, rases, ādas krāsas, etniskās vai sociālās izcelsmes, ģenētisko īpašību, valodas, reliģijas vai pārliecības, politisko vai jebkuru citu uzskatu, piederības nacionālajai minoritātei, īpašuma, izcelsmes, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ; turklāt būtu jāaizliedz arī jebkāda diskriminācija dzimumīpašību vai dzimtiskās identitātes dēļ, kā arī valstspiederības dēļ. Dalībvalstīm un Komisijai arī būtu jānodrošina, ka ESF+ sekmē personu ar invaliditāti iekļaušanu sabiedrībā vienlīdzīgi ar citiem un palīdz īstenot Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām cita starpā attiecībā uz izglītību, darbu, nodarbinātību un vispārējo piekļūstamību. Šie principi būtu laicīgi un saskaņoti jāņem vērā visos aspektos un visos programmu sagatavošanas, uzraudzības, īstenošanas un novērtēšanas posmsos, vienlaikus nodrošinot, ka tiek veiktas īpašas darbības, lai veicinātu dzimumu līdztiesību un vienlīdzīgas iespējas. ESF+ būtu jāveicina arī pāreja no aprūpes iestādē veiktas aprūpes uz aprūpi kopienā un ģimenē, jo īpaši personām, kuras saskaras ar daudzkārtēju un intersekcionālu diskrimināciju. ESF+ nebūtu jāatbalsta darbības, kas sekmē segregāciju un sociālo atstumtību. Regula (ES) Nr. [gaidāmā KNR] paredz, ka noteikumiem par izdevumu attiecināmību jāatbilst Hartai un jābūt noteiktiem valsts līmenī — ar dažiem izņēmumiem, kuru dēļ nepieciešams paredzēt īpašus noteikumus attiecībā uz dalītā pārvaldībā īstenotu ESF+ sadaļu.

Grozījums Nr.    53

Regulas priekšlikums

28.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(28a) Būtu jāapsver reģionālo rādītāju izmantošana, lai varētu labāk ņemt vērā reģionālās atšķirības.

Grozījums Nr.    54

Regulas priekšlikums

28.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(28b)  ESF + būtu jāatbalsta pētījums par valodām, lai veicinātu savstarpējo sapratni un veidotu iekļaujošu sabiedrību, arī dalībvalstīm plašāk pieņemot instrumentu kopumu bēgļiem paredzētajam valodu atbalstam, ko izstrādājusi Eiropas Padome.

Grozījums Nr.    55

Regulas priekšlikums

29. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(29)  Lai mazinātu administratīvo slogu, ko uzliek datu vākšana, tad, ja šādi dati ir pieejami reģistros, dalībvalstīm vajadzētu ļaut vadošajām iestādēm iegūt informāciju no šadiem reģistriem.

(29)  Lai mazinātu administratīvo slogu, ko uzliek datu vākšana, tad, ja šādi dati, pēc iespējas sadalīti pēc dzimuma, ir pieejami reģistros, dalībvalstīm vajadzētu ļaut vadošajām iestādēm iegūt informāciju no šādiem reģistriem, vienlaikus ievērojot personas datu aizsardzību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/6791a. Ir ieteicams stimulēt datu elektroniskās nosūtīšanas turpināšanu, jo tas palīdz samazināt administratīvo slogu.

 

__________________

 

1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regula (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.)

Grozījums Nr.    56

Regulas priekšlikums

31. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(31)  Sociālās politikas eksperimenti ir neliela mēroga projektu pārbaudes, kurās var iegūt pierādījumus par sociālo inovāciju īstenošanas iespējamību. Būtu jāpanāk, ka veiksmīgas idejas iespējams īstenot plašākā mērogā vai citos kontekstos ar finansiālu atbalstu no ESF+ vai no citiem avotiem.

(31)  Sociālās politikas eksperimenti ir neliela mēroga projektu pārbaudes, kurās var iegūt pierādījumus par sociālo inovāciju īstenošanas iespējamību. Būtu jāpanāk, ka tiek atbalstīta iespēja izmēģināt idejas vietējā līmenī un veiksmīgas idejas attiecīgā gadījumā īstenot plašākā mērogā vai novirzīt citos kontekstos dažādos reģionos vai dalībvalstīs, izmantojot finansiālu atbalstu no ESF+ vai kopā ar citiem avotiem.

Grozījums Nr.    57

Regulas priekšlikums

32. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(32)  ESF+ regula paredz noteikumus, ar kuriem paredzēts panākt darba ņēmēju brīvu pārvietošanos nediskriminējošā veidā, nodrošinot ciešu sadarbību starp dalībvalstu centrālajiem nodarbinātības dienestiem un Komisiju. Eiropas nodarbinātības dienestu tīklam būtu jāveicina labāka darba tirgu darbība, atvieglojot darba ņēmēju pārrobežu mobilitāti un lielāku pārredzamību attiecībā uz informāciju par darba tirgu. ESF+ darbības joma ietver arī izstrādātas un atbalstītas mērķtiecīgas mobilitātes shēmas, kas palīdzes aizpildīt brīvās darbvietas tur, kur darba tirgū ir konstatētas nepilnības.

(32)  ESF+ regula paredz noteikumus, ar kuriem paredzēts panākt darba ņēmēju brīvu pārvietošanos nediskriminējošā veidā, nodrošinot ciešu sadarbību starp dalībvalstu valsts nodarbinātības dienestiem, Komisiju un sociālajiem partneriem. Eiropas nodarbinātības dienestu tīklam, iesaistot sociālos partnerus, būtu jāveicina labāka darba tirgu darbība, atvieglojot darba ņēmēju pārrobežu mobilitāti un lielāku pārredzamību attiecībā uz informāciju par darba tirgu. ESF+ darbības joma ietver arī izstrādātas un atbalstītas mērķtiecīgas mobilitātes shēmas, kas palīdzes aizpildīt brīvās darbvietas tur, kur darba tirgū ir konstatētas nepilnības. ESF+ aptver pārrobežu partnerattiecības starp reģionālajiem valsts nodarbinātības dienestiem un sociālajiem partneriem un to darbību, lai veicinātu mobilitāti, kā arī pārredzamību un pārrobežu darba tirgu integrāciju, sniedzot informāciju, konsultācijas un nodrošinot iekārtošanu darbā. Daudzos pierobežas reģionos tiem ir būtiska nozīme patiesa Eiropas darba tirgus attīstībā.

Grozījums Nr.    58

Regulas priekšlikums

33. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(33)  Mikrouzņēmumiem, sociālās ekonomikas un sociālajiem uzņemumiem, jo īpaši cilvēkiem, kuriem darba tirgus ir visnepieejamākais, viens no galvenajiem šķēršļiem uzņēmējdarbības sākšanai ir finansējuma nepieejamība. ESF+ regula paredz noteikumus, kas radīs tirgus ekosistēmu, lai palielinātu sociālo uzņēmumu piekļuvi finansējumam, kā arī lai apmierinātu pieprasījumu no tiem, kam tas visvairāk vajadzīgs, jo īpaši bezdarbniekiem, sievietēm un neaizsargātiem cilvēkiem, kuri vēlas dibināt vai attīstīt mikrouzņēmumu. Šis mērķis tiks īstenots, izmantojot finanšu instrumentus un budžeta garantiju, kas paredzēti fonda InvestEU sociālo ieguldījumu un prasmju politikas sadaļā.

(33)  Mikrouzņēmumiem, sociālajai ekonomikai un sociālās ekonomikas uzņēmumiem, jo īpaši cilvēkiem, kuriem darba tirgus ir visnepieejamākais, viens no galvenajiem šķēršļiem uzņēmējdarbības sākšanai ir finansējuma nepieejamība. ESF+ regula paredz noteikumus, kas radīs tirgus ekosistēmu, lai palielinātu sociālās ekonomikas uzņēmumu, tostarp kultūras un radošajā nozarē, piekļuvi finansējumam un atbalsta pakalpojumiem, kā arī lai apmierinātu pieprasījumu no tiem, kam tas visvairāk vajadzīgs, jo īpaši bezdarbniekiem, sievietēm un nelabvēlīgā situācijā esošām grupām, kuri vēlas dibināt vai attīstīt mikrouzņēmumu. Šis mērķis tiks īstenots, izmantojot finanšu instrumentus un budžeta garantiju, kas paredzēti fonda InvestEU sociālo ieguldījumu un prasmju politikas sadaļā.

Grozījums Nr.    59

Regulas priekšlikums

33.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(33a)  Komisijai vajadzētu Savienības līmenī sociālajiem un uz solidaritāti balstītajiem uzņēmumiem ieviest Eiropas sociālās ekonomikas zīmi, balstoties uz skaidriem kritērijiem, kas izstrādāti tā, lai uzsvērtu šo uzņēmumu īpašās iezīmes un to sociālo ietekmi, palielinātu to atpazīstamību, sekmētu ieguldījumus, atvieglotu piekļuvi finansējumam un vienotajam tirgum tiem, kuri vēlas paplašināties savas valsts tirgū vai iziet uz citām dalībvalstīm, bet vienlaikus ņemot vērā atšķirīgos juridiskos veidus un sistēmas šajā nozarē un dalībvalstīs.

Grozījums Nr.    60

Regulas priekšlikums

34. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(34)  Sociālo ieguldījumu tirgus dalībniekiem, tostarp labdarības dalībniekiem, var būt izšķiroša nozīme, lai sasniegtu vairākus ESF+ mērķus, jo tie piedāvā finansējumu un inovatīvu un papildinošu pieeju cīņai pret sociālo atstumtību un nabadzību, bezdarba samazināšanu un ieguldījumu ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā. Tādēļ labdarības dalībniekiem, piemēram, fondiem un līdzekļu devējiem attiecīgi būtu jāiesaistās ESF+ darbībās, jo īpaši tajās, kuru mērķis ir attīstīt sociālo ieguldījumu tirgus ekosistēmu.

(34)  Sociālo ieguldījumu tirgus dalībniekiem, tostarp labdarības dalībniekiem, var būt izšķiroša nozīme, lai sasniegtu vairākus ESF+ mērķus, jo tie piedāvā finansējumu un inovatīvu un papildinošu pieeju cīņai pret sociālo atstumtību un nabadzību, bezdarba samazināšanu un ieguldījumu ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā. Tādēļ labdarības dalībniekiem, piemēram, fondiem un līdzekļu devējiem, ciktāl šo fondu un līdzekļu devēju politikas vai sociālā darba kārtība nav pretrunā Savienības ideāliem, attiecīgi būtu jāiesaistās ESF+ darbībās, jo īpaši tajās, kuru mērķis ir attīstīt sociālo ieguldījumu tirgus ekosistēmu.

Grozījums Nr.    61

Regulas priekšlikums

34.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(34a)  Būtiska pievienotā vērtība ir starpvalstu sadarbībai, tādēļ tā būtu jāatbalsta visām dalībvalstīm, izņemot attiecīgi pamatotus gadījumus, kad ņemts vērā proporcionalitātes princips. Tā ir arī nepieciešama, lai stiprinātu Komisijas lomu pieredzes apmaiņas veicināšanā un attiecīgo iniciatīvu īstenošanas koordinēšanā.

Grozījums Nr.    62

Regulas priekšlikums

35.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(35a)  Komisijai būtu jāpalielina dalībvalstu un nepietiekami pārstāvēto organizāciju līdzdalība, pēc iespējas samazinot šķēršļus līdzdalībai, tostarp administratīvo slogu, kas saistīts ar finansējuma pieprasīšanu un saņemšanu.

Grozījums Nr.    63

Regulas priekšlikums

35.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(35b)  Viens no galvenajiem Savienības mērķiem ir stiprināt veselības aizsardzības sistēmas, atbalstot veselības un pacientu aprūpes digitālo pārveidi un attīstot ilgtspējīgu veselības informācijas sistēmu, kā arī atbalstot dalībvalstu reformas, lai veselības aprūpes sistēmas padarītu efektīvākas, pieejamākas un noturīgākas.

Grozījums Nr.    64

Regulas priekšlikums

36. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(36)  Ilgāk saglabājot cilvēku veselību un aktivitāti un dodot viņiem iespējas pašiem aktīvi rūpēties par savu veselību, tas vispārēji labvēlīgi ietekmēs viņu veselību, tostarp mazinās nevienlīdzību veselības jomā, sekmēs cilvēku dzīves kvalitāti, produktivitāti un konkurētspēju, bet vienlaikus samazinās valstu budžetiem radīto spiedienu. Komisija ir apņēmusies palīdzēt dalībvalstīm sasniegt savus ilgtspējīgas attīstības mērķus, jo īpaši 3. mērķi “Nodrošināt veselīgu dzīvi un sekmēt labklājību ikvienam un visos vecumos”.17

(36)  Lai izpildītu LESD 168. pantā noteiktās prasības, ir vajadzīgi pastāvīgi centieni. Saglabājot visu cilvēku veselību un aktivitāti bez diskriminācijas un dodot viņiem iespējas pašiem aktīvi rūpēties par savu veselību, tas vispārēji labvēlīgi ietekmēs viņu veselību, tostarp mazinās nevienlīdzību veselības jomā, sekmēs cilvēku dzīves kvalitāti, produktivitāti un konkurētspēju, bet vienlaikus samazinās valstu budžetiem radīto spiedienu. Atbalsts inovācijai, tostarp sociālajai inovācijai, kas ietekmē veselību, un tās atzīšana palīdz risināt ilgtspējas problēmas veselības aprūpes nozarē, vienlaikus risinot arī demogrāfisko pārmaiņu radītās problēmas. Turklāt, lai panāktu “integrējošu izaugsmi”, ir svarīgas darbības, ar kurām samazina nevienlīdzību veselības jomā. Komisija ir apņēmusies palīdzēt dalībvalstīm sasniegt savus ilgtspējīgas attīstības mērķus, jo īpaši 3. mērķi “Nodrošināt veselīgu dzīvi un sekmēt labklājību ikvienam un visos vecumos”.17

_________________

_________________

17 COM (2016) 739 final

17 COM (2016) 739 final

Grozījums Nr.    65

Regulas priekšlikums

36.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(36a)  Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) definīciju “ veselība ir pilnīgas fiziskas, garīgas un sociālas labklājības stāvoklis, nevis vienkārši stāvoklis, kad cilvēks nejūtas slims vai novārdzis”. Lai uzlabotu Savienības iedzīvotāju veselību, ir svarīgi koncentrēties ne tikai uz fizisko veselību un sociālo labklājību. Saskaņā ar PVO datiem personas ar invaliditāti gandrīz 40 % savas dzīves laika cieš no garīgās veselības problēmām. Garīgās veselības problēmas ir arī plaši izplatītas, ilgstošas, un tās ir iemesls diskriminācijai un ievērojami veicina nevienlīdzību veselības jomā. Turklāt ekonomikas krīze ietekmē tos faktorus, kas nosaka garīgo veselību, jo krīzes apstākļos mazinās aizsargfaktori un pastiprinās riska faktori.

Grozījums Nr.    66

Regulas priekšlikums

37. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(37)  Pierādījumiem un kopējām vērtībām un principiem Eiropas Savienības veselības sistēmās, kā izklāstīts Padomes 2006. gada 2. jūnija secinājumos, būtu jāatbalsta lēmumu pieņemšanas procesi, plānojot un pārvaldot novatoriskas, efektīvas un noturīgas veselības aizsardzības sistēmas, popularizējot instrumentus, kas nodrošina vispārēju piekļuvi kvalitatīvai veselības aprūpei, kā arī brīvprātīgā darba labākās prakses ieviešanu plašākā mērogā.

(37)  Pierādījumiem un kopējām vērtībām un principiem Eiropas Savienības veselības sistēmās, kā izklāstīts Padomes 2006. gada 2. jūnija secinājumos, būtu jāatbalsta lēmumu pieņemšanas procesi, plānojot un pārvaldot novatoriskas, efektīvas un noturīgas veselības aizsardzības sistēmas, popularizējot instrumentus, kas nodrošina vispārēju piekļuvi kvalitatīvai, uz cilvēku vērstai veselības aprūpei un saistītajai aprūpei, kā arī brīvprātīgā darba labākās prakses ieviešanu plašākā mērogā. Tas ietver veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumus kā daļu no primārās veselības aprūpes pakalpojumiem.

Grozījums Nr.    67

Regulas priekšlikums

37.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(37a)  Iepriekšējās Savienības rīcības programmas sabiedrības veselības aizsardzības jomā (2003.–2008. gads) un veselības aizsardzības jomā (2008.–2013. gads un 2014.–2020. gads), kas pieņemtas attiecīgi ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1786/2002/EK1a, Lēmumu Nr. 1350/2007/EK1b un Regulu (ES) Nr. 282/20141c (“iepriekšējās veselības programmas”), ir novērtētas pozitīvi, atzīstot, ka to rezultātā panākti vairāki svarīgi sasniegumi un uzlabojumi. ESF+ Veselības sadaļai būtu jābalstās uz iepriekšējo veselības aprūpes programmu sasniegumiem.

 

____________________

 

1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 23. septembra Lēmums Nr. 1786/2002/EK par Kopienas rīcības programmas pieņemšanu sabiedrības veselības aizsardzības jomā (2003–2008) (OV L 271, 9.10.2002., 1. lpp.).

 

1b Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 23. oktobra Lēmums Nr. 1350/2007/EK , ar ko izveido otro Kopienas rīcības programmu veselības aizsardzības jomā (2008.–2013. gadam) (OV L 301, 20.11.2007., 3. lpp.).

 

1c Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 11. marta Regula (ES) Nr. 282/2014, ar ko izveido trešo Savienības rīcības programmu veselības jomā (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1350/2007/EK (OV L 86, 21.3.2014., 1. lpp.).

Grozījums Nr.    68

Regulas priekšlikums

37.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(37b)  ESF+ Veselības sadaļai vajadzētu būt līdzeklim, ar ko veicināt rīcību jomās, kurās Savienības rīcībai ir pievienotā vērtība, ko var apliecināt, pamatojoties uz tādām darbībām kā labas prakses apmaiņa starp dalībvalstīm un reģioniem; atbalsts zināšanu apmaiņas vai savstarpējas mācīšanās tīkliem; atbalsts veselības aprūpes speciālistu kvalifikācijai; pārrobežu apdraudējumu novēršana, lai mazinātu to riskus un to radītās sekas; konkrētu ar iekšējo tirgu saistītu jautājumu risināšana jomās, kurās Savienībai ir pamatotas pilnvaras garantēt kvalitatīvus risinājumus dalībvalstīs; inovācijas potenciāla atklāšana veselības jomā; darbības, kuru rezultātā varētu izstrādāt salīdzinošās vērtēšanas sistēmu, lai varētu pieņemt apzinātus lēmumus Savienības līmenī; efektivitātes uzlabošana, novēršot līdzekļu izšķērdēšanu pasākumu pārklāšanās dēļ, un finanšu resursu izmantošanas optimizācija.

Grozījums Nr.    69

Regulas priekšlikums

38. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(38)  Lai papildinātu dalībvalstu rīcību saskaņā ar attiecīgo stratēģiju, ESF+ Veselības sadaļai būtu jāpalīdz nodrošināt slimību profilaksi visu ikviena Savienības pilsoņa dzīvi un veselības veicināšanu, pievēršoties veselības riska faktoriem, piemēram, tabakas lietošanai un pasīvai smēķēšanai, pārmērīgai alkohola lietošanai, nelegālo narkotiku lietošanai un veselībai narkotiku nodarītā kaitējuma mazināšanai, neveselīgiem uztura paradumiem un fiziskās aktivitātes trūkumam, un sekmēt labvēlīgu vidi veselīgam dzīvesveidam. ESF+ Veselības sadaļa būtu jāintegrē efektīvas novēršanas modeļos, inovatīvās tehnoloģijās un jaunos uzņēmējdarbības modeļos un risinājumos, lai tādējādi sniegtu ieguldījumu novatoriskās, efektīvās un ilgtspējīgās veselības aprūpes sistēmās un vienkāršotu piekļuvi labākai un drošākai veselības aprūpei Eiropas iedzīvotājiem.

(38)  Lai papildinātu dalībvalstu rīcību saskaņā ar attiecīgo stratēģiju, ESF+ Veselības sadaļai būtu jāpalīdz nodrošināt Savienībā dzīvojošo cilvēku slimību profilaksi, agrīno diagnosticēšanu visa mūža garumā un veselības veicināšanu, pievēršoties veselības riska faktoriem, piemēram, tabakas lietošanai, smēķēšanai un pasīvai smēķēšanai, pārmērīgai alkohola lietošanai, vides veselības riska faktoriem, nelegālo narkotiku lietošanai un veselībai narkotiku nodarītā kaitējuma mazināšanai, aptaukošanās problēmai un neveselīgiem uztura paradumiem, kas ir saistīti arī ar nabadzību, un fiziskās aktivitātes trūkumam, un sekmēt labvēlīgu vidi veselīgam dzīvesveidam, lielāku sabiedrības informētību par riska faktoriem, labi izstrādātus sabiedrības veselības pasākumus nolūkā samazināt infekciju un novēršamu infekcijas slimību slogu, tostarp ar vakcināciju, un ietekmi uz vispārējo veselību mūža garumā. Šajā kontekstā īpaša uzmanība būtu jāpievērš veselības izglītībai, jo tā palīdz indivīdiem un kopienām uzlabot savu veselību, vairot zināšanas un mainīt attieksmi. Pašreizējās veselības problēmas var efektīvi risināt tikai tad, ja Savienības līmenī tiek īstenota sadarbība un tiek turpinātas Savienības darbības veselības jomā. ESF+ Veselības sadaļai būtu jāatbalsta attiecīgo Savienības tiesību aktu ieviešana un informēšana par tiem, tā jāintegrē efektīvas novēršanas un informētības veicināšanas modeļos, kuri uzrunā visus, inovatīvās tehnoloģijās un jaunos uzņēmējdarbības modeļos un risinājumos, lai tādējādi sniegtu ieguldījumu novatoriskās, pieejamās, efektīvās un ilgtspējīgās veselības aprūpes sistēmās un vienkāršotu piekļuvi labākai un drošākai veselības aprūpei cilvēkiem, kuri dzīvo Savienības pilsētu vai lauku teritorijās.

Grozījums Nr.    70

Regulas priekšlikums

38.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(38a)  Lai īstenotu pasākumus, kas paredzēti Veselības sadaļā, Komisijai būtu jāatbalsta Veselības nozares valdes izveide. Turklāt Komisijai būtu jāierosina veidi un metodes, lai ar veselību saistītas darbības saskaņotu ar Eiropas pusgada procesu, kam tagad ir kompetence ieteikt veselības aprūpes sistēmu (un de facto citu veselības sociālo faktoru) reformas, lai uzlabotu veselības aprūpes un sociālās aizsardzības pieejamību un ilgtspēju dalībvalstīs.

Grozījums Nr.    71

Regulas priekšlikums

39. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(39)  Vairāk nekā 80 % priekšlaicīgas nāves gadījumu Savienībā izraisa nelipīgas slimības, un efektīvai slimību profilakse paredz daudz un dažādus pārrobežu aspektus. Turklāt Eiropas Parlaments un Padome uzsvēra nepieciešamību līdz minimumam samazināt nelabvēlīgo ietekmi uz sabiedrības veselību, ko rada nopietni pārrobežu veselības apdraudējumi, piemēram, infekcijas slimības un citi bioloģiskas, ķīmiskas, vidiskas vai nezināmas izcelsmes draudi, atbalstot sagatavotības un reaģēšanas spēju veidošanu.

(39)  Vairāk nekā 80 % priekšlaicīgas nāves gadījumu Savienībā izraisa nelipīgas slimības, un efektīva slimību profilakse paredz daudzas un dažādas pārnozaru darbības un pārrobežu aspektus. Turklāt Eiropas Parlaments un Padome uzsvēra nepieciešamību līdz minimumam samazināt nelabvēlīgo ietekmi uz sabiedrības veselību, ko rada nopietni pārrobežu veselības apdraudējumi, piemēram, negaidītas un kumulatīvas vides emisijas un piesārņojums, infekcijas slimības un citi bioloģiskas, ķīmiskas, vidiskas vai nezināmas izcelsmes draudi, atbalstot sagatavotības un reaģēšanas spēju veidošanu.

Grozījums Nr.    72

Regulas priekšlikums

39.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(39a)  Pastāvīgi ieguldījumi inovatīvās un uz kopienu balstītās pieejās, ar kurām novērst pārrobežu slimības, piemēram, HIV/AIDS, tuberkulozes un vīrushepatīta epidēmijas, ir būtiski svarīgi, jo slimību sociālā dimensija ir galvenais faktors, kas ietekmē spēju šādas epidēmijas novērst Savienībā un kaimiņvalstīs. Vērienīgākai politiskajai vadībai un atbilstošiem tehniskajiem un finansiālajiem līdzekļiem, ar kuriem nodrošina ilgtspējīgu reģionālo reakciju cīņā pret HIV/AIDS, tuberkulozi un hepatītu Eiropā, būs būtiska nozīme, lai sasniegtu ilgtspējīgas attīstības mērķus šo slimību izskaušanai.

Grozījums Nr.    73

Regulas priekšlikums

40. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(40)  Lai nodrošinātu veselības sistēmu efektivitāti un pacientu veselību, ir būtiski mazināt rezistentu infekciju un veselības aprūpē iegūtu infekciju radīto slogu un garantēt iedarbīgu antimikrobiālo vielu pieejamību.

(40)  Lai nodrošinātu veselības sistēmu efektivitāti un pacientu veselību, ir būtiski mazināt rezistentu infekciju un veselības aprūpē iegūtu infekciju radīto slogu un garantēt iedarbīgu antimikrobiālo vielu pieejamību, vienlaikus arī samazinot to lietošanu, lai palīdzētu novērst antimikrobiālo vielu rezistenci.

Grozījums Nr.    74

Regulas priekšlikums

42. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(42)  Ņemot vērā dažu ESF+ Veselības sadaļā ietverto mērķu īpašo raksturu un tajā paredzēto darbību veidu, attiecīgās dalībvalstu kompetentās iestādes ir vispiemērotākās attiecīgo pasākumu īstenošanai. Šīs iestādes, ko norīkojušas dalībvalstis, būtu jāuzskata par norādītiem labuma guvējiem [jaunās Finanšu regulas] 195. panta nozīmē un dotācijas šādām iestādēm būtu jāpiešķir, iepriekš nepublicējot uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus.

(42)  Ņemot vērā dažu ESF+ Veselības sadaļā ietverto mērķu īpašo raksturu un tajā paredzēto darbību veidu, attiecīgās dalībvalstu kompetentās iestādes ir vispiemērotākās attiecīgo pasākumu īstenošanai ar aktīvas pilsoniskās sabiedrības atbalstu. Šīs iestādes, ko norīkojušas dalībvalstis, kā arī attiecīgās pilsoniskās sabiedrības organizācijas būtu jāuzskata par norādītiem labuma guvējiem [jaunās Finanšu regulas] 195. panta nozīmē un dotācijas šādām iestādēm būtu jāpiešķir, iepriekš nepublicējot uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus.

Pamatojums

Ziņojumā būtu jāparedz, ka pilsoniskā sabiedrība tiek pietiekami iesaistīta dalībvalstu kompetento iestāžu atbalstīšanā. To iesaistīšana ir būtiska, lai sasniegtu priekšlikuma mērķus.

Grozījums Nr.    75

Regulas priekšlikums

42.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(42a)  Lai uzlabotu programmas efektivitāti nepilnību un neatbilstību uzraudzības jomā, Komisijai būtu jāievieš un jāizmanto programmatiski un darbībām atbilstoši rādītāji, lai nodrošinātu programmas mērķu sasniegšanu.

Grozījums Nr.    76

Regulas priekšlikums

42.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(42b)  ESF+ programmai būtu jānovērš esošie šķēršļi pilsoniskās sabiedrības līdzdalībai, piemēram, atvieglojot pieteikšanās procedūras, vienkāršojot finanšu kritērijus, dažos gadījumos atceļot līdzfinansējuma procentuālo daļu, kā arī palielinot pacientu, viņu organizāciju un citu ieinteresēto personu iesaistīšanās spēju, nodrošinot apmācību un izglītību. Programmas mērķis ir arī nodrošināt tādu pilsoniskās sabiedrības tīklu un organizāciju darbību Savienības līmenī, kas palīdz sasniegt tās mērķus, tostarp Savienības līmeņa organizācijās.

Pamatojums

“Pilsoniskajai sabiedrībai ir galvenā loma sabiedrības labklājības nodrošināšanā. Tā sniedz unikālu pievienoto vērtību, dodot cilvēkiem līdzdalības iespējas, un tās trūkums rada veselības pasliktināšanos.” (Greer, S., Wismar, M., Pastorino, G. un Kosinska, M. (2017), Civil society and health. [Pilsoniskā sabiedrība un veselība]).

Grozījums Nr.    77

Regulas priekšlikums

42.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(42c)  ESF+ Veselības sadaļas īstenošanai būtu jānorit tā, lai tiktu ievēroti dalībvalstu pienākumi attiecībā uz savas veselības politikas noteikšanu un veselības aprūpes pakalpojumu un medicīniskās aprūpes organizēšanu un sniegšanu. Ievērojot Līgumā noteiktos pienākumus un dalībvalstu kā galvenā partnera Savienības lēmumu pieņemšanas procesā lomu, būtu jāiesaista vietējā līmeņa kompetentās iestādes, lai nodrošinātu Savienības veselības politikas nostādņu efektīvu un ilgstošu ietekmi, tās integrējot vietējā līmeņa sociālajā politikā.

Grozījums Nr.    78

Regulas priekšlikums

44. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(44)  ES veselības aizsardzības tiesību aktiem ir tūlītēja ietekme uz iedzīvotāju dzīvi, veselības sistēmu efektivitāti un noturību un labu iekšējā tirgus darbību. Zāļu un medicīnisko tehnoloģiju (zāļu, medicīnisko ierīču un cilvēkcilmes vielu) tiesiskajam regulējumam, kā arī tabakas jomas tiesību aktiem, pacientu tiesībām pārrobežu veselības aprūpē un nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem ir būtiska nozīmeveselības aizsardzībā ES. Regulai, kā arī tās īstenošanai un izpildei jāiet kopsolī ar inovācijām un pētniecības sasniegumiem un sociālajām pārmaiņām šajā jomā, vienlaikus nodrošinot veselības aizsardzības mērķu izpildi. Tādēļ ir nepārtraukti jāattīstīta pierādījumu bāze, kas vajadzīga šāda zinātniska rakstura tiesību aktu īstenošanai.

(44)  ES veselības aizsardzības tiesību aktiem ir tūlītēja ietekme uz iedzīvotāju dzīvi, veselības sistēmu efektivitāti un noturību un labu iekšējā tirgus darbību. Zāļu un medicīnisko tehnoloģiju (zāļu, medicīnisko ierīču un cilvēkcilmes vielu) tiesiskajam regulējumam, kā arī tabakas jomas tiesību aktiem, pacientu tiesībām pārrobežu veselības aprūpē un nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem ir būtiska nozīmeveselības aizsardzībā ES. Turklāt daudziem citiem Savienības tiesību aktiem ir būtiska ietekme uz veselību, piemēram, tiem, kas attiecas uz pārtiku un pārtikas marķēšanu, gaisa piesārņojumu, endokrīnajiem disruptoriem un pesticīdiem. Dažos gadījumos vides riska faktoru kumulatīvā ietekme netiek skaidri izprasta, kas var radīt nepieņemamu risku iedzīvotāju veselībai.

Grozījums Nr.    79

Regulas priekšlikums

44.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(44a)  Regulai ar ietekmi uz veselības jomu, kā arī tās īstenošanai un izpildei būtu jāiet kopsolī ar inovācijas un pētniecības sasniegumiem un sociālajām pārmaiņām šajā jomā, vienlaikus nodrošinot piesardzības principa ievērošanu, kā to paredz līgumi. Tādēļ ir nepieciešams pastāvīgi attīstīt pierādījumu bāzi, kas nepieciešama šādu zinātniska rakstura tiesību aktu īstenošanai, un būtu jāgarantē visaugstākais pārredzamības līmeni, lai nodrošinātu neatkarīgas pārbaudes iespējas nolūkā atgūt sabiedrības uzticību Savienības procesiem un tāpēc, ka šādu pierādījumu kopīga izmantošana pēc būtības ir sabiedrības interesēs.

Grozījums Nr.    80

Regulas priekšlikums

44.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(44b)  Ar veselības aprūpi saistītās problēmas nevar atrisināt tikai veselības aprūpes nozare viena pati, jo veselību nosaka vairāki ar nozari nesaistīti faktori. Tādējādi, kā noteikts Māstrihtas un Amsterdamas līgumos, veselības aspekts ir svarīgs visās politikas jomās, lai Savienība spētu risināt turpmākos uzdevumus. Tomēr viena no lielākajām problēmām, ar ko pašreiz saskaras Eiropas veselības nozare, ir likt citām nozarēm apzināties savu lēmumu ietekmi uz veselību un integrēt veselības aspektu savā politikā. Svarīgs progress veselības aizsardzības jomā līdz šim ir panākts ar politikas pasākumiem tādās jomās kā izglītība, satiksme, uzturs, lauksaimniecība, darbaspēks vai plānošana. Piemēram, būtiski uzlabojumi sirds veselības jomā ir konstatēti, pateicoties izmaiņām politikā un noteikumos attiecībā uz pārtikas kvalitāti, lielāku fizisko aktivitāti un smēķēšanas samazināšanu.

Grozījums Nr.    81

Regulas priekšlikums

46. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(46)  Atspoguļojot to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām, saskaņā ar ES apņemšanos īstenot Parīzes nolīgumu un izpildīt Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, šī regula integrēs rīcību klimata politikas jomā Savienības politikas virzienos un ļaus sasniegt kopējo mērķi 25 % no ES budžeta izdevumiem klimata mērķu izpildei. Attiecīgās darbības sagatavošanas un īstenošanas procesā tiks apzinātas un starpposma izvērtējumā tiks pārskatītas.

(46)  Ņemot vērā to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām saskaņā ar Savienības apņemšanos īstenot Parīzes nolīgumu un sasniegt Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, šī regula palīdzēs Savienības politikas virzienos integrēt rīcību klimata jomā un 2021.–2027. gada DFS laikā sasniegt vispārēju mērķi, proti, 25 % no ES budžeta izdevumiem izmantot klimata mērķu sasniegšanas veicināšanai, un pēc iespējas drīzāk (vēlākais līdz 2027. gadam) šim nolūkam gadā veltīt 30 % no izdevumiem. Attiecīgās darbības sagatavošanas un īstenošanas procesā tiks apzinātas un starpposma izvērtējumā tiks pārskatītas.

Grozījums Nr.    82

Regulas priekšlikums

47. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(47)  Saskaņā ar Padomes Lēmuma 2013/755/ES19 94. pantu fiziskās personas un tiesību subjekti no aizjūras zemēm un teritorijām (AZT) ir tiesīgi pretendēt uz finansējumu saskaņā ar Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļas un Veselības sadaļas noteikumiem un mērķiem un iespējamajiem režīmiem, kas piemērojami dalībvalstī, ar kuru attiecīgā aizjūras zeme vai teritorija ir saistīta.

(47)  Saskaņā ar Padomes Lēmuma 2013/755/ES19 94. pantu fiziskās personas un tiesību subjekti no aizjūras zemēm un teritorijām (AZT) ir tiesīgi pretendēt uz finansējumu saskaņā ar Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļas un Veselības sadaļas noteikumiem un mērķiem un iespējamajiem režīmiem, kas piemērojami dalībvalstī, ar kuru attiecīgā aizjūras zeme vai teritorija ir saistīta. Programmā būs jāņem vērā īpašie ierobežojumi, ar kādiem saskaras fiziskās personas un tiesību subjekti no šādām teritorijām, lai tiem sniegtu faktisku piekļuvi minētajām sadaļām.

__________________

__________________

19 Padomes 2013. gada 25. novembra Lēmums 2013/755/EK par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Savienību (“Lēmums par aizjūras asociāciju”) (OV L 344, 19.12.2013., 1. lpp.).

19 Padomes 2013. gada 25. novembra Lēmums 2013/755/EK par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Savienību (“Lēmums par aizjūras asociāciju”) (OV L 344, 19.12.2013., 1. lpp.).

Grozījums Nr.    83

Regulas priekšlikums

48. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(48)  Trešās valstis, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstis, drīkst piedalīties Savienības programmās saskaņā ar sadarbību, kas izveidota saskaņā ar EEZ līgumu, kurā paredzēta programmu īstenošanu ar lēmumu, kurš pieņemts saskaņā ar minēto līgumu. Būtu jāievieš konkrēts noteikums ar šo regulu piešķirt nepieciešamās tiesības un piekļuvi atbildīgajam kredītrīkotājam, Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai un Eiropas Revīzijas palātai visaptveroši īstenot savu attiecīgo kompetenci.

(48)  Ja tiek ievēroti visi attiecīgie noteikumi un regulējums, trešās valstis, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstis, drīkst piedalīties Savienības programmās saskaņā ar sadarbību, kas izveidota saskaņā ar EEZ līgumu, kurā paredzēta programmu īstenošanu ar lēmumu, kurš pieņemts saskaņā ar minēto līgumu. Būtu jāievieš konkrēts noteikums ar šo regulu piešķirt nepieciešamās tiesības un piekļuvi atbildīgajam kredītrīkotājam, Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai un Eiropas Revīzijas palātai visaptveroši īstenot savu attiecīgo kompetenci.

Grozījums Nr.    84

Regulas priekšlikums

50.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(50a)  Ir svarīgi nodrošināt saprātīgu un taisnīgu finanšu līdzekļu pārvaldību, lai nodrošinātu to izmantošanu iespējami skaidrā, efektīvā un vienkāršā veidā, vienlaikus garantējot juridisko noteiktību un nodrošinot tā pieejamību visiem dalībniekiem. Tā kā ESF+ darbības tiek īstenotas saskaņā ar dalītu pārvaldību, dalībvalstīm nevajadzētu paredzēt papildu noteikumus vai grozīt pastāvošos noteikumus, jo tas saņēmējiem sarežģītu līdzekļu izmantošanu un var aizkavēt rēķinu apmaksu.

Grozījums Nr.    85

Regulas priekšlikums

51. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(51)  Tā kā šīs regulas mērķi, proti, uzlabot darba tirgu efektivitāti un veicināt kvalitatīvu darbavietu pieejamību, uzlabot izglītības un apmācības pieejamību un kvalitāti, veicināt sociālo iekļautību un veselību un mazināt nabadzību, kā arī darbības, kas paredzētas Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļā un Veselības sadaļā, nevar pietiekami labi sasniegt dalībvalstīs, bet to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šī regula paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(51)  Tā kā šīs regulas mērķi, proti, uzlabot darba tirgu efektivitāti un taisnīgumu un veicināt kvalitatīvu darbavietu pieejamību, uzlabot izglītības, apmācības un aprūpes pieejamību un kvalitāti, veicināt sociālo iekļautību, vienlīdzīgas iespējas un veselību un izskaust nabadzību, kā arī darbības, kas paredzētas Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļā un Veselības sadaļā, nevar pietiekami labi sasniegt dalībvalstīs, bet to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šī regula paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

Grozījums Nr.    86

Regulas priekšlikums

1. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. pants

1. pants

Priekšmets

Priekšmets

Ar šo regulu izveido Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+).

Ar šo regulu izveido Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+). ESF+ sastāv no trijām sadaļām: dalītā pārvaldībā īstenotā sadaļa, Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļa un Veselības sadaļa.

Šajā regulā ir izklāstīti ESF+ mērķi, budžets laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam, īstenošanas metodes, Savienības finansējuma forma un šāda finansējuma sniegšanas noteikumi.

Šajā regulā ir izklāstīti ESF+ mērķi, budžets laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam, īstenošanas metodes, Savienības finansējuma forma un šāda finansējuma sniegšanas noteikumi, ar kuriem papildina vispārējos noteikumus, ko piemēro ESF+ saskaņā ar Regulu (ES) Nr. [Kopīgo noteikumu regula].

Grozījums Nr.    87

Regulas priekšlikums

2. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. pants

2. pants

Definīcijas

Definīcijas

1.  Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1.  Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

(1)  “papildpasākumi” ir darbības, kas tiek īstenotas līdztekus pārtikas izdalīšanai un/vai minimālās materiālās palīdzības sniegšanai un ar kurām paredzēts novērst sociālo atstumtību, piemēram, izmantojot un nodrošinot sociālos pakalpojumus vai sniedzot ieteikumus par mājsaimniecības budžeta pārvaldīšanu;

(1)  "papildpasākumi" ir darbības, kas tiek īstenotas līdztekus pārtikas izdalīšanai un/vai minimālās materiālās palīdzības sniegšanai un ar kurām paredzēts novērst sociālo atstumtību un izskaust nabadzību, piemēram, izmantojot un nodrošinot sociālos pakalpojumus un psiholoģisko atbalstu, nodrošinot attiecīgu informāciju par publiskajiem pakalpojumiem vai sniedzot ieteikumus par mājsaimniecības budžeta pārvaldīšanu;

(2)  “asociētā valsts” ir tāda trešā valsts, kura ar Savienību ir parakstījusi nolīgumu, kas tai dod tiesības piedalīties ESF+ Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļā un Veselības sadaļā saskaņā ar 30. pantu;

(2)  “asociētā valsts” ir tāda trešā valsts, kura ar Savienību ir parakstījusi nolīgumu, kas tai dod tiesības piedalīties ESF+ Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļā un Veselības sadaļā saskaņā ar 30. pantu;

(3)  “minimālā materiālā palīdzība” ir preces, ar kurām tiek apmierinātas personas pamatvajadzības uz cilvēka cienīgu dzīvi, piemēram, apģērbs, higiēnas preces un mācībām nepieciešamie priekšmeti;

(3)  “minimālā materiālā palīdzība” ir preces, ar kurām tiek apmierinātas personas pamatvajadzības uz cilvēka cienīgu dzīvi, piemēram, apģērbs, higiēnas preces, ieskaitot sieviešu higiēnas preces, un mācībām nepieciešamie priekšmeti;

(4)  “finansējuma apvienošanas darbība” ir ES budžeta atbalstītas darbības, tostarp Finanšu regulas 2. panta 6. punktā minētā finansējuma apvienošanas mehānisma ietvaros, kuras apvieno no ES budžeta finansēta neatmaksājamā atbalsta formas un/vai finanšu instrumentus ar atmaksājama atbalsta formām no attīstības vai citām publisko finanšu iestādēm, kā arī komerciālām finanšu iestādēm un ieguldītājiem;

(4)  “finansējuma apvienošanas darbība” ir ES budžeta atbalstītas darbības, tostarp Finanšu regulas 2. panta 6. punktā minētā finansējuma apvienošanas mehānisma ietvaros, kuras apvieno no ES budžeta finansēta neatmaksājamā atbalsta formas un/vai finanšu instrumentus ar atmaksājama atbalsta formām no attīstības vai citām publisko finanšu iestādēm, kā arī komerciālām finanšu iestādēm un ieguldītājiem;

(5)  “kopējie tūlītējo rezultātu rādītāji” ir kopējie rezultātu rādītāji, kas aptver ietekmi četru nedēļu laikposmā no dienas, kad dalībnieks pārtrauc darbību (izstāšanās datums);

(5)  “kopējie tūlītējo rezultātu rādītāji” ir kopējie rezultātu rādītāji, kas aptver ietekmi četru nedēļu laikposmā no dienas, kad dalībnieks pārtrauc darbību (izstāšanās datums);

(6)  “kopējie ilgtermiņa rezultātu rādītāji” ir kopējie rezultātu rādītāji, kas aptver ietekmi sešu mēnešu laikposmā pēc tam, kad dalībnieks ir pārtraucis darbību;

(6)  “kopējie ilgtermiņa rezultātu rādītāji” ir kopējie rezultātu rādītāji, kas aptver ietekmi sešu un divpadsmit mēnešu laikposmā pēc tam, kad dalībnieks ir pārtraucis darbību;

(7)  “pārtikas iegādes un/vai minimālās materiālās palīdzības sniegšanas izmaksas” ir faktiskās izmaksas, kas saistītas ar atbalsta saņēmēja veiktu pārtikas iegādi un/vai minimālās materiālās palīdzības sniegšanu un nav tikai iegādātās pārtikas cena un/vai minimālās materiālās palīdzības summa;

(7)  “pārtikas iegādes un/vai minimālās materiālās palīdzības sniegšanas izmaksas” ir faktiskās izmaksas, kas saistītas ar atbalsta saņēmēja veiktu pārtikas iegādi un/vai minimālās materiālās palīdzības sniegšanu un nav tikai iegādātās pārtikas cena un/vai minimālās materiālās palīdzības summa;

 

(7a)  “pārrobežu partnerības” Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļā ir valsts nodarbinātības dienestu, pilsoniskās sabiedrības vai sociālo partneru, kas atrodas vismaz divās dalībvalstīs, pastāvīgas sadarbības struktūras;

(8)  “galīgais atbalsta saņēmējs” ir vistrūcīgākā persona(-s), kura(-s) saņem atbalstu, kā noteikts 4. panta 1. punkta xi) apakšpunktā;

(8)  “galīgais atbalsta saņēmējs” ir vistrūcīgākā persona(-s), kura(-s) saņem atbalstu, kā noteikts 4. panta 1. punkta xi) apakšpunktā;

(9)  “veselības krīze” ir jebkura ar veselības aspektu saistīta krīze, kas parasti tiek uztverta kā apdraudējums un uz kuru nenoteiktības apstākļos iestādēm ir nekavējoties jāreaģē;

(9)  “veselības krīze” ir jebkura ar veselības aspektu saistīta krīze, kas parasti tiek uztverta kā apdraudējums un uz kuru nenoteiktības apstākļos iestādēm ir nekavējoties jāreaģē;

(10)  “tiesību subjekts” ir jebkura fiziska persona vai juridiska persona, kas izveidota saskaņā ar valsts, Savienības vai starptautiskajiem tiesību aktiem un kas minētajos aktos par tādu ir atzīta, un kam ir juridiskās personas statuss, un kas, rīkodamās savā vārdā, var īstenot tiesības, un kam var būt saistoši pienākumi;

(10)  “tiesību subjekts” ir jebkura fiziska persona vai juridiska persona, kas izveidota saskaņā ar valsts, Savienības vai starptautiskajiem tiesību aktiem un kas minētajos aktos par tādu ir atzīta, un kam ir juridiskās personas statuss, un kas, rīkodamās savā vārdā, var īstenot tiesības, un kam var būt saistoši pienākumi;

(11)  “mikrofinansējums” ir garantijas, mikrokredīti, pašu kapitāls un kvazikapitāls kopā ar citiem uzņēmējdarbības izvēršanas pakalpojumiem, kurus var sniegt kā individuālas konsultācijas, apmācību un darbaudzināšanu un kurus var saņemt fiziskas personas un mikrouzņēmumi, kuriem ir grūtības saņemt kredītus profesionālām un/vai peļņu nesošām darbībām;

(11)  “mikrofinansējums” ir garantijas, mikrokredīti, pašu kapitāls un kvazikapitāls kopā ar citiem uzņēmējdarbības izvēršanas pakalpojumiem, kurus var sniegt kā individuālas konsultācijas, apmācību un darbaudzināšanu un kurus var saņemt fiziskas personas un mikrouzņēmumi, kuriem ir grūtības saņemt kredītus profesionālām un/vai peļņu nesošām darbībām;

(12)  “mikrouzņēmums” ir uzņēmums, kurā darbinieku skaits ir mazāks par 10 un kura ikgadējais apgrozījums vai bilance ir mazāka par 2 000 000 EUR;

(12)  “mikrouzņēmums” ir uzņēmums, kurā darbinieku skaits ir mazāks par 10 un kura ikgadējais apgrozījums vai bilance ir mazāka par 2 000 000 EUR;

(13)  “vistrūcīgākās personas” ir fiziskas personas — atsevišķi cilvēki, ģimenes, mājsaimniecības vai grupas, kurās ietilpst šādi cilvēki —, kuru nepieciešamība pēc palīdzības noteikta pēc objektīviem kritērijiem, ko, apspriežoties ar attiecīgajām ieinteresētajām personām un vienlaikus izvairoties no interešu konflikta, paredzējušas un apstiprinājušas valsts kompetentās iestādes un kuros var iekļaut elementus, kas ļauj palīdzību mērķtiecīgi novirzīt konkrētos ģeogrāfiskos apgabalos mītošām vistrūcīgākajām personām;

(13)  “vistrūcīgākās personas” ir fiziskas personas — atsevišķi cilvēki, ģimenes, mājsaimniecības vai grupas, kurās ietilpst šādi cilvēki, ieskaitot bērnus un bezpajumtniekus —, kuru nepieciešamība pēc palīdzības noteikta pēc objektīviem kritērijiem, ko, apspriežoties ar attiecīgajām ieinteresētajām personām un vienlaikus izvairoties no interešu konflikta, paredzējušas un apstiprinājušas valsts kompetentās iestādes un kuros var iekļaut elementus, kas ļauj palīdzību mērķtiecīgi novirzīt konkrētos ģeogrāfiskos apgabalos mītošām vistrūcīgākajām personām;

(14)  “atsauces vērtība” ir vērtība, ar ko nosaka kopējo rezultātu rādītāju un programmu īpašo rezultātu rādītāju mērķus, kuru pamatā ir pašreizējie vai iepriekš veikti līdzīgi intervences pasākumi;

(14)  “atsauces vērtība” ir vērtība, ar ko nosaka kopējo rezultātu rādītāju un programmu īpašo rezultātu rādītāju mērķus, kuru pamatā ir pašreizējie vai iepriekš veikti līdzīgi intervences pasākumi;

(15)  “sociālais uzņēmums” ir fiziska persona vai neatkarīgi no tā juridiskās formas – uzņēmums:

(15)  “sociālais uzņēmums” ir fiziska persona vai neatkarīgi no tā juridiskās formas – sociālās ekonomikas uzņēmums:

(a)  kuram saskaņā ar statūtiem, nolikumu vai jebkādu citu juridisku dokumentu, kas var izraisīt atbildību saskaņā ar tās dalībvalsts noteikumiem, kurā tas atrodas, galvenais sociālais mērķis ir panākt pozitīvu un izmērāmu sociālo ietekmi, nevis nodrošināt citiem nolūkiem paredzētu peļņu, un kurš sniedz pakalpojumus vai ražo preces, kas rada sociālo atdevi, un/vai izmanto tādas preču ražošanas vai pakalpojumu sniegšanas metodes, ar ko tiek īstenoti sociālie mērķi,

(a)  kuram saskaņā ar statūtiem, nolikumu vai jebkādu citu juridisku dokumentu, kas var izraisīt atbildību saskaņā ar tās dalībvalsts noteikumiem, kurā tas atrodas, galvenais sociālais mērķis ir panākt pozitīvu un izmērāmu sociālo, tostarp ekoloģisko, ietekmi, nevis nodrošināt citiem nolūkiem paredzētu peļņu, un kurš sniedz pakalpojumus vai ražo preces, kas rada sociālo atdevi, un/vai izmanto tādas preču ražošanas vai pakalpojumu sniegšanas metodes, ar ko tiek īstenoti sociālie mērķi,

(b)  kurš, pirmkārt un galvenokārt, savu peļņu izmanto galvenā sociālā mērķa sasniegšanai un kurš ir ieviesis iepriekš izstrādātas procedūras un noteikumus peļņas sadalei tā, lai šāda sadale neapdraudētu galveno sociālo mērķi,

(b)  kurš, pirmkārt un galvenokārt, lielāko daļu savas peļņas atkārtoti iegulda galvenā sociālā mērķa sasniegšanai un kurš ir ieviesis iepriekš izstrādātas procedūras un noteikumus peļņas sadalei tā, lai šāda sadale neapdraudētu galveno sociālo mērķi,

(c)  kurš tiek pārvaldīts saimnieciskā, atbildīgā un pārredzamā veidā, jo īpaši iesaistot darbiniekus, pircējus un ieinteresētās personas, kurus ietekmē tā uzņēmējdarbība;

(c)  kurš tiek pārvaldīts saimnieciskā, demokrātiskā, iesaistošā, atbildīgā un pārredzamā veidā, jo īpaši iesaistot darbiniekus, pircējus un ieinteresētās personas, kurus ietekmē tā uzņēmējdarbība;

 

(15a)  “sociālās ekonomikas uzņēmums” ir tāds sociālajā ekonomikā ietverts dažāda veida uzņēmums un sabiedrība kā kooperatīvs, savstarpējā sabiedrība, asociācija, fonds, sociālais uzņēmums un cita veida uzņēmums, kura regulējums noteikts dalībvalstu tiesību aktos un kura darbība balstīta uz principu, ka cilvēks un sociālais mērķis ir svarīgāks par kapitālu, uz demokrātisku pārvaldību, solidaritāti un peļņas lielākās daļas vai pārpalikumu atkārtotu ieguldīšanu;

(16)  “sociālās inovācijas” ir darbības, kuras ir sociālas gan attiecībā uz to mērķi, gan līdzekļiem, un jo īpaši tādas darbības, kas saistītas ar jaunu ideju (attiecībā uz precēm, pakalpojumiem un modeļiem) izstrādi un īstenošanu, kuras apmierina sociālās vajadzības un tai pašā laikā rada jaunas sociālās attiecības vai sadarbības izpausmes, tādējādi sniedzot labumu sabiedrībai un veicinot tās spēju rīkoties;

(16)  “sociālās inovācijas” ir darbības, tostarp kolektīvās darbības, kuras ir sociālas gan attiecībā uz to mērķi, gan līdzekļiem, un jo īpaši tādas darbības, kas saistītas ar jaunu ideju (attiecībā uz precēm, pakalpojumiem, praksi un modeļiem) izstrādi un īstenošanu, kuras apmierina sociālās vajadzības un tai pašā laikā rada jaunas sociālās attiecības vai sadarbības izpausmes, tostarp starp sabiedrību, trešās nozares organizācijām, piemēram, brīvprātīgo un kopienas organizācijām un sociālās ekonomikas uzņēmumiem, tādējādi sniedzot labumu sabiedrībai un veicinot tās spēju rīkoties;

(17)  “sociālās politikas eksperimenti” ir politikas intervences pasākumi, kas piedāvā inovatīvus risinājumus sociālo vajadzību apmierināšanai un ko īsteno nelielā mērogā un apstākļos, kuri nodrošina iespēju izmērīt to ietekmi pirms to atkārtošanas citā sakarā vai plašākā mērogā, ja rezultāti izrādītos pārliecinoši;

(17)  “sociālās politikas eksperimenti” ir politikas intervences pasākumi, kas piedāvā inovatīvus risinājumus sociālo vajadzību apmierināšanai un ko īsteno nelielā mērogā un apstākļos, kuri nodrošina iespēju izmērīt to ietekmi pirms to atkārtošanas citā, tostarp ģeogrāfiskā un sektorālā, sakarā vai plašākā mērogā, ja rezultāti izrādītos pārliecinoši;

(18)  “galvenās kompetences” ir zināšanas, prasmes un kompetences, kuras visiem cilvēkiem vajadzīgas jebkurā viņu dzīves posmā personiskai izaugsmei un attīstībai, nodarbinātībai, sociālajai iekļautībai un aktīvam pilsoniskumam. Galvenās kompetences ir: rakstpratība, daudzvalodība, iemaņas matemātikā, dabaszinātnēs, tehnoloģijās un inžienierzinātnēs, digitālā pratība, personiskās, sociālās iemaņas un prasme mācīties, pilsoniskums, spēja veikt uzņēmējdarbību, kultūras izpratne un izpausme;

(18)  “galvenās kompetences” ir zināšanas, prasmes un kompetences, kuras visiem cilvēkiem vajadzīgas jebkurā viņu dzīves posmā personiskai izaugsmei un attīstībai, nodarbinātībai, sociālajai iekļautībai un aktīvam pilsoniskumam. Galvenās kompetences ir: rakstpratība, daudzvalodība, iemaņas matemātikā, dabaszinātnēs, tehnoloģijās, mākslā un inžienierzinātnēs, digitālā pratība, medijpratība, personiskās, sociālās iemaņas un prasme mācīties, pilsoniskums, spēja veikt uzņēmējdarbību, (savstarpējās) kultūras izpratne un izpausme un kritiskā domāšana;

(19)  “trešā valsts” ir valsts, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts.

(19)  “trešā valsts” ir valsts, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts;

 

(19a)  “nelabvēlīgā situācijā esošie” ir mērķa grupas, no kurām lielā mērā personas saskaras ar nabadzību, diskrimināciju vai sociālo atstumtību vai ar risku saskarties ar tām, tostarp etniskās minoritātes, piemēram, romi, trešo valsts valstspiederīgie, tostarp migranti, vecāka gadagājuma cilvēki, bērni, vientuļie vecāki, personas ar invaliditāti vai personas ar hroniskām saslimšanām;

 

(19b)  “mūžizglītība” ir visu veidu mācīšanās (formālā, neformālā un ikdienējā mācīšanās), kas notiek visos dzīves posmos, tostarp agrīnā pirmsskolas izglītība, vispārējā izglītība, profesionālā izglītība un apmācība, augstākā izglītība un pieaugušo izglītība, kā rezultātā uzlabojas zināšanas, prasmes, kompetences un iespējas piedalīties sabiedrībā.

2.  [Gaidāmās KNR] 2. pantā sniegtās definīcijas attiecas arī uz to ESF+ sadaļu, ko īsteno pēc dalītās pārvaldības principa.

2.  [Gaidāmās KNR] 2. pantā sniegtās definīcijas attiecas arī uz to ESF+ sadaļu, ko īsteno pēc dalītās pārvaldības principa.

 

2.a  Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam1a, 2. panta definīcijas piemēro arī Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļā un Veselības sadaļā, ievērojot tiešās un netiešās pārvaldības principu.

 

________________

 

1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regula (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).

Grozījums Nr.    88

Regulas priekšlikums

3. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. pants

3. pants

Vispārīgie mērķi un to īstenošanas metodes

Vispārīgie mērķi un to īstenošanas metodes

ESF+ mērķis ir palīdzēt dalībvalstīm panākt augstu nodarbinātības līmeni, taisnīgu sociālo aizsardzību un prasmīgu un izturīgu darbaspēku, kas sagatavots darba pasaulei nākotnē atbilstoši principiem, kas izklāstīti Eiropas sociālo tiesību pīlārā, kuru 2017. gada 17. novembrī izsludināja Eiropas Parlaments, Padome un Komisija.

ESF+ palīdz dalībvalstīm — valsts, reģionālā un vietējā līmenī — un Savienībai sasniegt iekļaujošu sabiedrību, augstu kvalitatīvas nodarbinātības līmeni, darbvietu radīšanu, kvalitatīvu un iekļaujošu izglītību un apmācību, vienlīdzīgas iespējas, nabadzības, tostarp bērnu nabadzības, izskaušanu, sociālo iekļaušanu un integrāciju, sociālo kohēziju, sociālo aizsardzību un to, lai būtu prasmīgs un noturīgs darbaspēks, kas sagatavots darba pasaulei nākotnē.

 

ESF+ atbilst Eiropas Savienības Līgumiem un Hartai atbilstoši principiem, kas izklāstīti Eiropas sociālo tiesību pīlārā, kuru 2017. gada 17. novembrī izsludināja Eiropas Parlaments, Padome un Komisija, tādējādi dodot ieguldījumu Savienības mērķiem attiecībā uz ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas stiprināšanu saskaņā ar LESD 174. pantu un Savienības un tās dalībvalstu apņemšanos sasniegt Ilgtspējīgas attīstības mērķus, un apņemšanās, kas paustas saskaņā ar Parīzes nolīgumu.

ESF+ atbalsta, papildina un sniedz pievienoto vērtību dalībvalstu rīcībpolitikām, ar kurām paredzēts nodrošināt vienlīdzīgas iespējas, darba tirgus pieejamību, taisnīgus darba nosacījumus, sociālo aizsardzību, sociālo iekļautību un augstu sabiedrības veselības aizsardzības līmeni.

ESF+ atbalsta, papildina un sniedz pievienoto vērtību dalībvalstu rīcībpolitikām, ar kurām paredzēts nodrošināt vienlīdzīgas iespējas, vienlīdzīgu piekļuvi darba tirgum, mūžizglītībai, augstas kvalitātes darba nosacījumus, sociālo aizsardzību, integrāciju un iekļautību, nabadzības, tostarp bērnu nabadzības, izskaušanu, bērniem un jauniešiem veltītus ieguldījumus, diskriminācijas nepieļaušanu, dzimumu līdztiesību, pamatpakalpojumu pieejamību un augstu sabiedrības veselības aizsardzības līmeni.

To īsteno:

To īsteno:

a)  ar dalīto pārvaldību – attiecībā uz to palīdzības daļu, kas atbilst konkrētajiem mērķiem 4. panta 1. punktā (“dalītā pārvaldītā īstenota ESF+ sadaļa”), un

a)  ar dalīto pārvaldību – attiecībā uz to palīdzības daļu, kas atbilst konkrētajiem mērķiem 4. panta 1. punktā (“dalītā pārvaldītā īstenota ESF+ sadaļa”), un

b)  ar tiešo un netiešo pārvaldību – attiecībā uz to palīdzības daļu, kas atbilst mērķiem 4. panta 1. punktā un 23. pantā (“Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļa”) un mērķiem 4. panta 1. un 3. punktā un 26. pantā (“Veselības sadaļa”).

b)  ar tiešo un netiešo pārvaldību – attiecībā uz to palīdzības daļu, kas atbilst mērķiem 4. panta 1. punktā un 23. pantā (“Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļa”) un mērķiem 4. panta 1. un 3. punktā un 26. pantā (“Veselības sadaļa”).

Grozījums Nr.    89

Regulas priekšlikums

4. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. pants

4. pants

Konkrētie mērķi

Konkrētie mērķi

1.  ESF+ atbalsta šādus konkrētos mērķus tādās politikas jomās kā nodarbinātība, izglītība, sociālā iekļautība un veselība un tādējādi veicina politikas mērķi “Sociālāka Eiropa — Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošana”, kas izklāstīts [gaidāmās KNR] [4.] pantā:

1.  ESF+ atbalsta šādus konkrētos mērķus tādās politikas jomās kā nodarbinātība, izglītība, mobilitāte, sociālā iekļautība, nabadzības izskaušana un veselība un tādējādi arī palīdz īstenot politikas mērķi “Sociālāka Eiropa — Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošana”, kas izklāstīts [gaidāmās KNR] [4.] pantā:

(i)  uzlabot darbvietu pieejamību visiem darba meklētājiem, jo īpaši jauniešiem, ilgstošajiem bezdarbniekiem un ekonomiski neaktīvajām personām, un veicināt pašnodarbinātību un sociālo ekonomiku;

(i)  uzlabot kvalitatīvu darbvietu un nodarbinātības pasākumu pieejamību visiem darba meklētājiem, jo īpaši veikt īpašus pasākumus, kas ir domāti jauniešiem, sevišķi, īstenojot Garantijas jauniešiem shēmu, ilgstošiem bezdarbniekiem, ekonomiski neaktīvajām personām un nelabvēlīgākā situācijā esošām grupām, galveno vērību pievēršot no darba tirgus visattālinātākajām personām, sekmējot nodarbinātību, pašnodarbinātību, uzņēmējdarbības garu un sociālo ekonomiku;

(ii)  modernizēt darba tirgus iestādes un dienestus tā, lai tie varētu novērtēt un prognozēt vajadzīgās prasmes, nodrošināt savlaicīgu palīdzību un atbalstu, kas individuāli pielāgots darba tirgus vajadzībām, kā arī sekmēt pāreju un mobilitāti;

(ii)   modernizēt darba tirgus iestādes un dienestus tā, lai tie varētu novērtēt un prognozēt vajadzīgās prasmes, nodrošināt savlaicīgu palīdzību un atbalstu, kas būtu individuāli pielāgoti darba tirgus vajadzībām, kā arī sekmēt pāreju un mobilitāti;

(iii)  veicināt sieviešu līdzdalību darba tirgū, labāk līdzsvarot darba un ģimenes dzīvi, tostarp uzlabot bērnu aprūpes un tādas veselīgas un labi pielāgotas darba vides pieejamību, kurā ņemti vērā veselības apdraudējumi, darbinieku, uzņēmumu un uzņēmēju pielāgošanos pārmaiņām un aktīvas un veselīgas vecumdienas;

(iii)  veicināt sieviešu līdzdalību darba tirgū un karjeras izaugsmi, atbalstot principu, saskaņā ar kuru par vienādi vērtīgu darbu saņem vienādu darba samaksu, labāk līdzsvarot darba un ģimenes dzīvi, īpašu vērību pievēršot vientuļajiem vecākiem, tostarp sekmēt piekļuvi izmaksu ziņā pieejamai, iekļaujošai un kvalitatīvai bērnu aprūpei, agrīnās bērnības izglītībai, vecāka gadagājuma personu aprūpei un citiem aprūpes pakalpojumiem un atbalstam, un vairot veselīgu un labi pielāgotu darba vidi, novēršot veselības un saslimšanas riskus un nodrošinot darba ņēmēju, uzņēmumu un uzņēmēju pielāgošanos pārmaiņām, profesionālo pārorientāciju, kā arī aktīvu un veselīgu novecošanu;

(iv)  uzlabot izglītības un apmācības sistēmu kvalitāti, efektivitāti un darba tirgus nozīmi, lai sekmētu galveno kompetenču, tostarp digitālo prasmju, apguvi;

(iv)  uzlabot izglītības un apmācības sistēmu kvalitāti, universālumu, efektivitāti un darba tirgus nozīmi, lai sekmētu galveno kompetenču, tostarp uzņēmējdarbības un digitālo prasmju, apguvi, un atzīt neformālo un ikdienējo mācīšanos, uzlabot e-iekļautību un atvieglot pāreju no izglītības uz darbu, lai ņemtu vērā sociālās un ekonomiskās prasības;

(v)  sekmēt, lai jo īpaši nelabvēlīgā situācijā esošajiem būtu vienlīdz lielā mērā pieejama kvalitatīva un iekļaujoša izglītība, no pirmsskolas izglītības un aprūpes līdz vispārējai un arodizglītībai un apmācībai un augstākajai izglītībai, un lai viņi to iegūtu, kā arī veicināt pieaugušo izglītību un apmācību, tostarp mācīšanās mobilitāti visiem;

(v)  sekmēt, lai jo īpaši nelabvēlīgākā situācijā esošajiem un aprūpētājiem būtu vienlīdz lielā mērā pieejama ļoti kvalitatīva, izmaksu ziņā pieejama un iekļaujoša izglītība un apmācība, no pirmsskolas izglītības un aprūpes līdz vispārējai un arodizglītībai un apmācībai un augstākajai izglītībai, un lai viņi to iegūtu, kā arī veicināt pieaugušo izglītību un apmācību, novēršot priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, sekmējot duālās apmācības sistēmas un māceklības ieviešanu, mācību mobilitāti visiem un pieejamību personām ar invaliditāti;

(vi)  veicināt mūžizglītību, galvenokārt piedāvājot prasmju paaugstināšanas un pārkvalificēšanās iespējas visiem, ņemot vērā digitālās prasmes, labāk prognozējot esošo prasmju pārmaiņas un vajadzību pēc jaunām prasmēm, pamatojoties uz darba tirgus vajadzībām, atvieglojot karjeras maiņu un sekmējot profesionālo mobilitāti;

(vi)  veicināt mūžizglītību, jo īpaši piedāvājot prasmju paaugstināšanas un pārkvalificēšanās elastīgas iespējas visiem, ņemot vērā uzņēmējdarbības un digitālās prasmes, labāk prognozējot esošo prasmju pārmaiņas un vajadzību pēc jaunām prasmēm, pamatojoties uz darba tirgus vajadzībām, atvieglojot karjeras maiņu un sekmējot profesionālo mobilitāti un pilnvērtīgu dalību sabiedrībā;

(vii)  veicināt aktīvu iekļautību ar mērķi sekmēt vienlīdzīgas iespējas un aktīvu līdzdalību un uzlabot piemērotību darba tirgum;

(vii)  veicināt aktīvu iekļautību ar mērķi sekmēt vienlīdzīgas iespējas, nediskrimināciju un aktīvu līdzdalību un uzlabot nodarbinātību — jo īpaši nelabvēlīgākā situācijā esošo grupu nodarbinātību;

(viii)  sekmēt trešo valstu valstspiederīgo un sociāli atstumto kopienu, piemēram, romu, sociālekonomisko integrāciju;

(viii)  sekmēt trešo valstu valstspiederīgo, tostarp migrantu, efektīvu sociālekonomisko ilgtermiņa integrāciju;

 

(viiia)  apkarot diskrimināciju un sekmēt sociāli atstumto kopienu, piemēram, romu, sociālekonomisko integrāciju;

(ix)  uzlabot vienlīdzīgu un savlaicīgu piekļuvi kvalitatīviem, ilgtspējīgiem un cenu ziņā pieejamiem pakalpojumiem, modernizēt sociālās aizsardzības sistēmas, tostarp veicināt sociālās aizsardzības pieejamību, uzlabot veselības aprūpes sistēmu un ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu pieejamību, rezultativitāti un noturību;

(ix)  uzlabot vienlīdzīgu un savlaicīgu piekļuvi kvalitatīviem, ilgtspējīgiem, fiziski un izmaksu ziņā pieejamiem pakalpojumiem, tostarp pakalpojumiem, ar kuriem nodrošina mājokļa pieejamību, un uz pacientu vērstiem veselības aprūpes un saistītās aprūpes pakalpojumiem; modernizēt sociālā nodrošinājuma iestādes, publiskos nodarbinātības pakalpojumus, sociālo aizsardzību un sociālās iekļautības sistēmas, tostarp sekmēt piekļuvi vienlīdzīgai sociālai aizsardzībai, īpašu vērību pievēršot bērniem un nelabvēlīgākā situācijā esošām grupām, un vistrūcīgākajām personām; uzlabot veselības aprūpes sistēmu pieejamību, tostarp personām ar invaliditāti, un šo sistēmu un ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu rezultativitāti un noturību;

 

(ixa)  palielināt pieejamību no personu ar invaliditāti viedokļa, lai uzlabotu viņu iekļautību nodarbinātībā, izglītībā un apmācībā;

(x)  veicināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto personu, arī vistrūcīgāko personu un bērnu, sociālo integrāciju;

(x)  veicināt nabadzībā dzīvojošu un/vai sociālo atstumtu personu vai nabadzības un/vai sociālās atstumtības riskam pakļautu personu sociālo iekļautību, tostarp vistrūcīgāko personu un bērnu sociālo integrāciju;

(xi)  mazināt materiālo nenodrošinātību, piešķirot pārtiku un/vai minimālo materiālo palīdzību vistrūcīgākajām personām, tostarp izmantojot papildpasākumus.

(xi)  mazināt materiālo nenodrošinātību, piešķirot pārtiku un/vai minimālo materiālo palīdzību vistrūcīgākajām personām, tostarp izmantojot papildpasākumus, ar kuriem nodrošina minēto personu sociālo iekļautību, īpašu uzmanību pievēršot bērniem neaizsargātās situācijās.

2.  Ar darbībām, kuras tiek īstenotas ESF+ sadaļā pēc dalītās pārvaldības principa un ar kurām paredzēts sasniegt 1. punktā minētos konkrētos mērķus, ESF+ arī veicina pārējos politikas mērķus, kas norādīti [gaidāmās KNR] 4. pantā, jo īpaši mērķus, kuri attiecas uz:

2.  Ar darbībām, kuras tiek īstenotas ESF+ sadaļā pēc dalītās pārvaldības principa un ar kurām paredzēts sasniegt 1. punktā minētos konkrētos mērķus, ar ESF+ līdzekļiem cenšas veicināt pārējos politikas mērķus, kas norādīti [gaidāmās KNR] 4. pantā, jo īpaši mērķus, kuri attiecas uz:

1.  viedāku Eiropu, attīstot prasmes pārdomātai specializācijai un svarīgām pamattehnoloģijām, rūpniecisko pārkārtošanos, nozaru sadarbību prasmju un uzņēmējdarbības jomā, pētnieku apmācību, tīklošanas darbības un partnerības starp augstākās izglītības iestādēm, profesionālās izglītības un apmācības iestādēm, pētniecības un tehnoloģiju centriem, uzņēmumiem un kopām, kā arī atbalstu mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem un sociālajai ekonomikai;

1.  viedāku Eiropu, attīstot prasmes pārdomātai specializācijai un svarīgām pamattehnoloģijām, rūpniecisko pārkārtošanos, nozaru sadarbību prasmju un uzņēmējdarbības jomā, pētnieku apmācību, tīklošanas darbības un partnerības starp augstākās izglītības iestādēm, profesionālās izglītības un apmācības iestādēm, pētniecības un tehnoloģiju centriem, medicīnas un veselības aprūpes centriem un uzņēmumiem, un kopām, kā arī atbalstu mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem un sociālajai ekonomikai, ņemot vērā dalībvalstīs pastāvošos sociālās ekonomikas likumus un tajās un izveidotos sociālā ekonomikas satvarus;

2.  zaļāku mazoglekļa ekonomiku, kas sasniedzama, uzlabojot izglītības un apmācības sistēmas, kādas nepieciešamas prasmju un kvalifikāciju pielāgošanai, darbaspēka kvalifikācijas celšanai, un izveidojot jaunas darba vietas nozarēs, kas saistītas ar vidi, klimatu, enerģētiku un bioekonomiku.

2.  zaļāku mazoglekļa Eiropas ekonomiku, kas sasniedzama, uzlabojot izglītības un apmācības sistēmas, kādas nepieciešamas prasmju un kvalifikāciju pielāgošanai, sekmējot iedzīvotāju izpratni par ilgtspējīgu attīstību un dzīvesveidu, ceļot visu personu, tostarp darbaspēka, kvalifikāciju un izveidojot jaunas darba vietas nozarēs, kas saistītas ar vidi, klimatu, enerģētiku, aprites ekonomiku un bioekonomiku.

 

2.a  Savienības tuvināšanu iedzīvotājiem, īstenojot nabadzības mazināšanas un sociālās iekļaušanas pasākumus, kuros ņem vērā pilsētu, lauku apvidu un piekrastes reģionu īpatnības, lai risinātu sociālekonomiskās atšķirības problēmu pilsētās un reģionos;

 

2.b  saskaņā ar Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļu ESF+ sadarbībā ar sociālajiem partneriem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un publiskām un privātām struktūrām atbalsta Savienības instrumentu, politikas virzienu un attiecīgo tiesību aktu izstrādi un novērtēšanu un sekmē uz pierādījumiem balstītu politikas izstrādi, sociālo inovāciju un sociālo progresu (konkrētais 1. mērķis); tas atbalsta darba ņēmēju ģeogrāfisko un profesionālo mobilitāti taisnīgā veidā un sekmē nodarbinātības iespējas (konkrētais mērķis Nr. 2); tas sekmē nodarbinātību un sociālo iekļautību, palielinot mikrouzņēmumiem un sociālās ekonomikas uzņēmumiem, jo īpaši neaizsargātām personām, paredzēta mikrofinansējuma pieejamību un iespējas to apgūt (konkrētais mērķis Nr. 3);

3.  Veselības sadaļā ESF+ atbalsta veselības veicināšanu un slimību profilaksi, sekmē veselības sistēmu lietderību, pieejamību un noturību, padara drošāku veselības aprūpi, mazina veselības nozarē valdošo nevienlīdzību, aizsargā pilsoņus pret pārrobežu veselības apdraudējumiem un atbalsta ES veselības jomas tiesību aktus.

3.  saskaņā ar Veselības sadaļu ESF+ veicina cilvēku veselības aizsardzības augstu līmeni un slimību profilaksi, tostarp veicinot fizisko aktivitāti un veselības izglītību, sekmē veselības sistēmu lietderību, pieejamību un noturību, padara drošāku veselības aprūpi, mazina nevienlīdzību veselības nozarē, palielina jaundzimušo dzīves ilgumu, aizsargā pilsoņus pret pārrobežu veselības apdraudējumiem, atbalsta slimību profilaksi un agrīnu diagnostiku un veselības uzturēšanu visa mūža garumā un stiprina un atbalsta ES tiesību aktus veselības jomā, tostarp vides veselības jomā, un veicina veselības aspektu vērā ņemšanu visos Savienības politikas virzienos. Savienības veselības politikas pamatā ir ilgtspējīgas attīstības mērķi (IAM), ar kuriem nodrošina, ka Savienība un dalībvalstis sasniedz IAM Nr. 3 (nodrošināt veselīgu dzīvi un sekmēt labklājību visu vecumu iedzīvotājiem).

Grozījums Nr.    90

Regulas priekšlikums

5. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5. pants

5. pants

Budžets

Budžets

1.  Kopējais ESF+ īstenošanai atvēlētais finansējums laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam ir 101 174 000 000 EUR pašreizējās cenās.

1.  Kopējais ESF+ īstenošanai atvēlētais finansējums laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam ir 106 781 000 000 EUR 2018. gada cenās (120 457 000 000 EUR pašreizējās cenās).

2.  Finansējums, kas atvēlēts ESF+ sadaļā, ievērojot dalītās pārvaldības principu, atbilstoši mērķim “Ieguldījums izaugsmei un nodarbinātībai” ir 100 000 000 000 EUR pašreizējās cenās jeb 88 646 194 590 EUR 2018. gada cenās, no tiem 200 000 000 EUR pašreizējās cenās jeb 175 000 000 EUR 2018. gada cenās piešķir starpvalstu sadarbībai, ar ko paredzēts atbalstīt inovatīvus risinājumus, kā minēts 23. panta i) punktā, un papildu finansējumu 400 000 000 EUR pašreizējās cenās jeb 376 928 934 EUR 2018. gada cenās piešķir attālākajiem reģioniem, kas noteikti LESD 349. pantā, un NUTS 2. līmeņa reģioniem, kuri atbilst 1994. gada Pievienošanās akta 6. protokola 2. pantā noteiktajiem kritērijiem.

2.  Finansējums, kas atvēlēts ESF+ sadaļā, ievērojot dalītās pārvaldības principu, atbilstoši mērķim “Ieguldījums izaugsmei un nodarbinātībai”, ir 105 686 000 000 EUR 2018. gada cenās (119 222 000 000 EUR pašreizējās gada cenās), no tiem 200 000 000 EUR pašreizējās cenās jeb 175 000 000 EUR 2018. gada cenās piešķir starpvalstu sadarbībai, ar ko paredzēts atbalstīt inovatīvus risinājumus, kā minēts 23. panta i) punktā, 5 900 000 000 EUR piešķir pasākumiem, kurus īsteno saskaņā ar Eiropas Garantijas bērniem shēmu un kuri ir paredzēti 10.a pantā, un papildu finansējumu 400 000 000 EUR pašreizējās cenās jeb 376 928 934 EUR 2018. gada cenās piešķir attālākajiem reģioniem, kas noteikti LESD 349. pantā, un NUTS 2. līmeņa reģioniem, kuri atbilst 1994. gada Pievienošanās akta 6. protokola 2. pantā noteiktajiem kritērijiem.

3.  Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļai un Veselības sadaļai laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam atvēlētais finansējums ir 1 174 000 000 EUR pašreizējās cenās.

3.  Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļai un Veselības sadaļai laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam atvēlētais finansējums ir 1 095 000 000 EUR 2018. gada cenās (1 234 000 000 EUR pašreizējās cenās).

4.  Orientējošais 3. punktā minētās summas sadalījums ir:

4.  Orientējošais 3. punktā minētās summas sadalījums ir:

(a)  761 000 000 EUR – Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļas īstenošanai;

(a)  675 000 000 EUR 2018. gada cenās (761 000 000 EUR pašreizējās cenās) – Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļas īstenošanai;

(b)  413 000 000 EUR – Veselības sadaļas īstenošanai.

(b)  420 000 000 EUR 2018. gada cenās (473 000 000 EUR pašreizējās cenās; vai 0,36 % no DFS 2021.-2027. gadam) – Veselības sadaļas īstenošanai.

5.  Šā panta 3. un 4. punktā minēto summu drīkst izmantot arī tehniskajai un administratīvajai palīdzībai, kas vajadzīga programmu īstenošanai, piemēram, programmu sagatavošanas, uzraudzības, kontroles, revīzijas un izvērtēšanas darbībām, tostarp korporatīvajām informācijas tehnoloģiju sistēmām.

5.  Šā panta 3. un 4. punktā minēto summu drīkst izmantot arī tehniskajai un administratīvajai palīdzībai, kas vajadzīga programmu īstenošanai, piemēram, programmu sagatavošanas, uzraudzības, kontroles, revīzijas un izvērtēšanas darbībām, tostarp korporatīvajām informācijas tehnoloģiju sistēmām.

Grozījums Nr.    91

Regulas priekšlikums

6. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6. pants

6. pants

Vīriešu un sieviešu līdztiesība, vienlīdzīgas iespējas un nediskriminācija

Vīriešu un sieviešu līdztiesība, vienlīdzīgas iespējas un nediskriminācija

Vīriešu un sieviešu līdztiesība, vienlīdzīgas iespējas un nediskriminācija

Dzimumu līdztiesība un vienlīdzīgas iespējas, un nediskriminācija

1.  Visas programmas, ko īsteno ESF+ sadaļā, ievērojot dalītās pārvaldības principu, un darbības, kas tiek atbalstītas Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļā un Veselības sadaļā, nodrošina vīriešu un sieviešu līdztiesību visā to sagatavošanas, īstenošanas, uzraudzīšanas un izvērtēšanas laikā. Turklāt tās veicina vienlīdzīgas iespējas visiem un nepieļauj diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ visā to sagatavošanas, īstenošanas, uzraudzīšanas un izvērtēšanas laikā.

1.  Visās programmās, ko īsteno ESF+, proti, to sagatavošanas, īstenošanas, uzraudzīšanas un izvērtēšanas procesā nodrošina dzimumu līdztiesību. Turklāt ar tām atbalsta īpašas darbības, ar kurām uzlabo sieviešu dalību darba dzīvē un viņu profesionālo izaugsmi un palīdz salāgot darba un personīgo dzīvi, veicina vienlīdzīgas iespējas visiem, nepieļaujot diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes vai veselības stāvokļa, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ, tostarp pieejamību personām ar invaliditāti attiecībā uz IKT visā to sagatavošanas, īstenošanas, uzraudzības un novērtējuma laikā, tādējādi veicinot sociālo iekļautību un mazinot nevienlīdzību.

2.  Dalībvalstis un Komisija atbalsta arī konkrētas mērķdarbības, kuras veicina 1. punktā minētos principus, ikvienā no ESF+ mērķiem, tostarp pāreju no aprūpes iestādē īstenotas aprūpes uz aprūpi kopienā un ģimenē.

2.  Dalībvalstis un Komisija atbalsta arī konkrētas mērķdarbības, kuras veicina 1. punktā minētos principus, ikvienā no ESF+ mērķiem, tostarp pāreju no aprūpes iestādē īstenotas aprūpes uz aprūpi kopienā un ģimenē un vispārējās pieejamības uzlabošanu personām ar invaliditāti.

Grozījums Nr.    92

Regulas priekšlikums

7. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7. pants

7. pants

Konsekvence un tematiskā koncentrācija

Konsekvence un tematiskā koncentrācija

1. Dalībvalstis ESF+ finanšu līdzekļus, ko īsteno, ievērojot dalītās pārvaldības principu, galvenokārt atvēl intervences pasākumiem, kas palīdzēs risināt problēmas, kuras noteiktas to dalībvalstu reformu programmās, Eiropas pusgadā un attiecīgajos konkrētai valstij paredzētajos ieteikumus, kas pieņemti saskaņā ar LESD 121. panta 2. punktu un 148. panta 4. punktu, un tās ņem vērā Eiropas sociālo tiesību pīlārā noteiktās tiesības un principus.

1. Dalībvalstis dalīti pārvaldītos ESF+ finanšu līdzekļus galvenokārt atvēl intervences pasākumiem, ar kuriem risina problēmas, kuras noteiktas to dalībvalstu reformu programmās, Eiropas pusgadā un attiecīgajos konkrētai valstij paredzētajos ieteikumus, kas pieņemti saskaņā ar LESD 121. panta 2. punktu un 148. panta 4. punktu, un tās ņem vērā Eiropas sociālo tiesību pīlārā noteiktās tiesības un principus, sociālo rezultātu pārskatu un reģionālās īpatnības, līdz ar to sekmējot LESD 174. pantā izklāstītos Savienības mērķus, ar kuriem stiprina ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju un kas pilnībā atbilst Parīzes nolīgumam un ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķiem.

Dalībvalstis un attiecīgā gadījumā Komisija sekmē sinerģiju un nodrošina koordināciju, papildināmību un saskaņotību starp ESF+ un citiem Savienības fondiem, programmām un instrumentiem, piemēram, Erasmus, Patvēruma un migrācijas fondu un Strukturālo reformu atbalsta programmu, tostarp reformu īstenošanas instrumentu un tehniskā atbalsta instrumentu, gan plānošanas, gan īstenošanas posmā. Dalībvalstis un attiecīgā gadījumā Komisija pilnveido koordinācijas mehānismus, lai izvairītos no darba dublēšanās, un nodrošina ciešu sadarbību starp tiem, kas ir atbildīgi par programmu īstenošanu, lai panāktu, ka atbalsta sniegšanas darbības ir saskaņotas un racionālas.

Dalībvalstis un attiecīgā gadījumā Komisija sekmē sinerģiju un nodrošina koordināciju, papildināmību un saskaņotību starp ESF+ un citiem Savienības fondiem, programmām un instrumentiem, piemēram, Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF), Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu (EGF), Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu, programmu InvestEU, Radošā Eiropa, Tiesību un vērtību instrumentu, Erasmus, Patvēruma un migrācijas fondu, ES programmu attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģijām laikposmam pēc 2020. gada un Reformu atbalsta programmu, ieskaitot reformu īstenošanas instrumentu un tehniskā atbalsta instrumentu, gan plānošanas, gan īstenošanas posmā. Dalībvalstis un attiecīgā gadījumā Komisija pilnveido koordinācijas mehānismus, lai izvairītos no darba dublēšanās, un nodrošina ciešu sadarbību starp tām pārvaldības iestādēm, kas ir atbildīgas par programmu īstenošanu, lai panāktu integrētas pieejas un saskaņotas un racionālas atbalsta sniegšanas darbības.

2.  Dalībvalstis piešķir pienācīgu summu no ESF+ finanšu līdzekļiem, kas tām atvēlēti, ievērojot dalītās pārvaldības principu, tādu problēmu risināšanai, kas apzinātas attiecīgajos konkrētai valstij paredzētajos ieteikumus, kas pieņemti saskaņā ar LESD 121. panta 2. punktu un 148. panta 4. punktu, un Eiropas pusgadā, uz ko attiecas ESF+ darbības joma, kā izklāstīts 4. pantā.

2.  Dalībvalstis piešķir pienācīgu summu no saviem ESF+ finanšu līdzekļiem, kas tām atvēlēti, ievērojot dalītās pārvaldības principu, tādu problēmu risināšanai, kas apzinātas attiecīgajos konkrētai valstij paredzētajos ieteikumos, kas pieņemti saskaņā ar LESD 121. panta 2. punktu un 148. panta 4. punktu, un Eiropas pusgadā, uz ko attiecas ESF+ darbības joma, kā izklāstīts 4. pantā.

3.  Dalībvalstis vismaz 25 % no ESF+ finanšu līdzekļiem, kas tām atvēlēti, ievērojot dalītās pārvaldības principu, piešķir konkrētajiem mērķiem sociālās iekļautības politikas jomā, kas izklāstīti 4. panta 1. punkta vii) līdz xi) apakšpunktā, tostarp trešo valstu valstspiederīgo sociālekonomiskās integrācijas veicināšanai.

3.  Dalībvalstis vismaz 27% no ESF+ finanšu līdzekļiem, kas tām atvēlēti, ievērojot dalītās pārvaldības principu, piešķir konkrētajiem mērķiem sociālās iekļautības politikas jomā, kas izklāstīti 4. panta 1. punkta vii) līdz x) apakšpunktā, tostarp trešo valstu valstspiederīgo sociālekonomiskās integrācijas veicināšanai.

 

3.a  Īstenojot sociālās iekļautības jomā nospraustos konkrētos mērķus, kas izklāstīti 4. panta 1. punktā vii) līdz x) apakšpunktā, dalībvalstis vismaz 5 % no saviem dalīti pārvaldītajiem ESF+ līdzekļiem piešķir mērķdarbībām, ar kurām īsteno Eiropas Garantijas bērniem shēmu, lai nodrošinātu bērnu vienlīdzīgu piekļuvi bezmaksas veselības aprūpei, bezmaksas izglītībai, bezmaksas bērnu aprūpes pakalpojumiem, pienācīgam mājoklim un pilnvērtīgam uzturam.

4.  Dalībvalstis vismaz 2 % no ESF+ finanšu līdzekļiem, kas tām atvēlēti, ievērojot dalītās pārvaldības principu, iedala konkrētajam mērķim samazināt materiālo nenodrošinātību, kas noteikts 4. panta 1. punkta xi) apakšpunktā.

4.  Papildus minimālajam piešķīrumam vismaz 27 % apmērā no dalīti pārvaldītajiem ESF+ finanšu līdzekļiem, lai sasniegtu 4. panta 1. punkta vii) līdz x) apakšpunkta konkrētos mērķus, dalībvalstis vismaz 3% no dalīti pārvaldītajiem ESF+ finanšu līdzekļiem iedala konkrētajam mērķim, proti, risināt vistrūcīgāko personu sociālo iekļautību un/vai samazināt materiālo nenodrošinātību, noteikts 4. panta 1. punkta x) un xi) apakšpunktā.

Pienācīgi pamatotos gadījumos finanšu līdzekļus, kas piešķirti 4. panta 1. punkta x) apakšpunktā noteiktajam konkrētajam mērķim vistrūcīgāko personu atbalstam, var ņemt vērā, pārbaudot, vai tiek ievērota šā punkta pirmajā daļā minētā prasība par vismaz 2 % piešķiršanu.

 

5.  Dalībvalstis, kurās 15 līdz 29 gadu vecu nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībā neiesaistītu jauniešu skaits 2019. gadā saskaņā ar Eurostat datiem pārsniedz vidējo rādītāju Savienībā, laikposmā no 2021. līdz 2025. gadam vismaz 10 % no ESF+ finanšu līdzekļiem, kas tām atvēlēti, ievērojot dalītās pārvaldības principu, piešķir tādiem mērķtiecīgiem pasākumiem un strukturālām reformām, kas atbalstīta jauniešu nodarbinātību, pāreju no skolas uz darba dzīvi un veidus, kas palīdz atgriezties izglītībā vai apmācībā, un otrās iespējas izglītību, jo īpaši Garantija jauniešiem īstenošanas sakarā.

5.  Dalībvalstis vismaz 3 % no ESF+ finanšu līdzekļiem, kas tām atvēlēti, ievērojot dalītās pārvaldības principu, piešķir tādiem mērķdarbībām un strukturālām reformām, ar kurām atbalsta jauniešu nodarbinātību, pāreju no skolas uz darba dzīvi un veidus, kas palīdz atgriezties izglītībā vai apmācībā, un otrās iespējas izglītību, jo īpaši Garantijas jauniešiem shēmu īstenošanas sakarā.

 

Dalībvalstis, kurās nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībā neiesaistītu jauniešu skaits vecumā no 15 līdz 29 gadiem 2019. gadā saskaņā ar Eurostat datiem pārsniedz vidējo rādītāju Savienībā, vai arī, ja to NEET rādītājs ir lielāks par 15 %, no dalīti pārvaldītajiem ESF+ finanšu līdzekļiem laikposmam no 2021. līdz 2025. gadam plānošanas periodam iepriekš minētajām darbībām un strukturālo reformu pasākumiem piešķir vismaz 15 %, īpašu uzmanību veltot reģioniem, kurās minētās parādības ir novērojamas vairāk un ņemot vērā to savstarpējās atšķirības.

Vidējā termiņā plānojot ESF+ finanšu līdzekļus, ko īsteno, ievērojot dalītās pārvaldības principu, 2026. un 2027. gadam saskaņā ar [gaidāmās KNR] [14.] pantu, dalībvalstis, kurās 15 līdz 29 gadu vecu nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībā neiesaistītu jauniešu skaits 2024. gadā saskaņā ar Eurostat datiem pārsniedz vidējo rādītāju Savienībā, 2026. un 2027. gadā šīm darbībām piešķir vismaz 15 % no ESF+ finanšu līdzekļiem, kas tām atvēlēti, ievērojot dalītās pārvaldības principu.

Vidējā termiņā plānojot dalīti pārvaldītos ESF+ finanšu līdzekļus, 2026. un 2027. gadam saskaņā ar [gaidāmās KNR] [14.] pantu, dalībvalstis, kurās nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībā neiesaistītu jauniešu skaits vecumā no 15 līdz 29 gadiem 2024. gadā saskaņā ar Eurostat datiem pārsniedz vidējo rādītāju Savienībā vai kurās saskaņā ar šiem datiem NEET īpatsvars pārsniedz 15 %, 2026. un 2027. gadā šīm darbībām vai strukturālo reformu pasākumiem piešķir vismaz 15 % no ESF+ finanšu līdzekļiem, kas tām atvēlēti, ievērojot dalītās pārvaldības principu.

Attālākie reģioni, kuri atbilst pirmās un otrās daļas nosacījumiem, savās programmās pirmajā daļā norādītajām mērķdarbībām piešķir vismaz 15 % no ESF finanšu līdzekļiem, kas īstenoti, ievērojot dalītās pārvaldības principu. Šo piešķīrumu ņem vērā, pārbaudot atbilstību minimālajai procentuālajai daļai nacionālajā līmenī, kas noteikta šā panta pirmajā un otrajā daļā.

Attālākie reģioni, kuri atbilst otrās un trešās daļas nosacījumiem, savās programmās pirmajā daļā norādītajām mērķdarbībām piešķir vismaz 15 % no ESF finanšu līdzekļiem, kas īstenoti, ievērojot dalītās pārvaldības principu. Šo piešķīrumu ņem vērā, pārbaudot atbilstību minimālajai procentuālajai daļai nacionālajā līmenī, kas noteikta šā panta pirmajā un otrajā daļā. Šis piešķīrums neaizstāj finansējumu, kas ir nepieciešams infrastruktūrai un attālāko reģionu attīstībai.

Dalībvalstis šādas darbības īpaši attiecina uz ekonomiski neaktīvajiem jauniešiem un ilgstoši bez darba esošiem jauniešiem, un tās veic mērķtiecīgus informēšanas pasākumus.

Dalībvalstis šādas darbības īpaši attiecina uz ekonomiski neaktīvajiem jauniešiem un ilgstoši bez darba esošiem jauniešiem, un tās veic mērķtiecīgus informēšanas pasākumus.

6.  Šā panta 2. līdz 5. punkts neattiecas uz konkrēto papildu piešķīrumu, ko saņem attālākie reģioni un NUTS 2. līmeņa reģioni, kuri atbilst 1994. gada Pievienošanās akta 6. protokola 2. pantā noteiktajiem kritērijiem.

6.  Šā panta 2. līdz 5. punkts neattiecas uz konkrēto papildu piešķīrumu, ko saņem attālākie reģioni un NUTS 2. līmeņa reģioni, kuri atbilst 1994. gada Pievienošanās akta 6. protokola 2. pantā noteiktajiem kritērijiem.

7.  Šā panta 1. līdz 5. punkts neattiecas uz tehnisko palīdzību.

7.  Šā panta 1. līdz 5. punkts neattiecas uz tehnisko palīdzību.

Grozījums Nr.    93

Regulas priekšlikums

7.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

7.a pants

 

Pamattiesību ievērošana

 

Dalībvalstis un Komisija līdzekļu izmantošanā nodrošina pamattiesību ievērošanu un atbilstību Eiropas Savienības Pamattiesību hartai.

 

Jebkuras izmaksas, kas radušās, veicot darbības, kas neatbilst Hartai, neuzskata par attiecināmām saskaņā ar Kopīgo noteikumu regulas xx/xx 58. panta 2. punktu un Komisijas Deleģēto Regulu (ES) Nr. 240/2014.

Grozījums Nr.    94

Regulas priekšlikums

8. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

8. pants

8. pants

Partnerība

Partnerība

1.  Katra dalībvalsts nodrošina sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības organizāciju pienācīgu dalību to nodarbinātības, izglītības un sociālās iekļautības politikas virzienu īstenošanā, kas tiek atbalstīti ESF+ sadaļā, ko īsteno, ievērojot dalītās pārvaldības principu.

1.  Saskaņā ar [gaidāmās KNR] 6. pantu un ar Deleģēto regulu (ES) Nr. 240/2014 katra dalībvalsts partnerībā ar vietējām un reģionālām pašvaldībām nodrošina sociālo partneru, pilsoniskās sabiedrības organizāciju, līdztiesības nodrošināšanas iestāžu, dalībvalstu cilvēktiesību iestāžu un citu attiecīgu vai pārstāvības organizāciju jēgpilnu dalību to nodarbinātības, izglītības, diskriminācijas apkarošanas un sociālās iekļautības politikas virzienu un iniciatīvu plānošanā īstenošanā, kuras atbalsta ar dalīti pārvaldītās ESF+ sadaļas līdzekļiem. Šāda jēgpilna dalība ir iekļaujoša un pieejama personām ar invaliditāti.

2.  Dalībvalstis katrā programmā atvēl pienācīgu summu no ESF+ finanšu līdzekļiem, ko īsteno, ievērojot dalītās pārvaldības principu, sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības organizāciju spēju veidošanai.

2.  Dalībvalstis piešķir vismaz 2 % no ESF+ finanšu līdzekļiem sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības organizāciju spēju veidošanai Savienības un valstu līmenī, rīkojot apmācību, īstenojot tīklu veidošanas pasākumus un stiprinot sociālo dialogu, un kopīgi ar sociālajiem partneriem īstenotajām darbībām.

Grozījums Nr.    95

Regulas priekšlikums

9. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

9. pants

9. pants

Materiālās nenodrošinātības mazināšana

Materiālās nenodrošinātības mazināšana

Finanšu līdzekļus, kas minēti 7. panta 4. punktā, plāno, ņemot vērā konkrēto prioritāti vai programmu.

Finanšu līdzekļus, kas minēti 7. panta 4. punktā un kas attiecas uz sociālo iekļautību un/vai materiālo nenodrošinātību, plāno, ņemot vērā konkrēto prioritāti vai programmu. Līdzfinansējuma likme minētajai prioritātei vai programmai tiek noteikta vismaz 85 % līmenī.

Grozījums Nr.    96

Regulas priekšlikums

10. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

10. pants

10. pants

Jaunatnes nodarbinātības atbalstīšana

Jaunatnes nodarbinātības atbalstīšana

Atbalstu, kas paredzēts 7. panta 5. punktā, plāno, ņemot vērā konkrēto prioritāti, un to izmanto konkrētajam mērķim, kas izklāstīts 4. panta 1. punkta i) apakšpunktā.

Atbalstu, kas paredzēts 7. panta 5. punktā, plāno saskaņā ar konkrēto prioritāti vai programmu, un to izmanto konkrētajam mērķim, kas izklāstīts 4. panta 1. punkta i) apakšpunktā.

Grozījums Nr.    97

Regulas priekšlikums

10.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

10.a pants

 

Atbalsts Eiropas Garantijas bērniem shēmai

 

Atbalstu saskaņā ar 7. panta 3. punkta 1.a) apakšpunktu ieplāno atbilstīgi konkrētajai prioritātei vai programmai, kurā ir atspoguļots 2013. gada Eiropas Komisijas Ieteikums par ieguldījumu bērnos. Ar to veicina cīņu pret bērnu nabadzību un sociālo atstumtību, īstenojot 4. panta vii) līdz x) apakšpunktā izklāstītos konkrētos mērķus.

Grozījums Nr.    98

Regulas priekšlikums

11. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

11. pants

11. pants

Attiecīgo konkrētām valstīm paredzēto ieteikumu atbalstīšana

Attiecīgo konkrētām valstīm paredzēto ieteikumu atbalstīšana

Darbības, ar kurām paredzēts risināt problēmas, kas apzinātas attiecīgajos konkrētām valstīm paredzētajos ieteikumos un Eiropas pusgadā, kā minēts 7. panta 2. punktā, plāno, ņemot vērā vienu vai vairākas konkrētās prioritātes.

Darbības, ar kurām paredzēts risināt problēmas, kas apzinātas attiecīgajos konkrētām valstīm paredzētajos ieteikumos un Eiropas pusgadā, kā minēts 7. panta 2. punktā, plāno saistībā ar visiem konkrētajiem mērķiem, kas minēti 4. panta 1. punktā. Dalībvalstis nodrošina papildināmību, saskanību, koordināciju un sinerģiju ar Eiropas sociālo tiesību pīlāru.

 

Vadošās iestādes līmenī nodrošina pietiekamu elastīgumu, lai noteiktu prioritātes un jomas ESF+ ieguldījumiem atbilstīgi konkrētām vietējām vai reģionālām problēmām.

Grozījums Nr.    99

Regulas priekšlikums

11.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

11.a pants

 

Integrēta teritoriālā attīstība

 

1.  ESF+ drīkst atbalstīt integrētu teritoriālo attīstību abu Regulas (ES) 2018/xxxx [jaunā KNR] 4. panta 2. punktā minēto mērķu programmu ietvaros saskaņā ar minētās regulas [jaunā KNR] III sadaļas II nodaļu.

 

2.  Integrētu teritoriālo attīstību, ko atbalsta ESF+, dalībvalstis īsteno, izmantojot vienīgi Regulas (ES) 2018/xxxx [jaunā KNR] [22.] pantā minētos veidus.

Grozījums Nr.    100

Regulas priekšlikums

11.b pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

11.b pants

 

Starpvalstu sadarbība

 

1.  Dalībvalstis kā konkrētu prioritāti var atbalstīt starpvalstu sadarbības darbības.

 

2.  Transnacionālās sadarbības darbības drīkst plānot, ievērojot jebkuru no 4. panta 1. punkta i) līdz x) apakšpunktā izklāstītajiem konkrētajiem mērķiem.

 

3.  Šai prioritātei maksimālo līdzfinansējuma likmi drīkst palielināt līdz 95 %, taču tas attiecas uz līdzekļu piešķīrumu, kas nepārsniedz 5 % no ESF+ finanšu līdzekļiem, kuri dalībvalstīm ir atvēlēti, ievērojot dalītās pārvaldības principu.

Grozījums Nr.    101

Regulas priekšlikums

12. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

12. pants

12. pants

Tvērums

Tvērums

Šī nodaļa attiecas uz ESF+ atbalstu, ievērojot 4. panta 1. punkta i) līdz x) apakšpunktu, ja to īsteno saskaņā ar dalītās pārvaldības principu (“Vispārējais atbalsts no dalīti pārvaldītās ESF+ sadaļas”).

Šī nodaļa attiecas uz ESF+ atbalstu, ievērojot 4. panta 1. punkta i) līdz x) apakšpunktu, ja to īsteno saskaņā ar dalītās pārvaldības principu (“Vispārējais atbalsts no dalīti pārvaldītās ESF+ sadaļas”). Turklāt 13. pants attiecas arī uz ESF+ atbalstu, ievērojot 4. panta 1. punkta xi) apakšpunktu.

Grozījums Nr.    102

Regulas priekšlikums

13. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

13. pants

13. pants

Inovatīvas darbības

Sociāli inovatīvas darbības

1.  Dalībvalstis atbalsta sociālās inovācijas un sociālās politikas eksperimentu darbības vai stiprina augšupējas pieejas, kas balstās uz partnerībām, kurās iesaistītas publiskas iestādes, privātais sektors un pilsoniskā sabiedrība, piemēram, atbalsta vietējās rīcības grupas, kuras izstrādā un īsteno kopienu virzītas vietējās attīstības stratēģijas.

1.  Dalībvalstis atbalsta sociālās inovācijas un/vai sociālās politikas eksperimentu darbības, tostarp darbības ar sociāli kulturālu aspektu, izmantojot augšupējas pieejas, kas balstās uz partnerībām, kurās iesaistītas publiskas iestādes, sociālie partneri, sociālās ekonomikas uzņēmumi, privātais sektors un pilsoniskā sabiedrība.

 

1.a  Dalībvalstis vai nu savās darbības programmās, vai vēlāk īstenošanas posmā nosaka sociālās inovācijas un sociālo eksperimentu jomas, kas atbilst dalībvalstu konkrētajām vajadzībām.

2.  Dalībvalstis drīkst atbalstīt nelielā mērogā testētu inovatīvu pieeju izvēršanu (sociālās politikas eksperimentus), kuras izstrādātas Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļā un citās Savienības programmās.

2.  Dalībvalstis drīkst atbalstīt nelielā mērogā testētu tādu inovatīvu pieeju izvēršanu (sociālo inovāciju un sociālās politikas eksperimentus, tostarp eksperimentus ar sociāli kulturālu aspektu), kuras izstrādātas saskaņā ar Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļu un citām Savienības programmām.

3.  Inovatīvas darbības un pieejas drīkt plānot, ievērojot jebkuru no 4. panta 1. punkta i) līdz x) apakšpunktā norādītajiem konkrētajiem mērķiem.

3.  Inovatīvas darbības un pieejas drīkst plānot, ievērojot jebkuru no 4. panta 1. punktā norādītajiem konkrētajiem mērķiem.

4.  Katra dalībvalsts vismaz vienu prioritāti paredz 1. vai 2. punkta vai abu šo punktu īstenošanai. Šīm prioritātēm maksimālo līdzfinansējuma likmi drīkst palielināt līdz 95 %, taču tas attiecas uz līdzekļu piešķīrumu, kas nepārsniedz 5 % no ESF+ finanšu līdzekļiem, kas dalībvalstīm atvēlēti un tiks apgūti, ievērojot dalītās pārvaldības principu.

4.  Katra dalībvalsts vismaz vienu prioritāti paredz 1. vai 2. punkta vai abu šo punktu īstenošanai. Maksimālo līdzfinansējuma likmi drīkst palielināt līdz 95 %, taču tas attiecas uz līdzekļu piešķīrumu, kas nepārsniedz 5 % no ESF+ finanšu līdzekļiem, kas dalībvalstīm atvēlēti, ievērojot dalītās pārvaldības principu.

Grozījums Nr.    103

Regulas priekšlikums

14. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

14. pants

14. pants

Attiecināmība

Attiecināmība

1.  Papildus [gaidāmās KNR] [58.] pantā minētajām izmaksām, īstenojot vispārējo atbalstu no dalīti pārvaldītās ESF+ sadaļas, par attiecināmām neuzskata izmaksas:

1.  Papildus [gaidāmās KNR] [58.] pantā minētajām izmaksām, īstenojot vispārējo atbalstu no dalīti pārvaldītās ESF+ sadaļas, par attiecināmām neuzskata izmaksas:

(a)  par zemes un nekustamā īpašuma iegādi un infrastruktūras nodrošināšanu un

(a)  par zemes un nekustamā īpašuma iegādi un infrastruktūras pirkumu un

(b)  par mēbeļu, iekārtu un transportlīdzekļu iegādi, izņemot gadījumus, kad šāda iegāde vajadzīga, lai izpildītu darbības mērķi, vai šādi priekšmeti ir pilnībā nolietoti, vai šādu priekšmetu iegāde ir visekonomiskākais risinājums.

(b)  par mēbeļu, iekārtu un transportlīdzekļu iegādi, izņemot gadījumus, kad šāda iegāde ir viennozīmīgi vajadzīga, lai izpildītu darbības mērķi, vai šādi priekšmeti ir pilnībā nolietoti, vai šādu priekšmetu iegāde ir visekonomiskākais risinājums.

2.  Ieguldījumi natūrā kā pabalsti vai alga, ko kāda trešā puse izmaksā darbības dalībniekiem, drīkst pretendēt uz ieguldījumu no vispārējā atbalsta no dalīti pārvaldītās ESF+ sadaļas, ja šādi ieguldījumi natūrā radušies saskaņā ar nacionālajiem noteikumiem, tostarp atbilstoši grāmatvedības noteikumiem, un tie nepārsniedz trešai pusei radušās izmaksas.

2.  Ieguldījumi natūrā kā pabalsti vai alga, ko kāda trešā puse izmaksā darbības dalībniekiem, drīkst pretendēt uz ieguldījumu no vispārējā atbalsta no dalīti pārvaldītās ESF+ sadaļas, ja šādi ieguldījumi natūrā radušies saskaņā ar nacionālajiem noteikumiem, tostarp atbilstoši grāmatvedības noteikumiem, un tie nepārsniedz trešai pusei radušās izmaksas.

3.  Konkrēto papildu piešķīrumu, ko saņem attālākie reģioni un NUTS 2. līmeņa reģioni, kuri atbilst 1994. gada Pievienošanās akta 6. protokola 2. pantā noteiktajiem kritērijiem, izmanto, lai atbalstītu 4. panta 1. punktā minētos konkrētos mērķus.

3.  Konkrēto papildu piešķīrumu, ko saņem attālākie reģioni un NUTS 2. līmeņa reģioni, kuri atbilst 1994. gada Pievienošanās akta 6. protokola 2. pantā noteiktajiem kritērijiem, izmanto, lai atbalstītu 4. panta 1. punktā minēto konkrēto mērķu sasniegšanu.

4.  Tiešās personāla izmaksas pretendē uz ieguldījumu no vispārējā atbalsta dalītā pārvaldībā īstenotai ESF+ sadaļai, ja to līmenis nepārsniedz 100 % no parastā atalgojuma attiecīgās darbības veikšanai dalībvalstī, kā liecina Eurostat dati.

4.  Tiešās personāla izmaksas pretendē uz ieguldījumu no dalīti pārvaldītās ESF+ sadaļas vispārējā atbalsta. Ja ir spēkā koplīgums, tās nosaka saskaņā ar koplīgumu. Ja koplīgums noslēgts nav, to apjoms nedrīkst pārsniegt 100 % no atlīdzības, ko konkrētā dalībvalstī vai reģionā parasti maksā par darbu attiecīgajā profesijā vai par īpašu kompetenci un ko apliecina attiecīgs dokuments, kuru izsniedz konkrētā vadošā iestāde, un/vai Eurostat dati.

Grozījums Nr.    104

Regulas priekšlikums

15. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

15. pants

15. pants

Rādītāji un ziņošana

Rādītāji un ziņošana

1.  Lai uzraudzītu, kā noris īstenošana, programmās, kuras saņem vispārējo atbalstu no dalīti pārvaldītās ESF+ sadaļas, izmanto kopējos izlaides rādītājus un kopējos rezultātu rādītājus, kā izklāstīts šīs regulas I pielikumā. Programmās var izmantot arī programmu īpašos rādītājus.

1.  Lai uzraudzītu, kā noris īstenošana, programmās, kuras saņem vispārējo atbalstu no dalīti pārvaldītās ESF+ sadaļas, izmanto kopējos izlaides rādītājus un kopējos rezultātu rādītājus, kā izklāstīti šīs regulas I pielikumā vai IIa pielikumā attiecībā uz darbībām, ar kurām cenšas panākt vistrūcīgāko personu sociālo iekļautību 4. panta 1. punkta x) apakšpunkta nozīmē. Programmās var izmantot arī programmu īpašos rādītājus un tikai darbībām raksturīgos rādītājus.

2.  Kopējo izlaides rādītāju un programmu īpašo izlaides rādītāju atsauces vērtība ir nulle. Ja tas atbilst atbalstīto darbību raksturam, kumulatīvos kvantificētos starpposma mērķrādītājus un to mērķvērtības izsaka absolūtos skaitļus. Paziņotās izlaides rādītāju vērtības izsaka absolūtos skaitļos.

2.  Kopējo izlaides rādītāju un programmu īpašo izlaides rādītāju atsauces vērtība ir nulle. Ja tas atbilst atbalstīto darbību raksturam, kumulatīvos kvantificētos starpposma mērķrādītājus un to mērķvērtības izsaka absolūtos skaitļos. Paziņotās izlaides rādītāju vērtības izsaka absolūtos skaitļos.

3.  Kopējiem rezultātu rādītājiem un programmas īpašajiem rādītājiem, kuriem noteikts kumulatīvs, skaitliski izteikts starpposma mērķis 2024. gadam un mērķvērtība 2029. gadam, atsauces vērtību nosaka, izmantojot jaunākos pieejamos datus vai citus atbilstošus informācijas avotus. Kopējo rezultātu rādītāju mērķvērtības izsaka absolūtos skaitļos vai procentuāli. Programmu īpašos rezultātu rādītājus un ar tiem saistītās mērķvērtības var izteikt gan skaitliskā, gan kvalitatīvā izteiksmē. Paziņotās kopējo rezultātu rādītāju vērtības izsaka absolūtos skaitļos.

3.  Kopējiem rezultātu rādītājiem un programmas īpašajiem rādītājiem, kuriem noteikts kumulatīvs, skaitliski izteikts starpposma mērķis 2024. gadam un mērķvērtība 2029. gadam, atsauces vērtību nosaka, izmantojot jaunākos pieejamos datus vai citus atbilstošus informācijas avotus. Kopējo rezultātu rādītāju mērķvērtības izsaka absolūtos skaitļos vai procentuāli. Programmu īpašos rezultātu rādītājus un ar tiem saistītās mērķvērtības var izteikt gan skaitliskā, gan kvalitatīvā izteiksmē. Paziņotās kopējo rezultātu rādītāju vērtības izsaka absolūtos skaitļos.

4. Datus par rādītājiem attiecībā uz dalībniekiem nosūta tikai tad, kad ir pieejami visi dati, kas prasīti saskaņā ar I pielikuma 1a) punktu saistībā ar minēto dalībnieku.

4.  Datus par rādītājiem attiecībā uz dalībniekiem nosūta tikai tad, kad ir pieejami visi dati, kas prasīti saskaņā ar I pielikuma 1a) punktu saistībā ar minēto dalībnieku.

 

4.a  Šā panta 3. punktā minētie dati satur ietekmes uz dzimumu līdztiesību novērtējumu, ar kura palīdzību uzrauga ESF+ programmu īstenošanu attiecībā uz dzimumu līdztiesību, un tos strukturē dzimumu griezumā.

5.  Tad, ja dati ir pieejami reģistros vai līdzvērtīgos avotos, dalībvalstis ļauj vadošajām iestādēm un citām struktūrām, kurām uzticēta tādu datu vākšana, kas vajadzīgi, lai uzraudzītu un novērtētu vispārējo atbalstu no dalīti pārvaldītās ESF+ sadaļas, iegūt šādus datus no datu reģistriem vai līdzvērtīgiem avotiem saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 6. panta 1. punkta c) un e) apakšpunktu.

5.  Tad, ja dati ir pieejami reģistros vai līdzvērtīgos avotos, dalībvalstis var ļaut vadošajām iestādēm un citām struktūrām, kurām uzticēta tādu datu vākšana, kas vajadzīgi, lai uzraudzītu un novērtētu vispārējo atbalstu no dalīti pārvaldītās ESF+ sadaļas, iegūt šādus datus no datu reģistriem vai līdzvērtīgiem avotiem saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 6. panta 1. punkta c) un e) apakšpunktu.

6.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 38. pantu, lai izmainītu I pielikumā atspoguļotos rādītājus, ja tas uzskatāms par vajadzīgu programmu īstenošanas progresa efektīvai novērtēšanai.

6.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 38. pantu, lai izmainītu I pielikumā un IIa pielikumā atspoguļotos rādītājus, ja tas uzskatāms par vajadzīgu programmu īstenošanas progresa efektīvai novērtēšanai.

Grozījums Nr.    105

Regulas priekšlikums

17. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

17. pants

17. pants

Principi

Principi

1.  Materiālās nenodrošinātības mazināšanai paredzēto ESF+ atbalstu drīkst izmantot vienīgi tādas pārtikas un preču izdalīšanai, kas atbilst Savienības tiesību aktiem par patēriņa preču nekaitīgumu.

1.  Materiālās nenodrošinātības mazināšanai paredzēto ESF+ atbalstu drīkst izmantot vienīgi tādas pārtikas un preču izdalīšanai, kas atbilst Savienības tiesību aktiem par patēriņa preču nekaitīgumu.

2.  Dalībvalstis un atbalsta saņēmēji izvēlas pārtiku un/vai minimālo materiālo palīdzību pēc objektīviem kritērijiem, ņemot vērā vistrūcīgāko personu vajadzības. Pārtikas produktu un attiecīgā gadījumā preču atlases kritērijos ņem vērā arī klimata un vides aspektus, tiecoties mazināt pārtikas atkritumu daudzumu. Attiecīgos gadījumos izdalāmo pārtikas produktu veidu izvēlas, ņemot vērā tā nozīmi vistrūcīgāko personu līdzsvarota uztura nodrošināšanā.

2.  Dalībvalstis un atbalsta saņēmēji izvēlas pārtiku un/vai minimālo materiālo palīdzību pēc objektīviem kritērijiem, ņemot vērā vistrūcīgāko personu vajadzības. Pārtikas produktu un attiecīgā gadījumā preču atlases kritērijos ņem vērā arī klimata un vides aspektus, jo īpaši tiecoties mazināt pārtikas atkritumu un vienreizlietojamu plastmasas izstrādājumu daudzumu. Attiecīgos gadījumos izdalāmo pārtikas produktu veidu izvēlas, ņemot vērā tā nozīmi vistrūcīgāko personu līdzsvarota uztura nodrošināšanā.

Pārtiku un/vai minimālo materiālo palīdzību drīkst nodrošināt vistrūcīgākajām personām tiešā vai netiešā veidā, izmantojot elektroniskos kuponus vai kartes, ar noteikumu, ka tos var izlietot, tikai pretim saņemot pārtiku un/vai minimālo materiālo palīdzību, kā noteikts 2. panta 3. punktā.

Pārtiku un/vai minimālo materiālo palīdzību drīkst nodrošināt vistrūcīgākajām personām tiešā vai netiešā veidā, izmantojot elektroniskos kuponus vai kartes, ar noteikumu, ka tos var izlietot, tikai pretim saņemot pārtiku un/vai minimālo materiālo palīdzību, kā noteikts 2. panta 3. punktā, un ka tie neaizstāj nekādus esošus sociālos pabalstus.

Pārtiku, ko nodrošina vistrūcīgākajām personām, var iegūt izmantojot, apstrādājot vai pārdodot produktus, kas realizēti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 16. panta 2. punktu, ja tas ir ekonomiski vislabākais variants un nesamērīgi nekavē pārtikas produktu piegādi vistrūcīgākajām personām.

Pārtiku, ko nodrošina vistrūcīgākajām personām, var iegūt izmantojot, apstrādājot vai pārdodot produktus, kas realizēti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 16. panta 2. punktu, ja tas ir ekonomiski vislabākais variants un nesamērīgi nekavē pārtikas produktu piegādi vistrūcīgākajām personām.

Līdztekus programmā jau pieejamajām summām visas summas, kas iegūtas šādos darījumos, izmanto vistrūcīgāko personu labā.

Līdztekus programmā jau pieejamajām summām visas summas, kas iegūtas šādos darījumos, izmanto vistrūcīgāko personu labā.

3.  Komisija un dalībvalstis gādā, lai, piešķirot palīdzību no ESF+ materiālās nenodrošinātības mazināšanai, tiktu ievērota vistrūcīgāko personu cieņa un netiktu pieļauta šādu personu stigmatizēšana.

3.  Komisija un dalībvalstis gādā, lai, piešķirot palīdzību no ESF+ materiālās nenodrošinātības mazināšanai, tiktu ievērota vistrūcīgāko personu cieņa un netiktu pieļauta šādu personu stigmatizēšana.

4.  Pārtikas piegādi un/vai materiālās palīdzības sniegšanu vistrūcīgākajām personām drīkst papildināt ar šādu personu nosūtīšanu uz kompetentiem dienestiem un citu tādu papildpasākumu veikšanu, kuru mērķis ir šādu personu sociālā iekļautība.

4.  Pārtikas piegādi un/vai materiālās palīdzības sniegšanu vistrūcīgākajām personām papildina ar šādu personu nosūtīšanu uz kompetentiem dienestiem un citu tādu papildpasākumu veikšanu, kuru mērķis ir šādu personu sociālā iekļautība.

Grozījums Nr.    106

Regulas priekšlikums

20. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

20. pants

20. pants

Izdevumu attiecināmība

Izdevumu attiecināmība

1.  Materiālās nenodrošinātības mazināšanai paredzētajā ESF+ atbalstā attiecināmas ir šādas izmaksas:

1.  Materiālās nenodrošinātības mazināšanai paredzētajā ESF+ atbalstā attiecināmas ir šādas izmaksas:

(a)  pārtikas iegādes un/vai minimālās materiālās palīdzības sniegšanas izmaksas, tostarp izmaksas, kas saistītas ar tās nogādāšanu atbalsta saņēmējiem, kuri to pēc tam nogādā galīgajiem atbalsta saņēmējiem;

(a)  pārtikas iegādes un/vai minimālās materiālās palīdzības sniegšanas izmaksas, tostarp izmaksas, kas saistītas ar tās nogādāšanu atbalsta saņēmējiem, kuri to pēc tam nogādā galīgajiem atbalsta saņēmējiem;

(b)  ja pārtikas un/vai minimālās materiālās palīdzības nogādāšana atbalsta saņēmējiem, kuri to izdala galīgajiem atbalsta saņēmējiem, nav paredzēta a) apakšpunktā — izmaksas, kas saistībā ar pārtikas un/vai minimālās materiālās palīdzības transportēšanu uz uzglabāšanas vietām un/vai atbalsta saņēmējiem radušās iestādei, kura veikusi iegādi, vai uzglabāšanas izmaksas pēc vienotas likmes 1 % apmērā no a) apakšpunktā minētajām izmaksām, vai pienācīgi pamatotos gadījumos — izmaksas, kas ir faktiski radušās un samaksātas;

(b)  ja pārtikas un/vai minimālās materiālās palīdzības nogādāšana atbalsta saņēmējiem, kuri to izdala galīgajiem atbalsta saņēmējiem, nav paredzēta a) apakšpunktā — izmaksas, kas saistībā ar pārtikas un/vai minimālās materiālās palīdzības transportēšanu uz uzglabāšanas vietām un/vai atbalsta saņēmējiem radušās iestādei, kura veikusi iegādi, vai uzglabāšanas izmaksas pēc vienotas likmes 1 % apmērā no a) apakšpunktā minētajām izmaksām, vai pienācīgi pamatotos gadījumos — izmaksas, kas ir faktiski radušās un samaksātas;

(c)  administratīvās, transportēšanas un uzglabāšanas izmaksas, kas radušās atbalsta saņēmējiem, kuri nodarbojas ar pārtikas un/vai minimālās materiālās palīdzības izdalīšanu vistrūcīgākajām personām, pēc vienotas likmes 5 % apmērā no a) punktā minētajām izmaksām vai 5 % apmērā no tādu pārtikas produktu vērtības, kuri realizēti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 16. pantu;

(c)  administratīvās, transportēšanas un uzglabāšanas izmaksas, kas radušās atbalsta saņēmējiem, kuri nodarbojas ar pārtikas un/vai minimālās materiālās palīdzības izdalīšanu vistrūcīgākajām personām, pēc vienotas likmes 5 % apmērā no a) punktā minētajām izmaksām vai 5 % apmērā no tādu pārtikas produktu vērtības, kuri realizēti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 16. pantu;

(d)  pārtikas ziedojumu savākšanas, transportēšanas, uzglabāšanas un izdalīšanas izmaksas un ar to tieši saistītu informētības veicināšanas pasākumu izmaksas;

(d)  pārtikas ziedojumu savākšanas, transportēšanas, uzglabāšanas un izdalīšanas izmaksas un ar to tieši saistītu informētības veicināšanas pasākumu izmaksas;

(e)  tādu papildpasākumu izmaksas, kurus veikuši atbalsta saņēmēji, kuri piegādā pārtiku un/vai nodrošina minimālo materiālo palīdzību vistrūcīgākajām personām, vai kuri veikti to vārdā un kurus tie deklarējuši, pēc vienotas likmes 5 % apmērā no a) punktā minētajām izmaksām.

(e)  tādu papildpasākumu izmaksas, kurus veikuši atbalsta saņēmēji, kuri piegādā pārtiku un/vai nodrošina minimālo materiālo palīdzību vistrūcīgākajām personām, vai kuri veikti to vārdā un kurus tie deklarējuši, pēc vienotas likmes 5,5% apmērā no a) punktā minētajām izmaksām.

2.  Ja attiecināmās izmaksas, kas minētas 1. punkta a) apakšpunktā, tiek samazinātas tāpēc, ka iestāde, kura atbildīga par pārtikas iegādi un/vai minimālās materiālās palīdzības sniegšanu, neatbilst piemērojamiem tiesību aktiem, tas nedrīkst izraisīt 1. punkta c) un e) apakšpunktā noteikto attiecināmo izmaksu samazinājumu.

2.  Ja attiecināmās izmaksas, kas minētas 1. punkta a) apakšpunktā, tiek samazinātas tāpēc, ka iestāde, kura atbildīga par pārtikas iegādi un/vai minimālās materiālās palīdzības sniegšanu, neatbilst piemērojamiem tiesību aktiem, tas nedrīkst izraisīt 1. punkta c) un e) apakšpunktā noteikto attiecināmo izmaksu samazinājumu.

3.  Attiecināmas nav šādas izmaksas:

3.  Attiecināmas nav šādas izmaksas:

(a)  aizdevuma atmaksas procenti;

(a)  aizdevuma atmaksas procenti;

(b)  infrastruktūras nodrošināšana;

(b)  infrastruktūras iegāde;

(c)  lietotu preču izmaksas.

(c)  zemākas kvalitātes lietotu preču izmaksas.

Grozījums Nr.    107

Regulas priekšlikums

21. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

21. pants

21. pants

Rādītāji un ziņošana

Rādītāji un ziņošana

1.  Lai uzraudzītu, kā noris īstenošana, prioritātēs, ar kurām paredzēts mazināt materiālo nenodrošinātību, izmanto kopējos izlaides rādītājus un kopējos rezultātu rādītājus, kā izklāstīts šīs regulas II pielikumā. Šajās programmās drīkst izmantot arī programmu īpašos rādītājus.

1.  Lai uzraudzītu, kā noris īstenošana, prioritātēs, ar kurām paredzēts mazināt materiālo nenodrošinātību, izmanto kopējos izlaides rādītājus un kopējos rezultātu rādītājus, kā izklāstīts šīs regulas II pielikumā. Šajās programmās drīkst izmantot arī programmu īpašos rādītājus.

2.  Tiek noteiktas kopējo rezultātu rādītāju un programmas īpašo rezultātu rādītāju atsauces vērtības

2.  Tiek noteiktas kopējo rezultātu rādītāju un programmas īpašo rezultātu rādītāju atsauces vērtības Ziņošanas prasības tiek noteiktas pēc iespējas vienkāršākas.

3.  Vadošās iestādes līdz 2025. gada 30. jūnijam un 2028. gada 30. jūnijam nosūta Komisijai iepriekšējā gadā veiktā galīgo atbalsta saņēmēju strukturētā apsekojuma rezultātus. Šā apsekojuma pamatā ir modelis, ko ar īstenošanas aktu nosaka Komisija.

3.  Vadošās iestādes līdz 2025. gada 30. jūnijam un 2028. gada 30. jūnijam nosūta Komisijai iepriekšējā gadā veiktā galīgo atbalsta saņēmēju strukturētā anonīmā apsekojuma rezultātus, kurā uzmanība cita starpā ir pievērsta viņu dzīves apstākļiem un viņu materiālās nenodrošinātības raksturam. Šā apsekojuma pamatā ir modelis, ko ar īstenošanas aktu nosaka Komisija.

4.  Lai nodrošinātu vienādus šā panta īstenošanas nosacījumus, Komisija pieņem īstenošanas aktu, kurā nosaka modeli, kas izmantojams galīgo atbalsta saņēmēju strukturētā apsekojuma sagatavošanā, saskaņā ar 39. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

4.  Lai nodrošinātu vienādus šā panta īstenošanas nosacījumus, Komisija pieņem īstenošanas aktu, kurā nosaka modeli, kas izmantojams galīgo atbalsta saņēmēju strukturētā apsekojuma sagatavošanā, saskaņā ar 39. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

5.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 38. pantu, lai izmainītu II pielikumā noteiktos rādītājus, ja tas uzskatāms par vajadzīgu programmu īstenošanas progresa efektīvai novērtēšanai.

5.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 38. pantu, lai izmainītu II pielikumā noteiktos rādītājus, ja tas uzskatāms par vajadzīgu programmu īstenošanas progresa efektīvai novērtēšanai.

Grozījums Nr.    108

Regulas priekšlikums

22. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Darbību revīzija drīkst aptvert visus darbību īstenošanas posmus un visus izdalīšanas ķēdes līmeņus, izņemot galīgo atbalsta saņēmēju kontroli, ja vien riska izvērtējumā nav noteikts konkrēts pārkāpumu vai krāpšanas risks.

Darbību revīzija drīkst aptvert visus darbību īstenošanas posmus un visus izdalīšanas ķēdes līmeņus, izņemot galīgo atbalsta saņēmēju kontroli, ja vien riska izvērtējumā nav noteikts konkrēts pārkāpumu vai krāpšanas risks. Darbību revīzija ietver lielāku skaitu kontroles pasākumu īstenošanas sākumposmā, lai krāpšanas riska gadījumā līdzekļus varētu novirzīt citiem projektiem.

Grozījums Nr.    109

Regulas priekšlikums

23. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

23. pants

23. pants

Darbības mērķi

Darbības mērķi

Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļas darbības mērķi ir šādi:

Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļas darbības mērķi ir šādi:

a)  izstrādāt augstvērtīgas salīdzinošās analītiskās zināšanas, lai nodrošinātu, ka politikas virzieni, ar kuriem paredzēts sasniegt 4. pantā minētos konkrētos mērķus, balstās uz pamatotiem pierādījumiem un atbilst vajadzībām, problēmām un apstākļiem asociētajās valstīs;

a)  iegūt augstvērtīgas salīdzinošās analītiskās zināšanas, lai nodrošinātu, ka politikas virzieni, ar kuriem paredzēts sasniegt 4. pantā minētos konkrētos mērķus, balstās uz pamatotiem pierādījumiem un atbilst vajadzībām, problēmām un apstākļiem asociētajās valstīs;

b)  veicināt efektīvu un iekļaujošu informācijas izplatīšanu, savstarpēju zināšanu apguvi, salīdzinošo izvērtēšanu un dialogu par politikas virzieniem jomās, kas minētas 4. pantā, lai asociētajām valstīm palīdzētu veikt atbilstīgos politikas pasākumus;

b)  veicināt efektīvu un iekļaujošu informācijas izplatīšanu, savstarpēju zināšanu apguvi, salīdzinošo izvērtēšanu un dialogu par politikas virzieniem jomās, kas minētas 4. pantā, lai asociētajām valstīm palīdzētu veikt atbilstīgos politikas pasākumus;

c)  atbalstīt sociālās politikas eksperimentus jomās, kas minētas 4. pantā, un attīstīt ieinteresēto personu spējas īstenot, pārnest vai izvērst testētās sociālās politikas inovācijas;

c)  atbalstīt sociālās politikas eksperimentus jomās, kas minētas 4. pantā, un attīstīt ieinteresēto personu spējas sagatavot, izstrādāt un īstenot, pārnest vai izvērst testētās sociālās politikas inovācijas, īpašu uzmanību pievēršot tam, lai izvērstu vietējos projektus, kurus pilsētas un vietējās un reģionālās pašvaldības, sociālie partneri, pilsoniskās sabiedrības organizācijas un sociālekonomiskie dalībnieki ir izstrādājuši uzņemšanas un sociālās iekļaušanas, un trešo valstu valstspiederīgo integrācijas nolūkā.

d)  nodrošināt konkrētus atbalsta pakalpojumus darba devējiem un darba meklētājiem ar nolūku izstrādāt integrētu Eiropas darba tirgu, proti, no pirmsatlases sagatavošanas līdz atbalstam pēc iekārtošanas darbā, lai aizpildītu vakances noteiktām nozarēm, profesijām, valstīm, pierobežas reģionos vai noteiktām iedzīvotāju grupām (piemēram, neaizsargātām personām);

d)  izstrādāt un nodrošināt konkrētus atbalsta pakalpojumus darba devējiem un darba meklētājiem ar nolūku izveidot integrētu Eiropas darba tirgu, proti, no pirmsatlases sagatavošanas līdz atbalstam pēc iekārtošanas darbā, lai aizpildītu vakances noteiktām nozarēm, profesijām, valstīm, pierobežas reģionos vai noteiktām iedzīvotāju grupām (piemēram, cilvēkiem neaizsargātības situācijā);

 

(da)  atbalstīt valsts nodarbinātības dienestu, pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru pārrobežu partnerības, lai veicinātu pārrobežu darba tirgu un pārrobežu mobilitāti ar pienācīgiem nosacījumiem;

 

(db)  atbalstīt EURES pakalpojumu sniegšanu darba ņēmēju atlases un iekārtošanas pakalpojumus kvalitatīvā un ilgtspējīgā nodarbinātībā, īstenojot starpniecību starp vakancēm un darba meklētājiem, cita starpā īstenojot pārrobežu partnerības;

 

dc)  veicināt darba ņēmēju brīvprātīgu ģeogrāfisko mobilitāti ar kvalitatīviem sociālajiem nosacījumiem un palielināt nodarbinātības iespējas, attīstot kvalitatīvus un iekļaujošus Savienības darba tirgus, kas būtu atvērti un visiem pieejami, vienlaikus ievērojot darba ņēmēju tiesības visā Savienībā.

e)  atbalstīt tādas tirgus ekosistēmas izstrādi, kas saistīta ar mikrofinansējuma nodrošināšanu mikrouzņēmumiem darbības uzsākšanas un izvēršanas posmā, jo sevisķi tiem, kuri nodarbina mazāk aizsargātās personas;

e)  atbalstīt tādas tirgus ekosistēmas izstrādi, kas saistīta ar mikrofinansējuma nodrošināšanu, kā arī ar šā finansējuma juridisko un fizisko pieejamību mikrouzņēmumiem, sociālās ekonomikas uzņēmumiem un neaizsargātiem cilvēkiem darbības uzsākšanas un izvēršanas posmā, jo sevišķi tiem, kuri nodarbina cilvēkus neaizsargātības situācijā, tostarp nelabvēlīgākā stāvoklī esošu personu grupas;

f)  atbalstīt tīkla veidošanu Savienības līmenī un dialogu ar attiecīgajām ieinteresētajām personām un to starpā jomās, kas minētas 4. pantā, un palīdz veidot šo ieinteresēto personu, tostarp valsts nodarbinātības dienestu, sociālā nodrošinājuma iestāžu, mikrofinansēšanas iestāžu un tādu iestāžu institucionālās spējas, kas nodrošina finansējumu sociālajiem uzņēmumiem un sociālo ekonomiku;

f)  atbalstīt tīkla veidošanu Savienības līmenī un dialogu ar attiecīgajām ieinteresētajām personām un to starpā jomās, kas minētas 4. pantā, un palīdz veidot šo iesaistīto ieinteresēto personu, tostarp valsts nodarbinātības dienestu, sociālā nodrošinājuma iestāžu, pilsoniskās sabiedrības organizāciju, mikrofinansēšanas iestāžu un tādu iestāžu institucionālās spējas, kas nodrošina finansējumu sociālās ekonomikas uzņēmumiem un sociālajai ekonomikai;

g)  atbalstīt sociālo uzņēmumu attīstību un sociālo ieguldījumu tirgu, veicinot publiskā un privātā sektora mijiedarbību un līdzdalības fondu un labdarības dalībnieku dalību šajā tirgū;

g)  atbalstīt sociālās ekonomikas uzņēmumu attīstību un sociālo ieguldījumu tirgu, veicinot publiskā un privātā sektora mijiedarbību un līdzdalības fondu un labdarības dalībnieku dalību šajā tirgū;

h)  sniegt norādījumus tādas sociālās infrastruktūras (tostarp mājokļu, bērnu aprūpes un izglītības un apmācības, veselības aprūpes un ilgtermiņa aprūpes) izveidošanai, kāda vajadzīga Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanai;

h)  sniegt norādījumus tādas sociālās infrastruktūras (tostarp mājokļu, bērnu agrīnas izglītības un aprūpes, vecāka gadagājuma cilvēku aprūpes, pieejamības prasību un pārejas no iestādes sniegtiem aprūpes pakalpojumiem uz ģimenē un kopienā balstītiem aprūpes pakalpojumiem, tostarp pieejamības prasības personām ar invaliditāti, bērnu aprūpes, izglītības un apmācības, veselības aprūpes un ilgtermiņa aprūpes) izveidošanai, kāda vajadzīga Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanai;

i)  atbalstīt starpvalstu sadarbību, kas paātrinās inovatīvu risinājumu pārnesi, veicināšanu un izvēršanu jo īpaši nodarbinātības, prasmju un sociālās iekļautības jomā visā Eiropā;

i)  atbalstīt starpvalstu sadarbību, kas paātrinās inovatīvu risinājumu pārnesi, veicināšanu un izvēršanu jo īpaši nabadzības apkarošanas, nodarbinātības, prasmju un sociālās iekļautības jomā visā Eiropā;

j)  atbalstīt attiecīgo starptautisko sociālo un darba standartu ieviešanu saistībā ar globalizācijas iespēju izmantošanu un Savienības politikas virzienu ārējo dimensiju jomās, kas minētas 4. pantā.

j)  atbalstīt attiecīgo starptautisko sociālo un darba standartu ieviešanu saistībā ar globalizācijas iespēju izmantošanu un Savienības politikas virzienu ārējo dimensiju jomās, kas minētas 4. pantā.

Grozījums Nr.    110

Regulas priekšlikums

23.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

23.a pants

 

Tematiskā koncentrācija un finansējums

 

Daļu finansējuma no ESF+ Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļas, kas minēta 5. panta 4. punkta a) apakšpunktā, visā attiecīgajā laikposmā piešķir konkrētajiem mērķiem, kuri noteikti 4. panta 2.b punktā (jauns), ievērojot šādas aptuvenas procentuālās daļas:

 

(a)  55 % konkrētajam mērķim Nr. 1;

 

(b)  18 % konkrētajam mērķim Nr. 2;

 

(c)  18 % konkrētajam mērķim Nr. 3.

Grozījums Nr.    111

Regulas priekšlikums

24. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

24. pants

24. pants

Attiecināmās darbības

Attiecināmās darbības

1.  Uz finansējumu var pretendēt vienīgi darbības, ar kurām īsteno 3. un 4. pantā minētos mērķus.

1.  Uz finansējumu var pretendēt vienīgi darbības, ar kurām īsteno 3. un 4. pantā minētos mērķus.

2.  Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļā drīkst atbalstīt šādas darbības:

2.  Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļā drīkst atbalstīt šādas darbības:

(a)  analītiskas darbības, tostarp tādas, kas saistītas ar trešām valstīm, jo īpaši:

(a)  analītiskas darbības, tostarp tādas, kas saistītas ar trešām valstīm, jo īpaši:

(i)  apsekojumus, pētījumus, statistikas datus, metodikas, klasifikācijas, microsimulācijas, rādītājus, atbalstu Eiropas mēroga novērošanas centriem un mērķrādītāju noteikšanu,

(i)  apsekojumus, pētījumus, statistikas datus, metodikas, klasifikācijas, mikrosimulācijas, rādītājus, atbalstu Eiropas mēroga novērošanas centriem un mērķrādītāju noteikšanu,

(ii)  sociālās politikas eksperimentus, kuros novērtē sociālās inovācijas,

(ii)  sociālās politikas eksperimentus, kuros novērtē sociālās inovācijas,

(iii)  Savienības tiesību aktu transponēšanas un piemērošanas uzraudzību un novērtēšanu;

(iii)  Savienības tiesību aktu transponēšanas un piemērošanas uzraudzību un novērtēšanu;

(b)  politikas virzienu īstenošanu, jo īpaši:

(b)  politikas virzienu īstenošanu, jo īpaši:

(i)  pārrobežu partnerības un pārrobežu reģionos sniegtus atbalsta pakalpojumus,

(i)  pārrobežu partnerības un pārrobežu reģionos sniegtus atbalsta pakalpojumus,

(ii)  ES mēroga mērķtiecīgas darba mobilitātes shēmas Savienības līmenī, kas palīdzēs aizpildīt brīvās darbvietas tur, kur konstatētas nepilnības darba tirgū,

(ii)  ES mēroga mērķtiecīgas darba mobilitātes shēmas Savienības līmenī, kas palīdzēs aizpildīt brīvās darbvietas tur, kur konstatētas nepilnības darba tirgū,

(iii)  atbalstu mikrofinansēšanai un sociālajiem uzņēmumiem, tostarp izmantojot finansējuma apvienošanas darbības, piemēram, asimetriska riska dalīšanu vai darījumu izmaksu samazināšanu, kā arī atbalstu sociālās infrastruktūras izstrādei un prasmju pilnveidei,

(iii)  atbalstu mikrofinansēšanai un sociālās ekonomikas uzņēmumiem, tostarp izmantojot finansējuma apvienošanas darbības, piemēram, asimetriska riska dalīšanu vai darījumu izmaksu samazināšanu, kā arī atbalstu sociālās infrastruktūras izstrādei un prasmju pilnveidei,

(iv)  atbalstu starpvalstu sadarbībai un partnerībai nolūkā pārnest un paplašināt inovatīvus risinājumus;

(iv)  atbalstu starpvalstu sadarbībai un partnerībai nolūkā pārnest un izvērst inovatīvus risinājumus;

(c)  spēju veidošanu, jo īpaši:

(c)  spēju veidošanu, jo īpaši:

(i)  tādu tīklu spēju veidošanu Savienības līmenī, kuri saistīti ar 4. panta 1. punktā minētajām jomām,

(i)  tādu tīklu spēju veidošanu Savienības līmenī, kuri saistīti ar 4. panta 1. punktā minētajām jomām,

(ii)  valstu kontaktpunktiem, kuros sniedz konsultācijas, informāciju un palīdzību saistībā ar attiecīgās sadaļas atbalsta īstenošanu,

(ii)  valstu kontaktpunktiem, kuros sniedz konsultācijas, informāciju un palīdzību saistībā ar attiecīgās sadaļas atbalsta īstenošanu,

(iii)  iesaistīto valstu pārvaldes iestādēm, sociālās drošības iestādēm un nodarbinātības dienestiem, kuri atbildīgi par darbaspēka mobilitātes veicināšanu, mikrofinansēšanas iestādēm un iestādēm, kuras nodrošina finansējumu sociālajiem uzņēmumiem, vai cita veida sociālā ieguldījuma dalībniekiem, kā arī tīklu veidošanu,

(iii)  iesaistīto valstu pārvaldes iestādēm, sociālā nodrošinājuma iestādēm un nodarbinātības dienestiem, kuri atbildīgi par darbaspēka mobilitātes veicināšanu, mikrofinansēšanas iestādēm un iestādēm, kuras nodrošina finansējumu sociālās ekonomikas uzņēmumiem, vai cita veida sociālā ieguldījuma dalībniekiem, kā arī tīklu veidošanu,

(iv)  ieinteresēto personu spēju veidošanu, ņemot vērā starpvalstu sadarbību,

(iv)  sociālo partneru un ieinteresēto personu spēju veidošanu, ņemot vērā starpvalstu sadarbību,

(d)  saziņas un informācijas izplatīšanas darbības, jo īpaši:

(d)  saziņas un informācijas izplatīšanas darbības, jo īpaši:

(i)  savstarpēju mācīšanos, apmainoties ar paraugpraksi, inovatīvas pieejas, analītiskas darbības rezultātus, salīdzinošo izvērtēšanu un salīdzinošo novērtēšanu,

(i)  savstarpēju mācīšanos, apmainoties ar paraugpraksi, inovatīvas pieejas, analītiskas darbības rezultātus, salīdzinošo izvērtēšanu un salīdzinošo novērtēšanu,

(ii)  vadlīnijas, ziņojumus, informatīvo materiālu sagatavošanu un iniciatīvu popularizēšanu plašsaziņas līdzekļos saistībā ar 4. panta 1. punktā minētajām jomām,

(ii)  vadlīnijas, ziņojumus, informatīvo materiālu sagatavošanu un iniciatīvu popularizēšanu plašsaziņas līdzekļos saistībā ar 4. panta 1. punktā minētajām jomām,

(iii)  informācijas sistēmas, ar ko izplata pierādījumus saistībā ar 4. panta 1. punktā minētajām jomām,

(iii)  informācijas sistēmas, ar ko izplata pierādījumus saistībā ar 4. panta 1. punktā minētajām jomām,

(iv)  Padomes prezidentūras pasākumus, konferences un seminārus.

(iv)  tehnisko un administratīvo atbalstu darba programmas īstenošanai, piemēram, sagatavošanas, uzraudzības, kontroles, revīzijas un novērtēšanas darbībām, tostarp informācijas tehnoloģiju sistēmām.

Grozījums Nr.    112

Regulas priekšlikums

25. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  jebkurš tiesību subjekts, kas izveidots saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, vai jebkura starptautiska organizācija.

(b)  jebkurš tiesību subjekts, kas izveidots saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, vai jebkura atbilstoša starptautiska organizācija.

Grozījums Nr.    113

Regulas priekšlikums

25.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

25.a pants

 

Pārvaldība

 

1.  Komisija apspriežas ar Savienības ieinteresētajām personām, jo īpaši ar sociālajiem partneriem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, par nodarbinātības un sociālās inovācijas darba programmām, to prioritātēm, stratēģiskajām ievirzēm un īstenošanu.

 

2.  Komisija izveido nepieciešamās attiecības ar Nodarbinātības komiteju, Sociālās aizsardzības komiteju, Darba drošības un veselības aizsardzības padomdevēju komiteju, Rūpniecisko attiecību ģenerāldirektoru grupu un Darba ņēmēju pārvietošanās brīvības padomdevēju komiteju, lai nodrošinātu, ka tās tiek regulāri un pienācīgi informētas par šo programmu īstenošanas gaitu. Komisija informē arī citas komitejas, kuras nodarbojas ar rīcībpolitiku, instrumentiem un darbībām, kas attiecas uz Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļu.

Grozījums Nr.    114

Regulas priekšlikums

26. pants – 2. punkts – –a apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(-a)  atbalstīt Savienības sabiedrības veselības stratēģiju, kuras mērķis ir:

 

(i)  atbalsts dalībvalstīm to centienos aizsargāt un uzlabot sabiedrības veselību un

 

(ii)  Savienības misijas veicināšana veselības jomā saskaņā ar LESD 168. pantu, kas paredz, ka, nosakot un īstenojot visus Savienības politikas virzienus un darbības, tiek nodrošināts augsts cilvēku veselības aizsardzības līmenis.

Grozījums Nr.    115

Regulas priekšlikums

26. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  stiprināt gatavību krīzes situācijām, šādu situāciju pārvaldību un reaģētspēju Savienībā, lai aizsargātu pilsoņus pret pārrobežu veselības apdraudējumiem:

(a)  stiprināt gatavību krīzes situācijām, šādu situāciju pārvaldību un reaģētspēju Savienībā, lai novērstu pārrobežu veselības apdraudējumus:

Grozījums Nr.    116

Regulas priekšlikums

26. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – iva punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(iva)  optimāli izstrādāt sabiedrības veselības intervences pasākumus, lai mazinātu infekciju un novēršamu infekcijas slimību slogu un ietekmi,

Grozījums Nr.    117

Regulas priekšlikums

26. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – ivb punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ivb)  atbalstīt tādu prasmju un instrumentu pilnveidošanu, kas saistīti ar efektīvu paziņošanu par riskiem;

Grozījums Nr.    118

Regulas priekšlikums

26. pants – 2. punkts – b apakšpunkts – i punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(i)  ieguldīt veselības veicināšanā un slimību profilaksē,

(i)  ieguldīt veselības veicināšanā un slimību profilaksē, tostarp izmantojot veselībpratības un izglītības programmas, kā arī veicinot fiziskās aktivitātes,

Grozījums Nr.    119

Regulas priekšlikums

26. pants – 2. punkts – b apakšpunkts – ia punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ia)  ieguldīt agrīnā diagnostikā un skrīningā,

Grozījums Nr.    120

Regulas priekšlikums

26. pants – 2. punkts – b apakšpunkts – ii punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ii)  atbalstīt veselības un aprūpes digitālo pārveidi,

(ii)  atbalstīt veselības un aprūpes digitālo pārveidi tā, lai apmierinātu pacientu un iedzīvotāju vajadzības un novērstu viņu bažas, jo īpaši, veidojot saikni ar programmām, kas atbalsta plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi un digitālās prasmes,

Grozījums Nr.    121

Regulas priekšlikums

26. pants – 2. punkts – b apakšpunkts – iia punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(iia)  veicināt digitālos sabiedriskos pakalpojumus tādās jomās kā veselība,

Grozījums Nr.    122

Regulas priekšlikums

26. pants – 2. punkts – b apakšpunkts – iib punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(iib)  pastiprināt veselības informācijas drošību un kvalitāti,

Grozījums Nr.    123

Regulas priekšlikums

26. pants – 2. punkts – b apakšpunkts – ii punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ii)  atbalstīt ilgtspējīgas Savienības veselības informācijas sistēmas izveidi,

(ii)  atbalstīt ilgtspējīgas, pārredzamas un pieejamas Savienības veselības informācijas sistēmas izstrādi, vienlaikus nodrošinot privāto datu aizsardzību,

(COM priekšlikumā 26. panta b) punktā minēto punktu numerācija nav pareiza, ir divi (ii) punkti)

Grozījums Nr.    124

Regulas priekšlikums

26. pants – 2. punkts – b apakšpunkts – iii punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(iii)  atbalstīt dalībvalstis tādu zināšanu pārnesē, kas ir noderīgas nacionālajos reformu procesos, lai izveidotu efektīvākas, pieejamākas un noturīgākas veselības sistēmas un uzlabotu veselības veicināšanu un slimību profilaksi, jo īpaši pievēršot uzmanību Eiropas pusgadā apzinātajām problēmām,

(iii)  atbalstīt dalībvalstis, pārnesot zināšanas un atbalstot īstenošanu, kas ir noderīgas nacionālajos reformu procesos, lai izveidotu efektīvākas, pieejamākas un noturīgākas, nediskriminējošākas, iekļaujošākas un taisnīgākas veselības sistēmas, ar kurām novērš sociālo netaisnību, un uzlabotu veselības veicināšanu un slimību profilaksi, jo īpaši pievēršot uzmanību Eiropas pusgadā apzinātajām problēmām; tas attiecas arī uz atbalstu augstas kvalitātes valsts reģistriem, kas arī sniedz salīdzināmus datus,

Grozījums Nr.    125

Regulas priekšlikums

26. pants – 2. punkts – b apakšpunkts – iva punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(iva)  atbalstīt pāreju uz aprūpi, kas ir vērsta uz pacientu, veselības un sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā un uz kopienā balstītu integrēto aprūpi, jo īpaši, veicinot organizatoriskus modeļus, kuru pamatā ir starpnozaru darbs komandā un daudzu ieinteresēto personu tīklu veidošana,

Grozījums Nr.    126

Regulas priekšlikums

26. pants – 2. punkts – b apakšpunkts – ivb punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ivb)  nodrošināt visu attiecīgo ieinteresēto personu iesaistīšanos iepriekš minētajos pasākumos attiecīgi Savienības un/vai valsts līmenī,

Grozījums Nr.    127

Regulas priekšlikums

26. pants – 2. punkts – b apakšpunkts – ivc punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ivc)  izstrādāt un īstenot instrumentus un stratēģijas, ar kurām nepieļauj un novērš nevienlīdzību veselības jomā un veicina sociālo iekļautību, iedzīvotāju iespēcināšanu un līdzdalību kopienas dzīvē;

Grozījums Nr.    128

Regulas priekšlikums

26. pants – 2. punkts – c apakšpunkts – i punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(i)  atbalstīt zāļu un medicīnas ierīču tiesību aktu īstenošanu,

(i)  atbalstīt tiesību aktu par zālēm, piekļuvi šādiem produktiem visā Savienībā un medicīnas ierīcēm, īstenošanu,

Grozījums Nr.    129

Regulas priekšlikums

26. pants – 2. punkts – c apakšpunkts – vi punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(vi)  atbalstīt Komisijas Patērētāju drošības zinātnisko komiteju un Veselības, vides un potenciālo risku zinātnisko komiteju;

(vi)  atbalstīt pieejas “veselības aizsardzības jautājumi visās politikas jomās” izstrādi un izveidot procesus, ar kuriem ietekmi uz veselību var apsvērt un ņemt vērā visos politikas virzienos;

Grozījums Nr.    130

Regulas priekšlikums

26. pants – 2. punkts – ca apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ca)  atbalstīt citu, veselību ietekmējošu Savienības tiesību aktu un politikas virzienu uzraudzību, īstenošanu un nostiprināšanu, lai palīdzētu nodrošināt augstu cilvēku veselības aizsardzības līmeni, tostarp, bet ne tikai, saistībā ar:

 

(i)  gaisa piesārņojumu,

 

(ii)  endokrīnajiem disruptoriem un citām ķīmiskajām vielām ar kaitīgām īpašībām,

 

(iii)  pesticīdu atliekām pārtikā, ūdenī un gaisā,

 

(iv)  pārtikas un pārtikas produktu marķēšanu, tostarp attiecībā uz trans-taukskābēm, alkohola etiķetēšanu, piedevām un materiāliem, kas nonāk saskarē ar pārtiku;

Pamatojums

Vajadzība stiprināt un ieviest Savienības tiesību aktus ar ietekmi uz veselības aizsardzību loģiski izriet no LESD 168. panta noteikumiem, kas paredz, ka, “nosakot un īstenojot visu Savienības politiku un darbības, ir jānodrošina augsts cilvēku veselības aizsardzības līmenis”.

Grozījums Nr.    131

Regulas priekšlikums

26. pants – 2. punkts – d apakšpunkts – ii punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ii)  intensīvāk izvērst sadarbību veselības aprūpes tehnoloģiju novērtēšanā, izstrādājot jaunus saskaņotus noteikumus,

(ii)  atbalstīt sadarbības attīstību attiecībā uz spēju veidošanu un pašu spēju veidošanu veselības aprūpes tehnoloģiju novērtēšanā, izstrādājot jaunus saskaņotus noteikumus,

Grozījums Nr.    132

Regulas priekšlikums

26. pants – 2. punkts – d apakšpunkts – iiia punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(iiia)  atbalstīt programmu un paraugprakses īstenošanu seksuālās un reproduktīvās veselības izglītības jomā un jauniešiem paredzētu kampaņu īstenošanu,

Grozījums Nr.    133

Regulas priekšlikums

26. pants – 2. punkts – d apakšpunkts – iiib punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(iiib)  atbalstīt Savienības līmeņa pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kas nodarbojas ar veselības un ar veselību saistītiem jautājumiem,

Grozījums Nr.    134

Regulas priekšlikums

26. pants – 2. punkts – d apakšpunkts – iiic punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(iiic)  atbalstīt Veselības nozares valdes izveidi, lai īstenotu Veselības sadaļas darbības.

Grozījums Nr.    135

Regulas priekšlikums

27. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Uz finansējumu var pretendēt vienīgi darbības, ar kurām īsteno 3. un 26. pantā minētos mērķus.

1.  Uz finansējumu var pretendēt vienīgi ar veselību jomu saistītas darbības, ar kurām īsteno 3., 4. un 26. pantā minētos mērķus.

Grozījums Nr.    136

Regulas priekšlikums

27. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – ia punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ia)  darbības, kas paredzētas, lai uzraudzītu vides riska faktoru kumulatīvo ietekmi uz veselību, tostarp tādu faktoru ietekmi uz veselību, kas rodas no piesārņotājiem pārtikā, ūdenī, gaisā un citos avotos,

Grozījums Nr.    137

Regulas priekšlikums

27. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – ib punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ib)  darbības, ar kuru palīdzību uzrauga Savienības tiesību aktu, piemēram, farmakovigilanci reglamentējošu un līdzīgu tiesību aktu, ietekmi uz veselību;

Grozījums Nr.    138

Regulas priekšlikums

27. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

analītisko darbību rezultāti pēc to pabeigšanas tiek darīti publiski pieejami;

Grozījums Nr.    139

Regulas priekšlikums

27. pants – 2. punkts – c apakšpukts – i punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(i)  pārrobežu sadarbību un partnerības, arī pārrobežu reģionos,

(i)  pārrobežu sadarbību un partnerības, arī pārrobežu reģionos un tostarp saistībā ar gaisa piesārņojumu un citu pārrobežu vides piesārņojumu;

Grozījums Nr.    140

Regulas priekšlikums

27. pants – 2. punkts – c apakšpukts – i punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(i)  tādas paraugprakses nodošanu, pielāgošanu un izvēršanu starp dalībvalstīm, kurai ir Savienības līmeņa pievienotā vērtība,

(i)  tādas paraugprakses apmaiņu, nodošanu, pielāgošanu un izvēršanu starp dalībvalstīm, kurai ir Savienības līmeņa pievienotā vērtība,

Grozījums Nr.    141

Regulas priekšlikums

27. pants – 2. punkts – c apakšpunkts – ii punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ii)  ES līmeņa tīkliem saistībā ar 26. pantā minētajām jomām,

(ii)  ES līmeņa tīkliem, kas saistīti ar 26. pantā minētajām jomām, pastāvīgi un ilgtspējīgi nodrošinot aktīvas pilsoniskās sabiedrības klātbūtni Eiropas līmenī;

Pamatojums

Jumta nevalstiskās organizācijas, kas veido Eiropas mēroga ierindas iedzīvotāju tīklus, ir svarīgas Eiropas projektu atbalstītājas, tādējādi stiprinot saikni starp ES un pilsonisko sabiedrību un starp dažādām Eiropas pilsoniskās sabiedrības grupām. Šīs Eiropas NVO ir unikāla Eiropas vērtība, kas būtu jāatzīst. ES budžets palīdz veidot pilsonisko sabiedrību visā Eiropā un Eiropas Savienībā veicina plaukstošu pilsonisko sabiedrību.

Grozījums Nr.    142

Regulas priekšlikums

27. pants – 2. punkts – c apakšpunkts – iv punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(iv)  nacionālajiem kontaktpunktiem, kuros pieejamas konsultācijas, informācija un palīdzība saistībā ar programmas īstenošanu,

(iv)  reģionālajiem, subnacionālajiem un nacionālajiem kontaktpunktiem, kuros pieejamas konsultācijas, informācija un palīdzība saistībā ar programmas īstenošanu,

Grozījums Nr.    143

Regulas priekšlikums

29. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija apspriežas ar dalībvalstu veselības iestādēm Vadības grupā jautājumos par veselības veicināšanu un slimību profilaksi un neinfekciozo slimību pārvaldību vai citās attiecīgās Komisijas ekspertu grupās vai līdzīgās struktūrās par Veselības sadaļā noteiktajiem darba plāniem, tās prioritātēm, stratēģisko orientāciju un tās īstenošanu, kā arī par citos politikas virzienos paredzēto veselības politikas perspektīvu un atbalsta mehānismiem, tādējādi uzlabojot to vispārējo koordināciju un pievienoto vērtību.

Komisija apspriežas ar dalībvalstu veselības iestādēm Vadības grupā jautājumos par veselības veicināšanu un slimību profilaksi un neinfekciozo slimību pārvaldību vai citās attiecīgās Komisijas ekspertu grupās vai līdzīgās struktūrās, piemēram, veselības nozares profesionālajās struktūrās, par Veselības sadaļā noteiktajiem ikgadējiem darba plāniem, tās prioritātēm, stratēģisko orientāciju un tās īstenošanu, kā arī par citos politikas virzienos paredzēto veselības politikas perspektīvu un atbalsta mehānismiem, tādējādi uzlabojot to vispārējo koordināciju un pievienoto vērtību. Stingra politiskā vadība un pienācīga pārvaldības struktūra veselības jomā nodrošinās, ka veselības aizsardzība un veicināšana tiek garantēta visos Komisijas dokumentu portfeļos saskaņā ar LESD 168. panta 1. punktu.

Grozījums Nr.    144

Regulas priekšlikums

29.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

29.a pants

 

Veselības nozares valde

 

1.  Komisija izveido Veselības nozares valdi (Valde), lai īstenotu Veselības sadaļas darbības.

 

2.  Valde galveno uzmanību pievērš sinerģijas veidošanai starp Veselības sadaļu un citām programmām, kurās ir integrēta veselības dimensija, koordinējot un sadarbojoties, veicinot pacientu un sabiedrības iesaisti un sniedzot zinātniskas konsultācijas un ieteikumus. Minētās darbības nodrošina uz vērtībām orientētas veselības aizsardzības darbības, ilgtspēju, labākus veselības aizsardzības risinājumus, veicina piekļuvi un samazina nevienlīdzību veselības jomā. 

 

3.  Valde nodrošina visaptverošu stratēģiju un vadību, izstrādājot darba plānus saskaņā ar Veselības sadaļu. 

 

4.  Valde ir neatkarīga ieinteresēto personu grupa, kuru veido attiecīgo nozaru pārstāvji, kas darbojas sabiedrības veselības, labklājības un sociālās aizsardzības jomā, piedaloties arī reģionu un vietējo veselības aizsardzības iestāžu, pacientu pārstāvjiem un iedzīvotājiem. 

 

5.  Valde sastāv no 15 līdz 20 augsta līmeņa pārstāvjiem, kas izraudzīti no visām 4. punktā minētajām disciplīnām un darbībām. Valdes locekļus ieceļ Komisija pēc atklāta aicinājuma izvirzīt kandidātus vai paust interesi vai pēc abiem aicinājumiem kopā. 

 

6.  Valdes priekšsēdētāju Komisija ieceļ no tās locekļu vidus. 

 

7.  Valde: 

 

(i)  pēc Komisijas priekšlikuma sniedz ieguldījumu Veselības sadaļas gada darba plānos,

 

(ii)  izstrādā plānu, kā veidot koordināciju un sadarbību starp Veselības sadaļu un citām programmām, kurās ir integrēta veselības dimensija.

 

Ar plānu sekmē visu esošo, no veselības nozares viedokļa nozīmīgo finanšu mehānismu atpazīstamību un koordinēšanu un palīdz pārzināt koordināciju un sadarbību. 

Grozījums Nr.    145

Regulas priekšlikums

29.b pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

29.b pants

 

Starptautiskā sadarbība

 

Komisija nolūkā īstenot Veselības sadaļu attīsta sadarbību ar attiecīgām starptautiskajām organizācijām, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizāciju un tās specializētajām aģentūrām, jo īpaši Pasaules Veselības organizāciju (PVO), kā arī ar Eiropas Padomi un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju (ESAO), lai maksimāli palielinātu Savienības un starptautisko pasākumu efektivitāti un lietderību.

Grozījums Nr.    146

Regulas priekšlikums

31. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

31. pants

31. pants

ES finansējuma veidi un īstenošanas metodes

ES finansējuma veidi un īstenošanas metodes

1.  Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļā un Veselības sadaļā finansējums var būt jebkurā Finanšu regulā noteiktajā formā, proti, dotācijas, godalgas, iepirkums un labprātīgi maksājumi starptautiskām organizācijām, kurās Savienība ir locekle vai kuru darbā tā piedalās.

1.  Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļā un Veselības sadaļā finansējums var būt jebkurā Finanšu regulā noteiktajā formā: jo īpaši dotācijas, godalgas, iepirkums, atbalsts un labprātīgi maksājumi starptautiskām organizācijām, kurās Savienība ir locekle vai kuru darbā tā piedalās.

2.  Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļu un Veselības sadaļu īsteno tieši, kā paredzēts Finanšu regulā, vai netieši ar struktūrām, kas minētas Finanšu regulas [61. panta 1. punkta c) apakšpunktā].

2.  Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļu un Veselības sadaļu īsteno tieši, kā paredzēts Finanšu regulā, vai netieši ar struktūrām, kas minētas Finanšu regulas [61. panta 1. punkta c) apakšpunktā].

Piešķirot dotācijas, novērtēšanas komitejā, kas minēta Finanšu regulas [150.] pantā, var būt ārējie eksperti.

Piešķirot dotācijas, novērtēšanas komitejā, kas minēta Finanšu regulas [150.] pantā, var būt ārējie eksperti.

3.  Finansējuma apvienošanas darbības, kas paredzētas Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļā, īsteno saskaņā ar [InvestEU regulu] un Finanšu regulas X sadaļu.

3.  Finansējuma apvienošanas darbības, kas paredzētas Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļā, īsteno saskaņā ar [InvestEU regulu] un Finanšu regulas X sadaļu.

4.  Veselības sadaļā tiešās dotācijas drīkst piešķirt, nepaužot uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus, lai finansētu darbības ar skaidru Savienības pievienoto vērtību, kuras līdzfinansē kompetentās iestādes, kas atbild par veselības jomu dalībvalstīs, vai trešās valstīs, kas iesaistītas programmā, vai publiskā sektora un nevalstiskas struktūras, kas darbojas atsevišķi vai kā sadarbības tīkls un ko pilnvarojušas minētās kompetentās iestādes.

4.  Veselības sadaļā tiešās dotācijas drīkst piešķirt, nepaužot uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus, lai finansētu darbības ar skaidru Savienības pievienoto vērtību, kuras līdzfinansē kompetentās iestādes, kas atbild par veselības jomu dalībvalstīs, vai trešās valstīs, kas iesaistītas programmā, vai publiskā sektora un nevalstiskas struktūras, kas darbojas atsevišķi vai kā sadarbības tīkls un ko pilnvarojušas minētās kompetentās iestādes.

5.  Veselības sadaļā tiešās dotācijas drīkst piešķirt, nepaužot uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus Eiropas references tīkliem, kurus par tādiem apstiprinājusi Eiropas references tīklu dalībvalstu padome apstiprināšanas procedūras rezultātā, kas noteikta Komisijas 2014. gada 10. marta Īstenošanas lēmumā 2014/287/ES, ar ko nosaka kritērijus Eiropas references tīklu un to dalībnieku izveidošanai un izvērtēšanai, kā arī informācijas un zināšanu apmaiņas veicināšanai saistībā ar šādu tīklu izveidi un izvērtēšanu.

5.  Veselības sadaļā tiešās dotācijas drīkst piešķirt, nepaužot uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus Eiropas references tīkliem, kurus par tādiem apstiprinājusi Eiropas references tīklu dalībvalstu padome tādas apstiprināšanas procedūras rezultātā, kas noteikta Komisijas 2014. gada 10. marta Īstenošanas lēmumā 2014/287/ES, ar ko nosaka kritērijus Eiropas references tīklu un to dalībnieku izveidošanai un izvērtēšanai, kā arī informācijas un zināšanu apmaiņas veicināšanai saistībā ar šādu tīklu izveidi un izvērtēšanu.

Grozījums Nr.    147

Regulas priekšlikums

32. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

32. pants

32. pants

Darba programma un koordinācija

Darba programma un koordinācija

Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļu un Veselības sadaļu īsteno ar darba programmām, kas minētas Finanšu regulas [108.] pantā. Darba programmās attiecīgā gadījumā norāda kopējo summu, kas atvēlēta finansējuma apvienošanas darbībām.

Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 38. pantu nolūkā papildināt nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļu un veselības sadaļu, izveidojot darba programmas, kā ir minēts Finanšu regulas [108.] pantā. Minētajās darba programmās attiecīgā gadījumā norāda kopējo summu, kas atvēlēta finansējuma apvienošanas darbībām.

Komisija sekmē sinerģiju un nodrošina efektīvu koordināciju starp ESF+ Veselības sadaļu un Strukturālo reformu atbalsta programmu, tostarp reformu īstenošanas instrumentu un tehniskā atbalsta instrumentu.

Komisija sekmē sinerģiju un nodrošina efektīvu koordināciju starp ESF+ Veselības sadaļu un Strukturālo reformu atbalsta programmu, tostarp reformu īstenošanas instrumentu un tehniskā atbalsta instrumentu.

Grozījums Nr.    148

Regulas priekšlikums

33. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

33. pants

33. pants

Uzraudzība un ziņošana

Uzraudzība un ziņošana

1.  Tiek noteikti rādītāji, kas ļauj sekot tam, kā minētās sadaļas tiek īstenotas, lai sasniegtu 4. pantā izklāstītos konkrētos mērķus un 23. un 26. pantā izklāstītos darbības mērķus.

1.  Tiek noteikti rādītāji, kas ļauj sekot tam, kā minētās sadaļas tiek īstenotas, lai sasniegtu 4. pantā izklāstītos konkrētos mērķus un 23. un 26. pantā izklāstītos darbības mērķus.

2.  Darbības rezultātu ziņošanas sistēma nodrošina, ka programmas īstenošanas un rezultātu uzraudzībai vajadzīgie dati tiek savākti efektīvi, lietderīgi un savlaicīgi. Šim nolūkam Savienības līdzekļu saņēmējiem un attiecīgā gadījumā dalībvalstīm uzliek samērīgas ziņošanas prasības.

2.  Darbības rezultātu ziņošanas sistēma nodrošina, ka programmas īstenošanas un rezultātu uzraudzībai vajadzīgie dati tiek savākti efektīvi, lietderīgi un savlaicīgi. Šim nolūkam Savienības līdzekļu saņēmējiem un attiecīgā gadījumā dalībvalstīm uzliek samērīgas ziņošanas prasības.

3.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 38. pantu, lai papildinātu vai izmainītu III pielikumā atspoguļotos rādītājus, ja tas uzskatāms par vajadzīgu attiecīgo sadaļu īstenošanas progresa efektīvai novērtēšanai.

3.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 38. pantu, lai papildinātu vai izmainītu IIb un III pielikumā atspoguļotos rādītājus, ja tas uzskatāms par vajadzīgu attiecīgo sadaļu īstenošanas progresa efektīvai novērtēšanai.

 

3.a  Lai īstenotu sadaļu īstenošanas regulāru uzraudzību un veiktu visus to politikas un finansēšanas prioritāšu pielāgojumus, Komisija sagatavo sākotnēju kvalitatīvas un kvantitatīvas uzraudzības ziņojumu par pirmo gadu un pēc tam trīs ziņojumus par nākamajiem divu gadu laikposmiem un nosūta šos ziņojumus Eiropas Parlamentam un Padomei. Šos ziņojumus informācijas nolūkā iesniedz arī Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai. Ziņojumos iekļauj sadaļu īstenošanas rezultātus un to, kādā mērā ar sadaļās paredzēto darbību palīdzību ir ievēroti sieviešu un vīriešu līdztiesības un dzimumu līdztiesības aspekta iekļaušanas principi, kā arī to, kā ir risināti diskriminācijas aizlieguma jautājumi, tostarp jautājumi attiecībā uz pieejamību. Sadaļu labākas pārredzamības nolūkā ziņojumus dara pieejamus sabiedrībai.

Grozījums Nr.    149

Regulas priekšlikums

35. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

35. pants

35. pants

Izvērtēšana

Izvērtēšana

1.  Izvērtēšanu veic savlaicīgi, lai tās rezultātus varētu ņemt vērā lēmumu pieņemšanas procesā.

1.  Izvērtēšanu veic pietiekami savlaicīgi, lai tās rezultātus varētu ņemt vērā lēmumu pieņemšanas procesā.

2.  Sadaļu starpposma izvērtēšanu drīkst veikt, tiklīdz ir pieejama pietiekama informācija par attiecīgo sadaļu īstenošanu, bet ne vēlāk kā pēc četriem gadiem pēc sadaļu īstenošanas sākuma.

2.  Komisija veic sadaļu termiņa vidusposma izvērtēšanu līdz 2024. gada 31. decembrim, lai:

 

(a)  no kvalitatīvā un kvantitatīvā viedokļa noteiktu panākumus, kas gūti konkrētās sadaļas mērķu sasniegšanā,

 

(b)  risinātu Savienībā sociālo vidi un ar Savienības tiesību aktiem panāktu ievērojamas izmaiņas,

 

(c)  noteiktu, vai sadaļu resursi ir izmantoti lietderīgi, un noskaidrotu to Savienības pievienoto vērtību.

 

Minētos vidusposma izvērtēšanas rezultātus dara zināmus Eiropas Parlamentam un Padomei.

3.  Īstenošanas perioda beigās, bet ne vēlāk kā pēc četriem gadiem no 5. pantā norādītā termiņa beigām, Komisija veic sadaļu galīgo izvērtēšanu.

3.  Īstenošanas perioda beigās, bet ne vēlāk kā pēc četriem gadiem no 5. pantā norādītā termiņa beigām, Komisija veic sadaļu galīgo izvērtēšanu.

4.  Komisija Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai paziņo šādu izvērtēšanu rezultātus kopā ar saviem apsvērumiem.

4.  Komisija Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai paziņo šādu izvērtēšanu rezultātus kopā ar saviem apsvērumiem.

Grozījums Nr.    150

Regulas priekšlikums

37. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

37. pants

37. pants

Informācija, komunikācija un publicitāte

Informācija, komunikācija un publicitāte

1.  Savienības finansējuma saņēmēji atzīst Savienības finansējuma izcelsmi un nodrošina tā redzamību (jo īpaši darbību un to rezultātu popularizēšanā), sniedzot dažādām auditorijām, tostarp plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrībai, mērķorientētu informāciju, kas ir konsekventa, lietderīga un samērīga.

1.  Savienības finansējuma saņēmēji atzīst Savienības finansējuma izcelsmi un nodrošina tā redzamību (jo īpaši darbību un to rezultātu popularizēšanā), sniedzot dažādām auditorijām, tostarp plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrībai, mērķorientētu informāciju, kas ir konsekventa, lietderīga un samērīga.

2.  Komisija īsteno informācijas un saziņas darbības saistībā ar Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļu un Veselības sadaļu un to darbībām un rezultātiem. Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļai un Veselības sadaļai piešķirtie finanšu līdzekļi veicina arī Savienības politisko prioritāšu korporatīvo komunikāciju, ciktāl šīs prioritātes ir saistītas ar 4., 23. un 6. pantā minētajiem mērķiem.

2.  Komisija īsteno informācijas un saziņas darbības saistībā ar Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļu un Veselības sadaļu un to darbībām un rezultātiem. Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļai un Veselības sadaļai piešķirtie finanšu līdzekļi arī veicina Savienības politisko prioritāšu komunikāciju, ciktāl šīs prioritātes ir saistītas ar 4., 23. un 6. pantā minētajiem mērķiem.

Grozījums Nr.    151

Regulas priekšlikums

38. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

38. pants

38. pants

Deleģēšanas īstenošana

Deleģēšanas īstenošana

1.  Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

1.  Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.  Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus, kas minēti 15. panta 6. punktā, 21. panta 5. punktā un 33. panta 3. punktā, Komisijai piešķir uz nenoteiktu laikposmu no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

2.  Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus, kas minēti 15. panta 6. punktā, 21. panta 5. punktā, 32. pantā un 33. panta 3. punktā, Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

3.  15. panta 6. punktā, 21. panta 5. punktā un 33. panta 3. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu Eiropa Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošu deleģēto aktu spēkā esību.

3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 15. panta 6. punktā, 21. panta 5. punktā, 32. pantā un 33. panta 3. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošu deleģēto aktu spēkā esību.

4.  Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu28.

4.  Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu28.

5.  Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.  Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.  Saskaņā ar 15. panta 6. punktu, 21. panta 5. punktu un 33. panta 3. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

6.  Saskaņā ar 15. panta 6. punktu, 21. panta 5. punktu, 32. pantu un 33. panta 3. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

_________________________________

_________________________________

28 OV L 123, 12.5.2016., 13. lpp.

28 OV L 123, 12.5.2016., 13. lpp.

Grozījums Nr.    152

Regulas priekšlikums

40. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

40. pants

40. pants

Komiteja, kas izveidota saskaņā ar LESD 163. pantu

Komiteja, kas izveidota saskaņā ar LESD 163. pantu

1.  Komisijai palīdz komiteja, kas izveidota saskaņā ar LESD 163. pantu (ESF+ komiteja).

1.  Komisijai palīdz komiteja, kas izveidota saskaņā ar LESD 163. pantu (ESF+ komiteja).

2.  Katra daībvalsts ne ilgāk kā uz septiņiem gadiem ieceļ vienu valdības pārstāvi, vienu darba ņēmēju organizāciju pārstāvi, vienu darba devēju organizāciju pārstāvi un vienu aizstājēju katram loceklim. Locekļa prombūtnes gadījumā aizstājējs automātiski ir tiesīgs piedalīties sēdē.

2.  Katra dalībvalsts ne ilgāk kā uz septiņiem gadiem ieceļ vienu valdības pārstāvi, vienu darba ņēmēju organizāciju pārstāvi, vienu darba devēju organizāciju pārstāvi, vienu pilsoniskās sabiedrības, vienu līdztiesības nodrošināšanas struktūru vai citu neatkarīgu cilvēktiesību aizsardzības iestāžu vienu pārstāvi saskaņā ar [gaidāmās KNR] 6. panta 1. punktu c) apakšpunktu un vienu aizstājēju katram loceklim. Locekļa prombūtnes gadījumā aizstājējs automātiski ir tiesīgs piedalīties sēdē.

3.  ESF+ komitejā piedalās pa vienam pārstāvim no katras Savienības līmeņa organizācijas, kas pārstāv darba ņēmēju organizācijas un darba devēju organizācijas.

3.  ESF+ komitejā piedalās pa vienam pārstāvim no katras Savienības līmeņa organizācijas, kas pārstāv darba ņēmēju organizācijas, darba devēju organizācijas un pilsoniskās sabiedrības organizācijas.

 

3.a  ESF+ komiteja uz savām sanāksmēm var aicināt Eiropas Investīciju bankas un Eiropas Investīciju fonda pārstāvjus.

 

3.b  ESF+ komitejā nodrošina dzimumu līdzsvaru un minoritāšu un citu atstumto grupu pienācīgu pārstāvību.

4.  Ar ESF+ komiteju apspriežas par plānoto tehniskās palīdzības izmantošanu, ja atbalsts tiek sniegts no ESF+ sadaļas, ko īsteno, ievērojot dalītās pārvaldības principu, kā arī par citiem jautājumiem, kas ietekmē ESF+ svarīgu Savienības līmeņa stratēģiju īstenošanu.

4.  Ar ESF+ komiteju apspriežas par plānoto tehniskās palīdzības izmantošanu, ja atbalsts tiek sniegts no ESF+ sadaļas, ko īsteno, ievērojot dalītās pārvaldības principu, kā arī par citiem jautājumiem, kas ietekmē ESF+ svarīgu Savienības līmeņa stratēģiju īstenošanu.

5.  ESF+ komiteja drīkst sniegt atzinumus par:

5.  ESF+ komiteja drīkst sniegt atzinumus par:

(a)  jautājumiem, kas saistīti ar ESF+ ieguldījumu Eiropas sociālo tiesību pīlāra, tostarp konkrētām valstīm paredzēto ieteikumu un ar Eiropas pusgadu saistīto prioritāšu (valstu reformu programmu utt.) īstenošanā;

(a)  jautājumiem, kas saistīti ar ESF+ ieguldījumu Eiropas sociālo tiesību pīlāra, tostarp konkrētām valstīm paredzēto ieteikumu un ar Eiropas pusgadu saistīto prioritāšu (valstu reformu programmu utt.) īstenošanā;

(b)  jautājumiem, kas attiecas uz [gaidāmo KNR] saistībā ar ESF+;

(b)  jautājumiem, kas attiecas uz [gaidāmo KNR] saistībā ar ESF+;

(c)  jautājumiem, kas saistīti ar ESF+ un ko tai uzticējusi Komisija, un kas nav minēti 4. punktā.

(c)  jautājumiem, kas saistīti ar ESF+ un ko tai uzticējusi Komisija, un kas nav minēti 4. punktā.

ESF+ komitejas atzinumus pieņem ar balsojumā derīgi nodoto balsu absolūto vairākumu, un tos iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai informācijai. Komisija informē ESF+ komiteju par to, kādā veidā tā ir ņēmusi vērā tās atzinumus. Komisija informē ESF+ komiteju par to, kādā veidā tā ir ņēmusi vērā tās atzinumus.

ESF+ komitejas atzinumus pieņem ar balsojumā derīgi nodoto balsu absolūto vairākumu, un tos iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai informācijai. Komisija rakstiski informē ESF+ komiteju par to, kādā veidā tā ir ņēmusi vērā tās atzinumus.

6.  ESF+ komiteja var izveidot darba grupas katrai ESF+ sadaļai.

6.  ESF+ komiteja var izveidot darba grupas katrai ESF+ sadaļai.

Grozījums Nr.    153

Regulas priekšlikums

I pielikums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. PIELIKUMS1

1. PIELIKUMS1

Kopējie rādītāji par vispārējo atbalstu no dalīti pārvaldītās ESF+ sadaļas

Kopējie rādītāji par vispārējo atbalstu no dalīti pārvaldītās ESF+ sadaļas

Visi personas dati jāsadala pa dzimumiem (sieviešu, vīriešu, nebinārais). Ja dažu rezultātu iegūšana nav iespējama, ar šādiem rezultātiem saistīto datu vākšana un paziņošana nav nepieciešama.

Visi personas dati jāsadala pa dzimumiem (sieviešu, vīriešu, nebinārais). Ja daži rezultāti pieejami nav, ar šādiem rezultātiem saistīto datu vākšana un paziņošana nav nepieciešama. Sensitīvus personas datus var apsekot anonīmi.

(1)  Kopējie izlaides rādītāji darbībām, kas vērstas uz cilvēkiem:

(1)  Kopējie izlaides rādītāji darbībām, kas vērstas uz cilvēkiem:

(1a)  Kopējie izlaides rādītāji par dalībniekiem

(1a)  Kopējie izlaides rādītāji par dalībniekiem

–  Kopējie izlaides rādītāji par dalībniekiem ir:

–  Kopējie izlaides rādītāji par dalībniekiem ir:

–  bezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbnieki*,

–  bezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbnieki*,

–  ilgstošie bezdarbnieki*,

–  ilgstošie bezdarbnieki*,

–  ekonomiski neaktīvās personas*,s

–  ekonomiski neaktīvās personas*,s

–  nodarbinātie, tostarp pašnodarbinātie*,

–  nodarbinātie, tostarp pašnodarbinātie*,

 

–  izglītībā vai apmācībā neiesaistīti (NEET)*,

–  personas vecumā līdz 30 gadiem*,

–  bērni vecumā līdz 18 gadiem*,

 

–  jaunieši vecumā no 18 līdz 29 gadiem*,

–  personas, kas vecākas par 54 gadiem*,

–  personas, kas vecākas par 54 gadiem*,

–  personas ar pamatizglītību vai zemāka līmeņa izglītību (ISCED 0.—2. līmenis)*,

–  personas ar pamatizglītību vai zemāka līmeņa izglītību (ISCED 0.—2. līmenis)*,

–  personas ar vidējo izglītību (ISCED 3. līmenis) vai pēcvidējo izglītību (ISCED 4. līmenis)*,

–  personas ar vidējo izglītību (ISCED 3. līmenis) vai pēcvidējo izglītību (ISCED 4. līmenis)*,

–  personas ar augstāko izglītību (ISCED 5.—8. līmenis)*.

–  personas ar augstāko izglītību (ISCED 5.—8. līmenis)*.

Kopējais dalībnieku skaits, pamatojoties uz kopējiem izlaides rādītājiem par nodarbinātības statusu, tiks aprēķināts automātiski.

Kopējais dalībnieku skaits, pamatojoties uz kopējiem izlaides rādītājiem par nodarbinātības statusu, tiks aprēķināts automātiski.

(1b)  Citi kopējie izlaides rādītāji

(1b)  Citi kopējie izlaides rādītāji

Ja dati par šiem rādītājiem netiek iegūti no datu reģistriem, šo rādītāju vērtības var noteikt, izmantojot uz informāciju balstītas aplēses, ko veicis atbalsta saņēmējs.

Ja dati par šiem rādītājiem netiek iegūti no datu reģistriem, šo rādītāju vērtības var noteikt, izmantojot uz informāciju balstītas aplēses, ko veicis atbalsta saņēmējs. Dalībnieki datus vienmēr sniedz pēc brīvprātības principa.

–  personas ar invaliditāti**,

–  personas ar invaliditāti**,

 

  dalībnieki vecumā līdz 18 gadiem*,

–  trešo valstu valstspiederīgie*,

–  trešo valstu valstspiederīgie*,

–  personas ar ārvalstu izcelsmi*,

–  personas ar ārvalstu izcelsmi*,

–  minoritātes (tostarp sociāli atstumtās kopienas, piemēram, romi)**,

–  minoritātes (kas nav romu kopienas locekļi)**,

 

–  romu kopienas locekļi**,

–  bezpajumtnieki vai mājokli zaudējušas personas*,

–  bezpajumtnieki vai mājokli zaudējušas personas*,

–  personas no lauku apvidiem*.

–  personas no lauku apvidiem*.

 

  dalībnieki no ģeogrāfiskajiem apgabaliem ar augstu nabadzības un sociālās atstumtības līmeni*,

 

  dalībnieki, kas pāriet no iestādē veiktas aprūpes uz ģimenē un kopienā balstītu aprūpi**,

(2)  Kopējie izlaides rādītāji par subjektiem ir:

(2)  Kopējie izlaides rādītāji par subjektiem ir:

–  to valsts pārvaldes iestāžu vai valsts, reģionālā vai vietējā līmeņa publisko dienestu skaits, kuri saņem atbalstu,

–  to valsts pārvaldes iestāžu vai valsts, reģionālā vai vietējā līmeņa sabiedrisko pakalpojumu skaits, kuri saņem atbalstu,

–  to mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu (tostarp kooperatīvo un sociālo uzņēmumu) skaits, kuri saņem atbalstu.

–  to mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu (tostarp kooperatīvo un sociālo uzņēmumu) skaits, kuri saņem atbalstu.

(3)  Kopējie tūlītējo rezultātu rādītāji par dalībniekiem ir:

(3)  Kopējie tūlītējo rezultātu rādītāji par dalībniekiem ir:

–  dalībnieki, kuri sākuši darba meklējumus pēc darba pārtraukšanas*,

–  dalībnieki, kuri sākuši darba meklējumus pēc darba pārtraukšanas*,

–  dalībnieki, kuri iesaistījušies izglītībā vai apmācībā pēc darba pārtraukšanas*,

–  dalībnieki, kuri iesaistījušies izglītībā vai apmācībā pēc darba pārtraukšanas*,

–  dalībnieki, kuri ieguvuši kvalifikāciju pēc darba pārtraukšanas*,

–  dalībnieki, kuri ieguvuši kvalifikāciju pēc darba pārtraukšanas*,

–  dalībnieki, kuri ieguvuši kvalifikāciju pēc darba pārtraukšanas*,

–  dalībnieki, kuri ieguvuši kvalifikāciju pēc darba pārtraukšanas*,

(4) Kopējie ilgtermiņa rezultātu rādītāji par dalībniekiem:

(4) Kopējie ilgtermiņa rezultātu rādītāji par dalībniekiem:

–  nodarbinātie dalībnieki, tostarp pašnodarbinātie, sešus mēnešus pēc darba pārtraukšanas*,

–  nodarbinātie dalībnieki, tostarp pašnodarbinātie, sešus un divpadsmit mēnešus pēc darba pārtraukšanas*,

–  dalībnieki, kuri atrodas labākā darba tirgus situācijā sešus mēnešus pēc darba pārtraukšanas*.

–  dalībnieki, kuri atrodas labākā darba tirgus situācijā sešus un divpadsmit mēnešus pēc darba pārtraukšanas*.

Obligātā prasība šie dati jāvāc, katrā konkrētā mērķī izmantojot reprezentatīvu dalībnieku izlasi. Izlases iekšējam derīgumam jābūt tādam, lai datus varētu vispārināt konkrētā mērķa līmenī.

Obligātā prasība šie dati jāvāc, katrā konkrētā mērķī veicot reprezentatīvu dalībnieku atlasi. Atlases iekšējam derīgumam jābūt tādam, lai datus varētu vispārināt konkrētā mērķa līmenī.

________________________________

__________________________________

Dati saistībā ar rādītājiem, kas apzīmēti ar *, ir personas datu kategorija Regulas (ES) 2016/679 4(1) panta nozīmē.

Dati saistībā ar rādītājiem, kas apzīmēti ar *, ir personas datu kategorija Regulas (ES) 2016/679 4. panta 1. punkta nozīmē.

Dati saistībā ar rādītājiem, kas apzīmēti ar **, ir īpaša datu kategorija Regulas (ES) 2016/679 9. panta nozīmē.

Dati saistībā ar rādītājiem, kas apzīmēti ar **, ir īpaša datu kategorija Regulas (ES) 2016/679 9. panta nozīmē.

Grozījums Nr.    154

Regulas priekšlikums

II pielikums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

II PIELIKUMS

II PIELIKUMS

Kopējie rādītāji par ESF+ atbalstu materiālās nenodrošinātības mazināšanai

Kopējie rādītāji par ESF+ atbalstu materiālās nenodrošinātības mazināšanai

(1)  Izlaides rādītāji

(1)  Izlaides rādītāji

(a)  Izdalītās pārtikas un preču kopējā vērtība naudas izteiksmē

(a) Izdalītās pārtikas un preču kopējā vērtība naudas izteiksmē

(i)  Izdalītās pārtikas kopējā vērtība naudas izteiksmē:

(i)  Izdalītās pārtikas kopējā vērtība naudas izteiksmē:

(ia)  bērniem izdalītās pārtikas kopējā vērtība naudas izteiksmē,

(ia)  bērniem izdalītās pārtikas kopējā vērtība naudas izteiksmē,

(ib)  bezpajumtniekiem izdalītās pārtikas kopējā vērtība naudas izteiksmē,

(ib)  bezpajumtniekiem izdalītās pārtikas kopējā vērtība naudas izteiksmē,

(ic)  citām mērķgrupām izdalītās pārtikas kopējā vērtība naudas izteiksmē.

(ic)  citām mērķgrupām izdalītās pārtikas kopējā vērtība naudas izteiksmē.

(ii)  Izdalīto preču kopējā vērtība naudas izteiksmē:

(ii)  Izdalīto preču kopējā vērtība naudas izteiksmē:

(iia)  bērniem izdalīto preču kopējā vērtība naudas izteiksmē,

(iia)  bērniem izdalīto preču kopējā vērtība naudas izteiksmē,

(iib)  bezpajumtniekiem izdalīto preču kopējā vērtība naudas izteiksmē,

(iib)  bezpajumtniekiem izdalīto preču kopējā vērtība naudas izteiksmē,

(iic)  citām mērķgrupām izdalīto preču kopējā vērtība naudas izteiksmē.

(iic)  citām mērķgrupām izdalīto preču kopējā vērtība naudas izteiksmē.

(b)  Kopējais izdalītā pārtikas atbalsta daudzums (tonnās)

(b)  Kopējais izdalītā pārtikas atbalsta daudzums (tonnās)

2:

2:

(a)  pārtikas daļa, par kuru no programmas līdzekļiem segtas tikai transportēšanas, izdalīšanas un uzglabāšanas izmaksas (%);

(a)  pārtikas daļa, par kuru no programmas līdzekļiem segtas tikai transportēšanas, izdalīšanas un uzglabāšanas izmaksas (%);

(b)  ESF+ līdzfinansēto pārtikas produktu īpatsvars atbalsta saņēmējiem izdalītās pārtikas kopējā apjomā (%).

(b)  ESF+ līdzfinansēto pārtikas produktu īpatsvars atbalsta saņēmējiem izdalītās pārtikas kopējā apjomā (%).

(3) Kopējie rezultātu rādītāji3

(3) Kopējie rezultātu rādītāji3

–  Galīgie pārtikas atbalsta saņēmēji:

–  Galīgie pārtikas atbalsta saņēmēji:

–  bērni līdz 18 gadu vecumam,

–  bērni līdz 18 gadu vecumam,

–  18 līdz 29 gadus veci jaunieši,

–  18 līdz 29 gadus veci jaunieši,

–  personas, kas vecākas par 54 gadiem,

–  personas, kas vecākas par 54 gadiem,

–  personas ar invaliditāti,

–  personas ar invaliditāti,

–  trešo valstu valstspiederīgie,

–  trešo valstu valstspiederīgie,

–  personas ar ārvalstu izcelsmi, minoritātes (tostarp sociāli atstumtās kopienas, piemēram, romi),

–  personas ar ārvalstu izcelsmi, minoritātes (kas nav romu kopienas locekļi),

 

–  romu kopienas locekļi,

–  bezpajumtnieki vai mājokli zaudējušas personas.

–  bezpajumtnieki vai mājokli zaudējušas personas.

Galīgie materiālās palīdzības atbalsta saņēmēji:

Galīgie materiālās palīdzības atbalsta saņēmēji:

–  bērni līdz 18 gadu vecumam,

–  bērni līdz 18 gadu vecumam,

–  18 līdz 29 gadus veci jaunieši,

–  18 līdz 29 gadus veci jaunieši,

–  personas, kas vecākas par 54 gadiem,

–  personas, kas vecākas par 54 gadiem,

–  personas ar invaliditāti,

–  personas ar invaliditāti,

–  trešo valstu valstspiederīgie,

  trešo valstu valstspiederīgie,

–  personas ar ārvalstu izcelsmi, minoritātes (tostarp sociāli atstumtās kopienas, piemēram, romi),

–  personas ar ārvalstu izcelsmi un minoritātes (kuri nav romu kopienas locekļi),

 

–  romu kopienas locekļi,

–  bezpajumtnieki vai mājokli zaudējušas personas.

–  bezpajumtnieki vai mājokli zaudējušas personas.

_________________________________

_________________________________

2Šo rādītāju vērtības nosaka, izmantojot uz informāciju balstītas aplēses, ko veikuši atbalsta saņēmēji.

2Šo rādītāju vērtības nosaka, izmantojot uz informāciju balstītas aplēses, ko veikuši atbalsta saņēmēji.

3Turpat.

3Turpat.

Grozījums Nr.    155

Regulas priekšlikums

II.a pielikums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

IIa PIELIKUMS

 

Kopējie rādītāji par ESF+ atbalstu vistrūcīgāko cilvēku sociālās iekļautības veicināšanai

 

Izlaides rādītāji

 

(1)  Kopējais to cilvēku skaits, kuri saņem palīdzību sociālās iekļautības veicināšanai.

 

Tajā skaitā:

 

(a)  tādu bērnu skaits, kuru vecums nepārsniedz 15 gadus,

 

(b)  personu vecumā no 65 gadiem skaits,

 

(c)  sieviešu skaits,

 

(d)  personu ar ārvalstu izcelsmi skaits un minoritātes (kuri nav romu kopienas locekļi),

 

(e)  romu kopienas locekļi,

 

(f)  bezpajumtnieku skaits.

Grozījums Nr.    156

Regulas priekšlikums

II.b pielikums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

IIb PIELIKUMS

 

Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļai piemērojamie rādītāji

 

1.  Deklarētais ieguvums no labākas izpratnes par Savienības politikas virzieniem un tiesību aktiem:

 

(1)  analītisko darbību skaits,

 

(2)  savstarpējas mācīšanās, izpratnes veicināšanas un izplatīšanas darbības,

 

(3)  atbalsts galvenajiem dalībniekiem;

 

2.  Aktīvas sadarbības un partnerības līmenis starp Savienības, dalībvalstu un asociēto valstu valsts pārvaldes iestādēm:

 

(1)  analītisko darbību skaits,

 

(2)  savstarpējas mācīšanās, izpratnes veicināšanas un izplatīšanas darbību skaits,

 

(3)  atbalsts galvenajiem dalībniekiem;

 

3.  Sociālās politikas inovācijas deklarētais izmantojums sociālo KVAI īstenošanā un politikas izstrādei paredzēto sociālās politikas eksperimentu rezultāti:

 

(1)  analītisko darbību skaits,

 

(2)  savstarpējas mācīšanās, izpratnes veicināšanas un izplatīšanas darbību skaits,

 

(3)  atbalsts galvenajiem dalībniekiem;

 

4.  EURES platformas apmeklējumus skaits

 

5.  To jauniešu skaits, kas ir iekārtoti darbā vai saņēmuši atbalstu saskaņā ar sagatavošanas darbību “Tava pirmā EURES darbavieta”, kā arī saskaņā ar mērķtiecīgām mobilitātes shēmām

 

6.  EURES padomdevēju individuālo tikšanos ar darba meklētājiem, darba mainītājiem un darba devējiem skaits

 

7.  To izveidoto vai apvienoto uzņēmumu skaits, kuri ir saņēmuši Savienības atbalstu

 

8.  Bez darba vai nelabvēlīgā situācijā esošām grupām piederīgo personu īpatsvars, kas ir saņēmuši atbalstu un izveidojuši vai tālāk attīstījuši uzņēmumu, izmantojot Savienības mikrofinansējumu

Grozījums Nr.    157

Regulas priekšlikums

III pielikums – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Veselības aprūpes tehnoloģijām veikto kopīgo klīnisko novērtējumu skaits

2.  To atbalsta saņēmēju (profesionāļu, iedzīvotāju, pacientu) skaits, kurus ir ietekmējuši programmas rezultāti

Pamatojums

Ņemot vērā veselības sadaļas īpatnības un projektu plašo loku, iesakām iekļaut citus rādītājus, piemēram, to atbalsta saņēmēju (profesionāļu, iedzīvotāju, pacientu) skaitu, kurus ir ietekmējuši programmas rezultāti.

Grozījums Nr.    158

Regulas priekšlikums

III pielikums – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Nodotās paraugprakses gadījumu skaits

3.  Veselības aprūpes tehnoloģiju kopīgo klīnisko novērtējumu skaits

Grozījums Nr.    159

Regulas priekšlikums

III pielikums – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Līmenis, kas raksturo programmas rezultātu izmantošanu valstu veselības politikā, ko nosaka ar sākotnējo un beigu stāvokli raksturojošas anketu palīdzību

4.  Nodotās paraugprakses gadījumu skaits

Grozījums Nr.    160

Regulas priekšlikums

III pielikums – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.a  Programmas rezultātu izmantošanas pakāpe reģionālajās un valsts veselības politikas virzienos vai instrumentos, ko mēra ar validētām metodēm

(1)

OV C ... / Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.

(2)

OV C ... / Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.


PASKAIDROJUMS

Kopš Romas līguma noslēgšanas 1958. gadā Eiropas Sociālais fonds ir bijis svarīgākais ES nodarbinātības veicināšanas finanšu instruments.

Komisijas priekšlikums par Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF +) laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam ne tikai turpina veicināt nodarbinātību un sociālo iekļautību, bet arī tiecas panākt nepārprotamu progresu Eiropas sociālās dimensijas stiprināšanā, tieši sasaistot tās vienpadsmit konkrētos mērķus ar konkrētām valstīm adresētajiem ieteikumiem, kas ir pieņemti saistībā ar Eiropas pusgadu, kurš savukārt ir saistīts ar Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanu.

ESF+ arī turpmāk būs kohēzijas politikas daļa, un uz to galvenokārt attieksies Kopīgo noteikumu regula (KNR). Tomēr, lai nodrošinātu lielāku saskaņotību starp fonda mērķiem un to īstenošanu, tika izveidots ESF+, kurā ir apvienots pašreizējais Eiropas Sociālais fonds, Jaunatnes nodarbinātības iniciatīva (JNI), Eiropas atbalsta fonds vistrūcīgākajām personām (FEAD), Eiropas Savienības Nodarbinātības un sociālās inovācijas programma (EaSI) un Eiropas sabiedrības veselības programma.

Apvienošana atbilst vajadzībai vienkāršot, padarīt elastīgākas un optimizēt pašreizējās procedūras, vienlaikus samazinot administratīvos šķēršļus, atvieglot atpazīstamību un pieejamību no Eiropas atbalsta saņēmēju un iedzīvotāju viedokļa un panākt sinerģiju, īstenojot labāk integrētas pieejas, kas ļautu ES un dalībvalstīm sniegt integrētāku un mērķtiecīgāku atbalstu, tām reaģējot uz sociālajām un nodarbinātības problēmām, ar kurām saskaras Eiropas iedzīvotāji šobrīd un saskarsies arī turpmāk.

Šī apvienošana nedrīkst skart pašreizējo fondu un programmu konkrētos mērķus.

Līdzīgi arī ESF+ ir jāpapildina citi Savienības fondi un programmas, piemēram, Erasmus, Patvēruma un migrācijas fonds vai reformu atbalsta programma un jābūt ar tiem salāgotiem un saskaņotiem. Tāpat tam ir jānodrošina labāka sinerģija ar citiem Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem, jo īpaši ar Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu.

ES var saglabāt konkurētspēju pasaules ekonomikā tikai tad, ja tā saglabā augstu nodarbinātības, izglītības, veselības un sociālās integrācijas līmeni. Prasmju trūkums, īpaši digitālajā jomā, kā arī joprojām daudzos sektoros aizvien pastāvošā neatbilstība starp izglītības/apmācības sistēmām un darba tirgu, kaitē Eiropas sabiedrībai kopumā.

Tāpēc ir vajadzīga aktīvas iekļaušanas pieeja, kurā tiktu atzīts, ka ieguldījumi cilvēkkapitālā ir būtisks Eiropas ekonomikas izaugsmes faktors.

Vienlaikus ir jāpanāk, lai atsevišķu projektu un programmu sagatavošana palīdzētu uzlabot ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, ņemot vērā reālās vietējās vajadzības saskaņā ar LESD 174. pantu, jo īpaši tajos reģionos, kuros ir lielas un pastāvīgas demogrāfiskas problēmas, piemēram, reģionos ar zemu iedzīvotāju blīvumu.

Pretējā gadījumā to efektivitāte būs neliela, un starp reģioniem, kā arī to iekšienē, saglabāsies atšķirības, apdraudot daudzu tādu Eiropas lauku teritoriju izdzīvošanu, kurām ir raksturīga sabiedrības novecošanas problēma.

Atbalsts jauniešiem ir būtisks mērķis, kas ir jāsaglabā. Kaut arī jauniešu bezdarba rādītāji ir kritušies no maksimuma 2013. gadā — 24 % (un dažās dalībvalstīs tas pārsniedza 50 %) līdz 15,1 % 2018. gada maijā, tie joprojām ir pārāk augsti un vairāk kā divas reizes pārsniedz kopējo bezdarba līmeni.

Tieši tāpat 2017. gadā nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībā neiesaistīto jauniešu (NEETs) īpatsvars joprojām bija ļoti augsts — 13,4 %.

ESF+ ir jāatbalsta jaunatnes nodarbinātības veicināšana, izmantojot personalizētus pasākumus saskaņā ar valstu Garantijas jauniešiem shēmu, īpašu uzmanību pievēršot neaktīviem jauniešiem — tiem, kuri atrodas vistālāk no darba tirgus un kurus tādēļ ir visgrūtāk sasniegt.

Ņemot vērā jauniešu atbalsta lielo nozīmi, kā arī problēmas, ar kurām vairākas dalībvalstis saskaras, uzsākot nepieciešamos pasākumus, būtu uzskatāms par nepieciešamu paredzēt 15 % no ESF + budžeta, lai sniegtu atbalstu jauniešiem, vajadzības gadījumā nodrošinot iepriekšēja finansējuma iespēju.

ESF+ būtu jāizmanto, lai uzlabotu darba tirgu darbību, atbalstot valsts nodarbinātības dienestu modernizāciju un uzlabojot konsultāciju un profesionālās orientācijas pakalpojumus, ko sniedz darba ņēmējiem. Tāpat ar tā īstenošanu būtu jāatbalsta darbinieku mobilitāte gan valsts, gan pārrobežu līmenī.

Vēl viens no jautājumiem, kas Eiropas iedzīvotājos rada ievērojamas bažas, ir sociālā nevienlīdzība. Tādēļ vismaz 27 % no ESF+ līdzekļiem ir jāpiešķir nabadzības izskaušanai un sociālās iekļautības veicināšanai.

Šo atbalstu visnelabvēlīgākajā situācijā esošajām personām nedrīkstētu jaukt ar sociālo palīdzību — tie būtu skaidri jāatšķir.

Ir jāturpina īstenot mērķi par vistrūcīgāko personu materiālās nenodrošinātības un pārtikas nepietiekamības izbeigšanu, un dalībvalstīm šim mērķim ir jāpiešķir vismaz 3 % no saviem ESF+ resursiem, kurus pārvalda dalīti. Minētajiem resursiem ir jāpapildina tās summas, kas ir paredzētas nabadzības apkarošanai un sociālās iekļautības veicināšanai, jo tas uzlabos visnelabvēlīgākajā situācijā esošo personu integrāciju.

Tādēļ līdzekļi, kas ir paredzēti cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību, būtu jānovirza aktīviem politikas virzieniem, kas nodrošina vienlīdzīgas iespējas, sākot no piekļuves pamatizglītībai līdz piekļuvei darba tirgum un profesionālās karjeras attīstībai, īpašu uzmanību pievēršot bērniem. Tas palīdzēs pārtraukt nabadzības apburto loku.

Dažādu projektu netraucētas norises nolūkā ir nepieciešams, lai sociālie partneri un pilsoniskās sabiedrības organizācijas pienācīgi piedalās nodarbinātības, izglītības un sociālās iekļautības politikas virzienu īstenošanā.

Šajā sakarā ir svarīgi, lai politikas virzieni nabadzības un sociālās atstumtības izskaušanai, jo īpaši tie, kas ir paredzēti visnelabvēlīgākajā situācijā esošajām personām, ņemtu vērā viedokļus, ko paudušas specializētas NVO un organizācijas, kas nepastarpināti pārstāv cilvēkus, kuri dzīvo nabadzībā un sociālajā atstumtībā.

Turklāt ESF+ ir jāpalīdz nodrošināt, lai dalībvalstu sociālās un nodarbinātības politikas virzienos tiktu ievēroti vīriešu un sieviešu vienlīdzīgu iespēju un nediskriminācijas principi dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ, jo īpaši attiecībā uz piekļuvi darba tirgum un profesionālās karjeras izaugsmi, vienlaikus veicinot arī pieejamību personām ar invaliditāti.


Budžeta komitejaS ATZINUMS (6.11.2018)

Nodarbinātības un sociālo lietu komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+)

(COM(2018)0382 – C8-0232/2018 – 2018/0206(COD))

Atzinuma sagatavotāja: Karine Gloanec Maurin

GROZĪJUMI

Budžeta komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Nodarbinātības un sociālo lietu komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1

Regulas priekšlikums

1.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(1a)  Būtu jāizmanto sinerģija starp Eiropas Sociālo fondu Plus, Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu, Eiropas Investīciju stabilizācijas funkciju, programmu InvestEU un Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu.

Grozījums Nr.    2

Regulas priekšlikums

1.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(1b)  Eiropas Parlaments 2018. gada 14. marta un 30. maija rezolūcijās par daudzgadu finanšu shēmu (DFS) 2021.–2027. gadam uzsvēra to horizontālo principu nozīmīgumu, kuri būtu jāievēro DFS 2021.–2027. gadam un visās saistītajās Savienības politikas jomās. Šajā sakarībā Parlaments atkārtoti pauda nostāju, ka ES ir jāpilda sava apņemšanās kļūt par līderi ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) īstenošanā, un pauda nožēlu par to, ka priekšlikumos par DFS trūkst skaidru un redzamu apņemšanos šajā jomā. Tāpēc Parlaments aicināja nākamajā DFS integrēt IAM visās Savienības politikas jomās un iniciatīvās. Turklāt Eiropas Parlaments uzsvēra, ka, lai pildītu Savienības apņemšanās, kas vērstas uz iekļaujošu Eiropu, ir ārkārtīgi svarīgi izskaust diskrimināciju, un tādēļ prasīja integrēt dzimumu līdztiesības aspektu un nodrošināt dzimumu līdztiesību visās Savienības politikas jomās un iniciatīvās, kas attiecas uz nākamo DFS. Parlaments savā rezolūcijā uzsvēra, ka saskaņā ar Parīzes nolīgumu horizontālie ar klimatu saistītie izdevumi būtu ievērojami jāpalielina salīdzinājumā ar pašreizējo DFS, sasniedzot 30 % pēc iespējas drīzāk un vēlākais līdz 2027. gadam.

Grozījums Nr.    3

Regulas priekšlikums

1.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(1c)  Eiropas Parlaments 2018. gada 30. maija rezolūcijā par daudzgadu finanšu shēmu un pašu resursiem 2021.–2027. gadam pauda nožēlu par to, ka Komisijas 2018. gada 2. maija priekšlikums par daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam paredz tiešu 10 % samazinājumu kohēzijas politikai, un jo īpaši iebilda pret jebkādu radikālu samazinājumu, kas varētu kaitēt minētās politikas būtībai un mērķiem. Šajā sakarībā apšauba priekšlikumu samazināt Eiropas Sociālā fonda finansējumu par 6 %, neraugoties uz tā paplašināto darbības jomu un Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas iekļaušanu tajā.

Grozījums Nr.    4

Regulas priekšlikums

1.d apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(1d)  Ir būtiski finansējumu, kas piešķirts Eiropas Sociālajam fondam, Eiropas Vistrūcīgāko personu atbalstīšanas fondam, Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmai un Savienības rīcības programmai veselības jomā pēc 2020. gada, ES-27 valstīs saglabāt vismaz 2014.–2020. gada budžeta līmenī salīdzināmās cenās. Turklāt ir svarīgi divkāršot Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas finansējumu un pilnībā īstenot ES Garantiju jauniešiem, vienlaikus nodrošinot ātru un vienkāršotu līdzekļu izmantošanu, kā arī pastāvīgu un stabilu finansējumu nākamajam plānošanas periodam.

Grozījums Nr.    5

Regulas priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4)  Padome 2017. gada 20. jūnijā apstiprināja “Eiropas Savienības atbildes reakciju uz ANO Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam” — ilgtspējīgai Eiropas nākotnei. Padome uzsvēra, cik svarīgi ir līdzsvaroti un integrēti panākt ilgtspējīgu attīstību trīs (ekonomiskajā, sociālajā un vides) dimensijās. Ilgtspējīgu attīstību ir svarīgi integrēt visās Savienības iekšējās un ārējās politikas jomās, un ir būtiski, ka Savienībai ir vērienīga politika pasaules mēroga problēmu risināšanai. Padome pauda gandarījumu par Komisijas 2016. gada 22. novembra paziņojumu “Turpmākie pasākumi ilgtspējīgai Eiropas nākotnei”, kas bija pirmais solis, lai ilgtspējīgas attīstības mērķus un ilgtspējīgu attīstību kā būtisku pamatprincipu iekļautu visos Savienības politikas virzienos, tostarp izmantojot savus finansēšanas instrumentus.

(4)  Padome 2017. gada 20. jūnijā apstiprināja “Eiropas Savienības atbildes reakciju uz ANO Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam” — ilgtspējīgai Eiropas nākotnei. Padome uzsvēra, cik svarīgi ir līdzsvaroti un integrēti panākt ilgtspējīgu attīstību trīs (ekonomiskajā, sociālajā un vides) dimensijās. Ilgtspējīgu attīstību ir svarīgi integrēt visās Savienības iekšējās un ārējās politikas jomās, un ir būtiski, ka Savienībai ir vērienīga politika pasaules mēroga problēmu risināšanai. Padome pauda gandarījumu par Komisijas 2016. gada 22. novembra paziņojumu “Turpmākie pasākumi ilgtspējīgai Eiropas nākotnei”, kas bija pirmais solis, lai ilgtspējīgas attīstības mērķus un ilgtspējīgu attīstību kā būtisku pamatprincipu iekļautu visos Savienības politikas virzienos, tostarp izmantojot savus finansēšanas instrumentus. ESF+ būtu jāpalīdz īstenot ilgtspējīgas attīstības mērķus, samazinot nabadzību un izskaužot galējas nabadzības izpausmes, panākot kvalitatīvu un iekļaujošu izglītību, veicinot dzimumu līdztiesību, veicinot pastāvīgu, iekļaujošu un ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi, pilnīgu un produktīvu nodarbinātību un pienācīgas kvalitātes nodarbinātību visiem un mazinot nevienlīdzību.

Grozījums Nr.    6

Regulas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13)  ESF+ būtu jācenšas veicināt nodarbinātību, izmantojot aktīvus intervences pasākumus īpaši jauniešu, ilgstošo bezdarbnieku un ekonomiski neaktīvo personu (re)integrēšanai darba tirgū, kā arī veicinot pašnodarbinātību un sociālo ekonomiku. ESF+ būtu jācenšas uzlabot darba tirgu darbību, atbalstot darba tirgus iestāžu, piemēram, valsts nodarbinātības dienestu, modernizēšanu, lai uzlabotu to spēju nodrošināt aktīvākas mērķtiecīgas konsultācijas un profesionālo orientāciju darba meklējumos, pāreju uz nodarbinātību un lielāku darba ņēmēju mobilitāti. ESF+ vajadzētu veicināt sieviešu dalību darba tirgū, izmantojot pasākumus, kuru mērķis ir, cita starpā, uzlabot darba un privātās dzīves līdzsvaru un bērnu aprūpes pieejamību. Vajadzētu paredzēt, ka ESF+ mērķis ir arī stabilas un labi pielāgotas darba vides nodrošināšana, lai reaģētu uz veselības apdraudējumiem, kas saistīti ar darba veidu maiņu un novecojoša darbaspēka vajadzībām.

(13)  ESF+ būtu jācenšas veicināt nodarbinātību, izmantojot aktīvus intervences pasākumus īpaši jauniešu, ilgstošo bezdarbnieku, ekonomiski neaktīvo personu un nelabvēlīgākā situācijā esošo personu grupu (re)integrēšanai darba tirgū, kā arī veicinot nodarbinātību, pašnodarbinātību un sociālo ekonomiku. ESF+ būtu jācenšas uzlabot darba tirgu darbību, atbalstot darba tirgus iestāžu, piemēram, valsts nodarbinātības dienestu, modernizēšanu, lai uzlabotu to spēju nodrošināt aktīvākas mērķtiecīgas konsultācijas un profesionālo orientāciju darba meklējumos, pāreju uz nodarbinātību un lielāku darba ņēmēju mobilitāti. ESF+ vajadzētu veicināt sieviešu dalību darba tirgū, izmantojot pasākumus, kuru mērķis ir, cita starpā, uzlabot darba un privātās dzīves līdzsvaru un bērnu aprūpes pieejamību. Vajadzētu paredzēt, ka ESF+ mērķis ir arī stabilas un labi pielāgotas darba vides nodrošināšana, lai reaģētu uz veselības apdraudējumiem, kas saistīti ar darba veidu maiņu un novecojoša darbaspēka vajadzībām.

Grozījums Nr.    7

Regulas priekšlikums

13.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(13a)  Budžeta pārvaldības un dalībvalstu darbības programmu izvērtēšanas kontekstā dzimumu līdztiesības principa ievērošana budžeta plānošanā ir svarīgs vienlīdzīgu iespēju politikas instruments, ar kura palīdzību padarīt pārskatāmu dzimumu nevienlīdzību ESF+ līdzdalībā.

Grozījums Nr.    8

Regulas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14)  ESF+ būtu jānodrošina atbalsts, ar kuru paredzēts uzlabot izglītības un apmācības sistēmu kvalitāti, efektivitāti un darba tirgus nozīmes palielināšanu, lai sekmētu galveno kompetenču, jo īpaši digitālo prasmju apguvusi, kas nepieciešamas ikvienam personiskajai izaugsmei un attīstībai, nodarbinātībai, sociālajai iekļautībai un aktīvam pilsoniskumam. ESF+ vajadzētu veicināt progresu izglītībā un apmācībā un pāreju uz darba dzīvi, atbalstīt mūžizglītību un piemērotību darba tirgum un veicināt konkurētspēju un sociālo un ekonomisko inovāciju, atbalstot mērogojamas un ilgtspējīgas iniciatīvas šajās jomās. To varētu panākt, izmantojot mācīšanos darbavietā un māceklību, profesionālo orientāciju mūža garumā un prasmju prognozēšanu, sadarbībā ar nozares pārstāvjiem, atjauninātiem mācību materiāliem, prognozēšanu un absolventu apzināšanu, pedagogu apmācīšanu, mācību rezultātu apstiprināšanu un kvalifikāciju atzīšanu.

(14)  Kā galvenajam instrumentam ES sociālās, ekonomiskās un teritoriālās kohēzijas veicināšanā ESF+ būtu jānodrošina atbalsts, ar kuru paredzēts uzlabot izglītības un apmācības sistēmu kvalitāti, efektivitāti un darba tirgus nozīmes palielināšanu, lai sekmētu galveno kompetenču, jo īpaši digitālo prasmju apguvusi, kas nepieciešamas ikvienam personiskajai izaugsmei un attīstībai, nodarbinātībai, sociālajai iekļautībai un aktīvam pilsoniskumam. ESF+ vajadzētu veicināt progresu izglītībā un apmācībā un pāreju uz darba dzīvi, atbalstīt mūžizglītību un piemērotību darba tirgum un veicināt konkurētspēju un sociālo un ekonomisko inovāciju, atbalstot mērogojamas un ilgtspējīgas iniciatīvas šajās jomās. To varētu panākt, izmantojot mācīšanos darbavietā un māceklību, profesionālo orientāciju mūža garumā un prasmju prognozēšanu, sadarbībā ar nozares pārstāvjiem, atjauninātiem mācību materiāliem, prognozēšanu un absolventu apzināšanu, pedagogu apmācīšanu, mācību rezultātu apstiprināšanu un kvalifikāciju atzīšanu.

Grozījums Nr.    9

Regulas priekšlikums

18. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18)  ESF+ vajadzētu atbalstīt dalībvalstu centienus apkarot nabadzību, lai pārrautu nelabvēlīgu apstākļu mantošanu no paaudzes paaudzē, un sekmēt sociālo iekļaušanu, nodrošinot vienlīdzīgas iespējas visiem, apkarojot diskrimināciju un mazinot nevienlīdzību veselības jomā. Tas nozīmē arī mobilizēt virkni politikas pasākumu, kas paredzēti visnelabvēlīgākajā situācijā esošām personām neatkarīgi no vecuma, tostarp bērniem, sociāli atstumtām kopienām, piemēram, romiem, kā arī nabadzīgajiem darba ņēmējiem. ESF+ būtu jāsekmē no darba tirgus tālu esošu cilvēku aktīva iekļaušana, lai nodrošinātu viņu sociālekonomisko integrāciju. ESF+ būtu arī jāizmanto, lai veicinātu savlaicīgu un vienlīdzīgu piekļuvi izmaksu ziņā pieejamiem, ilgtspējīgiem un ļoti kvalitatīviem pakalpojumiem, piemēram, veselības aprūpei un ilgtermiņa aprūpei, jo īpaši ģimenē un kopienā balstītiem aprūpes pakalpojumiem. ESF+ būtu jāveicina sociālās aizsardzības sistēmu modernizācija ar mērķi jo īpaši veicināt to pieejamību.

(18)  ESF+ vajadzētu atbalstīt dalībvalstu centienus apkarot nabadzību, lai pārrautu nelabvēlīgu apstākļu mantošanu no paaudzes paaudzē, un sekmēt sociālo iekļaušanu, nodrošinot vienlīdzīgas iespējas visiem, apkarojot diskrimināciju un mazinot nevienlīdzību veselības jomā. Tas nozīmē arī mobilizēt virkni politikas pasākumu, kas pielāgoti dažādiem ES reģionu attīstības līmeņiem, ņemot vērā gan atšķirības starp reģioniem, gan to iekšienē, un paredzēti visnelabvēlīgākajā situācijā esošām personām neatkarīgi no vecuma, tostarp bērniem, sociāli atstumtām kopienām, piemēram, romiem, kā arī nabadzīgajiem darba ņēmējiem. ESF+ būtu jāsekmē no darba tirgus tālu esošu cilvēku aktīva iekļaušana, lai nodrošinātu viņu sociālekonomisko integrāciju. ESF+ būtu arī jāizmanto, lai veicinātu savlaicīgu un vienlīdzīgu piekļuvi izmaksu ziņā pieejamiem, ilgtspējīgiem un ļoti kvalitatīviem pakalpojumiem, piemēram, veselības aprūpei un ilgtermiņa aprūpei, jo īpaši ģimenē un kopienā balstītiem aprūpes pakalpojumiem. ESF+ būtu jāveicina sociālās aizsardzības sistēmu modernizācija ar mērķi jo īpaši veicināt to pieejamību.

Grozījums Nr.    10

Regulas priekšlikums

19. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(19)  ESF+ vajadzētu veicināt nabadzības mazināšanu, atbalstot valstu shēmas, kas paredzētas nenodrošinātības ar pārtiku un materiālās nenodrošinātības mazināšanai un sekmētu vistrūcīgāko personu un to personu sociālo integrāciju, kurus apdraud nabadzība vai sociālā atstumtība. Lai panāktu, ka Savienības līmenī vismaz 4 % no dalītā pārvaldībā īstenotas ESF+ sadaļas finanšu līdzekļiem tiek atvēlēti vistrūcīgākajām personām, dalībvalstīm vismaz 2 % no no dalītā pārvaldībā īstenotas ESF+ sadaļas nacionālajiem finanšu līdzekļiem būtu jāpiešķir tam, lai novērstu tādas ārkārtējas nabadzības veidus, kas visvairāk izraisa sociālo atstumtību, piemēram, bezpajumtniecību, bērnu nabadzību un nenodrošinātību ar pārtiku. Ņemot vērā darbību raksturu un galīgo atbalsta saņēmēju veidu, jāpanāk, lai uz atbalstu, ar kuru paredzēts mazināt vistrūcīgāko personu materiālo nenodrošinātību, attiektos vienkāršāki noteikumi.

(19)  ESF+ vajadzētu veicināt nabadzības mazināšanu, atbalstot valstu shēmas, kas paredzētas nenodrošinātības ar pārtiku un materiālās nenodrošinātības mazināšanai un sekmētu vistrūcīgāko personu un to personu sociālo integrāciju, kurus apdraud nabadzība vai sociālā atstumtība. Lai panāktu, ka Savienības līmenī vismaz 4 % no dalītā pārvaldībā īstenotas ESF+ sadaļas finanšu līdzekļiem tiek atvēlēti vistrūcīgākajām personām, dalībvalstīm vismaz 2 % no dalītā pārvaldībā īstenotas ESF+ sadaļas nacionālajiem finanšu līdzekļiem būtu jāpiešķir tam, lai novērstu tādas ārkārtējas nabadzības veidus, kas visvairāk izraisa sociālo atstumtību, piemēram, bezpajumtniecību, bērnu nabadzību un nenodrošinātību ar pārtiku, vienlaikus valstu sociālā nodrošinājuma sistēmās saglabājot sociālās aizsardzības minimuma līmeni. Ņemot vērā darbību raksturu un galīgo atbalsta saņēmēju veidu, jāpanāk, lai uz atbalstu, ar kuru paredzēts mazināt vistrūcīgāko personu materiālo nenodrošinātību, attiektos vienkāršāki noteikumi.

Pamatojums

Piešķīrumiem vistrūcīgākajām personām saskaņā ar ESF+ nevajadzētu aizstāt dalībvalstu centienus saglabāt pienācīgu sociālā nodrošinājuma pamatlīmeni saviem pilsoņiem to sociālā nodrošinājuma sistēmās.

Grozījums Nr.    11

Regulas priekšlikums

22.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(22a)  Ņemot vērā augsto bērnu nabadzības un sociālās atstumtības līmeni ES (26,4 % 2017. gadā) un Eiropas sociālo tiesību pīlāru, kurā noteikts, ka bērniem ir tiesības uz aizsardzību pret nabadzību un bērniem no nelabvēlīgas vides ir tiesības uz īpašiem pasākumiem vienlīdzīgu iespēju uzlabošanai, dalībvalstīm vismaz 5,6 %, t. i., 5,9 miljardi EUR, no ESF+ līdzekļiem, kas atvēlēti dalītai pārvaldībai, būtu jāpiešķir Eiropas Garantijas bērniem shēmai nabadzības un sociālās atstumtības izskaušanai. Agrīni ieguldījumi bērnos sniedz nozīmīgu atdevi gan attiecībā uz bērniem, gan sabiedrību kopumā. Atbalsts bērnu prasmju un spēju attīstīšanai ļauj viņiem pilnībā attīstīt savu potenciālu, kļūt par aktīviem sabiedrības locekļiem un palielināt izredzes darba tirgū jauniešu vecumā.

Grozījums Nr.    12

Regulas priekšlikums

23. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(23)  Ņemot vērā pastāvīgi augsto jauniešu bezdarba līmeni un ekonomiskās aktivitātes trūkumu vairākās dalībvalstīs un reģionos, kas jo īpaši skar nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībā neiesaistītos jauniešus, šīm dalībvalstīm jāturpina ieguldīt pietiekamus dalītā pārvaldībā īstenotas ESF+ sadaļas finanšu līdzekļus darbībās, kas sekmē jauniešu nodarbinātību, tostarp Garantijas jauniešiem īstenošanā. Pamatojoties uz darbībām, ko 2014.–2020. gada plānošanas periodā atbalsta Jaunatnes nodarbinātības iniciatīva un kas vērstas uz atsevišķām personām, dalībvalstīm arī turpmāk būtu jāveicina jauniešu nodarbinātības un izglītības reintegrācijas un iesaistīšanas pasākumi, attiecīgā gadījumā prioritāri pievēršoties ilgstošajiem bezdarbniekiem, ekonomiski neaktīvajām personām un nelabvēlīgā situācijā esošajiem jauniešiem, tostarp darbam ar jaunatni. Turklāt dalībvalstīm būtu jāiegulda līdzekļi pasākumos, kuru mērķis ir atvieglot pāreju no skolas uz darba dzīvi, kā arī pārskatot un pielāgojot nodarbinātības dienestu darbu, lai tie sniegtu īpaši pielāgotu atbalstu jauniešiem. Tāpēc attiecīgajām dalībvalstīm vismaz 10 % no savas valsts dalītā pārvaldībā īstenotās ESF+ sadaļas finanšu līdzekļiem būtu jāpiešķir tam, lai sekmētu jauniešu piemērotību darba tirgum.

(23)  Ņemot vērā pastāvīgi augsto jauniešu bezdarba līmeni un ekonomiskās aktivitātes trūkumu vairākās dalībvalstīs un reģionos, kas jo īpaši skar nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībā neiesaistītos jauniešus, šīm dalībvalstīm jāturpina ieguldīt pietiekamus dalītā pārvaldībā īstenotas ESF+ sadaļas finanšu līdzekļus darbībās, kas sekmē jauniešu nodarbinātību, tostarp Garantijas jauniešiem īstenošanā. Pamatojoties uz darbībām, ko 2014.–2020. gada plānošanas periodā atbalsta Jaunatnes nodarbinātības iniciatīva un kas vērstas uz atsevišķām personām, dalībvalstīm arī turpmāk būtu jāveicina jauniešu nodarbinātības un izglītības reintegrācijas un iesaistīšanas pasākumi, attiecīgā gadījumā prioritāri pievēršoties ilgstošajiem bezdarbniekiem, ekonomiski neaktīvajām personām un nelabvēlīgā situācijā esošajiem jauniešiem, tostarp darbam ar jaunatni un pasākumiem, kuru pamatā ir aktīva līdzdalība un brīvprātīga iesaiste. Turklāt dalībvalstīm būtu jāiegulda līdzekļi pasākumos, kuru mērķis ir atvieglot pāreju no skolas uz darba dzīvi, kā arī pārskatot un pielāgojot nodarbinātības dienestu darbu, lai tie sniegtu īpaši pielāgotu atbalstu jauniešiem. Tāpēc attiecīgajām dalībvalstīm vismaz 17,6 % — vismaz divkāršs Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvai piešķirto summu palielinājums, salīdzinot ar pašreizējo DFS un pašreizējo 2014.–2021. gada plānošanas periodu,1a — no savas valsts dalītā pārvaldībā īstenotās ESF+ sadaļas finanšu līdzekļiem būtu jāpiešķir tam, lai sekmētu jauniešu piemērotību darba tirgum.

 

_______________

 

1a 9290 miljoni EUR 2018. gada cenās (un 10 479,7 miljoni EUR pašreizējās cenās).

Grozījums Nr.    13

Regulas priekšlikums

25. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(25)  Saskaņā ar LESD 349. pantu un 1994. gada Pievienošanās akta 6. protokola 2. pantu attālākajos reģionos un mazapdzīvotos ziemeļu reģionos ir tiesības izmantot konkrētus pasākumus, ievērojot kopējo politiku un ES programmas. Pastāvīgo ierobežojumu dēļ šiem reģioniem vajadzīgs īpašs atbalsts.

(25)  Saskaņā ar LESD 349. un 174. pantu un 1994. gada Pievienošanās akta 6. protokola 2. pantu attālākajos reģionos, salās un mazapdzīvotos ziemeļu reģionos ir tiesības izmantot konkrētus pasākumus, ievērojot kopējo politiku un ES programmas. Pastāvīgo ierobežojumu dēļ šiem reģioniem vajadzīgs īpašs atbalsts.

Grozījums Nr.    14

Regulas priekšlikums

28. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(28)  Dalībvalstīm un Komisijai būtu jānodrošina, ka ESF+ veicina sieviešu un vīriešu vienlīdzību saskaņā ar LESD 8. pantu, lai sekmētu vienlīdzīgu attieksmi un iespējas vīriešiem un sievietēm visās jomās, tostarp attiecībā uz dalību darba tirgū, nodarbinātības noteikumiem un profesionālo izaugsmi. Tām arī būtu jānodrošina, ka ESF+ veicina vienlīdzīgas iespējas visiem bez diskriminācijas saskaņā ar LESD 10. pantu un sekmē personu ar invaliditāti iekļaušanu sabiedrībā vienlīdzīgi ar citiem un palīdz īstenot Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām. Šie principi būtu laicīgi un saskaņoti jāņem vērā visos aspektos un visos programmu sagatavošanas, uzraudzības, īstenošanas un novērtēšanas posmsos, vienlaikus nodrošinot, ka tiek veiktas īpašas darbības, lai veicinātu dzimumu līdztiesību un vienlīdzīgas iespējas. ESF+ būtu jāveicina arī pāreju no aprūpes iestādē veiktas aprūpes uz aprūpi kopienā un ģimenē, jo īpaši personām, kuras saskaras ar daudzkārtēju diskrimināciju. ESF+ nebūtu jāatbalsta darbības, kas sekmē segregāciju un sociālo atstumtību.Regula (ES) Nr. [gaidāmā KNR] paredz noteikumus par izdevumu attiecināmību izstrādāt valsts līmenī ar dažiem izņēmumiem, kuru dēļ nepieciešams paredzēt īpašus noteikumus attiecībā uz dalītā pārvaldībā īstenotu ESF+ sadaļu.

(28)  Dalībvalstīm un Komisijai būtu jānodrošina, ka ESF+ veicina sieviešu un vīriešu vienlīdzību saskaņā ar LESD 8. pantu, lai sekmētu vienlīdzīgu attieksmi un iespējas vīriešiem un sievietēm visās jomās, tostarp attiecībā uz dalību darba tirgū, nodarbinātības noteikumiem un profesionālo izaugsmi. Dzimumu aspekts būtu jāņem vērā visās programmu plānošanas un īstenošanas dimensijās un posmos. Dalībvalstīm un Komisijai arī būtu jānodrošina, ka ESF+ veicina vienlīdzīgas iespējas visiem bez diskriminācijas, kuras pamatā ir dzimums, rase, sociālā vai etniskā izcelsme, reliģija vai pārliecība, invaliditāte, vecums, seksuālā orientācija, dzimumīpašības vai dzimumidentitāte, saskaņā ar LESD 10. pantu un sekmē personu ar invaliditāti iekļaušanu sabiedrībā vienlīdzīgi ar citiem un palīdz īstenot Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām. Šie principi būtu laicīgi un saskaņoti jāņem vērā visos aspektos un visos programmu sagatavošanas, uzraudzības, īstenošanas un novērtēšanas posmsos, vienlaikus nodrošinot, ka tiek veiktas īpašas darbības, lai veicinātu dzimumu līdztiesību un vienlīdzīgas iespējas. ESF+ būtu jāveicina arī pāreju no aprūpes iestādē veiktas aprūpes uz aprūpi kopienā un ģimenē, jo īpaši personām, kuras saskaras ar daudzkārtēju diskrimināciju. ESF+ nebūtu jāatbalsta darbības, kas sekmē segregāciju un sociālo atstumtību.Regula (ES) Nr. [gaidāmā KNR] paredz noteikumus par izdevumu attiecināmību izstrādāt valsts līmenī ar dažiem izņēmumiem, kuru dēļ nepieciešams paredzēt īpašus noteikumus attiecībā uz dalītā pārvaldībā īstenotu ESF+ sadaļu.

Grozījums Nr.    15

Regulas priekšlikums

32. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(32)  ESF+ regula paredz noteikumus, ar kuriem paredzēts panākt darba ņēmēju brīvu pārvietošanos nediskriminējošā veidā, nodrošinot ciešu sadarbību starp dalībvalstu centrālajiem nodarbinātības dienestiem un Komisiju. Eiropas nodarbinātības dienestu tīklam būtu jāveicina labāka darba tirgu darbība, atvieglojot darba ņēmēju pārrobežu mobilitāti un lielāku pārredzamību attiecībā uz informāciju par darba tirgu. ESF+ darbības joma ietver arī izstrādātas un atbalstītas mērķtiecīgas mobilitātes shēmas, kas palīdzes aizpildīt brīvās darbvietas tur, kur darba tirgū ir konstatētas nepilnības.

(32)  ESF+ regula paredz noteikumus, ar kuriem paredzēts panākt darba ņēmēju brīvu pārvietošanos nediskriminējošā veidā, nodrošinot ciešu sadarbību starp dalībvalstu centrālajiem nodarbinātības dienestiem un Komisiju. Eiropas nodarbinātības dienestu tīklam (EURES) būtu jāveicina labāka darba tirgu darbība, atvieglojot darba ņēmēju pārrobežu mobilitāti un lielāku pārredzamību attiecībā uz informāciju par darba tirgu. ESF+ darbības joma ietver arī izstrādātas un atbalstītas mērķtiecīgas mobilitātes shēmas, kas palīdzes aizpildīt brīvās darbvietas tur, kur darba tirgū ir konstatētas nepilnības.

Grozījums Nr.    16

Regulas priekšlikums

46. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(46)  Atspoguļojot to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām, saskaņā ar ES apņemšanos īstenot Parīzes nolīgumu un izpildīt Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, šī regula integrēs rīcību klimata politikas jomā Savienības politikas virzienos un ļaus sasniegt kopējo mērķi 25 % no ES budžeta izdevumiem klimata mērķu izpildei. Attiecīgās darbības sagatavošanas un īstenošanas procesā tiks apzinātas un starpposma izvērtējumā tiks pārskatītas.

(46)  Ņemot vērā to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām saskaņā ar Savienības apņemšanos īstenot Parīzes nolīgumu un sasniegt Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, šī regula palīdzēs Savienības politikas virzienos integrēt rīcību klimata jomā un 2021.–2027. gada DFS laikā sasniegt vispārēju mērķi, proti, 25 % no ES budžeta izdevumiem izmantot klimata mērķu sasniegšanas veicināšanai, un pēc iespējas drīzāk (vēlākais līdz 2027. gadam) šim nolūkam gadā veltīt 30 % no izdevumiem. Attiecīgās darbības sagatavošanas un īstenošanas procesā tiks apzinātas un starpposma izvērtējumā tiks pārskatītas.

Pamatojums

Eiropas Parlaments savā 2018. gada 14. marta rezolūcijā par nākamo DFS: Parlamenta nostājas sagatavošana attiecībā uz DFS laikposmam pēc 2020. gada (2017/2052(INI)) aicināja iespējami drīz un vēlākais līdz 2027. gadam sasniegt mērķi 30 % no ES budžeta izdevumiem veltīt klimata mērķu sasniegšanai.

Grozījums Nr.    17

Regulas priekšlikums

50.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(50a)  Ir svarīgi nodrošināt saprātīgu un taisnīgu finanšu līdzekļu pārvaldību, lai nodrošinātu to izmantošanu iespējami skaidrā, efektīvā un vienkāršā veidā, vienlaikus garantējot juridisko noteiktību un nodrošinot instrumenta pieejamību visiem dalībniekiem. Tā kā ESF+ darbības tiek īstenotas saskaņā ar dalītu pārvaldību, dalībvalstis tiek mudinātas neparedzēt papildu noteikumus vai grozīt pastāvošos noteikumus, jo tas sarežģīs līdzekļu izmantošanu atbalsta saņēmējam un var aizkavēt rēķinu apmaksu.

Grozījums Nr.    18

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ESF+ mērķis ir palīdzēt dalībvalstīm panākt augstu nodarbinātības līmeni, taisnīgu sociālo aizsardzību un prasmīgu un izturīgu darbaspēku, kas sagatavots darba pasaulei nākotnē atbilstoši principiem, kas izklāstīti Eiropas sociālo tiesību pīlārā, kuru 2017. gada 17. novembrī izsludināja Eiropas Parlaments, Padome un Komisija.

ESF+ mērķis ir palīdzēt dalībvalstīm panākt augstu nodarbinātības līmeni, taisnīgu sociālo aizsardzību un prasmīgu un izturīgu darbaspēku, kas sagatavots darba pasaulei nākotnē atbilstoši principiem, kuri izklāstīti Eiropas sociālo tiesību pīlārā, ko 2017. gada 17. novembrī izsludināja Eiropas Parlaments, Padome un Komisija, un tādējādi censties sekmēt ES ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju. ESF+ arī palīdz īstenot Savienības un tās dalībvalstu apņemšanos sasniegt ilgtspējīgas attīstības mērķus.

Grozījums Nr.    19

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ESF+ atbalsta, papildina un sniedz pievienoto vērtību dalībvalstu rīcībpolitikām, ar kurām paredzēts nodrošināt vienlīdzīgas iespējas, darba tirgus pieejamību, taisnīgus darba nosacījumus, sociālo aizsardzību, sociālo iekļautību un augstu sabiedrības veselības aizsardzības līmeni.

ESF+ atbalsta, papildina un sniedz pievienoto vērtību dalībvalstu rīcībpolitikām, ar kurām paredzēts nodrošināt vienlīdzīgas iespējas, darba tirgus pieejamību, taisnīgus darba nosacījumus, sociālo aizsardzību, nabadzības apkarošanu, sociālo iekļautību un augstu sabiedrības veselības aizsardzības līmeni.

Grozījums Nr.    20

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – i apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

i)  uzlabot darbvietu pieejamību visiem darba meklētājiem, jo īpaši jauniešiem, ilgstošajiem bezdarbniekiem un ekonomiski neaktīvajām personām, un veicināt pašnodarbinātību un sociālo ekonomiku;

i)  uzlabot kvalitatīvu darbvietu pieejamību visiem darba meklētājiem, jo īpaši jauniešiem, ilgstošajiem bezdarbniekiem, ekonomiski neaktīvajām personām un nelabvēlīgākā situācijā esošajiem, un veicināt nodarbinātību, pašnodarbinātību un sociālo ekonomiku;

Grozījums Nr.    21

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – vii apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

vii)  veicināt aktīvu iekļautību ar mērķi sekmēt vienlīdzīgas iespējas un aktīvu līdzdalību un uzlabot piemērotību darba tirgum;

vii)  veicināt aktīvu sociālo un ekonomisko iekļautību ar mērķi sekmēt vienlīdzīgas iespējas, nediskriminēšanu un aktīvu līdzdalību un uzlabot piemērotību darba tirgum;

Grozījums Nr.    22

Regulas priekšlikums

5. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5. pants

5. pants

Budžets

Budžets

1.  Kopējais ESF+ īstenošanai atvēlētais finansējums laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam ir 101 174 000 000 EUR pašreizējās cenās.

1.  Kopējais ESF+ īstenošanai atvēlētais finansējums laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam ir 106 781 000 000 EUR 2018. gada cenās (120 457 000 000 EUR pašreizējās cenās).

2.  Finansējums, kas atvēlēts ESF+ sadaļā, ievērojot dalītās pārvaldības principu, atbilstoši mērķim “Ieguldījums izaugsmei un nodarbinātībai” ir 100 000 000 000 EUR pašreizējās cenās jeb 88 646 194 590 EUR 2018. gada cenās, no tiem 200 000 000 EUR pašreizējās cenās jeb 175 000 000 EUR 2018. gada cenās piešķir starpvalstu sadarbībai, ar ko paredzēts atbalstīt inovatīvus risinājumus, kā minēts 23. panta i) punktā, un papildu finansējumu 400 000 000 EUR pašreizējās cenās jeb 376 928 934 EUR 2018. gada cenās piešķir attālākajiem reģioniem, kas noteikti LESD 349. pantā, un NUTS 2. līmeņa reģioniem, kuri atbilst 1994. gada Pievienošanās akta 6. protokola 2. pantā noteiktajiem kritērijiem.

2.  Finansējums, kas atvēlēts ESF+ sadaļā, ievērojot dalītās pārvaldības principu, atbilstoši mērķim “Ieguldījums izaugsmei un nodarbinātībai” ir 105 686 000 000 EUR 2018. gada cenās (119 222 000 000 EUR pašreizējās cenās), no tiem 200 000 000 EUR pašreizējās cenās jeb 175 000 000 EUR 2018. gada cenās piešķir starpvalstu sadarbībai, ar ko paredzēts atbalstīt inovatīvus risinājumus, kā minēts 23. panta i) punktā, un papildu finansējumu 400 000 000 EUR pašreizējās cenās jeb 376 928 934 EUR 2018. gada cenās piešķir attālākajiem reģioniem, kas noteikti LESD 349. pantā, un NUTS 2. līmeņa reģioniem, kuri atbilst 1994. gada Pievienošanās akta 6. protokola 2. pantā noteiktajiem kritērijiem.

3.  Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļai un Veselības sadaļai laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam atvēlētais finansējums ir 1 174 000 000 EUR pašreizējās cenās.

3.  Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļai un Veselības sadaļai laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam atvēlētais finansējums ir 1 095 000 000 EUR 2018. gada cenās (1 234 000 000 EUR pašreizējās cenās).

4.  Orientējošais 3. punktā minētās summas sadalījums ir:

4.  Orientējošais 3. punktā minētās summas sadalījums ir:

a)  761 000 000 EUR – Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļas īstenošanai;

a)  697 000 000 EUR 2018. gada cenās (761 000 000 EUR pašreizējās cenās) – Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļas īstenošanai;

b)  413 000 000 EUR – Veselības sadaļas īstenošanai.

b)  420 000 000 EUR 2018. gada cenās (473 000 000 EUR pašreizējās cenās) – Veselības sadaļas īstenošanai.

5.   Šā panta 3. un 4. punktā minēto summu drīkst izmantot arī tehniskajai un administratīvajai palīdzībai, kas vajadzīga programmu īstenošanai, piemēram, programmu sagatavošanas, uzraudzības, kontroles, revīzijas un izvērtēšanas darbībām, tostarp korporatīvajām informācijas tehnoloģiju sistēmām.

5.   Šā panta 3. un 4. punktā minēto summu drīkst izmantot arī tehniskajai un administratīvajai palīdzībai, kas vajadzīga programmu īstenošanai, piemēram, programmu sagatavošanas, uzraudzības, kontroles, revīzijas un izvērtēšanas darbībām, tostarp korporatīvajām informācijas tehnoloģiju sistēmām.

Pamatojums

Saskaņā ar Priekšsēdētāju konferences 2018.gada 13. septembra lēmumu šis kompromisa grozījums atspoguļo jaunāko DFS līdzekļu sadalījumu pa programmām, ko DFS referenti ierosinājuši pieņemt balsojumā attiecībā uz starpposma ziņojuma projektu par priekšlikumu Padomes regulai par daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam — Parlamenta nostāja attiecībā uz vienošanos.

Grozījums Nr.    23

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis ESF+ finanšu līdzekļus, ko īsteno, ievērojot dalītās pārvaldības principu, galvenokārt atvēl intervences pasākumiem, kas palīdzēs risināt problēmas, kuras noteiktas to dalībvalstu reformu programmās, Eiropas pusgadā un attiecīgajos konkrētai valstij paredzētajos ieteikumus, kas pieņemti saskaņā ar LESD 121. panta 2. punktu un 148. panta 4. punktu, un tās ņem vērā Eiropas sociālo tiesību pīlārā noteiktās tiesības un principus.

Dalībvalstis ESF+ finanšu līdzekļus, ko īsteno, ievērojot dalītās pārvaldības principu, galvenokārt atvēl intervences pasākumiem, kas palīdzēs risināt problēmas, kuras noteiktas to dalībvalstu reformu programmās, Eiropas pusgadā un attiecīgajos konkrētajai valstij paredzētajos ieteikumos, kas pieņemti saskaņā ar LESD 121. panta 2. punktu un 148. panta 4. punktu, un tās ņem vērā Eiropas sociālo tiesību pīlārā noteiktās tiesības un principus un ilgtspējīgas attīstības mērķus.

Grozījums Nr.    24

Regulas priekšlikums

7. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a  Dalībvalstis vismaz 5,6 %, t. i., 5,9 miljardus EUR, no ESF+ līdzekļiem, ko pārvalda saskaņā ar dalītās pārvaldības principu, piešķir Eiropas Garantijas bērniem īstenošanai, lai nodrošinātu bērnu vienlīdzīgu piekļuvi bezmaksas veselības aprūpei, bezmaksas izglītībai, bezmaksas bērnu aprūpei, pienācīgam mājoklim un adekvātam uzturam.

Grozījums Nr.    25

Regulas priekšlikums

7. pants – 5. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis, kurās 15 līdz 29 gadu vecu nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībā neiesaistītu jauniešu skaits 2019. gadā saskaņā ar Eurostat datiem pārsniedz vidējo rādītāju Savienībā, laikposmā no 2021. līdz 2025. gadam vismaz 10 % no ESF+ finanšu līdzekļiem, kas tām atvēlēti, ievērojot dalītās pārvaldības principu, piešķir tādiem mērķtiecīgiem pasākumiem un strukturālām reformām, kas atbalstīta jauniešu nodarbinātību, pāreju no skolas uz darba dzīvi un veidus, kas palīdz atgriezties izglītībā vai apmācībā, un otrās iespējas izglītību, jo īpaši Garantija jauniešiem īstenošanas sakarā.

Dalībvalstis, kurās 15 līdz 29 gadu vecu nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībā neiesaistītu jauniešu skaits 2019. gadā saskaņā ar Eurostat datiem pārsniedz vidējo rādītāju Savienībā, laikposmā no 2021. līdz 2025. gadam vismaz 17,6 % — vismaz divkāršs Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvai piešķirto summu palielinājums, salīdzinot ar pašreizējo DFS un pašreizējo 2014.–2021. gada plānošanas periodu,1a — no ESF+ finanšu līdzekļiem, kas tām atvēlēti, ievērojot dalītās pārvaldības principu, piešķir tādiem mērķtiecīgiem pasākumiem un strukturālām reformām, kas atbalstīta jauniešu nodarbinātību, pāreju no skolas uz darba dzīvi un veidus, kas palīdz atgriezties izglītībā vai apmācībā, un otrās iespējas izglītību, jo īpaši Garantija jauniešiem īstenošanas sakarā.

 

_______________

 

1a 9290 miljoni EUR 2018. gada cenās (un 10 479,7 miljoni EUR pašreizējās cenās).

Pamatojums

Tiek ierosināts grozīt finansējumu saskaņā ar Eiropas Parlamenta 14. marta un 30. maija rezolūcijām par nākamo daudzgadu finanšu shēmu, pamatojoties uz tehnisko sadalījumu pa programmām, kurā vēlāk varētu izdarīt pielāgojumus, vienlaikus ievērojot Eiropas Parlamenta vispārējo nostāju, kas pausta minētajās rezolūcijās, un vispārējo līmeni 1,3 % apmērā no ES 27 valstu NKI.

Grozījums Nr.    26

Regulas priekšlikums

7. pants – 7. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ESF+ līdzfinansētajās darbības programmās īpaša uzmanība saistībā ar LESD 174. pantu būtu jāpievērš lauku apvidiem, apvidiem, kurus skar rūpniecības restrukturizācija, un reģioniem, kuros ir būtiski un pastāvīgi dabiski vai demogrāfiski traucēkļi.

Grozījums Nr.    27

Regulas priekšlikums

13. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Dalībvalstis atbalsta sociālās inovācijas un sociālās politikas eksperimentu darbības vai stiprina augšupējas pieejas, kas balstās uz partnerībām, kurās iesaistītas publiskas iestādes, privātais sektors un pilsoniskā sabiedrība, piemēram, atbalsta vietējās rīcības grupas, kuras izstrādā un īsteno kopienu virzītas vietējās attīstības stratēģijas.

1.  Dalībvalstis atbalsta sociālās inovācijas un sociālās politikas eksperimentu darbības vai stiprina augšupējas pieejas, kas balstās uz partnerībām, kurās iesaistītas publiskas iestādes, privātais sektors, sociālie uzņēmēji un pilsoniskā sabiedrība, piemēram, atbalsta vietējās rīcības grupas, kuras izstrādā un īsteno kopienu virzītas vietējās attīstības stratēģijas, kā arī tematiskas darbības, kuru mērķis ir risināt mērķgrupu vajadzības.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Eiropas Sociālais fonds Plus (ESF+)

Atsauces

COM(2018)0382 – C8-0232/2018 – 2018/0206(COD)

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

EMPL

11.6.2018

 

 

 

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

BUDG

11.6.2018

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Karine Gloanec Maurin

28.6.2018

Izskatīšana komitejā

25.9.2018

 

 

 

Pieņemšanas datums

5.11.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

24

3

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jean Arthuis, Reimer Böge, Lefteris Christoforou, Gérard Deprez, André Elissen, José Manuel Fernandes, Eider Gardiazabal Rubial, Ingeborg Gräßle, Monika Hohlmeier, John Howarth, Bernd Kölmel, Zbigniew Kuźmiuk, Vladimír Maňka, Siegfried Mureşan, Jan Olbrycht, Paul Rübig, Eleftherios Synadinos, Indrek Tarand, Isabelle Thomas, Inese Vaidere, Daniele Viotti, Tiemo Wölken, Marco Zanni

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Karine Gloanec Maurin, Alain Lamassoure, Janusz Lewandowski, Andrey Novakov

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Michael Detjen

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

24

+

ALDE

Jean Arthuis, Gérard Deprez

ECR

Zbigniew Kuźmiuk

PPE

Reimer Böge, Lefteris Christoforou, José Manuel Fernandes, Ingeborg Gräßle, Monika Hohlmeier, Alain Lamassoure, Janusz Lewandowski, Siegfried Mureşan, Andrey Novakov, Jan Olbrycht, Paul Rübig, Inese Vaidere

S&D

Michael Detjen, Eider Gardiazabal Rubial, Karine Gloanec Maurin, John Howarth, Vladimír Maňka, Isabelle Thomas, Daniele Viotti, Tiemo Wölken

VERTS/ALE

Indrek Tarand

3

-

ECR

Bernd Kölmel

ENF

André Elissen

NI

Eleftherios Synadinos

1

0

ENF

Marco Zanni

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


Budžeta kontroles komitejaS ATZINUMS (16.11.2018)

Nodarbinātības un sociālo lietu komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+)

(COM(2018)0382 – C8-0232/2018 – 2018/0206(COD))

Atzinuma sagatavotājs: Georgi Pirinski

ĪSS PAMATOJUMS

Eiropas Komisija 2018. gada 29. maijā pieņēma priekšlikumu par jauno Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+), apvienojot esošo Eiropas Sociālo fondu (ESF) ar Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvu (JNI), Eiropas atbalsta fondu vistrūcīgākajām personām (FEAD), Eiropas Savienības Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmu (EaSI) un ES Veselības programmu.

Komisija pamato savu priekšlikumu ar šādu mērķi: “lai racionalizētu un vienkāršotu finansēšanas situāciju un radītu papildu sinerģijas iespējas, izmantojot integrētas pieejas finansēšanai” (COM(2018)382 9. apsvērums). Šis mērķis principā ir vērtējams atzinīgi.

Tomēr šāda apvienošana nekādā veidā nedrīkst apdraudēt pienācīgu īstenošanu, sniegumu un pievienoto vērtību, kā arī jaunā ESF+ budžeta kontroli. Šajā sakarībā ir pienācīgi jārisina šādi ļoti problemātiski Komisijas priekšlikuma aspekti:

–  tas, ka ESF+ sadaļai, ko īsteno, ievērojot dalītas pārvaldības principu, nav izvirzīti konkrēti mērķi un prioritātes, — tas radīs nenoteiktību attiecībā uz atbilstīgi šai sadaļai sniegtā atbalsta plānošanu, uzraudzību un novērtēšanu nākotnē, kad stāsies spēkā jaunā Kopīgo noteikumu regula (KNR) un dalībvalstīm būs saistoši ievērot attiecīgos KNR noteikumus par ESF+;

–  turklāt Komisijas priekšlikumā minētie mērķi, kuru īstenošanai pašreizējā periodā sniedz atbalstu no programmām ar dalīto pārvaldību (ESF, JNI un FEAD), kļūst arī par konkrētajiem mērķiem, kuru īstenošanu atbalsta saskaņā ar tiešu un netiešu pārvaldību; minēto iemeslu dēļ uz tādiem konkrētiem mērķiem kā, piemēram, “mazināt materiālo nenodrošinātību, piešķirot pārtiku” vai “veicināt nabadzības riskam pakļauto personu sociālo integrāciju” automātiski attiecas Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļa un Veselības sadaļa; tomēr saskaņā ar II daļas III nodaļu materiālās nenodrošinātības mazināšana, sniedzot pārtiku, ir konkrēts mērķis, ko var īstenot tikai saskaņā ar dalītās pārvaldības sadaļu, savukārt III daļā nav darbības mērķu, kuri paredzētu to, kā konkrētais mērķis “veicināt nabadzības riskam pakļauto personu sociālo integrāciju” tiks īstenots saskaņā ar tiešās un netiešās pārvaldības principu;

–  nav skaidru mehānismu, kas paredzētu, kādā veidā panākama minēto triju sadaļu papildināmība un sinerģija;

–  turklāt noteikums par resursu pārdali no dalītās pārvaldības sadaļas uz tiešās pārvaldības sadaļu joprojām ir ļoti apšaubāms un neskaidrs, un tam nav paredzēts skaidrojums nedz ESF+, nedz jaunajā KNR; būtu stingri jāizvairās no iespējamas atbalsta dublēšanās vai atbalsta trūkuma noteiktiem pasākumiem, jo īpaši tādēļ, ka ārkārtīgi ierobežoto budžeta resursu dēļ ir sagaidāms, ka ESF+ būs nozīmīga loma daudzu svarīgu problēmu risināšanā saistībā ar būtiski paplašināto atbildību par to, lai tiktu nodrošināta katra ES pilsoņa sociālo tiesību ievērošana;

–  priekšlikumā par ESF+ regulu nav iekļauti Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļas īstenošanas un rezultātu uzraudzības rādītāji, nedz arī vajadzīgie noteikumi par uzraudzību un ziņošanu, kas jāveic Komisijai, tādēļ pienācīga atbalsta plānošana un sniegšana saskaņā ar šo sadaļu kļūst ļoti problemātiska.

Lai nodrošinātu efektīvu Parlamenta kontroli pār Savienības budžeta izpildi, ir jānodrošina minēto jautājumu risināšana un trūkumu novēršana. Šajā sakarībā ir ļoti svarīgi regulā paredzēt skaidrus noteikumus par ESF+ plānošanu saskaņā ar tiešas un netiešas pārvaldības principu.

Plašākā nozīmē, lai īstenotu pareizu ES budžeta finanšu pārvaldību un panāktu reālu pievienoto vērtību, ir ārkārtīgi svarīgi nodrošināt ne tikai triju ESF+ sadaļu koordināciju un sinerģiju, bet arī šo sadaļu un citu ES fondu, instrumentu un programmu koordināciju un sinerģiju.

GROZĪJUMI

Budžeta kontroles komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Nodarbinātības un sociālo lietu komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1

Regulas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6)  Regula (ES) Nr. [...] nosaka darbības satvaru Eiropas Reģionālās attīstības fondam (ERAF), Eiropas Sociālajam fondam Plus (ESF+), Kohēzijas fondam, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondam (EJZF), Patvēruma un migrācijas fondam (AMIF), Iekšējās drošības fondam un Robežu pārvaldības un vīzu instrumentam kā daļai no Integrētās robežu pārvaldības fonda (IBMF), un jo īpaši izklāsta politikas mērķus un noteikumus dalīti pārvaldītu Savienības fondu plānošanai, uzraudzīšanai, izvērtēšanai, pārvaldīšanai un kontrolei. Tāpēc ir jāprecizē ESF+ vispārīgie mērķi un jānosaka īpaši noteikumi, kas piemērojami darbībām, kuras drīkst finansēt no ESF+.

(6)  Regula (ES) Nr. [...] nosaka darbības satvaru Eiropas Reģionālās attīstības fondam (ERAF), Eiropas Sociālajam fondam Plus (ESF+), Kohēzijas fondam, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondam (EJZF), Patvēruma un migrācijas fondam (AMIF), Iekšējās drošības fondam un Robežu pārvaldības un vīzu instrumentam kā daļai no Integrētās robežu pārvaldības fonda (IBMF), un jo īpaši izklāsta politikas mērķus un noteikumus dalīti pārvaldītu Savienības fondu plānošanai, uzraudzīšanai, izvērtēšanai, pārvaldīšanai un kontrolei. Tāpēc ir jāprecizē ESF+ vispārīgie mērķi un jānosaka īpaši noteikumi, kas piemērojami darbībām, kuras drīkst finansēt no ESF+, ievērojot dalītas pārvaldības principu.

Grozījums Nr.    2

Regulas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7)  Regula (ES, Euratom) Nr. [gaidāmā Finanšu regula] (“Finanšu regula”) paredz noteikumus par Savienības budžeta izpildi, tostarp noteikumus par dotācijām, godalgām, iepirkumu, netiešo izpildi, finanšu palīdzību, finanšu instrumentiem un budžeta garantijām. Lai nodrošinātu saskaņotību, īstenojot Savienības finansēšanas programmas, Finanšu regula ir jāpiemēro darbībām, kuras īstenojamas tiešā vai netiešā pārvaldībā saskaņā ar ESF+.

(7)  Regula (ES, Euratom) Nr. [gaidāmā Finanšu regula] (“Finanšu regula”) paredz noteikumus par Savienības budžeta izpildi, tostarp noteikumus par dotācijām, godalgām, iepirkumu, netiešo izpildi, finanšu palīdzību, finanšu instrumentiem un budžeta garantijām. Lai nodrošinātu saskaņotību, īstenojot Savienības finansēšanas programmas, Finanšu regula ir jāpiemēro darbībām, kuras īstenojamas tiešā vai netiešā pārvaldībā saskaņā ar ESF+. Šajā regulā būtu jāprecizē darbības mērķi un jāparedz īpaši noteikumi par attiecināmajām darbībām, kuru sakarā ir tiesības saņemt ESF+ finansējumu, ievērojot tiešās un netiešās pārvaldības principu.

Grozījums Nr.    3

Regulas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10)  Ņemot vērā šo plašo ESF+ darbības jomu, ir lietderīgi paredzēt, ka darbībām, kas jāveic Savienības līmenī, minētā fonda mērķi – uzlabot darba tirgus efektivitāti un veicināt kvalitatīvu nodarbinātību, uzlabot kvalitatīvas izglītības un apmācības pieejamību, kā arī sekmēt sociālo iekļautību un veselību un mazināt nabadzību – Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļā un Veselības sadaļā tiek īstenoti ne vien pēc dalītās pārvaldības principa, bet arī pēc tiešās un netiešās pārvaldības principa.

(10)  Ņemot vērā šo plašo ESF+ darbības jomu, ir lietderīgi paredzēt, ka darbībām, kas jāveic Savienības līmenī, minētā fonda mērķus – uzlabot darba tirgus efektivitāti un veicināt kvalitatīvu nodarbinātību, uzlabot kvalitatīvas izglītības un apmācības pieejamību, kā arī sekmēt sociālo iekļautību un veselību un mazināt nabadzību – Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļā un Veselības sadaļā būtu jāturpina īstenot galvenokārt pēc dalītās pārvaldības principa, attiecīgā gadījumā papildinot ar tiešās un netiešās pārvaldības principu.

Grozījums Nr.    4

Regulas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12)  Ar šo regulu paredz ESF+ finansējumu. Daļa no šā finansējuma būtu jāizmanto darbībām, kuras Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļā un Veselības sadaļā tiks īstenotas tiešā un netiešā pārvaldībā.

(12)  Ar šo regulu paredz ESF+ finansējumu. Tajā būtu jāprecizē piešķīrumi darbībām, kuras jāīsteno saskaņā ar dalīto pārvaldību, un piešķīrumi darbībām, kuras jāīsteno tiešā un netiešā pārvaldībā.

Grozījums Nr.    5

Regulas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15)  ESF+ piedāvātais atbalsts būtu jāizmanto, lai veicinātu tādas kvalitatīvas un iekļaujošas izglītības un apmācības, kurā nepastāv nošķiršana, pieejamību visiem, jo īpaši nelabvēlīgā situācijā esošām grupām, sākot ar agrīno pirmsskolas izglītību un aprūpi, un beidzot ar vispārējo un profesionālo izglītību un apmācību un augstāko izglītību, kā arī pieaugušo izglītību un apmācību, tādējādi veicinot iespējas pāriet no vienas izglītības un apmācības jomas uz citu, novēršot priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, uzlabojot zināšanas veselības jomā, stiprinot neformālo un ikdienējo mācīšanos un veicinot mācību mobilitāti visiem. Šajā kontekstā būtu jāatbalsta sinerģija ar programmu Erasmus jo īpaši nolūkā sekmēt nelabvēlīgā situācijā esošu izglītojamo dalību mācību mobilitātē.

(15)  ESF+ piedāvātais atbalsts būtu jāizmanto, lai veicinātu tādas kvalitatīvas un iekļaujošas izglītības un apmācības, kurā nepastāv nošķiršana, vienlīdzīgu pieejamību par pieņemamu cenu visiem, jo īpaši nelabvēlīgā situācijā esošām grupām, sākot ar agrīno pirmsskolas izglītību un aprūpi, un beidzot ar vispārējo un profesionālo izglītību un apmācību un augstāko izglītību, kā arī pieaugušo izglītību un apmācību, tādējādi veicinot iespējas pāriet no vienas izglītības un apmācības jomas uz citu, novēršot priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, uzlabojot zināšanas veselības jomā, stiprinot neformālo un ikdienējo mācīšanos un veicinot mācību mobilitāti visiem. Šajā kontekstā būtu jāatbalsta sinerģija ar programmu Erasmus jo īpaši nolūkā sekmēt nelabvēlīgā situācijā esošu izglītojamo dalību mācību mobilitātē.

Grozījums Nr.    6

Regulas priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16)  ESF+ būtu jāveicina elastīgas prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas iespējas visiem, jo īpaši digitālās prasmes un svarīgāko pamattehnoloģiju apguve, lai sniegtu cilvēkiem prasmes pielāgoties digitalizācijai, tehnoloģiskām pārmaiņām, inovācijai, sociālajām un ekonomiskajām pārmaiņām, veicinot mobilitāti un atbalstot karjeras maiņu, jo īpaši zemas kvalifikācijas un/vai mazkvalificētiem pieaugušajiem saskaņā ar Prasmju programmu Eiropai.

(16)  ESF+ būtu jāveicina izmaksu ziņā pieejamas un elastīgas prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas iespējas visiem, jo īpaši digitālās prasmes un svarīgāko pamattehnoloģiju apguve, lai sniegtu cilvēkiem prasmes pielāgoties digitalizācijai, tehnoloģiskām pārmaiņām, inovācijai, sociālajām un ekonomiskajām pārmaiņām, veicinot mobilitāti un atbalstot karjeras maiņu, jo īpaši zemas kvalifikācijas un/vai mazkvalificētiem pieaugušajiem saskaņā ar Prasmju programmu Eiropai.

Grozījums Nr.    7

Regulas priekšlikums

18. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18)  ESF+ vajadzētu atbalstīt dalībvalstu centienus apkarot nabadzību, lai pārrautu nelabvēlīgu apstākļu mantošanu no paaudzes paaudzē, un sekmēt sociālo iekļaušanu, nodrošinot vienlīdzīgas iespējas visiem, apkarojot diskrimināciju un mazinot nevienlīdzību veselības jomā. Tas nozīmē arī mobilizēt virkni politikas pasākumu, kas paredzēti visnelabvēlīgākajā situācijā esošām personām neatkarīgi no vecuma, tostarp bērniem, sociāli atstumtām kopienām, piemēram, romiem, kā arī nabadzīgajiem darba ņēmējiem. ESF+ būtu jāsekmē no darba tirgus tālu esošu cilvēku aktīva iekļaušana, lai nodrošinātu viņu sociālekonomisko integrāciju. ESF+ būtu arī jāizmanto, lai veicinātu savlaicīgu un vienlīdzīgu piekļuvi izmaksu ziņā pieejamiem, ilgtspējīgiem un ļoti kvalitatīviem pakalpojumiem, piemēram, veselības aprūpei un ilgtermiņa aprūpei, jo īpaši ģimenē un kopienā balstītiem aprūpes pakalpojumiem. ESF+ būtu jāveicina sociālās aizsardzības sistēmu modernizācija ar mērķi jo īpaši veicināt to pieejamību.

(18)  ESF+ vajadzētu atbalstīt dalībvalstu centienus apkarot nabadzību, lai pārrautu nelabvēlīgu apstākļu mantošanu no paaudzes paaudzē, un sekmēt sociālo iekļaušanu, nodrošinot vienlīdzīgas iespējas visiem, apkarojot diskrimināciju un mazinot nevienlīdzību veselības jomā. Tas nozīmē arī mobilizēt virkni politikas pasākumu, kas paredzēti visnelabvēlīgākajā situācijā esošām personām neatkarīgi no vecuma, tostarp bērniem, sociāli atstumtām kopienām, piemēram, romiem, kā arī nabadzīgajiem darba ņēmējiem. ESF+ būtu jāsekmē no darba tirgus tālu esošu cilvēku aktīva iekļaušana, lai nodrošinātu viņu sociālekonomisko integrāciju. ESF+ būtu arī jāizmanto, lai veicinātu savlaicīgu un vienlīdzīgu piekļuvi izmaksu ziņā visiem iedzīvotājiem pieejamiem, ilgtspējīgiem un ļoti kvalitatīviem pakalpojumiem, piemēram, veselības aprūpei un ilgtermiņa aprūpei, jo īpaši ģimenē un kopienā balstītiem aprūpes pakalpojumiem. ESF+ būtu jāveicina sociālās aizsardzības sistēmu modernizācija ar mērķi jo īpaši veicināt to pieejamību.

Grozījums Nr.    8

Regulas priekšlikums

19. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(19)  ESF+ vajadzētu veicināt nabadzības mazināšanu, atbalstot valstu shēmas, kas paredzētas nenodrošinātības ar pārtiku un materiālās nenodrošinātības mazināšanai un sekmētu vistrūcīgāko personu un to personu sociālo integrāciju, kurus apdraud nabadzība vai sociālā atstumtība. Lai panāktu, ka Savienības līmenī vismaz 4 % no dalītā pārvaldībā īstenotas ESF+ sadaļas finanšu līdzekļiem tiek atvēlēti vistrūcīgākajām personām, dalībvalstīm vismaz 2 % no no dalītā pārvaldībā īstenotas ESF+ sadaļas nacionālajiem finanšu līdzekļiem būtu jāpiešķir tam, lai novērstu tādas ārkārtējas nabadzības veidus, kas visvairāk izraisa sociālo atstumtību, piemēram, bezpajumtniecību, bērnu nabadzību un nenodrošinātību ar pārtiku. Ņemot vērā darbību raksturu un galīgo atbalsta saņēmēju veidu, jāpanāk, lai uz atbalstu, ar kuru paredzēts mazināt vistrūcīgāko personu materiālo nenodrošinātību, attiektos vienkāršāki noteikumi.

(19)  ESF+ vajadzētu veicināt nabadzības mazināšanu, atbalstot valstu shēmas, kas paredzētas nenodrošinātības ar pārtiku un pajumti un materiālās nenodrošinātības mazināšanai un sekmētu vistrūcīgāko personu un to personu sociālo integrāciju, kurus apdraud nabadzība vai sociālā atstumtība. Lai panāktu, ka Savienības līmenī vismaz 4 % no dalītā pārvaldībā īstenotas ESF+ sadaļas finanšu līdzekļiem tiek atvēlēti vistrūcīgākajām personām, dalībvalstīm vismaz 2 % no no dalītā pārvaldībā īstenotas ESF+ sadaļas nacionālajiem finanšu līdzekļiem būtu jāpiešķir tam, lai novērstu tādas ārkārtējas nabadzības veidus, kas visvairāk izraisa sociālo atstumtību, piemēram, bezpajumtniecību, bērnu nabadzību un nenodrošinātību ar pārtiku. Ņemot vērā darbību raksturu un galīgo atbalsta saņēmēju veidu, jāpanāk, lai uz atbalstu, ar kuru paredzēts mazināt vistrūcīgāko personu materiālo nenodrošinātību, attiektos vienkāršāki noteikumi.

Grozījums Nr.    9

Regulas priekšlikums

20. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(20)  Ņemot vērā pastāvīgo vajadzību pastiprināt centienus, lai risinātu migrācijas plūsmu pārvaldību visā Savienībā un lai nodrošinātu saskaņotu, stingru un konsekventu atbalstu solidaritātes un kopīgas atbildības centieniem, ESF+ būtu jānodrošina atbalsts, ar ko veicina trešo valstu valstspiederīgo sociālekonomisko integrāciju, līdztekus Patvēruma un migrācijas fonda finansētām darbībām.

(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)  

Grozījums Nr.    10

Regulas priekšlikums

21. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(21)  ESF+ būtu jāatbalsta politika un sistēmas reformas nodarbinātības, sociālās iekļautības, veselības aprūpes un ilgtermiņa aprūpes, kā arī izglītības un apmācības jomā. Lai stiprinātu saskaņotību ar Eiropas pusgadu, dalībvalstīm būtu jāatvēl tāda attiecīga summa no ESF+ finanšu līdzekļiem, kas tām atvēlēti, ievērojot dalītās pārvaldības principu, lai varētu īstenot attiecīgos konkrētām valstīm adresētos ieteikumus saistībā ar strukturālām problēmām, kuras ir lietderīgi risināt, izmantojot daudzgadu investīcijas, kas ietilpst ESF+ darbības jomā. Komisijai un dalībvalstīm būtu jānodrošina saskaņotība, koordinācija un papildināmība starp dalīto pārvaldību un ESF+ Veselības sadaļu un Strukturālo reformu atbalsta programmu, tostarp reformu īstenošanas instrumentu un tehniskā atbalsta instrumentu. Jo īpaši Komisijai un dalībvalstīm visos procesa posmos būtu jānodrošina efektīva koordinācija, lai nodrošinātu konsekvenci, saskaņotību, papildināmību un sinerģiju starp finansējuma avotiem, tostarp ar to saistīto tehnisko palīdzību.

(21)  ESF+ būtu jāatbalsta politika un sistēmas reformas nodarbinātības, sociālās iekļautības, veselības aprūpes un ilgtermiņa aprūpes, kā arī izglītības un apmācības jomā, ciktāl šīs politikas reformas neietver tādu pašreizējo publisko pakalpojumu kā ūdens piegāde, enerģētika, veselības aprūpe utt. privatizāciju. Komisijai un dalībvalstīm visos procesa posmos būtu jānodrošina efektīva koordinācija, lai nodrošinātu konsekvenci, saskaņotību, papildināmību un sinerģiju starp finansējuma avotiem, tostarp ar to saistīto tehnisko palīdzību.

Grozījums Nr.    11

Regulas priekšlikums

28. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(28)  Dalībvalstīm un Komisijai būtu jānodrošina, ka ESF+ veicina sieviešu un vīriešu vienlīdzību saskaņā ar LESD 8. pantu, lai sekmētu vienlīdzīgu attieksmi un iespējas vīriešiem un sievietēm visās jomās, tostarp attiecībā uz dalību darba tirgū, nodarbinātības noteikumiem un profesionālo izaugsmi. Tām arī būtu jānodrošina, ka ESF+ veicina vienlīdzīgas iespējas visiem bez diskriminācijas saskaņā ar LESD 10. pantu un sekmē personu ar invaliditāti iekļaušanu sabiedrībā vienlīdzīgi ar citiem un palīdz īstenot Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām. Šie principi būtu laicīgi un saskaņoti jāņem vērā visos aspektos un visos programmu sagatavošanas, uzraudzības, īstenošanas un novērtēšanas posmsos, vienlaikus nodrošinot, ka tiek veiktas īpašas darbības, lai veicinātu dzimumu līdztiesību un vienlīdzīgas iespējas. ESF+ būtu jāveicina arī pāreju no aprūpes iestādē veiktas aprūpes uz aprūpi kopienā un ģimenē, jo īpaši personām, kuras saskaras ar daudzkārtēju diskrimināciju. ESF+ nebūtu jāatbalsta darbības, kas sekmē segregāciju un sociālo atstumtību. Regula (ES) Nr. [gaidāmā KNR] paredz noteikumus par izdevumu attiecināmību izstrādāt valsts līmenī ar dažiem izņēmumiem, kuru dēļ nepieciešams paredzēt īpašus noteikumus attiecībā uz dalītā pārvaldībā īstenotu ESF+ sadaļu.

(28)  Dalībvalstīm un Komisijai būtu jānodrošina, ka ESF+ veicina dzimumu vienlīdzību saskaņā ar LESD 8. pantu, lai sekmētu vienlīdzīgu attieksmi un dzimumu iespējas visās jomās, tostarp attiecībā uz dalību darba tirgū, nodarbinātības noteikumiem un profesionālo izaugsmi. Tām arī būtu jānodrošina, ka ESF+ veicina vienlīdzīgas iespējas visiem bez diskriminācijas saskaņā ar LESD 10. pantu un sekmē personu ar invaliditāti iekļaušanu sabiedrībā vienlīdzīgi ar citiem un palīdz īstenot Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām. Šie principi būtu laicīgi un saskaņoti jāņem vērā visos aspektos un visos programmu sagatavošanas, uzraudzības, īstenošanas un novērtēšanas posmsos, vienlaikus nodrošinot, ka tiek veiktas īpašas darbības, lai veicinātu dzimumu līdztiesību un vienlīdzīgas iespējas. ESF+ būtu jāveicina arī pāreju no aprūpes iestādē veiktas aprūpes uz aprūpi kopienā un ģimenē, jo īpaši personām, kuras saskaras ar daudzkārtēju diskrimināciju. ESF+ nebūtu jāatbalsta darbības, kas sekmē segregāciju un sociālo atstumtību. Regula (ES) Nr. [gaidāmā KNR] paredz noteikumus par izdevumu attiecināmību izstrādāt valsts līmenī ar dažiem izņēmumiem, kuru dēļ nepieciešams paredzēt īpašus noteikumus attiecībā uz dalītā pārvaldībā īstenotu ESF+ sadaļu.

Pamatojums

Dzimumu aspekts ir plašāks nekā tikai vīrieši un sievietes.

Grozījums Nr.    12

Regulas priekšlikums

29. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(29)  Lai mazinātu administratīvo slogu, ko uzliek datu vākšana, tad, ja šādi dati ir pieejami reģistros, dalībvalstīm vajadzētu ļaut vadošajām iestādēm iegūt informāciju no šadiem reģistriem.

(29)  Lai mazinātu administratīvo slogu, ko uzliek datu vākšana, tad, ja šādi dati ir pieejami reģistros, dalībvalstīm vajadzētu ļaut vadošajām iestādēm iegūt informāciju no šadiem reģistriem. Ir ieteicams stimulēt datu elektroniskās nosūtīšanas turpināšanu, jo tas palīdz samazināt administratīvo slogu.

Grozījums Nr.    13

Regulas priekšlikums

34. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(34)  Sociālo ieguldījumu tirgus dalībniekiem, tostarp labdarības dalībniekiem, var būt izšķiroša nozīme, lai sasniegtu vairākus ESF+ mērķus, jo tie piedāvā finansējumu un inovatīvu un papildinošu pieeju cīņai pret sociālo atstumtību un nabadzību, bezdarba samazināšanu un ieguldījumu ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā. Tādēļ labdarības dalībniekiem, piemēram, fondiem un līdzekļu devējiem attiecīgi būtu jāiesaistās ESF+ darbībās, jo īpaši tajās, kuru mērķis ir attīstīt sociālo ieguldījumu tirgus ekosistēmu.

(34)  Sociālo ieguldījumu tirgus dalībniekiem, tostarp labdarības dalībniekiem, var būt izšķiroša nozīme, lai sasniegtu vairākus ESF+ mērķus, jo tie piedāvā finansējumu un inovatīvu un papildinošu pieeju cīņai pret sociālo atstumtību un nabadzību, bezdarba samazināšanu un ieguldījumu ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā. Tādēļ labdarības dalībniekiem, piemēram, fondiem un līdzekļu devējiem, ciktāl šo fondu un līdzekļu devēju politikas vai sociālā darba kārtība nav pretrunā Savienības ideāliem, attiecīgi būtu jāiesaistās ESF+ darbībās, jo īpaši tajās, kuru mērķis ir attīstīt sociālo ieguldījumu tirgus ekosistēmu.

Grozījums Nr.    14

Regulas priekšlikums

48. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(48)  Trešās valstis, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstis, drīkst piedalīties Savienības programmās saskaņā ar sadarbību, kas izveidota saskaņā ar EEZ līgumu, kurā paredzēta programmu īstenošanu ar lēmumu, kurš pieņemts saskaņā ar minēto līgumu. Būtu jāievieš konkrēts noteikums ar šo regulu piešķirt nepieciešamās tiesības un piekļuvi atbildīgajam kredītrīkotājam, Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai un Eiropas Revīzijas palātai visaptveroši īstenot savu attiecīgo kompetenci.

(48)  Ja tiek ievēroti visi attiecīgie noteikumi un regulējums, trešās valstis, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstis, drīkst piedalīties Savienības programmās saskaņā ar sadarbību, kas izveidota saskaņā ar EEZ līgumu, kurā paredzēta programmu īstenošanu ar lēmumu, kurš pieņemts saskaņā ar minēto līgumu. Būtu jāievieš konkrēts noteikums ar šo regulu piešķirt nepieciešamās tiesības un piekļuvi atbildīgajam kredītrīkotājam, Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai un Eiropas Revīzijas palātai visaptveroši īstenot savu attiecīgo kompetenci.

Grozījums Nr.    15

Regulas priekšlikums

2. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a  Finanšu regulas 2. panta definīcijas piemēro arī Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļā un Veselības sadaļā, ievērojot tiešās un netiešās pārvaldības principu.

Grozījums Nr.    16

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ESF+ atbalsta, papildina un sniedz pievienoto vērtību dalībvalstu rīcībpolitikām, ar kurām paredzēts nodrošināt vienlīdzīgas iespējas, darba tirgus pieejamību, taisnīgus darba nosacījumus, sociālo aizsardzību, sociālo iekļautību un augstu sabiedrības veselības aizsardzības līmeni.

ESF+ atbalsta, papildina un sniedz pievienoto vērtību Savienības un dalībvalstu rīcībpolitikām, ar kurām paredzēts nodrošināt vienlīdzīgas iespējas, darba tirgus pieejamību, taisnīgus darba nosacījumus, sociālo aizsardzību, sociālo iekļautību, bērniem un jauniešiem veltītus ieguldījumus un augstu sabiedrības veselības aizsardzības līmeni.

Grozījums Nr.    17

Regulas priekšlikums

3. pants – 2.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Veselības sadaļā ESF+ atbalsta veselības veicināšanu un slimību profilaksi, sekmē veselības sistēmu lietderību, pieejamību un noturību, padara veselības aprūpi visiem izmaksu ziņā pieejamu un drošāku, mazina nevienlīdzību veselības nozarē, aizsargā iedzīvotājus no pārrobežu veselības apdraudējumiem un atbalsta Savienības veselības jomas tiesību aktus.

Grozījums Nr.    18

Regulas priekšlikums

6.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

6.a pants

 

Atbalsta piemērošanas joma un konkrētie mērķi

 

1.  Ievērojot dalītas pārvaldības principu, ESF+ cenšas sasniegt mērķi “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei”, kas noteikts Regulas (ES) Nr. [gaidāmā KNR] 4. panta 2. punkta a) apakšpunktā, un tas sekmēs darbu pie politikas mērķa “Sociālāka Eiropa, īstenojot Eiropas sociālo tiesību pīlāru”, kas noteikts minētās regulas 4. panta 1. punkta d) apakšpunktā.

 

2.  Saskaņā ar 3. pantā noteiktajiem vispārīgajiem mērķiem un saskaņā ar šā panta 1. punktā minēto politikas mērķi sniedz atbalstu šādu konkrēto mērķu sasniegšanai:

 

i)  uzlabot kvalitatīvu un ilgtspējīgu darbvietu pieejamību, ievērojot visus pašreizējos Savienības darba tiesību aktus un visu darba meklētāju, jo īpaši jauniešu un ilgstošo bezdarbnieku, tiesības, kā arī ekonomiski neaktīvo personu tiesības, vienlaikus veicinot pašnodarbinātību un sociālo ekonomiku;

 

ii)  modernizēt darba tirgus iestādes un dienestus tā, lai tie varētu novērtēt un prognozēt vajadzīgās prasmes, nodrošināt savlaicīgu palīdzību un atbalstu, kas individuāli pielāgots darba tirgus vajadzībām, kā arī sekmēt pāreju un mobilitāti;

 

iii)  veicināt sieviešu līdzdalību darba tirgū un labāk līdzsvarot darba un ģimenes dzīvi, tostarp uzlabot bērnu aprūpes pieejamību;

 

iiia)  veicināt veselīgu un labi pielāgotu darba vidi, novēršot veselības riskus, darba ņēmēju, uzņēmumu un uzņēmēju pielāgošanos pārmaiņām, kā arī aktīvu un veselīgu novecošanu;

 

iv)  uzlabot izglītības un apmācības sistēmu kvalitāti, efektivitāti un darba tirgus nozīmi, lai sekmētu galveno kompetenču, tostarp digitālo prasmju, apguvi;

 

v)  sekmēt to, lai jo īpaši nelabvēlīgā situācijā esošām personām būtu vienlīdz lielā mērā pieejama kvalitatīva un iekļaujoša izglītība un apmācība, sākot no pirmsskolas izglītības un aprūpes līdz vispārējai un arodizglītībai un apmācībai un augstākajai izglītībai, un lai viņi to pabeigtu, kā arī veicināt pieaugušo izglītību un apmācību, tostarp sekmēt mācīšanās mobilitāti visiem;

 

(vi)  veicināt mūžizglītību, galvenokārt piedāvājot prasmju uzlabošanas un pārkvalificēšanās iespējas visiem, ņemot vērā digitālās prasmes, labāk prognozējot pārmaiņas un vajadzību pēc jaunām prasmēm, pamatojoties uz darba tirgus vajadzībām, kā arī atvieglojot karjeras maiņu un sekmējot profesionālo mobilitāti;

 

vii)  veicināt aktīvu iekļautību ar mērķi sekmēt vienlīdzīgas iespējas un aktīvu līdzdalību un uzlabot piemērotību darba tirgum;

 

viii)  sekmēt trešo valstu valstspiederīgo un sociāli atstumto kopienu, piemēram, romu, sociālekonomisko integrāciju;

 

ix)  uzlabot vienlīdzīgu un savlaicīgu piekļuvi kvalitatīviem, ilgtspējīgiem un cenu ziņā pieejamiem pakalpojumiem, modernizēt sociālās aizsardzības sistēmas, tostarp veicināt sociālās aizsardzības pieejamību, un uzlabot veselības aprūpes sistēmu un ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu pieejamību, efektivitāti un noturību;

 

x)  veicināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto personu, tostarp vistrūcīgāko personu un bērnu, sociālo integrāciju;

 

xi)  mazināt materiālo nenodrošinātību, piešķirot pārtiku un minimālo materiālo palīdzību vistrūcīgākajām personām, tostarp izmantojot papildu pasākumus.

 

3.  Ar darbībām, kuras īsteno, lai sasniegtu 2. punktā minētos konkrētos mērķus, ESF+ arī veicina pārējos politikas mērķus, kas uzskaitīti Regulas (ES) Nr. [gaidāmās KNR] 4. panta 1. punktā, jo īpaši mērķus, kuri saistīti ar šādām jomām:

 

i)  viedāka Eiropa, attīstot prasmes pārdomātai specializācijai, svarīgām pamattehnoloģijām un rūpniecības pārkārtošanai, nozaru sadarbība prasmju un uzņēmējdarbības jomā, pētnieku apmācība, tīklošanas darbības un partnerības starp augstākās izglītības iestādēm, profesionālās izglītības un apmācības iestādēm, pētniecības un tehnoloģiju centriem, uzņēmumiem un kopām, kā arī atbalsts mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem un sociālajai ekonomikai;

 

ii)  zaļāka mazoglekļa ekonomika, kas panākama, uzlabojot izglītības un apmācības sistēmas, kas nepieciešamas prasmju un kvalifikāciju pielāgošanai, visu personu, tostarp darbaspēka, kvalifikācijas celšanai, un izveidojot jaunas darbvietas nozarēs, kas saistītas ar vidi, klimatu, enerģētiku un bioekonomiku.

Grozījums Nr.    19

Regulas priekšlikums

15. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Lai uzraudzītu, kā noris īstenošana, programmās, kuras saņem vispārējo atbalstu no dalīti pārvaldītās ESF+ sadaļas, izmanto kopējos izlaides rādītājus un kopējos rezultātu rādītājus, kā izklāstīts šīs regulas I pielikumā. Programmās var izmantot arī programmu īpašos rādītājus.

1.  Lai uzraudzītu, kā noris īstenošana, programmās, kuras saņem vispārējo atbalstu no dalīti pārvaldītās ESF+ sadaļas, izmanto kopējos izlaides rādītājus un kopējos rezultātu rādītājus, kā izklāstīts šīs regulas I pielikumā. Programmās izmanto arī programmu īpašos rādītājus.

Grozījums Nr.    20

Regulas priekšlikums

15. pants – 6.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

6.a  Saskaņā ar ziņošanas prasību, kas noteikta Finanšu regulas [38. panta 3. punkta e) apakšpunkta i) punktā], Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei informāciju par sniegumu un darbības rezultātiem atbilstīgi attiecīgajiem rādītājiem, ziņojot gan par progresu un trūkumiem, gan nodrošinot skaidru saikni starp izdevumiem un veikumu.

Grozījums Nr.    21

Regulas priekšlikums

21. pants – 5.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

5.a  Saskaņā ar ziņošanas prasību, kas noteikta Finanšu regulas [38. panta 3. punkta e) apakšpunkta i) punktā], Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei informāciju par sniegumu un darbības rezultātiem atbilstīgi attiecīgajiem rādītājiem, ziņojot gan par progresu un trūkumiem, gan nodrošinot skaidru saikni starp izdevumiem un veikumu.

Grozījums Nr.    22

Regulas priekšlikums

22. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Darbību revīzija drīkst aptvert visus darbību īstenošanas posmus un visus izdalīšanas ķēdes līmeņus, izņemot galīgo atbalsta saņēmēju kontroli, ja vien riska izvērtējumā nav noteikts konkrēts pārkāpumu vai krāpšanas risks.

Darbību revīzija drīkst aptvert visus darbību īstenošanas posmus un visus izdalīšanas ķēdes līmeņus, izņemot galīgo atbalsta saņēmēju kontroli, ja vien riska izvērtējumā nav noteikts konkrēts pārkāpumu vai krāpšanas risks. Darbību revīzija ietver vairāk kontroles pasākumu īstenošanas sākumposmā, lai krāpšanas riska gadījumā līdzekļus varētu novirzīt citiem projektiem.

Grozījums Nr.    23

Regulas priekšlikums

33. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a  Lai īstenotu sadaļu īstenošanas regulāru uzraudzību un veiktu jebkādus to politikas un finansēšanas prioritāšu pielāgojumus, Komisija sagatavo sākotnēju kvalitatīvas un kvantitatīvas uzraudzības ziņojumu par pirmo gadu un pēc tam trīs ziņojumus par nākamajiem divu gadu laikposmiem un nosūta šos ziņojumus Eiropas Parlamentam un Padomei. Minētos ziņojumus informācijas nolūkā nosūta arī Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai. Ziņojumos iekļauj sadaļu īstenošanas rezultātus un to, kādā mērā ar sadaļās paredzēto darbību palīdzību ir ievēroti sieviešu un vīriešu līdztiesības un dzimumu līdztiesības aspekta piemērošanas principi, kā arī to, kā tiek risināti diskriminācijas aizlieguma jautājumi, tostarp jautājumi attiecībā uz pieejamību. Sadaļu labākas pārredzamības nolūkā Komisija dara ziņojumus pieejamus sabiedrībai.

Pamatojums

Atbilstošu uzraudzības ziņojumu neesamība pašreizējā periodā būs solis atpakaļ attiecībā uz pārredzamību un pārskatatbildību ESF+ sadaļu īstenošanā saskaņā ar tiešas un netiešas pārvaldības principiem.

Grozījums Nr.    24

Regulas priekšlikums

33. pants – 3.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.b  Saskaņā ar ziņošanas prasību, kas noteikta Finanšu regulas [38. panta 3. punkta e) apakšpunkta i) punktā], Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei informāciju par sniegumu un darbības rezultātiem atbilstīgi attiecīgajiem rādītājiem, ziņojot gan par progresu un trūkumiem, gan nodrošinot skaidru saikni starp izdevumiem un veikumu.

Grozījums Nr.    25

Regulas priekšlikums

35. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Izvērtēšanu veic savlaicīgi, lai tās rezultātus varētu ņemt vērā lēmumu pieņemšanas procesā.

1.  Izvērtēšanu veic pietiekami savlaicīgi, lai tās rezultātus varētu ņemt vērā lēmumu pieņemšanas procesā, un tajā ietver informāciju par darbības rezultātiem, Savienības pievienoto vērtību un pareizu finanšu pārvaldību.

Grozījums Nr.    26

Regulas priekšlikums

35. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Sadaļu starpposma izvērtēšanu drīkst veikt, tiklīdz ir pieejama pietiekama informācija par attiecīgo sadaļu īstenošanu, bet ne vēlāk kā pēc četriem gadiem pēc sadaļu īstenošanas sākuma.

2.  Sadaļu vidusposma izvērtēšanu veic līdz 2024. gada 31. decembrim, lai kvalitatīvi un kvantitatīvi novērtētu sadaļu mērķu sasniegšanā paveikto, risinātu Savienības sociālās vides jautājumus, izvērtētu būtiskākās ar Savienības tiesību aktiem ieviestās izmaiņas, noteiktu, vai sadaļām atvēlētie līdzekļi ir izlietoti efektīvi, un novērtētu Savienībai nodrošināto pievienoto vērtību. Minētos vidusposma izvērtēšanas rezultātus iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei.

Grozījums Nr.    27

Regulas priekšlikums

35. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Komisija Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai paziņo šādu izvērtēšanu rezultātus kopā ar saviem apsvērumiem.

4.  Komisija Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai paziņo šādu izvērtēšanu rezultātus kopā ar saviem apsvērumiem un uzlabotu kvalitātes un kvantitātes informāciju par sniegumu un darbības rezultātiem, ņemot vērā izvirzītos mērķus.

Grozījums Nr.    28

Regulas priekšlikums

IIa pielikums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

IIa pielikums

 

Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļai piemērojamie rādītāji

 

1.  Deklarētais ieguvums no labākas izpratnes par Savienības politiku un tiesību aktiem:

 

1a) analītisko darbību skaits;

 

1b) savstarpējas mācīšanās, izpratnes veicināšanas un izplatīšanas darbību skaits;

 

1c) atbalsts galvenajiem dalībniekiem.

 

2.  Aktīvas sadarbības un partnerības līmenis starp Savienību un dalībvalstu un asociēto valstu valsts iestādēm:

 

2a) analītisko darbību skaits;

 

2b) savstarpējas mācīšanās, izpratnes veicināšanas un izplatīšanas darbību skaits;

 

2b) atbalsts galvenajiem dalībniekiem.

 

3.  Sociālās politikas inovācijas deklarētais izmantojums sociālo konkrētām valstīm adresēto ieteikumu (KVAI) īstenošanā un politikas izstrādei paredzēto sociālās politikas eksperimentu rezultāti:

 

3a) analītisko darbību skaits;

 

3b) savstarpējas mācīšanās, izpratnes veicināšanas un izplatīšanas darbību skaits;

 

3c) atbalsts galvenajiem dalībniekiem.

 

4. EURES platformas apmeklējumu skaits

 

5.  To jauniešu skaits, kas iekārtoti darbā vai saņēmuši atbalstu saskaņā ar sagatavošanas darbību “Tava pirmā EURES darbavieta”, kā arī saskaņā ar mērķtiecīgām mobilitātes shēmām

 

6.  EURES padomdevēju individuālo tikšanos ar darba meklētājiem, darba mainītājiem un darba devējiem skaits

 

7.  To izveidoto vai apvienoto uzņēmumu skaits, kuri ir saņēmuši Savienības atbalstu

 

8.  To bez darba vai nelabvēlīgā situācijā esošām grupām piederīgo personu īpatsvars, kas saņēmuši atbalstu un izveidojuši vai tālāk attīstījuši uzņēmumu, izmantojot Savienības mikrofinansējumu

Pamatojums

Komisijas priekšlikumā trūkst Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļas īstenošanas uzraudzībai piemērojamu rādītāju. Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļa ir turpinājums Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmai (EaSI) 2014.–2020. gadam. Tāpēc rādītājus, kurus Komisija izmanto, lai ziņotu par EaSI darbības rezultātiem Savienības gada budžeta programmu pārskatos, būtu jāturpina izmantot kā Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļas rādītājus.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Eiropas Sociālais fonds Plus (ESF+)

Atsauces

COM(2018)0382 – C8-0232/2018 – 2018/0206(COD)

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

EMPL

11.6.2018

 

 

 

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

CONT

11.6.2018

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Georgi Pirinski

10.7.2018

Pieņemšanas datums

15.11.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

20

1

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Nedzhmi Ali, Inés Ayala Sender, Zigmantas Balčytis, Dennis de Jong, Tamás Deutsch, Martina Dlabajová, Luke Ming Flanagan, Ingeborg Gräßle, Arndt Kohn, Gilles Pargneaux, Georgi Pirinski, Petri Sarvamaa, Bart Staes, Indrek Tarand, Derek Vaughan, Tomáš Zdechovský, Joachim Zeller

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Caterina Chinnici, Marian-Jean Marinescu, Andrey Novakov, Julia Pitera, Richard Sulík

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

20

+

ALDE

Nedzhmi Ali, Martina Dlabajová,

GUE/NGL

Luke Ming Flanagan,

EPP

Tamás Deutsch, Ingeborg Gräßle, Marian-Jean Marinescu, Andrey Novakov, Julia Pitera, Petri Sarvamaa, Tomáš Zdechovský, Joachim Zeller

S&D

Inés Ayala Sender, Zigmantas Balčytis, Caterina Chinnici, Arndt Kohn, Gilles Pargneaux, Georgi Pirinski, Derek Vaughan

GREENS/EFA

Bart Staes, Indrek Tarand

1

-

ECR

Richard Sulík

1

0

GUE/NGL

Dennis de Jong

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejaS ATZINUMS (13.11.2018)

Nodarbinātības un sociālo lietu komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+)

(COM(2018)0382 – C8-0232/2018 – 2018/0206(COD))

Atzinuma sagatavotājs: Cristian-Silviu Buşoi

(*)  Iesaistītā komiteja – Reglamenta 54. pants

ĪSS PAMATOJUMS

Komisija 2018. gada 30. maijā iesniedza priekšlikumu regulai par Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+), kurā apvienotas tādu fondu un programmu darbības jomas un resursi kā Eiropas Sociālais fonds un Jaunatnes nodarbinātības iniciatīva, Eiropas atbalsta fonds vistrūcīgākajām personām, Nodarbinātības un sociālās inovācijas programma un veselības aizsardzības programma. Tādā veidā bijusī veselības aizsardzības programma ir kļuvusi par ESF+ daļu, proti, tās Veselības sadaļu.

Lai gan atzinuma sagatavotājs atzinīgi vērtē Savienības sociālās dimensijas pastiprināšanu, izmantojot elastīgu mehānismu, kā arī nepieciešamību vēl vairāk vienkāršot fondu plānošanu, lai samazinātu nevajadzīgu birokrātiju un panāktu lielāku efektivitāti mūsu pilsoņu interesēs, viņš uzskata, ka tādā veidā nevajadzētu kaitēt ES spējai labāk apmierināt pilsoņu vēlmi aizsargāt un uzlabot savu veselību. Līdz ar to atzinuma sagatavotājs izsaka daudzkārtīgas bažas par ESF+ priekšlikuma pašreizējo redakciju.

Pirmkārt, šajā satraucošajā Brexit laikā un ņemot vērā biedējoši pieaugošo Euroskepsi, atzinuma sagatavotājs uzskata, ka atsevišķas un centralizētas veselības aizsardzības programmas darbības pārtraukšana neapšaubāmi nāks par sliktu dalībvalstu pilsoņiem, kas jau lielā mērā atbalsta ES turpmāku iejaukšanos veselības jomā, par ko liecina nesenie Eirobarometra apsekojumi. Turklāt atzinuma sagatavotājs būtu devis priekšroku tam, lai Veselības sadaļu izņemtu no ESF+ un lai veselības aizsardzības programmu nākamajā DFS atjaunotu kā atsevišķu programmu.

Iepriekšējās Savienības rīcības programmas sabiedrības veselības aizsardzības jomā (2003.–2008. gads) un veselības aizsardzības jomā (2008.–2013. gads un 2014.–2020. gads) ir novērtētas pozitīvi, atzīstot, ka to rezultātā panākti vairāki svarīgi sasniegumi un uzlabojumi. Kopš to uzsākšanas šīs programmas ir ar ierobežotiem resursiem devušas apjomīgu ES pievienoto vērtību politikas jomām. Tās ir stiprinājušas sadarbību starp dalībvalstīm kopīgās darbībās un zināšanu apmaiņā, kā arī ir izveidojušas ES stratēģiju, lai nodrošinātu ļoti vajadzīgos veselības un veselības aprūpes uzlabojumus visās dalībvalstīs. Atzinuma sagatavotājs uzsver, ka saskaņā ar Trešās veselības programmas vidusposma novērtējumu līdz šim ievērojami panākumi ir gūti ne tikai tādās jomās kā 24 Eiropas references tīklu izveide, atbalsts palielinātai spēju veidošanai, lai reaģētu uz slimību uzliesmojumiem, atbalsts reaģēšanai uz migrantu un bēgļu veselības vajadzībām, labas prakses apmaiņa tādās sensitīvās jomās kā vēža skrīnings, alkohola ietekmes samazināšana, HIV/AIDS un tuberkulozes profilakse, bet arī ir pastiprināts atbalsts ES tiesību aktiem veselības jomā par zālēm un medicīniskajām ierīcēm, e-veselības tīkla darbībām un veselības aprūpes tehnoloģiju novērtējumam.

Tāpēc atzinuma sagatavotājs uzskata, ka atsevišķa, stabila un vērienīga veselības aizsardzības programma spētu novērst gaidāmās satraucošās situācijas un veselības apdraudējumus, piemēram, rezistenci pret antimikrobiāliem līdzekļiem, pārrobežu apdraudējumus, hroniskas slimības, kā arī risināt problēmas saistībā ar iedzīvotāju novecošanu vai slimību profilaksi, veicināt veselīgu dzīvesveidu vai sagatavot mūsu veselības aprūpes sistēmas jaunajām tehnoloģijām.

Otrkārt, atzinuma sagatavotājs uzskata, ka būtisks finansējuma samazinājums Veselības sadaļai ir nepieņemams. Lai gan veselības aizsardzības programmai pieejamais finansējums 2014.–2020. gadā ir 458 EUR miljoni faktiskajās cenās, Komisija to ir samazinājusi līdz 413 EUR miljoniem faktiskajās cenās. Nākamajā DFS pieejamais budžeta apjoms Savienības darbībām veselības aizsardzības jomā būtu jāpalielina vismaz tādā pašā līmenī kā pašreizējā DFS.

Visbeidzot, attiecībā uz priekšlikuma saturu atzinuma sagatavotājs uzskata, ka ir nepieciešami daži precizējumi. Piemēram, būtu jāuzsver, ka piekļuvei kvalitatīviem, ilgtspējīgiem un cenas ziņā pieejamiem aprūpes pakalpojumiem vajadzētu būt uz pacientu vērstai, ka starp Savienības rīcības veselības jomā mērķiem vajadzētu būt arī slimību profilakses un agrīnas diagnosticēšanas veicināšana, kā arī veselības veicināšanai visa mūža garumā. Visbeidzot, bet ne mazāk svarīgi — atzinuma sagatavotājs ierosina iekļaut tādus darbības mērķus kā labi izstrādāti sabiedrības veselības intervences pasākumi, lai mazinātu infekcijas slogu un ietekmi, ieguldījumi agrīnā diagnostikā un izvērtēšanā un atbalsts Veselības nozares valdes izveidei, kas īstenos Veselības sadaļas pasākumus.

GROZĪJUMI

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Nodarbinātības un sociālo lietu komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1

Regulas priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1)  Eiropas Parlaments, Padome un Komisija, reaģējot uz sociālajām problēmām Eiropā, 2017. gada 17. novembrī kopīgi izsludināja Eiropas sociālo tiesību pīlāru. Divdesmit pīlāra pamatprincipi ir strukturēti trijās kategorijās: vienādas iespējas un darba tirgus pieejamība, taisnīgi darba nosacījumi, sociālā aizsardzība un sociālā iekļaušana. Darbībās, kādas paredzēts veikt Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+) ietvaros, būtu jāvadās pēc divdesmit Eiropas sociālo tiesību pīlāra pamatprincipiem. Lai sekmētu Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanu, ESF+ būtu jāatbalsta ieguldījums cilvēkos un sistēmās tādās politikas jomās kā nodarbinātība, izglītība un sociālā iekļaušana, tādējādi sekmējot ekonomisko, teritoriālo un sociālo kohēziju saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) 174. pantu.

(1)  Eiropas Parlaments, Padome un Komisija, reaģējot uz sociālajām problēmām Eiropā, 2017. gada 17. novembrī kopīgi izsludināja Eiropas sociālo tiesību pīlāru. Divdesmit pīlāra pamatprincipi ir strukturēti trijās kategorijās: vienādas iespējas un darba tirgus pieejamība, taisnīgi darba nosacījumi, sociālā aizsardzība un sociālā iekļaušana. Darbībās, kādas paredzēts veikt Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+) ietvaros, būtu jāvadās pēc divdesmit Eiropas sociālo tiesību pīlāra pamatprincipiem. Lai sekmētu Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanu, ESF+ būtu jāatbalsta ieguldījums cilvēkos un sistēmās tādās politikas jomās kā nodarbinātība, sabiedriskie pakalpojumi, izglītība, veselība un sociālā iekļaušana, tādējādi sekmējot ekonomisko, teritoriālo un sociālo kohēziju saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) 174. pantu.

Grozījums Nr.    2

Regulas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)  Padome […] pieņēma pārskatītas dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnes, kas attiecīgo tekstu saskaņo ar Eiropas sociālo tiesību pīlāra principiem, lai tādējādi uzlabotu Eiropas konkurētspēju un veidotu to par labāku vietu investīciju veikšanai, darbvietu izveidei un sociālās kohēzijas stiprināšanai. Lai nodrošinātu pilnīgu ESF+ pielāgošanu minētajās pamatnostādnes izklāstītajiem mērķiem, jo īpaši attiecībā uz nodarbinātību, izglītību, apmācību un cīņu ar sociālo atstumtību, nabadzību un diskrimināciju, ESF+ būtu jāsniedz atbalsts dalībvalstīm, ņemot vērā attiecīgās integrētās pamatnostādnes un konkrētos attiecīgajai valstij paredzētos ieteikumus, kas pieņemti saskaņā ar LESD 121. panta 2. punktu un 148. panta 4. punktu, kā arī attiecīgā gadījumā valsts līmenī – valstu reformu programmas, kas pamatojas uz valstu stratēģijām. Turklāt ESF+ būtu jāveicina Savienības galveno iniciatīvu un darbību īstenošanas attiecīgie aspekti, jo īpaši “Jaunu prasmju programma Eiropai” un Eiropas izglītības telpa, attiecīgie Padomes ieteikumi un citas iniciatīvas, piemēram, “Garantija jauniešiem”, “Prasmju pilnveides ceļi” un ilgstošo bezdarbnieku integrēšana.

(3)  Padome […] pieņēma pārskatītas dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnes, kas attiecīgo tekstu saskaņo ar Eiropas sociālo tiesību pīlāra principiem, lai tādējādi uzlabotu Eiropas konkurētspēju un veidotu to par labāku vietu investīciju veikšanai, darbvietu izveidei un sociālās kohēzijas stiprināšanai. Lai nodrošinātu pilnīgu ESF+ pielāgošanu minētajās pamatnostādnes izklāstītajiem mērķiem, jo īpaši attiecībā uz nodarbinātību, uzlabotiem publiskajiem pakalpojumiem veselības aizsardzības un citās nozarēs, izglītību, apmācību un cīņu ar sociālo atstumtību, nabadzību un diskrimināciju, ESF+ būtu jāsniedz atbalsts dalībvalstīm, ņemot vērā attiecīgās integrētās pamatnostādnes un konkrētos attiecīgajai valstij paredzētos ieteikumus, kas pieņemti saskaņā ar LESD 121. panta 2. punktu un 148. panta 4. punktu, kā arī attiecīgā gadījumā valsts līmenī – valstu reformu programmas, kas pamatojas uz valstu stratēģijām. Turklāt ESF+ būtu jāveicina Savienības galveno iniciatīvu un darbību īstenošanas attiecīgie aspekti, jo īpaši “Jaunu prasmju programma Eiropai” un Eiropas izglītības telpa, attiecīgie Padomes ieteikumi un citas iniciatīvas, piemēram, “Garantija jauniešiem”, “Prasmju pilnveides ceļi” un ilgstošo bezdarbnieku integrēšana.

Grozījums Nr.    3

Regulas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5)  Savienība saskaras ar strukturālām problēmām, ko izraisījusi ekonomikas globalizācija, migrācijas plūsmu pārvaldība un arvien pieaugošie drošības draudi, pāreja uz tīru enerģiju, tehnoloģiju attīstība un strauji novecojošs darbaspēks, kā arī arvien lielāks prasmju un darbaspēka trūkums atsevišķās nozarēs un reģionos, jo īpaši MVU. Ņemot vērā mainīgo situāciju darba tirgū, Savienībai vajadzētu būt gatavai pašreizējām un turpmākajām problēmām, veidot ieguldījumus attiecīgās prasmēs, veicinot iekļaujošāku izaugsmi un uzlabojot nodarbinātības un sociālo politiku, tostarp saistībā ar darbaspēka mobilitāti.

(5)  Savienība saskaras ar strukturālām problēmām, ko izraisījusi ekonomikas globalizācija, migrācijas plūsmu pārvaldība un arvien pieaugošie drošības draudi, pāreja uz tīru enerģiju, tehnoloģiju attīstība un strauji novecojošs darbaspēks, kā arī arvien lielāks prasmju un darbaspēka trūkums atsevišķās nozarēs un reģionos, jo īpaši MVU. Ņemot vērā mainīgo situāciju darba tirgū, Savienībai vajadzētu būt gatavai pašreizējām un turpmākajām problēmām, veidot ieguldījumus attiecīgās prasmēs, veicinot iekļaujošāku izaugsmi un uzlabojot nodarbinātības un sociālo politiku, tostarp saistībā ar darbaspēka mobilitāti, kā arī novēršot pieaugošo nevienlīdzību starp dalībvalstīm un tajās.

Grozījums Nr.    4

Regulas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8)  Šajā regulā minētie finansēšanas veidi un īstenošanas metodes būtu jāizvēlas, pamatojoties uz iespējām ar tiem sasniegt darbību konkrētos mērķus un gūt rezultātus, jo īpaši ņemot vērā kontroles pasākumu izmaksas, administratīvo slogu un gaidāmo neatbilstības risku. Attiecībā uz dotācijām būtu jāietver apsvērumi par vienreizēju maksājumu, vienotu likmju un vienības izmaksu izmantošanu, kā arī par finansējumu, kas nav saistīts ar izmaksām, kā paredzēts Finanšu regulas 125. panta 1. punktā. Lai īstenotu pasākumus, kas saistīti ar trešo valstu pilsoņu sociālekonomisko integrāciju, un saskaņā ar Kopīgo noteikumu regulas 88. pantu Komisija var atmaksāt dalībvalstīm, izmantojot vienkāršoto izmaksu iespējas, tostarp veicot vienreizējus maksājumus.

(8)  Šajā regulā minētie finansēšanas veidi un īstenošanas metodes būtu jāizvēlas, pamatojoties uz iespējām ar tiem sasniegt darbību konkrētos mērķus un gūt rezultātus, jo īpaši ņemot vērā kontroles pasākumu izmaksas, administratīvo slogu un gaidāmo neatbilstības risku. Attiecībā uz dotācijām būtu jāietver apsvērumi par vienreizēju maksājumu, vienotu likmju un vienības izmaksu izmantošanu, kā arī par finansējumu, kas nav saistīts ar izmaksām, kā paredzēts Finanšu regulas 125. panta 1. punktā. Lai īstenotu pasākumus, kas saistīti ar trešo valstu pilsoņu sociālekonomisko iekļautību, un saskaņā ar Kopīgo noteikumu regulas 88. pantu Komisija var atmaksāt dalībvalstīm, izmantojot vienkāršoto izmaksu iespējas, tostarp veicot vienreizējus maksājumus.

Grozījums Nr.    5

Regulas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11)  Savienības rīcības programmas integrēšana veselības aizsardzības jomā ar ESF+ arī radīs sinerģiju starp tādu iniciatīvu un politikas virzienu izstrādi un pārbaudīšanu, ar kuriem paredzēts uzlabot tādu veselības aprūpes sistēmu efektivitāti, noturību un ilgtspēju, kas izstrādātas ESF+ programmas Veselības sadaļā, un to īstenošanu dalībvalstīs, izmantojot pārējās ESF+ regulas sadaļās noteiktos instrumentus.

(11)  Savienības rīcības programmas integrēšana veselības aizsardzības jomā ar ESF+ arī radīs sinerģiju starp tādu iniciatīvu un politikas virzienu izstrādi un pārbaudīšanu, ar kuriem paredzēts uzlabot tādu veselības aprūpes sistēmu efektivitāti, pieejamību, noturību un ilgtspēju, kas izstrādātas ESF+ programmas Veselības sadaļā, un to īstenošanu dalībvalstīs, izmantojot pārējās ESF+ regulas sadaļās noteiktos instrumentus.

Grozījums Nr.    6

Regulas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13)  ESF+ būtu jācenšas veicināt nodarbinātību, izmantojot aktīvus intervences pasākumus īpaši jauniešu, ilgstošo bezdarbnieku un ekonomiski neaktīvo personu (re)integrēšanai darba tirgū, kā arī veicinot pašnodarbinātību un sociālo ekonomiku. ESF+ būtu jācenšas uzlabot darba tirgu darbību, atbalstot darba tirgus iestāžu, piemēram, valsts nodarbinātības dienestu, modernizēšanu, lai uzlabotu to spēju nodrošināt aktīvākas mērķtiecīgas konsultācijas un profesionālo orientāciju darba meklējumos, pāreju uz nodarbinātību un lielāku darba ņēmēju mobilitāti. ESF+ vajadzētu veicināt sieviešu dalību darba tirgū, izmantojot pasākumus, kuru mērķis ir, cita starpā, uzlabot darba un privātās dzīves līdzsvaru un bērnu aprūpes pieejamību. Vajadzētu paredzēt, ka ESF+ mērķis ir arī stabilas un labi pielāgotas darba vides nodrošināšana, lai reaģētu uz veselības apdraudējumiem, kas saistīti ar darba veidu maiņu un novecojoša darbaspēka vajadzībām.

(13)  ESF+ būtu jācenšas veicināt nodarbinātību, izmantojot aktīvus intervences pasākumus īpaši jauniešu, personu ar invaliditāti un personu ar hroniskām slimībām, ilgstošo bezdarbnieku un ekonomiski neaktīvo personu un personu, kas saskaras ar vairākveidu diskrimināciju, (re)integrēšanai darba tirgū, kā arī veicinot pašnodarbinātību un sociālo ekonomiku. ESF+ būtu jācenšas uzlabot darba tirgu darbību, atbalstot darba tirgus iestāžu, piemēram, valsts nodarbinātības dienestu, modernizēšanu, lai uzlabotu to spēju nodrošināt aktīvākas mērķtiecīgas konsultācijas un profesionālo orientāciju darba meklējumos, pāreju uz nodarbinātību un lielāku darba ņēmēju mobilitāti. ESF+ vajadzētu veicināt sieviešu dalību darba tirgū, izmantojot pasākumus, kuru mērķis ir, cita starpā, uzlabot darba un privātās dzīves līdzsvaru un bērnu aprūpes pieejamību. Vajadzētu paredzēt, ka ESF+ mērķis ir arī stabilas un labi pielāgotas darba vides nodrošināšana, lai reaģētu uz veselības apdraudējumiem, kas saistīti ar darbu, kā arī darba veidu maiņu un novecojoša darbaspēka vajadzībām.

Grozījums Nr.    7

Regulas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14)  ESF+ būtu jānodrošina atbalsts, ar kuru paredzēts uzlabot izglītības un apmācības sistēmu kvalitāti, efektivitāti un darba tirgus nozīmes palielināšanu, lai sekmētu galveno kompetenču, jo īpaši digitālo prasmju apguvusi, kas nepieciešamas ikvienam personiskajai izaugsmei un attīstībai, nodarbinātībai, sociālajai iekļautībai un aktīvam pilsoniskumam. ESF+ vajadzētu veicināt progresu izglītībā un apmācībā un pāreju uz darba dzīvi, atbalstīt mūžizglītību un piemērotību darba tirgum un veicināt konkurētspēju un sociālo un ekonomisko inovāciju, atbalstot mērogojamas un ilgtspējīgas iniciatīvas šajās jomās. To varētu panākt, izmantojot mācīšanos darbavietā un māceklību, profesionālo orientāciju mūža garumā un prasmju prognozēšanu, sadarbībā ar nozares pārstāvjiem, atjauninātiem mācību materiāliem, prognozēšanu un absolventu apzināšanu, pedagogu apmācīšanu, mācību rezultātu apstiprināšanu un kvalifikāciju atzīšanu.

(14)  ESF+ būtu jānodrošina atbalsts, ar kuru paredzēts uzlabot izglītības un apmācības sistēmu kvalitāti, efektivitāti un darba tirgus nozīmes palielināšanu, lai sekmētu galveno kompetenču, jo īpaši digitālo prasmju apguvusi, kas nepieciešamas ikvienam personiskajai izaugsmei un attīstībai, nodarbinātībai, sociālajai iekļautībai un aktīvam pilsoniskumam. ESF+ vajadzētu veicināt progresu izglītībā un apmācībā un pāreju uz darba dzīvi, atbalstīt mūžizglītību un piemērotību darba tirgum un veicināt konkurētspēju un sociālo un ekonomisko inovāciju, atbalstot mērogojamas un ilgtspējīgas iniciatīvas šajās jomās. To varētu panākt, izmantojot mācīšanos darbavietā un māceklību, profesionālo orientāciju mūža garumā un prasmju prognozēšanu, sadarbībā ar nozares pārstāvjiem, atjauninātiem mācību materiāliem, prognozēšanu un absolventu apzināšanu, pedagogu apmācīšanu, mācību rezultātu regulāru un nepārtrauktu apstiprināšanu un kvalifikāciju atzīšanu.

Grozījums Nr.    8

Regulas priekšlikums

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17)  Sadarbībā ar programmu “Apvārsnis Eiropa” būtu jānodrošina, ka ESF+ var integrēt un izvērst inovatīvas mācību programmas, ko atbalsta minētā programma, lai nodrošinātu cilvēkiem prasmes un kompetences, kādas būs nepieciešamas darbiniekiem nākotnē.

(17)  Sadarbībā ar programmu “Apvārsnis Eiropa” būtu jānodrošina, ka ESF+ var integrēt un izvērst inovatīvas mācību programmas, ko atbalsta minētā programma, lai nodrošinātu cilvēkiem prasmes un kompetences, kādas būs nepieciešamas viņu personiskajai pilnveidei, profesionālajai attīstībai un darbiniekiem nākotnē. Komisijai būtu jānodrošina sinerģija starp veselības sadaļu un programmu “Apvārsnis Eiropa”, lai panāktu labākus rezultātus veselības aizsardzības un slimību profilakses jomā.

Grozījums Nr.    9

Regulas priekšlikums

17.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(17a)  Tās sinerģijas rezultātā, kas tika izveidota, pateicoties Eiropas teritoriālajai sadarbībai reģionālā un pārrobežu līmenī, tika īstenoti arī sadarbības projekti nolūkā uzlabot nodarbinātību, visneaizsargātāko iedzīvotāju grupu iekļaušanu, novērst demogrāfiskās problēmas, sekmēt veselību un izglītību ne tikai Savienībā, bet arī pirmspievienošanās valstīs un kaimiņvalstīs, kur sadarbība ar Eiropas sniedz pievienoto vērtību. Būtu jāapsver iespēja ar ESF+ uzlabot šāda veida projektu finansēšanu un nodrošināt zināšanu pārnesi starp tiem un likumdošanas procesu, lai uzlabotu Eiropas tiesisko regulējumu un veicinātu labas prakses apmaiņu starp Savienības teritorijām.

Grozījums Nr.    10

Regulas priekšlikums

18. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18)  ESF+ vajadzētu atbalstīt dalībvalstu centienus apkarot nabadzību, lai pārrautu nelabvēlīgu apstākļu mantošanu no paaudzes paaudzē, un sekmēt sociālo iekļaušanu, nodrošinot vienlīdzīgas iespējas visiem, apkarojot diskrimināciju un mazinot nevienlīdzību veselības jomā. Tas nozīmē arī mobilizēt virkni politikas pasākumu, kas paredzēti visnelabvēlīgākajā situācijā esošām personām neatkarīgi no vecuma, tostarp bērniem, sociāli atstumtām kopienām, piemēram, romiem, kā arī nabadzīgajiem darba ņēmējiem. ESF+ būtu jāsekmē no darba tirgus tālu esošu cilvēku aktīva iekļaušana, lai nodrošinātu viņu sociālekonomisko integrāciju. ESF+ būtu arī jāizmanto, lai veicinātu savlaicīgu un vienlīdzīgu piekļuvi izmaksu ziņā pieejamiem, ilgtspējīgiem un ļoti kvalitatīviem pakalpojumiem, piemēram, veselības aprūpei un ilgtermiņa aprūpei, jo īpaši ģimenē un kopienā balstītiem aprūpes pakalpojumiem. ESF+ būtu jāveicina sociālās aizsardzības sistēmu modernizācija ar mērķi jo īpaši veicināt to pieejamību.

(18)  ESF+ vajadzētu atbalstīt dalībvalstu centienus apkarot nabadzību, lai pārrautu nelabvēlīgu apstākļu mantošanu no paaudzes paaudzē, un sekmēt sociālo iekļaušanu, nodrošinot vienlīdzīgas iespējas visiem, samazinot šķēršļus, apkarojot diskrimināciju un mazinot nevienlīdzību veselības jomā. Tas arī, bet ne tikai nozīmē mobilizēt virkni politikas pasākumu, kas paredzēti visnelabvēlīgākajā situācijā esošām personām neatkarīgi no vecuma, tostarp bērniem, sociāli atstumtām kopienām, piemēram, romiem, kā arī nabadzīgajiem darba ņēmējiem. ESF+ būtu jāsekmē no darba tirgus tālu esošu cilvēku aktīva iekļaušana, lai nodrošinātu viņu sociālekonomisko integrāciju. ESF+ būtu arī jāizmanto, lai veicinātu savlaicīgu un vienlīdzīgu piekļuvi izmaksu ziņā pieejamiem, ilgtspējīgiem un ļoti kvalitatīviem pakalpojumiem, piemēram, uz cilvēku vērstai veselības aprūpei, saistītajai aprūpei un ilgtermiņa aprūpei, jo īpaši ģimenē un kopienā balstītiem aprūpes pakalpojumiem. Tas ietver veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumus kā daļu no primārās veselības aprūpes pakalpojumiem. ESF+ būtu jāveicina sociālās aizsardzības sistēmu modernizācija ar mērķi jo īpaši veicināt to pieejamību.

Grozījums Nr.    11

Regulas priekšlikums

35.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(35a)  Komisijai jāpalielina dalībvalstu un nepietiekami pārstāvēto organizāciju līdzdalība, pēc iespējas samazinot šķēršļus līdzdalībai, tostarp administratīvo slogu, kas saistīts ar finansējuma pieprasīšanu un saņemšanu.

Grozījums Nr.    12

Regulas priekšlikums

35.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(35b)  Viens no galvenajiem Savienības mērķiem ir stiprināt veselības aizsardzības sistēmas, atbalstot veselības un pacientu aprūpes digitālo pārveidi un attīstot ilgtspējīgu veselības informācijas sistēmu, kā arī atbalstot dalībvalstu reformas, lai veselības aprūpes sistēmas padarītu efektīvākas, pieejamākas un noturīgākas.

Grozījums Nr.    13

Regulas priekšlikums

36. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(36)  Ilgāk saglabājot cilvēku veselību un aktivitāti un dodot viņiem iespējas pašiem aktīvi rūpēties par savu veselību, tas vispārēji labvēlīgi ietekmēs viņu veselību, tostarp mazinās nevienlīdzību veselības jomā, sekmēs cilvēku dzīves kvalitāti, produktivitāti un konkurētspēju, bet vienlaikus samazinās valstu budžetiem radīto spiedienu. Komisija ir apņēmusies palīdzēt dalībvalstīm sasniegt savus ilgtspējīgas attīstības mērķus, jo īpaši 3. mērķi “Nodrošināt veselīgu dzīvi un sekmēt labklājību ikvienam un visos vecumos”17.

(36)  Lai izpildītu LESD 168. pantā noteiktās prasības, ir vajadzīgi pastāvīgi centieni. Ilgāk saglabājot visu cilvēku veselību un aktivitāti bez diskriminācijas un dodot viņiem iespējas pašiem aktīvi rūpēties par savu veselību, tas vispārēji labvēlīgi ietekmēs viņu veselību, tostarp mazinās nevienlīdzību veselības jomā, sekmēs cilvēku dzīves kvalitāti, produktivitāti un konkurētspēju, bet vienlaikus samazinās valstu budžetiem radīto spiedienu. Atbalsts inovācijai, tostarp sociālajai inovācijai, kas ietekmē veselību, un tās atzīšana, palīdz risināt ilgtspējas problēmas veselības aprūpes nozarē, vienlaikus risinot arī demogrāfisko pārmaiņu radītās problēmas. Turklāt, lai panāktu “integrējošu izaugsmi”, ir svarīgas darbības, ar kurām samazina nevienlīdzību veselības jomā. Komisija ir apņēmusies palīdzēt dalībvalstīm sasniegt savus ilgtspējīgas attīstības mērķus, jo īpaši 3. mērķi “Nodrošināt veselīgu dzīvi un sekmēt labklājību ikvienam un visos vecumos”17.

_________________

_________________

17 COM (2016) 739 final

17 COM (2016) 739 final

Grozījums Nr.    14

Regulas priekšlikums

36.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(36a)  Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) definīciju “ veselība ir pilnīgas fiziskas, garīgas un sociālas labklājības stāvoklis, nevis vienkārši stāvoklis, kad cilvēks nejūtas slims vai novārdzis”. Lai uzlabotu Savienības iedzīvotāju veselību, ir svarīgi koncentrēties ne tikai uz fizisko veselību un sociālo labklājību. Saskaņā ar PVO datiem personas ar invaliditāti 40 % savas dzīves laika cieš arī no garīgās veselības problēmām. Garīgās veselības problēmas ir arī plaši izplatītas, ilgstošas, un tās ir iemesls diskriminācijai un ievērojami veicina nevienlīdzību veselības jomā. Turklāt ekonomikas krīze ietekmē tos faktorus, kas nosaka garīgo veselību, jo krīzes apstākļos mazinās aizsargfaktori un pastiprinās riska faktori.

Grozījums Nr.    15

Regulas priekšlikums

37. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(37)  Pierādījumiem un kopējām vērtībām un principiem Eiropas Savienības veselības sistēmās, kā izklāstīts Padomes 2006. gada 2. jūnija secinājumos, būtu jāatbalsta lēmumu pieņemšanas procesi, plānojot un pārvaldot novatoriskas, efektīvas un noturīgas veselības aizsardzības sistēmas, popularizējot instrumentus, kas nodrošina vispārēju piekļuvi kvalitatīvai veselības aprūpei, kā arī brīvprātīgā darba labākās prakses ieviešanu plašākā mērogā.

(37)  Pierādījumiem un kopējām vērtībām un principiem Eiropas Savienības veselības sistēmās, kā izklāstīts Padomes 2006. gada 2. jūnija secinājumos, būtu jāatbalsta lēmumu pieņemšanas procesi, plānojot un pārvaldot novatoriskas, efektīvas un noturīgas veselības aizsardzības sistēmas, popularizējot instrumentus, kas nodrošina vispārēju piekļuvi kvalitatīvai, uz cilvēku vērstai veselības aprūpei un saistītajai aprūpei, kā arī brīvprātīgā darba labākās prakses ieviešanu plašākā mērogā. Tas ietver veselības veicināšanu un slimību profilakses pasākumus kā daļu no primārās veselības aprūpes pakalpojumiem.

Grozījums Nr.    16

Regulas priekšlikums

37.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(37a)  Iepriekšējās Savienības rīcības programmas sabiedrības veselības aizsardzības jomā (2003.–2008. gads) un veselības aizsardzības jomā (2008.–2013. gads un 2014.–2020. gads), kas pieņemtas attiecīgi ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1786/2002/EK1a, Lēmumu Nr. 1350/2007/EK1b un Regulu (ES) Nr. 282/20141c (“iepriekšējās veselības programmas”), ir novērtētas pozitīvi, atzīstot, ka to rezultātā panākti vairāki svarīgi sasniegumi un uzlabojumi. ESF+ Veselības sadaļai būtu jābalstās uz iepriekšējo veselības aprūpes programmu sasniegumiem.

 

____________________

 

1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 23. septembra Lēmums Nr. 1786/2002/EK par Kopienas rīcības programmas pieņemšanu sabiedrības veselības aizsardzības jomā (2003–2008) (OV L 271, 9.10.2002., 1. lpp.).

 

1b Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 23. oktobra Lēmums Nr. 1350/2007/EK , ar ko izveido otro Kopienas rīcības programmu veselības aizsardzības jomā (2008.–2013. gadam) (OV L 301, 20.11.2007., 3. lpp.).

 

1c Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 11. marta Regula (ES) Nr. 282/2014, ar ko izveido trešo Savienības rīcības programmu veselības jomā (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1350/2007/EK (OV L 86, 21.3.2014., 1. lpp.).

Grozījums Nr.    17

Regulas priekšlikums

37.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(37b)  ESF+ Veselības sadaļai vajadzētu būt līdzeklim, ar ko veicināt rīcību jomās, kurās Savienības rīcībai ir pievienotā vērtība, ko var apliecināt, pamatojoties uz tādām darbībām kā labas prakses apmaiņa starp dalībvalstīm un reģioniem; atbalsts zināšanu apmaiņas vai savstarpējas mācīšanās tīkliem; atbalsts veselības aprūpes speciālistu kvalifikācijai; pārrobežu apdraudējumu novēršana, lai mazinātu to riskus un to radītās sekas; konkrētu ar iekšējo tirgu saistītu jautājumu risināšana jomās, kurās Savienībai ir pamatotas pilnvaras garantēt kvalitatīvus risinājumus dalībvalstīs; inovācijas potenciāla atklāšana veselības jomā; darbības, kuru rezultātā varētu izstrādāt salīdzinošās vērtēšanas sistēmu, lai varētu pieņemt apzinātus lēmumus Savienības līmenī; efektivitātes uzlabošana, novēršot līdzekļu izšķērdēšanu pasākumu pārklāšanās dēļ, un finanšu resursu izmantošanas optimizācija.

Grozījums Nr.    18

Regulas priekšlikums

38. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(38)  Lai papildinātu dalībvalstu rīcību saskaņā ar attiecīgo stratēģiju, ESF+ Veselības sadaļai būtu jāpalīdz nodrošināt slimību profilaksi visu ikviena Savienības pilsoņa dzīvi un veselības veicināšanu, pievēršoties veselības riska faktoriem, piemēram, tabakas lietošanai un pasīvai smēķēšanai, pārmērīgai alkohola lietošanai, nelegālo narkotiku lietošanai un veselībai narkotiku nodarītā kaitējuma mazināšanai, neveselīgiem uztura paradumiem un fiziskās aktivitātes trūkumam, un sekmēt labvēlīgu vidi veselīgam dzīvesveidam. ESF+ Veselības sadaļa būtu jāintegrē efektīvas novēršanas modeļos, inovatīvās tehnoloģijās un jaunos uzņēmējdarbības modeļos un risinājumos, lai tādējādi sniegtu ieguldījumu novatoriskās, efektīvās un ilgtspējīgās veselības aprūpes sistēmās un vienkāršotu piekļuvi labākai un drošākai veselības aprūpei Eiropas iedzīvotājiem.

(38)  Lai papildinātu dalībvalstu rīcību saskaņā ar attiecīgo stratēģiju, ESF+ Veselības sadaļai būtu jāpalīdz nodrošināt Savienībā dzīvojošo cilvēku slimību profilaksi, agrīno diagnosticēšanu visa mūža garumā un veselības veicināšanu, pievēršoties veselības riska faktoriem, piemēram, tabakas lietošanai, smēķēšanai un pasīvai smēķēšanai, pārmērīgai alkohola lietošanai, vides veselības riska faktoriem, nelegālo narkotiku lietošanai un veselībai narkotiku nodarītā kaitējuma mazināšanai, aptaukošanās problēmai un neveselīgiem uztura paradumiem, kas ir saitīti arī ar nabadzību, un fiziskās aktivitātes trūkumam, un sekmēt labvēlīgu vidi veselīgam dzīvesveidam, lielāku sabiedrības informētību par riska faktoriem, labi izstrādātus sabiedrības veselības pasākumus nolūkā samazināt infekciju un novēršamu infekcijas slimību slogu, tostarp ar vakcināciju, un ietekmi uz vispārējo veselību mūža garumā. Šajā kontekstā īpaša uzmanība būtu jāpievērš veselības izglītībai, jo tā palīdz indivīdiem un kopienām uzlabot savu veselību, vairot zināšanas un mainīt attieksmi. Pašreizējās veselības problēmas var efektīvi risināt tikai tad, ja Savienības līmenī tiek īstenota sadarbība un tiek turpinātas Savienības darbības veselības jomā. ESF+ Veselības sadaļai būtu jāatbalsta attiecīgo Savienības tiesību aktu ieviešana un informēšana par tiem, tā jāintegrē efektīvas novēršanas modeļos, kuri uzrunā visus, inovatīvās tehnoloģijās un jaunos uzņēmējdarbības modeļos un risinājumos, lai tādējādi sniegtu ieguldījumu novatoriskās, pieejamās, efektīvās un ilgtspējīgās veselības aprūpes sistēmās un vienkāršotu piekļuvi labākai un drošākai veselības aprūpei cilvēkiem, kuri dzīvo Savienības pilsētu vai lauku teritorijās. Lai pilnībā izmantotu starpnozaru sadarbības potenciālu, uzlabotu sinerģiju un saskaņotību ar citām politikas jomām un tādējādi sasniegtu ESF+ vispārējos mērķus, sports un fiziskās nodarbes jāizmanto kā līdzeklis ESF+ darbībās, kuru mērķis īpaši ir veselības veicināšana un slimību profilakse.

Grozījums Nr.    19

Regulas priekšlikums

38.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(38a)  Lai īstenotu pasākumus, kas paredzēti Veselības sadaļā, Komisijai būtu jāatbalsta Veselības nozares valdes izveide. Turklāt Komisijai būtu jāierosina veidi un metodes, lai ar veselību saistītas darbības saskaņotu ar Eiropas pusgada procesu, kam tagad ir kompetence ieteikt veselības aprūpes sistēmu (un de facto citu veselības sociālo faktoru) reformas, lai uzlabotu veselības aprūpes un sociālās aizsardzības pieejamību un ilgtspēju dalībvalstīs.

Grozījums Nr.    20

Regulas priekšlikums

39. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(39)  Vairāk nekā 80 % priekšlaicīgas nāves gadījumu Savienībā izraisa nelipīgas slimības, un efektīvai slimību profilakse paredz daudz un dažādus pārrobežu aspektus. Turklāt Eiropas Parlaments un Padome uzsvēra nepieciešamību līdz minimumam samazināt nelabvēlīgo ietekmi uz sabiedrības veselību, ko rada nopietni pārrobežu veselības apdraudējumi, piemēram, infekcijas slimības un citi bioloģiskas, ķīmiskas, vidiskas vai nezināmas izcelsmes draudi, atbalstot sagatavotības un reaģēšanas spēju veidošanu.

(39)  Vairāk nekā 80 % priekšlaicīgas nāves gadījumu Savienībā izraisa nelipīgas slimības, un efektīva slimību profilakse paredz daudzas un dažādas pārnozaru darbības un pārrobežu aspektus. Turklāt Eiropas Parlaments un Padome uzsvēra nepieciešamību līdz minimumam samazināt nelabvēlīgo ietekmi uz sabiedrības veselību, ko rada nopietni pārrobežu veselības apdraudējumi, piemēram, negaidītas un kumulatīvas vides emisijas un piesārņojums, infekcijas slimības un citi bioloģiskas, ķīmiskas, vidiskas vai nezināmas izcelsmes draudi, atbalstot sagatavotības un reaģēšanas spēju veidošanu.

Grozījums Nr.    21

Regulas priekšlikums

39.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(39a)  Pastāvīgi ieguldījumi inovatīvās un kopienu balstītās pieejās, ar kurām novērst pārrobežu slimības, piemēram, HIV/AIDS, tuberkulozes un vīrushepatīta epidēmijas, ir būtiski svarīgi, jo slimību sociālā dimensija ir galvenais faktors, kas ietekmē spēju šādas epidēmijas novērst Savienībā un kaimiņvalstīs. Vērienīgākai politiskajai vadībai un atbilstošiem tehniskajiem un finansiālajiem līdzekļiem, ar kuriem nodrošina ilgtspējīgu reģionālo reakciju cīņā pret HIV/AIDS, tuberkulozi un hepatītu Eiropā, būs būtiska nozīme, lai sasniegtu ilgtspējīgas attīstības mērķus šo slimību izskaušanai.

Grozījums Nr.    22

Regulas priekšlikums

40. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(40)  Lai nodrošinātu veselības sistēmu efektivitāti un pacientu veselību, ir būtiski mazināt rezistentu infekciju un veselības aprūpē iegūtu infekciju radīto slogu un garantēt iedarbīgu antimikrobiālo vielu pieejamību.

(40)  Lai nodrošinātu veselības sistēmu efektivitāti un pacientu veselību, ir būtiski mazināt rezistentu infekciju un veselības aprūpē iegūtu infekciju radīto slogu un garantēt iedarbīgu antimikrobiālo vielu pieejamību, vienlaikus arī samazinot to lietošanu, lai palīdzētu novērst antimikrobiālo vielu rezistenci.

Grozījums Nr.    23

Regulas priekšlikums

42. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(42)  Ņemot vērā dažu ESF+ Veselības sadaļā ietverto mērķu īpašo raksturu un tajā paredzēto darbību veidu, attiecīgās dalībvalstu kompetentās iestādes ir vispiemērotākās attiecīgo pasākumu īstenošanai. Šīs iestādes, ko norīkojušas dalībvalstis, būtu jāuzskata par norādītiem labuma guvējiem [jaunās Finanšu regulas] 195. panta nozīmē un dotācijas šādām iestādēm būtu jāpiešķir, iepriekš nepublicējot uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus.

(42)  Ņemot vērā dažu ESF+ Veselības sadaļā ietverto mērķu īpašo raksturu un tajā paredzēto darbību veidu, attiecīgās dalībvalstu kompetentās iestādes ir vispiemērotākās attiecīgo pasākumu īstenošanai ar aktīvas pilsoniskās sabiedrības atbalstu. Šīs iestādes, ko norīkojušas dalībvalstis, kā arī attiecīgās pilsoniskās sabiedrības organizācijas būtu jāuzskata par norādītiem labuma guvējiem [jaunās Finanšu regulas] 195. panta nozīmē un dotācijas šādām iestādēm būtu jāpiešķir, iepriekš nepublicējot uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus.

Pamatojums

Ziņojumā būtu jāparedz, ka pilsoniskā sabiedrība tiek pietiekami iesaistīta dalībvalstu kompetento iestāžu atbalstīšanā. To iesaistīšana ir būtiska, lai sasniegtu priekšlikuma mērķus.

Grozījums Nr.    24

Regulas priekšlikums

42.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(42a)  Lai uzlabotu programmas efektivitāti nepilnību un neatbilstību uzraudzības jomā, Komisijai būtu jāievieš un jāizmanto programmatiski un darbībām atbilstoši rādītāji, lai nodrošinātu programmas mērķu sasniegšanu.

Grozījums Nr.    25

Regulas priekšlikums

42.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(42b)  ESF+ programmai būtu jānovērš esošie šķēršļi pilsoniskās sabiedrības līdzdalībai, piemēram, atvieglojot pieteikšanās procedūras, vienkāršojot finanšu kritērijus, dažos gadījumos atceļot līdzfinansējuma procentuālo daļu, kā arī palielinot pacientu, viņu organizāciju un citu ieinteresēto personu iesaistīšanās spēju, nodrošinot apmācību un izglītību. Programmas mērķis ir arī nodrošināt tādu pilsoniskās sabiedrības tīklu un organizāciju darbību Eiropas līmenī, kas palīdz sasniegt tās mērķus, tostarp Savienības līmeņa organizācijās.

Pamatojums

“Pilsoniskajai sabiedrībai ir galvenā loma sabiedrības labklājības nodrošināšanā. Tā sniedz unikālu pievienoto vērtību, dodot cilvēkiem līdzdalības iespējas, un tās trūkums rada veselības pasliktināšanos.” (Greer, S., Wismar, M., Pastorino, G. un Kosinska, M. (2017), Civil society and health. [Pilsoniskā sabiedrība un veselība]).

Grozījums Nr.    26

Regulas priekšlikums

42.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(42c)  ESF+ Veselības sadaļas īstenošanai būtu jānorit tā, lai tiktu ievēroti dalībvalstu pienākumi attiecībā uz savas veselības politikas noteikšanu un veselības aprūpes pakalpojumu un medicīniskās aprūpes organizēšanu un sniegšanu. Ievērojot Līgumā noteiktos pienākumus un dalībvalstu kā galvenā partnera Savienības lēmumu pieņemšanas procesā lomu, būtu jāiesaista vietējā līmeņa kompetentās iestādes, lai nodrošinātu Savienības veselības politikas nostādņu efektīvu un ilgstošu ietekmi, tās integrējot vietējā līmeņa sociālajā politikā.

Grozījums Nr.    27

Regulas priekšlikums

44. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(44)  ES veselības aizsardzības tiesību aktiem ir tūlītēja ietekme uz iedzīvotāju dzīvi, veselības sistēmu efektivitāti un noturību un labu iekšējā tirgus darbību. Zāļu un medicīnisko tehnoloģiju (zāļu, medicīnisko ierīču un cilvēkcilmes vielu) tiesiskajam regulējumam, kā arī tabakas jomas tiesību aktiem, pacientu tiesībām pārrobežu veselības aprūpē un nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem ir būtiska nozīmeveselības aizsardzībā ES. Regulai, kā arī tās īstenošanai un izpildei jāiet kopsolī ar inovācijām un pētniecības sasniegumiem un sociālajām pārmaiņām šajā jomā, vienlaikus nodrošinot veselības aizsardzības mērķu izpildi. Tādēļ ir nepārtraukti jāattīstīta pierādījumu bāze, kas vajadzīga šāda zinātniska rakstura tiesību aktu īstenošanai.

(44)  ES veselības aizsardzības tiesību aktiem ir tūlītēja ietekme uz iedzīvotāju dzīvi, veselības sistēmu efektivitāti un noturību un labu iekšējā tirgus darbību. Zāļu un medicīnisko tehnoloģiju (zāļu, medicīnisko ierīču un cilvēkcilmes vielu) tiesiskajam regulējumam, kā arī tabakas jomas tiesību aktiem, pacientu tiesībām pārrobežu veselības aprūpē un nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem ir būtiska nozīme veselības aizsardzībā ES. Turklāt daudziem citiem Savienības tiesību aktiem ir būtiska ietekme uz veselību, piemēram, tiem, kas attiecas uz pārtiku un pārtikas marķēšanu, gaisa piesārņojumu, endokrīnajiem disruptoriem un pesticīdiem. Dažos gadījumos vides riska faktoru kumulatīvā ietekme netiek skaidri izprasta, kas var radīt nepieņemamu risku iedzīvotāju veselībai.

Grozījums Nr.    28

Regulas priekšlikums

44.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(44a)  Regulai ar ietekmi uz veselības jomu, kā arī tās īstenošanai un izpildei būtu jāiet kopsolī ar inovācijas un pētniecības sasniegumiem un sociālajām pārmaiņām šajā jomā, vienlaikus nodrošinot piesardzības principa ievērošanu, kā to paredz līgumi. Tādēļ ir nepieciešams pastāvīgi attīstīt pierādījumu bāzi, kas nepieciešama šādu zinātniska rakstura tiesību aktu īstenošanai, un būtu jāgarantē visaugstākais pārredzamības līmeni, lai nodrošinātu neatkarīgas pārbaudes iespējas nolūkā atgūt sabiedrības uzticību Savienības procesiem un tāpēc, ka šādu pierādījumu kopīga izmantošana pēc būtības ir sabiedrības interesēs.

Grozījums Nr.    29

Regulas priekšlikums

44.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(44b)  Ar veselības aprūpi saistītās problēmas nevar atrisināt tikai veselības aprūpes nozare viena pati, jo veselību nosaka vairāki ar nozari nesaistīti faktori. Tādējādi, kā noteikts Māstrihtas un Amsterdamas līgumos, veselības aspekts ir svarīgs visās politikas jomās, lai Savienība spētu risināt turpmākos uzdevumus. Tomēr viena no lielākajām problēmām, ar ko pašreiz saskaras Eiropas veselības nozare, ir likt citām nozarēm apzināties savu lēmumu ietekmi uz veselību un integrēt veselības aspektu savā politikā. Svarīgs progress veselības aizsardzības jomā līdz šim ir panākts ar politikas pasākumiem tādās jomās kā izglītība, satiksme, uzturs, lauksaimniecība, darbaspēks vai plānošana. Piemēram, būtiski uzlabojumi sirds veselības jomā ir konstatēti, pateicoties izmaiņām politikā un noteikumos attiecībā uz pārtikas kvalitāti, lielāku fizisko aktivitāti un smēķēšanas samazināšanu.

Grozījums Nr.    30

Regulas priekšlikums

52. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(52)  Lai grozītu dažus nebūtiskus šīs regulas elementus, pilnvaras pieņemt tiesību aktus, kas groza un papildina pielikumus par rādītājiem, saskaņā ar 290. pantu Līgumā par Eiropas Savienības darbību būtu jādeleģē Komisijai. Ir īpaši svarīgi, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai tās notiktu saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(52)  Lai grozītu dažus nebūtiskus šīs regulas elementus, pilnvaras pieņemt tiesību aktus, kas groza un papildina pielikumus par rādītājiem, saskaņā ar 290. pantu Līgumā par Eiropas Savienības darbību būtu jādeleģē Komisijai. Ir īpaši svarīgi, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ar attiecīgajiem ekspertiem un profesionālā regulējuma iestādēm, un lai tās notiktu saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

Grozījums Nr.    31

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ESF+ mērķis ir palīdzēt dalībvalstīm panākt augstu nodarbinātības līmeni, taisnīgu sociālo aizsardzību un prasmīgu un izturīgu darbaspēku, kas sagatavots darba pasaulei nākotnē atbilstoši principiem, kas izklāstīti Eiropas sociālo tiesību pīlārā, kuru 2017. gada 17. novembrī izsludināja Eiropas Parlaments, Padome un Komisija.

ESF+ mērķis ir palīdzēt dalībvalstīm panākt augstu nodarbinātības līmeni, taisnīgu sociālo aizsardzību un prasmīgu un izturīgu darbaspēku, kas sagatavots darba pasaulei nākotnē atbilstoši principiem, kas izklāstīti Eiropas sociālo tiesību pīlārā, kuru 2017. gada 17. novembrī izsludināja Eiropas Parlaments, Padome un Komisija. ESF + mērķis ir arī palīdzēt sasniegt ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus un pildīt saistības saskaņā ar Parīzes nolīgumu.

Grozījums Nr.    32

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ESF+ atbalsta, papildina un sniedz pievienoto vērtību dalībvalstu rīcībpolitikām, ar kurām paredzēts nodrošināt vienlīdzīgas iespējas, darba tirgus pieejamību, taisnīgus darba nosacījumus, sociālo aizsardzību, sociālo iekļautību un augstu sabiedrības veselības aizsardzības līmeni.

ESF+ atbalsta, papildina un sniedz pievienoto vērtību dalībvalstu rīcībpolitikām, ar kurām paredzēts nodrošināt vienlīdzīgas iespējas, darba tirgus pieejamību, taisnīgus darba nosacījumus, sociālo aizsardzību, nabadzības apkarošanu, sociālo iekļautību un augstu sabiedrības veselības aizsardzības līmeni.

Grozījums Nr.    33

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – ix apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ix)  uzlabot vienlīdzīgu un savlaicīgu piekļuvi kvalitatīviem, ilgtspējīgiem un cenu ziņā pieejamiem pakalpojumiem, modernizēt sociālās aizsardzības sistēmas, tostarp veicināt sociālās aizsardzības pieejamību, uzlabot veselības aprūpes sistēmu un ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu pieejamību, rezultativitāti un noturību;

ix)  Uzlabot vienlīdzīgu un savlaicīgu piekļuvi kvalitatīviem, ilgtspējīgiem un cenu ziņā pieejamiem, uz cilvēku vērstiem veselības aprūpes un saistītās aprūpes pakalpojumiem (tostarp veselības veicināšanu un slimību profilaksi); modernizēt sociālās aizsardzības sistēmas, tostarp veicināt sociālās aizsardzības pieejamību, uzlabot veselības aprūpes sistēmu un ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu pieejamību, rezultativitāti un noturību;

Grozījums Nr.    34

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – ixa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ixa)  sekmēt slimību profilaksi un agrīno diagnosticēšanu, kā arī veselības veicināšanu visa mūža garumā;

Grozījums Nr.    35

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – x apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

x)  veicināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto personu, arī vistrūcīgāko personu un bērnu, sociālo integrāciju;

x)  veicināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto personu, arī vistrūcīgāko personu un bērnu, sociālo integrāciju, tostarp ņemot vērā tādu inovatīvu pasākumu izmantošanu kā sociālā integrācija ar sporta un fizisko aktivitāšu palīdzību;

Grozījums Nr.    36

Regulas priekšlikums

4. pants – 2. punkts – 1. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  viedāku Eiropu, attīstot prasmes pārdomātai specializācijai un svarīgām pamattehnoloģijām, rūpniecisko pārkārtošanos, nozaru sadarbību prasmju un uzņēmējdarbības jomā, pētnieku apmācību, tīklošanas darbības un partnerības starp augstākās izglītības iestādēm, profesionālās izglītības un apmācības iestādēm, pētniecības un tehnoloģiju centriem, uzņēmumiem un kopām, kā arī atbalstu mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem un sociālajai ekonomikai;

1.  viedāku Eiropu, attīstot prasmes pārdomātai specializācijai un svarīgām pamattehnoloģijām, rūpniecisko pārkārtošanos, nozaru sadarbību prasmju un uzņēmējdarbības jomā, pētnieku apmācību, tīklošanas darbības un partnerības starp augstākās izglītības iestādēm, profesionālās izglītības un apmācības iestādēm, pētniecības un tehnoloģiju centriem, medicīnas un veselības aprūpes centriem, uzņēmumiem un kopām, kā arī atbalstu mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem un sociālajai ekonomikai;

Grozījums Nr.    37

Regulas priekšlikums

4. pants – 2. punkts – 2. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  zaļāku mazoglekļa ekonomiku, kas sasniedzama, uzlabojot izglītības un apmācības sistēmas, kādas nepieciešamas prasmju un kvalifikāciju pielāgošanai, darbaspēka kvalifikācijas celšanai, un izveidojot jaunas darba vietas nozarēs, kas saistītas ar vidi, klimatu, enerģētiku un bioekonomiku.

2.  zaļāku mazoglekļa ekonomiku, kas sasniedzama, uzlabojot izglītības un apmācības sistēmas, kādas nepieciešamas prasmju un kvalifikāciju pielāgošanai, palielinot iedzīvotāju informētību par ilgtspējīgu attīstību un dzīves stilu, visu personu, tostarp darbaspēka, kvalifikācijas celšanai un izveidojot jaunas kvalitatīvas darba vietas nozarēs, kas saistītas ar vidi, klimatu, enerģētiku, aprites ekonomiku un bioekonomiku.

Grozījums Nr.    38

Regulas priekšlikums

4. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Veselības sadaļā ESF+ atbalsta veselības veicināšanu un slimību profilaksi, sekmē veselības sistēmu lietderību, pieejamību un noturību, padara drošāku veselības aprūpi, mazina veselības nozarē valdošo nevienlīdzību, aizsargā pilsoņus pret pārrobežu veselības apdraudējumiem un atbalsta ES veselības jomas tiesību aktus.

3.  Veselības sadaļā ESF+ veicina cilvēku veselības aizsardzības augstu līmeņu un slimību profilaksi, tostarp veicinot fiziskās aktivitātes un veselības izglītību, sekmē veselības sistēmu lietderību, pieejamību un noturību, padara drošāku veselības aprūpi, mazina veselības nozarē valdošo nevienlīdzību, palielina jaundzimušo dzīves ilgumu, aizsargā pilsoņus pret pārrobežu veselības apdraudējumiem un stiprina un atbalsta ES tiesību aktus veselības jomā, tostarp vides veselības jomā, un veicina pieeju “veselības aizsardzības jautājumi visās politikas jomās”. Savienības veselības politikas pamatā vajadzētu būtu ilgtspējīgas attīstības mērķiem (IAM), lai nodrošinātu, ka Savienība un dalībvalstis sasniedz IAM Nr. 3 (nodrošināt veselīgu dzīvi un sekmēt labklājību visu vecumu iedzīvotājiem).

Grozījums Nr.    39

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Kopējais ESF+ īstenošanai atvēlētais finansējums laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam ir 101 174 000 000 EUR pašreizējās cenās.

1.  Kopējais ESF+ īstenošanai atvēlētais finansējums laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam ir 120 457 000 000 EUR faktiskajās cenās.

Grozījums Nr.    40

Regulas priekšlikums

5. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļai un Veselības sadaļai laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam atvēlētais finansējums ir 1 174 000 000 EUR pašreizējās cenās.

3.  Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļai un Veselības sadaļai laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam atvēlētais finansējums ir 1 234 000 000 EUR faktiskajās cenās.

Grozījums Nr.    41

Regulas priekšlikums

5. pants – 4. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  413 000 000 EUR – Veselības sadaļas īstenošanai.

(b)   473 000 000 EUR (0,36 % no DEF 2021.–2027. gadam) – Veselības sadaļas īstenošanai.

Grozījums Nr.    42

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Visas programmas, ko īsteno ESF+ sadaļā, ievērojot dalītās pārvaldības principu, un darbības, kas tiek atbalstītas Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļā un Veselības sadaļā, nodrošina vīriešu un sieviešu līdztiesību visā to sagatavošanas, īstenošanas, uzraudzīšanas un izvērtēšanas laikā. Turklāt tās veicina vienlīdzīgas iespējas visiem un nepieļauj diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ visā to sagatavošanas, īstenošanas, uzraudzīšanas un izvērtēšanas laikā.

1.  Visas programmas, ko īsteno ESF+ sadaļā, ievērojot dalītās pārvaldības principu, un darbības, kas tiek atbalstītas Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļā un Veselības sadaļā, nodrošina vīriešu un sieviešu līdztiesību visā to sagatavošanas, īstenošanas, uzraudzīšanas un izvērtēšanas laikā. Turklāt tās veicina vienlīdzīgas iespējas visiem, tostarp darba tirgus pieejamību personām ar invaliditāti, un nepieļauj diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes vai veselības stāvokļa, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ visā to sagatavošanas, īstenošanas, uzraudzīšanas un izvērtēšanas laikā.

Pamatojums

Ir pieejami skaidri pētījumu un pacientu organizāciju pierādījumi par to, ka pacienti Eiropas Savienībā saskaras ar dažādiem diskriminācijas veidiem viņu veselības stāvokļa un/vai citu iemeslu dēļ. Eiropas Savienības nediskriminācijas tiesību akti ne vienmēr aizsargā pacientus — tas ir atkarīgs no diskriminācijas veida un dalībvalsts, kurā šāda diskriminācija notiek. Ir svarīgi, lai jaunajos tiesību aktos šāda diskriminācija tiktu skaidri aizliegta.

Grozījums Nr.    43

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis ESF+ finanšu līdzekļus, ko īsteno, ievērojot dalītās pārvaldības principu, galvenokārt atvēl intervences pasākumiem, kas palīdzēs risināt problēmas, kuras noteiktas to dalībvalstu reformu programmās, Eiropas pusgadā un attiecīgajos konkrētai valstij paredzētajos ieteikumus, kas pieņemti saskaņā ar LESD 121. panta 2. punktu un 148. panta 4. punktu, un tās ņem vērā Eiropas sociālo tiesību pīlārā noteiktās tiesības un principus.

Dalībvalstis ESF+ finanšu līdzekļus, ko īsteno, ievērojot dalītās pārvaldības principu, galvenokārt atvēlē intervences pasākumiem, kas palīdzēs risināt problēmas, kuras noteiktas to dalībvalstu reformu programmās, Eiropas pusgadā un attiecīgajos konkrētai valstij paredzētajos ieteikumos, kuri pieņemti saskaņā ar LESD 121. panta 2. punktu un 148. panta 4. punktu, kas ņem vērā Eiropas sociālo tiesību pīlārā noteiktās tiesības un principus un pilnībā ievēro Parīzes nolīgumu un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus.

Grozījums Nr.    44

Regulas priekšlikums

15. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Lai uzraudzītu, kā noris īstenošana, programmās, kuras saņem vispārējo atbalstu no dalīti pārvaldītās ESF+ sadaļas, izmanto kopējos izlaides rādītājus un kopējos rezultātu rādītājus, kā izklāstīts šīs regulas I pielikumā. Programmās var izmantot arī programmu īpašos rādītājus.

1.  Lai uzraudzītu, kā noris īstenošana, programmās, kuras saņem vispārējo atbalstu no dalīti pārvaldītās ESF+ sadaļas, izmanto kopējos izlaides rādītājus un kopējos rezultātu rādītājus, kā izklāstīts šīs regulas I pielikumā. Programmās var izmantot arī programmu īpašos rādītājus un darbībām atbilstošos rādītājus.

Grozījums Nr.    45

Regulas priekšlikums

26. pants – 2. punkts – –a apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

-a)  atbalstīt Savienības sabiedrības veselības stratēģiju, kuras mērķis ir:

 

i)  atbalsts dalībvalstīm to centienos aizsargāt un uzlabot sabiedrības veselību;

 

ii)  pilnveidot Savienības misiju veselības jomā saskaņā ar LESD 168. pantu, kas paredz, ka, nosakot un īstenojot visu Savienības politiku un darbības, tiek nodrošināts augsts cilvēku veselības aizsardzības līmenis.

Grozījums Nr.    46

Regulas priekšlikums

26. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)  stiprināt gatavību krīzes situācijām, šādu situāciju pārvaldību un reaģētspēju Savienībā, lai aizsargātu pilsoņus pret pārrobežu veselības apdraudējumiem:

a)  stiprināt gatavību krīzes situācijām, šādu situāciju pārvaldību un reaģētspēju Savienībā, lai novērstu pārrobežu veselības apdraudējumus:

Grozījums Nr.    47

Regulas priekšlikums

26. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – iva punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

iva)  labi izstrādāt sabiedrības veselības intervences pasākumus, lai mazinātu infekciju un novēršanu infekcijas slimību slogu un ietekmi;

Grozījums Nr.    48

Regulas priekšlikums

26. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – ivb punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ivb)  atbalstīt tādu prasmju un instrumentu pilnveidošanu, kas saistīti ar efektīvu paziņošanu par riskiem,

Grozījums Nr.    49

Regulas priekšlikums

26. pants – 2. punkts – b apakšpunkts – i punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

i)  ieguldīt veselības veicināšanā un slimību profilaksē,

i)  ieguldīt veselības veicināšanā un slimību profilaksē, tostarp izmantojot veselībpratību un izglītības programmas, kā arī veicinot fiziskās aktivitātes,

Grozījums Nr.    50

Regulas priekšlikums

26. pants – 2. punkts – b apakšpunkts – ia punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ia)  ieguldīt agrīnā diagnostikā un skrīningā,

Grozījums Nr.    51

Regulas priekšlikums

26. pants – 2. punkts – b apakšpunkts – ii punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ii)  atbalstīt veselības un aprūpes digitālo pārveidi,

ii)  atbalstīt veselības un aprūpes digitālo pārveidi tā, lai apmierinātu pacientu un iedzīvotāju vajadzības un bažas, jo īpaši veidojot saikni ar programmām, kas atbalsta plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi un digitālās prasmes,

Grozījums Nr.    52

Regulas priekšlikums

26. pants – 2. punkts – b apakšpunkts – iia punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

iia)  veicināt digitālos sabiedriskos pakalpojumus tādās jomās kā veselība,

Grozījums Nr.    53

Regulas priekšlikums

26. pants – 2. punkts – b apakšpunkts – iib punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

iib)  pastiprināt veselības informācijas drošību un kvalitāti,

Grozījums Nr.    54

Regulas priekšlikums

26. pants – 2. punkts – b apakšpunkts – ii punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ii)  atbalstīt ilgtspējīgas Savienības veselības informācijas sistēmas izveidi,

ii)  atbalstīt ilgtspējīgas, pārredzamas un pieejamas Savienības veselības informācijas sistēmas izstrādi, vienlaikus nodrošinot privāto datu aizsardzību.

(COM priekšlikumā 26. panta b) punktā minēto punktu numerācija nav pareiza, ir divi (ii) punkti)

Grozījums Nr.    55

Regulas priekšlikums

26. pants – 2. punkts – b apakšpunkts – iii punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

iii)  atbalstīt dalībvalstis tādu zināšanu pārnesē, kas ir noderīgas nacionālajos reformu procesos, lai izveidotu efektīvākas, pieejamākas un noturīgākas veselības sistēmas un uzlabotu veselības veicināšanu un slimību profilaksi, jo īpaši pievēršot uzmanību Eiropas pusgadā apzinātajām problēmām,

iii)  atbalstīt dalībvalstis tādu zināšanu pārnesē un sniegt palīdzību to ieviešanā, kas ir noderīgas nacionālajos reformu procesos, lai izveidotu efektīvākas, pieejamākas, noturīgākās, nediskriminējošākas, iekļaujošākas un taisnīgākas veselības sistēmas, tā novēršot sociālo nevienlīdzību, un uzlabotu veselības veicināšanu un slimību profilaksi, jo īpaši pievēršot uzmanību Eiropas pusgadā apzinātajām problēmām. Tas attiecas arī uz atbalstu augstas kvalitātes valsts reģistriem, kas arī sniedz salīdzināmus datus,

Grozījums Nr.    56

Regulas priekšlikums

26. pants – 2. punkts – b apakšpunkts – iva punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

iva)  atbalstīt pāreju uz aprūpi, kas vērsta uz cilvēku, veselības un sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā un uz sabiedrību balstītu integrēto aprūpi, jo īpaši veicinot organizatoriskus modeļus, kuru pamatā ir starpnozaru darbs komandā un daudzpusēju tīklu veidošana,

Grozījums Nr.    57

Regulas priekšlikums

26. pants – 2. punkts – b apakšpunkts – ivb punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ivb)  nodrošināt visu attiecīgo ieinteresēto personu iesaistīšanos iepriekš minētajos pasākumos attiecīgi Savienības un/vai valsts līmenī,

Grozījums Nr.    58

Regulas priekšlikums

26. pants – 2. punkts – b apakšpunkts – ivc punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ivc)  izstrādāt un īstenot instrumentus un stratēģijas, lai nepieļautu un novērstu nevienlīdzību veselības jomā un veicinātu sociālo iekļaušanu, iedzīvotāju iespēju palielināšanu un sabiedrības līdzdalību;

Grozījums Nr.    59

Regulas priekšlikums

26. pants – 2. punkts – c apakšpunkts – i punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

i)  atbalstīt zāļu un medicīnas ierīču tiesību aktu īstenošanu,

i)  atbalstīt tiesību aktu par zālēm, piekļuvi šādiem produktiem visā Savienībā un medicīnas ierīcēm, īstenošanu,

Grozījums Nr.    60

Regulas priekšlikums

26. pants – 2. punkts – c apakšpunkts – vi punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

vi)  atbalstīt Komisijas Patērētāju drošības zinātnisko komiteju un Veselības, vides un potenciālo risku zinātnisko komiteju;

vi)  atbalstīt pieejas “veselības aizsardzības jautājumi visās politikas jomās” izstrādi un izveidot procesus, ar kuriem ietekmi uz veselību var apsvērt un ņemt vērā visās politikas jomās;

Grozījums Nr.    61

Regulas priekšlikums

26. pants – 2. punkts – ca apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ca)  atbalstīt citu Savienības tiesību aktu un politikas nostādņu ar ietekmi uz veselību uzraudzību, īstenošanu un nostiprināšanu, lai palīdzētu nodrošināt augstu cilvēku veselības aizsardzības līmeni, tostarp, bet ne tikai, saistībā ar:

 

i)  gaisa piesārņojumu,

 

ii)  endokrīnajiem disruptoriem un citām ķīmiskajām vielām ar kaitīgām īpašībām,

 

iii)  pesticīdu atliekām pārtikā, ūdenī un gaisā,

 

iv)  pārtikas un pārtikas produktu marķēšanu, tostarp attiecībā uz trans-taukskābēm, alkohola etiķetēšanu, piedevām un materiāliem, kas nonāk saskarē ar pārtiku.

Pamatojums

Loģisks papildinājums LESD 168. panta noteikumiem, kas paredz, ka, nosakot un īstenojot visu Savienības politiku un darbības, tiek nodrošināts augsts cilvēku veselības aizsardzības līmenis, ir vajadzība stiprināt un ieviest Savienības tiesību aktus ar ietekmi uz veselības aizsardzību.

Grozījums Nr.    62

Regulas priekšlikums

26. pants – 2. punkts – d apakšpunkts – ii punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ii)  intensīvāk izvērst sadarbību veselības aprūpes tehnoloģiju novērtēšanā, izstrādājot jaunus saskaņotus noteikumus,

ii)  intensīvāk izvērst sadarbību un spēju veidošanu veselības aprūpes tehnoloģiju novērtēšanā, izstrādājot jaunus saskaņotus noteikumus,

Grozījums Nr.    63

Regulas priekšlikums

26. pants – 2. punkts – d apakšpunkts – iiia punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

iiia)  atbalstīt programmu un paraugprakses īstenošanu seksuālās un reproduktīvās veselības izglītības jomā un kampaņu veidošanu jauniešiem,

Grozījums Nr.    64

Regulas priekšlikums

26. pants – 2. punkts – d apakšpunkts – iiib punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

iiib)  atbalstīt Eiropas līmeņa pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kas nodarbojas ar veselības un ar veselību saistītiem jautājumiem,

Grozījums Nr.    65

Regulas priekšlikums

26. pants – 2. punkts – d apakšpunkts – iiic punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

iiic)  atbalstīt Veselības nozares valdes izveidi, lai īstenotu Veselības sadaļas pasākumus,

Grozījums Nr.    66

Regulas priekšlikums

27. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Uz finansējumu var pretendēt vienīgi darbības, ar kurām īsteno 3. un 26. pantā minētos mērķus.

1.  Uz finansējumu var pretendēt vienīgi ar veselību jomu saistītas darbības, ar kurām īsteno 3., 4. un 26. pantā minētos mērķus.

Grozījums Nr.    67

Regulas priekšlikums

27. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – ia punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ia)  darbības, kas paredzētas, lai uzraudzītu vides riska faktoru kumulatīvo ietekmi uz veselību, tostarp tādu faktoru ietekmi uz veselību, kas rodas no piesārņotājiem pārtikā, ūdenī, gaisā un citos avotos,

Grozījums Nr.    68

Regulas priekšlikums

27. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – ib punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ib)  darbības Savienības tiesību aktu, piemēram, farmakovigilances un līdzīgu tiesību aktu, ietekmes uz veselību uzraudzībai,

Grozījums Nr.    69

Regulas priekšlikums

27. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Analītisko darbību rezultāti pēc to pabeigšanas tiek darīti publiski pieejami.

Grozījums Nr.    70

Regulas priekšlikums

27. pants – 2. punkts – b apakšpunkts – i punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

i)  pārrobežu sadarbību un partnerības, arī pārrobežu reģionos,

i)  pārrobežu sadarbību un partnerības, arī pārrobežu reģionos, tostarp saistībā ar gaisa piesārņojumu un citu pārrobežu vides piesārņojumu;

Grozījums Nr.    71

Regulas priekšlikums

27. pants – 2. punkts – c apakšpunkts – i punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

i)  tādas paraugprakses nodošanu, pielāgošanu un izvēršanu starp dalībvalstīm, kurai ir Savienības līmeņa pievienotā vērtība,

i)  tādas paraugprakses apmaiņu, nodošanu, pielāgošanu un izvēršanu starp dalībvalstīm, kurai ir Savienības līmeņa pievienotā vērtība,

Grozījums Nr.    72

Regulas priekšlikums

27. pants – 2. punkts – c apakšpunkts – ii punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ii)  ES līmeņa tīkliem saistībā ar 26. pantā minētajām jomām,

ii)  ES līmeņa tīkliem, kas saistīti ar 26. pantā minētajām jomām, pastāvīgi un ilgtspējīgi nodrošinot aktīvas pilsoniskās sabiedrības klātbūtni Eiropas līmenī;

Pamatojums

Nevalstiskās organizācijas, kas veido Eiropas mēroga iedzīvotāju tīklus, ir svarīgi vietējā līmeņa Eiropas projektu atbalstītāji, tādējādi stiprinot saikni starp ES un pilsonisko sabiedrību un starp dažādām Eiropas pilsoniskās sabiedrības grupām. Šīs Eiropas NVO ir unikāla Eiropas vērtība, kas būtu jāatzīst. ES budžets palīdz veidot pilsonisko sabiedrību visā Eiropā un Eiropas Savienībā veicina plaukstošu pilsonisko sabiedrību.

Grozījums Nr.    73

Regulas priekšlikums

27. pants – 2. punkts – c apakšpunkts – iv punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

iv)  nacionālajiem kontaktpunktiem, kuros pieejamas konsultācijas, informācija un palīdzība saistībā ar programmas īstenošanu,

iv)  reģionālajiem, pašvaldību un nacionālajiem kontaktpunktiem, kuros pieejamas konsultācijas, informācija un palīdzība saistībā ar programmas īstenošanu,

Grozījums Nr.    74

Regulas priekšlikums

29. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija apspriežas ar dalībvalstu veselības iestādēm Vadības grupā jautājumos par veselības veicināšanu un slimību profilaksi un neinfekciozo slimību pārvaldību vai citās attiecīgās Komisijas ekspertu grupās vai līdzīgās struktūrās par Veselības sadaļā noteiktajiem darba plāniem, tās prioritātēm, stratēģisko orientāciju un tās īstenošanu, kā arī par citos politikas virzienos paredzēto veselības politikas perspektīvu un atbalsta mehānismiem, tādējādi uzlabojot to vispārējo koordināciju un pievienoto vērtību.

Komisija apspriežas ar dalībvalstu veselības iestādēm Vadības grupā jautājumos par veselības veicināšanu un slimību profilaksi un neinfekciozo slimību pārvaldību vai citās attiecīgās Komisijas ekspertu grupās vai līdzīgās struktūrās, piemēra, veselības nozares profesionālajās struktūrās, par Veselības sadaļā noteiktajiem ikgadējiem darba plāniem, tās prioritātēm, stratēģisko orientāciju un tās īstenošanu, kā arī par citos politikas virzienos paredzēto veselības politikas perspektīvu un atbalsta mehānismiem, tādējādi uzlabojot to vispārējo koordināciju un pievienoto vērtību. Stingra politiskā vadība un pienācīga pārvaldības struktūra veselības jomā nodrošinās, ka veselības aizsardzība un veicināšana tiek garantēta visos Komisijas dokumentu portfeļos saskaņā ar LESD 168. panta 1. punktu.

Grozījums Nr.    75

Regulas priekšlikums

29.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums