Procedūra : 2018/0232(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0464/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0464/2018

Debates :

PV 03/04/2019 - 18
CRE 03/04/2019 - 18

Balsojumi :

PV 15/01/2019 - 8.8
CRE 15/01/2019 - 8.8
PV 16/04/2019 - 8.27

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2019)0008
P8_TA(2019)0385

ZIŅOJUMS     ***I
PDF 1020kWORD 120k
12.12.2018
PE 628.618v03-00 A8-0464/2018

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko sadarbībai muitas jomā izveido programmu “Muita”

(COM(2018)0442 – C8-0261/2018 – 2018/0232(COD))

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja

Referente: Maria Grapini

GROZĪJUMI
EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
 PASKAIDROJUMS
 BUDŽETA KOMITEJAS ATZINUMS
 BUDŽETA KONTROLES KOMITEJAS ATZINUMS
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA
 ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko sadarbībai muitas jomā izveido programmu “Muita”

(COM(2018)0442 – C8-0261/2018 – 2018/0232(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0442),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 33., 114. un 207. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0261/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ziņojumu, kā arī Budžeta komitejas un Budžeta kontroles komitejas atzinumus (A8-0464/2018),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr.    1

Regulas priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1)  Programma “Muita 2020”, kas izveidota saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1294/201318, un programmas priekšteces ir devušas būtisku ieguldījumu, lai atvieglotu un stiprinātu sadarbību muitas jomā. Muitas jomā daudzas darbības notiek pāri robežām, tajās ir iesaistītas un tās skar visas dalībvalstis, tāpēc dalībvalstis katra atsevišķi nespēj tās efektīvi un iedarbīgi īstenot. Savienības līmenī programma “Muita”, ko īsteno Komisija, minēto sadarbības pasākumu veidošanai dalībvalstīm nodrošina Savienības pamatregulējumu, kas ir izmaksu ziņā lietderīgāk, nekā katrai dalībvalstij veidot savu individuālu sadarbības satvaru uz divpusējiem vai daudzpusējiem pamatiem. Tāpēc, lai aktivitātēm muitas sadarbības jomā nodrošinātais Savienības finansējums būtu nepārtraukts, ir lietderīgi šajā pašā jomā izveidot jaunu programmu programmu “Muita”.

(1)  Programma “Muita 2020”, kas izveidota ar Regulu (ES) Nr. 1294/201318, un programmas priekšteces ir devušas būtisku ieguldījumu, lai atvieglotu un stiprinātu sadarbību muitas jomā. Daudzas muitas darbības notiek pāri robežām, tajās ir iesaistītas un tās skar visas dalībvalstis, tāpēc dalībvalstis katra atsevišķi nespēj tās efektīvi un iedarbīgi īstenot. Savienības mēroga muitas programma, ko īsteno Komisija, nodrošina dalībvalstīm Savienības līmeņa satvaru šādu sadarbības pasākumu izstrādei, kas ir rentablāk nekā katrai dalībvalstij izveidot savu individuālu sadarbības satvaru divpusējā vai daudzpusējā līmenī. Muitas programmai ir arī ļoti svarīga loma Savienības un dalībvalstu finanšu interešu aizsardzībā, jo tā nodrošina muitas nodokļa efektīvu iekasēšanu un līdz ar to ir nozīmīgs Savienības un valstu budžetu ieņēmumu avots, arī veltot īpašu uzmanību IT spēju veidošanai un ciešākai sadarbībai muitas jomā. Turklāt saskaņota un standartizēta kontrole ir nepieciešama, lai izsekotu nelikumīgas pārrobežu preču plūsmas un apkarotu krāpšanu. Tāpēc ir lietderīgi — tostarp, lai palielinātu efektivitāti, — nodrošināt Savienības finansēšanas darbību nepārtrauktību muitas sadarbības jomā, izveidojot jaunu programmu šajā pašā jomā, proti, programmu “Muita” (turpmāk “Programma”).

__________________

__________________

18 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1294/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido rīcības programmu muitas nozarei Eiropas Savienībā laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam (“Muita 2020”) un atceļ Lēmumu Nr. 624/2007/EK (OV L 347, 20.12.2013., 209. lpp.).

18 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1294/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido rīcības programmu muitas nozarei Eiropas Savienībā laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam (“Muita 2020”) un atceļ Lēmumu Nr. 624/2007/EK (OV L 347, 20.12.2013., 209. lpp.).

Grozījums Nr.    2

Regulas priekšlikums

1.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(1a)  Piecdesmit gadus dalībvalstu muitas dienestu īstenotā muitas savienība ir bijusi Savienības — viena no pasaulē lielākajiem tirdzniecības blokiem — stūrakmens. Muitas savienība ir būtisks piemērs veiksmīgai Savienības integrācijai un ir ļoti svarīga vienotā tirgus pareizai darbībai gan uzņēmumu, gan iedzīvotāju interesēs. Eiropas Parlaments savā 2018. gada 14. martā pieņemtajā rezolūcijā par nākamo DFS: Parlamenta nostājas sagatavošana attiecībā uz DFS laikposmam pēc 2020. gada īpašas bažas paudis par krāpšanu muitas jomā. Savienība varēs kļūt spēcīgāka un izvirzīt vērienīgākus mērķus tikai tad, ja tai tiks nodrošināti lielāki finanšu līdzekļi, pastāvīgs atbalsts esošajām politikām un palielināti resursi.

Grozījums Nr.    3

Regulas priekšlikums

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2)  Pēdējo piecdesmit gadu laikā muitas savienība ir būtiski attīstījusies, un muitas administrācijas tagad pie robežām sekmīgi pilda dažādus uzdevumus. Tās strādā saliedēti, lai atvieglotu tirdzniecību un mazinātu birokrātiju, iekasētu ieņēmumus valstu un Savienības budžetam un aizsargātu sabiedrību no terorisma draudiem, veselības, vides un citiem apdraudējuma. Jo īpaši kopš izveidota ES mēroga kopējā riska pārvaldības sistēma19 un sākta lielu naudas summu pārvietošanas muitas kontrole, lai apkarotu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu, cīņā pret terorismu un organizēto noziedzību muita stājusies pirmajās rindās. Ņemot vērā šīs plašās pilnvaras, muita tagad faktiski ir vadošā iestāde, kas veic preču kontroli pie Savienības ārējām robežām. Tādēļ būtu jāparedz, ka programma “Muita” aptver ne tikai sadarbību muitas jomā, bet atbalsta arī Regulas (ES) Nr. 952/2013 3. pantā noteikto muitas dienestu uzdevumu kopumā, proti, Savienības starptautiskās tirdzniecības uzraudzību, iekšējā tirgus ārējo aspektu īstenošanu, kopējās tirdzniecības politikas un citu tādu Savienības kopējo politikas jomu īstenošanu, kuras ietekmē tirdzniecību, un piegādes ķēdes drošību. Tādējādi juridiskais pamats aptvers sadarbību muitas jomā (LESD 33. pants), iekšējo tirgu (LESD 114. pants) un tirdzniecības politiku (LESD 207. pants).

(2)  Pēdējo 50 gadu laikā muitas savienība ir būtiski attīstījusies, un muitas administrācijas tagad sekmīgi pilda plašu klāstu ar robežām saistītu uzdevumu. Strādājot kopā, tās cenšas atvieglot ētisku un godīgu tirdzniecību un mazināt birokrātiju, iekasēt ieņēmumus valstu un Savienības budžetiem un aizsargāt iedzīvotājus no terorisma draudiem, apdraudējuma veselībai un videi, kā arī citiem apdraudējumiem. Jo īpaši, ieviešot kopēju satvaru19 riska pārvaldībai ES līmenī un kontrolējot lielu naudas summu plūsmas, lai apkarotu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu, muitas dienesti ir uzņēmušies vadošu lomu cīņā pret terorismu, organizēto noziedzību un negodīgu konkurenci. Ņemot vērā muitas dienestu plašās pilnvaras, tie tagad faktiski ir svarīgākās iestādes, kas veic preču kontroli pie Savienības ārējām robežām. Ņemot vērā iepriekš minēto, programmai “Muita” būtu jāaptver ne tikai sadarbība muitas jomā, bet arī jānodrošina atbalsts plašākajam Regulas (ES) Nr. 952/2013 3. pantā paredzētajam muitas jomas uzdevumu kopumam, proti, Savienības starptautiskās tirdzniecības uzraudzībai, iekšējā tirgus ārējo aspektu, kopējās tirdzniecības politikas un citu tādu Savienības kopējo politikas jomu īstenošanai, kuras ietekmē tirdzniecību un piegādes ķēdes drošību. Tādēļ šīs regulas juridiskajam pamatam būtu jāaptver sadarbība muitas jomā (LESD 33. pants), iekšējais tirgus (LESD 114. pants) un tirdzniecības politika (LESD 207. pants).

__________________

__________________

19 https://ec.europa.eu/taxation_customs/general-information-customs/customs-risk-management/measures-customs-risk-management-framework-crmf_en.

19 https://ec.europa.eu/taxation_customs/general-information-customs/customs-risk-management/measures-customs-risk-management-framework-crmf_en.

Grozījums Nr.    4

Regulas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)  Programmai, kura nodrošina satvaru darbībām, kuru mērķis ir atbalstīt muitas savienību un muitas dienestus, būtu jāpalīdz aizsargāt Savienības un tās dalībvalstu finanšu un ekonomikas intereses; aizsargāt Savienību pret negodīgu un nelikumīgu tirdzniecību, vienlaikus atbalstot likumīgu darījumdarbību; nodrošināt Savienības un tās iedzīvotāju drošību un drošumu; un atvieglot likumīgu tirdzniecību, lai uzņēmumi un iedzīvotāji varētu gūt labumu no visām iekšējā tirgus un pasaules tirdzniecības iespējām.

(3)  Programmai saskaņā ar vispārējiem mērķiem būtu jāpalīdz dalībvalstīm un Komisijai, nodrošinot satvaru darbībām, kuru mērķis ir atbalstīt muitas savienību un muitas dienestus, saistībā ar ilgtermiņa mērķi panākt to, ka visas muitas iestādes Savienībā strādā kopā pēc iespējas ciešāk; jāveicina Savienības un tās dalībvalstu finanšu un ekonomisko interešu aizsardzību; jāaizsargā Savienība no negodīgas un nelikumīgas tirdzniecības prakses, vienlaikus veicinot likumīgu darījumdarbību, garantējot Savienības un tās iedzīvotāju drošību un drošumu un tādējādi uzlabojot patērētāju aizsardzību; un jāatvieglo likumīga tirdzniecība, lai uzņēmumi un iedzīvotāji varētu gūt labumu no visām iespējām, ko sniedz iekšējais tirgus un pasaules tirdzniecība.

Grozījums Nr.    5

Regulas priekšlikums

3.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(3a)  Tā kā ir kļuvis skaidrs, ka dažas no Savienības Muitas kodeksa 278. pantā minētajām sistēmām līdz 2020. gada 31. decembrim būs iespējams nodot ekspluatācijā tikai daļēji — kas nozīmē to, ka neelektroniskas sistēmas tiks izmantotas arī pēc minētā datuma, — un tā kā, neveicot tiesību aktu grozījumus minētā termiņa pagarināšanai, uzņēmumi un muitas dienesti nevarēs pildīt savus uzdevumus un juridiskās saistības attiecībā uz muitas operācijām, vienam no galvenajiem Programmas konkrētajiem mērķiem vajadzētu būt palīdzēšanai dalībvalstīm un Komisijai izveidot šādu elektronisku sistēmu.

Grozījums Nr.    6

Regulas priekšlikums

3.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(3b)  Muitas pārvaldība un kontrole ir dinamiska politikas joma, kas saskaras ar jauniem sarežģītiem uzdevumiem, kurus rada pastāvīgi mainīgie globālie darījumdarbības modeļi un piegādes ķēdes, kā arī mainīgie patēriņa modeļi un digitalizācija, piemēram, e-komercija, tostarp lietu internets, datu analīze, mākslīgais intelekts un blokķēdes tehnoloģija. Tādēļ Programmai būtu jāatbalsta muitas pārvaldība šādās situācijās un jādara iespējama inovatīvu risinājumu izmantošana. Šādi sarežģīti uzdevumi vēl vairāk uzsver nepieciešamību pastiprināt sadarbību starp muitas dienestiem un vienādi interpretēt un īstenot muitas jomas tiesību aktus. Laikā, kad publiskās finanses ir pakļautas spiedienam, pasaules tirdzniecības apjoms palielinās un krāpšana un kontrabanda rada aizvien lielākas bažas, Programmai būtu jāpalīdz risināt minētās problēmas.

Grozījums Nr.    7

Regulas priekšlikums

3.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(3c)  Lai nodrošinātu maksimālu efektivitāti un izvairītos no pārklāšanās, Komisijai Programmas īstenošana būtu jākoordinē ar saistītajām Savienības programmām un fondiem. Tas jo īpaši attiecas uz Fiscalis programmu, ES Krāpšanas apkarošanas programmu un Vienotā tirgus programmu, kā arī uz Iekšējās drošības fondu, Integrētas robežu pārvaldības fondu, Reformu atbalsta programmu, programmu “Digitālā Eiropa”, Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu un Padomes lēmumu par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu, kā arī īstenošanas regulām un pasākumiem.

Grozījums Nr.    8

Regulas priekšlikums

3.d apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(3d)  Attiecībā uz iespējamo Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības Programmai paredzētajā finansējumā nav ņemtas vērā izstāšanās līguma parakstīšanas radītās izmaksas un iespējamās turpmākās attiecības starp Apvienoto Karalisti un Savienību. Minētā līguma parakstīšana, Apvienotās Karalistes izstāšanās no visām pastāvošajām muitas sistēmām un sadarbības un tas, ka spēku zaudēs tās juridiskās saistības šajā jomā, varētu radīt papildu izmaksas, ko šīs Programmas izstrādes brīdī nebija iespējams precīzi aplēst. Tādēļ Komisijai būtu jāapsver iespēja atstāt rezervē pietiekamus līdzekļus, lai sagatavotos šo potenciālo izmaksu segšanai. Tomēr šīs izmaksas nevajadzētu segt no Programmai atvēlētā finansējuma, jo ar Programmā paredzēto budžetu pietiks tikai to izmaksu segšanai, kuras bija iespējams reāli paredzēt Programmas izstrādes laikā.

Grozījums Nr.    9

Regulas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5)  Lai atbalstītu trešo valstu pievienošanās un asociācijas procesu, dalībai Programmā vajadzētu būt pieejamai valstīm, kas pievienojas, un kandidātvalstīm, kā arī potenciālajiem kandidātiem un Eiropas kaimiņattiecību politikas partnervalstīm, ja ir izpildīti konkrēti nosacījumi. Tajā var piedalīties trešās valstis saskaņā ar nosacījumiem, kas attiecībā uz to dalību Savienības programmās paredzēti konkrētajos nolīgumos starp Savienību un minētajām valstīm.

(5)  Lai atbalstītu trešo valstu pievienošanās un asociācijas procesu, dalībai Programmā vajadzētu būt pieejamai valstīm, kas pievienojas, un kandidātvalstīm, kā arī potenciālajiem kandidātiem un Eiropas kaimiņattiecību politikas partnervalstīm, ja ir izpildīti visi nosacījumi. Tajā var piedalīties arī trešās valstis saskaņā ar nosacījumiem, kas attiecībā uz to dalību jebkurā Savienības programmā paredzēti konkrētos nolīgumos starp Savienību un attiecīgajām valstīm, ja šāda dalība ir Savienības interesēs un ja tai ir labvēlīga ietekme uz iekšējo tirgu, vienlaikus negatīvi neietekmējot patērētāju aizsardzību.

Grozījums Nr.    10

Regulas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6)  Uz šo programmu attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) [2018/XXX] (“Finanšu regula”)21. paredz noteikumus par Savienības budžeta izpildi, ieskaitot noteikumus par dotācijām, godalgām, publisko iepirkumu un ārējo ekspertu atlīdzināšanu.

(6)  Programmai būtu jāietilpst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/104621 (turpmāk “Finanšu regula”) darbības jomā. Finanšu regula paredz noteikumus Savienības budžeta izpildei, ieskaitot noteikumus par dotācijām, godalgām, publisko iepirkumu un ārējo ekspertu atlīdzināšanu.

__________________

__________________

21 COM(2016) 605 final.

21 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).

Grozījums Nr.    11

Regulas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7)  Atzīts, ka programmā “Muita 2020” piemērojamās darbības bijušas adekvātas, un tāpēc tās būtu jāsaglabā. Lai programmas izpilde būtu vienkāršāka un elastīgāka un tādējādi tās mērķi tiktu labāk izpildīti, darbības būtu jādefinē tikai vispārīgās kategorijās, sniedzot sarakstu ar konkrēto darbību piemēriem. Būtu vajadzīgs, ka ar sadarbību un spēju veidošanu programma “Muita” arī veicina un atbalsta inovācijas ieviešanu un likšanu lietā, lai vēl vairāk uzlabotu spēju ievērot muitas pamatprioritātes.

(7)  Tādēļ būtu jāsaglabā tās darbības, kas tiek piemērotas programmas “Muita 2020” ietvaros un kas ir izrādījušās adekvātas, savukārt citas darbības — kas izrādījušās neadekvātas — būtu jāizbeidz. Lai programmas izpilde būtu vienkāršāka un elastīgāka un tādējādi tās mērķi tiktu labāk izpildīti, darbības būtu jādefinē tikai vispārīgās kategorijās, sniedzot sarakstu ar konkrēto darbību piemēriem. Būtu vajadzīgs, ka ar sadarbību un spēju veidošanu Programma arī veicina un atbalsta inovācijas ieviešanu un likšanu lietā, lai vēl vairāk uzlabotu spēju ievērot muitas pamatprioritātes.

Grozījums Nr.    12

Regulas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8)  Ar Regulu [2018/XXX] izveido muitas kontroles iekārtu instrumentu (“CCE instruments”)22, kas ir viens no Integrētās robežu pārvaldības fonda instrumentiem. Lai saglabātu visu sadarbības darbību, kas saistītas ar muitas un muitas kontroles iekārtām, atbilstību un horizontālo koordināciju, ir lietderīgi tās visas īstenot ar vienu tiesību aktu un noteikumu kopumu, proti, šo regulu. Tādēļ būtu jānosaka, ka CCE instruments atbalsta tikai attiecināmo iekārtu iegādi, uzturēšanu un atjaunināšanu, savukārt programma “Muita” atbalsta visas pārējās saistītās darbības, piemēram, sadarbības darbības iekārtu vajadzību novērtēšanai vai attiecīgā gadījumā apmācība darbam ar iegādātajām iekārtām.

(8)  Ar Regulu [2018/XXX] izveido muitas kontroles iekārtu instrumentu (“CCE instruments”)22, kas ir viens no Integrētās robežu pārvaldības fonda instrumentiem. Lai saglabātu visu sadarbības darbību, kas saistītas ar muitas un muitas kontroles iekārtām, atbilstību un horizontālo koordināciju, ir lietderīgi tās visas īstenot ar vienu tiesību aktu un noteikumu kopumu, proti ar šo regulu. Tādēļ būtu jānosaka, ka CCE instruments atbalsta tikai attiecināmo iekārtu iegādi, uzturēšanu un atjaunināšanu, savukārt programma “Muita” atbalsta visas pārējās saistītās darbības, piemēram, sadarbības darbības iekārtu vajadzību novērtēšanai vai attiecīgā gadījumā apmācība darbam ar iegādātajām iekārtām.

_________________

_________________

22 Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko Integrētās robežu pārvaldības fonda satvarā izveido finansiālā atbalsta instrumentu muitas kontroles iekārtām.

22 Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko Integrētās robežu pārvaldības fonda satvarā izveido finansiālā atbalsta instrumentu muitas kontroles iekārtām.

Grozījums Nr.    13

Regulas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10)  Ņemot vērā globalizācijas nozīmi, būtu jānosaka, ka programma arī turpmāk nodrošina iespēju iesaistīt ārējos ekspertus Finanšu regulas 238. panta nozīmē. Būtu jānosaka, ka minētie ārējie eksperti ir galvenokārt valdības iestāžu pārstāvji, arī no trešajām valstīm, kas nav asociētās valstis, kā arī starptautisko organizāciju, uzņēmēju vai pilsoniskās sabiedrības pārstāvji.

(10)  Ņemot vērā globalizācijas nozīmi, būtu jānosaka, ka Programma arī turpmāk paredz iespēju iesaistīt ārējos ekspertus Finanšu regulas 238. panta nozīmē. Būtu jānosaka, ka minētie ārējie eksperti ir galvenokārt valdības iestāžu pārstāvji, arī no trešajām valstīm, kas nav asociētās valstis, kā arī akadēmisko aprindu pārstāvji un starptautisko organizāciju, uzņēmēju vai pilsoniskās sabiedrības pārstāvji.

Grozījums Nr.    14

Regulas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11)  Saskaņā ar Komisijas apņēmību, kas pausta tās 2010. gada 19. oktobra paziņojumā “Par ES budžeta pārskatīšanu”23, saskaņot un vienkāršot finansēšanas programmas, resursi būtu jāizmanto kopīgi ar citiem Savienības finansēšanas instrumentiem, ja ar pasākumiem saskaņā ar Programmu iecerēts sasniegt mērķus, kas ir kopīgi dažādiem finansēšanas instrumentiem, tomēr vienlaikus novēršot divkāršu finansēšanu. Būtu jānodrošina, ka Programmas darbībās Savienības resursi muitas savienības un muitas dienestu atbalstam tiek izmantoti atbilstīgi.

(11)  Saskaņā ar Komisijas 2010. gada 19. oktobra paziņojumā “ES budžeta pārskatīšana”23 pausto apņemšanos nodrošināt finansēšanas programmu saskaņotību un vienkāršošanu resursi būtu jāizmanto kopīgi ar citiem Savienības finansēšanas instrumentiem, ja ar Programmas ietvaros veicamajām darbībām paredzēts īstenot mērķus, kas ir kopīgi dažādiem finansēšanas instrumentiem, ņemot vērā to, ka Programmai piešķirtā summa tika aprēķināta, neņemot vērā neparedzētu izdevumu iespējamību, un vienlaikus novēršot divkāršu finansēšanu. Būtu jānodrošina, ka Programmas darbībās Savienības resursi muitas savienības un muitas dienestu atbalstam tiek izmantoti atbilstīgi.

__________________

__________________

23 COM (2010)700 final.

23 COM (2010)700 final.

Grozījums Nr.    15

Regulas priekšlikums

11.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(11a)  Tādas programmatūras iegādei, kura ir nepieciešama, lai veiktu stingru robežkontroli, vajadzētu būt iespējai tikt finansētai Programmas ietvaros. Turklāt, lai atvieglotu datu apmaiņu, būtu jāveicina tādas programmatūras iegāde, kuru var izmantot visās dalībvalstīs.

Grozījums Nr.    16

Regulas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12)  Lielākā programmas budžeta daļa tiks atvēlēta informācijas tehnoloģiju (IT) spēju veidošanas darbībām. Būtu jāizstrādā īpaši noteikumi attiecīgi par Eiropas elektronisko sistēmu kopīgajiem un valsts komponentiem. Turklāt būtu skaidri jādefinē darbību piemērošanas joma un Komisijas un dalībvalstu pienākumi.

(12)  Lielāka programmas budžeta daļa tiks atvēlēta informācijas tehnoloģiju (IT) spēju veidošanas darbībām. Būtu jāizstrādā īpaši noteikumi attiecīgi par Eiropas elektronisko sistēmu kopīgajiem un valsts komponentiem. Turklāt būtu skaidri jādefinē darbību piemērošanas joma un Komisijas un dalībvalstu pienākumi. Lai nodrošinātu IT spēju veidošanas darbību saskaņotību un koordināciju, Programmā būtu jāparedz tas, ka Komisija izstrādā un atjaunina stratēģisku daudzgadu muitas plānu (“MASP-C”) nolūkā izveidot elektronisku vidi, kas nodrošina Savienības muitas sistēmu saskaņotību un savietojamību.

Grozījums Nr.    17

Regulas priekšlikums

14.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(14a)  Saskaņā ar konstatējumiem, kas iekļauti divos īpašajos ziņojumos, kurus muitas jomā nesen pieņēmusi Eiropas Revīzijas palāta, proti, 2017. gada 5. decembra īpašajā ziņojumā Nr. 19/2017 “Ievešanas procedūras: trūkumi tiesiskajā regulējumā un neefektīva īstenošana ietekmē ES finanšu intereses” un 2018. gada 10. oktobra īpašajā ziņojumā Nr. 26/2018 “Kāpēc vairākkārt kavējās muitas IT sistēmu ieviešana”, darbībām, kas programmas “Muita” ietvaros tiek veiktas attiecībā uz sadarbību muitas jomā, vajadzētu būt vērstām uz paziņoto trūkumu novēršanu.

Grozījums Nr.    18

Regulas priekšlikums

14.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(14b)  Eiropas Parlaments 2018. gada 4. oktobrī pieņēma rezolūciju par muitas krāpšanas apkarošanu un ES pašu resursu aizsardzību. Rezolūcijā iekļautie secinājumi būtu jāņem vērā, kad tiks veiktas Programmas ietvaros īstenojamās darbības.

Grozījums Nr.    19

Regulas priekšlikums

20. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(20)  Saskaņā ar šo regulu finansēšanas veidus un īstenošanas metodes izvēlas, pamatojoties uz iespējām ar tiem sasniegt darbību konkrētos mērķus un gūt rezultātus, īpaši ņemot vērā kontroles izmaksas, administratīvo slogu un neatbilstības risku. Te būtu jāņem vērā vienreizējo maksājumu, vienoto likmju un vienības izmaksu, kā arī finansējuma, kas nav saistīts ar izmaksām, izmantošana saskaņā ar Finanšu regulas 125. panta 1. punktu.

(20)  Saskaņā ar šo regulu finansēšanas veidus un īstenošanas metodes izvēlas, pamatojoties uz iespējām ar tiem sasniegt darbību konkrētos mērķus un gūt vislabākos rezultātus, īpaši ņemot vērā kontroles izmaksas, administratīvo slogu un neatbilstības risku. Te būtu jāņem vērā vienreizējo maksājumu, vienoto likmju un vienības izmaksu, kā arī finansējuma, kas nav saistīts ar izmaksām, izmantošana saskaņā ar Finanšu regulas 125. panta 1. punktu.

Grozījums Nr.    20

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Programmas vispārīgais mērķis ir atbalstīt muitas savienību un muitas dienestus, lai aizsargātu Savienības un tās dalībvalstu finanšu un ekonomikas intereses, nodrošinātu drošību un drošumu Savienībā un aizsargātu Savienību pret negodīgu un nelikumīgu tirdzniecību, vienlaikus atvieglojot likumīgu darījumdarbību.

1.  Lai sasniegtu ilgtermiņa mērķi, proti, panākt to, ka visi muitas dienesti Savienībā strādā kopā pēc iespējas ciešāk, lai garantētu dalībvalstu drošību un drošumu, lai aizsargātu Savienību pret krāpšanu un negodīgu un nelikumīgu komercpraksi un vienlaikus veicinātu likumīgu uzņēmējdarbību un augstu patērētāju aizsardzības līmeni, Programmas vispārējais mērķis ir atbalstīt muitas savienību un muitas dienestus Savienības un tās dalībvalstu finanšu un ekonomisko interešu aizsargāšanā.

Grozījums Nr.    21

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Programmas konkrētais mērķis ir atbalstīt tiesību aktu muitas jomā un rīcībpolitikas sagatavošanu un vienādu īstenošanu, kā arī sadarbību muitas jomā un administratīvo spēju veidošanu, ieskaitot attiecībā uz cilvēku kompetenci un Eiropas elektronisko sistēmu izstrādi un ekspluatāciju.

2.  Programmas specifiskie mērķi ir šādi:

 

(1)  atbalstīt muitas jomas tiesību aktu un politikas sagatavošanu un vienādu īstenošanu, kā arī sadarbību muitas jomā;

 

(2)  palīdzēt IT spēju veidošanā, kas izpaužas kā Savienības Muitas kodeksa 278. pantā minēto elektronisko sistēmu izstrāde, uzturēšana un ekspluatācija un gludas pārejas uz bezpapīra vidi un tirdzniecību nodrošināšana saskaņā ar šīs regulas 12. pantu;

 

(3)  finansēt kopīgas darbības, kas izpaužas kā sadarbības mehānismi, kuri ierēdņiem ļauj veikt kopīgas operatīvas darbības atbilstoši saviem pamatpienākumiem, dalīties pieredzē muitas jomā un apvienot centienus muitas politikas īstenošanā;

 

(4)  uzlabot cilvēku kompetenci, atbalstot muitas ierēdņu profesionālās iemaņas un nodrošinot viņiem iespējas pildīt savus pienākumus, balstoties uz vienotu kārtību;

 

(5)  atbalstīt inovāciju muitas politikas jomā.

Grozījums Nr.    22

Regulas priekšlikums

3. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a  Programma ir savienojama ar jebkādu sinerģiju ar citām Savienības rīcības programmām un fondiem, kam ir līdzīgi mērķi attiecīgajās jomās, un tajā tiek izmantota šāda sinerģija.

Grozījums Nr.    23

Regulas priekšlikums

3. pants – 2.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.b  Programmas īstenošanā ievēro pārredzamības, proporcionalitātes, vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminēšanas principu.

Grozījums Nr.    24

Regulas priekšlikums

3. pants – 2.c punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.c  Ar šo programmu atbalsta arī pastāvīgu muitas dienestu savstarpējas sadarbības attīstību un uzraudzību, lai identificētu vājos punktus un iespējamus uzlabojumus.

Grozījums Nr.    25

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Finansējums Programmas īstenošanai laikposmā no 2021. gada līdz 2027. gadam ir 950 000 000 EUR pašreizējās cenās.

1.  Finansējums Programmas īstenošanai laikposmā no 2021. gada līdz 2027. gadam ir 842 844 000 EUR 2018. gada cenās (950 000 000 EUR faktiskajās cenās).

Grozījums Nr.    26

Regulas priekšlikums

4. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Šā panta 1. punktā minēto summu var izmantot arī tādu sagatavošanas, uzraudzības, kontroles, revīzijas, izvērtēšanas un citu aktivitāšu segšanai, kuras saistītas ar programmas pārvaldību un tās mērķu izpildes izvērtēšanu. No šīs summas turklāt var segt izdevumus par pētījumiem, ekspertu sanāksmēm, informācijas un komunikācijas darbībām, ciktāl šīs darbības ir saistītas ar Programmas mērķiem, kā arī izdevumus, kas saistīti ar informācijas tehnoloģiju tīkliem informācijas apstrādei un informācijas apmaiņai, ieskaitot korporatīvos informācijas tehnoloģiju rīkus un citu tehnisko un administratīvo palīdzību, kura vajadzīga saistībā ar programmas pārvaldību.

2.  Attiecīgos pienācīgi pamatotos gadījumos šā panta 1. punktā minēto summu var izmantot arī tādu sagatavošanas, uzraudzības, kontroles, revīzijas, izvērtēšanas un citu aktivitāšu segšanai, kuras saistītas ar programmas īstenošanas rezultātu un tās mērķu izpildes izvērtēšanu. No šīs summas turklāt var segt izdevumus par pētījumiem, ekspertu sanāksmēm, Komisijas veiktajām informācijas un komunikācijas darbībām, kas paredzētas dalībvalstīm un ekonomikas dalībniekiem, ciktāl šīs darbības ir saistītas ar Programmas mērķiem, kā arī izdevumus, kas saistīti ar informācijas tehnoloģiju tīkliem informācijas apstrādei un informācijas apmaiņai, ieskaitot korporatīvos informācijas tehnoloģiju rīkus un citu tehnisko un administratīvo palīdzību, kura vajadzīga saistībā ar programmas pārvaldību, ciktāl šādas darbības ir nepieciešamas Programmas mērķu sasniegšanai.

Grozījums Nr.    27

Regulas priekšlikums

4. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a  Programmu neizmanto, lai segtu izmaksas, kas saistītas ar iespējamo Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības. Komisija atbilstoši pašas veiktajām aplēsēm iekļauj rezervē līdzekļus, kas nepieciešami, lai segtu izmaksas saistībā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no visām muitas savienības sistēmām un sadarbības, un ar to, ka spēku zaudē tās juridiskās saistības šajā jomā.

 

Pirms minēto līdzekļu iekļaušanas rezervē Komisija aplēš iespējamās izmaksas un informē Eiropas Parlamentu, tiklīdz ir pieejami dati, kas attiecas uz šo aplēsi.

Grozījums Nr.    28

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. daļa – c punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  citas trešās valstis saskaņā ar nosacījumiem, kas attiecībā uz to dalību Savienības programmās paredzēti konkrētajos nolīgumos:

(c)  citas trešās valstis saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti konkrētā nolīgumā par trešās valsts dalību jebkurā Savienības programmā, ar noteikumu, ka minētais nolīgums:

Grozījums Nr.    29

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. daļa – c punkts – 2. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

–  izklāsta nosacījumus dalībai programmās, ieskaitot finanšu iemaksu aprēķināšanu atsevišķām programmām un to administratīvās izmaksas. Minētās iemaksas veido piešķirtos ieņēmumus saskaņā ar Regulas [2018/XXX] [jaunās Finanšu regulas] [21. panta 5. punktu];

–  paredz nosacījumus dalībai attiecīgajās programmās, ieskaitot finanšu iemaksu aprēķināšanu atsevišķām programmām un to administratīvās izmaksas. Minētās iemaksas veido piešķirtos ieņēmumus saskaņā ar Finanšu regulas 21. panta 5. punktu;

Grozījums Nr.    30

Regulas priekšlikums

7. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Darbības, kas papildina vai atbalsta darbības, ar kurām īsteno mērķus, kas minēti 3. pantā Regulā (ES) [2018/XXX] [CCE instruments], arī var pretendēt uz finansējumu saskaņā ar šo Programmu.

2.  Darbības, kas papildina vai atbalsta darbības, ar kurām īsteno mērķus, kas minēti 3. pantā Regulā (ES) [2018/XXX] [CCE instruments], un darbības, kas papildina vai ar ko atbalsta darbības, ar kurām īsteno Regulas (ES) [2018/XXXX] [Krāpšanas apkarošanas programma] 2. pantā minētos mērķus, arī var pretendēt uz finansējumu saskaņā ar šo Programmu.

Grozījums Nr.    31

Regulas priekšlikums

7. pants – 3. punkts – 1. daļa – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  strukturēta sadarbība projektu veidā;

(b)  strukturēta sadarbība projektu veidā, piemēram, dalībvalstu grupas veikta uz sadarbību balstīta IT izstrāde;

Grozījums Nr.    32

Regulas priekšlikums

7. pants – 3. punkts – 1. daļa – d punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d)  cilvēku kompetences un spēju veidošanas darbības;

(d)  cilvēku kompetences un spēju veidošanas darbības, tostarp apmācība un labākās prakses apmaiņa;

Grozījums Nr.    33

Regulas priekšlikums

7. pants – 3. punkts – 1. daļa – e punkts – 3.a apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(3a)  uzraudzīšanas darbības;

Grozījums Nr.    34

Regulas priekšlikums

7. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Darbības, kuras aptver tādu Eiropas elektronisko sistēmu kopīgo komponentu pielāgošanas vai paplašināšanas izstrādi un ekspluatāciju, kas paredzēti sadarbībai ar trešām valstīm, kuras nav Programmas asociētās valstis, vai ar starptautiskām organizācijām, var pretendēt uz finansējumu, ja tās ir Savienības interesēs. Komisija ievieš vajadzīgos administratīvos noteikumus, kas var paredzēt finansiālu ieguldījumu no trešām personām, uz kurām attiecas minētās darbības.

4.  Darbības, kuras aptver tādu Eiropas elektronisko sistēmu kopīgo komponentu pielāgošanas vai paplašināšanas izstrādi, ieviešanu, uzturēšanu un ekspluatāciju, kas paredzēti sadarbībai ar trešām valstīm, kuras nav Programmas asociētās valstis, vai ar starptautiskām organizācijām, var pretendēt uz finansējumu, ja tās ir Savienības interesēs. Komisija ievieš vajadzīgos administratīvos noteikumus, kas var paredzēt finansiālu ieguldījumu no trešām personām, uz kurām attiecas minētās darbības.

Grozījums Nr.    35

Regulas priekšlikums

8. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Par ekspertiem Programmā organizētajās darbībās var pieaicināt valdības iestāžu pārstāvjus, ieskaitot no trešajām valstīm, kas nav Programmas asociētās valstis saskaņā ar 5. pantu, starptautisku un citu attiecīgu organizāciju pārstāvjus, uzņēmēju pārstāvjus un organizācijas, kas pārstāv uzņēmējus, un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus, ja vien tas sekmē darbības 3. pantā minēto mērķu izpildi.

1.  Par ekspertiem Programmā organizētajās darbībās var pieaicināt valdības iestāžu pārstāvjus, ieskaitot no trešajām valstīm, kas nav Programmas asociētās valstis saskaņā ar 5. pantu, akadēmisko aprindu pārstāvjus, starptautisku un citu attiecīgu organizāciju pārstāvjus, uzņēmēju pārstāvjus un organizācijas, kas pārstāv uzņēmējus, un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus, ja vien tas sekmē darbības 3. pantā minēto mērķu izpildi.

Grozījums Nr.    36

Regulas priekšlikums

8. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Ārējos ekspertus izraugās Komisija, pamatojoties uz viņu prasmēm, pieredzi un zināšanām, kas būtiskas konkrētajai darbībai un izvairoties no iespējama interešu konflikta.

3.  Ārējos ekspertus izraugās Komisija, pamatojoties uz viņu kompetenci, pieredzi šīs regulas piemērošanas jomā un atbilstošajām zināšanām par konkrēto veicamo darbību un izvairoties no iespējama interešu konflikta. Veicot minēto atlasi, nodrošina līdzsvaru starp uzņēmējdarbības jomas pārstāvjiem un citiem pilsoniskās sabiedrības ekspertiem, kā arī ņem vērā dzimumu līdztiesības principu. Ārējo ekspertu sarakstu regulāri atjaunina un dara publiski pieejamu.

Grozījums Nr.    37

Regulas priekšlikums

9. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Programmā dotācijas piešķir un pārvalda saskaņā ar Finanšu regulas VIII sadaļu.

1.  Programmā paredzētās dotācijas piešķir un pārvalda saskaņā ar Finanšu regulas VIII sadaļu un konkrētāk — atbilstoši pareizas finanšu pārvaldības, pārredzamības, proporcionalitātes, nediskriminēšanas un vienlīdzīgas attieksmes principam.

Grozījums Nr.    38

Regulas priekšlikums

10. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Atkāpjoties no Finanšu regulas 190. panta, Programma var finansēt līdz 100 % no darbības attiecināmajām izmaksām.

1.  Atkāpjoties no Finanšu regulas 190. panta, no Programmai paredzētajiem līdzekļiem var finansēt līdz 100 % no darbības attiecināmajām izmaksām atbilstoši šīs darbības nozīmīgumam un aplēstajai ietekmei.

Grozījums Nr.    39

Regulas priekšlikums

11. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Komisija un dalībvalstis kopā nodrošina tādu Eiropas elektronisko sistēmu izstrādi un ekspluatāciju, ieskaitot projektēšanu, specifikācijas, atbilstības testēšanu, ieviešanu, uzturēšanu, pilnveidi, drošību, kvalitātes nodrošināšanu un kvalitātes kontroli, kas uzskaitītas 12. pantā minētajā daudzgadu stratēģiskajā plānā muitas jomā.

1.  Komisija un dalībvalstis kopā nodrošina 12. pantā minētajā daudzgadu stratēģiskajā plānā muitas jomā uzskaitīto Eiropas elektronisko sistēmu izstrādi un ekspluatāciju, ieskaitot to projektēšanu, specifikācijas, atbilstības testēšanu, ieviešanu, uzturēšanu, pilnveidi, modernizāciju, drošību, kvalitātes nodrošināšanu un kvalitātes kontroli.

Grozījums Nr.    40

Regulas priekšlikums

11. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  Eiropas elektronisko sistēmu izstrādes un ekspluatācijas vispārīgo koordināciju, kas vērsta uz to darbību, savienojamību un pastāvīgu uzlabošanu un to saskaņotu īstenošanu;

(b)  Eiropas elektronisko sistēmu izstrādes un ekspluatācijas vispārīgo koordināciju, kas vērsta uz to drošu izmantojamību, kibernoturību, savienojamību un pastāvīgu uzlabošanu un to saskaņotu īstenošanu;

Grozījums Nr.    41

Regulas priekšlikums

11. pants – 2. punkts – ea apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ea)  efektīvu un ātru komunikāciju ar un starp dalībvalstīm, lai racionalizētu Savienības elektronisko sistēmu pārvaldību;

Grozījums Nr.    42

Regulas priekšlikums

11. pants – 2. punkts – eb apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(eb)  savlaicīgu un pārredzamu komunikāciju ar ieinteresētajām personām, uz kurām attiecas IT sistēmu ieviešana Savienības un dalībvalstu līmenī, jo īpaši par kavējumiem Savienības un valstu komponentu īstenošanā un par izdevumiem, kas saistīti ar šiem komponentiem. 

Grozījums Nr.    43

Regulas priekšlikums

11. pants – 3. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d)  regulāru informācijas iesniegšanu Komisijai par pasākumiem, ko dalībvalstis ir veikušas, lai to attiecīgās iestādes vai uzņēmēji varētu pilnībā izmantot Eiropas elektroniskās sistēmas;

(d)  regulāru informācijas sniegšanu Komisijai par pasākumiem, kas veikti, lai attiecīgās iestādes vai ekonomikas dalībnieki varētu pilnībā un efektīvi izmantot Eiropas elektroniskās sistēmas;

Grozījums Nr.    44

Regulas priekšlikums

12. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Komisija izstrādā un atjaunina daudzgadu stratēģisko plānu muitas jomā, kurā uzskaitīti visi uzdevumi, kas attiecas uz Eiropas elektronisko sistēmu izstrādi un ekspluatāciju un ar ko katra sistēma vai tās daļa tiek klasificēta kā:

1.  Komisija izstrādā un atjaunina daudzgadu stratēģisko plānu muitas jomā, kurā uzskaitīti visi uzdevumi, kas attiecas uz Eiropas elektronisko sistēmu izstrādi un ekspluatāciju, un kurā katra sistēma vai sistēmas daļa tiek klasificēta kā:

Grozījums Nr.    45

Regulas priekšlikums

12. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  kopīgs komponents: Eiropas elektronisko sistēmu komponents, kas izstrādāts Savienības līmenī un ir pieejams visām dalībvalstīm vai ko Komisija efektivitātes, drošības un racionalizācijas nolūkā atzinusi par kopīgu;

a)  kopīgs komponents: Eiropas elektronisko sistēmu komponents, kas izstrādāts Savienības līmenī un ir pieejams visām dalībvalstīm vai ko Komisija efektivitātes, racionalizācijas drošības un uzticamības nolūkā atzinusi par kopīgu;

Grozījums Nr.    46

Regulas priekšlikums

12. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  valsts komponents: Eiropas elektronisko sistēmu komponents, kas izstrādāts valsts līmenī un ir pieejams tajā dalībvalstī, kura šādu komponentu izveidoja vai veicināja tā kopīgu izveidi;

(b)  valsts komponents: Eiropas elektronisko sistēmu komponents, kas izstrādāts valsts līmenī un ir pieejams tajā dalībvalstī, kura šādu komponentu izveidoja vai veicināja tā kopīgu izveidi, piemēram, dalībvalstu grupas veiktas uz sadarbību balstītas IT izstrādes projekta ietvaros;

Grozījums Nr.    47

Regulas priekšlikums

12. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Dalībvalstis informē Komisiju par katra uzdevuma pabeigšanu, kurš tām uzticēts atbilstīgi 1. punktā minētajam daudzgadu stratēģiskajam plānam muitas jomā. Tās regulāri ziņo Komisijai arī par savu uzdevumu izpildes gaitu.

3.  Dalībvalstis informē Komisiju par katra uzdevuma pabeigšanu, kurš tām uzticēts atbilstīgi 1. punktā minētajam daudzgadu stratēģiskajam plānam muitas jomā. Tās regulāri ziņo Komisijai arī par savu uzdevumu izpildes gaitu un attiecīgā gadījumā par paredzamiem kavējumiem to veikšanā.

Grozījums Nr.    48

Regulas priekšlikums

12. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.  Ne vēlāk kā katra gada 31. oktobrī Komisija, pamatojoties uz 4. punktā minētajiem gada ziņojumiem, sagatavo konsolidētu ziņojumu, kurā novērtēts dalībvalstu un Komisijas paveiktais 1. punktā minētā plāna īstenošanā un to publisko.

5.  Ne vēlāk kā katra gada 31. oktobrī Komisija, pamatojoties uz 4. punktā minētajiem gada ziņojumiem, sagatavo konsolidētu ziņojumu, kurā novērtēts dalībvalstu un Komisijas paveiktais 1. punktā minētā plāna īstenošanā un iekļauta informācija par nepieciešamajām plāna korekcijām vai kavējumiem tā īstenošanā, un šo ziņojumu publisko.

Grozījums Nr.    49

Regulas priekšlikums

13. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Programmu īsteno ar daudzgadu darba programmām, kas minētas Finanšu regulas 108. pantā.

1.  Programmu īsteno ar daudzgadu darba programmām, kas minētas Finanšu regulas 110. pantā. Daudzgadu darba programmās jo īpaši izklāsta īstenojamos mērķus, sagaidāmos rezultātus, īstenošanas metodi un finansēšanas plāna kopējo summu. Tajās iekļauj arī sīki izstrādātu finansējamo darbību aprakstu, norādi par katrai darbībai piešķirto summu un indikatīvu īstenošanas grafiku. Attiecīgā gadījumā daudzgadu darba programmas dara zināmas Eiropas Parlamentam.

Grozījums Nr.    50

Regulas priekšlikums

13. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Daudzgadu darba programmas pieņem Komisija ar īstenošanas aktiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 18. panta 2. punktā minēto procedūru.

2.  Daudzgadu darba programmas pieņem Komisija ar īstenošanas aktiem, un tās dara zināmas Eiropas Parlamentam un Padomei. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 18. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Grozījums Nr.    51

Regulas priekšlikums

13. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a  Daudzgadu darba programmu sagatavošana balstās uz pieredzi, kas gūta saistībā ar iepriekšējām programmām.

Grozījums Nr.    52

Regulas priekšlikums

14. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Regulas 2pielikumā ir noteikti rādītāji, ar kuriem ziņo par programmas virzību ceļā uz 3. pantā izklāstīto konkrēto mērķu sasniegšanu.

1.  Saskaņā ar Finanšu regulas 41panta 3. punkta h) apakšpunktā noteiktajām ziņošanas prasībām Komisija sniedz Eiropas Parlamentam un Padomei informāciju par Programmas īstenošanas rezultātiem. Ziņošana par īstenošanas rezultātiem ietver informēšanu gan par progresu, gan par neizpildi.

Grozījums Nr.    53

Regulas priekšlikums

14. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Lai efektīvi novērtētu programmas virzību ceļā uz tās mērķu sasniegšanu, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 17. pantu, lai, grozot 2. pielikumu, vajadzības gadījumā pārskatītu vai papildinātu rādītājus un šo regulu papildinātu ar noteikumiem par uzraudzības un izvērtēšanas sistēmas izveidi.

2.  Rādītāji ziņošanai par Programmas īstenošanas rezultātiem 3. pantā paredzēto konkrēto mērķu sasniegšanā ir izklāstīti 2. pielikumā. Lai efektīvi novērtētu programmas virzību ceļā uz tās mērķu sasniegšanu, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 17. pantu, lai, grozot 2. pielikumu, vajadzības gadījumā pārskatītu vai papildinātu rādītājus un šo regulu papildinātu ar noteikumiem par uzraudzības un izvērtēšanas sistēmas izveidi nolūkā sniegt Eiropas Parlamentam un Padomei atjauninātu kvalitatīvu, kā arī kvantitatīvu informāciju par Programmas īstenošanas rezultātiem.

Grozījums Nr.    54

Regulas priekšlikums

14. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Darbības rezultātu ziņošanas sistēma nodrošina, ka programmas īstenošanas un rezultātu uzraudzībai vajadzīgie dati tiek savākti iedarbīgi, efektīvi un savlaicīgi. Šim nolūkam Savienības līdzekļu saņēmējiem izvirza samērīgas ziņošanas prasības.

3.  Darbības rezultātu ziņošanas sistēma nodrošina, ka Programmas īstenošanas gaitas uzraudzībai un tās īstenošanas rezultātu izvērtēšanai vajadzīgie dati ir salīdzināmi un pilnīgi, kā arī to, ka tie tiek vākti efektīvi un savlaicīgi. Šajā nolūkā Savienības līdzekļu saņēmējiem nosaka samērīgas un atbilstošas ziņošanas prasības. Komisija sniedz Eiropas Parlamentam un Padomei uzticamu informāciju par to datu kvalitāti, kas izmantoti īstenošanas rezultātu raksturošanai.

Grozījums Nr.    55

Regulas priekšlikums

15. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Programmas starpposma novērtējumu veic, tiklīdz par programmas īstenošanu ir pieejama pietiekama informācija, bet ne vēlāk kā pēc četriem gadiem no programmas īstenošanas sākuma.

2.  Programmas starpposma novērtējumu veic, tiklīdz par tās īstenošanu ir pieejama pietiekama informācija, bet ne vēlāk kā trīs gadus pēc Programmas īstenošanas sākuma.

Grozījums Nr.    56

Regulas priekšlikums

15. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a  Starpposma novērtējumā izklāsta konstatējumus, kas nepieciešami, lai pieņemtu lēmumu par Programmas turpināšanu pēc 2027. gada un par tās mērķiem.

Grozījums Nr.    57

Regulas priekšlikums

15. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Programmas īstenošanas beigās, bet ne vēlāk kā pēc četriem gadiem no 1. pantā norādītā termiņa beigām, Komisija veic programmas galīgo izvērtēšanu.

3.  Programmas īstenošanas beigās, bet ne vēlāk kā trīs gadus pēc 1. pantā minētā termiņa beigām Komisija veic Programmas galīgu izvērtēšanu.

Grozījums Nr.    58

Regulas priekšlikums

15. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Komisija Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai paziņo šīs izvērtēšanas rezultātus kopā ar saviem apsvērumiem.

4.  Komisija Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai izklāsta un paziņo šīs izvērtēšanas rezultātus kopā ar savām piezīmēm un gūto pieredzi.

Grozījums Nr.    59

Regulas priekšlikums

16. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ja trešā valsts programmā piedalās, pamatojoties ar lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar starptautisku nolīgumu vai ar citu juridisku instrumentu, trešā valsts piešķir tiesības un piekļuvi, kas atbildīgajam kredītrīkotājam, Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF), Eiropas Revīzijas palātai ir vajadzīgas, lai tie visaptveroši īstenotu savu attiecīgo kompetenci. OLAF gadījumā šādas tiesības ietver tiesības veikt izmeklēšanu, ieskaitot pārbaudes un apskates uz vietas, kas paredzētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF).

Ja trešā valsts programmā piedalās, pamatojoties ar lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar starptautisku nolīgumu vai ar citu juridisku instrumentu, trešā valsts piešķir tiesības un piekļuvi, kas atbildīgajam kredītrīkotājam, Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF), Eiropas Revīzijas palātai un Eiropas Prokuratūrai (EPPO) ir vajadzīgas, lai tie visaptveroši īstenotu savu attiecīgo kompetenci. OLAF un EPPO gadījumā šādas tiesības ietver tiesības veikt izmeklēšanu, ieskaitot pārbaudes un apskates uz vietas, kas paredzētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/20131a un Padomes Regulā (ES) 2017/19391b.

 

__________________

 

1a Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).

 

1b Padomes Regula (ES) 2017/1939 (2017. gada 12. oktobris), ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei (OV L 283, 31.10.2017., 1. lpp.).

Grozījums Nr.    60

Regulas priekšlikums

19. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Savienības finansējuma saņēmēji atzīst Savienības finansējuma izcelsmi un nodrošina tā redzamību (jo īpaši darbību un to rezultātu popularizēšanā), sniedzot plašai auditorijai, ieskaitot plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrībai, mērķorientētu informāciju, kas ir atbilstīga, efektīva un samērīga.

1.  Savienības finansējuma saņēmēji atzīst Savienības finansējuma izcelsmi un nodrošina tā maksimālu redzamību (jo īpaši darbību un to rezultātu popularizēšanā), sniedzot plašai auditorijai, ieskaitot plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrībai, mērķorientētu informāciju, kas ir atbilstīga, efektīva un samērīga.

Grozījums Nr.    61

Regulas priekšlikums

19. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Saistībā ar programmu, tās darbībām un rezultātiem Komisija rīko informācijas un komunikācijas pasākumus. Programmai piešķirtie finanšu resursi veicina arī Savienības politisko prioritāšu korporatīvo komunikāciju, ciktāl šīs prioritātes saistītas ar 3. pantā minētajiem mērķiem.

2.  Komisija veic darbības, kuras saistītas ar informēšanu un komunikāciju par Programmu, saskaņā ar to finansētajām darbībām un rezultātiem, kas sasniegti ar šo darbību palīdzību. Programmai piešķirtie finanšu resursi veicina arī Savienības politisko prioritāšu institucionālo komunikāciju, ciktāl šīs prioritātes ir saistītas ar 3. pantā izklāstītājiem mērķiem.


PASKAIDROJUMS

Programma “Muita” veido pamatu sadarbībai muitas jomā laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam, un tā ir programmas “Muita 2020” pēctece. Programma turpina sekmēt koordināciju starp dalībvalstu iestādēm, kā arī spēju veidošanu, tostarp apmācību un paraugprakses apmaiņu, lai nodrošinātu ES muitas tiesību aktu vienotu piemērošanu. Diemžēl programmas “Muita 2020” ietvaros netika pabeigta pāreja uz e-muitas struktūru, jo dažās attiecīgajās IT arhitektūras daļās notika kavēšanās. Tāpēc programmas “Muita” viens no galvenajiem darbības virzieniem būs muitas IT infrastruktūras turpmāka attīstība, darbība un uzturēšana.

Referente uzskata, ka Programmai jābūt saskaņotai un jāizmanto visa iespējamā sinerģija ar citām ES programmām un fondiem, tās īstenošanā ievērojot pārredzamības, proporcionalitātes, vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principus.

Būtu jāņem vērā arī tas, ka Programmai piešķirtajā budžetā nav ņemta vērā gaidāmā Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES, tostarp no muitas savienības. Tas acīmredzot radīs papildu izmaksas tām valstīm, kuras skar šīs būtiskās izmaiņas, taču uz šos izdevumus nevajadzētu segt no programmas “Muita”.

Attiecībā uz muitas pārvaldību un kontroli referente uzskata, ka tā ir dinamiska joma, kuras prasības mainās līdz ar sabiedrības politisko un citu jomu attīstību. Tādēļ Programmai būtu jāatbalsta muitas pārvaldība, jo īpaši attiecībā uz IT jomu, jāļauj notikt inovācijai un inovatīviem risinājumiem muitas politikas jomā. Referentes grozījumu mērķis ir papildināt priekšlikumu šajās jomās.

Muitas savienība ir viens no galvenajiem vienotā tirgus pīlāriem. Muitas procesu modernizācija var veicināt saimniecisko darbību un izaugsmi, uzlabojot Eiropas rūpniecības konkurētspēju un veicinot tirdzniecību, kā arī nodrošinot Eiropas patērētāju aizsardzību. Tāpēc referente uzskata, ka programma “Muita” ir būtiska šo mērķu sasniegšanai.


BUDŽETA KOMITEJAS ATZINUMS (6.11.2018)

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko sadarbībai muitas jomā izveido programmu “Muita”

(COM(2018)0442 – C8-0261/2018 – 2018/0232(COD))

Atzinuma sagatavotājs: Ivan Štefanec

GROZĪJUMI

Budžeta komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1

Regulas priekšlikums

4.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(4 a)  Programma “Muita” palīdzēs atvieglot un uzlabot muitas iestāžu darbu muitas nodokļu iekasēšanā, kas ir svarīgs ienākumu avots ES un dalībvalstu budžetiem. Pievēršoties IT jaudas palielināšanai un plašākai sadarbībai muitas jomā, šī programma efektīvi veicinās Savienības un tās dalībvalstu finanšu interešu aizsardzību.

Grozījums Nr.    2

Regulas priekšlikums

11.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(11 a)  Jo īpaši programmai “Muita”, īstenojot regulas un pasākumus, jāatbilst citām ES rīcības programmām un fondiem ar līdzīgiem mērķiem saistītās jomās, piemēram Fiscalis programmai, ES krāpšanas apkarošanas programmai un Vienotā tirgus programmai, kā arī Iekšējās drošības fondam, Robežu pārvaldības instrumentam un Visa, Reformu atbalsta programmai, Digitālās Eiropas programmai, Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentam un Pašu resursu lēmumam, un jāizmato jebkura sinerģija.

Grozījums Nr.    3

Regulas priekšlikums

19. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(19)  Šai regulai piemēro horizontālos finanšu noteikumus, kurus pieņem Eiropas Parlaments un Padome, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 322. pantu. Minētie noteikumi ir izklāstīti Finanšu regulā un jo īpaši nosaka budžeta izstrādes un īstenošanas procedūru, izmantojot dotācijas, publisko iepirkumu, godalgas, netiešu īstenošanu, kā arī paredz finanšu dalībnieku pienākumu pārbaudes. Noteikumi, kas pieņemti, pamatojoties uz LESD 322. pantu, attiecas arī uz Savienības budžeta aizsardzību vispārīgu trūkumu gadījumā attiecībā uz tiesiskumu dalībvalstīs, jo tiesiskuma ievērošana ir būtisks priekšnoteikums pareizai finanšu pārvaldībai un efektīvam ES finansējumam.

(19)  Šai regulai piemēro horizontālos finanšu noteikumus, kurus pieņem Eiropas Parlaments un Padome, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 322. pantu. Minētie noteikumi ir izklāstīti Finanšu regulā un jo īpaši nosaka budžeta izstrādes un īstenošanas procedūru, izmantojot dotācijas, publisko iepirkumu, godalgas, netiešu īstenošanu, kā arī paredz finanšu dalībnieku pienākumu pārbaudes. Noteikumi, kas pieņemti, pamatojoties uz LESD 322. pantu, attiecas arī uz Savienības budžeta aizsardzību vispārīgu trūkumu gadījumā attiecībā uz tiesiskumu dalībvalstīs, jo tiesiskuma ievērošana ir būtisks priekšnoteikums pareizai finanšu pārvaldībai un efektīvam ES finansējumam. Vispārējai programmas “Muita” īstenošanai, tostarp līgumiem, ko tajā pilnībā vai daļēji finansē no budžeta, būtu jāatbilst pārredzamības, proporcionalitātes, un vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principam.

Grozījums Nr.    4

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Finansējums Programmas īstenošanai laikposmā no 2021. gada līdz 2027. gadam ir 950 000 000 EUR pašreizējās cenās.

1.  Finansējums Programmas īstenošanai laikposmā no 2021. gada līdz 2027. gadam ir 842 844 000 EUR 2018. gada cenās (950 000 000 EUR pašreizējās cenās).

Grozījums Nr.    5

Regulas priekšlikums

8. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Ārējos ekspertus izraugās Komisija, pamatojoties uz viņu prasmēm, pieredzi un zināšanām, kas būtiskas konkrētajai darbībai un izvairoties no iespējama interešu konflikta.

3.  Ārējos ekspertus izraugās Komisija, pamatojoties uz viņu prasmēm, pieredzi un zināšanām, kas būtiskas konkrētajai darbībai, izvairoties no iespējama interešu konflikta un nodrošinot līdzsvaru starp komercdarbības pārstāvjiem un citiem pilsoniskās sabiedrības ekspertiem. Atlases procesā ievēro dzimumu līdzsvaru ārējo ekspertu vidū saskaņā ar dzimumu līdztiesības principu. Ārējo ekspertu sarakstu regulāri atjaunina un publisko.

Grozījums Nr.    6

Regulas priekšlikums

19. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Saistībā ar programmu, tās darbībām un rezultātiem Komisija rīko informācijas un komunikācijas pasākumus. Programmai piešķirtie finanšu resursi veicina arī Savienības politisko prioritāšu korporatīvo komunikāciju, ciktāl šīs prioritātes saistītas ar 3. pantā minētajiem mērķiem.

2.  Saistībā ar programmu, tās darbībām un rezultātiem Komisija rīko informācijas un komunikācijas pasākumus. Programmai piešķirtie finanšu resursi veicina arī Savienības politisko prioritāšu komunikāciju, ciktāl šīs prioritātes saistītas ar 3. pantā minētajiem mērķiem.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Priekšlikums, ar ko sadarbībai muitas jomā izveido programmu “Muita”

Atsauces

COM(2018)0442 – C8-0261/2018 – 2018/0232(COD)

Atbildīgā komiteja

Datums, kad paziņoja plenārsēdē

IMCO

14.6.2018

 

 

 

Atzinumu sniedza

Datums, kad paziņoja plenārsēdē

BUDG

14.6.2018

Atzinumu sagatavoja

Iecelšanas datums

Ivan Štefanec

11.7.2018

Izskatīšana komitejā

24.9.2018

 

 

 

Pieņemšanas datums

5.11.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

26

2

2

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jean Arthuis, Reimer Böge, Lefteris Christoforou, Gérard Deprez, André Elissen, José Manuel Fernandes, Eider Gardiazabal Rubial, Ingeborg Gräßle, Monika Hohlmeier, John Howarth, Bernd Kölmel, Zbigniew Kuźmiuk, Vladimír Maňka, Jan Olbrycht, Paul Rübig, Eleftherios Synadinos, Indrek Tarand, Isabelle Thomas, Inese Vaidere, Daniele Viotti, Tiemo Wölken, Marco Zanni

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Karine Gloanec Maurin, Alain Lamassoure, Janusz Lewandowski, Ivana Maletić, Andrey Novakov, Marco Valli

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Michael Detjen, Stefan Gehrold

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

26

+

ALDE

Jean Arthuis, Gérard Deprez

ECR

Bernd Kölmel, Zbigniew Kuźmiuk

PPE

Reimer Böge, Lefteris Christoforou, José Manuel Fernandes, Stefan Gehrold, Ingeborg Gräßle, Monika Hohlmeier, Alain Lamassoure, Janusz Lewandowski, Ivana Maletić, Andrey Novakov, Jan Olbrycht, Paul Rübig, Inese Vaidere

S&D

Michael Detjen, Eider Gardiazabal Rubial, Karine Gloanec Maurin, John Howarth, Vladimír Maňka, Isabelle Thomas, Daniele Viotti, Tiemo Wölken

VERTS/ALE

Indrek Tarand

2

-

ENF

André Elissen

NI

Eleftherios Synadinos

2

0

EFDD

Marco Valli

ENF

Marco Zanni

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


BUDŽETA KONTROLES KOMITEJAS ATZINUMS (21.11.2018)

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko sadarbībai muitas jomā izveido programmu “Muita”

(COM(2018)0442 – C8-0261/2018 – 2018/0232(COD))

Atzinuma sagatavotājs: Wolf Klinz

ĪSS PAMATOJUMS

Muita palīdz aizsargāt Savienības un dalībvalstu finansiālās intereses. Tā kā muita ir viens no tradicionālajiem Savienības pašu resursiem, šis vēl aizvien ir viens no galvenajiem tematiem, par ko Budžeta kontroles komitejai ir īpaša interese.

Programma “Muita” ietekmēs Savienības un dalībvalstu ieņēmumus. Tai vajadzētu atvieglot un saskaņot muitas dienestu darbu muitas nodokļu, kā arī PVN un importēto preču akcīzes nodokļu iekasēšanai, lai gan skaitļos to grūti izteikt. Uzlabojot darba kvalitāti, ko panāktu ar sadarbību un IT un cilvēkresursu kapacitātes uzlabošanu, muitas administrācijas kļūs efektīvākas un spēs labāk aizsargāt Savienības un dalībvalstu finanšu intereses.

Jaunajai programmai “Muita” vajadzētu būt saderīgai un katrā ziņā sinerģiskai ar citām ES rīcības programmām un fondiem, kuriem ir līdzīgi mērķi saistītās jomās, tādiem kā Fiscalis programma, ES krāpšanas apkarošanas programma un Vienotā tirgus programma, kā arī Iekšējās drošības fonds, Robežu pārvaldības un vīzu instruments, Reformu atbalsta programma, Digitālās Eiropas programma, Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments un Lēmums par pašu resursiem, īstenošanas regulas un pasākumi.

GROZĪJUMI

Budžeta kontroles komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1

Regulas priekšlikums

4.a norāde (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas 2017. gada 5. decembra Īpašo ziņojumu Nr. 19/2017 “Ievešanas procedūras: trūkumi tiesiskajā regulējumā un neefektīva īstenošana ietekmē ES finanšu intereses”,

Grozījums Nr.    2

Regulas priekšlikums

4.b norāde (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas 2018. gada 10. oktobra Īpašo ziņojumu Nr. 26/2018 “Kāpēc vairākkārt kavējās muitas IT sistēmu ieviešana”,

Grozījums Nr.    3

Regulas priekšlikums

4.c norāde (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2018. gada 4. oktobra rezolūciju par muitas krāpšanas apkarošanu un ES pašu resursu aizsardzību (2018/2747(RSP)),

Grozījums Nr.    4

Regulas priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1)  Programma “Muita 2020”, kas izveidota saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1294/201318, un programmas priekšteces ir devušas būtisku ieguldījumu, lai atvieglotu un stiprinātu sadarbību muitas jomā. Muitas jomā daudzas darbības notiek pāri robežām, tajās ir iesaistītas un tās skar visas dalībvalstis, tāpēc dalībvalstis katra atsevišķi nespēj tās efektīvi un iedarbīgi īstenot. Savienības līmenī programma “Muita”, ko īsteno Komisija, minēto sadarbības pasākumu veidošanai dalībvalstīm nodrošina Savienības pamatregulējumu, kas ir izmaksu ziņā lietderīgāk, nekā katrai dalībvalstij veidot savu individuālu sadarbības satvaru uz divpusējiem vai daudzpusējiem pamatiem. Tāpēc, lai aktivitātēm muitas sadarbības jomā nodrošinātais Savienības finansējums būtu nepārtraukts, ir lietderīgi šajā pašā jomā izveidot jaunu programmu — programmu “Muita”.

(1)   Programma “Muita 2020”, kas izveidota saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1294/201318, un programmas priekšteces ir devušas būtisku ieguldījumu, lai atvieglotu un stiprinātu sadarbību muitas jomā. Muitas jomā daudzas darbības notiek pāri robežām, tajās ir iesaistītas un tās skar visas dalībvalstis, tāpēc dalībvalstis katra atsevišķi ne vienmēr spēj tās efektīvi un iedarbīgi īstenot. Savienības līmenī programma “Muita”, ko īsteno Komisija, minēto sadarbības pasākumu veidošanai dalībvalstīm nodrošina Savienības pamatregulējumu, kas ir izmaksu ziņā lietderīgāk, nekā katrai dalībvalstij veidot savu individuālu sadarbības satvaru uz divpusējiem vai daudzpusējiem pamatiem. Turklāt muitas programma, kas sekmē saskaņotu un standartizētu muitas kontroli visos ievešanas punktos, ir jāievieš tāpēc, ka nelīdzsvarota dalībvalstu muitas kontrole kavē efektīvu muitas savienības darbību. Bez tam uzticamai un efektīvai muitas programmai ir izšķirīga loma ES finansiālo interešu nosargāšanā. Tāpēc, lai aktivitātēm muitas sadarbības jomā nodrošinātais Savienības finansējums būtu nepārtraukts, ir lietderīgi šajā pašā jomā izveidot jaunu programmu — programmu “Muita”.

_________________

_________________

18 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1294/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido rīcības programmu muitas nozarei Eiropas Savienībā laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam (“Muita 2020”) un atceļ Lēmumu Nr. 624/2007/EK (OV L 347, 20.12.2013., 209. lpp.).

18 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1294/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido rīcības programmu muitas nozarei Eiropas Savienībā laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam (“Muita 2020”) un atceļ Lēmumu Nr. 624/2007/EK (OV L 347, 20.12.2013., 209. lpp.).

Grozījums Nr.    5

Regulas priekšlikums

1.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(1 a)  Muitas savienība ir Eiropas Savienības — viena no pasaulē lielākajiem tirdzniecības blokiem — stūrakmens un ir ļoti svarīga vienotā tirgus pareizai darbībai gan uzņēmumu, gan iedzīvotāju interesēs. Eiropas Parlaments 2018. gada 14. marta rezolūcijā1a pauda īpašas bažas par muitas krāpšanu, kuras dēļ Savienības budžetā zaudēti ievērojami ieņēmumi. Eiropas Parlaments atkārtoti uzsver, ka spēcīgāku Eiropu, kas izvirza vērienīgākus mērķus, iespējams radīt tikai tad, ja šim mērķim paredz lielākus finanšu līdzekļus, un tāpēc aicina sniegt pastāvīgu atbalstu pašreizējām rīcībpolitikām, palielināt resursus Savienības pamatprogrammām un attiecīgi piešķirt papildu finanšu līdzekļus papildu pienākumu veikšanai.

 

_________________

 

1a P8_TA(2018)0075: Nākamā DFS: Parlamenta nostājas sagatavošana attiecībā uz DFS laikposmam pēc 2020. gada

Grozījums Nr.    6

Regulas priekšlikums

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2)  Pēdējo piecdesmit gadu laikā muitas savienība ir būtiski attīstījusies, un muitas administrācijas tagad pie robežām sekmīgi pilda dažādus uzdevumus. Tās strādā saliedēti, lai atvieglotu tirdzniecību un mazinātu birokrātiju, iekasētu ieņēmumus valstu un Savienības budžetam un aizsargātu sabiedrību no terorisma draudiem, veselības, vides un citiem apdraudējuma. Jo īpaši kopš izveidota ES mēroga kopējā riska pārvaldības sistēma19 un sākta lielu naudas summu pārvietošanas muitas kontrole, lai apkarotu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu, cīņā pret terorismu un organizēto noziedzību muita stājusies pirmajās rindās. Ņemot vērā šīs plašās pilnvaras, muita tagad faktiski ir vadošā iestāde, kas veic preču kontroli pie Savienības ārējām robežām. Tādēļ būtu jāparedz, ka programma “Muita” aptver ne tikai sadarbību muitas jomā, bet atbalsta arī Regulas (ES) Nr. 952/2013 3. pantā noteikto muitas dienestu uzdevumu kopumā, proti, Savienības starptautiskās tirdzniecības uzraudzību, iekšējā tirgus ārējo aspektu īstenošanu, kopējās tirdzniecības politikas un citu tādu Savienības kopējo politikas jomu īstenošanu, kuras ietekmē tirdzniecību, un piegādes ķēdes drošību. Tādējādi juridiskais pamats aptvers sadarbību muitas jomā (LESD 33. pants), iekšējo tirgu (LESD 114. pants) un tirdzniecības politiku (LESD 207. pants).

(2)  Pēdējo piecdesmit gadu laikā muitas savienība ir būtiski attīstījusies, un muitas administrācijas tagad pie robežām sekmīgi pilda dažādus uzdevumus. Tās strādā saliedēti, lai atvieglotu tirdzniecību un mazinātu birokrātiju, iekasētu ieņēmumus valstu un Savienības budžetam un palīdzētu aizsargāt sabiedrību no terorisma draudiem, veselības, vides un citiem apdraudējuma. Jo īpaši kopš izveidota ES mēroga kopējā riska pārvaldības sistēma19 un sākta lielu naudas summu pārvietošanas muitas kontrole, lai apkarotu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu, cīņā pret terorismu un organizēto noziedzību muita stājusies pirmajās rindās. Ņemot vērā šīs plašās pilnvaras, muita tagad faktiski ir vadošā iestāde, kas veic preču kontroli pie Savienības ārējām robežām. Tādēļ būtu jāparedz, ka programma “Muita” aptver ne tikai sadarbību muitas jomā, bet atbalsta arī Regulas (ES) Nr. 952/2013 3. pantā noteikto muitas dienestu uzdevumu kopumā, proti, Savienības starptautiskās tirdzniecības uzraudzību, iekšējā tirgus ārējo aspektu īstenošanu, kopējās tirdzniecības politikas un citu tādu Savienības kopējo politikas jomu īstenošanu, kuras ietekmē tirdzniecību, un piegādes ķēdes drošību. Tādējādi juridiskais pamats aptvers sadarbību muitas jomā (LESD 33. pants), iekšējo tirgu (LESD 114. pants) un tirdzniecības politiku (LESD 207. pants).

_________________

_________________

19 https://ec.europa.eu/taxation_customs/general-information-customs/customs-risk-management/measures-customs-risk-management-framework-crmf_en

19 https://ec.europa.eu/taxation_customs/general-information-customs/customs-risk-management/measures-customs-risk-management-framework-crmf_en

Pamatojums

Pastāv daudzi citi elementi, kas minētajās jomās palīdz aizsargāt sabiedrību.

Grozījums Nr.    7

Regulas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)  Programmai, kura nodrošina satvaru darbībām, kuru mērķis ir atbalstīt muitas savienību un muitas dienestus, būtu jāpalīdz aizsargāt Savienības un tās dalībvalstu finanšu un ekonomikas intereses; aizsargāt Savienību pret negodīgu un nelikumīgu tirdzniecību, vienlaikus atbalstot likumīgu darījumdarbību; nodrošināt Savienības un tās iedzīvotāju drošību un drošumu; un atvieglot likumīgu tirdzniecību, lai uzņēmumi un iedzīvotāji varētu gūt labumu no visām iekšējā tirgus un pasaules tirdzniecības iespējām.

(3)  Programmai, kura nodrošina satvaru darbībām, kuru mērķis ir atbalstīt muitas savienību un muitas dienestus, ņemot vērā ilgtermiņa mērķi, proti, panākt, ka visas muitas iestādes Savienībā strādā kopā kā vienots veselums, būtu jāpalīdz aizsargāt Savienības un tās dalībvalstu finanšu un ekonomikas intereses; aizsargāt Savienību pret negodīgu un nelikumīgu tirdzniecību, vienlaikus atbalstot likumīgu darījumdarbību; nodrošināt Savienības un tās iedzīvotāju drošību un drošumu; un atvieglot likumīgu tirdzniecību, lai iedzīvotāji un uzņēmumi varētu gūt labumu no visām iekšējā tirgus un pasaules tirdzniecības iespējām.

Grozījums Nr.    8

Regulas priekšlikums

3.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(3 a)  Dalībvalstu spēja reaģēt uz problēmām, ko rada pasaules darījumdarbības modeļu un piegādes ķēžu pastāvīgā attīstība, jo īpaši līdz ar e-komercijas parādīšanos, ir atkarīga ne tikai no cilvēkresursu komponenta un modernu un drošu muitas kontroles iekārtu pieejamības un pienācīgas darbības, bet arī no pilnībā un ilgtspējīgi ieviestām Savienības muitas informācijas sistēmām. Šīs problēmas skaidri parāda, ka ir jāpastiprina sadarbība starp valstu muitas iestādēm, lai efektīvi iekasētu muitas nodokļus un aizsargātu vienoto tirgu no krāpšanas, nelegālām precēm un ārējiem apdraudējumiem.

Grozījums Nr.    9

Regulas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7)  Atzīts, ka programmā “Muita 2020” piemērojamās darbības bijušas adekvātas, un tāpēc tās būtu jāsaglabā. Lai programmas izpilde būtu vienkāršāka un elastīgāka un tādējādi tās mērķi tiktu labāk izpildīti, darbības būtu jādefinē tikai vispārīgās kategorijās, sniedzot sarakstu ar konkrēto darbību piemēriem. Būtu vajadzīgs, ka ar sadarbību un spēju veidošanu programma “Muita” arī veicina un atbalsta inovācijas ieviešanu un likšanu lietā, lai vēl vairāk uzlabotu spēju ievērot muitas pamatprioritātes.

(7)  Atzīts, ka programmā “Muita 2020” piemērojamās darbības bijušas adekvātas, un tāpēc tās būtu jāsaglabā. Lai programmas izpilde būtu daudz vienkāršāka un elastīgāka un tādējādi tās mērķi tiktu labāk izpildīti, darbības būtu jādefinē tikai vispārīgās kategorijās, sniedzot sarakstu ar konkrēto darbību piemēriem. Būtu vajadzīgs, ka ar sadarbību un spēju veidošanu programma “Muita” arī veicina un atbalsta inovācijas ieviešanu un likšanu lietā, lai vēl vairāk uzlabotu spēju ievērot muitas pamatprioritātes.

Grozījums Nr.    10

Regulas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8)  Ar Regulu [2018/XXX] izveido muitas kontroles iekārtu instrumentu22 (“CCE instruments”), kas ir viens no Integrētās robežu pārvaldības fonda instrumentiem. Lai saglabātu visu sadarbības darbību, kas saistītas ar muitas un muitas kontroles iekārtām, atbilstību un horizontālo koordināciju, ir lietderīgi tās visas īstenot ar vienu tiesību aktu un noteikumu kopumu, proti, šo regulu. Tādēļ būtu jānosaka, ka CCE instruments atbalsta tikai attiecināmo iekārtu iegādi, uzturēšanu un atjaunināšanu, savukārt programma “Muita” atbalsta visas pārējās saistītās darbības, piemēram, sadarbības darbības iekārtu vajadzību novērtēšanai vai attiecīgā gadījumā apmācība darbam ar iegādātajām iekārtām.

(8)  Ar Regulu [2018/XXX] izveido muitas kontroles iekārtu instrumentu22 (“CCE instruments”), kas ir viens no Integrētās robežu pārvaldības fonda instrumentiem. Lai saglabātu visu sadarbības darbību, kas saistītas ar muitas un muitas kontroles iekārtām, atbilstību un horizontālo koordināciju, ir lietderīgi tās visas īstenot ar vienu tiesību aktu un noteikumu kopumu, proti, šim aktam un šiem noteikumiem ir jābūt šai regulai. Tādēļ būtu jānosaka, ka CCE instruments atbalsta tikai attiecināmo iekārtu iegādi, uzturēšanu un atjaunināšanu, savukārt programma “Muita” atbalsta visas pārējās saistītās darbības, piemēram, sadarbības darbības iekārtu vajadzību novērtēšanai vai attiecīgā gadījumā apmācība darbam ar iegādātajām iekārtām.

_________________

_________________

22 Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko Integrētās robežu pārvaldības fonda satvarā izveido finansiālā atbalsta instrumentu muitas kontroles iekārtām

22 Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko Integrētās robežu pārvaldības fonda satvarā izveido finansiālā atbalsta instrumentu muitas kontroles iekārtām

Grozījums Nr.    11

Regulas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10)  Ņemot vērā globalizācijas nozīmi, būtu jānosaka, ka programma arī turpmāk nodrošina iespēju iesaistīt ārējos ekspertus Finanšu regulas 238. panta nozīmē. Būtu jānosaka, ka minētie ārējie eksperti ir galvenokārt valdības iestāžu pārstāvji, arī no trešajām valstīm, kas nav asociētās valstis, kā arī starptautisko organizāciju, uzņēmēju vai pilsoniskās sabiedrības pārstāvji.

(10)  Ņemot vērā globalizācijas nozīmi, būtu jānosaka, ka programma arī turpmāk nodrošina iespēju iesaistīt ārējos ekspertus Finanšu regulas 238. panta nozīmē. Būtu jānosaka, ka minētie ārējie eksperti ir galvenokārt valdības iestāžu pārstāvji, arī no trešajām valstīm, kas nav asociētās valstis, kā arī akadēmisko aprindu un starptautisko organizāciju, uzņēmēju vai pilsoniskās sabiedrības pārstāvji.

Grozījums Nr.    12

Regulas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12)  Lielākā programmas budžeta daļa tiks atvēlēta informācijas tehnoloģiju (IT) spēju veidošanas darbībām. Būtu jāizstrādā īpaši noteikumi attiecīgi par Eiropas elektronisko sistēmu kopīgajiem un valsts komponentiem. Turklāt būtu skaidri jādefinē darbību piemērošanas joma un Komisijas un dalībvalstu pienākumi.

(12)  Lielāka programmas budžeta daļa tiks atvēlēta informācijas tehnoloģiju (IT) spēju veidošanas darbībām. Būtu jāizstrādā īpaši noteikumi attiecīgi par Eiropas elektronisko sistēmu kopīgajiem un valsts komponentiem. Turklāt būtu skaidri jādefinē darbību piemērošanas joma un Komisijas un dalībvalstu pienākumi.

Grozījums Nr.    13

Regulas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14)  Šī regula būtu jāīsteno, izmantojot darba programmas. Izvirzīti vidēja termiņa un ilgtermiņa mērķi, un, lai izmantotu laika gaitā gūto pieredzi, jāparedz, ka darba programmas var ilgt vairākus gadus. Pāreja no gada uz daudzgadu darba programmām mazinās administratīvo slogu kā Komisijai, tā dalībvalstīm.

(14)  Šī regula būtu jāīsteno, izmantojot darba programmas. Izvirzīti vidēja termiņa un ilgtermiņa mērķi, un, lai izmantotu laika gaitā gūto pieredzi, darba programmas var ilgt vairākus gadus, taču ne ilgāk kā trīs gadus, lai vajadzības gadījumā tās varētu koriģēt. Pāreja no gada uz daudzgadu darba programmām varētu mazināt administratīvo slogu kā Komisijai, tā dalībvalstīm.

Grozījums Nr.    14

Regulas priekšlikums

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17)  Lai pienācīgi reaģētu uz izmaiņām politikas prioritātēs, būtu jāparedz, ka saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu Komisijai deleģē pilnvaras pieņemt aktus, lai grozītu tādu rādītāju sarakstu, ar kuriem mēra konkrētu programmas mērķu sasniegšanu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, arī ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(17)  Lai pienācīgi reaģētu uz izmaiņām politikas prioritātēs, būtu jāparedz, ka saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu Komisijai deleģē pilnvaras pieņemt aktus, lai grozītu tādu rādītāju sarakstu, ar kuriem mēra konkrētu programmas mērķu sasniegšanu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, arī ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlamentam un Padomei visi dokumenti ir jāsaņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

Grozījums Nr.    15

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Programmas vispārīgais mērķis ir atbalstīt muitas savienību un muitas dienestus, lai aizsargātu Savienības un tās dalībvalstu finanšu un ekonomikas intereses, nodrošinātu drošību un drošumu Savienībā un aizsargātu Savienību pret negodīgu un nelikumīgu tirdzniecību, vienlaikus atvieglojot likumīgu darījumdarbību.

1.  Ņemot vērā ilgtermiņa mērķi, proti, panākt, ka visas muitas iestādes Savienībā strādā kopā kā vienots veselums, programmas vispārīgais mērķis ir atbalstīt muitas savienību un muitas dienestus, lai aizsargātu Savienības un tās dalībvalstu finanšu un ekonomikas intereses, nodrošinātu drošību un drošumu Savienībā un aizsargātu Savienību pret negodīgu un nelikumīgu tirdzniecību, vienlaikus atvieglojot likumīgu darījumdarbību.

Grozījums Nr.    16

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Programmas konkrētais mērķis ir atbalstīt tiesību aktu muitas jomā un rīcībpolitikas sagatavošanu un vienādu īstenošanu, kā arī sadarbību muitas jomā un administratīvo spēju veidošanu, ieskaitot attiecībā uz cilvēku kompetenci un Eiropas elektronisko sistēmu izstrādi un ekspluatāciju.

2.  Programmas konkrētais mērķis ir atbalstīt tiesību aktu muitas jomā un rīcībpolitikas sagatavošanu un vienādu īstenošanu, lai atbalstītu sadarbību muitas jomā un administratīvo spēju veidošanu, ieskaitot attiecībā uz cilvēku kompetenci un Eiropas elektronisko sistēmu savlaicīgu izstrādi, ieviešanu, uzturēšanu un ekspluatāciju, kā arī vienmērīgu pāreju uz bezpapīra vidi un tirdzniecību saskaņā ar šīs regulas 12. pantā minēto daudzgadu stratēģisko plānu muitas jomā. Vērā ņemama ir rentabilitāte, ko Programma sniegs dalībvalstīm, jo tā nodrošina infrastruktūru un kapacitāti, kas nav jāveido un kas neprasa dubultu atdevi no valstu muitas budžetiem.

Grozījums Nr.    17

Regulas priekšlikums

3. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a  Ar šo programmu tiek atbalstīta arī pastāvīga muitas iestāžu savstarpējās sadarbības attīstība un uzraudzība, lai apzinātu vājos punktus un iespējamos uzlabojumus.

Grozījums Nr.    18

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Finansējums Programmas īstenošanai laikposmā no 2021. gada līdz 2027. gadam ir 950 000 000 EUR pašreizējās cenās.

1.  Finansējums Programmas īstenošanai laikposmā no 2021. gada līdz 2027. gadam ir 842 844 000 EUR 2018. gada cenās (950 000 000 EUR pašreizējās cenās).

Grozījums Nr.    19

Regulas priekšlikums

4. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Šā panta 1. punktā minēto summu var izmantot arī tādu sagatavošanas, uzraudzības, kontroles, revīzijas, izvērtēšanas un citu aktivitāšu segšanai, kuras saistītas ar programmas pārvaldību un tās mērķu izpildes izvērtēšanu. No šīs summas turklāt var segt izdevumus par pētījumiem, ekspertu sanāksmēm, informācijas un komunikācijas darbībām, ciktāl šīs darbības ir saistītas ar Programmas mērķiem, kā arī izdevumus, kas saistīti ar informācijas tehnoloģiju tīkliem informācijas apstrādei un informācijas apmaiņai, ieskaitot korporatīvos informācijas tehnoloģiju rīkus un citu tehnisko un administratīvo palīdzību, kura vajadzīga saistībā ar programmas pārvaldību.

2.  Šā panta 1. punktā minēto summu var izmantot arī tādu sagatavošanas, uzraudzības, kontroles, revīzijas, izvērtēšanas un citu aktivitāšu segšanai, kuras saistītas ar Programmas pārvaldību un tās darbības rezultātu un mērķu izpildes izvērtēšanu. No šīs summas turklāt var segt izdevumus par pētījumiem, ekspertu sanāksmēm, informācijas un komunikācijas darbībām, ciktāl šīs darbības ir saistītas ar Programmas mērķiem, kā arī izdevumus, kas saistīti ar informācijas tehnoloģiju tīkliem informācijas apstrādei un informācijas apmaiņai, ieskaitot korporatīvos informācijas tehnoloģiju rīkus un citu tehnisko un administratīvo palīdzību, kura vajadzīga saistībā ar programmas pārvaldību.

Grozījums Nr.    20

Regulas priekšlikums

5. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Ņemot vērā gaidāmo Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības, pašlaik nav iespējams precīzi aplēst sekas un izmaksas tam, ka Apvienotā Karaliste kā dalībvalsts vairs neiesaistīties nevienā pašreizējā muitas elektroniskajā sistēmā, ko finansē Muita 2020, taču Eiropas Parlaments ir jāinformē, tiklīdz šie dati būs pieejami.

Grozījums Nr.    21

Regulas priekšlikums

7. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Darbības, kas papildina vai atbalsta darbības, ar kurām īsteno mērķus, kas minēti 3. pantā Regulā (ES) [2018/XXX] [CCE instruments], arī var pretendēt uz finansējumu saskaņā ar šo Programmu.

2.  Darbības, kas papildina vai atbalsta darbības, ar kurām īsteno mērķus, kas minēti 3. pantā Regulā (ES) [2018/XXX] [CCE instruments], un darbības, kas papildina vai atbalsta darbības, ar kurām īsteno Regulas (ES) [2018/XXXX] [Krāpšanas apkarošanas programma] 2. pantā minētos mērķus, arī var pretendēt uz finansējumu saskaņā ar šo Programmu.

Grozījums Nr.    22

Regulas priekšlikums

7. pants – 3. punkts – 1. daļa – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  strukturēta sadarbība projektu veidā;

(b)  strukturēta sadarbība projektu veidā, piemēram, kopdarbīgas IT izstrāde, ko veic dalībvalstu grupa;

Grozījums Nr.    23

Regulas priekšlikums

7. pants – 3. punkts – 1. daļa – e punkts – 3.a apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(3 a)  uzraudzības pasākumi;

Grozījums Nr.    24

Regulas priekšlikums

7. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Darbības, kuras aptver tādu Eiropas elektronisko sistēmu kopīgo komponentu pielāgošanas vai paplašināšanas izstrādi un ekspluatāciju, kas paredzēti sadarbībai ar trešām valstīm, kuras nav Programmas asociētās valstis, vai ar starptautiskām organizācijām, var pretendēt uz finansējumu, ja tās ir Savienības interesēs. Komisija ievieš vajadzīgos administratīvos noteikumus, kas var paredzēt finansiālu ieguldījumu no trešām personām, uz kurām attiecas minētās darbības.

4.  Darbības, kuras aptver tādu Eiropas elektronisko sistēmu kopīgo komponentu pielāgošanas vai paplašināšanas izstrādi, ieviešanu, uzturēšanu un ekspluatāciju, kas paredzēti sadarbībai ar trešām valstīm, kuras nav Programmas asociētās valstis, vai ar starptautiskām organizācijām, var pretendēt uz finansējumu, ja tās ir Savienības interesēs. Komisija ievieš vajadzīgos administratīvos noteikumus, kas var paredzēt finansiālu ieguldījumu no trešām personām, uz kurām attiecas minētās darbības.

Grozījums Nr.    25

Regulas priekšlikums

8. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Par ekspertiem Programmā organizētajās darbībās var pieaicināt valdības iestāžu pārstāvjus, ieskaitot no trešajām valstīm, kas nav Programmas asociētās valstis saskaņā ar 5. pantu, starptautisku un citu attiecīgu organizāciju pārstāvjus, uzņēmēju pārstāvjus un organizācijas, kas pārstāv uzņēmējus, un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus, ja vien tas sekmē darbības 3. pantā minēto mērķu izpildi.

1.  Par ekspertiem Programmā organizētajās darbībās var pieaicināt valdības iestāžu pārstāvjus, ieskaitot no trešajām valstīm, kas nav Programmas asociētās valstis saskaņā ar 5. pantu, akadēmisko aprindu pārstāvjus, starptautisku un citu attiecīgu organizāciju pārstāvjus, uzņēmēju pārstāvjus un organizācijas, kas pārstāv uzņēmējus, un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus, ja vien tas sekmē darbības 3. pantā minēto mērķu izpildi.

Grozījums Nr.    26

Regulas priekšlikums

8. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Ārējos ekspertus izraugās Komisija, pamatojoties uz viņu prasmēm, pieredzi un zināšanām, kas būtiskas konkrētajai darbībai un izvairoties no iespējama interešu konflikta.

3.  Ārējos ekspertus izraugās Komisija, pamatojoties uz viņu prasmēm, pieredzi un zināšanām, kas būtiskas konkrētajai darbībai un izvairoties no iespējama interešu konflikta, kā arī ņemot vērā dzimumu līdztiesības principu.

Grozījums Nr.    27

Regulas priekšlikums

8. pants – 3. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Ārējo ekspertu sarakstu regulāri atjaunina un dara pieejamu sabiedrībai.

Grozījums Nr.    28

Regulas priekšlikums

11. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Komisija un dalībvalstis kopā nodrošina tādu Eiropas elektronisko sistēmu izstrādi un ekspluatāciju, ieskaitot projektēšanu, specifikācijas, atbilstības testēšanu, ieviešanu, uzturēšanu, pilnveidi, drošību, kvalitātes nodrošināšanu un kvalitātes kontroli, kas uzskaitītas 12. pantā minētajā daudzgadu stratēģiskajā plānā muitas jomā.

1.  Komisija un dalībvalstis kopā nodrošina 12. pantā minētajā daudzgadu stratēģiskajā plānā muitas jomā uzskaitīto Eiropas elektronisko sistēmu izstrādi un ekspluatāciju, ieskaitot to projektēšanu, specifikācijas, atbilstības testēšanu, ieviešanu, uzturēšanu, pilnveidi, modernizāciju, drošību, kvalitātes nodrošināšanu un kvalitātes kontroli.

Grozījums Nr.    29

Regulas priekšlikums

11. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a  Programmai “Muita” jābūt saderīgai un katrā ziņā sinerģiskai ar citām ES rīcības programmām un fondiem, kuriem ir līdzīgi mērķi saistītās jomās, tādiem kā Fiscalis programma, ES krāpšanas apkarošanas programma un Vienotā tirgus programma, kā arī Iekšējās drošības fonds un Integrētās robežu pārvaldības fonds (Finansiālā atbalsta instruments muitas kontroles iekārtām un Robežu pārvaldības un vīzu instruments), Reformu atbalsta programma, Digitālās Eiropas programma, Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments un Lēmums par pašu resursiem, īstenošanas regulas un pasākumi.

Grozījums Nr.    30

Regulas priekšlikums

11. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  Eiropas elektronisko sistēmu izstrādes un ekspluatācijas vispārīgo koordināciju, kas vērsta uz to darbību, savienojamību un pastāvīgu uzlabošanu un to saskaņotu īstenošanu;

(b)  Eiropas elektronisko sistēmu izstrādes un ekspluatācijas vispārīgo koordināciju, kas vērsta uz to darbību, kibernoturību, starpsavienotību un pastāvīgu uzlabošanu un to saskaņotu īstenošanu;

Grozījums Nr.    31

Regulas priekšlikums

11. pants – 2. punkts – ea apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ea)  efektīvu un ātru komunikāciju ar dalībvalstīm un starp tām, lai racionalizētu Eiropas elektronisko sistēmu pārvaldību;

Grozījums Nr.    32

Regulas priekšlikums

11. pants – 2. punkts – eb apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(eb)  savlaicīgu un pārredzamu komunikāciju ar ieinteresētajām personām, uz kurām attiecas IT sistēmu ieviešana Savienības un dalībvalstu līmenī, jo īpaši par Savienības un valstu komponentu īstenošanas aizkavēšanos un saistītajiem izdevumiem.

Grozījums Nr.    33

Regulas priekšlikums

12. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  valsts komponents: Eiropas elektronisko sistēmu komponents, kas izstrādāts valsts līmenī un ir pieejams tajā dalībvalstī, kura šādu komponentu izveidoja vai veicināja tā kopīgu izveidi;

(b)  valsts komponents: Eiropas elektronisko sistēmu komponents, kas izstrādāts valsts līmenī un ir pieejams tajā dalībvalstī, kura šādu komponentu izveidoja vai veicināja tā kopīgu izveidi, piemēram, kopdarbīgas IT izstrādes projektā, ko īsteno dalībvalstu grupa;

Grozījums Nr.    34

Regulas priekšlikums

12. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Dalībvalstis informē Komisiju par katra uzdevuma pabeigšanu, kurš tām uzticēts atbilstīgi 1. punktā minētajam daudzgadu stratēģiskajam plānam muitas jomā. Tās regulāri ziņo Komisijai arī par savu uzdevumu izpildes gaitu.

3.  Dalībvalstis informē Komisiju par katra uzdevuma pabeigšanu, kurš tām uzticēts atbilstīgi 1. punktā minētajam daudzgadu stratēģiskajam plānam muitas jomā. Tās regulāri ziņo Komisijai arī par savu uzdevumu izpildes gaitu un attiecīgā gadījumā par paredzamo aizkavēšanos to īstenošanā.

Grozījums Nr.    35

Regulas priekšlikums

12. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.  Ne vēlāk kā katra gada 31. oktobrī Komisija, pamatojoties uz 4. punktā minētajiem gada ziņojumiem, sagatavo konsolidētu ziņojumu, kurā novērtēts dalībvalstu un Komisijas paveiktais 1. punktā minētā plāna īstenošanā un to publisko.

5.  Ne vēlāk kā katra gada 31. oktobrī Komisija, pamatojoties uz 4. punktā minētajiem gada ziņojumiem, sagatavo konsolidētu ziņojumu, kurā novērtēts dalībvalstu un Komisijas paveiktais 1. punktā minētā plāna īstenošanā, tostarp iekļauta informācija par nepieciešamajām korekcijām vai kavēšanos plāna īstenošanā, un to publisko.

Grozījums Nr.    36

Regulas priekšlikums

13. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Programmu īsteno ar daudzgadu darba programmām, kas minētas Finanšu regulas 108. pantā.

1.  Programmu īsteno ar gada vai daudzgadu darba programmām, kas minētas Finanšu regulas 108. pantā. Daudzgadu darba programma var ilgt ne ilgāk kā 3 gadus, lai vajadzības gadījumā to varētu koriģēt.

Grozījums Nr.    37

Regulas priekšlikums

13. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Daudzgadu darba programmas pieņem Komisija ar īstenošanas aktiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 18. panta 2. punktā minēto procedūru.

2.  Daudzgadu darba programmas pieņem Komisija ar īstenošanas aktiem un paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 18. panta 2. punktā minēto procedūru.

Grozījums Nr.    38

Regulas priekšlikums

13. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a  Daudzgadu darba programmu sagatavo, balstoties uz iepriekšējo programmu īstenošanā gūto pieredzi.

Grozījums Nr.    39

Regulas priekšlikums

14. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Regulas 2pielikumā ir noteikti rādītāji ziņošanai par Programmas virzību uz 3. pantā izklāstīto konkrēto mērķu sasniegšanu.

1.  Saskaņā ar ziņošanas prasībām, kas noteiktas Finanšu regulas [38panta 3. punkta e) apakšpunkta 1) punktā], Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei informāciju par Programmas darbības rezultātiem. Ziņošana par darbības rezultātiem ietver informāciju gan par panākto progresu, gan izpildes trūkumiem.

Grozījums Nr.    40

Regulas priekšlikums

14. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Lai efektīvi novērtētu programmas virzību ceļā uz tās mērķu sasniegšanu, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 17. pantu, lai, grozot 2. pielikumu, vajadzības gadījumā pārskatītu vai papildinātu rādītājus un šo regulu papildinātu ar noteikumiem par uzraudzības un izvērtēšanas sistēmas izveidi.

2.  Regulas 2. pielikumā ir noteikti rādītāji ziņošanai par Programmas virzību uz 3. pantā izklāstīto konkrēto mērķu sasniegšanu. Lai efektīvi novērtētu programmas virzību ceļā uz tās mērķu sasniegšanu, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 17. pantu, lai, grozot 2. pielikumu, vajadzības gadījumā pārskatītu vai papildinātu rādītājus un šo regulu papildinātu ar noteikumiem par uzraudzības un izvērtēšanas sistēmas izveidi nolūkā sniegt Eiropas Parlamentam un Padomei atjauninātu gan kvalitatīvu, gan kvantitatīvu informāciju par Programmas darbības rezultātiem.

Grozījums Nr.    41

Regulas priekšlikums

14. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Darbības rezultātu ziņošanas sistēma nodrošina, ka programmas īstenošanas un rezultātu uzraudzībai vajadzīgie dati tiek savākti iedarbīgi, efektīvi un savlaicīgi. Šim nolūkam Savienības līdzekļu saņēmējiem izvirza samērīgas ziņošanas prasības.

3.  Darbības rezultātu ziņošanas sistēma nodrošina, ka programmas īstenošanas un rezultātu uzraudzībai vajadzīgie dati ir salīdzināmi un pilnīgi un ka tie tiek savākti iedarbīgi, efektīvi un savlaicīgi. Šim nolūkam Savienības līdzekļu saņēmējiem izvirza samērīgas ziņošanas prasības. Komisija sniedz Eiropas Parlamentam un Padomei uzticamu informāciju par to, cik kvalitatīvi ir izmantotie darbības rezultātu dati.

Grozījums Nr.    42

Regulas priekšlikums

15. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Izvērtēšanu veic savlaicīgi, lai tās rezultātus varētu ņemt vērā lēmumu pieņemšanas procesā.

1.  Izvērtēšanā novērtē Programmas rezultātus, ietekmi, efektivitāti, iedarbīgumu, lietderību un ES pievienoto vērtību, kā arī to veic savlaicīgi, lai tās rezultātus varētu ņemt vērā lēmumu pieņemšanas procesā. Šādā izvērtēšanā Programmas īstenošana Savienībā skaidri jānošķir no īstenošanas trešās valstīs.

Grozījums Nr.    43

Regulas priekšlikums

15. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Programmas starpposma novērtējumu veic, tiklīdz par programmas īstenošanu ir pieejama pietiekama informācija, bet ne vēlāk kā pēc četriem gadiem no programmas īstenošanas sākuma.

2.  Programmas starpposma novērtējumu veic, tiklīdz par Programmas īstenošanu ir pieejama pietiekama informācija, bet ne vēlāk kā trīs gadus pēc Programmas īstenošanas sākuma.

Grozījums Nr.    44

Regulas priekšlikums

15. pants – 2. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Starpposma novērtējumā izklāsta konstatējumus, kas nepieciešami, lai pieņemtu lēmumu par Programmas turpināšanu pēc 2027. gada un par tās mērķiem.

Grozījums Nr.    45

Regulas priekšlikums

15. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Programmas īstenošanas beigās, bet ne vēlāk kā pēc četriem gadiem no 1. pantā norādītā termiņa beigām, Komisija veic programmas galīgo izvērtēšanu.

3.  Programmas īstenošanas beigās, bet ne vēlāk kā pēc trim gadiem no 1. pantā norādītā termiņa beigām, Komisija veic programmas galīgo izvērtēšanu.

Grozījums Nr.    46

Regulas priekšlikums

15. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Komisija Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai paziņo šīs izvērtēšanas rezultātus kopā ar saviem apsvērumiem.

4.  Komisija Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai paziņo šīs izvērtēšanas rezultātus kopā ar saviem apsvērumiem, kā arī gūto pieredzi.

Grozījums Nr.    47

Regulas priekšlikums

16. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ja trešā valsts programmā piedalās, pamatojoties ar lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar starptautisku nolīgumu vai ar citu juridisku instrumentu, trešā valsts piešķir tiesības un piekļuvi, kas atbildīgajam kredītrīkotājam, Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF), Eiropas Revīzijas palātai ir vajadzīgas, lai tie visaptveroši īstenotu savu attiecīgo kompetenci. OLAF gadījumā šādas tiesības ietver tiesības veikt izmeklēšanu, ieskaitot pārbaudes un apskates uz vietas, kas paredzētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF).

Ja trešā valsts programmā piedalās, pamatojoties ar lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar starptautisku nolīgumu vai ar citu juridisku instrumentu, trešā valsts piešķir tiesības un piekļuvi, kas atbildīgajam kredītrīkotājam, Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF), Eiropas Revīzijas palātai un Eiropas Prokuratūrai (EPPO) ir vajadzīgas, lai tie visaptveroši īstenotu savu attiecīgo kompetenci. OLAF un EPPO gadījumā šādas tiesības ietver tiesības veikt izmeklēšanu, ieskaitot pārbaudes un apskates uz vietas, kas paredzētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un Padomes Regulā (ES) Nr. 1939/2017, ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei.

Grozījums Nr.    48

Regulas priekšlikums

19. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Savienības finansējuma saņēmēji atzīst Savienības finansējuma izcelsmi un nodrošina tā redzamību (jo īpaši darbību un to rezultātu popularizēšanā), sniedzot plašai auditorijai, ieskaitot plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrībai, mērķorientētu informāciju, kas ir atbilstīga, efektīva un samērīga.

1.  Savienības finansējuma saņēmēji atzīst Savienības finansējuma izcelsmi un nodrošina tā maksimālu redzamību (jo īpaši darbību un to rezultātu popularizēšanā), sniedzot plašai auditorijai, ieskaitot plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrībai, mērķorientētu informāciju, kas ir atbilstīga, efektīva un samērīga.

Grozījums Nr.    49

Regulas priekšlikums

19. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Saistībā ar programmu, tās darbībām un rezultātiem Komisija rīko informācijas un komunikācijas pasākumus. Programmai piešķirtie finanšu resursi veicina arī Savienības politisko prioritāšu korporatīvo komunikāciju, ciktāl šīs prioritātes saistītas ar 3. pantā minētajiem mērķiem.

2.  Saistībā ar programmu, tās darbībām un rezultātiem Komisija regulāri rīko informācijas un komunikācijas pasākumus, kas ir daļa no darba programmām, kā minēts 13. pantā. Programmai piešķirtie finanšu resursi veicina arī Savienības politisko prioritāšu korporatīvo komunikāciju, ciktāl šīs prioritātes saistītas ar 3. pantā minētajiem mērķiem.

Grozījums Nr.    50

Regulas priekšlikums

21. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Šī regula neskar attiecīgo darbību turpināšanu vai grozīšanu — līdz to slēgšanai — saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1294/2013, ko attiecīgajām darbībām turpina piemērot līdz to slēgšanai.

1.  Šī regula neskar attiecīgo darbību turpināšanu vai grozīšanu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1294/2013, ko attiecīgajām darbībām turpina piemērot līdz to slēgšanai.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Priekšlikums, ar ko sadarbībai muitas jomā izveido programmu “Muita”

Atsauces

COM(2018)0442 – C8-0261/2018 – 2018/0232(COD)

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

IMCO

14.6.2018

 

 

 

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

CONT

5.7.2018

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Wolf Klinz

7.9.2018

Izskatīšana komitejā

18.10.2018

 

 

 

Pieņemšanas datums

20.11.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

18

1

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Nedzhmi Ali, Inés Ayala Sender, Zigmantas Balčytis, Jonathan Bullock, Tamás Deutsch, Luke Ming Flanagan, Ingeborg Gräßle, Wolf Klinz, Bogusław Liberadzki, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Bart Staes, Tomáš Zdechovský

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Richard Ashworth, Caterina Chinnici, Karin Kadenbach, Andrey Novakov, Julia Pitera, Miroslav Poche

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

John Howarth

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

18

+

ALDE

Nedzhmi Ali, Wolf Klinz

GUE/NGL

Luke Ming Flanagan

PPE

Richard Ashworth, Tamás Deutsch, Ingeborg Gräßle, Andrey Novakov, Julia Pitera, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Tomáš Zdechovský

S&D

Inés Ayala Sender, Zigmantas Balčytis, Caterina Chinnici, John Howarth, Karin Kadenbach, Bogusław Liberadzki, Miroslav Poche

VERTS/ALE

Bart Staes

1

-

EFDD

Jonathan Bullock

0

0

 

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Priekšlikums, ar ko sadarbībai muitas jomā izveido programmu “Muita”

Atsauces

COM(2018)0442 – C8-0261/2018 – 2018/0232(COD)

Datums, kad to iesniedza EP

8.6.2018

 

 

 

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

IMCO

14.6.2018

 

 

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

BUDG

14.6.2018

CONT

5.7.2018

 

 

Referenti

       Iecelšanas datums

Maria Grapini

19.6.2018

 

 

 

Izskatīšana komitejā

5.11.2018

21.11.2018

 

 

Pieņemšanas datums

6.12.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

33

2

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

John Stuart Agnew, Pascal Arimont, Carlos Coelho, Sergio Gaetano Cofferati, Lara Comi, Anna Maria Corazza Bildt, Daniel Dalton, Nicola Danti, Dennis de Jong, Pascal Durand, Maria Grapini, Robert Jarosław Iwaszkiewicz, Philippe Juvin, Antonio López-Istúriz White, Eva Maydell, Marlene Mizzi, Jiří Pospíšil, Christel Schaldemose, Andreas Schwab, Olga Sehnalová, Jasenko Selimovic, Igor Šoltes, Ivan Štefanec, Richard Sulík, Róża Gräfin von Thun und Hohenstein, Mihai Ţurcanu, Anneleen Van Bossuyt, Marco Zullo

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Lucy Anderson, Anna Hedh, Arndt Kohn, Matthijs van Miltenburg

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

John Howarth, Nosheena Mobarik, Flavio Zanonato

Iesniegšanas datums

13.12.2018


ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

33

+

ALDE

ECR

EFDD

GUE/NGL

PPE

 

S&D

Verts/ALE

Jasenko Selimovic, Matthijs van Miltenburg

Daniel Dalton, Nosheena Mobarik, Richard Sulík, Anneleen Van Bossuyt

Marco Zullo

Dennis de Jong

Pascal Arimont, Carlos Coelho, Lara Comi, Anna Maria Corazza Bildt, Philippe Juvin, Antonio López-Istúriz White, Eva Maydell, Jiří Pospíšil, Andreas Schwab, Ivan Štefanec, Róża Gräfin von Thun und Hohenstein, Mihai Ţurcanu

Lucy Anderson, Sergio Gaetano Cofferati, Nicola Danti, Maria Grapini, Anna Hedh, John Howarth, Arndt Kohn, Marlene Mizzi, Christel Schaldemose, Olga Sehnalová, Flavio Zanonato

Pascal Durand, Igor Šoltes

2

-

EFDD

John Stuart Agnew, Robert Jarosław Iwaszkiewicz

0

0

 

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Pēdējā atjaunošana: 2019. gada 9. janvārisJuridisks paziņojums