Procedūra : 2018/0207(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0468/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0468/2018

Debates :

PV 16/01/2019 - 31
CRE 16/01/2019 - 31

Balsojumi :

PV 17/01/2019 - 10.10
CRE 17/01/2019 - 10.10
Balsojumu skaidrojumi
PV 17/04/2019 - 8.15

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2019)0040
P8_TA(2019)0407

ZIŅOJUMS     ***I
PDF 2054kWORD 326k
17.12.2018
PE 628.434v03-00 A8-0468/2018

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido programmu "Tiesības un vērtības"

(COM(2018)0383 – C8-0234/2018 – 2018/0207(COD))

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja

Referente: Bodil Valero

Atzinumu sagatavotāji(*):

Sylvie Guillaume, Kultūras un izglītības komiteja,

Sirpa Pietikäinen, Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja

(*) Iesaistītās komitejas — Reglamenta 54. pants

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
 PASKAIDROJUMS
 PIELIKUMS. TO STRUKTŪRU VAI PERSONU SARAKSTS, NO KURĀM REFERENTS IR SAŅĒMIS INFORMĀCIJU
 Budžeta komitejaS ATZINUMS
 Nodarbinātības un sociālo lietu komitejaS ATZINUMS
 Kultūras un izglītības komitejaS ATZINUMS
 JuridiskāS komitejaS ATZINUMS
 Konstitucionālo jautājumu komitejaS ATZINUMS
 Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejaS ATZINUMS
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA
 ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido programmu "Tiesības un vērtības"

(COM(2018)0383 – C8-0234/2018 – 2018/0207(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0383),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 16. panta 2 punktu, 19. panta 2. punktu, 21. panta 2. punktu, 24. pantu, 167. un 168. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0234/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas ... atzinumu (1),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas ... atzinumu (2),

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu un Kultūras un izglītības komitejas, Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas, Budžeta komitejas, Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas, Juridiskās komitejas un Konstitucionālo jautājumu komitejas atzinumus (A8-0468/2018),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr.    1

Regulas priekšlikums

Virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Priekšlikums

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko izveido programmu “Tiesības un vērtības”

ar ko izveido programmu “Pilsoņi, vienlīdzība, tiesības un vērtības”

Grozījums Nr.    2

Regulas priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1)  Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 2. pantu “Savienība ir dibināta, pamatojoties uz vērtībām, kas respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības, tostarp minoritāšu tiesības. Šīs vērtības dalībvalstīm ir kopīgas sabiedrībā, kur valda plurālisms, tolerance, taisnīgums, solidaritāte un kur nav diskriminācijas, kā arī valda sieviešu un vīriešu līdztiesība.” Turklāt 3. pantā ir noteikts, ka “Savienības mērķis ir veicināt mieru, stiprināt savas vērtības un savu tautu labklājību” un cita starpā “tā respektē savu kultūru un valodu daudzveidību un nodrošina Eiropas kultūras mantojuma aizsardzību un sekmēšanu”. Šīs vērtības ir vēlreiz apstiprinātas un formulētas tiesībās, brīvībās un principos, kas noteikti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.

(1)  Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 2. pantu “Savienība ir dibināta, pamatojoties uz vērtībām, kas respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības, tostarp minoritāšu tiesības. No šīm tiesībām un vērtībām cilvēka cieņa, kā atzīts Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā, ir visu cilvēka pamattiesību galvenais pamats. Šīs vērtības dalībvalstīm ir kopīgas sabiedrībā, kur valda plurālisms, tolerance, taisnīgums, solidaritāte un kur nav diskriminācijas, kā arī valda sieviešu un vīriešu līdztiesība.” Turklāt 3. pantā ir noteikts, ka “Savienības mērķis ir veicināt mieru, stiprināt savas vērtības un savu tautu labklājību” un cita starpā “tā respektē savu kultūru un valodu daudzveidību un nodrošina Eiropas kultūras mantojuma aizsardzību un sekmēšanu”. Šīs vērtības ir vēlreiz apstiprinātas un formulētas tiesībās, brīvībās un principos, kas noteikti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.

Pamatojums

Ir svarīgi īpaši izcelt cilvēka cieņu, ņemot vērā to, kā tā ir iekļauta ES Pamattiesību hartas 1. pantā.

Grozījums Nr.    3

Regulas priekšlikums

1.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1a)  Eiropas Parlaments 2018. gada 30. maija rezolūcijā par daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam un pašu resursiem uzsvēra to horizontālo principu nozīmi, uz kuriem būtu jābalsta daudzgadu finanšu shēma (DFS) un visi saistītie Savienības politikas virzieni, tostarp ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) integrēšanu visās nākamās DFS Savienības politikas jomās un iniciatīvās, uzsvēra, ka diskriminācijas izskaušana ir īpaši būtiska, lai izpildītu Savienības saistības attiecībā uz iekļaujošu Eiropu, un pauda nožēlu par dzimumu līdztiesības nodrošināšanas un dzimumu līdztiesības saistību trūkumu Savienības politikā, kā izklāstīts DFS priekšlikumos.

Grozījums Nr.    4

Regulas priekšlikums

1.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1b)  2018. gada 14. marta rezolūcijā par nākamo DFS: ”Parlamenta nostājas sagatavošana attiecībā uz DFS laikposmam pēc 2020. gada” Eiropas Parlaments pauda atbalstu programmām tādās jomās kā kultūra, izglītība, plašsaziņas līdzekļi, jaunatne, sports, demokrātija, pilsoniskums un pilsoniskā sabiedrība, kas ir skaidri apliecinājušas savu Eiropas pievienoto vērtību un bauda ilgstošu popularitāti saņēmēju vidū, uzsvēra, ka spēcīgāku un vērienīgāku Eiropu var panākt tikai tad, ja šim mērķim paredz lielākus finanšu līdzekļus, un ieteica izveidot iekšēju, Komisijas pārvaldītu Eiropas demokrātijas fondu, lai pastiprinātu atbalstu pilsoniskajai sabiedrībai un nevalstiskajām organizācijām (NVO), kas darbojas demokrātijas un cilvēktiesību jomā;. Būtu jāsniedz turpmāks atbalsts pašreizējiem politikas virzieniem, jāpalielina resursi Savienības pamatprogrammām un papildu pienākumiem jāparedz atbilstoši papildu finanšu līdzekļi.

Grozījums Nr.    5

Regulas priekšlikums

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2)  Šīs tiesības un vērtības ir jāveicina, jāīsteno un jādala starp iedzīvotājiem un tautām arī turpmāk, un tām jābūt ES projekta centrā. Tādēļ ES budžetā ir jāizveido jauns Tiesiskuma, tiesību un vērtību fonds, kas ietver programmu “Tiesības un vērtības”, kā arī programmu “Tiesiskums”. Laikā, kad Eiropas sabiedrības saskaras ar ekstrēmismu, radikalizēšanos un šķelšanos, svarīgāk nekā jebkad agrāk ir veicināt, stiprināt un aizstāvēt tiesiskumu, tiesības un tādas ES vērtības kā cilvēktiesības, cilvēka cieņas ievērošanu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību un tiesiskumu. Tam būs dziļa un tieša ietekme uz ES politisko, sociālo, kultūras un ekonomisko dzīvi. Kā daļa no jaunā fonda programma “ Tiesiskums” turpinās atbalstīt Savienības tiesiskuma un pārrobežu sadarbības jomas turpmāko attīstību. Programmā “Tiesības un vērtības” tiks apvienota 2014.–2020. gada programma “Tiesības, vienlīdzība un pilsonība”, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1381/20138, un programma “ Eiropa pilsoņiem”, kas izveidota ar Padomes Regulu (ES) Nr. 390/20149 (turpmāk “iepriekšējās programmas”).

(2)  Šīs tiesības un vērtības ir aktīvi jākopj, jāaizsargā un jāveicina Savienībai un ikvienai no dalībvalstīm visos to politikas virzienos konsekventā veidā un jāīsteno un jākopīgo starp iedzīvotājiem un tautām arī turpmāk, un tām jābūt ES projekta centrā, jo šo tiesību un vērtību aizsardzības mazināšanās kādā no dalībvalstīm var nelabvēlīgi ietekmēt visu Savienību kopumā. Tādēļ ES budžetā ir jāizveido jauns Tiesiskuma, tiesību un vērtību fonds, kas ietver programmu “Tiesības un vērtības”, kā arī programmu “Tiesiskums”. Laikā, kad Eiropas sabiedrības saskaras ar ekstrēmismu, radikalizēšanos un šķelšanos un pastāvīgi sarūkošas iespējas neatkarīgai pilsoniskajai sabiedrībai, svarīgāk nekā jebkad agrāk ir veicināt, stiprināt un aizstāvēt tiesiskumu, tiesības un tādas ES vērtības kā cilvēktiesības, cilvēka cieņas ievērošanu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, nediskrimināciju un tiesiskumu. Tam būs dziļa un tieša ietekme uz ES politisko, sociālo, kultūras un ekonomisko dzīvi. Kā daļa no jaunā fonda programma “ Tiesiskums” turpinās atbalstīt Savienības tiesiskuma un pārrobežu sadarbības jomas turpmāko attīstību. Programmā ”Pilsoņi, vienlīdzība, tiesības un vērtības” (”Programma”) tiks apvienota 2014.–2020. gada programma ”Tiesības, vienlīdzība un pilsonība”, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1381/20138, un programma ”Eiropa pilsoņiem”, kas izveidota ar Padomes Regulu (ES) Nr. 390/20149 (turpmāk ”iepriekšējās programmas”), un tā tiks pielāgota, lai varētu risināt jaunos Eiropas vērtību problēmjautājumus.

__________________

__________________

8 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1381/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido programmu “Tiesības, vienlīdzība un pilsonība” laikposmam no 2014. gada līdz 2020. gadam (OV L 354, 28.12.2013., 62. lpp.).

8 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1381/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido programmu “Tiesības, vienlīdzība un pilsonība” laikposmam no 2014. gada līdz 2020. gadam (OV L 354, 28.12.2013., 62. lpp.).

9 Padomes Regula (ES) Nr. 390/2014 (2014. gada 14. aprīlis), ar ko izveido programmu “Eiropa pilsoņiem” laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam (OV L 115, 17.4.2014., 3. lpp.).

9 Padomes Regula (ES) Nr. 390/2014 (2014. gada 14. aprīlis), ar ko izveido programmu “Eiropa pilsoņiem” laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam (OV L 115, 17.4.2014., 3. lpp.).

Grozījums Nr.    6

Regulas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)  Tiesiskuma, tiesību un vērtību fonds un tā pamatā esošās divas finansēšanas programmas galvenokārt ir vērstas uz cilvēkiem un struktūrām, kas sekmē to, ka mūsu kopīgās vērtības, tiesības un bagātīgā daudzveidība pastāv un darbojas. Galīgais mērķis ir veicināt un atbalstīt uz tiesībām balstītu, vienlīdzīgu, iekļaujošu un demokrātisku sabiedrību. Tas ietver dinamisku pilsonisko sabiedrību, cilvēku demokrātiskās, pilsoniskās un sociālās līdzdalības veicināšanu un Eiropas sabiedrības bagātīgās daudzveidības stiprināšanu, pamatojoties uz mūsu kopīgo vēsturi un atmiņu. Līguma par Eiropas Savienību 11. pantā ir arī noteikts, ka iestādes ar atbilstīgiem līdzekļiem dod iedzīvotājiem un pārstāvošajām apvienībām iespēju darīt zināmu un publiski apmainīties ar savu viedokli visās Savienības darbības jomās.

(3)  Tiesiskuma, tiesību un vērtību fonds un tā pamatā esošās divas finansēšanas programmas galvenokārt ir vērstas uz cilvēkiem un struktūrām, kas sekmē to, ka mūsu kopīgās vērtības, vienlīdzība, tiesības un bagātīgā daudzveidība pastāv un darbojas. Galīgais mērķis ir veicināt un atbalstīt uz tiesībām balstītu, vienlīdzīgu, atvērtu, iekļaujošu un demokrātisku sabiedrību, finansējot darbības, kas sekmē dinamisku, labi attīstītu, noturīgu un pilntiesīgu pilsonisko sabiedrību, tostarp nodrošinot atbalstu mūsu kopējo vērtību veicināšanai un aizsardzībai, un kas veicina cilvēku demokrātisko, pilsonisko un sociālo līdzdalību un veicina mieru, un kopj Eiropas sabiedrības bagātīgo daudzveidību, pamatojoties uz mūsu kopējām vērtībām, vēsturi, atmiņu un mantojumu. Līguma par Eiropas Savienību 11. pantā ir prasīts, lai iestādes uzturētu atklātu, pārredzamu un pastāvīgu dialogu ar pilsonisko sabiedrību un ar atbilstīgiem līdzekļiem dod iedzīvotājiem un pārstāvošajām apvienībām iespēju darīt zināmu un publiski apmainīties ar savu viedokli visās Savienības darbības jomās.

Grozījums Nr.    7

Regulas priekšlikums

3.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(3 a)  Komisijas uzdevums būtu nodrošināt pastāvīgu, atklātu un pārredzamu dialogu ar programmas atbalsta saņēmējiem un citām ieinteresētajām personām, izveidojot Pilsoniskā dialoga grupu. Pilsoniskā dialoga grupai būtu jādod ieguldījums pieredzes un labas prakses apmaiņā un diskusijās par politikas attīstību tajās jomās un mērķos, uz ko attiecas programma un ar to saistītās jomas. Pilsoniskā dialoga grupā būtu jāiekļauj organizācijas, kas izvēlētas, lai saskaņā ar Programmu saņemtu darbības vai rīcības dotāciju, un citas organizācijas un ieinteresētās personas, kas ir izrādījušas interesi par šo programmu vai darbību šajā politikas jomā, bet kuras nav obligāti jāatbalsta ar Programmu.

Grozījums Nr.    8

Regulas priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4)  Ar programmas “Tiesības un vērtības” (“programma”) starpniecību būtu jāļauj attīstīt sinerģiju, lai risinātu problēmas, kas ir kopīgas vērtību veicināšanas un aizsardzības jomā, un jāsasniedz kritiskā dimensija, lai panāktu konkrētus rezultātus šajā jomā. Tas būtu jāpanāk, pamatojoties uz iepriekšējo programmu pozitīvo pieredzi. Tas ļaus pilnībā izmantot sinerģiju potenciālu, lai efektīvāk atbalstītu attiecīgās politikas jomas un palielinātu to potenciālu sasniegt cilvēkus. Lai programma būtu efektīva, tai būtu jāņem vērā dažādo rīcībpolitikas virzienu īpatnības, to dažādās mērķgrupas un šo grupu īpašās vajadzības un jāizmanto pielāgotas pieejas.

(4)  Ar programmas starpniecību būtu jāļauj attīstīt sinerģiju, lai risinātu problēmas, kas ir kopīgas Līgumos ietverto vērtību veicināšanas un aizsardzības jomā, un jāsasniedz kritiskā dimensija, lai panāktu konkrētus rezultātus šajā jomā. Tas būtu jāpanāk, pamatojoties uz iepriekšējo programmu pozitīvo pieredzi un pilnveidojot to turpmāk. Tas ļaus pilnībā izmantot sinerģiju potenciālu, lai efektīvāk atbalstītu attiecīgās politikas jomas un palielinātu to potenciālu sasniegt cilvēkus. Lai programma būtu efektīva, tai būtu jāņem vērā dažādo rīcībpolitikas virzienu īpatnības, to dažādās mērķgrupas un šo grupu īpašās vajadzības un līdzdalības iespējas, izmantojot īpaši pielāgotas un mērķtiecīgas pieejas, tostarp visu veidu vienlīdzības un arī dzimumu līdztiesības veicināšanu.

Grozījums Nr.    9

Regulas priekšlikums

4.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(4a)  Tiesiskuma un demokrātijas pilnīga ievērošana un veicināšana ir būtiska, lai palielinātu pilsoņu uzticēšanos Savienībai. Tiesiskuma ievērošana Savienībā ir priekšnosacījums pamattiesību aizsardzībai, kā arī līgumos paredzēto tiesību un pienākumu ievērošanas nodrošināšanai. Veidam, kādā tiesiskums tiek īstenots valsts līmenī, ir būtiska nozīme, lai nodrošinātu uzticēšanos dalībvalstu starpā un to juridiskajām sistēmām. Tādēļ ar šo programmu būtu jāveicina un jāaizsargā pamattiesības, demokrātija un tiesiskas valsts princips vietējā, reģionālā, valsts un starptautiskā līmenī.

Grozījums Nr.    10

Regulas priekšlikums

4.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(4b)  Kā viena no Savienības vērtībām LES 2. pantā ir noteikts tiesiskums, kurā ir ietverti likumības principi, kas nozīmē tiesību aktu ieviešanas pārredzamu, pārskatatbildīgu, demokrātisku un plurālistisku procesu; tiesisko noteiktību; izpildvaras patvaļas aizliegumu; neatkarīgu tiesu nodrošinātu efektīvu tiesību, tostarp pamattiesību, aizsardzību tiesā; varas dalīšanu un vienlīdzību likuma priekšā.

Pamatojums

Referente ierosina labāk izpētīt un izcelt sinerģiju starp programmu un Eiropas Komisijas priekšlikumu regulai par Savienības budžeta aizsardzību vispārēju trūkumu gadījumā saistībā ar tiesiskumu dalībvalstīs.

Grozījums Nr.    11

Regulas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5)  Lai tuvinātu Eiropas Savienību tās iedzīvotājiem, ir vajadzīgas dažādas darbības un koordinēti centieni. Iedzīvotāju iesaistīšana pilsētu sadraudzības projektos vai pilsētu tīklos, un atbalsts pilsoniskās sabiedrības organizācijām programmas aptvertajās jomās veicinās iedzīvotāju iesaisti sabiedrībā un galu galā iesaistīšanos Savienības demokrātiskajā dzīvē. Tajā pašā laikā atbalsts tādām darbībām, kas veicina savstarpēju sapratni, daudzveidību, dialogu un cieņu pret citiem, stiprina piederības un Eiropas identitātes apziņu, kuras pamatā ir vienota Eiropas vērtību, kultūras, vēstures un mantojuma izpratne. Īpaši svarīgi ir veicināt lielāku piederību Savienībai un Savienības vērtībām ES attālāko reģionu iedzīvotāju vidū to nošķirtības un attāluma no kontinentālās Eiropas dēļ.

(5)  Lai tuvinātu Eiropas Savienību tās iedzīvotājiem, veicinātu demokrātisko līdzdalību un dotu iedzīvotājiem iespēju izmantot savas tiesības, kas saistītas ar Eiropas pilsonību, ir vajadzīgas dažādas darbības un koordinēti centieni, kuru mērķis ir līdzsvarota ģeogrāfiskā izplatība. Iedzīvotāju iesaistīšana pilsētu sadraudzības projektos vai pilsētu tīklos, un atbalsts pilsoniskās sabiedrības organizācijām vietējā, reģionālā, valsts un starptautiskā līmenī programmas aptvertajās jomās veicinās iedzīvotāju iesaisti sabiedrībā un galu galā aktīvu iesaistīšanos Savienības demokrātiskajā dzīvē, kā arī Savienības politiskās darba kārtības veidošanā. Tajā pašā laikā atbalsts tādām darbībām, kas veicina savstarpēju sapratni, starpkultūru dialogu, kultūru un valodu daudzveidību, samierināšanos, sociālo iekļaušanu un cieņu pret citiem, stiprina piederības sajūtu Savienībai un kopēju uz Eiropas identitātes apziņu balstītu pilsonību, kuras pamatā ir vienota Eiropas vērtību, kultūras, vēstures un mantojuma izpratne. Īpaši svarīgi ir veicināt lielāku piederību Savienībai un Savienības vērtībām ES attālāko reģionu iedzīvotāju vidū to nošķirtības un attāluma no kontinentālās Eiropas dēļ.

Grozījums Nr.    12

Regulas priekšlikums

5.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(5a)  Pieaugošais plurālisms un globālas migrācijas tendences palielina starpkultūru un starpreliģiju dialoga svarīgumu mūsu sabiedrībā. Ar programmu būtu jānodrošina pilnvērtīgs atbalsts starpkultūru un starpreliģiju dialogam kā sociālās saskaņas sastāvdaļai Eiropā un būtiskam elementam sociālās iekļaušanas un kohēzijas veicināšanā. Lai gan starpreliģiju dialogs varētu palīdzēt uzsvērt reliģijas pozitīvo ietekmi uz sociālo kohēziju, reliģiskais analfabētisms draud radīt apstākļus reliģisku uzskatu ļaunprātīgai izmantošanai iedzīvotāju vidū. Tādēļ ar programmu būtu jāatbalsta projekti un iniciatīvas, kas attīsta reliģisko izpratni un veicina starpreliģiju dialogu un savstarpēju sapratni.

Grozījums Nr.    13

Regulas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6)  Atceres pasākumi un kritiskas pārdomas par Eiropas vēsturisko atmiņu ir vajadzīgas, lai iedzīvotāji apzinātos kopējo vēsturi, kas ir pamats kopējai nākotnei, mērķim un kopīgām vērtībām. Būtu jāņem vērā arī vēsturisko, kultūras un starpkultūru aspektu nozīme, kā arī saikne starp atceres pasākumiem un Eiropas identitātes radīšanu un piederības apziņu.

(6)  Vēsturiskās atmiņas veicināšanas pasākumi un kritiskas pārdomas par Eiropas vēsturisko atmiņu ir vajadzīgas, lai iedzīvotāji, jo īpaši jaunieši, apzinātos savu kopējo vēsturi, kas ir pamats kopējai nākotnei. Būtu jāņem vērā arī vēsturisko, sociālo, kultūras un starpkultūru aspektu, tolerances un dialoga nozīme, lai veicinātu kopīgu pamatu, balstoties uz kopējām vērtībām, solidaritāti, daudzveidību un mieru, kā arī saikne starp vēsturiskās atmiņas veicināšanas pasākumiem un Eiropas identitātes radīšanu un piederības apziņu.

Grozījums Nr.    14

Regulas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7)  Iedzīvotājiem būtu arī vairāk jāapzinās savas tiesības, kas izriet no Savienības pilsonības, viņiem vajadzētu justies ērti dzīvojot, ceļojot, mācoties, strādājot un veicot brīvprātīgo darbu citā dalībvalstī, viņiem vajadzētu justies spējīgiem izmantot visas Savienības pilsonības tiesības un paļauties uz to, ka viņiem ir vienlīdzīga piekļuve savām tiesībām, ka viņi var tās pilnībā izmantot un ka tās tiks pilnā apjomā aizsargātas bez jebkādas diskriminācijas neatkarīgi no tā, kurā vietā Savienībā viņi atrodas. Pilsoniskā sabiedrība ir jāatbalsta, lai veicinātu, aizsargātu un uzlabotu izpratni par ES kopīgajām vērtībām saskaņā ar LES 2. pantu un veicinātu tiesību efektīvu izmantošanu saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.

(7)  Savienības iedzīvotāji nepietiekami apzinās savas tiesības, kas izriet no Savienības pilsonības, piemēram, tiesības balsot Eiropas un vietējās vēlēšanās vai saņemt konsulāro aizsardzību no citu dalībvalstu vēstniecībām. Būtu vairāk jāinformē iedzīvotāji par šīm tiesībām, un viņiem vajadzētu justies ērti dzīvojot, ceļojot, mācoties, strādājot un veicot brīvprātīgo darbu citā dalībvalstī, viņiem vajadzētu justies spējīgiem izmantot visas Savienības pilsonības tiesības un paļauties uz to, ka viņiem ir vienlīdzīga piekļuve savām tiesībām, ka viņi var tās pilnībā izmantot un ka tās tiks pilnā apjomā aizsargātas bez jebkādas diskriminācijas neatkarīgi no tā, kurā vietā Savienībā viņi atrodas. Pilsoniskā sabiedrība ir jāatbalsta visos līmeņos, lai veicinātu, aizsargātu un uzlabotu izpratni par ES kopīgajām vērtībām saskaņā ar LES 2. pantu un veicinātu tiesību efektīvu izmantošanu saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.

Grozījums Nr.    15

Regulas priekšlikums

7.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(7a)  Eiropas Parlamenta 2009. gada 2. aprīļa rezolūcijā par Eiropas sirdsapziņu un totalitārismu un Padomes 2011. gada 9. un 10. jūnija secinājumos par atmiņām par totalitāro režīmu pastrādātajiem noziegumiem Eiropā ir uzsvērts, ka ir svarīgi saglabāt atmiņas par pagātni kā līdzekli, lai veidotu kopīgu nākotni, un uzsvērta Savienības nozīme, atvieglojot un sekmējot kolektīvās atmiņas par minētajiem noziegumiem, kā arī daloties tajās, lai sniegtu jaunu impulsu plurālistiskai un demokrātiskai kopīgai Eiropas identitātei.

Grozījums Nr.    16

Regulas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8)  Sieviešu un vīriešu līdztiesība ir Eiropas Savienības pamatvērtība un viens no mērķiem. Diskriminācija un nevienlīdzīga attieksme pret sievietēm pārkāpj viņu pamattiesības un kavē viņu pilnīgu politisko, sociālo un ekonomisko līdzdalību sabiedrībā. Turklāt strukturālo un kultūras šķēršļu pastāvēšana kavē patiesas dzimumu līdztiesības sasniegšanu. Tāpēc dzimumu līdztiesības veicināšana visās Savienības darbībās ir Savienības pamatdarbība un ekonomikas izaugsmes virzītājspēks, un tā būtu jāatbalsta ar šo programmu.

(8)  Dzimumu līdztiesība ir Eiropas Savienības pamatvērtība un viens no mērķiem. Atbilstoši šīs regulas 8. pantam Savienības uzdevums visās tās darbībās ir novērst nevienlīdzību un sekmēt līdztiesību starp vīriešiem un sievietēm. Tomēr vispārējais progress dzimumu līdztiesības jomā ir ļoti lēns. Sk. 2017. gada dzimumu līdztiesības indeksu, ko publicējis Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts. Bieži vien nemanāma un slēpta krusteniskā diskriminācija un nevienlīdzīga attieksme pret sievietēm un meitenēm, kā arī dažādu veidu diskriminācija pret sievietēm pārkāpj viņu pamattiesības un kavē viņu pilnīgu politisko, sociālo un ekonomisko līdzdalību sabiedrībā. Turklāt politisko, strukturālo un kultūras šķēršļu pastāvēšana kavē patiesas dzimumu līdztiesības sasniegšanu. Tāpēc dzimumu līdztiesības veicināšana visās Savienības darbībās, atbalstot dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanas un nediskriminācijas mērķus un aktīvi apkarojot stereotipus un novēršot arī slēpto diskrimināciju, ir Savienības pamatdarbība un ekonomikas izaugsmes virzītājspēks, un tā būtu jāatbalsta ar šo programmu.

Grozījums Nr.    17

Regulas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9)  Ar dzimumu saistīta vardarbība un vardarbība pret bērniem un jauniešiem ir nopietns pamattiesību pārkāpums. Visā Savienībā joprojām pastāv vardarbība visos sociālajos un ekonomiskajos slāņos, un tai ir nopietnas sekas uz cietušo fizisko un psiholoģisko veselību un uz sabiedrību kopumā. Bērni, jaunieši un sievietes ir īpaši neaizsargāti pret vardarbību, jo īpaši vardarbību tuvās attiecībās. Būtu jārīkojas, lai veicinātu bērnu tiesības un pastiprinātu viņu aizsardzību pret kaitējumu un vardarbību, kas rada draudus viņu fiziskajai un garīgajai veselībai un kas ir pārkāpums pret viņu tiesībām uz attīstību, aizsardzību un cieņu. Visu veidu vardarbības apkarošana, tās novēršanas veicināšana un cietušo aizsardzība un atbalstīšana ir Savienības prioritātes, kas palīdz īstenot personu pamattiesības un veicina sieviešu un vīriešu līdztiesību. Šīs prioritātes būtu jāatbalsta ar programmas starpniecību.

(9)  Ar dzimumu saistīta vardarbība un vardarbība pret bērniem, jauniešiem, vecāka gadagājuma cilvēkiem, personām ar invaliditāti, bēgļiem un migrantiem un pret dažādu minoritāšu grupu pārstāvjiem, piemēram, etnisko minoritāšu grupu pārstāvjiem un LGBTQI personām, ir nopietns pamattiesību pārkāpums. Visā Savienībā joprojām pastāv vardarbība visos sociālajos un ekonomiskajos slāņos, un tai ir nopietnas sekas uz cietušo fizisko un psiholoģisko veselību un uz sabiedrību kopumā. Lai apkarotu ar dzimumu saistītu vardarbību, ir nepieciešama daudzdimensionāla pieeja, kas aptver juridiskos, izglītības un veselības aspektus, tostarp seksuālās un reproduktīvās tiesības, ekonomiskos un citus sociālos aspektus, piemēram, atbalstu sieviešu tiesību organizācijām, sniedzot konsultācijas un palīdzību, kā arī īstenojot projektus, kuru mērķis ir panākt dzimumu līdztiesības ziņā vienlīdzīgāku sabiedrību. Ir aktīvi jācīnās pret kaitīgiem stereotipiem un normām no agrīna vecuma, kā arī pret visu veidu naidīgiem izteikumiem un vardarbību tiešsaistē. Būtu jārīkojas, lai veicinātu bērnu tiesības un pastiprinātu viņu aizsardzību pret kaitējumu un vardarbību, kas rada draudus viņu fiziskajai un garīgajai veselībai un kas ir pārkāpums pret viņu tiesībām uz attīstību, aizsardzību un cieņu. Eiropas Padomes Konvencijā par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (Stambulas konvencija) “vardarbība pret sievietēm” ir definēta kā “visi dzimumvardarbības akti, kas izraisa vai var izraisīt fiziskas, seksuālas, psiholoģiskas vai ekonomiskas traumas vai ciešanas sievietēm, tostarp draudēšana ar šādām darbībām, piespiešanu vai patvaļīgu brīvības atņemšanu, neatkarīgi no tā, vai tās notiek publiskās vai privātās dzīves ietvaros”. Visu veidu vardarbības apkarošana, tās novēršanas veicināšana un cietušo aizsardzība un atbalstīšana ir Savienības prioritātes, kas palīdz īstenot personu pamattiesības un veicina sieviešu un vīriešu līdztiesību. Šīs prioritātes būtu jāatbalsta ar programmas starpniecību. Profilakse un upuru tiesību atbalsts būtu jāizstrādā sadarbībā ar mērķa grupu, nodrošinot, ka tiek apmierinātas vairākās jomās neaizsargātu personu konkrētās vajadzības.

Grozījums Nr.    18

Regulas priekšlikums

9.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(9a)  Nedokumentētas sievietes ir īpaši neaizsargātas pret vardarbību un seksuālu izmantošanu, un viņām nav pieejams atbalsts. Ir ļoti svarīgi īstenot pieeju, kuras centrā ir cietušie, un piedāvāt piemērotus atbalsta pakalpojumus visām sievietēm visā Savienībā neatkarīgi no viņu uzturēšanās statusa. Nepieciešamība patvēruma procedūrās ņemt vērā dzimumu aspektu ir ļoti svarīga starpnozaru darbam un var veicināt dzimumu līdztiesības palielināšanos.

Grozījums Nr.    19

Regulas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10)  Lai novērstu un apkarotu visu veidu vardarbību un aizsargātu cietušos, ir vajadzīga stingra politiskā griba un saskaņota rīcība, kuras pamatā ir iepriekšējo Daphne programmu, programmas “Tiesības, vienlīdzība un pilsonība” un programmas “Tiesiskums” metodes un rezultāti. Jo īpaši kopš Daphne programmas uzsākšanas 1997. gadā tās finansējums vardarbības upuru atbalstam un vardarbības pret sievietēm, bērniem un jauniešiem apkarošanai ir guvis patiesus panākumus gan tā popularitātes starp ieinteresētajām personām (valsts iestādēm, akadēmiskām iestādēm un nevalstiskām organizācijām) ziņā, gan arī finansēto projektu efektivitātes ziņā. Ar šo programmu ir finansēti projekti nolūkā uzlabot izpratni, sniegt atbalstu cietušajiem, kā arī atbalstīt tādu nevalstisko organizāciju (NVO) darbības, kuras darbojas uz vietas. Tā ir vērsusies pret visiem vardarbības veidiem, piemēram, vardarbību ģimenē, seksuālu vardarbību, cilvēku tirdzniecību, kā arī jauniem vardarbības veidiem, piemēram, iebiedēšanu tiešsaistē. Tāpēc ir svarīgi turpināt visas šīs darbības un jānodrošina, ka šie rezultāti un gūtā pieredze tiek pienācīgi ņemti vērā, īstenojot programmu.

(10)  Lai novērstu un apkarotu visu veidu vardarbību un aizsargātu cietušos, ir vajadzīga stingra politiskā griba un saskaņota rīcība, kuras pamatā ir iepriekšējo Daphne programmu, programmas “Tiesības, vienlīdzība un pilsonība” un programmas “Tiesiskums” metodes un rezultāti. Jo īpaši kopš Daphne programmas uzsākšanas 1997. gadā tās finansējums vardarbības upuru atbalstam un vardarbības pret sievietēm, bērniem un jauniešiem apkarošanai ir guvis patiesus panākumus gan tā popularitātes starp ieinteresētajām personām (valsts iestādēm, akadēmiskām iestādēm un nevalstiskām organizācijām) ziņā, gan arī finansēto projektu efektivitātes ziņā. Ar šo programmu ir finansēti projekti nolūkā uzlabot izpratni, sniegt atbalstu cietušajiem, kā arī atbalstīt tādu nevalstisko organizāciju (NVO) darbības, kuras darbojas uz vietas. Tā ir vērsusies pret visiem vardarbības veidiem, piemēram, vardarbību ģimenē, seksuālu vardarbību, cilvēku tirdzniecību, vajāšanu un tradicionālu kaitīgu praksi, piemēram, sieviešu dzimumorgānu kropļošanu, kā arī jauniem vardarbības veidiem, piemēram, iebiedēšanu un terorizēšanu tiešsaistē. Tāpēc ir svarīgi turpināt visas šīs darbības, paredzot neatkarīgu budžeta piešķīrumu Daphne, un nodrošināt, ka šie rezultāti un gūtā pieredze tiek pienācīgi ņemti vērā, īstenojot programmu.

Grozījums Nr.    20

Regulas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11)  Nediskriminācija ir Savienības pamatprincips. Līguma par Eiropas Savienības darbību 19. pantā paredzēta rīcība, lai apkarotu diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ. Nediskriminācijas princips ir iekļauts arī Hartas 21. pantā. Diskriminācijas dažādo formu īpašās iezīmes būtu jāņem vērā, un līdztekus būtu jāizstrādā attiecīgas darbības, lai novērstu un cīnītos pret diskrimināciju viena vai vairāku iemeslu dēļ. Programmai būtu jāatbalsta darbības, kuru mērķis ir novērst un apkarot diskrimināciju, rasismu, ksenofobiju, antisemītismu, naidu pret musulmaņiem un citus neiecietības veidus. Šajā sakarā īpaša uzmanība būtu jāvelta arī tam, lai novērstu un apkarotu visus vardarbības, naida, segregācijas un stigmatizācijas veidus, kā arī lai apkarotu iebiedēšanu, aizskaršanu un neiecietīgu izturēšanos. Programma būtu jāīsteno savstarpēji papildinošā veidā ar citām Savienības darbībām, kam ir tie paši mērķi, jo īpaši tām, kas minētas Komisijas 2011. gada 5. aprīļa paziņojumā “ES programma attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģijām līdz 2020. gadam”10 un Padomes 2013. gada 9. decembra Ieteikumā par efektīviem romu integrācijas pasākumiem dalībvalstīs11.

(11)  Nediskriminācija ir Savienības pamatprincips. Līguma par Eiropas Savienības darbību 19. pantā paredzēta rīcība, lai apkarotu diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ. Nediskriminācijas princips ir iekļauts arī Hartas 21. pantā. Diskriminācijas, tostarp tiešas, netiešas un strukturālas diskriminācijas, dažādo formu īpašās iezīmes būtu jāņem vērā, un līdztekus būtu jāizstrādā attiecīgas darbības, lai novērstu un cīnītos pret diskrimināciju viena vai vairāku iemeslu dēļ. Programmai būtu jāatbalsta darbības, kuru mērķis ir novērst un apkarot diskrimināciju, rasismu, ksenofobiju, afrofobiju, antisemītismu, naidu pret čigāniem, naidu pret musulmaņiem, homofobiju un citus neiecietības veidus gan tiešsaistē, gan bezsaistē pret cilvēkiem, kas pieder pie minoritātēm, ņemot vērā daudzos diskriminācijas līmeņus, ar ko saskaras sievietes. Šajā sakarā īpaša uzmanība būtu jāvelta arī tam, lai novērstu un apkarotu visus vardarbības, naida, segregācijas un stigmatizācijas veidus, kā arī lai apkarotu iebiedēšanu, aizskaršanu un neiecietīgu izturēšanos. Programma būtu jāīsteno savstarpēji papildinošā veidā ar citām Savienības darbībām, kam ir tie paši mērķi, jo īpaši tām, kas minētas Komisijas 2011. gada 5. aprīļa paziņojumā “ES programma attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģijām līdz 2020. gadam”10 un Padomes 2013. gada 9. decembra Ieteikumā par efektīviem romu integrācijas pasākumiem dalībvalstīs11.

__________________

__________________

10 COM(2011)173.

10 COM(2011)173.

11 OV C 378, 24.12.2013., 1. lpp.

11 OV C 378, 24.12.2013., 1. lpp.

Grozījums Nr.    21

Regulas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12)  Attieksmes un vides šķēršļi, kā arī pieejamības trūkums kavē personu ar invaliditāti pilnīgu un efektīvu līdzdalību sabiedrībā vienlīdzīgi ar citiem. Cilvēki ar invaliditāti cita starpā saskaras ar šķēršļiem, kas kavē viņu piekļuvi darba tirgum, iespējas saņemt iekļaujošu un kvalitatīvu izglītību, izvairīties no nabadzības un sociālās atstumtības, piekļūt kultūras iniciatīvām un plašsaziņas līdzekļiem vai izmantot viņu politiskās tiesības. Kā Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām (UNCRPD) līgumslēdzēja puse Savienība un visas tās dalībvalstis ir apņēmušās veicināt, aizsargāt un nodrošināt, ka visām personām ar invaliditāti ir visas cilvēktiesības un pamatbrīvības. UNCRPD noteikumi ir kļuvuši par Savienības tiesību sistēmas neatņemamu daļu.

(12)  Attieksmes un vides šķēršļi, kā arī pieejamības trūkums kavē personu ar invaliditāti pilnīgu un efektīvu līdzdalību sabiedrībā vienlīdzīgi ar citiem. Cilvēki ar invaliditāti, tostarp cilvēki ar ilgtermiņa fiziskiem, garīgiem, intelektuāliem vai sajūtu traucējumiem, cita starpā saskaras ar šķēršļiem, kas kavē viņu piekļuvi darba tirgum, iespējas saņemt iekļaujošu un kvalitatīvu izglītību, izvairīties no nabadzības un sociālās atstumtības, piekļūt kultūras iniciatīvām un plašsaziņas līdzekļiem vai izmantot viņu politiskās tiesības. Kā Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām (UNCRPD) līgumslēdzēja puse Savienība un visas tās dalībvalstis ir apņēmušās veicināt, aizsargāt un nodrošināt, ka visām personām ar invaliditāti ir visas cilvēktiesības un pamatbrīvības. UNCRPD noteikumi, kuru īstenošana ir obligāta, ir kļuvuši par Savienības tiesību sistēmas neatņemamu daļu. Šajā sakarībā ar programmu būtu jāvērš īpaša uzmanība un jāfinansē izpratnes veicināšanas pasākumi attiecībā uz problēmām, ar kurām saskaras personas ar invaliditāti, pilnvērtīgi piedaloties sabiedrībā un izmantojot savas tiesības kā vienlīdzīgi pilsoņi.

Grozījums Nr.    22

Regulas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13)  Tiesības uz privātās un ģimenes dzīves, dzīvokļa un saziņas neaizskaramību (tiesības uz privātumu) ir pamattiesības, kas nostiprinātas Pamattiesību hartas 7. pantā. Personas datu aizsardzība ir pamattiesības, kas nostiprinātas Pamattiesību hartas 8. pantā un Līguma par Eiropas Savienības darbību 16. pantā. Atbilstību personas datu aizsardzības noteikumiem kontrolē neatkarīgas uzraudzības iestādes. Savienības tiesiskais regulējums, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/67912 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/68013, paredz noteikumus, kas nodrošina tiesību uz personas datu aizsardzību efektīvu aizsardzību. Šie tiesību akti valstu datu aizsardzības uzraudzības iestādēm uztic uzdevumu veicināt sabiedrības informētību un izpratni par riskiem, noteikumiem, aizsardzības pasākumiem un tiesībām saistībā ar personas datu apstrādi. Ņemot vērā to, cik svarīgas ir tiesības uz personas datu aizsardzību tehnoloģiju straujas attīstības laikā, Savienībai vajadzētu būt iespējai īstenot izpratni veicinošas darbības, veikt pētījumus un citas nozīmīgas darbības.

(13)  Tiesības uz privātās un ģimenes dzīves, dzīvokļa un saziņas neaizskaramību (tiesības uz privātumu) ir pamattiesības, kas nostiprinātas Pamattiesību hartas 7. pantā. Personas datu aizsardzība ir pamattiesības, kas nostiprinātas Pamattiesību hartas 8. pantā un Līguma par Eiropas Savienības darbību 16. pantā. Atbilstību personas datu aizsardzības noteikumiem kontrolē neatkarīgas uzraudzības iestādes. Savienības tiesiskais regulējums, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/67912 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/68013, paredz noteikumus, kas nodrošina tiesību uz personas datu aizsardzību efektīvu aizsardzību. Šie tiesību akti valstu datu aizsardzības uzraudzības iestādēm uztic uzdevumu veicināt sabiedrības informētību un izpratni par riskiem, noteikumiem, aizsardzības pasākumiem un tiesībām saistībā ar personas datu apstrādi. Ņemot vērā to, cik svarīgas ir tiesības uz personas datu aizsardzību tehnoloģiju straujas attīstības laikā, Savienībai vajadzētu būt iespējai īstenot izpratni veicinošas darbības, atbalstīt pilsoniskās sabiedrības organizācijas, aizstāvot datu aizsardzību saskaņā ar Savienības standartiem, un veikt pētījumus un citas nozīmīgas darbības.

__________________

__________________

12 OV L 119, 4.5.2016., 1.-88. lpp.

12 OV L 119, 4.5.2016., 1.-88. lpp.

13 OV L 119, 4.5.2016., 89.-131. lpp.

13 OV L 119, 4.5.2016., 89.-131. lpp.

Grozījums Nr.    23

Regulas priekšlikums

13.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(13a)  Vārda un informācijas brīvība ir nostiprināta Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Brīva piekļuve informācijai, plašsaziņas līdzekļu pamatnosacījumu novērtēšana un atbildīga un droša informācijas un komunikācijas tīklu izmantošana ir tieši saistīta ar brīvu sabiedrības viedokļa veidošanos un ir būtiska, lai nodrošinātu funkcionālu demokrātiju. Sabiedrības interesēs ir apgūt plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes prasmes, kas nepieciešamas kritiskās domāšanas un izpratnes veidošanai, kā arī spējai analizēt sarežģītas situācijas, atzīt viedokļu un faktu atšķirības un pretoties jebkāda veida naida kurināšanai. Šajā nolūkā Savienībai būtu jāveicina plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes uzlabošana visu iedzīvotāju labā neatkarīgi no viņu vecuma, izmantojot apmācību, izpratnes veidošanu, pētījumus un citas attiecīgas darbības.

Grozījums Nr.    24

Regulas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14)  LESD 24. pantā paredzēts, ka Eiropas Parlaments un Padome pieņem noteikumus par procedūrām un nosacījumiem, kas nepieciešami pilsoņu iniciatīvai Līguma par Eiropas Savienību 11. panta nozīmē. Tas tika darīts, pieņemot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu [(ES) Nr. 211/2011l]14. Ar programmu būtu jāatbalsta tehniskā un organizatoriskā atbalsta finansēšana, lai īstenotu Regulu [(ES) Nr. 211/2011], tādējādi atbalstot pilsoņu tiesību uzsākt un atbalstīt Eiropas pilsoņu iniciatīvas īstenošanu.

(14)  Eiropas pilsoņu iniciatīva ir pirmais valstis vienojošais līdzdalības demokrātijas instruments, kas veido tiešu saikni starp Eiropas pilsoņiem un Savienības iestādēm. LESD 24. pantā paredzēts, ka Eiropas Parlaments un Padome pieņem noteikumus par procedūrām un nosacījumiem, kas nepieciešami pilsoņu iniciatīvai Līguma par Eiropas Savienību 11. panta nozīmē. Tas tika darīts, pieņemot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu [(ES) Nr. 211/2011l]14. Ar programmu būtu jāatbalsta tehniskā un organizatoriskā atbalsta finansēšana, lai īstenotu Regulu [(ES) Nr. 211/2011], tādējādi atbalstot pilsoņu tiesību uzsākt, atbalstīt un mudināt citus atbalstīt Eiropas pilsoņu iniciatīvas īstenošanu.

_________________

_________________

14 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 211/2011 (2011. gada 16. februāris) par pilsoņu iniciatīvu (OV L 65, 11.3.2011., 1. lpp.).

14 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 211/2011 (2011. gada 16. februāris) par pilsoņu iniciatīvu (OV L 65, 11.3.2011., 1. lpp.).

Grozījums Nr.    25

Regulas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15)  Saskaņā ar LESD 8. un 10. pantu ar programmu visās tās darbībās būtu jāatbalsta dzimumu līdztiesības un nediskriminācijas mērķu integrēšana.

(15)  Saskaņā ar LESD 8. un 10. pantu ar programmu visās tās darbībās būtu jāatbalsta dzimumu līdztiesības un nediskriminācijas mērķu integrēšana un arī jāveicina dzimumu līdztiesības principa izmantošana budžeta plānošanā un dzimumu ietekmes novērtējumā vajadzības gadījumā visā Savienības budžeta procesā. Lai nodrošinātu integrētu pieeju dzimumu līdztiesības īstenošanai, ir jāievēro dzimumu līdztiesības princips budžeta plānošanā visās attiecīgajās budžeta pozīcijās, jāpiešķir pietiekami resursi un jānodrošina pārredzamība attiecībā uz budžeta pozīcijām, kas paredzētas dzimumu līdztiesības veicināšanai un cīņai pret diskrimināciju dzimuma dēļ. Atsevišķi projekti un programma kā tādi būtu jāpārskata finansēšanas perioda beigās, lai noteiktu, cik lielā mērā tie ir izmantoti iepriekš minēto principu īstenošanai.

Grozījums Nr.    26

Regulas priekšlikums

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17)  Saskaņā ar Savienības tiesību aktiem par vienlīdzīgu attieksmi un lai cīnītos pret diskrimināciju rases un etniskās izcelsmes, kā arī dzimuma dēļ, dalībvalstis ir izveidojušas neatkarīgas struktūras, kuru mērķis ir veicināt vienlīdzīgu attieksmi un kuras parasti dēvē par “līdztiesības struktūrām”. Tomēr daudzas dalībvalstis ir pārsniegušas šīs prasības un nodrošinājušas, ka līdztiesības struktūras var vērsties arī pret diskrimināciju citu iemeslu dēļ, piemēram, vecuma, dzimumorientācijas, reliģijas un pārliecības, invaliditātes vai citu iemeslu dēļ. Līdztiesības struktūrām ir būtiska nozīme līdztiesības veicināšanā un vienlīdzīgas attieksmes tiesību aktu efektīvas piemērošanas nodrošināšanā, jo īpaši sniedzot neatkarīgu palīdzību diskriminācijas upuriem, veicot neatkarīgus apsekojumus saistībā ar diskrimināciju, publicējot neatkarīgus ziņojumus un sniedzot ieteikumus par jebkuru jautājumu saistībā ar diskrimināciju to valstī. Ir būtiski, lai līdztiesības struktūru darbs šajā ziņā tiktu koordinēts Savienības līmenī. EQUINET tika izveidots 2007. gadā. Tās locekļi ir valsts iestādes, kuru mērķis ir veicināt vienlīdzīgu attieksmi, kā noteikts Padomes Direktīvās 2000/43/EK15 un 2004/113/EK16, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 2006/54/EK17 un 2010/41/ES18. EQUINET atrodas izņēmuma situācijā, jo tā ir vienīgā struktūra, kas nodrošina darbību koordināciju starp līdztiesības iestādēm. Šī EQUINET koordinēšanas darbība ir būtiska, lai pareizi īstenotu Savienības tiesību aktus diskriminācijas novēršanas jomā dalībvalstīs, un būtu jāatbalsta ar šīs programmas starpniecību.

(17)  Saskaņā ar Savienības tiesību aktiem par vienlīdzīgu attieksmi un lai cīnītos pret diskrimināciju rases un etniskās izcelsmes, kā arī dzimuma dēļ, dalībvalstis ir izveidojušas neatkarīgas struktūras, kuru mērķis ir veicināt vienlīdzīgu attieksmi un kuras parasti dēvē par “līdztiesības struktūrām”. Tomēr daudzas dalībvalstis ir pārsniegušas šīs prasības un nodrošinājušas, ka līdztiesības struktūras var vērsties arī pret diskrimināciju citu iemeslu dēļ, piemēram, valodas, vecuma, dzimumorientācijas, reliģijas un pārliecības, invaliditātes vai citu iemeslu dēļ. Līdztiesības struktūrām ir būtiska nozīme līdztiesības veicināšanā un vienlīdzīgas attieksmes tiesību aktu efektīvas piemērošanas nodrošināšanā, jo īpaši sniedzot neatkarīgu palīdzību diskriminācijas upuriem, veicot neatkarīgus apsekojumus saistībā ar diskrimināciju, publicējot neatkarīgus ziņojumus un sniedzot ieteikumus par jebkuru jautājumu saistībā ar diskrimināciju to valstī. Ir būtiski, lai visu attiecīgo līdztiesības struktūru darbs šajā ziņā tiktu koordinēts Savienības līmenī. EQUINET tika izveidots 2007. gadā. Tās locekļi ir valsts iestādes, kuru mērķis ir veicināt vienlīdzīgu attieksmi, kā noteikts Padomes Direktīvās 2000/43/EK15 un 2004/113/EK16, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 2006/54/EK17 un 2010/41/ES18. Komisija 2018. gada 22. jūnijā pieņēma ieteikumu par līdztiesības iestāžu standartiem, kas aptver līdztiesības iestāžu pilnvaras, neatkarību, efektivitāti, kā arī koordināciju un sadarbību. EQUINET atrodas izņēmuma situācijā, jo tā ir vienīgā struktūra, kas nodrošina darbību koordināciju starp līdztiesības iestādēm. Šī EQUINET koordinēšanas darbība ir būtiska, lai pareizi īstenotu Savienības tiesību aktus diskriminācijas novēršanas jomā dalībvalstīs, un būtu jāatbalsta ar šīs programmas starpniecību.

__________________

__________________

15 Padomes Direktīva 2000/43/EK (2000. gada 29. jūnijs), ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības (OV L 180, 19.7.2000., 22. lpp.).

15 Padomes Direktīva 2000/43/EK (2000. gada 29. jūnijs), ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības (OV L 180, 19.7.2000., 22. lpp.).

16 Padomes Direktīva 2004/113/EK (2004. gada 13. decembris), ar kuru īsteno principu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu (OV L 373, 21.12.2004., 37. lpp.).

16 Padomes Direktīva 2004/113/EK (2004. gada 13. decembris), ar kuru īsteno principu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu (OV L 373, 21.12.2004., 37. lpp.).

17 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/54/EK (2006. gada 5. jūlijs) par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos (OV L 204, 26.7.2006., 23. lpp.).

17 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/54/EK (2006. gada 5. jūlijs) par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos (OV L 204, 26.7.2006., 23. lpp.).

18 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/41/ES (2010. gada 7. jūlijs) par to, kā piemērot vienlīdzīgas attieksmes principu vīriešiem un sievietēm, kas darbojas pašnodarbinātas personas statusā, un ar kuru atceļ Padomes Direktīvu 86/613/EEK (OV L 180, 15.7.2010., 1. lpp.).

18 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/41/ES (2010. gada 7. jūlijs) par to, kā piemērot vienlīdzīgas attieksmes principu vīriešiem un sievietēm, kas darbojas pašnodarbinātas personas statusā, un ar kuru atceļ Padomes Direktīvu 86/613/EEK (OV L 180, 15.7.2010., 1. lpp.).

Grozījums Nr.    27

Regulas priekšlikums

17.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(17a)  Lai palielinātu pieejamību un nodrošinātu neitrālas pamatnostādnes un praktisku informāciju attiecībā uz visiem Programmas aspektiem, dalībvalstīs būtu jāizveido kontaktpunkti ar nolūku sniegt palīdzību gan atbalsta saņēmējiem, gan pieteikuma iesniedzējiem. Programmas kontaktpunktiem būtu jāspēj veikt savas funkcijas neatkarīgi un bez tiešas subordinācijas vai iejaukšanās lēmumu pieņemšanā no valsts iestāžu puses. Programmas kontaktpunktus var vadīt dalībvalstis vai pilsoniskās sabiedrības organizācijas, vai arī to konsorcijs. Programmas kontaktpunkti nav atbildīgi par projektu atlasi;

Grozījums Nr.    28

Regulas priekšlikums

18. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18)  Neatkarīgām cilvēktiesību struktūrām un pilsoniskās sabiedrības organizācijām ir būtiska nozīme, lai veicinātu, aizsargātu un uzlabotu izpratni par Savienības kopīgajām vērtībām saskaņā ar LES 2. pantu un veicinātu tiesību efektīvu izmantošanu saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, tostarp ES Pamattiesību hartu. Kā norādīts Eiropas Parlamenta 2018. gada 18. aprīļa rezolūcijā, pienācīgs finansiālais atbalsts ir svarīgs, lai veidotu labvēlīgu un ilgtspējīgu vidi pilsoniskās sabiedrības organizācijām, lai stiprinātu to nozīmi un lai tās varētu veikt savas funkcijas neatkarīgi un efektīvi. Tāpēc, papildinot valsts līmeņa centienus, ES finansējumam būtu jāpalīdz atbalstīt, stiprināt un attīstīt tādu neatkarīgu pilsoniskās sabiedrības organizāciju spējas, kuras nodarbojas ar cilvēktiesību veicināšanu un kuru darbība palīdz stratēģiski īstenot tiesības saskaņā ar ES tiesību aktiem un ES Pamattiesību hartu, tostarp ar aizstāvības un uzraudzības pasākumu palīdzību, kā arī veicināt, aizsargāt un uzlabot izpratni par Savienības kopējām vērtībām valsts līmenī.

(18)  Neatkarīgām cilvēktiesību struktūrām, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un cilvēktiesību aizstāvjiem ir būtiska nozīme, lai veicinātu, aizsargātu un uzlabotu izpratni par Savienības kopīgajām vērtībām saskaņā ar LES 2. pantu un veicinātu tiesību efektīvu izmantošanu saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, tostarp ES Pamattiesību hartu. Kā norādīts Eiropas Parlamenta 2018. gada 19. aprīļa rezolūcijā, finansējuma palielinājums un pienācīgs finansiālais atbalsts ir svarīgs, lai veidotu labvēlīgu un ilgtspējīgu vidi pilsoniskās sabiedrības organizācijām, lai stiprinātu to nozīmi un lai tās varētu veikt savas funkcijas neatkarīgi un efektīvi. Tāpēc, papildinot valsts līmeņa centienus, ES finansējumam būtu jāpalīdz atbalstīt, stiprināt un attīstīt, tostarp nodrošinot pienācīgu pamatfinansējumu un vienkāršotas izmaksu iespējas, finanšu noteikumus un procedūras, tādu neatkarīgu pilsoniskās sabiedrības organizāciju spējas, kuras nodarbojas ar tādu Savienības vērtību kā demokrātija, tiesiskums un pamattiesības veicināšanu un kuru darbība palīdz stratēģiski īstenot tiesības saskaņā ar ES tiesību aktiem un ES Pamattiesību hartu, tostarp ar aizstāvības un uzraudzības pasākumu palīdzību, kā arī veicināt, aizsargāt un uzlabot izpratni par Savienības kopējām vērtībām vietējā, reģionālā, valsts un starptautiskā līmenī.

Grozījums Nr.    29

Regulas priekšlikums

19. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(19)  Komisijai būtu jānodrošina vispārēja saskaņotība, papildināmība un sinerģija ar darbu, ko veic Savienības struktūras, dienesti un aģentūras, jo īpaši Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts un Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra, un būtu jāņem vērā citu valstu un starptautisku dalībnieku darbs jomās, uz kurām attiecas programma.

(19)  Komisijai būtu jānodrošina vispārēja saskaņotība, papildināmība un sinerģija ar darbu, ko veic Savienības struktūras, dienesti un aģentūras, jo īpaši Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts un Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra, un būtu jāņem vērā citu valstu un starptautisku dalībnieku darbs jomās, uz kurām attiecas programma. Komisijai būtu aktīvi jāmudina šīs programmas dalībnieki izmantot šo Savienības struktūru, biroju un aģentūru sagatavotos ziņojumus un resursus, piemēram, dzimumu līdztiesības principa iekļaušanu budžeta plānošanā un dzimumu līdztiesības novērtēšanas rīkus, ko izstrādājis Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts.

Grozījums Nr.    30

Regulas priekšlikums

19.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(19 a)  Visaptverošam Savienības mehānismam demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību jomā būtu jānodrošina regulāra un vienlīdzīga visu dalībvalstu pārbaude, sniedzot informāciju, kas nepieciešama tādu pasākumu uzsākšanai, kuru saistīti ar Savienības vērtību vispārējām nepilnībām dalībvalstīs.

Grozījums Nr.    31

Regulas priekšlikums

20. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(20)  Ievērojot konkrētus nosacījumus, programmai vajadzētu būt atvērtai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) dalībvalstīm, kuras ir Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstis, un EBTA dalībvalstīm, kuras nav EEZ dalībvalstis, un citām Eiropas valstīm. Programmā būtu jāiekļauj arī valstis, kas pievienojas, kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis, kas gūst labumu no pirmspievienošanās stratēģijas.

(20)  Ievērojot konkrētus nosacījumus, attiecībā uz tādu konkrētu mērķu īstenošanu kā dzimumu līdztiesības un tiesību veicināšana, pilsoņu līdzdalības veicināšana un dalības Savienības demokrātiskajā dzīvē veicināšana vietējā, reģionālajā, valsts un starptautiskā līmenī, kā arī vardarbības apkarošana, programmai vajadzētu būt atvērtai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) dalībvalstīm, kuras ir Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstis, un EBTA dalībvalstīm, kuras nav EEZ dalībvalstis, un citām Eiropas valstīm. Programmā būtu jāiekļauj arī valstis, kas pievienojas, kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis, kas gūst labumu no pirmspievienošanās stratēģijas.

Grozījums Nr.    32

Regulas priekšlikums

21. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(21)  Lai nodrošinātu līdzekļu efektīvu sadali no Savienības vispārējā budžeta, ir nepieciešams nodrošināt visu veikto darbību Eiropas pievienoto vērtību, to papildināmību ar dalībvalstu darbībām, un jāpanāk saskaņotība, papildināmība un sinerģija ar finansēšanas programmām, kas atbalsta politikas jomas, kurām ir ciešas saiknes citai ar citu, jo īpaši Tiesiskuma, tiesību un vērtību fondu (un tādējādi ar programmu “Tiesiskums”), kā arī ar programmu “Radošā Eiropa” un “Erasmus +”, lai īstenotu kultūras krustmiju iespējas kultūras, plašsaziņas līdzekļu, mākslas, izglītības un radošuma jomās. Ir jārada sinerģijas ar citām Eiropas finansējuma programmām, jo īpaši tādās jomās nodarbinātība, iekšējais tirgus, uzņēmējdarbība, jaunatne, veselība, pilsonība, tiesiskums, migrācija, drošība, pētniecība, inovācija, tehnoloģija, rūpniecība, kohēzija, tūrisms, ārējās attiecības, tirdzniecība un attīstība.

(21)  Lai nodrošinātu līdzekļu efektīvu sadali no Savienības vispārējā budžeta, ir nepieciešams nodrošināt visu veikto darbību Eiropas pievienoto vērtību, tostarp vietējā, valsts un starptautiskā līmenī, vēršot to uz LES 2. pantā iekļauto vērtību veicināšanu un aizsardzību. Komisijai būtu jātiecas pēc saskaņotības, sinerģijas un papildināmības ar dalībvalstu darbībām un citām finansēšanas programmām, kas atbalsta politikas jomas, kurām ir ciešas saiknes ar Tiesiskuma, tiesību un vērtību fondu, tostarp ar programmu “Radošā Eiropa” un “Erasmus +”, kā arī attiecīgajām Savienības politikas jomām.

Grozījums Nr.    33

Regulas priekšlikums

21.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(21a)  Saskaņā ar LESD 9. pantu būtu jāveicina augsta līmeņa nodarbinātība, jānodrošina atbilstīga sociālā aizsardzība un jāapkaro sociālā atstumtība. Tāpēc ar šajā programmā paredzētajām darbībām būtu jāsekmē sinerģija starp cīņu pret nabadzību, sociālo atstumtību un izstumšanu no darba tirgus un to, kā tiek veicināta līdztiesība un cīņa pret visiem diskriminācijas veidiem. Tāpēc Tiesību un vērtību programma ir jāīsteno tā, lai nodrošinātu maksimālu sinerģiju un papildināmību starp dažādām tās nostājām un Eiropas Sociālo fondu Plus. Turklāt būtu jānodrošina sinerģija gan ar Erasmus, gan Eiropas Sociālo fondu Plus, lai nodrošinātu, ka šie fondi kopīgi sniedz ieguldījumu augstas kvalitātes izglītības nodrošināšanā un garantē visiem vienlīdzīgas iespējas.

Grozījums Nr.    34

Regulas priekšlikums

22.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(22 a   Ir svarīgi nodrošināt šīs programmas pareizu finanšu pārvaldību un īstenošanu iespējami efektīvākā un lietotājam draudzīgākā veidā, vienlaikus nodrošinot arī juridisko noteiktību un programmas pieejamību visiem dalībniekiem.

Grozījums Nr.    35

Regulas priekšlikums

22.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(22 b)   Šīs programmas mērķu sasniegšanas pamatprincipiem vajadzētu būt īstenošanas un līdzekļu izlietošanas kvalitātes uzlabošanai, vienlaikus nodrošinot finanšu resursu optimālu izlietojumu.

Grozījums Nr.    36

Regulas priekšlikums

23. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(23)  Šai programmai piemēro Regulu (ES, Euratom) Nr. [jaunā FR] (“Finanšu regula”). Tajā ir izklāstīti noteikumi par Savienības budžeta izpildi, tostarp noteikumi par dotācijām, godalgām, iepirkumu, netiešu izpildi, finanšu instrumentiem un budžeta garantijām.

(23)  Šai programmai piemēro Regulu (ES, Euratom) Nr. [jaunā FR] (“Finanšu regula”). Tajā ir izklāstīti noteikumi par Savienības budžeta izpildi, tostarp noteikumi par dotācijām, godalgām, iepirkumu, netiešu izpildi, finanšu instrumentiem un budžeta garantijām, un tajā izvirzīta prasība nodrošināt pilnīgu pārredzamību līdzekļu izlietojumā, pareizu finanšu pārvaldību un līdzekļu taupīgu izmantošanu. Konkrētāk, šīs programmas īstenošanas ietvaros jāizmanto un jāuzlabo noteikumi attiecībā uz iespēju finansēt vietējās, reģionālās, valsts un starptautiskās pilsoniskās sabiedrības organizācijas, tostarp vietējās tautas pilsoniskās sabiedrības organizācijas, izmantojot daudzgadu darbības dotācijas, otrā līmeņa dotācijas (finansiāls atbalsts trešām pusēm), noteikumus, kuri nodrošina ātras un elastīgas dotāciju piešķiršanas procedūras, piemēram, divpakāpju pieteikšanās procedūru, ērti lietojamas lietotnes un ziņošanas procedūras.

Grozījums Nr.    37

Regulas priekšlikums

24. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(24)  Finansēšanas veidi un īstenošanas metodes saskaņā ar šo regulu būtu jāizvēlas, pamatojoties uz to spēju sasniegt konkrētos darbību mērķus un sasniegt rezultātus, jo īpaši ņemot vērā kontroles izmaksas, administratīvo slogu un sagaidāmo neatbilstības risku. Būtu arī jāapsver vienreizēju maksājumu, vienotas likmes un vienības izmaksu izmantošana, kā arī finansējums, kas nav saistīts ar izmaksām, kā minēts Finanšu regulas 125. panta 1. punktā. Saskaņā ar Finanšu regulu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/201320, Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2988/9521, Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/9622 un Padomes Regulu (ES) 2017/193923 Savienības finanšu intereses jāaizsargā, piemērojot samērīgus pasākumus, tostarp pārkāpumu un krāpšanas gadījumu novēršanu, konstatēšanu, labošanu un izmeklēšanu, zaudēto, kļūdaini izmaksāto vai nepareizi izmantoto līdzekļu atgūšanu un — vajadzības gadījumā — administratīvus un finansiālus sodus. Konkrētāk, saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 un Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt administratīvu izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, lai noteiktu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses. Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939 Eiropas Prokuratūra (EPPO) var izmeklēt un ierosināt kriminālvajāšanu par krāpšanu un citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar Savienības finanšu intereses, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/137124. Saskaņā ar Finanšu regulu jebkurai personai vai subjektam, kas saņem Savienības līdzekļus, pilnībā jāsadarbojas Savienības finanšu interešu aizsardzībā, jāpiešķir Komisijai, OLAF, EPPO un Eiropas Revīzijas palātai nepieciešamās tiesības un piekļuve un jānodrošina, ka līdzvērtīgas tiesības piešķir Savienības līdzekļu apgūšanā iesaistītās trešās personas.

(24)  Finansēšanas veidi un īstenošanas metodes saskaņā ar šo regulu būtu jāizvēlas, pamatojoties uz to spēju sasniegt konkrētos darbību mērķus un sasniegt rezultātus, jo īpaši ņemot vērā kontroles izmaksas, administratīvo slogu, attiecīgo ieinteresēto personu un izvēlēto saņēmēju lielumu un spējas un sagaidāmo neatbilstības risku. Būtu arī jāapsver vienreizēju maksājumu, vienotas likmes, vienības izmaksu un otrā līmeņa dotāciju izmantošana, kā arī līdzfinansējuma kritēriji, kuros ņem vērā brīvprātīgo darbu, un finansējums, kas nav saistīts ar izmaksām, kā minēts Finanšu regulas 125. panta 1. punktā. Līdzfinansējuma prasības būtu jāpieņem natūrā, un no tām var atteikties, ja papildu finansējums ir ierobežots. Saskaņā ar Finanšu regulu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/201320, Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2988/9521, Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/9622 un Padomes Regulu (ES) 2017/193923 Savienības finanšu intereses jāaizsargā, piemērojot samērīgus pasākumus, tostarp pārkāpumu un krāpšanas gadījumu novēršanu, konstatēšanu, labošanu un izmeklēšanu, zaudēto, kļūdaini izmaksāto vai nepareizi izmantoto līdzekļu atgūšanu un — vajadzības gadījumā — administratīvus un finansiālus sodus. Konkrētāk, saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 un Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt administratīvu izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, lai noteiktu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses. Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939 Eiropas Prokuratūra (EPPO) var izmeklēt un ierosināt kriminālvajāšanu par krāpšanu un citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar Savienības finanšu intereses, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/137124. Saskaņā ar Finanšu regulu jebkurai personai vai subjektam, kas saņem Savienības līdzekļus, pilnībā jāsadarbojas Savienības finanšu interešu aizsardzībā, jāpiešķir Komisijai, OLAF, EPPO un Eiropas Revīzijas palātai nepieciešamās tiesības un piekļuve un jānodrošina, ka līdzvērtīgas tiesības piešķir Savienības līdzekļu apgūšanā iesaistītās trešās personas.

__________________

__________________

20 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).

20 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).

21 Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.).

21 Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.).

22 Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.96., 2. lpp.).

22 Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.96., 2. lpp.).

23 Padomes Regula (ES) 2017/1939 (2017. gada 12. oktobris), ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei (OV L 283, 31.10.2017. 1. lpp.).

23 Padomes Regula (ES) 2017/1939 (2017. gada 12. oktobris), ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei (OV L 283, 31.10.2017. 1. lpp.).

24 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/1371 (2017. gada 5. jūlijs) par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (OV L 198, 28.7.2017., 29. lpp.).

24 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/1371 (2017. gada 5. jūlijs) par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (OV L 198, 28.7.2017., 29. lpp.).

Grozījums Nr.    38

Regulas priekšlikums

25. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(25)  Trešās valstis, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstis, Savienības programmās var piedalīties sadarbības ietvaros, kura izveidota saskaņā ar EEZ līgumu, kas paredz programmu īstenošanu, pieņemot lēmumu saskaņā ar minēto līgumu. Trešās valstis var piedalīties, arī pamatojoties uz citiem juridiskajiem aktiem. Šajā regulā būtu jāievieš īpašs noteikums, lai atbildīgajam kredītrīkotājam, Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF), Eiropas Revīzijas palātai piešķirtu vajadzīgās tiesības un piekļuvi, lai tie varētu pilnīgi īstenot savu attiecīgo kompetenci.

(25)  Attiecībā uz tādu konkrētu mērķu īstenošanu kā dzimumu līdztiesības, tiesību, pilsoņu līdzdalības un dalības Savienības demokrātiskajā dzīvē veicināšana vietējā, reģionālā, valsts un transnacionālā līmenī, kā arī vardarbības apkarošana trešās valstis, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstis, Savienības programmās var piedalīties sadarbības ietvaros, kura izveidota saskaņā ar EEZ līgumu, kas paredz programmu īstenošanu, pieņemot lēmumu saskaņā ar minēto līgumu. Trešās valstis var piedalīties, arī pamatojoties uz citiem juridiskajiem aktiem. Šajā regulā būtu jāievieš īpašs noteikums, lai atbildīgajam kredītrīkotājam, Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF), Eiropas Revīzijas palātai piešķirtu vajadzīgās tiesības un piekļuvi, lai tie varētu pilnīgi īstenot savu attiecīgo kompetenci.

Grozījums Nr.    39

Regulas priekšlikums

26.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(26 a)   Priekšlikums Eiropas Savienības regulai par Savienības budžeta aizsardzību vispārēju tiesiskuma trūkumu gadījumā dalībvalstīs ir sagatavots ar mērķi, lai Savienība varētu labāk aizsargāt savu budžetu gadījumos, kad tiesiskuma nepilnības traucē vai var apdraudēt pareizu finanšu pārvaldību vai Savienības finanšu intereses. Tai būtu jāpapildina programma “Tiesības un vērtības”, kuras loma ir atšķirīga, proti, finansēt politiku, kas atbilst pamattiesībām un Eiropas vērtībām un kuru pamatā ir iedzīvotāju dzīve un līdzdalība.

Grozījums Nr.    40

Regulas priekšlikums

27. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(27)  Saskaņā ar [Padomes Lēmuma 2013/755/ES 94. pantu25] fiziskās personas un subjekti no aizjūras zemēm un teritorijām (AZT) ir tiesīgi saņemt finansējumu saskaņā ar programmas noteikumiem un mērķiem un iespējamajiem režīmiem, kas piemērojami dalībvalstī, ar kuru attiecīgā aizjūras zeme vai teritorija ir saistīta.

(27)  Saskaņā ar [Padomes Lēmuma 2013/755/ES 94. pantu25] fiziskās personas un subjekti no aizjūras zemēm un teritorijām (AZT) ir tiesīgi saņemt finansējumu saskaņā ar programmas noteikumiem un mērķiem un iespējamajiem režīmiem, kas piemērojami dalībvalstī, ar kuru attiecīgā aizjūras zeme vai teritorija ir saistīta. Īstenojot programmu, ir jāņem vērā ierobežojumi, kas izriet no AZT attāluma, un ir jāuzrauga un regulāri jānovērtē to efektīva dalība tajā.

__________________

__________________

25 Padomes 2013. gada 25. novembra Lēmums 2013/755/ES par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Savienību (“Lēmums par aizjūras asociāciju”) (OV L 344, 19.12.2013., 1. lpp.).

25 Padomes 2013. gada 25. novembra Lēmums 2013/755/ES par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Savienību (“Lēmums par aizjūras asociāciju”) (OV L 344, 19.12.2013., 1. lpp.).

Grozījums Nr.    41

Regulas priekšlikums

28. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(28)  Ņemot vērā to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām atbilstīgi Savienības saistībām īstenot Parīzes nolīgumu un Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, šī programma palīdzēs integrēt klimata politiku un sasniegt vispārēju mērķi, proti, 25 % no ES budžeta izdevumiem, kas paredzēti klimata mērķu sasniegšanai. Sagatavojot un īstenojot programmu, tiks apzinātas attiecīgās darbības, un tās tiks pārskatītas starpposma izvērtējuma kontekstā.

(28)  Ņemot vērā to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām atbilstīgi Savienības saistībām īstenot Parīzes nolīgumu un Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, šī programma palīdzēs integrēt klimata politiku un sasniegt vispārēju mērķi, proti, 25 % no ES budžeta izdevumiem, kas paredzēti klimata mērķu sasniegšanai, 2021.–2027. gada DFS periodā, un ikgadējo mērķi 30 % — pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā 2027. gadā. Sagatavojot un īstenojot programmu, tiks apzinātas attiecīgās darbības, un tās tiks pārskatītas starpposma izvērtējuma kontekstā.

Pamatojums

Eiropas Parlaments 2018. gada 14. marta rezolūcijā par nākamo DFS un Parlamenta nostājas sagatavošanu attiecībā uz DFS laikposmam pēc 2020. gada (2017/2052(INI)) aicināja iespējami drīz, bet ne vēlāk kā līdz 2027. gadam noteikt 30 % mērķi ES budžeta izdevumiem, kas paredzēti klimata mērķu sasniegšanai.

Grozījums Nr.    42

Regulas priekšlikums

29. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(29)  Saskaņā ar 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu 22. un 23. punktu ir nepieciešams šo programmu izvērtēt, pamatojoties uz informāciju, kas apkopota, izmantojot īpašas uzraudzības prasībās, vienlaikus izvairoties no pārmērīga regulējuma un administratīvā sloga, jo īpaši attiecībā uz dalībvalstīm. Vajadzības gadījumā šīs prasības var ietvert izmērāmus rādītājus, kas ir pamats programmas ietekmes izvērtēšanai uz vietas.

(29)  Saskaņā ar 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu 22. un 23. punktu ir nepieciešams šo programmu izvērtēt, pamatojoties uz informāciju, kas apkopota, izmantojot īpašas uzraudzības prasībās, vienlaikus izvairoties no pārmērīga regulējuma un administratīvā sloga, jo īpaši attiecībā uz dalībvalstīm. Šajā kontekstā par pieteikumu iesniedzējiem un atbalsta saņēmējiem, kuriem varētu nebūt pietiekamu resursu un darbinieku, lai izpildītu uzraudzības un ziņošanas prasības, varētu uzskatīt pilsoniskās sabiedrības organizācijas, vietējās publiskās iestādes, sociālos partnerus utt. Vajadzības gadījumā šīs prasības var ietvert izmērāmus rādītājus, kas ir pamats programmas ietekmes izvērtēšanai uz vietas.

Grozījums Nr.    43

Regulas priekšlikums

30. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(30)  Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz rādītājiem, kā norādīts 14. un 16. pantā un II pielikumā. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(30)  Lai papildinātu šo regulu programmas īstenošanas nolūkā un nodrošinātu virzības uz tās mērķu sasniegšanu efektīvu novērtēšanu, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz darba programmām saskaņā ar 13. pantu un attiecībā uz rādītājiem, kā norādīts 14. un 16. pantā un II pielikumā. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

Pamatojums

Darba programmas vajadzētu pieņemt ar deleģētajiem aktiem, un šis apsvērums ir attiecīgi jāpielāgo. Tas arī jāsaskaņo ar 16. pantā minētās pilnvaru deleģēšanas formulējumu.

Grozījums Nr.    44

Regulas priekšlikums

31. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(31)  Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/201126,

svītrots

__________________

 

26 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

 

Pamatojums

Šis apsvērums jāsvītro, jo priekšlikumā nevajadzētu ietvert nekādas atsauces uz īstenošanas aktiem.

Grozījums Nr.    45

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ar šo regulu izveido programmu “Tiesības un vērtības” (“programma”).

Ar šo regulu izveido programmu “Pilsoņi, vienlīdzība, tiesības un vērtības” (“programma”).

Grozījums Nr.    46

Regulas priekšlikums

1. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Regulā ir izklāstīti programmas mērķi, budžets laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam, Savienības finansējuma forma un šāda finansējuma sniegšanas noteikumi.

Regulā ir izklāstīti programmas mērķi un darbības joma, budžets laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam, Savienības finansējuma forma un šāda finansējuma sniegšanas nosacījumi.

Grozījums Nr.    47

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Programmas vispārējais mērķis ir aizsargāt un veicināt tiesības un vērtības, kas noteiktas ES līgumos, tostarp atbalstot pilsoniskās sabiedrības organizācijas, lai saglabātu atvērtas, demokrātiskas un iekļaujošas sabiedrības.

1.  Programmas vispārējais mērķis ir aizsargāt un veicināt tiesības un vērtības, kas noteiktas Līgumos, tostarp demokrātiju, tiesiskumu un pamattiesības, kas paredzētas LES 2. pantā, jo īpaši atbalstot pilsoniskās sabiedrības organizācijas un attīstot to spējas vietējā, reģionālā, valsts un transnacionālā līmenī, sevišķi vietējo aktīvistu līmenī, un veicinot pilsonisko un demokrātisko līdzdalību, lai saglabātu un turpinātu attīstīt atvērtas, tiesībās balstītas, demokrātiskas, vienlīdzīgas un iekļaujošas sabiedrības.

Grozījums Nr.    48

Regulas priekšlikums

2. pants – 2. punkts – –a apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(-a)  veicināt un aizsargāt demokrātiju un tiesiskumu vietējā, reģionālā, valsts un transnacionālā līmenī (Savienības vērtību sadaļa),

Grozījums Nr.    49

Regulas priekšlikums

2. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  veicināt līdztiesību un tiesības (Līdztiesības un tiesību sadaļa),

(a)  veicināt līdztiesību, tostarp dzimumu līdztiesību, tiesības, nediskriminēšanu un sekmēt dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu (Vienlīdzības, tiesību un dzimumu līdztiesības sadaļa),

Grozījums Nr.    50

Regulas priekšlikums

2. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  veicināt pilsoņu iesaistīšanos un līdzdalību Savienības demokrātiskajā dzīvē (Pilsoņu iesaistīšanās un līdzdalības sadaļa),

(b)  veicināt pilsoņu un jo īpaši jauniešu izpratni par Savienības nozīmību, īstenojot pasākumus, kuru mērķis ir saglabāt piemiņā vēsturiskos notikumus, kas ir noveduši pie tās dibināšanas, un sekmēt demokrātiju, vārda brīvību, plurālismu, pilsonisko iesaisti, pilsoņu apspriešanos un aktīvu līdzdalību Savienības demokrātiskajā dzīvē (Aktīva pilsoniskuma sadaļa),

Grozījums Nr.    51

Regulas priekšlikums

2. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  apkarot vardarbību (Daphne sadaļa).

(c)  apkarot vardarbību, tostarp dzimumbalstītu vardarbību (Daphne sadaļa).

Grozījums Nr.    52

Regulas priekšlikums

2.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a pants

 

Savienības vērtību sadaļa

 

2. panta 1. punktā noteiktā mērķa un 2. panta 2. punkta -a) apakšpunktā noteiktā konkrētā mērķa ietvaros programma paredz:

 

(a)  sargāt un veicināt demokrātiju un tiesiskumu, tostarp atbalstot pilsoniskā sabiedrības darbības, kas veicina tiesu varas neatkarību un neatkarīgu tiesu nodrošinātu efektīvu tiesisko aizsardzību, tostarp pamattiesību aizsardzību; sniegt atbalstu neatkarīgiem cilvēktiesību aizstāvjiem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kas uzrauga tiesiskuma ievērošanu, trauksmes cēlēju aizsardzībai un iniciatīvām, kas veicina kopīgo pārredzamības, labas pārvaldības un korupcijas apkarošanas kultūru,

 

(b)  veicināt demokrātiskas Savienības attīstību, kā arī aizsargāt Līgumos paredzētās tiesības un vērtības un palielināt izpratni par tām, sniedzot finansiālu atbalstu neatkarīgām pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kas veicina un sekmē šīs tiesības un vērtības vietējā, reģionālā, valsts un transnacionālā līmenī, tādējādi izveidojot vidi, kurā iespējams demokrātisks dialogs, un nostiprinot vārda brīvību, miermīlīgu pulcēšanos vai biedrošanos, mediju brīvību un mediju plurālismu, kā arī akadēmisko brīvību.

Grozījums Nr.    53

Regulas priekšlikums

3. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Līdztiesības un tiesību sadaļa

Vienlīdzības, tiesību un dzimumu līdztiesības sadaļa

Grozījums Nr.    54

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. panta 2. punkta a) apakšpunktā noteiktā konkrētā mērķa ietvaros programma paredz

2. panta 1. punktā noteiktā vispārīgā mērķa un 2. panta 2. punkta a) apakšpunktā noteiktā konkrētā mērķa ietvaros programma paredz

Grozījums Nr.    55

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  novērst un apkarot nevienlīdzību un diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ un atbalstīt tādu visaptverošu politiku, kuras mērķis ir veicināt dzimumu līdztiesību, diskriminācijas novēršanu un to iekļaušanu, kā arī politiku cīņai pret rasismu un visiem neiecietības veidiem;

(a)  veicināt vienlīdzību un novērst un apkarot nevienlīdzību un diskrimināciju dzimuma, rases, sociālās vai etniskās izcelsmes, ādas krāsas, ģenētisko īpatnību, valodas, reliģijas vai pārliecības, politisko vai citu uzskatu, piederības pie nacionālas minoritātes, īpašuma, izcelsmes, invaliditātes, vecuma, seksuālās orientācijas vai citu iemeslu dēļ un atbalstīt tādu visaptverošu politiku, kuras mērķis ir veicināt līdztiesību, diskriminācijas novēršanu un to iekļaušanu, kā arī politiku cīņai pret rasismu un visiem neiecietības veidiem gan tiešsaistē, gan bezsaistē;

Grozījums Nr.    56

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – aa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(a a)  atbalstīt visaptverošu politiku un programmas nolūkā veicināt sieviešu tiesības, dzimumu līdztiesību, sieviešu iespēcinātību un dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu;

Grozījums Nr.    57

Regulas priekšlikums

4. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Pilsoņu iesaistīšanās un līdzdalības sadaļa

Aktīva pilsoniskuma sadaļa

Grozījums Nr.    58

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. panta 2. punkta b) apakšpunktā noteiktā konkrētā mērķa ietvaros programma paredz

2. panta 2. punkta a) apakšpunktā noteiktā konkrētā mērķa ietvaros programma paredz šādus mērķus:

Grozījums Nr.    59

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  paplašināt iedzīvotāju izpratni par Savienību, tās vēsturi, kultūras mantojumu un dažādību;

(a)  atbalstīt pilsoņu ierosinātos projektus — īpašu uzmanību pievēršot jauniešiem —, kuri mudina cilvēkus ne tikai pieminēt notikumus pirms Savienības izveides, kas veido tās vēsturiskās atmiņas kodolu, bet arī uzzināt vairāk par savu kopīgo vēsturi, kultūru un vērtībām un gūt izpratni par sava kopīgā kultūras mantojuma bagātību, kā arī par kultūru un valodu daudzveidību, kas veido pamatu kopīgai nākotnei; veicināt pilsoņu izpratni par Savienību, tās izcelsmi, pastāvēšanas jēgu un sasniegumiem un palielināt izpratni par pašreizējām un nākotnes problēmām, kā arī par savstarpējās sapratnes un tolerances nozīmi, kas ir Eiropas projekta pašā pamatā;

Grozījums Nr.    60

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – aa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(aa)  veicināt un atbalstīt labas prakses apmaiņu attiecībā uz formālu un ikdienēju izglītību Eiropas pilsoniskumam;

Grozījums Nr.    61

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  veicināt komunikāciju un sadarbību starp dažādu valstu iedzīvotājiem; veicināt iedzīvotāju pilsonisko un demokrātisko līdzdalību, ļaujot iedzīvotājiem un pārstāvju apvienībām darīt zināmu savu viedokli visās Savienības rīcības jomās un publiski apmainīties ar tiem.

(b)  veicināt sabiedrisko dialogu, izmantojot pilsētu sadraudzību, iedzīvotāju, jo īpaši jauniešu, sanāksmes un sadarbību starp dažādu valstu pašvaldībām, vietējām kopienām un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, lai nodrošinātu tām tiešu praktisko pieredzi ar kultūras daudzveidības un mantojuma bagātību Savienībā un palielinātu iedzīvotāju iesaistīšanos sabiedrībā;

Grozījums Nr.    62

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ba)  veicināt un stiprināt pilsonisko līdzdalību Savienības demokrātiskajā dzīvē vietējā, valsts un transnacionālā līmenī; sniegt iedzīvotājiem un apvienībām iespēju veicināt starpkultūru dialogu un rīkot atklātas debates par visām Savienības darbības jomām, tādējādi dodot ieguldījumu Savienības politiskās darba kārtības veidošanā; atbalstīt organizētas kopīgas iniciatīvas gan pilsoņu apvienību, gan tiesību subjektu tīklu veidā, lai efektīvāk īstenotu iepriekšējos punktos izklāstītos mērķus;

Grozījums Nr.    63

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. panta 2. punkta c) apakšpunktā noteiktā konkrētā mērķa ietvaros programma paredz

2. panta 1. punktā noteiktā vispārīgā mērķa un 2. panta 2. punkta c) apakšpunktā noteiktā konkrētā mērķa ietvaros programma paredz

Grozījums Nr.    64

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. punkts – -a apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(-a)  novērst un apkarot visu veidu dzimumbalstīto vardarbību pret sievietēm un palīdzēt pilnībā visos līmeņos īstenot Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (Stambulas konvenciju); un

Grozījums Nr.    65

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  novērst un apkarot visu veidu vardarbību pret bērniem, jauniešiem un sievietēm, kā arī vardarbību pret citām riska grupām;

(a)  novērst un apkarot visu veidu vardarbību pret bērniem, jauniešiem, kā arī vardarbību pret citām riska grupām, piemēram, LGBTQI personām, personām ar invaliditāti, minoritātēm, veciem cilvēkiem, migrantiem un bēgļiem;

Grozījums Nr.    66

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  atbalstīt un aizsargāt šādas vardarbības upurus.

(b)  atbalstīt un aizsargāt šādas vardarbības upurus, tostarp atbalstot pilsoniskās sabiedrības organizāciju darbības, kas visiem vardarbības upuriem sekmē un nodrošina piekļuvi tiesu sistēmai, cietušo atbalsta pakalpojumiem un drošai iespējai ziņot policijai, un visā Savienībā atbalstot un nodrošināt tāda paša līmeņa aizsardzību dzimumbalstītas vardarbības upuriem.

Grozījums Nr.    67

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Finansējums programmas īstenošanai laikposmā no 2021. gada līdz 2027. gadam pašreizējās cenās ir [641 705 000] EUR.

1.  Finansējums programmas īstenošanai laikposmā no 2021. gada līdz 2027. gadam ir [1 627 000 000] EUR 2018. gada cenās [1 834 000 000 EUR faktiskajās cenās].

Pamatojums

Saskaņā ar Priekšsēdētāju konferences 2018. gada 13. septembra lēmumu šis grozījums atspoguļo skaitļus, kas ietverti 2018. gada 14. novembra plenārsēdē pieņemtajā starpposma ziņojumā par daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam.

Grozījums Nr.    68

Regulas priekšlikums

6. pants – 2. punkts – -a apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(-a)  [754 062 000 EUR 2018. gada cenās] [850 000 000 EUR faktiskajās cenās] (t. i., 46,34 % no kopējā finansējuma) 2. panta 2. punkta -a) apakšpunktā minētajiem konkrētajiem mērķiem;

Grozījums Nr.    69

Regulas priekšlikums

6. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  [408 705 000] EUR 2panta 2punkta a) apakšpunktā un 2. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētajiem konkrētajiem mērķiem;

(a)  [429 372 000 EUR 2018gada cenās] [484 000 000 EUR] (ti., 26,39 % no kopējā finansējuma) 2. panta 2. punkta a) un c) apakšpunktā minētajiem konkrētajiem mērķiem;

Grozījums Nr.    70

Regulas priekšlikums

6. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  [233 000 000] EUR 2. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētajam konkrētajam mērķim.

(b)  [443 566 000 EUR 2018. gada cenās] [500 000 000 EUR] (t. i., 27,26 % no kopējā finansējuma) 2. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētajiem konkrētajiem mērķiem.

Grozījums Nr.    71

Regulas priekšlikums

6. pants – 2. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Vismaz 50 % no šā punkta pirmās daļas -a) un a) apakšpunktā minētajiem līdzekļiem Komisija piešķir pilsoniskās sabiedrības organizāciju darbību atbalstam, no kuriem vismaz 65 % piešķir vietējām un reģionālajām pilsoniskās sabiedrības organizācijām.

 

Komisija no I pielikuma -a) punktā noteiktā finansējuma piešķirtās procentuālās attiecības neatkāpjas vairāk kā par pieciem procentpunktiem. Ja ir vajadzība pārsniegt minēto robežu, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 16. pantu, lai grozītu I pielikuma -a) punktu, programmas līdzekļu piešķirtās procentuālās attiecības mainot apmērā no pieciem līdz desmit procentpunktiem.

Grozījums Nr.    72

Regulas priekšlikums

6. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.  Pēc dalībvalstu pieprasījuma resursus, kas tām ir piešķirti dalītas pārvaldības ietvaros, var pārnest uz programmu. Komisija šos resursus īsteno tieši saskaņā ar Finanšu regulas 62. panta 1. punkta a) apakšpunktu vai netieši saskaņā ar 62. panta 1. punkta c) apakšpunktu. Ja iespējams, šos resursus izmanto attiecīgās dalībvalsts labā.

5.  Pēc dalībvalstu vai Komisijas pieprasījuma resursus, kas tām ir piešķirti dalītas pārvaldības ietvaros, var pārnest uz programmu. Komisija šos resursus īsteno tieši saskaņā ar Finanšu regulas 62. panta 1. punkta a) apakšpunktu. Ja iespējams, šos resursus izmanto attiecīgās dalībvalsts labā.

Grozījums Nr.    73

Regulas priekšlikums

6.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

6.a pants

 

Vērtību atbalsta mehānisms

 

1.  Izņēmuma gadījumos, kad kādā dalībvalstī smagi un strauji pasliktinās atbilstība LES 2. pantā paredzētajām Savienības vērtībām un ir risks, ka šīs vērtības netiek pietiekami aizsargātas un veicinātas, Komisija var nākt klajā ar uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus paātrinātas procedūras veidā pilsoniskās sabiedrības organizāciju dotācijas pieteikumiem, lai sekmētu, atbalstītu un uzlabotu demokrātisko dialogu attiecīgajā dalībvalstī un risinātu problēmu ar nepietiekamo atbilstību LES 2. pantā paredzētajām vērtībām.

 

2.  Komisija šā panta 1. punktā minētajam vērtību atbalsta mehānismam atvēl līdz 5 % no 6. panta 2. punkta -a) apakšpunktā minētajiem līdzekļiem. Katra finanšu gada beigās visus neizmantotos šā mehānisma līdzekļus Komisija piešķirt citu tādu darbību atbalstam, kuras atbilst programmas mērķiem.

 

3.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 16. pantu, lai iedarbinātu šā panta 1. punktā minēto vērtību atbalsta mehānismu. Mehānisma iedarbināšanas pamatā ir visaptveroša, regulāra un uz pierādījumiem balstīta demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību situācijas uzraudzība un novērtēšana visās dalībvalstīs.

 

4.  Līdzekļus, kas dalībvalstij piešķirti dalītas pārvaldības ietvaros, var pārnest uz programmu šādos gadījumos:

 

(a)  ja Komisija iedarbina ES tiesiskuma mehānismu;

 

(b)  ja viena trešdaļa dalībvalstu, Eiropas Parlaments vai Komisija saskaņā ar LES 7. panta 1. punktu iesniedz Padomei pamatotu priekšlikumu, lai noteiktu, vai pastāv nepārprotams risks, ka attiecīgā dalībvalsts var smagi pārkāpt LES 2. pantā paredzētās vērtības;

 

(c)  ja viena trešdaļa dalībvalstu vai Komisija saskaņā ar LES 7. panta 2. punktu iesniedz Eiropadomei pamatotu priekšlikumu, lai noteiktu, vai attiecīgā dalībvalsts smagi un pastāvīgi pārkāpj LES 2. pantā paredzētās vērtības.

 

5.  Šā panta 4. punktā minētos resursus Komisija apgūst tieši un saskaņā ar Finanšu regulas 62. panta 1. punkta a) apakšpunktu. Ja iespējams, šos resursus izmanto attiecīgās dalībvalsts labā.

 

Komisija pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu var iesniegt priekšlikumu Padomei par līdzekļu pārnešanu saskaņā ar šā panta 4. punktu. Komisijas priekšlikums ir uzskatāms par pieņemtu Padomē, ja vien Padome, izmantojot īstenošanas aktu, nenolemj noraidīt šādu priekšlikumu ar kvalificētu balsu vairākumu viena mēneša laikā no Komisijas priekšlikuma iesniegšanas dienas.

 

6.  Komisija informē Eiropas Parlamentu par šā panta īstenošanu. Jo īpaši tad, ja dalībvalstī īstenojas kāds no 1. punktā paredzētajiem nosacījumiem, Komisija nekavējoties informē Eiropas Parlamentu un 4. punktā minētajos gadījumos sniedz sīku informāciju par fondiem un programmām, uz ko varētu attiekties līdzekļu pārnešana. Eiropas Parlaments var aicināt Komisiju sākt strukturētu dialogu par šā panta piemērošanu.

Grozījums Nr.    74

Regulas priekšlikums

8. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Programmu īsteno atbilstoši tiešas pārvaldības principam saskaņā ar Finanšu regulu vai atbilstoši netiešas pārvaldības principam kopā ar struktūrām, kas minētas Finanšu regulas 61. panta 1. punkta c) apakšpunktā.

1.  Programmu īsteno atbilstoši tiešas pārvaldības principam saskaņā ar Finanšu regulu vai atbilstoši netiešas pārvaldības principam kopā ar struktūrām, kas minētas Finanšu regulas 62. panta 1. punkta c) apakšpunktā.

Grozījums Nr.    75

Regulas priekšlikums

8. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Programma var sniegt finansējumu jebkurā no veidiem, kas noteikti Finanšu regulā.

2.  Programma var sniegt finansējumu jebkurā no veidiem, kas noteikti Finanšu regulā, galvenokārt ar pasākumu dotācijām, kā arī gada un daudzgadu darbības dotācijām. Finansējumu īsteno tā, ka tiek nodrošināta pareiza finanšu pārvaldība, apdomīgs publisko līdzekļu izlietojums, mazāks administratīvais slogs programmas īstenotājam un atbalsta saņēmējiem, kā arī programmas līdzekļu pieejamība potenciālajiem atbalsta saņēmējiem. Var izmantot fiksētas summas, vienības izmaksas, vienotas likmes un kaskādveida dotācijas (finanšu atbalsts trešām pusēm). Līdzfinansējumu pieņem natūrā, un to var atteikt ierobežota papildu finansējuma gadījumos.

Grozījums Nr.    76

Regulas priekšlikums

9. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Darbības, kas veicina 2. pantā noteikta konkrēta mērķa sasniegšanu, var saņemt finansējumu saskaņā ar šo regulu. Finansējumu var piešķirt jo īpaši I pielikumā uzskaitītajām darbībām.

1.  Darbības, kas veicina 2. pantā noteikta vispārīga vai konkrēta mērķa sasniegšanu, var saņemt finansējumu saskaņā ar šo regulu. Finansējumu var piešķirt jo īpaši 9.a pantā uzskaitītajām darbībām.

Grozījums Nr.    77

Regulas priekšlikums

9. pants – 2. punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.  Atbilstoši Līguma par Eiropas Savienību 11. panta 2. punktam Komisija izveido pilsoniskā dialoga grupu, kuras mērķis ir nodrošināt regulāru, atvērtu un pārredzamu dialogu ar programmas saņēmējiem un citām attiecīgām ieinteresētajām personām, lai apmainītos ar pieredzi un labu praksi un apspriestu politikas tendences, kas attiecas uz programmas aptvertajām jomām un mērķiem un saistītām jomām.

Grozījums Nr.    78

Regulas priekšlikums

9.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

9.a pants

 

Darbības, kurām var piešķirt finansējumu

 

Programmas vispārīgos un konkrētos mērķus, kas izklāstīti 2. pantā, īsteno, jo īpaši, bet ne tikai atbalstot šādas darbības:

 

(a)   izpratnes veicināšana, sabiedrības izglītošana, informācijas popularizēšana un izplatīšana nolūkā uzlabot zināšanas par rīcībpolitiku, principiem un tiesībām, kas attiecas uz programmas aptvertajām jomām un mērķiem;

 

(b)   savstarpēja mācīšanās ar labas prakses apmaiņu starp ieinteresētajām personām nolūkā uzlabot zināšanas un savstarpēju sapratni, kā arī pilsonisko un demokrātisko iesaisti;

 

(c)   analītiskas uzraudzības, ziņošanas un aizstāvības pasākumi nolūkā uzlabot izpratni par situāciju dalībvalstīs un ES līmenī jomās, uz kurām attiecas programma, kā arī nolūkā uzlabot Savienības tiesību aktu, politikas un Savienības kopējo vērtību pareizu transponēšanu un īstenošanu dalībvalstīs; šādi pasākumi ir, piemēram, datu un statistikas vākšana; kopēju metodoloģiju un, vajadzības gadījumā, rādītāju vai kritēriju izstrāde; pētījumi, izpēte, analīze un apsekojumi; izvērtējumi; ietekmes novērtējums; norāžu, ziņojumu un izglītojošu materiālu izstrāde un publicēšana;

 

(d)   attiecīgo ieinteresēto personu apmācīšana nolūkā uzlabot zināšanas par rīcībpolitiku un tiesībām jomās, uz kurām attiecas programma, un stiprināt attiecīgo ieinteresēto personu neatkarību un spēju iestāties par rīcībpolitiku un tiesībām jomās, uz kurām attiecas programma, tostarp izmantojot stratēģisku tiesāšanos;

 

(e)   sabiedrības informētības un izpratnes uzlabošana attiecībā uz riskiem, noteikumiem, aizsardzības pasākumiem un tiesībām, kas saistīti ar personas datu aizsardzību, privātumu un digitālo drošību;

 

(f)   iedzīvotāju informētības uzlabošana attiecībā uz Eiropas pamatvērtībām un saistībām tiesiskuma, līdztiesības un demokrātijas ziņā, kā arī attiecībā uz viņu tiesībām un pienākumiem, kas izriet no Savienības pilsonības, piemēram, tiesībām ceļot, strādāt, studēt, dzīvot citā dalībvalstī, — šī uzlabošana veicama, īstenojot informatīvas kampaņas un veicinot savstarpējo izpratni, starpkultūru dialogu un cieņu pret daudzveidību Savienībā;

 

(g)   iedzīvotāju, jo īpaši jauniešu, izpratnes uzlabošana par Eiropas kultūru, kultūras mantojumu, identitāti, vēsturi un piemiņu, kā arī viņu piederības izjūtas Savienībai stiprināšana, jo īpaši ar iniciatīvām, kas ir paredzētas, lai rosinātu pārdomas par totalitāro režīmu cēloņiem Eiropas jaunāko laiku vēsturē un pieminētu to noziegumu upurus, nodarītās netaisnības un darbības, kas attiecas uz citiem pagrieziena brīžiem Eiropas jaunākajā vēsturē;

 

(h)   dažādu valstspiederību un kultūru eiropiešu apvienošana, dodot viņiem iespēju piedalīties pilsētu sadraudzības pasākumos un neliela mēroga projektos un pilsoniskās sabiedrības projektos, tādējādi radot apstākļus spēcīgākai augšupējai pieejai;

 

(i)   aktīvas un iekļaujošas līdzdalības demokrātiskākas Savienības izveidē veicināšana un atvieglošana, īpašu uzmanību pievēršot marginalizētām sabiedrības grupām, kā arī informētības palielināšana un pamattiesību, tiesību un vērtību veicināšana un aizsargāšana, atbalstot pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kas visos līmeņos aktīvi darbojas jomās, uz kurām attiecas programma, kā arī darbības, ar kurām uzlabo Eiropas tīklu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju spēju piedalīties Savienības tiesību aktu, rīcībpolitikas mērķu, vērtību un stratēģiju izstrādē, informēšanā par tiem un to īstenošanā;

 

(j)   tehniskā un organizatoriskā atbalsta finansēšana, lai īstenotu Regulu [(ES) Nr. 211/2011], tādējādi atbalstot pilsoņus, kas izmanto tiesības sākt un atbalstīt Eiropas pilsoņu iniciatīvas;

 

(k)   zināšanu par programmu vairošana un izplatīšana, tās rezultātu pārnesamības palielināšana un iedzīvotāju un pilsoniskās sabiedrības informētības veicināšana, tostarp izveidojot un atbalstot neatkarīgus programmas kontaktpunktus;

 

(l) tādu cilvēktiesību aizstāvju un pilsoniskās sabiedrības organizāciju spēju un neatkarības uzlabošana, kas uzrauga stāvokli tiesiskuma jomā un atbalsta vietējā, reģionālā, valsts un transnacionālā līmeņa pasākumus;

 

(m)   trauksmes cēlēju aizsardzības atbalstīšana, tostarp atbalsta nodrošināšana iniciatīvām un pasākumiem, kas paredzēti drošu ziņošanas kanālu izveidei organizācijās un publiskajās iestādēs vai citās attiecīgās iestādēs, kā arī pasākumiem, kuri aizsargā trauksmes cēlējus pret atlaišanu no darba, pazemināšanu amatā vai citām represijām, tostarp informējot un apmācot attiecīgās publiskās iestādes un ieinteresētās personas;

 

(n)   atbalsts iniciatīvām un pasākumiem, kuru mērķis ir veicināt un aizsargāt mediju brīvību un plurālismu un veidot spējas risināt jaunus izaicinājumus, kas saistīti, piemēram, ar jaunajiem medijiem un cīņu pret naida runu, kā arī mērķtiecīgu dezinformāciju, izmantojot informētības palielināšanu, apmācību, pētījumus un uzraudzības darbības;

 

(o)   atbalsts pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kuras aktīvi veicina un uzrauga publisko iestāžu un pārvaldes struktūru godprātību, pārredzamību un pārskatatbildību un cīnās pret korupciju;

 

(p)   atbalsts organizācijām, kuras palīdz vardarbības upuriem un apdraudētām personām, izmitina un aizsargā tās, tostarp sieviešu patversmēm.

Grozījums Nr.    79

Regulas priekšlikums

10. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Dotācijas saskaņā ar programmu piešķir un pārvalda saskaņā ar Finanšu regulas VIII sadaļu.

1.  Dotācijas saskaņā ar programmu piešķir un pārvalda saskaņā ar Finanšu regulas VIII sadaļu, un tās ietver pasākumu dotācijas, daudzgadu darbības dotācijas un kaskādveida dotācijas.

Grozījums Nr.    80

Regulas priekšlikums

10. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Vērtēšanas komiteja var būt veidota no ārējiem ekspertiem.

2.  Vērtēšanas komiteja var būt veidota no ārējiem ekspertiem. Vērtēšanas komitejas sastāvā nodrošina dzimumu līdzsvaru.

Grozījums Nr.    81

Regulas priekšlikums

11. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.   Darbība, kurai šajā programmā piešķirts finansējums, var saņemt finansējumu arī no jebkuras citas Savienības programmas, tostarp no dalītas pārvaldības fondiem, ar noteikumu, ka finansējums neattiecas uz tām pašām izmaksām. [Kumulatīvais finansējums nedrīkst pārsniegt darbības kopējās attiecināmās izmaksas, un dažādu Savienības programmu atbalstu var aprēķināt proporcionāli].

1.   Darbība, kurai šajā programmā piešķirts finansējums, var saņemt finansējumu arī no jebkuras citas Savienības programmas, tostarp no dalītas pārvaldības fondiem, ar noteikumu, ka finansējums neattiecas uz tām pašām izmaksām un ka ir novērsta dubulta finansējuma iegūšana no fondiem, skaidri norādot finansējuma avotus katrai izdevumu kategorijai saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu. [Kumulatīvais finansējums nedrīkst pārsniegt darbības kopējās attiecināmās izmaksas, un dažādu Savienības programmu atbalstu var aprēķināt proporcionāli].

Grozījums Nr.    82

Regulas priekšlikums

12. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – 1. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

–  dalībvalsts vai aizjūras zeme vai teritorija, kas ar to ir saistīta;

–  dalībvalsts vai aizjūras zeme vai teritorija, kas ir saistīta ar kādu dalībvalsti;

Grozījums Nr.    83

Regulas priekšlikums

12. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – 2. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

—  ar programmu asociētā trešā valsts;

—  attiecībā uz 2. panta 2. punkta a) un c) apakšpunktā minētajiem konkrētajiem mērķiem — ar programmu asociētā trešā valsts saskaņā ar šīs regulas 7. pantu;

Pamatojums

Šā formulējuma mērķis ir izslēgt trešās valstis no dalības finansējuma piešķiršanā mērķiem, kas saistīti ar jauno Savienības vērtību sadaļu, kā noteikts jaunajā 2. panta 2. punkta -a) apakšpunktā.

Grozījums Nr.    84

Regulas priekšlikums

12. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  tiesību subjekti, kas izveidoti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, vai jebkura starptautiska organizācija;

(b)  bezpeļņas tiesību subjekti, kas izveidoti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, vai jebkura starptautiska organizācija;

Grozījums Nr.    85

Regulas priekšlikums

12. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Darbības dotāciju bez uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus var piešķirt līdztiesības iestāžu Eiropas tīklam (EQUINET), lai segtu izdevumus, kas saistīti ar tā pastāvīgo darba programmu.

3.  Darbības dotāciju bez uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus saskaņā ar 6. panta 2. punkta a) apakšpunktu var piešķirt līdztiesības iestāžu Eiropas tīklam (EQUINET), lai segtu izdevumus, kas saistīti ar tā pastāvīgo darba programmu, ar nosacījumu, ka ir pabeigts darba programmas dzimumu ietekmējuma novērtējums.

Grozījums Nr.    86

Regulas priekšlikums

13. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Darba programma

Darba programma un daudzgadu prioritātes

Grozījums Nr.    87

Regulas priekšlikums

13. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Programmu īsteno ar darba programmām, kas minētas Finanšu regulas 110. pantā.

1.  Programmu pilda, īstenojot darba programmas, kas minētas Finanšu regulas 110. pantā.

Grozījums Nr.    88

Regulas priekšlikums

13. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a  Komisija, lemjot par savām prioritātēm programmas ietvaros, piemēro partnerības principu un nodrošina ieinteresēto personu visaptverošu iesaisti šīs programmas un tās darba programmu plānošanā, īstenošanā, uzraudzībā un novērtēšanā saskaņā ar 15.a pantu.

Grozījums Nr.    89

Regulas priekšlikums

13. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Darba programmu Komisija pieņem ar īstenošanas aktu. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 19. pantā minēto konsultēšanās procedūru.

2.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 16. pantu nolūkā papildināt šo regulu, nosakot atbilstīgu darba programmu.

Pamatojums

Darba programmas būtu jāpieņem ar deleģētajiem aktiem. Grozījumā ierosināts atbilstīgs formulējums.

Grozījums Nr.    90

Regulas priekšlikums

14. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Regulas II pielikumā ir noteikti rādītāji, ar kuriem ziņo par programmas virzību ceļā uz 2. pantā izklāstīto konkrēto mērķu sasniegšanu.

1.  Rādītājus, ar kuriem ziņo par programmas virzību ceļā uz 2. pantā izklāstīto konkrēto mērķu sasniegšanu, attiecīgā gadījumā apkopo sadalījumā pa dzimumiem. Rādītāju saraksts ir noteikts II pielikumā.

Grozījums Nr.    91

Regulas priekšlikums

14. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Darbības rezultātu ziņošanas sistēma nodrošina, ka programmas īstenošanas un rezultātu uzraudzībai vajadzīgie dati tiek savākti efektīvi, lietderīgi un savlaicīgi. Šim nolūkam Savienības līdzekļu saņēmējiem un dalībvalstīm uzliek samērīgas ziņošanas prasības.

3.  Darbības rezultātu ziņošanas sistēma nodrošina, ka programmas īstenošanas un rezultātu uzraudzībai vajadzīgie dati tiek savākti efektīvi, lietderīgi un savlaicīgi. Šim nolūkam Savienības līdzekļu saņēmējiem un dalībvalstīm uzliek samērīgas un pēc iespējas mazāk apgrūtinošas ziņošanas prasības. Lai sekmētu ziņošanas prasību izpildi, Komisija nodrošina ērti lietojamus formātus un sniedz norādījumus un atbalsta programmas, kas īpaši paredzētas pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kurām ne vienmēr ir zināšanas un pietiekami resursi un personāls, lai izpildītu ziņošanas prasības.

Grozījums Nr.    92

Regulas priekšlikums

15. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Izvērtēšanu veic savlaicīgi, lai tās rezultātus varētu ņemt vērā lēmumu pieņemšanas procesā.

1.  Izvērtēšanu veic dzimumsensitīvi, sniedzot pa dzimumiem sadalītus skaitļus, katrā sadaļā iekļaujot īpašu nodaļu par katru jomu un ņemot vērā iesaistīto cilvēku skaitu, viņu sniegtās atsauksmes un ģeogrāfisko pārklājumu, un izvērtēšanu veic savlaicīgi, lai tās rezultātus varētu ņemt vērā lēmumu pieņemšanas procesā.

Grozījums Nr.    93

Regulas priekšlikums

15. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Programmas starpposma izvērtējumu veic, tiklīdz par programmas īstenošanu ir pieejama pietiekama informācija, bet ne vēlāk kā četrus gadus pēc programmas īstenošanas sākuma. Starpposma izvērtējumā ņem vērā iepriekšējo programmu (“Tiesības, vienlīdzība un pilsonība” un “Eiropa pilsoņiem”) ilgtermiņa ietekmes izvērtējumu rezultātus.

2.  Programmas starpposma izvērtējumu veic, tiklīdz par programmas īstenošanu ir pieejama pietiekama informācija, bet ne vēlāk kā četrus gadus pēc programmas īstenošanas sākuma. Starpposma izvērtējumā ņem vērā iepriekšējo programmu (“Tiesības, vienlīdzība un pilsonība” un “Eiropa pilsoņiem”) ilgtermiņa ietekmes izvērtējumu rezultātus. Starpposma novērtējumā iekļauj dzimumu ietekmējuma novērtējumu, lai novērtētu, cik lielā mērā tiek sasniegti programmas mērķi attiecībā uz dzimumu līdztiesību, nodrošinātu, ka neviens programmas komponents nerada neparedzētu negatīvu ietekmi uz dzimumu līdztiesību, un apzinātu ieteikumus, kā varētu izstrādāt turpmākos uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus un lēmumus par darbības dotācijām nolūkā aktīvi veicināt dzimumu līdztiesības ņemšanu vērā.

Pamatojums

Šā grozījuma mērķis ir saskaņot punkta formulējumu.

Grozījums Nr.    94

Regulas priekšlikums

15. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Komisija Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai paziņo šīs izvērtēšanas rezultātus kopā ar saviem apsvērumiem.

4.  Komisija Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai paziņo šīs izvērtēšanas rezultātus kopā ar saviem apsvērumiem. Komisija vērtējumu dara publiski pieejamu un viegli piekļūstamu, publicējot to savā tīmekļa vietnē.

Grozījums Nr.    95

Regulas priekšlikums

16. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Pilnvaras pieņemt 14. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir līdz 2027. gada 31. decembrim.

2.  Pilnvaras pieņemt 13. un 14. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir līdz 2027. gada 31. decembrim.

Pamatojums

Darba programmas būtu jāpieņem ar deleģētajiem aktiem. Grozījumā ierosināts atbilstīgs formulējums.

Grozījums Nr.    96

Regulas priekšlikums

16. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 14. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 13. un 14. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

Pamatojums

Darba programmas būtu jāpieņem ar deleģētajiem aktiem. Grozījumā ierosināts atbilstīgs formulējums.

Grozījums Nr.    97

Regulas priekšlikums

16. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

4.  Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Ekspertu grupas sastāvā nodrošina dzimumu līdzsvaru. Komisija, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, nodrošina, ka visi dokumenti, tostarp aktu projekti, Eiropas Parlamentam un Padomei tiek nosūtīti savlaicīgi un tajā pašā laikā, kad tie tiek nosūtīti dalībvalstu ekspertiem. Ja Eiropas Parlaments un Padome to uzskata par nepieciešamu, katrs no tiem var nosūtīt savus ekspertus uz Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana un uz kurām tiek aicināti dalībvalstu eksperti. Šajā nolūkā Eiropas Parlaments un Padome saņem nākamo mēnešu plānojumu un uzaicinājumus uz visām ekspertu sanāksmēm.

Grozījums Nr.    98

Regulas priekšlikums

16. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.  Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.  Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei. Pamatojoties uz 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumu par labāku likumdošanas procesu, pilsoņi un citas ieinteresētās personas četru nedēļu laikā var paust viedokli par deleģētā akta projektu. Šo projektu apspriež ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un Reģionu komiteju, pamatojoties uz NVO un vietējo un reģionālo pašvaldību pieredzi saistībā ar programmas īstenošanu.

Grozījums Nr.    99

Regulas priekšlikums

16. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6.  Saskaņā ar 14. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

6.  Saskaņā ar 13. un 14. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

Pamatojums

Darba programmas būtu jāpieņem ar deleģētajiem aktiem. Grozījumā ierosināts atbilstīgs formulējums.

Grozījums Nr.    100

Regulas priekšlikums

18. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Savienības finansējuma saņēmēji atzīst Savienības finansējuma izcelsmi un nodrošina tā redzamību (jo īpaši darbību un to rezultātu popularizēšanā), sniedzot dažādām auditorijām, tostarp plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrībai, mērķorientētu informāciju, kas ir konsekventa, lietderīga un samērīga.

1.  Savienības finansējuma saņēmēji atzīst Savienības finansējuma izcelsmi un nodrošina tā redzamību (jo īpaši darbību un to rezultātu popularizēšanā), sniedzot dažādām auditorijām, tostarp plašsaziņas līdzekļiem, sabiedrībai un attiecīgos gadījumos arī šādi finansētu darbību atbalsta saņēmējiem un to dalībniekiem, mērķorientētu informāciju, kas ir konsekventa, lietderīga un samērīga un kas ir piekļūstama arī cilvēkiem ar invaliditāti, tādējādi parādot Savienības pievienoto vērtību un palīdzot Komisijai datu vākšanas centienos, lai uzlabotu budžeta pārredzamību.

Grozījums Nr.    101

Regulas priekšlikums

18. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Saistībā ar programmu, tās darbībām un rezultātiem Komisija rīko informācijas un komunikācijas pasākumus. Programmai piešķirtie finanšu resursi veicina arī Savienības politisko prioritāšu korporatīvo komunikāciju sabiedrībai, ciktāl šīs prioritātes saistītas ar 2. pantā minētajiem mērķiem.

2.  Saistībā ar programmu, tās darbībām un rezultātiem Komisija rīko informācijas un komunikācijas pasākumus.

Grozījums Nr.    102

Regulas priekšlikums

18.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

18.a pants

 

Programmas kontaktpunkti

 

Katrā dalībvalstī ir neatkarīgs programmas kontaktpunkts ar kvalificētu personālu, kura uzdevums jo īpaši ir sniegt programmas ieinteresētajām personām un atbalsta saņēmējiem neitrālas norādes, praktisku informāciju un palīdzību attiecībā uz visiem programmas aspektiem, tostarp pieteikšanās procedūru.

Grozījums Nr.    103

Regulas priekšlikums

19. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

19. pants

svītrots

Committee procedure

 

1.  Komisijai palīdz komiteja. Šī komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 izpratnē.

 

2.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.

 

3.  Komiteja var rīkot sanāksmes īpašos sastāvos, lai nodarbotos ar atsevišķām programmas sadaļām.

 

Pamatojums

Šis pants jāsvītro, jo priekšlikumā nevajadzētu ietvert nekādas atsauces uz īstenošanas aktiem.

Grozījums Nr.    104

Regulas priekšlikums

–I pielikums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

–I pielikums

 

6. panta 1. punktā minētos pieejamos programmas līdzekļus piešķir šādi:

 

(a) no 6. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētās summas:

 

- vismaz 15 % piešķir darbībām, ar ko īsteno 3. panta aa) punktā paredzēto konkrēto mērķi;

 

- vismaz 40 % piešķir darbībām, ar ko īsteno 5. panta -a) punktā paredzēto konkrēto mērķi; un

 

- vismaz 45% piešķir darbībām, ar ko īsteno 3. panta a) un b) punktā un 5. panta a) un b) punktā paredzētos konkrētos mērķus;

 

(b) no 6. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētās summas:

 

- 15 % piešķir piemiņas darbībām;

 

- 65 % piešķir demokrātiskajai līdzdalībai;

 

- 10 % piešķir popularizēšanas darbībām; un

 

- 10 % piešķir administrācijas vajadzībām.

Grozījums Nr.    105

Regulas priekšlikums

I pielikums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

I pielikums

svītrots

Programmas darbības

 

Programmas, kas minēta 2. panta 2. punktā, konkrētie mērķi tiks sasniegti, atbalstot jo īpaši šādas darbības:

 

(a)   izpratnes veicināšana, informācijas izplatīšana nolūkā uzlabot zināšanas par politikas virzieniem un tiesībām jomās, uz kurām attiecas programma;

 

(b)   savstarpēja mācīšanās, izmantojot labas prakses apmaiņu starp ieinteresētajām personām, nolūkā uzlabot zināšanas un savstarpēju sapratni, kā arī pilsonisko un demokrātisko iesaisti;

 

(c)   analītiskas un uzraudzības darbības1 nolūkā uzlabot izpratni par situāciju dalībvalstu un ES līmenī jomās, uz kurām attiecas programma, kā arī nolūkā uzlabot ES tiesību aktu un politikas īstenošanu.

 

(d)   attiecīgo ieinteresēto personu apmācīšana nolūkā uzlabot zināšanas par politikas virzieniem un tiesībām attiecīgajās jomās;

 

(e)   informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) rīku izstrāde un uzturēšana;

 

(f)   iedzīvotāju izpratnes uzlabošana par Eiropas kultūru, vēsturi un atceri, kā arī viņu piederības izjūtas Savienībai stiprināšana;

 

(g)   dažādu tautību un kultūru eiropiešu apvienošana, dodot viņiem iespēju piedalīties pilsētu sadraudzības pasākumos;

 

(h)   aktīvākas līdzdalības demokrātiskākas Savienības veidošanā, kā arī izpratnes veicināšana un uzlabošana par tiesībām un vērtībām, to panākot ar atbalstu pilsoniskās sabiedrības organizācijām;

 

(i)   tehniskā un organizatoriskā atbalsta finansēšana, lai īstenotu Regulu [(ES) Nr. 211/2011], tādējādi atbalstot pilsoņu tiesības uzsākt un atbalstīt Eiropas pilsoņu iniciatīvas īstenošanu;

 

(j)   Eiropas tīklu jaudas attīstīšana nolūkā veicināt un turpmāk izstrādāt Savienības tiesību aktus, politikas mērķus un stratēģijas, kā arī atbalsts pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kas aktīvi darbojas jomās, uz kurām attiecas programma;

 

(k)   zināšanu par programmu vairošana un izplatīšana un tās rezultātu pārnesamības palielināšana, aptverot arvien lielāku iedzīvotāju skaitu, tostarp izveidojot un atbalstot programmas nodaļas un valsts kontaktpunktu tīklu.

 

1  Šīs darbības ir, piemēram, datu un statistikas vākšana, kopēju metodoloģiju un, vajadzības gadījumā, rādītāju vai kritēriju izstrāde, pētījumi, izpēte, analīze un apsekojumi, izvērtējumi, ietekmes novērtējumi, ceļvežu, ziņojumu un izglītojošu materiālu izstrāde un publicēšana,

 

Grozījums Nr.    106

Regulas priekšlikums

II pielikums – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Programmu pārraudzīs, pamatojoties uz rādītāju kopumu, kas paredzēti, lai noteiktu pakāpi, kādā Programmas vispārējie un konkrētie mērķi ir sasniegti, un lai līdz minimumam samazinātu administratīvo slogu un izmaksas. Šim nolūkam tiks vākti dati attiecībā uz šādu pamatrādītāju kopumu.

Programmu pārraudzīs, pamatojoties uz rezultātu rādītāju kopumu, kas paredzēti, lai noteiktu pakāpi, kādā Programmas vispārējie un konkrētie mērķi ir sasniegti, un lai līdz minimumam samazinātu administratīvo slogu un izmaksas. Ja iespējams, rādītājus sadala pēc vecuma, dzimuma un jebkādiem citiem iegūstamiem datiem, piemēram, pēc etniskās piederības, invaliditātes un dzimtiskās identitātes. Šim nolūkam tiks vākti dati attiecībā uz šādu pamatrādītāju kopumu.

Grozījums Nr.    107

Regulas priekšlikums

II pielikums – 1. punkts – tabula

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Cilvēku skaits, kas bija iesaistīti

Cilvēku skaits (dalījumā pēc dzimuma un vecuma), kas bija iesaistīti:

(i) apmācību pasākumos;

(i) apmācību pasākumos;

(ii) savstarpējās mācībās un apmaiņā ar labu praksi;

(ii) savstarpējās mācībās un apmaiņā ar labu praksi;

(iii) izpratnes veidošanas, informēšanas un informācijas izplatīšanas darbībās.

(iii) izpratnes veidošanas, informēšanas un informācijas izplatīšanas darbībās.

Grozījums Nr.    108

Regulas priekšlikums

II pielikums – 1. punkts – 1.a rinda (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Komisija katru gadu publicē arī šādus iznākuma rādītājus:

Grozījums Nr.    109

Regulas priekšlikums

II pielikums – 1. punkts – 1.b rinda (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Pieteikumu skaits un finansēto darbību skaits pēc 9. panta 1. punktā minētā saraksta un pēc katras sadaļas

Grozījums Nr.    110

Regulas priekšlikums

II pielikums – 1. punkts – 1.c rinda (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Pieteikuma iesniedzēju prasītais finansējums, kas ir piešķirts, pēc 9. panta 1. punktā minētā saraksta un pēc katras sadaļas

Grozījums Nr.    111

Regulas priekšlikums

II pielikums – tabula – 6. rinda

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Starptautisko tīklu un iniciatīvu skaits, kas vērstas uz Eiropas atmiņu un mantojumu un izveidotas programmas intervences rezultātā

Starptautisko tīklu un iniciatīvu skaits, kas vērstas uz Eiropas vēsturisko atmiņu, mantojumu un pilsonisko dialogu un izveidotas programmas intervences rezultātā

Grozījums Nr.    112

Regulas priekšlikums

II pielikums – tabula – 6.a rinda (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Projektu ģeogrāfiskais sadalījums

(1)

OV C ... / Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.

(2)

OV C ... / Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.


PASKAIDROJUMS

Eiropas Komisija 2018. gada 30. maijā publicēja priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido programmu "Tiesības un vērtības", kā daļu no daudzgadu finanšu shēmas (DFS) 2021.–2027. gadam. Programmā "Tiesības un vērtības" ir apvienotas 2014.–2020. gada programmas "Tiesības, vienlīdzība un pilsonība" un "Eiropa pilsoņiem". Priekšlikuma mērķis ir aizsargāt un veicināt ES līgumos un Pamattiesību hartā noteiktās Eiropas kopējās tiesības un vērtības, atbalstot pilsoniskās sabiedrības organizācijas, lai saglabātu atvērtas, demokrātiskas, līdztiesīgas un iekļaujošas sabiedrības. Lai gan referents atzinīgi vērtē Komisijas nodomu nodrošināt spēkā esošo programmu turpmāku īstenošanu, ņemot vērā to būtisko nozīmi ES tiesību un vērtību veicināšanā un īstenošanā, priekšlikumā netiek risinātas atsevišķas problēmas, kas patlaban skar Savienību saistībā ar kopējām Eiropas vērtībām un tiesībām.

Eiropas Parlamenta 2018. gada 19. aprīļa rezolūcijā par nepieciešamību ieviest Eiropas vērtību instrumentu, ar kuru tiek atbalstītas pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kas veicina demokrātiju, tiesiskumu un pamatvērtības Eiropas Savienībā vietējā un valsts līmenī, Eiropas Parlaments ir aicinājis Komisiju ierosināt Eiropas vērtību instrumentu kā daļu no DFS 2021.–2027. gadam, kas paredzēts finanšu atbalsta nodrošināšanai pilsoniskajai sabiedrībai vietējā un valsts līmenī, lai nepieļautu darbības, kas vērstas pret demokrātiju, tiesiskumu un pamattiesībām ES. Šis instruments papildinātu spēkā esošās programmas, un tā finansējuma līmenis atbilst ES izdevumiem saistībā ar vērtību veicināšanu trešās valstīs.

Ņemot vērā iepriekš minēto, referents ierosina vairākas izmaiņas ziņojuma projektā, lai atspoguļotu minētās bažas un uzlabotu programmas efektivitāti nolūkā aizsargāt un veicināt šīs vērtības Savienībā.

Darbības joma

Lai saskaņotu programmas mērķus ar LES 2. pantā noteiktajām kopējām vērtībām, kas veido Eiropas Savienības pamatu, referents ierosina paplašināt priekšlikuma darbības jomu, īpaši ietverot programmas vispārīgajā mērķī atsauces uz demokrātiju, tiesiskumu un pamattiesībām, kas noteiktas LES 2. pantā. Laikā, kad demokrātija un tiesiskums Eiropā ir apdraudēti, referents uzskata, ka minētajam instrumentam ir steidzami jāpiešķir pienācīgs finansējums un jānodrošina viegla piekļuve tam, tādējādi atbalstot pilsoņus, kuri ir iesaistīti visvairāk apdraudēto Eiropas vērtību veicināšanā. Tiesiskuma ievērošana Savienībā ir priekšnosacījums pamattiesību aizsardzībai, kā arī līgumos paredzēto tiesību un pienākumu ievērošanas nodrošināšanai. Veids, kādā tiesiskums tiek īstenots dalībvalstīs, ir izšķirīgi svarīgs, nodrošinot savstarpēju uzticēšanos starp dalībvalstīm un to juridiskajām sistēmām.

Tāpēc referents iesaka pievienot jaunu konkrētu mērķi (Savienības vērtību sadaļa) attiecībā uz demokrātiju, pamattiesībām un tiesiskumu, kas nodrošinās finansējumu atbilstīgām darbībām vietējā, reģionālajā, valsts un starptautiskajā līmenī.

Saistībā ar jauno konkrēto mērķi, referents uzskata, ka programmā galvenā uzmanība jāvelta demokrātijas un tiesiskuma aizsardzībai un veicināšanai, tostarp tiesu iestāžu neatkarības nodrošināšanai, neatkarīgu tiesu nodrošinātai efektīvai tiesību aizsardzībai tiesā, tostarp pamattiesībām, valsts iestāžu un tiesībaizsardzības pārredzamībai un patvaļas aizliegumam, atbalsta sniegšanai neatkarīgiem cilvēktiesību aizstāvjiem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kas uzrauga tiesiskuma ievērošanu, trauksmes cēlēju aizsardzībai un iniciatīvām, kas veicina pārredzamību, pārskatatbildību, integritāti un korupcijas izskaušanu.

Ņemot vērā, ka pamattiesību ievērošana un aizsardzība veido pamatu demokrātiskai sabiedrībai, referents uzskata, ka īpaša uzmanība jāpievērš arī vārda brīvības, mierīgas pulcēšanās vai biedrošanās brīvības, plašsaziņas līdzekļu brīvības un plašsaziņas līdzekļu plurālisma, akadēmiskās brīvības, reliģijas vai ticības brīvības un tiesību uz privātumu un ģimenes dzīvi pastiprināšanai.

Šajā saistībā referents vienlīdz atzinīgi vērtē vienlīdzības un nediskriminācijas principa ievērošanu, kā arī priekšlikuma 3. un 5. pantā minēto vajadzību novērst visu veidu vardarbību. Pamattiesību hartas 21. panta 1. punktā ir skaidri aizliegta jebkāda diskriminācija dzimuma, rases, ādas krāsas, etniskās vai sociālās izcelsmes, ģenētisko īpatnību, valodas vai piederības nacionālajai minoritātei dēļ. Saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras veikto Eiropas Savienības minoritāšu un diskriminācijas otro apsekojumu vardarbība, aizskaršana, draudi un ksenofobiski izteikumi, kas īpaši vērsti pret LGTBI personām, etnisko vai reliģisko minoritāšu pārstāvjiem, kā arī patvēruma meklētājiem un migrantiem Eiropas Savienībā, 2017. gadā joprojām bija izplatīta un ļoti nopietna problēma.

Saskaņā ar vispārīgo mērķi aizsargāt un veicināt demokrātiju un tiesiskumu referents ierosina, ka sadaļa "Daphne" nodrošina visiem vardarbības upuriem lielāku piekļuvi tiesai un mehānismiem, kas paredzēti ziņošanai par noziegumiem. (Tā ietver žurnālistus un citus plašsaziņas līdzekļu dalībniekus, kuri saskaras ar dažādu veidu uzbrukumiem, draudiem un spiedienu no valsts un nevalstiskiem dalībniekiem visā ES.)

Referents arī ierosina konkrētus I pielikumā minētos atbalsttiesīgos pasākumus iekļaut priekšlikuma pantā, lai šo programmu varētu labāk izprast un izmantot. Ir ierosinātas vairākas izmaiņas darbību sarakstā, lai precizētu dažas atbalsttiesīgās darbības saskaņā ar jauno Savienības vērtību sadaļu, kā arī lai uzsvērtu, ka šajā programmā tiek atbalstīti aizstāvības, spēju veidošanas un izpratnes veicināšanas pasākumi.

Budžets

Ņemot vērā Eiropas Savienības politisko vidi, kas ir mainījusies, un jaunos izaicinājumus, kas Eiropu skar attiecībā uz tās vērtībām, referents uzskata, ka ierosinātais septiņu gadu budžets 642 miljonu EUR apmērā (piešķirot sadaļai "Vienlīdzība un tiesības" 409 miljonus EUR un sadaļai "Pilsoņu iesaistīšanās un līdzdalība" 233 miljonus EUR) nav pietiekams un nevar apmierināt ES iedzīvotāju vajadzības, lai nostiprinātu un aizsargātu ES vērtības kā daļu no plurālistiskas, demokrātiskas, atvērtas un iekļaujošas sabiedrības.

Ņemot vērā pilsoniskās sabiedrības organizāciju atkārtoti izteiktos aicinājumus palielināt pašreizējo programmu budžetu, kā arī ierosināto paplašināto darbības jomu, tostarp jauno sadaļu, kas veltīta Savienības vērtībām, referents, pamatojoties uz Parlamenta 2018. gada aprīļa rezolūciju, ierosina šādu budžeta sadalījumu; kopumā 1 974 457 miljoni EUR pašreizējās cenās ir sadalīti šādi: 1 miljards EUR jaunajai sadaļai "Savienības vērtības", 474 457 miljoni EUR — sadaļai "Vienlīdzība un tiesības" un 500 miljoni EUR — sadaļai "Pilsoņu iesaistīšanās un līdzdalība". Šīs summas ir ievērojami lielākas salīdzinājumā ar Komisijas ierosināto budžetu, tomēr referents uzskata, ka būtiskais palielinājums ir gan izšķirīgs un vajadzīgs, lai efektīvi novērstu pašreizējos apdraudējumus Eiropas vērtībām.

Lai nodrošinātu, ka pilsoniskās sabiedrības organizācijas var pienācīgi izmantot programmas finansējumu, referents arī ierosina vismaz 40 % no katra mērķa finansējuma piešķirt nevalstiskajām organizācijām.

Referents uzskata, ka ir jāturpina mehānismu pilnveidošana, lai nodrošinātu saikni starp Savienības finansēšanas politiku un Savienības vērtībām, ļaujot Komisijai iesniegt Padomei priekšlikumu par kādai dalībvalstij piešķirto līdzekļu pārnešanu uz programmu saskaņā ar dalīto pārvaldību, ja šai dalībvalstij piemēro procedūras, kas attiecas uz Savienības vērtībām. Referents ir ierosinājis īpašus noteikumus attiecībā uz ierobežotu sarakstu, kurā ietvertas situācijas, kad dalībvalstij piešķirtos līdzekļus saskaņā ar dalīto pārvaldību var pārnest uz programmu, piemērojamo procedūru un Eiropas Parlamenta tiesībām veikt pārbaudi.

Piekļuve finansējumam

Referents uzskata, ka lielāks atbalsts jāpiešķir vietējiem projektiem, kuri veicina Eiropas vērtības, kā noteikts LES 2. pantā, jo īpaši demokrātijas standartus, tiesiskumu un pamattiesības kā priekšnosacījumu atvērtai un iekļaujošai sabiedrībai. Tas saskan ar FRA atzinumu, kas pausts 2018. gada janvārī publicētajā pētījumā par problēmām, kas sakar pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kuras darbojas cilvēktiesību jomā Eiropas Savienībā, kurā skaidri norādīts, ka ES iestādes un dalībvalstis tiek mudinātas nodrošināt, ka finansējums tiek piešķirts pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kuras darbojas ES pamattiesību, demokrātijas un tiesiskuma pamatvērtību aizsardzības un veicināšanas jomā, tostarp mazām vietēja līmeņa organizācijām. Šādu finansējumu attiecīgā gadījumā vajadzētu attiecināt uz daudzām pilsoniskās sabiedrības organizāciju darbībām, piemēram, pakalpojumu sniegšanas, uzraudzības, aizstāvības, tiesvedības, kampaņu, cilvēktiesību un iedzīvotāju izglītošanas un informētības palielināšanas jomā.

Referenta ierosinātais ziņojuma projekts atbilst vispārīgajam mērķim, ka ES nodrošina mērķtiecīgs finanšu atbalstu tādām pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kuras aktīvi darbojas vietējā, reģionālā un valsts līmenī, lai veicinātu un aizsargātu vērtības, kas veido ES pamatu. Attiecīgi ir ierosināti konkrēti grozījumi, lai uzsvērtu programmā pievērsto uzmanību organizācijām, kuras darbojas vietējā, reģionālajā un valsts līmenī. Lai gan starptautiskā līmeņa darbībām ir liela nozīme, daudzi Eiropas vērtību apdraudējumi ir radušies vietējā līmenī, un tie jānovērš gan vietējā, gan Eiropas līmenī.

Viens no šīs programmas referenta galvenajiem mērķiem ir procedūru vienkāršošana un vieglāka piekļuve finansējumam. Šajā saistībā tekstā ir ietvertas atsauces uz vienkāršotām izmaksu iespējām, ātrām un elastīgām dotāciju piešķiršanas procedūrām un ērti lietojamām lietotnēm, piemēram, daudzgadu darbības dotācijas, vienreizēji maksājumi, vienotas likmes, vienības izmaksas, otrā līmeņa dotācijas un līdzfinansējums natūrā. Referents arī ierosina šīs programmas īstenošanas laikā aktivizēt un pastiprināt ziņošanas procedūras. Turklāt referents uzskata, ka pilsoniskās sabiedrības organizāciju līdzdalībai ir izšķirīga nozīme programmas plānošanā, īstenošanā un novērtēšanā. Šajā saistībā Komisijas uzdevums būtu nodrošināt sistemātisku dialogu ar programmas atbalsta saņēmējiem un citām ieinteresētajām personām, izveidojot Pilsoniskā dialoga grupu.

Ieinteresēto personu sniegtā informācija

Referents projekta sagatavošanā ir apkopojis informāciju, ko snieguši vairāku NVO pārstāvji apaļā galda diskusijās, kas tika rīkotas Briselē un Stokholmā, kā arī vairākās divpusējās sanāksmēs. Referents ir arī apspriedies ar citu Eiropas aģentūru un ieinteresēto personu pārstāvjiem. Pilnīgs saraksts ir pieejams pielikumā.


PIELIKUMS. TO STRUKTŪRU VAI PERSONU SARAKSTS, NO KURĀM REFERENTS IR SAŅĒMIS INFORMĀCIJU

Šo sarakstu sagatavo pilnīgi brīvprātīgi, un par to ir atbildīgs vienīgi referents. Referents, gatavojot ziņojumu, līdz tā pieņemšanai komitejā ir saņēmis informāciju no šādām struktūrām vai personām:

Struktūra un/vai persona

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja

Reģionu komiteja

FRA (Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra)

EQUINET (Eiropas Līdztiesības iestāžu sadarbības tīkls)

Stefan Batory Foundation

Civil Liberties Union for European Parliament

Valsts kontaktpunkti, piemēram, Vācija un Francija

Eiropas Pašvaldību un reģionu padome

Eiropas Humānistu federācija

Pilsoniskās sabiedrības Eiropa

DEF Europe

Eiropas Fondu centrs

AGE Platform Europa

Mūžizglītības platforma (LLL Platform lifelong learning)

Eiropas Brīvprātīgo centrs

Eiropas pilsoniskās sabiedrības forums

Eiropas Jaunatnes forums

Starptautiskā ģimenes plānošanas federācija

Front line defenders

Mūžizglītības fonds PERITIA

IPPF Eiropas tīkls

Zviedrijas Jauniešu un pilsoniskās sabiedrības aģentūra (MUCF)

Zviedrijas Jauniešu/studentu starptautisko jautājumu asociācija (UF Sverige)

Sverok

Zviedrijas jauniešu organizāciju Valsts padome (LSU)

PEN Sweden

Diakonia

Zviedrijas sieviešu lobijs

UN Human Rights (OHCHR) Regional Office for Europe


Budžeta komitejaS ATZINUMS (26.11.2018)

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido programmu “Tiesības un vērtības”

(COM(2018)0383 – C8-0234/2018 – 2018/0207(COD))

Atzinuma sagatavotājs: Jordi Solé

GROZĪJUMI

Budžeta komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1

Normatīvās rezolūcijas projekts

1.a punkts (jauns)

Normatīvās rezolūcijas projekts

Grozījums

 

1.a   atgādina 2018. gada 30. maija rezolūciju par daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam un pašu resursiem1a; uzsver, cik svarīgi ir horizontālie principi, kuriem vajadzētu būt par pamatu DFS un visām saistītajām Savienības politikām; tādēļ prasa iekļaut ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus visās nākamajā DFS iekļautajās Savienības politikās un iniciatīvās; turklāt uzsver — lai izpildītu ES saistības virzībā uz iekļaujošu Eiropu, būtiska nozīme ir dažādu diskriminācijas veidu, kā arī dzimumu nevienlīdzības un ar dzimumu saistītas vardarbības izskaušanai un pauž nožēlu par to, ka Savienības politikās nav iekļauti dzimumu un dzimumu līdztiesības aspekti, kā norādīts DFS priekšlikumos;

 

_______________

 

a Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0226

Grozījums Nr.    2

Normatīvās rezolūcijas projekts

1.b punkts (jauns)

Normatīvās rezolūcijas projekts

Grozījums

 

1.b   atgādina Eiropas Parlamenta 2018. gada 14. marta rezolūciju par nākamo DFS: Parlamenta nostājas sagatavošana attiecībā uz DFS laikposmam pēc 2020. gada1a; atkārtoti pauž atbalstu programmām tādās jomās kā kultūra, izglītība, mediji, jaunatne, sports, demokrātija, pilsoniskums un pilsoniskā sabiedrība, kuras jau ir uzskatāmi apliecinājušas savu Eiropas pievienoto vērtību un ir noturīgi populāras atbalsta saņēmēju vidū; atkārto savu ieteikumu izveidot iekšēju, Komisijas pārvaldītu Eiropas demokrātijas fondu, lai pastiprinātu atbalstu pilsoniskajai sabiedrībai un NVO, kas strādā demokrātijas un cilvēktiesību jomā;

 

_______________

 

1a Text adopted, P8_TA(2018)0075

Grozījums Nr.    3

Regulas priekšlikums

virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Priekšlikums

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko izveido programmu “Tiesības un vērtības”

ar ko izveido programmu “Tiesības, vērtības un pilsonība

Grozījums Nr.    4

Regulas priekšlikums

1.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1a)  2018. gada 14. marta rezolūcijā “Nākamā DFS: Parlamenta nostājas sagatavošana attiecībā uz DFS laikposmam pēc 2020. gada" Eiropas Parlaments pauda atbalstu programmām tādās jomās kā kultūra, izglītība, plašsaziņas līdzekļi, jaunatne, sports, demokrātija, pilsoniskums un pilsoniskā sabiedrība, kas ir skaidri apliecinājuši savu Eiropas pievienoto vērtību un bauda ilgstošu popularitāti saņēmēju vidū, un atkārtoja, ka spēcīgāku un vērienīgāku Eiropu var panākt tikai tad, ja šim mērķim paredz lielākus finanšu līdzekļus. Pastāvīgs atbalsts būtu jāsniedz pašreizējām politikām, palielināt resursus Savienības pamatprogrammām un papildu pienākumiem paredzēt atbilstošus papildu finanšu līdzekļus.

Grozījums Nr.    5

Regulas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7)  Iedzīvotājiem būtu arī vairāk jāapzinās savas tiesības, kas izriet no Savienības pilsonības, viņiem vajadzētu justies ērti dzīvojot, ceļojot, mācoties, strādājot un veicot brīvprātīgo darbu citā dalībvalstī, viņiem vajadzētu justies spējīgiem izmantot visas Savienības pilsonības tiesības un paļauties uz to, ka viņiem ir vienlīdzīga piekļuve savām tiesībām, ka viņi var tās pilnībā izmantot un ka tās tiks pilnā apjomā aizsargātas bez jebkādas diskriminācijas neatkarīgi no tā, kurā vietā Savienībā viņi atrodas. Pilsoniskā sabiedrība ir jāatbalsta, lai veicinātu, aizsargātu un uzlabotu izpratni par ES kopīgajām vērtībām saskaņā ar LES 2. pantu un veicinātu tiesību efektīvu izmantošanu saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.

(7)  Iedzīvotājiem būtu arī vairāk jāapzinās savas tiesības, kas izriet no Savienības pilsonības, viņiem vajadzētu justies ērti dzīvojot, ceļojot, mācoties, strādājot un veicot brīvprātīgo darbu citā dalībvalstī, viņiem vajadzētu justies spējīgiem izmantot visas Savienības pilsonības tiesības un paļauties uz to, ka viņiem ir vienlīdzīga piekļuve savām tiesībām, ka viņi var tās pilnībā izmantot un ka tās tiks pilnā apjomā aizsargātas bez jebkādas diskriminācijas neatkarīgi no tā, kurā vietā Savienībā viņi atrodas. Pilsoniskā sabiedrība un vietējās un reģionālās iestādes, kā arī to valsts un Eiropas līmeņa pārstāvju apvienības ir jāatbalsta, lai veicinātu, aizsargātu un uzlabotu izpratni par ES kopīgajām vērtībām saskaņā ar LES 2. pantu un veicinātu tiesību efektīvu izmantošanu saskaņā ar Savienības tiesību aktiem. Programma nodrošina nepārtrauktu atbalstu tādu vietējo un reģionālo iniciatīvu īstenošanai un turpmākai attīstībai, kuras palīdz sasniegt šos mērķus, piemēram, Hartai par sieviešu un vīriešu līdztiesību vietējā līmenī.

Grozījums Nr.    6

Regulas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8)  Sieviešu un vīriešu līdztiesība ir Eiropas Savienības pamatvērtība un viens no mērķiem. Diskriminācija un nevienlīdzīga attieksme pret sievietēm pārkāpj viņu pamattiesības un kavē viņu pilnīgu politisko, sociālo un ekonomisko līdzdalību sabiedrībā. Turklāt strukturālo un kultūras šķēršļu pastāvēšana kavē patiesas dzimumu līdztiesības sasniegšanu. Tāpēc dzimumu līdztiesības veicināšana visās Savienības darbībās ir Savienības pamatdarbība un ekonomikas izaugsmes virzītājspēks, un tā būtu jāatbalsta ar šo programmu.

(8)  Sieviešu un vīriešu līdztiesība ir Eiropas Savienības pamatvērtība un viens no mērķiem. Diskriminācija un nevienlīdzīga attieksme pret sievietēm pārkāpj viņu pamattiesības un kavē viņu pilnīgu politisko, sociālo un ekonomisko līdzdalību sabiedrībā. Turklāt strukturālo un kultūras šķēršļu pastāvēšana kavē patiesas dzimumu līdztiesības sasniegšanu. Tāpēc dzimumu līdztiesības veicināšana visās Savienības darbībās ir Savienības pamatdarbība un ekonomikas izaugsmes virzītājspēks, un tā būtu jāatbalsta ar šo programmu, nodrošinot maksimālu sinerģiju ar Eiropas Sociālo fondu Plus.

Grozījums Nr.    7

Regulas priekšlikums

8.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(8 a)   LESD 8. pantā ir noteikts dzimumu vienlīdzības princips visās Savienības darbībās. Lai nodrošinātu integrētu pieeju dzimumu līdztiesības īstenošanai, ir jāpiešķir pietiekami resursi un jānodrošina pārredzamība attiecībā uz budžeta pozīcijām, kas paredzētas dzimumu līdztiesības veicināšanai un cīņai pret diskrimināciju dzimuma dēļ.

Grozījums Nr.    8

Regulas priekšlikums

22.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(22 a)   Ir svarīgi nodrošināt šīs programmas pareizu finanšu pārvaldību un īstenošanu iespējami efektīvākā un lietotājam draudzīgākā veidā, vienlaikus nodrošinot arī juridisko noteiktību un programmas pieejamību visiem dalībniekiem.

Grozījums Nr.    9

Regulas priekšlikums

22.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(22 b)   Šīs programmas mērķu sasniegšanas pamatprincipiem vajadzētu būt īstenošanas un līdzekļu izlietošanas kvalitātes uzlabošanai, vienlaikus nodrošinot finanšu resursu optimālu izlietojumu.

Grozījums Nr.    10

Regulas priekšlikums

26.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(26 a)   Priekšlikums Eiropas Savienības regulai par Savienības budžeta aizsardzību vispārēju trūkumu gadījumā saistībā ar tiesiskumu dalībvalstīs ir sagatavots ar mērķi, lai Savienība varētu labāk aizsargāt savu budžetu gadījumos, kad tiesiskuma nepilnības traucē vai var apdraudēt pareizu finanšu pārvaldību vai Savienības finanšu intereses. Tai būtu jāpapildina Tiesības un vērtību programma, kuras loma ir atšķirīga, proti, finansēt politiku, kas atbilst pamattiesībām un Eiropas vērtībām, kuras ir tās iedzīvotāju dzīves un līdzdalības pamatā.

Grozījums Nr.    11

Regulas priekšlikums

28. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(28)  Ņemot vērā to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām atbilstīgi Savienības saistībām īstenot Parīzes nolīgumu un Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, šī programma palīdzēs integrēt klimata politiku un sasniegt vispārēju mērķi, proti, 25 % no ES budžeta izdevumiem, kas paredzēti klimata mērķu sasniegšanai. Sagatavojot un īstenojot programmu, tiks apzinātas attiecīgās darbības, un tās tiks pārskatītas starpposma izvērtējuma kontekstā.

(28)  Ņemot vērā to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām atbilstīgi Savienības saistībām īstenot Parīzes nolīgumu un Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, šī programma palīdzēs integrēt klimata politiku un sasniegt vispārēju mērķi, proti, 25 % no ES budžeta izdevumiem, kas paredzēti klimata mērķu sasniegšanai 2021.–2027. gada DFS periodā un ikgadējo mērķi — 30 % — pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā 2027. gadā. Sagatavojot un īstenojot programmu, tiks apzinātas attiecīgās darbības, un tās tiks pārskatītas starpposma izvērtējuma kontekstā.

Pamatojums

Eiropas Parlaments 2018. gada 14. marta rezolūcijā „Nākamā DFS: Parlamenta nostājas sagatavošana attiecībā uz DFS laikposmam pēc 2020. gada (2017/2052(INI))” aicināja iespējami drīz un vēlākais līdz 2027. gadam panākt mērķi 30 % no ES budžeta izdevumiem veltīt klimata mērķu sasniegšanai.

Grozījums Nr.    12

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Programmas vispārējais mērķis ir aizsargāt un veicināt tiesības un vērtības, kas noteiktas ES līgumos, tostarp atbalstot pilsoniskās sabiedrības organizācijas, lai saglabātu atvērtas, demokrātiskas un iekļaujošas sabiedrības.

1.  Programmas vispārējais mērķis ir aizsargāt un veicināt tiesības un vērtības, kas noteiktas ES līgumos, tostarp atbalstot pilsoniskās sabiedrības organizācijas un vietējās un reģionālās iestādes, kā arī to pārstāvju apvienības, lai saglabātu atvērtas, demokrātiskas un iekļaujošas sabiedrības.

Grozījums Nr.    13

Regulas priekšlikums

2. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  veicināt pilsoņu iesaistīšanos un līdzdalību Savienības demokrātiskajā dzīvē (Pilsoņu iesaistīšanās un līdzdalības sadaļa),

(b)  veicināt programmu “Eiropu pilsoņiem”, palielinot pilsoņu iesaistīšanos un līdzdalību Savienības demokrātiskajā dzīvē (Pilsoņu iesaistīšanās un līdzdalības sadaļa),

Grozījums Nr.    14

Regulas priekšlikums

2. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.a  Komisija uztur regulāru dialogu ar programmas atbalsta saņēmējiem, jo īpaši ar pilsonisko sabiedrību, kā arī vietējām un reģionālajām iestādēm un to pārstāvju apvienībām par daudzgadu un gada prioritāšu definēšanu visa plānošanas perioda laikā. Par galveno platformu šim nolūkam tiks izveidots pilsoniskais dialogs, kurš būs strukturēts atbilstoši dažādiem konkrētiem programmas mērķiem.

Grozījums Nr.    15

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. daļa – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  novērst un apkarot visu veidu vardarbību pret bērniem, jauniešiem un sievietēm, kā arī vardarbību pret citām riska grupām;

(a)  novērst un apkarot visus bērnu, jauniešu un sieviešu aizskaršanas un vardarbības pret tiem veidus, kā arī vardarbību pret citām riska grupām, kas notiek tiešsaistē un/vai fiziskajā pasaulē, tostarp darba vietās un sabiedriskās vietās.

Grozījums Nr.    16

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Finansējums programmas īstenošanai laikposmā no 2021. gada līdz 2027. gadam pašreizējās cenās ir [641 705 000] EUR.

1.  Programmas īstenošanai atvēlētais finansējums laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam ir EUR 1 627 000 000 2018. gada cenās (EUR 1 834 000 000 pašreizējās cenās).

Pamatojums

Saskaņā ar Priekšsēdētāju konferences 2018.gada 13. septembra lēmumu šis kompromisa grozījums atspoguļo jaunāko DFS līdzekļu sadalījumu pa programmām, ko DFS referenti ierosinājuši pieņemt balsojumā attiecībā uz starpposma ziņojuma projektu par priekšlikumu Padomes regulai par daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam — Parlamenta nostāja attiecībā uz vienošanos.

Grozījums Nr.    17

Regulas priekšlikums

11. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.   Darbība, kurai šajā programmā piešķirts finansējums, var saņemt finansējumu arī no jebkuras citas Savienības programmas, tostarp no dalītas pārvaldības fondiem, ar noteikumu, ka finansējums neattiecas uz tām pašām izmaksām. [Kumulatīvais finansējums nedrīkst pārsniegt darbības kopējās attiecināmās izmaksas, un dažādu Savienības programmu atbalstu var aprēķināt proporcionāli].

1.   Darbība, kurai šajā programmā piešķirts finansējums, var saņemt finansējumu arī no jebkuras citas Savienības programmas, tostarp no dalītas pārvaldības fondiem, ar noteikumu, ka finansējums neattiecas uz tām pašām izmaksām un ka ir novērsta dubulta finansējuma iegūšana no fondiem, skaidri norādot finansējuma avotus katrai izdevumu kategorijai saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu. [Kumulatīvais finansējums nedrīkst pārsniegt darbības kopējās attiecināmās izmaksas, un dažādu Savienības programmu atbalstu var aprēķināt proporcionāli].

Grozījums Nr.    18

Regulas priekšlikums

13. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Darba programmu Komisija pieņem ar īstenošanas aktu. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 19pantā minēto konsultēšanās procedūru.

2.  Darba programmu Komisija pieņem ar deleģēto aktu. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 16pantu.

Grozījums Nr.    19

Regulas priekšlikums

14. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Regulas II pielikumā ir noteikti rādītāji, ar kuriem ziņo par programmas virzību ceļā uz 2. pantā izklāstīto konkrēto mērķu sasniegšanu.

1.  Rādītājus, ar kuriem ziņo par programmas virzību ceļā uz 2. pantā izklāstīto konkrēto mērķu sasniegšanu, ja iespējams, vāc dalījumā pa dzimumiem. The list of indicators are set out in Annex II.

Grozījums Nr.    20

Regulas priekšlikums

15. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Izvērtēšanu veic savlaicīgi, lai tās rezultātus varētu ņemt vērā lēmumu pieņemšanas procesā.

1.  Izvērtēšana notiek, integrējot dzimumu līdztiesības aspektu, tajā ir atsevišķa nodaļa par katru sadaļu un to veic savlaicīgi, lai tās rezultātus varētu ņemt vērā lēmumu pieņemšanas procesā.

Grozījums Nr.    21

Regulas priekšlikums

16. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Pilnvaras pieņemt 14. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir līdz 2027. gada 31. decembrim.

2.  Pilnvaras pieņemt 13. un 14. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir līdz 2027. gada 31. decembrim.

Grozījums Nr.    22

Regulas priekšlikums

18. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.   Savienības finansējuma saņēmēji atzīst Savienības finansējuma izcelsmi un nodrošina tā redzamību (jo īpaši darbību un to rezultātu popularizēšanā), sniedzot dažādām auditorijām, tostarp plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrībai, mērķorientētu informāciju, kas ir konsekventa, lietderīga un samērīga.

1.   Savienības finansējuma saņēmēji atzīst Savienības finansējuma izcelsmi un nodrošina tā redzamību (jo īpaši darbību un to rezultātu popularizēšanā), sniedzot dažādām auditorijām, tostarp plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrībai, mērķorientētu informāciju, kas ir konsekventa, lietderīga un samērīga, tādējādi parādot Savienības pievienoto vērtību un palīdzot Komisijai tās īstenotajos datu vākšanas centienos, lai uzlabotu budžeta pārredzamību.

Grozījums Nr.    23

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Programmas, kas minēta 2. panta 2. punktā, konkrētie mērķi tiks sasniegti, atbalstot jo īpaši šādas darbības:

Programmas, kas minēta 2. panta 2. punktā, konkrētie mērķi tiks sasniegti, atbalstot jo īpaši šādas darbības vietējā, reģionālā, valsts un Eiropas līmenī:

Grozījums Nr.    24

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. daļa – c punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  analītiskas un uzraudzības darbības1 nolūkā uzlabot izpratni par situāciju dalībvalstu un ES līmenī jomās, uz kurām attiecas programma, kā arī nolūkā uzlabot ES tiesību aktu un politikas īstenošanu.

(c)  analītiskas un uzraudzības darbības1 nolūkā uzlabot izpratni par situāciju dalībvalstu un ES līmenī jomās, uz kurām attiecas programma, kā arī nolūkā uzlabot ES tiesību aktu un politikas īstenošanu.

_______________

_______________

1 Šīs darbības ir, piemēram, datu un statistikas vākšana, kopēju metodoloģiju un, vajadzības gadījumā, rādītāju vai kritēriju izstrāde, pētījumi, izpēte, analīze un apsekojumi, izvērtējumi, ietekmes novērtējumi, ceļvežu, ziņojumu un izglītojošu materiālu izstrāde un publicēšana,

1 Šīs darbības ir, piemēram, datu un statistikas vākšana dalījumā pēc dzimuma un vecuma; kopēju metodoloģiju un, vajadzības gadījumā, rādītāju vai kritēriju izstrāde, pētījumi, izpēte, analīze un apsekojumi, izvērtējumi, ietekmes novērtējums, ceļvežu, ziņojumu un izglītojošu materiālu izstrāde un publicēšana.

Grozījums Nr.    25

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. daļa – g punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(g)  dažādu tautību un kultūru eiropiešu apvienošana, dodot viņiem iespēju piedalīties pilsētu sadraudzības pasākumos;

(g)  dažādu tautību un kultūru eiropiešu apvienošana, dodot viņiem iespēju piedalīties pilsētu sadraudzības pasākumos, tostarp mazos divpusējos dvīņošanas projektos un pilsētu tīklā;

Grozījums Nr.    26

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. daļa – h punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(h)  aktīvākas līdzdalības demokrātiskākas Savienības veidošanā, kā arī izpratnes veicināšana un uzlabošana par tiesībām un vērtībām, to panākot ar atbalstu pilsoniskās sabiedrības organizācijām;

(h)  aktīvas līdzdalības demokrātiskākas Savienības veidošanā veicināšana un uzlabošana, kā arī tiesību un vērtību apzināšanās, to panākot ar atbalstu pilsoniskās sabiedrības organizācijām un vietējām un reģionālajām iestādēm, kā arī to pārstāvju apvienībām;

Grozījums Nr.    27

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. daļa – j punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(j)  Eiropas tīklu jaudas attīstīšana nolūkā veicināt un turpmāk izstrādāt Savienības tiesību aktus, politikas mērķus un stratēģijas, kā arī atbalsts pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kas aktīvi darbojas jomās, uz kurām attiecas programma;

(j)  Eiropas tīklu jaudas attīstīšana ar daudzgadu darbības dotācijām nolūkā veicināt un turpmāk izstrādāt Savienības tiesību aktus, politikas mērķus un stratēģijas un atbalsts pilsoniskajai sabiedrībai, kā arī vietējām un reģionālajām iestādēm un to pārstāvju apvienībām, kas aktīvi darbojas jomās, uz kurām attiecas programma.

Grozījums Nr.    28

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. daļa – ka punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ka)  valstu kontaktpunktu (VKP) stiprināšana un labāku sinerģiju radīšana starp politikas attīstību pilsonības jomā, programmas mērķiem un VKP un saņēmēju darbu.

Grozījums Nr.    29

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. daļa – kb punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(kb)  to tiešsaistes platformu stiprināšana, kas atspoguļo atbalsta saņēmēju izstrādātos projektus, kā arī sniedz norādījumus potenciālajiem atbalsta saņēmējiem, izplata projekta rezultātus un uzlabo pamanāmību un turpmāko rīcību.

Grozījums Nr.    30

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. daļa – kc punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(kc)  turpmāks atbalsts kritiskām, bet konstruktīvām viedokļu apmaiņām, kas pievēršas Eiropas iedzīvotāju ikdienas dzīves problēmām, piemēram: nodarbinātībai, migrantu integrācijai, mājokļiem, mobilitātei vai izglītībai.

Grozījums Nr.    31

Regulas priekšlikums

II pielikums – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Programmu pārraudzīs, pamatojoties uz rādītāju kopumu, kas paredzēti, lai noteiktu pakāpi, kādā Programmas vispārējie un konkrētie mērķi ir sasniegti, un lai līdz minimumam samazinātu administratīvo slogu un izmaksas. Šim nolūkam tiks vākti dati attiecībā uz šādu pamatrādītāju kopumu.

Programmu pārraudzīs, pamatojoties uz rādītāju kopumu, kas paredzēti, lai noteiktu pakāpi, kādā Programmas vispārējie un konkrētie mērķi ir sasniegti, un lai līdz minimumam samazinātu administratīvo slogu un izmaksas. Šim nolūkam tiks vākti dati attiecībā uz šādu pamatrādītāju kopumu, kuri, ja iespējams, būtu jādala pēc dzimuma, vecuma un invaliditātes:

Pamatojums

Iepriekš minēto kategoriju īpaša izdalīšana programmas ietvaros palīdzētu konkrētā veidā integrēt dzimumu līdztiesību un nediskrimināciju.

Grozījums Nr.    32

Regulas priekšlikums

II pielikums – 1. daļa – tabula

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Cilvēku skaits, kas bija iesaistīti

To cilvēku skaits dalījumā pēc dzimuma un vecuma, kas bija iesaistīti:

(i) apmācību pasākumos;

(i) apmācību pasākumos;

(ii) savstarpējās mācībās un apmaiņā ar labu praksi;

(ii) savstarpējās mācībās un apmaiņā ar labu praksi;

(iii) izpratnes veidošanas, informēšanas un informācijas izplatīšanas darbībās.

(iii) izpratnes veidošanas, informēšanas un informācijas izplatīšanas darbībās.

Grozījums Nr.    33

Regulas priekšlikums

II pielikums – 1. daļa – 1.a rinda (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Komisija katru gadu publicē arī šādus iznākuma rādītājus:

Grozījums Nr.    34

Regulas priekšlikums

II pielikums – 1. daļa – 1.b rinda (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Pieteikumu skaits un finansēto darbību skaits no katra 9. panta 1. punktā minētā saraksta un no katras sadaļas.

Grozījums Nr.    35

Regulas priekšlikums

II pielikums – 1. daļa – 1.c rinda (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Pieteikuma iesniedzēju prasītais finansējums, kas ir piešķirts saistībā ar katru 9. panta 1. punktā minēto sarakstu un katru sadaļu.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Programmas “Tiesības un vērtības” izveide

Atsauces

COM(2018)0383 – C8-0234/2018 – 2018/0207(COD)

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

LIBE

14.6.2018

 

 

 

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

BUDG

14.6.2018

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Jordi Solé

28.6.2018

Izskatīšana komitejā

26.9.2018

 

 

 

Pieņemšanas datums

5.11.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

24

4

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jean Arthuis, Reimer Böge, Lefteris Christoforou, Gérard Deprez, André Elissen, José Manuel Fernandes, Eider Gardiazabal Rubial, Ingeborg Gräßle, Monika Hohlmeier, John Howarth, Bernd Kölmel, Zbigniew Kuźmiuk, Vladimír Maňka, Siegfried Mureşan, Jan Olbrycht, Paul Rübig, Eleftherios Synadinos, Indrek Tarand, Isabelle Thomas, Inese Vaidere, Daniele Viotti, Tiemo Wölken, Marco Zanni

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Karine Gloanec Maurin, Alain Lamassoure, Janusz Lewandowski, Andrey Novakov

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Michael Detjen

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

24

+

ALDE

Jean Arthuis, Gérard Deprez

ECR

Zbigniew Kuźmiuk

PPE

Reimer Böge, Lefteris Christoforou, José Manuel Fernandes, Ingeborg Gräßle, Monika Hohlmeier, Alain Lamassoure, Janusz Lewandowski, Siegfried Mureşan, Andrey Novakov, Jan Olbrycht, Paul Rübig, Inese Vaidere

S&D

Michael Detjen, Eider Gardiazabal Rubial, Karine Gloanec Maurin, John Howarth, Vladimír Maňka, Isabelle Thomas, Daniele Viotti, Tiemo Wölken

VERTS/ALE

Indrek Tarand

4

-

ECR

Bernd Kölmel

ENF

André Elissen, Marco Zanni

NI

Eleftherios Synadinos

0

0

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


Nodarbinātības un sociālo lietu komitejaS ATZINUMS (21.11.2018)

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido programmu “Tiesības un vērtības”

(COM(2018)0383 – C8-0234/2018 – 2018/0207(COD))

Atzinuma sagatavotājs: Jean Lambert

ĪSS PAMATOJUMS

Vispārīga informācija

Līguma par Eiropas Savienību 2. pantā ir norādīts, ka Savienība ir dibināta, pamatojoties uz vērtībām, kas respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības, tostarp minoritāšu tiesības. Tā kā Eiropas valstis pēdējā laikā ir saskārušās ar ekstrēmismu un sabiedrības šķelšanos, kas ir pretrunā atvērtas un iekļaujošas sabiedrības idejai, Komisija ir nākusi pie secinājuma, ka tieši tagad ir svarīgāk nekā jebkad agrāk veicināt un stiprināt šīs vērtības. Turklāt cilvēki joprojām cieš no diskriminācijas dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ, bet sievietes, bērni un citas riska grupu personas katru dienu saskaras ar vardarbību. Viņi arī nav pietiekami informēti par ES vērtībām un pilsoņu tiesībām, un daži pat apšauba tās.

Komisija ir konstatējusi, ka sadrumstalotie un ierobežotie resursi, kas līdz šim tika veltīti šai jomai, nav pietiekami, lai rastu atbildi uz visām minētajām problēmām, tāpēc tā ir apvienojusi tos jaunā Tiesību un vērtību programmā, kuru finansēs no jaunā Tiesiskuma, tiesību un vērtību fonda ar kopējo piešķīrumu EUR 641 705 000 apmērā. Priekšlikums regulai, ar ko izveido Tiesību un vērtību programmu, tika publicēts 2018. gada 30. maijā.

Ierosinātajā jaunajā programmā tiek apvienotas divas jau esošas finansēšanas programmas, proti, “Tiesību, līdztiesības un pilsonības programma” un programma “Eiropa pilsoņiem”. Jaunās programmas vispārīgais mērķis ir aizsargāt un veicināt tiesības un vērtības, kas noteiktas ES līgumos un ES Pamattiesību hartā. Šo vispārējo mērķi sasniegs ar trīs konkrētu mērķu palīdzību:

•  veicinot līdztiesību un tiesības (Līdztiesības un tiesību sadaļa), pievēršoties nevienlīdzības un diskriminācijas novēršanai un apkarošanai, atbalstot visaptverošu politiku, lai veicinātu un integrētu dzimumu līdztiesību un diskriminācijas novēršanu, kā arī politikas nostādnes cīņai pret rasismu un visiem neiecietības veidiem, aizsargājot un veicinot bērnu un invalīdu tiesības, Savienības pilsonības tiesības un tiesības uz personas datu aizsardzību;

•  veicinot pilsoņu iesaistīšanos un līdzdalību Savienības demokrātiskajā dzīvē (Pilsoņu iesaistīšanās un līdzdalības sadaļa); liekot uzsvaru uz pilsoņu izpratnes palielināšanu par Savienību, tās vēsturi, kultūras mantojumu un dažādību, kā arī veicinot dažādu valstu pilsoņu pieredzes apmaiņu un sadarbību;

•  cīnoties pret jebkura veida vardarbību (Daphne sadaļa); pievēršoties tam, lai novērstu un apkarotu visa veida vardarbību pret bērniem, jauniešiem un sievietēm, kā arī citām riska grupām, un aizsargātu no šādas vardarbības cietušos;

Metodika

EP vispārējā vadošā komiteja šajā jomā ir LIBE. EMPL ir komiteja, kas sniedz atzinumu saskaņā ar 53. punktu.

Galvenie jautājumi, ko atzinuma sagatavotāja minējusi savā atzinumā

•  Mainīt programmas nosaukumu uz “Tiesību, līdztiesības un vērtību programma”, lai norādītu uz ES vērienīgo mērķi panākt līdztiesību visiem.

•  Atjaunināt programmas vispārīgā mērķa redakciju, lai uzsvērtu līdztiesību un tiesības kā mērķus, kas jau minēti šā teksta 3. apsvērumā: “Galīgais mērķis ir veicināt un atbalstīt uz tiesībām balstītu, vienlīdzīgu, iekļaujošu un demokrātisku sabiedrību.”

•  Paplašināt jaunās programmas darbības jomu saskaņā ar ESF +, proti, attiecībā uz cilvēkiem.

•  Nodrošināt, lai nākamajā plānošanas periodā pienācīga uzmanība tiktu pievērsta cīņai pret rasismu un naida runu tiešsaistē.

•  Ņemot vērā to, ka stājas spēkā jaunā Vispārīgā datu aizsardzības regula, īpaša uzmanība būtu jāpievērš datu apstrādei saistībā ar nodarbinātību, ņemot vērā šo datu jutību.

•  Pārcelt atbilstīgās darbības uz tiesību pamataktu, jo šāda svarīga tiesību akta daļa nedrīkst būt paslēpta pielikumā. Tāpēc ir sagatavots priekšlikums par jaunu 9.a pantu, un viss I pielikumā dotais saraksts tiek pārcelts uz šo jauno pantu.

•  Finansējums Equinet būtu jāpiešķir no šīs programmas, jo šajā tīklā sadarbojas struktūrvienības, kas īsteno un uzrauga to ES tiesību aktu piemērošanu, uz kuriem attiecas minētā programma.

•  Atzinuma sagatavotāja ierosina šo darbību sarakstu atjaunināt. Viņa uzskata, ka būtiskākie punkti ir:

-  darbībām vajadzētu būt vērstām ne tikai uz zināšanu uzlabošanu, bet arī uz programmai atbilstošā acquis izmantošanu;

-  jāstiprina šo darbību radošie aspekti, jo, ņemot vērā viņas pieredzi, labas radošās darbības parasti ir efektīvas un lietderīgas, lai sasniegtu programmas mērķus, kā noteikts 2. pantā;

-  atkal iekļaut darbības, kas pašlaik tiek atbalstītas, bet nav iekļautas jaunajā priekšlikumā par galveno dalībnieku atbalstīšanu un par izglītības materiāliem.

•  Visbeidzot atzinuma sagatavotāja ierosina II pielikumā skaidri nošķirt rezultātu rādītājus un iznākuma rādītājus, un izsaka priekšlikumus par iznākuma rādītājiem, kas jāiekļauj ziņojumos.

GROZĪJUMI

Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1

Regulas priekšlikums

1.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(1a)  Turklāt vadoties no tiesību aktiem, kas precizē šīs vērtības, jo īpaši Padomes 2000. gada 29. jūnija Direktīva 2000/43/EK, ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības, un Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīva 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju, kā arī ievērojot pienākumus, kas ES pusei paredzēti ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām, un saskaņā ar Iestāžu kopīgo proklamāciju par Eiropas sociālo tiesību pīlāru (2017/C 428/09), kā arī Eiropas Parlamenta 2008. gada 19. aprīļa rezolūciju par nepieciešamību izveidot Eiropas vērtību instrumentu, lai atbalstītu pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kuras veicina pamatvērtības Eiropas Savienībā vietējā un valsts līmenī (2018/2619 (RSP)), Savienībai būtu jāturpina atbalstīt un veicināt tiesības un vērtības, kas noteiktas Līguma par Eiropas Savienību 2. un 3. pantā.

Grozījums Nr.    2

Regulas priekšlikums

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2)  Šīs tiesības un vērtības ir jāveicina, jāīsteno un jādala starp iedzīvotājiem un tautām arī turpmāk, un tām jābūt ES projekta centrā. Tādēļ ES budžetā ir jāizveido jauns Tiesiskuma, tiesību un vērtību fonds, kas ietver programmu “Tiesības un vērtības”, kā arī programmu “Tiesiskums”. Laikā, kad Eiropas sabiedrības saskaras ar ekstrēmismu, radikalizēšanos un šķelšanos, svarīgāk nekā jebkad agrāk ir veicināt, stiprināt un aizstāvēt tiesiskumu, tiesības un tādas ES vērtības kā cilvēktiesības, cilvēka cieņas ievērošanu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību un tiesiskumu. Tam būs dziļa un tieša ietekme uz ES politisko, sociālo, kultūras un ekonomisko dzīvi. Kā daļa no jaunā fonda programma “ Tiesiskums” turpinās atbalstīt Savienības tiesiskuma un pārrobežu sadarbības jomas turpmāko attīstību. Programmā “Tiesības un vērtības” tiks apvienota 2014.–2020. gada programma “Tiesības, vienlīdzība un pilsonība”, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1381/20138, un programma “ Eiropa pilsoņiem”, kas izveidota ar Padomes Regulu (ES) Nr. 390/20149 (turpmāk “iepriekšējās programmas”).

(2)  Šīs tiesības un vērtības nevar uzskatīt par pašsaprotamām un tās ir jāaizsargā, jāveicina, jāīsteno un jādala starp iedzīvotājiem un tautām arī turpmāk, un tām jābūt ES projekta centrā. Tādēļ ES budžetā ir jāizveido jauns Tiesiskuma, tiesību un vērtību fonds, kas ietver programmu “Tiesības un vērtības”, kā arī programmu “Tiesiskums”. Laikā, kad Eiropas sabiedrības saskaras ar ekstrēmismu, radikalizēšanos un šķelšanos, kā arī ar joprojām pastāvošo neiecietību un diskrimināciju, svarīgāk nekā jebkad agrāk ir veicināt, stiprināt un aizstāvēt taisnīgumu, tiesības, ES vērtības un tiesiskumu, kas ir neatņemama demokrātijas sastāvdaļa un tās efektivitātes priekšnosacījums. Cilvēktiesību, cilvēka cieņas ievērošanas, brīvības, demokrātijas, vienlīdzības un tiesiskuma veicināšanai un atbalstīšanai būs dziļa un tieša ietekme uz ES politisko, sociālo, kultūras un ekonomisko dzīvi. Kā daļa no jaunā fonda programma “ Tiesiskums” turpinās atbalstīt Savienības tiesiskuma un pārrobežu sadarbības jomas turpmāko attīstību. Programmā “Tiesības un vērtības” tiks apvienota 2014.–2020. gada programma “Tiesības, vienlīdzība un pilsonība”, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1381/20138, un programma “ Eiropa pilsoņiem”, kas izveidota ar Padomes Regulu (ES) Nr. 390/20149 (turpmāk “iepriekšējās programmas”).

_________________________________

__________________________________

8 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1381/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido programmu “Tiesības, vienlīdzība un pilsonība” laikposmam no 2014. gada līdz 2020. gadam (OV L 354, 28.12.2013., 62. lpp.).

8 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1381/2013, ar ko izveido programmu “Tiesības, vienlīdzība un pilsonība” laikposmam no 2014. gada līdz 2020. gadam (OV L 354, 28.12.2013., 62. lpp.).

9 Padomes Regula (ES) Nr. 390/2014 (2014. gada 14. aprīlis), ar ko izveido programmu “Eiropa pilsoņiem” laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam (OV L 115, 17.4.2014., 3. lpp.).

9 Padomes 2014. gada 14. aprīļa Regula (ES) Nr. 390/2014, ar ko izveido programmu “Eiropa pilsoņiem” laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam (OV L 115, 17.4.2014., 3. lpp.).

Grozījums Nr.    3

Regulas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)  Tiesiskuma, tiesību un vērtību fonds un tā pamatā esošās divas finansēšanas programmas galvenokārt ir vērstas uz cilvēkiem un struktūrām, kas sekmē to, ka mūsu kopīgās vērtības, tiesības un bagātīgā daudzveidība pastāv un darbojas. Galīgais mērķis ir veicināt un atbalstīt uz tiesībām balstītu, vienlīdzīgu, iekļaujošu un demokrātisku sabiedrību. Tas ietver dinamisku pilsonisko sabiedrību, cilvēku demokrātiskās, pilsoniskās un sociālās līdzdalības veicināšanu un Eiropas sabiedrības bagātīgās daudzveidības stiprināšanu, pamatojoties uz mūsu kopīgo vēsturi un atmiņu. Līguma par Eiropas Savienību 11. pantā ir arī noteikts, ka iestādes ar atbilstīgiem līdzekļiem dod iedzīvotājiem un pārstāvošajām apvienībām iespēju darīt zināmu un publiski apmainīties ar savu viedokli visās Savienības darbības jomās.

(3)  Tiesiskuma, tiesību un vērtību fonds un tā pamatā esošās divas finansēšanas programmas galvenokārt ir vērstas uz cilvēkiem un struktūrām, kas sekmē to, ka mūsu kopīgās vērtības, tiesības un bagātīgā daudzveidība tiek atbalstīta, izplatīta un aizsargāta, nodrošinot tās pastāvēšanu un attīstību. Galīgais mērķis ir aizsargāt, veicināt un atbalstīt uz tiesībām balstītu, vienlīdzīgu, iekļaujošu un demokrātisku sabiedrību, tostarp dinamisku pilsonisko sabiedrību. Finansētajām darbībām vajadzētu būt vērstām uz to, lai veicinātu cilvēku demokrātisko, pilsonisko un sociālo līdzdalību un stiprinātu Eiropas sabiedrības bagātīgo daudzveidību gan katrā atsevišķā dalībvalstī gan to starpā, pamatojoties uz mūsu kopīgo vēsturi un atmiņu. Līguma par Eiropas Savienību 11. pantā ir arī noteikts, ka iestādes ar atbilstīgiem līdzekļiem dod iedzīvotājiem un pārstāvošajām apvienībām iespēju darīt zināmu un publiski apmainīties ar savu viedokli visās Savienības darbības jomās.

Grozījums Nr.    4

Regulas priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4)  Ar programmas “Tiesības un vērtības” (“programma”) starpniecību būtu jāļauj attīstīt sinerģiju, lai risinātu problēmas, kas ir kopīgas vērtību veicināšanas un aizsardzības jomā, un jāsasniedz kritiskā dimensija, lai panāktu konkrētus rezultātus šajā jomā. Tas būtu jāpanāk, pamatojoties uz iepriekšējo programmu pozitīvo pieredzi. Tas ļaus pilnībā izmantot sinerģiju potenciālu, lai efektīvāk atbalstītu attiecīgās politikas jomas un palielinātu to potenciālu sasniegt cilvēkus. Lai programma būtu efektīva, tai būtu jāņem vērā dažādo rīcībpolitikas virzienu īpatnības, to dažādās mērķgrupas un šo grupu īpašās vajadzības un jāizmanto pielāgotas pieejas.

(4)  Ar programmas “Tiesības un vērtības” (“programma”) starpniecību būtu jāļauj attīstīt sinerģiju, lai risinātu problēmas, kas ir kopīgas vērtību izplatīšanas, veicināšanas un aizsardzības jomā, un jāsasniedz kritiskā dimensija, lai panāktu konkrētus rezultātus šajā jomā. Tas būtu jāpanāk, pamatojoties uz iepriekšējo programmu pozitīvo pieredzi un arī izstrādājot jaunus novatoriskus pasākumus. Tas ļaus pilnībā izmantot sinerģiju potenciālu, lai efektīvāk atbalstītu attiecīgās politikas jomas un palielinātu to potenciālu sasniegt cilvēkus. Lai programma būtu efektīva, tai būtu jāņem vērā dažādo rīcībpolitikas virzienu īpatnības, to dažādās mērķgrupas un šo grupu īpašās vajadzības un jāizmanto pielāgotas pieejas.

Pamatojums

Būtu jāpaļaujas ne tikai uz esošajiem pasākumiem, bet arī jāizstrādā jauni.

Grozījums Nr.    5

Regulas priekšlikums

5. aspvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5)  Lai tuvinātu Eiropas Savienību tās iedzīvotājiem, ir vajadzīgas dažādas darbības un koordinēti centieni. Iedzīvotāju iesaistīšana pilsētu sadraudzības projektos vai pilsētu tīklos, un atbalsts pilsoniskās sabiedrības organizācijām programmas aptvertajās jomās veicinās iedzīvotāju iesaisti sabiedrībā un galu galā iesaistīšanos Savienības demokrātiskajā dzīvē. Tajā pašā laikā atbalsts tādām darbībām, kas veicina savstarpēju sapratni, daudzveidību, dialogu un cieņu pret citiem, stiprina piederības un Eiropas identitātes apziņu, kuras pamatā ir vienota Eiropas vērtību, kultūras, vēstures un mantojuma izpratne. Īpaši svarīgi ir veicināt lielāku piederību Savienībai un Savienības vērtībām ES attālāko reģionu iedzīvotāju vidū to nošķirtības un attāluma no kontinentālās Eiropas dēļ.

(5)  Lai tuvinātu Eiropas Savienību tās iedzīvotājiem, ir vajadzīgas dažādas darbības un koordinēti centieni. Iedzīvotāju iesaistīšana pilsētu sadraudzības projektos vai pilsētu tīklos, un atbalsts pilsoniskās sabiedrības organizācijām programmas aptvertajās jomās veicinās iedzīvotāju izpratni un aktīvu iesaisti sabiedrībā un galu galā iesaistīšanos Savienības demokrātiskajā un sabiedriskajā dzīvē, stiprinot sociālo iekļaušanu un mazinot marginalizāciju. Tajā pašā laikā atbalsts tādām darbībām, kas veicina savstarpēju sapratni, daudzveidību, dialogu un cieņu pret citiem, stiprina piederības, sociālās integrācijas un Eiropas identitātes apziņu, kuras pamatā ir vienota Eiropas vērtību, kultūras, vēstures un mantojuma izpratne. Īpaši svarīgi ir veicināt lielāku piederību Savienībai un Savienības vērtībām ES attālāko reģionu iedzīvotāju vidū to nošķirtības un attāluma no kontinentālās Eiropas dēļ. Tādas vērtības kā savstarpēja sapratne, dialogs un cieņa pret citiem Eiropas līmenī var nostiprināt tikai tad, ja tās ir labi iesakņojušās pašās dalībvalstīs un to reģionos. Tādēļ programmai šīs vērtības būtu jāveicina arī dalībvalstīs starp dažādajām to nacionālajām, etniskajām, valodu vai reliģiskajām grupām, kas kopā veido attiecīgās sabiedrības kultūras bagātību un daudzveidību.

Grozījums Nr.    6

Regulas priekšlikums

7. aspvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7)  Iedzīvotājiem būtu arī vairāk jāapzinās savas tiesības, kas izriet no Savienības pilsonības, viņiem vajadzētu justies ērti dzīvojot, ceļojot, mācoties, strādājot un veicot brīvprātīgo darbu citā dalībvalstī, viņiem vajadzētu justies spējīgiem izmantot visas Savienības pilsonības tiesības un paļauties uz to, ka viņiem ir vienlīdzīga piekļuve savām tiesībām, ka viņi var tās pilnībā izmantot un ka tās tiks pilnā apjomā aizsargātas bez jebkādas diskriminācijas neatkarīgi no tā, kurā vietā Savienībā viņi atrodas. Pilsoniskā sabiedrība ir jāatbalsta, lai veicinātu, aizsargātu un uzlabotu izpratni par ES kopīgajām vērtībām saskaņā ar LES 2. pantu un veicinātu tiesību efektīvu izmantošanu saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.

(7)  Iedzīvotājiem būtu arī vairāk jāapzinās visas savas tiesības, kas izriet no Savienības pilsonības, jo īpaši darba ņēmēju pārvietošanās brīvībā iekļautie noteikumi par jebkāda veida diskriminācijas aizliegumu, kā noteikts LESD 45. panta 2. punktā, viņiem vajadzētu justies ērti dzīvojot, ceļojot, mācoties, strādājot un veicot brīvprātīgo darbu citā dalībvalstī, viņiem vajadzētu būt tiesīgām izmantot visas Savienības pilsonības tiesības un paļauties uz to, ka viņiem ir vienlīdzīga piekļuve savām tiesībām, tostarp arī savām sociālajām tiesībām, ka viņi var tās pilnībā izmantot un ka tās tiks pilnā apjomā aizsargātas bez jebkāda veida diskriminācijas neatkarīgi no tā, kurā vietā Savienībā viņi atrodas. Turklāt, ņemot vērā to, ka daļa pilsoniskās sabiedrības pašlaik dalībvalstī saskaras ar daudzām grūtībām, pilsoniskā sabiedrība un jo īpaši pilsoniskās sabiedrības organizācijas ir jāatbalsta, lai veicinātu, aizsargātu un uzlabotu izpratni par ES kopīgajām vērtībām saskaņā ar LES 2. pantu un veicinātu tiesību efektīvu izmantošanu saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, jo īpaši ņemot vērā Hartu.

Grozījums Nr.    7

Regulas priekšlikums

8. aspvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8)  Sieviešu un vīriešu līdztiesība ir Eiropas Savienības pamatvērtība un viens no mērķiem. Diskriminācija un nevienlīdzīga attieksme pret sievietēm pārkāpj viņu pamattiesības un kavē viņu pilnīgu politisko, sociālo un ekonomisko līdzdalību sabiedrībā. Turklāt strukturālo un kultūras šķēršļu pastāvēšana kavē patiesas dzimumu līdztiesības sasniegšanu. Tāpēc dzimumu līdztiesības veicināšana visās Savienības darbībās ir Savienības pamatdarbība un ekonomikas izaugsmes virzītājspēks, un tā būtu jāatbalsta ar šo programmu.

(8)  Sieviešu un vīriešu līdztiesība ir Eiropas Savienības pamatvērtība un viens no mērķiem. Atbilstoši LESD 8. pantam Savienības uzdevums visās tās darbībās ir novērst nevienlīdzību starp vīriešiem un sievietēm un sekmēt patiesu līdztiesību. Diskriminācija un nevienlīdzīga attieksme pret jebkuru personu, pamatojoties uz tās dzimumu un/vai dzimumpiederību, pārkāpj viņu pamattiesības un kavē viņu pilnīgu politisko, sociālo un ekonomisko līdzdalību sabiedrībā. Turklāt strukturālo un kultūras šķēršļu pastāvēšana kavē patiesas dzimumu līdztiesības sasniegšanu. Tāpēc dzimumu līdztiesības veicināšana un iekļaušana visās Savienības darbībās, tostarp darba un nodarbinātības jomā, kur turpina pastāvēt diskriminācija saistībā ar darba samaksu un piekļuvi darba tirgum, ir Savienības pamatdarbība un ekonomikas izaugsmes virzītājspēks, un tā būtu jāatbalsta ar šo programmu.

Grozījums Nr.    8

Regulas priekšlikums

10. aspvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10)  Lai novērstu un apkarotu visu veidu vardarbību un aizsargātu cietušos, ir vajadzīga stingra politiskā griba un saskaņota rīcība, kuras pamatā ir iepriekšējo Daphne programmu, programmas “Tiesības, vienlīdzība un pilsonība” un programmas “Tiesiskums” metodes un rezultāti. Jo īpaši kopš Daphne programmas uzsākšanas 1997. gadā tās finansējums vardarbības upuru atbalstam un vardarbības pret sievietēm, bērniem un jauniešiem apkarošanai ir guvis patiesus panākumus gan tā popularitātes starp ieinteresētajām personām (valsts iestādēm, akadēmiskām iestādēm un nevalstiskām organizācijām) ziņā, gan arī finansēto projektu efektivitātes ziņā. Ar šo programmu ir finansēti projekti nolūkā uzlabot izpratni, sniegt atbalstu cietušajiem, kā arī atbalstīt tādu nevalstisko organizāciju (NVO) darbības, kuras darbojas uz vietas. Tā ir vērsusies pret visiem vardarbības veidiem, piemēram, vardarbību ģimenē, seksuālu vardarbību, cilvēku tirdzniecību, kā arī jauniem vardarbības veidiem, piemēram, iebiedēšanu tiešsaistē. Tāpēc ir svarīgi turpināt visas šīs darbības un jānodrošina, ka šie rezultāti un gūtā pieredze tiek pienācīgi ņemti vērā, īstenojot programmu.

(10)  Lai novērstu un apkarotu visu veidu vardarbību un aizsargātu cietušos, riska grupas un īpaši neaizsargātas personas, ir vajadzīga stingra politiskā griba un saskaņota rīcība, kuras pamatā ir iepriekšējo Daphne programmu, programmas “Tiesības, vienlīdzība un pilsonība” un programmas “Tiesiskums” metodes un rezultāti. Jāpieliek pūles, lai izvairītos no programmu pārklāšanās un dubulta finansējuma. Jo īpaši kopš Daphne programmas uzsākšanas 1997. gadā tās finansējums vardarbības upuru atbalstam un vardarbības pret sievietēm, bērniem un jauniešiem apkarošanai ir guvis patiesus panākumus gan tā popularitātes starp ieinteresētajām personām (valsts iestādēm, akadēmiskām iestādēm un nevalstiskām organizācijām) ziņā, gan arī finansēto projektu efektivitātes ziņā. Ar šo programmu ir finansēti projekti nolūkā uzlabot izpratni, sniegt atbalstu cietušajiem, riska grupām un īpaši neaizsargātām personām, kā arī atbalstīt tādu nevalstisko organizāciju (NVO) darbības, kuras darbojas uz vietas. Tā ir vērsusies pret visiem vardarbības veidiem, piemēram, vardarbību ģimenē, seksuālu vardarbību, cilvēku tirdzniecību, kā arī jauniem vardarbības veidiem, piemēram, iebiedēšanu tiešsaistē. Tāpēc ir svarīgi turpināt visas šīs darbības un jānodrošina, ka šie rezultāti un gūtā pieredze tiek pienācīgi ņemti vērā, īstenojot programmu.

Grozījums Nr.    9

Regulas priekšlikums

11. aspvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11)  Nediskriminācija ir Savienības pamatprincips. Līguma par Eiropas Savienības darbību 19. pantā paredzēta rīcība, lai apkarotu diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ. Nediskriminācijas princips ir iekļauts arī Hartas 21. pantā. Diskriminācijas dažādo formu īpašās iezīmes būtu jāņem vērā, un līdztekus būtu jāizstrādā attiecīgas darbības, lai novērstu un cīnītos pret diskrimināciju viena vai vairāku iemeslu dēļ. Programmai būtu jāatbalsta darbības, kuru mērķis ir novērst un apkarot diskrimināciju, rasismu, ksenofobiju, antisemītismu, naidu pret musulmaņiem un citus neiecietības veidus. Šajā sakarā īpaša uzmanība būtu jāvelta arī tam, lai novērstu un apkarotu visus vardarbības, naida, segregācijas un stigmatizācijas veidus, kā arī lai apkarotu iebiedēšanu, aizskaršanu un neiecietīgu izturēšanos. Programma būtu jāīsteno savstarpēji papildinošā veidā ar citām Savienības darbībām, kam ir tie paši mērķi, jo īpaši tām, kas minētas Komisijas 2011. gada 5. aprīļa paziņojumā “ES programma attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģijām līdz 2020. gadam10” un Padomes 2013. gada 9. decembra Ieteikumā par efektīviem romu integrācijas pasākumiem dalībvalstīs11.

(11)  Nediskriminācija ir Savienības pamatprincips. Līguma par Eiropas Savienības darbību 19. pantā paredzēta rīcība, lai apkarotu diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ. Nediskriminācijas princips ir iekļauts arī Hartas 21. pantā, kurā noteikts, ka ir aizliegta jebkāda veida diskriminācija, tostarp diskriminācija dzimuma, rases, ādas krāsas, etniskās vai sociālās izcelsmes, ģenētisko īpatnību, valodas, reliģijas vai pārliecības, politisko vai jebkuru citu uzskatu dēļ, diskriminācija saistībā ar piederību pie nacionālās minoritātes, diskriminācija īpašuma, izcelsmes, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ, un ka, ievērojot Līgumu piemērošanas jomu un neskarot tajos paredzētos īpašos noteikumus, ir aizliegta jebkāda diskriminācija pilsonības dēļ, savukārt visa Hartas III sadaļa ir veltīta līdztiesības jautājumiem. Līdztiesība un nediskriminācija ir ne tikai tiesiski jautājumi, bet arī būtiski izaicinājumi visai sabiedrībai, tādēļ diskriminācijas dažādo formu īpašās iezīmes būtu jāņem vērā, un līdztekus būtu jāizstrādā attiecīgas darbības, lai novērstu un cīnītos pret diskrimināciju viena vai vairāku iemeslu dēļ, kā arī krustenisko diskrimināciju.

_________________________________

 

11  OV C 378, 24.12.2013., 1. lpp.

 

Grozījums Nr.    10

Regulas priekšlikums

11.a aspvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(11a)  Programmai būtu jāatbalsta darbības, kuru mērķis ir novērst un apkarot diskrimināciju, rasismu, ksenofobiju, antisemītismu, antičigānismu, afrofobiju, naidu musulmaņiem un citus neiecietības veidus, piemēram, neiecietību saistībā ar invaliditāti, vecumu, dzimumu, dzimuma pašizpausmi, dzimtes identitāti, seksuālo orientāciju, kā arī visu to personu tiesību atzīšanu, pret kurām ir jāizturas ar cieņu. Šajā sakarā īpaša uzmanība būtu jāvelta arī tam, lai novērstu un apkarotu visus vardarbības, naida, segregācijas un stigmatizācijas veidus, kā arī lai apkarotu iebiedēšanu (tostarp tiešsaitē), aizskaršanu un neiecietīgu izturēšanos.

Grozījums Nr.    11

Regulas priekšlikums

11.b aspvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(11b)  Programma būtu jāīsteno savstarpēji papildinošā veidā ar citām Savienības darbībām, kam ir tie paši mērķi, jo īpaši tām, kas minētas Komisijas 2011. gada 5. aprīļa paziņojumā “ES programma attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģijām līdz 2020. gadam” un Padomes 2013. gada 9. decembra Ieteikumā par efektīviem romu integrācijas pasākumiem dalībvalstīs1a. Iecietīgu un integrējošu darbavietu veicināšana un visu personu tiesības uz cieņpilnu attieksmi darbavietā un sabiedrībā kopumā atzīšana ir pastāvīgi mērķi, kuru sasniegšanai nepieciešama saskaņota rīcība, tostarp piešķirot pietiekamu finansējumu.

 

____________________

 

1a  OV C 378, 24.12.2013., 1. lpp.

Grozījums Nr.    12

Regulas priekšlikums

12. aspvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12)  Attieksmes un vides šķēršļi, kā arī pieejamības trūkums kavē personu ar invaliditāti pilnīgu un efektīvu līdzdalību sabiedrībā vienlīdzīgi ar citiem. Cilvēki ar invaliditāti cita starpā saskaras ar šķēršļiem, kas kavē viņu piekļuvi darba tirgum, iespējas saņemt iekļaujošu un kvalitatīvu izglītību, izvairīties no nabadzības un sociālās atstumtības, piekļūt kultūras iniciatīvām un plašsaziņas līdzekļiem vai izmantot viņu politiskās tiesības. Kā Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām (UNCRPD) līgumslēdzēja puse Savienība un visas tās dalībvalstis ir apņēmušās veicināt, aizsargāt un nodrošināt, ka visām personām ar invaliditāti ir visas cilvēktiesības un pamatbrīvības. UNCRPD noteikumi ir kļuvuši par Savienības tiesību sistēmas neatņemamu daļu.

(12)  Attieksmes un vides šķēršļi, kā arī pieejamības trūkums kavē personu ar invaliditāti pilnīgu un efektīvu līdzdalību sabiedrībā vienlīdzīgi ar citiem. Personas ar invaliditāti, tostarp personas, kurām ir ilgstoši fiziski, garīgi, intelektuāli vai maņu orgānu traucējumi, cita starpā saskaras ar šķēršļiem, kas kavē viņu piekļuvi darba tirgum, iespējas saņemt iekļaujošu un kvalitatīvu izglītību, izvairīties no nabadzības un sociālās atstumtības, piekļūt kultūras iniciatīvām un plašsaziņas līdzekļiem vai izmantot viņu politiskās tiesības. Kā Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām (UNCRPD) līgumslēdzēja puse Savienība un visas tās dalībvalstis ir apņēmušās veicināt, aizsargāt un nodrošināt, ka visām personām ar invaliditāti ir visas cilvēktiesības un pamatbrīvības. UNCRPD noteikumi ir kļuvuši par Savienības tiesību sistēmas neatņemamu daļu. Šajā saistībā ar programmu būtu jāfinansē izpratnes veicināšanas pasākumi attiecībā uz problēmām, ar kurām saskaras personas ar invaliditāti, pilnvērtīgi piedaloties sabiedrībā un izmantojot savas tiesības kā vienlīdzīgi pilsoņi.

Grozījums Nr.    13

Regulas priekšlikums

15. aspvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15)  Saskaņā ar LESD 8. un 10. pantu ar programmu visās tās darbībās būtu jāatbalsta dzimumu līdztiesības un nediskriminācijas mērķu integrēšana.

(15)  Saskaņā ar LESD 8. un 10. pantu ar programmu visās tās darbībās būtu jāatbalsta dzimumu līdztiesības un nediskriminācijas mērķu integrēšana un veicināšana.

Grozījums Nr.    14

Regulas priekšlikums

17. aspvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17)  Saskaņā ar Savienības tiesību aktiem par vienlīdzīgu attieksmi un lai cīnītos pret diskrimināciju rases un etniskās izcelsmes, kā arī dzimuma dēļ, dalībvalstis ir izveidojušas neatkarīgas struktūras, kuru mērķis ir veicināt vienlīdzīgu attieksmi un kuras parasti dēvē par “līdztiesības struktūrām”. Tomēr daudzas dalībvalstis ir pārsniegušas šīs prasības un nodrošinājušas, ka līdztiesības struktūras var vērsties arī pret diskrimināciju citu iemeslu dēļ, piemēram, vecuma, dzimumorientācijas, reliģijas un pārliecības, invaliditātes vai citu iemeslu dēļ. Līdztiesības struktūrām ir būtiska nozīme līdztiesības veicināšanā un vienlīdzīgas attieksmes tiesību aktu efektīvas piemērošanas nodrošināšanā, jo īpaši sniedzot neatkarīgu palīdzību diskriminācijas upuriem, veicot neatkarīgus apsekojumus saistībā ar diskrimināciju, publicējot neatkarīgus ziņojumus un sniedzot ieteikumus par jebkuru jautājumu saistībā ar diskrimināciju to valstī. Ir būtiski, lai līdztiesības struktūru darbs šajā ziņā tiktu koordinēts Savienības līmenī. EQUINET tika izveidots 2007. gadā. Tās locekļi ir valsts iestādes, kuru mērķis ir veicināt vienlīdzīgu attieksmi, kā noteikts Padomes Direktīvās 2000/43/EK15 un 2004/113/EK16, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 2006/54/EK17 un 2010/41/ES18. EQUINET atrodas izņēmuma situācijā, jo tā ir vienīgā struktūra, kas nodrošina darbību koordināciju starp līdztiesības iestādēm. Šī EQUINET koordinēšanas darbība ir būtiska, lai pareizi īstenotu Savienības tiesību aktus diskriminācijas novēršanas jomā dalībvalstīs, un būtu jāatbalsta ar šīs programmas starpniecību.

(17)  Saskaņā ar Savienības tiesību aktiem par vienlīdzīgu attieksmi un lai cīnītos pret diskrimināciju rases un etniskās izcelsmes, kā arī dzimuma dēļ, dalībvalstis ir izveidojušas neatkarīgas struktūras, kuru mērķis ir veicināt vienlīdzīgu attieksmi un kuras parasti dēvē par “līdztiesības struktūrām”. Tomēr daudzas dalībvalstis ir pārsniegušas šīs prasības un nodrošinājušas, ka līdztiesības struktūras var vērsties arī pret diskrimināciju citu iemeslu dēļ, piemēram, vecuma, dzimumorientācijas, reliģijas un pārliecības, invaliditātes vai citu iemeslu dēļ. Līdztiesības struktūrām ir būtiska nozīme līdztiesības veicināšanā un vienlīdzīgas attieksmes tiesību aktu efektīvas piemērošanas nodrošināšanā, jo īpaši sniedzot neatkarīgu palīdzību diskriminācijas upuriem, veicot neatkarīgus apsekojumus saistībā ar diskrimināciju, publicējot neatkarīgus ziņojumus un sniedzot ieteikumus par jebkuru jautājumu saistībā ar diskrimināciju to valstī. Ir būtiski, lai visu attiecīgo līdztiesības struktūru darbs šajā ziņā tiktu koordinēts Savienības līmenī. EQUINET tika izveidots 2007. gadā. Tās locekļi ir valsts iestādes, kuru mērķis ir veicināt vienlīdzīgu attieksmi, kā noteikts Padomes Direktīvās 2000/43/EK15 un 2004/113/EK16, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 2006/54/EK17 un 2010/41/ES18. Komisija pieņēma ieteikumu par līdztiesības iestāžu standartiem [C(2018)03850 final], kas aptver līdztiesības iestāžu pilnvaras, neatkarību, efektivitāti, kā arī koordināciju un sadarbību. EQUINET atrodas izņēmuma situācijā, jo tā ir vienīgā struktūra, kas nodrošina darbību koordināciju starp līdztiesības iestādēm. Šī EQUINET koordinēšanas darbība ir būtiska, lai pareizi īstenotu Savienības tiesību aktus diskriminācijas novēršanas jomā dalībvalstīs, un būtu jāatbalsta ar šīs programmas starpniecību.

__________________

__________________

15 Padomes Direktīva 2000/43/EK (2000. gada 29. jūnijs), ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības (OV L 180, 19.7.2000., 22. lpp.).

15 Padomes 2000. gada 29. jūnija Direktīva 2000/43/EK, ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības (OV L 180, 19.7.2000., 22. lpp.).

16 Padomes Direktīva 2004/113/EK (2004. gada 13. decembris), ar kuru īsteno principu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu (OV L 373, 21.12.2004., 37. lpp.).

16 Padomes 2004. gada 13. decembra Direktīva 2004/113/EK, ar kuru īsteno principu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu (OV L 373, 21.12.2004., 37. lpp.).

17 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/54/EK (2006. gada 5. jūlijs) par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos (OV L 204, 26.7.2006., 23. lpp.).

17 Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. jūlija Direktīva 2006/54/EK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos (OV L 204, 26.7.2006., 23. lpp.).

18 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/41/ES (2010. gada 7. jūlijs) par to, kā piemērot vienlīdzīgas attieksmes principu vīriešiem un sievietēm, kas darbojas pašnodarbinātas personas statusā, un ar kuru atceļ Padomes Direktīvu 86/613/EEK (OV L 180, 15.7.2010., 1. lpp.).

18 Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 7. jūlija Direktīva 2010/41/ES par to, kā piemērot vienlīdzīgas attieksmes principu vīriešiem un sievietēm, kas darbojas pašnodarbinātas personas statusā, un ar kuru atceļ Padomes Direktīvu 86/613/EEK (OV L 180, 15.7.2010., 1. lpp.).

Grozījums Nr.    15

Regulas priekšlikums

18. aspvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18)  Neatkarīgām cilvēktiesību struktūrām un pilsoniskās sabiedrības organizācijām ir būtiska nozīme, lai veicinātu, aizsargātu un uzlabotu izpratni par Savienības kopīgajām vērtībām saskaņā ar LES 2. pantu un veicinātu tiesību efektīvu izmantošanu saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, tostarp ES Pamattiesību hartu. Kā norādīts Eiropas Parlamenta 2018. gada 18. aprīļa rezolūcijā, pienācīgs finansiālais atbalsts ir svarīgs, lai veidotu labvēlīgu un ilgtspējīgu vidi pilsoniskās sabiedrības organizācijām, lai stiprinātu to nozīmi un lai tās varētu veikt savas funkcijas neatkarīgi un efektīvi. Tāpēc, papildinot valsts līmeņa centienus, ES finansējumam būtu jāpalīdz atbalstīt, stiprināt un attīstīt tādu neatkarīgu pilsoniskās sabiedrības organizāciju spējas, kuras nodarbojas ar cilvēktiesību veicināšanu un kuru darbība palīdz stratēģiski īstenot tiesības saskaņā ar ES tiesību aktiem un ES Pamattiesību hartu, tostarp ar aizstāvības un uzraudzības pasākumu palīdzību, kā arī veicināt, aizsargāt un uzlabot izpratni par Savienības kopējām vērtībām valsts līmenī.

(18)  Neatkarīgām cilvēktiesību struktūrām un pilsoniskās sabiedrības organizācijām ir būtiska nozīme, lai veicinātu, aizsargātu un uzlabotu izpratni par Savienības kopīgajām vērtībām saskaņā ar LES 2. pantu un veicinātu tiesību efektīvu izmantošanu saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, tostarp ES Pamattiesību hartu. Kā norādīts Eiropas Parlamenta 2018. gada 18. aprīļa rezolūcijā, pienācīgs finansiālais atbalsts ir svarīgs, lai veidotu labvēlīgu un ilgtspējīgu vidi pilsoniskās sabiedrības organizācijām, lai stiprinātu to nozīmi un lai tās varētu veikt savas funkcijas neatkarīgi un efektīvi. Tāpēc, papildinot valsts līmeņa centienus, ES finansējumam būtu jāpalīdz atbalstīt, stiprināt un attīstīt tādu neatkarīgu pilsoniskās sabiedrības organizāciju spējas, kuras nodarbojas ar cilvēktiesību veicināšanu un kuru darbība palīdz stratēģiski īstenot tiesības saskaņā ar ES tiesību aktiem un ES Pamattiesību hartu, tostarp ar aizstāvības un uzraudzības pasākumu palīdzību, kā arī veicināt, aizsargāt un uzlabot izpratni par Savienības kopējām vērtībām vietējā, reģionālā un valsts līmenī.

Grozījums Nr.    16

Regulas priekšlikums

21.a aspvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(21a)  Saskaņā ar LESD 9. pantu būtu jāveicina augsta līmeņa nodarbinātība, jānodrošina atbilstīga sociālā aizsardzība un jāapkaro sociālā atstumtība. Tāpēc ar šajā programmā paredzētajām darbībām būtu jāsekmē sinerģija starp cīņu pret nabadzību, sociālo atstumtību un izstumšanu no darba tirgus un to, kā tiek veicināta līdztiesība un cīņa pret visiem diskriminācijas veidiem. Tāpēc Tiesību un vērtību programma ir jāīsteno tā, lai nodrošinātu maksimālu sinerģiju un papildināmību starp dažādām tās nostājām un Eiropas Sociālo fondu Plus. Turklāt būtu jānodrošina sinerģija gan ar Erasmus, gan Eiropas Sociālo fondu Plus, lai nodrošinātu, ka šie fondi kopīgi sniedz ieguldījumu augstas kvalitātes izglītības nodrošināšanā un nodrošina visiem vienādas iespējas.

Grozījums Nr.    17

Regulas priekšlikums

24. aspvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(24)  Finansēšanas veidi un īstenošanas metodes saskaņā ar šo regulu būtu jāizvēlas, pamatojoties uz to spēju sasniegt konkrētos darbību mērķus un sasniegt rezultātus, jo īpaši ņemot vērā kontroles izmaksas, administratīvo slogu un sagaidāmo neatbilstības risku. Būtu arī jāapsver vienreizēju maksājumu, vienotas likmes un vienības izmaksu izmantošana, kā arī finansējums, kas nav saistīts ar izmaksām, kā minēts Finanšu regulas 125. panta 1. punktā. Saskaņā ar Finanšu regulu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/201320, Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2988/9521, Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/9622 un Padomes Regulu (ES) 2017/193923 Savienības finanšu intereses jāaizsargā, piemērojot samērīgus pasākumus, tostarp pārkāpumu un krāpšanas gadījumu novēršanu, konstatēšanu, labošanu un izmeklēšanu, zaudēto, kļūdaini izmaksāto vai nepareizi izmantoto līdzekļu atgūšanu un — vajadzības gadījumā — administratīvus un finansiālus sodus. Konkrētāk, saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 un Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt administratīvu izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, lai noteiktu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses. Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939 Eiropas Prokuratūra (EPPO) var izmeklēt un ierosināt kriminālvajāšanu par krāpšanu un citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar Savienības finanšu intereses, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1371. Saskaņā ar Finanšu regulu jebkurai personai vai subjektam, kas saņem Savienības līdzekļus, pilnībā jāsadarbojas Savienības finanšu interešu aizsardzībā, jāpiešķir Komisijai, OLAF, EPPO un Eiropas Revīzijas palātai nepieciešamās tiesības un piekļuve un jānodrošina, ka līdzvērtīgas tiesības piešķir Savienības līdzekļu apgūšanā iesaistītās trešās personas.

(24)  Finansēšanas veidi un īstenošanas metodes saskaņā ar šo regulu būtu jāizvēlas, pamatojoties uz to spēju sasniegt konkrētos darbību mērķus un sasniegt rezultātus, jo īpaši ņemot vērā kontroles izmaksas, administratīvo slogu un sagaidāmo neatbilstības risku. Būtu arī jāapsver vienreizēju maksājumu, vienotas likmes un vienības izmaksu izmantošana, kā arī finansējums, kas nav saistīts ar izmaksām, kā minēts Finanšu regulas 125. panta 1. punktā. Lai veicinātu dalību programmā, tostarp no mazu organizāciju puses, būtu jānodrošina palīdzība un jālikvidē jebkāds nevajadzīgs administratīvais slogs. Attiecīgā gadījumā pienācīgi būtu jāapsver iespēja izmantot divpakāpju novērtēšanas procedūru un iespēja ieviest otrā līmeņa dotācijas un daudzgadu darbības dotācijas. Līdzfinansējuma likmēs būtu jāņem vērā to organizāciju veids un izmērs, kurām ir paredzēti programmas uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus. Saskaņā ar Finanšu regulu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/201320, Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2988/9521, Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/9622 un Padomes Regulu (ES) 2017/193923 Savienības finanšu intereses jāaizsargā, piemērojot samērīgus pasākumus, tostarp pārkāpumu un krāpšanas gadījumu novēršanu, konstatēšanu, labošanu un izmeklēšanu, zaudēto, kļūdaini izmaksāto vai nepareizi izmantoto līdzekļu atgūšanu un — vajadzības gadījumā — administratīvus un finansiālus sodus. Konkrētāk, saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 un Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt administratīvu izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, lai noteiktu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses. Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939 Eiropas Prokuratūra (EPPO) var izmeklēt un ierosināt kriminālvajāšanu par krāpšanu un citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar Savienības finanšu intereses, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1371. Saskaņā ar Finanšu regulu jebkurai personai vai subjektam, kas saņem Savienības līdzekļus, pilnībā jāsadarbojas Savienības finanšu interešu aizsardzībā, jāpiešķir Komisijai, OLAF, EPPO un Eiropas Revīzijas palātai nepieciešamās tiesības un piekļuve un jānodrošina, ka līdzvērtīgas tiesības piešķir Savienības līdzekļu apgūšanā iesaistītās trešās personas.

__________________

__________________

20 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).

20 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. septembra Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).

21 Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.).

21 Padomes1995. gada 18. decembra Regula (EK, Euratom) Nr. 2988/95 par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.).

22 Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.96., 2. lpp.).

22 Padomes 1996. gada 11. novembra Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.96., 2. lpp.).

23 Padomes Regula (ES) 2017/1939 (2017. gada 12. oktobris), ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei (OV L 283, 31.10.2017. 1. lpp.).

23 Padomes 2017. gada 12. oktobra Regula (ES) 2017/1939, ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei (OV L 283, 31.10.2017. 1. lpp.).

24 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/1371 (2017. gada 5. jūlijs) par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (OV L 198, 28.7.2017., 29. lpp.).

24 Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 5. jūlija Direktīva (ES) 2017/1371 par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (OV L 198, 28.7.2017., 29. lpp.).

Grozījums Nr.    18

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Programmas vispārējais mērķis ir aizsargāt un veicināt tiesības un vērtības, kas noteiktas ES līgumos, tostarp atbalstot pilsoniskās sabiedrības organizācijas, lai saglabātu atvērtas, demokrātiskas un iekļaujošas sabiedrības.

1.  Programmas vispārējais mērķis ir aizsargāt un veicināt tiesības un vērtības, kas noteiktas ES līgumos, tostarp atbalstot jebkāda lieluma pilsoniskās sabiedrības organizācijas, lai saglabātu, veicinātu un atbalstītu tiesības ievērojošas, līdztiesīgas, iekļaujošas, atvērtas un demokrātiskas sabiedrības.

Grozījums Nr.    19

Regulas priekšlikums

2. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b)  veicināt pilsoņu iesaistīšanos un līdzdalību Savienības demokrātiskajā dzīvē (Pilsoņu iesaistīšanās un līdzdalības sadaļa),

b)  veicināt cilvēku iesaistīšanos un līdzdalību Savienības demokrātiskajā dzīvē (Pilsoņu iesaistīšanās un līdzdalības sadaļa),

Grozījums Nr.    20

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)  novērst un apkarot nevienlīdzību un diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ un atbalstīt tādu visaptverošu politiku, kuras mērķis ir veicināt dzimumu līdztiesību, diskriminācijas novēršanu un to iekļaušanu, kā arī politiku cīņai pret rasismu un visiem neiecietības veidiem;

a)  veicināt vienlīdzību visiem, novēršot un apkarojot nevienlīdzību un jebkāda veida diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ, kā arī diskrimināciju, pamatojoties uz Hartas 21. panta 1. punktā izklāstītajiem iemesliem, un atbalstot tādas visaptverošas politikas nostādnes, kuras mērķis ir veicināt dzimumu līdztiesību, sociālo iekļaušanu, diskriminācijas novēršanu un to integrēšanu, kā arī politikas nostādnes cīņai pret rasismu un visiem neiecietības veidiem gan tiešsaistē, gan bezsaistē;

Grozījums Nr.    21

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – aa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

aa)  veicināt savstarpēju izpratni, dialogu un cieņu pret daudzveidību dalībvalstīs un Savienībā;

Grozījums Nr.    22

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b)  aizsargāt un veicināt bērnu tiesības, invalīdu tiesības, Savienības pilsonības tiesības un tiesības uz personas datu aizsardzību.

b)  aizsargāt un veicināt bērnu tiesības, vecāka gadagājuma cilvēku tiesības, invalīdu tiesības, Savienības pilsonības tiesības, tostarp sociālās tiesības, un tiesības uz personas datu aizsardzību, tostarp datu apstrādes situācijās nodarbinātības kontekstā vai sociālās aizsardzības nolūkos, kā noteikts Vispārīgajā datu aizsardzības regulā1a.

 

__________________

 

1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regula (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

Grozījums Nr.    23

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)  paplašināt iedzīvotāju izpratni par Savienību, tās vēsturi, kultūras mantojumu un dažādību;

a)  paplašināt iedzīvotāju izpratni par Savienību, tās vēsturi — jo īpaši attiecībā uz totalitāro režīmu vēsturi — un tās kultūras mantojumu un dažādību;

Grozījums Nr.    24

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b)  veicināt komunikāciju un sadarbību starp dažādu valstu iedzīvotājiem; veicināt iedzīvotāju pilsonisko un demokrātisko līdzdalību, ļaujot iedzīvotājiem un pārstāvju apvienībām darīt zināmu savu viedokli visās Savienības rīcības jomās un publiski apmainīties ar tiem.

b)  veicināt komunikāciju un sadarbību starp iedzīvotājiem ar atšķirīgu nacionālo un kultūras izcelsmi; veicināt iedzīvotāju pilsonisko un demokrātisko līdzdalību, ļaujot iedzīvotājiem un pārstāvju apvienībām darīt zināmu savu viedokli visās Savienības rīcības jomās un publiski apmainīties ar tiem, un sekmēt solidaritāti.

Grozījums Nr.    25

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)  novērst un apkarot visu veidu vardarbību pret bērniem, jauniešiem un sievietēm, kā arī vardarbību pret citām riska grupām;

a)  novērst, tostarp īstenojot informatīvus un izglītojošus pasākumus, un apkarot visu veidu vardarbību, tostarp vardarbību ģimenē, pret bērniem, jauniešiem, sievietēm un vecāka gadagājuma cilvēkiem, kā arī vardarbību pret citām riska grupām un it īpaši pret neaizsargātām personām;

Grozījums Nr.    26

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b)  atbalstīt un aizsargāt šādas vardarbības upurus.

b)  atbalstīt un aizsargāt šādas vardarbības upurus, riska grupas un īpaši neaizsargātas personas.

Grozījums Nr.    27

Regulas priekšlikums

9. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Darbības, kas veicina 2. pantā noteikta konkrēta mērķa sasniegšanu, var saņemt finansējumu saskaņā ar šo regulu. Finansējumu var piešķirt jo īpaši I pielikumā uzskaitītajām darbībām.

Darbības, kas veicina 2. pantā noteikta konkrēta mērķa sasniegšanu, var saņemt finansējumu saskaņā ar šo regulu. Finansējumu var piešķirt šādām darbībām:

 

a)  izpratnes veicināšana, radošas darbības un informācijas izplatīšana nolūkā uzlabot zināšanas par politikas virzieniem un tiesībām jomās, uz kurām attiecas programma, un veicināt šo zināšanu pielietošanu;

 

b)  savstarpēja mācīšanās, izmantojot labas prakses apmaiņu starp ieinteresētajām personām, nolūkā uzlabot pilsonisko un demokrātisko iesaisti, pamatojoties uz zināšanām un savstarpējo sapratni; un

 

c)  aizstāvības, radošas, analītiskas un uzraudzības darbības1a nolūkā uzlabot izpratni par situāciju dalībvalstu un ES līmenī jomās, uz kurām attiecas programma, kā arī nolūkā uzlabot ES tiesību aktu un politikas īstenošanu;

 

d)  attiecīgo ieinteresēto personu apmācīšana nolūkā uzlabot izpratni un zināšanas par politikas virzieniem un tiesībām attiecīgajās jomās, kā arī spēju tās pielietot;

 

e)  visiem pieejamu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) rīku izstrāde un uzturēšana;

 

f)  iedzīvotāju izpratnes uzlabošana par Eiropas kultūru, vērtībām, vēsturi un atceri, kā arī viņu solidārās piederības izjūtas Savienībai stiprināšana;

 

g)  dažādu tautību un kultūru eiropiešu apvienošana, dodot viņiem iespēju piedalīties mērķsadarbības pasākumos, tostarp pilsētu sadraudzības pasākumos;

 

h)  aktīvi iekļaujošas līdzdalības un sabiedrības mobilizācijas veicināšana un uzlabošana, lai veidotu demokrātiskāku Savienību, kā arī izpratnes veicināšana un uzlabošana par tiesībām un vērtībām, to panākot ar atbalstu pilsoniskās sabiedrības organizācijām;

 

i)  tehniskā un organizatoriskā atbalsta finansēšana, lai īstenotu Regulu (ES) Nr. 211/2011, tādējādi atbalstot pilsoņu tiesības uzsākt un atbalstīt Eiropas pilsoņu iniciatīvas īstenošanu;

 

j)  Eiropas tīklu jaudas attīstīšana nolūkā veicināt, piemērot un turpmāk izstrādāt Savienības tiesību aktus, politikas mērķus un stratēģijas, kā arī atbalsts pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kas aktīvi darbojas jomās, uz kurām attiecas programma;

 

k)  zināšanu par programmu vairošana un izplatīšana un tās rezultātu pārnesamības palielināšana, aptverot arvien lielāku iedzīvotāju skaitu, tostarp izveidojot un atbalstot programmas nodaļas un valsts kontaktpunktu tīklus.

 

______________________

 

1a Šīs darbības ir, piemēram, datu un statistikas vākšana; kopēju metodoloģiju un, vajadzības gadījumā, rādītāju vai kritēriju izstrāde, pētījumi, izpēte, analīze un apsekojumi, izvērtējumi, ietekmes novērtējums, ceļvežu, ziņojumu un izglītojošu materiālu izstrāde un publicēšana.

(Tiek grozīts I pielikuma 1. punkta a) līdz k) apakšpunkts.)

Grozījums Nr.    28

Regulas priekšlikums

18. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Savienības finansējuma saņēmēji atzīst Savienības finansējuma izcelsmi un nodrošina tā redzamību (jo īpaši darbību un to rezultātu popularizēšanā), sniedzot dažādām auditorijām, tostarp plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrībai, mērķorientētu informāciju, kas ir konsekventa, lietderīga un samērīga.

1.  Savienības finansējuma saņēmēji apliecina Savienības finansējuma izcelsmi un nodrošina tā redzamību (jo īpaši, veicinot pasākumus un to rezultātus), sniedzot saskaņotu, efektīvu un samērīgu konkrētu informāciju — veidā, kas ir pieejams arī personām ar invaliditāti —, plašai auditorijai, tostarp plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrībai.

Grozījums Nr.    29

Regulas priekšlikums

18. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Saistībā ar programmu, tās darbībām un rezultātiem Komisija rīko informācijas un komunikācijas pasākumus. Programmai piešķirtie finanšu resursi veicina arī Savienības politisko prioritāšu korporatīvo komunikāciju sabiedrībai, ciktāl šīs prioritātes saistītas ar 2. pantā minētajiem mērķiem.

2.  Saistībā ar programmu, tās darbībām un rezultātiem Komisija rīko informācijas un komunikācijas pasākumus.

Grozījums Nr. 30

Regulas priekšlikums

I pielikums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

I PIELIKUMS

svītrots

Programmas darbības

 

Programmas, kas minēta 2. panta 2. punktā, konkrētie mērķi tiks sasniegti, atbalstot jo īpaši šādas darbības:

 

a)  izpratnes veicināšana, informācijas izplatīšana nolūkā uzlabot zināšanas par politikas virzieniem un tiesībām jomās, uz kurām attiecas programma;

 

b)  savstarpēja mācīšanās, izmantojot labas prakses apmaiņu starp ieinteresētajām personām, nolūkā uzlabot zināšanas un savstarpēju sapratni, kā arī pilsonisko un demokrātisko iesaisti;

 

c)   analītiskas un uzraudzības darbības nolūkā uzlabot izpratni par situāciju dalībvalstu un ES līmenī jomās, uz kurām attiecas programma, kā arī nolūkā uzlabot ES tiesību aktu un politikas īstenošanu.

 

d)  attiecīgo ieinteresēto personu apmācīšana nolūkā uzlabot zināšanas par politikas virzieniem un tiesībām attiecīgajās jomās;

 

e)  informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) rīku izstrāde un uzturēšana;

 

f)  iedzīvotāju izpratnes uzlabošana par Eiropas kultūru, vēsturi un atceri, kā arī viņu piederības izjūtas Savienībai stiprināšana;

 

g)  dažādu tautību un kultūru eiropiešu apvienošana, dodot viņiem iespēju piedalīties pilsētu sadraudzības pasākumos;

 

h)  aktīvākas līdzdalības demokrātiskākas Savienības veidošanā, kā arī izpratnes veicināšana un uzlabošana par tiesībām un vērtībām, to panākot ar atbalstu pilsoniskās sabiedrības organizācijām;

 

i)  tehniskā un organizatoriskā atbalsta finansēšana, lai īstenotu Regulu [(ES) Nr. 211/2011], tādējādi atbalstot pilsoņu tiesības uzsākt un atbalstīt Eiropas pilsoņu iniciatīvas īstenošanu;

 

j)  Eiropas tīklu jaudas attīstīšana nolūkā veicināt un turpmāk izstrādāt Savienības tiesību aktus, politikas mērķus un stratēģijas, kā arī atbalsts pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kas aktīvi darbojas jomās, uz kurām attiecas programma;

 

k)  zināšanu par programmu vairošana un izplatīšana un tās rezultātu pārnesamības palielināšana, aptverot arvien lielāku iedzīvotāju skaitu, tostarp izveidojot un atbalstot programmas nodaļas un valsts kontaktpunktu tīklu.

 

______________________

 

1 Šīs darbības ir, piemēram, datu un statistikas vākšana, kopēju metodoloģiju un, vajadzības gadījumā, rādītāju vai kritēriju izstrāde, pētījumi, izpēte, analīze un apsekojumi; izvērtējumi; ietekmes novērtējums; ceļvežu, ziņojumu un izglītojošu materiālu izstrāde un publicēšana.

 

Grozījums Nr.    31

Regulas priekšlikums

II pielikums – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Programmu pārraudzīs, pamatojoties uz rādītāju kopumu, kas paredzēti, lai noteiktu pakāpi, kādā Programmas vispārējie un konkrētie mērķi ir sasniegti, un lai līdz minimumam samazinātu administratīvo slogu un izmaksas. Šim nolūkam tiks vākti dati attiecībā uz šādu pamatrādītāju kopumu.

Programmu pārraudzīs, pamatojoties uz rezultātu rādītāju kopumu, kas paredzēti, lai noteiktu pakāpi, kādā Programmas vispārējie un konkrētie mērķi ir sasniegti, un lai līdz minimumam samazinātu administratīvo slogu un izmaksas. Šim nolūkam tiks vākti dati attiecībā uz šādu pamatrādītāju kopumu.

Grozījums Nr.    32

Regulas priekšlikums

II pielikums – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Komisija katru gadu publicē arī šādus iznākuma rādītājus:

Grozījums Nr.    33

Regulas priekšlikums

II pielikums – 1.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

darbību ģeogrāfiskais tvērums, norādot atsevišķi pa sadaļām.

Grozījums Nr.    34

Regulas priekšlikums

II pielikums – 1.c punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

pieteikumu skaits un finansēto darbību skaits no katra 9. panta 1. punktā minētā saraksta un no katras sadaļas;

Grozījums Nr.    35

Regulas priekšlikums

II pielikums – 1.d punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

pieteikuma iesniedzēju prasītais finansējums, kas ir piešķirts saistībā ar katru 9. panta 1. punktā minēto sarakstu un katru sadaļu.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Programmas “Tiesības un vērtības” izveide

Atsauces

COM(2018)0383 – C8-0234/2018 – 2018/0207(COD)

Atbildīgā komiteja

Datums, kad paziņoja plenārsēdē

LIBE

14.6.2018

 

 

 

Atzinumu sniedza

Datums, kad paziņoja plenārsēdē

EMPL

14.6.2018

Atzinumu sagatavoja

Iecelšanas datums

Jean Lambert

18.6.2018

Izskatīšana komitejā

9.10.2018

 

 

 

Pieņemšanas datums

20.11.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

38

2

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Guillaume Balas, Brando Benifei, Mara Bizzotto, David Casa, Ole Christensen, Michael Detjen, Martina Dlabajová, Lampros Fountoulis, Marian Harkin, Czesław Hoc, Agnes Jongerius, Rina Ronja Kari, Ádám Kósa, Agnieszka Kozłowska-Rajewicz, Jean Lambert, Jérôme Lavrilleux, Patrick Le Hyaric, Jeroen Lenaers, Verónica Lope Fontagné, Thomas Mann, Anthea McIntyre, Miroslavs Mitrofanovs, Elisabeth Morin-Chartier, Emilian Pavel, Georgi Pirinski, Dennis Radtke, Terry Reintke, Robert Rochefort, Claude Rolin, Siôn Simon, Romana Tomc, Marita Ulvskog

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Georges Bach, Rosa D’Amato, Tania González Peñas, Paloma López Bermejo, Edouard Martin, Alex Mayer, Sven Schulze, Helga Stevens, Flavio Zanonato

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

38

+

ALDE

Martina Dlabajová, Marian Harkin, Robert Rochefort

ECR

Czesław Hoc, Anthea McIntyre, Helga Stevens

GUE/NGL

Tania González Peñas, Rina Ronja Kari, Patrick Le Hyaric, Paloma López Bermejo

PPE

Georges Bach, David Casa, Ádám Kósa, Agnieszka Kozłowska-Rajewicz, Jérôme Lavrilleux, Jeroen Lenaers, Verónica Lope Fontagné, Thomas Mann, Elisabeth Morin-Chartier, Dennis Radtke, Claude Rolin, Sven Schulze, Romana Tomc

S&D

Guillaume Balas, Brando Benifei, Ole Christensen, Michael Detjen, Agnes Jongerius, Edouard Martin, Alex Mayer, Emilian Pavel, Georgi Pirinski, Siôn Simon, Marita Ulvskog, Flavio Zanonato

VERTS/ALE

Jean Lambert, Miroslavs Mitrofanovs, Terry Reintke

2

-

ENF

Mara Bizzotto

NI

Lampros Fountoulis

1

0

EFDD

Rosa D'Amato

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


Kultūras un izglītības komitejaS ATZINUMS (4.12.2018)

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido programmu “Tiesības un vērtības”

(COM(2018)0383 – C8-0234/2018 – 2018/0207(COD))

Atzinuma sagatavotāja (*): Sylvie Guillaume

(*)  Iesaistītā komiteja — Reglamenta 54. pants

ĪSS PAMATOJUMS

Turpmākajai programmai “Pilsonība, tiesības un vērtības” būtu jāpalīdz atsākt dialogu starp eiropiešiem un stiprināt savstarpējo sapratni, ņemot vērā, ka Eiropā ir būtiski pieaugusi neiecietība, kas liek apšaubīt piederības izjūtu kopīgai telpai.

Atzinuma sagatavotāja atzīst Eiropas Komisijas pūliņus panākt sinerģiju, lai reaģētu uz ierobežotā budžeta situāciju.

Tomēr Komisija uzskata, ka vairāk nekā jebkad agrāk ir jāstiprina kādreizējās programmas „Eiropa pilsoņiem” funkcijas, kurai ir skaidra pievienotā vērtība, veicinot pilsoniskās sabiedrības līdzdalību, stiprinot piederības izjūtu un sekmējot iedzīvotāju līdzdalību un demokrātisko iesaisti. Šī programma ir izrādījusies sekmīga un veicinājusi izpratni par Eiropas lietām un tādējādi var pozitīvi ietekmēt Eiropas iedzīvotāju interesi par nākamajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām.

Šajā sakarībā atzinuma sagatavotāja pauž nožēlu, ka tik ļoti simboliskais pilsonības jēdziens ir pazudis no programmas nosaukuma, un tādēļ ierosina atkal to atkal ieviest.

Turklāt viņa uzskata, ka ir nepieciešams nodrošināt programmu ar budžetu, kas ir samērīgs ar attiecīgajiem risināmajiem jautājumiem, un tādēļ ierosina palielināt budžetu B sadaļai “Pilsoniskā iesaiste un līdzdalība”, par kuru viņa ir atbildīga. Ierosinātais budžets ir lielā mērā nepietiekams salīdzinājumā ar to, ko bija prasījis Parlaments. Tādēļ tiek ierosināts pastiprināt pilsoniskās iesaistes pozīciju ar budžetu 500 miljonu EUR apmērā, kas ir tikai 1 EUR uz vienu Eiropas iedzīvotāju. Mērķis ir nodrošināt Eiropas Savienības programmas pieejamību visiem iedzīvotājiem, kuri iestājas par spēcīgu Eiropu iepretim nacionālismam, no jauna apliecinot solidaritāti.

Apzinoties nepieciešamību veicināt vēsturisko atmiņu par notikumiem, kuri noveda pie Eiropas Savienības dibināšanas, un labāk saprast šobrīd notiekošo, lai turpinātu kopā veidot nākotni, atzinuma sagatavotāja ierosina izstrādāt vēsturiskās atmiņas veicināšanas pasākumus, kas atgādinātu par to, cik svarīgi ir ES dibināšanas pamatā esošie principi un vērtības.

Turklāt, ņemot vērā ierobežotos šai programmai paredzētos budžeta līdzekļus, atzinuma sagatavotāja uzskata, ka nevajadzētu ļaut Komisijai izmantot šos līdzekļus iestāžu saziņai par ES politiskajām prioritātēm, jo Komisijas komunikācijas dienestiem jau ir pienācīgi līdzekļi, lai veiktu šāda veida pasākumus.

Viņa atzinīgi vērtē atbalsta instrumenta izstrādi ES pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kas vietējā līmenī popularizē pamatvērtības, lai atbalstītu atvērtu, demokrātisku un iekļaujošu sabiedrību, vienlaikus uzsverot vajadzību atbalstīt vienreizējus projektus, ko savās kopienās ir izstrādājuši iedzīvotāji un kas ir neaizstājami ikdienas dzīvē Eiropā. Jo īpaši viņa uzstāj, ka programmu varētu darīt pieejamu personām ar invaliditāti.

Attiecībā uz programmas atvērtību asociētajām trešām valstīm viņa uzskata, ka šis noteikums neattiecas uz “pilsoniskās iesaistes” daļu, jo iedzīvotāju rīcības iespējas dalībvalstīs bieži vien ir ierobežotas un rada neapmierinātību daudziem nesekmīgajiem kandidātiem, neraugoties uz viņu apņēmību.

Tā arī piekrīt Komisijas priekšlikumam paplašināt valsts kontaktpunktu sistēmu, kas jau ir apliecinājusi savu lietderību programmā “Eiropa pilsoņiem”, lai labāk atbalstītu projektu virzītājus to centienos, un šajā sakarībā uzstāj, ka tas būtu jānorāda regulā.

Atzinuma sagatavotāja arī ierosina, ka Komisijai būtu jāpieņem darba programmas, kā arī daudzgadu prioritātes ar deleģētajiem aktiem, nevis īstenošanas aktiem, kā tā ierosinājusi savā priekšlikumā.

Kopumā atzinuma sagatavotāja pauž gandarījumu par Komisijas ierosināto pieeju, jo īpaši juridiskā pamata grozīšanu, tādējādi ļaujot Eiropas Parlamentam pildīt savu viena no likumdevējiem lomu. Viņa atgādina, ka šīs programmas pamatā ir daudzi iedzīvotāju projekti, kas ir jāsaglabā šobrīd un jāatbalsta nākotnē.

GROZĪJUMI

Kultūras un izglītības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1

Regulas priekšlikums

virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Priekšlikums

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAI,

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAI,

ar ko izveido programmu “Tiesības un vērtības”

ar ko izveido programmu “Eiropa Pilsoņiem, tiesības un vērtības”

 

(Šis grozījums attiecas uz visu tekstu. Tā pieņemšanas gadījumā vajadzēs veikt atbilstošas izmaiņas visā tekstā.)

Grozījums Nr.    2

Regulas priekšlikums

1. norāde

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 16. panta 2. punktu, 19. panta 2. punktu, 21. panta 2. punktu, 24. pantu, 167. pantu un 168. pantu,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 16. panta 2. punktu, 19. panta 2. punktu, 21. panta 2. punktu, 24. pantu, 167. pantu un 168. pantu, kā arī Līguma par Eiropas Savienības darbību 11. pantu,

Grozījums Nr.    3

Regulas priekšlikums

2.a norāde (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu,

Grozījums Nr.    4

Regulas priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1)  Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 2. pantu “Savienība ir dibināta, pamatojoties uz vērtībām, kas respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības, tostarp minoritāšu tiesības. Šīs vērtības dalībvalstīm ir kopīgas sabiedrībā, kur valda plurālisms, tolerance, taisnīgums, solidaritāte un kur nav diskriminācijas, kā arī valda sieviešu un vīriešu līdztiesība.” Turklāt 3. pantā ir noteikts, ka “Savienības mērķis ir veicināt mieru, stiprināt savas vērtības un savu tautu labklājību” un cita starpā “tā respektē savu kultūru un valodu daudzveidību un nodrošina Eiropas kultūras mantojuma aizsardzību un sekmēšanu”. Šīs vērtības ir vēlreiz apstiprinātas un formulētas tiesībās, brīvībās un principos, kas noteikti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.

(1)  Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 2. pantu “Savienība ir dibināta, pamatojoties uz vērtībām, kas respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības, tostarp minoritāšu tiesības. Jo īpaši saskaņā ar Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju un Eiropas Savienības Pamattiesību hartu cilvēka cieņa ir visu neatsavināmo cilvēktiesību pamatā. Šie principi un vērtības dalībvalstīm ir kopīgi sabiedrībā, kur valda plurālisms, tolerance, taisnīgums, solidaritāte un kur nav diskriminācijas, kā arī valda sieviešu un vīriešu līdztiesība.” Turklāt 3. pantā ir noteikts, ka “Savienības mērķis ir veicināt mieru, stiprināt savas vērtības un savu tautu labklājību” un cita starpā “tā respektē savu kultūru un valodu daudzveidību un nodrošina Eiropas kultūras mantojuma aizsardzību un sekmēšanu”. Šīs vērtības ir vēlreiz apstiprinātas un formulētas tiesībās, brīvībās un principos, kas noteikti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.

Grozījums Nr.    5

Regulas priekšlikums

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2)  Šīs tiesības un vērtības ir jāveicina, jāīsteno un jādala starp iedzīvotājiem un tautām arī turpmāk, un tām jābūt ES projekta centrā. Tādēļ ES budžetā ir jāizveido jauns Tiesiskuma, tiesību un vērtību fonds, kas ietver programmu “Tiesības un vērtības”, kā arī programmu “Tiesiskums”. Laikā, kad Eiropas sabiedrības saskaras ar ekstrēmismu, radikalizēšanos un šķelšanos, svarīgāk nekā jebkad agrāk ir veicināt, stiprināt un aizstāvēt tiesiskumu, tiesības un tādas ES vērtības kā cilvēktiesības, cilvēka cieņas ievērošanu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību un tiesiskumu. Tam būs dziļa un tieša ietekme uz ES politisko, sociālo, kultūras un ekonomisko dzīvi. Kā daļa no jaunā fonda programma “ Tiesiskums” turpinās atbalstīt Savienības tiesiskuma un pārrobežu sadarbības jomas turpmāko attīstību. Programmā “Tiesības un vērtības” tiks apvienota 2014.–2020. gada programma “Tiesības, vienlīdzība un pilsonība”, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1381/2013, un programma “ Eiropa pilsoņiem”, kas izveidota ar Padomes Regulu (ES) Nr. 390/2014 (turpmāk “iepriekšējās programmas”).

(2)  Šīs tiesības un vērtības ir jāveicina, jāīsteno un jākopīgo starp iedzīvotājiem un tautām arī turpmāk, un tām jābūt ES projekta centrā. Tādēļ ES budžetā būtu jāizveido jauns Tiesiskuma, tiesību un vērtību fonds, kas ietver programmu “Eiropa pilsoņiem, tiesības un vērtības”, kā arī programmu “Tiesiskums”. Laikā, kad Eiropas sabiedrības saskaras ar daudzām problēmām, piemēram, ekstrēmismu, radikalizēšanos un šķelšanos, un kad dažās valstīs nepārprotami aizvien vairāk mazinās tiesiskums, svarīgāk nekā jebkad agrāk ir veicināt, stiprināt un aizstāvēt tiesiskumu, tiesības un tādas ES vērtības kā cilvēktiesības, tostarp minoritāšu, bērnu un jauniešu tiesības, plurālisms, tolerance, cilvēka cieņas ievērošana, brīvība, demokrātija, vienlīdzība, solidaritāte un tiesiskums. Programmā “Eiropa pilsoņiem, tiesības un vērtības” tiks apvienota 2014.–2020. gada programma “Tiesības, vienlīdzība un pilsonība”, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1381/20138, un programma “ Eiropa pilsoņiem”, kas izveidota ar Padomes Regulu (ES) Nr. 390/20149 (turpmāk “iepriekšējās programmas”).

__________________

__________________

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1381/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido programmu “Tiesības, vienlīdzība un pilsonība” laikposmam no 2014. gada līdz 2020. gadam (OV L 354, 28.12.2013., 62. lpp.).

8 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1381/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido programmu “Tiesības, vienlīdzība un pilsonība” laikposmam no 2014. gada līdz 2020. gadam (OV L 354, 28.12.2013., 62. lpp.).

Padomes Regula (ES) Nr. 390/2014 (2014. gada 14. aprīlis), ar ko izveido programmu “Eiropa pilsoņiem” laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam (OV L 115, 17.4.2014., 3. lpp.).

9 Padomes Regula (ES) Nr. 390/2014 (2014. gada 14. aprīlis), ar ko izveido programmu “Eiropa pilsoņiem” laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam (OV L 115, 17.4.2014., 3. lpp.).

Grozījums Nr.    6

Regulas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)  Tiesiskuma, tiesību un vērtību fonds un tā pamatā esošās divas finansēšanas programmas galvenokārt ir vērstas uz cilvēkiem un struktūrām, kas sekmē to, ka mūsu kopīgās vērtības, tiesības un bagātīgā daudzveidība pastāv un darbojas. Galīgais mērķis ir veicināt un atbalstīt uz tiesībām balstītu, vienlīdzīgu, iekļaujošu un demokrātisku sabiedrību. Tas ietver dinamisku pilsonisko sabiedrību, cilvēku demokrātiskās, pilsoniskās un sociālās līdzdalības veicināšanu un Eiropas sabiedrības bagātīgās daudzveidības stiprināšanu, pamatojoties uz mūsu kopīgo vēsturi un atmiņu. Līguma par Eiropas Savienību 11. pantā ir arī noteikts, ka iestādes ar atbilstīgiem līdzekļiem dod iedzīvotājiem un pārstāvošajām apvienībām iespēju darīt zināmu un publiski apmainīties ar savu viedokli visās Savienības darbības jomās.

(3)  Tiesiskuma, tiesību un vērtību fonds un tā divas finansēšanas programmas galvenokārt ir vērstas uz cilvēkiem un struktūrām, kas palīdz iedzīvināt mūsu kopīgos principus, vērtības un tiesības un izceļ mūsu bagātīgo daudzveidību. Galīgais mērķis ir atbalstīt uz tiesībām balstītas, vienlīdzīgas, taisnīgas, tolerantas, iekļaujošas, plurālistiskas un demokrātiskas sabiedrības. Finansēto pasākumu mērķim vajadzētu būt aktīvas pilsoniskās sabiedrības uzturēšanai un stiprināšanai un demokrātiskās, pilsoniskās, kultūras un sociālās līdzdalības veicināšanai, pamatojoties uz mūsu kopīgajām vērtībām, vēsturi, atmiņu, kultūras mantojumu un saknēm. Līguma par Eiropas Savienību 11. pantā ir arī noteikts, ka iestādes uztur atklātu, pārredzamu un pastāvīgu dialogu ar pilsonisko sabiedrību un ar atbilstīgiem līdzekļiem dod iedzīvotājiem un pārstāvošajām apvienībām iespēju darīt zināmu un publiski apmainīties ar savu viedokli visās Savienības darbības jomās.

Grozījums Nr.    7

Regulas priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4)  Ar programmas “Tiesības un vērtības” (“programma”) starpniecību būtu jāļauj attīstīt sinerģiju, lai risinātu problēmas, kas ir kopīgas vērtību veicināšanas un aizsardzības jomā, un jāsasniedz kritiskā dimensija, lai panāktu konkrētus rezultātus šajā jomā. Tas būtu jāpanāk, pamatojoties uz iepriekšējo programmu pozitīvo pieredzi. Tas ļaus pilnībā izmantot sinerģiju potenciālu, lai efektīvāk atbalstītu attiecīgās politikas jomas un palielinātu to potenciālu sasniegt cilvēkus. Lai programma būtu efektīva, tai būtu jāņem vērā dažādo rīcībpolitikas virzienu īpatnības, to dažādās mērķgrupas un šo grupu īpašās vajadzības un jāizmanto pielāgotas pieejas.

(4)  Ar programmas “Eiropa pilsoņiem, tiesības un vērtības” (“programma”) starpniecību būtu jāļauj attīstīt sinerģiju, lai risinātu problēmas, kas ir kopīgas vērtību, aktīva pilsoniskuma un izglītības par Eiropas pilsonību veicināšanas un aizsardzības jomā, un jāsasniedz kritiskā dimensija, lai panāktu konkrētus rezultātus šajā jomā. Tas būtu jāpanāk, pamatojoties uz iepriekšējo programmu pozitīvo pieredzi, kas tagad ir iekļauta jaunajā programmā. Tas ļaus pilnībā izmantot sinerģiju potenciālu, lai efektīvāk atbalstītu attiecīgās politikas jomas un palielinātu to potenciālu sasniegt cilvēkus. Lai programma būtu efektīva, tai būtu jāņem vērā dažādo rīcībpolitikas virzienu īpatnības, to dažādās mērķgrupas un šo grupu īpašās vajadzības, īpašu uzmanību pievēršot Savienības daudzvalodībai un nepieciešamībai iekļaut jauniešus, nepietiekami pārstāvētās un nelabvēlīgā situācijā esošas grupas, piemēram, cilvēkus ar īpašām vajadzībām, migrantus, bēgļus un patvēruma meklētājus, izmantojot īpaši pielāgotas pieejas.

Grozījums Nr.    8

Regulas priekšlikums

4.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(4a)  Līguma par Eiropas Savienības darbību 17. pantā ir paredzēts dialogs starp ES un tajā minētajām baznīcām un organizācijām. Tajā atzīst to īpašo ieguldījumu cilvēka pamattiesību aizsardzības un veicināšanas stiprināšanā, ņemot vērā to, ka būtu jāpiešķir tām tādas pašas iespējas kā pilsoniskās sabiedrības organizācijām izmantot attiecīgās programmas sniegto finansējumu.

Grozījums Nr.    9

Regulas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5)  Lai tuvinātu Eiropas Savienību tās iedzīvotājiem, ir vajadzīgas dažādas darbības un koordinēti centieni. Iedzīvotāju iesaistīšana pilsētu sadraudzības projektos vai pilsētu tīklos, un atbalsts pilsoniskās sabiedrības organizācijām programmas aptvertajās jomās veicinās iedzīvotāju iesaisti sabiedrībā un galu galā iesaistīšanos Savienības demokrātiskajā dzīvē. Tajā pašā laikā atbalsts tādām darbībām, kas veicina savstarpēju sapratni, daudzveidību, dialogu un cieņu pret citiem, stiprina piederības un Eiropas identitātes apziņu, kuras pamatā ir vienota Eiropas vērtību, kultūras, vēstures un mantojuma izpratne. Īpaši svarīgi ir veicināt lielāku piederību Savienībai un Savienības vērtībām ES attālāko reģionu iedzīvotāju vidū to nošķirtības un attāluma no kontinentālās Eiropas dēļ.

(5)  Lai tuvinātu Eiropas Savienību tās iedzīvotājiem, veicinātu demokrātisko līdzdalību un dotu iedzīvotājiem iespēju izmantot savas tiesības, kas saistītas ar Eiropas pilsonību, ir vajadzīgas dažādas darbības un koordinēti centieni, kuru mērķis ir līdzsvarota ģeogrāfiskā izplatība. Iedzīvotāju iesaistīšana pilsētu sadraudzības projektos vai pilsētu tīklos, un atbalsts pilsoniskās sabiedrības organizācijām vietējā, reģionālā, valsts un starptautiskā līmenī programmas aptvertajās jomās veicinās aktīvu iedzīvotāju iesaisti sabiedrībā un galu galā iesaistīšanos Savienības demokrātiskajā dzīvē, kā arī Savienības politiskās darba kārtības veidošanā. Tajā pašā laikā atbalsts tādām darbībām, kas veicina savstarpēju sapratni, starpkultūru dialogu, kultūru un valodu daudzveidību, samierināšanos, sociālo iekļaušanu un cieņu pret citiem, stiprina piederības Savienībai un kopējas uz Eiropas identitātes apziņu balstītas pilsonības, kuras pamatā ir vienota Eiropas vērtību, kultūras, vēstures un mantojuma izpratne. Īpaši svarīgi ir veicināt lielāku piederību Savienībai un Savienības vērtībām ES attālāko reģionu iedzīvotāju vidū to nošķirtības un attāluma no kontinentālās Eiropas dēļ.

Grozījums Nr.    10

Regulas priekšlikums

5.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(5a)  Pieaugošais plurālisms un globālas migrācijas kustības palielina starpkultūru un starpreliģiju dialoga svarīgumu mūsu sabiedrībā. Būtu jānodrošina pilnvērtīgs atbalsts starpkultūru un starpreliģiju dialogam kā sociālās saskaņas sastāvdaļai Eiropā un būtiskam elementam sociālās iekļaušanas un kohēzijas veicināšanai. Lai gan starpreliģiju dialogs varētu palīdzēt uzsvērt reliģijas pozitīvo ietekmi uz sociālo kohēziju, reliģiskais analfabētisms draud radīt apstākļus reliģisku uzskatu ļaunprātīgai izmantošanai iedzīvotāju vidū. Tādēļ programmai būtu jāatbalsta projekti un iniciatīvas, kas attīsta reliģisko izpratni un veicina starpreliģiju dialogu un savstarpēju sapratni.

Grozījums Nr.    11

Regulas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6)  Atceres pasākumi un kritiskas pārdomas par Eiropas vēsturisko atmiņu ir vajadzīgas, lai iedzīvotāji apzinātos kopējo vēsturi, kas ir pamats kopējai nākotnei, mērķim un kopīgām vērtībām. Būtu jāņem vērā arī vēsturisko, kultūras un starpkultūru aspektu nozīme, kā arī saikne starp atceres pasākumiem un Eiropas identitātes radīšanu un piederības apziņu.

(6)  Vēsturiskās atmiņas veicināšanas pasākumi un kritiskas pārdomas par Eiropas vēsturisko atmiņu ir vajadzīgas, lai iedzīvotāji, jo īpaši jaunieši, apzinātos savu kopējo vēsturi, kas ir pamats kopējai nākotnei. Būtu jāņem vērā arī vēsturisko, sociālo, kultūras un starpkultūru aspektu, tolerances un dialoga nozīme, lai veicinātu kopīgu pamatu, balstoties uz kopīgām vērtībām, solidaritāti, daudzveidību un mieru, kā arī saikne starp vēsturiskās atmiņas veicināšanas pasākumiem un Eiropas identitātes radīšanu un piederības apziņu.

Grozījums Nr.    12

Regulas priekšlikums

6.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(6a)  Programmai ir būtiska nozīme, lai veicinātu kopīgas Eiropas identitātes izjūtas veidošanos un nodrošinātu informētību par iespējām, ko sniedz piederība Savienībai, kā pretpasākumu eiroskepticismam un pret Eiropas Savienību noskaņotiem politiskajiem spēkiem, kas liek apšaubīt pašu Eiropas projekta pastāvēšanu.

Grozījums Nr.    13

Regulas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7)  Iedzīvotājiem būtu arī vairāk jāapzinās savas tiesības, kas izriet no Savienības pilsonības, viņiem vajadzētu justies ērti dzīvojot, ceļojot, mācoties, strādājot un veicot brīvprātīgo darbu citā dalībvalstī, viņiem vajadzētu justies spējīgiem izmantot visas Savienības pilsonības tiesības un paļauties uz to, ka viņiem ir vienlīdzīga piekļuve savām tiesībām, ka viņi var tās pilnībā izmantot un ka tās tiks pilnā apjomā aizsargātas bez jebkādas diskriminācijas neatkarīgi no tā, kurā vietā Savienībā viņi atrodas. Pilsoniskā sabiedrība ir jāatbalsta, lai veicinātu, aizsargātu un uzlabotu izpratni par ES kopīgajām vērtībām saskaņā ar LES 2. pantu un veicinātu tiesību efektīvu izmantošanu saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.

(7)  Iedzīvotājiem būtu arī vairāk jāapzinās savas tiesības, kas izriet no Savienības pilsonības, viņiem vajadzētu justies ērti dzīvojot, ceļojot, mācoties, strādājot, balsojot, piekļūstot sabiedriskajiem pakalpojumiem, piedaloties kultūras apmaiņā un veicot brīvprātīgo darbu citā dalībvalstī. Viņiem vajadzētu justies spējīgiem piedalīties Savienības lēmumu pieņemšanas procesā un apzināties, ka viņi to ietekmē un ka viņi var uzticēties tam, ka ir vienlīdzīga piekļuve, tam, ka viņi var pilnībā izmantot savas tiesības un ka tās tiks pilnā apjomā aizsargātas bez jebkādas diskriminācijas neatkarīgi no tā, kurā vietā Savienībā viņi atrodas. Pilsoniskā sabiedrība jāatbalsta visos līmeņos, lai veicinātu, aizsargātu un uzlabotu izpratni par Savienības kopīgajām vērtībām saskaņā ar LES 2. pantu ar mērķi nodrošināt tiesību efektīvu izmantošanu saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.

Grozījums Nr.    14

Regulas priekšlikums

7.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(7a)  Eiropas Parlamenta 2009. gada 2. aprīļa rezolūcijā par Eiropas sirdsapziņu un totalitārismu un Padomes 2011. gada 9. un 10. jūnija secinājumos par atmiņām par totalitāro režīmu pastrādātajiem noziegumiem Eiropā ir uzsvērts, ka ir svarīgi saglabāt atmiņas par pagātni kā līdzekli, lai veidotu kopīgu nākotni, un uzsvērta Savienības nozīme, atvieglojot un sekmējot kolektīvās atmiņas par šiem noziegumiem, kā arī daloties tajās, lai sniegtu jaunu impulsu plurālistiskai un demokrātiskai kopīgai Eiropas identitātei.

Grozījums Nr.    15

Regulas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12)  Attieksmes un vides šķēršļi, kā arī pieejamības trūkums kavē personu ar invaliditāti pilnīgu un efektīvu līdzdalību sabiedrībā vienlīdzīgi ar citiem. Cilvēki ar invaliditāti cita starpā saskaras ar šķēršļiem, kas kavē viņu piekļuvi darba tirgum, iespējas saņemt iekļaujošu un kvalitatīvu izglītību, izvairīties no nabadzības un sociālās atstumtības, piekļūt kultūras iniciatīvām un plašsaziņas līdzekļiem vai izmantot viņu politiskās tiesības. Kā Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām (UNCRPD) līgumslēdzēja puse Savienība un visas tās dalībvalstis ir apņēmušās veicināt, aizsargāt un nodrošināt, ka visām personām ar invaliditāti ir visas cilvēktiesības un pamatbrīvības. UNCRPD noteikumi ir kļuvuši par Savienības tiesību sistēmas neatņemamu daļu.

(12)  Attieksmes un vides šķēršļi, kā arī pieejamības trūkums kavē personu ar invaliditāti pilnīgu un efektīvu līdzdalību sabiedrībā vienlīdzīgi ar citiem. Personas ar invaliditāti cita starpā saskaras ar šķēršļiem, kas kavē viņu piekļuvi darba tirgum, iespējas saņemt iekļaujošu un kvalitatīvu izglītību, izvairīties no nabadzības un sociālās atstumtības, piekļūt kultūras iespējām, kultūras iniciatīvām un plašsaziņas līdzekļiem un izmantot savas politiskās tiesības. Kā Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām (UNCRPD) līgumslēdzēja puse Savienība un visas tās dalībvalstis ir apņēmušās veicināt, aizsargāt un nodrošināt, ka visām personām ar invaliditāti ir visas cilvēktiesības un pamatbrīvības. UNCRPD noteikumi ir kļuvuši par Savienības tiesību sistēmas neatņemamu daļu.

Grozījums Nr.    16

Regulas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14)  LESD 24. pantā paredzēts, ka Eiropas Parlaments un Padome pieņem noteikumus par procedūrām un nosacījumiem, kas nepieciešami pilsoņu iniciatīvai Līguma par Eiropas Savienību 11. panta nozīmē. Tas tika darīts, pieņemot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu [(ES) Nr. 211/2011l]. Ar programmu būtu jāatbalsta tehniskā un organizatoriskā atbalsta finansēšana, lai īstenotu Regulu [(ES) Nr. 211/2011], tādējādi atbalstot pilsoņu tiesību uzsākt un atbalstīt Eiropas pilsoņu iniciatīvas īstenošanu.

(14)  LESD 24. pantā paredzēts, ka Eiropas Parlaments un Padome pieņem noteikumus par procedūrām un nosacījumiem, kas nepieciešami pilsoņu iniciatīvai Līguma par Eiropas Savienību 11. panta nozīmē. Tas tika darīts, pieņemot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu [(ES) Nr. 211/2011l]. Ar programmu būtu jāveicina un jāsekmē viņu tiesības uzsākt Eiropas pilsoņu iniciatīvas un pievienoties tām, sniedzot atbalstu tās „līdztiesības un tiesību” sadaļā, kā arī jāveicina un jāsekmē tehniskā un organizatoriskā atbalsta finansēšana, lai īstenotu Regulu [(ES) Nr. 211/2011],

__________________

__________________

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 211/2011 (2011. gada 16. februāris) par pilsoņu iniciatīvu (OV L 65, 11.3.2011., 1. lpp.).

14 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 211/2011 (2011. gada 16. februāris) par pilsoņu iniciatīvu (OV L 65, 11.3.2011., 1. lpp.).

Grozījums Nr.    17

Regulas priekšlikums

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17)  Saskaņā ar Savienības tiesību aktiem par vienlīdzīgu attieksmi un lai cīnītos pret diskrimināciju rases un etniskās izcelsmes, kā arī dzimuma dēļ, dalībvalstis ir izveidojušas neatkarīgas struktūras, kuru mērķis ir veicināt vienlīdzīgu attieksmi un kuras parasti dēvē par “līdztiesības struktūrām”. Tomēr daudzas dalībvalstis ir pārsniegušas šīs prasības un nodrošinājušas, ka līdztiesības struktūras var vērsties arī pret diskrimināciju citu iemeslu dēļ, piemēram, vecuma, dzimumorientācijas, reliģijas un pārliecības, invaliditātes vai citu iemeslu dēļ. Līdztiesības struktūrām ir būtiska nozīme līdztiesības veicināšanā un vienlīdzīgas attieksmes tiesību aktu efektīvas piemērošanas nodrošināšanā, jo īpaši sniedzot neatkarīgu palīdzību diskriminācijas upuriem, veicot neatkarīgus apsekojumus saistībā ar diskrimināciju, publicējot neatkarīgus ziņojumus un sniedzot ieteikumus par jebkuru jautājumu saistībā ar diskrimināciju to valstī. Ir būtiski, lai līdztiesības struktūru darbs šajā ziņā tiktu koordinēts Savienības līmenī. EQUINET tika izveidots 2007. gadā. Tās locekļi ir valsts iestādes, kuru mērķis ir veicināt vienlīdzīgu attieksmi, kā noteikts Padomes Direktīvās 2000/43/EK un 2004/113/EK, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 2006/54/EK un 2010/41/ES. EQUINET atrodas izņēmuma situācijā, jo tā ir vienīgā struktūra, kas nodrošina darbību koordināciju starp līdztiesības iestādēm. Šī EQUINET koordinēšanas darbība ir būtiska, lai pareizi īstenotu Savienības tiesību aktus diskriminācijas novēršanas jomā dalībvalstīs, un būtu jāatbalsta ar šīs programmas starpniecību.

(17)  Saskaņā ar Savienības tiesību aktiem par vienlīdzīgu attieksmi un lai cīnītos pret diskrimināciju rases un etniskās izcelsmes, kā arī dzimuma dēļ, dalībvalstis ir izveidojušas neatkarīgas struktūras, kuru mērķis ir veicināt vienlīdzīgu attieksmi un kuras parasti dēvē par “līdztiesības struktūrām”. Tomēr daudzas dalībvalstis ir pārsniegušas šīs prasības un nodrošinājušas, ka līdztiesības struktūras var vērsties arī pret diskrimināciju citu iemeslu dēļ, piemēram, valodas, vecuma, dzimumorientācijas, reliģijas un pārliecības, invaliditātes vai citu iemeslu dēļ. Līdztiesības struktūrām ir būtiska nozīme līdztiesības veicināšanā un vienlīdzīgas attieksmes tiesību aktu efektīvas piemērošanas nodrošināšanā, jo īpaši sniedzot neatkarīgu palīdzību diskriminācijas upuriem, veicot neatkarīgus apsekojumus saistībā ar diskrimināciju, publicējot neatkarīgus ziņojumus un sniedzot ieteikumus par jebkuru jautājumu saistībā ar diskrimināciju to valstī. Ir būtiski, lai līdztiesības struktūru darbs šajā ziņā tiktu koordinēts Savienības līmenī. EQUINET tika izveidots 2007. gadā. Tās locekļi ir valsts iestādes, kuru mērķis ir veicināt vienlīdzīgu attieksmi, kā noteikts Padomes Direktīvās 2000/43/EK un 2004/113/EK, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 2006/54/EK un 2010/41/ES. EQUINET atrodas izņēmuma situācijā, jo tā ir vienīgā struktūra, kas nodrošina darbību koordināciju starp līdztiesības iestādēm. Šī EQUINET koordinēšanas darbība ir būtiska, lai pareizi īstenotu Savienības tiesību aktus diskriminācijas novēršanas jomā dalībvalstīs, un būtu jāatbalsta ar šīs programmas starpniecību.

_________________

_________________

Padomes Direktīva 2000/43/EK (2000. gada 29. jūnijs), ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības (OV L 180, 19.7.2000., 22. lpp.).

15 Padomes Direktīva 2000/43/EK (2000. gada 29. jūnijs), ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības (OV L 180, 19.7.2000., 22. lpp.).

Padomes Direktīva 2004/113/EK (2004. gada 13. decembris), ar kuru īsteno principu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu (OV L 373, 21.12.2004., 37. lpp.).

16 Padomes Direktīva 2004/113/EK (2004. gada 13. decembris), ar kuru īsteno principu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu (OV L 373, 21.12.2004., 37. lpp.).

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/54/EK (2006. gada 5. jūlijs) par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos (OV L 204, 26.7.2006., 23. lpp.).

17 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/54/EK (2006. gada 5. jūlijs) par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos (OV L 204, 26.7.2006., 23. lpp.).

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/41/ES (2010. gada 7. jūlijs) par to, kā piemērot vienlīdzīgas attieksmes principu vīriešiem un sievietēm, kas darbojas pašnodarbinātas personas statusā, un ar kuru atceļ Padomes Direktīvu 86/613/EEK (OV L 180, 15.7.2010., 1. lpp.).

18 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/41/ES (2010. gada 7. jūlijs) par to, kā piemērot vienlīdzīgas attieksmes principu vīriešiem un sievietēm, kas darbojas pašnodarbinātas personas statusā, un ar kuru atceļ Padomes Direktīvu 86/613/EEK (OV L 180, 15.7.2010., 1. lpp.).

Grozījums Nr.    18

Regulas priekšlikums

18. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18)  Neatkarīgām cilvēktiesību struktūrām un pilsoniskās sabiedrības organizācijām ir būtiska nozīme, lai veicinātu, aizsargātu un uzlabotu izpratni par Savienības kopīgajām vērtībām saskaņā ar LES 2. pantu un veicinātu tiesību efektīvu izmantošanu saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, tostarp ES Pamattiesību hartu. Kā norādīts Eiropas Parlamenta 2018. gada 18. aprīļa rezolūcijā, pienācīgs finansiālais atbalsts ir svarīgs, lai veidotu labvēlīgu un ilgtspējīgu vidi pilsoniskās sabiedrības organizācijām, lai stiprinātu to nozīmi un lai tās varētu veikt savas funkcijas neatkarīgi un efektīvi. Tāpēc, papildinot valsts līmeņa centienus, ES finansējumam būtu jāpalīdz atbalstīt, stiprināt un attīstīt tādu neatkarīgu pilsoniskās sabiedrības organizāciju spējas, kuras nodarbojas ar cilvēktiesību veicināšanu un kuru darbība palīdz stratēģiski īstenot tiesības saskaņā ar ES tiesību aktiem un ES Pamattiesību hartu, tostarp ar aizstāvības un uzraudzības pasākumu palīdzību, kā arī veicināt, aizsargāt un uzlabot izpratni par Savienības kopējām vērtībām valsts līmenī.

(18)  Neatkarīgām cilvēktiesību struktūrām un pilsoniskās sabiedrības organizācijām ir būtiska nozīme, lai veicinātu, aizsargātu un uzlabotu izpratni par Savienības kopīgajām vērtībām saskaņā ar LES 2. pantu un veicinātu tiesību efektīvu izmantošanu saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, tostarp ES Pamattiesību hartu. Kā norādīts Eiropas Parlamenta 2018. gada 19. aprīļa rezolūcijā, finansējuma palielinājums un pienācīgs finansiālais atbalsts ir svarīgs, lai veidotu labvēlīgu un ilgtspējīgu vidi pilsoniskās sabiedrības organizācijām, lai stiprinātu to nozīmi un lai tās varētu veikt savas funkcijas neatkarīgi un efektīvi. Tāpēc, papildinot valsts līmeņa centienus, ES finansējumam būtu jāpalīdz atbalstīt, stiprināt un attīstīt, tostarp izmantojot atbilstošu pamatfinansējumu un vienkāršotas izmaksu iespējas, finanšu noteikumus un procedūras tādu neatkarīgu pilsoniskās sabiedrības organizāciju spējas, kuras nodarbojas ar cilvēktiesību veicināšanu un kuru darbība palīdz stratēģiski īstenot tiesības saskaņā ar ES tiesību aktiem un ES Pamattiesību hartu, tostarp ar aizstāvības un uzraudzības pasākumu palīdzību, kā arī veicināt, aizsargāt un uzlabot izpratni par Savienības kopējām vērtībām valsts līmenī.

Grozījums Nr.    19

Regulas priekšlikums

21. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(21)  Lai nodrošinātu līdzekļu efektīvu sadali no Savienības vispārējā budžeta, ir nepieciešams nodrošināt visu veikto darbību Eiropas pievienoto vērtību, to papildināmību ar dalībvalstu darbībām, un jāpanāk saskaņotība, papildināmība un sinerģija ar finansēšanas programmām, kas atbalsta politikas jomas, kurām ir ciešas saiknes citai ar citu, jo īpaši Tiesiskuma, tiesību un vērtību fondu (un tādējādi ar programmu “Tiesiskums”), kā arī ar programmu “Radošā Eiropa” un “Erasmus +”, lai īstenotu kultūras krustmiju iespējas kultūras, plašsaziņas līdzekļu, mākslas, izglītības un radošuma jomās. Ir jārada sinerģijas ar citām Eiropas finansējuma programmām, jo īpaši tādās jomās kā nodarbinātība, iekšējais tirgus, uzņēmējdarbība, jaunatne, veselība, pilsonība, tiesiskums, migrācija, drošība, pētniecība, inovācija, tehnoloģija, rūpniecība, kohēzija, tūrisms, ārējās attiecības, tirdzniecība un attīstība.

(21)  Lai nodrošinātu līdzekļu efektīvu sadali no Savienības vispārējā budžeta, ir nepieciešams nodrošināt visu veikto darbību Eiropas pievienoto vērtību un to papildināmību ar dalībvalstu darbībām. Būtu jāpanāk saskaņotība, papildināmība un pārredzama un skaidri noteikta sinerģija ar finansēšanas programmām, kas atbalsta politikas jomas, kurām ir ciešas saiknes citai ar citu, jo īpaši Tiesiskuma, tiesību un vērtību fondu (un tādējādi ar programmu “Tiesiskums”), kā arī ar programmu “Radošā Eiropa”, Eiropas Solidaritātes korpusu un “Erasmus +”, lai īstenotu kultūras krustmiju iespējas kultūras, audiovizuālās nozares, plašsaziņas līdzekļu, mākslas, neformālās un ikdienējās izglītības un radošuma jomās. Ir jārada sinerģijas ar citām Eiropas finansējuma programmām, jo īpaši tādās jomās kā nodarbinātība, iekšējais tirgus, uzņēmējdarbība, jaunatne, brīvprātīgais darbs, arodmācības, veselība, pilsonība, tiesiskums, sociālā iekļaušana (jo īpaši attiecībā uz migrantiem un visnelabvēlīgākajā situācijā esošajiem cilvēkiem), migrācija, drošība, pētniecība, inovācija, tehnoloģija, rūpniecība, kohēzija, klimats, tūrisms, sports, ārējās attiecības, paplašināšanās, starptautiskā sadarbība, tirdzniecība un attīstība.

Grozījums Nr.    20

Regulas priekšlikums

23. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(23)  Šai programmai piemēro Regulu (ES, Euratom) Nr. [jaunā FR] (“Finanšu regula”). Tajā ir izklāstīti noteikumi par Savienības budžeta izpildi, tostarp noteikumi par dotācijām, godalgām, iepirkumu, netiešu izpildi, finanšu instrumentiem un budžeta garantijām.

(23)  Šai programmai piemēro Regulu (ES, Euratom) Nr. [jaunā FR] (“Finanšu regula”). Tajā ir izklāstīti noteikumi par Savienības budžeta izpildi, tostarp noteikumi par dotācijām, godalgām, iepirkumu, netiešu izpildi, finanšu instrumentiem un budžeta garantijām, un tajā izvirzīta prasība nodrošināt pilnīgu pārredzamību līdzekļu izlietojumā, pareizu finanšu pārvaldību un līdzekļu taupīgu izmantošanu. Jo īpaši noteikumi par iespēju vietējām, reģionālām, valsts vai starptautiskām pilsoniskās sabiedrības organizācijām saņemt finansējumu, izmantojot daudzgadu darbības dotācijas, kaskādveida dotācijas un elastīgas dotāciju piešķiršanas procedūras.

Grozījums Nr.    21

Regulas priekšlikums

24. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(24)  Finansēšanas veidi un īstenošanas metodes saskaņā ar šo regulu būtu jāizvēlas, pamatojoties uz to spēju sasniegt konkrētos darbību mērķus un sasniegt rezultātus, jo īpaši ņemot vērā kontroles izmaksas, administratīvo slogu un sagaidāmo neatbilstības risku. Būtu arī jāapsver vienreizēju maksājumu, vienotas likmes un vienības izmaksu izmantošana, kā arī finansējums, kas nav saistīts ar izmaksām, kā minēts Finanšu regulas 125. panta 1. punktā. Saskaņā ar Finanšu regulu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013, Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2988/95, Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 un Padomes Regulu (ES) 2017/1939 Savienības finanšu intereses jāaizsargā, piemērojot samērīgus pasākumus, tostarp pārkāpumu un krāpšanas gadījumu novēršanu, konstatēšanu, labošanu un izmeklēšanu, zaudēto, kļūdaini izmaksāto vai nepareizi izmantoto līdzekļu atgūšanu un — vajadzības gadījumā — administratīvus un finansiālus sodus. Konkrētāk, saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 un Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt administratīvu izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, lai noteiktu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses. Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939 Eiropas Prokuratūra (EPPO) var izmeklēt un ierosināt kriminālvajāšanu par krāpšanu un citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar Savienības finanšu intereses, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1371. Saskaņā ar Finanšu regulu jebkurai personai vai subjektam, kas saņem Savienības līdzekļus, pilnībā jāsadarbojas Savienības finanšu interešu aizsardzībā, jāpiešķir Komisijai, OLAF, EPPO un Eiropas Revīzijas palātai nepieciešamās tiesības un piekļuve un jānodrošina, ka līdzvērtīgas tiesības piešķir Savienības līdzekļu apgūšanā iesaistītās trešās personas.

(24)  Finansēšanas veidi un īstenošanas metodes saskaņā ar šo regulu būtu jāizvēlas, pamatojoties uz to spēju sasniegt pozitīvu panākumu mērķrādītāju, sevišķi attiecībā uz darbību dotācijām un projektiem, un panākt rezultātus, kas atbilst konkrētajiem darbību mērķiem, jo īpaši ņemot vērā kontroles izmaksas, administratīvo slogu, attiecīgo ieinteresēto personu un izvēlēto saņēmēju lielumu un spējas un sagaidāmo neatbilstības risku. Būtu arī jāapsver vienreizēju maksājumu, vienotas likmes un vienības izmaksu, kā arī citu parametru, kas ļautu efektīvāk pielāgoties personām ar īpašām vajadzībām, izmantošana, un finansējums, kas nav saistīts ar izmaksām, kā minēts Finanšu regulas 125. panta 1. punktā. Līdzfinansējuma prasības būtu jāpieņem natūrā, un no tām var atteikties, ja papildu finansējums ir ierobežots. Saskaņā ar Finanšu regulu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/201320, Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2988/9521, Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/9622 un Padomes Regulu (ES) 2017/193923 Savienības finanšu intereses jāaizsargā, piemērojot samērīgus pasākumus, tostarp pārkāpumu un krāpšanas gadījumu novēršanu, konstatēšanu, labošanu un izmeklēšanu, zaudēto, kļūdaini izmaksāto vai nepareizi izmantoto līdzekļu atgūšanu un — vajadzības gadījumā — administratīvus un finansiālus sodus. Konkrētāk, saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 un Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt administratīvu izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, lai noteiktu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses. Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939 Eiropas Prokuratūra (EPPO) var izmeklēt un ierosināt kriminālvajāšanu par krāpšanu un citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar Savienības finanšu intereses, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1371. Saskaņā ar Finanšu regulu jebkurai personai vai subjektam, kas saņem Savienības līdzekļus, pilnībā jāsadarbojas Savienības finanšu interešu aizsardzībā, jāpiešķir Komisijai, OLAF, EPPO un Eiropas Revīzijas palātai nepieciešamās tiesības un piekļuve un jānodrošina, ka līdzvērtīgas tiesības piešķir Savienības līdzekļu apgūšanā iesaistītās trešās personas.

__________________

__________________

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).

20 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).

21 Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.).

21 Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.).

Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.96., 2. lpp.).

22 Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.96., 2. lpp.).

Padomes Regula (ES) 2017/1939 (2017. gada 12. oktobris), ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei (OV L 283, 31.10.2017. 1. lpp.).

23 Padomes Regula (ES) 2017/1939 (2017. gada 12. oktobris), ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei (OV L 283, 31.10.2017. 1. lpp.).

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/1371 (2017. gada 5. jūlijs) par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (OV L 198, 28.7.2017., 29. lpp.).

24 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/1371 (2017. gada 5. jūlijs) par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (OV L 198, 28.7.2017., 29. lpp.).

Grozījums Nr.    22

Regulas priekšlikums

28. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(28)  Ņemot vērā to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām atbilstīgi Savienības saistībām īstenot Parīzes nolīgumu un Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, šī programma palīdzēs integrēt klimata politiku un sasniegt vispārēju mērķi, proti, 25 % no ES budžeta izdevumiem, kas paredzēti klimata mērķu sasniegšanai. Sagatavojot un īstenojot programmu, tiks apzinātas attiecīgās darbības, un tās tiks pārskatītas starpposma izvērtējuma kontekstā.

svītrots

Grozījums Nr.    23

Regulas priekšlikums

30. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(30)  Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz rādītājiem, kā norādīts 14. un 16. pantā un II pielikumā. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(30)  Lai īstenotu šo regulu nolūkā nodrošināt programmas panākumu efektīvu novērtēšanu attiecībā uz tajā paredzēto mērķu sasniegšanu, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz darba programmām un daudzgadu prioritātēm saskaņā ar 13. pantu un rādītājiem, kā norādīts 14. un 16. pantā un II pielikumā. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

Grozījums Nr.    24

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Programmas vispārējais mērķis ir aizsargāt un veicināt tiesības un vērtības, kas noteiktas ES līgumos, tostarp atbalstot pilsoniskās sabiedrības organizācijas, lai saglabātu atvērtas, demokrātiskas un iekļaujošas sabiedrības.

1.  Programmas vispārējais mērķis ir aizsargāt un veicināt Eiropas pilsonību un tiesiskumu, kā arī tiesības, principus un vērtības, kas noteiktas ES Līgumos, uz kuru pamata Savienība ir dibināta. Tas jo īpaši būtu jāpanāk ar atbalstu galvenajām ieinteresētajām personām, piemēram, iedzīvotāju apvienībām, ideju laboratorijām, pētniecības, kultūras un akadēmiskajām iestādēm un pilsoniskās sabiedrības organizācijām vietējā, reģionālā, valsts un starptautiskā līmenī, lai atgādinātu ikvienam par šo vērtību un principu nozīmi un tādējādi atbalstītu atvērtu, demokrātisku un iekļaujošu sabiedrību.

Grozījums Nr.    25

Regulas priekšlikums

2. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  veicināt pilsoņu iesaistīšanos un līdzdalību Savienības demokrātiskajā dzīvē (Pilsoņu iesaistīšanās un līdzdalības sadaļa),

(b)  veicināt iedzīvotāju un jo īpaši jauniešu izpratni par to, cik svarīga ir ES loma, veicot pasākumus, kuru mērķis ir saglabāt atmiņu par vēsturiskajiem notikumiem, kas ir noveduši pie ES dibināšanas, un sekmēt demokrātiju, izteiksmes brīvību, plurālismu, pilsonisko iesaisti, iedzīvotāju apspriešanos un aktīvu līdzdalību Savienības demokrātiskajā dzīvē (Aktīva pilsoniskuma sadaļa);

Grozījums Nr.    26

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. panta 2. punkta a) apakšpunktā noteiktā konkrētā mērķa ietvaros programma paredz

2. panta 2. punkta a) apakšpunktā noteiktā konkrētā mērķa ietvaros programma paredz šādus mērķus:

Grozījums Nr.    27

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  aizsargāt un veicināt bērnu tiesības, invalīdu tiesības, Savienības pilsonības tiesības un tiesības uz personas datu aizsardzību.

(b)  aizsargāt un veicināt bērnu tiesības, invalīdu tiesības, Savienības pilsonības tiesības, tostarp tiesības uzsākt Eiropas pilsoņu iniciatīvu, un tiesības uz personas datu aizsardzību.

Grozījums Nr.    28

Regulas priekšlikums

4. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Pilsoņu iesaistīšanās un līdzdalības sadaļa

Aktīva pilsoniskuma sadaļa

Grozījums Nr.    29

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. panta 2. punkta b) apakšpunktā noteiktā konkrētā mērķa ietvaros programma paredz

2. panta 2. punkta a) apakšpunktā noteiktā konkrētā mērķa ietvaros programma paredz šādus mērķus:

Grozījums Nr.    30

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  paplašināt iedzīvotāju izpratni par Savienību, tās vēsturi, kultūras mantojumu un dažādību;

(a)  atbalstīt iedzīvotāju ierosinātos projektus, īpašu uzmanību pievēršot jauniešiem, lai mudinātu cilvēkus ne tikai atcerēties notikumus pirms ES izveides, kas veido tās vēsturiskās atmiņas kodolu, bet arī uzzināt vairāk par savu kopīgo vēsturi, kultūru un vērtībām un gūt izpratni par sava kopīgā kultūras mantojuma bagātību, kā arī par kultūru un valodu daudzveidību, kas veido pamatu kopīgai nākotnei; veicināt pilsoņu izpratni par Savienību, tās izcelsmi, pastāvēšanas jēgu un sasniegumiem un palielināt izpratni par pašreizējām un nākotnes problēmām, kā arī par savstarpējās sapratnes un tolerances nozīmi, kas ir Eiropas projekta pašā pamatā;

Grozījums Nr.    31

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – aa punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(aa)  veicināt un atbalstīt labas prakses apmaiņu attiecībā uz formālu un ikdienēju izglītību Eiropas pilsonībai;

Grozījums Nr.    32

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  veicināt komunikāciju un sadarbību starp dažādu valstu iedzīvotājiem; veicināt iedzīvotāju pilsonisko un demokrātisko līdzdalību, ļaujot iedzīvotājiem un pārstāvju apvienībām darīt zināmu savu viedokli visās Savienības rīcības jomās un publiski apmainīties ar tiem.

(b)  veicināt sabiedrisko dialogu, izmantojot pilsētu sadraudzību, iedzīvotāju, jo īpaši jauniešu, sanāksmes un sadarbību starp dažādu valstu pašvaldībām, vietējām kopienām un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, lai nodrošinātu tām tiešu praktisko pieredzi saistībā ar kultūras daudzveidības un mantojuma bagātību Savienībā un palielinātu iedzīvotāju iesaistīšanos sabiedrībā

Grozījums Nr.    33

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – ba punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ba)  veicināt un stiprināt pilsonisko līdzdalību Savienības demokrātiskajā dzīvē vietējā, valsts un starptautiskā līmenī; sniegt iedzīvotājiem un apvienībām iespēju veicināt starpkultūru dialogu un rīkot atklātas debates par visām Savienības darbības jomām, tādējādi dodot ieguldījumu Savienības politiskās darba kārtības veidošanā; atbalstīt organizētas kopīgas iniciatīvas gan pilsoņu apvienību, gan tiesību subjektu tīklu veidā, lai efektīvāk īstenotu iepriekšējos punktos izklāstītos mērķus;

Grozījums Nr.    34

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. panta 2. punkta c) apakšpunktā noteiktā konkrētā mērķa ietvaros programma paredz

2. panta 2. punkta a) apakšpunktā noteiktā konkrētā mērķa ietvaros programma paredz šādus mērķus:

Grozījums Nr.    35

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Finansējums programmas īstenošanai laikposmā no 2021. gada līdz 2027. gadam pašreizējās cenās ir [641 705 000] EUR.

1.  Finansējums programmas īstenošanai laikposmā no 2021. gada līdz 2027. gadam pašreizējās cenās ir [908 705 000] EUR.

Grozījums Nr.    36

Regulas priekšlikums

6. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  [233 000 000] EUR 2. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētajam konkrētajam mērķim.

(b)  [500 000 000 ] EUR vai vismaz 40 % no 1. punktā minētās programmas finansējuma, lai sasniegtu 2. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētos konkrētos mērķus; orientējoši aptuveni 15% no kopējā budžeta, kas atvēlēts šim mērķim, paredzēti vēsturiskās atmiņas veicināšanas pasākumiem, 65% — demokrātiskajai iesaistei, 10 % — reklāmas pasākumiem un 10 % — pārvaldībai (orientējošs sadalījums);

 

Komisija neatkāpjas no piešķirtās finansējuma procentuālās daļas vairāk par 5 procentpunktiem attiecībā uz katru konkrēto mērķu grupu. Ja ir vajadzība pārsniegt minēto robežu, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 16. pantu, lai katru skaitli pielikumā izmainītu par vairāk nekā 5 un ne vairāk kā 10 procentpunktiem.

Grozījums Nr.    37

Regulas priekšlikums

6. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Šā panta 1. punktā minēto summu izmanto programmas īstenošanas tehniskajai un administratīvajai palīdzībai, piemēram, sagatavošanas, uzraudzības, kontroles, revīzijas un izvērtēšanas darbībām, tostarp korporatīvās informācijas tehnoloģiju sistēmām, pētījumiem, ekspertu sanāksmēm, paziņojumiem par prioritātēm un jomām, kas saistītas ar programmas vispārīgajiem mērķiem.

3.  Šā panta 1. punktā minēto summu izmanto programmas īstenošanas tehniskajai un administratīvajai palīdzībai, piemēram, sagatavošanas, uzraudzības, kontroles, revīzijas un izvērtēšanas darbībām, pētījumiem un ekspertu sanāksmēm, paziņojumiem par prioritātēm un jomām, kas saistītas ar programmas vispārīgajiem mērķiem.

Grozījums Nr.    38

Regulas priekšlikums

6. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a  Vismaz 40 % no 1. punktā minētajiem līdzekļiem Komisija piešķir pilsoniskās sabiedrības organizāciju atbalstam.

Grozījums Nr.    39

Regulas priekšlikums

8. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a  Programmā ir ietverta piekļuve informācijai par programmu, kas pielāgota cilvēkiem ar invaliditāti, lai šie cilvēki varētu pilnībā izmantot savas tiesības un pilnvērtīgi iekļauties sabiedrībā, kurā viņi dzīvo.

Grozījums Nr.    40

Regulas priekšlikums

12. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  tiesību subjekti, kas izveidoti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, vai jebkura starptautiska organizācija;

(b)  bezpeļņas tiesību subjekti, kas izveidoti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, vai jebkura starptautiska organizācija;

Grozījums Nr.    41

Regulas priekšlikums

12. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Darbības dotāciju bez uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus var piešķirt līdztiesības iestāžu Eiropas tīklam (EQUINET), lai segtu izdevumus, kas saistīti ar tā pastāvīgo darba programmu.

3.  Darbības dotāciju bez uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus saskaņā ar 6. panta 2. punkta a) apakšpunktu var piešķirt līdztiesības iestāžu Eiropas tīklam (EQUINET), lai segtu izdevumus, kas saistīti ar tā pastāvīgo darba programmu.

Grozījums Nr.    42

Regulas priekšlikums

13. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Darba programma

Darba programma un daudzgadu prioritātes

Grozījums Nr.    43

Regulas priekšlikums

13. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Darba programmu Komisija pieņem ar īstenošanas aktu. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 19. pantā minēto konsultēšanās procedūru.

2.  Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 16. pantu, lai papildinātu šo regulu, izveidojot atbilstošas darba programmas un vajadzības gadījumā nosakot darba programmu pamatā esošās daudzgadu prioritātes. Izstrādājot darba programmas, Komisija apspriežas ar organizācijām, kas pārstāv pilsonisko sabiedrību, un organizācijām, kas pārstāv vietējās un reģionālās iestādes.

Grozījums Nr.    44

Regulas priekšlikums

14. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Darbības rezultātu ziņošanas sistēma nodrošina, ka programmas īstenošanas un rezultātu uzraudzībai vajadzīgie dati tiek savākti efektīvi, lietderīgi un savlaicīgi. Šim nolūkam Savienības līdzekļu saņēmējiem un dalībvalstīm uzliek samērīgas ziņošanas prasības.

3.  Darbības rezultātu ziņošanas sistēma nodrošina, ka programmas īstenošanas un rezultātu uzraudzībai vajadzīgie dati tiek izstrādāti un savākti efektīvi, lietderīgi un savlaicīgi, ka līdzekļu piešķiršana konkrētiem projektiem tiek precīzi atspoguļota un ka tiek pienācīgi apliecināta starp finansēšanas programmām radītā sinerģija. Šim nolūkam nodrošina programmā iesaistīto struktūru līdzdalību. Savienības līdzekļu saņēmējiem un dalībvalstīm uzliek samērīgas un pēc iespējas mazāk apgrūtinošas ziņošanas prasības.

Grozījums Nr.    45

Regulas priekšlikums

16. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Pilnvaras pieņemt 14. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir līdz 2027. gada 31. decembrim.

2.  Pilnvaras pieņemt 6., 13. un 14. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir līdz 2027. gada 31. decembrim.

Grozījums Nr.    46

Regulas priekšlikums

16. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 14. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 6., 13. un 14. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

Grozījums Nr.    47

Regulas priekšlikums

16. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6.  Saskaņā ar 14. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

6.  Saskaņā ar 6., 13. un 14. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

Grozījums Nr.    48

Regulas priekšlikums

18. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Saistībā ar programmu, tās darbībām un rezultātiem Komisija rīko informācijas un komunikācijas pasākumus. Programmai piešķirtie finanšu resursi veicina arī Savienības politisko prioritāšu korporatīvo komunikāciju sabiedrībai, ciktāl šīs prioritātes saistītas ar 2. pantā minētajiem mērķiem.

2.  Saistībā ar programmu, tās darbībām un rezultātiem Komisija rīko informācijas un komunikācijas pasākumus.

Grozījums Nr.    49

Regulas priekšlikums

18.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

18.a pants

 

Valstu kontaktpunkti

 

Katra dalībvalsts izveido neatkarīgu un kvalificētu valsts kontaktpunktu, kurā strādā darbinieki, kuru pienākums ir sniegt iespējamiem programmas atbalsta dalībniekiem (iedzīvotājiem, organizācijām un reģionālajām iestādēm) norādes, praktisku informāciju un palīdzību saistībā ar visiem programmas aspektiem, tostarp saistībā ar pieteikšanās procedūru un priekšlikuma rakstīšanu, dokumentu izplatīšanu, partneru meklēšanu, apmācību un citām formalitātēm, tādējādi nodrošinot programmas vienveidīgu īstenošanu. Valsts kontaktpunkti nav atbildīgi par projektu novērtēšanu, jo tas ir Eiropas Komisijas uzdevums.

Grozījums Nr.    50

Regulas priekšlikums

19. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Komiteja var rīkot sanāksmes īpašos sastāvos, lai nodarbotos ar atsevišķām programmas sadaļām.

3.  Komiteja var rīkot sanāksmes īpašos sastāvos, lai nodarbotos ar atsevišķām programmas sadaļām. Attiecīgā gadījumā saskaņā ar reglamentu ārējiem ekspertiem, tostarp sociālo partneru pārstāvjiem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un atbalsta saņēmēju pārstāvjiem, regulāri jātiek uzaicinātiem piedalīties tās sanāksmēs kā novērotājiem.

Grozījums Nr.    51

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Programmas, kas minēta 2. panta 2. punktā, konkrētie mērķi tiks sasniegti, atbalstot jo īpaši šādas darbības:

Programmas, kas minēta 2. panta 2. punktā, konkrētie mērķi tiks sasniegti, atbalstot jo īpaši šādas vispārējas darbības:

Grozījums Nr.    52

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. daļa – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  izpratnes veicināšana, informācijas izplatīšana nolūkā uzlabot zināšanas par politikas virzieniem un tiesībām jomās, uz kurām attiecas programma;

(a)  informētības palielināšana iedzīvotāju, jo īpaši jauniešu un nelabvēlīgā situācijā esošu un nepietiekami pārstāvētu sabiedrības grupu, vidū par Eiropas Savienības pamatā esošajām kopīgajām vērtībām, tiesībām un pienākumiem, kā arī par veidiem, kā aizsargāt un izmantot šīs tiesības neatkarīgi no viņu dzīvesvietas; tādu projektu veicināšana, kuri izstrādāti nolūkā uzlabot zināšanas par politikas virzieniem un tiesībām jomās, uz kurām attiecas programmas mērķi; veicināt formālu un ikdienēju izglītību par Eiropas pilsonību.

Grozījums Nr.    53

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. daļa – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  savstarpēja mācīšanās, izmantojot labas prakses apmaiņu starp ieinteresētajām personām, nolūkā uzlabot zināšanas un savstarpēju sapratni, kā arī pilsonisko un demokrātisko iesaisti;

(b)  savstarpēja mācīšanās, izmantojot un uzsverot labas prakses apmaiņu starp ieinteresētajām personām (tostarp apvienībām, pilsoniskās sabiedrības organizācijām, vietējo pašvaldību struktūrām un iedzīvotājiem), nolūkā uzlabot zināšanas, savstarpēju sapratni un pilsonisko un demokrātisko iesaisti, kā arī vēl vairāk uzlabot atbalstīto darbību rezultātus;

Grozījums Nr.    54

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. daļa – c punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  analītiskas un uzraudzības darbības nolūkā uzlabot izpratni par situāciju dalībvalstu un ES līmenī jomās, uz kurām attiecas programma, kā arī nolūkā uzlabot ES tiesību aktu un politikas īstenošanu.

svītrots

__________________

 

1 Šīs darbības ir, piemēram, datu un statistikas vākšana, kopēju metodoloģiju un, vajadzības gadījumā, rādītāju vai kritēriju izstrāde, pētījumi, izpēte, analīze un apsekojumi, izvērtēšana, ietekmes novērtējums, ceļvežu, ziņojumu un izglītojošu materiālu izstrāde un publicēšana.

 

Grozījums Nr.    55

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. daļa – da punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(da)  tādu iniciatīvu un pasākumu atbalstīšana, kas veicina un aizsargā plašsaziņas līdzekļu brīvību un plurālismu, kā arī spējas veidošana veikt tādus jaunus uzdevumus kā, piemēram, jaunu plašsaziņas līdzekļu tehnoloģiju apgūšana un naida runas apkarošana;

Grozījums Nr.    56

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. daļa – e punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(e)  informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) rīku izstrāde un uzturēšana;

svītrots

Grozījums Nr.    57

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. daļa – ea punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ea)  sabiedrības informētības un izpratnes veicināšana saistībā ar riskiem, noteikumiem, aizsardzības līdzekļiem un tiesībām personas datu, privātuma un digitālās drošības aizsardzības jomā, kā arī ar viltus ziņām un mērķtiecīgu dezinformāciju saistīto problēmu risināšana, īstenojot izpratnes veicināšanas, apmācības, izglītības un uzraudzības pasākumus, jo īpaši vēršoties pie jauniešiem;

Grozījums Nr.    58

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. daļa – f punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(f)  iedzīvotāju izpratnes uzlabošana par Eiropas kultūru, vēsturi un atceri, kā arī viņu piederības izjūtas Savienībai stiprināšana;

(f)  iedzīvotāju, jo īpaši jauniešu, izpratnes uzlabošana par Eiropas kultūru, kultūras mantojuma vēsturi un vēsturisko atmiņu, kā arī ES nākotnes problēmām un viņu piederības izjūtas Savienībai stiprināšana, jo īpaši ar:

 

(i)   iniciatīvām, kas atspoguļo totalitāro režīmu cēloņus Eiropas mūsdienu vēsturē un piemin to noziegumos cietušos;

 

(ii)   darbībām, kas attiecas uz citiem pagrieziena brīžiem un atsauces punktiem Eiropas jaunāko laiku vēsturē;

Grozījums Nr.    59

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. daļa – g punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(g)  dažādu tautību un kultūru eiropiešu apvienošana, dodot viņiem iespēju piedalīties pilsētu sadraudzības pasākumos;

(g)  dažādu valstspiederību un kultūru eiropiešu apvienošana, dodot viņiem iespēju piedalīties sanāksmēs, pilsētu sadraudzības pasākumos, neliela mēroga projektos un pilsoniskās sabiedrības projektos, tādējādi radot nosacījumus spēcīgākai augšupējai pieejai, kuras mērķis ir veidot Savienības politisko darba kārtību;

Grozījums Nr.    60

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. daļa – h punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(h)  aktīvākas līdzdalības demokrātiskākas Savienības veidošanā, kā arī izpratnes veicināšana un uzlabošana par tiesībām un vērtībām, to panākot ar atbalstu pilsoniskās sabiedrības organizācijām;

(h)  aktīvākas un iekļaujošākas līdzdalības veicināšana un uzlabošana demokrātiskākas Savienības veidošanā, īpašu uzmanību pievēršot sociāli atstumtām sabiedrības grupām, cita starpā veicinot e-demokrātijas instrumentu un Eiropas pilsoņu iniciatīvas izmantošanu; izpratnes palielināšana par tiesību un vērtību popularizēšanu un aizsargāšanu, atbalstot pilsoniskās sabiedrības organizācijas;

Grozījums Nr.    61

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. daļa – j punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(j)  Eiropas tīklu jaudas attīstīšana nolūkā veicināt un turpmāk izstrādāt Savienības tiesību aktus, politikas mērķus un stratēģijas, kā arī atbalsts pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kas aktīvi darbojas jomās, uz kurām attiecas programma;

(j)  atbalsts pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kas aktīvi darbojas jomās, uz kurām attiecas programma;

Grozījums Nr.    62

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. daļa – ja punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ja)  to cilvēktiesību aizstāvju un pilsoniskās sabiedrības organizāciju veiktspējas un neatkarības stiprināšana, kas uzrauga situāciju tiesiskuma jomā un atbalsta darbības vietējā, reģionālā un valsts līmenī;

Grozījums Nr.    63

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. daļa – jb punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(jb)  veicināt un attīstīt dialogu ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām par Savienības tiesību aktu, politikas mērķu un stratēģiju izstrādi, īstenošanu un uzraudzību visās programmas aptvertajās jomās;

Grozījums Nr.    64

Regulas priekšlikums

II pielikums – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Programmu pārraudzīs, pamatojoties uz rādītāju kopumu, kas paredzēti, lai noteiktu pakāpi, kādā Programmas vispārējie un konkrētie mērķi ir sasniegti, un lai līdz minimumam samazinātu administratīvo slogu un izmaksas. Šim nolūkam tiks vākti dati attiecībā uz šādu pamatrādītāju kopumu.

Programmu pārraudzīs, pamatojoties uz rādītāju kopumu, kas paredzēti, lai noteiktu pakāpi, kādā Programmas vispārējie un konkrētie mērķi ir sasniegti, un lai līdz minimumam samazinātu administratīvo slogu un izmaksas. Ja iespējams, rādītājus sadala pēc vecuma, dzimuma un jebkādiem citiem iegūstamiem datiem (etniskā piederība, invaliditāte, dzimuma identitāte u. c.). Šim nolūkam tiks vākti dati attiecībā uz šādu pamatrādītāju kopumu:

Grozījums Nr.    65

Regulas priekšlikums

II pielikums – tabula – 6. rinda

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Starptautisko tīklu un iniciatīvu skaits, kas vērstas uz Eiropas atmiņu un mantojumu un izveidotas programmas intervences rezultātā

Starptautisko tīklu un iniciatīvu skaits, kas vērstas uz Eiropas vēsturisko atmiņu, mantojumu un pilsonisko dialogu un izveidotas programmas intervences rezultātā.

Grozījums Nr.    66

Regulas priekšlikums

II pielikums – tabula – 6.a rinda (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Projektu ģeogrāfiskais sadalījums

PIELIKUMS: TO STRUKTŪRU VAI PERSONU SARAKSTS, NO KURĀM REFERENTE IR SAŅĒMUSI INFORMĀCIJU

Šis saraksts ir sagatavots pilnīgi brīvprātīgi, un par to ir atbildīgs tikai referents. Atzinuma projekta sagatavošanas laikā līdz tā pieņemšanai komitejā atzinuma sagatavotāja ir saņēmusi informāciju no šādām struktūrām vai personām:

Struktūra un/vai persona

Pilsoniskās sabiedrības Eiropa

Eiropas Jaunatnes forums

Eiropas Pašvaldību un reģionu padome

Stefan Batory fonds

Association Française du Conseil des Communes et Régions de France

Jeunes Fédéralistes européens

Culture Action Europe

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Programmas “Tiesības un vērtības” izveide

Atsauces

COM(2018)0383 – C8-0234/2018 – 2018/0207(COD)

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

LIBE

14.6.2018

 

 

 

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

CULT

14.6.2018

Iesaistītās komitejas - datums, kad paziņoja plenārsēdē

5.7.2018

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Sylvie Guillaume

1.6.2018

Izskatīšana komitejā

10.10.2018

 

 

 

Pieņemšanas datums

3.12.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

16

0

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Silvia Costa, Mircea Diaconu, Jill Evans, Giorgos Grammatikakis, Petra Kammerevert, Stefano Maullu, Luigi Morgano, Bogdan Andrzej Zdrojewski, Milan Zver

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Norbert Erdős, Santiago Fisas Ayxelà, Sylvie Guillaume, Dietmar Köster, Emma McClarkin, Hermann Winkler

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Heinz K. Becker, Jarosław Wałęsa

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

16

+

ALDE

Mircea Diaconu

PPE

Heinz K. Becker, Norbert Erdős, Santiago Fisas Ayxelà, Stefano Maullu, Jarosław Wałęsa, Hermann Winkler, Bogdan Andrzej Zdrojewski, Milan Zver

S&D

Silvia Costa, Giorgos Grammatikakis, Sylvie Guillaume, Petra Kammerevert, Dietmar Köster, Luigi Morgano

VERTS/ALE

Jill Evans

0

-

1

0

ECR

Emma McClarkin

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


JuridiskāS komitejaS ATZINUMS (21.11.2018)

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido programmu “Tiesības un vērtības”

(COM(2018)0383 – C8-0234/2018 – 2018/0207(COD))

Atzinuma sagatavotāja: Sylvia-Yvonne Kaufmann

GROZĪJUMI

Juridiskā komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1

Regulas priekšlikums

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2)  Šīs tiesības un vērtības ir jāveicina, jāīsteno un jādala starp iedzīvotājiem un tautām arī turpmāk, un tām jābūt ES projekta centrā. Tādēļ ES budžetā ir jāizveido jauns Tiesiskuma, tiesību un vērtību fonds, kas ietver programmu “Tiesības un vērtības”, kā arī programmu “Tiesiskums”. Laikā, kad Eiropas sabiedrības saskaras ar ekstrēmismu, radikalizēšanos un šķelšanos, svarīgāk nekā jebkad agrāk ir veicināt, stiprināt un aizstāvēt tiesiskumu, tiesības un tādas ES vērtības cilvēktiesības, cilvēka cieņas ievērošanu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību un tiesiskumu. Tam būs dziļa un tieša ietekme uz ES politisko, sociālo, kultūras un ekonomisko dzīvi. Kā daļa no jaunā fonda programma “ Tiesiskums” turpinās atbalstīt Savienības tiesiskuma un pārrobežu sadarbības jomas turpmāko attīstību. Programmā “Tiesības un vērtības” tiks apvienota 2014.–2020. gada programma “Tiesības, vienlīdzība un pilsonība”, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1381/20138, un programma “ Eiropa pilsoņiem”, kas izveidota ar Padomes Regulu (ES) Nr. 390/2014 (turpmāk “iepriekšējās programmas”).

(2)  Šīs tiesības un vērtības ir efektīvi jākopj, jāaizsargā un jāveicina, jāīsteno un jādala starp iedzīvotājiem un tautām arī turpmāk, un tām jābūt ES projekta centrā, lai ievērotu šīs tiesības un vērtības dalībvalstīs un izvairītos no nelabvēlīgas ietekmes visā Savienībā kopumā šo tiesību mazināšanās rezultātā. Tādēļ ES budžetā ir jāizveido jauns Tiesiskuma, tiesību un vērtību fonds, kas ietver programmu “Tiesības un vērtības”, kā arī programmu “Tiesiskums”, ar kurām atbalstīs atvērtas, demokrātiskas, plurālistiskas un iekļaujošas sabiedrības. Laikā, kad Eiropas sabiedrība saduras ar ekstrēmismu, radikālismu un nevienprātību, ir vēl jo svarīgāk nekā jebkad iepriekš ir veicināt, stiprināt un aizsargāt tiesiskumu, tiesības un ES vērtības: cilvēktiesības, cilvēka cieņas respektēšanu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību un tiesiskumu. Tam būs dziļa un tieša ietekme uz ES politisko, sociālo, kultūras un ekonomisko dzīvi. Kā daļa no jaunā fonda programma “ Tiesiskums” turpinās atbalstīt Savienības tiesiskuma un pārrobežu sadarbības jomas turpmāko attīstību. Programmā “Tiesības un vērtības” tiks apvienota 2014.–2020. gada programma “Tiesības, vienlīdzība un pilsonība”, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1381/20138, un programma “ Eiropa pilsoņiem”, kas izveidota ar Padomes Regulu (ES) Nr. 390/2014 (turpmāk “iepriekšējās programmas”).

_________________

_________________

8 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1381/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido programmu “Tiesības, vienlīdzība un pilsonība” laikposmam no 2014. gada līdz 2020. gadam (OV L 354, 28.12.2013., 62. lpp.).

8 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1381/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido programmu “Tiesības, vienlīdzība un pilsonība” laikposmam no 2014. gada līdz 2020. gadam (OV L 354, 28.12.2013., 62. lpp.).

Grozījums Nr.    2

Regulas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)  Tiesiskuma, tiesību un vērtību fonds un tā pamatā esošās divas finansēšanas programmas galvenokārt ir vērstas uz cilvēkiem un struktūrām, kas sekmē to, ka mūsu kopīgās vērtības, tiesības un bagātīgā daudzveidība pastāv un darbojas. Galīgais mērķis ir veicināt un atbalstīt uz tiesībām balstītu, vienlīdzīgu, iekļaujošu un demokrātisku sabiedrību. Tas ietver dinamisku pilsonisko sabiedrību, cilvēku demokrātiskās, pilsoniskās un sociālās līdzdalības veicināšanu un Eiropas sabiedrības bagātīgās daudzveidības stiprināšanu, pamatojoties uz mūsu kopīgo vēsturi un atmiņu. Līguma par Eiropas Savienību 11. pantā ir arī noteikts, ka iestādes ar atbilstīgiem līdzekļiem dod iedzīvotājiem un pārstāvošajām apvienībām iespēju darīt zināmu un publiski apmainīties ar savu viedokli visās Savienības darbības jomās.

(3)  Tiesiskuma, tiesību un vērtību fonds un tā pamatā esošās divas finansēšanas programmas galvenokārt ir vērstas uz cilvēkiem un struktūrām, kas sekmē to, ka mūsu kopīgās vērtības, tiesības un bagātīgā daudzveidība pastāv un darbojas. Galīgais mērķis ir veicināt un saglabāt uz kopējām vērtībām un tiesībām balstītu atklātu, vienlīdzīgu, iekļaujošu un demokrātisku sabiedrību, finansējot darbības, ar kurām veicina dinamisku un spēcīgu pilsonisko sabiedrību. Šādi pasākumi ietver cilvēku demokrātiskās, pilsoniskās un sociālās līdzdalības stimulēšanu, miera un Eiropas sabiedrības bagātīgās daudzveidības veicināšanu, pamatojoties uz mūsu kopīgajām vērtībām, vēsturi un atmiņu. Līguma par Eiropas Savienību 11. pantā ir prasīts, lai iestādes uzturētu atklātu, pārredzamu un pastāvīgu dialogu ar pilsonisko sabiedrību un ar atbilstīgiem līdzekļiem dod iedzīvotājiem un pārstāvošajām apvienībām iespēju darīt zināmu un publiski apmainīties ar savu viedokli visās Savienības darbības jomās. Komisijai vajadzētu uzturēt sistemātisku dialogu ar programmas atbalsta saņēmējiem, kā arī citām attiecīgajām ieinteresētajām personām.

Grozījums Nr.    3

Regulas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5)  Lai tuvinātu Eiropas Savienību tās iedzīvotājiem, ir vajadzīgas dažādas darbības un koordinēti centieni. Iedzīvotāju iesaistīšana pilsētu sadraudzības projektos vai pilsētu tīklos, un atbalsts pilsoniskās sabiedrības organizācijām programmas aptvertajās jomās veicinās iedzīvotāju iesaisti sabiedrībā un galu galā iesaistīšanos Savienības demokrātiskajā dzīvē. Tajā pašā laikā atbalsts tādām darbībām, kas veicina savstarpēju sapratni, daudzveidību, dialogu un cieņu pret citiem, stiprina piederības un Eiropas identitātes apziņu, kuras pamatā ir vienota Eiropas vērtību, kultūras, vēstures un mantojuma izpratne. Īpaši svarīgi ir veicināt lielāku piederību Savienībai un Savienības vērtībām ES attālāko reģionu iedzīvotāju vidū to nošķirtības un attāluma no kontinentālās Eiropas dēļ.

(5)  Lai tuvinātu Eiropas Savienību tās pilsoņiem un palielinātu pilsoņu uzticēšanos tai, ir vajadzīgas dažādas darbības un koordinēti centieni. Iedzīvotāju iesaistīšana pilsētu sadraudzības projektos vai pilsētu tīklos, un atbalsts pilsoniskās sabiedrības organizācijām programmas aptvertajās jomās veicinās iedzīvotāju iesaisti sabiedrībā un galu galā iesaistīšanos Savienības demokrātiskajā dzīvē. Tajā pašā laikā atbalsts tādām darbībām, kas veicina savstarpēju sapratni, daudzveidību, dialogu, sociālo iekļaušanu un cieņu pret citiem, stiprina piederības un Eiropas identitātes apziņu, kuras pamatā ir vienota Eiropas vērtību, kultūras, vēstures un mantojuma izpratne. Īpaši svarīgi ir veicināt lielāku piederību Savienībai un Savienības vērtībām ES attālāko reģionu iedzīvotāju vidū to nošķirtības un attāluma no kontinentālās Eiropas dēļ.

Grozījums Nr.    4

Regulas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6)  Atceres pasākumi un kritiskas pārdomas par Eiropas vēsturisko atmiņu ir vajadzīgas, lai iedzīvotāji apzinātos kopējo vēsturi, kas ir pamats kopējai nākotnei, mērķim un kopīgām vērtībām. Būtu jāņem vērā arī vēsturisko, kultūras un starpkultūru aspektu nozīme, kā arī saikne starp atceres pasākumiem un Eiropas identitātes radīšanu un piederības apziņu.

(6)  Atceres pasākumi un kritiskas pārdomas par Eiropas vēsturisko atmiņu ir vajadzīgas, lai iedzīvotāji apzinātos kopējo vēsturi, kas ir pamats kopējai nākotnei, mērķim un kopīgām vērtībām. Būtu jāņem vērā arī vēsturisko, kultūras un starpkultūru aspektu nozīme, kā arī saikne starp atceres pasākumiem un Eiropas identitātes radīšanu, balstoties uz daudzveidību, solidaritāti un piederības apziņu un paturot kopīgu kultūras mantojumu.

Grozījums Nr.    5

Regulas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7)  Iedzīvotājiem būtu arī vairāk jāapzinās savas tiesības, kas izriet no Savienības pilsonības, viņiem vajadzētu justies ērti dzīvojot, ceļojot, mācoties, strādājot un veicot brīvprātīgo darbu citā dalībvalstī, viņiem vajadzētu justies spējīgiem izmantot visas Savienības pilsonības tiesības un paļauties uz to, ka viņiem ir vienlīdzīga piekļuve savām tiesībām, ka viņi var tās pilnībā izmantot un ka tās tiks pilnā apjomā aizsargātas bez jebkādas diskriminācijas neatkarīgi no tā, kurā vietā Savienībā viņi atrodas. Pilsoniskā sabiedrība ir jāatbalsta, lai veicinātu, aizsargātu un uzlabotu izpratni par ES kopīgajām vērtībām saskaņā ar LES 2. pantu un veicinātu tiesību efektīvu izmantošanu saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.

(7)  Iedzīvotājiem būtu arī vairāk jāapzinās savas tiesības un ieguvumus, kas izriet no Savienības pilsonības, viņiem vajadzētu justies ērti dzīvojot, ceļojot, mācoties, strādājot un veicot brīvprātīgo darbu citā dalībvalstī, viņiem vajadzētu justies spējīgiem izmantot visas Savienības pilsonības tiesības un paļauties uz to, ka viņiem ir vienlīdzīga piekļuve savām tiesībām, ka viņi var tās pilnībā izmantot un ka tās tiks pilnā apjomā aizsargātas bez jebkādas diskriminācijas neatkarīgi no tā, kurā vietā Savienībā viņi atrodas. Pilsoniskā sabiedrība jāatbalsta visos līmeņos, veicinot, aizsargājot un uzlabojot izpratni par ES kopīgajām vērtībām saskaņā ar LES 2. pantu, lai sekmētu tiesību efektīvu izmantošanu saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.

Grozījums Nr.    6

Regulas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9)  Ar dzimumu saistīta vardarbība un vardarbība pret bērniem un jauniešiem ir nopietns pamattiesību pārkāpums. Visā Savienībā joprojām pastāv vardarbība visos sociālajos un ekonomiskajos slāņos, un tai ir nopietnas sekas uz cietušo fizisko un psiholoģisko veselību un uz sabiedrību kopumā. Bērni, jaunieši un sievietes ir īpaši neaizsargāti pret vardarbību, jo īpaši vardarbību tuvās attiecībās. Būtu jārīkojas, lai veicinātu bērnu tiesības un pastiprinātu viņu aizsardzību pret kaitējumu un vardarbību, kas rada draudus viņu fiziskajai un garīgajai veselībai un kas ir pārkāpums pret viņu tiesībām uz attīstību, aizsardzību un cieņu. Visu veidu vardarbības apkarošana, tās novēršanas veicināšana un cietušo aizsardzība un atbalstīšana ir Savienības prioritātes, kas palīdz īstenot personu pamattiesības un veicina sieviešu un vīriešu līdztiesību. Šīs prioritātes būtu jāatbalsta ar programmas starpniecību.

(9)  Ar dzimumu saistīta vardarbība un vardarbība pret bērniem un jauniešiem ir nopietns pamattiesību pārkāpums. Visā Savienībā joprojām pastāv vardarbība visos sociālajos un ekonomiskajos slāņos, un tai ir nopietnas sekas uz cietušo fizisko un psiholoģisko veselību un uz sabiedrību kopumā. Bērni, jaunieši un sievietes ir īpaši neaizsargāti pret vardarbību, jo īpaši vardarbību tuvās attiecībās. Būtu jārīkojas, lai veicinātu bērnu un jauniešu tiesības un pastiprinātu viņu aizsardzību pret kaitējumu un vardarbību, kas rada draudus viņu fiziskajai un garīgajai veselībai un kas ir pārkāpums pret viņu tiesībām uz attīstību, aizsardzību un cieņu. Visu veidu vardarbības apkarošana, tās novēršanas veicināšana un cietušo aizsardzība un atbalstīšana ir Savienības prioritātes, kas palīdz īstenot personu pamattiesības un veicina sieviešu un vīriešu līdztiesību. Šīs prioritātes būtu jāatbalsta ar programmas starpniecību.

Grozījums Nr.    7

Regulas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13)  Tiesības uz privātās un ģimenes dzīves, dzīvokļa un saziņas neaizskaramību (tiesības uz privātumu) ir pamattiesības, kas nostiprinātas Pamattiesību hartas 7. pantā. Personas datu aizsardzība ir pamattiesības, kas nostiprinātas Pamattiesību hartas 8. pantā un Līguma par Eiropas Savienības darbību 16. pantā. Atbilstību personas datu aizsardzības noteikumiem kontrolē neatkarīgas uzraudzības iestādes. Savienības tiesiskais regulējums, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/67912 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/68013, paredz noteikumus, kas nodrošina tiesību uz personas datu aizsardzību efektīvu aizsardzību. Šie tiesību akti valstu datu aizsardzības uzraudzības iestādēm uztic uzdevumu veicināt sabiedrības informētību un izpratni par riskiem, noteikumiem, aizsardzības pasākumiem un tiesībām saistībā ar personas datu apstrādi. Ņemot vērā to, cik svarīgas ir tiesības uz personas datu aizsardzību tehnoloģiju straujas attīstības laikā, Savienībai vajadzētu būt iespējai īstenot izpratni veicinošas darbības, veikt pētījumus un citas nozīmīgas darbības.

(13)  Tiesības uz privātās un ģimenes dzīves, dzīvokļa un saziņas neaizskaramību (tiesības uz privātumu) ir pamattiesības, kas nostiprinātas Pamattiesību hartas 7. pantā. Personas datu aizsardzība ir pamattiesības, kas nostiprinātas Pamattiesību hartas 8. pantā un Līguma par Eiropas Savienības darbību 16. pantā. Atbilstību personas datu aizsardzības noteikumiem kontrolē neatkarīgas uzraudzības iestādes. Savienības tiesiskais regulējums, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/67912 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/68013, paredz noteikumus, kas nodrošina tiesību uz personas datu aizsardzību efektīvu aizsardzību. Šie tiesību akti valstu datu aizsardzības uzraudzības iestādēm uztic uzdevumu veicināt sabiedrības informētību un izpratni par riskiem, noteikumiem, aizsardzības pasākumiem un tiesībām saistībā ar personas datu apstrādi. Ņemot vērā to, cik svarīgas ir tiesības uz personas datu aizsardzību tehnoloģiju straujas attīstības laikā, Savienībai vajadzētu būt iespējai īstenot izpratni veicinošas darbības, atbalstīt pilsoniskās sabiedrības organizācijas, aizstāvot datu aizsardzību saskaņā ar Savienības standartiem, veikt pētījumus un citas nozīmīgas darbības.

_________________

_________________

12 OV L 119, 4.5.2016., 1.-88. lpp.

12 OV L 119, 4.5.2016., 1.-88. lpp.

13 OV L 119, 4.5.2016., 89.-131. lpp.

13 OV L 119, 4.5.2016., 89.-131. lpp.

Grozījums Nr.    8

Regulas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14)  LESD 24. pantā paredzēts, ka Eiropas Parlaments un Padome pieņem noteikumus par procedūrām un nosacījumiem, kas nepieciešami pilsoņu iniciatīvai Līguma par Eiropas Savienību 11. panta nozīmē. Tas tika darīts, pieņemot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu [(ES) Nr. 211/2011l14]. Ar programmu būtu jāatbalsta tehniskā un organizatoriskā atbalsta finansēšana, lai īstenotu Regulu [(ES) Nr. 211/2011], tādējādi atbalstot pilsoņu tiesību uzsākt un atbalstīt Eiropas pilsoņu iniciatīvas īstenošanu.

(14)  Eiropas pilsoņu iniciatīva ir pirmais valstis vienojošs līdzdalības demokrātijas instruments, kas veido tiešu saikni starp Eiropas pilsoņiem un ES iestādēm. LESD 24. pantā paredzēts, ka Eiropas Parlaments un Padome pieņem noteikumus par procedūrām un nosacījumiem, kas nepieciešami pilsoņu iniciatīvai Līguma par Eiropas Savienību 11. panta nozīmē. Tas tika darīts, pieņemot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu [(ES) Nr. 211/2011l14. Ar programmu būtu jāatbalsta tehniskā un organizatoriskā atbalsta finansēšana, lai īstenotu Regulu [(ES) Nr. 211/2011], tādējādi atbalstot pilsoņu tiesību uzsākt, atbalstīt un mudināt citus atbalstīt Eiropas pilsoņu iniciatīvas īstenošanu.

_________________

_________________

14 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 211/2011 (2011. gada 16. februāris) par pilsoņu iniciatīvu (OV L 65, 11.3.2011., 1. lpp.).

14 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 211/2011 (2011. gada 16. februāris) par pilsoņu iniciatīvu (OV L 65, 11.3.2011., 1. lpp.).

Grozījums Nr.    9

Regulas priekšlikums

18. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18)  Neatkarīgām cilvēktiesību struktūrām un pilsoniskās sabiedrības organizācijām ir būtiska nozīme, lai veicinātu, aizsargātu un uzlabotu izpratni par Savienības kopīgajām vērtībām saskaņā ar LES 2. pantu un veicinātu tiesību efektīvu izmantošanu saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, tostarp ES Pamattiesību hartu. Kā norādīts Eiropas Parlamenta 2018. gada 18. aprīļa rezolūcijā, pienācīgs finansiālais atbalsts ir svarīgs, lai veidotu labvēlīgu un ilgtspējīgu vidi pilsoniskās sabiedrības organizācijām, lai stiprinātu to nozīmi un lai tās varētu veikt savas funkcijas neatkarīgi un efektīvi. Tāpēc, papildinot valsts līmeņa centienus, ES finansējumam būtu jāpalīdz atbalstīt, stiprināt un attīstīt tādu neatkarīgu pilsoniskās sabiedrības organizāciju spējas, kuras nodarbojas ar cilvēktiesību veicināšanu un kuru darbība palīdz stratēģiski īstenot tiesības saskaņā ar ES tiesību aktiem un ES Pamattiesību hartu, tostarp ar aizstāvības un uzraudzības pasākumu palīdzību, kā arī veicināt, aizsargāt un uzlabot izpratni par Savienības kopējām vērtībām valsts līmenī.

(18)  Neatkarīgām cilvēktiesību struktūrām un pilsoniskās sabiedrības organizācijām ir būtiska nozīme, lai veicinātu, aizsargātu un uzlabotu izpratni par Savienības kopīgajām vērtībām saskaņā ar LES 2. pantu un veicinātu tiesību efektīvu izmantošanu saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, tostarp ES Pamattiesību hartu. Kā norādīts Eiropas Parlamenta 2018. gada 19. aprīļa rezolūcijā, pietiekams un pienācīgs finansiālais atbalsts ir svarīgs, lai veidotu labvēlīgu un ilgtspējīgu vidi pilsoniskās sabiedrības organizācijām, lai stiprinātu to nozīmi un lai tās varētu veikt savas funkcijas neatkarīgi un efektīvi. Tāpēc, papildinot valsts līmeņa centienus, ES finansējumam būtu jāpalīdz atbalstīt, stiprināt un attīstīt, nodrošinot pienācīgu pamatfinansējumu un vienkāršotas izmaksu iespējas, finanšu noteikumus un procedūras, tādu neatkarīgu pilsoniskās sabiedrības organizāciju spējas, kuras nodarbojas ar cilvēktiesību veicināšanu un kuru darbība palīdz stratēģiski īstenot tiesības saskaņā ar ES tiesību aktiem un ES Pamattiesību hartu, tostarp ar aizstāvības un uzraudzības pasākumu palīdzību, kā arī veicināt, aizsargāt un uzlabot izpratni par Savienības kopējām vērtībām vietējā, reģionālajā un valsts līmenī.

Grozījums Nr.    10

Regulas priekšlikums

21. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(21)  Lai nodrošinātu līdzekļu efektīvu sadali no Savienības vispārējā budžeta, ir nepieciešams nodrošināt visu veikto darbību Eiropas pievienoto vērtību, to papildināmību ar dalībvalstu darbībām, un jāpanāk saskaņotība, papildināmība un sinerģija ar finansēšanas programmām, kas atbalsta politikas jomas, kurām ir ciešas saiknes citai ar citu, jo īpaši Tiesiskuma, tiesību un vērtību fondu (un tādējādi ar programmu “Tiesiskums”), kā arī ar programmu “Radošā Eiropa” un “Erasmus +”, lai īstenotu kultūras krustmiju iespējas kultūras, plašsaziņas līdzekļu, mākslas, izglītības un radošuma jomās. Ir jārada sinerģijas ar citām Eiropas finansējuma programmām, jo īpaši tādās jomās kā nodarbinātība, iekšējais tirgus, uzņēmējdarbība, jaunatne, veselība, pilsonība, tiesiskums, migrācija, drošība, pētniecība, inovācija, tehnoloģija, rūpniecība, kohēzija, tūrisms, ārējās attiecības, tirdzniecība un attīstība.

(21)  Lai nodrošinātu līdzekļu efektīvu sadali no Savienības vispārējā budžeta, ir nepieciešams nodrošināt visu veikto darbību Eiropas pievienoto vērtību, tostarp to, kas vērstas uz mūsu kopējo vērtību sekmēšanu un aizsardzību, kā noteikts LES 2. pantā, un to papildinošo raksturu attiecībā uz dalībvalstu darbībām, kad darbības dalībvalstu līmenī tiek veiktas. Jāpanāk saskaņotība, papildināmība un sinerģija ar finansēšanas programmām, kas atbalsta politikas jomas, kurām ir ciešas saiknes citai ar citu, jo īpaši Tiesiskuma, tiesību un vērtību fondu (un tādējādi ar programmu “Tiesiskums”), kā arī ar programmu “Radošā Eiropa” un “Erasmus +”, lai īstenotu kultūras krustmiju iespējas kultūras, plašsaziņas līdzekļu, mākslas, izglītības un radošuma jomās. Šī sinerģija arī aizsargātu un veicinātu plurālistiskus un neatkarīgus brīvos plašsaziņas līdzekļus, nodrošinātu vārda brīvību un novērstu nepatiesas informācijas izplatīšanu. Ir jārada sinerģijas ar citām Eiropas finansējuma programmām, jo īpaši tādās jomās kā nodarbinātība, iekšējais tirgus, uzņēmējdarbība, jaunatne, veselība, pilsonība, tiesiskums, migrācija, drošība, pētniecība, inovācija, tehnoloģija, rūpniecība, kohēzija, tūrisms, ārējās attiecības, tirdzniecība, attīstība un klimats vai vide.

Grozījums Nr.    11

Regulas priekšlikums

23. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(23)  Šai programmai piemēro Regulu (ES, Euratom) Nr. [jaunā FR] (“Finanšu regula”). Tajā ir izklāstīti noteikumi par Savienības budžeta izpildi, tostarp noteikumi par dotācijām, godalgām, iepirkumu, netiešu izpildi, finanšu instrumentiem un budžeta garantijām.

(23)  Šai programmai piemēro Regulu (ES, Euratom) Nr. [jaunā FR] (“Finanšu regula”). Tajā ir izklāstīti noteikumi par Savienības budžeta izpildi, tostarp noteikumi par dotācijām, godalgām, iepirkumu, netiešu izpildi, finanšu instrumentiem un budžeta garantijām, un tajā izvirzīta prasība nodrošināt pilnīgu pārredzamību, pareizu finanšu pārvaldību un līdzekļu taupīgu izmantošanu. Jo īpaši šīs programmas īstenošanas ietvaros būtu jāpiemēro noteikumi par iespēju finansēt pilsoniskās sabiedrības organizācijas, izmantojot daudzgadīgas darbības dotācijas un otrā līmeņa dotācijas. Ar noteikumiem pēc iespējas ir jāsamazina administratīvais slogs kandidātiem līdz minimumam. Ja iespējams, būtu jāakceptē elektroniski pieteikumi. Kandidātiem un finansējuma saņēmējiem katrā sadaļā vajadzētu būt piekļuvei valsts kontaktpunktam, kas tiem sniedz atbalstu katrā pieteikuma procedūras posmā. Pienācīgi būtu jāapsver ātras un elastīgas dotāciju piešķiršanas procedūras, piemēram, divpakāpju novērtēšanas procedūra, lai samazinātu izmaksas saistībā ar tādu priekšlikumu sagatavošanu, kuriem netiek piešķirtas dotācijas, kā arī lai uzlabotu programmas efektivitāti.

Grozījums Nr.    12

Regulas priekšlikums

29. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(29)  Saskaņā ar 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu 22. un 23. punktu ir nepieciešams šo programmu izvērtēt, pamatojoties uz informāciju, kas apkopota, izmantojot īpašas uzraudzības prasībās, vienlaikus izvairoties no pārmērīga regulējuma un administratīvā sloga, jo īpaši attiecībā uz dalībvalstīm. Vajadzības gadījumā šīs prasības var ietvert izmērāmus rādītājus, kas ir pamats programmas ietekmes izvērtēšanai uz vietas.

(29)  Saskaņā ar 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu 22. un 23. punktu ir nepieciešams šo programmu izvērtēt, pamatojoties uz informāciju, kas apkopota, izmantojot īpašas uzraudzības prasībās, vienlaikus izvairoties no pārmērīga regulējuma un administratīvā sloga, jo īpaši attiecībā uz dalībvalstīm. Šajā kontekstā par pieteikuma iesniedzējiem un atbalsta saņēmējiem, kuriem nav pietiekamu resursu un darbinieku, lai izpildītu uzraudzības un ziņošanas prasības, varētu uzskatīt pilsoniskās sabiedrības organizācijas, vietējās publiskās iestādes, sociālos partnerus utt.Vajadzības gadījumā šīs prasības var ietvert izmērāmus rādītājus, kas ir pamats programmas ietekmes izvērtēšanai uz vietas.

Grozījums Nr.    13

Regulas priekšlikums

2. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. pants

2. pants

Programmas mērķi

Programmas mērķi

1.  Programmas vispārējais mērķis ir aizsargāt un veicināt tiesības un vērtības, kas noteiktas ES līgumos, tostarp atbalstot pilsoniskās sabiedrības organizācijas, lai saglabātu atvērtas, demokrātiskas un iekļaujošas sabiedrības.

1.  Programmas vispārējais mērķis ir aizsargāt un veicināt tiesības un vērtības, kas noteiktas ES līgumos, tostarp demokrātiju, tiesiskumu un pamattiesības, kā noteikts LES 2. pantā, jo īpaši atbalstot pilsoniskās sabiedrības organizācijas un veidojot to spējas vietējā, reģionālajā, valsts un starptautiskajā līmenī, lai saglabātu atvērtas, uz tiesībām balstītas, demokrātiskas, vienlīdzīgas un iekļaujošas sabiedrības.

2.  Saskaņā ar 1. punktā izklāstīto vispārīgo mērķi programmai ir šādi konkrēti mērķi, kas atbilst sadaļām:

2.  Saskaņā ar 1. punktā izklāstīto vispārīgo mērķi programmai ir šādi konkrēti mērķi, kas atbilst sadaļām:

(a)  veicināt līdztiesību un tiesības (Līdztiesības un tiesību sadaļa),

(a)  veicināt līdztiesību un tiesības (Līdztiesības un tiesību sadaļa),

(b)  veicināt pilsoņu iesaistīšanos un līdzdalību Savienības demokrātiskajā dzīvē (Pilsoņu iesaistīšanās un līdzdalības sadaļa),

(b)  veicināt pilsoņu iesaistīšanos un līdzdalību Savienības demokrātiskajā dzīvē (sadaļa “Eiropas pilsoņiem”),

(c)  apkarot vardarbību (Daphne sadaļa).

(c)  cīnīties pret jebkura veida vardarbību (Daphne sadaļa).

Grozījums Nr.    14

Regulas priekšlikums

3. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. pants

3. pants

Līdztiesības un tiesību sadaļa

Līdztiesības un tiesību sadaļa

2. panta 2. punkta a) apakšpunktā noteiktā konkrētā mērķa ietvaros programma paredz

2. panta 1. punktā noteiktā vispārīgā mērķa un 2. panta 2. punkta a) apakšpunktā noteiktā konkrētā mērķa ietvaros programma paredz:

(a)  novērst un apkarot nevienlīdzību un diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ un atbalstīt tādu visaptverošu politiku, kuras mērķis ir veicināt dzimumu līdztiesību, diskriminācijas novēršanu un to iekļaušanu, kā arī politiku cīņai pret rasismu un visiem neiecietības veidiem;

(a)  novērst un apkarot nevienlīdzību un diskrimināciju dzimuma, rases, sociālās, kultūras vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ un atbalstīt tādu visaptverošu politiku, kuras mērķis ir veicināt dzimumu līdztiesību, diskriminācijas novēršanu un to iekļaušanu, kā arī politiku cīņai pret rasismu un visiem neiecietības veidiem, vienlaicīgi respektējot arī dalībvalstu konstitucionālos noteikumus;

(b)  aizsargāt un veicināt bērnu tiesības, invalīdu tiesības, Savienības pilsonības tiesības un tiesības uz personas datu aizsardzību.

(b)  aizsargāt un veicināt bērnu tiesības, invalīdu tiesības, Savienības pilsonības tiesības un tiesības uz personas datu aizsardzību.

Grozījums Nr.    15

Regulas priekšlikums

4. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. pants

4. pants

Pilsoņu iesaistīšanās un līdzdalības sadaļa

Sadaļa “Eiropa pilsoņiem”,

2. panta 2. punkta b) apakšpunktā noteiktā konkrētā mērķa ietvaros programma paredz

2. panta 1. punktā noteiktā vispārīgā mērķa un 2. panta 2. punkta b) apakšpunktā noteiktā konkrētā mērķa ietvaros programma paredz:

(a)  paplašināt iedzīvotāju izpratni par Savienību, tās vēsturi, kultūras mantojumu un dažādību;

(a)  paplašināt iedzīvotāju izpratni par Savienību, tās vēsturi, kultūras mantojumu un dažādību;

(b)  veicināt komunikāciju un sadarbību starp dažādu valstu iedzīvotājiem; veicināt iedzīvotāju pilsonisko un demokrātisko līdzdalību, ļaujot iedzīvotājiem un pārstāvju apvienībām darīt zināmu savu viedokli visās Savienības rīcības jomās un publiski apmainīties ar tiem.

(b)  veicināt komunikāciju un sadarbību starp dažādu valstu iedzīvotājiem; veicināt iedzīvotāju pilsonisko un demokrātisko līdzdalību, ļaujot iedzīvotājiem un pārstāvju apvienībām darīt zināmu savu viedokli visās Savienības rīcības jomās un publiski apmainīties ar tiem tā, lai palielinātu izpratni par plurālistisku un līdzdalības demokrātiju, tiesiskumu un pamattiesībām;

Grozījums Nr.    16

Regulas priekšlikums

5. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5. pants

5. pants

Daphne sadaļa

Daphne sadaļa

2. panta 2. punkta c) apakšpunktā noteiktā konkrētā mērķa ietvaros programma paredz

2. panta 1. punktā noteiktā vispārīgā mērķa un 2. panta 2. punkta c) apakšpunktā noteiktā konkrētā mērķa ietvaros programma paredz:

(a)  novērst un apkarot visu veidu vardarbību pret bērniem, jauniešiem un sievietēm, kā arī vardarbību pret citām riska grupām;

(a)  novērst, tostarp izmantojot izglītojošas darbības, un apkarot visu veidu vardarbību pret bērniem, jauniešiem un sievietēm, kā arī vardarbību pret citām riska grupām;

(b)  atbalstīt un aizsargāt šādas vardarbības upurus.

(b)  atbalstīt un aizsargāt šādas vardarbības upurus un nodrošināt vienlīdzīgu aizsardzības līmeni visā ES, tostarp vienkāršojot un nodrošinot visiem šādas vardarbības upuriem piekļuvi tiesai, cietušo atbalsta dienestiem un drošai ziņošanai policijai.

Grozījums Nr.    17

Regulas priekšlikums

8. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Programma var sniegt finansējumu jebkurā no veidiem, kas noteikti Finanšu regulā.

2.  Programma var sniegt finansējumu, izmantojot darbības dotācijas un daudzgadu darbības dotācijas, jebkurā no veidiem, kas ir noteikti Finanšu regulā, tostarp izmantojot vienreizējus maksājumus, vienības izmaksas, vienotas likmes un otrā līmeņa dotācijas.

Grozījums Nr.    18

Regulas priekšlikums

9. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

9. pants

9. pants

Darbības veids

Darbības veids

Darbības, kas veicina 2. pantā noteikta konkrēta mērķa sasniegšanu, var saņemt finansējumu saskaņā ar šo regulu. Finansējumu var piešķirt jo īpaši I pielikumā uzskaitītajām darbībām.

Darbības, kas veicina 2. panta 1. punktā minētā vispārējā mērķa sasniegšanu vai 2. panta 2. punktā minēto konkrēto mērķu sasniegšanu, var saņemt finansējumu saskaņā ar šo regulu. Finansējumu var piešķirt jo īpaši I pielikumā uzskaitītajām darbībām.

Grozījums Nr.    19

Regulas priekšlikums

9.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

9.a pants

 

Darbības, par kurām var saņemt finansējumu

 

Programmas vispārīgie un konkrētie mērķi, kas izklāstīti 2. pantā, tiek īstenoti arī atbalstot šādas darbības, ko veic viena vai vairākas atbilstīgas struktūras:

 

(a) izpratnes veicināšana, valsts izglītība un informācijas izplatīšana nolūkā uzlabot zināšanas par politikas virzieniem, principiem un tiesībām jomās, uz kurām attiecas programma;

 

(b) savstarpēja mācīšanās, izmantojot labas prakses apmaiņu starp ieinteresētajām personām, nolūkā uzlabot zināšanas un savstarpēju sapratni, kā arī pilsonisko un demokrātisko iesaisti; 

 

(c) analītiskas uzraudzības, ziņošanas un aizstāvības pasākumi nolūkā uzlabot izpratni par situāciju dalībvalstu un ES līmenī jomās, uz kurām attiecas programma, kā arī nolūkā uzlabot Savienības tiesību aktu, politikas un Savienības kopējo vērtību transponēšanu un īstenošanu dalībvalstīs; šādi pasākumi ir, piemēram, datu un statistikas vākšana; kopēju metodoloģiju un, vajadzības gadījumā, rādītāju vai kritēriju izstrāde; pētījumi, izpēte, analīze un apsekojumi; vērtējumi; ietekmes novērtējums; ceļvežu, ziņojumu un izglītojošu materiālu izstrāde un publicēšana;

 

(d) attiecīgo ieinteresēto personu apmācīšana nolūkā uzlabot to zināšanas par politikas jomām un tiesībām attiecīgajās jomās un uzlabot to spēju atbalstīt politiku un tiesības attiecīgajās jomās;

 

(e) sabiedrības informētības un izpratnes veicināšana saistībā ar riskiem, noteikumiem, aizsardzības līdzekļiem un tiesībām personas datu, privātuma un digitālās drošības aizsardzības jomā, kā arī ar viltus ziņām un mērķtiecīgu maldīgu informāciju saistīto problēmu risināšana, īstenojot izpratnes veicināšanas, apmācības, izglītības un uzraudzības pasākumus;

 

(f) dažādu tautību un kultūru eiropiešu apvienošana, dodot viņiem iespēju piedalīties pilsētu sadraudzības pasākumos un projektos;

 

(g) aktīvākas un iekļaujošas līdzdalības veicināšana un nodrošināšana demokrātiskākas Savienības veidošanā, kā arī izpratnes veicināšanā un tiesību un vērtību aizsardzībā, sniedzot atbalstu pilsoniskās sabiedrības organizācijām;

 

(h) tehniskā un organizatoriskā atbalsta finansēšana, lai īstenotu Regulu [(ES) Nr. 211/2011], tādējādi atbalstot pilsoņu tiesības uzsākt un atbalstīt Eiropas pilsoņu iniciatīvu īstenošanu;

 

(i) atbalsta sniegšana visos līmeņos pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kas aktīvi darbojas jomās, uz kurām attiecas programma, kā arī Eiropas tīklu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju spēju veidošana, lai tās varētu sniegt ieguldījumu Savienības tiesību aktu, politikas mērķu, vērtību un stratēģiju izstrādē, izpratnes veicināšanā un uzraudzībā;

 

(j) zināšanu par programmu uzlabošana un izplatīšana un tās rezultātu pārnesamības palielināšana, aptverot arvien lielāku iedzīvotāju skaitu un plašāku pilsonisko sabiedrību, tostarp izveidojot un atbalstot neatkarīgas programmas nodaļas;

 

(k) cilvēktiesību aizstāvju un pilsoniskās sabiedrības organizāciju veiktspējas un neatkarības stiprināšana, lai uzraudzītu stāvokli tiesiskuma jomā un atbalstītu darbības vietējā, reģionālā, valsts un starptautiskā līmenī; 

 

(l) trauksmes cēlēju aizsardzības atbalstīšana, kā arī atbalsta nodrošināšana iniciatīvām un pasākumiem, kas paredzēti drošu ziņošanas kanālu izveidei organizācijās un valsts iestādēs vai citās attiecīgās iestādēs, kā arī pasākumiem, lai aizsargātu trauksmes cēlējus pret atlaišanu no darba, pazemināšanas amatā vai citiem represiju veidiem, tostarp informējot un apmācot attiecīgās valsts iestādes un ieinteresētās personas;

 

(m) tādu iniciatīvu un pasākumu atbalstīšana, kas veicina un aizsargā plašsaziņas līdzekļu brīvību un plurālismu, kā arī spējas veidošana veikt tādus jaunus uzdevumus kā, piemēram, jauni plašsaziņas līdzekļi un naida runas apkarošana;

 

(n) tādu pilsoniskās sabiedrības organizāciju spēju veidošana un atbalstīšana, kuras aktīvi veicina un uzrauga integritāti un valsts iestāžu korupciju, pārredzamību un pārskatatbildību;

 

(o) pilsoniskās sabiedrības organizāciju atbalstīšana, kas darbojas pamattiesību aizsardzības un veicināšanas jomā, tostarp darbību atbalstīšana, lai uzlabotu informētību par pamattiesībām un veicinātu izglītību cilvēktiesību jomā.

Grozījums Nr.    20

Regulas priekšlikums

10. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Vērtēšanas komiteja var būt veidota no ārējiem ekspertiem.

2.  Vērtēšanas komiteja var būt veidota no ārējiem ekspertiem. Vērtēšanas komitejas sastāvā cenšas nodrošināt dzimumu līdzsvaru. 

Grozījums Nr.    21

Regulas priekšlikums

14. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

14. pants

14. pants

Uzraudzība un ziņošana

Uzraudzība un ziņošana

1.  Regulas II pielikumā ir noteikti rādītāji, ar kuriem ziņo par programmas virzību ceļā uz 2. pantā izklāstīto konkrēto mērķu sasniegšanu.

1.  Regulas II pielikumā ir noteikti rādītāji, ar kuriem ziņo par programmas virzību ceļā uz 2. pantā izklāstīto konkrēto mērķu sasniegšanu. Uzraudzības un ziņošanas vajadzībām savāktos datus vajadzības gadījumā sadala pēc dzimuma, vecuma, izglītības līmeņa un citiem būtiskiem faktoriem.

2.  Lai nodrošinātu efektīvu programmas progresa novērtējumu tās mērķu sasniegšanā, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 16. pantu, lai izstrādātu noteikumus par uzraudzības un izvērtēšanas sistēmu, tostarp, veicot grozījumus II pielikumā, lai vajadzības gadījumā pārskatītu un papildinātu rādītājus.

2.  Lai nodrošinātu efektīvu programmas progresa novērtējumu tās mērķu sasniegšanā, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 16. pantu, lai izstrādātu noteikumus par uzraudzības un izvērtēšanas sistēmu, tostarp, veicot grozījumus II pielikumā, lai vajadzības gadījumā pārskatītu un papildinātu rādītājus.

3.  Darbības rezultātu ziņošanas sistēma nodrošina, ka programmas īstenošanas un rezultātu uzraudzībai vajadzīgie dati tiek savākti efektīvi, lietderīgi un savlaicīgi. Šim nolūkam Savienības līdzekļu saņēmējiem un dalībvalstīm uzliek samērīgas ziņošanas prasības.

3.  Darbības rezultātu ziņošanas sistēma nodrošina, ka programmas īstenošanas un rezultātu uzraudzībai vajadzīgie dati tiek savākti efektīvi, lietderīgi un savlaicīgi. Šim nolūkam Savienības līdzekļu saņēmējiem un dalībvalstīm uzliek samērīgas ziņošanas prasības. Komisija nodrošina ērti lietojamus formātus un sniedz norādījumus un atbalstu, jo īpaši pieteikuma iesniedzējiem un atbalsta saņēmējiem, kuriem var nebūt piemēroti resursi, kā arī personāls, lai izpildītu ziņošanas prasības.

Grozījums Nr.    22

Regulas priekšlikums

15. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Komisija Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai paziņo šīs izvērtēšanas rezultātus kopā ar saviem apsvērumiem.

4.  Komisija Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai paziņo šīs izvērtēšanas rezultātus kopā ar saviem apsvērumiem. Komisija vērtējumu dara publiski pieejamu un viegli piekļūstamu, publicējot to savā tīmekļa vietnē.

Grozījums Nr.    23

Regulas priekšlikums

16. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

4.  Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Komisija arī nodrošina agrīnu sadarbību un viedokļu apmaiņu ar Eiropas Parlamentu un Padomi, proti, iepazīstinot minētās iestādes ar visiem dokumentiem vienlaikus ar dalībvalstu ekspertiem, tostarp deleģēto aktu projektiem, un nodrošinot Eiropas Parlamenta un Padomes ekspertiem sistemātisku piekļuvi Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm. Šajā nolūkā Eiropas Parlaments un Padome saņem nākamo mēnešu plānojumu un uzaicinājumus uz visām ekspertu sanāksmēm.

Grozījums Nr.    24

Regulas priekšlikums

16. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.  Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.  Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to vienlaikus paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei, neskarot iespēju ES pilsoņiem un citām ieinteresētajām personām četru nedēļu laikā paust savu viedokli par attiecīgā deleģētā akta projekta tekstu. Par teksta projektu var apspriesties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un Reģionu komiteju.

Grozījums Nr.    25

Regulas priekšlikums

18. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

18. pants

18. pants

Informācija, komunikācija un publicitāte

Informācija, komunikācija un publicitāte

1.  Savienības finansējuma saņēmēji atzīst Savienības finansējuma izcelsmi un nodrošina tā redzamību (jo īpaši darbību un to rezultātu popularizēšanā), sniedzot dažādām auditorijām, tostarp plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrībai, mērķorientētu informāciju, kas ir konsekventa, lietderīga un samērīga.

1.  Savienības finansējuma saņēmēji atzīst Savienības finansējuma izcelsmi un nodrošina tā redzamību (jo īpaši darbību un to rezultātu popularizēšanā), sniedzot dažādām auditorijām, tostarp plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrībai, mērķorientētu informāciju, kas ir konsekventa, lietderīga un samērīga.

2.  Saistībā ar programmu, tās darbībām un rezultātiem Komisija rīko informācijas un komunikācijas pasākumus. Programmai piešķirtie finanšu resursi veicina arī Savienības politisko prioritāšu korporatīvo komunikāciju sabiedrībai, ciktāl šīs prioritātes saistītas ar 2. pantā minētajiem mērķiem.

2.  Saistībā ar programmu, tās darbībām un rezultātiem Komisija rīko informācijas un komunikācijas pasākumus vietējā, reģionālajā, valsts un Eiropas līmenī. Programmai piešķirtie finanšu resursi veicina arī Savienības politisko prioritāšu korporatīvo komunikāciju sabiedrībai, ciktāl šīs prioritātes saistītas ar 2. pantā minētajiem mērķiem.

 

2.a  Visas dalībvalsts izveido neatkarīgu valsts kontaktpunktu nolūkā sniegt programmas ieinteresētajām personām un atbalsta saņēmējiem norādes, praktisku informāciju un palīdzību saistībā ar visiem programmas aspektiem un tās pieteikšanās procedūru.

Grozījums Nr.    26

Regulas priekšlikums

I pielikums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

I pielikums

I pielikums

Programmas darbības

Programmas darbības

Programmas, kas minēta 2. panta 2. punktā, konkrētie mērķi tiks sasniegti, atbalstot jo īpaši šādas darbības:

Regulas 2. panta 1. punktā minētais vispārējais mērķis un 2. panta 2. punktā minētie konkrētie mērķi tiks sasniegti, atbalstot jo īpaši šādas darbības:

(a)  izpratnes veicināšana, informācijas izplatīšana nolūkā uzlabot zināšanas par politikas virzieniem un tiesībām jomās, uz kurām attiecas programma;

(a)  izpratnes veicināšana, valsts izglītība un informācijas izplatīšana nolūkā uzlabot zināšanas par politikas virzieniem un tiesībām jomās, uz kurām attiecas programma;

(b)  savstarpēja mācīšanās, izmantojot labas prakses apmaiņu starp ieinteresētajām personām, nolūkā uzlabot zināšanas un savstarpēju sapratni, kā arī pilsonisko un demokrātisko iesaisti;

(b)  savstarpēja mācīšanās, izmantojot labas prakses apmaiņu starp ieinteresētajām personām, nolūkā uzlabot zināšanas un savstarpēju sapratni, kā arī pilsonisko un demokrātisko iesaisti;

(c)  analītiskas un uzraudzības darbības1 nolūkā uzlabot izpratni par situāciju dalībvalstu un ES līmenī jomās, uz kurām attiecas programma, kā arī nolūkā uzlabot ES tiesību aktu un politikas īstenošanu.

(c)  analītiskas un uzraudzības, ziņošanas un aizstāvības darbības1 nolūkā uzlabot izpratni par situāciju dalībvalstu un ES līmenī jomās, uz kurām attiecas programma, kā arī nolūkā uzlabot ES tiesību aktu un politikas īstenošanu.

(d)  attiecīgo ieinteresēto personu apmācīšana nolūkā uzlabot zināšanas par politikas virzieniem un tiesībām attiecīgajās jomās;

(d)  attiecīgo ieinteresēto personu apmācīšana nolūkā uzlabot to zināšanas par politikas jomām un tiesībām attiecīgajās jomās, kā arī nostiprināt to spēju aizstāvēt šādu politiku un tiesības;

(e)  informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) rīku izstrāde un uzturēšana;

(e)  informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) rīku izstrāde un uzturēšana;

 

(e a)  sabiedrības informētības un izpratnes veicināšana saistībā ar riskiem, noteikumiem, aizsardzības līdzekļiem un tiesībām personas datu, privātuma un digitālās drošības aizsardzības jomā, kā arī ar viltus ziņām un mērķtiecīgu maldīgu informāciju saistīto problēmu risināšana, īstenojot izpratnes veicināšanas, apmācības, izglītības un uzraudzības pasākumus;

(f)  iedzīvotāju izpratnes uzlabošana par Eiropas kultūru, vēsturi un atceri, kā arī viņu piederības izjūtas Savienībai stiprināšana;

(f)  iedzīvotāju izpratnes uzlabošana par Eiropas kultūru, vēsturi un atceri, kā arī viņu piederības izjūtas Savienībai stiprināšana;

(g)  dažādu tautību un kultūru eiropiešu apvienošana, dodot viņiem iespēju piedalīties pilsētu sadraudzības pasākumos;

(g)  dažādu tautību un kultūru eiropiešu apvienošana, dodot viņiem iespēju piedalīties pilsētu sadraudzības pasākumos;

(h)  aktīvākas līdzdalības demokrātiskākas Savienības veidošanā, kā arī izpratnes veicināšana un uzlabošana par tiesībām un vērtībām, to panākot ar atbalstu pilsoniskās sabiedrības organizācijām;

(h)  aktīvākas līdzdalības demokrātiskākas Savienības veidošana, kā arī izpratnes veicināšana un uzlabošana par tiesībām un vērtībām, to panākot ar atbalstu pilsoniskās sabiedrības organizācijām, tostarp vietējā, reģionālā, valsts un starptautiskā līmenī, uzraugot tiesiskuma situāciju un pamattiesību ievērošanu dalībvalstīs;

 

(ha)  iedzīvotāju informētības par viņu tiesībām un pienākumiem, kas izriet no Eiropas pilsonības, piemēram, tiesības ceļot, strādāt, studēt, dzīvot citā dalībvalstī, uzlabošana, īstenojot informatīvas kampaņas;

 

(hb)  jauna specializēta apmācība personām, kas strādā vienā dalībvalsts publiskajā sektorā, par citu dalībvalstu pilsoņu tiesībām un pienākumiem, kas dzīvo, strādā, studē vai ceļo iepriekšminētajā dalībvalstī, kā arī apmācība par pasākumiem šo tiesību ievērošanas nodrošināšanai;

(i)  tehniskā un organizatoriskā atbalsta finansēšana, lai īstenotu Regulu [(ES) Nr. 211/2011], tādējādi atbalstot pilsoņu tiesības uzsākt un atbalstīt Eiropas pilsoņu iniciatīvas īstenošanu;

(i)  tehniskā un organizatoriskā atbalsta finansēšana, lai īstenotu Regulu [(ES) Nr. 211/2011], tādējādi atbalstot pilsoņu tiesības uzsākt un atbalstīt Eiropas pilsoņu iniciatīvas īstenošanu;

(j)  Eiropas tīklu jaudas attīstīšana nolūkā veicināt un turpmāk izstrādāt Savienības tiesību aktus, politikas mērķus un stratēģijas, kā arī atbalsts pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kas aktīvi darbojas jomās, uz kurām attiecas programma;

(j)  Eiropas tīklu jaudas attīstīšana nolūkā veicināt un turpmāk izstrādāt Savienības tiesību aktus, politikas mērķus un stratēģijas.

(k)  zināšanu par programmu vairošana un izplatīšana un tās rezultātu pārnesamības palielināšana, aptverot arvien lielāku iedzīvotāju skaitu, tostarp izveidojot un atbalstot programmas nodaļas un valsts kontaktpunktu tīklu.

(k)  zināšanu par programmu vairošana un izplatīšana un tās rezultātu pārnesamības palielināšana, aptverot arvien lielāku iedzīvotāju skaitu, tostarp izveidojot un atbalstot programmas nodaļas un valsts kontaktpunktu tīklu.

 

(ka)  pilsoniskās sabiedrības organizāciju cilvēktiesību aizstāvju spēju un neatkarības nostiprināšana vietējā, reģionālā, valsts un starptautiskā līmenī, uzraugot tiesiskuma situāciju un pamattiesību ievērošanu dalībvalstīs;

 

(kb)  trauksmes cēlēju jaunas aizsardzības sistēmas izveide, tostarp pasākumi, lai izveidotu drošus kanālus ziņošanai organizācijās un valsts iestādēs vai citās attiecīgās struktūrās;

 

(kc)  plašsaziņas līdzekļu brīvības un plurālisma jauna veicināšana un atbalstīšana, kā arī spējas veidošana veikt tādus jaunus uzdevumus kā, piemēram, jauni plašsaziņas līdzekļi un naida runu apkarošana;

 

(kd)  publisko iestāžu spējas veidošana uzlabot savu pārredzamību un pārskatatbildību, vienlaikus stiprinot pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kas aktīvi veicina un uzrauga minēto publisko iestāžu pārredzamību un pārskatatbildību;

_________________

_________________

1 Šīs darbības ir, piemēram, datu un statistikas vākšana, kopēju metodoloģiju un, vajadzības gadījumā, rādītāju vai kritēriju izstrāde, pētījumi, izpēte, analīze un apsekojumi, izvērtējumi, ietekmes novērtējumi, ceļvežu, ziņojumu un izglītojošu materiālu izstrāde un publicēšana,

1 Šīs darbības ir, piemēram, datu un statistikas vākšana, kopēju metodoloģiju un, vajadzības gadījumā, rādītāju vai kritēriju izstrāde, pētījumi, izpēte, analīze un apsekojumi, izvērtējumi, ietekmes novērtējumi, ceļvežu, ziņojumu un izglītojošu materiālu izstrāde un publicēšana,

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Programmas “Tiesības un vērtības” izveide

Atsauces

COM(2018)0383 – C8-0234/2018 – 2018/0207(COD)

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

LIBE

14.6.2018

 

 

 

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

JURI

14.6.2018

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Sylvia-Yvonne Kaufmann

9.7.2018

Pieņemšanas datums

20.11.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

19

2

3

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Max Andersson, Joëlle Bergeron, Jean-Marie Cavada, Kostas Chrysogonos, Mady Delvaux, Laura Ferrara, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Sajjad Karim, Sylvia-Yvonne Kaufmann, Gilles Lebreton, António Marinho e Pinto, Emil Radev, Julia Reda, Evelyn Regner, Pavel Svoboda, József Szájer, Axel Voss, Francis Zammit Dimech, Tadeusz Zwiefka

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Geoffroy Didier, Pascal Durand, Jytte Guteland, Virginie Rozière, Kosma Złotowski

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

19

+

ALDE

Jean-Marie Cavada, António Marinho e Pinto

EFDD

Laura Ferrara

GUE/NGL

Kostas Chrysogonos

PPE

Geoffroy Didier, Emil Radev, Pavel Svoboda, Axel Voss, Francis Zammit Dimech, Tadeusz Zwiefka

S&D

Mady Delvaux, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Jytte Guteland, Sylvia-Yvonne Kaufmann, Evelyn Regner, Virginie Rozière

VERTS/ALE

Max Andersson, Pascal Durand, Julia Reda

2

-

ENF

Gilles Lebreton

PPE

József Szájer

3

0

ECR

Sajjad Karim, Kosma Złotowski

EFDD

Joëlle Bergeron

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


Konstitucionālo jautājumu komitejaS ATZINUMS (21.11.2018)

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par programmas “Tiesības un vērtības” izveidi

(COM(2018)0383 – C8-0234/2018 – 2018/0207(COD))

Atzinuma sagatavotājs: Josep-Maria Terricabras

ĪSS PAMATOJUMS

Atzinuma sagatavotājs atbalsta jaunās finansēšanas programmas “Tiesības un vērtības” mērķi aizsargāt un veicināt tiesības un vērtības, kas noteiktas ES līgumos un ES Pamattiesību hartā, tostarp atbalstot pilsoniskās sabiedrības organizācijas, lai saglabātu atvērtas, demokrātiskas un iekļaujošas sabiedrības. Šajā sakarībā Komisija ierosina, ka divas pašreizējās programmas “Tiesības, vienlīdzība un pilsoniskums” un “Eiropa pilsoņiem” apvieno un aizstāj ar jaunu programmu un ka šī jaunā programma kopā ar programmu “Tiesiskums” būs daļa no jauna ES budžetā paredzēta Tiesiskuma, tiesību un vērtību fonda. Tomēr atzinuma sagatavotājs uzskata, ka Komisijas priekšlikumam jābūt vērienīgākam. Jo īpaši viņš ierosina pievienot priekšlikumam ceturto daļu, koncentrējoties uz darbībām, kas veicina demokrātiju, pamattiesības un tiesiskumu (Savienības vērtību daļu). Viņš arī ierosina nosacījumu mehānismu, saskaņā ar kuru, resursu netiešas pārvaldīšanas gadījumā un ja atbalsta saņēmējs ir valsts iestāde, kad Komisijai ir pamatoti iemesli uzskatīt, ka attiecīgajā dalībvalstī to vērtību vispārējs trūkums, kas noteiktas LES 2. pantā, ietekmē vai var ietekmēt Savienības finanšu interešu aizsardzību, Komisija var izmantot tiešu finanšu pārvaldību. Turklāt viņš ierosina ar deleģētiem aktiem pieņemt darba programmas, kuras īsteno jauno programmu “Tiesības un vērtības” saskaņā ar Finanšu regulas 110. pantu, lai Parlaments no savas puses varētu to labāk pārbaudīt. Visbeidzot, viņš šaubās, kāpēc pašreizējā priekšlikumā vairs nav ietverti daži esošo programmu atšķirīgi elementi, piemēram, cīņa pret ksenofobiju vai brīvprātīgo darba veicināšana ES līmenī. Tādēļ viņš ierosina grozījumus, kuru mērķis ir atjaunot šos elementus un kopumā uzlabot priekšlikumu, lai padarītu to efektīvāku, radot autentisku Eiropas tiesību un vērtību kultūru.

GROZĪJUMI

Konstitucionālo jautājumu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1

Regulas priekšlikums

1.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(1a)  Tiesiskums, kā tas ir nostiprināts LES 2. pantā, ir Eiropas demokrātijas pamats un viena no Eiropas Savienības pamatvērtībām, kas izriet no visu dalībvalstu kopīgajām konstitucionālajām tradīcijām. Tiesiskuma un demokrātijas pilnīga ievērošana un veicināšana ir galvenais nosacījums, lai veidotu pilsoņu uzticēšanos Savienībai. Tiesiskuma respektēšana Savienībā turklāt ir pamattiesību aizsardzības, kā arī visu to tiesību un pienākumu ievērošanas, kas izriet no Līgumiem, priekšnoteikums.

Grozījums Nr.    2

Regulas priekšlikums

1.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(1b)  Veidam, kādā tiesiskums tiek īstenots valsts līmenī, ir būtiska nozīme, lai nodrošinātu uzticēšanos dalībvalstu starpā un to juridiskajām sistēmām. Diemžēl dažās dalībvalstīs Līgumos noteikto vērtību un principu pārkāpumus vēl vairāk sarežģī Savienības iestāžu pieņemto nolīgumu nopietni pārkāpumi un jauni šķēršļi, kas kavē Savienības tiesību aktu pilnīgu īstenošanu. Tāpēc Savienībai būtu jāatbalsta darbības, kas veicina pamattiesību, demokrātijas un tiesiskuma ievērošanu vietējā, reģionālā, valsts un starptautiskā līmenī.

Grozījums Nr.    3

Regulas priekšlikums

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2)  Šīs tiesības un vērtības ir jāveicina, jāīsteno un jādala starp iedzīvotājiem un tautām arī turpmāk, un tām jābūt ES projekta centrā. Tādēļ ES budžetā ir jāizveido jauns Tiesiskuma, tiesību un vērtību fonds, kas ietver programmu “Tiesības un vērtības”, kā arī programmu “Tiesiskums”. Laikā, kad Eiropas sabiedrības saskaras ar ekstrēmismu, radikalizēšanos un šķelšanos, svarīgāk nekā jebkad agrāk ir veicināt, stiprināt un aizstāvēt tiesiskumu, tiesības un tādas ES vērtības kā cilvēktiesības, cilvēka cieņas ievērošanu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību un tiesiskumu. Tam būs dziļa un tieša ietekme uz ES politisko, sociālo, kultūras un ekonomisko dzīvi. Kā daļa no jaunā fonda programma “ Tiesiskums” turpinās atbalstīt Savienības tiesiskuma un pārrobežu sadarbības jomas turpmāko attīstību. Programmā “Tiesības un vērtības” tiks apvienota 2014.–2020. gada programma “Tiesības, vienlīdzība un pilsonība”, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1381/20138, un programma “ Eiropa pilsoņiem”, kas izveidota ar Padomes Regulu (ES) Nr. 390/20149 (turpmāk “iepriekšējās programmas”).

(2)  Šīs tiesības un vērtības ir jākopj, jāaizsargā un jāveicina starp iedzīvotājiem un tautām arī turpmāk, un tām jābūt ES projekta centrā. Tādēļ ES budžetā ir jāizveido jauns Tiesiskuma, tiesību un vērtību fonds, kas ietver programmu “Tiesības un vērtības”, kā arī programmu “Tiesiskums”. Laikā, kad Eiropas sabiedrības saskaras ar ekstrēmismu, radikalizēšanos, pārmērīgu populismu un šķelšanos, svarīgāk nekā jebkad agrāk ir veicināt, stiprināt un aizstāvēt tiesiskumu, tiesības un tādas ES vērtības kā cilvēktiesības, cilvēka cieņas ievērošanu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību un tiesiskumu. Papildus ir ļoti svarīgi radīt vidi mierīga demokrātiska dialoga risināšanas veicināšanai starp dažādu viedokļu pārstāvjiem. Tam būs dziļa un tieša ietekme uz ES politisko, sociālo, kultūras un ekonomisko dzīvi. Kā daļa no jaunā fonda programma “ Tiesiskums” turpinās atbalstīt Savienības tiesiskuma un pārrobežu sadarbības jomas turpmāko attīstību. Programmā "Tiesības un vērtības" tiks apvienota 2014.–2020. gada programma "Tiesības, vienlīdzība un pilsonība", kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1381/20138, un programma "Eiropa pilsoņiem", kas izveidota ar Padomes Regulu (ES) Nr. 390/20149 (turpmāk "iepriekšējās programmas"), un tā tiks pielāgota, lai varētu risināt jaunos Eiropas vērtību problēmjautājumus.

_________________

_________________

8 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1381/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido programmu “Tiesības, vienlīdzība un pilsonība” laikposmam no 2014. gada līdz 2020. gadam (OV L 354, 28.12.2013., 62. lpp.).

8 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1381/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido programmu “Tiesības, vienlīdzība un pilsonība” laikposmam no 2014. gada līdz 2020. gadam (OV L 354, 28.12.2013., 62. lpp.).

9 Padomes Regula (ES) Nr. 390/2014 (2014. gada 14. aprīlis), ar ko izveido programmu “Eiropa pilsoņiem” laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam (OV L 115, 17.4.2014., 3. lpp.).

9 Padomes Regula (ES) Nr. 390/2014 (2014. gada 14. aprīlis), ar ko izveido programmu “Eiropa pilsoņiem” laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam (OV L 115, 17.4.2014., 3. lpp.).

Grozījums Nr.    4

Regulas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)  Tiesiskuma, tiesību un vērtību fonds un tā pamatā esošās divas finansēšanas programmas galvenokārt ir vērstas uz cilvēkiem un struktūrām, kas sekmē to, ka mūsu kopīgās vērtības, tiesības un bagātīgā daudzveidība pastāv un darbojas. Galīgais mērķis ir veicināt un atbalstīt uz tiesībām balstītu, vienlīdzīgu, iekļaujošu un demokrātisku sabiedrību. Tas ietver dinamisku pilsonisko sabiedrību, cilvēku demokrātiskās, pilsoniskās un sociālās līdzdalības veicināšanu un Eiropas sabiedrības bagātīgās daudzveidības stiprināšanu, pamatojoties uz mūsu kopīgo vēsturi un atmiņu. Līguma par Eiropas Savienību 11. pantā ir arī noteikts, ka iestādes ar atbilstīgiem līdzekļiem dod iedzīvotājiem un pārstāvošajām apvienībām iespēju darīt zināmu un publiski apmainīties ar savu viedokli visās Savienības darbības jomās.

(3)  Tiesiskuma, tiesību un vērtību fonds un tā pamatā esošās divas finansēšanas programmas būs vērstas uz cilvēkiem un struktūrām, kas sekmē to, ka mūsu kopīgās vērtības, tiesības un bagātīgā daudzveidība pastāv un darbojas. Galīgais mērķis ir veicināt un atbalstīt uz tiesībām balstītu, vienlīdzīgu, atvērtu, iekļaujošu un demokrātisku sabiedrību, finansējot darbības, kas sekmē dinamisku, labi attīstītu, elastīgu, patstāvīgu un pilntiesīgu pilsonisko sabiedrību, tostarp nodrošinot atbalstu mūsu kopējo vērtību veicināšanai un aizsardzībai, un kas veicina mieru, cilvēku demokrātisko, pilsonisko un sociālo līdzdalību un kopj Eiropas sabiedrības bagātīgo daudzveidību, pamatojoties uz mūsu kopējām vērtībām un kopīgo vēsturi un atmiņu. Līguma par Eiropas Savienību 11. pantā ir noteikts, ka iestādes uztur atklātu, pārredzamu un pastāvīgu dialogu ar pilsonisko sabiedrību un ar atbilstīgiem līdzekļiem dod iedzīvotājiem un pārstāvošajām apvienībām iespēju darīt zināmu un publiski apmainīties ar savu viedokli visās Savienības darbības jomās. Komisijai vajadzētu uzturēt sistemātisku dialogu ar programmas “Tiesības un vērtības” atbalsta saņēmējiem un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām, izveidojot Pilsoniskā dialoga grupu.

Grozījums Nr.    5

Regulas priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4)  Ar programmas “Tiesības un vērtības” (“programma”) starpniecību būtu jāļauj attīstīt sinerģiju, lai risinātu problēmas, kas ir kopīgas vērtību veicināšanas un aizsardzības jomā, un jāsasniedz kritiskā dimensija, lai panāktu konkrētus rezultātus šajā jomā. Tas būtu jāpanāk, pamatojoties uz iepriekšējo programmu pozitīvo pieredzi. Tas ļaus pilnībā izmantot sinerģiju potenciālu, lai efektīvāk atbalstītu attiecīgās politikas jomas un palielinātu to potenciālu sasniegt cilvēkus. Lai programma būtu efektīva, tai būtu jāņem vērā dažādo rīcībpolitikas virzienu īpatnības, to dažādās mērķgrupas un šo grupu īpašās vajadzības un jāizmanto pielāgotas pieejas.

(4)  Programmā "Tiesības un vērtības" ("programma") būtu jāiekļauj svarīgākie ar vērtību veicināšanu un aizsardzību saistītie problēmjautājumi, ņemot vērā, ka problēmjautājumi Savienības teritorijā var atšķirties. Lai nodrošinātu konkrētu ietekmi, programma būtu jāveido, pamatojoties uz mācībām, kas gūtas no iepriekšējām programmām. Tajā būtu arī jāizmanto sinerģija ar citām Savienības politikas nostādnēm un programmām un citu dalībnieku piedāvātās priekšrocības. Tam būtu jāuzlabo minēto dokumentu efektivitāte un lietderība, kā arī jāpalielina to potenciāls sasniegt cilvēkus. Lai programma būtu efektīva, tai būtu jāņem vērā dažādo rīcībpolitikas virzienu īpatnības, to dažādās mērķgrupas un šo grupu īpašās vajadzības un jāizmanto pielāgotas pieejas.

Grozījums Nr.    6

Regulas priekšlikums

4.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(4a)  Tiesiskums, kā tas ir nostiprināts LES 2. pantā, ir Eiropas demokrātijas pamats un viena no Eiropas Savienības pamatvērtībām, kas izriet no visu dalībvalstu kopīgajām konstitucionālajām tradīcijām. Tiesiskuma un demokrātijas pilnīga ievērošana un veicināšana ir galvenais nosacījums, lai veidotu pilsoņu uzticēšanos Savienībai. Tiesiskuma respektēšana Savienībā turklāt ir pamattiesību aizsardzības, kā arī visu to tiesību un pienākumu ievērošanas, kas izriet no Līgumiem, priekšnoteikums. Veidam, kādā tiesiskums tiek īstenots valsts līmenī, ir būtiska nozīme, lai nodrošinātu uzticēšanos dalībvalstu starpā un to juridiskajām sistēmām. Tāpēc Savienībai būtu jāatbalsta darbības, kas veicina pamattiesību, demokrātijas un tiesiskuma ievērošanu vietējā, reģionālā, valsts un starptautiskā līmenī.

Grozījums Nr.    7

Regulas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5)  Lai tuvinātu Eiropas Savienību tās iedzīvotājiem, ir vajadzīgas dažādas darbības un koordinēti centieni. Iedzīvotāju iesaistīšana pilsētu sadraudzības projektos vai pilsētu tīklos, un atbalsts pilsoniskās sabiedrības organizācijām programmas aptvertajās jomās veicinās iedzīvotāju iesaisti sabiedrībā un galu galā iesaistīšanos Savienības demokrātiskajā dzīvē. Tajā pašā laikā atbalsts tādām darbībām, kas veicina savstarpēju sapratni, daudzveidību, dialogu un cieņu pret citiem, stiprina piederības un Eiropas identitātes apziņu, kuras pamatā ir vienota Eiropas vērtību, kultūras, vēstures un mantojuma izpratne. Īpaši svarīgi ir veicināt lielāku piederību Savienībai un Savienības vērtībām ES attālāko reģionu iedzīvotāju vidū to nošķirtības un attāluma no kontinentālās Eiropas dēļ.

(5)  Lai tuvinātu Eiropas Savienību tās iedzīvotājiem, ir vajadzīgas dažādas darbības un koordinēti centieni. Iedzīvotāju iesaistīšana pilsētu sadraudzības projektos vai pilsētu tīklos, un atbalsts pilsoniskās sabiedrības organizācijām programmas aptvertajās jomās veicinās iedzīvotāju iesaisti sabiedrībā un galu galā iesaistīšanos Savienības demokrātiskajā dzīvē. Tajā pašā laikā atbalsts tādām darbībām, kas veicina savstarpēju sapratni, daudzveidību, dialogu, sociālo iekļaušanu un cieņu pret citiem, stiprina piederības un Eiropas identitātes apziņu, kuras pamatā ir vienota Eiropas vērtību, kultūras, vēstures un mantojuma izpratne. Īpaši svarīgi ir veicināt lielāku piederību Savienībai un Savienības vērtībām ES attālāko reģionu iedzīvotāju vidū to nošķirtības un attāluma no kontinentālās Eiropas dēļ.

Grozījums Nr.    8

Regulas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6)  Atceres pasākumi un kritiskas pārdomas par Eiropas vēsturisko atmiņu ir vajadzīgas, lai iedzīvotāji apzinātos kopējo vēsturi, kas ir pamats kopējai nākotnei, mērķim un kopīgām vērtībām. Būtu jāņem vērā arī vēsturisko, kultūras un starpkultūru aspektu nozīme, kā arī saikne starp atceres pasākumiem un Eiropas identitātes radīšanu un piederības apziņu.

(6)  Atceres pasākumi un kritiskas pārdomas par Eiropas vēsturisko atmiņu ir svarīgi, lai iedzīvotāji apzinātos kopējo vēsturi un pamatvērtības, kas ir pamats kopējai nākotnei, mērķim un kopīgām vērtībām. Būtu jāņem vērā arī vēsturisko, kultūras un starpkultūru aspektu nozīme, kā arī saikne starp atceres pasākumiem un Eiropas identitātes radīšanu, balstoties uz daudzveidību, solidaritāti un piederības apziņu.

Grozījums Nr.    9

Regulas priekšlikums

13.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(13a)  Vārda un informācijas brīvība ir nostiprināta Eiropas Kopienas Pamattiesību hartā. Brīva piekļuve informācijai, plašsaziņas līdzekļu pamatnosacījumu novērtēšana un atbildīga un droša informācijas un komunikācijas tīklu izmantošana ir tieši saistīta ar brīvu sabiedrības viedokli un ir būtiska, lai nodrošinātu funkcionālu demokrātiju. Sabiedrības interesēs ir apgūt plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes prasmes, kas nepieciešamas kritiskās domāšanas un izpratnes veidošanai, kā arī spējai analizēt sarežģītas situācijas, atzīt viedokļu un faktu atšķirības un pretoties jebkāda veida naida kurināšanai. Šajā nolūkā Savienībai būtu jāveicina plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes attīstība visiem iedzīvotājiem neatkarīgi no viņu vecuma, izmantojot apmācību, izpratnes veidošanu, pētījumus un citus attiecīgus pasākumus.

Grozījums Nr.    10

Regulas priekšlikums

18. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18)  Neatkarīgām cilvēktiesību struktūrām un pilsoniskās sabiedrības organizācijām ir būtiska nozīme, lai veicinātu, aizsargātu un uzlabotu izpratni par Savienības kopīgajām vērtībām saskaņā ar LES 2. pantu un veicinātu tiesību efektīvu izmantošanu saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, tostarp ES Pamattiesību hartu. Kā norādīts Eiropas Parlamenta 2018. gada 18. aprīļa rezolūcijā, pienācīgs finansiālais atbalsts ir svarīgs, lai veidotu labvēlīgu un ilgtspējīgu vidi pilsoniskās sabiedrības organizācijām, lai stiprinātu to nozīmi un lai tās varētu veikt savas funkcijas neatkarīgi un efektīvi. Tāpēc, papildinot valsts līmeņa centienus, ES finansējumam būtu jāpalīdz atbalstīt, stiprināt un attīstīt tādu neatkarīgu pilsoniskās sabiedrības organizāciju spējas, kuras nodarbojas ar cilvēktiesību veicināšanu un kuru darbība palīdz stratēģiski īstenot tiesības saskaņā ar ES tiesību aktiem un ES Pamattiesību hartu, tostarp ar aizstāvības un uzraudzības pasākumu palīdzību, kā arī veicināt, aizsargāt un uzlabot izpratni par Savienības kopējām vērtībām valsts līmenī.

(18)  Neatkarīgām cilvēktiesību struktūrām un pilsoniskās sabiedrības organizācijām ir būtiska nozīme, lai veicinātu, aizsargātu un uzlabotu izpratni par Savienības kopīgajām vērtībām saskaņā ar LES 2. pantu un veicinātu tiesību efektīvu izmantošanu saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, tostarp ES Pamattiesību hartu. Kā norādīts Eiropas Parlamenta 2018. gada 19. aprīļa rezolūcijā, pienācīgs finansiālais atbalsts ir svarīgs, lai veidotu labvēlīgu un ilgtspējīgu vidi pilsoniskās sabiedrības organizācijām, lai stiprinātu to nozīmi un lai tās varētu veikt savas funkcijas neatkarīgi un efektīvi. Tāpēc, papildinot valsts līmeņa centienus, ES finansējumam būtu jāpalīdz atbalstīt, stiprināt un attīstīt tādu neatkarīgu pilsoniskās sabiedrības organizāciju spējas, kuras nodarbojas ar tādu Savienības vērtību kā demokrātija, tiesiskums un pamattiesības veicināšanu un kuru darbība palīdz stratēģiski īstenot tiesības saskaņā ar ES tiesību aktiem un ES Pamattiesību hartu, tostarp ar aizstāvības un uzraudzības pasākumu palīdzību, kā arī veicināt, aizsargāt un uzlabot izpratni par Savienības kopējām vērtībām valsts līmenī.

Grozījums Nr.    11

Regulas priekšlikums

20. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(20)  Ievērojot konkrētus nosacījumus, programmai vajadzētu būt atvērtai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) dalībvalstīm, kuras ir Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstis, un EBTA dalībvalstīm, kuras nav EEZ dalībvalstis, un citām Eiropas valstīm. Programmā būtu jāiekļauj arī valstis, kas pievienojas, kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis, kas gūst labumu no pirmspievienošanās stratēģijas.

(20)  Attiecībā uz vienlīdzības un tiesību veicināšanas, iedzīvotāju iesaistes un līdzdalības Savienības demokrātiskajā dzīvē un cīņas pret vardarbību, kas vērsta pret apdraudētajām grupām, īpašo mērķu īstenošanu, ievērojot konkrētus nosacījumus, programmai vajadzētu būt atvērtai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) dalībvalstīm, kuras ir Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstis, un EBTA dalībvalstīm, kuras nav EEZ dalībvalstis, un citām Eiropas valstīm. Programmā būtu jāiekļauj arī valstis, kas pievienojas, kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis, kas gūst labumu no pirmspievienošanās stratēģijas.

Grozījums Nr.    12

Regulas priekšlikums

21. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(21)  Lai nodrošinātu līdzekļu efektīvu sadali no Savienības vispārējā budžeta, ir nepieciešams nodrošināt visu veikto darbību Eiropas pievienoto vērtību, to papildināmību ar dalībvalstu darbībām, un jāpanāk saskaņotība, papildināmība un sinerģija ar finansēšanas programmām, kas atbalsta politikas jomas, kurām ir ciešas saiknes citai ar citu, jo īpaši Tiesiskuma, tiesību un vērtību fondu (un tādējādi ar programmu “Tiesiskums”), kā arī ar programmu “Radošā Eiropa” un “Erasmus +, lai īstenotu kultūras krustmiju iespējas kultūras, plašsaziņas līdzekļu, mākslas, izglītības un radošuma jomās. Ir jārada sinerģijas ar citām Eiropas finansējuma programmām, jo īpaši tādās jomās nodarbinātība, iekšējais tirgus, uzņēmējdarbība, jaunatne, veselība, pilsonība, tiesiskums, migrācija, drošība, pētniecība, inovācija, tehnoloģija, rūpniecība, kohēzija, tūrisms, ārējās attiecības, tirdzniecība un attīstība.

(21)  Lai nodrošinātu līdzekļu efektīvu sadali no Savienības vispārējā budžeta, ir nepieciešams nodrošināt visu veikto darbību Eiropas pievienoto vērtību, tostarp vietējā, regionālā un valsts līmenī, vēršot to uz Līguma par Eiropas Savienību 2. pantā nostiprināto vērtību veicināšanu un aizsardzību. Komisijai tiecas pēc saskaņotības, sinerģijas un papildināmības ar dalībvalstu darbībām un citām finansēšanas programmām, kas atbalsta politikas jomas, kurām ir ciešas saiknes ar Tiesiskuma, tiesību un vērtību fondu, tostarp ar programmu "Radošā Eiropa" un "Erasmus +", kā arī attiecīgajām Savienības politikas jomām.

Grozījums Nr.    13

Regulas priekšlikums

23. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(23)  Šai programmai piemēro Regulu (ES, Euratom) Nr. [jaunā FR] (“Finanšu regula”). Tajā ir izklāstīti noteikumi par Savienības budžeta izpildi, tostarp noteikumi par dotācijām, godalgām, iepirkumu, netiešu izpildi, finanšu instrumentiem un budžeta garantijām.

(23)  Šai programmai piemēro Regulu (ES, Euratom) Nr. [jaunā FR] (“Finanšu regula”). Tajā ir izklāstīti noteikumi par Savienības budžeta izpildi, tostarp noteikumi par dotācijām, godalgām, iepirkumu, netiešu izpildi, finanšu instrumentiem un budžeta garantijām. Ir jānodrošina, ka programmas dotāciju piešķiršanas procedūras un prasības ir lietotājiem draudzīgas attiecībā uz iespējamajiem atbalsta saņēmējiem, tostarp vietējām tautas pilsoniskās sabiedrības organizācijām, un ka tās nodrošina resursu izlietojuma pilnīgu pārredzamību, pareizu finanšu pārvaldi un apdomīgu līdzekļu izlietojumu. Šīs programmas īstenošanas ietvaros jāizmanto un jāuzlabo noteikumi attiecībā uz iespēju finansēt vietējās, reģionālās, valsts un starptautiskās pilsoniskās sabiedrības organizācijas, izmantojot daudzgadu darbības dotācijas, otrā līmeņa dotācijas, noteikumus, kuri nodrošina ātras un elastīgas dotāciju piešķiršanas procedūras, piemēram, divpakāpju pieteikšanās procedūru, ērti lietojamas lietotnes un ziņošanas procedūras.

Grozījums Nr.    14

Regulas priekšlikums

24. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(24)  Finansēšanas veidi un īstenošanas metodes saskaņā ar šo regulu būtu jāizvēlas, pamatojoties uz to spēju sasniegt konkrētos darbību mērķus un sasniegt rezultātus, jo īpaši ņemot vērā kontroles izmaksas, administratīvo slogu un sagaidāmo neatbilstības risku. Būtu arī jāapsver vienreizēju maksājumu, vienotas likmes un vienības izmaksu izmantošana, kā arī finansējums, kas nav saistīts ar izmaksām, kā minēts Finanšu regulas 125. panta 1. punktā. Saskaņā ar Finanšu regulu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/201320, Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2988/9521, Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/9622 un Padomes Regulu (ES) 2017/193923 Savienības finanšu intereses jāaizsargā, piemērojot samērīgus pasākumus, tostarp pārkāpumu un krāpšanas gadījumu novēršanu, konstatēšanu, labošanu un izmeklēšanu, zaudēto, kļūdaini izmaksāto vai nepareizi izmantoto līdzekļu atgūšanu un — vajadzības gadījumā — administratīvus un finansiālus sodus. Konkrētāk, saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 un Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt administratīvu izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, lai noteiktu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses. Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939 Eiropas Prokuratūra (EPPO) var izmeklēt un ierosināt kriminālvajāšanu par krāpšanu un citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar Savienības finanšu intereses, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/137124. Saskaņā ar Finanšu regulu jebkurai personai vai subjektam, kas saņem Savienības līdzekļus, pilnībā jāsadarbojas Savienības finanšu interešu aizsardzībā, jāpiešķir Komisijai, OLAF, EPPO un Eiropas Revīzijas palātai nepieciešamās tiesības un piekļuve un jānodrošina, ka līdzvērtīgas tiesības piešķir Savienības līdzekļu apgūšanā iesaistītās trešās personas.

(24)  Finansēšanas veidi un īstenošanas metodes saskaņā ar šo regulu būtu jāizvēlas, pamatojoties uz to spēju sasniegt konkrētos darbību mērķus un sasniegt rezultātus, jo īpaši ņemot vērā kontroles izmaksas, administratīvo slogu Komisijai un atbalsta saņēmējam, iespējamā atbalsta saņēmēja spējas un sagaidāmo neatbilstības risku. Būtu arī jāapsver vienreizēju maksājumu, vienotas likmes, vienības izmaksu izmantošana, finanšu atbalsts trešām personām, kā arī finansējums, kas nav saistīts ar izmaksām, kā minēts Finanšu regulas 125. panta 1. punktā. Līdzfinansējuma kritēriji būtu jāakceptē natūrā, tostarp brīvprātīgā darba veidā, un to varētu atcelt ierobežota papildu finansējuma gadījumā. Saskaņā ar Finanšu regulu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/201320, Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2988/9521, Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/9622 un Padomes Regulu (ES) 2017/193923 Savienības finanšu intereses jāaizsargā, piemērojot samērīgus pasākumus, tostarp pārkāpumu un krāpšanas gadījumu novēršanu, konstatēšanu, labošanu un izmeklēšanu, zaudēto, kļūdaini izmaksāto vai nepareizi izmantoto līdzekļu atgūšanu un — vajadzības gadījumā — administratīvus un finansiālus sodus. Konkrētāk, saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 un Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt administratīvu izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, lai noteiktu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses. Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939 Eiropas Prokuratūra (EPPO) var izmeklēt un ierosināt kriminālvajāšanu par krāpšanu un citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar Savienības finanšu intereses, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/137124. Saskaņā ar Finanšu regulu jebkurai personai vai subjektam, kas saņem Savienības līdzekļus, pilnībā jāsadarbojas Savienības finanšu interešu aizsardzībā, jāpiešķir Komisijai, OLAF, EPPO un Eiropas Revīzijas palātai nepieciešamās tiesības un piekļuve un jānodrošina, ka līdzvērtīgas tiesības piešķir Savienības līdzekļu apgūšanā iesaistītās trešās personas.

_________________

_________________

20 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).

20 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).

21 Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.).

21 Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.).

22 Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.96., 2. lpp.).

22 Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.96., 2. lpp.).

23 Padomes Regula (ES) 2017/1939 (2017. gada 12. oktobris), ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei (OV L 283, 31.10.2017. 1. lpp.).

23 Padomes Regula (ES) 2017/1939 (2017. gada 12. oktobris), ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei (OV L 283, 31.10.2017. 1. lpp.).

24 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/1371 (2017. gada 5. jūlijs) par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (OV L 198, 28.7.2017., 29. lpp.).

24 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/1371 (2017. gada 5. jūlijs) par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (OV L 198, 28.7.2017., 29. lpp.).

Grozījums Nr.    15

Regulas priekšlikums

24.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(24a)  Lai palielinātu pieejamību un nodrošinātu pamatnostādnes un praktisku informāciju attiecībā uz programmu, dalībvalstīs būtu jāizveido kontaktpunkti ar nolūku sniegt palīdzību gan atbalsta saņēmējiem, gan pieteikuma iesniedzējiem. 

Grozījums Nr.    16

Regulas priekšlikums

25. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(25)  Trešās valstis, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstis, Savienības programmās var piedalīties sadarbības ietvaros, kura izveidota saskaņā ar EEZ līgumu, kas paredz programmu īstenošanu, pieņemot lēmumu saskaņā ar minēto līgumu. Trešās valstis var piedalīties, arī pamatojoties uz citiem juridiskajiem aktiem. Šajā regulā būtu jāievieš īpašs noteikums, lai atbildīgajam kredītrīkotājam, Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF), Eiropas Revīzijas palātai piešķirtu vajadzīgās tiesības un piekļuvi, lai tie varētu pilnīgi īstenot savu attiecīgo kompetenci.

(25)  Attiecībā uz vienlīdzības un tiesību veicināšanas, iedzīvotāju iesaistes un līdzdalības Savienības demokrātiskajā dzīvē un cīņas pret vardarbību, kas vērsta pret apdraudētajām grupām, īpašo mērķu īstenošanu, trešās valstis, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstis, Savienības programmās var piedalīties sadarbības ietvaros, kura izveidota saskaņā ar EEZ līgumu, kas paredz programmu īstenošanu, pieņemot lēmumu saskaņā ar minēto līgumu. Trešās valstis var piedalīties, arī pamatojoties uz citiem juridiskajiem aktiem. Šajā regulā būtu jāievieš īpašs noteikums, lai atbildīgajam kredītrīkotājam, Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF), Eiropas Revīzijas palātai piešķirtu vajadzīgās tiesības un piekļuvi, lai tie varētu pilnīgi īstenot savu attiecīgo kompetenci.

Grozījums Nr.    17

Regulas priekšlikums

30. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(30)  Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz rādītājiem, kā norādīts 14. un 16. pantā un II pielikumā. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(30)  Lai īstenotu programmu un nodrošinātu tās panākumu efektīvu novērtēšanu attiecībā uz tajā paredzēto mērķu sasniegšanu, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz darba programmām, kā norādīts 13. pantā, un rādītājiem, kā norādīts 14. un 16. pantā un II pielikumā. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(Sk. grozījumus 31. apsvērumā un 13., 16. un 19. pantā)

Pamatojums

Darba programmas būtu jāpieņem ar deleģētajiem aktiem, un attiecīgi jāpielāgo minētais apsvērums. Būtu jāveic saskaņošana arī ar 16. pantā minēto pilnvaru deleģēšanas formulējumu.

Grozījums Nr.    18

Regulas priekšlikums

31. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(31)  Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 ,

svītrots

(Sk. grozījumus 30. apsvērumā un 13., 16. un 19. pantā)

Pamatojums

Šis apsvērums ir jāsvītro, jo priekšlikumā nebūtu jāiekļauj atsauces uz īstenošanas aktiem.

Grozījums Nr.    19

Regulas priekšlikums

1. pants – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Regulā ir izklāstīti programmas mērķi, budžets laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam, Savienības finansējuma forma un šāda finansējuma sniegšanas noteikumi.

Regulā ir izklāstīti programmas mērķi un piemērošanas joma, budžets laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam, Savienības finansējuma forma un šāda finansējuma sniegšanas nosacījumi.

Grozījums Nr.    20

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Programmas vispārējais mērķis ir aizsargāt un veicināt tiesības un vērtības, kas noteiktas ES līgumos, tostarp atbalstot pilsoniskās sabiedrības organizācijas, lai saglabātu atvērtas, demokrātiskas un iekļaujošas sabiedrības.

1.  Programmas vispārējais mērķis ir aizsargāt un veicināt tiesības un vērtības, kas noteiktas ES Līgumos, jo īpaši atbalstot pilsoniskās sabiedrības organizācijas vietējā, valsts un starptautiskā līmenī, lai saglabātu atvērtas, tiesībās balstītas, demokrātiskas, vienlīdzīgas un iekļaujošas sabiedrības.

Grozījums Nr.    21

Regulas priekšlikums

2. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a  veicināt un aizsargāt pamattiesības un pamatvērtības, demokrātiju un tiesiskumu vietējā, reģionālajā, valsts un starptautiskajā līmenī (Savienības vērtību sadaļa);

Grozījums Nr.    22

Regulas priekšlikums

2.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a pants

 

Savienības vērtību daļa

 

Konkrēto mērķu ietvaros, kuri ir noteikti 2. panta 2. punkta a) apakšpunktā, programmā īpaši koncentrējas uz to, lai

 

(a)  aizsargātu un veicinātu:

 

i)  demokrātiju un tiesiskumu, tostarp nodrošinot tiesu iestāžu neatkarību;

 

ii)  objektīvu tiesu nodrošinātas efektīvas tiesību, tostarp pamattiesību, aizsardzības tiesā pieejamību un efektivitāti; tiesas spriedumu laicīgu un pareizu izpildi; tiesību aktu pārkāpumu izmeklēšanas, vajāšanas un sodīšanas efektivitāti;

 

ii)  publisko iestāžu, tostarp tiesībaizsardzības iestāžu, lēmumu pārredzamību un to pieņemšanu bez jebkādas patvaļas;

 

(b)  sniegtu atbalstu neatkarīgiem cilvēktiesību aizstāvjiem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kas novēro atbilstību tiesiskuma principam;

 

(c)  sniegtu atbalstu trauksmes cēlēju aizsardzībai un iniciatīvām, kas veicina pārredzamību, atbildību, integritāti un korupcijas un interešu konfliktu izskaušanu valsts iestādēs;

 

(d)  aizsargātu un veicinātu pamattiesības, tostarp vārda brīvību, mierīgas pulcēšanās vai biedrošanās brīvību, plašsaziņas līdzekļu brīvību un plurālisma stiprināšanu, tostarp pētniecisko žurnālistiku, akadēmisko brīvību, reliģijas vai ticības brīvību un tiesības uz privāto dzīvi un ģimenes dzīvi;

 

(e)  atbalstītu un pilnvarotu neatkarīgas pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kas aktīvi darbojas jomās, kas minētas šā panta a) līdz d) apakšpunktā, un palielinātu to veiktspēju.

(Sk. grozījumus 4.a apsvērumā (jauns), 2. panta 2. punkta a) apakšpunktā (jauns) un 6. punktā, kā arī I pielikumā)

Pamatojums

Jaunajā programmā ir jāiekļauj īpašs mērķis, kas ir saistīts ar demokrātijas, pamattiesību un tiesiskuma veicināšanu (Savienības vērtību daļa).

Grozījums Nr.    23

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. panta 2. punkta a) apakšpunktā noteiktā konkrētā mērķa ietvaros programma paredz

Panta 1. punktā noteiktā vispārīgā mērķa un 2. panta 2. punkta a) apakšpunktā noteiktā konkrētā mērķa ietvaros programma paredz

Grozījums Nr.    24

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  novērst un apkarot nevienlīdzību un diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ un atbalstīt tādu visaptverošu politiku, kuras mērķis ir veicināt dzimumu līdztiesību, diskriminācijas novēršanu un to iekļaušanu, kā arī politiku cīņai pret rasismu un visiem neiecietības veidiem;

(a)  novērst un apkarot nevienlīdzību un diskrimināciju dzimuma, rases, sociālās un kultūras vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ un atbalstīt tādu visaptverošu politiku, kuras mērķis ir veicināt dzimumu līdztiesību, diskriminācijas novēršanu un to iekļaušanu, kā arī politiku cīņai pret rasismu, ksenofobiju, homofobiju un visiem citiem neiecietības veidiem;

Pamatojums

Ar šo grozījumu atjauno programmas “Tiesības, vienlīdzība un pilsonība” elementus.

Grozījums Nr.    25

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – aa punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(aa)  veicināt vienlīdzību kā universālas pamattiesības un Savienības pamatvērtību;

Grozījums Nr.    26

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  aizsargāt un veicināt bērnu tiesības, invalīdu tiesības, Savienības pilsonības tiesības un tiesības uz personas datu aizsardzību.

(b)  aizsargāt un veicināt bērnu tiesības, invalīdu tiesības, Savienības pilsonības tiesības un tiesības uz privāto dzīvi un personas datu aizsardzību; informētības palielināšana par šīm tiesībām.

Pamatojums

Ar šo grozījumu atjauno programmas “Tiesības, vienlīdzība un pilsonība” elementus.

Grozījums Nr.    27

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. panta 2. punkta b) apakšpunktā noteiktā konkrētā mērķa ietvaros programma paredz

Panta 1. punktā noteiktā vispārīgā mērķa un 2. panta 2. punkta b) apakšpunktā noteiktā konkrētā mērķa ietvaros programma paredz

Grozījums Nr.    28

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  paplašināt iedzīvotāju izpratni par Savienību, tās vēsturi, kultūras mantojumu un dažādību;

(a)  paplašināt pilsoņu izpratni par Savienību un tās integrāciju, vēsturi, iestādēm, vērtībām, mērķi un kultūras mantojumu, kas veido Eiropas identitāti tās daudzveidībā;

Pamatojums