Procedūra : 2018/0199(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0470/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0470/2018

Debates :

PV 15/01/2019 - 21
CRE 15/01/2019 - 21

Balsojumi :

PV 16/01/2019 - 12.8
CRE 16/01/2019 - 12.8
Balsojumu skaidrojumi
PV 26/03/2019 - 7.18
CRE 26/03/2019 - 7.18

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2019)0021
P8_TA(2019)0238

ZIŅOJUMS     ***I
PDF 1642kWORD 196k
17.12.2018
PE 626.663v02-00 A8-0470/2018

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par īpašiem noteikumiem attiecībā uz Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi (Interreg), kas saņem atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un ārējās finansēšanas instrumentiem

(COM(2018)0374 – C8-0229/2018 – 2018/0199(COD))

Reģionālās attīstības komiteja

Referents: Pascal Arimont

Atzinuma sagatavotāji (*):

Fabio Massimo Castaldo, Ārlietu komiteja

Eleni Theocharous, Attīstības komiteja

(*) Iesaistītās komitejas — Reglamenta 54. pants

GROZĪJUMI
EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
 PASKAIDROJUMS
 Ārlietu komitejaS ATZINUMS
 Attīstības komitejaS ATZINUMS
 Budžeta kontroles komitejaS ATZINUMS
 Kultūras un izglītības komitejaS ATZINUMS
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA
 ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par īpašiem noteikumiem attiecībā uz Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi (Interreg), kas saņem atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un ārējās finansēšanas instrumentiem

(COM(2018)0374 – C8-0229/2018 – 2018/0199(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0374),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu, 178. pantu, 209. panta 1. punktu, 212. panta 2. punktu un 349. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0229/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas ... atzinumu (1),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas ... atzinumu (2),

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas ziņojumu, kā arī Ārlietu komitejas, Attīstības komitejas, Budžeta kontroles komitejas un Kultūras un izglītības komitejas atzinumus (A8-0470/2018),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr.    1

Regulas priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1)  Līguma par Eiropas Savienības darbību (“LESD”) 176. pantā noteikts, ka Eiropas Reģionālās attīstības fonda (“ERAF”) mērķis ir palīdzēt izlīdzināt Savienības reģionu attīstības līmeņa galvenās atšķirības. Saskaņā ar minēto pantu un LESD 174. panta otro un trešo daļu ERAF ir jāpalīdz mazināt atšķirības starp dažādo reģionu attīstības līmeņiem un mazāk labvēlīgo reģionu atpalicību, īpašu uzmanību veltot atsevišķām reģionu kategorijām, kuru starpā nepārprotami minēti pārrobežu reģioni.

(1)  Līguma par Eiropas Savienības darbību (“LESD”) 176. pantā noteikts, ka Eiropas Reģionālās attīstības fonda (“ERAF”) mērķis ir palīdzēt izlīdzināt Savienības reģionu attīstības līmeņa galvenās atšķirības. Saskaņā ar minēto pantu un LESD 174. panta otro un trešo daļu ERAF ir jāpalīdz mazināt gan atšķirības starp dažādo reģionu attīstības līmeņiem, gan arī mazāk labvēlīgo reģionu, lauku apvidu, rūpniecības restrukturizācijas skarto reģionu, teritoriju ar zemu iedzīvotāju blīvumu, salu un kalnu reģionu atpalicība.

Grozījums Nr.    2

Regulas priekšlikums

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) [jaunā KNR]21 ir izklāstīti kopīgi noteikumi attiecībā uz ERAF un dažiem citiem fondiem, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) [jaunā ERAF regula]22 ir izklāstīti noteikumi attiecībā uz ERAF atbalsta konkrētajiem mērķiem un tvērumu. Tagad ir nepieciešams pieņemt specifiskus noteikumus par Eiropas teritoriālās sadarbības mērķa (Interreg) —kur viena vai vairākas dalībvalstis sadarbojas pārrobežu mērogā — efektīvas plānošanas, tostarp noteikumus par tehnisko palīdzību, uzraudzību, izvērtēšanu, komunikāciju, attiecināmību, pārvaldību un kontroli, kā arī finansiālo pārvaldību.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) [jaunā KNR]21 ir izklāstīti kopīgi noteikumi attiecībā uz ERAF un dažiem citiem fondiem, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) [jaunā ERAF regula]22 ir izklāstīti noteikumi attiecībā uz ERAF atbalsta konkrētajiem mērķiem un tvērumu. Tagad ir nepieciešams pieņemt specifiskus noteikumus par Eiropas teritoriālās sadarbības mērķa (Interreg) —kur viena vai vairākas dalībvalstis un to reģioni sadarbojas pārrobežu mērogā — efektīvas plānošanas, tostarp noteikumus par tehnisko palīdzību, uzraudzību, izvērtēšanu, komunikāciju, attiecināmību, pārvaldību un kontroli, kā arī finansiālo pārvaldību.

_________________

_________________

21 [Atsauce]

21 [Atsauce]

22 [Atsauce]

22 [Atsauce]

Grozījums Nr.    3

Regulas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)  Lai atbalstītu Savienības teritorijas harmonisku attīstību dažādos līmeņos, ERAF būtu jāatbalsta pārrobežu sadarbība, transnacionāla sadarbība, jūrlietu sadarbība, tālāko reģionu sadarbība un starpreģionālā sadarbība atbilstīgi Eiropas teritoriālās sadarbības mērķim (Interreg).

(3)  Lai atbalstītu Savienības teritorijas sadarbīgu un harmonisku attīstību dažādos līmeņos un samazinātu pastāvošās atšķirības, ERAF būtu jāatbalsta pārrobežu sadarbība, transnacionāla sadarbība, jūrlietu sadarbība, tālāko reģionu sadarbība un starpreģionālā sadarbība atbilstīgi Eiropas teritoriālās sadarbības mērķim (Interreg). Šajā procesā būtu jāņem vērā daudzlīmeņu pārvaldības un partnerības principi un jāstiprina vietai pielāgotas pieejas.

Grozījums Nr.    4

Regulas priekšlikums

3.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(3 a)  Dažādajiem Interreg komponentiem būtu jāveicina ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) sasniegšana, kā aprakstīts 2015. gada septembrī pieņemtajā Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam.

Grozījums Nr.    5

Regulas priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4)  Pārrobežu sadarbībā būtu jātiecas risināt pierobežas reģionos kopīgi apzinātās kopīgās problēmas un izmantot pierobežas teritorijās neizmantoto izaugsmes potenciālu, kā tas norādīts arī Komisijas paziņojumā "Izaugsmes un kohēzijas veicināšana ES pierobežas reģionos"23 ("Pierobežas reģionu paziņojums"). Tāpēc pārrobežu sadarbības elementā būtu jāaprobežojas ar sadarbību pie sauszemes robežām, savukārt pārrobežu sadarbību pie jūras robežām vajadzētu integrēt transnacionālās sadarbības elementā.

(4)  Pārrobežu sadarbībā būtu jātiecas risināt pierobežas reģionos kopīgi apzinātās kopīgās problēmas un izmantot pierobežas teritorijās neizmantoto izaugsmes potenciālu, kā tas norādīts arī Komisijas paziņojumā "Izaugsmes un kohēzijas veicināšana ES pierobežas reģionos"23 ("Pierobežas reģionu paziņojums"). Tādēļ pārrobežu sadarbības elementā būtu jāiekļauj sadarbība gan uz sauszemes, gan jūras robežām, neskarot jauno komponentu attiecībā uz tālāko reģionu sadarbību.

__________________

__________________

23 Komisijas paziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam “Izaugsmes un kohēzijas veicināšana ES pierobežas reģionos”, COM(2017) 534 final, 20.9.2017.

23 Komisijas paziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam “Izaugsmes un kohēzijas veicināšana ES pierobežas reģionos”, COM(2017) 534 final, 20.9.2017.

Grozījums Nr.    6

Regulas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5)  Pārrobežu sadarbības elementam vajadzētu ietvert arī sadarbību starp vienu vai vairākām dalībvalstīm un vienu vai vairākām valstīm vai citām teritorijām ārpus Savienības. Šīs regulas attiecināšana uz iekšējo un ārējo pārrobežu sadarbību ļautu salīdzinājumā ar 2014.–2020. gada plānošanas periodu ievērojami vienkāršot un optimizēt noteikumus, kas jāpiemēro programmas iestādēm dalībvalstīs un partneriestādēm un saņēmējiem ārpus Savienības.

(5)  Pārrobežu sadarbības elementam vajadzētu ietvert arī sadarbību starp vienu vai vairākām dalībvalstīm vai to reģioniem un vienu vai vairākām valstīm vai reģioniem vai citām teritorijām ārpus Savienības. Šīs regulas attiecināšana uz iekšējo un ārējo pārrobežu sadarbību ļautu salīdzinājumā ar 2014.–2020. gada plānošanas periodu ievērojami vienkāršot un optimizēt noteikumus, kas jāpiemēro programmas iestādēm dalībvalstīs un partneriestādēm un saņēmējiem ārpus Savienības.

Grozījums Nr.    7

Regulas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6)  Transnacionālās un jūrlietu sadarbības elementam būtu jātiecas sadarbību stiprināt ar tādiem pasākumiem, kas veicina integrētu teritoriālo attīstību saistībā ar Savienības kohēzijas politikas prioritātēm, un tam būtu jāietver arī pārrobežu jūrlietu sadarbība. Transnacionālai sadarbībai būtu jāaptver plašākas teritorijas Savienības kontinentālajā daļā, savukārt jūrlietu sadarbībai vajadzētu aptvert teritorijas ap jūras baseiniem un ietvert arī 2014.–2020. gada plānošanas perioda pārrobežu sadarbību pie jūras robežām. Būtu jānodrošina pēc iespējas lielāka elastība, lai iepriekšējā pārrobežu jūrlietu sadarbība turpinātos plašākā jūrlietu sadarbības satvarā, un jo īpaši būtu jādefinē aptvertā teritorija, šādas sadarbības konkrētie mērķi, prasības projektu partnerībām, kā arī būtu jāizveido apakšprogrammas un īpašas koordinācijas komitejas.

(6)  Transnacionālās un jūrlietu sadarbības elementam būtu jātiecas sadarbību stiprināt ar tādiem pasākumiem, kas veicina integrētu teritoriālo attīstību saistībā ar Savienības kohēzijas politikas prioritātēm, turklāt pilnā apjomā ievērojot subsidiaritātes principu. Transnacionālai sadarbībai būtu jāaptver plašākas transnacionālas teritorijas un, attiecīgos gadījumos, teritorijas ap jūras baseiniem, kuras ģeogrāfiski pārsniedz pārrobežu programmu aptverto teritoriju robežas.

Grozījums Nr.    8

Regulas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7)  Pamatojoties ar 2014.–2020. gada plānošanas periodā gūto pieredzi ar pārrobežu un transnacionālo sadarbību tālākajos reģionos, kur abu elementu apvienošana vienā programmā katrā sadarbības teritorijā nav nesusi pietiekamu vienkāršošanu programmas iestādēm un saņēmējiem, būtu jāizveido īpašs tālāko reģionu elements, lai tālākie reģioni varētu pēc iespējas efektīvāk un vienkāršāk sadarboties ar kaimiņvalstīm un teritorijām.

(7)  Pamatojoties ar 2014.–2020. gada plānošanas periodā gūto pieredzi ar pārrobežu un transnacionālo sadarbību tālākajos reģionos, kur abu elementu apvienošana vienā programmā katrā sadarbības teritorijā nav nesusi pietiekamu vienkāršošanu programmas iestādēm un saņēmējiem, būtu jāizveido īpašs tālāko reģionu papildu elements, lai tālākie reģioni varētu pēc iespējas efektīvāk un vienkāršāk sadarboties ar trešām valstīm, aizjūras zemēm un teritorijām (AZT) vai reģionālās integrācijas un sadarbības organizācijām, ņemot vērā to īpašās iezīmes.

Grozījums Nr.    9

Regulas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8)  Pamatojoties uz pieredzi ar starpreģionālām sadarbības programmām Interreg ietvaros un uz to, ka 2014.–2020. gada plānošanas periodā šāda sadarbība nenotika to programmu ietvaros, uz kurām attiecās mērķis “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei”, starpreģionālās sadarbības elementam vajadzētu ciešāk pievērsties kohēzijas politikas efektivitātes vairošanai. Tāpēc pie šī elementa vajadzētu aprobežoties ar divām programmām — vienu, ar ko tiktu veicināta visa veida pieredzes uzkrāšana, inovatīvas pieejas un spēju veidošana programmās, ko aptver abi mērķi, un sekmētas Eiropas teritoriālās sadarbības grupas (ETSG), kas izveidotas vai ko iecerēts izveidot saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1082/200624, un vienu, kas būtu veltīta attīstības tendenču analīzes uzlabošanai. Projektbāzēto sadarbību visā Savienībā vajadzētu integrēt jaunajā elementā “Starpreģionālas investīcijas inovācijā” un cieši piesaistīt Komisijas paziņojuma “Inovācijas nostiprināšana Eiropas reģionos: stratēģijas izturētspējīgai, iekļaujošai un ilgtspējīgai izaugsmei”25 īstenošanai, jo īpaši nolūkā atbalstīt tematiskās pārdomātas specializācijas stratēģijas tādās jomās kā enerģētika, rūpnieciskā modernizācija un lauksaimnieciskā pārtikas ražošana. Visbeidzot, integrēta teritoriālā attīstība, kuras uzmanības centrā ir funkcionālas pilsētteritorijas vai pilsētteritorijas, būtu jāsakopo mērķa “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” programmās un vienā papildinstrumentā — “Eiropas pilsētiniciatīvā.” Abām starpreģionālās sadarbības elementa programmām vajadzētu aptvert visu Savienību, turklāt tajās varētu piedalīties arī trešās valstis.

(8)  Pamatojoties uz pozitīvo pieredzi ar starpreģionālām sadarbības programmām Interreg ietvaros, no vienas puses, un uz to, ka 2014.–2020. gada plānošanas periodā šāda sadarbība nenotika to programmu ietvaros, uz kurām attiecās mērķis “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei”, no otras puses, starpreģionālā sadarbība starp pilsētām un reģioniem, izmantojot pieredzes apmaiņu, un programmu spēju attīstīšana saskaņā ar abiem mērķiem (Eiropas teritoriālā sadarbība un ieguldījumi izaugsmei un nodarbinātībai) ir svarīgs elements, lai rastu kopīgus risinājumus kohēzijas politikas jomā un izveidotu ilgstošas partnerattiecības. Tāpēc būtu jāturpina pašreizējās programmas un jo īpaši uz projektu balstītas sadarbības veicināšana, tostarp veicinot Eiropas teritoriālās sadarbības grupas (ETSG), kā arī makroreģionālās stratēģijas.

__________________

 

24 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1082/2006 (2006. gada 5. jūlijs) par Eiropas teritoriālās sadarbības grupu (ETSG) (OV L 210, 31.7.2006., 19. lpp.).

 

25 Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai "Inovācijas nostiprināšana Eiropas reģionos: stratēģijas izturētspējīgai, iekļaujošai un ilgtspējīgai izaugsmei", COM(2017) 376 final, 18.7.2017.

 

Grozījums Nr.    10

Regulas priekšlikums

8.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(8a)  Jaunajai iniciatīvai par starpreģionālām investīcijām inovācijā būtu jābalstās uz viedu specializāciju un tās jāizmanto, lai atbalstītu pārdomātas specializācijas platformas tādās jomās kā enerģētika, rūpniecības modernizācija, aprites ekonomika, sociālā inovācija, vide vai lauksaimniecības pārtikas produkti, kā arī lai palīdzētu pārdomātas specializācijas stratēģijās iesaistītajiem apvienoties kopās, lai veicinātu inovācijas potenciālu un Eiropas tirgū ieviestu inovatīvus produktus, procesus un ekosistēmas. Pierādījumi liecina, ka joprojām pastāv pastāvīgi sistēmiski traucējumi jaunu tehnoloģiju (piemēram, galveno pamattehnoloģiju) demonstrējumu testēšanas un validēšanas posmā, jo īpaši tad, ja inovācija ir saistīta ar papildu reģionālo specializāciju integrēšanu, veidojot novatoriskas pievienotās vērtības veidošanas ķēdes. Šie traucējumi ir īpaši kritiski posmā starp izmēģinājuma stadiju un pilnīgu ieviešanu tirgū. Dažās stratēģiskās tehnoloģijas un rūpniecības jomās MVU pašlaik nevar rēķināties ar izcilu, atvērtu un savienotu Eiropas mēroga demonstrējumu infrastruktūru. Starpreģionālās sadarbības iniciatīvas programmām būtu jāaptver visa Eiropas Savienība un jābūt atvērtām arī AZT, trešo valstu, to reģionu un reģionālās integrācijas un sadarbības organizāciju, tajā skaitā tālāko kaimiņreģionu, līdzdalībai. Būtu jāveicina sinerģija starp starpreģionālām investīcijām inovācijā un citām attiecīgām ES programmām, piemēram, saskaņā ar Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem, programmu “Apvārsnis 2020”, Eiropas digitālā tirgus un vienotā tirgus programmu, jo tas palielinās investīciju ietekmi un nodrošinās labāku vērtību iedzīvotājiem.

Grozījums Nr.    11

Regulas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9)  Būtu jānosaka objektīvi kritēriji, kā izraudzīties atbalsttiesīgos reģionus un teritorijas. Tālab atbalsttiesīgo reģionu un teritoriju apzināšanā Savienības mērogā būtu jābalstās uz kopējo reģionu klasifikācijas sistēmu, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1059/200326.

(9)  Būtu jānosaka kopīgi objektīvi kritēriji, kā izraudzīties atbalsttiesīgos reģionus un teritorijas. Tālab atbalsttiesīgo reģionu un teritoriju apzināšanā Savienības mērogā būtu jābalstās uz kopējo reģionu klasifikācijas sistēmu, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1059/200326.

__________________

__________________

26 Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. maija Regula (EK) Nr. 1059/2003 par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi (OV L 154, 21.6.2003., 1. lpp.).

26 Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. maija Regula (EK) Nr. 1059/2003 par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi (OV L 154, 21.6.2003., 1. lpp.).

Grozījums Nr.    12

Regulas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10)  Jāturpina atbalstīt vai vajadzības gadījumā jāizveido daudzdimensionāla sadarbība ar trešām valstīm Savienības kaimiņos, jo šāda sadarbība ir svarīgs reģionālās attīstības politikas instruments, no kuras iegūtu dalībvalstu reģioni, kas robežojas ar trešām valstīm. Tālab ERAF un Savienības ārējās finansēšanas instrumentiem IPA27, KASSI28 un AZTP29 būtu jāatbalsta pārrobežu sadarbībai, transnacionālajai sadarbībai un jūrlietu sadarbībai, tālāko reģionu sadarbībai un starpreģionālajai sadarbībai veltītas programmas. Atbalstam no ERAF un Savienības ārējās finansēšanas instrumentiem būtu jābalstās un savstarpīguma un proporcionalitātes principiem. Tomēr attiecībā uz IPA III PRS un KASSI PRS atbalsts no ERAF būtu jāpapildina ar vismaz līdzvērtīgām summām no IPA III-PRS un KASSI PRS, ievērojot attiecīgajos tiesību aktos noteiktos maksimālos apjomus, proti, līdz 3 % no finansējuma apjoma IPA III ietvaros un līdz 4 % no finansējuma apjoma Kaimiņattiecību ģeogrāfiskās programmas ietvaros saskaņā ar KASSI 4. panta 2. punkta a) apakšpunktu.

(10)  Jāturpina atbalstīt vai vajadzības gadījumā jāizveido daudzdimensionāla sadarbība ar trešām valstīm Savienības kaimiņos, jo šāda sadarbība ir svarīgs reģionālās attīstības politikas instruments, no kuras iegūtu dalībvalstu reģioni, kas robežojas ar trešām valstīm. Tālab ERAF un Savienības ārējās finansēšanas instrumentiem IPA27, KASSI28 un AZTP29 būtu jāatbalsta pārrobežu sadarbībai, transnacionālajai sadarbībai, tālāko reģionu sadarbībai un starpreģionālajai sadarbībai veltītas programmas. Atbalstam no ERAF un Savienības ārējās finansēšanas instrumentiem būtu jābalstās un savstarpīguma un proporcionalitātes principiem. Tomēr attiecībā uz IPA III PRS un KASSI PRS atbalsts no ERAF būtu jāpapildina ar vismaz līdzvērtīgām summām no IPA III-PRS un KASSI PRS, ievērojot attiecīgajos tiesību aktos noteiktos maksimālos apjomus.

__________________

__________________

27 Regula (ES) XXX, ar ko izveido Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (OV L xx, lpp.).

27 Regula (ES) XXX, ar ko izveido Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (OV L xx, lpp.).

28 Regula (ES) XXX, ar ko izveido Kaimiņattiecību, attīstības un starptautiskās sadarbības instrumentu (OV L xx, lpp.).

28 Regula (ES) XXX, ar ko izveido Kaimiņattiecību, attīstības un starptautiskās sadarbības instrumentu (OV L xx, lpp.).

29 Padomes Lēmums (ES) XXX par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Savienību, tostarp par attiecībām starp Eiropas Savienību, no vienas puses, un Grenlandi un Dānijas Karalisti, no otras puses (OV L xx, lpp.).

29 Padomes Lēmums (ES) XXX par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Savienību, tostarp par attiecībām starp Eiropas Savienību, no vienas puses, un Grenlandi un Dānijas Karalisti, no otras puses (OV L xx, lpp.).

Grozījums Nr.    13

Regulas priekšlikums

10.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(10 a)  Īpaša uzmanība būtu jāpievērš reģioniem, kas kļūst par Savienības jaunajām ārējām robežām, lai nodrošinātu pašreizējo sadarbības programmu pienācīgu nepārtrauktību.

Grozījums Nr.    14

Regulas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11)  IPA III palīdzībai būtu galvenokārt jākoncentrējas uz šādiem uzdevumiem — palīdzēt IPA saņēmējiem stiprināt demokrātiskās institūcijas un tiesiskumu, reformēt tiesu sistēmu un publisko pārvaldi, ievērot pamattiesības un veicināt dzimumu līdztiesību, iecietību, sociālo iekļautību un nediskrimināciju. Sniedzot IPA palīdzību, būtu jāturpina atbalstīt IPA saņēmēju centieni sekmēt reģionālu, makroreģionālu un pārrobežu sadarbību, kā arī teritoriālo attīstību, tostarp īstenojot ES makroreģionālās stratēģijas. Turklāt IPA palīdzībai būtu jāpievēršas arī drošībai, migrācijai un robežu pārvaldībai, proti, tādiem aspektiem kā piekļuve starptautiskajai aizsardzībai, nozīmīgas informācijas koplietošana, robežkontroles stiprināšana un kopīgi centieni cīņā pret neatbilstīgu migrāciju un migrantu kontrabandu.

(11)  IPA III palīdzībai būtu galvenokārt jākoncentrējas uz šādiem uzdevumiem — palīdzēt IPA saņēmējiem stiprināt demokrātiskās institūcijas un tiesiskumu, reformēt tiesu sistēmu un publisko pārvaldi, ievērot pamattiesības un veicināt dzimumu līdztiesību, iecietību, sociālo iekļautību un nediskrimināciju, kā arī reģionālo un vietējo attīstību. Sniedzot IPA palīdzību, būtu jāturpina atbalstīt IPA saņēmēju centieni sekmēt reģionālu, makroreģionālu un pārrobežu sadarbību, kā arī teritoriālo attīstību, tostarp īstenojot ES makroreģionālās stratēģijas. Turklāt IPA palīdzībai būtu jāpievēršas arī drošībai, migrācijai un robežu pārvaldībai, proti, tādiem aspektiem kā piekļuve starptautiskajai aizsardzībai, nozīmīgas informācijas koplietošana, robežkontroles stiprināšana un kopīgi centieni cīņā pret neatbilstīgu migrāciju un migrantu kontrabandu.

Grozījums Nr.    15

Regulas priekšlikums

12.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(12 a)  Sinerģiju veidošanai ar Savienības ārējām darbībām un attīstības programmām arī būtu jāpalīdz nodrošināt maksimāla ietekme, vienlaikus ievērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 208. pantā noteikto attīstības politikas saskaņotības principu. Ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanai ir būtiski panākt saskaņotību visās Savienības politikas jomās.

Grozījums Nr.    16

Regulas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14)  Ņemot vērā specifisko situāciju Savienības tālākajos reģionos, ir jāpieņem pasākumi par nosacījumiem, ar kādiem šie reģioni var piekļūt struktūrfondiem. Tāpēc atsevišķi šīs regulas noteikumi būtu jāpielāgo tālāko reģionu specifikai, lai vienkāršotu un veicinātu sadarbību ar to kaimiņiem, tajā pašā laikā ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Stiprāka un atjaunota stratēģiskā partnerība ar ES tālākajiem reģioniem”31.

(14)  Ņemot vērā specifisko situāciju Savienības tālākajos reģionos, ir jāpieņem pasākumi par to nosacījumu uzlabošanu, ar kādiem šie reģioni var piekļūt struktūrfondiem. Tāpēc atsevišķi šīs regulas noteikumi būtu jāpielāgo tālāko reģionu specifikai, lai vienkāršotu un veicinātu to sadarbību ar trešām valstīm un AZT, tajā pašā laikā ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Stiprāka un atjaunota stratēģiskā partnerība ar ES tālākajiem reģioniem”31.

_________________

_________________

31 Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Reģionu komitejai un Eiropas Investīciju bankai “Stiprāka un atjaunota stratēģiskā partnerība ar ES tālākajiem reģioniem”, COM(2017) 623 final, 24.10.2017.

31 Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Reģionu komitejai un Eiropas Investīciju bankai “Stiprāka un atjaunota stratēģiskā partnerība ar ES tālākajiem reģioniem”, COM(2017) 623 final, 24.10.2017.

Grozījums Nr.    17

Regulas priekšlikums

14.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(14 a)  Šī regula paredz iespēju aizjūras zemēm un teritorijām (AZT) piedalīties Interreg programmās. Lai veicinātu to efektīvu piekļuvi un līdzdalību, būtu jāņem vērā AZT īpatnības un problēmas.

Grozījums Nr.    18

Regulas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15)  Jānosaka, kādi resursi piešķirami katram atsevišķam Interreg elementam, tostarp katras dalībvalsts daļa no pārrobežu sadarbībai, transnacionālajai sadarbībai un jūrlietu sadarbībai, tālāko reģionu sadarbībai un starpreģionālajai sadarbībai atvēlētā finansējuma, un dalībvalstu iespējas šos elementus izmantot elastīgi. Salīdzinājumā ar 2014.–2020. gada plānošanas periodu būtu jāsamazina pārrobežu sadarbībai atvēlētā finansējuma īpatsvars, bet tajā pašā laikā būtu jāpalielina transnacionālajai sadarbībai un jūrlietu sadarbībai atvēlētā finansējuma īpatsvars, jo šajā elementā tiek integrēta jūrlietu sadarbība, kā arī būtu jāizveido jauns elements, kas paredzēts tālāko reģionu sadarbībai.

(15)  Jānosaka, kādi resursi piešķirami katram atsevišķam Interreg elementam, tostarp katras dalībvalsts daļa no pārrobežu sadarbībai, transnacionālajai sadarbībai, tālāko reģionu sadarbībai un starpreģionālajai sadarbībai atvēlētā finansējuma, un dalībvalstu iespējas šos elementus izmantot elastīgi. Ņemot vērā globalizāciju, sadarbība, kuras mērķis ir palielināt investīcijas nodarbinātībā un izaugsmē un veidot kopīgas investīcijas ar citiem reģioniem, tomēr būtu jāveido atkarībā no reģionu kopīgajām iezīmēm un mērķiem, nevis vienmēr pēc to robežām, un tāpēc būtu jānodrošina pietiekams papildu finansējums jaunajai iniciatīvai par starpreģionālām investīcijām inovācijā, lai reaģētu uz pasaules tirgus stāvokli.

Grozījums Nr.    19

Regulas priekšlikums

18. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18)  Īrijas salas unikālo un īpašo apstākļu kontekstā un nolūkā atbalstīt ziemeļu un dienvidu sadarbību atbilstoši Belfāstas nolīgumam būtu jāturpina jaunā programma PEACE PLUS, un te vajadzētu balstīties uz iepriekšējo programmu darbu Īrijas un Ziemeļīrijas robežapgabalos. Ņemot vērā tās praktisko nozīmīgumu, ir jānodrošina, ka, ja programma darbojas miera un saskaņas labā, ERAF būtu arī jāpalīdz attiecīgajos reģionos veicināt sociālo, ekonomisko un reģionālo stabilitāti, jo īpaši ar pasākumiem, kas veltīti kopienu saliedētības veicināšanai. Ņemot vērā programmas specifiku, to vajadzētu pārvaldīt integrēti, un Apvienotās Karalistes iemaksu vajadzētu integrēt programmā kā ārējos piešķirtos ieņēmumus. Bez tam atsevišķus šīs regulas noteikumus par darbību atlasi nevajadzētu piemērot šai programmai saistībā ar darbībām miera un saskaņas labā.

(18)  Īrijas salas unikālo un īpašo apstākļu kontekstā un nolūkā atbalstīt ziemeļu un dienvidu sadarbību atbilstoši Belfāstas nolīgumam ir jāturpina jaunā programma PEACE PLUS, un te vajadzētu balstīties uz iepriekšējo programmu darbu Īrijas un Ziemeļīrijas robežapgabalos. Ņemot vērā tās praktisko nozīmīgumu, ir jānodrošina, ka, ja programma darbojas miera un saskaņas labā, ERAF būtu arī jāpalīdz attiecīgajos reģionos veicināt sociālo, ekonomisko un reģionālo stabilitāti un sadarbību, jo īpaši ar pasākumiem, kas veltīti kopienu saliedētības veicināšanai. Ņemot vērā programmas specifiku, to vajadzētu pārvaldīt integrēti, un Apvienotās Karalistes iemaksu vajadzētu integrēt programmā kā ārējos piešķirtos ieņēmumus. Bez tam atsevišķus šīs regulas noteikumus par darbību atlasi nevajadzētu piemērot šai programmai saistībā ar darbībām miera un saskaņas labā.

Grozījums Nr.    20

Regulas priekšlikums

20. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(20)  Lielākā daļa Savienības atbalsta būtu jāvelta ierobežotam skaitam politikas mērķu, lai tādējādi panāktu pēc iespējas lielāku Interreg iedarbīgumu.

(20)  Lielākā daļa Savienības atbalsta būtu jāvelta ierobežotam skaitam politikas mērķu, lai tādējādi panāktu pēc iespējas lielāku Interreg iedarbīgumu. Būtu jāpastiprina sinerģija un papildināmība starp INTERREG komponentiem.

Grozījums Nr.    21

Regulas priekšlikums

21. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(21)  Noteikumi par Interreg programmu sagatavošanu, apstiprināšanu un grozīšanu, par teritoriālo attīstību, par darbību atlasi, par uzraudzību un izvērtēšanu, par programmas iestādēm, par darbību revīziju un par pārredzamību un komunikāciju būtu jāpielāgo Interreg programmu specifikai salīdzinājumā ar Regulā (ES) [jaunā KNR] izklāstītajām prasībām.

(21)  Noteikumi par Interreg programmu sagatavošanu, apstiprināšanu un grozīšanu, par teritoriālo attīstību, par darbību atlasi, par uzraudzību un izvērtēšanu, par programmas iestādēm, par darbību revīziju un par pārredzamību un komunikāciju būtu jāpielāgo Interreg programmu specifikai salīdzinājumā ar Regulā (ES) [jaunā KNR] izklāstītajām prasībām. Šiem īpašajiem noteikumiem arī turpmāk vajadzētu būt vienkāršiem un skaidriem, lai izvairītos no pārmērīgas reglamentēšanas un papildu administratīvā sloga dalībvalstīm un saņēmējiem.

Grozījums Nr.    22

Regulas priekšlikums

22. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(22)  Vajadzētu paturēt 2014.–2020. gada plānošanas perioda noteikumus par kritērijiem, pēc kuriem nosaka, vai darbības ir patiešām kopīgas un sadarbīgas, par partnerībām Interreg darbības ietvaros un par vadošā partnera pienākumiem. Tomēr Interreg partneriem būtu jāsadarbojas visos četros aspektos (izstrāde, īstenošana, personāls, finansējums), savukārt tālāko reģionu sadarbības partneriem būtu jāsadarbojas trijos aspektos no četriem, jo būtu vienkāršāk atbalstu no ERAF un no Savienības ārējās finansēšanas instrumentiem apvienot gan programmu, gan darbību līmenī.

(22)  Vajadzētu paturēt 2014.–2020. gada plānošanas perioda noteikumus par kritērijiem, pēc kuriem nosaka, vai darbības ir patiešām kopīgas un sadarbīgas, par partnerībām Interreg darbības ietvaros un par vadošā partnera pienākumiem. Interreg partneriem būtu jāsadarbojas izstrādē un īstenošanā, kā arī personāla un/vai finansējuma jautājumos, savukārt tālāko reģionu sadarbības partneriem būtu jāsadarbojas trijos aspektos no četriem, jo būtu vienkāršāk atbalstu no ERAF un no Savienības ārējās finansēšanas instrumentiem apvienot gan programmu, gan darbību līmenī.

Grozījums Nr.    23

Regulas priekšlikums

22.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(22 a)  Svarīgs un sekmīgs instruments pārrobežu sadarbības programmās ir iedzīvotāju savstarpējās sadarbības (P2P) un maza mēroga projekti, kuru mērķis ir novērst ar robežām saistītos un pārrobežu šķēršļus, veicināt vietējo iedzīvotāju kontaktus un tādējādi tuvināt pierobežas reģionus un to iedzīvotājus. P2P un maza mēroga projekti tiek īstenoti daudzās jomās, tādās kā kultūra, sports, tūrisms, izglītība un apmācība, uzņēmējdarbība, zinātne, vides aizsardzība un ekoloģija, veselības aprūpe, transports un mazie infrastruktūras projekti, administratīvā sadarbība un sabiedriskās attiecības. Kā norādīts arī Reģionu komitejas atzinumā “Iedzīvotāju savstarpējās sadarbības un maza mēroga projekti pārrobežu sadarbības programmās”32, P2P un maza mēroga projektiem ir liela Eiropas pievienotā vērtība un tie ievērojami sekmē pārrobežu sadarbības programmu vispārējā mērķa sasniegšanu.

 

__________________

32 Eiropas Reģionu komitejas 2017. gada 12. jūlija atzinums “Iedzīvotāju savstarpējās sadarbības un maza mēroga projekti pārrobežu sadarbības programmās”, (OV C 342, 12.10.2017., 38. lpp.).

Grozījums Nr.    24

Regulas priekšlikums

23. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(23)  Ir jāprecizē noteikumi par mazu projektu fondiem, kas ir pastāvējuši jau kopš Interreg aizsākumiem, bet uz ko nekad nav attiecināti specifiski noteikumi. Kā izklāstīts Reģionu komitejas atzinumā “Iedzīvotāju savstarpējās sadarbības un maza mēroga projekti pārrobežu sadarbības programmās”32, šādi mazo projektu fondi ir būtiski, lai stiprinātu uzticēšanos iedzīvotāju un iestāžu starpā, sniegtu lielāku Eiropas pievienoto vērtību un, pateicoties robežu radīto šķēršļu pārvarēšanai un pierobežas teritoriju un iedzīvotāju integrēšanai, ievērojami sekmētu pārrobežu sadarbības programmu vispārējā mērķa sasniegšanu. Lai galasaņēmējiem, kas parasti nav raduši pieteikties Savienības finansējumam, atvieglotu mazo projektu finansēšanas pārvaldību, būtu jānosaka, ka tad, ja netiek pārsniegts noteikts slieksnis, ir obligāti jāizmanto vienkāršotu izmaksu iespējas un fiksētas summas maksājumi.

(23)  Kopš Interreg aizsākumiem P2P un maza mēroga projektus galvenokārt atbalsta mazu projektu fondi vai līdzīgi instrumenti, uz kuriem nekad nav attiecināti nekādi īpaši nosacījumi, tāpēc ir jāprecizē noteikumi par šādu projektu fondiem. Lai arī turpmāk nodrošinātu iedzīvotāju P2P un maza mēroga projektu pievienoto vērtību un priekšrocības, tajā skaitā saistībā ar vietējo un reģionālo attīstību, un lai galasaņēmējiem, kas parasti nav raduši pieteikties Savienības finansējumam, atvieglotu mazo projektu finansēšanas pārvaldību, būtu jānosaka, ka tad, ja netiek pārsniegts noteikts slieksnis, ir obligāti jāizmanto vienkāršotu izmaksu iespējas un fiksētas summas maksājumi.

__________________

 

32 Eiropas Reģionu komitejas 2017. gada 12. jūlija atzinums “Iedzīvotāju savstarpējās sadarbības un maza mēroga projekti pārrobežu sadarbības programmās”, (OV C 342, 12.10.2017., 38. lpp.).

 

Grozījums Nr.    25

Regulas priekšlikums

24. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(24)  Sakarā ar to, ka ir iesaistīta vairāk nekā viena dalībvalsts, un tas rada lielākas administratīvās izmaksas, jo īpaši attiecībā uz kontrolēm un tulkojumiem, tehniskās palīdzības izdevumu maksimālajai robežai vajadzētu būt augstākai nekā tai, kas noteikta pie mērķa “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei”. Lai kompensētu paaugstinātās administratīvās izmaksas, dalībvalstis būtu jāmudina pēc iespējas samazināt administratīvo slogu attiecībā uz kopīgo projektu īstenošanu. Turklāt Interreg programmām ar ierobežotu Savienības atbalstu vai ārējām pārrobežu sadarbības programmām būtu jāsaņem noteikta tehniskai palīdzībai paredzēta minimālā summa, lai nodrošinātu pietiekamu finansējumu efektīviem tehniskās palīdzības pasākumiem.

(24)  Sakarā ar to, ka ir iesaistīta vairāk nekā viena dalībvalsts, un tas rada lielākas administratīvās izmaksas, tajā skaitā attiecībā uz reģionālajiem kontaktpunktiem (vai “antenām”), kas ir svarīgi kontaktpunkti tiem, kuri ierosina un īsteno projektus, un tādēļ tie darbojas kā tiešais savienojums ar kopīgajiem sekretariātiem vai attiecīgajām iestādēm, bet jo īpaši attiecībā uz kontrolēm un tulkojumiem, tehniskās palīdzības izdevumu maksimālajai robežai vajadzētu būt augstākai nekā tai, kas noteikta pie mērķa “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei”. Lai kompensētu paaugstinātās administratīvās izmaksas, dalībvalstis būtu jāmudina pēc iespējas samazināt administratīvo slogu attiecībā uz kopīgo projektu īstenošanu. Turklāt Interreg programmām ar ierobežotu Savienības atbalstu vai ārējām pārrobežu sadarbības programmām būtu jāsaņem noteikta tehniskai palīdzībai paredzēta minimālā summa, lai nodrošinātu pietiekamu finansējumu efektīviem tehniskās palīdzības pasākumiem.

Grozījums Nr.    26

Regulas priekšlikums

25.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(25a)  Saistībā ar administratīvā sloga samazināšanu Komisijai, dalībvalstīm un reģioniem būtu cieši jāsadarbojas, lai izmantotu Regulas (ES) .../... [jaunās KNR] 77. pantā paredzētos uzlabotos proporcionalitātes noteikumus attiecībā uz Interreg programmas pārvaldības un kontroles sistēmu.

Grozījums Nr.    27

Regulas priekšlikums

27. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(27)  Dalībvalstis būtu jāmudina piešķirt vadošās iestādes funkcijas ETSG vai uzticēt šādai grupai — līdzīgi kā citām pārrobežu juridiskām struktūrām — atbildību par apakšprogrammas, integrētu teritoriālo investīciju vai viena vai vairāku mazo projektu fondu pārvaldību, vai nozīmēt to par vienīgo partneri.

(27)  Dalībvalstīm attiecīgā gadījumā būtu jādeleģē vadošās iestādes funkcijas jaunai vai, atbilstīgā gadījumā, jau esošai ETSG vai jāuztic šādai grupai — līdzīgi kā citām pārrobežu juridiskām struktūrām — atbildība par apakšprogrammas vai integrētu teritoriālo investīciju pārvaldību, vai jānozīmē to par vienīgo partneri. Dalībvalstīm būtu jādod iespēja vietējām un reģionālajām iestādēm un citām publiskām iestādēm no dažādām dalībvalstīm izveidot šādas sadarbības grupas ar juridiskas personas statusu un iesaistīt vietējās un reģionālās iestādes to darbībā.

Grozījums Nr.    28

Regulas priekšlikums

28. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(28)  Pie grāmatvedības funkcijas būtu jāpatur 2014.–2020. gada plānošanas periodam izveidotā maksājumu ķēde, t.i., no Komisijas ar sertifikācijas iestādes starpniecību pie vadošā partnera. Savienības atbalsts būtu jāizmaksā vadošajam partnerim, izņemot gadījumus, kad tas varētu radīt dubultas maksas par konvertēšanu euro un pēc tam no euro citā valūtā vai otrādi darījumos starp vadošo partneri un citiem partneriem.

(28)  Pie grāmatvedības funkcijas būtu jāpatur 2014.–2020. gada plānošanas periodam izveidotā maksājumu ķēde, t.i., no Komisijas ar sertifikācijas iestādes starpniecību pie vadošā partnera. Savienības atbalsts būtu jāizmaksā vadošajam partnerim, izņemot gadījumus, kad tas varētu radīt dubultas maksas par konvertēšanu euro un pēc tam no euro citā valūtā vai otrādi darījumos starp vadošo partneri un citiem partneriem. Ja nav noteikts citādi, vadošais partneris nodrošina, ka pārējie partneri pilnībā un saskaņā ar grafiku, par ko vienojušies visi partneri, saņem kopējā ieguldījuma summu no attiecīgā Savienības fonda, ievērojot to pašu procedūru, ko piemēro vadošajam partnerim.

Grozījums Nr.    29

Regulas priekšlikums

29. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(29)  Saskaņā ar Regulas [ES, Euratom] [FR-Omnibus] [63. panta 9. punktu] nozaru noteikumos jāņem vērā Eiropas teritoriālās sadarbības (Interreg) programmu vajadzības, jo īpaši attiecībā uz revīzijas funkciju. Tāpēc noteikumi par gada revīzijas atzinumu, gada kontroles ziņojumu un darbību revīziju būtu jāvienkāršo un jāpielāgo attiecībā uz tādām programmām, kurās iesaistīta vairāk nekā viena dalībvalsts.

(29)  Saskaņā ar Regulas [ES, Euratom] [FR-Omnibus] [63. panta 9. punktu] nozaru noteikumos jāņem vērā Eiropas teritoriālās sadarbības (Interreg) programmu vajadzības, jo īpaši attiecībā uz revīzijas funkciju. Tāpēc noteikumi par gada revīzijas atzinumu, gada kontroles ziņojumu un darbību revīzijām būtu jāvienkāršo un jāpielāgo attiecībā uz tādām programmām, kurās iesaistīta vairāk nekā viena dalībvalsts.

Grozījums Nr.    30

Regulas priekšlikums

30. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(30)  Būtu jāizveido skaidra finansiālās atbildības ķēde attiecībā uz nepamatoto maksājumu atgūšanu — no vienīgajiem vai citiem partneriem līdz vadošajam partnerim, vadošajai iestādei un Komisijai. Būtu jāparedz noteikums par dalībvalstu, trešo valstu, partnervalstu vai aizjūras zemju un teritoriju (AZT) atbildību gadījumos, kad neizdodas līdzekļus atgūt no vienīgā partnera vai cita partnera, vai vadošā partnera, proti, tas nozīmē, ka dalībvalsts atlīdzina vadošajai iestādei. Līdz ar to Interreg programmas neparedz iespēju, ka varētu būt kādas neatgūstamas summas saņēmēju līmenī. Tomēr ir jāprecizē noteikumi par gadījumiem, ja dalībvalsts, trešā valsts, partnervalsts vai AZT līdzekļus vadošajai iestādei neatlīdzina. Būtu jāprecizē arī vadošā partnera saistības sakarā ar līdzekļu atlīdzināšanu. Konkrētāk, nedrīkstētu pieļaut, ka vadošā iestāde piespiež vadošo partneri uzsākt tiesvedību citā valstī.

(30)  Būtu jāizveido skaidra finansiālās atbildības ķēde attiecībā uz nepamatoto maksājumu atgūšanu — no vienīgajiem vai citiem partneriem līdz vadošajam partnerim, vadošajai iestādei un Komisijai. Būtu jāparedz noteikums par dalībvalstu, trešo valstu, partnervalstu vai aizjūras zemju un teritoriju (AZT) atbildību gadījumos, kad neizdodas līdzekļus atgūt no vienīgā partnera vai cita partnera, vai vadošā partnera, proti, tas nozīmē, ka dalībvalsts atlīdzina vadošajai iestādei. Līdz ar to Interreg programmas neparedz iespēju, ka varētu būt kādas neatgūstamas summas saņēmēju līmenī. Tomēr ir jāprecizē noteikumi par gadījumiem, ja dalībvalsts, trešā valsts, partnervalsts vai AZT līdzekļus vadošajai iestādei neatlīdzina. Būtu jāprecizē arī vadošā partnera saistības sakarā ar līdzekļu atlīdzināšanu. Turklāt būtu jānosaka procedūras, kas saistītas ar līdzekļu atgūšanu, un par tām būtu jāvienojas uzraudzības komitejai. Tomēr nedrīkstētu pieļaut, ka vadošā iestāde piespiež vadošo partneri uzsākt tiesvedību citā valstī.

Grozījums Nr.    31

Regulas priekšlikums

30.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(30 a)  Ir pareizi veicināt finanšu disciplīnu. Tajā pašā laikā budžeta saistību atcelšanas pasākumos būtu jāņem vērā Interreg programmu un to īstenošanas sarežģītība.

Grozījums Nr.    32

Regulas priekšlikums

32. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(32)  Lai gan Interreg programmas, kurās piedalās trešās valstis, partnervalstis vai AZT, būtu jāīsteno dalītā pārvaldībā, tālāko reģionu sadarbību var īstenot netiešā pārvaldībā. Būtu jāparedz specifiski noteikumi par to, kā šīs programmas pilnībā vai daļēji īstenot netiešā pārvaldībā.

(32)  Lai gan Interreg programmas, kurās piedalās trešās valstis, partnervalstis vai AZT, būtu jāīsteno dalītā pārvaldībā, tālāko reģionu sadarbību var īstenot netiešā pārvaldībā. Būtu jāparedz specifiski noteikumi par to, kā šīs programmas pilnībā vai daļēji īstenojamas netiešā pārvaldībā.

Grozījums Nr.    33

Regulas priekšlikums

35. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(35)  Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus Interreg programmu pieņemšanai un grozīšanai, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras. Tomēr ārējās pārrobežu sadarbības programmās vajadzības gadījumā attiecībā uz šo programmu pirmo apstiprināšanas lēmumu vajadzētu ievērot komiteju procedūras. kas izveidotas ar Regulām (ES) [IPA III] un [KASSI].

(35)  Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus Interreg programmu pieņemšanai un grozīšanai, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras. Tomēr vajadzības gadījumā ārējās pārrobežu sadarbības programmās attiecībā uz šo programmu pirmo apstiprināšanas lēmumu vajadzētu ievērot komiteju procedūras, kas izveidotas ar Regulām (ES) [IPA III] un [KASSI].

Grozījums Nr.    34

Regulas priekšlikums

36.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(36 a)  Eiropas teritoriālās sadarbības (ETS) veicināšana ir svarīga ES kohēzijas politikas prioritāte. Atbalsts MVU ar ETS projektiem saistīto izmaksu segšanai saskaņā ar Komisijas Vispārējo grupu atbrīvojuma regulu (VGAR) no paziņošanas prasības jau ir atbrīvots. Īpaši nosacījumi attiecībā uz reģionālā atbalsta piešķiršanu investīcijām, ko veic visu lielumu uzņēmumi, ir iekļauti arī Reģionālā atbalsta pamatnostādnēs 2014.–2020. gadam2a un VGAR iedaļā par reģionālo atbalstu. Ņemot vērā gūto pieredzi, atbalstam Eiropas teritoriālās sadarbības projektiem būtu tikai ierobežota ietekme uz konkurenci un tirdzniecību starp dalībvalstīm, un tādējādi Komisijai būtu jādod iespēja atzīt, ka šāds atbalsts ir saderīgs ar iekšējo tirgu un ka uz finansējumu, ko sniedz ETS projektu atbalstam, var attiecināt grupu atbrīvojumu.

 

_____________________

 

1a Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regula (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (OV L 187, 26.6.2014., 1. lpp.).

2a Reģionālā atbalsta pamatnostādnes 2014.–2020. gadam (OV C 209, 23.7.2013., 1. lpp.).

Grozījums Nr.    35

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Šī regula paredz noteikumus par Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi (Interreg) nolūkā stiprināt sadarbību starp dalībvalstīm Savienībā un starp dalībvalstīm un blakusesošām trešām valstīm, partnervalstīm, citām teritorijām vai aizjūras zemēm un teritorijām (AZT).

1.  Šī regula paredz noteikumus par Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi (Interreg) nolūkā stiprināt sadarbību starp dalībvalstīm un to reģioniem Savienībā un starp dalībvalstīm, to reģioniem un trešām valstīm, partnervalstīm, citām teritorijām vai aizjūras zemēm un teritorijām (AZT), vai reģionālās integrācijas un sadarbības organizācijām, vai trešo valstu grupām, kas ir daļa no reģionālas organizācijas.

Grozījums Nr.    36

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4)  “pārrobežu juridiskā struktūra” ir juridiska struktūra, kas izveidota atbilstoši vienas no Interreg programmā iesaistīto valstu tiesību aktiem, ar noteikumu, ka to izveidojušas teritoriālās iestādes vai citas struktūras no vismaz divām iesaistītajām valstīm.

(4)  “pārrobežu juridiskā struktūra” ir juridiska struktūra, tajā skaitā eiroreģions, kas izveidota atbilstoši vienas no Interreg programmā iesaistīto valstu tiesību aktiem, ar noteikumu, ka to izveidojušas teritoriālās iestādes vai citas struktūras no vismaz divām iesaistītajām valstīm.

Grozījums Nr.    37

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(4 a)  “reģionālā integrācijas un sadarbības organizācija” ir dalībvalstu vai reģionu grupa tajā pašā ģeogrāfiskajā apgabalā, kuras mērķis ir cieši sadarboties kopīgu interešu jautājumos.

Grozījums Nr.    38

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1)  pārrobežu sadarbība starp blakusreģioniem nolūkā veicināt integrētu reģionālo attīstību (1. elements):

(1)  pārrobežu sadarbība starp blakusreģioniem nolūkā veicināt integrētu un harmonisku reģionālo attīstību (1. elements):

Grozījums Nr.    39

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  pārrobežu sadarbība starp divu vai vairāku dalībvalstu sauszemes pierobežas blakusreģioniem vai starp vismaz vienas dalībvalsts un vienas vai vairāku 4. panta 3. punktā uzskaitīto trešo valstu sauszemes pierobežas blakusreģioniem; vai

(a)  pārrobežu sadarbība starp divu vai vairāku dalībvalstu sauszemes vai jūras pierobežas blakusreģioniem vai starp vismaz vienas dalībvalsts un vienas vai vairāku 4. panta 3. punktā uzskaitīto trešo valstu sauszemes vai jūras pierobežas blakusreģioniem; vai

Grozījums Nr.    40

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 1. punkts – b apakšpunkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b)  ārēja pārrobežu sadarbība starp vismaz vienas dalībvalsts un viena vai vairāku tālāk minēto vienību sauszemes pierobežas blakusreģioniem:

b)  ārēja pārrobežu sadarbība starp vismaz vienas dalībvalsts un viena vai vairāku tālāk minēto vienību sauszemes vai jūras pierobežas blakusreģioniem:

Grozījums Nr.    41

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2)  transnacionālā sadarbība un jūrlietu sadarbība plašākās transnacionālās teritorijās vai jūras baseinu apkaimē, iesaistot nacionālos, reģionālos un vietējos programmas partnerus dalībvalstīs, trešās valstīs, partnervalstīs un Grenlandē, ar nolūku panākt augstāku teritoriālās integrācijas pakāpi (“2. elements”; ja attiecas tikai uz transnacionālo sadarbību — “2.A elements; ja attiecas tikai uz jūrlietu sadarbību — “2.B elements”);

(2)  transnacionālā sadarbība plašākās transnacionālās teritorijās vai jūras baseinu apkaimē, iesaistot nacionālos, reģionālos un vietējos programmas partnerus dalībvalstīs, trešās valstīs, partnervalstīs un AZT, ar nolūku panākt augstāku teritoriālās integrācijas pakāpi (“2. elements”);

Grozījums Nr.    42

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)  tālāko reģionu sadarbība savā starpā un ar vienu vai vairākām kaimiņos esošām trešām valstīm vai partnervalstīm, vai AZT, nolūkā sekmēt to reģionālo integrāciju savā apkārtnē (“3. elements”);

(3)  tālāko reģionu sadarbība savā starpā un ar vienu vai vairākām kaimiņos esošām trešām valstīm vai partnervalstīm, vai AZT, vai reģionālajām integrācijas un sadarbības organizācijām, nolūkā sekmēt to reģionālo integrāciju un harmonisku attīstību savā apkārtnē (“3. elements”);

Grozījums Nr.    43

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 4. punkts – a apakšpunkts – i a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(i a)  kopēju starpreģionu attīstības projektu īstenošanā;

Grozījums Nr.    44

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 4. punkts – a apakšpunkts – i b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(i b)  spēju attīstīšanā starp partneriem visā Savienībā saistībā ar:

Grozījums Nr.    45

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 4. punkts – a apakšpunkts – ii a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

iia)  paraugprakses apzināšanu un izplatīšanu, lai to nodotu galvenokārt darbības programmām saistībā ar mērķi “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei”;

Grozījums Nr.    46

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 4. punkts – a apakšpunkts – ii b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

iib)  pieredzes apmaiņu par paraugprakses apzināšanu, pārnešanu un izplatīšanu par pilsētu ilgtspējīgu attīstību, tostarp saikni starp pilsētām un lauku apgabaliem;

Grozījums Nr.    47

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 4. punkts – a apakšpunkts – iii a  punkts(jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

iiia)  Eiropas pārrobežu mehānisma izveidi, darbību un izmantošanu, kā minēts Regulā (ES) ... / ... [jauns Eiropas pārrobežu mehānisms];

Grozījums Nr.    48

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5)  starpreģionālas investīcijas inovācijā, pateicoties tādu starpreģionālu inovācijas projektu komercializācijai un izvēršanai, kam ir potenciāls sekmēt Eiropas vērtību ķēžu attīstību (“5. elements”).

svītrots

Grozījums Nr.    49

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Pārrobežu sadarbības gadījumā no ERAF atbalstāmie reģioni ir NUTS 3. līmeņa Savienības reģioni pie visām iekšējām un ārējām sauszemes robežām ar trešām valstīm vai partnervalstīm.

1.  Pārrobežu sadarbības gadījumā no ERAF atbalstāmie reģioni ir NUTS 3. līmeņa Savienības reģioni pie visām iekšējām un ārējām sauszemes vai jūras robežām ar trešām valstīm vai partnervalstīm, neskarot nekādus iespējamos pielāgojumus, kas veikti, lai nodrošinātu 2014.–2020. gada plānošanas periodam noteikto sadarbības programmu jomu saskaņotību un nepārtrauktību.

Grozījums Nr.    50

Regulas priekšlikums

4. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Pārrobežu sadarbības ietvaros atbalsta arī reģionus pie jūras robežām, ko caur jūru saista pastāvīgi savienojumi.

svītrots

Grozījums Nr.    51

Regulas priekšlikums

4. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Iekšējās pārrobežu sadarbības gadījumā Interreg programmas var aptvert tos Norvēģijas, Šveices un Apvienotās Karalistes reģionus, kas ir līdzvērtīgi NUTS 3. līmeņa reģioniem, kā arī Lihtenšteinu, Andoru un Monako.

3.  Iekšējās pārrobežu sadarbības gadījumā Interreg programmas var aptvert tos Norvēģijas, Šveices un Apvienotās Karalistes reģionus, kas ir līdzvērtīgi NUTS 3. līmeņa reģioniem, kā arī Lihtenšteinu, Andoru, Monako un Sanmarīno.

Grozījums Nr.    52

Regulas priekšlikums

4. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Ārējās pārrobežu sadarbības gadījumā reģioni, kas atbalstāmi no IPA III vai KASSI, ir attiecīgās partnervalsts NUTS 3. līmeņa reģioni vai, ja NUTS klasifikācijas nav, līdzvērtīgi apgabali gar visām sauszemes robežām starp dalībvalstīm un partnervalstīm, kas tiesīgas saņemt atbalstu no IPA III vai KASSI.

4.  Ārējās pārrobežu sadarbības gadījumā reģioni, kas atbalstāmi no IPA III vai KASSI, ir attiecīgās partnervalsts NUTS 3. līmeņa reģioni vai, ja NUTS klasifikācijas nav, līdzvērtīgi apgabali gar visām sauszemes vai jūras robežām starp dalībvalstīm un partnervalstīm, kas tiesīgas saņemt atbalstu no IPA III vai KASSI.

Grozījums Nr.    53

Regulas priekšlikums

5. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5  Transnacionālās sadarbības un jūrlietu sadarbības ģeogrāfiskais tvērums

Transnacionālās sadarbības ģeogrāfiskais tvērums

Grozījums Nr.    54

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Transnacionālās sadarbības un jūrlietu sadarbības gadījumā no ERAF atbalstāmie reģioni ir Savienības NUTS 2. līmeņa reģioni, kas aptver nepārtrauktus funkcionālos apgabalus, attiecīgā gadījumā ņemot vērā makroreģionālās stratēģijas un jūras baseinu stratēģijas.

1.  Transnacionālās sadarbības gadījumā no ERAF atbalstāmie reģioni ir Savienības NUTS 2. līmeņa reģioni, kas aptver nepārtrauktus funkcionālos apgabalus, neskarot nekādus iespējamos pielāgojumus, kas veikti, lai nodrošinātu šādas sadarbības saskaņotību un nepārtrauktību lielākajās saskaņotajās jomās, pamatojoties uz 2014.–2020. gada plānošanas periodu, un attiecīgā gadījumā ņemot vērā makroreģionālās stratēģijas un jūras baseinu stratēģijas.

Grozījums Nr.    55

Regulas priekšlikums

5. pants – 2. punkts – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Transnacionālās sadarbības un jūrlietu sadarbības Interreg programmas var aptvert:

Transnacionālās sadarbības Interreg programmas var aptvert:

Grozījums Nr.    56

Regulas priekšlikums

5. pants – 2. punkts – 1. daļa – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b)  Grenlandi;

b)  AZT, kas izmanto AZT programmas sniegto atbalstu;

Grozījums Nr.    57

Regulas priekšlikums

5. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Šā panta 2. punktā uzskaitītie reģioni, trešās valstis vai partnervalstis ir NUTS 2. līmeņa reģioni vai, ja NUTS klasifikācijas nav, līdzvērtīgi apgabali.

3.  Šā panta 2. punktā uzskaitītie reģioni, trešās valstis, partnervalstis vai AZT ir NUTS 2. līmeņa reģioni vai, ja NUTS klasifikācijas nav, līdzvērtīgi apgabali.

Grozījums Nr.    58

Regulas priekšlikums

6. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Tālāko reģionu Interreg programmas var aptvert partnervalstis kaimiņos, kas saņem atbalstu no KASSI, vai AZT, kas saņem atbalstu no AZTP, vai abus.

2.  Tālāko reģionu Interreg programmas var aptvert partnervalstis, kas saņem atbalstu no KASSI, AZT, kas saņem atbalstu no AZTP, reģionālās sadarbības organizācijas vai šo abu vai visu trīs minēto kombināciju.

Grozījums Nr.    59

Regulas priekšlikums

7. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Starpreģionālās sadarbības un starpreģionālo investīciju inovācijā ģeogrāfiskais tvērums

Starpreģionālās sadarbības ģeogrāfiskais tvērums

Grozījums Nr.    60

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Attiecībā uz jebkuru Interreg 4. elementa programmu vai attiecībā uz starpreģionālām investīcijām inovācijā atbilstīgi 5. elementam atbalstu no ERAF saņem visa Savienības teritorija.

1.  Attiecībā uz jebkuru Interreg 4. elementa programmu atbalstu no ERAF saņem visa Savienības teritorija, tajā skaitā tālākie reģioni.

Grozījums Nr.    61

Regulas priekšlikums

7. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Interreg 4. elementa programmas var pilnībā vai daļēji aptvert 4., 5. un 6. pantā minētās trešās valstis, partnervalstis, citas teritorijas vai AZT, neatkarīgi no tā, vai tās saņem atbalstu no Savienības ārējās finansēšanas instrumentiem.

2.  Interreg 4. elementa programmas var pilnībā vai daļēji aptvert 4., 5. un 6. pantā minētās trešās valstis, partnervalstis, citas teritorijas vai AZT, neatkarīgi no tā, vai tās saņem atbalstu no Savienības ārējās finansēšanas instrumentiem. Trešās valstis var piedalīties šajās programmās ar nosacījumu, ka tās dod ieguldījumu finansējumā ārēji piešķirto ieņēmumu veidā.

Grozījums Nr.    62

Regulas priekšlikums

8. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Šā panta 1. punktā minētajā īstenošanas aktā iekļauj arī sarakstu, kur norāda tos NUTS 3. līmeņa Savienības reģionus, kas ir ņemti vērā saistībā ar ERAF piešķīrumu pārrobežu sadarbībai pie visām iekšējām robežām un tām ārējām robežām, uz kurām attiecas Savienības ārējās finansēšanas instrumenti, kā arī sarakstu, kur norāda tos NUTS 3. līmeņa Savienības reģionus, kas ir piešķīrumu nolūkā ņemti vērā 2.B elementa ietvaros un minēti 9. panta 3. punkta a) apakšpunktā.

2.  Šā panta 1. punktā minētajā īstenošanas aktā iekļauj arī sarakstu, kur norāda tos NUTS 3. līmeņa Savienības reģionus, kas ir ņemti vērā saistībā ar ERAF piešķīrumu pārrobežu sadarbībai pie visām iekšējām robežām un tām ārējām robežām, uz kurām attiecas Savienības ārējās finansēšanas instrumenti.

Grozījums Nr.    63

Regulas priekšlikums

8. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Šā panta 1. punktā minētajā sarakstā norāda arī trešo valstu vai partnervalstu, vai ārpussavienības teritoriju reģionus, kas nesaņem atbalstu no ERAF vai Savienības ārējās finansēšanas instrumenta.

3.  Šā panta 1. punktā minētajā sarakstā norāda arī trešo valstu vai partnervalstu, vai teritoriju ārpus Savienības reģionus, kas nesaņem atbalstu no ERAF vai Savienības ārējās finansēšanas instrumenta.

Grozījums Nr.    64

Regulas priekšlikums

9. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Eiropas teritoriālās sadarbības mērķim (Interreg) paredzēto ERAF resursu apmērs ir 8 430 000 000 EUR no visiem resursiem, kas budžeta saistībām ir pieejami no ERAF, ESF+ un Kohēzijas fonda 2021.–2027. gada plānošanas periodam un uzskaitīti Regulas (ES) [jaunā KNR] 102. panta 1. punktā.

1.  Eiropas teritoriālās sadarbības mērķim (Interreg) paredzēto resursu apmērs ir 11 165 910 000 (2018. gada cenās) EUR no visiem resursiem, kas budžeta saistībām ir pieejami no ERAF, ESF+ un Kohēzijas fonda 2021.–2027. gada plānošanas periodam un uzskaitīti Regulas (ES) [jaunā KNR] 103. panta 1. punktā.

Grozījums Nr.    65

Regulas priekšlikums

9. pants – 2. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Šā panta 1. punktā minētos resursus sadala šādi:

2.  10 195 910 000 EUR (91,31 %) no šā panta 1. punktā minētajiem resursiem sadala šādi:

Grozījums Nr.    66

Regulas priekšlikums

9. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)  52,7 % (t. i., kopā 4 440 000 000 EUR) pārrobežu sadarbībai (1. elements);

a)  7 500 000 000 EUR (67,16 %) pārrobežu sadarbībai (1. elements);

Grozījums Nr.    67

Regulas priekšlikums

9. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b)  31,4 % (t. i., kopā 2 649 900 000 EUR) transnacionālajai sadarbībai un jūrlietu sadarbībai (2. elements);

b)  1 973 600 880 EUR (17,68 %) transnacionālajai sadarbībai (2. elements);

Grozījums Nr.    68

Regulas priekšlikums

9. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c)  3,2  % (t. i., kopā 270 100 000 EUR) tālāko reģionu sadarbībai (3. elements);

c)  357 309 120 EUR (3,2 %) tālāko reģionu sadarbībai (3. elements);

Grozījums Nr.    69

Regulas priekšlikums

9. pants – 2. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

d)  1,2 % (t. i., kopā 100 000 000 EUR) starpreģionālajai sadarbībai (4. elements);

d)  365 000 000 EUR (3,27 %) starpreģionālajai sadarbībai (4. elements);

Grozījums Nr.    70

Regulas priekšlikums

9. pants – 2. punkts – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

e)  11,5 % (t. i., kopā 970 000 000 EUR) starpreģionālām investīcijām inovācijā (5. elements).

svītrots

Grozījums Nr.    71

Regulas priekšlikums

9. pants – 3. punkts – 2. daļa – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)  1. elements — NUTS 3. līmeņa reģioni; 2.B elements — tie NUTS 3. līmeņa reģioni, kas uzskaitīti īstenošanas aktā saskaņā ar 8. panta 2. punktu;

a)  1. elements — NUTS 3. līmeņa reģioni, kas uzskaitīti īstenošanas aktā saskaņā ar 8. panta 2. punktu;

Grozījums Nr.    72

Regulas priekšlikums

9. pants – 3. punkts – 2. daļa – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b)  2.A elements un 3. elements — NUTS 2. līmeņa reģioni.

b)  2. elements — NUTS 2. līmeņa reģioni.

Grozījums Nr.    73

Regulas priekšlikums

9. pants – 3. punkts – 2. daļa – ba apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(b a)  3. elements — NUTS 2. un 3. līmeņa reģioni.

Grozījums Nr.    74

Regulas priekšlikums

9. pants – 5.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

5.a  970 000 000 EUR (8,69 %) no 1. punktā minētajiem līdzekļiem piešķir jaunajai iniciatīvai par starpreģionālām investīcijām inovācijā, kā minēts 15.a pantā (jauns).

 

Ja Komisija līdz 2026. gada 31. decembrim nav izmantojusi visus 1. punktā minētos pieejamos līdzekļus projektiem, kas atlasīti saskaņā ar šo iniciatīvu, atlikušos nesaistītos atlikumus pārdala starp 1. līdz 4. komponenta daļām.

Grozījums Nr.    75

Regulas priekšlikums

10. pants – 3. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ERAF atbalstu atsevišķām ārējām pārrobežu Interreg programmām piešķir ar noteikumu, ka no IPA III PRS un KASSI PRS piešķir vismaz līdzvērtīgas summas saskaņā ar attiecīgo stratēģiskās plānošanas dokumentu. Minēto līdzvērtīgo summu maksimālais apmērs ir noteikts IPA III vai KASSI leģislatīvajā aktā.

ERAF atbalstu atsevišķām ārējām pārrobežu Interreg programmām piešķir ar noteikumu, ka no IPA III PRS un KASSI PRS piešķir vismaz līdzvērtīgas summas saskaņā ar attiecīgo stratēģiskās plānošanas dokumentu. Minēto ieguldījumu maksimālais apmērs ir noteikts IPA III vai KASSI leģislatīvajā aktā.

Grozījums Nr.    76

Regulas priekšlikums

12. pants – 3. punkts – 1. daļa – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b)  Interreg programmu nevar īstenot pēc plāna iesaistīto valstu attiecību problēmu dēļ.

b)  pienācīgi pamatotos gadījumos, kad Interreg programmu nevar īstenot pēc plāna iesaistīto valstu attiecību problēmu dēļ.

Grozījums Nr.    77

Regulas priekšlikums

12. pants – 4. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Kas attiecas uz Komisijas jau apstiprinātu 2. elementa Interreg programmu, partnervalsts vai Grenlandes dalība tiek pārtraukta, ja iestājas kāda no situācijām, kas izklāstīta 3. punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunktā.

Attiecībā uz Komisijas jau apstiprinātu 2. elementa Interreg programmu partnervalsts vai AZT dalība tiek pārtraukta, ja iestājas kāda no situācijām, kas izklāstīta 3. punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunktā.

Grozījums Nr.    78

Regulas priekšlikums

12. pants – 4. punkts – 2. daļa – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)  Interreg programma tiek pārtraukta kopumā, jo īpaši tad, ja galvenos kopīgas attīstības uzdevumus nav iespējams paveikt bez attiecīgās partnervalsts vai Grenlandes piedalīšanās;

a)  Interreg programma tiek pārtraukta kopumā, jo īpaši tad, ja galvenos kopīgas attīstības uzdevumus nav iespējams paveikt bez attiecīgās partnervalsts vai AZT piedalīšanās;

Grozījums Nr.    79

Regulas priekšlikums

12. pants – 4. punkts – 2. daļa – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c)  Interreg programma turpinās bez partnervalsts vai Grenlandes piedalīšanās.

c)  Interreg programma turpinās bez partnervalsts vai AZT piedalīšanās.

Grozījums Nr.    80

Regulas priekšlikums

12. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6.  Ja trešā valsts vai partnervalsts, kura programmā Interreg iemaksā valsts resursus, kas nav valsts līdzfinansējums atbalstam no ERAF vai no Savienības ārējās finansēšanas instrumenta, šo ieguldījumu Interreg programmas īstenošanas laikā samazina vai nu kopumā, vai attiecībā uz kopīgām darbībām, kas jau ir atlasītas un saņēmušas 22. panta 6. punktā paredzēto dokumentu, tad iesaistītā dalībvalsts vai dalībvalstis prasa izmantot vienu no risinājumiem, kas izklāstīti 4. punkta otrajā daļā.

6.  Ja trešā valsts, partnervalsts vai AZT, kura programmā Interreg iemaksā valsts resursus, kas nav valsts līdzfinansējums atbalstam no ERAF vai no Savienības ārējās finansēšanas instrumenta, šo ieguldījumu Interreg programmas īstenošanas laikā samazina vai nu kopumā, vai attiecībā uz kopīgām darbībām, kas jau ir atlasītas un saņēmušas 22. panta 6. punktā paredzēto dokumentu, tad iesaistītā dalībvalsts vai dalībvalstis prasa izmantot vienu no risinājumiem, kas izklāstīti šā panta 4. punkta otrajā daļā.

Grozījums Nr.    81

Regulas priekšlikums

13. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Līdzfinansēšanas likme katras Interreg programmas līmenī nav lielāka par 70 %, izņemot gadījumus, kad attiecībā uz ārējām pārrobežu vai 3. elementa Interreg programmām lielāks procentuālais apjoms ir noteikts attiecīgi ar Regulu (ES) [IPA III], Regulu (ES) [KASSI] un Padomes Lēmumu Nr. [AZTP] vai ar kādu citu saskaņā ar to pieņemtu aktu.

Līdzfinansēšanas likme katras Interreg programmas līmenī nav lielāka par 80 %, izņemot gadījumus, kad attiecībā uz ārējām pārrobežu vai 3. elementa Interreg programmām lielāks procentuālais apjoms ir noteikts attiecīgi ar Regulu (ES) [IPA III], Regulu (ES) [KASSI] un Padomes Lēmumu Nr. [AZTP] vai ar kādu citu saskaņā ar to pieņemtu aktu.

Grozījums Nr.    82

Regulas priekšlikums

14. pants – 3. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Papildus ERAF konkrētajiem mērķiem, kas izklāstīti Regulas (ES) [jaunā ERAF regula] 2. pantā, ERAF un attiecīgā gadījumā arī Savienības ārējās finansēšanas instrumentus var izmantot pie 4. PM minētajiem konkrētajiem mērķiem, proti:

3.  Papildus ERAF konkrētajiem mērķiem, kas izklāstīti Regulas (ES) [jaunā ERAF regula] 2. pantā, ERAF un attiecīgā gadījumā arī Savienības ārējās finansēšanas instrumentus izmanto pie 4. PM minētajiem konkrētajiem mērķiem, proti:

Grozījums Nr.    83

Regulas priekšlikums

14. pants – 4. punkts – a apakšpunkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)  Interreg 1. un 2.A elementa programmas:

a)  Interreg 1. un 2. elementa programmas:

Grozījums Nr.    84

Regulas priekšlikums

14. pants – 4. punkts – a apakšpunkts – ii punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ii)  stiprināt efektīvu publisko pārvaldi, veicinot juridisko un administratīvo sadarbību un sadarbību starp iedzīvotājiem un iestādēm, nolūkā jo īpaši atrisināt juridiskos un citus šķēršļus pierobežas reģionos;

(ii)  stiprināt efektīvu publisko pārvaldi, veicinot juridisko un administratīvo sadarbību un sadarbību starp iedzīvotājiem, tajā skaitā iedzīvotāju savstarpējās sadarbības projektiem, pilsoniskās sabiedrības dalībniekiem un iestādēm, nolūkā jo īpaši atrisināt juridiskos un citus šķēršļus pierobežas reģionos;

Grozījums Nr.    85

Regulas priekšlikums

14. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.  Saistībā ar Interreg ārējām pārrobežu programmām un 2. un 3. elementa Interreg programmām ERAF un attiecīgā gadījumā arī Savienības ārējās finansēšanas instrumentus var izmantot Interreg ārējam konkrētajam mērķim “Droša un pasargāta Eiropa”, jo īpaši darbībām tādās jomās kā robežšķērsošanas pārvaldība un mobilitātes un migrācijas pārvaldība, t. sk. migrantu aizsardzība.

5.  Saistībā ar 1., 2. un 3. elementa Interreg programmām ERAF un attiecīgā gadījumā arī Savienības ārējās finansēšanas instrumentus var izmantot Interreg konkrētajam mērķim “Droša un pasargāta Eiropa”, jo īpaši darbībām tādās jomās kā robežšķērsošanas pārvaldība un mobilitātes un migrācijas pārvaldība, t. sk. migrantu un starptautiskā aizsardzībā esošu bēgļu aizsardzība un ekonomiskā un sociālā integrācija.

Grozījums Nr.    86

Regulas priekšlikums

15. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Vēl 15 % no ERAF un attiecīgā gadījumā no Savienības ārējās finansēšanas instrumentu piešķīrumiem prioritātēm, kurās neietilpst tehniskā palīdzība katrai Interreg programmai saskaņā ar 1., 2. un 3. elementu, piešķir Interreg konkrētajam mērķim “Labāka Interreg pārvaldība” vai Interreg ārējam konkrētajam mērķim “Droša un pasargāta Eiropa”.

2.  No ERAF un attiecīgā gadījumā no Savienības ārējās finansēšanas instrumentu piešķīrumiem prioritātēm, kurās neietilpst tehniskā palīdzība katrai Interreg programmai saskaņā ar 1., 2. un 3. elementu, līdz 15 % piešķir Interreg konkrētajam mērķim “Labāka Interreg pārvaldība”, savukārt līdz 10 % var piešķirt Interreg konkrētajam mērķim “Droša un pasargāta Eiropa”.

Grozījums Nr.    87

Regulas priekšlikums

15. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Ja 2.A elementa Interreg programma atbalsta makroreģionālu stratēģiju, visu ERAF un attiecīgā gadījumā Savienības ārējās finansēšanas instrumentu piešķīrumu prioritātēm, kurās neietilpst tehniskā palīdzība, paredz minētās stratēģijas mērķiem.

3.  Ja 1. vai 2. elementa Interreg programma atbalsta makroreģionālu stratēģiju vai jūras baseina stratēģiju, ar vismaz 80 % no ERAF un attiecīgā gadījumā ar daļu no Savienības ārējās finansēšanas instrumentu piešķīrumu prioritātēm, kurās neietilpst tehniskā palīdzība, atbalsta minētās stratēģijas mērķus.

Grozījums Nr.    88

Regulas priekšlikums

15. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Ja 2.B elementa Interreg programma atbalsta makroreģionālu stratēģiju vai jūras baseina stratēģiju, vismaz 70 % no ERAF un attiecīgā gadījumā Savienības ārējās finansēšanas instrumentu piešķīruma prioritātēm, kurās neietilpst tehniskā palīdzība, paredz minētās stratēģijas mērķiem.

svītrots

Grozījums Nr.    89

Regulas priekšlikums

15.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

15.a pants

 

Starpreģionālas investīcijas inovācijā

 

1. Šīs regulas 9. panta 5.a punktā (jauns) minētie līdzekļi tiek piešķirti jaunai iniciatīvai par starpreģionālām investīcijām inovācijā, kas ir paredzēta:

 

a) tādu starpreģionālu inovācijas projektu komercializācijai un izvēršanai, kam ir potenciāls sekmēt Eiropas vērtību ķēžu attīstību;

 

b) kontaktu veidošanai starp pētniekiem, uzņēmumiem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un publikās pārvaldes iestādēm, kas valsts vai reģionālā līmenī iesaistīti pārdomātas specializācijas un sociālās inovācijas stratēģijās;

 

c) izmēģinājuma projektiem, kuru mērķis ir noteikt vai testēt jaunus attīstības risinājumus reģionālā un vietējā līmenī, pamatojoties uz pārdomātas specializācijas stratēģijām; vai

 

d) inovācijas pieredzes apmaiņai, lai gūtu labumu no reģionālās vai vietējās attīstības gaitā gūtas pieredzes.

 

2. Lai uzturētu Eiropas teritoriālās kohēzijas principu, piešķirot aptuveni vienādu finanšu resursu daļu, šīs investīcijas ir vērstas uz saikņu veidošanu starp mazāk attīstītajiem reģioniem un vadošajiem reģioniem, palielinot reģionālo inovācijas ekosistēmu spēju mazāk attīstītajos reģionos, lai integrētu un attīstītu esošo vai topošo ES vērtību, kā arī spēju piedalīties partnerībās ar citiem reģioniem.

 

3. Komisija īsteno šīs investīcijas saskaņā ar tiešu vai netiešu pārvaldību. To atbalsta ekspertu grupa, nosakot ilgtermiņa darba programmu un ar to saistītos uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus.

 

4. Attiecībā uz starpreģionālām investīcijām inovācijā atbalstu no ERAF saņem visa Savienības teritorija. Trešās valstis var piedalīties šajās investīcijās ar nosacījumu, ka tās dod ieguldījumu finansējumā ārēji piešķirto ieņēmumu veidā.

Grozījums Nr.    90

Regulas priekšlikums

16. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi (Interreg) īsteno Interreg programmu ietvaros dalītā pārvaldībā; izņēmums ir 3. elements, ko var gan pilnībā, gan daļēji īstenot netiešā pārvaldībā, un 5. elements, ko īsteno tiešā vai netiešā pārvaldībā.

1.  Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi (Interreg) īsteno Interreg programmu ietvaros dalītā pārvaldībā; izņēmums ir 3. elements, ko pēc apspriešanās ar ieinteresētajām personām var gan pilnībā, gan daļēji īstenot netiešā pārvaldībā.

Grozījums Nr.    91

Regulas priekšlikums

16. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Iesaistītās dalībvalstis un attiecīgā gadījumā trešās valstis, partnervalstis vai AZT, izmantojot pielikumā norādīto veidni, sagatavo Interreg programmu periodam no 2021. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim.

2.  Iesaistītās dalībvalstis un attiecīgā gadījumā trešās valstis, partnervalstis, AZT vai reģionālās integrācijas un sadarbības organizācijas, izmantojot pielikumā norādīto veidni, sagatavo Interreg programmu periodam no 2021. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim.

Grozījums Nr.    92

Regulas priekšlikums

16. pants – 3. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Iesaistītās dalībvalstis Interreg programmu sagatavo sadarbībā ar Regulas (ES) [jaunā KNR] [6. pantā] minētajiem programmas partneriem.

Iesaistītās dalībvalstis Interreg programmu sagatavo sadarbībā ar Regulas (ES) [jaunā KNR] [6. pantā] minētajiem programmas partneriem. Sagatavojot Interreg programmas, kas aptver makroreģionālās vai jūras baseinu stratēģijas, dalībvalstīm un programmas partneriem būtu jāņem vērā attiecīgo makroreģionālo un jūras baseinu stratēģiju tematiskās prioritātes un jāapspriežas ar attiecīgajiem dalībniekiem. Dalībvalstis un programmas partneri izveido ex ante mehānismu, lai nodrošinātu, ka plānošanas perioda sākumā tiek savesti kopā visi makroreģiona un jūras baseina līmeņa dalībnieki, ETS programmas iestādes, reģioni un valstis, lai kopīgi lemtu par katras programmas prioritātēm. Vajadzības gadījumā šīs prioritātes saskaņo ar makroreģionālo vai jūras baseinu stratēģiju rīcības plāniem.

Grozījums Nr.    93

Regulas priekšlikums

16. pants – 4. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalsts, kurā atrodas potenciālā vadošā iestāde, Interreg programmu iesniedz Komisijai līdz [spēkā stāšanās datums plus deviņi mēneši] visu iesaistīto dalībvalstu un attiecīgā gadījumā trešo valstu, partnervalstu vai AZT vārdā.

Dalībvalsts, kurā atrodas potenciālā vadošā iestāde, vienu vai vairākas Interreg programmas iesniedz Komisijai līdz [spēkā stāšanās datums plus divpadsmit mēneši] visu iesaistīto dalībvalstu un attiecīgā gadījumā trešo valstu, partnervalstu, AZT vai reģionālo integrācijas un sadarbības organizāciju vārdā.

Grozījums Nr.    94

Regulas priekšlikums

16. pants – 4. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Tomēr, ja Interreg programma aptver atbalstu no Savienības ārējās finansēšanas instrumenta, tad dalībvalsts, kurā atrodas potenciālā vadošā iestāde, programmu iesniedz ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tam, kad Komisija ir pieņēmusi attiecīgo stratēģisko plānošanas dokumentu saskaņā ar 10. panta 1. punktu, vai ja tas prasīts viena vai vairāku Savienības ārējās finansēšanas instrumentu attiecīgajos pamataktos.

Tomēr, ja Interreg programma aptver atbalstu no Savienības ārējās finansēšanas instrumenta, tad dalībvalsts, kurā atrodas potenciālā vadošā iestāde, programmu iesniedz ne vēlāk kā divpadsmit mēnešus pēc tam, kad Komisija ir pieņēmusi attiecīgo stratēģisko plānošanas dokumentu saskaņā ar 10. panta 1. punktu, vai ja tas prasīts viena vai vairāku Savienības ārējās finansēšanas instrumentu attiecīgajos pamataktos.

Grozījums Nr.    95

Regulas priekšlikums

17. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Ar Komisijas piekrišanu un pienācīgi pamatotos gadījumos, lai paaugstinātu programmu īstenošanas efektivitāti un paplašinātu darbību mērogu, attiecīgā dalībvalsts var nolemt uz Interreg programmām pārvietot līdz [x]% no summas, kas no ERAF piešķirta attiecīgajai programmai saskaņā ar mērķi “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” tam pašam reģionam. Pārvietotā summa veido atsevišķu prioritāti vai atsevišķas prioritātes.

3.  Lai paaugstinātu programmu īstenošanas efektivitāti un paplašinātu darbību mērogu, attiecīgā dalībvalsts var nolemt uz Interreg programmām pārvietot līdz 20 % no summas, kas no ERAF piešķirta attiecīgajai programmai saskaņā ar mērķi “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” tam pašam reģionam. Katra dalībvalsts iepriekš paziņo Komisijai, ka tā gatavojas šo pārvietošanas iespēju izmantot, un iesniedz Komisijai šā lēmuma pamatojumu. Pārvietotā summa veido atsevišķu prioritāti vai atsevišķas prioritātes.

Grozījums Nr.    96

Regulas priekšlikums

17. pants – 4. punkts – b apakšpunkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b)  galveno kopīgi risināmo problēmu kopsavilkums, ņemot vērā:

b)  galveno kopīgi risināmo problēmu kopsavilkums, jo īpaši ņemot vērā:

Grozījums Nr.    97

Regulas priekšlikums

17. pants – 4. punkts – b apakšpunkts – ii punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ii)  kopējo investīciju nepieciešamību un papildināmību ar citiem atbalsta veidiem;

(ii)  kopējo investīciju nepieciešamību un papildināmību ar citiem atbalsta veidiem un iespējamās panākamās sinerģijas;

Grozījums Nr.    98

Regulas priekšlikums

17. pants – 4. punkts – b apakšpunkts – iii punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(iii)  līdzšinējā pieredzē gūtās atziņas;

(iii)  līdzšinējā pieredzē gūtās atziņas un to, kā tās ņemtas vērā programmā;

Grozījums Nr.    99

Regulas priekšlikums

17. pants – 4. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c)  izraudzīto politikas mērķu un Interreg konkrēto mērķu, atbilstošo prioritāšu, konkrēto mērķu un atbalsta veidu pamatojums, attiecīgā gadījumā norādot pārrobežu infrastruktūras trūkstošos posmus;

c)  izraudzīto politikas mērķu un Interreg konkrēto mērķu, kā arī atbilstošo prioritāšu pamatojums, attiecīgā gadījumā norādot pārrobežu infrastruktūras trūkstošos posmus;

Grozījums Nr.    100

Regulas priekšlikums

17. pants – 4. punkts – e apakšpunkts – i punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

i)  saistītie rīcības veidi, tostarp plānoto stratēģiski svarīgo darbību saraksts, un attiecīgā gadījumā to paredzamā iemaksa šo konkrēto mērķu, kā arī makroreģionālu stratēģiju un jūras baseinu stratēģiju īstenošanā;

i)  saistītie rīcības veidi, tostarp plānoto stratēģiski svarīgo darbību saraksts, un attiecīgā gadījumā to paredzamais devums šo konkrēto mērķu, kā arī makroreģionālu stratēģiju un jūras baseinu stratēģiju īstenošanā, jeb attiecīgi kritēriju kopums un atbilstošo pārredzamo atlases kritēriju kopums šādai darbībai;

Grozījums Nr.    101

Regulas priekšlikums

17. pants – 4. punkts – e apakšpunkts – iii punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(iii)  galvenās mērķgrupas;

svītrots

Grozījums Nr.    102

Regulas priekšlikums

17. pants – 4. punkts – e apakšpunkts – v punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

v)  finanšu instrumentu plānotais izmantojums;

svītrots

Grozījums Nr.    103

Regulas priekšlikums

17. pants – 5. punkts – a apakšpunkts – iii punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(iii)  attiecībā uz 2. elementa Interreg programmām, kas saņem atbalstu no AZTP — kā sadalījumu pēc finansēšanas instrumentiem (“ERAF” un “AZTP Grenlande”);

(iii)  attiecībā uz 2. elementa Interreg programmām, kas saņem atbalstu no AZTP — kā sadalījumu pēc finansēšanas instrumentiem (“ERAF” un “AZTP”);

Grozījums Nr.    104

Regulas priekšlikums

17. pants – 5. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b)  šā panta 4. punkta g) apakšpunkta ii) punktā minētajā tabulā norāda summas tikai par 2021. līdz 2025. gadu.

svītrots

Grozījums Nr.    105

Regulas priekšlikums

17. pants – 7. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b)  izklāsta procedūru kopīgā sekretariāta izveidei,

b)  izklāsta procedūru kopīgā sekretariāta un vajadzības gadījumā vadības atbalsta struktūru dalībvalstīs vai trešās valstīs izveidei;

Grozījums Nr.    106

Regulas priekšlikums

18. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Komisija izvērtē katru Interreg programmu un tās atbilstību Regulai (ES) [jaunā KNR], Regulai (ES) [jaunā ERAF] un šai regulai un, gadījumā, ja tiek saņemts atbalsts no Savienības ārējās finansēšanas instrumenta, un tas ir lietderīgi, tās saderību ar 10. panta 1. punktā paredzēto daudzgadu stratēģijas dokumentu vai attiecīgo stratēģisko plānošanas satvaru, kas paredzēts viena vai vairāku šādu instrumentu pamataktā.

1.  Komisija pilnīgi pārredzami izvērtē katru Interreg programmu un tās atbilstību Regulai (ES) [jaunā KNR], Regulai (ES) [jaunā ERAF] un šai regulai un, gadījumā, ja tiek saņemts atbalsts no Savienības ārējās finansēšanas instrumenta, un tas ir lietderīgi, tās saderību ar šīs regulas 10. panta 1. punktā paredzēto daudzgadu stratēģijas dokumentu vai attiecīgo stratēģisko plānošanas satvaru, kas paredzēts viena vai vairāku šādu instrumentu pamataktā.

Grozījums Nr.    107

Regulas priekšlikums

18. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Iesaistītās dalībvalstis un attiecīgā gadījumā trešās valstis, partnervalstis vai AZT pārskata Interreg programmu un ņem vērā Komisijas sagatavotos apsvērumus.

3.  Iesaistītās dalībvalstis un attiecīgā gadījumā trešās valstis, partnervalstis, AZT vai reģionālās integrācijas un sadarbības organizācijas pārskata Interreg programmu un ņem vērā Komisijas sagatavotos apsvērumus.

Grozījums Nr.    108

Regulas priekšlikums

18. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc dienas, kurā dalībvalsts, kurā atrodas potenciālā vadošā iestāde, iesniegusi programmu, Komisija ar īstenošanas aktu pieņem lēmumu par katras Interreg programmas apstiprināšanu.

4.  Ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc dienas, kurā dalībvalsts, kurā atrodas potenciālā vadošā iestāde, iesniegusi šo programmas pārskatīto versiju, Komisija ar īstenošanas aktu pieņem lēmumu par katras Interreg programmas apstiprināšanu.

Grozījums Nr.    109

Regulas priekšlikums

19. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Dalībvalsts, kurā atrodas vadošā iestāde, var iesniegt pamatotu pieprasījumu grozīt Interreg programmu līdz ar grozīto programmu, kurā izklāstīta attiecīgā grozījuma paredzamā ietekme uz mērķu sasniegšanu.

1.  Pēc apspriešanās ar vietējām un reģionālajām iestādēm un saskaņā ar Regulas (ES) .../... [jaunā KNR] 6. pantu dalībvalsts, kurā atrodas vadošā iestāde, var iesniegt pamatotu pieprasījumu grozīt Interreg programmu līdz ar grozīto programmu, kurā izklāstīta attiecīgā grozījuma paredzamā ietekme uz mērķu sasniegšanu.

Grozījums Nr.    110

Regulas priekšlikums

19. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Komisija novērtē grozījuma atbilstību Regulai (ES) [jaunā KNR], Regulai (ES) [jaunā ERAF] un šai regulai un var sniegt apsvērumus trīs mēnešu laikā no grozītās programmas iesniegšanas.

2.  Komisija novērtē grozījuma atbilstību Regulai (ES) [jaunā KNR], Regulai (ES) [jaunā ERAF] un šai regulai un var sniegt apsvērumus viena mēneša laikā no grozītās programmas iesniegšanas.

Grozījums Nr.    111

Regulas priekšlikums

19. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Iesaistītās dalībvalstis un attiecīgā gadījumā trešās valstis, partnervalstis vai AZT pārskata grozīto programmu un ņem vērā Komisijas sagatavotos apsvērumus.

3.  Iesaistītās dalībvalstis un attiecīgā gadījumā trešās valstis, partnervalstis, AZT vai reģionālās integrācijas un sadarbības organizācijas pārskata Interreg programmu un ņem vērā Komisijas sagatavotos apsvērumus.

Grozījums Nr.    112

Regulas priekšlikums

19. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Komisija apstiprina Interreg programmas grozījumu ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tam, kad dalībvalsts to iesniegusi.

4.  Komisija apstiprina Interreg programmas grozījumu ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc tam, kad dalībvalsts to iesniegusi.

Grozījums Nr.    113

Regulas priekšlikums

19. pants – 5. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Plānošanas periodā dalībvalsts var pārvietot summu līdz % no sākotnējā piešķīruma prioritātei un ne vairāk kā 3 % no programmas budžeta citai tās pašas Interreg programmas prioritātei.

Pēc apspriešanās ar vietējām un reģionālajām iestādēm un saskaņā ar Regulas (ES) .../... [jaunā KNR] 6. pantu plānošanas periodā dalībvalsts var pārvietot summu līdz 10 % no sākotnējā piešķīruma prioritātei un ne vairāk kā 5 % no programmas budžeta citai tās pašas Interreg programmas prioritātei.

Grozījums Nr.    114

Regulas priekšlikums

22. pants – 1. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Minētā uzraudzības komiteja var izveidot vienu vai — īpaši gadījumos, kad pastāv apakšprogrammas — vairākas koordinācijas komitejas, kas darbību atlasē darbojas uzraudzības komitejas vadībā.

Minētā uzraudzības komiteja var izveidot vienu vai — īpaši gadījumos, kad pastāv apakšprogrammas — vairākas koordinācijas komitejas, kas darbību atlasē darbojas uzraudzības komitejas vadībā. Koordinācijas komitejas piemēro partnerības principu, kā noteikts Regulas (ES) .../... [jaunā KNR] 6. pantā, un tajās darbojas partneri no visām iesaistītajām dalībvalstīm.

Grozījums Nr.    115

Regulas priekšlikums

22. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Vadošā iestāde apspriežas ar Komisiju un tās apsvērumus ņem vērā pirms atlases kritēriju sākotnējās iesniegšanas uzraudzības komitejai vai attiecīgā gadījumā koordinācijas komitejai. Tas pats attiecas uz jebkādām turpmākām izmaiņām šajos kritērijos.

3.  Vadošā iestāde paziņo Komisijai pirms atlases kritēriju sākotnējās iesniegšanas uzraudzības komitejai vai attiecīgā gadījumā koordinācijas komitejai. Tas pats attiecas uz jebkādām turpmākām izmaiņām šajos kritērijos.

Grozījums Nr.    116

Regulas priekšlikums

22. pants – 4. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Darbību atlases gaitā uzraudzības komiteja vai attiecīgā gadījumā koordinācijas komiteja:

4.  Pirms uzraudzības komiteja vai attiecīgā gadījumā koordinācijas komiteja atlasa darbības, vadošā iestāde:

Grozījums Nr.    117

Regulas priekšlikums

22. pants – 6. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šajā dokumentā izklāsta arī vadošā partnera pienākumus attiecībā uz līdzekļu atgūšanu saskaņā ar 50. pantu. Šos pienākumus nosaka uzraudzības komiteja. Tomēr, ja vadošais partneris atrodas citā dalībvalstī, trešā valstī, partnervalstī vai AZT, tā pienākums nav atgūt līdzekļus, izmantojot tiesu procedūras.

Šajā dokumentā izklāsta arī vadošā partnera pienākumus attiecībā uz līdzekļu atgūšanu saskaņā ar 50. pantu. Procedūras, kas saistītas ar līdzekļu atgūšanu, nosaka uzraudzības komiteja, un tā par šīm procedūrām vienojas. Tomēr, ja vadošais partneris atrodas citā dalībvalstī, trešā valstī, partnervalstī vai AZT, tā pienākums nav atgūt līdzekļus, izmantojot tiesu procedūras.

Grozījums Nr.    118

Regulas priekšlikums

23. pants – 1. daļa – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Darbībās, kas atlasītas 1., 2. un 3. elementa ietvaros, ir iesaistīti aktori no vismaz divām iesaistītajām valstīm, un vismaz viens no tiem ir saņēmējs no dalībvalsts.

Darbībās, kas atlasītas 1., 2. un 3. elementa ietvaros, ir iesaistīti aktori no vismaz divām iesaistītajām valstīm vai AZT, un vismaz viens no tiem ir saņēmējs no dalībvalsts.

Grozījums Nr.    119

Regulas priekšlikums

23. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Interreg darbību var īstenot vienā vienīgā valstī ar nosacījumu, ka darbības pieteikumā ir norādīts, kāda būs ietekme uz programmas teritoriju un kādi būs tās ieguvumi.

2.  Interreg darbību var īstenot vienā vienīgā valstī vai AZT ar nosacījumu, ka darbības pieteikumā ir norādīts, kāda būs ietekme uz programmas teritoriju un kādi būs tās ieguvumi.

Grozījums Nr.    120

Regulas priekšlikums

23. pants – 4. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Partneri sadarbojas Interreg darbību izstrādē, īstenošanā, nodrošināšanā ar personālu, arī finansēšanā.

Partneri sadarbojas Interreg darbību izstrādē un īstenošanā, kā arī to nodrošināšanā ar personālu un/vai finansēšanā. Partneru skaitu katrā Interreg operācijā cenšas ierobežot līdz ne vairāk kā desmit partneriem.

Grozījums Nr.    121

Regulas priekšlikums

23. pants – 4. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Attiecībā uz Interreg darbībām, kas notiek 3. elementa Interreg programmu ietvaros, partneriem no tālākajiem reģioniem un trešām valstīm, partnervalstīm vai AZT ir jāsadarbojas tikai trijos no pirmajā daļā minētajiem četriem aspektiem.

Attiecībā uz Interreg darbībām, kas notiek 3. elementa Interreg programmu ietvaros, partneriem no tālākajiem reģioniem un trešām valstīm, partnervalstīm vai AZT ir jāsadarbojas tikai divos no pirmajā daļā minētajiem četriem aspektiem.

Grozījums Nr.    122

Regulas priekšlikums

23. pants – 6. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Pārrobežu juridiska struktūra vai ETSG var būt vienīgais partneris Interreg darbībā, kas notiek 1., 2. un 3. elementa Interreg programmu ietvaros, ar nosacījumu, ka tās dalībnieki ietver partnerus no vismaz divām iesaistītajām valstīm.

Pārrobežu juridiska struktūra vai ETSG var būt vienīgais partneris Interreg darbībā, kas notiek 1., 2. un 3. elementa Interreg programmu ietvaros, ar nosacījumu, ka tās dalībnieki ietver partnerus no vismaz divām iesaistītajām valstīm vai AZT.

Grozījums Nr.    123

Regulas priekšlikums

23. pants – 7. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Tomēr vienīgais partneris var būt reģistrēts dalībvalstī, kura nepiedalās attiecīgajā programmā, ja ir ievēroti 23. panta nosacījumi.

svītrots

Grozījums Nr.    124

Regulas priekšlikums

24. pants – 1. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Iemaksa no ERAF vai attiecīgā gadījumā Savienības ārējās finansēšanas instrumenta mazo projektu fondā Interreg programmas ietvaros nepārsniedz 20 000 000 EUR vai 15 % no kopējā piešķīruma Interreg programmai, atkarībā no tā, kura summa ir mazāka.

Kopējā iemaksa no ERAF vai attiecīgā gadījumā Savienības ārējās finansēšanas instrumenta vienā vai vairākos mazo projektu fondos Interreg programmas ietvaros nepārsniedz 20 % no kopējā piešķīruma Interreg programmai un Interreg programmas pārrobežu sadarbībai gadījumā ir vismaz 3% no kopējā piešķīruma.

Grozījums Nr.    125

Regulas priekšlikums

24. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Mazo projektu fonda saņēmējs ir pārrobežu juridiskā struktūra vai ETSG.

2.  Mazo projektu fonda līdzekļu saņēmējs ir publisko vai privāto tiesību subjekts, subjekts ar juridiskas personas statusu vai bez tā, vai arī fiziska persona, kas ir atbildīgi par uzsākšanas darbībām vai arī gan par uzsākšanas, gan īstenošanas darbībām.

Grozījums Nr.    126

Regulas priekšlikums

24. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.  Personāla un netiešās izmaksas, kas rodas saņēmēja līmenī par mazo projektu fonda vadību, nepārsniedz 20 % no attiecīgā mazo projektu fonda kopējām attiecināmajām izmaksām.

5.  Personāla un citas tiešās izmaksas, kas atbilst izmaksu kategorijām 39. līdz 42. pantā, kā arī netiešās izmaksas, kas rodas saņēmēja līmenī par mazo projektu fonda vai fondu vadību, nepārsniedz 20 % no attiecīgā mazo projektu fonda vai fondu kopējām attiecināmajām izmaksām.

Grozījums Nr.    127

Regulas priekšlikums

24. pants – 6. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ja publiskā iemaksa mazā projektā nepārsniedz 100 000 EUR, tad iemaksa no ERAF vai attiecīgā gadījumā Savienības ārējās finansēšanas instrumenta ir vienības izmaksu, fiksētas summas maksājumu vai vienotas likmes finansējuma veidā, izņemot projektus, kam sniegtais atbalsts ir uzskatāms par valsts atbalstu.

Ja publiskā iemaksa mazā projektā nepārsniedz 100 000 EUR, tad iemaksa no ERAF vai attiecīgā gadījumā Savienības ārējās finansēšanas instrumenta ir vienības izmaksu, fiksētas summas maksājumu vai vienotas likmes finansējuma veidā.

Grozījums Nr.    128

Regulas priekšlikums

24. pants – 6. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Ja katras operācijas kopējās izmaksas nepārsniedz 100 000 EUR, atbalsta summu vienam vai vairākiem maziem projektiem var noteikt, pamatojoties uz budžeta projektu, ko nosaka, katru gadījumu izskatot atsevišķi, un to ex ante apstiprina struktūra, kas izvēlas darbību.

Grozījums Nr.    129

Regulas priekšlikums

25. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Ja saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu noteiktās prasības neparedz citādi, vadošais partneris nodrošina, ka pārējie partneri saņem iemaksas kopējo summu no attiecīgā Savienības fonda pēc iespējas ātrāk un pilnā apmērā. Nekādas summas neatvelk vai neietur un neuzliek nekādu īpašu maksu vai citu līdzvērtīgu maksājumu, kas pārējiem partneriem samazinātu minēto līdzekļu apjomu.

2.  Ja saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu noteiktās prasības neparedz citādi, vadošais partneris nodrošina, ka pārējie partneri saņem iemaksas kopējo summu no attiecīgā Savienības fonda pilnā apmērā un ievērojot grafiku, par ko vienojušies visi partneri, kā arī ievērojot to pašu procedūru, ko piemēro vadošajam partnerim. Nekādas summas neatvelk vai neietur un neuzliek nekādu īpašu maksu vai citu līdzvērtīgu maksājumu, kas pārējiem partneriem samazinātu minēto līdzekļu apjomu.

Grozījums Nr.    130

Regulas priekšlikums

25. pants – 3. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ikvienu saņēmēju dalībvalstī, trešā valstī, partnervalstī vai AZT, kas piedalās Interreg programmā, var iecelt par vadošo partneri.

Ikvienu saņēmēju dalībvalstī, kas piedalās Interreg programmā, var iecelt par vadošo partneri.

Grozījums Nr.    131

Regulas priekšlikums

25. pants – 3. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Tomēr dalībvalstis, trešās valstis, partnervalstis vai AZT, kas piedalās Interreg programmā, var vienoties, ka partneri, kas nesaņem atbalstu no ERAF vai Savienības ārējās finansēšanas instrumenta, var iecelt par vadošo partneri.

svītrots

Grozījums Nr.    132

Regulas priekšlikums

26. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Tehnisko palīdzību katrai Interreg programmai atmaksā kā vienotas likmes finansējumu, 2. punktā norādītās procentuālās likmes piemērojot attiecināmajiem izdevumiem, kas iekļauti katrā maksājuma pieteikumā saskaņā ar Regulas (ES) [jaunā KNR] [85. panta 3. punkta] attiecīgi [a) vai c) apakšpunktu].

1.  Tehnisko palīdzību katrai Interreg programmai atmaksā kā vienotas likmes finansējumu, 2. punktā norādītās procentuālās likmes 2021. un 2022. gadā piemērojot priekšfinansējuma ikgadējiem maksājumiem saskaņā ar šīs regulas 49. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktu un pēc tam turpmākajos gados piemērojot attiecināmajiem izdevumiem, kas iekļauti katrā maksājuma pieteikumā saskaņā ar Regulas (ES) [jaunā KNR] [85. panta 3. punkta] attiecīgi [a) vai c) apakšpunktu].

Grozījums Nr.    133

Regulas priekšlikums

26. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)  iekšējās pārrobežu sadarbības Interreg programmas, kas saņem atbalstu no ERAF: 6 %;

a)  iekšējās pārrobežu sadarbības Interreg programmas, kas saņem atbalstu no ERAF: 7 %;

Grozījums Nr.    134

Regulas priekšlikums

26. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c)  2., 3. un 4. elementa Interreg programmas, kas saņem atbalstu gan no ERAF, gan attiecīgā gadījumā no Savienības ārējās finansēšanas instrumentiem: 7 %.

c)  2., 3. un 4. elementa Interreg programmas, kas saņem atbalstu gan no ERAF, gan attiecīgā gadījumā no Savienības ārējās finansēšanas instrumentiem: 8 %.

Grozījums Nr.    135

Regulas priekšlikums

27. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Dalībvalstis un attiecīgā gadījumā trešās valstis, partnervalstis un AZT, kas piedalās konkrētajā programmā, ar vadošās iestādes piekrišanu izveido komiteju attiecīgās Interreg programmas īstenošanas uzraudzībai ("uzraudzības komiteja") trīs mēnešu laikā no dienas, kad dalībvalstīm paziņots par Komisijas lēmumu, ar ko pieņem Interreg programmu.

1.  Dalībvalstis un attiecīgā gadījumā trešās valstis, partnervalstis, AZT vai reģionālās integrācijas un sadarbības organizācijas, kas piedalās konkrētajā programmā, ar vadošās iestādes piekrišanu izveido komiteju attiecīgās Interreg programmas īstenošanas uzraudzībai ("uzraudzības komiteja") trīs mēnešu laikā no dienas, kad dalībvalstīm paziņots par Komisijas lēmumu, ar ko pieņem Interreg programmu.

Grozījums Nr.    136

Regulas priekšlikums

27. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Uzraudzības komiteju vada tās dalībvalsts pārstāvis, kurā atrodas vadošā iestāde, vai vadošās iestādes pārstāvis.

svītrots

Ja uzraudzības komitejas reglaments paredz, ka tās priekšsēdētāju ieceļ rotācijas kārtībā, komitejas priekšsēdētājs var būt trešās valsts, partnervalsts vai AZT pārstāvis, bet līdzpriekšsēdētājs — dalībvalsts vai vadošās iestādes pārstāvis, un otrādi.

 

Grozījums Nr.    137

Regulas priekšlikums

27. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6.  Vadošā iestāde publicē uzraudzības komitejas reglamentu un visus uzraudzības komitejai paziņotos datus un informāciju 35. panta 2. punktā minētajā tīmekļa vietnē.

6.  Vadošā iestāde 35. panta 2. punktā minētajā tīmekļa vietnē publicē uzraudzības komitejas reglamentu, datu un informācijas apkopojumu, kā arī visus lēmumus, kas paziņoti uzraudzības komitejai.

Grozījums Nr.    138

Regulas priekšlikums

28. pants – 1. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Par katras Interreg programmas uzraudzības komitejas sastāvu vienojas dalībvalstis un attiecīgā gadījumā trešās valstis, partnervalstis un AZT, kas piedalās programmā; komitejas sastāvs nodrošina līdzsvarotu relevanto iestāžu, starpniekstruktūru un Regulas (ES) [jaunā KNR] [6]. pantā minēto programmas partneru pārstāvību no dalībvalstīm, trešām valstīm, partnervalstīm un AZT.

Par katras Interreg programmas uzraudzības komitejas sastāvu var vienoties dalībvalstis un attiecīgā gadījumā trešās valstis, partnervalstis un AZT, kas piedalās programmā; komitejas sastāvā cenšas nodrošināt līdzsvarotu relevanto iestāžu, starpniekstruktūru un Regulas (ES) [jaunā KNR] [6]. pantā minēto programmas partneru pārstāvību no dalībvalstīm, trešām valstīm, partnervalstīm un AZT.

Grozījums Nr.    139

Regulas priekšlikums

28. pants – 1. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Uzraudzības komitejas sastāvā ir ņemts vērā attiecīgajā Interreg programmā iesaistīto dalībvalstu, trešo valstu, partnervalstu un AZT skaits.

svītrots

Grozījums Nr.    140

Regulas priekšlikums

28. pants – 1. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Uzraudzības komitejā ir arī pārstāvji no struktūrām, kas kopīgi izveidotas visā programmas teritorijā vai tās daļā, tostarp no ETSG.

Uzraudzības komitejā ir arī pārstāvji no reģioniem un vietējām iestādēm, kā arī citām struktūrām, kas kopīgi izveidotas visā programmas teritorijā vai tās daļā, tostarp no ETSG.

Grozījums Nr.    141

Regulas priekšlikums

28. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Vadošā iestāde uzraudzības komitejas locekļu sarakstu publicē 35. panta 2. punktā minētajā tīmekļa vietnē.

2.  Vadošā iestāde 35. panta 2. punktā minētajā tīmekļa vietnē publicē par uzraudzības komitejas locekļiem iecelto iestāžu vai struktūru sarakstu.

Grozījums Nr.    142

Regulas priekšlikums

28. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Komisijas pārstāvji uzraudzības komitejas darbā piedalās kā padomdevēji.

3.  Komisijas pārstāvji uzraudzības komitejas darbā var piedalīties kā padomdevēji.

Grozījums Nr.    143

Regulas priekšlikums

28. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a  Uzraudzības komitejas darbā kā padomdevēji var piedalīties pārstāvji no struktūrām, kas izveidotas visā programmas darbības teritorijā vai kas aptver tās daļu, tajā skaitā ETSG.

Grozījums Nr.    144

Regulas priekšlikums

29. pants – 1. punkts – g apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

g)  attiecīgā gadījumā progresu publiskā sektora iestāžu un saņēmēju administratīvo spēju veidošanā.

g)  attiecīgā gadījumā progresu publiskā sektora iestāžu un saņēmēju administratīvo spēju veidošanā un vajadzības gadījumā ierosina papildu atbalsta pasākumus.

Grozījums Nr.    145

Regulas priekšlikums

29. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)  metodoloģiju un kritērijus, kas izmantoti darbību atlasē, t. sk. jebkādas to izmaiņas, pēc apspriešanās ar Komisiju saskaņā ar 22. panta 2. punktu, neskarot Regulas (ES) [jaunā KNR[ [27. panta 3. punkta b), c) un d) apakšpunktu];

a)  metodoloģiju un kritērijus, kas izmantoti darbību atlasē, t. sk. jebkādas to izmaiņas, pēc paziņošanas Komisijai saskaņā ar šīs regulas 22. panta 2. punktu, neskarot Regulas (ES) [jaunā KNR[ [27. panta 3. punkta b), c) un d) apakšpunktu];

Grozījums Nr.    146

Regulas priekšlikums

30. pants – 2. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Pēc Komisijas pieprasījuma vadošā iestāde viena mēneša laikā sniedz Komisijai informāciju par 29. panta 1. punktā uzskaitītajiem elementiem:

2.  Pēc Komisijas pieprasījuma vadošā iestāde trīs mēnešu laikā sniedz Komisijai informāciju par 29. panta 1. punktā uzskaitītajiem elementiem:

Grozījums Nr.    147

Regulas priekšlikums

31. pants – 1. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Katra vadošā iestāde Komisijai elektroniski nosūta kumulatīvus datus par attiecīgo Interreg programmu līdz katra gada 31. janvārim, 31. martam, 31. maijam, 31jūlijam, 30. septembrim un 30novembrim, izmantojot Regulas (ES) [jaunā KNR] [VII] pielikumā doto veidni.

Katra vadošā iestāde saskaņā ar šīs regulas 31. panta 2. punkta a) apakšpunktu Komisijai elektroniski nosūta datus par attiecīgo Interreg programmu līdz katra gada 31. janvārim, 31. maijam un 30. septembrim, kā arī reizi gadā — datus saskaņā ar šīs regulas 31panta 2punkta b) apakšpunktu, izmantojot Regulas (ES) [jaunā KNR] [VII] pielikumā doto veidni.

Grozījums Nr.    148

Regulas priekšlikums

31. pants – 1. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Datu nosūtīšanu veic, izmantojot esošās datu ziņošanas sistēmas, ciktāl iepriekšējā plānošanas periodā ir apliecinājusies šo sistēmu uzticamība.

Grozījums Nr.    149

Regulas priekšlikums

31. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b)  izlaides un rezultātu rādītāju vērtības attiecībā uz atlasītajām Interreg darbībām un ar Interreg darbībām sasniegtās vērtības.

b)  izlaides un rezultātu rādītāju vērtības attiecībā uz atlasītajām Interreg darbībām un ar pabeigtajām Interreg darbībām sasniegtās vērtības.

Grozījums Nr.    150

Regulas priekšlikums

33. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Kopīgos izlaides un kopīgos rezultātu rādītājus, kas izklāstīti Regulas (ES) [jaunā KNR] [I] pielikumā, un vajadzības gadījumā programmām specifiskos izlaides un rezultātu rādītājus izmanto saskaņā ar Regulas (ES) [jaunā KNR] [12. panta 1. punktu un šīs regulas 17. panta 3. punkta d) apakšpunkta ii) punktu un 31. panta 2. punkta b) apakšpunktu.

1.  Kopīgos izlaides un kopīgos rezultātu rādītājus, kas izklāstīti Regulas (ES) [jaunā KNR] [I] pielikumā un kas ir vislabāk piemēroti, lai novērtētu progresu virzībā uz “Eiropas teritoriālās sadarbības” (Interreg) programmas mērķiem, izmanto saskaņā ar Regulas (ES) [jaunā KNR] [12. panta 1. punktu un šīs regulas 17. panta 4. punkta e) apakšpunkta ii) punktu un 31. panta 2. punkta b) apakšpunktu.

Grozījums Nr.    151

Regulas priekšlikums

33. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a  Nepieciešamības gadījumā un vadošās iestādes pienācīgi pamatotos gadījumos tiek izmantoti programmai raksturīgie snieguma un rezultātu rādītāji papildus rādītājiem, kas izvēlēti saskaņā ar 1. punktu.

Grozījums Nr.    152

Regulas priekšlikums

34. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Vadošā iestāde veic katras Interreg programmas izvērtēšanu. Katrā izvērtējumā novērtē programmas rezultativitāti, efektivitāti, relevantumu, saskaņotību un Eiropas pievienoto vērtību ar mērķi uzlabot attiecīgo Interreg programmu izstrādes un īstenošanas kvalitāti.

1.  Vadošā iestāde ne biežāk kā reizi gadā veic katras Interreg programmas izvērtēšanu. Katrā izvērtējumā novērtē programmas rezultativitāti, efektivitāti, relevantumu, saskaņotību un Eiropas pievienoto vērtību ar mērķi uzlabot attiecīgo Interreg programmu izstrādes un īstenošanas kvalitāti.

Grozījums Nr.    153

Regulas priekšlikums

34. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Vadošā iestāde nodrošina procedūras, kas vajadzīgas, lai sagatavotu un savāktu izvērtējumiem vajadzīgos datus.

4.  Vadošā iestāde cenšas nodrošināt procedūras, kas vajadzīgas, lai sagatavotu un savāktu izvērtējumiem vajadzīgos datus.

Grozījums Nr.    154

Regulas priekšlikums

35. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Piemēro Regulas (ES) [jaunā KNR] [44. panta 2. līdz 7. punktu] par vadošās iestādes pienākumiem.

3.  Piemēro Regulas (ES) [jaunā KNR] [44. panta 2. līdz 6. punktu] par vadošās iestādes pienākumiem.

Grozījums Nr.    155

Regulas priekšlikums

35. pants – 4. punkts – 1. daļa – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c)  tiklīdz sākas Interreg darbības faktiskā īstenošana, kas ietver materiālās investīcijas vai aprīkojuma iegādi un kuras izmaksas pārsniedz 100 000 EUR, publiskā vietā uzstāda plāksnes vai informācijas stendus;

c)  tiklīdz sākas Interreg darbības faktiskā īstenošana, kas ietver materiālās investīcijas vai aprīkojuma iegādi un kuras izmaksas pārsniedz 50 000 EUR, publiskā vietā uzstāda plāksnes vai informācijas stendus;

Grozījums Nr.    156

Regulas priekšlikums

35. pants – 4. punkts – 1. daļa – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

d)  par Interreg darbībām, uz kurām neattiecas c) apakšpunkts, publiskā vietā uzstāda vismaz vienu drukātu vai elektronisku paziņojumu, kura minimālais izmērs ir A3 un kurā norādīta informācija par Interreg darbību un uzsvērts no Interreg fonda saņemtais atbalsts;

d)  par Interreg darbībām, uz kurām neattiecas c) apakšpunkts, publiskā vietā uzstāda vismaz vienu drukātu un attiecīgā gadījumā elektronisku paziņojumu, kura minimālais izmērs ir A2 un kurā norādīta informācija par Interreg darbību un uzsvērts no Interreg fonda saņemtais atbalsts;

Grozījums Nr.    157

Regulas priekšlikums

35. pants – 4. punkts – 1. daļa – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

e)  par stratēģiskas nozīmes darbībām un darbībām, kuru kopējās izmaksas pārsniedz 10 000 000 EUR, organizē informatīvu pasākumu un savlaicīgi iesaista Komisiju un atbildīgo vadošo iestādi.

e)  par stratēģiskas nozīmes darbībām un darbībām, kuru kopējās izmaksas pārsniedz 5 000 000 EUR, organizē informatīvu pasākumu un savlaicīgi iesaista Komisiju un atbildīgo vadošo iestādi.

Grozījums Nr.    158

Regulas priekšlikums

35. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6.  Ja saņēmējs neizpilda Regulas (ES) [jaunā KNR] [42]. pantā vai šā panta 1. un 2. punktā noteiktos pienākumus, dalībvalsts piemēro finansiālu korekciju, anulējot līdz pat 5 % no atbalsta, kas no fondiem piešķirts attiecīgajai darbībai.

6.  Ja saņēmējs neizpilda Regulas (ES) [jaunā KNR] [42]. pantā vai šā panta 1. un 2. punktā noteiktos pienākumus vai savlaicīgi nelabo pieļauto bezdarbību, vadošā iestāde piemēro finansiālu korekciju, anulējot līdz pat 5 % no atbalsta, kas no fondiem piešķirts attiecīgajai darbībai.

Grozījums Nr.    159

Regulas priekšlikums

38. pants – 3. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c)   vienotu likmi saskaņā ar Regulas (ES) [jaunā KNR] [50. panta 1. punktu].

c)  tiešās personāla izmaksas par darbību var aprēķināt kā vienotu likmi līdz 20 % no tiešajām izmaksām, kas neaptver minētās darbības tiešās personāla izmaksas, neprasot dalībvalstij veikt nekādu aprēķinu, lai noteiktu piemērojamo likmi;

Grozījums Nr.    160

Regulas priekšlikums

38. pants – 5. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)  mēneša bruto darbaspēka izmaksas izdalot ar mēneša darba laiku, kas noteikts nodarbinātības dokumentā un izteikts stundās, vai

a)  attiecīgās personas pēdējās dokumentētās mēneša bruto darbaspēka izmaksas izdalot ar mēneša darba laiku saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem, kā minēts darba līgumā un Regulas (ES) .../... [jaunā KNR] 50. panta 2. punkta b) apakšpunktā, vai

Grozījums Nr.    161

Regulas priekšlikums

38. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6.  Personāla izmaksas, kas saistītas ar personām, kuras saskaņā ar nodarbinātības dokumentu strādā, pamatojoties uz stundas likmi, ir attiecināmas, saistībā ar darbību faktiski nostrādātās stundas piemērojot nodarbinātības dokumentā nolīgtajai stundas likmei (par pamatu izmanto darba laika reģistrēšanas sistēmu).

6.  Personāla izmaksas, kas saistītas ar personām, kuras saskaņā ar nodarbinātības dokumentu strādā, pamatojoties uz stundas likmi, ir attiecināmas, saistībā ar darbību faktiski nostrādātās stundas piemērojot nodarbinātības dokumentā nolīgtajai stundas likmei (par pamatu izmanto darba laika reģistrēšanas sistēmu). Ja tās vēl nav iekļautas saskaņotajā stundas likmē, 38. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētās algu izmaksas var pievienot stundu likmei saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem.

Grozījums Nr.    162

Regulas priekšlikums

39. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Biroja un administratīvās izmaksas ir tikai šādi elementi:

Biroja un administratīvās izmaksas nepārsniedz 15 % no kopējām darbības tiešajām izmaksām un tajās ir tikai šādi elementi:

Grozījums Nr.    163

Regulas priekšlikums

40. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Šajā pantā minēto izdevumu tiešu apmaksu, ko veicis saņēmēja darbinieks, pamato ar pierādījumu par to, ka saņēmējs ir atlīdzinājis minētajam darbiniekam.

4.  Šajā pantā minēto izdevumu tiešu apmaksu, ko veicis saņēmēja darbinieks, pamato ar pierādījumu par to, ka saņēmējs ir atlīdzinājis minētajam darbiniekam. Šo izmaksu kategoriju var izmantot, lai segtu darbības personāla un citu iesaistīto personu ceļa izdevumus saistībā ar Interreg darbību un programmu īstenošanu un veicināšanu.

Grozījums Nr.    164

Regulas priekšlikums

40. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.  Ar darbību saistītās ceļa un uzturēšanās izmaksas var aprēķināt kā vienotu likmi līdz 15 % no tām tiešajām izmaksām, kas nav minētās darbības tiešās personāla izmaksas.

5.  Ar darbību saistītās ceļa un uzturēšanās izmaksas var aprēķināt kā vienotu likmi līdz 15 % no šīs darbības tiešajām izmaksām.

Grozījums Nr.    165

Regulas priekšlikums

41. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ārējo ekspertu un pakalpojumu izmaksas aprobežojas ar izmaksām par šādiem pakalpojumiem un lietpratību, ko nodrošina publisko tiesību vai privāto tiesību subjekts vai fiziska persona, kas nav saņēmējs attiecīgās darbības ietvaros:

Ārējo ekspertu un pakalpojumu izmaksas veido, taču tās neaprobežojas ar izmaksām par šādiem pakalpojumiem un lietpratību, ko nodrošina publisko tiesību vai privāto tiesību subjekts vai fiziska persona, kas nav saņēmējs attiecīgās darbības ietvaros, tajā skaitā visi partneri:

Grozījums Nr.    166

Regulas priekšlikums

41. pants – 1. punkts – o apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

o)  ceļa un uzturēšanās izmaksas, kas radušās ārējiem ekspertiem, lektoriem, sanāksmju vadītājiem un pakalpojumu sniedzējiem;

o)  ceļa un uzturēšanās izmaksas, kas radušās ārējiem ekspertiem;

Grozījums Nr.    167

Regulas priekšlikums

42. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Izmaksas par aprīkojumu, ko attiecīgās darbības saņēmējs iegādājas, īrē vai nomā, izņemot 39. pantā minēto aprīkojumu, aptver tikai turpmāk minēto:

1.  Izmaksas par aprīkojumu, ko attiecīgās darbības saņēmējs iegādājas, īrē vai nomā, izņemot 39. pantā minēto aprīkojumu, veido, taču tās neaprobežojas ar turpmāk minēto:

Grozījums Nr.    168

Regulas priekšlikums

43. pants – 1. daļa – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)  zemes iegāde saskaņā ar Regulas (ES) [jaunā KNR] [58. panta 1. punktu];

a)  zemes iegāde saskaņā ar Regulas (ES) [jaunā KNR] [58. panta 1. punkta b) apakšpunktu];

Grozījums Nr.    169

Regulas priekšlikums

44. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Dalībvalstis un attiecīgā gadījumā trešās valstis, partnervalstis un AZT, kas piedalās Interreg programmā, Regulas (ES) [jaunā KNR] [65.] panta nolūkā izraugās vienu vienīgu vadošo iestādi un vienu vienīgu revīzijas iestādi.

1.  Dalībvalstis un attiecīgā gadījumā trešās valstis, partnervalstis, AZT un reģionālās integrācijas un sadarbības organizācijas, kas piedalās Interreg programmā, Regulas (ES) [jaunā KNR] [65.] panta nolūkā izraugās vienu vienīgu vadošo iestādi un vienu vienīgu revīzijas iestādi.

Grozījums Nr.    170

Regulas priekšlikums

44. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Vadošā iestāde un revīzijas iestāde atrodas tajā pašā dalībvalstī.

2.  Vadošā iestāde un revīzijas iestāde var atrasties tajā pašā dalībvalstī.

Grozījums Nr.    171

Regulas priekšlikums

44. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.  Kas attiecas uz 2.B elementa programmām vai tādām 1. elementa programmām, kas aptver garas robežas ar vienveidīgām attīstības problēmām un vajadzībām, dalībvalstis un attiecīgā gadījumā trešās valstis, partnervalstis un AZT, kas piedalās Interreg programmā, var noteikt apakšprogrammas teritorijas.

5.  Attiecībā uz Interreg 1. elementa programmām, kas aptver garas robežas ar vienveidīgām attīstības problēmām un vajadzībām, dalībvalstis un attiecīgā gadījumā trešās valstis, partnervalstis un AZT, kas piedalās Interreg programmā, var noteikt apakšprogrammas teritorijas.

Grozījums Nr.    172

Regulas priekšlikums

44. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6.  Ja vadošā iestāde izraugās Interreg programmas starpniekstruktūru saskaņā ar Regulas (ES) [jaunā KNR] [65. panta 3. punktu], starpniekstruktūra pilda šos uzdevumus vairāk nekā vienā iesaistītajā dalībvalstī vai attiecīgā gadījumā trešā valstī, partnervalstī vai AZT.

6.  Ja vadošā iestāde izraugās vienu vai vairākas Interreg programmas starpniekstruktūras saskaņā ar Regulas (ES) [jaunā KNR] [65. panta 3. punktu], starpniekstruktūra vai attiecīgās struktūras pilda šos uzdevumus vairāk nekā vienā iesaistītajā dalībvalstī vai to attiecīgajā dalībvalstī, vai attiecīgā gadījumā vairāk nekā vienā trešā valstī, partnervalstī vai AZT.

Grozījums Nr.    173

Regulas priekšlikums

45. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a  Atkāpjoties no Regulas (ES) .../... [jaunā KNR] 87. panta 2. punkta, Komisija kā starpposma maksājumus atmaksā 100 % no maksājuma pieteikumā iekļautajām summām, kas rodas, piemērojot programmas līdzfinansējuma likmi attiecīgā gadījumā kopējiem attiecināmiem izdevumiem vai publiskai iemaksai.

Grozījums Nr.    174

Regulas priekšlikums

45. pants – 1.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.b  Ja vadošā iestāde neveic verifikāciju saskaņā ar Regulas (ES) .../... [jaunā KNR] 68. panta 1. punkta a) apakšpunktu visā programmas darbības teritorijā, katra dalībvalsts izraugās iestādi vai personu, kas ir atbildīga par šādas verifikācijas veikšanu tās teritorijā esošiem atbalsta saņēmējiem.

Grozījums Nr.    175

Regulas priekšlikums

45. pants – 1.c punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.c  Atkāpjoties no Regulas (ES) .../... [jaunā KNR] 92. panta, uz Interreg programmām neattiecas ikgadējā grāmatojumu noskaidrošana. Grāmatojumu noskaidrošana tiek veikta pēc programmas beigām, pamatojoties uz galīgo veikuma ziņojumu.

Grozījums Nr.    176

Regulas priekšlikums

48. pants – 7. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7.  Ja 6. punktā minētais vispārīgais ekstrapolētais kļūdas īpatsvars pārsniedz 2 % no to Interreg programmu deklarētajiem kopējiem izdevumiem, kas ietilpst datu kopā, no kuras atlasīta kopizlase, Komisija aprēķina vispārīgo atlikušo kļūdu īpatsvaru, ņemot vērā finansiālās korekcijas, ko attiecīgās Interreg programmas iestādes piemērojušas par pārkāpumiem, kuri atklāti, revidējot saskaņā ar 1. punktu atlasītās darbības.

7.  Ja 6. punktā minētais vispārīgais ekstrapolētais kļūdas īpatsvars pārsniedz 3,5 % no to Interreg programmu deklarētajiem kopējiem izdevumiem, kas ietilpst datu kopā, no kuras atlasīta kopizlase, Komisija aprēķina vispārīgo atlikušo kļūdu īpatsvaru, ņemot vērā finansiālās korekcijas, ko attiecīgās Interreg programmas iestādes piemērojušas par pārkāpumiem, kuri atklāti, revidējot saskaņā ar 1. punktu atlasītās darbības.

Grozījums Nr.    177

Regulas priekšlikums

48. pants – 8. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

8.  Ja 7. punktā minētais vispārīgais atlikušais kļūdas īpatsvars pārsniedz 2 % no to Interreg programmu deklarētajiem izdevumiem, kas ietilpst datu kopā, no kuras atlasīta kopizlase, Komisija nosaka, vai ir vajadzīgs prasīt, lai konkrētas Interreg programmas vai visvairāk skarto Interreg programmu grupas revīzijas iestāde veic papildu revīzijas darbu, lai sīkāk izvērtētu kļūdas īpatsvaru un novērtētu nepieciešamos koriģējošos pasākumus attiecībā uz Interreg programmām, ko skar atklātie pārkāpumi.

8.  Ja 7. punktā minētais vispārīgais atlikušais kļūdas īpatsvars pārsniedz 3,5 % no to Interreg programmu deklarētajiem izdevumiem, kas ietilpst datu kopā, no kuras atlasīta kopizlase, Komisija nosaka, vai ir vajadzīgs prasīt, lai konkrētas Interreg programmas vai visvairāk skarto Interreg programmu grupas revīzijas iestāde veic papildu revīzijas darbu, lai sīkāk izvērtētu kļūdas īpatsvaru un novērtētu nepieciešamos koriģējošos pasākumus attiecībā uz Interreg programmām, ko skar atklātie pārkāpumi.

Grozījums Nr.    178

Regulas priekšlikums

49. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)  2021 1%;

a)  2021 3 %;

Grozījums Nr.    179

Regulas priekšlikums

49. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b)  2022 1%;

b)  2022 2,25%;

Grozījums Nr.    180

Regulas priekšlikums

49. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c)  2023 1%;

c)  2023 2,25%;

Grozījums Nr.    181

Regulas priekšlikums

49. pants – 2. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

d)  2024 1%;

d)  2024 2,25%;

Grozījums Nr.    182

Regulas priekšlikums

49. pants – 2. punkts – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

e)  2025 1%;

e)  2025 2,25%;

Grozījums Nr.    183

Regulas priekšlikums

49. pants – 2. punkts – f apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

f)  2026 1%.

f)  2026 2,25%.

Grozījums Nr.    184

Regulas priekšlikums

49. pants – 3. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ja ārējās pārrobežu Interreg programmas saņem atbalstu no ERAF un IPA III PRS vai KASSI PRS, priekšfinansējumu visiem fondiem, no kura saņem atbalstu šāda Interreg programma, maksā saskaņā ar Regulu (ES) [IPA III] vai [KASSI] vai ar kādu citu saskaņā ar tām pieņemtu aktu.

Ja ārējās Interreg programmas saņem atbalstu no ERAF un IPA III PRS vai KASSI PRS, priekšfinansējumu visiem fondiem, no kura saņem atbalstu šāda Interreg programma, maksā saskaņā ar Regulu (ES) [IPA III] vai [KASSI] vai ar kādu citu saskaņā ar tām pieņemtu aktu.

Grozījums Nr.    185

Regulas priekšlikums

49. pants – 3. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ja 24 mēnešu laikā pēc dienas, kad Komisija izmaksā pirmo priekšfinansējuma summas daļu, nav iesniegts neviens maksājumu pieprasījums saistībā ar Interreg programmu, izmaksātā priekšfinansējuma kopsummu atmaksā Komisijai. Šāds atmaksājums ir iekšējie piešķirtie ieņēmumi un nemazina atbalstu programmai no ERAF, IPA III PRS vai KASSI PRS.

Ja 36 mēnešu laikā pēc dienas, kad Komisija izmaksā pirmo priekšfinansējuma summas daļu, nav iesniegts neviens maksājumu pieteikums saistībā ar Interreg programmu, izmaksātā priekšfinansējuma kopsummu atmaksā Komisijai. Šāds atmaksājums ir iekšējie piešķirtie ieņēmumi un nemazina atbalstu programmai no ERAF, IPA III PRS vai KASSI PRS.

Grozījums Nr.    186

Regulas priekšlikums

8. nodaļa – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Trešo valstu vai partnervalstu, vai AZT dalība dalītās pārvaldības Interreg programmās

Trešo valstu vai partnervalstu, AZT vai reģionālās integrācijas un sadarbības organizāciju dalība dalītās pārvaldības Interreg programmās

Grozījums Nr.    187

Regulas priekšlikums

51. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Uz trešo valstu vai partnervalstu, vai AZT dalību dalītās pārvaldības Interreg programmās attiecas I līdz VII nodaļa un X nodaļa, ievērojot šajā nodaļā izklāstītos noteikumus.

Uz trešo valstu vai partnervalstu, AZT vai reģionālās integrācijas un sadarbības organizāciju dalību dalītās pārvaldības Interreg programmās attiecas I līdz VII nodaļa un X nodaļa, ievērojot šajā nodaļā izklāstītos noteikumus.

Grozījums Nr.    188

Regulas priekšlikums

52. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Interreg programmā iesaistītās trešās valstis, partnervalstis un AZT deleģē personālu programmas kopīgajā sekretariātā un/vai izveido filiāli savā teritorijā.

3.  Interreg programmā iesaistītās trešās valstis, partnervalstis un AZT var deleģēt personālu programmas kopīgajā sekretariātā un/vai ar vadošās iestādes piekrišanu izveido šā kopīgā sekretariāta filiāli savā teritorijā.

Grozījums Nr.    189

Regulas priekšlikums

52. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Valsts iestāde vai struktūra, kas līdzvērtīga Interreg programmu komunikācijas koordinatoram, ko paredz 35. panta 1. punkts, palīdz vadošajai iestādei un partneriem attiecīgajā trešā valstī, partnervalstī vai AZT veikt 35. panta 2. līdz 7. punktā uzskaitītos uzdevumus.

4.  Valsts iestāde vai struktūra, kas līdzvērtīga Interreg programmu komunikācijas koordinatoram, ko paredz 35. panta 1. punkts, var palīdzēt vadošajai iestādei un partneriem attiecīgajā trešā valstī, partnervalstī vai AZT veikt 35. panta 2. līdz 7. punktā uzskaitītos uzdevumus.

Grozījums Nr.    190

Regulas priekšlikums

53. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Tādas 2. un 4. elementa Interreg programmas, kas saņem apvienotas iemaksas no ERAF un no viena vai vairākiem Savienības ārējās finansēšanas instrumentiem, īsteno dalītā pārvaldībā gan dalībvalstīs, gan jebkurā iesaistītajā trešā valstī vai partnervalstī, vai — attiecībā uz 3. elementu — jebkurā AZT neatkarīgi no tā, vai šī AZT saņem atbalstu no viena vai vairākiem Savienības ārējās finansēšanas instrumentiem.

2.  Tādas 2. un 4. elementa Interreg programmas, kas saņem apvienotas iemaksas no ERAF un no viena vai vairākiem Savienības ārējās finansēšanas instrumentiem, īsteno dalītā pārvaldībā gan dalībvalstīs, gan jebkurā iesaistītajā trešā valstī, partnervalstī, iesaistītajā AZT vai — attiecībā uz 3. elementu — jebkurā AZT neatkarīgi no tā, vai šī AZT saņem atbalstu no viena vai vairākiem Savienības ārējās finansēšanas instrumentiem.

Grozījums Nr.    191

Regulas priekšlikums

53. pants – 3. punkts – 1. daļa – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)  dalītā pārvaldībā gan dalībvalstīs, gan jebkurā iesaistītajā trešā valstī vai AZT;

a)  dalītā pārvaldībā gan dalībvalstīs, gan jebkurā iesaistītajā trešā valstī vai AZT, vai trešo valstu grupā, kas ir daļa no reģionālas organizācijas;

Grozījums Nr.    192

Regulas priekšlikums

53. pants – 3. punkts – 1. daļa – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b)  dalītā pārvaldībā tikai dalībvalstīs un jebkurā iesaistītajā trešā valstī vai AZT attiecībā uz ERAF izdevumiem ārpus Savienības vienai vai vairākām darbībām, turpretī iemaksas no viena vai vairākiem Savienības ārējās finansēšanas instrumentiem tiek pārvaldītas netiešā pārvaldībā;

b)  dalītā pārvaldībā tikai dalībvalstīs un jebkurā iesaistītajā trešā valstī vai AZT, vai trešo valstu grupā, kas ir daļa no reģionālas organizācijas, attiecībā uz ERAF izdevumiem ārpus Savienības vienai vai vairākām darbībām, turpretī iemaksas no viena vai vairākiem Savienības ārējās finansēšanas instrumentiem tiek pārvaldītas netiešā pārvaldībā;

Grozījums Nr.    193

Regulas priekšlikums

53. pants – 3. punkts – 1. daļa – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c)  netiešā pārvaldībā gan dalībvalstīs, gan jebkurā iesaistītajā trešā valstī vai AZT.

c)  netiešā pārvaldībā gan dalībvalstīs, gan jebkurā iesaistītajā trešā valstī vai AZT, vai trešo valstu grupā, kas ir daļa no reģionālas organizācijas.

Grozījums Nr.    194

Regulas priekšlikums

53. pants – 3. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ja 3. elementa Interreg programmu pilnībā vai daļēji īsteno netiešā pārvaldībā, piemēro 60. pantu.

Ja 3. elementa Interreg programmu pilnībā vai daļēji īsteno netiešā pārvaldībā, ir vajadzīga iepriekšēja vienošanās starp attiecīgajām dalībvalstīm un reģioniem un piemēro 60. pantu.

Grozījums Nr.    195

Regulas priekšlikums

53. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a  Kopīgus uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus, ar kuriem mobilizē finansējumu no daudzpusējām vai vairāku valstu KASSI un ETS programmām, var uzsākt, ja attiecīgās vadošās iestādes tam piekrīt. Uzaicinājuma saturā atspoguļo tā ģeogrāfisko tvērumu un tā paredzamo ieguldījumu attiecīgo programmu mērķu sasniegšanā. Vadošās iestādes lemj par to, vai uzaicinājumam iesniegt priekšlikumus piemērojami KASSI vai ETS noteikumi. Tās var nolemt iecelt galveno vadošo iestādi, kas ir atbildīga par vadības un kontroles uzdevumiem saistībā ar uzaicinājumu.

Grozījums Nr.    196

Regulas priekšlikums

55. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Ja viena vai vairāku lielu infrastruktūras projektu atlase ir iekļauta uzraudzības komitejas vai attiecīgā gadījumā koordinācijas komitejas sanāksmes darba programmā, tad vadošā iestāde katra šāda projekta koncepcijas aprakstu nosūta Komisijai ne vēlāk kā divus mēnešus pirms sanāksmes dienas. Koncepcijas apraksts nav garāks par trim lappusēm, un tajā ir norādīts nosaukums, atrašanās vieta, budžets, vadošais partneris un partneri, kā arī galvenie mērķi un nodevumi. Ja koncepcijas apraksts par vienu vai vairākiem lieliem infrastruktūras projektiem netiek nosūtīts Komisijai norādītajā termiņā, Komisija var prasīt, lai uzraudzības komitejas priekšsēdētājs vai koordinācijas komitejas priekšsēdētājs attiecīgos projektus svītro no sanāksmes darba programmas.

3.  Ja viena vai vairāku lielu infrastruktūras projektu atlase ir iekļauta uzraudzības komitejas vai attiecīgā gadījumā koordinācijas komitejas sanāksmes darba programmā, tad vadošā iestāde katra šāda projekta koncepcijas aprakstu nosūta Komisijai ne vēlāk kā divus mēnešus pirms sanāksmes dienas. Koncepcijas apraksts nav garāks par piecām lappusēm, un tajā ir norādīts nosaukums, atrašanās vieta, budžets, vadošais partneris un partneri, kā arī galvenie mērķi un nodevumi, turklāt tajā arī iekļauts ticams uzņēmējdarbības plāns, kas parāda, ka projekts vai projekta turpinājums ir drošs pat bez Interreg līdzekļu piešķiršanas. Ja koncepcijas apraksts par vienu vai vairākiem lieliem infrastruktūras projektiem netiek nosūtīts Komisijai norādītajā termiņā, Komisija var prasīt, lai uzraudzības komitejas priekšsēdētājs vai koordinācijas komitejas priekšsēdētājs attiecīgos projektus svītro no sanāksmes darba programmas.

Grozījums Nr.    197

Regulas priekšlikums

60. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Ja 3. elementa Interreg programmu pilnībā vai daļēji īsteno netiešā pārvaldībā saskaņā ar attiecīgi 53. panta 3. punkta b) vai c) apakšpunktu, īstenošanas uzdevumus uztic vienai no struktūrām, kas uzskaitītas Regulas (ES, Euratom) [FR-Omnibus] [62. panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunktā], jo īpaši tādai struktūrai, kas atrodas iesaistītajā dalībvalstī, tostarp attiecīgās Interreg programmas vadošajai iestādei.

1.  Ja pēc apspriešanās ar ieinteresētajām personām 3. elementa Interreg programmu pilnībā vai daļēji īsteno netiešā pārvaldībā saskaņā ar attiecīgi 53. panta 3. punkta b) vai c) apakšpunktu, īstenošanas uzdevumus uztic vienai no struktūrām, kas uzskaitītas Regulas (ES, Euratom) [FR-Omnibus] [62. panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunktā], jo īpaši tādai struktūrai, kas atrodas iesaistītajā dalībvalstī, tostarp attiecīgās Interreg programmas vadošajai iestādei.

Grozījums Nr.    198

Regulas priekšlikums

61. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

61. pants

svītrots

Starpreģionālas investīcijas inovācijā

 

Pēc Komisijas iniciatīvas ERAF var atbalstīt starpreģionālas investīcijas inovācijā, kā noteikts 3. panta 5. punktā, kas saved kopā nacionālā vai reģionālā līmenī iedibinātās pārdomātas specializācijas stratēģijās iesaistītos pētniekus, uzņēmumus, pilsonisko sabiedrību un publisko pārvaldi.

 

Grozījums Nr.    199

Regulas priekšlikums

-62. pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

-62. pants

 

Atbrīvojums no LESD 108. panta 3. punktā paredzētās paziņošanas prasības

 

Komisija var atzīt, ka palīdzība projektiem, kurus atbalsta ar ES teritoriālo sadarbību, ir saderīga ar iekšējo tirgu un uz to neattiecas LESD 108. panta 3. punktā paredzētās paziņošanas prasības.

(1)

OV C ... / Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.

(2)

OV C ... / Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.


PASKAIDROJUMS

1. Ievads

Sešdesmit gadus pēc Romas līguma parakstīšanas Eiropas Savienība (ES) no sākotnēji tīri ekonomiskas savienības ir kļuvusi par visu sabiedrību aptverošu miera projektu. Lai šo projektu saglabātu, ņemot vērā Eiropas politiskās problēmas saistībā ar nacionālisma un izolacionisma tendencēm, kā arī eiroskeptisku un dažkārt pret Eiropu vērstu attieksmi, ir vajadzīgas labas kaimiņattiecības starp ES dalībvalstīm.

Šo pamatideju īpaši aktīvi atbalsta Eiropas teritoriālās sadarbības (ETS) programmas, kas sniedz būtisku un pamanāmu ieguldījumu darbā pie tā, lai Eiropas iedzīvotāji pāri robežām viens otru labāk iepazītu, kopīgi risinātu problēmas un turpmāk attīstītu un veidotu Eiropu. Tādā veidā robežu radītie šķēršļi, tostarp un galvenokārt tie, kas pastāv iedzīvotāju prātā, tiek pakāpeniski pārvarēti un pierobežas reģioni kļūst par kopīgu telpu, kur ikdienā ir sasniedzama un piedzīvojama Eiropa.

Pēdējo gadu desmitu laikā ETS ir devusi neapstrīdamu ieguldījumu Eiropas integrācijas procesā un, nojaucot robežas un birokrātiskus šķēršļus, pastiprinājusi un vienkāršojusi ikdienas līdzāspastāvēšanu pāri robežām. Tāpēc referents pauž lielu gandarījumu par to, ka Eiropas Komisija, iesniedzot jauno regulas projektu plānošanas periodam pēc 2020. gada, ir apliecinājusi ETS pievienotās vērtības būtisko nozīmi.

Tomēr, kā uzskata referents, lai gan projektu finansējuma likmes ir pievilcīgas, ETS potenciāls netiek pilnībā izmantots, jo administratīvās prasības potenciālajiem atbalsta saņēmējiem, kā arī īstenošanas iestādēm ir sasniegušas satraucoši augstu līmeni. Patiesībā šīs prasības ar katru plānošanas periodu ir pieaugušas un pašlaik ir tādā līmenī, ka dažas ieinteresētās personas pat atturas iesniegt pieteikumu. Tajā pašā laikā pieredzējušo pieteikumu iesniedzēju vārdi atsevišķās ETS programmās parādās nesamērīgi bieži. Lai ETS varētu pildīt savu patieso misiju un mērķtiecīgi īstenot Eiropas ideju, ir jānodrošina, ka programmu sagatavošana un īstenošana plānošanas periodā pēc 2020. gada visiem dalībniekiem atkal ir vienkāršāka.

Šajā saistībā referents atsaucas uz Omnibus regulu, kas jau pieņemta attiecībā uz ES Finanšu regulu ar mērķi vienkāršot līdzekļu izmaksu, izmantošanu un uzskaiti, neatstājot novārtā līdzekļu mērķtiecīgas izmantošanas kontroli, un tiks piemērota no 2019. gada 1. janvāra. Referents īpaši uzsver, ka jaunie noteikumi atvieglos vienreizēju maksājumu izmantošanu, vienkāršos izmaksu iespējas, atvieglos mazāko atbalsta saņēmēju piekļuvi finansējumam un ļaus izvairīties no divkāršas kontroles, kā arī veicinās resursu izmantošanu, lai informētu iedzīvotājus par projektu panākumiem un to ieguldījumu reģionos.

Turklāt referents atzinīgi vērtē Komisijas ierosinātos vienkāršojumus saistībā ar priekšlikumiem jaunajai KNR, jaunajai ERAF regulai un jaunajai ETS regulai, un pauž pārliecību, ka tie dos vēlamo rezultātu.

2. Nākotnes ETS darbības jomas elementi

Referents atzinīgi vērtē to, ka pārrobežu, transnacionālās un starpreģionālās sadarbības programmas saistībā ar ETS tiek turpinātas. Ikvienai no šīm programmām ir sava kompetence, un izveidotās programmas teritorijas, pēc viņa domām, ir jāsaglabā. Tomēr referents uzskata, ka pierobežas reģionu galvenā loma Komisijas sagatavotajā projektā nav pienācīgi atspoguļota, tādēļ viņš ierosina līdzekļu piešķiršanu pārrobežu sadarbības 1. elementam atlikt. Tajā pašā laikā referents ir pārliecināts, ka jūrlietu sadarbībai saskaņā ar 1. elementu jābūt iespējamai arī turpmāk, pat ja reģioni pāri jūrai nav savstarpēji saistīti.

Jauno, 5. elementu "Starpreģionālas investīcijas inovācijā" referents vērtē kritiski, jo šo inovāciju mērķiem ir tikai nosacīta kohēzijas politikas dimensija. Turklāt Komisijas ierosinātā tiešā pārvaldība attiecībā uz šo 5. elementu neatbilst ETS subsidiaritātes principam.

3. ETS budžets

Referents kritiski vērtē paredzēto finansējuma samazinājumu pārbaudītām un efektīvām pārrobežu, transnacionālās un starpreģionālās sadarbības programmām, tāpēc viņš iestājas par to, lai budžets, kas saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam ir piešķirts 1.–4. elementa ETS programmām, tiktu palielināts līdz vismaz 3 % no ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas kopējā budžeta.

Šajā saistībā referents vēlētos vēlreiz norādīt uz pierobežas teritoriju būtisko nozīmi un pārrobežu sadarbībai (1. elementam) vajadzīgo summu, tāpēc viņš ierosina šim elementam piešķirt vislielāko daļu — 73,8 %.

Attiecībā uz investīcijām inovācijā referents uzskata, ka lielais finansējuma apjoms, ko Komisija piešķīrusi šim elementam, nekādā gadījumā nedrīkst būt saistīts ar piešķīruma samazinājumu citiem ETS elementiem. Tomēr, pēc referenta domām, papildu budžets 0,3 % apmērā no ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas kopējā budžeta noteiktos apstākļos ir iespējams.

4. ETS programmu saturs un koncentrācija

Referents uzskata, ka visi pieci politikas mērķi, kas izriet no ERAF, kā arī abi ar Interreg saistītie mērķi — "Labāka Interreg pārvaldība" un "Droša un pasargāta Eiropa" — ir kopumā pieņemami. Stingro prasību vismaz 15 % no kopējā budžeta izlietot abiem konkrētajiem Interreg mērķiem referents vērtē kritiski, jo tas varētu apgrūtināt programmu plānošanu un praktisko pārvaldību.

5. Mazo projektu fondi

Eiropas teritoriālās sadarbības mērķis ir nodrošināt saikni starp cilvēkiem pāri robežām, tādējādi veicinot Eiropas integrāciju. Tieši mazie un iedzīvotāju savstarpējās sadarbības (People-to-People) projekti apvieno vietējos iedzīvotājus un ir ārkārtīgi svarīgi pierobežas teritoriju attīstībai. Pieteikumu iesniedzēji parasti ir pilsoniskās sabiedrības pārstāvji. Šos projektus īpaši raksturo neliels finansiālais apjoms un attiecīgi mazs finansējums. Lai mazos projektus varētu sekmīgi īstenot arī turpmāk, bija steidzami vajadzīgi vienkāršošanas pasākumi, skaidri noteikumi un mazo projektu tieša iekļaušana tiesiskajā regulējumā. Referents ļoti atzinīgi vērtē Komisijas iesniegtajā regulas projektā izklāstīto iespēju Interreg programmās izveidot mazo projektu fondus. Tomēr šo fondu pārvaldībai ir jābūt elastīgai. Turklāt ir jābūt iespējai katrā programmā izveidot vairākus mazo projektu fondus.

Turpmākajās diskusijās būs jāpārbauda, cik lielā mērā Komisijas ierosinātie noteikumi ļauj vienkāršot un samazināt administratīvo slogu iedzīvotāju savstarpējās sadarbības un maza mēroga projektu atbalsta galīgajiem saņēmējiem.

6. Līdzfinansējuma līmenis

Referents pauž nožēlu par Komisijas priekšlikumu samazināt maksimālo līdzfinansējuma likmi Interreg programmām. Viņš uzskata, ka ierosinātā likme 70 % apmērā nav pietiekama, un iesaka to paaugstināt līdz 85 %. Līdzfinansējuma likmēm ir jābūt elastīgām un atbilstošām katras programmas teritorijas vajadzībām.

7. Priekšfinansējums

Referents uzskata, ka zemāks priekšfinansējuma līmenis salīdzinājumā ar 2014.–2020. gadu dažām programmām var radīt finansiālas grūtības, jo īpaši sākumā, kad programmu izstrāde un uzsākšana ir saistīta ar lielām izmaksām. Priekšfinansējuma noteikumos būtu pienācīgi jāņem vērā ETS īpatnības, tāpēc referents ziņojuma projektā paredz lielāku priekšfinansējumu, jo īpaši plānošanas perioda sākumā.

8. Rādītāji

Īpašo Interreg rādītāju ieviešanu, lai novērtētu sadarbības programmu rezultātus un Eiropas pievienoto vērtību, referents kopumā vērtē atzinīgi. Tomēr ierosinātie rādītāji var nebūt piemēroti tam, lai atspoguļotu pārrobežu, transnacionālās un starpreģionālās sadarbības pievienoto vērtību, kas saistīta ar šo procesu, un tādējādi sniegtu impulsu pozitīvai virzībai. Debašu gaitā var izrādīties, ka attiecīgā gadījumā ir vajadzīga atbilstoša rādītāju korekcija vai plašāka programmu darbības joma, veidojot rādītāju sistēmu.

9. Noteikums "n+2"/daudzkārtējs slogs reģioniem

Pamatojoties uz iepriekšējos plānošanas periodos gūto pieredzi, referents vēlas norādīt, ka Komisijas ierosinātā atgriešanās pie noteikuma "n+2" (agrāk "n+3") varētu nozīmēt finanšu līdzekļu izmaksas daļēju pārtraukšanu visā Eiropā, jo līdzekļi noteiktos apstākļos var nebūt pieejami pietiekami ātri. Kopā ar pieejamā kopējā budžeta un ES līdzfinansējuma likmju iespējamo samazinājumu tas radītu daudzkārtēju slogu reģioniem ETS jomā.

10. Valsts atbalsta shēmas

ETS veicināšana ilgus gadus ir bijusi viena no svarīgākajām ES kohēzijas politikas prioritātēm. Atbalsts MVU ar ETS projektiem saistīto izmaksu segšanai saskaņā ar Vispārējo grupu atbrīvojuma regulu (VGAR) no paziņošanas prasības jau ir atbrīvots. Īpaši nosacījumi attiecībā uz reģionālā atbalsta piešķiršanu ieguldījumiem, ko veic visu lielumu uzņēmumi, ir iekļauti arī Reģionālā atbalsta pamatnostādnēs 2014.–2020. gadam un VGAR iedaļā "Reģionālais atbalsts".

Referents uzskata, ka atbalsts ETS projektiem būtu savienojams ar iekšējo tirgu un tam būtu ierobežota ietekme uz konkurenci un tirdzniecību starp dalībvalstīm. Tāpēc viņš ierosina ETS programmas principā uzskatīt par tādām, kas nav saistītas ar atbalstu, un attiecīgi atcelt atbalsta atbilstības dārgās pārbaudes.

11. Vidusposma pārskats

Paredzētajam vidusposma pārskatam un daudzpusējo Interreg programmu iespējamajiem pielāgojumiem ir vajadzīgs daudz sarežģītāks saskaņošanas process. Referents norāda, ka tas nedrīkst apgrūtināt vai aizkavēt projektu īstenošanas veicināšanu programmas perioda otrajā pusē.


Ārlietu komitejaS ATZINUMS (21.11.2018)

Reģionālās attīstības komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par īpašiem noteikumiem attiecībā uz Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi (Interreg), kas saņem atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un ārējās finansēšanas instrumentiem

(COM(2018)0374 – C8-0229/2018 – 2018/0199(COD))

Atzinuma sagatavotājs: Fabio Massimo Castaldo

(*)  Iesaistītā komiteja – Reglamenta 54. pants

ĪSS PAMATOJUMS

Komisijas 2018. gada 29. maijā publicētajā priekšlikumā regulai par īpašiem noteikumiem attiecībā uz Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi (Interreg), kas saņem atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un ārējās finansēšanas instrumentiem (EFI), ir paredzētas būtiskas izmaiņas attiecībā uz teritoriālās sadarbības vispārējo struktūru, kā arī turpmākām pārrobežu sadarbības programmām (PRS).

Pirmās būtiskās izmaiņas ir Komisijas priekšlikums pārveidot sadarbības virzienus, cita starpā koncentrējot pārrobežu sadarbību uz sauszemes robežām un integrējot pārrobežu sadarbību jūras robežu jomā paplašinātā transnacionālās sadarbības un jūrlietu sadarbības elementā. Atzinuma sagatavotājs uzskata, ka tas apdraudētu pašreizējās un turpmākās jūras pārrobežu programmas, jo īpaši Vidusjūras reģionā. Interreg mērķim vajadzētu būt spēcīgas saiknes radīšanai un partnerattiecību stiprināšanai starp kaimiņvalstīm, kurām ir kopīga sauszemes vai jūras robeža. Tas ir īpaši svarīgi programmām Vidusjūras reģionā, kurās investīcijas partnervalstīs un to stabilitāte nozīmē arī ieguldījumu Eiropas Savienības drošībā un stabilitātē. Tāpēc referents iesaka atjaunot pārrobežu jūras sadarbības programmas, pat ja nav pastāvīgu savienojumu caur jūru, un tāpēc maina piešķīrumus par labu 1. elementam.

Otra būtiska izmaiņa, kas paredzēta Interreg regulas projektā, ir priekšlikums piemērot vienotu noteikumu kopumu gan attiecībā uz iekšējo sadarbību starp dalībvalstīm, gan sadarbību starp ES dalībvalstīm un valstīm ārpus ES. Tādēļ ar Interreg regulu izveidotie noteikumi ietekmēs arī PRS programmas, kuras līdzfinansē no ES ārējās finansēšanas instrumentiem, piemēram, kaimiņattiecību, attīstības un starptautiskās sadarbības instrumenta (KASSI) un Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta (IPA III).

Šī ir būtiska izmaiņa salīdzinājumā ar pašreizējo 2014.–2020. gada periodu gadījumos, kad ārējās pārrobežu sadarbības programmas reglamentē konkrēti īstenošanas noteikumi. Atzinuma sagatavotājs ierosina, lai gadījumos, kad ārējās finansēšanas instrumentus izmanto Interreg programmu līdzfinansēšanai, pilnībā tiktu ņemti vērā to mērķi un prioritātes, kā paredzēts attiecīgajos noteikumos, un lai tas tiktu skaidri norādīts Interreg regulā.

Interreg regulas projektā jau ir norādītas IPA III un KASSI finansējuma daļas, kas jāpiešķir Interreg programmām. Lai nodrošinātu lielāku elastību, atzinuma sagatavotājs ierosina svītrot konkrētus skaitļus un aizstāt ar atsaucēm uz IPA III un KASSI regulām, paredzot, ka šie līmeņi tiks noteikti attiecīgajās regulās.

Lai gan ir apsveicami centieni vienkāršot un maksimāli palielināt sinerģiju starp dažādajiem fondiem, atzinuma sagatavotājs uzskata, ka nedrīkstētu neņemt vērā EFI galvenos mērķus. Tādēļ viņš šajā sakarībā ierosina, ka ārējā pārrobežu sadarbība saskaņā ar Interreg regulu būtu jāpapildina ar pārrobežu sadarbības programmām, uz kurām attiecas pirmspievienošanās un kaimiņattiecību instrumenti. Sniedzot IPA palīdzību, būtu jāturpina atbalstīt tās saņēmēju centieni sekmēt reģionālu, makroreģionālu un pārrobežu sadarbību, kā arī teritoriālo attīstību, tostarp īstenojot ES makroreģionālās stratēģijas. Savukārt attiecībā uz KASSI palīdzību ES būtu jāturpina veidot īpašas attiecības ar kaimiņvalstīm, lai izveidotu labklājības un labu kaimiņattiecību telpu, kuras pamatā ir Savienības ārējās darbības mērķi un principi.

Atzinuma sagatavotājs arī uzstāj, ka partnervalstu iesaistes gadījumā būtu jāatļauj elastīgāk iesniegt programmas dokumentus, ņemot vērā pieredze liecināto, ka tām vajag vairāk laika, jo to procedūras nav līdzvērtīgas ES dalībvalstu procedūrām.

GROZĪJUMI

Ārlietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Reģionālās attīstības komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1

Regulas priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1)  Līguma par Eiropas Savienības darbību (“LESD”) 176. pantā noteikts, ka Eiropas Reģionālās attīstības fonda (“ERAF”) mērķis ir palīdzēt izlīdzināt Savienības reģionu attīstības līmeņa galvenās atšķirības. Saskaņā ar minēto pantu un LESD 174. panta otro un trešo daļu ERAF ir jāpalīdz mazināt atšķirības starp dažādo reģionu attīstības līmeņiem un mazāk labvēlīgo reģionu atpalicību, īpašu uzmanību veltot atsevišķām reģionu kategorijām, kuru starpā nepārprotami minēti pārrobežu reģioni.

(1)  Līguma par Eiropas Savienības darbību (“LESD”) 176. pantā noteikts, ka Eiropas Reģionālās attīstības fonda (“ERAF”) mērķis ir palīdzēt izlīdzināt Savienības reģionu attīstības līmeņa galvenās atšķirības. Saskaņā ar minēto pantu un LESD 174.panta otro un trešo daļu ERAF ir jāsniedz ieguldījums, lai mazinātu atšķirības starp dažādo reģionu attīstības līmeņiem un mazāk labvēlīgo reģionu atpalicību, īpašu uzmanību veltot atsevišķām reģionu kategorijām, starp kuriem nepārprotami minēti lauku apvidi, teritorijas, ko skar rūpniecības restrukturizācija, un reģioni, kuros pastāvīgi ir ļoti nelabvēlīgi dabas apstākļi vai nelabvēlīga demogrāfiskā situācija, piemēram, vistālāk ziemeļos esošie reģioni ar ļoti zemu iedzīvotāju blīvumu un salas, pārrobežu un kalnainie reģioni.

Grozījums Nr.    2

Regulas priekšlikums

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) [jaunā KNR]21 ir izklāstīti kopīgi noteikumi attiecībā uz ERAF un dažiem citiem fondiem, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) [jaunā ERAF regula]22 ir izklāstīti noteikumi attiecībā uz ERAF atbalsta konkrētajiem mērķiem un tvērumu. Tagad ir nepieciešams pieņemt specifiskus noteikumus par Eiropas teritoriālās sadarbības mērķa (Interreg) — kur viena vai vairākas dalībvalstis sadarbojas pārrobežu mērogā — efektīvas plānošanas, tostarp noteikumus par tehnisko palīdzību, uzraudzību, izvērtēšanu, komunikāciju, attiecināmību, pārvaldību un kontroli, kā arī finansiālo pārvaldību.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) [jaunā KNR]21 ir izklāstīti kopīgi noteikumi attiecībā uz ERAF un dažiem citiem fondiem, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) [jaunā ERAF regula]22 ir izklāstīti noteikumi attiecībā uz ERAF atbalsta konkrētajiem mērķiem un tvērumu. Tagad ir nepieciešams pieņemt specifiskus noteikumus par Eiropas teritoriālās sadarbības mērķa (Interreg) — kur viena vai vairākas dalībvalstis un viena vai vairākas valstis vai citas teritorijas ārpus Savienības sadarbojas pārrobežu mērogā — efektīvas plānošanas, tostarp noteikumus par tehnisko palīdzību, uzraudzību, izvērtēšanu, komunikāciju, attiecināmību, pārvaldību un kontroli, kā arī finansiālo pārvaldību.

__________________

__________________

21 [Atsauce]

21 [Atsauce]

22 [Atsauce]

22 [Atsauce]

Grozījums Nr.    3

Regulas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)  Lai atbalstītu Savienības teritorijas harmonisku attīstību dažādos līmeņos, ERAF būtu jāatbalsta pārrobežu sadarbība, transnacionāla sadarbība, jūrlietu sadarbība, tālāko reģionu sadarbība un starpreģionālā sadarbība atbilstīgi Eiropas teritoriālās sadarbības mērķim (Interreg).

(3)  Lai veicinātu labklājību un atbalstītu Savienības teritorijas harmonisku attīstību dažādos līmeņos, ERAF būtu jāatbalsta pārrobežu sadarbība, transnacionāla sadarbība, tālāko reģionu sadarbība un starpreģionālā sadarbība atbilstīgi Eiropas teritoriālās sadarbības mērķim (Interreg).

Grozījums Nr.    4

Regulas priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4)  Pārrobežu sadarbībā būtu jātiecas risināt pierobežas reģionos kopīgi apzinātās kopīgās problēmas, kā tas norādīts arī Komisijas paziņojumā “Izaugsmes un kohēzijas veicināšana ES pierobežas reģionos”23 (“Pierobežas reģionu paziņojums”). Tāpēc pārrobežu sadarbības elementā būtu jāaprobežojas ar sadarbību pie sauszemes robežām, savukārt pārrobežu sadarbību pie jūras robežām vajadzētu integrēt transnacionālās sadarbības elementā.

(4)  Pārrobežu sadarbībā būtu jātiecas risināt pierobežas reģionos ar kopīgu sauszemes vai jūras robežu kopīgi apzinātās kopīgās problēmas un jāapgūst neizmantotais izaugsmes potenciāls pierobežas apgabalos. Tāpēc pārrobežu sadarbības elementā būtu jāiekļauj sadarbība pie sauszemes vai jūras robežām, savukārt ar pārrobežu sadarbību būtu jāatbalsta reģioni, kas atrodas gar sauszemes vai jūras robežām.

Grozījums Nr.    5

Regulas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5)  Pārrobežu sadarbības elementam vajadzētu ietvert arī sadarbību starp vienu vai vairākām dalībvalstīm un vienu vai vairākām valstīm vai citām teritorijām ārpus Savienības. Šīs regulas attiecināšana uz iekšējo un ārējo pārrobežu sadarbību ļautu salīdzinājumā ar 2014.–2020. gada plānošanas periodu ievērojami vienkāršot un optimizēt noteikumus, kas jāpiemēro programmas iestādēm dalībvalstīs un partneriestādēm un saņēmējiem ārpus Savienības.

(5)  Pārrobežu sadarbības elementam vajadzētu ietvert arī sadarbību starp vienu vai vairākām dalībvalstīm un vienu vai vairākām trešām valstīm. Šīs regulas attiecināšana uz iekšējo un ārējo pārrobežu sadarbību ļautu salīdzinājumā ar 2014.–2020. gada plānošanas periodu ievērojami vienkāršot un optimizēt noteikumus, kas jāpiemēro programmas iestādēm dalībvalstīs un partneriestādēm un saņēmējiem ārpus Savienības.

Grozījums Nr.    6

Regulas priekšlikums

5.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(5a)  Ārējā pārrobežu sadarbība saskaņā ar šo regulu nekādā veidā nedrīkstētu aizstāt pārrobežu sadarbības programmas, uz kurām attiecas Regula (ES) .../... [IPA III regula] un Regula (ES) .../... [KASSI regula], bet gan drīzāk papildināt tās, un jo īpaši ar šo sadarbību būtu jāatbalsta saņēmēju centieni veicināt reģionālo, makroreģionālo un pārrobežu sadarbību.

Grozījums Nr.    7

Regulas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9)  Būtu jānosaka objektīvi kritēriji, kā izraudzīties atbalsttiesīgos reģionus un teritorijas. Tālab atbalsttiesīgo reģionu un teritoriju apzināšanā Savienības mērogā būtu jābalstās uz kopējo reģionu klasifikācijas sistēmu, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1059/200326.

(9)  Būtu jānosaka objektīvi kritēriji, kā izraudzīties atbalsttiesīgos reģionus un teritorijas. Tālab atbalsttiesīgo reģionu un teritoriju apzināšanā Savienības mērogā būtu jābalstās uz kopējo reģionu klasifikācijas sistēmu, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1059/200326. Ja nav NUTS klasifikācijas, attiecībā uz Interreg programmām ar trešo valstu līdzdalību būtu jāpiemēro dalījums līdzvērtīgās teritorijas, kuras var pretendēt uz atbalstu saskaņā ar Regulu (ES) .../... [IPA III regulu] un Regulu (ES) .../... [KASSI regulu].

__________________

__________________

26 Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. maija Regula (EK) Nr. 1059/2003 par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi (OV L 154, 21.6.2003., 1. lpp.).

26 Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. maija Regula (EK) Nr. 1059/2003 par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi (OV L 154, 21.6.2003., 1. lpp.).

Grozījums Nr.    8

Regulas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10)  Jāturpina atbalstīt vai vajadzības gadījumā jāizveido daudzdimensionāla sadarbība ar trešām valstīm Savienības kaimiņos, jo šāda sadarbība ir svarīgs reģionālās attīstības politikas instruments, no kuras iegūtu dalībvalstu reģioni, kas robežojas ar trešām valstīm. Tālab ERAF un Savienības ārējās finansēšanas instrumentiem IPA27, KASSI28 un AZTP29 būtu jāatbalsta pārrobežu sadarbībai, transnacionālajai sadarbībai un jūrlietu sadarbībai, tālāko reģionu sadarbībai un starpreģionālajai sadarbībai veltītas programmas. Atbalstam no ERAF un Savienības ārējās finansēšanas instrumentiem būtu jābalstās un savstarpīguma un proporcionalitātes principiem. Tomēr attiecībā uz IPA III PRS un KASSI PRS atbalsts no ERAF būtu jāpapildina ar vismaz līdzvērtīgām summām no IPA III-PRS un KASSI PRS, ievērojot attiecīgajos tiesību aktos noteiktos maksimālos apjomus, proti, līdz 3 % no finansējuma apjoma IPA III ietvaros un līdz 4 % no finansējuma apjoma Kaimiņattiecību ģeogrāfiskās programmas ietvaros saskaņā ar KASSI 4panta 2. punkta a) apakšpunktu.

(10)  Jāturpina atbalstīt vai vajadzības gadījumā jāizveido daudzdimensionāla sadarbība ar trešām valstīm Savienības kaimiņos, jo šāda sadarbība ir svarīgs reģionālās attīstības politikas instruments, no kuras iegūtu dalībvalstu reģioni, kas robežojas ar trešām valstīm. Tālab ERAF un Savienības ārējās finansēšanas instrumentiem IPA, KASSI un AZTP būtu jāatbalsta pārrobežu sadarbībai, transnacionālajai sadarbībai, tālāko reģionu sadarbībai un starpreģionālajai sadarbībai veltītas programmas. Atbalstam no ERAF un Savienības ārējās finansēšanas instrumentiem būtu jābalstās un savstarpīguma un proporcionalitātes principiem. Tomēr attiecībā uz IPA III PRS un KASSI PRS atbalsts no ERAF būtu jāpapildina ar vismaz līdzvērtīgām summām no IPA III-PRS un KASSI PRS, ievērojot attiecīgajos tiesību aktos, proti, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) .../... [IPA III regulas [9]. pantā un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) .../... [KASSI regulas] [18]pantā paredzētos noteikumus.

__________________

__________________

27 Regula (ES) XXX, ar ko izveido Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (OV L xx, lpp.).

27 Regula (ES) XXX, ar ko izveido Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (OV L xx, lpp.).

28 Regula (ES) XXX, ar ko izveido Kaimiņattiecību, attīstības un starptautiskās sadarbības instrumentu (OV L xx, lpp.).

28 Regula (ES) XXX, ar ko izveido Kaimiņattiecību, attīstības un starptautiskās sadarbības instrumentu (OV L xx, lpp.).

29 Padomes Lēmums (ES) XXX par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Savienību, tostarp par attiecībām starp Eiropas Savienību, no vienas puses, un Grenlandi un Dānijas Karalisti, no otras puses (OV L xx, lpp.).

29 Padomes Lēmums (ES) XXX par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Savienību, tostarp par attiecībām starp Eiropas Savienību, no vienas puses, un Grenlandi un Dānijas Karalisti, no otras puses (OV L xx, lpp.).

Grozījums Nr.    9

Regulas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11)  IPA III palīdzībai būtu galvenokārt jākoncentrējas uz šādiem uzdevumiem — palīdzēt IPA saņēmējiem stiprināt demokrātiskās institūcijas un tiesiskumu, reformēt tiesu sistēmu un publisko pārvaldi, ievērot pamattiesības un veicināt dzimumu līdztiesību, iecietību, sociālo iekļautību un nediskrimināciju. Sniedzot IPA palīdzību, būtu jāturpina atbalstīt IPA saņēmēju centieni sekmēt reģionālu, makroreģionālu un pārrobežu sadarbību, kā arī teritoriālo attīstību, tostarp īstenojot ES makroreģionālās stratēģijas. Turklāt IPA palīdzībai būtu jāpievēršas arī drošībai, migrācijai un robežu pārvaldībai, proti, tādiem aspektiem kā piekļuve starptautiskajai aizsardzībai, nozīmīgas informācijas koplietošana, robežkontroles stiprināšana un kopīgi centieni cīņā pret neatbilstīgu migrāciju un migrantu kontrabandu.

(11)  Sniedzot IPA palīdzību, būtu jāturpina atbalstīt IPA saņēmēju centieni sekmēt reģionālu, makroreģionālu un pārrobežu sadarbību, kā arī teritoriālo attīstību, tostarp īstenojot ES makroreģionālās stratēģijas, kā arī jācenšas sasniegt un mērķi un prioritātes, kas noteiktas IPA regulas [IPA III] [3.] pantā un II un III pielikumā.

Grozījums Nr.    10

Regulas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12)  Kas attiecas uz KASSI palīdzību, Savienībai būtu jāiedibina īpašas attiecības ar kaimiņvalstīm, lai izveidotu labklājības un labu kaimiņattiecību telpu, kuras pamatā ir Savienības vērtības un kuru raksturo ciešas un mierīgas, uz sadarbību balstītas attiecības. Tāpēc šai regulai un KASSI vajadzētu atbalstīt attiecīgo makroreģionālo stratēģiju iekšējos un ārējos aspektus. Visas minētās iniciatīvas ir stratēģiski svarīgas, un tās nodrošina arī būtisku politisko satvaru attiecību padziļināšanai ar partnervalstīm un starp tām, pamatojoties uz savstarpējas pārskatatbildības, kopīgas dalības un atbildības principiem.

(12)  Attiecībā uz KASSI palīdzību Savienībai būtu jāiedibina īpašas attiecības ar kaimiņvalstīm, lai izveidotu labklājības un labu kaimiņattiecību telpu, kuras pamatā ir Līguma par Eiropas Savienību 3. panta 5. punktā, 8. pantā un 21. pantā un Līguma par Eiropas Savienības darbību 208. pantā paredzētie Savienības ārējās darbības mērķi un principi, jo īpaši demokrātijas, tiesiskuma un cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanas princips, kas ir tās pamatā, un tas jādara, izmantojot dialogu un sadarbību ar partnervalstīm un reģioniem. Tāpēc šai regulai un KASSI vajadzētu atbalstīt attiecīgo makroreģionālo stratēģiju iekšējos un ārējos aspektus un pievērsties mērķiem un prioritātēm, kā noteikts KASSI regulas [3.] pantā un II un III pielikumā. Visas minētās iniciatīvas ir stratēģiski svarīgas, un tās nodrošina arī būtisku politisko satvaru attiecību padziļināšanai ar partnervalstīm un starp tām, pamatojoties uz savstarpējas pārskatatbildības, kopīgas dalības un atbildības principiem.

Grozījums Nr.    11

Regulas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15)  Jānosaka, kādi resursi piešķirami katram atsevišķam Interreg elementam, tostarp katras dalībvalsts daļa no pārrobežu sadarbībai, transnacionālajai sadarbībai un jūrlietu sadarbībai, tālāko reģionu sadarbībai un starpreģionālajai sadarbībai atvēlētā finansējuma, un dalībvalstu iespējas šos elementus izmantot elastīgi. Salīdzinājumā ar 2014.–2020. gada plānošanas periodu būtu jāsamazina pārrobežu sadarbībai atvēlētā finansējuma īpatsvars, bet tajā pašā laikā būtu jāpalielina transnacionālajai sadarbībai un jūrlietu sadarbībai atvēlētā finansējuma īpatsvars, jo šajā elementā tiek integrēta jūrlietu sadarbība, kā arī būtu jāizveido jauns elements, kas paredzēts tālāko reģionu sadarbībai.

(15)  Jānosaka, kādi resursi piešķirami katram atsevišķam Interreg elementam, tostarp katras dalībvalsts daļa no pārrobežu sadarbībai, transnacionālajai sadarbībai un jūrlietu sadarbībai, tālāko reģionu sadarbībai un starpreģionālajai sadarbībai atvēlētā finansējuma, un dalībvalstu iespējas šos elementus izmantot elastīgi.

Grozījums Nr.    12

Regulas priekšlikums

24. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(24)  Sakarā ar to, ka ir iesaistīta vairāk nekā viena dalībvalsts, un tas rada lielākas administratīvās izmaksas, jo īpaši attiecībā uz kontrolēm un tulkojumiem, tehniskās palīdzības izdevumu maksimālajai robežai vajadzētu būt augstākai nekā tai, kas noteikta pie mērķa "Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei". Lai kompensētu paaugstinātās administratīvās izmaksas, dalībvalstis būtu jāmudina pēc iespējas samazināt administratīvo slogu attiecībā uz kopīgo projektu īstenošanu. Turklāt Interreg programmām ar ierobežotu Savienības atbalstu vai ārējām pārrobežu sadarbības programmām būtu jāsaņem noteikta tehniskai palīdzībai paredzēta minimālā summa, lai nodrošinātu pietiekamu finansējumu efektīviem tehniskās palīdzības pasākumiem.

(24)  Sakarā ar to, ka ir iesaistīta vairāk nekā viena dalībvalsts un viena vai vairākas trešās valstis un tas rada lielākas administratīvās izmaksas, jo īpaši attiecībā uz kontrolēm un tulkojumiem, tehniskās palīdzības izdevumu maksimālajai robežai vajadzētu būt augstākai nekā tai, kas noteikta pie mērķa "Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei". Lai kompensētu paaugstinātās administratīvās izmaksas, dalībvalstis būtu jāmudina pēc iespējas samazināt administratīvo slogu attiecībā uz kopīgo projektu īstenošanu. Turklāt Interreg programmām ar ierobežotu Savienības atbalstu vai ārējām pārrobežu sadarbības programmām būtu jāsaņem noteikta tehniskai palīdzībai paredzēta minimālā summa, lai nodrošinātu pietiekamu finansējumu efektīviem tehniskās palīdzības pasākumiem.

Grozījums Nr.    13

Regulas priekšlikums

35. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(35)  Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus Interreg programmu pieņemšanai un grozīšanai, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras. Tomēr ārējās pārrobežu sadarbības programmās vajadzības gadījumā attiecībā uz šo programmu pirmo apstiprināšanas lēmumu vajadzētu ievērot komiteju procedūras. kas izveidotas ar Regulām (ES) [IPA III] un [KASSI].

(35)   Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus Interreg programmu pieņemšanai un grozīšanai, izmantojot daudzgadu stratēģijas dokumentu, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu. Tomēr ārējās pārrobežu sadarbības programmās vajadzības gadījumā attiecībā uz šo programmu pirmo apstiprināšanas lēmumu vajadzētu ievērot komiteju procedūras. kas izveidotas ar Regulām (ES) [IPA III] un [KASSI].

Grozījums Nr.    14

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  pārrobežu sadarbība starp divu vai vairāku dalībvalstu sauszemes pierobežas blakusreģioniem vai starp vismaz vienas dalībvalsts un vienas vai vairāku 4. panta 3. punktā uzskaitīto trešo valstu sauszemes pierobežas blakusreģioniem; vai

(a)  pārrobežu sadarbība starp divu vai vairāku dalībvalstu sauszemes vai jūras pierobežas blakusreģioniem vai starp vismaz vienas dalībvalsts un vienas vai vairāku 4.panta 3.punktā uzskaitīto trešo valstu sauszemes vai jūras pierobežas blakusreģioniem; vai

Grozījums Nr.    15

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 1. punkts – b apakšpunkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  ārēja pārrobežu sadarbība starp vismaz vienas dalībvalsts un viena vai vairāku tālāk minēto vienību sauszemes pierobežas blakusreģioniem:

(b)  ārēja pārrobežu sadarbība starp vismaz vienas dalībvalsts un viena vai vairāku tālāk minēto vienību sauszemes vai jūras pierobežas blakusreģioniem:

Grozījums Nr.    16

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2)  transnacionālā sadarbība un jūrlietu sadarbība plašākās transnacionālās teritorijās vai jūras baseinu apkaimē, iesaistot nacionālos, reģionālos un vietējos programmas partnerus dalībvalstīs, trešās valstīs, partnervalstīs un Grenlandē, ar nolūku panākt augstāku teritoriālās integrācijas pakāpi (“2. elements”; ja attiecas tikai uz transnacionālo sadarbību — “2.A elements; ja attiecas tikai uz jūrlietu sadarbību — “2.B elements”);

(2)  transnacionālā sadarbība plašākās transnacionālās teritorijās vai jūras baseinu apkaimē, iesaistot nacionālos, reģionālos un vietējos programmas partnerus dalībvalstīs, trešās valstīs, partnervalstīs un Grenlandē, ar nolūku panākt augstāku teritoriālās integrācijas pakāpi;

Grozījums Nr.    17

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Pārrobežu sadarbības gadījumā no ERAF atbalstāmie reģioni ir NUTS 3. līmeņa Savienības reģioni pie visām iekšējām un ārējām sauszemes robežām ar trešām valstīm vai partnervalstīm.

1.  Pārrobežu sadarbības gadījumā no ERAF atbalstāmie reģioni ir NUTS 3. līmeņa Savienības reģioni pie visām iekšējām un ārējām sauszemes vai jūras robežām ar trešām valstīm vai partnervalstīm.

Grozījums Nr.    18

Regulas priekšlikums

4. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Pārrobežu sadarbības ietvaros atbalsta arī reģionus pie jūras robežām, ko caur jūru saista pastāvīgi savienojumi.

2.  Pārrobežu sadarbības ietvaros atbalsta arī reģionus pie jūras robežām, ko caur jūru saista pastāvīgi savienojumi vai citas ilgstošas kultūras, vēstures un transporta saites.

Grozījums Nr.    19

Regulas priekšlikums

4. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Iekšējās pārrobežu sadarbības gadījumā Interreg programmas var aptvert tos Norvēģijas, Šveices un Apvienotās Karalistes reģionus, kas ir līdzvērtīgi NUTS 3. līmeņa reģioniem, kā arī Lihtenšteinu, Andoru un Monako.

3.  Iekšējās pārrobežu sadarbības gadījumā Interreg programmas var aptvert tos Norvēģijas, Šveices un Apvienotās Karalistes reģionus, kas ir līdzvērtīgi NUTS 3. līmeņa reģioniem, kā arī Lihtenšteinu, Andoru, Monako un Sanmarīno.

Grozījums Nr.    20

Regulas priekšlikums

4. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Ārējās pārrobežu sadarbības gadījumā reģioni, kas atbalstāmi no IPA III vai KASSI, ir attiecīgās partnervalsts NUTS 3. līmeņa reģioni vai, ja NUTS klasifikācijas nav, līdzvērtīgi apgabali gar visām sauszemes robežām starp dalībvalstīm un partnervalstīm, kas tiesīgas saņemt atbalstu no IPA III vai KASSI.

4.  Ārējās pārrobežu sadarbības gadījumā reģioni, kas atbalstāmi no IPA III vai KASSI, ir attiecīgās partnervalsts NUTS 3. līmeņa reģioni vai, ja NUTS klasifikācijas nav, līdzvērtīgi apgabali gar visām sauszemes vai jūras robežām starp dalībvalstīm un partnervalstīm, kas tiesīgas saņemt atbalstu no IPA III vai KASSI.

Grozījums Nr.    21

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Transnacionālās sadarbības un jūrlietu sadarbības gadījumā no ERAF atbalstāmie reģioni ir Savienības NUTS 2. līmeņa reģioni, kas aptver nepārtrauktus funkcionālos apgabalus, attiecīgā gadījumā ņemot vērā makroreģionālās stratēģijas un jūras baseinu stratēģijas.

1.  Transnacionālās sadarbības gadījumā no ERAF atbalstāmie reģioni ir Savienības NUTS 2. līmeņa reģioni, kas aptver funkcionālos apgabalus, attiecīgā gadījumā ņemot vērā makroreģionālās stratēģijas un jūras baseinu stratēģijas.

Grozījums Nr.    22

Regulas priekšlikums

5. pants – 2. punkts – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Transnacionālās sadarbības un jūrlietu sadarbības Interreg programmas var aptvert:

Transnacionālās sadarbības Interreg programmas var aptvert:

Grozījums Nr.    23

Regulas priekšlikums

9. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Eiropas teritoriālās sadarbības mērķim (Interreg) paredzēto ERAF resursu apmērs ir 8 430 000 000 EUR no visiem resursiem, kas budžeta saistībām ir pieejami no ERAF, ESF+ un Kohēzijas fonda 2021.–2027. gada plānošanas periodam un uzskaitīti Regulas (ES) [jaunā KNR] 102. panta 1. punktā.

1.  Eiropas teritoriālās sadarbības mērķim (Interreg) paredzēto ERAF resursu apmērs ir xx xxx xxx xxx EUR no visiem resursiem, kas budžeta saistībām ir pieejami no ERAF, ESF+ un Kohēzijas fonda 2021.–2027. gada plānošanas periodam un uzskaitīti Regulas (ES) [jaunā KNR] 102. panta 1. punktā.

Grozījums Nr.    24

Regulas priekšlikums

9. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Katra dalībvalsts līdz 15 % no tai paredzētā finansiālā piešķīruma 1., 2. un 3. elementam var pārvietot no viena minētā elementa uz citu vai citiem.

4.  Katra dalībvalsts līdz 20 % no tai paredzētā finansiālā piešķīruma 1., 2. un 3. elementam var pārvietot no viena minētā elementa uz citu vai citiem.

Grozījums Nr.    25

Regulas priekšlikums

10. pants – 1. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija pieņem īstenošanas aktu, kurā izklāstīts daudzgadu stratēģijas dokuments attiecībā uz ārējām pārrobežu Interreg programmām, kas saņem atbalstu no ERAF un KASSI vai IPA III. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 63. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

Komisija pieņem deleģēto aktu, kurā izklāstīts daudzgadu stratēģijas dokuments attiecībā uz ārējām pārrobežu Interreg programmām, kas saņem atbalstu no ERAF un KASSI vai IPA III.

Grozījums Nr.    26

Regulas priekšlikums

10. pants – 1. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ja Interreg programmas saņem atbalstu no ERAF un KASSI, tad īstenošanas aktā izklāsta Regulas (ES) [KASSI] 12. panta 2. punktā minētos elementus.

Ja Interreg programmas saņem atbalstu no ERAF un KASSI, tad deleģētajā aktā izklāsta Regulas (ES) [KASSI] 12. panta 2. punktā minētos elementus.

Grozījums Nr.    27

Regulas priekšlikums

10. pants – 3. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ERAF atbalstu atsevišķām ārējām pārrobežu Interreg programmām piešķir ar noteikumu, ka no IPA III PRS un KASSI PRS piešķir vismaz līdzvērtīgas summas saskaņā ar attiecīgo stratēģiskās plānošanas dokumentu. Minēto līdzvērtīgo summu maksimālais apmērs ir noteikts IPA III vai KASSI leģislatīvajā aktā.

ERAF atbalstu atsevišķām ārējām pārrobežu Interreg programmām piešķir ar noteikumu, ka no IPA III PRS un KASSI PRS piešķir vismaz līdzvērtīgas summas saskaņā ar attiecīgo stratēģiskās plānošanas dokumentu. Minētā ieguldījuma maksimālais apmērs ir noteikts IPA III vai KASSI leģislatīvajā aktā.

Grozījums Nr.    28

Regulas priekšlikums

12. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  2022. un 2023. gadā ERAF ikgadējo iemaksu, kura paredzēta ārējām pārrobežu Interreg programmām un attiecībā uz kuru Komisijai līdz attiecīgo gadu 31. martam nav iesniegta neviena programma, un kura nav iedalīta citai programmai, kas iesniegta tajā pašā ārējo pārrobežu Interreg programmu kategorijā, piešķir tām iekšējām pārrobežu Interreg programmām, kurās piedalās attiecīgā dalībvalsts vai dalībvalstis.

1.  2022. un 2023. gadā ERAF ikgadējo iemaksu, kura paredzēta ārējām pārrobežu Interreg programmām un attiecībā uz kuru Komisijai līdz attiecīgo gadu 30. aprīlim nav iesniegta neviena programma, un kura nav iedalīta citai programmai, kas iesniegta tajā pašā ārējo pārrobežu Interreg programmu kategorijā, piešķir tām iekšējām pārrobežu Interreg programmām, kurās piedalās attiecīgā dalībvalsts vai dalībvalstis.

Grozījums Nr.    29

Regulas priekšlikums

12. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Ja līdz 2024. gada 31. martam vēl joprojām ir tādas ārējās pārrobežu programmas, kuras nav iesniegtas Komisijai, tad visu 9. panta 5. punktā minēto ERAF iemaksu šajās programmās atlikušajiem gadiem līdz 2027. gadam, kura nav iedalīta citai ārējai pārrobežu Interreg programmai, kas arī saņem atbalstu attiecīgi no IPA III PRS vai KASSI PRS, piešķir tām iekšējām pārrobežu Interreg programmām, kurās piedalās attiecīgā dalībvalsts vai dalībvalstis.

2.  Ja līdz 2024. gada 30. aprīlim vēl joprojām ir tādas ārējās pārrobežu programmas, kuras nav iesniegtas Komisijai, tad visu 9. panta 5. punktā minēto ERAF iemaksu šajās programmās atlikušajiem gadiem līdz 2027. gadam, kura nav iedalīta citai ārējai pārrobežu Interreg programmai, kas arī saņem atbalstu attiecīgi no IPA III PRS vai KASSI PRS, piešķir tām iekšējām pārrobežu Interreg programmām, kurās piedalās attiecīgā dalībvalsts vai dalībvalstis.

Grozījums Nr.    30

Regulas priekšlikums

12. pants – 3. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šādā gadījumā 1. punktā minēto ERAF iemaksu, kas atbilst gada maksājumiem, par kuriem vēl nav uzņemtas saistības, vai gada maksājumiem, par kuriem ir uzņemtas saistības un par kuriem saistības tā paša budžeta gada laikā ir pilnībā vai daļēji atceltas, un kuri nav iedalīti citai ārējai pārrobežu Interreg programmai, kas arī saņem atbalstu attiecīgi no IPA III PRS vai KASSI PRS, piešķir tām iekšējām pārrobežu Interreg programmām, kurās piedalās attiecīgā dalībvalsts vai dalībvalstis.

Šādā gadījumā 1. punktā minēto ERAF iemaksu, kas atbilst gada maksājumiem, par kuriem vēl nav uzņemtas saistības, vai gada maksājumiem, par kuriem ir uzņemtas saistības un par kuriem saistības tā paša budžeta gada laikā ir pilnībā vai daļēji atceltas, un kuri nav iedalīti citai ārējai pārrobežu Interreg programmai, kas arī saņem atbalstu attiecīgi no IPA III PRS vai KASSI PRS, piešķir tām iekšējām pārrobežu Interreg programmām vai transnacionālās sadarbības programmām, kurās piedalās attiecīgā dalībvalsts vai dalībvalstis.

Grozījums Nr.    31

Regulas priekšlikums

13. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Līdzfinansēšanas likme katras Interreg programmas līmenī nav lielāka par 70 %, izņemot gadījumus, kad attiecībā uz ārējām pārrobežu vai 3. elementa Interreg programmām lielāks procentuālais apjoms ir noteikts attiecīgi ar Regulu (ES) [IPA III], Regulu (ES) [KASSI] un Padomes Lēmumu Nr. [AZTP] vai ar kādu citu saskaņā ar to pieņemtu aktu.

1. Līdzfinansēšanas likme katras Interreg programmas līmenī nav lielāka par 75 %, izņemot gadījumus, kad attiecībā uz ārējām pārrobežu vai 3. elementa Interreg programmām lielāks procentuālais apjoms ir noteikts attiecīgi ar Regulu (ES) [IPA III], Regulu (ES) [KASSI] un Padomes Lēmumu Nr. [AZTP] vai ar kādu citu saskaņā ar to pieņemtu aktu.

Grozījums Nr.    32

Regulas priekšlikums

14. pants – 3. punkts – ea apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ea)  veicināt kultūru pārrobežu dialogu, izmantojot kultūras un izglītības sadarbības projektus, kopīgu jaunradi, cilvēku apmaiņu un sociālās diskusijas, kā arī atbalstīt kopējā kultūras un valodas mantojuma saglabāšanu un pārvaldību;

Grozījums Nr.    33

Regulas priekšlikums

14. pants – 4. punkts – a apakšpunkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  Interreg 1. un 2.A elementa programmas:

(a)  Interreg 1. un 2. elementa programmas:

Grozījums Nr.    34

Regulas priekšlikums

14. pants – 4. punkts – a apakšpunkts – ii punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ii)  stiprināt efektīvu publisko pārvaldi, veicinot juridisko un administratīvo sadarbību un sadarbību starp iedzīvotājiem un iestādēm, nolūkā jo īpaši atrisināt juridiskos un citus šķēršļus pierobežas reģionos;

(ii)  stiprināt efektīvu publisko pārvaldi, veicinot juridisko un administratīvo sadarbību un sadarbību starp iedzīvotājiem, pilsoniskās sabiedrības aktoriem un iestādēm, nolūkā jo īpaši atrisināt juridiskos un citus šķēršļus pierobežas reģionos;

Grozījums Nr.    35

Regulas priekšlikums

14. pants – 4. punkts – a apakšpunkts – iia punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(iia)  nostiprināt Savienības drošību, tostarp militāro mobilitāti;

Grozījums Nr.    36

Regulas priekšlikums

14. pants – 4. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  Interreg ārējās pārrobežu programmas un 2. un 3. elementa programmas, kas saņem atbalstu no Interreg fondiem, papildus a) un b) apakšpunktā norādītajam: iedibināt savstarpēju uzticēšanos, proti, veicināt iedzīvotāju sadraudzības pasākumus, stiprināt ilgtspējīgu demokrātiju, atbalstīt pilsoniskās sabiedrības aktorus un to lomu reformu un demokrātisku pārmaiņu procesos.

(c)  Interreg ārējās pārrobežu programmas un 2. un 3. elementa programmas, kas saņem atbalstu no Interreg fondiem, papildus a) un b) apakšpunktā norādītajam: iedibināt savstarpēju uzticēšanos un veicināt samierināšanos, jo īpaši veicināt iedzīvotāju sadraudzības pasākumus, stiprināt ilgtspējīgu demokrātiju, atbalstīt neatkarīgus plašsaziņas līdzekļus un pilsoniskās sabiedrības aktorus un to lomu reformu un demokrātisku pārmaiņu procesos.

Grozījums Nr.    37

Regulas priekšlikums

14. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.  Saistībā ar Interreg ārējām pārrobežu programmām un 2. un 3. elementa Interreg programmām ERAF un attiecīgā gadījumā arī Savienības ārējās finansēšanas instrumentus var izmantot Interreg ārējam konkrētajam mērķim “Droša un pasargāta Eiropa”, jo īpaši darbībām tādās jomās kā robežšķērsošanas pārvaldība un mobilitātes un migrācijas pārvaldība, t. sk. migrantu aizsardzība.

5.  Saistībā ar Interreg ārējām pārrobežu programmām un 2. un 3. elementa Interreg programmām ERAF un attiecīgā gadījumā arī Savienības ārējās finansēšanas instrumentus var izmantot Interreg ārējam konkrētajam mērķim “Droša un pasargāta Eiropa”, jo īpaši darbībām tādās jomās kā robežšķērsošanas pārvaldība un mobilitātes un migrācijas pārvaldība, t. sk. migrantu aizsardzība. Ja līdzekļus no ārējās finansēšanas instrumentiem izmanto Interreg programmu atbalstam, īsteno arī mērķus, kas piemērojami attiecīgajiem instrumentiem, kā norādīts attiecīgajās [IPA], [KASSI] un [AZTP] regulās.

Grozījums Nr.    38

Regulas priekšlikums

16. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi (Interreg) īsteno Interreg programmu ietvaros dalītā pārvaldībā; izņēmums ir 3. elements, ko var gan pilnībā, gan daļēji īstenot netiešā pārvaldībā, un 5. elements, ko īsteno tiešā vai netiešā pārvaldībā.

1.  Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi (Interreg) īsteno Interreg programmu ietvaros dalītā pārvaldībā; izņēmums ir 3. elements, ko var gan pilnībā, gan daļēji īstenot netiešā pārvaldībā.

Grozījums Nr.    39

Regulas priekšlikums

16. pants – 4. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Tomēr, ja Interreg programma aptver atbalstu no Savienības ārējās finansēšanas instrumenta, tad dalībvalsts, kurā atrodas potenciālā vadošā iestāde, programmu iesniedz ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tam, kad Komisija ir pieņēmusi attiecīgo stratēģisko plānošanas dokumentu saskaņā ar 10. panta 1. punktu, vai ja tas prasīts viena vai vairāku Savienības ārējās finansēšanas instrumentu attiecīgajos pamataktos.

Tomēr, ja Interreg programma aptver atbalstu no Savienības ārējās finansēšanas instrumenta, tad dalībvalsts, kurā atrodas potenciālā vadošā iestāde, programmu iesniedz ne vēlāk kā deviņus mēnešus pēc tam, kad Komisija ir pieņēmusi attiecīgo stratēģisko plānošanas dokumentu saskaņā ar 10. panta 1. punktu, vai ja tas prasīts viena vai vairāku Savienības ārējās finansēšanas instrumentu attiecīgajos pamataktos.

Grozījums Nr.    40

Regulas priekšlikums

17. pants – 2. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Katra prioritāte atbilst vienam vienīgam politikas mērķim vai attiecīgā gadījumā vienam vai abiem Interreg konkrētajiem mērķiem, vai tehniskajai palīdzībai. Prioritāte, kas atbilst politikas mērķim vai attiecīgā gadījumā vienam vai vairākiem Interreg konkrētajiem mērķiem, sastāv no viena vai vairākiem konkrētiem mērķiem. Vienam politikas mērķim vai Interreg konkrētajam mērķim var atbilst vairākas prioritātes.

Katra prioritāte atbilst vienam vienīgam politikas mērķim vai attiecīgā gadījumā vienam vai abiem Interreg konkrētajiem mērķiem, vai tehniskajai palīdzībai. Prioritāte, kas atbilst politikas mērķim vai attiecīgā gadījumā vienam vai vairākiem Interreg konkrētajiem mērķiem, sastāv no viena vai vairākiem konkrētiem mērķiem. Vienam politikas mērķim vai Interreg konkrētajam mērķim var atbilst vairākas prioritātes. Ja līdzekļus no ārējās finansēšanas instrumentiem izmanto Interreg programmu atbalstam, piemēro arī prioritātes, kas noteiktas attiecīgajiem instrumentiem, kā norādīts attiecīgajās [IPA], [KASSI] un [AZTP] regulās.

Grozījums Nr.    41

Regulas priekšlikums

17. pants – 7. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  izklāsta procedūru kopīgā sekretariāta izveidei,

(b)  izklāsta procedūru kopīgā sekretariāta izveidei un vajadzības gadījumā vadības struktūru dalībvalstīs vai trešās valstīs atbalstam;

Grozījums Nr.    42

Regulas priekšlikums

22. pants – 2. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Darbību atlasei uzraudzības komiteja vai attiecīgā gadījumā koordinācijas komiteja nosaka un piemēro kritērijus un procedūras, kas ir nediskriminējošas un pārredzamas, nodrošina dzimumu līdztiesību un ņem vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un ilgtspējīgas attīstības principu, un Savienības politiku vides jomā saskaņā ar LESD 11. pantu un 191. panta 1. punktu.

Darbību atlasei uzraudzības komiteja vai attiecīgā gadījumā koordinācijas komiteja nosaka un piemēro kritērijus un procedūras, kas ir nediskriminējošas un pārredzamas, nodrošina dzimumu līdztiesību un ņem vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, Eiropas Cilvēktiesību konvenciju un ilgtspējīgas attīstības principu, un Savienības politiku vides jomā saskaņā ar LESD 11. pantu un 191. panta 1. punktu.

Grozījums Nr.    43

Regulas priekšlikums

22. pants – 4. punkts – ja apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ja)  nodrošina, ka atlasītajās darbībās piemēro kritērijus un procedūras, kas ir nediskriminējošas, nodrošina dzimumu līdztiesību un ņem vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, Eiropas Cilvēktiesību konvenciju un ilgtspējīgas attīstības principu, kā arī Savienības politiku vides jomā saskaņā ar LESD 11. pantu un 191. panta 1. punktu.

Grozījums Nr.    44

Regulas priekšlikums

23. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Interreg darbību var īstenot vienā vienīgā valstī ar nosacījumu, ka darbības pieteikumā ir norādīts, kāda būs ietekme uz programmas teritoriju un kādi būs tās ieguvumi.

2.  Interreg darbību var īstenot vienā vienīgā valstī ar nosacījumu, ka darbības pieteikumā ir norādīts, kāda būs programmas pārrobežu vai transnacionālā ietekme.

Grozījums Nr.    45

Regulas priekšlikums

23. pants – 4. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Attiecībā uz Interreg darbībām, kas notiek 3. elementa Interreg programmu ietvaros, partneriem no tālākajiem reģioniem un trešām valstīm, partnervalstīm vai AZT ir jāsadarbojas tikai trijos no pirmajā daļā minētajiem četriem aspektiem.

Attiecībā uz Interreg darbībām, kas notiek 3. elementa Interreg programmu un ārējo pārrobežu programmu ietvaros, partneriem no tālākajiem reģioniem un trešām valstīm, partnervalstīm vai AZT ir jāsadarbojas tikai trijos no pirmajā daļā minētajiem četriem aspektiem.

Grozījums Nr.    46

Regulas priekšlikums

24. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Mazo projektu fonda saņēmējs ir pārrobežu juridiskā struktūra vai ETSG.

2.  Mazo projektu fonda atbalsta saņēmējs ir pārrobežu juridiskā persona, eiroreģions, ETSG vai vadošā iestāde vai esoša iestāde vienā valstī saskaņā ar vienošanos starp valstīm vai reģioniem, kas piedalās programmā.

Grozījums Nr.    47

Regulas priekšlikums

29. pants – 2. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Projekta piemērošanas un programmas īstenošanas noteikumus.

Grozījums Nr.    48

Regulas priekšlikums

36. pants – 2. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Neskarot noteikumus par attiecināmību, kas paredzēti Regulas (ES) [jaunā KNR] [57. līdz 62.] pantā, Regulas (ES) [jaunā ERAF] [4. un 6.] pantā vai šajā nodaļā, tostarp saskaņā ar tām pieņemtajos aktos, iesaistītās dalībvalstis un attiecīgā gadījumā trešās valstis, partnervalstis un AZT ar kopīgu lēmumu uzraudzības komitejā nosaka papildu noteikumus par Interreg programmu izdevumu attiecināmību tikai tām izdevumu kategorijām, ko minētie noteikumi neaptver. Šie papildu noteikumi apver visu programmas teritoriju kopumā.

Neskarot noteikumus par attiecināmību, kas paredzēti Regulas (ES) [jaunā KNR] [57. līdz 62.] pantā, Regulas (ES) [jaunā ERAF] [4. un 6.] pantā, Regulas (ES) [IPA] [10.] pantā, Regulas (ES) [KASSI] [27.] pantā vai šajā nodaļā, tostarp saskaņā ar tām pieņemtajos aktos, iesaistītās dalībvalstis un attiecīgā gadījumā trešās valstis, partnervalstis un AZT ar kopīgu lēmumu uzraudzības komitejā nosaka papildu noteikumus par Interreg programmu izdevumu attiecināmību tikai tām izdevumu kategorijām, ko minētie noteikumi neaptver. Šie papildu noteikumi apver visu programmas teritoriju kopumā.

Grozījums Nr.    49

Regulas priekšlikums

36. pants – 2. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Tomēr tad, ja Interreg programmas ietvaros darbības tiek atlasītas, izmantojot uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus, šos papildu noteikumus pieņem, pirms tiek publicēti pirmie uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus. Visos citos gadījumos šos papildu noteikumus pieņem, pirms tiek atlasītas pirmās darbības.

Tomēr tad, ja Interreg programmas ietvaros darbības tiek atlasītas, izmantojot uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus, šos papildu noteikumus pieņem pirms tiek publicēts ikviens uzaicinājums iesniegt priekšlikumus. Visos citos gadījumos šos papildu noteikumus pieņem, pirms tiek atlasītas pirmās darbības.

Grozījums Nr.    50

Regulas priekšlikums

44. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.  Kas attiecas uz 2.B elementa programmām vai tādām 1. elementa programmām, kas aptver garas robežas ar vienveidīgām attīstības problēmām un vajadzībām, dalībvalstis un attiecīgā gadījumā trešās valstis, partnervalstis un AZT, kas piedalās Interreg programmā, var noteikt apakšprogrammas teritorijas.

5.  Attiecībā uz Interreg 1. elementa programmām, kas aptver robežas ar vienveidīgām attīstības problēmām un vajadzībām, dalībvalstis un attiecīgā gadījumā trešās valstis, partnervalstis un AZT, kas piedalās Interreg programmā, var noteikt apakšprogrammas teritorijas.

Grozījums Nr.    51

Regulas priekšlikums

45. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a  Ja vadošā iestāde neveic verifikāciju saskaņā ar Regulas (ES) (jaunās KNR) 68. panta 1. punkta a) apakšpunktu visā programmas darbības teritorijā, katra dalībvalsts izraugās iestādi vai personu, kas ir atbildīga par šādas verifikācijas veikšanu tās teritorijā esošiem atbalsta saņēmējiem.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Īpaši noteikumi attiecībā uz Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi (Interreg), kas saņem atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un ārējās finansēšanas instrumentiem

Atsauces

COM(2018)0374 – C8-0229/2018 – 2018/0199(COD)

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

REGI

11.6.2018

 

 

 

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

AFET

11.6.2018

Iesaistītās komitejas - datums, kad paziņoja plenārsēdē

5.7.2018

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Fabio Massimo Castaldo

10.7.2018

Izskatīšana komitejā

8.10.2018

 

 

 

Pieņemšanas datums

21.11.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

47

4

5

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Michèle Alliot-Marie, Nikos Androulakis, Petras Auštrevičius, Bas Belder, Victor Boştinaru, Elmar Brok, Klaus Buchner, James Carver, Lorenzo Cesa, Georgios Epitideios, Eugen Freund, Michael Gahler, Iveta Grigule-Pēterse, Sandra Kalniete, Tunne Kelam, Wajid Khan, Andrey Kovatchev, Eduard Kukan, Arne Lietz, Sabine Lösing, Andrejs Mamikins, David McAllister, Francisco José Millán Mon, Javier Nart, Pier Antonio Panzeri, Demetris Papadakis, Ioan Mircea Paşcu, Alojz Peterle, Tonino Picula, Kati Piri, Julia Pitera, Cristian Dan Preda, Michel Reimon, Sofia Sakorafa, Jean-Luc Schaffhauser, Anders Sellström, Alyn Smith, Jordi Solé, Dobromir Sośnierz, Jaromír Štětina, Dubravka Šuica, Charles Tannock, László Tőkés, Miguel Urbán Crespo

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Doru-Claudian Frunzulică, Takis Hadjigeorgiou, Marek Jurek, Antonio López-Istúriz White, David Martin, Gilles Pargneaux, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Marietje Schaake, Helmut Scholz, Eleni Theocharous, Mirja Vehkaperä, Željana Zovko

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

47

+

ALDE

Petras Auštrevičius, Iveta Grigule-Pēterse, Javier Nart, Marietje Schaake, Mirja Vehkaperä

ECR

Bas Belder, Marek Jurek, Charles Tannock, Eleni Theocharous

PPE

Michèle Alliot-Marie, Elmar Brok, Lorenzo Cesa, Michael Gahler, Sandra Kalniete, Tunne Kelam, Andrey Kovatchev, Eduard Kukan, Antonio López-Istúriz White, David McAllister, Francisco José Millán Mon, Alojz Peterle, Julia Pitera, Cristian Dan Preda, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Anders Sellström, Jaromír Štětina, Dubravka Šuica, László Tőkés, Željana Zovko

S&D

Nikos Androulakis, Victor Boştinaru, Eugen Freund, Doru-Claudian Frunzulică, Wajid Khan, Arne Lietz, Andrejs Mamikins, David Martin, Pier Antonio Panzeri, Demetris Papadakis, Gilles Pargneaux, Ioan Mircea Paşcu, Tonino Picula, Kati Piri

VERTS/ALE

Klaus Buchner, Michel Reimon, Alyn Smith, Jordi Solé

4

-

ENF

Jean-Luc Schaffhauser

NI

James Carver, Georgios Epitideios, Dobromir Sośnierz

5

0

GUE/NGL

Takis Hadjigeorgiou, Sabine Lösing, Sofia Sakorafa, Helmut Scholz, Miguel Urbán Crespo

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


Attīstības komitejaS ATZINUMS (22.11.2018)

Reģionālās attīstības komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par īpašiem noteikumiem attiecībā uz Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi (Interreg), kas saņem atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un ārējās finansēšanas instrumentiem

(COM(2018)0374 – C8-0229/2018 – 2018/0199(COD))

Atzinuma sagatavotāja(*): Eleni Theocharous

(*)  Iesaistītā komiteja — Reglamenta 54. pants

ĪSS PAMATOJUMS

Eiropas teritoriālās sadarbības iniciatīvas (Interreg) mērķis ir stiprināt sadarbību starp dalībvalstīm Savienībā un starp dalībvalstīm un trešām valstīm, partnervalstīm vai aizjūras zemēm un teritorijām. Paredzams, ka jaunā ierosinātā regula laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam vienkāršos sadarbību ārpus Savienības robežām. Līdztekus tam ES turpmākie ārējie finanšu instrumenti (tostarp KASSI un AZTP) paredz izstrādāt skaidrus noteikumus, lai daļu no to resursiem pārceltu uz Interreg programmām.

DEVE komitejas atzinuma sagatavotāja uzskata, ka Attīstības komitejas interesēs ir nodrošināt, lai trešās valstis un aizjūras zemes un teritorijas varētu efektīvi piedalīties Interreg programmās. Izstrādājot programmas, būtu pilnībā jāņem vērā AZT īpašās problēmas un vajadzības.

Atzinuma sagatavotāja vēlas uzsvērt, ka Interreg var sniegt ieguldījumu ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanā un klimata mērķu sasniegšanā. Būtu arī pilnībā jāievēro politikas saskaņotība attīstības jomā, jo, lai sasniegtu ilgtspējīgas attīstības mērķus, ir svarīgi panākt saskaņotību visās ES politikas jomās.

GROZĪJUMI

Attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Reģionālās attīstības komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1

Regulas priekšlikums

1.a norāde (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 208. panta 1. punktu,

Grozījums    2

Regulas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)  Lai atbalstītu Savienības teritorijas harmonisku attīstību dažādos līmeņos, ERAF būtu jāatbalsta pārrobežu sadarbība, transnacionāla sadarbība, jūrlietu sadarbība, tālāko reģionu sadarbība un starpreģionālā sadarbība atbilstīgi Eiropas teritoriālās sadarbības mērķim (Interreg).

(3)  Lai atbalstītu Savienības teritorijas harmonisku attīstību dažādos līmeņos, ERAF būtu jāatbalsta pārrobežu sadarbība, transnacionāla sadarbība, jūrlietu sadarbība, tālāko reģionu sadarbība un starpreģionālā sadarbība atbilstīgi Eiropas teritoriālās sadarbības mērķim (Interreg). Būtu jāņem vērā daudzlīmeņu pārvaldības un partnerības principi un jāstiprina vietai pielāgotas pieejas, kā arī nediskriminācijas princips.

Grozījums Nr.    3

Regulas priekšlikums

3.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(3 a)  Dažādiem Interreg komponentiem būtu jāveicina ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšana, kā aprakstīts 2015. gada septembrī pieņemtajā Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam.

Pamatojums

Interreg ieguldījums ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā būtu jānorāda apsvērumos.

Grozījums Nr.    4

Regulas priekšlikums

3.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(3 b)  Interreg būtu jāveicina arī citu starptautisko saistību, piemēram, Parīzes nolīguma par klimata pārmaiņām (COP 21), izpilde. Atspoguļojot to, cik svarīgi ir risināt klimata pārmaiņu problēmas, Interreg sekmēs klimata pasākumu integrēšanu un palīdzēs sasniegt vispārēju mērķi — 25 % no Savienības budžeta izdevumiem paredzēt klimata mērķu sasniegšanai.

Pamatojums

Apsvērumos būtu arī jāiekļauj atsauce uz Parīzes nolīgumu, jo Interreg būtu jāveicina ES mērķu īstenošana klimata pārmaiņu jomā.

Grozījums Nr.    5

Regulas priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4)  Pārrobežu sadarbībā būtu jātiecas risināt pierobežas reģionos kopīgi apzinātās kopīgās problēmas, kā tas norādīts arī Komisijas paziņojumā “Izaugsmes un kohēzijas veicināšana ES pierobežas reģionos”23 (“Pierobežas reģionu paziņojums”). Tāpēc pārrobežu sadarbības elementā būtu jāaprobežojas ar sadarbību pie sauszemes robežām, savukārt pārrobežu sadarbību pie jūras robežām vajadzētu integrēt transnacionālās sadarbības elementā.

(4)  Pārrobežu sadarbībā būtu jātiecas risināt pierobežas reģionos kopīgi apzinātās kopīgās problēmas, kā tas norādīts arī Komisijas paziņojumā “Izaugsmes un kohēzijas veicināšana ES pierobežas reģionos”23 (“Pierobežas reģionu paziņojums”). Tāpēc pārrobežu sadarbības elementā būtu jāatbalsta sadarbība pie sauszemes vai jūras robežreģioniem.

_________________

_________________

23 Komisijas paziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam “Izaugsmes un kohēzijas veicināšana ES pierobežas reģionos”, COM(2017) 534 final, 20.9.2017.

23 Komisijas paziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam “Izaugsmes un kohēzijas veicināšana ES pierobežas reģionos”, COM(2017) 534 final, 20.9.2017.

Pamatojums

Sadarbības pie jūras robežām iekļaušana jaunā programmas Interreg sadaļā neveicina vienkāršošanu un lielāku lietotājdraudzīgumu.

Grozījums Nr.    6

Regulas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6)  Transnacionālās un jūrlietu sadarbības elementam būtu jātiecas sadarbību stiprināt ar tādiem pasākumiem, kas veicina integrētu teritoriālo attīstību saistībā ar Savienības kohēzijas politikas prioritātēm, un tam būtu jāietver arī pārrobežu jūrlietu sadarbība. Transnacionālai sadarbībai būtu jāaptver plašākas teritorijas Savienības kontinentālajā daļā, savukārt jūrlietu sadarbībai vajadzētu aptvert teritorijas ap jūras baseiniem un ietvert arī 2014.–2020. gada plānošanas perioda pārrobežu sadarbību pie jūras robežām. Būtu jānodrošina pēc iespējas lielāka elastība, lai iepriekšējā pārrobežu jūrlietu sadarbība turpinātos plašākā jūrlietu sadarbības satvarā, un jo īpaši būtu jādefinē aptvertā teritorija, šādas sadarbības konkrētie mērķi, prasības projektu partnerībām, kā arī būtu jāizveido apakšprogrammas un īpašas koordinācijas komitejas.

(6)  Transnacionālās un jūrlietu sadarbības elementam būtu jātiecas sadarbību stiprināt ar tādiem pasākumiem, kas veicina integrētu teritoriālo attīstību saistībā ar Savienības kohēzijas politikas prioritātēm, un tam būtu jāietver arī pārrobežu jūrlietu sadarbība. Transnacionālai sadarbībai būtu jāaptver plašākas teritorijas Savienības kontinentālajā daļā, savukārt jūrlietu sadarbībai vajadzētu aptvert teritorijas ap jūras baseiniem. Būtu jānodrošina pēc iespējas lielāka elastība, lai iepriekšējā pārrobežu jūrlietu sadarbība turpinātos plašākā jūrlietu sadarbības satvarā, un jo īpaši būtu jādefinē aptvertā teritorija, šādas sadarbības konkrētie mērķi, prasības projektu partnerībām, kā arī būtu jāizveido apakšprogrammas un īpašas koordinācijas komitejas.

Grozījums Nr.    7

Regulas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7)  Pamatojoties ar 2014.–2020. gada plānošanas periodā gūto pieredzi ar pārrobežu un transnacionālo sadarbību tālākajos reģionos, kur abu elementu apvienošana vienā programmā katrā sadarbības teritorijā nav nesusi pietiekamu vienkāršošanu programmas iestādēm un saņēmējiem, būtu jāizveido īpašs tālāko reģionu elements, lai tālākie reģioni varētu pēc iespējas efektīvāk un vienkāršāk sadarboties ar kaimiņvalstīm un teritorijām.

(7)  Pamatojoties ar 2014.–2020. gada plānošanas periodā gūto pieredzi ar pārrobežu un transnacionālo sadarbību tālākajos reģionos, kur abu elementu apvienošana vienā programmā katrā sadarbības teritorijā nav nesusi pietiekamu vienkāršošanu programmas iestādēm un saņēmējiem, būtu jāizveido īpašs tālāko reģionu elements, lai tālākie reģioni varētu pēc iespējas efektīvāk un vienkāršāk sadarboties ar trešām valstīm un aizjūras zemēm un teritorijām (AZT), ņemot vērā to īpašās vajadzības un iezīmes.

Grozījums Nr.    8

Regulas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8)  Pamatojoties uz pieredzi ar starpreģionālām sadarbības programmām Interreg ietvaros un uz to, ka 2014.–2020. gada plānošanas periodā šāda sadarbība nenotika to programmu ietvaros, uz kurām attiecās mērķis “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei”, starpreģionālās sadarbības elementam vajadzētu ciešāk pievērsties kohēzijas politikas efektivitātes vairošanai. Tāpēc pie šī elementa vajadzētu aprobežoties ar divām programmām — vienu, ar ko tiktu veicināta visa veida pieredzes uzkrāšana, inovatīvas pieejas un spēju veidošana programmās, ko aptver abi mērķi, un sekmētas Eiropas teritoriālās sadarbības grupas (ETSG), kas izveidotas vai ko iecerēts izveidot saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1082/200624, un vienu, kas būtu veltīta attīstības tendenču analīzes uzlabošanai. Projektbāzēto sadarbību visā Savienībā vajadzētu integrēt jaunajā elementā “Starpreģionālas investīcijas inovācijā” un cieši piesaistīt Komisijas paziņojuma “Inovācijas nostiprināšana Eiropas reģionos: stratēģijas izturētspējīgai, iekļaujošai un ilgtspējīgai izaugsmei”25 īstenošanai, jo īpaši nolūkā atbalstīt tematiskās pārdomātas specializācijas stratēģijas tādās jomās kā enerģētika, rūpnieciskā modernizācija un lauksaimnieciskā pārtikas ražošana. Visbeidzot, integrēta teritoriālā attīstība, kuras uzmanības centrā ir funkcionālas pilsētteritorijas vai pilsētteritorijas, būtu jāsakopo mērķa “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” programmās un vienā papildinstrumentā — “Eiropas pilsētiniciatīvā.” Abām starpreģionālās sadarbības elementa programmām vajadzētu aptvert visu Savienību, turklāt tajās varētu piedalīties arī trešās valstis.

(8)  Pamatojoties uz pieredzi ar starpreģionālām sadarbības programmām Interreg ietvaros un uz to, ka 2014.–2020. gada plānošanas periodā šāda sadarbība nenotika to programmu ietvaros, uz kurām attiecās mērķis “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei”, starpreģionālās sadarbības elementam vajadzētu ciešāk pievērsties kohēzijas politikas efektivitātes vairošanai. Tāpēc pie šī elementa vajadzētu aprobežoties ar divām programmām — vienu, ar ko tiktu veicināta visa veida pieredzes uzkrāšana, inovatīvas pieejas un spēju veidošana programmās, ko aptver abi mērķi, un sekmētas Eiropas teritoriālās sadarbības grupas (ETSG), kas izveidotas vai ko iecerēts izveidot saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1082/200624, un vienu, kas būtu veltīta attīstības tendenču analīzes uzlabošanai. Projektbāzēto sadarbību visā Savienībā vajadzētu integrēt jaunajā elementā “Starpreģionālas investīcijas inovācijā” un cieši piesaistīt Komisijas paziņojuma “Inovācijas nostiprināšana Eiropas reģionos: stratēģijas izturētspējīgai, iekļaujošai un ilgtspējīgai izaugsmei”25 īstenošanai, jo īpaši nolūkā atbalstīt tematiskās pārdomātas specializācijas stratēģijas tādās jomās kā atjaunojamā enerģija, aprites ekonomika, rūpnieciskā modernizācija, agroekoloģiskā lauksaimniecība vai lauksaimnieciskā pārtikas ražošana. Visbeidzot, integrēta teritoriālā attīstība, kuras uzmanības centrā ir funkcionālas pilsētteritorijas vai pilsētteritorijas, būtu jāsakopo mērķa “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” programmās un vienā papildinstrumentā — “Eiropas pilsētiniciatīvā.” Abām starpreģionālās sadarbības elementa programmām vajadzētu aptvert visu Savienību, turklāt tajās varētu piedalīties arī AZT un trešās valstis.

__________________

__________________

24 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1082/2006 (2006. gada 5. jūlijs) par Eiropas teritoriālās sadarbības grupu (ETSG) (OV L 210, 31.7.2006., 19. lpp.).

24 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1082/2006 (2006. gada 5. jūlijs) par Eiropas teritoriālās sadarbības grupu (ETSG) (OV L 210, 31.7.2006., 19. lpp.).

25 Komisijas Paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Inovācijas nostiprināšana Eiropas reģionos: stratēģijas izturētspējīgai, iekļaujošai un ilgtspējīgai izaugsmei”, COM(2017) 376 final, 18.7.2017.

25 Komisijas Paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Inovācijas nostiprināšana Eiropas reģionos: stratēģijas izturētspējīgai, iekļaujošai un ilgtspējīgai izaugsmei”, COM(2017) 376 final, 18.7.2017.

Grozījums Nr.    9

Regulas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums Nr.

(11)  IPA III palīdzībai būtu galvenokārt jākoncentrējas uz šādiem uzdevumiem — palīdzēt IPA saņēmējiem stiprināt demokrātiskās institūcijas un tiesiskumu, reformēt tiesu sistēmu un publisko pārvaldi, ievērot pamattiesības un veicināt dzimumu līdztiesību, iecietību, sociālo iekļautību un nediskrimināciju. Sniedzot IPA palīdzību, būtu jāturpina atbalstīt IPA saņēmēju centieni sekmēt reģionālu, makroreģionālu un pārrobežu sadarbību, kā arī teritoriālo attīstību, tostarp īstenojot ES makroreģionālās stratēģijas. Turklāt IPA palīdzībai būtu jāpievēršas arī drošībai, migrācijai un robežu pārvaldībai, proti, tādiem aspektiem kā piekļuve starptautiskajai aizsardzībai, nozīmīgas informācijas koplietošana, robežkontroles stiprināšana un kopīgi centieni cīņā pret neatbilstīgu migrāciju un migrantu kontrabandu.

(11)  IPA III palīdzībai būtu galvenokārt jākoncentrējas uz šādiem uzdevumiem — palīdzēt IPA saņēmējiem stiprināt demokrātiskās institūcijas un tiesiskumu, reformēt tiesu sistēmu un publisko pārvaldi, ievērot pamattiesības un veicināt līdztiesību starp vīriešiem un sievietēm, iecietību, sociālo iekļautību un nediskrimināciju. Sniedzot IPA palīdzību, būtu jāturpina atbalstīt IPA saņēmēju centieni sekmēt reģionālu, makroreģionālu un pārrobežu sadarbību, kā arī teritoriālo attīstību, tostarp īstenojot ES makroreģionālās stratēģijas. Turklāt IPA palīdzībai būtu jāpievēršas arī drošībai, migrācijai un robežu pārvaldībai, proti, tādiem aspektiem kā droša piekļuve starptautiskajai aizsardzībai, nozīmīgas informācijas koplietošana, robežkontroles stiprināšana un kopīgi centieni cīņā pret neatbilstīgu migrāciju, migrantu kontrabandu un cilvēku tirdzniecību.

Grozījums Nr.    10

Regulas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12) Kas attiecas uz KASSI palīdzību, Savienībai būtu jāiedibina īpašas attiecības ar kaimiņvalstīm, lai izveidotu labklājības un labu kaimiņattiecību telpu, kuras pamatā ir Savienības vērtības un kuru raksturo ciešas un mierīgas, uz sadarbību balstītas attiecības. Tāpēc šai regulai un KASSI vajadzētu atbalstīt attiecīgo makroreģionālo stratēģiju iekšējos un ārējos aspektus. Visas minētās iniciatīvas ir stratēģiski svarīgas, un tās nodrošina arī būtisku politisko satvaru attiecību padziļināšanai ar partnervalstīm un starp tām, pamatojoties uz savstarpējas pārskatatbildības, kopīgas dalības un atbildības principiem.

(12) Kas attiecas uz KASSI palīdzību, Savienībai būtu jāiedibina īpašas attiecības ar kaimiņvalstīm, lai izveidotu labklājības un labu kaimiņattiecību telpu, kuras pamatā ir Savienības vērtības un kuru raksturo ciešas un mierīgas, uz sadarbību balstītas attiecības. Tāpēc šai regulai un KASSI vajadzētu atbalstīt attiecīgo makroreģionālo stratēģiju iekšējos un ārējos aspektus ar galveno mērķi izskaust nabadzību un sniegt ieguldījumu ilgtspējīgā attīstībā. Visas minētās iniciatīvas ir stratēģiski svarīgas, un tās nodrošina arī būtisku politisko satvaru attiecību padziļināšanai ar partnervalstīm un starp tām, pamatojoties uz savstarpējas pārskatatbildības, kopīgas dalības un atbildības principiem.

Grozījums Nr.    11

Regulas priekšlikums

12.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(12 a)  Sinerģiju izveidei ar Savienības ārējām darbībām un attīstības programmām būtu arī jāpalīdz nodrošināt maksimālu ietekmi, vienlaikus ievērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 208. pantā noteikto attīstības politikas saskaņotības principu. Lai sasniegtu ilgtspējīgas attīstības mērķus, ir būtiski panākt saskaņotību visās ES politikas jomās.

Pamatojums

Politikas saskaņotība attīstības jomā ir Līgumā noteikts pienākums, un tas būtu jānorāda apsvērumos.

Grozījums Nr.    12

Regulas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14)  Ņemot vērā specifisko situāciju Savienības tālākajos reģionos, ir jāpieņem pasākumi par nosacījumiem, ar kādiem šie reģioni var piekļūt struktūrfondiem. Tāpēc atsevišķi šīs regulas noteikumi būtu jāpielāgo tālāko reģionu specifikai, lai vienkāršotu un veicinātu sadarbību ar to kaimiņiem, tajā pašā laikā ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Stiprāka un atjaunota stratēģiskā partnerība ar ES tālākajiem reģioniem”31.

(14)  Ņemot vērā specifisko situāciju Savienības tālākajos reģionos, ir jāpieņem pasākumi par nosacījumiem, ar kādiem šie reģioni var piekļūt struktūrfondiem. Tāpēc atsevišķi šīs regulas noteikumi būtu jāpielāgo tālāko reģionu specifikai, lai vienkāršotu un veicinātu to sadarbību ar trešām valstīm un AZT, tajā pašā laikā ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Stiprāka un atjaunota stratēģiskā partnerība ar ES tālākajiem reģioniem”.

__________________

__________________

31 Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Reģionu komitejai un Eiropas Investīciju bankai “Stiprāka un atjaunota stratēģiskā partnerība ar ES tālākajiem reģioniem”, COM(2017) 623 final, 24.10.2017.

31 Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Reģionu komitejai un Eiropas Investīciju bankai “Stiprāka un atjaunota stratēģiskā partnerība ar ES tālākajiem reģioniem”, COM(2017) 623 final, 24.10.2017.

Grozījums Nr.    13

Regulas priekšlikums

14.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(14 a)  Regula paredz iespēju aizjūras zemēm un teritorijām (AZT) piedalīties Interreg programmās. Lai veicinātu to efektīvu piekļuvi un līdzdalību, būtu jāņem vērā AZT īpatnības un problēmas.

Grozījums Nr.    14

Regulas priekšlikums

14.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(14 b)  Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 198. līdz 204. pants par aizjūras zemju un teritoriju asociēšanu paredz, ka asociācijas mērķis ir veicināt zemju un teritoriju ekonomisku un sociālu attīstību, kā arī nodibināt ciešus ekonomiskus sakarus starp tām un Savienību kopumā. Saskaņā ar LESD preambulā izklāstītajiem principiem asociēšana galvenokārt kalpo šo zemju un teritoriju iedzīvotāju interesēm un labklājībai, palīdzot sasniegt tādu ekonomisku, sociālu un kultūras attīstību, pēc kādas viņi tiecas.

Grozījums Nr.    15

Regulas priekšlikums

14.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(14 c)  Darbībām, ko finansē saskaņā ar dažādiem komponentiem, būtu jāveicina un jānodrošina dzimumu līdztiesība. Dzimumu dimensija būtu jāintegrē dažādos Interreg komponentos.

Pamatojums

Dzimumu līdztiesības aspekta nozīme būtu jāstiprina visā regulā.

Grozījums Nr.    16

Regulas priekšlikums

19. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(19)  Ar šo regulu vajadzētu izveidot vēl divus Interreg konkrētos mērķus — vienu, ar ko atbalsta Interreg konkrēto mērķi stiprināt institucionālās spējas, spēcināt tiesisko un administratīvo sadarbību, jo īpaši saistībā ar Pierobežas reģionu paziņojuma īstenošanu, kāpināt sadarbību starp iedzīvotājiem un iestādēm un makroreģionālu un jūras baseinu stratēģiju izstrādi un koordināciju, un otru, kas skar specifiskus ārējās sadarbības jautājumus, piemēram, drošumu, drošību, robežšķērsošanas pārvaldību un migrāciju.

(19)  Ar šo regulu vajadzētu izveidot vēl divus Interreg konkrētos mērķus — vienu, ar ko atbalsta Interreg konkrēto mērķi stiprināt institucionālās spējas, spēcināt tiesisko un administratīvo sadarbību, jo īpaši saistībā ar Pierobežas reģionu paziņojuma īstenošanu, kāpināt sadarbību starp iedzīvotājiem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām, nevalstiskajiem dalībniekiem un iestādēm un makroreģionālu un jūras baseinu stratēģiju izstrādi un koordināciju, un otru, kas skar specifiskus ārējās sadarbības jautājumus, piemēram, drošumu, drošību, robežšķērsošanas pārvaldību, migrāciju , starptautiskās aizsardzības pieejamību, nabadzības izskaušanu, klimata pārmaiņas, katastrofu riska samazināšanu un noturību pret katastrofām.

Grozījums Nr.    17

Regulas priekšlikums

30.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(30 a)  Ir lietderīgi veicināt finanšu disciplīnu. Tajā pašā laikā budžeta saistību atcelšanas pasākumos būtu jāņem vērā Interreg programmu sarežģītība un to īstenošana.

Grozījums Nr.    18

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Šī regula paredz noteikumus par Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi (Interreg) nolūkā stiprināt sadarbību starp dalībvalstīm Savienībā un starp dalībvalstīm un blakusesošām trešām valstīm, partnervalstīm, citām teritorijām vai aizjūras zemēm un teritorijām (AZT).

1.  Šī regula paredz noteikumus par Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi (Interreg) nolūkā stiprināt sadarbību starp dalībvalstīm Savienībā un starp dalībvalstīm un blakusesošām trešām valstīm, partnervalstīm, citām teritorijām vai aizjūras zemēm un teritorijām (AZT). Interreg komponenti veicina ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu, kā aprakstīts Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam.

Grozījums Nr.    19

Regulas priekšlikums

1. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Šī regula paredz arī noteikumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu efektīvu plānošanu, tostarp par tehnisko palīdzību, uzraudzību, izvērtēšanu, komunikāciju, attiecināmību, pārvaldību un kontroli, kā arī par to programmu finansiālo pārvaldību, uz kurām attiecas Eiropas teritoriālās sadarbības mērķis (Interreg) un kuras atbalsta Eiropas Reģionālās attīstības fonds (“ERAF”).

2.  Šī regula paredz arī noteikumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu efektīvu plānošanu, tostarp par tehnisko palīdzību, īstenošanu, uzraudzību, izvērtēšanu, komunikāciju, attiecināmību, pārvaldību un kontroli, kā arī par to programmu finansiālo pārvaldību, uz kurām attiecas Eiropas teritoriālās sadarbības mērķis (Interreg) un kuras atbalsta Eiropas Reģionālās attīstības fonds (“ERAF”).

Grozījums Nr.    20

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – 4.a apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(4 a)  Aizjūras zemes un teritorijas (AZT): Aizjūras zemes un teritorijas, kas pievienotas Savienības dalībvalstij, kurai piemēro LESD ceturtās daļas noteikumus un kura ir ietverta tā II pielikumā.

Grozījums Nr.    21

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  pārrobežu sadarbība starp divu vai vairāku dalībvalstu sauszemes pierobežas blakusreģioniem vai starp vismaz vienas dalībvalsts un vienas vai vairāku 4. panta 3. punktā uzskaitīto trešo valstu sauszemes pierobežas blakusreģioniem; or

(a)  pārrobežu sadarbība starp divu vai vairāku dalībvalstu sauszemes vai jūras pierobežas blakusreģioniem vai starp vismaz vienas dalībvalsts un vienas vai vairāku 4. panta 3. punktā uzskaitīto trešo valstu sauszemes pierobežas blakusreģioniem; or

Grozījums Nr.    22

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 1. punkts – b apakšpunkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  ārēja pārrobežu sadarbība starp vismaz vienas dalībvalsts un viena vai vairāku tālāk minēto vienību sauszemes pierobežas blakusreģioniem:

(b)  ārēja pārrobežu sadarbība starp vismaz vienas dalībvalsts un viena vai vairāku tālāk minēto vienību sauszemes vai jūras pierobežas blakusreģioniem:

Grozījums Nr.    23

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums Nr.

(2)  transnacionālā sadarbība un jūrlietu sadarbība plašākās transnacionālās teritorijās vai jūras baseinu apkaimē, iesaistot nacionālos, reģionālos un vietējos programmas partnerus dalībvalstīs, trešās valstīs, partnervalstīs un Grenlandē, ar nolūku panākt augstāku teritoriālās integrācijas pakāpi (“2. elements”; ja attiecas tikai uz transnacionālo sadarbību — “2.A elements; ja attiecas tikai uz jūrlietu sadarbību — “2.B elements”);

(2)  transnacionālā sadarbība un jūrlietu sadarbība plašākās transnacionālās teritorijās vai jūras baseinu apkaimē, iesaistot nacionālos, reģionālos un vietējos programmas partnerus dalībvalstīs, trešās valstīs, partnervalstīs un AZT ar nolūku panākt augstāku teritoriālās integrācijas pakāpi (“2. elements”; ja attiecas tikai uz transnacionālo sadarbību — “2.A elements; ja attiecas tikai uz jūrlietu sadarbību — “2.B elements”);

Grozījums Nr.    24

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)  tālāko reģionu sadarbība savā starpā un ar vienu vai vairākām kaimiņos esošām trešām valstīm vai partnervalstīm, vai AZT, nolūkā sekmēt to reģionālo integrāciju savā apkārtnē (“3. elements”);

(3)  tālāko reģionu sadarbība savā starpā un ar vienu vai vairākām trešām valstīm vai partnervalstīm, vai AZT, nolūkā sekmēt konkrēti to reģionālo integrāciju (“3. elements”);

Grozījums Nr.    25

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 4. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4)  starpreģionālā sadarbība nolūkā stiprināt kohēzijas politikas efektivitāti (“4. elements”), veicinot:

(4)  starpreģionālā sadarbība nolūkā stiprināt kohēzijas politikas efektivitāti (“4. elements”), cita starpā veicinot:

Grozījums Nr.    26

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 4. punkts – a apakšpunkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  pieredzes apmaiņu, inovatīvas pieejas un spēju veidošanu:

(a)  pieredzes apmaiņu, inovatīvas pieejas, labas prakses un spēju veidošanu:

Grozījums Nr.    27

Regulas priekšlikums

4. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Pārrobežu sadarbības ietvaros atbalsta arī reģionus pie jūras robežām, ko caur jūru saista pastāvīgi savienojumi.

svītrots

Grozījums Nr.    28

Regulas priekšlikums

4. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Ārējās pārrobežu sadarbības gadījumā reģioni, kas atbalstāmi no IPA III vai KASSI, ir attiecīgās partnervalsts NUTS 3. līmeņa reģioni vai, ja NUTS klasifikācijas nav, līdzvērtīgi apgabali gar visām sauszemes robežām starp dalībvalstīm un partnervalstīm, kas tiesīgas saņemt atbalstu no IPA III vai KASSI.

4.  Ārējās pārrobežu sadarbības gadījumā reģioni, kas atbalstāmi no IPA III vai KASSI, ir attiecīgās partnervalsts NUTS 3. līmeņa reģioni vai, ja NUTS klasifikācijas nav, līdzvērtīgi apgabali gar visām robežām starp dalībvalstīm un partnervalstīm, kas tiesīgas saņemt atbalstu no IPA III vai KASSI.

Grozījums Nr.    29

Regulas priekšlikums

5. pants – 2. punkts – 1. daļa – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  Grenlandi;

(b)  AZT;

Grozījums Nr.    30

Regulas priekšlikums

5. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Šā panta 2. punktā uzskaitītie reģioni, trešās valstis vai partnervalstis ir NUTS 2. līmeņa reģioni vai, ja NUTS klasifikācijas nav, līdzvērtīgi apgabali.

3.  Šā panta 2. punktā uzskaitītie reģioni, trešās valstis, partnervalstis vai AZT ir NUTS 3. līmeņa reģioni AZT gadījumā vai, ja NUTS klasifikācijas nav, līdzvērtīgi apgabali.

Grozījums Nr.    31

Regulas priekšlikums

9. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  3,2 % (t. i., kopā 270 100 000 EUR) tālāko reģionu sadarbībai (3. elements);

(c)  5 % tālāko reģionu sadarbībai (3. elements);

Pamatojums

Ņemot vērā tālāko reģionu īpašās vajadzības un problēmas, 3. komponentam pieejamā summa būtu jāpalielina.

Grozījums Nr.    32

Regulas priekšlikums

12. pants – 4. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Kas attiecas uz Komisijas jau apstiprinātu 2. elementa Interreg programmu, partnervalsts vai Grenlandes dalība tiek pārtraukta, ja iestājas kāda no situācijām, kas izklāstīta 3. punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunktā.

Kas attiecas uz Komisijas jau apstiprinātu 2. elementa Interreg programmu, partnervalsts vai AZT dalība tiek pārtraukta vai piešķīrums samazināts, ja iestājas kāda no situācijām, kas izklāstīta 3. punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunktā.

Grozījums Nr.    33

Regulas priekšlikums

12. pants – 4. punkts – 2. daļa – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  Interreg programma tiek pārtraukta kopumā, jo īpaši tad, ja galvenos kopīgas attīstības uzdevumus nav iespējams paveikt bez attiecīgās partnervalsts vai Grenlandes piedalīšanās;

(a)  Interreg programma tiek pārtraukta kopumā, jo īpaši tad, ja galvenos kopīgas attīstības uzdevumus nav iespējams paveikt bez attiecīgās partnervalsts vai AZT piedalīšanās;

Grozījums Nr.    34

Regulas priekšlikums

12. pants – 4. punkts – 2. daļa – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  Interreg programma turpinās bez partnervalsts vai Grenlandes piedalīšanās.

(c)  Interreg programma turpinās bez partnervalsts vai AZT piedalīšanās.

Grozījums Nr.    35

Regulas priekšlikums

12. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6.  Ja trešā valsts vai partnervalsts, kura programmā Interreg iemaksā valsts resursus, kas nav valsts līdzfinansējums atbalstam no ERAF vai no Savienības ārējās finansēšanas instrumenta, šo ieguldījumu Interreg programmas īstenošanas laikā samazina vai nu kopumā, vai attiecībā uz kopīgām darbībām, kas jau ir atlasītas un saņēmušas 22. panta 6. punktā paredzēto dokumentu, tad iesaistītā dalībvalsts vai dalībvalstis prasa izmantot vienu no risinājumiem, kas izklāstīti 4. punkta otrajā daļā.

6.  Ja trešā valsts, partnervalsts vai AZT, kura programmā Interreg iemaksā valsts resursus, kas nav valsts līdzfinansējums atbalstam no ERAF vai no Savienības ārējās finansēšanas instrumenta, šo ieguldījumu Interreg programmas īstenošanas laikā samazina vai nu kopumā, vai attiecībā uz kopīgām darbībām, kas jau ir atlasītas un saņēmušas 22. panta 6. punktā paredzēto dokumentu, tad iesaistītā dalībvalsts vai dalībvalstis prasa izmantot vienu no risinājumiem, kas izklāstīti 4. punkta otrajā daļā.

Grozījums Nr.    36

Regulas priekšlikums

14. pants – 3. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Papildus ERAF konkrētajiem mērķiem, kas izklāstīti Regulas (ES) [jaunā ERAF regula] 2. pantā, ERAF un attiecīgā gadījumā arī Savienības ārējās finansēšanas instrumentus var izmantot pie 4. PM minētajiem konkrētajiem mērķiem, proti:

3.  Papildus ERAF konkrētajiem mērķiem, kas izklāstīti Regulas (ES) [jaunā ERAF regula] 2. pantā, ERAF un attiecīgā gadījumā arī Savienības ārējās finansēšanas instrumentus izmanto pie 4. PM minētajiem konkrētajiem mērķiem, proti:

Grozījums Nr.    37

Regulas priekšlikums

14. pants – 3. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  uzlabot darba tirgu sekmīgumu un piekļuvi kvalitatīvām darbvietām pārrobežu mērogā,

(a)  uzlabot darba tirgu sekmīgumu un piekļuvi kvalitatīvām darbvietām pārrobežu mērogā, jo īpaši jauniešiem,

Grozījums Nr.    38

Regulas priekšlikums

14. pants – 3. punkts – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(e)   sekmēt sociālo integrāciju un apkarot nabadzību — tostarp vairojot vienlīdzīgas iespējas —, un cīnīties ar jebkādu diskrimināciju pārrobežu mērogā.

(e)   sekmēt sociālo integrāciju, ievērot minoritāšu tiesības un apkarot nabadzību, tostarp vairojot vienlīdzīgas iespējas, sekmēt dzimumu līdztiesību, cīnīties pret jebkādu veidu diskrimināciju pārrobežu mērogā un sniegt atbalstu marginalizētajām kopienām.

Grozījums Nr.    39

Regulas priekšlikums

14. pants – 4. punkts – a apakšpunkts – ii punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ii)  stiprināt efektīvu publisko pārvaldi, veicinot juridisko un administratīvo sadarbību un sadarbību starp iedzīvotājiem un iestādēm, nolūkā jo īpaši atrisināt juridiskos un citus šķēršļus pierobežas reģionos;

(ii)  stiprināt efektīvu publisko pārvaldi, veicinot juridisko un administratīvo sadarbību un sadarbību starp iedzīvotājiem, pilsoniskās sabiedrības dalībniekiem un iestādēm, nolūkā jo īpaši atrisināt juridiskos un citus šķēršļus pierobežas reģionos;

Grozījums Nr.    40

Regulas priekšlikums

14. pants – 4. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  Interreg 1., 2. un 3. elementa programmas: stiprināt publisko iestāžu un ieinteresēto personu institucionālās spējas īstenot makroreģionālas stratēģijas un jūras baseina stratēģijas;

(b)  Interreg 1., 2. un 3. elementa programmas: stiprināt publisko iestāžu un ieinteresēto personu institucionālās spējas efektīvi īstenot makroreģionālas stratēģijas un jūras baseina stratēģijas;

Grozījums Nr.    41

Regulas priekšlikums

14. pants – 4. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  Interreg ārējās pārrobežu programmas un 2. un 3. elementa programmas, kas saņem atbalstu no Interreg fondiem, papildus a) un b) apakšpunktā norādītajam: iedibināt savstarpēju uzticēšanos, proti, veicināt iedzīvotāju sadraudzības pasākumus, stiprināt ilgtspējīgu demokrātiju, atbalstīt pilsoniskās sabiedrības aktorus un to lomu reformu un demokrātisku pārmaiņu procesos.

(c)  Interreg ārējās pārrobežu programmas un 2. un 3. elementa programmas, kas saņem atbalstu no Interreg fondiem, papildus a) un b) apakšpunktā norādītajam: iedibināt savstarpēju uzticēšanos, proti, veicināt iedzīvotāju sadraudzības pasākumus, stiprināt ilgtspējīgu demokrātiju, veicināt pamattiesības un pamatbrīvības, kas atbilst Eiropas Savienības Pamattiesību hartai un ir atzītas tajā, un atbalstot pilsoniskās sabiedrības organizācijas un nevalstiskos dalībniekus, tostarp NVO, baznīcas un reliģiskās kopienas un apvienības, ideju laboratorijas un citas sociālās grupas, un to nozīmi noturības, miera veidošanas, izlīguma un reformu procesā un pārejā uz demokrātiju, kā arī veicinot labu pārvaldību, tostarp cīņu pret korupciju

Grozījums Nr.    42

Regulas priekšlikums

14. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.  Saistībā ar Interreg ārējām pārrobežu programmām un 2. un 3. elementa Interreg programmām ERAF un attiecīgā gadījumā arī Savienības ārējās finansēšanas instrumentus var izmantot Interreg ārējam konkrētajam mērķim “Droša un pasargāta Eiropa”, jo īpaši darbībām tādās jomās kā robežšķērsošanas pārvaldība un mobilitātes un migrācijas pārvaldība, t. sk. migrantu aizsardzība.

5.  Saistībā ar Interreg ārējām pārrobežu programmām un 2. un 3. elementa Interreg programmām ERAF un attiecīgā gadījumā arī Savienības ārējās finansēšanas instrumentus var izmantot Interreg ārējam konkrētajam mērķim “Droša un pasargāta Eiropa”, jo īpaši darbībām tādās jomās kā robežšķērsošanas pārvaldība un mobilitātes un migrācijas pārvaldība, pilnībā ievērojot tiesiskuma principu, tostarp migrantu aizsardzība un viņu cilvēktiesību ievērošana.

Grozījums Nr.    43

Regulas priekšlikums

16. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi (Interreg) īsteno Interreg programmu ietvaros dalītā pārvaldībā; izņēmums ir 3. elements, ko var gan pilnībā, gan daļēji īstenot netiešā pārvaldībā, un 5. elements, ko īsteno tiešā vai netiešā pārvaldībā.

1.  Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi (Interreg) īsteno Interreg programmu ietvaros dalītā pārvaldībā; izņēmums ir 3. elements, ko pēc apspriešanās ar attiecīgajām ieinteresētajām personām var gan pilnībā, gan daļēji īstenot netiešā pārvaldībā, un 5. elements, ko īsteno tiešā vai netiešā pārvaldībā.

Grozījums Nr.    44

Regulas priekšlikums

17. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Katrā Interreg programmā izklāsta kopīgu stratēģiju, kā programma sekmēs Regulas (ES) [jaunā KNR] [4. panta 1. punktā] izklāstīto politikas mērķi un šīs regulas 14. panta 4. un 5. punktā izklāstītos Interreg konkrētos mērķus un kā tiks paziņoti rezultāti.

1.  Katrā Interreg programmā izklāsta kopīgu stratēģiju, kā programma sekmēs Regulas (ES) [jaunā KNR] [4. panta 1. punktā] izklāstīto politikas mērķi un šīs regulas 14. panta 4. un 5. punktā izklāstītos Interreg konkrētos mērķus un kā tiks paziņoti rezultāti. Stratēģijā arī tiek skaidri parādīts, kā programma veicinās IAM sasniegšanu.

Grozījums Nr.    45

Regulas priekšlikums

17. pants – 4. punkts – b apakšpunkts – ia punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(i a)  atšķirības tiesiskajā, politikas un institucionālajā sistēmā;

Grozījums Nr.    46

Regulas priekšlikums

17. pants – 4. punkts – b apakšpunkts – ib punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(i b)  vides problēmas;

Grozījums Nr.    47

Regulas priekšlikums

17. pants – 4. punkts – b apakšpunkts – ii punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ii)  kopējo investīciju nepieciešamību un papildināmību ar citiem atbalsta veidiem;

(ii)  kopējo investīciju nepieciešamību un papildināmību ar citiem atbalsta veidiem un iespējamās sinerģijas, kas jāpanāk;

Grozījums Nr.    48

Regulas priekšlikums

17. pants – 4. punkts – b apakšpunkts – iii punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(iii)  līdzšinējā pieredzē gūtās atziņas;

(iii)  līdzšinējā pieredzē gūtās atziņas un to, kā tās ņemtas vērā programmā;

Grozījums Nr.    49

Regulas priekšlikums

17. pants – 4. punkts – e apakšpunkts – ii punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ii)  izlaides rādītāji un rezultātu rādītāji ar attiecīgajiem starpposma mērķrādītājiem un mērķrādītājiem;

(ii)  viedie rādītāji un rezultātu rādītāji, kas sadalīti pa dzimumiem, ar attiecīgajām atskaites vērtībām, starpposma mērķrādītājiem un mērķrādītājiem;

Grozījums Nr.    50

Regulas priekšlikums

17. pants – 4. punkts – e apakšpunkts – iii punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(iii)  galvenās mērķgrupas;

(iii)  galvenās mērķgrupas un galīgie atbalsta saņēmēji, tostarp visneaizsargātākās grupas;

Grozījums Nr.    51

Regulas priekšlikums

17. pants – 4. punkts – fa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(f a)  metodoloģija, kas paskaidro, kā programma veicinās ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu;

Grozījums Nr.    52

Regulas priekšlikums

17. pants – 4. punkts – i apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(i)  paredzētā pieeja Interreg programmas komunikācijas un redzamības aspektiem, norādot mērķus, mērķauditoriju, komunikācijas kanālus, informēšanu sociālajos tīklos, plānoto budžetu un attiecīgos monitoringa un izvērtēšanas rādītājus.

(i)  paredzētā pieeja Interreg programmas komunikācijas un redzamības aspektiem, norādot mērķus, mērķauditoriju, komunikācijas kanālus, informēšanu sociālajos tīklos, plānoto budžetu un attiecīgos monitoringa un izvērtēšanas rādītājus. Ja Interreg programmu līdzfinansē ar citiem ārējās finansēšanas instrumentiem, pārredzamības stratēģijā ievēro minētajos instrumentos paredzētās pārredzamības prasības.

Grozījums Nr.    53

Regulas priekšlikums

17. pants – 4. punkts – ia apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(i a)  Riska pārvaldības sistēma, kas ietver iespējamos riskus, kuri varētu negatīvi ietekmēt programmas īstenošanu un rezultātu sasniegšanu, kā arī piemērotus riska mazināšanas pasākumus.

Grozījums Nr.    54

Regulas priekšlikums

17. pants – 5. punkts – a apakšpunkts – iii punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(iii)  attiecībā uz 2. elementa Interreg programmām, kas saņem atbalstu no AZTP — kā sadalījumu pēc finansēšanas instrumentiem (“ERAF” un “AZTP Grenlande”);

(iii)  attiecībā uz 2. elementa Interreg programmām, kas saņem atbalstu no AZTP — kā sadalījumu pēc finansēšanas instrumentiem (“ERAF” un “AZTP”);

Grozījums Nr.    55

Regulas priekšlikums

22. pants – 2. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Darbību atlasei uzraudzības komiteja vai attiecīgā gadījumā koordinācijas komiteja nosaka un piemēro kritērijus un procedūras, kas ir nediskriminējošas un pārredzamas, nodrošina dzimumu līdztiesību un ņem vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un ilgtspējīgas attīstības principu, un Savienības politiku vides jomā saskaņā ar LESD 11. pantu un 191. panta 1. punktu.

Darbību atlasei uzraudzības komiteja vai attiecīgā gadījumā koordinācijas komiteja nosaka un piemēro kritērijus un procedūras, kas ir publiskas, objektīvas, nediskriminējošas un pārredzamas, nodrošina līdztiesību starp vīriešiem un sievietēm un ņem vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un ilgtspējīgas attīstības principu, un Savienības politiku un tiesību aktus vides jomā saskaņā ar LESD 11. pantu un 191. panta 1. punktu.

Grozījums Nr.    56

Regulas priekšlikums

22. pants – 2. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Kritēriji un procedūras nodrošina, ka atlasāmās darbības tiek sarindotas pēc prioritātes nolūkā maksimāli palielināt Savienības finansējuma devumu Interreg programmas mērķu sasniegšanā un saskaņā ar Interreg programmām realizēto darbību sadarbības dimensijas īstenošanā, kā noteikts 23. panta 1. un 4. punktā.

Kritēriji un procedūras nodrošina, ka atlasāmās darbības tiek sarindotas pēc prioritātes nolūkā maksimāli palielināt Savienības finansējuma devumu Interreg programmas mērķu sasniegšanā un saskaņā ar Interreg programmām realizēto darbību sadarbības dimensijas īstenošanā, kā noteikts 23. panta 1. un 4. punktā, un IAM sasniegšanā.

Grozījums Nr.    57

Regulas priekšlikums

22. pants – 4. punkts – aa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(a a)  nodrošina, ka izvēlētās darbības sniedz efektīvu ieguldījumu programmas 2030. gadam mērķu sasniegšanā;

Grozījums Nr.    58

Regulas priekšlikums

22. pants – 4. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  nodrošina, ka atlasītās darbības nav pretrunā attiecīgajām stratēģijām, kas izveidotas saskaņā ar 10. panta 1. punktu vai izveidotas vienam vai vairākiem Savienības ārējās finansēšanas instrumentiem;

(b)  nodrošina, ka atlasītās darbības ne vien nav pretrunā attiecīgajām stratēģijām, kas izveidotas saskaņā ar 10. panta 1. punktu vai izveidotas vienam vai vairākiem Savienības ārējās finansēšanas instrumentiem, bet tās papildina stratēģijas, ar kurām tās rada pozitīvu sinerģiju;

Grozījums Nr.    59

Regulas priekšlikums

23. pants – 4. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Attiecībā uz Interreg darbībām, kas notiek 3. elementa Interreg programmu ietvaros, partneriem no tālākajiem reģioniem un trešām valstīm, partnervalstīm vai AZT ir jāsadarbojas tikai trijos no pirmajā daļā minētajiem četriem aspektiem.

Attiecībā uz Interreg darbībām, kas notiek 3. elementa Interreg programmu ietvaros, partneriem no tālākajiem reģioniem un trešām valstīm, partnervalstīm vai AZT ir jāsadarbojas tikai divos no pirmajā daļā minētajiem četriem aspektiem.

Grozījums Nr.    60

Regulas priekšlikums

24. pants – 1. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Iemaksa no ERAF vai attiecīgā gadījumā Savienības ārējās finansēšanas instrumenta mazo projektu fondā Interreg programmas ietvaros nepārsniedz 20 000 000 EUR vai 15 % no kopējā piešķīruma Interreg programmai, atkarībā no tā, kura summa ir mazāka.

Iemaksa no ERAF vai attiecīgā gadījumā Savienības ārējās finansēšanas instrumenta mazo projektu fondā Interreg programmas ietvaros nepārsniedz 20 % no kopējā piešķīruma Interreg programmai, atkarībā no tā, kura summa ir mazāka.

Grozījums Nr.    61

Regulas priekšlikums

27. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.  Uzraudzības komiteja tiekas vismaz reizi gadā un pārskata visus jautājumus, kas skar programmas progresu tās mērķu sasniegšanā.

5.  Uzraudzības komiteja tiekas vismaz divreiz gadā un pārskata visus jautājumus, kas skar programmas progresu tās mērķu sasniegšanā.

Grozījums Nr.    62

Regulas priekšlikums

29. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  progresu Interreg programmas īstenošanā un starpposma mērķrādītāju un mērķrādītāju sasniegšanā;

(a)  progresu Interreg programmas īstenošanā un starpposma mērķrādītāju un mērķrādītāju sasniegšanā, tostarp ieguldījumu programmas 2030. gadam mērķu sasniegšanā;

Grozījums Nr.    63

Regulas priekšlikums

29. pants – 1. punkts – g apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(g)  attiecīgā gadījumā progresu publiskā sektora iestāžu un saņēmēju administratīvo spēju veidošanā.

(g)  attiecīgā gadījumā progresu publiskā sektora iestāžu un saņēmēju administratīvo spēju veidošanā. un vajadzības gadījumā ierosina turpmākus atbalsta pasākumus.

Grozījums Nr.    64

Regulas priekšlikums

34. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Vadošā iestāde veic katras Interreg programmas izvērtēšanu. Katrā izvērtējumā novērtē programmas rezultativitāti, efektivitāti, relevantumu, saskaņotību un Eiropas pievienoto vērtību ar mērķi uzlabot attiecīgo Interreg programmu izstrādes un īstenošanas kvalitāti.

1.  Vadošā iestāde veic katras Interreg programmas izvērtēšanu. Katrā izvērtējumā novērtē programmas rezultativitāti, efektivitāti, relevantumu, saskaņotību, rezultātu ilgtspējīgumu un Eiropas pievienoto vērtību ar mērķi uzlabot attiecīgo Interreg programmu izstrādes un īstenošanas kvalitāti.

Grozījums Nr.    65

Regulas priekšlikums

34. pants – 7.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

7.a  Ja Interreg programmu līdzfinansē ar citiem ārējās finansēšanas instrumentiem, programma nodrošina minēto līdzekļu pārredzamību saskaņā ar attiecīgo instrumentu prasībām.

Grozījums Nr.    66

Regulas priekšlikums

49. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  2021: 1%;

(a)  2021: 2%;

Grozījums Nr.    67

Regulas priekšlikums

49. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  2022: 1%;

(b)  2022: 2%;

Grozījums Nr.    68

Regulas priekšlikums

49. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  2023: 1%;

(c)  2023: 2%;

Grozījums Nr.    69

Regulas priekšlikums

49. pants – 2. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d)  2024: 1%;

(d)  2024: 1,5%;

Grozījums Nr.    70

Regulas priekšlikums

50.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

50.a pants

 

Saistību atcelšana

 

Atkāpjoties no Regulas (ES).../... [jaunā KNR] 99. panta 1. punkta, Komisija saistības par 2021.–2026. gadu atceļ attiecībā uz jebkuru Interreg programmas summu, kura trešajā kalendārajā gadā pēc budžeta saistību gada nav izmantota priekšfinansējumam saskaņā ar 49. pantu vai par kuru nav iesniegts maksājuma pieteikums līdz 26. decembrim. 

Grozījums Nr.    71

Regulas priekšlikums

53. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Tādas 2. un 4. elementa Interreg programmas, kas saņem apvienotas iemaksas no ERAF un no viena vai vairākiem Savienības ārējās finansēšanas instrumentiem, īsteno dalītā pārvaldībā gan dalībvalstīs, gan jebkurā iesaistītajā trešā valstī vai partnervalstī, vai — attiecībā uz 3. elementu — jebkurā AZT neatkarīgi no tā, vai šī AZT saņem atbalstu no viena vai vairākiem Savienības ārējās finansēšanas instrumentiem.

2.  Tādas 2. un 4. elementa Interreg programmas, kas saņem apvienotas iemaksas no ERAF un no viena vai vairākiem Savienības ārējās finansēšanas instrumentiem, īsteno dalītā pārvaldībā gan dalībvalstīs, gan jebkurā iesaistītajā trešā valstī, partnervalstī vai AZT, vai — attiecībā uz 3. elementu — jebkurā AZT neatkarīgi no tā, vai šī AZT saņem atbalstu no viena vai vairākiem Savienības ārējās finansēšanas instrumentiem.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Īpaši noteikumi attiecībā uz Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi (Interreg), kas saņem atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un ārējās finansēšanas instrumentiem

Atsauces

COM(2018)0374 – C8-0229/2018 – 2018/0199(COD)

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

REGI

11.6.2018

 

 

 

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

DEVE

11.6.2018

Iesaistītās komitejas - datums, kad paziņoja plenārsēdē

5.7.2018

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Eleni Theocharous

10.8.2018

Izskatīšana komitejā

8.10.2018

 

 

 

Pieņemšanas datums

20.11.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

19

0

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Mireille D’Ornano, Enrique Guerrero Salom, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Stelios Kouloglou, Arne Lietz, Linda McAvan, Maurice Ponga, Cristian Dan Preda, Lola Sánchez Caldentey, Elly Schlein, Eleni Theocharous, Mirja Vehkaperä, Joachim Zeller, Željana Zovko

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Thierry Cornillet, Stefan Gehrold, Bernd Lucke, Adam Szejnfeld

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Ana Miranda

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

19

+

ALDE

Thierry Cornillet, Mirja Vehkaperä

ECR

Bernd Lucke, Eleni Theocharous

EFDD

Mireille D'Ornano

GUE/NGL

Stelios Kouloglou, Lola Sánchez Caldentey

PPE

Stefan Gehrold, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Maurice Ponga, Cristian Dan Preda, Adam Szejnfeld, Joachim Zeller, Željana Zovko

S&D

Enrique Guerrero Salom, Arne Lietz, Linda McAvan, Elly Schlein

VERTS/ALE

Ana Miranda

0

-

0

0

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


Budžeta kontroles komitejaS ATZINUMS (21.11.2018)

Reģionālās attīstības komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par īpašiem noteikumiem attiecībā uz Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi (Interreg), kas saņem atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un ārējās finansēšanas instrumentiem

(COM(2018)0374 – C8-0229/2018 – 2018/0199(COD))

Atzinuma sagatavotājs: Arndt Kohn

GROZĪJUMI

Budžeta kontroles komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Reģionālās attīstības komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1

Regulas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9)  Būtu jānosaka objektīvi kritēriji, kā izraudzīties atbalsttiesīgos reģionus un teritorijas. Tālab atbalsttiesīgo reģionu un teritoriju apzināšanā Savienības mērogā būtu jābalstās uz kopējo reģionu klasifikācijas sistēmu, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1059/200326.

(9)  Būtu jānosaka objektīvi un pārredzami kritēriji, kā izraudzīties atbalsttiesīgos reģionus un teritorijas. Tālab atbalsttiesīgo reģionu un teritoriju apzināšanā Savienības mērogā būtu jābalstās uz kopējo reģionu klasifikācijas sistēmu, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1059/200326.

_________________

_________________

26 Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. maija Regula (EK) Nr. 1059/2003 par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi (OV L 154, 21.6.2003., 1. lpp.).

26 Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. maija Regula (EK) Nr. 1059/2003 par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi (OV L 154, 21.6.2003., 1. lpp.).

Grozījums Nr.    2

Regulas priekšlikums

17.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(17a)  Nākotnes Eiropas teritoriālās sadarbības mērķī (Interreg) būtu pietiekami jāņem vērā un vajadzības gadījumā jānodrošina finansiāls atbalsts reģioniem, kurus visvairāk skars Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības, jo īpaši tiem, kas kļūs par pierobežas reģioniem (ar jūras un sauszemes robežām);

Grozījums Nr.    3

Regulas priekšlikums

19. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(19)  Ar šo regulu vajadzētu izveidot vēl divus Interreg konkrētos mērķus — vienu, ar ko atbalsta Interreg konkrēto mērķi stiprināt institucionālās spējas, spēcināt tiesisko un administratīvo sadarbību, jo īpaši saistībā ar Pierobežas reģionu paziņojuma īstenošanu, kāpināt sadarbību starp iedzīvotājiem un iestādēm un makroreģionālu un jūras baseinu stratēģiju izstrādi un koordināciju, un otru, kas skar specifiskus ārējās sadarbības jautājumus, piemēram, drošumu, drošību, robežšķērsošanas pārvaldību un migrāciju.

(19)  Ar šo regulu vajadzētu izveidot vēl vienu Interreg konkrēto mērķi, ar ko atbalsta Interreg konkrēto mērķi stiprināt institucionālās spējas, spēcināt tiesisko un administratīvo sadarbību, jo īpaši saistībā ar Pierobežas reģionu paziņojuma īstenošanu, kāpināt sadarbību starp iedzīvotājiem un iestādēm un makroreģionālu un jūras baseinu stratēģiju izstrādi un koordināciju.

Pamatojums

Lai gan šis mērķis ir svarīgs, ir grūti to saskaņot ar kohēzijas politikas mērķiem, uz kuriem balstās Interreg programma, un tas būtu jāsvītro politikas sasķanotības labad. Šis papildu mērķis varētu radīt nepareizu priekšstatu par to, ko var sagaidīt no Interreg šajā jomā. Turklāt ar citiem līdzekļiem un budžeta pozīcijām DFS jau tiek risināts plašais saskaņā ar šo mērķi uzskaitīto jautājumu loks.

Grozījums Nr.    4

Regulas priekšlikums

21. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(21)  Noteikumi par Interreg programmu sagatavošanu, apstiprināšanu un grozīšanu, par teritoriālo attīstību, par darbību atlasi, par uzraudzību un izvērtēšanu, par programmas iestādēm, par darbību revīziju un par pārredzamību un komunikāciju būtu jāpielāgo Interreg programmu specifikai salīdzinājumā ar Regulā (ES) [jaunā KNR] izklāstītajām prasībām.

(21)  Noteikumi par Interreg programmu sagatavošanu, apstiprināšanu un grozīšanu, par teritoriālo attīstību, par darbību atlasi, par uzraudzību un izvērtēšanu, par programmas iestādēm, par darbību revīziju un par pārredzamību un komunikāciju būtu jāpielāgo Interreg programmu specifikai salīdzinājumā ar Regulā (ES) [jaunā KNR] izklāstītajām prasībām. Šie īpašie noteikumi ir saglabāti vienkārši un skaidri, lai izvairītos no pārmērīgas reglamentēšanas un papildu administratīvā sloga dalībvalstīm un saņēmējiem.

Grozījums Nr.    5

Regulas priekšlikums

25. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(25)  Saskaņā ar 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu 22. un 23. punktu fondi ir jāizvērtē, par pamatu izmantojot informāciju, kas savākta atbilstoši īpašām uzraudzības prasībām, taču ir jāizvairās no pārmērīga regulējuma un administratīvā sloga, jo īpaši dalībvalstīs. Minētajās prasībās vajadzības gadījumā var iekļaut izmērāmus rādītājus, ko izmanto par pamatu, lai novērtētu fondu ietekmi uz vietas.

(25)  Saskaņā ar 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu 22. un 23. punktu fondi ir jāizvērtē, par pamatu izmantojot informāciju, kas savākta atbilstoši īpašām uzraudzības prasībām, taču ir jāizvairās no pārmērīga regulējuma un administratīvā sloga, jo īpaši dalībvalstīm un saņēmējiem. Minētajās prasībās vajadzības gadījumā var iekļaut izmērāmus rādītājus, kas ir vispiemērotākie, lai novērtētu virzību uz Eiropas teritoriālās sadarbības mērķa (Interreg) programmas mērķu sasniegšanu, ko šajā programmā izmanto par pamatu, lai novērtētu fondu ietekmi uz vietas

Grozījums Nr.    6

Regulas priekšlikums

26. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(26)  Balstoties uz 2014.-2020. gada plānošanas periodā gūto pieredzi, būtu jāpatur sistēma, ar ko ieviesa skaidru izdevumu attiecināmības noteikumu hierarhiju, saglabājot principu, ka noteikumi par izdevumu attiecināmību ir jānosaka Savienības līmenī vai visai Interreg programmai kopā, lai izvairītos no jebkādām iespējamām pretrunām vai neatbilstībām starp dažādām regulām un starp regulām un valstu noteikumiem. Vienas dalībvalsts pieņemtie papildu noteikumi, kas attiektos tikai uz saņēmējiem šajā dalībvalstī, būtu jāierobežo līdz stingri noteiktam minimumam. Konkrētāk, šajā regulā vajadzētu integrēt Komisijas Deleģētās Regulas (ES) Nr. 481/201433 noteikumus, kas tika pieņemti 2014.–2020. plānošanas periodam.

(26)  Balstoties uz 2014.-2020. gada plānošanas periodā gūto pieredzi, būtu jāpatur sistēma, ar ko ieviesa skaidru izdevumu attiecināmības noteikumu hierarhiju, saglabājot principu, ka noteikumi par izdevumu attiecināmību ir jānosaka Savienības līmenī vai visai Interreg programmai kopā, lai izvairītos no jebkādām iespējamām pretrunām vai neatbilstībām starp dažādām regulām un starp regulām un valstu noteikumiem. Būtu jāizvairās no vienas dalībvalsts pieņemtiem papildu noteikumiem, kas attiektos tikai uz saņēmējiem šajā dalībvalstī. Konkrētāk, šajā regulā vajadzētu integrēt Komisijas Deleģētās Regulas (ES) Nr. 481/201433 noteikumus, kas tika pieņemti 2014.–2020. plānošanas periodam.

_________________

_________________

33 Komisijas 2014. gada 4. marta Deleģētā regula (ES) Nr. 481/2014, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1299/2013 attiecībā uz īpašiem noteikumiem par sadarbības programmu izdevumu atbilstību (OV L 138, 13.5.2014, 45. lpp.).

33 Komisijas 2014. gada 4. marta Deleģētā regula (ES) Nr. 481/2014, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1299/2013 attiecībā uz īpašiem noteikumiem par sadarbības programmu izdevumu atbilstību (OV L 138, 13.5.2014, 45. lpp.).

Grozījums Nr.    7

Regulas priekšlikums

29. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(29)  Saskaņā ar Regulas [ES, Euratom] [FR-Omnibus] [63. panta 9. punktu] nozaru noteikumos jāņem vērā Eiropas teritoriālās sadarbības (Interreg) programmu vajadzības, jo īpaši attiecībā uz revīzijas funkciju. Tāpēc noteikumi par gada revīzijas atzinumu, gada kontroles ziņojumu un darbību revīziju būtu jāvienkāršo un jāpielāgo attiecībā uz tādām programmām, kurās iesaistīta vairāk nekā viena dalībvalsts.

(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)  

Grozījums Nr.    8

Regulas priekšlikums

30. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(30)  Būtu jāizveido skaidra finansiālās atbildības ķēde attiecībā uz nepamatoto maksājumu atgūšanu — no vienīgajiem vai citiem partneriem līdz vadošajam partnerim, vadošajai iestādei un Komisijai. Būtu jāparedz noteikums par dalībvalstu, trešo valstu, partnervalstu vai aizjūras zemju un teritoriju (AZT) atbildību gadījumos, kad neizdodas līdzekļus atgūt no vienīgā partnera vai cita partnera, vai vadošā partnera, proti, tas nozīmē, ka dalībvalsts atlīdzina vadošajai iestādei. Līdz ar to Interreg programmas neparedz iespēju, ka varētu būt kādas neatgūstamas summas saņēmēju līmenī. Tomēr ir jāprecizē noteikumi par gadījumiem, ja dalībvalsts, trešā valsts, partnervalsts vai AZT līdzekļus vadošajai iestādei neatlīdzina. Būtu jāprecizē arī vadošā partnera saistības sakarā ar līdzekļu atlīdzināšanu. Konkrētāk, nedrīkstētu pieļaut, ka vadošā iestāde piespiež vadošo partneri uzsākt tiesvedību citā valstī.

(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)  

Grozījums Nr.    9

Regulas priekšlikums

32. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(32)  Lai gan Interreg programmas, kurās piedalās trešās valstis, partnervalstis vai AZT, būtu jāīsteno dalītā pārvaldībā, tālāko reģionu sadarbību var īstenot netiešā pārvaldībā. Būtu jāparedz specifiski noteikumi par to, kā šīs programmas pilnībā vai daļēji īstenot netiešā pārvaldībā.

(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)  

Grozījums Nr.    10

Regulas priekšlikums

35. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(35)  Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus Interreg programmu pieņemšanai un grozīšanai, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras. Tomēr ārējās pārrobežu sadarbības programmās vajadzības gadījumā attiecībā uz šo programmu pirmo apstiprināšanas lēmumu vajadzētu ievērot komiteju procedūras. kas izveidotas ar Regulām (ES) [IPA III] un [KASSI].

(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)  

Grozījums Nr.    11

Regulas priekšlikums

12. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6.  Ja trešā valsts vai partnervalsts, kura programmā Interreg iemaksā valsts resursus, kas nav valsts līdzfinansējums atbalstam no ERAF vai no Savienības ārējās finansēšanas instrumenta, šo ieguldījumu Interreg programmas īstenošanas laikā samazina vai nu kopumā, vai attiecībā uz kopīgām darbībām, kas jau ir atlasītas un saņēmušas 22. panta 6. punktā paredzēto dokumentu, tad iesaistītā dalībvalsts vai dalībvalstis prasa izmantot vienu no risinājumiem, kas izklāstīti 4. punkta otrajā daļā.

(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)  

Grozījums Nr.    12

Regulas priekšlikums

18. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Komisija izvērtē katru Interreg programmu un tās atbilstību Regulai (ES) [jaunā KNR], Regulai (ES) [jaunā ERAF] un šai regulai un, gadījumā, ja tiek saņemts atbalsts no Savienības ārējās finansēšanas instrumenta, un tas ir lietderīgi, tās saderību ar 10. panta 1. punktā paredzēto daudzgadu stratēģijas dokumentu vai attiecīgo stratēģisko plānošanas satvaru, kas paredzēts viena vai vairāku šādu instrumentu pamataktā.

1.  Komisija izvērtē katru Interreg programmu un tās atbilstību Regulai (ES) [jaunā KNR], Regulai (ES) [jaunā ERAF] un šai regulai; gadījumā, ja tiek saņemts atbalsts no Savienības ārējās finansēšanas instrumenta, un tas ir lietderīgi, Komisija novērtē tās saderību ar 10. panta 1. punktā paredzēto daudzgadu stratēģijas dokumentu vai attiecīgo stratēģisko plānošanas satvaru, kas paredzēts viena vai vairāku šādu instrumentu pamataktā.

Grozījums Nr.    13

Regulas priekšlikums

19. pants – 5. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Plānošanas periodā dalībvalsts var pārvietot summu līdz % no sākotnējā piešķīruma prioritātei un ne vairāk kā % no programmas budžeta citai tās pašas Interreg programmas prioritātei.

Plānošanas periodā dalībvalsts var pārvietot summu līdz 10% no sākotnējā piešķīruma prioritātei un ne vairāk kā 6% no programmas budžeta citai tās pašas Interreg programmas prioritātei.

Grozījums Nr.    14

Regulas priekšlikums

26. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)  iekšējās pārrobežu sadarbības Interreg programmas, kas saņem atbalstu no ERAF: 6 %;

a)  iekšējās pārrobežu sadarbības Interreg programmas, kas saņem atbalstu no ERAF: 7%;

Grozījums Nr.    15

Regulas priekšlikums

27. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.  Uzraudzības komiteja tiekas vismaz reizi gadā un pārskata visus jautājumus, kas skar programmas progresu tās mērķu sasniegšanā.

5.  Uzraudzības komiteja tiekas vismaz reizi gadā un pārskata visus jautājumus, kas skar programmas progresu tās mērķu sasniegšanā, un vajadzības gadījumā izstrādā ieteikumus.

Grozījums Nr.    16

Regulas priekšlikums

28. pants – 1. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Par katras Interreg programmas uzraudzības komitejas sastāvu vienojas dalībvalstis un attiecīgā gadījumā trešās valstis, partnervalstis un AZT, kas piedalās programmā; komitejas sastāvs nodrošina līdzsvarotu relevanto iestāžu, starpniekstruktūru un Regulas (ES) [jaunā KNR] [6]. pantā minēto programmas partneru pārstāvību no dalībvalstīm, trešām valstīm, partnervalstīm un AZT.

Par katras Interreg programmas uzraudzības komitejas sastāvu atklātā un pārredzamā veidā vienojas dalībvalstis un attiecīgā gadījumā trešās valstis, partnervalstis un AZT, kas piedalās programmā; komitejas sastāvs nodrošina līdzsvarotu relevanto iestāžu, starpniekstruktūru un Regulas (ES) [jaunā KNR] [6]. pantā minēto programmas partneru pārstāvību no dalībvalstīm, trešām valstīm, partnervalstīm un AZT.

Grozījums Nr.    17

Regulas priekšlikums

30. pants – 1. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija var organizēt pārskatīšanu, kurā izvērtē Interreg programmas veikumu.

Komisija organizē pārskatīšanu, kurā izvērtē Interreg programmas sniegumu.

Grozījums Nr.    18

Regulas priekšlikums

30. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Pārskatīšanas iznākumu fiksē saskaņotā protokolā.

3.  Pārskatīšanas rezultātus fiksē saskaņotā protokolā un publicē pārskatītās programmas tīmekļa vietnē. Komisija pārskatīšanas rezultātus novērtē rakstiski, publicē izpildes novērtējumu un dara zināmu šo novērtējumu Eiropas Parlamentam un Padomei.

Grozījums Nr.    19

Regulas priekšlikums

31. pants – 1. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Katra vadošā iestāde Komisijai elektroniski nosūta kumulatīvus datus par attiecīgo Interreg programmu līdz katra gada 31. janvārim, 31. martam, 31. maijam, 31. jūlijam, 30. septembrim un 30. novembrim, izmantojot Regulas (ES) [jaunā KNR] [VII] pielikumā doto veidni.

Katra vadošā iestāde Komisijai elektroniski nosūta kumulatīvus datus par attiecīgo Interreg programmu līdz katra gada 31. janvārim, 31. maijam un 30. septembrim, izmantojot Regulas (ES) [jaunā KNR] [VII] pielikumā doto veidni.

Grozījums Nr.    20

Regulas priekšlikums

31. pants – 1. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Datu nosūtīšanu veic, izmantojot esošās datu ziņošanas sistēmas, ciktāl tās iepriekšējā plānošanas periodā ir apliecinājušas, ka ir uzticamas.

Pamatojums

Jaunu datu ziņošanas sistēmu uzstādīšana pašreizējā plānošanas periodā bija apgrūtināta, jo sākumā nebija norādījumu un vadlīniju, un līdz ar to bija vajadzīgi atkārtoti pielāgojumi.

Grozījums Nr.    21

Regulas priekšlikums

33. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Kopīgos izlaides un kopīgos rezultātu rādītājus, kas izklāstīti Regulas (ES) [jaunā KNR] [I] pielikumā, un vajadzības gadījumā programmām specifiskos izlaides un rezultātu rādītājus izmanto saskaņā ar Regulas (ES) [jaunā KNR] [12. panta 1. punktu un šīs regulas 17. panta 3. punkta d) apakšpunkta ii) punktu un 31. panta 2. punkta b) apakšpunktu.

1.  Kopīgos izlaides un kopīgos rezultātu rādītājus, kas izklāstīti Regulas (ES) [jaunā KNR] [I] pielikumā un kas ir vislabāk piemēroti, lai novērtētu progresu virzībā uz “Eiropas teritoriālās sadarbības” (Interreg) programmas mērķiem, izmanto saskaņā ar Regulas (ES) [jaunā KNR] [12. panta 1. punktu un šīs regulas 17. panta 3. punkta d) apakšpunkta ii) punktu un 31. panta 2. punkta b) apakšpunktu.

Grozījums Nr.    22

Regulas priekšlikums

33. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a  Nepieciešamības gadījumā un vadošās iestādes pienācīgi pamatotos gadījumos tiek izmantoti konkrētās programmas iznākuma un rezultātu rādītāji papildus rādītājiem, kas izvēlēti saskaņā ar šā panta pirmo daļu.

Grozījums Nr.    23

Regulas priekšlikums

33. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a  Saskaņā ar ziņošanas prasību, kas noteikta Finanšu regulas [38. panta 3. punkta e) apakšpunkta i) punktā], Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei informāciju par sniegumu un darbības rezultātiem atbilstīgi attiecīgajiem rādītājiem, ziņojot gan par progresu un trūkumiem, gan nodrošinot skaidru saikni starp izdevumiem un sniegumu.

Grozījums Nr.    24

Regulas priekšlikums

34. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Vadošā iestāde veic katras Interreg programmas izvērtēšanu. Katrā izvērtējumā novērtē programmas rezultativitāti, efektivitāti, relevantumu, saskaņotību un Eiropas pievienoto vērtību ar mērķi uzlabot attiecīgo Interreg programmu izstrādes un īstenošanas kvalitāti.

1.  Vadošā iestāde veic katras Interreg programmas izvērtēšanu. Katrā izvērtējumā novērtē programmas rezultativitāti, efektivitāti, relevantumu, saskaņotību un Eiropas pievienoto vērtību ar mērķi uzlabot attiecīgo Interreg programmu izstrādes un īstenošanas kvalitāti. 5. punktā minētajā izvērtēšanas plānā paredzēto izvērtējumu biežums nedrīkst būt lielāks kā vienreiz gadā.

Grozījums Nr.    25

Regulas priekšlikums

35. pants – 4. punkts – 1. daļa – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c)  tiklīdz sākas Interreg darbības faktiskā īstenošana, kas ietver materiālās investīcijas vai aprīkojuma iegādi un kuras izmaksas pārsniedz 100 000 EUR, publiskā vietā uzstāda plāksnes vai informācijas stendus;

c)  tiklīdz sākas Interreg darbības faktiskā īstenošana, kas ietver materiālās investīcijas vai aprīkojuma iegādi un kuras izmaksas pārsniedz 25 000 EUR, publiskā vietā uzstāda plāksnes vai informācijas stendus;

Grozījums Nr.    26

Regulas priekšlikums

35. pants – 4. punkts – 1. daļa – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

d)  par Interreg darbībām, uz kurām neattiecas c) apakšpunkts, publiskā vietā uzstāda vismaz vienu drukātu vai elektronisku paziņojumu, kura minimālais izmērs ir A3 un kurā norādīta informācija par Interreg darbību un uzsvērts no Interreg fonda saņemtais atbalsts;

d)  par Interreg darbībām, uz kurām neattiecas c) apakšpunkts, publiskā vietā uzstāda vismaz vienu drukātu vai elektronisku paziņojumu, kura minimālais izmērs ir A2 un kurā norādīta informācija par Interreg darbību un uzsvērts no Interreg fonda saņemtais atbalsts;

Grozījums Nr.    27

Regulas priekšlikums

35. pants – 4. punkts – 1. daļa – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

e)  par stratēģiskas nozīmes darbībām un darbībām, kuru kopējās izmaksas pārsniedz 10 000 000 EUR, organizē informatīvu pasākumu un savlaicīgi iesaista Komisiju un atbildīgo vadošo iestādi.

e)  par stratēģiskas nozīmes darbībām un darbībām, kuru kopējās izmaksas pārsniedz 5 000 000 EUR, organizē informatīvu pasākumu un savlaicīgi iesaista Komisiju un atbildīgo vadošo iestādi.

Grozījums Nr.    28

Regulas priekšlikums

35. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.  Attiecībā uz maziem projektiem un finanšu instrumentiem saņēmējs nodrošina, ka galasaņēmēji izpilda 4. punkta c) apakšpunktā noteiktās prasības.

5.  Attiecībā uz maziem projektiem un finanšu instrumentiem saņēmējs nodrošina, ka galasaņēmēji izpilda 4. punkta c) un d) apakšpunktā noteiktās prasības.

Grozījums Nr.    29

Regulas priekšlikums

38. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Personāla izmaksas veido bruto darbaspēka izmaksas, kas rodas, nodarbinot Interreg partnera darbiniekus vienā no šādiem veidiem:

1.  Ar nosacījumu, ka tiek ievēroti visi Savienības darba tiesību akti un tiesības, personāla izmaksas veido bruto darbaspēka izmaksas, kas rodas, nodarbinot Interreg partnera darbiniekus vienā no šādiem veidiem:

Grozījums Nr.    30

Regulas priekšlikums

48. pants – 1. punkts – 3.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Komisija nosaka datu veidu un kritērijus, pamatojoties uz kuriem tiek izveidoti tās revīzijas darbību paraugi, kā arī metodiku kļūdu īpatsvara ekstrapolācijai pielikumā, kas jāpieņem ar deleģētu aktu saskaņā ar šīs regulas 62. pantu.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Īpaši noteikumi attiecībā uz Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi (Interreg), kas saņem atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un ārējās finansēšanas instrumentiem

Atsauces

COM(2018)0374 – C8-0229/2018 – 2018/0199(COD)

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

REGI

11.6.2018

 

 

 

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

CONT

5.7.2018

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Arndt Kohn

10.7.2018

Pieņemšanas datums

15.11.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

19

0

2

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Nedzhmi Ali, Inés Ayala Sender, Zigmantas Balčytis, Dennis de Jong, Tamás Deutsch, Martina Dlabajová, Luke Ming Flanagan, Ingeborg Gräßle, Arndt Kohn, Gilles Pargneaux, Georgi Pirinski, Petri Sarvamaa, Bart Staes, Indrek Tarand, Derek Vaughan, Tomáš Zdechovský, Joachim Zeller

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Caterina Chinnici, Marian-Jean Marinescu, Julia Pitera, Richard Sulík

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

19

+

ALDE

Nedzhmi Ali, Martina Dlabajová

ECR

Richard Sulík

GUE/NGL

Luke Ming Flanagan

PPE

Ingeborg Gräßle, Marian-Jean Marinescu, Julia Pitera, Petri Sarvamaa, Tomáš Zdechovský, Joachim Zeller

S&D

Inés Ayala Sender, Zigmantas Balčytis, Caterina Chinnici, Arndt Kohn, Gilles Pargneaux, Georgi Pirinski, Derek Vaughan

VERTS/ALE

Bart Staes, Indrek Tarand

0

-

 

 

2

0

GUE/NGL

Dennis de Jong

PPE

Tamás Deutsch

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


Kultūras un izglītības komitejaS ATZINUMS (16.10.2018)

Reģionālās attīstības komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par īpašiem noteikumiem attiecībā uz Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi (Interreg), kas saņem atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un ārējās finansēšanas instrumentiem

(COM(2018)0374 – C8-0229/2018 – 2018/0199(COD))

Atzinuma sagatavotāja: Marlene Mizzi

GROZĪJUMI

Kultūras un izglītības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Reģionālās attīstības komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1

Regulas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)  Lai atbalstītu Savienības teritorijas harmonisku attīstību dažādos līmeņos, ERAF būtu jāatbalsta pārrobežu sadarbība, transnacionāla sadarbība, jūrlietu sadarbība, tālāko reģionu sadarbība un starpreģionālā sadarbība atbilstīgi Eiropas teritoriālās sadarbības mērķim (Interreg).

(3)  Lai atbalstītu Savienības teritorijas harmonisku attīstību dažādos līmeņos, ERAF būtu jāatbalsta pārrobežu sadarbība, transnacionāla sadarbība, jūrlietu sadarbība, tālāko reģionu sadarbība un starpreģionālā sadarbība atbilstīgi Eiropas teritoriālās sadarbības mērķim (Interreg), tostarp kultūras un radošajā jomā, īpašu uzmanību pievēršot cilvēku prasmju un spēju kā galveno ekonomiskās un sociālās attīstības veicinātāju stiprināšanai, vienlaikus pienācīgi ņemot vērā mācību programmas, kurām var būt vajadzīgs papildu finansējums;

Grozījums Nr.    2

Regulas priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4)  Pārrobežu sadarbībā būtu jātiecas risināt pierobežas reģionos kopīgi apzinātās kopīgās problēmas, kā tas norādīts arī Komisijas paziņojumā “Izaugsmes un kohēzijas veicināšana ES pierobežas reģionos”23 (“Pierobežas reģionu paziņojums”). Tāpēc pārrobežu sadarbības elementā būtu jāaprobežojas ar sadarbību pie sauszemes robežām, savukārt pārrobežu sadarbību pie jūras robežām vajadzētu integrēt transnacionālās sadarbības elementā.

(4)  Pārrobežu sadarbībā būtu jātiecas risināt pierobežas reģionos kopīgi apzinātās kopīgās problēmas, tostarp kultūras atšķirības un valodas šķēršļus, jo tās var kavēt integrāciju, ierobežot saskarsmi un mazināt iespējas cilvēkiem un uzņēmumiem robežas abās pusēs, kā tas norādīts arī Komisijas paziņojumā “Izaugsmes un kohēzijas veicināšana ES pierobežas reģionos”23 (“Pierobežas reģionu paziņojums”). Tāpēc pārrobežu sadarbības elementā būtu jāaprobežojas ar sadarbību pie sauszemes robežām, savukārt pārrobežu sadarbību pie jūras robežām vajadzētu integrēt transnacionālās sadarbības elementā.

__________________

__________________

23 Komisijas paziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam “Izaugsmes un kohēzijas veicināšana ES pierobežas reģionos”, COM(2017) 534 final, 20.9.2017.

23 Komisijas paziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam “Izaugsmes un kohēzijas veicināšana ES pierobežas reģionos”, COM(2017) 534 final, 20.9.2017.

Grozījums Nr.    3

Regulas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7)  Pamatojoties ar 2014.–2020. gada plānošanas periodā gūto pieredzi ar pārrobežu un transnacionālo sadarbību tālākajos reģionos, kur abu elementu apvienošana vienā programmā katrā sadarbības teritorijā nav nesusi pietiekamu vienkāršošanu programmas iestādēm un saņēmējiem, būtu jāizveido īpašs tālāko reģionu elements, lai tālākie reģioni varētu pēc iespējas efektīvāk un vienkāršāk sadarboties ar kaimiņvalstīm un teritorijām.

(7)  Pamatojoties ar 2014.–2020. gada plānošanas periodā gūto pieredzi ar pārrobežu un transnacionālo sadarbību tālākajos reģionos, kur abu elementu apvienošana vienā programmā katrā sadarbības teritorijā nav nesusi pietiekamu vienkāršošanu programmas iestādēm un saņēmējiem, būtu jāizveido īpašs tālāko reģionu elements, lai tālākie reģioni varētu pēc iespējas efektīvāk un vienkāršāk sadarboties ar kaimiņvalstīm un teritorijām nolūkā izveidot spēcīgu un noturīgu saikni, balstoties uz sadarbību un savstarpēju sapratni;

Grozījums Nr.    4

Regulas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8)  Pamatojoties uz pieredzi ar starpreģionālām sadarbības programmām Interreg ietvaros un uz to, ka 2014.–2020. gada plānošanas periodā šāda sadarbība nenotika to programmu ietvaros, uz kurām attiecās mērķis “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei”, starpreģionālās sadarbības elementam vajadzētu ciešāk pievērsties kohēzijas politikas efektivitātes vairošanai. Tāpēc pie šī elementa vajadzētu aprobežoties ar divām programmām — vienu, ar ko tiktu veicināta visa veida pieredzes uzkrāšana, inovatīvas pieejas un spēju veidošana programmās, ko aptver abi mērķi, un sekmētas Eiropas teritoriālās sadarbības grupas (ETSG), kas izveidotas vai ko iecerēts izveidot saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1082/200624, un vienu, kas būtu veltīta attīstības tendenču analīzes uzlabošanai. Projektbāzēto sadarbību visā Savienībā vajadzētu integrēt jaunajā elementā “Starpreģionālas investīcijas inovācijā” un cieši piesaistīt Komisijas paziņojuma “Inovācijas nostiprināšana Eiropas reģionos: stratēģijas izturētspējīgai, iekļaujošai un ilgtspējīgai izaugsmei”25 īstenošanai, jo īpaši nolūkā atbalstīt tematiskās pārdomātas specializācijas stratēģijas tādās jomās kā enerģētika, rūpnieciskā modernizācija un lauksaimnieciskā pārtikas ražošana. Visbeidzot, integrēta teritoriālā attīstība, kuras uzmanības centrā ir funkcionālas pilsētteritorijas vai pilsētteritorijas, būtu jāsakopo mērķa “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” programmās un vienā papildinstrumentā — “Eiropas pilsētiniciatīvā.” Abām starpreģionālās sadarbības elementa programmām vajadzētu aptvert visu Savienību, turklāt tajās varētu piedalīties arī trešās valstis.

(8)  Pamatojoties uz pieredzi ar starpreģionālām sadarbības programmām Interreg ietvaros un uz to, ka 2014.–2020. gada plānošanas periodā šāda sadarbība nenotika to programmu ietvaros, uz kurām attiecās mērķis “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei”, starpreģionālās sadarbības elementam vajadzētu ciešāk pievērsties kohēzijas politikas efektivitātes vairošanai. Tāpēc pie šī elementa vajadzētu aprobežoties ar divām programmām — vienu, ar ko tiktu veicināta visa veida pieredzes uzkrāšana, inovatīvas pieejas un spēju veidošana programmās, ko aptver abi mērķi, un sekmētas Eiropas teritoriālās sadarbības grupas (ETSG), kas izveidotas vai ko iecerēts izveidot saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1082/200624, un vienu, kas būtu veltīta attīstības tendenču analīzes uzlabošanai. Projektbāzēto sadarbību visā Savienībā vajadzētu integrēt jaunajā elementā “Starpreģionālas investīcijas inovācijā” un cieši piesaistīt Komisijas paziņojuma “Inovācijas nostiprināšana Eiropas reģionos: stratēģijas izturētspējīgai, iekļaujošai un ilgtspējīgai izaugsmei”25 īstenošanai, jo īpaši nolūkā atbalstīt tematiskās pārdomātas specializācijas stratēģijas tādās jomās kā enerģētika, rūpnieciskā modernizācija, kultūra, kultūras mantojums, kultūras un radošās nozares, lauksaimnieciskā pārtikas ražošana, cilvēku prasmju un spēju stiprināšana un kopēja kultūras mantojuma saglabāšana un popularizēšana. Visbeidzot, integrēta teritoriālā attīstība, kuras uzmanības centrā ir funkcionālas pilsētteritorijas vai pilsētteritorijas, būtu jāsakopo mērķa “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” programmās un vienā papildinstrumentā — “Eiropas pilsētiniciatīvā.” Abām starpreģionālās sadarbības elementa programmām vajadzētu aptvert visu Savienību, turklāt tajās varētu piedalīties arī trešās valstis.

_________________

_________________

24 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1082/2006 (2006. gada 5. jūlijs) par Eiropas teritoriālās sadarbības grupu (ETSG) (OV L 210, 31.7.2006., 19. lpp.).

24 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1082/2006 (2006. gada 5. jūlijs) par Eiropas teritoriālās sadarbības grupu (ETSG) (OV L 210, 31.7.2006., 19. lpp.).

25 Komisijas Paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Inovācijas nostiprināšana Eiropas reģionos: stratēģijas izturētspējīgai, iekļaujošai un ilgtspējīgai izaugsmei”, COM(2017) 376 final, 18.7.2017.

25 Komisijas Paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Inovācijas nostiprināšana Eiropas reģionos: stratēģijas izturētspējīgai, iekļaujošai un ilgtspējīgai izaugsmei”, COM(2017) 376 final, 18.7.2017.

Grozījums Nr.    5

Regulas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11)  IPA III palīdzībai būtu galvenokārt jākoncentrējas uz šādiem uzdevumiem — palīdzēt IPA saņēmējiem stiprināt demokrātiskās institūcijas un tiesiskumu, reformēt tiesu sistēmu un publisko pārvaldi, ievērot pamattiesības un veicināt dzimumu līdztiesību, iecietību, sociālo iekļautību un nediskrimināciju. Sniedzot IPA palīdzību, būtu jāturpina atbalstīt IPA saņēmēju centieni sekmēt reģionālu, makroreģionālu un pārrobežu sadarbību, kā arī teritoriālo attīstību, tostarp īstenojot ES makroreģionālās stratēģijas. Turklāt IPA palīdzībai būtu jāpievēršas arī drošībai, migrācijai un robežu pārvaldībai, proti, tādiem aspektiem kā piekļuve starptautiskajai aizsardzībai, nozīmīgas informācijas koplietošana, robežkontroles stiprināšana un kopīgi centieni cīņā pret neatbilstīgu migrāciju un migrantu kontrabandu.

(11)  IPA III palīdzībai būtu galvenokārt jākoncentrējas uz šādiem uzdevumiem — palīdzēt IPA saņēmējiem stiprināt demokrātiskās institūcijas un tiesiskumu, reformēt tiesu sistēmu un publisko pārvaldi, ievērot pamattiesības un veicināt dzimumu līdztiesību, iecietību, sociālo iekļautību un nediskrimināciju un izstrādāt iekļaujošas un ilgtspējīgas izglītības sistēmas nolūkā ar horizontālu jaunatnes politikas virzienu starpniecību nodrošināt jauniešiem kvalitatīvākas iespējas. Sniedzot IPA palīdzību, būtu jāturpina atbalstīt IPA saņēmēju centieni sekmēt reģionālu, makroreģionālu un pārrobežu sadarbību, kā arī teritoriālo attīstību, tostarp īstenojot ES makroreģionālās stratēģijas. Turklāt IPA palīdzībai būtu jāpievēršas arī drošībai, migrācijai un robežu pārvaldībai, proti, tādiem aspektiem kā piekļuve starptautiskajai aizsardzībai, nozīmīgas informācijas koplietošana, robežkontroles stiprināšana un kopīgi centieni cīņā pret neatbilstīgu migrāciju un migrantu kontrabandu.

Grozījums Nr.    6

Regulas priekšlikums

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17)  Interreg ietvaros ERAF vajadzētu atbalstīt konkrētus mērķus, kas piederīgi pie kohēzijas politikas mērķiem. Tomēr saraksts ar dažādiem tematiskajiem mērķiem atbilstošajiem konkrētajiem mērķiem būtu jāpielāgo Interreg specifiskajām vajadzībām, proti, būtu jānosaka papildu konkrētie mērķi pie politikas mērķa “Sociālāka Eiropa, īstenojot Eiropas sociālo tiesību pīlāru”, lai būtu iespējamas ESF tipa intervences.

(17)  Interreg ietvaros ERAF vajadzētu atbalstīt konkrētus mērķus, kas piederīgi pie kohēzijas politikas mērķiem. Tomēr saraksts ar dažādiem tematiskajiem mērķiem atbilstošajiem konkrētajiem mērķiem būtu jāpielāgo Interreg specifiskajām vajadzībām, proti, būtu jānosaka papildu konkrētie mērķi pie politikas mērķa “Sociālāka Eiropa, īstenojot Eiropas sociālo tiesību pīlāru”, lai būtu iespējamas ESF tipa intervences, īpašu uzmanību pievēršot izglītības pieejamībai, kvalitatīvāku iespēju radīšanai jauniešiem un kultūras integrācijai.

Grozījums Nr.    7

Regulas priekšlikums

19. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(19)  Ar šo regulu vajadzētu izveidot vēl divus Interreg konkrētos mērķus — vienu, ar ko atbalsta Interreg konkrēto mērķi stiprināt institucionālās spējas, spēcināt tiesisko un administratīvo sadarbību, jo īpaši saistībā ar Pierobežas reģionu paziņojuma īstenošanu, kāpināt sadarbību starp iedzīvotājiem un iestādēm un makroreģionālu un jūras baseinu stratēģiju izstrādi un koordināciju, un otru, kas skar specifiskus ārējās sadarbības jautājumus, piemēram, drošumu, drošību, robežšķērsošanas pārvaldību un migrāciju.

(19)  Ar šo regulu vajadzētu izveidot vēl divus Interreg konkrētos mērķus — vienu, ar ko atbalsta Interreg konkrēto mērķi stiprināt institucionālās spējas, spēcināt tiesisko un administratīvo sadarbību, jo īpaši saistībā ar Pierobežas reģionu paziņojuma īstenošanu, kāpināt sadarbību starp iedzīvotājiem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un iestādēm un makroreģionālu un jūras baseinu stratēģiju izstrādi un koordināciju, un otru, kas skar specifiskus ārējās sadarbības jautājumus, piemēram, drošumu, drošību, robežšķērsošanas pārvaldību un migrāciju.

Grozījums Nr.    8

Regulas priekšlikums

23. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(23)  Ir jāprecizē noteikumi par mazu projektu fondiem, kas ir pastāvējuši jau kopš Interreg aizsākumiem, bet uz ko nekad nav attiecināti specifiski noteikumi. Kā izklāstīts Reģionu komitejas atzinumā “Iedzīvotāju savstarpējās sadarbības un maza mēroga projekti pārrobežu sadarbības programmās”32, šādi mazo projektu fondi ir būtiski, lai stiprinātu uzticēšanos iedzīvotāju un iestāžu starpā, sniegtu lielāku Eiropas pievienoto vērtību un, pateicoties robežu radīto šķēršļu pārvarēšanai un pierobežas teritoriju un iedzīvotāju integrēšanai, ievērojami sekmētu pārrobežu sadarbības programmu vispārējā mērķa sasniegšanu. Lai galasaņēmējiem, kas parasti nav raduši pieteikties Savienības finansējumam, atvieglotu mazo projektu finansēšanas pārvaldību, būtu jānosaka, ka tad, ja netiek pārsniegts noteikts slieksnis, ir obligāti jāizmanto vienkāršotu izmaksu iespējas un fiksētas summas maksājumi.

(23)  Ir jāprecizē noteikumi par mazu projektu fondiem, kas ir pastāvējuši jau kopš Interreg aizsākumiem, bet uz ko nekad nav attiecināti specifiski noteikumi. Kā izklāstīts Reģionu komitejas atzinumā “Iedzīvotāju savstarpējās sadarbības un maza mēroga projekti pārrobežu sadarbības programmās”32, šādi mazo projektu fondi ir būtiski, lai stiprinātu uzticēšanos iedzīvotāju un iestāžu starpā, sniegtu lielāku Eiropas pievienoto vērtību un, pateicoties robežu radīto šķēršļu pārvarēšanai un pierobežas teritoriju un iedzīvotāju integrēšanai, ievērojami sekmētu pārrobežu sadarbības programmu vispārējā mērķa sasniegšanu. Tiem jo īpaši būtu jāatbalsta ar kultūru un mākslu saistītas un uz iedzīvotājiem vērstas pārrobežu iniciatīvas. Lai galasaņēmējiem, kas parasti nav raduši pieteikties Savienības finansējumam, atvieglotu mazo projektu finansēšanas pārvaldību, būtu jānosaka, ka tad, ja netiek pārsniegts noteikts slieksnis, ir obligāti jāizmanto vienkāršotu izmaksu iespējas un fiksētas summas maksājumi.

_________________

_________________

32 Eiropas Reģionu komitejas 2017. gada 12. jūlija atzinums “Iedzīvotāju savstarpējās sadarbības un maza mēroga projekti pārrobežu sadarbības programmās”, (OV C 342, 12.10.2017., 38. lpp.).

32 Eiropas Reģionu komitejas 2017. gada 12. jūlija atzinums “Iedzīvotāju savstarpējās sadarbības un maza mēroga projekti pārrobežu sadarbības programmās”, (OV C 342, 12.10.2017., 38. lpp.).

Grozījums Nr.    9

Regulas priekšlikums

14. pants – 3. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b)  uzlabot izglītības, apmācības un mūžizglītības pieejamību un kvalitāti pārrobežu mērogā nolūkā kāpināt visu iedzīvotāju iegūto izglītības un prasmju līmeni tādā mērā, lai tas tiktu atzīts pārrobežu mērogā;

b)  uzlabot kvalitatīvas izglītības, apmācības un mūžizglītības pieejamību pārrobežu mērogā nolūkā palielināt iegūto izglītības līmeni un jauniešu un pētnieku mobilitāti un stiprināt valodu zināšanas un citas cilvēku prasmes un spējas;

Grozījums Nr.    10

Regulas priekšlikums

14. pants – 3. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ba)  veicināt un atbalstīt pārrobežu partnerību izveidi starp izglītības, kultūras, mākslas, radošajām, audiovizuālajām un pētniecības iestādēm, lai sekmētu savstarpēju sapratni un dialogu pierobežas reģionos, veicināt valodu daudzveidību un izglītības un kultūras politikas jomu nozīmi, kā arī kultūras, radošās, mākslas un audiovizuālās nozares, kas ir sociālās inovācijas virzītājspēks.

Grozījums Nr.    11

Regulas priekšlikums

14. pants – 3. punkts – bb apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

bb)  uzlabot kultūras un kultūras pakalpojumu pārrobežu pieejamību;

Grozījums Nr.    12

Regulas priekšlikums

14. pants – 3. punkts – bc apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

bc)  veicināt diplomu, sertifikātu, prasmju un kompetenču savstarpēju atzīšanu, lai uzlabotu izglītības, apmācības un nodarbinātības iespējas pāri robežām;

Grozījums Nr.    13

Regulas priekšlikums

14. pants – 3. punkts – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

e)  sekmēt sociālo integrāciju un apkarot nabadzību — tostarp vairojot vienlīdzīgas iespējas —, un cīnīties ar jebkādu diskrimināciju pārrobežu mērogā.

e)  sekmēt arī migrantu sociālo integrāciju un apkarot nabadzību — tostarp vairojot vienlīdzīgas iespējas —, un cīnīties ar jebkādu diskrimināciju pārrobežu mērogā.

Grozījums Nr.    14

Regulas priekšlikums

14. pants – 3. punkts – ea apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ea)  uzlabot piekļuvi kultūras pakalpojumiem un sporta infrastruktūrai, veicināt mākslinieku mobilitāti un kultūras apmaiņu, kas palīdz saglabāt un popularizēt kopējo kultūras mantojumu un cīnīties pret dažādiem, parasti noturīgiem, aizspriedumiem un stereotipiem, palielināt sociālo integrāciju un novērst sociālos un valodas šķēršļus;

Grozījums Nr.    15

Regulas priekšlikums

14. pants – 4. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c)  Interreg ārējās pārrobežu programmas un 2. un 3. elementa programmas, kas saņem atbalstu no Interreg fondiem, papildus a) un b) apakšpunktā norādītajam: iedibināt savstarpēju uzticēšanos, proti, veicināt iedzīvotāju sadraudzības pasākumus, stiprināt ilgtspējīgu demokrātiju, atbalstīt pilsoniskās sabiedrības aktorus un to lomu reformu un demokrātisku pārmaiņu procesos.

c)  Interreg ārējās pārrobežu programmas un 2. un 3. elementa programmas, kas saņem atbalstu no Interreg fondiem, papildus a) un b) apakšpunktā norādītajam: iedibināt savstarpēju uzticēšanos, proti, veicināt iedzīvotāju sadraudzības pasākumus un jauniešu mobilitātes pieredzi, stiprināt ilgtspējīgu demokrātiju, atbalstīt pilsoniskās sabiedrības aktorus un to lomu reformu un demokrātisku pārmaiņu procesos.

Grozījums Nr.    16

Regulas priekšlikums

14. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.  Saistībā ar Interreg ārējām pārrobežu programmām un 2. un 3. elementa Interreg programmām ERAF un attiecīgā gadījumā arī Savienības ārējās finansēšanas instrumentus var izmantot Interreg ārējam konkrētajam mērķim “Droša un pasargāta Eiropa”, jo īpaši darbībām tādās jomās kā robežšķērsošanas pārvaldība un mobilitātes un migrācijas pārvaldība, t. sk. migrantu aizsardzība.

5.  Saistībā ar Interreg ārējām pārrobežu programmām un 2. un 3. elementa Interreg programmām ERAF un attiecīgā gadījumā arī Savienības ārējās finansēšanas instrumentus var izmantot Interreg ārējam konkrētajam mērķim “Droša un pasargāta Eiropa”, jo īpaši darbībām tādās jomās kā robežšķērsošanas pārvaldība un mobilitātes un migrācijas pārvaldība, t. sk. migrantu aizsardzība, kultūru starpniecība un valodu atbalsta veicināšana;

Grozījums Nr.    17

Regulas priekšlikums

17. pants – 4. punkts – b apakšpunkts – i punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

i)  ekonomiskās, sociālās un teritoriālās atšķirības;

i)  ekonomiskās, sociālās, demogrāfiskās un teritoriālās atšķirības;

Grozījums Nr.    18

Regulas priekšlikums

17. pants – 4. punkts – b apakšpunkts – ia punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ia)  jaunas kultūras, izglītības un valodas īpatnības un šķēršļi;

Grozījums Nr.    19

Regulas priekšlikums

18. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a  Izvērtējot ikvienu Interreg programmu, Komisija ņem vērā programmas vispārējo pozitīvo ietekmi uz sabiedrību un vietējām kopienām, īpašu uzmanību pievēršot sociālajai un ekonomiskajai attīstībai un iekļautībai, kā arī starpkultūru dialogam un savstarpējai sapratnei.

Grozījums Nr.    20

Regulas priekšlikums

21. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Interreg programmu ietvaros var realizēt arī sabiedrības virzītu vietējo attīstību (“SVVA”), ko paredz Regulas (ES) [jaunā KNR] [22]. panta b) punkts, ar nosacījumu, ka attiecīgo vietējo rīcības grupu sastāvā ir publisko un privāto vietējo sociālekonomisko interešu pārstāvji, kur lēmumu pieņemšanu nekontrolē atsevišķa interešu grupa, un vismaz divas iesaistītās valstis, no kurām vismaz viena ir dalībvalsts.

Interreg programmu ietvaros var realizēt arī sabiedrības virzītu vietējo attīstību (“SVVA”), ko paredz Regulas (ES) [jaunā KNR] [22]. panta b) punkts, ar nosacījumu, ka attiecīgo vietējo rīcības grupu sastāvā ir publisko un privāto vietējo sociālekonomisko interešu pārstāvji, tostarp pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kur lēmumu pieņemšanu nekontrolē atsevišķa interešu grupa, un vismaz divas iesaistītās valstis, no kurām vismaz viena ir dalībvalsts. Vietējās rīcības grupas pārstāv visas sociāli ekonomiskās un vecuma grupas, tostarp minoritātes, personas ar invaliditāti un personas ar mazāk iespējām.

Grozījums Nr.    21

Regulas priekšlikums

26. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Interreg programmām, kam kopējais piešķīrums ir mazāks par 30 000 000 EUR, tehniskajai palīdzībai vajadzīgo summu, ko izsaka EUR, un attiecīgo procentuālo apjomu nosaka Komisijas lēmumā, ar ko apstiprina attiecīgo Interreg programmu.

4.  Interreg programmām, kam kopējais piešķīrums ir mazāks par 30 000 000 EUR, tehniskajai palīdzībai vajadzīgo summu, ko izsaka euro, un attiecīgo procentuālo apjomu nosaka Komisijas lēmumā, ar ko apstiprina attiecīgo Interreg programmu.

Grozījums Nr.    22

Regulas priekšlikums

34. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6.  Vadošā iestāde izvērtēšanas plānu uzraudzības komitejai iesniedz ne vēlāk kā vienu gadu pēc Interreg programmas apstiprināšanas.

6.  Vadošā iestāde izvērtēšanas plānu uzraudzības komitejai iesniedz ne vēlāk kā 12 mēnešus pēc Interreg programmas apstiprināšanas datuma.

Grozījums Nr.    23

Regulas priekšlikums

35. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Vadošā iestāde nodrošina, ka sešu mēnešu laikā pēc Interreg programmas apstiprināšanas ir izveidota tīmekļa vietne, kurā pieejama informācija par tās atbildībā esošajām programmām, kura aptver programmas mērķus, aktivitātes, pieejamās finansēšanas iespējas un sasniegumus.

2.  Vadošā iestāde nodrošina, ka sešu mēnešu laikā pēc Interreg programmas apstiprināšanas ir izveidota tīmekļa vietne, kurā pieejama informācija par tās atbildībā esošajām programmām. Minētajā tīmekļa vietnē sniegtā informācija aptver programmas mērķus, aktivitātes, pieejamās finansēšanas iespējas un sasniegumus.

Grozījums Nr.    24

Regulas priekšlikums

56. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Ja darbības īstenošanai saņēmējam ir nepieciešams pakalpojumu, piegāžu vai darbu iepirkums, piemēro šādus noteikumus:

1.  Ja darbības īstenošanai saņēmējam ir nepieciešams pakalpojumu, piegādes līgumu vai būvdarbu līgumu iepirkums vai tie abi, piemēro šādus noteikumus:

Grozījums Nr.    25

Regulas priekšlikums

56. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)  ja saņēmējs ir līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzēja iestāde publiskā iepirkuma procedūrām piemērojamo Savienības tiesību izpratnē, tas piemēro valsts normatīvos un administratīvos aktus, kas pieņemti saistībā ar Savienības tiesību aktiem;

a)  ja saņēmējs ir līgumslēdzēja iestāde publiskā iepirkuma Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/24/ES izpratnē1a, tas piemēro valsts normatīvos un administratīvos aktus, kas pieņemti saistībā ar Savienības tiesību aktiem;

 

__________________

 

1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīva 2014/24/ES par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK. (OV L 94, 28.3.2014., 96. lpp.)

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Īpaši noteikumi attiecībā uz Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi (Interreg), kas saņem atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un ārējās finansēšanas instrumentiem

Atsauces

COM(2018)0374 – C8-0229/2018 – 2018/0199(COD)

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

REGI

11.6.2018

 

 

 

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

CULT

11.6.2018

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Marlene Mizzi

3.7.2018

Izskatīšana komitejā

3.9.2018

 

 

 

Pieņemšanas datums

10.10.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

23

1

3

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Isabella Adinolfi, Dominique Bilde, Nikolaos Chountis, Silvia Costa, Mircea Diaconu, Damian Drăghici, Jill Evans, María Teresa Giménez Barbat, Giorgos Grammatikakis, Petra Kammerevert, Krystyna Łybacka, Svetoslav Hristov Malinov, Rupert Matthews, Stefano Maullu, Morten Messerschmidt, Luigi Morgano, Michaela Šojdrová, Helga Trüpel, Sabine Verheyen, Julie Ward, Bogdan Brunon Wenta, Theodoros Zagorakis, Bogdan Andrzej Zdrojewski, Milan Zver

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Norbert Erdős, Martina Michels, Marlene Mizzi

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

23

+

ALDE

Mircea Diaconu, María Teresa Giménez Barbat

GUE/NGL

Nikolaos Chountis, Martina Michels

PPE

Norbert Erdős, Svetoslav Hristov Malinov, Stefano Maullu, Michaela Šojdrová, Sabine Verheyen, Bogdan Brunon Wenta, Theodoros Zagorakis, Bogdan Andrzej Zdrojewski, Milan Zver

S&D

Silvia Costa, Damian Drăghici, Giorgos Grammatikakis, Petra Kammerevert, Krystyna Łybacka, Marlene Mizzi, Luigi Morgano, Julie Ward

Verts/ALE

Jill Evans, Helga Trüpel

1

-

ENF

Dominique Bilde

3

0

ECR

Rupert Matthews, Morten Messerschmidt

EFDD

Isabella Adinolfi

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Īpaši noteikumi attiecībā uz Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi (Interreg), kas saņem atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un ārējās finansēšanas instrumentiem

Atsauces

COM(2018)0374 – C8-0229/2018 – 2018/0199(COD)

Datums, kad to iesniedza EP

30.5.2018

 

 

 

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

REGI

11.6.2018

 

 

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

AFET

11.6.2018

DEVE

11.6.2018

BUDG

11.6.2018

CONT

5.7.2018

 

EMPL

11.6.2018

ENVI

11.6.2018

ITRE

11.6.2018

TRAN

11.6.2018

 

PECH

5.7.2018

CULT

11.6.2018

 

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

       Lēmuma datums

BUDG

28.6.2018

EMPL

14.6.2018

ENVI

21.6.2018

ITRE

19.6.2018

 

TRAN

20.6.2018

PECH

11.7.2018

 

 

Iesaistītās komitejas

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

DEVE

5.7.2018

AFET

5.7.2018

 

 

Referenti

       Iecelšanas datums

Pascal Arimont

20.6.2018

 

 

 

Izskatīšana komitejā

20.6.2018

3.9.2018

 

 

Pieņemšanas datums

3.12.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

23

0

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Pascal Arimont, Mercedes Bresso, Andrea Cozzolino, Rosa D’Amato, Aleksander Gabelic, Krzysztof Hetman, Sławomir Kłosowski, Constanze Krehl, Iskra Mihaylova, Andrey Novakov, Mirosław Piotrowski, Stanislav Polčák, Liliana Rodrigues, Matthijs van Miltenburg, Lambert van Nistelrooij

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Daniel Buda, Raffaele Fitto, John Howarth, Tonino Picula, Maurice Ponga, Bronis Ropė, Davor Škrlec

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Georgios Kyrtsos

Iesniegšanas datums

18.12.2018


ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

23

+

ALDE

Iskra Mihaylova, Matthijs van Miltenburg

ECR

Raffaele Fitto, Sławomir Kłosowski, Mirosław Piotrowski

EFDD

Rosa D'Amato

PPE

Pascal Arimont, Daniel Buda, Krzysztof Hetman, Georgios Kyrtsos, Lambert van Nistelrooij, Andrey Novakov, Stanislav Polčák, Maurice Ponga

S&D

Mercedes Bresso, Andrea Cozzolino, Aleksander Gabelic, John Howarth, Constanze Krehl, Tonino Picula, Liliana Rodrigues

VERTS/ALE

Bronis Ropė, Davor Škrlec

0

-

 

 

0

0

 

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Pēdējā atjaunošana: 2019. gada 11. janvārisJuridisks paziņojums