Procedūra : 2018/0229(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0482/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0482/2018

Debates :

PV 15/01/2019 - 16
CRE 15/01/2019 - 16
PV 17/04/2019 - 26
CRE 17/04/2019 - 26

Balsojumi :

PV 16/01/2019 - 21.3
CRE 16/01/2019 - 21.3
Balsojumu skaidrojumi
PV 18/04/2019 - 10.13
CRE 18/04/2019 - 10.13

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2019)0026
P8_TA(2019)0433

ZIŅOJUMS     ***I
PDF 2285kWORD 358k
20.12.2018
PE 628.640v02-00 A8-0482/2018

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido programmu InvestEU

(COM(2018)0439 – C8‑0257/2018 – 2018/0229(COD))

Budžeta komiteja

Ekonomikas un monetārā komiteja

Referenti: José Manuel Fernandes, Roberto Gualtieri

(Kopīgā komiteju procedūra — Reglamenta 55. pants)

Atzinumu sagatavotāji (*):

Seán Kelly, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja

Wim van de Camp, Transporta un tūrisma komiteja

(*) Iesaistītās komitejas — Reglamenta 54. pants

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
 RŪPNIECĪBAS, PĒTNIECĪBAS UN ENERĢĒTIKAS KOMITEJAS ATZINUMS
 TRANSPORTA UN TŪRISMA KOMITEJAS ATZINUMS
 VIDES, SABIEDRĪBAS VESELĪBAS UN PĀRTIKAS NEKAITĪGUMA KOMITEJAS ATZINUMS
 REĢIONĀLĀS ATTĪSTĪBAS KOMITEJAS ATZINUMS
 KULTŪRAS UN IZGLĪTĪBAS KOMITEJAS ATZINUMS
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA
 ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido programmu InvestEU

(COM(2018)0439 – C8‑0257/2018 – 2018/0229(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0439),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu, 173. pantu un 175. panta trešo daļu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8‑0257/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 17. oktobra atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2018. gada 5. decembra atzinumu(2),

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas un Ekonomikas un monetārās komitejas kopīgās apspriedes, kas rīkotas saskaņā ar Reglamenta 55. pantu,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas un Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas, Transporta un tūrisma komitejas, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma politikas komitejas, Reģionālās attīstības komitejas un Kultūras un izglītības komitejas atzinumus (A8-0482/2018),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr.    1

EIROPAS PARLAMENTA GROZĪJUMI(3)*

Komisijas priekšlikumā

---------------------------------------------------------

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

ar ko izveido programmu InvestEU

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 173. pantu un 175. panta trešo daļu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(4),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu(5),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(-1)  Eiropas Stratēģisko investīciju fonds ir izrādījies vērtīgs instruments privāto ieguldījumu piesaistīšanai, izmantojot ES garantiju un EIB grupas pašas resursus.

(1)  Infrastruktūras ieguldījumu darbības Savienībā 2016. gadā samazinājās līdz 1,8 % no ES IKP salīdzinājumā ar 2,2 % 2009. gadā un bija par aptuveni 20 % zemākas nekā ieguldījumu līmenis pirms pasaules finanšu krīzes. Tādējādi, lai gan Savienībā ir novērojama ieguldījumu attiecības pret IKP atlabšana, tā joprojām nav tik liela, kā varētu gaidīt spēcīgas atlabšanas laikā, un nav pietiekama, lai kompensētu nepietiekamo ieguldījumu gadus. Vēl svarīgāk ir tas, ka pašreizējais publisko un privāto ieguldījumu līmenis un prognozes neatbilst Savienības strukturālajam ieguldījumam ilgtermiņa izaugsmes vajadzību uzturēšanai, ņemot vērā tehnoloģiskās pārmaiņas un globālo konkurētspēju, tostarp attiecībā uz inovācijām, prasmēm, infrastruktūru, maziem un vidējiem uzņēmumiem ("MVU"), un vajadzību risināt nozīmīgas sociālas problēmas, piemēram, ilgtspējību vai iedzīvotāju novecošanu. Tādēļ ir vajadzīgs nepārtraukts atbalsts, lai novērstu tirgus nepilnības un nepietiekami optimālas ieguldījumu situācijas ar mērķi mazināt ieguldījumu nepietiekamību konkrētās nozarēs Savienības politikas mērķu īstenošanai.

(2)  Novērtējumos ir uzsvērts, ka 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmas ietvaros īstenoto finanšu instrumentu dažādība ir radījusi nelielu pārklāšanos. Šī dažādība ir arī radījusi sarežģījumus starpniekiem un galasaņēmējiem, kuri saskārās ar atšķirīgiem atbalsttiesīguma un ziņošanas noteikumiem. Nesaderīgu noteikumu rezultātā ir bijis arī grūtāk kombinēt vairākus Savienības fondus, lai gan šāda kombinācija būtu bijusi izdevīga, lai atbalstītu projektus, kam bija nepieciešams dažāda veida finansējums. Tāpēc būtu jāizveido vienots fonds – fonds InvestEU –, lai panāktu efektīvāku darbības atbalstu galasaņēmējiem, integrējot un vienkāršojot finanšu piedāvājumu saskaņā ar vienotu budžeta garantijas shēmu, tādējādi uzlabojot Savienības intervences ietekmi un vienlaikus samazinot Savienības budžeta izmaksas.

(3)  Lai pabeigtu vienotā tirgus izveidi un stimulētu ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi un nodarbinātību, pēdējo gadu laikā Savienība ir pieņēmusi vērienīgas stratēģijas, piemēram, stratēģiju "Eiropa 2020", kapitāla tirgu savienību, digitālā vienotā tirgus stratēģiju, Eiropas darba kārtību kultūrai, tiesību aktu paketi "Tīru enerģiju ikvienam Eiropā", Savienības rīcības plānu pārejai uz aprites ekonomiku, zemu emisiju mobilitātes stratēģiju, ▌kosmosa stratēģiju Eiropai un Eiropas sociālo tiesību pīlāru. Fondam InvestEU būtu jāizmanto un jāpastiprina sinerģija starp minētajām savstarpēji pastiprinošajām stratēģijām, sniedzot atbalstu ieguldījumiem un piekļuvi finansējumam.

(4)  Savienības līmenī Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgads ir satvars valsts reformu prioritāšu apzināšanai un to īstenošanas uzraudzībai. Dalībvalstis sadarbībā ar vietējām un reģionālajām iestādēm izstrādā pašas savas valsts daudzgadu ieguldījumu stratēģijas, lai atbalstītu minētās reformu prioritātes. Stratēģijas būtu jāiesniedz kopā ar ikgadējām valsts reformu programmām, lai iezīmētu un koordinētu prioritāros ieguldījumu projektus, kas atbalstāmi ar valsts vai Savienības finansējumu, vai abiem finansējuma veidiem. Tām arī būtu jākalpo tam, lai Savienības finansējumu izmantotu saskaņoti un lai maksimāli palielinātu pievienoto vērtību finansiālajam atbalstam, ko attiecīgā gadījumā saņemtu jo īpaši no Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem, Eiropas investīciju stabilizācijas funkcijas un fonda InvestEU.

(5)  Fondam InvestEU būtu jāpalīdz uzlabot Savienības konkurētspēju un sociāli ekonomisko konverģenci, tostarp inovācijas un digitalizācijas jomā, kā arī jāpalīdz uzlabot resursu efektīvu izmantojumu atbilstīgi aprites ekonomikai, Savienības ekonomikas izaugsmes ilgstpējību un iekļautību, un sociālo noturību ▌un integrāciju Savienības kapitāla tirgos, tostarp risinājumus to sadrumstalotības novēršanai un Savienības uzņēmumu finansējuma avotu dažādošanai. Tas padarītu Savienības ekonomiku un finanšu sistēmu noturīgāku, kā arī uzlabotu tās spēju reaģēt ciklisku lejupslīžu gadījumā. Šajā sakarā fondam InvestEU būtu jāatbalsta projekti, kuri ir tehniski, ekonomiski un sociāli dzīvotspējīgi, nodrošinot sistēmu, lai izmantotu parāda, riska dalīšanas un pašu kapitāla instrumentus, kuru pamatā ir Savienības budžeta garantijas un attiecīgā gadījumā īstenošanas partneru finansiālās iemaksas. Tam vajadzētu būt balstītam uz pieprasījumu, savukārt atbalstam no fonda InvestEU vajadzētu vienlaikus būt vērstam uz to, lai nodrošinātu stratēģiskus, ilgtermiņa ieguvumus galvenajās Savienības politikas jomās, kurās finansējums citādi netiktu nodrošināts vai tiktu nodrošināts nepietiekami, tādējādi palīdzot sasniegt Savienības politikas mērķus.

(5a)  Komisijai un īstenošanas partneriem būtu jānodrošina, ka programma InvestEU pilnībā izmanto papildināmību un sinerģiju ar dotāciju finansējumu un citām darbībām tās atbalstītajās politikas jomās, ievērojot citu Savienības programmu mērķus, piemēram, "Apvārsnis Eiropa", Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments, Eiropas digitālā programma, vienotā tirgus programma, Eiropas kosmosa programma, Eiropas Sociālais fonds +, Radošā Eiropa, Vides un klimata pasākumu programma (LIFE).

(5b)  Kultūras un radošās nozares ir noturīgas un ātri augošas ekonomikas nozares Savienībā, radot gan ekonomikas, gan kultūras vērtību no intelektuālā īpašuma un individuālā radošuma. Tomēr to aktīvu nemateriālā būtība ierobežo piekļuvi privātajam finansējumam, kas ir ļoti svarīgs, lai varētu veikt ieguldījumus, izvērstos un konkurētu starptautiskā līmenī. Pamatprogrammā "Radošā Eiropa" izveidotais īpašais garantiju fonds ir veiksmīgi stiprinājis kultūras un radošo nozaru uzņēmumu finansiālās spējas un konkurētspēju. Tāpēc programmai InvestEU vajadzētu arī turpmāk atvieglot kultūras un radošo nozaru MVU un organizāciju piekļuvi finansējumam.

(6)  Fondam InvestEU būtu jāatbalsta ieguldījumi materiālos un nemateriālos aktīvos, tostarp kultūras mantojumā, lai veicinātu ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, ieguldījumus un nodarbinātību, tādējādi uzlabojot labklājību un ienākumu taisnīgāku sadali, kā arī ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju Savienībā. InvestEU finansētajiem projektiem būtu jāatbilst tādiem Savienības sociālajiem un vides standartiem kā darba tiesību ievērošana un klimatam draudzīga enerģijas izmantošana un atkritumu apsaimniekošana. Ar fonda InvestEU starpniecību veiktajām intervencēm būtu jāpapildina ar dotācijām sniegtais Savienības atbalsts.

(7)  Savienība atbalstīja mērķus, kas tika izvirzīti Apvienoto Nāciju Organizācijas Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam un tās ilgtspējīgas attīstības mērķos un Parīzes nolīgumā 2015. gadā, ka arī Sendai ietvarprogrammā katastrofu riska mazināšanai 2015.–2030. gadam. Lai izpildītu saskaņotos mērķus, tostarp tos, kas iekļauti Savienības vides politikas nostādnēs, ir būtiski jāpastiprina centieni īstenot ilgtspējīgu attīstību. Tāpēc, izstrādājot fondu InvestEU, būtu jābalstās uz ilgtspējīgas attīstības un drošības principiem, un ar fosilo kurināmo saistītie ieguldījumi nebūtu jāatbalsta, ja vien nav pienācīga pamatojuma tam, ka ieguldījumi veicinās Enerģētikas savienības mērķu sasniegšanu.

(8)  Programmai InvestEU būtu jāpalīdz Savienībā izveidot ilgtspējīgu finanšu sistēmu, kura atbalsta privātā kapitāla pārorientēšanu uz sociāliem un ilgtspējīgiem ieguldījumiem saskaņā ar mērķiem, kas noteikti Komisijas rīcības plānā "Ilgtspējīgas izaugsmes finansēšana"(6).

(8a)  Lai veicinātu ilgtermiņa finansējumu un ilgtspējīgu izaugsmi, būtu jārosina ilgtermiņa ieguldījumu stratēģijas arī attiecībā uz apdrošināšanas sabiedrībām, pārskatot maksātspējas prasības saistībā ar tādu ieguldījumu projektu finansēšanu, kuru pamatā ir programmas InvestEU ietvaros piešķirtā ES garantija. Lai saskaņotu apdrošinātāju stimulus sasniegt Savienības ilgtermiņa ilgtspējīgas izaugsmes mērķi un novērst šķēršļus ieguldījumiem programmas InvestEU ietvaros, Komisijai būtu jāņem vērā šī pārskatīšana Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/138/EK(7)1a 77.f panta 3. punktā minētajā ziņojumā.

(9)  Atspoguļojot to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām saskaņā ar Savienības apņemšanos īstenot Parīzes nolīgumu un Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, programma InvestEU palīdzēs integrēt rīcību klimata jomā un sasniegt vispārējo mērķi – 25 % Savienības budžeta izdevumu veltīt klimata mērķu sasniegšanai DFS 2021.–2027. gada periodā, kā arī pēc iespējas ātri, bet ne vēlāk kā līdz 2027. gada sasniegt gada mērķi ― 30 %. Ir paredzams, ka darbības saskaņā ar programmu InvestEU segs izmaksas vismaz 40 % apmērā no programmas InvestEU kopējā finansējuma klimata jomas mērķu īstenošanai. Attiecīgās darbības tiks apzinātas, sagatavojot un īstenojot programmu InvestEU, un atkārtoti izvērtētas saistībā ar attiecīgajiem novērtēšanas un pārskatīšanas procesiem.

(10)  Fonda InvestEU devumam klimata mērķu un 2030. gada klimata un enerģētikas politikas satvarā ietverto nozaru mērķu sasniegšanā tiks sekots, izmantojot ES klimata marķiera sistēmu, ko Komisija izstrādās sadarbībā ar īstenošanas partneriem, un atbilstošā veidā izmantojot kritērijus, kas paredzēti [Regulā par ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanas sistēmas izveidi(8)], lai noteiktu, vai saimnieciskā darbība ir vides ziņā ilgtspējīga. Programmai InvestEU būtu arī jāveicina citu ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) dimensiju īstenošana.

(11)  Saskaņā ar Pasaules Ekonomikas foruma 2018. gadā izdoto ziņojumu par globālajiem riskiem puse no desmit visbūtiskākajiem riskiem, kas apdraud pasaules ekonomiku, ir saistīti ar vidi. Šādi riski ietver gaisa, augsnes, iekšzemes ūdeņu un okeānu piesārņojumu, ekstremālus laikapstākļus, bioloģiskās daudzveidības zudumu un klimata pārmaiņu seku mazināšanu un pielāgošanos tām. Vides aizsardzības principi ir stingri iestrādāti līgumos un daudzās Savienības politikas nostādnēs. Tādējādi vides aizsardzības mērķu integrēšana būtu jāveicina ar fondu InvestEU saistītās darbībās. Vides aizsardzība un saistīto risku novēršana un pārvaldība būtu jāiekļauj ieguldījumu sagatavošanā un īstenošanā. ES arī būtu jāseko līdzi tās izdevumiem, kas saistīti ar bioloģisko daudzveidību un gaisa piesārņojuma kontroli, lai izpildītu ziņošanas pienākumus saskaņā ar Konvenciju par bioloģisko daudzveidību un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/2284(9). Tāpēc ieguldījumam, kas piešķirts vides ilgtspējības mērķu sasniegšanai, būtu jāseko līdzi, izmantojot kopīgu metodiku, kas jāizstrādā saskaņoti ar citām Savienības programmām, ko piemēro klimata, bioloģiskās daudzveidības un gaisa piesārņojuma pārvaldībai, lai būtu iespējams atsevišķi un kopīgi izvērtēt ieguldījumu ietekmi uz galvenajiem dabas kapitāla, tostarp gaisa, ūdens, zemes un bioloģiskās daudzveidības, elementiem.

(12)  Ieguldījumu projektiem, kas saņem ievērojamu Savienības atbalstu, it īpaši infrastruktūras jomā, būtu jāpiemēro ilgtspējības pārbaude saskaņā ar norādēm, kas Komisijai būtu jāizstrādā ciešā sadarbībā ar īstenošanas partneriem saskaņā ar programmu InvestEU pēc tam, kad ir veikta atklāta sabiedriskā apspriešanās, un pareizi izmantojot kritērijus, kas paredzēti ar [Regulu par regulējuma izveidi, lai veicinātu ilgtspējīgus ieguldījumus], lai noteiktu, vai saimnieciskā darbība ir vides ziņā ilgtspējīga un saskaņota ar citām Savienības programmām izstrādātajām norādēm. Saskaņā ar proporcionalitātes principu šādās norādēs būtu jāietver atbilstīgi noteikumi, lai izvairītos no nepamatota administratīvā sloga un projektiem, kuri ir mazāki par norādēs noteiktu konkrētu lielumu, nebūtu jāveic ilgtspējības pārbaude.

(13)  Zems infrastruktūras ieguldījumu līmenis Savienībā finanšu krīzes laikā mazināja Savienības spēju veicināt ilgtspējīgu izaugsmi, konkurētspēju un konverģenci. Ievērojamiem ieguldījumiem Eiropas infrastruktūrā, jo īpaši starpsavienojumos un energoefektivitātē, kā arī Eiropas vienotas transporta telpas izveidē, ir būtiska nozīme, lai sasniegtu Savienības ilgtspējības mērķus, tostarp izpildītu ES saistības attiecībā uz IAM, un 2030. gada mērķus enerģētikas un klimata jomā. Tādēļ atbalstam no fonda InvestEU vajadzētu būt vērstam uz ieguldījumiem transporta, enerģētikas, tostarp energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas, vides, klimata pārmaiņu, jūrlietu un digitālās infrastruktūras jomā, atbalstot, piemēram, intelektisko transporta sistēmu (ITS) izstrādi un ieviešanu. Programmai InvestEU par prioritārām būtu jānosaka tās jomas, kurās visvairāk trūkst finansējuma un kurām ir vajadzīgi papildu ieguldījumi, tostarp ilgtspējīga mobilitātes energoefektivitāte, un darbības, kas sekmē 2030. gada un ilgtermiņa enerģētikas un klimata mērķrādītāju sasniegšanu. Lai maksimāli palielinātu Savienības finansiālā atbalsta ietekmi un pievienoto vērtību, ir lietderīgi veicināt racionalizētu ieguldījumu procesu, kas nodrošina pamanāmību projektu plūsmai un maksimāli palielina sinerģiju starp attiecīgajām Savienības programmām, piemēram, transporta, enerģētikas un digitālajā jomā. Paturot prātā draudus drošībai, ieguldījumu projektiem, kas saņem Savienības atbalstu, būtu jāņem vērā principi, kas attiecas uz iedzīvotāju aizsardzību sabiedriskās vietās. Tam būtu jāpapildina centieni, ko veic citi Savienības fondi, piemēram, Eiropas Reģionālās attīstības fonds, kurš sniedz atbalstu drošības komponentiem ieguldījumiem publiskās vietās, transportā, enerģētikā un citā kritiskā infrastruktūrā.

(13a)  Attiecīgā gadījumā programmai InvestEU vajadzētu palīdzēt sasniegt [pārskatītās Atjaunojamo energoresursu direktīvas] un [Pārvaldības regulas] mērķus, kā arī veicināt energoefektivitāti lēmumos par ieguldījumiem. Tāpat tai vajadzētu palīdzēt īstenot ilgtermiņa ēku renovācijas stratēģiju, kas dalībvalstīs ir jāizstrādā saskaņā ar [direktīvu par ēku energoefektivitāti]. Programmai vajadzētu stiprināt digitālo vienoto tirgu, kā arī palīdzēt mazināt digitālo plaisu, vienlaikus paplašinot pārklājumu un uzlabojot savienojamību visā Savienībā.

(13b)  Ceļu satiksmes dalībnieku drošības garantēšana ir milzīgs izaicinājums transporta nozares attīstībā un veiktie pasākumi un ieguldījumi palīdz tikai ierobežoti samazināt ceļu satiksmē bojāgājušo vai smagas traumas guvušo skaitu. Programmai InvestEU vajadzētu palīdzēt pastiprināt centienus izstrādāt un izmantot tādas tehnoloģijas, kas palīdz uzlabot transportlīdzekļu un ceļu infrastruktūras drošību.

(13c)  Patiesa multimodalitāte ir iespēja radīt efektīvu un videi draudzīgu transporta tīklu, kas izmanto maksimālo potenciālu, ko sniedz visi transporta veidi, un veido starp tiem sinerģiju. Programma InvestEU varētu kļūt par nozīmīgu instrumentu, lai atbalstītu ieguldījumus multimodāla transporta mezglos, kuri — neraugoties uz savu nozīmīgo ekonomisko potenciālu un uzņēmējdarbības paraugu — veido nozīmīgu risku privātiem ieguldītājiem.

(14)  Kaut arī kopējais ieguldījumu līmenis Savienībā pieaug, ieguldījumi augstāka riska darbībās, piemēram, pētniecībā un inovācijā, joprojām ir nepietiekami. Ņemot vērā, ka pētniecības un inovācijas darbībām piešķirtais publiskais finansējums veicina produktivitātes palielināšanos un būtiski sekmē privātās darbības pētniecības un inovācijas jomā, ▌pašreizējais nepietiekamais ieguldījumu līmenis pētniecībā un inovācijā kaitē Savienības rūpniecības un ekonomikas konkurētspējai un tās iedzīvotāju dzīves kvalitātei. Fondam InvestEU būtu jānodrošina atbilstīgie finanšu produkti, kas aptvertu dažādus inovācijas cikla posmus un plašu ieinteresēto personu loku, jo īpaši lai varētu komerciālā mērogā Savienībā paplašināt un izvērst risinājumus nolūkā tos padarīt konkurētspējīgus pasaules tirgos, un sekmētu ES izcilību ilgtspējīgu tehnoloģiju jomā pasaules līmenī. Lai apmierinātu vajadzību atbalstīt ieguldījumus riskantākās darbībās, piemēram, pētniecībā un inovācijā, ir būtiski nodrošināt, ka pamatprogramma "Apvārsnis Eiropa", īpaši Eiropas Inovācijas padome (EIC), darbojas sinerģijā ar finanšu produktiem, kuri jāizmanto saskaņā ar programmu InvestEU. Turklāt inovatīviem MVU un jaunuzņēmumiem, īpaši tiem, kas vērsti uz nemateriāliem aktīviem, ir grūti piekļūt finansējumam, tādēļ EIC jādarbojas papildus īpašiem programmas InvestEU finanšu produktiem, lai nodrošinātu nepārtrauktu atbalstu šādiem MVU. Šajā saistībā kā stabils pamats šāda mērķtiecīga atbalsta nodrošināšanai būtu jāizmanto pieredze, kas gūta, izmantojot programmas "Apvārsnis 2020" finansēšanas instrumentus, piemēram, InnovFin un aizdevumu garantiju MVU saskaņā ar programmu COSME.

(14a)  Tūrisms ir svarīga nozare Savienības ekonomikā, tāpēc programmai InvestEU būtu jāpalīdz nostiprināt tā ilgtermiņa konkurētspēju, atbalstot darbības, kas vērstas uz to, lai pārietu uz ilgtspējīgu, novatorisku un digitalizētu tūrismu.

(15)  Steidzami ir vajadzīgi ievērojami centieni veikt ieguldījumus digitālā pārveidē un atbalstīt to, un sadalīt tās sniegtos ieguvumus visiem Savienības pilsētu un lauku apvidu iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Spēcīgs digitālā vienotā tirgus stratēģijas politiskais satvars tagad būtu jāpapildina ar vienlīdz vērienīgu ieguldījumu, tostarp mākslīgajā intelektā saskaņā ar programmu "Digitālā Eiropa", jo īpaši attiecībā uz ētiku, mašīnmācīšanos, lietu internetu, biotehnoloģiju un Fintech, kas var palielināt uzņēmējdarbības projektiem paredzēta kapitāla mobilizēšanas efektivitāti.

(16)  Vairāk nekā 99 % no visiem uzņēmumiem Savienībā ir ▌MVU, un tiem ir ļoti liela un nozīmīga ekonomiskā vērtība. Tomēr to šķietami augstās riska pakāpes un nepietiekama nodrošinājuma dēļ tie saskaras ar problēmām, cenšoties piekļūt finansējumam. Papildu sarežģījumus rada MVU un sociālās ekonomikas uzņēmumu vajadzība saglabāt konkurētspēju, iesaistoties digitalizācijā, internacionalizācijā, pārveidē uz aprites ekonomikas struktūru un inovācijas darbībās un paaugstinot sava darbaspēka kvalifikāciju. Turklāt salīdzinājumā ar lielākiem uzņēmumiem tiem ir piekļuve ierobežotākam finansējuma avotu klāstam: tie parasti neemitē obligācijas, tiem ir tikai ierobežota piekļuve biržām vai lieliem institucionāliem ieguldītājiem. Nepietiekamo MVU piekļuvi kapitālam pastiprina arī salīdzinoši vājā privātā kapitāla un riska kapitāla nozare Savienībā. Grūtības piekļūt finansējumam ir vēl lielākas tiem MVU, kuru darbība ir vērsta uz nemateriāliem aktīviem. MVU Savienībā ir lielā mērā atkarīgi no bankām un parāda finansējuma, kas izpaužas kā banku kredīta pārtēriņš, banku aizdevumi vai līzings. Vienkāršojot piekļuvi finansējumam, ir jāatbalsta MVU, kuri saskaras ar minētajām problēmām, un jānodrošina vairāk diversificēti finansējuma avoti, lai palielinātu MVU spējas finansēt to izveidi, izaugsmi, inovāciju un ilgtspējīgu attīstību, nodrošināt to konkurētspēju un pastāvēt ekonomikas lejupslīdes apstākļos un lai padarītu ekonomiku un finanšu sistēmu noturīgāku ekonomikas lejupslīdes vai satricinājumu laikā, un lai tā spētu radīt darbvietas un nodrošināt sociālo labklājību. Tas arī papildina jau īstenotās iniciatīvas saistībā ar kapitāla tirgu savienību. Tādas programmas kā COSME ir bijušas ļoti nozīmīgas MVU, jo tās ir sekmējušas piekļuvi finansējumam visos MVU darbības posmos, un to ir papildinājis ESIF, ko MVU varēja ātri izmantot. Fondam InvestEU tāpēc vajadzētu balstīties uz minētajiem panākumiem un nodrošināt apgrozāmo kapitālu un ieguldījumus visā uzņēmuma darbības posmā, kā arī nodrošināt finansējumu līzinga darījumiem, un tam būtu jāsniedz iespēja pievērsties konkrētiem mērķorientētākiem finanšu produktiem.

(16a)  Uzņēmumiem, kas sniedz vispārējas nozīmes pakalpojumus, ir būtiska un stratēģiska nozīme svarīgākajās nozarēs ar lielu tīklu struktūru (enerģētika, ūdensapgāde, atkritumu apsaimniekošana, vides nozare, pasta pakalpojumi, transports un telesakari), kā arī veselības aprūpē, izglītībā un sociālo pakalpojumu jomā. Atbalstot šos uzņēmumus, Savienība nodrošina savu iedzīvotāju labklājību un demokrātisku izvēli, kas cita starpā saistīta ar pakalpojumu kvalitātes līmeni.

(17)  Kā izklāstīts pārdomu dokumentā par Eiropas sociālo dimensiju(10), Eiropas sociālo tiesību pīlārā(11) un ES satvarā attiecībā uz ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām, iekļaujošākas un taisnīgākas Savienības izveide ir viena no Savienības būtiskākajām prioritātēm, lai novērstu nevienlīdzību un veicinātu sociālās iekļaušanas politiku Eiropā. Nevienlīdzīgas iespējas jo īpaši skar piekļuvi izglītībai, apmācībai, kultūrai, nodarbinātībai, veselībai un sociālajiem pakalpojumiem. Ieguldījumi ar sociālo jomu, prasmēm un cilvēkkapitālu saistītā ekonomikā, kā arī neaizsargātu iedzīvotāju integrācijā sabiedrībā var uzlabot ekonomikas iespējas, jo īpaši, ja tos koordinē Savienības līmenī. Fonds InvestEU būtu jāizmanto, lai atbalstītu ieguldījumus izglītībā un apmācībā, tostarp darba ņēmēju pārkvalificēšanā un kvalifikācijas celšanā cita starpā reģionos, kuri ir atkarīgi no oglekļietilpīgas ekonomikas un kurus ir ietekmējusi strukturālā pāreja uz mazoglekļa ekonomiku, palīdzētu paaugstināt nodarbinātības līmeni, jo īpaši mazkvalificētiem darba ņēmējiem un ilgtermiņa bezdarbniekiem, un uzlabotu situāciju attiecībā uz dzimumu līdztiesību, vienlīdzīgām iespējām, paaudžu solidaritāti, veselības aprūpi un sociālo pakalpojumu nozari, sociālajiem mājokļiem, bezpajumtniecību, digitālo iekļautību, kopienu attīstību, jauniešu lomu un vietu sabiedrībā, kā arī neaizsargātiem cilvēkiem, tostarp trešo valstu valstspiederīgajiem. Programmai InvestEU būtu arī jāpalīdz atbalstīt Eiropas kultūru un radošumu. Lai nākamajā desmitgadē radītu pretsvaru sabiedrības lielajām pārmaiņām Savienībā un darba tirgū, ir jāveic ieguldījumi cilvēkkapitālā, sociālajā infrastruktūrā, ilgtspējīgā un sociālā finansēšanā, mikrofinansēšanā, sociālās uzņēmējdarbības finansēšanā un jaunos sociālās ekonomikas darījumdarbības modeļos, tostarp sociālās ietekmes ieguldījumos un sociālo rezultātu līguma slēgšanā. Programmai InvestEU būtu jāstiprina jaunveidotā sociālā tirgus ekosistēma, palielinot finansējuma piegādi mikrouzņēmumiem un sociālajiem uzņēmumiem, un sociālās solidaritātes iestādēm un to piekļuvi šim finansējumam, lai apmierinātu pieprasījumu tiem, kam tas visvairāk ir vajadzīgs. Augsta līmeņa darba grupas par ieguldījumiem Eiropas sociālajā infrastruktūrā ziņojumā(12) ir konstatēta ieguldījumu nepietiekamība pavisam vismaz 1,5 triljonu EUR apmērā laikposmā no 2018. līdz 2030. gadam sociālajā infrastruktūrā un pakalpojumos, tostarp izglītības, apmācības, veselības aprūpes un mājokļu jomā, kur ir nepieciešams atbalsts, tostarp Savienības līmenī. Tādēļ būtu jāizmanto publiskā, komerciālā un labdarības kapitāla kopīgais spēks, kā arī tādu alternatīvo finanšu pakalpojumu nodrošinātāju atbalsts kā ētiskie, sociālie un ilgtspējīgie tirgus dalībnieki un fondu atbalsts, lai atbalstītu sociālās tirgus vērtības ķēžu attīstību un palielinātu Savienības noturību.

(18)  Fondam InvestEU būtu jādarbojas četrās politikas sadaļās, atspoguļojot Savienības politikas prioritātes, proti, ilgtspējīga infrastruktūra; pētniecība, inovācija un digitalizācija; MVU; sociālie ieguldījumi un prasmes.

(19)  Katrā politikas sadaļā vajadzētu būt diviem nodalījumiem, proti, ES nodalījumam un dalībvalsts nodalījumam. ES nodalījumam būtu samērīgā veidā jānovērš Savienības mēroga vai dalībvalstīm raksturīgas tirgus nepilnības vai nepietiekami optimālas ieguldījumu situācijas, tostarp tās, kas saistītas ar Savienības politikas mērķiem. Dalībvalsts nodalījumam būtu jārisina tirgus nepilnības vai nepietiekami optimālas ieguldījumu situācijas vienā vai vairākās dalībvalstīs. Turklāt dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai veikt iemaksas dalībvalstu nodalījumā garantiju vai skaidras naudas veidā. ES un dalībvalsts nodalījumi būtu attiecīgā gadījumā jāizmanto savstarpēji papildinošā veidā, lai atbalstītu finansēšanas vai ieguldījumu darbību, tostarp apvienojot abu nodalījumu atbalstu. Ar dalībvalstu palīdzību reģionālajām iestādēm vajadzētu spēt pārskaitīt uz fondu InvestEU to dalītas pārvaldības fondu daļu, kuru tie pārvalda un kas būtu paredzēta tikai InvestEU projektu īstenošanai tajā pašā reģionā. Darbības, kas atbalstītas ar fonda InvestEU palīdzību atbalstītas, izmantojot vai nu ES vai dalībvalsts nodalījumu, nedrīkstētu dublēt vai izspiest privāto finansējumu vai kropļot konkurenci iekšējā tirgū.

(20)  Dalībvalsts nodalījums būtu īpaši jāizstrādā tā, lai dalītas pārvaldības fondus varētu izmantot Savienības emitētas garantijas nodrošinājumam. Šāda iespēja palielinātu Savienības atbalstītās budžeta garantijas pievienoto vērtību, piešķirot to plašākam galasaņēmēju lokam un projektiem un dažādojot dalītas pārvaldības fondu mērķu sasniegšanas līdzekļus, vienlaikus nodrošinot iespējamo saistību konsekventu riska pārvaldību, īstenojot Komisijas sniegto garantiju netiešās pārvaldības ietvaros. Savienībai būtu jāgarantē finansēšanas un ieguldījumu darbības, kas paredzētas starp Komisiju un īstenošanas partneri noslēgtos garantiju nolīgumos dalībvalsts nodalījuma ietvaros, dalītas pārvaldības fondiem būtu jāsniedz garantijas nodrošinājums, ievērojot nodrošinājuma likmi, ko Komisija, vienojoties ar dalībvalsti, nosaka, pamatojoties uz darbību veidu un izrietošiem paredzamiem zaudējumiem, un attiecīgā dalībvalsts un/vai īstenošanas partneri, vai privātie ieguldītāji uzņemtos zaudējumus, kas pārsniedz paredzamos zaudējumus, Savienības labā emitējot kompensējošu garantiju. Šādas vienošanās būtu jānoslēdz vienotā iemaksu nolīgumā ar katru dalībvalsti, kas brīvprātīgi izvēlas šādu iespēju. Iemaksu nolīgumam būtu jāietver viens vai vairāki attiecīgās dalībvalsts teritorijā īstenojami konkrēti garantiju nolīgumi. Lai noteiktu nodrošinājuma likmi par katru gadījumu atsevišķi, ir vajadzīga atkāpe no Regulas (ES, Euratom) Nr. XXXX ("Finanšu regula(13)") [211. panta 1. punkta]. Šajā projektā ir paredzēts arī vienots noteikumu kopums par budžeta garantijām, kuras atbalsta centralizēti pārvaldīti fondi vai dalītas pārvaldības fondi, kas atvieglotu to apvienošanu.

(21)  Fondam InvestEU vajadzētu būt atvērtam pret iemaksām, ko veic trešās valstis, kas ir Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas locekles, valstis, kas pievienojas, kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis, valstis, uz kurām attiecas Eiropas kaimiņattiecību politika, un citas valstis, saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti starp Eiropas Savienību un minētajām valstīm. Tam būtu jāļauj vajadzības gadījumā turpināt sadarbību ar attiecīgajām valstīm, jo īpaši pētniecības un inovācijas, kā arī MVU jomā.

(22)  Šajā regulā tiek noteikts finansējums programmas InvestEU citiem pasākumiem, kas nav ES garantijas nodrošināšana, un tas Eiropas Parlamentam un Padomei ikgadējās budžeta procedūras laikā ir galvenā atsauces summa atbilstīgi [atsauce jāatjaunina atbilstoši jaunajam iestāžu nolīgumam: 17. punktam Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību(14)].

(23)  Ir paredzams, ka ES garantija 40 817 500 000 EUR apmērā (faktiskajās cenās) Savienības līmenī piesaistīs papildu ieguldījumus visā Savienībā vairāk nekā 698 194 079 000 EUR apmērā, un tā būtu ▌jāsadala starp politikas sadaļām.

(23a)  Dalībvalstis var veikt iemaksas dalībvalsts nodalījumā garantiju vai skaidras naudas veidā. Neskarot Padomes prerogatīvas Stabilitātes un izaugsmes pakta (SIP) īstenošanā, dalībvalstu vienreizējās iemaksas dalībvalsts nodalījumā garantiju vai skaidras naudas veidā vai dalībvalstu vai valstu attīstības banku, kas klasificētas vispārējās valdības sektorā vai rīkojas dalībvalstu uzdevumā, iemaksas ieguldījumu platformās būtu uzskatāmas būtībā par vienreizējiem pasākumiem Padomes Regulas (EK) Nr. 1466/97(15)1a 5. panta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1467/97(16)1b 3. panta nozīmē.

(24)  ES garantija, kas ir fonda InvestEU pamatā, būtu jāīsteno netieši, Komisijai paļaujoties uz īstenošanas partneriem, kas iesaista gala starpniekus un attiecīgā gadījumā galasaņēmējus. Izvēloties īstenošanas partnerus, tas jādara pārredzami un bez jebkāda interešu konflikta. Komisijai ar katru īstenošanas partneri būtu jānoslēdz garantijas nolīgums, ar kuru sadala garantijas spēju no fonda InvestEU, lai atbalstītu tā finansēšanas un ieguldījumu darbības, kuras atbilst fonda InvestEU mērķiem un atbalsttiesīguma kritērijiem. Garantijas risku pārvaldība nedrīkst kavēt īstenošanas partneru tiešu piekļuvi garantijai. Tiklīdz īstenošanas partneriem tiek piešķirta garantija ES nodalījumā, tiem jāuzņemas pilna atbildība par visu ieguldījumu procesu un par finansēšanas vai ieguldījumu darbību uzticamības pārbaudi. Fondam InvestEU būtu jāatbalsta projekti, kuriem parasti ir noteikts augstāks riska profils nekā tiem projektiem, kurus atbalsta īstenošanas partneru parastajās darbībās, un ko laikposmā, kad var izmantot ES garantiju, īstenošanas partneriem bez fonda InvestEU atbalsta nebija iespējams īstenot vai nebija iespējams īstenot tikpat lielā apjomā.

(24a)  Fondam InvestEU vajadzētu būt atbilstošai pārvaldes struktūrai, kuras darbībai būtu jābūt samērīgai ar tās vienīgo uzdevumu nodrošināt ES garantijas pareizu izmantošanu atbilstoši tam, kā tiek nodrošināta lēmumu par ieguldījumiem politiskā neatkarība un attiecīgā gadījumā ievērots fonda InvestEU uz tirgu virzītās būtības princips. Šajā pārvaldes struktūrā būtu jābūt valdei, konsultatīvai padomei un pilnīgi neatkarīgai investīciju komitejai. Komisijai būtu jānovērtē īstenošanas partneru iesniegto ieguldījumu un finansēšanas darbību saderība ar Savienības tiesību aktiem un politikas nostādnēm, savukārt lēmumi par finansēšanas un ieguldījumu darbībām galu galā būtu jāpieņem īstenošanas partnerim. Pārvaldības struktūras sastāvā kopumā jānodrošina dzimumu līdzsvars.

(25)  Būtu jāizveido konsultatīva padome, kurā darbotos Komisijas, Eiropas Investīciju bankas (EIB) grupas, īstenošanas partneru pārstāvji un dalībvalstu pārstāvji, kā arī viens eksperts katrai no četrām politikas sadaļām, ko ieceļ Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja, un viens eksperts, kuru ieceļ Reģionu komiteja, lai apmainītos ar informāciju un informāciju par tādu finanšu produktu ieviešanu, kurus izvērš fonda InvestEU ietvaros, un lai apspriestos par jaunām vajadzībām un jauniem produktiem, tostarp konkrētām teritoriālām tirgus nepilnībām.

(26)  Valdei būtu jānosaka fonda InvestEU stratēģiskie virzieni un noteikumi, kas vajadzīgi tā darbības nodrošināšanai, kā arī noteikumi, ko piemēro darījumiem ar ieguldījumu platformām. Valdes sastāvā vajadzētu būt šādiem sešiem locekļiem: trim Komisijas ieceltiem locekļiem, vienam Eiropas Investīciju bankas ieceltam loceklim, vienam loceklim, ko iecēlusi konsultatīvā padome no īstenošanas partneru pārstāvju vidus, kurš nedrīkstētu būt EIB grupas pārstāvis, un vienam Eiropas Parlamenta ieceltam ekspertam, kurš nedrīkstētu saņemt norādījumus no Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem vai aģentūrām, no dalībvalstu valdībām vai kādas citas publiskas vai privātas struktūras un kuram būtu jārīkojas pilnīgi neatkarīgi. Minētajam ekspertam savi pienākumi būtu jāpilda objektīvi un InvestEU fonda interesēs. Sīki izklāstīti Valdes sanāksmju protokoli būtu jāpublicē, tiklīdz tos ir apstiprinājusi Valde, un par to publicēšanu būtu nekavējoties jāinformē Eiropas Parlaments.

(27)  Pirms projekta iesniegšanas Investīciju komitejai, sekretariāts, kura darbību nodrošina Komisija un kurš ir pakļauts Investīciju komitejas priekšsēdētājam, pārbauda īstenošanas partneru iesniegto dokumentu pilnīgumu un palīdz Komisijai novērtēt ieguldījumu un finansēšanas darbību saderību ar Savienības tiesību aktiem un politikas nostādnēm. Sekretariāts atbalsta arī Valdes darbu.

(28)  Investīciju komitejai, kurā darbojas neatkarīgi eksperti, būtu jāizdara secinājumi par atbalsta piešķiršanu no ES garantijas finansēšanas un ieguldījumu darbībām, kas atbilst atbalsttiesīguma kritērijiem, tādējādi nodrošinot ārējas zināšanas ieguldījumu novērtējumos, kas saistīti ar projektiem. Investīciju komitejai vajadzētu būt dažādiem sastāviem, lai labāk aptvertu dažādas politikas jomas un nozares.

(29)  Izvēloties īstenošanas partnerus fonda InvestEU izvēršanai, Komisijai būtu jāapsver darījumu partnera spēja sasniegt fonda InvestEU mērķus un ieguldīt pašu resursus, lai nodrošinātu pienācīgu ģeogrāfisko pārklājumu un dažādošanu, piesaistītu privātos ieguldītājus un nodrošinātu pietiekamu riska diversifikāciju, kā arī jaunus risinājumus, lai novērstu tirgus nepilnības un nepietiekami optimālas ieguldījumu situācijas un nodrošinātu ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju. Ņemot vērā Eiropas Investīciju bankas (EIB) grupas lomu, kas paredzēta Līgumos, tās spēju darboties visās dalībvalstīs un tās iegūto pieredzi attiecībā uz pašreizējiem finanšu instrumentiem un ESIF, EIB grupa joprojām būtu jāuzskata par privileģētu īstenošanas partneri fonda InvestEU ES nodalījuma ietvaros. Turklāt EIB grupai, valsts attīstību veicinošām bankām vai iestādēm vajadzētu būt spējīgām piedāvāt papildinošu finanšu produktu klāstu, ņemot vērā, ka to pieredze un spējas reģionālā līmenī varētu būt izdevīgas, lai maksimāli palielinātu publisko līdzekļu ietekmi uz visu Savienības teritoriju un lai nodrošinātu projektu godīgu ģeogrāfisko līdzsvaru, veicinot reģionālo atšķirību samazināšanos. Valsts attīstību veicinošo banku vai iestāžu noteikumos dalībai programmā InvestEU būtu jāņem vērā proporcionalitātes princips attiecībā uz attiecīgo īstenošanas partneru sarežģītību, lielumu un risku, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus mazākām un jaunākām attīstību veicinošām bankām vai iestādēm. Turklāt vajadzētu būt iespējai, ka citas starptautiskas finanšu iestādes ir tās īstenošanas partneri, jo īpaši gadījumos, kad tām ir salīdzinošas priekšrocības īpašu zināšanu un pieredzes ziņā konkrētās dalībvalstīs. Vajadzētu būt arī iespējai citiem subjektiem, kas atbilst Finanšu regulā noteiktajiem kritērijiem, darboties kā īstenošanas partneriem.

(29a)  Attiecīgā gadījumā investīciju platformām būtu jāapvieno līdzieguldītāji, publiskās iestādes, eksperti, izglītības, apmācības un pētniecības iestādes, attiecīgie sociālie partneri un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji, kā arī citi attiecīgie dalībnieki Savienības, valsts un reģionālā līmenī.

(30)  Lai nodrošinātu, ka intervences pasākumi fonda InvestEU ES nodalījuma ietvaros ir galvenokārt vērsti uz tirgus nepilnībām un nepietiekami optimālām ieguldījumu situācijām Savienības līmenī, bet tajā pašā laikā tie īsteno vislabākā iespējamā ģeogrāfiskā tvēruma mērķus, ES garantija būtu jāpiešķir īstenošanas partneriem, kas vieni paši vai kopā ar citiem īstenošanas partneriem var aptvert vienu vai vairākas dalībvalstis. Ja īstenošanas partneri aptver vairākas dalībvalstis, to līgumisko atbildību ierobežo ar to attiecīgo valsts pilnvarojumu. Nolūkā popularizēt uzlaboto ģeogrāfisko dažādošanu, var izveidot īpašas reģionālās ieguldījumu platformas, kurās lielākā uzmanība būtu pievērsta dalībvalstu interešu grupām, apvienojot pīlāra novērtēto finanšu iestāžu pūliņus un zinātību ar valsts attīstību veicinošām bankām, kurām ir ierobežota pieredze finanšu instrumentu izmantošanā. Šādas struktūras būtu jāveicina, tostarp ar pieejamo atbalstu no fonda InvestEU konsultāciju centra. Vismaz 75 % no ES garantijas ES nodalījuma būtu jāpiešķir EIB grupai. Summu, kas pārsniedz 75 % no ES garantijas, varētu darīt pieejamu EIB grupai, ja valsts attīstību veicinošās bankas vai iestādes nevar pilnīgi izmantot garantijas atlikušo daļu. Tāpat summu, kas pārsniedz 25 % no ES garantijas, varētu darīt pieejamu citiem īstenošanas partneriem, ja EIB grupa nevar izmantot savu garantijas daļu pilnībā. Valsts attīstību veicinošās bankas vai iestādes varētu izmantot ES garantiju pilnībā arī tādā gadījumā, ja tās pieņem lēmumu piekļūt garantijai, izmantojot EIB grupu vai Eiropas Investīciju fondu.

(31)  ES garantija dalībvalsts nodalījuma ietvaros būtu jāpiešķir jebkuram īstenošanas partnerim, kas ir atbalsttiesīgs saskaņā ar [Finanšu regulas] [62. panta 1. punkta c) apakšpunktu], tostarp valsts vai reģionālām attīstību veicinošām bankām vai iestādēm, EIB, Eiropas Investīciju fondam un citām daudzpusējām attīstības bankām. Izvēloties īstenošanas partnerus dalībvalsts nodalījuma ietvaros, Komisijai būtu jāņem vērā katras dalībvalsts iesniegtie priekšlikumi. Saskaņā ar [Finanšu regulas] [154. pantu] Komisijai ir jāveic novērtējums par īstenošanas partneru noteikumiem un procedūrām, lai pārliecinātos, ka tie nodrošina tādu Savienības finanšu interešu aizsardzības līmeni, kas ir līdzvērtīgs Komisijas nodrošinātajam.

(32)  Par finansēšanas un ieguldījumu darbībām galu galā būtu jālemj īstenošanas partnerim savā vārdā, tās jāīsteno saskaņā ar saviem iekšējiem noteikumiem un procedūrām un jāatskaitās par tām savos finanšu pārskatos. Tādēļ Komisijai būtu jāatskaitās vienīgi par tādām finanšu saistībām, kas izriet no ES garantijas, un jāatklāj garantijas maksimālā summa, tostarp visa nozīmīgā informācija par sniegto garantiju.

(33)  Fondam InvestEU būtu attiecīgā gadījumā jāpalīdz dotācijas vai finanšu instrumentus (vai tos abus), ko finansē no ES budžeta vai no citiem fondiem, piemēram, ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) inovāciju fonda, vienmērīgi un efektīvi apvienot ar minēto garantiju gadījumos, kad tas ir vajadzīgs, lai labāk atbalstītu ieguldījumus konkrētu tirgus nepilnību vai nepietiekami optimālu ieguldījumu situāciju risināšanai.

(34)  Projektiem, kurus īstenošanas partneri iesnieguši, lai saņemtu atbalstu no programmas InvestEU, un kuri ietver apvienošanu ar atbalstu no citām Savienības programmām, būtu arī kopumā jāatbilst attiecīgo Savienības programmu noteikumos iekļautajiem mērķiem un atbalsttiesīguma kritērijiem. Par ES garantijas izmantošanu būtu jālemj saskaņā ar programmas InvestEU noteikumiem.

(35)  InvestEU konsultāciju centram būtu jāatbalsta spēcīgas ieguldījumu projektu plūsmas attīstība katrā politikas sadaļā. Komisija slēdz nolīgumus ar EIB grupu un citiem īstenošanas partneriem, lai ieceltu tos par konsultāciju centra partneriem.  Komisijai būtu cieši jāsadarbojas ar EIB grupu un citiem īstenošanas partneriem, lai nodrošinātu produktivitāti, sinerģijas un efektīvu ģeogrāfisko atbalstu visā Savienībā, ņemot vērā vietējo īstenošanas partneru zinātību un vietējo veiktspēju, kā arī pašreizējās struktūras, piemēram, Eiropas Investīciju konsultāciju centru. Turklāt būtu jāparedz programmas InvestEU starpnozaru komponente, lai centralizēti pārvaldītām Savienības programmām nodrošinātu vienotu piekļuves punktu un dažādu politikas jomu projektu attīstīšanas palīdzību.

(36)  Lai nodrošinātu konsultāciju pakalpojumu plašu ģeogrāfisko tvērumu visā Savienībā un sekmīgi izmantotu vietējās zināšanas par fondu InvestEU, vajadzības gadījumā, papildinot jau izveidotās atbalsta shēmas un vietējo partneru klātbūtni, būtu jānodrošina vietēja InvestEU konsultāciju centra klātbūtne, tā cenšoties uz vietas proaktīvi sniegt reālu un individuāli pielāgotu palīdzību. Lai atvieglotu konsultatīva atbalsta sniegšanu vietējā līmenī un lai nodrošinātu produktivitāti, sinerģijas un efektīvu ģeogrāfisko atbalstu visā Savienībā, InvestEU konsultāciju centram būtu jāsadarbojas ar valsts attīstību veicinošām bankām vai iestādēm un ar Eiropas strukturālo un investīciju fondu vadošajām iestādēm, kā arī jāgūst labums no to zināšanām un jāizmanto tās. Dalībvalstīs, kurās nav valsts attīstību veicinošu banku vai iestāžu, InvestEU konsultāciju centram attiecīgā gadījumā un pēc attiecīgās dalībvalsts pieprasījuma būtu proaktīvi jāsniedz konsultatīvs atbalsts šādas bankas vai iestādes izveidei.

(36a)  InvestEU konsultāciju centram būtu jāsniedz konsultatīvs atbalsts nelieliem projektiem un jaunuzņēmumu projektiem, jo īpaši, ja jaunizveidoti uzņēmumi vēlas aizsargāt savus ieguldījumus pētniecībā un inovācijā, iegūstot intelektuālā īpašuma tiesības, piemēram, patentus.

(37)  Saistībā ar fondu InvestEU ir jāatbalsta projektu izstrāde un spēju veidošana, lai attīstītu organizatoriskās spējas un tirgus uzturēšanas darbības, kas ir vajadzīgas kvalitatīvu projektu izstrādāšanai. Turklāt mērķis ir radīt nosacījumus, lai paplašinātu potenciālo atbalsttiesīgo saņēmēju skaitu jaunveidotos un vietējos tirgus segmentos, jo īpaši gadījumā, ja atsevišķu projektu mazais apjoms ievērojami palielina darījumu izmaksas projekta līmenī, piemēram, sociālo finanšu ekosistēmu gadījumā. Tāpēc spēju veidošanas atbalstam vajadzētu būt komplementāram un papildinošam attiecībā uz darbībām, kuras veic saskaņā ar citām Savienības programmām un kuras attiecas uz konkrētu politikas jomu. Turklāt būtu jācenšas atbalstīt potenciālo projektu virzītāju spēju veidošanu, jo īpaši vietējās un reģionālās pakalpojumu sniedzēju organizācijās un iestādēs.

(38)  Būtu jāizveido InvestEU portāls, lai nodrošinātu viegli pieejamu un vienkārši lietojamu projektu datubāzi nolūkā veicināt tādu ieguldījumu projektu pamanāmību, kas meklē finansējumu, pastiprinātu uzmanību pievēršot iespējamai ieguldījumu projektu plūsmas nodrošināšanai īstenošanas partneriem atbilstoši Savienības tiesību aktiem un politikas nostādnēm.

(39)  Saskaņā ar 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu(17) 22. un 23. punktu programmu InvestEU ir jāizvērtē, pamatojoties uz informāciju, kas ievākta, izpildot noteiktas uzraudzības prasības, vienlaikus neradot pārmērīgu regulējumu un administratīvo slogu, jo īpaši dalībvalstīm. Šajās prasības vajadzības gadījumā var iekļaut izmērāmus rādītājus, ko izmantot, izvērtējot InvestEU programmas ietekmi uz vietas.

(40)  Lai sekotu līdzi progresam virzībā uz Savienības mērķu īstenošanu, būtu jāīsteno stabila uzraudzības sistēma, kuras pamatā būtu izlaides, iznākumu un ietekmes rādītāji. Lai nodrošinātu pārskatatbildību Eiropas iedzīvotāju priekšā, Komisijai un Valdei katru gadu būtu jāziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par paveikto saistībā ar programmu InvestEU un tās ietekmi un darbībām.

(41)  Uz šo regulu attiecas horizontālie finanšu noteikumi, kurus pieņēmis Eiropas Parlaments un Padome, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 322. pantu. Šie noteikumi ir noteikti Finanšu regulā un jo īpaši nosaka procedūru budžeta izveidei un izpildei, izmantojot dotācijas, iepirkumu, godalgas, netiešu izpildi, un nosaka finanšu dalībnieku atbildību. Noteikumi, kas pieņemti, pamatojoties uz LESD 322. pantu, attiecas arī uz Savienības budžeta aizsardzību vispārēju trūkumu gadījumā saistībā ar tiesiskumu dalībvalstīs, jo tiesiskuma ievērošana ir būtisks priekšnoteikums pareizai finanšu pārvaldībai un efektīvam ES finansējumam.

(42)  Programmai InvestEU piemēro Regulu (ES, Euratom) Nr. [jaunā Finanšu regula]. Tajā ir izklāstīti noteikumi par Savienības budžeta izpildi, tostarp noteikumi par budžeta garantijām.

(43)  Saskaņā ar Finanšu regulu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013(18), Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2988/95(19), Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96(20) un Padomes Regulu (ES) 2017/1939(21) Savienības finanšu intereses jāaizsargā, piemērojot samērīgus pasākumus, tostarp pārkāpumu un krāpšanas gadījumu novēršanu, konstatēšanu, labošanu un izmeklēšanu, zaudēto, kļūdaini izmaksāto vai nepareizi izmantoto līdzekļu atgūšanu un — vajadzības gadījumā — administratīvus un finansiālus sodus. Konkrētāk, saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 un Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt administratīvo izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, lai noteiktu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses. Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939 Eiropas Prokuratūra (EPPO) var izmeklēt un ierosināt kriminālvajāšanu par krāpšanu un citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar Savienības finanšu intereses, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1371(22). Saskaņā ar Finanšu regulu jebkurai personai vai subjektam, kas saņem Savienības līdzekļus, ir pilnībā jāsadarbojas Savienības finanšu interešu aizsardzībā, jāpiešķir Komisijai, OLAF, EPPO un Eiropas Revīzijas palātai nepieciešamās tiesības un piekļuve un jānodrošina, ka līdzvērtīgas tiesības piešķir Savienības līdzekļu apgūšanā iesaistītās trešās personas.

(44)  Trešās valstis, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstis, Savienības programmās var piedalīties sadarbības ietvaros, kura izveidota saskaņā ar EEZ līgumu, kas paredz programmu īstenošanu, pieņemot lēmumu saskaņā ar minēto līgumu. Trešās valstis var piedalīties, arī pamatojoties uz citiem juridiskajiem aktiem. Šajā regulā būtu jāievieš īpašs noteikums, lai izslēgtu ārzonas uzņēmumus un uzņēmumus no "nesadarbīgām" valstīm un lai atbildīgajam kredītrīkotājam, Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF), Eiropas Revīzijas palātai piešķirtu vajadzīgās tiesības un piekļuvi, lai tie varētu pilnīgi īstenot savu attiecīgo kompetenci un garantēt Savienības tiesības nolūkā nodrošināt finanšu pārvaldību un aizsargāt savas finanšu intereses.

(45)  Saskaņā ar [atsauce attiecīgi jāatjaunina saskaņā ar jaunu lēmumu par AZT: Padomes Lēmuma 2013/755/ES 88. pantu] fiziskās personas un tiesību subjekti no aizjūras zemēm un teritorijām ir tiesīgi saņemt finansējumu saskaņā ar programmas InvestEU noteikumiem un mērķiem un iespējamajiem režīmiem, kas piemērojami dalībvalstī, ar kuru attiecīgā aizjūras zeme vai teritorija ir saistīta.

(46)  Lai nebūtiskos šīs regulas elementus papildinātu ar ieguldījumu pamatnostādnēm, kas būtu jāizstrādā Komisijai ciešā sadarbībā ar īstenošanas partneriem pēc apspriešanās un kuras finansēšanas un ieguldījumu darbībām būtu jāievēro, lai ātri un elastīgi pielāgotu darbības rādītājus un koriģētu nodrošinājuma likmi, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz ieguldījumu pamatnostādņu izstrādāšanu finansēšanas un ieguldījumu darbībām saskaņā ar dažādām politikas sadaļām, šīs regulas III pielikuma grozīšanu, lai pārskatītu vai papildinātu rādītājus, un nodrošinājuma likmes korekcijām. Atbilstīgi proporcionalitātes principam šādās ieguldījumu pamatnostādnēs būtu jāietver attiecīgi noteikumi, lai nepieļautu nepamatotu administratīvo slogu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(47)  Ar programmu InvestEU būtu jānovērš Savienības līmeņa un/vai konkrētas dalībvalsts tirgus nepilnības un nepietiekami optimālu ieguldījumu situācijas un jānodrošina inovatīvu finanšu produktu testēšana tirgū Savienības mērogā un sistēmas to izplatīšanai jaunu vai sarežģītu tirgus nepilnību gadījumā. Tāpēc rīcība Savienības līmenī ir pamatota,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu izveido fondu InvestEU, kas nodrošina ES garantiju finansēšanas un ieguldījumu darbībām, kuras veic īstenošanas partneri, atbalstot Savienības iekšējās politikas nostādnes.

Ar šo regulu arī izveido konsultāciju atbalsta mehānismu, lai atbalstītu ieguldāmu un ilgtspējīgu projektu attīstību un piekļuvi finansējumam un lai nodrošinātu saistītu spēju veidošanu ("InvestEU konsultāciju centrs"). Ar šo regulu arī izveido datubāzi, piešķirot pamanāmību projektiem, kuriem projektu virzītāji meklē finansējumu, un sniedzot ieguldītājiem informāciju par ieguldījumu iespējām ("InvestEU portāls").

Regulā ir izklāstīti programmas InvestEU mērķi, budžets un ES garantijas summa laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam, Savienības finansējuma formas un šāda finansējuma sniegšanas noteikumi.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

-1a)  "papildināmība" ir papildināmība, kā definēts šīs regulas 7.a pantā un minēts Finanšu regulas 209. panta 2. punkta b) apakšpunktā;

-1b)  "konsultāciju centra partneris" ir atbalsttiesīgs darījumu partneris, ar kuru Komisija paraksta nolīgumu, lai īstenotu pakalpojumu, ko sniedz InvestEU konsultāciju centrs;

1)  "finansējuma apvienošanas darbības" ir Savienības budžeta atbalstītas darbības, kuras no Savienības budžeta finansēta neatmaksājama vai atmaksājama atbalsta formas, vai abas atbalsta formas apvieno ar atmaksājama atbalsta formām no attīstības vai citām publisko finanšu iestādēm, kā arī no komerciālām finanšu iestādēm un ieguldītājiem; šajā definīcijā Savienības programmas, kuras finansē no avotiem, kas nav Savienības budžets, piemēram, no ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) inovāciju fonda, var pielīdzināt Savienības programmām, kuras finansē no Savienības budžeta;

1a)  "iemaksu nolīgums" ir juridisks instruments, kurā Komisija un dalībvalstis konkretizē nosacījumus attiecībā uz ES garantijas daļu dalībvalsts nodalījumā, kas noteikti 9. pantā;

1b)  "EIB grupa" ir Eiropas Investīciju banka un tās meitasuzņēmumi;

2)  "ES garantija" ir kopēja garantija, ko sniedz no Savienības budžeta, saskaņā ar kuru budžeta garantijas atbilstīgi [Finanšu regulas] [219. panta 1. punktam] stājas spēkā, ar īstenošanas partneriem parakstot individuālus garantijas nolīgumus;

2a)  "finanšu ieguldījums" ir īstenošanas partnera ieguldījums spējas uzņemties pašrisku veidā un/vai finansiāls atbalsts darbībai saskaņā ar šo regulu;

3)  "finanšu produkts" ir finansēšanas mehānisms vai vienošanās starp Komisiju un īstenošanas partneri, kurā paredzēts, ka īstenošanas partneris tieši vai ar starpnieku palīdzību nodrošina finansējumu galasaņēmējiem jebkurā no 13. pantā minētajiem veidiem;

4)  "finansēšanas un/vai ieguldījumu darbības" ir darbības, ar kurām galasaņēmējiem tieši vai netieši sniedz finansējumu finanšu produktu veidā un kuras īstenošanas partneris veic savā vārdā, nodrošina saskaņā ar saviem iekšējiem noteikumiem un atskaitās par tām savos finanšu pārskatos;

5)  "dalītas pārvaldības fondi" ir fondi, kas paredz iespēju piešķirt summu no to līdzekļiem budžeta garantijas nodrošināšanai no fonda InvestEU dalībvalsts nodalījuma, proti, Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), Eiropas Sociālais fonds+ (ESF+), Kohēzijas fonds, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds (EJZF) un Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA);

6)  "garantijas nolīgums" ir juridisks instruments, kurā Komisija un īstenošanas partneris konkretizē nosacījumus tam, lai ierosinātu finansēšanas vai ieguldījumu darbības, kurām tiktu piešķirta ES garantija, lai sniegtu budžeta garantiju minētajām darbībām un lai tās īstenotu saskaņā ar šīs regulas noteikumiem;

7)  "īstenošanas partneris" ir atbalsttiesīgs darījumu partneris, piemēram, finanšu iestāde vai cits starpnieks, ar kuru Komisija paraksta garantijas nolīgumu▌;

8)  "InvestEU konsultāciju centrs" ir tehniskā palīdzība, kas definēta 20. pantā;

9)  "InvestEU portāls" ir datubāze, kas definēta 21. pantā;

10)  "programma InvestEU" ir kopā – fonds InvestEU, InvestEU konsultāciju centrs, InvestEU portāls un finansējuma apvienošanas darbības;

10a)  "ieguldījumu pamatnostādnes" ir kritēriju kopums, kura pamatā ir šajā regulā noteikti principi attiecībā uz vispārējiem mērķiem, atbalsttiesīguma kritērijiem un atbalsttiesīgiem instrumentiem, ko izmanto Investīciju komiteja, lai pārredzami un neatkarīgi pieņemtu lēmumus par ES garantijas izmantošanu;

10b)  "investīciju platformas" ir īpašam nolūkam paredzēti instrumenti, pārvaldīti konti, ar līgumu izveidoti līdzfinansēšanas vai riska dalīšanas mehānismi vai citādi izveidoti mehānismi, ko vienības izmanto, lai virzītu finanšu ieguldījumu vairāku investīciju projektu finansēšanai, un tās var būt:

a) valsts vai vietēja līmeņa platformas, kas apvieno vairākus investīciju projektus konkrētas dalībvalsts teritorijā;

b) daudzvalstu vai reģionālās platformas, kas apvieno partnerus no vairākām dalībvalstīm vai trešām valstīm, kurus interesē projekti konkrētā ģeogrāfiskajā apgabalā;

c) tematiskās platformas, kas apvieno investīciju projektus konkrētā nozarē;

11)  "mikrofinansējums" ir mikrofinansējums, kā tas definēts Regulā [[ESF +] numurs];

12)  "vidējas kapitalizācijas sabiedrības" ir vienības, kurās ir nodarbināti līdz 3000 darbinieku un kuras nav MVU vai mazas vidējas kapitalizācijas sabiedrības;

13)  "valsts attīstību veicinošas bankas vai iestādes" ("NPBI") ir juridiskas personas, kuras profesionāli veic finanšu darbības un kuras dalībvalsts vai dalībvalsts struktūra ir pilnvarojusi centrālā, reģionālā vai vietējā līmenī veikt attīstības vai veicināšanas darbības;

14)  "mazie un vidējie uzņēmumi" ("MVU") ir mikrouzņēmumi un mazie un vidējie uzņēmumi, kā definēts Komisijas Ieteikuma 2003/361/EK(23) pielikumā;

15)  "mazas vidējas kapitalizācijas sabiedrības" ir vienības, kurās ir nodarbināti līdz 499 darbiniekiem un kas nav MVU;

16)  "sociāls uzņēmums" ir sociāls uzņēmums, kā definēts Regulā [[EFS +] numurs];

16a)  "ilgtspējīga finansēšana" ir process, kad lēmumu par ieguldījumiem pieņemšanā pienācīgi ņem vērā vides un sociālos apsvērumus, tādējādi palielinot ieguldījumus ilgtermiņa un ilgtspējīgās darbībās;

17)  "trešā valsts" ir valsts, kas nav Savienības dalībvalsts.

3. pants

Programmas InvestEU mērķi

1.  Programmas InvestEU vispārējais mērķis ir atbalstīt Savienības politikas mērķus, izmantojot finansēšanas un ieguldījumu darbības, kas veicina:

a)  Savienības konkurētspēju, tostarp pētniecību, inovāciju un digitalizāciju;

aa)  nodarbinātības līmeņa paaugstināšanu Savienībā un augstas kvalitātes darbvietu radīšanu Savienībā;

b)  Savienības ekonomikas izaugsmi un tās ilgtspēju, nodrošinot Savienībai sasniegt IAM un Parīzes klimata nolīguma mērķus;

c)  sociālo inovāciju, noturību un iekļautību Savienībā;

ca)  zinātnes un tehnoloģiju attīstības, kā arī kultūras, izglītības un apmācības veicināšanu;

cb)  ekonomisko, teritoriālo un sociālo kohēziju;

d)  Savienības kapitāla tirgu integrāciju un vienotā tirgus stiprināšanu, tostarp risinājumus Savienības kapitāla tirgu sadrumstalotības novēršanai, Savienības uzņēmumu finansējuma avotu dažādošanai un ilgtspējīga finansējuma veicināšanai.

2.  Programmas InvestEU konkrētie mērķi ir šādi:

a)  atbalstīt finansēšanas un ieguldījumu darbības ilgtspējīgas infrastruktūras jomās, kas minētas 7. panta 1. punkta a) apakšpunktā;

b)  visās politikas sadaļās atbalstīt finansēšanas un ieguldījumu darbības pētniecības, inovācijas un digitalizācijas jomā, ietverot atbalstu inovatīvu uzņēmumu darbības paplašināšanai un tehnoloģiju ieviešanai tirgū;

c)  paplašināt un vienkāršot inovatīvu jaunuzņēmumu, MVU, tostarp mikrouzņēmumu, un pienācīgi pamatotos gadījumos mazu vidējas kapitalizācijas sabiedrību piekļuvi finansējumam un tā pieejamību, kā arī uzlabot šo uzņēmumu globālo konkurētspēju;

d)  paplašināt MVU, sociālo uzņēmumu, kultūras un radošās nozares, kā arī izglītības nozares piekļuvi mikrofinansējumam un finansējumam un tā pieejamību, atbalstīt finansēšanas un ieguldījumu darbības, kas saistītas ar sociālajiem ieguldījumiem, kompetencēm un prasmēm un attīstīt un konsolidēt sociālo ieguldījumu tirgus jomās, kas minētas 7. panta 1. punkta d) apakšpunktā.

4. pants

ES garantijas budžets un summa

1.  ES garantija ES nodalījuma vajadzībām, kas minēts 8. panta 1. punkta a) apakšpunktā, ir 40 817 500 000 EUR (faktiskajās cenās). Nodrošinājuma likmi nosaka 40 % apmērā.

Attiecīgās summas var papildināt ar ES garantijas papildu summu, ko piešķir dalībvalsts nodalījumam, kas minēts 8. panta 1. punkta b) apakšpunktā, ņemot vērā dalībvalstu piešķīrumu saskaņā ar [Regulas [KNR] numurs](24) [10. panta 1. punktu] un [Regulas [KLP plāns] numurs](25) [75. panta 1. punktu].

Papildus otrajā daļā minētajam ieguldījumam dalībvalstis var veikt iemaksas dalībvalstu nodalījumā garantiju vai skaidras naudas veidā.

Iemaksas no 5. pantā minētajām trešām valstīm arī palielina ES garantiju, kas minēta pirmajā daļā, sniedzot nodrošinājumu skaidrā naudā pilnā apmērā saskaņā ar [Finanšu regulas] [218. panta 2. punktu].

2.  ▌Šā panta 1. punkta pirmajā daļā minētās summas sadalījums ir izklāstīts I pielikumā. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 26. pantu, lai papildinātu šo regulu, vajadzības gadījumā mainot I pielikumā minētās summas līdz 15 % attiecībā uz katru sadaļu.

3.  Finansējums V un VI nodaļā paredzēto pasākumu īstenošanai ir 525 000 000 EUR (faktiskajās cenās).

4.  Šā panta 3. punktā minēto summu var izmantot arī tehniskajai un administratīvajai palīdzībai, kas vajadzīga programmas InvestEU īstenošanai, piemēram, sagatavošanas, uzraudzības, kontroles, revīzijas un izvērtēšanas darbībām, tostarp korporatīvajām informācijas tehnoloģiju sistēmām.

5. pants

Fonda InvestEU asociētās trešās valstis

Fonda InvestEU ES nodalījums, kas minēts 8. panta 1. punkta a) apakšpunktā, un katra politikas sadaļa, kas minēta 7. panta 1. punktā, var saņemt iemaksas no šādām trešām valstīm, lai būtu līdzdalīga konkrētos finanšu produktos saskaņā ar [Finanšu regulas] [218. panta 2. punktu]:

a)  Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) locekles, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstis, – saskaņā ar nosacījumiem, kuri noteikti EEZ nolīgumā;

b)  valstis, kas pievienojas, kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis – saskaņā ar attiecīgajos pamatnolīgumos un Asociācijas padomes lēmumos vai līdzīgos nolīgumos noteiktajiem vispārējiem principiem un vispārīgajiem noteikumiem un nosacījumiem, kas reglamentē to līdzdalību Savienības programmās, un saskaņā ar īpašajiem noteikumiem, kas ietverti nolīgumos starp Savienību un šīm valstīm;

c)  valstis, uz kurām attiecas Eiropas kaimiņattiecību politika, – saskaņā ar attiecīgajos pamatnolīgumos un Asociācijas padomes lēmumos vai līdzīgos nolīgumos noteiktajiem vispārējiem principiem un vispārīgajiem noteikumiem un nosacījumiem, kas reglamentē šo valstu līdzdalību Savienības programmās, un saskaņā ar īpašajiem noteikumiem, kas ietverti nolīgumos starp Savienību un šīm valstīm;

d)  trešās valstis – saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti īpašā nolīgumā un kas attiecas uz trešās valsts dalību jebkurā Savienības programmā, ja vien šis nolīgums:

i)  nodrošina taisnīgu līdzsvaru attiecībā uz tādas trešās valsts iemaksām un ieguvumiem, kas piedalās Savienības programmās;

ii)  nosaka nosacījumus par dalību programmās, tostarp par to, kā aprēķina finansiālās iemaksas dažādajās programmās un programmu administratīvās izmaksas. Šīs iemaksas veido piešķirtos ieņēmumus saskaņā ar [Finanšu regulas] [21. panta 5. punktu];

iii)  trešai valstij nepiešķir pilnvaras pieņemt lēmumus par šo programmu;

iv)  garantē Savienības tiesības nodrošināt pareizu finanšu pārvaldību un aizsargāt savas finanšu intereses.

6. pants

Savienības finansējuma īstenošana un veidi

1.  ES garantiju īsteno netiešā pārvaldībā ar struktūrām, kas minētas [Finanšu regulas] [62. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii) līdz vii) punktā]. Citus šajā regulā noteiktus ES finansējuma veidus īsteno tiešā vai netiešā pārvaldībā saskaņā ar [Finanšu regulu], tostarp dotācijas, ko īsteno saskaņā ar tās [VIII sadaļu].

2.  Finansēšanas un ieguldījumu darbības, kuras sedz ES garantija un kuras ir daļa no finansējuma apvienošanas darbībām, ar kurām apvieno šajā regulā noteikto atbalstu ar atbalstu, ko sniedz saskaņā ar vienu vai vairākām citām Savienības programmām vai ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) inovāciju fondu:

a)   ir saskaņotas ar politikas mērķiem un atbilst atbalsttiesīguma kritērijiem, kas izklāstīti noteikumos par Savienības programmu, saskaņā ar kuru tiek lemts par atbalsta piešķiršanu;

b)  atbilst šai regulai.

2.a  Finansējuma apvienošanas darbības, kas apvieno atbalstu saskaņā ar šo regulu, ir iespējami nepārtrauktas.

3.  Finansējuma apvienošanas darbības, kurās ietverti finanšu instrumenti, kurus pilnībā finansē citas Savienības programmas vai ETS inovāciju fonds, neizmantojot šajā regulā paredzēto ES garantiju, atbilst politikas mērķiem un atbalsttiesīguma kritērijiem, kas izklāstīti noteikumos par Savienības programmu, saskaņā ar kuru tiek sniegts atbalsts.

4.  Saskaņā ar 6. panta 2. punktu lēmumus par neatmaksājamā atbalsta veidiem un/vai finanšu instrumentiem, kurus finansē no ES budžeta un kuri ir daļa no 2. un 3. punktā minētās finansējuma apvienošanas darbības, pieņem saskaņā ar attiecīgās Savienības programmas noteikumiem, un tos īsteno finansējuma apvienošanas darbības ietvaros saskaņā ar šo regulu un [Finanšu regulas] [X sadaļu].

  Ziņojumā iekļauj arī informāciju par atbilstību politikas mērķiem un atbalsttiesīguma kritērijiem, kas izklāstīti tās Savienības programmas noteikumos, saskaņā ar kuru tiek pieņemts lēmums par atbalsta piešķiršanu, kā arī par atbilstību šai regulai.

II NODAĻA

Fonds InvestEU

7. pants

Politikas sadaļas

1.  Fonds InvestEU darbojas, izmantojot šādas četras politikas sadaļas, kas novērš tirgus nepilnības un/vai nepietiekami optimālas ieguldījumu situācijas to konkrētajā darbības jomā:

a)  ilgtspējīgas infrastruktūras politikas sadaļa: ietver ilgtspējīgus ieguldījumus tādās jomās kā transports, tostarp multimodāls transports, ceļu satiksmes drošība, dzelzceļa un autoceļu infrastruktūras atjaunošana un uzturēšana, tūrisms, enerģētika, jo īpaši aizvien plašāka atjaunojamo energoresursu izmantošana, energoefektivitāte atbilstoši 2030. gada un 2050. gada enerģētikas politikas satvaram, ēku renovācijas projekti, galveno uzmanību pievēršot energotaupībai un ēku integrēšanai savienotajā enerģijā, uzkrāšana, digitālā un transporta sistēma, starpsavienojumu līmeņa uzlabošana, digitālā savienojamība un piekļuve, tostarp lauku apvidos, izejvielu piegāde un pārstrāde, kosmoss, okeāni, iekšzemes ūdeņi, atkritumu nepieļaušana un aprites ekonomika, dabas un cita vides infrastruktūra, iekārtas, mobilie aktīvi un inovatīvu tehnoloģiju ieviešana, kas veicina Savienības mērķu īstenošanu vides vai sociālās ilgtspējības jomā vai abās minētajās jomās un kas atbilst Savienības standartiem vides vai sociālās ilgtspējības jomā;

b)  pētniecības, inovācijas un digitalizācijas sadaļa: ietver pētniecības, produktu izstrādes un inovācijas darbības, tehnoloģiju un pētniecības rezultātu tālāknodošanu tirgum, tirgus veicinātāju un uzņēmumu sadarbības atbalstīšanu, inovatīvu risinājumu demonstrēšanu un izvēršanu un atbalstu inovatīvu uzņēmumu, tostarp jaunuzņēmumu un MVU, izaugsmei, kā arī Savienības rūpniecības digitalizāciju, pamatojoties uz pieredzi, kas gūta, jo īpaši īstenojot InnovFin;

c)  MVU politikas sadaļa: jaunuzņēmumu, MVU, tostarp inovatīvu MVU, un pienācīgi pamatotos gadījumos mazu vidējas kapitalizācijas sabiedrību vienkāršota piekļuve finansējumam un tā pieejamība, jo īpaši lai uzlabotu vispārējo konkurētspēju, inovāciju, digitalizāciju un ilgtspēju;

d)  sociālo ieguldījumu un prasmju sadaļa: ietver ētisku un ilgtspējīgu finansēšanu, mikrofinansēšanu, darba ņēmēju veiktu uzņēmumu iegādi, sociālās uzņēmējdarbības finansēšanu un sociālo ekonomiku, kā ar pasākumus dzimumu līdztiesības un sieviešu un neaizsargātāko grupu aktīvas līdzdalības veicināšanai; prasmes, izglītību, apmācību un saistītos pakalpojumus; sociālo infrastruktūru (tostarp sociālos un studentu mājokļus); sociālo inovāciju; veselības aprūpi un ilgtermiņa aprūpi; iekļautību un pieejamību; kultūras darbības ar sociālu mērķi; kultūras un radošās nozares, tostarp ar starpkultūru dialoga un sociālās kohēzijas mērķiem; neaizsargāto cilvēku, tostarp trešo valstu valstspiederīgo, integrāciju.

2.  Ja finansēšanas vai ieguldījumu darbība, kas ierosināta 19. pantā minētajai Investīciju komitejai, attiecas uz vairāk nekā vienu politikas sadaļu, to iedala tajā sadaļā, kura atbilst tās galvenajam mērķim vai vairuma tās apakšprojektu galvenajam mērķim, ja vien ieguldījumu pamatnostādnēs nav noteikts citādi.

3.  Finansēšanas un ieguldījumu darbībām saskaņā ar visām ▌politikas sadaļām, kas minētas 1. punktā, attiecīgā gadījumā piemēro pārbaudes klimata, vides un sociālās ilgtspējības jomā, lai līdz minimumam samazinātu negatīvo ietekmi un maksimāli palielinātu ieguvumus klimata, vides un sociālās dimensijas jomā. Šajā nolūkā projektu virzītāji, kuri lūdz finansējumu, iesniedz pietiekamu informāciju, pamatojoties uz norādēm, kas Komisijai ir jāizstrādā deleģēta akta veidā, ņemot vērā kritērijus, kas paredzēti [Regulā (ES) Nr. .../... par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai COM(2018)0353], lai noteiktu, vai saimnieciskā darbība ir vides ziņā ilgtspējīga. Attiecīgos gadījumos projektus, kas nepārsniedz konkrētu lielumu, kas ir definēts norādēs, var atbrīvot no minētajām pārbaudēm.

  Komisijas norādes ļauj:

a)  attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām – nodrošināt noturību pret iespējamām nelabvēlīgām klimata pārmaiņu sekām, veicot novērtējumu par neaizsargātību pret klimata pārmaiņām un riska novērtējumu, tostarp attiecīgus pielāgošanās pasākumus, un attiecībā uz seku mazināšanu – izmaksu un ieguvumu analīzē iekļaut siltumnīcefekta gāzu emisiju izmaksas un klimata pārmaiņu seku mazināšanas pasākumu pozitīvo ietekmi un nodrošināt atbilstību ES mērķiem un standartiem vides jomā;

b)  atskaitīties par konsolidētu projekta ietekmi attiecībā uz dabas kapitāla galvenajām sastāvdaļām, kas attiecas uz gaisu, ūdeni, zemi un bioloģisko daudzveidību;

ba)  novērtēt ietekmi uz nodarbinātību un kvalitatīvu darbvietu izveidi;

c)   aplēst ietekmi uz konkrētu teritoriju vai iedzīvotāju sociālo iekļaušanu.

4.  Īstenošanas partneri sniedz vajadzīgo informāciju, lai būtu iespējams izsekot ieguldījumiem, kas sekmē Savienības mērķu īstenošanu klimata un vides jomā, pamatojoties uz norādēm, kas Komisijai ir jāizstrādā, un attiecīgos gadījumos novērtē darbību atbilstību Regulai (ES) .../... [par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai].

4.a  MVU politikas sadaļā paredz atbalstu arī saņēmējiem, kurus atbalsta ar dažādiem ES garantijas mehānismiem, kas apvienoti fondā InvestEU, jo īpaši ar Kultūras un radošo nozaru garantijas mehānismu no programmas "Radošā Eiropa".

5.  Īstenošanas partneri nosaka, ka:

a)   vismaz 65 % ieguldījumu saskaņā ar ilgtspējīgas infrastruktūras politikas sadaļu būtiski veicina Savienības mērķu īstenošanu klimata un vides jomā atbilstīgi Parīzes nolīgumam;

b)  transporta nozarē vismaz 10 % ieguldījumu ilgtspējīgas infrastruktūras politikas sadaļā izmanto, lai sasniegtu ES mērķi līdz 2050. gadam panākt ceļu satiksmes negadījumu ar letālām sekām un smagiem ievainojumiem izskaušanu un dzelzceļa un autoceļu tiltu un tuneļu atjaunošanu, rūpējoties par to drošumu;

c)  vismaz 35 % ieguldījumu pētniecības, inovācijas un digitalizācijas politikas sadaļā veicina "Apvārsnis Eiropa" mērķu sasniegšanu;

d)  būtisku daļu no MVU politikas sadaļā MVU un uzņēmumiem ar vidēji lielu kapitālu paredzētās garantijas paredz inovatīvu MVU atbalstam.

Komisija kopā ar īstenošanas partneriem cenšas nodrošināt, ka daļu no budžeta garantijas, ko izmanto ilgtspējīgu ieguldījumu sadaļas vajadzībām, sadala ar mērķi nodrošināt līdzsvaru starp darbībām dažādās jomās.

6.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 26. pantu, lai definētu ieguldījumu pamatnostādnes katrai politikas sadaļai.

6.a  Ja Komisija sagatavo informāciju par ieguldījumu pamatnostādņu interpretāciju, tā šo informāciju dara pieejamu īstenošanas partneriem, Investīciju komitejai un InvestEU konsultāciju centram.

7.a pants

Papildināmība

Šajā regulā "papildināmība" ir fonda InvestEU atbalsts darbībām, ar ko novērš Savienības līmeņa un/vai konkrētas dalībvalsts tirgus nepilnības vai ieguldījumu nepietiekamību un ko laikposmā, kad var izmantot ES garantiju, īstenošanas partneri bez fonda InvestEU atbalsta nevarētu īstenot vai nevarētu īstenot tikpat lielā apjomā.

8. pants

Nodalījumi

1.  Katru 7. panta 1. punktā minēto politikas sadaļu veido divi nodalījumi, ar kuriem ▌tirgus nepilnības vai nepietiekami optimālu ieguldījumu situācijas tiek risinātas šādi:

a)  ES nodalījums risina šādas situācijas:

i)  tirgus nepilnības vai nepietiekami optimālas ieguldījumu situācijas, kas saistītas ar Savienības politikas prioritātēm ▌;

ii)  Savienības mēroga un/vai konkrētas dalībvalsts tirgus nepilnības vai nepietiekami optimālas ieguldījumu situācijas; vai

iii)  jaunas vai sarežģītas tirgus nepilnības vai nepietiekami optimālas ieguldījumu situācijas, lai izstrādātu jaunus finanšu risinājumus un tirgus struktūras;

b)  dalībvalsts nodalījums risina konkrētas tirgus nepilnības vai nepietiekami optimālas ieguldījumu situācijas vienā vai vairākās dalībvalstīs, lai īstenotu iemaksas veicošā dalītas pārvaldības fonda mērķus.

2.  1. punktā minētos nodalījumus vajadzības gadījumā izmanto savstarpēji papildinošā veidā, lai atbalstītu finansēšanas vai ieguldījumu darbības, tostarp apvienojot atbalstu no abiem nodalījumiem.

9. pants

Konkrēti noteikumi, kas piemērojami dalībvalsts nodalījumam

1.  Summas, kuras piešķīrusi dalībvalsts saskaņā ar [Regulas [KNR] numurs] [10. panta 1. punktu] vai [Regulas [KLP plāns] numurs] [75. panta 1. punktu], izmanto, lai nodrošinātu ES garantijas daļu dalībvalsts nodalījumā, kas sedz finansēšanas un ieguldījumu darbības attiecīgajā dalībvalstī.

1.a  Dalībvalstis var veikt iemaksas dalībvalsts nodalījumā arī garantiju vai skaidras naudas veidā. Minētās iemaksas var pieprasīt tikai maksājumiem saistībā ar pieprasījumiem izmantot garantiju pēc finansējuma piešķiršanas saskaņā ar 4. panta 1. punkta pirmo daļu.

2.  Lai izveidotu minēto ES garantijas daļu dalībvalsts nodalījumā, starp dalībvalsti un Komisiju noslēdz iemaksu nolīgumu.

Divas vai vairākas dalībvalstis var noslēgt kopīgu iemaksu nolīgumu ar Komisiju.

Atkāpjoties no [Finanšu regulas] [211. panta 1. punkta], ES garantijas nodrošinājuma likmi dalībvalsts nodalījumā nosaka 40 % apjomā, un to var koriģēt uz leju vai uz augšu visos iemaksu nolīgumos, lai ņemtu vērā riskus, kas ir saistīti ar finanšu produktiem, kurus paredzēts izmantot.

3.  Iemaksu nolīgumā ir iekļauti vismaz šādi elementi:

a)  kopējā summa ES garantijas daļai dalībvalsts nodalījumā, kas attiecas uz konkrēto dalībvalsti, tās nodrošinājuma likme, iemaksas summa no dalītas pārvaldības fondiem, nodrošinājuma veidošanās posms saskaņā ar gada finanšu plānu un izrietošo iespējamo saistību summa, kura jāsedz ar kompensējošu garantiju, ko sniedz attiecīgā dalībvalsts un/vai īstenošanas partneri vai privātie ieguldītāji;

b)  stratēģija, kas ietver finanšu produktus un to minimālo sviras efektu, ģeogrāfiskais segums, ieguldījumu laikposms un attiecīgā gadījumā galasaņēmēju un atbalsttiesīgo starpnieku kategorijas;

c)  īstenošanas partneris vai partneri, kas ir ▌izvēlēti, vienojoties ar dalībvalsti;

d)  dalītas pārvaldības fondu iespējamās iemaksas ieguldījumu platformās un InvestEU konsultāciju centrā;

e)  ikgadējie ziņošanas pienākumi attiecībā uz dalībvalsti, tostarp ziņošana saskaņā ar rādītājiem, kas minēti iemaksu nolīgumā;

f)  noteikumi par ES garantijas daļas atlīdzību no dalībvalsts nodalījuma;

g)  iespējams apvienojums ar resursiem no ES nodalījuma, tostarp vairākpakāpju struktūra, lai panāktu labāku riska segumu saskaņā ar 8. panta 2. punktu.

Pēc dalībvalstu ieskatiem un vienojoties ar īstenošanas partneriem, iemaksas no dalītas pārvaldības fondiem var izmantot, lai garantētu strukturēto finanšu instrumentu jebkuru maksājumu.

4.  Iemaksu nolīgumu Komisija īsteno, izmantojot garantiju nolīgumus, kas parakstīti ar īstenošanas partneriem saskaņā ar 14. pantu.

Ja deviņu mēnešu laikā no iemaksu nolīguma parakstīšanas garantijas nolīgums nav noslēgts vai garantijas nolīguma summa nav pilnībā piešķirta, izmantojot vienu vai vairākus garantijas nolīgumus, iemaksu nolīgums zaudē spēku pirmajā gadījumā vai tiek attiecīgi grozīts otrajā gadījumā, un neizmantoto nodrošinājuma summu izmanto atkārtoti saskaņā ar [Regulas [KNR] numurs [10. panta 5. punktu] un Regulas [KLP plāns] numurs [75. panta 5. punktu]].

Ja garantijas nolīgums nav pienācīgi izpildīts termiņā, kas norādīts [Regulas [KNR] numurs [10. panta 6. punktā] vai Regulas [KLP plāns] numurs 75. panta 6. punktā], iemaksu nolīgumā izdara grozījumus un neizmantoto nodrošinājuma summu izmanto atkārtoti saskaņā ar [Regulas [KNR] numurs [10. panta 6. punktu] un Regulas [KLP plāns] numurs [75. panta 6. punktu]].

5.  Šādi noteikumi attiecas uz ES garantijas daļas nodrošinājumu no dalībvalsts nodalījuma, kas izveidots ar iemaksu nolīgumu:

a)  pēc veidošanās posma, kas minēts 3. punkta a) apakšpunktā, jebkāds nodrošinājumu gada pārpalikums, kas aprēķināts, nodrošinājumu summu, kāda ir nepieciešama saskaņā ar nodrošinājuma likmi, salīdzinot ar faktiskajiem nodrošinājumiem, izmanto atkārtoti saskaņā ar [KNR [10. panta 6. punktu] un KLP plāna numurs [75. panta 6. punktu]];

b)  atkāpjoties no [Finanšu regulas] [213. panta 4. punkta], pēc veidošanās posma, kas minēts 3. punkta a) apakšpunktā, nodrošinājums nerada gada papildinājumus laikā, kad ir pieejama minētā ES garantijas daļa no dalībvalsts nodalījuma;

c)  Komisija nekavējoties informē dalībvalsti, ja sakarā ar pieprasījumiem izmantot šo ES garantijas daļu no dalībvalsts nodalījuma, nodrošinājuma līmenis minētajai ES garantijas daļai kļūst mazāks par 20 % no sākotnējā nodrošinājuma;

d)   ▌

III NODAĻA

ES garantija

10. pants

ES garantija

1.  ES garantiju saskaņā ar fondu InvestEU īstenošanas partneriem piešķir saskaņā ar [Finanšu regulas] [219. panta 1. punktu] un pārvalda saskaņā ar [Finanšu regulas] [X sadaļu]. ES garantija ir neatsaucama beznosacījumu pirmās prasības garantija, ko piešķir atbalsttiesīgiem darījumu partneriem finansēšanas un ieguldījumu darbību veikšanai saskaņā ar šo regulu, un tās cenu politika ir saistīta tikai ar attiecīgo darbību rādītājiem un riska profilu, pienācīgi ņemot vērā attiecīgo darbību veidu un noteikto politikas mērķu sasniegšanu, tostarp, ja tas ir pienācīgi pamatoti, vajadzības gadījumā īpašu koncesijas noteikumu un stimulu iespējamo piemērošanu, it īpaši šādos gadījumos:

a) situācijās, kad sarežģīti finanšu tirgus apstākļi liegtu iespēju īstenot dzīvotspējīgu projektu;

b) ja tas vajadzīgs, lai veicinātu investīciju platformu izveidi vai lai finansētu projektus nozarēs vai jomās, kurās vērojamas būtiskas tirgus nepilnības un/vai nepietiekami optimāla ieguldījumu situācija.

Turklāt saistībā ar ES garantiju ir jānodrošina:

a) stingrs mehānisms tās ātrai izmantošanai;

b) termiņš, kas atbilst tiešā saņēmēja pēdējā parāda galīgajam termiņam;

c) atbilstīga risku un garantiju portfeļa uzraudzība;

d) uzticams mehānisms naudas plūsmu prognozes aprēķināšanai, ja garantija tiek izmantota;

e) risku pārvaldības lēmumu atbilstīga dokumentēšana;

f) pietiekama elastība garantijas izmantošanā, dodot iespēju īstenošanas partneriem tieši izmantot garantiju, kad/ja tā ir vajadzīga, it īpaši ja nav papildu garantijas shēmas;

g) visu papildu prasību izpilde, ko pieprasa attiecīgais regulējuma īstenošanas uzraudzītājs, ja tādas ir, lai varētu uzskatīt, ka efektīvi un pilnībā ir novērsti riski.

1.a  ES garantijas ES nodalījumu piešķir īstenošanas partneriem. Vismaz 75 % no ES garantijas ES nodalījuma piešķir EIB grupai. Summu, kas pārsniedz 75 % no ES garantijas, var darīt pieejamu EIB grupai, ja valsts attīstību veicinošās bankas vai iestādes nevar pilnīgi izmantot garantijas atlikušo daļu. Tāpat summu, kas pārsniedz 25 % no ES garantijas, var darīt pieejamu citiem īstenošanas partneriem, ja EIB grupa nevar pilnīgi izmantot savu garantijas daļu. Valsts attīstību veicinošās bankas vai iestādes var pilnīgi izmantot ES garantiju arī tādā gadījumā, ja tās pieņem lēmumu piekļūt garantijai, izmantojot EIB grupu vai Eiropas Investīciju fondu.

2.  ES garantijas atbalstu var piešķirt finansēšanas un ieguldījumu darbībām, uz kurām attiecas šī regula, ieguldījumu laikposmam, kas beidzas 2027. gada 31. decembrī. Līgumus starp īstenošanas partneri un gala saņēmēju vai finanšu starpnieku vai jebkuru citu subjektu, kas minēts 13. panta 1. punkta a) apakšpunktā, paraksta līdz 2028. gada 31. decembrim.

11. pants

Atbalsttiesīgas finansēšanas un ieguldījumu darbības

1.  Fonds InvestEU atbalsta tikai tādas publiskas un privātas finansēšanas un ieguldījumu darbības, kas:

a)  atbilst nosacījumiem, kas izklāstīti [Finanšu regulas] [209. panta 2. punkta a) līdz e) apakšpunktā], un papildināmības prasībai, kas izklāstīta šīs regulas 7.a pantā, un vajadzības gadījumā maksimāli palielina privātos ieguldījumus saskaņā ar [Finanšu regulas] [209. panta 2. punkta d) apakšpunktu];

b)  veicina un papildina Savienības politikas mērķu sasniegšanu, atbilst tiem un ietilpst finansēšanas un ieguldījumu darbībām atbalsttiesīgu jomu tvērumā atbilstīgajā sadaļā saskaņā ar šīs regulas II pielikumu; un

c)  atbilst ieguldījumu pamatnostādnēm.

2.  Papildus projektiem, kas atrodas Savienībā, fonds InvestEU, izmantojot finansēšanas un ieguldījumu darbības, var atbalstīt šādus projektus un darbības:

a)  ▌projektus starp subjektiem, kuri atrodas vai veic uzņēmējdarbību vienā vai vairākās dalībvalstīs, un kas attiecas uz vienu vai vairākām trešām valstīm, tostarp valstīm, kas pievienojas, kandidātvalstīm un potenciālām kandidātvalstīm, valstīm, uz kurām attiecas Eiropas kaimiņattiecību politika, Eiropas Ekonomikas zona vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija, vai aizjūras zemi vai teritoriju, kā noteikts LESD II pielikumā, vai asociēto trešo valsti, neatkarīgi no tā, vai minētajās trešās valstīs vai aizjūras zemēs vai teritorijās partneris ir vai tāda nav;

b)  finansēšanas un ieguldījumu darbības 5. pantā minētajās valstīs, kas ir veikušas iemaksu konkrētā finanšu produktā.

3.  Fonds InvestEU var atbalstīt finansēšanas un ieguldījumu darbības, sniedzot finansējumu saņēmējiem, kas ir juridiskas personas, kuras veic uzņēmējdarbību kādā no šīm valstīm:

a)  dalībvalsts vai aizjūras zeme vai teritorija, kas ar to ir saistīta;

b)  programmas InvestEU asociētā trešā valsts vai teritorija saskaņā ar 5. pantu;

c)  attiecīgā gadījumā – 2. punkta a) apakšpunktā minēta trešā valsts;

d)  citas valstis, ja nepieciešams finansēt projektu kādā valstī vai teritorijā, kas minēta a) līdz c) apakšpunktā.

12. pants

Īstenošanas partneru izvēle

1.  Komisija saskaņā ar [Finanšu regulas] [154. pantu] no atbilstīgajiem darījumu partneriem izvēlas īstenošanas partneri vai to grupu, kā minēts šā punkta otrajā daļā.

Attiecībā uz ES nodalījumu atbilstīgie darījumu partneri ir pauduši savu ieinteresētību un spēj segt finansēšanas un ieguldījumu darbības vienā vai vairākās dalībvalstīs vai reģionos. Īstenošanas partneri, izveidojot grupu, var arī kopīgi segt finansēšanas un ieguldījumu darbības vienā vai vairākās dalībvalstīs vai reģionos. Īstenošanas partneri, kuru līgumiskā atbildība ir ierobežota atbilstīgi to attiecīgajam valsts pilnvarojumam, arī var risināt tirgus nepilnības vai nepietiekami optimālas ieguldījumu situācijas, izmantojot atbilstīgus, vietējai situācijai pielāgotus un salīdzināmus instrumentus.

Ņemot vērā projekta īstenošanas posmu, jebkurā brīdī var veidot īstenošanas partneru grupu dažādos sastāvos, lai efektīvi nodrošinātu atbilstību tirgus prasībām.

Attiecībā uz dalībvalsts nodalījumu attiecīgā dalībvalsts var kā īstenošanas partnerus ierosināt vienu vai vairākus atbilstīgus darījumu partnerus no tiem darījumu partneriem, kuri ir pauduši savu ieinteresētību saskaņā ar 9. panta 3. punkta c) apakšpunktu.

Ja attiecīgā dalībvalsts neierosina īstenošanas partneri, Komisija saskaņā ar šā punkta otrajā daļā minēto izvēlas no tiem īstenošanas partneriem, kas var segt finansēšanas un ieguldījumu darbības attiecīgajās ģeogrāfiskajās teritorijās.

2.  Izvēloties īstenošanas partnerus, Komisija nodrošina, ka finanšu produktu portfelis fonda InvestEU ietvaros:

a)  maksimāli aptver 3. pantā noteiktos mērķus;

b)  maksimāli palielina ES garantijas ietekmi, izmantojot īstenošanas partnera piešķirtos pašu līdzekļus;

c)  attiecīgā gadījumā maksimāli izmanto privātos ieguldījumus;

d)  panāk ģeogrāfisko dažādošanu un dod iespēju finansēt mazākus projektus;

e)  nodrošina pietiekamu riska dažādošanu;

f)  veicina novatoriskus finanšu un riska risinājumus, lai novērstu tirgus nepilnības un nepietiekami optimālas ieguldījumu situācijas;

fa)  nodrošina papildināmību.

3.  Izvēloties īstenošanas partnerus, Komisija arī ņem vērā:

a)  iespējamās izmaksas un atalgojumu no Savienības budžeta;

b)  īstenošanas partnera spēju pilnībā īstenot [Finanšu regulas] [155. panta 2. un 3. punktā] minētās prasības, kas saistītas ar nodokļu apiešanu, krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, terorisma finansēšanu un jurisdikcijām, kas nesadarbojas;

ba)  īstenošanas partnera spēju novērtēt finansēšanas un ieguldījumu darbības atbilstīgi starptautiski atzītiem sociālās atbildības standartiem, pievēršot īpašu vērību sociālajai un vidiskajai ietekmei;

bb)  īstenošanas partneru spēju publiskot informāciju un nodrošināt pārredzamību un publisku piekļuvi informācijai saistībā ar katru finansēšanas un ieguldījumu darbību;

bc)  attiecīgā gadījumā īstenošanas partnera spēju pārvaldīt finanšu instrumentus, pamatojoties uz iepriekšējo pieredzi saistībā ar finanšu instrumentiem un vadošajām iestādēm, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) 2018/1046(26)1a.

4.  Valsts attīstību veicinošas bankas vai iestādes var tikt izvēlētas par īstenošanas partneriem ar nosacījumu, ka tās atbilst šajā pantā un 14. panta 1. punkta otrajā daļā noteiktajām prasībām.

13. pants

Atbalsttiesīgi finansējuma veidi

1.  ES garantiju var izmantot, lai segtu risku šādu veidu finansējumam, ko nodrošina īstenošanas partneri:

a)  aizdevumi, garantijas, pretgarantijas, kapitāla tirgus instrumenti, jebkura cita veida finansējums vai kredītkvalitātes uzlabojums, tostarp pakārtotais parāds, dalība kapitālā vai kvazikapitālā, ko tieši vai netieši sniedz, izmantojot finanšu starpniekus, fondus, ieguldījumu platformas vai citas metodes, lai novirzītu tos galasaņēmējiem;

b)  īstenošanas partnera finansējums vai garantijas citai finanšu iestādei, lai tā varētu veikt a) apakšpunktā minētās finansēšanas darbības.

Lai to segtu no ES garantijas, šā punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunktā minēto finansējumu piešķir, iegādājas vai emitē to finansēšanas vai ieguldījumu darbību labā, kas minētas 11. panta 1. punktā, ja īstenošanas partnera finansējums tika piešķirts saskaņā ar finanšu nolīgumu vai darījumu, kuru īstenošanas partneris parakstījis vai noslēdzis pēc tam, kad starp Komisiju un īstenošanas partneri tika parakstīts garantijas nolīgums, kura derīguma termiņš nav beidzies vai nav anulēts.

2.  ES garantija sedz finansēšanas un ieguldījumu darbības, izmantojot fondus vai citas starpniecības struktūras, saskaņā ar noteikumiem, kas jānosaka ieguldījumu pamatnostādnēs, pat ja šāda struktūra iegulda mazāko daļu no tās ieguldītajām summām ārpus Savienības un valstīs, kas minētas 11. panta 2. punktā, vai aktīvos, kas nav atbalsttiesīgi saskaņā ar šo regulu.

14. pants

Garantijas nolīgumi

1.  Komisija ar katru īstenošanas partneri noslēdz garantijas nolīgumu par ES garantijas piešķiršanu saskaņā ar šīs regulas prasībām līdz apjomam, kas ir jānosaka Komisijai.

Ja īstenošanas partneri izveido grupu, kas minēta 12. panta 1. punkta otrajā daļā, tiek noslēgts vienots garantijas nolīgums starp Komisiju un katru īstenošanas partneri minētajā grupā vai ar vienu īstenošanas partneri grupas vārdā.

2.  Garantijas nolīgumos jo īpaši iekļauj šādus noteikumus:

a)  īstenošanas partnera sniedzamās finanšu iemaksas summa un noteikumi;

b)  noteikumi attiecībā uz finansējumu vai garantijām, kas īstenošanas partnerim jāsniedz citai juridiskai personai, kas piedalās īstenošanā, ja tāda ir;

c)  saskaņā ar 16. pantu – sīki izstrādāti noteikumi par ES garantijas sniegšanu, tostarp konkrētu instrumentu veidu portfeļu segums un attiecīgie notikumi, kas izraisītu iespējamus ES garantijas pieprasījumus;

d)  atlīdzība par riska uzņemšanos, kas jāpiešķir proporcionāli Savienības un īstenošanas partnera attiecīgajām riska uzņemšanās daļām;

e)  maksājuma nosacījumi;

f)  īstenošanas partnera apņemšanās piekrist Komisijas un Investīciju komitejas lēmumiem par ES garantijas izmantošanu ierosināto finansēšanas vai ieguldījumu darbībām, neskarot īstenošanas partnera lēmumu pieņemšanu par ierosināto darbību bez ES garantijas;

g)  noteikumi un procedūras attiecībā uz prasījumu atgūšanu, kas jāuztic īstenošanas partnerim;

h)  finanšu un darbības ziņojumu sniegšana un uzraudzība attiecībā uz darbībām saskaņā ar ES garantiju;

i)  galvenie darbības rādītāji, jo īpaši attiecībā uz ES garantijas izmantošanu, 3., 7. un 11. punktā izklāstīto mērķu un kritēriju izpildi, kā arī privātā kapitāla piesaisti;

j)  attiecīgā gadījumā – noteikumi un procedūras, kas saistītas ar finansējuma apvienošanas darbībām;

k)  citi būtiskie noteikumi saskaņā ar [Finanšu regulas] [X sadaļas] prasībām.

3.  Garantiju nolīgums arī paredz, ka atlīdzība, kas pienākas Savienībai no finansēšanas un ieguldījumu darbībām, uz kurām attiecas šī regula, jāsniedz pēc tam, kad ir atskaitīti tie maksājumi, kas jāveic saistībā ar pieprasījumiem izmantot ES garantiju.

4.  Turklāt garantijas nolīgums paredz, ka jebkuru summu, kas pienākas īstenošanas partnerim saistībā ar ES garantiju, atskaita no kopējās atlīdzības, ieņēmumu un atmaksājumu summas, kas īstenošanas partnerim ir jāmaksā Savienībai no finansēšanas un ieguldījumu darbībām, uz kurām attiecas šī regula. Ja šī summa nav pietiekama, lai segtu summu, kas pienākas īstenošanas partnerim saskaņā ar 15. panta 3. punktu, atlikušo summu iegūst no ES garantijas nodrošinājuma.

5.  Ja garantijas nolīgums ir noslēgts dalībvalsts nodalījuma ietvaros, tajā var paredzēt dalībvalsts vai attiecīgo reģionu pārstāvju līdzdalību garantijas nolīguma īstenošanas uzraudzībā.

15. pants

ES garantijas izmantošanas prasības

1.  ES garantiju piešķir pēc tam, kad ir stājies spēkā garantijas nolīgums ar attiecīgo īstenošanas partneri.

2.  ES garantija sedz finansēšanas un ieguldījumu darbības tikai tādā gadījumā, ja tās atbilst šajā regulā un attiecīgajās ieguldījumu pamatnostādnēs noteiktajiem kritērijiem un ja Investīciju komiteja ir secinājusi, ka tās atbilst prasībām attiecībā uz labuma gūšanu no ES garantijas atbalsta. Īstenošanas partneri arī turpmāk atbild par to, lai nodrošinātu atbilstību finansēšanas un ieguldījumu darbībām saskaņā ar šo regulu un attiecīgajām ieguldījumu pamatnostādnēm.

3.  Komisijai nav jāmaksā īstenošanas partnerim nekādi administratīvie izdevumi vai maksas par finansēšanas un ieguldījumu darbību īstenošanu saskaņā ar ES garantiju, izņemot gadījumus, kad politikas mērķi, uz kuriem ir vērsts īstenojamais finanšu produkts, pēc būtības ļauj īstenošanas partnerim pierādīt, ka ir nepieciešams izņēmums. Šādu izmaksu segšanu nosaka garantijas nolīgumā, un tā atbilst [Finanšu regulas] [209. panta 2. punkta g) apakšpunktam].

4.  Turklāt īstenošanas partneris var izmantot ES garantiju, lai segtu atgūšanas izmaksu attiecīgo daļu, ja vien tās nav atskaitītas no atgūšanas ieņēmumiem saskaņā ar 14. panta 4. punktu.

16. pants

ES garantijas segums un noteikumi

1.  Atlīdzību par riska uzņemšanos sadala starp Savienību un īstenošanas partneri proporcionāli to attiecīgajai riska uzņemšanās daļai attiecībā uz finansēšanas un ieguldījumu darbību vai attiecīgā gadījumā atsevišķu darbību portfeli, un tā ir saistīta tikai ar attiecīgo darbību rādītājiem un riska profilu. Īstenošanas partnerim uz paša risku ir atbilstošs riska darījums ar finansēšanas un ieguldījumu darbībām, kuras atbalsta ar ES garantiju, ja vien izņēmuma kārtā politikas mērķi, uz kuriem ir vērsts īstenojamais finanšu produkts, pēc būtības ir tādi, ka īstenošanas partneris nevarētu saprātīgi tajos ieguldīt savu riska uzņemšanās spēju.

2.  Ar ES garantiju sedz:

a)  attiecībā uz 13. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajiem parāda produktiem:

i)  pamatsummu un visus procentus un summas, kas pienākas īstenošanas partnerim, bet ko tas saskaņā ar finansēšanas darbību noteikumiem nav saņēmis līdz saistību nepildīšanas brīdim; attiecībā uz pakārtoto parādu par saistību neizpildes gadījumu uzskata maksājuma atlikšanu, samazināšanu vai izbeigšanas pieprasīšanu;

ii)  pārstrukturēšanas zaudējumus;

iii)  zaudējumus, kas rodas no valūtu, kas nav euro, svārstībām tirgos, kuros ilgtermiņa riska ierobežošanas iespējas ir limitētas;

b)  attiecībā uz dalību kapitālā vai kvazikapitālā, kā minēts 13. panta 1. punkta a) apakšpunktā, – ieguldītās summas un ar tām saistītās finansēšanas izmaksas un zaudējumus, kas rodas no valūtu, kas nav euro, svārstībām;

c)  attiecībā uz īstenošanas partnera finansējumu vai garantijām citai juridiskai personai, kas minēta 13. panta 1. punkta b) apakšpunktā, – izmantotās summas un ar tām saistītās finansēšanas izmaksas.

3.  Ja Savienība veic maksājumu īstenošanas partnerim pēc ES garantijas izmantošanas pieprasījuma, to pārņem īstenošanas partnera attiecīgajās tiesībās, ciktāl tās turpina pastāvēt, kas saistītas ar jebkuru no tā finansēšanas vai ieguldījumu darbībām, ko sedz ES garantija.

Īstenošanas partneris Savienības labā veic prasījumu atgūšanu par pārņemtām summām un atmaksā Savienībai atgūtās summas.

IV NODAĻA

PĀRVALDĪBA

16.a pants

Valde

1.   Fondu InvestEU pārvalda Valde, kura ES garantijas izmantošanas nolūkā saskaņā ar 3. pantā paredzētajiem vispārējiem mērķiem nosaka:

a)  fonda InvestEU stratēģisko virzību;

b)  fonda InvestEU darbībai nepieciešamās darbības nostādnes un procedūras;

c)  noteikumus, ko piemēro darījumiem ar ieguldījumu platformām.

2.   Valde:

a)  sastāv no sešiem šādiem locekļiem:

i)  trīs locekļi, kurus iecēlusi Komisija;

ii)  EIB grupas iecelta locekļa;

iii)   viens loceklis, kuru iecēlusi Konsultatīvā padome no īstenošanas partneru pārstāvju vidus; šis loceklis nav EIB grupas pārstāvis;

iv)  viens eksperts, kuru iecēlis Eiropas Parlaments. Minētais eksperts neprasa un nepieņem norādījumus no Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem vai aģentūrām, no dalībvalstu valdībām vai no citām publiskā vai privātā sektora struktūrām un darbojas pilnīgi neatkarīgi. Savus pienākumus eksperts pilda objektīvi un InvestEU fonda interesēs;

b)  ievēl priekšsēdētāju no trīs Komisijas iecelto locekļu vidus uz konkrētu trīs gadu termiņu, ko var pagarināt vienu reizi;

c)  apspriež un pēc iespējas ņem vērā visu locekļu viedokļus. Ja locekļi nevar vienoties par kopīgu nostāju, Valde pieņem lēmumus ar tās locekļu vairākuma balsojumu. Valdes sanāksmju protokolos sniedz būtisku pārskatu par visu locekļu viedokļiem.

3.   Valde ierosina Komisijai grozījumus attiecībā uz I pielikumā norādīto summu sadalījumu.

4.  Valde regulāri rīko apspriedes ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, jo īpaši ar līdzieguldītājiem, publiskā sektora iestādēm, ekspertiem, izglītības, apmācības un pētniecības iestādēm, filantropiskajām organizācijām, attiecīgajiem sociālajiem partneriem un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, par ieguldījumu politikas virzienu un īstenošanu saskaņā ar šo regulu.

5.  Sīki izstrādātus Valdes sanāksmju protokolus publicē pēc iespējas ātri, tiklīdz Valde tos ir apstiprinājusi.

17. pants

Konsultatīvā padome

1.  Komisiju un Valdi konsultē konsultatīva padome ▌.

1.a  Konsultatīvā padome cenšas nodrošināt dzimumu līdzsvarotību, un tās sastāvā darbojas:

a)  katra īstenošanas partnera viens pārstāvis;

b)  katras dalībvalsts viens pārstāvis;

c)  viens EIB grupas pārstāvis;

d)  viens Komisijas pārstāvis;

e)  viens eksperts katrai politikas sadaļai, ko ieceļ Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja;

f)  viens eksperts, kuru iecēlusi Reģionu komiteja.

2.   ▌

3.   ▌

4.  ▌Konsultatīvās padomes sanāksmi ▌vada Komisijas pārstāvis. EIB grupas pārstāvis ir priekšsēdētāja vietnieks.

Konsultatīvā padome tiekas regulāri un vismaz divas reizes gadā pēc priekšsēdētāja pieprasījuma. ▌

Sīki izstrādātus konsultatīvās padomes sanāksmju protokolus publicē pēc iespējas ātri, tiklīdz konsultatīvā padome tos ir apstiprinājusi.

Komisija ievieš darbības noteikumus un procedūras un vada konsultatīvās padomes sekretariātu.

5.  Konsultatīvā padome

a)  sniedz konsultācijas par finanšu produktu izstrādi, kas jāīsteno saskaņā ar šo regulu;

b)  sniedz konsultācijas Komisijai un Valdei par tirgus nepilnībām un neoptimālām ieguldījumu situācijām un tirgus apstākļiem;

c)  informē dalībvalstis par katras InvestEU fonda politikas sadaļas īstenošanu;

d)  veic viedokļu apmaiņu ar dalībvalstīm par tirgus norisēm un paraugpraksi.

17.a pants

Riska novērtēšanas metodes

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 26. pantu, lai papildinātu šo regulu, nosakot riska novērtēšanas metodes. Minētās riska novērtēšanas metodes ir jāizstrādā ciešā sadarbībā ar EIB grupu un citiem īstenošanas partneriem, un tās ietver:

a)  riska vērtēšanas klasifikāciju, lai nodrošinātu saskaņotu un vienādu visu darbību vērtēšanu neatkarīgi no tā, kas ir starpniekiestāde;

b)  metodes, lai novērtētu summu, kas pakļauta riskam, un saistību neizpildes iespējamību, pamatojoties uz skaidrām statistikas metodēm, tostarp vidiskajiem, sociālajiem un pārvaldības (ESG) kritērijiem;

c)  metodi, ko izmanto, lai novērtētu riska darījumu, kurā netiek pildītas saistības, un zaudējumus, kas var rasties saistību nepildīšanas gadījumā, ņemot vērā finansējuma vērtību, projekta risku, atmaksas noteikumus, nodrošinājumu un citus būtiskus rādītājus.

17.b pants

Rezultātu pārskats

1.  Rezultātu pārskatu katrs īstenošanas partneris izmanto, lai novērtētu ieguldījumu, kurus iespējams atbalstīs ar ES garantiju, kvalitāti un pamatotību. Rezultātu pārskats nodrošina neatkarīgu, pārredzamu un saskaņotu ES garantijas iespējamās un faktiskās izmantošanas novērtējumu.

2.   Katrs īstenošanas partneris sagatavo rezultātu pārskatu par tā ierosinātajām finansēšanas un ieguldījumu darbībām. Ja ieguldījumu darbību ierosina vairāki īstenošanas partneri, rezultātu pārskatu kopīgi sagatavo iesaistītie īstenošanas partneri.

3.  Rezultātu pārskatā īpaši iekļauj novērtējumu par:

a)  ierosināto finansēšanas un ieguldījumu darbību riska profilu, ko izveido, piemērojot 17.a pantā minētās riska novērtēšanas metodes;

b)  ieguvumu galasaņēmējiem;

c)  atbilstību Savienības saistībām saskaņā ar ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem, Parīzes klimata nolīgumu, Eiropas sociālo tiesību pīlāru un Pamattiesību hartu;

d)  atbalsttiesīguma kritēriju ievērošanu;

e)  ieguldījumu darbības kvalitāti un devumu ilgtspējīgas izaugsmes un nodarbinātības veicināšanā;

f)  ieguldījumu darbības devumu programmas InvestEU mērķu sasniegšanā;

g)  tehnisko un finansiālo ieguldījumu projektā;

h)  vai ierosinātā darbība pievēršas atklātajām tirgus nepilnībām vai nepietiekami optimālām ieguldījumu darbībām.

4.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 26. pantu, lai papildinātu šo regulu, nosakot sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz to, kā īstenošanas partneri izmanto rezultātu pārskatu.

5.  Ja vajadzīgs, Komisija var sniegt palīdzību īstenošanas partneriem riska novērtējuma metožu piemērošanā un rezultātu pārskata sagatavošanā. Komisija nodrošina vērtēšanas metožu atbilstīgu piemērošanu un Investīciju komitejai iesniegto rezultātu pārskatu augstu kvalitāti.

18. pants

19. pants

Investīciju komiteja

1.  Tiek izveidota pilnīgi neatkarīga investīciju komiteja. Tā:

a)  izskata priekšlikumus par finansēšanas un ieguldījumu darbībām, ko iesnieguši īstenošanas partneri segumam saskaņā ar ES garantiju un kas pārbaudē atzīti par atbilstīgiem Savienības tiesību aktiem un politikai, ko īsteno Komisija;

b)  pārbauda to atbilstību šai regulai un attiecīgajām ieguldījumu pamatnostādnēm, īpašu uzmanību pievēršot papildināmības prasībai, kas minēta šīs regulas 7.a pantā, un prasībai attiecīgā gadījumā piesaistīt privātos ieguldījumus, kas minēta [Finanšu regulas] [209. panta 2. punkta d) apakšpunktā]; un

c)  pārbauda, vai finansēšanas un ieguldījumu darbības, kas gūtu labumu no ES garantijas atbalsta, atbilst visām attiecīgajām prasībām.

2.  Investīciju komiteja tiekas četros dažādos sastāvos, kas atbilst 7. panta 1. punktā minētajām politikas sadaļām.

Katrā Investīciju komitejas sastāvā ir seši atalgoti ārējie eksperti. Komisija izvēlas ekspertus saskaņā ar [Finanšu regulas] [237. pantu] un ieceļ uz noteiktu termiņu līdz četriem gadiem. Šo termiņu var atjaunot, bet tas kopumā nepārsniedz septiņus gadus. Valde var nolemt atjaunot pilnvaru termiņu pašreizējam Investīciju komitejas loceklim, neizmantojot šajā punktā noteikto procedūru.

Ekspertiem ir attiecīga augsta līmeņa tirgus pieredze saistībā ar projektu strukturēšanu un finansēšanu vai MVU vai uzņēmumu finansēšanu.

Investīciju komitejas sastāvs nodrošina, ka tam ir plašas zināšanas par nozarēm, kuras aptver 7. panta 1. punktā minētā politikas sadaļa, un par ģeogrāfiskajiem tirgiem Savienībā un ka tajā kopumā ir nodrošināts dzimumu līdzsvars.

Četri locekļi ir pastāvīgie locekļi visos četros Investīciju komitejas sastāvos. Turklāt katrā no šiem četriem komitejas sastāviem ir divi eksperti, kuriem ir pieredze ar ieguldījumiem nozarēs, kuras aptver konkrētā politikas sadaļa. Vismaz vienam no pastāvīgajiem locekļiem ir specializētas zināšanas par ilgtspējīgiem ieguldījumiem. Valde norīko Investīciju komitejas locekļus konkrētam sastāvam vai sastāviem. Investīciju komiteja no savu pastāvīgo locekļu vidus ievēl priekšsēdētāju.

Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem procedūras noteikumus un nodrošina Investīciju komitejas sekretariāta darbību. Sekretariāts atbalsta arī Valdes darbu.

3.  Piedaloties Investīciju komitejas darbā, tās locekļi savus pienākumus pilda objektīvi un fonda InvestEU interesēs. Viņi neprasa un nepieņem norādījumus no īstenošanas partneriem, Savienības iestādēm, dalībvalstīm vai jebkādām citām publiskām vai privātām struktūrām.

Visu Investīciju komitejas locekļu CV un interešu deklarācijas publisko un pastāvīgi atjaunina. Ikviens investīciju komitejas loceklis nevilcinoties sniedz Komisijai un Valdei visu informāciju, kas vajadzīga, lai pastāvīgi pārliecinātos, ka nav izveidojies interešu konflikts.

Valde var atbrīvot locekli no viņa vai viņas pienākumu pildīšanas, ja viņš vai viņa neievēro šajā punktā noteiktās prasības vai citu attiecīgi pamatotu iemeslu dēļ.

4.   Rīkojoties saskaņā ar šo pantu, Investīciju komitejai palīdz sekretariāts, kura darbību nodrošina Komisija un kurš ir pakļauts Investīciju komitejas priekšsēdētājam. Sekretariāts pārbauda īstenošanas partneru iesniegto dokumentu pilnīgumu — standartizētu pieprasījuma veidlapu, rezultātu pārskatu un visus citus dokumentus, ko Investīciju komiteja uzskata par būtiskiem. Investīciju komiteja var pieprasīt īstenošanas partnerim sniegt precizējumus to kopīgajās sanāksmēs vai pieprasīt iesniegt papildu informāciju vienā no nākamajām sanāksmēm. Neviens projekta novērtējums, ko sagatavojis īstenošanas partneris, Investīciju komitejai nav saistošs attiecībā uz finansēšanas un ieguldījumu darbību, kas gūst labumu no ES garantijas seguma.

Investīciju komiteja, novērtējot un verificējot priekšlikumus, izmanto 17.b pantā minēto rezultātu pārskatu.

5.  Investīciju komitejas secinājumus pieņem ar visu locekļu vienkāršu balsu vairākumu ar nosacījumu, ka šāds vienkāršs balsu vairākums ietver vismaz viena eksperta balsi. Neizšķirta balsojuma gadījumā Investīciju komitejas priekšsēdētājam ir izšķirošā balss.

Investīciju komitejas secinājumi, ar kuriem apstiprina ES garantijas atbalstu finansēšanas un ieguldījumu darbībai, ir publiski pieejami un ietver apstiprināšanas pamatojumu. Tajos atsaucas arī uz vispārējo novērtējumu, kas izriet no rezultātu pārskata. Attiecīgā gadījumā Investīciju komiteja ES garantijas izmantošanu apstiprinošo lēmumu sarakstā iekļauj informāciju par darbībām, jo īpaši to aprakstu, atbalstītāju vai finanšu starpnieku identitāti un projekta mērķus. Publikācijā neiekļauj sensitīvu komercinformāciju. Komerciāli sensitīvu lēmumu gadījumā Investīciju komiteja šādus lēmumus un informāciju par atbalstītājiem vai finanšu starpniekiem publisko attiecīgā finansējuma slēgšanas dienā vai agrākā dienā, kad šāda komerciāla sensitivitāte beidzas.

Rezultātu pārskats ir publiski pieejams pirms ▌parakstīta finansēšanas vai ieguldījumu darbība vai apakšprojekts. Publikācijā neiekļauj sensitīvu komercinformāciju vai personas datus, kas nav atklājami saskaņā ar Savienības datu aizsardzības noteikumiem.

Investīciju komiteja ▌divreiz gadā iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei visu secinājumu sarakstu, kā arī rezultātu pārskatus, kuri attiecas uz visiem minētajiem lēmumiem. Minēto informāciju iesniedz, ievērojot stingras konfidencialitātes prasības.

Investīciju komitejas secinājumus, ar ko noraida ES garantijas izmantošanu, savlaicīgi dara pieejamus attiecīgajam īstenošanas partnerim.

6.  Ja investīciju komiteja tiek lūgta apstiprināt ES garantijas izmantošanu finansēšanas vai ieguldījumu darbībai, kas ir mehānisms, programma vai struktūra, kuras pamatā ir apakšprojekti, šis apstiprinājums ietver pamatā esošos apakšprojektus, izņemot gadījumus, kad Investīciju komiteja pienācīgi pamatotos gadījumos nolemj paturēt tiesības apstiprināt tos atsevišķi.

6.a  Ja Investīciju komiteja uzskata to par nepieciešamu, tā var iesniegt Komisijai priekšlikumus ieguldījumu pamatnostādņu grozījumiem.

V NODAĻA

InvestEU konsultāciju centrs

20. pants

InvestEU konsultāciju centrs

1.  InvestEU konsultāciju centrs sniedz konsultatīvu atbalstu, kas palīdz identificēt, sagatavot, strukturēt, iepirkt un īstenot ieguldījumu projektus vai stiprina projektu virzītāju un finanšu starpnieku spējas īstenot finansēšanas un ieguldījumu darbības. Atbalsts var attiecīgā gadījumā attiekties uz ikvienu projekta dzīves cikla vai atbalstīta subjekta finansējuma posmu.

Komisija slēdz nolīgumus ar EIB grupu un citiem īstenošanas partneriem, lai ieceltu tos par konsultāciju centra partneriem un uzticētu tiem pienākumu sniegt šā punkta iepriekšējā daļā minēto konsultatīvo atbalstu, kā arī 2. punktā minētos pakalpojumus. Komisija nosaka vienotu piekļuves punktu investEU konsultāciju centram un piešķir konsultatīvā atbalsta pieprasījumus attiecīgajam konsultāciju centra partnerim. Komisija cieši sadarbojas ar EIB grupu un citiem īstenošanas partneriem, lai nodrošinātu produktivitāti, sinerģijas un efektīvu ģeogrāfisko atbalstu visā Savienībā, vienlaikus ņemot vērā pašreizējās struktūras un darbu šajā saistībā.

InvestEU konsultāciju centrs ir pieejams kā katras 7. panta 1. punktā minētās politikas sadaļas elements, kas aptver visas minētās sadaļas nozares. Turklāt ir pieejami starpnozaru un spēju pilnveidošanas konsultāciju pakalpojumi.

2.  InvestEU konsultāciju centrs jo īpaši sniedz šādus pakalpojumus:

a)  nodrošina vienotu piekļuves punktu iestādēm un projektu virzītājiem, lai centralizēti pārvaldītās Savienības programmās sniegtu palīdzību projektu izstrādāšanā;

aa)  iestāžu un projektu virzītāju vidū izplata visu pieejamo papildu informāciju par ieguldījumu pamatnostādnēm un šo pamatnostādņu interpretēšanu;

b)  vajadzības gadījumā sniedz palīdzību projektu virzītājiem, tiem izstrādājot savus projektus, lai tie atbilstu mērķiem un atbalsttiesīguma kritērijiem, kas noteikti 3., 7. un 11. pantā, un veicina agregatoru attīstīšanu maza mēroga projektiem; tomēr šāda palīdzība neietekmē Investīciju komitejas secinājumus par ES garantijas atbalsta segumu šādiem projektiem;

ba)  izmanto maza mēroga projektu piesaistīšanas un finansēšanas potenciālu, tostarp izmantojot ieguldījumu platformas;

c)  atbalsta darbības un izmanto vietējās zināšanas, lai veicinātu fonda InvestEU atbalsta izmantošanu visā Savienībā, un, ja iespējams, aktīvi sekmē fonda InvestEU nozaru un ģeogrāfiskās dažādošanas mērķa īstenošanu, atbalstot īstenošanas partnerus iespējamu finansēšanas un ieguldījumu darbību izveidē un attīstīšanā;

d)  veicina sadarbības platformu izveidi vienādranga informācijas un datu, zinātības un paraugprakses apmaiņai, lai atbalstītu projektu plūsmu nozaru attīstību, tostarp palīdz sekmēt sadarbību starp filantropiskām organizācijām, no vienas puses, un citiem iespējamiem ieguldītājiem un projektu īstenotājiem, no otras puses, jo īpaši attiecībā uz sociālajiem ieguldījumiem un prasmju politikas sadaļu;

e)  sniedz proaktīvu konsultatīvu atbalstu, vajadzības gadījumā ar vietēju klātbūtni, ieguldījumu platformu izveidē, jo īpaši tādu pārrobežu un makroreģionālu ieguldījumu platformu izveidē, kā arī tādu ieguldījumu platformu izveidē, kuras pēc temata vai reģiona apvieno maza un vidēja lieluma projektus vienā vai vairākās dalībvalstīs;

ea)  veicina un atbalsta no Savienības budžeta vai citiem avotiem finansētu dotāciju vai finanšu instrumentu apvienošanu, lai stiprinātu sinerģiju un papildināmību starp Savienības instrumentiem un maksimāli palielinātu programmas InvestEU izmantojumu un ietekmi;

f)  atbalsta pasākumus spēju veidošanai, lai attīstītu organizatoriskās spējas, prasmes un procesus un paātrinātu organizāciju gatavību veikt ieguldījumus, lai projektu virzītāji un iestādes izveidotu ieguldījumu projektu plūsmas, attīstītu finanšu instrumentus un investīciju platformas un pārvaldītu projektus un lai finanšu starpnieki īstenotu finansēšanas un ieguldījumu darbības to vienību labā, kuras saskaras ar grūtībām piekļūt finansējumam, tostarp sniedzot atbalstu risku novērtēšanas spēju vai nozarei specifisku zināšanu pilnveidošanā, īpašu uzmanību pievēršot kultūras un radošajām nozarēm;

fa)  aktīvi sniedz konsultatīvu atbalstu jaunuzņēmumiem, jo īpaši ja jaunuzņēmumi vēlas aizsargāt savus ieguldījumus pētniecībā un inovācijā, iegūstot intelektuālā īpašuma tiesības, piemēram, patentus.

3.  InvestEU konsultāciju centrs ir pieejams publisku un privātu projektu virzītājiem, tostarp valsts attīstību veicinošām bankām, ieguldījumu platformām, MVU un jaunuzņēmumiem, publiskā sektora iestādēm un finanšu un citiem starpniekiem.

4.  Par pakalpojumiem, kas minēti 2. punktā, var iekasēt maksu, lai segtu daļu no šo pakalpojumu sniegšanas izmaksām, izņemot par pakalpojumiem, kas tiek sniegti publiskā sektora projektu virzītājiem un bezpeļņas iestādēm. Maksa, ko par 2. punktā minētajiem pakalpojumiem iekasē no MVU, nedrīkst pārsniegt vienu trešo daļu no šo pakalpojumu sniegšanas izmaksām.

5.  Lai sasniegtu 1. punktā minēto mērķi un atvieglotu konsultatīva atbalsta sniegšanu, InvestEU konsultāciju centrs balstās uz Komisijas, EIB grupas un citu īstenošanas partneru zināšanām.

6.  InvestEU konsultāciju centram vajadzības gadījumā ir vietējā klātbūtne. Vietēju klātbūtni jo īpaši izveido dalībvalstīs vai reģionos, kuriem ir grūti izstrādāt projektus fonda InvestEU ietvaros. InvestEU konsultāciju centrs veicina zināšanu nodošanu reģionālā un vietējā līmenī, lai attīstītu reģionālās un vietējās spējas un īpašas zināšanas attiecībā uz 1. punktā minēto atbalstu un lai īstenotu un atbalstītu nelielus projektus.

6.a  Lai sniegtu 1. punktā minēto konsultatīvo atbalstu un atvieglotu konsultatīva atbalsta sniegšanu vietējā līmenī, InvestEU konsultāciju centrs sadarbojas ar valsts attīstību veicinošām bankām vai iestādēm un izmanto to zināšanas. Sadarbību starp InvestEU konsultāciju centru, no vienas puses, un valsts attīstību veicinošām bankām vai iestādēm, no otras puses, var īstenot līgumiskas partnerības veidā. InvestEU konsultāciju centrs cenšas noslēgt vismaz vienu sadarbības nolīgumu ar valsts attīstību veicinošu banku vai iestādi katrā dalībvalstī. Dalībvalstīs, kurās nav valsts attīstību veicinošu banku vai iestāžu, InvestEU konsultāciju centrs attiecīgā gadījumā un pēc attiecīgās dalībvalsts pieprasījuma proaktīvi sniedz konsultatīvu atbalstu šādas bankas vai iestādes izveidei.

7.  Projektu virzītājiem, tostarp jo īpaši mazāku projektu virzītājiem, kuri vēlas iesniegt pieteikumu EIB finansējuma saņemšanai, īstenošanas partneri piedāvā ar šiem projektiem vērsties pie InvestEU konsultāciju centra, lai tie attiecīgā gadījumā varētu sekmīgāk izstrādāt savus projektus un/vai apsvērt iespēju apvienot projektus ar investīciju platformu starpniecību.

Īstenošanas partneri attiecīgā gadījumā informē arī projektu virzītājus par iespēju iekļaut to projektus InvestEU portālā, kas minēts 21. pantā.

VI NODAĻA

21. pants

InvestEU portāls

1.  InvestEU portālu izveido Komisija. Tas ir viegli pieejama un vienkārši lietojama projektu datubāze, kas sniedz būtisku informāciju par katru projektu.

2.  InvestEU portāls sniedz iespēju projektu virzītājiem piešķirt pamanāmību to projektiem, kuriem tie meklē finansējumu, un tādējādi sniegt ieguldītājiem informāciju par tiem. Projektu iekļaušana InvestEU portālā neskar lēmumus par galīgo projektu atlasi atbalsta piešķiršanai saskaņā ar šo regulu, jebkādu citu Savienības instrumentu vai publisko finansējumu.

3.  Portālā var būt uzskaitīti tikai tie projekti, kas ir saderīgi ar Savienības tiesību aktiem un politikas nostādnēm.

4.  Projektus, kas atbilst 3. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, Komisija nosūta attiecīgajiem īstenošanas partneriem un attiecīgā gadījumā InvestEU konsultāciju centram.

5.  Īstenošanas partneri pārbauda projektus, kas atbilst to ģeogrāfiskajai un darbības jomai.

VII NODAĻA

PĀRSKATATBILDĪBA, uzraudzība un ziņošana, novērtēšana un kontrole

21.a pants

Pārskatatbildība

1.   Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes pieprasījuma Valdes priekšsēdētājs ziņo pieprasītājai iestādei par fonda InvestEU darbības rezultātiem, tostarp piedaloties uzklausīšanas sanāksmē Eiropas Parlamentā.

2.   Valdes priekšsēdētājs mutiski vai rakstiski atbild uz jautājumiem, ko Eiropas Parlaments vai Padome uzdod fondam InvestEU, un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā piecu nedēļu laikā pēc jautājuma saņemšanas dienas.

3.   Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes pieprasījuma Komisija iesniedz ziņojumu par šīs regulas piemērošanu.

22. pants

Uzraudzība un ziņošana

1.  Regulas III pielikumā ir noteikti rādītāji ziņošanai par programmas InvestEU īstenošanas virzību ceļā uz 3. pantā izklāstīto vispārējo un konkrēto mērķu sasniegšanu.

2.  Lai nodrošinātu, ka tiek efektīvi novērtēts programmas InvestEU progress tās mērķu īstenošanā, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 26. pantu, lai vajadzības gadījumā grozītu šīs regulas III pielikumu nolūkā pārskatīt vai papildināt rādītājus un lai papildinātu šo regulu, paredzot noteikumus par uzraudzības un novērtēšanas sistēmas izveidi.

3.  Darbības rezultātu ziņošanas sistēma nodrošina, ka īstenošanas un rezultātu uzraudzībai vajadzīgie dati tiek savākti efektīvi, lietderīgi un savlaicīgi. Šim nolūkam īstenošanas partneriem un citiem Savienības līdzekļu saņēmējiem attiecīgā gadījumā uzliek samērīgas ziņošanas prasības.

4.  Komisija ziņo par programmas InvestEU īstenošanu saskaņā ar [Finanšu regulas] [241. un 250. pantu]. Šajā nolūkā EIB grupa un īstenošanas partneri katru gadu sniedz vajadzīgo informāciju, tostarp informāciju par garantijas darbību, lai Komisija varētu izpildīt savus ziņošanas pienākumus.

5.  Turklāt katrs īstenošanas partneris ik pēc sešiem mēnešiem Eiropas Parlamentam un Komisijai iesniedz ziņojumu par finansēšanas un ieguldījumu darbībām, uz kurām attiecas šī regula, attiecīgi iedalot tās pa ES un dalībvalsts nodalījumiem. Ziņojumā ietver izvērtējumu par atbilstību prasībām ES garantijas izmantošanai un šīs regulas III pielikumā minētajiem galvenajiem darbības rādītājiem. Cik vien iespējams, vienlaikus aizsargājot privātas informācijas un sensitīvas komercinformācijas konfidencialitāti, ziņojumā iekļauj arī darbības, statistikas, finanšu un grāmatvedības datus par katru finansēšanas un ieguldījumu darbību un par tās nodalījumu, politikas sadaļu un fonda InvestEU līmeni. Vienā no šiem ziņojumiem iekļauj informāciju, ko īstenošanas partneri snieguši saskaņā ar [Finanšu regulas] [155. panta 1. punkta a) apakšpunktu]. Komisija apkopo un novērtē īstenošanas partneru ziņojumus un iesniedz kopsavilkumu publisko gada pārskatu veidā, sniedzot informāciju par programmas īstenošanas līmeni salīdzinājumā ar tās mērķiem un darbības rādītājiem un norādot ar programmu InvestEU atbalstāmo finansēšanas un ieguldījumu darbību riskus un iespējas.

23. pants

Novērtēšana

1.  Novērtējumus veic savlaicīgi, lai to rezultātus varētu ņemt vērā lēmumu pieņemšanas procesā.

2.  Komisija līdz 2024. gada 30. septembrim veic starpposma novērtējumu par programmu InvestEU, jo īpaši par ES garantijas izmantojumu.

3.  Programmas InvestEU īstenošanas beigās, bet ne vēlāk kā pēc diviem gadiem no 1. pantā norādītā termiņa beigām, Komisija veic programmas InvestEU galīgo novērtēšanu, jo īpaši attiecībā uz ES garantijas izmantojumu.

4.  Novērtējumu secinājumus Komisija dara zināmus Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai, secinājumiem pievienojot savus apsvērumus.

5.  Īstenošanas partneri palīdz Komisijai un sniedz tai informāciju, kas vajadzīga, lai varētu veikt 1. un 2. punktā minētās novērtēšanas.

6.  Saskaņā ar [Finanšu regulas] [211. panta 1. punktu] Komisija ik pēc trim gadiem [Finanšu regulas] [250. pantā] minētajā gada ziņojumā iekļauj pārskatu par šīs regulas 4. panta 1. punktā noteiktās nodrošinājuma likmes atbilstību ar ES garantiju segto finansēšanas un ieguldījumu darbību faktiskajam riska profilam. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 26. pantu, lai, pamatojoties uz minēto pārskatu, pielāgotu šīs regulas 4. panta 1. punktā noteikto uzkrājumu likmi līdz 15 %.

24. pants

Revīzijas

Saskaņā ar [Finanšu regulas] [127. pantu] vispārēja ticamības apliecinājuma pamatā ir Eiropas Revīzijas palātas un personu vai subjektu, tostarp tādu, kas nav Savienības iestāžu vai struktūru pilnvarotās personas vai subjekti, veiktas revīzijas par Savienības finansējuma izmantošanu.

25. pants

Savienības finanšu interešu aizsardzība

Ja trešā valsts programmā InvestEU piedalās, pamatojoties uz lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar starptautisku nolīgumu, vai uz kādu citu juridisku aktu, šī trešā valsts piešķir vajadzīgās tiesības un piekļuvi, lai atbildīgais kredītrīkotājs, Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) un Eiropas Revīzijas palāta varētu pilnīgi īstenot savu attiecīgo kompetenci. OLAF gadījumā šīs tiesības ietver tiesības veikt izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF).

26. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.  Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus. Deleģētos aktus par darbībām, ko ir veikuši īstenošanas partneri vai kas ir veiktas sadarbībā ar tiem, sagatavo ciešā dialogā ar šiem īstenošanas partneriem.

2.  Komisija ir pilnvarota pieņemt 4. panta 2. punktā, 7. panta 3. punktā un 7. panta 6. punktā, 17.a pantā, 17.b pantā, 22. panta 2. punktā un 23. panta 6. punktā minētos deleģētos aktus piecus gadus [no šīs regulas spēkā stāšanās dienas]. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms minētā piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā brīdī var atsaukt 4. panta 2. punktā, 7. panta 3. punktā, 7. panta 6. punktā, 17.a pantā, 17.b pantā, 22. panta 2. punktā un 23. panta 6. punktā minēto pilnvaru deleģējumu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.  Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.  Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.  Saskaņā ar 4. panta 2. punktu, 7. panta 3. punktu, 7. panta 6. punktu, 17.a pantu, 17.b pantu, 22. panta 2. punktu un 23. panta 6. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divu mēnešu laikā no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

VIII NODAĻA

Pārredzamība un pamanāmība

27. pants

Informācija, saziņa un publiskošana

1.  Īstenošanas partneri atzīst Savienības finansējuma izcelsmi un nodrošina tā pamanāmību (jo īpaši darbību un to rezultātu popularizēšanā), sniedzot dažādām auditorijām, tostarp plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrībai, saskaņotu, efektīvu un mērķorientētu informāciju un liekot uzsvaru arī uz sociālo un vidisko ietekmi.

2.  Komisija īsteno informācijas un saziņas pasākumus saistībā ar programmu InvestEU un tās darbībām un rezultātiem. Finanšu līdzekļi, kas piešķirti programmai InvestEU, veicina arī korporatīvo komunikāciju par Savienības politikas prioritātēm, ciktāl tās ir saistītas ar 3. pantā minētajiem mērķiem.

IX NODAĻA

PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

28. pants

Pārejas noteikumi

1.  Ieņēmumus, atmaksājumus un atgūtos līdzekļus no finanšu instrumentiem, kas tika izveidoti ar šīs regulas IV pielikumā minētajām programmām, var izmantot, lai nodrošinātu ES garantiju saskaņā ar šo regulu.

2.  Ieņēmumus, atmaksājumus un atgūtos līdzekļus no ES garantijas, kas izveidota ar Regulu (ES) 2015/1017, var izmantot, lai nodrošinātu ES garantiju saskaņā ar šo regulu, ja tos neizmanto mērķiem, kas minēti Regulas (ES) 2015/1017 4., 9. un 12. pantā.

29. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2021. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā –  Padomes vārdā –

priekšsēdētājs  priekšsēdētājs

I PIELIKUMS

Summas katram konkrētajam mērķim

▌Sadalījums, kas minēts 4. panta 2. punktā, finansēšanas un ieguldījumu darbībām:

a)  ▌11 500 000 000 EUR mērķiem, kas minēti 3. panta 2. punkta a) apakšpunktā;

b)  ▌11 250 000 000 EUR mērķiem, kas minēti 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā;

c)  ▌12 500 000 000 EUR mērķiem, kas minēti 3. panta 2. punkta c) apakšpunktā;

d)  ▌5 567 500 000 EUR mērķiem, kas minēti 3. panta 2. punkta d) apakšpunktā.

II PIELIKUMS

Nozares, kas ir atbilstīgas finansējuma saņemšanai un ieguldījumu darbībām

Finansēšanas un ieguldījumu darbības var attiekties uz vienu vai vairākām no šīm nozarēm:

1.  enerģētikas nozares attīstība saskaņā ar Enerģētikas savienības prioritātēm, tostarp energoapgādes drošību, un saistībām saskaņā ar Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un Parīzes nolīgumu, jo īpaši veicot šādus pasākumus:

a)  tīru un ilgtspējīgu atjaunojamu enerģētikas risinājumu ražošanas, paātrinātas izvēršanas, piegādes vai īstenošanas paplašināšana;

b)  energoefektivitāte, enerģijas pārkārtošana un energotaupība (īpašu uzmanību pievēršot energopieprasījuma samazināšanai ar pieprasījuma pārvaldības un ēku renovācijas pasākumiem);

c)  ilgtspējīgas enerģijas infrastruktūras (pārvades un sadales līmenis, uzglabāšanas tehnoloģijas, viedie tīkli) izveide, pilnveidošana un modernizācija; dalībvalstu energotīklu starpsavienojuma līmeņa paaugstināšana;

d)  ilgtspējīgas sintētiskas degvielas un alternatīvas degvielas izstrādāšana, izmantojot atjaunojamus/ oglekļa ziņā neitrālus avotus, un tās piegāde, tostarp visiem transporta veidiem, saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti [Atjaunojamo energoresursu direktīvā 2009/28/EK];

e)  oglekļa uztveršanas un oglekļa uzglabāšanas infrastruktūra ražošanas procesos, bioenerģijas iekārtās un ražošanas iekārtās, lai nodrošinātu enerģijas pārkārtošanu.

2.  Ilgtspējīgu un drošu transporta infrastruktūru un mobilitātes risinājumu attīstība, aprīkojums un inovatīvas tehnoloģijas saskaņā ar Savienības transporta prioritātēm un saistībām saskaņā ar Parīzes nolīgumu, jo īpaši veicot šādus pasākumus:

a)  projekti TEN-T infrastruktūras, tostarp pilsētu mezglu, jūras un iekšējo ostu, lidostu, multimodālo termināļu un to savienojumu ar galvenajiem tīkliem, un telemātikas lietojumprogrammu, kas noteiktas Regulā (ES) Nr. 1315/2013, attīstības atbalstam;

aa)  TEN-T infrastruktūras projekti, kuros paredzēta vismaz divu dažādu transporta veidu transportlīdzekļu izmantošana, jo īpaši multimodālie kravas termināļi un pasažieru pārvadājumu transporta mezgli;

b)  viedas un ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes projekti, tostarp attiecībā uz iekšzemes ūdensceļu un gaisa transportu (pievēršoties mazemisiju pilsētas transporta veidiem, nediskriminējošai pieejamībai, gaisa piesārņojumam un troksnim, energopatēriņam un uzlabotai drošībai, tostarp attiecībā uz velosipēdistiem un gājējiem);

c)  atbalsts transporta kustamo aktīvu atjaunošanai un modernizācijai ar mērķi izvērst mazemisiju mobilitātes risinājumus, tostarp alternatīvu degvielu un sintētisko degvielu no atjaunojamiem/oglekļa ziņā neitrāliem avotiem izmantošanu visu transporta veidu transportlīdzekļos;

d)  dzelzceļa infrastruktūra, citi dzelzceļa projekti, iekšzemes ūdensceļu infrastruktūra un jūras ostas, un jūras maģistrāles;

e)  alternatīvu degvielu infrastruktūra visiem transporta veidiem, tostarp elektriskās uzlādes infrastruktūra;

ea)  viedas un ilgtspējīgas mobilitātes projekti, kuru mērķis ir:

i)  ceļu satiksmes drošība (tostarp vadītāju un pasažieru drošības uzlabošana un satiksmes negadījumu ar letālām sekām skaita un smagu traumu skaita samazināšana),

ii)  pieejamība (tostarp lauku apvidos),

iii)  emisiju samazināšana,

iv)  jaunu transporta tehnoloģiju un pakalpojumu izstrāde un ieviešana, jo īpaši to veicot MVU un saistībā ar savienotiem un autonomiem transporta veidiem, kā arī integrētu biļešu sistēmu;

eb)  projekti, kuru mērķis ir saglabāt vai uzlabot pašreizējo transporta infrastruktūru, tostarp TEN-T automaģistrāles, kur tas nepieciešams ceļu satiksmes drošības uzlabošanai, uzturēšanai vai modernizēšanai, ITS pakalpojumu attīstīšanai vai infrastruktūras integritātes un standartu nodrošināšanai, jo īpaši drošu stāvvietu un to aprīkojuma, alternatīvo degvielu uzpildes staciju un elektrouzlādes sistēmu uzturēšanai;

ec)  autotransporta infrastruktūra transporta vajadzībām kohēzijas valstīs, mazāk attīstītos reģionos vai pārrobežu transporta projektos.

3.  Vide un resursi, jo īpaši veicot šādus pasākumus:

a)  ūdens, tostarp piegāde un sanitārija, kā arī piekrastes infrastruktūra un cita, ar ūdens resursiem saistīta zaļā infrastruktūra;

b)  atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūra;

c)  projekti un uzņēmumi vides resursu pārvaldības un ilgtspējīgu tehnoloģiju jomā;

d)  ekosistēmu un to pakalpojumu uzlabošana un atjaunošana;

e)  ilgtspējīga pilsētu, lauku un piekrastes attīstība un atjaunošana;

f)  darbības saistībā ar klimata pārmaiņām, tostarp dabas katastrofu riska mazināšana, pielāgošanās klimata pārmaiņām un to mazināšana;

g)  projekti un uzņēmumi, kas īsteno aprites ekonomiku, integrējot resursu efektivitātes aspektus ražošanā un produktu aprites ciklā, tostarp ilgtspējīgu primāro un otrreizējo izejvielu piegāde;

h)  energoietilpīgu nozaru dekarbonizācija un būtiska emisiju samazināšana, tostarp inovatīvu mazemisiju tehnoloģiju lielapjoma demonstrējumi un to izmantošana;

ha)  projekti ilgtspējīga kultūras mantojuma atbalstam, jo īpaši stratēģijas un instrumenti, lai aizsargātu Eiropas kultūras materiālo un nemateriālo mantojumu.

4.  Digitālās savienojamības infrastruktūru attīstība, jo īpaši, izmantojot projektus, kas atbalsta ļoti veiktspējīgu digitālo tīklu, 5G savienojamības izveidi, un digitālās savienojamības un piekļuves uzlabošana, jo īpaši lauku apvidos un perifēros reģionos.

5.  Pētniecība, izstrāde un inovācija, jo īpaši veicot šādus pasākumus:

a)  atbalsts pētniecības infrastruktūrai un tādiem pētniecības un inovāciju projektiem visās tematiskajās jomās, kuri noteikti programmā "Apvārsnis Eiropa" un kuri sekmē minētās programmas mērķu sasniegšanu;

b)  korporatīvie projekti, tostarp apmācība un uzņēmumu kopu un tīklu izveides veicināšana;

c)  demonstrāciju projekti un programmas un ar tiem saistītās infrastruktūras, tehnoloģiju un procesu ieviešana;

d)  uz sadarbību vērsti pētniecības un inovāciju projekti akadēmisko aprindu, pētniecības un inovāciju organizāciju un nozares pārstāvju starpā; publiskās un privātās partnerības un pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvju starpā;

e)  zināšanu un tehnoloģiju pārnese;

f)  jauni efektīvi un pieejami veselības aprūpes produkti, tostarp zāles, medicīniskas ierīces, diagnostikas un uzlabotas terapijas zāles, jaunas pretmikrobu vielas un inovatīvi izstrādes procesi, kam nav vajadzīgi izmēģinājumi ar dzīvniekiem.

6.  Digitālo tehnoloģiju un pakalpojumu izstrāde, ieviešana un uzlabošana, jo īpaši veicot šādus pasākumus:

a)  mākslīgais intelekts saskaņā ar programmu "Digitālā Eiropa", jo īpaši attiecībā uz ētiku;

aa)  kvantu tehnoloģija;

b)  kiberdrošība un tīkla aizsardzības infrastruktūras;

c)  lietu internets;

d)  blokķēdes un citas sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijas;

e)  padziļinātas digitālās prasmes;

f)  citas progresīvas digitālās tehnoloģijas un pakalpojumi, kas sekmē Savienības ražošanas nozares digitalizāciju, un digitālo tehnoloģiju, pakalpojumu un prasmju integrācija Savienības transporta nozarē;

fa)  robotika un automatizācija.

7.  Finansiāls atbalsts vienībām, kuras nodarbina līdz 3000 darbinieku. MVU sadaļā uzmanība ir pievērsta tikai MVU un mazām vidējas kapitalizācijas sabiedrībām un sociālajiem MVU, jo īpaši veicot šādus pasākumus:

a)  apgrozāmā kapitāla nodrošināšana un ieguldījumi, jo īpaši attiecībā uz darbībām, kas veicina uzņēmējdarbības kultūru un vidi un sekmē mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu izveidi un izaugsmi;

b)  riska finansējuma nodrošināšana, sākot ar sēklas posmu līdz pat darbības paplašināšanas posmam, lai nodrošinātu tehnoloģiju līdera pozīciju inovatīvās un ilgtspējīgās nozarēs, tostarp uzlabojot to digitalizāciju un inovācijas spēju, un lai nodrošinātu to vispārējo konkurētspēju.

8.  Kultūras un radošās nozares; plašsaziņas līdzekļi, audiovizuālā nozare un žurnālistika, jo īpaši iekļaujot arī šādus elementus:

a)   tādas jaunas tehnoloģijas, piemēram, atbalsta tehnoloģijas, ko izmanto saistībā ar kultūras un radošo nozaru precēm un pakalpojumiem;

b)   digitālo tehnoloģija izmantošana Eiropas materiālā un nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanai un atjaunošanai;

c)   kultūras un radošās nozares, piemēram, paplašinātā realitāte/virtuālā realitāte, imersīva vide, cilvēka un mašīnas saskarnes, interneta protokols un mākoņa infrastruktūras, 5G tīkli, jauni plašsaziņas līdzekļi;

d)   intelektuālā īpašuma tiesību tehnoloģiskais pārvaldījums.

9.  Tūrisma nozare.

10.  Ilgtspējīga lauksaimniecība, mežsaimniecība, zivsaimniecība, akvakultūra un citi plašākas ilgtspējīgas bioekonomikas elementi.

11.  Sociālie ieguldījumi, tostarp tādi, kas palīdz īstenot Eiropas sociālo tiesību pīlāru, jo īpaši, veicot šādus pasākumus:

a)  ētiska un ilgtspējīga finansēšana, mikrofinansēšana, sociālo uzņēmumu finansēšana un sociālā ekonomika;

b)  prasmju pieprasījums un piedāvājums;

c)  izglītība, profesionālā apmācība un saistīti pakalpojumi;

d)  sociālā infrastruktūra, jo īpaši:

i)  izglītība un apmācība, tostarp agrīnā pirmsskolas izglītība un aprūpe, izglītības iestādes, studentu mājokļi un digitālās ierīces;

ii)  sociālās mājas;

iii)  veselības un ilgtermiņa aprūpe, tostarp klīnikas, slimnīcas, primārā veselības aprūpe, aprūpe mājās un kopienā balstīti aprūpes pakalpojumi;

e)  sociālā inovācija, tostarp inovatīvi sociālie risinājumi un shēmas, kuru mērķis ir sekmēt sociālo ietekmi un rezultātus šajā punktā norādītajās jomās;

f)  kultūras darbības ar sociālu mērķi;

fa)  pasākumi dzimumu līdztiesības un sieviešu aktīvas līdzdalības veicināšanai;

g)  neaizsargātu cilvēku, jo īpaši trešo valstu valstspiederīgo integrācija;

h)  inovatīvi veselības aprūpes risinājumi, tostarp e-veselība, veselības aprūpes pakalpojumi un jauni aprūpes modeļi;

i)  personu ar invaliditāti iekļaušana un pieejamības nodrošināšana šīm personām.

12.   ▌

13.  Kosmoss, jo īpaši, attīstot kosmosa nozari saskaņā ar Kosmosa stratēģijas mērķiem:

a)  maksimāli palielināt ieguvumus Savienības sabiedrībai un ekonomikai;

b)  sekmēt kosmosa sistēmu un tehnoloģiju konkurētspēju, jo īpaši pievēršoties piegādes ķēžu neatkarībai;

c)  atbalstīt kosmosa uzņēmējdarbību, tostarp lejupēju attīstību;

d)  sekmēt Savienības pastāvību, izveidojot drošu piekļuvi kosmosam, tostarp divējāda lietojuma aspektus.

III PIELIKUMS

Galvenie darbības rādītāji

1. InvestEU finansējuma apjoms (dalījums pa punktiem un apakšpunktiem attiecībā uz nozarēm, kas ir atbilstīgas finansējuma saņemšanai un ieguldījumu darbībām, kā noteikts II pielikumā)

1.1. Parakstīto darījumu apjoms

1.2. Piesaistītie ieguldījumi

1.3. Piesaistītā privātā finansējuma apmērs

1.4. Panāktais sviras un pastiprinošais efekts

1.4.a Sinerģijas ar citām Savienības programmām

2. InvestEU finansējuma ģeogrāfiskais tvērums (dalījums pa punktiem un apakšpunktiem attiecībā uz nozarēm, kas ir atbilstīgas finansējuma saņemšanai un ieguldījumu darbībām, kā noteikts II pielikumā)

2.1. Projektos ietverto valstu skaits

2.1.a Projektos ietverto reģionu skaits

2.1.b Katrā dalībvalstī un katrā reģionā veikto darbību skaits un apjoms

3. InvestEU finansējuma ietekme

3.1. Izveidoto vai atbalstīto darbvietu skaits

3.2. Ieguldījumi enerģētikas un klimata mērķu atbalstam un attiecīgā gadījumā sīki izklāstīts uzskaitījums katrai politikas sadaļai un kategorijai, kā arī klimata pārmaiņu nozīme

3.3. Ieguldījumi digitalizācijas atbalstam

3.3.a  Ieguldījumi sociālo mērķu atbalstam

4. Ilgtspējīga infrastruktūra

4.1. Enerģija: atjaunojamās enerģijas ražošanas radītā papildu jauda (MW) pēc avota

4.2. Enerģija: mājsaimniecību skaits, sabiedrisko un komerctelpu skaits ar uzlabotu enerģijas patēriņa klasifikāciju, tostarp klasifikācijas uzlabošanas pakāpe vai līdzvērtīgi rādītāji, vai tādu mājsaimniecību skaits, kas atjaunotas atbilstoši NZEB vai pasīvo māju standartam

4.3. Digitalizācija: papildu mājsaimniecības, komerciālā lietojuma un/vai sabiedriskās ēkas, kurām ir platjoslas piekļuve ar ātrumu vismaz 100 Mbps, ko var uzlabot līdz gigabitu ātrumam, vai izveidoto WIFI piekļuves punktu skaits

4.4. Transports: ieguldījumi, kas piesaistīti TEN-T projektos, no kuriem: ▌

– pamattīklā un visaptverošajā tīklā tajās komponentu daļās, kas noteiktas [Regulas Nr. XXX, iekļaut atsauci uz jauno Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu] pielikumā;

– multimodālajā infrastruktūrā;

– inovatīvos risinājumos, kas palīdz panākt transporta veidu līdzsvarotu apvienojumu, tostarp iekšzemes ūdensceļiem un gaisa transportam;

– izmantoto alternatīvās degvielas infrastruktūras punktu skaits

4.5. Vide: ieguldījumi to plānu un programmu īstenošanai, kas noteikti saskaņā ar Savienības vides acquis saistībā ar gaisa kvalitāti, ūdens resursiem, atkritumu apsaimniekošanu un dabu

4.5.a Izmantoto alternatīvās degvielas infrastruktūras punktu skaits

4.6. Emisiju samazinājums: samazinātais CO2 emisiju daudzums

5. Pētniecība, inovācija un digitalizācija

5.1. Atbalsts mērķim 3 % no Savienības IKP ieguldīt pētniecībā, izstrādē un inovācijā visā programmas darbības laikā

5.2. Uzņēmumu skaits, kam sniegts atbalsts pētniecības un inovācijas projektu īstenošanā visā programmas darbības laikā

5.2.a To projektu skaits, kuri iepriekš ir saņēmuši atbalstu no pamatprogrammas "Apvārsnis Eiropa" un/vai programmas "Digitālā Eiropa"

6. MVU

6.1. Atbalstīto uzņēmumu skaits, tos klasificējot pēc lieluma (mikrouzņēmumi, mazie, vidējie uzņēmumi un uzņēmumi ar vidēji lielu kapitālu)

6.2. Atbalstīto uzņēmumu skaits, tos klasificējot pēc posmiem (agrīns, izaugsmes/paplašināšanās posms), jo īpaši inovatīvie MVU

6.3. Atbalstīto uzņēmumu skaits, tos klasificējot pēc nozarēm

7. Sociālie ieguldījumi un prasmes

7.1. Sociālā infrastruktūra: atbalstītās sociālās infrastruktūras kapacitāte un tvērums, klasificējot pēc nozarēm: mājokļi, izglītība, veselības aprūpe, cita

7.2. Mikrofinansēšana un sociālo uzņēmumu finansēšana:  Atbalstīto sociālās ekonomikas uzņēmumu skaits

7.2.a  Mikrofinansēšana un sociālo uzņēmumu finansēšana: izveidoto sociālās ekonomikas uzņēmumu skaits

7.2.b  Mikrofinansēšana un sociālo uzņēmumu finansēšana: atbalstīto sociālās ekonomikas uzņēmumu skaits, tos klasificējot pēc posmiem (agrīns, izaugsmes/paplašināšanās posms)

7.5. Prasmes: personu skaits, kas apgūst jaunas prasmes vai kuru prasmes tiek atzītas: formālās, ikdienējās un neformālās izglītības un apmācību kvalifikācija

IV PIELIKUMS

Programma InvestEU - Iepriekšējie instrumenti

A. Kapitāla vērtspapīru instrumenti:

•  Eiropas Tehnoloģiju mehānisms (ETM98): Padomes Lēmums 98/347/EK (1998. gada 19. maijs) par pasākumiem saistībā ar finansiālo palīdzību maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kas ir novatoriski un rada darba vietas – izaugsmes un nodarbinātības iniciatīva (OV L 155, 29.5.1998., 43. lpp.).

•  TTP: Komisijas lēmums, ar kuru pieņem Uzņēmējdarbības un rūpniecības ģenerāldirektorāta lēmumu par papildu finansējumu 2007. gadam attiecībā uz pasākumu virzienu "Iekšējais preču tirgus un nozaru politika" un Uzņēmējdarbības un rūpniecības ģenerāldirektorāta pamatlēmumu par finansējumu sagatavošanās darbībai "Eiropas Savienības nozīme globalizētajā pasaulē" un četriem pilotprojektiem "Erasmus jaunajiem uzņēmējiem", "Pasākumi sadarbības un partnerības veicināšanai starp mikrouzņēmumiem un MVU", "Tehnoloģiju pārnese" un "Eiropas izcilie galamērķi" (C(2007)531).

•  Eiropas Tehnoloģiju mehānisms (ETM01): Padomes Lēmums 2000/819/EK (2000. gada 20. decembris) par uzņēmumu un uzņēmējdarbības daudzgadu programmu, īpaši attiecībā uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) (2001–2005) (OV L 333, 29.12.2000., 84. lpp.).

•  GIF: Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1639/2006/EK (2006. gada 24. oktobris), ar ko izveido konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammu (2007. līdz 2013. gads) (OV L 310, 9.11.2006., 15. lpp.).

•  Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments (EISI): Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1316/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, groza Regulu (ES) Nr. 913/2010 un atceļ Regulu (EK) Nr. 680/2007 un Regulu (EK) Nr. 67/2010 (OV L 348, 20.12.2013., 129. lpp.), kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 2015/1017 (2015. gada 25. jūnijs) par Eiropas Stratēģisko investīciju fondu, Eiropas Investīciju konsultāciju centru un Eiropas Investīciju projektu portālu, ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1291/2013 un (ES) Nr. 1316/2013 – Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (OV L 169, 1.7.2015., 1. lpp.).

•  COSME EFG: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1287/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido Uzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas programmu (COSME) (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1639/2006/EK (OV L 347, 20.12.2013., 33. lpp.).

•  InnovFin kapitāla mehānisms:

–  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1291/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido Pētniecības un inovācijas pamatprogrammu "Apvārsnis 2020" (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1982/2006/EK (OV L 347, 20.12.2013., 104. lpp.).

–  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1290/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko nosaka pētniecības un inovācijas pamatprogrammas "Apvārsnis 2020" (2014.–2020. gads) dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumus un atceļ Regulu (EK) Nr. 1906/2006 (OV L 347, 20.12.2013., 81. lpp.);

–  Padomes Lēmums 2013/743/ES (2013. gada 3. decembris), ar ko izveido īpašo programmu, ar kuru īsteno Pētniecības un inovācijas pamatprogrammu "Apvārsnis 2020" (2014.–2020. gads), un atceļ Lēmumus 2006/971/EK, 2006/972/EK, 2006/973/EK, 2006/974/EK un 2006/975/EK (OV L 347, 20.12.2013, 965. lpp.).

•  EaSI spēju veidošanas ieguldījumu sadaļa: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1296/2013 (2013. gada 11. decembris) par Eiropas Savienības Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmu ("EaSI") un ar kuru groza Lēmumu Nr. 283/2010/ES, ar ko izveido Eiropas progresa mikrofinansēšanas instrumentu nodarbinātībai un sociālajai iekļaušanai (OV L 347, 20.12.2013., 238. lpp.).

B. Garantijas instrumenti:

•  MVU garantiju mehānisms ‘98 (MVUG98) Padomes Lēmums 98/347/EK (1998. gada 19. maijs) par pasākumiem saistībā ar finansiālo palīdzību maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kas ir novatoriski un rada darba vietas – izaugsmes un nodarbinātības iniciatīva (OV L 155, 29.5.1998., 43. lpp.).

•  MVU garantiju mehānisms ‘01 (MVUG01) Padomes Lēmums 2000/819/EK (2000. gada 20. decembris) par uzņēmumu un uzņēmējdarbības daudzgadu programmu, īpaši attiecībā uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) (2001–2005) (OV L 333, 29.12.2000., 84. lpp.).

•  MVU garantiju mehānisms ‘07 (MVUG07) Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1639/2006/EK (2006. gada 24. oktobris), ar ko izveido konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammu (2007. līdz 2013. gads) (OV L 310, 9.11.2006., 15. lpp.).

•  Eiropas Progresa mikrofinansēšanas instruments - Garantija (EPMI-G): Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 283/2010/ES (2010. gada 25. marts), ar ko izveido Eiropas progresa mikrofinansēšanas instrumentu nodarbinātībai un sociālajai iekļaušanai (OV L 87, 7.4.2010., 1. lpp).

•  RDI:

–  Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1982/2006/EK (2006. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem (2007. līdz 2013. gads) (OV L 412, 30.12.2006., 1. lpp.).

–  Padomes Lēmums 2006/971/EK (2006. gada 19. decembris) par Īpašo programmu Sadarbība, ar ko īsteno Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrāciju pasākumiem (2007.–2013.) (OV L 400, 30.12.2006., 86. lpp.).

–  Padomes Lēmums 2006/974/EK (2006. gada 19. decembris) par Īpašo programmu, Spējas, ar ko īsteno Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju izstrādei un demonstrāciju pasākumiem (2007.–2013.) (OV L 400, 30.12.2006., 299. lpp.).

•  EaSI - Garantija: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1296/2013 (2013. gada 11. decembris) par Eiropas Savienības Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmu ("EaSI") un ar kuru groza Lēmumu Nr. 283/2010/ES, ar ko izveido Eiropas progresa mikrofinansēšanas instrumentu nodarbinātībai un sociālajai iekļaušanai (OV L 347, 20.12.2013., 238. lpp.).

•  COSME aizdevumu garantiju mehānisms (COSME AGM): Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1287/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido Uzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas programmu (COSME) (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1639/2006/EK (OV L 347, 20.12.2013., 33. lpp.).

•  InnovFin Debt:

–  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1290/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko nosaka pētniecības un inovācijas pamatprogrammas "Apvārsnis 2020" (2014.–2020. gads) dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumus un atceļ Regulu (EK) Nr. 1906/2006 (OV L 347, 20.12.2013., 81. lpp.);

–  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1291/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido Pētniecības un inovācijas pamatprogrammu "Apvārsnis 2020" (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1982/2006/EK (OV L 347, 20.12.2013., 104. lpp.);

–  Padomes Lēmums 2013/743/ES (2013. gada 3. decembris), ar ko izveido īpašo programmu, ar kuru īsteno Pētniecības un inovācijas pamatprogrammu "Apvārsnis 2020" (2014.–2020. gads), un atceļ Lēmumus 2006/971/EK, 2006/972/EK, 2006/973/EK, 2006/974/EK un 2006/975/EK (OV L 347, 20.12.2013, 965. lpp.).

•  Kultūras un radošo nozaru garantiju mehānisms — CCS-GF Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1295/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido programmu "Radošā Eiropa" (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1718/2006/EK, Lēmumu Nr. 1855/2006/EK un Lēmumu Nr. 1041/2009/EK ( OV L 347, 20.12.2013., 221. lpp.).

•  Studentu aizdevumu garantijas instruments (SAGI): Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1288/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido Savienības programmu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā "Erasmus+" un atceļ Lēmumus Nr. 1719/2006/EK, Nr. 1720/2006/EK un Nr. 1298/2008/EK (OV L 347, 20.12.2013., 50. lpp.).

•  Energoefektivitātes privātais finansējums (PF4EE): Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1293/2013 (2013. gada 11. decembris) par vides un klimata pasākumu programmas (LIFE) izveidi un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 614/2007 (OV L 347, 20.12.2013., 185. lpp.).

C. Riska dalīšanas instrumenti:

•  Riska dalīšanas finanšu mehānisms (RDFM): Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1982/2006/EK (2006. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem (2007. līdz 2013. gads) (OV L 412, 30.12.2006., 1. lpp.).

•  InnovFin:

–  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1290/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko nosaka pētniecības un inovācijas pamatprogrammas "Apvārsnis 2020" (2014.–2020. gads) dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumus un atceļ Regulu (EK) Nr. 1906/2006 (OV L 347, 20.12.2013., 81. lpp.);

–  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1291/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido Pētniecības un inovācijas pamatprogrammu "Apvārsnis 2020" (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1982/2006/EK (OV L 347, 20.12.2013., 104. lpp.).

•  Eiropas infrastruktūras savienošanas parāda instruments (EISI PI): Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1316/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido Eiropas Infrastruktūras savienošanas instrumentu, groza Regulu (ES) Nr. 913/2010 un atceļ Regulu (EK) Nr. 680/2007 un Regulu (EK) Nr. 67/2010 (OV L 348, 20.12.2013., 129. lpp.).

•  Dabas kapitāla finansēšanas mehānisms (DKFM): Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1293/2013 (2013. gada 11. decembris) par vides un klimata pasākumu programmas (LIFE) izveidi un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 614/2007 (OV L 347, 20.12.2013., 185. lpp.).

D. Specializēti ieguldījumu instrumenti:

•  Eiropas progresa mikrofinansēšanas instruments – kopieguldījumu fondi – īpaši ieguldījumu fondi (EPMI FCP-FIS): Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 283/2010/ES (2010. gada 25. marts), ar ko izveido Eiropas progresa mikrofinansēšanas instrumentu nodarbinātībai un sociālajai iekļaušanai (OV L 87, 7.4.2010., 1. lpp).

•  Marguerite:

–  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 680/2007 (2007. gada 20. jūnijs), ar ko paredz vispārīgus noteikumus Kopienas finansiālā atbalsta piešķiršanai Eiropas transporta un enerģētikas tīklu jomā (OV L 162, 22.6.2007., 1. lpp.);

–  Komisijas Lēmums C(2010)941 (2010. gada 25. februāris) par Eiropas Savienības līdzdalību ES 2020. gada Eiropas Fondā enerģētikai, klimata pārmaiņām un infrastruktūrai (Marguerite fonds).

•  Eiropas Energoefektivitātes fonds (EEEF): Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1233/2010 (2010. gada 15. decembris), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 663/2009, ar ko izveido programmu ekonomikas atveseļošanas atbalstam, piešķirot Kopienas finansiālo palīdzību projektiem enerģētikas jomā (OV L 346, 30.12.2010., 5. lpp.).

(1)

  OV C …

(2)

  OV C …

(3)

* Grozījumi: jaunais vai grozītais teksts ir norādīts treknā slīprakstā; svītrojumi ir apzīmēti ar simbolu ▌.

(4)

  OV C […], […], […]. lpp.

(5)

  OV C […], […], […]. lpp.

(6)

  COM(2018)97 final.

(7)

1a   Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Direktīva 2009/138/EK par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) (OV L 335, 17.12.2009., 1. lpp.).

(8)

  COM(2018)353.

(9)

  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/2284 (2016. gada 14. decembris) par dažu gaisu piesārņojošo vielu valstu emisiju samazināšanu un ar ko groza Direktīvu 2003/35/EK un atceļ Direktīvu 2001/81/EK (OV L 344, 17.12.2016., 1. lpp.).

(10)

  COM(2017) 206.

(11)

  COM(2017) 250.

(12)

  Publicēts 2018. gada janvārī kā Eiropas ekonomikas diskusiju dokuments Nr. 074.

(13)

  

(14)

  Atsauce tiks atjaunināta. OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp. Nolīgums ir pieejams vietnē: http://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=uriserv:OJ.C_.2013.373.01.0001.01.ENG&toc=OJ:C:2013:373:TOC

(15)

1a   Padomes 1997. gada 7. jūlija Regula (EK) Nr. 1466/97 par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu (OV L 209, 2.8.1997., 1. lpp.).

(16)

1b   Padomes 1997. gada 7. jūlija Regula (EK) Nr. 1467/97 par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu (OV L 209, 2.8.1997., 6. lpp.).

(17)

  Iestāžu 2016. gada 13. aprīļa Nolīgums starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par labāku likumdošanas procesu (OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.).

(18)

  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).

(19)

  Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.).

(20)

  Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).

(21)

  Padomes Regula (ES) 2017/1939 (2017. gada 12. oktobris), ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei (OV L 283, 31.10.2017. 1. lpp.).

(22)

  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/1371 (2017. gada 5. jūlijs) par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (OV L 198, 28.7.2017., 29. lpp.).

(23)

  Komisijas Ieteikums 2003/361/EK (2003. gada 6. maijs) par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.).

(24)

  

(25)

  

(26)

1a   Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regula (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).


RŪPNIECĪBAS, PĒTNIECĪBAS UN ENERĢĒTIKAS KOMITEJAS ATZINUMS (9.11.2018)

Budžeta komitejai un Ekonomikas un monetārajai komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido programmu InvestEU

(COM(2018)0439 – C8-0257/2018 – 2018/0229(COD))

Atzinuma sagatavotājs: Seán Kelly (*)

(*) Iesaistītās komitejas — Reglamenta 54. pants

ĪSS PAMATOJUMS

Nolūkā nodrošināt, ka Parlaments uzņemas vadīt sarunas par DFS tiesību aktu kopumu, tika noteikti strikti termiņi ziņojumu un atzinumu iesniegšanai, lai rudenī varētu sākt parlamentārās debates. Tas nozīmē, ka šā projekta sagatavošanas procesā apspriedēm ar kolēģiem un ieinteresētajām personām bija mazāk laika nekā parasti. Šā iemesla dēļ šo ziņojumu vajadzētu uzskatīt par sākotnēju priekšlikumu, kas tiks papildināts tuvākajās nedēļās, kad visiem būs vairāk laika iesniegt atbildes par Komisijas priekšlikumu programmai InvestEU.

Vispirms jānorāda, ka Komisijas priekšlikums ir vērtējams atzinīgi. Lai gan pēdējo gadu laikā ESIF un citu programmu īstenošana ir noritējusi ļoti sekmīgi, līdzsvarojot risku un piesaistot vajadzīgos ieguldījumus ES ekonomikā, galvenokārt tādēļ, ka dalībvalstis ir atguvušās no ekonomikas lejupslīdes, kas sākās pirms desmit gadiem, joprojām ir ar tirgu saistītas problēmas, kas kavē ieguldījumus konkrētās jomās, un, neskatoties uz pēdējā laikā panākto stabilo progresu, ieguldījumu līmenis joprojām ir zemāks par 2009. gada līmeni. Šāda situācija ir brīdī, kad ES ekonomika ir būtiski apdraudēta. Apvienotās Karalistes lēmums izstāties no Eiropas Savienības jau ir radījis ievērojamu nenoteiktību daudziem ES uzņēmumiem, jo īpaši tiem, kas ir atkarīgi no regulāras tirdzniecības Apvienotās Karalistes tirgū, un daudziem tiem, kam darījumdarbības nolūkā katru dienu jāšķērso Apvienotās Karalistes robeža. Savukārt aizvien noslēgtākā un protekcionisma virzienā aizvien vairāk vērstā Amerikas Savienoto Valstu politika — galvenokārt ASV prezidenta noteiktie tarifi tādām precēm kā alumīnijs un tērauds — rada nopietnus draudus daudziem ES uzņēmumiem. Ļoti svarīgi ir būtiski paaugstināt ieguldījumu līmeni ES, lai mūsu uzņēmumi varētu pēc iespējas veiksmīgāk pārvarēt iespējamās sekas, un šajā saistībā programmai InvestEU var būt izšķirīga nozīme.

Priekšlikumā paredzētā pāreja uz vienotu ieguldījumu atbalsta mehānismu iekšējām darbībām laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam ir atzinīgi vērtējams pasākums, kas var ievērojami vienkāršot ES finanšu instrumentus. Tomēr atslēgas vārds ir vienkāršošana, un ir svarīgi nodrošināt, lai tā patiešām notiktu, jo programma InvestEU nedrīkst radīt papildu sarežģījumus vai grūtības projektu virzītājiem un ieguldītājiem, un ir īpaši svarīgi, lai tā patiesi nodrošina vienkāršošanu.

Programma InvestEU balstās uz sekmīgo pieredzi ar ESIF, kas tika izveidots pēc finanšu krīzes un kļuva par atbalstu ieguldījumiem tajās tautsaimniecības nozarēs, kurās tie visvairāk vajadzīgi. Mērķis ir piesaistīt ieguldījumus EUR 315 miljardu vērtībā no programmas sākuma līdz tās pabeigšanai. Sagaidāms, ka šis mērķis drīz tiks sasniegts galvenokārt ar privātā kapitāla palīdzību. Gandrīz trešā daļa no minētās summas (28 %) tika novirzīta MVU finansēšanai Eiropā, un apmēram 22 % tika piešķirti pētniecības, izstrādes un inovācijas pasākumiem. Papildu 22 % tika piešķirti ar enerģētiku saistītiem projektiem. Svarīgi, lai programma InvestEU izmantotu sekmīgos ESIF elementus un tos saglabātu, vienlaikus vajadzības gadījumā nodrošinot elastīgumu attiecībā uz dažādiem instrumentu veidiem. Viens fonds nebūt nenozīmē, ka jāizmanto vienāda pieeja visos gadījumos, un ir svarīgi atrast pareizu pieeju, īpaši pētniecības, izstrādes un inovācijas un MVU finansējumam, pamatojoties uz pieredzi, kas gūta, izmantojot tādus instrumentus kā COSME un InnovFin.

Šajā saistībā ir ierosinātas dažas izmaiņas Komisijas priekšlikumā. Attiecībā uz papildināmību — ESIF uzmanība ir pievērsta riskantākiem projektiem, kuri pretējā gadījumā nesaņemtu ieguldījumu. Svarīgi panākt, lai programma InvestEU šajā saistībā arī nodrošina papildināmību, paredzot zināmu elastīgumu attiecībā uz augsta riska elementu, ņemot vērā programmas InvestEU atšķirīgo darbības jomu. Šajā nolūkā atzinuma sagatavotājs ir iekļāvis pantu par papildināmību.

Tiek ieviesta arī vadības komiteja, pietuvinoties tādam pārvaldes modelim, kāds tika izveidots ESIF vajadzībām. Vadības komiteja tiek ieviesta, lai nodrošinātu precīzu līdzsvaru starp politiku un banku pieredzi programmas pārvaldībā, un tajā darbosies Komisijas, EIB un citu īstenošanas partneru pārstāvji, kā arī Eiropas Parlamenta iecelts eksperts. Tas nodrošinās līdzsvarotāku programmas InvestEU stratēģisko lēmumu pieņemšanas procesu salīdzinājumā ar Komisijas priekšlikumā paredzēto.

Visbeidzot, būtu vēlams precizēt EIB grupas nozīmi līdzīgi, kā tas tika sekmīgi izdarīts ESIF gadījumā. EIB ir saskaņā ar Līgumu izveidota banka, kurai ir liela pieredze finanšu instrumentu īstenošanā, un tā ir vienīgā finanšu iestāde, kuras darbības joma attiecas uz visām dalībvalstīm un ES politikas jomām. Ņemot vērā vajadzību īstenot vairāk maza mēroga projektu, ir vēlams arī paredzēt iespēju iekļaut arī citus īstenošanas partnerus, piemēram, valstu attīstības bankas.

GROZĪJUMI

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju un Ekonomikas un monetāro komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1

Regulas priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1) Infrastruktūras ieguldījumu darbības Savienībā 2016. gadā samazinājās līdz 1,8 % no ES IKP salīdzinājumā ar 2,2 % 2009. gadā un bija par aptuveni 20 % zemākas nekā ieguldījumu līmenis pirms pasaules finanšu krīzes. Tādējādi, lai gan Savienībā ir novērojama ieguldījumu attiecības pret IKP atlabšana, tā joprojām nav tik liela, kā varētu gaidīt spēcīgas atlabšanas laikā, un nav pietiekama, lai kompensētu nepietiekamo ieguldījumu gadus. Vēl svarīgāk ir tas, ka pašreizējais ieguldījumu līmenis un prognozes neatbilst Savienības strukturālo ieguldījumu vajadzībām, ņemot vērā tehnoloģiskās pārmaiņas un globālo konkurētspēju, tostarp attiecībā uz inovācijām, prasmēm, infrastruktūru, maziem un vidējiem uzņēmumiem (“MVU”), un vajadzību risināt nozīmīgas sociālas problēmas, piemēram, ilgtspējību vai iedzīvotāju novecošanu. Tādēļ ir vajadzīgs nepārtraukts atbalsts, lai novērstu tirgus nepilnības un nepietiekami optimālas ieguldījumu situācijas ar mērķi mazināt ieguldījumu nepietiekamību konkrētās nozarēs Savienības politikas mērķu īstenošanai.

(1) Infrastruktūras ieguldījumu darbības Savienībā 2016. gadā samazinājās līdz 1,8 % no ES IKP salīdzinājumā ar 2,2 % 2009. gadā un bija par aptuveni 20 % zemākas nekā ieguldījumu līmenis pirms pasaules finanšu krīzes. Tādējādi, lai gan Savienībā ir novērojama ieguldījumu attiecības pret IKP atlabšana, tā joprojām nav tik liela, kā varētu gaidīt spēcīgas atlabšanas laikā, un nav pietiekama, lai kompensētu nepietiekamo ieguldījumu gadus, turklāt izaugsme dalībvalstīs joprojām ir nevienmērīga. Vēl svarīgāk ir tas, ka pašreizējais ieguldījumu līmenis un prognozes neatbilst Savienības strukturālo ieguldījumu vajadzībām, lai varētu nodrošināt ilgtermiņa izaugsmes tempu, ņemot vērā tehnoloģiskās pārmaiņas un globālo konkurētspēju, tostarp attiecībā uz inovācijām, pētniecību, prasmēm, infrastruktūru, maziem un vidējiem uzņēmumiem (“MVU”), jaunuzņēmumiem un vajadzību risināt nozīmīgas sociālas problēmas, piemēram, ilgtspējību vai iedzīvotāju novecošanu. Tādēļ ir vajadzīgs nepārtraukts atbalsts, lai novērstu tirgus nepilnības un nepietiekami optimālas ieguldījumu situācijas ar mērķi mazināt ieguldījumu nepietiekamību konkrētās nozarēs Savienības politikas mērķu īstenošanai. Šajā sakarā ir svarīgi, lai programma InvestEU turpinātu atbalstīt projektus, kuri nodrošina Eiropas iedzīvotājiem ilgtermiņa ieguvumus ekonomikas, vides un sociālajā jomā un kurus ir grūti finansēt ar citiem līdzekļiem.

Grozījums Nr.    2

Regulas priekšlikums

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2)  Novērtējumos ir uzsvērts, ka 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmas ietvaros īstenoto finanšu instrumentu dažādība ir radījusi nelielu pārklāšanos. Šī dažādība ir arī radījusi sarežģījumus starpniekiem un galasaņēmējiem, kuri saskārās ar atšķirīgiem atbalsttiesīguma un ziņošanas noteikumiem. Nesaderīgu noteikumu rezultātā ir bijis arī grūtāk kombinēt vairākus Savienības fondus, lai gan šāda kombinācija būtu bijusi izdevīga, lai atbalstītu projektus, kam bija nepieciešams dažāda veida finansējums. Tāpēc būtu jāizveido vienots fonds  fonds InvestEU , lai panāktu efektīvāku darbības atbalstu galasaņēmējiem, integrējot un vienkāršojot finanšu piedāvājumu saskaņā ar vienotu budžeta garantijas shēmu, tādējādi uzlabojot Savienības intervences ietekmi un vienlaikus samazinot Savienības budžeta izmaksas.

(2)  Novērtējumos ir uzsvērts, ka 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmas ietvaros īstenoto finanšu instrumentu dažādība ir radījusi nelielu pārklāšanos un neskaidrus procesus Eiropas strukturālo un investīciju fondu apvienošanai ar Savienības izstrādātajiem tirgus instrumentiem. Šī dažādība ir arī radījusi sarežģījumus starpniekiem un galasaņēmējiem, kuri saskārās ar atšķirīgiem atbalsttiesīguma un ziņošanas noteikumiem. Nesaderīgu noteikumu rezultātā ir bijis arī grūtāk kombinēt vairākus Savienības fondus, lai gan šāda kombinācija būtu bijusi izdevīga, lai atbalstītu projektus, kam bija nepieciešams dažāda veida finansējums. Tāpēc būtu jāizveido vienots fonds  fonds InvestEU , lai panāktu papildināmību, efektīvāku darbības atbalstu galasaņēmējiem, integrējot un vienkāršojot finanšu piedāvājumu saskaņā ar vienotu budžeta garantijas shēmu, tādējādi uzlabojot Savienības intervences ietekmi un vienlaikus samazinot Savienības budžeta izmaksas.

Grozījums Nr.    3

Regulas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)  Lai pabeigtu vienotā tirgus izveidi un stimulētu ilgtspējīgu izaugsmi un nodarbinātību, pēdējo gadu laikā Savienība ir pieņēmusi vērienīgas stratēģijas, piemēram, kapitāla tirgu savienību, digitālā vienotā tirgus stratēģiju, tiesību aktu paketi “Tīru enerģiju ikvienam Eiropā”, Savienības rīcības plānu pārejai uz aprites ekonomiku, zemu emisiju mobilitātes stratēģiju, aizsardzības un kosmosa stratēģiju Eiropai. Fondam InvestEU būtu jāizmanto un jāpastiprina sinerģija starp minētajām savstarpēji pastiprinošajām stratēģijām, sniedzot atbalstu ieguldījumiem un piekļuvi finansējumam.

(3)  Lai pabeigtu vienotā tirgus izveidi un stimulētu ilgtspējīgu izaugsmi un nodarbinātību, pēdējo gadu laikā Savienība ir pieņēmusi stratēģijas. Fondam InvestEU būtu jāizmanto un jāpastiprina sinerģija starp minētajām stratēģijām, sniedzot atbalstu ieguldījumiem un piekļuvi finansējumam.

Grozījums Nr.    4

Regulas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5)  Fondam InvestEU būtu jāpalīdz uzlabot Savienības konkurētspēju, tostarp inovācijas un digitalizācijas jomā, Savienības ekonomikas izaugsmes ilgstpējību, sociālo noturību un iekļautību un integrāciju Savienības kapitāla tirgos, tostarp risinājumus to sadrumstalotības novēršanai un Savienības uzņēmumu finansējuma avotu dažādošanai. Šajā sakarā tam būtu jāatbalsta projekti, kuri ir tehniski un ekonomiski dzīvotspējīgi, nodrošinot sistēmu, lai izmantotu parāda, riska dalīšanas un pašu kapitāla instrumentus, kuru pamatā ir Savienības budžeta garantijas un īstenošanas partneru iemaksas. Tam vajadzētu būt balstītam uz pieprasījumu, savukārt atbalstam no fonda InvestEU vajadzētu vienlaikus būt vērstam uz to, lai palīdzētu sasniegt Savienības politikas mērķus.

(5)  Fondam InvestEU būtu jāpalīdz uzlabot Savienības konkurētspēju, tostarp inovācijas un digitalizācijas jomā, zinātnisko izcilību, Savienības ekonomikas izaugsmes ilgtspējību, cīņai pret klimata pārmaiņām paredzētas progresīvās tehnoloģijas un inovācijas, sociālo noturību un iekļautību un integrāciju Savienības kapitāla tirgos, tostarp risinājumus to sadrumstalotības novēršanai un Savienības uzņēmumu finansējuma avotu dažādošanai. Šajā sakarā tam būtu jāatbalsta projekti, kuri ir tehniski un ekonomiski dzīvotspējīgi, nodrošinot sistēmu, lai izmantotu parāda, riska dalīšanas un pašu kapitāla instrumentus, kuru pamatā ir Savienības budžeta garantijas un īstenošanas partneru iemaksas. Tam vajadzētu būt balstītam uz pieprasījumu, savukārt atbalstam no fonda InvestEU vajadzētu vienlaikus būt vērstam uz to, lai palīdzētu sasniegt Savienības politikas mērķus, tostarp nodrošinātu stratēģiskus ilgtermiņa ieguvumus galvenajās nozarēs ekonomikas, sociālajā un vides jomā, lielu uzmanību pievēršot tam, lai ievērojami uzlabotu MVU piekļuvi finansējumam.

Grozījums Nr.    5

Regulas priekšlikums

5.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(5a)  Piekļuve finansējumam joprojām ir būtiska kultūras un radošās nozares uzņēmumu problēma. Lai turpinātu attīstīt šo ārkārtīgi inovatīvo nozari, pamatprogrammā “Radošā Eiropa” izveidotais īpašais garantiju fonds tiks turpināts InvestEU, jo tas ir pierādījis, ka spēj veiksmīgi stiprināt kultūras un radošo nozaru uzņēmumu finansiālās spējas un konkurētspēju.

Grozījums Nr.    6

Regulas priekšlikums

5.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(5b)  Dažādiem parāda un pašu kapitāla produktiem, ko piedāvā InvestEU un tā tematiskās sadaļas, jāaptver liels riska spektrs, tostarp ļoti liels risks jo īpaši pētniecības, attīstības un inovācijas, digitalizācijas un MVU sadaļās, kā tas bija programmas “Apvārsnis 2020” instrumentam InnovFin.

Grozījums Nr.    7

Regulas priekšlikums

5.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(5c)  Kultūras un radošās nozares ir vienas no noturīgākajām un straujāk augošajām Eiropas ekonomikas nozarēm, kuras no intelektuālā īpašuma un individuālās jaunrades rada ekonomikas un kultūras vērtības. Tomēr šo nozaru aktīvu nemateriālā specifika ierobežo piekļuvi privātajam finansējumam. Tāpēc viens no svarīgākajiem šo nozaru uzdevumiem ir palielināt piekļuvi finansējumam, kas ir būtiski, lai varētu veikt ieguldījumus, paplašināties un konkurēt starptautiskā līmenī. Tādēļ programmai InvestEU vajadzētu atvieglot kultūras un radošo nozaru MVU un organizāciju piekļuvi finansējumam.

Grozījums Nr.    8

Regulas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6)  Fondam InvestEU būtu jāatbalsta ieguldījumi materiālos un nemateriālos aktīvos, lai veicinātu izaugsmi, ieguldījumus un nodarbinātību, tādējādi uzlabojot labklājību un ienākumu taisnīgāku sadali Savienībā. Ar fonda InvestEU starpniecību veiktajām intervencēm būtu jāpapildina ar dotācijām sniegtais Savienības atbalsts.

(6)  Fondam InvestEU būtu jāatbalsta ieguldījumi materiālos un nemateriālos aktīvos, lai veicinātu ilgtspējīgu izaugsmi, ieguldījumus un nodarbinātību, tādējādi uzlabojot labklājību, vidi un ienākumu taisnīgāku sadali Savienībā. Ar fonda InvestEU starpniecību veiktajām intervencēm būtu jāpapildina, nevis jāaizstāj ar dotācijām sniegtais Savienības atbalsts. Veicot ieguldījumus, būtu jāievēro papildināmības prasība, lai varētu risināt tirgus nepilnību vai nepietiekami optimālu ieguldījumu situācijas un lai ar ieguldījumu palīdzību varētu radīt kvalitatīvu ilgtermiņa nodarbinātību, sabiedrisko infrastruktūru un ilgtspējīgu izaugsmi.

Grozījums Nr.    9

Regulas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7)  Savienība atbalstīja mērķus, kas tika izvirzīti Apvienoto Nāciju Organizācijas Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam un tās ilgtspējīgas attīstības mērķos un Parīzes nolīgumā 2015. gadā, ka arī Sendai ietvarprogrammā katastrofu riska mazināšanai 2015.–2030. gadam. Lai izpildītu saskaņotos mērķus, tostarp tos, kas iekļauti Savienības vides politikas nostādnēs, ir būtiski jāpastiprina centieni īstenot ilgtspējīgu attīstību. Tāpēc ilgtspējīgas attīstības principiem vajadzētu būt īpaši izceltiem, izstrādājot fondu InvestEU.

(7)  Savienība atbalstīja mērķus, kas tika izvirzīti Apvienoto Nāciju Organizācijas Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam un tās ilgtspējīgas attīstības mērķos un Parīzes nolīgumā 2015. gadā, ka arī Sendai ietvarprogrammā katastrofu riska mazināšanai 2015.–2030. gadam. Lai izpildītu saskaņotos mērķus, tostarp tos, kas iekļauti Savienības vides politikas nostādnēs, ir būtiski jāpastiprina centieni īstenot ilgtspējīgu attīstību. Tāpēc, izstrādājot fondu InvestEU, būtu jāpamatojas uz ilgtspējīgas attīstības un drošības principiem, un ar fosilo kurināmo saistītie ieguldījumi nebūtu jāatbalsta, ja vien nav pienācīga pamatojuma tam, ka ieguldījumi veicinās Enerģētikas savienības mērķu sasniegšanu.

Grozījums Nr.    10

Regulas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9)  Atspoguļojot to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām saskaņā ar Savienības apņemšanos īstenot Parīzes nolīgumu un Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, programma InvestEU palīdzēs integrēt rīcību klimata jomā un sasniegt vispārējo mērķi – 25 % Savienības budžeta izdevumu veltīt klimata mērķu sasniegšanai. Ir paredzams, ka darbības saskaņā ar programmu InvestEU segs izmaksas 30 % apmērā no programmas InvestEU kopējā finansējuma klimata jomas mērķu īstenošanai. Attiecīgās darbības tiks apzinātas, sagatavojot un īstenojot programmu InvestEU, un atkārtoti izvērtētas saistībā ar attiecīgajiem novērtēšanas un pārskatīšanas procesiem.

(9)  Atspoguļojot to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām saskaņā ar Savienības apņemšanos īstenot Parīzes nolīgumu un Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, programma InvestEU palīdzēs integrēt rīcību klimata jomā un sasniegt vispārējo mērķi – 25 % Savienības budžeta izdevumu veltīt klimata mērķu sasniegšanai. Ir paredzams, ka darbības saskaņā ar programmu InvestEU segs izmaksas vismaz 40 % apmērā no programmas InvestEU kopējā finansējuma klimata jomas mērķu īstenošanai. Attiecīgās darbības tiks apzinātas, sagatavojot un īstenojot programmu InvestEU, un atkārtoti izvērtētas saistībā ar attiecīgajiem novērtēšanas un pārskatīšanas procesiem.

Grozījums Nr.    11

Regulas priekšlikums

9.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(9a)  Attiecībā uz atjaunojamās enerģijas projektu kapitāla izmaksām fondam InvestEU būtu jāļauj izmantot inovatīvu garantijas instrumentu, lai dažās dalībvalstīs samazinātu regulatīvo risku un ar to saistītās augstās kapitāla izmaksas. Šai iespējai vajadzētu būt pieejamai brīvprātīgi. Lai sasniegtu šo mērķi, fondam InvestEU attiecīgā gadījumā būtu jānodrošina sistēma ieguldījumiem atjaunojamo energoresursu enerģijā, kā noteikts [pārskatītās Atjaunojamo energoresursu direktīvas] 3. panta 5. punktā, kā arī finansēšanas mehānisms, kas izveidots ar [Pārvaldības regulas] 27.a pantu.

Pamatojums

Komisijai būtu jānodrošina sinerģija starp dažādiem instrumentiem, kas izveidoti, lai atbalstītu atjaunojamo energoresursu izmaksefektīvu ieviešanu Eiropā un novērstu dublēšanu. Ja Komisija uzskatīs, kas tas ir atbilstīgi un lietderīgi, fondam InvestEU pēc tam vajadzētu atbalstīt citas pašreizējās vai topošās platformas, kurām ir līdzīgi mērķi atjaunojamo energoresursu enerģijas nozarē. Šādu pieeju iesaka Komisijas augsta līmeņa ekspertu grupa ilgtspējīga finansējuma jautājumos, un Pasaules Banka to iepriekš ir īstenojusi līdzīgos projektos.

Grozījums Nr.    12

Regulas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10)  Fonda InvestEU devumam klimata mērķu sasniegšanā tiks sekots, izmantojot ES klimata marķiera sistēmu, ko Komisija izstrādās sadarbībā ar īstenošanas partneriem, un atbilstošā veidā izmantojot kritērijus, kas paredzēti [Regulā par ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanas sistēmas izveidi14], lai noteiktu, vai saimnieciskā darbība ir vides ziņā ilgtspējīga.

(10)  Fonda InvestEU devumam klimata mērķu un 2030. gada klimata un enerģētikas politikas satvarā ietverto nozaru mērķu sasniegšanā tiks sekots, izmantojot ES klimata marķiera sistēmu, ko Komisija izstrādās sadarbībā ar īstenošanas partneriem, un atbilstošā veidā izmantojot kritērijus, kas paredzēti [Regulā par ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanas sistēmas izveidi14], lai noteiktu, vai saimnieciskā darbība ir vides ziņā ilgtspējīga. Programmai InvestEU būtu arī jāveicina citu ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) dimensiju īstenošana.

__________________

__________________

14 COM(2018)353.

14 COM(2018)353.

Grozījums Nr.    13

Regulas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11)  Saskaņā ar Pasaules Ekonomikas foruma 2018. gadā izdoto ziņojumu par globālajiem riskiem puse no desmit visbūtiskākajiem riskiem, kas apdraud pasaules ekonomiku, ir saistīti ar vidi. Šādi riski ietver gaisa, augsnes un ūdens piesārņojumu, ekstremālus laikapstākļus, bioloģiskās daudzveidības zudumu un klimata pārmaiņu seku mazināšanu un pielāgošanos tām. Vides aizsardzības principi ir stingri iestrādāti līgumos un daudzās Savienības politikas nostādnēs. Tādējādi vides aizsardzības mērķu integrēšana būtu jāveicina ar fondu InvestEU saistītās darbībās. Vides aizsardzība un saistīto risku novēršana un pārvaldība būtu jāiekļauj ieguldījumu sagatavošanā un īstenošanā. ES arī būtu jāseko līdzi tās izdevumiem, kas saistīti ar bioloģisko daudzveidību un gaisa piesārņojuma kontroli, lai izpildītu ziņošanas pienākumus saskaņā ar Konvenciju par bioloģisko daudzveidību un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/228415. Tāpēc ieguldījumam, kas piešķirts vides ilgtspējības mērķu sasniegšanai, būtu jāseko līdzi, izmantojot kopīgu metodiku, kas jāizstrādā saskaņoti ar citām Savienības programmām, ko piemēro klimata, bioloģiskās daudzveidības un gaisa piesārņojuma pārvaldībai, lai būtu iespējams atsevišķi un kopīgi izvērtēt ieguldījumu ietekmi uz galvenajiem dabas kapitāla, tostarp gaisa, ūdens, zemes un bioloģiskās daudzveidības, elementiem.

(11)  Saskaņā ar Pasaules Ekonomikas foruma 2018. gadā izdoto ziņojumu par globālajiem riskiem puse no desmit visbūtiskākajiem riskiem, kas apdraud pasaules ekonomiku, ir saistīti ar vidi. Šādi riski ietver gaisa, augsnes, iekšzemes ūdeņu un okeānu piesārņojumu, ekstremālus laikapstākļus, bioloģiskās daudzveidības zudumu un klimata pārmaiņu seku mazināšanu un pielāgošanos tām. Vides aizsardzības principi ir stingri iestrādāti līgumos un daudzās Savienības politikas nostādnēs. Tādējādi vides aizsardzības mērķu integrēšana būtu jāveicina ar fondu InvestEU saistītās darbībās. Vides aizsardzība un saistīto risku novēršana un pārvaldība būtu jāiekļauj ieguldījumu sagatavošanā un īstenošanā. ES arī būtu jāseko līdzi tās izdevumiem, kas saistīti ar bioloģisko daudzveidību un gaisa piesārņojuma kontroli, lai izpildītu ziņošanas pienākumus saskaņā ar Konvenciju par bioloģisko daudzveidību un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/228415. Tāpēc ieguldījumam, kas piešķirts vides ilgtspējības mērķu sasniegšanai, būtu jāseko līdzi, izmantojot kopīgu metodiku, kas jāizstrādā saskaņoti ar citām Savienības programmām, ko piemēro klimata, bioloģiskās daudzveidības un gaisa piesārņojuma pārvaldībai, lai būtu iespējams atsevišķi un kopīgi izvērtēt ieguldījumu ietekmi uz galvenajiem dabas kapitāla, tostarp gaisa, ūdens, zemes un bioloģiskās daudzveidības, elementiem.

__________________

__________________

15 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/2284 (2016. gada 14. decembris) par dažu gaisu piesārņojošo vielu valstu emisiju samazināšanu un ar ko groza Direktīvu 2003/35/EK un atceļ Direktīvu 2001/81/EK (OV L 344, 17.12.2016., 1. lpp.).

15 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/2284 (2016. gada 14. decembris) par dažu gaisu piesārņojošo vielu valstu emisiju samazināšanu un ar ko groza Direktīvu 2003/35/EK un atceļ Direktīvu 2001/81/EK (OV L 344, 17.12.2016., 1. lpp.).

Grozījums Nr.    14

Regulas priekšlikums

12.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(12a)  Programmai InvestEU visos darba un lēmumu pieņemšanas procesos būtu arī jāintegrē dzimumperspektīva, jāraugās, lai komiteju un projektu darba grupās ir nodrošināts dzimumu līdzsvars, un jāpanāk, ka šī fonda īstenošana sekmē dzimumu līdztiesības veicināšanu atbilstīgi ES dzimumu līdztiesības principa integrācijas pienākumiem (LESD 8. pants).

Grozījums Nr.    15

Regulas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13)  Zems infrastruktūras ieguldījumu līmenis Savienībā finanšu krīzes laikā mazināja Savienības spēju veicināt ilgtspējīgu izaugsmi, konkurētspēju un konverģenci. Ievērojamiem ieguldījumiem Eiropas infrastruktūrā ir būtiska nozīme, lai sasniegtu Savienības ilgtspējības mērķus, tostarp 2030. gada mērķus enerģētikas un klimata jomā. Tādēļ atbalstam no fonda InvestEU vajadzētu būt vērstam uz ieguldījumiem transporta, enerģētikas, tostarp energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas, vides, klimata pārmaiņu, jūrlietu un digitālās infrastruktūras jomā. Lai maksimāli palielinātu Savienības finansiālā atbalsta ietekmi un pievienoto vērtību, ir lietderīgi veicināt racionalizētu ieguldījumu procesu, kas nodrošina pamanāmību projektu plūsmai un saskaņotību starp attiecīgajām Savienības programmām. Paturot prātā draudus drošībai, ieguldījumu projektiem, kas saņem Savienības atbalstu, būtu jāņem vērā principi, kas attiecas uz iedzīvotāju aizsardzību sabiedriskās vietās. Tam būtu jāpapildina centieni, ko veic citi Savienības fondi, piemēram, Eiropas Reģionālās attīstības fonds, kurš sniedz atbalstu drošības komponentiem ieguldījumiem publiskās vietās, transportā, enerģētikā un citā kritiskā infrastruktūrā.

(13)  Zems infrastruktūras ieguldījumu līmenis Savienībā finanšu krīzes laikā mazināja Savienības spēju veicināt ilgtspējīgu izaugsmi, konkurētspēju un konverģenci. Ievērojamiem ieguldījumiem Eiropas infrastruktūrā, jo īpaši starpsavienojumos un energoefektivitātē, kā arī Eiropas vienotas transporta telpas izveidē, ir būtiska nozīme, lai sasniegtu Savienības ilgtspējības mērķus, tostarp izpildītu ES saistības attiecībā uz IAM, un 2030. gada mērķus enerģētikas un klimata jomā. Tādēļ atbalstam no fonda InvestEU vajadzētu būt vērstam uz ieguldījumiem transporta, enerģētikas, tostarp energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas, vides, klimata pārmaiņu, jūrlietu un digitālās infrastruktūras jomā, atbalstot, piemēram, intelektisko transporta sistēmu (ITS) izstrādi un ieviešanu. Fondam InvestEU par prioritārām būtu jānosaka tās jomas, kurās visvairāk trūkst finansējuma un kurām ir vajadzīgi papildu ieguldījumi, tostarp ilgtspējīga mobilitātes energoefektivitāte, un darbības, kas sekmē 2030. gada un ilgtermiņa enerģētikas un klimata mērķrādītāju sasniegšanu. Lai maksimāli palielinātu Savienības finansiālā atbalsta ietekmi un pievienoto vērtību, ir lietderīgi veicināt racionalizētu ieguldījumu procesu, kas nodrošina pamanāmību projektu plūsmai un maksimāli palielina sinerģiju starp attiecīgajām Savienības programmām, inter alia, transporta, enerģētikas un digitālajā jomā. Paturot prātā draudus drošībai, ieguldījumu projektiem, kas saņem Savienības atbalstu, būtu jāņem vērā principi, kas attiecas uz iedzīvotāju aizsardzību sabiedriskās vietās. Tam būtu jāpapildina centieni, ko veic citi Savienības fondi, piemēram, Eiropas Reģionālās attīstības fonds, kurš sniedz atbalstu drošības komponentiem ieguldījumiem publiskās vietās, transportā, enerģētikā un citā kritiskā infrastruktūrā.

Grozījums Nr.    16

Regulas priekšlikums

13.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(13a)  Programmā InvestEU energoefektivitāte tiek uzskatīta par būtiski svarīgu elementu un galveno apsvērumu, pieņemot ieguldījumu lēmumus. Proti, tajā ir nostiprināts princips “energoefektivitāte pirmajā vietā”, kas nozīmē, ka pirms enerģētikas plānošanas un politikas un investīciju lēmumu pieņemšanas ir jāapsver, vai paredzētos plānošanas, politikas un investīciju pasākumus kopumā vai daļēji var aizstāt ar izmaksefektīviem, tehniski, ekonomiski un vidiski nekaitīgiem alternatīviem plānošanas, politikas un investīciju pasākumiem, kas vienlaikus joprojām nodrošina attiecīgo lēmumu mērķu sasniegšanu. Šādas izmaksefektīvas alternatīvas ietver pasākumus, ar kuriem veicina enerģijas pieprasījuma un energoapgādes efektivitāti, jo īpaši, izmantojot tādus līdzekļus kā izmaksefektīvs enerģijas galapatēriņa ietaupījums, pieprasījumreakcijas iniciatīvas un efektīvāka enerģijas pārveide, pārvade un sadale. Turklāt dalībvalstis būtu jāmudina šo principu izplatīt reģionālajā un vietējā pašpārvaldē, kā arī privātajā sektorā.

Grozījums Nr.    17

Regulas priekšlikums

13.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(13b)  Direktīvā par ēku energoefektivitāti (Direktīva (ES) 2018/844) ir noteikts, ka dalībvalstīm ir jāizveido ilgtermiņa renovācijas stratēģija, lai atbalstītu nacionālā dzīvojamo ēku un komercplatību (gan publisko, gan privāto) fonda renovāciju nolūkā līdz 2050. gadam izveidot augstas energoefektivitātes dekarbonizētu ēku fondu, atvieglojot esošo ēku izmaksefektīvu pārveidošanu gandrīz nulles enerģijas ēkās. Dalībvalstīm ir arī jāveicina piekļuve atbilstīgiem mehānismiem, lai apvienotu projektus un samazinātu ieguldītāju un privātā sektora risku.

Grozījums Nr.    18

Regulas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14)  Kaut arī kopējais ieguldījumu līmenis Savienībā pieaug, ieguldījumi augstāka riska darbībās, piemēram, pētniecībā un inovācijā, joprojām ir nepietiekami. Tā rezultātā pašreizējais nepietiekamais ieguldījumu līmenis pētniecībā un inovācijā kaitē Savienības rūpniecības un ekonomikas konkurētspējai un tās iedzīvotāju dzīves kvalitātei. Fondam InvestEU būtu jānodrošina atbilstīgie finanšu produkti, kas aptvertu dažādus inovācijas cikla posmus un plašu ieinteresēto personu loku, jo īpaši lai varētu komerciālā mērogā Savienībā paplašināt un izvērst risinājumus nolūkā tos padarīt konkurētspējīgus pasaules tirgos.

(14)  Kaut arī kopējais ieguldījumu līmenis Savienībā pieaug, ieguldījumi augstāka riska darbībās, piemēram, pētniecībā un inovācijā, joprojām ir nepietiekami. Ņemot vērā, ka pētniecības un inovācijas darbībām piešķirtais publiskais finansējums veicina produktivitātes palielināšanos un būtiski sekmē privātās darbības pētniecības un inovācijas jomā, pašreizējais nepietiekamais ieguldījumu līmenis pētniecībā un inovācijā kaitē Savienības rūpniecības un ekonomikas konkurētspējai un tās iedzīvotāju dzīves kvalitātei. Fondam InvestEU būtu jānodrošina atbilstīgie finanšu produkti, kas aptvertu dažādus inovācijas cikla posmus un plašu ieinteresēto personu loku, jo īpaši lai varētu komerciālā mērogā Savienībā paplašināt un izvērst risinājumus nolūkā tos padarīt konkurētspējīgus pasaules tirgos, un sekmētu ES izcilību ilgtspējīgu tehnoloģiju jomā pasaules mērogā. Lai apmierinātu vajadzību atbalstīt ieguldījumus riskantākās darbībās, piemēram, pētniecībā un inovācijā, ir būtiski nodrošināt, ka pamatprogramma “Apvārsnis Eiropa”, īpaši EIP, darbojas sinerģijā ar finanšu produktiem, kuri jāizmanto saskaņā ar programmu InvestEU. Turklāt inovatīviem MVU un jaunuzņēmumiem, īpaši tiem, kas vērsti uz nemateriāliem aktīviem, ir grūti piekļūt finansējumam, tādēļ EIP jādarbojas papildus īpašiem programmas InvestEU finanšu produktiem, lai nodrošinātu nepārtrauktu atbalstu šādiem MVU. Šajā saistībā kā stabils pamats šāda mērķtiecīga atbalsta nodrošināšanai būtu jāizmanto pieredze, kas gūta, izmantojot programmas “Apvārsnis 2020” finansēšanas instrumentus, piemēram, InnovFin un aizdevumu garantiju MVU saskaņā ar programmu COSME.

Grozījums Nr.    19

Regulas priekšlikums

14.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(14a)  Lai sniegtu labākos iespējamos padomus InvestEU saņēmējiem, kā arī atbalstītu sinerģiju ar pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, būtu jāstiprina EIB InnovFin Advisory sniegtie pakalpojumi.

Grozījums Nr.    20

Regulas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15)  Steidzami ir vajadzīgi ievērojami centieni veikt ieguldījumus digitālā pārveidē un sadalīt tās sniegtos ieguvumus visiem Savienības iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Spēcīgs digitālā vienotā tirgus stratēģijas politiskais satvars tagad būtu jāpapildina ar vienlīdz vērienīgu ieguldījumu, tostarp mākslīgajā intelektā.

(15)  Steidzami ir vajadzīgi ievērojami centieni ieguldīt digitālajā pārveidē un atbalstīt to, un sadalīt tās sniegtos ieguvumus visiem Savienības pilsētu un lauku iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Spēcīgs digitālā vienotā tirgus stratēģijas politiskais satvars tagad būtu jāpapildina ar vienlīdz vērienīgu ieguldījumu, tostarp mākslīgajā intelektā saskaņā ar programmu “Digitālā Eiropa”, jo īpaši attiecībā uz ētiku, mašīnmācīšanos, lietu internetu, biotehnoloģiju un Fintech, kas var palielināt uzņēmējdarbības projektiem paredzēta kapitāla mobilizēšanas efektivitāti.

Grozījums Nr.    21

Regulas priekšlikums

15.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(15a)  Tā kā vienoto tirgu negatīvi ietekmē digitālā plaisa, ko izraisa tīkla nepieejamība, nevienāds ātrums reģionos un zināšanu trūkums, veicot sabiedrības digitālo pārveidi, būtu jānodrošina, lai jo īpaši jaunie digitālās pasaules iedzīvotāji, izmantojot jaunās tehnoloģijas, justos droši, apgūtu zināšanas par privātumu, drošību un pamata aizsargpasākumiem, kas viņus aizsargās pret ļaunprātīgām darbībām un palielinās viņu potenciālu ekonomikā. Tādēļ aicina izstrādāt visaptverošu pieeju, lai palielinātu pārklājumu, panāktu līdzīgu savienojamības līmeni un vienādas zināšanas visiem.

Grozījums Nr.    22

Regulas priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16)  Maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) ir būtiska nozīme Savienībā. Tomēr to šķietami augstās riska pakāpes un nepietiekama nodrošinājuma dēļ tie saskaras ar problēmām, cenšoties piekļūt finansējumam. Papildu sarežģījumus rada MVU vajadzība saglabāt konkurētspēju, iesaistoties digitalizācijā, internacionalizācijā un inovācijas darbībās un paaugstinot sava darbaspēka kvalifikāciju. Turklāt salīdzinājumā ar lielākiem uzņēmumiem tiem ir piekļuve ierobežotākam finansējuma avotu klāstam: tie parasti neemitē obligācijas, tiem ir tikai ierobežota piekļuve biržām vai lieliem institucionāliem ieguldītājiem. Grūtības piekļūt finansējumam ir vēl lielākas tiem MVU, kuru darbība ir vērsta uz nemateriāliem aktīviem. MVU Savienībā ir lielā mērā atkarīgi no bankām un parāda finansējuma, kas izpaužas kā banku kredīta pārtēriņš, banku aizdevumi vai līzings. Ir jāatbalsta MVU, kuri saskaras ar minētajām problēmām, un jānodrošina vairāk diversificēti finansējuma avoti, lai palielinātu MVU spējas finansēt to izveidi, izaugsmi un attīstību un pastāvēt ekonomikas lejupslīdes apstākļos un lai padarītu ekonomiku un finanšu sistēmu noturīgāku ekonomikas lejupslīdes vai satricinājumu laikā. Tas arī papildina jau īstenotās iniciatīvas saistībā ar kapitāla tirgu savienību. Fondam InvestEU būtu jāsniedz iespēja pievērsties konkrētiem mērķorientētākiem finanšu produktiem.

(16)  Vairāk nekā 99 % no visiem uzņēmumiem Savienībā ir mazie un vidējie uzņēmumi (MVU), un tiem ir ļoti liela un nozīmīga ekonomiskā vērtība. Tomēr to šķietami augstās riska pakāpes un nepietiekama nodrošinājuma dēļ tie saskaras ar problēmām, cenšoties piekļūt finansējumam. Jāņem vērā arī dzimumu atšķirības, jo sieviešu radošuma un uzņēmējdarbības potenciāls ir nepietiekami izmantots izaugsmes un nodarbinātības avots, kas būtu plašāk pilnveidojams. Papildu sarežģījumus rada MVU vajadzība saglabāt konkurētspēju, iesaistoties digitalizācijā, internacionalizācijā un inovācijas darbībās un paaugstinot sava darbaspēka kvalifikāciju. Turklāt salīdzinājumā ar lielākiem uzņēmumiem tiem ir piekļuve ierobežotākam finansējuma avotu klāstam: tie parasti neemitē obligācijas, tiem ir tikai ierobežota piekļuve biržām vai lieliem institucionāliem ieguldītājiem. MVU paredzēta kapitāla nepieejamību saasina tas, ka privātā kapitāla nozare Eiropā ir salīdzinoši neliela, un grūtības piekļūt finansējumam ir vēl lielākas tiem MVU, kuru darbība ir vērsta uz nemateriāliem aktīviem. MVU Savienībā ir lielā mērā atkarīgi no bankām un parāda finansējuma, kas izpaužas kā banku kredīta pārtēriņš, banku aizdevumi vai līzings. Vienkāršojot piekļuvi finansējumam, ir jāatbalsta MVU, kuri saskaras ar minētajām problēmām, un jānodrošina vairāk diversificēti finansējuma avoti, lai palielinātu MVU spējas finansēt to izveidi, izaugsmi, inovāciju un ilgtspējīgu attīstību, nodrošināt to konkurētspēju un pastāvēt ekonomikas lejupslīdes apstākļos un lai padarītu ekonomiku un finanšu sistēmu noturīgāku ekonomikas lejupslīdes vai satricinājumu laikā. Tas arī papildina jau īstenotās iniciatīvas saistībā ar kapitāla tirgu savienību. Tādas programmas kā COSME ir bijušas ļoti nozīmīgas MVU, jo tās ir sekmējušas piekļuvi finansējumam visos uzņēmumu darbības posmos, un to ir papildinājis ESIF, ko MVU varēja ātri izmantot. Tādēļ fondam InvestEU būtu jāizmanto minētā sekmīgā pieredze un jāsniedz iespēja pievērsties konkrētiem mērķorientētākiem finanšu produktiem.

Grozījums Nr.    23

Regulas priekšlikums

16.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(16a)  Uzņēmumiem, kas sniedz vispārējas nozīmes pakalpojumus, ir būtiska stratēģiska nozīme svarīgākajās nozarēs ar lielu tīklu struktūru (enerģētika, ūdensapgāde, atkritumu apsaimniekošana, vides nozare, pasta pakalpojumi, transports un telesakari), veselības aprūpē, izglītībā un sociālo pakalpojumu jomā. Atbalstot šos uzņēmumus, Eiropas Savienība nodrošina savu iedzīvotāju labklājību un demokrātisku izvēli, kas cita starpā saistīta ar pakalpojumu kvalitātes līmeni.

Grozījums Nr.    24

Regulas priekšlikums

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17)  Kā izklāstīts pārdomu dokumentā par Eiropas sociālo dimensiju16 un Eiropas sociālo tiesību pīlārā17, iekļaujošākas un taisnīgākas Savienības izveide ir viena no Savienības būtiskākajām prioritātēm, lai novērstu nevienlīdzību un veicinātu sociālās iekļaušanas politiku Eiropā. Nevienlīdzīgas iespējas jo īpaši skar piekļuvi izglītībai, apmācībai un veselībai. Ieguldījumi ar sociālo jomu, prasmēm un cilvēkkapitālu saistītā ekonomikā, kā arī neaizsargātu iedzīvotāju integrācijā sabiedrībā var uzlabot ekonomikas iespējas, jo īpaši, ja tos koordinē Savienības līmenī. Fonds InvestEU būtu jāizmanto, lai atbalstītu ieguldījumus izglītībā un apmācībā, palīdzētu paaugstināt nodarbinātības līmeni, jo īpaši mazkvalificētiem darba ņēmējiem un ilgtermiņa bezdarbniekiem, un uzlabotu situāciju attiecībā uz paaudžu solidaritāti, veselības aprūpi, bezpajumtniecību, digitālo iekļautību, kopienu attīstību, jauniešu lomu un vietu sabiedrībā, kā arī neaizsargātiem cilvēkiem, tostarp trešo valstu valstspiederīgajiem. Programmai InvestEU būtu arī jāpalīdz atbalstīt Eiropas kultūru un radošumu. Lai nākamajā desmitgadē radītu pretsvaru sabiedrības lielajām pārmaiņas Savienībā un darba tirgū, ir jāveic ieguldījumi cilvēkkapitālā, mikrofinansēšanā, sociālās uzņēmējdarbības finansēšanā un jaunos sociālās ekonomikas darījumdarbības modeļos, tostarp sociālās ietekmes ieguldījumos un sociālo rezultātu līguma slēgšanā. Programmai InvestEU būtu jāstiprina jaunveidotā sociālā tirgus ekosistēma, palielinot finansējuma piegādi mikrouzņēmumiem un sociālajiem uzņēmumiem un to piekļuvi šim finansējumam, lai apmierinātu pieprasījumu tiem, kam tas visvairāk ir vajadzīgs. Augsta līmeņa darba grupas par ieguldījumiem Eiropas sociālajā infrastruktūrā ziņojumā18 ir konstatēta ieguldījumu nepietiekamība sociālajā infrastruktūrā un pakalpojumos, tostarp izglītības, apmācības, veselības aprūpes un mājokļu jomā, kur ir nepieciešams atbalsts, tostarp Savienības līmenī. Tādēļ būtu jāizmanto publiskā, komerciālā un labdarības kapitāla kopīgais spēks, kā arī fondu atbalsts, lai atbalstītu sociālās tirgus vērtības ķēžu attīstību un palielinātu Savienības noturību.

(17)  Kā izklāstīts pārdomu dokumentā par Eiropas sociālo dimensiju16, Eiropas sociālo tiesību pīlārā17 un ES satvarā attiecībā uz ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām, iekļaujošākas un taisnīgākas Savienības izveide ir viena no Savienības būtiskākajām prioritātēm, lai novērstu nevienlīdzību un veicinātu sociālās iekļaušanas politiku Eiropā. Nevienlīdzīgas iespējas jo īpaši skar piekļuvi izglītībai, apmācībai un veselībai. Ieguldījumi ar sociālo jomu, prasmēm un cilvēkkapitālu saistītā ekonomikā, kā arī neaizsargātu iedzīvotāju integrācijā sabiedrībā var uzlabot ekonomikas iespējas, jo īpaši, ja tos koordinē Savienības līmenī. Ņemot vērā būtisko nepieciešamību ieguldīt sociālajā infrastruktūrā, fonds InvestEU būtu jāizmanto, lai atbalstītu ieguldījumus izglītībā un apmācībā, palīdzētu paaugstināt nodarbinātības līmeni, jo īpaši mazkvalificētiem darba ņēmējiem un ilgtermiņa bezdarbniekiem, un uzlabotu situāciju attiecībā uz dzimumu līdztiesību, vienlīdzīgām iespējām, paaudžu solidaritāti, veselības aprūpi, bezpajumtniecību, digitālo iekļautību, kopienu attīstību, jauniešu lomu un vietu sabiedrībā, kā arī neaizsargātiem cilvēkiem, tostarp trešo valstu valstspiederīgajiem. Programmai InvestEU būtu arī jāpalīdz atbalstīt Eiropas kultūru un radošumu. Lai nākamajā desmitgadē radītu pretsvaru sabiedrības lielajām pārmaiņas Savienībā un darba tirgū, ir jāveic ieguldījumi cilvēkkapitālā, mikrofinansēšanā, sociālās uzņēmējdarbības finansēšanā un jaunos sociālās ekonomikas darījumdarbības modeļos, tostarp sociālās ietekmes ieguldījumos un sociālo rezultātu līguma slēgšanā. Programmai InvestEU būtu jāstiprina jaunveidotā sociālā tirgus ekosistēma, palielinot finansējuma piegādi mikrouzņēmumiem un sociālajiem uzņēmumiem un to piekļuvi šim finansējumam, lai apmierinātu pieprasījumu tiem, kam tas visvairāk ir vajadzīgs. Augsta līmeņa darba grupas par ieguldījumiem Eiropas sociālajā infrastruktūrā ziņojumā18 ir konstatēta ieguldījumu nepietiekamība sociālajā infrastruktūrā un pakalpojumos, tostarp izglītības, apmācības, veselības aprūpes un mājokļu jomā, kur ir nepieciešams atbalsts, tostarp Savienības līmenī. Tādēļ būtu jāizmanto publiskā, komerciālā un labdarības kapitāla kopīgais spēks, kā arī fondu atbalsts, lai atbalstītu sociālās tirgus vērtības ķēžu attīstību un palielinātu Savienības noturību.

__________________

__________________

16 COM(2017) 206.

16 COM(2017) 206.

17 COM(2017) 250.

17 COM(2017) 250.

18 Publicēts 2018. gada janvārī kā Eiropas ekonomikas diskusiju dokuments Nr. 074.

18 Publicēts 2018. gada janvārī kā Eiropas ekonomikas diskusiju dokuments Nr. 074.

Grozījums Nr.    25

Regulas priekšlikums

17.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(17a)  Projektiem, ko finansē InvestEU, būtu jāveicina sieviešu un vīriešu līdztiesība, jo īpaši pētniecībā un inovācijā, novēršot dzimumu nelīdzsvarotības cēloņus, pilnībā izmantojot gan pētnieču, gan pētnieku potenciālu un integrējot dzimumu dimensiju pētniecības un inovācijas saturā, kā arī pievēršot īpašu uzmanību dzimumu līdzsvara nodrošināšanai novērtēšanas komisijās un citās attiecīgās padomdevēju un ekspertu struktūrās. Ar attiecīgiem pasākumiem būtu arī jāveicina sieviešu un vīriešu līdztiesības principu īstenošana, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienību 2. un 3. pantā, kā arī LESD 8. pantā un Direktīvā 2006/54/EK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos.

Grozījums Nr.    26

Regulas priekšlikums

19.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(19a)  Fondam InvestEU būtu jāatbalsta arī vienkāršas pārejas darbības un stratēģijas, kas risina darba ņēmēju situāciju īpašās nozarēs, piemēram, akmeņogļu/lignīta ieguves nozarē, automobiļu rūpniecībā, kuras var ietekmēt pāreja uz mazoglekļa ekonomiku. Fondam InvestEU būtu jāspēj atbalstīt šo ekonomikas nozaru pārveidi virzībā uz ilgtspējīgām darbībām un piesaistīt alternatīvus inovatīvus uzņēmumus, jaunuzņēmumus un nozares, lai izveidotu ilgtspējīgu reģionālo ekonomiku. Būtu jāveicina arī sinerģijas ar papildu atbalsta shēmām, piemēram, Modernizācijas fondu, ko paredzēts izveidot laikposmam no 2021. gada līdz 2030. gadam, kā arī citām valsts un Savienības programmām, kuras atbalsta taisnīgu pāreju.

Grozījums Nr.    27

Regulas priekšlikums

19.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(19b)  Šim fondam būtu jānodrošina, ka visā ES tiek ievērota vienlīdzība attiecībā uz projektu finansējumu un īstenošanu, īpaši koncentrējoties uz nabadzīgākajiem un vismazāk attīstītajiem reģioniem.

Grozījums Nr.    28

Regulas priekšlikums

21. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(21)  Fondam InvestEU vajadzētu būt atvērtam pret iemaksām, ko veic trešās valstis, kas ir Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas locekles, valstis, kas pievienojas, kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis, valstis, uz kurām attiecas Eiropas kaimiņattiecību politika, un citas valstis, saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti starp Eiropas Savienību un minētajām valstīm. Tam būtu jāļauj vajadzības gadījumā turpināt sadarbību ar attiecīgajām valstīm, jo īpaši pētniecības un inovācijas, kā arī MVU jomā.

(21)  Fondam InvestEU vajadzētu būt atvērtam pret iemaksām, ko veic trešās valstis, kas ir Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas locekles, valstis, kas pievienojas, kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis, valstis, uz kurām attiecas Eiropas kaimiņattiecību politika, un citas valstis, saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti starp Eiropas Savienību un minētajām valstīm, un ar noteikumu, ka minētās valstis respektē cilvēktiesības. Tam būtu jāļauj vajadzības gadījumā turpināt sadarbību ar attiecīgajām valstīm, jo īpaši pētniecības un inovācijas, kā arī MVU jomā.

Grozījums Nr.    29

Regulas priekšlikums

23.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(23a)  Pētniecībai un inovācijai paredzēto InvestEU budžetu 3,105 miljonu EUR apmērā (nemainīgās cenās) nevajadzētu atņemt no programmas “Apvārsnis Eiropa” kopējā 120 miljardu EUR (nemainīgās cenās) budžeta, bet to papildināt ar šo budžetu.

Grozījums Nr.    30

Regulas priekšlikums

24. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(24)  ES garantija, kas ir fonda InvestEU pamatā, būtu jāīsteno netieši, Komisijai paļaujoties uz īstenošanas partneriem, kas iesaista galasaņēmējus. Komisijai ar katru īstenošanas partneri būtu jānoslēdz garantijas nolīgums, ar kuru sadala garantijas spēju no fonda InvestEU, lai atbalstītu tā finansēšanas un ieguldījumu darbības, kuras atbilst fonda InvestEU mērķiem un atbalsttiesīguma kritērijiem. Fondam InvestEU būtu jāparedz īpaša pārvaldības struktūra, lai nodrošinātu pareizu ES garantijas izmantošanu.

(24)  ES garantija, kas ir fonda InvestEU pamatā, būtu jāīsteno netieši, Komisijai paļaujoties uz īstenošanas partneriem, kas iesaista galasaņēmējus. Komisijai ar katru īstenošanas partneri būtu jānoslēdz garantijas nolīgums, ar kuru sadala garantijas spēju no fonda InvestEU, lai atbalstītu tā finansēšanas un ieguldījumu darbības, kuras atbilst fonda InvestEU mērķiem un atbalsttiesīguma kritērijiem. Lai uzlabotu pārredzamību, efektivitāti, pārskatatbildību un nodrošinātu pareizu ES garantijas izmantošanu, fondam InvestEU būtu jāparedz īpaša, no EIB grupas pilnīgi nošķirta pārvaldības struktūra.

Grozījums Nr.    31

Regulas priekšlikums

26. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(26)  Komisijai būtu jānovērtē īstenošanas partneru iesniegto ieguldījumu un finansēšanas darbību saderība ar Savienības tiesību aktiem un politikas nostādnēm, savukārt lēmumi par finansēšanas un ieguldījumu darbībām galu galā būtu jāpieņem īstenošanas partnerim.

(26)  Lai nodrošinātu, ka programmas InvestEU pārvaldībā ir pareizs līdzsvars starp politikas jomas un banku jomas profesionālajām zināšanām, būtu jāizveido koordinācijas komiteja ar izpildvaras pienākumiem, kuras sastāvā ir Eiropas Komisijas, Eiropas Investīciju bankas un īstenošanas partneru pārstāvji un Eiropas Parlamenta iecelts eksperts bez balsstiesībām un kura pieņem lēmumus saskaņā ar 17. pantu. Koordinācijas komitejai būtu jānovērtē īstenošanas partneru iesniegto ieguldījumu un finansēšanas darbību saderība ar Savienības tiesību aktiem un politikas nostādnēm, savukārt lēmumi par finansēšanas un ieguldījumu darbībām galu galā būtu jāpieņem īstenošanas partnerim.

Grozījums Nr.    32

Regulas priekšlikums

27. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(27)  Projekta grupai, kurā darbojas eksperti, kurus Komisijas rīcībā norīko īstenošanas partneri, lai sniegtu profesionālas zināšanas finanšu un tehniskajā novērtējumā par ierosinātajām finansēšanas un ieguldījumu darbībām, būtu jāvērtē īstenošanas partneru iesniegtie projekti, kas jānovērtē Investīciju komitejai.

svītrots

Grozījums Nr.    33

Regulas priekšlikums

28. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(28)  Investīciju komitejai, kurā darbojas neatkarīgi eksperti, būtu jāizdara secinājumi par atbalsta piešķiršanu no ES garantijas finansēšanas un ieguldījumu darbībām, kas atbilst atbalsttiesīguma kritērijiem, tādējādi nodrošinot ārējas zināšanas ieguldījumu novērtējumos, kas saistīti ar projektiem. Investīciju komitejai vajadzētu būt dažādiem sastāviem, lai labāk aptvertu dažādas politikas jomas un nozares.

(28)  Investīciju komitejai, kurā darbojas neatkarīgi eksperti, būtu jāizdara secinājumi par atbalsta piešķiršanu no ES garantijas finansēšanas un ieguldījumu darbībām, kas atbilst atbalsttiesīguma kritērijiem, tādējādi nodrošinot ārējas zināšanas ieguldījumu novērtējumos, kas saistīti ar projektiem. Investīciju komitejai vajadzētu būt dažādiem sastāviem, lai labāk aptvertu dažādas politikas jomas un nozares, un tajā vienmēr vajadzētu būt diviem ekspertiem ar pieredzi klimata pasākumu, vides aizsardzības un pārvaldības jomā.

Grozījums Nr.    34

Regulas priekšlikums

29. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(29)  Izvēloties īstenošanas partnerus fonda InvestEU izvēršanai, Komisijai būtu jāapsver darījumu partnera spēja sasniegt fonda InvestEU mērķus un ieguldīt pašu resursus, lai nodrošinātu pienācīgu ģeogrāfisko pārklājumu un dažādošanu, piesaistītu privātos ieguldītājus un nodrošinātu pietiekamu riska diversifikāciju, kā arī jaunus risinājumus, lai novērstu tirgus nepilnības un nepietiekami optimālas ieguldījumu situācijas. Ņemot vērā Eiropas Investīciju bankas (EIB) grupas lomu, kas paredzēta Līgumos, tās spēju darboties visās dalībvalstīs un tās iegūto pieredzi attiecībā uz pašreizējiem finanšu instrumentiem un ESIF, tā joprojām būtu jāuzskata par privileģētu īstenošanas partneri fonda InvestEU ES nodalījuma ietvaros. Turklāt EIB grupai, valsts attīstību veicinošām bankām vai iestādēm vajadzētu būt spējīgām piedāvāt papildinošu finanšu produktu klāstu, ņemot vērā, ka to pieredze un spējas reģionālā līmenī varētu būt izdevīgas, lai maksimāli palielinātu publisko līdzekļu ietekmi uz Savienības teritoriju. Turklāt vajadzētu būt iespējai, ka citas starptautiskas finanšu iestādes ir tās īstenošanas partneri, jo īpaši gadījumos, kad tām ir salīdzinošas priekšrocības īpašu zināšanu un pieredzes ziņā konkrētās dalībvalstīs. Vajadzētu būt arī iespējai citiem subjektiem, kas atbilst Finanšu regulā noteiktajiem kritērijiem, darboties kā īstenošanas partneriem.

(29)  Izvēloties īstenošanas partnerus fonda InvestEU izvēršanai, Komisijai būtu jāapsver darījumu partnera spēja un potenciāls sasniegt fonda InvestEU mērķus un ieguldīt pašu resursus, lai nodrošinātu pienācīgu ģeogrāfisko pārklājumu un dažādošanu, piesaistītu privātos ieguldītājus un nodrošinātu pietiekamu riska diversifikāciju, kā arī jaunus risinājumus, lai novērstu tirgus nepilnības un nepietiekami optimālas ieguldījumu situācijas. Ņemot vērā Eiropas Investīciju bankas (EIB) grupas lomu, kas paredzēta Līgumos, tās spēju darboties visās dalībvalstīs un tās iegūto pieredzi attiecībā uz pašreizējiem finanšu instrumentiem un ESIF, tā joprojām būtu jāuzskata par privileģētu īstenošanas partneri fonda InvestEU ES nodalījuma ietvaros. Turklāt EIB grupai, valsts vai reģionālo attīstību veicinošām bankām vai iestādēm vajadzētu būt spējīgām piedāvāt papildinošu finanšu produktu klāstu, ņemot vērā, ka to pieredze un spējas reģionālā līmenī varētu būt izdevīgas, lai maksimāli palielinātu publisko līdzekļu ietekmi uz Savienības teritoriju, sasaistot savu finanšu produktu īpašības ar fonda prasībām. Turklāt vajadzētu būt iespējai, ka citas starptautiskas finanšu iestādes ir tās īstenošanas partneri, jo īpaši gadījumos, kad tām ir salīdzinošas priekšrocības īpašu zināšanu un pieredzes ziņā konkrētās dalībvalstīs. Vajadzētu būt arī iespējai citiem subjektiem, kas atbilst Finanšu regulā noteiktajiem kritērijiem, darboties kā īstenošanas partneriem.

Grozījums Nr.    35

Regulas priekšlikums

30. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(30)  Lai nodrošinātu, ka intervences pasākumi fonda InvestEU ES nodalījuma ietvaros ir galvenokārt vērsti uz tirgus nepilnībām un nepietiekami optimālām ieguldījumu situācijām Savienības līmenī, bet tajā pašā laikā tie īsteno vislabākā iespējamā ģeogrāfiskā tvēruma mērķus, ES garantija būtu jāpiešķir īstenošanas partneriem, kas vieni paši vai kopā ar citiem īstenošanas partneriem var aptvert vismaz trīs dalībvalstis. Tomēr sagaidāms, ka aptuveni 75 % no ES garantijas ES nodalījuma tiktu piešķirti īstenošanas partnerim vai partneriem, kuri fondu InvestEU ietvaros spēj piedāvāt finanšu produktus visās dalībvalstīs.

(30)  Lai nodrošinātu, ka intervences pasākumi fonda InvestEU ES nodalījuma ietvaros ir galvenokārt vērsti uz tirgus nepilnībām un nepietiekami optimālām ieguldījumu situācijām Savienības līmenī, bet tajā pašā laikā tie īsteno vislabākā iespējamā ģeogrāfiskā tvēruma mērķus, ES garantija būtu jāpiešķir īstenošanas partneriem, kas vieni paši vai kopā ar citiem īstenošanas partneriem var aptvert vismaz divas dalībvalstis. Tomēr sagaidāms, ka aptuveni 75 % no ES garantijas ES nodalījuma tiktu piešķirti īstenošanas partnerim vai partneriem, kuri fondu InvestEU ietvaros spēj piedāvāt finanšu produktus visās dalībvalstīs.

Grozījums Nr.    36

Regulas priekšlikums

31. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(31)  ES garantija dalībvalsts nodalījuma ietvaros būtu jāpiešķir jebkuram īstenošanas partnerim, kas ir atbalsttiesīgs saskaņā ar [Finanšu regulas] [62. panta 1. punkta c) apakšpunktu], tostarp valsts vai reģionālām attīstību veicinošām bankām vai iestādēm, EIB, Eiropas Investīciju fondam un citām daudzpusējām attīstības bankām. Izvēloties īstenošanas partnerus dalībvalsts nodalījuma ietvaros, Komisijai būtu jāņem vērā katras dalībvalsts iesniegtie priekšlikumi. Saskaņā ar [Finanšu regulas] [154. pantu] Komisijai ir jāveic novērtējums par īstenošanas partneru noteikumiem un procedūrām, lai pārliecinātos, ka tie nodrošina tādu Savienības finanšu interešu aizsardzības līmeni, kas ir līdzvērtīgs Komisijas nodrošinātajam.

(31)  ES garantija dalībvalsts nodalījuma ietvaros būtu jāpiešķir jebkuram īstenošanas partnerim, kas ir atbalsttiesīgs saskaņā ar [Finanšu regulas] [62. panta 1. punkta c) apakšpunktu], tostarp valsts vai reģionālām attīstību veicinošām bankām vai iestādēm, EIB, Eiropas Investīciju fondam un citām daudzpusējām attīstības bankām. Ja dalībvalsts nodalījuma izmantošana ir vērsta uz politikas darbībām, ko ES jau risina, izmantojot līdzīgas finansēšanas un ieguldījumu darbības, dalībvalstu un ES nodalījumiem vajadzētu būt vieniem un tiem pašiem īstenošanas partneriem. Izvēloties īstenošanas partnerus dalībvalsts nodalījuma ietvaros, Komisijai būtu jāņem vērā katras dalībvalsts iesniegtie priekšlikumi. Saskaņā ar [Finanšu regulas] [154. pantu] Komisijai ir jāveic novērtējums par īstenošanas partneru noteikumiem un procedūrām, lai pārliecinātos, ka tie nodrošina tādu Savienības finanšu interešu aizsardzības līmeni, kas ir līdzvērtīgs Komisijas nodrošinātajam. Novērtējumam būtu jānodrošina birokrātisku šķēršļu un izmaksu ierobežošana, neradot ietekmi uz ienākumiem no ieguldījumiem un likmēm.

Grozījums Nr.    37

Regulas priekšlikums

35. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(35)  InvestEU konsultāciju centram būtu jāatbalsta spēcīgas ieguldījumu projektu plūsmas attīstība katrā politikas sadaļā. Turklāt būtu jāparedz programmas InvestEU starpnozaru komponente, lai centralizēti pārvaldītām Savienības programmām nodrošinātu vienotu piekļuves punktu un dažādu politikas jomu projektu attīstīšanas palīdzību.

(35)  InvestEU konsultāciju centram būtu jāatbalsta spēcīgas ieguldījumu projektu plūsmas attīstība katrā politikas sadaļā, nodrošinot efektīvu ģeogrāfisko dažādošanu, lai sasniegtu Savienības ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas mērķus un izlīdzinātu reģionu atšķirības. Konsultāciju centram īpaši būtu jācenšas apkopot mazos projektus un apvienot tos lielākos portfeļos. Turklāt būtu jāparedz programmas InvestEU starpnozaru komponente, lai centralizēti pārvaldītām Savienības programmām nodrošinātu vienotu piekļuves punktu un dažādu politikas jomu projektu attīstīšanas palīdzību.

Grozījums Nr.    38

Regulas priekšlikums

36. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(36)  Lai nodrošinātu konsultāciju pakalpojumu plašu ģeogrāfisko tvērumu visā Savienībā un sekmīgi izmantotu vietējās zināšanas par fondu InvestEU, vajadzības gadījumā, ņemot vērā jau izveidotās atbalsta shēmas, būtu jānodrošina vietēja InvestEU konsultāciju centra klātbūtne, tā cenšoties uz vietas proaktīvi sniegt reālu un individuāli pielāgotu palīdzību.

(36)  Lai nodrošinātu konsultāciju pakalpojumu plašu ģeogrāfisko tvērumu visā Savienībā un sekmīgi izmantotu vietējās zināšanas par fondu InvestEU, ņemot vērā jau izveidotās atbalsta shēmas, būtu jānodrošina InvestEU konsultāciju centra klātbūtne katrā dalībvalstī, īpašu uzmanību pievēršot klātbūtnei reģionos, kuriem ir sarežģīti īstenot fonda InvestEU projektus, tā cenšoties uz vietas proaktīvi sniegt reālu un individuāli pielāgotu palīdzību. Valstu attīstību veicinošo banku zināšanas par projektu izstrādi, apkopošanu un finansēšanu būtu jāapvieno konsultatīvajos centros, un arī turpmāk būtu jānovērtē šo banku loma, piesaistot tās kā īstenošanas partnerus.

Grozījums Nr.    39

Regulas priekšlikums

37.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(37a)  Ņemot vērā valstu attīstību veicinošo banku pozitīvo pieredzi projektu izstrādē, apkopošanā un finansēšanā, piemēram, saistībā ar maza mēroga projektiem energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu jomā, kuri tiek īstenoti vietējā un reģionālajā līmenī, to zināšanas būtu jāapvieno konsultatīvajos centros, un arī turpmāk būtu jānovērtē šo banku loma, piesaistot tās kā īstenošanas partnerus.

Grozījums Nr.    40

Regulas priekšlikums

47.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(47a)  Programmai vajadzētu būt pieejamai saņēmējiem, nodrošinot lielāku publicitāti un pārredzamību, tostarp izmantojot finanšu un banku starpniekus. Tādēļ ir nepieciešama plašāka informācija un pastāvīga darbību īstenošanas uzraudzība.

Grozījums Nr.    41

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ar šo regulu izveido fondu InvestEU, kas nodrošina ES garantiju finansēšanas un ieguldījumu darbībām, kuras veic īstenošanas partneri, atbalstot Savienības iekšējās politikas nostādnes.

Ar šo regulu izveido fondu InvestEU, kas nodrošina ES garantiju finansēšanas un ieguldījumu darbībām, kuras veic īstenošanas partneri, atbalstot Savienības iekšējās politikas nostādnes un jo īpaši — mērķus klimata pārmaiņu jomā un IAM, tiecoties sasniegt mērķi, vēlākais, līdz 2050. gadam panākt pāreju uz SEG nulles emisiju ekonomiku.

Grozījums Nr.    42

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1)  “finansējuma apvienošanas darbības” ir Savienības budžeta atbalstītas darbības, kuras no Savienības budžeta finansēta neatmaksājama vai atmaksājama atbalsta formas, vai abas atbalsta formas apvieno ar atmaksājama atbalsta formām no attīstības vai citām publisko finanšu iestādēm, kā arī no komerciālām finanšu iestādēm un ieguldītājiem; šajā definīcijā Savienības programmas, kuras finansē no avotiem, kas nav Savienības budžets, piemēram, no ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) inovāciju fonda, var pielīdzināt Savienības programmām, kuras finansē no Savienības budžeta;

(1)  “papildināmība” ir papildināmība, kā definēts 8.a pantā (jauns).

Grozījums Nr.    43

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(1a)  “princips “energoefektivitāte pirmajā vietā”” ir tādu pasākumu prioritizēšana visos enerģētikas plānošanas, rīcībpolitikas un ieguldīšanas lēmumos, ar kuriem enerģijas pieprasījumu un piedāvājumu padara efektīvāku, izmantojot izmaksoptimālus enerģijas galapatēriņa ietaupījumus, pieprasījumreakcijas iniciatīvas un efektīvāku enerģijas pārveidi, pārvadi un sadali;

Grozījums Nr.    44

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 17.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(17a)  “EIB” ir Eiropas Investīciju banka, Eiropas Investīciju fonds vai Eiropas Investīciju bankas meitasuzņēmums;

Grozījums Nr.    45

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 17.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(17b)  “papildināmība” ir papildināmība, kā definēts 8.a pantā (jauns).

Grozījums Nr.    46

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  Savienības konkurētspēju, tostarp inovāciju un digitalizāciju;

(a)  Savienības konkurētspēju, tostarp pētniecību, inovāciju un digitalizāciju;

Grozījums Nr.    47

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  Savienības ekonomikas stabilitāti un izaugsmi;

(b)  Savienības ekonomikas ilgtspējīgu izaugsmi, tiecoties sasniegt ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus un Parīzes klimata nolīguma mērķus;

Grozījums Nr.    48

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  atbalstīt finansēšanas un ieguldījumu darbības pētniecības, inovācijas un digitalizācijas jomā;

(b)  visās politikas sadaļās atbalstīt finansēšanas un ieguldījumu darbības pētniecībā, inovācijas un digitalizācijas jomā, ietverot atbalstu inovatīvu uzņēmumu darbības paplašināšanai un tehnoloģiju ieviešanai tirgū;

Grozījums Nr.    49

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  paplašināt MVU un pienācīgi pamatotos gadījumos mazu vidējas kapitalizācijas sabiedrību piekļuvi finansējumam un tā pieejamību;

(c)  paplašināt un vienkāršot inovatīvu jaunuzņēmumu, MVU, tostarp mikrouzņēmumu, un pienācīgi pamatotos gadījumos mazu vidējas kapitalizācijas sabiedrību piekļuvi finansējumam un tā pieejamību, kā arī uzlabot šo uzņēmumu vispārējo konkurētspēju;

Grozījums Nr.    50

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – da apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(da)  palīdzēt sasniegt vispārējo mērķi, t. i., vismaz 30 % ES budžeta izdevumu veltīt klimata mērķu sasniegšanai, un palielināt ieguldījumus klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās pasākumos, jo īpaši sasniegt ES 2030. gada mērķus klimata un enerģētikas jomā, kuru īstenošanas uzraudzība notiek saskaņā ar Regulu (ES) XX [Enerģētikas savienības pārvaldība], nodrošinot to, ka vismaz 40 % no fonda InvestEU līdzekļu tiek piešķirti klimata mērķu sasniegšanai.

Grozījums Nr.    51

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ES garantija ES nodalījuma vajadzībām, kas minēts 8. panta 1. punkta a) apakšpunktā, ir 38 000 000 000 EUR (faktiskajās cenās). Nodrošinājuma likmi nosaka 40 % apmērā.

ES garantija ES nodalījuma vajadzībām, kas minēts 8. panta 1. punkta a) apakšpunktā, ir 38 000 000 000 EUR (nemainīgās cenās), no kuriem vismaz 28 500 000 000 EUR piešķir EIB grupai. Nodrošinājuma likmi nosaka 35 % apmērā. EIB:

 

– kā īstenošanas partnere piešķir valsts un reģiona attīstību veicinošām bankām piekļuvi savam ES garantijas piešķīrumam;

 

– izstrādājot un īstenojot finanšu instrumentus un projektus, veido lietišķu dialogu ar valsts un reģiona attīstību veicinošām bankām;

 

– katru gadu ziņo Eiropas Parlamentam par garantijas darbību, 3. pantā noteikto mērķu sasniegšanu un sadarbību ar valsts un reģionālajiem dalībniekiem.

 

Komisija ne vēlāk kā 2024. gada decembrī vidusposma pārskatā novērtē EIB grupai piešķirto daļu un nepieciešamības gadījumā ierosina izmaiņas līdz 10 % apmērā.

Grozījums Nr.    52

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – 2.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Projektus, kuru finansēšanai vajadzīgi papildu līdzekļi, paredz tikai atbalsttiesīgām darbībām saskaņā ar atbilstības kritērijiem, kas noteikti tajā Savienības programmā, no kuras šie līdzekļi ir nodoti, un programmas InvestEU mērķis ir arī segt augstāko riska daļu.

Grozījums Nr.    53

Regulas priekšlikums

4. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Finansējums V un VI nodaļā paredzēto pasākumu īstenošanai ir 525 000 000 EUR (faktiskajās cenās).

3.  Finansējums V un VI nodaļā paredzēto pasākumu īstenošanai ir 725 000 000 EUR (faktiskajās cenās).

Grozījums Nr.    54

Regulas priekšlikums

4. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Šā panta 3. punktā minēto summu var izmantot arī tehniskajai un administratīvajai palīdzībai, kas vajadzīga programmas InvestEU īstenošanai, piemēram, sagatavošanas, uzraudzības, kontroles, revīzijas un izvērtēšanas darbībām, tostarp korporatīvajām informācijas tehnoloģiju sistēmām.

4.  Šā panta 3. punktā minēto summu var izmantot arī tehniskajai un administratīvajai palīdzībai, kas vajadzīga programmas InvestEU īstenošanai, piemēram, sagatavošanas, uzraudzības, kontroles, revīzijas un izvērtēšanas darbībām, tostarp korporatīvajām informācijas tehnoloģiju sistēmām. Šāda izmantojuma mērķis ir mazināt administratīvo slogu saņēmējiem, un šī summa nedrīkst būt lielāka par 5 % no 1. punktā noteiktās finansējuma vērtības.

Grozījums Nr.    55

Regulas priekšlikums

6. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)  ir saskaņotas ar politikas mērķiem un atbilst atbalsttiesīguma kritērijiem, kas izklāstīti noteikumos par Savienības programmu, saskaņā ar kuru tiek lemts par atbalsta piešķiršanu;

a)  ir saskaņotas ar politikas mērķiem un atbilst atbalsttiesīguma kritērijiem, kas izklāstīti noteikumos par Savienības programmu, saskaņā ar kuru tiek lemts par atbalsta piešķiršanu; neviena finansēšanas vai ieguldījumu darbība, uz kuru attiecas ES garantija, nedrīkst kavēt virzību uz IAM sasniegšanu, saskaņā ar Parīzes nolīgumu pieņemto ES saistību izpildi, ES 2030. gada mērķu klimata un enerģētikas jomā īstenošanu, kā arī uzdevumu līdz 2050. gadam panākt pāreju uz siltumnīcefekta gāzu nulles emisiju ekonomiku;

Grozījums Nr.    56

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Fonds InvestEU darbojas, izmantojot šādas četras politikas sadaļas, kas novērš tirgus nepilnības vai nepietiekami optimālas ieguldījumu situācijas to konkrētajā darbības jomā:

1.  Fonds InvestEU darbojas, izmantojot šādas četras politikas sadaļas, kas novērš tirgus nepilnības vai nepietiekami optimālas ieguldījumu situācijas to konkrētajā darbības jomā, un attiecīgos gadījumos ņem vērā pieredzi, kas gūta darbā ar finanšu instrumentiem, kuri tikuši izmantoti iepriekšējā daudzgadu finanšu shēmā:

Grozījums Nr.    57

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)  ilgtspējīgas infrastruktūras politikas sadaļa: ietver ilgtspējīgus ieguldījumus tādās jomās kā transports, enerģētika, digitālā savienojamība, izejvielu piegāde un pārstrāde, kosmoss, okeāni un ūdens, atkritumi, dabas un cita vides infrastruktūra, iekārtas, mobilie aktīvi un inovatīvu tehnoloģiju ieviešana, kas veicina Savienības mērķu īstenošanu vides vai sociālās ilgtspējības jomā vai abās minētajās jomās vai kas atbilst Savienības standartiem vides vai sociālās ilgtspējības jomā;

a)  ilgtspējīgas infrastruktūras politikas sadaļa: ietver ilgtspējīgus ieguldījumus tādās jomās kā transports, tostarp multimodāls transports, ceļu satiksmes drošība, tūrisms, enerģētika, jo īpaši aizvien plašāka atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošana, energoefektivitāte atbilstoši 2030. gada un 2050. gada enerģētikas politikas satvaram, starpsavienojumu līmeņa uzlabošana, digitālā savienojamība un piekļuve, tostarp lauku reģionos, izejvielu piegāde un pārstrāde, kosmoss, okeāni, iekšzemes ūdeņi, atkritumu nepieļaušana un aprites ekonomika, dabas un cita vides infrastruktūra, iekārtas, mobilie aktīvi un inovatīvu tehnoloģiju ieviešana, kas veicina Savienības mērķu īstenošanu vides vai sociālās ilgtspējības jomā vai abās minētajās jomās un kas atbilst Savienības standartiem vides vai sociālās ilgtspējības jomā;

Grozījums Nr.    58

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. punkts – aa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

aa)  Atjaunošanas un uzturēšanas infrastruktūras apakšsadaļa: ietver ilgtspējīgus ieguldījumus:

 

- dzelzceļa un autoceļu tiltu un tuneļu atjaunošana, rūpējoties par to drošumu;

 

- ēku atjaunošanas projektos, kas vērsti uz enerģijas ietaupīšanu, decentralizētas atjaunojamo energoresursu enerģijas izplatīšanu un ēku integrāciju savienotā enerģijas, uzglabāšanas, digitālajā un transporta sistēmā;

Grozījums Nr.    59

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b)  pētniecības, inovācijas un digitalizācijas sadaļa: ietver pētniecības un inovācijas darbības, pētniecības rezultātu tālāknodošanu tirgum, inovatīvu risinājumu demonstrēšanu un izvēršanu un atbalstu inovatīvu uzņēmumu, kas nav MVU, izaugsmei, kā arī Savienības rūpniecības digitalizāciju;

b)  pētniecības, inovācijas un digitalizācijas sadaļa: ietver pētniecības, produktu izstrādes un inovācijas darbības, tehnoloģiju un pētniecības rezultātu tālāknodošanu tirgum, tirgus veicinātāju un uzņēmumu sadarbības atbalstīšanu, inovatīvu risinājumu demonstrēšanu, izvēršanu un pielāgošanu un atbalstu inovatīvu uzņēmumu, tostarp jaunuzņēmumu un MVU, izaugsmei, kā arī Savienības rūpniecības digitalizāciju, pamatojoties uz pieredzi, kas gūta, īstenojot jo īpaši InnovFin;

Grozījums Nr.    60

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c)  MVU politikas sadaļa: MVU un pienācīgi pamatotos gadījumos mazu vidējas kapitalizācijas sabiedrību piekļuve finansējumam un tā pieejamība;

c)  MVU politikas sadaļa: jaunuzņēmumu, MVU, tostarp inovatīvu MVU, un pienācīgi pamatotos gadījumos mazu vidējas kapitalizācijas sabiedrību vienkāršota piekļuve finansējumam un tā pieejamība, jo īpaši lai uzlabotu vispārējo konkurētspēju, inovāciju, digitalizāciju un ilgtspēju;

Grozījums Nr.    61

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

d)  sociālo ieguldījumu un prasmju sadaļa: ietver mikrofinansēšanu, sociālās uzņēmējdarbības finansēšanu un sociālo ekonomiku; prasmes, izglītību, apmācību un saistītos pakalpojumus; sociālo infrastruktūru (tostarp sociālos un studentu mājokļus); sociālo inovāciju; veselības aprūpi un ilgtermiņa aprūpi; iekļautību un pieejamību, kultūras darbības ar sociālu mērķi; neaizsargāto cilvēku, tostarp trešo valstu valstspiederīgo, integrāciju.

d)  sociālo ieguldījumu un prasmju sadaļa: ietver mikrofinansēšanu, sociālās uzņēmējdarbības finansēšanu, sieviešu uzņēmējdarbību un sociālo ekonomiku; prasmes, izglītību, apmācību un saistītos pakalpojumus, tostarp studējošo kredītus; sociālo infrastruktūru (tostarp sociālos un studentu mājokļus); sociālo inovāciju; veselības aprūpi un ilgtermiņa aprūpi; iekļautību un pieejamību, kultūras darbības, jo īpaši ar sociālu mērķi; neaizsargāto cilvēku, tostarp trešo valstu valstspiederīgo, integrāciju.

Grozījums Nr.    62

Regulas priekšlikums

7. pants – 3. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Finansēšanas un ieguldījumu darbībām saskaņā ar ilgtspējīgas infrastruktūras politikas sadaļu, kas minēta 1. punkta a) apakšpunktā, piemēro pārbaudes klimata, vides un sociālās ilgtspējības jomā, lai līdz minimumam samazinātu negatīvo ietekmi un maksimāli palielinātu ieguvumus klimata, vides un sociālās dimensijas jomā. Šajā nolūkā projektu virzītāji, kuri lūdz finansējumu, iesniedz pietiekamu informāciju, pamatojoties uz norādēm, kas Komisijai ir jāizstrādā. Projektus, kas nepārsniedz konkrētu lielumu, kas ir definēts norādēs, atbrīvo no minētajām pārbaudēm.

Finansēšanas un ieguldījumu darbībām saskaņā ar ilgtspējīgas infrastruktūras politikas sadaļu, kas minēta 1. punkta a) apakšpunktā, piemēro pārbaudes klimata, vides un sociālās ilgtspējības jomā, lai līdz minimumam samazinātu negatīvo ietekmi un maksimāli palielinātu ieguvumus klimata, vides un sociālās dimensijas jomā. Šajā nolūkā projektu virzītāji, kuri lūdz finansējumu, iesniedz pietiekamu informāciju, pamatojoties uz norādēm, kas Komisijai ir jāizstrādā deleģēta akta veidā, ņemot vērā kritērijus, kas paredzēti [Regulā par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai COM(2018)353], lai noteiktu, vai saimnieciskā darbība ir vides ziņā ilgtspējīga. Attiecīgos gadījumos projektus, kas nepārsniedz konkrētu lielumu, kas ir definēts norādēs, var atbrīvot no minētajām pārbaudēm.

Grozījums Nr.    63

Regulas priekšlikums

7. pants – 3. punkts – 2. daļa – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)  attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām – nodrošināt noturību pret iespējamām nelabvēlīgām klimata pārmaiņu sekām, veicot novērtējumu par neaizsargātību pret klimata pārmaiņām un riska novērtējumu, tostarp attiecīgus pielāgošanās pasākumus, un attiecībā uz seku mazināšanu – izmaksu un ieguvumu analīzē iekļaut siltumnīcefekta gāzu emisiju izmaksas un klimata pārmaiņu seku mazināšanas pasākumu pozitīvo ietekmi;

a)  attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām – nodrošināt noturību pret iespējamām nelabvēlīgām klimata pārmaiņu sekām, veicot novērtējumu par neaizsargātību pret klimata pārmaiņām un riska novērtējumu, tostarp attiecīgus pielāgošanās pasākumus, un attiecībā uz seku mazināšanu – izmaksu un ieguvumu analīzē iekļaut siltumnīcefekta gāzu emisiju izmaksas un klimata pārmaiņu seku mazināšanas pasākumu pozitīvo ietekmi un nodrošināt atbilstību ES mērķiem un standartiem vides jomā;

Grozījums Nr.    64

Regulas priekšlikums

7. pants – 3. punkts – 2. daļa – ba apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ba)  novērtēt ietekmi uz nodarbinātību un kvalitatīvu darbvietu izveidi;

Grozījums Nr.    65

Regulas priekšlikums

7. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Īstenošanas partneri sniedz vajadzīgo informāciju, lai būtu iespējams izsekot ieguldījumiem, kas sekmē Savienības mērķu īstenošanu klimata un vides jomā, pamatojoties uz norādēm, kas Komisijai ir jāizstrādā.

4.  Īstenošanas partneri sniedz vajadzīgo informāciju, lai būtu iespējams izsekot ieguldījumiem, kas sekmē Savienības mērķu īstenošanu klimata un vides jomā, pamatojoties uz norādēm, kas Komisijai ir jāizstrādā, un attiecīgos gadījumos izvērtē darbību atbilstību regulai par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai (COM(2018)353);

Grozījums Nr.    66

Regulas priekšlikums

7. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.a  MVU politikas sadaļā paredz atbalstu arī saņēmējiem, kurus atbalsta ar dažādiem ES garantijas mehānismiem, kas apvienoti fondā InvestEU, jo īpaši ar Kultūras un radošo nozaru garantijas mehānismu no programmas “Radošā Eiropa”.

Grozījums Nr.    67

Regulas priekšlikums

7. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.  Īstenošanas partneri nosaka, ka vismaz 50 % ieguldījumu saskaņā ar ilgtspējīgas infrastruktūras politikas sadaļu veicina Savienības mērķu īstenošanu klimata un vides jomā.

5.  Īstenošanas partneri nosaka, ka:

 

– vismaz 65 % ieguldījumu saskaņā ar ilgtspējīgas infrastruktūras politikas sadaļu būtiski veicina Savienības mērķu īstenošanu klimata un vides jomā atbilstīgi Parīzes nolīgumam;

 

– vismaz 35 % ieguldījumu pētniecības, inovācijas un digitalizācijas politikas sadaļā veicina “Apvārsnis Eiropa” mērķu sasniegšanu;

 

– būtiska daļa no MVU politikas sadaļā MVU un uzņēmumiem ar vidēji lielu kapitālu paredzētās garantijas būtu jāparedz inovatīvu MVU atbalstam;

 

– vismaz 30 % ieguldījumu sociālo ieguldījumu un prasmju sadaļā veicina “Apvārsnis Eiropa” un Erasmus + mērķu sasniegšanu.

 

Komisija kopā ar īstenošanas partneriem cenšas panākt, ka daļu no budžeta garantijas, ko izmanto SIW vajadzībām, sadala ar mērķi nodrošināt līdzsvaru starp darbībām dažādās jomās.

Grozījums Nr.    68

Regulas priekšlikums

8.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

8.a pants

 

Papildināmība

 

1. Šajā regulā “papildināmība” ir fonda InvestEU atbalsts darbībām, ar ko risina tirgus nepilnību vai ieguldījumu nepietiekamības situācijas, tostarp ieguldījumu ilgtermiņa atdevi vai nepieciešamību pēc augstāka riska finansējuma projektiem, kuri nodrošina ilgtermiņa vidiskos un sociālos ieguvumus, un ko laikposmā, kad var izmantot ES garantiju, īstenošanas partneri bez fonda InvestEU atbalsta nevarētu īstenot vai nevarētu īstenot tikpat lielā mērā. Fonda InvestEU atbalstītajos projektos ievēro 3. pantā noteiktos mērķus.

 

2. Neskarot prasību ievērot papildināmības definīciju, kas izklāstīta pirmajā punktā, par papildināmību nepārprotami liecina šādi elementi:

 

– ierosinātie projekti, kas saistīti ar EIB īpašajām darbībām atbilstošu risku, kā tas noteikts EIB statūtu 16. pantā, vai līdzvērtīgu risku, īpaši, ja šādi projekti ir saistīti ar konkrētai valstij, nozarei vai reģionam raksturīgu risku, jo īpaši tādu, ar kuru nākas saskarties mazāk attīstītos reģionos un pārejas reģionos, un/vai ja šādiem projektiem ir raksturīgs risks, kas saistīts ar inovāciju, jo īpaši tādu tehnoloģiju jomā, kuras veicina izaugsmi, ilgtspēju un produktivitāti, bet nav pārbaudītas,

 

– īstenošanas partneru ierosinātie projekti, kuru riska pakāpi Investīciju komiteja uzskata par līdzvērtīgu tai, kas norādīta šā punkta pirmajā ievilkumā.

Grozījums Nr.    69

Regulas priekšlikums

9. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Summas, kuras piešķīrusi dalībvalsts saskaņā ar [Regulas [KNR] numurs] [10. panta 1. punktu] vai [Regulas [KLP plāns] numurs] [75. panta 1. punktu], izmanto, lai nodrošinātu ES garantijas daļu dalībvalsts nodalījumā, kas sedz finansēšanas un ieguldījumu darbības attiecīgajā dalībvalstī.

1.  Saskaņā ar Regulas (ES) XX [Kopīgo noteikumu regula] 21. pantu dalībvalstis vai reģioni attiecīgā gadījumā un brīvprātīgi var pieprasīt novirzīt daļu no piešķīruma programmai InvestEU. Novirzītos līdzekļus izmanto saskaņā ar programmas InvestEU noteikumiem. Summas, kuras piešķīrusi dalībvalsts saskaņā ar [Regulas [KNR] numurs] [10. panta 1. punktu] vai [Regulas [KLP plāns] numurs] [75. panta 1. punktu], izmanto, lai nodrošinātu ES garantijas daļu dalībvalsts nodalījumā, kas sedz finansēšanas un ieguldījumu darbības attiecīgajā dalībvalstī.

Grozījums Nr.    70

Regulas priekšlikums

9. pants – 2. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Lai izveidotu minēto ES garantijas daļu dalībvalsts nodalījumā, starp dalībvalsti un Komisiju noslēdz iemaksu nolīgumu.

Lai izveidotu minēto ES garantijas daļu dalībvalsts nodalījumā, starp dalībvalsti vai — izmantojot dalībvalsts starpniecību — reģionu un Komisiju noslēdz iemaksu nolīgumu.

Grozījums Nr.    71

Regulas priekšlikums

9. pants – 3. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)  kopējā summa ES garantijas daļai dalībvalsts nodalījumā, kas attiecas uz konkrēto dalībvalsti, tās nodrošinājuma likme, iemaksas summa no dalītas pārvaldības fondiem, nodrošinājuma veidošanās posms saskaņā ar gada finanšu plānu un izrietošo iespējamo saistību summa, kura jāsedz ar kompensējošu garantiju, ko sniedz attiecīgā dalībvalsts;

a)  kopējā summa ES garantijas daļai dalībvalsts vai reģiona nodalījumā, kas attiecas uz konkrēto dalībvalsti, tās nodrošinājuma likme, iemaksas summa no dalītas pārvaldības fondiem, nodrošinājuma veidošanās posms saskaņā ar gada finanšu plānu un izrietošo iespējamo saistību summa, kura jāsedz ar kompensējošu garantiju, ko sniedz attiecīgā dalībvalsts;

Grozījums Nr.    72

Regulas priekšlikums

9. pants – 3. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c)  īstenošanas partneris vai partneri, kas ir pauduši savu ieinteresētību, un Komisijas pienākums informēt dalībvalsti par izvēlēto īstenošanas partneri vai partneriem;

c)  īstenošanas partneris vai partneri, kas ir pauduši savu ieinteresētību, un Komisijas pienākums informēt dalībvalsti un vajadzības gadījumā reģionālo pārvaldes iestādi par izvēlēto īstenošanas partneri vai partneriem;

Grozījums Nr.    73

Regulas priekšlikums

9. pants – 3. punkts – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

e)  ikgadējie ziņošanas pienākumi attiecībā uz dalībvalsti, tostarp ziņošana saskaņā ar rādītājiem, kas minēti iemaksu nolīgumā;

e)  ikgadējie ziņošanas pienākumi attiecībā uz dalībvalsti vai vajadzības gadījumā reģionu, tostarp ziņošana saskaņā ar rādītājiem, kas minēti iemaksu nolīgumā;

Grozījums Nr.    74

Regulas priekšlikums

9. pants – 5. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  Komisija nekavējoties informē dalībvalsti, ja sakarā ar pieprasījumiem izmantot šo ES garantijas daļu no dalībvalsts nodalījuma, nodrošinājuma līmenis minētajai ES garantijas daļai kļūst mazāks par 20 % no sākotnējā nodrošinājuma;

(c)  Komisija nekavējoties informē dalībvalsti vai vajadzības gadījumā reģionu, ja sakarā ar pieprasījumiem izmantot šo ES garantijas daļu no dalībvalsts nodalījuma, nodrošinājuma līmenis minētajai ES garantijas daļai kļūst mazāks par 20 % no sākotnējā nodrošinājuma;

Grozījums Nr.    75

Regulas priekšlikums

9. pants – 5. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d)  ja nodrošinājumu līmenis minētajai ES garantijas daļai no dalībvalsts nodalījuma sasniedz 10 % no sākotnējā nodrošinājuma, attiecīgā dalībvalsts pēc Komisijas pieprasījuma kopējā nodrošinājuma fondā nodrošina līdz 5 % no sākotnējā nodrošinājuma.

(d)  ja nodrošinājumu līmenis minētajai ES garantijas daļai no dalībvalsts nodalījuma sasniedz 10 % no sākotnējā nodrošinājuma, attiecīgā dalībvalsts vai reģions pēc Komisijas pieprasījuma kopējā nodrošinājuma fondā nodrošina līdz 5 % no sākotnējā nodrošinājuma.

Grozījums Nr.    76

Regulas priekšlikums

10. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  ES garantijas atbalstu var piešķirt finansēšanas un ieguldījumu darbībām, uz kurām attiecas šī regula, ieguldījumu laikposmam, kas beidzas 2027. gada 31. decembrī. Līgumus starp īstenošanas partneri un gala saņēmēju vai finanšu starpnieku vai jebkuru citu subjektu, kas minēts 13. panta 1. punkta a) apakšpunktā, paraksta līdz 2028. gada 31. decembrim.

2.  ES garantijas atbalstu var piešķirt finansēšanas un ieguldījumu darbībām, uz kurām attiecas šī regula, ieguldījumu laikposmam, kas beidzas 2027. gada 31. decembrī. Šim atbalstam jānodrošina lielāku iespēju līmenis attiecībā uz MVU, kuri pierāda, ka tiem ir objektīvas grūtības piekļūt kredītiem. Līgumus starp īstenošanas partneri un gala saņēmēju vai finanšu starpnieku vai jebkuru citu subjektu, kas minēts 13. panta 1. punkta a) apakšpunktā, paraksta līdz 2028. gada 31. decembrim.

Grozījums Nr.    77

Regulas priekšlikums

11. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  atbilst nosacījumiem, kas izklāstīti [Finanšu regulas] [209. panta 2. punkta a) līdz e) apakšpunktā], jo īpaši papildināmības prasībai, kas izklāstīta [Finanšu regulas] [209. panta 2. punkta b) apakšpunktā] un vajadzības gadījumā maksimāli palielina privātos ieguldījumus saskaņā ar [Finanšu regulas] [209. panta 2. punkta d) apakšpunktu];

(a)  atbilst nosacījumiem, kas izklāstīti [Finanšu regulas] [209. panta 2. punkta a) līdz e) apakšpunktā], jo īpaši īstenojot papildināmību, kā noteikts [8.a] pantā, panākot sviras efektu un pastiprinošo efektu ar vispārēja tāda ieguldījuma piesaisti, kurš pārsniedz Savienības garantijas apmēru, un vajadzības gadījumā maksimāli palielina privātos ieguldījumus saskaņā ar [Finanšu regulas] [209. panta 2. punkta d) apakšpunktu];

Grozījums Nr.    78

Regulas priekšlikums

11. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  veicina Savienības politikas mērķu sasniegšanu un ietilpst finansēšanas un ieguldījumu darbībām atbalsttiesīgu jomu tvērumā atbilstīgajā sadaļā saskaņā ar šīs regulas II pielikumu; un

(b)  veicina un papildina Savienības politikas mērķu sasniegšanu un atbilst tiem, jo īpaši mērķiem, kas saistīti Savienības mērķiem klimata un vides jomā, un ietilpst finansēšanas un ieguldījumu darbībām atbalsttiesīgu jomu tvērumā atbilstīgajā sadaļā saskaņā ar šīs regulas II pielikumu; un

Grozījums Nr.    79

Regulas priekšlikums

11. pants – 1. punkts – ca apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ca)  ir tehniski dzīvotspējīgas un ilgtspējīgas no vides un sociālā viedokļa atbilstīgi šīs regulas II pielikumā noteiktajiem atbilstības kritērijiem;

Grozījums Nr.    80

Regulas priekšlikums

11. pants – 1. punkts – cb apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(cb)  Fonds InvestEU neatbalsta darbības, kas saistītas ar fosilo kurināmo, ja vien šādas darbības nav pienācīgi pamatotas ar iemeslu, ka tās veicina vai sekmē Enerģētikas savienības mērķu, proti, energodrošības, iekšējā enerģijas tirgus integrācijas, izmantotās enerģijas efektivitātes un ekonomikas dekarbonizācijas mērķu, sasniegšanu saskaņā ar Parīzes nolīgumu un ka tās uzskatāmas par tādiem tehnoloģiskiem sasniegumiem mazoglekļa un tīro tehnoloģiju jomā, kuri sekmē enerģētikas pārkārtošanu un uzlabo konkurētspēju.

Grozījums Nr.    81

Regulas priekšlikums

11. pants – 3. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  attiecīgā gadījumā – 2. punkta a) apakšpunktā minēta trešā valsts;

(c)  attiecīgā gadījumā – 2. punkta a) apakšpunktā minēta trešā valsts, kas ievēro cilvēktiesības;

Grozījums Nr.    82

Regulas priekšlikums

12. pants – 1. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Attiecībā uz ES nodalījumu atbilstīgie darījumu partneri ir pauduši savu ieinteresētību un spēj segt finansēšanas un ieguldījumu darbības vismaz trijās dalībvalstīs. Īstenošanas partneri, izveidojot grupu, var arī kopīgi segt finansēšanas un ieguldījumu darbības vismaz trijās dalībvalstīs.

Attiecībā uz ES nodalījumu atbilstīgie darījumu partneri ir pauduši savu ieinteresētību un spēj segt finansēšanas un ieguldījumu darbības vismaz trijās dalībvalstīs. Īstenošanas partneri, izveidojot grupu, var arī kopīgi segt finansēšanas un ieguldījumu darbības vismaz divās dalībvalstīs. Šie kritēriji ir izpildīti arī tad, ja īstenošanas partneri konstatē kopēju tirgus nepilnību attiecīgajos tirgos un risina šo tirgus nepilnību vai nepietiekamu ieguldījumu situāciju ar vietēji pielāgotiem, taču līdzīgiem instrumentiem.

Grozījums Nr.    83

Regulas priekšlikums

12. pants – 1. punkts – 4.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Ja dalībvalsts nodalījuma izmantošana ir vērsta uz politikas darbībām, kas jau ir risinātas ES nodalījumā, izmantojot līdzīgas finansēšanas un ieguldījumu darbības, dalībvalstu un Eiropas Savienības nodalījumiem ir vieni un tie paši īstenošanas partneri.

Grozījums Nr.    84

Regulas priekšlikums

12. pants – 2. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d)  panāk ģeogrāfisko dažādošanu;

(d)  panāk ģeogrāfisko dažādošanu pa dalībvalstīm un reģioniem;

Grozījums Nr.    85

Regulas priekšlikums

12. pants – 2. punkts – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(e)  nodrošina pietiekamu riska dažādošanu;

(e)  nodrošina pietiekamu riska dažādošanu, vienlaikus nepieļaujot pārmērīga finanšu riska darbības;

Grozījums Nr.    86

Regulas priekšlikums

12. pants – 2. punkts – fa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(fa)  nodrošina papildināmību, kā noteikts 8.a pantā;

Grozījums Nr.    87

Regulas priekšlikums

14. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a  Valsts attīstību veicinošas bankas un iestādes ir arī finanšu iestādes, kurām ir attiecīgi noteikumi un procedūras. Ir jānodrošina, ka prasības, kas noteiktas saskaņā ar [Finanšu regulas] [154. pantu], ir samērīgas attiecībā pret šo iestāžu lielumu un/vai ģeogrāfisko darbības jomu. Būtu jāņem vērā esošie dati, uzraudzības procesi un valsts atbalsts.

Pamatojums

Eiropas Komisija ir ierosinājusi šādas valsts attīstību veicinošas bankas vai iestādes piesaistīt īstenošanas partneru statusā, turklāt tās diezgan vāji atbilst [Finanšu regulas] [154. pantā] paredzētajam pīlāru novērtējumam un vismaz triju dalībvalstu kritērijam.

Grozījums Nr.    88

Regulas priekšlikums

4.a nodaļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Visas struktūras, kas piedalās lēmumu pieņemšanā un projektu atlasē, rīkojas saskaņā ar pārredzamības, pārskatatbildības un ieinteresēto personu, tostarp pilsoniskās sabiedrības organizāciju, garantētas līdzdalības principiem. Tajās vajadzētu būt neatkarīgiem ekspertiem ar dažādu tehnisko kvalifikāciju, tostarp ekspertiem klimata jomā, un tām jācenšas panākt dzimumu līdzsvaru. Informāciju par projektiem, atlases procedūru un lēmumu pieņemšanu publicē, vienlaikus ievērojot komercinformācijas sensitivitāti.

 

(Šis grozījums ir nodaļas ievads un tādējādi attiecas uz 17.–19. pantu. To iekļauj tekstā pirms 17. panta.)

Grozījums Nr.    89

Regulas priekšlikums

16.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

16.a pants

 

Pārvaldība

 

Visas iestādes, kas piedalās programmas InvestEU pārvaldībā, kā noteikts šīs regulas 17., 18. un 19. pantā, rīkojas saskaņā ar pārredzamības un pārskatatbildības principiem un nodrošina ieinteresēto personu līdzdalību, attiecīgos gadījumos — jo īpaši līdzieguldītāju, publisko iestāžu, ekspertu, izglītības, apmācības un pētniecības iestāžu, attiecīgo sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības pārstāvju līdzdalību. Tajās vajadzētu būt attiecīgiem neatkarīgiem ekspertiem un panākt dzimumu līdzsvaru. Informāciju par projektiem un lēmumu pieņemšanu publicē, vienlaikus ievērojot komercinformācijas sensitivitāti.

Grozījums Nr.    90

Regulas priekšlikums

17. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Komisiju konsultē konsultatīva padome, kurai ir divi sastāvi, proti, īstenošanas partneru pārstāvji un dalībvalstu pārstāvji.

1.  Koordinācijas komiteju konsultē konsultatīva padome, kurai ir divi sastāvi, proti, īstenošanas partneru pārstāvji un dalībvalstu pārstāvji.

Grozījums Nr.    91

Regulas priekšlikums

17. pants – 5. punkts – a apakšpunkts – ii punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ii)  sniedz konsultācijas Komisijai par tirgus nepilnībām un neoptimālām ieguldījumu situācijām un tirgus apstākļiem;

(ii)  sniedz konsultācijas Koordinācijas komitejai par tirgus nepilnībām un neoptimālām ieguldījumu situācijām un tirgus apstākļiem;

Grozījums Nr.    92

Regulas priekšlikums

17.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

17.a pants

 

Koordinācijas komiteja

 

1. Fondu InvestEU pārvalda Koordinācijas komiteja, kura pieņem lēmumus par ES garantijas izmantošanu saskaņā ar 3. pantā noteiktajiem vispārējiem mērķiem.

 

2. Koordinācijas komiteja:

 

(a) sastāv no septiņiem locekļiem: trīs ieceļ Komisija, vienu — konsultatīvā padome īstenošanas partneru pārstāvju sastāvā, vienu — Eiropas Investīciju banka, un divi ir Eiropas Parlamenta iecelti eksperti kā locekļi bez balsstiesībām. Ieceltie eksperti neprasa un nepieņem norādījumus no Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem vai aģentūrām, no dalībvalstu valdībām vai no citām publiskā vai privātā sektora struktūrām un darbojas pilnīgi neatkarīgi. Savus pienākumus eksperti pilda objektīvi un fonda InvestEU interesēs;

 

(b) ievēlē priekšsēdētāju no savu balsstiesīgo locekļu vidus uz noteiktu trīs gadu termiņu, ko var pagarināt vienu reizi;

 

(c) apspriež un pēc iespējas ņem vērā visu locekļu viedokļus. Ja locekļi nevar vienoties par kopīgu nostāju, Koordinācijas komiteja pieņem lēmumus ar balsstiesīgo locekļu vienprātīgu balsojumu. Koordinācijas komitejas sanāksmju protokolos sniedz būtisku pārskatu par visu locekļu viedokļiem.

 

3. Koordinācijas komiteja nodrošina, ka fonda InvestEU stratēģiskā ievirze atbilst 3. pantā noteiktajiem mērķiem un ka ierosinātie īstenošanas partneru veiktie finansēšanas un ieguldījumu pasākumi atbilst Savienības tiesību aktiem un politikas nostādnēm. Koordinācijas komiteja, pildot pienākumus saskaņā ar šo regulu, cenšas sasniegt tikai šajā regulā noteiktos mērķus.

 

4. Koordinācijas komiteja nosaka fonda InvestEU darbībai nepieciešamo darbības politiku un procedūras, kā arī noteikumus, kas piemērojami darbībām ar investīciju platformām un valsts attīstību veicinošām bankām vai iestādēm.

 

5. Koordinācijas komiteja sagatavo rezultātu pārskatu par ierosinātajām finansēšanas un ieguldījumu darbībām Investīciju komitejai.

 

Rezultātu pārskatā jo īpaši iekļauj novērtējumu par: (a) ierosināto finansēšanas un ieguldījumu darbību riska profilu;

 

(b) ieguvumu galasaņēmējiem;

 

(c) atbalsttiesīguma kritēriju ievērošanu.

 

Katrs īstenošanas partneris sniedz adekvātu un saskaņotu informāciju Koordinācijas komitejai, lai tā varētu sagatavot rezultātu pārskatu.

 

6. Koordinācijas komiteja regulāri rīko apspriešanos ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, jo īpaši ar līdzieguldītājiem, publiskajām iestādēm, ekspertiem, izglītības, apmācības un pētniecības iestādēm, attiecīgajiem sociālajiem partneriem un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, par ieguldījumu politikas ievirzi un īstenošanu saskaņā ar šo regulu.

Grozījums Nr.    93

Regulas priekšlikums

18. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

18. pants

svītrots

Projekta grupa

 

1.  Tiek izveidota projekta grupa, kas sastāv no ekspertiem, kurus bez ietekmes uz Savienības budžetu Komisijas rīcībā norīko īstenošanas partneri.

 

2.  Katrs īstenošanas partneris norīko ekspertus projekta grupai. Ekspertu skaitu nosaka garantijas nolīgumā.

 

3.  Komisija apstiprina, vai īstenošanas partneru ierosinātās finansēšanas un ieguldījumu darbības atbilst Savienības tiesību aktiem un politikas nostādnēm.

 

4.  Pēc Komisijas apstiprinājuma, kas minēts 3. punktā, projekta grupa veic kvalitātes kontroli attiecībā uz uzticamības pārbaudi ierosinātajām finansēšanas un ieguldījumu darbībām, ko veic īstenošanas partneri. Finansēšanas un ieguldījumu darbības pēc tam iesniedz Investīciju komitejai, lai tā apstiprinātu, ka tās tiek segtas ar ES garantiju.

 

Projekta grupa sagatavo rezultātu pārskatu par ierosinātajām finansēšanas un ieguldījumu darbībām Investīciju komitejai.

 

Rezultātu pārskatā jo īpaši iekļauj novērtējumu par:

 

(a)  ierosināto finansēšanas un ieguldījumu darbību riska profilu;

 

(b)  ieguvumu galasaņēmējiem;

 

(c)  atbalsttiesīguma kritēriju ievērošanu.

 

Katrs īstenošanas partneris sniedz atbilstīgu un saskaņotu informāciju projekta grupai, lai tā varētu veikt riska analīzi un sagatavot rezultātu pārskatu.

 

5.  Projekta grupas eksperts nevērtē uzticamības pārbaudi vai novērtējumu, kas saistīts ar iespējamu finansēšanas vai ieguldījumu darbību, ko iesniedzis īstenošanas partneris, kurš ir norīkojis attiecīgo ekspertu Komisijas rīcībā. Šis eksperts arī nesagatavo rezultātu pārskatu attiecībā uz minētajiem priekšlikumiem.

 

6.  Ikviens projekta grupas eksperts nevilcinoties paziņo Komisijai par jebkādu interešu konfliktu un sniedz tai visu informāciju, kas vajadzīga, lai pastāvīgi pārliecinātos, ka nav izveidojies interešu konflikts.

 

7.  Komisija nosaka sīki izstrādātus noteikumus par projekta grupas darbību un pārbauda interešu konflikta situācijas.

 

8.  Komisija nosaka sīki izstrādātus noteikumus par rezultātu pārskatu, lai Investīciju komiteja varētu apstiprināt ES garantijas izmantošanu attiecībā uz ierosināto finansēšanas vai ieguldījumu darbību.

 

Grozījums Nr.    94

Regulas priekšlikums

19. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  pārbauda to atbilstību šai regulai un attiecīgajām ieguldījumu pamatnostādnēm, īpašu uzmanību pievēršot papildināmības prasībai, kas minēta [Finanšu regulas] [209. panta 2. punkta b) apakšpunktā] un prasībai piesaistīt privātos ieguldījumus, kas minēta [Finanšu regulas] [209. panta 2. punkta d) apakšpunktā]; un

(b)  pārbauda to atbilstību šai regulai un attiecīgajām ieguldījumu pamatnostādnēm, īpašu uzmanību pievēršot papildināmības prasībai, kas minēta [Finanšu regulas] [209. panta 2. punkta b) apakšpunktā], 7. panta 3. punktā minētajām pārbaudēm ilgtspējības jomā un prasībai piesaistīt privātos ieguldījumus, kas minēta [Finanšu regulas] [209. panta 2. punkta d) apakšpunktā]; un

Grozījums Nr.    95

Regulas priekšlikums

19. pants – 2. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Katrā Investīciju komitejas sastāvā ir seši atalgoti ārējie eksperti. Komisija izvēlas ekspertus saskaņā ar [Finanšu regulas] [237. pantu] un ieceļ uz noteiktu termiņu līdz četriem gadiem. Šo termiņu var atjaunot, bet tas kopumā nepārsniedz septiņus gadus. Komisija var nolemt atjaunot pilnvaru termiņu pašreizējam Investīciju komitejas loceklim, neizmantojot šajā punktā noteikto procedūru.

Katrā Investīciju komitejas sastāvā ir septiņi atalgoti ārējie eksperti. Komisija izvēlas ekspertus saskaņā ar [Finanšu regulas] [237. pantu] un ieceļ uz noteiktu termiņu līdz četriem gadiem. Šo termiņu var atjaunot, bet tas kopumā nepārsniedz septiņus gadus. Komisija var nolemt atjaunot pilnvaru termiņu pašreizējam Investīciju komitejas loceklim, neizmantojot šajā punktā noteikto procedūru.

Grozījums Nr.    96

Regulas priekšlikums

19. pants – 2. punkts – 5. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Četri locekļi ir pastāvīgie locekļi visos četros Investīciju komitejas sastāvos. Turklāt katrā no šiem četriem komitejas sastāviem ir divi eksperti, kuriem ir pieredze ar ieguldījumiem nozarēs, kuras aptver konkrētā politikas sadaļa. Vismaz vienam no pastāvīgajiem locekļiem ir specializētas zināšanas par ilgtspējīgiem ieguldījumiem. Komisija norīko Investīciju komitejas locekļus konkrētam sastāvam vai sastāviem. Investīciju komiteja no savu pastāvīgo locekļu vidus ievēl priekšsēdētāju.

Pieci locekļi ir pastāvīgie locekļi visos četros Investīciju komitejas sastāvos. Turklāt katrā no šiem četriem komitejas sastāviem ir divi eksperti, kuriem ir pieredze ar ieguldījumiem nozarēs, kuras aptver konkrētā politikas sadaļa. Vismaz diviem no pastāvīgajiem locekļiem ir specializētas zināšanas klimata pasākumu, vides aizsardzības un pārvaldības jomā. Komisija norīko Investīciju komitejas locekļus konkrētam sastāvam vai sastāviem. Investīciju komiteja no savu pastāvīgo locekļu vidus ievēlē priekšsēdētāju.

Grozījums Nr.    97

Regulas priekšlikums

19. pants – 3. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Visu Investīciju komitejas locekļu CV un interešu deklarācijas publisko un pastāvīgi atjaunina. Ikviens investīciju komitejas loceklis nevilcinoties sniedz Komisijai visu informāciju, kas vajadzīga, lai pastāvīgi pārliecinātos, ka nav izveidojies interešu konflikts.

Visu Investīciju komitejas locekļu CV un interešu deklarācijas publisko un pastāvīgi atjaunina. Ikviens Investīciju komitejas loceklis nevilcinoties sniedz Komisijai un Koordinācijas komitejai visu informāciju, kas vajadzīga, lai pastāvīgi pārliecinātos, ka nav izveidojies interešu konflikts.

Grozījums Nr.    98

Regulas priekšlikums

19. pants – 5. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Investīciju komitejas secinājumi, ar kuriem apstiprina ES garantijas atbalstu finansēšanas un ieguldījumu darbībai, ir publiski pieejami un ietver apstiprināšanas pamatojumu. Publikācijā neiekļauj sensitīvu komercinformāciju.

Investīciju komitejas secinājumi, ar kuriem apstiprina ES garantijas atbalstu finansēšanas un ieguldījumu darbībai, ir publiski pieejami un ietver apstiprināšanas pamatojumu, piemērotos kritērijus un rezultātu pārskatu. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš atbilstībai papildināmības kritērijam. Publikācijā neiekļauj sensitīvu komercinformāciju.

Grozījums Nr.    99

Regulas priekšlikums

19. pants – 5. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Rezultātu pārskats ir publiski pieejams pēc tam, kad attiecīgā gadījumā parakstīta finansēšanas vai ieguldījumu darbība vai apakšprojekts. Publikācijā neiekļauj sensitīvu komercinformāciju vai personas datus, kas nav atklājami saskaņā ar Savienības datu aizsardzības noteikumiem.

Rezultātu pārskats ir publiski pieejams pēc tam, kad attiecīgā gadījumā parakstīta finansēšanas vai ieguldījumu darbība vai apakšprojekts. Publikācijā neiekļauj sensitīvu komercinformāciju vai personas datus, kas nav atklājami saskaņā ar Savienības datu aizsardzības noteikumiem. Katru gadu būtu jāiekļauj katrai dalībvalstij noraidīto projektu un pieņemto projektu proporcija. Par katru projektu ir jānorāda tā pieņemšanas vai noraidīšanas pamatojums.

Grozījums Nr.    100

Regulas priekšlikums

19. pants – 5. punkts – 4. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Investīciju komitejas secinājumus, kuros noraidīta ES garantijas izmantošana, divreiz gadā nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei, ievērojot stingras konfidencialitātes prasības.

Secinājumus, piemērotos kritērijus un pārskata rezultātus saistībā ar Investīciju komitejas noraidīto ES garantijas izmantošanu divreiz gadā nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei, ievērojot stingras konfidencialitātes prasības.

Grozījums Nr.    101

Regulas priekšlikums

20. pants – 1. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

InvestEU konsultāciju centrs sniedz konsultatīvu atbalstu, kas palīdz identificēt, sagatavot, strukturēt, iepirkt un īstenot ieguldījumu projektus vai stiprina projektu virzītāju un finanšu starpnieku spējas īstenot finansēšanas un ieguldījumu darbības. Atbalsts var attiecīgā gadījumā attiekties uz ikvienu projekta dzīves cikla vai atbalstīta subjekta finansējuma posmu.

InvestEU konsultāciju centrs sniedz konsultatīvu atbalstu, kas palīdz identificēt, sagatavot, strukturēt, iepirkt un īstenot ieguldījumu projektus vai stiprina projektu virzītāju un finanšu starpnieku spējas īstenot finansēšanas un ieguldījumu darbības. Atbalsts var attiecīgā gadījumā attiekties uz ikvienu projekta dzīves cikla vai atbalstīta subjekta finansējuma posmu. Konsultāciju centra eksperti strādās ciešā sadarbībā ar EIB InnovFin Advisory.

Grozījums Nr.    102

Regulas priekšlikums

20. pants – 1. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Invest EU konsultāciju centrs sniedz informāciju un konsultatīvu atbalstu reģionālajā un vietējā līmenī, īpašu uzmanību pievēršot MVU un jaunuzņēmumiem. Tas ņem vērā ESIF atbalstītā Eiropas Ieguldījumu konsultāciju centra jau apkopoto darba pieredzi, un tajā iekļauj komunikācijas un projektu attīstības palīdzības komponentu, lai veidotu ilgtspējīgu projektu izstrādes spējas un mazāk apjomīgus projektus apvienotu lielākos projektos.

Grozījums Nr.    103

Regulas priekšlikums

20. pants – 1. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

InvestEU konsultāciju centrs ir pieejams kā katras 7. panta 1. punktā minētās politikas sadaļas elements, kas aptver visas minētās sadaļas nozares. Turklāt ir pieejami starpnozaru konsultāciju pakalpojumi.

InvestEU konsultāciju centrs ir pieejams kā katras 7. panta 1. punktā minētās politikas sadaļas elements, kas aptver visas minētās sadaļas nozares, jo īpaši tās, kuras veicina ES klimata mērķus. Turklāt ir pieejami starpnozaru konsultāciju pakalpojumi.

Grozījums Nr.    104

Regulas priekšlikums

20. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  vajadzības gadījumā sniedz palīdzību projektu virzītājiem, tiem izstrādājot savus projektus, lai tie atbilstu mērķiem un atbalsttiesīguma kritērijiem, kas noteikti 3., 7. un 11. pantā, un veicina agregatoru attīstīšanu maza mēroga projektiem; tomēr šāda palīdzība neietekmē Investīciju komitejas secinājumus par ES garantijas atbalsta segumu šādiem projektiem;

(b)  vajadzības gadījumā sniedz palīdzību projektu virzītājiem, tiem izstrādājot savus projektus, lai tie atbilstu mērķiem un atbalsttiesīguma kritērijiem, kas noteikti 3., 7. un 11. pantā, un veicina agregatoru attīstīšanu maza mēroga projektiem, kā arī palīdz veidot tematiskās un reģionālās ieguldījumu platformas, nodrošinot juridisko palīdzību un atbilstīgu ieguldījumu platformas nolīguma paraugu; tomēr šāda palīdzība neietekmē Investīciju komitejas secinājumus par ES garantijas atbalsta segumu šādiem projektiem;

Grozījums Nr.    105

Regulas priekšlikums

20. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  atbalsta darbības un izmanto vietējās zināšanas, lai veicinātu fonda InvestEU atbalsta izmantošanu visā Savienībā, un, ja iespējams, aktīvi sekmē fonda InvestEU nozaru un ģeogrāfiskās dažādošanas mērķa īstenošanu, atbalstot īstenošanas partnerus iespējamu finansēšanas un ieguldījumu darbību izveidē un attīstīšanā;

(c)  atbalsta darbības un izmanto vietējās zināšanas, jo īpaši palīdz maziem un vidējiem uzņēmumiem un mikrouzņēmumiem, vietējām iestādēm, struktūrām un kopienām un dod padomus par tiem pieejamām iespējām visās politikas sadaļās, lai veicinātu fonda InvestEU atbalsta izmantošanu visā Savienībā, un, ja iespējams, aktīvi sekmē fonda InvestEU nozaru un ģeogrāfiskās dažādošanas mērķa īstenošanu, atbalstot īstenošanas partnerus iespējamu finansēšanas un ieguldījumu darbību izveidē un attīstīšanā;

Grozījums Nr.    106

Regulas priekšlikums

20. pants – 2. punkts – fa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(fa)  attiecīgos gadījumos proaktīvi sniedz konsultācijas, ievērojot principu “energoefektivitāte pirmajā vietā”, kā noteikts regulā par Enerģētikas savienības pārvaldību.

Grozījums Nr.    107

Regulas priekšlikums

20. pants – 2. punkts – fb apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(fb)  veic komunikācijas pasākumus, lai palielinātu informētību par projektu virzītājiem, finanšu konsultantiem un citiem starpniekiem pieejamo atbalstu, ko piedāvā konsultāciju centrs, un par plašākām iespējām, ko sniedz programma InvestEU.

Grozījums Nr.    108

Regulas priekšlikums

20. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Par pakalpojumiem, kas minēti 2. punktā, var iekasēt maksu, lai segtu daļu no šo pakalpojumu sniegšanas izmaksām.

4.  Par pakalpojumiem, kas minēti 2. punktā, var iekasēt samērīgu maksu, lai segtu daļu no šo pakalpojumu sniegšanas izmaksām.

Grozījums Nr.    109

Regulas priekšlikums

20. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6.  InvestEU konsultāciju centram vajadzības gadījumā ir vietējā klātbūtne. Vietēju klātbūtni jo īpaši izveido dalībvalstīs vai reģionos, kuriem ir grūti izstrādāt projektus fonda InvestEU ietvaros. InvestEU konsultāciju centrs veicina zināšanu nodošanu reģionālā un vietējā līmenī, lai attīstītu reģionālās un vietējās spējas un īpašas zināšanas attiecībā uz 1. punktā minēto atbalstu.

6.  InvestEU konsultāciju centram ir pārstāvniecība katrā dalībvalstī, un īpaša uzmanība tiek pievērsta tam, lai tiktu nodrošināta pārstāvniecība reģionos, kuriem ir grūti izstrādāt projektus fonda InvestEU ietvaros, un lai atbalstītu paraugprakses un informācijas apmaiņu, kā arī uzlabotu zināšanas par ieguldījumu iespējām reģionos. Centrs izveido tiešu dialogu starp uzņēmējiem, starpniekiem un Kopienas iestādēm. InvestEU konsultāciju centrs veicina zināšanu nodošanu reģionālā un vietējā līmenī, lai attīstītu reģionālās un vietējās spējas un īpašas zināšanas attiecībā uz 1. punktā minēto atbalstu.

Grozījums Nr.    110

Regulas priekšlikums

21. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  InvestEU portālu izveido Komisija. Tas ir viegli pieejama un vienkārši lietojama projektu datubāze, kas sniedz būtisku informāciju par katru projektu.

1.  InvestEU portālu izveido Komisija. Tajā ir viegli pieejama un vienkārši lietojama projektu datubāze, kas uzlabo projektu pamanāmību un ļauj ieguldītājiem apzināt ieguldījumu iespējas attiecīgā nozarē vai interešu jomā.

Grozījums Nr.    111

Regulas priekšlikums

22. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Darbības rezultātu ziņošanas sistēma nodrošina, ka īstenošanas un rezultātu uzraudzībai vajadzīgie dati tiek savākti efektīvi, lietderīgi un savlaicīgi. Šim nolūkam īstenošanas partneriem un citiem Savienības līdzekļu saņēmējiem attiecīgā gadījumā uzliek samērīgas ziņošanas prasības.

3.  Darbības rezultātu ziņošanas sistēma nodrošina, ka īstenošanas un rezultātu uzraudzībai vajadzīgie dati tiek savākti efektīvi, lietderīgi un savlaicīgi. Šim nolūkam īstenošanas partneriem un citiem Savienības līdzekļu saņēmējiem attiecīgā gadījumā uzliek samērīgas ziņošanas prasības. Ziņošanas sistēmā tiek skaidri noteiktas politikas sadaļas, kuras ir sīki izklāstītas II pielikumā par nozarēm, kas ir atbilstīgas finansējuma saņemšanai un ieguldījumu darbībām.

Pamatojums

Lai varētu pienācīgi novērtēt darbības rezultātus, ir svarīgi precīzi noteikt projektus, pamatojoties uz četrām sadaļām un precīzi noteiktām finansēšanas un ieguldījumu jomām.

Grozījums Nr.    112

Regulas priekšlikums

22. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.  Turklāt katrs īstenošanas partneris ik pēc sešiem mēnešiem Komisijai iesniedz ziņojumu par finansēšanas un ieguldījumu darbībām, uz kurām attiecas šī regula, attiecīgi iedalot tās pa ES un dalībvalsts nodalījumiem. Ziņojumā ietver izvērtējumu par atbilstību prasībām ES garantijas izmantošanai un šīs regulas III pielikumā minētajiem galvenajiem darbības rādītājiem. Ziņojumā iekļauj arī darbības, statistikas, finanšu un grāmatvedības datus par katru finansēšanas un ieguldījumu darbību un par tās nodalījumu, politikas sadaļu un fonda InvestEU līmeni. Vienā no šiem ziņojumiem iekļauj informāciju, ko īstenošanas partneri snieguši saskaņā ar [Finanšu regulas] [155. panta 1. punkta a) apakšpunktu].

5.  Turklāt katrs īstenošanas partneris ik pēc sešiem mēnešiem Komisijai iesniedz ziņojumu par finansēšanas un ieguldījumu darbībām, uz kurām attiecas šī regula, attiecīgi iedalot tās pa ES un dalībvalsts nodalījumiem. Ziņojumā ietver izvērtējumu par atbilstību prasībām ES garantijas izmantošanai un šīs regulas III pielikumā minētajiem galvenajiem darbības rādītājiem. Ja tas ir atbilstoši un samērīgi, ziņojumā iekļauj arī darbības, statistikas, finanšu un grāmatvedības datus par katru finansēšanas un ieguldījumu darbību un par tās nodalījumu, politikas sadaļu un fonda InvestEU līmeni. Vienā no šiem ziņojumiem iekļauj informāciju, ko īstenošanas partneri snieguši saskaņā ar [Finanšu regulas] [155. panta 1. punkta a) apakšpunktu]. Ja vien iespējams, šiem ziņojumiem vajadzētu būt identiskiem ar ziņojumiem, kas jau ir jāsniedz valsts vai reģionālā līmenī. Komisija apkopo un novērtē īstenošanas partneru ziņojumus un iesniedz kopsavilkumu publisku gada pārskatu veidā, sniedzot informāciju par programmas īstenošanas līmeni, salīdzinot ar tās mērķiem un darbības rādītājiem, tostarp norādot ar InvestEU programmu atbalstāmo finansēšanas un ieguldījumu darbību riskus un iespējas.

Grozījums Nr.    113

Regulas priekšlikums

22. pants – 5.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

5.a  Komisija savā tīmekļa portālā publicē informāciju par finansēšanas un ieguldījumu darbībām, tostarp informāciju par projektu sagaidāmo ietekmi un ieguvumiem, ņemot vērā konfidenciālas un komerciāli svarīgas informācijas aizsardzību. Tīmekļa portāls nodrošina arī publisku piekļuvi atbalsttiesīgu darījumu partneru reģistram.

 

Saskaņā ar attiecīgo pārredzamības politiku un Savienības noteikumiem par datu aizsardzību un piekļuvi dokumentiem un informācijai īstenošanas partneri un citi Savienības līdzekļu saņēmēji aktīvi un sistemātiski savā tīmekļa vietnē publisko informāciju par visām šīs programmas aptvertajām finansēšanas un ieguldījumu darbībām, jo īpaši norādot, kādā veidā minētie projekti palīdz sasniegt šīs regulas mērķus un prasības. Sniedzot šādu informāciju, vienmēr jāņem vērā konfidenciālas un sensitīvas komercinformācijas aizsardzība. Publiskojot informāciju par šīs programmas aptvertajām finansēšanas un ieguldījumu darbībām saskaņā ar šo regulu, īstenošanas partneri vienmēr paziņo atklātībai par Savienības atbalstu.

Grozījums Nr.    114

Regulas priekšlikums

23. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Komisija līdz 2025. gada 30. septembrim veic starpposma novērtējumu par programmu InvestEU, jo īpaši par ES garantijas izmantojumu.

2.  Komisija līdz 2024. gada 31. decembrim veic starpposma novērtējumu par programmu InvestEU, jo īpaši par ES garantijas izmantojumu.

Grozījums Nr.    115

Regulas priekšlikums

24. pants– 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Saskaņā ar [Finanšu regulas] [127. pantu] vispārēja ticamības apliecinājuma pamatā ir personu vai subjektu, tostarp tādu, kas nav Savienības iestāžu vai struktūru pilnvarotās personas vai subjekti, veiktas revīzijas par Savienības finansējuma izmantošanu.

Saskaņā ar [Finanšu regulas] [127. pantu] vispārēja ticamības apliecinājuma pamatā ir Eiropas Revīzijas palātas un personu vai subjektu, tostarp tādu, kas nav Savienības iestāžu vai struktūru pilnvarotās personas vai subjekti, veiktas revīzijas par Savienības finansējuma izmantošanu.

Grozījums Nr.    116

Regulas priekšlikums

27. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Komisija īsteno informācijas un saziņas pasākumus saistībā ar programmu InvestEU un tās darbībām un rezultātiem. Finanšu līdzekļi, kas piešķirti programmai InvestEU, veicina arī korporatīvo komunikāciju par Savienības politikas prioritātēm, ciktāl tās ir saistītas ar 3. pantā minētajiem mērķiem.

2.  Komisija uzsāk efektīvu, informatīvu un ES mēroga komunikācijas stratēģiju, ar ko papildina InvestEU programmu, lai palielinātu šīs programmas redzamību, jo īpaši attiecībā uz MVU, un tādējādi piesaistītu projektus ar vislabāko potenciālu. Finanšu līdzekļi, kas piešķirti programmai InvestEU, veicina arī korporatīvo komunikāciju par Savienības politikas prioritātēm, ciktāl tās ir saistītas ar 3. pantā minētajiem mērķiem.

Grozījums Nr.    117

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Saskaņā ar šīs regulas 4. pantu šo sadalījumu var finanšu gada laikā mainīt atbilstoši norisēm dažādajos mērķos, kas minēti šīs regulas 3. panta 2. punktā.

Grozījums Nr.    118

Regulas priekšlikums

II pielikums – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Finansēšanas un ieguldījumu darbības var attiekties uz vienu vai vairākām no šīm nozarēm:

Finansēšanas un ieguldījumu darbības attiecas uz vienu vai vairākām no šīm nozarēm:

Grozījums Nr.    119

Regulas priekšlikums

II pielikums – 1. daļa – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  tīru un ilgtspējīgu atjaunojamu energoresursu ražošanas, piegādes vai izmantošanas paplašināšana;

(a)  tīru un ilgtspējīgu atjaunojamu enerģētikas risinājumu ražošanas, paātrinātas izvēršanas, piegādes vai īstenošanas paplašināšana;

Grozījums Nr.    120

Regulas priekšlikums

II pielikums – 1. daļa – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  energoefektivitāte un energotaupība (īpašu uzmanību pievēršot energopieprasījuma samazināšanai ar pieprasījuma pārvaldības un ēku renovācijas pasākumiem);

(b)  energoefektivitāte, enerģijas pārkārtošana un energotaupība (īpašu uzmanību pievēršot energopieprasījuma samazināšanai ar pieprasījuma pārvaldības un ēku renovācijas pasākumiem);

Grozījums Nr.    121

Regulas priekšlikums

II pielikums – 1. daļa – 1. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  ilgtspējīgas enerģijas infrastruktūras (pārvades un sadales līmenis, uzglabāšanas tehnoloģijas) izveide, pilnveidošana un modernizācija;

(c)  ilgtspējīgas enerģijas infrastruktūras (pārvades un sadales līmenis, uzglabāšanas tehnoloģijas, viedie tīkli) izveide, pilnveidošana un modernizācija un dalībvalstu energotīklu starpsavienojuma līmeņa paaugstināšana;

Grozījums Nr.    122

Regulas priekšlikums

II pielikums – 1. daļa – 1. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d)  sintētiskas degvielas izstrādāšana, izmantojot atjaunojamus/ oglekļa ziņā neitrālus avotus, un tās piegāde; alternatīvas degvielas;

(d)  ilgtspējīgas sintētiskas degvielas un alternatīvas degvielas izstrādāšana, izmantojot atjaunojamus/ oglekļa ziņā neitrālus avotus, un tās piegāde saskaņā ar noteikumiem, kas noteikti [Atjaunojamo energoresursu direktīvā 2009/28/EK];

Grozījums Nr.    123

Regulas priekšlikums

II pielikums – 1. daļa – 1. punkts – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(e)  oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas infrastruktūra.

(e)  oglekļa uztveršanas un oglekļa uzglabāšanas infrastruktūra ražošanas procesos, bioenerģijas iekārtās un ražošanas iekārtās, lai nodrošinātu enerģijas pārkārtošanu.

Grozījums Nr.    124

Regulas priekšlikums

II pielikums – 1. daļa – 2. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Ilgtspējīgu transporta infrastruktūru attīstība, aprīkojums un inovatīvas tehnoloģijas saskaņā ar Savienības transporta prioritātēm un saistībām saskaņā ar Parīzes nolīgumu, jo īpaši veicot šādus pasākumus:

2.  Ilgtspējīgu transporta infrastruktūru attīstība, aprīkojums, inovatīvi mobilie risinājumi un aprīkojums, kā arī inovatīvas tehnoloģijas saskaņā ar Savienības transporta prioritātēm un saistībām saskaņā ar Parīzes nolīgumu, jo īpaši veicot šādus pasākumus:

Grozījums Nr.    125

Regulas priekšlikums

II pielikums – 1. daļa – 2. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  projekti TEN-T infrastruktūras, tostarp pilsētu mezglu, jūras un iekšējo ostu, multimodālo termināļu un to savienojumu ar galvenajiem tīkliem, attīstības atbalstam;

(a)  projekti TEN-T infrastruktūras, tostarp pilsētu mezglu, jūras un iekšējo ostu, lidostu, multimodālo termināļu un to savienojumu ar galvenajiem tīkliem, ilgtspējīgas attīstības atbalstam;

Grozījums Nr.    126

Regulas priekšlikums

II pielikums – 1. daļa – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  viedas un ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes projekti (pievēršoties mazemisiju pilsētas transporta veidiem, pieejamībai, gaisa piesārņojumam un troksnim, energopatēriņam un negadījumiem);

(b)  viedas un ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes projekti (pievēršoties bezemisiju un mazemisiju pilsētas transporta veidiem, pieejamībai, gaisa piesārņojumam un troksnim, energopatēriņam un ceļu satiksmes drošībai);

Grozījums Nr.    127

Regulas priekšlikums

II pielikums – 1. daļa – 2. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  atbalsts transporta kustamo aktīvu atjaunošanai un modernizācijai ar mērķi izvērst mazemisiju mobilitātes risinājumus;

(c)  atbalsts transporta kustamo aktīvu atjaunošanai un modernizācijai ar mērķi izvērst bezemisiju un mazemisiju mobilitātes risinājumus;

Grozījums Nr.    128

Regulas priekšlikums

II pielikums – 1. daļa – 2. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d)  dzelzceļa infrastruktūra, citi dzelzceļa projekti un jūras ostas;

(d)  dzelzceļa infrastruktūra, citi dzelzceļa projekti, iekšzemes ūdensceļu infrastruktūra un jūras ostas;

Grozījums Nr.    129

Regulas priekšlikums

II pielikums – 1. daļa – 2. punkts – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(e)  alternatīvu degvielu infrastruktūra, tostarp elektriskās uzlādes infrastruktūra.

(e)  alternatīvu degvielu infrastruktūra, tostarp elektriskās uzlādes infrastruktūras izvēršana, saskaņā ar noteikumiem, kas noteikti [Atjaunojamo energoresursu direktīvas 2009/28/EK] 25. pantā.

Grozījums Nr.    130

Regulas priekšlikums

II pielikums – 1. daļa – 3. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  projekti un uzņēmumi vides resursu pārvaldības un tīru tehnoloģiju jomā;

(c)  projekti un uzņēmumi vides resursu pārvaldības un ilgtspējīgu tehnoloģiju jomā;

Grozījums Nr.    131

Regulas priekšlikums

II pielikums – 1. daļa – 3. punkts – f apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(f)  darbības saistībā ar klimata pārmaiņām, tostarp dabas katastrofu riska mazināšana;

(f)  darbības saistībā ar klimata pārmaiņām, tostarp dabas katastrofu riska mazināšana, pielāgošanās klimata pārmaiņām un to mazināšana;

Grozījums Nr.    132

Regulas priekšlikums

II pielikums – 1. daļa – 3. punkts – g apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(g)  projekti un uzņēmumi, kas īsteno aprites ekonomiku, integrējot resursu efektivitātes aspektus ražošanā un produktu aprites ciklā, tostarp ilgtspējīgu primāro un otrreizējo izejvielu piegāde;

(g)  projekti un uzņēmumi, kas īsteno aprites ekonomiku, integrējot enerģijas un resursu efektivitātes aspektus ražošanā un produktu aprites ciklā, tostarp primāro un otrreizējo izejvielu ilgtspējīga piegāde un reciklēšana;

Grozījums Nr.    133

Regulas priekšlikums

II pielikums – 1. daļa – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Digitālās savienojamības infrastruktūru attīstība, jo īpaši, izmantojot projektus, kas atbalsta ļoti veiktspējīgu digitālo tīklu izveidi.

4.  Digitālās savienojamības infrastruktūru attīstība, jo īpaši, izmantojot projektus, kas atbalsta ļoti veiktspējīgu digitālo tīklu, 5G savienojamības izveidi, un digitālās savienojamības un piekļuves uzlabošana, jo īpaši lauku apvidos un perifēros reģionos.

Grozījums Nr.    134

Regulas priekšlikums

II pielikums – 1. daļa – 5. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  pētniecība, tostarp pētniecības infrastruktūra un atbalsts akadēmiskajām aprindām, un inovāciju projekti [“Apvārsnis Eiropa”] mērķu sasniegšanai;

(a)  atbalsts pētniecības infrastruktūrai un tādiem pētniecības un inovāciju projektiem visās tematiskajās jomās, kuri definēti programmā “Apvārsnis Eiropa” un kuri sekmē minētās programmas mērķu sasniegšanu;

Grozījums Nr.    135

Regulas priekšlikums

II pielikums – 1. daļa – 5. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  korporatīvie projekti;

(b)  korporatīvie projekti, tostarp apmācība un uzņēmumu kopu un tīklu izveides veicināšana;

Grozījums Nr.    136

Regulas priekšlikums

II pielikums – 1. daļa – 5. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d)  sadarbības projekti akadēmisko aprindu un uzņēmumu starpā;

(d)  uz sadarbību vērsti pētniecības un inovāciju projekti akadēmisko aprindu, pētniecības un inovāciju organizāciju un nozares, publiskās un privātās partnerības un pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvju starpā;

Grozījums Nr.    137

Regulas priekšlikums

II pielikums – 1. daļa – 5. punkts – f apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(f)  jauni efektīvi veselības aprūpes produkti, tostarp zāles, medicīniskas ierīces un uzlabotas terapijas zāles.

(f)  jauni efektīvi un pieejami veselības aprūpes produkti, tostarp zāles, medicīniskas ierīces, diagnostikas un uzlabotas terapijas zāles, jaunas pretmikrobu vielas un inovatīvi izstrādes procesi, kam nav vajadzīgi izmēģinājumi ar dzīvniekiem.

Grozījums Nr.    138

Regulas priekšlikums

II pielikums – 1. daļa – 6. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6.  Digitālo tehnoloģiju un pakalpojumu izstrāde un ieviešana, jo īpaši veicot šādus pasākumus:

6.  Digitālo tehnoloģiju un pakalpojumu izstrāde, ieviešana un uzlabošana, jo īpaši veicot šādus pasākumus:

Grozījums Nr.    139

Regulas priekšlikums

II pielikums – 1. daļa – 6. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  mākslīgais intelekts;

(a)  mākslīgais intelekts saskaņā ar programmu “Digitālā Eiropa”, jo īpaši attiecībā uz ētiku;

Grozījums Nr.    140

Regulas priekšlikums

II pielikums – 1. daļa – 6. punkts – aa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(aa)  kvantu tehnoloģija,

Grozījums Nr.    141

Regulas priekšlikums

II pielikums – 1. daļa – 6. punkts – fa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(fa)  robotika un automatizācija;

Grozījums Nr.    142

Regulas priekšlikums

II pielikums – 1. daļa – 7. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7.  Finansiāls atbalsts vienībām, kuras nodarbina līdz 3000 darbinieku, jo īpaši pievēršoties MVU un mazām vidējas kapitalizācijas sabiedrībām, jo īpaši veicot šādus pasākumus:

7.  Finansiāls atbalsts vienībām, kuras nodarbina līdz 3000 darbinieku. MVU sadaļā uzmanība ir pievērsta tikai MVU un mazām vidējas kapitalizācijas sabiedrībām, jo īpaši veicot šādus pasākumus:

Grozījums Nr.    143

Regulas priekšlikums

II pielikums – 1. daļa – 7. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  apgrozāmā kapitāla nodrošināšana un ieguldījumi;

(a)  apgrozāmā kapitāla nodrošināšana un ieguldījumi, jo īpaši attiecībā uz darbībām, kas veicina uzņēmējdarbības kultūru un vidi un sekmē mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu izveidi un izaugsmi;

Grozījums Nr.    144

Regulas priekšlikums

II pielikums – 1. daļa – 7. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  riska finansējuma nodrošināšana, sākot ar sēklas posmu līdz pat darbības paplašināšanas posmam, lai nodrošinātu tehnoloģiju līdera pozīciju inovatīvās un ilgtspējīgās nozarēs.

(b)  riska finansējuma nodrošināšana, sākot ar sēklas posmu līdz pat darbības paplašināšanas posmam, lai nodrošinātu tehnoloģiju līdera pozīciju inovatīvās un ilgtspējīgās nozarēs, tostarp uzlabojot to digitalizāciju un inovācijas spēju, un lai nodrošinātu to vispārējo konkurētspēju.

Grozījums Nr.    145

Regulas priekšlikums

II pielikums – 1. daļa – 9. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

9.  Tūrisms.

9.  Ilgtspējīgs tūrisms.

Grozījums Nr.    146

Regulas priekšlikums

II pielikums – 1. daļa – 11. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  mikrofinansēšana, sociālo uzņēmumu finansēšana un sociālā ekonomika;

(a)  mikrofinansēšana, sociālo uzņēmumu finansēšana, sieviešu uzņēmējdarbība, dzimumu līdztiesības veicināšana un sociālā ekonomika;

Grozījums Nr.    147

Regulas priekšlikums

II pielikums – 1. daļa – 11. punkts – d apakšpunkts – i punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

i)  izglītība un apmācība, tostarp agrīnā pirmsskolas izglītība un aprūpe, izglītības iestādes, studentu mājokļi un digitālās ierīces;

i)  izglītība un apmācība, tostarp agrīnā pirmsskolas izglītība un aprūpe, izglītības iestādes, studentu mājokļi un digitālās ierīces, kā arī studiju kredīti;

Grozījums Nr.    148

Regulas priekšlikums

II pielikums – 1. daļa – 11. punkts – h apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(h)  inovatīvi veselības aprūpes risinājumi, tostarp veselības aprūpes pakalpojumi un jauni aprūpes modeļi;

(h)  inovatīvi veselības aprūpes risinājumi, tostarp veselības aprūpes pakalpojumi, veselības aprūpes sistēmu vadība, e-veselība, profilaktiskā medicīna, precīzijas medicīna un jauni aprūpes modeļi;

Grozījums Nr.    149

Regulas priekšlikums

II pielikums – 1. daļa – 12. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

12.  Aizsardzības industrijas attīstība, stiprinot Savienības stratēģisko autonomiju, jo īpaši, sniedzot atbalstu:

svītrots

(a)  Savienības aizsardzības nozares piegādes ķēdei, jo īpaši, sniedzot finansiālu atbalstu MVU un uzņēmumiem ar vidēji lielu kapitālu;

 

(b)  uzņēmumiem, kas piedalās revolucionāros inovāciju projektos aizsardzības nozarē un ar to cieši saistītām divējāda lietojuma tehnoloģijām;

 

(c)  aizsardzības nozares piegādes ķēdei, piedaloties kopīgos pētniecības un izstrādes projektos aizsardzības jomā, tostarp tādos, kas saņem Eiropas Aizsardzības fonda atbalstu;

 

(d)  aizsardzības pētniecības un apmācības infrastruktūrai.

 

Grozījums Nr.    150

Regulas priekšlikums

II pielikums – 1. daļa – 13. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  sekmēt kosmosa sistēmu un tehnoloģiju konkurētspēju, jo īpaši pievēršoties piegādes ķēžu vājajiem punktiem;

(b)  sekmēt kosmosa sistēmu un tehnoloģiju konkurētspēju, jo īpaši pievēršoties piegādes ķēžu neatkarībai;

Grozījums Nr.    151

Regulas priekšlikums

II pielikums – 1. daļa – 13. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  atbalstīt kosmosa uzņēmējdarbību;

(c)  atbalstīt kosmosa uzņēmējdarbību, tostarp lejupēju attīstību;

Grozījums Nr.    152

Regulas priekšlikums

II pielikums – 1. daļa – 13.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

13.a  Jūru un okeānu attīstība, attīstot ilgtspējīgu zilo ekonomiku, kas atbilst integrētās jūrniecības politikas mērķiem, jo īpaši:

 

a. jūrniecības uzņēmējdarbība;

 

b. inovatīva un konkurētspējīga jūrniecības nozare;

 

c. okeānu lietotājprasme un zilā karjera;

 

d. ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošana, jo īpaši IAM Nr. 14 (“Dzīvība ūdenī”);

 

e. atjaunojami jūras energoresursi un aprites ekonomika.

Grozījums Nr.    153

Regulas priekšlikums

III pielikums – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  InvestEU finansējuma apjoms (dalījums pa politikas sadaļām)

1.  InvestEU finansējuma apjoms (dalījums pa punktiem un apakšpunktiem attiecībā uz nozarēm, kas ir atbilstīgas finansējuma saņemšanai un ieguldījumu darbībām, kā noteikts II pielikumā)

Grozījums Nr.    154

Regulas priekšlikums

III pielikums – 1. punkts – 1.4.a apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.4.a  Sinerģijas ar citām ES programmām

Grozījums Nr.    155

Regulas priekšlikums

III pielikums – 2. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  InvestEU finansējuma ģeogrāfiskais tvērums (dalījums pa politikas sadaļām)

2.  InvestEU finansējuma ģeogrāfiskais tvērums (dalījums pa punktiem un apakšpunktiem attiecībā uz nozarēm, kas ir atbilstīgas finansējuma saņemšanai un ieguldījumu darbībām, kā noteikts II pielikumā)

Grozījums Nr.    156

Regulas priekšlikums

III pielikums – 2. punkts – 2.1.a apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.1.a  Projektos ietverto reģionu skaits

Grozījums Nr.    157

Regulas priekšlikums

III pielikums – 3. punkts – 3.2. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.2.  Ieguldījumi klimata mērķu atbalstam

3.2.  Ieguldījumi enerģētikas un klimata mērķu atbalstam un attiecīgā gadījumā detalizēts uzskaitījums katrai politikas sadaļai un kategorijai, kā arī klimata pārmaiņu nozīme

Grozījums Nr.    158

Regulas priekšlikums

III pielikums – 4. punkts – 4.1. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.1.  Enerģija: atjaunojamās enerģijas ražošanas radītā papildu jauda (MW)

4.1.  Enerģija: atjaunojamās enerģijas ražošanas radītā papildu jauda (MW) pēc avota

Grozījums Nr.    159

Regulas priekšlikums

III pielikums – 4. punkts – 4.2. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.2.  Enerģija: mājsaimniecību skaits ar uzlabotu enerģijas patēriņa klasifikāciju

4.2.  Enerģija: mājsaimniecību skaits, sabiedrisko un komerctelpu skaits ar uzlabotu enerģijas patēriņa klasifikāciju, tostarp klasifikācijas uzlabošanas pakāpe vai līdzvērtīgi rādītāji, vai tādu mājsaimniecību skaits, kas atjaunotas atbilstoši NZEB vai pasīvo māju standartam

Grozījums Nr.    160

Regulas priekšlikums

III pielikums – 4. punkts – 4.3. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.3.  Digitalizācija: papildu mājsaimniecības, kurām ir platjoslas piekļuve ar ātrumu vismaz 100 Mbps, ko var uzlabot līdz gigabitu ātrumam

4.3.  Digitalizācija: papildu mājsaimniecības, komerciālā lietojuma un/vai sabiedriskās ēkas, kurām ir platjoslas piekļuve ar ātrumu vismaz 100 Mbps, ko var uzlabot līdz gigabitu ātrumam, vai izveidoto WIFI piekļuves punktu skaits

Grozījums Nr.    161

Regulas priekšlikums

III pielikums – 4. punkts – 4.5.a apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.5.a  Izveidoto alternatīvās degvielas infrastruktūras punktu skaits

Grozījums Nr.    162

Regulas priekšlikums

III pielikums – 4. punkts – 4.5.b apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.5.b  Emisiju samazinājums: samazinātais CO2 emisiju daudzums

Grozījums Nr.    163

Regulas priekšlikums

III pielikums – 5. punkts – 5.1. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.1.  Atbalsts mērķim 3 % no Savienības IKP ieguldīt pētniecībā, izstrādē un inovācijā

5.1.  Atbalsts mērķim 3 % no Savienības IKP ieguldīt pētniecībā, izstrādē un inovācijā visā programmas darbības laikā

Grozījums Nr.    164

Regulas priekšlikums

III pielikums – 5. punkts – 5.2. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.2.  Uzņēmumu skaits, kam sniegts atbalsts pētniecības un inovācijas projektu īstenošanā

5.2.  Uzņēmumu skaits, kam sniegts atbalsts pētniecības un inovācijas projektu īstenošanā visā programmas darbības laikā

Grozījums Nr.    165

Regulas priekšlikums

III pielikums – 5. punkts – 5.2.a apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

5.2.a  To projektu skaits, kuri iepriekš ir saņēmuši atbalstu no pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” un/vai programmas “Digitālā Eiropa”

Grozījums Nr.    166

Regulas priekšlikums

III pielikums – 6. punkts – 6.2. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6.2.  Atbalstīto uzņēmumu skaits, tos klasificējot pēc posmiem (agrīns, izaugsmes/paplašināšanās posms)

6.2.  Atbalstīto uzņēmumu skaits, tos klasificējot pēc posmiem (agrīns, izaugsmes/paplašināšanās posms), jo īpaši inovatīvie MVU

Grozījums Nr.    167

Regulas priekšlikums

III pielikums – 7. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7.  Sociālie ieguldījumi un prasmes

7.  Pa dzimumiem dalīti dati attiecībā uz sociālajiem ieguldījumiem un prasmēm

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Priekšlikums, ar ko izveido programmu InvestEU

Atsauces

COM(2018)0439 – C8-0257/2018 – 2018/0229(COD)

Atbildīgās komitejas

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

BUDG

14.6.2018

ECON

14.6.2018

 

 

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ITRE

14.6.2018

Iesaistītās komitejas - datums, kad paziņoja plenārsēdē

5.7.2018

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Seán Kelly

13.6.2018

55. pants – kopīgā komiteju procedūra

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

       

5.7.2018

Izskatīšana komitejā

10.9.2018

 

 

 

Pieņemšanas datums

5.11.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

38

5

8

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Zigmantas Balčytis, Bendt Bendtsen, José Blanco López, Jonathan Bullock, Cristian-Silviu Buşoi, Jerzy Buzek, Jakop Dalunde, Pilar del Castillo Vera, Ashley Fox, Theresa Griffin, Rebecca Harms, Seán Kelly, Jeppe Kofod, Jaromír Kohlíček, Peter Kouroumbashev, Miapetra Kumpula-Natri, Paloma López Bermejo, Edouard Martin, Tilly Metz, Dan Nica, Morten Helveg Petersen, Miroslav Poche, Carolina Punset, Massimiliano Salini, Neoklis Sylikiotis, Dario Tamburrano, Patrizia Toia, Evžen Tošenovský, Vladimir Urutchev, Kathleen Van Brempt, Lieve Wierinck, Anna Záborská, Flavio Zanonato, Carlos Zorrinho

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Amjad Bashir, Mario Borghezio, Rosa D’Amato, Jens Geier, Benedek Jávor, Werner Langen, Marian-Jean Marinescu, Rupert Matthews, Gesine Meissner, Clare Moody, Markus Pieper, Sofia Sakorafa, Giancarlo Scottà, Davor Škrlec, Pavel Telička

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Michael Gahler, Ulrike Rodust

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

38

+

ALDE

Gesine Meissner, Morten Helveg Petersen, Carolina Punset, Pavel Telička, Lieve Wierinck

PPE

Bendt Bendtsen, Cristian-Silviu Buşoi, Jerzy Buzek, Pilar del Castillo Vera, Michael Gahler, Seán Kelly, Werner Langen, Marian-Jean Marinescu, Markus Pieper, Massimiliano Salini, Vladimir Urutchev, Anna Záborská

S&D

Zigmantas Balčytis, José Blanco López, Jens Geier, Theresa Griffin, Jeppe Kofod, Peter Kouroumbashev, Miapetra Kumpula-Natri, Edouard Martin, Clare Moody, Dan Nica, Miroslav Poche, Ulrike Rodust, Patrizia Toia, Kathleen Van Brempt, Flavio Zanonato, Carlos Zorrinho

VERTS/ALE

Jakop Dalunde, Rebecca Harms, Benedek Jávor, Tilly Metz, Davor Škrlec

5

-

EFDD

Jonathan Bullock

GUE/NGL

Jaromír Kohlíček, Paloma López Bermejo, Sofia Sakorafa, Neoklis Sylikiotis

8

0

ECR

Amjad Bashir, Ashley Fox, Rupert Matthews, Evžen Tošenovský

EFDD

Rosa D'Amato, Dario Tamburrano

ENF

Mario Borghezio, Giancarlo Scottà


TRANSPORTA UN TŪRISMA KOMITEJAS ATZINUMS (21.11.2018)

Budžeta komitejai un Ekonomikas un monetārajai komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido programmu InvestEU

(COM(2018)0439 – C8-0257/2018 – 2018/0229(COD))

Atzinuma sagatavotājs: Wim van de Camp

(*)  Iesaistītā komiteja – Reglamenta 54. pants

ĪSS PAMATOJUMS

Vispārīga informācija

Komisijas mērķis ir ar programmu InvestEU mobilizēt publiskā un privātā sektora ieguldījumus, lai novērstu pastāvošos ieguldījumu trūkumus tādās jomās kā ilgtspējīgs transports un jauni mobilitātes modeļi, atjaunojamā enerģija un energoefektivitāte, digitālā savienojamība un tehnoloģijas, pētniecība un inovācija, klimats, vide un resursi, izglītība un prasmes, kā arī MVU attīstība. Atbalstot projektus šajās jomās, ar programmu ir paredzēts veicināt ES politikas mērķu sasniegšanu ilgtspējas jomā, jo īpaši attiecībā uz klimatu, konkurētspēju un iekļaujošu izaugsmi. Fonds InvestEU nodrošinās ES garantiju EUR 38 miljardu apmērā, lai atbalstītu projektus, izmantojot finansēšanas un investīciju operācijas saskaņā ar programmu. Garantija atbilst ES budžeta piešķīrumam EUR 15,2 miljardu apmērā vai apropriāciju samēram 40 %. Fonds InvestEU darbojas, izmantojot četras politikas sadaļas: ilgtspējīga infrastruktūra; pētniecība, inovācija un digitalizācija; MVU; sociālie ieguldījumi un prasmes.

Transports galvenokārt ir iekļauts “ilgtspējīgas infrastruktūras sadaļā”, kas aptver infrastruktūru, mobilos aktīvus un novatorisku tehnoloģiju ieviešanu. Šajā sadaļā ir arī citas jomas, piemēram, enerģētika, digitālā savienojamība, kosmoss, vide. Atbalstītie ieguldījumi ir pakļauti nosacījumam, ka tie veicina ES mērķu sasniegšanu vides vai sociālās ilgtspējas jomā. Šo sadaļu atbalstīs daļa no ES EUR 11,5 miljardiem jeb 30 % no kopējās ES garantijas, un tas atbilst ES budžeta piešķīrumam EUR 4,6 miljardu apmērā. Tā kā programmas InvestEU mērķis konkrēti ir atbalstīt TEN-T infrastruktūras attīstību, jāatzīmē, ka InvestEU programma arī aizstāj finanšu instrumentus, kas iepriekš bija EISI daļa.

Programma InvestEU seko un aizstāj pašreizējo ESIF, kura infrastruktūras un inovācijas sadaļā ir atbalstīti transporta projekti ar ESIF finansējumu aptuveni EUR 8 miljardu apmērā, un tā rezultātā kopējie ieguldījumi ir aptuveni EUR 24 miljardi, kas ir apmēram 13 % daļa no ieguldījumiem, kuri tiek atbalstīti saskaņā ar šo sadaļu (līdz 2018. gada pavasarim). Papildu ESIF transporta projekti joprojām papildinās iepriekš minēto bilanci. No otras puses, ESIF radīto transporta ieguldījumu daļa neattaisno gaidītās cerības, ja ņem vērā veikto nozīmīgo budžeta pārvietojumu no EISI uz sākotnējo ESIF.

Atzinuma sagatavotāja nostāja

Atzinuma sagatavotājs kopumā atzinīgi vērtē priekšlikumu par InvestEU kā instrumentu, kas palīdzētu uzlabot valsts un privātā sektora ieguldījumus transporta nozarē un līdz ar to panāktu steidzami nepieciešamo progresu ES transporta sistēmas modernizācijā. Ieguldījumiem būtu jāpievēršas gan TEN-T infrastruktūrai, tostarp alternatīvajai degvielai un elektriskajai uzlādei, gan arī intelektiskām transporta sistēmām, kā arī mobilitātei kopumā, tostarp jauniem mobilitātes veidiem, mazemisiju transportlīdzekļiem un galvenajām digitālajām tehnoloģijām, piemēram, satīklotam un automatizētam transportam. Lai gan ir svarīgi, lai projekti palīdzētu sasniegt klimata politikas mērķus, InvestEU jābūt iespējai pietiekamā apjomā risināt svarīgus sociālos mērķus attiecībā uz transporta drošību, darba iespējām un izglītību transporta vai tūrisma nozarē. Tādēļ atzinuma sagatavotājs ierosina grozīt priekšlikumu, lai:

-  precizētu transporta jomas, kurām ir tiesības uz atbalstu I pielikumā un kurām vajadzētu ietvert TEN-T telemātikas prioritātes, pārdomātu un ilgtspējīgu mobilitāti, infrastruktūras — jo īpaši autoceļu infrastruktūras — uzturēšanu un uzlabošanu, transporta digitālās tehnoloģijas, darbaspēka pielāgošanu;

-  uzsvērtu vajadzību atbalstīt automatizētu mobilitātes risinājumu ieviešanu;

-  pievērstu īpašu uzmanību pārrobežu projektu ieguldījumu problēmām;

-  nodrošinātu atbalstīto projektu ģeogrāfisko līdzsvaru starp dalībvalstīm;

-  precizētu, ka tūrisma projektiem būtu jāpalīdz virzīt nozari uz ilgtspējīgu, inovatīvu un digitalizētu tūrismu;

­  uzsvērtu, ka InvestEU vajadzētu balstīties uz sinerģiju starp transporta, enerģētikas, digitālajām un citām nozarēm dažādās politikas sadaļās;

­  saglabātu mērķi veikt ieguldījumus klimata politikas jomā 40 % līmenī, kas nesen noteikts ESIF 2.0.

Turklāt atzinuma sagatavotājs uzskata, ka InvestEU līdzekļi jāizmanto tā, lai programmas rezultātā vismaz ESIF līmenī varētu veikt ieguldījumus materiāli taustāmos transporta projektos. Tāpēc vismaz 50 % no ilgtspējīgas infrastruktūras sadaļai paredzētās daļas būtu jāizmanto transportam.

Visbeidzot, atzinuma sagatavotājs atzīmē, ka Komisijas priekšlikums maina izveidoto pārvaldības struktūru, attālinoties no ESIF modeļa, kurā EIB ir bijusi galvenā loma, radot papildu slāņus un nedaudz pārvirzot ieguldījumu lēmumus atpakaļ uz Komisijas dienestiem. InvestEU būtu jāpievēršas arī tam, lai nodrošinātu reālu pievienoto vērtību, radītu papildu ieguldījumus, nevis dublētu vai vienkārši aizstātu projektus, kurus varētu īstenot bez fonda atbalsta. Gan pārvaldības, gan papildināmības aspekti ir jāturpina izskatīt gaidāmajās apspriedēs.

GROZĪJUMI

Transporta un tūrisma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju un Ekonomikas un monetāro komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1

Regulas priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1)  Infrastruktūras ieguldījumu darbības Savienībā 2016. gadā samazinājās līdz 1,8 % no ES IKP salīdzinājumā ar 2,2 % 2009. gadā un bija par aptuveni 20 % zemākas nekā ieguldījumu līmenis pirms pasaules finanšu krīzes. Tādējādi, lai gan Savienībā ir novērojama ieguldījumu attiecības pret IKP atlabšana, tā joprojām nav tik liela, kā varētu gaidīt spēcīgas atlabšanas laikā, un nav pietiekama, lai kompensētu nepietiekamo ieguldījumu gadus. Vēl svarīgāk ir tas, ka pašreizējais ieguldījumu līmenis un prognozes neatbilst Savienības strukturālo ieguldījumu vajadzībām, ņemot vērā tehnoloģiskās pārmaiņas un globālo konkurētspēju, tostarp attiecībā uz inovācijām, prasmēm, infrastruktūru, maziem un vidējiem uzņēmumiem (“MVU”), un vajadzību risināt nozīmīgas sociālas problēmas, piemēram, ilgtspējību vai iedzīvotāju novecošanu. Tādēļ ir vajadzīgs nepārtraukts atbalsts, lai novērstu tirgus nepilnības un nepietiekami optimālas ieguldījumu situācijas ar mērķi mazināt ieguldījumu nepietiekamību konkrētās nozarēs Savienības politikas mērķu īstenošanai.

(1)  Infrastruktūras ieguldījumu darbības Savienībā 2016. gadā samazinājās līdz 1,8 % no ES IKP salīdzinājumā ar 2,2 % 2009. gadā un bija par aptuveni 20 % zemākas nekā ieguldījumu līmenis pirms pasaules finanšu krīzes, un dažkārt tam bija nopietnas sekas. Tādējādi, lai gan Savienībā ir novērojama ieguldījumu attiecības pret IKP atlabšana, tā joprojām nav tik liela, kā varētu gaidīt spēcīgas atlabšanas laikā, un nav pietiekama, lai kompensētu nepietiekamo ieguldījumu gadus. Vēl svarīgāk ir tas, ka pašreizējais ieguldījumu līmenis un prognozes neatbilst Savienības strukturālo ieguldījumu vajadzībām, ņemot vērā tehnoloģiskās pārmaiņas un globālo konkurētspēju, tostarp attiecībā uz inovācijām, prasmēm, infrastruktūru, maziem un vidējiem uzņēmumiem (“MVU”), un vajadzību risināt nozīmīgas sociālas problēmas, piemēram, ilgtspējību, pieaugošo nevienlīdzību vai iedzīvotāju novecošanu. Tādēļ ir vajadzīgs nepārtraukts atbalsts, lai novērstu tirgus nepilnības un nepietiekami optimālas ieguldījumu situācijas ar mērķi mazināt ieguldījumu nepietiekamību konkrētās nozarēs Savienības politikas mērķu īstenošanai.

Grozījums Nr.    2

Regulas priekšlikums

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2)  Novērtējumos ir uzsvērts, ka 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmas ietvaros īstenoto finanšu instrumentu dažādība ir radījusi nelielu pārklāšanos. Šī dažādība ir arī radījusi sarežģījumus starpniekiem un galasaņēmējiem, kuri saskārās ar atšķirīgiem atbalsttiesīguma un ziņošanas noteikumiem. Nesaderīgu noteikumu rezultātā ir bijis arī grūtāk kombinēt vairākus Savienības fondus, lai gan šāda kombinācija būtu bijusi izdevīga, lai atbalstītu projektus, kam bija nepieciešams dažāda veida finansējums. Tāpēc būtu jāizveido vienots fonds – fonds InvestEU –, lai panāktu efektīvāku darbības atbalstu galasaņēmējiem, integrējot un vienkāršojot finanšu piedāvājumu saskaņā ar vienotu budžeta garantijas shēmu, tādējādi uzlabojot Savienības intervences ietekmi un vienlaikus samazinot Savienības budžeta izmaksas.

(2)  Novērtējumos ir uzsvērts, ka 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmas ietvaros īstenoto finanšu instrumentu dažādība ir radījusi nelielu pārklāšanos. Šī dažādība ir arī radījusi sarežģījumus starpniekiem un galasaņēmējiem, kuri saskārās ar atšķirīgiem atbalsttiesīguma un ziņošanas noteikumiem, un tas vēl vairāk atturēja no ieguldījumu veikšanas. Nesaderīgu noteikumu rezultātā ir bijis arī grūtāk kombinēt vairākus Savienības fondus, lai gan šāda kombinācija būtu bijusi izdevīga, lai atbalstītu projektus, kam bija nepieciešams dažāda veida finansējums. Tāpēc būtu jāizveido vienots fonds – fonds InvestEU –, lai panāktu efektīvāku darbības atbalstu galasaņēmējiem, integrējot un vienkāršojot finanšu piedāvājumu saskaņā ar vienotu budžeta garantijas shēmu, tādējādi uzlabojot Savienības intervences ietekmi un vienlaikus samazinot Savienības budžeta izmaksas.

Grozījums Nr.    3

Regulas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)  Lai pabeigtu vienotā tirgus izveidi un stimulētu ilgtspējīgu izaugsmi un nodarbinātību, pēdējo gadu laikā Savienība ir pieņēmusi vērienīgas stratēģijas, piemēram, kapitāla tirgu savienību, digitālā vienotā tirgus stratēģiju, tiesību aktu paketi “Tīru enerģiju ikvienam Eiropā”, Savienības rīcības plānu pārejai uz aprites ekonomiku, zemu emisiju mobilitātes stratēģiju un kosmosa stratēģiju Eiropai. Fondam InvestEU būtu jāizmanto un jāpastiprina sinerģija starp minētajām savstarpēji pastiprinošajām stratēģijām, sniedzot atbalstu ieguldījumiem un piekļuvi finansējumam.

(3)  Lai pabeigtu vienotā tirgus izveidi un stimulētu ilgtspējīgu izaugsmi un nodarbinātību, pēdējo gadu laikā Savienība ir īstenojusi vērienīgas stratēģijas, piemēram, kapitāla tirgu savienību, digitālā vienotā tirgus stratēģiju, tiesību aktu paketi “Tīru enerģiju ikvienam Eiropā”, Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta izveidi, Savienības rīcības plānu pārejai uz aprites ekonomiku, zemu emisiju mobilitātes stratēģiju, aizsardzības un kosmosa stratēģiju Eiropai. Fondam InvestEU būtu jāizmanto un jāpastiprina sinerģija starp minētajām savstarpēji pastiprinošajām stratēģijām, sniedzot atbalstu ieguldījumiem un piekļuvi finansējumam.

Grozījums Nr.    4

Regulas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5)  Fondam InvestEU būtu jāpalīdz uzlabot Savienības konkurētspēju, tostarp inovācijas un digitalizācijas jomā, Savienības ekonomikas izaugsmes ilgstpējību, sociālo noturību un iekļautību un integrāciju Savienības kapitāla tirgos, tostarp risinājumus to sadrumstalotības novēršanai un Savienības uzņēmumu finansējuma avotu dažādošanai. Šajā sakarā tam būtu jāatbalsta projekti, kuri ir tehniski un ekonomiski dzīvotspējīgi, nodrošinot sistēmu, lai izmantotu parāda, riska dalīšanas un pašu kapitāla instrumentus, kuru pamatā ir Savienības budžeta garantijas un īstenošanas partneru iemaksas. Tam vajadzētu būt balstītam uz pieprasījumu, savukārt atbalstam no fonda InvestEU vajadzētu vienlaikus būt vērstam uz to, lai palīdzētu sasniegt Savienības politikas mērķus.

(5)  Fondam InvestEU būtu jāpalīdz uzlabot Savienības konkurētspēju, tostarp ilgtspējīgas infrastruktūras, inovācijas un digitalizācijas jomā, Savienības ekonomikas izaugsmes ilgstpējību, sociālo noturību un iekļautību un integrāciju Savienības kapitāla tirgos, tostarp risinājumus to sadrumstalotības novēršanai un Savienības uzņēmumu finansējuma avotu dažādošanai. Šajā sakarā tam būtu jāatbalsta projekti, kuri ir tehniski un ekonomiski dzīvotspējīgi, nodrošinot sistēmu, lai izmantotu parāda, riska dalīšanas un pašu kapitāla instrumentus, kuru pamatā ir Savienības budžeta garantijas un īstenošanas partneru iemaksas. Tam vajadzētu būt balstītam uz pieprasījumu, savukārt atbalstam no fonda InvestEU vajadzētu vienlaikus būt vērstam uz to, lai palīdzētu sasniegt Savienības politikas mērķus.

Grozījums Nr.    5

Regulas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6)  Fondam InvestEU būtu jāatbalsta ieguldījumi materiālos un nemateriālos aktīvos, lai veicinātu izaugsmi, ieguldījumus un nodarbinātību, tādējādi uzlabojot labklājību un ienākumu taisnīgāku sadali Savienībā. Ar fonda InvestEU starpniecību veiktajām intervencēm būtu jāpapildina ar dotācijām sniegtais Savienības atbalsts.

(6)  Fondam InvestEU būtu jāatbalsta ieguldījumi materiālos un nemateriālos aktīvos, lai veicinātu izaugsmi, ieguldījumus un nodarbinātību, tādējādi uzlabojot labklājību, apkarojot nabadzību un panākot ienākumu taisnīgāku sadali Savienībā. Ar fonda InvestEU starpniecību veiktajām intervencēm būtu vajadzības gadījumā jāpapildina ar dotācijām sniegtais Savienības atbalsts.

Grozījums Nr.    6

Regulas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9)  Atspoguļojot to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām saskaņā ar Savienības apņemšanos īstenot Parīzes nolīgumu un Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, programma InvestEU palīdzēs integrēt rīcību klimata jomā un sasniegt vispārējo mērķi – 25 % Savienības budžeta izdevumu veltīt klimata mērķu sasniegšanai. Ir paredzams, ka darbības saskaņā ar programmu InvestEU segs izmaksas 30 % apmērā no programmas InvestEU kopējā finansējuma klimata jomas mērķu īstenošanai. Attiecīgās darbības tiks apzinātas, sagatavojot un īstenojot programmu InvestEU, un atkārtoti izvērtētas saistībā ar attiecīgajiem novērtēšanas un pārskatīšanas procesiem.

(9)  Atspoguļojot to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām saskaņā ar Savienības apņemšanos īstenot Parīzes nolīgumu un Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, programma InvestEU palīdzēs integrēt rīcību klimata jomā un sasniegt vispārējo mērķi – 25 % Savienības budžeta izdevumu veltīt klimata mērķu sasniegšanai. Ir paredzams, ka darbības saskaņā ar programmu InvestEU attiecīgi dos ieguldījumu klimata jomas mērķu īstenošanai. Attiecīgās darbības tiks apzinātas, sagatavojot un īstenojot programmu InvestEU, un atkārtoti izvērtētas saistībā ar attiecīgajiem novērtēšanas un pārskatīšanas procesiem.

Panatojums

Komisijas priekšlikums attiecas uz 100 % no ierosinātā budžeta piešķīruma ilgtspējīgas infrastruktūras sadaļai, lai atbalstītu klimata politikas mērķus. Tas ir nepamatoti un varētu mazināt steidzami nepieciešamo darbības jomu projektiem, kas saistīti ar digitālās infrastruktūras attīstību un transporta infrastruktūras modernizāciju, t. i., ieguldījumiem, kam ir pozitīva ietekme klimata ziņā, piemēram, ar efektivitātes ieguvumiem.

Grozījums Nr.    7

Regulas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10)  Fonda InvestEU devumam klimata mērķu sasniegšanā tiks sekots, izmantojot ES klimata marķiera sistēmu, ko Komisija izstrādās sadarbībā ar īstenošanas partneriem, un atbilstošā veidā izmantojot kritērijus, kas paredzēti [Regulā par ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanas sistēmas izveidi14 ], lai noteiktu, vai saimnieciskā darbība ir vides ziņā ilgtspējīga.

(10)  Fonda InvestEU devumam klimata mērķu sasniegšanā tiks sekots, izmantojot ES klimata marķiera sistēmu, ko Komisija izstrādās sadarbībā ar īstenošanas partneriem, un atbilstošā veidā izmantojot kritērijus, kas paredzēti [Regulā par ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanas sistēmas izveidi14 ], lai noteiktu, vai saimnieciskā darbība ir vides ziņā ilgtspējīga. Fonds InvestEU arī palīdzēs īstenot ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM) ES politikas virzienos un iniciatīvās, jo ilgtspējīga attīstība ir tās būtisks pamatprincips.

_________________

_________________

14 COM(2018)353.

14 COM(2018)353.

Grozījums Nr.    8

Regulas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12)  Ieguldījumu projektiem, kas saņem Savienības atbalstu, it īpaši infrastruktūras jomā, būtu jāpiemēro ilgtspējības pārbaude saskaņā ar norādēm, kas Komisijai būtu jāizstrādā sadarbībā ar īstenošanas partneriem saskaņā ar programmu InvestEU un pareizi izmantojot kritērijus, kas paredzēti ar [Regulu par regulējuma izveidi, lai veicinātu ilgtspējīgus ieguldījumus], lai noteiktu, vai saimnieciskā darbība ir vides ziņā ilgtspējīga un saskaņota ar citām Savienības programmām izstrādātajām norādēm. Šādās norādēs būtu jāietver atbilstīgi noteikumi, lai izvairītos no nepamatota administratīvā sloga.

(12)  Ieguldījumu projektiem, kas saņem ievērojamu Savienības atbalstu, it īpaši infrastruktūras jomā, būtu jāpiemēro novērtējums par to Eiropas pievienoto vērtību, tostarp to ilgtspēju, saskaņā ar norādēm, kas Komisijai būtu jāizstrādā sadarbībā ar īstenošanas partneriem saskaņā ar programmu InvestEU un pareizi izmantojot kritērijus, kas paredzēti ar [Regulu par regulējuma izveidi, lai veicinātu ilgtspējīgus ieguldījumus], lai noteiktu, vai saimnieciskā darbība ir vides ziņā ilgtspējīga un saskaņota ar citām Savienības programmām izstrādātajām norādēm. Šādās norādēs būtu jāietver atbilstīgi noteikumi, lai izvairītos no nepamatota administratīvā sloga.

Grozījums Nr.    9

Regulas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13)  Zems infrastruktūras ieguldījumu līmenis Savienībā finanšu krīzes laikā mazināja Savienības spēju veicināt ilgtspējīgu izaugsmi, konkurētspēju un konverģenci. Ievērojamiem ieguldījumiem Eiropas infrastruktūrā ir būtiska nozīme, lai sasniegtu Savienības ilgtspējības mērķus, tostarp 2030. gada mērķus enerģētikas un klimata jomā. Tādēļ atbalstam no fonda InvestEU vajadzētu būt vērstam uz ieguldījumiem transporta, enerģētikas, tostarp energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas, vides, klimata pārmaiņu, jūrlietu un digitālās infrastruktūras jomā. Lai maksimāli palielinātu Savienības finansiālā atbalsta ietekmi un pievienoto vērtību, ir lietderīgi veicināt racionalizētu ieguldījumu procesu, kas nodrošina pamanāmību projektu plūsmai un saskaņotību starp attiecīgajām Savienības programmām. Paturot prātā draudus drošībai, ieguldījumu projektiem, kas saņem Savienības atbalstu, būtu jāņem vērā principi, kas attiecas uz iedzīvotāju aizsardzību sabiedriskās vietās. Tam būtu jāpapildina centieni, ko veic citi Savienības fondi, piemēram, Eiropas Reģionālās attīstības fonds, kurš sniedz atbalstu drošības komponentiem ieguldījumiem publiskās vietās, transportā, enerģētikā un citā kritiskā infrastruktūrā.

(13)  Zems infrastruktūras ieguldījumu līmenis Savienībā finanšu krīzes laikā mazināja Savienības spēju veicināt ilgtspējīgu izaugsmi, konkurētspēju un konverģenci. Ievērojamiem ieguldījumiem Eiropas infrastruktūrā ir būtiska nozīme, lai sasniegtu Savienības mērķus izveidot Eiropas vienoto transporta telpu, kā arī ilgtspējas mērķus, tostarp 2030. gada mērķus enerģētikas un klimata jomā. Tādēļ atbalstam no fonda InvestEU vajadzētu būt vērstam uz taustāmiem ieguldījumiem transporta infrastruktūras un enerģētikas infrastruktūras, tostarp energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas, vides, klimata pārmaiņu, jūrlietu un digitālās infrastruktūras jomā, atbalstot, piemēram, intelektisko transporta sistēmu (ITS) izstrādi un ieviešanu. Lai maksimāli palielinātu Savienības finansiālā atbalsta ietekmi un pievienoto vērtību, ir lietderīgi veicināt racionalizētu ieguldījumu procesu, kas nodrošina pamanāmību projektu plūsmai un maksimāli palielina sinerģiju starp attiecīgajām Savienības programmām transporta, enerģētikas un digitālajā jomā. Paturot prātā draudus drošībai, ieguldījumu projektiem, kas saņem Savienības atbalstu, būtu jāņem vērā principi, kas attiecas uz iedzīvotāju aizsardzību sabiedriskās vietās. Tam būtu jāpapildina centieni, ko veic citi Savienības fondi, piemēram, Eiropas Reģionālās attīstības fonds, kurš sniedz atbalstu drošības komponentiem ieguldījumiem publiskās vietās, transportā, enerģētikā un citā kritiskā infrastruktūrā.

Grozījums Nr.    10

Regulas priekšlikums

13.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(13 a)  Transporta infrastruktūras un mobilitātes projektiem bieži vien ir grūtības ar finansējumu, jo ir zemāki peļņas normas rādītāji, ilgtermiņa ieguldījumu periods un augstāks riska un nenoteiktības līmenis. Lai panāktu to projektu, kurus finansē InvestEU, līdzsvarotu sadalījumu pa nozarēm un lai risinātu problēmu, kuru Savienībā rada investīciju nepietiekamība transporta infrastruktūrā, InvestEU konsultāciju centram sadarbībā ar Komisiju būtu jāveic īpaši pasākumi, kas atvieglotu no InvestEU gūto atbalstu apvienot ar dotācijām vai cita veida publisko finansējumu, kurš ir pieejams no Savienības vai no dalībvalstu budžetiem.

Grozījums Nr.    11

Regulas priekšlikums

13.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(13 b)  tā kā ceļu satiksmes dalībnieku drošība ir milzīgs izaicinājums transporta nozares attīstībā un veiktie pasākumi un ieguldījumi palīdz tikai ierobežotā mērā samazināt ceļu satiksmē bojāgājušo un smagas traumas guvušo skaitu; tā kā programmai InvestEU vajadzētu palīdzēt pastiprināt centienus projektēt un izmantot tādas tehnoloģijas, kas palīdz uzlabot transportlīdzekļu un ceļu infrastruktūras drošumu;

Grozījums Nr.    12

Regulas priekšlikums

13.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(13 c)  tā kā patiesa multimodalitāte ir iespēja radīt efektīvu un videi nekaitīgu transporta tīklu, kas izmanto maksimālo potenciālu, ko sniedz visi transporta veidi, un veido starp tiem sinerģiju; tā kā programma InvestEU varētu kļūt par nozīmīgu rīku, lai atbalstītu ieguldījumus multimodāla transporta mezglos, kuri — neraugoties uz savu nozīmīgo ekonomisko potenciālu un uzņēmējdarbības paraugu — satur nozīmīgu risku privātiem ieguldītājiem;

Grozījums Nr.    13

Regulas priekšlikums

13.d apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(13 d)  Tā kā ir sagaidāms, ka savienotajai un automatizētajai mobilitātei būs jāpārveido transporta sistēmas visā pasaulē, un ES vajadzētu kļūt par pasaules līderi drošu sistēmu ieviešanā automātiskai mobilitātei, palielinot satiksmes drošību un ilgtspēju, InvestEU būtu jāpalīdz stiprināt Savienības konkurētspēju šajā jomā, atbalstot ieguldījumus, lai attīstītu un izvietotu automatizētas mobilitātes risinājumus transportlīdzekļiem un infrastruktūrai un ar to saistītām ciparu tehnoloģijām.

Pamatojums

Globālā un automatizētā mobilitāte tiek intensīvi attīstīta visā pasaulē. ES šajā jomā ir jābūt pasaules mēroga līderim, lai nodrošinātu savas rūpniecības nozares konkurētspēju, kā izklāstīts Komisijas paziņojumā par ceļu uz automatizētu mobilitāti: ES nākamības mobilitātes stratēģija. Tādēļ InvestEU būtu jāatbalsta inovācija un automatizētu mobilitātes risinājumu un to pamatā esošo digitālo tehnoloģiju ieviešana infrastruktūras, transportlīdzekļu, IKT, robotikas un mākslīgā intelekta jomās.

Grozījums Nr.    14

Regulas priekšlikums

14.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(14 a)  Tā kā tūrisms ir svarīga nozare Savienības ekonomikā, InvestEU būtu jāpalīdz nostiprināt nozares ilgtermiņa konkurētspēju, atbalstot darbības, kas vērstas uz to, lai pārietu uz ilgtspējīgu, novatorisku un digitalizētu tūrismu.

Grozījums Nr.    15

Regulas priekšlikums

15.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(15 a)  Tā kā digitalizācija skar arī tūrismu, arī šai nozarei vajadzētu saņemt mērķtiecīgu atbalstu un fonda InvestEU.

Grozījums Nr.    16

Regulas priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16)  Maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) ir būtiska nozīme Savienībā. Tomēr to šķietami augstās riska pakāpes un nepietiekama nodrošinājuma dēļ tie saskaras ar problēmām, cenšoties piekļūt finansējumam. Papildu sarežģījumus rada MVU vajadzība saglabāt konkurētspēju, iesaistoties digitalizācijā, internacionalizācijā un inovācijas darbībās un paaugstinot sava darbaspēka kvalifikāciju. Turklāt salīdzinājumā ar lielākiem uzņēmumiem tiem ir piekļuve ierobežotākam finansējuma avotu klāstam: tie parasti neemitē obligācijas, tiem ir tikai ierobežota piekļuve biržām vai lieliem institucionāliem ieguldītājiem. Grūtības piekļūt finansējumam ir vēl lielākas tiem MVU, kuru darbība ir vērsta uz nemateriāliem aktīviem. MVU Savienībā ir lielā mērā atkarīgi no bankām un parāda finansējuma, kas izpaužas kā banku kredīta pārtēriņš, banku aizdevumi vai līzings. Ir jāatbalsta MVU, kuri saskaras ar minētajām problēmām, un jānodrošina vairāk diversificēti finansējuma avoti, lai palielinātu MVU spējas finansēt to izveidi, izaugsmi un attīstību un pastāvēt ekonomikas lejupslīdes apstākļos un lai padarītu ekonomiku un finanšu sistēmu noturīgāku ekonomikas lejupslīdes vai satricinājumu laikā. Tas arī papildina jau īstenotās iniciatīvas saistībā ar kapitāla tirgu savienību. Fondam InvestEU būtu jāsniedz iespēja pievērsties konkrētiem mērķorientētākiem finanšu produktiem.

(16)  Maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) ir būtiska nozīme Savienībā. Tomēr to šķietami augstās riska pakāpes, nepietiekama nodrošinājuma un kapitāla trūkuma dēļ tie saskaras ar problēmām, cenšoties piekļūt finansējumam. Papildu sarežģījumus rada MVU vajadzība saglabāt konkurētspēju, iesaistoties digitalizācijā, internacionalizācijā un inovācijas darbībās un paaugstinot sava darbaspēka kvalifikāciju. Turklāt salīdzinājumā ar lielākiem uzņēmumiem tiem ir piekļuve ierobežotākam finansējuma avotu klāstam: tie parasti neemitē obligācijas, tiem ir tikai ierobežota piekļuve biržām vai lieliem institucionāliem ieguldītājiem. Grūtības piekļūt finansējumam ir vēl lielākas tiem MVU, kuru darbība ir vērsta uz nemateriāliem aktīviem. MVU Savienībā ir lielā mērā atkarīgi no bankām un parāda finansējuma, kas izpaužas kā banku kredīta pārtēriņš, banku aizdevumi vai līzings. Ir jāatbalsta MVU, kuri saskaras ar minētajām problēmām, un jānodrošina vairāk diversificēti finansējuma avoti, lai palielinātu MVU spējas finansēt to izveidi, izaugsmi un attīstību un pastāvēt ekonomikas lejupslīdes apstākļos un lai padarītu ekonomiku un finanšu sistēmu noturīgāku ekonomikas lejupslīdes vai satricinājumu laikā. Tas arī papildina jau īstenotās iniciatīvas saistībā ar kapitāla tirgu savienību. Fondam InvestEU būtu jāsniedz iespēja pievērsties konkrētiem mērķorientētākiem finanšu produktiem.

Grozījums Nr.    17

Regulas priekšlikums

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17)  Kā izklāstīts pārdomu dokumentā par Eiropas sociālo dimensiju16 un Eiropas sociālo tiesību pīlārā17, iekļaujošākas un taisnīgākas Savienības izveide ir viena no Savienības būtiskākajām prioritātēm, lai novērstu nevienlīdzību un veicinātu sociālās iekļaušanas politiku Eiropā. Nevienlīdzīgas iespējas jo īpaši skar piekļuvi izglītībai, apmācībai un veselībai. Ieguldījumi ar sociālo jomu, prasmēm un cilvēkkapitālu saistītā ekonomikā, kā arī neaizsargātu iedzīvotāju integrācijā sabiedrībā var uzlabot ekonomikas iespējas, jo īpaši, ja tos koordinē Savienības līmenī. Fonds InvestEU būtu jāizmanto, lai atbalstītu ieguldījumus izglītībā un apmācībā, palīdzētu paaugstināt nodarbinātības līmeni, jo īpaši mazkvalificētiem darba ņēmējiem un ilgtermiņa bezdarbniekiem, un uzlabotu situāciju attiecībā uz paaudžu solidaritāti, veselības aprūpi, bezpajumtniecību, digitālo iekļautību, kopienu attīstību, jauniešu lomu un vietu sabiedrībā, kā arī neaizsargātiem cilvēkiem, tostarp trešo valstu valstspiederīgajiem. Programmai InvestEU būtu arī jāpalīdz atbalstīt Eiropas kultūru un radošumu. Lai nākamajā desmitgadē radītu pretsvaru sabiedrības lielajām pārmaiņas Savienībā un darba tirgū, ir jāveic ieguldījumi cilvēkkapitālā, mikrofinansēšanā, sociālās uzņēmējdarbības finansēšanā un jaunos sociālās ekonomikas darījumdarbības modeļos, tostarp sociālās ietekmes ieguldījumos un sociālo rezultātu līguma slēgšanā. Programmai InvestEU būtu jāstiprina jaunveidotā sociālā tirgus ekosistēma, palielinot finansējuma piegādi mikrouzņēmumiem un sociālajiem uzņēmumiem un to piekļuvi šim finansējumam, lai apmierinātu pieprasījumu tiem, kam tas visvairāk ir vajadzīgs. Augsta līmeņa darba grupas par ieguldījumiem Eiropas sociālajā infrastruktūrā ziņojumā18 ir konstatēta ieguldījumu nepietiekamība sociālajā infrastruktūrā un pakalpojumos, tostarp izglītības, apmācības, veselības aprūpes un mājokļu jomā, kur ir nepieciešams atbalsts, tostarp Savienības līmenī. Tādēļ būtu jāizmanto publiskā, komerciālā un labdarības kapitāla kopīgais spēks, kā arī fondu atbalsts, lai atbalstītu sociālās tirgus vērtības ķēžu attīstību un palielinātu Savienības noturību.

(17)  Kā izklāstīts pārdomu dokumentā par Eiropas sociālo dimensiju16 un Eiropas sociālo tiesību pīlārā17, iekļaujošākas un taisnīgākas Savienības izveide ir viena no Savienības būtiskākajām prioritātēm, lai novērstu nevienlīdzību un veicinātu sociālās iekļaušanas politiku Eiropā. Nevienlīdzīgas iespējas jo īpaši skar piekļuvi izglītībai, apmācībai un veselībai. Ieguldījumi ar sociālo jomu, prasmēm un cilvēkkapitālu saistītā ekonomikā, kā arī neaizsargātu iedzīvotāju integrācijā sabiedrībā var uzlabot ekonomikas iespējas, jo īpaši, ja tos koordinē Savienības līmenī un tos vērš uz nozarēm, kas sastopas ar izaicinājumiem saistībā ar darbaspēka nepietiekamību, pielāgošanos jaunajām tehnoloģijām un nodarbinātības iespējām sievietēm, piemēram, transportā. Fonds InvestEU būtu jāizmanto, lai atbalstītu ieguldījumus izglītībā un apmācībā, palīdzētu paaugstināt nodarbinātības līmeni, jo īpaši mazkvalificētiem darba ņēmējiem un ilgtermiņa bezdarbniekiem, un uzlabotu situāciju attiecībā uz paaudžu solidaritāti, veselības aprūpi, bezpajumtniecību, digitālo iekļautību, kopienu attīstību, jauniešu lomu un vietu sabiedrībā, kā arī neaizsargātiem cilvēkiem, tostarp trešo valstu valstspiederīgajiem. Programmai InvestEU būtu arī jāpalīdz atbalstīt Eiropas kultūru, tūrismu un radošumu. Lai nākamajā desmitgadē radītu pretsvaru sabiedrības lielajām pārmaiņas Savienībā un darba tirgū, ir jāveic ieguldījumi cilvēkresursos, mikrofinansēšanā, sociālās uzņēmējdarbības finansēšanā un jaunos sociālās ekonomikas darījumdarbības modeļos, tostarp sociālās ietekmes ieguldījumos un sociālo rezultātu līguma slēgšanā. Programmai InvestEU būtu jāstiprina jaunveidotā sociālā tirgus ekosistēma, palielinot finansējuma piegādi mikrouzņēmumiem un sociālajiem uzņēmumiem un to piekļuvi šim finansējumam, lai apmierinātu pieprasījumu tiem, kam tas visvairāk ir vajadzīgs. Augsta līmeņa darba grupas par ieguldījumiem Eiropas sociālajā infrastruktūrā ziņojumā18 ir konstatēta ieguldījumu nepietiekamība sociālajā infrastruktūrā un pakalpojumos, tostarp izglītības, apmācības, veselības aprūpes un mājokļu jomā, kur ir nepieciešams atbalsts, tostarp Savienības līmenī. Tādēļ būtu jāizmanto publiskā, komerciālā un labdarības kapitāla kopīgais spēks, kā arī fondu atbalsts, lai atbalstītu sociālās tirgus vērtības ķēžu attīstību un palielinātu Savienības noturību.

__________________

__________________

16 COM(2017) 206.

16 COM(2017) 206.

17 COM(2017) 250.

17 COM(2017) 250.

18 Publicēts 2018. gada janvārī kā Eiropas ekonomikas diskusiju dokuments Nr. 074.

18 Publicēts 2018. gada janvārī kā Eiropas ekonomikas diskusiju dokuments Nr. 074.

Grozījums Nr.    18

Regulas priekšlikums

19. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(19)  Katrā politikas sadaļā vajadzētu būt diviem nodalījumiem, proti, ES nodalījumam un dalībvalsts nodalījumam. ES nodalījumam būtu samērīgā veidā jānovērš Savienības mēroga tirgus nepilnības vai nepietiekami optimālas ieguldījumu situācijas; atbalstītajiem pasākumiem vajadzētu būt skaidrai Eiropas pievienotajai vērtībai. Dalībvalsts nodalījumam būtu jādod dalībvalstīm iespēja daļu no to dalītas pārvaldības fondu līdzekļiem iemaksāt ES garantijas nodrošinājumam, lai izmantotu ES garantiju finansēšanas vai ieguldījumu darbībām, nolūkā novērst konkrētas tirgus nepilnības vai nepietiekami optimālas ieguldījumu situācijas to teritorijā, tostarp attiecībā uz neaizsargātām grupām un attālos reģionos, piemēram, Savienības tālākajos reģionos, lai īstenotu dalītas pārvaldības fondu mērķus. Darbības, kas atbalstītas ar fonda InvestEU palīdzību atbalstītas, izmantojot vai nu ES vai dalībvalsts nodalījumu, nedrīkstētu dublēt vai izspiest privāto finansējumu vai kropļot konkurenci iekšējā tirgū.

(19)  Katrā politikas sadaļā vajadzētu būt diviem nodalījumiem, proti, ES nodalījumam un dalībvalsts nodalījumam. ES nodalījumam būtu samērīgā veidā jānovērš Savienības mēroga tirgus nepilnības, jo īpaši pārrobežu projektu gadījumā, vai nepietiekami optimālas ieguldījumu situācijas; atbalstītajiem pasākumiem vajadzētu būt skaidrai Eiropas pievienotajai vērtībai. Dalībvalsts nodalījumam būtu jādod dalībvalstīm iespēja daļu no to dalītas pārvaldības fondu līdzekļiem iemaksāt ES garantijas nodrošinājumam, lai izmantotu ES garantiju finansēšanas vai ieguldījumu darbībām, nolūkā novērst konkrētas tirgus nepilnības vai nepietiekami optimālas ieguldījumu situācijas to teritorijā, tostarp attiecībā uz neaizsargātām grupām un attālos reģionos, piemēram, Savienības tālākajos reģionos, lai īstenotu dalītas pārvaldības fondu mērķus. Darbības, kas atbalstītas ar fonda InvestEU palīdzību atbalstītas, izmantojot vai nu ES vai dalībvalsts nodalījumu, nedrīkstētu dublēt vai izspiest privāto finansējumu vai kropļot konkurenci iekšējā tirgū.

Grozījums Nr.    19

Regulas priekšlikums

24. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(24)  ES garantija, kas ir fonda InvestEU pamatā, būtu jāīsteno netieši, Komisijai paļaujoties uz īstenošanas partneriem, kas iesaista galasaņēmējus. Komisijai ar katru īstenošanas partneri būtu jānoslēdz garantijas nolīgums, ar kuru sadala garantijas spēju no fonda InvestEU, lai atbalstītu tā finansēšanas un ieguldījumu darbības, kuras atbilst fonda InvestEU mērķiem un atbalsttiesīguma kritērijiem. Fondam InvestEU būtu jāparedz īpaša pārvaldības struktūra, lai nodrošinātu pareizu ES garantijas izmantošanu.

(24)  ES garantija, kas ir fonda InvestEU pamatā, būtu jāīsteno netieši, Komisijai paļaujoties uz īstenošanas partneriem, kas iesaista galasaņēmējus. Komisijai ar katru īstenošanas partneri būtu jānoslēdz garantijas nolīgums, ar kuru sadala garantijas spēju no fonda InvestEU, lai atbalstītu tā finansēšanas un ieguldījumu darbības, kuras atbilst fonda InvestEU mērķiem un atbalsttiesīguma kritērijiem. Fondam InvestEU būtu jāparedz īpaša pārvaldības struktūra, lai nodrošinātu pareizu ES garantijas izmantošanu, bet neradot pārmērīgu administratīvo slogu.

Grozījums Nr.    20

Regulas priekšlikums

30. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(30)  Lai nodrošinātu, ka intervences pasākumi fonda InvestEU ES nodalījuma ietvaros ir galvenokārt vērsti uz tirgus nepilnībām un nepietiekami optimālām ieguldījumu situācijām Savienības līmenī, bet tajā pašā laikā tie īsteno vislabākā iespējamā ģeogrāfiskā tvēruma mērķus, ES garantija būtu jāpiešķir īstenošanas partneriem, kas vieni paši vai kopā ar citiem īstenošanas partneriem var aptvert vismaz trīs dalībvalstis. Tomēr sagaidāms, ka aptuveni 75 % no ES garantijas ES nodalījuma tiktu piešķirti īstenošanas partnerim vai partneriem, kuri fondu InvestEU ietvaros spēj piedāvāt finanšu produktus visās dalībvalstīs.

(30)  Lai nodrošinātu, ka intervences pasākumi fonda InvestEU ES nodalījuma ietvaros ir galvenokārt vērsti uz tirgus nepilnībām un nepietiekami optimālām ieguldījumu situācijām Savienības līmenī, bet tajā pašā laikā tie īsteno vislabākā iespējamā ģeogrāfiskā tvēruma mērķus, ES garantija būtu jāpiešķir īstenošanas partneriem, kas vieni paši vai kopā ar citiem īstenošanas partneriem var aptvert vismaz divas dalībvalstis. Tomēr sagaidāms, ka aptuveni 75 % no ES garantijas ES nodalījuma tiktu piešķirti īstenošanas partnerim vai partneriem, kuri fondu InvestEU ietvaros spēj piedāvāt finanšu produktus visās dalībvalstīs.

Grozījums Nr.    21

Regulas priekšlikums

33. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(33)  Fondam InvestEU būtu attiecīgā gadījumā jāpalīdz dotācijas vai finanšu instrumentus (vai tos abus), ko finansē no ES budžeta vai no ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) inovāciju fonda, vienmērīgi un efektīvi apvienot ar minēto garantiju gadījumos, kad tas ir vajadzīgs, lai labāk atbalstītu ieguldījumus konkrētu tirgus nepilnību vai nepietiekami optimālu ieguldījumu situāciju risināšanai.

(33)  Fondam InvestEU būtu attiecīgā gadījumā jāpalīdz dotācijas vai finanšu instrumentus (vai tos abus), ko finansē no ES budžeta vai jebkura cita ad hoc fonda, piemēram, no ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) inovāciju fonda, vienmērīgi un efektīvi apvienot ar minēto garantiju gadījumos, kad tas ir vajadzīgs, lai labāk atbalstītu ieguldījumus konkrētu tirgus nepilnību vai nepietiekami optimālu ieguldījumu situāciju risināšanai.

Grozījums Nr.    22

Regulas priekšlikums

35. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(35)  InvestEU konsultāciju centram būtu jāatbalsta spēcīgas ieguldījumu projektu plūsmas attīstība katrā politikas sadaļā. Turklāt būtu jāparedz programmas InvestEU starpnozaru komponente, lai centralizēti pārvaldītām Savienības programmām nodrošinātu vienotu piekļuves punktu un dažādu politikas jomu projektu attīstīšanas palīdzību.

(35)  InvestEU konsultāciju centram būtu jāatbalsta spēcīgas ieguldījumu projektu plūsmas attīstība katrā politikas sadaļā, nodrošinot efektīvu ģeogrāfisko dažādošanu, lai sasniegtu Savienības ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas mērķus un izlīdzinātu reģionu atšķirības. Konsultāciju centram būtu īpaša uzmanība jāvelta mazākiem, pārrobežu un ES pievienotās vērtības projektiem. Turklāt būtu jāparedz programmas InvestEU starpnozaru komponente, lai centralizēti pārvaldītām Savienības programmām nodrošinātu vienotu piekļuves punktu un dažādu politikas jomu projektu attīstīšanas palīdzību.

Grozījums Nr.    23

Regulas priekšlikums

36. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(36)  Lai nodrošinātu konsultāciju pakalpojumu plašu ģeogrāfisko tvērumu visā Savienībā un sekmīgi izmantotu vietējās zināšanas par fondu InvestEU, vajadzības gadījumā, ņemot vērā jau izveidotās atbalsta shēmas, būtu jānodrošina vietēja InvestEU konsultāciju centra klātbūtne, tā cenšoties uz vietas proaktīvi sniegt reālu un individuāli pielāgotu palīdzību.

(36)  Lai nodrošinātu konsultāciju pakalpojumu plašu un taisnīgu ģeogrāfisko tvērumu visā Savienībā un sekmīgi izmantotu vietējās zināšanas par fondu InvestEU, ņemot vērā jau izveidotās atbalsta shēmas, būtu jānodrošina vietēja InvestEU konsultāciju centra klātbūtne ikvienā dalībvalstī, jo īpaši tajos apgabalos, kuros ir vājākie rezultātu rādītāji par līgumu slēgšanu, tā cenšoties uz vietas proaktīvi sniegt reālu un individuāli pielāgotu palīdzību.

Grozījums Nr.    24

Regulas priekšlikums

37. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(37)  Saistībā ar fondu InvestEU ir jāatbalsta spēju veidošana, lai attīstītu organizatoriskās spējas un tirgus uzturēšanas darbības, kas ir vajadzīgas kvalitatīvu projektu izstrādāšanai. Turklāt mērķis ir radīt nosacījumus, lai paplašinātu potenciālo atbalsttiesīgo saņēmēju skaitu jaunveidotos tirgus segmentos, jo īpaši gadījumā, ja atsevišķu projektu mazais apjoms ievērojami palielina darījumu izmaksas projekta līmenī, piemēram, sociālo finanšu ekosistēmu gadījumā. Tāpēc spēju veidošanas atbalstam vajadzētu būt komplementāram un papildinošam attiecībā uz darbībām, kuras veic saskaņā ar citām Savienības programmām un kuras attiecas uz konkrētu politikas jomu.

(37)  Saistībā ar fondu InvestEU ir jāatbalsta spēju veidošana, lai attīstītu organizatoriskās spējas un tirgus uzturēšanas darbības, kas ir vajadzīgas kvalitatīvu projektu izstrādāšanai, jo īpaši mazāk attīstītās valstīs. Turklāt mērķis ir radīt nosacījumus, lai paplašinātu potenciālo atbalsttiesīgo saņēmēju skaitu jaunveidotos tirgus segmentos, jo īpaši gadījumā, ja atsevišķu projektu mazais apjoms ievērojami palielina darījumu izmaksas projekta līmenī, piemēram, sociālo finanšu ekosistēmu gadījumā. Tāpēc spēju veidošanas atbalstam vajadzētu būt komplementāram un papildinošam attiecībā uz darbībām, kuras veic saskaņā ar citām Savienības programmām un kuras attiecas uz konkrētu politikas jomu.

Grozījums Nr.    25

Regulas priekšlikums

47. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(47)  Ar programmu InvestEU visā ES būtu jānovērš tirgus nepilnības un nepietiekami optimālu ieguldījumu situācijas un jānodrošina inovatīvu finanšu produktu testēšana tirgū Savienības mērogā un sistēmas to izplatīšanai jaunu vai sarežģītu tirgus nepilnību gadījumā. Tāpēc rīcība Savienības līmenī ir pamatota,

(47)  Ar programmu InvestEU visā ES būtu jānovērš tirgus trūkumi un nepilnības un nepietiekami optimālu ieguldījumu situācijas un jānodrošina inovatīvu finanšu produktu testēšana tirgū Savienības mērogā un sistēmas to izplatīšanai jaunu vai sarežģītu tirgus nepilnību gadījumā. Tāpēc rīcība Savienības līmenī ir pamatota,

Grozījums Nr.    26

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ar šo regulu izveido fondu InvestEU, kas nodrošina ES garantiju finansēšanas un ieguldījumu darbībām, kuras veic īstenošanas partneri, atbalstot Savienības iekšējās politikas nostādnes.

Ar šo regulu izveido fondu InvestEU, kas nodrošina ES garantiju finansēšanas un ieguldījumu darbībām, kuras veic īstenošanas partneri, atbalstot Savienības iekšējās politikas nostādnes, un paredz noteikumus, kas reglamentē attiecības ar dažādajiem partneriem šīs regulas ietvaros.

Grozījums Nr.    27

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  Savienības ekonomikas stabilitāti un izaugsmi;

(b)  Savienības ekonomikas stabilitāti un izaugsmi, tostarp mērķus klimata jomā;

Grozījums Nr.    28

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d)  Savienības kapitāla tirgu integrāciju un vienotā tirgus stiprināšanu, tostarp risinājumus Savienības kapitāla tirgu sadrumstalotības novēršanai, Savienības uzņēmumu finansējuma avotu dažādošanai un ilgtspējīga finansējuma veicināšanai.

(d)  Savienības kapitāla tirgu integrāciju un vienotā tirgus stiprināšanu, tostarp risinājumus Savienības kapitāla tirgu sadrumstalotības novēršanai, Savienības uzņēmumu, jo īpaši MVU un jaunuzņēmumu, finansējuma avotu dažādošanai un ilgtspējīga finansējuma veicināšanai.

Grozījums Nr.    29

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – da apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(da)  veicināt Savienības mērķu sasniegšanu klimata jomā, kā arī sniegt ilgtermiņa ieguvumus vides un sociālajā jomā

Grozījums Nr.    30

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d)  paplašināt sociālo uzņēmumu piekļuvi mikrofinansējumam un finansējumam un tā pieejamību, atbalstīt finansēšanas un ieguldījumu darbības, kas saistītas ar sociālajiem ieguldījumiem un prasmēm un attīstīt un konsolidēt sociālo ieguldījumu tirgus jomās, kas minētas 7. panta 1. punkta d) apakšpunktā.

(d)  atvieglot sociālo uzņēmumu piekļuvi mikrofinansējumam un finansējumam, atbalstīt finansēšanas un ieguldījumu darbības, kas saistītas ar sociālajiem ieguldījumiem un prasmēm, un attīstīt un konsolidēt sociālo ieguldījumu tirgus nozarēs, kas minētas 7. panta 1. punkta d) apakšpunktā.

Grozījums Nr.    31

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – da apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(da)  uzlabot labklājību Eiropas Savienībā, samazinot nabadzību un veicinot taisnīgāku ienākumu sadali;

Grozījums Nr.    32

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – db apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(db)  atbalstīt ieguldījumus materiālos un nemateriālos aktīvos, lai veicinātu izaugsmi, ieguldījumus un nodarbinātību;

Grozījums Nr.    33

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ES garantija ES nodalījuma vajadzībām, kas minēts 8. panta 1. punkta a) apakšpunktā, ir 38 000 000 000 EUR (faktiskajās cenās). Nodrošinājuma likmi nosaka 40 % apmērā.

ES garantija ES nodalījuma vajadzībām, kas minēts 8. panta 1. punkta a) apakšpunktā, ir 38 000 000 000 EUR (faktiskajās cenās). Nodrošinājuma likmi nosaka 40 % apmērā, proti, 15 200 000 000 EUR (13 065 000 000 EUR salīdzināmās cenās).

Grozījums Nr.    34

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Attiecīgās summas var papildināt ar ES garantijas papildu summu, ko piešķir dalībvalsts nodalījumam, kas minēts 8. panta 1. punkta b) apakšpunktā, ņemot vērā dalībvalstu piešķīrumu saskaņā ar [Regulas [KNR] numurs]28 [10. panta 1. punktu] un [Regulas [KLP plāns] numurs]29 [75. panta 1. punktu].

Attiecīgās summas var papildināt ar ES garantijas papildu summu, ko piešķir dalībvalsts nodalījumam, kas minēts 8. panta 1. punkta b) apakšpunktā, ņemot vērā dalībvalstu valsts vai reģionālo iestāžu piešķīrumu saskaņā ar [Regulas [KNR] numurs]28 [10. panta 1. punktu] un [Regulas [KLP plāns] numurs]29 [75. panta 1. punktu].

__________________

__________________

 

1a tiks papildināts

 

1a tiks papildināts

28

 

29

 

Grozījums Nr.    35

Regulas priekšlikums

4. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Orientējošais 1. punkta pirmajā daļā minētās summas sadalījums ir izklāstīts šīs regulas I pielikumā. Komisija var vajadzības gadījumā mainīt I pielikumā minētās summas līdz 15 % attiecībā uz katru mērķi. Tā informē Eiropas Parlamentu un Padomi par jebkādām izmaiņām.

2.  Orientējošais 1. punkta pirmajā daļā minētās summas sadalījums ir izklāstīts šīs regulas I pielikumā. Komisija var vajadzības gadījumā mainīt I pielikumā minētās summas līdz 15 % attiecībā uz katru mērķi. Tā informē Eiropas Parlamentu un Padomi par jebkādām izmaiņām.

Grozījums Nr.    36

Regulas priekšlikums

4. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a  Gadījumā, ja izrādās nepieciešami jauni uzkrājumi, tos ņem no ES gada budžeta rezervēm vai no Elastības instrumenta, bet nekādā gadījumā ne no budžeta pozīcijām vai līdzekļiem, kas jau ir piešķirti.

Grozījums Nr.    37

Regulas priekšlikums

4. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Šā panta 3. punktā minēto summu var izmantot arī tehniskajai un administratīvajai palīdzībai, kas vajadzīga programmas InvestEU īstenošanai, piemēram, sagatavošanas, uzraudzības, kontroles, revīzijas un izvērtēšanas darbībām, tostarp korporatīvajām informācijas tehnoloģiju sistēmām.

4.  Šā panta 3. punktā minēto summu var izmantot arī tehniskajai un administratīvajai palīdzībai, kas vajadzīga programmas InvestEU īstenošanai, piemēram, informācijas, apmācības, sagatavošanas, uzraudzības, kontroles, revīzijas un izvērtēšanas darbībām, tostarp korporatīvajām informācijas tehnoloģiju sistēmām.

Grozījums Nr.    38

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. daļa – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  valstis, kas pievienojas, kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis – saskaņā ar attiecīgajos pamatnolīgumos un Asociācijas padomes lēmumos vai līdzīgos nolīgumos noteiktajiem vispārējiem principiem un vispārīgajiem noteikumiem un nosacījumiem, kas reglamentē to līdzdalību Savienības programmās, un saskaņā ar īpašajiem noteikumiem, kas ietverti nolīgumos starp Savienību un šīm valstīm;

(b)  valstis, kas pievienojas, un kandidātvalstis – saskaņā ar attiecīgajos pamatnolīgumos un Asociācijas padomes lēmumos vai līdzīgos nolīgumos noteiktajiem vispārējiem principiem un vispārīgajiem noteikumiem un nosacījumiem, kas reglamentē to līdzdalību Savienības programmās, un saskaņā ar īpašajiem noteikumiem, kas ietverti nolīgumos starp Savienību un šīm valstīm;

Grozījums Nr.    39

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Fonds InvestEU darbojas, izmantojot šādas četras politikas sadaļas, kas novērš tirgus nepilnības vai nepietiekami optimālas ieguldījumu situācijas to konkrētajā darbības jomā:

1.  Fonds InvestEU darbojas, izmantojot šādas četras politikas sadaļas, kas novērš tirgus trūkumus vai nepilnības, vai nepietiekami optimālas ieguldījumu situācijas to konkrētajā darbības jomā, tostarp tālākajos reģionos.

Grozījums Nr.    40

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. daļa – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)  ilgtspējīgas infrastruktūras politikas sadaļa: ietver ilgtspējīgus ieguldījumus tādās jomās kā transports, tūrisms, enerģētika, digitālā savienojamība, izejvielu piegāde un pārstrāde, kosmoss, okeāni un ūdens, atkritumi, dabas un cita vides infrastruktūra, iekārtas, mobilie aktīvi un inovatīvu tehnoloģiju ieviešana, kas veicina Savienības mērķu īstenošanu vides vai sociālās ilgtspējības jomā vai abās minētajās jomās vai kas atbilst Savienības standartiem vides vai sociālās ilgtspējības jomā;

a)  ilgtspējīgas infrastruktūras politikas sadaļa: ietver ilgtspējīgus ieguldījumus tādās jomās kā transports, tostarp multimodālais transports, tūrisms, enerģētika — īpaši koncentrējoties uz atjaunojamiem enerģijas avotiem un energoefektivitāti —, digitālā savienojamība, izejvielu piegāde un pārstrāde, kosmoss, okeāni un iekšzemes ūdeņi, atkritumi, dabas un cita vides infrastruktūra, iekārtas, mobilie aktīvi un inovatīvu tehnoloģiju ieviešana, kas veicina Savienības mērķu īstenošanu vides vai sociālās ilgtspējības jomā vai abās minētajās jomās vai kas atbilst Savienības standartiem vides vai sociālās ilgtspējības jomā;

Grozījums Nr.    41

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. daļa – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

d)  sociālo ieguldījumu un prasmju sadaļa: ietver mikrofinansēšanu, sociālās uzņēmējdarbības finansēšanu un sociālo ekonomiku; prasmes, izglītību, apmācību un saistītos pakalpojumus; sociālo infrastruktūru (tostarp sociālos un studentu mājokļus); sociālo inovāciju; veselības aprūpi un ilgtermiņa aprūpi; iekļautību un pieejamību, kultūras darbības ar sociālu mērķi; neaizsargāto cilvēku, tostarp trešo valstu valstspiederīgo, integrāciju.

d)  sociālo ieguldījumu sadaļa: ietver mikrofinansēšanu, sociālās uzņēmējdarbības finansēšanu un sociālo ekonomiku; Taisnīgu pārkārtošanos darba ņēmējiem, prasmes, izglītību, apmācību un ar to saistītos pakalpojumus; sociālo infrastruktūru; veselības aprūpi un ilgtermiņa aprūpi, īpašu uzmanību veltot trūcīgākajiem sabiedrības locekļiem; un visneaizsargātāko cilvēku, tostarp trešo valstu valstspiederīgo, kas legāli uzturas kādā no ES dalībvalstīm, integrāciju.

Grozījums Nr.    42

Regulas priekšlikums

7. pants – 3. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Finansēšanas un ieguldījumu darbībām saskaņā ar ilgtspējīgas infrastruktūras politikas sadaļu, kas minēta 1. punkta a) apakšpunktā, piemēro pārbaudes klimata, vides un sociālās ilgtspējības jomā, lai līdz minimumam samazinātu negatīvo ietekmi un maksimāli palielinātu ieguvumus klimata, vides un sociālās dimensijas jomā. Šajā nolūkā projektu virzītāji, kuri lūdz finansējumu, iesniedz pietiekamu informāciju, pamatojoties uz norādēm, kas Komisijai ir jāizstrādā. Projektus, kas nepārsniedz konkrētu lielumu, kas ir definēts norādēs, atbrīvo no minētajām pārbaudēm.

Finansēšanas un ieguldījumu darbībām saskaņā ar ilgtspējīgas infrastruktūras politikas sadaļu, kas minēta 1. punkta a) apakšpunktā, piemēro pārbaudes klimata, vides un sociālās ilgtspējības jomā, lai līdz minimumam samazinātu negatīvo ietekmi un maksimāli palielinātu ieguvumus klimata, vides un sociālās dimensijas jomā. Šajā nolūkā projektu virzītāji, kuri lūdz finansējumu, iesniedz pietiekamu informāciju, pamatojoties uz norādēm, kas Komisijai ir jāizstrādā deleģēta akta veidā, ņemot vērā kritērijus, kas paredzēti [Regulā par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai COM(2018)353]. Attiecīgos gadījumos projektus, kas nepārsniedz konkrētu lielumu, kas ir definēts norādēs, var atbrīvot no minētajām pārbaudēm.

Grozījums Nr.    43

Regulas priekšlikums

7. pants – 3. punkts – 2. daļa – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)  attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām – nodrošināt noturību pret iespējamām nelabvēlīgām klimata pārmaiņu sekām, veicot novērtējumu par neaizsargātību pret klimata pārmaiņām un riska novērtējumu, tostarp attiecīgus pielāgošanās pasākumus, un attiecībā uz seku mazināšanu – izmaksu un ieguvumu analīzē iekļaut siltumnīcefekta gāzu emisiju izmaksas un klimata pārmaiņu seku mazināšanas pasākumu pozitīvo ietekmi;

a)  attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām – nodrošināt noturību pret iespējamām nelabvēlīgām klimata pārmaiņu sekām, veicot novērtējumu par neaizsargātību pret klimata pārmaiņām un riska novērtējumu, tostarp attiecīgus pielāgošanās pasākumus, un attiecībā uz seku mazināšanu – izmaksu un ieguvumu analīzē iekļaut siltumnīcefekta gāzu emisiju izmaksas un klimata pārmaiņu seku mazināšanas pasākumu pozitīvo ietekmi un nodrošināt atbilstību ES mērķiem un standartiem vides jomā;

Grozījums Nr.    44

Regulas priekšlikums

7. pants – 3. punkts – 2. daļa – ca punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ca)  izvērtēt labvēlīgo ietekmi, kas ļautu sasniegt ES klimata un enerģētikas mērķus, kas nosprausti ES klimata un energoefektivitātes stratēģijās;

Grozījums Nr.    45

Regulas priekšlikums

7. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Īstenošanas partneri sniedz vajadzīgo informāciju, lai būtu iespējams izsekot ieguldījumiem, kas sekmē Savienības mērķu īstenošanu klimata un vides jomā, pamatojoties uz norādēm, kas Komisijai ir jāizstrādā.

4.  Īstenošanas partneri sniedz vajadzīgo informāciju, lai būtu iespējams izsekot ieguldījumiem, kas sekmē Savienības mērķu īstenošanu klimata un vides jomā, pamatojoties uz norādēm, kas Komisijai ir jāizstrādā, un izvērtē darbību atbilstību regulai par ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanas regulējuma izveidi (COM(2018)353);

Grozījums Nr.    46

Regulas priekšlikums

7. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.  Īstenošanas partneri nosaka, ka vismaz 50 % ieguldījumu saskaņā ar ilgtspējīgas infrastruktūras politikas sadaļu veicina Savienības mērķu īstenošanu klimata un vides jomā.

5.  Īstenošanas partneri nosprauž mērķi, ka vismaz 40 % ieguldījumu, kas atbalsta darbības saskaņā ar ilgtspējīgas infrastruktūras politikas sadaļu, veicina Savienības mērķu īstenošanu klimata un vides jomā, lai pildītu saistības, kas paredzētas ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām COP21.

Grozījums Nr.    47

Regulas priekšlikums

7. pants – 5.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

5.a  Komisija kopā ar īstenošanas partneriem cenšas panākt, ka daļu no budžeta garantijas, ko izmanto ilgtspējīgas infrastruktūras politikas sadaļas vajadzībām, sadala ar mērķi nodrošināt līdzsvaru starp darbībām dažādās jomās.

Grozījums Nr.    48

Regulas priekšlikums

7. pants – 5.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

5.b  Transporta nozarē vismaz 10 % ieguldījumu ilgtspējīgas infrastruktūras politikas sadaļā tiek izmantoti, lai sasniegtu ES mērķi līdz 2050. gadam panākt ceļu satiksmes negadījumu ar letālām sekām un smagiem ievainojumiem izskaušanu un dzelzceļa un autoceļu tiltu un tuneļu atjaunošana, rūpējoties par to drošumu.

Grozījums Nr.    49

Regulas priekšlikums

8. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – iii daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

iii)  jaunas vai sarežģītas tirgus nepilnības vai nepietiekami optimālas ieguldījumu situācijas, lai izstrādātu jaunus finanšu risinājumus un tirgus struktūras;

iii)  jaunas vai sarežģītas tirgus nepilnības, projektu starptautisks pārrobežu raksturs vai nepietiekami optimālas ieguldījumu situācijas, lai izstrādātu jaunus finanšu risinājumus un tirgus struktūras;

Grozījums Nr.    50

Regulas priekšlikums

8. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – iiia daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

iiia)  pastiprināta sadarbība pārrobežu transporta projektu noformēšanā, sagatavošanā un īstenošanā.

Grozījums Nr.    51

Regulas priekšlikums

8. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  dalībvalsts nodalījums risina konkrētas tirgus nepilnības vai nepietiekami optimālas ieguldījumu situācijas vienā vai vairākās dalībvalstīs, lai īstenotu iemaksas veicošā dalītas pārvaldības fonda mērķus.

(b)  dalībvalsts nodalījums risina konkrētas tirgus nepilnības vai nepietiekami optimālas ieguldījumu situācijas vienā vai vairākās dalībvalstīs, lai īstenotu iemaksas veicošā dalītas pārvaldības fonda mērķus. Var noslēgt arī iemaksu nolīgumu starp dalībvalsts reģionālo iestādi un Komisiju. Šādā nolīgumā paredz ieguldījumu darbības iemaksātāja reģiona teritorijā, un tam piemēro līdzvērtīgus nosacījumus tiem, kas izklāstīti regulas 9. pantā.

Grozījums Nr.    52

Regulas priekšlikums

9. pants – 2. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalsts un Komisija noslēdz iemaksu nolīgumu vai groza to triju mēnešu laikā pēc Komisijas lēmuma par partnerības nolīguma vai KLP plāna pieņemšanu vai vienlaikus ar Komisijas lēmumu par programmas vai KLP plāna grozījumiem.

Dalībvalsts un Komisija noslēdz iemaksu nolīgumu vai groza to trīs mēnešu laikā pēc Komisijas lēmuma par partnerības nolīguma vai KLP plāna pieņemšanu vai vienlaikus ar Komisijas lēmumu par programmas vai KLP plāna grozījumiem.

Grozījums Nr.    53

Regulas priekšlikums

11. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  pārrobežu projektus starp subjektiem, kuri atrodas vai veic uzņēmējdarbību vienā vai vairākās dalībvalstīs, un kas attiecas uz vienu vai vairākām trešām valstīm, tostarp valstīm, kas pievienojas, kandidātvalstīm un potenciālām kandidātvalstīm, valstīm, uz kurām attiecas Eiropas kaimiņattiecību politika, Eiropas Ekonomikas zona vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija, vai aizjūras zemi vai teritoriju, kā noteikts LESD II pielikumā, vai asociēto trešo valsti, neatkarīgi no tā, vai minētajās trešās valstīs vai aizjūras zemēs vai teritorijās partneris ir vai tāda nav;

(a)  pārrobežu projektus starp subjektiem, kuri atrodas vai veic uzņēmējdarbību vienā vai vairākās dalībvalstīs, un kas attiecas uz vienu vai vairākām trešām valstīm, tostarp valstīm, kas pievienojas, un kandidātvalstīm, valstīm, uz kurām attiecas Eiropas kaimiņattiecību politika, Eiropas Ekonomikas zona vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija, vai aizjūras zemi vai teritoriju, kā noteikts LESD II pielikumā, vai asociēto trešo valsti, neatkarīgi no tā, vai minētajās trešās valstīs vai aizjūras zemēs vai teritorijās partneris ir vai tāda nav;

Grozījums Nr.    54

Regulas priekšlikums

12. pants – 1. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Attiecībā uz ES nodalījumu atbilstīgie darījumu partneri ir pauduši savu ieinteresētību un spēj segt finansēšanas un ieguldījumu darbības vismaz trijās dalībvalstīs. Īstenošanas partneri, izveidojot grupu, var arī kopīgi segt finansēšanas un ieguldījumu darbības vismaz trijās dalībvalstīs.

Attiecībā uz ES nodalījumu atbilstīgie darījumu partneri ir pauduši savu ieinteresētību un spēj segt finansēšanas un ieguldījumu darbības vismaz divās dalībvalstīs. Īstenošanas partneri, izveidojot grupu, var arī kopīgi segt finansēšanas un ieguldījumu darbības vismaz divās dalībvalstīs. Šis nosacījums var tikt izpildīts, sedzot finansēšanas un ieguldījumu darbības dalībvalsts vienā reģionā.

Grozījums Nr.    55

Regulas priekšlikums

12. pants – 1. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Attiecībā uz dalībvalsts nodalījumu attiecīgā dalībvalsts var kā īstenošanas partnerus ierosināt vienu vai vairākus atbilstīgus darījumu partnerus no tiem darījumu partneriem, kuri ir pauduši savu ieinteresētību saskaņā ar 9. panta 3. punkta c) apakšpunktu.

Attiecībā uz dalībvalsts nodalījumu attiecīgās dalībvalsts vai reģiona kompetentā iestāde var kā īstenošanas partnerus ierosināt vienu vai vairākus atbilstīgus darījumu partnerus no tiem darījumu partneriem, kuri ir pauduši savu ieinteresētību saskaņā ar 9. panta 3. punkta c) apakšpunktu.

Grozījums Nr.    56

Regulas priekšlikums

12. pants – 1. punkts – 4. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ja attiecīgā dalībvalsts vai reģions neierosina īstenošanas partneri, Komisija saskaņā ar šā punkta otrajā daļā minēto izvēlas no tiem īstenošanas partneriem, kas var segt finansēšanas un ieguldījumu darbības attiecīgajās ģeogrāfiskajās teritorijās.

Ja attiecīgā dalībvalsts vai attiecīgais reģions neierosina īstenošanas partneri, Komisija saskaņā ar šā punkta otrajā daļā minēto izvēlas no tiem īstenošanas partneriem, kas var segt finansēšanas un ieguldījumu darbības attiecīgajās ģeogrāfiskajās teritorijās.

Grozījums Nr.    57

Regulas priekšlikums

12. pants – 2. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d)  panāk ģeogrāfisko dažādošanu;

(d)  panāk līdzsvarotu ģeogrāfisko dažādošanu starp dalībvalstīm;

Grozījums Nr.    58

Regulas priekšlikums

16. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Atlīdzību par riska uzņemšanos sadala starp Savienību un īstenošanas partneri proporcionāli to attiecīgajai riska uzņemšanās daļai attiecībā uz finansēšanas un ieguldījumu darbību vai attiecīgā gadījumā atsevišķu darbību portfeli. Īstenošanas partnerim uz paša risku ir atbilstošs riska darījums ar finansēšanas un ieguldījumu darbībām, kuras atbalsta ar ES garantiju, ja vien politikas mērķi, uz kuriem ir vērsts īstenojamais finanšu produkts, pēc būtības nav tādi, ka īstenošanas partneris nevarētu saprātīgi tajos ieguldīt savu riska uzņemšanās spēju.

1.  Atlīdzību par riska uzņemšanos sadala starp Savienību un īstenošanas partneri proporcionāli to attiecīgajai riska uzņemšanās daļai attiecībā uz finansēšanas un ieguldījumu darbību vai attiecīgā gadījumā atsevišķu darbību portfeli. Īstenošanas partnerim uz paša risku ir līdzsvarots riska darījums ar finansēšanas un ieguldījumu darbībām, kuras atbalsta ar ES garantiju, un tādēļ ar pirmās kārtas zaudējumu garantiju, ja vien politikas mērķi, uz kuriem ir vērsts īstenojamais finanšu produkts, pēc būtības nav tādi, ka īstenošanas partneris nevarētu saprātīgi tajos ieguldīt savu riska uzņemšanās spēju.

Grozījums Nr.    59

Regulas priekšlikums

17. pants – 5.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

5.a  Konsultatīvās padomes sanāksmju protokoli tiek publiski darīti pieejami īpaši tam paredzētā tīmekļa vietnē.

Grozījums Nr.    60

Regulas priekšlikums

20. pants – 1. punkts – 2.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Invest EU konsultāciju centrs sniedz konsultatīvu atbalstu valsts, reģionālajā un vietējā līmenī, tostarp tālākajos reģionos, lai sekmētu projektus ar mērķi nodrošināt, ka visā projekta ciklā tiek ņemti vērā sociālie un vides aspekti. Šāds atbalsts ietver sevī palīdzību projektu izstrādāšanā un spēju veidošanā.

Grozījums Nr.    61

Regulas priekšlikums

20. pants – 2. punkts – fa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(fa)  veic komunikācijas pasākumus, lai palielinātu informētību par projektu virzītājiem un finanšu un citiem starpniekiem pieejamo atbalstu, ko piedāvā konsultāciju centrs, un plašākā nozīmē par iespējām, ko sniedz programma InvestEU.

Grozījums Nr.    62

Regulas priekšlikums

21. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  InvestEU portālu izveido Komisija. Tas ir viegli pieejama un vienkārši lietojama projektu datubāze, kas sniedz būtisku informāciju par katru projektu.

1.  InvestEU portālu izveido Komisija. Tas ir visās ES oficiālajās valodās pieejama un vienkārši lietojama projektu datubāze, kas sniedz būtisku informāciju par katru projektu.

Grozījums Nr.    63

Regulas priekšlikums

22. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a  Komisija nosaka metodiku kvalitatīvo rādītāju sniegšanai, kas vajadzīgi, lai precīzi novērtētu progresu virzībā uz 3. pantā izklāstīto mērķu sasniegšanu. Pamatojoties uz šo metodiku, Komisija vēlākais līdz 2021. gada 1. janvārim papildina III pielikumu.

Grozījums Nr.    64

Regulas priekšlikums

22. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Darbības rezultātu ziņošanas sistēma nodrošina, ka īstenošanas un rezultātu uzraudzībai vajadzīgie dati tiek savākti efektīvi, lietderīgi un savlaicīgi. Šim nolūkam īstenošanas partneriem un citiem Savienības līdzekļu saņēmējiem attiecīgā gadījumā uzliek samērīgas ziņošanas prasības.

3.  Darbības rezultātu ziņošanas sistēma nodrošina, ka īstenošanas un rezultātu uzraudzībai vajadzīgie dati ir derīgi padziļinātai analīzei par gūto progresu un pieredzētajiem sarežģījumiem un tiek savākti efektīvi, lietderīgi un savlaicīgi. Šim nolūkam īstenošanas partneriem un citiem Savienības līdzekļu saņēmējiem attiecīgā gadījumā uzliek samērīgas ziņošanas prasības. Ziņošanas sistēmā tiek skaidri noteiktas politikas sadaļas, kuras ir sīki izklāstītas II pielikumā par nozarēm, kas ir atbilstīgas finansējuma saņemšanai un ieguldījumu darbībām.

Grozījums Nr.    65

Regulas priekšlikums

23. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Novērtējumus veic savlaicīgi, lai to rezultātus varētu ņemt vērā lēmumu pieņemšanas procesā.

1.  Novērtējumus veic savlaicīgi, lai to rezultātus varētu ņemt vērā lēmumu pieņemšanas procesā. Novērtējumos paredz arī kvalitatīvu izvērtējumu par progresu, kas panākts ceļā uz 3. pantā noteikto mērķu sasniegšanu.

Grozījums Nr.    66

Regulas priekšlikums

24. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ES garantiju, maksājumus un līdzekļu atgūšanu saskaņā ar to, un darbības saskaņā ar programmu InvestEU revidē Revīzijas palāta. 18 mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā izdod īpašu Revīzijas palātas ziņojumu.

Grozījums Nr.    67

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Saskaņā ar šīs regulas 4. pantu šo sadalījumu var finanšu gada laikā mainīt atbilstoši norisēm dažādajos mērķos, kas minēti šīs regulas 3. panta 2. punktā.

Grozījums Nr.    68

Regulas priekšlikums

II pielikums – 1. daļa – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  tīru un ilgtspējīgu atjaunojamu energoresursu ražošanas, piegādes vai izmantošanas paplašināšana;

(a)  tīru un ilgtspējīgu atjaunojamu energoresursu ražošanas paplašināšana un ātras izvēršanas, piegādes vai izmantošanas veicināšana;

Grozījums Nr.    69

Regulas priekšlikums

II pielikums – 1. daļa – 1. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d)  sintētiskas degvielas izstrādāšana, izmantojot atjaunojamus/ oglekļa ziņā neitrālus avotus, un tās piegāde; alternatīvas degvielas;

(d)  sintētiskas degvielas izstrādāšana, izmantojot atjaunojamus/ oglekļa ziņā neitrālus avotus, un tās piegāde; alternatīvas degvielas visiem transporta veidiem;

Grozījums Nr.    70

Regulas priekšlikums

II pielikums – 1. daļa – 2. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Ilgtspējīgu transporta infrastruktūru attīstība, aprīkojums un inovatīvas tehnoloģijas saskaņā ar Savienības transporta prioritātēm un saistībām saskaņā ar Parīzes nolīgumu, jo īpaši veicot šādus pasākumus:

2.  Ilgtspējīgu un drošu transporta infrastruktūru un mobilitātes risinājumu attīstība, aprīkojums un inovatīvas tehnoloģijas saskaņā ar Savienības transporta prioritātēm un saistībām saskaņā ar Parīzes nolīgumu, jo īpaši veicot šādus pasākumus:

Grozījums Nr.    71

Regulas priekšlikums

II pielikums – 1. daļa – 2. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  projekti TEN-T infrastruktūras, tostarp pilsētu mezglu, jūras un iekšējo ostu, multimodālo termināļu un to savienojumu ar galvenajiem tīkliem, attīstības atbalstam;

(a)  projekti TEN-T infrastruktūras, tostarp pilsētu mezglu, jūras un iekšējo ostu, lidostu, multimodālo termināļu un to savienojumu ar galvenajiem tīkliem, un telemātikas lietojumprogrammu, kas izklāstītas Regulā (ES) Nr. 1315/2013, attīstības atbalstam;

Grozījums Nr.    72

Regulas priekšlikums

II pielikums – 1. daļa – 2. punkts – aa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(aa)  TEN-T infrastruktūras projekti, kuros paredzēta vismaz divu dažādu transportlīdzekļu izmantošana, jo īpaši multimodālie kravas termināļi un pasažieru pārvadājumu transporta mezgli;

Grozījums Nr.    73

Regulas priekšlikums

II pielikums – 1. daļa – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  viedas un ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes projekti (pievēršoties mazemisiju pilsētas transporta veidiem, pieejamībai, gaisa piesārņojumam un troksnim, energopatēriņam un negadījumiem);

(b)  viedas un ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes projekti, tostarp attiecībā uz iekšzemes ūdensceļu un gaisa transportu (pievēršoties mazemisiju pilsētas transporta veidiem, nediskriminējošai pieejamībai, gaisa piesārņojumam un troksnim, energopatēriņam un uzlabotai drošībai, tostarp attiecībā uz velosipēdistiem un gājējiem);

Grozījums Nr.    74

Regulas priekšlikums

II pielikums – 1. daļa – 2. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  atbalsts transporta kustamo aktīvu atjaunošanai un modernizācijai ar mērķi izvērst mazemisiju mobilitātes risinājumus;

(c)  atbalsts transporta kustamo aktīvu atjaunošanai un modernizācijai ar mērķi izvērst mazemisiju mobilitātes risinājumus, ieskaitot alternatīvu degvielu un sintētisko degvielu no atjaunojamiem/ oglekļa ziņā neitrāliem avotiem izmantošanu visu transporta veidu transportlīdzekļos;

Grozījums Nr.    75

Regulas priekšlikums

II pielikums – 1. daļa – 2. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d)  dzelzceļa infrastruktūra, citi dzelzceļa projekti un jūras ostas;

(d)  dzelzceļa infrastruktūra, citi dzelzceļa projekti, iekšzemes ūdensceļu infrastruktūra un jūras ostas, un jūras maģistrāles;

Grozījums Nr.    76

Regulas priekšlikums

II pielikums – 1. daļa – 2. punkts – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(e)  alternatīvu degvielu infrastruktūra, tostarp elektriskās uzlādes infrastruktūra.

(e)  alternatīvu degvielu infrastruktūra visiem transporta veidiem, tostarp elektriskās uzlādes infrastruktūra.

Grozījums Nr.    77

Regulas priekšlikums

II pielikums – 1. daļa – 2. punkts – ea apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums Nr.

 

(ea)  viedas un ilgtspējīgas mobilitātes projekti, kuru mērķis ir

 

– ceļu satiksmes drošība (tostarp vadītāju un pasažieru drošības uzlabošana un satiksmes negadījumu ar letālām sekām skaita un smagu traumu skaita samazināšana),

 

– pieejamība (tostarp lauku ap vidos),

 

– emisiju samazināšana,

 

– jaunu transporta tehnoloģiju un pakalpojumu izstrādi un ieviešanu, jo īpaši to veicot MVU un saistībā ar savienotiem un autonomiem transporta veidiem, kā arī integrētu biļešu sistēmu

Grozījums Nr.    78

Regulas priekšlikums

II pielikums – 1. daļa – 2. punkts – eb apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(eb)  projekti, kuru mērķis ir saglabāt vai uzlabot esošo transporta infrastruktūru, tostarp TEN-T automaģistrāles, kur tas nepieciešams ceļu satiksmes drošības uzlabošanai, uzturēšanai vai modernizēšanai, ITS pakalpojumu attīstīšanai vai infrastruktūras integritātes un standartu nodrošināšanai, jo īpaši drošu stāvvietu un to aprīkojuma, alternatīvo degvielu uzpildes staciju un elektrouzlādes sistēmu uzturēšanai;

Grozījums Nr.    79

Regulas priekšlikums

II pielikums – 1. daļa – 2. punkts – ec apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ec)  autotransporta infrastruktūra transporta vajadzībām kohēzijas valstīs, mazāk attīstītos reģionos vai pārrobežu transporta projektos;

Grozījums Nr.    80

Regulas priekšlikums

II pielikums – 1. daļa – 6. punkts – aa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(aa)  privātās dzīves un personas datu aizsardzība

Grozījums Nr.    81

Regulas priekšlikums

II pielikums – 1. daļa – 6. punkts – f apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(f)  citas padziļinātas digitālās prasmes un pakalpojumi, kas sekmē Savienības ražošanas nozares digitalizāciju.

(f)  citas progresīvas digitālās tehnoloģijas un pakalpojumi, kas sekmē Savienības ražošanas nozares digitalizāciju, un digitālo tehnoloģiju, pakalpojumu un prasmju integrācija Savienības transporta nozarē;

Pamatojums

Digitalizācija strauji maina mūsu transporta sistēmu — no transporta līdzekļiem līdz mobilitātes pakalpojumiem, multimodālai loģistikai, navigācijai un vēl citiem elementiem. Programmai InvestEU jo īpaši būtu jāatbalsta inovatīvu tehnoloģiju ieviešana transporta nozarē, kas ir izšķiroši svarīga ES tautsaimniecības nozare.

Grozījums Nr.    82

Regulas priekšlikums

II pielikums – 1. daļa – 9. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

9.  Tūrisms.

9.  Tūrisma nozare.

Grozījums Nr.    83

Regulas priekšlikums

II pielikums – 1. daļa – 11. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  izglītība, apmācība un saistīti pakalpojumi;

(c)  izglītība, apmācība un saistītie pakalpojumi, jo īpaši risinot transporta un citu nozaru problēmas, kas saistītas ar darbaspēka trūkumu, un pielāgošanos jaunām tehnoloģijām;

Grozījums Nr.    84

Regulas priekšlikums

III pielikums – 3. punkts – 3.3.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.3 a  ieguldījumi, ar kuriem atbalsta vadītāju un pasažieru drošības uzlabošanu visos transporta veidos, jo īpaši autotransportā

Grozījums Nr.    85

Regulas priekšlikums

III pielikums – 4. punkts – 4.4. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.4  transports: ieguldījumi, kas piesaistīti TEN-T projektos, no kuriem: TEN-T pamattīklos

4.4  transports: ieguldījumi, kas piesaistīti TEN-T projektos, no kuriem:

 

– pamattīklā un visaptverošajā tīklā tajās komponentu daļās, kas identificētas [Regulas Nr. XXX, iekļaut atsauci uz jauno EISI], ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, pielikumā;

 

– multimodālajā infrastruktūrā;

 

– inovatīvos risinājumos, kas palīdz panākt transporta veidu līdzsvarotu apvienojumu, tostarp iekšzemes ūdensceļiem un gaisa transportam;

 

– Izveidoto alternatīvās degvielas infrastruktūras punktu skaits

Grozījums Nr.    86

Regulas priekšlikums

III pielikums – 7. punkts – 7.2.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

7.2 a atbalsts augsti kvalificētam darbaspēkam: darba ņēmēju skaits, kas atbalstīti, lai saglabātu ražošanā un pakalpojumu nozarē augsti kvalificētu darbaspēku un to pielāgotu digitalizācijai

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Priekšlikums, ar ko izveido programmu InvestEU

Atsauces

COM(2018)0439 – C8-0257/2018 – 2018/0229(COD)

Atbildīgās komitejas

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

BUDG

14.6.2018

ECON

14.6.2018

 

 

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

TRAN

14.6.2018

Iesaistītās komitejas - datums, kad paziņoja plenārsēdē

5.7.2018

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Wim van de Camp

3.7.2018

55. pants – kopīgā komiteju procedūra

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

       

5.7.2018

Pieņemšanas datums

15.11.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

29

13

5

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Daniela Aiuto, Lucy Anderson, Marie-Christine Arnautu, Inés Ayala Sender, Georges Bach, Izaskun Bilbao Barandica, Michael Cramer, Luis de Grandes Pascual, Andor Deli, Karima Delli, Isabella De Monte, Ismail Ertug, Tania González Peñas, Dieter-Lebrecht Koch, Miltiadis Kyrkos, Innocenzo Leontini, Bogusław Liberadzki, Peter Lundgren, Marian-Jean Marinescu, Georg Mayer, Gesine Meissner, Renaud Muselier, Markus Pieper, Gabriele Preuß, Christine Revault d’Allonnes Bonnefoy, Dominique Riquet, Massimiliano Salini, Jill Seymour, Claudia Țapardel, Keith Taylor, Pavel Telička, István Ujhelyi, Wim van de Camp, Kosma Złotowski

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Francisco Assis, Daniel Dalton, Stefan Gehrold, Maria Grapini, Bolesław G. Piecha, Inmaculada Rodríguez-Piñero Fernández, Anders Sellström, Henna Virkkunen

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Heinz K. Becker, Edward Czesak, Jiří Maštálka, Theodor Dumitru Stolojan, Richard Sulík

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

29

+

ALDE

Izaskun Bilbao Barandica, Gesine Meissner, Dominique Riquet, Pavel Telička

ECR

Edward Czesak, Daniel Dalton, Bolesław G. Piecha, Richard Sulík, Kosma Złotowski

ENF

Georg Mayer

GUE/NGL

Tania González Peñas, Jiří Maštálka

PPE

Georges Bach, Heinz K. Becker, Andor Deli, Stefan Gehrold, Dieter-Lebrecht Koch, Innocenzo Leontini, Marian-Jean Marinescu, Renaud Muselier, Markus Pieper, Massimiliano Salini, Anders Sellström, Theodor Dumitru Stolojan, Henna Virkkunen, Luis de Grandes Pascual, Wim van de Camp

S&D

Isabella De Monte, Maria Grapini

13

-

ECR

Peter Lundgren

EFDD

Daniela Aiuto, Jill Seymour

ENF

Marie-Christine Arnautu

S&D

Lucy Anderson, Ismail Ertug, Bogusław Liberadzki, Gabriele Preuß, Christine Revault d'Allonnes Bonnefoy, István Ujhelyi

VERTS/ALE

Michael Cramer, Karima Delli, Keith Taylor

5

0

S&D

Francisco Assis, Inés Ayala Sender, Miltiadis Kyrkos, Inmaculada Rodríguez-Piñero Fernández, Claudia Țapardel

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


VIDES, SABIEDRĪBAS VESELĪBAS UN PĀRTIKAS NEKAITĪGUMA KOMITEJAS ATZINUMS (15.11.2018)

Budžeta komitejai un Ekonomikas un monetārajai komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido programmu InvestEU

(COM(2018)0439 – C8-0257/2018 – 2018/(COD))

Atzinuma sagatavotājs: Ivo Belet

ĪSS PAMATOJUMS

Komisija 2018. gada 6. jūnijā nāca klajā ar priekšlikumu programmas InvestEU izveidei. Komisija ierosina uz esošo finanšu instrumentu, sevišķi EFSI, bāzes izveidot vienu fondu, kura pamatā ir ES garantija 38 miljardu apmērā, lai aizdevumu, garantiju, pašu kapitāla vai citu tirgus instrumentu veidā mobilizētu publisko un privāto finansējumu stratēģiskiem ieguldījumiem, ar kuriem atbalsta ES iekšējās politikas virzienus. Lai atvieglotu piekļuvi InvestEU fondam, ir paredzēts veidot arī InvestEU konsultāciju centru un InvestEU portālu.

InvestEU fonds ir vērsts uz četrām politikas jomām („sadaļām”) ar indikatīvām summām, kas jāiegulda (ar iespējamu 15 % palielinājumu atbilstoši EK lēmumam):

1) ilgtspējīgā infrastruktūrā (līdz EUR 11,5 miljardiem);

2) pētniecībā, inovācijās un digitalizācijā (līdz EUR 11,25 miljardiem);

3) mazajos un vidējos uzņēmumos (līdz EUR 11,25 miljardiem) un

4) sociālajos ieguldījumos un prasmēs (EUR 4 miljardi).

Atzinuma sagatavotāja iesniegtie grozījumi attiecas tikai uz jautājumiem, kas tieši ietilpst ENVI komitejas darbības jomā, piemēram, ieguldījumi klimata politikā un Savienības mērķu un standartu ievērošana. Tāpēc atzinuma sagatavotājs izlēma neiesniegt grozījumus attiecībā uz programmas InvestEU garantijas pārvaldību un programmas pārvaldību, kas ir jautājumi, kurus izskata ECON–BUDG apvienotās komitejas.

Atzinuma sagatavotājs atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu, jo īpaši ņemot vērā palielināto uzsvaru uz ilgtspējību. Programmai InvestEU būtu jānodrošina projektu sistemātiskas ilgtspējības pārbaude. Šajā sakarībā Komisijai būtu jāpieņem sīki izstrādātas minimālās ilgtspējības prasības attiecībā uz visām programmas politikas sadaļām, kā tas pašlaik notiek attiecībā uz EIB sniegto atbalstu no ESIF. Tas nozīmētu, ka uz visiem projektiem, kas saņem ievērojamu Savienības atbalstu, būtu jāattiecina ilgtspējas prasību ievērošana.

Lai ievērotu Eiropas Parlamenta nostāju par integrētu klimata politiku un veicinātu 30 % mērķi attiecībā uz izdevumiem, kas saistīti ar klimatu, visā ES budžetā, 35 % mērķis būtu jāparedz programmai InvestEU kopumā. Būtu jāievieš skaidri atbilstības kritēriji un uzticama un pārredzama izsekošanas metode, pamatojoties uz atbilstības kritērijiem, kurus šim mērķim izmanto EIB un par kuriem panākta vienošanās starptautiskajās finanšu iestādēs.

Lai gan kopš 2015. gada ESIF ir mobilizējis papildu EUR 335 miljardus ieguldījumu visā ES un tādā veidā ir palīdzējis novērst ieguldījumu trūkumu, ir jāparedz lielāks uzsvars uz ES politikas mērķiem. Jo īpaši programmas InvestEU atbalstu būtu jāspēj piesaistīt projektiem ar riska profilu, kas ir augstāks nekā parasti tirgū akceptētais, un tiem, kuri var veicināt Savienības klimata un enerģētikas politikas satvara 2030. gada mērķu un ilgtermiņa mērķu, kas noteikti Parīzes nolīgumā, sasniegšanu.

Jo īpaši ir vajadzīgi lielāki ieguldījumi mazoglekļa rūpniecības projektos, lai paātrinātu ES rūpniecības dekarbonizāciju. Tādēļ Eiropas Komisijai dialogā ar rūpniecības nozari būtu jānosaka kopīgu interešu rūpniecības projekti un jāatvieglo tiem piekļuve finansiālajam atbalstam, kas pieejams dažādos ES instrumentos.

Lai labāk izprastu to, kādas iespējas programmai InvestEU ir veicināt mazoglekļa ekonomiku, būtu jādara pieejama informācija par CO2 emisiju novēršanu. Tomēr, lai nekavētu pakāpenisku progresu, atbilstības kritēriju robežvērtībām būtu jāpiemēro piesardzīga pieeja. Tā kā kardināli risinājumi nerodas vienā mirklī, ar programmu InvestEU būtu jāatbalsta pakāpenisks progress, lai veicinātu turpmāku inovāciju.

Būtu jāsaglabā EP iesaiste programmas pārvaldībā, kā to pašlaik paredz ESIF. Tāpēc atzinuma sagatavotājs ierosina paredzēt, ka Parlaments konsultatīvajā padomē ieceļ neatkarīgu ekspertu, kas strādā kopā ar īstenošanas partneriem.

GROZĪJUMI

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju un Ekonomikas un monetāro komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1

Regulas priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1)  Infrastruktūras ieguldījumu darbības Savienībā 2016. gadā samazinājās līdz 1,8 % no ES IKP salīdzinājumā ar 2,2 % 2009. gadā un bija par aptuveni 20 % zemākas nekā ieguldījumu līmenis pirms pasaules finanšu krīzes. Tādējādi, lai gan Savienībā ir novērojama ieguldījumu attiecības pret IKP atlabšana, tā joprojām nav tik liela, kā varētu gaidīt spēcīgas atlabšanas laikā, un nav pietiekama, lai kompensētu nepietiekamo ieguldījumu gadus. Vēl svarīgāk ir tas, ka pašreizējais ieguldījumu līmenis un prognozes neatbilst Savienības strukturālo ieguldījumu vajadzībām, ņemot vērā tehnoloģiskās pārmaiņas un globālo konkurētspēju, tostarp attiecībā uz inovācijām, prasmēm, infrastruktūru, maziem un vidējiem uzņēmumiem (“MVU”), un vajadzību risināt nozīmīgas sociālas problēmas, piemēram, ilgtspējību vai iedzīvotāju novecošanu. Tādēļ ir vajadzīgs nepārtraukts atbalsts, lai novērstu tirgus nepilnības un nepietiekami optimālas ieguldījumu situācijas ar mērķi mazināt ieguldījumu nepietiekamību konkrētās nozarēs Savienības politikas mērķu īstenošanai.

(1)  Infrastruktūras ieguldījumu darbības Savienībā 2016. gadā samazinājās līdz 1,8 % no ES IKP salīdzinājumā ar 2,2 % 2009. gadā un bija par aptuveni 20 % zemākas nekā ieguldījumu līmenis pirms pasaules finanšu krīzes. Tādējādi, lai gan Savienībā ir novērojama ieguldījumu attiecības pret IKP atlabšana, tā joprojām nav tik liela, kā varētu gaidīt spēcīgas atlabšanas laikā, un nav pietiekama, lai kompensētu par nepietiekamo ieguldījumu gadiem. Vēl svarīgāk ir tas, ka pašreizējais ieguldījumu līmenis un prognozes neatbilst Savienības strukturālo ieguldījumu vajadzībām, ņemot vērā tehnoloģiskās pārmaiņas un globālo konkurētspēju, tostarp attiecībā uz inovācijām, pētniecību, prasmēm, infrastruktūru, maziem un vidējiem uzņēmumiem (“MVU”), jaunuzņēmumiem un vajadzību risināt nozīmīgas sociālas problēmas, piemēram, ilgtspējību vai iedzīvotāju novecošanu. Tādēļ ir vajadzīgs nepārtraukts atbalsts, lai novērstu tirgus nepilnības un nepietiekami optimālas ieguldījumu situācijas ar mērķi mazināt ieguldījumu nepietiekamību konkrētās nozarēs Savienības politikas mērķu īstenošanai.

Grozījums Nr.    2

Regulas priekšlikums

1.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(1a)  Eiropa, vairāk nekā jebkurš cits pasaules reģions, ir atkarīga no importētiem resursiem, un daudzu resursu krājumi tiks izsmelti salīdzinoši īsā laikā. Eiropas konkurētspēju iespējams būtiski palielināt, resursiem nodrošinot lielāku pievienoto vērtību ekonomikā un veicinot Eiropas izcelsmes izejmateriālu ilgtspējīgas piegādes.

Grozījums Nr.    3

Regulas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)  Lai pabeigtu vienotā tirgus izveidi un stimulētu ilgtspējīgu izaugsmi un nodarbinātību, pēdējo gadu laikā Savienība ir pieņēmusi vērienīgas stratēģijas, piemēram, kapitāla tirgu savienību, digitālā vienotā tirgus stratēģiju, tiesību aktu paketi “Tīru enerģiju ikvienam Eiropā”, Savienības rīcības plānu pārejai uz aprites ekonomiku, zemu emisiju mobilitātes stratēģiju, aizsardzības un kosmosa stratēģiju Eiropai. Fondam InvestEU būtu jāizmanto un jāpastiprina sinerģija starp minētajām savstarpēji pastiprinošajām stratēģijām, sniedzot atbalstu ieguldījumiem un piekļuvi finansējumam.

(3)  Lai pabeigtu vienotā tirgus izveidi un stimulētu ilgtspējīgu izaugsmi un nodarbinātību, pēdējo gadu laikā Savienība ir pieņēmusi vērienīgas stratēģijas, piemēram, kapitāla tirgu savienību, digitālā vienotā tirgus stratēģiju, tiesību aktu paketi “Tīru enerģiju ikvienam Eiropā”, Savienības rīcības plānu pārejai uz aprites ekonomiku, “Apvārsnis 2020”, zemu emisiju mobilitātes stratēģiju, aizsardzības un kosmosa stratēģiju Eiropai. Fondam InvestEU būtu jāizmanto un jāpastiprina sinerģija starp minētajām savstarpēji pastiprinošajām stratēģijām, sniedzot atbalstu ieguldījumiem un piekļuvi finansējumam.

Grozījums Nr.    4

Regulas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5)  Fondam InvestEU būtu jāpalīdz uzlabot Savienības konkurētspēju, tostarp inovācijas un digitalizācijas jomā, Savienības ekonomikas izaugsmes ilgstpējību, sociālo noturību un iekļautību un integrāciju Savienības kapitāla tirgos, tostarp risinājumus to sadrumstalotības novēršanai un Savienības uzņēmumu finansējuma avotu dažādošanai. Šajā sakarā tam būtu jāatbalsta projekti, kuri ir tehniski un ekonomiski dzīvotspējīgi, nodrošinot sistēmu, lai izmantotu parāda, riska dalīšanas un pašu kapitāla instrumentus, kuru pamatā ir Savienības budžeta garantijas un īstenošanas partneru iemaksas. Tam vajadzētu būt balstītam uz pieprasījumu, savukārt atbalstam no fonda InvestEU vajadzētu vienlaikus būt vērstam uz to, lai palīdzētu sasniegt Savienības politikas mērķus.

(5)  Fondam InvestEU būtu jāpalīdz uzlabot Savienības konkurētspēju, tostarp inovācijas, pāreju uz aprites ekonomiku un digitalizāciju, zinātnisko izcilību, Savienības ekonomikas izaugsmes ilgstpējību, sociālo noturību un iekļautību un integrāciju Savienības kapitāla tirgos, tostarp risinājumus to sadrumstalotības novēršanai un Savienības uzņēmumu finansējuma avotu dažādošanai. Šajā sakarā tam būtu jāatbalsta projekti, kuri ir tehniski un ekonomiski dzīvotspējīgi, nodrošinot sistēmu, lai izmantotu parāda, riska dalīšanas un pašu kapitāla instrumentus, kuru pamatā ir Savienības budžeta garantijas un īstenošanas partneru iemaksas. Tam vajadzētu būt pienācīgi popularizētam un balstītam uz pieprasījumu, savukārt atbalstam no fonda InvestEU vajadzētu vienlaikus būt vērstam uz to, lai palīdzētu sasniegt Savienības politikas mērķus.

Grozījums Nr.    5

Regulas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6)  Fondam InvestEU būtu jāatbalsta ieguldījumi materiālos un nemateriālos aktīvos, lai veicinātu izaugsmi, ieguldījumus un nodarbinātību, tādējādi uzlabojot labklājību un ienākumu taisnīgāku sadali Savienībā. Ar fonda InvestEU starpniecību veiktajām intervencēm būtu jāpapildina ar dotācijām sniegtais Savienības atbalsts.

(6)  Fondam InvestEU būtu jāatbalsta ieguldījumi materiālos un nemateriālos aktīvos, lai veicinātu resursu efektīvu izmantošanu, zaļu un ilgstpējīgu izaugsmi, ieguldījumus un nodarbinātību, kā arī ilgtspēju, tādējādi uzlabojot labklājību un ienākumu taisnīgāku sadali Savienībā. Ar fonda InvestEU starpniecību veiktajām intervencēm būtu jāpapildina ar dotācijām sniegtais Savienības atbalsts.

Grozījums Nr.    6

Regulas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7)  Savienība atbalstīja mērķus, kas tika izvirzīti Apvienoto Nāciju Organizācijas Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam un tās ilgtspējīgas attīstības mērķos un Parīzes nolīgumā 2015. gadā, ka arī Sendai ietvarprogrammā katastrofu riska mazināšanai 2015.–2030. gadam. Lai izpildītu saskaņotos mērķus, tostarp tos, kas iekļauti Savienības vides politikas nostādnēs, ir būtiski jāpastiprina centieni īstenot ilgtspējīgu attīstību. Tāpēc ilgtspējīgas attīstības principiem vajadzētu būt īpaši izceltiem, izstrādājot fondu InvestEU.

(7)  Savienība atbalstīja mērķus, kas tika izvirzīti Apvienoto Nāciju Organizācijas Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam un tās ilgtspējīgas attīstības mērķos un Parīzes nolīgumā 2015. gadā, ka arī Sendai ietvarprogrammā katastrofu riska mazināšanai 2015.–2030. gadam. Lai izpildītu saskaņotos mērķus, tostarp tos, kas iekļauti Savienības vides politikas nostādnēs, ir būtiski jāpastiprina centieni īstenot ilgtspējīgu attīstību un pakāpeniski jāizbeidz videi kaitējošu subsīdiju piešķiršana. Tāpēc ilgtspējīgas attīstības principiem vajadzētu būt fonda InvestEU veidošanas pamatā.

Kompromisa grozījums Nr. 7

Regulas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9)  Atspoguļojot to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām saskaņā ar Savienības apņemšanos īstenot Parīzes nolīgumu un Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, programma InvestEU palīdzēs integrēt rīcību klimata jomā un sasniegt vispārējo mērķi 25 % Savienības budžeta izdevumu veltīt klimata mērķu sasniegšanai. Ir paredzams, ka darbības saskaņā ar programmu InvestEU segs izmaksas 30 % apmērā no programmas InvestEU kopējā finansējuma klimata jomas mērķu īstenošanai. Attiecīgās darbības tiks apzinātas, sagatavojot un īstenojot programmu InvestEU, un atkārtoti izvērtētas saistībā ar attiecīgajiem novērtēšanas un pārskatīšanas procesiem.

(9)  Atspoguļojot to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām saskaņā ar Savienības apņemšanos īstenot Parīzes nolīgumu un Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, programma InvestEU palīdzēs integrēt rīcību klimata jomā un sasniegt vispārējo mērķi 30 % Savienības budžeta izdevumu veltīt klimata mērķu sasniegšanai. Ir paredzams, ka darbības saskaņā ar programmu InvestEU būtu jāsedz izmaksas 40 % apmērā no programmas InvestEU kopējā finansējuma klimata jomas mērķu īstenošanai. Attiecīgās darbības tiks apzinātas, sagatavojot un īstenojot programmu InvestEU, un atkārtoti izvērtētas saistībā ar attiecīgajiem novērtēšanas un pārskatīšanas procesiem.

Kompromisa grozījums Nr. 8

Regulas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10)  Fonda InvestEU devumam klimata mērķu sasniegšanā tiks sekots, izmantojot ES klimata marķiera sistēmu, ko Komisija izstrādās sadarbībā ar īstenošanas partneriem, un atbilstošā veidā izmantojot kritērijus, kas paredzēti [Regulā par ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanas sistēmas izveidi14], lai noteiktu, vai saimnieciskā darbība ir vides ziņā ilgtspējīga.

(10)  Fonda InvestEU devumam klimata mērķu sasniegšanā tiks sekots, izmantojot marķiera sistēmu, ko Komisija izstrādās ar deleģētajiem aktiem sadarbībā ar īstenošanas partneriem, un atbilstošā veidā izmantojot kritērijus, kas paredzēti [Regulā par ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanas sistēmas izveidi14], lai noteiktu, vai saimnieciskā darbība uzrāda īpašu ietekmes mazināšanas ietekmi vai palīdz veidot klimata noturību.

__________________

__________________

14 COM(2018)353.

14 COM(2018)353.

Grozījums Nr.    9

Regulas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11)  Saskaņā ar Pasaules Ekonomikas foruma 2018. gadā izdoto ziņojumu par globālajiem riskiem puse no desmit visbūtiskākajiem riskiem, kas apdraud pasaules ekonomiku, ir saistīti ar vidi. Šādi riski ietver gaisa, augsnes un ūdens piesārņojumu, ekstremālus laikapstākļus, bioloģiskās daudzveidības zudumu un klimata pārmaiņu seku mazināšanu un pielāgošanos tām. Vides aizsardzības principi ir stingri iestrādāti līgumos un daudzās Savienības politikas nostādnēs. Tādējādi vides aizsardzības mērķu integrēšana būtu jāveicina ar fondu InvestEU saistītās darbībās. Vides aizsardzība un saistīto risku novēršana un pārvaldība būtu jāiekļauj ieguldījumu sagatavošanā un īstenošanā. ES arī būtu jāseko līdzi tās izdevumiem, kas saistīti ar bioloģisko daudzveidību un gaisa piesārņojuma kontroli, lai izpildītu ziņošanas pienākumus saskaņā ar Konvenciju par bioloģisko daudzveidību un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/228415. Tāpēc ieguldījumam, kas piešķirts vides ilgtspējības mērķu sasniegšanai, būtu jāseko līdzi, izmantojot kopīgu metodiku, kas jāizstrādā saskaņoti ar citām Savienības programmām, ko piemēro klimata, bioloģiskās daudzveidības un gaisa piesārņojuma pārvaldībai, lai būtu iespējams atsevišķi un kopīgi izvērtēt ieguldījumu ietekmi uz galvenajiem dabas kapitāla, tostarp gaisa, ūdens, zemes un bioloģiskās daudzveidības, elementiem.

(11)  Saskaņā ar Pasaules Ekonomikas foruma 2018. gadā izdoto ziņojumu par globālajiem riskiem puse no desmit visbūtiskākajiem riskiem, kas apdraud pasaules ekonomiku, ir saistīti ar vidi. Šādi riski ietver gaisa, augsnes un ūdens piesārņojumu, ekstremālus laikapstākļus, bioloģiskās daudzveidības zudumu un klimata pārmaiņu seku mazināšanu un pielāgošanos tām. Resursu ilgtnespējīga izmantošana ir galvenais cēlonis daudziem no šiem vides riskiem. Vides aizsardzības principi ir stingri iestrādāti līgumos un daudzās Savienības politikas nostādnēs. Tādējādi vides aizsardzības mērķu integrēšana būtu jāveicina ar fondu InvestEU saistītās darbībās. Vides aizsardzība un saistīto risku novēršana un pārvaldība būtu jāiekļauj ieguldījumu sagatavošanā un īstenošanā. ES arī būtu jāseko līdzi tās izdevumiem, kas saistīti ar bioloģisko daudzveidību un gaisa piesārņojuma kontroli, lai izpildītu ziņošanas pienākumus saskaņā ar Konvenciju par bioloģisko daudzveidību un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/228415. Tāpēc ieguldījumam, kas piešķirts vides ilgtspējības mērķu sasniegšanai, būtu jāseko līdzi, izmantojot kopīgu metodiku, kas jāizstrādā saskaņoti ar citām Savienības programmām, ko piemēro klimata, bioloģiskās daudzveidības un gaisa piesārņojuma pārvaldībai, lai būtu iespējams atsevišķi un kopīgi izvērtēt ieguldījumu ietekmi uz galvenajiem dabas kapitāla, tostarp gaisa, ūdens, zemes un bioloģiskās daudzveidības, elementiem.

_________________

_________________

15 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/2284 (2016. gada 14. decembris) par dažu gaisu piesārņojošo vielu valstu emisiju samazināšanu un ar ko groza Direktīvu 2003/35/EK un atceļ Direktīvu 2001/81/EK (OV L 344, 17.12.2016., 1. lpp.).

15 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/2284 (2016. gada 14. decembris) par dažu gaisu piesārņojošo vielu valstu emisiju samazināšanu un ar ko groza Direktīvu 2003/35/EK un atceļ Direktīvu 2001/81/EK (OV L 344, 17.12.2016., 1. lpp.).

Grozījums Nr.    10

Regulas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12)  Ieguldījumu projektiem, kas saņem ievērojamu Savienības atbalstu, it īpaši infrastruktūras jomā, būtu jāpiemēro ilgtspējības pārbaude saskaņā ar norādēm, kas Komisijai būtu jāizstrādā sadarbībā ar īstenošanas partneriem saskaņā ar programmu InvestEU un pareizi izmantojot kritērijus, kas paredzēti ar [Regulu par regulējuma izveidi, lai veicinātu ilgtspējīgus ieguldījumus], lai noteiktu, vai saimnieciskā darbība ir vides ziņā ilgtspējīga un saskaņota ar citām Savienības programmām izstrādātajām norādēm. Šādās norādēs būtu jāietver atbilstīgi noteikumi, lai izvairītos no nepamatota administratīvā sloga.

(12)  Visiem ieguldījumu projektiem, kas saņem Savienības atbalstu, būtu jāpiemēro ilgtspējības pārbaude saskaņā ar norādēm atbilstoši ieguldījumu apmēram un veidam, kas Komisijai būtu jāizstrādā sadarbībā ar īstenošanas partneriem saskaņā ar programmu InvestEU un pareizi izmantojot kritērijus, kas paredzēti ar [Regulu par regulējuma izveidi, lai veicinātu ilgtspējīgus ieguldījumus], lai noteiktu, vai saimnieciskā darbība ir vides ziņā ilgtspējīga un saskaņota ar citām Savienības programmām izstrādātajām norādēm. Šādās norādēs būtu jāietver atbilstīgi noteikumi, lai izvairītos no nepamatota administratīvā sloga.

Grozījums Nr.    11

Regulas priekšlikums

12.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(12a)  EIB Vides un sociālās prakses rokasgrāmata, kas nodrošina EIB paziņojumā par vides un sociālajiem principiem un standartiem iekļautās politikas un principu darbības izskaidrojumu, varētu kalpot par atsauci, lai noteiktu un īstenotu vides un sociālās ilgtspējas pārbaudi nolūkā nodrošināt, ka visi finansēšanas pasākumi atbilst vides un sociālajiem standartiem.

Grozījums Nr.    12

Regulas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13)  Zems infrastruktūras ieguldījumu līmenis Savienībā finanšu krīzes laikā mazināja Savienības spēju veicināt ilgtspējīgu izaugsmi, konkurētspēju un konverģenci. Ievērojamiem ieguldījumiem Eiropas infrastruktūrā ir būtiska nozīme, lai sasniegtu Savienības ilgtspējības mērķus, tostarp 2030. gada mērķus enerģētikas un klimata jomā. Tādēļ atbalstam no fonda InvestEU vajadzētu būt vērstam uz ieguldījumiem transporta, enerģētikas, tostarp energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas, vides, klimata pārmaiņu, jūrlietu un digitālās infrastruktūras jomā. Lai maksimāli palielinātu Savienības finansiālā atbalsta ietekmi un pievienoto vērtību, ir lietderīgi veicināt racionalizētu ieguldījumu procesu, kas nodrošina pamanāmību projektu plūsmai un saskaņotību starp attiecīgajām Savienības programmām. Paturot prātā draudus drošībai, ieguldījumu projektiem, kas saņem Savienības atbalstu, būtu jāņem vērā principi, kas attiecas uz iedzīvotāju aizsardzību sabiedriskās vietās. Tam būtu jāpapildina centieni, ko veic citi Savienības fondi, piemēram, Eiropas Reģionālās attīstības fonds, kurš sniedz atbalstu drošības komponentiem ieguldījumiem publiskās vietās, transportā, enerģētikā un citā kritiskā infrastruktūrā.

(13)  Zems infrastruktūras ieguldījumu līmenis Savienībā finanšu krīzes laikā mazināja Savienības spēju veicināt ilgtspējīgu izaugsmi, konkurētspēju un konverģenci. Ievērojamiem ieguldījumiem Eiropas infrastruktūrā ir būtiska nozīme, lai sasniegtu Savienības un tās dalībvalstu ilgtspējības mērķus, tostarp 2030. gada mērķus enerģētikas un klimata jomā, kā arī Parīzes nolīgumā pieņemtos mērķus. Tādēļ atbalstam no fonda InvestEU vajadzētu būt vērstam uz ieguldījumiem tīra transporta, enerģētikas, jo īpaši energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas, vides, klimata pārmaiņu, jūrlietu un digitālās infrastruktūras jomā, īpašu uzmanību veltot ieguldījumiem būtiskā infrastruktūrā un sociālajā jomā saistībā ar to reģionu pārveidi, kas atrodas pārejas procesā. Šajā sakarā, ciktāl iespējams, būtu jācenšas panākt arī sinerģiju ar reģionāliem un valsts politikas mērķiem, piemēram, par azbesta izņemšanu no jumtiem, mājokļiem un augsnes. Lai maksimāli palielinātu Savienības finansiālā atbalsta ietekmi un pievienoto vērtību, ir lietderīgi veicināt racionalizētu ieguldījumu procesu, kas nodrošina pamanāmību projektu plūsmai un saskaņotību starp attiecīgajām Savienības programmām. Paturot prātā draudus drošībai, ieguldījumu projektiem, kas saņem Savienības atbalstu, būtu jāņem vērā principi, kas attiecas uz iedzīvotāju aizsardzību sabiedriskās vietās. Tam būtu jāpapildina centieni, ko veic citi Savienības fondi, piemēram, Eiropas Reģionālās attīstības fonds, kurš sniedz atbalstu drošības komponentiem ieguldījumiem publiskās vietās, transportā, enerģētikā un citā kritiskā infrastruktūrā.

Grozījums Nr.    13

Regulas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14)  Kaut arī kopējais ieguldījumu līmenis Savienībā pieaug, ieguldījumi augstāka riska darbībās, piemēram, pētniecībā un inovācijā, joprojām ir nepietiekami. Tā rezultātā pašreizējais nepietiekamais ieguldījumu līmenis pētniecībā un inovācijā kaitē Savienības rūpniecības un ekonomikas konkurētspējai un tās iedzīvotāju dzīves kvalitātei. Fondam InvestEU būtu jānodrošina atbilstīgie finanšu produkti, kas aptvertu dažādus inovācijas cikla posmus un plašu ieinteresēto personu loku, jo īpaši lai varētu komerciālā mērogā Savienībā paplašināt un izvērst risinājumus nolūkā tos padarīt konkurētspējīgus pasaules tirgos.

(14)  Kaut arī kopējais ieguldījumu līmenis Savienībā pieaug, ieguldījumi augstāka riska darbībās, piemēram, pētniecībā un inovācijā, joprojām ir nepietiekami. Tā rezultātā pašreizējais nepietiekamais ieguldījumu līmenis pētniecībā un inovācijā kaitē Savienības rūpniecības un ekonomikas konkurētspējai, tās iedzīvotāju dzīves kvalitātei un klimata un enerģētikas mērķu sasniegšanai. Fondam InvestEU būtu jānodrošina atbilstīgie finanšu produkti, kas aptvertu dažādus inovācijas cikla posmus un plašu ieinteresēto personu loku, jo īpaši lai varētu komerciālā mērogā Savienībā paplašināt un izvērst risinājumus nolūkā tos padarīt konkurētspējīgus pasaules tirgos.

Grozījums Nr.    14

Regulas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15)  Steidzami ir vajadzīgi ievērojami centieni veikt ieguldījumus digitālā pārveidē un sadalīt tās sniegtos ieguvumus visiem Savienības iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Spēcīgs digitālā vienotā tirgus stratēģijas politiskais satvars tagad būtu jāpapildina ar vienlīdz vērienīgu ieguldījumu, tostarp mākslīgajā intelektā.

(15)  Steidzami ir vajadzīgi ievērojami centieni veikt ieguldījumus digitālā pārveidē un sadalīt tās sniegtos ieguvumus visiem Savienības pilsētu un lauku iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Spēcīgs digitālā vienotā tirgus stratēģijas politiskais satvars tagad būtu jāpapildina ar vienlīdz vērienīgu ieguldījumu, tostarp mākslīgajā intelektā.

Grozījums Nr.    15

Regulas priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16)  Maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) ir būtiska nozīme Savienībā. Tomēr to šķietami augstās riska pakāpes un nepietiekama nodrošinājuma dēļ tie saskaras ar problēmām, cenšoties piekļūt finansējumam. Papildu sarežģījumus rada MVU vajadzība saglabāt konkurētspēju, iesaistoties digitalizācijā, internacionalizācijā un inovācijas darbībās un paaugstinot sava darbaspēka kvalifikāciju. Turklāt salīdzinājumā ar lielākiem uzņēmumiem tiem ir piekļuve ierobežotākam finansējuma avotu klāstam: tie parasti neemitē obligācijas, tiem ir tikai ierobežota piekļuve biržām vai lieliem institucionāliem ieguldītājiem. Grūtības piekļūt finansējumam ir vēl lielākas tiem MVU, kuru darbība ir vērsta uz nemateriāliem aktīviem. MVU Savienībā ir lielā mērā atkarīgi no bankām un parāda finansējuma, kas izpaužas kā banku kredīta pārtēriņš, banku aizdevumi vai līzings. Ir jāatbalsta MVU, kuri saskaras ar minētajām problēmām, un jānodrošina vairāk diversificēti finansējuma avoti, lai palielinātu MVU spējas finansēt to izveidi, izaugsmi un attīstību un pastāvēt ekonomikas lejupslīdes apstākļos un lai padarītu ekonomiku un finanšu sistēmu noturīgāku ekonomikas lejupslīdes vai satricinājumu laikā. Tas arī papildina jau īstenotās iniciatīvas saistībā ar kapitāla tirgu savienību. Fondam InvestEU būtu jāsniedz iespēja pievērsties konkrētiem mērķorientētākiem finanšu produktiem.

(16)  Maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) ir būtiska nozīme Savienībā. Tomēr to šķietami augstās riska pakāpes un nepietiekama nodrošinājuma dēļ tie saskaras ar problēmām, cenšoties piekļūt finansējumam. Papildu sarežģījumus rada MVU vajadzība saglabāt konkurētspēju, iesaistoties digitalizācijā, internacionalizācijā un inovācijas darbībās un paaugstinot sava darbaspēka kvalifikāciju. Turklāt salīdzinājumā ar lielākiem uzņēmumiem tiem ir piekļuve ierobežotākam finansējuma avotu klāstam: tie parasti neemitē obligācijas, tiem ir tikai ierobežota piekļuve biržām vai lieliem institucionāliem ieguldītājiem. Grūtības piekļūt finansējumam ir vēl lielākas tiem MVU, kuru darbība ir vērsta uz nemateriāliem aktīviem. MVU Savienībā ir lielā mērā atkarīgi no bankām un parāda finansējuma, kas izpaužas kā banku kredīta pārtēriņš, banku aizdevumi vai līzings. Ir jāatbalsta MVU, kuri saskaras ar minētajām problēmām, vienkāršojot finansējuma pieejamību un nodrošinot diversificētākus finansējuma avotus, lai palielinātu MVU spējas finansēt to izveidi, izaugsmi un attīstību un pastāvēt ekonomikas lejupslīdes apstākļos un lai padarītu ekonomiku un finanšu sistēmu noturīgāku ekonomikas lejupslīdes vai satricinājumu laikā. Tas arī papildina jau īstenotās iniciatīvas saistībā ar kapitāla tirgu savienību. Tādām programmām kā COSME un “Apvārsnis 2020” ir bijusi svarīga nozīme MVU darbībā, jo tās atviegloja finansējuma pieejamību visos minēto uzņēmumu darbības posmos, un, pateicoties ESIF dalībai šajā procesā, MVU doto iespēju varēja ātri izmantot. Fondam InvestEU būtu jāsniedz iespēja pievērsties konkrētiem mērķorientētākiem finanšu produktiem.

Grozījums Nr.    16

Regulas priekšlikums

21. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(21)  Fondam InvestEU vajadzētu būt atvērtam pret iemaksām, ko veic trešās valstis, kas ir Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas locekles, valstis, kas pievienojas, kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis, valstis, uz kurām attiecas Eiropas kaimiņattiecību politika, un citas valstis, saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti starp Eiropas Savienību un minētajām valstīm. Tam būtu jāļauj vajadzības gadījumā turpināt sadarbību ar attiecīgajām valstīm, jo īpaši pētniecības un inovācijas, kā arī MVU jomā.

(21)  Saskaņā ar tiem pašiem noteikumiem un regulējumu Fondam InvestEU vajadzētu būt atvērtam pret iemaksām, ko veic trešās valstis, kas ir Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas locekles, valstis, kas pievienojas, kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis, valstis, uz kurām attiecas Eiropas kaimiņattiecību politika, un citas valstis, saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti starp Eiropas Savienību un minētajām valstīm. Tam būtu jāļauj vajadzības gadījumā turpināt sadarbību ar attiecīgajām valstīm, jo īpaši pētniecības un inovācijas, kā arī MVU jomā.

Grozījums Nr.    17

Regulas priekšlikums

28. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(28)  Investīciju komitejai, kurā darbojas neatkarīgi eksperti, būtu jāizdara secinājumi par atbalsta piešķiršanu no ES garantijas finansēšanas un ieguldījumu darbībām, kas atbilst atbalsttiesīguma kritērijiem, tādējādi nodrošinot ārējas zināšanas ieguldījumu novērtējumos, kas saistīti ar projektiem. Investīciju komitejai vajadzētu būt dažādiem sastāviem, lai labāk aptvertu dažādas politikas jomas un nozares.

(28)  Investīciju komitejai, kurā darbojas neatkarīgi eksperti, būtu jāizdara secinājumi par atbalsta piešķiršanu no ES garantijas finansēšanas un ieguldījumu darbībām, kas atbilst atbalsttiesīguma kritērijiem, tādējādi nodrošinot ārējas zināšanas ieguldījumu novērtējumos, kas saistīti ar projektiem. Investīciju komitejai vajadzētu būt dažādiem sastāviem, lai labāk aptvertu dažādas politikas jomas un nozares, bet tajā vienmēr vajadzētu būt ekspertiem jautājumos par pāreju uz oglekļa nulles emisijas ekonomiku. Investīciju komitejā būtu jāiesaista arī pilsoniskās sabiedrības pārstāvji.

Grozījums Nr.    18

Regulas priekšlikums

29. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(29)  Izvēloties īstenošanas partnerus fonda InvestEU izvēršanai, Komisijai būtu jāapsver darījumu partnera spēja sasniegt fonda InvestEU mērķus un ieguldīt pašu resursus, lai nodrošinātu pienācīgu ģeogrāfisko pārklājumu un dažādošanu, piesaistītu privātos ieguldītājus un nodrošinātu pietiekamu riska diversifikāciju, kā arī jaunus risinājumus, lai novērstu tirgus nepilnības un nepietiekami optimālas ieguldījumu situācijas. Ņemot vērā Eiropas Investīciju bankas (EIB) grupas lomu, kas paredzēta Līgumos, tās spēju darboties visās dalībvalstīs un tās iegūto pieredzi attiecībā uz pašreizējiem finanšu instrumentiem un ESIF, tā joprojām būtu jāuzskata par privileģētu īstenošanas partneri fonda InvestEU ES nodalījuma ietvaros. Turklāt EIB grupai, valsts attīstību veicinošām bankām vai iestādēm vajadzētu būt spējīgām piedāvāt papildinošu finanšu produktu klāstu, ņemot vērā, ka to pieredze un spējas reģionālā līmenī varētu būt izdevīgas, lai maksimāli palielinātu publisko līdzekļu ietekmi uz Savienības teritoriju. Turklāt vajadzētu būt iespējai, ka citas starptautiskas finanšu iestādes ir tās īstenošanas partneri, jo īpaši gadījumos, kad tām ir salīdzinošas priekšrocības īpašu zināšanu un pieredzes ziņā konkrētās dalībvalstīs. Vajadzētu būt arī iespējai citiem subjektiem, kas atbilst Finanšu regulā noteiktajiem kritērijiem, darboties kā īstenošanas partneriem.

(29)  Izvēloties īstenošanas partnerus fonda InvestEU izvēršanai, Komisijai būtu jāapsver darījumu partnera spēja sasniegt fonda InvestEU mērķus un ieguldīt pašu resursus, lai nodrošinātu pienācīgu ģeogrāfisko pārklājumu un dažādošanu, piesaistītu privātos ieguldītājus un nodrošinātu pietiekamu riska diversifikāciju, kā arī jaunus risinājumus, lai novērstu tirgus nepilnības un nepietiekami optimālas ieguldījumu situācijas. Ņemot vērā Eiropas Investīciju bankas (EIB) grupas lomu, kas paredzēta Līgumos, tās spēju darboties visās dalībvalstīs un tās iegūto pieredzi attiecībā uz pašreizējiem finanšu instrumentiem un ESIF, tā joprojām būtu jāuzskata par privileģētu īstenošanas partneri fonda InvestEU ES nodalījuma ietvaros. Turklāt EIB grupai, valsts vai reģionālo attīstību veicinošām bankām vai iestādēm vajadzētu būt spējīgām piedāvāt papildinošu finanšu produktu klāstu, ņemot vērā, ka to pieredze un spējas reģionālā līmenī varētu būt izdevīgas, lai maksimāli palielinātu publisko līdzekļu ietekmi uz Savienības teritoriju. Turklāt vajadzētu būt iespējai, ka citas starptautiskas finanšu iestādes ir tās īstenošanas partneri, jo īpaši gadījumos, kad tām ir salīdzinošas priekšrocības īpašu zināšanu un pieredzes ziņā konkrētās dalībvalstīs. Vajadzētu būt arī iespējai citiem subjektiem, kas atbilst Finanšu regulā noteiktajiem kritērijiem, darboties kā īstenošanas partneriem.

Grozījums Nr.    19

Regulas priekšlikums

44. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(44)  Trešās valstis, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstis, Savienības programmās var piedalīties sadarbības ietvaros, kura izveidota saskaņā ar EEZ līgumu, kas paredz programmu īstenošanu, pieņemot lēmumu saskaņā ar minēto līgumu. Trešās valstis var piedalīties, arī pamatojoties uz citiem juridiskajiem aktiem. Šajā regulā būtu jāievieš īpašs noteikums, lai atbildīgajam kredītrīkotājam, Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF), Eiropas Revīzijas palātai piešķirtu vajadzīgās tiesības un piekļuvi, lai tie varētu pilnīgi īstenot savu attiecīgo kompetenci.

(44)  Saskaņā ar visiem individuālo programmu noteikumiem un regulējumu trešās valstis, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstis, Savienības programmās var piedalīties sadarbības ietvaros, kura izveidota saskaņā ar EEZ līgumu, kas paredz programmu īstenošanu, pieņemot lēmumu saskaņā ar minēto līgumu. Trešās valstis var piedalīties, arī pamatojoties uz citiem juridiskajiem aktiem. Šajā regulā būtu jāievieš īpašs noteikums, lai atbildīgajam kredītrīkotājam, Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF), Eiropas Revīzijas palātai piešķirtu vajadzīgās tiesības un piekļuvi, lai tie varētu pilnīgi īstenot savu attiecīgo kompetenci.

Grozījums Nr.    20

Regulas priekšlikums

46. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(46)  Lai nebūtiskos šīs regulas elementus papildinātu ar ieguldījumu pamatnostādnēm, kuras finansēšanas un ieguldījumu darbībām būtu jāievēro, lai ātri un elastīgi pielāgotu darbības rādītājus un koriģētu nodrošinājuma likmi, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz ieguldījumu pamatnostādņu izstrādāšanu finansēšanas un ieguldījumu darbībām saskaņā ar dažādām politikas sadaļām, šīs regulas III pielikuma grozīšanu, lai pārskatītu vai papildinātu rādītājus, un nodrošinājuma likmes korekcijām. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(46)  Lai nebūtiskos šīs regulas elementus papildinātu ar norādījumiem par to, kā projektu izstrādātājiem, kas pieprasa finansējumu, vajadzētu sniegt pienācīgu informāciju par plānoto finanšu un ieguldījumu darbību ilgtspēju klimata, vides un sociālajā ziņā, un ar ieguldījumu pamatnostādnēm, kuras finansēšanas un ieguldījumu darbībām būtu jāievēro, lai ātri un elastīgi pielāgotu darbības rādītājus un koriģētu nodrošinājuma likmi, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz ieguldījumu pamatnostādņu izstrādāšanu finansēšanas un ieguldījumu darbībām saskaņā ar dažādām politikas sadaļām, šīs regulas III pielikuma grozīšanu, lai pārskatītu vai papildinātu rādītājus, un nodrošinājuma likmes korekcijām. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

Grozījums Nr.    21

Regulas priekšlikums

47.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(47a)  Būtu jāuzsver, ka nepieciešama stingra koordinācija starp dažādiem finanšu instrumentu veidiem, lai novērstu dublēšanos un panāktu līdzsvaru starp reģioniem.

Grozījums Nr.    22

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 15.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(15a)  “jaunuzņēmums” ir uzņēmums, kura darbība bieži ir balstīta uz tehnoloģijām un kurā parasti strauja izaugsme tiek apvienota ar izteiktu paļāvību uz inovatīviem ražojumiem, procesiem un finansējumu, galveno uzmanību veltot jaunu tehnoloģiju izstrādei un inovatīvu uzņēmējdarbības modeļu, bieži arī sadarbības platformu, plašai izmantošanai;

Grozījums Nr.    23

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  Savienības ekonomikas stabilitāti un izaugsmi;

(b)  Savienības ekonomikas stabilitāti un izaugsmi, tostarp klimata pārmaiņu seku mazināšanu un pielāgošanos tām, kā arī pāreju uz aprites ekonomiku;

Grozījums Nr.    24

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  atbalstīt finansēšanas un ieguldījumu darbības pētniecības, inovācijas un digitalizācijas jomā;

(b)  atbalstīt finansēšanas un ieguldījumu darbības pētniecības, inovācijas un digitalizācijas jomā; cita starpā nodrošināt savlaicīgu pāreju uz mazoglekļa un aprites ekonomiku;

Grozījums Nr.    25

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  paplašināt MVU un pienācīgi pamatotos gadījumos mazu vidējas kapitalizācijas sabiedrību piekļuvi finansējumam un tā pieejamību;

(c)  paplašināt un atvieglot MVU un pienācīgi pamatotos gadījumos mazu vidējas kapitalizācijas sabiedrību piekļuvi finansējumam un tā pieejamību;

Grozījums Nr.    26

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. daļa – ieaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Fonda InvestEU ES nodalījums, kas minēts 8. panta 1. punkta a) apakšpunktā, un katra politikas sadaļa, kas minēta 7. panta 1. punktā, var saņemt iemaksas no šādām trešām valstīm, lai būtu līdzdalīga konkrētos finanšu produktos saskaņā ar [Finanšu regulas] [218. panta 2. punktu]:

Saskaņā ar visiem individuālo programmu noteikumiem un regulējumu Fonda InvestEU ES nodalījums, kas minēts 8. panta 1. punkta a) apakšpunktā, un katra politikas sadaļa, kas minēta 7. panta 1. punktā, var saņemt iemaksas no šādām trešām valstīm, lai būtu līdzdalīga konkrētos finanšu produktos saskaņā ar [Finanšu regulas] [218. panta 2. punktu]:

Grozījums Nr.    27

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Fonds InvestEU darbojas, izmantojot šādas četras politikas sadaļas, kas novērš tirgus nepilnības vai nepietiekami optimālas ieguldījumu situācijas to konkrētajā darbības jomā:

1.  Fonds InvestEU darbojas, izmantojot šādas četras politikas sadaļas, kas novērš tirgus nepilnības vai nepietiekami optimālas ieguldījumu situācijas to konkrētajā darbības jomā:

a)  ilgtspējīgas infrastruktūras politikas sadaļa: ietver ilgtspējīgus ieguldījumus tādās jomās kā transports, enerģētika, digitālā savienojamība, izejvielu piegāde un pārstrāde, kosmoss, okeāni un ūdens, atkritumi, dabas un cita vides infrastruktūra, iekārtas, mobilie aktīvi un inovatīvu tehnoloģiju ieviešana, kas veicina Savienības mērķu īstenošanu vides vai sociālās ilgtspējības jomā vai abās minētajās jomās vai kas atbilst Savienības standartiem vides vai sociālās ilgtspējības jomā;

a)  ilgtspējīgas infrastruktūras politikas sadaļa: ietver ekoloģiski, ekonomiski un sociāli ilgtspējīgus ieguldījumus tādās jomās kā transports, tīra enerģija, jo īpaši atjaunojamo energoresursu plašāka izmantošana, ieguldījumi energoefektivitātē, starpsavienojumu līmeņu uzlabošana, digitālā savienojamība un pārklājums, jo īpaši lauku apvidos, izejvielu piegāde un pārstrāde, kosmoss, okeāni un ūdens, atkritumi, dabas un cita vides infrastruktūra, iekārtas, rūpniecības dekarbonizācija, pamesto rūpniecības teritoriju atveseļošana, mobilie aktīvi un inovatīvu tehnoloģiju ieviešana; šādi ieguldījumi vismaz atbilst Savienības vides vai sociālās ilgtspējības standartiem un attiecīgā gadījumā veicina Savienības mērķu īstenošanavides vai sociālās ilgtspējības jomā, piemēram resursu efektīvu izmantošanu, vai abās minētajās jomās;

b)  pētniecības, inovācijas un digitalizācijas sadaļa: ietver pētniecības un inovācijas darbības, pētniecības rezultātu tālāknodošanu tirgum, inovatīvu risinājumu demonstrēšanu un izvēršanu un atbalstu inovatīvu uzņēmumu, kas nav MVU, izaugsmei, kā arī Savienības rūpniecības digitalizāciju;

b)  pētniecības, inovācijas un digitalizācijas sadaļa: ietver pētniecības un inovācijas darbības, pētniecības rezultātu tālāknodošanu tirgum, inovatīvu risinājumu demonstrēšanu un izvēršanu un atbalstu inovatīviem uzņēmumiem, tostarp MVU, un ilgtspējīgas uzņēmējdarbības iespējas, kā arī Savienības rūpniecības digitalizāciju;

c)  MVU politikas sadaļa: MVU un pienācīgi pamatotos gadījumos mazu vidējas kapitalizācijas sabiedrību piekļuve finansējumam un tā pieejamība;

c)  MVU politikas sadaļa: MVU un pienācīgi pamatotos gadījumos mazu vidējas kapitalizācijas sabiedrību atvieglota piekļuve finansējumam un tā pieejamība;

d)  sociālo ieguldījumu un prasmju sadaļa: ietver mikrofinansēšanu, sociālās uzņēmējdarbības finansēšanu un sociālo ekonomiku; prasmes, izglītību, apmācību un saistītos pakalpojumus; sociālo infrastruktūru (tostarp sociālos un studentu mājokļus); sociālo inovāciju; veselības aprūpi un ilgtermiņa aprūpi; iekļautību un pieejamību, kultūras darbības ar sociālu mērķi; neaizsargāto cilvēku, tostarp trešo valstu valstspiederīgo, integrāciju.

d)  sociālo ieguldījumu un prasmju sadaļa: ietver mikrofinansēšanu, sociālās uzņēmējdarbības finansēšanu, sieviešu uzņēmējdarbību un sociālo ekonomiku; prasmes, izglītību, apmācību un saistītos pakalpojumus, tostarp darbinieku pārkvalificēšanu, kvalifikācijas celšanu un pārcelšanu darbā reģionos, kurus skārusi rūpniecības pārstrukturēšana saistībā ar pāreju uz mazoglekļa ekonomiku; sociālo infrastruktūru (tostarp sociālos un studentu mājokļus); sociālo inovāciju; veselības aprūpi un ilgtermiņa aprūpi; iekļautību un pieejamību, kultūras darbības ar sociālu mērķi; neaizsargāto cilvēku, tostarp trešo valstu valstspiederīgo, integrāciju.

Grozījums Nr.    28

Regulas priekšlikums

7. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Finansēšanas un ieguldījumu darbībām saskaņā ar ilgtspējīgas infrastruktūras politikas sadaļu, kas minēta 1. punkta a) apakšpunktā, piemēro pārbaudes klimata, vides un sociālās ilgtspējības jomā, lai līdz minimumam samazinātu negatīvo ietekmi un maksimāli palielinātu ieguvumus klimata, vides un sociālās dimensijas jomā. Šajā nolūkā projektu virzītāji, kuri lūdz finansējumu, iesniedz pietiekamu informāciju, pamatojoties uz norādēm, kas Komisijai ir jāizstrādā. Projektus, kas nepārsniedz konkrētu lielumu, kas ir definēts norādēs, atbrīvo no minētajām pārbaudēm.

3.  Ja finansēšanas un ieguldījumu darbībām saskaņā ar politikas sadaļām, kas minētas 1. punkta a), b), c) un d) apakšpunktā, ir ietekme uz vidi un klimatu, piemēro pārbaudes klimata, vides un sociālās ilgtspējības jomā, izmantojot minimālās ilgtspējas robežvērtības, lai maksimāli palielinātu resursu efektīvu izmantošanu, nodrošinātu pielāgošanos aprites ekonomikas principiem un līdz minimumam samazinātu negatīvo ietekmi un maksimāli palielinātu ieguvumus klimata, vides un sociālās dimensijās. Šajā nolūkā projektu virzītāji, kuri lūdz finansējumu, iesniedz pietiekamu informāciju, pamatojoties uz norādēm, kas Komisijai ir jāizstrādā saskaņā ar 6. punktu.

Komisijas norādes ļauj:

Komisijas norādes ļauj:

 

- a)  nodrošināt atbilstību Savienības vides politikai un standartiem;

a)  attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām – nodrošināt noturību pret iespējamām nelabvēlīgām klimata pārmaiņu sekām, veicot novērtējumu par neaizsargātību pret klimata pārmaiņām un riska novērtējumu, tostarp attiecīgus pielāgošanās pasākumus, un attiecībā uz seku mazināšanu – izmaksu un ieguvumu analīzē iekļaut siltumnīcefekta gāzu emisiju izmaksas un klimata pārmaiņu seku mazināšanas pasākumu pozitīvo ietekmi;

a)  attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām – nodrošināt noturību pret iespējamām nelabvēlīgām klimata pārmaiņu sekām, veicot novērtējumu par neaizsargātību pret klimata pārmaiņām un riska novērtējumu, tostarp attiecīgus pielāgošanās pasākumus, un attiecībā uz seku mazināšanu – izmaksu un ieguvumu analīzē iekļaut siltumnīcefekta gāzu emisiju izmaksas un klimata pārmaiņu seku mazināšanas pasākumu pozitīvo ietekmi;

b)  atskaitīties par konsolidētu projekta ietekmi attiecībā uz dabas kapitāla galvenajām sastāvdaļām, kas attiecas uz gaisu, ūdeni, zemi un bioloģisko daudzveidību;

b)  atskaitīties par konsolidētu projekta ietekmi attiecībā uz dabas kapitāla galvenajām sastāvdaļām, kas attiecas uz gaisu, ūdeni, zemi un bioloģisko daudzveidību;

c)  aplēst ietekmi uz konkrētu teritoriju vai iedzīvotāju sociālo iekļaušanu.

c)  aplēst ietekmi uz konkrētu teritoriju vai iedzīvotāju sociālo iekļaušanu.

 

ca)  pārtraukt atbalstu projektiem, kas ir pretrunā Savienības vidēja termiņa un ilgtermiņa klimata un enerģētikas mērķiem, Parīzes nolīguma mērķiem un rada ievērojamas siltumnīcefekta gāzu emisijas;

 

cb)  pārtraukt atbalstu jebkādai fosilās degvielas infrastruktūrai, kas saistīta ar fosilo degvielu ražošanu, pārstrādi, pārvadi, sadali, uzglabāšanu vai sadedzināšanu;

Grozījums Nr.    29

Regulas priekšlikums

7. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.  Īstenošanas partneri nosaka, ka vismaz 50 % ieguldījumu saskaņā ar ilgtspējīgas infrastruktūras politikas sadaļu veicina Savienības mērķu īstenošanu klimata un vides jomā.

5.  Vismaz 40 % no ieguldījumiem, kas tiek veikti saskaņā ar InvestEU, palīdz sasniegt Savienības mērķus klimata jomā.

 

Īstenošanas partneri nosaka, ka vismaz 55 % un 10 % ieguldījumu saskaņā ar ilgtspējīgas infrastruktūras politikas sadaļu veicina Savienības mērķu īstenošanu attiecīgi klimata un vides jomā.

 

Skaidri atbilstības kritēriji un uzticama un pārredzama uzraudzības metode ir sīkāk izklāstīti ieguldījumu pamatnostādnēs, kas pieņemtas saskaņā ar šī panta 6. punktu. Minētajās pamatnostādnēs izklāsta arī metodiku, ar kuru novērtē, cik lielā mērā sociālie ieguldījumi, kuru mērķis ir palīdzēt oglekļietilpīgiem reģioniem, kas ir pārejas posmā, veicina pirmajos divos apakšpunktos minēto robežvērtību ievērošanu.

Grozījums Nr.    30

Regulas priekšlikums

7. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 26. pantu, lai definētu ieguldījumu pamatnostādnes katrai politikas sadaļai.

6.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 26. pantu attiecībā uz šīs regulas papildināšanu, definējot ieguldījumu pamatnostādnes katrai 1. punktā minētajai politikas sadaļai. Nosakot minētās ieguldījumu pamatnostādnes, Komisija sadarbojas ar īstenošanas partneriem saskaņā ar InvestEU programmu.

 

Komisija tāpat tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 26. pantu attiecībā uz šīs regulas papildināšanu, nosakot 3. punktā minētās norādes.

Grozījums Nr.    31

Regulas priekšlikums

8. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a  Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 26. pantu, lai — pēc konsultācijas saņemšanas no konsultatīvās padomes —noteiktu tirgus nepilnības un nepietiekami optimālas ieguldījumu situācijas, kas minētas 1. punktā.

Grozījums Nr.    32

Regulas priekšlikums

9. pants – 3. punkts – aa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

aa)  atklātās tirgus nepilnības un nepietiekami optimālas ieguldījumu situācijas, kuras būtu jārisina ar finansētajām darbībām;

Grozījums Nr.    33

Regulas priekšlikums

17. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Komisija ir pārstāvēta abos konsultatīvās padomes sastāvos.

3.  Komisija ir pārstāvēta abos konsultatīvās padomes sastāvos. Eiropas Parlaments ieceļ neatkarīgu ekspertu, kas ir īstenošanas partneru konsultatīvās padomes loceklis.

Grozījums Nr.    34

Regulas priekšlikums

17. pants – 5. punkts – a apakšpunkts – iia punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

iia)  sniedz konsultācijas par ieguldījumu un projektu atbilstību;

Grozījums Nr.    35

Regulas priekšlikums

17. pants – 5.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

5.a  Konsultatīvās padomes sanāksmju protokoli tiek darīti publiski pieejami īpaši tam paredzētā tīmekļa vietnē.

Grozījums Nr.    36

Regulas priekšlikums

18. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Komisija apstiprina, vai īstenošanas partneru ierosinātās finansēšanas un ieguldījumu darbības atbilst Savienības tiesību aktiem un politikas nostādnēm.

3.  Komisija apstiprina, vai īstenošanas partneru ierosinātās finansēšanas un ieguldījumu darbības atbilst Savienības tiesību aktiem un politikas nostādnēm un vai tos uzskata par atbilstošiem 7. panta 5. punktā minētajiem mērķiem.

Grozījums Nr.    37

Regulas priekšlikums

18. pants – 4. punkts – 3. daļa – ca apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ca)  Savienības vides standartu ievērošanu;

Grozījums Nr.    38

Regulas priekšlikums

18. pants – 4. punkts – 3. daļa – cb apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(cb)  atbilstību Enerģētikas savienības principam „energoefektivitāte pirmajā vietā”;

Grozījums Nr.    39

Regulas priekšlikums

18. pants – 4. punkts – 3. daļa – cc apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(cc)  to, vai ar ierosināto darbību novērš atklātos tirgus trūkumus vai nepietiekami optimālas ieguldījumu situācijas.

Grozījums Nr.    40

Regulas priekšlikums

19. pants – 5. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Rezultātu pārskats ir publiski pieejams pēc tam, kad attiecīgā gadījumā parakstīta finansēšanas vai ieguldījumu darbība vai apakšprojekts. Publikācijā neiekļauj sensitīvu komercinformāciju vai personas datus, kas nav atklājami saskaņā ar Savienības datu aizsardzības noteikumiem.

Rezultātu pārskats ir publiski pieejams pirms ieguldījumu darbības apstiprināšanas. Publikācijā neiekļauj sensitīvu komercinformāciju vai personas datus, kas nav atklājami saskaņā ar Savienības datu aizsardzības noteikumiem.

Grozījums Nr.    41

Regulas priekšlikums

21. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  InvestEU portālu izveido Komisija. Tas ir viegli pieejama un vienkārši lietojama projektu datubāze, kas sniedz būtisku informāciju par katru projektu.

1.  InvestEU portālu izveido Komisija. Tas tiek pienācīgi popularizēts, ir viegli pieejama un vienkārši lietojama projektu datubāze, kas sniedz būtisku informāciju par katru projektu.

Grozījums Nr.    42

Regulas priekšlikums

22. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Komisija ziņo par programmas InvestEU īstenošanu saskaņā ar [Finanšu regulas] [241. un 250. pantu]. Šajā nolūkā īstenošanas partneri katru gadu sniedz vajadzīgo informāciju, lai Komisija varētu izpildīt savus ziņošanas pienākumus.

4.  Komisija ziņo par programmas InvestEU īstenošanu saskaņā ar [Finanšu regulas] [241. un 250. pantu]. Šajā nolūkā īstenošanas partneri katru gadu sniedz vajadzīgo informāciju, lai Komisija varētu izpildīt savus ziņošanas pienākumus. Pildot savus ikgadējos ziņošanas pienākumus, Komisija katru gadu veic analīzi par daudzgadu konsolidāciju, lai noteiktu, vai izdevumi klimata jomā ir pietiekami, lai sasniegtu noteiktos klimata un vides iekļaušanas mērķus, kas minēti 7. panta 5. punktā. Komisija informē par klimata pārmaiņu mērķiem sniegto atbalstu, nošķirot pasākumus klimata pārmaiņu mazināšanai un attiecībā uz pielāgošanos tām, kā arī sniedz informāciju par attiecīgo finanšu instrumentu devumu klimata jomā un dara šo informāciju publiski pieejamu.

Grozījums Nr.    43

Regulas priekšlikums

24. pants – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ES garantiju, maksājumus un līdzekļu atgūšanu saskaņā ar to, un darbības saskaņā ar programmu InvestEU revidē Revīzijas palāta. [18 mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā] izdod īpašu Revīzijas palātas ziņojumu.

Grozījums Nr.    44

Regulas priekšlikums

II pielikums – 1. daļa – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  enerģētikas nozares attīstība saskaņā ar Enerģētikas savienības prioritātēm, tostarp energoapgādes drošību, un saistībām saskaņā ar Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un Parīzes nolīgumu, jo īpaši veicot šādus pasākumus:

1.  enerģētikas nozares — izslēdzot darbības, kas saistītas ar fosilā kurināmā ražošanu, pārstrādi, pārvadi, sadali, uzglabāšanu vai sadedzināšanu, — attīstība saskaņā ar Enerģētikas savienības prioritātēm, tostarp energoapgādes drošību, un saistībām saskaņā ar Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un Parīzes nolīgumu, jo īpaši veicot šādus pasākumus:

Grozījums Nr.    45

Regulas priekšlikums

II pielikums – 1. daļa – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  tīru un ilgtspējīgu atjaunojamu energoresursu ražošanas, piegādes vai izmantošanas paplašināšana;

(a)  tīru un ilgtspējīgu atjaunojamu energoresursu ražošanas, piegādes, uzglabāšanas vai izmantošanas paplašināšana;

Grozījums Nr.    46

Regulas priekšlikums

II pielikums – 1. daļa – 1. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  ilgtspējīgas enerģijas infrastruktūras (pārvades un sadales līmenis, uzglabāšanas tehnoloģijas) izveide, pilnveidošana un modernizācija;

(c)  ilgtspējīgas enerģijas infrastruktūras (pārvades un sadales līmenis, uzglabāšanas tehnoloģijas) izveide, pilnveidošana un modernizācija, kā arī inovatīvu siltumenerģijas piegādes sistēmu un kombinētas siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanas izstrādi;

Grozījums Nr.    47

Regulas priekšlikums

II pielikums – 1. daļa – 1. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d)  sintētiskas degvielas izstrādāšana, izmantojot atjaunojamus/ oglekļa ziņā neitrālus avotus, un tās piegāde; alternatīvas degvielas;

(d)  sintētiskas degvielas izstrādāšana, izmantojot atjaunojamus/ oglekļa ziņā neitrālus, nefosilus avotus, un tās piegāde; alternatīvas degvielas;

Grozījums Nr.    48

Regulas priekšlikums

II pielikums – 1. daļa – 1. punkts – ea apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ea)  atbalsts reģioniem, kuri atrodas pārejas procesā, ņemot vērā Savienības klimata politikas mērķus, jo īpaši kalnrūpniecības reģioniem;

Grozījums Nr.    49

Regulas priekšlikums

II pielikums – 1. daļa – 1. punkts – eb apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(eb)  vietējā un reģionālā atjaunojamās enerģijas ražošana, jo īpaši iesaistot energokopienas.

Pamatojums