Procedūra : 2018/0180(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0483/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0483/2018

Debates :

Balsojumi :

PV 26/03/2019 - 7.17
CRE 26/03/2019 - 7.17

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2019)0237

ZIŅOJUMS     ***I
PDF 882kWORD 102k
20.12.2018
PE 628.440v02-00 A8-0483/2018

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (ES) 2016/1011 attiecībā uz mazoglekļa un labvēlīgas oglekļa ietekmes etaloniem

(COM(2018)0355 – C8-0209/2018 – 2018/0180(COD))

Ekonomikas un monetārā komiteja

Referente: Neena Gill

GROZĪJUMI
EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
  Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejAS ATZINUMS
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA
 ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (ES) 2016/1011 attiecībā uz mazoglekļa un labvēlīgas oglekļa ietekmes etaloniem

(COM(2018)0355 – C8-0209/2018 – 2018/0180(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0355),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0209/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas ... atzinumu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinumu (A8-0483/2019),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr.    1

EIROPAS PARLAMENTA GROZĪJUMI(1)*

Komisijas priekšlikumā

---------------------------------------------------------

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko groza Regulu (ES) 2016/1011 attiecībā uz klimata pārejas etaloniem un Parīzes nolīgumam pielāgotiem etaloniem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu(2),

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(3),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)  ANO Ģenerālā asambleja 2015. gada 25. septembrī pieņēma jaunu ilgtspējīgas attīstības globālo regulējumu: Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam(4), kuras pamatā ir ilgtspējīgas attīstības mērķi (IAM). Komisijas 2016. gada paziņojums “Turpmākie pasākumi ilgtspējīgai Eiropas nākotnei”(5) sasaista IAM ar Savienības politikas satvaru, lai nodrošinātu, ka visu — gan Savienības līmeņa, gan starptautisku — Savienības darbību un politikas iniciatīvu pamatā ir IAM. Eiropadomes 2017. gada 20. jūnija secinājumi(6) apstiprināja Savienības un dalībvalstu apņemšanos īstenot programmu 2030. gadam pilnīgi, saskaņoti, vispusīgi, integrēti un efektīvi, cieši sadarbojoties ar partneriem un citām ieinteresētajām personām.

(2)  Savienība 2015. gadā noslēdza Parīzes klimata nolīgumu(7). Nolīguma 2. panta c) apakšpunktā ir izvirzīts mērķis noteiktāk stāties pretim klimata pārmaiņām, tostarp finanšu plūsmas pieskaņojot izvirzītajam kursam uz mazākām siltumnīcefekta gāzu emisijām un klimatnoturīgu attīstību.

(2a)  Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC) 2018. gada 8. oktobrī publicēja īpašo ziņojumu “Globālā sasilšana 1,5 °C līmenī” (IPCC īpašais ziņojums), kurā brīdināja par ārkārtējiem riskiem sasniegt globālo sasilšanu par 2 °C virs līmeņa, kāds bija pirms industrializācijas, un prasīja ierobežot globālo sasilšanu līdz 1,5 ºC, norādot, ka tam būs nepieciešamas straujas, tālejošas un vēl nepieredzētas pārmaiņas visos sabiedrības aspektos.

(2b)  Savienībai būtu jāveicina IPCC īpašā ziņojuma secinājumu izvirzīšana par galveno zinātnisko ieguldījumu Katovices Klimata pārmaiņu konferencē Polijā 2018. gada decembrī, kad tiks pārskatīts Parīzes nolīgums.

(3)  Ilgtspēja un pāreja uz mazoglekļa un klimatnoturīgu, resursu ziņā efektīvāku aprites ekonomiku ir svarīgi elementi, lai nodrošinātu Savienības ekonomikas ilgtermiņa konkurētspēju. Ilgtspējai jau ilgstoši ir bijusi būtiska nozīme Savienības projektā, un Savienības līgumos ir atzīti tās sociālie un vides aspekti. Ir ierobežotas iespējas transformēt finanšu sektora kultūru, pavēršot to virzienā uz ilgtspējīgu finansējumu, lai nodrošinātu, ka globālais vidējās temperatūras pieaugums paliktu krietni zem 2 °C. Tāpēc ir būtiski, lai jaunas investīcijas infrastruktūrā būtu ilgtermiņā ilgtspējīgas.

(4)  Komisija 2018. gada martā publicēja savu rīcības plānu “Ilgtspējīgas izaugsmes finansēšana”(8), kurā izklāstīja vērienīgu un vispusīgu ilgtspējīgu finanšu stratēģiju. Viens no šā rīcības plāna mērķiem ir novirzīt kapitāla plūsmas uz ilgtspējīgiem ieguldījumiem, lai panāktu ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi. Lielāka pievēršanās klimata pārmaiņu ietekmes ierobežošanai ir izšķiroši svarīga, jo ir ārkārtīgi palielinājies neprognozējamo laikapstākļu izraisīto katastrofu skaits.

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1386/2013/ES(9) aicināja palielināt privātā sektora finansējumu ar vidi un klimatu saistītām izmaksām, galvenokārt ieviešot stimulus un metodoloģiju, kas mudina uzņēmumus mērīt savas ar vidi saistītās uzņēmējdarbības izmaksas un peļņu, kas izriet no vides pakalpojumu izmantošanas.

(6)  Lai sasniegtu IAM, Savienībā ir jānovirza kapitāla plūsmas ilgtspējīgiem ieguldījumiem. Ir svarīgi pilnīgi izmantot iekšējā tirgus potenciālu šo mērķu īstenošanai. Saistībā ar to ir būtiski novērst šķēršļus efektīvai kapitāla plūsmai ilgtspējīgu ieguldījumu virzienā iekšējā tirgū un novērst šādu iespējamu šķēršļu rašanos.

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/101130(10) paredz vienotus noteikumus attiecībā uz etaloniem Savienībā un dažādus etalonu veidus, pamatojoties uz to raksturlielumiem, jutīgumu un riskiem. Arvien vairāk ieguldītāju īsteno mazoglekļa ieguldījumu stratēģijas un izmanto mazoglekļa etalonus, atsaucoties uz ieguldījumu portfeļu darbības rezultātiem vai mērot tos. Spēkā esošie mazoglekļa etaloni ir nopietni pakļauti zaļmaldināšanas ietekmei. Tāpēc finanšu etaloniem vajadzētu būt skaidriem, pārredzamiem un saskaņotiem ar Savienības tiesību aktos īstenotajām Parīzes klimata nolīguma saistībām, un tas ir investoriem nozīmīgs instruments.

(8)  Pašlaik mazoglekļa indeksos ir sagrupēts plašs dažādu indeksu klāsts. Šos mazoglekļa indeksus izmanto kā etalonus ieguldījumu portfeļos un produktos, kurus tirgo arī ārvalstīs. Mazoglekļa etalonu kvalitāte un integritāte ietekmē iekšējā tirgus efektīvu darbību daudzos dažādos individuālos un kolektīvos ieguldījumu portfeļos. Daudzi mazoglekļa indeksi, ko izmanto ieguldījumu portfeļu darbības rezultātu, jo īpaši nodalītu ieguldījumu kontu un kolektīvu ieguldījumu shēmu darbības rezultātu, mērīšanai, tiek izstrādāti vienā dalībvalstī, bet tos izmanto portfeļu un aktīvu pārvaldnieki citās dalībvalstīs. Turklāt portfeļu un aktīvu pārvaldnieki bieži nodrošina savus oglekļa riska darījumus, izmantojot citā dalībvalstī izstrādātus etalonus.

(9)  Tirgū ir parādījušies dažādu kategoriju mazoglekļa indeksi ar dažādu vērienu. Dažu etalonu mērķis ir samazināt standarta ieguldījumu portfeļa radīto oglekļa pēdu, savukārt citi ir paredzēti tikai tādu komponentu atlasei, kas palīdz sasniegt Parīzes klimata nolīgumā izvirzīto 2°C mērķi. Lai gan to mērķi un stratēģijas atšķiras, daudzus no šiem etaloniem parasti popularizē kā mazoglekļa etalonus. Šāda veida etaloni ir saistīti ar nopietniem riskiem, jo var radīt investoru apjukumu un palielināt zaļmaldināšanas iespējamību.

(10)  Atšķirīgas pieejas etalonu metodoloģijai izraisa iekšējā tirgus sadrumstalotību, jo etalonu lietotājiem nav skaidrs, vai konkrētais mazoglekļa etalons ir pielāgots 2 °C mērķim, vai arī tas vienkārši ir etalons, kura mērķis ir samazināt standarta ieguldījumu portfeļa radīto oglekļa pēdu. Lai nepieļautu, iespējams, nelikumīgus administratoru apgalvojumus par to izmantoto etalonu mazoglekļa būtību, dalībvalstis varētu pieņemt dažādus noteikumus, lai neraisītu ieguldītājos apjukumu un neskaidrības par dažādu tā dēvēto mazoglekļa indeksu, ko izmanto kā etalonus mazoglekļa ieguldījumu portfelim, mērķiem un vērienīgumu.

(11)  Ja nav saskaņotas sistēmas, kas nodrošina individuālos vai kolektīvos ieguldījumu portfeļos izmantoto mazoglekļa etalonu galveno kategoriju precizitāti un integritāti, ir ļoti iespējams, ka dalībvalstu īstenotās pieejas atšķirības radīs šķēršļus vienmērīgai iekšējā tirgus darbībai.

(12)  Tāpēc, lai uzturētu pienācīgu iekšējā tirgus darbību, kas izdevīga gala ieguldītājam, lai turpinātu uzlabot tā darbības apstākļus un lai nodrošinātu augstu patērētāju un ieguldītāju aizsardzības līmeni, ir atbilstoši pielāgot Regulu (ES) 2016/1011 nolūkā noteikt minimālo tiesisko regulējumu, ar ko saskaņo un integrē klimata pāreju un Parīzes nolīgumam pielāgotus etalonus Savienības līmenī. Šajā ziņā ir īpaši svarīgi, lai šādi etaloni nevarētu būtiski kaitēt citiem vidiskajiem, sociālajiem un pārvaldības (VSP) mērķiem, jo īpaši tad, ja tie ir definēti Savienības mēroga sistēmā, lai veicinātu ilgtspējīgus ieguldījumus, pamatojoties uz saskaņotiem rādītājiem un kritērijiem.

(13)  Klimata pārejas etalonu un Parīzes nolīgumam pielāgotu etalonu skaidra nošķīruma ieviešana un minimālo standartu izstrāde katram no tiem palīdzēs nodrošināt konsekvenci starp etaloniem, kurus paredzēts veicināt atsevišķi. Parīzes nolīgumam pielāgotiem etaloniem vajadzētu būt vērstiem uz tādiem konkrēta tirgus uzņēmumiem vai segmentiem, kas jau atbilst Parīzes klimata nolīguma ilgtermiņa globālās sasilšanas mērķim.

(14)  Katram uzņēmumam, kura aktīvi ir atlasīti kā klimata pārejas etalona pamatā esoši aktīvi, vajadzētu būt plānam par savu oglekļa emisiju samazināšanu, virzoties uz vispārēju pielāgošanos Parīzes klimata nolīguma ilgtermiņa globālās sasilšanas mērķim. Šiem plāniem vajadzētu būt publiskiem ticamiem tādā ziņā, ka tajos ir ietverta patiesa apņemšanās īstenot dekarbonizāciju un ka tie ir pietiekami sīki izstrādāti un tehniski īstenojami.

(15)  Dažādi etalonu administratori apgalvo, ka to etaloni tiecas sasniegt VSP mērķus. Tomēr ▌etalonu lietotājiem ne vienmēr ir nepieciešamā informācija par to, ▌cik lielā mērā VSP faktori ir ņemti vērā etalonu administratoru metodoloģijā ▌. Turklāt pieejamā informācija bieži ir izkaisīta un neļauj efektīvi salīdzināt ieguldījumus citās valstīs. Lai tirgus dalībnieki varētu pieņemt ar informāciju pamatotus lēmumus, būtu jāprasa, lai etalonu administratori etalona paziņojumā atklātu, vai to etaloni vai etalonu grupas tiecas sasniegt VSP mērķus un vai etalonu administrators piedāvā šādus etalonus. Etalonu administratoram attiecībā uz nozīmīgiem akciju un obligāciju etaloniem, kā arī uz klimata pārejas un Parīzes nolīgumam pielāgotiem etaloniem būtu jāpublicē detalizēta informācija par to, vai un cik lielā mērā ir nodrošināta vispārēja pielāgošana mērķim samazināt oglekļa emisijas un/vai sasniegt Parīzes klimata nolīguma mērķus. Komisijai būtu jāveic ietekmes novērtējums, lai noteiktu iespēju attiecībā uz visiem etaloniem vai etalonu grupām ietvert detalizētu paskaidrojumu par to, kā tiek nodrošināta oglekļa emisijas mērķa un/vai Parīzes klimata nolīguma mērķu sasniegšana.

(16)  To pašu iemeslu dēļ klimata pārejas un Parīzes nolīgumam pielāgotu etalonu administratoriem būtu arī jāpublicē to aprēķinos izmantotā metodoloģija. Šai informācijai būtu jāpaskaidro, kā tika atlasīti un svērti pamatā esošie aktīvi, kuri aktīvi tika izslēgti un kāpēc. ▌Lai novērtētu, kā etalons palīdz sasniegt vides jomā izvirzītos mērķus, etalona administratoram būtu jāatklāj, kā tika mērīta pamatā esošo aktīvu radītā oglekļa pēda un oglekļa ietaupījumi, to attiecīgās vērtības, tostarp etalona radītā oglekļa pēda, kā arī jānorāda izmantoto datu veids un avots. Lai aktīvu pārvaldnieki varētu izvēlēties savai ieguldījumu stratēģijai piemērotāko etalonu, etalonu administratoriem būtu jāpamato savas metodoloģijas parametri un jāpaskaidro, kā etalons palīdz sasniegt vides jomā izvirzītos mērķus ▌. Publiskotajā informācijā būtu jāiekļauj arī dati par pārbaužu biežumu un veikto procedūru.

(17a)  Ir svarīgi, lai galvenajiem elementiem metodēs, kuras izmanto klimata pārejas un Parīzes nolīgumam pielāgotu etalonu apkopošanai, būtu stabils klimata zinātnes pamatojums. Parasti to panāks, pildot Parīzes klimata nolīgumu, piemēram, īstenojot klimata scenāriju un attiecīgo dekarbonizācijas ceļu, kas ir pielāgots Parīzes klimata nolīguma mērķiem.

(18)  Lai nodrošinātu nepārtrauktu atbilstību atlasītajam klimata pārmaiņu mazināšanas mērķim, klimata pārejas un Parīzes nolīgumam pielāgotu etalonu administratoriem būtu regulāri jāpārskata sava metodoloģija un jāinformē attiecīgo procedūru lietotāji par visām būtiskajām izmaiņām. Ieviešot būtiskas izmaiņas, etalonu administratoriem būtu jāatklāj to iemesli un jāpaskaidro, kā izmaiņas atbilst etalonu sākotnējiem mērķiem.

(19)  Lai palielinātu pārredzamību un nodrošinātu pienācīgu saskaņotības līmeni, Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu, lai precizētu ▌klimata pārejas un Parīzes nolīgumam pielāgotu etalonu administratoriem piemērojamā informācijas atklāšanas pienākuma minimālo saturu un lai precizētu klimata pārejas un Parīzes nolīgumam pielāgotu etalonu metodoloģijas saskaņošanas minimālos standartus, tostarp oglekļa emisiju ▌un ar pamatā esošajiem aktīviem saistīto oglekļa ietaupījumu aprēķināšanas metodi, ņemot vērā produktu un organizāciju vides pēdas metodes, kas noteiktas Komisijas Ieteikuma 2013/179/ES(11) 2. punkta a) un b) apakšpunktā, un ilgtspējīga finansējuma tehnisko ekspertu grupas (TEG) darbu. Ir ļoti svarīgi, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus attiecībā uz katru deleģēto aktu, rīkotu pienācīgas atklātas un publiskas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai šīs apspriešanās notiktu atbilstīgi principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Lai nodrošinātu vienlīdzīgu dalību deleģēto aktu sagatavošanā, Eiropas Parlaments un Padome saņem visus dokumentus vienlaikus ar dalībvalstu ekspertiem, un to eksperti var sistemātiski piedalīties Komisijas ekspertu grupu sanāksmēs, kurās tiek sagatavoti deleģētie akti.

(20)  Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regula (ES) 2016/1011,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Grozījumi Regulā (ES) 2016/1011

Regulu (ES) 2016/1011 groza šādi:

1.  regulas 3. panta 1. punktam pievieno šādu 23.a), 23.b) un 23.b) apakšpunktu:

“23.a) “klimata pārejas etalons” ir etalons, kurš ir marķēts kā ES klimata pārejas etalons, kura pamatā esošie aktīvi šā punkta 1. apakšpunkta b) punkta ii) apakšpunkta vajadzībām ir atlasīti, svērti vai izslēgti , ka rezultātā iegūtais etalonu portfelis ir uz dekarbonizācijas trajektorijas, un kurš ir veidots atbilstīgi 19.a panta 2. punktā minētajos deleģētajos aktos paredzētajiem standartiem. Šis etalons atbilst visām šādām minimālajām prasībām:

i)  aktīvu izdevēju emisiju samazināšanas plānos ir jāiekļauj izmērāmi, laikā ierobežoti, noturīgi un ar pierādījumiem pamatoti mērķi;

ii)  par pamatā esošajiem aktīviem atbildīgajiem uzņēmumiem ir jābūt ieviestiem detalizētiem emisiju samazināšanas plāniem, kuri ir sadalīti līdz atsevišķi strādājošu meitasuzņēmumu līmenim;

iii)  aktīvu emitentiem katru gadu ir jāziņo par gūtajiem panākumiem ceļā uz šiem mērķiem;

iv)  pamatā esošo aktīvu darbības nedrīkst būtiski kaitēt citiem VSP mērķiem.

Līdz 2022. gada 1. janvārim etalonu izstrādātāji Savienībā cenšas tirgot vienu vai vairākus klimata pārejas etalonus, un šis etalons tiks regulēts kā nozīmīgs etalons;

(23b) “Parīzes nolīgumam pielāgots etalons” ir etalons, kurš ir marķēts kā Parīzes nolīgumam pielāgots etalons un kura pamatā esošie aktīvi šā punkta 1. punkta b) apakšpunkta ii) punkta nolūkā ir atlasīti tā, ka rezultātā iegūtā etalonu portfeļa oglekļa emisijas ir pielāgotas 1,5 °C Parīzes klimata nolīguma saistībām, un kurš ir arī veidots saskaņā ar 19.a panta 2. punktā minētajos deleģētajos aktos noteiktajiem minimālajiem standartiem, un kura pamatā esošo aktīvu portfelis nav atkarīgs no uzņēmumiem, kas veic kādu no šādām saimnieciskajām darbībām:

  fosilo kurināmo izpēte, ieguve, tirdzniecība un pārstrāde;

  tādu spēkstaciju būvniecību un uzturēšanu, kurās dedzina fosilos kurināmos.

Pamatā esošo aktīvu darbības nedrīkst būtiski kaitēt citiem VSP mērķiem.

Līdz 2022. gada 1. janvārim etalonu izstrādātāji Savienībā cenšas tirgot vienu vai vairākus Parīzes nolīgumam pielāgotus etalonus, un šis etalons tiks regulēts kā nozīmīgs etalons;

(23c) “dekarbonizācijas trajektorija” ir izmērāma, zinātniski pamatota un laikā ierobežota trajektorija 1., 2. un 3. darbības jomas un oglekļa emisiju samazināšanai virzienā uz pielāgošanu Parīzes klimata nolīguma globālās sasilšanas ilgtermiņa mērķim.”;

2.  13. pantu groza šādi:

a)  panta 1. punktam pievieno šādu d) un da) apakšpunktu:

“d) paskaidrojums par to, kā a) apakšpunktā minētie galvenie metodoloģijas elementi ataino vides, sociālos vai pārvaldības (VSP) aspektus attiecībā uz katru etalonu vai etalonu grupu ▌;

“da) paskaidrojums par to, kā etaloni vai etalonu grupa ietekmē klimatu, jo īpaši to, cik lielā mērā tā atbilst Parīzes nolīguma mērķiem;”;

b)  pievieno šādu 2.a punktu:

“2.a  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 49. pantu, lai precizētu šā panta 1. punkta d) un da) apakšpunktā minētā paskaidrojuma minimālo saturu, kā arī izmantojamo standarta formātu, un atjauninātu 27. panta 2.a punktā minētos norādījumus par etalona paziņojumu nolūkā iekļaut atsauces uz VSP un ilgtspējas apsvērumiem.”;

3.  III sadaļā iekļauj šādu 3.a nodaļu:

“3.a nodaļa

Mazoglekļa un Parīzes nolīgumam pielāgoti etaloni

19.a pants

Mazoglekļa un Parīzes nolīgumam pielāgoti etaloni

(1)  Regulas III pielikumā paredzētās prasības attiecas uz klimata pārejas vai Parīzes nolīgumam pielāgotu etalonu izstrādi un datu sniegšanu tiem, papildus II, III un IV sadaļas prasībām vai aizstājot tās.

(2)  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 49. pantu attiecībā uz klimata pārejas vai Parīzes nolīgumam pielāgotiem etaloniem, lai precizētu ▌:

(a)  pamatā esošo aktīvu izvēles kritērijus, tostarp attiecīgā gadījumā aktīvu izslēgšanas kritērijus;

(b)  svara piešķiršanas kritērijus un metodes, kas jāpiemēro etalona pamatā esošajiem aktīviem;

(c)  klimata pārejas etalonu dekarbonizācijas trajektorijas aprēķināšanu.”;

3.a  regulas 21. panta 3. punkta pēdējo daļu groza šādi:

Kompetentā iestāde līdz minētā laikposma beigām pārskata savu lēmumu uzdot administratoram turpināt etalona publicēšanu un attiecīgā gadījumā var pagarināt minēto laikposmu par atbilstīgu laikposmu, kas nepārsniedz 12 mēnešus. Obligātās pārvaldības maksimālais laikposms kopumā nepārsniedz 36 mēnešus.”;

3.b  23. panta 6. punkta pēdējo daļu groza šādi:

“Saskaņā ar pirmās daļas a) un b) apakšpunktu datu obligātās sniegšanas maksimālais laikposms kopumā nepārsniedz 36 mēnešus.”;

4.  regulas 27. pantā iekļauj šādu 2.a, 2.b un 2.c punktu:

“2.a Saistībā ar katru 2. punktā paredzēto prasību paziņojumā par etalonu paskaidro, kā ir atainoti vides, sociālie un pārvaldības aspekti attiecībā uz katru izstrādāto un publiskoto etalonu vai etalonu grupu ▌. Attiecībā uz tiem etaloniem vai etalonu grupām, kas neīsteno VSP mērķus, ir pietiekami, ja etalonu izstrādātāji etalona paziņojumā skaidri norāda, ka tiem nav šādu mērķu.

Ja šā individuālā etalona izstrādātāja portfelī nav pieejams neviens etalons, kas atbilstu 3. panta 1. punkta 23.a un 23.b apakšpunktam, vai ja tiem nav etalonu, kuri tiektos sasniegt vai ņemtu vērā VSP mērķus, tas tiks norādīts etalona paziņojumā. Attiecībā uz ievērojamiem akciju un obligāciju etaloniem etalona izstrādātājs publicē detalizētu etalona paziņojumu par to, vai un cik lielā mērā ir nodrošināta saskaņošana ar mērķi samazināt oglekļa emisijas un/vai sasniegt Parīzes klimata nolīguma mērķus, ievērojot [PB ieraksta atsauci uz regulu par informācijas atklāšanu saistībā ar ilgtspējīgiem ieguldījumiem un ilgtspējas riskiem] 5. panta 3. punktā paredzētos finanšu produktu informācijas sniegšanas noteikumus. Līdz 2020. gada 1. janvārim Komisija, pamatojoties uz ietekmes novērtējumu, novērtē, kā attiecībā uz visiem etaloniem vai etalonu grupām ir iespējams etalona paziņojumā iekļaut detalizētu paskaidrojumu par to, kā tiek nodrošināta oglekļa emisijas mērķa un/vai Parīzes klimata nolīguma mērķu sasniegšana.

Ja etalonu izstrādātājs dara pieejamu etalonu saskaņā ar 3. panta 1. punkta 23.a un 23.b apakšpunktu, etalona paziņojumā attiecībā uz šo etalonu tiks iekļauta arī informācija par vispārējās pielāgošanas pakāpi ar Parīzes klimata nolīguma ilgtermiņa temperatūras mērķi, lai panāktu, ka globālais temperatūras palielinājums ir krietni zem 2 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālo līmeni, un censtos ierobežot temperatūras pieaugumu līdz 1,5 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālo līmeni.

2.b Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 49. pantu, lai sīkāk precizētu šā panta 2.a punktā minēto informāciju ar mērķi sniegt iespēju tirgus dalībniekiem izdarīt apzinātu izvēli un nodrošināt minētā punkta tehnisko iespējamību.

Komisija līdz 2019. gada 31. decembrim sagatavo ietekmes novērtējumu ar nolūku pieņemt lēmumu par to, kad deleģētais akts stāsies spēkā, lai nodrošinātu pietiekami daudz laika etalonu administratoriem 2.a punkta izpildei. Šis deleģētais akts stājas spēkā ne vēlāk kā 2021. gada 1. janvārī.

2.c Ņemot vērā klimata tehnoloģiju straujo attīstību, ir būtiski, lai Komisija integrētu jaunas inovācijas. Tāpēc Komisija līdz 2023. gada 31. decembrim pārskata šo regulu un publicē ziņojumu, kurā analizē šīs jaunās regulas un jaunu klimata tehnoloģiju ietekmi ar mērķi panākt finanšu etalonu nozares saskaņotību ar Savienības tiesību aktos īstenotajām Parīzes klimata nolīguma saistībām, kā arī ar prasībām, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā .../... par Enerģētikas savienības pārvaldību*+. Attiecīgā gadījumā ziņojumam pievieno leģislatīva akta priekšlikumu.

____________________________

*  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula .../... par Enerģētikas savienības pārvaldību un ar ko groza Direktīvu 94/22/EK, Direktīvu 98/70/EK, Direktīvu 2009/31/EK, Regulu (EK) Nr. 663/2009, Regulu (EK) Nr. 715/2009, Direktīvu 2009/73/EK, Padomes Direktīvu 2009/119/EK, Direktīvu 2010/31/ES, Direktīvu 2012/27/ES, Direktīvu 2013/30/ES un Padomes Direktīvu (ES) 2015/652 un atceļ Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV ...).”

+  OV: Lūgums tekstā ievietot dokumentā (2016/0375(COD)) ietvertās direktīvas numuru un zemsvītras piezīmē ievietot minētās direktīvas numuru, datumu, nosaukumu un OV atsauci.

4.a  Regulas 49. pantu aizstāj ar šādu:

“1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2. Pilnvaras pieņemt 3. panta 2. punktā, 13. panta 2.a punktā, 19. panta 2.a punktā, 20. panta 6. punktā, 24. panta 2. punktā, 27. panta 2. punktā, 33. panta 7. punktā, 51. panta 6. punktā un 54. panta 3. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz ▌piecu gadu periodu, sākot no ... [PB — grozošā akta spēkā stāšanās diena]. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma turpmākiem laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 3. panta 2. punktā, 13. panta 2.a punktā, 19. panta 2.a punktā, 20. panta 6. punktā, 24. panta 2. punktā, 27. panta 2.b punktā, 33. panta 7. punktā, 51. panta 6. punktā un 54. panta 3. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4. Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts izraudzījusies saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5. Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6. Saskaņā ar 3. panta 2. punktu, 13. panta 2.a punktu, 19. panta 2.a punktu, 20. panta 6. punktu, 24. panta 2. punktu, 27. panta 2.b punktu, 33. panta 7. punktu, 51. panta 6. punktu un 54. panta 3. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja trijos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par trim mēnešiem.”

4.b  regulas 51. pantā iekļauj šādu punktu:

“4.a Pastāvošu etalonu, ko Komisija, pieņemot īstenošanas aktu, ir atzinusi par kritiski svarīgu saskaņā ar šīs regulas 20. pantu, bet kurš neatbilst prasībām līdz 2020. gada 1. janvārim saņemt atļauju saskaņā ar šīs regulas 34. pantu, var turpināt izmantot līdz 2021. gada 31. decembrim, ja tā izmantošanas pārtraukšana ietekmētu finanšu stabilitāti.”

4.c  regulas 54. pantā iekļauj šādu punktu:

“3.a Tiklīdz stājas spēkā visaptverošs un sīki izklāstīts ilgtspējīgu ieguldījumu regulējums, kurā [Eiropas Parlamenta un Padomes Regula par tāda regulējuma izstrādi, kas veicinātu ilgtspējīgus ieguldījumus] ir pirmais pamatelements, Komisija nekavējoties publicē ziņojumu par to, vai ir iespējams iekļaut Regulā (ES) 2016/1011 noteikumus par “ilgtspējas etalonu” vai “VSP etalonu”, pamatojoties uz ilgtspējīgu ieguldījumu regulējumu. Šo ziņojumu nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei. Attiecīgā gadījumā ziņojumam pievieno leģislatīva akta priekšlikumu.”;

5.  Regulai pievieno pielikumu.

2. pants

Regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Lai nodrošinātu turpmāku atbilstību un juridisko noteiktību, ir svarīgi, lai dienā, kad stājas spēkā ES taksonomijas regula, abi dokumenti būtu saskaņoti.

Tā uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā —  Padomes vārdā —

priekšsēdētājs  priekšsēdētājs

PIELIKUMS

Klimata pārejas un Parīzes nolīgumam pielāgoti etaloni

Klimata pārejas etalonu metodoloģija

1.  Pilnībā ievērojot ilgtspējas rādītāju mainīgo raksturu un to mērīšanai izmantotās metodes, mazoglekļa etalona administrators noformē, dokumentē un publisko etalona aprēķināšanai izmantoto metodoloģiju, norādot šādus aspektus, vienlaikus nodrošinot konfidencialitāti un neizpaužamas zinātības un uzņēmējdarbības informācijas (komercnoslēpumu) aizsardzību, kā noteikts Direktīvā ES 2016/943:

(a)    pamatā esošos aktīvus, ko izmanto etalona aprēķināšanā;

(b)  visus etalona metodoloģijā izmantotos kritērijus un metodes, tostarp atlases, izslēgšanas un svēruma piešķiršanas aspektus, metriku un aizstājējus;

(c)  kritērijus, ko piemēro, lai izslēgtu aktīvus vai uzņēmumus, kuri ir saistīti ar tādu oglekļa pēdas apmēru vai fosilo rezervju apmēru, kas ir nesavienojami ar iekļaušanu etalonā;

(d)  kritērijus un zinātniski pamatotu metodoloģiju un dekarbonizācijas trajektoriju aprēķinus saistībā ar indeksa portfeļa pamatā esošajiem aktīviem;

▌(h)  ievaddatu veidu un avotu un to, kā tie tiek izmantoti etalona metodoloģijā, lai noteiktu pamatā esošo aktīvu atlasīšanu vai izslēgšanu ▌, tostarp:

i)  uzņēmuma kontrolētu avotu radītās emisijas saistībā ar pamatā esošajiem aktīviem;

ii)  ar pamatā esošajiem aktīviem saistītas emisijas, ko rada iegādātas elektroenerģijas, tvaika vai citu enerģijas avotu, kas saražoti uzņēmuma augšposmā, patēriņš;

iii)  emisijas, kas izriet no uzņēmuma vai tā pamatā esošo aktīvu darbībām, kuras nav uzņēmuma tiešā kontrolē; tiek apsvērta tikai tādu uzņēmumu iekļaušanu, kas identificē šādas netiešas jeb “3. darbības jomas” emisijas, ņemot vērā datu pieejamību;

v)  vai ievaddatos tiek izmantoti globālie standarti, piemēram, Finanšu stabilitātes padomes ar klimatu saistītas finanšu informācijas publiskošanas darba grupas standarti;

i)  indeksa portfeļa kopējās oglekļa emisijas un ar etalonu īstenotās stratēģijas aplēsto ietekmi uz klimata pārmaiņu mazināšanu;

(j)  pamatojumu konkrētas metodoloģijas stratēģijas vai mērķa pieņemšanai un paskaidrojumu par to, kāpēc metodoloģija ir piemērota etalona vides mērķu aprēķināšanai.

Parīzes nolīgumam pielāgotu etalonu metodoloģija

2.  Parīzes nolīgumam pielāgota etalona administrators papildus klimata pārejas etalona administratoram piemērotajiem pienākumiem atklāj ▌katra etalona pamatā esošā aktīva labvēlīgo oglekļa ietekmi un norāda formulu vai aprēķinu, ko izmanto, lai noteiktu, vai emisijas atbilst Parīzes klimata nolīguma ilgtermiņa temperatūras mērķim.

Metodoloģijas izmaiņas

3.  Klimata pārejas un Parīzes nolīgumam pielāgotu etalonu administratori pieņem un dara lietotājiem zināmas procedūras, ar ko veic jebkādas ierosinātās būtiskās izmaiņas metodoloģijā, un to pamatojumu. Šīs procedūras atbilst vispārējam mērķim, proti, etalonu aprēķinos pastāvīgi ņemt vērā klimata pārejas un Parīzes nolīgumam pielāgotus mērķus. Šajās procedūrās:

(a)  tiek sniegts iepriekšējs un savlaicīgs paziņojums, lai lietotāji varētu pietiekami izanalizēt un izteikties par šādu ierosināto izmaiņu ietekmi, ņemot vērā administratoru veikto vispārējo apstākļu aprēķinu;

(b)  ir paredzēta lietotāju iespēja izteikties par šīm izmaiņām un administratoru iespēja uz šīm piezīmēm atbildēt, un attiecīgās piezīmes ir pieejamas visiem tirgus lietotājiem pēc jebkāda noteikta apspriešanās perioda, izņemot, ja piezīmes izteikusī persona ir pieprasījusi konfidencialitāti.

4.  Klimata pārejas un Parīzes nolīgumam pielāgotu etalonu administratori regulāri un vismaz reizi gadā pārbauda savu metodoloģiju, lai pārliecinātos, ka tā uzticami ataino norādītos mērķus, un ir ieviesuši procesu, lai tiktu ņemti vērā visu attiecīgo lietotāju viedokļi.”.

(1)

* Grozījumi: jaunais vai grozītais teksts ir norādīts treknā slīprakstā; svītrojumi ir apzīmēti ar simbolu ▌.

(2)

  OV C […], […], […]. lpp.

(3)

  OV C , , . lpp.

(4)

  OV L 282, 19.10.2016., 4.–18. lpp.

(5)

  COM(2016) 739 final.

(6)

  CO EUR 17, CONCL. 5.

(7)

  OV L 282, 19.10.2016., 4. lpp.

(8)

  COM(2018) 97 final.

(9)

  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 20. novembra Lēmums Nr. 1386/2013/ES par vispārējo Savienības vides rīcības programmu līdz 2020. gadam “Labklājīga dzīve ar pieejamajiem planētas resursiem” (OV L 354, 28.12.2013. 171. lpp.).

(10)

  Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 8. jūnija Regula (ES) 2016/1011 par indeksiem, ko izmanto kā etalonus finanšu instrumentos un finanšu līgumos vai ieguldījumu fondu darbības rezultātu mērīšanai, un ar kuru groza Direktīvu 2008/48/EK, Direktīvu 2014/17/ES un Regulu (ES) Nr. 596/2014 (OV L 171, 29.6.2016., 1. lpp.).

(11)

  Komisijas 2013. gada 9. aprīļa Ieteikums 2013/179/ES par kopīgu metožu izmantošanu produktu un organizāciju aprites cikla ekoloģisko raksturlielumu mērīšanai un uzrādīšanai (OV L 124, 4.5.2013., 1. lpp.).


Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejAS ATZINUMS (22.11.2018)

Ekonomikas un monetārajai komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (ES) 2016/1011 attiecībā uz mazoglekļa un labvēlīgas oglekļa ietekmes etaloniem

(COM(2018)0355 – C8-0209/2018 – 2018/0180(COD))

Atzinuma sagatavotāja: Adina-Ioana Vălean

GROZĪJUMI

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ekonomikas un monetāro komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1

Regulas priekšlikums

Virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Priekšlikums

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko groza Regulu (ES) 2016/1011 attiecībā uz mazoglekļa un labvēlīgas oglekļa ietekmes etaloniem

ar ko groza Regulu (ES) 2016/1011 attiecībā uz ilgtspējas rādītāju iekļaušanu etalonu metodoloģijā un labvēlīgas ietekmes etaloniem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

Grozījums Nr.    2

Regulas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/101130 paredz vienotus noteikumus attiecībā uz etaloniem Savienībā un dažādus etalonu veidus. Arvien vairāk ieguldītāju īsteno mazoglekļa ieguldījumu stratēģijas un izmanto mazoglekļa etalonus, atsaucoties uz ieguldījumu portfeļu darbības rezultātiem vai mērot tos.

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/101130 paredz vienotus noteikumus attiecībā uz etaloniem Savienībā un dažādus etalonu veidus. Arvien vairāk ieguldītāju īsteno ilgtspējīgu ieguldījumu stratēģijas un izmanto etalonus, atsaucoties uz ieguldījumu portfeļu darbības rezultātiem vai mērot tos

__________________

__________________

30 Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 8. jūnija Regula (ES) 2016/1011 par indeksiem, ko izmanto kā etalonus finanšu instrumentos un finanšu līgumos vai ieguldījumu fondu darbības rezultātu mērīšanai, un ar kuru groza Direktīvu 2008/48/EK, Direktīvu 2014/17/ES un Regulu (ES) Nr. 596/2014 (OV L 171, 29.6.2016., 1. lpp.).

30 Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 8. jūnija Regula (ES) 2016/1011 par indeksiem, ko izmanto kā etalonus finanšu instrumentos un finanšu līgumos vai ieguldījumu fondu darbības rezultātu mērīšanai, un ar kuru groza Direktīvu 2008/48/EK, Direktīvu 2014/17/ES un Regulu (ES) Nr. 596/2014 (OV L 171, 29.6.2016., 1. lpp.).

Grozījums Nr.    3

Regulas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8)  Pašlaik mazoglekļa indeksos ir sagrupēts plašs dažādu indeksu klāsts. Šos mazoglekļa indeksus izmanto kā etalonus ieguldījumu portfeļos un produktos, kurus tirgo arī ārvalstīs. Mazoglekļa etalonu kvalitāte un integritāte ietekmē iekšējā tirgus efektīvu darbību daudzos dažādos individuālos un kolektīvos ieguldījumu portfeļos. Daudzi mazoglekļa indeksi, ko izmanto ieguldījumu portfeļu darbības rezultātu, jo īpaši nodalītu ieguldījumu kontu un kolektīvu ieguldījumu shēmu darbības rezultātu, mērīšanai, tiek izstrādāti vienā dalībvalstī, bet tos izmanto portfeļu un aktīvu pārvaldnieki citās dalībvalstīs. Turklāt portfeļu un aktīvu pārvaldnieki bieži nodrošina savus oglekļa riska darījumus, izmantojot citā dalībvalstī izstrādātus etalonus.

(8)  Pašlaik mazoglekļa vai ilgtspējas indeksos ir sagrupēts plašs dažādu indeksu klāsts. Šos indeksus izmanto kā etalonus ieguldījumu portfeļos un produktos, kurus tirgo arī ārvalstīs. Etalonu kvalitāte un integritāte ietekmē iekšējā tirgus efektīvu darbību daudzos dažādos individuālos un kolektīvos ieguldījumu portfeļos. Daudzi mazoglekļa un ilgtspējas indeksi, ko izmanto ieguldījumu portfeļu darbības rezultātu, jo īpaši nodalītu ieguldījumu kontu un kolektīvu ieguldījumu shēmu darbības rezultātu, mērīšanai, tiek izstrādāti vienā dalībvalstī, bet tos izmanto portfeļu un aktīvu pārvaldnieki citās dalībvalstīs. Turklāt portfeļu un aktīvu pārvaldnieki bieži nodrošina savus oglekļa riska darījumus un vides riskus, izmantojot citā dalībvalstī izstrādātus etalonus.

Grozījums Nr.    4

Regulas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9)  Tirgū ir parādījušies dažādu kategoriju mazoglekļa indeksi ar dažādu vērienu. Dažu etalonu mērķis ir samazināt standarta ieguldījumu portfeļa radīto oglekļa pēdu, savukārt citi ir paredzēti tikai tādu komponentu atlasei, kas palīdz sasniegt Parīzes klimata nolīgumā izvirzīto 2°C mērķi. Lai gan to mērķi un stratēģijas atšķiras, visus attiecīgos etalonus popularizē kā mazoglekļa etalonus.

(9)  Tirgū ir parādījušies dažādu kategoriju ilgtspējas indeksi ar dažādu vērienu. Lai gan to mērķi un stratēģijas atšķiras, visus attiecīgos etalonus popularizē kā ilgtspējas etalonus.

Grozījums Nr.    5

Regulas priekšlikums

10.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(10a)  Kā secināja Komisijas Augsta līmeņa ekspertu grupa ilgtspējīga finansējuma jautājumos, etaloni ir labāk jāsaskaņo ar ilgtspēju un tiem ir jāataino etalonu atkarība no ilgtspējas riskiem. Ieguldītājiem ir vajadzīga salīdzināma un pilnīga informācija par vides riskiem un ietekmi uz vidi, lai tie varētu novērtēt savus portfeļus ne tikai saistībā ar oglekļa ietekmi. Koncentrēšanās vienīgi uz oglekļa ietekmi varētu radīt nelabvēlīgas papildu sekas, pārvirzot ieguldījumu plūsmas uz mērķiem, kas ir saistīti ar citiem vides riskiem. Tāpēc etalonu administratoriem būtu jāapsver un jāatklāj tas, kādā apmērā etalonu metodoloģijā ir atainoti ilgtspējas (vides, sociālās un pārvaldības) apsvērumi.

Grozījums Nr.    6

Regulas priekšlikums

10.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(10b)  Tādēļ visiem etalonu administratoriem būtu savā etalonu metodoloģijā jāiekļauj galvenie resursu lietderīgas izmantošanas rādītāji, kas attiecas ne tikai uz CO2 emisijām, bet arī uz citām emisijām, ietekmi uz bioloģisko daudzveidību, atkritumu ražošanu, enerģijas izmantošanu, atjaunojamu energoresursu, izejmateriālu, ūdens un zemes izmantošanu, kā tas paredzēts Komisijas aprites ekonomikas uzraudzības sistēmā, ES rīcības plānā pārejai uz aprites ekonomiku. un Eiropas Parlamenta 2015. gada 9. jūlija rezolūcijā par resursu lietderīgu izmantošanu — – ceļā uz aprites ekonomiku″.

Grozījums Nr.    7

Regulas priekšlikums

10.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(10c)  Kā ierosināja Komisijas Augsta līmeņa ekspertu grupa ilgtspējīgu finanšu jautājumos, Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei (EVTI) būtu savos norādījumos ″Paziņojums par etaloniem″ jāiekļauj atsauces uz vides, sociālajiem un pārvaldības (VSP) mērķiem un ilgtspējas apsvērumiem. EVTI kopā ar Eiropas Finanšu pārskatu padomdevēju grupu (EFRAG) būtu jāizstrādā norādījumi etalonu administratoriem par aprites ekonomikas rādītāju iekļaušanu etalonu metodoloģijā.

Grozījums Nr.    8

Regulas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11)  Ja nav saskaņotas sistēmas, kas nodrošina individuālos vai kolektīvos ieguldījumu portfeļos izmantoto mazoglekļa etalonu galveno kategoriju precizitāti un integritāti, ir ļoti iespējams, ka dalībvalstu īstenotās pieejas atšķirības radīs šķēršļus vienmērīgai iekšējā tirgus darbībai.

(11)  Ja nav saskaņotas sistēmas, kas nodrošina individuālos vai kolektīvos ieguldījumu portfeļos izmantoto etalonu precizitāti un integritāti, ir ļoti iespējams, ka dalībvalstu īstenotās pieejas atšķirības radīs šķēršļus vienmērīgai iekšējā tirgus darbībai.

Grozījums Nr.    9

Regulas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12)  Tāpēc, lai uzturētu pienācīgu iekšējā tirgus darbību, lai turpinātu uzlabot tā darbības apstākļus un lai nodrošinātu augstu patērētāju un ieguldītāju aizsardzības līmeni, ir atbilstoši pielāgot Regulu (ES) 2016/1011 nolūkā noteikt tiesisko regulējumu attiecībā uz saskaņotiem mazoglekļa etaloniem Savienības līmenī.

(12)  Tāpēc, lai uzturētu pienācīgu iekšējā tirgus darbību, lai turpinātu uzlabot tā darbības apstākļus un lai nodrošinātu augstu patērētāju un ieguldītāju aizsardzības līmeni, ir atbilstoši pielāgot Regulu (ES) 2016/1011 nolūkā noteikt tiesisko regulējumu attiecībā uz aprites ekonomikas rādītāju iekļaušanu etalonu metodoloģijā Savienības līmenī.

Grozījums Nr.    10

Regulas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13)  Turklāt ir skaidri jānodala mazoglekļa etaloni un labvēlīgas oglekļa ietekmes etaloni. Mazoglekļa etalona pamatā esošie aktīvi būtu jāatlasa ar mērķi samazināt indeksa portfeļa oglekļa emisijas salīdzinājumā ar “mātes” indeksu, savukārt labvēlīgas oglekļa ietekmes indeksu būtu jāveido vienīgi tādiem komponentiem, kuru nodrošinātais emisiju ietaupījums pārsniedz to radītās oglekļa emisijas.

(13)  Lai gan aprites ekonomikas rādītāji ir jāiekļauj visās etalonu metodoloģijās, būtu jāievieš labvēlīgas ietekmes etalona kategoriju. Labvēlīgas ietekmes etalonu būtu jāveido vienīgi tādiem komponentiem, kuru tīrā ietekme, pamatojoties uz saskaņotiem aprites ekonomikas rādītājiem, ir labvēlīga.

Grozījums Nr.    11

Regulas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14)  Katram uzņēmumam, kura aktīvi ir atlasīti kā labvēlīgas ietekmes etalona pamatā esoši aktīvi, būtu jāietaupa vairāk oglekļa emisiju nekā tas saražo, tādējādi labvēlīgi ietekmējot vidi. Tāpēc aktīvu un portfeļu pārvaldniekiem, kuri tiecas īstenot ieguldījumu stratēģiju, kas ir saderīga ar Parīzes klimata nolīgumu, būtu jāizmanto labvēlīgas oglekļa ietekmes etaloni.

(14)  Katram uzņēmumam, kura aktīvi ir atlasīti kā labvēlīgas ietekmes etalona pamatā esoši aktīvi, būtu jārada labvēlīga tīrā ietekme uz vidi. Tāpēc aktīvu un portfeļu pārvaldniekiem, kuri tiecas īstenot ilgtspējīgu ieguldījumu stratēģiju, būtu jāizmanto labvēlīgas ietekmes etaloni.

Grozījums Nr.    12

Regulas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15)  Dažādi etalonu administratori apgalvo, ka to etaloni tiecas sasniegt vides, sociālos un pārvaldības (VSP) jomā izvirzītos mērķus. Tomēr šo etalonu lietotājiem ne vienmēr ir vajadzīgā informācija par to, cik lielā mērā šie VSP mērķi ir ņemti vērā attiecīgo etalonu administratoru metodoloģijā. Turklāt pieejamā informācija bieži ir izkaisīta un neļauj efektīvi salīdzināt ieguldījumus citās valstīs. Lai tirgus dalībnieki varētu pieņemt ar informāciju pamatotus lēmumus, būtu jāprasa, lai etalonu administratori atklātu, kā to metodoloģijā VSP aspekti ir ņemti vērā attiecībā uz katru etalonu vai etalonu grupu, ko popularizē kā tādu, kas tiecas sasniegt VSP mērķus. Šī informācija būtu jāsniedz arī paziņojumā par etalonu. Etalonu administratoriem, kuri neveicina vai neņem vērā VSP mērķus, nebūtu jāpilda šāds atklāšanas pienākums.

(15)  Etalonu lietotājiem ne vienmēr ir vajadzīgā informācija par to, cik lielā mērā VSP riski un ietekme ir ņemti vērā etalonu administratoru metodoloģijā. Turklāt pieejamā informācija bieži ir izkaisīta un neļauj efektīvi salīdzināt ieguldījumus citās valstīs. Lai tirgus dalībnieki varētu pieņemt ar informāciju pamatotus lēmumus, būtu jāprasa, lai visi etalonu administratori atklātu, kā to metodoloģijā ir iekļauti aprites ekonomikas rādītāji attiecībā uz katru etalonu. Šī informācija būtu jāsniedz paziņojumā par etalonu.

Grozījums Nr.    13

Regulas priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16)  To pašu iemeslu dēļ mazoglekļa un labvēlīgas oglekļa ietekmes etalonu administratoriem būtu arī jāpublisko to aprēķinos izmantotā metodoloģija. Šai informācijai būtu jāpaskaidro, kā tika atlasīti un svērti pamatā esošie aktīvi, kuri aktīvi tika izslēgti un kāpēc. Etalonu administratoriem būtu arī jāprecizē, ar ko mazoglekļa etaloni atšķiras no pamatā esošā “mātes” indeksa, galvenokārt pamatā esošajiem aktīviem noteiktā svara, tirgus kapitalizācijas un finanšu rezultātu ziņā. Lai novērtētu, kā etalons palīdz sasniegt vides jomā izvirzītos mērķus, etalona administratoram būtu jāatklāj, kā tika mērīta pamatā esošo aktīvu radītā oglekļa pēda un oglekļa ietaupījumi, to attiecīgās vērtības, tostarp etalona radītā oglekļa pēda, kā arī jānorāda izmantoto datu veids un avots. Lai aktīvu pārvaldnieki varētu izvēlēties savai ieguldījumu stratēģijai piemērotāko etalonu, etalonu administratoriem būtu jāpamato savas metodoloģijas parametri un jāpaskaidro, kā etalons palīdz sasniegt vides jomā izvirzītos mērķus, tostarp, tā ietekme uz klimata pārmaiņu mazināšanu. Publiskotajā informācijā būtu jāiekļauj arī dati par pārbaužu biežumu un veikto procedūru.

(16)  To pašu iemeslu dēļ labvēlīgas ietekmes etalonu administratoriem būtu arī jāpublisko to aprēķinos izmantotā metodoloģija. Šai informācijai būtu jāpaskaidro, kā tika atlasīti un svērti pamatā esošie aktīvi, kuri aktīvi tika izslēgti un kāpēc. Etalonu administratoriem būtu arī jāprecizē, ar ko labvēlīgās ietekmes etaloni atšķiras no pamatā esošā “mātes” indeksa, galvenokārt pamatā esošajiem aktīviem noteiktā svara, tirgus kapitalizācijas un finanšu rezultātu ziņā. Lai novērtētu, kā etalons palīdz sasniegt vides jomā izvirzītos mērķus, etalona administratoram būtu jāatklāj, kā tika mērīta pamatā esošo aktīvu ietekme uz vidi un riski, to attiecīgās vērtības, tostarp etalona radītais kopējais vides pēdas nospiedums, kā arī jānorāda izmantoto datu veids un avots. Lai aktīvu pārvaldnieki varētu izvēlēties savai ieguldījumu stratēģijai piemērotāko etalonu, etalonu administratoriem būtu jāpamato savas metodoloģijas parametri un jāpaskaidro, kā etalons palīdz sasniegt vides jomā izvirzītos mērķus. Publiskotajā informācijā būtu jāiekļauj arī dati par pārbaužu biežumu un veikto procedūru.

Grozījums Nr.    14

Regulas priekšlikums

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17)  Turklāt labvēlīgas oglekļa ietekmes etalonu administratoram būtu jāatklāj katra šajos etalonos iekļautā pamatā esošā aktīva radītā labvēlīgā oglekļa ietekme, norādot metodi, ar ko tika noteikts, vai emisiju ietaupījumi pārsniedz ieguldījuma aktīva radīto oglekļa pēdu.

(17)  Turklāt labvēlīgas ietekmes etalonu administratoram būtu jāatklāj katra šajos etalonos iekļautā pamatā esošā aktīva radītā labvēlīgā ietekme uz vidi, norādot metodi un rādītājus, ar ko tika noteikts, vai tīrā ietekme uz vidi ir labvēlīga.

Grozījums Nr.    15

Regulas priekšlikums

18. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18)  Lai nodrošinātu nepārtrauktu atbilstību atlasītajam klimata pārmaiņu mazināšanas mērķim, mazoglekļa un labvēlīgas oglekļa ietekmes etalonu administratoriem būtu regulāri jāpārskata sava metodoloģija un jāinformē attiecīgo procedūru lietotāji par visām būtiskajām izmaiņām. Veicot būtiskas izmaiņas, etalonu administratoriem būtu jāatklāj to iemesli un jāpaskaidro, kā izmaiņas atbilst etalonu sākotnējiem mērķiem.

(18)  Lai nodrošinātu ieguldītājiem pieejamās informācijas precizitāti, labvēlīgas ietekmes etalonu administratoriem būtu regulāri jāpārskata sava metodoloģija un jāinformē attiecīgo procedūru lietotāji par visām būtiskajām izmaiņām. Veicot būtiskas izmaiņas, etalonu administratoriem būtu jāatklāj to iemesli un jāpaskaidro, kā izmaiņas atbilst etalonu sākotnējiem mērķiem.

Grozījums Nr.    16

Regulas priekšlikums

19. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(19)  Lai palielinātu pārredzamību un nodrošinātu pienācīgu saskaņotības līmeni, Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu, lai precizētu tiem etalonu administratoriem, kas ņem vērā VSP mērķus, piemērojamā informācijas atklāšanas pienākuma minimālo saturu un lai precizētu mazoglekļa un labvēlīgas oglekļa ietekmes etalonu metodoloģijas minimālos saskaņošanas standartus, tostarp oglekļa emisiju un ar pamatā esošajiem aktīviem saistīto oglekļa ietaupījumu aprēķināšanas metodi, ņemot vērā produktu un organizāciju vides pēdas metodes, kas noteiktas Komisijas Ieteikuma 2013/179/ES 2. punkta a) un b) apakšpunktā31. Ir ļoti svarīgi, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu pienācīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai šīs apspriešanās notiktu atbilstīgi principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Lai nodrošinātu vienlīdzīgu dalību deleģēto aktu sagatavošanā, Eiropas Parlaments un Padome saņem visus dokumentus vienlaikus ar dalībvalstu ekspertiem, un to eksperti var sistemātiski piedalīties Komisijas ekspertu grupu sanāksmēs, kurās tiek sagatavoti deleģētie akti.

(19)  Lai palielinātu pārredzamību un nodrošinātu pienācīgu saskaņotības līmeni, Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu, lai precizētu etalonu administratoriem piemērojamā informācijas atklāšanas pienākuma minimālo saturu un lai precizētu minimālos standartus saskaņotu aprites ekonomikas rādītāju iekļaušanai etalonu metodoloģijā, tostarp ar pamatā esošajiem aktīviem saistītās tīrās ietekmes uz vidi aprēķināšanas metodi, ņemot vērā produktu un organizāciju vides pēdas metodes, kas noteiktas Komisijas Ieteikuma 2013/179/ES 2. punkta a) un b) apakšpunktā31, un aprites ekonomikas rādītājus, kas noteikti Komisijas Aprites ekonomikas uzraudzības platformā un Komisijas Aprites ekonomikas rīcības plānā. Ir ļoti svarīgi, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu pienācīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai šīs apspriešanās notiktu atbilstīgi principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Lai nodrošinātu vienlīdzīgu dalību deleģēto aktu sagatavošanā, Eiropas Parlaments un Padome saņem visus dokumentus vienlaikus ar dalībvalstu ekspertiem, un to eksperti var sistemātiski piedalīties Komisijas ekspertu grupu sanāksmēs, kurās tiek sagatavoti deleģētie akti.

__________________

__________________

31 Komisijas 2013. gada 9. aprīļa Ieteikums 2013/179/ES par kopīgu metožu izmantošanu produktu un organizāciju aprites cikla ekoloģisko raksturlielumu mērīšanai un uzrādīšanai (OV L 124, 4.5.2013., 1. lpp.).

31 Komisijas 2013. gada 9. aprīļa Ieteikums 2013/179/ES par kopīgu metožu izmantošanu produktu un organizāciju aprites cikla ekoloģisko raksturlielumu mērīšanai un uzrādīšanai (OV L 124, 4.5.2013., 1. lpp.).

Grozījums Nr.    17

Regulas priekšlikums

1 pants – 1. daļa – 1. punkts

Regula (ES) 2016/1011

3. pants – 1. punkts – 23.a apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

“23.a)   “mazoglekļa etalons” ir etalons, kura pamatā esošie aktīvi šā punkta 1. apakšpunkta b) punkta ii) apakšpunkta vajadzībām ir atlasīti, lai iegūtajā etalonu portfelī būtu mazāk oglekļa emisiju nekā aktīvos, kas veido standarta kapitāla etalonu, un kurš ir veidots atbilstīgi 19.a panta 2. punktā minētajos deleģētajos aktos paredzētajiem standartiem;

“23.a)  “labvēlīgas ietekmes uz vidi etalons” ir etalons, kura pamatā esošie aktīvi šā punkta 1. apakšpunkta b) punkta ii) apakšpunkta vajadzībām ir atlasīti, pamatojoties uz to, ka to vides pēdas tīrais nospiedums ir labvēlīgs, un kurš ir veidots atbilstīgi 19.a panta 2. punktā minētajos deleģētajos aktos paredzētajiem standartiem;

Grozījums Nr.    18

Regulas priekšlikums

1 pants – 1. daļa – 1. punkts

Regula (ES) 2016/1011

3. pants – 1. punkts – 23.b apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

“23.b)  “labvēlīgas oglekļa ietekmes etalons” ir etalons, kura pamatā esošie aktīvi šā punkta 1. apakšpunkta b) punkta ii) apakšpunkta vajadzībām ir atlasīti tā, lai to nodrošinātais oglekļa emisiju ietaupījums pārsniegtu šo aktīvu radīto oglekļa pēdu, un kurš ir veidots atbilstīgi 19.a panta 2. punktā minētajos deleģētajos aktos paredzētajiem standartiem;”.

svītrots

Grozījums Nr.    19

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts – a apakšpunkts

Regula (ES) 2016/1011

13. pants – 1. punkts – d apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d)  paskaidrojums par to, kā a) apakšpunktā minētie galvenie metodoloģijas elementi ataino vides, sociālos vai pārvaldības (VSP) aspektus attiecībā uz katru etalonu vai etalonu grupu, kas tiecas sasniegt vai ņem vērā VSP mērķus;”;

(d)  paskaidrojums par to, kā a) apakšpunktā minētie galvenie metodoloģijas elementi ataino vides, sociālos vai pārvaldības (VSP) aspektus, tostarp tādus galvenos aprites ekonomikas rādītājus kā CO2 emisijas, citas emisijas, ietekmi uz bioloģisko daudzveidību, atkritumu ražošanu, enerģijas izmantošanu, atjaunojamu energoresursu, izejmateriālu, ūdens un zemes izmantošanu, kā tas paredzēts Komisijas aprites ekonomikas uzraudzības sistēmā;

Grozījums Nr.    20

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts – b apakšpunkts

Regula (ES) 2016/1011

13. pants – 2.a punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

“2.a  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 49. pantu, lai precizētu 1. punkta d) apakšpunktā minētā paskaidrojuma minimālo saturu..

“2.a  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 49. pantu, lai precizētu šā panta 1. punkta d) apakšpunktā minētā paskaidrojuma minimālo saturu un atjauninātu 27. panta 2.a punktā minētos norādījumus par paziņojumu par etaloniem nolūkā iekļaut atsauces uz VSP un ilgtspējas apsvērumiem.

Grozījums Nr.    21

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts

Regula (ES) 2016/1011

III sadaļa – 3.a nodaļa – virsraksts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Mazoglekļa etaloni un labvēlīgas oglekļa ietekmes etaloni

Labvēlīgas ietekmes uz vidi etaloni

Grozījums Nr.    22

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts

Regula (ES) 2016/1011

19.a pants – 1. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1)  Regulas III pielikumā paredzētās prasības attiecas uz mazoglekļa vai labvēlīgas oglekļa ietekmes etalonu izstrādi un datu sniegšanu tiem, papildus II, III un IV sadaļas prasībām vai aizstājot tās.

1.  Regulas III pielikumā paredzētās prasības attiecas uz labvēlīgas ietekmes uz vidi etalonu izstrādi un datu sniegšanu tiem, papildus II, III un IV sadaļas prasībām vai aizstājot tās.

Grozījums Nr.    23

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts

Regula (ES) 2016/1011

19.a pants – 2. punkts – ievaddaļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2)  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 49. pantu, lai precizētu mazoglekļa un labvēlīgas oglekļa ietekmes etalonu minimālos standartus, tostarp:

(2)  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 49. pantu, lai precizētu labvēlīgas ietekmes uz vidi etalonu minimālos standartus saskaņā ar Savienības tiesību aktos īstenotajām Parīzes klimata nolīguma saistībām, tostarp:

Grozījums Nr.    24

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts

Regula (ES) 2016/1011

19.a pants – 2. punkts – c apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  ar pamatā esošajiem aktīviem saistīto oglekļa emisiju un oglekļa ietaupījumu aprēķināšanas metodi.

(c)  ar pamatā esošajiem aktīviem saistīto oglekļa emisiju, citu emisiju, ietekmes uz bioloģisko daudzveidību, atkritumu ražošanas un enerģijas izmantošanas, atjaunojamu energoresursu, izejmateriālu, kā arī ūdens un zemes izmantošanas aprēķināšanas metodi.

Grozījums Nr.    25

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts

Regula (ES) 2016/1011

27. pants – 2.a punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

“2.a  Saistībā ar katru 2. punktā paredzēto prasību paziņojumā par etalonu paskaidro, kā ir atainoti vides, sociālie un pārvaldības aspekti attiecībā uz katru izstrādāto un publiskoto etalonu vai etalonu grupu, kas tiecas sasniegt vai ņem vērā VSP mērķus.

“2.a  Saistībā ar katru 2. punktā paredzēto prasību paziņojumā par etalonu paskaidro, kā ir atainoti vides, sociālie un pārvaldības aspekti attiecībā uz katru izstrādāto un publiskoto etalonu vai etalonu grupu.

Grozījums Nr.    26

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts

Regula (ES) 2016/1011

27. pants – 2.b punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.b  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 49. pantu, lai precizētu 2.a punktā minēto informāciju.

2.b  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 49. pantu, lai precizētu 2.a punktā minēto informāciju, atjauninātu norādījumus par paziņojumu par etaloniem nolūkā iekļaut atsauces uz VSP riskiem un ilgtspējas apsvērumiem.

Grozījums Nr.    27

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. apakšvirsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Mazoglekļa etaloni un labvēlīgas oglekļa ietekmes etaloni

Labvēlīgas ietekmes etaloni

Grozījums Nr.    28

Regulas priekšlikums

I pielikums – 2. apakšvirsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Mazoglekļa etalonu metodoloģija

Labvēlīgas ietekmes etalonu metodoloģija

Grozījums Nr.    29

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Mazoglekļa etalona administrators noformē, dokumentē un publisko metodoloģiju, ar ko aprēķina mazoglekļa etalonu, norādot:

1.  Labvēlīgas ietekmes etalona administrators noformē, dokumentē un publisko metodoloģiju, ar ko aprēķina aprites ekonomikas rādītājus, norādot:

Grozījums Nr.    30

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  pamatā esošos aktīvus, ko izmanto mazoglekļa etalona aprēķināšanā;

(a)  pamatā esošos aktīvus, ko izmanto labvēlīgas tīrās ietekmes aprēķināšanā;

Grozījums Nr.    31

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  kritērijus, ko piemēro, lai izslēgtu aktīvus vai uzņēmumus, kuri ir saistīti ar tādu oglekļa pēdas apmēru vai fosilo rezervju apmēru, ko nevar iekļaut mazoglekļa etalonā;

(c)  kritērijus, ko piemēro, lai izslēgtu aktīvus vai uzņēmumus, kuri ir saistīti ar nelabvēlīgu tīro ietekmi uz vidi un kurus tāpēc nevar iekļaut labvēlīgas ietekmes etalonā;

Grozījums Nr.    32

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d)  kritērijus un metodes, ar ko mazoglekļa etalons mēra oglekļa pēdu un oglekļa ietaupījumus, kas ir saistīti ar indeksa portfeļa pamatā esošajiem aktīviem;

(d)  kritērijus un metodes, ar ko labvēlīgas ietekmes etalons mēra ietekmi uz vidi, kas ir saistīta ar indeksa portfeļa pamatā esošajiem aktīviem;

Grozījums Nr.    33

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. punkts – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(e)  izsekošanas kļūdu starp mazoglekļa etalonu un “mātes” indeksu;

(e)  izsekošanas kļūdu starp labvēlīgas ietekmes etalonu un “mātes” indeksu;

Grozījums Nr.    34

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. punkts – f apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(f)  mazoglekļa etalonā iekļauto mazoglekļa aktīvu svēruma labvēlīgu pārvērtēšanu salīdzinājumā ar “mātes” indeksu un paskaidrojumu par to, kāpēc pārvērtēšana ir vajadzīga, lai atainotu izvēlētos mazoglekļa etalona mērķus;

(f)  etalonā iekļauto aktīvu ar labvēlīgu ietekmi uz vidi svēruma labvēlīgu pārvērtēšanu salīdzinājumā ar “mātes” indeksu un paskaidrojumu par to, kāpēc pārvērtēšana ir vajadzīga, lai atainotu izvēlētos labvēlīgas ietekmes etalona mērķus;

Grozījums Nr.    35

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. punkts – g apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(g)  attiecību starp mazoglekļa etalonā iekļauto vērtspapīru tirgus vērtību un “mātes” indeksā iekļauto vērtspapīru tirgus vērtību;

(g)  attiecību starp labvēlīgas ietekmes etalonā iekļauto vērtspapīru tirgus vērtību un “mātes” indeksā iekļauto vērtspapīru tirgus vērtību;

Grozījums Nr.    36

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. punkts – h apakšpunkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(h)  iekļaušanai mazoglekļa etalonā atbilstīgu aktīvu vai uzņēmumu atlasē izmantoto ievaddatu veidu un avotu, tostarp:

(h)  iekļaušanai labvēlīgas ietekmes etalonā atbilstīgu aktīvu vai uzņēmumu atlasē izmantoto ievaddatu veidu un avotu, tostarp:

Grozījums Nr.    37

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. punkts – h apakšpunkts – va punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

va)  ietekmi, ko rada citi aprites ekonomikas rādītāji, kas noteikti Komisijas aprites ekonomikas uzraudzības sistēmā un ES rīcības plānā pārejai uz aprites ekonomiku, tostarp ietekmi uz bioloģisko daudzveidību, atkritumu radīšanu un enerģijas, atjaunojamo energoresursu, izejvielu, ūdens un zemes izmantošanu.

Grozījums Nr.    38

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. punkts – i apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

i)  kopējo oglekļa pēdas ietekmi uz indeksa portfeli un ar etalonu īstenotās mazoglekļa stratēģijas aplēsto ietekmi uz klimata pārmaiņu mazināšanu;

i)  indeksa portfeļa kopējo tīro ietekmi uz vidi un ar etalonu īstenotās stratēģijas aplēsto ietekmi uz vidi;

Grozījums Nr.    39

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. punkts – j apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(j)  pamatojumu konkrētas mazoglekļa metodoloģijas stratēģijas vai mērķa pieņemšanai un paskaidrojumu par to, kāpēc metodoloģija ir piemērota etalona mazoglekļa mērķu aprēķināšanai;

(j)  pamatojumu konkrētas vides metodoloģijas stratēģijas vai ilgtspējas mērķa pieņemšanai un paskaidrojumu par to, kāpēc metodoloģija ir piemērota etalona ietekmes uz vidi un ilgtspēju mērķu aprēķināšanai;

Grozījums Nr.    40

Regulas priekšlikums

I pielikums – 3. apakšvirsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Labvēlīgas oglekļa ietekmes etalonu metodoloģija

Labvēlīgas ietekmes etalonu papildu metodoloģija

Grozījums Nr.    41

Regulas priekšlikums

I pielikums – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Labvēlīgas oglekļa ietekmes etalona administrators papildus mazoglekļa etalona administratoram piemērotajiem pienākumiem atklāj katra etalona pamatā esošā aktīva labvēlīgo oglekļa ietekmi un norāda formulu vai aprēķinu, kas tika izmantots, lai noteiktu, vai emisiju ietaupījums pārsniedz ieguldījumu aktīva vai uzņēmuma oglekļa pēdu (“labvēlīgas oglekļa ietekmes attiecība”).

2.  Labvēlīgas ietekmes etalona administrators papildus iepriekšminētajiem pienākumiem atklāj katra etalona pamatā esošā aktīva labvēlīgo ietekmi uz vidi un norāda formulu vai aprēķinu, kas tika izmantots, lai noteiktu tīro ietekmi.

Grozījums Nr.    42

Regulas priekšlikums

I pielikums – 3. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Mazoglekļa etalonu un labvēlīgas oglekļa ietekmes etalonu administratori pieņem un dara lietotājiem zināmas procedūras, ar ko veic jebkādas ierosinātās būtiskās izmaiņas metodoloģijā, un to pamatojumu. Šīs procedūras atbilst vispārējam mērķim, proti, pastāvīgi ņemt vērā mazoglekļa vai labvēlīgas oglekļa ietekmes mērķus etalonu aprēķinos. Šajās procedūrās:

3.  Labvēlīgas ietekmes etalonu administratori pieņem un dara lietotājiem zināmas procedūras, ar ko veic jebkādas ierosinātās būtiskās izmaiņas metodoloģijā, un to pamatojumu. Šīs procedūras atbilst vispārējam mērķim, proti, pastāvīgi ņemt vērā labvēlīgas tīrās ietekmes mērķus etalonu aprēķinos. Šajās procedūrās:

Grozījums Nr.    43

Regulas priekšlikums

I pielikums – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Mazoglekļa etalonu un labvēlīgas oglekļa ietekmes etalonu administratori regulāri pārbauda savu metodoloģiju, lai pārliecinātos, ka tā uzticami ataino attiecīgo mazoglekļa vai labvēlīgas oglekļa ietekmes etalonu mērķus, un ir ieviesuši procesu, lai tiktu ņemti vērā attiecīgo lietotāju viedokļi.

4.  Labvēlīgas ietekmes etalonu administratori regulāri pārbauda savu metodoloģiju, lai pārliecinātos, ka tā uzticami ataino norādītos mērķus, un ir ieviesuši procesu, lai tiktu ņemti vērā attiecīgo lietotāju viedokļi.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Mazoglekļa un labvēlīgas oglekļa ietekmes etaloni

Atsauces

COM(2018)0355 – C8-0209/2018 – 2018/0180(COD)

Atbildīgā komiteja

Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ECON

5.7.2018

 

 

 

Atzinumu sniedza

Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ENVI

5.7.2018

Atzinumu sagatavoja

Iecelšanas datums

Adina-Ioana Vălean

21.6.2018

Pieņemšanas datums

20.11.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

28

18

3

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Marco Affronte, Pilar Ayuso, Zoltán Balczó, Catherine Bearder, Ivo Belet, Biljana Borzan, Paul Brannen, Nessa Childers, Birgit Collin-Langen, Seb Dance, Mark Demesmaeker, Bas Eickhout, Francesc Gambús, Gerben-Jan Gerbrandy, Jens Gieseke, Julie Girling, Sylvie Goddyn, Françoise Grossetête, Benedek Jávor, Karin Kadenbach, Urszula Krupa, Giovanni La Via, Jo Leinen, Peter Liese, Valentinas Mazuronis, Susanne Melior, Miroslav Mikolášik, Massimo Paolucci, Gilles Pargneaux, Bolesław G. Piecha, John Procter, Julia Reid, Frédérique Ries, Annie Schreijer-Pierik, Adina-Ioana Vălean, Jadwiga Wiśniewska

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Cristian-Silviu Buşoi, Nicola Caputo, Michel Dantin, Martin Häusling, Gesine Meissner, Tilly Metz, Ulrike Müller, Sirpa Pietikäinen, Carlos Zorrinho

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Mercedes Bresso, Innocenzo Leontini, Olle Ludvigsson, Ana Miranda

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

28

+

ALDE

Catherine Bearder, Gerben-Jan Gerbrandy, Valentinas Mazuronis, Gesine Meissner, Ulrike Müller, Frédérique Ries

NI

Zoltán Balczó

PPE

Innocenzo Leontini, Sirpa Pietikäinen

S&D

Biljana Borzan, Paul Brannen, Mercedes Bresso, Nicola Caputo, Nessa Childers, Seb Dance, Karin Kadenbach, Jo Leinen, Olle Ludvigsson, Susanne Melior, Massimo Paolucci, Gilles Pargneaux, Carlos Zorrinho

VERTS/ALE

Marco Affronte, Bas Eickhout, Martin Häusling, Benedek Jávor, Tilly Metz, Ana Miranda

18

-

ECR

Urszula Krupa, Bolesław G. Piecha, Jadwiga Wiśniewska

EFDD

Julia Reid

PPE

Pilar Ayuso, Ivo Belet, Cristian-Silviu Buşoi, Birgit Collin-Langen, Michel Dantin, Francesc Gambús, Jens Gieseke, Julie Girling, Françoise Grossetête, Esther Herranz García, Giovanni La Via, Peter Liese, Miroslav Mikolášik, Annie Schreijer-Pierik, Adina-Ioana Vălean

3

0

ECR

Mark Demesmaeker, John Procter

EFDD

Sylvie Goddyn

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Mazoglekļa un labvēlīgas oglekļa ietekmes etaloni

Atsauces

COM(2018)0355 – C8-0209/2018 – 2018/0180(COD)

Datums, kad to iesniedza EP

24.5.2018

 

 

 

Atbildīgā komiteja

Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ECON

5.7.2018

 

 

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ENVI

5.7.2018

ITRE

5.7.2018

 

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

Lēmuma datums

ITRE

18.6.2018

 

 

 

Referenti

Iecelšanas datums

Neena Gill

31.5.2018

 

 

 

Izskatīšana komitejā

18.10.2018

19.11.2018

 

 

Pieņemšanas datums

13.12.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

42

1

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Hugues Bayet, Pervenche Berès, Jonás Fernández, Stefan Gehrold, Sven Giegold, Neena Gill, Roberto Gualtieri, Brian Hayes, Gunnar Hökmark, Danuta Maria Hübner, Petr Ježek, Barbara Kappel, Georgios Kyrtsos, Philippe Lamberts, Bernd Lucke, Olle Ludvigsson, Ivana Maletić, Gabriel Mato, Costas Mavrides, Alex Mayer, Ana Miranda, Caroline Nagtegaal, Luděk Niedermayer, Ralph Packet, Dariusz Rosati, Anne Sander, Martin Schirdewan, Molly Scott Cato, Pedro Silva Pereira, Peter Simon, Theodor Dumitru Stolojan, Kay Swinburne, Ramon Tremosa i Balcells, Marco Valli, Miguel Viegas, Jakob von Weizsäcker, Marco Zanni

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Matt Carthy, Mady Delvaux, Manuel dos Santos, Ramón Jáuregui Atondo, Syed Kamall, Lieve Wierinck

Iesniegšanas datums

20.12.2018


ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

42

+

ALDE

Petr Ježek, Caroline Nagtegaal, Ramon Tremosa i Balcells, Lieve Wierinck

ECR

Syed Kamall, Bernd Lucke, Ralph Packet, Kay Swinburne

EFDD

Marco Valli

ENF

Barbara Kappel

GUE/NGL

Matt Carthy, Martin Schirdewan, Miguel Viegas

PPE

Stefan Gehrold, Brian Hayes, Gunnar Hökmark, Danuta Maria Hübner, Georgios Kyrtsos, Ivana Maletić, Gabriel Mato, Luděk Niedermayer, Dariusz Rosati, Anne Sander, Theodor Dumitru Stolojan

S&D

Hugues Bayet, Pervenche Berès, Mady Delvaux, Jonás Fernández, Neena Gill, Roberto Gualtieri, Ramón Jáuregui Atondo, Olle Ludvigsson, Costas Mavrides, Alex Mayer, Manuel dos Santos, Pedro Silva Pereira, Peter Simon, Jakob von Weizsäcker

VERTS/ALE

Sven Giegold, Philippe Lamberts, Ana Miranda, Molly Scott Cato

1

-

ENF

Marco Zanni

0

0

 

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Pēdējā atjaunošana: 2019. gada 11. janvārisJuridisks paziņojums