Procedūra : 2018/0114(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0002/2019

Iesniegtie teksti :

A8-0002/2019

Debates :

PV 17/04/2019 - 22
CRE 17/04/2019 - 22

Balsojumi :

PV 17/01/2019 - 10.6
PV 18/04/2019 - 10.9
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2019)0429

<Date>{09/01/2019}9.1.2019</Date>
<NoDocSe>A8-0002/2019</NoDocSe>
PDF 1278kWORD 340k

<TitreType>ZIŅOJUMS</TitreType>     <RefProcLect>***I</RefProcLect>

<Titre>par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu (ES) 2017/1132 attiecībā uz pārrobežu reorganizāciju, apvienošanos un sadalīšanu</Titre>

<DocRef>(COM(2018)0241 – C8-0167/2018 – 2018/0114(COD))</DocRef>


<Commission>{JURI}Juridiskā komiteja</Commission>

Referente: <Depute>Evelyn Regner</Depute>

Atzinuma sagatavotāja (*):

Anthea McIntyre, Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja

   (*) Iesaistītās komitejas — Reglamenta 54. pants

GROZĪJUMI
EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
 PASKAIDROJUMS
 Nodarbinātības un sociālo lietu komitejaS ATZINUMS
 Ekonomikas un monetārāS komitejaS ATZINUMS
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu (ES) 2017/1132 attiecībā uz pārrobežu reorganizāciju, apvienošanos un sadalīšanu

(COM(2018)0241 – C8-0167/2018– 2018/0114(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

 ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0241),

 ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 50. panta 1. un 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija Parlamentam iesniedza priekšlikumu (C8-0167/2018),

 ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

 ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

 ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu, kā arī Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas un Ekonomikas un monetārās komitejas atzinumus (A8-0002/2019),

1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2. prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3. uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

<RepeatBlock-Amend><Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>1</NumAm>

<DocAmend>Direktīvas priekšlikums</DocAmend>

<Article>-1. apsvērums (jauns)</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(-1) Vadības un pārvaldes struktūrai vajadzētu būt atbildīgai par sabiedrības vadību sabiedrības interesēs un attiecīgi tai būtu jāņem vērā dalībnieku, darbinieku un citu ieinteresēto personu intereses, ilgtermiņā tiecoties ilgtspējīgi radīt vērtību.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>2</NumAm>

<DocAmend>Direktīvas priekšlikums</DocAmend>

<Article>1. apsvērums</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/11322 reglamentē kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanos. Šie noteikumi ir būtisks solis, lai uzlabotu vienotā tirgus darbību attiecībā uz sabiedrībām, dodot tām iespēju izmantot brīvību veikt uzņēmējdarbību. Tomēr, izvērtējot šos noteikumus, ir konstatēts, ka ir vajadzīgi grozījumi noteikumos par pārrobežu apvienošanos. Turklāt ir lietderīgi noteikt arī noteikumus attiecībā uz pārrobežu reorganizāciju un sadalīšanu.

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/11322 reglamentē kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanos. Šie noteikumi ir būtisks solis, lai uzlabotu vienotā tirgus darbību attiecībā uz sabiedrībām, no vienas puses, dodot tām iespēju izmantot brīvību veikt uzņēmējdarbību un, no otras puses, nodrošinot pienācīgu aizsardzību ieinteresētajām personām, piemēram, darbiniekiem, kreditoriem un mazākuma akcionāriem. Tomēr, izvērtējot šos noteikumus, ir konstatēts, ka ir vajadzīgi grozījumi noteikumos par pārrobežu apvienošanos, jo īpaši, lai nodrošinātu darbinieku, kreditoru un mazākuma akcionāru pienācīgu aizsardzību. Turklāt ir lietderīgi ieviest noteikumus attiecībā uz pārrobežu reorganizāciju un sadalīšanu, lai veicinātu pārrobežu sabiedrību mobilitāti un lai nodrošinātu skaidru, paredzamu, atbilstīgu, atjauninātu, iekļaujošu un taisnīgu Savienības tiesisko regulējumu attiecībā uz sabiedrībām.

_________________

_________________

2 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/1132 (2017. gada 14. jūnijs) attiecībā uz sabiedrību tiesību dažiem aspektiem (kodificēta redakcija) (OV L 169, 30.6.2017., 46. lpp.).

2 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/1132 (2017. gada 14. jūnijs) attiecībā uz sabiedrību tiesību dažiem aspektiem (kodificēta redakcija) (OV L 169, 30.6.2017., 46. lpp.).

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>3</NumAm>

<DocAmend>Direktīvas priekšlikums</DocAmend>

<Article>2. apsvērums</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2) Brīvība veikt uzņēmējdarbību ir viens no galvenajiem Savienības tiesību principiem. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (“LESD”) 49. panta otro daļu saistībā ar LESD 54. pantu sabiedrību brīvība veikt uzņēmējdarbību cita starpā ietver tiesības veidot un vadīt šādas sabiedrības saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktos paredzētajiem nosacījumiem, kurā sabiedrība veic uzņēmējdarbību. Kā to skaidrojusi Eiropas Savienības Tiesa, tas ietver arī tiesības sabiedrībai, kas izveidota atbilstoši dalībvalsts tiesību aktiem, tikt reorganizētai par sabiedrību, uz kuru attiecas citas dalībvalsts tiesības, ja vien ir ievēroti šīs otras dalībvalsts tiesību aktos paredzētie nosacījumi un it īpaši šīs dalībvalsts tiesību aktos atzītais kritērijs attiecībā uz sabiedrības saikni ar tās valsts tiesību sistēmu.

(2) Brīvība veikt uzņēmējdarbību ir viens no galvenajiem Savienības tiesību principiem. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (“LESD”) 49. panta otro daļu saistībā ar LESD 54. pantu sabiedrību brīvība veikt uzņēmējdarbību cita starpā ietver tiesības veidot un vadīt šādas sabiedrības saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktos paredzētajiem nosacījumiem, kurā sabiedrība veic uzņēmējdarbību. Kā to interpretējusi Eiropas Savienības Tiesa, ejot būtiski tālāk par teksta burtisko nozīmi, tas ietver arī tiesības sabiedrībai, kas izveidota atbilstoši dalībvalsts tiesību aktiem, tikt reorganizētai par sabiedrību, uz kuru attiecas citas dalībvalsts tiesības, ja vien ir ievēroti šīs otras dalībvalsts tiesību aktos paredzētie nosacījumi un it īpaši šīs dalībvalsts tiesību aktos atzītais kritērijs attiecībā uz sabiedrības saikni ar tās valsts tiesību sistēmu. Turklāt ir īpaši svarīgi ņemt vērā papildu elementus, piemēram, ekonomiskās būtības kritēriju esamību, lai izvairītos no šīs pamatbrīvības ļaunprātīgas izmantošanas krāpšanas nolūkos.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>4</NumAm>

<DocAmend>Direktīvas priekšlikums</DocAmend>

<Article>2.a apsvērums (jauns)</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(2a) Brīvība veikt uzņēmējdarbību un iekšējā tirgus attīstība nav autonomi Savienības principi vai mērķi. Tām vienmēr vajadzētu būt līdzsvarotām, jo īpaši saistībā ar šo direktīvu, ar Savienības principiem un mērķiem attiecībā uz sociālo progresu, augsta nodarbinātības līmeņa veicināšanu un pienācīgas sociālās aizsardzības nodrošināšanu, kas iestrādāti Līguma par Eiropas Savienību (LES) 3. pantā un LESD 9. pantā. Tādēļ ir skaidrs, ka iekšējā tirgus attīstībai būtu jāveicina sociālā kohēzija un augšupēja sociālā konverģence, un tā nedrīkstētu pastiprināt konkurenci starp sociālajām sistēmām, radot uz tām spiedienu, lai samazinātu to standartus.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>5</NumAm>

<DocAmend>Direktīvas priekšlikums</DocAmend>

<Article>2.b apsvērums (jauns)</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(2b) Lai gan konkurence vienotajā tirgū un brīvība veikt uzņēmējdarbību ir Savienības pamatprincipi, sabiedrību brīvība pārcelt to juridisko adresi no vienas dalībvalsts uz citu ir bāzēta uz nevēlamu konkurences sistēmu dalībvalstu starpā, kuru veicina nevienlīdzīgi konkurences apstākļi ar atšķirīgiem valstu noteikumiem sociālajā un fiskālajā politikā. Tāpēc, lai ievērotu Līgumā minētos principus un vērtības, būtu jāizvairās no ļaunprātīgas reorganizācijas, apvienošanās vai sadalīšanas, kas ne tikai rada mākslīgas struktūras vai sociālo dempingu, bet arī mazina fiskālās saistības un ierobežo darbinieku sociālās tiesības. Diemžēl Eiropas Savienības Tiesas judikatūra ir novedusi pie ļoti tālejošām tiesībām veikt pārrobežu reorganizāciju un savukārt uzņēmumu iespējas pārcelt to juridisko adresi, nepārvietojot savu pamatdarbību, ir saistībā ar šo konkurences problemātisko formu vairojušas darbinieku un citu ieinteresēto personu neizpratni par Eiropu un nepatiku pret to.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>6</NumAm>

<DocAmend>Direktīvas priekšlikums</DocAmend>

<Article>2.c apsvērums (jauns)</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(2c) Savienības politikai būtu arī jāveicina un jāstiprina sociālais dialogs saskaņā ar LESD 151. pantu. Tāpēc arī šīs direktīvas mērķis ir nostiprināt darbinieku tiesības tikt informētiem un uzklausītiem un tiesības piedalīties un nodrošināt, lai sabiedrību pārrobežu mobilitāte nekad nevarētu novest pie šo tiesību nepilnīgas ievērošanas. Lai pārrobežu mobilitāte būtu sekmīga, ir būtiski nodrošināt darbinieku informēšanu, uzklausīšanu un līdzdalību.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>7</NumAm>

<DocAmend>Direktīvas priekšlikums</DocAmend>

<Article>2.d apsvērums (jauns)</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(2d) Lai varētu noteikt kopīgus noteikumus par sabiedrību mobilitāti, vajadzētu tiekties ieviest vienotu un konsolidētu uzņēmumu ienākuma nodokļu sistēmu Savienības līmenī un nodrošināt obligātus kopīgus sociālos standartus visās dalībvalstīs, jo tas ļaus nodrošināt taisnīgu konkurenci un vienlīdzīgus konkurences apstākļus, kas neradīs nelabvēlīgu situāciju dalībvalstīm vai ieinteresētajām personām.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>8</NumAm>

<DocAmend>Direktīvas priekšlikums</DocAmend>

<Article>2.e apsvērums (jauns)</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(2e) Brīvībai veikt uzņēmējdarbību nekādā veidā nevajadzētu arī skart principus attiecībā uz cīņu pret krāpšanu un visām citām nelikumīgām darbībām, kuras ietekmē Savienības finanšu intereses, kas noteiktas LESD 310. pantā.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>9</NumAm>

<DocAmend>Direktīvas priekšlikums</DocAmend>

<Article>3. apsvērums</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3) Ja nav saskaņotu Savienības tiesību aktu, saskaņā ar LESD 54. pantu katras dalībvalsts kompetencē ir lemt par piesaistes kritēriju, kuras valsts tiesību akti ir piemērojami sabiedrībai. LESD 54. pants nosaka, ka sabiedrības juridiskā adrese, galvenā vadība un galvenā uzņēmējdarbības vieta ir atzīstamas par vienlīdz svarīgiem piesaistes kritērijiem. Tāpēc, kā precizēts judikatūrā42, ja jaunā uzņēmējdarbības veikšanas valsts, proti, galamērķa dalībvalsts, kā piesaistes kritēriju tam, lai atzītu sabiedrības pastāvēšanu saskaņā ar tās tiesību aktiem, prasa tikai juridiskās adreses pārcelšanu, tas, ka tiek pārcelta tikai juridiskā adrese (nevis galvenā vadība vai galvenā uzņēmējdarbības vieta), nenozīmē, ka nav iespējams piemērot brīvību veikt uzņēmējdarbību saskaņā ar LESD 49. pantu. Sabiedrības formas izvēle, veicot pārrobežu apvienošanos, reorganizāciju vai sadalīšanu, un uzņēmējdarbības veikšanas dalībvalsts izvēle kā vienotā tirgus daļa ir ietvertas LESD garantētajā brīvībā veikt uzņēmējdarbību.

(3) Ja nav saskaņotu Savienības tiesību aktu, saskaņā ar LESD 54. pantu katras dalībvalsts kompetencē ir lemt par piesaistes kritēriju, kuras valsts tiesību akti ir piemērojami sabiedrībai. LESD 54. pants nosaka, ka sabiedrības juridiskā adrese, galvenā vadība un galvenā uzņēmējdarbības vieta ir atzīstamas par vienlīdz svarīgiem piesaistes kritērijiem. Ņemot vērā pretrunas, kuras rodas saistībā ar brīvību veikt uzņēmējdarbību, un to, ka nav vienlīdzīgu konkurences apstākļu, kas izpaustos kā vienoti, saskaņoti sociālie un fiskālie noteikumi dalībvalstīs, ir ļoti svarīgi panākt līdzsvaru starp sabiedrību tiesībām reorganizēties, apvienoties un sadalīties un citiem Līgumā noteiktajiem principiem. Vajadzētu noteikt, ka pārrobežu reorganizācija ir iespējama ar nosacījumu, ka sabiedrība juridisko adresi un galveno biroju pārceļ uz galamērķa dalībvalsti ar mērķi tajā veikt būtisku daļu savas saimnieciskās darbības.

_________________

 

42 Tiesas 2017. gada 25. oktobra spriedums lietā Polbud – Wykonawstwo, C-106/16, ECLI:EU:C:2017:804, 29. punkts.

 

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>10</NumAm>

<DocAmend>Direktīvas priekšlikums</DocAmend>

<Article>4. apsvērums</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4) Šī judikatūras attīstība ir pavērusi jaunas iespējas sabiedrībām vienotajā tirgū, lai veicinātu ekonomikas izaugsmi, efektīvu konkurenci un ražīgumu. Vienlaikus mērķis par vienoto tirgu bez sabiedrībām piemērojamām iekšējām robežām jāsaskaņo ar citiem Eiropas integrācijas mērķiem, piemēram, sociālo aizsardzību (jo īpaši darbinieku aizsardzību), kreditoru aizsardzību un akcionāru aizsardzību. Tā kā nav saskaņotu noteikumu, jo īpaši tādu, kas attiecas uz pārrobežu reorganizāciju, dalībvalstis īsteno minētos mērķus, izmantojot atšķirīgus juridiskos noteikumus un administratīvo praksi. Tādējādi, lai gan sabiedrības jau var veikt pārrobežu apvienošanos, tās saskaras ar virkni juridisku un praktisku grūtību, ja vēlas veikt pārrobežu reorganizāciju. Turklāt daudzu dalībvalstu tiesību aktos ir paredzēta iekšzemes reorganizācijas veikšanas procedūra, nepiedāvājot līdzvērtīgu procedūru attiecībā uz pārrobežu reorganizācijas veikšanu.

(4) Šī judikatūras attīstība ir pavērusi jaunas iespējas sabiedrībām vienotajā tirgū paplašināt darījumdarbību, lai veicinātu ekonomikas izaugsmi, efektīvu konkurenci un ražīgumu. Vienlaikus, tā kā nav vienlīdzīgu konkurences apstākļu saskaņotu sociālo un fiskālo noteikumu veidā, šī attīstība ir notikusi kopā ar “čaulas” sabiedrību skaita palielināšanos un ļaunprātīgām darbībām, kuras ietver mākslīgu struktūru veidošanu un fiskālo un sociālās nodrošināšanas saistību apiešanu, kā arī darbinieku tiesību samazinājumu. Mērķis par vienoto tirgu bez sabiedrībām piemērojamām iekšējām robežām jāsaskaņo ar citiem Eiropas integrācijas mērķiem, piemēram, sociālo aizsardzību visiem saskaņā ar LES 3. panta 3. punktu, kā arī LESD 151. un 152. pantu, Eiropas Sociālo tiesību pīlāru un Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, darbinieku tiesību aizsardzību, kreditoru aizsardzību un akcionāru aizsardzību, kā arī cīņu pret uzbrukumiem Savienības finanšu interesēm, piemēram, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Tā kā nav saskaņotu noteikumu, kas būtu tieši paredzēti pārrobežu reorganizācijām, dalībvalstis ir izstrādājušas virkni atšķirīgu juridisko noteikumu un administratīvo praksi, radot neapmierinošu klimatu tiesiskās noteiktības ziņā, negatīvi ietekmējot gan uzņēmumus, gan ieinteresētās personas un dalībvalstis, kā arī cīņu pret uzbrukumiem Savienības finanšu interesēm, izmantojot, piemēram, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Tāpat, Savienība apņēmās ievērot Eiropas Savienības Pamattiesību hartu. Brīvībai veikt uzņēmējdarbību nekādā ziņā nevajadzētu kaitēt citām LESD garantētajām vērtībām un principiem, piemēram, augsta līmeņa nodarbinātības veicināšanai un atbilstīgas sociālās aizsardzības nodrošināšanai (9. pants), dzīves un darba apstākļu uzlabošanai un dialogam starp darba devējiem un darba ņēmējiem, cilvēkresursu attīstībai, kas vērsta uz pastāvīgi augstas nodarbinātības uzturēšanu un cīņu pret sociālo atstumtību (151. pants), vai krāpšanas un jebkuras citas tādas nelikumīgas darbības novēršanai, kas ietekmē Savienības finanšu intereses (310. pants). Tādējādi, lai gan sabiedrības jau var veikt pārrobežu apvienošanos, tās saskaras ar virkni juridisku un praktisku grūtību, ja vēlas veikt pārrobežu reorganizāciju. Turklāt daudzu dalībvalstu tiesību aktos ir paredzēta iekšzemes reorganizācijas veikšanas procedūra, nepiedāvājot līdzvērtīgu procedūru attiecībā uz pārrobežu reorganizācijas veikšanu.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>11</NumAm>

<DocAmend>Direktīvas priekšlikums</DocAmend>

<Article>6. apsvērums</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6) Tāpēc ir lietderīgi paredzēt procesuālos un materiālos noteikumus par pārrobežu reorganizāciju, kas veicinātu ierobežojumu atcelšanu attiecībā uz brīvību veikt uzņēmējdarbību, un vienlaikus nodrošināt pienācīgu un samērīgu aizsardzību ieinteresētajām personām, piemēram, darbiniekiem, kreditoriem un mazākuma akcionāriem.

(6) Tāpēc ir lietderīgi paredzēt saskaņotus Savienības procesuālos un materiālos noteikumus par pārrobežu reorganizāciju, kas vēl vairāk atvieglotu ierobežojumu atcelšanu attiecībā uz brīvību veikt uzņēmējdarbību, un vienlaikus garantētu tiesības uz pienācīgu, visur vienādu un samērīgu aizsardzību ieinteresētajām personām, piemēram, darbiniekiem, kreditoriem un mazākuma akcionāriem, un jo īpaši darbiniekiem. Ir būtiski novērst nepilnības un ļaunprātīgas izmantošanas iespējas, kas saistītas ar nodokļiem, sociālo nodrošinājumu un dažādu ieinteresēto personu tiesībām. Tādēļ ir svarīgi mainīt Tiesas izvēlēto virzienu un precizēt, ka sabiedrībai nevajadzētu būt iespējai pārcelt savu juridisko adresi bez galvenā biroja, lai veiktu būtisku savas saimnieciskās darbības daļu galamērķa dalībvalstī.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>12</NumAm>

<DocAmend>Direktīvas priekšlikums</DocAmend>

<Article>6.a apsvērums (jauns)</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(6a) Būtu pienācīgi jālīdzsvaro iekšējā tirgus turpmāka attīstība, saglabājot galvenās vērtības, kas ir mūsu sabiedrību pamatā, un nodrošinot to, ka visi pilsoņi gūst labumu no ekonomikas attīstības.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>13</NumAm>

<DocAmend>Direktīvas priekšlikums</DocAmend>

<Article>6.b apsvērums (jauns)</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(6b) Šajā direktīvā būtu jānosaka minimālās prasības, kas piemērojamas visās dalībvalstīs, vienlaikus ļaujot un iedrošinot dalībvalstis nodrošināt darbiniekiem labvēlīgāku aizsardzību.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>14</NumAm>

<DocAmend>Direktīvas priekšlikums</DocAmend>

<Article>7. apsvērums</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7) Tiesības reorganizēt esošu sabiedrību, kas izveidota dalībvalstī, par sabiedrību, kuru reglamentē cita dalībvalsts, noteiktos apstākļos var izmantot ļaunprātīgos nolūkos, piemēram, lai apietu darba standartus, sociālā nodrošinājuma maksājumus, nodokļu saistības, kreditoru un mazākuma akcionāru tiesības vai noteikumus par darbinieku līdzdalību. Lai apkarotu šādu iespējamu ļaunprātīgu izmantošanu, dalībvalstīm saskaņā ar vispārējiem Savienības tiesību principiem tiek prasīts nodrošināt, ka sabiedrības neizmanto pārrobežu reorganizācijas procedūru, lai radītu mākslīgas struktūras, kuru mērķis ir gūt nepamatotas nodokļu priekšrocības vai nepamatoti kaitēt darbinieku, mazākuma akcionāru vai kreditoru likumiskajām vai līgumiskajām tiesībām. Tā kā ļaunprātīga izmantošana ir atkāpe no pamatbrīvības, cīņa pret to ir jāinterpretē stingri un tai jābūt balstītai uz visu būtisko apstākļu individuālu novērtējumu. Būtu jāparedz procesuāls un materiāls regulējums, kas nosaka rīcības brīvību un ļauj dalībvalstīm dažādot pieeju, vienlaikus nosakot prasības, lai racionalizētu valsts iestāžu rīcību nolūkā atbilstīgi Savienības tiesību aktiem cīnīties pret ļaunprātīgu izmantošanu.

(7) Tiesības reorganizēt esošu sabiedrību, kas izveidota dalībvalstī, par sabiedrību, kuru reglamentē cita dalībvalsts, nekādā gadījumā nedrīkst izmantot ļaunprātīgos, krāpnieciskos vai noziedzīgos nolūkos, piemēram, lai apietu darba standartus, sociālā nodrošinājuma maksājumus, nodokļu saistības, kreditoru un mazākuma akcionāru tiesības vai noteikumus par darbinieku līdzdalību vai izvairītos no tiem. Lai apkarotu šādu iespējamu ļaunprātīgu izmantošanu, dalībvalstīm saskaņā ar vispārējiem Savienības tiesību principiem tiek prasīts nodrošināt, ka sabiedrības neizmanto pārrobežu reorganizācijas procedūras, lai radītu mākslīgas struktūras. Būtu arī jāpieprasa dalībvalstīm nodrošināt, ka pārrobežu reorganizācijas patiešām notiek ar mērķi veikt patiesu saimniecisko darbību, tostarp digitālajā nozarē, galamērķa dalībvalstī uz nenoteiktu laiku izveidojot pastāvīgu darījumdarbības vietu, lai izvairītos no “čaulas” vai “fasādes” sabiedrību dibināšanas ar mērķi izvairīties no valsts un/vai Savienības tiesību aktu izpildes vai apiet vai pārkāpt tos. Cīņai pret ļaunprātīgu izmantošanu ir jābūt balstītai uz visu būtisko apstākļu novērtējumu. Būtu jāparedz procesuāls un materiāls regulējums, kas nosaka rīcības brīvību un ļauj dalībvalstīm dažādot pieeju, vienlaikus nosakot prasības, lai racionalizētu valsts iestāžu rīcību nolūkā atbilstīgi Savienības tiesību aktiem cīnīties pret ļaunprātīgu izmantošanu.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>15</NumAm>

<DocAmend>Direktīvas priekšlikums</DocAmend>

<Article>8. apsvērums</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8) Pārrobežu reorganizācija ir saistīta ar sabiedrības juridiskās formas maiņu, nezaudējot tās juridiskās personas statusu. Tomēr tam nevajadzētu novest pie inkorporēšanas prasību apiešanas galamērķa dalībvalstī. Sabiedrībai būtu pilnībā jāievēro šie nosacījumi, tostarp prasība, ka tās galvenajam birojam jāatrodas galamērķa dalībvalstī, un prasība, kas attiecas uz direktoru atstādināšanu. Tomēr šādu nosacījumu piemērošana galamērķa dalībvalstī nedrīkst ietekmēt reorganizētās sabiedrības juridiskās personas statusa nepārtrauktību. Saskaņā ar LESD 49. panta pirmo daļu sabiedrība var tikt reorganizēta uz jebkuru juridisko formu, kas pastāv galamērķa dalībvalstī.

(8) Pārrobežu reorganizācija ir saistīta ar sabiedrības juridiskās formas maiņu, nezaudējot tās juridiskās personas statusu un bez vajadzības pārskatīt noslēgtos darījumu līgumus. Tomēr tam nevajadzētu novest pie inkorporēšanas prasību apiešanas galamērķa dalībvalstī. Sabiedrībai būtu pilnībā jāievēro šie nosacījumi, tostarp prasība, ka tās galvenajam birojam jāatrodas galamērķa dalībvalstī, un prasība, kas attiecas uz direktoru atstādināšanu. Tomēr šādu nosacījumu piemērošana galamērķa dalībvalstī nedrīkst ietekmēt reorganizētās sabiedrības juridiskās personas statusa nepārtrauktību. Saskaņā ar LESD 49. panta pirmo daļu sabiedrība var tikt reorganizēta uz jebkuru regulētu juridisko formu, kas pastāv galamērķa dalībvalstī.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>16</NumAm>

<DocAmend>Direktīvas priekšlikums</DocAmend>

<Article>8.a apsvērums (jauns)</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(8a) Neskarot pamattiesības, būtu jāņem vērā visi atbilstīgie sodāmības vai administratīvo pārkāpumu reģistri, lai novērtētu to sabiedrību direktoru labo reputāciju, godīgumu un integritāti, kuras veic pārrobežu reorganizāciju vai apvienošanos. Šajā saistībā būtu jāapsver apsūdzības vai apsūdzības raksta veids, iesaistītās personas darbības, saņemtais sods, pašreizējais tiesas procesa posms un jebkādi veiktie sanācijas pasākumi. Būtu jāizvērtē saistītie apstākļi, tostarp vainu mīkstinošie apstākļi, jebkāda atbilstīga nodarījuma smagums vai administratīvās vai uzraudzības darbības, kopš nodarījuma pagājušais laiks, dalībnieka uzvedība kopš nodarījuma vai darbības un nodarījuma vai darbības atbilstība dalībnieka funkcijām. Visi attiecīgie sodāmības vai administratīvo pārkāpumu ieraksti būtu jāņem vērā, apsverot valsts tiesību aktos noteiktos noilgumus. Neskarot kriminālprocesam piemērojamo nevainīguma prezumpciju un citas pamattiesības, novērtējumā apsverami vismaz šādi faktori: apsūdzības vai notiekošas kriminālvajāšanas par noziedzīgu nodarījumu, jo īpaši nodarījumiem saistībā ar tiesību aktiem, kas reglamentē banku, finanšu, vērtspapīru vai apdrošināšanas darbības; vai kas attiecas uz vērtspapīru tirgiem vai finanšu vai maksājumu instrumentiem, tostarp tiesību aktiem par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, korupciju, tirgus manipulācijām vai iekšējas informācijas ļaunprātīgu izmantošanu un augļošanu; negodīgas rīcības nodarījumi, krāpšana vai finanšu noziegumi; noziedzīgi nodarījumi nodokļu jomā un citi nodarījumi saskaņā ar tiesību aktiem, kas attiecas uz sabiedrībām, tostarp tiesību aktiem darba, bankrota, maksātnespējas vai patērētāju aizsardzības jomā.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>17</NumAm>

<DocAmend>Direktīvas priekšlikums</DocAmend>

<Article>10. apsvērums</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10) Lai nodrošinātu, ka visu ieinteresēto personu likumīgās intereses tiek ņemtas vērā procedūrā, kas reglamentē pārrobežu reorganizāciju, sabiedrībai būtu jāatklāj pārrobežu reorganizācijas noteikumu projekts, kurā ietverta vissvarīgākā informācija par ierosināto pārrobežu reorganizāciju, tostarp plānotā jaunā sabiedrības forma, dibināšanas dokuments un ierosinātais reorganizācijas grafiks. Sabiedrības, kas veic pārrobežu reorganizāciju, akcionāri, kreditori un darbinieki būtu jāinformē, lai viņi varētu iesniegt komentārus attiecībā uz ierosināto reorganizāciju.

(10) Lai nodrošinātu, ka visu ieinteresēto personu likumīgās intereses tiek ņemtas vērā procedūrā, kas reglamentē pārrobežu reorganizāciju, sabiedrībai, kas plāno veikt pārrobežu reorganizāciju, būtu, ja tas paredzēts valsts tiesību aktos un/vai saskaņā ar valsts praksi, kopā ar valdes līmeņa darbinieku pārstāvjiem jāizstrādā pārrobežu reorganizācijas noteikumu projekts un tas jāpublisko. Lēmuma par noteikumu projektu pieņemšanā būtu jāiesaista arī valdes līmeņa darbinieku pārstāvji. Noteikumu projektā būtu jāietver vissvarīgākā informācija par ierosināto pārrobežu reorganizāciju, tostarp plānotā jaunā sabiedrības forma, reorganizējamās sabiedrības kopējais apgrozījums un kopējais ar nodokli apliekamais apgrozījums pēdējā pārskata periodā, reorganizējamās sabiedrības un tās meitasuzņēmumu un filiāļu samaksātā ienākuma nodokļa summa, informācija par sabiedrības galvenā biroja atrašanās vietu un attiecīgā gadījumā sabiedrības galvenā biroja pārcelšanas uz galamērķa dalībvalsti datums, kā arī informācija par vadības struktūru un attiecīgā gadījumā darbiniekiem, iekārtām, telpām un aktīviem, to darbinieku skaits, kas strādā uz pilna laika ekvivalenta pamata, pārrobežu reorganizācijas iespējamā netiešā ietekme uz nodarbinātību, tostarp gaidāmās izmaiņas darba organizācijā, darba algās, konkrētu amata vietu atrašanās vietā un paredzamajās sekās attiecībā uz darbiniekiem, kuri ieņem šādas amata vietas, tostarp darbiniekiem reorganizējamās sabiedrības meitasuzņēmumos un filiālēs Savienībā, un informācija par sabiedrības līmeņa sociālo dialogu, tostarp attiecīgā gadījumā valdes līmeņa darbinieku pārstāvību, dibināšanas dokuments un ierosinātais reorganizācijas grafiks. Sabiedrības, kas veic pārrobežu reorganizāciju, akcionāri, kreditori un darbinieki būtu jāinformē, lai viņi varētu iesniegt komentārus attiecībā uz ierosināto reorganizāciju. Pirms lēmuma par pārrobežu reorganizācijas noteikumu projektu pieņemšanas par ierosināto reorganizāciju būtu jāinformē reorganizējamās sabiedrības darbinieku pārstāvji vai, ja šādu pārstāvju nav, —paši darbinieki un pārstāvētās arodbiedrības un ar viņiem būtu jārīko apspriešanās par to. Tāpat, ja saskaņā ar Direktīvu 2009/38/EK vai 2001/86/EK ir izveidota struktūra pārnacionālas informēšanas un uzklausīšanas nolūkos, arī tā būtu attiecīgi jāinformē un būtu jāapspriežas ar to.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>18</NumAm>

<DocAmend>Direktīvas priekšlikums</DocAmend>

<Article>11. apsvērums</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11) Lai sniegtu informāciju tās dalībniekiem, sabiedrībai, kas veic pārrobežu reorganizāciju, būtu jāsagatavo ziņojums. Ziņojumā būtu jāizskaidro un jāpamato ierosinātās pārrobežu reorganizācijas juridiskie un ekonomiskie aspekti, jo īpaši pārrobežu reorganizācijas ietekme uz dalībniekiem attiecībā uz sabiedrības turpmāko darbību un vadības struktūras stratēģiskais plāns. Tajā būtu jāietver arī iespējamie tiesiskās aizsardzības līdzekļi, kas pieejami dalībniekiem, ja tie nepiekrīt lēmumam veikt pārrobežu reorganizāciju. Šis ziņojums būtu jādara pieejams arī sabiedrības, kura veic pārrobežu reorganizāciju, darbiniekiem.

(11) Lai informētu dalībniekus un darbiniekus, sabiedrībai, kas veic pārrobežu reorganizāciju, būtu jāsagatavo ziņojums, kurā izskaidro ierosinātās pārrobežu reorganizācijas ietekmi. Ziņojumā būtu jāizskaidro un jāpamato ierosinātās pārrobežu reorganizācijas juridiskie un ekonomiskie aspekti, jo īpaši pārrobežu reorganizācijas iemesli, ietekme uz dalībniekiem attiecībā uz sabiedrības turpmāko darbību un vadības struktūras stratēģiskais plāns. Tajā būtu jāietver arī iespējamie tiesiskās aizsardzības līdzekļi, kas pieejami dalībniekiem, ja tie nepiekrīt lēmumam veikt pārrobežu reorganizāciju. Šis ziņojums būtu jādara pieejams arī sabiedrības, kura veic pārrobežu reorganizāciju, darbiniekiem. Ziņojumā jo īpaši būtu jāizskaidro ierosinātās pārrobežu reorganizācijas ietekme uz darbinieku darba vietām, darbinieku iesaistīšanu, kā arī pasākumiem, kas jāveic to aizsardzībai, tas, vai paredzamas būtiskas izmaiņas darba tiesiskajās attiecībās un sabiedrības darījumdarbības vietās, jāiekļauj informācija par procedūrām, ar kurām var piemērot noteikumus par reorganizētās sabiedrības darbinieku informācijas, uzklausīšanas un līdzdalības tiesībām un to, kā katrs no šiem faktoriem būtu saistīts ar sabiedrības meitasuzņēmumiem. Tomēr šī prasība nebūtu jāpiemēro, ja sabiedrības vienīgie darbinieki ir nodarbināti tās pārvaldes struktūrā. Pirms lēmuma par ziņojumu pieņemšanas par ierosināto reorganizāciju būtu jāinformē un jāuzklausa pārrobežu reorganizāciju veicošās sabiedrības darbinieku pārstāvji vai, ja šādu pārstāvju nav, — paši darbinieki. Tāpat attiecīgā gadījumā būtu jāinformē arī saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/38/EK1a vai 2001/86/EK1b izveidotā struktūra pārnacionālas informēšanas un uzklausīšanas nolūkos un būtu attiecīgi jāapspriežas ar to. Ziņojuma sniegšanai nebūtu jāskar jebkādas citas piemērojamās informēšanas un uzklausīšanas procedūras, kas valsts līmenī izveidotas, īstenojot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/14/EK1c vai Direktīvu 2009/38/EK.

 

_______________

 

1a Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/38/EK (2009. gada 6. maijs) par to, kā izveidot Eiropas Uzņēmumu padomi vai procedūru darbinieku informēšanai un uzklausīšanai Kopienas mēroga uzņēmumos un Kopienas mēroga uzņēmumu grupās (pārstrādāta versija) (Directive 2009/38/EC of the European Parliament and of the Council of 6 May 2009 on the establishment of a European Works Council or a procedure in Community-scale undertakings and Community-scale groups of undertakings for the purposes of informing and consulting employees (Recast) (Text with EEA relevance ) (OV L 122, 16.5.2009.).

 

1b Padomes Direktīva 2001/86/EK (2001. gada 8. oktobris), ar ko papildina Eiropas uzņēmējsabiedrības statūtus darbinieku iesaistīšanas jomā (Council Directive 2001/86/EC of 8 October 2001 supplementing the Statute for a European company with regard to the involvement of employees OV L 294, 10.11.2001.).

 

1c Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/14/EK (2002. gada 11. marts), ar ko izveido vispārēju sistēmu darbinieku informēšanai un uzklausīšanai Eiropas Kopienā (OV L 80, 23.3.2002., 29. lpp.).

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>19</NumAm>

<DocAmend>Direktīvas priekšlikums</DocAmend>

<Article>11.a apsvērums (jauns)</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(11a) Ja sabiedrības, kura veic pārrobežu reorganizāciju, vadības vai pārvaldes struktūra savlaicīgi saņem viedokli no savu darbinieku pārstāvjiem vai, ja tādu nav, no pašiem darbiniekiem, kā noteikts valsts tiesību aktos, vai attiecīgā gadījumā no struktūras, kas izveidota saskaņā ar Direktīvu 2009/38/EK vai 2001/86/EK pārnacionālas informēšanas un uzklausīšanas nolūkos, par to būtu informē dalībnieki un minētais viedoklis jāpievieno ziņojumam. Sabiedrības, kura plāno veikt pārrobežu reorganizāciju, vadības vai pārvaldes struktūrai būtu jāsniedz pamatota atbilde uz darbinieku pārstāvju un attiecīgā gadījumā struktūras, kas izveidota pārnacionālas informēšanas un uzklausīšanas nolūkos saskaņā ar Direktīvu 2009/38/EK vai 2001/86/EK, sniegto viedokli pirms akcionāru pilnsapulces dienas.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>20</NumAm>

<DocAmend>Direktīvas priekšlikums</DocAmend>

<Article>11.b apsvērums (jauns)</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(11b) Lai varētu veikt ziņojuma analīzi, sabiedrībai, kas veic pārrobežu reorganizāciju, būtu jānodrošina darbinieku pārstāvjiem, sabiedrībā pārstāvētajām arodbiedrībām un attiecīgā gadījumā struktūrai, kura saskaņā ar Direktīvu 2009/38/EK vai 2001/86/EK izveidota pārnacionālas informēšanas un uzklausīšanas nolūkos, tādi finanšu un materiālie resursi, kas vajadzīgi, lai viņi varētu pienācīgi izmantot tiesības, kuras izriet no šīs direktīvas, piemēram, tiesības uz piekļuvi privātam un ar paroli aizsargātam datoram, drošam interneta pieslēgumam un sanāksmju telpām, tiesības uz darba pārtraukumu, lai varētu apmeklēt sanāksmes, tiesības uz sanāksmju organizēšanas izmaksu segšanu un vajadzības gadījumā mutiskās tulkošanas pakalpojumiem, izmitināšanu un ceļa izdevumu atlīdzību.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>21</NumAm>

<DocAmend>Direktīvas priekšlikums</DocAmend>

<Article>12.apsvērums</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12) Lai informētu savus darbiniekus, sabiedrībai, kas veic pārrobežu reorganizāciju, būtu jāsagatavo ziņojums, kurā izskaidro ierosinātās pārrobežu reorganizācijas ietekmi uz darbiniekiem. Ziņojumā jo īpaši būtu jāizskaidro ierosinātās pārrobežu reorganizācijas ietekme uz darbinieku darba vietu aizsardzību, tas, vai paredzamas būtiskas izmaiņas darba attiecībās un sabiedrības uzņēmējdarbības veikšanas atrašanās vietās, kā arī tas, kā katrs no šiem faktoriem būtu saistīts ar sabiedrības meitasuzņēmumiem. Tomēr šī prasība nebūtu jāpiemēro, ja sabiedrības vienīgie darbinieki ir nodarbināti tās pārvaldes struktūrā. Ziņojuma sniegšanai nebūtu jāskar piemērojamās informēšanas un uzklausīšanas procedūras, kas valsts līmenī tiek veiktas īstenojot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/14/EK43 vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/38/EK44.

svītrots

__________________

 

43 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/14/EK (2002. gada 11. marts), ar ko izveido vispārēju sistēmu darbinieku informēšanai un uzklausīšanai Eiropas Kopienā (OV L 80, 23.3.2002., 29. lpp.).

 

44 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/38/EK (2009. gada 6. maijs) par to, kā izveidot Eiropas Uzņēmumu padomi vai procedūru darbinieku informēšanai un uzklausīšanai Kopienas mēroga uzņēmumos un Kopienas mēroga uzņēmumu grupās (pārstrādāta versija) (OV L 122, 16.5.2009., 28. lpp.).

 

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>22</NumAm>

<DocAmend>Direktīvas priekšlikums</DocAmend>

<Article>12.a apsvērums (jauns)</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(12a) Sabiedrībām, kuras, veicot pārrobežu reorganizāciju, vēlas pilnībā izmantot iekšējā tirgus sniegtās priekšrocības, būtu jāapņemas nodrošināt atbilstošu pārredzamības līmeni un labu korporatīvo pārvaldību. Publiska ikgadēju pārskatu sniegšana par katru valsti atsevišķi ir efektīvs un piemērots līdzeklis, ar ko palielina starptautisko uzņēmumu darbības pārredzamību un dod sabiedrībai iespēju novērtēt to ietekmi uz reālo ekonomiku. Turklāt tas uzlabos akcionāru spējas atbilstoši novērtēt riskus, kurus sabiedrības uzņēmušās, novedīs pie tādām investīciju stratēģijām, kas balstās uz precīzu informāciju, un uzlabos lēmumu pieņēmēju spējas novērtēt valsts tiesību aktu efektivitāti un ietekmi. Tāpēc finanšu informācijas kopums būtu jāpublicē pirms pārrobežu darbību sākšanas.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>23</NumAm>

<DocAmend>Direktīvas priekšlikums</DocAmend>

<Article>12.b apsvērums (jauns)</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(12b) Brīvība veikt uzņēmējdarbību un iekšējā tirgus attīstība nav autonomi Savienības principi vai mērķi. Tām vienmēr vajadzētu būt līdzsvarotām, jo īpaši saistībā ar šo direktīvu, ar Savienības principiem un mērķiem attiecībā uz sociālo progresu, augsta nodarbinātības līmeņa veicināšanu un pienācīgas sociālās aizsardzības nodrošināšanu, kas iestrādāti Līguma par Eiropas Savienību 3. pantā un LESD 9. pantā. Tādēļ ir skaidrs, ka iekšējā tirgus attīstībai būtu jāveicina sociālā kohēzija un augšupēja sociālā konverģence, un tā nedrīkstētu pastiprināt konkurenci starp sociālajām sistēmām, radot uz tām spiedienu, lai samazinātu to standartus.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>24</NumAm>

<DocAmend>Direktīvas priekšlikums</DocAmend>

<Article>12.c apsvērums (jauns)</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(12c) Savienības politikai būtu arī jāveicina un jāstiprina sociālais dialogs saskaņā ar LESD 151. pantu. Tāpēc arī šīs direktīvas mērķis ir nostiprināt darbinieku informācijas, uzklausīšanas un līdzdalības tiesības un nodrošināt, lai sabiedrību pārrobežu mobilitāte nekad nevarētu novest pie šo tiesību nepilnīgas ievērošanas. Lai visi šie pasākumi būtu sekmīgi, ir būtiski nodrošināt darbinieku informēšanu, uzklausīšanu un līdzdalību.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>25</NumAm>

<DocAmend>Direktīvas priekšlikums</DocAmend>

<Article>12.d apsvērums (jauns)</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(12d) Brīvībai veikt uzņēmējdarbību nekādā veidā nevajadzētu arī skart principus attiecībā uz cīņu pret krāpšanu un visām citām nelikumīgām darbībām, kuras ietekmē Savienības finanšu intereses, kas noteiktas LESD 310. pantā.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>26</NumAm>

<DocAmend>Direktīvas priekšlikums</DocAmend>

<Article>12.e apsvērums (jauns)</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(12e) Attiecībā uz sabiedrībām un darbiniekiem ir jānodrošina konsekvence, lai nepieļautu spēkā esošo Savienības tiesību aktu dublēšanos. Direktīvā 2002/14/EK, Padomes Direktīvā 2001/23/EK1a un Direktīvā 2009/38/EK jau ir iekļautas prasības par darbinieku informēšanu un uzklausīšanu, kuras piemēro pārrobežu reorganizācijas, apvienošanās un sadalīšanas gadījumos. Ir svarīgi, ka šī direktīva papildina minētās spēkā esošās direktīvas tā, lai nepieļautu lieku administratīvo slogu, ierobežojot pašreiz spēkā esošos noteikumus par darbinieku informēšanu, uzklausīšanu un līdzdalību.

 

______________________

 

1a Padomes Direktīva 2001/23/EK (2001. gada 12. marts) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz darbinieku tiesību aizsardzību uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību vai uzņēmumu vai uzņēmējsabiedrību daļu īpašnieka maiņas gadījumā (OV L 82, 22.3.2001., 16. lpp.).

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>27</NumAm>

<DocAmend>Direktīvas priekšlikums</DocAmend>

<Article>13. apsvērums</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13) Lai novērtētu tās informācijas pareizību, kas ietverta reorganizācijas noteikumu projektā un ziņojumos, kas adresēti dalībniekiem un darbiniekiem, un lai nodrošinātu faktus, kas vajadzīgi, lai novērtētu, vai ierosinātās reorganizācijas rezultātā tiek radīta mākslīga struktūra, būtu jāsagatavo neatkarīga eksperta ziņojums ierosinātās pārrobežu reorganizācijas novērtēšanai. Lai nodrošinātu eksperta neatkarību, tas būtu jāieceļ kompetentajai iestādei pēc sabiedrības pieteikuma. Tāpēc eksperta ziņojumā būtu jāsniedz visa attiecīgā informācija, lai izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde varētu pieņemt informētu lēmumu par pirmsreorganizācijas apliecības izsniegšanu vai atteikšanos to izsniegt. Šajā nolūkā ekspertam vajadzētu būt iespējai iegūt visu attiecīgo sabiedrības informāciju un dokumentus un veikt nepieciešamo izmeklēšanu, lai savāktu visus nepieciešamos pierādījumus. Lai sagatavotu finanšu pārskatus saskaņā ar Savienības tiesību aktiem un dalībvalstu tiesību aktiem, ekspertam vajadzētu izmantot sabiedrības ievākto informāciju, jo īpaši informāciju par neto apgrozījumu un peļņu vai zaudējumiem, darbinieku skaitu un bilances sastāvu. Tomēr konfidenciālas informācijas, tostarp sabiedrības uzņēmējdarbības noslēpumu aizsardzības nolūkā šāda informācija nebūtu jāiekļauj eksperta galīgajā ziņojumā, kas būtu publiski pieejams.

(13) Kompetentajām valsts iestādēm vajadzētu spēt novērtēt tās informācijas pareizību, kas ietverta reorganizācijas noteikumu projektā un ziņojumā, kurš adresēts dalībniekiem un darbiniekiem. Tāpēc ziņojumā būtu jāiekļauj visa attiecīgā informācija, lai izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde varētu pieņemt uz faktiem balstītu lēmumu par pirmsreorganizācijas apliecības izsniegšanu vai atteikšanos to izsniegt. Šajā nolūkā kompetentajai iestādei vajadzētu spēt iegūt visu attiecīgo sabiedrības informāciju, piemēram, sabiedrības ievākto informāciju par neto apgrozījumu un peļņu vai zaudējumiem, darbinieku skaitu un bilances sastāvu, lai sagatavotu finanšu pārskatus saskaņā ar Savienības un dalībvalstu tiesību aktiem, kā arī visus dokumentus, kas vajadzīgi, lai veiktu izmeklēšanas vajadzīgo pierādījumu iegūšanai un ierosinātās pārrobežu reorganizācijas novērtēšanai, izmantojot visus nepieciešamos sabiedrības iesniegtos faktus. Tomēr konfidenciālas informācijas, tostarp sabiedrības komercnoslēpumu, aizsardzības nolūkā šāda informācija nebūtu jāiekļauj galīgajā ziņojumā, kas būtu publiski pieejams. Kompetentā iestāde var vērsties pie neatkarīga eksperta. Eksperts būtu jāieceļ no saraksta, ko sagatavojusi kompetentā iestāde, un tam nevajadzētu būt iepriekšējai vai tā brīža saiknei ar attiecīgo sabiedrību. Ekspertam vajadzētu būt ar attiecīgu kompetenci, jo īpaši uzņēmējdarbības tiesību, nodokļu un fiskālo tiesību, sociālā nodrošinājuma un darba tiesību jomā.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>28</NumAm>

<DocAmend>Direktīvas priekšlikums</DocAmend>

<Article>14. apsvērums</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14) Lai novērstu nesamērīgas izmaksas un šķēršļus mazām sabiedrībām, kas veic pārrobežu reorganizāciju, mikrouzņēmumi un mazie uzņēmumi, kā definēts Komisijas Ieteikumā 2003/361/EK45, būtu jāatbrīvo no prasības par neatkarīga eksperta ziņojumu. Tomēr minētās sabiedrības var izmantot neatkarīgu ekspertu ziņojumu, lai izvairītos no tiesvedības ar kreditoriem izmaksām.

svītrots

__________________

 

45 Komisijas Ieteikumu 2003/361/EK (2003. gada 6. maijs) par mikrouzņēmumu, mazu un vidēju uzņēmumu definīciju (OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.).";

 

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>29</NumAm>

<DocAmend>Direktīvas priekšlikums</DocAmend>

<Article>15. apsvērums</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15) Pamatojoties uz pārrobežu reorganizācijas noteikumu projektu un ziņojumiem, sadalāmās sabiedrības dalībnieku pilnsapulce pieņem lēmumu par to, vai apstiprināt šo noteikumu projektu. Ir svarīgi, ka šādam balsojumam nepieciešamais vairākums ir pietiekami liels, lai nodrošinātu, ka lēmums veikt reorganizāciju ir kopīgs lēmums. Turklāt dalībniekiem vajadzētu būt arī tiesībām balsot par visiem pasākumiem attiecībā uz darbinieku līdzdalību, ja viņiem kopsapulcē ir piešķirtas šīs tiesības.

(15) Pamatojoties uz pārrobežu reorganizācijas noteikumu projektu un ziņojumiem, sabiedrības dalībnieku pilnsapulcei būtu jāpieņem lēmums par to, vai apstiprināt šo noteikumu projektu. Ir svarīgi noteikt, ka šādam lēmumam nepieciešamajam vairākumam jābūt pietiekami lielam, lai nodrošinātu, ka lēmums veikt reorganizāciju ir kopīgs lēmums. Pirms lēmuma pieņemšanas būtu jāievēro visas iepriekšējās piemērojamās informācijas un uzklausīšanas tiesības, lai ņemtu vērā darbinieku pārstāvju viedokli saskaņā ar Direktīvu 2002/14/EK un attiecīgā gadījumā ar Direktīvu 2009/38/EK un 2001/86/EK. Turklāt dalībniekiem vajadzētu būt arī tiesībām balsot par visiem pasākumiem attiecībā uz darbinieku līdzdalību, ja viņiem kopsapulcē ir piešķirtas šīs tiesības.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>30</NumAm>

<DocAmend>Direktīvas priekšlikums</DocAmend>

<Article>16. apsvērums</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16) Ir lietderīgi, ka tiem dalībniekiem, kam ir balsstiesības un kas nebalsoja, lai apstiprinātu reorganizācijas noteikumu projektu, un tiem dalībniekiem, kuriem nav balsstiesību un kuri nevarēja paust nostāju, būtu jāpiešķir tiesības izstāties no sabiedrības. Minētajiem dalībniekiem vajadzētu būt iespējai izstāties no sabiedrības un saņemt naudas kompensāciju par savām akcijām, kas līdzvērtīga to akciju vērtībai. Turklāt tiem vajadzētu būt tiesībām tiesā apstrīdēt minētās naudas kompensācijas aprēķinu un pietiekamību.

(16) Tiem dalībniekiem, kam ir balsstiesības un kas nebalsoja, lai apstiprinātu reorganizācijas noteikumu projektu, un tiem dalībniekiem, kuriem nav balsstiesību un kuri nevarēja paust nostāju, būtu nepieciešams piešķirt tiesības izstāties no sabiedrības. Minētajiem dalībniekiem vajadzētu būt iespējai izstāties no sabiedrības un saņemt adekvātu naudas kompensāciju par savām akcijām, kas līdzvērtīga to akciju vērtībai. Turklāt tiem vajadzētu būt tiesībām tiesā apstrīdēt minētās naudas kompensācijas aprēķinu un pietiekamību.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>31</NumAm>

<DocAmend>Direktīvas priekšlikums</DocAmend>

<Article>18. apsvērums</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18) Lai garantētu pienācīgu kreditoru aizsardzību gadījumos, kad tie ir neapmierināti ar aizsardzību, kas tiem piedāvāta sabiedrības pārrobežu reorganizācijas noteikumu projektā, kreditori var lūgt izcelsmes dalībvalsts kompetento tiesu vai administratīvo iestādi piemērot tiem pienācīgus aizsardzības pasākumus. Lai atvieglotu kaitējuma novērtēšanu, būtu jānosaka daži pieņēmumi, saskaņā ar kuriem būtu uzskatāms, ka pārrobežu reorganizācija nenodara kaitējumu kreditoriem, ja zaudējuma risks kreditoram ir neliels. Pieņēmumu var izdarīt, ja neatkarīga eksperta ziņojumā secināts, ka nepastāv pamatota iespējamība, ka kreditoriem tiktu nodarīts kaitējums, vai ja kreditoriem piedāvā tiesības uz samaksu pret reorganizētās sabiedrības vai trešās personas garantiju, kuras vērtība atbilst kreditora sākotnējai prasībai un kuru var celt tajā pašā jurisdikcijā, kur sākotnējo prasību. Šajā direktīvā paredzētajai kreditoru aizsardzībai nevajadzētu skart izcelsmes dalībvalsts tiesību aktus, kas attiecas uz maksājumiem valsts iestādēm, tostarp nodokļiem vai sociālā nodrošinājuma iemaksām.

(18) Lai garantētu pienācīgu kreditoru aizsardzību gadījumos, kad tie ir neapmierināti ar aizsardzību, kas tiem piedāvāta sabiedrības pārrobežu reorganizācijas noteikumu projektā, kreditori var lūgt izcelsmes dalībvalsts kompetento tiesu vai administratīvo iestādi piemērot tiem pienācīgus aizsardzības pasākumus. Lai atvieglotu kaitējuma novērtēšanu, būtu jānosaka daži pieņēmumi, saskaņā ar kuriem būtu uzskatāms, ka pārrobežu reorganizācija nenodara kaitējumu kreditoriem, ja zaudējuma risks kreditoram ir neliels. Pieņēmums būtu jāizdara, ja kreditoriem piedāvā tiesības uz samaksu pret reorganizētās sabiedrības vai trešās personas garantiju, kuras vērtība atbilst kreditora sākotnējai prasībai un kuru var celt tajā pašā jurisdikcijā, kur sākotnējo prasību. Šajā direktīvā paredzētajai kreditoru aizsardzībai nevajadzētu skart izcelsmes dalībvalsts tiesību aktus, kas attiecas uz maksājumiem valsts iestādēm, tostarp nodokļiem vai sociālā nodrošinājuma iemaksām.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>32</NumAm>

<DocAmend>Direktīvas priekšlikums</DocAmend>

<Article>19. apsvērums</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(19) Ja sabiedrība, kas veic pārrobežu reorganizāciju, darbojas saskaņā ar darbinieku līdzdalības sistēmu izcelsmes dalībvalstī, lai nodrošinātu, ka pārrobežu reorganizācijas rezultātā netiek nepamatoti ierobežota darbinieku līdzdalība, sabiedrībai būtu jānosaka pienākums pieņemt juridisko formu, kas ļauj īstenot šādu līdzdalību galamērķa dalībvalstī, tostarp atļaujot darbinieku pārstāvju klātbūtni attiecīgās sabiedrības vadības vai uzraudzības struktūrā. Turklāt šādā gadījumā starp sabiedrību un tās darbiniekiem būtu jānotiek bona fide sarunām saskaņā ar Direktīvā 2001/86/EK paredzēto procedūru, lai rastu abpusēji pieņemamu vienošanos par to, kā saskaņot sabiedrības tiesības veikt pārrobežu reorganizāciju ar darbinieku tiesībām uz līdzdalību. Šo sarunu rezultātā mutatis mutandis būtu jāpiemēro individualizēta panākta vienošanās vai, ja šāda vienošanās nav panākta, Direktīvas 2001/86/EK pielikumā noteiktie standarta noteikumi. Lai aizsargātu vai nu panākto vienošanos, vai minēto standarta noteikumu piemērošanu, sabiedrībai nevajadzētu būt iespējai atcelt līdzdalības tiesības, turpmāko trīs gadu laikā veicot turpmāku iekšzemes vai pārrobežu reorganizāciju, apvienošanos vai sadalīšanu.

(19) Ja sabiedrība, kas veic pārrobežu reorganizāciju, darbojas saskaņā ar darbinieku līdzdalības sistēmu izcelsmes dalībvalstī, lai nodrošinātu, ka pārrobežu reorganizācijas rezultātā netiek nepamatoti ierobežota darbinieku līdzdalība, sabiedrībai būtu jānosaka pienākums pieņemt juridisko formu, kas ļauj īstenot šādu līdzdalību galamērķa dalībvalstī, tostarp atļaujot darbinieku pārstāvju klātbūtni attiecīgās sabiedrības vadības vai uzraudzības struktūrā. Turklāt šādā gadījumā starp sabiedrību un tās darbiniekiem būtu jānotiek bona fide sarunām. Cik drīz vien iespējams pēc reorganizācijas noteikumu projekta publicēšanas, sabiedrībai būtu jāveic vajadzīgie pasākumi, tostarp jāsniedz informācija par iesaistīto sabiedrību, meitasuzņēmumu vai attiecīgo filiāļu identitāti un to darbinieku skaitu, jāuzsāk sarunas ar sabiedrības darbinieku pārstāvjiem vai attiecīgā gadījumā struktūru, kas izveidota pārnacionālas informēšanas un uzklausīšanas nolūkos saskaņā ar Direktīvu 2009/38/EK vai 2001/86/EK, par darbinieku iesaistīšanas kārtību reorganizācijas rezultātā izveidotajā sabiedrībā vai sabiedrībās saskaņā ar Direktīvā 2001/86/EK paredzēto procedūru, lai rastu abpusēji pieņemamu vienošanos par to, kā saskaņot sabiedrības tiesības veikt pārrobežu reorganizāciju ar darbinieku tiesībām uz līdzdalību. Šo sarunu rezultātā mutatis mutandis būtu jāpiemēro individualizēta panākta vienošanās vai, ja šāda vienošanās nav panākta, Direktīvas 2001/86/EK pielikumā noteiktie standarta noteikumi. Lai aizsargātu vai nu panākto vienošanos, vai minēto standarta noteikumu piemērošanu, sabiedrībai nevajadzētu būt iespējai atcelt līdzdalības tiesības, turpmāko sešu gadu laikā veicot turpmāku iekšzemes vai pārrobežu reorganizāciju, apvienošanos vai sadalīšanu. Ja piemērojamais darbinieku līdzdalības slieksnis, kas noteikts izcelsmes dalībvalsts tiesību aktos, sešos gados pēc pārrobežu reorganizācijas ir pārsniegts, būtu jāpiemēro tāds pats darbinieku līdzdalības līmenis un elementi, kāds būtu bijis juridiski noteikts, ja sabiedrība būtu sasniegusi attiecīgo slieksni izcelsmes dalībvalstī, un būtu jāsāk jaunas sarunas.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>33</NumAm>

<DocAmend>Direktīvas priekšlikums</DocAmend>

<Article>19.a apsvērums (jauns)</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(19a) Būtu jāievēro un jāatzīst dalībvalstīs pastāvošo noteikumu un prakses lielā dažādība attiecībā uz veidu, kā darbinieku pārstāvji tiek iesaistīti lēmumu pieņemšanā sabiedrībās.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>34</NumAm>

<DocAmend>Direktīvas priekšlikums</DocAmend>

<Article>19.b apsvērums (jauns)</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(19b) Tomēr visās sabiedrībās, kas tiek izveidotas pārrobežu reorganizācijas vai apvienošanās rezultātā, būtu jāievēro informēšanas un uzklausīšanas procedūras.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>35</NumAm>

<DocAmend>Direktīvas priekšlikums</DocAmend>

<Article>20. apsvērums</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(20) Lai novērstu darbinieku līdzdalības tiesību apiešanu pārrobežu reorganizācijas rezultātā, sabiedrībai, kas veic reorganizāciju un ir reģistrēta dalībvalstī, kura paredz darbinieku līdzdalības tiesības, nevajadzētu būt iespējai veikt pārrobežu reorganizāciju, vispirms neuzsākot sarunas ar tās darbiniekiem vai to pārstāvjiem, ja vidējais sabiedrībā nodarbināto darbinieku skaits ir vienāds ar četrām piektdaļām no valstī noteiktās robežvērtības attiecībā uz darbinieku līdzdalību .

(20) Lai novērstu darbinieku līdzdalības tiesību apiešanu pārrobežu reorganizācijas rezultātā, sabiedrībai, kas veic reorganizāciju un ir reģistrēta dalībvalstī, kura paredz darbinieku līdzdalības tiesības, nevajadzētu būt iespējai veikt pārrobežu reorganizāciju, vispirms neuzsākot sarunas ar tās darbiniekiem vai to pārstāvjiem, ja vidējais sabiedrībā nodarbināto darbinieku skaits ir vienāds ar četrām piektdaļām no valstī noteiktās robežvērtības attiecībā uz darbinieku līdzdalību. Dalībvalstīm būtu jānodrošina tas, ka darbinieku pārstāvji, veicot savas funkcijas, saņem atbilstīgu aizsardzību un garantijas, kas tiem ļauj pienācīgi veikt uzticētos pienākumus.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>36</NumAm>

<DocAmend>Direktīvas priekšlikums</DocAmend>

<Article>20.a apsvērums (jauns)</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(20a) Pēc reorganizācijas sabiedrībai, kas veic pārrobežu reorganizāciju, būtu jāturpina ievērot noteikumus, par kuriem panākta vienošanās koplīgumā, ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādi sabiedrībai saskaņā ar minēto koplīgumu bija piemērojami pirms reorganizācijas, līdz koplīguma izbeigšanai vai termiņa beigām vai cita koplīguma stāšanās spēkā vai piemērošanas dienai saskaņā ar Direktīvu 2001/23/EK.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>37</NumAm>

<DocAmend>Direktīvas priekšlikums</DocAmend>

<Article>21. apsvērums</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(21) Lai nodrošinātu uzdevumu pienācīgu sadalījumu starp dalībvalstīm un efektīvu un lietderīgu pārrobežu reorganizācijas ex ante kontroli, gan izcelsmes, gan galamērķa dalībvalstīm būtu jāizraugās attiecīgās kompetentās iestādes. Izcelsmes dalībvalstu kompetentajām iestādēm vajadzētu būt pilnvarotām izdot pirmsreorganizācijas apliecību, bez kuras galamērķa dalībvalsts kompetentās iestādes nevarētu pabeigt pārrobežu reorganizācijas procedūru.

(21) Lai nodrošinātu uzdevumu pienācīgu sadalījumu starp dalībvalstīm un efektīvu un lietderīgu pārrobežu reorganizācijas ex ante kontroli, gan izcelsmes, gan galamērķa dalībvalstīm būtu jāizraugās attiecīgā tiesa, notārs vai citas kompetentās iestādes. Izcelsmes dalībvalstu kompetentajām iestādēm vajadzētu būt pilnvarotām izdot pirmsreorganizācijas apliecību, bez kuras galamērķa dalībvalsts kompetentās iestādes nevarētu pabeigt pārrobežu reorganizācijas procedūru. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka izraudzītās kompetentās iestādes izveido atbilstīgus koordinācijas mehānismus ar citām iestādēm un struktūrām attiecīgajā dalībvalstī, kuras darbojas politikas jomās, uz kurām attiecas šī direktīva, un attiecīgā gadījumā tām būtu jāapspriežas ar citām attiecīgajām iestādēm, kuras ir kompetentas dažādās jomās, uz kurām attiecas pārrobežu reorganizācija. Izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes lēmumam izdot pirmsreorganizācijas apliecību vai jebkādam galamērķa dalībvalsts kompetentās iestādes apstiprinājumam nebūtu jāizslēdz turpmākās procedūras vai attiecīgo dalībvalstu iestāžu lēmumi citās attiecīgās tiesību jomās.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>38</NumAm>

<DocAmend>Direktīvas priekšlikums</DocAmend>

<Article>22. apsvērums</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(22) Izcelsmes dalībvalsts izsniegto pirmsreorganizācijas apliecību būtu jāpārbauda, lai nodrošinātu sabiedrības pārrobežu reorganizācijas likumību. Kompetentajai iestādei izcelsmes dalībvalstī būtu jālemj par pirmsreorganizācijas apliecības izdošanu viena mēneša laikā pēc sabiedrības pieteikuma saņemšanas, ja vien tai nav pamata nopietnām bažām par mākslīgas struktūras esību, kuras mērķis ir gūt nepamatotas nodokļu priekšrocības vai nepamatoti kaitēt darbinieku, mazākuma akcionāru vai kreditoru likumiskajām vai līgumiskajām tiesībām. Šādā gadījumā kompetentajai iestādei būtu jāveic padziļināts novērtējums. Tomēr šis padziļinātais novērtējums nebūtu jāveic sistemātiski, bet katrā gadījumā atsevišķi, ja pastāv nopietnas bažas par mākslīgas struktūras esību. Veicot novērtējumu, kompetentajām iestādēm būtu jāņem vērā vismaz vairāki faktori, kas noteikti šajā direktīvā un kas tomēr būtu jāuzskata par indikatīviem faktoriem vispārējā novērtējumā, un nebūtu jāņem vērā katrs atsevišķi. Lai neapgrūtinātu sabiedrības ar pārmērīgi ilgu procedūru, padziļinātais novērtējums jebkurā gadījumā būtu jāpabeidz divu mēnešu laikā pēc tam, kad sabiedrība ir informēta, ka tiks veikts šāds padziļināts novērtējums.

(22) Izcelsmes dalībvalsts veiktā pirmsreorganizācijas apliecības izsniegšana būtu jāpārbauda, lai nodrošinātu sabiedrības pārrobežu reorganizācijas likumību. Kompetentajai iestādei izcelsmes dalībvalstī būtu jālemj par pirmsreorganizācijas apliecības izsniegšanu divu mēnešu laikā pēc visu nepieciešamo dokumentu un informācijas saņemšanas, ja vien tai nav pamata nopietnām bažām par mākslīgas struktūras esību vai to, ka reorganizācijas faktiskais mērķis nav veikt patiesu saimniecisko darbību. Šādā gadījumā kompetentajai iestādei būtu jāveic padziļināts novērtējums. Tomēr šis padziļinātais novērtējums nebūtu jāveic sistemātiski, bet tikai gadījumos, kad pastāv nopietnas bažas par mākslīgas struktūras esību. Veicot novērtējumu, kompetentajām iestādēm būtu jāņem vērā vismaz vairāki faktori, kas noteikti šajā direktīvā un kas tomēr būtu jāuzskata par indikatīviem faktoriem vispārējā novērtējumā, un nebūtu jāņem vērā katrs atsevišķi. Ja kompetentā iestāde veic novērtējumu par to, vai reorganizācija patiešām ietver mērķi veikt patiesu saimniecisku darbību, kompetentajai iestādei jo īpaši būtu jāpārbauda, vai sabiedrībai galamērķa dalībvalstī ir pastāvīga darījumdarbības vieta, par kuru objektīvi šķiet, ka tā ir pastāvīga, vai tai ir vadības struktūra, personāls, iekārtas, telpas un aktīvi un vai tā ir materiāli aprīkota patstāvīgai darījumu slēgšanai ar trešām personām, un būtu jāapsver, vai sabiedrība ir izvēlējusies deleģēt savas vadības funkcijas direktoriem, koordinatoriem vai juridiskajiem pārstāvjiem, kas ar pakalpojumu sniedzēja starpniecību ir noalgoti no neatkarīgas trešās personas. Lai neapgrūtinātu sabiedrības ar pārmērīgi ilgu procedūru, padziļinātais novērtējums jebkurā gadījumā būtu jāpabeidz trīs mēnešu laikā pēc tam, kad sabiedrība ir informēta, ka tiks veikts šāds padziļināts novērtējums.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>39</NumAm>

<DocAmend>Direktīvas priekšlikums</DocAmend>

<Article>23. apsvērums</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(23) Pēc pirmsreorganizācijas apliecības saņemšanas un pēc tam, kad ir pārbaudīts, vai galamērķa dalībvalstī ir izpildītas inkorporēšanas prasības, galamērķa dalībvalsts kompetentajām iestādēm būtu jāreģistrē sabiedrība minētās dalībvalsts uzņēmumu reģistrā. Tikai pēc šīs reģistrācijas izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde svītro sabiedrību no sava reģistra. Galamērķa dalībvalsts kompetentajai iestādei nevajadzētu būt iespējai apstrīdēt pirmsreorganizācijas apliecībā sniegtās informācijas pareizību. Pārrobežu reorganizācijas rezultātā reorganizētajai sabiedrībai būtu jāsaglabā tās juridiskās personas statuss, tās aktīvi un pasīvi, kā arī visas tiesības un pienākumi, tostarp tiesības un pienākumi, kas izriet no līgumiem, darbības vai bezdarbības.

(23) Pēc pirmsreorganizācijas apliecības saņemšanas un pēc tam, kad ir pārbaudīts, vai galamērķa dalībvalstī ir izpildītas inkorporēšanas prasības, galamērķa dalībvalsts kompetentajām iestādēm būtu jāreģistrē sabiedrība minētās dalībvalsts uzņēmumu reģistrā. Tikai pēc šīs reģistrācijas izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde svītro sabiedrību no sava reģistra. Galamērķa dalībvalsts kompetentajai iestādei nevajadzētu būt iespējai apstrīdēt pirmsreorganizācijas apliecībā sniegtās informācijas pareizību. Pārrobežu reorganizācijas rezultātā reorganizētajai sabiedrībai būtu jāsaglabā tās juridiskās personas statuss, tās aktīvi un pasīvi, kā arī visas tiesības un pienākumi, tostarp tiesības un pienākumi, kas izriet no līgumiem, darbības vai bezdarbības. Tomēr, ja divu gadu laikā pēc pārrobežu reorganizācijas spēkā stāšanās datuma kompetentajām iestādēm tiek sniegta jauna informācija par šo pārrobežu reorganizāciju, ka ir noticis jebkāds šīs direktīvas noteikumu pārkāpums, kompetentajām iestādēm būtu jāpārskata lietas faktu novērtējums un tām vajadzētu būt pilnvarām piemērot efektīvas, samērīgas un atturošas sankcijas, ja struktūra ir mākslīga.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>40</NumAm>

<DocAmend>Direktīvas priekšlikums</DocAmend>

<Article>26. apsvērums</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(26) Pārrobežu apvienošanās noteikumu īstenošanas izvērtējums dalībvalstīs liecina, ka pārrobežu apvienošanos skaits Savienībā ir ievērojami palielinājies. Tomēr šis izvērtējums atklāja arī dažas nepilnības jo īpaši saistībā ar kreditoru un akcionāru aizsardzību, kā arī vienkāršotu procedūru trūkumu, kas kavē minēto pārrobežu apvienošanās noteikumu pilnīgu efektivitāti un lietderību.

(26) Pārrobežu apvienošanās noteikumu īstenošanas izvērtējums dalībvalstīs liecina, ka pārrobežu apvienošanos skaits Savienībā ir ievērojami palielinājies. Tomēr šis izvērtējums atklāja arī dažas nepilnības, konkrēti saistībā ar kreditoru, mazākuma akcionāru un darbinieku aizsardzību, jo īpaši saistībā ar faktu atklāšanu par apvienošanos un tās ietekmi, aizsardzību, kā arī vienkāršotu procedūru trūkumu, kas kavē minēto pārrobežu apvienošanās noteikumu pilnīgu efektivitāti un lietderību.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>41</NumAm>

<DocAmend>Direktīvas priekšlikums</DocAmend>

<Article>27.a apsvērums (jauns)</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(27a) Tiesības apvienot sabiedrību, kas izveidota vienā dalībvalstī, ar sabiedrību, kuru reglamentē cita dalībvalsts, nekādā gadījumā nevajadzētu izmantot ļaunprātīgos, krāpnieciskos vai noziedzīgos nolūkos, piemēram, lai apietu darba standartus, sociālā nodrošinājuma maksājumus, nodokļu saistības, kreditoru un mazākuma akcionāru tiesības vai noteikumus par darbinieku līdzdalību vai izvairītos no tiem. Lai apkarotu šādu iespējamu ļaunprātīgu izmantošanu un ievērotu vispārējos Savienības tiesību principus, dalībvalstīm būtu jāpieprasa nodrošināt, ka sabiedrības neizmanto pārrobežu apvienošanas procedūras tam, lai radītu mākslīgas struktūras. Būtu arī jāpieprasa dalībvalstīm nodrošināt, ka pārrobežu apvienošana patiešām notiek ar mērķi veikt patiesu saimniecisko darbību, tostarp digitālajā nozarē, apvienošanās rezultātā izveidotās sabiedrības dalībvalstī uz nenoteiktu laiku izveidojot pastāvīgu darījumdarbības vietu, lai izvairītos no “čaulas” vai “fasādes” sabiedrību dibināšanas, mēģinot izvairīties no valsts un/vai Savienības tiesību aktu izpildes vai apiet vai pārkāpt tos. Cīņa pret ļaunprātīgu izmantošanu būtu jābalsta uz visu būtisko apstākļu novērtējumu. Apvienošanas procedūrā būtu jāievieš procesuāls un materiāls regulējums, kas nosaka rīcības brīvību un ņem vērā dalībvalstu dažādās pieejas, vienlaikus nosakot prasības, lai racionalizētu valsts iestāžu darbības nolūkā atbilstīgi Savienības tiesību aktiem cīnīties pret ļaunprātīgu izmantošanu.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>42</NumAm>

<DocAmend>Direktīvas priekšlikums</DocAmend>

<Article>27.b apsvērums (jauns)</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(27b) Lai nodrošinātu, ka visu ieinteresēto personu likumīgās intereses tiek ņemtas vērā procedūrā, kas reglamentē pārrobežu apvienošanos, sabiedrībai, kas ir iesaistīta pārrobežu apvienošanās procesā, būtu, ja tas paredzēts valsts tiesību aktos un/vai saskaņā ar valsts praksi, kopā ar valdes līmeņa darbinieku pārstāvjiem jāizstrādā pārrobežu apvienošanās noteikumu projekts un tas jāpublisko. Lēmuma par noteikumu projektu pieņemšanā būtu jāiesaista arī valdes līmeņa darbinieku pārstāvji. Noteikumu projektā būtu jāietver vissvarīgākā informācija par ierosināto pārrobežu apvienošanos, tostarp plānotā jaunā sabiedrības forma, katras apvienošanā iesaistītās sabiedrības kopējais apgrozījums un kopējais ar nodokli apliekamais apgrozījums pēdējā pārskata periodā, apvienošanās sabiedrību un to meitasuzņēmumu un filiāļu samaksātā ienākuma nodokļa summa, informācija par sabiedrības galvenā biroja atrašanās vietu un attiecīgā gadījumā sabiedrības galvenā biroja pārcelšanas uz apvienošanās rezultātā izveidotās sabiedrības dalībvalsti datums, kā arī informācija par vadības struktūru un attiecīgā gadījumā darbiniekiem, iekārtām, telpām un aktīviem, to darbinieku skaits, kas strādā uz pilna laika ekvivalenta pamata, pārrobežu apvienošanās iespējamā netiešā ietekme uz nodarbinātību, tostarp gaidāmās izmaiņas darba organizācijā, darba algas, konkrētu amata vietu atrašanās vieta un paredzamās sekas attiecībā uz darbiniekiem, kuri ieņem šādas amata vietas, tostarp darbiniekiem apvienošanās sabiedrību meitasuzņēmumos un filiālēs Savienībā, un informācija par sabiedrības līmeņa sociālo dialogu, tostarp attiecīgā gadījumā valdes līmeņa darbinieku pārstāvību, dibināšanas dokuments un ierosinātais apvienošanās grafiks. Sabiedrības, kas iesaistīta pārrobežu apvienošanā, dalībnieki, kreditori un darbinieki būtu jāinformē, lai viņi varētu iesniegt komentārus attiecībā uz ierosināto apvienošanos. Pirms lēmuma par pārrobežu apvienošanās noteikumu projektu pieņemšanas par ierosināto apvienošanos būtu jāinformē katras apvienošanās sabiedrības darbinieku pārstāvji vai, ja šādu pārstāvju nav, — paši darbinieki un pārstāvētās arodbiedrības un ar viņiem būtu jārīko apspriešanās par to. Tāpat, ja saskaņā ar Direktīvu 2009/38/EK vai 2001/86/EK ir izveidota struktūra pārnacionālas informēšanas un uzklausīšanas nolūkos, arī tā būtu attiecīgi jāinformē un būtu jāapspriežas ar to.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>43</NumAm>

<DocAmend>Direktīvas priekšlikums</DocAmend>

<Article>28. apsvērums</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(28) Lai vēl vairāk uzlabotu esošo pārrobežu apvienošanās procedūru, vajadzības gadījumā minētie apvienošanās noteikumi ir jāvienkāršo, vienlaikus nodrošinot ieinteresēto personu un jo īpaši darbinieku pienācīgu aizsardzību. Tādēļ spēkā esošie pārrobežu apvienošanās noteikumi būtu jāgroza, lai apvienošanās procesā iesaistīto sabiedrību vadības vai pārvaldes struktūrām uzliktu par pienākumu sagatavot atsevišķus pārskatus, kuros sīki izklāstīti pārrobežu apvienošanās juridiskie un ekonomiskie aspekti gan dalībniekiem, gan darbiniekiem. No sabiedrības vadības vai pārvaldes struktūras pienākuma sagatavot ziņojumu dalībniekiem tomēr var atteikties, ja šie dalībnieki jau ir informēti par ierosinātās apvienošanās juridiskajiem un ekonomiskajiem aspektiem. Tomēr pienākumu par ziņojuma sagatavošanu darbiniekiem var atcelt tikai tad, ja apvienošanās procesā iesaistītajām sabiedrībām un to meitasuzņēmumiem nav citu darbinieku kā vien tie, kas ir daļa no vadības vai pārvaldes struktūras.

svītrots

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>44</NumAm>

<DocAmend>Direktīvas priekšlikums</DocAmend>

<Article>28.a apsvērums (jauns)</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(28a) Ja sabiedrību, kuras iesaistītas pārrobežu apvienošanā, katra vadības vai pārvaldes struktūra savlaicīgi saņem viedokli no savu darbinieku pārstāvjiem vai, ja tādu nav, no pašiem darbiniekiem, kā noteikts valsts tiesību aktos, vai attiecīgā gadījumā no struktūrām, kas izveidotas saskaņā ar Direktīvu 2009/38/EK vai 2001/86/EK pārnacionālas informēšanas un uzklausīšanas nolūkos, par to informē dalībniekus un viedokļus pievieno katram ziņojumam. Sabiedrību, kuras plāno veikt pārrobežu apvienošanos, katrai vadības vai pārvaldes struktūrai būtu jāsniedz pamatota atbilde uz darbinieku pārstāvju un attiecīgā gadījumā struktūru, kas izveidotas pārnacionālas informēšanas un uzklausīšanas nolūkos saskaņā ar Direktīvu 2009/38/EK vai 2001/86/EK, sniegto viedokli pirms akcionāru pilnsapulcēm.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>45</NumAm>

<DocAmend>Direktīvas priekšlikums</DocAmend>

<Article>28.b apsvērums (jauns)</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(28b) Lai varētu veikt katras apvienošanās sabiedrības ziņojuma analīzi, katrai apvienošanās procesā iesaistītajai sabiedrībai būtu jānodrošina darbinieku pārstāvjiem, sabiedrībā pārstāvētajām arodbiedrībām un attiecīgā gadījumā jebkurai struktūrai, kura saskaņā ar Direktīvu 2009/38/EK vai 2001/86/EK izveidota pārnacionālas informēšanas un uzklausīšanas nolūkos, tādi finanšu un materiālie resursi, kas vajadzīgi, lai viņi varētu pienācīgi izmantot tiesības, kuras izriet no šīs direktīvas, piemēram, tiesības uz piekļuvi privātam un ar paroli aizsargātam datoram, drošam interneta pieslēgumam un sanāksmju telpām, tiesības uz darba pārtraukumu, lai varētu apmeklēt sanāksmes, tiesības uz sanāksmju organizēšanas izmaksu segšanu un vajadzības gadījumā mutiskās tulkošanas pakalpojumiem, izmitināšanu un ceļa izdevumu atlīdzību.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>46</NumAm>

<DocAmend>Direktīvas priekšlikums</DocAmend>

<Article>28.c apsvērums (jauns)</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(28c) Kompetentajām valsts iestādēm vajadzētu būt iespējai novērtēt tās informācijas pareizību, kas ietverta apvienošanās noteikumu projektā un ziņojumos, kas adresēti dalībniekiem un darbiniekiem. Tāpēc katrā ziņojumā būtu jāiekļauj visa attiecīgā informācija, lai visu apvienošanās sabiedrību dalībvalstu kompetentās iestādes varētu pieņemt uz faktiem balstītu lēmumu par pirmsapvienošanās apliecības izsniegšanu vai neizsniegšanu. Šajā nolūkā katras apvienošanās sabiedrības dalībvalsts kompetentajām iestādēm vajadzētu būt iespējai iegūt visu attiecīgo sabiedrības informāciju, piemēram, sabiedrības ievākto informāciju par neto apgrozījumu un peļņu vai zaudējumiem, darbinieku skaitu un bilances sastāvu nolūkā sagatavot finanšu pārskatus saskaņā ar Savienības un dalībvalstu tiesību aktiem, kā arī visus dokumentus, kas vajadzīgi, lai veiktu nepieciešamās izmeklēšanas pierādījumu iegūšanai, un novērtēt ierosināto pārrobežu apvienošanos, izmantojot visus nepieciešamos sabiedrību iesniegtos faktus. Tomēr konfidenciālas informācijas, tostarp sabiedrību komercnoslēpumu, aizsardzības nolūkā šāda informācija nebūtu jāiekļauj katras kompetentās iestādes galīgajā ziņojumā, kam vajadzētu būt publiski pieejamam.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>47</NumAm>

<DocAmend>Direktīvas priekšlikums</DocAmend>

<Article>28.d apsvērums (jauns)</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(28d) Pamatojoties uz pārrobežu apvienošanās noteikumu projektu un ziņojumiem, pārrobežu apvienošanās procesā iesaistīto sabiedrību dalībnieku pilnsapulcei būtu jāpieņem lēmums par to, vai apstiprināt šo noteikumu projektu. Ir svarīgi noteikt, ka šādam lēmumam nepieciešamajam vairākumam jābūt pietiekami lielam, lai nodrošinātu, ka lēmums veikt apvienošanos ir kopīgs lēmums. Pirms lēmuma pieņemšanas katrā no sabiedrībām būtu jāievēro visas iepriekšējās piemērojamās informācijas un uzklausīšanas tiesības, lai ņemtu vērā darbinieku pārstāvju viedokli saskaņā ar Direktīvu 2002/14/EK un attiecīgā gadījumā ar Direktīvu 2009/38/EK un 2001/86/EK.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>48</NumAm>

<DocAmend>Direktīvas priekšlikums</DocAmend>

<Article>29. apsvērums</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(29) Turklāt, lai uzlabotu apvienošanās procesā iesaistītās sabiedrības vai sabiedrību darbiniekiem piešķirto aizsardzību, darbinieki vai viņu pārstāvji var paust savu viedokli par sabiedrības ziņojumu, kurā izklāstīta pārrobežu apvienošanās ietekme uz tiem. Ziņojuma sniegšanai nebūtu jāskar piemērojamās informēšanas un uzklausīšanas procedūras, kas valsts līmenī tiek veiktas, īstenojot Padomes Direktīvu 2001/23/EK48, Direktīvu 2002/14/EK vai Direktīvu 2009/38/EK.

(29) Turklāt, lai uzlabotu apvienošanās procesā iesaistītās sabiedrības vai sabiedrību darbiniekiem piešķirto aizsardzību, darbinieki vai viņu pārstāvji var paust savu viedokli par sabiedrības ziņojumu, kurā izklāstīta pārrobežu apvienošanās ietekme uz tiem. Ziņojuma sniegšanai nebūtu jāskar piemērojamās informēšanas un uzklausīšanas procedūras, kas valsts līmenī tiek veiktas, īstenojot Padomes Direktīvu 2001/23/EK48, Direktīvu 2002/14/EK vai Direktīvu 2009/38/EK. Lai vēl vairāk uzlabotu esošo pārrobežu apvienošanās procedūru, vajadzības gadījumā minētie apvienošanās noteikumi ir jāvienkāršo, vienlaikus nodrošinot ieinteresēto personu un jo īpaši darbinieku pienācīgu aizsardzību. Tāpēc spēkā esošie pārrobežu apvienošanās noteikumi būtu jāgroza, lai katrai apvienošanās procesā iesaistīto sabiedrību pārvaldes vai vadības struktūrai būtu pienākums sagatavot ziņojumu, kurā tā sniegtu informāciju saviem dalībniekiem un darbiniekiem, sīki izklāstot juridiskos un ekonomiskos aspektus un izskaidrojot pārrobežu apvienošanās sekas gan dalībniekiem, gan darbiniekiem, jo īpaši pārrobežu apvienošanās iemeslus, pārrobežu apvienošanās ietekmi uz dalībniekiem un darbiniekiem saistībā ar sabiedrības turpmāko darījumdarbību un vadības struktūras stratēģisko plānu. Tajā būtu jāietver arī iespējamie tiesiskās aizsardzības līdzekļi, kas pieejami dalībniekiem, ja tie nepiekrīt lēmumam veikt pārrobežu apvienošanos. Katras apvienošanās sabiedrības ziņojumā jo īpaši būtu jāizskaidro ierosinātās pārrobežu apvienošanās ietekme uz darbinieku darba vietām un darbinieku iesaistīšanu, kā arī pasākumiem, kas jāveic to aizsardzībai, tas, vai paredzamas būtiskas izmaiņas darba tiesiskajās attiecībās un sabiedrības darījumdarbības vietās, jāiekļauj informācija par procedūrām, ar kurām var piemērot noteikumus par apvienošanās sabiedrības darbinieku informācijas, apspriešanās un līdzdalības tiesībām un to, kā katrs no šiem faktoriem būtu saistīts ar sabiedrības meitasuzņēmumiem. Tomēr šī prasība nebūtu jāpiemēro, ja sabiedrību vienīgie darbinieki ir nodarbināti tās pārvaldes struktūrā. Pirms lēmuma par katru ziņojumu pieņemšanas būtu jāinformē to sabiedrību darbinieku pārstāvji, kuras veic pārrobežu apvienošanos, vai, ja šādu pārstāvju nav, — paši darbinieki un būtu jārīko apspriešanās par ierosināto apvienošanos. Tāpat attiecīgā gadījumā būtu attiecīgi jāinformē saskaņā ar Direktīvu 2009/38/EK vai 2001/86/EK pārnacionālas informēšanas un uzklausīšanas nolūkos izveidotā struktūra un būtu jāapspriežas ar to. Ziņojuma sniegšanai nebūtu jāskar jebkādas citas valsts līmeņa informēšanas un uzklausīšanas procedūras, kas ieviestas, īstenojot Direktīvu 2002/14/EK vai Direktīvu 2009/38/EK. Tomēr vajadzētu būt iespējamam atcelt sabiedrības vadības vai pārvaldes struktūras pienākumu sagatavot ziņojumu dalībniekiem un darbiniekiem, ja šie dalībnieki jau ir informēti par ierosinātās apvienošanās juridiskajiem un ekonomiskajiem aspektiem. Tomēr pienākums sagatavot ziņojumu darbiniekiem būtu jāatceļ tikai tad, ja apvienošanās procesā iesaistītajām sabiedrībām un to meitasuzņēmumiem nav citu darbinieku kā vien to, kas veido vadības vai pārvaldes struktūru.

__________________

__________________

48 Padomes Direktīva 2001/23/EK (2001. gada 12. marts) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz darbinieku tiesību aizsardzību uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību vai uzņēmumu vai uzņēmējsabiedrību daļu īpašnieka maiņas gadījumā (OV L 82, 22.3.2001., 16. lpp.).

48 Padomes Direktīva 2001/23/EK (2001. gada 12. marts) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz darbinieku tiesību aizsardzību uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību vai uzņēmumu vai uzņēmējsabiedrību daļu īpašnieka maiņas gadījumā (OV L 82, 22.3.2001., 16. lpp.).

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>49</NumAm>

<DocAmend>Direktīvas priekšlikums</DocAmend>

<Article>29.a apsvērums (jauns)</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(29a) Sabiedrībām, kuras ar pārrobežu apvienošanos vēlas pilnībā izmantot iekšējā tirgus sniegtās priekšrocības, būtu jāapņemas nodrošināt atbilstošu pārredzamības līmeni un labu korporatīvo pārvaldību. Publiska pārskatu sniegšana par katru valsti atsevišķi ir lietderīgs un atbilstošs instruments, lai uzlabotu starptautisko uzņēmumu darbības pārredzamību un nodrošinātu, ka sabiedrība var novērtēt to ietekmi uz reālo ekonomiku. Turklāt tas vairos akcionāru iespējas atbilstoši novērtēt riskus, kurus sabiedrības uzņemas, veicinās uz precīzu informāciju pamatotu investīciju stratēģiju izstrādi un uzlabos lēmumu pieņēmēju iespējas novērtēt valsts tiesību aktu efektivitāti un ietekmi. Tāpēc finanšu informācijas kopums būtu jāpublicē pirms ir notikusi pārrobežu apvienošanās.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>50</NumAm>

<DocAmend>Direktīvas priekšlikums</DocAmend>

<Article>29.b apsvērums (jauns)</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(29b) Lai novērstu vadības struktūras locekļu un attiecīgās sabiedrības interešu konfliktu, minētajiem locekļiem nevajadzētu ļaut apvienošanās rezultātā gūt finansiālu labumu atlīdzības mainīgās daļas, piemaksu vai akciju cenas pieauguma veidā.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>51</NumAm>

<DocAmend>Direktīvas priekšlikums</DocAmend>

<Article>31. apsvērums</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(31) Dažādas ieinteresētās personas ir norādījušas, ka dalībnieku un kreditoru aizsardzības pasākumu nesaskaņotība ir šķērslis pārrobežu apvienošanās pasākumu īstenošanai. Dalībniekiem un kreditoriem būtu jāpiedāvā vienāds aizsardzības līmenis neatkarīgi no tā, kurā dalībvalstī atrodas apvienošanās procesā iesaistītās sabiedrības. Tas neskar dalībvalstu noteikumus par kreditoru vai akcionāru aizsardzību, uz kuriem neattiecas saskaņotie pasākumi, piemēram, pārredzamības prasības.

(31) Dažādas ieinteresētās personas ir norādījušas, ka darbinieku, dalībnieku un kreditoru aizsardzības pasākumu nesaskaņotība ir šķērslis pārrobežu apvienošanās īstenošanai. Darbiniekiem, dalībniekiem un kreditoriem būtu jāpiedāvā vismaz vienāds aizsardzības līmenis neatkarīgi no tā, kurā dalībvalstī atrodas apvienošanās procesā iesaistītās sabiedrības. Tas neskar dalībvalstu noteikumus par darbinieku, kreditoru vai akcionāru aizsardzību, uz kuriem neattiecas saskaņotie pasākumi, piemēram, pārredzamības prasības.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>52</NumAm>

<DocAmend>Direktīvas priekšlikums</DocAmend>

<Article>34. apsvērums</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(34) Pārrobežu apvienošanās procesā iesaistītajām sabiedrībām savos kopīgajos apvienošanās noteikumu projektos būtu jāierosina atbilstoši pasākumi kreditoru aizsardzībai. Turklāt, lai stiprinātu kreditoru aizsardzību maksātnespējas gadījumā pēc pārrobežu apvienošanās, būtu jāatļauj dalībvalstīm pieprasīt apvienošanās procesā iesaistītajām sabiedrībām sagatavot maksātspējas deklarāciju, kurā norādīts, ka tās nav informētas par iemesliem, kāpēc apvienošanās procesa rezultātā izveidotā sabiedrība nevarētu izpildīt savas saistības. Šādos apstākļos dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai noteikt, ka vadības struktūru dalībnieki ir personīgi atbildīgi par minētās deklarācijas pareizību. Tā kā dalībvalstīs ir atšķirīgas juridiskās tradīcijas attiecībā uz maksātspējas deklarāciju izmantošanu un to iespējamām sekām, dalībvalstīm vajadzētu lemt par attiecīgām sekām gadījumā, ja tiek sniegtas neprecīzas vai maldinošas deklarācijas, tostarp par efektīvām un samērīgām sankcijām un saistībām atbilstīgi Savienības tiesību aktiem.

(34) Pārrobežu apvienošanās procesā iesaistītajām sabiedrībām savos kopīgajos apvienošanās noteikumu projektos būtu jāierosina atbilstoši pasākumi kreditoru aizsardzībai. Turklāt, lai stiprinātu kreditoru aizsardzību maksātnespējas gadījumā pēc pārrobežu apvienošanās, būtu jāatļauj dalībvalstīm pieprasīt apvienošanās procesā iesaistītajām sabiedrībām sagatavot maksātspējas deklarāciju, kurā norādīts, ka tās nav informētas par iemesliem, kāpēc apvienošanās procesa rezultātā izveidotā sabiedrība pēc pārrobežu apvienošanās nevarētu izpildīt savas saistības. Šādos apstākļos dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai noteikt, ka vadības struktūru dalībnieki ir personīgi atbildīgi par minētās deklarācijas pareizību. Tā kā dalībvalstīs ir atšķirīgas juridiskās tradīcijas attiecībā uz maksātspējas deklarāciju izmantošanu un to iespējamām sekām, dalībvalstīm vajadzētu lemt par attiecīgām sekām gadījumā, ja tiek sniegtas neprecīzas vai maldinošas deklarācijas, tostarp par efektīvām un samērīgām sankcijām un saistībām atbilstīgi Savienības tiesību aktiem.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>53</NumAm>

<DocAmend>Direktīvas priekšlikums</DocAmend>

<Article>35. apsvērums</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(35) Lai garantētu pienācīgu kreditoru aizsardzību gadījumos, kad tie ir neapmierināti ar aizsardzību, kas tiem piedāvāta sabiedrības pārrobežu apvienošanās noteikumu projektā, kreditori, kuriem tiek nodarīts kaitējums pārrobežu apvienošanās rezultātā, var lūgt katras apvienošanās procesā iesaistītās sabiedrības dalībvalsts kompetento administratīvo vai tiesu iestādi piemērot tiem pienācīgus aizsardzības pasākumus. Lai atvieglotu kaitējuma novērtēšanu, būtu jānosaka daži pieņēmumi, saskaņā ar kuriem būtu uzskatāms, ka pārrobežu apvienošanās nenodara kaitējumu kreditoriem, ja zaudējuma risks kreditoram ir neliels. Pieņēmumu var izdarīt, ja neatkarīgais eksperts secina, ka nepastāv pamatota iespējamība, ka kreditoriem tiktu nodarīts kaitējums, vai ja kreditoriem piedāvā tiesības uz samaksu pret apvienotās sabiedrības vai trešās personas garantiju, kuras vērtība atbilst kreditora sākotnējai prasībai un kuru var celt tajā pašā jurisdikcijā, kur sākotnējo prasību.

(35) Lai garantētu pienācīgu kreditoru aizsardzību gadījumos, kad tie ir neapmierināti ar aizsardzību, kas tiem piedāvāta sabiedrības pārrobežu apvienošanās noteikumu projektā, kreditori, kuriem tiek nodarīts kaitējums pārrobežu apvienošanās rezultātā, var lūgt katras apvienošanās procesā iesaistītās sabiedrības dalībvalsts kompetento administratīvo vai tiesu iestādi piemērot tiem pienācīgus aizsardzības pasākumus. Lai atvieglotu kaitējuma novērtēšanu, būtu jānosaka daži pieņēmumi, saskaņā ar kuriem būtu uzskatāms, ka pārrobežu apvienošanās nenodara kaitējumu kreditoriem, ja zaudējuma risks kreditoram ir neliels. Pieņēmums būtu jāizdara, ja kreditoriem piedāvā tiesības uz samaksu pret apvienotās sabiedrības vai trešās personas garantiju, kuras vērtība atbilst kreditora sākotnējai prasībai un kuru var celt tajā pašā jurisdikcijā, kur sākotnējo prasību.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>54</NumAm>

<DocAmend>Direktīvas priekšlikums</DocAmend>

<Article>35.a apsvērums (jauns)</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(35a) Lai nodrošinātu uzdevumu pienācīgu sadalījumu starp dalībvalstīm un efektīvu un lietderīgu pārrobežu apvienošanās ex ante kontroli, katrai no iesaistītajām dalībvalstīm būtu jāizraugās attiecīgā tiesa, notārs vai cita kompetentā iestāde. Jo īpaši katrai dalībvalstu kompetentajai iestādei vajadzētu būt pilnvarotai izdot pirmsapvienošanās apliecību, bez kuras apvienošanās rezultātā izveidotās sabiedrības dalībvalsts kompetentā iestāde nevarētu pabeigt pārrobežu apvienošanās procedūru. Dalībvalstis nodrošina, ka izraudzītās kompetentās iestādes izveido atbilstīgus koordinācijas mehānismus ar citām iestādēm un struktūrām katrā dalībvalstī, kuras darbojas politikas jomās, uz kurām attiecas šī direktīva, un attiecīgā gadījumā tām būtu jāapspriežas ar citām attiecīgajām iestādēm, kuras ir kompetentas dažādās jomās, uz kurām attiecas pārrobežu apvienošanās. Katras apvienošanās procesā iesaistīto sabiedrību dalībvalsts kompetentās iestādes lēmumam izdot pirmsapvienošanās apliecību vai jebkādam apvienošanās procesa rezultātā izveidotās sabiedrības dalībvalsts kompetentās iestādes apstiprinājumam nebūtu jāizslēdz turpmākās procedūras vai attiecīgo dalībvalstu iestāžu lēmumi citās attiecīgās tiesību jomās.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>55</NumAm>

<DocAmend>Direktīvas priekšlikums</DocAmend>

<Article>35.b apsvērums (jauns)</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(35b) Katras apvienošanās procesā iesaistīto sabiedrību dalībvalsts veiktā pirmsapvienošanās apliecības izsniegšana būtu jāpārbauda, lai nodrošinātu sabiedrību pārrobežu apvienošanās likumību. Katrai apvienošanās procesā iesaistīto sabiedrību dalībvalsts kompetentajai iestādei būtu jāpieņem lēmums par pirmsapvienošanās apliecības izsniegšanu divu mēnešu laikā pēc visu nepieciešamo dokumentu un informācijas saņemšanas, ja vien tai nav pamata nopietnām bažām par mākslīgas struktūras esību vai to, ka apvienošanās faktiskais mērķis nav veikt patiesu saimniecisko darbību. Šādā gadījumā kompetentajai iestādei būtu jāveic padziļināts novērtējums. Tomēr šis padziļinātais novērtējums nebūtu jāveic sistemātiski, bet drīzāk tikai gadījumos, kad pastāv nopietnas bažas par mākslīgas struktūras esību. Veicot novērtējumu, kompetentajām iestādēm būtu jāņem vērā vismaz vairāki faktori, kas noteikti šajā direktīvā un kas tomēr būtu jāuzskata tikai par indikatīviem faktoriem vispārējā novērtējumā, un nebūtu jāņem vērā katrs atsevišķi. Ja kompetentā iestāde veic novērtējumu par to, vai apvienošanās patiešām ietver mērķi veikt patiesu saimniecisku darbību, kompetentajai iestādei jo īpaši būtu jāpārbauda, vai apvienošanās rezultātā izveidotās sabiedrības dalībvalstī sabiedrībai ir pastāvīga darījumdarbības vieta, par kuru objektīvi šķiet, ka tā ir pastāvīga, vai tai ir vadības struktūra, personāls, iekārtas, telpas un aktīvi un vai tā ir materiāli aprīkota patstāvīgai darījumu slēgšanai ar trešām personām, un būtu jāapsver, vai sabiedrība ir izvēlējusies deleģēt savas vadības funkcijas direktoriem, koordinatoriem vai juridiskiem pārstāvjiem, kas ar pakalpojumu sniedzēja starpniecību ir noalgoti no neatkarīgas trešās personas. Lai neapgrūtinātu sabiedrības ar pārmērīgi ilgu procedūru, padziļinātais novērtējums jebkurā gadījumā būtu jāpabeidz trīs mēnešu laikā pēc tam, kad sabiedrība ir informēta, ka tiks veikts šāds padziļināts novērtējums.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>56</NumAm>

<DocAmend>Direktīvas priekšlikums</DocAmend>

<Article>35.c apsvērums (jauns)</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(35c) Pēc pirmsapvienošanās apliecības saņemšanas un pēc tam, kad ir pārbaudīts, vai apvienošanās rezultātā izveidotās sabiedrības dalībvalstī ir izpildītas inkorporēšanas prasības, apvienošanās rezultātā izveidotās sabiedrības dalībvalsts kompetentajām iestādēm sabiedrība būtu jāreģistrē minētās dalībvalsts uzņēmumu reģistrā. Tikai pēc šīs reģistrācijas katrai apvienošanās procesā iesaistīto sabiedrību dalībvalstu kompetentajai iestādei būtu jāsvītro attiecīgā sabiedrība no sava reģistra. Apvienošanās rezultātā izveidotās sabiedrības dalībvalsts kompetentajai iestādei nevajadzētu būt iespējai apstrīdēt katras kompetentās iestādes pirmsapvienošanās apliecībā sniegtās informācijas pareizību. Pārrobežu apvienošanās rezultātā izveidotajai sabiedrībai būtu jāsaglabā tās juridiskās personas statuss, aktīvi un pasīvi, kā arī visas tiesības un pienākumi, tostarp tiesības un pienākumi, kas izriet no līgumiem, darbības vai bezdarbības. Tomēr, ja divu gadu laikā pēc pārrobežu apvienošanās spēkā stāšanās datuma kompetentajām iestādēm tiek sniegta jauna informācija par šo pārrobežu apvienošanos, ka ir noticis jebkāds šīs direktīvas noteikumu pārkāpums, kompetentajām iestādēm būtu jāpārskata lietas faktu novērtējums un tām vajadzētu būt pilnvarām piemērot efektīvas, samērīgas un atturošas sankcijas, ja struktūra ir mākslīga.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>57</NumAm>

<DocAmend>Direktīvas priekšlikums</DocAmend>

<Article>35.d apsvērums (jauns)</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(35d) Ja sabiedrība, kas ir iesaistīta pārrobežu apvienošanās procesā, darbojas saskaņā ar darbinieku līdzdalības sistēmu izcelsmes dalībvalstī, lai nodrošinātu, ka pārrobežu apvienošanās rezultātā netiek nepamatoti ierobežota darbinieku līdzdalība, šādai sabiedrībai būtu jānosaka pienākums pieņemt tādu juridisko formu, kas ļauj īstenot šādu līdzdalību apvienošanās rezultātā izveidotās sabiedrības dalībvalstī, tostarp atļaujot darbinieku pārstāvju klātbūtni attiecīgās sabiedrības vadības vai uzraudzības struktūrā. Turklāt šādā gadījumā starp sabiedrību un tās darbiniekiem būtu jānotiek bona fide sarunām. Cik drīz vien iespējams pēc apvienošanās noteikumu projekta publicēšanas, katrai attiecīgajai sabiedrībai būtu jāveic vajadzīgie pasākumi, tostarp jāsniedz informācija par iesaistīto sabiedrību, meitasuzņēmumu vai attiecīgo filiāļu identitāti un to darbinieku skaitu, jāuzsāk sarunas ar sabiedrības darbinieku pārstāvjiem vai attiecīgā gadījumā struktūru, kas izveidota pārnacionālas informēšanas un uzklausīšanas nolūkos saskaņā ar Direktīvu 2009/38/EK vai 2001/86/EK, par darbinieku iesaistīšanas kārtību apvienošanās rezultātā izveidotajā sabiedrībā vai sabiedrībās saskaņā ar Direktīvā 2001/86/EK paredzēto procedūru, lai rastu abpusēji pieņemamu vienošanos par to, kā saskaņot sabiedrības tiesības veikt pārrobežu apvienošanos ar darbinieku tiesībām uz līdzdalību. Šo sarunu rezultātā mutatis mutandis būtu jāpiemēro individualizēta vienošanās vai, ja šāda vienošanās nav panākta, Direktīvas 2001/86/EK pielikumā noteiktie standarta noteikumi. Lai aizsargātu vai nu individualizēto vienošanos, vai minēto standarta noteikumu piemērošanu, sabiedrībai nevajadzētu būt iespējai atcelt līdzdalības tiesības, turpmāko sešu gadu laikā veicot turpmāku iekšzemes vai pārrobežu reorganizāciju, apvienošanos vai sadalīšanu. Ja piemērojamais darbinieku līdzdalības slieksnis, kas noteikts apvienošanās rezultātā izveidotās sabiedrības dalībvalsts tiesību aktos, sešos gados pēc pārrobežu apvienošanās ir pārsniegts, būtu jāpiemēro tāds pats darbinieku līdzdalības līmenis un elementi, kāds būtu bijis juridiski noteikts, ja sabiedrība būtu sasniegusi attiecīgo slieksni minētajā dalībvalstī un būtu jāsāk jaunas sarunas.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>58</NumAm>

<DocAmend>Direktīvas priekšlikums</DocAmend>

<Article>35.e apsvērums (jauns)</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(35e) Lai novērstu darbinieku līdzdalības tiesību apiešanu pārrobežu apvienošanās rezultātā, sabiedrībai, kas veic apvienošanos un ir reģistrēta dalībvalstī, kura paredz darbinieku līdzdalības tiesības, nevajadzētu būt iespējai veikt pārrobežu apvienošanos, vispirms neuzsākot sarunas ar tās darbiniekiem vai to pārstāvjiem, ja vidējais sabiedrībā nodarbināto darbinieku skaits ir vienāds ar četrām piektdaļām no valstī noteiktās robežvērtības attiecībā uz darbinieku līdzdalību. Dalībvalstīm būtu jānodrošina tas, ka darbinieku pārstāvji, veicot savas funkcijas, saņem atbilstīgu aizsardzību un garantijas, kas tiem ļauj pienācīgi veikt uzticētos pienākumus.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>59</NumAm>

<DocAmend>Direktīvas priekšlikums</DocAmend>

<Article>35.f apsvērums (jauns)</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(35f) Pēc apvienošanās katrai apvienošanā iesaistītajai sabiedrībai būtu jāturpina ievērot noteikumus, par kuriem panākta vienošanās koplīgumā, ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādi sabiedrībai saskaņā ar minēto koplīgumu bija piemērojami pirms apvienošanās, līdz koplīguma izbeigšanai vai termiņa beigām vai cita koplīguma stāšanās spēkā vai piemērošanas dienai saskaņā ar Direktīvu 2001/23/EK.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>60</NumAm>

<DocAmend>Direktīvas priekšlikums</DocAmend>

<Article>40. apsvērums</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(40) Sabiedrību tiesības veikt pārrobežu sadalīšanu noteiktos apstākļos var izmantot ļaunprātīgos nolūkos, piemēram, lai apietu darba standartus, sociālā nodrošinājuma maksājumus, nodokļu saistības, kreditoru vai dalībnieku tiesības vai noteikumus par darbinieku līdzdalību. Lai apkarotu šādu ļaunprātīgu izmantošanu, dalībvalstīm saskaņā ar vispārējiem Savienības tiesību principiem tiek prasīts nodrošināt, ka sabiedrības neizmanto pārrobežu sadalīšanas procedūru, lai radītu mākslīgas struktūras, kuru mērķis ir gūt nepamatotas nodokļu priekšrocības vai nepamatoti kaitēt darbinieku, mazākuma akcionāru vai kreditoru likumiskajām vai līgumiskajām tiesībām. Tā kā ļaunprātīga izmantošana ir atkāpe no pamatbrīvības, cīņa pret to ir jāinterpretē stingri un tai jābūt balstītai uz visu būtisko apstākļu individuālu novērtējumu. Būtu jāparedz procesuāls un materiāls regulējums, kas nosaka rīcības brīvību un ļauj dalībvalstīm dažādot pieeju, vienlaikus nosakot prasības, lai racionalizētu valsts iestāžu rīcību nolūkā atbilstīgi Savienības tiesību aktiem cīnīties pret ļaunprātīgu izmantošanu.

(40) Sabiedrību tiesības veikt pārrobežu sadalīšanu nekādā gadījumā nebūtu jāizmanto ļaunprātīgos, krāpnieciskos vai noziedzīgos nolūkos, piemēram, lai apietu darba standartus, sociālā nodrošinājuma maksājumus, nodokļu saistības, kreditoru vai dalībnieku tiesības vai noteikumus par darbinieku līdzdalību vai izvairītos no tiem. Lai apkarotu šādu ļaunprātīgu izmantošanu, dalībvalstīm saskaņā ar vispārējiem Savienības tiesību principiem tiek prasīts nodrošināt, ka sabiedrības neizmanto pārrobežu sadalīšanas procedūru, lai radītu mākslīgas struktūras. Dalībvalstīm arī tiek pieprasīts nodrošināt, ka pārrobežu sadalīšana patiešām notiek ar mērķi veikt patiesu saimniecisko darbību, tostarp digitālajā nozarē, uz nenoteiktu laiku saņēmējsabiedrību dalībvalstīs izveidojot pastāvīgu darījumdarbības vietu, lai izvairītos no “čaulas” vai “fasādes” sabiedrību dibināšanas ar mērķi izvairīties no valsts un/vai Savienības tiesību aktu izpildes vai apiet vai pārkāpt tos. Cīņai pret ļaunprātīgu izmantošanu ir jābūt balstītai uz visu būtisko apstākļu individuālu novērtējumu. Būtu jāparedz procesuāls un materiāls regulējums, kas nosaka rīcības brīvību un ļauj dalībvalstīm dažādot pieeju, vienlaikus nosakot prasības, lai racionalizētu valsts iestāžu rīcību nolūkā atbilstīgi Savienības tiesību aktiem cīnīties pret ļaunprātīgu izmantošanu.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>61</NumAm>

<DocAmend>Direktīvas priekšlikums</DocAmend>

<Article>41. apsvērums</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(41) Ņemot vērā to, ka pārrobežu sadalīšana ir sarežģīta, kā arī iesaistīto personu dažādās intereses, ir lietderīgi paredzēt šādu darbību ex ante kontroli, lai radītu juridisko noteiktību. Šajā nolūkā būtu jānosaka strukturēta un daudzpakāpju procedūra, saskaņā ar kuru gan izcelsmes, gan sadalāmās sabiedrības dalībvalsts, gan saņēmējsabiedrības dalībvalsts kompetentās iestādes nodrošina, ka lēmums par pārrobežu sadalīšanas apstiprināšanu tiek pieņemts taisnīgi, objektīvi un bez diskriminācijas, pamatojoties uz visiem būtiskajiem elementiem un ņemot vērā visas likumīgās sabiedrības intereses, jo īpaši darbinieku, akcionāru un kreditoru aizsardzību.

(41) Ņemot vērā to, ka pārrobežu sadalīšana ir sarežģīta, kā arī iesaistīto personu dažādās intereses, ir lietderīgi paredzēt šādu darbību ex ante un ex-post kontroli, lai radītu juridisko noteiktību. Šajā nolūkā būtu jānosaka strukturēta un daudzpakāpju procedūra, saskaņā ar kuru gan izcelsmes, gan sadalāmās sabiedrības dalībvalsts, gan saņēmējsabiedrības dalībvalsts kompetentās iestādes nodrošina, ka lēmums par pārrobežu sadalīšanas apstiprināšanu tiek pieņemts taisnīgi, objektīvi un bez diskriminācijas, pamatojoties uz visiem būtiskajiem elementiem un ņemot vērā visas likumīgās sabiedrības intereses, jo īpaši darbinieku, akcionāru un kreditoru aizsardzību.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>62</NumAm>

<DocAmend>Direktīvas priekšlikums</DocAmend>

<Article>42. apsvērums</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(42) Lai ņemtu vērā visu ieinteresēto personu likumīgās intereses, sadalāmajai sabiedrībai būtu jāatklāj sadalīšanas noteikumu projekts, kurā ietverta svarīgākā informācija par ierosināto pārrobežu sadalīšanu, tostarp paredzētā vērtspapīru vai akciju apmaiņas attiecība, saņēmējsabiedrību dibināšanas instrumenti un ierosinātais pārrobežu sadalīšanas grafiks. Sabiedrības, kas veic pārrobežu sadalīšanu, akcionāri, kreditori un darbinieki būtu jāinformē, lai viņi varētu iesniegt komentārus attiecībā uz ierosināto sadalīšanu.

(42) Lai nodrošinātu, ka visu ieinteresēto personu likumīgās intereses tiek ņemtas vērā, sadalāmajai sabiedrībai, kas plāno veikt pārrobežu sadalīšanu, būtu, ja tas paredzēts valsts tiesību aktos un/vai saskaņā ar valsts praksi, kopā ar valdes līmeņa darbinieku pārstāvjiem jāizstrādā sadalīšanas noteikumu projekts un tas jāpublisko. Lēmuma par noteikumu projektu pieņemšanā būtu jāiesaista arī valdes līmeņa darbinieku pārstāvji. Noteikumu projektā būtu jāietver vissvarīgākā informācija par ierosināto pārrobežu sadalīšanu, tostarp paredzētā vērtspapīru vai akciju apmaiņas attiecība, sadalāmās sabiedrības kopējais apgrozījums un kopējais ar nodokli apliekamais apgrozījums pēdējā pārskata periodā, sadalāmās sabiedrības un tās meitasuzņēmumu un filiāļu samaksātā ienākuma nodokļa summa, informācija par sabiedrības galvenā biroja atrašanās vietu un attiecīgā gadījumā sabiedrības galvenā biroja pārcelšanas uz saņēmējsabiedrību dalībvalsti datums, kā arī informācija par vadības struktūrām un attiecīgā gadījumā darbiniekiem, iekārtām, telpām un aktīviem, to darbinieku skaits, kas strādā uz pilna laika ekvivalenta pamata, pārrobežu sadalīšanas iespējamā netiešā ietekme uz nodarbinātību, tostarp gaidāmās izmaiņas darba organizācijā, darba algas, konkrētu amata vietu atrašanās vieta un paredzamās sekas darbiniekiem, kuri ieņem šādas amata vietas, tostarp darbiniekiem sadalāmās sabiedrības meitasuzņēmumos un filiālēs Savienībā, un informācija par sabiedrības līmeņa sociālo dialogu, tostarp attiecīgā gadījumā valdes līmeņa darbinieku pārstāvību, saņēmējsabiedrību dibināšanas instrumenti un ierosinātais pārrobežu sadalīšanas grafiks. Sabiedrības, kas veic pārrobežu sadalīšanu, dalībnieki, kreditori un darbinieki būtu jāinformē, lai viņi varētu iesniegt komentārus attiecībā uz ierosināto sadalīšanu. Pirms lēmuma par pārrobežu sadalīšanas noteikumu projektu pieņemšanas par ierosināto sadalīšanu būtu jāinformē sadalāmās sabiedrības darbinieku pārstāvji vai, ja šādu pārstāvju nav, — paši darbinieki un pārstāvētās arodbiedrības un ar viņiem būtu jārīko apspriešanās par to. Tāpat, ja saskaņā ar Direktīvu 2009/38/EK vai 2001/86/EK ir izveidota struktūra pārnacionālas informēšanas un uzklausīšanas nolūkos, arī tā būtu attiecīgi jāinformē un būtu jāapspriežas ar to.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>63</NumAm>

<DocAmend>Direktīvas priekšlikums</DocAmend>

<Article>43. apsvērums</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(43) Lai sniegtu informāciju tās dalībniekiem, sadalāmajai sabiedrībai būtu jāsagatavo ziņojums. Ziņojumā būtu jāizskaidro un jāpamato ierosinātās pārrobežu sadalīšanas juridiskie un ekonomiskie aspekti, jo īpaši pārrobežu sadalīšanas ietekme uz dalībniekiem attiecībā uz sabiedrības turpmāko darbību un vadības struktūras stratēģiskais plāns. Tajā būtu jāietver arī paskaidrojumi par apmaiņas attiecību un attiecīgos gadījumos – par kritērijiem, pēc kuriem nosaka akciju sadalījumu, un par iespējamiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, kas pieejami dalībniekiem, ja viņi nepiekrīt lēmumam veikt pārrobežu sadalīšanu.

(43) Lai sniegtu informāciju tās dalībniekiem un darbiniekiem, sadalāmajai sabiedrībai būtu jāsagatavo ziņojums, kurā izskaidro ierosinātās pārrobežu sadalīšanas ietekmi. Ziņojumā būtu jāizskaidro un jāpamato ierosinātās pārrobežu sadalīšanas juridiskie un ekonomiskie aspekti, jo īpaši pārrobežu sadalīšanas iemesli, ietekme uz dalībniekiem attiecībā uz sabiedrības turpmāko darbību un vadības struktūras stratēģiskais plāns. Tajā būtu jāietver arī paskaidrojumi par apmaiņas attiecību un attiecīgos gadījumos – par kritērijiem, pēc kuriem nosaka akciju sadalījumu, un par iespējamiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, kas pieejami dalībniekiem, ja viņi nepiekrīt lēmumam veikt pārrobežu sadalīšanu. Ziņojumā jo īpaši būtu jāizskaidro ierosinātās pārrobežu sadalīšanas ietekme uz darbinieku darba vietām, darbinieku iesaistīšanu, kā arī pasākumiem, kas jāveic to aizsardzībai, tas, vai paredzamas būtiskas izmaiņas darba tiesiskajās attiecībās un sabiedrības darījumdarbības vietās, jāiekļauj informācija par procedūrām, ar kurām var piemērot noteikumus par saņēmējsabiedrību darbinieku informācijas, uzklausīšanas un līdzdalības tiesībām un to, kā katrs no šiem faktoriem būtu saistīts ar sabiedrības meitasuzņēmumiem. Tomēr šī prasība nebūtu jāpiemēro, ja sabiedrības vienīgie darbinieki ir nodarbināti tās pārvaldes struktūrā. Pirms lēmuma par ziņojumu pieņemšanas būtu jāinformē tās sabiedrības darbinieku pārstāvji, kura veic pārrobežu sadalīšanu, vai, ja šādu pārstāvju nav, — paši darbinieki un būtu jārīko apspriešanās par ierosināto sadalīšanu. Tāpat attiecīgā gadījumā būtu jāinformē saskaņā ar Direktīvu 2009/38/EK vai 2001/86/EK pārnacionālas informēšanas un uzklausīšanas nolūkos izveidotā struktūra un būtu jāapspriežas ar to. Ziņojuma sniegšanai nebūtu jāskar jebkādas citas valsts līmeņa informēšanas un uzklausīšanas procedūras, kas ieviestas, īstenojot Direktīvu 2002/14/EK vai Direktīvu 2009/38/EK.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>64</NumAm>

<DocAmend>Direktīvas priekšlikums</DocAmend>

<Article>43.a apsvērums (jauns)</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(43a) Ja sadalāmās sabiedrības vadības vai pārvaldes struktūra savlaicīgi saņem viedokli no savu darbinieku pārstāvjiem vai, ja tādu nav, no pašiem darbiniekiem, kā noteikts valsts tiesību aktos, vai attiecīgā gadījumā no struktūras, kas izveidota saskaņā ar Direktīvu 2009/38/EK vai 2001/86/EK pārnacionālas informēšanas un uzklausīšanas nolūkos, par to būtu jāinformē dalībnieki un minētais viedoklis jāpievieno ziņojumam. Sabiedrības, kura plāno veikt pārrobežu sadalīšanu, vadības vai pārvaldes struktūrai būtu jāsniedz pamatota atbilde uz darbinieku pārstāvju un attiecīgā gadījumā struktūras, kas izveidota pārnacionālas informēšanas un uzklausīšanas nolūkos saskaņā ar Direktīvu 2009/38/EK vai 2001/86/EK, sniegto viedokli pirms akcionāru pilnsapulces dienas.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>65</NumAm>

<DocAmend>Direktīvas priekšlikums</DocAmend>

<Article>43.b apsvērums (jauns)</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(43b) Lai varētu veikt ziņojuma analīzi, sabiedrībai, kas veic pārrobežu sadalīšanu, būtu jānodrošina darbinieku pārstāvjiem, sabiedrībā pārstāvētajām arodbiedrībām un attiecīgā gadījumā struktūrai, kura saskaņā ar Direktīvu 2009/38/EK vai 2001/86/EK izveidota pārnacionālas informēšanas un uzklausīšanas nolūkos, tādi finanšu un materiālie resursi, kas vajadzīgi, lai viņi varētu pienācīgi izmantot tiesības, kuras izriet no šīs direktīvas, piemēram, tiesības uz piekļuvi privātam un ar paroli aizsargātam datoram, drošam interneta pieslēgumam un sanāksmju telpām, tiesības uz darba pārtraukumu, lai varētu apmeklēt sanāksmes, tiesības uz sanāksmju organizēšanas izmaksu segšanu un vajadzības gadījumā mutiskās tulkošanas pakalpojumiem, izmitināšanu un ceļa izdevumu atlīdzību.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>66</NumAm>

<DocAmend>Direktīvas priekšlikums</DocAmend>

<Article>44. apsvērums</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(44) Lai informētu savus darbiniekus, sadalāmajai sabiedrībai būtu jāsagatavo ziņojums, kurā izskaidro ierosinātās pārrobežu sadalīšanas ietekmi uz darbiniekiem. Ziņojumā jo īpaši būtu jāizskaidro ierosinātās pārrobežu sadalīšanas ietekme uz darbinieku darba vietu aizsardzību, tas, vai paredzamas būtiskas izmaiņas nodarbināšanas kārtībā un sabiedrības uzņēmējdarbības veikšanas atrašanās vietās, kā arī tas, kā katrs no šiem faktoriem būtu saistīts ar sabiedrības meitasuzņēmumiem. Ziņojuma sniegšanai nebūtu jāskar piemērojamās informēšanas un uzklausīšanas procedūras, kas valsts līmenī tiek veiktas, īstenojot Direktīvas 2001/23/EK, 2002/14/EK vai 2009/38/EK.

svītrots

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>67</NumAm>

<DocAmend>Direktīvas priekšlikums</DocAmend>

<Article>45. apsvērums</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(45) Lai nodrošinātu tās informācijas pareizību, kas ietverta sadalīšanas noteikumu projektā un ziņojumos, kas adresēti dalībniekiem un darbiniekiem, un lai nodrošinātu faktus, kas vajadzīgi, lai novērtētu, vai ierosinātās sadalīšanas rezultātā tiek radīta neatļauta mākslīga struktūra, būtu jāsagatavo neatkarīga eksperta ziņojums sadalīšanas plāna novērtēšanai. Lai nodrošinātu eksperta neatkarību, tas būtu jāieceļ kompetentajai iestādei pēc sabiedrības pieteikuma. Tāpēc ekspertu ziņojumā būtu jāsniedz visa attiecīgā informācija, lai sadalāmās sabiedrības dalībvalsts kompetentā iestāde varētu pieņemt informētu lēmumu par pirmssadalīšanas apliecības izsniegšanu vai atteikšanos to izsniegt. Šajā nolūkā ekspertam vajadzētu būt iespējai iegūt visu attiecīgo sabiedrības informāciju un dokumentus un veikt nepieciešamo izmeklēšanu, lai savāktu visus nepieciešamos pierādījumus. Lai sagatavotu finanšu pārskatus saskaņā ar Savienības tiesību aktiem un dalībvalstu tiesību aktiem, ekspertam vajadzētu izmantot sabiedrības ievākto informāciju, jo īpaši informāciju par neto apgrozījumu un peļņu vai zaudējumiem, darbinieku skaitu un bilances sastāvu. Tomēr konfidenciālas informācijas, tostarp sabiedrības uzņēmējdarbības noslēpumu aizsardzības nolūkā šāda informācija nebūtu jāiekļauj eksperta galīgajā ziņojumā, kas būtu publiski pieejams.

(45) Valsts kompetentajām iestādēm būtu jāspēj novērtēt tās informācijas pareizību, kas ietverta sadalīšanas noteikumu projektā un ziņojumā, kas adresēts dalībniekiem un darbiniekiem, un lai nodrošinātu faktus, kas vajadzīgi, lai novērtētu, vai ierosinātās sadalīšanas rezultātā tiek radīta neatļauta mākslīga struktūra, būtu jāsagatavo neatkarīga eksperta ziņojums sadalīšanas plāna novērtēšanai. Lai nodrošinātu eksperta neatkarību, tas būtu jāieceļ kompetentajai iestādei pēc sabiedrības pieteikuma. Tāpēc ekspertu ziņojumā būtu jāiekļauj visa attiecīgā informācija, lai sadalāmās sabiedrības dalībvalsts kompetentā iestāde varētu pieņemt uz faktiem balstītu lēmumu par pirmssadalīšanas apliecības izsniegšanu vai atteikšanos to izsniegt. Šajā nolūkā kompetentajai iestādei vajadzētu spēt iegūt visu attiecīgo sabiedrības informāciju, piemēram, sabiedrības ievākto informāciju par neto apgrozījumu un peļņu vai zaudējumiem, darbinieku skaitu un bilances sastāvu, lai sagatavotu finanšu pārskatus saskaņā ar Savienības un dalībvalstu tiesību aktiem, kā arī visus dokumentus, kas vajadzīgi, lai veiktu izmeklēšanas vajadzīgo pierādījumu iegūšanai un ierosinātās pārrobežu sadalīšanas novērtēšanai, izmantojot visus nepieciešamos sabiedrības iesniegtos faktus. Tomēr konfidenciālas informācijas, tostarp sabiedrības komercnoslēpumu, aizsardzības nolūkā šāda informācija nebūtu jāiekļauj galīgajā ziņojumā, kas būtu publiski pieejams. Kompetentajai iestādei vajadzētu būt iespējai vērsties pie neatkarīga eksperta. Eksperts būtu jāieceļ no saraksta, ko sagatavojusi kompetentā iestāde, un tam nevajadzētu būt iepriekšējai vai tā brīža saiknei ar attiecīgo sabiedrību. Ekspertam vajadzētu būt ar attiecīgu kompetenci, jo īpaši uzņēmējdarbības tiesību, nodokļu un fiskālo tiesību, sociālā nodrošinājuma un darba tiesību jomā.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>68</NumAm>

<DocAmend>Direktīvas priekšlikums</DocAmend>

<Article>46. apsvērums</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(46) Lai novērstu nesamērīgas izmaksas un šķēršļus mazām sabiedrībām, kas veic pārrobežu sadalīšanu, mikrouzņēmumi un mazie uzņēmumi, kā definēts Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikumā 2003/361/EK, būtu jāatbrīvo no prasības par neatkarīga eksperta ziņojumu.

svītrots

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>69</NumAm>

<DocAmend>Direktīvas priekšlikums</DocAmend>

<Article>47. apsvērums</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(47) Pamatojoties uz pārrobežu sadalīšanas noteikumu projektu un ziņojumiem, sadalāmās sabiedrības dalībnieku pilnsapulce pieņem lēmumu par to, vai apstiprināt šo noteikumu projektu. Ir svarīgi, ka šādam balsojumam nepieciešamais vairākums ir pietiekami liels, lai nodrošinātu, ka lēmums veikt sadalīšanu ir kopīgs lēmums.

(47) Pamatojoties uz pārrobežu sadalīšanas noteikumu projektu un ziņojumiem, sadalāmās sabiedrības dalībnieku pilnsapulcei būtu jāpieņem lēmums par to, vai apstiprināt šo noteikumu projektu. Ir svarīgi noteikt, ka šādam lēmumam nepieciešamajam vairākumam jābūt pietiekami lielam, lai nodrošinātu, ka lēmums veikt sadalīšanu ir kopīgs lēmums. Pirms lēmuma pieņemšanas būtu jāievēro visas iepriekšējās piemērojamās informēšanas un uzklausīšanas tiesības, lai ņemtu vērā darbinieku pārstāvju viedokli saskaņā ar Direktīvu 2002/14/EK un attiecīgā gadījumā ar Direktīvu 2009/38/EK un 2001/86/EK. Turklāt dalībniekiem vajadzētu būt arī tiesībām balsot par visiem pasākumiem attiecībā uz darbinieku līdzdalību, ja viņiem kopsapulcē ir piešķirtas šīs tiesības.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>70</NumAm>

<DocAmend>Direktīvas priekšlikums</DocAmend>

<Article>50. apsvērums</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(50) Lai garantētu pienācīgu kreditoru aizsardzību gadījumos, kad tie ir neapmierināti ar aizsardzību, kas tiem piedāvāta sabiedrības pārrobežu sadalīšanas noteikumu projektā, kreditori, kuriem tiek nodarīts kaitējums pārrobežu sadalīšanas rezultātā, var lūgt katras sadalāmās sabiedrības dalībvalsts kompetento tiesu vai administratīvo iestādi piemērot tiem pienācīgus aizsardzības pasākumus. Lai atvieglotu kaitējuma novērtēšanu, būtu jānosaka daži pieņēmumi, saskaņā ar kuriem būtu uzskatāms, ka pārrobežu sadalīšana nenodara kaitējumu kreditoriem, ja zaudējuma risks kreditoram ir neliels. Pieņēmumu var izdarīt, ja neatkarīga eksperta ziņojumā secināts, ka nepastāv pamatota iespējamība, ka kreditoriem tiktu nodarīts kaitējums, vai ja kreditoriem piedāvā tiesības uz samaksu pret sadalīšanas rezultātā izveidotās sabiedrības vai trešās personas garantiju, kuras vērtība atbilst kreditora sākotnējai prasībai un kuru var celt tajā pašā jurisdikcijā, kur sākotnējo prasību. Šajā direktīvā paredzētajai kreditoru aizsardzībai nevajadzētu skart sadalāmās sabiedrības dalībvalsts tiesību aktus, kas attiecas uz maksājumiem valsts iestādēm, tostarp nodokļiem vai sociālā nodrošinājuma iemaksām.

(50) Lai garantētu pienācīgu kreditoru aizsardzību gadījumos, kad tie ir neapmierināti ar aizsardzību, kas tiem piedāvāta sabiedrības pārrobežu sadalīšanas noteikumu projektā, kreditori, kuriem tiek nodarīts kaitējums pārrobežu sadalīšanas rezultātā, var lūgt katras sadalāmās sabiedrības dalībvalsts kompetento tiesu vai administratīvo iestādi piemērot tiem pienācīgus aizsardzības pasākumus. Lai atvieglotu kaitējuma novērtēšanu, būtu jānosaka daži pieņēmumi, saskaņā ar kuriem būtu uzskatāms, ka pārrobežu sadalīšana nenodara kaitējumu kreditoriem, ja zaudējuma risks kreditoram ir neliels. Pieņēmums būtu jāizdara, ja kreditoriem piedāvā tiesības uz samaksu pret sadalīšanas rezultātā izveidotās sabiedrības vai trešās personas garantiju, kuras vērtība atbilst kreditora sākotnējai prasībai un kuru var celt tajā pašā jurisdikcijā, kur sākotnējo prasību. Šajā direktīvā paredzētajai kreditoru aizsardzībai nevajadzētu skart sadalāmās sabiedrības dalībvalsts tiesību aktus, kas attiecas uz maksājumiem valsts iestādēm, tostarp nodokļiem vai sociālā nodrošinājuma iemaksām.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>71</NumAm>

<DocAmend>Direktīvas priekšlikums</DocAmend>

<Article>51. apsvērums</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(51) Lai nodrošinātu uzdevumu pienācīgu sadalījumu starp dalībvalstīm un efektīvu un iedarbīgu pārrobežu sadalīšanas ex ante kontroli, sadalāmās sabiedrības dalībvalsts kompetentajai iestādei vajadzētu būt pilnvarām izsniegt pirmssadalīšanas sertifikātu, bez kura saņēmējsabiedrību dalībvalstu iestādēm nevajadzētu būt iespējai pabeigt pārrobežu sadalīšanas procedūru.

(51) Lai nodrošinātu uzdevumu pienācīgu sadalījumu starp dalībvalstīm un efektīvu un lietderīgu pārrobežu sadalīšanas ex ante kontroli, gan sadalāmās sabiedrības dalībvalstij, gan saņēmējsabiedrību dalībvalstīm būtu jāizraugās attiecīgā tiesa, notārs vai citas kompetentās iestādes. Jo īpaši sadalāmās sabiedrības dalībvalstu kompetentajai iestādei vajadzētu būt pilnvarām izsniegt pirmssadalīšanas apliecību, bez kura saņēmējsabiedrību dalībvalstu iestādēm nevajadzētu būt iespējai pabeigt pārrobežu sadalīšanas procedūru. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka izraudzītās kompetentās iestādes izveido atbilstīgus koordinācijas mehānismus ar citām iestādēm un struktūrām attiecīgajā dalībvalstī, kuras darbojas politikas jomās, uz kurām attiecas šī direktīva, un attiecīgā gadījumā tām būtu jāapspriežas ar citām attiecīgajām iestādēm, kuras ir kompetentas dažādās jomās, uz kurām attiecas pārrobežu sadalīšana. Sadalāmās sabiedrības dalībvalsts kompetentās iestādes lēmumam izdot pirmssadalīšanas apliecību vai jebkādam saņēmējsabiedrību dalībvalstu kompetentās iestādes apstiprinājumam nebūtu jāizslēdz turpmākās procedūras vai attiecīgo dalībvalstu iestāžu lēmumi citās attiecīgās tiesību jomās.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>72</NumAm>

<DocAmend>Direktīvas priekšlikums</DocAmend>

<Article>52. apsvērums</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(52) Sadalāmās sabiedrības dalībvalsts izsniegto pirmssadalīšanas apliecību būtu jāpārbauda, lai nodrošinātu sabiedrības pārrobežu sadalīšanas likumību. Kompetentajai iestādei būtu jālemj par pirmssadalīšanas apliecības izdošanu viena mēneša laikā pēc sabiedrības pieteikuma saņemšanas, ja vien tai nav pamata nopietnām bažām par mākslīgas struktūras esību, kuras mērķis ir gūt nepamatotas nodokļu priekšrocības vai nepamatoti kaitēt darbinieku, mazākuma akcionāru vai kreditoru likumiskajām vai līgumiskajām tiesība. Šādā gadījumā kompetentajai iestādei būtu jāveic padziļināts novērtējums. Tomēr šis padziļinātais novērtējums nebūtu jāveic sistemātiski, bet katrā gadījumā atsevišķi, ja pastāv nopietnas bažas par mākslīgas struktūras esību. Veicot novērtējumu, kompetentajām iestādēm būtu jāņem vērā vismaz vairāki faktori, kas noteikti šajā direktīvā un kas tomēr būtu jāuzskata par indikatīviem faktoriem vispārējā novērtējumā, un nebūtu jāņem vērā katrs atsevišķi. Lai neapgrūtinātu sabiedrības ar pārmērīgi ilgu procedūru, padziļinātais novērtējums jebkurā gadījumā būtu jāpabeidz divu mēnešu laikā pēc tam, kad sabiedrība ir informēta, ka tiks veikts šāds padziļināts novērtējums.

(52) Sadalāmās sabiedrības dalībvalsts veiktā pirmssadalīšanas apliecības izsniegšana būtu jāpārbauda, lai nodrošinātu sabiedrības pārrobežu sadalīšanas likumību. Kompetentajai iestādei būtu jālemj par pirmssadalīšanas apliecības izsniegšanu divu mēnešu laikā pēc visu nepieciešamo dokumentu un informācijas saņemšanas, ja vien tai nav pamata nopietnām bažām par mākslīgas struktūras esību vai to, ka sadalīšanas faktiskais mērķis nav veikt patiesu saimniecisko darbību. Šādā gadījumā kompetentajai iestādei būtu jāveic padziļināts novērtējums. Tomēr šis padziļinātais novērtējums nebūtu jāveic sistemātiski, bet tikai gadījumos, kad pastāv nopietnas bažas par mākslīgas struktūras esību. Veicot novērtējumu, kompetentajām iestādēm būtu jāņem vērā vismaz vairāki faktori, kas noteikti šajā direktīvā un kas tomēr būtu jāuzskata par indikatīviem faktoriem vispārējā novērtējumā, un nebūtu jāņem vērā katrs atsevišķi. Ja kompetentā iestāde veic novērtējumu par to, vai sadalīšana patiešām ietver mērķi veikt patiesu saimniecisku darbību, kompetentajai iestādei jo īpaši būtu jāpārbauda, vai visās saņēmējsabiedrību dalībvalstīs sabiedrībai ir pastāvīga darījumdarbības vieta, par kuru objektīvi šķiet, ka tā ir pastāvīga, vai tai ir vadības struktūra, personāls, iekārtas, telpas un aktīvi un vai tā ir materiāli aprīkota patstāvīgai darījumu slēgšanai ar trešām personām, un būtu jāapsver, vai sabiedrība ir izvēlējusies deleģēt savas vadības funkcijas direktoriem, koordinatoriem vai juridiskiem pārstāvjiem, kas ar pakalpojumu sniedzēja starpniecību ir noalgoti no neatkarīgas trešās personas. Lai neapgrūtinātu sabiedrības ar pārmērīgi ilgu procedūru, padziļinātais novērtējums jebkurā gadījumā būtu jāpabeidz divu mēnešu laikā pēc tam, kad sabiedrība ir informēta, ka tiks veikts šāds padziļināts novērtējums.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>73</NumAm>

<DocAmend>Direktīvas priekšlikums</DocAmend>

<Article>53. apsvērums</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(53) Pēc pirmssadalīšanas apliecības saņemšanas un pēc tam, kad ir pārbaudīts, vai saņēmējsabiedrības vai sabiedrību dalībvalstī ir izpildītas inkorporēšanas prasības, saņēmējsabiedrību dalībvalsts kompetentajām iestādēm būtu jāreģistrē sabiedrības minētās dalībvalsts uzņēmumu reģistrā. Tikai pēc šīs reģistrācijas sadalāmās sabiedrības dalībvalsts kompetentā iestāde svītro sadalāmo sabiedrību no sava reģistra. Saņēmējsabiedrību dalībvalstu kompetentās iestādes nevar apstrīdēt pirmssadalīšanas apliecībā sniegtās informācijas pareizību.

(53) Pēc pirmssadalīšanas apliecības saņemšanas un pēc tam, kad ir pārbaudīts, vai saņēmējsabiedrības vai sabiedrību dalībvalstī ir izpildītas inkorporēšanas prasības, saņēmējsabiedrību dalībvalsts kompetentajām iestādēm būtu jāreģistrē sabiedrības minētās dalībvalsts uzņēmumu reģistrā. Tikai pēc šīs reģistrācijas sadalāmās sabiedrības dalībvalsts kompetentā iestāde svītro sadalāmo sabiedrību no sava reģistra. Saņēmējsabiedrību dalībvalsts kompetentajai iestādei nevajadzētu būt iespējai apstrīdēt pirmssadalīšanas apliecībā sniegtās informācijas pareizību. Tomēr, ja divu gadu laikā pēc dienas, kad veikta pārrobežu sadalīšana, kompetento iestāžu rīcībā nonāk jauna informācija par pārrobežu sadalīšanu un ir aizdomas par to, ka ir noticis šīs direktīvas noteikumu pārkāpums, kompetentajām iestādēm būtu jāpārskata lietas faktu novērtējums un tām vajadzētu būt pilnvarotām noteikt iedarbīgus, samērīgus un atturošus sodus, ja struktūra ir mākslīga.

</Amend>

 

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>74</NumAm>

<DocAmend>Direktīvas priekšlikums</DocAmend>

<Article>55. apsvērums</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(55) Ja sabiedrība, kas veic pārrobežu sadalīšanu, darbojas saskaņā ar darbinieku līdzdalības sistēmu, lai nodrošinātu, ka pārrobežu sadalīšanas rezultātā netiek nepamatoti ierobežota darbinieku līdzdalība, sadalīšanas rezultātā izveidotajām sabiedrībām būtu jānosaka pienākums pieņemt juridisko formu, kas ļauj īstenot līdzdalību, tostarp atļaujot darbinieku pārstāvju klātbūtni attiecīgo sabiedrību vadības vai uzraudzības struktūrās. Turklāt šādā gadījumā starp sabiedrību un tās darbiniekiem būtu jānotiek bona fide sarunām saskaņā ar Direktīvā 2001/86/EK paredzēto procedūru, lai rastu abpusēji pieņemamu vienošanos par to, kā saskaņot sabiedrības tiesības veikt pārrobežu sadalīšanu ar darbinieku tiesībām uz līdzdalību. Šo sarunu rezultātā mutatis mutandis būtu jāpiemēro individualizēta panākta vienošanās vai, ja šāda vienošanās nav panākta, Direktīvas 2001/86/EK pielikumā noteiktie standarta noteikumi. Lai aizsargātu vai nu panākto vienošanos, vai minēto standarta noteikumu piemērošanu, sabiedrībai nevajadzētu būt iespējai atcelt līdzdalības tiesības, turpmāko trīs gadu laikā veicot turpmāku iekšzemes vai pārrobežu reorganizāciju, apvienošanos vai sadalīšanu.

(55) Ja sabiedrība, kas veic pārrobežu sadalīšanu, darbojas saskaņā ar darbinieku līdzdalības sistēmu, lai nodrošinātu, ka pārrobežu sadalīšanas rezultātā netiek nepamatoti ierobežota darbinieku līdzdalība, sadalīšanas rezultātā izveidotajām sabiedrībām būtu jānosaka pienākums pieņemt juridisko formu, kas ļauj īstenot līdzdalību, tostarp atļaujot darbinieku pārstāvju klātbūtni attiecīgo sabiedrību vadības vai uzraudzības struktūrās. Turklāt šādā gadījumā starp sabiedrību un tās darbiniekiem būtu jānotiek bona fide sarunām. Cik drīz vien iespējams pēc sadalīšanas noteikumu projekta publicēšanas, sadalāmajai sabiedrībai būtu jāveic vajadzīgie pasākumi, tostarp jāsniedz informācija par iesaistīto sabiedrību, meitasuzņēmumu vai attiecīgo filiāļu identitāti un to darbinieku skaitu, jāuzsāk sarunas ar sabiedrības darbinieku pārstāvjiem vai attiecīgā gadījumā struktūru, kas izveidota pārnacionālas informācijas un konsultāciju nolūkos saskaņā ar Direktīvu 2009/38/EK vai 2001/86/EK, par darbinieku iesaistīšanas kārtību sadalīšanas rezultātā izveidotajā sabiedrībā vai sabiedrībās saskaņā ar Direktīvā 2001/86/EK paredzēto procedūru, lai rastu abpusēji pieņemamu vienošanos par to, kā saskaņot sabiedrības tiesības veikt pārrobežu sadalīšanu ar darbinieku tiesībām uz līdzdalību. Šo sarunu rezultātā mutatis mutandis būtu jāpiemēro individualizēta panākta vienošanās vai, ja šāda vienošanās nav panākta, Direktīvas 2001/86/EK pielikumā noteiktie standarta noteikumi. Lai aizsargātu vai nu panākto vienošanos, vai minēto standarta noteikumu piemērošanu, sabiedrībai nevajadzētu būt iespējai atcelt līdzdalības tiesības, turpmāko sešu gadu laikā veicot turpmāku iekšzemes vai pārrobežu reorganizāciju, apvienošanos vai sadalīšanu. Ja piemērojamais darbinieku līdzdalības slieksnis, kas noteikts sadalāmās sabiedrības dalībvalsts tiesību aktos, sešos gados pēc pārrobežu sadalīšanas ir pārsniegts, būtu jāpiemēro tāds pats darbinieku līdzdalības līmenis un elementi, kāds būtu bijis juridiski noteikts, ja sabiedrība būtu sasniegusi attiecīgo slieksni sadalāmās sabiedrības dalībvalstī, un būtu jāsāk jaunas sarunas.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>75</NumAm>

<DocAmend>Direktīvas priekšlikums</DocAmend>

<Article>56. apsvērums</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(56) Lai novērstu darbinieku līdzdalības tiesību apiešanu pārrobežu sadalīšanas rezultātā, sabiedrībai, kas veic sadalīšanu un ir reģistrēta dalībvalstī, kura paredz darbinieku līdzdalības tiesības, nevajadzētu būt iespējai veikt pārrobežu sadalīšanu, vispirms neuzsākot sarunas ar tās darbiniekiem vai to pārstāvjiem, ja vidējais sabiedrībā nodarbināto darbinieku skaits ir vienāds ar četrām piektdaļām no valstī noteiktās robežvērtības attiecībā uz darbinieku līdzdalību.

(56) Lai novērstu darbinieku līdzdalības tiesību apiešanu pārrobežu sadalīšanas rezultātā, sabiedrībai, kas veic sadalīšanu un ir reģistrēta dalībvalstī, kura paredz darbinieku līdzdalības tiesības, nevajadzētu būt iespējai veikt pārrobežu sadalīšanu, vispirms neuzsākot sarunas ar tās darbiniekiem vai to pārstāvjiem, ja vidējais sabiedrībā nodarbināto darbinieku skaits ir vienāds ar četrām piektdaļām no valstī noteiktās robežvērtības attiecībā uz darbinieku līdzdalību. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka darbinieku pārstāvji, pildot savas funkcijas, saņem atbilstīgu aizsardzību un garantijas, kas tiem ļauj pienācīgi veikt uzticētos pienākumus.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>76</NumAm>

<DocAmend>Direktīvas priekšlikums</DocAmend>

<Article>56.a apsvērums (jauns)</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(56a) Sabiedrībai, kas veic pārrobežu sadalīšanu, pēc tās sadalīšanas būtu jāturpina ievērot noteikumus, par kuriem panākta vienošanās koplīgumā, ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādi sabiedrībai saskaņā ar minēto koplīgumu bija piemērojami pirms sadalīšanas, līdz koplīguma izbeigšanai vai termiņa beigām vai cita koplīguma stāšanās spēkā vai piemērošanas dienai saskaņā ar Direktīvu 2001/23/EK.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>77</NumAm>

<DocAmend>Direktīvas priekšlikums</DocAmend>

<Article>58. apsvērums</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(58) Šīs direktīvas noteikumi neietekmē juridiskos vai administratīvos noteikumus, tostarp par nodokļu noteikumu izpildi pārrobežu reorganizācijas, apvienošanās un sadalīšanas darbībās, kas noteikti valstu tiesību aktos, kuri attiecas uz nodokļu pasākumiem dalībvalstīs, vai to teritoriālajās un administratīvajās struktūrās.

(58) Šīs direktīvas noteikumi neietekmē juridiskos vai administratīvos noteikumus, tostarp par nodokļu noteikumu izpildi pārrobežu reorganizācijas, apvienošanās un sadalīšanas darbībās, kas noteikti valstu tiesību aktos, kuri attiecas uz nodokļu pasākumiem dalībvalstīs, vai to teritoriālajās un administratīvajās struktūrās. Piemēram, konkrētos gadījumos izcelsmes dalībvalstis var aplikt ar nodokli nerealizēto kapitāla pieaugumu sabiedrības pārrobežu reorganizācijas laikā. Šādos gadījumos dalībvalstīm vajadzētu būt iespējām i) nodrošināt sabiedrībām iespēju izvēlēties nodokļa summas tūlītēju samaksu vai atlikto maksājumu līdz vērtību realizācijai, pieprasot arī procentu samaksu; ii) pieprasīt maksājumu veikšanu pa daļām un iii) pieprasīt sabiedrībai sniegt garantijas tikai pēc iepriekšēja nodokļu nepiedzīšanas riska novērtējuma.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>78</NumAm>

<DocAmend>Direktīvas priekšlikums</DocAmend>

<Article>61. apsvērums</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(61) Šajā direktīvā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas ir jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.

(61) Šī direktīva nodrošina, ka pilnībā tiek ievērotas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā atzītās pamattiesības un principi, tostarp tiesības veikt uzņēmējdarbību jebkurā dalībvalstī (15. panta 2. punkts), brīvība veikt darījumdarbību (16. pants), darba ņēmēju tiesības uz informāciju un konsultācijām uzņēmumā (27. pants), tiesības uz kolektīvām sarunām un rīcību (28. pants), aizstāvība nepamatotas atlaišanas gadījumā (30. pants), tiesības uz godīgiem un taisnīgiem darba apstākļiem (31. pants), tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu (47. pants) un tiesības uz personas datu aizsardzību (8. pants).

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>79</NumAm>

<DocAmend>Direktīvas priekšlikums</DocAmend>

<Article>63. apsvērums</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(63) Komisijai šī direktīva būtu jāizvērtē. Saskaņā ar 22. punktu 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par labāku likumdošanas procesu52 minētā izvērtēšana būtu jāveic, pamatojoties uz pieciem kritērijiem, proti, efektivitāte, lietderīgums, nozīmīgums, saskanība un ES pievienotā vērtība, un tai būtu jāveido pamats ietekmes novērtējumiem attiecībā uz iespējamiem turpmākiem pasākumiem.

(63) Komisijai šī direktīva būtu jāizvērtē. Tai būtu jānovērtē direktīvas ietekme uz ekonomiku, konkurētspēju un izaugsmi. Saskaņā ar 22. punktu 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par labāku likumdošanas procesu52 minētā izvērtēšana būtu jāveic, pamatojoties uz pieciem kritērijiem, proti, efektivitāte, lietderīgums, nozīmīgums, saskanība un ES pievienotā vērtība, un tai būtu jāveido pamats ietekmes novērtējumiem attiecībā uz iespējamiem turpmākiem pasākumiem. Novērtējumā Komisijai būtu arī jāņem vērā aizsardzības līmenis, kas, īstenojot šo direktīvu, ir paredzēts darbiniekiem, kreditoriem un mazākuma akcionāriem.

_________________

_________________

52 OV L 123, 12.5. 2016., 1. lpp.

52 OV L 123, 12.5. 2016., 1. lpp.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>80</NumAm>

<DocAmend>Direktīvas priekšlikums</DocAmend>

<Article>1. pants – 1. daļa – -1. punkts (jauns)</Article>

<DocAmend2>Direktīva (ES) 2017/1132</DocAmend2>

<Article2>1.a pants (jauns)</Article2>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(-1) iekļauj šādu 1.a pantu:

 

1.a pants

 

Definīcijas

 

Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:

 

(1) “kapitālsabiedrība”, kas minēta I un II sadaļā un kas II sadaļas I nodaļā minēta kā “sabiedrība”, ir:

 

(a) tāda veida sabiedrība, kas ir uzskaitīta II pielikumā;

 

(b) ja tā nav iekļauta II pielikumā II sadaļas II nodaļas nolūkos — sabiedrība, kurai ir akciju kapitāls un juridiskas personas statuss un kurai ir atsevišķi aktīvi, kas ir pietiekami, lai nosegtu tās saistību izpildi, un uz kuru saskaņā ar valsts tiesību aktiem, kas attiecas uz sabiedrību, ir attiecināmi nosacījumi par tādām garantijām, kas noteiktas I sadaļas II nodaļas 2. iedaļā un I sadaļas III nodaļas 1. iedaļā, lai aizsargātu sabiedrību dalībnieku un citu intereses;

 

(2) “pārrobežu reorganizācija” ir darbība, ar kuru veic sabiedrības reorganizāciju bez sabiedrības darbības pārtraukšanas, tās pārstāšanas eksistēt un likvidācijas, mainot sabiedrības juridisko formu, kādā tā reģistrēta izcelsmes dalībvalstī, uz sabiedrības jauno juridisko formu galamērķa dalībvalstī, sabiedrībai uz galamērķa dalībvalsti pārceļot vismaz savu juridisko adresi un vienlaikus saglabājot tās juridiskās personas statusu;

 

(3) “izcelsmes dalībvalsts” ir dalībvalsts, kurā sabiedrība ir reģistrēta tās juridiskajā formā pirms pārrobežu reorganizācijas;

 

(4) “galamērķa dalībvalsts” ir dalībvalsts, kurā sabiedrība tiek reģistrēta pārrobežu reorganizācijas rezultātā;

 

(5) “reģistrs” ir centrālais reģistrs, komercreģistrs vai sabiedrību reģistrs, kas noteikts 16. panta 1. punktā;

 

(6) “reorganizēta sabiedrība” ir sabiedrība, kas galamērķa dalībvalstī izveidota dienā, kad veikta pārrobežu reorganizācija;

 

(7) II sadaļas I nodaļā “apvienošanās iegādājoties” ir darbība, ar kuru viena vai vairākas sabiedrības pārstāj eksistēt, bet netiek likvidētas un nodod citai sabiedrībai visus savus aktīvus un pasīvus, apmaiņā izsniedzot apvienošanos veicošās sabiedrības vai sabiedrību akcionāriem apvienošanās rezultātā izveidotās sabiedrības akcijas un konkrētos gadījumos — arī veicot maksājumu naudas izteiksmē, kas nepārsniedz 10 % no šādā veidā izsniegto akciju nominālvērtības vai, ja tām nav nominālvērtības, to uzskaites vērtības. Dalībvalsts tiesību aktos var paredzēt, ka apvienošanās iegādājoties var notikt arī tad, ja viena vai vairākas apvienošanos veicošās sabiedrības tiek likvidētas, ar noteikumu, ka šī iespēja attiecas tikai uz sabiedrībām, kas vēl nav sākušas savu aktīvu sadalīšanu akcionāriem;

 

(8) II sadaļas I nodaļā “apvienošanās, veidojot jaunu sabiedrību” ir darbība, kad vairākas sabiedrības pārstāj eksistēt, bet netiek likvidētas un sabiedrībai, ko tās izveido, nodod visus aktīvus un pasīvus, apmaiņai izsniedzot saviem akcionāriem jaunās sabiedrības akcijas un konkrētos gadījumos — veicot maksājumu naudas izteiksmē, kas nepārsniedz 10 % no šādā veidā izsniegto akciju nominālvērtības vai, ja tām nav nominālvērtības, no to uzskaites vērtības. Dalībvalsts tiesību aktos var paredzēt, ka apvienošanās, veidojot jaunu sabiedrību, var notikt arī tad, ja viena vai vairākas sabiedrības, kas pārstāj eksistēt, tiek likvidētas, ar noteikumu, ka šī iespēja attiecas tikai uz sabiedrībām, kas vēl nav sākušas savu aktīvu sadalīšanu akcionāriem;

 

(9) II sadaļas II nodaļā “apvienošanās” ir darbība, kuras rezultātā

 

(a) viena vai vairākas sabiedrības brīdī, kad to darbība tiek izbeigta, tām netiekot likvidētām, nodod visus savus aktīvus un pasīvus citai pastāvošai sabiedrībai — apvienošanās rezultātā izveidotajai sabiedrībai — apmaiņā pret minētās citas sabiedrības kapitāla vērtspapīru vai daļu nodošanu pašas dalībniekiem un attiecīgos gadījumos pret maksājumu naudas izteiksmē, kas nepārsniedz 10 % no nominālvērtības vai, ja nominālvērtība nav noteikta, no minēto vērtspapīru vai daļu uzskaites vērtības, vai

 

(b) divas vai vairākas sabiedrības brīdī, kad to darbība tiek izbeigta bez likvidācijas, nodod visus savus aktīvus un saistības pašu dibinātai sabiedrībai, kas ir “jaunā sabiedrība”, apmaiņā pret minētās jaunās sabiedrības kapitāla vērtspapīru vai daļu nodošanu pašas dalībniekiem un attiecīgajos gadījumos pret maksājumu naudas izteiksmē, kas nepārsniedz 10 % no nominālvērtības vai, ja nominālvērtība nav noteikta, no minēto vērtspapīru vai daļu uzskaites vērtības, vai

 

(c) sabiedrība brīdī, kad tās darbība tiek izbeigta bez likvidācijas, nodod visus savus aktīvus un pasīvus sabiedrībai, kurai pieder visi sabiedrības kapitāla vērtspapīri vai daļas;

 

(d) divas vai vairākas sabiedrības brīdī, kad to darbība tiek izbeigta, tām netiekot likvidētām, nodod visus savus aktīvus un pasīvus citai pastāvošai sabiedrībai – apvienošanās rezultātā izveidotajai sabiedrībai – šādai sabiedrībai neizlaižot jaunas akcijas, ar nosacījumu, ka vienai personai tieši vai netieši pieder visas akcijas apvienošanās procesā iesaistītās sabiedrībās vai apvienošanās procesā iesaistīto sabiedrību dalībnieki visās apvienojamajās sabiedrībās saglabā savu akciju proporciju;

 

(10) “sadalāmā sabiedrība” ir sabiedrība, kas iesaistīta pārrobežu sadalīšanas procesā, kurā tā visus savus aktīvus un pasīvus nodod vienai vai vairākām sabiedrībām vai — daļējas sadalīšanas gadījumā — tā daļu savu aktīvu un pasīvu nodod vienai vai vairākām sabiedrībām;

 

(11) “sadalīšana” ir darbība, kuras rezultātā:

 

(a) sadalāmā sabiedrība, kas ir izbeigusi savu darbību, netiekot likvidēta, nodod visus savus aktīvus un pasīvus divām vai vairākām no jauna izveidotām sabiedrībām (“saņēmējsabiedrības”), un par to sadalāmās sabiedrības dalībniekiem piešķir saņēmējsabiedrību vērtspapīrus vai akcijas un attiecīgā gadījumā maksājumu naudas izteiksmē, kas nepārsniedz 10 % no minēto vērtspapīru vai akciju nominālvērtības vai — ja nominālvērtība nav noteikta —, skaidras naudas maksājumu, kas nepārsniedz 10 % no to vērtspapīru vai akciju grāmatvedības uzskaites vērtības (“pilnīga sadalīšana”);

 

(b) sadalāmā sabiedrība nodod daļu savu aktīvu un pasīvu vienai vai vairākām no jauna izveidotām sabiedrībām (“saņēmējsabiedrības”), un par to sadalāmās sabiedrības dalībniekiem piešķir saņēmējsabiedrību vai sadalāmās sabiedrības, vai abu saņēmējsabiedrību un sadalāmās sabiedrības vērtspapīrus vai akcijas un, iespējams, maksājumu naudas izteiksmē, kas nepārsniedz 10 % no minēto vērtspapīru vai akciju nominālvērtības vai — ja nominālvērtība nav noteikta —, maksājumu naudā, kas nepārsniedz 10 % no to vērtspapīru vai akciju grāmatvedības uzskaites vērtības (“daļēja sadalīšana”).

 

(12) “darbinieku pārstāvji” ir darbinieku pārstāvji, kā paredzēts valsts tiesību aktos un/vai kā noteikts saskaņā ar valstī īstenoto praksi;

 

(13) “darbinieku iesaistīšana” ir jēdziens ar tādu pašu nozīmi kā jēdzienam, kas minēts Direktīvas 2001/86/EK 2. panta h) punktā;

 

(14) “darbinieku informēšana” ir jēdziens ar tādu pašu nozīmi kā jēdzienam, kas minēts Direktīvas 2009/38/EK 2. panta f) punktā;

 

(15) “darbinieku uzklausīšana” ir jēdziens ar tādu pašu nozīmi kā jēdzienam, kas minēts Direktīvas 2009/38/EK 2. panta g) punktā;

 

(16) “darbinieku līdzdalība” ir jēdziens ar tādu pašu nozīmi kā jēdzienam, kas minēts Direktīvas 2001/86/EK 2. panta k) punktā;

 

(17) “mākslīga struktūra” ir mehānisms, kas ieviests vai iecerēts ar mērķi izvairīties no sabiedrību pienākumiem, kuri izriet no Savienības un valsts tiesību aktiem, tostarp darbinieku, kreditoru un dalībnieku juridiskajām un līgumiskajām tiesībām, un apiet šos pienākumus, vai izvairīties no finansiālu saistību izpildes, piemēram, izveidojot fiktīvu vai pagaidu struktūru, kas neveic patiesu darījumdarbību galamērķa dalībvalstī.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>81</NumAm>

<DocAmend>Direktīvas priekšlikums</DocAmend>

<Article>1. pants – 1. daļa – 3. punkts</Article>

<DocAmend2>Direktīva (ES) 2017/1132</DocAmend2>

<Article2>86.a pants – 3. punkts</Article2>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Dalībvalstis var lemt nepiemērot šo nodaļu attiecībā uz tādu pārrobežu apvienošanos, kurā piedalās kooperatīvā sabiedrība, pat gadījumos, ja minētā kooperatīvā sabiedrība atbilst jēdziena “kapitālsabiedrība” definīcijai, kā noteikts 86.a panta 1. punktā.

svītrots

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>82</NumAm>

<DocAmend>Direktīvas priekšlikums</DocAmend>

<Article>1. pants – 1. daļa – 3. punkts</Article>

<DocAmend2>Direktīva (ES) 2017/1132</DocAmend2>

<Article2>86.b pants</Article2>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

86.b pants

svītrots

Šajā nodaļā:

 

(1) “kapitālsabiedrība” ir sabiedrība, kas pieder kādam no II pielikumā uzskaitītajam sabiedrību veidam;

 

(2) “pārrobežu reorganizācija” ir darbība, ar kuru veic sabiedrības reorganizāciju bez tās likvidācijas, mainot sabiedrības juridisko formu, kādā tā reģistrēta izcelsmes dalībvalstī, uz sabiedrības jauno juridisko formu galamērķa dalībvalstī, sabiedrībai uz galamērķa dalībvalsti pārceļot vismaz savu juridisko adresi un vienlaikus saglabājot tās juridiskās personas statusu;

 

(3) “izcelsmes dalībvalsts” ir dalībvalsts, kurā sabiedrība ir reģistrēta tās juridiskajā formā pirms reorganizācijas;

 

(4) “galamērķa dalībvalsts” ir dalībvalsts, kurā sabiedrība tiek reģistrēta pārrobežu reorganizācijas rezultātā;

 

(5) “reģistrs” ir centrālais, komercreģistrs vai sabiedrību reģistrs, kas noteikts 16. panta 1. punktā;

 

(6) “reorganizēta sabiedrība” ir galamērķa dalībvalstī jaunizveidota sabiedrība sākot no dienas, kad stājas spēkā pārrobežu reorganizācija.

 

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>83</NumAm>

<DocAmend>Direktīvas priekšlikums</DocAmend>

<Article>1. pants – 1. daļa – 3. punkts</Article>

<DocAmend2>Direktīva (ES) 2017/1132</DocAmend2>

<Article2>86.c pants – 1. punkts</Article2>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumos, kad sabiedrība plāno veikt pārrobežu reorganizāciju, izcelsmes dalībvalsts un galamērķa dalībvalsts pārbauda, vai pārrobežu reorganizācija atbilst 2. punktā izklāstītajiem nosacījumiem.

1. Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumos, kad sabiedrība plāno veikt pārrobežu reorganizāciju, izcelsmes dalībvalsts un galamērķa dalībvalsts tiesa, notārs vai cita kompetentā iestāde pārbauda, vai pārrobežu reorganizācija atbilst 2. punktā izklāstītajiem nosacījumiem.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>84</NumAm>

<DocAmend>Direktīvas priekšlikums</DocAmend>

<Article>1. pants – 1. daļa – 3. punkts</Article>

<DocAmend2>Direktīva (ES) 2017/1132</DocAmend2>

<Article2>86.c pants – 2. punkts – b apakšpunkts</Article2>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) sabiedrībai piemēro preventīvas sanācijas procedūras, kas ierosinātas tās iespējamas maksātnespējas dēļ;

svītrots

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>85</NumAm>

<DocAmend>Direktīvas priekšlikums</DocAmend>

<Article>1. pants – 1. daļa – 3. punkts</Article>

<DocAmend2>Direktīva (ES) 2017/1132</DocAmend2>

<Article2>86.c pants – 3. punkts</Article2>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Dalībvalstis nodrošina, ka galamērķa dalībvalsts kompetentā iestāde neļauj veikt pārrobežu reorganizāciju gadījumos, kad tā, pārbaudījusi konkrēto gadījumu un ņēmusi vērā visus būtiskos faktus un apstākļus, konstatē, ka reorganizācijas rezultāts ir mākslīga struktūra, kuras mērķis ir gūt nepamatotas nodokļu priekšrocības vai nepamatoti kaitēt darbinieku, kreditoru vai mazākuma dalībnieku likumiskajām vai līgumiskajām tiesībām.

3. Dalībvalstis nodrošina, ka galamērķa dalībvalsts kompetentā iestāde neļauj veikt pārrobežu reorganizāciju gadījumos, kad tā, veikusi konkrētā gadījuma izvērtējumu un ņēmusi vērā visus būtiskos faktus un apstākļus, konstatē, ka reorganizācijas rezultāts ir mākslīga struktūra.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>86</NumAm>

<DocAmend>Direktīvas priekšlikums</DocAmend>

<Article>1. pants – 1. daļa – 3. punkts</Article>

<DocAmend2>Direktīva (ES) 2017/1132</DocAmend2>

<Article2>86.d pants – 1. punkts – ievaddaļa</Article2>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Sabiedrības, kura plāno veikt pārrobežu reorganizāciju, vadība vai pārvaldes struktūra sagatavo pārrobežu reorganizācijas noteikumu projektu. Pārrobežu reorganizācijas noteikumu projektā iekļauj vismaz šādu informāciju:

1. Sabiedrības, kas plāno veikt pārrobežu reorganizāciju, pārvaldes vai vadības struktūra, kura, ja tas paredzēts valsts tiesību aktos un/vai saskaņā ar valsts praksi, ietver valdes līmeņa darbinieku pārstāvjus, sagatavo pārrobežu reorganizācijas noteikumu projektu, un tā piedalās lemšanā par to. Pārrobežu reorganizācijas noteikumu projektā iekļauj vismaz šādu informāciju:

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>87</NumAm>

<DocAmend>Direktīvas priekšlikums</DocAmend>

<Article>1. pants – 1. daļa – 3. punkts</Article>

<DocAmend2>Direktīva (ES) 2017/1132</DocAmend2>

<Article2>86.d pants – 1. punkts – a apakšpunkts</Article2>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) sabiedrības juridiskā forma, nosaukums un juridiskā adrese izcelsmes dalībvalstī;

(a) sabiedrības juridiskā forma, nosaukums un juridiskās adreses atrašanās vieta izcelsmes dalībvalstī;

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>88</NumAm>

<DocAmend>Direktīvas priekšlikums</DocAmend>

<Article>1. pants – 1. daļa – 3. punkts</Article>

<DocAmend2>Direktīva (ES) 2017/1132</DocAmend2>

<Article2>86.d pants – 1. punkts – da apakšpunkts (jauns)</Article2>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(da) informācija par sabiedrības galvenā biroja atrašanās vietu un tā pārcelšanas uz galamērķa dalībvalsti datumu, ja vien tas jau neatradās minētajā dalībvalstī, kā arī informācija par vadības struktūru un attiecīgā gadījumā darbiniekiem, iekārtām, telpām un aktīviem;

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>89</NumAm>

<DocAmend>Direktīvas priekšlikums</DocAmend>

<Article>1. pants – 1. daļa – 3. punkts</Article>

<DocAmend2>Direktīva (ES) 2017/1132</DocAmend2>

<Article2>86.d pants – 1. punkts – g apakšpunkts</Article2>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(g) diena, no kuras izcelsmes dalībvalstī izveidotās un reģistrētās sabiedrības darījumus grāmatvedības dokumentos uzskatīs par reorganizētās sabiedrības darījumiem;

svītrots

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>90</NumAm>

<DocAmend>Direktīvas priekšlikums</DocAmend>

<Article>1. pants – 1. daļa – 3. punkts</Article>

<DocAmend2>Direktīva (ES) 2017/1132</DocAmend2>

<Article2>86.d pants – 1. punkts – h apakšpunkts</Article2>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(h) visas īpašās priekšrocības, kuras piešķir reorganizētās sabiedrības pārvaldes, vadības, uzraudzības vai kontroles struktūru locekļiem;

(h) visas īpašās priekšrocības, kuras piešķir reorganizētās sabiedrības pārvaldes, vadības, uzraudzības vai kontroles struktūras locekļiem;

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>91</NumAm>

<DocAmend>Direktīvas priekšlikums</DocAmend>

<Article>1. pants – 1. daļa – 3. punkts</Article>

<DocAmend2>Direktīva (ES) 2017/1132</DocAmend2>

<Article2>86.d pants – 1. punkts – ha apakšpunkts (jauns)</Article2>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ha) informācija par jebkādu saņemtu stimulu, subsīdiju vai solījumu palikt izcelsmes dalībvalstī.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>92</NumAm>

<DocAmend>Direktīvas priekšlikums</DocAmend>

<Article>1. pants – 1. daļa – 3. punkts</Article>

<DocAmend2>Direktīva (ES) 2017/1132</DocAmend2>

<Article2>86.d pants – 1. punkts – ia apakšpunkts (jauns)</Article2>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ia) darbinieku skaits, izteikts pilnslodzes ekvivalenta vienībās;

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>93</NumAm>

<DocAmend>Direktīvas priekšlikums</DocAmend>

<Article>1. pants – 1. daļa – 3. punkts</Article>

<DocAmend2>Direktīva (ES) 2017/1132</DocAmend2>

<Article2>86.d pants – 1. punkts – j apakšpunkts</Article2>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(j) pārrobežu reorganizācijas iespējamā ietekme uz nodarbinātību;

(j) pārrobežu reorganizācijas iespējamā ietekme uz nodarbinātību, tostarp paredzamās izmaiņas darba organizācijā, darba algās, konkrētu amata vietu atrašanās vietā un gaidāmās sekas darbiniekiem, kuri ieņem šādas amata vietas, tostarp darbiniekiem reorganizējamās sabiedrības meitasuzņēmumos un filiālēs Savienībā, un informācija par sabiedrības līmeņa sociālo dialogu, tostarp attiecīgā gadījumā valdes līmeņa darbinieku pārstāvību;

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>94</NumAm>

<DocAmend>Direktīvas priekšlikums</DocAmend>

<Article>1. pants – 1. daļa – 3. punkts</Article>

<DocAmend2>Direktīva (ES) 2017/1132</DocAmend2>

<Article2>86.d pants – 1. punkts – k apakšpunkts</Article2>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(k) attiecīgā gadījumā — informācija par procedūru, kādā saskaņā ar 86.j pantu nosaka kārtību darbinieku iesaistīšanai to līdzdalības reorganizētajā sabiedrībā tiesību noteikšanā un šādas kārtības iespējamās opcijas.

(k) informācija par procedūrām, kādās saskaņā ar 86.l pantu nosaka kārtību darbinieku iesaistīšanai to informēšanas, uzklausīšanas un līdzdalības reorganizētajā sabiedrībā tiesību noteikšanā un šādas kārtības iespējamās opcijas.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>95</NumAm>

<DocAmend>Direktīvas priekšlikums</DocAmend>

<Article>1. pants – 1. daļa – 3. punkts</Article>

<DocAmend2>Direktīva (ES) 2017/1132</DocAmend2>

<Article2>86.d pants – 1. punkts – ka apakšpunkts (jauns)</Article2>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ka) galvenās sabiedrības nosaukums un attiecīgos gadījumos visu tās meitasuzņēmumu saraksts, īss to darbības veida apraksts un to attiecīgā ģeogrāfiskā atrašanās vieta;

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>96</NumAm>

<DocAmend>Direktīvas priekšlikums</DocAmend>

<Article>1. pants – 1. daļa – 3. punkts</Article>

<DocAmend2>Direktīva (ES) 2017/1132</DocAmend2>

<Article2>86.d pants – 1. punkts – kb apakšpunkts (jauns)</Article2>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(kb) reorganizējamās sabiedrības kopējais apgrozījums un kopējais ar nodokli apliekamais apgrozījums pēdējā pārskata periodā;

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>97</NumAm>

<DocAmend>Direktīvas priekšlikums</DocAmend>

<Article>1. pants – 1. daļa – 3. punkts</Article>

<DocAmend2>Direktīva (ES) 2017/1132</DocAmend2>

<Article2>86.d pants – 1. punkts – kc apakšpunkts (jauns)</Article2>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(kc) reorganizējamās sabiedrības un tās meitasuzņēmumu un filiāļu samaksātā ienākuma nodokļa summa;

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>98</NumAm>

<DocAmend>Direktīvas priekšlikums</DocAmend>

<Article>1. pants – 1. daļa – 3. punkts</Article>

<DocAmend2>Direktīva (ES) 2017/1132</DocAmend2>

<Article2>86.d pants – 1.a punkts (jauns)</Article2>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a Pirms vadības vai pārvaldes struktūra lemj par pārrobežu reorganizācijas noteikumu projektu, saskaņā ar Direktīvas 2002/14/EK 4. pantu mutatis mutandis par ierosināto reorganizāciju informē un uzklausa tās sabiedrības darbinieku pārstāvjus, kura veic pārrobežu reorganizāciju, vai, ja šādu pārstāvju nav, — pašus darbiniekus un pārstāvētās arodbiedrības. Ja saskaņā ar Direktīvu 2009/38/EK vai Direktīvu 2001/86/EK ir izveidota struktūra pārnacionālas informēšanas un uzklausīšanas vajadzībām, arī to attiecīgi informē un uzklausa.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>99</NumAm>

<DocAmend>Direktīvas priekšlikums</DocAmend>

<Article>1. pants – 1. daļa – 3. punkts</Article>

<DocAmend2>Direktīva (ES) 2017/1132</DocAmend2>

<Article2>86.d pants – 2. punkts</Article2>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Pārrobežu reorganizācijas noteikumu projekta un visu saistīto dokumentu sagatavošanai dalībvalstis ļauj sabiedrībai, kura veic pārrobežu reorganizāciju, papildus izcelsmes un galamērķa dalībvalstu oficiālajām valodām izmantot valodu, kuru ierasts izmantot starptautiskajā darījumdarbības un finanšu vidē. Dalībvalstis precizē, kura valoda prevalēs gadījumos, kad starp minēto dokumentu dažādām valodu versijām tiks konstatētas neatbilstības.

2. Pārrobežu reorganizācijas noteikumu projekta un visu saistīto dokumentu sagatavošanai dalībvalstis var norādīt, ka sabiedrība ļauj sabiedrībai, kura veic pārrobežu reorganizāciju, papildus izcelsmes un galamērķa dalībvalstu oficiālajām valodām izmantot valodu, kuru ierasts izmantot starptautiskajā darījumdarbības un finanšu vidē. Sabiedrība precizē, kura valoda prevalēs gadījumos, kad starp minēto dokumentu dažādām valodu versijām tiks konstatētas neatbilstības. Dalībniekiem, darbiniekiem vai kreditoriem ir iespēja komentēt šo noteikumu projektu.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>100</NumAm>

<DocAmend>Direktīvas priekšlikums</DocAmend>

<Article>1. pants – 1. daļa – 3. punkts</Article>

<DocAmend2>Direktīva (ES) 2017/1132</DocAmend2>

<Article2>86.e pants – 1. punkts</Article2>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Sabiedrības, kura veic pārrobežu reorganizāciju, vadība vai pārvaldes struktūra sagatavo ziņojumu, kurā izskaidro un pamato pārrobežu reorganizācijas tiesiskos un ekonomiskos aspektus.

1. Katras sabiedrības, kas veic pārrobežu reorganizāciju, vadības vai pārvaldes struktūra sagatavo ziņojumu dalībniekiem un darbiniekiem, kurā izskaidro un pamato pārrobežu reorganizācijas tiesiskos un ekonomiskos aspektus, kā arī izskaidro pārrobežu reorganizācijas ietekmi uz darbiniekiem.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>101</NumAm>

<DocAmend>Direktīvas priekšlikums</DocAmend>

<Article>1. pants – 1. daļa – 3. punkts</Article>

<DocAmend2>Direktīva (ES) 2017/1132</DocAmend2>

<Article2>86.e pants – 2. punkts – -a apakšpunkts (jauns)</Article2>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(-a) pārrobežu reorganizācijas iemesli;

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>102</NumAm>

<DocAmend>Direktīvas priekšlikums</DocAmend>

<Article>1. pants – 1. daļa – 3. punkts</Article>

<DocAmend2>Direktīva (ES) 2017/1132</DocAmend2>

<Article2>86.e pants – 2. punkts – ca apakšpunkts (jauns)</Article2>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ca) pārrobežu reorganizācijas ietekme uz darba attiecībām un darbinieku iesaistīšanu, kā arī pasākumi, kas jāveic, lai tās saglabātu;

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>103</NumAm>

<DocAmend>Direktīvas priekšlikums</DocAmend>

<Article>1. pants – 1. daļa – 3. punkts</Article>

<DocAmend2>Direktīva (ES) 2017/1132</DocAmend2>

<Article2>86.e pants – 2. punkts – cb apakšpunkts (jauns)</Article2>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(cb) visas būtiskās izmaiņas attiecībā uz nodarbinātības kārtību, kas noteikta tiesību aktos, koplīgumos un transnacionālos uzņēmumu nolīgumos, un sabiedrības darījumdarbības vietu atrašanās vietām;

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>104</NumAm>

<DocAmend>Direktīvas priekšlikums</DocAmend>

<Article>1. pants – 1. daļa – 3. punkts</Article>

<DocAmend2>Direktīva (ES) 2017/1132</DocAmend2>

<Article2>86.e pants – 2. punkts – cc apakšpunkts (jauns)</Article2>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(cc) informācija par procedūrām, ar kurām tiek noteikta kārtība reorganizētās sabiedrības darbinieku informācijas, uzklausīšanas un līdzdalības tiesībām saskaņā ar šo direktīvu;

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>105</NumAm>

<DocAmend>Direktīvas priekšlikums</DocAmend>

<Article>1. pants – 1. daļa – 3. punkts</Article>

<DocAmend2>Direktīva (ES) 2017/1132</DocAmend2>

<Article2>86.e pants – 2. punkts – cd apakšpunkts (jauns)</Article2>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(cd) vai a)–g) apakšpunktā minētie faktori attiecas arī uz kādu no sabiedrības meitasuzņēmumiem.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>106</NumAm>

<DocAmend>Direktīvas priekšlikums</DocAmend>

<Article>1. pants – 1. daļa – 3. punkts</Article>

<DocAmend2>Direktīva (ES) 2017/1132</DocAmend2>

<Article2>86.e pants – 2.a punkts (jauns)</Article2>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a Pirms pārvaldes vai vadības struktūra lemj par šā panta 1. punktā minēto ziņojumu, par ierosināto reorganizāciju saskaņā ar Direktīvas 2002/14/EK 4. pantu informē un uzklausa tās sabiedrības darbinieku pārstāvjus, kura veic pārrobežu reorganizāciju, vai, ja šādu pārstāvju nav, — pašus darbiniekus. Attiecīgā gadījumā attiecīgi informē un uzklausa arī saskaņā ar Direktīvu 2009/38/EK vai Direktīvu 2001/86/EK pārnacionālas informēšanas un uzklausīšanas vajadzībām izveidoto struktūru.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>107</NumAm>

<DocAmend>Direktīvas priekšlikums</DocAmend>

<Article>1. pants – 1. daļa – 3. punkts</Article>

<DocAmend2>Direktīva (ES) 2017/1132</DocAmend2>

<Article2>86.e pants – 3. punkts</Article2>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Šā panta 1. punktā minēto ziņojumu dara pieejamu dalībniekiem vismaz elektroniskā formā ne vēlāk kā divus mēnešus pirms 86.j pantā minētās kopsapulces dienas. Minēto ziņojumu līdzīgi dara pieejamu arī sabiedrības, kura veic pārrobežu reorganizāciju, darbinieku pārstāvjiem vai, ja tādu nav — pašiem darbiniekiem.

3. Šā panta 1. punktā minēto ziņojumu vismaz elektroniskā formā dara pieejamu dalībniekiem un sabiedrības, kura veic pārrobežu reorganizāciju, darbinieku pārstāvjiem vai, ja tādu nav, — pašiem darbiniekiem un attiecīgā gadījumā struktūrai, kas saskaņā ar Direktīvu 2009/38/EK vai Direktīvu 2001/86/EK izveidota pārnacionālas informēšanas un uzklausīšanas vajadzībām, ne vēlāk kā divus mēnešus pirms 86.i pantā minētās kopsapulces dienas.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>108</NumAm>

<DocAmend>Direktīvas priekšlikums</DocAmend>

<Article>1. pants – 1. daļa – 3. punkts</Article>

<DocAmend2>Direktīva (ES) 2017/1132</DocAmend2>

<Article2>86.e pants – 4. punkts</Article2>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Tomēr ziņojums nav nepieciešams, ja visi sabiedrības, kura veic pārrobežu reorganizāciju, dalībnieki ir vienojušies atteikties no šīs prasības.

4. Tomēr ziņojums nav nepieciešams, ja visi sabiedrības, kura veic pārrobežu reorganizāciju, dalībnieki un visi darbinieku pārstāvji vai, ja tādu nav, — paši darbinieki un attiecīgā gadījumā struktūra, kas saskaņā ar Direktīvu 2009/38/EK vai Direktīvu 2001/86/EK izveidota pārnacionālas informēšanas un uzklausīšanas vajadzībām, ir vienojušies atteikties no šīs prasības.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>109</NumAm>

<DocAmend>Direktīvas priekšlikums</DocAmend>

<Article>1. pants – 1. daļa – 3. punkts</Article>

<DocAmend2>Direktīva (ES) 2017/1132</DocAmend2>

<Article2>86.e pants – 4.a punkts (jauns)</Article2>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.a Ja sabiedrības, kura veic pārrobežu reorganizāciju, vadības vai pārvaldes struktūra savlaicīgi saņem viedokli no savu darbinieku pārstāvjiem vai, ja tādu nav, — no pašiem darbiniekiem, kā noteikts valsts tiesību aktos, vai attiecīgā gadījumā no struktūras, kas saskaņā ar Direktīvu 2009/38/EK vai 2001/86/EK izveidota pārnacionālas informēšanas un uzklausīšanas vajadzībām, par to informē dalībniekus un minēto viedokli pievieno ziņojumam.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>110</NumAm>

<DocAmend>Direktīvas priekšlikums</DocAmend>

<Article>1. pants – 1. daļa – 3. punkts</Article>

<DocAmend2>Direktīva (ES) 2017/1132</DocAmend2>

<Article2>86.e pants – 4.b punkts (jauns)</Article2>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.b Sabiedrības, kura plāno veikt pārrobežu reorganizāciju, vadības vai pārvaldes struktūra sniedz pamatotu atbildi uz darbinieku pārstāvju un attiecīgā gadījumā struktūras, kas saskaņā ar Direktīvu 2009/38/EK vai 2001/86/EK izveidota pārnacionālas informēšanas un uzklausīšanas vajadzībām, sniegto viedokli pirms 86.i pantā minētās pilnsapulces dienas.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>111</NumAm>

<DocAmend>Direktīvas priekšlikums</DocAmend>

<Article>1. pants – 1. daļa – 3. punkts</Article>

<DocAmend2>Direktīva (ES) 2017/1132</DocAmend2>

<Article2>86.e pants – 4.c punkts (jauns)</Article2>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.c Nacionālajām darbinieku pārstāvības struktūrām, sabiedrībā pārstāvētajām arodbiedrībām un attiecīgā gadījumā struktūrai, kura saskaņā ar Direktīvu 2009/38/EK vai Direktīvu 2001/86/EK izveidota pārnacionālas informēšanas un uzklausīšanas vajadzībām, ir līdzekļi un resursi, kas nepieciešami, lai tās varētu izmantot no šīs direktīvas izrietošās tiesības analizēt ziņojumu. Šajā nolūkā mutatis mutandis piemēro Direktīvas 2009/38/EK I pielikuma 6. punktu.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>112</NumAm>

<DocAmend>Direktīvas priekšlikums</DocAmend>

<Article>1. pants – 1. daļa – 3. punkts</Article>

<DocAmend2>Direktīva (ES) 2017/1132</DocAmend2>

<Article2>86.e pants – 4.d punkts (jauns)</Article2>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.d Šā panta 1.–4. punkts neskar piemērojamās tiesības uz informāciju un uzklausīšanu un procedūras, kas ieviestas valsts līmenī pēc Direktīvas 2002/14/EK un Direktīvas 2009/38/EK transponēšanas.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>113</NumAm>

<DocAmend>Direktīvas priekšlikums</DocAmend>

<Article>1. pants – 1. daļa – 3. punkts</Article>

<DocAmend2>Direktīva (ES) 2017/1132</DocAmend2>

<Article2>86.f pants</Article2>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

86.f pants

svītrots

Vadības vai pārvaldes struktūras ziņojums darbiniekiem

 

1. Sabiedrības, kura veic pārrobežu reorganizāciju, vadība vai pārvaldes struktūra sagatavo ziņojumu, kurā izskaidro pārrobežu reorganizācijas ietekmi uz darbiniekiem.

 

2. Panta 1. punktā minētajā ziņojumā jo īpaši izskaidro šādus aspektus:

 

(a) pārrobežu reorganizācijas ietekme uz sabiedrības turpmāko darījumdarbību un vadības stratēģisko plānu;

 

(b) pārrobežu reorganizācijas ietekme uz darba attiecību saglabāšanu;

 

(c) visas būtiskās izmaiņas attiecībā uz nodarbinātību un sabiedrības darījumdarbības vietu atrašanos;

 

(d) to, vai a), b) un c) apakšpunktā minētie aspekti attiecas arī uz kādu sabiedrības meitasuzņēmumu.

 

3. Šā panta 1. punktā minēto ziņojumu vismaz elektroniskā formā dara pieejamu sabiedrības, kura veic pārrobežu reorganizāciju, darbinieku pārstāvjiem vai, ja tādu nav, pašiem darbiniekiem ne vēlāk kā divus mēnešus pirms 86.i pantā minētās kopsapulces dienas. Minēto ziņojumu līdzīgi dara pieejamu arī sabiedrības, kura veic pārrobežu reorganizāciju, dalībniekiem.

 

4. Ja sabiedrības, kura veic pārrobežu reorganizāciju, vadība vai pārvaldes struktūra savlaicīgi saņem viedokli no savu darbinieku pārstāvjiem vai, ja tādu nav — pašiem darbiniekiem, kā noteikts valsts tiesību aktos, par to informē dalībniekus un minēto viedokli pievieno ziņojumam.

 

5. Tomēr gadījumā, kad sabiedrības, kura veic pārrobežu reorganizāciju, un tās meitasuzņēmumiem, ja tādi ir, nav citu darbinieku, kā vien tie, kas darbojas vadībā vai pārvaldes struktūrā, 1. punktā minētais ziņojums nav nepieciešams.

 

6. Panta 1. līdz 6. punkts neskar piemērojamās tiesības uz informāciju un uzklausīšanu un procedūras, kas ieviestas valsts līmenī pēc Direktīvas 2002/14/EK vai 2009/38/EK transponēšanas.

 

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>114</NumAm>

<DocAmend>Direktīvas priekšlikums</DocAmend>

<Article>1. pants – 1. daļa – 3. punkts</Article>

<DocAmend2>Direktīva (ES) 2017/1132</DocAmend2>

<Article2>86.g pants – virsraksts</Article2>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Pārbaude, ko veic neatkarīgs eksperts

Izvērtējums, ko veic kompetentā iestāde

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>115</NumAm>

<DocAmend>Direktīvas priekšlikums</DocAmend>

<Article>1. pants – 1. daļa – 3. punkts</Article>

<DocAmend2>Direktīva (ES) 2017/1132</DocAmend2>

<Article2>86.g pants – 1. punkts – 1. daļa</Article2>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis nodrošina, ka sabiedrība, kas veic pārrobežu reorganizāciju, ne vēlāk kā divus mēnešus pirms 86.i pantā minētās kopsapulces dienas vēršas kompetentajā iestādē, kura izraudzīta saskaņā ar 86.m panta 1. punktu, lai tā ieceļ ekspertu, kas pārbaudītu un izvērtētu pārrobežu reorganizācijas noteikumu projektu un ziņojumus, kuri minēti 86.e un 86.f pantā, ievērojot šā panta 6. punktā minētos noteikumus.

Dalībvalstis nodrošina, ka sabiedrība, kas veic pārrobežu reorganizāciju, ne vēlāk kā divus mēnešus pirms 86.i pantā minētās kopsapulces dienas vēršas kompetentajā iestādē, kura izraudzīta saskaņā ar 86.m panta 1. punktu, lai tā izvērtētu pārrobežu reorganizācijas noteikumu projektu un 86.e pantā minēto ziņojumu.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>116</NumAm>

<DocAmend>Direktīvas priekšlikums</DocAmend>

<Article>1. pants – 1. daļa – 3. punkts</Article>

<DocAmend2>Direktīva (ES) 2017/1132</DocAmend2>

<Article2>86.g pants – 1. punkts – 2. daļa – ievaddaļa</Article2>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Iesniegumam par eksperta iecelšanu pievieno šādus dokumentus:

Iesniegumam par kompetentās iestādes veiktu izvērtējumu pievieno šādus dokumentus:

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>117</NumAm>

<DocAmend>Direktīvas priekšlikums</DocAmend>

<Article>1. pants – 1. daļa – 3. punkts</Article>

<DocAmend2>Direktīva (ES) 2017/1132</DocAmend2>

<Article2>86.g pants – 1. punkts – 2. daļa – b apakšpunkts</Article2>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) ziņojumi, kuri minēti 86.e un 86.f pantā.

(b) ziņojums, kurš minēts 86.e pantā.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>118</NumAm>

<DocAmend>Direktīvas priekšlikums</DocAmend>

<Article>1. pants – 1. daļa – 3. punkts</Article>

<DocAmend2>Direktīva (ES) 2017/1132</DocAmend2>

<Article2>86.g pants – 1. punkts – 2. daļa – ba apakšpunkts (jauns)</Article2>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ba) dalībnieku, darbinieku un kreditoru piezīmes par 86.d pantā minēto noteikumu projektu un 86.e pantā minēto ziņojumu, ja šādas piezīmes ir iesniegtas;

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>119</NumAm>

<DocAmend>Direktīvas priekšlikums</DocAmend>

<Article>1. pants – 1. daļa – 3. punkts</Article>

<DocAmend2>Direktīva (ES) 2017/1132</DocAmend2>

<Article2>86.g pants – 1. punkts – 2. daļa – bb apakšpunkts (jauns)</Article2>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(bb) ja prasība iesniegt 86.e pantā minēto ziņojumu ir atcelta, pārrobežu reorganizācijas iemesli.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>120</NumAm>

<DocAmend>Direktīvas priekšlikums</DocAmend>

<Article>1. pants – 1. daļa – 3. punkts</Article>

<DocAmend2>Direktīva (ES) 2017/1132</DocAmend2>

<Article2>86.g pants – 2. punkts</Article2>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Kompetentā iestāde ieceļ neatkarīgu ekspertu piecu darba dienu laikā pēc dienas, kad saņemts 1. punktā minētais iesniegums un noteikumu projekts, un ziņojumi. Eksperts ir neatkarīgs no sabiedrības, kas veic pārrobežu reorganizāciju, un var būt fiziska vai juridiska persona atkarībā no izcelsmes dalībvalsts tiesību aktiem. Novērtējot eksperta neatkarību, dalībvalsts ņem vērā regulējumu, kas noteikts Direktīvas 2006/43/EK 22. un 22.b pantā.

2. Kompetentā iestāde sāk izskatīt 1. punktā minēto iesniegumu desmit darba dienu laikā no dienas, kad saņemti 1. punkta a)–d) apakšpunktā minētie dokumenti un informācija. Ja kompetentajai iestādei ir nepieciešama neatkarīga eksperta palīdzība, šo ekspertu ieceļ viena mēneša laikā, pamatojoties uz iepriekšējas atlases sarakstu. Dalībvalstis nodrošina, ka eksperts vai juridiskā persona, kuras vārdā šis eksperts darbojas, ir neatkarīga un pēdējo piecu gadu laikā pirms iecelšanas nekādā statusā nav veikusi darbu sabiedrībai, kura piesakās uz reorganizāciju, un otrādi.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>121</NumAm>

<DocAmend>Direktīvas priekšlikums</DocAmend>

<Article>1. pants – 1. daļa – 3. punkts</Article>

<DocAmend2>Direktīva (ES) 2017/1132</DocAmend2>

<Article2>86.g pants – 3. punkts – ievaddaļa</Article2>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Eksperts sagatavo rakstisku ziņojumu, kurā sniedz vismaz šādu informāciju:

3. Ja bijusi vajadzīga apspriešanās ar trešām pusēm, kuras ir leģitīmi ieinteresētas sabiedrības reorganizācijā, jo īpaši nodokļu, darba un sociālā nodrošinājuma iestādēm, tad pēc šādas apspriešanās kompetentās iestādes sagatavo rakstisku ziņojumu, kurā sniedz vismaz šādu informāciju:

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>122</NumAm>

<DocAmend>Direktīvas priekšlikums</DocAmend>

<Article>1. pants – 1. daļa – 3. punkts</Article>

<DocAmend2>Direktīva (ES) 2017/1132</DocAmend2>

<Article2>86.g pants – 3. punkts – a apakšpunkts</Article2>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) sabiedrības, kas veic pārrobežu reorganizāciju, iesniegto ziņojumu un informācijas pareizības detalizēts izvērtējums;

(a) sabiedrības, kas veic pārrobežu reorganizāciju, noteikumu projekta, iesniegto ziņojumu un informācijas pareizības detalizēts izvērtējums pēc formas un satura;

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>123</NumAm>

<DocAmend>Direktīvas priekšlikums</DocAmend>

<Article>1. pants – 1. daļa – 3. punkts</Article>

<DocAmend2>Direktīva (ES) 2017/1132</DocAmend2>

<Article2>86.g pants – 3. punkts – b apakšpunkts</Article2>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) visu to faktu apraksts, kuri kompetentajai iestādei, kas izraudzīta saskaņā ar 86.m panta 1. punktu, ir nepieciešami padziļināta izvērtējuma veikšanai, lai noteiktu, vai paredzētā pārrobežu reorganizācijas rezultāts ir mākslīga struktūra saskaņā ar 86.n pantu, un aprakstā iekļauj vismaz šādu informāciju: uzņēmuma raksturojums galamērķa dalībvalstī, tai skaitā nolūks, nozare, ieguldījums, neto apgrozījums un peļņa vai zaudējumi, darbinieku skaits, bilances struktūra, rezidences vieta nodokļu vajadzībām, aktīvi un to atrašanās vieta, darbinieku un noteiktu nodarbināto grupu pastāvīgā darba vieta, sociālo iemaksu veikšanas vieta un komercriski, kurus uzņemas reorganizētā sabiedrība izcelsmes dalībvalstī un galamērķa dalībvalstī.

(b) visu to faktu apraksts, kuri nepieciešami padziļināta izvērtējuma veikšanai, lai noteiktu, vai paredzētā pārrobežu reorganizācijas rezultāts ir mākslīga struktūra saskaņā ar 86.n pantu, un aprakstā iekļauj vismaz šādu informāciju:

 

(i) galamērķa dalībvalstī izveidotās sabiedrības raksturojums, tostarp nolūks, nozare, ieguldījums, neto apgrozījums un peļņa vai zaudējumi, informācija par vadības struktūru un attiecīgā gadījumā par darbiniekiem, aprīkojumu, telpām un aktīviem;

 

(ii) bilances struktūra, rezidences vieta nodokļu vajadzībām, aktīvi un to atrašanās vieta un komercriski, kurus uzņemas reorganizējamā sabiedrība galamērķa dalībvalstī un izcelsmes dalībvalstī;

 

(iii) darbinieku skaits, darbinieku un noteiktu nodarbināto grupu pastāvīgā darba vieta, attiecīgā gadījumā arī tādu darbinieku skaits, kas norīkoti, nosūtīti vai strādā vienlaikus citās dalībvalstīs gadā pirms reorganizācijas Regulas (EK) Nr. 833/2004 un Direktīvas 96/71/EK izpratnē, kā arī viņu galamērķa valstis, sociālo iemaksu veikšanas vietas un ietekme uz darbinieku arodpensijām.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>124</NumAm>

<DocAmend>Direktīvas priekšlikums</DocAmend>

<Article>1. pants – 1. daļa – 3. punkts</Article>

<DocAmend2>Direktīva (ES) 2017/1132</DocAmend2>

<Article2>86.g pants – 4. punkts</Article2>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Dalībvalstis nodrošina, ka neatkarīgais eksperts ir tiesīgs saņemt no sabiedrības, kas veic pārrobežu reorganizāciju, visu nepieciešamo informāciju un dokumentus un veikt visas nepieciešamās izmeklēšanas, lai pārbaudītu noteikumu projekta vai vadības ziņojumu visus elementus. Eksperts ir tiesīgs arī pieņemt piezīmes un viedokļus no sabiedrības darbinieku pārstāvjiem vai, ja tādu nav — no pašiem darbiniekiem, kā arī no kreditoriem un sabiedrības dalībniekiem.

4. Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentā iestāde ir tiesīga saņemt no katras sabiedrības, kas veic pārrobežu reorganizāciju, visu nepieciešamo informāciju un dokumentus, tostarp piezīmes par saskaņā ar 86.d panta 2. punktu iesniegto noteikumu projektu, un veic visas nepieciešamās izmeklēšanas, lai pārbaudītu visus noteikumu projekta vai pārvaldes vai vadības struktūras ziņojuma elementus. Kompetentā iestāde turklāt vajadzības gadījumā var uzdot jautājumus galamērķa dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kā arī ir tiesīga pieņemt papildu piezīmes un viedokļus no sabiedrības darbinieku pārstāvjiem, vai — ja tādu nav — no pašiem darbiniekiem un attiecīgā gadījumā no struktūras, kas izveidota saskaņā ar Direktīvu 2009/38/EK vai Direktīvu 2001/86/EK pārnacionālas informēšanas un uzklausīšanas vajadzībām, kā arī no sabiedrības kreditoriem un dalībniekiem. Tos pievieno ziņojuma pielikumā.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>125</NumAm>

<DocAmend>Direktīvas priekšlikums</DocAmend>

<Article>1. pants – 1. daļa – 3. punkts</Article>

<DocAmend2>Direktīva (ES) 2017/1132</DocAmend2>

<Article2>86.g pants – 5. punkts</Article2>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5. Dalībvalstis nodrošina, ka neatkarīgajam ekspertam sniegto informāciju var izmantot tikai eksperta ziņojuma sagatavošanai un ka netiek izpausta konfidenciāla informācija, tai skaitā komercnoslēpumi. Attiecīgā gadījumā eksperts kompetentajai iestādei, kas izraudzīta saskaņā ar 86.m panta 1. punktu, var iesniegt atsevišķu dokumentu, kurā iekļauta jebkāda šāda konfidenciāla informācija, un minēto atsevišķo dokumentu dara pieejamu tikai sabiedrībai, kas veic pārrobežu reorganizāciju, un neizpauž nevienai citai personai.

5. Dalībvalstis nodrošina, ka neatkarīgajam ekspertam sniegto informāciju un piezīmes var izmantot tikai eksperta ziņojuma sagatavošanai un ka saskaņā ar Savienības un valsts tiesību aktiem netiek izpausta konfidenciāla informācija, tai skaitā komercnoslēpumi. Attiecīgā gadījumā kompetentā iestāde var sagatavot atsevišķu dokumentu, kurā iekļauta jebkāda šāda konfidenciāla informācija, un minēto atsevišķo dokumentu dara pieejamu tikai sabiedrībai un darbinieku pārstāvjiem, ja to paredz Savienības vai valsts tiesību akti un tas atbilst Savienības vai valsts praksei.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>126</NumAm>

<DocAmend>Direktīvas priekšlikums</DocAmend>

<Article>1. pants – 1. daļa – 3. punkts</Article>

<DocAmend2>Direktīva (ES) 2017/1132</DocAmend2>

<Article2>86.g pants – 6. punkts</Article2>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6. Dalībvalstis šo pantu nepiemēro “mikrozuņēmumiem” un “maziem uzņēmumiem”, kā tie definēti Komisijas Ieteikumā 2003/361/EK (**).

svītrots

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>127</NumAm>

<DocAmend>Direktīvas priekšlikums</DocAmend>

<Article>1. pants – 1. daļa – 3. punkts</Article>

<DocAmend2>Direktīva (ES) 2017/1132</DocAmend2>

<Article2>86.g pants – 6.a punkts (jauns)</Article2>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

6.a Sabiedrība nav tiesīga pabeigt pārrobežu reorganizāciju gadījumos, kad sabiedrība ir iesaistīta tiesvedībā sociālo, nodokļu, vides vai darba tiesību pārkāpumu dēļ vai pamattiesību vai cilvēktiesību pārkāpumu dēļ, ja pastāv risks, ka netiks segta galīgā zaudējumu atlīdzība, ņemot vērā Savienības civiltiesiskās sadarbības pasākumus, un sabiedrība nav sniegusi finansiālu garantiju, kas segtu minēto risku.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>128</NumAm>

<DocAmend>Direktīvas priekšlikums</DocAmend>

<Article>1. pants – 1. daļa – 3. punkts</Article>

<DocAmend2>Direktīva (ES) 2017/1132</DocAmend2>

<Article2>86.g pants – 6.b punkts (jauns)</Article2>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

6.b Dalībvalstis paredz noteikumus vismaz par to neatkarīgo ekspertu civiltiesisko atbildību, kuri ir atbildīgi par šajā pantā minēto ziņojumu sagatavošanu, tai skaitā attiecībā uz pienākumu izpildē izdarītiem pārkāpumiem.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>129</NumAm>

<DocAmend>Direktīvas priekšlikums</DocAmend>

<Article>1. pants – 1. daļa – 3. punkts</Article>

<DocAmend2>Direktīva (ES) 2017/1132</DocAmend2>

<Article2>86.ga pants (jauns)</Article2>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

86.ga pants

 

Reorganizējamās sabiedrības administratīvo vai pārvaldes struktūru locekļu civiltiesiskā atbildība

 

Dalībvalstis paredz noteikumus vismaz par minētās sabiedrības pārvaldes vai vadības struktūru locekļu civiltiesisko atbildību reorganizējamās sabiedrības akcionāru priekšā attiecībā uz minēto struktūru locekļu pārkāpumiem reorganizēšanas sagatavošanā un īstenošanā.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>130</NumAm>

<DocAmend>Direktīvas priekšlikums</DocAmend>

<Article>1. pants – 1. daļa – 3. punkts</Article>

<DocAmend2>Direktīva (ES) 2017/1132</DocAmend2>

<Article2>86.h pants – 1. punkts – b apakšpunkts</Article2>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) attiecīga gadījumā – neatkarīgā eksperta ziņojums, kas minēts 86.g pantā;

(b) iesniegums par pārrobežu reorganizācijas noteikumu projekta un 86.g panta 1. punktā minētā ziņojuma izvērtēšanu un attiecīgā gadījumā — ziņojums, ko sagatavojusi kompetentā iestāde saskaņā ar 86.g panta 3. punktu, taču neizpaužot nekādu saskaņā ar valsts un Savienības tiesību aktiem konfidenciālu informāciju;

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>131</NumAm>

<DocAmend>Direktīvas priekšlikums</DocAmend>

<Article>1. pants – 1. daļa – 3. punkts</Article>

<DocAmend2>Direktīva (ES) 2017/1132</DocAmend2>

<Article2>86.h pants – 1. punkts – c apakšpunkts</Article2>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c) paziņojums, ar kuru sabiedrības, kas veic pārrobežu reorganizāciju, dalībniekus, kreditorus un darbiniekus informē par to, ka viņi līdz kopsapulces dienai var sabiedrībai un kompetentajai iestādei, kura izraudzīta saskaņā ar 86.m panta 1. punktu, iesniegt piezīmes par pirmās daļas a) un b) apakšpunktā minētajiem dokumentiem.

(c) paziņojums, ar kuru dalībniekus, kreditorus un sabiedrības, kas veic pārrobežu reorganizāciju, darbinieku pārstāvjus, vai — ja tādu nav — pašus darbiniekus informē par to, ka viņi līdz kopsapulces dienai var sabiedrībai un kompetentajai iestādei, kura izraudzīta saskaņā ar 86.m panta 1. punktu, iesniegt piezīmes par pirmās daļas a) un b) apakšpunktā minētajiem dokumentiem.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>132</NumAm>

<DocAmend>Direktīvas priekšlikums</DocAmend>

<Article>1. pants – 1. daļa – 3. punkts</Article>

<DocAmend2>Direktīva (ES) 2017/1132</DocAmend2>

<Article2>86.h pants – 3. punkts – d apakšpunkts</Article2>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d) detalizēta informācija par interneta vietni, kurā tiešsaistē un bez maksas var iepazīties ar 1. punktā minēto pārrobežu reorganizācijas noteikumu projektu, paziņojumu un eksperta ziņojumu, un pilnīga informācija par šā punkta c) apakšpunktā minētajiem pasākumiem.

(d) detalizēta informācija par interneta vietni, kurā tiešsaistē un bez maksas var iepazīties ar 1. punktā minēto pārrobežu reorganizācijas noteikumu projektu, paziņojumu un kompetentās iestādes sagatavoto ziņojumu, un pilnīga informācija par šā punkta c) apakšpunktā minētajiem pasākumiem.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>133</NumAm>

<DocAmend>Direktīvas priekšlikums</DocAmend>

<Article>1. pants – 1. daļa – 3. punkts</Article>

<DocAmend2>Direktīva (ES) 2017/1132</DocAmend2>

<Article2>86.h pants – 3. punkts – da apakšpunkts (jauns)</Article2>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(da) informācija par sabiedrības faktiskajiem īpašniekiem pirms un pēc pārrobežu reorganizācijas.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>134</NumAm>

<DocAmend>Direktīvas priekšlikums</DocAmend>

<Article>1. pants – 1. daļa – 3. punkts</Article>

<DocAmend2>Direktīva (ES) 2017/1132</DocAmend2>

<Article2>86.h pants – 4. punkts - 2. daļa</Article2>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Tomēr gadījumos, kad pamatotu iemeslu dēļ pastāv patiesas aizdomas par krāpniecību, dalībvalstis var pieprasīt personu fizisku klātbūtni kompetentajā iestādē.

Tomēr gadījumos, kad pamatu dod sevišķi svarīgas sabiedrības intereses novērst krāpšanu, kas saistīta ar pārrobežu reorganizāciju veicošo sabiedrību pārstāvošās personas identitāti, dalībvalstis var pieprasīt fi