Procedūra : 2017/0230(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0013/2019

Iesniegtie teksti :

A8-0013/2019

Debates :

PV 15/04/2019 - 19
CRE 15/04/2019 - 19

Balsojumi :

PV 16/04/2019 - 8.16
CRE 16/04/2019 - 8.16

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2019)0374

ZIŅOJUMS     ***I
PDF 1231kWORD 314k
14.1.2019
PE 625.358v02-00 A8-0013/2019

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 1093/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), Regulu (ES) Nr. 1094/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi), Regulu (ES) Nr. 1095/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), Regulu (ES) Nr. 345/2013 par Eiropas riska kapitāla fondiem; Regulu (ES) Nr. 346/2013 par Eiropas sociālās uzņēmējdarbības fondiem; Regulu (ES) Nr. 600/2014 par finanšu instrumentu tirgiem, Regulu (ES) Nr. 2015/760 par Eiropas ilgtermiņa ieguldījumu fondiem, Regulu (ES) 2016/1011 par indeksiem, ko izmanto kā etalonus finanšu instrumentos un finanšu līgumos vai ieguldījumu fondu darbības rezultātu mērīšanai, Regulu (ES) 2017/1129 par prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību regulētā tirgū, un Direktīvu (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai

(COM(2018)0646 – C8-0409/2018 – 2017/0230(COD))

Ekonomikas un monetārā komiteja

Referenti: Othmar Karas, Pervenche Berès

GROZĪJUMI
EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
 Budžeta komitejaS ATZINUMS
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA
 ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 1093/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), Regulu (ES) Nr. 1094/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi), Regulu (ES) Nr. 1095/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), Regulu (ES) Nr. 345/2013 par Eiropas riska kapitāla fondiem; Regulu (ES) Nr. 346/2013 par Eiropas sociālās uzņēmējdarbības fondiem; Regulu (ES) Nr. 600/2014 par finanšu instrumentu tirgiem, Regulu (ES) Nr. 2015/760 par Eiropas ilgtermiņa ieguldījumu fondiem, Regulu (ES) 2016/1011 par indeksiem, ko izmanto kā etalonus finanšu instrumentos un finanšu līgumos vai ieguldījumu fondu darbības rezultātu mērīšanai, Regulu (ES) 2017/1129 par prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību regulētā tirgū, un Direktīvu (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai

(COM(2018)0646 – C8-0409/2018 – 2017/0230(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0646),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0409/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 15. februāra atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu un Budžeta komitejas atzinumu (A8-0013/2019),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr.    1

EIROPAS PARLAMENTA GROZĪJUMI(2)*

Komisijas priekšlikumā

---------------------------------------------------------

Grozīts priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAI,

ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 1093/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), Regulu (ES) Nr. 1094/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi), Regulu (ES) Nr. 1095/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), Regulu (ES) Nr. 345/2013 par Eiropas riska kapitāla fondiem; Regulu (ES) Nr. 346/2013 par Eiropas sociālās uzņēmējdarbības fondiem; Regulu (ES) Nr. 600/2014 par finanšu instrumentu tirgiem, Regulu (ES) Nr. 2015/760 par Eiropas ilgtermiņa ieguldījumu fondiem, Regulu (ES) 2016/1011 par indeksiem, ko izmanto kā etalonus finanšu instrumentos un finanšu līgumos vai ieguldījumu fondu darbības rezultātu mērīšanai, Regulu (ES) 2017/1129 par prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību regulētā tirgū, un Direktīvu (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu(3),

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(4),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru(5),

tā kā:

(8)  Tāpēc ir ļoti būtiski, lai finanšu sistēma pilnībā izpildītu savu daļu no uzdevuma risināt ar ilgtspēju saistītas svarīgas problēmas. Tam būs nepieciešams aktīvs EUI ieguldījums, ▌lai izveidotu piemērotu regulatīvo un uzraudzības sistēmu ▌.

(11a)  Arvien svarīgāk kļūst veicināt Savienības finanšu sistēmā konsekventu, sistemātisku un efektīvu risku uzraudzību un novērtēšanu saistībā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un teroristu finansēšanu. Cīņa pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu ir dalībvalstu un Eiropas iestāžu un struktūru kopīgs pienākums to attiecīgo pilnvaru ietvaros. Tām būtu jānosaka mehānismi pastiprinātai sadarbībai, koordinācijai un savstarpējai palīdzības sniegšanai, pilnībā izmantojot visus saskaņā ar pastāvošo regulatīvo un institucionālo satvaru pieejamos instrumentus un pasākumus. Tajā pašā laikā visām iesaistītajām vienībām būtu jāatļauj savu darbību pienācīga pārbaude un uzraudzība.

(11aa)  Ņemot vērā ietekmi, ko uz finanšu stabilitāti var atstāt finanšu sektora ļaunprātīga izmantošana nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, ņemot vērā to, ka nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas sistēmiskas ietekmes iespējamība vislielākā ir tieši banku nozarē, un balstoties uz EBI pieredzi, ko tā kā iestāde ar pārraudzības pilnvarām visās dalībvalstīs guvusi banku nozares aizsardzībā pret šādu ļaunprātīgu izmantošanu, EBI būtu jāuzņemas vadīšanas, koordinēšanas un uzraudzības loma Savienības līmenī, lai efektīvi aizsargātu finanšu sistēmu pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas riskiem. Tādēļ papildus pašreizējai EBI kompetencei tai būtu jāuztic pilnvarojums rīkoties Regulas (ES) Nr. 1094/2010 un Regulas (ES) Nr. 1095/2010 darbības jomas ietvaros tiktāl, ciktāl šāds pilnvarojums ir saistīts ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanu un apkarošanu, gadījumos, kad tas attiecas uz finanšu sektora dalībniekiem un tos uzraugošajām kompetentajām iestādēm, kurām piemēro minētās regulas. Turklāt visa finanšu sektora uzraudzības pilnvaru koncentrēšana un piešķiršana EBI optimizētu tās rīcībā esošās zinātības un resursu izmantošanu, un tā neskar Direktīvā (ES) 2015/849 noteiktos būtiskos pienākumus.

(11b)  Lai EBI varētu efektīvi īstenot savu pilnvarojumu, tai būtu pilnībā jāizmanto visas savas pilnvaras un instrumenti saskaņā ar šo regulu, vienlaikus ievērojot proporcionalitātes principu. Pasākumiem, ko EBI pieņem, lai finanšu sistēmā veicinātu integritāti, pārredzamību un drošību un lai novērstu un apkarotu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu, nevajadzētu pārsniegt to, kas ir nepieciešams, lai sasniegtu šīs regulas vai 1. panta 2. punktā minēto leģislatīvo aktu mērķus, un tajos būtu pienācīgi jāņem vērā risku veids, mērogs un sarežģītība, uzņēmējdarbības prakse, uzņēmējdarbības modeļi un finanšu sektora dalībnieku un tirgu lielums. Atbilstīgi EBI jaunajai lomai ir svarīgi, lai tā apkopotu visu būtisko informāciju saistībā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas darbībām, kuras ir konstatējušas attiecīgās Savienības un valstu iestādes, neskarot uzdevumus, kas iestādēm uzticēti saskaņā ar Direktīvu (ES) 2015/849, un neradot nekādu nevajadzīgu dublēšanos. Pilnībā ievērojot datu aizsardzības noteikumus, EBI šī informācija būtu jāglabā centralizētā datubāzē un jāveicina sadarbība starp iestādēm, nodrošinot attiecīgas informācijas pienācīgu izplatīšanu. Attiecīgā gadījumā EBI arī var attiecīgās dalībvalsts tiesu iestādēm un attiecīgā gadījumā Eiropas prokuroram nosūtīt tās rīcībā esošos pierādījumus, kas var būt par pamatu kriminālprocesa uzsākšanai.

(11ba)  EBI būtu jāsniedz palīdzība, kad kompetentās iestādes to prasa saistībā ar savu prudenciālās uzraudzības uzdevumu veikšanu. EBI arī būtu cieši jākoordinē kompetentās iestādes, tostarp Eiropas Centrālā banka kā uzraudzības veicēja, iestādes, kurām uzticēts publiskais pienākums uzraudzīt Direktīvas (ES) 2015/849 2. panta 1. punkta 1) un 2) apakšpunktā uzskaitītos atbildīgos subjektus, kā arī finanšu izlūkošanas vienības un attiecīgā gadījumā jāveic informācijas apmaiņa ar šīm institūcijām, vienlaikus pienācīgi ņemot vērā pastāvošos informācijas apmaiņas kanālus, tādus kā ES finanšu izlūkošanas vienību (FIU) platforma un FIU.net, lai nodrošinātu efektivitāti un nepieļautu nekādas dublējošās vai nekonsekventas darbības nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanā un apkarošanā;

(11bb)  Turklāt EBI būtu jāveic kompetento iestāžu izvērtēšana, kā arī riska izvērtēšanas pasākumi saistībā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un teroristu finansēšanu. EBI būtu jāuzņemas pienākums identificēt dalībvalstīs tādu uzraudzības un prudenciālo praksi un procesus, kas kaitē nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanai izveidotā ES satvara konsekvenci un noturību. EBI būtu jāuzsāk procedūra šādu nepilnību novēršanai un attiecīgā gadījumā jāierosina jauni regulatīvi tehniskie standarti.

(11bc)  Turklāt EBI būtu jāuzņemas vadoša loma Savienības kompetento iestāžu un attiecīgo trešo valstu iestāžu šajos jautājumos īstenotas sadarbības atvieglošanas veicināšanā, lai labāk koordinētu Savienības līmeņa rīcību būtiskos nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas gadījumos, kuriem ir pārrobežu un trešo valstu dimensija.

(11c)  Lai uzlabotu atbilstības uzraudzības kontroles efektivitāti nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas jomā un nodrošinātu valstu kompetento iestāžu veiktās īstenošanas nodrošināšanas labāku koordināciju tieši piemērojamu Savienības tiesību aktu vai valsts transponēšanas pasākumu pārkāpumu gadījumos, EBI vajadzētu būt pilnvarām veikt ievāktās informācijas analīzi un attiecīgā gadījumā veikt izmeklēšanu saistībā ar aizdomām par būtiskiem pārkāpumiem vai Savienības tiesību aktu nepiemērošanu, uz ko vērsta tās uzmanība, un gadījumos, kad tās rīcībā ir pierādījumi vai svarīgas pazīmes, kas liecina par būtiskiem pārkāpumiem, pieprasīt kompetentajām iestādēm veikt izmeklēšanu par jebkādiem iespējamiem attiecīgo noteikumu pārkāpumiem un apsvērt iespēju pieņemt finanšu iestādēm adresētus lēmumus un piemērot tām sankcijas, lai liktu tām pildīt savas juridiskās saistības. Šīs pilnvaras būtu jāizmanto tikai tad, ja EBI rīcībā ir pazīmes, kas liecina par būtiskiem pārkāpumiem. Ja EBI rīcībā ir nozīmīgas pazīmes, kas liecina par būtiskiem pārkāpumiem, bez liekas kavēšanās būtu jāuzsāk iepriekš minētās darbības. Šajā punktā minētajiem pieprasījumiem nevajadzētu apdraudēt uzraudzības pasākumus, ko īsteno kompetentā iestāde, kurai adresēts attiecīgais pieprasījums.

(15a)  Ņemot vērā to, cik svarīgi ir nodrošināt, lai efektīvi tiktu piemērota Savienības uzraudzības sistēma nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas apkarošanas jomā, ļoti svarīgi ir veikt neatkarīgas pārbaudes, lai nodrošinātu objektīvu un pārredzamu perspektīvu par uzraudzības praksi. Veicot šīs pārbaudes, EBI būtu jāizvērtē kompetento iestāžu stratēģijas, veiktspēja un resursi, kas nepieciešami, lai pārvaldītu jaunus riskus, kuri saistīti ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un teroristu finansēšanu. Ja šādas pārbaudes atklāj nopietnas bažas, kuras kompetentā iestāde attiecīgos gadījumos pienācīgi nenovērš, EBI būtu jāsagatavo papildu ziņojums par prasīto pēcpasākumu izpildi un bez liekas kavēšanās būtu jāinformē Eiropas Parlaments, Padome un Komisija.

(15b) Lai pildītu savus uzdevumus un īstenotu pilnvaras, EBI vajadzētu būt iespējai pieņemt atsevišķus lēmumus, kas adresēti finanšu sektora dalībniekiem saistībā ar Savienības tiesību aktu pārkāpuma procedūru un saistošās mediācijas procedūru, pat tad, ja būtiskie noteikumi nav tieši piemērojami finanšu sektora dalībniekiem pēc tam, kad ir pieņemts kompetentajai iestādei adresēts lēmums. Gadījumos, kad būtiskie noteikumi ir paredzēti direktīvās, EBI būtu jāpiemēro valsts tiesību akti, ar kuriem transponē minētās direktīvas, ja vien tā pēc apspriešanās ar Komisiju neuzskata, ka ar attiecīgajiem valsts tiesību aktiem šīs direktīvas netiek transponētas atbilstošā veidā. Ja attiecīgie Savienības tiesību akti sastāv no regulām un ja šīs regulas spēkā stāšanās dienā attiecīgās regulas skaidri piešķir izvēles iespējas dalībvalstīm, EBI būtu jāpiemēro valsts tiesību akti, ar kuriem izmanto šīs iespējas.

(15ba)    Lai pastiprinātu EBI lomu atbilstības uzraudzības kontroles efektivitātes nodrošināšanā nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas jomā un Savienības tiesību aktu vai tos transponējošu valsts līmeņa pasākumu pārkāpumu un nepiemērošanas novēršanā, EBI būtu jādara pieejami kanāli ziņošanai par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem vai nepiemērošanu. EBI būtu jānodrošina informācijas anonīmas un drošas iesniegšanas iespējas. Ja EBI uzskata, ka iesniegtā informācija ietver pierādījumus vai nozīmīgas pazīmes, kas liecina par būtiskiem pārkāpumiem, tā trauksmes cēlējam sniedz atbildi.

(24a)  Lai nodrošinātu, ka atbilstīgs zināšanu līmenis pamato lēmumus, kas attiecas uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas novēršanas pasākumiem, ir jāizveido pastāvīga iekšēja komiteja, kuras sastāvā ir to iestāžu un struktūru vadītāji, kuras atbild par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas novēršanas tiesību aktu ievērošanu, un būtu pilnībā jāņem vērā šīs komitejas zinātība par dažādiem uzņēmējdarbības modeļiem un nozaru īpatnībām. Šī komiteja izskatīs un sagatavos lēmumus, kas jāpieņem EBI. Lai izvairītos no dublēšanās, šī jaunā komiteja aizstās esošo nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas apakškomiteju, kura ir izveidota EUI Apvienotajā komitejā.

(24aa)  Lai nodrošinātu, ka pilnībā tiek ņemta vērā šīs komitejas zinātība par dažādiem uzņēmējdarbības modeļiem un nozaru īpatnībām, attiecībā uz tiem EBI uzdevumiem, kas saistīti ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanu un apkarošanu, Apvienotajai komitejai būtu jākalpo par forumu, kurā EBI regulāri sadarbotos ar Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi jautājumos, kuri saistīti ar mijiedarbību starp 8. panta 1. punkta l) apakšpunktā minētajiem EBI īpašajiem uzdevumiem un Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādei un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei uzticētajiem uzdevumiem.

(24ab)  EBI rīcībā vajadzētu būt atbilstošiem un pietiekamiem finanšu līdzekļiem un darbiniekiem, lai tā savas attiecīgās šajā regulā noteiktās kompetences ietvaros efektīvi veicinātu to, ka konsekventi, efektīvi un rezultatīvi tiek novērsta finanšu sistēmas izmantošana nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai. Arī Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādei un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei vajadzētu būt nodrošinātām ar pietiekamiem finanšu un cilvēkresursiem atbilstoši tām uzticētajiem papildu uzdevumiem un darba apjomam.

(24ac)  Atbilstoši mērķim Savienībā panākt saskaņotāku un dzīvotspējīgāku uzraudzības sistēmu, lai novērstu un apkarotu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu, Komisijai pēc apspriešanās ar visām attiecīgajām iestādēm un ieinteresētajām personām būtu vispusīgi jāizvērtē saskaņā ar šīs regulas 8. panta 1. punkta l) apakšpunktu EBI uzticēto īpašo uzdevumu īstenošana, atbilstība un efektivitāte. Šādas izvērtēšanas ietvaros Komisijai būtu jāanalizē mijiedarbība starp minētajiem uzdevumiem un Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādei un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei uzticētajiem uzdevumiem. Tā kā daudz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas darbību notiek ārpus finanšu pakalpojumu nozares, Komisijai, balstoties uz vispusīgu izmaksu un ieguvumu analīzi, kā arī ņemot vērā mērķi nodrošināt konsekvenci, efektivitāti un rezultativitāti, būtu arī rūpīgi jāizpēta iespēja atsevišķus uzdevumus, kas saistīti ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanu, uzticēt jau pastāvošai vai jaunai īpaši šim mērķim izveidotai ES mēroga aģentūrai. Komisijai šis izvērtējums kā daļa no ziņojuma, kas sagatavojams saskaņā ar Direktīvas (ES) 2018/843 65. pantu, un attiecīgā gadījumā kopā ar leģislatīvu aktu priekšlikumiem būtu jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei līdz 2022. gada 11. janvārim.

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Grozījumi Regulā (ES) Nr. 1093/2010

Regulu (ES) Nr. 1093/2010 groza šādi:

(1)  regulas 1. pantu groza šādi:

(a)  panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Iestāde rīkojas saskaņā ar pilnvarām, ko tai piešķir šī regula, un atbilstoši Direktīvai 2002/87/EK, Direktīvai 2009/110/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2008/48/EK*, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 575/2013, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2013/36/ES, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2014/49/ES**, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2014/92/ES***, Eiropas Parlamenta un Padomes***** Regulai (ES) 2015/847****, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai (ES) 2015/2366******, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2013/34/ES********* un tiktāl, ciktāl šie akti attiecas uz kredītiestādēm, finanšu iestādēm un tās uzraugošajām kompetentajām iestādēm, atbilstoši attiecīgajām daļām Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2002/65/EK, ieskaitot visas direktīvas, regulas un lēmumus, kas balstās uz minētajiem aktiem, un atbilstoši jebkādiem turpmāk pieņemtiem juridiski saistošiem Savienības aktiem, ar kuriem nosaka iestādes uzdevumus. Iestāde rīkojas arī saskaņā ar Padomes Regulu (ES) Nr. 1024/2013********.

Iestāde darbojas arī saskaņā ar pilnvarām, kas tai piešķirtas ar šo regulu, un atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/849(*****) darbības jomai tiktāl, ciktāl minētā direktīva attiecas uz finanšu sektora dalībniekiem un tos uzraugošajām kompetentajām iestādēm. Vienīgi šajā nolūkā EBI veic uzdevumus, kuri tai uzticēti ar jebkādu juridiski saistošu Savienības aktu par Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi, kas izveidota ar Regulu (ES) Nr. 1094/2010, vai par Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi, kas izveidota ar Regulu (ES) Nr. 1095/2010. Veicot šādus uzdevumus, iestāde apspriežas ar minētajām iestādēm un pastāvīgi tās informē par savām darbībām, kuras attiecas uz jebkuru vienību, kas ir Regulas (ES) Nr. 1094/2010 4. panta 1. punktā definētā finanšu iestāde vai Regulas (ES) Nr. 1095/2010 4. panta 1. punktā definētais finanšu tirgu dalībnieks.

* Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/48/EK (2008. gada 23. aprīlis) par patēriņa kredītlīgumiem un ar ko atceļ Direktīvu 87/102/EEK (OV L 133, 22.5.2008., 66. lpp.).

** Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/49/ES (2014. gada 16. aprīlis) par noguldījumu garantiju sistēmām (dokuments attiecas uz EEZ) (OV L 173, 12.6.2014., 149. lpp.).

*** Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/92/ES (2014. gada 23. jūlijs) par maksājumu kontu tarifu salīdzināmību, maksājumu kontu maiņu un piekļuvi maksājumu kontiem ar pamatfunkcijām (Dokuments attiecas uz EEZ) (OV L 257, 28.8.2014., 214. lpp.).

**** Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/847 (2015. gada 20. maijs) par līdzekļu pārvedumiem pievienoto informāciju un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1781/2006 (OV L 141, 5.6.2015., 1. lpp.).

***** Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. novembra Direktīva (ES) 2015/2366 par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko groza Direktīvas 2002/65/EK, 2009/110/EK un 2013/36/ES un Regulu (ES) Nr. 1093/2010 un atceļ Direktīvu 2007/64/EK (OV L 337, 23.12.2015., 35. lpp.)

****** Padomes Regula (ES) Nr. 1024/2013 (2013. gada 15. oktobris), ar ko Eiropas Centrālajai bankai uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību (OV L 287, 29.10.2013., 63. lpp.).

******* Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/34/ES (2013. gada 26. jūnijs) par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (OV L 182, 29.6.2013., 19. lpp.)”;

(aa)    panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3. Iestāde rīkojas arī kredītiestāžu, finanšu konglomerātu, ieguldījumu sabiedrību, maksājumu iestāžu un e-naudas iestāžu darbības jomā attiecībā uz jautājumiem, kas nav tiešā 2. punktā minēto aktu darbības jomā, tostarp attiecībā uz jautājumiem, kas skar uzņēmumu pārvaldību, revīzijas un finanšu pārskatus, šajā nolūkā ņemot vērā ilgstpējīgus uzņēmējdarbības modeļus un vides, sociālo un ar pārvaldību saistītu faktoru integrāciju, ja šādas iestādes darbības ir vajadzīgas, lai nodrošinātu efektīvu un pastāvīgu minēto aktu piemērošanu.”;

(ab)    panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5. Iestādes mērķis ir aizsargāt sabiedrības intereses, veicinot īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa stabilitāti un finanšu sistēmas efektivitāti Savienības ekonomikai, tās iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Iestāde savas attiecīgās kompetences ietvaros veicina:

a) iekšējā tirgus darbības uzlabošanu, jo īpaši nodrošinot stabilu, efektīvu un konsekventu regulēšanas un uzraudzības līmeni;

b) finanšu tirgu integritātes, pārredzamības, efektivitātes un pienācīgas darbības nodrošināšanu;

c) starptautiskās uzraudzības koordinācijas uzlabošanu;

d) regulējuma arbitrāžas novēršanu un vienlīdzīgu konkurences apstākļu veicināšanu;

e) kredītrisku un citu risku pienācīgas regulācijas un uzraudzības nodrošināšanu; ▐

f) patērētāju un klientu aizsardzības uzlabošanu;

fa) uzraudzības konverģences palielināšanu iekšējā tirgū, tostarp uz risku balstītas pieejas uzņēmējdarbības uzraudzības veikšanai veicināšanu;

fb) finanšu sistēmas izmantošanas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai nepieļaušanu.

Šajā nolūkā iestāde sekmē konsekventu, efektīvu un konstruktīvu 2. punktā minēto aktu piemērošanu, veicina uzraudzības konverģenci un sniedz atzinumus Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai saskaņā ar 16.a pantu.

Pildot ar šo regulu tai noteiktos uzdevumus, iestāde pievērš īpašu uzmanību jebkādam sistēmiskam riskam, ko rada finanšu iestādes, kuru darbības traucējumi var negatīvi ietekmēt finanšu sistēmas darbību vai reālo ekonomiku.

Veicot savus pienākumus, iestāde rīkojas neatkarīgi, objektīvi un nediskriminējošā un pārredzamā veidā visas Savienības interesēs, kā arī ievēro proporcionalitātes principu. Iestāde piemēro pārskatatbildības un integritātes principu un nodrošina, ka šajā ziņā pret visām ieinteresētajām personām izturas taisnīgi.

Iestādes darbību un pasākumu saturs un forma nepārsniedz šajā regulā vai 2. punktā minētajos leģislatīvajos aktos noteikto mērķu sasniegšanai nepieciešamo un ir samērīgs ar tai iestādes vai tirgu darbībai piemītošo risku veidu, mērogu un sarežģītību, kuru ietekmē iestādes rīcība.”;

(b)  regulas 1. panta 2. punktam pievieno šādu daļu:

“Iestāde darbojas arī saskaņā ar pilnvarām, kas tai piešķirtas ar šo regulu un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/849(*) darbības jomā, ciktāl minētā direktīva attiecas uz finanšu sektora dalībniekiem un kompetentajām iestādēm, kas tos uzrauga. Vienīgi šajā nolūkā EBI veic uzdevumus, kas uzticēti ar jebkuru juridiski saistošu Savienības aktu par Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi, kura izveidota ar Regulu (ES) Nr. 1094/2010, vai Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei, kas izveidota ar Regulu (ES) Nr. 1095/2010. Veicot šādus uzdevumus, iestāde apspriežas ar minētajām iestādēm un informē tās par savu darbību attiecībā uz jebkuru vienību, kas ir Regulas (ES) Nr. 1094/2010 4. panta 1. punktā definētā finanšu iestāde vai Regulas (ES) Nr. 1095/2010 4. panta 1. punktā definētais finanšu tirgu dalībnieks.

(*) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/849 (2015. gada 20. maijs) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (OV L 141, 5.6.2015., 73. lpp.).”;

(2)  regulas 2. pantu groza šādi:

(a)  panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Iestāde ir daļa no Eiropas Finanšu uzraudzības sistēmas (EFUS). Galvenais EFUS uzdevums ir nodrošināt finanšu sektorā piemērojamo noteikumu pienācīgu īstenošanu, lai saglabātu finanšu stabilitāti un tādējādi nodrošinātu uzticību finanšu sistēmai kopumā un finanšu pakalpojumu izmantotāju efektīvu un pietiekamu aizsardzību.”;

(b)  panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 4. panta 3. punktā minēto lojālas sadarbības principu EFUS puses sadarbojas ar uzticēšanos un pilnīgu savstarpēju cieņu, jo īpaši atbilstīgas un drošas informācijas plūsmas nodrošināšanā starp tām un attiecībā uz Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju.”;

(c)  panta 5. punktā iekļauj šādu daļu:

“Šajā regulā minētā uzraudzība, neskarot dalībvalstu kompetenci, ietver visu kompetento iestāžu visas attiecīgās darbības, kas jāveic saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem leģislatīvajiem aktiem.”;

(2a)  3. pantu aizstāj ar šādu:

“3. pants

Eiropas Finanšu uzraudzības sistēmas pārskatatbildība

1. Iestādes, kas minētas 2. panta 2. punkta a) līdz e) apakšpunktā, atskaitās Eiropas Parlamentam un Padomei. Eiropas Centrālā banka atskaitās Eiropas Parlamentam un Padomei par to uzraudzības uzdevumu izpildi, kas tai piešķirti ar Regulu (ES) Nr. 1024/2013, saskaņā ar minēto regulu.

2. Jebkuras tādas izmeklēšanas laikā, kuru Eiropas Parlaments veic saskaņā ar LESD 226. pantu, iestāde pilnībā sadarbojas ar Eiropas Parlamentu.

3. Uzraudzības padome pieņem gada ziņojumu par iestādes darbībām, tostarp par tās priekšsēdētāja pienākumu izpildi, un katru gadu līdz 15. jūnijam šo ziņojumu nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai, Revīzijas palātai un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai. Šo ziņojumu publisko.

Pirmajā daļā minētajā gada ziņojumā iestāde iekļauj informāciju par ikvienu administratīvu nolīgumu, kas noslēgts ar uzraudzības iestādēm par starptautiskām organizācijām vai pārvaldes iestādēm trešās valstīs, par palīdzību, kuru iestāde sniegusi Komisijai lēmumu par līdzvērtību sagatavošanā, un par pārraudzību, ko iestāde veikusi saskaņā ar 33. pantu.

4. Pēc Eiropas Parlamenta pieprasījuma iestādes priekšsēdētājs piedalās Eiropas Parlamenta rīkotā uzklausīšanā par iestādes darbības rezultātiem. Uzklausīšana notiek vismaz reizi gadā. Priekšsēdētājs Eiropas Parlamentā sniedz paziņojumu un atbild uz jebkādiem tā deputātu uzdotiem jautājumiem ikreiz, kad tas tiek prasīts.

5. Priekšsēdētājs pēc pieprasījuma un vismaz 15 dienas pirms 1.c punktā minētā paziņojuma sniegšanas rakstiski ziņo Eiropas Parlamentam par iestādes darbībām.

6. Papildus 11. līdz 18. pantā un 20. un 33. pantā minētajai informācijai ziņojumā iekļauj arī jebkādu attiecīgu informāciju, ko Eiropas Parlaments pieprasījis ad hoc kārtībā.

7. Iestāde mutiski vai rakstiski atbild uz Eiropas Parlamenta vai Padomes uzdotajiem jautājumiem piecu nedēļu laikā no jautājuma saņemšanas.

8. Iestādes priekšsēdētājs pēc pieprasījuma piedalās konfidenciālā mutiskā diskusijā aiz slēgtām durvīm ar Eiropas Parlamenta atbildīgās komitejas priekšsēdētāju, priekšsēdētāja vietniekiem un koordinatoriem, ja šāda diskusija ir nepieciešama Eiropas Parlamenta pilnvaru īstenošanai saskaņā ar LESD 226. pantu. Visi diskusijas dalībnieki ievēro dienesta noslēpuma prasības.

9. Iestāde izveido dokumentu reģistru un nosaka to pieejamības statusu.

10. Iestāde Eiropas Parlamentam iesniedz jēgpilnu kopsavilkumu par visu to Bāzeles Banku uzraudzības komitejas, Finanšu stabilitātes padomes, Starptautisko grāmatvedības standartu padomes un jebkuras citas attiecīgas starptautiskas struktūras vai institūcijas sanāksmju protokoliem, kuras attiecas uz banku uzraudzību vai kuras to ietekmē.”;

(3)  regulas 4. pantu groza šādi:

(a)  panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1) “finanšu iestāde” ir jebkurš uzņēmums, kurš tiek regulēts un uzraudzīts saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem Savienības aktiem;”;

(aa)  iekļauj šādu 1.a punktu:

“1a) “finanšu sektora dalībnieks” ir jebkura vienība, uz kuru attiecas Direktīvas (ES) 2015/849 2. pants un kura turklāt ir vai nu šīs regulas 4. panta 1. punktā un Regulas (ES) Nr. 1094/2010 4. panta 1. punktā definētā “finanšu iestāde”, vai Regulas (ES) Nr. 1095/2010 4. panta 1. punktā definētais “finanšu tirgu dalībnieks”;”;

(b)  panta 2. punkta i) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“i) kompetentās iestādes, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 40. apakšpunktā, tostarp Eiropas Centrālā banka jautājumos, kas saistīti ar uzdevumiem, kuri tai noteikti Regulā (ES) Nr. 1024/2013;”;

(c)  panta 2. punkta ii) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“ii) attiecībā uz Direktīvu 2002/65/EK — iestādes un struktūras, kas ir kompetentas nodrošināt to, lai finanšu iestādes ievērotu minētās direktīvas prasības;

iia) attiecībā uz Direktīvu (ES) 2015/849 — iestādes un struktūras, kas uzrauga finanšu iestādes un ir kompetentas nodrošināt to, lai šīs finanšu iestādes ievērotu minētās direktīvas prasības, kuras izklāstītas tās 48. pantā;”;

(d)  panta 2. punkta iii) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“iii) attiecībā uz noguldījumu garantiju sistēmām — iestādes, kuras pārvalda noguldījumu garantiju sistēmas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/49/ES, vai gadījumā, ja noguldījumu garantiju sistēmas darbību nodrošina privāts uzņēmums — valsts iestāde, kas uzrauga šādas sistēmas atbilstīgi minētajai direktīvai, un tajā minētās attiecīgās administratīvās iestādes, un”;

(e)  panta 2. punktam pievieno šādu v) un vi) apakšpunktu:

“v) kompetentās iestādes, kas minētas Direktīvā 2014/17/ES, Regulā 2015/751, Direktīvā (ES) 2015/2366, Direktīvā 2009/110/EK, Regulā (EK) Nr. 924/2009 un Regulā (ES) Nr. 260/2012;

vi) struktūras un organizācijas, kas minētas Direktīvas 2008/48/EK 20. pantā.”;

(4)  regulas 6. pantu groza šādi:

(a)  panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2) Valde, kura veic 47. pantā izklāstītos uzdevumus;”;

(b)  panta 4. punktu svītro;

(4a)  regulas 7. pantu groza šādi:

7. pantsAtrašanās vieta

Iestādes atrašanās vieta ir Parīzē, Francijā.

Iestādes atrašanās vieta neietekmē iestādes uzdevumu un pilnvaru īstenošanu, tās pārvaldības struktūras organizāciju, tās galvenās organizācijas darbību vai tās darbību pamatfinansēšanu un tajā pašā laikā attiecīgā gadījumā dod iespēju kopīgi ar citām Savienības aģentūrām izmantot tos administratīvā atbalsta un telpu apsaimniekošanas pakalpojumus, kas nav saistīti ar iestādes pamatdarbībām. Komisija līdz ... [šīs grozošās regulas piemērošanas diena] un pēc tam reizi 12 mēnešos ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par to, kā Eiropas uzraudzības iestādes pilda šo prasību.”;

(5)  regulas 8. pantu groza šādi:

(a)  panta 1. punktu groza šādi:

(-i)  punkta a) apakšpunktu groza šādi:

“a) pamatojoties uz 1. panta 2. punktā minētajiem leģislatīvajiem aktiem, veicināt augstas kvalitātes kopēju regulatīvu un uzraudzības standartu un prakses noteikšanu, jo īpaši ▌izstrādājot ▌regulatīvu un īstenošanas tehnisko standartu projektus, pamatnostādnes, ieteikumus un citus pasākumus, tostarp atzinumus saskaņā ar 16.a pantu;”;

(i)  punkta aa) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“aa) izstrādāt un pastāvīgi atjaunināt Savienības uzraudzības rokasgrāmatu par finanšu iestāžu uzraudzību Savienībā, kurā būtu izklāstīta uzraudzības paraugprakse un kvalitatīvas metodoloģijas un procedūras un cita starpā ņemta vērā finanšu iestāžu mainīgā uzņēmējdarbības prakse un uzņēmējdarbības modeļi un finanšu iestāžu un tirgu lielums;”;

(ii)  iekļauj šādu ab) apakšpunktu:

“ab) izstrādāt un pastāvīgi atjaunināt Savienības uzraudzības rokasgrāmatu par finanšu iestāžu noregulēšanu Savienībā, kurā būtu izklāstīta uzraudzības paraugprakse un kvalitatīvas metodoloģijas un procedūras un cita starpā ņemta vērā finanšu iestāžu mainīgā uzņēmējdarbības prakse un uzņēmējdarbības modeļi un finanšu iestāžu un tirgu lielums;”;

(iia)  punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b) veicināt juridiski saistošu Savienības aktu konsekventu piemērošanu, jo īpaši veidojot kopēju uzraudzības praksi, nodrošinot 1. panta 2. punktā minēto aktu konsekventu, efektīvu un konstruktīvu piemērošanu, novēršot regulatīvo arbitrāžu, sekmējot un pārraugot uzraudzības iestāžu neatkarību, veicot starpnieka funkciju un izšķirot domstarpības starp uzraudzības iestādēm, nodrošinot efektīvu un konsekventu finanšu iestāžu uzraudzību un nodrošinot uzraudzītāju kolēģiju konsekventu darbību un veicot pasākumus, cita starpā ārkārtas situācijās;”;

(iii)  punkta e) un f) apakšpunktu aizstāj ar šādiem:

“e) ar valstu kompetento iestāžu atbalstu organizēt un veikt kompetento iestāžu izvērtēšanu un saistībā ar to▐ sniegt ieteikumus šīm kompetentajām iestādēm, kā arī apzināt paraugpraksi un saistībā ar to izdot pamatnostādnes, lai palielinātu uzraudzības rezultātu konsekvenci;

f) pārraudzīt un izvērtēt tirgus norises tās kompetences jomā, tostarp attiecīgā gadījumā norises saistībā ar tendencēm kreditēšanas, jo īpaši mājsaimniecību, MVU un inovatīvu finanšu pakalpojumu kreditēšanas, jomā, un attīstības tendences saistībā ar vides, sociālo un ar pārvaldību saistītu faktoru tendencēm;

fa) kopā ar kompetentajām iestādēm vadīt iekšējo modeļu rezultātu salīdzinošu izvērtēšanu, lai analizētu riska parametru mainīguma amplitūdu, kā arī to paredzēšanas spēju, un šajā sakarā izdot regulatīvus tehniskos standartus, pamatnostādnes un ziņojumus;”;

(iiia)  punkta g) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“g) veikt tirgus analīzi, lai nodrošinātu iestādes pienākumu izpildei nepieciešamo informāciju;”;

(iv)  punkta h) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“h) attiecīgā gadījumā sekmēt noguldītāju, patērētāju un ieguldītāju aizsardzību, jo īpaši attiecībā uz trūkumiem pārrobežu kontekstā un ņemot vērā saistītos riskus;”;

(iva)  iekļauj šādu ia) apakšpunktu:

ia) palīdzēt izstrādāt kopēju Savienības finanšu datu stratēģiju;”;

(ivb)  iekļauj šādu ka) apakšpunktu:

“ka) savā tīmekļa vietnē publicēt un regulāri atjaunināt visus regulatīvos tehniskos standartus, īstenošanas tehniskos standartus, pamatnostādnes, ieteikumus un jautājumus un atbildes attiecībā uz katru 1. panta 2. punktā minēto leģislatīvo aktu, tostarp pārskatus, kas attiecas uz tā brīža stāvokli notiekošajā darbā un regulatīvo tehnisko standartu projektu, īstenošanas tehnisko standartu projektu, pamatnostādņu, ieteikumu un jautājumu un atbilžu plānoto pieņemšanas laiku. Šo informāciju dara pieejamu visās Eiropas Savienības darba valodās;”;

(v)  pievieno šādu l) apakšpunktu:

“l) sniegt ieguldījumu finanšu sistēmas izmantošanas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai konsekventā, efektīvā un rezultatīvā nepieļaušanā.”;

(b)  panta 1.a punktu groza šādi:

(i)  punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b) pienācīgu uzmanību pievēršot mērķim nodrošināt finanšu iestāžu drošumu un stabilitāti, pilnībā ņem vērā finanšu iestāžu dažādos veidus, uzņēmējdarbības modeļus un lielumu.”;

(ii)  iekļauj šādu c) apakšpunktu:

“c) ņem vērā tehnoloģisko inovāciju, inovatīvus un ilgtspējīgus uzņēmējdarbības modeļus un vides, sociālo un ar pārvaldību saistītu faktoru integrāciju.”;

(c)  panta 2. punktu groza šādi:

(i) iekļauj šādu ca) apakšpunktu:

“ca) sniegt ieteikumus, kā noteikts 29.a un 31.a pantā;”;

(ia) iekļauj šādu da) apakšpunktu:

da) sniegt brīdinājumus saskaņā ar 9. panta 3. punktu;”;

(ib) iekļauj šādu ga), gb) un gc) apakšpunktu:

“ga) sniegt atzinumus Eiropas Parlamentam, Padomei vai Komisijai, kā noteikts 16.a pantā;

gb) sniegt atbildes uz jautājumiem, kā noteikts 16.b pantā;

gc) izdot vēstules par pasākumu neveikšanu uz noteiktu laiku, kā noteikts 9.c pantā;”;

     punkta h) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“h) vākt nepieciešamo informāciju par finanšu iestādēm, kā noteikts 35. un 35.b pantā;”;

(ca)  panta 2.a punktu aizstāj ar šādu:

Pildot šajā pantā minētos uzdevumus▐, iestāde stingri ievēro 1. līmeņa tiesību aktus un 2. līmeņa pasākumus un piemēro labāka regulējuma un proporcionalitātes principus, tostarp veic ietekmes izvērtējumus, izmaksu un ieguvumu analīzi un atklātu publisku apspriešanos.

Regulas 10., 15., 16. un 16.a pantā minētās atklātās publiskās apspriešanas tiek rīkotas pēc iespējas plašāk, lai nodrošinātu iekļaujošu pieeju attiecībā uz visām ieinteresētajām personām un dotu tām pietiekamu laiku atbilžu sniegšanai. Iestāde sniedz un publicē pārskatu par to, kā attiecīgajā apspriešanā iegūtā informācija un viedokļi tika izmantoti regulatīva tehniskā standarta projektā, īstenošanas tehniskā standarta projektā, pamatnostādnēs, ieteikumos un atzinumos.

Iestāde rezumē no ieinteresētajām personām saņemto informāciju tā, lai varētu salīdzināt par līdzīgiem jautājumiem notikušu sabiedrisku apspriešanu rezultātus.”;

(6)  regulas 9. pantu groza šādi:

(-a)  panta 1. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a) vācot, analizējot un sniedzot informāciju par patēriņa tendencēm, tādām kā mazumtirdzniecības finanšu pakalpojumu un produktu izmaksu un cenu vai tarifu izmaiņas dalībvalstīs;”;

(-aa)  panta 1. punktam pievieno šādu da), db) un dc) apakšpunktu:

“da)  veicinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus iekšējā tirgū, kurā patērētājiem un citiem finanšu pakalpojumu lietotājiem tiek nodrošināta taisnīga piekļuve salīdzināmiem finanšu pakalpojumiem, produktiem un tiesiskajai aizsardzībai;

db)  veicinot turpmākas izmaiņas regulēšanas un uzraudzības ziņā, kuras varētu atvieglot padziļinātu saskaņošanu un integrāciju ES līmenī; šajā nolūkā iestāde savā kompetences jomā pārrauga šķēršļus, kuri kavē pārrobežu konsolidāciju, un ietekmi uz šādu konsolidāciju un var sniegt atzinumu vai ieteikumus, lai noteiktu piemērotus veidus to novēršanai;”;

dc)  koordinējot kompetento iestāžu kontrolpirkuma darbības.”;

(a)  panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Iestāde pārrauga jaunās un esošās finansiālās darbības un var pieņemt pamatnostādnes un ieteikumus saskaņā ar 16. pantu, lai veicinātu tirgu drošumu un stabilitāti un regulatīvās un uzraudzības prakses konverģenci un efektivitāti.

2.a Iestāde savas kompetences ietvaros izstrādā valstu kompetentajām iestādēm paredzētus uzņēmējdarbības uzraudzības veikšanas standartus, piemēram, attiecībā uz minimālajām pilnvarām un uzdevumiem.”;

(b)  panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4. Iestāde kā tās neatņemamu daļu izveido Proporcionalitātes komiteju — lai nodrošinātu, ka iestādes darbā tiek atspoguļoti atšķirības risku veidā, mērogā un sarežģītībā, mainīgie uzņēmējdarbības modeļi un prakse, — un finanšu iestāžu un tirgu lielums, un Patērētāju aizsardzības un finanšu jauninājumu komiteju, kurā ir pārstāvētas visas attiecīgās kompetentās iestādes un par patērētāju aizsardzību atbildīgās iestādes, — lai uzlabotu patērētāju aizsardzību un panāktu saskaņotu pieeju regulatīvajām un uzraudzības darbībām attiecībā uz jaunām vai novatoriskām finanšu darbībām un sniegtu konsultācijas, ar kurām iestāde iepazīstina Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju. Iestāde cieši sadarbojas ar Eiropas Datu aizsardzības kolēģiju, lai nepieļautu dublēšanos, neatbilstību un juridisko nenoteiktību datu aizsardzības jomā. Iestāde komitejas sastāvā var iekļaut arī valstu datu aizsardzības iestādes.”;

(ba)  panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5. Regulas 1. panta 2. punktā minētajos leģislatīvajos aktos noteiktos gadījumos un saskaņā ar šajos aktos paredzētajiem nosacījumiem vai, ja nepieciešams, ārkārtas situācijās atbilstoši 18. pantam un saskaņā ar tajā paredzētajiem nosacījumiem iestāde var uz laiku aizliegt vai ierobežot tādu atsevišķu finanšu produktu, instrumentu vai darbību mārketingu, izplatīšanu vai tirdzniecību, kuri var radīt būtiskus finansiālus zaudējumus klientiem vai kuri apdraud finanšu tirgu pienācīgu darbību un integritāti vai visas Savienības finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitāti.

Iestāde pārskata pirmajā daļā minēto lēmumu pēc atbilstīgiem laikposmiem, cik vien drīz iespējams un vismaz reizi sešos mēnešos. Iestāde var atjaunot šādu aizliegumu vai ierobežojumu divas reizes, un pēc tam tas kļūst pastāvīgs, ja vien iestāde nenolemj citādi.

Dalībvalsts var lūgt iestādi pārskatīt savu lēmumu. Šādā gadījumā iestāde saskaņā ar 44. panta 1. punkta otrajā daļā noteikto procedūru pieņem lēmumu par to, vai tās lēmums paliek spēkā.

Iestāde var arī izvērtēt, vai nepieciešams aizliegt vai ierobežot noteikta veida finanšu darbību vai praksi, un gadījumos, kad tas ir nepieciešams, informē Komisiju un kompetentās iestādes, lai atvieglotu jebkāda šāda aizlieguma vai ierobežojuma pieņemšanu.”;

(6a)  iekļauj šādu 9.a un 9.b pantu:

“9.a pantsĪpaši uzdevumi saistībā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas apkarošanu

1.  Iestāde savas attiecīgās kompetences ietvaros uzņemas vadošu, koordinējošu un pārraugošu lomu integritātes, pārredzamības un drošības veicināšanā finanšu sistēmā, pieņemot pasākumus nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas novēršanai un apkarošanai. Saskaņā ar proporcionalitātes principu šie pasākumi nepārsniedz to, kas ir nepieciešams, lai sasniegtu šīs regulas vai 1. panta 2. punktā minēto leģislatīvo aktu mērķus, un tajos pienācīgi ņem vērā risku veidu, mērogu un sarežģītību, uzņēmējdarbības praksi, uzņēmējdarbības modeļus un finanšu sektora dalībnieku un tirgu lielumu. Šie nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas un apkarošanas pasākumi ietver:

a)  attiecīgas informācijas vākšanu no kompetentajām iestādēm un citiem avotiem par procesos un procedūrās konstatētajiem trūkumiem, pārvaldības kārtību, atbilstības un piemērotības novērtējumiem, uzņēmējdarbības modeļiem un finanšu sektora dalībnieku darbībām, lai novērstu un apkarotu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un teroristu finansēšanu, kā arī par kompetento iestāžu veiktajiem pasākumiem, neskarot uzdevumus, kas tām noteikti saskaņā ar Direktīvu (ES) 2015/849, un šīs informācijas analizēšanu. Kompetentās iestādes sniedz iestādei visu minēto informāciju papildus visiem pienākumiem saskaņā ar 35. pantu. Iestāde cieši koordinē darbības ar finanšu izlūkošanas vienībām, neradot nekādu nevajadzīgu dublēšanos;

aa)  kompetento iestāžu, tostarp Eiropas Centrālās bankas kā uzraudzības veicējas, iestāžu, kurām uzticēts publiskais pienākums uzraudzīt Direktīvas (ES) 2015/849 2. panta 1. punkta 1) un 2) apakšpunktā uzskaitītos atbildīgos subjektus, kā arī finanšu izlūkošanas vienību darbības ciešu koordinēšanu un attiecīgā gadījumā informācijas apmaiņu ar šīm institūcijām, vienlaikus pienācīgi ņemot vērā pastāvošos informācijas apmaiņas kanālus, tādus kā ES FIU platforma un FIU.net, lai nodrošinātu efektivitāti un nepieļautu nekādas dublējošās vai nekonsekventas darbības nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanā un apkarošanā;

b)  vienotu norādījumu un standartu izstrādi nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas novēršanai un apkarošanai finanšu sektorā un to konsekventas īstenošanas veicināšanu, jo īpaši, sagatavojot regulatīvu un īstenošanas tehnisko standartu projektus, pamatnostādnes, ieteikumus un citus pasākumus, tostarp atzinumus saskaņā ar 16.a pantu, kuri pamatojas uz 1. panta 2. punktā minētajiem leģislatīvajiem aktiem;

ba)  palīdzības sniegšanu kompetentajām iestādēm pēc šo iestāžu īpaša pieprasījuma;

c)  tirgus norišu pārraudzību un pakļautības apdraudējumam un risku izvērtēšanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, teroristu finansēšanas un attiecīgā gadījumā labas nodokļu pārvaldības jomā finanšu sektorā.

1.a  Šā panta 1. punkta a) apakšpunkta piemērošanas nolūkā iestāde izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai precizētu praktisko kārtību, kādā vāc attiecīgo informāciju, tostarp lai norādītu tās informācijas veidu, kuru kompetentās iestādes sniedz par procesos un procedūrās atklātajām nepilnībām, pārvaldības pasākumiem, atbilstošiem un pienācīgiem izvērtējumiem, uzņēmējdarbības modeļiem un finanšu sektora dalībnieku darbībām nolūkā novērst un apkarot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu, kā arī par kompetento iestāžu veiktajiem pasākumiem, šajā procesā neradot nekādu nevajadzīgu dublēšanos.

Iestāde līdz ... [seši mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā] šo regulatīvo tehnisko standartu projektus iesniedz Komisijai.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt 1.a punktā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar LESD 290. pantu.

2.  Iestāde, ievērojot datu aizsardzības noteikumus, izveido un atjaunina centrālu datubāzi ar informāciju, kas savākta saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu. Iestāde nodrošina, ka informāciju analizē un dara pieejamu kompetentajām iestādēm, pamatojoties uz vajadzību pēc informācijas un ievērojot konfidencialitāti. Attiecīgā gadījumā iestāde arī var attiecīgās dalībvalsts tiesu iestādēm, kompetentajām iestādēm un attiecīgā gadījumā Eiropas prokuroram nosūtīt tās rīcībā esošos pierādījumus, kas var būt par pamatu kriminālprocesa uzsākšanai.

3.  Iestāde veicina Direktīvā (ES) 2015/849 minēto uzraudzības procesu konverģenci un izvērtē stratēģijas, kapacitāti un resursus, kas kompetentajām iestādēm nepieciešami, lai novērstu jaunos riskus, kuri saistīti ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu, tajā skaitā veicot▐ izvērtēšanu saskaņā ar 30. pantu.

Ja šāda izvērtēšana atklāj nopietnus trūkumus nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas risku noteikšanā, novērtēšanā vai novēršanā un kompetentā iestāde nerīkojas, lai īstenotu pēcpasākumus, kuri tiek uzskatīti par atbilstošiem un nepieciešamiem un kuri ir izklāstīti 30. panta 3. punktā minētajā ziņojumā, iestāde izdod papildu ziņojumu par prasīto turpmāko pasākumu īstenošanu un informē Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju.

4.  Iestāde attiecīgā gadījumā ar pastāvīgās iekšējās komitejas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas jautājumos atbalstu veic riska novērtējumus par kompetentajām iestādēm, galveno uzmanību pievēršot kompetentajām iestādēm, kā minēts 4. panta 2. punkta iia) apakšpunktā, lai pārbaudītu to stratēģijas un resursus, nolūkā risināt un uzraudzīt svarīgākos jaunos riskus, kas saistīti ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un teroristu finansēšanu. Iestāde informē Komisiju par šādu riska, ka nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija un teroristu finansēšana var skart Savienības finanšu sektoru, novērtējumu rezultātiem, tajā skaitā integrējot rezultātu analīzi atzinumā, ko tai lūdz sniegt saskaņā ar Direktīvas (ES) 2015/849 6. panta 5. punktu.

5.  Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai teroristu finansēšanas būtiskos gadījumos, kas skar pārrobežu jautājumus ar trešām valstīm, iestādei ir vadoša loma, veicinot sadarbības starp kompetentajām iestādēm Savienībā un attiecīgajām iestādēm trešās valstīs atvieglošanu.

6.  Iestāde izveido pastāvīgu iekšējo komiteju nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas apkarošanai, lai koordinētu pasākumus nolūkā apkarot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un teroristu finansēšanu un sagatavot lēmumu projektus, kas iestādei jāpieņem saskaņā ar 44. pantu.

7.  Komiteju vada Uzraudzības padomes priekšsēdētājs, un komitejas sastāvā ir iestāžu un struktūru vadītāji, kuru kompetencē ir nodrošināt, lai finanšu iestādes ievērotu Direktīvas (ES) 2015/849 prasības. Turklāt Komisija, ESRK, Eiropas Centrālās bankas Uzraudzības valde, Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde katra var izvirzīt augsta līmeņa pārstāvi dalībai komitejas sanāksmēs kā novērotājiem, un šādos gadījumos pilnībā tiek ņemta vērā minēto pārstāvju zinātība par dažādiem uzņēmējdarbības modeļiem un nozaru īpatnībām. Komiteja daļu sava darba var deleģēt iekšējai darba grupai, kas sagatavo komitejas lēmumus.

9.b pantsPieprasījums veikt izmeklēšanu saistībā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas novēršanu

1.  Jautājumos, kas saistīti ar to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai un teroristu finansēšanai saskaņā ar Direktīvu (ES) 2015/849, Uzraudzības padome vai Valde, ja tās rīcībā ir pierādījumi vai nozīmīgas pazīmes, kas liecina par būtiskiem pārkāpumiem, var lūgt kompetento iestādi, kā minēts 4. panta 2. punkta iia) apakšpunktā, izmeklēt finanšu sektora dalībnieka iespējamus Savienības tiesību aktu pārkāpumus un gadījumos, kad šie Savienības tiesību akti ir direktīvas vai skaidri piešķir iespējas dalībvalstīm, to valsts tiesību aktu pārkāpumus, ar kuriem transponē direktīvas vai izmanto iespējas, kas dalībvalstīm piešķirtas ar Savienības tiesību aktiem, un apsvērt iespēju šim dalībniekam piemērot sankcijas par šādiem pārkāpumiem. Vajadzības gadījumā tā var arī pieprasīt, lai kompetentā iestāde, kā minēts 4. panta 2. punkta iia) apakšpunktā, pieņemtu individuālu lēmumu, kas adresēts šim finanšu sektora dalībniekam, kura pienākums ir veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai izpildītu saistības, kas noteiktas tieši piemērojamajos Savienības tiesību aktos vai saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ar kuriem transponē direktīvas vai izmanto iespējas, kas dalībvalstīm piešķirtas ar Savienības tiesību aktiem, tajā skaitā jebkādas darbības pārtraukšanu. Ja iestādes rīcībā ir svarīgas pazīmes, kas liecina par būtiskiem pārkāpumiem, bez liekas kavēšanās tiek uzsāktas iepriekš minētās darbības. Šajā punktā minētie pieprasījumi nekavē uzraudzības pasākumu īstenošanu, ko veic kompetentā iestāde, kurai adresēts attiecīgais pieprasījums.

2.  Kompetentā iestāde izpilda jebkuru pieprasījumu, kas tai adresēts saskaņā ar 1. punktu, un cik vien drīz iespējams un ne vēlāk kā 10 darba dienu laikā informē iestādi par pasākumiem, ko tā ir veikusi vai plāno veikt, lai izpildītu minēto pieprasījumu.

3.  Neskarot LESD 258. pantā noteiktās Komisijas pilnvaras un pienākumus, ja kompetentā iestāde neievēro šā panta 2. punktu, piemēro 17. pantu.”;

(6aa)  iekļauj šādu 9.c pantu:

“9.c pants

Vēstules par pasākumu neveikšanu uz noteiktu laiku

1.  Izņēmuma gadījumos un ja ir izpildīti šajā punktā izklāstītie nosacījumi, iestāde, savu darbību koordinējot ar visām attiecīgajām kompetentajām iestādēm, var izdot vēstules par pasākumu neveikšanu uz noteiktu laiku, kuras attiecas uz atsevišķiem Savienības tiesību aktu noteikumiem, kuru pamatā ir 1. panta 2. punktā minētie leģislatīvie akti. Šīs vēstules par pasākumu neveikšanu ir iestādes un visu attiecīgo kompetento iestāžu pagaidu apņemšanās nerīkoties gadījumā, kad finanšu iestāde nav ievērojusi konkrētus Savienības tiesību aktu noteikumus, ja attiecīgā finanšu iestāde šos konkrētos noteikumus nevar ievērot tāpēc, ka pastāv vismaz viens no šādiem iemesliem:

a)   ievērojot attiecīgos noteikumus, finanšu iestāde pārkāptu citu Savienības tiesību aktu juridiskas un regulatīvas prasības;

b)  iestāde uzskata par neiespējamu attiecīgo noteikumu ievērošanu bez turpmākiem 2. līmeņa pasākumiem vai 3. līmeņa norādījumiem;

c)  noteikumu ievērošana nopietni iedragātu vai apdraudētu uzticēšanos tirgum, patērētāju vai ieguldītāju aizsardzību, finanšu vai preču tirgu sakārtotu darbību un integritāti vai visas Savienības finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitāti.

Iestāde neizdod vēstules par pasākumu neveikšanu, ja tā uzskata, ka tām būtu negatīva un ar to radītājiem ieguvumiem nesamērojama ietekme uz finanšu tirgu efektivitāti vai patērētāju vai ieguldītāju aizsardzību.

2.  Iestāde vēstulēs par pasākumu neveikšanu precizē, kuri konkrētie Savienības tiesību aktu noteikumi netiek piemēroti, to, kāpēc tā uzskata, ka ir izpildīti 1. punkta nosacījumi, un nepiemērošanas termiņu. Šādas nepiemērošanas ilgums nepārsniedz sešus mēnešus.

3.  Ja iestāde nolemj izdot vēstuli par pasākumu neveikšanu, tā nekavējoties par to informē Komisiju, Eiropas Parlamentu un Padomi. Divu nedēļu laikā pēc šīs informācijas saņemšanas Komisija, Eiropas Parlaments vai Padome var pieprasīt iestādei pārskatīt savu lēmumu. Pēc Komisijas, Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par divām nedēļām. Ja Komisija, Eiropas Parlaments vai Padome pieprasa iestādei pārskatīt savu lēmumu, iestāde saskaņā ar procedūru, kas izklāstīta 44. panta 1. punkta otrajā daļā, pieņem lēmumu par to, vai tās lēmums paliek spēkā.

4.  Ja iestāde saskaņā ar 1. līdz 3. punktu ir izdevusi vēstuli par pasākumu neveikšanu, tā nekavējoties to publicē savā tīmekļa vietnē. Iestāde ar atbilstošu regularitāti pārskata lēmumu izdot vēstuli par pasākumu neveikšanu un to var atjaunot tikai uz vienu sešu mēnešu laikposmu. Ja pēc minētā sešu mēnešu laikposma lēmums izdot vēstuli par pasākumu neveikšanu netiek atjaunots, tas automātiski zaudē spēku.”;

(6ab)  regulas 10. pantu aizstāj ar šādu:

“10. pantsRegulatīvi tehniskie standarti

1. Ja Eiropas Parlaments un Padome deleģē Komisijai pilnvaras pieņemt regulatīvus tehniskos standartus, izmantojot deleģētus aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, lai nodrošinātu konsekventu saskaņošanu jomās, kas īpaši noteiktas 1. panta 2. punktā minētajos leģislatīvajos aktos, iestāde var izstrādāt regulatīvu tehnisko standartu projektu. Iestāde iesniedz izstrādāto regulatīvo standartu projektu Komisijai apstiprināšanai. Vienlaikus iestāde informēšanas nolūkā šos tehniskos standartus nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.

Regulatīvi tehniskie standarti ir tehniski, tajos neietilpst stratēģiski vai politiski lēmumi, un to saturu nosaka tikai to pamatā esošie leģislatīvie akti. Iestāde, tiklīdz iespējams, pilnībā informē Eiropas Parlamentu un Padomi par progresu, kas panākts regulatīvo tehnisko standartu projekta izstrādē.

Pirms to iesniegšanas Komisijai iestāde organizē regulatīvu tehnisko standartu projekta atklātu sabiedrisko apspriešanu un izvērtē iespējamās saistītās izmaksas un ieguvumus saskaņā ar 8. panta 2.a punktu. Iestāde arī lūdz konsultāciju 37. pantā minētajai Banku nozares ieinteresēto personu grupai.

Trīs mēnešu laikā pēc regulatīva tehniskā standarta projekta saņemšanas Komisija pieņem lēmumu par tā apstiprināšanu vai neapstiprināšanu. Ja to prasa Savienības intereses, Komisija var apstiprināt regulatīvu tehniskā standartu projektu daļēji vai ar grozījumiem.

Ja Komisija trīs mēnešu laikā pēc regulatīva tehniskā standarta saņemšanas nepieņem lēmumu par šā standarta pieņemšanu, tā nekavējoties un jebkurā gadījumā pirms minētā trīs mēnešu laikposma beigām par to informē Eiropas Parlamentu un Padomi, norādot iemeslus tam, kāpēc tā nevar pieņemt lēmumu, un plānoto apstiprināšanas grafiku, pienācīgi ņemot vērā 1. panta 2. punktā minētā piemērojamā leģislatīvā akta īstenošanas un piemērošanas datumu. Regulatīvā standarta projekta jebkāda novēlota pieņemšana neliedz Eiropas Parlamentam un Padomei īstenot savas kontroles pilnvaras saskaņā ar 13. pantu.

Ja Komisija ir iecerējusi neapstiprināt regulatīva tehniskā standarta projektu vai apstiprināt to daļēji vai ar grozījumiem, tā nosūta regulatīva tehniskā standarta projektu atpakaļ iestādei, paskaidrojot iemeslus, kāpēc tā nevar to apstiprināt, vai attiecīgajā gadījumā izskaidrojot tā grozījumu iemeslus, un savas vēstules kopiju nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei. Iestāde, pamatojoties uz Komisijas ierosinātajiem grozījumiem, sešu nedēļu laikā var veikt grozījumus regulatīva tehniskā standarta projektā un atkārtoti iesniegt tos Komisijai oficiāla atzinuma veidā. Iestāde sava oficiālā atzinuma kopiju nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.

Ja, beidzoties šim sešu nedēļu laikposmam, iestāde nav iesniegusi regulatīva tehniskā standarta projekta grozījumus vai ir iesniegusi regulatīva tehniskā standarta projektu, kurā grozījumi izdarīti neatbilstīgi Komisijas ierosinātajiem grozījumiem, Komisija var pieņemt regulatīva tehniskā standarta projektu ar grozījumiem, kurus tā uzskata par būtiskiem, vai arī noraidīt to.

Komisija nedrīkst mainīt iestādes izstrādātā regulatīva tehniskā standarta projekta saturu bez iepriekšējas saskaņošanas ar iestādi, kā minēts šajā pantā.

2. Ja iestāde neiesniedz regulatīva tehniskā standarta projektu termiņā, kas noteikts 1. panta 2. punktā minētajos leģislatīvajos aktos, tā par to nekavējoties informē Eiropas Parlamentu un Padomi un norāda iemeslus tam, kāpēc tā nevar iesniegt šo regulatīva tehniskā standarta projektu, un plānoto apstiprināšanas grafiku, pienācīgi ņemot vērā 1. panta 2. punktā minētā piemērojamā leģislatīvā akta īstenošanas un piemērošanas datumu. Komisija var pieprasīt šāda projekta iesniegšanu jaunā termiņā. Komisija par jauno termiņu nekavējoties informē Eiropas Parlamentu un Padomi. Eiropas Parlaments var uzaicināt iestādes priekšsēdētāju paskaidrot iemeslus tam, kāpēc tā nevarēja iesniegt regulatīvā tehniskā standarta projektu.

3. Vienīgi tad, ja iestāde neiesniedz regulatīva tehniskā standarta projektu Komisijai termiņos saskaņā ar 2. punktu, Komisija var pieņemt regulatīvu tehnisko standartu bez iestādes projekta, izmantojot deleģētu aktu.

Komisija organizē regulatīvu tehnisko standartu projektu atklātu sabiedrisko apspriešanu un izvērtē iespējamās saistītās izmaksas un ieguvumus, ja vien šādas apspriedes un izvērtējums nav nesamērīgs ar attiecīgo regulatīvu tehnisko standartu projektu darbības jomu un ietekmi vai ja tas nav īpaši steidzams jautājums. Komisija arī lūdz sniegt ▌konsultāciju 37. pantā minētajai Banku nozares ieinteresēto personu grupai.

Komisija nekavējoties nosūta regulatīva tehniskā standarta projektu Eiropas Parlamentam, Padomei un iestādei.

▌Sešu nedēļu laikā iestāde var veikt grozījumus regulatīva tehniskā standarta projektā un iesniegt to Komisijai oficiāla atzinuma veidā. Iestāde sava oficiālā atzinuma kopiju nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.

Ja pēc ceturtajā daļā minētā sešu nedēļu laikposma iestāde nav iesniegusi regulatīva tehniskā standarta projekta grozījumus, Komisija var pieņemt regulatīva tehniskā standarta projektu.

Ja iestāde ir iesniegusi regulatīva tehniskā standarta projekta grozījumus sešās nedēļās, Komisija var veikt grozījumus regulatīva tehniskā standarta projektā, pamatojoties uz iestādes ierosinātajiem grozījumiem, vai pieņemt regulatīva tehniskā standarta projektu ar grozījumiem, kurus tā uzskata par būtiskiem. Komisija nemaina iestādes izstrādāto regulatīva tehniskā standarta projekta saturu bez iepriekšējas saskaņošanas ar iestādi, kā minēts šajā pantā.

4. Regulatīvus tehniskos standartus pieņem ar regulām vai lēmumiem. To nosaukumā iekļauj vārdus “regulatīvs tehniskais standarts”. Tos publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un tie stājas spēkā datumā, kas paziņots šajā izdevumā.”;

(6b)  regulas 13. panta 1. punkta otro daļu svītro;

(6c)  regulas 15. pantu aizstāj ar šādu:

“15. pantsĪstenošanas tehniskie standarti

1. Ja Eiropas Parlaments un Padome piešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras pieņemt īstenošanas tehniskos standartus ar īstenošanas aktiem saskaņā ar LESD 291. pantu un lai nodrošinātu vienotus nosacījumus 1. panta 2. punktā minēto leģislatīvo aktu īstenošanai, iestāde var izstrādāt īstenošanas tehnisko standartu projektus. Īstenošanas tehniskie standarti ir tehniski, tajos neietilpst stratēģiski vai politiski lēmumi, un to būtība ir noteikt minēto aktu piemērošanas nosacījumus. Iestāde iesniedz izstrādāto īstenošanas tehnisko standartu projektu Komisijai apstiprināšanai. Vienlaikus iestāde informēšanas nolūkā šos tehniskos standartus nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.

Pirms īstenošanas tehnisko standartu iesniegšanas Komisijai iestāde organizē atklātu sabiedrisko apspriešanu un izvērtē iespējamās saistītās izmaksas un ieguvumus saskaņā ar 8. panta 2.a punktu. Iestāde arī prasa konsultāciju 37. pantā minētajai Banku nozares ieinteresēto personu grupai.

Trīs mēnešu laikā pēc īstenošanas tehniskā standarta projekta saņemšanas Komisija pieņem lēmumu par tā apstiprināšanu vai neapstiprināšanu. Komisija var apstiprināt īstenošanas tehnisko standartu projektu daļēji vai ar grozījumiem, ja to prasa Savienības intereses. Ja Komisija izvērtēšanas laikā pilnībā vai daļēji neiebilst pret ierosināto īstenošanas tehnisko standartu, to uzskata par apstiprinātu.

Ja Komisija nepieņem lēmumu trīs mēnešu laikā pēc īstenošanas tehniskā standarta saņemšanas, tā nekavējoties un jebkurā gadījumā pirms minētā trīs mēnešu laikposma beigām par to informē Eiropas Parlamentu un Padomi, norādot iemeslus tam, kāpēc tā nevar pieņemt lēmumu, un plānoto apstiprināšanas grafiku, pienācīgi ņemot vērā 1. panta 2. punktā minētā piemērojamā leģislatīvā akta īstenošanas un piemērošanas datumu.

Ja Komisija ir iecerējusi neapstiprināt īstenošanas tehnisko standartu projektu vai apstiprināt to daļēji vai ar grozījumiem, tā nosūta īstenošanas tehnisko standarta projektu atpakaļ iestādei, paskaidrojot iemeslus, kāpēc tā nevar to apstiprināt, vai attiecīgajā gadījumā izskaidrojot tā grozījumu iemeslus, un savas vēstules kopiju nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei. Iestāde, pamatojoties uz Komisijas ierosinātajiem grozījumiem, sešu nedēļu laikā var veikt grozījumus īstenošanas tehnisko standartu projektā un atkārtoti iesniegt to Komisijai oficiāla atzinuma veidā. Iestāde sava oficiālā atzinuma kopiju nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.

Ja, beidzoties piektajā daļā minētajam sešu nedēļu laikposmam, iestāde nav iesniegusi grozīto īstenošanas tehniskā standarta projektu vai ir iesniegusi īstenošanas tehniskā standarta projektu, kurā grozījumi izdarīti neatbilstīgi Komisijas ierosinātajiem grozījumiem, Komisija var pieņemt īstenošanas tehnisko standartu ar grozījumiem, kurus tā uzskata par būtiskiem, vai noraidīt tos.

Komisija nemaina iestādes izstrādāto īstenošanas tehniskā standarta projekta saturu bez iepriekšējas saskaņošanas ar iestādi, kā minēts šajā pantā.

2. Ja iestāde neiesniedz īstenošanas tehniskā standarta projektu termiņā, kas noteikts 1. panta 2. punktā minētajos leģislatīvajos aktos, tā par to nekavējoties informē Eiropas Parlamentu un Padomi un norāda iemeslus tam, kāpēc tā nevar iesniegt šo īstenošanas tehniskā standarta projektu, un plānoto apstiprināšanas grafiku, pienācīgi ņemot vērā 1. panta 2. punktā minētā piemērojamā leģislatīvā akta īstenošanas un piemērošanas datumu. Komisija var pieprasīt šāda projekta iesniegšanu jaunā termiņā. Komisija par jauno termiņu nekavējoties informē Eiropas Parlamentu un Padomi. Eiropas Parlaments var uzaicināt iestādes priekšsēdētāju paskaidrot iemeslus tam, kāpēc tā nevarēja iesniegt īstenošanas tehniskā standarta projektu.

3. Vienīgi tad, ja iestāde neiesniedz īstenošanas tehniskā standarta projektu Komisijai termiņos saskaņā ar 2. punktu, Komisija var pieņemt īstenošanas tehnisko standartu bez iestādes projekta, izmantojot īstenošanas aktu.

Komisija organizē īstenošanas tehnisko standartu projekta atklātu sabiedrisko apspriešanu un izvērtē iespējamās saistītās izmaksas un ieguvumus, ja vien šādas apspriedes un izvērtējums nav nesamērīgs ar attiecīgo īstenošanas tehnisko standartu projektu darbības jomu un ietekmi vai ja tas nav īpaši steidzams jautājums. Komisija arī prasa ▌konsultāciju 37. pantā minētajai Banku nozares ieinteresēto personu grupai.

Komisija nekavējoties nosūta īstenošanas tehnisko standarta projektu Eiropas Parlamentam, Padomei un iestādei.

▌Iestāde sešu nedēļu laikā var veikt grozījumus īstenošanas tehniskā standarta projektā un iesniegt to Komisijai oficiāla atzinuma veidā. Iestāde sava oficiālā atzinuma kopiju nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.

Ja pēc ceturtajā daļā minētā sešu nedēļu laikposma iestāde nav iesniegusi īstenošanas tehniskā standarta projekta grozījumus, Komisija var pieņemt īstenošanas tehniskā standarta projektu.

Ja iestāde ir iesniegusi īstenošanas tehniskā standarta projekta grozījumus sešu nedēļu laikā, Komisija var veikt īstenošanas tehniskā standarta grozījumus, pamatojoties uz iestādes ierosinātajiem grozījumiem, vai pieņemt īstenošanas tehnisko standartu ar grozījumiem, kurus tā uzskata par būtiskiem.

Komisija nemaina iestādes izstrādāto īstenošanas tehnisko standartu projekta saturu bez iepriekšējas saskaņošanas ar iestādi, kā minēts šajā pantā.

4. Īstenošanas tehniskos standartus pieņem ar regulām vai lēmumiem. To nosaukumā iekļauj vārdus “īstenošanas tehniskais standarts”. Tos publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un tie stājas spēkā datumā, kas paziņots šajā izdevumā.”;

(7)  regulas 16. pantu groza šādi:

(a)  panta 1. punktu aizstāj ar šādu ▌:

“1. Lai Eiropas Finanšu uzraudzības sistēmā ieviestu konsekventu, efektīvu un konstruktīvu uzraudzības praksi un nodrošinātu kopēju, vienveidīgu un konsekventu Savienības tiesību aktu piemērošanu, iestāde pieņem pamatnostādnes vai ieteikumus, kas adresēti kompetentajām iestādēm vai finanšu iestādēm.

Iestāde var adresēt pamatnostādnes un ieteikumus arī dalībvalstu iestādēm, kuras šajā regulā nav definētas kā kompetentās iestādes, bet ir pilnvarotas nodrošināt 1. panta 2. punktā minēto aktu piemērošanu.

Pamatnostādnes un ieteikumi ir saskaņā ar 1. panta 2. punktā minēto leģislatīvo aktu pilnvarām, un tajos ņem vērā proporcionalitātes principu. Iestāde neizdod pamatnostādnes un ieteikumus par jautājumiem, uz kuriem attiecas 1. līmeņa pilnvaras attiecībā uz regulatīviem tehniskajiem standartiem vai īstenošanas tehniskajiem standartiem.

1.a Lai EFUS ietvaros ieviestu konsekventu, efektīvu un reālu uzraudzības praksi, iestāde 1. panta 2. punktā minēto leģislatīvo aktu piemērošanas nolūkā var izdod visām kompetentajām iestādēm vai finanšu iestādēm adresētas pamatnostādnes, kas balstās uz šā panta 3. punktā minēto “ievēro vai paskaidro” procedūru. Šīs pamatnostādnes uzskata par piemērotām 1. panta 2. punktā minēto leģislatīvo aktu prasību izpildei. Ņemot vērā iepriekš minēto, kompetentās iestādes un finanšu iestādes var noteikt papildu praksi attiecībā uz metodi, kā nodrošināt 1. panta 2. punktā minēto leģislatīvo aktu ievērošanu.”;

(b)  panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Iestāde, izņemot ārkārtas apstākļos, veic atklātu sabiedrisko apspriešanu par pamatnostādnēm un ieteikumiem un attiecīgā gadījumā par jautājumiem un atbildēm, ko tā izdod, un analizē ar šādu pamatnostādņu un ieteikumu sniegšanu saistītās iespējamās izmaksas un ieguvumus. Šādas apspriešanas un analīzes ir samērīgas ar pamatnostādņu vai ieteikumu darbības jomu, veidu un ietekmi. Iestāde, izņemot ārkārtas apstākļos, arī prasa ▌konsultāciju 37. pantā minētajai Banku nozares ieinteresēto personu grupai. Ja iestāde neveic atklātu sabiedrisku apspriešanu vai neprasa konsultāciju Banku nozares ieinteresēto personu grupai, tā sniedz attiecīgo iemeslu skaidrojumu.”;

(ba)  iekļauj šādu 2.a, 2.b, 2.c un 2.d punktu:

Regulas 1. panta 2. punktā minēto leģislatīvo aktu piemērošanas nolūkā iestāde var izdod ieteikumus vienai vai vairākām kompetentajām iestādēm vai vienai vai vairākām finanšu iestādēm.

2.b Iestāde savās pamatnostādnēs un ieteikumos norāda to, kā tā veicina konsekventas, efektīvas un reālas uzraudzības prakses ieviešanu Eiropas Finanšu uzraudzības sistēmas ietvaros, to, kā tā nodrošina Savienības tiesību kopēju, vienveidīgu un konsekventu piemērošanu, un to, kā tā ievēro 1., 1.a un 2.a punkta noteikumus.

2.c Pamatnostādnēs un ieteikumos nevar vienkārši atsaukties uz leģislatīvo aktu elementiem vai pārņemt tos. Lai nepieļautu nekādu dublēšanos, pirms jaunu pamatnostādņu vai ieteikumu izdošanas iestāde vispirms pārskata esošās pamatnostādnes un ieteikumus.

2.d Trīs mēnešus pirms jebkādu 1.a punktā minēto pamatnostādņu un 2.a punktā minēto ieteikumu izdošanas iestāde informē Eiropas Parlamentu un Padomi par šādu pamatnostādņu un ieteikumu plānoto saturu.”;

(c)  panta 4. punktu aizstāj ar šādu ▌:

“4. Regulas 43. panta 5. punktā minētajā ziņojumā iestāde informē Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par izdotajām pamatnostādnēm un ieteikumiem, paskaidro, kā iestāde ir pamatojusi pamatnostādņu izdošanu saskaņā ar 1.a punktu un ieteikumu izdošanu saskaņā ar 2.a punktu, un saskaņā ar 8. panta 2.a punktu rezumē sabiedriskās apspriešanās saņemtās atsauksmes par šīm pamatnostādnēm. Ziņojumā arī norāda, kura kompetentā iestāde nav ▌ievērojusi minētās pamatnostādnes un ieteikumus, un izklāsta, kā iestāde paredz nodrošināt, ka turpmāk attiecīgā kompetentā iestāde ievēros tās pamatnostādnes un ieteikumus.”;

(d)  pievieno šādu 5., 5.a un 5.b punktu:

“5. Ja divas trešdaļas Banku nozares ieinteresēto personu grupas locekļu uzskata, ka iestāde, izdodot ▌pamatnostādnes saskaņā ar 1.a punktu, ir pārkāpusi savas kompetences robežas, viņi par to var nosūtīt argumentētu konsultāciju Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai.

5.a Ja vismaz puse Banku nozares ieinteresēto personu grupas locekļu uzskata, ka iestāde, izdodot ieteikumu saskaņā ar 2.a punktu, ir pārkāpusi savas kompetences robežas, viņi par to var nosūtīt argumentētu konsultāciju Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai.”;

5.b Eiropas Parlaments, Padome un Komisija iestādei var pieprasīt paskaidrojumu, kurā pamatota attiecīgo pamatnostādņu vai ieteikumu izdošana. Saņēmusi iestādes paskaidrojumu, Komisija izvērtē pamatnostādņu vai ieteikumu darbības jomu, ņemot vērā iestādes kompetences jomu, un savu izvērtējumu nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei. Ja Eiropas Parlaments, Padome vai Komisija uzskata, ka iestāde ir pārkāpusi savas kompetences robežas, tā pēc tam, kad ir devusi iestādei iespēju paust savu viedokli, var pieņemt ▌lēmumu, ar kuru iestādei tiek prasīts atsaukt vai grozīt attiecīgās pamatnostādnes vai ieteikumus. Pirms šāda lēmuma pieņemšanas un ikreiz, kad to prasa Eiropas Parlaments, Komisija sniedz paziņojumu Eiropas Parlamentā un atbild uz visiem tā deputātu uzdotajiem jautājumiem. Eiropas Parlaments var prasīt Komisijai pieņem lēmumu, ar ko iestādei pieprasa atsaukt vai grozīt attiecīgās pamatnostādnes vai ieteikumus. Komisijas lēmumu publisko.”;

(7a)  iekļauj šādu 16.a un 16.b pantu:

“16.a pantsAtzinumi

1. Pēc Eiropas Parlamenta, Padomes vai Komisijas pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas iestāde sniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai atzinumus par visiem ar tās kompetences jomu saistītiem jautājumiem. Šos atzinumus nepublisko, ja vien tas nav minēts pieprasījumā.

2. Panta 1. punktā minētais pieprasījums var ietvert sabiedrisku apspriešanu vai tehnisku analīzi.

3. Attiecībā uz Direktīvas 2013/36/EK 22. pantā minētajiem novērtējumiem, kuru veikšanai saskaņā ar minēto direktīvu ir nepieciešama divu vai vairāk dalībvalstu kompetento iestāžu apspriešanās, iestāde pēc vienas no attiecīgajām kompetentajām iestādēm pieprasījuma var izdot un publicēt atzinumu par šādu novērtējumu. Atzinumu izdod nekavējoties un jebkurā gadījumā pirms minētajā direktīvā norādītā novērtēšanas laikposma beigām.

4. Pēc Eiropas Parlamenta, Padomes vai Komisijas pieprasījuma iestāde var sniegt tehnisku konsultāciju Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai parastās likumdošanas procedūras norises laikā un attiecībā uz deleģētajiem aktiem, kas ir saistīti ar jebkādu Komisijas leģislatīva akta priekšlikumu jomās, kuras izklāstītas 1. panta 2. punktā minētajos leģislatīvajos aktos.

16.b pantsJautājumi un atbildes

1. Attiecībā uz 1. panta 2. punktā minēto leģislatīvo aktu vai saskaņā ar minētajiem leģislatīvajiem aktiem pieņemtu saistīto deleģēto un īstenošanas aktu, pamatnostādņu un ieteikumu interpretēšanu, praktisku piemērošanu vai īstenošanu jebkura fiziska vai juridiska persona, tostarp kompetentās iestādes un Savienības iestādes, var iesniegt iestādei jautājumu jebkurā Savienības oficiālajā valodā.

Pirms jautājuma iesniegšanas iestādei finanšu iestādes izvērtē, vai šis jautājums vispirms nebūtu jāadresē to kompetentajai iestādei.

Iestāde pēc jautājumu apkopošanas un pirms atbildēšanas uz tiem savā tīmekļa vietnē par katru leģislatīvo aktu publicē visus jautājumus, kas ir pieņemami saskaņā ar 1. punktu.

Šis process neliedz jebkurai fiziskai vai juridiskai personai, tostarp kompetentajām iestādēm un Savienības iestādēm, pieprasīt iestādei konfidenciālu tehnisku konsultāciju vai skaidrojumu.

2. Iestāde savā tīmekļa vietnē par katru leģislatīvo aktu publicē nesaistošas atbildes uz visiem saskaņā ar 1. punktu pieņemamiem jautājumiem, ja vien šāda publicēšana nav pretrunā tās fiziskās vai juridiskās personas leģitīmajām interesēm, kura ir iesniegusi attiecīgo jautājumu, vai ja vien šāda publicēšana nerada risku finanšu sistēmas stabilitātei.

3. Pirms tiek publicētas atbildes uz pieņemamajiem jautājumiem, iestāde var apspriesties ar ieinteresētajām personām saskaņā ar 16. panta 2. punktu.

4. Iestādes atbildes tiek uzskatītas par piemērotām to prasību izpildei, kuras norādītas 1. panta 2. punktā minētajos leģislatīvajos aktos un saskaņā ar šiem leģislatīvajiem aktiem pieņemtos saistītajos deleģētajos un īstenošanas aktos, pamatnostādnēs un ieteikumos. Kompetentās iestādes un finanšu iestādes var noteikt citu praksi attiecībā uz visu piemērojamo leģislatīvo aktu prasību izpildi.

5. Iestāde pārskata atbildes uz jautājumiem, tiklīdz to uzskata par nepieciešamu un atbilstošu, un ne vēlāk kā 24 mēnešus pēc to publicēšanas, lai attiecīgā gadījumā tās labotu, atjauninātu vai atsauktu.

6. Attiecīgā gadījumā iestāde publicētās atbildes ņem vērā pamatnostādņu un ieteikumu izstrādē vai atjaunināšanā saskaņā ar 16. pantu.”;

(8)  regulas 17. pantu aizstāj ar šādu:

“1. Ja kompetentā iestāde nav piemērojusi aktus, kas minēti 1. panta 2. punktā, vai ir piemērojusi tā, ka tiek pārkāpti Savienības tiesību akti, tostarp regulatīvi tehniskie standarti un īstenošanas tehniskie standarti, kas izstrādāti saskaņā ar 10. līdz 15. pantu, jo īpaši nenodrošinot to, ka finanšu iestāde ievēro minētajos aktos noteiktās prasības, iestādei rīkojas saskaņā ar šā panta 2., 3. un 6. punktā noteiktajām pilnvarām.

2. Pēc vienas vai vairāku kompetento iestāžu, Eiropas Parlamenta, Padomes, Komisijas vai Banku nozares ieinteresēto personu grupas pieprasījuma, vai balstoties uz attiecīgo organizāciju vai institūciju iesniegtu faktisku un labi pamatotu informāciju, vai pēc savas iniciatīvas un pēc iesaistītās kompetentās iestādes informēšanas iestāde atbild uz šādu pieprasījumu un attiecīgā gadījumā izmeklē iespējamos Savienības tiesību aktu pārkāpšanas vai nepiemērošanas gadījumus.

Neskarot 35. pantā noteiktās pilnvaras, kompetentā iestāde nekavējoties sniedz iestādei visu informāciju, ko iestāde uzskata par nepieciešamu izmeklēšanas veikšanai, tostarp par to, kā 1. panta 2. punktā minētie akti tiek piemēroti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.

Neskarot 35. pantā noteiktās pilnvaras, iestāde var tiešā veidā adresēt pienācīgi pamatotu un argumentētu informācijas pieprasījumu citām kompetentajām iestādēm vai attiecīgajām finanšu iestādēm ikreiz, kad ir izrādījies vai tiek uzskatīts, ka ar informācijas pieprasīšanu attiecīgajai kompetentajai iestādei vien nepietiek, lai iegūtu informāciju, kas nepieciešama iespējamu Savienības tiesību aktu pārkāpumu vai nepiemērošanas gadījumu izmeklēšanai. Ja argumentētais pieprasījums tiek adresēts finanšu iestādēm, tajā paskaidro, kāpēc attiecīgā informācija ir nepieciešama, lai izmeklētu iespējamu Savienības tiesību aktu pārkāpumu vai nepiemērošanas gadījumu.

Šāda pieprasījuma adresāts bez liekas kavēšanās sniedz iestādei skaidru, precīzu un pilnīgu informāciju.

Ja informācijas pieprasījums adresēts finanšu iestādei, Eiropas Banku iestāde informē attiecīgās kompetentās iestādes par šo pieprasījumu. Ja iestāde to pieprasa, kompetentās iestādes palīdz tai iegūt attiecīgo informāciju.

3. Iestāde var uzsākt arbitrāžas procesu ar attiecīgo kompetento iestādi, lai apspriestu Savienības tiesību aktu ievērošanai nepieciešamo darbību. Attiecīgā kompetentā iestāde šādā arbitrāžā godprātīgi sadarbojas.

Cik drīz vien iespējams, taču ne vēlāk kā četru mēnešu laikā pēc izmeklēšanas sākšanas iestāde var sniegt iesaistītajai kompetentajai iestādei ieteikumu, norādot pasākumus, kas veicami, lai nodrošinātu atbilstību Savienības tiesību aktiem.

Desmit darbdienu laikā pēc ieteikuma saņemšanas kompetentā iestāde informē iestādi par pasākumiem, ko tā ir veikusi vai paredz veikt, lai nodrošinātu atbilstību Savienības tiesību aktiem.

4. Ja viena mēneša laikā pēc iestādes ieteikuma saņemšanas kompetentā iestāde nenodrošina atbilstību Savienības tiesību aktiem, Komisija, pamatojoties uz iestādes sniegto informāciju, vai pēc savas iniciatīvas sniedz oficiālu atzinumu, pieprasot kompetentajai iestādei veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību Savienības tiesību aktiem. Komisija oficiālajā atzinumā ņem vērā iestādes ieteikumu.

Komisija šādu oficiālu atzinumu sniedz ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā pēc ieteikuma pieņemšanas. Komisija šo termiņu var pagarināt par vienu mēnesi.

Iestāde un kompetentās iestādes sniedz Komisijai visu nepieciešamo informāciju.

5. Kompetentā iestāde desmit darbdienu laikā pēc 4. punktā minētā oficiālā atzinuma saņemšanas informē Komisiju un iestādi par pasākumiem, ko tā ir veikusi vai paredz veikt, lai izpildītu minēto oficiālo atzinumu.

6.  Neskarot LESD 258. pantā noteiktās Komisijas pilnvaras un pienākumus, ja kompetentā iestāde noteiktajā termiņā nepilda 4. punktā minēto oficiālo atzinumu un ja savlaicīgi ir jānovērš šāda neizpilde, lai saglabātu vai atjaunotu neitrālus konkurences apstākļus tirgū vai nodrošinātu finanšu sistēmas pienācīgu darbību un integritāti, gadījumos, kad finanšu iestādēm vai — saistībā ar jautājumiem attiecībā uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas novēršanu un apkarošanu — finanšu sektora dalībniekam ir tieši piemērojamas attiecīgās prasības saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem aktiem, iestāde var pieņemt atsevišķu finanšu iestādei vai finanšu sektora dalībniekam adresētu lēmumu, pieprasot veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai izpildītu pienākumus saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, tajā skaitā jebkādas darbības pārtraukšanu.

Jautājumos, kas attiecas uz to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai un teroristu finansēšanai, ja 1. panta 2. punktā minēto aktu attiecīgās prasības nav tieši piemērojamas finanšu sektora dalībniekiem, iestāde var pieņemt lēmumu, ar ko pieprasa, lai kompetentā iestāde ievēro 4. punktā minēto oficiālo atzinumu tajā norādītajā termiņā. Ja iestāde nepilda minēto lēmumu, iestāde var pieņemt arī lēmumu saskaņā ar pirmo daļu. Šajā nolūkā iestāde piemēro visus attiecīgos Savienības tiesību aktus un, ja Savienības tiesību akti ir direktīvas, — valsts tiesību aktus, ar kuriem transponē minētās direktīvas. Ja attiecīgie Savienības tiesību akti sastāv no regulām un ja šīs regulas pašlaik skaidri piešķir izvēles iespējas dalībvalstīm, iestāde piemēro arī valsts tiesību aktus, ar kuriem izmanto šīs iespējas.

Iestādes lēmums atbilst Komisijas oficiālajam atzinumam, kas izdots saskaņā ar šā panta 4. punktu.

7.  Saskaņā ar 6. punktu pieņemtie lēmumi ir noteicošie attiecībā uz kompetento iestāžu iepriekš pieņemtiem lēmumiem par to pašu jautājumu.

Veicot pasākumus saistībā ar jautājumiem, uz kuriem attiecas saskaņā ar šā panta 4. punktu sniegts oficiāls atzinums vai saskaņā ar 6. punktu pieņemts lēmums, kompetentās iestādes ievēro attiecīgi vai nu šādu oficiālu atzinumu, vai lēmumu.

8. Regulas 43. panta 5. punktā minētajā pārskatā iestāde norāda, kuras kompetentās iestādes un finanšu iestādes nav ievērojušas šā panta 4. un 6. punktā minētos oficiālos atzinumus vai lēmumus.”;

(8a)  iekļauj šādu 17.a pantu:

“17.a pants

Iestāde izveido īpašus ziņošanas kanālus, kas paredzēti tādas informācijas saņemšanai un apstrādei, kuru trauksmes cēlējs iesniedz par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem vai nepiemērošanu. Iestāde nodrošina, ka informāciju var iesniegt anonīmā un drošā veidā. Ja iestāde uzskata, ka iesniegtā informācija satur pierādījumus vai nozīmīgas pazīmes, kas liecina par būtiskiem pārkāpumiem, tā trauksmes cēlējam sniedz atbildi.”;

(8b)  regulas 18. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3. Ja Padome ir pieņēmusi lēmumu saskaņā ar 2. punktu un ārkārtas apstākļos, kad kompetentajām iestādēm ir jārīkojas saskaņoti, reaģējot uz nelabvēlīgu notikumu attīstību, kas var nopietni apdraudēt finanšu tirgu pienācīgu darbību un integritāti, visas Savienības finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitāti vai klientu un patērētāju aizsardzību, iestāde var pieņemt atsevišķus lēmumus, pieprasot kompetentajām iestādēm veikt nepieciešamos pasākumus saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem leģislatīvajiem aktiem, lai reaģētu uz šādu notikumu attīstību, nodrošinot, ka finanšu iestādes un kompetentās iestādes izpilda minētajos leģislatīvajos aktos noteiktās prasības.”;

(9)  regulas 19. pantu groza šādi:

(a)  panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Gadījumos, kas paredzēti 1. panta 2. punktā minētajos Savienības aktos, kā arī gadījumos, kad pastāv būtiskas domstarpības starp divām vai vairākām valstu kompetentajām iestādēm par šo aktu piemērošanu, un neskarot 17. pantā noteiktās pilnvaras, iestāde var saskaņā ar 2. līdz 4. punktā noteikto procedūru palīdzēt kompetentajām iestādēm panākt vienošanos šādos apstākļos:

a)  pēc vienas vai vairāku attiecīgo kompetento iestāžu pieprasījuma, ja kāda kompetentā iestāde nepiekrīt citas kompetentās iestādes procedūrai, pasākuma vai ierosinātā pasākuma saturam vai tās bezdarbībai;

b)  pēc savas iniciatīvas, ja, balstoties uz objektīviem iemesliem, tostarp uz informāciju, kas saņemta no tirgus dalībniekiem vai patērētāju aizsardzības organizācijām, var konstatēt, ka starp kompetentajām iestādēm pastāv domstarpības.

Gadījumos, kad saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem aktiem kompetentajām iestādēm ir jāpieņem kopīgs lēmums, pieņem, ka domstarpības pastāv, ja minētās iestādes nav pieņēmušas kopīgu lēmumu minētajos aktos paredzētajā termiņā.”;

(b)  iekļauj šādu 1.a un 1.b punktu:

Attiecīgās kompetentās iestādes šādos gadījumos nekavējoties paziņo iestādei, ka vienošanās nav panākta:

a)  ja 1. panta 2. punktā minētajos Savienības aktos ir paredzēts termiņš, kurā kompetentajām iestādēm jāpanāk vienošanās, un iestājas kāda no šādām situācijām:

i) ir beidzies termiņš;

ii) viena vai vairākas attiecīgās kompetentās iestādes uz objektīvu iemeslu pamata secina, ka pastāv domstarpības;

b)  ja 1. panta 2. punktā minētajos Savienības aktos nav paredzēts termiņš, kurā kompetentajām iestādēm jāpanāk vienošanās, un iestājas kāda no šādām situācijām:

i)  viena vai vairākas attiecīgās kompetentās iestādes uz objektīvu iemeslu pamata secina, ka pastāv domstarpības; vai

ii)  ir pagājuši divi mēneši no dienas, kad kompetentā iestāde no citas kompetentās iestādes saņēma pieprasījumu veikt konkrētas darbības, lai panāktu atbilstību minētajiem Savienības aktiem, un pieprasījumu saņēmusī iestāde vēl nav pieņēmusi lēmumu, kas apmierinātu šo pieprasījumu.

1.b Priekšsēdētājs izvērtē, vai iestādei būtu jārīkojas, kā paredzēts 1. punktā. Ja iejaukšanās notiek pēc pašas iestādes iniciatīvas, iestāde attiecīgajām kompetentajām iestādēm paziņo savu lēmumu par iejaukšanos.

Tikmēr, kamēr iestāde nav pieņēmusi lēmumu saskaņā ar procedūru, kas noteikta 47. panta 3.a punktā, gadījumos, kad saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem aktiem kompetentajām iestādēm ir jāpieņem kopīgs lēmums, visas kompetentās iestādes, kurām tas jāpieņem, atliek atsevišķo lēmumu pieņemšanu. Ja iestāde nolemj rīkoties, visas kompetentās iestādes, kurām jāpieņem kopīgais lēmums, atliek savu lēmumu pieņemšanu, līdz ir pabeigtas 2. un 3. punktā paredzētās procedūras.”;

(c)  panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“Ja attiecīgās kompetentās iestādes 2. punktā minētajā samierināšanas posmā nepanāk vienošanos, iestāde var pieņemt lēmumu, ar kuru minētajām iestādēm tiek prasīts veikt konkrētus pasākumus vai atturēties no konkrētu pasākumu veikšanas nolūkā atrisināt jautājumu, lai tādējādi panāktu atbilstību Savienības tiesību aktiem. Iestādes lēmums attiecīgajām kompetentajām iestādēm ir saistošs. . Iestādes lēmumā var tikt prasīts, lai kompetentās iestādes atceltu vai grozītu to pieņemto lēmumu vai izmantotu pilnvaras, kuras tām ir atbilstoši attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem.”;

(d)  iekļauj šādu 3.a punktu:

Iestāde attiecīgajām kompetentajām iestādēm paziņo par 2. un 3. punktā paredzēto procedūru pabeigšanu, attiecīgā gadījumā – ar tās lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar 3. punktu.”;

(e)  panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.  Neskarot LESD 258. pantā noteiktās Komisijas pilnvaras un pienākumus, ja kompetentā iestāde nepilda iestādes lēmumu un tādējādi nenodrošina finanšu iestādes vai — saistībā ar jautājumiem attiecībā uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas novēršanu un apkarošanu — finanšu sektora dalībnieka atbilstību prasībām, kas tai ir tieši piemērojamas, pamatojoties uz 1. panta 2. punktā noteiktajiem aktiem, iestāde var pieņemt atsevišķu šai finanšu iestādei vai finanšu sektora dalībniekam adresētu lēmumu, pieprasot veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai izpildītu pienākumus saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, tajā skaitā jebkādas darbības pārtraukšanu.

Jautājumos, kas attiecas uz to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai un teroristu finansēšanai, iestāde var arī pieņemt lēmumu saskaņā ar pirmo daļu, ja attiecīgās 1. panta 2. punktā minēto aktu prasības nav tieši piemērojamas finanšu sektora dalībniekiem. Šajā nolūkā iestāde piemēro visus attiecīgos Savienības tiesību aktus un, ja Savienības tiesību akti ir direktīvas, — valsts tiesību aktus, ar kuriem transponē minētās direktīvas. Ja attiecīgie Savienības tiesību akti sastāv no regulām un ja šīs regulas pašlaik skaidri piešķir izvēles iespējas dalībvalstīm, iestāde piemēro arī valsts tiesību aktus, ar kuriem izmanto šīs iespējas.”;

(9a)  regulas 21. pantu aizstāj ar šādu:

“21. pantsUzraudzītāju kolēģijas

1. Iestāde atbilstīgi savām pilnvarām veicina un pārrauga uzraudzītāju kolēģiju — ja tādas ir izveidotas saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem leģislatīvajiem aktiem — efektīvu, konstruktīvu un saskaņotu darbību un sekmē Savienības tiesību aktu piemērošanas konsekvenci uzraudzītāju kolēģiju darbā. Lai saskaņotu uzraudzības paraugpraksi, iestāde veicina kopīgu uzraudzības plānu īstenošanu un kopīgu pārbaužu veikšanu, un iestādes darbiniekiem ir neierobežotas līdzdalības tiesības uzraudzītāju kolēģijās, un šādā statusā viņi var piedalīties uzraudzītāju kolēģiju darbībās un pienācīgi pamatotos gadījumos vadīt šādas darbības, tostarp pārbaudes uz vietas, ko kopīgi veic divas vai vairākas kompetentās iestādes.

2. Iestāde uzņemas vadošo lomu, nodrošinot uzraudzītāju kolēģiju konsekventu darbību attiecībā uz pārrobežu iestādēm visā Savienībā, ņemot vērā sistēmisko risku, ko rada 23. pantā minētās finanšu iestādes, un attiecīgā gadījumā sasauc kolēģijas sanāksmi.

Piemērojot šo punktu un šā panta 1. punktu, iestādi uzskata par “kompetento iestādi” atbilstīgo tiesību aktu nozīmē.

Iestāde var:

a) apkopot un izplatīt visu atbilstīgo informāciju sadarbībā ar kompetentajām iestādēm, lai atvieglotu kolēģijas darbu un izveidotu un pārvaldītu centrālu sistēmu, kuras mērķis ir darīt tādu informāciju pieejamu kompetentajām iestādēm kolēģijā;

b) ierosināt un koordinēt Savienības mēroga stresa testus saskaņā ar 32. pantu, lai izvērtētu finanšu iestāžu noturību pret nelabvēlīgiem notikumiem tirgū, jo īpaši 23. pantā minēto finanšu iestāžu radīto sistēmisko risku, un izvērtēt sistēmiskā riska iespējas palielināties stresa situācijās, nodrošinot, lai attiecībā uz šādiem testiem valstu līmenī tiktu piemērota pēc iespējas konsekventāka metodoloģija, un attiecīgā gadījumā adresēt kompetentajai iestādei ieteikumu labot stresa testā konstatētās problēmas, tostarp veikt īpašus izvērtējumus. Tā var pieprasīt kompetentajām iestādēm veikt pārbaudes uz vietas un var piedalīties šādās pārbaudēs uz vietas, lai nodrošinātu Savienības mērogā veiktas izvērtēšanas metožu, prakses un rezultātu salīdzināmību un uzticamību;

c) veicināt efektīvas un iedarbīgas uzraudzības darbības, tostarp izvērtējot riskus, kuriem finanšu iestādes ir vai var būt pakļautas, kā noteikts saskaņā ar uzraudzības izvērtēšanas procedūru vai stresa situācijās;

d) saskaņā ar šajā regulā precizētajiem pienākumiem un pilnvarām pārraudzīt, lai kompetentās iestādes veiktu savus pienākumus, un

e) visos gadījumos, kad tā uzskata, ka lēmuma rezultātā tiktu nepareizi piemēroti Savienības tiesību akti vai ka tas nepalīdzētu sasniegt mērķi par uzraudzības prakses konverģenci, lūgt kolēģiju turpināt apspriesties. Tā var arī prasīt no konsolidētās uzraudzības iestādes paredzēt kolēģijas sanāksmi vai iekļaut sanāksmes darba kārtībā kādu punktu.

3. Iestāde saskaņā ar 10. līdz 15. pantā noteikto procedūru var izstrādāt 1. panta 2. punkta minētajos leģislatīvajos aktos norādīto regulatīvo un īstenošanas tehnisko standartu projektus, lai nodrošinātu vienotus piemērošanas nosacījumus attiecībā uz noteikumiem par uzraudzītāju kolēģiju operatīvu darbību, un izdot pamatnostādnes un ieteikumus, kas pieņemti saskaņā ar 16. pantu, lai veicinātu uzraudzības darbības konverģenci un to, lai uzraudzītāju kolēģijas pieņemtu paraugpraksi.

4. Iestādei ir juridiski saistoša vidutāja loma, lai izšķirtu domstarpības starp kompetentām iestādēm saskaņā ar 19. pantā paredzēto procedūru. Iestāde var pieņemt uzraudzības lēmumus, kas tieši piemērojami attiecīgajai iestādei saskaņā ar 19. pantu.”;

(10)  regulas 22. pantu aizstāj ar šādu:

22. pantsVispārīgi noteikumi

par sistēmisko risku

1. Iestāde pienācīgi apsver sistēmisko risku, kas definēts Regulā (ES) Nr. 1092/2010. Tā vēršas pret jebkuru finanšu pakalpojumu traucējumu risku:

a) ko rada finanšu sistēmas vai to daļu novājināšanās; un

b) kas, iespējams, var būtiski negatīvi ietekmēt iekšējo tirgu un reālo ekonomiku.

Iestāde attiecīgā gadījumā apsver sistēmiskā riska uzraudzību un izvērtēšanu, ko veic ERSK un iestāde, un reaģē uz ERSK brīdinājumiem un ieteikumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1092/2010 17. pantu.

2. Iestāde, sadarbojoties ar ESRK un saskaņā ar 23. pantu izstrādā vienotu kvantitatīvo un kvalitatīvo rādītāju kopumu (riska paneli) sistēmisku risku noteikšanai un mērīšanai.

Iestāde izstrādā arī atbilstīgu stresa testu sistēmu, lai palīdzētu noteikt tās iestādes, kas var radīt sistēmisku risku. Šīm iestādēm piemēro pastiprinātu uzraudzību un, ja vajadzīgs, 25. pantā minētās atveseļošanas un noregulējuma procedūras.

3. Neskarot 1. panta 2. punktā minētos aktus, iestāde vajadzības gadījumā izstrādā papildu pamatnostādnes un ieteikumus finanšu iestādēm, lai ņemtu vērā to radīto sistēmisko risku.

Iestāde nodrošina, lai finanšu iestāžu radītos sistēmiskos riskus ņemtu vērā, izstrādājot projektus regulatīviem un īstenošanas tehniskajiem standartiem jomās, kas paredzētas 1. panta 2. punktā minētajos leģislatīvajos aktos.

4. Pēc vienas vai vairāku kompetento iestāžu, Eiropas Parlamenta, Padomes, dalībvalstu vai Komisijas lūguma vai pēc savas iniciatīvas iestāde var veikt izmeklēšanu attiecībā uz konkrētu finanšu iestādes tipu vai produktu tipu, vai rīcības tipu, lai izvērtētu iespējamos draudus finanšu sistēmas stabilitātei vai klientu vai patērētāju aizsardzībai, un izstrādāt pienācīgus ieteikumus attiecīgo kompetento iestāžu darbībai.

Minētajos nolūkos iestāde var izmantot pilnvaras, kas tai piešķirtas saskaņā ar šo regulu, tostarp 35. un 35.b pantu.

5. Apvienotā komiteja nodrošina vispārēju un starpnozaru koordināciju saistībā ar darbībām, kas veiktas saskaņā ar šo pantu.”;

(10a)  regulas 23. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Iestāde, konsultējoties ar ESRK, izstrādā kritērijus sistēmiska riska noteikšanai un mērīšanai un atbilstīgu stresa testu režīmu, kas ietver izvērtējumu par tāda sistēmiska riska, tostarp ar vidi saistīta sistēmiska riska, iespējamību, kuru var radīt finanšu iestādes var vai kurš tām var rasties stresa situācijās. Šīm finanšu iestādēm, kas var radīt sistēmisku risku, piemēro pastiprinātu uzraudzību un, ja vajadzīgs, 25. pantā minētās atveseļošanas un noregulējuma procedūras.”;

(10b)  regulas 27. panta 2. punkta trešo daļu svītro;

(11)  regulas 29. pantu groza šādi:

(a)  panta 1. punktu groza šādi:

(i)  iekļauj šādu aa) apakšpunktu:

“aa) izdod Savienības stratēģisko uzraudzības plānu saskaņā ar 29.a pantu;”;

(ii)  punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b) veicina efektīvu divpusēju un daudzpusēju informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm par visiem attiecīgajiem jautājumiem, tostarp ▌par kiberdrošību un kiberuzbrukumiem, pilnībā ievērojot piemērojamos konfidencialitātes un datu aizsardzības noteikumus, kas noteikti attiecīgajos Savienības tiesību aktos;”;

(iii) punkta e) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“e) izveido nozares un starpnozaru mācību programmas, tostarp attiecībā uz tehnoloģisko inovāciju, veicina personāla apmaiņu un mudina kompetentās iestādes intensīvāk izmantot darbinieku pārcelšanas sistēmas un citus instrumentus;”;

(iiia)  iekļauj šādu ea) apakšpunktu:

“ea) ievieš pārraudzības sistēmu, lai izvērtētu būtiskus vides, sociālos un ar pārvaldību saistītus riskus, ņemot vērā COP 21 Parīzes nolīgumu;”;

(b)  panta 2. punktu aizstāj ar šādu ▌:

“2. Attiecīgā gadījumā iestāde var izstrādāt jaunus praktiskus un konverģences instrumentus, lai veicinātu kopēju uzraudzības pieeju un praksi.

Lai izveidotu kopēju uzraudzības kultūru, iestāde izstrādā un uztur atjauninātu Eiropas uzraudzības rokasgrāmatu par finanšu iestāžu uzraudzību visā Savienībā, pienācīgi ņemot vērā risku veidu, mērogu un sarežģītību, uzņēmējdarbības praksi, uzņēmējdarbības modeļus un finanšu iestāžu un tirgu lielumu. Iestāde arī izstrādā un atjaunina Savienības noregulējuma rokasgrāmatu par finanšu iestāžu noregulējumu Savienībā, pienācīgi ņemot vērā risku veidu, mērogu un sarežģītību, uzņēmējdarbības praksi, uzņēmējdarbības modeļus un finanšu iestāžu un tirgu lielumu. Gan Savienības uzraudzības rokasgrāmatā, gan Savienības noregulējuma rokasgrāmatā izklāsta paraugpraksi un norāda kvalitatīvas metodoloģijas un procesus.

Iestāde uzraudzības rokasgrāmatu pienācīgi ņem vērā savu uzdevumu veikšanā, tostarp iespējamu Savienības tiesību aktu pārkāpumu izvērtēšanā saskaņā ar 17. pantu, strīdu izšķiršanā saskaņā ar 19. pantu, Savienības mēroga stratēģisku uzraudzības mērķu noteikšanā un izvērtēšanā saskaņā ar 29.a pantu un kompetento iestāžu izvērtēšanā saskaņā ar 30. pantu.

Iestāde attiecīgā gadījumā rīko atklātas sabiedriskas apspriešanas par 1. punkta a) apakšpunktā minētajiem atzinumiem un 2. punktā minētajiem rīkiem un instrumentiem un analizē iespējamās saistītās izmaksas un ieguvumus. Šādas apspriešanas un analīze ir samērīgas ar attiecīgo atzinumu vai rīku un instrumentu darbības jomu, veidu un ietekmi. Iestāde attiecīgā gadījumā arī prasa atzinumus vai konsultāciju Banku nozares ieinteresēto personu grupai.”.

(12)  iekļauj šādu 29.a pantu:

“29.a pants

Savienības stratēģiskais uzraudzības plāns

1. Iestāde vismaz reizi trīs gados un līdz 31. martam pēc debatēm Uzraudzības padomē un ņemot vērā no kompetentajām iestādēm saņemto ieguldījumu, ES iestāžu tobrīd veikto darbu un ESRK publicētās analīzes, brīdinājumus un ieteikumus, izdod kompetentajām iestādēm adresētu ieteikumu, kurā nosaka Savienības mēroga uzraudzības stratēģiskos mērķus un prioritātes (“Savienības stratēģiskais uzraudzības plāns”), neskarot kompetento iestāžu īpašos valsts līmeņa mērķus un prioritātes. Kompetentās iestādes savā ieguldījumā norāda uzraudzības darbības, kuras pēc to ieskatiem iestādei būtu jānosaka par prioritārām. Savienības stratēģisko uzraudzības plānu iestāde informācijas nolūkā nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai un publicē to savā tīmekļa vietnē.

Savienības stratēģiskajā uzraudzības plānā norāda konkrētās uzraudzības darbību prioritātes ar mērķi sekmēt konsekventu, efektīvu un konstruktīvu uzraudzības praksi un Savienības tiesību aktu kopēju, vienveidīgu un konsekventu piemērošanu un ņemt vērā būtiskās mikrouzraudzības tendences, iespējamos riskus un apdraudējumus — iepriekš paredzot iespējamās norises, tostarp jaunus uzņēmējdarbības modeļus —, kas apzināti saskaņā ar 32. pantu. Savienības stratēģiskais uzraudzības plāns neliedz valstu kompetentajām iestādēm īstenot valsts paraugpraksi saskaņā ar papildu valsts līmeņa prioritātēm un norisēm, un tajā tiek ņemtas vērā valstu īpatnības.

2. Katra kompetentā iestāde ▌konkrēti nosaka to, kā tās gada darba programma ir saskaņota ar Savienības stratēģisko uzraudzības plānu.

4. Katra kompetentā iestāde savā gada ziņojumā iekļauj īpašu nodaļu par gada darba programmas īstenošanu.

Šajā nodaļā ietver vismaz šādu informāciju:

a)  aprakstu par finanšu iestāžu, tirgus prakšu un rīcību un par finanšu tirgu uzraudzības darbībām un pārbaudēm un informāciju par administratīvajiem pasākumiem un sankcijām, kas piemēroti finanšu iestādēm, kuras ir atbildīgas par Savienības un valstu tiesību aktu pārkāpumiem;

b)  aprakstu par veiktajām darbībām, kuras nav bijušas paredzētas gada darba programmā;

c)  pārskatu par gada darba programmā paredzētām darbībām, kuras nav tikušas veiktas, un par minētās programmas nesasniegtajiem mērķiem, kā arī iemeslus, kāpēc nav tikušas veiktas attiecīgās darbības un nav sasniegti attiecīgie mērķi.

5. Iestāde izvērtē informāciju, kas iekļauta 4. punktā minētajā īpašajā nodaļā. Ja ir būtisks risks nesasniegt Savienības stratēģiskajā uzraudzības plānā noteiktās prioritātes, iestāde izdod katrai attiecīgajai kompetentajai iestādei adresētu ieteikumu par to, kā var novērst attiecīgās nepilnības tās darbībās.

Iestāde, balstoties uz ziņojumiem un pašas veikto riska izvērtējumu, nosaka tās kompetentās iestādes darbības, kurām ir būtiska nozīme Savienības stratēģiskā uzraudzības plāna izpildē, un attiecīgā gadījumā par minētajām darbībām veic izvērtēšanu saskaņā ar 30. pantu.

6. Iestāde publisko paraugpraksi, kas apzināta, izvērtējot gada darba programmas.”;

(13)  regulas 30. pantu groza šādi:

(a)  panta nosaukumu aizstāj ar šādu:

“Kompetento iestāžu izvērtēšana”;

(b)  panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Iestāde pēc savas iniciatīvas vai pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes pieprasījuma periodiski izvērtē dažas vai visas kompetento iestāžu darbības, lai palielinātu uzraudzības rezultātu konsekvenci un efektivitāti. Šajā nolūkā iestāde izstrādā metodes, kas dod iespēju objektīvi izvērtēt un salīdzināt izvērtējamās kompetentās iestādes. Nosakot pārbaudāmās kompetentās iestādes un veicot to izvērtēšanu, ņem vērā pastāvošo informāciju par attiecīgo kompetento iestādi un jau veiktos tās izvērtējumus, ieskaitot attiecīgu informāciju, kas iestādei sniegta saskaņā ar 35. pantu, un jebkādu attiecīgu informāciju no ieinteresētajām personām, jo īpaši par kompetentās iestādes iespējamiem trūkumiem un veiktajiem pārkāpumiem.”;

(c)  iekļauj šādu punktu:

Šā panta piemērošanas nolūkā iestāde izveido ad hoc izvērtēšanas komiteju, kuru vada iestāde, kuras sastāvā ir ▌iestādes darbinieki un kuras darbā pēc brīvprātības principa un rotējošā kārtībā piedalās un tai palīdz ne vairāk kā pieci pārstāvji no dažādām kompetentajām iestādēm, izņemot izvērtējamo kompetento iestādi.”;

(d)  panta 2. punktu groza šādi:

(i) ievadteikumu aizstāj ar šādu:

“Veicot izvērtēšanu, cita starpā tiek vērtēti šādi aspekti:”;

(ii)  punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a) kompetentās iestādes resursu pietiekamība, neatkarības pakāpe un pārvaldības kārtība, jo īpaši attiecībā uz 1. panta 2. punktā minēto Savienības aktu efektīvu piemērošanu un spēju reaģēt uz tirgus norisēm;”;

(iia)  punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b) efektivitāte un panāktais konverģences līmenis attiecībā uz Savienības tiesību aktu un uzraudzības prakses, tostarp saskaņā ar 10. līdz 16.pantu pieņemto regulatīvu tehnisko standartu un īstenošanas tehnisko standartu, pamatnostādņu un ieteikumu, piemērošanu un uzraudzības prakses nodrošinātais Savienības tiesību aktos noteikto mērķu, tajā skaitā kopējās uzraudzības kultūras mērķu — saskaņā ar 29. pantu — un Savienības stratēģiskā uzraudzības plāna mērķu — saskaņā ar 29.a pantu — sasniegšanas līmenis;”;

(iib)  punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“c) dažu kompetento iestāžu izstrādātas paraugprakses piemērošana;”;

(e)  panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3. Iestāde sagatavo ziņojumu, kurā izklāsta izvērtēšanas rezultātus. Minētajā ziņojumā izskaidro un norāda pēcpasākumus, kas izvērtēšanas rezultātā tiek uzskatīti par atbilstošiem un nepieciešamiem. Šos attiecīgajām kompetentajām iestādēm paredzētos pēcpasākumus var pieņemt pamatnostādņu un ieteikumu veidā saskaņā ar 16. pantu un atzinumu veidā saskaņā ar 29. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

Iestāde izdod papildu ziņojumu par prasīto pēcpasākumu izpildi. ▌

Lai panāktu konverģenci pretim kvalitatīvākajām uzraudzības praksēm, iestāde, izstrādājot regulatīvo tehnisko standartu projektus vai īstenošanas tehnisko standartu projektus saskaņā ar 10. līdz 15. pantu vai pamatnostādnes vai ieteikumus saskaņā ar 16. pantu, ņem vērā izvērtēšanas iznākumu, kā arī jebkādu citu informāciju, ko iestāde ieguvusi savu uzdevumu izpildes gaitā.”;

(f)  iekļauj šādu 3.a punktu:

Iestāde iesniedz Komisijai atzinumu, ja, ņemot vērā izvērtēšanas iznākumu vai jebkādu citu informāciju, ko iestāde ieguvusi savu uzdevumu izpildes gaitā, tā uzskata, ka, raugoties no Savienības perspektīvas, būtu jāturpina saskaņot Savienības noteikumus, kas piemērojami finanšu iestādēm vai kompetentajām iestādēm, vai ja tā uzskata, ka kompetentā iestāde nav piemērojusi 1. panta 2. punktā minētos leģislatīvos aktus vai ir piemērojusi tos tādā veidā, kas ir pretrunā Savienības tiesību aktiem.”;

(g)  panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4. Iestāde publicē 3. punktā minētos ziņojumus, tostarp iespējamo papildu ziņojumu, izņemot, ja publicēšana būtu saistīta ar finanšu sistēmas stabilitāti apdraudošiem riskiem. Kompetento iestādi, par kuru tiek veikta izvērtēšana, pirms ziņojuma publicēšanas aicina sniegt piezīmes. Attiecīgā gadījumā iestāde pirms publicēšanas šīs piezīmes ņem vērā. Iestāde minētās piezīmes var publicēt kā ziņojuma pielikumu, ja vien šāda publicēšana nerada risku finanšu sistēmas stabilitātei un ja vien kompetentā iestāde neiebilst pret šādu publicēšanu. Panta 3. punktā minēto iestādes sagatavoto ziņojumu un 3.a punktā minētos iestādes pieņemtās pamatnostādnes, ieteikumus un atzinumus publicē vienlaikus.”;

(14)  regulas 31. pantu groza šādi:

(a)  panta 1. punkta pirmās daļas e) punktu aizstāj ar šādu:

“e) veicot ▌atbilstīgus pasākumus, kas vajadzīgi, lai koordinētu attiecīgo kompetento iestāžu veiktās darbības, ja ir vērojamas tendences, kas var apdraudēt finanšu tirgu darbību;”;

(b)  panta 1. punkta pirmajā daļā iekļauj šādu ea) punktu:

“ea) veicot atbilstošus pasākumus, lai atvieglotu tehnoloģisko inovāciju apgūšanu nolūkā koordinēt attiecīgo kompetento iestāžu veiktās darbības;”

(c)  iekļauj šādu 1.a punktu:

Iestāde veic atbilstošus pasākumus, lai tirgū būtu vieglāk iekļūt dalībniekiem vai produktiem, kuri balstās uz tehnoloģisko inovāciju. Lai veicinātu kopējas Eiropas mēroga pieejas noteikšanu attiecībā uz tehnoloģisko inovāciju, iestāde, attiecīgā gadījumā izmantojot Finanšu inovācijas komitejas atbalstu, sekmē uzraudzības konverģenci, jo īpaši ar informācijas un paraugprakses apmaiņas palīdzību. Attiecīgā gadījumā iestāde var pieņemt pamatnostādnes un ieteikumus saskaņā ar 16. pantu.”;

(15)  iekļauj šādu 31.a pantu:

“31.a pantsKoordinācija attiecībā uz darbību deleģēšanu un nodošanu ārpakalpojumu sniedzējiem, kā arī uz riska nodošanu

1.  Iestāde saskaņā ar 2. un 3.▐ punktu pastāvīgi koordinē kompetento iestāžu uzraudzības darbības ar mērķi sekmēt uzraudzības konverģenci tādās jomās kā finanšu iestāžu darbību deleģēšana un nodošana ārpakalpojumu sniedzējiem, kā arī attiecībā uz riska nodošanu trešām valstīm, ko finanšu iestāžu veic, lai gūtu labumu no ES pases izmantošanas, vienlaikus lielāko daļu savu darbību vai funkciju veicot galvenokārt ārpus Savienības. Galīgā atbildība par atļauju piešķiršanas, uzraudzības un izpildes lēmumiem attiecībā uz darbību deleģēšanu un nodošanu ārpakalpojumu sniedzējiem, kā arī uz riska nodošanu gulstas uz kompetentajām iestādēm atbilstoši to attiecīgajai kompetencei.

2. Kompetentās iestādes paziņo iestādei, ja tās plāno veikt atļaujas piešķiršanu tādai finanšu iestādei vai tādas finanšu iestādes reģistrāciju ▐, kura būtu pakļauta attiecīgās kompetentās iestādes uzraudzībai saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem aktiem, un šīs finanšu iestādes uzņēmējdarbības plāns paredz nodot ārpakalpojumu sniedzējiem vai deleģēt tās darbību būtisku daļu vai kādu no pamatfunkcijām vai nodot tās darbību būtiskas daļas riskus trešām valstīm, lai tādējādi izmantotu ES pasi, kaut arī būtībā veic būtisku darbību vai pilda būtiskas funkcijas ārpus Savienības. Kompetento iestāžu paziņojumus iestādei izstrādā pietiekami detalizēti ▌.

3. Gadījumos, kad tiek piemēroti 1. panta 2. punktā minētie Savienības tiesību akti un kad ar tiem nenosaka nekādas īpašas prasības attiecībā uz paziņošanu par ārpakalpojumu izmantošanu, deleģēšanu vai riska nodošanu, finanšu iestāde paziņo kompetentajai iestādei savu lēmumu nodot ārpakalpojumu sniedzējiem vai deleģēt tās darbību būtisku daļu vai kādu no pamatfunkcijām vai nodot tās darbību būtiskas daļas riskus citai vienībai vai savai filiālei, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī. Attiecīgā kompetentā iestāde informē iestādi par šiem paziņojumiem reizi pusgadā.

Neskarot 35. pantu, ja iestāde iesniedz pieprasījumu, kompetentā iestāde sniedz informāciju par finanšu iestāžu izmantotajām ārpakalpojumu, deleģēšanas vai riska nodošanas vienošanām.

Iestāde pārrauga to, vai attiecīgās kompetentās iestādes pārbauda, vai šā punkta pirmajā daļā minētās ārpakalpojumu, deleģēšanas vai riska nodošanas vienošanās tiek noslēgtas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, atbilst iestādes pamatnostādnēm, ieteikumiem vai atzinumiem un neliedz kompetentajām iestādēm īstenot efektīvu uzraudzību un izpildi trešā valstī.

3.a Ja kompetentās iestādes pārbaudes kārtība kavē efektīvu uzraudzību vai izpildes nodrošināšanu un rada risku regulējuma arbitrāžai dalībvalstīs, iestāde attiecīgajai kompetentajai iestādei var sniegt ieteikumus par to, kā uzlabot pārbaudes kārtību, tostarp noteikt termiņu, līdz kuram kompetentajai iestādei būtu jāievieš ieteiktās izmaiņas. Ja attiecīgā kompetentā iestāde šos ieteikumus neievēro, tā norāda attiecīgos iemeslus, un iestāde savus ieteikumus publisko kopā ar šiem iemesliem.

3.b Komisija līdz ... [viens gads pēc šīs grozošās regulas spēkā stāšanās dienas] sagatavo ziņojumu, kurā izvērtē dažādās pieejas nozaru tiesību aktos attiecībā uz ārpakalpojumu sniedzējiem nododamās vai deleģējamās darbības būtiskuma izvērtēšanu un kurā izskata iespēju izmantot saskaņotāku pieeju šajā jomā, iespējams, precizējot kopējus kritērijus un metodoloģiju. Komisija šo ziņojumu iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei.

To darot, Komisija ņem vērā:

a) darbības nepārtrauktību,

b) efektīvas pārvaldības spēju,

c) efektīvu spēju revidēt deleģētās un ārpakalpojumu sniedzējiem nodotās darbības, kā arī risku nodošanu.”;

(15a)  iekļauj šādu 31.b pantu:

“31.b pants

Informācijas apmaiņa par piemērotību un atbilstību

Iestāde kopā ar EAAPI un EVTI izveido sistēmu informācijas apmaiņai par personu, kam ir būtiska līdzdalība finanšu iestādēs, finanšu iestāžu direktoru un galveno funkciju veicēju piemērotības un atbilstības izvērtēšanu, ko veic kompetentās iestādes saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem aktiem.”;

(16)  regulas 32. pantu aizstāj ar šādu:

“32. pantsTirgus attīstības izvērtēšana

, tajā skaitā stresa testi

1.  Iestāde uzrauga un izvērtē tirgus norises, kuras attiecas uz tās kompetences jomu, un vajadzības gadījumā informē abas pārējās EUI, Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par attiecīgajām mikrouzraudzības tendencēm, iespējamiem riskiem un apdraudējumiem. Iestāde savos izvērtējumos ietver to tirgu ▌analīzi, kuros darbojas finanšu iestādes, un izvērtējumu par iespējamo tirgus norišu ietekmi uz šīm iestādēm.

2.  Iestāde ▌uzsāk un koordinē reālistiskus Savienības mēroga izvērtējumus attiecībā uz finanšu iestāžu noturību pret nelabvēlīgām norisēm tirgū. Šajā nolūkā iestāde izstrādā:

a)  kopēju metodoloģiju, kas ļauj izvērtēt ekonomikas attīstības scenāriju ietekmi uz iestādes finansiālo stāvokli;

aa)  kopējas metodoloģijas Savienības mēroga izvērtējumos iekļaujamo finanšu iestāžu noteikšanai;

b)  vienotas pieejas minēto finanšu iestāžu noturības izvērtējumu rezultātu paziņošanai;

c)  kopējas metodoloģijas konkrētu produktu vai izplatīšanas procesu ietekmes uz iestādēm izvērtēšanai;

d)  atkarībā no nepieciešamības — kopējas metodoloģijas aktīvu novērtēšanai stresa testu veikšanai, un

da)  kopējas metodoloģijas vides risku ietekmes uz iestāžu finanšu stabilitāti izvērtēšanai.

Šā punkta piemērošanas nolūkā iestāde sadarbojas ar ESRK, kas izvairās no jebkāda iespējama interešu konflikta attiecībā uz monetārās politikas īstenošanu.

2.a  Iestāde sadarbībā ar VUM vismaz reizi gadā apsver, vai ir lietderīgi veikt 2. punktā minētos Savienības mēroga izvērtējumus, un informē Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par attiecīgo pamatojumu. Ja tiek veikti šādi Savienības mēroga izvērtējumi, iestāde▐ publisko rezultātus par katru iesaistīto finanšu iestādi, ja vien tā šādu publiskošanu neuzskata par neatbilstošu, ņemot vērā Savienības vai vienas vai vairāku tās dalībvalstu finanšu stabilitāti, tirgus integritāti vai iekšējā tirgus darbību.

Kompetento iestāžu pienākums ievērot dienesta noslēpumu neliedz tām publiskot 2. punktā minēto Savienības mēroga izvērtējumu iznākumu, nedz arī nosūtīt šādu izvērtējumu iznākumu iestādei, lai tā publiskotu par finanšu iestāžu noturību veikto Savienības mēroga izvērtējumu rezultātus.

3.  Neskarot Regulā (ES) Nr. 1092/2010 noteiktos ESRK uzdevumus, iestāde ne retāk kā vienu reizi gadā un vajadzības gadījumā biežāk sniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un ESRK tās kompetences jomā esošo tendenču, iespējamo risku un apdraudējumu izvērtējumus apvienojumā ar 22. panta 2. punktā minēto riska paneli.

Šajos izvērtējumos iestāde ietver būtiskāko risku un apdraudējumu klasifikāciju un attiecīgā gadījumā iesaka preventīvus vai korektīvus pasākumus.

3.a  Lai saskaņā ar šo pantu veiktu finanšu iestāžu noturības Savienības mēroga izvērtējumus, iestāde saskaņā ar 35. pantu un ievērojot tajā izklāstītos nosacījumus, var tieši pieprasīt informāciju no minētajām finanšu iestādēm. Tā var arī prasīt, lai kompetentās iestādes veic īpašas pārbaudes. Tā var prasīt tām veikt pārbaudes uz vietas, tostarp ar iestādes līdzdalību, saskaņā ar 21. pantu un ievērojot tajā izklāstītos nosacījumus, lai nodrošinātu metodikas, prakses un rezultātu salīdzināmību un uzticamību.

3.b  Iestāde var pieprasīt, lai kompetentās iestādes pieprasa, lai finanšu iestādes pakļauj neatkarīgai revīzijai informāciju, kas tām jāsniedz saskaņā ar 3.a punktu.

4.  Cieši sadarbojoties ar Eiropas Uzraudzības iestādi (Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi) un Eiropas Uzraudzības iestādi (Vērtspapīru un tirgu iestādi), ar Apvienotās komitejas starpniecību iestāde nodrošina pietiekamu starpnozaru tendenču, risku un apdraudējumu pārskatu.”;

(17)  regulas 33. pantu aizstāj ar šādu:

“33. pantsStarptautiskās attiecības

, tostarp līdzvērtība

1. Neskarot attiecīgās dalībvalstu un Savienības iestāžu kompetences jomas, iestāde var veidot attiecības un slēgt administratīvus nolīgumus ar regulatīvām, uzraudzības un attiecīgā gadījumā noregulējuma iestādēm, starptautiskām organizācijām un trešo valstu iestādēm. Šie pasākumi nerada juridiskus pienākumus Savienībai un dalībvalstīm, kā arī tie neliedz dalībvalstīm un to kompetentajām iestādēm slēgt divpusējas vai daudzpusējus nolīgumus ar trešām valstīm.

Ja trešā valsts saskaņā ar spēkā esošu deleģēto aktu, ko Komisija pieņēmusi atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/849 9. pantam, ir iekļauta to jurisdikciju sarakstā, kuru valsts režīmos nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai un teroristu finansēšanas novēršanai ir stratēģiskas nepilnības, kas rada būtiskus draudus Savienības finanšu sistēmai, iestāde neslēdz sadarbības nolīgumus ar šīs trešās valsts regulatīvajām, uzraudzības un attiecīgā gadījumā noregulējuma iestādēm.

2. Iestāde palīdz Komisijai sagatavot lēmumus par līdzvērtību attiecībā uz trešo valstu regulatīvajiem un uzraudzības režīmiem, ja Komisija pēc savas iniciatīvas īpaši pieprasījusi konsultāciju vai ja šāda palīdzība ir paredzēta 1. panta 2. punktā minētajos aktos.

2.a Iestāde attiecībā uz trešām valstīm, par kurām Komisija saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem aktiem ir pieņēmusi lēmumus par līdzvērtību, pastāvīgi pārrauga regulatīvās, uzraudzības un attiecīgā gadījumā noregulējuma norises, izpildes nodrošināšanas praksi un būtiskās tirgus norises, lai tādējādi pārbaudītu, vai joprojām ir izpildīti kritēriji, uz kuru pamata tika pieņemti minētie lēmumi, un lēmumos paredzētie nosacījumi. Iestāde Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un abām pārējām EUI reizi trīs gados vai attiecīgā gadījumā biežāk vai pēc Eiropas Parlamenta, Padomes vai Komisijas pieprasījuma iesniedz konfidenciālu ziņojumu par saviem konstatējumiem. Ziņojumā īpaša uzmanība tiek veltīta ietekmei uz finanšu stabilitāti, tirgus integritāti, ieguldītāju aizsardzību vai iekšējā tirgus darbību.

Neskarot konkrētas prasības, kas noteiktas 1. panta 2. punktā minētajos leģislatīvajos aktos, un ievērojot 1. punkta otrajā teikumā noteiktos nosacījumus, iestāde sadarbojas ar to trešo valstu attiecīgajām kompetentajām iestādēm un attiecīgā gadījumā arī ar noregulējuma iestādēm, kuru regulatīvie un uzraudzības režīmi ir atzīti par līdzvērtīgiem. Sadarbība notiek, pamatojoties uz administratīviem nolīgumiem, kas noslēgti ar minēto trešo valstu attiecīgajām iestādēm. Sarunās par šiem administratīvajiem nolīgumiem iestāde iekļauj noteikumus par šādiem jautājumiem:

a)  mehānismi, kas iestādei dod iespēju iegūt būtisko informāciju, ieskaitot informāciju par regulatīvo režīmu, uzraudzības pieeju, būtiskajām tirgus norisēm un visām izmaiņām, kuras var ietekmēt lēmumu par līdzvērtību;

b)  ciktāl tas nepieciešams turpmākām darbībām saistībā ar šiem lēmumiem par līdzvērtību — procedūras, saskaņā ar kurām koordinē uzraudzības darbības, ▌tostarp pārbaudes uz vietas, par kuru veikšanu ir atbildīga iestāde un kuru veikšanā attiecīgā gadījumā pēc brīvprātības principa un rotējošā kārtībā piedalās un palīdz ne vairāk kā pieci dažādu kompetento iestāžu pārstāvji un attiecīgās trešās valsts kompetentā iestāde.

Iestāde informē Eiropas Parlamentu, Padomi, Komisiju un pārējās EUI, ja kāda trešās valsts kompetentā iestāde atsakās noslēgt administratīvo nolīgumu vai atsakās efektīvi sadarboties. Komisija šo informāciju ņem vērā, kad tā pārskata attiecīgos lēmumus par līdzvērtību.

2.b Ja iestāde attiecībā uz trešām valstīm, kuras minētas 2.a punktā, konstatē tādas regulatīvās, uzraudzības vai attiecīgā gadījumā noregulējuma norises vai izpildes nodrošināšanas praksi, kas var ietekmēt Savienības vai vienas vai vairāku tās dalībvalstu finanšu stabilitāti, tirgus integritāti, ieguldītāju aizsardzību vai iekšējā tirgus darbību, tā nekavējoties konfidenciāli informē Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju.

2.c Kompetentās iestādes iepriekš informē iestādi par plāniem noslēgt jebkādus administratīvos nolīgumus ar trešo valstu uzraudzības iestādēm jebkurā no jomām, kuras reglamentē 1. panta 2. punktā minētie akti, ieskaitot attiecībā uz trešo valstu vienību filiālēm. Tās cik vien drīz iespējams iestādei iesniedz šāda plānotā nolīguma projektu.

Lai Savienībā ieviestu konsekventu, efektīvu un konstruktīvu uzraudzības praksi un nostiprinātu starptautiskās uzraudzības koordināciju, iestāde var sadarboties ar kompetentajām iestādēm, lai izstrādātu administratīvā nolīguma paraugu. Kompetentās iestādes šāda nolīguma paraugu ievēro pēc iespējas striktāk.

Ja iestāde, sadarbojoties ar kompetentajām iestādēm, izstrādā šādu administratīvā nolīguma paraugu, kompetentās iestādes pirms parauga izstrādes pabeigšanas neslēdz administratīvus nolīgumus ar trešo valstu iestādēm.

Ziņojumā, kas minēts 43. panta 5. punktā, iestāde iekļauj informāciju par administratīvajiem nolīgumiem, par kuriem panākta vienošanās ar uzraudzības iestādēm, starptautiskajām organizācijām vai iestādēm trešās valstīs, palīdzību, ko iestāde Komisijai sniegusi lēmumu par līdzvērtību sagatavošanā, un iestādes veiktajām pārraudzības darbībām saskaņā ar 2.a punktu.

3.a Iestāde cenšas iegūt pilntiesīgu dalību Bāzeles Banku uzraudzības komitejā un Finanšu stabilitātes padomē un novērotāja statusu Starptautisko grāmatvedības standartu uzraudzības padomē.

Jebkādu nostāju, kas iestādei jāieņem starptautiskos forumos, vispirms apspriež un apstiprina Uzraudzības padome.

3.b Iestāde attiecīgā gadījumā pārrauga regulatīvās, uzraudzības un attiecīgā gadījumā noregulējuma norises, izpildes nodrošināšanas praksi un attiecīgās tirgus norises trešās valstīs, ar kurām ir noslēgti starptautiski nolīgumi.

Neskarot 1. panta 2. punktā minēto leģislatīvo aktu īpašās prasības un ievērojot nosacījumus, kas izklāstīti šā panta 1. punkta otrajā teikumā, iestāde sadarbojas ar attiecīgajām šā punkta pirmajā daļā minēto trešo valstu kompetentajām iestādēm un attiecīgā gadījumā arī ar noregulējuma iestādēm.”;

(18)  34. pantu svītro;

(19)  regulas 35. pantu groza šādi:

(a)  panta 1., 2. un 3. punktu aizstāj ar šādiem:

“1. Ja iestāde iesniedz pieprasījumu, kompetentās iestādes sniedz tai visu informāciju, kas ir nepieciešama, lai tā varētu izpildīt šajā regulā noteiktos uzdevumus, ar nosacījumu, ka attiecīgā informācija tām ir likumīgi pieejama.

Sniegtā informācija ir precīza un pilnīga, un to sniedz iestādes noteiktajā termiņā.

2. Iestāde var arī pieprasīt, lai informācija tiktu sniegta periodiski un konkrētos formātos vai atbilstoši salīdzināmām veidnēm, ko apstiprinājusi iestāde. Ja iespējams, šādus pieprasījumus vienmēr izdara, izmantojot pastāvošus kopējus informācijas sniegšanas formātus, un tajos ievēro valstu un Savienības tiesību aktos, tostarp 1. panta 2. punktā minētajos leģislatīvajos aktos, paredzēto proporcionalitātes principu.

3. Pēc kompetentās iestādes▐ pieprasījuma iestāde sniedz jebkādu tās rīcībā esošu informāciju, kas ir nepieciešama, lai kompetentā iestāde varētu pildīt savus uzdevumus▐.”;

(b)  panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5. Ja saskaņā ar 1. punktu pieprasītā informācija nav pieejama vai kompetentās iestādes to nav darījušas pieejamu iestādes noteiktajā termiņā, iestāde var adresēt pienācīgi pamatotu un argumentētu pieprasījumu jebkuram no šiem subjektiem:

a) citām iestādēm, kas pilda uzraudzības funkcijas;

b) ministrijai, kura attiecīgajā dalībvalstī ir atbildīga par finansēm, ja tās rīcībā ir prudenciāla informācija;

c) attiecīgās dalībvalsts valsts centrālajai bankai;

d) attiecīgās dalībvalsts valsts statistikas birojam.

Pēc iestādes pieprasījuma kompetentās iestādes palīdz iestādei iegūt informāciju.”;

(c)  panta 6. un 7.a punktu svītro;

(20)  iekļauj šādu 35.a līdz 35.d pantu:

“35.a pants35.b pantā minēto pilnvaru īstenošana

Pilnvaras, kas piešķirtas iestādei, kādai tās amatpersonai vai citai iestādes pilnvarotai personai saskaņā ar 35. pantu, neizmanto, lai pieprasītu tādas informācijas vai dokumentu atklāšanu, uz kuriem attiecas juridiskas konfidencialitātes prasība.

Regulas 35.a un 35.b pantu piemēro, neskarot valstu tiesību aktus.

35.b pantsInformācijas pieprasījums finanšu iestādēm, ieguldījumu sabiedrībām vai attiecīgo finanšu iestāžu un neregulētām funkcionējošām struktūrām finanšu grupā vai konglomerātā

1. Ja informācija, kas pieprasīta saskaņā ar 35. panta 1. vai 5. punktu, nav pieejama vai nav darīta pieejama iestādes noteiktajā termiņā, iestāde, neradot nekādus datu dublikātus, var ▌pieprasīt sniegt ▌informāciju, kas vajadzīga, lai iestāde varētu pildīt savus pienākumus saskaņā ar šo regulu, šādām iestādēm un vienībām:

a) attiecīgajām finanšu iestādēm;

b) ieguldījumu sabiedrībām vai attiecīgo finanšu iestāžu filiālēm;

c) neregulētām funkcionējošām struktūrām finanšu grupā vai konglomerātā, kuras ir būtiskas attiecīgo finanšu iestāžu darbībām finanšu jomā.

4. Attiecīgās iestādes un vienības, kas minētas 1. punktā, vai to juridiskie pārstāvji iestādes noteiktā saprātīgā termiņā sniedz pieprasīto informāciju.▌

5. Iestāde nekavējoties nosūta ▌pieprasījuma ▌kopiju tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā attiecīgajai 1. punktā minētajai vienībai, uz kuru attiecas pieprasījums, ir domicils vai kurā tā veic uzņēmējdarbību.

6. Konfidenciālo informāciju, kuru iestāde ir saņēmusi saskaņā ar šo pantu, tā drīkst izmantot vienīgi tai šajā regulā noteikto uzdevumu izpildei.

35.c pantsProcedūras noteikumi par naudas sodu piemērošanu

1. Ja, pildot šajā regulā noteiktos pienākumus, iestāde konstatē, kas ir nopietnas pazīmes, kas liecina par to, ka, iespējams, pastāv fakti, kuri varētu būt 35.d panta 1. punktā minēts pārkāpums, iestāde lūdz Komisiju izmeklēt attiecīgo lietu. ▌

35.d pantsNaudas sodi

un periodiski soda maksājumi

-1. Pirms pieņemt lēmumu par naudas soda vai periodiska soda maksājuma noteikšanu Komisija nodrošina iestādei vai vienībai, uz kuru attiecas informācijas pieprasījums, iespēju tikt uzklausītai.

Komisija lēmumu par naudas soda vai periodiska soda maksājuma noteikšanu balsta vienīgi uz konstatējumiem, par kuriem attiecīgajām iestādēm vai vienībām ir bijusi iespēja sniegt komentārus.

1. Komisija pieņem lēmumu par naudas soda noteikšanu, ja tā konstatē, ka 35.b panta 1. punktā norādīta iestāde vai vienība tīši vai nolaidības dēļ nav sniegusi prasīto informāciju ▌vai arī ka saskaņā ar 35.b panta 2. punktu sniegtā informācija ir nepilnīga, nepatiesa vai maldinoša.

2. Šā panta 1. punktā minētais naudas sods ir vismaz [X; mazāks par 50 000 EUR] EUR un nepārsniedz [Y; mazāks par 200 000 EUR] EUR, un tas ir atturošs, efektīvs un samērīgs ar attiecīgās iestādes vai vienības lielumu un pārkāpuma veidu un nozīmīgumu.

Iestāde kopā ar EVTI un EAAPI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, kuros precizē metodoloģiju naudas soda noteikšanai saskaņā ar šo punktu.

▌5. Naudas soda kopējais apmērs nepārsniedz [X %; mazāks par 20 %] no attiecīgās vienības gada apgrozījuma iepriekšējā uzņēmējdarbības gadā, izņemot, ja vienība ir tieši vai netieši guvusi finansiālu labumu no šā pārkāpuma. Tādā gadījumā naudas soda kopējais apmērs ir vismaz vienāds ar minēto finansiālo labumu.

5.a Komisija var piemērot periodisku soda maksājumu līdz brīdim, kad tiek novērsts attiecīgais pārkāpums. Periodiskais soda maksājums ir samērīgs ar iestādes vai vienības lielumu un pārkāpuma veidu un nozīmīgumu.

5.b Procedūras laikā pilnībā ievēro iestādes vai vienības tiesības uz aizstāvību. Iestādei vai vienībai ir tiesības piekļūt iestādes un Komisijas lietām, ievērojot citu personu leģitīmās intereses saistībā ar to komercnoslēpuma aizsardzību. Tiesības piekļūt lietai neattiecas uz konfidenciālu informāciju un iestādes vai Komisijas iekšējiem sagatavošanas dokumentiem.

5.c Naudas soda vai periodiskā soda maksājuma izpildi var apturēt vienīgi ar Eiropas Savienības Tiesas lēmumu. Iestādes vai vienības, kurām noteikts naudas sods vai periodisks soda maksājums, Komisijas lēmumu noteikt naudas sodu vai periodisku soda maksājumu var apstrīdēt Eiropas Savienības Tiesā. Tiesa cita starpā var anulēt, samazināt vai palielināt Komisijas noteikto naudas sodu vai periodisko soda maksājumu.

5.d Komisija publiski atklāj informāciju par ikvienu naudu sodu un periodisko soda maksājumu, ja vien šāda publiska atklāšana nerada nopietnus draudus finanšu tirgiem vai nesamērīgu kaitējumu iesaistītajām pusēm.

5.e Naudas soda un periodisko soda maksājumu summas ieskaita Savienības vispārējā budžetā. ”;

▌(21)  regulas 36. pantu groza šādi:

(a)  panta 3. punktu svītro;

(b)  panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4. Saņemot iestādei adresētu ESRK brīdinājumu vai ieteikumu, iestāde to apspriež nākamajā Uzraudzības padomes sanāksmē vai attiecīgā gadījumā ātrāk, lai izvērtētu šāda brīdinājuma vai ieteikuma ietekmi uz tās uzdevumu izpildi un, iespējams, veiktu attiecīgus pasākumus.

Izmantojot atbilstīgu lēmumu pieņemšanas procedūru, tā pieņem lēmumu par to, vai ir veicami jebkādi pasākumi atbilstīgi pilnvarām, kas tai piešķirtas ar šo regulu, lai risinātu brīdinājumos un ieteikumos minētos jautājumus, un par šādu pasākumu saturu.

Ja iestāde nerīkojas, lai reaģētu uz brīdinājumu vai ieteikumu, tā paskaidro Padomei un ESRK savas bezdarbības iemeslus. ESRK par to informē Eiropas Parlamentu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1092/2010 19. panta 5. punktu. ESRK par to informē arī Padomi un Komisiju.”;

(c)  panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5. Saņemot kompetentajai iestādei adresētu ESRK brīdinājumu vai ieteikumu, Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde attiecīgā gadījumā var izmantot pilnvaras, kas tai piešķirtas ar šo regulu, lai nodrošinātu savlaicīgu izpildi.

Ja ieteikuma saņēmējs neplāno ievērot ESRK ieteikumu, tas informē Uzraudzības padomi un apspriežas ar to par šādas rīcības iemesliem.”;

(d)  panta 6. punktu svītro;

(22)  regulas 37. pantu aizstāj ar šādu:

“37. pantsBanku nozares ieinteresēto personu grupa

1. Lai palīdzētu veicināt apspriešanos ar ieinteresētajām personām jomās, kuras ir saistītas ar iestādes uzdevumiem, tiek izveidota Banku nozares ieinteresēto personu grupa. Ar Banku nozares ieinteresēto personu grupu apspriežas par pasākumiem, kas veicami saskaņā ar 10 līdz 15. pantu attiecībā uz regulatīviem tehniskajiem standartiem un īstenošanas tehniskajiem standartiem, un tiktāl, ciktāl šādi pasākumi neskar atsevišķas finanšu iestādes, saskaņā ar 16. pantu jautājumiem attiecībā uz pamatnostādnēm un ieteikumiem, saskaņā ar 16.a pantu attiecībā uz atzinumiem un saskaņā ar 16.b pantu attiecībā uz jautājumiem un atbildēm. Ja pasākumi jāveic nekavējoties un apspriešanās nav iespējama, Banku nozares ieinteresēto personu grupai informāciju sniedz iespējami drīz.

Banku nozares ieinteresēto personu grupa tiekas pēc savas iniciatīvas, kad nepieciešams, un katrā ziņā vismaz četras reizes gadā.

2. Banku nozares ieinteresēto personu grupā ir 30 locekļi, no kuriem 13 locekļi proporcionāli pārstāv Savienībā darbojošās kredītiestādes un ieguldījumu sabiedrības — trīs no tiem pārstāv kooperatīvās kredītiestādes un krājbankas —, 13 locekļi pārstāv to darbinieku pārstāvjus, ▌patērētājus, banku pakalpojumu lietotājus un MVU pārstāvjus un četri locekļi ir neatkarīgi vadošu akadēmisko aprindu pārstāvji.

3. Banku nozares ieinteresēto personu grupas locekļus ieceļ Uzraudzības padome, izmantojot atklātu un pārredzamu atlases procedūru. Pieņemot lēmumu, Uzraudzības padome pēc iespējas nodrošina atbilstīgu banku nozares daudzveidības atspoguļojumu, ģeogrāfisko un dzimumu līdzsvaru un ieinteresēto personu pārstāvību Savienībā. Banku nozares ieinteresēto personu grupas locekļus atlasa atbilstoši viņu kvalifikācijai, prasmēm, attiecīgajām zināšanām un pierādītai zinātībai.

3.a Banku nozares ieinteresēto personu grupas locekļi no sava vidus ievēlē grupas priekšsēdētāju. Priekšsēdētāju ievēlē uz divu gadu laikposmu.

Eiropas Parlaments var uzaicināt Banku nozares ieinteresēto personu grupas priekšsēdētāju sniegt paziņojumu Eiropas Parlamentā un atbildēt uz visiem tā deputātu uzdotajiem jautājumiem ikreiz, kad tas tiek prasīts.

4. Iestāde sniedz visu nepieciešamo informāciju, ievērojot dienesta noslēpumu, kā noteikts 70. pantā, un nodrošina Banku nozares ieinteresēto personu grupai pienācīgu sekretariāta atbalstu. Tiem Banku nozares ieinteresēto personu grupas locekļiem, kuri pārstāv bezpeļņas organizācijas un nav nozares pārstāvji, nosaka atbilstīgu kompensāciju. Šīs kompensācijas noteikšanā ņem vērā grupas locekļu veikto sagatavošanas un ar pēcpasākumiem saistīto darbu, un tā ir vismaz līdzvērtīga ierēdņu izdevumu atlīdzinājuma likmēm saskaņā ar V pielikuma 1. nodaļas 2. iedaļu Eiropas Savienības Civildienesta noteikumos un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtībā, kas noteikti ar Padomes Regulu (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 (“Civildienesta noteikumi”). Banku nozares ieinteresēto personu grupa var izveidot darba grupas tehnisku jautājumu risināšanai. Banku nozares ieinteresēto personu grupas locekļu pilnvaru termiņš ir četri gadi, pēc kura beigām tiek organizēta jauna atlases procedūra.

Banku nozares ieinteresēto personu grupas locekļi šo amatu var ieņemt divus pilnvaru termiņus pēc kārtas.

5. Banku nozares ieinteresēto personu grupa var sniegt iestādei ▌konsultāciju par jebkādiem jautājumiem, kas saistīti ar iestādes uzdevumiem, īpašu uzmanību pievēršot uzdevumiem, kas izklāstīti 10. līdz 16.b pantā un 29., 30., 32. un 35. pantā.

Ja Banku nozares ieinteresēto personu grupas locekļi nespēj vienoties par ▌konsultāciju, vienai trešdaļai tās locekļu vai vienu ieinteresēto personu grupu pārstāvošajiem locekļiem ir atļauts izdot ▌atsevišķu konsultāciju.

Banku nozares ieinteresēto personu grupa, Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupa, Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas nozares ieinteresēto personu grupa un Aroda pensiju nozares ieinteresēto personu grupa var saskaņā ar šīs regulas 56. pantu (kopējas nostājas un kopēji akti) izdot kopīgu konsultāciju par jautājumiem, kas saistīti ar Eiropas uzraudzības iestāžu darbu.

6. Banku nozares ieinteresēto personu grupa pieņem savu reglamentu ar divu trešdaļu tās locekļu balsu vairākumu.

7. Iestāde dara zināmu atklātībai Banku nozares ieinteresēto personu grupas ▌konsultāciju, tās locekļu atsevišķos ieteikumus un tās apspriežu rezultātus, kā arī to, kā šī konsultācija un apspriežu rezultāti ir ņemti vērā.”;

(b)    panta 5. punktā pievieno šādas daļas:

“Ja Banku nozares ieinteresēto personu grupas locekļi nespēj vienoties par kopēju atzinumu vai konsultāciju, vienas ieinteresēto personu grupas locekļiem ir atļauts izdot atsevišķu atzinumu vai atsevišķu konsultāciju.

Banku nozares ieinteresēto personu grupa, Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupa, Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas nozares ieinteresēto personu grupa un Aroda pensiju nozares ieinteresēto personu grupa var saskaņā ar šīs regulas 56. pantu “Kopējas nostājas un kopēji akti” izdot kopīgus atzinumus un konsultācijas jautājumos, kas saistīti ar Eiropas Uzraudzības iestāžu darbu.”;

(22a)  regulas 38. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Iestāde nodrošina, ka saskaņā ar 18., 19. vai 20. pantu pieņemtie lēmumi nekādā veidā neskar dalībvalstu fiskālos pienākumus.”;

(23)  regulas 39. pantu aizstāj ar šādu:

“39. pantsLēmumu pieņemšanas procedūras

1. Pieņemot lēmumus atbilstoši 17., 18. un 19. pantam, iestāde rīkojas saskaņā ar 2. līdz 6. punktu.

2. Iestāde ikvienu lēmuma adresātu tā oficiālajā valodā informē par nodomu pieņemt attiecīgo lēmumu un, pienācīgi ņemot vērā jautājuma steidzamību, sarežģītību un iespējamās sekas, nosaka termiņu, kurā adresāts var paust viedokli par lēmuma priekšmetu. Adresāts var paust viedokli savā oficiālajā valodā. Pirmajā teikumā paredzēto noteikumu mutatis mutandis piemēro attiecībā uz ieteikumiem, kas minēti 17. panta 3. punktā.

3. Iestāde savos lēmumus norāda iemeslus, kuri ir šo lēmumu pamatā.

4. Iestādes lēmumu adresāti tiek informēti par šajā regulā paredzētajiem tiesību aizsardzības līdzekļiem.

5. Ja iestāde ir pieņēmusi lēmumu saskaņā ar 18. panta 3. vai 4. punktu, tā šo lēmumu pārskata ik pēc atbilstīga laikposma.

6. Tādu lēmumu pieņemšanu, kurus iestāde pieņēmusi saskaņā ar ▌18. vai 19. pantu, publisko. Tādu lēmumu pieņemšanu, kurus iestāde pieņēmusi saskaņā ar 17. pantu, var publiskot. Veicot minēto publiskošanu, atklāj attiecīgās kompetentās iestādes vai finanšu iestādes identitāti un lēmuma satura būtiskākos aspektus, izņemot gadījumus, kad šāda publiskošana ir pretrunā šo finanšu iestāžu leģitīmajām interesēm vai komercnoslēpumu aizsardzībai vai varētu nopietni apdraudēt finanšu tirgu pienācīgu darbību un integritāti vai visas Savienības finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitāti.”;

(24)  regulas 40. pantu groza šādi:

(a)  panta 1. punktu groza šādi:

(i)  iekļauj šādu aa) un ab) apakšpunktu:

“aa) 45. panta 1. punktā minētie Valdes pilnas darba slodzes locekļi, kuriem nav balsstiesību;

ab) tās dalībvalsts pārvaldes iestādes vadītājs, kura atbild par 1. panta 2. punktā minēto leģislatīvo aktu apspriešanu un pieņemšanu, lai rīkotos 10. līdz 15. panta darbības jomā;”;

(ia)  punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b) par kredītiestāžu uzraudzību atbildīgās valsts iestādes vadītājs katrā dalībvalstī — lai rīkotos saskaņā ar jebkādu kompetenci, izņemot to, kas noteikta 10. līdz 15. pantā —, kuri tiekas klātienē vismaz divas reizes gadā;”;

(ib)  punkta e) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“e) viens ESRK pārstāvis, kam nav balsstiesību un kas atturas ieņemt nostāju monetārās politikas īstenošanas ietekmē;”;

(ib)  iekļauj šādu fa) apakšpunktu:

“fa) viens VNV pārstāvis bez balsstiesībām;”;

(aa)  panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3. Ikviena▐ iestāde atbild par augsta līmeņa vietnieka izvirzīšanu amatam no tās darbinieku vidus, kurš var aizvietot 1. punkta ab) un b) apakšpunktā minēto Uzraudzības padomes locekli gadījumos, kad minētā persona nevar ierasties.”;

(ab)  panta 4.a punktu svītro;

(ac)  panta 6. punktu aizstāj ar šādu:

“6. Lai nodrošinātu atbilstību Direktīvai 94/19/EK, 1. punkta b) apakšpunktā minētajam Uzraudzības padomes loceklim attiecīgā gadījumā var pievienoties pārstāvis no attiecīgajām struktūrām, kas pārvalda noguldījumu garantiju sistēmas katrā dalībvalstī; šim pārstāvim nav balsstiesību.

Ja 1. punkta b) apakšpunktā minētā valsts iestāde nav atbildīga par noregulēšanu,▐ Uzraudzības padomes loceklis var nolemt uzaicināt attiecīgās noregulējuma iestādes pārstāvi, bet bez balsstiesībām.”;

(ad)  iekļauj šādu punktu:

Regulas 10. līdz 15. panta paredzēto darbību veikšanas nolūkā viens Komisijas pārstāvis ir Uzraudzības padomes loceklis bez balsstiesībām, viens Eiropas Parlamenta pārstāvis ir novērotājs, un viens pārstāvis no katras dalībvalsts valsts pārvaldes var būt novērotājs Uzraudzības padomē.”;

(b)  panta 7. punktu aizstāj ar šādu:

“7. Uzraudzības padome var uzaicināt novērotājus.”;

(c)  pievieno šādu 8. punktu:

“8. Ja 1. punkta b) apakšpunktā minētā valsts iestāde neatbild par patērētāju tiesību aizsardzības normu izpildes panākšanu, minētajā apakšpunktā minētais Uzraudzības padomes loceklis var nolemt pieaicināt dalībvalsts patērētāju tiesību aizsardzības iestādes pārstāvi, kam nav balsstiesību. Ja kādā dalībvalstī par patērētāju tiesību aizsardzību atbild vairākas iestādes, tās vienojas par kopēju pārstāvi.”;

(25)  regulas 41. pantu aizstāj ar šādu:

“41. pantsIekšējās komitejas

Uzraudzības padome var izveidot iekšējās komitejas konkrētu tai uzticēto uzdevumu izpildei. Uzraudzības padome var paredzēt atsevišķu skaidri definētu uzdevumu un lēmumu deleģēšanu iekšējām komitejām, Valdei vai priekšsēdētājam.”;

(26)  regulas 42. pantu aizstāj ar šādu:

“42. pants

Uzraudzības padomes neatkarība

Pildot tiem šajā regulā noteiktos uzdevumus, Uzraudzības padomes priekšsēdētājs un tās locekļi ▌rīkojas neatkarīgi un objektīvi vienīgi Savienības kopējās interesēs un nelūdz un nepieņem Savienības iestāžu vai struktūru, nevienas ▌valdības vai citas publiskās vai privātās struktūras norādījumus.

Nedz dalībvalstis, Savienības iestādes vai struktūras, nedz citas valsts vai privātas struktūras necenšas ietekmēt Uzraudzības padomes locekļus, tiem pildot savus pienākumus.

Ja 30. panta 2. punkta a) apakšpunktā norādītā neatkarības pakāpe saskaņā ar minēto pantu ir atzīta par nepietiekamu, Uzraudzības padome var nolemt vai nu uz laiku apturēt konkrētā locekļa balsstiesības, vai arī uz laiku apturēt viņa dalību iestādē, līdz ir novērsts attiecīgais trūkums.”;

(27)  regulas 43. pantu groza šādi:

(a)  panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Uzraudzības padome sniedz norādījumus par iestādes darbu un ir galvenā lēmumu pieņemšanas struktūra stratēģisku lēmumu un svarīgu politikas lēmumu pieņemšanai.

Ja vien šajā regulā nav noteikts citādi, Uzraudzības padome pieņem iestādes ▌ieteikumus, pamatnostādnes, atzinumus un lēmumus un izdod II nodaļā minēto konsultāciju ▌.”;

(b)  panta 2. un 3. punktu svītro;

(c)  panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“Uzraudzības padome katru gadu līdz 30. septembrim, pamatojoties uz Valdes priekšlikumu, pieņem iestādes darba programmu nākamajam gadam un informatīvā nolūkā nosūta to Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai.

Iestāde izklāsta izvērtēšanas prioritātes un attiecīgā gadījumā nosaka kompetentās iestādes un darbības, kas ir pakļaujamas izvērtēšanai saskaņā ar 30. pantu. Pienācīgi pamatojot savu lēmumu, iestāde var noteikt papildu kompetentās iestādes, kuras ir pakļaujamas izvērtēšanai.

Darba programmu pieņem, neskarot ikgadējo budžeta procedūru, un dara zināmu atklātībai.”;

(d)    panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5. Pamatojoties uz Valdes priekšlikumu, Uzraudzības padome pieņem gada ziņojumu par iestādes darbībām, tostarp par to, kā pildīti priekšsēdētāja pienākumi, balstoties uz 47. panta 9punkta f) apakšpunktā minēto ziņojuma projektu, un katru gadu līdz 15. jūnijam nosūta šo ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai, Revīzijas palātai un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai. Ziņojumu publisko.”;

(e)  panta 8. punktu svītro;

(27a)  iekļauj šādu 43.a pantu:

43.a pants

Uzraudzības padomes pieņemto lēmumu pārredzamība

Neatkarīgi no 70. panta ne vēlāk kā sešas nedēļas pēc Uzraudzības padomes sanāksmes dienas iestāde Eiropas Parlamentam iesniedz vismaz vispusīgu un jēgpilnu Uzraudzības padomes attiecīgās sanāksmes protokolu, kas ļauj gūt pilnīgu izpratni par notikušajām diskusijām, un anotētu lēmumu sarakstu.”;

(28)  regulas 44. pantu groza šādi:

(a)  panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Uzraudzības padomē lēmumus pieņem ar tās balsojošo locekļu vienkāršu balsu vairākumu. Katram loceklim ir viena balss. Ja “par” un “pret” nodoto balsu skaits ir vienāds, izšķirošā balss ir priekšsēdētājam.

Attiecībā uz lēmumiem par 10. līdz 16. pantā minēto aktu, projektu un instrumentu izstrādi un pieņemšanu un pasākumiem un lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar 9. panta 5. punkta trešo daļu, 9.a pantu un VI nodaļu, un, atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, Uzraudzības padome pieņem lēmumus, pamatojoties uz tās locekļu kvalificētu balsu vairākumu, kas definēts Līguma par Eiropas Savienību 16. panta 4. punktā un ietver vismaz to balsojumā klātesošo locekļu vienkāršu balsu vairākumu, kuri pārstāv to dalībvalstu kompetentās iestādes, kas ir Regulas (ES) Nr. 1024/2013 2. panta 1. punktā definētās iesaistītās dalībvalstis, (iesaistītās dalībvalstis), un to balsojumā klātesošo locekļu vienkāršu balsu vairākumu, kuri pārstāv to dalībvalstu kompetentās iestādes, kas nav Regulas (ES) Nr. 1024/2013 2. panta 1. punktā definētās iesaistītās dalībvalstis (neiesaistītās dalībvalstis). Valdes pilnas darba slodzes locekļiem un priekšsēdētājam nav tiesību balsot par minētajiem lēmumiem

Attiecībā uz lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar 18. panta 3. un 4. punktu, un, atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, Uzraudzības padome pieņem lēmumus ar to tās balsojošo locekļu vienkāršu balsu vairākumu, kas ietver to tās locekļu vienkāršu balsu vairākumu, kuri ir no iesaistīto dalībvalstu kompetentajām iestādēm, un to tās locekļu vienkāršu balsu vairākumu, kuri ir no neiesaistīto dalībvalstu kompetentajam iestādēm.”;

(a)   iekļauj šādu 1.a punktu:

“1.a Atkāpjoties no 1. punkta, Uzraudzības padome ir kompetenta ar tās locekļu vienkāršu balsu vairākumu pieņemt lēmumus, ko Valde saskaņā ar 47. panta 3. punktu sagatavojusi 22. panta 1., 2., 3. un 5. punkta, 29.a, 31.a, 32. panta un 35.b līdz 35.d panta piemērošanas nolūkā.

Ja Uzraudzības padome nepieņem lēmumus, ko Valde sagatavojusi 22. panta 1., 2., 3. un 5. punkta, 29.a, 31.a, 32. panta un 35.b līdz 35.h panta piemērošanas nolūkā, tā var grozīt minētos lēmumus. Uzraudzības padome ir kompetenta pieņemt šos grozītos lēmumus ar trīs ceturtdaļu tās locekļu balsu vairākumu.

Ja Uzraudzības padome nepieņem punkta otrajā daļā minētos grozītos lēmumus cik drīz vien iespējams un vēlākais četru mēnešu laikā, lēmumu pieņem Valde.”;

(b)  panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3. Uzraudzības padome pieņem un dara pieejamu atklātībai savu reglamentu. Reglamentā detalizēti izklāsta balsošanas kārtību.”;

(c)    panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4. Locekļi bez balsstiesībām un novērotāji nepiedalās Uzraudzības padomes diskusijās par atsevišķām finanšu iestādēm, ja vien 75. panta 3. punktā vai 1. panta 2. punktā minētajos aktos nav paredzēts citādi.

Pirmo daļu nepiemēro priekšsēdētājam, locekļiem, kas ir arī Valdes locekļi, un Eiropas Centrālās bankas pārstāvim, kuru iecēlusi tās Uzraudzības valde.”;

(29)  regulas III sadaļas 2. nodaļas virsrakstu aizstāj ar šādu:

“2. iedaļa

Valde”

(30)  regulas 45. pantu aizstāj ar šādu:

“45. pantsSastāvs

1. Valdi veido priekšsēdētājs un trīs pilnas darba slodzes locekļi, kas ir kādas dalībvalsts valstspiederīgie. Priekšsēdētājs katram pilnas darba slodzes loceklim uztic skaidri noteiktus politikas un vadības uzdevumus, jo īpaši atbildību par budžeta jautājumiem un jautājumiem, kas saistīti ar iestādes darba programmu, un par konverģences jautājumiem. Viens pilnas darba slodzes loceklis darbojas kā priekšsēdētāja vietnieks un saskaņā ar šo regulu pilda priekšsēdētāja uzdevumus viņa prombūtnē vai pamatotu šķēršļu gadījumā.

2. Pilnas darba slodzes locekļus atlasa, balstoties uz nopelniem, prasmēm, zināšanām par finanšu iestādēm to dažādo uzņēmējdarbības modeļu ietvaros un tirgiem, jo īpaši banku nozarē, tostarp par patērētāju interesēm, kā arī praktisko pieredzi šajā jomā un pieredzi attiecībā uz finanšu uzraudzību un regulējumu. Pilnas darba slodzes locekļiem ir plaša vadības pieredze. Vismaz viens no pilnas darba slodzes locekļiem vienu gadu pirms iecelšanas šajā amatā nav strādājis nevienā no valsts kompetentajām iestādēm. Atlase balstās uz atklātu kandidātu konkursu, kura sludinājums tiek publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un pēc kura Komisija sagatavo kvalificēto kandidātu sarakstu, šajā procesā apspriežoties ar Uzraudzības padomi.

Komisija šo sarakstu iesniedz apstiprināšanai Eiropas Parlamentam. Pēc saraksta apstiprināšanas Padome pieņem lēmumu par Valdes pilnas darba slodzes locekļu ▌iecelšanu amatā. Valdes sastāvs ir sabalansēts un samērīgs un atspoguļo visu Savienību kopumā.

3. Ja Valdes pilnas darba slodzes loceklis vairs neatbilst 46. panta nosacījumiem vai ir izdarījis smagu pārkāpumu, Eiropas Parlaments un Padome, rīkojoties pēc savas iniciatīvas vai pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, ko apstiprinājis Eiropas Parlaments, var pieņemt lēmumu par viņa atbrīvošanu no amata.

4. Pilnas darba slodzes locekļu pilnvaru termiņš ir pieci gadi, un to drīkst pagarināt vienu reizi. Deviņos pēdējos mēnešos pirms priekšsēdētāja pilnas darba slodzes locekļa piecu gadu pilnvaru termiņa beigām Uzraudzības padome izvērtē:

a) rezultātus, kas sasniegti pirmajā pilnvaru termiņā, un to, kā tie sasniegti;

b) iestādes paredzamos pienākumus un vajadzības nākamajos gados.

Komisija, ņemot vērā šo izvērtējumu, Padomei iesniedz sarakstu ar tiem pilnas darba slodzes locekļiem, kuru pilnvaru termiņš būtu pagarināms. Padome, balstoties uz šo sarakstu un ņemot vērā novērtējumu, var pagarināt pilnas darba slodzes locekļu pilnvaru termiņu.”;

(31)  iekļauj šādu 45.a pantu:

“45.a pantsLēmumu pieņemšana

1. Valdes lēmumus pieņem ar tās locekļu vienkāršu balsu vairākumu. Katram loceklim ir viena balss. Ja “par” un “pret” nodoto balsu skaits ir vienāds, izšķirošā balss ir priekšsēdētājam. Ja to pieprasa priekšsēdētājs vai vismaz trīs Valdes locekļi, lēmumi tiek nodoti Uzraudzības padomei.

2. Komisijas pārstāvis Valdes sanāksmēs piedalās bez balsstiesībām, izņemot jautājumus, kas minēti 63. pantā.

3. Valde pieņem savu reglamentu un publisko to.

4. Valdes sanāksmes sasauc priekšsēdētājs pēc savas iniciatīvas vai pēc kāda Valdes locekļa pieprasījuma, un tās vada priekšsēdētājs.

Valde sanāk kopā pirms katras Uzraudzības padomes sanāksmes un tik bieži, cik Valde to uzskata par nepieciešamu. Valde regulāri sniedz pārskatu Uzraudzības padomei un sanāk kopā vismaz vienpadsmit reizes gadā.

5. ▌Dalībnieki bez balsstiesībām nepiedalās Valdes diskusijās par atsevišķām finanšu iestādēm.

5.a Uzraudzības padomei ir tiesības nosūtīt Valdei īpašus informācijas pieprasījumus.”;

(32)  iekļauj šādu 45.b pantu:

“45.b pantsIekšējās komitejas

Valde var izveidot iekšējās komitejas konkrētu tai uzticēto uzdevumu izpildei.”;

(33)  regulas 46. pantu aizstāj ar šādu:

“46. pants

Valdes neatkarība

Valdes locekļi rīkojas neatkarīgi un objektīvi vienīgi Savienības kopējās interesēs un nelūdz un nepieņem Savienības iestāžu vai struktūru, nevienas ▌valdības vai citas publiskās vai privātās struktūras norādījumus.

Valdes locekļi neieņem nekādus amatus valsts, Savienības vai starptautiskā līmenī.

Nedz dalībvalstis, Savienības iestādes vai struktūras, nedz jebkādas citas publiskās vai privātās struktūras necenšas ietekmēt Valdes locekļus viņu uzdevumu pildīšanā.”;

(34)  regulas 47. pantu aizstāj ar šādu:

“47. pantsUzdevumi

1. Valde nodrošina, ka iestāde īsteno tās misiju un pilda tai saskaņā ar šo regulu uzticētos uzdevumus. Tā veic visus nepieciešamos pasākumus un jo īpaši pieņem iekšējās administratīvās instrukcijas un publicē paziņojumus, lai nodrošinātu iestādes darbību saskaņā ar šo regulu.

2. Valde ierosina ikgadējo un daudzgadu darba programmu, kas jāpieņem Uzraudzības padomei.

3. Valde īsteno budžeta pilnvaras saskaņā ar 63. un 64. pantu.

Valde ir kompetenta rīkoties un pieņemt lēmumus 17. un 19. panta, 22. panta 4. punkta un 30. ▌panta piemērošanas nolūkā. Regulas 22. panta 1., 2., 3. un 5. panta, 29.a, 31.a un 32. panta un 35.b līdz 35.d panta piemērošanas nolūkā Valde ir kompetenta sagatavot lēmumus, uz kuriem attiecas 44. panta 1.a punktā noteiktā lēmumu pieņemšanas procedūra. Valde informē Uzraudzības padomi par visiem lēmumiem, kurus tā sagatavo un pieņem.

3.a Valde izskata visus jautājumus, par kuriem lemj Uzraudzības padome, un par katru no tiem sniedz atzinumu ▌.

4. Valde pieņem iestādes personāla politikas plānu un saskaņā ar 68. panta 2. punktu nepieciešamos Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumu (“Civildienesta noteikumi”) īstenošanas pasākumus.

5. Valde saskaņā ar 72. pantu pieņem konkrētos noteikumus par tiesībām piekļūt iestādes dokumentiem.

6. Valde iesniedz Uzraudzības padomei apstiprināšanai priekšlikumu par iestādes gada darbības ziņojumu — tostarp par to, kā pildīti priekšsēdētāja pienākumi —, kas sagatavots, balstoties uz 9. punkta f) apakšpunktā minēto gada ziņojuma projektu.

7. Saskaņā ar 58. panta 3. un 5. punktu Valde ieceļ un atbrīvo no amata Apelācijas padomes locekļus, pienācīgi ņemot vērā Uzraudzības padomes priekšlikumu.

8. Valdes locekļi publisko informāciju par visām notikušajam sanāksmēm un jebkādu baudīto viesmīlību. Izdevumus reģistrē publiski saskaņā ar Civildienesta noteikumiem.

9. Atbildīgā locekļa konkrētie uzdevumi ir šādi:

a) īstenot iestādes gada darba programmu atbilstoši Uzraudzības padomes norādījumiem un Valdes kontrolē;

b) veikt visus nepieciešamos pasākumus un jo īpaši pieņemt iekšējās administratīvās instrukcijas un publicēt paziņojumus, lai nodrošinātu iestādes darbību saskaņā ar šo regulu;

c) sagatavot 47. panta 2. punktā minēto daudzgadu darba programmu;

d) katru gadu līdz 30. jūnijam sagatavot nākamā gada darba programmu, kas minēta 47. panta 2. punktā;

e) sagatavot provizorisko iestādes budžeta projektu saskaņā ar 63. pantu un izpildīt iestādes budžetu saskaņā ar 64. pantu;

f) sagatavot gada ziņojuma projektu, kurā ietverta sadaļa par iestādes regulatīvajām un uzraudzības darbībām un sadaļa par finanšu un administratīvajiem jautājumiem;

g) attiecībā uz iestādes personālu īstenot 68. pantā noteiktās pilnvaras un pārvaldīt personāla jautājumus.”;

(35)  regulas 48. pantu groza šādi:

(a)  panta 1. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Priekšsēdētājs ir kādas dalībvalsts valstspiederīgais un atbild par Uzraudzības padomes darba sagatavošanu un ▌Uzraudzības padomes un Valdes sanāksmju vadīšanu.”;

(b)  panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Lai izraudzītos priekšsēdētāju, Komisija izveido Atlases komiteju, kuras sastāvā ir sešas augsta līmeņa neatkarīgas personas. Eiropas Parlaments, Padome un Komisija katrs ieceļ divus Atlases komitejas locekļus. Atlases komiteja no savu locekļu vidus ieceļ priekšsēdētāju. Atlases komiteja ar vienkāršu balsu vairākumu pieņem lēmumu par paziņojuma par vakanci publicēšanu, atlases kritērijiem, konkrētā darba aprakstu, pretendentu kopuma sastāvu, kā arī par metodi, ar kuras palīdzību rūpīgi pārbauda pretendentu kopumu, lai izveidotu no dzimuma aspekta līdzsvarotu kandidātu sarakstu, kurā ir vismaz divi kandidāti. Neizšķirta balsojuma gadījumā izšķirošā balss ir Atlases komitejas priekšsēdētājam.

Priekšsēdētāju izraugās, pamatojoties uz nopelniem, prasmēm un zināšanām par finanšu iestādēm un tirgiem, jo īpaši banku darbības jomā, un izmantojot atklātu kandidātu konkursu, par ko tiek publicēts paziņojums Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Priekšsēdētājam ir ilguma ziņā ievērojama atzīta pieredze finanšu uzraudzībā un regulēšanā, kā arī augstākā līmeņa vadībā, viņš spēj demonstrēt vadīšanas iemaņas un augstus efektivitātes, spēju un integritātes standartus, un viņam ir apliecinātas vismaz divu Savienības oficiālo valodu zināšanas.

Atlases komiteja iesniedz priekšsēdētāja amata kandidātu sarakstu ▌Eiropas Parlamentam un Padomei. Eiropas Parlaments var uzaicināt atlasītos kandidātus piedalīties slēgtās vai atklātās uzklausīšanās, iesniegt kandidātiem rakstiskus jautājumus, izteikt iebildumus pret kāda kandidāta izraudzīšanos un ieteikt kandidātu, kuram tas dod priekšroku. Eiropas Parlaments un Padome ▌pieņem kopīgu lēmumu par priekšsēdētāja iecelšanu no kandidātu saraksta.

2.a Ja priekšsēdētājs vairs neatbilst pienākumu veikšanai nepieciešamajiem nosacījumiem, tajā skaitā 49. pantā minētajiem nosacījumiem, vai ir atzīts par vainīgu nopietnā pārkāpumā, Eiropas Parlaments un Padome, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu vai pēc savas iniciatīvas var pieņemt kopīgu lēmumu atbrīvot viņu no amata. Izstrādājot priekšlikumu, Eiropas Komisija apspriežas ar valstu kompetentajām iestādēm.”;

(ba)  panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3. Priekšsēdētāja pilnvaru termiņš ir astoņi gadi, un tas nav pagarināms.”;

(c)  panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4. Deviņu mēnešu laikposmā pirms priekšsēdētāja astoņu gadu pilnvaru termiņa beigām Uzraudzības padome izvērtē:

a) pirmajā pilnvaru termiņā gūtos rezultātus un veidu, kādā tie tika panākti;

b) iestādes pienākumus un vajadzības nākamajos gados.

Punkta pirmajā daļā minētās izvērtēšanas nolūkā Uzraudzības padome no savu locekļu vidus ieceļ priekšsēdētāja pagaidu aizstājēju.”;

(d)  panta 5. punktu svītro;

(35a)  regulas 49. pantu aizstāj ar šādu:

“49. pants

Priekšsēdētāja neatkarība

Neskarot Uzraudzības padomes lomu attiecībā uz priekšsēdētāja uzdevumiem, priekšsēdētājs nelūdz un nepieņem Savienības iestāžu vai struktūru, nevienas▐ valdības vai jebkuras citas valsts vai privātas struktūras norādījumus.

Nedz dalībvalstis, Savienības iestādes vai struktūras, nedz jebkāda cita valsts vai privāta struktūra necenšas ietekmēt priekšsēdētāju, tam pildot savus pienākumus.

Saskaņā ar 68. pantā minētajiem Civildienesta noteikumiem priekšsēdētājam pēc pienākumu pildīšanas beigām joprojām ir pienākums izturēties godprātīgi un diskrēti attiecībā uz konkrētu amatu vai priekšrocību pieņemšanu.”;

(36)  regulas 49.a pantu aizstāj ar šādu:

“49.a pantsIzdevumi

Priekšsēdētājs divu nedēļu laikā pēc attiecīgās sanāksmes publisko informāciju par visām notikušajām sanāksmēm, kurās piedalījušās ārējas ieinteresētās personas, un par jebkādu baudīto viesmīlību. Izdevumus publiski reģistrē saskaņā ar Civildienesta noteikumiem.”;

(37)  regulas 50., 51., 52., 52.a un 53. pantu svītro;

(38)  regulas 54. pantu groza šādi:

(a)  ▌panta 2. punktu aizstāj ar šādu ▌:

“2. Apvienotajai komitejai ir foruma funkcijas, kurā iestāde regulāri un cieši sadarbojas ar Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi) un Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), lai nodrošinātu starpnozaru konsekvenci — vienlaikus pilnībā ņemot vērā nozaru īpatnības —, jo īpaši — ja tas prasīts Savienības tiesību aktos — attiecībā uz:

finanšu konglomerātiem un pārrobežu konsolidāciju,

grāmatvedību un revīziju,

mikrouzraudzības rezultātā izstrādātu starpnozaru tendenču, risku un finanšu stabilitātes apdraudējumu analīzi,

privāto klientu ieguldījumu projektiem,

kiberdrošību,

informācijas un paraugprakses apmaiņu ar ESRK un ▌EUI,

mazumtirdzniecības finanšu pakalpojumiem un patērētāju un ieguldītāju aizsardzības jautājumiem,

proporcionalitātes principa piemērošanu.”;

(c)  iekļauj šādu 2.a punktu:

Attiecībā uz iestādes uzdevumiem, kas saistīti ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas novēršanu un apkarošanu, apvienotā komiteja darbojas kā forums, kurā iestāde regulāri un cieši sadarbojas ar Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi jautājumos, kas saistīti ar mijiedarbību starp 8. panta 1. punkta l) apakšpunktā minētās iestādes īpašajiem uzdevumiem un Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādei un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei uzticētajiem uzdevumiem.

Apvienotā komiteja var palīdzēt Komisijai novērtēt nosacījumus un tehniskās specifikācijas un procedūras centralizēto automatizēto mehānismu drošas un efektīvas savstarpējās savienojamības nodrošināšanai Direktīvas (ES) 2018/843 32.a panta 5. punktā minētā ziņojuma sagatavošanas nolūkā, kā arī efektīvā reģistru savstarpējā savienojamībā saskaņā ar Direktīvu (ES) 2018/843.”;

(39)  regulas 55. pantu aizstāj ar šādu:

“55. pantsSastāvs

1. Apvienoto komiteju veido EUI priekšsēdētāji▐.

2. Vienu valdes locekli, vienu Komisijas pārstāvi, ESRK otro priekšsēdētāju un attiecīgā gadījumā Apvienotās komitejas jebkuras apakškomitejas priekšsēdētāju aicina piedalīties Apvienotās komitejas, kā arī attiecīgā gadījumā jebkuru 57. pantā minēto apakškomiteju sanāksmēs kā novērotājus.

3. Apvienotās komitejas priekšsēdētāju ieceļ uz vienu gadu pēc rotācijas principa no EUI priekšsēdētāju vidus. Apvienotās komitejas priekšsēdētājs ir ESRK otrais priekšsēdētāja vietnieks.

4. Apvienotā komiteja pieņem un publicē savu reglamentu. Apvienotā komiteja var uzaicināt novērotājus. Apvienotā komiteja kopīgās nostājas pieņem vienprātīgi.

Apvienotā komiteja tiekas vismaz reizi trīs mēnešos.

4.a Iestādes priekšsēdētājs regulāri apspriežas ar Uzraudzības padomi par jebkādu Apvienotās komitejas un tās apakškomiteju sanāksmēs pieņemtu nostāju un informē par to.”;

(39a)  Regulas 56. pantu aizstāj ar šādu:

“56. pantsKopējas nostājas un kopēji akti

Regulas II nodaļā noteikto uzdevumu satvarā, un jo īpaši ņemot vērā Direktīvas 2002/87/EK īstenošanu, iestāde attiecīgā gadījumā cenšas vienoties par kopēju nostāju attiecīgi ar Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi) un Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi).

Gadījumos, kad to paredz Savienības tiesību akti, aktus atbilstīgi šīs regulas 10. līdz▐ 19. pantam saistībā ar Direktīvas 2002/87/EK un jebkuru citu to 1. panta 2. punktā minēto Savienības aktu piemērošanu, kuri ietilpst arī Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes) vai Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes) kompetencē, līdztekus pieņem iestāde, Eiropas Uzraudzības iestāde (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju komiteja) un Eiropas Uzraudzības iestāde (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde).

Ja iestādes lēmums atšķiras no 1. punktā minētās kopīgās nostājas vai ja lēmumu nebija iespējams pieņemt, iestāde nekavējoties informē Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par šādas situācijas iemesliem.”;

(39b)  regulas 57. pantu aizstāj ar šādu:

“57. pantsApakškomitejas

1. Apvienotā komiteja var izveidot apakškomitejas, lai tās Apvienotajai komitejai sagatavotu kopīgu nostāju un kopīgu aktu projektus.

2. Apakškomiteju veido EUI priekšsēdētāji un viens augsta līmeņa pārstāvis no attiecīgās kompetentās iestādes pašreizējā personāla katrā dalībvalstī.

3. Apakškomiteja ievēlē priekšsēdētāju no attiecīgo kompetento iestāžu pārstāvju vidus, un priekšsēdētājs ir arī novērotājs Apvienotajā komitejā.

3.a Regulas 56. panta piemērošanas nolūkā izveido Apvienotās komitejas Finanšu konglomerātu apakškomiteju.

4. Apvienotā komiteja savā tīmekļa vietnē publisko visas izveidotās apakškomitejas, tajā skaitā to pilnvaras un locekļu sarakstu ar viņu attiecīgajām funkcijām apakškomitejā.”;

(40)  regulas 58. pantu groza šādi:

(-a)  panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Ar šo tiek izveidota Eiropas uzraudzības iestāžu Apelācijas padome.”;

(-aa)  panta 2. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

2. “Apelācijas padomi veido seši locekļi un seši aizstājēji, kas ir personas ar labu reputāciju, kuras var apliecināt atbilstīgas zināšanas par Savienības tiesību aktiem un starptautiska darba pieredzi, kas ir pietiekami augstā līmenī banku darbības, apdrošināšanas, aroda pensiju, vērtspapīru tirgu vai citu finanšu pakalpojumu jomā, izņemot kompetento iestāžu un citu valsts vai Savienības iestāžu tā brīža personālu, kas ir iesaistīts iestādes darbībās, un Banku nozares ieinteresēto personu grupas locekļus. Apelācijas padomes locekļi ir kādas dalībvalsts valstspiederīgie un labi pārvalda vismaz divas no Savienības oficiālajām valodām. Apelācijas padomē ir pārstāvēti speciālisti ar pietiekamām juridiskām zināšanām, lai sniegtu iestādei profesionālas juridiskās konsultācijas par to, vai tā savas pilnvaras īsteno likumīgi un proporcionāli.”;

(a)  panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3. Divus Apelācijas padomes locekļus un divus vietniekus ieceļ iestādes Valde no Komisijas piedāvātā kandidātu saraksta pēc tam, kad Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēts publisks aicinājums izteikt interesi, un pēc konsultēšanās ar Uzraudzības padomi.

Pēc kandidātu saraksta saņemšanas Eiropas Parlaments var uzaicināt Apelācijas padomes locekļa un aizstājēja amata kandidātus pirms to iecelšanas amatā sniegt tajā paziņojumu un atbildēt uz jebkādiem tā deputātu uzdotiem jautājumiem.

Eiropas Parlaments var uzaicināt Apelācijas padomes locekļus sniegt tajā tā priekšā paziņojumu un atbildēt uz jebkādiem tā deputātu uzdotiem jautājumiem ikreiz, kad tas tiek prasīts.”;

(b)  panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5. Apelācijas padomes locekli, kuru iecēlusi iestādes Valde, neatbrīvo no amata pilnvaru termiņa laikā, ja vien nav pierādīta viņa vaina nopietnos pārkāpumos, un Valde pieņem šādu lēmumu pēc konsultēšanās ar Uzraudzības padomi.”;

(ba)  panta 8. punktu aizstāj ar šādu:

“8. EUI ar Apvienotās komitejas starpniecību nodrošina Apelācijas padomei atbilstīgu darbības un pastāvīgu sekretariāta atbalstu.”;

(41)  regulas 59. panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem:

“1. Pieņemot lēmumus, Apelācijas padomes locekļi darbojas neatkarīgi. Viņiem nav saistoši nekādi norādījumi. Viņi neveic citus pienākumus iestādē, tās Valdē vai Uzraudzības padomē.

2. Apelācijas padomes locekļi un darbības un sekretariāta atbalstu sniedzošie iestādes darbinieki nepiedalās apelācijas tiesvedībā, kurā viņi ir personīgi ieinteresēti, ja viņi iepriekš ir pārstāvējuši vienu no tiesvedībā iesaistītajām pusēm vai ir piedalījušies tā lēmuma pieņemšanā, par kuru iesniegta apelācija.”;

(42)  regulas 60. panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem:

“1. Jebkura fiziska vai juridiska persona, tostarp kompetentās iestādes, var pārsūdzēt 16., 16.a, 17., 18., 19. un 35. pantā minēto iestādes lēmumu, tostarp attiecībā uz tā proporcionalitāti, un jebkuru citu lēmumu, ko iestāde pieņēmusi saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem Savienības aktiem un kas ir adresēts šai personai, vai lēmumu, kas, lai gan ir noformēts kā lēmums, kurš adresēts citai personai, tieši un individuāli skar šo personu.

2. Apelāciju kopā ar tās pamatojumu iestādei iesniedz rakstiski trīs mēnešu laikā pēc lēmuma paziņošanas dienas attiecīgajai personai vai, ja šāda paziņojuma nav, pēc dienas, kurā iestāde publicējusi savu lēmumu.

Apelācijas padome pieņem lēmumu trīs mēnešu laikā pēc apelācijas iesniegšanas.”;

(43)  regulas 62. pantu groza šādi:

(a)  panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Iestādes ieņēmumus, neskarot citus ieņēmumu veidus, veido jebkāda turpmāk minēto elementu kombinācija:

a) Savienības izlīdzinošā iemaksa, kas iekļauta Savienības vispārējā budžetā (Komisijas iedaļā) un ir vismaz 35 % no iestādes lēstajiem ieņēmumiem;

aa) obligātās iemaksas līdz 65 % apmērā no lēstajiem iestādes ieņēmumiem, kas saņemti no valstu publiskajām kompetentajām iestādēm par finanšu iestāžu uzraudzību;

b) atkarībā no katrai iestādei specifiskās uzraudzības tvēruma izmaiņām — finanšu iestāžu ikgadējās iemaksas, kas balstās uz gada lēstajiem izdevumiem par darbībām, kuras noteiktas šajā regulā un 1. panta 2. punktā minētajos Savienības aktos, attiecībā uz katru dalībnieku kategoriju iestādes kompetences jomā;

c) maksas, kas iestādei samaksātas Savienības tiesību aktu attiecīgajos instrumentos noteiktajos gadījumos;

d) dalībvalstu vai novērotāju ▌iemaksas;

e) maksas par publikācijām, mācībām un jebkādiem citiem pakalpojumiem, kurus pieprasījušas kompetentās iestādes.

1.a Iestādes gūtie ieņēmumi neietekmē tās neatkarību un objektivitāti.”;

(aa)  panta 4. punktam pievieno šādu daļu:

“Aplēšu pamatā ir 47. panta 2. punktā minētās gada darba programmas mērķi un gaidāmie rezultāti, un tajā tiek ņemti vērā šo mērķu un gaidāmo rezultātu sasniegšanai nepieciešamie finanšu līdzekļi.”;

(b)  pievieno šādu ▌punktu:

5. Dalībvalstu un novērotāju brīvprātīgās iemaksas, kas minētas 1. punkta d) apakšpunktā, nepieņem gadījumā, ja to pieņemšana viestu šaubas par iestādes neatkarību un objektivitāti.”;

(45)  regulas 63. pantu aizstāj ar šādu:

“63. pantsBudžeta izveide

1.  Atbildīgais loceklis ik gadu sagatavo iestādes provizorisko vienotā programmdokumenta projektu nākamajiem trim finanšu gadiem, kurā norādīti lēstie ieņēmumi un izdevumi, kā arī informācija par personālu, un kurš balstās uz gada un daudzgadu programmām, un kopā ar štatu sarakstu pārsūta to Valdei un Uzraudzības padomei.

1.a  Priekšsēdētājs Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz vienotā programmdokumenta projektu, un pēc tam Uzraudzības padome, pamatojoties uz Valdes apstiprināto projektu, ▌pieņem vienotā programmdokumenta projektu trīs turpmākajiem finanšu gadiem.

1.b  Valde vienoto programmdokumentu nosūta Komisijai, Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Revīzijas palātai līdz 31. janvārim. Neskarot ikgadējā budžeta pieņemšanu, Eiropas Parlaments apstiprina vienoto programmdokumentu.

2.  Komisija saskaņā ar Līguma 313. un 314. pantu un ņemot vērā vienoto programmdokumentu, Savienības budžeta projektā iekļauj tāmes, ko tā uzskata par vajadzīgām štatu sarakstam, un izlīdzinošās iemaksas summu, kas tiks segta no Savienības vispārējā budžeta.

3.  Iestādes štatu sarakstu pieņem budžeta lēmējinstitūcija. Budžeta lēmējinstitūcija apstiprina iestādei paredzētās izlīdzinošās iemaksas apropriācijas un iestādes kopējo izdevumu maksimālo apjomu.

4.  Iestādes budžetu pieņem Uzraudzības padome. Tas kļūst par galīgo budžetu pēc Savienības vispārējā budžeta galīgās pieņemšanas. Vajadzības gadījumā to attiecīgi koriģē.

5.  Valde nekavējoties informē budžeta lēmējinstitūciju par nodomu īstenot projektus, kam var būt ievērojama finansiālā ietekme uz tās budžeta finansējumu, jo īpaši projektus, kas saistīti ar īpašumu, piemēram, ēku īri vai iegādi.

5.a  Budžeta lēmējinstitūcija apstiprina jebkādu projektu, kuram var būt ievērojama finansiāla vai ilgtermiņa ietekme uz iestādes budžeta finansēšanu, jo īpaši jebkādus projektus, kas saistīti ar īpašumu, piemēram, ēku īri vai iegādi, tostarp līguma laušanas klauzulas.”;

(46)  regulas 64. pantu aizstāj ar šādu:

“64. pantsBudžeta izpilde un kontrole

“1. Atbildīgais loceklis pilda kredītrīkotāja funkcijas un izpilda iestādes ikgadējo budžetu.

2. Iestādes grāmatvedis, kas ir neatkarīgs, provizoriskos pārskatus līdz nākamā gada 1. martam nosūta Komisijas grāmatvedim un Revīzijas palātai. Regulas 70. pants neliedz iestādei iespēju sniegt Eiropas Revīzijas palātai jebkādu informāciju, ko tā pieprasa un kas ir Revīzijas palātas kompetencē.

3. Iestādes grāmatvedis Komisijas grāmatvedim līdz nākamā gada 1. martam nosūta konsolidācijas nolūkā nepieciešamo grāmatvedības informāciju tādā veidā un formātā, kādu noteicis Komisijas grāmatvedis.

4. Iestādes grāmatvedis līdz nākamā gada 31. martam arī nosūta Uzraudzības padomes locekļiem, Eiropas Parlamentam, Padomei un Revīzijas palātai ziņojumu par finanšu gada budžeta un finanšu pārvaldi.

5. Iestādes grāmatvedis, rīkojoties pats uz savu atbildību, sagatavo iestādes galīgos pārskatus pēc tam, kad saskaņā ar Finanšu regulas 148. pantu ir ņemti vērā Revīzijas palātas apsvērumi par iestādes provizoriskajiem pārskatiem. Atbildīgais loceklis nosūta šos pārskatus Uzraudzības padomei, kas par tiem sniedz atzinumu.

6. Iestādes grāmatvedis galīgos pārskatus kopā ar Uzraudzības padomes atzinumu līdz nākamā gada 1. jūlijam nosūta Komisijas grāmatvedim, Eiropas Parlamentam, Padomei un Revīzijas palātai.

Iestādes grāmatvedis Komisijas grāmatvedim līdz 1. jūlijam nosūta arī konsolidācijas nolūkā nepieciešamo ziņojumu paketi standartizētā formātā, kuru noteicis Komisijas grāmatvedis.

7. Galīgos pārskatus līdz nākamā gada 15. novembrim publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

8. Atbildīgais loceklis līdz 30. septembrim nosūta Revīzijas palātai atbildi attiecībā uz tās apsvērumiem. Šīs atbildes kopiju viņš nosūta arī Valdei un Komisijai.

9. Atbildīgais loceklis Eiropas Parlamentam pēc tā pieprasījuma un saskaņā ar Finanšu regulas 165. panta 3. punktu iesniedz visu informāciju, kas nepieciešama attiecīgā finanšu gada budžeta izpildes apstiprinājuma procedūras pienācīgai piemērošanai.

10. Pēc Padomes ieteikuma, kas pieņemts ar kvalificētu balsu vairākumu, Eiropas Parlaments līdz N+2 gada 15. maijam sniedz iestādei apstiprinājumu par N finanšu gada budžeta izpildi.

Iestāde sniedz argumentētu atzinumu par Eiropas Parlamenta nostāju un jebkādiem citiem konstatējumiem, ko Eiropas Parlaments izdarījis budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras laikā.”;

(46a)  iekļauj šādu 64.a pantu:

“64.a pantsIestādes iekšējā revīzija

Iestāde izveido Iekšējās revīzijas komiteju, kas Eiropas Parlamentam un Padomei sniedz atzinumu par tās budžeta daļas izpildi, kuru nefinansē no Savienības budžeta.”;

(47)  Regulas 65. pantu aizstāj ar šādu:

“65. pantsFinanšu noteikumi

Iestādei piemērojamos finanšu noteikumus pieņem Valde pēc apspriešanās ar Komisiju. Minētie noteikumi nedrīkst novirzīties no tiem, kas Komisijas Deleģētajā regulā (ES) Nr. 1271/2013* noteikti struktūrām, kuras minētas Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 208. pantā, izņemot, ja to prasa konkrētas operacionālās vajadzības saistībā ar iestādes darbību un Komisija tam ir devusi iepriekšēju piekrišanu.

*  Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 1271/2013 (2013. gada 30. septembris) par finanšu pamatregulu struktūrām, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 208. pantā (OV L 328, 7.12.2013., 42. lpp.).”;

(48)  regulas 66. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Nolūkā apkarot krāpšanu, korupciju un citas nelikumīgas darbības iestādei ir bez ierobežojumiem piemērojama Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013**.

** Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).”;

(49)  Regulas 68. pantu groza šādi:

(a)    panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem:

“1. Uz iestādes personālu, ieskaitot Valdes pilnas darba slodzes locekļus un tās priekšsēdētāju, attiecas Civildienesta noteikumi, Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība un Savienības iestāžu kopīgi pieņemtie to piemērošanai paredzētie noteikumi.

2. Valde, vienojoties ar Komisiju, pieņem nepieciešamos īstenošanas pasākumus saskaņā ar Civildienesta noteikumu 110. pantā paredzēto kārtību.”;

(b)  panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4. Valde pieņem noteikumus, ar ko atļauj darbam iestādē norīkot dalībvalstu ekspertus.”;

(50)  regulas 70. pantu groza šādi:

(a)  panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Uz Uzraudzības padomes locekļiem un visiem iestādes darbiniekiem, ieskaitot pagaidu kārtā norīkotos dalībvalstu ierēdņus, un visām citām personām, kas iestādes labā pilda uzdevumus uz līguma pamata, attiecas dienesta noslēpuma ievērošanas prasības saskaņā ar LESD 339. pantu un attiecīgajiem Savienības tiesību aktu noteikumiem, arī pēc pienākumu pildīšanas beigām.

Civildienesta noteikumu 16. pantu piemēro visiem iestādes personāla locekļiem, tostarp dalībvalstu uz laiku norīkotajiem ierēdņiem un visām citām personām, kuras pēc iestādes rīkojuma pilda uzdevumus uz līguma pamata.”;

(b)  panta 2. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

Panta 1. punktā un šā punkta pirmajā daļā noteiktais pienākums neliedz iestādei un kompetentajām iestādēm izmantot informāciju 1. panta 2. punktā minēto aktu izpildes nodrošināšanai un jo īpaši juridiskajām procedūrām attiecībā uz lēmumu pieņemšanu.”;

(c)  iekļauj šādu 2.a punktu:

Valde un Uzraudzības padome nodrošina, ka uz fiziskajām personām, kuras tieši vai netieši, pastāvīgi vai sporādiski sniedz pakalpojumus saistībā ar iestādes uzdevumiem, ieskaitot amatpersonas un citas personas, kuras šajā nolūkā pilnvarojusi Valde un Uzraudzības padome vai iecēlušas kompetentās iestādes, attiecas dienesta noslēpuma ievērošanas prasības, kas līdzvērtīgas iepriekšējos punktos noteiktajām.

Tādas pašas dienesta noslēpuma ievērošanas prasības attiecas arī uz novērotājiem, kas apmeklē Valdes un Uzraudzības padomes sanāksmes un piedalās iestādes darbībās.”;

(d)  panta 3. un 4. punktu aizstāj ar šādu:

“3. Panta 1. un 2. punkts neliedz iestādei apmainīties ar informāciju ar kompetentajām iestādēm saskaņā ar šo regulu un citiem ▌Savienības tiesību aktiem.

Panta 1. un 2. punktu nepiemēro nevienai personai, kas ziņo par draudiem vai kaitējumu sabiedrības interesēm vai atklāj attiecīgu informāciju savu darba attiecību kontekstā.

Panta 2. punktā minētajai informācijai piemēro 1. un 2. punktā minētos dienesta noslēpuma ievērošanas nosacījumus. Iestāde iekšējos kārtības noteikumos nosaka 1. un 2. punktā minēto konfidencialitātes noteikumu īstenošanas praktisko kārtību.

4. Iestāde piemēro Komisijas Lēmumu (ES, Euratom) 2015/444.

4.a Iestādē ir izveidoti īpaši ziņošanas kanāli, lai saņemtu un apstrādātu trauksmes cēlēja sniegtu informāciju par faktiskiem vai iespējamiem Savienības tiesību aktu pārkāpumiem, tiesību aktu ļaunprātīgas izmantošanas gadījumiem vai administratīvām kļūmēm.”;

(51)  regulas 71. pantu aizstāj ar šādu:

“Šī regula neskar dalībvalstu pienākumus attiecībā uz personas datu apstrādi saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679 un iestādes pienākumus attiecībā uz personas datu apstrādi saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 2018/XXX (datu aizsardzības regula, kas attiecas uz ES iestādēm un struktūrām) pienākumu izpildes ietvaros.”;

(52)  regulas 72. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Valde pieņem praktisko kārtību Regulas (EK) Nr. 1049/2001 piemērošanai.”;

(53)  regulas 73. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Valde pieņem lēmumu par valodu iekšējo lietojumu iestādē.”;

(54)  regulas 74. panta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Nepieciešamo kārtību attiecībā uz iestādes izvietošanu dalībvalstī, kurā atrodas tās mītne, un aprīkojumu, kas jānodrošina šai dalībvalstij, kā arī konkrētos noteikumus, kas šajā dalībvalstī piemērojami iestādes darbiniekiem un viņu ģimenes locekļiem, nosaka mītnes līgumā starp iestādi un dalībvalsti, kuru noslēdz pēc Valdes apstiprinājuma saņemšanas.”;

(54a)  regulas 75. panta 2. un 3. punktu aizstāj ar šādiem:

“2. Iestāde sadarbojas ar trešām valstīm, kas minētas 1. punktā, piemērojot 1. panta 2. punktā minētajās iestādes kompetenču jomās par līdzvērtīgiem atzītus tiesību aktus, kā tas paredzēts starptautiskajos nolīgumos, ko Savienība noslēgusi saskaņā ar LESD 218. pantu.”;

3. Saskaņā ar attiecīgajiem 1. un 2. punktā minēto nolīgumu noteikumiem paredz kārtību, ar ko jo īpaši nosaka 1. punktā minēto valstu un jo īpaši valstu, kuras ir Eiropas Ekonomikas zonas dalībnieces, iesaistīšanās iestādes darbā būtību, apjomu un procesuālajiem aspektiem, tostarp noteikumus attiecībā uz finanšu iemaksām un personālu. Tie var paredzēt pārstāvību novērotāja statusā iestādes pārvaldībā, taču ar tiem nodrošina, ka šīs valstis nepiedalās diskusijās, kas attiecas uz atsevišķām finanšu iestādēm, izņemot tiešas intereses gadījumā.”;

(55)  iekļauj šādu 75.a pantu:

“75.a pantsDeleģēšanas īstenošana

1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 35.d panta 2. punkta otrajā daļā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 12. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar nevienu jau spēkā esošu deleģēto aktu.

4. Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5. Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6. Saskaņā ar 35.d panta 2. punkta otro daļu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja trīs mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par trim mēnešiem.”;

(56)  regulas 76. pantu aizstāj ar šādu:

“76. pantsAttiecības ar Eiropas Banku uzraudzītāju komiteju

Iestāde tiek uzskatīta par Eiropas Banku uzraudzītāju komitejas (EBUK) tiesību pārņēmēju. Līdz iestādes izveidošanas dienai visi EBUK aktīvi un pasīvi un visas EBUK nepabeigtās darbības tiek automātiski nodotas iestādei. EBUK sagatavo ziņojumu, kurā atspoguļota tās aktīvu un pasīvu situācija slēgšanas brīdī minētās nodošanas datumā. EBUK un Komisijas locekļi veic minētā ziņojuma revīziju un to apstiprina.”

(57)  iekļauj jaunu 77.a pantu:

77.a pantsPārejas noteikumi

Izpilddirektora, kurš iecelts saskaņā ar šo regulu, kurā pēdējie grozījumi izdarīti ar Direktīvu (ES) 2015/2366, un ir amatā [PB ieraksta datumu, kas ir 3 mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā], uzdevumi un amats beidz pastāvēt minētajā datumā.

Priekšsēdētāja, kurš iecelts saskaņā ar šo regulu, kurā pēdējie grozījumi izdarīti ar Direktīvu (ES) 2015/2366, un ir amatā [PB ieraksta datumu, kas ir 3 mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā], uzdevumi un amats turpina pastāvēt līdz pilnvaru termiņa beigām.

Valdes locekļu, kuri iecelti saskaņā ar šo regulu, kurā pēdējie grozījumi izdarīti ar Direktīvu (ES) 2015/2366, un ir amatā [PB ieraksta datumu, kas ir 3 mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā], uzdevumi un amats beidz pastāvēt minētajā datumā.”;

(57a)  regulas 79. pantu svītro;

(57b)  regulas 80. pantu svītro;

(57c)  regulas 81. pantu aizstāj ar šādu:

“81. pantsIzvērtēšana

1. Līdz ... [18 mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas] un pēc tam ik pēc trīs gadiem Komisija publicē vispārēju pārskatu par pieredzi, kas uzkrāta iestādes darbības un šajā regulā noteikto procedūru rezultātā. Pārskatā inter alia sniedz izvērtējumu par:

a) kompetento iestāžu panākto uzraudzības darbību efektivitāti un konverģenci:

i) ▐ kompetento iestāžu▐ neatkarību un korporatīvai pārvaldībai līdzvērtīgu standartu konverģenci;

ii) iestādes taisnīgumu, objektivitāti un autonomiju;

b) uzraudzītāju kolēģiju darbību;

c) progresu, kas sasniegts attiecībā uz konverģenci krīzes novēršanas, pārvarēšanas un noregulējuma jomā, tostarp Savienības finansēšanas mehānismu jomā;

d) iestādes lomu attiecībā uz sistēmisko risku;

e) regulas 38. pantā noteikto aizsargpasākumu piemērošanu;

f) regulas 19. pantā noteiktās juridiski saistošās vidutāja lomas piemērošanu;

fa) Apvienotās komitejas lēmumu pieņemšanas procedūras darbību;

fb) šķēršļiem pārrobežu konsolidācijai vai ietekmi uz to saskaņā ar šīs regulas 8. pantu.

2. Panta 1. punktā minētajā pārskatā izpēta arī to:

a) vai ir atbilstīgi banku jomas, apdrošināšanas un aroda pensiju jomas, vērtspapīru un finanšu tirgu jomas uzraudzību joprojām īstenot atsevišķi;

b) vai konsultatīvo uzraudzību un uzņēmējdarbības prakses uzraudzību ir atbilstīgi īstenot atsevišķi vai vienai uzraudzības iestādei;

c) vai ir atbilstīgi vienkāršot un nostiprināt EFUS sistēmu, lai nodrošinātu labāku makrolīmeņa un mikrolīmeņa saskaņotību, kā arī saskaņotību starp EUI;

d) vai EFUS attīstība atbilst vispārējai attīstībai;

e) vai EFUS ir pietiekamā mērā nodrošināta daudzveidība un izcilība;

f) vai atbildība un pārredzamība attiecībā uz publicēšanas prasībām ir adekvāta;

g) vai iestādes resursi ir pietiekami, lai tā pildītu savus pienākumus;

h) vai ir lietderīgi iestādes mītnes vietu saglabāt vai pārcelt visas EUI uz vienu mītnes vietu, lai uzlabotu koordināciju starp tām.

2.a Panta 1. punktā minētā pārskata ietvaros Komisija pēc apspriešanās ar visām attiecīgajām iestādēm un ieinteresētajām personām vispusīgi izvērtē saskaņā ar šīs regulas 9.c pantu izdodamo vēstuļu par pasākumu neveikšanu īstenošanu, darbību un to izdošanas efektivitāti.

2.b Komisija 2.a punktā minētos izvērtējumus iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei līdz ... [18 mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas], attiecīgā gadījumā tiem pievienojot leģislatīvu aktu priekšlikumus.

3. Attiecībā uz iestāžu vai Eiropas mēroga iestāžu vai infrastruktūru tiešas uzraudzības jautājumiem un ņemot vērā tirgus norises, iekšējā tirgus stabilitāti un kopējo Savienības kohēziju, Komisija izstrādā gada ziņojumu par to, cik lietderīgi ir uzticēt iestādei papildu uzraudzības pienākumus šajā jomā.

4. Pārskatu un attiecīgā gadījumā visus tam pievienotos priekšlikumus nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.”;

(57d)  pievieno šādu 81.a pantu:

“81.a pantsSaistībā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas novēršanu un apkarošanu iestādei uzticēto īpašo uzdevumu izvērtēšana

1. Komisija pēc apspriešanās ar visām attiecīgajām iestādēm un ieinteresētajām personām vispusīgi izvērtē saskaņā ar šīs regulas 8. panta 1. punkta l) apakšpunktu iestādei uzticēto īpašo uzdevumu īstenošanu, darbību un efektivitāti. Šādas izvērtēšanas ietvaros Komisija analizē mijiedarbību starp šiem uzdevumiem un Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādei un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei uzticētajiem uzdevumiem. Turklāt Komisija, balstoties uz vispusīgu izmaksu un ieguvumu analīzi, kā arī ņemot vērā mērķi nodrošināt konsekvenci, efektivitāti un lietderīgumu, rūpīgi izpēta iespēju atsevišķus uzdevumus, kas saistīti ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanu un apkarošanu, uzticēt jau pastāvošai vai jaunai īpaši šim mērķim izveidotai ES mēroga aģentūrai.

2. Komisija 1. punktā minēto izvērtējumu kā daļu no ziņojuma, kas sagatavojams saskaņā ar Direktīvas (ES) 2018/843 65. pantu, līdz 2022. gada 11. janvārim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei, attiecīgā gadījumā tam pievienojot leģislatīvu aktu priekšlikumus.”.

2. pantsGrozījumi Regulā (ES) Nr. 1094/2010

Regulu (ES) Nr. 1094/2010 groza šādi:

(1)  regulas 1. pantu groza šādi:

(aa)  panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Iestāde rīkojas saskaņā ar pilnvarām, ko tai piešķir šī regula, un atbilstoši Direktīvai 2009/138/EK, izņemot tās IV sadaļu, Direktīvai 2002/92/EK, Direktīvai 2003/41/EK, Direktīvai 2002/87/EK, Direktīvai 2009/103/EK*, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2013/34/ES** un, ciktāl šie akti ir piemērojami apdrošināšanas sabiedrībām, pārapdrošināšanas sabiedrībām, arodpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcijām un apdrošināšanas starpniekiem, attiecīgās daļas Direktīvā 2002/65/EK, ieskaitot visas direktīvas, regulas un lēmumus, kas pamatojas uz minētajiem aktiem, un visus turpmāk pieņemtos juridiski saistošos Savienības aktus, ar ko nosaka iestādes uzdevumus.

*   Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Direktīva 2009/103/EK par civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu izmantošanu un kontroli saistībā ar pienākumu apdrošināt šādu atbildību (OV L 263, 7.10.2009., 11. lpp.).

**  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīva 2013/34/ES par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (OV L 182, 29.6.2013., 19. lpp.).”;

(ab)    panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3. Iestāde rīkojas arī apdrošināšanas sabiedrību, pārapdrošināšanas sabiedrību, finanšu konglomerātu, aroda pensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju un apdrošināšanas starpnieku darbības jomā attiecībā uz jautājumiem, kas nav tiešā 2. punktā minēto aktu darbības jomā, tostarp attiecībā uz jautājumiem, kas skar uzņēmumu pārvaldību, revīzijas un finanšu pārskatus, ņemot vērā ilgtspējīgus uzņēmējdarbības modeļus un mērķi integrēt vides, sociālos un ar pārvaldību saistītos faktorus, ja šādas iestādes darbības ir vajadzīgas, lai nodrošinātu rezultatīvu un konsekventu minēto aktu piemērošanu.”;

(ac)    panta 6. punktu aizstāj ar šādu:

“6. Iestādes mērķis ir aizsargāt sabiedrības intereses, veicinot īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa stabilitāti un finanšu sistēmas efektivitāti Savienības ekonomikai, tās iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Iestāde savas attiecīgās kompetences ietvaros veicina:

a) iekšējā tirgus darbības uzlabošanu, jo īpaši nodrošinot stabilu, efektīvu un konsekventu regulēšanas un uzraudzības līmeni;

b) finanšu tirgu integritātes, pārredzamības, efektivitātes un pienācīgas darbības nodrošināšanu;

c) starptautiskās uzraudzības koordinācijas uzlabošanu;

d) regulējuma arbitrāžas novēršanu un vienlīdzīgu konkurences apstākļu veicināšanu;

e) ar apdrošināšanu, pārapdrošināšanu un aroda pensijām saistītu risku pienācīgas regulācijas un uzraudzības nodrošināšanu;▐

f) patērētāju un klientu aizsardzības uzlabošanu;

fa) uzraudzības konverģences uzlabošanu iekšējā tirgū, tostarp veicinot uz risku balstītu pieeju uzņēmējdarbības uzraudzības veikšanai.

Šajā nolūkā iestāde sekmē konsekventu, efektīvu un konstruktīvu 2. punktā minēto aktu piemērošanu, veicinot uzraudzības konverģenci un sniedzot atzinumus Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai saskaņā ar 16.a pantu ▌.

Pildot ar šo regulu tai noteiktos uzdevumus, iestāde pievērš īpašu uzmanību jebkādiem sistēmiskajiem riskiem, ko rada tirgus iestādes, kuru darbības traucējumi var ietekmēt finanšu sistēmas darbību vai reālo ekonomiku.

Veicot šajā regulā minētos pienākumus, iestāde rīkojas neatkarīgi, objektīvi un nediskriminējošā un pārredzamā veidā visas Savienības interesēs, kā arī ievēro proporcionalitātes principu. Iestāde piemēro pārskatatbildības un integritātes principus un nodrošina, ka šajā ziņā pret visām ieinteresētajām personām izturas taisnīgi.

Iestādes rīcības un pasākumu saturs un veids nepārsniedz šajā regulā vai 2. punktā minētajos aktos noteikto mērķu sasniegšanai nepieciešamo un ir samērīgs ar to iestāžu vai tirgu uzņēmējdarbības risku raksturu, mērogu un sarežģītību, kurus ietekmē iestādes rīcība.”;

(2)  regulas 2. pantu groza šādi:

(a)  panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Iestāde ir daļa no Eiropas Finanšu uzraudzības sistēmas (EFUS). Galvenais EFUS uzdevums ir nodrošināt finanšu sektorā piemērojamo noteikumu pienācīgu īstenošanu, lai saglabātu finanšu stabilitāti un tādējādi nodrošinātu uzticību finanšu sistēmai kopumā un finanšu pakalpojumu klientu efektīvu un pietiekamu aizsardzību.”;

(b)  panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 4. panta 3. punktā minēto lojālas sadarbības principu EFUS puses sadarbojas ar uzticēšanos un pilnīgu savstarpēju cieņu, jo īpaši atbilstīgas un drošas informācijas plūsmas nodrošināšanā starp tām un attiecībā uz Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju.”;

(c)  panta 5. punktā iekļauj šādu daļu:

“Šajā regulā minētā uzraudzība, neskarot dalībvalstu kompetenci, ietver visu kompetento iestāžu visas attiecīgās darbības, kas jāveic saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem leģislatīvajiem aktiem.”;

(2a)  regulas 3. pantu aizstāj ar šādu:

“3. pants

Eiropas Finanšu uzraudzības sistēmas atbildība

1. Regulas 2. panta 2. punkta a) līdz e) apakšpunktā minētās iestādes atskaitās Eiropas Parlamentam un Padomei.

2. Jebkuras tādas izmeklēšanas laikā, kuru Eiropas Parlaments veic saskaņā ar LESD 226. pantu, iestāde pilnībā sadarbojas ar Eiropas Parlamentu.

3. Uzraudzības padome pieņem gada ziņojumu par iestādes darbībām, tostarp par priekšsēdētāja pienākumu izpildi, un katru gadu līdz 15. jūnijam šo ziņojumu nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai, Revīzijas palātai un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai. Ziņojumu publisko.

Pirmajā daļā minētajā gada ziņojumā iestāde iekļauj informāciju par administratīvajiem nolīgumiem, kas panākti ar uzraudzības iestādēm, par starptautiskām organizācijām vai pārvaldes institūcijām trešās valstīs, iestādes sniegto palīdzību Komisijai lēmumu par līdzvērtību sagatavošanā un saskaņā ar 33. pantu iestādes veikto pārraudzību.

4. Pēc Eiropas Parlamenta pieprasījuma priekšsēdētājs piedalās Eiropas Parlamenta rīkotā uzklausīšanā par iestādes darbības rezultātiem. Uzklausīšana notiek vismaz reizi gadā. Priekšsēdētājs sniedz paziņojumu Eiropas Parlamentā un atbild uz jebkādiem tā deputātu uzdotiem jautājumiem ikreiz, kad tas tiek prasīts.

5. Priekšsēdētājs pēc pieprasījuma un vismaz 15 dienas pirms 1.c punktā minētā paziņojuma sniegšanas rakstiski ziņo Eiropas Parlamentam par iestādes darbību.

6. Papildus 11. līdz 18. pantā un 20. un 33. pantā minētajai informācijai ziņojumā iekļauj arī jebkādu attiecīgu informāciju, ko Eiropas Parlaments pieprasījis ad hoc kārtībā.

7. Iestāde mutiski vai rakstiski atbild uz Eiropas Parlamenta vai Padomes uzdotajiem jautājumiem piecu nedēļu laikā no jautājuma saņemšanas.

8. Priekšsēdētājs pēc pieprasījuma piedalās konfidenciālā mutiskā diskusijā aiz slēgtām durvīm ar Eiropas Parlamenta atbildīgās komitejas priekšsēdētāju, priekšsēdētāja vietniekiem un koordinatoriem, ja šāda diskusija ir nepieciešama Eiropas Parlamenta pilnvaru īstenošanai saskaņā ar LESD 226. pantu. Visi diskusijas dalībnieki ievēro dienesta noslēpuma prasības.

9. Iestāde izveido dokumentu reģistru un nosaka to pieejamības statusu.

10. Iestāde Eiropas Parlamentam sniedz jēgpilnu protokola kopsavilkumu par visām Starptautiskās Apdrošināšanas uzraudzītāju asociācijas, Starptautiskās Pensiju uzraudzītāju organizācijas, Finanšu stabilitātes padomes, Starptautisko grāmatvedības standartu padomes un jebkuras citas attiecīgas starptautiskas institūcijas vai struktūras sanāksmēm, kuru temats ir apdrošināšanas, pārapdrošināšanas un pensiju uzraudzība vai kuras to ietekmē.”;

(3)  regulas 4. panta 2. punkta ii) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“ii) attiecībā uz Direktīvām 2002/65/EK un (ES) 2015/849 — iestādes, kas ir kompetentas nodrošināt ▐ finanšu iestāžu atbilstību šo direktīvu prasībām;”;

(4)  regulas 6. pantu groza šādi:

(a)    panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2) Valde, kura veic 47. pantā noteiktos uzdevumus;”;

(b)    panta 4. punktu svītro;

(4a)  regulas 7.a pantam pievieno jaunu daļu:

“Iestādes atrašanās vieta neietekmē iestādes uzdevumu un pilnvaru izpildi, tās pārvaldības struktūras organizāciju, galvenās organizācijas darbību vai tās darbību vispārējo finansēšanu un dod iespēju attiecīgā gadījumā ar citām Savienības aģentūrām kopīgi izmantot administratīvā atbalsta pakalpojumus un telpu apsaimniekošanas pakalpojumus, kas nav saistīti ar iestādes pamatdarbību. Komisija līdz ... [šīs grozošās regulas piemērošanas diena] un pēc tam reizi 12 mēnešos ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par to, kā Eiropas uzraudzības iestādes pilda šo prasību.”

(5)  regulas 8. pantu groza šādi:

(a)    panta 1. punktu groza šādi:

(-i)  punkta a) apakšpunktu groza šādi:

pamatojoties uz 1. panta 2. punktā minētajiem leģislatīvajiem aktiem, veicināt augstas kvalitātes kopēju regulatīvu un uzraudzības standartu un prakses noteikšanu, jo īpaši ▌izstrādājot ▌regulatīvu un īstenošanas tehnisko standartu projektus, pamatnostādnes, ieteikumus un citus pasākumus, tostarp atzinumus saskaņā ar 16.a pantu;”;

(i)  iekļauj šādu aa) apakšpunktu:

“aa) izstrādāt un pastāvīgi atjaunināt Savienības uzraudzības rokasgrāmatu par finanšu iestāžu uzraudzību Savienībā, kurā būtu izklāstīta uzraudzības paraugprakse un kvalitatīvas uzraudzības metodoloģijas un procesi un cita starpā ņemta vērā mainīgā uzņēmējdarbības prakse un modeļi un finanšu iestāžu un tirgu lielums;”;

(iia)  punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b) veicināt juridiski saistošu Savienības aktu konsekventu piemērošanu, jo īpaši veidojot kopēju uzraudzības praksi, nodrošinot 1. panta 2. punktā minēto aktu konsekventu, efektīvu un konstruktīvu piemērošanu, novēršot regulatīvo arbitrāžu, sekmējot un pārraugot uzraudzības neatkarību, veicot starpnieka funkciju un izšķirot domstarpības starp uzraudzības iestādēm, nodrošinot efektīvu un konsekventu finanšu iestāžu uzraudzību un nodrošinot uzraudzītāju kolēģiju konsekventu darbību un veicot pasākumus, inter alia, ārkārtas situācijās;”;

(ii)  panta e) un f) apakšpunktu aizstāj ar šādiem:

“e) ar valstu kompetento iestāžu atbalstu organizēt un veikt kompetento iestāžu izvērtēšanu un saistībā ar to ▐ sniegt šīm kompetentajām iestādēm paredzētus ieteikumus un apzināt paraugprakses un šajā sakarībā izdot pamatnostādnes, lai palielinātu uzraudzības rezultātu konsekvenci;

f) pārraudzīt un izvērtēt tirgus norises, kuras attiecas uz tās kompetences jomu, tostarp attiecīgā gadījumā norises saistībā ar tendencēm ▌inovatīvu finanšu pakalpojumu jomā, kā arī norises saistībā ar vides, sociālo un ar pārvaldību saistīto faktoru tendencēm;”;

(iia)  punkta g) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“g) veikt tirgus analīzi, lai nodrošinātu iestādes pienākumu izpildei nepieciešamo informāciju;”;

(iii)  punkta h) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“h) attiecīgā gadījumā sekmēt apdrošinājuma ņēmēju, pensiju shēmu dalībnieku un labuma guvēju, patērētāju un ieguldītāju aizsardzību, jo īpaši attiecībā uz trūkumiem pārrobežu kontekstā un ņemot vērā saistītos riskus”;

(iiia)  iekļauj šādu ia) un ib) apakšpunktu:

“ia) koordinēt kompetento iestāžu izpildes nodrošināšanas darbības;”

“ib) palīdzēt veidot kopēju Savienības finanšu datu stratēģiju;”

(iiib)  iekļauj šādu ka) apakšpunktu:

“ka) savā tīmekļa vietnē publicēt un regulāri atjaunināt visus regulatīvos tehniskos standartus, īstenošanas tehniskos standartus, pamatnostādnes, ieteikumus un jautājumus un atbildes attiecībā uz katru 1. panta 2. punktā minēto leģislatīvo aktu, tostarp pārskatus, kas attiecas uz tā brīža stāvokli notiekošajā darbā un regulatīvo tehnisko standartu projektu, īstenošanas tehnisko standartu projektu, pamatnostādņu, ieteikumu un jautājumu un atbilžu plānoto pieņemšanas laiku. Šo informāciju dara pieejamu visās Eiropas Savienības darba valodās;”;

(iv)  punkta l) apakšpunktu svītro;

(v)  pievieno šādu m) apakšpunktu:

“m) sniegt konsultācijas attiecībā uz iekšējo modeļu piemērošanu, atvieglināt lēmumu pieņemšanu un sniegt 21.a pantā paredzēto palīdzību;”;

(b)  iekļauj jaunu 1.a punktu:

“1.a Pildot savus uzdevumus saskaņā ar šo regulu, iestāde:

a) izmanto visas tai piešķirtās pilnvaras;

b) pienācīgi ņemot vērā mērķi nodrošināt finanšu iestāžu drošumu un stabilitāti, pilnībā ņem vērā finanšu iestāžu dažādos veidus, uzņēmējdarbības modeļus un lielumu;

c) ņem vērā tehnoloģisko inovāciju, inovatīvus un ilgtspējīgus uzņēmējdarbības modeļus, piemēram, kooperatīvus un savstarpējās sabiedrības, un mērķi integrēt vides, sociālos un ar pārvaldību saistītos faktorus;”;

(c)  panta 2. punktu groza šādi:

(i) iekļauj šādu ca) apakšpunktu:

“ca) sniegt ieteikumus, kā noteikts 29.a un 31.a pantā;”;

(ia) iekļauj šādu da) apakšpunktu:

“da) sniegt brīdinājumus saskaņā ar 9. panta 3. punktu;”;

(ib) iekļauj šādu ga), gb) un gc) apakšpunktu:

“ga) sniegt atzinumus Eiropas Parlamentam, Padomei vai Komisijai, kā noteikts 16.a pantā;

gb) sniegt atbildes uz jautājumiem, kā noteikts 16.b pantā;

gc) izdot vēstules par pasākumu neveikšanu uz noteiktu laiku, kā noteikts 9.a pantā;”;

(ii) punkta h) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“h) vākt vajadzīgo informāciju par finanšu iestādēm, kā noteikts 35. un 35.b pantā.”;

(d)  pievieno šādu 3. punktu:

“3. Pildot šajā pantā minētos uzdevumus ▐ iestāde stingri ievēro 1. līmeņa tiesību aktus un 2. līmeņa pasākumus un piemēro proporcionalitātes un labāka regulējuma principus, tostarp ietekmes novērtējumus, izmaksu un ieguvumu analīzes un atklātas sabiedriskās apspriešanas.

Regulas 10., 15., 16. un 16.a pantā minētās apspriešanas tiek rīkotas pēc iespējas plašāk, lai nodrošinātu iekļaujošu pieeju attiecībā uz visām ieinteresētajām personām un dotu tām pietiekamu laiku atbilžu sniegšanai. Iestāde sniedz un publicē atsauksmes par to, kā apspriešanā iegūtā informācija un viedokļi ir izmantoti regulatīva tehniskā standarta projektā, īstenošanas tehniskā standarta projektā, pamatnostādnēs, ieteikumos un atzinumos.

Iestāde apkopo no ieinteresētajām personām saņemto informāciju tādā veidā, kas ļauj salīdzināt par līdzīgiem jautājumiem rīkotu sabiedrisku apspriešanu rezultātus.”;

(6)  regulas 9. pantu groza šādi:

(-aa)  panta 1. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a) vācot, analizējot un sniedzot informāciju par patēriņa tendencēm, tādām kā mazumtirdzniecības finanšu pakalpojumu un produktu izmaksu un cenu vai tarifu izmaiņas dalībvalstīs;”

(a)  šā panta 1. punktā iekļauj šādu ▐ ab) apakšpunktu:

“ab) izstrādājot riska rādītājus, lai laikus apzinātu potenciālos iemeslus, kuri izraisa kaitējumu patērētājiem un ieguldītājiem;”;

(ba)  panta 1. punktam pievieno šādu da) un db) apakšpunktu:

“da) veicinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus iekšējā tirgū, kurā patērētājiem un apdrošinājuma ņēmējiem ir taisnīga piekļuve salīdzināmiem finanšu pakalpojumiem, produktiem un tiesiskajai aizsardzībai;

db) koordinējot kompetento iestāžu kontrolpirkuma darbības.”;

(c)  panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Iestāde pārrauga jaunās un esošās finansiālās darbības un var saskaņā ar 16. pantu pieņemt pamatnostādnes un ieteikumus, lai veicinātu tirgu drošumu un stabilitāti un regulatīvās un uzraudzības prakses konverģenci un efektivitāti.

2.a Iestāde savas kompetences ietvaros izstrādā standartus par uzņēmējdarbības uzraudzības veikšanu, kas paredzēti valstu kompetentajām iestādēm, piemēram, attiecībā uz minimālajām pilnvarām un uzdevumiem.”;

(d)  panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4. Iestāde kā tās sastāvdaļu izveido Proporcionalitātes jautājumu komiteju, lai nodrošinātu, ka iestādes darbā tiek atspoguļoti atšķirīgie risku veidi, mērogi un sarežģītība, mainīgie uzņēmējdarbības modeļi un prakse, kā arī finanšu iestāžu un tirgu lielums, un Patērētāju aizsardzības un finanšu jomas jauninājumu komiteju, kurā darbojas visas attiecīgās kompetentās ▌iestādes un par patērētāju tiesību aizsardzību atbildīgās iestādes, lai uzlabotu patērētāju aizsardzību un panāktu koordinētu pieeju regulatīvajām un pārraudzības darbībām attiecībā uz jaunām vai novatoriskām finanšu darbībām un sniegtu konsultācijas, ar kurām iestāde iepazīstina Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju. Iestāde cieši sadarbojas ar Eiropas Datu aizsardzības kolēģiju, lai novērstu dublēšanos, nesaskaņotību un juridisko nenoteiktību datu aizsardzības jomā. Iestāde komitejā var ietvert arī valstu datu aizsardzības iestādes.”;

(ba)  panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5. Gadījumos, kas paredzēti 1. panta 2. punktā minētajos leģislatīvajos aktos, un saskaņā ar šo aktu nosacījumiem vai arī, ja to prasa ārkārtas situācija, ievērojot 18. pantu un saskaņā ar tajā paredzētajiem nosacījumiem, iestāde var uz laiku aizliegt vai ierobežot tādu konkrētu finanšu produktu, instrumentu vai darbību mārketingu, izplatīšanu vai pārdošanu, kas var radīt būtisku finansiālu kaitējumu klientiem vai apdraudēt finanšu tirgu pienācīgu darbību un integritāti vai visas Savienības finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitāti.

Iestāde pārskata savu pirmajā daļā minēto lēmumu pēc atbilstīgiem laikposmiem cik ātri vien iespējams un vismaz reizi sešos mēnešos. Iestāde var divas reizes atjaunot aizliegumu vai ierobežojumu, un pēc šā laikposma tas kļūst pastāvīgs, ja vien iestāde nenosaka citādi.

Dalībvalsts var lūgt iestādi pārskatīt savu lēmumu. Šādā gadījumā iestāde saskaņā ar procedūru, kas noteikta 44. panta 1. punkta otrajā daļā, pieņem lēmumu par to, vai tās lēmums paliek spēkā.

Iestāde var arī izvērtēt, vai nepieciešams aizliegt vai ierobežot noteikta veida finansiālu darbību vai praksi, un gadījumos, kad tas ir nepieciešams, informē Komisiju un kompetentās iestādes, lai sekmētu jebkādu šādu aizliegumu vai ierobežojumu pieņemšanu.”;

(6a)  iekļauj šādu 9.a pantu:

“9.a pantsVēstules par pasākumu neveikšanu uz noteiktu laiku

1.  Izņēmuma gadījumos un ja ir izpildīti šajā punktā izklāstītie nosacījumi, iestāde, saskaņojot ar visām attiecīgajām kompetentajām iestādēm, var nosūtīt vēstules par pasākumu neveikšanu uz noteiktu laiku, kuras attiecas uz konkrētiem Savienības tiesību aktu noteikumiem, kuru pamatā ir 1. panta 2. punktā minētie leģislatīvie akti. Šīs vēstules par pasākumu neveikšanu ir iestādes un visu attiecīgo kompetento iestāžu pagaidu apņemšanās nerīkoties gadījumā, kad finanšu iestāde nav izpildījusi konkrētus Savienības tiesību aktu noteikumus, ja attiecīgā finanšu iestāde šos konkrētos noteikumus nevar ievērot, jo pastāv vismaz viens no šādiem iemesliem:

a)   pildot šos noteikumus, finanšu iestāde pārkāptu citu Savienības tiesību aktu normatīvās un regulatīvās prasības;

b)  iestāde noteikumu ievērošanu uzskata par neiespējamu bez papildu 2. līmeņa pasākumiem vai 3. līmeņa norādījumiem;

c)  noteikumu ievērošana nopietni iedragātu vai apdraudētu: uzticēšanos tirgum, patērētāju vai ieguldītāju aizsardzību, finanšu vai preču tirgu pareizu darbību un integritāti vai visas Savienības finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitāti.

Iestāde neizdod vēstules par pasākumu neveikšanu, ja tā uzskata, ka tām būtu negatīva un ar to radītajiem ieguvumiem nesamērojama ietekme uz finanšu tirgu efektivitāti vai patērētāju vai ieguldītāju aizsardzību.

2.  Iestāde vēstulēs par pasākumu neveikšanu precizē, kuri konkrētie Savienības tiesību aktu noteikumi netiek piemēroti, to, kāpēc tā uzskata, ka ir izpildīti 1. punkta nosacījumi, un nepiemērošanas termiņu. Šādas nepiemērošanas ilgums nepārsniedz sešus mēnešus.

3.  Ja iestāde nolemj neizdot vēstuli par pasākumu neveikšanu, tā nekavējoties par to informē Komisiju, Eiropas Parlamentu un Padomi. Divu nedēļu laikā pēc šīs informācijas saņemšanas Komisija, Eiropas Parlaments vai Padome var pieprasīt iestādei pārskatīt tās lēmumu. Pēc Komisijas, Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par divām nedēļām. Gadījumā, ja Komisija, Eiropas Parlaments vai Padome pieprasa iestādei pārskatīt tās lēmumu, iestāde saskaņā ar procedūru, kas noteikta 44. panta 1. punkta otrajā daļā, pieņem lēmumu par to, vai tās lēmums paliek spēkā.

4.  Ja iestāde saskaņā ar 1. līdz 3. punktu ir izdevusi vēstuli par pasākumu neveikšanu, tā nekavējoties to publicē savā tīmekļa vietnē. Iestāde ar pienācīgu regularitāti pārskata lēmumu izdot vēstuli par pasākumu neveikšanu un to var atjaunot tikai uz vienu 6 mēnešu laikposmu. Ja pēc minētā sešu mēnešu laikposma lēmums izdot vēstuli par pasākumu neveikšanu netiek atjaunots, tas automātiski zaudē spēku.”;

(6a)  regulas 10. pantu aizstāj ar šādu:

“10. pantsRegulatīvi tehniskie standarti

1. Ja Eiropas Parlaments un Padome deleģē Komisijai pilnvaru pieņemt regulatīvus tehniskos standartus, izmantojot deleģētus aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, lai nodrošinātu konsekventu saskaņošanu jomās, kas īpaši noteiktas 1. panta 2. punktā minētajos leģislatīvajos aktos, iestāde var izstrādāt regulatīvu tehnisko standartu projektu. Iestāde iesniedz izstrādāto regulatīvo standartu projektu Komisijai apstiprināšanai. Vienlaikus iestāde informēšanas nolūkā šos tehniskos standartus nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.

Regulatīvi tehniskie standarti ir tehniski, tajos neietilpst stratēģiski vai politiski lēmumi, un to saturu nosaka tikai to pamatā esošie leģislatīvie akti. Iestāde pēc iespējas drīz un pilnībā informē Eiropas Parlamentu un Padomi par progresu, kas panākts regulatīvo tehnisko standartu projekta izstrādē.

Pirms to iesniegšanas Komisijai iestāde organizē regulatīvu tehnisko standartu projekta atklātu sabiedrisko apspriešanu un izvērtē iespējamās saistītās izmaksas un ieguvumus saskaņā ar 8. panta 2.a punktu. Iestāde arī prasa konsultāciju 37. pantā minētajai attiecīgajai ieinteresēto personu grupai.

Trīs mēnešu laikā pēc regulatīva tehniskā standarta projekta saņemšanas Komisija pieņem lēmumu par tā apstiprināšanu vai neapstiprināšanu. Ja to prasa Savienības intereses, Komisija var apstiprināt regulatīvu tehniskā standartu projektu daļēji vai ar grozījumiem.

Ja Komisija trīs mēnešu laikā pēc regulatīva tehniskā standarta projekta saņemšanas nepieņem lēmumu par šā standarta pieņemšanu, tā nekavējoties un jebkurā gadījumā pirms minētā trīs mēnešu perioda beigām par to informē Eiropas Parlamentu un Padomi, norādot iemeslus tam, kāpēc tā nevar pieņemt lēmumu, un plānoto apstiprināšanas grafiku, pienācīgi ņemot vērā 1. panta 2. punktā minētā piemērojamā leģislatīvā akta īstenošanas un piemērošanas datumu. Regulatīvā standarta projekta novēlota pieņemšana neliedz Eiropas Parlamentam un Padomei īstenot savas kontroles pilnvaras saskaņā ar13. pantu.

Ja Komisija ir iecerējusi neapstiprināt regulatīva tehniskā standarta projektu vai apstiprināt to daļēji vai ar grozījumiem, tā nosūta regulatīva tehniskā standarta projektu atpakaļ iestādei, paskaidrojot iemeslus, kāpēc tā nevar to apstiprināt, vai attiecīgajā gadījumā izskaidrojot tā grozījumu iemeslus, un savas vēstules kopiju nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei. Iestāde, pamatojoties uz Komisijas ierosinātajiem grozījumiem, sešu nedēļu laikā var veikt grozījumus regulatīva tehniskā standarta projektā un atkārtoti iesniegt tos Komisijai oficiāla atzinuma veidā. Iestāde sava oficiālā atzinuma kopiju nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.

Ja, beidzoties šim sešu nedēļu laikposmam, iestāde nav iesniegusi grozītu regulatīvā tehniskā standarta projektu vai ir iesniegusi regulatīvā tehniskā standarta projektu, kurā grozījumi izdarīti neatbilstīgi Komisijas ierosinātajiem grozījumiem, Komisija var pieņemt regulatīvo tehnisko standartu ar grozījumiem, kurus tā uzskata par būtiskiem, vai arī noraidīt to.

Komisija nedrīkst mainīt iestādes izstrādātā regulatīva tehniskā standarta projekta saturu bez iepriekšējas saskaņošanas ar iestādi, kā minēts šajā pantā.

2. Ja iestāde nav iesniegusi regulatīva tehniskā standarta projektu termiņā, kas noteikts 1. panta 2. punktā minētajos leģislatīvajos aktos, tā par to nekavējoties informē Eiropas Parlamentu un Padomi un norāda iemeslus, kāpēc tā nevar šo regulatīva tehniskā standarta projektu iesniegt, un plānoto apstiprināšanas grafiku, pienācīgi ņemot vērā 1. panta 2. punktā minētā piemērojamā leģislatīvā akta īstenošanas un piemērošanas datumu. Komisija var pieprasīt šādu projektu, nosakot jaunu iesniegšanas termiņu. Komisija par jauno termiņu nekavējoties informē Eiropas Parlamentu un Padomi. Eiropas Parlaments var uzaicināt iestādes priekšsēdētāju paskaidrot iemeslus, kāpēc iestāde nevar iesniegt šo regulatīva tehniskā standarta projektu.

3. Vienīgi tad, ja iestāde neiesniedz regulatīva tehniskā standarta projektu Komisijai termiņos saskaņā ar 2. punktu, Komisija var pieņemt regulatīvu tehnisko standartu bez iestādes projekta, izmantojot deleģētu aktu.

Komisija organizē regulatīvu tehnisko standartu projektu atklātu sabiedrisko apspriešanu un analizē iespējamās saistītās izmaksas un ieguvumus, ja vien šāda apspriešana un analīze nav nesamērīga ar attiecīgo regulatīvu tehnisko standartu projektu piemērošanas jomu un ietekmi vai ja tas nav īpaši steidzams jautājums. Komisija arī prasa konsultāciju 37. pantā minētajai attiecīgajai ieinteresēto personu grupai.

Komisija nekavējoties nosūta regulatīvo tehnisko standartu projektus Eiropas Parlamentam, Padomei un iestādei.

Sešu nedēļu laikā iestāde var veikt grozījumus regulatīvā tehniskā standarta projektā un iesniegt to Komisijai oficiāla atzinuma veidā. Iestāde sava oficiālā atzinuma kopiju nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.

Ja pēc ceturtajā daļā minētā sešu nedēļu laikposma iestāde nav iesniegusi grozītu regulatīvā tehniskā standarta projektu, Komisija var pieņemt regulatīvā tehniskā standarta projektu.

Ja iestāde ir iesniegusi grozītu regulatīvā tehniskā standarta projektu sešu nedēļu periodā, Komisija var veikt grozījumus regulatīvā tehniskā standarta projektā, pamatojoties uz iestādes ierosinātajiem grozījumiem, vai pieņemt regulatīvo tehnisko standartu ar grozījumiem, kurus tā uzskata par būtiskiem. Komisija nemaina iestādes izstrādāto regulatīva tehniskā standarta projekta saturu bez iepriekšējas saskaņošanas ar iestādi, kā noteikts šajā pantā.

4. Regulatīvus tehniskos standartus pieņem ar regulām vai lēmumiem. Vārdus “regulatīvs tehniskais standarts” iekļauj to nosaukumā. Tos publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un tie stājas spēkā datumā, kas paziņots šajā izdevumā.”;

(6b)  regulas 13. panta 1. punkta otro daļu svītro;

(6c)  regulas 15. pantu aizstāj ar šādu:

“15. pantsĪstenošanas tehniskie standarti

1. Ja Eiropas Parlaments un Padome piešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras pieņemt īstenošanas tehniskos standartus ar īstenošanas aktiem saskaņā ar LESD 291. pantu, un lai nodrošinātu vienotus nosacījumus 1. panta 2. punktā minēto leģislatīvo aktu īstenošanai, iestāde var izstrādāt īstenošanas tehnisko standartu projektus. Īstenošanas tehniskie standarti ir tehniski, tajos neietilpst stratēģiski vai politiski lēmumi, un to būtība ir noteikt minēto aktu piemērošanas nosacījumus. Iestāde iesniedz izstrādāto īstenošanas tehnisko standartu projektu Komisijai apstiprināšanai. Vienlaikus iestāde informēšanas nolūkā šos tehniskos standartus nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.

Pirms īstenošanas tehnisko standartu projektu iesniegšanas Komisijai iestāde organizē atklātu sabiedrisko apspriešanu un analizē iespējamās saistītās izmaksas un ieguvumus saskaņā ar 8. panta 2.a punktu. Iestāde arī prasa konsultāciju 37. pantā minētajai attiecīgajai ieinteresēto personu grupai.

Trīs mēnešu laikā pēc īstenošanas tehniskā standarta projekta saņemšanas Komisija pieņem lēmumu par tā apstiprināšanu vai neapstiprināšanu. Komisija var apstiprināt īstenošanas tehnisko standartu projektu daļēji vai ar grozījumiem, ja to prasa Savienības intereses. Ja Komisija izvērtēšanas laikā pilnīgi vai daļēji neiebilst pret ierosināto īstenošanas tehnisko standartu, to uzskata par apstiprinātu.

Ja Komisija trīs mēnešu laikā pēc īstenošanas tehniskā standarta saņemšanas nepieņem lēmumu par to, tā nekavējoties un jebkurā gadījumā pirms minētā trīs mēnešu perioda beigām par to informē Eiropas Parlamentu un Padomi, norādot iemeslus tam, kāpēc tā nevar pieņemt lēmumu, un plānoto apstiprināšanas grafiku, pienācīgi ņemot vērā 1. panta 2. punktā minētā piemērojamā leģislatīvā akta īstenošanas un piemērošanas datumu.

Ja Komisija ir iecerējusi neapstiprināt īstenošanas tehniskā standarta projektu vai apstiprināt to daļēji vai ar grozījumiem, tā nosūta īstenošanas tehniskā standarta projektu atpakaļ iestādei, paskaidrojot iemeslus, kāpēc tā nevar to apstiprināt, vai attiecīgajā gadījumā izskaidrojot tā grozīšanas iemeslus, un savas vēstules kopiju nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei. Iestāde, pamatojoties uz Komisijas ierosinātajiem grozījumiem, sešu nedēļu laikā var veikt grozījumus īstenošanas tehniskā standarta projektā un atkārtoti iesniegt to Komisijai oficiāla atzinuma veidā. Iestāde sava oficiālā atzinuma kopiju nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.

Ja, beidzoties piektajā daļā paredzētajam sešu mēnešu laikposmam, iestāde nav iesniegusi īstenošanas tehnisko standartu projekta grozījumus vai ir iesniegusi īstenošanas tehnisko standartu projektu, kurā grozījumi izdarīti neatbilstīgi Komisijas ierosinātajiem grozījumiem, Komisija var pieņemt īstenošanas tehnisko standartu projektu ar grozījumiem, kurus tā uzskata par būtiskiem, vai noraidīt tos.

Komisija nemaina iestādes izstrādāto īstenošanas tehniskā standarta projekta saturu bez iepriekšējas saskaņošanas ar iestādi, kā minēts šajā pantā.

2. Ja iestāde neiesniedz īstenošanas tehniskā standarta projektu termiņā, kas noteikts 1. panta 2. punktā minētajos leģislatīvajos aktos, tā par to nekavējoties informē Eiropas Parlamentu un Padomi un norāda iemeslus, kāpēc tā nevar šo īstenošanas tehniskā standarta projektu iesniegt, un plānoto apstiprināšanas grafiku, pienācīgi ņemot vērā 1. panta 2. punktā minētā piemērojamā leģislatīvā akta īstenošanas un piemērošanas datumu. Komisija var pieprasīt šādu projektu, nosakot jaunu iesniegšanas termiņu. Komisija par jauno termiņu nekavējoties informē Eiropas Parlamentu un Padomi. Eiropas Parlaments var uzaicināt iestādes priekšsēdētāju paskaidrot iemeslus tam, kāpēc iestāde nevar iesniegt īstenošanas tehniskā standarta projektu.

3. Vienīgi tad, ja iestāde neiesniedz īstenošanas tehniskā standarta projektu Komisijai termiņā saskaņā ar 2. punktu, Komisija var pieņemt īstenošanas tehnisko standartu bez iestādes izstrādāta projekta, izmantojot īstenošanas aktu.

Komisija organizē īstenošanas tehnisko standartu projektu atklātu sabiedrisko apspriešanu un analizē iespējamās saistītās izmaksas un ieguvumus, ja vien šāda apspriešana un analīze nav nesamērīga ar attiecīgo īstenošanas tehnisko standartu projektu piemērošanas jomu un ietekmi vai ja tas nav īpaši steidzams jautājums. Komisija arī prasa konsultāciju 37. pantā minētajai attiecīgajai ieinteresēto personu grupai.

Komisija nekavējoties nosūta īstenošanas tehniskā standarta projektu Eiropas Parlamentam, Padomei un iestādei.

▌Iestāde sešu nedēļu laikā var veikt grozījumus īstenošanas tehniskā standarta projektā un iesniegt to Komisijai oficiāla atzinuma veidā. Iestāde sava oficiālā atzinuma kopiju nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.

Ja pēc ceturtajā daļā minētā sešu nedēļu laikposma beigām iestāde nav iesniegusi īstenošanas tehniskā standarta projekta grozījumus, Komisija var pieņemt īstenošanas tehniskā standarta projektu.

Ja iestāde ir iesniegusi grozītu īstenošanas tehniskā standarta projektu šajā sešu nedēļu laikposmā, Komisija var veikt īstenošanas tehniskā standarta projekta grozījumus, pamatojoties uz iestādes ierosinātajiem grozījumiem, vai pieņemt īstenošanas tehnisko standartu ar grozījumiem, kurus tā uzskata par būtiskiem.

Komisija nemaina iestādes izstrādāto īstenošanas tehnisko standartu projektu saturu bez iepriekšējas saskaņošanas ar iestādi, kā minēts šajā pantā.

4. Īstenošanas tehniskos standartus pieņem ar regulām vai lēmumiem. Vārdus “īstenošanas tehniskais standarts” iekļauj to nosaukumā. Tos publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un tie stājas spēkā datumā, kas paziņots šajā izdevumā.”;

(7)  regulas 16. pantu groza šādi:

(a)  1. punktuaizstāj ar šādu:

“1. Lai Eiropas Finanšu uzraudzības sistēmā ieviestu konsekventu, efektīvu un konstruktīvu uzraudzības praksi un nodrošinātu kopēju, vienveidīgu un konsekventu Savienības tiesību aktu piemērošanu, iestāde izdod pamatnostādnes vai ieteikumus, kas paredzēti kompetentām iestādēm vai finanšu iestādēm.

Iestāde var adresēt pamatnostādnes un ieteikumus arī dalībvalstu iestādēm, kuras šajā regulā nav definētas kā kompetentās iestādes, bet ir pilnvarotas nodrošināt 1. panta 2. punktā minēto aktu piemērošanu.

Pamatnostādnes un ieteikumi ir saskaņā ar 1. panta 2. punktā minēto leģislatīvo aktu pilnvarām un šajā procesā ņem vērā proporcionalitātes principu. Iestāde neizdod pamatnostādnes un ieteikumus par jautājumiem, uz kuriem attiecas 1. līmeņa pilnvaras par regulatīvajiem tehniskajiem standartiem vai īstenošanas tehniskajiem standartiem.

1.a Lai Eiropas Finanšu uzraudzības sistēmā ieviestu konsekventu, efektīvu un konstruktīvu uzraudzības praksi, iestāde 1. panta 2. punktā minēto leģislatīvo aktu piemērošanas nolūkā var izdot pamatnostādnes, kas paredzētas visām kompetentajām iestādēm vai finanšu iestādēm un kas balstās uz šā panta 3. punktā minēto “ievēro vai paskaidro” īstenošanas procedūru. Šīs pamatnostādnes uzskata par atbilstošām, lai nodrošinātu 1. panta 2. punktā minēto leģislatīvo aktu prasību izpildi. Ņemot vērā iepriekš minēto, kompetentās iestādes un finanšu iestādes var noteikt papildu praksi attiecībā uz metodi 1. panta 2. punktā minēto leģislatīvo aktu prasību izpildes nodrošināšanai.”;

(b)  panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Iestāde, izņemot ārkārtas apstākļos, organizē pamatnostādņu un ieteikumu, kā arī attiecīgos gadījumos tās izdodamo jautājumu un atbilžu atklātu sabiedrisku apspriešanu un izvērtē ar šādu pamatnostādņu un ieteikumu izdošanu saistītās iespējamās izmaksas un ieguvumus. Šādu apspriešanu un izvērtēšanu veic tā, lai tā būtu samērīga ar pamatnostādņu vai ieteikuma darbības jomu, veidu un ietekmi. Iestāde, izņemot ārkārtas apstākļos, arī pieprasa ▌konsultāciju 37. pantā minētajai Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas nozares ieinteresēto personu grupai un Aroda pensiju nozares ieinteresēto personu grupai. Ja iestāde neorganizē atklātu sabiedrisku apspriešanu vai neprasa konsultāciju Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas nozares ieinteresēto personu grupai un Aroda pensiju nozares ieinteresēto personu grupai, tā sniedz attiecīgu pamatojumu.”;

(ba)  iekļauj šādu 2.a, 2.b, 2.c un 2.d punktu:

“2.a Regulas 1. panta 2. punktā minēto leģislatīvo aktu piemērošanas nolūkā iestāde var izdot ieteikumus vienai vai vairākām kompetentajām iestādēm vai vienai vai vairākām finanšu iestādēm.

2.b Iestāde tās pamatnostādnēs vai ieteikumos norāda, kā tā palīdz Eiropas Finanšu uzraudzības sistēmā izveidot konsekventu, efektīvu un konstruktīvu uzraudzības praksi, kā tā nodrošina Savienības tiesību aktu kopīgu, vienotu un konsekventu piemērošanu un to, kā tā ievēro 1., 1.a un 2.a punkta noteikumus.

2.c Pamatnostādnēs un ieteikumos nevar vienkārši atsaukties uz leģislatīvo aktu elementiem vai pārņemt tos. Lai nepieļautu nekādu dublēšanos, pirms jaunu pamatnostādņu vai ieteikumu izdošanas iestāde vispirms pārskata esošās pamatnostādnes un ieteikumus.

2.d Trīs mēnešus pirms jebkādu 1.a un 2.a punktā minēto ieteikumu minēto un pamatnostādņu izdošanas iestāde informē Eiropas Parlamentu un Padomi par šādu pamatnostādņu un ieteikumu plānoto saturu.”;

(c)  panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4. Regulas 43. panta 5. punktā minētajā ziņojumā iestāde informē Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par izdotajām pamatnostādnēm un ieteikumiem, paskaidro, kā iestāde ir pamatojusi pamatnostādņu izdošanu saskaņā ar 1.a punktu un ieteikumu izdošanu saskaņā ar 2.a punktu, un saskaņā ar 8. panta 2.a punktu apkopo sabiedriskās apspriešanās saņemtās atsauksmes par šīm pamatnostādnēm. Pārskatā arī norāda, kura kompetentā iestāde nav ▌ievērojusi pamatnostādnes un ieteikumus, un izklāsta to, kā iestāde paredz nodrošināt, ka turpmāk attiecīgā kompetentā iestāde pamatnostādnes un ieteikumus ievēros.”;

(d)  pievieno šādu 5., 5.a un 5.b punktu:

“5. Ja divas trešdaļas Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas nozares ieinteresēto personu grupas vai Aroda pensiju nozares ieinteresēto personu grupas locekļu uzskata, ka iestāde, izdodot ▌pamatnostādnes saskaņā ar 1.a punktu, ir pārkāpusi savas kompetences robežas, viņi par to var nosūtīt argumentētu konsultāciju Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai.

5.a Ja vismaz puse Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas nozares ieinteresēto personu grupas vai Aroda pensiju nozares ieinteresēto personu grupas locekļu uzskata, ka iestāde, izdodot ieteikumu saskaņā ar 2.a punktu, ir pārkāpusi savas kompetences robežas, viņi par to var nosūtīt argumentētu konsultāciju Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai.

5.b Eiropas Parlaments, Padome un Komisija var pieprasīt iestādei paskaidrojumu, kurā pamatota attiecīgo pamatnostādņu vai ieteikumu izdošana. Saņēmusi iestādes paskaidrojumu, Komisija izvērtē pamatnostādņu vai ieteikumu darbības jomu, ņemot vērā iestādes kompetences jomu, un savu izvērtējumu nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei. Ja Eiropas Parlaments, Padome vai Komisija uzskata, ka iestāde ir pārkāpusi savas kompetences robežas, tā pēc tam, kad ir devusi iestādei iespēju paust savu viedokli, var pieņemt ▌lēmumu, ar kuru iestādei tiek prasīts atsaukt vai grozīt attiecīgās pamatnostādnes vai ieteikumus. Pirms šāda lēmuma pieņemšanas un ikreiz, kad to prasa Eiropas Parlaments, Komisija sniedz paziņojumu Eiropas Parlamentā un atbild uz visiem tā deputātu uzdotajiem jautājumiem. Eiropas Parlaments var prasīt Komisijai pieņem lēmumu, ar ko tā pieprasa iestādei atsaukt vai grozīt attiecīgās pamatnostādnes vai ieteikumus. Komisijas lēmumu publisko.”;

(7a)  iekļauj šādu 16.a un 16.b pantu:

“16.a pantsAtzinumi

1. Pēc Eiropas Parlamenta, Padomes vai Komisijas pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas iestāde sniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai atzinumus par visiem ar tās kompetences jomu saistītiem jautājumiem. Šos atzinumus nepublisko, ja vien tas nav minēts pieprasījumā.

2. Panta 1. punktā minētais pieprasījums var ietvert sabiedrisku apspriešanu vai tehnisku analīzi.

3. Attiecībā uz apvienošanās un pārņemšanas darījumu prudenciāliem novērtējumiem, kuri ir Direktīvas 2009/138/EK darbības jomā un kuriem saskaņā ar minēto direktīvu nepieciešama divu vai vairāk dalībvalstu kompetento iestāžu apspriešanās, iestāde, pamatojoties uz vienas no attiecīgajām kompetentajām iestādēm pieteikumu, var izdot un publiskot atzinumu par prudenciālu novērtējumu, izņemot atzinumu saistībā ar Direktīvas 2009/138/EK 59. panta 1. punkta e) apakšpunktā minētajiem kritērijiem. Atzinumu izdod nekavējoties un jebkurā gadījumā pirms vērtēšanas perioda beigām saskaņā ar Direktīvu 2009/138/EK. Jomām, par kurām iestāde var izdot atzinumu, piemēro regulas 35. un 35.b pantu.

4. Pēc Eiropas Parlamenta, Padomes vai Komisijas pieprasījuma iestāde var sniegt tehniskas konsultācijas Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai parastās likumdošanas procedūras gaitā, kā arī saistībā ar deleģētajiem aktiem attiecībā uz jebkuru Komisijas leģislatīvā akta priekšlikumu jomās, kas noteiktas 1. panta 2. punktā minētajos leģislatīvajos aktos.

16.b pantsJautājumi un atbildes

1. Attiecībā uz 1. panta 2. punktā minēto leģislatīvo aktu vai saistīto deleģēto un īstenošanas aktu un saskaņā ar minētajiem leģislatīvajiem aktiem pieņemto pamatnostādņu un ieteikumu interpretāciju, praktisku piemērošanu vai īstenošanu jebkura fiziska vai juridiska persona, tostarp kompetentās iestādes un Savienības iestādes, var iesniegt iestādei jautājumu jebkurā Savienības oficiālajā valodā.

Pirms jautājuma iesniegšanas iestādei finanšu iestādes novērtē to, vai šis jautājums vispirms nebūtu jāadresē savai kompetentajai iestādei.

Iestāde savā tīmekļa vietnē pēc jautājumu apkopošanas un pirms atbildēšanas uz tiem publicē visus saskaņā ar 1. punktu pieņemamos jautājumus par katru leģislatīvo aktu.

Šis process neliedz jebkurai fiziskai vai juridiskai personai, tostarp kompetentajām iestādēm un Savienības iestādēm, pieprasīt konfidenciālas tehniskas konsultācijas vai skaidrojumu no iestādes.

2. Iestāde savā tīmekļa vietnē par katru leģislatīvo aktu atsevišķi publicē nesaistošas atbildes uz visiem saskaņā ar 1. punktu pieņemamiem jautājumiem, ja vien šāda publicēšana nav pretrunā ar tās fiziskās vai juridiskās personas likumīgajām interesēm, kura ir iesniegusi jautājumu, vai ja vien šāda publicēšana nav saistīta ar risku finanšu sistēmas stabilitātei.

3. Pirms tiek publicētas atbildes uz pieņemamiem jautājumiem, iestāde var apspriesties ar ieinteresētajām personām saskaņā ar 16. panta 2. punktu.

4. Iestādes atbildes tiek uzskatītas par atbilstīgām to prasību izpildei, kuras norādītas 1. panta 2. punktā minētajos leģislatīvajos aktos un saskaņā ar tiem pieņemtos saistītos deleģētajos un īstenošanas aktos, pamatnostādnēs un ieteikumos. Kompetentās iestādes un finanšu iestādes var noteikt citu praksi attiecībā uz atbilstību visu piemērojamo leģislatīvo aktu prasību izpildi.

5. Iestāde pārskata atbildes uz jautājumiem, tiklīdz to uzskata par vajadzīgu un piemērotu, vai vēlākais 24 mēnešus pēc to publicēšanas, lai vajadzības gadījumā pārskatītu, atjauninātu vai atsauktu tās.

6. Vajadzības gadījumā iestāde ņem vērā publicētās atbildes, izstrādājot vai atjauninot pamatnostādnes un ieteikumus saskaņā ar 16. pantu.”;

(8)  regulas 17. pantu aizstāj ar šādu:

“1. Ja kompetentā iestāde nav piemērojusi aktus, kas minēti 1. panta 2. punktā, vai ir piemērojusi tā, ka tiek pārkāpti Savienības tiesību akti, tostarp regulatīvi tehniskie standarti un īstenošanas tehniskie standarti, kas izstrādāti saskaņā ar 10. līdz 15. pantu, jo īpaši nenodrošinot to, ka finanšu iestāde ievēro minētajos aktos noteiktās prasības, iestāde rīkojas saskaņā ar šā panta 2., 3. un 6. punktā noteiktajām pilnvarām.

2. Pēc vienas vai vairāk kompetento iestāžu, Eiropas Parlamenta, Padomes, Komisijas, attiecīgās ieinteresēto personu grupas pieprasījuma, pamatojoties uz attiecīgo organizāciju vai iestāžu sniegtu faktisku un pamatotu informāciju vai arī pēc savas iniciatīvas un pēc attiecīgās kompetentās iestādes informēšanas iestāde atbild uz pieprasījumu un attiecīgā gadījumā izmeklē iespējamos Savienības tiesību aktu pārkāpšanas vai nepiemērošanas gadījumus.

Neskarot 35. pantā noteiktās pilnvaras, kompetentā iestāde nekavējoties sniedz iestādei visu informāciju, ko iestāde uzskata par nepieciešamu izmeklēšanas veikšanai, tostarp par to, kā 1. panta 2. punktā minētie akti tiek piemēroti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.

Neskarot 35. pantā noteiktās pilnvaras, iestāde var tiešā veidā adresēt pienācīgi pamatotu un argumentētu informācijas pieprasījumu citām kompetentajām iestādēm vai attiecīgajiem finanšu tirgu dalībniekiem ikreiz, kad ir izrādījies vai tiek uzskatīts, ka ar informācijas pieprasīšanu attiecīgajai kompetentajai iestādei vien nepietiek, lai iegūtu informāciju, kas nepieciešama iespējamu Savienības tiesību aktu pārkāpumu vai nepiemērošanas gadījumu izmeklēšanai. Ja argumentētais pieprasījums tiek adresēts finanšu iestādēm, tajā paskaidro, kāpēc attiecīgā informācija ir nepieciešama, lai izmeklētu iespējamu Savienības tiesību aktu pārkāpumu vai nepiemērošanas gadījumu.

Šāda pieprasījuma adresāts bez liekas kavēšanās sniedz iestādei skaidru, precīzu un pilnīgu informāciju.

Ja informācijas pieprasījums adresēts finanšu iestādei, Eiropas Banku iestāde informē attiecīgās kompetentās iestādes par šo pieprasījumu. Ja iestāde to pieprasa, kompetentās iestādes palīdz tai iegūt attiecīgo informāciju.

3. Iestāde var uzsākt arbitrāžas procesu ar attiecīgo kompetento iestādi, lai apspriestu Savienības tiesību aktu ievērošanai nepieciešamo darbību. Attiecīgā kompetentā iestāde šādā arbitrāžā godprātīgi sadarbojas.

Cik drīz vien iespējams, taču ne vēlāk kā četru mēnešu laikā pēc izmeklēšanas sākšanas iestāde var sniegt iesaistītajai kompetentajai iestādei ieteikumu, norādot pasākumus, kas veicami, lai nodrošinātu atbilstību Savienības tiesību aktiem.

Desmit darbdienu laikā pēc ieteikuma saņemšanas kompetentā iestāde informē iestādi par pasākumiem, ko tā ir veikusi vai paredz veikt, lai nodrošinātu atbilstību Savienības tiesību aktiem.

4. Ja viena mēneša laikā pēc iestādes ieteikuma saņemšanas kompetentā iestāde nenodrošina atbilstību Savienības tiesību aktiem, Komisija, pamatojoties uz iestādes sniegto informāciju, vai pēc savas iniciatīvas sniedz oficiālu atzinumu, pieprasot kompetentajai iestādei veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību Savienības tiesību aktiem. Komisija oficiālajā atzinumā ņem vērā iestādes ieteikumu.

Komisija sniedz šādu oficiālu atzinumu ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā pēc ieteikuma pieņemšanas. Komisija var pagarināt šo termiņu par vienu mēnesi.

Iestāde un kompetentās iestādes sniedz Komisijai visu nepieciešamo informāciju.

5. Kompetentā iestāde desmit darbdienu laikā pēc 4. punktā minētā oficiālā atzinuma saņemšanas informē Komisiju un iestādi par pasākumiem, ko tā ir veikusi vai paredz veikt, lai izpildītu minēto oficiālo atzinumu.

6. Neskarot LESD 258. pantā noteiktās Komisijas pilnvaras un pienākumus, ja kompetentā iestāde noteiktajā termiņā nepilda 4. punktā minēto oficiālo atzinumu un ja savlaicīgi ir jānovērš šāda neizpilde, lai saglabātu vai atjaunotu neitrālus konkurences apstākļus tirgū vai nodrošinātu finanšu sistēmas pienācīgu darbību un integritāti, gadījumos, kad finanšu iestādēm ir tieši piemērojamas attiecīgās prasības saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem aktiem, iestāde var pieņemt atsevišķu finanšu iestādei adresētu lēmumu, pieprasot veikt nepieciešamos pasākumus, lai tā izpildītu pienākumus saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, tostarp attiecībā uz jebkādas darbības pārtraukšanu.

Iestādes lēmums atbilst Komisijas oficiālajam atzinumam, kas sniegts saskaņā ar 4. punktu.

7. Saskaņā ar 6. punktu pieņemtie lēmumi ir noteicošie attiecībā uz kompetento iestāžu iepriekš pieņemtiem lēmumiem par to pašu jautājumu.

Veicot pasākumus saistībā ar jautājumiem, uz kuriem attiecas saskaņā ar 4. punktu sniegts oficiāls atzinums vai saskaņā ar 6. punktu pieņemts lēmums, kompetentās iestādes ievēro attiecīgi vai nu šādu oficiālu atzinumu, vai lēmumu.

8. Regulas 43. panta 5. punktā minētajā pārskatā iestāde norāda, kuras kompetentās iestādes un finanšu iestādes nav ievērojušas šā panta 4. un 6. punktā minētos oficiālos atzinumus vai lēmumus.”;

(8a)  regulas 18. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3. Ja Padome ir pieņēmusi lēmumu saskaņā ar 2. punktu un ārkārtas apstākļos, kad valsts iestādēm ir jārīkojas saskaņoti, reaģējot uz negatīviem pavērsieniem, kas var nopietni apdraudēt finanšu tirgu pienācīgu darbību un integritāti vai visas Savienības finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitāti vai klientu un patērētāju aizsardzību, iestāde var pieņemt atsevišķus lēmumus, pieprasot kompetentajām iestādēm veikt nepieciešamos pasākumus saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem aktiem, lai risinātu šādus pavērsienus, nodrošinot, ka finanšu iestādes un kompetentās iestādes izpilda minētajos aktos noteiktās prasības.”;

(9)  regulas 19. pantu groza šādi:

(a)  panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Gadījumos, kas paredzēti 1. panta 2. punktā minētajos Savienības aktos, kā arī gadījumos, kad starp divām vai vairākām kompetentajām iestādēm pastāv būtiskas domstarpības par minēto aktu piemērošanu, un, neskarot 17. pantā noteiktās pilnvaras, iestāde var saskaņā ar 2. līdz 4. punktā noteikto procedūru palīdzēt kompetentajām iestādēm panākt vienošanos šādos apstākļos:

a)  pēc vienas vai vairāku attiecīgo kompetento iestāžu pieprasījuma, ja kāda kompetentā iestāde nepiekrīt citas kompetentās iestādes procedūrai, pasākuma vai ierosinātā pasākuma saturam vai tās bezdarbībai;

b)  pēc savas iniciatīvas, ja, balstoties uz objektīviem iemesliem, tostarp uz tirgus dalībnieku vai patērētāju organizāciju sniegtu informāciju, var konstatēt, ka starp kompetentajām iestādēm pastāv domstarpības.

Gadījumos, kad saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem aktiem kompetentajām iestādēm ir jāpieņem kopīgs lēmums, pieņem, ka domstarpības pastāv, ja minētās iestādes nav pieņēmušas kopīgu lēmumu minētajos aktos paredzētajā termiņā.”;

(b)  iekļauj šādu 1.a un 1.b punktu:

“1.a Attiecīgās kompetentās iestādes šādos gadījumos nekavējoties paziņo iestādei, ka vienošanās nav panākta:

a)  ja 1. panta 2. punktā minētajos Savienības aktos ir paredzēts termiņš, kurā kompetentajām iestādēm jāpanāk vienošanās, un iestājas kāda no šādām situācijām:

i) ir beidzies termiņš;

ii) viena vai vairāk attiecīgās kompetentās iestādes uz objektīvu iemeslu pamata secina, ka pastāv domstarpības;

b)  ja 1. panta 2. punktā minētajos Savienības aktos nav paredzēts termiņš, kurā kompetentajām iestādēm jāpanāk vienošanās, un iestājas kāda no šādām situācijām:

i.  viena un vairāk attiecīgās kompetentās iestādes uz objektīvu iemeslu pamata secina, ka pastāv domstarpības; vai

ii.  ir pagājuši divi mēneši no dienas, kad kompetentā iestāde no citas kompetentās iestādes saņēma pieprasījumu veikt konkrētus pasākumus, lai panāktu atbilstību Savienības tiesību aktiem, un pieprasījumu saņēmusī iestāde vēl nav pieņēmusi lēmumu, kas apmierinātu šo pieprasījumu.

1.b Priekšsēdētājs izvērtē, vai iestādei būtu jārīkojas, kā paredzēts 1. punktā. Ja iejaukšanās notiek pēc pašas iestādes iniciatīvas, iestāde attiecīgajām kompetentajām iestādēm paziņo savu lēmumu par iejaukšanos.

Tikmēr, kamēr iestāde nav pieņēmusi lēmumu saskaņā ar procedūru, kas noteikta 47. panta 3.a punktā, gadījumos, kad saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem aktiem kompetentajām iestādēm ir jāpieņem kopīgs lēmums, visas kompetentās iestādes, kurām tas jāpieņem, atliek atsevišķo lēmumu pieņemšanu. Ja iestāde nolemj rīkoties, visas kompetentās iestādes, kurām jāpieņem kopīgais lēmums, atliek savu lēmumu pieņemšanu, līdz ir pabeigtas 2. un 3. punktā paredzētās procedūras.”;

(d)  panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“Ja attiecīgās kompetentās iestādes 2. punktā minētajā samierināšanas posmā nepanāk vienošanos, iestāde var pieņemt lēmumu, ar kuru minētajām iestādēm tiek prasīts veikt konkrētus pasākumus vai atturēties no konkrētu pasākumu veikšanas nolūkā atrisināt jautājumu, lai tādējādi panāktu atbilstību Savienības tiesību aktiem. Iestādes lēmums attiecīgajām kompetentajām iestādēm ir saistošs. Iestādes lēmumā var tikt prasīts, lai kompetentās iestādes atceltu vai grozītu to pieņemto lēmumu vai izmantotu pilnvaras, kuras tām ir atbilstoši attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem.”;

(e)  iekļauj šādu 3.a punktu:

“3.a Iestāde attiecīgajām kompetentajām iestādēm paziņo par 2. un 3. punktā paredzēto procedūru pabeigšanu, attiecīgā gadījumā – ar tās lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar 3. punktu.”;

(f)  panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4. Neskarot LESD 258. pantā noteiktās Komisijas pilnvaras, gadījumā, ja kompetentā iestāde nepilda iestādes lēmumu un tādējādi nenodrošina, ka finanšu iestāde panāk atbilstību prasībām, kas tai ir tieši piemērojamas, pamatojoties uz 1. panta 2. punktā minētajiem aktiem, iestāde pieņem atsevišķu finanšu iestādei adresētu lēmumu, ar kuru tiek prasīts veikt nepieciešamās darbības, lai tā izpildītu Savienības tiesību aktos paredzētos pienākumus, tostarp pārtraukt kādu praksi.”;

(10)  regulas 21. pantu aizstāj ar šādu:

“21. pantsUzraudzītāju kolēģijas

1. Iestāde atbilstīgi savām pilnvarām veicina un pārrauga saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem leģislatīvajiem aktiem izveidoto uzraudzītāju kolēģiju efektīvu, konstruktīvu un konsekventu darbību un sekmē Savienības tiesību aktu saskaņotu un konsekventu piemērošanu uzraudzītāju kolēģiju darbā. Lai apkopotu uzraudzības paraugpraksi, iestāde veicina kopīgu uzraudzības plānu īstenošanu un kopīgu pārbaužu veikšanu, iestādes darbinieki ir pilnvērtīgi uzraudzītāju kolēģiju dalībnieki un kā tādiem tiem ir iespēja piedalīties uzraudzītāju kolēģiju darbībās, tostarp pārbaudēs uz vietas, ko kopīgi veic divas vai vairākas kompetentās iestādes un pienācīgi pamatotos gadījumos vadīt uzraudzītāju kolēģiju darbības.

2. Iestāde uzņemas vadošo lomu, nodrošinot konsekventu un saskaņotu uzraudzītāju kolēģiju darbību attiecībā uz pārrobežu iestādēm visā Savienībā, ņemot vērā sistēmisko risku, ko rada 23. pantā minētās finanšu iestādes, un attiecīgā gadījumā sasauc kolēģijas sanāksmi.

Piemērojot šo punktu un šā panta 1. punktu, iestādi uzskata par “kompetento iestādi” atbilstīgo leģislatīvo aktu nozīmē.

Iestāde var:

a) apkopot un izplatīt visu atbilstīgo informāciju sadarbībā ar kompetentajām iestādēm, lai atvieglotu kolēģijas darbu un izveidotu un pārvaldītu centrālu sistēmu, kuras mērķis ir darīt tādu informāciju pieejamu kompetentajām iestādēm kolēģijā;

b) ierosināt un koordinēt Savienības mēroga stresa testus saskaņā ar 32. pantu, lai izvērtētu finanšu iestāžu noturību pret nelabvēlīgiem notikumiem tirgū, jo īpaši 23. pantā minēto finanšu iestāžu radīto sistēmisko risku, un izvērtēt sistēmiskā riska iespējas palielināties spriedzes situācijās, nodrošinot, lai attiecībā uz šādiem testiem valstu līmenī tiktu piemērota pēc iespējas konsekventāka metodoloģija, un attiecīgā gadījumā adresēt kompetentajai iestādei ieteikumu labot stresa testā konstatētās problēmas, tostarp veikt īpašus izvērtējumus. Tā var pieprasīt kompetentajām iestādēm veikt pārbaudes uz vietas un var piedalīties šādās pārbaudēs uz vietas, lai nodrošinātu Savienības mērogā veiktas izvērtēšanas metožu, prakses un rezultātu salīdzināmību un uzticamību;

c) veicināt efektīvas un iedarbīgas uzraudzības darbības, tostarp izvērtējot riskus, kuriem finanšu iestādes ir vai var būt pakļautas, kā noteikts saskaņā ar uzraudzības pārskata procesu vai stresa situācijās;

d) saskaņā ar šajā regulā precizētajiem pienākumiem un pilnvarām pārraudzīt, lai kompetentās iestādes veiktu savus pienākumus, un

e) visos gadījumos, kad tā uzskata, ka lēmuma rezultātā tiktu nepareizi piemēroti Savienības tiesību akti vai ka tas nepalīdzētu sasniegt mērķi par uzraudzības prakses konverģenci, lūgt kolēģiju turpināt apspriesties. Tā var arī prasīt no konsolidētās uzraudzības iestādes paredzēt kolēģijas sanāksmi vai iekļaut sanāksmes darba kārtībā kādu punktu.

3. Iestāde saskaņā ar 10. līdz 15. pantā noteikto procedūru var izstrādāt 1. panta 2. punktā minētajos leģislatīvajos aktos norādīto regulatīvo un īstenošanas tehnisko standartu projektus, lai nodrošinātu vienotus piemērošanas nosacījumus attiecībā uz noteikumiem par uzraudzītāju kolēģiju operatīvo darbību, un izdot pamatnostādnes un ieteikumus, kas pieņemti saskaņā ar 16. pantu, lai veicinātu uzraudzības darbības konverģenci un popularizētu uzraudzītāju kolēģiju pieņemtu paraugpraksi.

4. Iestādei ir juridiski saistoša vidutāja loma, lai izšķirtu domstarpības starp kompetentām iestādēm saskaņā ar 19. pantā paredzēto procedūru. Iestāde var pieņemt uzraudzības lēmumus, kas tieši piemērojami attiecīgajai iestādei saskaņā ar 19. pantu.”;

(11)  iekļauj šādu 21.a pantu:

“21.a pantsIekšējie modeļi

1. Neskarot Direktīvas 2009/138/EK 112. pantu, iestāde pēc vienas vai vairāk uzraudzības iestāžu pieprasījuma:

a) sniedz attiecīgajām uzraudzības iestādēm konsultācijas saistībā ar pieteikumu izmantot vai mainīt iekšējo modeli. Šim nolūkam EAAPI var pieprasīt visu nepieciešamo informāciju no attiecīgajām uzraudzības iestādēm; un

b) saistībā ar iekšējiem modeļiem radušos domstarpību gadījumā palīdz attiecīgajām uzraudzības iestādēm panākt vienošanos saskaņā ar 19. pantā izklāstīto procedūru.

2. Direktīvas 2009/138/EK 231. panta 6.a punktā izklāstītajos apstākļos uzņēmumi var lūgt EAAPI palīdzēt kompetentajām iestādēm panākt vienošanos saskaņā ar 19. pantā izklāstīto procedūru.”;

(12)  regulas 22. pantu aizstāj ar šādu:

“22. pantsVispārīgi noteikumi

par sistēmisko risku

1. Iestāde pienācīgi apsver sistēmisko risku, kas definēts Regulā (ES) Nr. 1092/2010. Tā vēršas pret jebkuru finanšu pakalpojumu traucējumu risku:

a) ko rada finanšu sistēmas vai to daļu novājināšanās; un

b) kas, iespējams, var būtiski negatīvi ietekmēt iekšējo tirgu un reālo ekonomiku.

Iestāde vajadzības gadījumā apsver sistēmiskā riska pārraudzību un izvērtēšanu, ko veic ERSK un iestāde, un reaģē uz ERSK brīdinājumiem un ieteikumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1092/2010 17. pantu.

2. Iestāde, sadarbojoties ar ESRK un ievērojot 23. pantu, izstrādā vienotu pieeju sistēmiskas nozīmes noteikšanai un mērīšanai, tostarp kvantitatīvo un kvalitatīvo rādītāju kopumu.

Šie rādītāji ir izšķirošs elements piemērotu uzraudzības darbību noteikšanā. Iestāde veiktajos konstatējumos pārrauga konverģences pakāpi, lai veicinātu vienotu pieeju.

3. Neskarot 1. panta 2. punktā minētos aktus, iestāde vajadzības gadījumā izstrādā papildu pamatnostādnes un ieteikumus finanšu iestādēm, lai ņemtu vērā to radītos sistēmiskos riskus.

Iestāde nodrošina, lai finanšu iestāžu radītos sistēmiskos riskus ņemtu vērā, izstrādājot projektus regulatīviem un īstenošanas tehniskajiem standartiem jomās, kas paredzētas 1. panta 2. punktā minētajos leģislatīvajos aktos.

4. Pēc vienas vai vairāku kompetento iestāžu, Eiropas Parlamenta, Padomes, dalībvalstu vai Komisijas lūguma vai pēc savas iniciatīvas iestāde var veikt izmeklēšanu attiecībā uz konkrētu finanšu iestādes tipu vai produktu tipu, vai rīcības tipu, lai izvērtētu iespējamos draudus finanšu sistēmas stabilitātei vai apdrošinājuma ņēmēju, pensiju shēmu dalībnieku un labuma guvēju aizsardzībai, un izstrādāt pienācīgus ieteikumus attiecīgo kompetento iestāžu darbībai.

Minētajos nolūkos iestāde var izmantot pilnvaras, kas tai piešķirtas saskaņā ar šo regulu, tostarp 35. un 35.b pantu.

5. Apvienotā komiteja nodrošina vispārēju un starpnozaru koordināciju saistībā ar darbībām, kas veiktas saskaņā ar šo pantu.”;

(12a)  regulas 23. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Iestāde, konsultējoties ar ESRK, izstrādā kritērijus sistēmisku risku noteikšanai un mērīšanai un atbilstīgu stresa testu režīmu, kas ietver izvērtējumu par tāda sistēmiska riska, tostarp ar vidi saistīta sistēmiska riska, iespējamību, kuru finanšu iestādes var radīt vai kurš tām var rasties stresa situācijās. Šīm finanšu iestādēm, kas var radīt sistēmisku risku, piemēro pastiprinātu uzraudzību un, ja vajadzīgs, 25. pantā minētās atveseļošanas un noregulējuma procedūras.

Iestāde izstrādā piemērotu stresa testu sistēmu, lai palīdzētu noteikt tās finanšu iestādes, kas var radīt sistēmisku risku. Šīm iestādēm piemēro pastiprinātu uzraudzību un, ja vajadzīgs, 25. pantā minētās atveseļošanas un noregulējuma procedūras.”;

(12b)  regulas 27. pantu groza šādi:

(a)  panta 1. punkta g) apakšpunktu svītro;

(b)  panta 1. punkta trešo daļu svītro;

(13)  regulas 29. pantu groza šādi:

(a)  panta 1. punktu groza šādi:

(i)  iekļauj šādu aa) apakšpunktu:

“aa) izdod Savienības stratēģisko uzraudzības plānu saskaņā ar 29.a pantu;”;

(ii)  punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b) veicina efektīvu divpusēju un daudzpusēju informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm par visiem attiecīgajiem jautājumiem, tostarp ▌par kiberdrošību un kiberuzbrukumiem, pilnībā ievērojot piemērojamos konfidencialitātes un datu aizsardzības noteikumus, kas noteikti attiecīgajos Savienības tiesību aktos;”;

(iii) punkta e) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“e) izveido nozares un starpnozaru mācību programmas, tostarp attiecībā uz tehnoloģisko inovāciju, dažādiem kooperatīvu un savstarpējo sabiedrību veidiem un vides, sociāliem un ar pārvaldību saistītiem riskiem, veicina personāla apmaiņu un mudina kompetentās iestādes intensīvāk izmantot darbinieku pārcelšanas sistēmas un citus instrumentus;”;

(iiia) iekļauj šādu ea) punktu:

ea) ievieš pārraudzības sistēmu, lai novērtētu vides, sociālos un ar pārvaldību saistītos riskus, ņemot vērā COP 21 Parīzes nolīgumu;”;

(b)  panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Attiecīgā gadījumā iestāde var izstrādāt jaunus praktiskus un konverģences instrumentus, lai veicinātu kopēju uzraudzības pieeju un praksi.

Lai iedibinātu kopēju uzraudzības kultūru, iestāde izstrādā un pastāvīgi atjaunina Savienības uzraudzības rokasgrāmatu par finanšu iestāžu uzraudzību Savienībā, pienācīgi ņemot vērā finanšu iestāžu risku veidu, mērogu un sarežģītību, uzņēmējdarbības praksi, uzņēmējdarbības modeļus un šo iestāžu lielumu. ▌Savienības uzraudzības rokasgrāmatā ▌izklāsta uzraudzības paraugpraksi un nosaka kvalitatīvas metodoloģijas un procesus.

Iestāde savu uzdevumu veikšanā pienācīgi ņem vērā uzraudzības rokasgrāmatu, tostarp novērtējot iespējamos Savienības tiesību aktu pārkāpumus saskaņā ar 17. pantu, risinot strīdus saskaņā ar 19. pantu, nosakot un novērtējot Savienības mēroga uzraudzības stratēģiskos mērķus saskaņā ar 29.a pantu un veicot kompetento iestāžu izvērtēšanu saskaņā ar 30. pantu.

Iestāde attiecīgā gadījumā veic 1. punkta a) apakšpunktā minēto atzinumu un 2. punktā minēto rīku un instrumentu atklātu sabiedrisku apspriešanu un izvērtē iespējamās saistītās izmaksas un ieguvumus. Šo apspriešanu un izvērtēšanu veic tā, lai tā būtu samērīga ar atzinumu vai rīku un instrumentu darbības jomu, veidu un ietekmi. Iestāde attiecīgos gadījumos arī prasa konsultāciju attiecīgajām ieinteresēto personu grupām.”.

(14)  iekļauj šādu 29.a pantu:

“29.a pants

Savienības stratēģiskais uzraudzības plāns

1. Iestāde vismaz ik trīs gadus un līdz 31. martam pēc debatēm Uzraudzības padomē un ņemot vērā no kompetentajām iestādēm saņemto ieguldījumu, ES iestāžu pašreizējo darbu un analīzi, kā arī ESRK brīdinājumus un ieteikumus, izdod kompetentajām iestādēm paredzētu ieteikumu, kurā nosaka Savienības mēroga uzraudzības stratēģiskos mērķus un prioritātes (turpmāk “Savienības stratēģiskais uzraudzības plāns”), neskarot kompetento iestāžu īpašos valsts līmeņa mērķus un prioritātes. Kompetentās iestādes savā ieguldījumā norāda uzraudzības darbības, kuras pēc to ieskatiem iestādei būtu jānosaka par prioritārām. Savienības stratēģisko uzraudzības plānu iestāde informācijas nolūkā nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai un publicē to savā tīmekļa vietnē.

Savienības stratēģiskajā uzraudzības plānā norāda konkrētās uzraudzības darbību prioritātes ar mērķi sekmēt konsekventu, efektīvu un konstruktīvu uzraudzības praksi un Savienības tiesību aktu kopēju, vienveidīgu un konsekventu piemērošanu un ņemt vērā būtiskās mikrouzraudzības tendences, iespējamos riskus un apdraudējumus un iespējamo attīstību, tostarp jauniem uzņēmējdarbības modeļiem, kas apzināti saskaņā ar 32. pantu. Savienības stratēģiskajam uzraudzības plānam nevajadzētu liegt valstu kompetentajām iestādēm īstenot valsts paraugpraksi, rīkoties saskaņā ar valsts papildu prioritātēm un attīstību, turklāt tajā jāņem vērā valsts specifika.

2. Katra kompetentā iestāde ▌ norāda, kā tās gada darba programma ir saskaņota ar Savienības stratēģisko uzraudzības plānu.

4. Katra kompetentā iestāde savā ikgadējā darbības ziņojumā iekļauj īpašu nodaļu par gada darba programmas īstenošanu.

Nodaļā ietver vismaz šādu informāciju:

a)  aprakstu par finanšu iestāžu, tirgus prakšu un rīcību un par finanšu tirgu uzraudzības darbībām un pārbaudēm un informāciju par administratīvajiem pasākumiem un sankcijām, kas piemēroti finanšu iestādēm, kuras ir atbildīgas par Savienības un valstu tiesību aktu pārkāpumiem;

b)  aprakstu par veiktajām darbībām, kuras nav bijušas paredzētas gada darba programmā;

c)  pārskatu par gada darba programmā paredzētām darbībām, kuras nav tikušas veiktas, un par minētās programmas nesasniegtajiem mērķiem, kā arī iemeslus, kāpēc nav tikušas veiktas attiecīgās darbības un nav sasniegti attiecīgie mērķi.

5. Iestāde novērtē informāciju, kas iekļauta 4. punktā minētajā īpašajā nodaļā. Ja ir būtisks risks nesasniegt Savienības stratēģiskajā uzraudzības plānā noteiktās prioritātes, iestāde sniedz katrai attiecīgajai kompetentajai iestādei adresētu ieteikumu par to, kā var novērst attiecīgās nepilnības tās darbībās.

Iestāde, balstoties uz ziņojumiem un pašas veikto riska izvērtējumu, nosaka tās kompetentās iestādes darbības, kurām ir būtiska nozīme stratēģiskā uzraudzības plāna izpildē, un attiecīgā gadījumā par minētajām darbībām veic izvērtēšanu saskaņā ar 30. pantu.

6. Iestāde publisko paraugpraksi, kas apzināta, izvērtējot gada darba programmas.”;

(15)  regulas 30. pantu groza šādi:

(a)  panta nosaukumu aizstāj ar šādu:

“Kompetento iestāžu izvērtēšana”;

(b)  panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Pēc savas iniciatīvas vai pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes pieprasījuma iestāde izvērtē dažas vai visas kompetento iestāžu veiktās darbības, lai palielinātu uzraudzības rezultātu konsekvenci un efektivitāti. Šajā nolūkā iestāde izstrādā metodes, kas nodrošina izvērtējamo iestāžu objektīvu novērtējumu un salīdzināšanu. Nosakot iestādes, kurās jāveic izvērtēšana, un veicot izvērtēšanu, ņem vērā pieejamo informāciju un jau veiktās izvērtēšanas attiecībā uz attiecīgo kompetento iestādi, tostarp attiecīgo informāciju, kas iestādei sniegta saskaņā ar 35. pantu, un jebkādu attiecīgo informāciju, kas saņemta no ieinteresētajām personām, jo īpaši par kompetentās iestādes iespējamām nepilnībām un pārkāpumiem.”;

(c)  iekļauj šādu 1.a punktu:

“1.a Šā panta piemērošanas nolūkā iestāde izveido ad hoc izvērtēšanas komiteju, kuru vada iestāde un kuras sastāvā ir iestādes darbinieki, kurus pēc brīvprātības principa un rotējošā kārtībā pavada un atbalsta pieci dažādu kompetento iestāžu pārstāvji, izņemot pārstāvi no tās kompetentās iestādes, kuras izvērtēšanu veic.”;

(d)  panta 2. punktu groza šādi:

(i)  ievadteikumu aizstāj ar šādu:

“Veicot izvērtēšanu, cita starpā tiek vērtēti šādi aspekti:”;

(ii)  punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a)  kompetentās iestādes resursu pietiekamība, neatkarības pakāpe un pārvaldības kārtība, jo īpaši attiecībā uz 1. panta 2. punktā minēto Savienības aktu efektīvu piemērošanu un spēju reaģēt uz tirgus norisēm;”;

(iia)  punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b)  efektivitāte un panāktais konverģences līmenis attiecībā uz Savienības tiesību aktu un uzraudzības prakses, tostarp saskaņā ar 10. līdz 16. pantu pieņemto regulatīvu tehnisko standartu un īstenošanas tehnisko standartu, pamatnostādņu un ieteikumu, piemērošanu un uzraudzības prakses nodrošinātais Savienības tiesību aktos noteikto mērķu, tostarp kopējās uzraudzības kultūras mērķu saskaņā ar 29. pantu un Savienības stratēģiskā uzraudzības plāna mērķu saskaņā ar 29.a pantu sasniegšanas līmenis;”;

(iib)  punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“c)  dažu kompetento iestāžu izstrādātās paraugprakses piemērošana;”;

(e)  panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3. Iestāde sagatavo ziņojumu, kurā izklāsta izvērtēšanas rezultātus. Minētajā ziņojumā izskaidro un norāda pēcpasākumus, kas izvērtēšanas rezultātā tiek uzskatīti par atbilstošiem un nepieciešamiem. Šos attiecīgajām kompetentajām iestādēm paredzētos pēcpasākumus var pieņemt pamatnostādņu un ieteikumu veidā saskaņā ar 16. pantu un atzinumu veidā saskaņā ar 29. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

▌Iestāde sniedz papildu ziņojumu par prasīto pēcpasākumu izpildi. ▌

Lai panāktu konverģenci virzībā uz kvalitatīvāku uzraudzības praksi, iestāde, izstrādājot regulatīvo tehnisko standartu projektus vai īstenošanas tehnisko standartu projektus saskaņā ar 10. līdz 15. pantu, vai pamatnostādnes vai ieteikumus saskaņā ar 16. pantu, ņem vērā izvērtēšanas rezultātus, kā arī jebkuru citu savu uzdevumu izpildes gaitā iegūto informāciju.”;

(f)  iekļauj šādu 3.a punktu:

“3.a Iestāde iesniedz Komisijai atzinumu, ja, ņemot vērā izvērtēšanas rezultātus vai jebkuru citu savu uzdevumu izpildes gaitā iegūto informāciju, tā uzskata, ka būtu jāturpina saskaņot finanšu iestādēm vai kompetentajām iestādēm piemērojamos Savienības noteikumus no Savienības perspektīvas vai gadījumos, kad tā uzskata, ka kompetentā iestāde nav piemērojusi 1. panta 2. punktā minētos leģislatīvos aktus vai piemērojusi tos tādā veidā, kas ir pretrunā Savienības tiesību aktiem.”;

(g)  panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4. Iestāde publicē 3. punktā minēto ziņojumu un minēto iespējamo pēcpasākumu ziņojumu, izņemot, ja publicēšana būtu saistīta ar finanšu sistēmas stabilitāti apdraudošiem riskiem. Kompetento iestādi, par kuru tiek veikta izvērtēšana, pirms ziņojuma publicēšanas aicina sniegt komentārus. Attiecīgā gadījumā iestāde pirms publicēšanas šos komentārus ņem vērā. Iestāde minētās piezīmes var publicēt kā pielikumu ziņojumam, ja šāda publicēšana nav saistīta ar risku finanšu sistēmas stabilitātei un ja kompetentā iestāde neiebilst pret to. Panta 3. punktā minēto iestādes sagatavoto ziņojumu un 3.a punktā minētās iestādes pieņemtās pamatnostādnes, ieteikumus un atzinumus publicē vienlaikus.”;

(16)  regulas 31. pantu groza šādi:

(a)  panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

1. Iestāde īsteno vispārīgu kompetento iestāžu koordināciju, jo īpaši situācijās, kad nelabvēlīgi notikumi var apdraudēt finanšu tirgu pienācīgu darbību un integritāti vai finanšu sistēmas stabilitāti, vai situācijās, kad ievērojama pārrobežu uzņēmējdarbība var ietekmēt apdrošinājuma ņēmēju, pensiju shēmu dalībnieku un labuma guvēju aizsardzību Savienībā.”;

(b)  panta 2. punkta e) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“e) veicot jebkādus atbilstīgus pasākumus, tostarp koordinācijas platformu izveidi un vadīšanu saskaņā ar 3.b punktu, kas vajadzīgi, lai veicinātu un koordinētu attiecīgo kompetento iestāžu darbības, ja ir vērojamas tendences, kas var apdraudēt finanšu tirgu darbību, vai situācijās, kad ievērojama pārrobežu uzņēmējdarbība var ietekmēt apdrošinājuma ņēmēju aizsardzību;”;

(c)  panta 2. punktā iekļauj ea) apakšpunktu:

“ea) veicot atbilstošus pasākumus, lai atvieglotu tehnoloģisko inovāciju apgūšanu nolūkā koordinēt attiecīgo kompetento iestāžu veiktās darbības;”;

(c)  iekļauj jaunu 3., 3.a, 3.b un 3.c punktu:

3. Iestāde veic atbilstīgus pasākumus, lai tirgū vieglāk būtu iekļūt dalībniekiem vai produktiem, kuri balstās uz tehnoloģisko inovāciju. Lai veicinātu vienotas Eiropas mēroga pieejas izveidi attiecībā uz tehnoloģisko inovāciju, iestāde sekmē uzraudzības konverģenci, īpaši ar informācijas apmaiņas un paraugprakses palīdzību, vajadzības gadījumā šajā procesā izmantojot Finanšu jauninājumu komitejas atbalstu. Attiecīgā gadījumā iestāde var pieņemt pamatnostādnes un ieteikumus saskaņā ar 16. pantu.

3.a Izcelsmes dalībvalsts uzraudzības iestāde paziņo gan iestādei, gan uzņēmēju dalībvalstu uzraudzības iestādēm, ja tā plāno veikt atļaujas piešķiršanu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai, kura atrodas tās uzraudzībā saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem aktiem un kuras uzņēmējdarbības plāns paredz, ka daļa no tās darbībām tiks veiktas, pamatojoties uz brīvību sniegt pakalpojumus vai uz brīvību veikt uzņēmējdarbību.

Izcelsmes dalībvalsts uzraudzības iestāde arī nekavējoties paziņo iestādei un uzņēmēju dalībvalstu uzraudzības iestādēm gadījumā, ja tā konstatē apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības darbības finanšu situācijas pasliktināšanos vai citus jaunus riskus, jo īpaši, ja būtisku savas darbības daļu šī sabiedrība veic, pamatojoties uz brīvību sniegt pakalpojumus vai uz brīvību veikt uzņēmējdarbību, un tam var būt nozīmīga pārrobežu ietekme.

Šie paziņojumi iestādei un uzņēmēju dalībvalstu uzraudzības iestādēm ir pietiekami detalizēti, lai varētu veikt pienācīgu novērtējumu.

3.b Gadījumos, kas minēti 3.a punkta pirmajā un otrajā daļā, iestāde pēc vienas vai vairāku attiecīgo kompetento iestāžu pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas var izveidot un koordinēt 1. punkta e) apakšpunktā minēto sadarbības platformu, lai veicinātu informācijas apmaiņu un paplašinātu sadarbību starp attiecīgajām kompetentajām iestādēm, un vajadzības gadījumā panāktu vienotu viedokli par 3.a punkta otrajā daļā minētajiem gadījumiem.

Ja iestāde, pamatojoties uz 1. punkta f) apakšpunktā minēto informāciju, konstatē, ka finanšu iestāde darbību galvenokārt vai pilnībā veic citā dalībvalstī, tā informē attiecīgās iestādes un pēc savas iniciatīvas un saskaņojot ar attiecīgajām kompetentajām iestādēm var izveidot sadarbības platformu, lai atvieglotu informācijas apmaiņu starp šīm iestādēm.

Neskarot 35. pantu, attiecīgās kompetentās iestādes pēc iestādes pieprasījuma sniedz tai visu nepieciešamo informāciju, lai nodrošinātu pienācīgu sadarbības platformas darbību.

3.c Gadījumā, ja attiecīgās kompetentās iestādes sadarbības platformā nepanāk vienotu viedokli, iestāde var sniegt attiecīgajai kompetentajai iestādei paredzētu ieteikumu, tostarp nosakot termiņu, līdz kuram kompetentajai iestādei jāīsteno ieteiktās izmaiņas. Ja kompetentā iestāde neievēro iestādes ieteikumu, tā norāda iemeslus. Ja iestāde uzskata, ka šie iemesli nav atbilstīgi, tā publisko savu ieteikumu un iepriekš minētos iemeslus.”;

(17)  iekļauj jaunu 31.a pantu:

“31.a pantsKoordinācija attiecībā uz darbību deleģēšanu un nodošanu ārpakalpojumu sniedzējiem, kā arī uz riska nodošanu

1. Iestāde saskaņā ar 2. un 3.▐ punktu pastāvīgi koordinē kompetento iestāžu uzraudzības pasākumus ar mērķi sekmēt uzraudzības konverģenci tādās jomās kā finanšu iestāžu darbību deleģēšana un nodošana ārpakalpojumu sniedzējiem, kā arī attiecībā uz šo dalībnieku riska nodošanu trešās valstīs, lai tādējādi gūtu labumu no ES pases, kaut arī faktiski veic būtisku darbību vai pilda būtiskas funkcijas ārpus Savienības. Kompetentās iestādes atbilstoši savai kompetencei uzņemas galīgo atbildību par lēmumiem par atļauju piešķiršanas, uzraudzības un izpildes lēmumiem attiecībā uz darbību deleģēšanu un nodošanu ārpakalpojumu sniedzējiem, kā arī uz riska nodošanu.

2. Kompetentās iestādes paziņo iestādei, ja tās plāno veikt atļaujas piešķiršanu finanšu iestādei vai tās reģistrāciju, kuru attiecīgā kompetentā iestāde uzraudzītu saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem aktiem, un šīs finanšu iestādes uzņēmējdarbības plāns paredz nodot ārpakalpojumu sniedzējiem vai deleģēt tās darbību būtisku daļu vai kādu no pamatfunkcijām vai nodot tās darbību būtiskas daļas riskus trešās valstīs, lai tādējādi gūtu labumu no ES pases, kaut arī faktiski veic būtisku darbību vai pilda būtiskas funkcijas ārpus Savienības. Kompetento iestāžu paziņojumus iestādei izstrādā pietiekami detalizēti ▌.

3. Ja tiek piemēroti 1. panta 2. punktā minētie Savienības tiesību akti un ja ar tiem nepiemēro nekādas konkrētas prasības paziņošanai par ārpakalpojumiem, deleģēšanu vai riska nodošanu, finanšu iestāde paziņo kompetentajai iestādei savu lēmumu nodot ārpakalpojumu sniedzējiem vai deleģēt tās darbību būtisku daļu vai kādu no pamatfunkcijām vai nodot tās darbību būtiskas daļas riskus citai vienībai vai savai filiālei, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī. Attiecīgā kompetentā iestāde informē iestādi par šiem paziņojumiem reizi pusgadā.

Neskarot 35. pantu, ja iestāde iesniedz pieprasījumu, kompetentā iestāde sniedz informāciju par finanšu iestāžu izmantotajām ārpakalpojumu, deleģēšanas vai riska nodošanas vienošanām.

Iestāde pārrauga to, vai attiecīgās kompetentās iestādes pārbauda, vai šā punkta pirmajā daļā minētās ārpakalpojumu, deleģēšanas vai riska nodošanas vienošanās tiek noslēgtas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, atbilst iestādes pamatnostādnēm, ieteikumiem vai atzinumiem un neliedz kompetentajām iestādēm īstenot efektīvu uzraudzību [un izpildi] trešā valstī.

3.a Ja kompetentās iestādes pārbaudes kārtība nepieļauj efektīvu uzraudzību vai izpildi un rada risku attiecībā uz regulējuma arbitrāžu starp dalībvalstīm, iestāde attiecīgajai kompetentajai iestādei var sniegt ieteikumus par to, kā uzlabot pārbaudes kārtību, tostarp noteikt termiņu, līdz kuram kompetentajai iestādei būtu jāievieš ieteiktās izmaiņas. Ja attiecīgā kompetentā iestāde neīsteno iestādes ieteikumus, šī kompetentā iestāde norāda attiecīgos iemeslus un iestāde publisko savu ieteikumu un minēto iemeslu izklāstu.

3.b Komisija [viena gada laikā pēc šīs grozošās regulas spēkā stāšanās dienas] sagatavo ziņojumu, kurā izvērtē dažādās pieejas nozaru tiesību aktos attiecībā uz ārpakalpojumu vai deleģēto darbību novērtēšanu un saturu un kurā izskata iespēju izmantot saskaņotāku pieeju šajā jautājumā, iespējami specificējot kopējus kritērijus un metodoloģiju. Komisija iesniedz minēto ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei.

To darot, Komisija ņem vērā:

a) darbības nepārtrauktību,

b) efektīvas pārvaldības spēju,

c) efektīvu spēju revidēt deleģētās un ārpakalpojumiem nodotās darbības, kā arī risku nodošanu.”;

(18)  regulas 32. pantu aizstāj ar šādu:

“32. pantsTirgus attīstības izvērtēšana,

tostarp stresa testi

1.  Iestāde pārrauga un izvērtē tirgus norises, kuras attiecas uz tās kompetences jomu, un vajadzības gadījumā informē abas pārējās EUI, ESRK un Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par attiecīgajām mikrouzraudzības tendencēm, iespējamiem riskiem un apdraudējumiem. Iestāde savos izvērtējumos ietver to tirgu ▌analīzi, kuros darbojas finanšu iestādes, un izvērtējumu par iespējamo tirgus norišu ietekmi uz šādām iestādēm.

2.  Iestāde ▌uzsāk un koordinē reālistisku Savienības mēroga izvērtēšanu par finanšu iestāžu noturību pret nelabvēlīgiem notikumiem tirgū. Šajā nolūkā iestāde piemērošanai kompetentajās iestādēs izstrādā:

a)  vienotu metodoloģiju, kas ļauj izvērtēt ekonomikas attīstības scenāriju ietekmi uz iestādes finansiālo stāvokli;

aa)  vienotu metodoloģiju to Savienības finanšu iestāžu noteikšanai, kuras iekļaujamas Savienības mēroga izvērtēšanā;

b)  vienotu pieeju minēto finanšu iestāžu noturības izvērtējumu rezultātu paziņošanai;

c)  vienotu metodoloģiju, lai izvērtētu konkrētu produktu vai izplatīšanas procesu ietekmi uz iestādes finansiālo stāvokli, kā arī uz apdrošinājuma ņēmējiem, pensiju shēmu dalībniekiem, apdrošināšanas atlīdzības saņēmējiem un patērētāju informēšanu; un

ca)  vienotu metodoloģiju, lai izvērtētu vides risku ietekmi uz iestāžu finanšu stabilitāti.

Šā punkta piemērošanas nolūkā iestāde sadarbojas ar ESRK, kas nepieļauj nekādu iespējamu interešu konfliktu attiecībā uz monetārās politikas īstenošanu.

2.a  Iestāde vismaz reizi gadā apsver, vai ir lietderīgi veikt 2. punktā minētos Savienības mēroga izvērtējumus, un informē Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par attiecīgo pamatojumu. Ja tiek veikti šādi Savienības mēroga izvērtējumi, iestāde ▌publisko rezultātus par katru iesaistīto finanšu iestādi, izņemot gadījumus, kad tā šādu publiskošanu uzskata par neatbilstošu, ņemot vērā Savienības vai vienas vai vairāku tās dalībvalstu finanšu stabilitāti, tirgu integritāti vai iekšējā tirgus darbību.

Kompetento iestāžu pienākums ievērot dienesta noslēpumu neliedz tām publiskot 2. punktā minēto Savienības mēroga izvērtējumu iznākumu, nedz arī nosūtīt šādu izvērtējumu iznākumu iestādei, lai tā publiskotu par finanšu iestāžu noturību veikto Savienības mēroga izvērtējumu rezultātus.

3.  Neskarot Regulā (ES) Nr. 1092/2010 noteiktos ESRK uzdevumus, iestāde vienu reizi gadā un vajadzības gadījumā biežāk Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un ESRK sniedz tās kompetences jomā esošo tendenču, iespējamo risku un apdraudējumu izvērtējumus apvienojumā ar 22. panta 2. punktā minētajiem rādītājiem.

Šajos izvērtējumos iestāde ietver būtiskāko risku un apdraudējumu klasifikāciju un vajadzības gadījumā iesaka preventīvus vai korektīvus pasākumus.

4.  Cieši sadarbojoties ar Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi) un Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), ar Apvienotās komitejas starpniecību iestāde nodrošina pietiekamu starpnozaru tendenču, risku un apdraudējumu pārskatu.”;

(20)  regulas 33. pantu aizstāj ar šādu:

33. pantsStarptautiskās attiecības

, tostarp līdzvērtība

1. Neskarot attiecīgās dalībvalstu un Savienības iestāžu kompetences jomas, iestāde var veidot attiecības un slēgt administratīvus nolīgumus ar regulatīvajām un uzraudzības iestādēm, starptautiskām organizācijām un trešo valstu iestādēm. Minētie pasākumi nerada juridiskus pienākumus Savienībai un dalībvalstīm, kā arī tie neliedz dalībvalstīm un to kompetentajām iestādēm slēgt divpusējas vai daudzpusējus nolīgumus ar minētajām trešām valstīm.

Ja trešā valsts saskaņā ar spēkā esošu deleģēto aktu, ko Komisija pieņēmusi atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/849 9. pantam, ir to jurisdikciju sarakstā, kurām nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas un teroristu finansēšanas novēršanas valstu režīmos ir stratēģiskas nepilnības, kas rada būtiskus draudus Savienības finanšu sistēmai, tad iestāde neslēdz sadarbības nolīgumus ar šīs trešās valsts regulatīvajām un uzraudzības iestādēm.

2. Iestāde palīdz Komisijai sagatavot lēmumus par līdzvērtību attiecībā uz trešo valstu regulatīvajiem un uzraudzības režīmiem, ja Komisija tieši pieprasījusi konsultāciju, pēc savas iniciatīvas vai gadījumos, kad šāda palīdzība ir paredzēta 1. panta 2. punktā minētajos aktos.

2.a Iestāde attiecībā uz trešām valstīm, par kurām Komisija saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem aktiem ir pieņēmusi lēmumus par līdzvērtību, pastāvīgi pārrauga regulatīvās un uzraudzības norises, izpildes nodrošināšanas praksi un būtiskās tirgus norises, lai tādējādi pārbaudītu, vai joprojām ir izpildīti kritēriji, uz kuru pamata tika pieņemti minētie lēmumi, un lēmumos paredzētie nosacījumi. Iestāde Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un abām pārējām EUI reizi trīs gados vai attiecīgā gadījumā biežāk vai pēc Eiropas Parlamenta, Padomes vai Komisijas pieprasījuma iesniedz konfidenciālu ziņojumu par konstatējumiem. Ziņojumā īpaša uzmanība tiek veltīta ietekmei uz finanšu stabilitāti, tirgu integritāti, ieguldītāju aizsardzību vai iekšējā tirgus darbību.

Neskarot konkrētas prasības, kas noteiktas 1. panta 2. punktā minētajos leģislatīvajos aktos, un ievērojot 1. punkta otrajā teikumā noteiktos nosacījumus, iestāde, ja tas iespējams, sadarbojas ar to trešo valstu attiecīgajām kompetentajām iestādēm ▌, kuru regulatīvie un uzraudzības režīmi ir atzīti par līdzvērtīgiem. Sadarbība notiek, pamatojoties uz administratīviem nolīgumiem, kas noslēgti ar minēto trešo valstu attiecīgajām iestādēm. Sarunās par šiem administratīvajiem nolīgumiem iestāde iekļauj noteikumus par šādiem jautājumiem:

a)  mehānismi, kas iestādei dod iespēju iegūt būtisko informāciju, ieskaitot informāciju par regulatīvo režīmu, uzraudzības pieeju, būtiskajām tirgus norisēm un visām izmaiņām, kuras var ietekmēt lēmumu par līdzvērtību;

b)  ciktāl tas nepieciešams pēcpasākumiem saistībā ar šiem lēmumiem par līdzvērtību — procedūras, saskaņā ar kurām koordinē uzraudzības darbības, attiecīgā gadījumā ieskaitot pārbaudes uz vietas, ko veic iestādes uzraudzībā, kurai attiecīgā gadījumā pēc brīvprātības principa un rotējošā kārtībā palīdz ne vairāk kā pieci dažādu kompetento iestāžu pārstāvji un attiecīgās trešās valsts kompetentā iestāde.

Iestāde informē Eiropas Parlamentu, Padomi, Komisiju un pārējās EUI, ja kāda trešās valsts kompetentā iestāde atsakās noslēgt šādu administratīvu vienošanos vai atsakās efektīvi sadarboties. Komisija šo informāciju ņem vērā, kad tā pārskata attiecīgos lēmumus par līdzvērtību.

2.b Ja iestāde attiecībā uz trešām valstīm, kuras minētas 2.a punktā, konstatē tādas regulatīvās un uzraudzības norises vai izpildes nodrošināšanas praksi, kas var ietekmēt Savienības vai vienas vai vairāk tās dalībvalstu finanšu stabilitāti, tirgu integritāti, ieguldītāju aizsardzību vai iekšējā tirgus darbību, tā nekavējoties konfidenciāli informē Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju.

2.c Kompetentās iestādes iepriekš informē iestādi par plāniem noslēgt jebkādus administratīvos nolīgumus ar trešo valstu uzraudzības iestādēm jebkurā no jomām, kuras reglamentē 1. panta 2. punktā minētie akti, ieskaitot attiecībā uz trešo valstu vienību filiālēm. Vienlaikus tās iestādei pēc iespējas drīzāk iesniedz plānotā nolīguma projektu.

Lai Savienībā ieviestu konsekventu, efektīvu un konstruktīvu uzraudzības praksi un nostiprinātu starptautiskās uzraudzības koordināciju, iestāde var sadarboties ar kompetentajām iestādēm, lai izstrādātu administratīvā nolīguma paraugu. Kompetentās iestādes pēc iespējas precīzi ievēro šo nolīguma paraugu.

Ja iestāde, sadarbojoties ar kompetentajām iestādēm, izstrādā šādu administratīvā nolīguma paraugu, kompetentās iestādes pirms parauga izveides pabeigšanas neslēdz administratīvus nolīgumus ar trešo valstu iestādēm.

Ziņojumā, kas minēts 43. panta 5. punktā, iestāde iekļauj informāciju par administratīvajiem nolīgumiem, par kuriem panākta vienošanās ar uzraudzības iestādēm, starptautiskajām organizācijām vai trešo valstu iestādēm, palīdzību, ko iestāde Komisijai sniegusi lēmumu par līdzvērtību sagatavošanā, un iestādes veiktajām pārraudzības darbībām saskaņā ar 2.a punktu.

3.a Iestāde cenšas kļūt par pilntiesīgu dalībnieku Starptautiskajā Apdrošināšanas uzraudzītāju asociācijā, Starptautiskajā Pensiju uzraudzītāju organizācijā un Finanšu stabilitātes padomē, kā arī cenšas iegūt novērotāja statusu Starptautisko grāmatvedības standartu uzraudzības padomē.

Jebkādu nostāju, kas iestādei jāieņem starptautiskos forumos, vispirms apspriež un apstiprina Uzraudzības padome.

3.b Iestāde attiecīgā gadījumā pārrauga regulatīvās, uzraudzības un atbilstīgā gadījumā noregulējuma norises, kā arī izpildes nodrošināšanas praksi un attiecīgās tirgus norises trešās valstīs, ar kurām ir noslēgti starptautiski nolīgumi.

Neskarot 1. panta 2. punktā minēto leģislatīvo aktu konkrētās prasības un ievērojot nosacījumus, kas izklāstīti šā panta 1. punkta otrajā teikumā, iestāde sadarbojas ar attiecīgajām šā punkta pirmajā daļā minēto trešo valstu kompetentajām iestādēm un attiecīgā gadījumā arī ar noregulējuma iestādēm.”;

(21)  regulas 34. pantu svītro;

(22)  regulas 35. pantu groza šādi:

(a)  panta 1., 2. un 3. punktu aizstāj ar šādiem:

“1. Ja iestāde pieprasa, kompetentās iestādes sniedz tai visu informāciju, kas ir nepieciešama, lai tā varētu izpildīt šajā regulā noteiktos uzdevumus, ar nosacījumu, ka attiecīgā informācija tām ir likumīgi pieejama.

Sniegtā informācija ir precīza un pilnīga, un to sniedz iestādes noteiktajā termiņā.

2. Iestāde var arī pieprasīt, lai informācija tiktu sniegta periodiski un konkrētos formātos vai atbilstoši salīdzināmām veidnēm, ko apstiprinājusi iestāde. Ja iespējams, šādus pieprasījumus vienmēr izdara, izmantojot pastāvošus kopējus informācijas sniegšanas formātus, un to izdarīšanā ievēro valstu un Savienības tiesību aktos, tostarp 1. panta 2. punktā minētajos leģislatīvajos aktos, paredzēto proporcionalitātes principu.

3. Pēc kompetentās iestādes ▐ pieprasījuma iestāde sniedz jebkādu tās rīcībā esošu informāciju, kas ir nepieciešama, lai kompetentā iestāde varētu pildīt savus uzdevumus ▐.”;

(b)  panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5. Ja saskaņā ar 1. punktu pieprasītā informācija nav pieejama vai kompetentās iestādes to nav darījušas pieejamu iestādes noteiktajā termiņā, iestāde var adresēt pienācīgi pamatotu un argumentētu pieprasījumu jebkuram no šiem subjektiem:

a) citām iestādēm, kas pilda uzraudzības funkcijas;

b) ministrijai, kura attiecīgajā dalībvalstī ir atbildīga par finansēm, ja tās rīcībā ir prudenciāla informācija;

c) attiecīgās dalībvalsts valsts centrālajai bankai;

d) attiecīgās dalībvalsts valsts statistikas birojam.

Pēc iestādes pieprasījuma kompetentās iestādes palīdz iestādei iegūt informāciju.”;

(c)   panta 6. un 7. punktu svītro;

(23)  iekļauj šādu 35.a līdz 35.d pantu:

“35.a pants35.b pantā minēto pilnvaru īstenošana

Pilnvaras, kas piešķirtas iestādei, kādai tās amatpersonai vai citai iestādes pilnvarotai personai saskaņā ar 35. pantu, neizmanto, lai pieprasītu tādas informācijas vai dokumentu atklāšanu, uz kuriem attiecas juridiskas konfidencialitātes prasība.

Regulas 35.a un 35.b pantu piemēro, neskarot valstu tiesību aktus.

35.b pantsInformācijas pieprasījums finanšu iestādēm

1. Ja informācija, kas pieprasīta saskaņā ar 35. panta 1. vai 5. punktu, nav pieejama vai nav darīta pieejama iestādes noteiktajā termiņā, iestāde, neradot datu dublikātus, var ▐ pieprasīt attiecīgajām finanšu iestādēm sniegt visu informāciju, kas ir nepieciešama, lai iestāde varētu izpildīt šajā regulā noteiktos uzdevumus.

4. Iestādes noteiktā saprātīgā termiņā finanšu iestādes vai to juridiskie pārstāvji ▌sniedz pieprasīto informāciju. ▌

5. Iestāde nekavējoties nosūta ▌pieprasījuma ▌kopiju tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā attiecīgajai 1. punktā minētajai vienībai, uz kuru attiecas pieprasījums, ir domicils vai kurā tā veic uzņēmējdarbību.

6. Konfidenciālo informāciju, kuru iestāde ir saņēmusi saskaņā ar šo pantu, tā var izmantot vienīgi tai šajā regulā noteikto uzdevumu izpildei.

35.c pantsProcedūras noteikumi par naudas sodu piemērošanu

1. Ja, pildot šajā regulā noteiktos pienākumus, iestāde konstatē nopietnas pazīmes tam, ka, iespējams, pastāv fakti, kas varētu liecināt par 35.d panta 1. punktā minēto pārkāpumu, iestāde lūdz Komisiju izmeklēt attiecīgo lietu. ▌

35.d pantsNaudas sodi

un periodiski soda maksājumi

-1. Pirms lēmuma par naudas soda vai periodiska soda maksājuma noteikšanu pieņemšanas Komisija nodrošina iestādei vai vienībai, uz kuru attiecas informācijas pieprasījums, iespēju tikt uzklausītai.

Komisija lēmumu par naudas soda vai periodiska soda maksājuma noteikšanu balsta vienīgi uz konstatējumiem, par kuriem attiecīgajām iestādēm vai vienībām ir bijusi iespēja sniegt komentārus.

1. Komisija pieņem lēmumu par naudas soda noteikšanu, ja tā konstatē, ka 35.b panta 1. punktā norādīta iestāde vai vienība tīši vai nolaidības dēļ nav sniegusi prasīto informāciju vai ir sniegusi nepilnīgu, nepatiesu vai maldinošu informāciju ▌saskaņā ar 35.b panta 1. punktu.

2. Šā panta 1. punktā minētais naudas sods ▌ir vismaz EUR [X; mazāk nekā EUR 50 000], bet nepārsniedz EUR [Y; mazāk nekā EUR 200 000], un tas ir atturošs, efektīvs un samērīgs ar attiecīgās iestādes vai vienības lielumu un pārkāpuma veidu un smagumu.

Iestāde kopā ar EBI un EVTI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, kurā precizē metodoloģiju naudas soda aprēķināšanai saskaņā ar šo punktu.

5. ▌Naudas soda kopsumma nepārsniedz [X %; mazāk nekā 20 %] no attiecīgās vienības gada apgrozījuma iepriekšējā uzņēmējdarbības gadā, izņemot, ja vienība ir tieši vai netieši guvusi finansiālu labumu no šā pārkāpuma. Tādā gadījumā naudas soda kopsumma ir vismaz vienāda ar attiecīgo finansiālo labumu.

5.a Komisija var piemērot periodisku soda maksājumu līdz brīdim, kad tiek novērsts attiecīgais pārkāpums. Periodiskais soda maksājums ir samērīgs ar iestādes vai vienības lielumu un pārkāpuma veidu un smagumu.

5.b Procedūras laikā pilnībā ievēro iestādes vai vienības tiesības uz aizstāvību. Iestādei vai vienībai ir tiesības piekļūt iestādes un Komisijas lietām, ievērojot citu personu leģitīmās intereses saistībā ar komercnoslēpuma aizsardzību. Tiesības piekļūt lietai neattiecas uz konfidenciālu informāciju un iestādes vai Komisijas iekšējiem sagatavošanas dokumentiem.

5.c Naudas soda vai periodiskā soda maksājuma izpildi var apturēt vienīgi ar Eiropas Savienības Tiesas lēmumu. Iestādes vai vienības, kurām noteikts naudas sods vai periodisks soda maksājums, Komisijas lēmumu noteikt naudas sodu vai periodisku soda maksājumu var apstrīdēt Eiropas Savienības Tiesā. Tiesa cita starpā var anulēt, samazināt vai palielināt Komisijas noteikto naudas sodu vai periodisko soda maksājumu.

5.d Komisija publisko informāciju par ikvienu naudu sodu un periodisko soda maksājumu, ja vien šāda publiskošana nerada nopietnus draudus finanšu tirgiem vai nesamērīgu kaitējumu iesaistītajām pusēm.

5.e Naudas soda un periodisko soda maksājumu summas ieskaita Savienības vispārējā budžetā.”;

▌(24)  regulas 36. pantu groza šādi:

(a)  panta 3. punktu svītro.

(b)  panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4. Saņemot iestādei adresētu ESRK brīdinājumu vai ieteikumu, iestāde šo brīdinājumu vai ieteikumu apspriež nākamajā Uzraudzības padomes sanāksmē vai attiecīgā gadījumā agrāk, lai izvērtētu šāda brīdinājuma vai ieteikuma ietekmi uz tās uzdevumu izpildi un iespējamos saistībā ar brīdinājumu vai ieteikumu veicamos pēcpasākumus.

Pamatojoties uz atbilstīgu lēmumu pieņemšanas procedūru, tā pieņem lēmumu par to, vai saskaņā ar pilnvarām, kas tai piešķirtas ar šo regulu, ir jāveic jebkādi pasākumi, lai risinātu brīdinājumos un ieteikumos minētos jautājumus, un par šādu pasākumu saturu.

Ja iestāde neveic pasākumus saskaņā ar brīdinājumu vai ieteikumu, tā paskaidro ESRK savas bezdarbības iemeslus. ESRK par to informē Eiropas Parlamentu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1092/2010 19. panta 5. punktu. ESRK par to informē arī Padomi un Komisiju.”;

(c)  panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5. Saņemot kompetentajai valsts uzraudzības iestādei adresētu ESRK brīdinājumu vai ieteikumu, iestāde attiecīgā gadījumā var izmantot pilnvaras, kas tai piešķirtas ar šo regulu, lai nodrošinātu savlaicīgu pēcpasākumu izpildi.

Ja ieteikuma saņēmējs neparedz ievērot ESRK ieteikumu, tas informē Uzraudzības padomi un apspriežas ar to par šādas rīcības iemesliem.”;

(d)  panta 6. punktu svītro;

(25)  regulas 37. pantu aizstāj ar šādu:

“37. pantsApdrošināšanas un pārapdrošināšanas nozares ieinteresēto personu grupa un Aroda pensiju nozares ieinteresēto personu grupa

1. Lai palīdzētu veicināt apspriešanos ar ieinteresētajām personām jomās, kuras ir saistītas ar iestādes uzdevumiem, tiek izveidota Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas nozares ieinteresēto personu grupa un Aroda pensiju nozares ieinteresēto personu grupa (turpmāk kopā “ieinteresēto personu grupas”). Ar ieinteresēto personu grupām apspriežas par pasākumiem, kas veicami saskaņā ar 10. līdz 15. pantu attiecībā uz regulatīviem tehniskajiem standartiem un īstenošanas tehniskajiem standartiem, un tādā mērā, ka tas neskar atsevišķas finanšu iestādes, arī par 16. panta jautājumiem attiecībā uz pamatnostādnēm un ieteikumiem, saskaņā ar 16.a pantu attiecībā uz atzinumiem un saskaņā ar 16.b pantu attiecībā uz jautājumiem un atbildēm. Ja pasākumi jāveic nekavējoties un apspriešanās nav iespējama, ieinteresēto personu grupām informāciju sniedz iespējami drīz.

Ieinteresēto personu grupas tiekas ne retāk kā četras reizes gadā. Tās var kopā apspriest kopīgu interešu jautājumus un informē cita citu par pārējiem jautājumiem, kas tiek apspriesti.

Vienas ieinteresēto personu grupas locekļi var būt arī otras ieinteresēto personu grupas locekļi.

2. Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas nozares ieinteresēto personu grupā ir 30 locekļi, no kuriem 13 locekļi proporcionāli pārstāv apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības un apdrošināšanas starpniekus, kas darbojas Savienībā, trīs no tiem pārstāv kooperatīvos un savstarpējos apdrošinātājus vai pārapdrošinātājus, un 13 locekļi pārstāv to darbiniekus, kā arī patērētājus, apdrošināšanas un pārapdrošināšanas pakalpojumu lietotājus, MVU pārstāvjus un attiecīgo profesionālo apvienību pārstāvjus, savukārt četri locekļi ir neatkarīgi vadošo akadēmisko aprindu pārstāvji. ▐

3. Aroda pensiju nozares ieinteresēto personu grupā ir 30 locekļi, no kuriem 13 locekļi proporcionāli pārstāv aroda pensijas kapitāla uzkrāšanas institūcijas, kas darbojas Savienībā, un 13 locekļi pārstāv to darbinieku pārstāvjus, pensiju saņēmēju pārstāvjus, MVU pārstāvjus un attiecīgo profesionālo apvienību pārstāvjus, savukārt četri locekļi ir neatkarīgi vadošo akadēmisko aprindu pārstāvji. ▐

4. Ieinteresēto personu grupu locekļus ieceļ Uzraudzības padome, izmantojot atklātu un pārredzamu atlases procedūru. Pieņemot lēmumu, Uzraudzības padome pēc iespējas nodrošina atbilstīgu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas nozares, kā arī aroda pensiju nozares daudzveidības atspoguļojumu, ģeogrāfisko un dzimumu līdzsvaru un ieinteresēto personu pārstāvību visā Savienībā. Ieinteresēto personu grupas locekļus izraugās, ņemot vērā viņu kvalifikāciju, prasmes, attiecīgās zināšanas un pierādītu kompetenci.

4.a Attiecīgās ieinteresēto personu grupas locekļi no sava vidus ievēlē grupas priekšsēdētāju. Priekšsēdētāju ievēlē uz divu gadu laikposmu.

Eiropas Parlaments var uzaicināt jebkuras ieinteresēto personu grupas priekšsēdētāju sniegt paziņojumu Eiropas Parlamentam un atbildēt uz visiem tā deputātu uzdotajiem jautājumiem ikreiz, kad tas tiek prasīts.

5. Iestāde sniedz visu nepieciešamo informāciju atbilstīgi 70. pantā noteiktajam dienesta noslēpumu ievērošanas pienākumam un nodrošina ieinteresēto personu grupām pienācīgu sekretariāta atbalstu. Tiem ieinteresēto personu grupu locekļiem, kuri pārstāv bezpeļņas organizācijas, izņemot nozares pārstāvjus, nosaka pienācīgu kompensāciju. Attiecībā uz šo kompensāciju ņem vērā locekļu sagatavošanās darbu un veiktos pēcpasākumus, un tā ir vismaz līdzvērtīga ierēdņu izdevumu atlīdzinājuma likmēm saskaņā ar V pielikuma 1. nodaļas 2. iedaļu Eiropas Savienības Civildienesta noteikumos un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtībā, kas noteikti ar Padomes Regulu (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 (Civildienesta noteikumi). Ieinteresēto personu grupas var izveidot darba grupas par tehniskiem jautājumiem. Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas nozares ieinteresēto personu grupas un Aroda pensiju nozares ieinteresēto personu grupas locekļu pilnvaru termiņš ir četri gadi, pēc kura beigām tiek organizēta jauna atlases procedūra.

Ieinteresēto personu grupas locekļus var iecelt atkārtoti divus termiņus pēc kārtas.

6. Ieinteresēto personu grupas var sniegt iestādei atzinumus un konsultācijas par jebkādiem jautājumiem, kas saistīti ar iestādes uzdevumiem, īpašu uzmanību pievēršot uzdevumiem, kuri izklāstīti 10. līdz 16.b pantā un 29., 30., 32. un 35. pantā.

Ja ieinteresēto personu grupu locekļi nespēj vienoties par konsultāciju, vienai trešdaļai tās locekļu vai vienas ieinteresēto personu grupas locekļiem ir atļauts sniegt atsevišķu konsultāciju.

Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas nozares ieinteresēto personu grupa, Aroda pensiju nozares ieinteresēto personu grupa, Banku nozares ieinteresēto personu grupa un Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupa var saskaņā ar šīs regulas 56. pantu “Kopējas nostājas un kopēji akti” sniegt kopīgus atzinumus un konsultācijas jautājumos, kas saistīti ar Eiropas Uzraudzības iestāžu darbu.

7. Ieinteresēto personu grupas pieņem savus reglamentus to attiecīgo locekļu balsojumā ar divu trešdaļu balsu vairākumu.

8. Iestāde publisko ieinteresēto personu grupas ieteikumus, tās locekļu atsevišķos ieteikumus un to apspriežu rezultātus, kā arī to, kā šie ieteikumi un apspriežu rezultāti ņemti vērā.”;

(25a)  regulas 38. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Iestāde nodrošina, ka neviens saskaņā ar 18., 19. vai 20. pantu pieņemtais lēmums nekādā veidā neskar dalībvalstu fiskālos pienākumus.”;

(26)  regulas 39. pantu aizstāj ar šādu:

“39. pantsLēmumu pieņemšanas procedūras

1. Pieņemot 17., 18. un 19. pantā paredzētos lēmumus, iestāde rīkojas saskaņā ar 2. līdz 6. pantu.

2. Iestāde lēmuma adresāta oficiālajā valodā informē to par nodomu pieņemt lēmumu un norāda termiņu, kurā adresāts var paust viedokli par lēmuma priekšmetu; termiņa noteikšanā pienācīgi ņem vērā jautājuma steidzamību, sarežģītību un iespējamās sekas. Adresāts var paust viedokli savā oficiālajā valodā. Pirmajā teikumā noteikto noteikumu mutatis mutandis piemēro attiecībā uz ieteikumiem, kas minēti 17. panta 3. punktā.

3. Iestāde savos lēmumus norāda iemeslus, kuri ir šo lēmumu pamatā.

4. Iestādes lēmumu adresāti tiek informēti par šajā regulā paredzētajiem tiesību aizsardzības līdzekļiem.

5. Ja iestāde ir pieņēmusi lēmumu saskaņā ar 18. panta 3. vai 4. punktu, tā šo lēmumu pārskata ik pēc atbilstīga laikposma.

6. Informāciju par lēmumu pieņemšanu, ko iestāde veic saskaņā ar ▌18. vai 19. pantu, publisko. Informāciju par lēmumu pieņemšanu, ko iestāde veic saskaņā ar 17. pantu, var publiskot. Publiskojot lēmumus, norāda attiecīgās kompetentās iestādes vai finanšu iestādes identitāti un lēmuma satura būtiskākos aspektus, izņemot, ja šāda publiskošana ir pretrunā šo finanšu iestāžu leģitīmajām interesēm vai komercnoslēpumu aizsardzībai vai varētu nopietni apdraudēt finanšu tirgu pienācīgu darbību un integritāti vai visas Savienības finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitāti.”;

(27)  regulas 40. pantu groza šādi:

(a)  panta 1. punktu groza šādi:

(i)  iekļauj šādu aa) apakšpunktu un ab) apakšpunktu:

“aa) 45. panta 1. punktā minētās Valdes pilnas darba slodzes locekļi, kam nav balsstiesību;

ab) tās dalībvalsts pārvaldes iestādes vadītājs, kura atbild par 1. panta 2. punktā minēto leģislatīvo aktu apspriešanu un pieņemšanu, lai rīkotos 10. līdz 15. panta darbības jomā.”;

(ia)  punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b) par finanšu iestāžu uzraudzību atbildīgās valsts iestādes vadītājs katrā dalībvalstī, lai nodrošinātu darbību visu kompetenču robežās, izņemot 10.–15. pantā noteiktās kompetences, turklāt šie vadītāji tiekas klātienē vismaz divas reizes gadā;”;

(ib)  punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“d) viens ESRK pārstāvis, kam nav balsstiesību un kas atturas ieņemt nostāju monetārās politikas īstenošanas ietekmē;”;

(aa)  panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3. Katra ▌iestāde atbild par augsta līmeņa vietnieka izvirzīšanu amatam no tās darbinieku vidus, kurš var aizvietot 1. punkta ab) un b) apakšpunktā minēto Uzraudzības padomes locekli gadījumā, ja minētā persona nevar ierasties.”;

(ab)  iekļauj šādu punktu:

“4.a Saskaņā ar regulas 10. līdz 15. pantu veicamo darbību nolūkā viens Komisijas pārstāvis ir Uzraudzības padomes loceklis bez balsstiesībām, un viens Eiropas Parlamenta pārstāvis ir novērotājs, bet viens pārstāvis no katras dalībvalsts valsts pārvaldes var būt novērotājs Uzraudzības padomē.”;

(ac)  panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5. “Uzraudzības padome var uzaicināt novērotājus.”;

▌(c)  pievieno šādu 5.a punktu:

5.a Ja 1. punkta b) apakšpunktā minētā valsts iestāde neatbild par patērētāju tiesību aizsardzības normu izpildes panākšanu, minētajā apakšpunktā minētais Uzraudzības padomes loceklis var nolemt pieaicināt dalībvalsts patērētāju tiesību aizsardzības iestādes pārstāvi, kam nav balsstiesību. Ja kādā dalībvalstī par patērētāju tiesību aizsardzību atbild vairākas iestādes, tās vienojas par kopēju pārstāvi.”;

(28)  regulas 41. pantu aizstāj ar šādu:

“41. pantsIekšējās komitejas

Uzraudzības padome var izveidot iekšējās komitejas konkrētu tai uzticēto uzdevumu izpildei. Uzraudzības padome var paredzēt atsevišķu skaidri definētu uzdevumu un lēmumu deleģēšanu iekšējām komitejām, Valdei vai priekšsēdētājam.”;

(29)  regulas 42. pantu ▌aizstāj ar šādu:

“42. pants

Uzraudzības padomes neatkarība

Pildot tiem šajā regulā noteiktos uzdevumus, priekšsēdētājs un Uzraudzības padomes locekļi ▌rīkojas neatkarīgi un objektīvi, vienīgi Savienības kopējās interesēs un nelūdz un nepieņem Savienības iestāžu vai struktūru, nevienas ▌valdības vai citas publiskās vai privātās struktūras norādījumus.

Nedz dalībvalstis, Savienības iestādes vai struktūras, nedz jebkura cita valsts vai privāta struktūra necenšas ietekmēt Uzraudzības padomes locekļus, tiem pildot savus pienākumus.

Ja 30. panta 2. punkta a) apakšpunktā norādītā neatkarības pakāpe saskaņā ar minēto pantu ir atzīta par nepietiekamu, Uzraudzības padome var nolemt vai nu uz laiku apturēt konkrētā locekļa balsstiesības, vai arī uz laiku apturēt viņa dalību iestādē, līdz ir novērstas attiecīgās nepilnības.”;

(30)  regulas 43. pantu groza šādi:

(a)  panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Uzraudzības padome sniedz norādījumus par iestādes darbu un ir galvenā lēmumu pieņemšanas struktūra stratēģisku lēmumu un svarīgu politikas lēmumu pieņemšanai.

Ja vien šajā regulā nav noteikts citādi, Uzraudzības padome pieņem iestādes ▌ieteikumus, pamatnostādnes, atzinumus un lēmumus un sniedz II nodaļā minētās konsultācijas ▌.”;

(b)  panta 2. un 3. punktu svītro;

(c)  panta 4. punktu ▌aizstāj ar šādu:

“Uzraudzības padome katru gadu līdz 30. septembrim, pamatojoties uz Valdes priekšlikumu, pieņem iestādes darba programmu nākamajam gadam un informatīvā nolūkā nosūta to Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai.

Iestāde izklāsta izvērtēšanas prioritātes un attiecīgā gadījumā nosaka kompetentās iestādes un darbības, kas ir pakļaujamas izvērtēšanai saskaņā ar 30. pantu. Pienācīgi pamatojot savu lēmumu, iestāde var noteikt papildu kompetentās iestādes, kurās veicama izvērtēšana.

Darba programmu pieņem, neskarot ikgadējo budžeta procedūru, un to publisko.”;

(d)  panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5. Pamatojoties uz Valdes priekšlikumu, Uzraudzības padome pieņem gada ziņojumu par iestādes darbībām, tostarp par priekšsēdētāja pienākumu izpildi, balstoties uz 47. panta 9. punkta f) apakšpunktā minēto ziņojuma projektu, un katru gadu līdz 15. jūnijam nosūta šo ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai, Revīzijas palātai un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai. Ziņojumu publisko.”;

(e)  panta 8. punktu svītro.

(30a)  iekļauj šādu 43.a pantu:

“43.a pants

Uzraudzības padomes pieņemto lēmumu pārredzamība

Neskarot 70. pantu, ne vēlāk kā sešas nedēļas pēc Uzraudzības padomes sanāksmes dienas iestāde Eiropas Parlamentam iesniedz vismaz vispusīgu un jēgpilnu Uzraudzības padomes attiecīgās sanāksmes protokolu, kas ļauj pilnībā izprast tajā notikušās diskusijas, un anotētu lēmumu sarakstu.”;

(31)  regulas 44. pantu groza šādi:

(a)  panta 1. punktuaizstāj ar šādu:

“1. Uzraudzības padomē lēmumi tiek pieņemti ar tās locekļu vienkāršu balsu vairākumu. Katram loceklim ir viena balss. Ja “par” un “pret” nodoto balsu skaits ir vienāds, izšķirošā balss ir priekšsēdētājam.

To lēmumu gadījumā, kuri attiecas uz 10. līdz 16. pantā minēto aktu, projektu un instrumentu izstrādi un pieņemšanu, kā arī saistībā ar pasākumiem un lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar 9. panta 5. punkta trešo daļu, 9.a pantu un VI nodaļu, un, atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, Uzraudzības padome pieņem lēmumus ar tās locekļu kvalificētu balsu vairākumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 16. panta 4. punktu un Protokola (Nr. 36) par pārejas noteikumiem 3. pantu. Valdes pilnas darba slodzes locekļiem un priekšsēdētājam nav tiesību balsot par minētajiem lēmumiem.

1.a Atkāpjoties no 1. punkta, Uzraudzības padome ir kompetenta pieņemt Valdes sagatavotos lēmumus 22. panta 1., 2., 3. un 5. punkta, 29.a, 32. un 31.a panta un 35.b līdz 35.h panta piemērošanas nolūkā, rīkojoties saskaņā ar 47. panta 3. punktu un pieņemot lēmumus ar tās locekļu vienkāršu balsu vairākumu.

Ja Uzraudzības padome nepieņem Valdes sagatavotos lēmumus 22. panta 1., 2., 3. un 5. punkta, 29.a, 32. un 31.a panta un 35.b līdz 35.h panta piemērošanas nolūkā, tā var veikt grozījumus šajos lēmumos. Uzraudzības padome ir kompetenta pieņemt šos grozītos lēmumus ar trīs ceturtdaļu locekļu balsu vairākumu.

Ja Uzraudzības padome nepieņem otrajā daļā minētos grozītos lēmumus cik drīz vien iespējams un vēlākais četru mēnešu laikā, tad lēmumu pieņem Valde.”;

(aa)  iekļauj šādu 1.a punktu:

1.a Atkāpjoties no 1. punkta, Uzraudzības padome ir kompetenta pieņemt Valdes sagatavotos lēmumus 22. panta 1., 2., 3. un 5. punkta, 29.a, 31.a un 32.panta un 35.b līdz 35.h panta piemērošanas nolūkā, rīkojoties saskaņā ar 47. panta 3. punktu un pieņemot lēmumus ar tās locekļu vienkāršu balsu vairākumu.

Ja Uzraudzības padome nepieņem Valdes sagatavotos lēmumus 22. panta 1., 2., 3. un 5. punkta, 29.a, 31.a un 32. panta un 35.b līdz 35.h panta piemērošanas nolūkā, tā var veikt grozījumus šajos lēmumos. Uzraudzības padome ir kompetenta pieņemt šos grozītos lēmumus ar trīs ceturtdaļu locekļu balsu vairākumu.

Ja Uzraudzības padome nepieņem otrajā daļā minētos grozītos lēmumus cik drīz vien iespējams un vēlākais četru mēnešu laikā, tad lēmumu pieņem Valde.”;

(b)  panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3. Uzraudzības padome pieņem un dara pieejamu atklātībai savu reglamentu. Reglamentā detalizēti nosaka balsošanas kārtību.”;

(c)  panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4. Locekļi bez balsstiesībām un novērotāji nepiedalās Uzraudzības padomes diskusijās par atsevišķām finanšu iestādēm, ja vien 75. panta 3. punktā vai 1. panta 2. punktā minētajos aktos nav paredzēts citādi.”;

Pirmo daļu nepiemēro priekšsēdētājam un locekļiem, kas ir arī Valdes locekļi ▌.”;

(32)  regulas III sadaļas 2. iedaļas virsrakstu aizstāj ar šādu:

“2. iedaļa

Valde”;

(33)  regulas 45. pantu aizstāj ar šādu:

“45. pantsSastāvs

“1. Valdi veido priekšsēdētājs un trīs pilnas darba slodzes locekļi, kas ir kādas dalībvalsts valstspiederīgie. Priekšsēdētājs katram pilnas darba slodzes loceklim uztic skaidri noteiktus politikas un vadības uzdevumus, jo īpaši atbildību par budžeta jautājumiem un jautājumiem, kas saistīti ar iestādes darba programmu, un par konverģences jautājumiem. Viens pilnas darba slodzes loceklis darbojas kā priekšsēdētāja vietnieks un saskaņā ar šo regulu pilda priekšsēdētāja uzdevumus viņa prombūtnē vai pamatotu šķēršļu gadījumā.

2. Pilnas darba slodzes locekļus atlasa, balstoties uz nopelniem, prasmēm, zināšanām un praktisko pieredzi par finanšu iestādēm to dažādajos uzņēmējdarbības modeļos, un tirgiem jo īpaši apdrošināšanas un aroda pensiju jomā, tostarp par patērētāju interesēm, kā arī pieredzi attiecībā uz finanšu uzraudzību un regulējumu. Pilnas darba slodzes locekļiem ir plaša vadības pieredze. Vismaz viens no pilnas darba slodzes locekļiem vienu gadu pirms iecelšanas šajā amatā nav strādājis nevienā no valsts kompetentajām iestādēm. Atlase balstās uz atklātu kandidātu konkursu, kura sludinājums tiek publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un pēc kura Komisija sagatavo kvalificēto kandidātu sarakstu, šajā procesā apspriežoties ar Uzraudzības padomi.

Komisija šo sarakstu iesniedz apstiprināšanai Eiropas Parlamentā. Pēc saraksta apstiprināšanas Padome pieņem lēmumu par Valdes ārējo locekļu ▌iecelšanu amatā. Valdes sastāvs ir līdzsvarots un proporcionāls, kā arī atspoguļo visu Savienību kopumā.

3. Ja Valdes pilnas darba slodzes loceklis vairs neatbilst 46. panta nosacījumiem vai ir izdarījis smagu pārkāpumu, Eiropas Parlaments un Padome, rīkojoties pēc savas iniciatīvas vai pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, var pieņemt lēmumu par viņa atbrīvošanu no amata.

4. Pilnas darba slodzes locekļu pilnvaru termiņš ir pieci gadi, un to drīkst pagarināt vienu reizi. Deviņos pēdējos mēnešos pirms priekšsēdētāja pilnas darba slodzes locekļa piecu gadu pilnvaru termiņa beigām Uzraudzības padome novērtē:

a) rezultātus, kas sasniegti pirmajā pilnvaru termiņā, un to, kā tie sasniegti;

b) iestādes paredzamos pienākumus un vajadzības nākamajos gados.

Komisija, ņemot vērā novērtējumu, Padomei iesniedz sarakstu ar tiem pilnas darba slodzes locekļiem, kuru pilnvaru termiņš būtu pagarināms. Padome, balstoties uz šo sarakstu un ņemot vērā novērtējumu, var pagarināt pilnas darba slodzes locekļu pilnvaru termiņu.”;

(34)  iekļauj šādu 45.a pantu:

“45.a pantsLēmumu pieņemšana

1. Valdes lēmumus pieņem ar tās locekļu vienkāršu balsu vairākumu. Katram loceklim ir viena balss. Ja “par” un “pret” nodoto balsu skaits ir vienāds, izšķirošā balss ir priekšsēdētājam. Ja to pieprasa priekšsēdētājs vai vismaz trīs Valdes locekļi, lēmumu pieņemšanu nodod Uzraudzības padomei.

2. Komisijas pārstāvis Valdes sanāksmēs piedalās bez balsstiesībām, izņemot jautājumus, kas minēti 63. pantā.

3. Valde pieņem savu reglamentu un publisko to.

4. Valdes sanāksmes sasauc priekšsēdētājs pēc savas iniciatīvas vai pēc kāda Valdes locekļa pieprasījuma, un tās vada priekšsēdētājs.

Valde sanāk kopā pirms katras Uzraudzības padomes sanāksmes un tik bieži, cik Valde to uzskata par nepieciešamu. Valde regulāri atskaitās Uzraudzības padomei un sanāk vismaz vienpadsmit reizes gadā.

5. ▌Dalībnieki bez balsstiesībām nepiedalās Valdes diskusijās par atsevišķām finanšu iestādēm.

5a. Uzraudzības padomei ir tiesības Valdei nosūtīt īpašus informācijas pieprasījumus.”;

(35)  iekļauj šādu 45.b pantu:

“45.b pantsIekšējās komitejas

Valde var izveidot iekšējās komitejas konkrētu tai uzticēto uzdevumu izpildei.”;

(36)  regulas 46. pantu aizstāj ar šādu:

“46. pants

Valdes neatkarība

Valdes locekļi rīkojas neatkarīgi un objektīvi, vienīgi Savienības kopējās interesēs un nelūdz un nepieņem Savienības iestāžu un struktūru, nevienas ▌valdības vai citas publiskās vai privātās struktūras norādījumus.

Valdes locekļiem locekļi neieņem nekādus amatus valsts, Savienības vai starptautiskā līmenī.

Nedz dalībvalstis, Savienības iestādes vai struktūras, nedz jebkura cita publiskā vai privātā struktūra necenšas ietekmēt Valdes locekļus viņu uzdevumu pildīšanā.”;

(37)  regulas 47. pantu aizstāj ar šādu:

“47. pantsUzdevumi

1. Valde nodrošina, ka iestāde īsteno savu misiju un veic tai saskaņā ar šo regulu uzticētos uzdevumus. Tā veic visus nepieciešamos pasākumus un jo īpaši pieņem iekšējās administratīvās instrukcijas un publicē paziņojumus, lai nodrošinātu iestādes darbību saskaņā ar šo regulu.

2. Valde ierosina ikgadējo un daudzgadu darba programmu, kas jāpieņem Uzraudzības padomei.

3. Valde īsteno budžeta pilnvaras saskaņā ar 63. un 64. pantu.

Valde ir kompetenta rīkoties un pieņemt lēmumus 17. un 19. panta, 22. panta 4. punkta un 30. ▌panta piemērošanas nolūkā. Regulas 22. panta 1., 2., 3. un 5. punkta, 29.a, 31.a un 32. panta un 35.b līdz 35.d panta piemērošanas nolūkā Valde ir kompetenta sagatavot lēmumus, kuriem piemēro 44. panta 1.a punktā noteikto lēmumu pieņemšanas procedūru. Valde informē Uzraudzības padomi par visiem lēmumiem, kurus tā sagatavo un pieņem.

3.a Valde izskata visus jautājumus, par kuriem lemj Uzraudzības padome, un par katru no tiem sniedz atzinumu ▌.

4. Valde pieņem iestādes personāla politikas plānu un saskaņā ar 68. panta 2. punktu nepieciešamos Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumu (“Civildienesta noteikumi”) īstenošanas pasākumus.

5. Valde saskaņā ar 72. pantu pieņem konkrētos noteikumus par tiesībām piekļūt iestādes dokumentiem.

6. Valde iesniedz Uzraudzības padomei apstiprināšanai gada ziņojumu par iestādes darbībām, tostarp par priekšsēdētāja pienākumu izpildi, balstoties uz 9. punkta f) apakšpunktā minēto gada ziņojuma projektu.

7. Saskaņā ar 58. panta 3. un 5. punktu Valde ieceļ un atbrīvo no amata Apelācijas padomes locekļus, pienācīgi ņemot vērā Uzraudzības padomes priekšlikumu.

8. Valdes locekļi publisko informāciju par visām notikušajam sanāksmēm un baudīto viesmīlību. Izdevumus reģistrē publiski saskaņā ar Civildienesta noteikumiem.

9. Atbildīgā locekļa konkrētie uzdevumi ir šādi:

a) īstenot iestādes gada darba programmu atbilstoši Uzraudzības padomes norādījumiem un Valdes kontrolē;

b) veikt visus nepieciešamos pasākumus un jo īpaši pieņemt iekšējās administratīvās instrukcijas un publicēt paziņojumus, lai nodrošinātu iestādes darbību saskaņā ar šo regulu;

c) sagatavot 47. panta 2. punktā minēto daudzgadu darba programmu;

d) katru gadu līdz 30. jūnijam sagatavot nākamā gada darba programmu, kas minēta 47. panta 2. punktā;

e) sagatavot provizorisko iestādes budžeta projektu saskaņā ar 63. pantu un izpildīt iestādes budžetu saskaņā ar 64. pantu;

f) sagatavot gada ziņojuma projektu, kurā ietverta sadaļa par iestādes regulatīvajām un uzraudzības darbībām un sadaļa par finanšu un administratīvajiem jautājumiem;

g) attiecībā uz iestādes personālu īstenot 68. pantā noteiktās pilnvaras un pārvaldīt personāla jautājumus.”;

(38)  regulas 48. pantu groza šādi:

(a)    panta 1. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Priekšsēdētājs ir kādas dalībvalsts valstspiederīgais un atbild par Uzraudzības padomes un Valdes darba sagatavošanu un to sanāksmju vadīšanu.”;

(b)    panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Priekšsēdētāja izraudzīšanās nolūkā Komisija izveido atlases komiteju, kuru veido sešas augsta līmeņa neatkarīgas personas. Eiropas Parlaments, Padome un Komisija katra ieceļ divus atlases komitejas locekļus. Atlases komiteja no savu locekļu vidus ieceļ priekšsēdētāju. Atlases komiteja ar vienkāršu balsu vairākumu pieņem lēmumu par paziņojuma par vakanci publicēšanu, atlases kritērijiem, konkrēto darba aprakstu, pretendentu kopuma sastāvu, kā arī par metodi, ar kuras palīdzību rūpīgi pārbauda pretendentu kopumu, lai izveidotu no dzimuma aspekta līdzsvarotu kandidātu sarakstu, kurā ir vismaz divi kandidāti. Ja “par” un “pret” nodoto balsu skaits ir vienāds, izšķirošā balss ir atlases komitejas priekšsēdētājam.

Priekšsēdētāju izraugās, pamatojoties uz nopelniem, prasmēm un zināšanām par finanšu iestādēm un tirgiem, jo īpaši apdrošināšanas un aroda pensiju jomā, un izmantojot atklātu kandidātu konkursu, par ko tiek publicēts paziņojums Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Priekšsēdētājam ir ilguma ziņā ievērojama atzīta pieredze finanšu uzraudzībā un regulēšanā, kā arī augstākā līmeņa vadībā, viņš spēj demonstrēt vadīšanas iemaņas un augstus efektivitātes, spēju un integritātes standartus, un viņam ir apliecinātas vismaz divu Savienības oficiālo valodu zināšanas.

Atlases komiteja iesniedz priekšsēdētāja amata kandidātu sarakstu Eiropas Parlamentam un Padomei. Eiropas Parlaments var uzaicināt atlasītos kandidātus piedalīties slēgtā vai atklātā uzklausīšanā, iesniegt kandidātiem rakstiskus jautājumus, izteikt iebildumus pret kāda kandidāta izraudzīšanos un ieteikt kandidātu, kuram tas dod priekšroku. Eiropas Parlaments un Padome pieņem kopīgu lēmumu par priekšsēdētāja iecelšanu no kandidātu saraksta.

2.a Ja priekšsēdētājs vairs neatbilst pienākumu veikšanai nepieciešamajiem nosacījumiem, tostarp 49. pantā minētajiem, vai ir atzīts par vainīgu nopietnā pārkāpumā, Eiropas Parlaments un Padome, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu vai pēc savas iniciatīvas var pieņemt kopīgu lēmumu atbrīvot viņu no amata. Izstrādājot priekšlikumu, Eiropas Komisija apspriežas ar valstu kompetentajām iestādēm.”;

(ba)  panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3. Priekšsēdētāja pilnvaru termiņš ir astoņi gadi, un tas nav pagarināms.”;

(c)    panta 4. punktu ▌aizstāj ar šādu:

“4. Deviņu mēnešu laikposmā pirms priekšsēdētāja astoņu gadu pilnvaru termiņa beigām Uzraudzības padome izvērtē:

a) pirmajā pilnvaru termiņā gūtos rezultātus un veidus, kādos tie panākti;

b) iestādes paredzamos pienākumus un vajadzības nākamajos gados.

Pirmajā apakšpunktā minētā izvērtējuma vajadzībām Uzraudzības padome no savu locekļu vidus ieceļ priekšsēdētāja pagaidu aizvietotāju.”;

(d)    panta 5. punktu svītro;

(38a)  regulas 49. pantu aizstāj ar šādu:

“49. pants

Priekšsēdētāja neatkarība

Neskarot Uzraudzības padomes lomu attiecībā uz priekšsēdētāja uzdevumiem, priekšsēdētājs nelūdz un nepieņem Savienības iestāžu vai struktūru, nevienas▐ valdības vai citas valsts vai privātas struktūras norādījumus.

Nedz dalībvalstis, Savienības iestādes vai struktūras, nedz jebkāda cita valsts vai privāta struktūra necenšas ietekmēt priekšsēdētāju, tam pildot savus pienākumus.

Saskaņā ar 68. pantā minētajiem Civildienesta noteikumiem priekšsēdētājam pēc pienākumu pildīšanas beigām joprojām ir pienākums izturēties godprātīgi un diskrēti attiecībā uz konkrētu amatu vai priekšrocību pieņemšanu.”;

(39)  iekļauj šādu 49.a pantu:

“49.a pantsIzdevumi

Priekšsēdētājs publisko informāciju par visām notikušajām sanāksmēm, kurās piedalījušās ārējas ieinteresētās personas, darot to divu nedēļu laikā pēc attiecīgās sanāksmes, un par baudīto viesmīlību. Izdevumus publiski reģistrē saskaņā ar Civildienesta noteikumiem.”;

(40)  regulas 50., 51., 52. un 53. pantu svītro;

(41)  regulas 54. pantu groza šādi:

(a)  panta 2. punktu aizstāj ar šādu ▌:

“2. Apvienotajai komitejai ir foruma funkcijas, kurā iestāde regulāri un cieši sadarbojas ar Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi) un Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi) un nodrošina starpnozaru konsekvenci, vienlaikus ņemot vērā nozaru īpatnības, jo īpaši  — gadījumos, kad tas ir prasīts Savienības tiesību aktos, — attiecībā uz

– finanšu konglomerātiem un pārrobežu konsolidāciju,

grāmatvedību un revīziju,

– mikrouzraudzības rezultātā izstrādātu starpnozaru tendenču, risku un finanšu stabilitātes apdraudējumu analīzi,

– privāto klientu ieguldījumu projektiem,

kiberdrošību,

informācijas un paraugprakses apmaiņu ar ESRK un ▌EUI,

mazumtirdzniecības finanšu pakalpojumiem un patērētāju un ieguldītāju aizsardzības jautājumiem,

proporcionalitātes principa piemērošanu.”;

(c)  iekļauj šādu 2.a punktu:

“2.a   Apvienotajai komitejai ir foruma funkcijas, kurā iestāde regulāri un cieši sadarbojas ar Eiropas Banku iestādi un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi jautājumos, kas saistīti ar mijiedarbību starp iestādes un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes uzdevumiem un Regulas (ES) Nr. 1093/2010 8. panta 1. punkta l) apakšpunktā minētajiem īpašajiem uzdevumiem, kuri uzticēti Eiropas Banku iestādei.”;

(42)  regulas 55. pantu ▌aizstāj ar šādu:

“55. pantsSastāvs

1. Apvienoto komiteju veido EUI priekšsēdētāji ▌.

2. Vienu Valdes locekli, vienu Komisijas pārstāvi, ESRK otro priekšsēdētāju un attiecīgā gadījumā Apvienotās komitejas jebkuras apakškomitejas priekšsēdētāju aicina piedalīties Apvienotās komitejas, kā arī attiecīgā gadījumā jebkuru 57. pantā minēto apakškomiteju sanāksmēs kā novērotājus.

3. Apvienotās komitejas priekšsēdētāju ieceļ uz vienu gadu pēc rotācijas principa no EUI priekšsēdētāju vidus. Apvienotās komitejas priekšsēdētājs ir ESRK priekšsēdētāja otrais vietnieks.

4. Apvienotā komiteja pieņem un publicē savu reglamentu. Apvienotā komiteja var uzaicināt novērotājus. Apvienotā komiteja kopīgās nostājas pieņem vienprātīgi. Reglamentā var noteikt vēl citus Apvienotās komitejas sanāksmju dalībniekus.

Apvienotā komiteja tiekas vismaz reizi trīs mēnešos.

4.a Iestādes priekšsēdētājs regulāri apspriežas ar Uzraudzības padomi par jebkādu Apvienotās komitejas un tās apakškomiteju sanāksmēs pieņemtu nostāju un informē par to.”;

(42a)  regulas 56. pantu aizstāj ar šādu:

“56. pantsKopējas nostājas un kopēji tiesību akti

Regulas II nodaļā noteikto uzdevumu satvarā, un jo īpaši ņemot vērā Direktīvas 2002/87/EK īstenošanu, iestāde nepieciešamības gadījumā cenšas vienoties par kopēju nostāju attiecīgi ar Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi) un Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi).

Gadījumos, kad to paredz Savienības tiesību akti, aktus atbilstīgi šīs regulas 10. līdz ▐ 19. pantam saistībā ar Direktīvas 2002/87/EK un jebkuru citu to 1. panta 2. punktā minēto Savienības aktu piemērošanu, kuri ietilpst arī Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes) vai Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes) kompetencē, līdztekus pieņem iestāde, Eiropas Uzraudzības iestāde (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju komiteja) un Eiropas Uzraudzības iestāde (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde).

Ja iestādes lēmums atšķiras no 1. punktā minētās kopīgās nostājas vai ja lēmumu nav bijis iespējams pieņemt, iestāde nekavējoties informē Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par šādas situācijas iemesliem.”;

(42b)  regulas 57. pantu aizstāj ar šādu:

“57. pantsApakškomitejas

1. Apvienotā komiteja var izveidot apakškomitejas, lai tās Apvienotajai komitejai sagatavotu kopīgu nostāju un kopīgu aktu projektus.

2. Apakškomiteju veido EUI priekšsēdētāji un viens augsta līmeņa pārstāvis no katras dalībvalsts attiecīgās kompetentās iestādes tā brīža personāla.

3. Apakškomiteja ievēlē priekšsēdētāju no attiecīgo kompetento iestāžu pārstāvju vidus, un priekšsēdētājs ir arī novērotājs Apvienotajā komitejā.

3.a Regulas 56. panta piemērošanas nolūkā izveido Apvienotās komitejas Finanšu konglomerātu apakškomiteju.

4. Apvienotā komiteja savā tīmekļa vietnē publisko visas izveidotās apakškomitejas, tostarp to pilnvaras un locekļu sarakstu ar viņu attiecīgajām funkcijām apakškomitejā.”;

(43)  regulas 58. pantu groza šādi:

(-a)  panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Ar šo tiek izveidota Eiropas uzraudzības iestāžu Apelācijas padome.”;

(-aa)  panta 2. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“2. Apelācijas padomi veido seši locekļi un seši aizstājēji, kas ir personas ar augstu reputāciju, kuras var apliecināt atbilstīgas zināšanas par Savienības tiesību aktiem un kurām ir starptautiska darba pieredze, pietiekami augsta līmeņa darba pieredze banku darbības, apdrošināšanas, aroda pensiju, vērtspapīru tirgu vai citu finanšu pakalpojumu jomā, izņemot kompetento iestāžu vai citu valsts vai Savienības iestāžu tā brīža personālu, kas ir iesaistīts iestādes darbībās, un Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas nozares ieinteresēto personu grupas un Aroda pensiju nozares ieinteresēto personu grupas locekļus. Apelācijas padomes locekļi ir kādas dalībvalsts valstspiederīgie un labi pārvalda vismaz divas no Savienības oficiālajām valodām. Apelācijas padomē ir pārstāvēti speciālisti ar pietiekamām juridiskām zināšanām, lai sniegtu iestādei profesionālas juridiskās konsultācijas par to, vai tā savas pilnvaras īsteno likumīgi un samērīgi.”;

(a)  panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3. Divus Apelācijas padomes locekļus un divus vietniekus ieceļ iestādes Valde no Komisijas piedāvātiem atlasītiem kandidātiem pēc tam, kad Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēts publisks aicinājums izteikt interesi, un pēc konsultēšanās ar Uzraudzības padomi.

Pēc kandidātu saraksta saņemšanas Eiropas Parlaments var uzaicināt Apelācijas padomes locekļu un aizstājēju amata kandidātus pirms to iecelšanas amatā sniegt tam paziņojumu un atbildēt uz jebkādiem tā deputātu uzdotiem jautājumiem.

Eiropas Parlaments var uzaicināt Apelācijas padomes locekļus sniegt tam paziņojumu un atbildēt uz jebkādiem tā deputātu uzdotiem jautājumiem ikreiz, kad tas tiek prasīts.”;

(b)  panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5. Apelācijas padomes locekli, kuru iecēlusi iestādes Valde, neatbrīvo no amata pilnvaru termiņa laikā, ja vien nav pierādīta viņa vaina nopietnos pārkāpumos, un Valde pieņem šādu lēmumu pēc konsultēšanās ar Uzraudzības padomi.”;

(ba)  panta 8. punktu aizstāj ar šādu:

“8. EUI ar Apvienotās komitejas starpniecību nodrošina atbilstīgu darbības un pastāvīgu sekretariāta atbalstu Apelācijas padomei.”;

(44)  regulas 59. panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem:

“1. Pieņemot lēmumus, Apelācijas padomes locekļi darbojas neatkarīgi. Viņiem nav saistoši nekādi norādījumi. Viņi neveic citus pienākumus iestādē, tās Valdē vai Uzraudzības padomē.

2. Apelācijas padomes locekļi un darbības un sekretariāta atbalstu sniedzošie iestādes darbinieki nepiedalās apelācijas tiesvedībā, kurā viņi ir personīgi ieinteresēti, ja viņi iepriekš ir pārstāvējuši vienu no tiesvedībā iesaistītajām pusēm vai ir piedalījušies tā lēmuma pieņemšanā, par kuru iesniegta apelācija.”;

(45)  regulas 60. panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem:

“1. Jebkura fiziska vai juridiska persona, tostarp kompetentās iestādes, var pārsūdzēt 16., 16.a,17., 18., 19. un 35. pantā minēto iestādes lēmumu, tostarp attiecībā uz tā samērīgumu, un jebkuru citu lēmumu, ko iestāde pieņēmusi saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem Savienības aktiem un kas ir adresēts šai personai, vai lēmumu, kas, lai gan ir noformēts kā lēmums, kurš adresēts citai personai, tieši un individuāli skar šo personu.

2. Apelāciju kopā ar tās pamatojumu iestādei iesniedz rakstiski trīs mēnešu laikā pēc lēmuma paziņošanas dienas attiecīgajai personai vai, ja šāda paziņojuma nav, pēc dienas, kurā iestāde publicējusi savu lēmumu.

Apelācijas padome pieņem lēmumu trīs mēnešu laikā pēc apelācijas iesniegšanas.”;

(46)  regulas 62. pantu groza šādi:

(a)  panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Iestādes ieņēmumus, neskarot citus ieņēmumu veidus, veido jebkāda turpmāk minēto elementu kombinācija:

a) Savienības izlīdzinošā iemaksa, kas iekļauta Savienības vispārējā budžetā (Komisijas iedaļā) un ir vismaz 35 % no iestādes lēstajiem ieņēmumiem;

aa) obligātās iemaksas līdz 65 % apmērā no iestādes lēstajiem ieņēmumiem, ko veic par finanšu iestāžu uzraudzību atbildīgās valstu publiskās iestādes;

b) atkarībā no katrai iestādei specifiskās uzraudzības tvēruma izmaiņām — finanšu iestāžu ikgadējās iemaksas, kas balstās uz gada lēstajiem izdevumiem par darbībām, kuras noteiktas šajā regulā un 1. panta 2. punktā minētajos Savienības aktos, attiecībā uz katru dalībnieku kategoriju iestādes kompetences jomā;

c) maksas, kas iestādei samaksātas Savienības tiesību aktu attiecīgajos instrumentos noteiktajos gadījumos;

d) dalībvalstu vai novērotāju ▌iemaksas;

e) maksas par publikācijām, mācībām un jebkādiem citiem pakalpojumiem, kurus pieprasījušas kompetentās iestādes.

1.a Iestādes gūtie ienākumi neietekmē tās neatkarību un objektivitāti.”;

(aa)  panta 4. punktam pievieno šādu daļu:

“Aplēšu pamatā ir 47. panta 2. punktā minētās gada darba programmas mērķi un gaidāmie rezultāti, un tajā ir ņemti vērā šo mērķu un gaidāmo rezultātu sasniegšanai nepieciešamie finanšu resursi.”;

(b)  pievieno šādu ▌punktu:

5. Dalībvalstu un novērotāju brīvprātīgās iemaksas, kas minētas 1. punkta d) apakšpunktā, nepieņem gadījumā, ja to pieņemšana varētu viest šaubas par iestādes neatkarību un objektivitāti.”;

(48)  regulas 63. pantu aizstāj ar šādu:

“63. pantsBudžeta izveide

1. Atbildīgais loceklis ik gadu sagatavo iestādes provizorisko vienotā programmdokumenta projektu nākamajiem trim finanšu gadiem, kurā norādīti lēstie ieņēmumi un izdevumi, kā arī informācija par personālu, un kurš balstās uz gada un daudzgadu programmām, un kopā ar štatu sarakstu pārsūta to Valdei un Uzraudzības padomei.

1.a Priekšsēdētājs Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz vienotā programmdokumenta projektu, un pēc tam Uzraudzības padome, pamatojoties uz Valdes apstiprināto projektu, pieņem vienotā programmdokumenta projektu trīs turpmākajiem finanšu gadiem.

1.b ▌Vienoto programmdokumentu Uzraudzības padome nosūta Komisijai, Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Revīzijas palātai līdz 31. janvārim. Neskarot ikgadējā budžeta pieņemšanu, Eiropas Parlaments apstiprina vienoto programmdokumentu.

2. Komisija saskaņā ar Līguma 313. un 314. pantu un ņemot vērā vienoto programmdokumentu ▌ Savienības budžeta projektā iekļauj tāmes, ko tā uzskata par vajadzīgām štatu sarakstam, un izlīdzinošās iemaksas summu, kas tiks segta no Savienības vispārējā budžeta.

3. Iestādes štatu sarakstu pieņem budžeta lēmējinstitūcija. Budžeta lēmējinstitūcija apstiprina iestādei paredzētās apropriācijas izlīdzinošās iemaksas veikšanai un iestādes kopējo izdevumu maksimālo apjomu.

4. Iestādes budžetu pieņem Uzraudzības padome. Tas kļūst par galīgo budžetu pēc Savienības vispārējā budžeta galīgās pieņemšanas. Vajadzības gadījumā to attiecīgi koriģē.

5. Valde nekavējoties informē budžeta lēmējinstitūciju par nodomu īstenot projektus, kam var būt ievērojama finansiālā ietekme uz tās budžeta finansējumu, jo īpaši projektus, kas saistīti ar īpašumu, piemēram, ēku īri vai iegādi.

5.a  Budžeta lēmējinstitūcija apstiprina jebkuru projektu, kuram var būt ievērojama finansiālā vai ilgtermiņa ietekme uz iestādes budžeta finansējumu, jo īpaši projektus, kas saistīti ar īpašumu, piemēram, ēku īri vai iegādi, tostarp līguma laušanas klauzulas.”;

(49)  regulas 64. pantu aizstāj ar šādu:

“64. pantsBudžeta izpilde un kontrole

1. Atbildīgais loceklis pilda kredītrīkotāja funkcijas un izpilda iestādes gada budžetu.

2. Iestādes grāmatvedis, kas ir neatkarīgs, provizoriskos pārskatus līdz nākamā gada 1. martam nosūta Komisijas grāmatvedim un Revīzijas palātai. Regulas 70. pants neliedz iestādei iespēju sniegt Eiropas Revīzijas palātai jebkādu informāciju, ko tā pieprasa un kas ir Revīzijas palātas kompetencē.

3. Iestādes grāmatvedis Komisijas grāmatvedim līdz nākamā gada 1. martam nosūta konsolidācijas nolūkā nepieciešamo grāmatvedības informāciju tādā veidā un formātā, kādu noteicis Komisijas grāmatvedis.

4. Iestādes grāmatvedis līdz nākamā gada 31. martam nosūta Uzraudzības padomes locekļiem, Eiropas Parlamentam, Padomei un Revīzijas palātai ziņojumu par finanšu gada budžeta un finanšu pārvaldi.

5. Iestādes grāmatvedis, rīkojoties pats uz savu atbildību, sagatavo iestādes galīgos pārskatus pēc tam, kad saskaņā ar Finanšu regulas 148. pantu ir ņemti vērā Revīzijas palātas apsvērumi par iestādes provizoriskajiem pārskatiem. Atbildīgais loceklis nosūta šos pārskatus Uzraudzības padomei, kas par tiem sniedz atzinumu.

6. Iestādes grāmatvedis galīgos pārskatus kopā ar Uzraudzības padomes atzinumu līdz nākamā gada 1. jūlijam nosūta Komisijas grāmatvedim, Eiropas Parlamentam, Padomei un Revīzijas palātai.

Iestādes grāmatvedis Komisijas grāmatvedim līdz 1. jūlijam nosūta arī konsolidācijas nolūkā nepieciešamo ziņojumu paketi standartizētā formātā, kuru noteicis Komisijas grāmatvedis.

7. Galīgos pārskatus līdz nākamā gada 15. novembrim publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

8. Atbildīgais loceklis līdz 30. septembrim nosūta Revīzijas palātai atbildi attiecībā uz tās apsvērumiem. Šīs atbildes kopiju viņš nosūta arī Valdei un Komisijai.

9. Atbildīgais loceklis Eiropas Parlamentam pēc tā pieprasījuma un saskaņā ar Finanšu regulas 165. panta 3. punktu iesniedz visu informāciju, kas nepieciešama attiecīgā finanšu gada budžeta izpildes apstiprinājuma procedūras pienācīgai piemērošanai.

10. Pēc Padomes ieteikuma, kas pieņemts ar kvalificētu balsu vairākumu, Eiropas Parlaments līdz N + 2 gada 15. maijam sniedz iestādei apstiprinājumu par N finanšu gada budžeta izpildi.

10.a Iestāde sniedz argumentētu atzinumu par Eiropas Parlamenta nostāju un jebkādiem citiem konstatējumiem, ko Eiropas Parlaments sniedzis budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras laikā.”;

(49a)  iekļauj šādu 64.a pantu:

“64.a pantsIestādes iekšējā revīzija

Iestāde izveido iekšējās revīzijas komiteju, kas Eiropas Parlamentam un Padomei sniedz atzinumu par tās budžeta daļas izpildi, kuru nefinansē no Savienības budžeta.”;

(50)  regulas 65. pantu aizstāj ar šādu:

“65. pantsFinanšu noteikumi

Iestādei piemērojamos finanšu noteikumus pieņem Valde pēc apspriešanās ar Komisiju. Minētie noteikumi nedrīkst novirzīties no tiem, kas Komisijas Deleģētajā regulā (ES) Nr. 1271/2013* noteikti struktūrām, kuras minētas Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 208. pantā, izņemot, ja to prasa konkrētas operacionālās vajadzības saistībā ar iestādes darbību un Komisija tam ir devusi iepriekšēju piekrišanu.

* Komisijas 2013. gada 30. septembra Deleģētā regula (ES) Nr. 1271/2013 par finanšu pamatregulu struktūrām, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 208. pantā (OV L 328, 7.12.2013., 42. lpp.).”;

(51)  regulas 66. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Nolūkā apkarot krāpšanu, korupciju un citas nelikumīgas darbības iestādei ir bez ierobežojumiem piemērojama Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013*.

*Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. septembra Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) , un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).”;

(52)  regulas 68. pantu groza šādi:

(a)  panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem:

“1. Uz iestādes personālu, ieskaitot Valdes pilnas darba slodzes locekļus un tās priekšsēdētāju, attiecas Civildienesta noteikumi, Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība un Savienības iestāžu kopīgi pieņemtie to piemērošanai paredzētie noteikumi.  

2. Valde, vienojoties ar Komisiju, pieņem nepieciešamos īstenošanas pasākumus saskaņā ar Civildienesta noteikumu 110. pantā paredzēto kārtību.”;

(b)  panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4. Valde pieņem noteikumus, ar ko atļauj darbam iestādē norīkot dalībvalstu ekspertus.”;

(53)  regulas 70. pantu groza šādi:

(a)  panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Uz Uzraudzības padomes locekļiem un visiem iestādes darbiniekiem, ieskaitot pagaidu kārtā norīkotos dalībvalstu ierēdņus, un visām citām personām, kas iestādes labā pilda uzdevumus uz līguma pamata, attiecas dienesta noslēpuma ievērošanas prasības saskaņā ar LESD 339. pantu un attiecīgajiem Savienības tiesību aktu noteikumiem, arī pēc pienākumu pildīšanas beigām.

Civildienesta noteikumu 16. pantu piemēro visiem iestādes personāla locekļiem, tostarp dalībvalstu uz laiku norīkotajām amatpersonām un visām citām personām, kas pēc iestādes rīkojuma pilda uzdevumus uz līguma pamata.”;

(b)  panta 2. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

Panta 1. punktā un šā punkta pirmajā daļā noteiktie pienākumi neliedz iestādei un kompetentajām iestādēm izmantot informāciju 1. panta 2. punktā minēto aktu izpildes nodrošināšanai un jo īpaši juridiskajām procedūrām attiecībā uz lēmumu pieņemšanu.”;

(c)  iekļauj šādu 2.a punktu:

“2.a Valde un Uzraudzības padome nodrošina, ka uz fiziskajām personām, kuras tieši vai netieši, pastāvīgi vai sporādiski sniedz pakalpojumus saistībā ar iestādes uzdevumiem, ieskaitot amatpersonas un citas personas, kuras šajā nolūkā pilnvarojusi Valde un Uzraudzības padome vai iecēlušas kompetentās iestādes, attiecas dienesta noslēpuma ievērošanas prasības, kas līdzvērtīgas iepriekšējos punktos noteiktajām.

Tādas pašas dienesta noslēpuma ievērošanas prasības attiecas arī uz novērotājiem, kas apmeklē Valdes un Uzraudzības padomes sanāksmes un piedalās iestādes darbībās.”;

(d)  panta 3. un 4. punktu aizstāj ar šādu:

“3. Panta 1. un 2. punkts neliedz iestādei apmainīties ar informāciju ar kompetentajām iestādēm saskaņā ar šo regulu un citiem Savienības tiesību aktiem ▌.

Panta 1. un 2. punktu nepiemēro nevienai personai, kura iesniedz vai atklāj informāciju par draudiem vai kaitējumu sabiedrības interesēm saistībā ar savām darba attiecībām.

Panta 2. punktā minētajai informācijai piemēro 1. un 2. punktā minētos dienesta noslēpuma ievērošanas nosacījumus. Iestāde iekšējos kārtības noteikumos nosaka 1. un 2. punktā minēto konfidencialitātes noteikumu īstenošanas praktisko kārtību.

4. Iestāde piemēro Komisijas Lēmumu (ES, Euratom) 2015/444.

4.a Iestādē ir izveidoti īpaši ziņošanas kanāli, lai saņemtu un apstrādātu ziņotāja sniegto informāciju par faktiskajiem vai iespējamiem Savienības tiesību aktu pārkāpumiem, tiesību ļaunprātīgu izmantošanu vai administratīvu kļūmju gadījumiem.”;

(54)  regulas 71. pantu aizstāj ar šādu:

“Šī regula neskar dalībvalstu pienākumus attiecībā uz personas datu apstrādi saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679 un iestādes pienākumus attiecībā uz personas datu apstrādi saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 2018/XXX (datu aizsardzības regula, kas attiecas uz ES iestādēm un struktūrām) pienākumu izpildes ietvaros.”;

(55)  regulas 72. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Valde pieņem praktisko kārtību Regulas (EK) Nr. 1049/2001 piemērošanai.”;

(56)  regulas 73. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Valde pieņem lēmumu par valodu iekšējo lietojumu iestādē.”;

(57)  regulas 74. panta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Nepieciešamo kārtību attiecībā uz iestādes izvietošanu dalībvalstī, kurā atrodas tās mītne, un aprīkojumu, kas jānodrošina šai dalībvalstij, kā arī konkrētos noteikumus, kas šajā dalībvalstī piemērojami iestādes darbiniekiem un viņu ģimenes locekļiem, nosaka mītnes līgumā starp iestādi un dalībvalsti, kuru noslēdz pēc Valdes apstiprinājuma saņemšanas.”;

(57a)  regulas 75. panta 2. un 3. punktu aizstāj ar šādiem:

“2. Iestāde sadarbojas ar trešām valstīm, kas minētas 1. punktā, piemērojot 1. panta 2. punktā minētajās iestādes kompetenču jomās par līdzvērtīgiem atzītus tiesību aktus, kā tas paredzēts starptautiskajos nolīgumos, ko Savienība noslēgusi saskaņā ar LESD 218. pantu.

3. Saskaņā ar 1. un 2. punktā minēto nolīgumu attiecīgajiem noteikumiem paredz kārtību, ar ko jo īpaši nosaka 1. punktā minēto valstu un jo īpaši valstu, kuras ir Eiropas Ekonomikas zonas dalībnieces, iesaistīšanās iestādes darbā būtību, apjomu un procesuālajiem aspektiem, tostarp noteikumus attiecībā uz finanšu iemaksām un personālu. Tie var paredzēt pārstāvību novērotāja statusā iestādes pārvaldībā, taču ar tiem nodrošina, ka šīs valstis nepiedalās diskusijās, kas attiecas uz atsevišķām finanšu iestādēm, izņemot tiešas intereses gadījumā.”;

(58)  iekļauj šādu 75.a pantu:

“75.a pantsDeleģēšanas īstenošana

1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

3. Eiropas Parlaments vai Padome var jebkurā laikā atsaukt 35.d panta 2. punkta otrajā daļā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4. Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5. Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6. Saskaņā ar 35.d panta 2. punkta otro daļu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par trim mēnešiem.”;

(59)  regulas 76. pantu aizstāj ar šādu:

“76. pantsAttiecības ar Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju uzraudzītāju komiteju

Iestāde tiek uzskatīta par CEIOPS tiesību pārņēmēju. Līdz iestādes izveidošanas dienai visi CEIOPS aktīvi un saistības un visas CEIOPS nepabeigtās darbības tiek automātiski nodotas iestādei. CEIOPS sagatavo ziņojumu, kurā atspoguļota tās aktīvu un pasīvu situācija slēgšanas brīdī minētās nodošanas datumā. CEIOPS un Komisija veic šā paziņojuma revīziju un to apstiprina.”;

(60)  iekļauj jaunu 77.a pantu:

“77.a pantsPārejas noteikumi

Izpilddirektora, kurš iecelts saskaņā ar šo regulu, kurā pēdējie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2014/51/ES, un ir amatā ... [PB ieraksta datumu, kas ir 3 mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā], uzdevumi un amats beidz pastāvēt minētajā datumā.

Priekšsēdētāja, kurš iecelts saskaņā ar šo regulu, kurā pēdējie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2014/51/ES, un ir amatā ... [PB ieraksta datumu, kas ir 3 mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā], uzdevumi un amats turpina pastāvēt līdz pilnvaru termiņa beigām.

Valdes locekļu, kuri iecelti saskaņā ar šo regulu, kurā pēdējie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2014/51/ES, un ir amatā ... [PB ieraksta datumu, kas ir 3 mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā], uzdevumi un amats beidz pastāvēt minētajā datumā.”;

(60a)  regulas 79. pantu svītro;

(60b)  regulas 80. pantu svītro.

(60c)  regulas 81. pantu aizstāj ar šādu:

“81. pantsIzvērtēšana

1. Līdz ... [18 mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā] un pēc tam ik pēc trīs gadiem Komisija publicē vispārēju pārskatu par pieredzi, kas uzkrāta iestādes darbības un šajā regulā noteikto procedūru rezultātā. Pārskatā inter alia sniedz izvērtējumu par:

a) kompetento iestāžu panākto uzraudzības darbību rezultativitāti un konverģenci:

i) ▐ kompetento iestāžu neatkarību un konverģenci attiecībā uz standartiem, kas ir līdzvērtīgi korporatīvai pārvaldībai;

ii) iestādes taisnīgumu, objektivitāti un autonomiju;

b) uzraudzītāju kolēģiju darbību;

c) panākumiem attiecībā uz konverģenci krīzes pārvarēšanas, pārvaldības un likvidēšanas jomā, ietverot arī Savienības finansējuma mehānismus;

d) iestādes lomu attiecībā uz sistēmisko risku;

e) regulas 38. pantā noteikto aizsargpasākumu piemērošanu;

f) regulas 19. pantā noteiktās juridiski saistošās vidutāja lomas piemērošanu;

fa) Apvienotās komitejas lēmumu pieņemšanas darbību.

2. Panta 1. punktā minētajā pārskatā izvērtē arī to:

a) vai ir atbilstīgi banku jomas, apdrošināšanas un aroda pensiju jomas, vērtspapīru un finanšu tirgu jomas uzraudzību joprojām īstenot atsevišķi;

b) vai konsultatīvo uzraudzību un uzņēmējdarbības prakses uzraudzību ir atbilstīgi īstenot atsevišķi vai vienai uzraudzības iestādei;

c) vai ir atbilstīgi vienkāršot un nostiprināt EFUS sistēmu, lai nodrošinātu labāku makrolīmeņa un mikrolīmeņa saskaņotību, kā arī saskaņotību starp EUI;

d) vai EFUS attīstība atbilst vispārējai attīstībai;

e) vai EFUS ir pietiekamā mērā nodrošināta daudzveidība un izcilība;

f) vai atbildība un pārredzamība attiecībā uz publicēšanas prasībām ir adekvāta;

g) vai iestādes resursi ir pietiekami, lai tā pildītu savus pienākumus;

h) vai ir lietderīgi iestādes mītnes vietu saglabāt vai pārcelt visas EUI uz vienu mītnes vietu, lai uzlabotu koordināciju starp tām.

2.a Panta 1. punktā minētā vispārējā pārskata ietvaros Komisija pēc apspriešanās ar visām attiecīgajām iestādēm un ieinteresētajām personām vispusīgi izvērtē saskaņā ar šīs regulas 9.a pantu izdodamo vēstuļu par pasākumu neveikšanu īstenošanu, darbību un to izdošanas efektivitāti.

2.b Komisija 2.a punktā minētos izvērtējumus iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei līdz ... [18 mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas], attiecīgā gadījumā tiem pievienojot leģislatīvu aktu priekšlikumus.

3. Attiecībā uz iestāžu vai Eiropas mēroga iestāžu vai infrastruktūru tiešas uzraudzības jautājumiem un ņemot vērā tirgus norises, iekšējā tirgus stabilitāti un kopējo Savienības kohēziju, Komisija sagatavo gada ziņojumu par to, cik lietderīgi ir uzticēt iestādei papildu uzraudzības pienākumus šajā jomā.

4. Pārskatu un attiecīgā gadījumā tam pievienotus priekšlikumus nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.”.

3. pants

Grozījumi Regulā (ES) Nr. 1095/2010

Regulu (ES) Nr. 1095/2010 groza šādi:

(1)  regulas 1. pantu groza šādi:

(a)    panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Iestāde rīkojas saskaņā ar pilnvarām, ko tai piešķir šī regula, un atbilstoši Direktīvai 97/9/EK, Direktīvai 98/26/EK, Direktīvai 2001/34/EK, Direktīvai 2002/47/EK, Direktīvai 2003/71/EK, Direktīvai 2004/39/EK, Direktīvai 2004/109/EK, Direktīvai 2009/65/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2011/61/ES*, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai 1606/2002**, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2013/34/ES***, Regulai (EK) Nr. 1060/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 909/2014****, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 600/2014*****, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2014/65/ES****** un Regulai (ES) Nr. 648/2012, un, ciktāl šie akti ir piemērojami ieguldījumu pakalpojumu uzņēmumiem vai kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem, kas tirgo savas ieguldījumu apliecības vai daļas, un tos uzraugošajām kompetentajām iestādēm, atbilstoši attiecīgajām daļām Direktīvā 2002/87/EK un Direktīvā 2002/65/EK, ieskaitot visas direktīvas, regulas un lēmumus, kas pamatojas uz minētajiem aktiem, un visus turpmāk pieņemtos juridiski saistošos Savienības aktus, ar ko nosaka iestādes uzdevumus.

* Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/61/ES (2011. gada 8. jūnijs) par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem un par grozījumiem Direktīvā 2003/41/EK, Direktīvā 2009/65/EK, Regulā (EK) Nr. 1060/2009 un Regulā (ES) Nr. 1095/2010 (OV L 174, 1.7.2011., 1. lpp.).

** Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1606/2002 (2002. gada 19. jūlijs) par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu (OV L 243, 11.9.2002., 1. lpp.).

*** Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/34/ES (2013. gada 26. jūnijs) par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (OV L 182, 29.6.2013., 19. lpp.).

**** Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 909/2014 (2014. gada 23. jūlijs) par vērtspapīru norēķinu uzlabošanu Eiropas Savienībā, centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem un grozījumiem Direktīvās 98/26/EK un 2014/65/ES un Regulā (ES) Nr. 236/2012 (OV L 257, 28.8.2014., 1.–72. lpp.).

***** Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 600/2014 (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 84.–148. lpp.).

****** Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/65/ES (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/EK un Direktīvu 2011/61/ES (OV L 173, 12.6.2014., 349.–496. lpp.).”;

(aa)    panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

3. Iestāde rīkojas arī tirgu dalībnieku darbības jomā attiecībā uz jautājumiem, kas nav tiešā 2. punktā minēto aktu darbības jomā, tostarp attiecībā uz jautājumiem, kas skar uzņēmumu pārvaldību, revīzijas un finanšu pārskatus, ņemot vērā ilgtspējīgus uzņēmējdarbības modeļus un mērķi integrēt vides, sociālos un ar pārvaldību saistītos faktorus, ja šādas iestādes darbības ir vajadzīgas, lai nodrošinātu efektīvu un pastāvīgu minēto aktu piemērošanu. Iestāde veic arī nepieciešamos pasākumus saistībā ar pārņemšanas piedāvājumiem, klīringu un norēķiniem, kā arī derivātu jautājumiem.”;

(b)    iekļauj šādu 3.a punktu:

“3.a Šo regulu piemēro, neskarot citus Savienības aktus, ar kuriem iestādei nosaka atļauju piešķiršanas vai uzraudzības funkcijas un attiecīgās pilnvaras.”;

(ba)    panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

5. Iestādes mērķis ir aizsargāt sabiedrības intereses, veicinot īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa stabilitāti un finanšu sistēmas efektivitāti Savienības ekonomikai, tās iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Iestāde savas attiecīgās kompetences ietvaros veicina:

a) iekšējā tirgus darbības uzlabošanu, jo īpaši nodrošinot stabilu, efektīvu un konsekventu regulēšanas un uzraudzības līmeni;

b) finanšu tirgu integritātes, pārredzamības, efektivitātes un pienācīgas darbības nodrošināšanu;

c) starptautiskās uzraudzības koordinācijas uzlabošanu;

d) regulējuma arbitrāžas novēršanu un vienlīdzīgu konkurences apstākļu veicināšanu;

e) ieguldījumu un citu risku pienācīgas regulācijas un uzraudzības nodrošināšanu; ▐

f) patērētāju un ieguldītāju aizsardzības uzlabošanu;

fa) uzraudzības konverģences uzlabošanu iekšējā tirgū, tostarp veicinot uz risku balstītu pieeju uzņēmējdarbības uzraudzības veikšanai.

Šajā nolūkā iestāde sekmē konsekventu, efektīvu un konstruktīvu 2. punktā minēto aktu piemērošanu, veicinot uzraudzības konverģenci un saskaņā ar 16.a pantu sniedzot atzinumus Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai .

Pildot ar šo regulu tai noteiktos uzdevumus, iestāde pievērš īpašu uzmanību jebkādiem sistēmiskajiem riskiem, ko rada finanšu tirgu dalībnieki, kuru darbības traucējumi var ietekmēt finanšu sistēmas darbību vai reālo ekonomiku.

Veicot savus pienākumus, iestāde rīkojas neatkarīgi, objektīvi un nediskriminējošā un pārredzamā veidā visas Savienības interesēs, kā arī ievēro proporcionalitātes principu. Iestāde piemēro pārskatatbildības un integritātes principus un nodrošina, ka šajā ziņā pret visām ieinteresētajām personām izturas taisnīgi.

Iestādes rīcības un pasākumu saturs un veids nepārsniedz šajā regulā vai 2. punktā minētajos aktos noteikto mērķu sasniegšanai nepieciešamo un ir samērīgs ar to iestāžu vai tirgu uzņēmējdarbības risku raksturu, mērogu un sarežģītību, kurus ietekmē iestādes rīcība.”;

(2)  regulas 2. pantu groza šādi:

(a)  panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

1. Iestāde ir daļa no Eiropas Finanšu uzraudzības sistēmas (EFUS). Galvenais EFUS uzdevums ir nodrošināt finanšu sektorā piemērojamo noteikumu pienācīgu īstenošanu, lai saglabātu finanšu stabilitāti un tādējādi nodrošinātu uzticību finanšu sistēmai kopumā un finanšu pakalpojumu izmantotāju efektīvu un pietiekamu aizsardzību.”;

(b)  panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

4. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 4. panta 3. punktā minēto lojālas sadarbības principu EFUS puses sadarbojas ar uzticēšanos un pilnīgu savstarpēju cieņu, jo īpaši atbilstīgas un drošas informācijas plūsmas nodrošināšanā starp tām un attiecībā uz Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju.”;

(c)  panta 5. punktā iekļauj šādu daļu:

“Šajā regulā minētā uzraudzība, neskarot dalībvalstu kompetenci, ietver visu kompetento iestāžu visas attiecīgās darbības, kas jāveic saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem leģislatīvajiem aktiem.”;

(2a)  regulas 3. pantu aizstāj ar šādu:

3. pants

Eiropas Finanšu uzraudzības sistēmas atbildība

1. Regulas 2. panta 2. punkta a) līdz e) apakšpunktā minētās iestādes atskaitās Eiropas Parlamentam un Padomei.

2. Jebkuras tādas izmeklēšanas laikā, kuru Eiropas Parlaments veic saskaņā ar LESD 226. pantu, iestāde pilnībā sadarbojas ar Eiropas Parlamentu.

3. Uzraudzības padome pieņem gada ziņojumu par iestādes darbībām, tostarp par priekšsēdētāja pienākumu izpildi, un katru gadu līdz 15. jūnijam šo ziņojumu nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai, Revīzijas palātai un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai. Ziņojumu publisko.

Pirmajā daļā minētajā gada ziņojumā iestāde iekļauj informāciju par administratīvajiem nolīgumiem, kas panākti ar uzraudzības iestādēm, par starptautiskām organizācijām vai pārvaldes institūcijām trešās valstīs, iestādes sniegto palīdzību Komisijai lēmumu par līdzvērtību sagatavošanā un saskaņā ar 33. pantu iestādes veikto uzraudzību.

4. Pēc Eiropas Parlamenta pieprasījuma priekšsēdētājs piedalās Eiropas Parlamenta rīkotā uzklausīšanā par iestādes darbības rezultātiem. Uzklausīšana notiek vismaz reizi gadā. Priekšsēdētājs sniedz paziņojumu Eiropas Parlamentā un atbild uz jebkādiem tā deputātu uzdotiem jautājumiem ikreiz, kad tas tiek prasīts.

5. Priekšsēdētājs pēc pieprasījuma un vismaz 15 dienas pirms 1.c punktā minētā paziņojuma sniegšanas rakstiski ziņo Eiropas Parlamentam par iestādes darbību.

6. Papildus 11. līdz 18. pantā un 20. un 33. pantā minētajai informācijai ziņojumā iekļauj arī jebkādu attiecīgu informāciju, ko Eiropas Parlaments pieprasījis ad hoc kārtībā.

7. Iestāde mutiski vai rakstiski atbild uz Eiropas Parlamenta vai Padomes uzdotajiem jautājumiem piecu nedēļu laikā no jautājuma saņemšanas.

8. Priekšsēdētājs pēc pieprasījuma piedalās konfidenciālā mutiskā diskusijā aiz slēgtām durvīm ar Eiropas Parlamenta atbildīgās komitejas priekšsēdētāju, priekšsēdētāja vietniekiem un koordinatoriem, ja šāda diskusija ir nepieciešama Eiropas Parlamenta pilnvaru īstenošanai saskaņā ar LESD 226. pantu. Visi dalībnieki ievēro dienesta noslēpuma prasības.

9. Iestāde izveido dokumentu reģistru un nosaka to pieejamības statusu.

10. Iestāde Eiropas Parlamentam iesniedz jēgpilnu kopsavilkumu par visām Starptautiskās Vērtspapīru komisiju organizācijas, Finanšu stabilitātes padomes, Starptautisko grāmatvedības standartu padomes un jebkuras citas attiecīgas starptautiskas struktūras vai institūcijas sanāksmēm, kuru temats ir vērtspapīru un finanšu tirgu uzraudzība vai kuras ietekmē šīs jomas.”;

(3)  regulas 4. panta 3. punkta ii) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“ii) attiecībā uz Direktīvu 2002/65/EK un Direktīvu (ES) 2005/849/EK – iestādes, kas ir kompetentas nodrošināt ieguldījumu pakalpojumu uzņēmumu un kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu, kas tirgo savas ieguldījumu apliecības vai daļas, atbilstību minēto direktīvu prasībām;”;

(4)  regulas 6. pantu groza šādi:

(a)    panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2) Valde, kura veic 47. pantā noteiktos uzdevumus;”;

(b)    panta 4. punktu svītro;

(4a)  regulas 7. pantu aizstāj ar šādu:

7. pantsAtrašanās vieta

Iestādes atrašanās vieta ir Parīzē, Francijā.

Iestādes atrašanās vieta neietekmē iestādes uzdevumu un pilnvaru izpildi, tās pārvaldības struktūras organizāciju, galvenās organizācijas darbību vai tās darbību vispārējo finansēšanu un dod iespēju attiecīgā gadījumā ar citām Savienības aģentūrām kopīgi izmantot administratīvā atbalsta pakalpojumus un telpu apsaimniekošanas pakalpojumus, kas nav saistīti ar iestādes pamatdarbību. Komisija līdz ... [šīs grozošās regulas piemērošanas diena] un pēc tam reizi 12 mēnešos ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par to, kā Eiropas uzraudzības iestādes pilda šo prasību.”;

(5)  regulas 8. pantu groza šādi:

(a)    panta 1. punktu groza šādi:

(-i)  punkta a) apakšpunktu groza šādi:

a) pamatojoties uz 1. panta 2. punktā minētajiem leģislatīvajiem aktiem, veicināt augstas kvalitātes kopēju regulatīvu un uzraudzības standartu un prakses noteikšanu, jo īpaši ▌izstrādājot ▌regulatīvu un īstenošanas tehnisko standartu projektus, pamatnostādnes, ieteikumus un citus pasākumus, tostarp atzinumus saskaņā ar 16.a pantu;”;

(i)  iekļauj šādu aa) apakšpunktu:

“aa) izstrādāt un pastāvīgi atjaunināt Savienības uzraudzības rokasgrāmatu par Savienības finanšu tirgu dalībnieku uzraudzību, kurā būtu izklāstīta uzraudzības paraugprakse un kvalitatīvas uzraudzības metodoloģijas un procedūras un cita starpā ņemta vērā mainīgā uzņēmējdarbības prakse, uzņēmējdarbības modeļi un finanšu tirgu dalībnieku un tirgu lielums;”;

(iia)  punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

b) veicināt juridiski saistošu Savienības aktu konsekventu piemērošanu, jo īpaši veidojot kopēju uzraudzības praksi, nodrošinot 1. panta 2. punktā minēto aktu konsekventu, efektīvu un konstruktīvu piemērošanu, novēršot regulatīvo arbitrāžu, sekmējot un pārraugot uzraudzības neatkarību, veicot starpnieka funkciju un izšķirot domstarpības starp uzraudzības iestādēm, nodrošinot efektīvu un konsekventu finanšu tirgu dalībnieku uzraudzību un nodrošinot uzraudzītāju kolēģiju konsekventu darbību un veicot pasākumus, inter alia, ārkārtas situācijās;”;

(ii)  punkta e) un f) apakšpunktu aizstāj ar šādiem:

“e) ar valstu kompetento iestāžu atbalstu organizēt un veikt kompetento iestāžu izvērtēšanu un saistībā ar to sniegt minētajām kompetentajām iestādēm paredzētus ieteikumus un apzināt paraugprakses un šajā sakarībā sniegt pamatnostādnes, lai palielinātu uzraudzības rezultātu konsekvenci;

f) pārraudzīt un izvērtēt tirgus norises, kuras attiecas uz tās kompetences jomu, tostarp attiecīgā gadījumā norises saistībā ar tendencēm inovatīvu finanšu pakalpojumu jomā, kā arī norises saistībā ar vides, sociālo un ar pārvaldību saistīto faktoru tendencēm;”;

(iia)  punkta g) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

g) veikt tirgus analīzi, lai nodrošinātu iestādes pienākumu izpildei nepieciešamo informāciju;”;

(iii)  punkta h) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“h) attiecīgā gadījumā sekmēt patērētāju un ieguldītāju aizsardzību, jo īpaši attiecībā uz trūkumiem pārrobežu kontekstā un ņemot vērā saistītos riskus;”;

(iiia)  iekļauj šādu ia) un ib) apakšpunktu:

“ia) koordinēt kompetento iestāžu izpildes nodrošināšanas darbības;

ib) palīdzēt veidot kopēju Savienības finanšu datu stratēģiju;”;

(iiib)  iekļauj šādu ka) apakšpunktu:

“ka) savā tīmekļa vietnē publicēt un regulāri atjaunināt visus regulatīvos tehniskos standartus, īstenošanas tehniskos standartus, pamatnostādnes, ieteikumus un jautājumus un atbildes attiecībā uz katru 1. panta 2. punktā minēto leģislatīvo aktu, tostarp pārskatus, kas attiecas uz tā brīža stāvokli notiekošajā darbā un regulatīvo tehnisko standartu projektu, īstenošanas tehnisko standartu projektu, pamatnostādņu, ieteikumu un jautājumu un atbilžu plānoto pieņemšanas laiku. Šo informāciju dara pieejamu visās Eiropas Savienības darba valodās;”;

(iv)  punkta l) apakšpunktu svītro;

(b)  iekļauj jaunu 1.a punktu:

“1.a Pildot savus uzdevumus saskaņā ar šo regulu, iestāde:

a) izmanto visas tai piešķirtās pilnvaras; un

b) pienācīgi ņemot vērā mērķi nodrošināt finanšu tirgu dalībnieku drošumu un stabilitāti, pilnībā ņem vērā finanšu tirgu dalībnieku dažādos veidus, uzņēmējdarbības modeļus un lielumu;

c) ņem vērā tehnoloģisko inovāciju, inovatīvus un ilgtspējīgus uzņēmējdarbības modeļus un mērķi integrēt vides, sociālos un ar pārvaldību saistītus faktorus.”;

(c)  panta 2. punktu groza šādi:

(i)  iekļauj šādu ca) apakšpunktu:

“ca) sniegt ieteikumus, kā noteikts 29.a un 31.a pantā;”;

(ia) iekļauj šādu da) apakšpunktu:

“da) sniedz brīdinājumus saskaņā ar 9. panta 3. punktu;”;

(ib) iekļauj šādu ga), gb) un gc) apakšpunktu:

“ga) sniedz atzinumus Eiropas Parlamentam, Padomei vai Komisijai, kā noteikts 16.a pantā;

gb) sniedz atbildes uz jautājumiem, kā noteikts 16.b pantā;

gc) izsūta vēstules par pasākumu neveikšanu uz noteiktu laiku, kā noteikts 9.a pantā;”;

(ii)  punkta h) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“h) vākt vajadzīgo informāciju par finanšu iestādēm, kā noteikts 35. un 35.b pantā;”;

(d)  pievieno šādu 3. punktu:

“3. Pildot šajā pantā minētos uzdevumus ▐, iestāde stingri ievēro 1. līmeņa tiesību aktus un 2. līmeņa pasākumus un piemēro proporcionalitātes un labāka regulējuma principus, tostarp ietekmes novērtējumus, izmaksu un ieguvumu analīzes un atklātas sabiedriskās apspriešanas.

Regulas 10., 15., 16. un 16.a pantā minētās atklātās sabiedriskās apspriešanas tiek rīkotas pēc iespējas plašāk, lai nodrošinātu iekļaujošu pieeju attiecībā uz visām ieinteresētajām pusēm un dotu ieinteresētajām personām pietiekamu laiku atbilžu sniegšanai. Iestāde sniedz un publicē atsauksmes par to, kā apspriešanā iegūtā informācija un viedokļi ir izmantoti regulatīva tehniskā standarta projektā, īstenošanas tehniskā standarta projektā, pamatnostādnēs, ieteikumos un atzinumos.

Iestāde apkopo no ieinteresētajām personām saņemto informāciju tādā veidā, kas ļauj salīdzināt par līdzīgiem jautājumiem rīkotu sabiedrisku apspriešanu rezultātus.”;

(6)  regulas 9. pantu groza šādi:

(-a)  panta 1. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

a) vācot, analizējot un sniedzot informāciju par patēriņa tendencēm, tādām kā mazumtirdzniecības finanšu pakalpojumu un produktu izmaksu un cenu vai tarifu izmaiņas dalībvalstīs;”;

(-aa)  panta 1. punktam pievieno šādu da) un db) apakšpunktu:

“da)  veicinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus vienotajā tirgū, kurā patērētājiem un citiem finanšu pakalpojumu lietotājiem tiek nodrošināta taisnīga piekļuve salīdzināmiem finanšu pakalpojumiem, produktiem un tiesiskajai aizsardzībai;

db)  koordinējot kompetento iestāžu kontrolpirkumu darbības.”;

(b)    panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Iestāde pārrauga jaunās un esošās finansiālās darbības un var pieņemt pamatnostādnes un ieteikumus saskaņā ar 16. pantu, lai veicinātu tirgu drošumu un stabilitāti un regulatīvās un uzraudzības prakses konverģenci un efektivitāti.

2.a Iestāde savas kompetences ietvaros izstrādā standartus par uzņēmējdarbības uzraudzības veikšanu, kas paredzēti valstu kompetentajām iestādēm, piemēram, attiecībā uz minimālajām pilnvarām un uzdevumiem.”;

(c)    panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4. Iestāde kā tās neatņemamu daļu izveido Proporcionalitātes komiteju, lai nodrošinātu, ka iestādes darbā tiek atspoguļoti atšķirīgie risku veidi, mērogi un sarežģītība, mainīgie uzņēmējdarbības modeļi un prakse, kā arī finanšu iestāžu un tirgu lielums, un Patērētāju aizsardzības un finanšu jauninājumu komiteju, kurā darbojas visas attiecīgās kompetentās ▌ iestādes un par patērētāju tiesību aizsardzību atbildīgās iestādes, lai uzlabotu patērētāju aizsardzību un panāktu saskaņotu pieeju regulatīvajām un uzraudzības darbībām attiecībā uz jaunām vai novatoriskām finanšu darbībām un sniegtu konsultācijas, ar kurām iestāde iepazīstina Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju. Iestāde cieši sadarbojas ar Eiropas Datu aizsardzības kolēģiju, lai novērstu dublēšanos, nesaskaņotību un juridisko nenoteiktību datu aizsardzības jomā. Iestāde komitejā var ietvert arī valstu datu aizsardzības iestādes.”;

(ba)  panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

5. Regulas 1. panta 2. punktā minētajos leģislatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un saskaņā ar šajos aktos paredzētajiem nosacījumiem vai, ja nepieciešams, ārkārtas situācijās atbilstoši 18. pantam un saskaņā ar tajā paredzētajiem nosacījumiem iestāde var uz laiku aizliegt vai ierobežot tādu atsevišķu finanšu produktu, instrumentu vai darbību mārketingu, izplatīšanu vai tirdzniecību, kas var radīt būtisku finansiālu kaitējumu patērētājiem vai apdraudēt finanšu tirgu pienācīgu darbību un integritāti vai visas Savienības finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitāti.

Iestāde pārskata pirmajā daļā minēto lēmumu pēc atbilstīgiem laikposmiem, cik vien ātri iespējams un vismaz reizi sešos mēnešos. Iestāde var divas reizes atjaunot aizliegumu vai ierobežojumu, un pēc šā laikposma tas kļūst pastāvīgs, ja vien iestāde nenosaka citādi.

Dalībvalsts var lūgt iestādi pārskatīt savu lēmumu. Šādā gadījumā iestāde saskaņā ar 44. panta 1. punkta otrajā daļā noteikto procedūru pieņem lēmumu par to, vai tās lēmums paliek spēkā.

Iestāde var arī izvērtēt, vai nepieciešams aizliegt vai ierobežot noteikta veida finansiālu darbību vai praksi, un gadījumos, kad tas ir nepieciešams, informē Komisiju un kompetentās iestādes, lai sekmētu šādu aizliegumu vai ierobežojumu pieņemšanu.”;

(6a)  iekļauj šādu 9.a pantu:

“9.a pantsVēstules par pasākumu neveikšanu uz noteiktu laiku

1.  Izņēmuma gadījumos un ja ir izpildīti šajā punktā izklāstītie nosacījumi, iestāde, savu darbību koordinējot ar visām attiecīgajām kompetentajām iestādēm, var izdot vēstules par pasākumu neveikšanu uz noteiktu laiku, kas attiecas uz atsevišķiem Savienības tiesību aktu noteikumiem, kuru pamatā ir 1. panta 2. punktā minētie leģislatīvie akti. Šīs vēstules par pasākumu neveikšanu ir iestādes un visu attiecīgo kompetento iestāžu pagaidu apņemšanās nerīkoties gadījumā, kad finanšu tirgu dalībnieks nav ievērojis konkrētus Savienības tiesību aktu noteikumus, ja attiecīgais finanšu tirgu dalībnieks šos konkrētos noteikumus nevar ievērot, jo pastāv vismaz viens no šādiem iemesliem:

a)   ievērojot attiecīgos noteikumus, finanšu tirgu dalībnieks pārkāptu citas Savienības tiesību aktu normatīvās un regulatīvās prasības;

b)  iestāde noteikumu ievērošanu uzskata par neiespējamu bez papildu 2. līmeņa pasākumiem vai 3. līmeņa norādījumiem;

c)  noteikumu ievērošana nopietni iedragātu vai apdraudētu uzticēšanos tirgum, patērētāju vai ieguldītāju aizsardzību, finanšu vai preču tirgu sakārtotu darbību un integritāti vai visas Savienības finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitāti.

Iestāde neizdod vēstules par pasākumu neveikšanu, ja tā uzskata, ka tām būtu negatīva un ar to radītajiem ieguvumiem nesamērojama ietekme uz finanšu tirgu efektivitāti vai patērētāju vai ieguldītāju aizsardzību.

2.  Iestāde vēstulēs par pasākumu neveikšanu precizē, kuri konkrētie Savienības tiesību aktu noteikumi netiek piemēroti, to, kāpēc tā uzskata, ka ir izpildīti 1. punkta nosacījumi, un nepiemērošanas termiņu. Šādas nepiemērošanas ilgums nepārsniedz sešus mēnešus.

3.  Ja iestāde nolemj izdot vēstuli par pasākumu neveikšanu, tā nekavējoties par to informē Komisiju, Eiropas Parlamentu un Padomi. Divu nedēļu laikā pēc šīs informācijas saņemšanas Komisija, Eiropas Parlaments vai Padome var pieprasīt iestādei pārskatīt tās lēmumu. Pēc Komisijas, Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par divām nedēļām. Gadījumā, ja Komisija, Eiropas Parlaments vai Padome pieprasa iestādei pārskatīt tās lēmumu, iestāde saskaņā ar procedūru, kas noteikta 44. panta 1. punkta otrajā daļā, pieņem lēmumu par to, vai tās lēmums paliek spēkā.

4.  Ja iestāde saskaņā ar 1. līdz 3. punktu ir izdevusi vēstuli par pasākumu neveikšanu, tā nekavējoties to publicē savā tīmekļa vietnē. Iestāde ar atbilstošu regularitāti pārskata lēmumu izdot vēstuli par pasākumu neveikšanu un var to atjaunot tikai uz vienu sešu mēnešu laikposmu. Ja pēc minētā sešu mēnešu laikposma lēmums izdot vēstuli par pasākumu neveikšanu netiek atjaunots, tas automātiski zaudē spēku.”;

(6a)  regulas 10. pantu aizstāj ar šādu:

10. pantsRegulatīvi tehniskie standarti

1. Ja Eiropas Parlaments un Padome deleģē Komisijai pilnvaru pieņemt regulatīvus tehniskos standartus, izmantojot deleģētus aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, lai nodrošinātu konsekventu saskaņošanu jomās, kas īpaši noteiktas 1. panta 2. punktā minētajos leģislatīvajos aktos, iestāde var izstrādāt regulatīvu tehnisko standartu projektu. Iestāde iesniedz izstrādāto regulatīvo standartu projektu Komisijai apstiprināšanai. Vienlaikus iestāde šos tehniskos standartus informēšanas nolūkā nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.

Regulatīvi tehniskie standarti ir tehniski, tajos neietilpst stratēģiski vai politiski lēmumi, un to saturu nosaka tikai to pamatā esošie tiesību akti. Iestāde pēc iespējas drīz un pilnībā informē Eiropas Parlamentu un Padomi par progresu, kas panākts regulatīvo tehnisko standartu projekta izstrādē.

Pirms to iesniegšanas Komisijai iestāde organizē regulatīvu tehnisko standartu projekta atklātu sabiedrisko apspriešanu un izvērtē iespējamās saistītās izmaksas un ieguvumus saskaņā ar 8. panta 2.a punktu. Iestāde arī prasa konsultāciju 37. pantā minētajai Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupai.

Trīs mēnešu laikā pēc regulatīva tehniskā standarta projekta saņemšanas Komisija pieņem lēmumu par tā apstiprināšanu vai neapstiprināšanu. Ja to prasa Savienības intereses, Komisija var apstiprināt regulatīvu tehniskā standarta projektu daļēji vai ar grozījumiem.

Ja Komisija trīs mēnešu laikā pēc regulatīva tehniskā standarta projekta saņemšanas nepieņem lēmumu par šā standarta pieņemšanu, tā nekavējoties un jebkurā gadījumā pirms minētā trīs mēnešu perioda beigām par to informē Eiropas Parlamentu un Padomi, norādot iemeslus tam, kāpēc tā nevar pieņemt lēmumu, un plānoto apstiprināšanas grafiku, pienācīgi ņemot vērā 1. panta 2. punktā minētā piemērojamā leģislatīvā akta īstenošanas un piemērošanas datumu. Regulatīvā standarta projekta novēlota pieņemšana neliedz Eiropas Parlamentam un Padomei īstenot savas kontroles pilnvaras saskaņā ar 13. pantu.

Ja Komisija ir iecerējusi neapstiprināt regulatīva tehniskā standarta projektu vai apstiprināt to daļēji vai ar grozījumiem, tā nosūta regulatīva tehniskā standarta projektu atpakaļ iestādei, paskaidrojot iemeslus, kāpēc tā nevar to apstiprināt, vai attiecīgajā gadījumā izskaidrojot tā grozījumu iemeslus, un savas vēstules kopiju nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei. Iestāde, pamatojoties uz Komisijas ierosinātajiem grozījumiem, sešu nedēļu laikā var veikt grozījumus regulatīva tehniskā standarta projektā un atkārtoti iesniegt tos Komisijai oficiāla atzinuma veidā. Iestāde sava oficiālā atzinuma kopiju nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.

Ja, beidzoties šim sešu nedēļu laikposmam, iestāde nav iesniegusi regulatīva tehniskā standarta projekta grozījumus vai ir iesniegusi regulatīva tehniskā standarta projektu, kurā grozījumi izdarīti neatbilstīgi Komisijas ierosinātajiem grozījumiem, Komisija var pieņemt regulatīva tehniskā standarta projektu ar grozījumiem, kurus tā uzskata par būtiskiem, vai noraida to.

Komisija nedrīkst mainīt iestādes izstrādātā regulatīva tehniskā standarta projekta saturu bez iepriekšējas saskaņošanas ar iestādi, kā minēts šajā pantā.

2. Ja iestāde neiesniedz regulatīva tehniskā standarta projektu termiņā, kas noteikts 1. panta 2. punktā minētajos leģislatīvajos aktos, tā par to nekavējoties informē Eiropas Parlamentu un Padomi un norāda iemeslus, kāpēc tā nevar šo regulatīva tehniskā standarta projektu iesniegt, un plānoto apstiprināšanas grafiku, pienācīgi ņemot vērā 1. panta 2. punktā minētā piemērojamā leģislatīvā akta īstenošanas un piemērošanas datumu. Komisija var pieprasīt šādu projektu, nosakot jaunu iesniegšanas termiņu. Komisija par jauno termiņu nekavējoties informē Eiropas Parlamentu un Padomi. Eiropas Parlaments var uzaicināt iestādes priekšsēdētāju paskaidrot iemeslus, kāpēc iestāde nevar iesniegt šo regulatīva tehniskā standarta projektu.

3. Vienīgi tad, ja iestāde neiesniedz Komisijai regulatīva tehniskā standarta projektu 2. punktā norādītajos termiņos, Komisija var pieņemt regulatīvu tehnisko standartu bez iestādes projekta, izmantojot deleģētu aktu.

Komisija organizē regulatīvu tehnisko standartu projektu atklātu sabiedrisko apspriešanu un izvērtē iespējamās saistītās izmaksas un ieguvumus, ja vien šādas apspriedes un izvērtējums nav nesamērīgs ar attiecīgo regulatīvu tehnisko standartu projektu darbības jomu un ietekmi vai ja tas nav īpaši steidzams jautājums. Komisija arī prasa konsultāciju 37. pantā minētajai Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupai.

Komisija nekavējoties nosūta regulatīvu tehnisko standartu projektus Eiropas Parlamentam, Padomei un iestādei.

▌Sešu nedēļu laikā iestāde var veikt grozījumus regulatīvā tehniskā standarta projektā un iesniegt to Komisijai oficiāla atzinuma veidā. Iestāde sava oficiālā atzinuma kopiju nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.

Ja pēc ceturtajā daļā minētā sešu nedēļu laikposma iestāde nav iesniegusi grozītu regulatīvā tehniskā standarta projektu, Komisija var pieņemt regulatīvā tehniskā standarta projektu.

Ja iestāde ir iesniegusi grozītu regulatīvā tehniskā standarta projektu sešu nedēļu laikā, Komisija var veikt grozījumus regulatīvā tehniskā standarta projektā, pamatojoties uz iestādes ierosinātajiem grozījumiem, vai pieņemt regulatīvo tehnisko standartu ar grozījumiem, kurus tā uzskata par būtiskiem. Komisija nemaina iestādes izstrādāto regulatīva tehniskā standarta projekta saturu bez iepriekšējas saskaņošanas ar iestādi, kā noteikts šajā pantā.

4. Regulatīvus tehniskos standartus pieņem ar regulām vai lēmumiem. Vārdus “regulatīvs tehniskais standarts” iekļauj to nosaukumā. Tos publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un tie stājas spēkā datumā, kas paziņots šajā izdevumā.”;

(6b)  regulas 13. panta 1. punkta otro daļu svītro;

(6c)  regulas 15. pantu aizstāj ar šādu:

15. pantsĪstenošanas tehniskie standarti

1. Ja Eiropas Parlaments un Padome piešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras pieņemt īstenošanas tehniskos standartus ar īstenošanas aktiem saskaņā ar LESD 291. pantu un lai nodrošinātu vienotus nosacījumus 1. panta 2. punktā minēto leģislatīvo aktu īstenošanai, iestāde var izstrādāt īstenošanas tehnisko standartu projektus. Īstenošanas tehniskie standarti ir tehniski, tajos neietilpst stratēģiski vai politiski lēmumi, un to būtība ir noteikt minēto aktu piemērošanas nosacījumus. Iestāde iesniedz izstrādāto īstenošanas tehnisko standartu projektu Komisijai apstiprināšanai. Vienlaikus iestāde informēšanas nolūkā šos tehniskos standartus nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.

Pirms īstenošanas tehnisko standartu iesniegšanas Komisijai iestāde organizē atklātu sabiedrisko apspriešanu un analizē iespējamās saistītās izmaksas un ieguvumus saskaņā ar 8. panta 2.a punktu. Iestāde arī prasa konsultāciju 37. pantā minētajai Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupai.

Trīs mēnešu laikā pēc īstenošanas tehniskā standarta projekta saņemšanas Komisija pieņem lēmumu par tā apstiprināšanu vai neapstiprināšanu. Komisija var apstiprināt īstenošanas tehnisko standartu projektu daļēji vai ar grozījumiem, ja to prasa Savienības intereses. Ja Komisija izvērtēšanas laikā pilnībā vai daļēji neiebilst pret ierosināto īstenošanas tehnisko standartu, to uzskata par apstiprinātu.

Ja Komisija nepieņem lēmumu trīs mēnešu laikā pēc īstenošanas tehniskā standarta saņemšanas, tā nekavējoties un jebkurā gadījumā pirms minētā trīs mēnešu laikposma beigām par to informē Eiropas Parlamentu un Padomi, norādot iemeslus tam, kāpēc tā nevar pieņemt lēmumu, un plānoto apstiprināšanas grafiku, pienācīgi ņemot vērā 1. panta 2. punktā minētā piemērojamā leģislatīvā akta īstenošanas un piemērošanas datumu.

Ja Komisija ir iecerējusi neapstiprināt īstenošanas tehnisko standartu projektu vai apstiprināt to daļēji vai ar grozījumiem, tā nosūta īstenošanas tehnisko standarta projektu atpakaļ iestādei, paskaidrojot iemeslus, kāpēc tā nevar to apstiprināt, vai attiecīgajā gadījumā izskaidrojot tā grozījumu iemeslu, un savas vēstules kopiju nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei. Iestāde, pamatojoties uz Komisijas ierosinātajiem grozījumiem, sešu nedēļu laikā var veikt grozījumus īstenošanas tehniskā standarta projektā un atkārtoti iesniegt to Komisijai oficiāla atzinuma veidā. Iestāde sava oficiālā atzinuma kopiju nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.

Ja, beidzoties piektajā daļā minētajam sešu nedēļu laikposmam, iestāde nav iesniegusi īstenošanas tehniskā standarta projekta grozījumus vai ir iesniegusi īstenošanas tehniskā standarta projektu, kurā grozījumi izdarīti neatbilstīgi Komisijas ierosinātajiem grozījumiem, Komisija var pieņemt īstenošanas tehniskā standarta projektu ar grozījumiem, kurus tā uzskata par būtiskiem, vai noraidīt to.

Komisija nemaina iestādes izstrādāto īstenošanas tehniskā standarta projekta saturu bez iepriekšējas saskaņošanas ar iestādi, kā minēts šajā pantā.

2. Ja iestāde neiesniedz īstenošanas tehniskā standarta projektu termiņā, kas noteikts 1. panta 2. punktā minētajos leģislatīvajos aktos, tā par to nekavējoties informē Eiropas Parlamentu un Padomi un norāda iemeslus tam, kāpēc tā nevar iesniegt šo īstenošanas tehniskā standarta projektu, un plānoto apstiprināšanas grafiku, pienācīgi ņemot vērā 1. panta 2. punktā minētā piemērojamā leģislatīvā akta īstenošanas un piemērošanas datumu. Komisija var pieprasīt šādu projektu, nosakot jaunu iesniegšanas termiņu. Komisija par jauno termiņu nekavējoties informē Eiropas Parlamentu un Padomi. Eiropas Parlaments var uzaicināt iestādes priekšsēdētāju paskaidrot iemeslus tam, kāpēc iestāde nevar iesniegt īstenošanas tehniskā standarta projektu.

3. Vienīgi tad, ja iestāde neiesniedz īstenošanas tehniskā standarta projektu Komisijai termiņos saskaņā ar 2. punktu, Komisija var pieņemt īstenošanas tehnisko standartu bez iestādes projekta, izmantojot īstenošanas aktu.

Komisija organizē īstenošanas tehnisko standartu projekta atklātu sabiedrisko apspriešanu un izvērtē iespējamās saistītās izmaksas un ieguvumus, ja vien šādas apspriedes un izvērtējums nav nesamērīgs ar attiecīgo īstenošanas tehnisko standartu projektu darbības jomu un ietekmi vai ja tas nav īpaši steidzams jautājums. Komisija arī prasa konsultāciju 37. pantā minētajai Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupai.

Komisija nekavējoties nosūta īstenošanas tehniskā standarta projektu Eiropas Parlamentam, Padomei un iestādei.

▌Iestāde sešu nedēļu laikā var veikt grozījumus īstenošanas tehniskā standarta projektā un iesniegt to Komisijai oficiāla atzinuma veidā. Iestāde sava oficiālā atzinuma kopiju nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.

Ja pēc ceturtajā daļā minētā sešu nedēļu laikposma beigām iestāde nav iesniegusi grozītu īstenošanas tehniskā standarta projektu, Komisija var pieņemt īstenošanas tehnisko standartu.

Ja iestāde ir iesniegusi grozītu īstenošanas tehniskā standarta projektu minētajā sešu nedēļu laikposmā, Komisija var veikt īstenošanas tehniskā standarta grozījumus, pamatojoties uz iestādes ierosinātajiem grozījumiem, vai pieņemt īstenošanas tehnisko standartu ar grozījumiem, kurus tā uzskata par būtiskiem.

Komisija nemaina iestādes izstrādāto īstenošanas tehnisko standartu projektu saturu bez iepriekšējas saskaņošanas ar iestādi, kā minēts šajā pantā.

4. Īstenošanas tehniskos standartus pieņem ar regulām vai lēmumiem. Vārdus “īstenošanas tehniskais standarts” iekļauj to nosaukumā. Tos publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un tie stājas spēkā datumā, kas paziņots šajā izdevumā.”;

(7)  regulas 16. pantu groza šādi:

(a)  panta 1. punktu aizstāj ar šādu ▌:

“1. Lai Eiropas Finanšu uzraudzības sistēmā ieviestu konsekventu, efektīvu un konstruktīvu uzraudzības praksi un nodrošinātu kopēju, vienveidīgu un konsekventu Savienības tiesību aktu piemērošanu, iestāde izdod pamatnostādnes vai ieteikumus, kas adresēti kompetentām iestādēm vai finanšu tirgu dalībniekiem.

Iestāde var adresēt pamatnostādnes un ieteikumus arī dalībvalstu iestādēm, kuras šajā regulā nav definētas kā kompetentās iestādes, bet ir pilnvarotas nodrošināt 1. panta 2. punktā minēto aktu piemērošanu.

Pamatnostādnes un ieteikumi ir saskaņā ar 1. panta 2. punktā minēto leģislatīvo aktu pilnvarām un tajos ņem vērā proporcionalitātes principu. Iestāde neizdod pamatnostādnes un ieteikumus par jautājumiem, uz kuriem attiecas 1. līmeņa pilnvaras attiecībā uz regulatīviem tehniskajiem standartiem vai īstenošanas tehniskajiem standartiem.

1.a Lai EFUS ietvaros ieviestu konsekventu, efektīvu un reālu uzraudzības praksi, iestāde 1. panta 2. punktā minēto leģislatīvo aktu piemērošanas nolūkā var izdot visām kompetentajām iestādēm vai finanšu tirgu dalībniekiem adresētas pamatnostādnes, kas balstās uz šā panta 3. punktā minēto “ievēro vai paskaidro” īstenošanas procedūru. Šīs pamatnostādnes uzskata par atbilstošām, lai nodrošinātu 1. panta 2. punktā minēto leģislatīvo aktu prasību izpildi. Ņemot vērā iepriekš minēto, kompetentās iestādes un finanšu tirgu dalībnieki var noteikt papildu praksi attiecībā uz metodi, kā nodrošināt 1. panta 2. punktā minēto leģislatīvo aktu ievērošanu.”;

(b)    panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Iestāde, izņemot ārkārtas apstākļos, organizē pamatnostādņu un ieteikumu, kā arī attiecīgos gadījumos tās izdoto jautājumu un atbilžu atklātu sabiedrisku apspriešanu un izvērtē ar šādu pamatnostādņu un ieteikumu izdošanu saistītās iespējamās izmaksas un ieguvumus. Šādu apspriešanu un izvērtēšanu veic tā, lai tā būtu samērīga ar pamatnostādņu vai ieteikuma darbības jomu, veidu un ietekmi. Iestāde, izņemot ārkārtas apstākļos, arī prasa ▌ konsultāciju 37. pantā minētajai Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupai. Ja iestāde neorganizē atklātu sabiedrisko apspriešanu vai neprasa konsultāciju Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupai, tā sniedz attiecīgu pamatojumu.”;

(ba)  iekļauj šādu 2.a, 2.b, 2.c un 2.d punktu:

“2.a Regulas 1. panta 2. punktā minēto leģislatīvo aktu piemērošanas nolūkā iestāde var izdot ieteikumus vienai vai vairākām kompetentajām iestādēm vai vienam vai vairākiem finanšu tirgu dalībniekiem.

2.b Iestāde savās pamatnostādnēs un ieteikumos norāda to, kā tā palīdz Eiropas Finanšu uzraudzības sistēmā izveidot konsekventu, efektīvu un konstruktīvu uzraudzības praksi, to, kā tā nodrošina Savienības tiesību kopīgu, vienotu un konsekventu piemērošanu, un to, kā tā ievēro 1., 1.a un 2.a punkta noteikumus.

2.c Pamatnostādnēs un ieteikumos nevar vienkārši atsaukties uz leģislatīvo aktu elementiem vai pārņemt tos. Lai nepieļautu nekādu dublēšanos, pirms jaunu pamatnostādņu vai ieteikumu izdošanas iestāde vispirms pārskata esošās pamatnostādnes un ieteikumus.

2.d Trīs mēnešus pirms jebkādu 1.a punktā un 2.a punktā minēto pamatnostādņu un ieteikumu izdošanas iestāde informē Eiropas Parlamentu un Padomi par šādu pamatnostādņu un ieteikumu plānoto saturu.”;

(c)  panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4. Regulas 43. panta 5. punktā minētajā ziņojumā iestāde informē Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par izdotajām pamatnostādnēm un ieteikumiem, paskaidro, kā iestāde ir pamatojusi pamatnostādņu izdošanu saskaņā ar 1.a punktu un ieteikumu izdošanu saskaņā ar 2.a punktu, un saskaņā ar 8. panta 2.a punktu apkopo sabiedriskās apspriešanās saņemtās atsauksmes par minētajām pamatnostādnēm. Ziņojumā arī norāda, kura kompetentā iestāde nav ▌ievērojusi minētās pamatnostādnes un ieteikumus, un izklāsta to, kā iestāde paredz nodrošināt, ka turpmāk attiecīgā kompetentā iestāde ievēros tās pamatnostādnes un ieteikumus.”;

(d)  pievieno šādu 5., 5.a un 5.b punktu:

“5. Ja divas trešdaļas Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupas locekļu uzskata, ka iestāde, izdodot pamatnostādnes saskaņā ar 1.a punktu, ir pārkāpusi savas kompetences robežas, viņi par to var nosūtīt argumentētu konsultāciju Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai.

5.a Ja vismaz puse Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupas locekļu uzskata, ka iestāde, izdodot ieteikumu saskaņā ar 2.a punktu, ir pārkāpusi savas kompetences robežas, viņi par to var nosūtīt argumentētu padomu Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai.

5.b Eiropas Parlaments, Padome un Komisija var pieprasīt iestādei paskaidrojumu, kurā pamatota attiecīgo pamatnostādņu vai ieteikumu izdošana. Saņēmusi iestādes paskaidrojumu, Komisija izvērtē pamatnostādņu vai ieteikumu darbības jomu, ņemot vērā iestādes kompetences jomu, un savu izvērtējumu nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei. Ja Eiropas Parlaments, Padome vai Komisija uzskata, ka iestāde ir pārkāpusi savas kompetences robežas, Komisija pēc tam, kad ir devusi iestādei iespēju paust viedokli, var pieņemt ▌lēmumu, ar kuru iestādei tiek prasīts atsaukt vai grozīt attiecīgās pamatnostādnes vai ieteikumus. Pirms šāda lēmuma pieņemšanas un ikreiz, kad to prasa Eiropas Parlaments, Komisija sniedz paziņojumu Eiropas Parlamentā un atbild uz visiem tā deputātu uzdotajiem jautājumiem. Eiropas Parlaments var prasīt Komisijai pieņem lēmumu, ar ko tā pieprasa iestādei atsaukt vai grozīt attiecīgās pamatnostādnes vai ieteikumus. Komisijas lēmumu publisko.”;

(7a)  iekļauj šādu 16.a un 16.b pantu:

“16.a pantsAtzinumi

1. Pēc Eiropas Parlamenta, Padomes vai Komisijas pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas iestāde sniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai atzinumus par visiem ar tās kompetences jomu saistītiem jautājumiem. Šos atzinumus nepublisko, ja vien tas nav minēts pieprasījumā.

2. Panta 1. punktā minētais pieprasījums var ietvert sabiedrisku apspriešanu vai tehnisku analīzi.

3. Attiecībā uz apvienošanās un pārņemšanas darījumu prudenciāliem novērtējumiem, kuri ir Direktīvas 2009/138/EK darbības jomā un kuriem saskaņā ar minēto direktīvu ir nepieciešama divu vai vairāk dalībvalstu kompetento iestāžu apspriešanās, iestāde, pamatojoties uz vienas no attiecīgajām kompetentajām iestādēm pieteikumu, var izdot un publicēt atzinumu par prudenciālu novērtējumu, izņemot atzinumu saistībā ar Direktīvas 2009/138/EK 59. panta 1. punkta e) apakšpunktā minētajiem kritērijiem. Atzinumu izdod nekavējoties un jebkurā gadījumā pirms novērtēšanas laikposma beigām saskaņā ar Direktīvu 2009/138/EK. Jomām, par kurām iestāde var sniegt atzinumu, piemēro regulas 35. un 35.b pantu.

4. Pēc Eiropas Parlamenta, Padomes vai Komisijas pieprasījuma iestāde var sniegt tehniskas konsultācijas Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai parastās likumdošanas procedūras norises laikā un saistībā ar deleģētajiem aktiem, kas attiecas uz jebkuru Komisijas tiesību akta priekšlikumu jomās, kuras izklāstītas 1. panta 2. punktā minētajos leģislatīvajos aktos.

16.b pantsJautājumi un atbildes

1. Attiecībā uz 1. panta 2. punktā minēto leģislatīvo aktu vai saskaņā ar tiem pieņemtu saistīto deleģēto un īstenošanas aktu, pamatnostādņu un ieteikumu interpretēšanu, praktisku piemērošanu vai īstenošanu jebkura fiziska vai juridiska persona, tostarp kompetentās iestādes un Savienības iestādes, var iesniegt iestādei jautājumu jebkurā Savienības oficiālajā valodā.

Pirms jautājuma iesniegšanas iestādei finanšu tirgu dalībnieki izvērtē, vai šis jautājums vispirms nebūtu jāuzdod savai kompetentajai iestādei.

Iestāde pēc jautājumu apkopošanas un pirms atbildēšanas uz tiem savā tīmekļa vietnē par katru tiesību aktu publicē visus saskaņā ar 1. punktu pieņemamos jautājumus.

Šis process neliedz jebkurai fiziskai vai juridiskai personai, tostarp kompetentajām iestādēm un Savienības iestādēm, pieprasīt iestādei konfidenciālu tehnisku konsultāciju vai skaidrojumu.

2. Iestāde savā tīmekļa vietnē par katru tiesību aktu publicē nesaistošas atbildes uz visiem saskaņā ar 1. punktu pieņemamiem jautājumiem, ja vien šāda publicēšana nav pretrunā tās fiziskās vai juridiskās personas leģitīmajām interesēm, kura ir iesniegusi attiecīgo jautājumu, vai ja vien šāda publicēšana nerada risku finanšu sistēmas stabilitātei.

3. Pirms tiek publicētas atbildes uz pieņemamajiem jautājumiem, iestāde var apspriesties ar ieinteresētajām personām saskaņā ar 16. panta 2. punktu.

4. Iestādes atbildes tiek uzskatītas par atbilstīgām to prasību izpildei, kuras norādītas 1. panta 2. punktā minētajos leģislatīvajos aktos un saskaņā ar tiem pieņemtos saistītos deleģētajos un īstenošanas aktos, pamatnostādnēs un ieteikumos. Kompetentās iestādes un finanšu tirgu dalībnieki var noteikt citu praksi attiecībā uz visu piemērojamo tiesību aktu prasību izpildi.

5. Iestāde pārskata atbildes uz jautājumiem, tiklīdz to uzskata par nepieciešamu un atbilstošu vai ne vēlāk kā 24 mēnešus pēc to publicēšanas, lai attiecīgā gadījumā tās labotu, atjauninātu vai atsauktu.

6. Attiecīgā gadījumā iestāde publicētās atbildes ņem vērā pamatnostādņu un ieteikumu izstrādē vai atjaunināšanā saskaņā ar 16. pantu.”;

(8)  regulas 17. pantu aizstāj ar šādu:

“1. Ja kompetentā iestāde nav piemērojusi aktus, kas minēti 1. panta 2. punktā, vai ir tos piemērojusi tā, ka tiek pārkāpti Savienības tiesību akti, tostarp regulatīvi tehniskie standarti un īstenošanas tehniskie standarti, kas izstrādāti saskaņā ar 10. līdz 15. pantu, jo īpaši nenodrošinot to, ka finanšu tirgu dalībnieks ievēro minētajos aktos noteiktās prasības, iestāde rīkojas saskaņā ar šā panta 2., 3. un 6. punktā noteiktajām pilnvarām.

2. Pēc vienas vai vairāku kompetento iestāžu, Eiropas Parlamenta, Padomes, Komisijas vai Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupas pieprasījuma, balstoties uz attiecīgo organizāciju vai iestāžu iesniegtu faktisku un labi pamatotu informāciju, vai pēc savas iniciatīvas un pēc iesaistītās kompetentās iestādes informēšanas iestāde atbild uz šādu pieprasījumu un attiecīgā gadījumā izmeklē iespējamos Savienības tiesību aktu pārkāpšanas vai nepiemērošanas gadījumus.

Neskarot 35. pantā noteiktās pilnvaras, kompetentā iestāde nekavējoties sniedz iestādei visu informāciju, ko iestāde uzskata par nepieciešamu izmeklēšanas veikšanai, tostarp informāciju par 1. panta 2. punktā minēto leģislatīvo aktu piemērošanu saskaņā ar Savienības tiesībām.

Neskarot 35. pantā noteiktās pilnvaras, iestāde var tiešā veidā adresēt pienācīgi pamatotu un argumentētu informācijas pieprasījumu citām kompetentajām iestādēm vai attiecīgajiem finanšu tirgu dalībniekiem ikreiz, kad ir izrādījies vai tiek uzskatīts, ka ar informācijas pieprasīšanu attiecīgajai kompetentajai iestādei vien nepietiek, lai iegūtu informāciju, kas nepieciešama iespējamu Savienības tiesību aktu pārkāpumu vai nepiemērošanas gadījumu izmeklēšanai. Ja argumentētais pieprasījums tiek adresēts finanšu tirgus dalībniekiem, tajā paskaidro, kāpēc attiecīgā informācija ir nepieciešama, lai izmeklētu iespējamu Savienības tiesību aktu pārkāpumu vai nepiemērošanas gadījumu.

Šāda pieprasījuma adresāts bez liekas kavēšanās sniedz iestādei skaidru, precīzu un pilnīgu informāciju.

Ja informācijas pieprasījums adresēts finanšu tirgu dalībniekam, iestāde informē attiecīgās kompetentās iestādes par šo pieprasījumu. Ja iestāde to pieprasa, kompetentās iestādes palīdz tai iegūt attiecīgo informāciju.

3. Iestāde var uzsākt arbitrāžas procesu ar attiecīgo kompetento iestādi, lai apspriestu Savienības tiesību aktu ievērošanai nepieciešamo darbību. Attiecīgā kompetentā iestāde šādā arbitrāžā godprātīgi sadarbojas.

Cik drīz vien iespējams, bet ne vēlāk kā četru mēnešu laikā pēc izmeklēšanas sākšanas iestāde var sniegt iesaistītajai kompetentajai iestādei ieteikumu, norādot pasākumus, kas veicami, lai nodrošinātu atbilstību Savienības tiesību aktiem.

Desmit darbdienu laikā pēc ieteikuma saņemšanas kompetentā iestāde informē iestādi par pasākumiem, ko tā ir veikusi vai paredz veikt, lai nodrošinātu atbilstību Savienības tiesību aktiem.

4. Ja viena mēneša laikā pēc iestādes ieteikuma saņemšanas kompetentā iestāde nenodrošina atbilstību Savienības tiesību aktiem, Komisija, pamatojoties uz iestādes sniegto informāciju, vai pēc savas iniciatīvas sniedz oficiālu atzinumu, pieprasot kompetentajai iestādei veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību Savienības tiesību aktiem. Komisija oficiālajā atzinumā ņem vērā iestādes ieteikumu.

Komisija šādu oficiālu atzinumu sniedz ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā pēc ieteikuma pieņemšanas. Komisija var pagarināt šo termiņu par vienu mēnesi.

Iestāde un kompetentās iestādes sniedz Komisijai visu nepieciešamo informāciju.

5. Kompetentā iestāde desmit darbdienu laikā pēc 4. punktā minētā oficiālā atzinuma saņemšanas informē Komisiju un iestādi par pasākumiem, ko tā ir veikusi vai paredz veikt, lai izpildītu minēto oficiālo atzinumu.

6. Neskarot LESD 258. pantā noteiktās Komisijas pilnvaras un pienākumus, ja kompetentā iestāde noteiktajā termiņā nepilda 4. punktā minēto oficiālo atzinumu un ja savlaicīgi ir jānovērš šāda neizpilde, lai saglabātu vai atjaunotu neitrālus konkurences apstākļus tirgū vai nodrošinātu finanšu sistēmas pienācīgu darbību un integritāti, gadījumos, kad finanšu tirgu dalībniekiem ir tieši piemērojamas attiecīgās prasības saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem aktiem, iestāde var pieņemt atsevišķu finanšu tirgu dalībniekam adresētu lēmumu, pieprasot veikt nepieciešamos pasākumus, lai tā izpildītu pienākumus saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, tostarp attiecībā uz jebkādas darbības pārtraukšanu.

Iestādes lēmums atbilst Komisijas oficiālajam atzinumam, kas izdots saskaņā ar 4. punktu.

7. Saskaņā ar 6. punktu pieņemtie lēmumi ir noteicošie attiecībā uz kompetento iestāžu iepriekš pieņemtiem lēmumiem par to pašu jautājumu.

Veicot pasākumus saistībā ar jautājumiem, uz kuriem attiecas saskaņā ar 4. punktu sniegts oficiāls atzinums vai saskaņā ar 6. punktu pieņemts lēmums, kompetentās iestādes ievēro attiecīgi vai nu šādu oficiālu atzinumu, vai lēmumu.

8. Regulas 43. panta 5. punktā minētajā pārskatā iestāde norāda, kuras kompetentās iestādes un finanšu tirgu dalībnieki nav ievērojuši šā panta 4. un 6. punktā minētos oficiālos atzinumus vai lēmumus.”;

(8a)  regulas 18. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

3. Ja Padome ir pieņēmusi lēmumu saskaņā ar 2. punktu un ārkārtas apstākļos, kad kompetentajām iestādēm ir jārīkojas saskaņoti, reaģējot uz nelabvēlīgu notikumu attīstību, kas var nopietni apdraudēt finanšu tirgu pienācīgu darbību un integritāti, visas Savienības finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitāti vai klientu un patērētāju aizsardzību, iestāde var pieņemt atsevišķus lēmumus, pieprasot kompetentajām iestādēm veikt nepieciešamos pasākumus saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem tiesību aktiem, lai reaģētu uz šādu notikumu attīstību, nodrošinot, ka finanšu iestādes un kompetentās iestādes izpilda minētajos tiesību aktos noteiktās prasības.”;

(9)  regulas 19. pantu groza šādi:

(a)  panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Gadījumos, kas paredzēti 1. panta 2. punktā minētajos Savienības aktos, kā arī gadījumos, kad starp divām vai vairākām kompetentajām iestādēm pastāv būtiskas domstarpības par minēto aktu piemērošanu, un neskarot 17. pantā noteiktās pilnvaras, iestāde var saskaņā ar 2. līdz 4. punktā noteikto procedūru palīdzēt kompetentajām iestādēm panākt vienošanos šādos apstākļos:

a)  pēc vienas vai vairāku attiecīgo kompetento iestāžu pieprasījuma, ja kāda kompetentā iestāde nepiekrīt citas kompetentās iestādes procedūrai, pasākuma vai ierosinātā pasākuma saturam vai tās bezdarbībai;

b)  pēc savas iniciatīvas, ja, balstoties uz objektīviem iemesliem, tostarp uz informāciju, kas saņemta no tirgu dalībniekiem vai patērētāju organizācijām, var konstatēt, ka starp kompetentajām iestādēm pastāv domstarpības.

Gadījumos, kad saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem aktiem kompetentajām iestādēm ir jāpieņem kopīgs lēmums, pieņem, ka domstarpības pastāv, ja minētās iestādes nav pieņēmušas kopīgu lēmumu minētajos aktos paredzētajā termiņā;”;

(b)  iekļauj šādu 1.a un 1.b punktu:

“1.a Attiecīgās kompetentās iestādes šādos gadījumos nekavējoties paziņo iestādei, ka vienošanās nav panākta:

a)  ja 1. panta 2. punktā minētajos Savienības aktos ir paredzēts termiņš, kurā kompetentajām iestādēm jāpanāk vienošanās, un iestājas kāda no šādām situācijām:

i) ir beidzies termiņš;

ii) viena vai vairākas kompetentās iestādes uz objektīvu iemeslu pamata secina, ka pastāv domstarpības;

b)  ja 1. panta 2. punktā minētajos Savienības aktos nav paredzēts termiņš, kurā kompetentajām iestādēm jāpanāk vienošanās, un iestājas kāda no šādām situācijām:

i)  viena vai vairāk attiecīgās kompetentās iestādes uz objektīvu iemeslu pamata secina, ka pastāv domstarpības; vai

ii)  ir pagājuši divi mēneši no dienas, kad kompetentā iestāde no citas kompetentās iestādes saņēma pieprasījumu veikt konkrētus pasākumus, lai panāktu atbilstību Savienības tiesību aktiem, un pieprasījumu saņēmusī iestāde vēl nav pieņēmusi lēmumu, kas apmierinātu šo pieprasījumu.

1.b Priekšsēdētājs izvērtē, vai iestādei būtu jārīkojas, kā paredzēts 1. punktā. Ja iejaukšanās notiek pēc pašas iestādes iniciatīvas, iestāde attiecīgajām kompetentajām iestādēm paziņo savu lēmumu par iejaukšanos.

Tikmēr, kamēr iestāde nav pieņēmusi lēmumu saskaņā ar procedūru, kas noteikta 47. panta 3.a punktā, gadījumos, kad saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem aktiem kompetentajām iestādēm ir jāpieņem kopīgs lēmums, visas kompetentās iestādes, kurām tas jāpieņem, atliek atsevišķo lēmumu pieņemšanu. Ja iestāde nolemj rīkoties, visas kompetentās iestādes, kurām jāpieņem kopīgais lēmums, atliek savu lēmumu pieņemšanu, līdz ir pabeigtas 2. un 3. punktā paredzētās procedūras.”;

(c)  panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“Ja attiecīgās kompetentās iestādes 2. punktā minētajā samierināšanas posmā nepanāk vienošanos, iestāde var pieņemt lēmumu, ar kuru minētajām iestādēm tiek prasīts veikt konkrētus pasākumus vai atturēties no konkrētu pasākumu veikšanas nolūkā atrisināt jautājumu, lai tādējādi panāktu atbilstību Savienības tiesību aktiem. Iestādes lēmums attiecīgajām kompetentajām iestādēm ir saistošs. Iestādes lēmumā var tikt prasīts, lai kompetentās iestādes atceltu vai grozītu to pieņemto lēmumu vai izmantotu pilnvaras, kuras tām ir atbilstoši attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem.”;

(d)  iekļauj šādu 3.a punktu:

“3.a Iestāde attiecīgajām kompetentajām iestādēm paziņo par 2. un 3. punktā paredzēto procedūru pabeigšanu; attiecīgā gadījumā – ar tās lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar 3. punktu.”;

(e)  panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4. Neskarot LESD 258. pantā noteiktās Komisijas pilnvaras, gadījumā, ja kompetentā iestāde nepilda iestādes lēmumu un tādējādi nenodrošina, ka finanšu tirgu dalībnieks panāk atbilstību prasībām, kas tam ir tieši piemērojamas, pamatojoties uz 1. panta 2. punktā minētajiem aktiem, iestāde var pieņemt atsevišķu finanšu tirgu dalībniekam adresētu lēmumu, ar kuru tiek prasīts veikt nepieciešamos pasākumus, lai tas izpildītu Savienības tiesību aktos paredzētos pienākumus, tostarp pārtrauktu kādu praksi.”;

(9a)  regulas 21. pantu aizstāj ar šādu:

21. pantsUzraudzītāju kolēģijas

1. Iestāde atbilstīgi savām pilnvarām veicina un pārrauga uzraudzītāju kolēģiju — ja tādas ir izveidotas ar 1. panta 2. punktā minētajiem leģislatīvajiem aktiem — efektīvu, konstruktīvu un saskaņotu darbību un sekmē Savienības tiesību aktu piemērošanas saskaņotību un konsekvenci uzraudzītāju kolēģiju darbā. Lai saskaņotu uzraudzības paraugpraksi, iestāde veicina kopīgu uzraudzības plānu īstenošanu un kopīgu pārbaužu veikšanu, iestādes darbiniekiem ir neierobežotas līdzdalības tiesības uzraudzītāju kolēģijās un šādā statusā viņi var piedalīties uzraudzītāju kolēģiju darbībās un pienācīgi pamatotos gadījumos vadīt šādas darbības, tostarp pārbaudēs uz vietas, ko kopīgi veic divas vai vairākas kompetentās iestādes.

2. Iestāde uzņemas vadošo lomu, nodrošinot konsekventu un saskaņotu uzraudzītāju kolēģiju darbību attiecībā uz pārrobežu iestādēm visā Savienībā, ņemot vērā sistēmisko risku, ko rada 23. pantā minētie finanšu tirgu dalībnieki, un attiecīgā gadījumā sasauc kolēģijas sanāksmi.

Piemērojot šo punktu un šā panta 1. punktu, iestādi uzskata par “kompetento iestādi” atbilstīgo tiesību aktu nozīmē.

Iestāde drīkst:

a) apkopot un izplatīt visu atbilstīgo informāciju sadarbībā ar kompetentajām iestādēm, lai atvieglotu kolēģijas darbu un izveidotu un pārvaldītu centrālu sistēmu, kuras mērķis ir darīt tādu informāciju pieejamu kompetentajām iestādēm kolēģijā;

b) ierosināt un koordinēt Savienības mēroga stresa testus saskaņā ar 32. pantu, lai izvērtētu finanšu tirgu dalībnieku noturību pret nelabvēlīgiem notikumiem tirgū, jo īpaši finanšu tirgu dalībnieku radīto sistēmisko risku, kā minēts 23. pantā, un izvērtēt nozīmīgu finanšu tirgu dalībnieku radītā sistēmiskā riska iespējas palielināties stresa situācijās, nodrošinot, lai attiecībā uz šādiem testiem valstu līmenī tiktu piemērotas pēc iespējas konsekventākas metodoloģijas, un attiecīgā gadījumā adresēt kompetentajai iestādei ieteikumu labot stresa testā konstatētās problēmas, tostarp veikt īpašus izvērtējumus. Tā var pieprasīt kompetentajām iestādēm veikt pārbaudes uz vietas un var piedalīties šādās pārbaudēs uz vietas, lai nodrošinātu Savienības mērogā veiktas izvērtēšanas metožu, prakses un rezultātu salīdzināmību un uzticamību;

c) veicināt efektīvas un iedarbīgas uzraudzības darbības, tostarp izvērtējot riskus, kuriem finanšu tirgu dalībnieki ir vai var būt pakļauti stresa situācijās;

d) saskaņā ar šajā regulā precizētajiem pienākumiem un pilnvarām pārraudzīt, lai kompetentās iestādes veiktu savus pienākumus, un

e) visos gadījumos, kad tā uzskata, ka lēmuma rezultātā tiktu nepareizi piemēroti Savienības tiesību akti vai ka tas nepalīdzētu sasniegt mērķi par uzraudzības prakses konverģenci, lūgt kolēģiju turpināt apspriesties. Tā var arī prasīt konsolidētajai uzraudzības iestādei paredzēt kolēģijas sanāksmi vai iekļaut sanāksmes darba kārtībā kādu punktu.

3. Iestāde saskaņā ar 10. līdz 15. pantā noteikto procedūru var izstrādāt 1. panta 2. punktā minētajos leģislatīvajos aktos norādīto regulatīvo un īstenošanas tehnisko standartu projektu, lai nodrošinātu vienotus piemērošanas nosacījumus attiecībā uz noteikumiem par uzraudzītāju kolēģiju operatīvu darbību, un izdot pamatnostādnes un ieteikumus, kas pieņemti saskaņā ar 16. pantu, lai veicinātu uzraudzības darbības konverģenci un to, lai uzraudzītāju kolēģijas pieņemtu paraugpraksi.

4. Iestādei ir juridiski saistoša vidutāja loma, lai izšķirtu domstarpības starp kompetentām iestādēm saskaņā ar 19. pantā paredzēto procedūru. Iestāde var pieņemt uzraudzības lēmumus, kas tieši piemērojami attiecīgajam finanšu tirgu dalībniekam saskaņā ar 19. pantu.”;

(10)  regulas 22. pantu aizstāj ar šādu:

“22. pantsVispārīgi noteikumi

par sistēmisko risku

1. Iestāde pienācīgi apsver sistēmisko risku, kas definēts Regulā (ES) Nr. 1092/2010. Tā vēršas pret jebkuru finanšu pakalpojumu traucējumu risku:

a) ko rada finanšu sistēmas vai to daļu novājināšanās; un

b) kas, iespējams, var būtiski negatīvi ietekmēt iekšējo tirgu un reālo ekonomiku.

Iestāde vajadzības gadījumā apsver sistēmiskā riska uzraudzību un izvērtēšanu, ko veic ERSK un iestāde, un reaģē uz ERSK brīdinājumiem un ieteikumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1092/2010 17. pantu.

2. Iestāde sadarbībā ar ESRK un saskaņā ar 23. pantu izstrādā vienotu pieeju tāda sistēmiskā riska noteikšanai un mērīšanai, ko rada nozīmīgi finanšu tirgu dalībnieki, tostarp vajadzības gadījumā kvantitatīvus un kvalitatīvus rādītājus.

Minētie rādītāji ir izšķiroši svarīgs elements atbilstošu uzraudzības darbību noteikšanā. Iestāde veiktajos konstatējumos pārrauga konverģences pakāpi, lai veicinātu vienotu pieeju.

3. Neskarot 1. panta 2. punktā minētos aktus, iestāde vajadzības gadījumā izstrādā papildu pamatnostādnes un ieteikumus nozīmīgiem finanšu tirgu dalībniekiem, lai ņemtu vērā to radītos sistēmiskos riskus.

Iestāde nodrošina, lai nozīmīgu finanšu tirgu dalībnieku radītos sistēmiskos riskus ņemtu vērā, izstrādājot projektus regulatīviem un īstenošanas tehniskajiem standartiem jomās, kas paredzētas 1. panta 2. punktā minētajos leģislatīvajos aktos.

4. Pēc vienas vai vairāku kompetento iestāžu, Eiropas Parlamenta, Padomes, dalībvalstu vai Komisijas lūguma vai pēc savas iniciatīvas iestāde var veikt izmeklēšanu attiecībā uz konkrētu finanšu iestādes tipu vai produktu tipu, vai rīcības tipu, lai izvērtētu iespējamos draudus finanšu tirgu integritātei vai finanšu sistēmas stabilitātei, vai klientu un patērētāju aizsardzībai, un izstrādāt pienācīgus ieteikumus attiecīgo kompetento iestāžu darbībai.

Minētajos nolūkos iestāde var izmantot pilnvaras, kas tai piešķirtas saskaņā ar šo regulu, tostarp 35. un 35.b pantu.

5. Apvienotā komiteja nodrošina vispārēju un starpnozaru koordināciju saistībā ar darbībām, kas veiktas saskaņā ar šo pantu.”;

(10a)  regulas 23. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

1. Iestāde, konsultējoties ar ESRK, izstrādā kritērijus sistēmisku risku noteikšanai un mērīšanai un atbilstīgu stresa testu režīmu, kas ietver izvērtējumu par tāda sistēmiska riska, tostarp ar vidi saistīta sistēmiska riska, iespējamību, kuru finanšu tirgu dalībnieki var radīt vai kurš tiem var rasties stresa situācijās. Finanšu tirgu dalībniekiem, kas var radīt sistēmisku risku, piemēro pastiprinātu uzraudzību un, ja vajadzīgs, 25. pantā minētās atveseļošanas un noregulējuma procedūras.”;

(10b)  regulas 26. panta 4. punktu svītro;

(10c)  regulas 27. panta 2. punktā svītro otro un trešo daļu;

(11)  regulas 29. pantu groza šādi:

(a)  panta 1. punktu groza šādi:

(i)  iekļauj šādu aa) apakšpunktu:

“aa) izdod Savienības stratēģisko uzraudzības plānu saskaņā ar 29.a pantu;”;

(ii)  punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b) veicina efektīvu divpusēju un daudzpusēju informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm par visiem attiecīgajiem jautājumiem, tostarp ▌par kiberdrošību un kiberuzbrukumiem, pilnībā ievērojot piemērojamos konfidencialitātes un datu aizsardzības noteikumus, kas noteikti attiecīgajos Savienības tiesību aktos;”;

(iii)  punkta e) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“e) izveido nozares un starpnozaru mācību programmas, tostarp attiecībā uz tehnoloģisko inovāciju, veicina personāla apmaiņu un mudina kompetentās iestādes intensīvāk izmantot darbinieku pārcelšanas sistēmas un citus instrumentus;”;

(iiia)  iekļauj šādu ea) apakšpunktu:

ea) ievieš uzraudzības sistēmu, lai novērtētu vides, sociālos un ar pārvaldību saistītos riskus, ņemot vērā COP 21 Parīzes nolīgumu;”;

(b)  panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Attiecīgā gadījumā iestāde var izstrādāt jaunus praktiskus un konverģences instrumentus, lai veicinātu kopēju uzraudzības pieeju un praksi.

Lai iedibinātu kopēju uzraudzības kultūru, iestāde izstrādā un pastāvīgi atjaunina Savienības uzraudzības rokasgrāmatu par finanšu tirgu dalībnieku uzraudzību Savienībā, pienācīgi ņemot vērā finanšu tirgu dalībnieku un tirgu risku veidu, mērogu un sarežģītību, uzņēmējdarbības praksi, uzņēmējdarbības modeļus un šo dalībnieku un tirgu lielumu, tostarp izmaiņas, ko rada tehnoloģiskā inovācija. Savienības uzraudzības rokasgrāmatā izklāsta paraugpraksi un kvalitatīvas metodoloģijas un procedūras.

Iestāde savu uzdevumu veikšanā pienācīgi ņem vērā uzraudzības rokasgrāmatu, tostarp novērtējot iespējamos Savienības tiesību aktu pārkāpumus saskaņā ar 17. pantu, risinot strīdus saskaņā ar 19. pantu, nosakot un novērtējot Savienības mēroga uzraudzības stratēģiskos mērķus saskaņā ar 29.a pantu un veicot kompetento iestāžu izvērtēšanu saskaņā ar 30. pantu.

Iestāde attiecīgā gadījumā veic 1. punkta a) apakšpunktā minēto atzinumu un 2. punktā minēto rīku un instrumentu atklātu sabiedrisku apspriešanu un izvērtē iespējamās saistītās izmaksas un ieguvumus. Šo apspriešanu un izvērtēšanu veic tā, lai tā būtu samērīga ar atzinuma vai rīku un instrumentu darbības jomu, veidu un ietekmi. Iestāde attiecīgā gadījumā arī prasa atzinumus vai konsultācijas Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupai.”;

(12)  iekļauj šādu 29.a pantu:

“29.a pants

Savienības uzraudzības plāns

1. Iestāde vismaz ik trīs gadus un līdz 31. martam pēc debatēm Uzraudzības padomē un ņemot vērā no kompetentajām iestādēm saņemto ieguldījumu, ES iestāžu pašreizējo darbu un analīzi, kā arī ESRK brīdinājumus un ieteikumus, izdod kompetentajām iestādēm paredzētu ieteikumu, kurā nosaka Savienības mēroga uzraudzības stratēģiskos mērķus un prioritātes (“Savienības stratēģiskais uzraudzības plāns”), neskarot kompetento iestāžu īpašos valsts līmeņa mērķus un prioritātes. Kompetentās iestādes savā ieguldījumā norāda uzraudzības darbības, kuras pēc to ieskatiem iestādei būtu jānosaka par prioritārām. Savienības stratēģisko uzraudzības plānu iestāde informācijas nolūkā nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai un publicē savā tīmekļa vietnē.

Savienības stratēģiskajā uzraudzības plānā norāda konkrētās uzraudzības darbību prioritātes ar mērķi sekmēt konsekventu, efektīvu un patiesu uzraudzības praksi un Savienības tiesību aktu kopēju, vienveidīgu un konsekventu piemērošanu un ņemt vērā būtiskās mikrouzraudzības tendences, iespējamos riskus un apdraudējumus un iespējamo attīstību, tostarp jaunus uzņēmējdarbības modeļus, kas apzināti saskaņā ar 32. pantu. Savienības stratēģiskais uzraudzības plāns neliedz valstu kompetentajām iestādēm īstenot valsts paraugpraksi saskaņā ar papildu valsts līmeņa prioritātēm un attīstību, un tajā tiek ņemtas vērā valstu īpatnības.

2. ▌ Katra kompetentā iestāde ▌ konkrēti norāda, kā tās gada darba programma ir saskaņota ar Savienības stratēģisko uzraudzības plānu.

4. ▌ Katra kompetentā iestāde savā gada ziņojumā iekļauj īpašu nodaļu par gada darba programmas īstenošanu.

Nodaļā ietver vismaz šādu informāciju:

a)  aprakstu par finanšu tirgu dalībniekiem un par finanšu tirgu dalībnieku, tirgus prakšu un rīcību uzraudzības darbībām un pārbaudēm un informāciju par administratīvajiem pasākumiem un sankcijām, kas piemēroti finanšu iestādēm, kuras ir atbildīgas par Savienības un valstu tiesību aktu pārkāpumiem;

b)  aprakstu par veiktajām darbībām, kuras nav bijušas paredzētas gada darba programmā;

c)  pārskatu par gada darba programmā paredzētām darbībām, kuras nav tikušas veiktas, un par minētās programmas nesasniegtajiem mērķiem, kā arī iemeslus, kāpēc nav tikušas veiktas attiecīgās darbības un nav sasniegti attiecīgie mērķi.

5. Iestāde izvērtē informāciju, kas iekļauta 4. punktā minētajā īpašajā nodaļā. Ja ir būtisks risks nesasniegt Savienības stratēģiskajā uzraudzības plānā noteiktās prioritātes, iestāde izdod katrai attiecīgajai kompetentajai iestādei adresētu ieteikumu par to, kā var novērst attiecīgās nepilnības tās darbībās.

Iestāde, balstoties uz ziņojumiem un pašas veikto riska izvērtējumu, nosaka tās kompetentās iestādes darbības, kurām ir būtiska nozīme Savienības stratēģiskā uzraudzības plāna izpildē, un attiecīgā gadījumā par minētajām darbībām veic izvērtēšanu saskaņā ar 30. pantu.

6. Iestāde publisko paraugpraksi, kas apzināta, izvērtējot gada darba programmas.”;

(13)  regulas 30. pantu groza šādi:

(a)  panta nosaukumu aizstāj ar šādu:

“Kompetento iestāžu izvērtēšana”;

(b)  panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Iestāde pēc savas iniciatīvas vai pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes pieprasījuma periodiski izvērtē dažas vai visas kompetento iestāžu darbības, lai palielinātu uzraudzības rezultātu konsekvenci un efektivitāti. Šajā nolūkā iestāde izstrādā metodes, kas nodrošina izvērtējamo iestāžu objektīvu novērtējumu un salīdzināšanu. Nosakot pārbaudāmās kompetentās iestādes un veicot to izvērtēšanu, ņem vērā pastāvošo informāciju par attiecīgo kompetento iestādi un jau veiktos attiecīgās kompetentās iestādes izvērtējumus, tostarp attiecīgu informāciju, kas iestādei sniegta saskaņā ar 35. pantu, un jebkādu attiecīgu informāciju, kas saņemta no ieinteresētajām personām, jo īpaši par kompetentās iestādes iespējamiem trūkumiem un pārkāpumiem.”;

(c)  iekļauj šādu 1.a punktu:

“1.a Šā panta piemērošanas nolūkā iestāde izveido ad hoc izvērtēšanas komiteju, kuru vada iestāde un kuras sastāvā ir ▌iestādes darbinieki, kurus pēc brīvprātības principa un rotējošā kārtībā pavada un atbalsta ne vairāk kā pieci dažādu kompetento iestāžu pārstāvji, izņemot pārstāvi no tās kompetentās iestādes, kuras izvērtēšanu veic.”;

(d)  panta 2. punktu groza šādi:

(i)  ievadteikumu aizstāj ar šādu:

“Veicot izvērtēšanu, cita starpā tiek vērtēti šādi aspekti:”;

(ii)  punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a) kompetentās iestādes resursu pietiekamība, neatkarības pakāpe un pārvaldības kārtība, jo īpaši attiecībā uz 1. panta 2. punktā minēto Savienības aktu efektīvu piemērošanu un spēju reaģēt uz tirgus norisēm;”;

(iia)  punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

b) efektivitāte un panāktais konverģences līmenis attiecībā uz Savienības tiesību aktu un uzraudzības prakses, tostarp saskaņā ar 10. līdz 16. pantu pieņemto regulatīvu tehnisko standartu un īstenošanas tehnisko standartu, pamatnostādņu un ieteikumu, piemērošanu un uzraudzības prakses nodrošinātais Savienības tiesību aktos noteikto mērķu, tostarp kopējās uzraudzības kultūras mērķu saskaņā ar 29. pantu un Savienības stratēģiskā uzraudzības plāna mērķu saskaņā ar 29.a pantu sasniegšanas līmenis;”;

(iib)  punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

c) dažu kompetento iestāžu izstrādātās paraugprakses piemērošana;”;

(e)  panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3. Iestāde sagatavo ziņojumu, kurā izklāsta izvērtēšanas rezultātus. Minētajā ziņojumā izskaidro un norāda pēcpasākumus, kas ▌saistībā ar izvērtējuma rezultātiem tiek uzskatīti par atbilstošiem un nepieciešamiem. Šos attiecīgajām kompetentajām iestādēm paredzētos pēcpasākumus var pieņemt pamatnostādņu un ieteikumu veidā saskaņā ar 16. pantu un atzinumu veidā saskaņā ar 29. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

▌Iestāde izdod papildu ziņojumu par prasīto pēcpasākumu izpildi. ▌

Lai panāktu konverģenci pretim kvalitatīvākajām uzraudzības praksēm, iestāde, izstrādājot regulatīvo tehnisko standartu projektus vai īstenošanas standartu projektus saskaņā ar 10. līdz 15. pantu vai pamatnostādnes vai ieteikumus saskaņā ar 16. pantu, ņem vērā saskaņā ar šo pantu veikto izvērtējumu iznākumu, kā arī jebkuru citu informāciju, ko iestāde ieguvusi savu uzdevumu izpildes gaitā.”;

(f)  iekļauj šādu 3.a punktu:

“3.a Iestāde iesniedz Komisijai atzinumu, ja, ņemot vērā izvērtējuma rezultātus vai jebkuru citu savu uzdevumu izpildes gaitā iegūto informāciju, tā uzskata, ka no Savienības perspektīvas būtu jāturpina saskaņot finanšu tirgu dalībniekiem vai kompetentajām iestādēm piemērojamos Savienības noteikumus, vai gadījumos, kad tā uzskata, ka kompetentā iestāde nav piemērojusi 1. panta 2. punktā minētos leģislatīvos aktus vai piemērojusi tos tādā veidā, kas ir pretrunā Savienības tiesībām.”;

(g)  panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4. Iestāde publicē 3. punktā minēto ziņojumu, kā arī iespējamo papildu ziņojumu, izņemot, ja publicēšana apdraudētu finanšu sistēmas stabilitāti. Kompetento iestādi, par kuru tiek veikta izvērtēšana, pirms ziņojuma publicēšanas aicina sniegt komentārus. Attiecīgā gadījumā iestāde pirms publicēšanas šos komentārus ņem vērā. Iestāde minētos komentārus var publicēt kā ziņojuma pielikumu, ja šāda publicēšana nav saistīta ar risku finanšu sistēmas stabilitātei un ja kompetentā iestāde neiebilst pret to. Panta 3. punktā minēto iestādes sagatavoto ziņojumu un 3.a punktā minētās iestādes pieņemtās pamatnostādnes, ieteikumus un atzinumus publicē vienlaikus.”;

(14)  regulas 31. pantu groza šādi:

(a)  panta 1. punkta pirmās daļas e) punktu aizstāj ar šādu:

e) veicot ▌atbilstīgus pasākumus, kas vajadzīgi, lai koordinētu attiecīgo kompetento iestāžu veiktās darbības, ja ir vērojamas norises, kas var apdraudēt finanšu tirgu darbību;”;

(b)  panta 1. punkta pirmajā daļā iekļauj ea) punktu:

“ea) veicot atbilstošus pasākumus, lai atvieglotu tehnoloģisko inovāciju apgūšanu nolūkā koordinēt attiecīgo kompetento iestāžu veiktās darbības;”;

(c)  iekļauj šādu 1.a punktu:

1.a Iestāde veic atbilstīgus pasākumus, lai atvieglotu ieiešanu tirgū dalībniekiem vai produktiem, kuri balstās uz tehnoloģisko ▌inovāciju. Lai veicinātu vienotas Eiropas mēroga pieejas izveidi attiecībā uz tehnoloģisko inovāciju, iestāde sekmē uzraudzības konverģenci, īpaši ar informācijas apmaiņas un paraugprakses palīdzību un attiecīgā gadījumā izmantojot Finanšu jauninājumu komitejas atbalstu. Attiecīgā gadījumā iestāde var pieņemt pamatnostādnes un ieteikumus saskaņā ar 16. pantu.”;

(15)  iekļauj jaunu 31.a pantu:

“31.a pantsKoordinācija attiecībā uz darbību deleģēšanu un nodošanu ārpakalpojumu sniedzējiem, kā arī uz riska nodošanu

“1. Iestāde saskaņā ar 2. un 3.▐ punktu pastāvīgi koordinē kompetento iestāžu uzraudzības pasākumus ar mērķi sekmēt uzraudzības konverģenci tādās jomās kā finanšu tirgu dalībnieku darbību deleģēšana un nodošana ārpakalpojumu sniedzējiem, kā arī attiecībā uz šo dalībnieku riska nodošanu trešās valstīs, lai gūtu labumu no ES pases izmantošanas, vienlaikus lielāko daļu savu darbību vai funkciju veicot galvenokārt ārpus Savienības. Kompetentās iestādes atbilstoši savai kompetencei uzņemas galīgo atbildību par lēmumiem par atļauju piešķiršanas, uzraudzības un izpildes lēmumiem attiecībā uz darbību deleģēšanu un nodošanu ārpakalpojumu sniedzējiem, kā arī uz riska nodošanu.

2. Kompetentās iestādes paziņo iestādei, ja tās plāno veikt atļaujas piešķiršanu vai reģistrāciju attiecībā uz finanšu tirgu dalībnieku, kuru attiecīgā kompetentā iestāde uzraudzītu saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem aktiem, un šā finanšu tirgu dalībnieka uzņēmējdarbības plāns paredz nodot ārpakalpojumu sniedzējiem vai deleģēt tā darbību būtisku daļu vai kādu no pamatfunkcijām vai nodot tā darbību būtiskas daļas riskus trešām valstīm, lai tādējādi izmantotu ES pasi, kaut arī būtībā tas veic būtisku darbību vai pilda būtiskas funkcijas ārpus Savienības. Kompetento iestāžu paziņojumus iestādei izstrādā pietiekami detalizēti ▌.

3. Ja tiek piemēroti 1. panta 2. punktā minētie Savienības tiesību akti un ja ar tiem nepiemēro nekādas īpašas prasības paziņošanai par ārpakalpojumiem, deleģēšanu vai riska nodošanu, finanšu tirgu dalībnieks paziņo kompetentajai iestādei savu lēmumu nodot ārpakalpojumu sniedzējiem vai deleģēt tā darbību būtisku daļu vai kādu no pamatfunkcijām vai nodot tā darbību būtiskas daļas riskus citai vienībai vai savai filiālei, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī. Attiecīgā kompetentā iestāde informē iestādi par šiem paziņojumiem reizi pusgadā.

Neskarot 35. pantu, ja iestāde iesniedz pieprasījumu, kompetentā iestāde sniedz informāciju par finanšu tirgu dalībnieku izmantotajām ārpakalpojumu, deleģēšanas vai riska nodošanas vienošanām.

Iestāde pārrauga to, vai attiecīgās kompetentās iestādes pārbauda, vai šā punkta pirmajā daļā minētās ārpakalpojumu, deleģēšanas vai riska nodošanas vienošanās tiek noslēgtas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, atbilst iestādes pamatnostādnēm, ieteikumiem vai atzinumiem un neliedz kompetentajām iestādēm īstenot efektīvu uzraudzību un izpildi trešā valstī.

3.a Ja kompetentās iestādes pārbaudes kārtība nepieļauj efektīvu uzraudzību vai izpildi un rada risku attiecībā uz regulējuma arbitrāžu starp dalībvalstīm, iestāde attiecīgajai kompetentajai iestādei var sniegt ieteikumus par to, kā uzlabot pārbaudes kārtību, tostarp noteikt termiņu, līdz kuram kompetentajai iestādei būtu jāievieš ieteiktās izmaiņas. Ja attiecīgā kompetentā iestāde neīsteno šos ieteikumus, tā norāda attiecīgos iemeslus un iestāde publisko savu ieteikumu un minēto iemeslu izklāstu.

3.b Komisija [viena gada laikā pēc šīs grozošās regulas spēkā stāšanās dienas] sagatavo ziņojumu, kurā izvērtē dažādās pieejas nozaru tiesību aktos attiecībā uz ārpakalpojumu sniedzējiem nododamās vai deleģējamās darbības būtiskuma izvērtēšanu un kurā izskata iespēju izmantot saskaņotāku pieeju šajā jomā, iespējams, precizējot kopējus kritērijus un metodoloģiju. Komisija iesniedz šo ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei.

To darot, Komisija ņem vērā:

a) darbības nepārtrauktību,

b) efektīvas pārvaldības spēju,

c) efektīvu spēju revidēt deleģētās un ārpakalpojumiem nodotās darbības, kā arī risku nodošanu.”;

(16)  iekļauj jaunu 31.b pantu:

“31.b pantsKoordinācija attiecībā uz rīkojumiem, darījumiem un darbībām ar būtisku pārrobežu ietekmi

1. Ja iestādei ir pierādījumi vai skaidras norādes no vairākiem atšķirīgiem avotiem, ka rīkojumi, darījumi vai jebkādas citas darbības ar būtisku pārrobežu ietekmi apdraud Savienības finanšu tirgu pienācīgu darbību un integritāti vai finanšu stabilitāti, tā attiecīgo dalībvalstu kompetentajām iestādēm iesaka sākt izmeklēšanu un minētajām kompetentajām iestādēm nodrošina attiecīgo informāciju.

2. Ja kompetentajai iestādei ir pierādījumi vai skaidras norādes no vairākiem atšķirīgiem avotiem, ka rīkojumi, darījumi vai jebkādas citas darbības ar būtisku pārrobežu ietekmi apdraud Savienības finanšu tirgu pienācīgu darbību un integritāti vai finanšu stabilitāti, tā nekavējoties paziņo par to iestādei un nodrošina attiecīgo informāciju. Iestāde to dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kurās notikusi aizdomīgā darbība, var ieteikt veikt pasākumus pēc tam, kad tā minētajām kompetentajām iestādēm ir nosūtījusi attiecīgo informāciju.

3. Iestāde atvieglo elektronisku informācijas apmaiņu starp iestādi un kompetentajām iestādēm, kā arī izveido un uztur šim mērķim projektētu datu glabātuvi, lai nodrošinātu efektivitāti un nepieļautu, ka jebkādā veidā dublējas datu plūsmas, ziņošanas pienākumi vai paziņojumi, vienlaikus ņemot vērā esošos noteikumus, piemēram, Finanšu instrumentu tirgu regulas (FITR) 26. panta noteikumus un Tirgus ļaunprātīgas izmantošanas regulas 4. panta noteikumus.”;

(17)  ▌regulas 32. pantu aizstāj ar šādu:

“32. pantsTirgus attīstības izvērtēšana,

tostarp stresa testi

1.  Iestāde uzrauga un izvērtē tirgus norises, kuras attiecas uz tās kompetences jomu, un vajadzības gadījumā informē abas pārējās EUI, ESRK un Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par attiecīgajām mikrouzraudzības tendencēm, iespējamiem riskiem un apdraudējumiem. Iestāde savos izvērtējumos ietver to tirgu ▌analīzi, kuros darbojas finanšu tirgu dalībnieki, un izvērtējumu par iespējamo tirgus norišu ietekmi uz šādiem šādiem tirgu dalībniekiem.

2.  Iestāde ▌uzsāk un koordinē reālistisku Savienības mēroga izvērtēšanu par finanšu tirgu dalībnieku noturību pret nelabvēlīgiem notikumiem tirgū. Šajā nolūkā iestāde piemērošanai kompetentajās iestādēs izstrādā:

a)  vienotas metodoloģijas, kas ļauj izvērtēt ekonomikas attīstības scenāriju ietekmi uz finanšu tirgu dalībnieka finansiālo stāvokli;

aa)  vienotas metodoloģijas to finanšu iestāžu noteikšanai, kuras iekļaujamas Savienības mēroga izvērtēšanā;

b)  vienotas pieejas minēto finanšu tirgu dalībnieka noturības izvērtējumu rezultātu paziņošanai;

c)  vienotas metodoloģijas, lai izvērtētu konkrētu produktu vai izplatīšanas procesu ietekmi uz finanšu tirgu dalībnieka finansiālo stāvokli, kā arī uz ieguldītājiem un patērētāju informēšanu; un

ca)  vienotas metodoloģijas, lai izvērtētu vides risku ietekmi uz iestāžu finanšu stabilitāti.

Šā punkta piemērošanas nolūkā iestāde sadarbojas ar ESRK, kas nepieļauj nekādu iespējamu interešu konfliktu attiecībā uz monetārās politikas īstenošanu.

2.a  Iestāde vismaz reizi gadā apsver, vai ir lietderīgi veikt 2. punktā minētos Savienības mēroga izvērtējumus, un informē Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par attiecīgo pamatojumu. Ja tiek veikti šādi Savienības mēroga izvērtējumi, iestāde ▌publisko rezultātus par katru iesaistīto finanšu tirgu dalībnieku, izņemot gadījumus, kad tā šādu publiskošanu uzskata par neatbilstošu, ņemot vērā Savienības vai vienas vai vairāku tās dalībvalstu finanšu stabilitāti, tirgu integritāti vai iekšējā tirgus darbību.

Kompetento iestāžu pienākums ievērot dienesta noslēpumu neliedz tām publiskot 2. punktā minēto Savienības mēroga izvērtējumu iznākumu, nedz arī nosūtīt šādu izvērtējumu iznākumu iestādei, lai tā publiskotu par finanšu tirgu dalībnieku noturību veikto Savienības mēroga izvērtējumu rezultātus.

3.  Neskarot Regulā (ES) Nr. 1092/2010 noteiktos ESRK uzdevumus, iestāde vienu reizi gadā un vajadzības gadījumā biežāk sniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un ESRK tās kompetences jomā esošo tendenču, iespējamo risku un apdraudējumu izvērtējumus apvienojumā ar 22. panta 2. punktā minētajiem rādītājiem.

Šajos izvērtējumos iestāde ietver būtiskāko risku un apdraudējumu klasifikāciju un attiecīgā gadījumā iesaka preventīvus vai korektīvus pasākumus.

4.  Cieši sadarbojoties ar Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi) un Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi), ar Apvienotās komitejas starpniecību iestāde nodrošina pietiekamu starpnozaru tendenču, risku un apdraudējumu pārskatu.”;

(18)  regulas 33. pantu aizstāj ar šādu:

33. pantsStarptautiskās attiecības

, tostarp līdzvērtība

1. Neskarot attiecīgās dalībvalstu un Savienības iestāžu kompetences jomas, iestāde var veidot attiecības un slēgt administratīvus nolīgumus ar regulatīvajām un uzraudzības iestādēm, starptautiskām organizācijām un trešo valstu iestādēm. Minētie pasākumi nerada juridiskus pienākumus Savienībai un dalībvalstīm, kā arī tie neliedz dalībvalstīm un to kompetentajām iestādēm slēgt divpusējas vai daudzpusējus nolīgumus ar minētajām trešām valstīm.

Ja trešā valsts saskaņā ar spēkā esošu deleģēto aktu, ko Komisija pieņēmusi atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/849 9. pantam, ir to jurisdikciju sarakstā, kurām nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas un teroristu finansēšanas novēršanas valsts režīmos ir stratēģiskas nepilnības, kas rada būtiskus draudus Savienības finanšu sistēmai, tad iestāde neslēdz sadarbības nolīgumus ar šīs trešās valsts regulatīvajām un uzraudzības iestādēm.

2. Iestāde palīdz Komisijai sagatavot lēmumus par līdzvērtību attiecībā uz trešo valstu regulatīvajiem un uzraudzības režīmiem, ja Komisija konkrēti pieprasījusi konsultāciju, pēc savas iniciatīvas vai gadījumos, kad šāda palīdzība ir paredzēta 1. panta 2. punktā minētajos aktos.

2.a Iestāde attiecībā uz trešām valstīm, par kurām Komisija saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem aktiem ir pieņēmusi lēmumus par līdzvērtību, pastāvīgi pārrauga regulatīvās un uzraudzības norises, izpildes nodrošināšanas praksi un būtiskās tirgus norises, lai tādējādi pārbaudītu, vai joprojām ir izpildīti kritēriji, uz kuru pamata tika pieņemti minētie lēmumi, un lēmumos paredzētie nosacījumi. Iestāde Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un abām pārējām EUI reizi trīs gados vai attiecīgā gadījumā biežāk vai pēc Eiropas Parlamenta, Padomes vai Komisijas pieprasījuma iesniedz konfidenciālu ziņojumu par konstatējumiem. Ziņojumā īpaša uzmanība tiek veltīta ietekmei uz finanšu stabilitāti, tirgu integritāti, ieguldītāju aizsardzību vai iekšējā tirgus darbību.

Neskarot konkrētas prasības, kas noteiktas 1. panta 2. punktā minētajos leģislatīvajos aktos, un ievērojot 1. punkta otrajā teikumā noteiktos nosacījumus, iestāde sadarbojas ar to trešo valstu attiecīgajām kompetentajām iestādēm un attiecīgā gadījumā arī ar noregulējuma iestādēm, kuru regulatīvie un uzraudzības režīmi ir atzīti par līdzvērtīgiem. Sadarbība notiek, pamatojoties uz administratīviem nolīgumiem, kas noslēgti ar minēto trešo valstu attiecīgajām iestādēm. Sarunās par šiem administratīvajiem nolīgumiem iestāde iekļauj noteikumus par šādiem jautājumiem:

a)  mehānismi, kas iestādei dotu iespēju iegūt būtisko informāciju, ieskaitot informāciju par regulatīvo režīmu, kā arī uzraudzības pieeju, būtiskajām tirgus norisēm un visām izmaiņām, kuras var ietekmēt lēmumu par līdzvērtību;

b)  ciktāl tas nepieciešams turpmākām darbībām saistībā ar šiem lēmumiem par līdzvērtību — procedūras, saskaņā ar kurām koordinē uzraudzības darbības, attiecīgā gadījumā ieskaitot pārbaudes uz vietas, ko veic iestādes uzraudzībā, kurai attiecīgā gadījumā pēc brīvprātības principa un rotējošā kārtībā palīdz ne vairāk kā pieci dažādu kompetento iestāžu pārstāvji un attiecīgās trešās valsts kompetentā iestāde.

Iestāde informē Eiropas Parlamentu, Padomi, Komisiju un pārējās EUI, ja kāda trešās valsts kompetentā iestāde atsakās noslēgt šādu administratīvu nolīgumu vai atsakās efektīvi sadarboties. Komisija šo informāciju ņem vērā, kad tā pārskata attiecīgos lēmumus par līdzvērtību.

2.b Ja iestāde attiecībā uz trešām valstīm, kuras minētas 2.a punktā, konstatē tādas regulatīvās un uzraudzības vai attiecīgā gadījumā noregulējuma norises vai izpildes nodrošināšanas praksi, kas var ietekmēt Savienības vai vienas vai vairāku tās dalībvalstu finanšu stabilitāti, tirgu integritāti, ieguldītāju aizsardzību vai iekšējā tirgus darbību, tā nekavējoties konfidenciāli informē Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju.

2.c Kompetentās iestādes iepriekš informē iestādi par plāniem noslēgt jebkādus administratīvos nolīgumus ar trešo valstu uzraudzības iestādēm jebkurā no jomām, kuras reglamentē 1. panta 2. punktā minētie akti, ieskaitot attiecībā uz trešo valstu vienību filiālēm. Vienlaikus tās pēc iespējas drīzāk iesniedz iestādei plānotā nolīguma projektu.

Lai Savienībā ieviestu konsekventu, efektīvu un konstruktīvu uzraudzības praksi un nostiprinātu starptautiskās uzraudzības koordināciju, iestāde var sadarboties ar kompetentajām iestādēm, lai izstrādātu administratīvā nolīguma paraugu. Kompetentās iestādes pēc iespējas precīzāk ievēro šo nolīguma paraugu.

Ja iestāde, sadarbojoties ar kompetentajām iestādēm, izstrādā šādu administratīvā nolīguma paraugu, kompetentās iestādes pirms parauga izveides pabeigšanas neslēdz administratīvus nolīgumus ar trešo valstu iestādēm.

Ziņojumā, kas minēts 43. panta 5. punktā, iestāde iekļauj informāciju par administratīvajiem nolīgumiem, par kuriem panākta vienošanās ar uzraudzības iestādēm, starptautiskajām organizācijām vai iestādēm trešās valstīs, palīdzību, ko iestāde Komisijai sniegusi lēmumu par līdzvērtību sagatavošanā, un iestādes veiktajām pārraudzības darbībām saskaņā ar 2.a punktu.

3.a Iestāde cenšas kļūt par pilntiesīgu dalībnieku Starptautiskajā Vērtspapīru komisiju organizācijā un Finanšu stabilitātes padomē un iegūt novērotāja statusu Starptautisko grāmatvedības standartu uzraudzības padomē.

Jebkādu nostāju, kas iestādei jāieņem starptautiskos forumos, vispirms apspriež un apstiprina Uzraudzības padome.

3b. Iestāde attiecīgā gadījumā pārrauga regulatīvās, uzraudzības un atbilstīgā gadījumā noregulējuma norises, kā arī izpildes nodrošināšanas praksi un būtiskākās tirgus norises trešās valstīs, ar kurām ir noslēgti starptautiski nolīgumi.

Neskarot 1. panta 2. punktā minēto leģislatīvo aktu īpašās prasības un ievērojot nosacījumus, kas izklāstīti šā panta 1. punkta otrajā teikumā, iestāde sadarbojas ar attiecīgajām šā punkta pirmajā daļā minēto trešo valstu kompetentajām iestādēm un attiecīgā gadījumā arī ar noregulējuma iestādēm.”;

(19)  regulas 34. pantu svītro;

(20)  regulas 35. pantu groza šādi:

(a)  panta 1., 2. un 3. punktu aizstāj ar šādiem:

“1. Ja iestāde iesniedz pieprasījumu, kompetentās iestādes sniedz tai visu informāciju, kas ir nepieciešama, lai tā varētu izpildīt šajā regulā noteiktos uzdevumus, ar nosacījumu, ka attiecīgā informācija tām ir likumīgi pieejama.

Tiek nodrošināts, ka sniegtā informācija ir precīza un pilnīga, un to sniedz iestādes noteiktajā termiņā.

2. Iestāde var arī pieprasīt, lai informācija tiktu sniegta periodiski un konkrētā formātā vai atbilstoši salīdzināmām veidnēm, ko apstiprinājusi iestāde. Ja iespējams, šādus pieprasījumus vienmēr izdara, izmantojot pastāvošus kopējus informācijas sniegšanas formātus, un tajos ievēro valstu un Savienības tiesību aktos, tostarp 1. panta 2. punktā minētajos leģislatīvajos aktos, paredzēto proporcionalitātes principu.

3. Pēc kompetentās iestādes ▌pieprasījuma iestāde sniedz jebkādu tās rīcībā esošu informāciju, kas ir nepieciešama, lai kompetentā iestāde varētu pildīt savus uzdevumus, saskaņā ar dienesta noslēpuma ievērošanas pienākumu, kurš noteikts nozaru tiesību aktos un šīs regulas 70. pantā.”;

(b)  panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5. Ja saskaņā ar 1. punktu pieprasītā informācija nav pieejama vai kompetentās iestādes to nav darījušas pieejamu iestādes noteiktajā termiņā, iestāde var adresēt pienācīgi pamatotu un argumentētu pieprasījumu jebkuram no šiem subjektiem:

a)  citām uzraudzības iestādēm, kas pilda uzraudzības funkcijas;

b)  ministrijai, kura attiecīgajā dalībvalstī ir atbildīga par finansēm, ja tās rīcībā ir prudenciāla informācija;

c)  attiecīgās dalībvalsts valsts centrālajai bankai vai statistikas birojam;

d)  attiecīgās dalībvalsts valsts statistikas birojam.

Pēc iestādes pieprasījuma kompetentās iestādes palīdz iestādei iegūt informāciju.”;

(c)  panta 6. un 7. punktu svītro;

(21)  iekļauj šādu 35.a līdz 35.da pantu:

“35.a pants35.b pantā minēto pilnvaru īstenošana

Pilnvaras, kas iestādei, kādai tās amatpersonai vai citai iestādes pilnvarotai personai piešķirtas saskaņā ar 35. pantu, neizmanto, lai pieprasītu tādas informācijas vai dokumentu izpaušanu, uz ko attiecas juridiskās konfidencialitātes prasība.

Regulas 35.a un 35.b pantu piemēro, neskarot valstu tiesību aktus.

35.b pantsInformācijas pieprasījums finanšu tirgu dalībniekiem

1. Ja informācija, kas pieprasīta saskaņā ar 35. panta 1. vai 5. punktu, nav pieejama vai nav darīta pieejama iestādes noteiktajā termiņā, iestāde, neradot datu dublikātus, var ▐ pieprasīt attiecīgajiem finanšu tirgu dalībniekiem sniegt ▐ informāciju, kas ir nepieciešama, lai iestāde varētu izpildīt šajā regulā noteiktos pienākumus.

▌4. Iestādes noteiktā saprātīgā termiņā attiecīgie finanšu tirgu dalībnieki vai to juridiskie pārstāvji ▌sniedz pieprasīto informāciju. ▌

5. Iestāde nekavējoties nosūta ▌pieprasījuma ▌kopiju tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā attiecīgajam finanšu tirgu dalībniekam, uz kuru attiecas pieprasījums, ir domicils vai kurā tas veic uzņēmējdarbību.

6. Konfidenciālo informāciju, kuru iestāde ir saņēmusi saskaņā ar šo pantu, tā var izmantot vienīgi tai šajā regulā noteikto uzdevumu izpildei.

35.c pantsProcedūras noteikumi par naudas sodu piemērošanu

1. Ja, pildot šajā regulā noteiktos pienākumus, iestāde konstatē nopietnas pazīmes tam, ka, iespējams, pastāv fakti, kas varētu liecināt par 35.d panta 1. punktā minēto pārkāpumu, iestāde lūdz Komisiju izmeklēt attiecīgo lietu. ▌

35.d pantsNaudas sodi

un periodiski soda maksājumi

-1. Pirms lēmuma par naudas soda vai periodiska soda maksājuma noteikšanu pieņemšanas Komisija nodrošina iestādei vai vienībai, uz kuru attiecas informācijas pieprasījums, iespēju tikt uzklausītai.

Komisija lēmumu par naudas soda vai periodiska soda naudas maksājuma noteikšanu balsta vienīgi uz konstatējumiem, par kuriem attiecīgajām iestādēm vai vienībām ir bijusi iespēja sniegt komentārus.

1. Komisija pieņem lēmumu par naudas soda piemērošanu, ja tā konstatē, ka finanšu tirgu dalībnieks tīši vai nolaidības dēļ nav sniedzis prasīto informāciju ▌vai ir sniedzis nepilnīgu, nepatiesu vai maldinošu informāciju atbilstoši vienkāršam informācijas pieprasījumam ▌saskaņā ar 35.b panta 1. punktu.

2. Šā panta 1. punktā minētā naudas soda pamatsumma ir vismaz 50 000 EUR un nepārsniedz 200 000 EUR.

2. Šā panta 1. punktā minētais naudas sods ir vismaz [X; mazāk nekā 50 000 EUR] EUR un nepārsniedz [Y; mazāk nekā EUR 200 000 EUR] EUR, un tas ir atturošs, efektīvs un samērīgs ar attiecīgās iestādes vai vienības lielumu un pārkāpuma veidu un nozīmīgumu.

Iestāde kopā ar EBI un EAAPI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, kuros precizē metodoloģiju naudas soda noteikšanai saskaņā ar šo punktu.

5. ▌Naudas soda kopsumma nepārsniedz [X %; mazāk par 20 %] no attiecīgā finanšu tirgu dalībnieka gada apgrozījuma iepriekšējā uzņēmējdarbības gadā, izņemot, ja finanšu tirgu dalībnieks ir tieši vai netieši guvis finansiālu labumu no šā pārkāpuma. Tādā gadījumā naudas soda kopsumma ir vismaz vienāda ar attiecīgo finansiālo labumu.

5.a Komisija var piemērot periodisku soda maksājumu līdz brīdim, kad tiek novērsts attiecīgais pārkāpums. Periodiskais soda maksājums ir samērīgs ar iestādes vai vienības lielumu un pārkāpuma veidu un nozīmīgumu.

5.b Procedūras laikā pilnībā ievēro iestādes vai vienības tiesības uz aizstāvību. Iestādei vai vienībai ir tiesības piekļūt iestādes un Komisijas lietām, ievērojot citu personu leģitīmās intereses saistībā ar komercnoslēpuma aizsardzību. Tiesības piekļūt lietai neattiecas uz konfidenciālu informāciju un iestādes vai Komisijas iekšējiem sagatavošanas dokumentiem.

5.c Naudas soda vai periodiskā soda maksājuma izpildi var apturēt vienīgi ar Eiropas Savienības Tiesas lēmumu. Iestādes vai vienības, kurām noteikts naudas sods vai periodisks soda maksājums, Komisijas lēmumu noteikt naudas sodu vai periodisku soda maksājumu var apstrīdēt Eiropas Savienības Tiesā. Tiesa cita starpā var anulēt, samazināt vai palielināt Komisijas noteikto naudas sodu vai periodisko soda maksājumu.

5.d Komisija publisko informāciju par ikvienu naudu sodu un periodisko soda maksājumu, ja vien šāda publiskošana nerada nopietnus draudus finanšu tirgiem vai nesamērīgu kaitējumu iesaistītajām pusēm.

5.e Naudas soda un periodisko soda maksājumu summas ieskaita Savienības vispārējā budžetā.

35.da pantsĪpaši centrālajiem darījumu partneriem (CCP) piemērojami naudas sodi

Neskarot 35.d pantā minētos naudas sodus, centrālajiem darījumu partneriem var piemērot naudas sodus saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 648/2012, konkrētāk, tās 25.f, 25.g, 25.h, 25.i un 25.j pantu un III un IV pielikumu.”;

▌(22)  regulas 36. pantu groza šādi:

(a)  panta 3. punktu svītro;

(b)  panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4. Saņemot iestādei adresētu ESRK brīdinājumu vai ieteikumu, iestāde to apspriež nākamajā Uzraudzības padomes sanāksmē vai attiecīgā gadījumā agrāk, lai izvērtētu šāda brīdinājuma vai ieteikuma ietekmi uz tās uzdevumu izpildi un iespējamos turpmākos pasākumus.

Izmantojot atbilstīgu lēmumu pieņemšanas procedūru, tā pieņem lēmumu par to, vai ir veicami jebkādi pasākumi atbilstīgi pilnvarām, kas tai piešķirtas ar šo regulu, lai risinātu brīdinājumos un ieteikumos minētos jautājumus, un par šādu pasākumu saturu.

Ja iestāde nerīkojas, lai reaģētu uz brīdinājumu vai ieteikumu, tā paskaidro Padomei un ESRK savas bezdarbības iemeslus. ESRK par to informē Eiropas Parlamentu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1092/2010 19. panta 5. punktu. ESRK par to informē arī Padomi un Komisiju.”;

(c)  panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5. Saņemot kompetentajai uzraudzības iestādei adresētu ESRK brīdinājumu vai ieteikumu, iestāde attiecīgā gadījumā var izmantot pilnvaras, kas tai piešķirtas ar šo regulu, lai nodrošinātu savlaicīgu izpildi.

Ja ieteikuma saņēmējs neplāno ievērot ESRK ieteikumu, tas informē Uzraudzības padomi un apspriežas ar to par šādas rīcības iemesliem.”;

(d)  panta 6. punktu svītro;

(23)  regulas 37. pantu aizstāj ar šādu:

“37. pantsVērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupa

1. Lai palīdzētu veicināt apspriešanos ar ieinteresētajām personām jomās, kuras ir saistītas ar iestādes uzdevumiem, tiek izveidota Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupa. Ar Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupu apspriežas par pasākumiem, ko veic saskaņā ar 10 līdz 15. pantu par regulatīviem tehniskajiem standartiem un īstenošanas tehniskajiem standartiem,un tiktāl, ciktāl tas neskar atsevišķus finanšu tirgu dalībniekus, saskaņā ar 16. pantu par pamatnostādnēm un ieteikumiem, saskaņā ar 16.a pantu par atzinumiem un saskaņā ar 16.b pantu par jautājumiem un atbildēm. Ja pasākumi jāveic nekavējoties un apspriešanās nav iespējama, Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupai informāciju sniedz iespējami drīz.

Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupa tiekas ne retāk kā četras reizes gadā.

2. Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupā ir 30 locekļi, no kuriem 13 locekļi proporcionāli pārstāv finanšu tirgu dalībniekus, kas darbojas Savienībā, 13 locekļi pārstāv to darbinieku pārstāvjus, ▌patērētājus, finanšu pakalpojumu lietotājus un MVU pārstāvjus un četri locekļi ir neatkarīgi vadošu akadēmisko aprindu pārstāvji. ▐

3. Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupas locekļus ieceļ Uzraudzības padome, izmantojot atklātu un pārredzamu atlases procedūru. Pieņemot lēmumu, Uzraudzības padome pēc iespējas nodrošina atbilstīgu vērtspapīru un tirgu nozares daudzveidības atspoguļojumu, ģeogrāfisko un dzimumu līdzsvaru un ieinteresēto personu pārstāvību Savienībā. Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupas locekļus atlasa atbilstoši viņu kvalifikācijai, prasmēm, attiecīgajām zināšanām un pierādītai kompetencei.

3.a Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupas locekļi no sava vidus ievēlē grupas priekšsēdētāju. Priekšsēdētāju ievēlē uz divu gadu laikposmu.

Eiropas Parlaments var uzaicināt Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupas priekšsēdētāju sniegt paziņojumu Eiropas Parlamentā un atbildēt uz visiem tā deputātu uzdotajiem jautājumiem ikreiz, kad tas tiek prasīts.

4. Iestāde sniedz visu nepieciešamo informāciju, ievērojot dienesta noslēpumu, kā noteikts 70. pantā, un nodrošina Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupai pienācīgu sekretariāta atbalstu. Tiem Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupas locekļiem, kuri pārstāv bezpeļņas organizācijas un nav nozares pārstāvji, nosaka pienācīgu kompensāciju. Attiecībā uz šo kompensāciju ņem vērā locekļu sagatavošanās darbu un tālāko darbu, un tā ir vismaz līdzvērtīga ierēdņu izdevumu atlīdzinājuma likmēm saskaņā ar V pielikuma 1. nodaļas 2. iedaļu Eiropas Savienības Civildienesta noteikumos un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtībā, kas noteikti ar Padomes Regulu (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 ( 13 ) (Civildienesta noteikumi). Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupa var izveidot darba grupas par tehniskiem jautājumiem. Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupas locekļu pilnvaru termiņš ir četri gadi, pēc kura beigām tiek organizēta jauna atlases procedūra.

Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupas locekļus var iecelt atkārtoti divus termiņus pēc kārtas.

5. Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupa var sniegt iestādei atzinumus un konsultācijas par jebkādiem jautājumiem, kas saistīti ar iestādes uzdevumiem, īpašu uzmanību pievēršot uzdevumiem, kuri izklāstīti 10. līdz 16.b pantā un 29., 30., 32. un 35. pantā.

Ja Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupas locekļi nespēj vienoties par ▌konsultāciju, vienai trešdaļai tās locekļu vai vienu ieinteresēto personu grupu pārstāvošiem locekļiem ir atļauts izdot ▌atsevišķu konsultāciju.

Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupa, Banku nozares ieinteresēto personu grupa, Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas nozares ieinteresēto personu grupa un Aroda pensiju nozares ieinteresēto personu grupa var saskaņā ar šīs regulas 56. pantu “Kopējas nostājas un kopēji akti” izdot kopīgus atzinumus un konsultācijas jautājumos, kas saistīti ar Eiropas uzraudzības iestāžu darbu.

6. Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupa pieņem savu reglamentu ar tās locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu.

7. Iestāde dara zināmu atklātībai Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupas ▌konsultāciju, tās locekļu atsevišķos ieteikumus un tās apspriežu rezultātus, kā arī to, kā šie ieteikumi un apspriežu rezultāti ir ņemti vērā.”;

(23a)  regulas 38. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

1. Iestāde nodrošina, ka saskaņā ar 18., 19. vai 20. pantu pieņemtie lēmumi nekādā veidā neskar dalībvalstu fiskālos pienākumus.”;

(24)  regulas 39. pantu aizstāj ar šādu:

“39. pantsLēmumu pieņemšanas procedūra

1. Pieņemot lēmumus atbilstoši 17., 18. un 19. pantam, iestāde rīkojas saskaņā ar 2. līdz 6. punktu ▌.

2. Iestāde ikvienu lēmuma adresātu tā oficiālajā valodā informē par nodomu pieņemt attiecīgo lēmumu un, pienācīgi ņemot vērā jautājuma steidzamību, sarežģītību un iespējamās sekas, nosaka termiņu, kurā adresāts var paust viedokli par lēmuma priekšmetu. Adresāts var paust viedokli savā oficiālajā valodā. Pirmajā teikumā noteikto noteikumu mutatis mutandis piemēro attiecībā uz ieteikumiem, kas minēti 17. panta 3. punktā.

3. Iestāde savos lēmumus norāda iemeslus, kuri ir šo lēmumu pamatā.

4. Iestādes lēmumu adresāti tiek informēti par šajā regulā paredzētajiem tiesību aizsardzības līdzekļiem.

5. Ja iestāde ir pieņēmusi lēmumu saskaņā ar 18. panta 3. vai 4. punktu, tā šo lēmumu pārskata ik pēc atbilstīga laikposma.

6. Informāciju par tādu lēmumu pieņemšanu, kurus iestāde pieņēmusi saskaņā ar ▌18. vai 19. pantu, publisko. Informāciju par lēmumu pieņemšanu, ko iestāde veic saskaņā ar 17. pantu, var publiskot. Publiskojot norāda attiecīgās kompetentās iestādes vai finanšu tirgu dalībnieka identitāti un lēmuma satura būtiskākos aspektus, izņemot, ja šāda publiskošana ir pretrunā finanšu tirgu dalībnieka leģitīmajām interesēm vai komercnoslēpumu aizsardzībai vai varētu nopietni apdraudēt finanšu tirgu pienācīgu darbību un integritāti vai visas Savienības finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitāti.”;

(25)  regulas 40. pantu groza šādi:

(a)  panta 1. punktu groza šādi:

(i)  iekļauj šādu aa) un ab) apakšpunktu:

“aa) 45. panta 1. punktā minētās Valdes pilnas darba slodzes locekļi, kam nav balsstiesību;

ab) tās dalībvalsts pārvaldes iestādes vadītājs, kura atbild par 1. panta 2. punktā minēto aktu apspriešanu un pieņemšanu, lai rīkotos 10. līdz 15. panta darbības jomā;”;

(ia)  punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

b) par finanšu tirgu dalībnieku uzraudzību atbildīgās valsts iestādes vadītājs katrā dalībvalstī, lai nodrošinātu darbību visu kompetenču robežās, izņemot 10. līdz 15. pantā noteiktās kompetences, turklāt šie vadītāji tiekas klātienē vismaz divas reizes gadā;”;

(ib)  punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

d) viens ESRK pārstāvis, kam nav balsstiesību un kas atturas ieņemt nostāju monetārās politikas īstenošanas ietekmē;”;

(aa)  panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

3. Katra ▌iestāde atbild par augsta līmeņa vietnieka izvirzīšanu amatam no tās darbinieku vidus, kurš var aizvietot 1. punkta ab) un b) apakšpunktā minēto Uzraudzības padomes locekli gadījumā, ja minētā persona nevar ierasties.”;

(ab)  iekļauj šādu punktu:

“4.a Darbību, kas veicamas saskaņā ar regulas 10. līdz 15. pantu, nolūkā viens Komisijas pārstāvis ir Uzraudzības padomes loceklis bez balsstiesībām, viens Eiropas Parlamenta pārstāvis ir novērotājs, un viens pārstāvis no katras dalībvalsts valsts pārvaldes var būt novērotājs Uzraudzības padomē.”;

(b)  panta 6. punktu aizstāj ar šādu:

“6. Uzraudzības padome var uzaicināt novērotājus.”;

(c)  pievieno šādu 7. punktu:

“7. Ja 1. punkta b) apakšpunktā minētā valsts iestāde neatbild par patērētāju tiesību aizsardzības normu izpildes panākšanu, minētajā apakšpunktā minētais Uzraudzības padomes loceklis var nolemt pieaicināt dalībvalsts patērētāju tiesību aizsardzības iestādes pārstāvi, kam nav balsstiesību. Ja kādā dalībvalstī par patērētāju tiesību aizsardzību atbild vairākas iestādes, tās vienojas par kopēju pārstāvi.”;

(26)  regulas 41. pantu aizstāj ar šādu:

“41. pantsIekšējās komitejas

(27)  Uzraudzības padome var izveidot iekšējās komitejas konkrētu tai uzticēto uzdevumu izpildei. Uzraudzības padome var paredzēt atsevišķu skaidri definētu uzdevumu un lēmumu deleģēšanu iekšējām komitejām, Valdei vai priekšsēdētājam.”;

(28)  regulas 42. pantu aizstāj ar šādu:

“42. pants

Uzraudzības padomes neatkarība

Pildot tiem šajā regulā noteiktos uzdevumus, priekšsēdētājs un Uzraudzības padomes locekļi ▌, kā arī CCP uzraudzības komitejas konkrēto CCP un pastāvīgie locekļi, kuriem ir balsstiesības, rīkojas neatkarīgi un objektīvi vienīgi Savienības kopējās interesēs un nelūdz un nepieņem Savienības iestāžu vai struktūru, nevienas ▌ valdības vai citas publiskās vai privātās struktūras norādījumus.

Nedz dalībvalstis, Savienības iestādes vai struktūras, nedz citas valsts vai privātas struktūras necenšas ietekmēt Uzraudzības padomes locekļus, tiem pildot savus pienākumus.

Ja 30. panta 2. punkta a) apakšpunktā norādītā neatkarības pakāpe saskaņā ar minēto pantu ir atzīta par nepietiekamu, Uzraudzības padome var nolemt vai nu uz laiku apturēt konkrētā locekļa balsstiesības, vai arī uz laiku apturēt viņa dalību iestādē, līdz ir novērsts attiecīgais trūkums.”;

(29)  regulas 43. pantu groza šādi:

(a)  panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“Uzraudzības padome sniedz norādījumus par iestādes darbu un ir galvenā lēmumu pieņemšanas struktūra stratēģisku lēmumu un svarīgu politikas lēmumu pieņemšanai.

Tā pieņem iestādes ▌ ieteikumus, pamatnostādnes, atzinumus un lēmumus un sniedz II nodaļā minētās konsultācijas, izņemot attiecībā uz tiem uzdevumiem un pilnvarām, par kuriem saskaņā ar 44.a pantu ir atbildīga CCP uzraudzības komiteja.

(b)  panta 2. un 3. punktu svītro;

(c)  panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“Uzraudzības padome katru gadu līdz 30. septembrim, pamatojoties uz Valdes priekšlikumu, pieņem iestādes darba programmu nākamajam gadam un informatīvā nolūkā nosūta to Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai.

Iestāde izklāsta izvērtēšanas prioritātes un attiecīgā gadījumā nosaka kompetentās iestādes un darbības, kas ir pakļaujamas izvērtēšanai saskaņā ar 30. pantu. Pienācīgi pamatojot savu lēmumu, iestāde var noteikt papildu kompetentās iestādes, kuras ir pakļaujamas izvērtēšanai.

Darba programmu pieņem, neskarot ikgadējo budžeta procedūru, un dara zināmu atklātībai.”;

(d)  panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5. Pamatojoties uz Valdes priekšlikumu, Uzraudzības padome pieņem gada ziņojumu par iestādes darbībām, tostarp par priekšsēdētāja pienākumu izpildi, balstoties uz 47. panta 9. punkta f) apakšpunktā minēto ziņojuma projektu, un katru gadu līdz 15. jūnijam nosūta šo ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai, Revīzijas palātai un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai. Ziņojumu publisko.”;

(e)  panta 8. punktu svītro;

(29a)  iekļauj šādu 43.a pantu:

“43.a pants

Uzraudzības padomes pieņemto lēmumu pārredzamība

Neskarot 70. pantu, ne vēlāk kā sešas nedēļas pēc Uzraudzības padomes sanāksmes dienas iestāde Eiropas Parlamentam iesniedz vismaz vispusīgu un jēgpilnu Uzraudzības padomes attiecīgās sanāksmes protokolu, kas ļauj pilnībā izprast tajā notikušās diskusijas, un anotētu lēmumu sarakstu.”;

(30)  regulas 44. pantu groza šādi:

(a)  ▌panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Uzraudzības padomē lēmumus pieņem ar tās locekļu vienkāršu balsu vairākumu. Katram loceklim ir viena balss. Ja “par” un “pret” nodoto balsu skaits ir vienāds, izšķirošā balss ir priekšsēdētājam.

To lēmumu gadījumā, kuri attiecas uz 10. līdz 16. pantā minēto aktu, projektu un instrumentu izstrādi un pieņemšanu, kā arī saistībā ar pasākumiem un lēmumiem, ko pieņem saskaņā ar 9. panta 5. punkta trešo daļu un VI nodaļu, un atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, Uzraudzības padome pieņem lēmumus ar tās locekļu kvalificētu balsu vairākumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 16. panta 4. punktu un Protokola (Nr. 36) par pārejas noteikumiem 3. pantu. Valdes pilnas darba slodzes locekļiem un priekšsēdētājam nav tiesību balsot par minētajiem lēmumiem.”;

(aa)  iekļauj šādu 1.a punktu:

“1.a Atkāpjoties no 1. punkta, Uzraudzības padome ir kompetenta ar tās locekļu vienkāršu balsu vairākumu pieņemt Valdes sagatavotos lēmumus 22. panta 1., 2., 3. un 5. punkta, 29.a, 31.a un 32. panta un 35.b līdz 35.h panta piemērošanas nolūkā, rīkojoties saskaņā ar 47. panta 3. punktu.

Ja Uzraudzības padome nepieņem lēmumus, ko Valde sagatavojusi 22. panta 1., 2., 3. un 5. punkta, 29.a, 31.a, 32. panta un 35.b līdz 35.h panta nolūkā, tā var grozīt šos lēmumus. Uzraudzības padome ir kompetenta pieņemt šos grozītos lēmumus ar trīs ceturtdaļu tās locekļu balsu vairākumu.

Ja Uzraudzības padome nepieņem otrajā daļā minētos grozītos lēmumus cik drīz vien iespējams un vēlākais četru mēnešu laikā, lēmumu pieņem Valde.”;

(b)  panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3. Uzraudzības padome pieņem un dara pieejamu atklātībai savu reglamentu. Reglamentā detalizēti nosaka balsošanas kārtību.”;

(c)  panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4. Locekļi bez balsstiesībām un novērotāji nepiedalās Uzraudzības padomes diskusijās par atsevišķām finanšu iestādēm, ja vien 75. panta 3. punktā vai 1. panta 2. punktā minētajos aktos nav paredzēts citādi.

Pirmo daļu nepiemēro priekšsēdētājam un locekļiem, kas ir arī Valdes locekļi ▌.”;

(30a)  iekļauj šādu 44.a pantu:

“44.a pants

EVTI CCP uzraudzības komiteja

EVTI izveido pastāvīgu iekšējo komiteju saskaņā ar 41. pantu, lai sagatavotu lēmumus un veiktu uzdevumus, kas saistīti ar Savienības un trešo valstu CCP uzraudzību (“CCP uzraudzības komiteja”).

(31)  regulas III nodaļas 2. iedaļas virsrakstu aizstāj ar šādu:

“Valde”;

(32)  regulas 45. pantu aizstāj ar šādu:

“45. pantsSastāvs

1. Valdi veido priekšsēdētājs un četri pilnas darba slodzes locekļi, kas ir kādas dalībvalsts valstspiederīgie. Priekšsēdētājs katram pilnas darba slodzes loceklim uztic skaidri noteiktus politikas un vadības uzdevumus, jo īpaši atbildību par budžeta jautājumiem un jautājumiem, kas saistīti ar iestādes darba programmu, un par konverģences jautājumiem. Viens pilnas darba slodzes loceklis darbojas kā priekšsēdētāja vietnieks un saskaņā ar šo regulu pilda priekšsēdētāja uzdevumus viņa prombūtnē vai pamatotu šķēršļu gadījumā. ▐

2. Pilnas darba slodzes locekļus atlasa, balstoties uz nopelniem, prasmēm, zināšanām un praktisko pieredzi saistībā ar finanšu tirgu dalībniekiem un tirgiem, īpaši vērtspapīru un tirgu nozarē, tostarp patērētāju interesēm, kā arī pieredzi attiecībā uz finanšu uzraudzību un regulējumu. Pilnas darba slodzes locekļiem ir plaša vadības pieredze. Vismaz viens no pilnas darba slodzes locekļiem vienu gadu pirms iecelšanas šajā amatā nav strādājis nevienā no valsts kompetentajām iestādēm. Atlase balstās uz atklātu kandidātu konkursu, kura sludinājums tiek publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un pēc kura Komisija sagatavo kvalificēto kandidātu sarakstu, šajā procesā apspriežoties ar Uzraudzības padomi.

Komisija šo sarakstu iesniedz apstiprināšanai Eiropas Parlamentā. Pēc saraksta apstiprināšanas Padome pieņem lēmumu par Valdes pilnas darba slodzes locekļu ▌iecelšanu amatā. Valdes sastāvs ir sabalansēts un samērīgs un atspoguļo visu Savienību kopumā.

3. Ja Valdes pilnas darba slodzes loceklis vairs neatbilst 46. panta nosacījumiem vai ir izdarījis smagu pārkāpumu, Eiropas Parlaments un Padome, rīkojoties pēc savas iniciatīvas vai pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, var pieņemt lēmumu par viņa atbrīvošanu no amata.

4. Pilnas darba slodzes locekļu pilnvaru termiņš ir pieci gadi, un to drīkst pagarināt vienu reizi. Deviņos pēdējos mēnešos pirms priekšsēdētāja pilnas darba slodzes locekļa piecu gadu pilnvaru termiņa beigām Uzraudzības padome novērtē:

a)  rezultātus, kas sasniegti pirmajā pilnvaru termiņā, un to, kā tie sasniegti;

b)  iestādes pienākumus un vajadzības nākamajos gados.

Komisija, ņemot vērā novērtējumu, Padomei iesniedz sarakstu ar tiem pilnas darba slodzes locekļiem, kuru pilnvaru termiņš būtu pagarināms. Padome, balstoties uz šo sarakstu un ņemot vērā novērtējumu, var pagarināt pilnas darba slodzes locekļu pilnvaru termiņu.”;

(33)  iekļauj šādu 45.a pantu:

“45.a pantsLēmumu pieņemšana

1. Valdes lēmumus pieņem ar tās locekļu vienkāršu balsu vairākumu. Katram loceklim ir viena balss. Ja “par” un “pret” nodoto balsu skaits ir vienāds, izšķirošā balss ir priekšsēdētājam. Ja to pieprasa priekšsēdētājs vai vismaz trīs Valdes locekļi, lēmumu pieņemšanu nodod Uzraudzības padomei.

2. Komisijas pārstāvis Valdes sanāksmēs piedalās bez balsstiesībām, izņemot jautājumus, kas minēti 63. pantā.

3.Valde pieņem savu reglamentu un publisko to.

4. Valdes sanāksmes sasauc priekšsēdētājs pēc savas iniciatīvas vai pēc kāda Valdes locekļa pieprasījuma, un tās vada priekšsēdētājs.

Valde sanāk kopā pirms katras Uzraudzības padomes sanāksmes un tik bieži, cik Valde to uzskata par nepieciešamu. Valde regulāri sniedz pārskatu Uzraudzības padomei un sanāk kopā vismaz vienpadsmit reizes gadā.

5. ▌Dalībnieki bez balsstiesībām nepiedalās Valdes diskusijās par atsevišķiem finanšu tirgu dalībniekiem.

5.a Uzraudzības padomei ir tiesības nosūtīt Valdei īpašus informācijas pieprasījumus.”;

(34)  iekļauj šādu 45.b pantu:

“45.b pantsIekšējās komitejas

Valde var izveidot iekšējās komitejas konkrētu tai uzticēto uzdevumu izpildei.”;

(35)  regulas 46. pantu aizstāj ar šādu:

“46. pants

Valdes neatkarība

Valdes locekļi rīkojas neatkarīgi un objektīvi vienīgi Savienības kopējās interesēs un nelūdz un nepieņem Savienības iestāžu vai struktūru, nevienas ▌valdības vai citas publiskās vai privātās struktūras norādījumus.

Valdes locekļi neieņem nekādus amatus valsts, Savienības vai starptautiskā līmenī.

Nedz dalībvalstis, Savienības iestādes vai struktūras, nedz jebkura cita publiskā vai privātā struktūra necenšas ietekmēt Valdes locekļus viņu uzdevumu pildīšanā.”;

(36)  regulas 47. pantu aizstāj ar šādu:

“47. pantsUzdevumi

1. Valde nodrošina, ka iestāde īsteno tās misiju un pilda tai saskaņā ar šo regulu uzticētos uzdevumus. Tā veic visus nepieciešamos pasākumus un jo īpaši pieņem iekšējās administratīvās instrukcijas un publicē paziņojumus, lai nodrošinātu iestādes darbību saskaņā ar šo regulu.

2. Valde pieņemšanai Uzraudzības padomē iesniedz gada un daudzgadu darba programmu priekšlikumus, kas ietver sadaļu par CCP lietām.

3. Valde īsteno budžeta pilnvaras saskaņā ar 63. un 64. pantu.

Valde ir kompetenta rīkoties un pieņemt lēmumus 17., 19., 22. panta 4. punkta un 30. ▌panta piemērošanas nolūkā, izņemot attiecībā uz CCP lietām, kuras ir CCP uzraudzības komitejas kompetencē. 22. panta 1., 2., 3. un 5. punkta, 29.a, 31.a un 32. panta un 35.b līdz 35.da panta piemērošanas nolūkā Valde ir kompetenta sagatavot lēmumus, kuriem piemēro 44. panta 1.a punktā noteikto lēmumu pieņemšanas procedūru. Valde informē Uzraudzības padomi par visiem lēmumiem, kurus tā sagatavo un pieņem.

3.a Valde izskata visus jautājumus, par kuriem lemj Uzraudzības padome, un par katru no tiem sniedz atzinumu ▌.

4. Valde izskata un sagatavo lēmumus pieņemšanai Uzraudzības padomē visos jautājumos, kuros iestādei ar 1. panta 2. punktā minētajiem aktiem ir noteiktas atļauju piešķiršanas vai uzraudzības funkcijas un attiecīgās pilnvaras.4. Valde pieņem iestādes personāla politikas plānu un saskaņā ar 68. panta 2. punktu — nepieciešamos Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumu (“Civildienesta noteikumi”) īstenošanas pasākumus.

5. Valde saskaņā ar 72. pantu pieņem konkrētos noteikumus par tiesībām piekļūt iestādes dokumentiem.

6. Valde iesniedz Uzraudzības padomei apstiprināšanai priekšlikumu par iestādes gada darbības ziņojumu — tostarp par to, kā pildīti priekšsēdētāja pienākumi —, balstoties uz 9. punkta f) apakšpunktā minēto gada ziņojuma projektu.

7. Saskaņā ar 58. panta 3. un 5. punktu Valde ieceļ un atbrīvo no amata Apelācijas padomes locekļus, pienācīgi ņemot vērā Uzraudzības padomes priekšlikumu.

8. Valdes locekļi publisko informāciju par visām notikušajam sanāksmēm un baudīto viesmīlību. Izdevumus reģistrē publiski saskaņā ar Civildienesta noteikumiem.

9. Atbildīgā locekļa uzdevumi ir šādi:

a)  īstenot iestādes gada darba programmu atbilstoši Uzraudzības padomes norādījumiem un CCP uzraudzības komitejas norādījumiem ▌un Valdes kontrolē;

b)  veikt visus nepieciešamos pasākumus un jo īpaši pieņemt iekšējās administratīvās instrukcijas un publicēt paziņojumus, lai nodrošinātu iestādes darbību saskaņā ar šo regulu;

c)  sagatavot 2. punktā minēto daudzgadu darba programmu;

d)  katru gadu līdz 30. jūnijam sagatavot nākamā gada darba programmu, kas minēta 47. panta 2. punktā;

e)  sagatavot provizorisko iestādes budžeta projektu saskaņā ar 63. pantu un izpildīt iestādes budžetu saskaņā ar 64. pantu;

f)  sagatavot gada ziņojuma projektu, kurā ietverta sadaļa par iestādes regulatīvajām un uzraudzības darbībām un sadaļa par finanšu un administratīvajiem jautājumiem;

g)  attiecībā uz iestādes personālu īstenot 68. pantā noteiktās pilnvaras un pārvaldīt personāla jautājumus.

Tomēr attiecībā uz CCP lietām, kas minētas 2. punktā, uzdevumus, kuri minēti pirmās daļas c) un d) apakšpunktā, pilda CCP uzraudzības komiteja.

Attiecībā uz pirmās daļas f) apakšpunktā minēto gada ziņojuma projektu uzdevumus, kas tajā minēti attiecībā uz CCP lietām, pilda CCP uzraudzības komiteja.”;

(37)  regulas III nodaļas III iedaļas nosaukumu aizstāj ar šādu:

“Priekšsēdētājs▐”;

(38)  regulas 48. pantu groza šādi:

(a)  panta 1. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Priekšsēdētājs ir kādas dalībvalsts valstspiederīgais un atbild par Uzraudzības padomes un Valdes darba sagatavošanu un to sanāksmju vadīšanu.”;

(b)  panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Priekšsēdētāja izraudzīšanās nolūkā Komisija izveido atlases komiteju, kuru veido sešas augsta līmeņa neatkarīgas personas. Eiropas Parlaments, Padome un Komisija katrs ieceļ divus atlases komitejas locekļus. Atlases komiteja no savu locekļu vidus ieceļ priekšsēdētāju. Atlases komiteja ar vienkāršu balsu vairākumu pieņem lēmumu par paziņojuma par vakanci publicēšanu, atlases kritērijiem, konkrēto darba aprakstu, pretendentu kopuma sastāvu, kā arī par metodi, ar kuras palīdzību rūpīgi pārbauda pretendentu kopumu, lai izveidotu no dzimuma aspekta līdzsvarotu kandidātu sarakstu, kurā ir vismaz divi kandidāti. Ja “par” un “pret” nodoto balsu skaits ir vienāds, izšķirošā balss ir atlases komitejas priekšsēdētājam.

Priekšsēdētāju izraugās, pamatojoties uz nopelniem, prasmēm un zināšanām par finanšu tirgu dalībniekiem un tirgiem, jo īpaši vērtspapīru un tirgu nozarē, un izmantojot atklātu kandidātu konkursu, par ko tiek publicēts paziņojums Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Priekšsēdētājam ir ilguma ziņā ievērojama atzīta pieredze finanšu uzraudzībā un regulēšanā, kā arī augstākā līmeņa vadībā, viņš spēj demonstrēt vadīšanas iemaņas un augstus efektivitātes, spēju un integritātes standartus, un viņam ir apliecinātas vismaz divu Savienības oficiālo valodu zināšanas.

Atlases komiteja iesniedz priekšsēdētāja amata kandidātu sarakstu Eiropas Parlamentam un Padomei. Eiropas Parlaments var uzaicināt atlasītos kandidātus piedalīties slēgtā vai atklātā uzklausīšanā, iesniegt kandidātiem rakstiskus jautājumus, izteikt iebildumus pret kāda kandidāta izraudzīšanos un ieteikt kandidātu, kuram tas dod priekšroku. Eiropas Parlaments un Padome pieņem kopīgu lēmumu par priekšsēdētāja iecelšanu no kandidātu saraksta.

2.a Ja priekšsēdētājs vairs neatbilst pienākumu veikšanai nepieciešamajiem nosacījumiem, tostarp 49. pantā minētajiem, vai ir atzīts par vainīgu nopietnā pārkāpumā, Eiropas Parlaments un Padome, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu vai pēc savas iniciatīvas, var pieņemt kopīgu lēmumu par viņa atbrīvošanu no amata. Izstrādājot priekšlikumu, Eiropas Komisija apspriežas ar valstu kompetentajām iestādēm.”;

(ba)  panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

3. Priekšsēdētāja pilnvaru termiņš ir astoņi gadi, un tas nav pagarināms.”;

(c)  panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4. Deviņu mēnešu laikposmā pirms priekšsēdētāja astoņu gadu pilnvaru termiņa beigām Uzraudzības padome izvērtē:

a) pirmajā pilnvaru termiņā gūtos rezultātus un veidus, kādos tie panākti;

b) iestādes pienākumus un vajadzības nākamajos gados.

Pirmajā daļā minētā izvērtējuma vajadzībām Uzraudzības padome no savu locekļu vidus ieceļ priekšsēdētāja pagaidu aizvietotāju.”;

(d)  panta 5. punktu svītro;

(38a)  regulas 49. pantu aizstāj ar šādu:

49. pants

Priekšsēdētāja neatkarība

Neskarot Uzraudzības padomes lomu attiecībā uz priekšsēdētāja uzdevumiem, priekšsēdētājs nelūdz un nepieņem Savienības iestāžu vai struktūru, nevienas▐ valdības vai jebkuras citas valsts vai privātas struktūras norādījumus.

Nedz dalībvalstis, Savienības iestādes vai struktūras, nedz jebkāda cita valsts vai privāta struktūra necenšas ietekmēt priekšsēdētāju, tam pildot savus pienākumus.

Saskaņā ar 68. pantā minētajiem Civildienesta noteikumiem priekšsēdētājam pēc pienākumu pildīšanas beigām joprojām ir pienākums izturēties godprātīgi un diskrēti attiecībā uz konkrētu amatu vai priekšrocību pieņemšanu.”;

(39)  iekļauj šādu 49.a pantu:

“49.a pantsIzdevumi

Priekšsēdētājs publisko informāciju par visām notikušajām sanāksmēm, kurās piedalījušās ārējas ieinteresētās personas, darot to divu nedēļu laikā pēc attiecīgās sanāksmes, un par baudīto viesmīlību. Izdevumus publiski reģistrē saskaņā ar Civildienesta noteikumiem.”;

(40)  regulas 50., 51., 52. un 53. pantu svītro;

(41)  regulas 54. pantu groza šādi:

(a)  panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Apvienotā komiteja darbojas kā forums, kurā iestāde regulāri un cieši sadarbojas ar Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi) un Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi) un nodrošina starpnozaru konsekvenci, vienlaikus pilnībā ņemot vērā nozaru īpatnības, jo īpaši  — gadījumos, kad tas ir prasīts Savienības tiesību aktos, — attiecībā uz:

– finanšu konglomerātiem un pārrobežu konsolidāciju,

grāmatvedību un revīziju,

– mikrouzraudzības rezultātā izstrādātu starpnozaru tendenču, risku un finanšu stabilitātes apdraudējumu analīzi,

– privāto klientu ieguldījumu projektiem,

kiberdrošību,

informācijas un paraugprakses apmaiņu ar ESRK un ▌EUI,

mazumtirdzniecības finanšu pakalpojumiem un patērētāju un ieguldītāju aizsardzības jautājumiem,

proporcionalitātes principa piemērošanu.”;

(c)  iekļauj šādu 2.a punktu:

“2.a  Apvienotā komiteja darbojas kā forums, kurā iestāde regulāri un cieši sadarbojas ar Eiropas Banku iestādi un Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi jautājumos, kas saistīti ar mijiedarbību starp iestādes un Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes uzdevumiem un Regulas (ES) Nr. 1093/2010 8. panta 1. punkta l) apakšpunktā minētajiem īpašajiem uzdevumiem, kuri uzticēti Eiropas Banku iestādei.”;

(42)  regulas 55. pantu aizstāj ar šādu:

“55. pantsSastāvs

1. Apvienoto komiteju veido EUI priekšsēdētāji ▌.

2. Vienu valdes locekli, vienu Komisijas pārstāvi, ESRK otro priekšsēdētāju un attiecīgā gadījumā Apvienotās komitejas jebkuras apakškomitejas priekšsēdētāju aicina piedalīties Apvienotās komitejas, kā arī attiecīgā gadījumā jebkuru 57. pantā minēto apakškomiteju sanāksmēs kā novērotājus.

3. Apvienotās komitejas priekšsēdētāju ieceļ uz vienu gadu pēc rotācijas principa no EUI priekšsēdētāju vidus. Apvienotās komitejas priekšsēdētājs ir ESRK priekšsēdētāja otrais vietnieks.

4. Apvienotā komiteja pieņem un publicē savu reglamentu. Apvienotā komiteja var uzaicināt novērotājus. Apvienotā komiteja kopīgās nostājas pieņem vienprātīgi. Tajā var noteikt vēl citus Apvienotās komitejas sanāksmju dalībniekus.

Apvienotā komiteja tiekas vismaz reizi trīs mēnešos.

4.a Iestādes priekšsēdētājs regulāri apspriežas ar Uzraudzības padomi par jebkādu Apvienotās komitejas un tās apakškomiteju sanāksmēs pieņemtu nostāju un informē par to.”;

(42a)  regulas 56. pantu aizstāj ar šādu:

56. pantsKopējas nostājas un kopēji akti

Saskaņā ar II nodaļā noteiktajiem uzdevumiem un jo īpaši attiecībā uz Direktīvas 2002/87/EK īstenošanu iestāde nepieciešamības gadījumā cenšas vienoties par kopēju nostāju attiecīgi ar Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi) un Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi).

Gadījumos, kad to paredz Savienības tiesību akti, aktus atbilstīgi šīs regulas 10. līdz ▐ 19. pantam saistībā ar Direktīvas 2002/87/EK un jebkuru citu to 1. panta 2. punktā minēto Savienības aktu piemērošanu, kuri ietilpst arī Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Banku iestādes) un Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes) kompetencē, attiecīgā gadījumā līdztekus pieņem iestāde, Eiropas Uzraudzības iestāde (Eiropas Banku iestāde) un Eiropas Uzraudzības iestāde (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde).

Ja iestādes lēmums atšķiras no 1. punktā minētās kopīgās nostājas vai ja lēmumu nav bijis iespējams pieņemt, iestāde nekavējoties informē Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par šādas situācijas iemesliem.”;

(42b)  regulas 57. pantu aizstāj ar šādu:

57. pantsApakškomitejas

1. Apvienotā komiteja var izveidot apakškomitejas, lai tās Apvienotajai komitejai sagatavotu kopīgu nostāju un kopīgu aktu projektus.

2. Apakškomiteju veido EUI priekšsēdētāji un viens augsta līmeņa pārstāvis no katras dalībvalsts attiecīgās kompetentās iestādes tā brīža personāla.

3. Apakškomiteja ievēlē priekšsēdētāju no attiecīgo kompetento iestāžu pārstāvju vidus, un priekšsēdētājs ir arī novērotājs Apvienotajā komitejā.

3.a Regulas 56. panta piemērošanas nolūkā izveido Apvienotās komitejas Finanšu konglomerātu apakškomiteju.

4. Apvienotā komiteja savā tīmekļa vietnē publisko visas izveidotās apakškomitejas, tostarp to pilnvaras un locekļu sarakstu ar viņu attiecīgajām funkcijām apakškomitejā.”;

(43)  regulas 58. pantu groza šādi:

(-a)  panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

1. Ar šo tiek izveidota Eiropas uzraudzības iestāžu Apelācijas padome.”;

(-aa)  panta 2. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

2. Apelācijas padomi veido seši locekļi un seši aizstājēji, kas ir personas ar labu slavu, kuras var apliecināt atbilstīgas zināšanas par Savienības tiesību aktiem un starptautiska darba pieredzi, kas ir pietiekami augstā līmenī banku darbības, apdrošināšanas, aroda pensiju, vērtspapīru tirgu vai citu finanšu pakalpojumu jomā, izņemot kompetento iestāžu un citu valsts vai Savienības iestāžu tā brīža personālu, kas ir iesaistīts iestādes darbībās, un Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupas locekļus. Apelācijas padomes locekļi ir kādas dalībvalsts valstspiederīgie un labi pārvalda vismaz divas no Savienības oficiālajām valodām. Apelācijas padomē ir pārstāvēti speciālisti ar pietiekamām juridiskām zināšanām, lai sniegtu iestādei profesionālas juridiskās konsultācijas par to, vai tā savas pilnvaras īsteno likumīgi un samērīgi.”;

(a)  panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3. Divus Apelācijas padomes locekļus un divus vietniekus ieceļ iestādes Valde no Komisijas piedāvātā kandidātu saraksta pēc tam, kad Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēts publisks aicinājums izteikt interesi, un pēc konsultēšanās ar Uzraudzības padomi.

Pēc kandidātu saraksta saņemšanas Eiropas Parlaments var uzaicināt Apelācijas padomes locekļa un aizstājēja amata kandidātus pirms to iecelšanas amatā sniegt paziņojumu Eiropas Parlamentā un atbildēt uz jebkādiem tā deputātu uzdotiem jautājumiem.

Eiropas Parlaments var uzaicināt Apelācijas padomes locekļus sniegt paziņojumu Eiropas Parlamentā un atbildēt uz jebkādiem tā deputātu uzdotiem jautājumiem ikreiz, kad tas tiek prasīts.”;

(b)  panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5. Apelācijas padomes locekli, kuru iecēlusi iestādes Valde, neatbrīvo no amata pilnvaru termiņa laikā, ja vien nav pierādīta viņa vaina nopietnos pārkāpumos, un Valde pieņem šādu lēmumu pēc konsultēšanās ar Uzraudzības padomi.”;

(ba)  panta 8. punktu aizstāj ar šādu:

8. EUI ar Apvienotās komitejas starpniecību nodrošina Apelācijas padomei atbilstīgu darbības un pastāvīgu sekretariāta atbalstu.”;

(44)  regulas 59. panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem:

“1. Pieņemot lēmumus, Apelācijas padomes locekļi darbojas neatkarīgi. Viņiem nav saistoši nekādi norādījumi. Viņi neveic citus pienākumus iestādē, tās Valdē vai Uzraudzības padomē.

2. Apelācijas padomes locekļi un darbības un sekretariāta atbalstu sniedzošie iestādes darbinieki nepiedalās apelācijas tiesvedībā, kurā viņi ir personīgi ieinteresēti, ja viņi iepriekš ir pārstāvējuši vienu no tiesvedībā iesaistītajām pusēm vai ir piedalījušies tā lēmuma pieņemšanā, par kuru iesniegta apelācija.”;

(45)  regulas 60. panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem:

“1. Jebkura fiziska vai juridiska persona, tostarp kompetentās iestādes, var pārsūdzēt 16., 16.a, 17., 18., 19. un 35. pantā minēto iestādes lēmumu, tostarp attiecībā uz tā samērīgumu, un jebkuru citu lēmumu, ko iestāde pieņēmusi saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem Savienības aktiem un kas ir adresēts šai personai, vai lēmumu, kas, lai gan ir noformēts kā lēmums, kurš adresēts citai personai, tieši un individuāli skar šo personu.

2. Apelāciju kopā ar tās pamatojumu iestādei iesniedz rakstiski trīs mēnešu laikā pēc lēmuma paziņošanas dienas attiecīgajai personai vai, ja šāda paziņojuma nav, pēc dienas, kurā iestāde publicējusi savu lēmumu.

Apelācijas padome pieņem lēmumu trīs mēnešu laikā pēc apelācijas iesniegšanas.”;

(46)  regulas 62. pantu groza šādi:

(a)  panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Iestādes ieņēmumus, neskarot citus ieņēmumu veidus, veido jebkāda turpmāk minēto elementu kombinācija:

a)  Savienības izlīdzinošā iemaksa, kas iekļauta Savienības vispārējā budžetā (Komisijas iedaļā) un ir vismaz 35 % no iestādes lēstajiem ieņēmumiem;

aa)  obligātās iemaksas līdz 65 % apmērā no iestādes lēstajiem ieņēmumiem, kuras veic par finanšu iestāžu uzraudzību atbildīgās valstu publiskās iestādes;

b)  atkarībā no katrai iestādei specifiskās uzraudzības tvēruma izmaiņām — finanšu iestāžu ikgadējās iemaksas, kas balstās uz gada lēstajiem izdevumiem par darbībām, kuras noteiktas šajā regulā un 1. panta 2. punktā minētajos Savienības aktos, attiecībā uz katru dalībnieku kategoriju iestādes kompetences jomā;

c)  maksas, kas iestādei samaksātas Savienības tiesību aktu attiecīgajos instrumentos noteiktajos gadījumos;

d)  dalībvalstu vai novērotāju ▌iemaksas;

e)  maksas par publikācijām, mācībām un jebkādiem citiem pakalpojumiem, kurus pieprasījušas kompetentās iestādes.

1.a Iestādes gūtie ieņēmumi neietekmē tās neatkarību un objektivitāti.”;

(aa)  panta 4. punktam pievieno šādu daļu:

“Aplēses pamatā ir 47. panta 2. punktā minētās gada darba programmas mērķi un gaidāmie rezultāti, un tajā ir ņemti vērā šo mērķu un gaidāmo rezultātu sasniegšanai nepieciešamie finanšu līdzekļi.”;

(b)  pievieno šādu ▌punktu:

5. Dalībvalstu un novērotāju brīvprātīgās iemaksas, kas minētas 1. punkta d) apakšpunktā, nepieņem gadījumā, ja to pieņemšana viestu šaubas par iestādes neatkarību un objektivitāti.”;

(47a)  iekļauj šādu 62.b pantu:

“62.b pantsUzraudzības maksas CCP

1. Saskaņā ar šo regulu un saskaņā ar deleģētajiem aktiem, kas pieņemti, ievērojot šā panta 3. punktu, iestāde iekasē turpmāk minētās maksas:

a) maksas, kas saistītas ar 17. pantā minētajiem atļaujas pieteikumiem vai ar pieteikumiem veikt atzīšanu saskaņā ar 25. pantu, un

b) gada maksas, kas saistītas ar iestādes uzdevumiem saskaņā ar šo regulu.

2. Šā panta 1. punktā minētās maksas ir samērīgas ar attiecīgā CCP apgrozījumu un pilnībā sedz iestādes izdevumus, kas attiecīgā gadījumā vajadzīgi vai nu saistībā ar atļaujas piešķiršanu CCP, vai CCP atzīšanu, kā arī tās uzdevumu veikšanai saskaņā ar šo regulu.

3. Komisija pieņem deleģētu aktu saskaņā ar 82. pantu, lai sīkāk precizētu:

a) maksu veidus;

b) jautājumus, par kuriem ir piemērojamas maksas;

c) maksu apmēru;

d) veidu, kādā maksas jāmaksā šādām vienībām:

i) CCP, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā un kam ir piešķirta atļauja, vai kas iesniedz pieteikumu atļaujas saņemšanai;

ii) CCP, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī un kas ir atzīti saskaņā ar Regulas Nr. 648/2012 25. panta 2. punktu.”;

(48)  regulas 63. pantu aizstāj ar šādu:

“63. pantsBudžeta izveide

1. Atbildīgais loceklis ik gadu sagatavo iestādes provizorisko vienotā programmdokumenta projektu nākamajiem trim finanšu gadiem, kurā norādīti lēstie ieņēmumi un izdevumi, kā arī informācija par personālu, un kurš balstās uz gada un daudzgadu programmām, un kopā ar štatu sarakstu pārsūta to Valdei un Uzraudzības padomei.

Nodrošina, ka pirmajā daļā minētajā tāmē var atsevišķi identificēt iestādes izdevumus un maksas saistībā ar 44.b panta 1. punktā minētajiem uzdevumiem un pilnvarām. Pirms minētās tāmes pieņemšanas CCP uzraudzības komiteja apstiprina atbildīgā locekļa sagatavoto projektu attiecībā uz attiecīgajiem izdevumiem un maksām.

EVTI gada pārskatos, kas sagatavoti un publicēti saskaņā ar 64. panta 6. punktu, ietver ieņēmumus un izdevumus saistībā ar 44.b panta 1. punktā minētajiem uzdevumiem.

1.a Priekšsēdētājs Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz vienotā programmdokumenta projektu, un pēc tam Uzraudzības padome, pamatojoties uz projektu, ko apstiprinājusi Valde un — attiecībā uz izdevumiem un maksām saistībā ar 44.b panta 1. punktā minētajiem uzdevumiem — CCP uzraudzības komiteja, pieņem vienotā programmdokumenta projektu trīs turpmākajiem finanšu gadiem.

1.b Valde vienoto programmdokumentu nosūta Komisijai, Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Revīzijas palātai līdz 31. janvārim. Neskarot ikgadējā budžeta pieņemšanu, Eiropas Parlaments apstiprina vienoto programmdokumentu.

2. Komisija saskaņā ar Līguma 313. un 314. pantu un ņemot vērā vienoto programmdokumentu, Savienības budžeta projektā iekļauj tāmes, ko tā uzskata par vajadzīgām štatu sarakstam, un izlīdzinošās iemaksas summu, kas tiks segta no Savienības vispārējā budžeta.

3. Iestādes štatu sarakstu pieņem budžeta lēmējinstitūcija. Budžeta lēmējinstitūcija apstiprina iestādei paredzētās izlīdzinošās iemaksas apropriācijas un iestādes kopējo izdevumu maksimālo apjomu.

4. Iestādes budžetu pieņem Uzraudzības padome. Tas kļūst par galīgo budžetu pēc Savienības vispārējā budžeta galīgās pieņemšanas. Vajadzības gadījumā to attiecīgi koriģē.

5. Valde nekavējoties informē budžeta lēmējinstitūciju par nodomu īstenot projektus, kam var būt ievērojama finansiālā ietekme uz tās budžeta finansējumu, jo īpaši projektus, kas saistīti ar īpašumu, piemēram, ēku īri vai iegādi.

5.a  Budžeta lēmējinstitūcija apstiprina jebkuru projektu, kuram var būt ievērojama finansiālā vai ilgtermiņa ietekme uz iestādes budžeta finansējumu, jo īpaši projektus, kas saistīti ar īpašumu, piemēram, ēku īri vai iegādi, tostarp līguma laušanas klauzulas.”;

(49)  regulas 64. pantu aizstāj ar šādu:

“64. pantsBudžeta izpilde un kontrole

“1. Atbildīgais loceklis pilda kredītrīkotāja funkcijas un izpilda iestādes gada budžetu.

2. Iestādes grāmatvedis, kas ir neatkarīgs, provizoriskos pārskatus līdz nākamā gada 1. martam nosūta Komisijas grāmatvedim un Revīzijas palātai. Regulas 70. pants neliedz iestādei iespēju sniegt Eiropas Revīzijas palātai jebkādu informāciju, ko tā pieprasa un kas ir Revīzijas palātas kompetencē.

3. Iestādes grāmatvedis Komisijas grāmatvedim līdz nākamā gada 1. martam nosūta konsolidācijas nolūkā nepieciešamo grāmatvedības informāciju tādā veidā un formātā, kādu noteicis Komisijas grāmatvedis.

4. Iestādes grāmatvedis līdz nākamā gada 31. martam nosūta Uzraudzības padomes locekļiem, Eiropas Parlamentam, Padomei un Revīzijas palātai ziņojumu par finanšu gada budžeta un finanšu pārvaldi.

5. Iestādes grāmatvedis, rīkojoties pats uz savu atbildību, sagatavo iestādes galīgos pārskatus pēc tam, kad saskaņā ar Finanšu regulas 148. pantu ir ņemti vērā Revīzijas palātas apsvērumi par iestādes provizoriskajiem pārskatiem. Atbildīgais loceklis nosūta šos pārskatus Uzraudzības padomei, kas par tiem sniedz atzinumu.

6. Iestādes grāmatvedis galīgos pārskatus kopā ar Uzraudzības padomes atzinumu līdz nākamā gada 1. jūlijam nosūta Komisijas grāmatvedim, Eiropas Parlamentam, Padomei un Revīzijas palātai.

Iestādes grāmatvedis Komisijas grāmatvedim līdz 1. jūlijam nosūta arī konsolidācijas nolūkā nepieciešamo ziņojumu paketi standartizētā formātā, kuru noteicis Komisijas grāmatvedis.

7. Galīgos pārskatus līdz nākamā gada 15. novembrim publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

8. Atbildīgais loceklis līdz 30. septembrim nosūta Revīzijas palātai atbildi attiecībā uz tās apsvērumiem. Šīs atbildes kopiju viņš nosūta arī Valdei un Komisijai.

9. Atbildīgais loceklis Eiropas Parlamentam pēc tā pieprasījuma un saskaņā ar Finanšu regulas 165. panta 3. punktu iesniedz visu informāciju, kas nepieciešama attiecīgā finanšu gada budžeta izpildes apstiprinājuma procedūras pienācīgai piemērošanai.

10. Pēc Padomes ieteikuma, kas pieņemts ar kvalificētu balsu vairākumu, Eiropas Parlaments līdz N + 2 gada 15. maijam sniedz iestādei apstiprinājumu par N finanšu gada budžeta izpildi.

10.a Iestāde sniedz argumentētu atzinumu par Eiropas Parlamenta nostāju un jebkādiem citiem konstatējumiem, ko Eiropas Parlaments izdarījis budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras laikā.”;

(49a)  iekļauj šādu 64.a pantu:

“64.a pantsIestādes iekšējā revīzija

Iestāde izveido iekšējās revīzijas komiteju, kas Eiropas Parlamentam un Padomei sniedz atzinumu par tās budžeta daļas izpildi, kuru nefinansē no Savienības budžeta.”;

(50)  regulas 65. pantu aizstāj ar šādu:

“65. pantsFinanšu noteikumi

Iestādei piemērojamos finanšu noteikumus pieņem Valde pēc apspriešanās ar Komisiju. Minētie noteikumi nedrīkst novirzīties no tiem, kas Komisijas Deleģētajā regulā (ES) Nr. 1271/2013* noteikti struktūrām, kuras minētas Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 208. pantā, izņemot, ja to prasa konkrētas operacionālās vajadzības saistībā ar iestādes darbību un Komisija tam ir devusi iepriekšēju piekrišanu.

Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 1271/2013 (2013. gada 30. septembris) par finanšu pamatregulu struktūrām, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 208. pantā (OV L 328, 7.12.2013., 42. lpp.).”;

(51)  regulas 66. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Nolūkā apkarot krāpšanu, korupciju un citas nelikumīgas darbības iestādei ir bez ierobežojumiem piemērojama Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013*.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) , un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).”;

(52)  regulas 68. pantu groza šādi:

(a)  panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem:

“1. Uz iestādes personālu, ieskaitot Valdes pilnas darba slodzes locekļus, priekšsēdētāju, CCP uzraudzības komitejas vadītāju un 44.a panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktā minētos direktorus, attiecas Civildienesta noteikumi, Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība un Savienības iestāžu kopīgi pieņemtie to piemērošanai paredzētie noteikumi.

2. Valde, vienojoties ar Komisiju, pieņem nepieciešamos īstenošanas pasākumus saskaņā ar Civildienesta noteikumu 110. pantā paredzēto kārtību.”;

(b)  panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4. Valde pieņem noteikumus, ar ko atļauj darbam iestādē norīkot dalībvalstu ekspertus.”;

(53)  regulas 70. pantu groza šādi:

(a)  panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Uz Uzraudzības padomes locekļiem un visiem iestādes darbiniekiem, ieskaitot pagaidu kārtā norīkotos dalībvalstu ierēdņus, un visām citām personām, kas iestādes labā pilda uzdevumus uz līguma pamata, attiecas dienesta noslēpuma ievērošanas prasības saskaņā ar LESD 339. pantu un attiecīgajiem Savienības tiesību aktu noteikumiem, arī pēc pienākumu pildīšanas beigām.

Civildienesta noteikumu 16. pantu piemēro visiem iestādes personāla locekļiem, tostarp dalībvalstu uz laiku norīkotajām amatpersonām un visām citām personām, kas pēc iestādes rīkojuma pilda uzdevumus uz līguma pamata.”;

(b)  panta 2. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

Panta 1. punktā un šā punkta pirmajā daļā noteiktais pienākums neliedz iestādei un kompetentajām iestādēm izmantot informāciju 1. panta 2. punktā minēto aktu izpildes nodrošināšanai un jo īpaši juridiskajām procedūrām attiecībā uz lēmumu pieņemšanu.”;

(c)  iekļauj šādu 2.a punktu:

“2.a Valde, CCP uzraudzības komiteja un Uzraudzības padome nodrošina, ka uz fiziskajām personām, kuras tieši vai netieši, pastāvīgi vai sporādiski sniedz pakalpojumus saistībā ar iestādes uzdevumiem, ieskaitot amatpersonas un citas personas, kuras šajā nolūkā pilnvarojusi Valde un Uzraudzības padome vai iecēlušas kompetentās iestādes, attiecas dienesta noslēpuma ievērošanas prasības, kas līdzvērtīgas iepriekšējos punktos noteiktajām.

Tādas pašas dienesta noslēpuma ievērošanas prasības attiecas arī uz novērotājiem, kas apmeklē Valdes, CCP uzraudzības komitejas un Uzraudzības padomes sanāksmes un piedalās iestādes darbībās.”;

(d)  ▌panta 3. un 4. punktu aizstāj ar šādiem:

“3. Panta 1. un 2. punkts neliedz iestādei apmainīties ar informāciju ar kompetentajām iestādēm saskaņā ar šo regulu un citiem finanšu iestādēm piemērojamajiem Savienības tiesību aktiem.

Panta 1. un 2. punktu nepiemēro nevienai personai, kas sniedz vai atklāj informāciju par draudiem vai kaitējumu sabiedrības interesēm saistībā ar savām darba attiecībām.

Panta 2. punktā minētajai informācijai piemēro 1. un 2. punktā minētos dienesta noslēpuma ievērošanas nosacījumus. Iestāde iekšējos kārtības noteikumos nosaka 1. un 2. punktā minēto konfidencialitātes noteikumu īstenošanas praktisko kārtību.

4. Iestāde piemēro Komisijas Lēmumu (ES, Euratom) 2015/444.

4.a Iestādē ir izveidoti īpaši ziņošanas kanāli, lai saņemtu un apstrādātu trauksmes cēlēja sniegto informāciju par faktiskiem vai iespējamiem Savienības tiesību aktu pārkāpumiem, tiesību aktu ļaunprātīgas izmantošanas gadījumiem vai administratīvām kļūmēm.”;

(54)  regulas 71. pantu aizstāj ar šādu:

“Šī regula neskar dalībvalstu pienākumus attiecībā uz personas datu apstrādi saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679 un iestādes pienākumus attiecībā uz personas datu apstrādi saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 2018/XXX (datu aizsardzības regula, kas attiecas uz ES iestādēm un struktūrām) pienākumu izpildes ietvaros.”;

(55)  regulas 72. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Valde pieņem praktisko kārtību Regulas (EK) Nr. 1049/2001 piemērošanai.”;

(56)  regulas 73. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Valde pieņem lēmumu par valodu iekšējo lietojumu iestādē.”;

(57)  regulas 74. panta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Nepieciešamo kārtību attiecībā uz iestādes izvietošanu dalībvalstī, kurā atrodas tās mītne, un aprīkojumu, kas jānodrošina šai dalībvalstij, kā arī konkrētos noteikumus, kas šajā dalībvalstī piemērojami iestādes darbiniekiem un viņu ģimenes locekļiem, nosaka mītnes līgumā starp iestādi un dalībvalsti, kuru noslēdz pēc Valdes apstiprinājuma saņemšanas.”;

(57a)  regulas 75. panta 2. un 3. punktu aizstāj ar šādiem:

2. Iestāde sadarbojas ar trešām valstīm, kas minētas 1. punktā, piemērojot 1. panta 2. punktā minētajās iestādes kompetenču jomās par līdzvērtīgiem atzītus tiesību aktus, kā tas paredzēts starptautiskajos nolīgumos, ko Savienība noslēgusi saskaņā ar LESD 218. pantu.

3. Saskaņā ar attiecīgajiem 1. un 2. punktā minēto nolīgumu noteikumiem paredz kārtību, ar ko jo īpaši nosaka 1. punktā minēto valstu un jo īpaši valstu, kuras ir Eiropas Ekonomikas zonas dalībnieces, iesaistīšanās iestādes darbā būtību, apjomu un procesuālajiem aspektiem, tostarp noteikumus attiecībā uz finanšu iemaksām un personālu. Tie var paredzēt pārstāvību novērotāja statusā iestādes pārvaldībā, taču ar tiem nodrošina, ka šīs valstis nepiedalās diskusijās, kas attiecas uz atsevišķām finanšu iestādēm, izņemot tiešas intereses gadījumā.”;

(58)  iekļauj šādu 75.a pantu:

“75.a pantsDeleģēšanas īstenošana

1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 35.d panta 2. punkta otrajā daļā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4. Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5. Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6. Saskaņā ar 35.d panta 2. punkta otro daļu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja trīs mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par trim mēnešiem.”;

(59)  regulas 76. pantu aizstāj ar šādu:

“76. pantsAttiecības ar

CESR

Iestāde ir uzskatāma par CESR tiesību un pienākumu pārņēmēju. Līdz iestādes izveidošanas dienai visi CESR aktīvi un pasīvi un visas CESR nepabeigtās darbības tiek automātiski nodotas iestādei. CESR sagatavo ziņojumu, kurā atspoguļots tās aktīvu un pasīvu beigu saldo minētās nodošanas datumā. CESR un Komisija veic minētā paziņojuma revīziju un to apstiprina.”;

(60)  iekļauj jaunu 77.a pantu:

77.a pantsPārejas noteikumi

Izpilddirektora, kurš iecelts saskaņā ar šo regulu, kurā pēdējie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2014/51/ES, un ir amatā ... [PB ieraksta datumu, kas ir 3 mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā], uzdevumi un amats beidz pastāvēt minētajā datumā.

Priekšsēdētāja, kurš iecelts saskaņā ar šo regulu, kurā pēdējie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2014/51/ES, un ir amatā ... [PB ieraksta datumu, kas ir 3 mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā], uzdevumi un amats turpina pastāvēt līdz pilnvaru termiņa beigām.

Valdes locekļu, kuri iecelti saskaņā ar šo regulu, kurā pēdējie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2014/51/ES, un ir amatā ... [PB ieraksta datumu, kas ir 3 mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā], uzdevumi un amats beidz pastāvēt minētajā datumā.”;

(60a)  regulas 79. pantu svītro;

(60b)  regulas 80. pantu svītro;

(60c)  regulas 81. pantu aizstāj ar šādu:

81. pantsIzvērtēšana

1. Līdz ... [18 mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas] un pēc tam ik pēc trīs gadiem Komisija publicē vispārēju pārskatu par pieredzi, kas uzkrāta iestādes darbības un šajā regulā noteikto procedūru rezultātā. Pārskatā inter alia sniedz izvērtējumu par:

a) kompetento iestāžu panākto uzraudzības darbību efektivitāti un konverģenci:

i) ▐ kompetento iestāžu▐ neatkarību un konverģenci attiecībā uz standartiem, kas ir līdzvērtīgi korporatīvai pārvaldībai;

ii) iestādes taisnīgumu, objektivitāti un autonomiju;

b) uzraudzītāju kolēģiju darbību;

c) panākumiem attiecībā uz konverģenci krīzes pārvarēšanas, pārvaldības un likvidēšanas jomā, ietverot arī Savienības finansējuma mehānismus;

d) iestādes nozīmi attiecībā uz sistēmisko risku;

e) regulas 38. pantā noteikto aizsargpasākumu piemērošanu;

f) regulas 19. pantā noteiktās juridiski saistošās vidutāja lomas piemērošanu.

fa) Apvienotās komitejas lēmumu pieņemšanas darbību.

2. Panta 1. punktā minētajā pārskatā izvērtē arī to:

a) vai ir atbilstīgi banku jomas, apdrošināšanas un aroda pensiju jomas, vērtspapīru un finanšu tirgu jomas uzraudzību joprojām īstenot atsevišķi;

b) vai konsultatīvo uzraudzību un uzņēmējdarbības prakses uzraudzību ir atbilstīgi īstenot atsevišķi vai vienai uzraudzības iestādei;

c) vai ir atbilstīgi vienkāršot un nostiprināt EFUS sistēmu, lai nodrošinātu labāku makrolīmeņa un mikrolīmeņa saskaņotību, kā arī saskaņotību starp EUI;

d) vai EFUS attīstība atbilst vispārējai attīstībai;

e) vai EFUS ir pietiekamā mērā nodrošināta daudzveidība un izcilība;

f) vai atbildība un pārredzamība attiecībā uz publicēšanas prasībām ir adekvāta;

g) vai iestādes resursi ir pietiekami, lai tā pildītu savus pienākumus;

h) vai ir lietderīgi iestādes mītnes vietu saglabāt vai pārcelt visas EUI uz vienu mītnes vietu, lai uzlabotu koordināciju starp tām.

2.a Panta 1. punktā minētā vispārējā pārskata ietvaros Komisija pēc apspriešanās ar visām attiecīgajām iestādēm un ieinteresētajām personām vispusīgi izvērtē saskaņā ar šīs regulas 9.a pantu izdodamo vēstuļu par pasākumu neveikšanu īstenošanu, darbību un to izdošanas efektivitāti.

2.b Panta 1. punktā minētā vispārējā pārskata ietvaros Komisija pēc apspriešanās ar visām attiecīgajām iestādēm un ieinteresētajām personām vispusīgi izvērtē iespējamu EVTI uzraudzību attiecībā uz trešo valstu tirdzniecības vietām, izskatot tādus aspektus kā atzīšana, kuras pamatā ir sistēmiskais nozīmīgums, organizatoriskās prasības, pastāvīga atbilstība, naudas sodi un periodiski soda maksājumi, kā arī darbinieki un resursi. Izvērtējumā Komisija ņem vērā ietekmi uz likviditāti, tostarp labākās cenas pieejamību ieguldītājiem, labāko izpildi ES klientiem, piekļuves šķēršļus un ekonomiskos ieguvumus ES darījumpartneriem globālajā tirdzniecībā, kā arī kapitāla tirgu savienības attīstību.

2.c Panta 1. punktā minētā vispārējā pārskata ietvaros Komisija pēc apspriešanās ar visām attiecīgajām iestādēm un ieinteresētajām personām vispusīgi izvērtē iespējamu EVTI uzraudzību attiecībā uz trešo valstu CVD, izskatot tādus aspektus kā atzīšana, kuras pamatā ir sistēmiskais nozīmīgums, organizatoriskās prasības, pastāvīga atbilstība, naudas sodi un periodiski soda maksājumi, kā arī darbinieki un resursi.

2.d Komisija 2.a, 2.b un 2.c punktā minētos izvērtējumus iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei līdz ... [18 mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas], attiecīgā gadījumā tiem pievienojot leģislatīvu aktu priekšlikumus.

3. Attiecībā uz iestāžu vai Eiropas mēroga iestāžu vai infrastruktūru tiešas uzraudzības jautājumiem un ņemot vērā tirgus norises, iekšējā tirgus stabilitāti un kopējo Savienības kohēziju, Komisija sagatavo gada ziņojumu par to, cik lietderīgi ir uzticēt iestādei papildu uzraudzības pienākumus šajā jomā.

4. Pārskatu un attiecīgajā gadījumā tam pievienotus priekšlikumus nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.”.

6. pantsGrozījumi Regulā (ES) Nr. 600/2014 par finanšu instrumentu tirgiem

Regulu (ES) Nr. 600/2104 groza šādi:

(25)  regulas 1. pantu groza šādi:

(a)  panta 1. punktā pievieno šādu g) apakšpunktu:

“g) atļauju izsniegšanai datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējiem un to uzraudzībai.”;

(b)  regulas 1. pantā iekļauj šādu 5.a punktu:

“5.a Šīs regulas 40. un 42. pants attiecas arī uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu (PVKIU) pārvaldības sabiedrībām un PVKIU ieguldījumu sabiedrībām, kurām atļauja izsniegta saskaņā ar Direktīvu 2009/65/EK, un alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem (AIFP), kuriem atļauja izsniegta saskaņā ar Direktīvu 2011/61/ES.”;

(26)  regulas 2. panta 1. punktu groza šādi:

(a)  panta 34), 35) un 36) apakšpunktu aizstāj ar šādiem:

“34)  “apstiprināta publicēšanas struktūra” jeb “APS” ir persona, kurai saskaņā ar šo regulu ļauts ieguldījumu brokeru sabiedrību vārdā sniegt darījumu ziņojumu publicēšanas pakalpojumu atbilstoši 20. un 21. pantam;

35) “konsolidētu datu lentes nodrošinātājs” jeb “KDLN” ir persona, kurai saskaņā ar šo regulu ļauts sniegt pakalpojumu, kas ir 6., 7., 10., 12., 13., 20 un 21. pantā minēto darījumu ziņojumu vākšana par finanšu instrumentiem no regulētajiem tirgiem, DTS, OTS un APS un to konsolidēšana nepārtrauktā elektroniskā reāllaika datu plūsmā, katram finanšu instrumentam nodrošinot datus par cenu un apjomu;

36) “apstiprināta ziņošanas sistēma” jeb “AZS” ir persona, kurai saskaņā ar šo regulu ļauts ieguldījumu brokeru sabiedrību vārdā sniegt pakalpojumu, kas ir ziņojumu sniegšana par darījumu informāciju kompetentajām iestādēm vai EVTI;”;

(b)  iekļauj šādu 36.a) apakšpunktu:

“36a) “datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēji” ir personas, kas minētas 34) līdz 36) apakšpunktā, un personas, kas minētas 38.a27.a panta 2. punktā;”;

(27)  regulas 22. pantu aizstāj ar šādu:

“22. pantsInformācijas sniegšana pārredzamības un citu aprēķinu nolūkos

1. Lai veiktu aprēķinus, kuri vajadzīgi, lai noteiktu pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības pārredzamības prasības un tirdzniecības pienākuma režīmus, kas minēti 3. līdz 11. pantā, 14. līdz 21. pantā un 32. pantā, kurus piemēro finanšu instrumentiem, un lai noteiktu, vai ieguldījumu brokeru sabiedrība ir sistemātisks internalizētājs, EVTI un kompetentās iestādes var pieprasīt informāciju no:

a)  tirdzniecības vietām;

b)  APS; un

c)  KDLN.

2. Tirdzniecības vietas, APS un KDLN glabā vajadzīgos datus pietiekami ilgu laiku.

3. EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā nosaka datu pieprasījumu saturu un biežumu, kā arī formātus un termiņus, kādos tirdzniecības vietām, APS un KDLN jāatbild uz datu pieprasījumiem, kas minēti 1. punktā, glabājamo datu veidu, un minimālo laikposmu, kurā tirdzniecības vietām, APS un KDLN jāglabā dati, lai tie varētu atbildēt uz datu pieprasījumiem saskaņā ar 2. punktu.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šajā punktā minētos regulatīvos tehniskos standartus.”;

(28)  regulas 26. pantu aizstāj ar šādu:

“26. pantsPienākums ziņot par darījumiem

1.  Ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas veic darījumus ar finanšu instrumentiem, kompetentajai iestādei paziņo pilnīgu un precīzu informāciju par šiem darījumiem iespējami drīz un ne vēlāk kā nākamās darbdienas beigās.

Kompetentās iestādes saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 85. pantu nosaka pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka minēto informāciju saņem arī kompetentā iestāde minētajiem finanšu instrumentiem likviditātes ziņā visatbilstīgākajā tirgū.

Kompetentās iestādes nekavējoties dara pieejamu EVTI visu saskaņā ar šo pantu paziņoto informāciju.

2.  Šā panta 1. punktā noteiktais pienākums attiecas uz:

a) finanšu instrumentiem, kurus atļauts tirgot vai kurus tirgo tirdzniecības vietā, vai par kuriem iesniegts pieprasījums tirdzniecības atļaušanai;

b) finanšu instrumentiem, kur pamatā ir finanšu instruments, kuru tirgo tirdzniecības vietā; un

c) finanšu instrumentiem, kur pamatā ir indekss vai grozs, kuru veido finanšu instrumenti, kurus tirgo tirdzniecības vietā.

Šis pienākums attiecas uz darījumiem ar a) līdz c) apakšpunktā minētajiem finanšu instrumentiem neatkarīgi no tā, vai šos darījumus veic tirdzniecības vietā vai ne.

3.  Ziņojumos it īpaši ietver informāciju par nopirkto un pārdoto finanšu instrumentu nosaukumu un skaitu, to daudzumu, izpildes datumu un laiku, darījumu cenām, norādi klientu identificēšanai, kuru labā ieguldījumu brokeru sabiedrība ir izpildījusi attiecīgo darījumu, norādi to personu un datoralgoritmu identificēšanai ieguldījumu brokeru sabiedrībā, kuri ir atbildīgi par ieguldījumu lēmuma pieņemšanu un darījuma izpildi, norādi, kas ļauj identificēt piemērojamo atbrīvojumu, saskaņā ar kuru darījums ir noticis, līdzekļus attiecīgo ieguldījumu brokeru sabiedrību identificēšanai un norādi, kas ļauj identificēt akciju un valsts parāda vērtspapīru īso pārdošanu, kura definēta Regulas (ES) Nr. 236/2012 2. panta 1. punkta b) apakšpunktā un uz ko attiecas minētās regulas 12., 13. un 17. pants. Attiecībā uz darījumiem, kuri nav veikti tirdzniecības vietā, ziņojumos ietver norādi, kas ļauj identificēt darījumu veidus atbilstoši aktiem, kuri pieņemti saskaņā ar 20. panta 3. punkta a) apakšpunktu un 21. panta 5. punkta a) apakšpunktu. Attiecībā uz preču atvasinātajiem instrumentiem ziņojumos norāda, vai darījums objektīvi izmērāmi samazina risku saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 57. pantu.

4.  Ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas nosūta rīkojumus, nosūtītajā rīkojumā ietver visu informāciju, kura norādīta 1. un 3. punktā. Tā vietā, lai minēto informāciju ietvertu, nosūtot rīkojumus, ieguldījumu brokeru sabiedrība var izvēlēties paziņot par nosūtīto rīkojumu, ja tas ir izpildīts, kā par darījumu saskaņā ar 1. punkta prasībām. Tādā gadījumā ieguldījumu brokeru sabiedrība darījumu ziņojumā norāda, ka tas attiecas uz nosūtītu rīkojumu.

5.  Tirdzniecības vietas operators paziņo informāciju par tiem darījumiem ar tā platformā tirgotiem finanšu instrumentiem, kurus, izmantojot tā sistēmas, izpilda brokeru sabiedrība, kurai saskaņā ar 1. un 3. punktu nepiemēro šo regulu.

6.  Paziņojot informāciju par norādēm klientu identificēšanai atbilstoši 3. un 4. pantam, ieguldījumu brokeru sabiedrības to klientu identificēšanai, kuri ir juridiskas personas, izmanto juridisko personu identifikatorus.

EVTI līdz [PB ieraksta datumu, kas ir 24 mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā] saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 16. pantu izstrādā pamatnostādnes, lai nodrošinātu, ka juridisko personu identifikatoru izmantošana Savienībā atbilst starptautiskajiem standartiem, jo īpaši tiem, ko izstrādājusi Finanšu stabilitātes padome.

7.  Ziņojumus kompetentajai iestādei iesniedz vai nu pati ieguldījumu brokeru sabiedrība, AZS, kas rīkojas tās vārdā, vai tirdzniecības vieta, kuras sistēmā darījums ir noslēgts, saskaņā ar 1., 3. un 9. punktu.

Ieguldījumu brokeru sabiedrības ir atbildīgas par to, lai kompetentajai iestādei iesniegtie ziņojumi būtu pilnīgi un precīzi un lai tie tiktu iesniegti laikus.

Atkāpjoties no minētās atbildības noteikuma, gadījumā, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība paziņo informāciju par šiem darījumiem ar tās vārdā darbojošās AZS vai ar tirdzniecības vietas starpniecību, ieguldījumu brokeru sabiedrība nav atbildīga par to, ka ziņojumi, kas piedēvējami AZS vai tirdzniecības vietai, ir nepilnīgi vai neprecīzi vai nav laikus iesniegti. Minētajos gadījumos, un ievērojot Direktīvas 2014/65/ES 66. panta 4. punktu, par minētajiem trūkumiem ir atbildīga AZS vai tirdzniecības vieta.

Tomēr ieguldījumu brokeru sabiedrībām ir jāveic saprātīgi nepieciešamie pasākumi, lai pārbaudītu to vārdā iesniegto darījumu ziņojumu pilnīgumu, precizitāti un laicīgu iesniegšanu.

Piederības dalībvalsts nosaka prasību, ka tirdzniecības vietai, kura sniedz ziņojumus ieguldījumu brokeru sabiedrības vārdā, ir jābūt pienācīgiem drošības mehānismiem, kas garantē informācijas nosūtīšanas līdzekļu drošību un autentifikāciju, līdz minimumam samazina datu sabojāšanas un neatļautas piekļuves risku un novērš informācijas noplūdi, vienmēr saglabājot datu konfidencialitāti. Piederības dalībvalsts nosaka prasību, ka tirdzniecības vietai ir jābūt atbilstīgiem resursiem un rezerves sistēmām, lai tā varētu sniegt savus pakalpojumus nepārtraukti.

Darījumu savietošanas vai ziņošanas sistēmas, tostarp darījumu reģistrus, kas reģistrēti vai atzīti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 VI sadaļu, kompetentā iestāde var apstiprināt kā AZS nolūkā sniegt kompetentajai iestādei darījumu ziņojumus saskaņā ar 1., 3. un 9. punktu.

Ja par darījumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 9. pantu ir paziņots darījumu reģistram, kurš ir apstiprināts kā AZS, un minētie ziņojumi ietver 1., 3. un 9. punktā pieprasīto informāciju, un darījumu reģistrs tos nosūta kompetentajai iestādei 1. punktā noteiktajā termiņā, 1. punktā noteikto ieguldījumu brokeru sabiedrības pienākumu uzskata par izpildītu.

Ja darījumu ziņojumos ir kļūdas vai izlaidumi, AZS, ieguldījumu brokeru sabiedrība vai tirdzniecības vieta, kas ziņo par darījumu, labo informāciju un iesniedz kompetentajai iestādei labotu ziņojumu.

8.  Ja šajā pantā paredzētie ziņojumi ir nosūtīti kompetentajai iestādei saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 35. panta 8. punktu, EVTI minēto informāciju pārsūta ieguldījumu brokeru sabiedrības piederības dalībvalsts kompetentajām iestādēm, ja vien piederības dalībvalsts kompetentās iestādes nenolemj, ka tās nevēlas saņemt minēto informāciju.

9.  EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā nosaka:

a)  saskaņā ar 1. un 3. punktu ziņojamās informācijas datu standartus un formātu, tostarp metodes un kārtību, kas izmantojami, ziņojot par finanšu darījumiem, un šo ziņojumu formu un saturu;

b)  kritērijus attiecīgā tirgus definēšanai saskaņā ar 1. punktu;

c)  kā norādīt nopirktos un pārdotos finanšu instrumentus, to daudzumu, izpildes datumu un laiku, darījumu cenas, informāciju un ziņas par klienta identitāti, norādi klientu identificēšanai, kuru labā ieguldījumu brokeru sabiedrība ir izpildījusi attiecīgo darījumu, norādi to personu un datoralgoritmu identificēšanai ieguldījumu brokeru sabiedrībā, kuri ir atbildīgi par ieguldījumu lēmuma pieņemšanu un darījuma izpildi, norādi, kas ļauj identificēt piemērojamo atbrīvojumu, saskaņā ar kuru darījums ir noticis, līdzekļus attiecīgo ieguldījumu brokeru sabiedrību identificēšanai, veidu, kādā darījums ir izpildīts, un datu laukus, kas nepieciešami darījumu ziņojumu apstrādei un analīzei saskaņā ar 3. punktu; un

d)  norādi, kā identificēt akciju un valsts parāda vērtspapīru īso pozīciju pārdošanu, kā noteikts 3. punktā;

e)  attiecīgās finanšu instrumentu kategorijas, par kurām jāziņo saskaņā ar 2. punktu;

f)  nosacījumus dalībvalstu atbilstoši 6. punktam veiktajai juridisko personu identifikatoru izstrādei, piešķiršanai un uzturēšanai un nosacījumus, saskaņā ar kuriem ieguldījumu brokeru sabiedrības izmanto minētos juridisko personu identifikatorus, lai atbilstoši 3., 4. un 5. punktam sniegtu norādes klientu identificēšanai darījumu ziņojumos, kas jāsagatavo saskaņā ar 1. punktu;

g)  pienākumu, kas paredz sniegt ziņojumus par darījumiem, piemērošanu ieguldījumu brokeru sabiedrību filiālēm;

h)  to, kas saskaņā ar šo pantu ir darījums un darījuma veikšana, par kuru ir jāziņo;

i)  to, kad tiek uzskatīts, ka ieguldījumu brokeru sabiedrība ir pārsūtījusi rīkojumu 4. punkta piemērošanas nolūkā.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.”;

10.  EVTI līdz [PB ieraksta datumu, kas ir 24 mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā] iesniedz Komisijai ziņojumu par šā panta piemērošanu, tostarp par tā mijiedarbību ar attiecīgajiem pienākumiem sniegt ziņojumus saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 648/2012, un par to, vai saņemto un starp kompetentajām iestādēm savstarpēji nodoto darījumu ziņojumu saturs un formāts dod iespēju visaptveroši pārraudzīt ieguldījumu brokeru sabiedrību darbību saskaņā ar šīs regulas 24. pantu. Komisija attiecībā uz šo var veikt pasākumus izmaiņu ierosināšanai, tostarp noteikt, ka darījumi ir jāievada tikai vienotajā sistēmā. Komisija EVTI ziņojumu pārsūta Eiropas Parlamentam un Padomei.”;

(29)  regulas 27. pantu aizstāj ar šādu:

“27. pantsPienākums nodrošināt finanšu instrumentu atsauces datus

1.  Attiecībā uz finanšu instrumentiem, kurus atļauts tirgot regulētā tirgū vai kurus tirgo DTS vai OTS, identificējošos atsauces datus 26. pantā minētās ziņošanas par darījumiem vajadzībām EVTI sniedz tirdzniecības vietas.

Attiecībā uz citiem finanšu instrumentiem, uz kuriem attiecas 26. panta 2. punkts un kurus sistemātiskais internalizētājs tirgo savā sistēmā, atsauces datus par minētajiem finanšu instrumentiem EVTI sniedz katrs sistemātiskais internalizētājs.

Identificējošos atsauces datus sagatavo iesniegšanai EVTI elektroniskā un standartizētā formātā, pirms tiek sākta tā finanšu instrumenta tirdzniecība, uz kuru minētie dati attiecas. Finanšu instrumentu atsauces datus atjaunina ikreiz, kad mainās dati attiecībā uz kādu finanšu instrumentu. EVTI minētos atsauces datus uzreiz publicē savā tīmekļa vietnē. EVTI nekavējoties sniedz kompetentajām iestādēm piekļuvi minētajiem atsauces datiem.

2.  Lai kompetentajām iestādēm dotu iespēju atbilstoši 26. pantam pārraudzīt ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības nolūkā pārliecināties, ka tās rīkojas godīgi, taisnīgi, profesionāli un veidā, kas veicina tirgus integritāti, EVTI pēc apspriešanās ar kompetentajām iestādēm nosaka nepieciešamo kārtību, lai nodrošinātu, ka:

a)  EVTI patiešām saņem finanšu instrumentu atsauces datus saskaņā ar 1. punktu;

b)  saņemto datu kvalitāte ir atbilstīga ziņošanas par darījumiem vajadzībām saskaņā ar 26. pantu;

c)  finanšu instrumentu atsauces dati, kas saņemti saskaņā ar 1. punktu, tiek efektīvi un nekavējoties pārsūtīti attiecīgajām kompetentajām iestādēm;

d)  EVTI un kompetentajās iestādēs ir ieviesti efektīvi datu piegādes un datu kvalitātes problēmu risināšanas mehānismi.

3.  EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā nosaka:

a)  finanšu instrumentu atsauces datu standartus un formātus saskaņā ar 1. punktu, tostarp metodes un kārtību datu un to atjauninājumu iesniegšanai EVTI un pārsūtīšanai kompetentajām iestādēm saskaņā ar 1. punktu un šo datu formātu un saturu;

b)  tehniskos pasākumus, kas nepieciešami saistībā ar kārtību, kuru EVTI un kompetentās iestādes nosaka saskaņā ar 2. punktu.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.”;

3.a  EVTI var apturēt 1. punktā norādīto ziņošanas pienākumu piemērošanu konkrētiem vai visiem finanšu instrumentiem, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

a)  apturēšana ir vajadzīga, lai saglabātu tādu atsauces datu, uz kuriem attiecas FITR 27. panta 1. punktā noteiktais ziņošanas pienākums, integritāti un kvalitāti, ko var apdraudēt:

i) iesniegto datu būtisks nepilnīgums, neprecizitāte vai bojājums, vai

ii) tādu sistēmu savlaicīga nepieejamība, darbības traucējumi vai bojājumi, ko attiecīgo atsauces datu iesniegšanai, vākšanai, apstrādei vai uzglabāšanai izmanto EVTI, dalībvalstu kompetentās iestādes, tirgus infrastruktūras, tīrvērtes un norēķinu sistēmas un būtiski tirgus dalībnieki;

b)  spēkā esošās un piemērojamās Savienības regulatīvās prasības, kas paredzētas Savienības tiesību aktos, nenovērš apdraudējumu;

c)  apturēšanai nav negatīvas ietekmes uz finanšu tirgu efektivitāti vai ieguldītājiem, kas būtu neproporcionāla ieguvumiem no šādas rīcības;

d)  apturēšana nerada regulatīvo arbitrāžu.

EVTI, veicot pirmajā daļā minēto pasākumu, ņem vērā to, cik lielā mērā šis pasākums nodrošina paziņoto datu precizitāti un pilnīgumu 2. punktā norādītajiem nolūkiem.

Pirms lēmuma pieņemšanas par pirmajā daļā noteiktā pasākuma veikšanu EVTI informē attiecīgās kompetentās iestādes.

Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 50. pantu, lai precizētu kritērijus un faktorus, kas EVTI jāņem vērā, nosakot gadījumus, kad var pieņemt pirmajā daļā noteikto pasākumu un kad tas vairs nav piemērojams.”;

(30)  iekļauj šādu IV.a sadaļu:

“IV.a SADAĻA

DATU ZIŅOŠANAS PAKALPOJUMI

1. NODAĻA

Atļaujas piešķiršana datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējiem

27.a pantsAtļaujas saņemšanas prasība

1. APS, KDLN vai AZS darbībai, kas izpaužas kā pastāvīga nodarbošanās vai darījumdarbība, ir nepieciešama iepriekšēja EVTI atļauja saskaņā ar šo sadaļu.

2. Ieguldījumu brokeru sabiedrība vai tirgus operators, kas ekspluatē tirdzniecības vietu, var sniegt arī APS, KDLN vai AZS pakalpojumus, ja EVTI ir iepriekš pārbaudījusi attiecīgās ieguldījumu brokeru sabiedrības vai tirgus operatora atbilstību šai sadaļai. Šo pakalpojumu sniegšanai jābūt iekļautai to atļaujās.

3. EVTI izveido visu Savienības datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēju reģistru. Reģistrs ir publiski pieejams, un tajā ir informācija par pakalpojumiem, kurus datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējam ir atļauts sniegt, un to regulāri atjaunina.

Ja EVTI ir atsaukusi atļauju saskaņā ar 27.d pantu, informācija par šo atsaukšanu reģistrā ir publiski pieejama 5 gadus.

4. Datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēji sniedz savus pakalpojumus EVTI uzraudzībā. EVTI regulāri izskata datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēju atbilstību šai sadaļai. EVTI pārrauga, vai datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēji vienmēr atbilst šajā sadaļā noteiktajiem nosacījumiem, uz kuru pamata piešķirta sākotnējā atļauja.

27.b pantsAtļaujas piešķiršana datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējiem

1. EVTI piešķir atļauju datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējiem IV.a sadaļas piemērošanas nolūkā, ja:

a)  attiecīgais datu pakalpojumu sniedzējs ir juridiska persona, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā; un

b)  attiecīgais datu pakalpojumu sniedzējs atbilst IV.a sadaļā noteiktajām prasībām.

2. Atļaujā, kas minēta 1. punktā, norāda to datu ziņošanas pakalpojumu, ko datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējam ir atļauts sniegt. Ja atļauju saņēmušais datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs vēlas izvērst darījumdarbību un sniegt vēl citus datu ziņošanas pakalpojumus, tas EVTI iesniedz pieprasījumu par atļaujas darbības jomas paplašināšanu.

3. Atļauju saņēmušais datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs vienmēr nodrošina atbilstību atļaujas nosacījumiem, kas minēti IV.a sadaļā. Atļauju saņēmušais datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs bez liekas kavēšanās paziņo EVTI par visām būtiskajām izmaiņām attiecībā uz atļaujas nosacījumiem.

4. Šā panta 1. punktā minētā atļauja ir spēkā un ir derīga visā Savienības teritorijā, un ļauj datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējam sniegt atļaujā norādītos pakalpojumus visā Savienībā.

27.c pantsAtļaujas pieteikumu apmierināšanas un noraidīšanas procedūras

1. Atļauju pieprasošais datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs iesniedz pieteikumu, kurā norāda visu informāciju, kas EVTI nepieciešama, lai pārliecinātos, ka šis datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs līdz sākotnējās atļaujas piešķiršanas brīdim ir veicis visus pasākumus, kas nepieciešami, lai izpildītu šīs sadaļas noteikumos paredzētos pienākumus, tostarp iesniedz darbības programmu, kurā cita starpā norādīti paredzēto pakalpojumu veidi un organizatoriskā struktūra.

2. EVTI 20 darbdienu laikā no pieteikuma saņemšanas izvērtē, vai atļaujas pieteikums ir pilnīgs.

Ja pieteikums nav pilnīgs, EVTI nosaka termiņu, kurā datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējam ir jāsniedz papildu informācija.

Pēc tam, kad EVTI pieteikumu ir atzinusi par pilnīgu, tā par to paziņo datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējam.

3. EVTI sešu mēnešu laikā no pilnīga pieteikuma saņemšanas izvērtē datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēja atbilstību šai sadaļai un pieņem pilnīgi argumentētu lēmumu par atļaujas piešķiršanu vai nepiešķiršanu, un piecu darbdienu laikā attiecīgi informē pieteikumu iesniegušo datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēju.

4. EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā nosaka:

a)  tai saskaņā ar 6. punktu iesniedzamo informāciju, kas ietver darbības programmu;

b)  informāciju, kas jāiekļauj paziņojumos saskaņā ar 27.b panta panta 3. punktu.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.”;

8. EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu, kurā nosaka standarta veidlapas, veidnes un procedūras šā panta 2. punktā un 27.e panta 3. punktā minētās informācijas paziņošanai vai sniegšanai.

Komisijai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.

27.d pantsAtļaujas atsaukšana

1. EVTI var atsaukt datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēja atļauju, ja tas:

a)  12 mēnešu laikā nav izmantojis atļauju, nepārprotami atsakās no atļaujas vai pēdējos sešus mēnešus nav sniedzis pakalpojumus;

b)  ir saņēmis atļauju, sniedzot nepatiesas ziņas, vai ar citiem nelikumīgiem līdzekļiem;

c)  vairs neatbilst nosacījumiem, saskaņā ar kuriem tas saņēma atļauju;

d)  ir smagi un sistemātiski pārkāpis šīs regulas noteikumus.

2. Lēmumu atsaukt datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēja atļauju EVTI bez liekas kavēšanās paziņo tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs veic uzņēmējdarbību.

27.e pantsPrasības datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēja vadības struktūrai

1. Tiek nodrošināts, ka datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēja vadības struktūrai vienmēr ir pietiekami laba reputācija, pietiekamas zināšanas, prasmes un pieredze un ka tā velta pietiekami daudz laika savu pienākumu izpildei.

Tiek nodrošināts, ka vadības struktūrai kolektīvi ir pienācīgas zināšanas, prasmes un pieredze, lai spētu izprast datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēja darbības. Katrs vadības struktūras loceklis rīkojas pēc godīguma, godprātības un neatkarības principa, lai vajadzības gadījumā efektīvi apstrīdētu augstākās vadības lēmumus un lai vajadzības gadījumā efektīvi uzraudzītu un pārraudzītu vadības lēmumu pieņemšanu.

Ja tirgus operators atbilstoši 27.c pantam iesniedz pieteikumu, lai saņemtu APS, KDLN vai AZS ekspluatācijas atļauju, un APS, KDLN vai AZS vadības struktūras locekļi ir tie paši regulētā tirgus vadības struktūras locekļi, tiek uzskatīts, ka šīs personas atbilst šā punkta pirmajā daļā noteiktajām prasībām.

2. Datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs paziņo EVTI informāciju par visiem vadības struktūras locekļiem un visām izmaiņām struktūras locekļu sastāvā, kā arī informāciju, kas nepieciešama, lai novērtētu, vai vienība atbilst 1. punktam.

3. Datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēja vadības struktūra nosaka un uzrauga tādu pārvaldības pasākumu īstenošanu, ar kuriem tiek nodrošināta efektīva un piesardzīga organizācijas pārvaldība, tostarp organizācijā veicamo pienākumu nodalīšana un interešu konfliktu novēršana, veicinot tirgus integritāti un klientu intereses.

4. EVTI nepiešķir atļauju, ja tā uzskata, ka personai vai personām, kuras faktiski pārvaldīs datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēja darījumdarbību, nav pietiekami laba reputācija, vai pastāv objektīvs un pierādāms pamats uzskatīt, ka ierosinātās izmaiņas pakalpojumu sniedzēja vadībā apdraud tā pienācīgu un piesardzīgu pārvaldību, tā klientu interešu pienācīgu ievērošanu un tirgus integritāti.

5. EVTI līdz [PB ieraksta datumu, kas ir 24 mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā] izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā nosaka, kā izvērtē vadības struktūras locekļu piemērotību atbilstoši 1. punktam, ņemot vērā to dažādās lomas un funkcijas un nepieciešamību novērst interešu konfliktus starp vadības struktūras locekļiem un APS, KDLN vai AZS lietotājiem.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šajā punktā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

2. nodaļa

NOSACĪJUMI ATTIECĪBĀ UZ APS, KDLN UN AZS

27.f pantsAPS piemērojamās organizatoriskās prasības

1. APS ir ieviesta atbilstoša politika un pasākumi 20. un 21. pantā minētās informācijas publiskošanai tik tuvu reāllaikam, cik tas tehniski iespējams, un atbilstoši pamatotiem komercnosacījumiem. Informāciju dara pieejamu bez maksas 15 minūtes pēc tam, kad APS to ir publiskojusi. APS šo informāciju efektīvi un konsekventi izplata tādā veidā, kas nodrošina ātru piekļuvi informācijai nediskriminējošā veidā un tādā formātā, kas ir parocīgs šīs informācijas konsolidēšanai ar līdzīgiem datiem no citiem avotiem.

2. Informācija, kuru APS publisko saskaņā ar 1. punktu, ietver vismaz šādus elementus:

a)  finanšu instrumenta identifikators;

b)  cena, par kādu darījums noslēgts;

c)  darījuma apjoma;

d)  darījuma veikšanas laiks;

e)  darījuma paziņošanas laiks;

f)  darījuma cenas pieraksta veids;

g)  tās tirdzniecības vietas kods, kur darījums izpildīts, vai, ja darījums izpildīts ar sistemātiska internalizētāja starpniecību, kods “SI”, vai pārējos gadījumos – kods “OTC”;

h)  attiecīgā gadījumā norāde, ka darījumam piemēroti īpaši nosacījumi.

3. APS pastāvīgi piemēro efektīvus administratīvos pasākumus, kas paredzēti, lai novērstu interešu konfliktus ar tās klientiem. Konkrētāk, APS, kas ir arī tirgus operators vai ieguldījumu brokeru sabiedrība, ar visu ievākto informāciju apejas nediskriminējošā veidā un pastāvīgi piemēro atbilstīgus pasākumus dažādu darījumdarbības funkciju nošķiršanai.

4. APS ir ieviesti pienācīgi drošības mehānismi, kas garantē informācijas nosūtīšanas līdzekļu drošību, līdz minimumam samazina datu sabojāšanas un neatļautas piekļuves risku un novērš informācijas noplūdi pirms tās publiskošanas. APS rīcībā ir atbilstīgi resursi un rezerves sistēmas, lai tā varētu sniegt savus pakalpojumus nepārtraukti.

5. APS ir ieviestas sistēmas, kas spēj efektīvi pārbaudīt darījumu ziņojumu pilnīgumu, identificēt trūkstošo informāciju un acīmredzamas kļūdas un pieprasīt kļūdaino ziņojumu atkārtotu nosūtīšanu.

6. EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā nosaka kopējus formātus, datu standartus un tehniskos pasākumus, kas atvieglo informācijas konsolidēšanu atbilstoši 1. punktam.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.”;

7. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 50. pantu pieņemt deleģētos aktus, kuros nosaka, ko saprot ar pamatotiem komercnosacījumiem informācijas publiskošanai atbilstoši šā panta 1. punktam.

8. EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā nosaka:

a)  veidus, kā APS var izpildīt 1. punktā minēto informācijas sniegšanas pienākumu;

b)  saskaņā ar 1. punktu publiskojamās informācijas saturu, kas ietver vismaz 2. punktā minēto informāciju tādā veidā, lai varētu publiskot šajā pantā prasīto informāciju;

c)  konkrētās organizatoriskās prasības, kas noteiktas 3., 4. un 5. punktā.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.”;

27.g pantsKDLN piemērojamās organizatoriskās prasības

1. KDLN ir ieviesta atbilstoša politika un pasākumi, lai apkopotu saskaņā ar 6. un 20. pantu publiskoto informāciju, konsolidētu to nepārtrauktā elektroniskā datu plūsmā un darītu to publiski pieejamu tik tuvu reāllaikam, cik tas tehniski iespējams, atbilstoši pamatotiem komercnosacījumiem.

Minētā informācija iever vismaz šādus elementus:

a)  finanšu instrumenta identifikators;

b)  cena, par kādu darījums noslēgts;

c)  darījuma apjoma;

d)  darījuma veikšanas laiks;

e)  darījuma paziņošanas laiks;

f)  darījuma cenas pieraksta veids;

g)  tās tirdzniecības vietas kods, kur darījums izpildīts, vai, ja darījums izpildīts ar sistemātiska internalizētāja starpniecību, kods “SI”, vai pārējos gadījumos – kods “OTC”;

h)  attiecīgā gadījumā fakts, ka ieguldījuma lēmuma pieņemšana un darījuma izpilde balstījās uz ieguldījumu brokeru sabiedrībā izmantotu datoralgoritmu;

i)  attiecīgā gadījumā norāde, ka darījumam piemēroti īpaši nosacījumi.

j)  ja saskaņā ar 4. panta 1. punkta a) vai b) apakšpunktu bija piešķirts atbrīvojums no pienākuma publiskot 3. panta 1. punktā minēto informāciju, atzīme par to, kurš no minētajiem atbrīvojumiem darījumam piemērots.

Informāciju dara pieejamu bez maksas 15 minūtes pēc tam, kad KDLN to ir publiskojis. KDLN spēj šo informāciju efektīvi un konsekventi izplatīt tādā veidā, kas nodrošina ātru piekļuvi informācijai nediskriminējošā veidā un tādos formātos, kas tirgus dalībniekiem ir viegli pieejami un izmantojami.

2. KDLN ir ieviesta atbilstoša politika un pasākumi, lai apkopotu saskaņā ar 10. un 21. pantu publiskoto informāciju, konsolidētu to nepārtrauktā elektroniskā datu plūsmā un darītu to publiski pieejamu tik tuvu reāllaikam, cik tas tehniski iespējams, atbilstoši pamatotiem komercnosacījumiem; šī informācija iever vismaz šādus elementus;

a)  finanšu instrumenta identifikators vai identificējošas īpašības;

b)  cena, par kādu darījums noslēgts;

c)  darījuma apjoma;

d)  darījuma veikšanas laiks;

e)  darījuma paziņošanas laiks;

f)  darījuma cenas pieraksta veids;

g)  tās tirdzniecības vietas kods, kur darījums izpildīts, vai, ja darījums izpildīts ar sistemātiska internalizētāja starpniecību, kods “SI”, vai pārējos gadījumos – kods “OTC”;

h)  attiecīgā gadījumā norāde, ka darījumam piemēroti īpaši nosacījumi.

Informāciju dara pieejamu bez maksas 15 minūtes pēc tam, kad KDLN to ir publiskojis. KDLN spēj šo informāciju efektīvi un konsekventi izplatīt tādā veidā, kas nodrošina ātru piekļuvi informācijai nediskriminējošā veidā un vispārpieņemtos formātos, kas ir savstarpēji savietojami un tirgus dalībniekiem viegli pieejami un izmantojami.

3. KDLN nodrošina, ka sniegtie dati ir konsolidēti no visiem regulētajiem tirgiem, DTS, OTS un APS un attiecas uz tiem finanšu instrumentiem, kas norādīti 8. punkta c) apakšpunktā minētajos regulatīvajos tehniskajos standartos.

4. KDLN pastāvīgi piemēro efektīvus administratīvos pasākumus, kas paredzēti, lai novērstu interešu konfliktus. Konkrētāk, tirgus operators vai APS, kas ekspluatē arī konsolidētu datu lenti, ar visu ievākto informāciju apejas nediskriminējošā veidā un pastāvīgi piemēro atbilstīgus pasākumus dažādu darījumdarbības funkciju nošķiršanai.

5. KDLN ir ieviesti pienācīgi drošības mehānismi, kas garantē informācijas nosūtīšanas līdzekļu drošību un līdz minimumam samazina datu sabojāšanas un neatļautas piekļuves risku. KDLN rīcībā ir atbilstīgi resursi un rezerves sistēmas, lai tas varētu sniegt savus pakalpojumus nepārtraukti.

EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā nosaka saskaņā ar 6., 10., 20. un 21. pantu publiskojamās informācijas datu standartus un formātus, kas ietver finanšu instrumenta identifikatoru, cenu, apjomu, laiku, cenas pieraksta veidu, tirdzniecības vietas identifikatoru un norādes par īpašiem nosacījumiem, kuri piemēroti darījumam, kā arī tehniskos pasākumus, kuri veicina informācijas efektīvu un konsekventu izplatīšanu veidā, kas nodrošina, ka tā atbilstoši 1. un 2. punktam ir tirgus dalībniekiem viegli pieejama un izmantojama, ietverot citus pakalpojumus, ko KDLN varētu sniegt un kuri palielinātu tirgus efektivitāti.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.”;

6. Komisija saskaņā ar 89. pantu pieņem deleģētos aktus, kuros precizē, ko attiecībā uz piekļuves nodrošināšanu datu plūsmām saprot ar pamatotiem komercnosacījumiem atbilstoši šā panta 1. un 2. punktam.

7. EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā nosaka:

a)  veidus, kā KDLN var izpildīt 1. un 2. punktā minētos informācijas sniegšanas pienākumus;

b)  saskaņā ar 1. un 2. punktu publiskojamās informācijas saturu;

c)  finanšu instrumentus, kuru dati jāsniedz datu plūsmā, un attiecībā uz instrumentiem, kas nav kapitāla vērtspapīru instrumenti, – iekļaujamās tirdzniecības vietas un APS;

d)  citus līdzekļus, ar kuriem nodrošina, ka dažādu KDLN publiskotie dati ir saskaņoti un tos ir iespējams pilnībā kartēt un tiem veidot mijnorādes ar līdzīgiem datiem no citiem avotiem, un apkopot Savienības līmenī;

e)  konkrētās organizatoriskās prasības, kas noteiktas 4. un 5. punktā.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.”;

27.h pantsAZS piemērojamās organizatoriskās prasības

1. Nodrošina, ka AZS ir ieviesta atbilstoša politika un pasākumi 26. pantā minētās informācijas paziņošanai pēc iespējas drīz, bet ne vēlāk kā līdz tās darbdienas beigām, kas seko dienai, kad notika darījums.

2. AZS pastāvīgi piemēro efektīvus administratīvos pasākumus, kas paredzēti, lai novērstu interešu konfliktus ar tās klientiem. Konkrētāk, AZS, kas ir arī tirgus operators vai ieguldījumu brokeru sabiedrība, ar visu ievākto informāciju apejas nediskriminējošā veidā un pastāvīgi piemēro atbilstīgus pasākumus dažādu darījumdarbības funkciju nošķiršanai.

3. Nodrošina, ka AZS ir ieviesti pienācīgi drošības mehānismi, kas garantē informācijas nosūtīšanas līdzekļu drošību un autentifikāciju, līdz minimumam samazina datu sabojāšanas un neatļautas piekļuves risku un novērš informācijas noplūdi, vienmēr saglabājot datu konfidencialitāti. AZS rīcībā ir atbilstīgi resursi un rezerves sistēmas, lai tā varētu sniegt savus pakalpojumus nepārtraukti.

4. Nodrošina, ka AZS ir ieviestas sistēmas, kas spēj efektīvi pārbaudīt darījumu ziņojumu pilnīgumu, identificēt trūkstošo informāciju un acīmredzamas kļūdas, ko izraisījusi konkrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība, un, ja konstatēta šāda kļūda vai trūkstoša informācija, paziņot ieguldījumu brokeru sabiedrībai informāciju par attiecīgo kļūdu vai trūkstošo informāciju un pieprasīt kļūdaino ziņojumu atkārtotu nosūtīšanu.

Nodrošina, ka AZS ir ieviestas sistēmas, kas AZS dod iespēju atklāt kļūdas vai trūkstošo informāciju, ko izraisījusi pati AZS, un dod iespēju AZS labot un nosūtīt vai attiecīgā gadījumā atkārtoti nosūtīt kompetentajai iestādei pareizus un pilnīgus darījumu ziņojumus.

5. EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā nosaka:

a)  veidus, kā AZS var izpildīt 1. punktā minēto informācijas sniegšanas pienākumu; un

b)  konkrētās organizatoriskās prasības, kas noteiktas 2., 3. un 4. punktā.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.”;

(31)  iekļauj šādu VI.a sadaļu:

“VI.a SADAĻA

EVTI pilnvaras un kompetences

1. NODAĻA

KOMPETENCES UN PROCEDŪRAS

38.a pantsEVTI pilnvaru īstenošana

Pilnvaras, kas EVTI, kādai tās amatpersonai vai citai EVTI pilnvarotai personai piešķirtas ar 38.b līdz 38.e pantu, neizmanto, lai pieprasītu tādas informācijas vai dokumentu izpaušanu, uz ko attiecas juridiskās konfidencialitātes prasība.

38.b pantsInformācijas pieprasījums

1. EVTI var ar vienkāršu pieprasījumu vai ar lēmumu turpmāk minētajām personām pieprasīt sniegt visu informāciju, kas ir vajadzīga, lai EVTI varētu izpildīt šajā regulā noteiktos pienākumus:

a) APS, KDLN un AZS un ieguldījumu brokeru sabiedrība vai tirgus operators, kas ekspluatē tirdzniecības vietu, lai ekspluatētu APS, KDLN vai AZS datu ziņošanas pakalpojumus, un personas, kas tos kontrolē vai ir to kontrolē;

b) šā punkta a) apakšpunktā minēto personu pārvaldnieki;

c) šā punkta a) apakšpunktā minēto personu revidenti un konsultanti.

2. Ikvienā vienkāršā informācijas pieprasījumā, kas minēts 1. punktā:

a) atsaucas uz šo pantu kā minētā pieprasījuma juridisko pamatu;

b) norāda pieprasījuma mērķi;

c) norāda, kāda informācija tiek prasīta;

d) iekļauj termiņu, līdz kuram informācija ir jāsniedz;

e) iekļauj paziņojumu, ka personai, kurai informācija tiek pieprasīta, nav pienākuma sniegt minēto informāciju, bet, ja tā brīvprātīgi atbild uz šo pieprasījumu, sniegtā informācija nedrīkst būt nepatiesa vai maldinoša;

f) norāda, cik liels naudas sods piemērojams saskaņā ar 38.e pantu, ja sniegtā informācija ir nepatiesa vai maldinoša.

3. Ja informācijas pieprasījums saskaņā ar 1. punktu pamatojas uz lēmumu, EVTI:

a) atsaucas uz šo pantu kā minētā pieprasījuma juridisko pamatu;

b) norāda pieprasījuma mērķi;

c) norāda, kāda informācija tiek prasīta;

d) nosaka termiņu, līdz kuram informācija ir jāsniedz;

e) norāda periodiskos soda maksājumus, kas 38.g pantā paredzēti gadījumā, ja pieprasītā informācija netiek iesniegta pilnā apmērā;

f) norāda naudas sodu, kas 38.f pantā paredzēts gadījumā, ja atbildes uz uzdotajiem jautājumiem ir nepatiesas vai maldinošas;

g) norāda uz tiesībām lēmumu pārsūdzēt EVTI Apelācijas padomē un iespēju lēmumu nodot pārskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā (“Tiesa”) saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 60. un 61. pantu.

4. Personas, kas minētas 1. punktā, vai to pārstāvji un – juridisko personu vai asociāciju, kam nav juridiskas personas statusa, gadījumā – personas, kam ar likumu vai statūtiem piešķirtas pilnvaras tās pārstāvēt, sniedz pieprasīto informāciju. Informāciju savu klientu vārdā var sniegt juristi, kas ir attiecīgi pilnvaroti. Klienti ir pilnībā atbildīgi, ja sniegtā informācija ir nepilnīga, nepatiesa vai maldinoša.

5. EVTI nekavējoties nosūta vienkāršā pieprasījuma vai lēmuma kopiju tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā pastāvīgi uzturas vai veic uzņēmējdarbību 1. punktā minētās personas, uz kurām attiecas pieprasījums sniegt informāciju.

38.c pantsVispārēja izmeklēšana

1. Lai veiktu šajā regulā noteiktos pienākumus, EVTI var veikt vajadzīgo izmeklēšanu attiecībā uz 38.b panta 1. punktā minētajām personām. Šajā nolūkā amatpersonas un citas EVTI pilnvarotas personas ir tiesīgas:

a) pārbaudīt visus reģistrus, datus, procedūras un pārējos materiālus, kas saistīti ar tās uzdevumu izpildi, neatkarīgi no tā, kādā veidā šī informācija tiek glabāta;

b) iegūt šādu reģistru, datu, procedūru un citu materiālu apliecinātas kopijas vai izrakstus;

c) uzaicināt jebkuru personu, kas minēta 38.b panta 1. punktā, vai tās pārstāvjus vai darbiniekus un prasīt tai/tiem sniegt mutiskus vai rakstiskus paskaidrojumus par faktiem vai dokumentiem, kas attiecas uz inspekcijas priekšmetu un mērķi, un fiksēt atbildes;

d) iztaujāt jebkuru citu fizisku vai juridisku personu, kas piekrīt iztaujāšanai, lai iegūtu informāciju, kas saistīta ar izmeklēšanas priekšmetu;

e) pieprasīt telefonsakaru un datplūsmu reģistrus.

2. Amatpersonas un citas personas, ko EVTI pilnvarojusi veikt 1. punktā minēto izmeklēšanu, īsteno savas pilnvaras, uzrādot rakstisku atļauju, kurā norādīts izmeklēšanas priekšmets un mērķis. Minētajā pilnvarā norāda arī periodiskos soda maksājumus, kas 38.i pantā paredzēti gadījumā, ja pieprasītie reģistri, dati, procedūras vai citi materiāli vai atbildes uz 38.b panta 1. punktā minētajām personām uzdotajiem jautājumiem nav sniegti vai ir nepilnīgi, un norāda naudas sodus, kas 21. pantā paredzēti gadījumā, ja atbildes uz 38.b panta 1. punktā minētajām personām uzdotajiem jautājumiem ir nepatiesas vai maldinošas.

3. Personām, kas minētas 38.b panta 1. punktā, ir jāsadarbojas izmeklēšanā, kas sākta, pamatojoties uz EVTI lēmumu. Lēmumā norāda izmeklēšanas priekšmetu un mērķi, 38.i pantā paredzētos periodiskos soda maksājumus, Regulā (ES) Nr. 1095/2010 paredzētos tiesību aizsardzības līdzekļus un tiesības prasīt lēmuma pārskatīšanu Tiesā.

4. Pirms 1. punktā minētās izmeklēšanas EVTI laikus informē tās dalībvalsts kompetento iestādi, kurā ir veicama izmeklēšana, par izmeklēšanu un par pilnvaroto personu identitāti. Attiecīgās kompetentās iestādes amatpersonas pēc EVTI pieprasījuma sniedz palīdzību šīm pilnvarotajām personām viņu pienākumu izpildē. Attiecīgās kompetentās iestādes amatpersonas pēc pieprasījuma var arī apmeklēt uz vietas veiktās pārbaudes.

5. Ja saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem 1. punkta e) apakšpunktā minētajam pieprasījumam saņemt telefonsakaru vai datplūsmu reģistrus ir nepieciešama tiesu iestādes atļauja, iesniedz pieteikumu šādas atļaujas saņemšanai. Šādu atļauju var pieprasīt arī kā piesardzības pasākumu.

6. Ja valsts tiesu iestāde saņem pieteikumu, lai saņemtu atļauju telefonsakaru vai datplūsmu reģistru pieprasījumam, kas minēts 1. punkta e) apakšpunktā, šī iestāde pārbauda, vai ir izpildīti šādi nosacījumi:

a) EVTI pieņemtais lēmums, kas minēts 3. punktā, ir autentisks;

b) visi veicamie pasākumi ir samērīgi un nav patvaļīgi vai pārmērīgi.

Piemērojot b) apakšpunktu, valsts tiesu iestāde var lūgt EVTI sniegt sīkus paskaidrojumus, jo īpaši par iemesliem, kas EVTI radījuši pamatu aizdomām, ka ir pārkāpta šī regula, un par iespējamā pārkāpuma smagumu, kā arī par tās personas iesaistes būtību, uz kuru attiecas piespiedu pasākumi. Tomēr valsts tiesu iestāde nepārskata izmeklēšanas nepieciešamību un nepieprasa tai sniegt EVTI lietas materiālos iekļauto informāciju. EVTI lēmuma likumīgumu var pārbaudīt vienīgi Tiesa, ievērojot Regulā (ES) Nr. 1095/2010 paredzēto procedūru.

38.d pantsPārbaudes uz vietas

1. Lai veiktu šajā regulā noteiktos pienākumus, EVTI var jebkurās 38.b panta 1. punktā minēto personu darījumdarbības telpās veikt visas vajadzīgās pārbaudes uz vietas.

2. EVTI amatpersonas un citas personas, ko EVTI pilnvarojusi veikt pārbaudi uz vietas, drīkst iekļūt to personu darījumdarbības telpās, uz kurām attiecas EVTI pieņemtais lēmums par izmeklēšanu, un tām ir visas 38.b panta 1. punktā paredzētās pilnvaras. Turklāt tām ir arī tiesības uz vajadzīgo laiku, un ciktāl tas ir nepieciešams pārbaudes veikšanai, aizzīmogot jebkuras uzņēmuma telpas un uzskaites žurnālus vai reģistrus.

3. Pirms pārbaudes veikšanas EVTI laikus par to paziņo tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā tā jāveic. Ja tas vajadzīgs pārbaudes pienācīgai un efektīvai veikšanai, EVTI pēc attiecīgās kompetentās iestādes informēšanas var veikt pārbaudi uz vietas, par to iepriekš nepaziņojot. Pārbaudes saskaņā ar šo pantu veic, ja attiecīgā iestāde ir apstiprinājusi, ka tā neiebilst pret šīm pārbaudēm.

4. EVTI amatpersonas un citas personas, ko EVTI pilnvarojusi veikt pārbaudi uz vietas, īsteno savas pilnvaras, uzrādot rakstisku pilnvaru, kurā norādīts pārbaudes priekšmets un mērķis un periodiskie soda maksājumi, kas 38.g pantā paredzēti gadījumā, ja attiecīgās personas nesadarbojas pārbaudē.

5. Personām, kas minētas 38.b panta 1. punktā, ir pienākums sadarboties pārbaudēs uz vietas, kuras noteiktas ar EVTI lēmumu. Lēmumā norāda pārbaudes priekšmetu, mērķi, dienu, kurā tā sāksies, 38.i pantā paredzētos periodiskos soda maksājumus, Regulā (ES) Nr. 1095/2010 paredzētos tiesību aizsardzības līdzekļus, kā arī tiesības prasīt lēmuma pārskatīšanu Tiesā.

6. Tās dalībvalsts kompetentās iestādes amatpersonas, kurā pārbaude jāveic, kā arī šīs kompetentās iestādes pilnvarotas vai ieceltas personas pēc EVTI pieprasījuma sniedz aktīvu palīdzību EVTI amatpersonām un citām EVTI pilnvarotām personām. Attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes amatpersonas var arī būt klāt uz vietas veiktās pārbaudēs.

7. EVTI var arī pieprasīt kompetentajām iestādēm tās vārdā veikt konkrētus šajā pantā un 38.b panta 1. punktā paredzētos izmeklēšanas uzdevumus un pārbaudes uz vietas.

8. Ja EVTI amatpersonas un citas EVTI pilnvarotas pavadošās personas konstatē, ka persona pretojas pārbaudei, kuras veikšana uzdota saskaņā ar šo pantu, attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde sniedz tām nepieciešamo palīdzību, vajadzības gadījumā lūdzot policijas vai līdzvērtīgas tiesībaizsardzības iestādes palīdzību, lai šīs personas varētu veikt paredzēto pārbaudi uz vietas.

9. Ja saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem 1. punktā minētajai pārbaudei uz vietas vai 7. punktā minētajai palīdzībai ir nepieciešama tiesu iestādes atļauja, iesniedz pieteikumu šādas atļaujas saņemšanai. Šādu atļauju var pieprasīt arī kā piesardzības pasākumu.

10. Ja valsts tiesu iestāde saņem pieteikumu, lai saņemtu atļauju veikt 1. punktā paredzēto pārbaudi uz vietas vai sniegt 7. punktā paredzēto palīdzību, šī iestāde pārbauda, vai ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)  EVTI pieņemtais lēmums, kas minēts 4. punktā, ir autentisks;

b)  visi veicamie pasākumi ir samērīgi un nav patvaļīgi vai pārmērīgi.

Piemērojot b) apakšpunktu, valsts tiesu iestāde var lūgt EVTI sniegt sīkus paskaidrojumus, jo īpaši par iemesliem, kas EVTI radījuši pamatu aizdomām, ka ir pārkāpta šī regula, un par iespējamā pārkāpuma smagumu, kā arī par tās personas iesaistes būtību, uz kuru attiecas piespiedu pasākumi. Tomēr valsts tiesu iestāde nepārskata izmeklēšanas nepieciešamību un nepieprasa tai sniegt EVTI lietas materiālos iekļauto informāciju. EVTI lēmuma likumīgumu var pārbaudīt vienīgi Tiesa, ievērojot Regulā (ES) Nr. 1095/2010 paredzēto procedūru.

38.e pantsInformācijas apmaiņa

EVTI un kompetentās iestādes cita citai bez liekas kavēšanās sniedz informāciju, kas nepieciešama šajā regulā paredzēto pienākumu izpildei.

38.f pantsDienesta noslēpums

Direktīvas 2014/65/ES 76. pantā minētais pienākums ievērot dienesta noslēpumu ir piemērojams EVTI un visām personām, kas strādā vai ir strādājušas EVTI vai pie jebkuras citas personas, kurai EVTI ir deleģējusi uzdevumus, ieskaitot revidentus un ekspertus, ar ko EVTI ir noslēgusi līgumus.

38.g pantsEVTI veiktie uzraudzības pasākumi

1. Ja EVTI konstatē, ka 38.a panta 1. punktā minētā persona ir izdarījusi kādu no IV.a iedaļā uzskaitītajiem pārkāpumiem, tā veic vienu vai vairākus šādus pasākumus:

a) pieņem lēmumu, prasot personai izbeigt pārkāpumu;

b) pieņem lēmumu par naudas sodu piemērošanu saskaņā ar 38.h un 38.i pantu;

c) sniedz publiskus paziņojumus.

2. Veicot 1. punktā minētos pasākumus, EVTI ņem vērā pārkāpuma veidu un smagumu, ievērojot šādus kritērijus:

a) pārkāpuma ilgumu un biežumu;

b) vai pārkāpums ir veicinājis vai izraisījis finanšu noziegumu vai kā citādi ir ar to saistīts;

c) vai pārkāpums ir izdarīts tīši vai nolaidības dēļ.

d) par pārkāpumu atbildīgās personas atbildības pakāpi;

e) par pārkāpumu atbildīgās personas finansiālo stāvokli, uz ko norāda atbildīgās juridiskās personas kopējais apgrozījums vai atbildīgās fiziskās personas gada ienākumi un neto aktīvi;

f) pārkāpuma ietekmi uz ieguldītāju interesēm;

g) par pārkāpumu atbildīgās personas gūtās peļņas vai novērsto zaudējumu apmēru vai pārkāpuma rezultātā radīto zaudējumu trešām personām, ciktāl to var noteikt;

h) par pārkāpumu atbildīgās personas sadarbības līmeni ar EVTI, neskarot nepieciešamību nodrošināt minētās personas gūtās peļņas vai novērsto zaudējumu atmaksāšanu;

i) par pārkāpumu atbildīgās personas iepriekšējos pārkāpumus;

j) par pārkāpumu atbildīgās personas veiktos pasākumus, lai novērstu pārkāpuma atkārtošanos.

3. EVTI bez nevajadzīgas kavēšanās par ikvienu pasākumu, kas veikts saskaņā ar 1. punktu, informē par pārkāpumu atbildīgo personu un dara to zināmu dalībvalstu kompetentajām iestādēm un Komisijai. Tā publisko visus šos lēmumus savā tīmekļa vietnē desmit darbdienās no pasākuma pieņemšanas dienas.

Publiska paziņošana, kas minēta pirmajā daļā, ietver vismaz:

a)   paziņojumu, kas apliecina par pārkāpumu atbildīgās personas tiesības pārsūdzēt lēmumu;

b)   attiecīgā gadījumā paziņojumu, kas apstiprina, ka ir iesniegta pārsūdzība, un kurā norāda, ka šādai pārsūdzībai nav apturošas iedarbības;

c)   paziņojumu, kurā norāda, ka EVTI Apelācijas padome var apturēt apstrīdētā lēmuma piemērošanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 60. panta 3. punktu.

2. NODAĻA

ADMINISTRATĪVIE SODI UN CITI PASĀKUMI

38.h pantsNaudas sodi

1. Ja EVTI saskaņā ar 38.k panta 5. punktu konstatē, ka persona ir tīši vai nolaidības dēļ izdarījusi kādu no IV.a sadaļā uzskaitītajiem pārkāpumiem, tā pieņem lēmumu, ar ko piemēro naudas sodu saskaņā ar šā panta 2. punktu.

Pārkāpums tiek uzskatīts par tīšu pārkāpumu, ja EVTI ir konstatējusi objektīvus apstākļus, kuri pierāda, ka persona, izdarot pārkāpumu, ir rīkojusies apzināti.

2. Šā panta 1. punktā minētā naudas soda maksimālā summa ir 200 000 EUR vai – dalībvalstīs, kuru valūta nav euro, – atbilstošā vērtība attiecīgās valsts valūtā. .

3. Nosakot 1. punktā minētā naudas soda apmēru, EVTI ņem vērā 38.g panta 2. punktā noteiktos kritērijus.

38.i pantsPeriodiskie soda maksājumi

1. EVTI ar lēmumu piemēro periodiskus soda maksājumus, lai panāktu, ka:

a) persona izbeidz pārkāpumu saskaņā ar lēmumu, kas pieņemts atbilstoši 38.b panta 1. punkta a) apakšpunktam;

b) šīs regulas 38.b panta 1. punktā minētā persona:

– sniedz pilnīgu informāciju, kas ar lēmumu pieprasīta atbilstoši 38.b pantam;

– sadarbojas izmeklēšanā un jo īpaši uzrāda visus pieprasītos reģistrus, datus, procedūras vai jebkādus citus materiālus un papildina un izlabo citu informāciju, kura sniegta izmeklēšanai, kas sākta ar lēmumu, kurš pieņemts atbilstoši 38.c pantam;

– sadarbojas pārbaudē uz vietas, kuras veikšana uzdota ar lēmumu, kas pieņemts atbilstoši 38.d pantam.

2. Periodiskais soda maksājums ir iedarbīgs un samērīgs. Periodisko soda maksājumu piemēro par katru kavējuma dienu.

3. Neatkarīgi no 2. punkta periodisko soda maksājumu summa ir 3 % no dienas vidējā apgrozījuma iepriekšējā saimnieciskajā gadā vai – fizisku personu gadījumā – 2 % no dienas vidējiem ienākumiem iepriekšējā kalendārajā gadā. To aprēķina no dienas, kas noteikta lēmumā, ar kuru piemēro periodisku soda maksājumu.

4. Periodisku soda maksājumu piemēro ne ilgāk kā uz sešiem mēnešiem pēc EVTI lēmuma paziņošanas. Beidzoties termiņam, EVTI pārskata šo pasākumu.

38.j pantsInformācijas publiskošana par naudas sodiem un periodiskiem soda maksājumiem, to veids, piemērošanas kārtība un izmantošana

1. EVTI publisko informāciju par visiem naudas sodiem un periodiskajiem soda maksājumiem, kas piemēroti saskaņā ar 38.h un 38.i pantu, izņemot gadījumus, kad šīs informācijas publiskošana nopietni apdraudētu finanšu tirgus vai radītu nesamērīgu kaitējumu iesaistītajām personām. Šajā publiskotajā informācijā neiekļauj personas datus Regulas (EK) Nr. 45/2001 nozīmē.

2. Naudas sodiem un periodiskajiem soda maksājumiem, kas piemēroti saskaņā ar 38.h un 38.i pantu, ir administratīvs raksturs.

3. Ja EVTI nolemj nepiemērot naudas sodu vai soda maksājumu, tā attiecīgi informē Eiropas Parlamentu, Padomi, Komisiju un attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes, kā arī pamato savu lēmumu.

4. Naudas sodi un periodiskie soda maksājumi, kas piemēroti saskaņā ar 38.h un 38.i pantu, ir izpildāmi.

5. Izpildi reglamentē tajā valstī spēkā esošās civilprocesuālās normas, kuras teritorijā notiek izpilde.

6. Naudas sodu un periodisku soda maksājumu summas ieskaita Eiropas Savienības vispārējā budžetā.

38.k pantsProcedūras noteikumi par uzraudzības pasākumu veikšanu un naudas sodu piemērošanu

1. Ja, veicot šajā regulā noteiktos pienākumus, EVTI konstatē nopietnas pazīmes tam, ka, iespējams, pastāv fakti, kas varētu liecināt par vienu vai vairākiem no IV.a sadaļā uzskaitītajiem pārkāpumiem, EVTI šīs lietas izmeklēšanai no savu darbinieku vidus ieceļ neatkarīgu izmeklēšanas darbinieku. Ieceltais darbinieks ir tāds, kurš nav iesaistīts un nav bijis tieši vai netieši iesaistīts attiecīgā datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēja uzraudzībā vai atļaujas izsniegšanas procesā un savas funkcijas pilda neatkarīgi no EVTI.

2. Izmeklēšanas darbinieks, kas minēts 1. punktā, izmeklē iespējamos pārkāpumus, ņemot vērā visas piezīmes, ko iesniegušas personas, uz kurām attiecas konkrētā izmeklēšana, un visus lietas materiālus kopā ar saviem konstatējumiem iesniedz EVTI.

3. Lai varētu izpildīt noteiktos uzdevumus, izmeklēšanas darbinieks var izmantot pilnvaras pieprasīt informāciju saskaņā ar 38.b pantu un veikt izmeklēšanu un pārbaudes uz vietas saskaņā ar 38.c un 38.d pantu.

4. Uzdevumu veikšanas laikā izmeklēšanas darbiniekam ir piekļuve visiem dokumentiem un informācijai, ko, veicot uzraudzību, ir apkopojusi EVTI.

5. Pēc izmeklēšanas pabeigšanas, bet pirms izmeklēšanas darbinieks lietas materiālus kopā ar konstatējumiem iesniedz EVTI, viņš tām personām, uz kurām attiecās izmeklēšana, dod iespēju paust viedokli par jautājumiem, par kuriem notika izmeklēšana. Izmeklēšanas darbinieks savus konstatējumus pamato tikai ar tādiem faktiem, par kuriem attiecīgajām personām ir bijusi iespēja sniegt piezīmes.

6. Izmeklēšanās, ko veic saskaņā ar šo pantu, pilnībā ievēro attiecīgo personu tiesības uz aizstāvību.

7. Lietas materiālus kopā ar konstatējumiem iesniedzot EVTI, izmeklēšanas darbinieks par to paziņo personām, uz kurām attiecās izmeklēšana. Personas, uz kurām attiecas izmeklēšana, ir tiesīgas piekļūt lietas materiāliem, ievērojot citu personu likumīgās intereses attiecībā uz viņu komercnoslēpumu aizsardzību. Tiesības piekļūt lietas materiāliem neattiecas uz konfidenciālu informāciju, kas skar trešās personas.

8. Balstoties uz lietas materiāliem, kas ietver izmeklēšanas darbinieka konstatējumus, un, ja personas, uz kurām attiecās izmeklēšana, to pieprasa, pēc to viedokļa paušanas saskaņā ar 38.l pantu EVTI lemj, vai personas, uz kurām attiecās izmeklēšana, ir izdarījušas vienu vai vairākus IV.a sadaļā uzskaitītos pārkāpumus, un tādā gadījumā veic uzraudzības pasākumus saskaņā ar 38.m pantu.

9. Izmeklēšanas darbinieks nepiedalās EVTI apspriedēs un arī nekādā citādā veidā neiejaucas EVTI lēmumu pieņemšanas procesā.

10. Komisija saskaņā ar 50. pantu līdz [PB ieraksta datumu, kas ir 24 mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā] pieņem deleģētos aktus, kuros konkretizē procedūras noteikumus par naudas sodu vai periodisko soda maksājumu piemērošanas pilnvaru īstenošanu, tostarp noteikumus par tiesībām uz aizstāvību, par termiņiem, par naudas sodu vai periodisko soda maksājumu iekasēšanu un par noilguma termiņiem naudas sodu un periodisko soda maksājumu piemērošanai un izpildei.

11. Ja, veicot šajā regulā noteiktos pienākumus, EVTI konstatē, ka ir nopietnas pazīmes, ka, iespējams, pastāv fakti, kas varētu liecināt par noziedzīgiem nodarījumiem, EVTI lietu nodod attiecīgajām valsts iestādēm kriminālvajāšanai. Turklāt EVTI atturas no naudas sodu vai periodisko soda maksājumu piemērošanas gadījumos, kad kriminālprocesā saskaņā ar valsts tiesību aktiem res judicata spēku jau ir ieguvusi attaisnošana vai notiesāšana, kas izriet no identiska fakta vai faktiem, kuru būtība ir tā pati.

38.l pantsAttiecīgo personu tiesības paust viedokli

1. Pirms pieņemt lēmumus saskaņā ar 38.g, 38.h un 38.i pantu, EVTI tām personām, kuru lieta tiek izskatīta, dod iespēju paust viedokli par EVTI konstatējumiem. EVTI savus lēmumus balsta vienīgi uz konstatējumiem, par kuriem procesā iesaistītām personām bijusi iespēja sniegt piezīmes.

Pirmo daļu nepiemēro, ja ir jārīkojas steidzami, lai novērstu būtisku un tūlītēju kaitējumu finanšu sistēmai. Tādā gadījumā EVTI var pieņemt pagaidu lēmumu, un tā sniedz attiecīgajām personām iespēju tikt uzklausītām iespējami drīz pēc lēmuma pieņemšanas.

2. Izskatot lietu, pilnībā ievēro personu, par kurām tiek veikta izmeklēšana, tiesības uz aizstāvību. Šīs personas ir tiesīgas piekļūt EVTI lietas materiāliem, ievērojot citu personu likumīgās intereses attiecībā uz viņu komercnoslēpumu aizsardzību. Tiesības piekļūt lietas materiāliem neattiecas uz konfidenciālu informāciju vai EVTI iekšējiem darba sagatavošanas dokumentiem.

38.m pantsPārskatīšana Tiesā

Tiesas neierobežotā jurisdikcijā ir pārskatīt lēmumus, ar ko EVTI ir piemērojusi naudas sodu vai periodisko soda maksājumu. Tā var anulēt, samazināt vai palielināt piemēroto naudas sodu vai periodisko soda maksājumu.

38.n pantsAtļauju izsniegšanas un uzraudzības maksas

1. EVTI no datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējiem iekasē maksu saskaņā ar šo regulu un saskaņā ar deleģētajiem aktiem, kas pieņemti atbilstoši 3. punktam. Minētā maksa pilnībā sedz EVTI izdevumus, kas nepieciešami datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēju atļauju izsniegšanai un uzraudzībai, un atlīdzina izmaksas, kas kompetentajām iestādēm var rasties, veicot darbu atbilstoši šai regulai, jo īpaši saistībā ar uzdevumu deleģēšanu saskaņā ar 38.o pantu.

2. Individuālās maksas summa, ko iekasē no konkrēta datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēja, sedz visas administratīvās izmaksas, kas EVTI rodas saistībā ar tās darbību attiecībā uz prospektu (ieskaitot tā papildinājumus), ko sagatavojis emitents, piedāvātājs vai persona, kas lūdz tikt pielaista tirdzniecībai regulētā tirgū. Tai jābūt samērīgai ar emitenta, piedāvātāja vai personas, kas lūdz atļauju veikt tirdzniecību regulētā tirgū, apgrozījumu.

3. Komisija pieņem deleģēto aktu saskaņā ar 50. pantu līdz [PB: lūdzu, ievietot datumu, kas ir 24 mēnešus pēc stāšanās spēkā], lai papildus precizētu maksu veidu, pozīcijas, par ko pienākas maksas, maksu apmēru un veidu, kādā tās tiek maksātas.

38.o pantsEVTI uzdevumu deleģēšana kompetentajām iestādēm

1. Ja tas vajadzīgs uzraudzības uzdevumu pienācīgai veikšanai, EVTI var dalībvalsts kompetentajai iestādei deleģēt konkrētus uzraudzības uzdevumus saskaņā ar norādījumiem, ko EVTI sniegusi atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 1095/2010 16. pantam. Šie konkrētie uzraudzības uzdevumi jo īpaši var ietvert pilnvaras pieprasīt informāciju saskaņā ar 38.b pantu un veikt izmeklēšanu un pārbaudes uz vietas saskaņā ar 38.c un 38.d pantu.

2. Pirms uzdevumu deleģēšanas EVTI apspriežas ar attiecīgo kompetento iestādi par:

a) deleģējamā uzdevuma apjomu;

b) uzdevuma izpildes grafiku; un

c) vajadzīgās informācijas apmaiņu ar EVTI.

3. Izmaksas, kas kompetentajai iestādei radušās, veicot deleģētos uzdevumus, EVTI atlīdzina saskaņā ar regulu par maksām, ko Komisija pieņēmusi atbilstoši 38.n panta 3. punktam.

4. Lēmumu, kas pieņemts atbilstoši 1. punktam, EVTI pārskata ik pēc atbilstīga laikposma. Deleģējumu var anulēt jebkurā laikā.

(32)  5. Uzdevumu deleģējums neietekmē EVTI atbildību un neierobežo EVTI spējas veikt un pārraudzīt deleģēto darbību.”; regulas 50. pantu groza šādi:

(a)    panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Šīs regulas 1. panta 9. punktā, 2. panta 2. punktā, 13. panta 2. punktā, 15. panta 5. punktā, 17. panta 3. punktā, 19. panta 2. un 3. punktā, 27. panta 3.a punktā, 27.c pantā, 31. panta 4. punktā, 40. panta 8. punktā, 41. panta 8. punktā, 42. panta 7. punktā, 45. panta 10. punktā un 52. panta 10. un 12. punktā minētās pilnvaras pieņemt deleģētos aktus piešķir uz nenoteiktu laiku no 2014. gada 2. jūlija.”;

(b)    panta 3. punkta pirmo teikumu aizstāj ar šādu:

“Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 1. panta 9. punktā, 2. panta 2. punktā, 13. panta 2. punktā, 15. panta 5. punktā, 17. panta 3. punktā, 19. panta 2. un 3. punktā, 27. panta 3.a punktā, 27.c pantā, 31. panta 4. punktā, 40. panta 8. punktā, 41. panta 8. punktā, 42. panta 7. punktā, 45. panta 10. punktā un 52. panta 10. un 12. punktā minēto pilnvaru deleģējumu.”;

(c)  panta 5. punkta pirmo teikumu aizstāj ar šādu:

“Saskaņā ar 1. panta 9. punktu, 2. panta 2. punktu, 13. panta 2. punktu, 15. panta 5. punktu, 17. panta 3. punktu, 19. panta 2. un 3. punktu, 27. panta 3.a punktu, 27.c pantu, 31. panta 4. punktu, 40. panta 8. punktu, 41. panta 8. punktu, 42. panta 7. punktu, 45. panta 10. punktu un 52. panta 10. un 12. punktu pieņemtais deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja trijos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus.”;

(32a)  regulas 39. pantā iekļauj jaunu 2.a punktu:

“2.a Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 9. panta dc) apakšpunktu un Regulas (ES) Nr. 1095/2010 9. panta db) apakšpunktu EBI un EVTI var koordinēt kompetento iestāžu kontrolpirkumu darbības saistībā ar izmeklēšanas veikšanu attiecībā uz konkrētu finanšu iestādes tipu vai produkta vai rīcības tipu, tostarp vēršanos pie finanšu iestādēm potenciālā patērētāja lomā. Šādās izmeklēšanās iegūto informāciju var izmantot to uzdevumu veikšanā, kas saistīti ar patērētāju aizsardzību, finanšu darbībām un finanšu inovācijām.”;

(32b)  regulas 40. panta 6. punktu aizstāj ar šādu:

6. EVTI izskata atbilstīgi 1. punktam piemēroto aizliegumu vai ierobežojumu ar pienācīgu regularitāti, pēc iespējas drīzāk un vismaz reizi 6 mēnešos. Iestāde var divas reizes atjaunot aizliegumu vai ierobežojumu, un pēc šā laikposma tas kļūst pastāvīgs, ja vien iestāde nenosaka citādi.”;

(32c)  regulas 41. panta 6. punktu groza šādi:

6. EVTI izskata atbilstīgi 1. punktam piemēroto aizliegumu vai ierobežojumu ar pienācīgu regularitāti, pēc iespējas drīzāk un vismaz reizi 6 mēnešos. Iestāde var divas reizes atjaunot aizliegumu vai ierobežojumu, un pēc šā laikposma tas kļūst pastāvīgs, ja vien iestāde nenosaka citādi.”;

(33)  regulas 52. pantam pievieno šādu 13. un 14. punktu:

“13.   Komisija pēc apspriešanās ar EVTI iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumus par saskaņā ar IV.a sadaļu izveidotās konsolidētās datu lentes darbību. Ziņojumu par 27.d panta 1. punktu iesniedz līdz 2019. gada 3. septembrim. Ziņojumu par 27.d panta 2. punktu iesniedz līdz 2021. gada 3. septembrim.

Šā panta pirmajā daļā minētajos ziņojumos konsolidētās datu lentes darbība tiek vērtēta, balstoties uz šādiem kritērijiem:

a)   vai laikus ir pieejama konsolidēta pēctirdzniecības informācija, kas aptver visus darījumus neatkarīgi no tā, vai tie ir veikti tirdzniecības vietās;

b)   vai laikus ir pieejama augstas kvalitātes pilnīga un daļēja pēctirdzniecības informācija, kas ir tādos formātos, kuri tirgus dalībniekiem ir viegli pieejami un izmantojami, un ir pieejama atbilstoši pamatotiem komercnosacījumiem.

Ja Komisija secina, ka KDLN nav snieguši informāciju tādā veidā, kas atbilst otrajā daļā noteiktajiem kritērijiem, tā savam EVTI adresētajam ziņojumam pievieno pieprasījumu sākt sarunu procedūru ar mērķi EVTI vadītas publiskā iepirkuma procedūras rezultātā iecelt komercvienību darbam ar konsolidēto datu lenti. EVTI sāk šo procedūru pēc tam, kad ir saņēmusi pieprasījumu no Komisijas, saskaņā ar Komisijas pieprasījumā norādītajiem nosacījumiem un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012(**).

14.   Ja ir sākta 13. punktā minētā procedūra, Komisija saskaņā ar 50. pantu pieņem deleģētos aktus, kuros nosaka pasākumus ar mērķi:

a)   noteikt darbam ar konsolidēto datu lenti izraudzītās komercvienības līguma ilgumu un procesu un nosacījumus līguma pagarināšanai un jauna publiskā iepirkuma sākšanai;

b)   paredzēt, ka darbam ar konsolidēto datu lenti izraudzītā komercvienība šo darbu dara ekskluzīvā kārtā un ka neviena cita vienība nevar saskaņā ar 27.a pantu tikt pilnvarota kā KDLN;

c)   pilnvarot EVTI pārliecināties, ka komercvienība, kas darbam ar konsolidēto datu lenti izraudzīta publiskā iepirkuma procedūrā, ievēro konkursa nosacījumus;

d)   nodrošināt, ka pēctirdzniecības informācija, ko sniedz darbam ar konsolidēto datu lenti izraudzītā komercvienība, ir kvalitatīva, formātos, kas tirgus dalībniekiem ir viegli pieejami un izmantojami, un konsolidētā formātā, kas aptver visu tirgu;

e)   nodrošināt, ka pēctirdzniecības informācija gan konsolidētā, gan nekonsolidētā veidā tiek sniegta atbilstoši pamatotiem komercnosacījumiem un ka tā visā Savienībā apmierina šīs informācijas lietotāju vajadzības;

f)   nodrošināt, ka tirdzniecības vietas un APS savus darījumu datus komercvienībai, kas darbam ar konsolidēto datu lenti izraudzīta EVTI vadītā publiskā iepirkuma procedūrā, dara pieejamus par samērīgu cenu;

g)   norādīt pasākumus, kas jāpiemēro, ja komercvienība, kas darbam ar konsolidēto datu lenti izraudzīta publiskā iepirkuma procedūrā, neatbilst konkursa nosacījumiem;

h)   norādīt pasākumus, saskaņā ar kuriem KDLN, kam izsniegta atļauja saskaņā ar 27.a pantu, gadījumā, ja netiek izmantotas šā punkta b) apakšpunktā paredzētās pilnvaras vai ja publiskā iepirkuma procedūrā netiek izraudzīta neviena vienība, var turpināt darboties līdz brīdim, kad ir pabeigta jauna publiskā iepirkuma procedūra un ir izraudzīta komercvienība darbam ar konsolidēto datu lenti.

*  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/34/ES (2013. gada 26. jūnijs) par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (OV L 182, 29.6.2013., 19. lpp.).

**  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (2012. gada 25. oktobris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.).”;

(34)  iekļauj šādu 54.a un 54.b pantu:

“54.a pantsPārejas posma pasākumi attiecībā uz EVTI

1. Visas kompetences un pienākumi saistībā ar uzraudzības un izpildes nodrošināšanas darbību datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēju jomā, kuri kompetentajām iestādēm uzticēti atbilstoši Direktīvas 2014/65/ES 67. pantam, beidzas [PB lūdzu, ievietot datumu, kas ir 36 mēnešus pēc stāšanās spēkā]. Minētās kompetences un pienākumus tajā pašā datumā uzņemas EVTI.

2. Visas lietas un darba dokumentus saistībā ar uzraudzības un izpildes nodrošināšanas darbību datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēju jomā, ieskaitot notiekošās pārbaudes un izpildes nodrošināšanas darbības, vai to apliecinātas kopijas EVTI pārņem 1. punktā minētajā datumā.

Tomēr atļaujas pieteikumi, kurus kompetentās iestādes saņēmušas līdz [PB ieraksta datumu, kas ir 30 mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā], netiek nodoti EVTI, un lēmumu par reģistrēšanu vai reģistrēšanas atteikumu pieņem attiecīgā iestāde.

3. Kompetentās iestādes, kas minētas 1. punktā, nodrošina, ka visi esošie reģistri un darba dokumenti vai to apstiprinātas kopijas tiek nodoti EVTI iespējami drīz un jebkurā gadījumā līdz [datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēji]. Minētās kompetentās iestādes sniedz arī visu nepieciešamo palīdzību un konsultē EVTI, lai atvieglotu uzraudzības un izpildes nodrošināšanas darbību faktisku un efektīvu nodošanu un pārņemšanu datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēju jomā.

4. EVTI darbojas kā 1. punktā minēto kompetento iestāžu tiesību pārņēmēja visos administratīvajos procesos vai tiesvedībās, kuri izriet no uzraudzības un izpildes darbības, ko minētās kompetentās iestādes ir veikušas saistībā ar jautājumiem, uz kuriem attiecas šī regula.

5. Visas datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēju atļaujas, ko piešķīrusi 1. punktā minētā kompetentā iestāde, pēc kompetenču nodošanas EVTI paliek spēkā.

54.b pantsAttiecības ar revidentiem

1.   Ikvienai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK(*) pilnvarotai personai, kas kādā datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēja uzņēmumā veic uzdevumu, kurš raksturots Direktīvas 2013/34/ES 34. pantā vai Direktīvas 2009/65/EEK 73. pantā, vai kādu citu likumā paredzētu uzdevumu, ir pienākums nekavējoties paziņot EVTI ikvienu faktu vai lēmumu attiecībā uz šo uzņēmumu, kas tai ir kļuvis zināms, veicot minēto uzdevumu, un kas var:

a)   tikt uzskatīts par to normatīvo vai administratīvo aktu būtisku pārkāpumu, kuri paredz nosacījumus, kas reglamentē atļauju piešķiršanu, vai konkrēti reglamentē datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēju darbību;

b)   ietekmēt datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēja darbības nepārtrauktību;

c)   būt par iemeslu pārskatu neapstiprināšanai vai atrunām.

Minētajai personai ir arī pienākums ziņot par visiem faktiem un lēmumiem, kas tai kļūst zināmi, veicot kādu no pirmajā daļā minētajiem uzdevumiem uzņēmumā, kam ir ciešas saiknes ar datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēju, kurā tā veic attiecīgo uzdevumu.

2.    Ja personas, kas ir pilnvarotas saskaņā ar Direktīvu 2006/43/EK, labticīgi izpauž kompetentajām iestādēm 1. punktā minēto faktu vai lēmumu, šī rīcība nav uzskatāma par informācijas izpaušanas līgumiska vai likumiska ierobežojuma pārkāpumu un šīm personām neizraisa jebkāda veida atbildības iestāšanos.

*   Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/43/EK (2006. gada 17. maijs), ar ko paredz gada pārskatu un konsolidēto pārskatu obligātās revīzijas, groza Padomes Direktīvu 78/660/EEK un Padomes Direktīvu 83/349/EEK un atceļ Padomes Direktīvu 84/253/EEK (OV L 157, 9.6.2006., 87. lpp.).”.

8. pantsGrozījumi Regulā (ES) 2016/1011 par indeksiem, ko izmanto kā etalonus finanšu instrumentos un finanšu līgumos vai ieguldījumu fondu darbības rezultātu mērīšanai

Regulu (ES) 2016/1011 groza šādi:

(-1)  regulas 3. panta 1. punkta 24. apakšpunkta a) punkta ievaddaļu groza šādi:

  a) ievades datus, kas pilnībā ▌ iegūti no:”;

(-1a)  regulas 3. panta 1. punkta 24. apakšpunkta a) punkta vii) apakšpunktu groza šādi:

  vii) pakalpojumu sniedzēja, kam etalona administrators kā ārpakalpojumu ir uzticējis datu vākšanu saskaņā ar 10. pantu, izņemot 10. panta 3. punkta f) apakšpunktu, ar noteikumu, ka šis pakalpojumu sniedzējs attiecīgos datus pilnībā saņem no šā apakšpunkta i) līdz vi) punktā minētas vienības;”;

(1)  regulas 4. pantam pievieno šādu punktu:

“9.  Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 49. pantu, lai precizētu prasības nolūkā nodrošināt, ka 1. punktā minētā pārvaldības kārtība ir pietiekami stingra.”;

(2)  regulas 12. pantam pievieno šādu punktu:

“4.  Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 49. pantu, lai precizētu nosacījumus nolūkā nodrošināt, ka 1. punktā minētā metodoloģija atbilst minētā punkta a) līdz e) apakšpunktam.”;

(3)  regulas 14. pantam pievieno šādu punktu:

“4.  Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 49. pantu, lai precizētu 1. punktā minēto sistēmu un kontroles iezīmes.”;

(4)  regulas 20. pantu aizstāj ar šādu:

“20. pantsKritiski svarīgi etaloni

1.  Komisija par kritiski svarīgu etalonu atzīst etalonu, kuru izstrādājis administrators, kas atrodas Savienībā, un kuru tieši vai netieši kombinācijā ar citiem etaloniem izmanto kā atsauci tādos finanšu instrumentos vai finanšu līgumos vai tādu ieguldījumu fondu darbības rezultātu mērīšanai, kuru kopējā vērtība attiecīgā gadījumā, pamatojoties uz visu attiecīgā etalona beigu termiņu vai darbības laikposmu diapazonu, ir vismaz 500 miljardi EUR.

Ja dalībvalsts kompetentā iestāde vai EVTI uzskata, ka etalons būtu jāatzīst par kritiski svarīgu etalonu saskaņā ar pirmo daļu, šī kompetentā iestāde vai EVTI attiecīgi par to informē Komisiju un pamato savu viedokli rakstiski.

Komisija pārskata savu novērtējumu par kritiski svarīgiem etaloniem vismaz reizi divos gados.

2.  EVTI par kritiski svarīgiem atzīst jebkurus etalonus, kuri kā atsauce izmantoti finanšu instrumentos vai finanšu līgumos vai tādu ieguldījumu fondu darbības rezultātu mērīšanai, kuru kopējā vērtība ir mazāka nekā 500 miljardi EUR, kā noteikts 1. punktā, un kuri atbilst šādam a) kritērijam un b) vai c) kritērijam:

a)  etalonam nav vai ir ļoti maz piemērotu tirgus darbībā balstītu aizstājēju,

b)  būtu būtiska un negatīva ietekme uz tirgus integritāti, finanšu stabilitāti, patērētājiem, reālo ekonomiku vai mājsaimniecību un uzņēmumu finansēšanu vairāk nekā vienā dalībvalstī, ja etalons vairs netiktu izstrādāts, tiktu izstrādāts, pamatojoties uz ievades datiem, kas vairs pilnībā neatspoguļo pamatā esošo tirgus vai ekonomisko realitāti, vai tiktu izstrādāts, pamatojoties uz neuzticamiem ievades datiem;

c) i)  etalons balstās uz datu sniedzēju iesniegtiem datiem, kuru lielākā daļa atrodas šajā dalībvalstī, un

c) ii)  būtu būtiska un negatīva ietekme uz tirgu integritāti, finanšu stabilitāti, patērētājiem, reālo ekonomiku vai mājsaimniecību un uzņēmumu finansēšanu vienā dalībvalstī, ja etalons vairs netiktu izstrādāts, tiktu izstrādāts, pamatojoties uz ievades datiem, kas vairs pilnībā neatspoguļo pamatā esošo tirgus vai ekonomisko realitāti, vai tiktu izstrādāts, pamatojoties uz neuzticamiem ievades datiem.

3.  Novērtējot, vai ir izpildīti a) un b) apakšpunktā noteiktie kritēriji, EVTI ņem vērā visus šos faktorus:

i)  to finanšu instrumentu un finanšu līgumu vērtību, kuros šis etalons izmantots kā atsauce, un ieguldījumu fondu vērtību, kuros šis etalons izmantots kā atsauce darbības rezultātu mērīšanai, un to būtiskumu attiecīgajās dalībvalstīs spēkā esošo finanšu instrumentu un finanšu līgumu kopējās vērtības ziņā;

ii)  to finanšu instrumentu un finanšu līgumu vērtību, kuros šis etalons izmantots kā atsauce, un ieguldījumu fondu vērtību, kuros šis etalons izmantots kā atsauce darbības rezultātu mērīšanai, attiecīgajās dalībvalstīs un tā būtiskumu šo dalībvalstu nacionālā kopprodukta ziņā;

iii)  jebkādus citus skaitļus, lai objektīvi izvērtētu etalona izstrādes neturpināšanas vai tā nedrošuma iespējamo ietekmi uz tirgu integritāti, finanšu stabilitāti, patērētājiem, reālo ekonomiku stabilitāti vai tās mājsaimniecību un uzņēmumu finansēšanu attiecīgajās dalībvalstīs.

4.  Pirms kādu etalonu uzskatīt par kritiski svarīgu etalonu, EVTI apspriežas ar šā etalona administratora kompetento iestādi un ņem vērā novērtējumu, ko veikusi šī kompetentā iestāde.

EVTI pārskata savu novērtējumu par kritiski svarīgu etalonu vismaz reizi divos gados.

EVTI bez liekas kavēšanās paziņo Komisijai par jebkura etalona uzskatīšanu par kritiski svarīgu etalonu un jebkuru lēmumu pārskatīt etalona uzskatīšanu par kritiski svarīgu etalonu, ja šā punkta ceturtajā daļā minētajā pārbaudē tiek secināts, ka etalons, kuru EVTI ir atzinusi par kritiski svarīgu, vairs netiek novērtēts kā kritiski svarīgs.

Ja dalībvalsts kompetentā iestāde uzskata, ka etalons būtu jāatzīst par kritiski svarīgu etalonu saskaņā ar šo daļu, šī kompetentā iestāde par to informē EVTI un pamato savu viedokli rakstiski. EVTI sniedz šai kompetentajai iestādei pamatotu atzinumu, ja tā nolemj neatzīt šo etalonu par kritiski svarīgu etalonu.

3.  Komisija pieņem īstenošanas aktus saskaņā ar 50. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru, lai sagatavotu sarakstu ar etaloniem, kas ir atzīti par kritiski svarīgiem etaloniem saskaņā ar 1. un 2. punktu. Komisija pieņem īstenošanas aktus saskaņā ar 50. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru, lai bez liekas kavēšanās atjauninātu šo sarakstu šādos gadījumos:

a)  Komisija atzīst etalonu par kritiski svarīgu etalonu vai pārskata šo atzīšanu saskaņā ar 1. punktu;

b)  Komisija saņem paziņojumus no EVTI, kā minēts 2. punkta piektajā daļā.

4.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 49. pantu, lai:

a)  precizētu, kā jānovērtē finanšu instrumentu, kas nav atvasinātie instrumenti, nominālā summa, atvasināto instrumentu nosacītā summa un ieguldījumu fondu tīrā aktīvu vērtība, tostarp gadījumos, kad ir netieša atsauce uz etalonu kombinācijā ar citiem etaloniem, – lai varētu veikt salīdzināšanu ar šā panta 1. punktā un 24. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajām robežvērtībām;

b)  pārskatītu šā panta 1. punktā minēto robežvērtību aprēķināšanas metodi, ņemot vērā tirgus, cenu un regulatīvās izmaiņas,d un lai pārskatītu to etalonu klasifikācijas atbilstību, uz kuriem ir atsauce tādos finanšu instrumentos, finanšu līgumos vai ieguldījumu fondos, kuru kopējā vērtība ir tuva minētajai robežvērtībai; šādu pārskatīšanu veic vismaz reizi divos gados, sākot no ... [18 mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā];

c)  precizētu to, kā tiek piemēroti šā panta 2. punkta otrās daļas i) līdz iii) apakšpunktā minētie kritēriji, ņemot vērā jebkādus datus, kas palīdz objektīvi izvērtēt attiecīgā etalona izstrādes sniegšanas pārtraukšanas vai tā nedrošuma iespējamo ietekmi uz tirgu integritāti, finanšu stabilitāti, patērētājiem, reālo ekonomiku vai mājsaimniecību un uzņēmumu finansēšanu vienā vai vairākās dalībvalstīs.

Komisija ņem vērā atbilstīgo tirgus vai tehnoloģiju attīstību.”;

(5)  regulas 21. pantu groza šādi:

(a)  panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.  Pēc tam, kad kompetentā iestāde no administratora ir saņēmusi 1. punktā minēto izvērtējumu, tā:

a)  informē par to EVTI;

b)  četrās nedēļās pēc izvērtējuma saņemšanas veic savu izvērtējumu par veidu, kādā etalons jānodod jaunam administratoram vai jāpārtrauc tā izstrāde, ņemot vērā procedūru, kas noteikta saskaņā ar 28. panta 1. punktu.

Šā punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minētajā laikposmā administrators nepārtrauc etalona izstrādi bez EVTI rakstveida piekrišanas.”;

(b)  pievieno jaunu 5. punktu:

“5.  Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 49. pantu, lai precizētu kritērijus, uz kuriem ir jābalsta 2. punkta b) apakšpunktā minētais izvērtējums.”;

(6)  regulas 23. panta 3. un 4. punktu aizstāj ar šādiem:

“3.  Kritiski svarīga etalona uzraudzīts datu sniedzējs, kas ir paredzējis pārtraukt ievades datu sniegšanu, par to nekavējoties rakstveidā paziņo administratoram. Administrators nekavējoties par to informē EVTI.

EVTI par to nekavējoties informē šā uzraudzītā datu sniedzēja kompetento iestādi. Administrators pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā 14 dienās pēc iepriekšminētā paziņojuma saņemšanas, iesniedz EVTI izvērtējumu par to, kā varētu mainīties kritiski svarīgā etalona spēja mērīt tam pamatā esošo tirgu vai ekonomisko realitāti.

4.  Saņemot 2. un 3. punktā minēto izvērtējumu un pamatojoties uz minēto izvērtējumu, EVTI veic savu izvērtējumu par etalona spēju mērīt tam pamatā esošo tirgu un ekonomisko realitāti, ņemot vērā administratora procedūru etalona izstrādes pārtraukšanai saskaņā ar 28. panta 1. punktu.”;

(7)  regulas 26. pantam pievieno šādu punktu:

“6.  Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 49. pantu, lai precizētu kritērijus, saskaņā ar kuriem kompetentās iestādes var pieprasīt izmaiņas paziņojumā par atbilstību, kā minēts 4. punktā.”;

(8)  regulas 30. pantu groza šādi:

(a)  panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.  Komisija var pieņemt īstenošanas lēmumu, ar kuru konstatē, ka trešās valsts tiesiskais regulējums un uzraudzības prakse nodrošina, ka:

a)  administratori, kas saņēmuši atļauju vai reģistrēti trešā valstī, atbilst saistošām prasībām, kuras ir līdzvērtīgas prasībām saskaņā ar šo regulu. Izvērtējot līdzvērtību, Komisija var ņemt vērā to, vai šīs trešās valsts tiesiskais regulējums un uzraudzības prakse nodrošina atbilstību IOSCO principiem par finanšu etaloniem vai IOSCO principiem par naftas cenu ziņošanas aģentūrām;

b)  saistošās prasības attiecīgajā trešā valstī pastāvīgi tiek efektīvi uzraudzītas un tiek pastāvīgi nodrošināta to efektīva izpilde.

Komisija var pirmajā daļā minētā īstenošanas lēmuma piemērošanu padarīt atkarīgu no tā, vai šī trešā valsts efektīvi un pastāvīgi pilda jebkuru minētajā īstenošanas lēmumā izklāstīto nosacījumu, un no EVTI spējas efektīvi īstenot uzraudzības pienākumus, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1095/2010 33. pantā.

Minēto īstenošanas lēmumu pieņem saskaņā ar šīs regulas 50. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.”;

(b)  iekļauj šādu 2.a punktu:

“2.a Komisija var pieņemt deleģētu aktu saskaņā ar 49. pantu, lai precizētu nosacījumus, kas minēti 2. punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunktā.”;

(c)  panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.  Ja nav pieņemts īstenošanas lēmums saskaņā ar 2. punktu, Komisija var pieņemt īstenošanas lēmumu, ar kuru konstatē visu turpmākminēto:

a)  saistošās prasības, ko trešā valstī piemēro konkrētiem administratoriem, etaloniem vai etalonu grupām, ir līdzvērtīgas prasībām saskaņā ar šo regulu, jo īpaši ņemot vērā to, vai šīs trešās valsts tiesiskais regulējums un uzraudzības prakse nodrošina atbilstību IOSCO principiem par finanšu etaloniem vai IOSCO principiem par naftas cenu ziņošanas aģentūrām;

b)  attiecīgajā trešā valstī pastāvīgi ir nodrošināta šo konkrēto administratoru, etalonu vai etalonu grupu efektīva uzraudzība un attiecīgo saistošo prasību efektīva izpilde.

Komisija var pirmajā daļā minētā īstenošanas lēmuma piemērošanu padarīt atkarīgu no tā, vai šī trešā valsts efektīvi un pastāvīgi pilda jebkuru minētajā īstenošanas lēmumā izklāstīto nosacījumu, un no EVTI spējas efektīvi īstenot uzraudzības pienākumus, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1095/2010 33. pantā.

Minēto īstenošanas lēmumu pieņem saskaņā ar šīs regulas 50. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.”;

(d)  iekļauj šādu 3.a punktu:

“3.a  Komisija var pieņemt deleģētu aktu saskaņā ar 49. pantu, lai precizētu nosacījumus, kas minēti 3. punkta a) un b) apakšpunktā.”;

(e)  panta 4. punkta ievaddaļu aizstāj ar šādu:

“4. EVTI izveido sadarbības sistēmas ar kompetentajām iestādēm trešās valstīs, kuru tiesiskais regulējums un uzraudzības prakse saskaņā ar 2. vai 3. punktu ir atzīti par līdzvērtīgiem, ja vien šī trešā valsts saskaņā ar spēkā esošu deleģētu aktu, ko Komisija pieņēmusi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/849 9. pantu, nav to jurisdikciju sarakstā, kurām nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas un teroristu finansēšanas novēršanas valstu režīmos ir stratēģiskas nepilnības, kas rada būtiskus draudus Savienības finanšu sistēmai. Šādās vienošanās nosaka vismaz:”;

(f)  panta 4. punktam pievieno šādu d) apakšpunktu:

“d)  procedūras, lai regulāri un vismaz reizi ceturksnī apmainītos ar informāciju par šajā trešā valstī sniegtajiem etaloniem, kas atbilst kādam no nosacījumiem, kuri izklāstīti 20. panta 1. punkta a) vai c) apakšpunktā.”;

(g)  panta 5. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu EVTI iesniedz Komisijai līdz [PB: lūdzu, ievietot datumu, kas ir 24 mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā].”;

(9)  regulas 32. pantu groza šādi:

(a)  panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.  Kamēr saskaņā ar 30. panta 2. vai 3. punktu nav pieņemts lēmums par līdzvērtīgumu, etalonus, ko izstrādā administrators, kurš atrodas trešā valstī, var izmantot uzraudzītas vienības Savienībā ar noteikumu, ka attiecīgais administrators saskaņā ar šo pantu ir saņēmis iepriekšēju atzīšanu no EVTI saskaņā ar šo pantu.”;

(b)  panta 2. punkta otro daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Lai noteiktu, vai ir izpildīts pirmajā daļā minētais nosacījums, un attiecīgi izvērtētu atbilstību IOSCO principiem par finanšu etaloniem vai IOSCO principiem par naftas cenu ziņošanas aģentūrām, EVTI var ņemt vērā izvērtējumu, ko sniedzis neatkarīgs ārējais auditors, vai to, ka tās trešās valsts, kurā atrodas administrators, kompetentā iestāde ir administratoru sertificējusi.”;

(c)  panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.  Administratoram, kurš atrodas trešā valstī un vēlas saņemt iepriekšēju atzīšanu, kā norādīts 1. punktā, ir likumīgais pārstāvis. Likumīgais pārstāvis ir fiziska vai juridiska persona, kas atrodas Savienībā un kurš pēc tam, kad to nepārprotami iecēlis administrators, šāda administratora vārdā rīkojas, pildot administratora pienākumus saskaņā ar šo regulu. Likumīgais pārstāvis kopā ar administratoru pilda uzraudzības funkciju saistībā ar etalonu izstrādi, ko administrators veic saskaņā ar šo regulu, un šajā ziņā likumīgais pārstāvis ir atbildīgs EVTI.”;

(d)  panta 4. punktu svītro.

(e)  panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5.  Administrators, kurš atrodas trešā valstī un vēlas saņemt iepriekšēju atzīšanu, kā norādīts 1. punktā, pieteikumu par atzīšanu iesniedz EVTI. Pieteikumā administrators sniedz visu EVTI vajadzīgo informāciju, kas ļauj tai pārliecināties, ka atzīšanas brīdī administrators ir veicis visus nepieciešamos pasākumus, lai izpildītu 2. punktā minētās prasības, un sniedz sarakstu ar tā esošajiem vai topošajiem etaloniem, kurus paredzēts izmantot Savienībā, un attiecīgā gadījumā norāda trešās valsts kompetento iestādi, kas ir atbildīga par tā uzraudzību.

Deviņdesmit darbdienās pēc šā punkta pirmajā daļā minētā pieteikuma saņemšanas EVTI pārliecinās, vai ir izpildīti 2. un 3. punktā izklāstītie nosacījumi.

Ja EVTI uzskata, ka 2. un 3. punktā izklāstītie nosacījumi nav izpildīti, tā noraida pieteikumu par atzīšanu un sniedz minētā noraidījuma iemeslus. Turklāt – atzīšanu nesniedz, ja nav izpildīti šādi papildu nosacījumi:

a)  ja administrators, kas atrodas trešā valstī, tiek uzraudzīts, tad starp EVTI un tās trešās valsts kompetento iestādi, kurā atrodas administrators, pastāv atbilstīga sadarbības sistēma, kura atbilst regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, kas pieņemti saskaņā ar 30. panta 5. punktu, un kura nodrošina efektīvu informācijas apmaiņu, kas ļauj šīs trešās valsts kompetentajai iestādei veikt savus pienākumus saskaņā ar šo regulu;

b)  nedz tās trešās valsts normatīvie vai administratīvie akti, kurā atrodas administrators, nedz attiecīgā gadījumā – minētās trešās valsts kompetentās iestādes uzraudzības un izmeklēšanas pilnvaru ierobežojumi nekavē EVTI efektīvi īstenot uzraudzības pienākumus saskaņā ar šo regulu.”;

(f)  panta 6. un 7. punktu svītro;

(g)  panta 8. punktu aizstāj ar šādu:

“8.   EVTI aptur vai attiecīgā gadījumā atsauc atzīšanu, kas sniegta saskaņā ar 5. punktu, ja, ņemot vērā dokumentētus pierādījumus, tai ir pamatoti iemesli uzskatīt, ka administrators:

a)  rīkojas tādā veidā, kas nepārprotami kaitē to lietotāju interesēm, kuri izmanto administratora izstrādātos etalonus, vai kaitē tirgu netraucētai darbībai;

b)  ir rupji pārkāpis attiecīgās prasības, kas noteiktas šajā regulā;

c)  sniedzis nepatiesas ziņas vai izmantojis citus nelikumīgus līdzekļus, lai saņemtu atzīšanu.”;

(11)  regulas 34. pantā iekļauj šādu 1.a punktu:

“1.a Ja 1. punktā minētās personas sniegtu vienu vai vairākus indeksus varētu uzskatīt par kritiski svarīgiem etaloniem, pieteikumu adresē EVTI.”;

(12)  regulas 40. pantu aizstāj ar šādu:

“1.  Šajā regulā EVTI ▐:

a)  ir kompetentā iestāde kritiski svarīgu etalonu administratoriem, kā minēts 20. panta 1. un 2. punktā;

b)  ir kompetentā iestāde regulas 30. un 32. pantā minēto etalonu administratoriem;

c)  pārskata valsts kompetentās iestādes lēmumu, ar kuru ES administratoram tiek ļauts apstiprināt trešā valstī sniegtu etalonu. Pēc apstiprināto etalonu iekļaušanas publiskajā reģistrā saskaņā ar 36.c pantu EVTI ir atbildīga par apstiprināto etalonu uzraudzību un šajā regulā noteikto pienākumu ievērošanu tā, lai nedublētos ziņošanas vai uzraudzības prasības attiecībā uz apstiprināto etalonu administratoriem;

d)  ir kompetentā iestāde uzraudzītiem datu sniedzējiem par kritiski svarīgiem etaloniem, kā noteikts 20. panta 1. punktā;

e)  ir kompetentā iestāde uzraudzītiem datu sniedzējiem par regulas 30., 32. un 33. pantā minētajiem etaloniem.

2.  Katra dalībvalsts izraugās administratoriem un uzraudzītajām vienībām attiecīgu kompetento iestādi, kas ir atbildīga par šajā regulā noteikto pienākumu veikšanu, un par to informē Komisiju un EVTI.

3.   Dalībvalsts, kas izraugās vairāk nekā vienu kompetento iestādi saskaņā ar 2. punktu, skaidri nosaka šo kompetento iestāžu attiecīgās lomas un izraugās vienu iestādi, kas ir atbildīga par sadarbības koordinēšanu un informācijas apmaiņu ar Komisiju, EVTI un citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm.

4.   EVTI savā tīmekļa vietnē publicē saskaņā ar 1. līdz 3. punktu izraudzīto kompetento iestāžu sarakstu.”;

(13)  regulas 41. pantu groza šādi:

(a)  panta 1. punkta ievaddaļu aizstāj ar šādu:

“1.  Lai veiktu savus pienākumus saskaņā ar šo regulu, 40. panta 2. punktā minētajām kompetentajām iestādēm saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir vismaz šādas uzraudzības un izmeklēšanas pilnvaras:”;

(b)  panta 2. punkta ievaddaļu aizstāj ar šādu:

“1.  Kompetentās iestādes, kas minētas 40. panta 2. punktā, īsteno savas 1. punktā minētās funkcijas un pilnvaras un 42. pantā minētās pilnvaras piemērot sankcijas saskaņā ar savas valsts tiesisko regulējumu jebkurā no turpmāk minētajiem veidiem:”;

(14)  regulas 43. panta 1. punkta ievaddaļu aizstāj ar šādu:

“1.  Dalībvalstis nodrošina, lai, nosakot administratīvo sodu un citu administratīvo pasākumu veidu un apmēru, kompetentās iestādes, ko tās ir izraudzījušās saskaņā ar 40. panta 2. punktu, ņemtu vērā visus attiecīgos apstākļus, tostarp attiecīgā gadījumā:”;

(15)  regulas 44. pantu aizstāj ar šādu:

“44. pantsPienākums sadarboties

1.  Dalībvalstis, kas saskaņā ar 42. pantu izvēlējušās piemērot kriminālsodus par minētajā pantā minēto noteikumu pārkāpumiem, nodrošina, ka ir veikti atbilstīgi pasākumi, lai kompetentajām iestādēm, ko tās ir izraudzījušās saskaņā ar 40. panta 2. punktu, būtu visas sadarbībai ar attiecīgās dalībvalsts jurisdikcijā esošajām tiesu iestādēm vajadzīgās pilnvaras, kas ļauj kompetentajām iestādēm saņemt konkrētu informāciju saistībā ar krimināllietas izmeklēšanu vai kriminālprocesu, kurš uzsākts par iespējamiem šīs regulas pārkāpumiem. Minētās kompetentās iestādes sniedz minēto informāciju citām kompetentajām iestādēm un EVTI.

2.  Kompetentās iestādes sniedz palīdzību citām kompetentajām iestādēm un EVTI. Tās jo īpaši apmainās ar informāciju un sadarbojas, īstenojot izmeklēšanas vai uzraudzības darbības. Kompetentās iestādes var arī sadarboties ar citām kompetentajām iestādēm, lai atvieglotu naudas sodu piedziņu.”;

(16)  regulas 45. panta 5. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“5.  Dalībvalstis ik gadu sniedz EVTI kopsavilkuma informāciju par visiem administratīviem sodiem un citiem administratīviem pasākumiem, kas piemēroti saskaņā ar 42. pantu. Minētais pienākums neattiecas uz izmeklēšanas rakstura darbībām. Minēto informāciju EVTI publicē savā gada pārskatā kopā ar kopsavilkuma informāciju par visiem administratīviem sodiem un citiem administratīviem pasākumiem, kurus tā pati piemērojusi saskaņā ar 48.f pantu.”;

(17)  regulas 46. pantu svītro;

(18)  regulas 47. panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem:

“1.  Piemērojot šo regulu, 40. panta 2. punktā minētās kompetentās iestādes sadarbojas ar EVTI saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1095/2010.

2.  Regulas 40. panta 2. punktā minētās kompetentās iestādes saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 35. pantu nekavējoties sniedz EVTI visu informāciju, kas tai nepieciešama pienākumu izpildei [To be checked against the amendments to ESMA's Regulation].”;

(19)  VI sadaļā iekļauj šādu 4. nodaļu:

“4. NODAĻA

EVTI pilnvaras un kompetences

1. iedaļa

Kompetences un procedūras

48.a pantsEVTI pilnvaru īstenošana

Pilnvaras, kas 48.b līdz 48.d pantā ir noteiktas EVTI, kādai EVTI amatpersonai vai citai EVTI pilnvarotai personai, nedrīkst izmantot, lai pieprasītu tādas informācijas vai dokumentu atklāšanu, uz kuriem attiecas juridiskas konfidencialitātes prasība.

48.b pantsInformācijas pieprasījums

1.  EVTI var ar vienkāršu pieprasījumu vai lēmumu pieprasīt šādām personām sniegt visu informāciju, kas ir nepieciešama tās pienākumu veikšanai saskaņā ar šo regulu:

a)  personām, kas iesaistītas ievades datu nodrošināšanā vai sniegšanā etaloniem, kuri minēti 40. pantā;

b)  vienībām, kas izmanto etalonus, kas minēti a) apakšpunktā, un saistītajām trešām personām;

c)  trešām personām, ar kurām a) apakšpunktā minētās personas ir noslēgušas ārpakalpojumu līgumus par atsevišķām funkcijām vai darbībām;

d)  personām, kuras citādi ir cieši un būtiski saistītas ar a) apakšpunktā minētajām personām.

2.  Ikvienā vienkāršā informācijas pieprasījumā, kas minēts 1. punktā:

a)  atsaucas uz šo pantu kā minētā pieprasījuma juridisko pamatu;

b)  norāda minētā pieprasījuma mērķi;

c)  norāda, kāda informācija ir vajadzīga;

d)  iekļauj termiņu, līdz kuram informācija ir jāsniedz;

e)  iekļauj paziņojumu, ka personai, kurai informācija tiek pieprasīta, nav pienākuma sniegt minēto informāciju, bet, ja tā brīvprātīgi atbild uz šo pieprasījumu, sniegtā informācija nedrīkst būt nepatiesa vai maldinoša;

f)  norāda, cik liels naudas sods piemērojams saskaņā ar [48.f] pantu, ja sniegtā informācija ir nepatiesa vai maldinoša.

3.  Ja informācijas pieprasījums saskaņā ar 1. punktu pamatojas uz lēmumu, EVTI:

a)  atsaucas uz šo pantu kā minētā pieprasījuma juridisko pamatu;

b)  norāda minētā pieprasījuma mērķi;

c)  norāda, kāda informācija ir vajadzīga;

d)  nosaka termiņu, līdz kuram informācija ir jāsniedz;

e)  norāda periodiskos soda maksājumus, kas [48.g] pantā paredzēti gadījumā, ja pieprasītā informācija ir nepilnīga;

f)  norāda naudas sodu, kas [48.g] pantā paredzēts gadījumā, ja atbildes uz uzdotajiem jautājumiem ir nepareizas vai maldinošas;

g)  norāda uz tiesībām šo lēmumu apstrīdēt EVTI Apelācijas padomē un uz iespēju to pārskatīt Eiropas Savienības Tiesā (“Tiesa”) saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 pantiem [ex60 Appeals] un [ex61 Action before the Court…].

4.  Personas, kas minētas 1. punktā, vai to pārstāvji un – juridisko personu vai asociāciju, kam nav juridiskas personas statusa, gadījumā – personas, kam ar likumu vai statūtiem piešķirtas pilnvaras tās pārstāvēt, sniedz pieprasīto informāciju. Informāciju savu klientu vārdā var sniegt juristi, kas ir attiecīgi pilnvaroti. Klienti ir pilnībā atbildīgi, ja sniegtā informācija ir nepilnīga, nepatiesa vai maldinoša.

5.  EVTI nekavējoties nosūta vienkāršā pieprasījuma vai lēmuma kopiju tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā pastāvīgi uzturas vai veic uzņēmējdarbību 1. punktā minētais administrators vai uzraudzīts datu sniedzējs, uz kuriem attiecas pieprasījums sniegt informāciju.

48.c pantsVispārēja izmeklēšana

1.  Pildot šajā regulā noteiktos pienākumus, EVTI var veikt vajadzīgo izmeklēšanu saistībā ar 48.b panta 1. punktā minētajām personām. Šajā nolūkā amatpersonas un citas EVTI pilnvarotas personas ir tiesīgas:

a)  pārbaudīt visus reģistrus, datus, procedūras un pārējos materiālus, kas saistīti ar tās uzdevumu izpildi, neatkarīgi no tā, kādā veidā šī informācija tiek glabāta;

b)  iegūt šādu reģistru, datu, procedūru un citu materiālu apliecinātas kopijas vai izrakstus;

c)  uzaicināt jebkuru minēto personu vai tās pārstāvjus un darbiniekus, kā arī prasīt tiem sniegt mutiskus vai rakstiskus paskaidrojumus par faktiem vai dokumentiem, kas attiecas uz pārbaudes priekšmetu un mērķi, un fiksēt atbildes;

d)  iztaujāt jebkuru citu fizisku vai juridisku personu, kas piekrīt iztaujāšanai, lai iegūtu informāciju, kas saistīta ar izmeklēšanas priekšmetu;

e)  pieprasīt telefonsakaru un datplūsmu reģistrus.

2.  Amatpersonas un citas personas, ko EVTI pilnvarojusi veikt 1. punktā minēto izmeklēšanu, īsteno savas pilnvaras, uzrādot rakstisku atļauju, kurā norādīts izmeklēšanas priekšmets un mērķis. Minētajā atļaujā norāda [48.g] pantā paredzētos periodiskos soda maksājumus, ja pieprasītie reģistri, dati, procedūras vai citi materiāli, vai atbildes uz [48.b] panta 1. punktā minētajām personām uzdotajiem jautājumiem ir nepilnīgas, kā arī norāda [48.f] pantā paredzētos naudas sodus, ja atbildes uz minētajām personām uzdotajiem jautājumiem ir nepareizas vai maldinošas.

3.  Personām, kas minētas 48.b panta 1. punktā, ir jāsadarbojas izmeklēšanā, kas sākta, pamatojoties uz EVTI lēmumu. Šajā lēmumā nosaka izmeklēšanas priekšmetu un mērķi, periodiskos soda maksājumus, kas paredzēti [48.g] pantā, tiesiskās aizsardzības līdzekļus, kuri pieejami saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1095/2010, un tiesības vērsties Tiesā, lai šo lēmumu pārskatītu.

4.  Pirms 1. punktā minētās izmeklēšanas EVTI laikus informē tās dalībvalsts kompetento iestādi, kurā ir veicama izmeklēšana, par izmeklēšanu un par pilnvaroto personu identitāti. Attiecīgās kompetentās iestādes amatpersonas pēc EVTI pieprasījuma sniedz palīdzību šīm pilnvarotajām personām viņu pienākumu izpildē. Attiecīgās kompetentās iestādes amatpersonas pēc pieprasījuma var piedalīties izmeklēšanā.

5.  Ja saistībā ar telefonsakaru vai datplūsmu reģistru pieprasījumu, kas minēts 1. punkta e) apakšpunktā, saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem vajadzīga atļauja no valsts tiesu iestādes, iesniedz pieteikumu šādas atļaujas saņemšanai. Šādu atļauju var pieprasīt arī kā piesardzības pasākumu.

6.  Ja valsts tiesu iestāde saņem pieteikumu, lai saņemtu atļauju telefonsakaru vai datplūsmu reģistru pieprasījumam, kas minēts 5. punkta e) apakšpunktā, šī iestāde pārbauda, vai ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)  šā panta 3. punktā minētais lēmums ir autentisks;

b)  visi veicamie pasākumi ir samērīgi un nav patvaļīgi vai pārmērīgi.

Piemērojot b) apakšpunktu, valsts tiesu iestāde var lūgt EVTI sniegt sīkus paskaidrojumus, jo īpaši par iemesliem, kas EVTI radījuši pamatu aizdomām, ka ir pārkāpta šī regula, un par iespējamā pārkāpuma smagumu, kā arī par tās personas iesaistes būtību, uz kuru attiecas piespiedu pasākumi. Tomēr valsts tiesu iestāde nepārskata izmeklēšanas nepieciešamību un nepieprasa tai sniegt EVTI lietas materiālos iekļauto informāciju. EVTI lēmuma likumīgumu var pārskatīt vienīgi Tiesa, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1095/2010 [61.] pantā paredzēto procedūru.

48.d pantsPārbaudes uz vietas

1.  Lai pildītu savus pienākumus saskaņā ar šo regulu, EVTI 48.b panta 1. punktā minēto personu uzņēmumu telpās var veikt visas vajadzīgās pārbaudes uz vietas.

2.  Amatpersonas un citas personas, ko EVTI pilnvarojusi veikt pārbaudes uz vietas, drīkst iekļūt to personu uzņēmumu telpās, uz kurām attiecas EVTI pieņemtais lēmums par izmeklēšanu, un tām ir visas 48.c panta 1. punktā paredzētās pilnvaras. Turklāt tām ir tiesības uz vajadzīgo laiku, un ciktāl tas ir nepieciešams pārbaudes veikšanai, aizzīmogot jebkuras uzņēmuma telpas un uzskaites žurnālus vai reģistrus.

3.  Pirms pārbaudes veikšanas EVTI laikus par to paziņo tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā tā jāveic. Ja tas vajadzīgs pārbaudes pienācīgai un efektīvai veikšanai, EVTI pēc attiecīgās kompetentās iestādes informēšanas var veikt pārbaudi uz vietas, par to iepriekš nepaziņojot. Pārbaudes saskaņā ar šo pantu veic, ja attiecīgā iestāde ir apstiprinājusi, ka tā neiebilst pret šīm pārbaudēm.

4.  Amatpersonas un citas personas, ko EVTI pilnvarojusi veikt pārbaudes uz vietas, īsteno savas pilnvaras, uzrādot rakstisku atļauju, kurā norādīts pārbaudes priekšmets un mērķis un [48.g] pantā paredzētie periodiskie soda maksājumi, ja attiecīgās personas nesadarbojas pārbaudē.

5.  Personām, kas minētas 48.b panta 1. punktā, ir jāsadarbojas ar EVTI lēmumu noteiktās pārbaudēs uz vietas. Minētajā lēmumā norāda pārbaudes priekšmetu un mērķi, dienu, kurā tā sāksies, un norāda periodiskos soda maksājumus, kas paredzēti [48.g] pantā, tiesiskās aizsardzības līdzekļus, kas pieejami saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1095/2010, kā arī tiesības vērsties Tiesā, lai šo lēmumu pārskatītu.

6.  Tās dalībvalsts kompetentās iestādes amatpersonas, kurā pārbaude jāveic, kā arī šīs kompetentās iestādes pilnvarotas vai ieceltas personas pēc EVTI pieprasījuma sniedz aktīvu palīdzību EVTI amatpersonām un citām EVTI pilnvarotām personām. Minētās kompetentās iestādes amatpersonas pēc pieprasījuma var arī piedalīties pārbaudēs uz vietas.

7.  EVTI var arī pieprasīt kompetentajām iestādēm tās vārdā veikt konkrētus izmeklēšanas uzdevumus un pārbaudes uz vietas, kas paredzētas šajā pantā un 48.c panta 1. punktā. Šajā nolūkā kompetentajām iestādēm piešķir tādas pašas pilnvaras kā EVTI, kā tas noteikts šajā pantā un 48.c panta 1. punktā.

8.  Ja EVTI amatpersonas un citas EVTI pilnvarotas pavadošās personas konstatē, ka persona pretojas pārbaudei, kuras veikšana uzdota saskaņā ar šo pantu, attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde sniedz tām nepieciešamo palīdzību, vajadzības gadījumā lūdzot policijas vai līdzvērtīgas tiesībaizsardzības iestādes palīdzību, lai dotu tām iespēju veikt pārbaudi uz vietas.

9.  Ja saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem 1. punktā minētajām pārbaudēm uz vietas vai 7. punktā minētajai palīdzībai ir vajadzīg