Procedūra : 2018/0403M(NLE)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0023/2019

Iesniegtie teksti :

A8-0023/2019

Debates :

PV 12/02/2019 - 20
CRE 12/02/2019 - 20

Balsojumi :

PV 13/02/2019 - 8.11
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2019)0093

ZIŅOJUMS     
PDF 195kWORD 59k
24.1.2019
PE 629.446v02-00 A8-0023/2019

ar priekšlikumu nenormatīvai rezolūcijai par projektu Padomes lēmumam par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Partnerības un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Singapūras Republiku, no otras puses

(15375/2018 – C8-0026/2019 – 2018/0403M(NLE))

Ārlietu komiteja

Referents: Antonio López-Istúriz White

EIROPAS PARLAMENTA NENORMATĪVAS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA
 ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA NENORMATĪVAS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par projektu Padomes lēmumam par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Partnerības un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Singapūras Republiku, no otras puses

(15375/2018 – C8-0026/2019 – 2018/0403M(NLE))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (15375/2018),

–  ņemot vērā partnerības un sadarbības nolīguma projektu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Singapūras Republiku, no otras puses (08224/2014),

–  ņemot vērā Padomes pieprasījumu sniegt piekrišanu, kas iesniegts saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 212. pantu kopā ar 218. panta 6. punkta a) apakšpunktu (C8-0026/2019),

–  ņemot vērā ES un Singapūras partnerības un sadarbības nolīgumu (PSN), ko plānots parakstīt 2018. gada 19. oktobrī,

–  ņemot vērā ES un Singapūras brīvās tirdzniecības nolīgumu (BTN) un ieguldījumu aizsardzības nolīgumu (IAN), kuri parakstīti 2018. gada 19. oktobrī Briselē,

–  ņemot vērā 1980. gada martā parakstīto ASEAN un EEK sadarbības nolīgumu, kas veido ES un ASEAN attiecību tiesisko regulējumu(1),

–  ņemot vērā 12. Āzijas un Eiropas samitu (ASEM), kas 2018. gada 18. un 19. oktobrī notika Briselē,

–  ņemot vērā ES un Singapūras 10. parlamentārās sadarbības sanāksmi (IPM), kura 2017. gada 23. maijā notika Singapūrā,

–  ņemot vērā Globālo Eiropas Savienības ārpolitikas un drošības politikas stratēģiju, ko 2016. gada jūnijā iesniedza Savienības Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos / Komisijas priekšsēdētāja vietniece (AP/PV),

–  ņemot vērā Padomes 2012. gada 15. jūnijā apstiprinātās Pamatnostādnes attiecībā uz ES ārpolitiku un drošības politiku Austrumāzijā,

–  ņemot vērā Padomes 2018. gada 28. maija secinājumus par ciešāku ES un Āzijas sadarbību drošības jomā;

–  ņemot vērā ES stratēģiju par Eiropas un Āzijas savienojamību, kuras pamatā ir ilgtspējīgas savienojamības koncepcija;

–  ņemot vērā nesenās rezolūcijas par ASEAN, jo īpaši 2017. gada 3. oktobra rezolūciju par ES politiskajām attiecībām ar ASEAN(2) un 2014. gada 15. janvāra rezolūciju par ES un ASEAN turpmākajām attiecībām(3),

–  ņemot vērā Parlamenta ... normatīvo rezolūciju(4) par projektu lēmumam,

–  ņemot vērā Reglamenta 99. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A8-0023/2019),

A.  tā kā ES un Singapūras attiecības aizsākās pirms vairākām desmitgadēm un tās balstās uz ilgu draudzību un ciešām vēsturiskām, politiskām un ekonomiskām saitēm; tā kā divpusējā partnerība ir balstīta uz kopīgām vērtībām un apņemšanos panākt mieru un labklājību pasaulē;

B.   tā kā abas ES un Singapūras partnerības un sadarbības nolīguma (PSN) puses no jauna apstiprina savu cieņu pret demokrātijas principiem, tiesiskumu, cilvēktiesībām un pamatbrīvībām, kā noteikts Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā un citos piemērojamos starptautiskos cilvēktiesību instrumentos;

C.  tā kā Singapūra ir pievienojusies Dienvidaustrumu Āzijas valstu asociācijai (ASEAN), kas 2017. gadā svinēja savu 40. gadadienu;

D.   tā kā Singapūra, kuras 2018. gada ASEAN vadības moto bija „noturīga un inovatīva”, ir rīkojusi divus ASEAN samitus un veicinājusi ASEAN vienotību, drošību un ekonomisko sadarbību, uzsākot tādas iniciatīvas kā ASEAN jaunatnes stipendija;

E.  tā kā Singapūra ir Amerikas Savienoto Valstu cieša sabiedrotā, ar kuru tā 2003. gadā noslēdza BTN un kuru uzskata par nepieciešamu reģiona drošībai, stabilitātei un līdzsvaram Āzijas un Klusā okeāna reģionā;

F.  tā kā 2017. gadā Singapūra ANO Attīstības programmas tautas attīstības indeksā ieņēma 9. vietu;

G.  tā kā organizācijas “Transparency International” korupcijas uztveres indeksā 2017. gadā Singapūra ierindojās 6. vietā, padarot to par vienu no vismazāk korumpētajām valstīm pasaulē;

H.   tā kā pirmais ES un ASEAN Jauno līderu forums notika 2018. gada februārī;

I.   tā kā gaisa piesārņojums Singapūrā sasniedza rekordaugstu līmeni kaimiņvalstu mežu ugunsgrēku rezultātā, kas galvenokārt bija saistīti ar tīšu dedzināšanu, lai attīrītu augsni eļļas palmu un kokmateriālu plantācijām;

J.  tā kā Singapūras konstitūcijā ir garantētas tiesības uz vārda, miermīlīgas pulcēšanās un biedrošanās brīvību, kaut gan tās tomēr ir ievērojami ierobežotas, lai garantētu drošību, sabiedrisko kārtību, morāles principus, parlamentārās privilēģijas, kā arī rasu un reliģisko saskaņu, tā kā 2018. gada pasaules preses brīvības indeksā Singapūra ieņēma 151. vietu no 180 valstīm; tā kā Singapūras tiesību akti par necieņu, musināšanu un apmelošanu tiek izmantoti, lai ierobežotu aktīvistu, blogeru un plašsaziņas līdzekļu kritiskos viedokļus;

K.   tā kā Singapūra joprojām piemēro nāvessodu; tā kā pēc īsa laika perioda, kura laikā netika izpildīti nāvessodi, izpildīto nāvessodu skaits kopš 2014. gada ir pieaudzis;

L.   tā kā Singapūras LGBTI kopienas tiesības ir stingri ierobežotas; tā kā abpusēji labprātīgas seksuālas attiecības starp diviem vīriešiem ir nelikumīgas un par tām ir paredzēts sods līdz pat diviem gadiem cietumā; tā kā Singapūras tiesību aktos netiek atzītas viendzimuma attiecības;

M.  tā kā Singapūra vēl nav ratificējusi divas SDO pamatkonvencijas, jo īpaši Konvenciju par biedrošanās brīvību un tiesību apvienoties aizsardzību un Konvenciju pret diskrimināciju;

ES un Singapūras partnerības un sadarbības nolīgums

1.   atzinīgi vērtē PSN noslēgšanu, jo tam ir stratēģiska nozīme un tas nodrošinās tiesisko regulējumu ilgtermiņa divpusējām attiecībām un saistībām stiprināt un paplašināt sadarbību reģionālos un starptautiskos forumos, kā arī tādās jomās kā vides aizsardzība, starptautiskā stabilitāte, tiesiskums, drošība un attīstība;

2.   uzsver PSN sniegtās iespējas attiecībā uz jaunām sadarbības jomām, piemēram, cilvēktiesībām, tiesiskumu, brīvību un drošību un kodolieroču neizplatīšanu, kā arī zinātnes un tehnoloģiskajai sadarbībai tādās jomās kā enerģētika, vide, klimata pārmaiņu apkarošana, dabas resursu aizsardzība un transports, jo īpaši jūras un gaisa transports;

3.  atzinīgi vērtē sadarbību attiecībā uz cilvēku savstarpējām saiknēm, informācijas sabiedrību, audiovizuālo un plašsaziņas līdzekļu jomu, izglītību un kultūras apmaiņu, nodarbinātību un sociālajām lietām, veselību un statistiku, kas palīdzēs novērtēt nolīguma progresu;

4.  uzskata, ka PSN, pamatlīgums, ir politiski cieši saistīts ar BTN un IAN un papildina tos; atgādina, ka PSN 44. pants paredz nolīgumu neizpildīšanu gadījumos, kad tiek sistemātiski un nopietni pārkāpti būtiski elementi, tostarp demokrātijas principi, tiesiskums un cilvēktiesības;

5.   atzinīgi vērtē to, ka Singapūra 2017. gada 21. jūnijā parakstīja Daudzpusējo kompetentās iestādes nolīgumu (MCAA), lai īstenotu globālo standartu attiecībā uz automātisku nodokļu informācijas apmaiņu, un ka 2017. gada 30. jūnijā tā informēja ESAO par nodomu saskaņā ar šo nolīgumu sākt automātisku apmaiņu ar visām ES dalībvalstīm, ar kurām tai nav divpusēja nolīguma šajā jautājumā; mudina puses pilnībā izmantot PSN paredzētos noteikumus par sadarbību nodokļu jomā;

Cilvēktiesības un pamatbrīvības

6.  no jauna apstiprina nepieciešamās saistības un apņemšanos cilvēktiesību, tostarp sociālo tiesību, demokrātijas, pamatbrīvību, labas pārvaldības un tiesiskuma ievērošanā un kopīgus centienus šajā nolūkā; atgādina, ka cilvēktiesības ir ES attiecību ar trešām valstīm uzmanības centrā; aicina Singapūras iestādes visos apstākļos nodrošināt starptautisko tiesību, demokrātijas, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu saskaņā ar ANO Statūtiem un Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju un uzskata, ka ES būtu jāturpina sniegt atbalstu Singapūrai sociālās iekļautības, cilvēktiesību ievērošanas un tiesiskuma jomā, kā arī miera, drošības un tiesu sistēmas reformas veicināšanā; atzinīgi vērtē atklātās publiskās debates par neīstenoto tiesību aktu pārskatīšanu attiecībā uz sodīšanu par abpusēji labprātīgām viena dzimuma personu seksuālām attiecībām un aicina Singapūras valdību pilnībā aizsargāt LGBTI kopienas tiesības; uzskata, ka Singapūras valdībai ir jāatceļ tiesību akti, kuros noteikts sods par seksuālām attiecībām starp viena dzimuma personām; uzsver, ka ir vajadzīga turpmāka sadarbība attiecībā uz sieviešu tiesībām, un mudina Singapūras valdību veicināt tādu tiesību aktu pieņemšanu, kas aizliedz jebkāda veida diskrimināciju pret sievietēm un uz seksuālo orientāciju balstītu diskrimināciju;

7.  aicina ES sākt dialogu ar Singapūras valdību nolūkā nekavējoties noteikt nāvessoda moratoriju kā soli ceļā uz nāvessoda atcelšanu;

8.   aicina Singapūras valdību aizsargāt vārda un pulcēšanās brīvību, jo tās ir labi funkcionējošas demokrātijas pamatelements;

9.  aicina ES iesaistīties dialogā ar Singapūras iestādēm, lai veicinātu to, ka valsts ratificē galvenos cilvēktiesību instrumentus un SDO pamatkonvencijas; atzīst, ka Singapūra vēl nav ratificējusi Konvenciju par biedrošanās brīvību un tiesību apvienoties aizsardzību un Konvenciju pret diskrimināciju, un ka tā ir noraidījusi Konvenciju par piespiedu darbu; sagaida, ka Singapūra turpinās iesaistīties sadarbībā ar SDO, lai panāktu virzību uz pilnīgu saskaņošanu ar šo konvenciju saturu un beidzot ar to ratifikāciju;

ES un Singapūras attiecības

10.  uzsver, ka PSN noslēgšana ir spēcīgs stimuls lielākai ES, Singapūras un Dienvidaustrumāzijas reģiona vispārējai sadarbībai;

11.   uzsver spēcīgu ES un Singapūras tirdzniecības un ieguldījumu attiecību politisko vērtību;

12.   uzsver ES īpašo pieredzi iestāžu veidošanas, vienotā tirgus, regulējuma konverģences, krīžu pārvarēšanas, humānās palīdzības un katastrofu seku likvidēšanas, kā arī cilvēktiesību un demokrātijas jomā; uzsver, ka ES būtu jāpastiprina politikas dialogi un sadarbība tādos jautājumos kā pamattiesības un kopīgu interešu jautājumos, tostarp tiesiskuma un drošības jomā, un vārda brīvības aizsardzībā;

13.  atzinīgi vērtē to, ka PSN atbalsta tiešus personiskus kontaktus, piemēram, Erasmus Mundus programmā paredzētu akadēmisko mobilitāti, un veicina turpmāku kultūras apmaiņas attīstību, lai palielinātu savstarpējo sapratni un zināšanas par attiecīgajām kultūrām;

14.   uzsver, ka Singapūrā esošais Āzijas un Eiropas fonds (ASEF) ir nozīmīgs kā galvenais kultūras apmaiņas instruments starp Āziju un Eiropu; atzinīgi vērtē tā lomu, kā būtisku elementu iekļaujot pilsoniskās sabiedrības problēmas ASEM apspriedēs;

15.  uzsver, ka Eiropas Savienības centrs Singapūrā, kas tika izveidots 2009. gadā partnerībā ar Singapūras Valsts universitāti un Nanyang Tehnoloģiju universitāti, veicina zināšanas un izpratni par ES un tās politiku un ir daļa no ES izcilības centru globālā tīkla;

16.  mudina Singapūras pētniekus īstenot kopīgus pētniecības un inovācijas projektus ar ES struktūrām saskaņā ar tādām ES pētniecības iniciatīvām kā programma “Apvārsnis 2020” un risināt kopīgas globālas problēmas, kas saistītas ar klimata pārmaiņām, vidi, biotehnoloģiju, veselību, iedzīvotāju novecošanos, enerģētiku, dabas resursiem un uzturdrošību;

Reģionālā un starptautiskā sadarbība

17.   uzskata, ka Singapūra ir svarīgs partneris reaģēšanā uz humānām katastrofām Dienvidaustrumāzijā, kā arī ir nozīmīgs dalībnieks visa reģiona politiskās stabilitātes nodrošināšanā;

18.  pauž bažas par to, ka klimata pārmaiņas būtiski ietekmēs Singapūru un ASEAN reģionu; atzinīgi vērtē Singapūras pozitīvo ieguldījumu Tūkstošgades attīstības mērķu un ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā; atzinīgi vērtē to, ka Singapūra 2016. gada 21. septembrī ratificēja Parīzes nolīgumu, un sagaida, ka tā līdz 2030. gadam sasniegs plānotos emisiju samazināšanas mērķus; paredz sadarboties ar Singapūru un ASEAN, lai paātrinātu Parīzes klimata nolīguma īstenošanu; uzsver, ka ir jāatbalsta Singapūra un pārējās ASEAN valstis, lai uzlabotu bioloģiskās daudzveidības aizsardzību un ilgtspējīgu izmantošanu un mežu ekosistēmu sistemātisku atveseļošanu; atzinīgi vērtē Singapūras lomu reģionālo jautājuma risināšanā, lai samazinātu atmežošanu; mudina turpināt ES un Singapūras sadarbību, lai efektīvi ierobežotu mežu ugunsgrēkus un pieņemtu videi draudzīgākas tehnoloģijas transportam un ēkām;

19.   uzskata, ka pastāv iespēja, interese un nepieciešamība īstenot ES un ASEAN sadarbību, lai izstrādātu kopīgu aprites ekonomikas stratēģiju;

20.   atzinīgi vērtē ES un ASEAN Jauno līderu foruma izveidi, kas ļaus jaunajiem līderiem no ES un ASEAN valstīm apmainīties ar idejām un veidot attiecības, lai atbalstītu ES un ASEAN attiecības;

21.   uzsver, ka PSN dos iespēju ES nostiprināt savu ieguldījumu kopīgo mērķu īstenošanā Indijas un Klusā okeāna reģionā; aicina pastiprināt kopīgos centienus, lai izveidotu brīvu un atvērtu Indijas un Klusā okeāna reģionu;

22.   aicina sadarboties ar Singapūru, lai īstenotu kopīgas intereses saistībā ar ASEAN un ES savienojamības politikas īstenošanu; uzsver, ka ir nepieciešama sadarbība saistībā ar iniciatīvu „Viena josla, viens ceļš”, lai strādātu pie to savienojamības mērķu un kritēriju īstenošanas, par kuriem tika panākta vienošanās nesenajā ES un Ķīnas augstākā līmeņa sanāksmē; atkārto par nepieciešamību veicināt daudzpusēju pārvaldību;

23.  uzsver, ka Singapūra ir atbalstījusi reģionālo daudzpusību Dienvidaustrumāzijā; ņem vērā Singapūras lomu ES un ASEAN starpreģionu diplomātiskajos, ekonomiskajos un institucionālajos dialogos un uzsver Singapūras atbalstu reģionālajai integrācijai Dienvidaustrumāzijā;

24.   atzīst, ka Singapūra ir stratēģiski izvietota; pieņem zināšanai Singapūras ieguldījumu reģionālā un vispārējā drošībā; atzinīgi vērtē ikgadējo Āzijas drošības samitu, kas ir pazīstams arī kā Šangrilas dialogs un kas kopš 2002. gada notiek Šangrilas viesnīcā Singapūrā;

25.   pauž dziļas bažas par pieaugošo spriedzi Dienvidķīnas jūrā; aicina ASEAN paātrināt apspriedes par Rīcības kodeksu strīdu un domstarpību atrisināšanai mierīgā ceļā šajā jomā un aicina ES atbalstīt šo procesu; uzstāj, ka jautājums būtu jāatrisina atbilstīgi starptautiskajām tiesībām saskaņā ar ANO Jūras tiesību konvenciju (UNCLOS); pauž gandarījumu par to, ka Singapūra, kas nav pieprasītāja valsts, ir mudinājusi puses miermīlīgi un saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, tostarp UNCLOS, pārvarēt savas domstarpības;

26.  kopā ar Singapūru aicina nodrošināt kuģošanas un pārlidojumu brīvību šajā teritorijā un uzsver, ka ES ir ļoti ieinteresēta veicināt stabilitāti Dienvidaustrumāzijā; uzsver, cik svarīgs ir ASEAN reģionālais forums un Austrumāzijas samits, kas veicina dialogu par drošību starp šo reģionu un ārpus šī reģiona esošo Ķīnu un Amerikas Savienotajām Valstīm;

27.  atzinīgi vērtē ASEAN kiberaizsardzības programmas uzsākšanu pēc Singapūras iniciatīvas, lai palīdzētu ASEAN valstīm atklāt kiberdraudus un reaģēt uz tiem; saprot, ka ASEAN nav savstarpējas normas kiberaizsardzības jomā, kas varētu kavēt sadarbību kiberdrošības jomā šajā reģionā; aicina ES dalīties pieredzē par kiberdraudu un hibrīddraudu novēršanu un atbalstīt ASEAN spēju veidošanu šajā jomā;

28.  pauž atzinību Singapūrai par to, ka tā izvietojusi karaspēku un materiālus, lai Irākā no 2003. līdz 2008. gadam atbalstītu starptautisko koalīciju un tās turpmāko ieguldījumu ISIS apkarošanas operācijās Irākā un Sīrijā;

29.  atzīst, ka Singapūra ir gatava rīkot samitus vai piedalīties to rīkošanā, lai veicinātu miera un uzticēšanās palielināšanu Āzijā un ārpus tās;

PSN paredzētā iestāžu sistēma

30.  atzinīgi vērtē to, ka saskaņā ar partnerības un sadarbības nolīgumu ir izveidota apvienotā komiteja, kuras sastāvā ir abu pušu pienācīgi augsta līmeņa pārstāvji, lai nodrošinātu nolīguma pareizu darbību un īstenošanu, noteiktu prioritātes un sniegtu ieteikumus nolīguma mērķu veicināšanai;

31.   aicina veikt regulāru informācijas apmaiņu starp Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) un Parlamentu, lai Parlaments varētu uzraudzīt šā PSN īstenošanu un tā mērķu sasniegšanu;

°

°  °

32.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Eiropas Ārējās darbības dienestam, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem un Singapūras parlamentam un valdībai.

(1)

OV L 144, 10.6.1980., 2. lpp.

(2)

OV C 346, 27.9.2018., 44. lpp.

(3)

OV C 482, 23.12.2016., 75. lpp.

(4)

Pieņemtie teksti, P8_TA(0000)0000.


ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Padomes lēmums par to, lai noslēgtu Partnerības un sadarbības nolīgumu starp ES un Singapūras Republiku

Atsauces

2018/0403M(NLE)

Apspriešanās / piekrišanas pieprasījuma datums

8.11.2018

 

 

 

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

AFET

17.1.2019

 

 

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

INTA

17.1.2019

 

 

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

       Lēmuma datums

INTA

21.1.2019

 

 

 

Referenti

       Iecelšanas datums

Antonio López-Istúriz White

9.10.2018

 

 

 

Pieņemšanas datums

22.1.2019

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

49

2

6

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Michèle Alliot-Marie, Francisco Assis, Petras Auštrevičius, Amjad Bashir, Goffredo Maria Bettini, Mario Borghezio, Klaus Buchner, James Carver, Aymeric Chauprade, Javier Couso Permuy, Arnaud Danjean, Georgios Epitideios, Knut Fleckenstein, Eugen Freund, Michael Gahler, Sandra Kalniete, Manolis Kefalogiannis, Wajid Khan, Andrey Kovatchev, Eduard Kukan, Ilhan Kyuchyuk, Ryszard Antoni Legutko, Barbara Lochbihler, Sabine Lösing, Andrejs Mamikins, Ramona Nicole Mănescu, David McAllister, Clare Moody, Pier Antonio Panzeri, Demetris Papadakis, Ioan Mircea Paşcu, Tonino Picula, Julia Pitera, Cristian Dan Preda, Jozo Radoš, Alyn Smith, Jordi Solé, Dobromir Sośnierz, Dubravka Šuica, Charles Tannock, László Tőkés, Ivo Vajgl, Geoffrey Van Orden

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Asim Ademov, Doru-Claudian Frunzulică, Elisabetta Gardini, Rebecca Harms, Patricia Lalonde, Juan Fernando López Aguilar, Antonio López-Istúriz White, Bodil Valero, Marie-Christine Vergiat, Janusz Zemke, Željana Zovko

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Norbert Erdős, Axel Voss, Martina Werner

Iesniegšanas datums

24.1.2019


ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

49

+

ALDE

Petras Auštrevičius, Ilhan Kyuchyuk, Patricia Lalonde, Jozo Radoš, Ivo Vajgl

ECR

Amjad Bashir, Ryszard Antoni Legutko, Charles Tannock, Geoffrey Van Orden

PPE

Asim Ademov, Michèle Alliot-Marie, Arnaud Danjean, Norbert Erdős, Michael Gahler, Elisabetta Gardini, Sandra Kalniete, Manolis Kefalogiannis, Andrey Kovatchev, Eduard Kukan, Antonio López-Istúriz White, David McAllister, Ramona Nicole Mănescu, Julia Pitera, Cristian Dan Preda, Dubravka Šuica, László Tőkés, Axel Voss, Željana Zovko

S&D

Francisco Assis, Goffredo Maria Bettini, Knut Fleckenstein, Eugen Freund, Doru-Claudian Frunzulică, Wajid Khan, Juan Fernando López Aguilar, Andrejs Mamikins, Clare Moody, Pier Antonio Panzeri, Demetris Papadakis, Ioan Mircea Paşcu, Tonino Picula, Martina Werner, Janusz Zemke

VERTS/ALE

Klaus Buchner, Rebecca Harms, Barbara Lochbihler, Alyn Smith, Jordi Solé, Bodil Valero

2

-

NI

Georgios Epitideios, Dobromir Sośnierz

6

0

EFDD

James Carver, Aymeric Chauprade

ENF

Mario Borghezio

GUE/NGL

Javier Couso Permuy, Sabine Lösing, Marie-Christine Vergiat

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Pēdējā atjaunošana: 2019. gada 6. februārisJuridisks paziņojums