Procedūra : 2018/0168(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0035/2019

Iesniegtie teksti :

A8-0035/2019

Debates :

Balsojumi :

PV 13/02/2019 - 16.8
CRE 13/02/2019 - 16.8

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2019)0110

ZIŅOJUMS     ***I
PDF 389kWORD 125k
28.1.2019
PE 629.546v02-00 A8-0035/2019

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Direktīvu 2009/103/EK par civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu izmantošanu un par kontroli saistībā ar pienākumu apdrošināt šādu atbildību

(COM(2018)0336 – C8-0211/2018 – 2018/0168(COD))

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja

Referente: Dita Charanzová

GROZĪJUMI
EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
 PASKAIDROJUMS
 JURIDISKĀS KOMITEJAS ATZINUMS
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA
 ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Direktīvu 2009/103/EK par civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu izmantošanu un par kontroli saistībā ar pienākumu apdrošināt šādu atbildību

(COM(2018)0336 – C8-0211/2018 – 2018/0168(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0336),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0211/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 19. septembra atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ziņojumu un Juridiskās komitejas atzinumu (A8-0035/2019),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr.    1

Direktīvas priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1)  Civiltiesiskās atbildības apdrošināšana saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu izmantošanu (mehānisko transportlīdzekļu apdrošināšana) ir jo īpaši svarīga Eiropas iedzīvotājiem, neatkarīgi no tā, vai tie ir apdrošinājuma ņēmēji vai potenciālie cietušie satiksmes negadījumā. Tā arī ir nozīmīgs jautājums apdrošināšanas sabiedrībām, jo tā ir svarīgs elements nedzīvības apdrošināšanas uzņēmējdarbībā Savienībā. Mehānisko transportlīdzekļu apdrošināšana arī ietekmē personu pārvietošanās brīvību un preču un transportlīdzekļu brīvu apriti. Tādēļ galvenajam Savienības darbības mērķim finanšu pakalpojumu jomā vajadzētu būt mehānisko transportlīdzekļu apdrošināšanas iekšējā tirgus stiprināšanai un konsolidēšanai.

(1)  Civiltiesiskās atbildības apdrošināšana saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu izmantošanu (mehānisko transportlīdzekļu apdrošināšana) ir īpaši svarīga Eiropas iedzīvotājiem neatkarīgi no tā, vai tie ir apdrošinājuma ņēmēji vai cilvēki, kas satiksmes negadījuma rezultātā var kļūt par cietušajām personām. Tā arī ir nozīmīgs jautājums apdrošināšanas sabiedrībām, jo tā ir svarīgs elements nedzīvības apdrošināšanas uzņēmējdarbībā Savienībā. Mehānisko transportlīdzekļu apdrošināšana arī ievērojami ietekmē personu pārvietošanās brīvību un preču un transportlīdzekļu brīvu apriti, un līdz ar to tā ievērojami ietekmē arī iekšējo tirgu un Šengenas zonu. Tādēļ galvenajam Savienības darbības mērķim finanšu pakalpojumu jomā vajadzētu būt mehānisko transportlīdzekļu apdrošināšanas iekšējā tirgus stiprināšanai un konsolidēšanai.

 

(Ja šis grozījums tiek pieņemts, atbilstoši grozījumi būtu jāizstrādā vēl arī citiem šī grozījumu tiesību akta apsvērumiem.)

Pamatojums

Grozījums ir ierosināts, lai labotu neuzmanības kļūdu, kas pielaista, kad 2009. gadā visas mehānisko transportlīdzekļu apdrošināšanas direktīvas tika apvienotas. Dažos pantos ir izmantots termins „upuris”, ar ko tiek saprasts, ka tie ir tikai negadījuma tiešie upuri, turpretim citos pantos ir izmantots termins „cietusī persona”, ar ko tiek saprasts, ka tā ir gan tieši, gan netieši cietusi persona (piemēram, ģimenes locekļi pēc nāvējoša negadījuma). Lai nodrošinātu, ka tiesību akta normas attiecas uz visiem prasījumiem, kādi varētu rasties, viscaur tekstā būtu jāizmanto termins „cietusī persona” (daudzskaitlī — „cietušās personas”). Jāatzīmē, ka jēdziens „upuris” nav definēts — 1. pantā ir definēts jēdziens „cietusī persona”.

Grozījums Nr.    2

Direktīvas priekšlikums

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2)  Komisija ir izvērtējusi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/103/EK15 darbību, tostarp tās efektivitāti un saskaņotību ar citām Savienības politikas jomām. Novērtējuma secinājums bija, ka Direktīva 2009/103/EK kopumā darbojas labi, un tai nav vajadzīgi grozījumi vairumā aspektu. Tomēr tika noteiktas četras jomas, kurās būtu lietderīgi veikt mērķtiecīgus grozījumus: kompensācija negadījumos cietušajiem apdrošinātāja maksātnespējas gadījumā, minimālās obligātā apdrošināšanas seguma summas, transportlīdzekļu apdrošināšanas pārbaudes, ko veic dalībvalstis, un apdrošinājuma ņēmēju prasījumu vēstures paziņojumu izmantošana, ko veic jauna apdrošināšanas sabiedrība.

(2)  Komisija ir izvērtējusi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/103/EK15 darbību, tostarp tās efektivitāti un saskaņotību ar citām Savienības politikas jomām. Novērtējuma secinājums bija, ka Direktīva 2009/103/EK kopumā darbojas labi, un tai nav vajadzīgi grozījumi vairumā aspektu. Tomēr tika noteiktas četras jomas, kurās būtu lietderīgi veikt mērķtiecīgus grozījumus: kompensācija negadījumos cietušajām personām apdrošinātāja maksātnespējas gadījumā, minimālās obligātā apdrošināšanas seguma summas, transportlīdzekļu apdrošināšanas pārbaudes, ko veic dalībvalstis, un apdrošinājuma ņēmēju prasījumu vēstures paziņojumu izmantošana, ko veic jauna apdrošināšanas sabiedrība. Lai labāk aizsargātu cietušās personas, papildus šīm četrām jomām būtu jāievieš jauni noteikumi, ar ko būtu paredzēta atbildība negadījumos, kuros iesaistīts motorizēts transportlīdzeklis ar piekabi.

__________________

__________________

15 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/103/EK (2009. gada 16. septembris) par civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu izmantošanu un kontroli saistībā ar pienākumu apdrošināt šādu atbildību (OV L 263, 7.10.2009, 11. lpp.).

15 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/103/EK (2009. gada 16. septembris) par civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu izmantošanu un kontroli saistībā ar pienākumu apdrošināt šādu atbildību (OV L 263, 7.10.2009, 11. lpp.).

Grozījums Nr.    3

Direktīvas priekšlikums

3.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(3a)  Daži mehāniskie transportlīdzekļi, piemēram, elektriskie velosipēdi un Segway pārvietošanās līdzekļi, ir mazāka izmēra, un līdz ar to mazāka ir arī iespēja, ka tie varētu nodarīt nopietnu kaitējumu fiziskām personām vai īpašumam, nekā citu transportlīdzekļu gadījumā. Būtu nesamērīgi un nākotnes prasībām neatbilstoši tos iekļaut Direktīvas 2009/103/EK darbības jomā, jo tādējādi tiktu noteikts pienākums nodrošināt šo transportlīdzekļu dārgu un pārmērīgu apdrošināšanas segumu. Šādā situācijā arī būtu grūtāk panākt attiecīgo transportlīdzekļu izmantošanu un mazinātos inovācijas stimuls, kaut arī nepietiek pierādījumu tam, ka šie transportlīdzekļi varētu izraisīt tikpat nopietnus negadījumus ar cietušām personām, kādus var izraisīt citi transportlīdzekļi, piemēram, vieglie vai kravas automobiļi. Saskaņā ar subsidiaritātes un proporcionalitātes principu Savienības līmeņa prasības būtu jāattiecina uz tiem transportlīdzekļiem, kas var radīt būtisku kaitējumu pārrobežu situācijā. Tāpēc Direktīvas 2009/103/EK darbības joma ir jāierobežo, nosakot, ka direktīvu piemēro tiem transportlīdzekļiem, kuriem Savienība uzskata par vajadzīgu noteikt drošības un drošas ekspluatācijas prasības, kas jāizpilda pirms šādu transportlīdzekļu laišanas tirgū, proti, direktīvu piemēro transportlīdzekļiem, kuriem ir nepieciešams ES tipa apstiprinājums.

Grozījums Nr.    4

Direktīvas priekšlikums

3.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(3b)  Tomēr ir svarīgi ļaut dalībvalstīm pašām lemt par to, kāds būtu adekvāts aizsardzības līmenis personām, kas var kļūt par cietušajiem negadījumos, kurus izraisījuši citi transportlīdzekļi, kam ES tipa apstiprinājums nav vajadzīgs. Tādēļ ir svarīgi, lai dalībvalstis varētu saglabāt un ieviest jaunus obligātos noteikumus par šādu citu veidu transportlīdzekļu lietotāju aizsardzību, lai aizsargātu personas, kuras var kļūt par cietušajiem ceļu satiksmes negadījuma rezultātā. Ja dalībvalsts izvēlas noteikt, ka attiecīgais apdrošināšanas segums ir obligāts, tas būtu jādara, ņemot vērā iespējamību, ka transportlīdzekļa izmantošana varētu notikt pārrobežu situācijā, un ņemot vērā nepieciešamību aizsargāt iespējamās citā dalībvalstī cietušās personas.

Grozījums Nr.    5

Direktīvas priekšlikums

3.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(3c)  No Direktīvas 2009/103/EK darbības jomas ir lietderīgi svītrot arī transportlīdzekļus, ko paredzēts izmantot tikai tehniskajos sporta veidos, jo uz šādiem transportlīdzekļiem parasti attiecas citi civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas veidi un mehāniskais transportlīdzeklis nav obligāti jāapdrošina, ja to izmanto tikai sacīkstēm. Tā kā šādus transportlīdzekļus izmanto tikai kontrolētā trasē vai telpā, līdz ar to mazāka ir iespējamība, ka notiks negadījums ar citiem transportlīdzekļiem vai fiziskām personām, kas sacīkstēs nepiedalās. Tomēr ir svarīgi, lai dalībvalstis saglabātu vai ieviestu jaunus obligātus noteikumus attiecībā uz transportlīdzekļiem, kas piedalās tehnisko sporta veidu sacīkstēs.

Grozījums Nr.    6

Direktīvas priekšlikums

3.d apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(3d)  Ar šo direktīvu nodrošina atbilstīgu līdzsvaru starp sabiedrības interesēm un izdevumiem, kas varētu rasties publiskām iestādēm, apdrošinātājiem un apdrošinājuma ņēmējiem, lai nodrošinātu, ka ierosinātie pasākumi ir efektīvi no izmaksu viedokļa.

Grozījums Nr.    7

Direktīvas priekšlikums

3.e apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(3e)  Transportlīdzekļa izmantošanai ceļu satiksmē cita starpā vajadzētu nozīmēt transportlīdzekļa izmantošanu uz koplietošanas un privātas lietošanas ceļiem. Tie cita starpā varētu būt visi piebraucamie ceļi, stāvvietas vai citas funkcionāli līdzīgas vietas uz privātas zemes, kas ir visiem pieejamas. Ja transportlīdzeklis tiek izmantos slēgtā teritorijā, kas visiem nav pieejama, tad nebūtu jāuzskata, ka transportlīdzeklis tiek izmantots ceļu satiksmē. Tomēr tad, ja transportlīdzekli jebkurā brīdī var izmantot ceļu satiksmē un uz to tādēļ attiecas prasība par obligāto apdrošināšanu, dalībvalstīm būtu jāpanāk, ka transportlīdzeklim ir apdrošināšanas polise, kas uz līgumā noteikto periodu sedz kaitējumu personām, kuras var kļūt par cietušajiem, neatkarīgi no tā, vai negadījuma brīdī transportlīdzeklis ir piedalījies ceļu satiksmē vai ne, izņemot gadījumus, kad transportlīdzeklis izmantots kādā no tehnisko sporta veidu sacīkstēm. Būtu jādod dalībvalstīm iespēja ierobežot ar ceļu satiksmi nesaistītas apdrošināšanas segumu, ja seguma esamību nav pamata sagaidīt, piemēram, situācijā, kad negadījumā ir iesaistīts traktors, kura galvenais uzdevums negadījuma brīdī ir bijis nevis pildīt transportlīdzekļa funkciju, bet gan darba veikšanai paredzēta mehānisma funkciju ģenerēt darbībai nepieciešamo dzinējspēku.

Grozījums Nr.    8

Direktīvas priekšlikums

3.f apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(3f)  Transportlīdzekļa izmantošana vienīgi ārpus ceļu satiksmes būtu jāizslēdz no Direktīvas 2009/103/EK darbības jomas. Turklāt dalībvalstīm nevajadzētu prasīt apdrošināšanas segumu par transportlīdzekļiem, kas pastāvīgi vai uz laiku ir izņemti no reģistra sakarā ar to, ka tos nevar izmantot kā transporta līdzekli tādēļ, ka, piemēram, tie atrodas muzejā, tie tiek atjaunoti vai cita iemesla dēļ nav izmantoti ilgāku laika posmu, piemēram, sezonālas lietošanas gadījumā.

Grozījums Nr.    9

Direktīvas priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4)  Dalībvalstīm patlaban būtu jāatturas veikt pārbaudes attiecībā uz tādu transportlīdzekļu apdrošināšanu, kas parasti atrodas citas dalībvalsts teritorijā, un transportlīdzekļiem, kuri parasti atrodas trešās valsts teritorijā, taču iebrauc to teritorijā no citas dalībvalsts teritorijas. Jaunu tehnoloģiju attīstība ļauj pārbaudīt transportlīdzekļu apdrošināšanu, tos neapturot un tādējādi netraucējot personu brīvu pārvietošanos. Tāpēc ir lietderīgi atļaut minētās pārbaudes tikai tad, ja tās ir nediskriminējošas, nepieciešamas un samērīgas un ir daļa no vispārējās kontroles sistēmas valsts teritorijā, un tās neprasa transportlīdzekļa apstāšanos.

(4)  Dalībvalstis patlaban atturas veikt pārbaudes attiecībā uz tādu transportlīdzekļu apdrošināšanu, kas parasti atrodas citas dalībvalsts teritorijā, un transportlīdzekļiem, kuri parasti atrodas trešās valsts teritorijā, taču iebrauc to teritorijā no citas dalībvalsts teritorijas. Jaunu tehnoloģiju, piemēram, tehnoloģijas, kas spēj nodrošināt automātisku imatrikulācijas plākšņu lasīšanu, attīstība ļauj neuzkrītoši pārbaudīt transportlīdzekļu apdrošināšanu, tos neapturot un tādējādi netraucējot personu brīvu pārvietošanos. Tāpēc ir lietderīgi atļaut minētās pārbaudes tikai tad, ja tās ir nediskriminējošas, nepieciešamas un samērīgas un ir daļa no vispārējās kontroles sistēmas valsts teritorijā, tiek veiktas arī attiecībā uz transportlīdzekļiem, kas reģistrēti tās dalībvalsts teritorijā, kura veic pārbaudes, tās neprasa transportlīdzekļa apstāšanos un ja saistībā ar tām tiek nodrošināta attiecīgo personu tiesību, brīvību un leģitīmo interešu aizsardzība.

Grozījums Nr.    10

Direktīvas priekšlikums

4.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(4a)  Lai šāda sistēma varētu darboties, ir jānotiek informācijas apmaiņai starp dalībvalstīm, kas dod iespēju pārbaudīt mehāniskā transportlīdzekļa apdrošināšanas segumu arī tad, ja transportlīdzeklis ir reģistrēts citā dalībvalstī. Šādai informācijas apmaiņai, balstoties uz pašlaik izveidoto EUCARIS (Eiropas Transportlīdzekļu un vadītāja apliecību informācijas) sistēmu, būtu jānotiek bez diskriminācijas, jo attiecībā uz visiem transportlīdzekļiem būtu jāveic viena un tā pati pārbaude. Ar šo direktīvu ieviesto grozījumu ietekme uz publiskā sektora pārvaldes iestādēm būs ierobežota, jo minētā apmaiņas sistēma jau ir izveidota un tiek izmantota, vēršoties pret ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem.

Pamatojums

Pašlaik jau izveidotā EUCARIS informācijas apmaiņas sistēma būtu jāizmanto, lai pārbaudītu, vai transportlīdzeklis patiešām ir apdrošināts.

Grozījums Nr.    11

Direktīvas priekšlikums

4.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(4b)  Neapdrošināta transportlīdzekļa vadīšana, proti, mehāniskā transportlīdzekļa izmantošana bez civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas, Savienībā kļūst par aizvien lielāku problēmu. Šādas neapdrošinātas transportlīdzekļa vadīšanas izmaksas 2011. gadā prasījumos ES kopumā tika lēstas 870 miljonu EUR apmērā. Būtu jāuzsver, ka neapdrošināta transportlīdzekļa vadīšana negatīvi ietekmē plašu ieinteresēto personu loku, tostarp satiksmes negadījumos cietušos, apdrošinātājus, garantiju fondus un mehānisko transportlīdzekļu apdrošinājuma ņēmējus.

Grozījums Nr.    12

Direktīvas priekšlikums

5.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(5a)  Ievērojot izklāstītos principus, dalībvalstīm dati nebūtu jāglabā ilgāk, nekā tas ir nepieciešams, lai pārbaudītu, vai transportlīdzeklim ir derīgs apdrošināšanas segums. Ja tiek konstatēts, ka transportlīdzeklis ir apdrošināts, visi ar attiecīgo pārbaudi saistītie dati būtu jādzēš. Ja pārbaudes sistēmai neizdodas noteikt, vai transportlīdzeklis ir vai nav apdrošināts, dati būtu jāglabā ne ilgāk kā 30 dienas vai līdz brīdim, kad tiek uzskatāmi apliecināts, ka transportlīdzeklim ir derīgs apdrošināšanas segums, priekšroku dodot īsākajam no abiem minētajiem termiņiem. Ja tiek konstatēts, ka derīga apdrošināšanas seguma transportlīdzeklim nav, tad ir pamats pieprasīt ar konkrēto transportlīdzekli saistīto datu glabāšanu tik ilgi, kamēr noslēdzas attiecīgais administratīvais vai tiesvedības process un transportlīdzeklim ir izsniegta derīga apdrošināšanas polise.

Pamatojums

Skenējot transportlīdzekļus, valdībām būs iespēja izsekot fizisku personu pārvietošanos. Tā varētu būt iejaukšanās cilvēku privātajā dzīvē. Tiesības uz privātumu būtu jāatceļ tikai gadījumos, kad tam ir likumīgs pamats. Šāds iemesls varētu būt, ja tiek konstatēts, ka vajadzīgās apdrošināšanas transportlīdzeklim nav. Tomēr tad, ja ir izdevies pārliecināties, ka mehāniskajam transportlīdzeklim ir apdrošināšanas segums (pārbaudes vaicājuma meklēšanas rezultāti konkrēto transportlīdzekli neuzrāda), attiecīgos meklēšanas rezultātus citām vajadzībām izmantot nedrīkstētu un attiecīgie dati racionāli noteiktā periodā būtu jādzēš. Šis glabāšanas periods būtu jāierobežo un jānosaka tiesību aktos atbilstoši citiem ES tiesību aktiem, piemēram, E-zvanu direktīvai.

Grozījums Nr.    13

Direktīvas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7)  Efektīva un lietderīga satiksmes negadījumu upuru aizsardzība prasa, lai šādi cietušie vienmēr saņemtu kompensāciju par miesas bojājumiem vai par kaitējumu viņu īpašumam, neatkarīgi no tā, vai atbildīgās puses apdrošināšanas sabiedrība ir maksātspējīga. Tādēļ dalībvalstīm būtu jāizveido vai jāieceļ struktūra, kas nodrošina sākotnējo kompensāciju cietušajām personām, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir to teritorijā, un kurai ir tiesības pieprasīt šo kompensāciju no struktūras, kas izveidota vai iecelta tam pašam mērķim tajā dalībvalstī, kurā uzņēmējdarbību veic apdrošināšanas sabiedrība, kura izdevusi atbildīgās puses transportlīdzekļa apdrošināšanas polisi. Tomēr, lai izvairītos no tā, ka tiek iesniegti paralēli prasījumi, satiksmes negadījumu upuriem nebūtu jāļauj iesniegt kompensācijas prasījumu šai struktūrai, ja viņi jau ir iesnieguši savu prasījumu vai ir uzsākuši tiesvedību ar attiecīgo apdrošināšanas sabiedrību un attiecīgais prasījums joprojām tiek izskatīts un lieta vēl nav noslēgusies.

(7)  Satiksmes negadījumu rezultātā cietušo personu efektīva un lietderīga aizsardzība prasa, lai šādas cietušās personas vienmēr saņemtu kompensāciju par summām, kas radušās saistībā ar miesas bojājumiem vai par kaitējumu viņu īpašumam, neatkarīgi no tā, vai atbildīgās puses apdrošināšanas sabiedrība ir maksātspējīga. Tādēļ dalībvalstīm būtu jāizveido vai jāieceļ struktūra, kas nekavējoties nodrošina sākotnējo kompensāciju, vismaz ievērojot Direktīvas 2009/103/EK 9. panta 1. punktā noteiktās obligātās apdrošināšanas līmeni vai dalībvalsts noteiktās garantijas līmeni, ja tas ir augstāks, cietušajām personām, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir to teritorijā, un kurai ir tiesības pieprasīt šo kompensāciju no struktūras, kas izveidota vai iecelta tam pašam mērķim tajā dalībvalstī, kurā uzņēmējdarbību veic apdrošināšanas sabiedrība, kura izdevusi atbildīgās puses transportlīdzekļa apdrošināšanas polisi. Tomēr, lai izvairītos no tā, ka tiek iesniegti paralēli prasījumi, nebūtu jāļauj satiksmes negadījumu rezultātā cietušajām personām iesniegt kompensācijas prasījumu šai iestādei, ja tās jau ir iesniegušas savu prasījumu un attiecīgais prasījums joprojām tiek izskatīts.

Pamatojums

Nevajadzētu pieļaut, ka fiziska persona savu kompensācijas prasījumu var iesniegt vairākām kompensācijas iestādēm, taču nav pamata šādus prasījumus nepieļaut, ja attiecīgā persona vēršas tiesā pret maksātnespējīgu sabiedrību. Fiziskai personai var būt daudz iemeslu celt prasību tiesā, vēršoties pret maksātnespējīgo sabiedrību, un tie ne vienmēr ir saistīti ar mehāniskā transportlīdzekļa obligātās apdrošināšanas segumu. Turklāt tiesvedība sakarā ar maksātnespēju var ilgt vairākus gadus, pirms tiek saņemts galīgais nolēmums. Tāpēc būtu jānodrošina, lai negadījumā cietušajai personai nenāktos gaidīt kompensāciju. Protams, dalībvalstīm ir tiesības pieprasīt kompensācijas atgūšanu no jebkuras summas, ko piespriedusi maksāt tiesa.

Grozījums Nr.    14

Direktīvas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8)  Būtu viegli jāautentificē to apdrošinājuma ņēmēju iepriekšējā prasījumu vēsture, kuri vēlas slēgt jaunus apdrošināšanas līgumus ar apdrošināšanas sabiedrībām, lai veicinātu šādu prasījumu vēstures atzīšanu brīdī, kad tiek izsniegta jauna apdrošināšanas polise. Lai vienkāršotu ziņojumu par prasījumu vēsturi pārskatu pārbaudi un autentifikāciju, ir svarīgi, lai šādu ziņojumu par prasījumu vēsturi saturs un formāts visās dalībvalstīs būtu vienāds. Turklāt, ja apdrošinātāji mehānisko transportlīdzekļu apdrošināšanas prēmiju noteikšanai ņem vērā ziņojumus par prasījumu vēsturi, tie nebūtu jādiskriminē pēc valstspiederības vai tikai pamatojoties uz iepriekšējo apdrošinājuma ņēmēja dzīvesvietas dalībvalsti. Lai dalībvalstis varētu pārbaudīt, kā apdrošināšanas uzņēmumi izskata ziņojumus par prasījumu vēsturi, apdrošināšanas sabiedrībām, aprēķinot prēmijas, būtu jāpublicē sava politika attiecībā uz to, kā tās izmanto prasījumu vēsturi.

(8)  Būtu viegli jāautentificē to apdrošinājuma ņēmēju iepriekšējā prasījumu vēsture, kuri vēlas slēgt jaunus apdrošināšanas līgumus ar apdrošināšanas sabiedrībām, lai veicinātu šādu prasījumu vēstures atzīšanu brīdī, kad tiek izsniegta jauna apdrošināšanas polise. Lai vienkāršotu ziņojumu par prasījumu vēsturi pārskatu pārbaudi un autentifikāciju, ir svarīgi, lai šādu ziņojumu par prasījumu vēsturi saturs un formāts visās dalībvalstīs būtu vienāds. Turklāt, ja apdrošinātāji mehānisko transportlīdzekļu apdrošināšanas prēmiju noteikšanai ņem vērā ziņojumus par prasījumu vēsturi, tie nebūtu jādiskriminē pēc valstspiederības vai tikai pamato Turklāt apdrošināšanas sabiedrībām pret ziņojumiem no citas dalībvalsts būtu jāizturas tāpat kā pret savas valsts ziņojumiem un jāpiemēro jebkādas atlaides, ko ir tiesības saņemt citādā ziņā identiskam potenciālajam klientam, kā arī jāpiemēro attiecīgās dalībvalsts valsts tiesību aktos noteiktās atlaides. Būtu jādod dalībvalstīm iespēja arī turpmāk pēc saviem ieskatiem pieņemt tiesību aktus, ar ko tiek reglamentētas bonus-malus sistēmas, jo tās būtībā ir valsts sistēmas, bez pārrobežu elementa, un tāpēc saskaņā ar subsidiaritātes principu par šādām sistēmām joprojām būtu jālemj pašām dalībvalstīm. Lai dalībvalstis varētu pārbaudīt, kā apdrošināšanas sabiedrības izskata ziņojumus par prasījumu vēsturi, apdrošināšanas sabiedrībām, aprēķinot prēmijas, būtu jāpublicē sava politika attiecībā uz to, kā tās izmanto prasījumu vēsturi.

Pamatojums

Apdrošināšanas sabiedrības ne vien nedrīkstētu diskriminēt ārvalstniekus un savas valsts repatriantus un iekasēt no viņiem lielāku maksu, bet tām pret attiecīgo ziņojumu būtu jāizturas tāpat kā pret savas valsts ziņojumu un jāpiemēro jebkādas atlaides, ko ir tiesības saņemt citādā ziņā identiskam potenciālajam klientam, kā arī jāpiemēro attiecīgās dalībvalsts valsts tiesību aktos noteiktās atlaides. Dalībvalstīm joprojām ir tiesības pašām izlemt, vai tās vēlas pieņemt valsts tiesību aktus, ar ko tiek reglamentētas bonus-malus sistēmas. Tās būtībā ir valsts sistēmas, bez pārrobežu elementa, un kā tādas vienā teritorijā ir vienādi jāpiemēro visiem.

Grozījums Nr.    15

Direktīvas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9)  Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs direktīvas īstenošanai, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras attiecībā uz ziņojuma par prasījumu vēstures saturu un veidu. Minētās īstenošanas pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/201120.

svītrots

__________________

 

20 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

 

Grozījums Nr.    16

Direktīvas priekšlikums

9.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(9a)  Lai, aprēķinot prēmijas, pilnībā izmantotu ziņojumus par prasījumu vēsturi, dalībvalstīm būtu jāveicina apdrošināšanas sabiedrību līdzdalība pārredzamos cenu salīdzināšanas instrumentos.

Grozījums Nr.    17

Direktīvas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10)  Lai nodrošinātu to, ka minimālās summas atbilstu mainīgajai ekonomikas realitātei (un laika gaitā netiktu samazinātas), Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz minēto minimālo seguma summu koriģēšanu, kas attiecas uz mehānisko transportlīdzekļu trešās personas civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu, lai atspoguļotu mainīgo ekonomikas realitāti, kā arī lai noteiktu procesuālos uzdevumus un procesuālos pienākumus, kas jāpilda iestādēm, kuras izveidotas, lai sniegtu kompensāciju, vai kurām uzticēts uzdevums sniegt kompensāciju saskaņā ar 10.a pantu attiecībā uz atlīdzināšanu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(10)  Komisijai attiecībā uz to, lai noteiktu ziņojuma par prasījumu vēsturi saturu un veidu, būtu jāsaņem pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu. Lai nodrošinātu to, ka mehānisko transportlīdzekļu civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas minimālās summas atbilstu mainīgajai ekonomikas realitātei (un laika gaitā netiktu samazinātas), Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz minēto minimālo seguma summu koriģēšanu, kā arī lai noteiktu procesuālos uzdevumus un procesuālos pienākumus, kas jāpilda iestādēm, kuras izveidotas, lai sniegtu kompensāciju, vai kurām uzticēts uzdevums sniegt kompensāciju saskaņā ar Direktīvas 2009/103/EK 10.a pantu attiecībā uz atlīdzināšanu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu1a. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

 

__________________

 

1a OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

Grozījums Nr.    18

Direktīvas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11)  Direktīvas darbības novērtēšanas ietvaros Eiropas Komisijai būtu jāuzrauga direktīvas piemērošana, ņemot vērā cietušo skaitu, nesamaksāto prasījumu summu saistībā ar maksājumu kavējumiem pēc pārrobežu maksātnespējas gadījumiem, minimālo seguma summu līmeni dalībvalstīs, prasījumu summu saistībā ar neapdrošināta transportlīdzekļa vadīšanu pārrobežu satiksmē, un sūdzību skaitu attiecībā uz prasījumu vēstures paziņojumiem.

(11)  Direktīvas 2009/103/EK darbības novērtēšanas ietvaros Eiropas Komisijai būtu jāuzrauga minētās direktīvas piemērošana, ņemot vērā cietušo personu skaitu, nesamaksāto prasījumu summu saistībā ar maksājumu kavējumiem pēc pārrobežu maksātnespējas gadījumiem, minimālo seguma summu līmeni dalībvalstīs, prasījumu summu saistībā ar neapdrošināta transportlīdzekļa vadīšanu pārrobežu satiksmē un sūdzību skaitu saistībā ar ziņojumiem par prasījumu vēsturi. Komisijai Direktīva 2006/103/EK būtu arī jāuzrauga un jāpārskata tehnoloģiju attīstības kontekstā, cita starpā ņemot vērā to, ka tiek izmantots aizvien vairāk autonomu un pusautonomu transportlīdzekļu, un tādējādi jānodrošina, ka direktīva arī turpmāk kalpo savam mērķim, proti, garantē aizsardzību personām, kas var kļūt par cietušajiem negadījumos, kuros iesaistīti mehāniskie transportlīdzekļi. Tai būtu arī jāanalizē ātrgaitas vieglo transportlīdzekļu atbildības sistēma un iespējamo Savienības mēroga bonus-malus sistēmas risinājums.

Grozījums Nr.    19

Direktīvas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12)  Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķus, jo īpaši, lai nodrošinātu vienlīdzīgu minimālo aizsardzību ceļu satiksmes negadījumos cietušajiem visā Savienībā un nodrošinātu cietušo aizsardzību apdrošināšanas uzņēmumu maksātnespējas gadījumā, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet to iedarbības dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(12)  Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķus, jo īpaši, lai nodrošinātu vienlīdzīgu minimālo aizsardzību ceļu satiksmes negadījumu rezultātā cietušām personām visā Savienībā, nodrošinātu viņu aizsardzību apdrošināšanas uzņēmumu maksātnespējas gadījumā un panāktu, ka apdrošinātāji attiecībā uz iespējamajiem apdrošinājuma ņēmējiem, kas šķērso Savienības iekšējās robežas, veicot ziņojumu par prasījumu vēstures autentifikāciju, ievērotu vienlīdzības principu, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet to iedarbības dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

Grozījums Nr.    20

Direktīvas priekšlikums

13.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(13a)  Lai veicinātu konsekventu pieeju tādu negadījumu rezultātā cietušām personām, kur mehāniskais transportlīdzeklis tiek izmantots kā ierocis vardarbīga nozieguma vai terora akta veikšanai, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka to kompensācijas iestāde, kas izveidota vai pilnvarota saskaņā ar Direktīvas 2009/103/EK 10. pantu, apstrādā ikvienu prasījumu, kas izriet no šāda nozieguma vai akta.

Grozījums Nr.    21

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – -1. punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(-1)  visā direktīvā vārdu „upuris” aizstāj ar vārdiem „cietusī persona” un vārdu „upuri” ar vārdiem „cietušās personas”;

 

(Jēdziena „cietusī persona” precīzs galīgais atveidojums ir jānosaka, skatot katru gadījumu atsevišķi un ievērojot gramatikas likumus, turklāt, ja šis grozījums tiek pieņemts, grozītajā direktīvā būtu jāiestrādā vēl arī citi atbilstoši grozījumi.)

Pamatojums

Grozījums ir ierosināts, lai labotu neuzmanības kļūdu, kas pielaista, kad 2009. gadā visas mehānisko transportlīdzekļu apdrošināšanas direktīvas tika apvienotas. Dažos pantos ir izmantots termins „upuris”, ar ko tiek saprasts, ka tie ir tikai negadījuma tiešie upuri, turpretim citos pantos ir izmantots termins „cietusī persona”, ar ko tiek saprasts, ka tā ir gan tieši, gan netieši cietusi persona (piemēram, ģimenes locekļi pēc nāvējoša negadījuma). Lai nodrošinātu, ka tiesību akta normas attiecas uz visiem prasījumiem, kādi varētu rasties, viscaur tekstā būtu jāizmanto termins „cietusī persona” (daudzskaitlī — „cietušās personas”). Jāatzīmē, ka jēdziens „upuris” nav definēts — 1. pantā ir definēts jēdziens „cietusī persona”.

Grozījums Nr.    22

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 1. punkts

Direktīva 2009/103/EK

1. pants – 1. daļa – 1.a punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.a  “transportlīdzekļa izmantošana” ir jebkāda tāda transportlīdzekļa izmantošana, ko parasti paredzēts izmantot transporta vajadzībām un kas atbilst transportlīdzekļa parastajai funkcijai neatkarīgi no transportlīdzekļa parametriem un neatkarīgi no apvidus, kurā mehāniskais transportlīdzeklis tiek lietots, un no tā, vai tas ir nekustīgs vai kustībā.

1.a  “transportlīdzekļa izmantošana” nozīmē jebkādu tādu transportlīdzekļa izmantošanu satiksmē, kas atbilst konkrētā transportlīdzekļa izmantošanai transporta vajadzībām negadījuma brīdī, neatkarīgi no transportlīdzekļa parametriem un neatkarīgi no apvidus, kurā mehāniskais transportlīdzeklis tiek lietots, un no tā, vai tas ir nekustīgs vai kustībā;

Grozījums Nr.    23

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 1.a punkts (jauns)

Direktīva 2009/103/EK

2. pants – 1.a un 1.b daļa (jauna)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(1a)  direktīvas 2. pantu papildina ar šādām daļām:

 

„Direktīvu piemēro tikai tiem transportlīdzekļiem, uz kuriem attiecas Regula (ES) 2018/858*, Regula (ES) Nr. 167/2013** vai Regula (ES) Nr. 168/2013***.

 

Šo direktīvu nepiemēro transportlīdzekļiem, kurus paredzēts izmantot tikai dalībai sporta sacīkstēs vai ar tām saistītos sporta pasākumos, kas notiek slēgtā teritorijā.

 

__________________

 

* Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/858 (2018. gada 30. maijs) par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanu un tirgus uzraudzību, un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 715/2007 un (EK) Nr. 595/2009 un atceļ Direktīvu 2007/46/EK (OV L 151, 14.6.2018., 1. lpp.).

 

** Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 167/2013 (2013. gada 5. februāris) par lauksaimniecības un mežsaimniecības transportlīdzekļu apstiprināšanu un tirgus uzraudzību (OV L 60, 2.3.2013., 1. lpp.).

 

*** Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 168/2013 (2013. gada 15. janvāris) par divu riteņu vai trīs riteņu transportlīdzekļu un kvadriciklu apstiprināšanu un tirgus uzraudzību (OV L 60, 2.3.2013., 52. lpp.).

Pamatojums

While the inclusion of non-type approved vehicles might increase insurance coverage, it will also dissuade the uptake of alternative vehicles, like e-bikes, which are better for the environment. Moreover, most non-type approved vehicles are small in size and therefore the chance of significant damage to persons or property is limited. Other forms of liability insurance than Motor Insurance should cover these non-type approved vehicles. Motor Sports are generally covered by other forms of insurance. The addition of MID requirements would only add an additional cost. Insurance companies might also shift the risks of sporting events into the premiums of normal vehicle users. This would have a negative effect on consumers, while bring limited benefits in terms of potential accident victims. The exclusion should not prevent from individuality requiring equivalent insurance coverage at Member State level.

Grozījums Nr.    24

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 1.b punkts (jauns)

Direktīva 2009/103/EK

3. pants – 4.a daļa (jauna)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(1b)  direktīvas 3. pantam pievieno šādu daļu:

 

„Dalībvalstis nodrošina, lai tad, ja saskaņā ar pirmās daļas prasībām apdrošināšana transportlīdzeklim ir vajadzīga, tā ir derīga un sedz kaitējumu arī personām, kuras var kļūt par negadījumā cietušajiem:

 

(a)  ja transportlīdzeklis piedalās ceļu satiksmē un netiek izmantots atbilstīgi tā primārajai funkcijai; kā arī

 

(b)  ja transportlīdzeklis netiek izmantots satiksmē.

 

Dalībvalstis var pieņemt ierobežojumus apdrošināšanas segumam attiecībā uz gadījumiem, kad transportlīdzeklis netiek izmantots ceļu satiksmē, kā minēts piektās daļas b) apakšpunktā. Šo noteikumu izmanto izņēmuma gadījumā un tikai tad, ja dalībvalstis uzskata, ka attiecīgais segums būtu lielāks, nekā to ir pamats sagaidīt no mehāniskā transportlīdzekļa apdrošināšanas. Šo noteikumu nekādā gadījumā nedrīkst izmantot, lai apietu šajā direktīvā izklāstītos principus un noteikumus.”

Grozījums Nr.    25

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts

Direktīva 2009/103/EK

4. pants – 1. punkts – 2. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Tomēr tās var veikt šādas apdrošināšanas pārbaudes, ja šīs pārbaudes nav diskriminējošas, ir nepieciešamas un samērīgas, lai sasniegtu noteikto mērķi, un

Tomēr tās var veikt šādas apdrošināšanas pārbaudes, ja šīs pārbaudes nav diskriminējošas un ir nepieciešamas un samērīgas, lai sasniegtu noteikto mērķi, un nodrošina attiecīgo personu tiesību, brīvību un leģitīmo interešu ievērošanu, un

Grozījums Nr.    26

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts

Direktīva 2009/103/EK

4. pants – 1. punkts – 2. daļa – b apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  tās ir daļa no vispārējās kontroles sistēmas valsts teritorijā, un tās neprasa transportlīdzekļa apstāšanos.

(b)  tās ir daļa no vispārējās kontroles sistēmas valsts teritorijā, tās veic arī attiecībā uz transportlīdzekļiem, kuri parasti atrodas pārbaudi veicošās dalībvalsts teritorijā, un tās neprasa transportlīdzekļa apstāšanos.

Grozījums Nr.    27

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts

Direktīva 2009/103/EK

4. pants – 1.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a  Lai būtu iespējams veikt 1. punktā norādīto apdrošināšanas pārbaudi, dalībvalsts nodrošina, ka citām dalībvalstīm ir pieejami šādi valsts transportlīdzekļu reģistrācijas dati un ka tām ir tiesības tajos veikt automātisku meklēšanu:

 

(a)  dati par to, vai transportlīdzeklim ir obligātās apdrošināšanas segums;

 

(b)  dati par transportlīdzekļa īpašnieku vai turētāju saistībā ar to 3. pantā noteikto civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu.

 

Minēto datu pieejamību nodrošina ar valsts kontaktpunktu starpniecību, kurus dalībvalstis norīkojušas saskaņā ar Direktīvas (ES) 2015/413* 4. panta 2. punktu.

 

__________________

 

* Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/413 (2015. gada 11. marts), ar ko veicina pārrobežu apmaiņu ar informāciju par ceļu satiksmes drošības noteikumu pārkāpumiem (OV L 68, 13.3.2015., 9. lpp.).

Grozījums Nr.    28

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts

Direktīva 2009/103/EK

4. pants – 1.b punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.b  Valsts kontaktpunkts, kuru norīkojusi dalībvalsts, kas veic apdrošināšanas pārbaudi, meklēšanai ar izejošu pieprasījumu izmanto pilnu reģistrācijas numuru. Šādu meklēšanu veic Lēmuma 2008/616/TI* pielikuma 3. nodaļā noteiktajā kārtībā. Dalībvalsts, kas veic apdrošināšanas pārbaudi, iegūtos datus izmanto, lai noteiktu, vai transportlīdzeklim ir derīgs šīs direktīvas 3. pantā prasītās obligātās apdrošināšanas segums.

 

__________________

 

* Padomes 2008. gada 23. jūnija Lēmums 2008/616/TI par to, kā īstenot Lēmumu 2008/615/TI par pārrobežu sadarbības pastiprināšanu, jo īpaši — apkarojot terorismu un pārrobežu noziedzību (OV L 210, 6.8.2008., 12. lpp.).

Pamatojums

Apmaiņa ar datiem par apdrošināšanu ir nepieciešama, lai sasniegtu šīs direktīvas galveno mērķi, cita starpā arī veicinot transportlīdzekļu brīvu pārvietošanos starp dalībvalstīm un likvidējot šķēršļus, kas kavē integrēta mehānisko transportlīdzekļu apdrošināšanas tirgus pareizu darbību. Turklāt būtu jāizmanto pašlaik izveidotā EUCARIS sistēma, kā tas norādīts Padomes Lēmumā 2008/616/TI, lai būtu garantēts, ka šāda informācijas apmaiņa patiešām ir iespējama.

Grozījums Nr.    29

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts

Direktīva 2009/103/EK

4. pants – 1.c punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.c  Dalībvalstis garantē datu drošu pārsūtīšanu un attiecīgo datu aizsardzību, pēc iespējas izmantojot pašlaik pieejamo lietojumprogrammatūru — piemēram, tādu kā Lēmuma 2008/616/TI 15. pantā minēto, — un šādas lietojumprogrammatūras atjauninātās versijas, ievērojot Lēmuma 2008/616/TI* pielikuma 3. nodaļas prasības. Lietojumprogrammatūras atjauninātās versijas darbojas gan tiešsaistes apmaiņas režīmā reāllaikā, gan pakešapmaiņas režīmā, kurš ļauj vienā ziņojumā apmainīties ar vairākiem pieprasījumiem vai atbildēm.

Pamatojums

Apmaiņa ar datiem par apdrošināšanu ir nepieciešama, lai sasniegtu šīs direktīvas galveno mērķi, cita starpā arī veicinot transportlīdzekļu brīvu pārvietošanos starp dalībvalstīm un likvidējot šķēršļus, kas kavē integrēta mehānisko transportlīdzekļu apdrošināšanas tirgus pareizu darbību. Turklāt būtu jāizmanto pašlaik izveidotā EUCARIS sistēma, kā tas norādīts Padomes Lēmumā 2008/616/TI, lai būtu garantēts, ka šāda informācijas apmaiņa patiešām ir iespējama.

Grozījums Nr.    30

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts

Direktīva 2009/103/EK

4. pants – 2. punkts – 1.a – 1.c daļa (jauna)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Jo īpaši dalībvalstis precīzi nosaka mērķi, norāda attiecīgo juridisko pamatu, pilda attiecīgās drošības prasības un ievēro datu nepieciešamības, proporcionalitātes un to izmantošanas mērķa ierobežojuma principus, un tās nosaka datu samērīgu glabāšanas periodu.

 

Saskaņā ar šo pantu apstrādātos personas datus drīkst glabāt tikai tik ilgi, cik tas ir nepieciešams apdrošināšanas pārbaudes īstenošanas vajadzībām. Tiklīdz šie dati minētajam nolūkam vairs nav vajadzīgi, tos pilnībā dzēš. Ja apdrošināšanas pārbaude liecina, ka transportlīdzeklim ir 3. pantā minētās obligātās apdrošināšanas segums, pārbaudes veicējs attiecīgos datus nekavējoties dzēš. Ja pārbaudes rezultātā neizdodas noteikt, vai transportlīdzeklim ir 3. pantā minētās obligātās apdrošināšanas segums, datus glabā samērīgu periodu, kas nepārsniedz 30 dienas, vai tik ilgu laiku, kāds ir nepieciešams, lai pārliecinātos par apdrošināšanas seguma esamību, un priekšroku dod īsākajam no abiem minētajiem termiņiem.

 

Ja dalībvalsts konstatē, ka transportlīdzeklis pārvietojas bez 3. pantā minētās obligātās apdrošināšanas, tā var piemērot sankcijas, kas noteiktas saskaņā ar 27. pantu.

Pamatojums

Skenējot transportlīdzekļus, valdībām būs iespēja izsekot fizisku personu pārvietošanos. Tā varētu būt iejaukšanās cilvēku privātajā dzīvē. Tiesības uz privātumu būtu jāatceļ tikai gadījumos, kad tam ir likumīgs pamats. Šāds iemesls varētu būt, ja tiek konstatēts, ka vajadzīgās apdrošināšanas transportlīdzeklim nav. Tomēr tad, ja ir izdevies pārliecināties, ka mehāniskajam transportlīdzeklim ir apdrošināšanas segums (pārbaudes vaicājuma meklēšanas rezultāti konkrēto transportlīdzekli neuzrāda), attiecīgos meklēšanas rezultātus citām vajadzībām izmantot nedrīkstētu un attiecīgie dati racionāli noteiktā periodā būtu jādzēš. Šis glabāšanas periods būtu jāierobežo un jānosaka tiesību aktos atbilstoši citiem ES tiesību aktiem, piemēram, E-zvanu direktīvai.

Grozījums Nr.    31

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts

Direktīva 2009/103/EK

9. pants – 1. punkts – 1. daļa – a apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  attiecībā uz miesas bojājumiem: EUR 6 070 000 par katru negadījumu neatkarīgi no cietušo skaita vai EUR 1 220 000 katram cietušajam;

(a)  attiecībā uz miesas bojājumiem: EUR 6 070 000 par katru negadījumu neatkarīgi no cietušo personu skaita vai EUR 1 220 000 katrai cietušajai personai;

Grozījums Nr.    32

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts

Direktīva 2009/103/EK

9. pants – 1. punkts – 1. daļa – b apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  par kaitējumu īpašumam – EUR 1 220 000 par prasījumu neatkarīgi no cietušo skaita.

(b)  par kaitējumu īpašumam EUR 1 220 000 par katru negadījumu neatkarīgi no cietušo personu skaita.

Pamatojums

Lai nepieļautu kļūdainu transpozīciju, jēdziens „prasījums”, kuram dažādās valodās var būt atšķirīgs tulkojums, būtu jāaizstāj ar jēdzienu „negadījums”, kas ļaus panākt vienotāku izpratni.

Grozījums Nr.    33

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3.a punkts (jauns)

Direktīva 2009/103/EK

10. pants – 1. punkts – 1. daļa

 

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

(3a)  direktīvas 10. panta 1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

Katra dalībvalsts izveido vai pilnvaro iestādi, kas sniegtu kompensāciju vismaz obligātās apdrošināšanas līmenī par kaitējumu īpašumam vai miesas bojājumiem negadījumos, kurus izraisījuši neidentificēti transportlīdzekļi vai transportlīdzekļi, kam nav nokārtota 3. pantā paredzētā apdrošināšana.

Katra dalībvalsts izveido vai pilnvaro iestādi, kas sniegtu kompensāciju vismaz 9. panta 1. punktā noteiktās obligātās apdrošināšanas līmenī vai dalībvalsts noteiktās garantijas līmeni, ja tas ir augstāks, par kaitējumu īpašumam vai miesas bojājumiem negadījumos, kurus izraisījuši neidentificēti transportlīdzekļi vai transportlīdzekļi, kam nav nokārtota 3. pantā paredzētā apdrošināšana, tostarp negadījumos, kuros mehānisko transportlīdzekli izmanto kā ieroci vardarbīga nozieguma vai terora akta veikšanai.

Pamatojums

Šis grozījums ir vajadzīgs, jo tas ir cieši saistīts 10.a panta noteikumiem attiecībā uz cietušo personu aizsardzību apdrošināšanas sabiedrības maksātnespējas vai nesadarbošanās gadījumā.

Grozījums Nr.    34

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts

Direktīva 2009/103/EK

10.a pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

10.a pants

10.a pants

Cietušo personu aizsardzība apdrošināšanas sabiedrības maksātnespējas gadījumā vai sadarbības trūkuma gadījumā

Cietušo personu aizsardzība apdrošināšanas sabiedrības maksātnespējas gadījumā

 

-1.  Dalībvalstis dara visu nepieciešamo, lai garantētu cietušajām personām tiesības pieprasīt kompensāciju vismaz 9. panta 1. punktā minētās obligātās apdrošināšanas summas apmērā vai dalībvalsts noteiktās garantijas līmeni, ja tas ir augstāks, par miesas bojājumiem vai kaitējumu īpašumam, ko nodarījis transportlīdzeklis, kuru apdrošinājusi apdrošināšanas sabiedrība, kas nonākusi kādā no šīm situācijām:

 

(a)  uz apdrošināšanas sabiedrību attiecas bankrota procedūra vai

 

(b)  uz apdrošināšanas sabiedrību attiecas likvidācijas process, kā tas definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/138/EK* 268. panta 1. punkta d) apakšpunktā*.

1.  Dalībvalstis izveido vai pilnvaro struktūru, lai atlīdzinātu cietušajām personām, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir to teritorijā, vismaz līdz 9. panta 1. punktā minētajām apdrošināšanas saistībām attiecībā uz miesas bojājumiem vai kaitējumu īpašumam, ko izraisījis kāds apdrošināšanas sabiedrības apdrošināts transportlīdzeklis kādā no turpmāk minētajām situācijām:

1.  Katra dalībvalsts izveido vai norīko iestādi, kas -1. punktā minētajās situācijās izmaksā kompensāciju cietušajām personām, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir attiecīgās dalībvalsts teritorijā.

(a)  uz apdrošināšanas sabiedrību attiecas bankrota procedūra;

 

(b)  uz apdrošināšanas sabiedrību attiecas likvidācijas procedūra, kas definēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/138/EK 268. panta d) punktā***;

 

(c)  apdrošināšanas sabiedrība vai tās atlīdzības prasījumu administrēšanas pārstāvis trīs mēnešu laikā pēc dienas, kurā cietusī persona ir iesniegusi savu prasījumu šai apdrošināšanas sabiedrībai, nav sniegusi pamatotu atbildi uz kompensācijas prasījumā ietvertajiem jautājumiem.

 

2.  Cietušās personas var nesniegt prasījumu 1. punktā minētajai struktūrai, ja tās ir iesniegušas prasījumu tieši apdrošināšanas sabiedrībai vai sākusi tiesvedību tieši pret apdrošināšanas sabiedrību, un šāds prasījums vai tiesvedība joprojām tiek izskatīta.

 

3.  Šā panta 1. punktā minētā struktūra sniedz atbildi uz prasījumu divu mēnešu laikā pēc dienas, kad cietusī persona ir iesniegusi savu kompensācijas prasījumu.

3.  Cietusī persona var pieprasīt kompensāciju tieši no 1. punktā minētās iestādes. Attiecīgā iestāde, pamatojoties uz informāciju, ko tā pēc sava pieprasījuma ir saņēmusi no cietušās personas, sniedz cietušajai personai pamatotu atbildi par jebkādas kompensācijas izmaksu trīs mēnešu laikā, skaitot no dienas, kad cietusī persona ir pieprasījusi kompensāciju.

 

Ja kompensācija ir jāizmaksā, 1. punktā minētā iestāde trīs mēnešu laikā pēc savas atbildes sniegšanas izmaksā cietušajai personai pilnu kompensāciju vai — ja kompensācija tiek īstenota noteiktu periodisku maksājumu veidā — sāk šādus maksājumus.

 

Ja cietusī persona ir iesniegusi prasību apdrošināšanas sabiedrībai vai tās atlīdzības prasījumu administrēšanas pārstāvim, uz kuru pirms prasījuma iesniegšanas vai tās laikā attiecās -1. punktā minētās situācijas, un minētā cietusī persona vēl nav saņēmusi pamatotu atbildi no šādas apdrošināšanas sabiedrības vai tās atlīdzības prasījumu administrēšanas pārstāvja, cietusī persona var no jauna iesniegt savu prasījumu par zaudējumu atlīdzināšanu iestādei, kas minēta 1. punktā.

4.  Ja cietusī persona dzīvo citā dalībvalstī, nevis tajā, kurā uzņēmējdarbību veic 1. punktā minētā apdrošināšanas sabiedrība, 1. punktā minētā struktūra, kas ir izsniegusi kompensāciju šai cietušajai personai tās dzīvesvietas dalībvalstī, ir tiesīga pieprasīt no 1. punktā minētās struktūras kompensācijas veidā izmaksātās summas atmaksāšanu dalībvalstī, kurā apdrošināšanas sabiedrība, kas izdevusi atbildīgās puses apdrošināšanas polisi, veic uzņēmējdarbību.

4.  Ja apdrošināšanas sabiedrība saskaņā ar Direktīvas 2009/138/EK 14. pantu licenci ir saņēmusi citā dalībvalstī, kas nav dalībvalsts, kurai 1. punktā minētā iestāde ir kompetentā iestāde, tad šī iestāde ir tiesīga pieprasīt no 1. punktā minētās iestādes kompensācijas veidā izmaksātās summas atmaksāšanu dalībvalstī, kurā apdrošināšanas sabiedrība ir saņēmusi licenci.

5.  Šā panta 1. – 4. punkts neskar:

5.  Šā panta -1. – 4. punkts neskar:

(a)  dalībvalstu tiesības 1. punktā minētās struktūras izmaksāto kompensāciju uzskatīt par subsidētu vai nesubsidētu;

(a)  dalībvalstu tiesības 1. punktā minētās struktūras izmaksāto kompensāciju uzskatīt par subsidētu vai nesubsidētu;

(b)  dalībvalstu tiesības paredzēt prasījumu nokārtošanu attiecībā uz vienu un to pašu negadījumu starp:

(b)  dalībvalstu tiesības paredzēt prasījumu nokārtošanu attiecībā uz vienu un to pašu negadījumu starp:

(i)  šā panta 1. punktā minēto struktūru;

(i)  šā panta 1. punktā minēto struktūru;

(ii)  personu vai personām, kas ir atbildīgas par negadījumu;

(ii)  personu vai personām, kas ir atbildīgas par negadījumu;

(iii)  citām apdrošināšanas sabiedrībām vai sociālā nodrošinājuma iestādēm, kam jākompensē cietusī puse.

(iii)  citām apdrošināšanas sabiedrībām vai sociālā nodrošinājuma iestādēm, kam jākompensē cietusī puse.

6.  Dalībvalstis neļauj 1. punktā minētajai struktūrai izmaksāt kompensāciju saskaņā ar citiem nosacījumiem, nekā nosaka šī direktīva, jo īpaši saskaņā ar prasību, ka cietušajai personai būtu jākonstatē, ka atbildīgā persona ir maksātnespējīga vai atsakās maksāt.

6.  Dalībvalstis neļauj 1. punktā minētajai struktūrai izmaksāt kompensāciju saskaņā ar citiem samazinājumiem vai citām prasībām, nekā nosaka šī direktīva. Jo īpaši dalībvalstis neļauj 1. punktā minētajai iestādei kompensācijas izmaksai piemērot prasību, kas paredz, ka cietušajai personai būtu jānoskaidro, vai atbildīgā persona vai apdrošināšanas sabiedrība nespēj vai atsakās maksāt.

7.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 28.b pantā minēto procedūru, lai definētu saskaņā ar 10.a pantu izveidoto vai apstiprināto iestāžu procesuālos uzdevumus un procesuālos pienākumus attiecībā uz atlīdzināšanu.

7.  Šis pants stājas spēkā:

 

(a)  pēc tam, kad visas 1. punktā minētās dalībvalstu izveidotās vai pilnvarotās kompensācijas iestādes ir noslēgušas vienošanos par savām funkcijām un pienākumiem, kā arī par atmaksāšanas kārtību;

 

(b)  no dienas, kas jānosaka Komisijai, tiklīdz tā ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm ir noskaidrojusi, ka a) apakšpunktā minētā vienošanās ir noslēgta.”

 

7.a  Direktīvas 20. panta 1. punktā minētās cietušās personas šā panta -1. punktā norādītajās situācijās kompensāciju no 24. pantā minētās kompensācijas iestādes var pieprasīt savā dzīvesvietas dalībvalstī.

 

7.b  Cietusī persona var pieprasīt kompensāciju tieši no kompensācijas iestādes, kurai, pamatojoties uz informāciju, ko tā pēc sava pieprasījuma ir saņēmusi no cietušās personas, ir jāsniedz cietušajai personai pamatota atbilde trīs mēnešu laikā, skaitot no dienas, kad cietusī persona ir pieprasījusi kompensāciju.

 

Saņemot prasījumu, kompensācijas iestāde par cietušās personas prasījuma saņemšanu informē šādas personas vai iestādes:

 

(a)  apdrošināšanas sabiedrību, uz kuru attiecas bankrota vai likvidācijas procedūra;

 

(b)  attiecīgajai apdrošināšanas sabiedrībai iecelto likvidatoru, kā tas definēts Direktīvas 2009/138/EK 268. panta 1. punkta f) apakšpunktā;

 

(c)  kompensācijas iestādi tajā dalībvalstī, kurā noticis negadījums; kā arī

 

(d)  kompensācijas iestādi dalībvalstī, kurā apdrošināšanas sabiedrība saskaņā ar Direktīvas 2009/138/EK 14. pantu ir saņēmusi licenci, ja tā ir cita, nevis negadījuma vietas dalībvalsts.

 

7.c  Saņemot 7.b punktā norādīto informāciju, kompensācijas iestāde dalībvalstī, kurā noticis negadījums, informē cietušās personas dzīvesvietas dalībvalsts kompensācijas iestādi par to, vai kompensācija no 1. punktā minētās iestādes ir uzskatāma par subsidētu vai nesubsidētu. Cietušās personas dzīvesvietas dalībvalsts kompensācijas iestāde šo informāciju ņem vērā, izmaksājot kompensāciju.

 

7.d  Kompensācijas iestāde, kas cietušajai personai izmaksājusi kompensāciju cietušās personas dzīvesvietas dalībvalstī, ir tiesīga pieprasīt kompensācijas veidā izmaksātās summas atmaksāšanu no kompensācijas iestādes dalībvalstī, kurā apdrošināšanas sabiedrība ir saņēmusi licenci saskaņā ar Direktīvas 2009/138/EK 14. pantu.

 

7.e  Minētā kompensācijas iestāde pārņem cietušās personas prasības pret 1. punktā minēto iestādi, kas izveidota dalībvalstī, kurā apdrošināšanas sabiedrība ir saņēmusi licenci saskaņā ar Direktīvas 2009/138/EK 14. pantu, un to dara tik lielā apmērā, kādā cietušās personas dzīvesvietas dalībvalsts kompensācijas iestāde ir izmaksājusi kompensāciju par miesas bojājumiem vai kaitējumu īpašumam.

 

Katrai dalībvalstij ir pienākums atzīt šādu jebkurā citā dalībvalstī īstenotu pārņemšanu.

 

7.f  24. panta 3. punktā minēto kompensācijas iestāžu vienošanās ietver ar kompensācijas iestāžu funkcijām, pienākumiem un atmaksāšanas kārtību saistītus noteikumus, kas izriet no šā panta prasībām.

 

7.g  Ja līdz [divi gadi pēc šīs grozošās direktīvas stāšanās spēkā] nav panākta 7. punkta a) apakšpunktā minētā vienošanās vai nav veikti grozījumi attiecībā uz 7.f punktā paredzēto vienošanos, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 28.b punktā paredzēto procedūru, paredzot procesuālos uzdevumus un procesuālos pienākumus, kas jāpilda iestādēm, kuras izveidotas vai pilnvarotas saskaņā ar minēto pantu attiecībā uz atlīdzināšanu, vai veicot grozījumus attiecībā uz vienošanos saskaņā ar 24. panta 3. punktu, vai arī nepieciešamības gadījumā veicot abus pasākumus.

 

__________________

 

* Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/138/EK (2009. gada 25. novembris) par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) (OV L 335, 17.12.2009., 1. lpp.).

*** Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/138/EK (2009. gada 25. novembris) par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) (OV L 335, 17.12.2009., 1. lpp.).

 

Grozījums Nr.    35

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4.a punkts (jauns)

Direktīva 2009/103/EK

15. pants

 

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

(4a)  direktīvas 15. pantu aizstāj ar šādu:

15. pants

“15. pants

Transportlīdzeklis, kas nosūtīts no vienas valsts uz otru

Transportlīdzeklis, kas nosūtīts no vienas valsts uz otru

1.  Atkāpjoties no Direktīvas 88/357/EE 2. panta d) punkta otrā ievilkuma, ja transportlīdzekli nosūta no vienas dalībvalsts uz otru, tad par riska dalībvalsti uzskata galamērķa dalībvalsti trīsdesmit dienas uzreiz pēc dienas, kurā pircējs ir akceptējis piegādi, pat ja transportlīdzeklis nav oficiāli reģistrēts galamērķa dalībvalstī.

1.  Atkāpjoties no Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/138/EK* 13. panta 13. punkta b) apakšpunkta, ja transportlīdzeklis tiek nosūtīts no vienas dalībvalsts uz citu, tad par riska dalībvalsti 30 dienas uzskata vai nu reģistrācijas dalībvalsti, vai arī galamērķa dalībvalsti, tiklīdz pircējs ir akceptējis piegādi, pat ja transportlīdzeklis galamērķa dalībvalstī nav oficiāli reģistrēts.

2.  Gadījumā, ja transportlīdzeklis ir iesaistīts negadījumā šā panta 1. punktā minētā laika posmā, un tas nav bijis apdrošināts, 10. panta 1. punktā minētā iestāde galamērķa dalībvalstī ir atbildīga par 9. pantā paredzēto kompensāciju.

2.  Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, ar ko nodrošina, lai apdrošināšanas sabiedrības transportlīdzekļa reģistrācijas dalībvalsts informācijas centram darītu zināmu, ka ir izsniegušas apdrošināšanas polisi attiecīgā transportlīdzekļa lietošanai.

 

__________________

 

* Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/138/EK (2009. gada 25. novembris) par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) (OV L 335, 17.12.2009., 1. lpp.).

Pamatojums

Article 15 on dispatched vehicles was created in order to make it easier for a consumer to buy a vehicle from another Member State without having to seek an insurer from that other Member State. In practice, it does not currently work. Despite this, to delete it would only cancel past attempts to solve this problem without offering a solution. This amendment seeks to address this by giving more options to the consumer, by allowing them to seek insurance either in their home Member State or in the Member State of sale of the vehicle. They will be able to find a solution which works for them for the limited period of time it takes to move the vehicle from one Member State to the Member State of residence of the owner of the vehicle.

Grozījums Nr.    36

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4.b punkts (jauns)

Direktīva 2009/103/EK

15.a pants (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(4b)  direktīvā iekļauj šādu pantu:

 

“15.a pants

 

Atbildība par negadījumu, kurā iesaistīs motorizēts transportlīdzeklis ar piekabi

 

Ja negadījumu ir izraisījis kombinēts transportlīdzeklis, kas sastāv no motorizēta vilcēja un piekabes, kompensāciju no sabiedrības, kura apdrošinājusi piekabi, cietusī persona saņem šādos gadījumos:

 

-  katram transportlīdzekļa komponentam ir sava civiltiesiskās atbildības apdrošināšana; un

 

-  piekabi var identificēt, turpretim tās motorizēto vilcēju identificēt nav iespējams.

 

Sabiedrībai, kura šādā gadījumā izmaksā kompensāciju cietušajai personai, ir tiesības vērsties pie sabiedrības, kas apdrošinājusi motorizēto vilcēja transportlīdzekli, ja šāda iespēja ir paredzēta valsts tiesību aktos.”

Pamatojums

The recognition of a license plate can be an issue in accident with a truck or vehicle with a trailer, where the license plate of the main vehicle is not clearly visible from behind. This can lead to situations where it is impossible to identify the driver. For commercial transport, it is also often the case that the powered vehicle is of a different ownership, and sometimes national registration, than the trailer that is being towered and is subject to individual, unrelated, insurance policies. Therefore, in case of accidents involving a motorized towing vehicle and a trailer and the motorized towing vehicle and the trailer have distinct insurers, the insurer of the trailer should compensate injured parties if the towing vehicle cannot be identified. Nevertheless, the insurer of the trailer has recourse against the insurer of the towing vehicle. This change should bring better protection to injured parties.

Grozījums Nr.    37

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 5. punkts – b apakšpunkts

Direktīva 2009/103/EK

16. pants – 3. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis nodrošina, ka apdrošināšanas sabiedrības vai struktūras, kas minētas otrajā daļā, ņemot vērā citu apdrošināšanas sabiedrību vai citu struktūru, kas minētas šā panta otrajā daļā, izsniegtus ziņojumus par prasījumu vēsturi, nediskriminē apdrošinājuma ņēmējus vai neuzliek prēmiju piemaksas to valstspiederības dēļ vai pamatojoties tikai uz to iepriekšējo dzīvesvietas dalībvalsti.

Dalībvalstis nodrošina, ka apdrošināšanas sabiedrības un struktūras, kas minētas otrajā daļā, ņemot vērā citu apdrošināšanas sabiedrību vai citu struktūru, kas minētas šā panta otrajā daļā, izsniegtus ziņojumus par prasījumu vēsturi, nediskriminē apdrošinājuma ņēmējus vai neuzliek prēmiju piemaksas to valstspiederības dēļ vai pamatojoties tikai uz to iepriekšējo dzīvesvietas dalībvalsti.

Grozījums Nr.    38

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 5. punkts – b apakšpunkts

Direktīva 2009/103/EK

16. pants – 3.a daļa (jauna)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Dalībvalstis nodrošina, lai tad, ja apdrošināšanas sabiedrība, nosakot apdrošināšanas prēmijas, ņem vērā ziņojumus par prasījumu vēsturi, tā ņemtu vērā arī ziņojumus par prasījumu vēsturi, kurus sniegušas apdrošināšanas sabiedrības, kas atrodas citās dalībvalstīs, un uzskatītu tos par līdzvērtīgiem savas dalībvalsts apdrošinātāja sniegtam ziņojumam un lai tā saskaņā ar valsts tiesību aktiem pildītu tajos paredzētās prasības attiecībā uz apdrošināšanas prēmiju noteikšanu.

Pamatojums

Apdrošināšanas sabiedrības ne vien nedrīkstētu diskriminēt ārvalstniekus un savas valsts repatriantus un iekasēt no viņiem lielāku maksu, bet tām pret attiecīgo ziņojumu būtu jāizturas tāpat kā pret savas valsts ziņojumu un jāpiemēro jebkādas atlaides, ko ir tiesības saņemt citādā ziņā identiskam potenciālajam klientam, kā arī jāpiemēro attiecīgās dalībvalsts valsts tiesību aktos noteiktās atlaides. Dalībvalstīm joprojām ir tiesības pašām izlemt, vai tās vēlas pieņemt valsts tiesību aktus, ar ko tiek reglamentētas bonus-malus sistēmas. Tās būtībā ir valsts sistēmas, bez pārrobežu elementa, un kā tādas vienā teritorijā ir vienādi jāpiemēro visiem.

Grozījums Nr.    39

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 5. punkts – b apakšpunkts

Direktīva 2009/103/EK

16. pants – 4. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis nodrošina, ka apdrošināšanas sabiedrības, aprēķinot prēmijas, publicē savu politiku attiecībā uz ziņojumu par prasījumu vēsturi izmantošanu.

Neskarot apdrošināšanas sabiedrību cenu politiku, dalībvalstis nodrošina, ka apdrošināšanas sabiedrības, aprēķinot prēmijas, publicē savu politiku attiecībā uz ziņojumu par prasījumu vēsturi izmantošanu.

Grozījums Nr.    40

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 5. punkts – b apakšpunkts

Direktīva 2009/103/EK

16. pants – 5. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija tiek pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus saskaņā ar 28.a panta 2. punktu, precizējot otrajā daļā minētā ziņojuma par prasījumu vēsturi saturu un formu. Šajā ziņojumā iekļauj informāciju par visu turpmāk minēto:

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 28.b pantu, paredzot otrajā daļā minētā ziņojuma par prasījumu vēsturi saturu un formu. Šajā ziņojumā iekļauj informāciju vismaz par turpmāk minēto:

(a)  tās apdrošināšanas sabiedrības identitāte, kas izdevusi ziņojumu par prasījumu vēsturi;

(a)  tās apdrošināšanas sabiedrības identitāte, kas izdevusi ziņojumu par prasījumu vēsturi;

(b)  apdrošinājuma ņēmēja identitāte;

(b)  apdrošinājuma ņēmēja identitāte, tostarp dzimšanas datums, kontaktadrese un attiecīgā gadījumā vadītāja apliecības numurs un izdošanas datums;

(c)  apdrošinātais transportlīdzeklis;

(c)  apdrošinātais transportlīdzeklis un tā transportlīdzekļa identifikācijas numurs;

(d)  apdrošinātā transportlīdzekļa apdrošināšanas perioda ilgums:

(d)  transportlīdzekļa apdrošināšanas perioda sākuma un beigu datums;

(e)  deklarēto trešās personas civiltiesiskās atbildības prasījumu skaits un vērtība periodā, uz ko attiecas ziņojums par prasījumu vēsturi.

(e)  to deklarēto trešās personas civiltiesiskās atbildības prasījumu skaits periodā, uz kuru attiecas ziņojums par prasījumu vēsturi, kuros apdrošinājuma ņēmējs bija vainīgā persona, cita starpā norādot arī katra prasījuma datumu un raksturojot tā veidu, attiecībā uz mantisku kaitējumu vai miesas bojājumiem un norādot, vai prasījuma izskatīšana vēl turpinās vai ir jau noslēgusies.

Grozījums Nr.    41

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 5. punkts – b apakšpunkts

Direktīva 2009/103/EK

16. pants – 5.a daļa (jauna)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Pirms šādu deleģēto aktu pieņemšanas Komisija apspriežas ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām un cenšas panākt ieinteresēto personu savstarpēju vienošanos par to, kāda satura un veida ziņojums ir sniedzams par prasījumu vēsturi.

Pamatojums

Ziņojumi ir noderīgi vien tad, ja tos var izmantot paredzētajam mērķim un tajos ir informācija, kas svarīga potenciālā apdrošinājuma ņēmēja riska svēruma noteikšanai. Lai saprastu, kas tieši ir svarīgi, Komisijai pirms īstenošanas akta pieņemšanas būtu jāapspriežas ar ieinteresētajām personām.

Grozījums Nr.    42

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 5.a punkts (jauns)

Direktīva 2009/103/EK

16.a pants (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(5a)  direktīvā iekļauj šādu pantu:

 

“16.a pants

 

Cenu salīdzināšanas rīks

 

1.  Dalībvalstis nodrošina, lai patērētājiem bez maksas būtu pieejams vismaz viens objektīvs salīdzināšanas rīks, kas ļauj tiem kopumā salīdzināt un izvērtēt dažādu 3. pantā minētās obligātās apdrošināšanas sniedzēju piedāvātās cenas un tarifus un kas balstās uz patērētāju sniegto informāciju.

 

2.  Apdrošinātāji, kas piedāvā obligātās apdrošināšanas segumu, sniedz kompetentajām iestādēm visu šādam rīkam pieprasīto informāciju un nodrošina, lai attiecīgā informācija būtu precīza un vajadzības gadījumā šādas precizitātes garantēšanai atjaunināta. Šādu rīku var izstrādāt izmantošanai ne vien 3. pantā minētās obligātās apdrošināšanas, bet arī vēl citām mehānisko transportlīdzekļu apdrošināšanas seguma izvēles iespējām.

 

3.  Salīdzināšanas rīks:

 

(a)  ir funkcionāli neatkarīgs no pakalpojumu sniedzējiem, tā nodrošinot, ka attieksme pret pakalpojumu sniedzējiem meklēšanas rezultātos ir vienlīdzīga;

 

(b)  skaidri norāda, kas ir salīdzināšanas rīka īpašnieki un operatori;

 

(c)  nosaka skaidrus un objektīvus kritērijus, kas ir salīdzināšanas pamatā;

 

(d)  izmanto vienkāršu un nepārprotamu valodas izteiksmi;

 

(e) sniedz precīzu un atjauninātu informāciju un norāda pēdējās atjaunināšanas datumu;

 

(f)  ir pieejams ikvienam apdrošinātājam, kas piedāvā obligātās apdrošināšanas segumu un sniedz vajadzīgo informāciju, un ietver plašu piedāvājumu klāstu nozīmīgai tirgus daļai, turklāt tad, ja norādītā informācija nav pilnīgs tirgus pārskats, par to ir nepārprotams paziņojums pirms rezultātu uzrādīšanas;

 

(g)  nodrošina kārtību, kādā efektīvi ziņot par kļūdainu informāciju;

 

(h)  ietver paziņojumu par to, ka cenu pamatā ir apdrošinātāju sniegta informācija un ka attiecīgā informācija neuzliek apdrošinātājiem nekādus pienākumus.

 

4.  Salīdzināšanas rīkus, kas atbilst 3. punkta a) līdz h) apakšpunkta prasībām, pēc šāda rīka piedāvātāja pieprasījuma kompetentās iestādes sertificē.

 

5.  Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 28.b pantā izklāstīto kārtību pieņemt deleģētu aktu, ar ko šo direktīvu papildina, nosakot, kāda veida ir salīdzināšanas rīks un kādas ir tā funkcijas, un kādas kategorijas informācija ir jāsaņem no apdrošinātājiem, ņemot vērā to, ka apdrošināšanas polises būtībā ir individuālas.

 

6.  Neskarot citus Savienības tiesību aktus un saskaņā ar 27. pantu, dalībvalstis var piemērot sankcijas, tostarp naudas sodus, tiem salīdzināšanas rīka operatoriem, kuri maldinājuši patērētājus vai skaidri neatklāj, kas ir to īpašnieki un vai tie no kāda apdrošinātāja saņem atlīdzību.”

Pamatojums

Tāpat kā tas ir lielākajā daļā citu finanšu sektoru, arī mehānisko transportlīdzekļu apdrošināšanas iespējas patērētāji aizvien biežāk meklē tiešsaistē. Tā rezultātā tīmeklī ir uzradušās neskaitāmas salīdzināšanas vietnes — gan pārdomāti veidotas, gan apšaubāmas un patērētājus maldinošas. Kā tas ir pieprasīts citos ES tiesību aktos, katrai dalībvalstij būtu jāpanāk, ka tai ir vismaz viena tīmekļa vietne, kurā var salīdzināt piedāvājumus. Turklāt būtu jādod dalībvalstīm iespēja piemērot sankcijas tīmekļa vietnēm, ja tajās nav skaidri norādīts, kas ir to īpašnieks un vai tās saņem atlīdzību no apdrošināšanas sabiedrībām.

Grozījums Nr.    43

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 5.b punkts (jauns)

Direktīva 2009/103/EK

18.a pants (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(5b)  direktīvā iekļauj šādu pantu:

 

"18.a pants

 

Negadījuma reģistrēšanas dokumentu pieejamība

 

Dalībvalstis garantē cietušajai personai tiesības no kompetentajām iestādēm savlaicīgi saņemt negadījuma reģistrēšanas dokumenta kopiju. Saskaņā ar valsts tiesību aktiem gadījumos, kad dalībvalsts nevar nodrošināt, lai uzreiz būtu pilnībā uzrādīts negadījuma reģistrēšanas dokuments, tā garantē cietušajai personai iespēju saņemt attiecīgā dokumenta rediģētu versiju uz laiku, kamēr nav pieejama dokumenta pilnā versija. Teksts būtu jārediģē tikai tik lielā mērā, cik tas ir absolūti nepieciešams un vajadzīgs Savienības vai valsts tiesību aktu prasību izpildei.”

Pamatojums

Pēc negadījuma ir svarīgi, lai cietušajai personai būtu pieejams policijas sastādītais negadījuma reģistrēšanas protokols. Pašlaik tas ne vienmēr ir iespējams, un ar spēkā esošās direktīvas 26. pantu šī problēma nav atrisināta. Tāpēc būtu skaidri jānosaka, ka negadījuma reģistrēšanas dokumentam, kaut vai rediģētā versijā, vajadzētu būt pieejamam, cik drīz vien tas iespējams, lai cietusī persona varētu pieprasīt kompensāciju.

Grozījums Nr.    44

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 5.c punkts (jauns) – a apakšpunkts (jauns)

Direktīva 2009/103/EK

23. pants – 1.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(5c)  direktīvas 23. pantu groza šādi:

 

(a)  iekļauj šādu punktu:

 

"1.a  Dalībvalstis nodrošina, ka apdrošināšanas sabiedrībām ir pienākums sniegt visu vajadzīgo informāciju, kas pieprasīta 1. punkta a) apakšpunktā minētajam reģistram, cita starpā arī ziņas par visām numura zīmēm, kurām segumu nodrošina attiecīgās sabiedrības izsniegta apdrošināšanas polise. Turklāt dalībvalstis prasa, lai apdrošināšanas sabiedrības pirms polises derīguma termiņa notecēšanas darītu informācijas centram zināmu, no kura laika polise vairs nebūs derīga vai kā citādi vairs nenodrošinās segumu transportlīdzeklim ar attiecīgo numura zīmi.”;

Pamatojums

Under Article 23, there is an existing requirement that Member States keep a record of all registered vehicles and the insurance policy covering those vehicles. Insurance companies are not however require to declare this information to the information centres. While this information may be available via other government authorities (e.g. Departments of Motor vehicle registration), this may not be the case. More importantly, there is no requirement to declare when a policy insurance is no longer valid for a registered vehicle. There is no evidence that vehicles owners systematic inform authorities when their insurances lapses. Therefore, insurance companies should inform this information directly to Member States and to the national information centre.

Grozījums Nr.    45

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 5.c punkts (jauns) – b apakšpunkts (jauns)

Direktīva 2009/103/EK

23. pants – 5.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(b)  iekļauj šādu punktu:

 

"5.a  Dalībvalstis nodrošina, ka 1. punkta a) apakšpunktā minētais reģistrs tiek uzturēts un atjaunināts un ir pilnībā integrēts transportlīdzekļu reģistrācijas datubāzē un ka tas saskaņā ar Direktīvu (ES) 2015/413 ir pieejams valstu kontaktpunktiem.”;

Pamatojums

Apdrošināšanas pārbaudi var veikt tikai tad, ja transportlīdzekļu kontroles iestāžu rīcībā ir informācija par transportlīdzekļa reģistrāciju un apdrošināšanu. Kā norādīts 21. pantā, datubāze jau ir izveidota, taču nav prasības šo datubāzi uzturēt vai nodrošināt, lai tā būtu pieejama transportlīdzekļu reģistrācijas datu kontroles iestādēm. Tieši tāpēc ir ierosināts šis grozījums.

Grozījums Nr.    46

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 5.c punkts (jauns) – c apakšpunkts (jauns)

Direktīva 2009/103/EK

23. pants – 6. punkts

 

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

(c)  panta 6. punktu aizstāj ar šādu:

6.  Šā panta 1. līdz 5. punktā norādīto personas datu apstrādi jāveic saskaņā ar valsts pasākumiem saskaņā ar Direktīvu 95/46/EK.

"6.   Personas datu apstrādi, kas īstenojama, ievērojot šā panta 1. līdz 5.a punktu, veic saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679.

Pamatojums

Kopš 2009. gada, kad tika pieņemta pārskatītā MTAD, Datu aizsardzības direktīvu ir aizstājusi Vispārīgā datu aizsardzības regula, un tāpēc atsauce būtu jālabo.

Grozījums Nr.    47

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 5.d punkts (jauns)

Direktīva 2009/103/EK

26.a pants (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(5d)  direktīvā iekļauj šādu 26.a pantu:

 

"26.a pants

 

Kompensācijas iestādes

 

1.  Dalībvalstis cenšas panākt, lai 10., 10.a un 24. pantā minēto kompensācijas iestāžu pārvaldību nodrošinātu viena administratīva vienība, aptverot visas funkcijas, ko pilda dažādas kompensācijas iestādes, uz kurām attiecas šī direktīva.

 

2.  Ja dalībvalstij nav vienas administratīvās vienības minēto iestāžu pārvaldībai, dalībvalsts par to paziņo un sava lēmuma pamatojumu izklāsta Komisijai un pārējām dalībvalstīm.”

Pamatojums

Lai pārvaldības iestādes, apdrošinātāji un cietušās personas varētu vienkāršāk un vieglāk pieprasīt kompensāciju, būtu jāmudina dalībvalstis veidot vienu struktūru, kura aptvertu visas funkcijas, ko pilda dažādas šajā direktīvā noteiktās kompensācijas iestādes. Būtu jāļauj dalībvalstīm brīvi izvēlēties citu risinājumu, taču tādā gadījumā tām vajadzētu par to paziņot Komisijai, izklāstot galvenos iemeslus, kādēļ dalībvalstis par nepieciešamu uzskata citu risinājumu.

Grozījums Nr.    48

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 5.e punkts (jauns)

Direktīva 2009/103/EK

26.b pants (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(5e)  direktīvā iekļauj šādu pantu:

 

“26.b pants

 

Noilguma termiņš

 

1.  Dalībvalstis nodrošina, lai noilguma termiņš būtu vismaz četri gadi attiecībā uz kompensācijas prasījumiem saskaņā ar 19. pantu un 20. panta 2. punktu gadījumos, kad pārrobežu ceļu satiksmes negadījuma rezultātā radies personisks aizskārums vai mantisks kaitējums. Noilguma termiņš sākas ar dienu, kurā prasītājs uzzina vai kad viņam ir pietiekams pamats uzzināt par miesas bojājumu, zaudējuma vai kaitējuma apmēru, tā cēloni un vainīgās personas identitāti un noskaidrot to apdrošināšanas sabiedrību, kas apdrošina vainīgās personas civiltiesisko atbildību, vai atlīdzības prasījumu administrēšanas pārstāvi vai kompensācijas iestādi, kas izmaksā atlīdzību personai, pret kuru var vērsties ar prasījumu.

 

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumos, kad prasību reglamentējošā valsts tiesību aktā ir paredzēts noilguma termiņš, kas ir ilgāks par četriem gadiem, piemēro šo noilguma termiņu.

 

3.  Dalībvalstis sniedz Komisijai atjauninātu informāciju par saviem noteikumiem par to zaudējumu kompensācijas noilgumu, kurus ir radījuši satiksmes negadījumi. Komisija šīs dalībvalstu paziņotās informācijas kopsavilkumu publisko visās Savienības valodās.”

Grozījums Nr.    49

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 5.f punkts (jauns)

Direktīva 2009/103/EK

26.c pants (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(5f)  direktīvā iekļauj šādu pantu:

 

“26.c pants

 

Noilguma apturēšana

 

1.  Dalībvalstis nodrošina, lai 26.a pantā noteiktais noilgums netiktu piemērots laikposmā, kas sākas, prasītājam iesniedzot prasījumu:

 

(a)  negadījumu izraisījušās personas apdrošināšanas sabiedrībai vai atlīdzības prasījumu administrēšanas pārstāvim, kā minēts 21. un 22. pantā; vai

 

(b)  kompensācijas iestādei, kas ir minēta šīs direktīvas 24. un 25. pantā, un ilgst līdz brīdim, kad atbildētājs prasījumu noraida.

 

2.  Ja pēc tam, kad pagaidu ierobežojums beidzas, atlikušais noilguma termiņš ir mazāks par sešiem mēnešiem, dalībvalstis nodrošina, lai prasītājam tiktu noteikts papildu sešu mēnešu minimālais periods, kura laikā viņam ir jāvēršas tiesā.

 

3.  Dalībvalstis nodrošina, lai gadījumā, ja minētais termiņš beidzas sestdienā, svētdienā vai vienā no to oficiālajām svētku dienām, to pagarina līdz pirmās nākamās darba dienas beigām.”

Grozījums Nr.    50

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 5.g punkts (jauns)

Direktīva 2009/103/EK

26.d pants (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(5g)  direktīvā iekļauj šādu pantu:

 

“26.d pants

 

Termiņu aprēķināšana

 

Dalībvalstis nodrošina, lai ikviens periods, kas ir noteikts šajā direktīvā, tiktu aprēķināts šādi:

 

(a)  aprēķins sākas nākamajā dienā pēc attiecīgā notikuma;

 

(b)  ja termiņš ir noteikts gados, tas beidzas attiecīgā nākamā gada tajā pašā mēnesī un dienā, kurā minētais noteikums notika. Ja attiecīgajā nākamajā mēnesī nav dienas, kas atbilst attiecīgajam skaitlim, termiņš beidzas šā mēneša pēdējā dienā;

 

(c)  termiņu tecējumu tiesas oficiālās brīvdienas neaptur.”

Grozījums Nr.    51

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 6. punkts

Direktīva 2009/103/EK

28.a pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

28.a pants

svītrots

Komiteju procedūra

 

1.  Komisijai palīdz Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju komiteja, kas izveidota ar Komisijas Lēmumu 2004/9/EK ****.Šī komiteja ir komiteja Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē*****.

 

2.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.

 

Grozījums Nr.    52

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 6. punkts

Direktīva 2009/103/EK

28.b pants – 2. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Pilnvaras pieņemt 9. panta 2. punktā un 10.a panta 7. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laikposmu, sākot no 30. pantā minētā datuma.

2.  Pilnvaras pieņemt 9. panta 2. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no ... [šīs grozījumu direktīvas spēkā stāšanās diena]. Pilnvaras pieņemt 10.a panta 7.g. punktā, 16. panta piektajā daļā un 16.a panta 5. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no [šīs grozījumu direktīvas spēkā stāšanās diena].

Grozījums Nr.    53

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 6. punkts

Direktīva 2009/103/EK

28.b pants – 5. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.  Saskaņā ar 9. panta 2. punktu un 10.a panta 7. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

5.  Saskaņā ar 9. panta 2. punktu, 10.a panta 7.g punktu, 16. panta piekto daļu un 16.a panta 5. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja trijos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

Grozījums Nr.    54

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 6. punkts

Direktīva 2009/103/EK

28.c pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

28.c pants

28.c pants

Izvērtēšana

Izvērtēšana un pārskatīšana

Ne vēlāk kā septiņus gadus pēc šīs direktīvas transponēšanas dienas veic šīs direktīvas novērtējumu. Novērtējuma secinājumus Komisija dara zināmus Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai, secinājumiem pievienojot savus apsvērumus.

Ne vēlāk kā piecus gadus pēc šīs direktīvas transponēšanas dienas Komisija iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, par šīs direktīvas īstenošanas izvērtējumu, jo īpaši attiecībā uz:

 

(a)  tās piemērošanu saistībā ar tehnoloģiju attīstību, jo īpaši attiecībā uz autonomiem un pusautonomiem transportlīdzekļiem;

 

(b)  tās darbības jomas atbilstību, ņemot vērā dažādo mehānisko transportlīdzekļu radītos negadījumu riskus un iespējamās izmaiņas tirgū, jo īpaši attiecībā uz maziem ātrgaitas transportlīdzekļiem, kuri ietilpst Regulas (ES) Nr. 168/2013 2. panta 2. punkta h), i), j) un k) apakšpunktā minētajās transportlīdzekļu kategorijās, piemēram, e-velosipēdiem, Segway pārvietošanās līdzekļiem un elektriskajiem mopēdiem, un vai ar direktīvu noteiktā atbildības sistēma varētu būt atbilstoša nākotnes vajadzībām;

 

(c)  to, lai mudinātu apdrošināšanas sabiedrības savos apdrošināšanas līgumos iekļaut bonus-malus sistēmu, ieskaitot atlaides par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu neesamību, kurā prēmijas ietekmē apdrošinājuma ņēmēju ziņojumi par prasījumu vēsturi.

 

Minētajam ziņojumam pievieno Komisijas apsvērumus un attiecīgā gadījumā arī tiesību akta priekšlikumu.

(1)

OV C 440, 6.12.2018, 85. lpp.


PASKAIDROJUMS

Komisija ir iesniegusi priekšlikumu, ar ko piedāvā Mehānisko transportlīdzekļu apdrošināšanas direktīvas (Direktīvas 2009/103/EK) grozījumus piecos konkrētos aspektos: i) apdrošinātāja maksātnespēja, ii) prasījumu vēsture, iii) ar neapdrošināta transportlīdzekļa vadīšanu saistīti riski, iv) obligātās seguma summas un v) direktīvas darbības joma. Referente piekrīt, ka Mehānisko transportlīdzekļu apdrošināšanas direktīva kopumā atbilst tai nospraustajam mērķim, lai gan dažos aspektos direktīvu vēl ir iespējams pilnveidot.

Attiecībā uz direktīvas darbības jomu, ko, iespējams, pamatoti varētu uzskatīt par priekšlikuma strīdīgāko daļu, referente atzīmē, ka pēc Tiesas spriedumiem (lietās C-162/13 Vnuk, C-514/16 Rodrigues de Andrade un C-334/16 Torreiro) dalībvalstis nav īsti varējušas tikt skaidrībā par to, tieši uz kuriem transportlīdzekļiem attiecas šī direktīva. Tas jo īpaši sakāms ne vien par tādiem transportlīdzekļiem kā e-velosipēdi, Segway pārvietošanās līdzekļi un elektriskie mopēdi, bet arī par transportlīdzekļiem, kurus izmanto, piemēram, tehniskos sporta veidos. Referente uzskata, ka principā direktīva šādiem transportlīdzekļiem nebūtu jāpiemēro, jo ar prasību par mehāniskā transportlīdzekļa apdrošināšanu, iespējams, būtu grūtāk panākt, piemēram, e-velosipēdu izmantošanu, vai arī tas lieki veicinātu apdrošināšanas prēmiju pieaugumu visiem transportlīdzekļiem.

Tāpēc referente ir ierosinājusi šo direktīvu piemērot tikai tiem transportlīdzekļiem, attiecībā uz kuriem ir jāpilda prasības par tipa apstiprināšanu. Tomēr būtu jādod dalībvalstīm iespēja obligātu apdrošināšanas segumu pieprasīt arī citiem transportlīdzekļiem, ja dalībvalstis to uzskata par nepieciešamu. Attiecībā uz jēdziena „transportlīdzekļa izmantošana” definīciju referente uzskata, ka ir svarīgi precizēt — tas nozīmē transportlīdzekļa izmantošanu ceļu satiksmē, pārvietojoties gan pa koplietošanas, gan privātas lietošanas ceļiem, bet ne gadījumos, kad transportlīdzeklis tiek izmantots slēgtā teritorijā, kas visiem nav pieejama. Tomēr, ja šāds transportlīdzeklis — kas tiek izmantots gan slēgtā teritorijā, gan ceļu satiksmē un tāpēc tam obligāti ir vajadzīgs mehānisko transportlīdzekļu apdrošināšanas segums, — ir iesaistīts negadījumā, kurš noticis slēgtā teritorijā, transportlīdzekļa apdrošinātājam tāpat ir jāpilda savas saistības pret cietušajām personām.

Otrkārt, referente uzskata, ka pēc noteikumiem par apdrošināšanas pārbaudi (4. pants) vēl arvien tikai aptuveni var nojaust kārtību, kādā dalībvalsts iestāde var pārbaudīt, vai citā dalībvalstī reģistrētam transportlīdzeklim ir apdrošināšanas segums. Referente norāda, ka jau ir pieejama lietojumprogrammatūra ar nosaukumu EUCARIS (Eiropas Transportlīdzekļu un vadītāja apliecību informācijas sistēma), kas ļauj dalībvalstīm ātri, droši un konfidenciāli apmainīties ar konkrētiem transportlīdzekļu reģistrācijas datiem (TRD). Ar šo lietojumprogrammatūru var arī īstenot pārrobežu apmaiņu ar informāciju par ceļu satiksmes drošības noteikumu pārkāpumiem, ievērojot Direktīvu (ES) 2018/413. Tāpēc noderētu iespēja ar EUCARIS lietojumprogrammatūru pārbaudīt arī to, vai citā dalībvalstī reģistrētam transportlīdzeklim ir mehānisko transportlīdzekļu obligātās apdrošināšanas segums. Protams, atbilstoši Vispārīgajai datu aizsardzības regulai ir jāveic datu aizsardzības pasākumi, jo īpaši attiecībā uz datu glabāšanu.

Jautājumā par apdrošinātāja maksātnespēju (jaunais 10.a pants) referentei bažas rada noteikums (2. punkts), saskaņā ar kuru cietušās personas nedrīkst iesniegt prasījumu kompensācijas iestādei, ja tās pret maksātnespējīgo apdrošināšanas sabiedrību ir vērsušās valsts vai tiesu iestādēs un attiecīgā lieta vēl nav izskatīta. Referente uzskata, ka šis ierobežojums būtu pārāk nelabvēlīgs cietušajai personai un ka šādam ierobežojumam nav pamata, sevišķi tad, ja ņemam vērā, cik ilgs varētu būt pret apdrošinātāju ierosinātas tiesvedības process.

Turklāt tie, kam ir praktiskā pieredze, pauž viedokli, ka direktīvas 15. pants par nosūtītiem transportlīdzekļiem neatspoguļo reālo situāciju dalībvalstīs. Referente uzskata, ka tāpēc šis pants būtu jāgroza, lai patērētājs varētu izvēlēties, vai meklēt apdrošināšanu savā piederības dalībvalstī (galamērķa dalībvalstī), vai arī transportlīdzekļa pārdošanas dalībvalstī. Tas būtu risinājums uz laiku, kas vajadzīgs transportlīdzekļa pārvietošanai no vienas dalībvalsts uz citu un transportlīdzekļa reģistrēšanai īpašnieka dzīvesvietas dalībvalstī.

Referente arī piedāvā risināt problēmu, kas saistībā ar atbildību rodas negadījumos, kuros iesaistīti kombinēti transportlīdzekļi, kas sastāv no motorizēta vilcēja un piekabes (jaunais 15.a pants). Šādos negadījumos galvenā vilcēja numura zīme (no aizmugures) bieži vien var nebūt saskatāma. Turklāt vilcēja transportlīdzekli un piekabi ne vienmēr būs reģistrējis viens un tas pats īpašnieks, vilcējam un piekabei var būt atšķirīgas apdrošināšanas polises, un tie pat var būt reģistrēti dažādās dalībvalstīs. Šādos gadījumos, kad vilcēja transportlīdzekli identificēt nav iespējams, kompensācija cietušajai personai būtu jāsaņem no piekabes apdrošinātāja, kas savukārt var vērsties pret vilcēja transportlīdzekļa apdrošinātāju.

Saistībā ar prasījumu vēsturi referente cenšas precizēt, ka apdrošinātājiem, nosakot prēmijas, pret citā dalībvalstī sagatavotiem ziņojumiem par prasījumu vēsturi principā būtu jāizturas tieši tāpat kā pret savā valstī sagatavotu ziņojumu un jāpiemēro jebkādas atlaides, ko ir tiesības saņemt citādā ziņā identiskam klientam, kā arī jāpiemēro attiecīgās dalībvalsts valsts tiesību aktos noteiktās atlaides. Ir piedāvāti arī daži jauni noteikumi par informāciju, kas jāiekļauj ziņojumā par prasījumu vēsturi. Turklāt tagad tekstā ir paredzēts, ka patērētājiem būs pieejams objektīvs cenu salīdzināšanas rīks, ar ko salīdzināt obligātās apdrošināšanas sniedzēju piedāvātās cenas.

Lai cietušās personas varētu pieprasīt kompensāciju, ar direktīvu dalībvalstīm ir noteikts pienākums izveidot informācijas centrus (23. pants), kas cita starpā uztur datu reģistru ar informāciju par dalībvalstī reģistrēto transportlīdzekļu numura zīmēm un par attiecīgo polises numuru, kura konkrētam transportlīdzeklim garantē apdrošināšanas segumu. Tomēr referente ar bažām atzīmē, ka pašlaik apdrošinātājiem nav noteikts pienākums darīt šiem informācijas centriem zināmu, kad reģistrētam transportlīdzeklim polise vairs nebūs derīga, un tāpēc reģistrā, iespējams, varētu glabāties nepareizi dati. Ņemot to vērā, reģistrs ir pastāvīgi jāatjaunina un pilnībā jāiekļauj transportlīdzekļu reģistrācijas datubāzē, lai nodrošinātu, ka reģistrā glabājas maksimāli precīza informācija.

Mehānisko transportlīdzekļu apdrošināšanas direktīvā ir uzskaitītas arī dažādas kompensācijas iestādes, kuru pilnvaras atšķiras atkarībā no tā, vai negadījumam ir pārrobežu elements (20.–26. pants) vai nav (10. un jaunais 10.a pants). Referente ir pārliecināta, ka šādas sistēmas vienkāršošana būtu gan valsts iestāžu, gan apdrošinātāju, gan cietušo pušu interesēs un ka šādu iestāžu pārvaldība būtu jānodrošina vienai administratīvai vienībai, kas aptvertu visas funkcijas, kuras pilda dažādas kompensācijas iestādes. Ja dalībvalsts izvēlas šādu iestāžu darbības atsevišķu pārvaldību, tai vajadzētu par to informēt Komisiju un citas dalībvalstis, izklāstot sava lēmuma pamatojumu.

Turklāt referente arī atzīmē, ka pēc 2009. gada, kad tika konsolidētas piecas iepriekšējās direktīvas, Mehānisko transportlīdzekļu apdrošināšanas direktīvā tagad ir atrodami divi termini — „upuris” un „cietusī persona”, kaut gan tikai pēdējais no minētajiem direktīvā ir definēts. Ar terminu „cietusī persona” tiek saprasts, ka tā ir gan tieši, gan netieši cietusi persona (piemēram, ģimenes locekļi pēc nāvējoša negadījuma). Tāpēc teksta redakciju ir lietderīgi saskaņot un visos tiesību akta noteikumos izmantot terminu „cietusī persona”.

Un vēl — referente vēlas norādīt, ka uzskata par svarīgu iekļaut direktīvā pārskatīšanas klauzulu, lai ne vēlāk kā pēc tam, kad būs pagājuši pieci gadi pēc transponēšanas dienas, izvērtētu, vai direktīva joprojām atbilst tai nospraustajam mērķim, jo īpaši ar autonomiem un pusautonomiem transportlīdzekļiem saistītu tehnoloģiju attīstības kontekstā. Vajadzības gadījumā novērtējumam būtu jāpievieno likumdošanas priekšlikums.

Noslēgumā referente pauž pārliecību, ka ar iepriekš uzskaitītajiem elementiem tiek risināti visaktuālākie jautājumi, kuros Komisijas priekšlikums un Mehānisko transportlīdzekļu apdrošināšanas direktīva ir jāuzlabo, lai garantētu augstu aizsardzības līmeni mehānisko transportlīdzekļu izraisītos negadījumos cietušām personām un sekmētu mehānisko transportlīdzekļu brīvu apriti starp dalībvalstīm.


JURIDISKĀS KOMITEJAS ATZINUMS (20.12.2018)

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Direktīvu 2009/103/EK par civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu izmantošanu un par kontroli saistībā ar pienākumu apdrošināt šādu atbildību

(COM(2018)0336 – C8-0211/2018 – 2018/0168(COD))

Atzinuma sagatavotāja: Joëlle Bergeron

ĪSS PAMATOJUMS

Pirmā ES direktīva par automobiļu apdrošināšanu tika pieņemta 1972. gadā. Kopš tā laika ir pieņemtas vēl piecas direktīvas, ar ko pirmā direktīva ir pakāpeniski nostiprināta un papildināta, un ar Direktīvu 2009/103/EK tās visas ir kodificētas.

Savā 2016. gada darba programmā Komisija darīja zināmu, ka šo pēdējo minēto direktīvu ir plānots izvērtēt. Izvērtēšanas procesā noskaidrojās, ka vajadzīgi daži grozījumi un pielāgojumi, lai sasniegtu minētās direktīvas galveno mērķi — nodrošinātu aizsardzību personām, kuras cietušas ceļu satiksmes negadījumos pārrobežu situācijās. Šajā sakarā var minēt piecus jaunus aspektus: apdrošinātāja maksātnespēja; par prasījumu vēsturi sniegto ziņojumu atzīšana; apdrošināšanas pienākuma izpildes kontrole, lai cīnītos pret neapdrošināta transportlīdzekļa vadīšanu; obligāto seguma summu saskaņošana; un direktīvas darbības joma.

Atzinuma sagatavotāja uzskata, ka šis direktīvas priekšlikums visnotaļ atbilst prasībām, kas jāpilda, lai nodrošinātu aizsardzību personām, kuras cietušas ceļu satiksmes negadījumos ES dalībvalstīs, kas nav viņu dzīvesvietas valstis, vai negadījumos, kurus izraisījis transportlīdzekļa vadītājs no citas dalībvalsts.

Apdrošinātāju maksātnespējas gadījumu skaits, jo īpaši pārrobežu kontekstā, palielinās, un atsevišķās ES valstīs kompensācijas procedūras nereti ir ilgas un sarežģītas, tāpēc iespēju veidot mehānismu, kas nodrošina ātru pienācīgas kompensācijas piešķiršanu cietušajiem, atzinuma sagatavotāja uzskata par panākumu. Konkrēti, priekšlikumā cita starpā ir paredzēts, ka katrā dalībvalstī tiks izveidota struktūra, kurai būs pienākums izmaksāt kompensācijas un kuru finansēs attiecīgās valsts apdrošinātāji, aizstājot maksātnespējīgo apdrošinātāju. Pārrobežu situācijās cietušais saņems kompensāciju tieši no tās valsts struktūras, kurā noticis negadījums, pirms to vēl būs atlīdzinājusi maksātnespējīgā apdrošinātāja valsts kompensācijas struktūra. Daudzās dalībvalstīs garantiju fondu sistēma jau ir izveidota, un atzinuma sagatavotāja uzskata, ka ierosinājums šādu sistēmu ar brīvprātīgu nolīgumu slēgšanu paplašināt, aptverot visas ES valstis, patiesi ir solis īstajā virzienā.

Priekšlikuma projektā Komisija ir arī paredzējusi noteikt, ka apdrošinātājiem ir jāgarantē vienlīdzīga attieksme pret visiem ziņojumiem par prasījumu vēsturi, kas izsniegti ES. Atzinuma sagatavotāja atbalsta Komisijas pieeju, ar ko ziņojumus par prasījumu vēsturi ir paredzēts saskaņot, vienlaikus nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret šiem ziņojumiem neatkarīgi no tā, kura no valstīm ir apdrošinājuma ņēmēja izcelsmes dalībvalsts. Ja attieksme pret visiem Eiropā izsniegtajiem ziņojumiem par prasījumu vēsturi apdrošinātājiem būs vienāda, vairāk vienlīdzības būs apdrošinājuma ņēmējiem. Autentificējot ziņojumus par prasījumu vēsturi, faktiski ir jāpanāk, ka krāpšanās ar apdrošināšanu samazinās, turpretim pārredzamība palielinās.

Atzinuma sagatavotāja uzskata — attiecībā uz apdrošināšanas pienākuma izpildes kontroli ir ļoti svarīgi noteikt, ka faktiski kontrole nav veicama tikai atsevišķos konkrētos gadījumos, un ļaut dalībvalstīm pāriet pie kontroles, ko var īstenot brīvprātīgi un bez iejaukšanās. Par kontroli bez iejaukšanās tā ir uzskatāma tad, ja kontroles metožu pielietošanai transportlīdzekli nav nepieciešams apturēt, ja kontrole nav diskriminējoša un ja tā ir vajadzīga un samērīga. Par apsveicamu atzinuma sagatavotāja uzskata ierosinājumu dot dalībvalstīm iespēju izmantot digitālos numura zīmju atpazīšanas rīkus. Ikviens jauns noteikums, kas palīdz veiksmīgi cīnīties pret neapdrošināta transportlīdzekļa vadīšanu, ir atbalstāms.

Direktīvas priekšlikumā ir arī paredzēts, ka būs garantēta obligātā apdrošināšanas seguma summa gadījumā, ja ir nodarīts kaitējums īpašumam vai ir nodarīti miesas bojājumi, un ka tā nebūs atkarīga no attiecīgā transportlīdzekļa kategorijas. Atzinuma sagatavotāja pilnībā piekrīt šī jaunā noteikuma ieviešanai, ja vien valstīm ir iespēja šādu obligāto minimumu palielināt un ja tādēļ nav jāsaskaņo apdrošināšanas maksa, jo pašlaik tas nebūtu iespējams, ņemot vērā ekonomiskās atšķirības, kuras pastāv starp dažādām valstīm.

Atzinuma sagatavotāja atzinīgi vērtē Komisijas vēlmi saistībā ar pēdējo no iepriekšminētajiem aspektiem, proti, direktīvas darbības jomu, kodificēt Eiropas Savienības Tiesas judikatūru, definējot jēdzienu „transportlīdzekļa izmantošana”. Viņa tomēr uzskata, ka piedāvātā definīcija vēl arvien ir pārāk ierobežojoša un, iespējams, neattiecas uz zināmu skaitu transportlīdzekļu, ko parasti nav paredzēts izmantot transporta vajadzībām, bet kas tāpat var izraisīt negadījumu, kura rezultātā tiek nodarīti miesas bojājumi vai kaitējums īpašumam. Atzinuma sagatavotāja uzskata, ka transportēšanas funkcija — tās tiešā izpratnē — nedrīkst būt šīs direktīvas piemērošanai noteicošais faktors. Negadījumi var notikt arī saistībā ar transportlīdzekļiem, kas tiek izmantoti būvniecības jomā, jo īpaši pārrobežu darbībai. Atzinuma sagatavotāja uzskata, ka jēdziens „transportlīdzekļa izmantošana” ir jādefinē pēc iespējas plašāk, lai negadījumos cietušajiem garantētu maksimālu aizsardzību. Tieši par to ir iesniegts grozījums.

GROZĪJUMI

Juridiskā komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1

Direktīvas priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Civiltiesiskās atbildības apdrošināšana saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu izmantošanu (mehānisko transportlīdzekļu apdrošināšana) ir jo īpaši svarīga Eiropas iedzīvotājiem, neatkarīgi no tā, vai tie ir apdrošinājuma ņēmēji vai potenciālie cietušie satiksmes negadījumā. Tā arī ir nozīmīgs jautājums apdrošināšanas sabiedrībām, jo tā ir svarīgs elements nedzīvības apdrošināšanas uzņēmējdarbībā Savienībā. Mehānisko transportlīdzekļu apdrošināšana arī ietekmē personu pārvietošanās brīvību un preču un transportlīdzekļu brīvu apriti. Tādēļ galvenajam Savienības darbības mērķim finanšu pakalpojumu jomā vajadzētu būt mehānisko transportlīdzekļu apdrošināšanas iekšējā tirgus stiprināšanai un konsolidēšanai.

1.  Civiltiesiskās atbildības apdrošināšana saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu izmantošanu (mehānisko transportlīdzekļu apdrošināšana) ir jo īpaši svarīga Eiropas iedzīvotājiem, neatkarīgi no tā, vai tie ir apdrošinājuma ņēmēji vai potenciālie cietušie satiksmes negadījumā. Tā arī ir nozīmīgs jautājums apdrošināšanas sabiedrībām, jo tā ir svarīgs elements nedzīvības apdrošināšanas uzņēmējdarbībā Savienībā. Mehānisko transportlīdzekļu apdrošināšana arī ievērojami ietekmē personu pārvietošanās brīvību un preču un transportlīdzekļu brīvu apriti, un līdz ar to tā ievērojami ietekmē arī iekšējo tirgu un Šengenas zonu. Tādēļ galvenajam Savienības darbības mērķim finanšu pakalpojumu jomā vajadzētu būt mehānisko transportlīdzekļu apdrošināšanas iekšējā tirgus stiprināšanai un konsolidēšanai.

Grozījums Nr.    2

Direktīvas priekšlikums

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Komisija ir izvērtējusi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/103/EK15 darbību, tostarp tās efektivitāti un saskaņotību ar citām Savienības politikas jomām. Novērtējuma secinājums bija, ka Direktīva 2009/103/EK kopumā darbojas labi, un tai nav vajadzīgi grozījumi vairumā aspektu. Tomēr tika noteiktas četras jomas, kurās būtu lietderīgi veikt mērķtiecīgus grozījumus: kompensācija negadījumos cietušajiem apdrošinātāja maksātnespējas gadījumā, minimālās obligātā apdrošināšanas seguma summas, transportlīdzekļu apdrošināšanas pārbaudes, ko veic dalībvalstis, un apdrošinājuma ņēmēju prasījumu vēstures paziņojumu izmantošana, ko veic jauna apdrošināšanas sabiedrība.

2.  Komisija ir izvērtējusi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/103/EK15 darbību, tostarp tās efektivitāti un saskaņotību ar citām Savienības politikas jomām. Novērtējuma secinājums bija, ka Direktīva 2009/103/EK kopumā darbojas labi, un tai nav vajadzīgi grozījumi vairumā aspektu. Tomēr tika noteiktas četras jomas, kurās būtu lietderīgi veikt mērķtiecīgus grozījumus: kompensācija negadījumos cietušajiem apdrošinātāja maksātnespējas gadījumā, minimālās obligātā apdrošināšanas seguma summas, transportlīdzekļu apdrošināšanas pārbaudes, ko veic dalībvalstis, un apdrošinājuma ņēmēju prasījumu vēstures paziņojumu izmantošana, ko veic jauna apdrošināšanas sabiedrība. Apdrošināšanas sabiedrību veikto prēmiju aprēķinā, pamatojoties uz ziņojumiem par prasījumu vēsturi, būtu jāievieš un jāizmanto arī obligātā bonus malus sistēma. Šāda sistēma būtu uzskatāma par drošas autovadīšanas pamudinājumu, un līdz ar to tā autoceļu satiksmi padarītu drošāku. Tās ieviešanas rezultātā patērētājiem tiktu aprēķinātas arī taisnīgākas apdrošināšanas prēmijas.

_________________

_________________

15Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/103/EK (2009. gada 16. septembris) par civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu izmantošanu un kontroli saistībā ar pienākumu apdrošināt šādu atbildību (OV L 263, 7.10.2009, 11. lpp.).

15Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/103/EK (2009. gada 16. septembris) par civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu izmantošanu un kontroli saistībā ar pienākumu apdrošināt šādu atbildību (OV L 263, 7.10.2009, 11. lpp.).

Grozījums Nr.    3

Direktīvas priekšlikums

3.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a  Saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas judikatūru jāteic, ka Direktīvas 2009/103/EK tvērums būtībā attiecas uz visiem ekspluatācijā esošiem un jauniem mehāniskajiem transporta līdzekļiem. Tomēr, ņemot vērā īpaši jaunos transporta līdzekļu veidus, piemēram, elektriskos divriteņus, elektriskos mopēdus un elektriskos skrituļdēļus, šāda nostādne pilnīgi pamatota nešķiet. Minētie transportlīdzekļi ir daudz mazāki, un tiem ir mazāks maksimālais ātrums, un tāpēc to kaitējuma/miesas bojājuma potenciāls ir neliels. Obligātās apdrošināšanas piemērošana bez izšķirības šķiet nesamērīga, jo sevišķi, ja tiek ņemta vērā vajadzība veicināt tādu jauno transporta alternatīvo veidu izstrādi, kas aizņemtu mazāk vietas uz publiskajiem ceļiem un būtu videi draudzīgāki. Tādēļ šī direktīva būtu jāpiemēro ne tikai transporta līdzekļiem, attiecībā uz kuriem saskaņā ar Savienības tiesībām ir jāievēro drošības prasības nolūkā saņemt apstiprinājumu. Protams, satiksmes negadījumi var notikt arī tad, kad izmanto šādus transporta līdzekļus, līdz ar to dalībvalstīm vajadzētu būt tiesībām savā līmenī pieņemt vai saglabāt spēkā tiesību normas, kurās arī ir paredzēta atbildības apdrošināšana, attiecībā uz kuru nav nepieciešama tipa apstiprināšana. Īstenojot šo direktīvu, proti, īstenot vispārējo mērķi — ceļa satiksmes negadījumos cietušajām personām nodrošināt augsta līmeņa aizsardzību un sekmēt personu un transporta līdzekļu brīvu pārvietošanos visā Savienībā, tiks palīdzēts vairot uzticību mehānisko transportlīdzekļu apdrošināšanas vienotajam tirgum, palielinot mehānisko transportlīdzekļu apdrošināšanas polišu tādas pārrobežu pārdošanas juridisko noteiktību, kuras pamatā ir brīvība sniegt pakalpojumus, vienlaikus samazinot risku, kas var rasties kompensācijas cietušajām personām procesā.

Grozījums Nr.    4

Direktīvas priekšlikums

3.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.b  Ar šo direktīvu ievieš publisko interešu un publiskajām iestādēm, apdrošinājuma ņēmējiem iespējami radušos izdevumu atbilstīgu līdzsvaru, lai nodrošinātu, ka ierosinātie pasākumi ir efektīvi no izmaksu viedokļa.

Grozījums Nr.    5

Direktīvas priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Dalībvalstīm patlaban būtu jāatturas veikt pārbaudes attiecībā uz tādu transportlīdzekļu apdrošināšanu, kas parasti atrodas citas dalībvalsts teritorijā, un transportlīdzekļiem, kuri parasti atrodas trešās valsts teritorijā, taču iebrauc to teritorijā no citas dalībvalsts teritorijas. Jaunu tehnoloģiju attīstība ļauj pārbaudīt transportlīdzekļu apdrošināšanu, tos neapturot un tādējādi netraucējot personu brīvu pārvietošanos. Tāpēc ir lietderīgi atļaut minētās pārbaudes tikai tad, ja tās ir nediskriminējošas, nepieciešamas un samērīgas un ir daļa no vispārējās kontroles sistēmas valsts teritorijā, un tās neprasa transportlīdzekļa apstāšanos.

4.  Dalībvalstis patlaban atturas veikt pārbaudes attiecībā uz tādu transportlīdzekļu apdrošināšanu, kas parasti atrodas citas dalībvalsts teritorijā, un transportlīdzekļiem, kuri parasti atrodas trešās valsts teritorijā, taču iebrauc to teritorijā no citas dalībvalsts teritorijas. Jaunu tehnoloģiju, piemēram, imatrikulācijas plākšņu lasīšanas tehnoloģijas, attīstība ļauj neuzkrītoši pārbaudīt transportlīdzekļu apdrošināšanu, tos neapturot un tādējādi netraucējot personu brīvu pārvietošanos. Tāpēc ir lietderīgi atļaut minētās pārbaudes tikai tad, ja tās ir nediskriminējošas, nepieciešamas un samērīgas un ir daļa no vispārējās kontroles sistēmas valsts teritorijā un tās neprasa transportlīdzekļa apstāšanos un ja ar tām tiek nodrošināta attiecīgo personu tiesību, brīvību un leģitīmo interešu aizsardzība.

Grozījums Nr.    6

Direktīvas priekšlikums

4.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.a  Neapdrošināta transportlīdzekļa vadīšana, pārvietojoties ar mehānisko transportlīdzekli bez obligātās transportlīdzekļa trešās personas civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas, Savienībā kļūst par aizvien lielāku problēmu. Izmaksas 2011. gadā prasījumos ES kopumā tika lēstas EUR 870 miljonu euro apmērā. Būtu jāpiekodina, ka neapdrošināta transportlīdzekļa vadīšana negatīvi ietekmē plašu ieinteresēto personu loku, tostarp satiksmes negadījumos cietušos, apdrošinātājus, garantiju fondus un mehānisko transportlīdzekļu apdrošinājuma ņēmējus.

Grozījums Nr.    7

Direktīvas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7.  Efektīva un lietderīga satiksmes negadījumu upuru aizsardzība prasa, lai šādi cietušie vienmēr saņemtu kompensāciju par miesas bojājumiem vai par kaitējumu viņu īpašumam, neatkarīgi no tā, vai atbildīgās puses apdrošināšanas sabiedrība ir maksātspējīga. Tādēļ dalībvalstīm būtu jāizveido vai jāieceļ struktūra, kas nodrošina sākotnējo kompensāciju cietušajām personām, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir to teritorijā, un kurai ir tiesības pieprasīt šo kompensāciju no struktūras, kas izveidota vai iecelta tam pašam mērķim tajā dalībvalstī, kurā uzņēmējdarbību veic apdrošināšanas sabiedrība, kura izdevusi atbildīgās puses transportlīdzekļa apdrošināšanas polisi. Tomēr, lai izvairītos no tā, ka tiek iesniegti paralēli prasījumi, satiksmes negadījumu upuriem nebūtu jāļauj iesniegt kompensācijas prasījumu šai struktūrai, ja viņi jau ir iesnieguši savu prasījumu vai ir uzsākuši tiesvedību ar attiecīgo apdrošināšanas sabiedrību un attiecīgais prasījums joprojām tiek izskatīts un lieta vēl nav noslēgusies.

7.  Efektīva un lietderīga satiksmes negadījumu upuru aizsardzība prasa, lai šādi cietušie vienmēr saņemtu kompensāciju par miesas bojājumiem vai par kaitējumu viņu īpašumam, neatkarīgi no tā, vai atbildīgās puses apdrošināšanas sabiedrība ir maksātspējīga. Tādēļ dalībvalstīm būtu jāizveido vai jāieceļ struktūra, kas bez kavēšanās nodrošina sākotnējo kompensāciju cietušajām personām, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir to teritorijā, un kurai ir tiesības pieprasīt šo kompensāciju no struktūras, kas izveidota vai iecelta tam pašam mērķim tajā dalībvalstī, kurā uzņēmējdarbību veic apdrošināšanas sabiedrība, kura izdevusi atbildīgās puses transportlīdzekļa apdrošināšanas polisi. Tomēr, lai izvairītos no tā, ka tiek iesniegti paralēli prasījumi, satiksmes negadījumu upuriem nebūtu jāļauj iesniegt kompensācijas prasījumu šai struktūrai, ja viņi jau ir iesnieguši savu prasījumu vai ir uzsākuši tiesvedību ar attiecīgo apdrošināšanas sabiedrību un attiecīgais prasījums joprojām tiek izskatīts un lieta vēl nav noslēgusies.

Grozījums Nr.    8

Direktīvas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

8.  Būtu viegli jāautentificē to apdrošinājuma ņēmēju iepriekšējā prasījumu vēsture, kuri vēlas slēgt jaunus apdrošināšanas līgumus ar apdrošināšanas sabiedrībām, lai veicinātu šādu prasījumu vēstures atzīšanu brīdī, kad tiek izsniegta jauna apdrošināšanas polise. Lai vienkāršotu ziņojumu par prasījumu vēsturi pārskatu pārbaudi un autentifikāciju, ir svarīgi, lai šādu ziņojumu par prasījumu vēsturi saturs un formāts visās dalībvalstīs būtu vienāds. Turklāt, ja apdrošinātāji mehānisko transportlīdzekļu apdrošināšanas prēmiju noteikšanai ņem vērā ziņojumus par prasījumu vēsturi, tie nebūtu jādiskriminē pēc valstspiederības vai tikai pamatojoties uz iepriekšējo apdrošinājuma ņēmēja dzīvesvietas dalībvalsti. Lai dalībvalstis varētu pārbaudīt, kā apdrošināšanas uzņēmumi izskata ziņojumus par prasījumu vēsturi, apdrošināšanas sabiedrībām, aprēķinot prēmijas, būtu jāpublicē sava politika attiecībā uz to, kā tās izmanto prasījumu vēsturi.

8.  Būtu viegli jāautentificē to apdrošinājuma ņēmēju iepriekšējā prasījumu vēsture, kuri vēlas slēgt jaunus apdrošināšanas līgumus ar apdrošināšanas sabiedrībām, lai veicinātu šādu prasījumu vēstures atzīšanu brīdī, kad tiek izsniegta jauna apdrošināšanas polise. Lai vienkāršotu ziņojumu par prasījumu vēsturi pārskatu pārbaudi un autentifikāciju, ir svarīgi, lai šādu ziņojumu par prasījumu vēsturi saturs un formāts visās dalībvalstīs būtu vienāds. Papildus tam apdrošināšanas sabiedrībām mehānisko transportlīdzekļu apdrošināšanas prēmiju noteikšanas nolūkā būtu jāizmanto obligātā bonus malus sistēma. Uzskata, ka ziņojumi par vēsturi būtu jāņem vērā. Nedrīkstētu pieļaut diskrimināciju, pamatojoties uz valstspiederību vai tikai uz iepriekšējo apdrošinājuma ņēmēja dzīvesvietas dalībvalsti. Lai dalībvalstis varētu pārbaudīt, kā apdrošināšanas uzņēmumi izskata ziņojumus par prasījumu vēsturi, apdrošināšanas sabiedrībām, aprēķinot prēmijas, būtu jāpublicē sava politika attiecībā uz to, kā tās izmanto prasījumu vēsturi.

Grozījums Nr.    9

Direktīvas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

11.  Direktīvas darbības novērtēšanas ietvaros Eiropas Komisijai būtu jāuzrauga direktīvas piemērošana, ņemot vērā cietušo skaitu, nesamaksāto prasījumu summu saistībā ar maksājumu kavējumiem pēc pārrobežu maksātnespējas gadījumiem, minimālo seguma summu līmeni dalībvalstīs, prasījumu summu saistībā ar neapdrošināta transportlīdzekļa vadīšanu pārrobežu satiksmē, un sūdzību skaitu attiecībā uz prasījumu vēstures paziņojumiem.

11.  Direktīvas darbības novērtēšanas ietvaros Eiropas Komisijai būtu jāuzrauga direktīvas piemērošana, ņemot vērā cietušo skaitu, nesamaksāto prasījumu summu saistībā ar maksājumu kavējumiem pēc pārrobežu maksātnespējas gadījumiem, minimālo seguma summu līmeni dalībvalstīs, prasījumu summu saistībā ar neapdrošināta transportlīdzekļa vadīšanu pārrobežu satiksmē, un sūdzību skaitu attiecībā uz prasījumu vēstures paziņojumiem. Ņemot vērā Direktīvas 2009/103/EK piemērošanas attīstību, Komisijai būtu jāizskata un jānovērtē arī tas, vai saistībā ar tehnoloģisko progresu, tostarp autonomo un pusautonomo transporta līdzekļu aizvien lielāko izmantošanu, šī direktīva joprojām atbilst savam mērķim, proti, aizsargāt ceļu satiksmes negadījumos cietušos pret apdrošinātāju maksātsnespēju gadījumos, kad ir noticis transporta līdzekļu izraisīts negadījums. Vienlaikus šāda veidā pārskatīšanā būtu jāpārliecinās, ka minētā direktīva atbildīs nākotnes apstākļiem, un jācenšas panākt, ka tās mērķi tiek sasniegti, ņemot vērā tehnoloģisko attīstību tādās jomās kā elektriskie transporta līdzekļi un autonomie un pusautonomie transporta līdzekļi.

Grozījums Nr.    10

Direktīvas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

12.  Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķus, jo īpaši, lai nodrošinātu vienlīdzīgu minimālo aizsardzību ceļu satiksmes negadījumos cietušajiem visā Savienībā un nodrošinātu cietušo aizsardzību apdrošināšanas uzņēmumu maksātnespējas gadījumā, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet to iedarbības dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

12.  Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķus, jo īpaši, lai nodrošinātu vienlīdzīgu minimālo aizsardzību ceļu satiksmes negadījumos cietušajiem visā Savienībā, nodrošinātu cietušo aizsardzību apdrošināšanas uzņēmumu maksātnespējas gadījumā un panāktu, ka apdrošinātāji attiecībā uz iespējamajiem apdrošinājuma ņēmējiem, kas šķērso Savienības iekšējās robežas, veicot ziņojumu par prasījumu vēstures autentifikāciju, ievērotu vienlīdzības principu, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet to iedarbības dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

Grozījums Nr.    11

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a  direktīvas 2. pantam pievieno jaunu punktu:

 

„Direktīvu piemēro tikai tiem transportlīdzekļiem, uz kuriem attiecas Regula (ES) 2018/858*, Regula (ES) Nr. 167/2013** vai Regula (ES) Nr. 168/2013***.

 

* Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Regula (ES) 2018/858 par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanu un tirgus uzraudzību, un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 715/2007 un (EK) Nr. 595/2009 un atceļ Direktīvu 2007/46/EK (OV L 151, 14.6.2018., 1. lpp.).

 

** Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 5. februāra Regula (ES) Nr. 167/2013 par lauksaimniecības un mežsaimniecības transportlīdzekļu apstiprināšanu un tirgus uzraudzību (OV L 60, 2.3.2013., 1. lpp.).

 

*** Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 15. janvāra Regula (ES) Nr. 168/2013 par divu riteņu vai trīs riteņu transportlīdzekļu un kvadriciklu apstiprināšanu un tirgus uzraudzību (OV L 60, 2.3.2013., 52. lpp.).”

Grozījums Nr.    12

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts

Direktīva 2009/103/EK

4. pants – 1. punkts – 2. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Tomēr tās var veikt šādas apdrošināšanas pārbaudes, ja šīs pārbaudes nav diskriminējošas, ir nepieciešamas un samērīgas, lai sasniegtu noteikto mērķi, un

Tomēr tās var veikt šādas apdrošināšanas pārbaudes, ja šīs pārbaudes nav diskriminējošas un ir nepieciešamas un samērīgas, lai sasniegtu noteikto mērķi, un nodrošina attiecīgo personu tiesību, brīvību un leģitīmo interešu ievērošanu, un

 

(Šis grozījums attiecas uz visu tekstu. Tā pieņemšanas gadījumā vajadzēs veikt atbilstošas izmaiņas visā tekstā.)

Grozījums Nr.    13

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 5. punkts – b apakšpunkts

Direktīva 2009/103/EK

16. pants – 2.a daļa (jauna)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis nodrošina, ka apdrošināšanas sabiedrības vai struktūras, kas minētas otrajā daļā, ņemot vērā citu apdrošināšanas sabiedrību vai citu struktūru, kas minētas šā panta otrajā daļā, izsniegtus ziņojumus par prasījumu vēsturi, nediskriminē apdrošinājuma ņēmējus vai neuzliek prēmiju piemaksas to valstspiederības dēļ vai pamatojoties tikai uz to iepriekšējo dzīvesvietas dalībvalsti.

Dalībvalstis nodrošina, ka apdrošināšanas sabiedrības un struktūras, kas minētas otrajā daļā, ņemot vērā citu apdrošināšanas sabiedrību vai citu struktūru, kas minētas šā panta otrajā daļā, izsniegtus ziņojumus par prasījumu vēsturi, nediskriminē apdrošinājuma ņēmējus vai neuzliek prēmiju piemaksas to valstspiederības dēļ vai pamatojoties tikai uz to iepriekšējo dzīvesvietas dalībvalsti.

Grozījums Nr.    14

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 5. punkts – b apakšpunkts

Direktīva 2009/103/EK

16. pants – 2.aa daļa (jauna)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Dalībvalstis nodrošina, lai apdrošināšanas sabiedrības un otrajā daļā minētās struktūras savos mehānisko transporta līdzekļu apdrošināšanas līgumos par trešo pušu obligāto atbildību iekļautu obligāto bonus malus sistēmu, ar kuru aprēķina katru apdrošinājuma ņēmēja apdrošināšanas prēmiju summu saskaņā ar ziņojumiem par prasījumu vēsturi.

Grozījums Nr.    15

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 5. punkts – b apakšpunkts

Direktīva 2009/103/EK

16. pants – 2.b daļa (jauna)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis nodrošina, ka apdrošināšanas sabiedrības, aprēķinot prēmijas, publicē savu politiku attiecībā uz ziņojumu par prasījumu vēsturi izmantošanu.

Dalībvalstis nodrošina, ka apdrošināšanas sabiedrības, aprēķinot prēmijas, publicē savu politiku attiecībā uz ziņojumu par prasījumu vēsturi izmantošanu, jo īpaši arī attiecībā uz šo sabiedrību izmantoto bonus malus sistēmu.

Grozījums Nr.    16

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 6. punkts

Direktīva 2009/103/EK

28.c pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ne vēlāk kā septiņus gadus pēc šīs direktīvas transponēšanas dienas veic šīs direktīvas novērtējumu. Novērtējuma secinājumus Komisija dara zināmus Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai, secinājumiem pievienojot savus apsvērumus.

Ne vēlāk kā piecus gadus pēc šīs direktīvas transponēšanas dienas veic šīs direktīvas novērtējumu. Jo īpaši vērtē šīs direktīvas lietderību no tehnoloģiskās attīstības viedokļa, kas skar autonomo un pusautonomo transporta līdzekļu jomu, un izvērtē, vai šajā direktīvā noteiktajā atbildības režīmā ir ņemti vērā jaunie tehnoloģiskie apstākļi un vai nebūtu jāparedz jauni stingri atbildības pārkāpumi, kas attiektos tikai uz autonomajiem transportlīdzekļiem, kas ir uzskatāmi par apdraudējuma avotu, un kuri tajā pašā laikā neradītu nekādu nekontrolētas atbildības risku, kas varētu traucēt jauno tehnoloģiju izmantošanu. Novērtējuma secinājumus Komisija dara zināmus Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai, secinājumiem pievienojot savus apsvērumus, vajadzības gadījumā pievienojot tiesību akta priekšlikumu.

(Tehniska kļūda: apspriežamā direktīva ir priekšlikums Direktīvai 2018/0168 (COD), ar ko groza Direktīvu 2009/103/EK.)

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Civiltiesiskās atbildības apdrošināšana saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu izmantošanu un kontrole saistībā ar pienākumu apdrošināt šādu atbildību

Atsauces

COM(2018)0336 – C8-0211/2018 – 2018/0168(COD)

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

IMCO

11.6.2018

 

 

 

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

JURI

11.6.2018

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Joëlle Bergeron

9.7.2018

Izskatīšana komitejā

11.10.2018

20.11.2018

 

 

Pieņemšanas datums

10.12.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

18

0

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Joëlle Bergeron, Jean-Marie Cavada, Kostas Chrysogonos, Mady Delvaux, Mary Honeyball, Sajjad Karim, Sylvia-Yvonne Kaufmann, António Marinho e Pinto, Julia Reda, Evelyn Regner, Pavel Svoboda, Axel Voss, Francis Zammit Dimech, Tadeusz Zwiefka

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Sergio Gaetano Cofferati, Luis de Grandes Pascual, Tiemo Wölken, Kosma Złotowski

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

18

+

ALDE

Jean-Marie Cavada, António Marinho e Pinto

ECR

Kosma Złotowski

EFDD

Joëlle Bergeron

GUE/NGL

Kostas Chrysogonos

PPE

Daniel Buda, Luis de Grandes Pascual, Pavel Svoboda, Axel Voss, Francis Zammit Dimech, Tadeusz Zwiefka

S&D

Sergio Gaetano Cofferati, Mady Delvaux, Mary Honeyball, Sylvia-Yvonne Kaufmann, Evelyn Regner, Tiemo Wölken

VERTS/ALE

Julia Reda

0

-

 

 

0

0

 

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Civiltiesiskās atbildības apdrošināšana saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu izmantošanu un kontrole saistībā ar pienākumu apdrošināt šādu atbildību

Atsauces

COM(2018)0336 – C8-0211/2018 – 2018/0168(COD)

Datums, kad to iesniedza EP

24.5.2018

 

 

 

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

IMCO

11.6.2018

 

 

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

JURI

11.6.2018

 

 

 

Referenti

       Iecelšanas datums

Dita Charanzová

19.6.2018

 

 

 

Izskatīšana komitejā

10.10.2018

21.11.2018

21.1.2019

 

Pieņemšanas datums

22.1.2019

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

34

1

2

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

John Stuart Agnew, Pascal Arimont, Dita Charanzová, Carlos Coelho, Lara Comi, Anna Maria Corazza Bildt, Daniel Dalton, Nicola Danti, Dennis de Jong, Pascal Durand, Evelyne Gebhardt, Maria Grapini, Robert Jarosław Iwaszkiewicz, Philippe Juvin, Morten Løkkegaard, Eva Maydell, Marlene Mizzi, Nosheena Mobarik, Jiří Pospíšil, Virginie Rozière, Christel Schaldemose, Andreas Schwab, Olga Sehnalová, Jasenko Selimovic, Igor Šoltes, Ivan Štefanec, Catherine Stihler, Róża Gräfin von Thun und Hohenstein, Mylène Troszczynski, Mihai Ţurcanu, Anneleen Van Bossuyt, Marco Zullo

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Biljana Borzan, Edward Czesak, Martin Schirdewan, Adam Szejnfeld, Josef Weidenholzer

Iesniegšanas datums

28.1.2019


ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

34

+

ALDE

ECR

EFDD

ENF

GUE/NGL

PPE

 

 

S&D

 

Verts/ALE

Dita Charanzová, Morten Løkkegaard, Jasenko Selimovic

Edward Czesak, Daniel Dalton, Nosheena Mobarik, Anneleen Van Bossuyt

Marco Zullo

Mylène Troszczynski

Dennis de Jong, Martin Schirdewan

Pascal Arimont, Carlos Coelho, Lara Comi, Anna Maria Corazza Bildt, Philippe Juvin, Eva Maydell, Jiří Pospíšil, Andreas Schwab, Ivan Štefanec, Adam Szejnfeld, Róża Gräfin von Thun und Hohenstein, Mihai Ţurcanu

Biljana Borzan, Nicola Danti, Evelyne Gebhardt, Maria Grapini, Virginie Rozière, Christel Schaldemose, Olga Sehnalová, Catherine Stihler, Josef Weidenholzer

Pascal Durand, Igor Šoltes

1

-

ENF

John Stuart Agnew

2

0

EFDD

S&D

Robert Jarosław Iwaszkiewicz

Marlene Mizzi

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Pēdējā atjaunošana: 2019. gada 8. februārisJuridisks paziņojums