Procedūra : 2018/2080(INL)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0050/2019

Iesniegtie teksti :

A8-0050/2019

Debates :

PV 11/02/2019 - 17
CRE 11/02/2019 - 17

Balsojumi :

PV 12/02/2019 - 9.19
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2019)0080

ZIŅOJUMS     
PDF 295kWORD 82k
29.1.2019
PE 631.819v03-00 A8-0050/2019

par projektu Eiropas Parlamenta regulai, ar kuru nosaka noteikumus un vispārējos nosacījumus, kas reglamentē ombuda pienākumu izpildi (Eiropas Ombuda statūti), un atceļ Lēmumu 94/262/EOTK, EK, Euratom

(2018/2080(INL))

Konstitucionālo jautājumu komiteja

Referents: Paulo Rangel

(Iniciatīva – Reglamenta 45. pants)

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMA PIELIKUMS
 PASKAIDROJUMS
 Lūgumrakstu komitejaS ATZINUMS
 INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ
 ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par projektu Eiropas Parlamenta regulai, ar kuru nosaka noteikumus un vispārējos nosacījumus, kas reglamentē ombuda pienākumu izpildi (“Eiropas Ombuda statūti”), un atceļ Lēmumu 94/262/EOTK, EK, Euratom (2018/2080(INL)) – 2019/0900(APP))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 228. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a panta 1. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. un 43. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 45. un 52. pantu,

–  ņemot vērā Konstitucionālo jautājumu komitejas ziņojumu un Lūgumrakstu komitejas atzinumu (A8-0050/2019),

1.  pieņem pielikumā pievienoto regulas projektu;

2.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt pielikumā pievienoto regulas projektu Padomei un Komisijai saskaņā ar procedūru, kas noteikta Līguma par Eiropas Savienības darbību 228. panta 4. punktā;

3.  uzdod priekšsēdētājam pēc tam, kad Komisijas būs sniegusi atzinumu par pielikumā pievienoto regulas projektu un Padome būs to apstiprinājusi, noorganizēt regulas publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.


REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMA PIELIKUMS

Projekts Eiropas Parlamenta regulai, ar kuru nosaka noteikumus un vispārējos nosacījumus, kas reglamentē ombuda pienākumu izpildi (Eiropas Ombuda statūti), un atceļ Lēmumu 94/262/EOTK, EK, Euratom

EIROPAS PARLAMENTS,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 228. panta 4. punktu,

ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 106.a panta 1. punktu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Padomes piekrišanu,

ņemot vērā Komisijas atzinumu,

rīkojoties saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)  Statūti un vispārējie nosacījumi, kas reglamentē ombuda pienākumu izpildi, būtu jāizstrādā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību, jo īpaši 20. panta 2. punkta d) apakšpunkta un 228. panta, Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas noteikumiem.

(2)  Jo īpaši Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pantā tiesības uz labu pārvaldību ir atzītas par Eiropas pilsoņu pamattiesībām. Savukārt hartas 43. pantā ir atzītas tiesības vērsties pie Eiropas Ombuda ar sūdzībām par Savienības iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru pieļautām administratīvām kļūmēm. Lai šīs tiesības patiesi būtu spēkā un lai uzlabotu ombuda spēju veikt pamatīgu un objektīvu izmeklēšanu, ombuds būtu jānodrošina ar visiem instrumentiem, kas nepieciešami Līgumos un šajā regulā minēto pienākumu sekmīgai izpildei.

(3)  Eiropas Parlamenta Lēmums 94/262/EOTK, EK, Euratom(1) pēdējo reizi tika grozīts 2008. gadā. Līdz ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā 2009. gada 1. decembrī Savienībā tika noteikts jauns tiesiskais regulējums. Jo īpaši LESD 228. panta 4. punktā ir noteikts, ka Eiropas Parlaments, iepriekš prasot Komisijai sniegt atzinumu, kā arī saņēmis Padomes apstiprinājumu, drīkst pieņemt regulas, kas nosaka noteikumus un vispārējus nosacījumus, kuri reglamentē ombuda pienākumu izpildi. Tādēļ ir vēlams atcelt Lēmumu 94/262/EOTK, EK, Euratom un aizstāt to ar regulu atbilstoši pašreiz piemērojamajam juridiskajam pamatam.

(4)  Izstrādājot nosacījumus, saskaņā ar kuriem ombudam var iesniegt sūdzības, būtu jāievēro pilnīgas un vienkāršas bezmaksas piekļuves princips, nekādi neskarot īpašus ierobežojumus, kas attiecas uz jaunu vai vēl nepabeigtu tiesvedības gadījumu vai administratīvo procesu vienlaicīgu norisi.

(5)  Ir jānosaka procedūras, kas jāievēro gadījumos, kad ombuda izmeklēšana konstatē administratīvas kļūmes. Būtu jāparedz arī nosacījums, saskaņā ar kuru ombudam būtu pienākums katras gadskārtējās sesijas beigās iesniegt Eiropas Parlamentam visaptverošu ziņojumu.

(6)  Lai stiprinātu ombuda lomu, neskarot ombuda primāro pienākumu izskatīt sūdzības, būtu vēlams ombudam ļaut veikt izmeklēšanu pēc paša iniciatīvas, lai konstatētu atkārtotus administratīvu kļūmju gadījumus un veicinātu labu administratīvo praksi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās.

(7)   Lai palielinātu ombuda rīcības efektivitāti, ombudam vajadzētu būt pilnvarotam pēc savas iniciatīvas vai pēc sūdzības saņemšanas veikt izmeklēšanu, kas uzskatāma par iepriekš veiktas izmeklēšanas turpinājumu, lai pārliecinātos, vai un cik lielā mērā attiecīgā iestāde, struktūra, birojs vai aģentūra ir ievērojusi sniegtos ieteikumus. Ombudam būtu arī jābūt pilnvarotam iekļaut ombuda gada ziņojumā Eiropas Parlamentam novērtējumu par sniegto ieteikumu ievērošanas līmeni un novērtējumu par Līgumos un šajā regulā minēto pienākumu izpildei ombudam pieejamo resursu pietiekamību.

(8)  Ombudam vajadzētu būt pieejamiem visiem ombuda pienākumu veikšanai nepieciešamajiem elementiem. Šajā nolūkā Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām ir jānosaka pienākums sniegt ombudam visu informāciju, ko ombuds tām prasa, neskarot ombuda pienākumus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1049/2001(2). Piekļuvei klasificētai informācijai vai dokumentiem būtu jānotiek saskaņā ar noteikumiem, kas reglamentē konfidenciālas informācijas apstrādi attiecīgajā Savienības iestādē, struktūrā, birojā vai aģentūrā. Iestādēm, struktūrām, birojiem vai aģentūrām, kas sniedz piekļuvi klasificētai informācijai vai dokumentiem, būtu jāinformē ombuds par to, ka šī informācija vai dokumenti ir klasificēti. Lai īstenotu noteikumus, kas reglamentē konfidenciālas informācijas apstrādi attiecīgajā Savienības iestādē, struktūrā, birojā vai aģentūrā, ombudam būtu iepriekš jāvienojas ar attiecīgo iestādi, struktūru, biroju vai aģentūru par nosacījumiem, kas attiecas uz darbu ar klasificētu informāciju vai dokumentiem un cita veida informāciju, uz kuru attiecas pienākums neizpaust dienesta noslēpumu. Ja ombuds konstatē, ka prasītā palīdzība netiek sniegta, viņam būtu jāinformē Eiropas Parlaments, kuram būtu attiecīgi jāveic atbilstoši pasākumi.

(9)  Ombudam un ombuda darbiniekiem ir jānosaka pienākums neizpaust informāciju, ko viņi ir ieguvuši savu pienākumu izpildes gaitā. Taču ombudam būtu jāinformē kompetentās iestādes par faktiem, kas saskaņā ar ombuda viedokli varētu attiekties uz krimināltiesībām un kas ombudam tapuši zināmi veiktās izmeklēšanas gaitā. Ombudam vajadzētu būt arī iespējai informēt attiecīgo Savienības iestādi, struktūru, biroju vai aģentūru par faktiem, kas liek apšaubīt tās darbinieku rīcību.

(10)  Būtu jāņem vērā nesenās izmaiņas, kas saistītas ar Savienības finanšu interešu aizsardzību pret noziedzīgiem nodarījumiem, jo īpaši Eiropas Prokuratūras izveidi ar Padomes Regulu (ES) 2017/1939(3), lai ombuds varētu tai sniegt visu informāciju, kas ir tā kompetencē. Tāpat, lai pilnībā ievērotu Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 48. pantā paredzēto nevainības prezumpciju un tiesības uz aizstāvību, būtu vēlams, lai ombuds, sniedzot Eiropas Prokuratūrai informāciju, kas ir tās kompetencē, paziņotu par šādu informācijas sniegšanu arī attiecīgajai personai un sūdzības iesniedzējam.

(11)   Būtu jāparedz sadarbības iespēja starp ombudu un tāda paša veida iestādēm dalībvalstīs saskaņā ar piemērojamiem valstu tiesību aktiem. Ir vēlams arī veikt pasākumus, lai ļautu ombudam sadarboties ar Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru, jo šāda sadarbība var palīdzēt uzlabot ombuda pienākumu izpildes efektivitāti.

(12) Eiropas Parlamentam ir jāieceļ ombuds Parlamenta sasaukuma perioda sākumā un uz šo pilnvaru laiku, izvēloties ombudu no personām, kas ir Savienības pilsoņi un sniedz visas vajadzīgās neatkarības un kompetences garantijas. Būtu jāizstrādā nosacījumi attiecībā uz ombuda pienākumu izpildes izbeigšanu, kā arī ombuda aizvietošanu.

(13)  Ombuda pienākumi būtu jāveic pilnīgi neatkarīgi. Ombudam, stājoties amatā, būtu jādod Tiesai svinīgs solījums. Būtu jāparedz nosacījumi attiecībā uz ombuda neatbilstību ieņemamajam amatam, atlīdzību, privilēģijām un imunitāti.

(14)  Būtu jāparedz noteikumi attiecībā uz ombuda mītni, kam jābūt Eiropas Parlamenta mītnei. Būtu jāparedz arī noteikumi ne tikai par ombuda sekretariāta, kas viņam palīdzēs, ierēdņiem un citiem darbiniekiem, bet arī par sekretariāta budžetu.

(15)  Ombudam ir jāpieņem šīs regulas īstenošanas noteikumi. Lai ombuda pienākumu izpildē nodrošinātu juridisko noteiktību un augstākos standartus, šajā regulu būtu jānosaka īstenošanas noteikumu minimālais saturs.

IR PIEŅĒMIS ŠO REGULU.

1. pants

1.   Šajā regulā ir iekļauti noteikumi un vispārīgie nosacījumi, kas reglamentē ombuda pienākumu izpildi (“Eiropas Ombuda statūti”).

2.   Ombuds rīkojas neatkarīgi no Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām, ievērojot ombudam ar Līgumiem uzticētās pilnvaras un pienācīgi ņemot vērā LESD 20. panta 2. punkta d) apakšpunktu un 228. pantu un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pantu par tiesībām uz labu pārvaldību.

3.   Līgumos un šajā regulā minēto pienākumu izpildes gaitā ombuds nedrīkst iejaukties tiesu izskatītās lietās, kā arī nedrīkst apšaubīt tiesas nolēmumu pamatotību vai tiesas kompetenci pieņemt nolēmumu.

2. pants

1.  Ombuds palīdz atklāt administratīvas kļūmes Savienības iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru darbībā, izņemot Eiropas Savienības Tiesu, kad tā pilda tiesu iestādes funkcijas, un attiecīgos gadījumos sniedz ieteikumus, lai tās novērstu. Ombudam nevar iesniegt sūdzību par citu iestāžu vai personu darbību.

2.  Jebkurš Savienības pilsonis vai fiziska persona, kura dzīvo kādā dalībvalstī, vai juridiska persona, kuras juridiskā adrese ir kādā Savienības dalībvalstī, var tieši vai ar Eiropas Parlamenta deputāta starpniecību iesniegt ombudam sūdzību par administratīvām kļūmēm Savienības iestāžu, struktūru, biroju vai aģentūru darbībā, izņemot Eiropas Savienības Tiesu, kad tā pilda tiesu iestādes funkcijas. Tiklīdz ombudam ir iesniegta sūdzība, viņš informē attiecīgo iestādi, struktūru, biroju vai aģentūru.

3.  Sūdzībā skaidri norāda tās priekšmetu un sūdzības iesniedzēja identitāti. Sūdzības iesniedzējs var pieprasīt, lai sūdzība vai atsevišķas tās daļas tiktu izskatītas konfidenciāli.

4.  Sūdzību iesniedz trīs gadu laikā no dienas, kad sūdzības iesniedzējs ir ievērojis faktus, kas ir sūdzības pamatā, un pirms sūdzības iesniegšanas atbilstīgā veidā administratīvi vēršas attiecīgajās iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās.

5.  Ombuds nosaka, vai sūdzība ietilpst ombuda kompetencē un, ja tā, — vai tā ir pieņemama. Ja sūdzība neietilpst ombuda kompetencē vai nav pieņemama, ombuds pirms lietas slēgšanas var ieteikt sūdzības iesniedzējam to iesniegt kādai citai iestādei.

6.  Ombudam iesniegtās sūdzības neietekmē pārsūdzības termiņus administratīvās lietās vai tiesā.

7.  Ja ombuds attiecībā uz iesniegtajiem faktiem nepabeigtas vai pabeigtas tiesvedības dēļ deklarē, ka sūdzība nav pieņemama vai tās izskatīšana jāpārtrauc, tās izmeklēšanas rezultātu, kuru ombuds līdz attiecīgajam brīdim ir veicis, pilnībā reģistrē, neveicot tālākas darbības.

8.  Ombudam var iesniegt sūdzības, kas attiecas uz darba attiecībām starp Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām un to ierēdņiem un citiem darbiniekiem, tikai tad, ja attiecīgā persona ir izsmēlusi visas iespējas iesniegt iekšējus administratīvus pieprasījumus un sūdzības, jo īpaši Padomes Regulā (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68(4) (“Civildienesta noteikumi”) izklāstīto Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu (un Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības) 90. pantā minētās procedūras, un ja ir beigušies termiņi, kad attiecīgajai iestādei, struktūrai, birojam vai aģentūrai bija jāsniedz atbilde.

9.  Ombuds pēc iespējas ātri informē sūdzības iesniedzēju par saistībā ar sūdzību veiktajām darbībām.

3. pants

1.  Ombuds vai nu pēc savas iniciatīvas, vai arī izskatot sūdzību, veic izmeklēšanas darbības, tostarp tādu izmeklēšanu, kas uzskatāma par iepriekš veiktas izmeklēšanas turpinājumu, ko ombuds uzskata par pamatotām, lai atklātu iespējamas administratīvas kļūmes Savienības iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru darbībā. Ombuds rīkojas, nepieprasot iepriekšēju atļauju, un savlaicīgi informē attiecīgo iestādi, struktūru, biroju vai aģentūru par šādu rīcību. Attiecīgā iestāde, struktūra, birojs vai aģentūra ombudam var iesniegt noderīgus komentārus vai pierādījumus. Ombuds var arī lūgt, lai attiecīgā iestāde, struktūra, birojs vai aģentūra iesniedz šādus komentārus vai pierādījumus.

2.  Neskarot Ombuda primāro pienākumu, kas ir sūdzību izskatīšana, ombuds var pēc savas iniciatīvas veikt stratēģiskāka rakstura izmeklēšanu, lai konstatētu atkārtotus vai īpaši nopietnus administratīvas kļūmes pieļaušanas gadījumus, veicinātu labāko administratīvo praksi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un proaktīvi risinātu strukturālus jautājumus, kas saistīti ar sabiedrības interesēm un ir ombuda kompetencē.

3.  Savienības iestādes, struktūras, biroji un aģentūras sniedz ombudam visu informāciju, ko ombuds tām pieprasa, kā arī ļauj viņam piekļūt attiecīgajām lietām. Piekļuve klasificētai informācijai vai dokumentiem notiek saskaņā ar noteikumiem, kas reglamentē konfidenciālas informācijas apstrādi attiecīgajā Savienības iestādē, struktūrā, birojā vai aģentūrā.

Iestādes, struktūras, biroji vai aģentūras, kas sniedz piekļuvi klasificētai informācijai vai dokumentiem, kā noteikts šā punkta pirmajā daļā, pirms tam informē ombudu par to, ka šī informācija vai dokumenti ir klasificēti.

Lai īstenotu pirmajā daļā paredzētos noteikumus, ombuds iepriekš vienojas ar attiecīgo iestādi, struktūru, biroju vai aģentūru par nosacījumiem, kas attiecas uz darbu ar klasificētu informāciju vai dokumentiem.

Attiecīgās iestādes, struktūras, biroji vai aģentūras sniedz piekļuvi dalībvalstu izcelsmes dokumentiem, kuri ar likumu ir klasificēti kā slepeni, tikai pēc tam, kad ombuda dienesti ir ieviesuši atbilstīgus pasākumus un drošības pasākumus šādu dokumentu apstrādei, ar kuriem nodrošina līdzvērtīgu konfidencialitātes līmeni Regulas (EK) Nr. 1049/2001 9. pantā paredzētajam un saskaņā ar attiecīgās Savienības iestādes, struktūras, biroja vai aģentūras drošības noteikumiem.

Savienības iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru ierēdņi un citi darbinieki pēc ombuda pieprasījuma apliecina faktus, kas attiecas uz notiekošu izmeklēšanu, ko veic ombuds. Viņi liecina savas iestādes, struktūras, biroja vai aģentūras vārdā. Tos turpina saistīt pienākumi, kas izriet no noteikumiem, kuri attiecas uz tiem.

4.  Ciktāl to paredz valstu tiesību akti, dalībvalstu kompetentās iestādes pēc ombuda pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas steidzami iesniedz ombudam informāciju vai dokumentus, kas var palīdzēt atklāt administratīvas kļūmes Savienības iestāžu, struktūru, biroju vai aģentūru darbībā. Ja uz šādu informāciju vai dokumentu attiecas valsts tiesību akti, kas reglamentē konfidenciālas informācijas apstrādi, vai noteikumi, kas liedz to sniegt, attiecīgā dalībvalsts var atļaut ombudam piekļūt šādai informācijai vai dokumentam ar nosacījumu, ka ombuds apņemas to izskatīt, vienojoties ar attiecīgo kompetento iestādi. Jebkurā gadījumā norāda dokumenta aprakstu.

5.  Ja ombuds prasīto palīdzību nesaņem, ombuds informē Eiropas Parlamentu, kas veic atbilstīgus pasākumus.

6.  Ja pēc izmeklēšanas ir konstatētas administratīvas kļūmes, ombuds informē attiecīgo iestādi, struktūru, biroju vai aģentūru, attiecīgā gadījumā sniedzot ieteikumus. Šādi informētā iestāde, struktūra, birojs vai aģentūra trīs mēnešu laikā nosūta ombudam detalizētu atzinumu. Ombuds pēc attiecīgās iestādes, struktūras, biroja vai aģentūras pieprasījuma var piešķirt pagarinājumu, kas nepārsniedz divus mēnešus. Ja attiecīgā iestāde, struktūra, birojs vai aģentūra nesniedz atzinumu trīs mēnešu termiņā vai pagarinātajā termiņā, ombuds var izmeklēšanu pabeigt bez šāda atzinuma.

7.  Ombuds nosūta ziņojumu attiecīgajai iestādei, struktūrai, birojam vai aģentūrai un, ja atklātās administratīvās kļūmes veids vai mērogs to prasa, arī Eiropas Parlamentam. Ziņojumā ombuds var sniegt ieteikumus. Ombuds informē sūdzības iesniedzēju par izmeklēšanas rezultātu, par attiecīgās iestādes, struktūras, biroja vai aģentūras atzinumu un par ombuda ziņojumā sniegtajiem ieteikumiem.

8.  Vajadzības gadījumā saistībā ar izmeklēšanu par Savienības iestādes, struktūras, biroja vai aģentūras darbību ombuds pēc paša iniciatīvas vai pēc Eiropas Parlamenta uzaicinājuma var ierasties Eiropas Parlamentā uz sanāksmi visatbilstošākajā līmenī.

9.  Pēc iespējas ombuds kopā ar attiecīgo iestādi, struktūru, biroju vai aģentūru meklē risinājumu, lai novērstu administratīvas kļūmes un apmierinātu sūdzību. Ombuds informē sūdzības iesniedzēju par ierosināto risinājumu un iesniedz tam arī attiecīgās iestādes, struktūras, biroja vai aģentūras komentārus, ja tādi ir saņemti. Ja sūdzības iesniedzējs to vēlas, viņš ir tiesīgs iesniegt ombudam savus komentārus.

10.  Katras gadskārtējās sesijas beigās ombuds iesniedz Eiropas Parlamentam ziņojumu par ombuda veikto izmeklēšanu rezultātiem. Ziņojumā ietver novērtējumu par ombuda ieteikumu ievērošanas līmeni un novērtējumu par ombuda pienākumu izpildei pieejamo resursu pietiekamību. Šiem novērtējumiem var veltīt arī atsevišķus ziņojumus.

4. pants

1.  Ombudam un ombuda darbiniekiem, kam piemēro LESD 339. pantu un Euratom līguma 194. pantu, ir pienākums neizpaust informāciju vai dokumentus, kurus viņi iegūst izmeklēšanas gaitā. Neskarot 2. punktu, viņiem jo īpaši ir pienākums neizpaust nekādu slepenu informāciju vai saturu dokumentam, kas iesniegts ombudam, vai saturu dokumentiem, uz kuriem attiecas Savienības tiesību akti par personas datu aizsardzību, kā arī jebkādu informāciju, kas varētu kaitēt sūdzības iesniedzējam vai kādai citai iesaistītai personai.

2.  Ja ombuds uzskata, ka izmeklēšanas gaitā atklātie fakti varētu attiekties uz krimināltiesībām, ombuds informē kompetentās valsts kompetentās iestādes, kā arī Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai un Eiropas Prokuratūru, ciktāl attiecīgā lieta ir to kompetencē. Vajadzības gadījumā ombuds informē arī Savienības iestādi, struktūru, biroju vai aģentūru, kurai ir pakļauts attiecīgais ierēdnis vai darbinieks un kura var piemērot 7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 17. panta otro daļu.

Ombuds var arī paziņot attiecīgajai Savienības iestādei, struktūrai, birojam vai aģentūrai par faktiem, kas liek apšaubīt tās darbinieku rīcības atbilstību, kā arī par jebkādu pastāvīgu darbību, kas kavē notiekošo izmeklēšanu.

Ombuds par šādiem paziņojumiem informē sūdzības iesniedzēju un citas attiecīgās personas, kuru identitāte ir zināma.

5. pants

Ombuds un viņa darbinieki pieprasījumus publiskai piekļuvei dokumentiem, kas nav 4. panta 1. punktā minētie dokumenti, izskata saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 1049/2001 paredzētajiem noteikumiem un ierobežojumiem.

6. pants

1.  Ombuds var sadarboties ar tāda paša veida iestādēm dalībvalstīs ar nosacījumu, ka tiek ievēroti piemērojamie valstu tiesību akti.

2.  Ombuda pienākumu ietvaros ombuds sadarbojas ar Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru un citām iestādēm un struktūrām, vienlaikus izvairoties no to darbības dublēšanas.

7. pants

1.  Ombudu ievēl un var atkārtoti iecelt amatā saskaņā ar LESD 228. panta 2. punktu.

2.  Ombudu izvēlas no personām, kas ir Savienības pilsoņi ar pilnām pilsoņu un politiskajām tiesībām, kas piedāvā visas neatkarības garantijas, kas nav bijuši valsts valdības locekļi vai Savienības iestāžu locekļi iepriekšējo trīs gadu laikā, kas atbilst viņa dalībvalstī tiesu varas amatam izvirzītajiem objektivitātes nosacījumiem un kam ir atzīta kompetence un pieredze ombuda pienākumu izpildei.

8. pants

1.  Ombuds beidz pildīt Līgumos un šajā regulā minētos pienākumus vai nu pilnvaru termiņa beigās vai atkāpšanās vai atlaišanas gadījumā.

2.  Izņemot atlaišanas gadījumu, ombuds paliek amatā, līdz amatā ir ievēlēts jauns ombuds.

3.  Priekšlaicīgas pienākumu izbeigšanas gadījumā jaunu ombudu uz atlikušo Eiropas Parlamenta sasaukuma laiku ieceļ triju mēnešu laikā pēc amata vietas atbrīvošanās. Līdz jauna ombuda ievēlēšanas brīdim steidzamus jautājumus, kas ietilpst ombuda kompetencē, risina 12. panta 2. punktā minētā galvenā atbildīgā persona.

9. pants

Ja Eiropas Parlaments plāno pieprasīt ombuda atlaišanu saskaņā ar LESD 228. panta 2. punktu, pirms šāda pieprasījuma tas uzklausa ombudu.

10. pants

1.  Pildot Līgumos un šajā regulā minētos pienākumus, ombuds rīkojas saskaņā ar LESD 228. panta 3. punktu. Ombuds atturas no jebkādas rīcības, kas nav savienojama ar viņa pienākumu būtību.

2.  Stājoties amatā, ombuds Tiesas plēnumā dod svinīgo solījumu, ka Līgumos un šajā regulā minētie pienākumi tiks pildīti ar pilnīgu neatkarību un objektivitāti un ka pienākumi, kas radīsies amata pilnvaru termiņā un pēc tā, tiks pilnībā ievēroti. Svinīgais solījums jo īpaši ietver pienākumu izturēties godprātīgi un diskrēti attiecībā uz konkrētu amatu vai priekšrocību pieņemšanu pēc pilnvaru termiņa beigām.

11. pants

1.  Ombuda pilnvaru laikā ombuds nedrīkst uzņemties citus politiskos vai administratīvos pienākumus vai citus amatus par atalgojumu vai bez tā.

2.  Darba samaksas, piemaksu un pensijas ziņā ombudu pielīdzina Eiropas Savienības Tiesas tiesnesim.

3.  Ombudam un ombuda sekretariāta ierēdņiem un citiem darbiniekiem piemēro 7. protokola 11.–14. pantu un 17. pantu.

12. pants

1.  Ombudam piešķir pienācīgu budžetu, kas ir pietiekams, lai nodrošinātu ombuda neatkarību un Līgumos un šajā regulā minēto pienākumu izpildi.

2.  Ombudam palīdz sekretariāts, un viņš ieceļ tā galveno darbinieku.

3.  Ombuda sekretariāta ierēdņiem un darbiniekiem piemēro tos pašus noteikumus, ko Savienības ierēdņiem un pārējiem darbiniekiem. To skaitu katru gadu apstiprina budžeta procedūras ietvaros, un tas ir atbilstīgs ombuda pienākumu un darba slodzes pienācīgai izpildei.

4.  Savienības un dalībvalstu ierēdņus un darbiniekus, kas iecelti darbam ombuda sekretariātā, norīko dienesta interesēs un tiem garantē automātisku atjaunošanu amatā sākotnējā iestādē, struktūrā, birojā vai aģentūrā.

5.  Jautājumos, kas attiecas uz ombuda darbiniekiem, ombudam ir tāds pats statuss kā iestādēm Civildienesta noteikumu 1.a panta izpratnē.

13. pants

Ombuda mītne ir Eiropas Parlamenta mītne.

14. pants

Visa veida saziņa ar dalībvalstu pārvaldes iestādēm saistībā ar šīs regulas piemērošanu notiek ar dalībvalstu pastāvīgo pārstāvniecību Savienībā starpniecību.

15. pants

Ombuds pieņem šīs regulas īstenošanas noteikumus. Tie atbilst šīs regulas noteikumiem un ietver nosacījumus vismaz par šādiem aspektiem:

(a)   sūdzības iesniedzēja un attiecīgās iestādes, struktūras, biroja vai aģentūras procesuālās tiesības un tas, kā nodrošina aizsardzību amatpersonām, kas ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem (“trauksmes celšana”) Savienības iestādēs, struktūrās, birojos vai aģentūrās saskaņā ar Civildienesta noteikumu 22.a pantu;

(b)  sūdzības saņemšana, apstrāde un izskatīšanas slēgšana;

(c)  izmeklēšana pēc ombuda iniciatīvas;

(d)  papildu izmeklēšana;

(e)  informācijas vākšanas darbības.

16. pants

Lēmumu 94/262/EOTK, EK, Euratom atceļ.

17. pants

Šī regula stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

[Vieta, datums] …

    Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

(1)

  Eiropas Parlamenta 1994. gada 9. marta Lēmums 94/262/EOTK, EK, Euratom par noteikumiem un vispārējiem nosacījumiem, kas reglamentē ombuda pienākumu izpildi (OV L 113, 4.5.1994., 15. lpp.).

(2)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.).

(3)

Padomes 2017. gada 12. oktobra Regula (ES) 2017/1939, ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei (OV L 283, 31.10.2017., 1. lpp.).

(4)

OV L 56, 4.3.1968., 1. lpp.


PASKAIDROJUMS

I. Ratio essendi

Pirmais Eiropas Ombuds stājās amatā 1995. gadā pēc šīs struktūras izveidošanas 1992. gadā saskaņā ar Māstrihtas līgumu. Vairāk nekā 20 darbības gados ombuds ir izstrādājis darba metodes un veidojis reputāciju, kas ir palīdzējusi paaugstināt šīs institūcijas prestižu un palielināt morālo un sabiedrības atzinību.

Pēdējo desmit gadu laikā ombuda Statūti nav atjaunināti. Būtībā lēmums, kas ar šo tiks atcelts, tika pieņemts vēl pirms Lisabonas līguma stāšanās spēkā. Tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi pielāgot tā noteikumus piemērojamajiem Līgumiem, vienlaikus nodrošinot, ka šai institūcijai joprojām ir īpaša un izšķiroša loma Eiropas Savienības konstitucionālajā sistēmā.

II. Neatkarība un maigā vara: Eiropas Ombuda konstitucionālā statusa divi pīlāri

19. gadsimta skandināvu institūcija (ombuds) tagad ir iekļauts gandrīz visu dalībvalstu valsts un reģionālā līmeņa sistēmā. Tādā ziņā šobrīd Savienības tiesību akti nav izņēmums. Neraugoties uz visām atšķirībām starp šīm iestādēm — no Berlīnes Petitionsausschuss līdz Spānijas Defensor del Pueblo —, tām visām ir kopīgas iezīmes. Šīs iezīmes atbilst ombuda konstitucionālajām funkcijām.

Ombuds ir gan médiateur, gan defensor, gan provedor. Šīs institūcijas pienākumu izpildei nevajadzētu būt atkarīgai no citu iestāžu, struktūru, biroju vai aģentūru politiskās vai fiskālās perspektīvas. Tāpēc jauno statūtu mērķis ir nostiprināt šīs institūcijas neatkarību un objektivitāti.

Bez reālām izpildes pilnvarām, ombuda institucionālais spēks izpaužas tikai kā maigās varas īstenošana. Reālas pilnvaras ir izšķiroši svarīgas ombuda pienākumu veikšanai ne tikai tāpēc, ka tādā veidā būtu iespējams panākt, ka ES administrācija ievēro ombuda prasības un nodrošina atklātību, bet arī (un galvenokārt) tāpēc, ka tad varētu saglabāt to, ka ombuds vienlaikus ir gan sistēmā, gan stāv tai pāri, kad tas izskata sūdzības tā, lai nepilnību novēršana nenozīmētu nosodīšanu un uzlabojumi nebūtu saistīti ar sodiem.

Tāpēc, lai ombuda loma varētu pilnībā nostiprināties Savienības konstitucionālajā sistēmā, nozīme ir tā neatkarībai un iespējai īstenot maigo varu.

III. Izmaiņas un pielāgojumi, kas paredzēti jaunajos statūtos

a) Juridiskais pamats

Eiropas Parlamenta 1994. gada 9. marta Lēmums 94/262/EOTK, EK, Euratom par noteikumiem un vispārējiem nosacījumiem, kas reglamentē ombuda pienākumu izpildi, pēdējo reizi tika grozīts 2008. gadā. Līdz ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā 2009. gada 1. decembrī Eiropas Savienībā tika izveidots pilnīgi jauns tiesiskais regulējums. Jo īpaši LESD 228. panta 4. punktā ir noteikts, ka Eiropas Parlaments, iepriekš prasot Komisiju sniegt atzinumu, kā arī saņēmis Padomes apstiprinājumu, drīkst pieņemt regulas, kas nosaka noteikumus un vispārējus nosacījumus, kuri reglamentē ombuda pienākumu izpildi.

Tādēļ ir vēlams atcelt Lēmumu 94/262/EOTK, EK, Euratom un aizstāt to ar regulu atbilstoši pašreiz piemērojamajam juridiskajam pamatam. Atcelšanas akts un jaunie statūti ir atkarīgi no Eiropas Parlamenta likumdošanas iniciatīvas tiesībām, kas ir tiešā veidā saistītas ar šīs iestādes un līdz ar to arī ombuda demokrātisko leģitimitāti. Tāpēc paredzēta īpaša procedūra, kuras centrā, raugoties no institucionālā viedokļa, ir Parlaments.

Jāņem vērā arī tas, ka Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pantā tiesības uz labu pārvaldību ir atzītas par Eiropas pilsoņu pamattiesībām. Savukārt hartas 43. pantā ir atzītas tiesības vērsties pie Eiropas Ombuda ar sūdzībām par Savienības iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru pieļautām administratīvām kļūmēm. Lai šīs tiesības tiešām būtu spēkā un lai uzlabotu ombuda spēju veikt pamatīgu un objektīvu izmeklēšanu, ombuds būtu jānodrošina ar visiem instrumentiem, kas viņam nepieciešami sekmīgai Līgumos noteikto pienākumu izpildei.

b) Informācijas pieejamība un konfidencialitāte

Ombudam jābūt pieejamiem visiem viņa pienākumu veikšanai vajadzīgajiem elementiem. Šajā nolūkā Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām ir jāsniedz ombudam visa pieprasītā informācija, nekādi neskarot ombuda pienākumu neizpaust šādu informāciju. Piekļuvei slepenai informācijai vai dokumentiem būtu jānotiek saskaņā ar attiecīgās Savienības iestādes, struktūras, biroja vai aģentūras drošības noteikumiem. Iestādēm, struktūrām, birojiem vai aģentūrām, kas sniedz piekļuvi slepenai informācijai vai dokumentiem, būtu jāinformē ombuds par to, ka šī informācija vai dokumenti ir klasificēti. Ombudam būtu iepriekš jāvienojas ar attiecīgo iestādi, struktūru, biroju vai aģentūru par noteikumiem, kas attiecas uz darbu ar klasificētu informāciju vai dokumentiem. Ja ombuds konstatē, ka prasītā palīdzība netiek sniegta, viņam būtu jāinformē Eiropas Parlaments, kuram attiecīgi jāveic atbilstoši pasākumi. Ombudam un viņa darbiniekiem ir jānosaka pienākums neizpaust informāciju, ko viņi ir ieguvuši savu pienākumu izpildes gaitā.

c) Izmeklēšana pēc paša iniciatīvas un papildu izmeklēšana

Lai palielinātu ombuda lomu, nekādi neskarot viņa galvenos pienākumus saistībā ar sūdzību izskatīšanu, būtu vēlams ombudam ļaut veikt izmeklēšanu pēc paša iniciatīvas, lai konstatētu atkārtotus vai īpaši smagus administratīvu kļūmju gadījumus un veicinātu labu administratīvo praksi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās. Būtu vēlams arī pilnvarot ombudu, pēc savas iniciatīvas vai arī izskatot sūdzību, veikt izmeklēšanu, kas uzskatāma par iepriekš veiktas izmeklēšanas turpinājumu, lai pārliecinātos, vai un cik lielā mērā attiecīgā iestāde, struktūra, birojs vai aģentūra ir ievērojusi ombuda ieteikumus.

d) Savienības iestāžu darbinieku liecības

Eiropas ombuda darbs galvenokārt notiek neoficiāli un ar visu iesaistīto pušu, jo īpaši Savienības iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru ierēdņu un citu darbinieku piekrišanu. Viņiem pēc ombuda pieprasījuma būtu jāapliecina fakti, kas attiecas uz notiekošu izmeklēšanu, ko veic ombuds. Minētajiem ierēdņiem vai darbiniekiem ir jāliecina savas iestādes, struktūras, biroja vai aģentūras vārdā. Tiem arī turpmāk jābūt saistošiem pienākumiem, kas izriet no noteikumiem, kuriem tie ir pakļauti. Ja attiecīgā iestāde, struktūra, birojs vai aģentūra neļauj saviem ierēdņiem vai citiem darbiniekiem liecināt par konkrētiem jautājumiem, tai ir jānorāda ombudam šādas rīcības iemesli un, ja iespējams, jāierosina alternatīvi informācijas apmaiņas veidi.

e) Eiropas Ombuds un fakti, kas, iespējams, uzskatāmi par noziedzīgu nodarījumu

Būtu jāņem vērā jaunākās izmaiņas, kas saistītas ar Savienības finanšu interešu aizsardzību pret noziedzīgiem nodarījumiem, jo īpaši Eiropas Prokuratūras izveide, lai ombuds varētu tai sniegt visu informāciju, kas ietilpst tā kompetencē. Tāpat, lai pilnībā ievērotu hartas 48. pantā paredzēto nevainības prezumpciju un tiesības uz aizstāvību, būtu vēlams, lai ombuds, sniedzot Eiropas Prokuratūrai informāciju, kas ietilpst tās kompetencē, informētu par to arī attiecīgo personu. Būtu jāinformē arī sūdzības iesniedzējs.

f) Uzstāšanās Eiropas Parlamentā un gada ziņojumi

Vajadzības gadījumā saistībā ar izmeklēšanu, kurā tiek apsvērta Savienības iestādes, struktūras, biroja vai aģentūras darbība, ombuds var pieprasīt iespēju uzstāties Eiropas Parlamentā visatbilstošākajā līmenī.

Katras gadskārtējās sesijas beigās ombudam būtu jāsniedz Eiropas Parlamentam ziņojums par šajā periodā veikto izmeklēšanu rezultātiem. Ziņojumā jāietver novērtējums par ombuda priekšlikumu ievērošanas līmeni un novērtējums par ombuda pienākumu izpildei pieejamo resursu pietiekamību. Šiem novērtējumiem var veltīt arī atsevišķus ziņojumus.

g) Sadarbība ar citām iestādēm

Ir vēlams veikt pasākumus, lai ļautu ombudam sadarboties ar Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru un dalībvalstu iestādēm un struktūrām, kas ir atbildīgas par pamattiesību veicināšanu un aizsardzību. Šāda sadarbība var uzlabot Ombuda pienākumu izpildes efektivitāti. Būtu jāparedz sadarbības iespēja starp ombudu un tāda paša veida iestādēm dalībvalstīs saskaņā ar piemērojamiem valstu tiesību aktiem.

h) Īstenošanas noteikumu obligātais saturs

Ombudam ir jāpieņem šīs regulas īstenošanas noteikumi. Lai ombuda pienākumu izpildē nodrošinātu juridisko noteiktību un visaugstākos efektivitātes standartus, būtu jānosaka īstenošanas noteikumu obligātais saturs. Minimālajā saturā jāietver nosacījumi vismaz par šādiem aspektiem: i) sūdzības iesniedzēja un attiecīgās iestādes, struktūras, biroja vai aģentūras procesuālās tiesības; ii) sūdzības saņemšana, apstrāde un izskatīšanas slēgšana; iii) izmeklēšana pēc ombuda iniciatīvas; iv) papildu izmeklēšana; un v) informācijas vākšanas darbības.


Lūgumrakstu komitejaS ATZINUMS (27.11.2018)

Konstitucionālo jautājumu komitejai

par priekšlikumu grozīt Eiropas Parlamenta 1994. gada 9. marta Lēmumu 94/262/EOTK, EK, Euratom par noteikumiem un vispārējiem nosacījumiem, kas reglamentē ombuda pienākumu izpildi

(2018/2080(INI))

Atzinuma sagatavotāja: Margrete Auken

ĪSS PAMATOJUMS

Eiropas Parlaments ir vairākkārt aicinājis līdz pilnvaru termiņa beigām atjaunināt ombuda statūtus, lai nodrošinātu, ka jaunās pilnvaras, kuras paredzēts sākt īstenot tūlīt pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām 2019. gadā, jau no sākuma ietvers visus jaunos vai grozītos pienākumus.

Kopš statūtu pēdējās pārskatīšanas (2008. gadā) ir pagājuši 10 gadi, kuru laikā stājās spēkā Lisabonas līgums. Pēdējo 10 gadu laikā ombuda loma tika nostiprināta un paplašināta, jo īpaši pateicoties tās attiecīgo izpildītāju nenogurstošajam darbam. Mēs pašlaik saskaramies ar jaunu realitāti un izaicinājumiem, kā arī jaunām cerībām, ko pilsoņi un Parlaments lolo vairākās būtiskās jomās, kurās ir vajadzīgi uzlabojumi.

Attiecībā uz pamattiesībām piekļūt dokumentiem Parlaments ir norādījis, ka, lai gan pilsoņiem ir tiesības Eiropas Savienības Tiesā pārsūdzēt atteikumus vai daļējus atteikumus, šī procedūra ir dārga un laikietilpīga, un tai ir vajadzīga oficiāla tiesiskā pārstāvība. Tāpēc Eiropas Parlaments dažādās rezolūcijās ieteica piešķirt pilnvaras ombudam pieņemt saistošus lēmumus dokumentu piekļuves lietās, lai sabiedrības tiesības piekļūt Eiropas Savienības dokumentiem tiktu nodrošinātas pēc iespējas pilnīgāk.

Precizējumi ir vajadzīgi arī tāpēc, lai uzsvērtu, ka ombuda birojam ir saistoša Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi ES iestāžu dokumentiem, tāpēc papildu pieņēmumi par noteiktu kategoriju informācijas slepenību tiek svītroti.

Grozījumi tiek ierosināti, lai nodrošinātu, ka informācija, kas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1049/2001 9. pantu ir klasificēta kā slepena, ombudam tiek sniegta, ievērojot piemērojamos drošības noteikumus. Lai paaugstinātu ombuda veiktās izmeklēšanas efektivitāti, kad liecības sniedz ES iestāžu darbinieki, tam būtu jānotiek no pienākuma glabāt dienesta noslēpumu brīvos apstākļos.

Tiek ierosināti precizējumi, lai nodrošinātu, ka ES iestāžu nespēju izpildīt Tiesas nolēmumus vai to izpildi ar pārmērīgu kavēšanos arī var uzskatīt par administratīvas kļūmes avotu(1). Tiek precizēts arī ombuda un tiesu iestāžu kompetenču sadalījums un procedūru saderība un veiktas izmaiņas statūtos, lai nodrošinātu, ka ombudam var būt iespēja iejaukties tiesvedībā esošajās lietās, kas iesniegtas Tiesā, tāpat kā citām ES iestādēm.

Izmaiņas tiek veiktas arī tāpēc, lai nodrošinātu, ka ombudam ir tiesības vajadzības gadījumā ierasties Eiropas Parlamentā, tostarp kopā ar citām iestādēm, kas varētu būt pakļautas īpašai vai stratēģiskai izmeklēšanai.

Visbeidzot, tādās sensitīvās jomās kā trauksmes cēlēju aizsardzība vai personas aizskaršana darba vietā, kas var kļūt par administratīvas kļūmes avotu, ja vien ES iestādes, aģentūras un struktūras šo problēmu pienācīgi nerisina, tiek izteikti priekšlikumi, lai nodrošinātu, ka ombudam šajos gadījumos ir konsultatīva loma, attiecīgi palielinot resursus, kas šajā saistībā varētu būt vajadzīgi.

Attiecībā uz aizskaršanu darba vietā tiek ierosinātas izmaiņas, lai nodrošinātu, ka ombuds spēj veikt izmeklēšanu par aizskaršanas novēršanas politikas piemērošanu praksē un sniegt attiecīgus ieteikumus. Padomus varētu dot arī tiem ES iestāžu darbiniekiem, kuri uzskata, ka tiek aizskarti darba vietā. Varētu tikt paredzēta arī paātrināta procedūra tieši seksuālas uzmākšanās gadījumu izskatīšanai; šis pakalpojums arī būtu atkarīgs no atbilstošu resursu pieejamības.

Runājot par trauksmes cēlēju aizsardzību, ombuds jau ir veicis izmeklēšanu par trauksmes cēlēju aizsardzības politiku deviņās svarīgās ES iestādēs. Ir jānodrošina, ka ombuds to var turpināt, bet var arī sniegt konsultācijas potenciālajiem trauksmes cēlējiem par to, kā un cik lielā mērā viņi var tikt aizsargāti par informācijas izpaušanu sabiedrības interesēs. Ja stāsies spēkā ES regula par trauksmes celšanu, ombudam būs arī jāspēj sniegt konsultatīvos pakalpojumus ES pilsoņiem, kuri nezina, vai ES trauksmes cēlēju aizsardzības regula uz viņiem attieksies vai neattieksies.

Īpaši ir pieminēta vajadzība proaktīvi uzraudzīt iespējamos interešu konfliktus. Ir jānodrošina objektivitāte, un tas ir ombuda uzdevums.

GROZĪJUMI

Lūgumrakstu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Konstitucionālo jautājumu komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1

Ombuda statūti

Virsraksts

Pašreizējais teksts

Grozījums

Eiropas Parlamenta Lēmums par statūtiem un vispārējiem nosacījumiem, kas reglamentē ombuda pienākumu izpildi (1).

Eiropas Parlamenta regula par statūtiem un vispārējiem nosacījumiem, kas reglamentē ombuda pienākumu izpildi (1)

Pamatojums

Tas ir jauns saistošs tiesību akts regulas veidā, kas ir izstrādāta saskaņā ar Lisabonas līguma noteikumiem.

Grozījums Nr.    2

Ombuda statūti

1. norāde

Pašreizējais teksts

Grozījums

ņemot vērā Eiropas Kopienu dibināšanas līgumus, jo īpaši Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 195. panta 4. punktu, Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 107.d panta 4. punktu,

ņemot vērā Eiropas Savienības dibināšanas līgumus, jo īpaši Eiropas Savienības dibināšanas līguma 228. panta 4. punktu un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.panta 1. punktu,

Pamatojums

Vārdu "Kopiena" visā tekstā aizstāt ar vārdu "Savienība", pielāgojoties Līgumu pašreizējai nomenklatūrai.

Grozījums Nr.    3

Ombuda statūti

1.a apsvērums (jauns)

Pašreizējais teksts

Grozījums

 

tā kā ombuda iestāde ir paredzēta konstitucionālajos līgumos, ir obligāti jānodrošina dzimumneitrāla valoda visās iestādēs, tādēļ termins "tiesībsargātāja persona" tiek uzskatīts par piemērotāku iestādes nosaukumu;

Pamatojums

Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts definēja dzimumneitrālu valodu kā valodu, kas nav dzimumspecifiska, un kas apsver cilvēku kopumā, neatsaucoties ne uz sievietēm, ne vīriešiem. Dzimumneitrālas valodas mērķis ir izvairīties no vārdu izvēles, kurus varētu interpretēt kā ar aizspriedumiem apveltītus, diskriminējošus vai kā tādus, kuri paredzētu, ka konkrēts dzimums uzskatāms par normu. Taisnīgas attiecībā uz dzimumu iekļaujošas valodas lietošana palīdz samazināt dzimtisko stereotipizēšanu, veicina sociālās pārmaiņas un sekmē dzimumu līdztiesības panākšanu. Pirmajai sievietei esot šajā amatā, ir jāatkāpjas no amata nosaukuma ombuds.

Grozījums Nr.    4

Ombuda statūti

3. apsvērums

Pašreizējais teksts

Grozījums

tā kā ombudam, kas var darboties arī pēc savas iniciatīvas, ir jābūt pieejamām visām viņa pienākumu veikšanai vajadzīgajām sastāvdaļām; tā kā šajā nolūkā Kopienas iestādēm un struktūrām pēc ombuda pieprasījuma ir jāsniedz visa informācija, ko viņš tām lūdz, neskarot ombuda pienākumu neizpaust šādu informāciju; tā kā piekļuvei klasificētai informācijai vai dokumentiem, īpaši slepeniem dokumentiem Regulas (EK) Nr. 1049/2001 9. panta izpratnē(2) , būtu jānotiek saskaņā ar attiecīgās Kopienas iestādes vai struktūras drošības noteikumiem; tā kā iestādēm vai struktūrām, kas sniedz piekļuvi klasificētai informācijai vai dokumentiem, kā minēts 3. panta 2. punkta pirmajā daļā, būtu jāinformē ombuds par to, ka šī informācija vai dokumenti ir klasificēti; tā kā, lai īstenotu 3. panta 2. punkta pirmās daļas noteikumus, ombudam būtu iepriekš ir jāvienojas ar attiecīgo iestādi vai struktūru par noteikumiem, kas attiecas uz darbu ar slepenu informāciju un dokumentiem, un cita veida informāciju, uz kuru attiecas pienākums neizpaust dienesta noslēpumu; tā kā, ja ombuds konstatē, ka prasītā palīdzība netiek sniegta, viņš informē Eiropas Parlamentu, kas veic atbilstošus pasākumus;

tā kā ombudam, kas var darboties arī pēc savas iniciatīvas, ir jābūt pieejamām visām viņa pienākumu veikšanai vajadzīgajiem elementiem; tā kā šajā nolūkā Savienības iestādēm un struktūrām pēc ombuda pieprasījuma ir jāsniedz visa informācija, ko ombuds tām lūdz, neskarot ombuda pienākumus, kas noteikti Regulā (EK) Nr. 1049/2001; tā kā piekļuvei klasificētai informācijai vai dokumentiem, īpaši slepeniem dokumentiem Regulas (EK) Nr. 1049/2001 9. panta izpratnē(2), būtu jānotiek saskaņā ar attiecīgās Savienības iestādes vai struktūras drošības noteikumiem; tā kā iestādēm vai struktūrām, kas sniedz piekļuvi klasificētai informācijai vai dokumentiem, kā minēts 3. panta 2. punkta pirmajā daļā, būtu jāinformē ombuds par to, ka šī informācija vai dokumenti ir klasificēti; tā kā, lai īstenotu 3. panta 2. punkta pirmajā daļā paredzētos noteikumus, ombudam būtu iepriekš jāvienojas ar attiecīgo iestādi vai struktūru par noteikumiem, kas attiecas uz darbu ar slepenu informāciju un dokumentiem; tā kā, ja ombuds konstatē, ka prasītā palīdzība netiek sniegta, viņš informē Eiropas Parlamentu, kas veic atbilstošus pasākumus;

Pamatojums

Lingvistiskās izmaiņas veiktas, lai teksts kļūtu no dzimuma viedokļa neitrālāks, un tās būtu jāpiemēro visā tekstā. Otrkārt, ir vajadzīgi grozījumi, lai precizētu, ka ombudam ir saistoša Regula (EK) Nr. 1049/2001, un izvairītos no tā, ka dienesta noslēpums tiek uzskatīts par īpašas kategorijas informāciju, ko nedrīkst izpaust.

Grozījums Nr.    5

Ombuda statūti

7. apsvērums

Pašreizējais teksts

Grozījums

tā kā Eiropas Parlamentam ir jāieceļ ombuds savu pilnvaru laika sākumā un uz šo pilnvaru laiku, izvēloties ombudu no personām, kas ir Eiropas Savienības pilsoņi un sniedz visas vajadzīgās neatkarības un kompetences garantijas;

tā kā Eiropas Parlamentam ir jāieceļ ombuds savu pilnvaru laika sākumā un uz šo pilnvaru laiku, izvēloties ombudu no personām, kas ir Eiropas Savienības pilsoņi un sniedz visas vajadzīgās neatkarības un kompetences garantijas, kā arī kas nav bijuši politiskā amatā valsts ministrijas līmenī vai Eiropas iestādēs;

Grozījums Nr.    6

Ombuda statūti

10. apsvērums

Pašreizējais teksts

Grozījums

tā kā jāparedz noteikumi par ombuda sekretariāta, kas viņam palīdzēs, ierēdņiem un darbiniekiem un par sekretariāta budžetu; tā kā ombuda mītnei būtu jābūt Eiropas Parlamenta mītnei;

(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)

Pamatojums

(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)

Grozījums Nr.    7

Ombuda statūti

11. apsvērums

Pašreizējais teksts

Grozījums

tā kā ombudam ir jāpieņem šī lēmuma īstenošanas noteikumi; tā kā turklāt jānosaka atsevišķi pārejas noteikumi pirmajam ombudam, kas jāieceļ pēc Līguma par Eiropas Savienību stāšanās spēkā,

tā kā ombudam ir jāpieņem šī lēmuma īstenošanas noteikumi;

Pamatojums

Šādi pārejas noteikumi vairs nav vajadzīgi, jo Lisabonas līgums jau ir spēkā.

Grozījums Nr.    8

Ombuda statūti

1. pants – 2. punkts

Pašreizējais teksts

Grozījums

2.  Ombuds pilda pienākumus saskaņā ar pilnvarām, ko Kopienas iestādēm un struktūrvienībām piešķir Līgumi.

2.  Ombuds pilda pienākumus saskaņā ar pilnvarām, ko Kopienas iestādēm un struktūrām piešķir Līgumi, un saskaņā ar Līguma par ES darbību 20. panta 2. punkta d) apakšpunktu, 24. un 228. pantu un ES Pamattiesību hartas 41. un 43. pantu. Ombuds veic savu darbību, lai nodrošinātu, ka Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās tiktu pilnībā ievērotas tiesības uz labu pārvaldību un pilnīgu pārredzamību, un demokrātiju lēmumu pieņemšanas procesos.

Grozījums Nr.    9

Ombuda statūti

1. pants – 3. punkts

Pašreizējais teksts

Grozījums

3.  Ombuds nevar iejaukties lietās, ko izskata tiesas, vai apšaubīt tiesas nolēmumu pamatotību.

3.  Ombuds nevar iejaukties lietās, ko izskata dalībvalstu tiesas un nevar apšaubīt tiesas nolēmumu pamatotību. Ombuds var iejaukties lietās, ko izskata Eiropas Savienības Tiesa (EST), saskaņā ar EST Statūtu 40. pantu.

Grozījums Nr.    10

Ombuda statūti

2. pants – 2. punkts

Pašreizējais teksts

Grozījums

2.  Jebkurš Eiropas Savienības pilsonis vai fiziska persona, kura dzīvo kādā dalībvalstī, vai juridiska persona, kuras juridiskā adrese ir kādā dalībvalstī, var tieši vai ar Eiropas Parlamenta deputāta starpniecību iesniegt ombudam sūdzību par administratīvām kļūmēm Kopienas iestāžu vai struktūrvienību darbībā, izņemot Tiesu un Pirmās instances tiesu, kad tās pilda tiesu iestādes funkcijas. Ombuds informē attiecīgo iestādi vai struktūrvienību uzreiz pēc tam, kad sūdzība viņam iesniegta.

2.  Jebkurš Eiropas Savienības pilsonis vai fiziska persona, kura dzīvo kādā dalībvalstī, vai juridiska persona, kuras juridiskā adrese ir kādā dalībvalstī, var tieši vai ar Eiropas Parlamenta deputāta starpniecību iesniegt ombudam sūdzību par administratīvām kļūmēm Savienības iestāžu vai struktūru darbībā, izņemot Tiesu un Pirmās instances tiesu, kad tās pilda tiesu iestādes funkcijas. Ombuds tūlīt pēc tam, kad sūdzība tam iesniegta, informē attiecīgo iestādi vai struktūru, ievērojot ES datu aizsardzības standartus.

Grozījums Nr.    11

Ombuda statūti

2. pants – 4. punkts

Pašreizējais teksts

Grozījums

4.  Sūdzību iesniedz divu gadu laikā no dienas, kad sūdzības iesniedzējs ir ievērojusi faktus, uz ko sūdzība pamatojas, un pirms sūdzības iesniegšanas ir atbilstīgi administratīvā veidā jāvēršas attiecīgajās iestādēs un struktūrvienībās.

4.  Sūdzību iesniedz trīs gadu laikā no dienas, kad sūdzības iesniedzējs ir ievērojis faktus, uz ko sūdzība pamatojas, un pirms sūdzības iesniegšanas ir atbilstīgi administratīvā veidā jāvēršas attiecīgajās iestādēs un struktūrās.

Pamatojums

Ar šo sūdzību iesniedzējiem dod vairāk laika sūdzības iesniegšanai, ņemot vērā pašreizējo kumulatīvo laika periodu, kas vajadzīgs mijiedarbībai ar iestādēm.

Grozījums Nr.  12

Ombuda statūti

2. pants – 7. punkts

Pašreizējais teksts

Grozījums

7.  Ja ombuds attiecībā uz iesniegtajiem faktiem nepabeigtas vai pabeigtas tiesvedības dēļ deklarē, ka sūdzība nav pieņemama vai tās izskatīšana jāpārtrauc, tās izmeklēšanas rezultātu, kuru viņš līdz attiecīgajam brīdim ir veicis, reģistrē, neveicot tālākas darbības.

7.  Ombuds atsakās izskatīt sūdzību, kamēr tajā minētie fakti tiek izskatīti tiesas procesā, Ombuds var sniegt ieteikumus, ja konstatējumi liecina, ka Savienības iestādes, struktūras, biroja vai aģentūras nespēju pareizi izpildīt Eiropas Savienības Tiesas spriedumu var uzskatīt par administratīvu kļūmi.

Grozījums Nr.  13

Ombuda statūti

2. pants – 8. punkts

Pašreizējais teksts

Grozījums

8.  Ombudam var iesniegt sūdzības, kas attiecas uz darba attiecībām starp Kopienas iestādēm un struktūrvienībām un to ierēdņiem un citiem darbiniekiem, tikai tad, ja attiecīgā persona ir izsmēlusi visas iespējas iesniegt iekšējus administratīvus pieprasījumus un sūdzības, jo īpaši Civildienesta noteikumu 90. panta 1. un 2. daļā minētās procedūras, un ja ir beigušies termiņi, kad iestādei, kurai tāds pieprasījums bija nodots, bija jāsniedz atbilde.

8.  Ombudam var iesniegt sūdzības, kas attiecas uz darba attiecībām starp Savienības iestādēm un struktūrām un to ierēdņiem un citiem darbiniekiem, tikai tad, ja attiecīgā persona ir izsmēlusi visas iespējas iesniegt iekšējus administratīvus pieprasījumus un sūdzības, jo īpaši attiecīgā gadījumā Civildienesta noteikumu 90. panta 1. un 2. daļā minētās procedūras, un ja ir beigušies termiņi, kad iestādei, kurai tāds pieprasījums bija nodots, bija jāsniedz atbilde, vai arī neviena cita persona, kas strādā Savienības iestādēs, nevar izmantot šīs procedūras statusa dēļ. Īpaši izņēmumi var būt paredzēti aizskarošas izturēšanās gadījumos, jo īpaši seksuālas uzmākšanās gadījumos.

Grozījums Nr.    14

Ombuda statūti

2. pants – 9. punkts

Pašreizējais teksts

Grozījums

9.  Ombuds cik vien iespējams drīz informē sūdzības iesniedzēju par uzsāktajām darbībām sakarā ar sūdzību.

9.  Ombuds cik vien iespējams drīz, bet ne vēlāk kā divu mēnešu laika, informē sūdzības iesniedzēju par uzsāktajām darbībām sakarā ar sūdzību.

Grozījums Nr.    15

Ombuda statūti

2. pants – 9.a punkts (jauns)

Pašreizējais teksts

Grozījums

 

9.a  Pret ombudu var vērsties ar prasību saskaņā ar Līguma par ES darbību 265. pantu sakarā ar bezdarbību.

Grozījums Nr.    16

Ombuda statūti

3. pants – 1. punkts

Pašreizējais teksts

Grozījums

1.   Ombuds pēc savas iniciatīvas vai, saņemot sūdzību, veic visas izmeklēšanas darbības, ko viņš uzskata par pamatotām, lai noskaidrotu iespējamas administratīvas kļūmes Kopienas iestāžu un struktūrvienību darbībā. Viņš par šādu rīcību informē attiecīgo iestādi vai struktūrvienību, kas viņam var sniegt noderīgus paskaidrojumus.

1.   Ombuds ir pilnvarots pēc savas iniciatīvas, vai saņemot sūdzību, veikt visas izmeklēšanas darbības, ko uzskata par pamatotām, lai bez iepriekšējas atļaujas saņemšanas noskaidrotu domājamu administratīvu kļūmi Savienības iestāžu un struktūru darbībā. Ikvienu attiecīgo iestādi vai struktūru var savlaicīgi informēt un tai pieprasīt iesniegt jebkādus noderīgus komentārus vai materiālus, kas satur pierādījumus.

Grozījums Nr.  17

Ombuda statūti

3. pants – 1.a punkts (jauns)

Pašreizējais teksts

Grozījums

 

1.a Ombuds, neskarot savus parastos pienākumus saistībā ar sūdzību izskatīšanu, var veikt vairāk stratēģiska vai strukturāla rakstura izmeklēšanu, lai novērstu administratīvas kļūmes un veicinātu labu administratīvo praksi Savienības iestādēs, birojos, struktūrās un aģentūrās, un lai aktīvi risinātu sabiedrības interešu strukturālus jautājumus, kas var negatīvi ietekmēt labu pārvaldību, pārredzamību un demokrātisku lēmumu pieņemšanas procesu.

 

Ombuds var iesaistīties strukturētā un regulārā dialogā ar iestādēm un organizēt sabiedriskās apspriešanas gūstot pamatinformāciju un pierādījumus pirms ieteikumu sniegšanas vai jebkurā posmā pēc to sniegšanas, kā arī sistemātiski analizēt un novērtēt skartās iestādes progresu.

Grozījums Nr.  18

Ombuda statūti

3. pants – 2. punkts

Pašreizējais teksts

Grozījums

2.  Kopienas iestādēm un struktūrām ir pienākums sniegt ombudam visu informāciju, ko viņš tām pieprasa, kā arī ļaut tam piekļūt attiecīgajām lietām. Piekļuve klasificētai informācijai vai dokumentiem, īpaši slepeniem dokumentiem Regulas (EK) Nr. 1049/2001 9. panta izpratnē, notiek saskaņā ar attiecīgās Kopienas iestādes vai struktūras drošības noteikumiem.

2.  Savienības iestādēm un struktūrām ir pienākums sniegt ombudam visu informāciju, ko ombuds tām pieprasa, kā arī nodrošināt piekļuvi attiecīgajām lietām. Piekļuve klasificētai informācijai vai dokumentiem, īpaši slepeniem dokumentiem Regulas (EK) Nr. 1049/2001 9. panta izpratnē, notiek saskaņā ar attiecīgās Savienības iestādes vai struktūras drošības noteikumiem.

Iestādes vai struktūras, kas sniedz piekļuvi slepenai informācijai vai dokumentiem kā noteikts iepriekšējā punktā, informē ombudu par to, ka šī informācija vai dokumenti ir slepeni.

Iestādes vai struktūras, kas sniedz piekļuvi slepenai informācijai vai dokumentiem, kā noteikts iepriekšējā daļā, pirms tam informē ombudu par to, ka šī informācija vai dokumenti ir slepeni.

Lai īstenotu pirmā apakšpunkta noteikumus, ombuds iepriekš vienojas ar attiecīgo iestādi vai struktūru par noteikumiem, kas attiecas uz darbu ar slepenu informāciju vai dokumentiem un cita veida informāciju, uz kuru attiecas pienākums neizpaust dienesta noslēpumu.

Lai īstenotu pirmajā daļā paredzētos noteikumus, ombuds iepriekš vienojas ar attiecīgo iestādi vai struktūru par noteikumiem, kas attiecas uz darbu ar slepenu informāciju vai dokumentiem.

Attiecīgās iestādes vai struktūras sniedz piekļuvi dalībvalstu izcelsmes dokumentiem, kuri ar likumu vai noteikumiem ir klasificēti kā slepeni, tikai tad, ja attiecīgā dalībvalsts tam ir iepriekš piekritusi.

Attiecīgās iestādes vai struktūras sniedz piekļuvi dalībvalstu izcelsmes dokumentiem, kuri ar likumu vai noteikumiem ir klasificēti kā slepeni, tikai pēc tam, kad ombuda dienesti ir ieviesuši atbilstīgus pasākumus un drošības pasākumus tādu dokumentu apstrādei, ar kuriem nodrošina līdzvērtīgu konfidencialitātes līmeni Regulas (EK) Nr. 1049/2001 9. pantā paredzētajam un saskaņā ar attiecīgās Savienības iestādes vai struktūras drošības noteikumiem.

Tās sniedz piekļuvi citiem dalībvalstu izcelsmes dokumentiem tikai pēc tam, kad par to informēta attiecīgā dalībvalsts.

Tās sniedz piekļuvi citiem dalībvalstu izcelsmes dokumentiem tikai pēc tam, kad par to informēta attiecīgā dalībvalsts.

Abos gadījumos ombuds saskaņā ar 4. pantu nedrīkst atklāt šādu dokumentu saturu.

Abos gadījumos ombudam saskaņā ar 4. pantu ir jārespektē Regulas (EK) Nr. 1049/2001 piemērošana.

Kopienas iestāžu un struktūru ierēdņiem un citiem darbiniekiem pēc ombuda pieprasījuma ir jāsniedz liecības; viņu pienākums aizvien ir ievērot attiecīgās Civildienesta noteikumu normas, proti, glabāt dienesta noslēpumu.

Savienības iestāžu un struktūru ierēdņiem un citiem darbiniekiem pēc ombuda pieprasījuma ir jāsniedz liecības.

Grozījums Nr.  19

Ombuda statūti

3. pants – 3. punkts

Pašreizējais teksts

Grozījums

3.  Dalībvalstu iestādēm ar dalībvalstu pastāvīgo pārstāvniecību Eiropas Kopienās starpniecību ir jāsniedz ombudam, kad vien viņš to prasa, visa informācija, kas varētu palīdzēt noskaidrot administratīvas kļūmes Kopienas iestādēs vai struktūrvienībās, ja vien uz šādu informāciju neattiecas normatīvie akti vai noteikumi par slepenību, vai noteikumi, kas liedz izpaust informāciju. Tomēr gadījumā, ja pastāv noteikumi, kas liedz izpaust informāciju, attiecīgā dalībvalsts var ļaut ombudam saņemt šo informāciju ar nosacījumu, ka viņš apņemas to neizpaust.

3.  Dalībvalstu iestādēm ar dalībvalstu pastāvīgo pārstāvniecību Eiropas Savienībā starpniecību ir jāsniedz ombudam visa pieprasītā informācija, kas varētu palīdzēt noskaidrot administratīvas kļūmes Savienības iestādēs vai struktūrās. Attiecīgās dalībvalstis var ļaut ombudam saņemt informāciju, uz kuru attiecas likumi vai regulējumi par slepenību, pēc tam, kad ir panākta vienošanās par pienācīgu konfidenciālas informācijas apstrādi. Jebkurā gadījumā norāda detalizētu dokumenta aprakstu.

Grozījums Nr.    20

Ombuda statūti

3. pants – 4. punkts

Pašreizējais teksts

Grozījums

4.  Ja ombuds prasīto palīdzību nesaņem, viņš informē Eiropas Parlamentu, kas veic atbilstīgus pasākumus.

4.  Ja prasītā palīdzība netiek sniegta, ombuds informē Eiropas Parlamentu, kas veic atbilstīgus pasākumus, tostarp nodrošinot ombuda klātbūtni komiteju sanāksmēs un citās sanāksmēs vai sēdēs.

Pamatojums

Ar šo tiek atļauta ombuda lielāka klātbūtne Parlamentā, kas jau paredzēta Parlamenta Reglamenta 220. pantā(2).

Grozījums Nr.  21

Ombuda statūti

3. pants – 4.a punkts (jauns)

Pašreizējais teksts

Grozījums

 

4.a   Attiecīgā gadījumā ombuds var prasīt vai viņam var prasīt ierasties Parlamenta atbildīgajā komitejā saistībā ar ombuda pienākumiem. Ja šāds pieprasījums atteicas uz notiekošu izmeklēšanu, attiecīgajai iestādei var pieprasīt ierasties kopā ar ombudu.

Grozījums Nr.    22

Ombuda statūti

3. pants – 6. punkts

Pašreizējais teksts

Grozījums

6.   Ja ombuds konstatē, ka ir bijusi administratīva kļūme, viņš informē attiecīgo iestādi vai struktūrvienību, vajadzības gadījumā sagatavojot ieteikumu projektu. Šādi informētā iestāde vai struktūrvienība trīs mēnešu laikā nosūta ombudam sīki izstrādātu atzinumu.

6.   Ja ombuds konstatē, ka ir bijusi administratīva kļūme, viņš vai viņa informē attiecīgo iestādi vai struktūrvienību, sagatavojot ieteikumu projektu. Šādi informētā iestāde vai struktūra trīs mēnešu laikā nosūta ombudam sīki izstrādātu atzinumu.

Grozījums Nr.    23

Ombuda statūti

3. pants – 7. punkts

Pašreizējais teksts

Grozījums

7.  Pēc tam ombuds nosūta ziņojumu Eiropas Parlamentam un attiecīgai iestādei vai struktūrvienībai. Ziņojumā viņš var sniegt ieteikumus. Sūdzības iesniedzēju ombuds informē par izmeklēšanas rezultātu, par attiecīgās iestādes vai struktūrvienības izteikto atzinumu un par ombuda sniegtajiem ieteikumiem.

7.  Pēc tam ombuds var nosūtīt ziņojumu Eiropas Parlamentam un attiecīgai iestādei vai struktūrai. Ziņojumā ombuds var sniegt ieteikumus. Sūdzības iesniedzēju ombuds informē par izmeklēšanas rezultātu, par attiecīgās iestādes vai struktūrvienības izteikto atzinumu un par ombuda sniegtajiem ieteikumiem. Vajadzības gadījumā ombuds var prasīt vai viņam var prasīt ierasties Parlamenta plenārsēdē.

Grozījums Nr.    24

Ombuda statūti

3. pants – 8. punkts

Pašreizējais teksts

Grozījums

8.  Katras gadskārtējās sesijas beigās ombuds sniedz Eiropas Parlamentam ziņojumu par veikto izmeklēšanu iznākumu.

8.  Katras gadskārtējās sesijas beigās ombuds sniedz Eiropas Parlamentam ziņojumu par veiktās izmeklēšanas iznākumu, tostarp novērtējumu par ombuda pienākumu izpildei pieejamo resursu pietiekamību.

Pamatojums

Mēģinājums nodrošināt pietiekamus resursus attiecībā uz pašreizējo statūtu 11. panta 2. punktā paredzēto procedūru par ombuda darbinieku skaitu.

Grozījums Nr.    25

Ombuda statūti

3. pants – 8.a punkts (jauns)

Pašreizējais teksts

Grozījums

 

8.a  Ombudam ir jāspēj ziņot Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF) un Eiropas Prokuratūrai par apstiprinātiem pierādījumiem saistībā ar nepareizu ES budžeta izlietojumu, lai ierosinātu turpmāku izmeklēšanu, un ar šīm iestādēm izstrādāt stratēģiskas partnerattiecības.

Grozījums Nr.    26

Ombuda statūti

4. pants – 1. punkts

Pašreizējais teksts

Grozījums

1.  Ombudam un viņa darbiniekiem, kam piemēro Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 287. pantu un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 194. pantu, ir pienākums neizpaust informāciju vai dokumentus, ko viņi iegūst izmeklēšanas gaitā. Viņiem jo īpaši ir pienākums neizpaust nekādu slepenu informāciju vai jebkādu dokumentu, kas iesniegts ombudam, jo īpaši slepenus dokumentus Regulas (EK) Nr. 1049/2001 9. panta izpratnē, vai dokumentus, uz kuriem attiecas Kopienas tiesību akti par personas datu aizsardzību, kā arī jebkādu informāciju, kas varētu kaitēt sūdzības iesniedzējam vai kādai citai iesaistītai personai, neskarot 2. punktu.

svītrots

Pamatojums

Ombudam, tāpat kā visām pārējām iestādēm, ir saistoša Regula (EK) Nr. 1049/2001, tāpēc tā būtu attiecīgi jāgroza, nevis no tās jāizdala atsevišķs izņēmums, kas attiecas tieši uz ombuda veikto izmeklēšanu.

Grozījums Nr.    27

Ombuda statūti

4.a pants (jauns)

Pašreizējais teksts

Grozījums

 

4.a pants

 

1.  Ombuds un viņa vai viņas darbinieki izskata pieprasījumus attiecībā uz publisku piekļuvi dokumentiem saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 1049/2001 paredzētajiem nosacījumiem un ierobežojumiem. Saistībā ar sūdzībām par publiskas piekļuves tiesībām oficiāliem dokumentiem Ombuds pēc pienācīgas analīzes veikšanas un visu vajadzīgo apsvērumu izskatīšanas sagatavo ieteikumu par minēto dokumentu izpaušanu vai neizpaušanu, uz ko attiecīgā iestāde, aģentūra vai struktūra atbild Regulā (EK) Nr. 1049/2001 paredzētajos termiņos.

 

2.  Ja attiecīgā iestāde neievēro šo ieteikumu par dokumentu izpaušanu, tai ir pienācīgi jāpamato savs atteikums. Ombuds var nosūtīt Eiropas Savienības Tiesai iespējamo atteikumu izskatīšanai, kā arī pieprasīt tās reglamentā paredzētās paātrinātās procedūras piemērošanu.

Grozījums Nr.    28

Ombuda statūti

5. pants – 1. punkts

Pašreizējais teksts

Grozījums

1.    Ciktāl tas var palīdzēt padarīt izmeklēšanu efektīvāku un labāk aizsargāt to personu tiesības un intereses, kas ombudam iesniedz sūdzības, ombuds var sadarboties ar tāda paša veida iestādēm konkrētās dalībvalstīs ar nosacījumu, ka viņš ievēro piemērojamos valsts tiesību aktus. Ombuds tādā veidā nedrīkst pieprasīt piekļuvi dokumentiem, kas viņam nebūtu pieejami saskaņā ar 3. pantu.

1.   Ciktāl tas var palīdzēt padarīt izmeklēšanu efektīvāku un labāk aizsargāt to personu tiesības un intereses, kas ombudam iesniedz sūdzības, ombuds var sadarboties ar tāda paša veida iestādēm konkrētās dalībvalstīs ar nosacījumu, ka tās ievēro piemērojamos valsts tiesību aktus. Ombuds var ārkārtas situācijā pieprasīt piekļuvi dokumentiem, kas citādi nebūtu pieejami saskaņā ar 3. pantu.

Grozījums Nr.    29

Ombuda statūti

5.a pants (jauns)

Pašreizējais teksts

Grozījums

 

5.a pants

 

1.  Ombuds regulāri novērtē attiecīgajās ES iestādēs, struktūrās un aģentūrās spēkā esošās politikas un procedūras saskaņā ar Civildienesta noteikumu 22. pantu un vajadzības gadījumā formulē konkrētus ieteikumus uzlabojumiem, lai nodrošinātu trauksmes cēlēju pilnīgu aizsardzību.

 

2.  Ar ombudu var sazināties, lai viņš konfidenciāli sniegtu informāciju, objektīvus padomus un ekspertu norādījumus potenciālajiem trauksmes cēlējiem par Savienības tiesību aktu attiecīgo noteikumu piemērošanas jomu. Ombuds var arī uzsākt izmeklēšanas, pamatojoties uz sniegto informāciju, gadījumā, ja aprakstītā prakse varētu liecināt par administratīvu kļūmi Savienībā. Lai tas būtu iespējams, var atteikties no piemērojamajiem Civildienesta noteikumiem attiecībā uz slepenību.

Grozījums Nr.    30

Ombuda statūti

5.b pants (jauns)

Pašreizējais teksts

Grozījums

 

5.b pants

 

1.  Ombuds regulāri pārskata procedūras, kas saistītas ar Savienības iestāžu, struktūru un organizāciju administratīvo darbību, un pārbauda, vai tās spēj efektīvi novērst interešu konfliktus un nodrošināt pilnīgu tiesību uz labu pārvaldību ievērošanu.

 

2.  Ombuds var identificēt un izvērtēt iespējamos interešu konfliktu gadījumus visos līmeņos, kas varētu būt administratīvas kļūmes, un šādā gadījumā sagatavo konkrētus secinājumus, un informē Parlamentu par konstatējumiem attiecībā uz šo jautājumu.

Grozījums Nr.    31

Ombuda statūti

6. pants – 2. punkts

Pašreizējais teksts

Grozījums

2.  Ombudu izvēlas no personām, kas ir Eiropas Savienības pilsoņi, kam ir pilnas pilsoņu un politiskās tiesības, kas piedāvā visas neatkarības garantijas un atbilst savas valsts augstāko juridisko iestāžu amatiem vajadzīgajiem nosacījumiem vai kam ir atzīta kompetence un pieredze, lai uzņemtos ombuda pienākumus.

2.  Ombudu izvēlas no personām, kas ir Savienības pilsoņi, kam ir pilnas pilsoņu un politiskās tiesības, kas piedāvā visas neatkarības garantijas, nav bijuši dalībvalstu valdību locekļi vai Savienības iestāžu ierēdņi iepriekšējo trīs gadu laikā un atbilst tādasobjektivitātes nosacījumiem, kas nepieciešama viņu dalībvalsts juridisko iestāžu augstiem amatiem, vai kam ir atzīta kompetence un pieredze, lai uzņemtos ombuda pienākumus.

Grozījums Nr.    32

Ombuda statūti

8. pants

Pašreizējais teksts

Grozījums

8. pants

8. pants

Ombudu, kas vairs neatbilst nosacījumiem, kuri vajadzīgi pienākumu veikšanai, vai ir izdarījis smagu pārkāpumu, var atlaist Eiropas Kopienu Tiesa pēc Eiropas Parlamenta pieprasījuma.

Ombudu, kas vairs neatbilst nosacījumiem, kuri vajadzīgi pienākumu veikšanai, vai ir izdarījis smagu pārkāpumu, var atlaist Eiropas Savienības Tiesa pēc Eiropas Parlamenta pieprasījuma, kad ombudu ir uzklausījušas kompetentās komitejas.

Pamatojums

Procedūrai pievienots vēl viens posms, lai nodrošinātu diskusijas, kurām pievērsta sabiedrības uzmanība, ņemot vērā iestādes raksturu un tās būtisko lomu attiecībā pret ES pilsoņiem. Tas būtu jādara iestādē, kas ir galvenā atbildīgā par ombuda iecelšanu, proti, Parlamentā.

Grozījums Nr.    33

Ombuda statūti

11. pants – 1.a punkts (jauns)

Pašreizējais teksts

Grozījums

 

1.a  Ombudam būtu jācenšas panākt dzimumu paritāti sekretariātā un personālsastāvā.

Pamatojums

Kodifikācija, lai nodrošinātu dzimumu neitralitāti ombuda birojā, kas parasti jau tāpat ir īstenojama politika.

Grozījums Nr.    34

Ombuda statūti

12.a pants (jauns)

Pašreizējais teksts

Grozījums

 

12.a pants

 

1.  Ombuds savlaicīgi pārbauda, vai Savienības iestādes, struktūras, biroji un aģentūras ir adekvāti izskatījušas jebkura veida aizskarošas izturēšanās gadījumus, pareizi piemērojot procedūras, kas ir paredzētas saistībā ar sūdzībām. Ombuds sagatavo attiecīgus secinājumus par šo jautājumu.

 

2.  Ombuds ieceļ amatā personu vai struktūru, kam ir īpašas zināšanas jautājumos par aizskarošu izturēšanos un kas vajadzības gadījumā var sniegt ES darbiniekiem un citiem darba ņēmējiem padomu. Ombuds novērtē spēkā esošās procedūras, lai novērstu jebkāda veida aizskarošu izturēšanos Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās, kā arī mehānismus, kas paredzēti, lai sodītu atbildīgos par šādu izturēšanos, kā arī sagatavo attiecīgos secinājumus, vai šādas procedūras saskan ar proporcionalitātes, atbilstības un enerģiskas rīcības principiem un vai tās nodrošina efektīvu aizsardzību un atbalstu cietušajām personām.

Grozījums Nr.    35

Ombuda statūti

13. pants

Pašreizējais teksts

Grozījums

13. pants

(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)

Ombuda mītne ir Eiropas Parlamenta mītne.

Pamatojums

(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)

Grozījums Nr.    36

Ombuda statūti

15. pants

Pašreizējais teksts

Grozījums

15. pants

svītrots

Pirmo ombudu, kas jāieceļ pēc Līguma par Eiropas Savienību stāšanās spēkā, ieceļ uz atlikušo Parlamenta pilnvaru laiku.

 

Pamatojums

Neaktuāls noteikums.

Grozījums Nr.    37

Ombuda statūti

17. pants

Pašreizējais teksts

Grozījums

17. pants

17. pants

Šo lēmumu publicē Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī . Tas stājas spēkā tā publicēšanas dienā.

Šo regulu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Tas stājas spēkā tā publicēšanas dienā.

Pamatojums

Sk. 1. un 2. grozījumu. Tas ir jauns saistošs tiesību akts regulas veidā, kas izstrādāta saskaņā ar Lisabonas līguma noteikumiem, kur vārds "Kopiena" un tās legalitāte ir aizstāti ar vārdu "Savienība".

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

21.11.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

16

0

8

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Margrete Auken, Beatriz Becerra Basterrechea, Andrea Cozzolino, Pál Csáky, Miriam Dalli, Eleonora Evi, Peter Jahr, Rikke-Louise Karlsson, Svetoslav Hristov Malinov, Lukas Mandl, Notis Marias, Ana Miranda, Miroslavs Mitrofanovs, Marlene Mizzi, Gabriele Preuß, Eleni Theocharous, Cecilia Wikström

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Urszula Krupa, Kostadinka Kuneva, Julia Pitera, Ángela Vallina

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Asim Ademov, Adam Szejnfeld, Mihai Ţurcanu

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

16

+

ALDE

ECR

EFDD

GUE/NGL

NI

S&D

VERTS/ALE

Beatriz Becerra Basterrechea, Cecilia Wikström,

Urszula Krupa, Notis Marias, Eleni Theocharous

Eleonora Evi

Kostadinka Kuneva, Ángela Vallina

Rikke-Louise Karlsson

Andrea Cozzolino, Miriam Dalli, Marlene Mizzi, Gabriele Preuß

Margrete Auken, Ana Miranda, Miroslavs Mitrofanovs

0

-

8

0

PPE

Asim Ademov, Pál Csáky, Peter Jahr, Svetoslav Hristov Malinov, Lukas Mandl, Julia Pitera, Adam Szejnfeld, Mihai Ţurcanu

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

(1)

Eiropas pirmais ombuds Jocob Söderman administratīvu kļūmi jeb kļūdu pārvaldē definēja šādi: "Kļūda pārvaldē rodas, kad publiska struktūra nerīkojas saskaņā ar tai saistošu noteikumu vai principu."

(2)

220. pants. Ombuda darbība

2. Ombuds pēc atbildīgās komitejas pieprasījuma var tai sniegt ziņas vai arī pēc savas iniciatīvas lūgt, lai viņu uzklausa.


INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

22.1.2019

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

20

1

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Gerolf Annemans, Pascal Durand, Esteban González Pons, Danuta Maria Hübner, Jo Leinen, Maite Pagazaurtundúa Ruiz, Markus Pieper, Paulo Rangel, György Schöpflin, Pedro Silva Pereira, Barbara Spinelli, Kazimierz Michał Ujazdowski

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Max Andersson, Sylvia-Yvonne Kaufmann, Jasenko Selimovic, Gabriele Zimmer

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

José Blanco López, Michael Gahler, Stefan Gehrold, Theresa Griffin, Fernando Ruas


ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

20

+

ALDE

Maite Pagazaurtundúa Ruiz, Jasenko Selimovic

GUE/NGL

Barbara Spinelli, Gabriele Zimmer

NI

Kazimierz Michał Ujazdowski

PPE

Michael Gahler, Stefan Gehrold, Esteban González Pons, Danuta Maria Hübner, Markus Pieper, Paulo Rangel, Fernando Ruas, György Schöpflin

S&D

José Blanco López, Theresa Griffin, Sylvia Yvonne Kaufmann, Jo Leinen, Pedro Silva Pereira

VERTS/ALE

Max Andersson, Pascal Durand

1

-

ENF

Gerolf Annemans

0

0

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Pēdējā atjaunošana: 2019. gada 8. februārisJuridisks paziņojums