Procedūra : 2017/2089(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0051/2019

Iesniegtie teksti :

A8-0051/2019

Debates :

PV 11/02/2019 - 16
CRE 11/02/2019 - 16

Balsojumi :

PV 12/02/2019 - 9.18
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2019)0079

ZIŅOJUMS     
PDF 370kWORD 104k
30.1.2019
PE 629.691v02-00 A8-0051/2019

par Eiropas Savienības Pamattiesību hartas īstenošanu ES iestāžu sistēmā

(2017/2089(INI))

Konstitucionālo jautājumu komiteja

Referente: Barbara Spinelli

PASKAIDROJUMS – FAKTU UN SECINĀJUMU KOPSAVILKUMS
 EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 Nodarbinātības un sociālo lietu komitejaS ATZINUMS
 Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejaS ATZINUMS
 Lūgumrakstu komitejaS ATZINUMS
 ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

PASKAIDROJUMS – FAKTU UN SECINĀJUMU KOPSAVILKUMS

Ievads

Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk "harta") pieņemšana bija pagrieziena punkts Eiropas integrācijas procesā. ES savu iedzīvotāju priekšā oficiāli apņēmās no ekonomiskas kopienas kļūt par Savienību, kuras pamatā ir tiesiskums un cilvēktiesības. Ar Lisabonas līgumu atbilstoši LES 6. panta 1. punktam šī izvēle ir konstitucionalizēta, piešķirot hartai tādu pašu juridisko spēku kā Līgumiem.

Saskaņā ar hartas 51. panta 1. punktu galvenais atsauces punkts analīzei par hartas tvērumu un novērtējumam par tās noteikumu īstenošanas līmeni ir ES iestāžu rīcība saistībā ar hartu. Šā ziņojuma mērķis ir no ES iestāžu viedokļa novērtēt pašreizējo hartas nozīmi ES primāro tiesību aktu pieņemšanā, kā arī ieteikt turpmākus iespējamus uzlabojumus.

Faktu vākšanas pasākumi

Tika veikti šādi faktu vākšanas pasākumi:

— tika izstrādāts ES Iekšpolitikas ģenerāldirektorāta C politikas departamenta pētījums(1), ar kuru AFCO komiteja tika iepazīstināta 2017. gada 28. novembrī, klātesot Padomes Pamattiesību, pilsoņu tiesību un personu brīvas pārvietošanās jautājumu darba grupas (FREMP) priekšsēdētājam un Eiropas Komisijas Pamattiesību politikas nodaļas pārstāvim,

— notika tehniska rakstura sanāksmes ar Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru (FRA) (10.01.2018.), Eiropas Komisijas Pamattiesību politikas nodaļu (22.02.2018.), Eiropas Padomes Eiropas Sociālās hartas departamenta vadītāju (13.03.2018.) un Eiropas Ombudu (30.05.2018.),

— tika sagatavots FRA juridisks atzinums(2), ar kuru AFCO komiteja tika iepazīstināta 2018. gada 1. oktobrī un kura pamatā cita starpā bija informācija, kas sniegta ES aģentūru atbildēs uz aptaujas anketu, kuru visām aģentūrām nosūtīja AFCO komitejas priekšsēdētāja.

Hartas nozīme ES likumdošanas un lēmumu pieņemšanas procesos

Lai gan ES iestādes ir guvušas pienācīgu progresu attiecībā uz hartas integrēšanu likumdošanas un lēmumu pieņemšanas procesos, tā joprojām ir nepietiekami novērtēts instruments, kas netiek izmantots pilnvērtīgi. Galvenokārt uzmanība tiek pievērsta hartas pārkāpumu novēršanai, nevis tās potenciāla maksimālai izmantošanai(3), neraugoties uz to, ka pienākums veicināt tās piemērošanu ir skaidri noteikts pašā hartā (51. panta 1. punkts).

Atbilstības pārbaudes un ietekmes novērtējumi ir galvenie Komisijas rīcībā esošie instrumenti, ar ko tā ex ante pārbauda, vai tās priekšlikumi atbilst pamattiesībām un tātad — hartai, un arī tajos tiek izmantota tāda pati pieeja, proti, attieksme pret hartu ir pasīva, nevis proaktīva. Runājot konkrēti par ietekmes novērtējumiem — lai gan cilvēktiesības tajos pakāpeniski tiek ņemtas vērā arvien vairāk, primāri uzmanība tomēr tiek pievērsta tradicionālajiem standartiem, proti, sociālajiem un vides faktoriem. Taču likumdošanas procesa gaitā Komisijas priekšlikumi var būtiski mainīties, un tādējādi ietekmes novērtējums var kļūt bezjēdzīgs, jo īpaši tā dēvētajos trialogos: šo kopīgo sarunu nepārredzamības dēļ ir ļoti grūti novērtēt lēmumu pieņemšanas procesa norisi, turklāt politiskas un/vai pušu intereses var būt svarīgākas par citiem apsvērumiem. Iestāžu nolīgums par labāku likumdošanas procesu ļauj likumdevējiem izstrādāt papildu ietekmes novērtējumus, taču tas nav obligāti. Likumdevēju līmenī labi izveidoti līdzekļi pamattiesību ievērošanas novērtēšanai ir Parlamentam, kuram cita starpā ir īpaša procedūra, kas noteikta tā Reglamentā (38. pantā), bet kas tomēr nekad nav izmantota. Savukārt Komisija galvenokārt izmanto iekšējas procedūras, ko īsteno tās dienesti. Padomei oficiāla ietekmes novērtēšanas mehānisma nav, lai gan ir pieņemtas iekšējās pamatnostādnes, kurās noteikts, ka ir jāpārbauda tiesību aktu atbilstība pamattiesībām. Turklāt tās likumdošanas procesa nepārredzamība, par ko nesen ziņoja Eiropas Ombuds(4), apgrūtina Padomes lēmumu pieņemšanas procesu novērtēšanu.

Savā darbības jomā ES iestādēm ir jānodrošina hartas noteikumu pilnvērtīga īstenošana, pildot savus negatīvos pienākumus (pienākumus atturēties no rīcības) un pozitīvos pienākumus (pienākumus rīkoties) atbilstoši starptautisko cilvēktiesību prasībām. Šādu atbildību skaidri apstiprina LES 2. un 6. pants, kā arī analogi pienākumi, kas nostiprināti vispārēji piemērojamos noteikumos LESD pirmās daļas II sadaļā. Lai sasniegtu šo mērķi un vienlaikus papildinātu iestāžu iekšējās procedūras, varētu paredzēt šādus papildu pasākumus: veicināt strukturētāku un regulētāku sadarbību ar neatkarīgām ārējām struktūrām, piemēram, FRA, tiesību aktu priekšlikumu cilvēktiesību aspektu novērtēšanā; izstrādāt atsevišķus un skaidrus novērtējumus par ietekmi uz pamattiesībām; izveidot mehānismu, kas palīdzētu noteikt, kad ir nepieciešams rīkoties Savienības līmenī, lai nostiprinātu un izpildītu hartas noteikumus un nodrošinātu Savienības tiesību aktu atbilstību starptautisko cilvēktiesību prasībām, kas laika gaitā mainās. Būtu lietderīgi arī izveidot papildu instrumentus sistemātisku ex post novērtējumu sagatavošanai par ES tiesību aktu atbilstību hartai, jo pašreiz šāda novērtēšana ir gandrīz ekskluzīvi Tiesas kompetencē. Šajā saistībā pirmais solis varētu būt tādas klauzulas iekļaušana tiesību aktu tekstos, kas paredzētu ziņošanu un pārskatīšanu attiecībā uz cilvēktiesību aspektiem/hartu.

Hartas ietekme ES politikā

Šajā ziņojumā izklāstīta hartas nozīme divās konkrētās ES politikas veidošanas jomās.

Pirmā joma ir ārējā darbība, ietverot tirdzniecības nolīgumu slēgšanu ar trešām valstīm. Konkrēti, attiecībā uz kopējo ārpolitiku un drošības politiku (KĀDP) ziņojumā analizēti ierobežotie apstākļi, kādos Tiesa var īstenot jurisdikciju, proti, tiesiskās aizsardzības līdzekļu trūkums cilvēktiesību pārkāpumu gadījumos, kas saistīti ar šajā jomā pieņemtiem lēmumiem. Vienlaikus ES iestāžu iekšējā rīcība attiecībā uz hartu ir skaidrs rādītājs, pēc kura var vērtēt tās ievērošanu ārējās attiecībās. Lai ES spētu efektīvi veidot tādu KĀDP, kas pilnībā atbilst LES 21. panta 1. punktā noteiktajiem principiem, tai būs arī iekšējās darbībās pilnībā jāievēro šīs prasības.

Īpaši nozīmīgi ir visaptverošie tirdzniecības nolīgumi, jo tiem potenciāli var būt plaša ietekme uz cilvēktiesībām. Lai gan attiecībā uz tirdzniecības nolīgumu cilvēktiesību aspektiem ir pieņemtas vērā ņemamas metodes un pamatnostādnes, ziņojumā ieteikts paplašināt pašreiz Komisijas novērtējumos par ietekmi uz ilgtspēju izmantoto integrēto pieeju, pilnībā izpildot Eiropas Ombuda ieteikumu(5) pirms jebkuru tirdzniecības sarunu noslēgšanas veikt konkrētu novērtējumu par ietekmi uz cilvēktiesībām.

Otrā joma ir ekonomikas pārvaldība — šajā jomā ES ir ļoti plašas pilnvaras un tā var būtiski ietekmēt cilvēktiesības, taču harta acīmredzami netiek ņemta vērā. ES primārajos un sekundārajos tiesību aktos šajā jomā nav noteikta skaidra hartas funkcija un tikpat kā nav minēti tās noteikumi. Vairāki instrumenti, ar ko tiek veidota ES ekonomikas un monetārā politika, ir ārpus Savienības sistēmas, un tādējādi ir samazināta ES iestāžu politiskā atbildība, tomēr tām ir uzticēti skaidri uzraudzības un īstenošanas uzdevumi. Bez cilvēktiesību dimensijas pienācīgas novērtēšanas pieņemtie lēmumi un izdarītās izvēles, kuru viennozīmīga prioritāte ir makroekonomiskie faktori un nosacījumi, jau ir spēcīgi ietekmējuši pilsoniskās, ekonomiskās un sociālās tiesības, kā ir uzsvērusi arī Eiropas Sociālo tiesību komiteja. Pēc referentes domām, Tiesas spriedumam Ledra Advertising lietā būtu jākļūst par pavērsiena punktu attiecībā uz hartas integrēšanu ES ekonomikas pārvaldības sistēmā, kā arī attiecīgajā starpvaldību sadarbībā, lai harta kļūtu par orientieri, saskaņā ar kuru tiek vērtēta šajā jomā ierosināto un pieņemto pasākumu leģitimitāte.

Visbeidzot, īpaši jāpiemin Eurogrupa. Lai gan Tiesa ir apstiprinājusi tās neoficiālo statusu, kā arī to, ka tās lēmumi nav saistoši(6) un tādējādi uz Eurogrupu neattiecas LESD 263. pants, tās konstatējumiem un secinājumiem ir bijusi liela politiskā ietekme uz politikas veidošanu, un tādējādi tiek apieti ES tiesību formālie procesi un mazināts lēmumu pieņemšanas institucionālais raksturs. Ņemot vērā šo de facto paplašināto uzdevumu, būtu lietderīgi precizēt Eurogrupas atbildību attiecībā uz hartu.

Tiesības un principi

Harta ir unikāla tādēļ, ka vienā dokumentā ir apkopotas pilsoniskās, politiskās, kā arī sociālās un ekonomiskās tiesības, tostarp trešās paaudzes cilvēktiesības. Tomēr šā nozīmīgā dokumenta ietekmi var mazināt neskaidrais nošķīrums starp tiesībām un principiem, kas noteikts hartas 51. panta 1. punktā un 52. pantā un ko nostiprina hartas skaidrojumi, kā arī tiem noteiktais atšķirīgais aizsardzības līmenis (tiesības ir jānodrošina, principi — jāievēro). Hartas unikalitātes apliecināšanai un darbības jomas nostiprināšanai nāktu par labu virzība uz to, ka ES lēmumu pieņemšanas un politikas veidošanas procesos visiem hartas pantiem tiek piešķirta viennozīmīga konceptuāla nozīme, vienlaikus pienācīgi ievērojot, ka ES tiesību aktu interpretēšana primāri ir Tiesas ziņā. Veicinot sistemātisku sinerģiju starp hartu un citiem cilvēktiesību instrumentiem, kā arī starp kompetentajām uzraudzības struktūrām, tiktu abpusēji sekmēta dokumentu noteikumu un tajos paredzēto pienākumu izpildes uzlabošana. Šajā saistībā ES ir jāsper solis uz priekšu, pievienojoties Eiropas Sociālajai hartai.

Harta un ES aģentūras

ES aģentūrām kā jebkurai ES struktūrai ir pienākums ievērot hartu un veicināt tās īstenošanu. Šis pienākums ir īpaši svarīgs, ņemot vērā, ka aģentūras bieži nodrošina funkcionālo saikni starp ES un valstu līmeni, sniedzot dalībvalstīm un to attiecīgajām struktūrām atbalstu no ES tiesību aktiem izrietošo pienākumu izpildē un tādējādi, iespējams, hartas noteikumu konkrētā īstenošanā. Pārskatot pašreizējo praksi ES aģentūrās, kļūst skaidrs, ka to iekšienē izpratne par hartu un iekšējo procedūru un/vai instrumentu izveide tās noteikumu īstenošanai ir ļoti atšķirīgā līmenī atkarībā no aģentūru pilnvarām un uzdevumiem. Ir jau iedibināti vairāki labās prakses piemēri, ko varētu horizontāli izvērst, ieviešot visās ES aģentūrās. Šajā nolūkā būtu noderīgi jauni mehānismi, piemēram, varētu norīkot neatkarīgus pamattiesību speciālistus. Šajā procesā ir svarīgi stiprināt aģentūru sadarbību un attīstīt strukturētu dialogu ar attiecīgām cilvēktiesību jomas ieinteresētajām personām. ES likumdevējiem ir steidzami jāiekļauj skaidras atsauces uz hartu visās aģentūru dibināšanas regulās.

Hartas īstenošana valstu līmenī

Hartas "nacionālā dimensija" papildina tās ES dimensiju. Hartas nepareiza īstenošana valstu līmenī mazina tās vispārējo konsekvenci un efektivitāti. Saskaņā ar hartas 51. panta 1. punktu tās noteikumi attiecas uz dalībvalstīm tikai, kad tās īsteno Savienības tiesību aktus. Lai gan Tiesa ir sniegusi precizējumus, valstu prakse liecina, ka joprojām ir sarežģīti novērtēt, vai un kā harta ir piemērojama konkrētos gadījumos. Interesanti, ka valstu tiesas dažkārt izmanto hartu kā pozitīvu interpretācijas pamatu pat lietās, kas ir ārpus ES tiesību darbības jomas. Tomēr vispārīgākā līmenī šāda nenoteiktība kopā ar bieži vien nepietiekamo izpratni par hartu un tādas valstu politikas trūkumu, ar ko tiktu veicināta hartas piemērošana, izraisa to, ka harta valstu līmenī tiek izmantota nepietiekami. Nozīmīga loma šo trūkumu novēršanā varētu būt ES iestādēm un aģentūrām — tās varētu ieviest plašu pasākumu un darbību klāstu, lai šajā saistībā atbalstītu dalībvalstis. Jebkurā gadījumā ir ārkārtīgi svarīgi labāk izskaidrot hartas darbības jomu un pāriet uz hartas 51. panta plašāku interpretāciju, kā arī novērtēt iespēju to atcelt, ja tiek veikta Līgumu pārskatīšana.

(1)

"The Implementation of the Charter of Fundamental Rights in the EU Institutional Framework", prof. Olivier De Schutter (PE 571.397).

(2)

FRA 2018. gada 24. septembra atzinums 4/2018 "Challenges and opportunities for the implementation of the Charter of Fundamental Rights" ("Problēmas un iespējas Pamattiesību hartas īstenošanā").

(3)

Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras 2017. gada ziņojums par pamattiesībām, 23. lpp.

(4)

Eiropas Ombuds, lēmums stratēģiskajā izmeklēšanā OI/2/2017/TE par Padomes likumdošanas procesa pārredzamību, 15.05.2018.

(5)

Eiropas Ombuds, lieta 1409/2014/MHZ par to, ka Eiropas Komisija nav veikusi ES un Vjetnamas brīvās tirdzniecības nolīguma ietekmes uz cilvēktiesībām iepriekšēju novērtējumu, 26.02.2016.

(6)

2016. gada 20. septembra spriedums apvienotajās lietās no C 105/15 P līdz C 109/15 P Mallis un citi, 61. lpp.


EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par Eiropas Savienības Pamattiesību hartas īstenošanu ES iestāžu sistēmā

(2017/2089(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2., 3., 6., 7., 9., 10., 11., 21., 23. un 49. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 8., 9., 10., 11., 12., 15., 16., 18., 19., 20., 21., 22., 23., 24. pantu, 67. panta 1. punktu, 258., 263., 267. un 352. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju (ECTK) un Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) judikatūru,

–  ņemot vērā Eiropas Padomes un Eiropas Savienības saprašanās memorandu,

–  ņemot vērā Venēcijas komisijas atzinumus un tiesiskuma kritēriju sarakstu,

–  ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju, Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām un Starptautisko paktu par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām,

–  ņemot vērā Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu ( Stambulas konvencija) un Parlamenta 2017. gada 12. septembra rezolūciju par priekšlikumu Padomes lēmumam par to, lai Eiropas Savienība noslēgtu Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu(1),

–  ņemot vērā 2007. gada 15. marta rezolūciju par Pamattiesību hartas ievērošanu Komisijas likumdošanas iniciatīvās: Metodoloģija sistemātiskai un stingrai uzraudzībai(2),

–  ņemot vērā ikgadējās rezolūcijas par pamattiesību stāvokli Eiropas Savienībā,

–  ņemot vērā 2016. gada 25. oktobra rezolūciju ar ieteikumiem Komisijai par ES mehānisma demokrātijai, tiesiskumam un pamattiesībām izveidi(3),

–  ņemot vērā 2017. gada 19. janvāra rezolūciju par Eiropas sociālo tiesību pīlāru(4),

–  ņemot vērā 2017. gada 14. septembra rezolūciju par pārredzamību, pārskatatbildību un integritāti ES iestādēs(5),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regulu (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem(6),

–  ņemot vērā Padomes 2007. gada 15. februāra Regulu (EK) Nr. 168/2007, ar ko izveido Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru(7),

–  ņemot vērā Komisijas 2005. gada 27. aprīļa paziņojumu “Pamattiesību hartas ievērošana Komisijas likumdošanas iniciatīvās — metodoloģija sistemātiskai un stingrai uzraudzībai” (COM(2005)0172),

–  ņemot vērā Komisijas 2009. gada 29. aprīļa ziņojumu par metodoloģijas praktisku pielietošanu, lai sistemātiski un stingri uzraudzītu atbilstību Pamattiesību hartai (COM(2009)0205),

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 19. oktobra paziņojumu “Stratēģija Pamattiesību hartas efektīvai īstenošanai Eiropas Savienībā” (COM(2010)0573),

–  ņemot vērā Komisijas dienestu 2011. gada 6. maija darba dokumentu “Operational Guidance on taking account of Fundamental rights in Commission Impact Assessments” (“Darbības pamatnostādnes par pamattiesību ņemšanu vērā Komisijas ietekmes novērtējumos”) (SEC(2011)0567),

–  ņemot vērā Komisijas un Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos 2011. gada 12. decembra kopīgo paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei “Cilvēktiesības un demokrātija — ES ārējās darbības svarīgākais elements” (COM(2011)0886),

–  ņemot vērā 2012. gada 25. jūnija ES stratēģisko satvaru un rīcības plānu cilvēktiesību un demokrātijas jomā,

–  ņemot vērā Padomes 2015. gada 20. janvāra Pamatnostādnes par metodiskiem pasākumiem, kas būtu jāveic, lai pārbaudītu atbilstību pamattiesībām Padomes darba sagatavošanas struktūrās,

–  ņemot vērā Padomes darba sagatavošanas struktūrām paredzētās pamatnostādnes “Atbilstība pamattiesībām”,

–  ņemot vērā 2016. gada 13. maija Padomes prezidentūras semināra ziņojumu “ES Pamattiesību hartas piemērošana valstu politikā”,

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 19. maija pamatnostādnes par ietekmes uz cilvēktiesībām analīzi tirdzniecības politikas iniciatīvu ietekmes novērtējumos,

–  ņemot vērā Komisijas ikgadējos ziņojumus par ES Pamattiesību hartas piemērošanu,

–  ņemot vērā Komisijas ikgadējos kolokvijus par pamattiesībām,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas 2016. gada 20. septembra spriedumu apvienotajās lietās no C-8/15 P līdz C-10/15 P Ledra Advertising Ltd/Eiropas Komisija un Eiropas Centrālā banka (ECB)(8),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas 2016. gada 20. septembra spriedumu apvienotajās lietās C-569/16 un C-570/16, Stadt Wuppertal/Maria Elisabeth Bauer un Volker Willmeroth/Martina Broßonn(9),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas 2014. gada 18. decembra atzinumu 2/13 par Eiropas Savienības pievienošanos Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai(10),

–  ņemot vērā Eiropas Pamattiesību aģentūras (FRA) 2018. gada 24. septembra atzinumu 4/2018 “Challenges and opportunities for the implementation of the Charter of Fundamental Rights”) (“Problēmas un iespējas Pamattiesību hartas īstenošanā”),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras ikgadējos ziņojumus par pamattiesībām,

–  ņemot vērā FRA 2018. gada oktobra rokasgrāmatu “Applying the Charter of Fundamental Rights of the European Union in law and policymaking at national level – Guidance” (“Eiropas Savienības Pamattiesību hartas piemērošana tiesību sistēmā un politikas veidošanā valstu līmenī — norādījumi”),

–  ņemot vērā labāka regulējuma instrumentu kopumu, jo īpaši 28. instrumentu “Pamattiesības un cilvēktiesības”,

–  ņemot vērā Reglamenta 38. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Padomes ģenerālsekretāra 2016. gada 2. decembra atzinumu par Eiropas Savienības iniciatīvu attiecībā uz Eiropas sociālo tiesību pīlāra izveidi,

–  ņemot vērā Nīderlandes delegācijas ES pārredzamības jautājumos 2017. gada novembra Eiropas lietu komiteju konferencē (COSAC) sniegto ziņojumu “Opening up closed doors: Making the EU more transparent for its citizens” (“Noslēgtības mazināšana —kā padarīt ES pārredzamāku tās iedzīvotājiem”), kā arī COSAC delegāciju 2017. gada 20. decembra vēstuli ES iestādēm par politisko lēmumu pieņemšanas pārredzamību ES,

–  ņemot vērā pētījumus “The implementation of the Charter of Fundamental Rights in the EU institutional framework” (“Pamattiesību hartas īstenošana ES iestāžu satvarā”) , “The interpretation of Article 51 of the EU Charter of Fundamental Rights: the Dilemma of Stricter or Broader Application of the Charter to National Measures” (“ES pamattiesību hartas 51. panta interpretācija — hartas stingrākas piemērošanas valsts pasākumiem dilemma”) un “The European Social Charter in the context of implementation of the EU Charter of Fundamental Rights” (“Eiropas Sociālā harta ES Pamattiesību hartas īstenošanas kontekstā”), ko ES iekšpolitikas ģenerāldirektorāts publicējis attiecīgi 2016. gada 22. novembrī, 2016. gada 15. februārī un 2016. gada 12. janvārī(11),

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu, kā arī 1. panta 1. punkta e) apakšpunktu un 3. pielikumu Priekšsēdētāju konferences 2002. gada 12. decembra lēmumā par procedūru patstāvīgo ziņojumu izstrādāšanas atļaujas piešķiršanai,

–  ņemot vērā Konstitucionālo jautājumu komitejas ziņojumu un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas, Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumus, Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas nostāju grozījumu veidā un Lūgumrakstu komitejas atzinumu (A8-0051/2019),

A.  tā kā ar Lisabonas līgumu Eiropas Savienības Pamattiesību hartai (turpmāk “harta”) ES tiesību sistēmā ir piešķirts primāra tiesību akta statuss un tādējādi tai ir tāds pats juridiskais spēks kā Līgumiem;

B.  tā kā šajā ziņojumā atsevišķi neizvērtē katru no hartā paredzētajām tiesībām, bet gan analizē hartas kā primārā tiesību akta īstenošanu;

C.  tā kā sociālie noteikumi ir svarīga hartas un Savienības juridiskās struktūras daļa; tā kā ir svarīgi visā Savienībā nodrošināt pamattiesību ievērošanu un akcentēt to nozīmi;

D.  tā kā Tiesa ir norādījusi, ka hartā atzītās pamattiesības ir ES tiesību sistēmas pamatā un šo pamattiesību ievērošana ir jebkura ES tiesību akta likumības priekšnosacījums;

E.  tā kā harta saskaņā ar starptautisko cilvēktiesību prasībām un tās 51. pantu paredz gan negatīvus (nepārkāpšanas) pienākumus, gan pozitīvus (aktīvas sekmēšanas) pienākumus, kuri būtu vienlīdz jāizpilda, lai nodrošinātu hartas noteikumu pilnvērtīgu darbību;

F.  tā kā hartas 51. pantā ir aprakstīta hartas darbības joma attiecībā uz subsidiaritātes principa ievērošanu, ņemot vērā dalībvalstu un Savienības pilnvaras, un ievērojot Savienībai ar Līgumiem piešķirto pilnvaru robežas;

G.  tā kā Hartas 51. panta 2. punktā precizēts, ka tā nepaplašina Savienības tiesību piemērošanas jomu, un Savienībai netiek noteiktas nekādas jaunas kompetences vai uzdevumi, nedz grozītas kompetences un uzdevumi, kā tie noteikti Līgumos;

H.  tā kā Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām hartas noteikumi ir pastāvīgi saistoši, pat tad, kad tie darbojas ārpus ES tiesiskā regulējuma jomas;

I.  tā kā saskaņā ar tās 51. pantu hartas noteikumi attiecas uz dalībvalstīm tikai, kad tās īsteno Savienības tiesību aktus; tā kā šīs prasības neskaidro robežu dēļ tomēr ir grūti noteikt, vai un kā harta ir piemērojama konkrētos gadījumos;

J.  tā kā hartā noteikto sociālo un ekonomisko tiesību potenciāls līdz šim nav pienācīgi izmantots; tā kā sociālo tiesību ievērošana ir ne tikai ētisks un juridisks pienākums, bet arī ekonomiska nepieciešamība, kā norādīts arī Eiropas Padomes ģenerālsekretāra atzinumā;

K.  tā kā LES 6. pantā papildus tam ir uzsvērts, ka pamattiesības, kas ir garantētas ECTK, ir uzskatāmas par Savienības tiesību vispārēju principu;

L.  tā kā LESD 151. pantā ir minētas sociālās pamattiesības, piemēram, tās, kas ir reglamentētas Eiropas Sociālajā hartā;

M.  tā kā Parlamenta 2016. gada 22. novembra pētījumā par Pamattiesību hartas īstenošanu ES institucionālajā vidē(12) cita starpā ir iztirzāta Hartas nozīmība no Komisijas darbības viedokļa saskaņā ar Līgumu par Eiropas Stabilizācijas mehānisma izveidi (ESM Līgums) un saistībā ar Eiropas pusgadu; tā kā Savienības ekonomikas pārvaldībā maz uzmanības tiek pievērsts Hartā minētajām sociālajām tiesībām; tā kā šīs tiesības ir jāuzskata par īstenām pamattiesībām;

N.  tā kā ar Eiropas sociālo tiesību pīlārā pausto apņemšanos nodrošināt jaunas un iedarbīgākas tiesības tādās jomās kā vienlīdzīgas iespējas un piekļuve darba tirgum, taisnīgi darba nosacījumi, sociālā aizsardzība un iekļaušana vēl vairāk tiek veicinātas hartā iekļautās tiesības,

O.  tā kā dzimumu līdztiesības princips ir viena no ES pamatvērtībām un ir nostiprināts ES Līgumos un hartā; tā kā ar LESD 8. pantu ir iedibināts princips par integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai, nosakot, ka “veicot savas darbības, Savienība tiecas novērst nevienlīdzību starp sievietēm un vīriešiem un sekmēt vienlīdzību”;

P.  tā kā ES likumdošanas un lēmumu pieņemšanas procesu pārredzamība izriet no tiesībām uz labu pārvaldību un ir būtisks priekšnosacījums, kas jāizpilda, lai iedzīvotāji varētu novērtēt, kā ES iestādes īsteno hartu, un pienācīgi sekot tam līdzi;

Q.  tā kā, Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām veicinot hartā nostiprināto plašo tiesību spektru — no pilsoniskajām un politiskajām tiesībām līdz sociālajām, ekonomiskajām un trešās paaudzes tiesībām —, tiktu būtiski stimulēta Eiropas sabiedriskās jomas izveide un Eiropas pilsonības koncepcijas un Līgumos noteikto ES līdzdalības principu praktiska iedzīvināšana;

R.  tā kā FRA savos atzinumos “Improving access to remedy in the area of business and human rights at the EU level”(13) (Piekļuves uzlabošana aizsardzības līdzekļiem uzņēmējdarbības un cilvēktiesību jomā ES līmenī) un “Challenges and opportunities for the implementation of the Charter of Fundamental Rights”(14) (Izaicinājumi un iespējas Pamattiesību hartas īstenošanā) ir formulējusi virkni ieteikumu, kā panākt Pamattiesību hartas efektīvu īstenošanu,

S.  tā kā Hartas 24. pantā ir noteiktas bērna tiesības, kas nosaka, ka valsts iestādēm un privātām iestādēm ir pirmām kārtām jāņem vērā bērnu intereses;

T.  tā kā Hartas 14. pantā ir uzsvērts, ka ikvienam bērnam ir tiesības uz labu izglītību,

Labāka hartas integrēšana likumdošanas un lēmumu pieņemšanas procesos

1.  pauž stingru pārliecību, ka Komisijas Stratēģija Pamattiesību hartas efektīvai īstenošanai Eiropas Savienībā (COM(2010)0575) bija sākotnējs pasākums pēc hartas stāšanās spēkā, bet tā ir steidzami jāatjaunina; atzinīgi vērtē Komisijas gada ziņojumus par hartas piemērošanu un aicina 2010. gadā izstrādāto stratēģiju pārskatīt, lai to atjaunotu, atspoguļojot jaunās problēmas un apstākļus, ar ko saskaras iestādes, jo īpaši pēc Brexit;

2.  atzīst, ka ES iestādes ir veikušas vairākus svarīgus pasākumus, lai integrētu hartu ES likumdošanas un lēmumu pieņemšanas procesos; norāda, ka hartas galvenā funkcija ir nodrošināt ES tiesību aktu pilnību atbilstību hartā paredzētajām tiesībām un principiem, un atzīst grūtības, kas rodas saistībā ar šo tiesību un principu aktīvu veicināšanu un to ievērošanas nodrošināšanu;

3.  uzsver, ka ir svarīgi, lai visos Savienības tiesību aktu priekšlikumos tiktu respektētas hartā ietvertās pamattiesības;

4.  atgādina, ka procedūras, ko ES iestādes ieviesušas, lai novērtētu tiesību aktu priekšlikumu atbilstību hartai, galvenokārt ir iekšējas; prasa radīt iespējas nodrošināt labākus apspriešanas, ietekmes novērtēšanas, tostarp īpaši ietekmes uz dzimumu līdztiesību novērtēšanas, un juridiskās pārbaudes procesus, kuros tiktu iesaistīti neatkarīgi pamattiesību eksperti; aicina Komisiju veicināt strukturētu un noregulētu sadarbību ar neatkarīgām ārējām struktūrām, piemēram, FRA, Eiropas Dzimumu līdztiesības institūtu (EIGE), attiecīgajām Eiropas Padomes un Apvienoto Nāciju Organizācijas struktūrām un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kas darbojas šajā jomā, gadījumos, kad ierosināts tiesību akts var vai nu veicināt, vai negatīvi ietekmēt pamattiesības;

5.  aicina Komisiju, Padomi un Parlamentu pārskatīt Padomes Regulu (EK) Nr. 168/2007, lai piešķirtu FRA iespēju pēc savas iniciatīvas pieņemt nesaistošus atzinumus par ES tiesību aktu projektiem, kā arī sekmēt sistemātisku apspriešanos ar šo aģentūru;

6.  aicina Komisiju, citas ES iestādes un dalībvalstu valdības un reģionālo pašvaldību pārvaldes orgānus pamattiesību apdraudējuma gadījumā apspriesties ar FRA;

7.  atzīst FRA būtisko nozīmi atbilstības hartai novērtēšanā un atzinīgi vērtē šīs aģentūras veikto darbu; mudina FRA turpināt konsultēt un atbalstīt ES iestādes un dalībvalstis pamattiesību kultūras uzlabošanā Savienībā; atzinīgi vērtē nesen pieņemto FRA stratēģiju 2018.–2022. gadam;

8.  ņem vērā interaktīvo tiešsaistes rīku CLARITY, ko izstrādājusi FRA, lai būtu iespējams saistībā ar konkrētiem pamattiesību jautājumiem viegli identificēt vispiemērotāko ārpustiesas struktūru, kuras pārziņā ir cilvēktiesību jautājumi;

9.  aicina Komisiju nodrošināt iespējas veikt visaptverošus ietekmes novērtējumus, līdzsvaroti izvērtējot ietekmi uz tautsaimniecību, sociālo jomu un vidi, un pārskatīt savu lēmumu apsvērumus par pamattiesībām iedalīt trijās līdzšinējās ietekmes novērtējuma kategorijās — ietekme uz tautsaimniecību, sociālo jomu un vidi — un izveidot divas īpašas kategorijas “Ietekme uz pamattiesībām” un “Ietekme uz dzimumu līdztiesību”, lai nodrošinātu, ka tiek ņemti vērā visi pamattiesību aspekti;

10.  aicina Komisiju sistemātiski rīkoties Savienības līmenī, lai nostiprinātu un izpildītu hartas noteikumus, un vienlaikus sistemātiski nodrošināt, ka Savienības tiesību akti tiek pielāgoti, lai ņemtu vērā tiesību aktu un judikatūras izmaiņas starptautisko cilvēktiesību jomā; šajā sakarā atkārto aicinājumu Komisijai iesniegt priekšlikumu, ar ko tiktu īstenota Parlamenta 2016. gada 25. oktobra rezolūcija par ES mehānisma demokrātijai, tiesiskumam un pamattiesībām izveidi(15), pateicoties kuram, varētu regulāri pārliecināties par norisēm ES iestādēs un struktūrās, un dalībvalstīs, attiecībā uz kurām būtu nepieciešama rīcība, lai aizsargātu un īstenotu hartā paredzētās tiesības, brīvības un principus; jo īpaši iesaka to, ka Kopenhāgenas kritērijos noteiktie principi, kas attiecas uz pamattiesībām, būtu jāizmanto ne tikai vienreiz kā pievienošanās priekšnoteikums, bet būtu regulāri jānovērtē dalībvalstu atbilstība šiem principiem;

11.  norāda, ka būtiska loma ir arī Ombudam, lai garantētu pamattiesību ievērošanu saistībā ar hartu, ne vien attiecībā uz 41. pantu par tiesībām uz labu pārvaldību pašu par sevi, bet arī ņemot vērā, ka šāda laba pārvaldība ir stūrakmens citu pamattiesību nodrošināšanā; atgādina par Ombuda šā Parlamenta sasaukuma laikā paveikto priekšzīmīgo darbu, cita starpā pārredzamības un informācijas brīvības jomā, kā arī īpašo ziņojumu attiecībā uz Frontex(16), kas jo īpaši skar patvēruma meklētāju un migrantu tiesības iesniegt sūdzību;

12.  saprot, ka judikatūra ietekmēs hartas darbības jomu un ka tas ir jāņem vērā;

13.  aicina ES likumdevējus atzīt sekas, kas izriet no Vispārējās tiesas 2018. gada 22. marta sprieduma (lieta T-540/15) par piekļuvi trialogu dokumentiem(17), un attiecīgi rīkoties; pieprasa uzlabot pārredzamību un dokumentu pieejamību starp ES iestādēm, lai panāktu efektīvāku starpiestāžu sadarbību, tostarp sakarā ar atbildību ar pamattiesībām saistītos jautājumos; mudina Padomi bez kavēšanās novērst bažas par tās lēmumu pieņemšanas procesa pārredzamību un piekļuvi dokumentiem atbilstoši attiecīgajiem Eiropas Ombuda ieteikumiem;

Hartas iekļaušana ES politikā

14.  atgādina, ka ES politikas veidošana balstās uz LES 2., 3. un 6. pantā noteiktajiem principiem un mērķiem un vienlaikus tajā pilnībā jāievēro un jāīsteno prasības, kas noteiktas vispārēji piemērojamos noteikumos LESD I daļas II sadaļā;

15.  atkārtoti apstiprina, ka visiem Savienības pieņemtajiem tiesību aktiem ir pilnībā jāatbilst hartas noteikumiem, tostarp tās sociālajiem noteikumiem; uzsver, cik svarīgi ir ES ekonomikas un monetārās politikas tiesiskajā regulējumā ietvert nepārprotamas atsauces uz hartu; uzsver, ka starpvaldību pasākumu izmantošana neatbrīvo ES iestādes no pienākuma novērtēt šādu instrumentu atbilstību ES tiesību aktiem, tostarp hartai;

16.  uzskata, ka ir izšķirīgi svarīgi, lai Savienība rīkotos izlēmīgi nolūkā pastiprināt savu iesaisti Hartā noteikto sociālo tiesību īstenošanas nodrošināšanā;

17.  aicina Komisiju nodrošināt, lai Eiropas pusgada process, tostarp konkrētām valstīm paredzētie un gada izaugsmes pētījumu ieteikumi, atbilstu hartas sociālo tiesību normatīvajiem elementiem;

18.  atbalsta stingru un konsekventu pamattiesību klauzulu ievietošanu to regulu projektu normatīvajā daļā, ar kuriem izveido ES fondus;

19.  aicina Komisiju un Padomi ar makroekonomiku saistīto lēmumu pieņemšanā pienācīgi ņemt vērā pamattiesību stāvokļa novērtējumus, kuros tiek izskatītas visas pilsoniskās, politiskās un sociālās tiesības, ko nodrošina Eiropas un starptautiskie cilvēktiesību akti;

20.  aicina Komisiju izskatīt, kas būtu jādara, lai Eiropas Savienība varētu pievienoties Eiropas Sociālajai hartai, un piedāvāt termiņu, kurā šis mērķis būtu jāsasniedz;

21.  atgādina, ka balstoties uz Līgumos noteiktajām pilnvarām, galvenās atbildīgās par sociālās politikas praktisku īstenošanu ir dalībvalstis, un līdz ar to tās ir arī galvenās atbildīgās par hartā paredzēto sociālo noteikumu iedarbīguma un taustāmas izpausmes panākšanu; tomēr atkārto savu aicinājumu saistībā ar Līgumu iespējamu pārskatīšanu iekļaut tajos sociālajiem jautājumiem paredzētu protokolu, lai nostiprinātu sociālās pamattiesības saistībā ar ekonomiskajām brīvībām;

22.  pieņem zināšanai faktiski svarīgo, tomēr neformālo Eurogrupas uzdevumu eurozonas ekonomikas pārvaldībā un to, ka tās lēmumi var ietekmēt politikas veidošanu, bet nav pakļauti atbilstošiem, līdzsvarojošiem demokrātiskās pārskatatbildības un tiesiskās kontroles mehānismiem; atgādina tās locekļiem par viņu horizontālajiem pienākumiem, kas izriet no LES 2. un 6. panta un hartas;

23.  aicina Komisiju un Eiropas Centrālo banku savu saskaņā ar Eiropas Stabilizācijas mehānismu noteikto uzdevumu izpildē, tostarp bankas aizdošanas praksē, pilnībā ievērot hartu, ņemot vērā Tiesas judikatūru.

24.  atgādina, ka Savienības starptautiskajai darbībai jāatbilst LES 21. panta 1. punktā noteiktajiem principiem; pauž pārliecību, ka hartas noteikumu pilnīga ievērošana un izpildes veicināšana ES ir orientieris, pēc kura var vērtēt Savienības rīcības leģitimitāti un ticamību starptautiskajās attiecībās, tostarp LES 49. pantā noteiktajā paplašināšanās procesā;

25.  norāda uz Tiesas ierobežoto jurisdikciju kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) jomā un brīdina, ka nedrīkst pieļaut, ka tiktu ierobežotas hartā nostiprinātās tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību;

26.  atgādina ES iestādēm to saistības cilvēktiesību jomā, kuras izriet no hartas un skar arī tirdzniecības politiku; mudina Komisiju pirms jebkuru tirdzniecības sarunu noslēgšanas veikt konkrētu novērtējumu par ietekmi uz cilvēktiesībām, atsaucoties uz ANO pamatprincipiem attiecībā uz tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumu ietekmes uz cilvēktiesībām novērtējumiem;

27.  atgādina, ka gan Līgumos, gan hartā ir sniegta atsauce uz nacionālo minoritāšu aizsardzību un diskrimināciju valodas dēļ; prasa ES iestādēs veikt konkrētus administratīvus pasākumus, lai mudinātu valstu valdības rast ilgtspējīgus risinājumus un veicināt valodu daudzveidības kultūru savā dalībvalstī, neaprobežojoties tikai ar ES oficiālajām valodām;

28.  atgādina par to, ka LES 6. pantā ir noteikts pienākums pievienoties ECTK; aicina Komisiju veikt vajadzīgos pasākumus, lai novērstu juridiskos šķēršļus, kas kavē pievienošanās procesa pabeigšanu un iesniegt jaunu projektu nolīgumam par Savienības pievienošanos ECTK, sniedzot pozitīvus risinājumus iebildumiem, ko Eiropas Savienības Tiesa izvirzīja savā 2014. gada 18. decembra atzinumā 2/13; uzskata, ka šāda nolīguma noslēgšana ieviestu papildu aizsardzības pasākumus attiecībā uz Savienības pilsoņu un iedzīvotāju pamattiesībām un sniegtu papildu mehānismu cilvēktiesību īstenošanai, proti, nodrošinātu iespēju Eiropas Cilvēktiesību tiesā iesniegt sūdzību par cilvēktiesību pārkāpumiem, ko izraisa kādas ES iestādes vai dalībvalsts rīcība, īstenojot ES tiesību aktus, kas ietilpst Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas jurisdikcijā; turklāt uzskata, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūra tādējādi papildus Eiropas Savienības Tiesas praksei šajā jomā sniegs ieguldījumu ES pašreizējā un turpmākajā rīcībā attiecībā uz to, kā pilsonisko brīvību, tieslietu un iekšlietu jomā tiek ievērotas un veicinātas cilvēktiesības un pamatbrīvības;

Harta un ES aģentūras

29.  uzsver, ka dažas ES aģentūras varētu sniegt dalībvalstīm atbalstu no hartas izrietošo pienākumu izpildē, regulāri nodrošinot funkcionālo saikni starp ES un valstu līmeni; norāda, ka vienīgais veids, kā reāli izpildīt šo uzdevumu, ir pilnvērtīgas cilvēktiesību prakses attīstīšana aģentūrās, kuras darbojas tieslietu un iekšlietu jomā un/vai kuru darbībai varētu būt ietekme uz tiesībām un principiem, kas izriet no hartas, ņemot vērā pamattiesību aizsardzības un veicināšanas iekšējos un ārējos aspektus;

30.  aicina attiecīgās ES aģentūras pastiprināt darbu, lai īstenotu dzimumu līdztiesības principus, kas noteikti hartā, tostarp nodrošinot, ka visas ES iestādes un aģentūras īsteno absolūtas neiecietības politiku attiecībā uz jebkāda veida seksuālu vardarbību un fizisku vai psiholoģisku uzmākšanos; aicina visas ES iestādes un aģentūras pilnībā īstenot 2017. gada 26. oktobra rezolūciju par seksuālās uzmākšanās un izmantošanas apkarošanu Eiropas Savienībā(18);

31.  ņem vērā to daudzveidīgo politikas nostādņu un instrumentu klāstu, kurus dažādās aģentūras izstrādājušas, lai izpildītu savus ar cilvēktiesībām saistītos pamatpienākumus, un ar kuriem panākts dažāds izpildes līmenis; uzsver, ka ir jāveicina ES aģentūru savstarpējā sadarbība, kā arī strukturēts dialogs ar neatkarīgiem cilvēktiesību ekspertiem, kā arī jāattīsta kopīgs un nostiprināts cilvēktiesību satvars, ņemot vērā pašreizējo paraugpraksi;

32.  aicina ES aģentūras, kas darbojas tieslietu un iekšlietu jomā kuru darbībai varētu būt ietekme uz tiesībām un principiem, kas izriet no hartas, pieņemt iekšējas cilvēktiesību stratēģijas un nodrošināt visu līmeņu darbiniekiem regulāru apmācību par pamattiesībām un hartu;

33.  pauž nožēlu par to, ka daudzu ES aģentūru dibināšanas regulās trūkst skaidras atsauces uz hartu; aicina likumdevējus vajadzības gadījumā novērst šo trūkumu ikreiz, kad tiek gatavoti vai pārskatīti noteikumi vai lēmumi, ar kuriem izveido aģentūras, un ņemot vērā katras aģentūras uzdevumus un īpatnības, nodrošināt papildu darbības mehānismus, kuru nolūks būtu nodrošināt atbilstību hartai;

Atbalsts dalībvalstīm hartas īstenošanā valstu līmenī

34.  atgādina, ka hartas ES dimensija un nacionālā dimensija ir nesaraujami saistītas un papildina viena otru, tādējādi nodrošinot, ka hartas noteikumi tiek konsekventi piemēroti visā ES tiesiskajā regulējumā;

35.  uzsver, ka gan tiesību subjektiem, kuri gūst labumu no hartas piemērošanas, gan jurisprudences un cilvēktiesību ekspertiem joprojām trūkst izpratnes par hartu, tās darbības jomu un piemērošanas līmeni, un pauž nožēlu par to, ka valstu līmenī netiek veikti pietiekami pasākumi izpratnes vairošanai;

36.  aicina Komisiju aktīvāk rīkoties hartas izpratnes veicināšanas jomā, pilnībā iesaistot pilsoniskās sabiedrības organizācijas, un atbalstīt un finansēt tādus apmācību moduļus, kas sniegtu zināšanas par hartu un būtu paredzēti valstu tiesnešiem, juristiem un ierēdņiem, un kuru mērķis būtu arī uzlabot zināšanas par Savienības politikas virzieniem un Savienības tiesību aktiem, cita starpā materiālajām un procesuālajām tiesībām, par ES tiesu iestāžu sadarbības instrumentu izmantošanu, attiecīgo ES Tiesas judikatūru, juridisko valodu un salīdzinošajām tiesībām; aicina Komisiju arī sniegt dalībvalstīm praktiskus norādījumus, kas tām palīdzētu īstenot hartu valsts līmenī; šajā saistībā aicina Komisiju plaši popularizēt FRA nesen publicēto rokasgrāmatu par Eiropas Savienības Pamattiesību hartas piemērošanu tiesību sistēmā un politikas veidošanā valstu līmenī;

37.  mudina dalībvalstis regulāri apmainīties ar informāciju un pieredzi saistībā ar hartas izmantošanu, piemērošanu un pārraudzību un izvērst paraugpraksi, kas jau attīstīta valstu līmenī; mudina dalībvalstis pārskatīt savus procesuālos noteikumus par juridisko pārbaudi un likumprojektu ietekmes novērtējumiem, ņemot vērā hartā paredzēto; norāda, ka šādās procedūrās ir jāparedz tādas pašas nepārprotamas atsauces uz hartu, kādas jau tiek paredzētas uz valstu līmeņa cilvēktiesību instrumentiem, lai mazinātu risku, ka harta varētu tikt ignorēta;

38.  norāda, ka nepilnības ES tiesību aktu transponēšanā un pienācīgā īstenošanā dalībvalstīs var reāli ietekmēt ES pamattiesību izmantošanu; šajā sakarā atgādina, ka Komisijai ir līgumu pareizas piemērošanas uzraudzītājas loma un ka tādējādi uz to gulstas galīgā, lai neteiktu, ka galvenā, atbildība par pamattiesību garantēšanu, tostarp, vajadzības gadījumā izmantojot pārkāpuma procedūras; aicina šajā sakarā vēl apņēmīgāk vadīt ES tiesību aktu pienācīgu īstenošanu;

Mērķis — konsekventāka hartas interpretācija

39.  pauž pārliecību, ka ES iestādēs, struktūrās, birojos, aģentūrās un dalībvalstīs pastāvošās atšķirīgās interpretācijas par hartas noteikumu piemērošanu mazina hartas pievienoto vērtību, ko tā nodrošina kā tādu minimālo standartu kopums, kuri piemērojami horizontāli visās iestādēs un attiecībā uz visām politikas jomām un pasākumiem, kas saistīti ar ES darbību;

40.  uzsver, ka Hartas iestrādāšana ES primārajos tiesību aktos, vienlaikus nepaplašinot Savienības kompetenci un ievērojot tās 51. pantā noteikto subsidiaritātes principu, rada jaunus pienākumus lēmējiestādēm un izpildinstitūcijām, kā arī dalībvalstīm, kad tās īsteno ES tiesību aktus vietējā līmenī, un uzsver, ka tādējādi Eiropas un valstu tiesas var tieši izpildīt Hartas nosacījumus;

41.  mudina ES iestādes un dalībvalstis paredzēt lielākas iespējas hartas vienkāršākai piemērošanai kopumā;

42.  pauž nožēlu par to, ka Polijas Republika un Apvienotā Karaliste pagaidām nav izlēmušas izstāties no Līgumu Protokola Nr. 30, kas nodrošina šo valstu atteikšanos no hartas piemērojamības;

°

°  °

43.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1)

OV C 337, 20.9.2018., 167. lpp.

(2)

OV C 301 E, 13.12.2007., 229. lpp.

(3)

OV C 215, 19.6.2018., 162. lpp.

(4)

OV C 242, 10.7.2018., 24. lpp.

(5)

OV C 337, 20.9.2018., 120. lpp.

(6)

OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.

(7)

OV L 53, 22.2.2007., 1. lpp.

(8)

ECLI:EU:C:2016:701.

(9)

ECLI:EU:C:2018:871.

(10)

ECLI:EU:C:2014:2454.

(11)

Pētījums “The implementation of the Charter of Fundamental Rights in the EU institutional framework” (“Pamattiesību hartas īstenošana ES iestāžu satvarā”), Eiropas Parlaments, ES Iekšpolitikas ģenerāldirektorāts, C politikas departaments, 2016. gada 22. novembris; pētījums “The interpretation of Article 51 of the EU Charter of Fundamental Rights: the Dilemma of Stricter or Broader Application of the Charter to National Measures” (“ES pamattiesību hartas 51. panta interpretācija — hartas stingrākas piemērošanas valsts pasākumiem dilemma”), ES Iekšpolitikas ģenerāldirektorāts, C politikas departaments, 2016. gada 15. februāris; pētījums “The European Social Charter in the context of implementation of the EU Charter of Fundamental Rights” (“Eiropas Sociālā harta ES Pamattiesību hartas īstenošanas kontekstā"), 2016. gada 12. janvāris.

(12)

“The Implementation of the Charter of Fundamental Rights in the EU institutional framework” (Pamattiesību hartas īstenošana ES institucionālajā vidē), Eiropas Parlaments, ES Iekšpolitikas ģenerāldirektorāts, C politikas departaments — Pilsoņu tiesības un konstitucionālie jautājumi, 2016. gada 22. novembris.

(13)

FRA Atzinums 1/2017, 2017. gada 10. aprīlis.

(14)

FRA Atzinums 4/2018, 2018. gada 24. septembris.

(15)

OV C 215, 19.6.2018., 162. lpp.

(16)

Eiropas Parlamenta 2015. gada 2. decembra rezolūcija par Eiropas Ombuda īpašo ziņojumu par patstāvīgo izmeklēšanu OI/5/2012/BEH-MHZ attiecībā uz Frontex, OV C 399, 24.11.2017., 2. lpp.

(17)

Vispārējās tiesas 2018. gada 22. marta spriedums lietā Emilio de Capitani/Eiropas Parlaments, T-540/15, ECLI:EU:T:2018:167.

(18)

OV C 346, 18.7.2018., 192. lpp.


Nodarbinātības un sociālo lietu komitejaS ATZINUMS (5.12.2018)

Konstitucionālo jautājumu komitejai

par Eiropas Savienības Pamattiesību hartas īstenošanu ES iestāžu sistēmā

(2017/2089(INI))

Atzinuma sagatavotājs: Eduard Kukan

IEROSINĀJUMI

Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Konstitucionālo jautājumu komiteju rezolūcijas priekšlikumā, ko tā pieņems, iekļaut šādus ierosinājumus:

A.  tā kā sociālie noteikumi ir svarīga Eiropas Savienības Pamattiesību hartas un Savienības juridiskās struktūras daļa; tā kā ir svarīgi visā Savienībā nodrošināt pamattiesību ievērošanu un akcentēt to nozīmi;

B.  tā kā kopš Lisabonas līguma stāšanās spēkā Pamattiesību harta aizvien ir primāro tiesību avots un tā attiecas, pirmkārt, uz Savienības iestādēm un struktūrām;

C.  tā kā Savienībai, tostarp ES iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām, un tās dalībvalstīm pilnvaru īstenošanas laikā ir pienākums aizsargāt pamattiesības un pilnībā ievērot hartu arī visā likumdošanas procesā un Savienības tiesību aktu īstenošanas laikā; tā kā ir svarīgi sistemātiski piemērot hartu visās politikas jomās;

D.  tā kā šāds pienākums nozīmē, ka ES iestādēm būtu ne tikai jācenšas nepieļaut hartā minēto tiesību pārkāpumus, bet arī jāsekmē hartas potenciāls, aktīvi un sistemātiski ietverot minētās tiesības likumdošanas vai politikas izstrādes darbā;

E.  tā kā Padomei un Parlamentam ir sistemātiski jānodrošina, ka dažādu apspriežamo politikas variantu izvēle tiek sistemātiski novērtēta, pamatojoties uz šo variantu sniegtajām priekšrocībām hartas noteikumu ievērošanā;

F.  tā kā ar proklamāciju par Eiropas sociālo tiesību pīlāru tiek vēl vairāk uzsvērta vienlīdzīgu iespēju, piekļuves darba tirgum, taisnīgu un pienācīgu darba apstākļu un sociālās aizsardzības un iekļaušanas nozīme, lai iedzīvotājiem nodrošinātu ne tikai jaunas un efektīvākas tiesības, bet arī uzlabotu tās, kas jau iekļautas hartā,

1.  atkārtoti apstiprina, ka visos Savienības pieņemtajos tiesību aktos pilnībā jāiekļauj hartas noteikumi, tostarp tās sociālie noteikumi un ekonomikas pārvaldības jomas noteikumi, un jānodrošina atbilstība tiem; uzsver, ka Savienības tiesību akti un politikas virzieni sistemātiski jānovērtē, vai tie atbilst hartai; aicina Komisiju nodrošināt Eiropas pusgada procesa atbilstību hartai, tostarp gada izaugsmes pētījumam un konkrētām valstīm paredzētajiem ieteikumiem;

2.  Eiropas sociālo tiesību pīlāra kontekstā atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumus par darba un privātās dzīves līdzsvarošanu, paredzamiem un pārredzamiem darba nosacījumiem un sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinēšanu;

3.  saprot, ka judikatūra ietekmēs hartas darbības jomu un tas jāņem vērā;

4.  aicina Eiropas Savienību pievienoties Eiropas Padomes Eiropas Sociālajai hartai;

5.  uzsver, ka visiem Savienības dalībniekiem būtu līdzvērtīgi jāpievērš uzmanība sociālajām un ekonomiskajām tiesībām un principiem, kā arī citām hartā paredzētajām pamattiesībām un principiem;

6.  aicina Komisiju, citas ES iestādes un dalībvalstu valdības un reģionālās pašvaldības pamattiesību apdraudējuma gadījumā apspriesties ar Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru (FRA);

7.  uzsver, ka Savienībai ir jāturpina palielināt informētību par hartu gan nacionālajā, gan Savienības līmenī, uzlabojot komunikāciju par pamattiesībām, vērtībām un brīvībām, īpašu uzsvaru liekot uz nodarbinātības un sociālo politiku; uzsver, ka ir svarīgi arī turpmāk veicināt pamattiesības un pamatbrīvības; aicina Savienības iestādes un aģentūras, jo īpaši aģentūras nodarbinātības un sociālās politikas jomā, labāk saskaņot savu praksi hartas īstenošanas jomā; prasa īpašu uzmanību pievērst personu ar invaliditāti nodarbinātības sekmēšanai un tam, lai mazinātu šķēršļus, ar kuriem viņi saskaras karjeras attīstībā; aicina Komisiju izveidot ģenerāldirektorātu, kas būtu atbildīgs par jautājumiem saistībā ar personām ar invaliditāti; pauž nožēlu par to, ka hartas potenciāls vēl nav pilnībā izmantots;

8.  uzsver Eiropas Ombuda nozīmīgo lomu, prasot atbildību no Savienības iestādēm, kā arī veicinot to labas pārvaldības praksi; atzinīgi vērtē Eiropas Ombuda veikto darbu;

9.  atzinīgi vērtē Komisijas darbu pamattiesību jomā un tās gada ziņojumus par hartā minēto pamattiesību un pamatbrīvību piemērošanu;

10.  atzinīgi vērtē to, ka ES pastiprināti pievērš uzmanību gados vecāku iedzīvotāju tiesībām, un mudina turpināt īstenot uz tiesībām balstītu pieeju novecošanas jautājumā; uzsver, ka ir svarīgi cīnīties pret novecošanu;

11.  uzsver, ka Savienības iestādēm un dalībvalstīm, cenšoties nodrošināt atbilstību Savienības instrumentiem, piemēram, Līgumam par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā (LSKP) un Stabilitātes un izaugsmes paktam, būtu jāievēro saistības, kas attiecas uz hartā noteiktajām sociālajām un ekonomiskajām prasībām; turklāt pieprasa, lai jēdziens “ārkārtēji apstākļi”, kas saskaņā ar LSKP 3. panta 3. punkta b) apakšpunktu pieļauj novirzi no vidēja termiņa mērķa vai plānotās korekcijas, tiktu interpretēts tā, lai varētu ietvert valsts nespēju nodrošināt atbilstību, nekaitējot tās saistībām, kas noteiktas, pamatojoties uz hartas sociālajiem noteikumiem;

12.  atzīst FRA būtisko nozīmi atbilstības hartai novērtēšanā un atzinīgi vērtē šīs aģentūras veikto darbu; mudina FRA turpināt konsultēt un atbalstīt ES iestādes un dalībvalstis pamattiesību kultūras uzlabošanā Savienībā; atzinīgi vērtē nesen pieņemto FRA stratēģiju 2018.–2022. gadam;

13.  atkārtoti apstiprina, ka hartas sociālie nosacījumi garantē visiem darba ņēmējiem, tostarp platformās nodarbinātajiem darba ņēmējiem, adekvātu sociālās un veselības aprūpes segumu un aizsardzību;

14.  uzsver, ka ir svarīgi, lai visos Savienības tiesību aktu priekšlikumos tiktu respektētas hartā ietvertās pamattiesības; uzsver, ka, jo īpaši attiecībā uz darba ņēmēju pamattiesībām, Savienībai ir jānodrošina, lai visi darba ņēmēji, neraugoties uz uzņēmuma lielumu, līguma veidu vai nodarbinātības attiecībām, vienādi varētu īstenot savas pamattiesības;

15.  aicina Komisiju un Eiropas Centrālo banku savu saskaņā ar Eiropas Stabilizācijas mehānismu noteikto uzdevumu izpildē, tostarp bankas aizdošanas praksē, pilnībā ievērot hartu, ņemot vērā Tiesas judikatūru.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

3.12.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

35

1

2

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Laura Agea, Guillaume Balas, Brando Benifei, Enrique Calvet Chambon, David Casa, Michael Detjen, Geoffroy Didier, Lampros Fountoulis, Marian Harkin, Agnes Jongerius, Rina Ronja Kari, Jan Keller, Ádám Kósa, Agnieszka Kozłowska-Rajewicz, Jean Lambert, Jérôme Lavrilleux, Patrick Le Hyaric, Jeroen Lenaers, Verónica Lope Fontagné, Thomas Mann, Elisabeth Morin-Chartier, Emilian Pavel, Georgi Pirinski, Dennis Radtke, Terry Reintke, Robert Rochefort, Claude Rolin, Siôn Simon, Ulrike Trebesius

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Georges Bach, Heinz K. Becker, Deirdre Clune, Tania González Peñas, Alex Mayer, Jasenko Selimovic, Helga Stevens, Monika Vana

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Caterina Chinnici

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

35

+

ALDE

Enrique Calvet Chambon, Marian Harkin, Robert Rochefort, Jasenko Selimovic

EFDD

Laura Agea

GUE/NGL

Tania González Peñas, Rina Ronja Kari, Patrick Le Hyaric

PPE

Georges Bach, Heinz K. Becker, David Casa, Deirdre Clune, Geoffroy Didier, Ádám Kósa, Agnieszka Kozłowska-Rajewicz, Jérôme Lavrilleux, Jeroen Lenaers, Verónica Lope Fontagné, Thomas Mann, Elisabeth Morin-Chartier, Dennis Radtke, Claude Rolin

S&D

Guillaume Balas, Brando Benifei, Caterina Chinnici, Michael Detjen, Agnes Jongerius, Jan Keller, Alex Mayer, Emilian Pavel, Georgi Pirinski, Siôn Simon

VERTS/ALE

Jean Lambert, Terry Reintke, Monika Vana

1

-

NI

Lampros Fountoulis

2

0

ECR

Helga Stevens, Ulrike Trebesius

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejaS ATZINUMS (11.1.2019)

Konstitucionālo jautājumu komitejai

par Eiropas Savienības Pamattiesību hartas īstenošanu ES iestāžu sistēmā

(2017/2089(INI))

Atzinuma sagatavotājs: Dennis de Jong

IEROSINĀJUMI

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Konstitucionālo jautājumu komiteju rezolūcijas priekšlikumā, ko tā pieņems, iekļaut šādus ierosinājumus:

  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, jo īpaši tās 44. un 51. pantu,

  ņemot vērā pētījumu “The interpretation of Article 51 of the EU Charter of Fundamental Rights: the dilemma of stricter or broader application of the Charter to national measures” (ES Pamattiesību hartas 51. panta interpretācija — hartas stingrākas vai plašākas piemērošanas valsts pasākumiem dilemma), kuru 2016. gada februārī publicēja tā Iekšpolitikas ģenēraldirektorāta C politikas departaments,

  ņemot vērā 2016. gada 25. oktobra rezolūciju par ES mehānisma demokrātijai, tiesiskumam un pamattiesībām izveidi(1), jo īpaši tā 20. punktu,

  ņemot vērā 2017. gada 16. februāra rezolūciju par Eiropas Savienības pašreizējās institucionālās struktūras iespējamo attīstību un korekcijām(2), jo īpaši tā 45. punktu,

A.  tā kā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LES) 6. pantā ir atzītas tiesības, brīvības un principi, kas ir izklāstīti 2000. gada 7. decembra Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, kuras redakcija tika pielāgota Strasbūrā 2007. gada 12. decembrī un kurai ir tāds pats juridiskais spēks kā Līgumiem;

B.  tā kā saskaņā ar Hartas 51. pantu tās normas cita starpā ir paredzētas Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām; tā kā Hartas 51. panta 1. punktā ir teikts, ka tās noteikumi attiecas uz dalībvalstīm “tikai tad, ja tās īsteno Savienības tiesību aktus”;

C.  tā kā Hartas 51. panta 1. punktā teikts, ka Savienības iestādes un struktūras “veicina” tās “piemērošanu”; uzsver, ka Harta nav tikai aizliegumu kopums, bet gan drīzāk būtu jāuzskata arī par instrumentu, saskaņā ar kuru veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka tās normas tiek efektīvi piemērotas;

D.  tā kā LES 6. pantā papildus tam ir uzsvērts, ka pamattiesības, kas ir garantētas Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā (ECTK), ir uzskatāmas par Savienības tiesību vispārēju principu;

E.  tā kā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 151. pantā ir minētas sociālās pamattiesības, piemēram, tās, kas ir reglamentētas Eiropas Sociālajā hartā;

F.  tā kā Parlamenta 2017. gada novembra pētījumā par Pamattiesību hartas īstenošanu ES institucionālajā vidē(3) ir iztirzāta Hartas nozīmība cita starpā no Komisijas darbības viedokļa saskaņā ar Līgumu par Eiropas Stabilizācijas mehānisma izveidi (ESM Līgums) un saistībā ar Eiropas pusgadu; tā kā Savienības ekonomikas pārvaldībā maz uzmanības tiek pievērsts Hartā minētajām sociālajām tiesībām; tā kā šīs tiesības ir jāuzskata par īstenām pamattiesībām;

G.  tā kā ES Pamattiesību aģentūra (FRA) savos atzinumos “Improving access to remedy in the area of business and human rights at the EU level” (Piekļuves uzlabošana aizsardzības līdzekļiem uzņēmējdarbības un cilvēktiesību jomā ES līmenī)(4) un “Challenges and opportunities for the implementation of the Charter of Fundamental Rights” (Izaicinājumi un iespējas Pamattiesību hartas īstenošanā)(5) ir formulējusi virkni ieteikumu, kā panākt Pamattiesību hartas efektīvu īstenošanu,

1.  uzskata, ka Pamattiesību harta ir jāpiemēro, pilnībā ievērojot ECTK, vienlaikus atzīstot arī Eiropas Sociālās hartas un Eiropas sociālo tiesību pīlāra nozīmi, un aicina Komisiju paātrināt ES pievienošanās ECTK procedūru un par lielāku prioritāti noteiktu ES pievienošanās Eiropas Sociālajai hartai iespēju apsvēršanu;

2.  mudina Komisiju precizēt Pamattiesību hartas 51. panta piemērošanas jomu, jo atšķirīgās interpretācijas vairo apjukumu un padara Hartas piemērošanu neskaidru un neapmierinošu(6);

3.  aicina Komisiju dalībvalstīm sniegt instrukcijas par to, kā pamattiesības būtu jāņem vērā, tām īstenojot Savienības tiesības;

4.  uzsver, ka Hartas 51. panta 1. punktā ir prasīts veicināt tajā noteikto tiesības un principu piemērošanu un ir norādīts uz Savienības vērtību un Hartas saikni un Kopenhāgenas kritērijiem, ar kuriem reglamentē trešo valstu pievienošanos Savienībai. pauž nožēlu, ka ES rīcībā nav visaptveroša demokrātijas, tiesiskas valsts un pamattiesību aizsardzības mehānisma, par kuru iestājās Parlaments, pieņemot 2018. gada 14. novembra rezolūciju(7), un, pateicoties kuram, varētu regulāri pārliecināties par norisēm ES iestādēs un struktūrās, un dalībvalstīs, attiecībā uz kurām būtu nepieciešama rīcība, lai aizsargātu un īstenotu Hartas tiesības, brīvības un principus; jo īpaši iesaka, lai Kopenhāgenas kritērijos noteiktos principus, kas attiecas uz pamattiesībām, izmantotu ne tikai vienreiz kā pievienošanās priekšnoteikumu, bet gan, lai dalībvalstis tiktu regulāri vērtētas no to viedokļa;

5.  ar bažām konstatē, ka Pamattiesību hartu dalībvalstīs piemēro tikai tad, kad tiek īstenotas ES tiesības, un aicina dažādās ES iestādes, nākamreiz pārskatot Līgumu, apsvērt iespēju paplašināt Hartas tvērumu;

6.  aicina Komisiju, citas ES iestādes un dalībvalstu valdības un reģionālo pašvaldību pārvaldes orgānus pamattiesību apdraudējuma gadījumā regulāri apspriesties ar FRA; turklāt prasa Eiropas pusgada ietvaros ieviest obligātu pienākumu novērtēt un pārskatīt to, kā dalībvalstis ievēro Hartas noteikumus;

7.  pauž bažas par to, ka regulāri netiek veikta pamattiesību novērtējuma ietekme, pirms Komisija pieņem savus tiesību aktu priekšlikumus, un prasa, lai Komisija, Padome un Parlaments attiecībā uz katru tiesību akta priekšlikumu veiktu neatkarīgus un visaptverošus saderības ar pamattiesībām testus un ietekmes uz tām novērtējumus, tādējādi pamattiesības iekļaujot visās attiecīgajās politikas jomās;

8.  prasa, lai Komisija, Padome un Parlaments noteiktu regulāras apspriešanās ar tādām strukturām un iestādēm veidus, kuras ir kompententas cilvēktiesību jomā vispār un jo īpaši attiecībā uz Pamattiesību hartu; šajā sakarā norāda uz FRA, kā arī uz attiecīgām Eiropas Padomes un Apvienoto Nāciju Organizācijas struktūrām;

9.  atgādina, ka Eiropas Savienības Tiesa spriedumā(8) noteica, ka Komisijai ir pilnībā jāievēro Harta, tostarp pildot uzdevumus, kas tai ir paredzēti ESM līgumā, jo īpaši, parakstot sapratnes memorandus, un ka tas pats attiecas uz konkrētai valstij veltītiem ieteikumiem, kas ir formulēti Eiropas pusgada ietvaros; aicina Komisiju ES sociāli ekonomiskajā pārvaldībā sistemātiski integrēt ietekmes uz pamattiesībām novērtējumus, īpašu uzmanību pievēršot to saderībai ar Hartas sociālajām normām;

10.  norāda, ka nepilnības ES tiesību aktu transponēšanā un pienācīgā īstenošanā dalībvalstīs var reāli ietekmēt ES pamattiesību izmantošanu; šajā sakarībā atgādina, ka Komisijai ir līgumu pareizas piemērošanas uzraudzītājas loma un ka tādējādi uz to gulstas galīgā, lai neteiktu, ka galvenā, atbildība par pamattiesību garantēšanu, tostarp, vajadzības gadījumā izmantojot pārkāpuma procedūras; aicina šajā sakarībā vēl apņēmīgāk vadīt ES tiesību aktu pienācīgu īstenošanu, jo īpaši attiecībā uz tiesībām uz vides aizsardzību, kas ir noteiktas Hartas 37. pantā, ar rūpīgāku, apņēmīgāku un izstrādātāku pārkāpuma procedūru palīdzību; atgādina, cik svarīgi ir ātri ieviest un pienācīgi īstenot Orhūsas konvencijas pīlāru par tiesu iestāžu pieejamību;

11.  uzsver, ka Hartas piemērošana attiecas arī uz ES aģentūrām; norāda, ka ikreiz, kad tiek izstrādāti vai pārskatīti regulējumi vai lēmumi, ar kuriem izveido aģentūras, tajos būtu jāiekļauj norāde uz to, ka aģentūrai sava attiecīgā pilnvarojuma ietvaros ir jāievēro Hartā, kā arī starptautiskajos cilvēktiesību aktos iekļautais regulējums; aicina visas aģentūras pieņemt pamattiesību stratēģiju, tostarp rīcības kodeksu darbiniekiem un neatkarīgu mehānismu, ar kuru atklāj pamattiesību pārkāpumus vai ziņo par tiem; jo īpaši mudina Frontex un Eiropas Patvēruma atbalsta biroju (ESAO) pilnībā ievērot Hartu — ne tikai savā vispārējā rīcībpolitikā, bet arī robežu un krasta apsardzes darbinieku un uz šīm aģentūrām norīkoto, par patvērumu atbildīgo personu ikdienas darbībā;

12.  prasa nekavējoties pabeigt horizontālās ES diskriminācijas novēršanas direktīvas(9) pieņemšanu, lai turpmāk Savienībā garantētu pamattiesības, pieņemot konkrētus ES tiesību aktus un tādējādi novēršot 51. panta tiešu piemērošanu, kā tas notiek patlaban;

13.  atgādina par subsidiaritātes principa nozīmi, vienlaikus mudinot dalībvalstis piemērot Hartu, pilnībā izmantojot tās potenciālu, saskaņā ar ECTK, un mudina dalībvalstis, Savienību un tās aģentūras savstarpēji apmainīties ar paraugpraksi; atgādina par valstu tiesnešu atzinīgo Hartas vērtējumu un tās pozitīvo interpretāciju un īstenošanu un mudina rīkoties atbilstīgi;

14.  uzsver, ka Harta, iespējams, ir galvenais instruments, ar ko aizsargā, sekmē un īsteno Savienības vērtības, to piemērojot konkrētās rīcībpolitikas jomās un politiskos pasākumos uzsver, ka ir svarīgi, lai ES atbalstītu šīs vērtības gan savā ārpolitikā, gan iekšpolitikā, paplašinot Harta tvērumu attiecībā uz tās pilsoņiem un iedzīvotājiem, kā arī bēgļu uzņemšanā un migrantu uzņemšanā;

15.  uzsver, ka visām ES iestādēm, aģentūrām un struktūrām, tostarp Frontex, kā arī dalībvalstīm ir pilnībā saistoša Pamattiesību hartas normu ievērošana;

16.  atgādina, ka Līgumos un Pamattiesību hartā ir sniegta atsauce uz nacionālo minoritāšu aizsardzību un diskrimināciju valodas dēļ; prasa ES iestādēs veikt konkrētus administratīvus pasākumus, lai mudinātu valstu valdības rast ilgtspējīgus risinājumus un veicināt valodu daudzveidības kultūru savā dalībvalstī, neaprobežojoties tikai ar ES oficiālajām valodām;

17.  mudina izveidot un veicināt valstu cilvēktiesību iestādes, kas palīdzētu nodrošināt to, ka pamattiesības tiek ievērotas gan politikas, gan likumdošanas izstrādes un īstenošanas procesā, kā arī palīdzēt fiziskām personām konkrētos gadījumos;

18.  apgalvo, ka joprojām ir nepilnīgas tādu trešo valstu personu iespējas izmantot aizsardzības līdzekļus, kas ir cietušas no pamattiesību pārkāpumiem ar darījumdarbību saistītā jomā, un prasa ES ārējos nolīgumos, jo īpaši tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumos, iekļaut pieejamus, lētus un birokrātiskā aspektā vienkāršus mehānismus, pateicoties kuriem, cietušās personas varētu šādus pārkāpumus novērst, ja attiecīgais uzņēmums ir reģistrēts ES;

19.  uzsver, ka ES pilsoņu rīcībā ir ietekmes līdzeklis — Eiropas pilsoņui iniciatīva —, ko ieviesa ar Lisabonas līgumu un kurš tika piemērots 2012. gadā un ar kuru ES pilsoņiem ir paredzētas tiesības pie Komisijas vērsties ar lūgumrakstu, lai tā ierosinātu jaunu ES tiesību aktu. konstatē, ka līdz šim ir rīkotas četras sekmīgas iniciatīvas, trīs no kurām ir vainagojušās ar jaunu tiesību aktu pieņemšanu;

20.  aicina Komisiju pirms ārējo nolīgumu noslēgšanas, jo īpaši tirdzniecības nolīgumu noslēgšanas, vienmēr novērtēt to ietekmi uz cilvēktiesībām;

21.  uzsver to noteikumu pieņemšanas nozīmi, kas ir nepieciešami Savienības budžeta aizsardzībai tādu vispārēju trūkumu gadījumā, kas tiek konstatēti attiecībā uz tiesiskas valsts principu un pamattiesībām dalībvalstīs; atbalsta to, ka regulu projektu normatīvajā daļā, kurā ir paredzētas lielas ES summas, tiek ieviestas stingras un konsekventas pamattiesību klauzulas;

22.  nosoda Polijas bezprecedenta atsevišķo lēmumu 2018. gada 11. oktobra tieslietu ministru sanāksmē Luksemburgā iebilst pret Padomes secinājumiem par ES Pamattiesību hartas piemērošanu;

23.  atgādina par politisko vienošanos starp lielākajām ES iestādēm un dalībvalstīm par to, lai ES pievienotos ECTK; uzskata, ka pievienošanās procesa pabeigšana ieviesīs turpmākus aizsardzības pasākumus, aizsargājot Savienības pilsoņu un iedzīvotāju pamattiesības; prasa veikt nepieciešamos pasākumus, lai likvidētu juridiskos šķēršļus, kas kavē pievienošanās procesa pabeigšanu.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

10.1.2019

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

39

8

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Asim Ademov, Martina Anderson, Heinz K. Becker, Monika Beňová, Michał Boni, Caterina Chinnici, Rachida Dati, Frank Engel, Laura Ferrara, Romeo Franz, Kinga Gál, Ana Gomes, Nathalie Griesbeck, Sylvie Guillaume, Monika Hohlmeier, Sophia in ‘t Veld, Cécile Kashetu Kyenge, Monica Macovei, Roberta Metsola, Claude Moraes, Ivari Padar, Judith Sargentini, Birgit Sippel, Csaba Sógor, Helga Stevens, Traian Ungureanu, Bodil Valero, Marie-Christine Vergiat, Udo Voigt, Josef Weidenholzer, Cecilia Wikström, Kristina Winberg, Tomáš Zdechovský, Auke Zijlstra

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Dennis de Jong, Anna Hedh, Lívia Járóka, Marek Jurek, Jean Lambert, Jeroen Lenaers, Andrejs Mamikins, Angelika Mlinar, Maite Pagazaurtundúa Ruiz, Christine Revault d’Allonnes Bonnefoy

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Norbert Erdős, Fernando Ruas, Adam Szejnfeld

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

39

+

ALDE

Nathalie Griesbeck, Sophia in ‘t Veld, Angelika Mlinar, Maite Pagazaurtundúa Ruiz, Cecilia Wikström

ECR

Monica Macovei

EFDD

Laura Ferrara

GUE/NGL

Martina Anderson, Dennis de Jong, Marie-Christine Vergiat

PPE

Asim Ademov, Heinz K. Becker, Michał Boni, Rachida Dati, Frank Engel, Monika Hohlmeier, Jeroen Lenaers, Roberta Metsola, Fernando Ruas, Csaba Sógor, Adam Szejnfeld, Traian Ungureanu, Tomáš Zdechovský

S&D

Monika Beňová, Caterina Chinnici, Ana Gomes, Sylvie Guillaume, Anna Hedh, Cécile Kashetu Kyenge, Andrejs Mamikins, Claude Moraes, Ivari Padar, Christine Revault d’Allonnes Bonnefoy, Birgit Sippel, Josef Weidenholzer

VERTS/ALE

Romeo Franz, Jean Lambert, Judith Sargentini, Bodil Valero

8

-

ECR

Marek Jurek, Helga Stevens, Kristina Winberg

ENF

Auke Zijlstra

NI

Udo Voigt

PPE

Norbert Erdős, Kinga Gál, Lívia Járóka

0

0

 

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

28.11.2018

NOSTĀJA GROZĪJUMU VEIDĀ

KO Sniegusi Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja

Konstitucionālo jautājumu komitejai

par Eiropas Savienības Pamattiesību hartas īstenošanu ES iestāžu sistēmā

(2017/2089(INI))

Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas vārdā: Angelika Mlinar (referente)

Position

GROZĪJUMI

Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja iesniedz par jautājumu atbildīgajai Konstitucionālo jautājumu komitejai šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1

Rezolūcijas priekšlikums

1.a norāde (jauna)

Rezolūcijas priekšlikums

Grozījums

  ņemot vērā 2018. gada 13. marta rezolūciju par dzimumu līdztiesību ES tirdzniecības nolīgumos1,

_________________

1 Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0066.

Grozījums Nr.    2

Rezolūcijas priekšlikums

1.b norāde (jauna)

Rezolūcijas priekšlikums

Grozījums

  ņemot vērā Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu ( Stambulas konvencija) un Parlamenta 2017. gada 12. septembra rezolūciju par priekšlikumu Padomes lēmumam par to, lai Eiropas Savienība noslēgtu Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu1,

_________________

1 OV C 337, 20.9.2018., 167. lpp.

Grozījums Nr.    3

Rezolūcijas priekšlikums

1.c norāde (jauna)

Rezolūcijas priekšlikums

Grozījums

  ņemot vērā 2017. gada 26. oktobra rezolūciju par seksuālās uzmākšanās un izmantošanas apkarošanu Eiropas Savienībā1,

_________________

1 OV C 346, 27.9.2018., 192. lpp.

Grozījums Nr.    4

Rezolūcijas priekšlikums

1.d norāde (jauna)

Rezolūcijas priekšlikums

Grozījums

  ņemot vērā 2015. gada 21. septembra dienestu kopējo darba dokumentu „Dzimumu līdztiesība un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšana sievietēm. Meiteņu un sieviešu dzīves pārveidošana ar ES ārējo attiecību starpniecību (2016–2020)” (SWD(2015)0182) un Padomes 2015. gada 26. oktobra secinājumus par Dzimumu līdztiesības rīcības plānu 2016.–2020. gadam,

Grozījums Nr.    5

Rezolūcijas priekšlikums

1.e norāde (jauna)

Rezolūcijas priekšlikums

Grozījums

  ņemot vērā pamatnostādnes par lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu un interseksuāļu (LGBTI) visu cilvēktiesību ievērošanas sekmēšanu un aizsardzību, ko pieņēma Eiropas Savienības Padome savā 2013. gada 24. jūnija sanāksmē,

Grozījums Nr.    6

Rezolūcijas priekšlikums

Ga apsvērums (jauns)

Rezolūcijas priekšlikums

Grozījums

Ga.  tā kā dzimumu līdztiesības princips ir viena no ES pamatvērtībām un iekļauta ES Līgumos un Hartas 23. pantā; tā kā ar LESD 8. pants nosaka integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai, saskaņā ar kuru “veicot savas darbības, Savienība tiecas novērst nevienlīdzību starp sievietēm un vīriešiem un sekmēt vienlīdzību”;

Grozījums Nr.    7

Rezolūcijas priekšlikums

Gb apsvērums (jauns)

Rezolūcijas priekšlikums

Grozījums

Gb.  tā kā Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta uzdevums ir izstrādāt, analizēt, novērtēt un izplatīt metodoloģiskos instrumentus, lai atbalstītu dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu visās ES politikas jomās un izrietošajās valstu politikas jomās, kā arī atbalstīt integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai visās ES iestādēs un struktūrvienībās;

Grozījums Nr.    8

Rezolūcijas priekšlikums

La apsvērums (jauns)

Rezolūcijas priekšlikums

Grozījums

La.  tā kā Hartas 24. pantā ir noteiktas bērna tiesības, kas nosaka, ka valsts iestādēm un privātām iestādēm ir pirmām kārtām jāņem vērā bērnu intereses;

Grozījums Nr.    9

Rezolūcijas priekšlikums

Lb apsvērums (jauns)

Rezolūcijas priekšlikums

Grozījums

Lb.  tā kā Hartas 14. pantā ir uzsvērts, ka ikvienam bērnam ir tiesības uz labu izglītību;

Grozījums Nr.    10

Rezolūcijas priekšlikums

1.a punkts (jauns)

Rezolūcijas priekšlikums

Grozījums

1.a  pauž nožēlu, attiecībā uz vardarbību, kas saistīta ar dzimumu, tiek pieļauta pārmērīga iecietība, un uzsver nepieciešamību izbeigt nesodāmību, nodrošinot, ka vainīgie tiek saukti pie atbildības; prasa, lai ES panāktu vienošanos par Stambulas konvencijas ratificēšanu, un aicina Komisiju nākt klajā ar visaptverošu ES stratēģiju, kura būtu vērsta pret visu veidu ar dzimumu saistītu vardarbību, tostarp seksuālu uzmākšanos sievietēm un meitenēm un viņu seksuālu izmantošanu, — lai nodrošinātu konsekvenci starp ES iekšējo un ārējo darbību šajā jomā;

Grozījums Nr.    11

Rezolūcijas priekšlikums

1.b punkts (jauns)

Rezolūcijas priekšlikums

Grozījums

1.b  pauž nopietnas bažas par migrantu, bēgļu un patvēruma meklētāju, jo īpaši sieviešu, bērnu un LGBTI personu, neaizsargātību un aicina steidzami uzlabot drošus un likumīgus migrācijas ceļus, pilnībā ievērot neizraidīšanas principu un piekļuvi ģimenes atkalapvienošanās pakalpojumiem, mājoklim, izglītībai, nodarbinātībai, veselības aprūpei un psiholoģiskajam atbalstam pēc ierašanās ES;

Grozījums Nr.    12

Rezolūcijas priekšlikums

2. punkts

Rezolūcijas priekšlikums

Grozījums

2.  atgādina, ka procedūras, ko ES iestādes ieviesušas, lai novērtētu tiesību aktu priekšlikumu atbilstību hartai, galvenokārt ir iekšējas; uzsver, ka jānodrošina labāki apspriešanas, ietekmes novērtēšanas un juridiskās pārbaudes procesi, kuros tiktu pilnvērtīgi iesaistīti neatkarīgi pamattiesību eksperti; aicina Komisiju veicināt strukturētu un noregulētu sadarbību ar neatkarīgām ārējām struktūrām, piemēram, FRA un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kas darbojas šajā jomā, gadījumos, kad ierosināts tiesību akts var vai nu veicināt, vai negatīvi ietekmēt pamattiesības;

2.  atgādina, ka procedūras, ko ES iestādes ieviesušas, lai novērtētu tiesību aktu priekšlikumu atbilstību hartai, galvenokārt ir iekšējas; uzsver, ka jānodrošina labāki apspriešanas, ietekmes novērtēšanas, tostarp īpaši ietekmes uz dzimumu līdztiesību novērtēšanas, un juridiskās pārbaudes procesi, kuros tiktu pilnvērtīgi iesaistīti neatkarīgi pamattiesību eksperti; aicina Komisiju veicināt strukturētu un noregulētu sadarbību ar neatkarīgām ārējām struktūrām, piemēram, FRA un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kas darbojas šajā jomā, gadījumos, kad ierosināts tiesību akts var vai nu veicināt, vai negatīvi ietekmēt pamattiesības;

Grozījums Nr.    13

Rezolūcijas priekšlikums

3.a punkts (jauns)

Rezolūcijas priekšlikums

Grozījums

3.a  uzsver, ka ir nepieciešams cieši sadarboties ar EIGE, tam pildot savu uzdevumu izplatīt precīzus metodoloģiskos instrumentus un nolūkā efektīvāk īstenot integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai Eiropas Savienības likumdošanas un lēmumu pieņemšanas procesos;

Grozījums Nr.    14

Rezolūcijas priekšlikums

4. punkts

Rezolūcijas priekšlikums

Grozījums

4.  atkārtoti aicina Komisiju pārskatīt savu lēmumu apsvērumus par pamattiesībām iedalīt trijās līdzšinējās ietekmes novērtējuma kategorijās — ietekme uz tautsaimniecību, sociālo jomu un vidi — un izveidot īpašu kategoriju "Ietekme uz pamattiesībām", lai nodrošinātu, ka tiek ņemti vērā visi pamattiesību aspekti;

4.  atkārtoti aicina Komisiju pārskatīt savu lēmumu apsvērumus par pamattiesībām iedalīt trijās līdzšinējās ietekmes novērtējuma kategorijās — ietekme uz tautsaimniecību, sociālo jomu un vidi — un izveidot divas īpašas kategorijas "Ietekme uz pamattiesībām” un “Ietekmes uz dzimumu līdztiesību novērtējums”, lai nodrošinātu, ka tiek ņemti vērā visi pamattiesību aspekti, jo īpaši minoritāšu un neaizsargāto grupu, piemēram, sieviešu, bērnu un LGBTIK+, pamattiesību aspekti;

Grozījums Nr.    15

Rezolūcijas priekšlikums

7.a punkts (jauns)

Rezolūcijas priekšlikums

Grozījums

7.a  aicina Komisiju un Padomi tirdzniecības nolīgumos veicināt saistības efektīvi pieņemt, saglabāt un īstenot tiesību aktus un politikas nostādnes dzimumu līdztiesības jomā, tostarp aktīvus pasākumus, kas vajadzīgi, lai visos līmeņos veicinātu dzimumu līdztiesību un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšana sievietēm saskaņā ar Hartas 23. pantu;

Grozījums Nr.    16

Rezolūcijas priekšlikums

8.a punkts (jauns)

Rezolūcijas priekšlikums

Grozījums

8.a  pauž nožēlu, ka integrēta pieeja dzimumu līdztiesības nodrošināšanai netiek konsekventi īstenota visās ES darbībās un tas liedz efektīvi īstenot pasākumus dzimumu diskriminācijas apkarošanai un veicināt dzimumu līdztiesību;

Grozījums Nr.    17

Rezolūcijas priekšlikums

8.b punkts (jauns)

Rezolūcijas priekšlikums

Grozījums

8.b  uzsver nepieciešamību panākt izmaiņas iestāžu kultūrā, izmantojot sistemātisku un strukturētu organizācijas izglītošanās procesu, lai panāktu dzimumu līdztiesību gan iekšēji, gan jo īpaši attiecībā uz to darba rezultātiem un iznākumu;

Grozījums Nr.    18

Rezolūcijas priekšlikums

16.a punkts (jauns)

Rezolūcijas priekšlikums

Grozījums

16.a  aicina attiecīgās ES aģentūras pastiprināt darbu, lai īstenotu dzimumu līdztiesības principus, kas noteikti Hartā, tostarp nodrošinot, ka visas ES iestādes un aģentūras īsteno absolūtas neiecietības politiku attiecībā uz jebkāda veida seksuālu vardarbību un fizisku vai psiholoģisku uzmākšanos; aicina visas ES iestādes un aģentūras pilnībā īstenot 2017. gada 26. oktobra rezolūciju par seksuālās uzmākšanās un izmantošanas apkarošanu Eiropas Savienībā;

Grozījums Nr.    19

Rezolūcijas priekšlikums

20.a punkts (jauns)

Rezolūcijas priekšlikums

Grozījums

20.a  aicina ES iestādes un dalībvalstis apkarot visu veidu diskrimināciju un vardarbību pret LGBTI personām savā valstī un ārpus tās, kā norādīts Hartā;

Grozījums Nr.    20

Rezolūcijas priekšlikums

20.b punkts (jauns)

Rezolūcijas priekšlikums

Grozījums

20.b  uzsver, ka ES būtu jāievieš visaptveroši un stratēģiski pasākumi, lai ļautu dalībvalstīm reaģēt uz sieviešu tiesību pārkāpumiem savā teritorijā, un jānodrošina, ka tās aktīvi popularizē Pamattiesību hartu; šajā saistībā atkārtoti aicina visas dalībvalstis nekavējoties ratificēt Stambulas konvenciju attiecībā uz visām tās daļām;

Grozījums Nr.    21

Rezolūcijas priekšlikums

20.c punkts (jauns)

Rezolūcijas priekšlikums

Grozījums

20.c  uzsver, ka sieviešu tiesības un dzimumu līdztiesībai, tostarp seksuālās un reproduktīvās veselības un tiesību vispārējai ievērošanai un pieejamībai, ir jāatvēl centrālā vieta Pamattiesību hartā un politikas veidošanā valsts līmenī;

Grozījums Nr.    22

Rezolūcijas priekšlikums

24.a punkts (jauns)

Rezolūcijas priekšlikums

Grozījums

24.a  atzīst, ka sociālo atstumtību var izraisīt labas izglītības trūkums un aizskaršana to var saasināt; mudina valsts un vietējās pārvaldes iestādes un skolas nodrošināt pasākumus, ar kuriem palīdz aizskaršanas upuriem un novērš viņu sociālo atstumtību, saskaņā ar Hartas 34. pantu;

Grozījums Nr.    23

Rezolūcijas priekšlikums

25.a punkts (jauns)

Rezolūcijas priekšlikums

Grozījums

25.a  mudina dalībvalstis, izstrādājot valsts tiesību aktus par izglītību, atbalstīt ietekmes novērtējuma sistēmu izmantošanu attiecībā uz visneaizsargātākajām grupām (vientuļajām mātēm, bērniem, cilvēkiem ar invaliditāti u. c.), vienlaikus atzīstot, ka tas netiek prasīts tiesību aktos vai hartās un tas rada milzīgu plaisu, un norāda uz būtiskām atšķirībām starp ES un valstu tiesību aktiem, kuras kavē dzimumu līdztiesības attīstību, kā noteikts Hartā;

(1)

OV C 215, 19.6.2018., 162. lpp.

(2)

OV C 252, 18.7.2018., 201. lpp.

(3)

“The Implementation of the Charter of Fundamental Rights in the EU institutional framework” (Pamattiesību hartas īstenošana ES institucionālajā vidē), Eiropas Parlaments, ES Iekšpolitikas ģenerāldirektorāts, C politikas departaments — Pilsoņu tiesības un konstitucionālie jautājumi, 2017. gada novembris.

(4)

FRA Atzinums 1/2017, 2017. gada 10. aprīlis.

(5)

FRA Atzinums 4/2018, 2018. gada 24. septembris.

(6)

Sk., piemēram, FRA 2018. gada 24. septembra atzinuma 4/2018 2.3. sadaļu

(7)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0456.

(8)

Tiesas (Virspalātas) 2016. gada 20. septembra spriedums Ledra Advertising Ltd un citi / Eiropas Komisija un Eiropas Centrālā banka (ECB), ECLI:EU:C:2016:701.

(9)

Priekšlikums Padomes direktīvai par vienlīdzīgas attieksmes principa īstenošanu neatkarīgi no reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas (COM(2008)0426).


Lūgumrakstu komitejaS ATZINUMS (21.1.2019)

Konstitucionālo jautājumu komitejai

par Eiropas Savienības Pamattiesību hartas īstenošanu ES iestāžu sistēmā

(2017/2089(INI))

Atzinuma sagatavotājs: Josep-Maria Terricabras

IEROSINĀJUMI

Lūgumrakstu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Konstitucionālo jautājumu komiteju rezolūcijas priekšlikumā, ko tā pieņems, iekļaut šādus ierosinājumus:

A.  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, jo īpaši tās 44. un 51. pantu,

B.  ņemot vērā pētījumu "The interpretation of Article 51 of the EU Charter of Fundamental Rights: the dilemma of stricter or broader application of the Charter to national measures” (ES Pamattiesību hartas 51. panta interpretācija — hartas stingrākas vai plašākas piemērošanas valsts pasākumiem dilemma), kuru 2016. gada februārī publicēja tā Iekšpolitikas ģenerāldirektorāta C politikas departaments;

C.  ņemot vērā Lūgumrakstu komitejas 2016. gada 23. februārī rīkoto uzklausīšanu „Vai paplašināt Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (51. panta) tvērumu”;

D.  ņemot vērā 2016. gada 25. oktobra rezolūciju par ES mehānisma demokrātijai, tiesiskumam un pamattiesībām izveidi(1), jo īpaši tās 20. punktu;

E.  ņemot vērā 2017. gada 16. februāra rezolūciju par Eiropas Savienības pašreizējās institucionālās struktūras iespējamo attīstību un korekcijām(2), jo īpaši tās 45. punktu;

1.  vēlreiz apstiprina, ka pamattiesības iesniegt lūgumrakstu, kas paredzētas Pamattiesību hartas 44. pantā un Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 20. un 227. pantā, ir viens no Eiropas pilsonības pīlāriem un būtisks līdzdalības demokrātijas elements, kas tiecas tuvināt pilsoņus Eiropas Savienībai, izmantojot atklātu, demokrātisku, iekļaujošu un pārredzamu procedūru;

2.  atgādina, ka arvien lielākā skaitā Parlamentam iesniegto lūgumrakstu pēc ES Pamattiesību hartas stāšanās spēkā 2009. gada decembrī ir iekļauta atsauce uz Hartu kā juridisko pamatu saistībā ar pamattiesību iespējamu pārkāpumu; norāda, ka šie lūgumraksti varētu liecināt par to, ka gan tiesību aktu izstrādē un politikas veidošanā ES un valstu līmenī, gan tiesību aktu īstenošanā dalībvalstīs būtībā netiek īstenota uz pamattiesībām balstīta pieeja; uzskata, ka ES pilsoņi var gūt labumu no ciešākas sadarbības starp Lūgumrakstu komiteju un Pamattiesību aģentūru (FRA), ja tas attiecas konkrēti uz lūgumrakstu izskatīšanu, FRA tiešā veidā pievēršoties lūgumraksta iesniedzēju bažām par iespējamiem pamattiesību pārkāpumiem;

3.  norāda, ka būtiska loma ir arī Eiropas Ombudam, lai garantētu pamattiesību ievērošanu saistībā ar Hartu, ne vien attiecībā uz 41. pantu par labu pārvaldību pašu par sevi, bet arī ņemot vērā, ka šāda laba pārvaldība ir stūrakmens citu pamattiesību nodrošināšanā; atgādina par ombudes šā Parlamenta sasaukuma laikā teicami paveikto darbu, kas var kalpot par piemēru, cita starpā pārredzamības un informācijas brīvības jomā, kā arī ombudes īpašo ziņojumu attiecībā uz Frontex(3), kas jo īpaši skar patvēruma meklētāju un migrantu tiesības iesniegt sūdzību;

4.  norāda, ka Hartas stāšanos spēkā ES pilsoņi un iedzīvotāji uzskata par vienu no galvenajiem veidiem, kā dalība Eiropas Savienībā rada pievienoto vērtību; pauž pārliecību, ka Savienības reformu, lai celtu tās leģitimitāti un vērtību pilsoņu un iedzīvotāju acīs, var galvenokārt sasniegt, pilnveidojot Hartā noteikto pamattiesību aizsardzības jomu; uzsver, ka Pamattiesību hartai piemīt potenciāls novērst demokrātijas deficītu un ka to var uzskatīt par stūrakmeni, lai izstrādātu stabilu sociālo politiku, kas mazinātu sociālekonomisko nevienlīdzību un dotu tautām pilntiesīgu Savienību;

5.  pauž bažas, ka Pamattiesību harta ir piemērojama dalībvalstīs tikai tad, ja īsteno ES tiesību aktus; atgādina, ka daudzi pilsoņi un iedzīvotāji ir atzinuši tās īstenošanu par neskaidru un neapmierinošu; tomēr uzsver, ka Harta ir primārs ES tiesību avots ne tikai iestādēm, bet arī dalībvalstīm; atgādina — lai nodrošinātu pamattiesību efektīvu īstenošanu, arī dalībvalstīm ir jānodrošina pilnīga Hartas noteikumu piemērošana un tās ierobežotā piemērojamība nedod tām “rīcības brīvību” pārkāpt tajā noteiktās tiesības;

6.  uzskata, ka pamattiesību aizsardzības avotu (valsts, ES un starptautiskie) daudzskaitlīgums un to mijiedarbības sarežģītība nedrīkstētu vājināt pašu aizsardzību; uzsver, ka stingrāka Pamattiesību hartas interpretācija un piemērošana būtu pietiekama, lai nodrošinātu pamattiesību aizsardzību un veicināšanu visā Savienībā; uzskata, ka šai plašākajai interpretācijai ir jāatbilst ES starptautiskajām saistībām cilvēktiesību jomā, jo tās izriet no Savienības pienākuma ievērot starptautiskās paražu tiesības un starptautisko publisko tiesību vispārīgos principus;

7.  uzskata, ka vairākumam lūgumrakstu iesniedzēju saistībā ar viņu Hartā noteiktajām tiesībām tās saistās ar lielām cerībām un viņi ir pārliecināti, ka tās ir plašākas par to pašreizējo piemērošanas jomu; uzsver, ka pārāk šaura vai nesaskaņota 51. panta interpretācija atsvešina cilvēkus no ES; aicina ES iestādes un dalībvalstis pastiprināt Hartas piemērošanu, paplašinot tās piemērošanas jomu, un mudina Komisiju veikt pasākumus, lai nodrošinātu, ka 51. panta darbības jomas interpretācija ir cik vien iespējams saskaņota un plaša, kas nodrošinātu Hartas vispārēju un vienotu īstenošanu visā Savienībā un attiecībā uz visiem pilsoņiem; uzskata, ka Hartas vispārēja piemērošana ir nosacījums Eiropas pilsonības veicināšanai un konsolidācijai un tam, lai tiktu stiprināta demokrātiskā līdzdalība Eiropas Savienībā;

8.  atzinīgi vērtē Komisijas centienus apkarot sieviešu diskrimināciju; atgādina, ka Hartas 23. pants nosaka, ka “vīriešu un sieviešu līdztiesība ir jānodrošina visās jomās, tostarp nodarbinātības, darba un atalgojuma jomā”; norāda, ka līdztiesības princips neliedz saglabāt vai noteikt pasākumus, kuri paredz īpašas priekšrocības nepietiekami pārstāvētam dzimumam;

9.  uzskata, ka ir izšķiroši svarīgi, ka papildus vispārējai brīvību garantēšanai un vienlīdzības aizsardzības pasākumiem, kā arī politiskajām tiesībām, Savienība veic apņēmīgus pasākumus, lai jo īpaši pastiprinātu savas saistības Hartā noteikto sociālo tiesību īstenošanas nodrošināšanā; uzskata, ka šādi pašreizējās pilsonisko un politisko tiesību garantijas visbeidzot tiks papildinātas ar pilnveidotām ekonomiskām, sociālām un kultūras tiesībām, tādējādi panākot, lai Savienība būtu saskaņā ar cilvēktiesību universālumu, neatsavināmību, nedalāmību, savstarpējo atkarību un mijiedarbību; pauž vēlmi, lai Eiropas Sociālajai hartai tiktu atvēlēta tāda pati pozīcija kā Līgumiem — tādā pašā veidā kā Pamattiesību hartai;

10.  uzstāj, lai Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija Regulas (ES) Nr. 472/2013 par to eurozonas dalībvalstu ekonomiskās un budžeta uzraudzības pastiprināšanu, kurās ir vai kurām draud nopietnas finanšu stabilitātes grūtības(4), 7. panta 7. punkts, kurā teikts, ka nepieciešamajos budžeta konsolidācijas pasākumos, kas izklāstīti makroekonomikas korekciju programmā, ir jāņem vērā “nepieciešamība nodrošināt pietiekamus līdzekļus būtiski svarīgām politikas jomām, piemēram, izglītībai un veselības aprūpei”, tiktu interpretēts saskaņā ar Hartas sociālo noteikumu prasībām un Eiropas Sociālās hartas principiem;

11.  aicina izstrādāt un īstenot rīcības kodeksu, kas piemērojams visiem darbiniekiem un ir saskaņā ar Pamattiesību hartu; aicina izveidot atbilstības mehānismus, kas nodrošina, ka visi pārkāpumi tiek atklāti, paziņoti un apstrādāti savlaicīgi; pauž pārliecību, ka iespējamo cietušo un trauksmes cēlēju tiesības uz viņu personas datu aizsardzību būtu jāuzskata par neatņemamu elementu visā šajā procesā; aicina organizēt personālam mācību kursus ar nolūku izskaust diskrimināciju un naida runu, kas pamatojas uz dzimumu, seksuālo orientāciju, etnisko izcelsmi vai jebkuru citu statusu;

12.  mudina Padomi pabeigt horizontālās ES diskriminācijas novēršanas direktīvas pieņemšanu, kas garantētu Hartā noteikto nediskriminācijas principu; pauž nožēlu par to, ka tā ir tik ilgu laiku tikusi bloķēta, jo tās pieņemšana turpmāk Savienībā garantētu pamattiesības, ļautu apiet ar 51. pantu saistītos šķēršļus, pieņemot konkrētus ES tiesību aktus, kas dalībvalstīm jātransponē, un atbilstu saistībām, ko Savienība uzņēmusies saistībā ar tās pievienošanos ANO Konvencijai par personu ar invaliditāti tiesībām;

13.  uzstāj, ka īpaši svarīgi ir garantēt pašreizējā sistēmā ES pilsoņiem un iedzīvotājiem nodrošinātās aizsardzības efektivitāti, jo īpaši ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību jomā, bet arī attiecībā uz pamatbrīvībām, diskrimināciju un demokrātisko līdzdalību, paplašinot Hartas piemērošanu; šajā sakarībā aicina Komisiju nodrošināt, ka visos jaunajos tiesību aktu priekšlikumos pieņem neatkarīgu, līdzdalīgu un pārredzamu pamattiesību ietekmes novērtējumu ar mērķi integrēt un efektīvi aizsargāt pamattiesības visās attiecīgajās politikas jomās; ierosina tālāk izstrādāt un piemērot koncepciju “pamattiesības projektā”, lai veicinātu pamattiesību augstāko standartu iestrādāšanu visās politikas veidošanas jomās, sākot ar visagrākajiem posmiem; tomēr uzsver, ka šāda panta esamība, bet tā nepiemērošana, kā tas pašlaik ir LESD 9. panta gadījumā attiecībā uz augstu nodarbinātības un sociālās aizsardzības līmeni, nekalpotu ES un tās dalībvalstu demokrātiskajam raksturam, bet, gluži pretēji, tas mazinātu tās leģitimitāti;

14.  uzsver to, cik svarīga nozīme iestāžu sistēmā ir FRA; pauž nožēlu, ka aģentūras darbība nav integrēta, regulāri novērtējot institucionālo darbību saderību ar pamattiesībām, kā arī speciālajām zināšanām par tiesiskās aizsardzības lietām, kas attiecas uz Savienības iekšējām un ārējām kompetencēm; atkārtoti norāda, ka ir svarīgi izmantot neatkarīgas un objektīvas speciālās zināšanas, lai sistemātiski sagatavotu saderības pārbaudes visās ES iestāžu darbības jomās; šajā saistībā uzskata, ka attiecīgo aģentūru (Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta un FRA) devums likumdošanas iestādēm un tām iestādēm, kam šajā jomā ir operatīvās kompetence, varētu tikt sistēmatizēts un tālāk uzlabots, lai tas kļūtu nozīmīgāks; ņem vērā interaktīvo tiešsaistes rīku CLARITY, ko izstrādājusi FRA, lai būtu iespējams saistībā ar konkrētiem pamattiesību jautājumiem viegli identificēt vispiemērotāko ārpustiesas struktūru, kuras pārziņā ir cilvēktiesību jautājumi;

15.  pauž stingru pārliecību, ka, lai gan tā bija veiksmīgs pirmais solis pēc Hartas stāšanās spēkā, tomēr Komisijas stratēģija Pamattiesību hartas efektīvai īstenošanai Eiropas Savienībā ir steidzami jāatjaunina; atzinīgi vērtē Komisijas gada ziņojumus par Hartas piemērošanu un aicina 2010. gadā izstrādāto stratēģiju pārskatīt, lai atspoguļotu jaunās problēmas un apstākļus, ar ko saskaras iestādes, jo īpaši pēc Brexit;

16.  uzsver, ka visām ES iestādēm, aģentūrām un struktūrām, tostarp Frontex, kā arī dalībvalstīm ir pilnībā saistoša Pamattiesību hartas normu ievērošana;

17.  atgādina, ka gan Līgumos, gan ES Pamattiesību hartā ir sniegta atsauce uz nacionālo minoritāšu aizsardzību un diskrimināciju valodas dēļ; aicina veikt ES iestādēs konkrētus administratīvus pasākumus, lai mudinātu valstu valdības rast ilgtspējīgus risinājumus un veicināt valodu daudzveidības kultūru savā dalībvalstī, neaprobežojoties tikai ar ES oficiālajām valodām;

18.  norāda, ka dalībvalstis pašas var un tām ir morāls pienākums iekļaut Hartas noteikumus savos tiesību aktos pat tad, kad tās tiešā veidā netransponē ES tiesību aktus; pauž nožēlu, ka vairākās dalībvalstīs pasliktinās situācija plašsaziņas līdzekļu brīvības jomā; uzstāj, lai dalībvalstis ievēro un lai Komisija pieņem pasākumus, kas nepieciešami, lai kontrolētu un panāktu, ka tiek īstenota plašsaziņas līdzekļu brīvība un plurālisms; mudina izveidot un veicināt valstu cilvēktiesību iestādes, kas palīdzētu nodrošināt to, ka pamattiesības tiek ievērotas gan politikas, gan likumdošanas procesā, kā arī palīdzētu fiziskām personām konkrētos gadījumos; uzskata, ka dalībvalsts policijas vai citu drošības spēku patvaļīga vai pārmērīga vardarbība pret miermīlīgu pulcēšanos ir pretrunā Hartas noteikumiem;

19.  aicina Komisiju pieņemt drosmīgāku pieeju, kad, uzraugot pasākumus, ko veic valsts iestādes, lai īstenotu ES tiesību aktus, rodas jautājumi saistībā ar Pamattiesību hartu, jo īpaši tad, ja šīs tiesības ne vienmēr ir garantētas visā ES;

20.  atzinīgi vērtē Marrākešas līguma par piekļuves iespieddarbiem atvieglošanu personām ar redzes traucējumiem ratificēšanu, jo tas ir būtisks solis saistībā ar Hartas 26. pantu par personu ar invaliditāti integrāciju;

21.  pieņem zināšanai lūgumrakstu Nr. 0657/2016 un uzsver, ka ir ārkārtīgi svarīgi nodrošināt, ka Hartas 10. pants par domas, apziņas un reliģijas brīvību tiek ievērots visās dalībvalstīs un visās instancēs un iestādēs publiskajā telpā, jo īpaši izglītības jomā;

22.  aicina Komisiju, pārējās ES iestādes un dalībvalstu iestādes pamattiesību apdraudējuma gadījumā regulāri un tieši apspriesties ar FRA; turklāt aicina Eiropas ekonomikas pārvaldības ietvaros ieviest obligātu pienākumu — papildus dalībvalstu politikām — novērtēt un pārskatīt pastāvošos pamata tiesību aktus, lai nodrošinātu, ka tajos ir ievēroti Hartas noteikumi, jo īpaši sociālās jomas noteikumi; ierosina izstrādāt Pamattiesību rezultātu apkopojumu, lai uzraudzītu pamattiesību ievērošanu dalībvalstīs;

23.  uzskata, ka ievērojami pietrūkst Hartas iekšējo aspektu īstenošanas, jo īpaši tad, kad dalībvalstis piemēro Savienības kompetences; aicina Komisiju modrāk sekot tam, lai dalībvalstis pilnībā un konsekventi īstenotu Hartu; aicina Komisiju izstrādāt integrētu pieeju, lai uzraudzītu saderību ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 6. pantu un LESD 258.–260. pantu, kas ļautu savlaicīgi paziņot, reaģēt un novērst cilvēktiesību un pamatbrīvību pārkāpumus; atgādina par iepriekšējās Komisijas doto solījumu izveidot jaunu instrumentu papildus tam, ka tiek izmantota pēdējās instances veidā atsauce uz LES 7. pantu, — šis instruments neaprobežotos tikai ar pašreizējām pārkāpuma procedūrām sankciju ziņā, pievēršoties gadījumiem, kad ir acīmredzami pārkāptas Hartā noteiktās pamattiesības, jo īpaši tad, ja ir iesaistītas dalībvalstu valdības;

24.  nepiekrīt Komisijai attiecībā uz tās pārmērīgi šauro 55. panta 1. punkta interpretāciju, izvērtējot vairākus Parlamentam iesniegtos lūgumrakstus, kā arī vēlreiz uzsver, ka ES iestādēm Harta ir jāievēro visos gadījumos un neatkarīgi no to lomas;

25.  uzsver, ka ir jānodrošina, lai tiek ievērota Harta, jo īpaši tās sociālie noteikumi, un lai to pildītu visos Eiropas pusgada procesa posmos, tostarp Gada izaugsmes pētījumā (GIP), ar vienlaicīgu Vienotā nodarbinātības ziņojuma (VNZ) pilnveidošanu; aicina izstrādāt sociālos kritērijus, kas ir jāpārrauga un kas kā integrētas pieejas daļa jāiekļauj konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos (KVAI);

26.  uzsver, ka taupības politika, ko pieņēma ES līmenī un dalībvalstīs, izraisīja milzīgu sociālekonomiskās nevienlīdzības pieaugumu, neļaujot pilsoņiem pilnībā un konkrēti izmantot savas pamattiesības;

27. atgādina par politisko vienošanos starp lielākajām ES iestādēm un dalībvalstīm par ES pievienošanos Eiropas Cilvēktiesību konvencijai; uzsver, ka šī uzsver, ka šī pievienošanās ir juridisks pienākums saskaņā ar LES 6. panta 2. punktu; uzskata, ka tās pabeigšana ieviestu papildu aizsardzības pasākumus attiecībā uz Savienības pilsoņu un iedzīvotāju pamattiesībām un nodrošinātu saskaņotu sistēmu cilvēktiesību aizsardzībai visā Eiropā; aicina Komisiju veikt vajadzīgos pasākumus, lai galu galā novērstu juridiskos šķēršļus, kas kavē pievienošanās procesa pabeigšanu, vajadzības gadījumā izstrādājot jaunu pievienošanās nolīgumu, ar kuru novērstu neatbilstības, uz kurām Eiropas Savienības Tiesa ir norādījusi Atzinumā 2/13;

28.  aicina dažādās ES iestādes nākamajā Līguma pārskatīšanā apsvērt iespēju paplašināt Hartas piemērošanas jomu, tostarp arī tās 51. panta svītrošanu;

29.  nepiekrīt 51. panta un 52. panta interpretācijai, kas rada mākslīgas pretrunas starp tiesībām un principiem, jo īpaši attiecībā uz pilsoniskajām un politiskajām tiesībām un sociāliem un ekonomiskiem principiem; piekrīt FRA 2017. gada pamattiesību ziņojumā paustajai nostājai, ka Harta “ir unikāla, vienotā dokumentā apvienojot vienlīdzīgā statusā pilsoniskās, politiskās, sociālās un ekonomiskās tiesības”; uzskata, ka sociālo un ekonomisko tiesību ļoti pietrūkst un tās vajadzētu apņēmīgi nostiprināt ES tiesību aktos un dalībvalstu konstitucionālajā kārtībā, padarot juridiski saistošus visām iestādēm un visām dalībvalstīm Eiropas Sociālās hartas 20 principus.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

21.1.2019

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

11

8

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Margrete Auken, Andrea Cozzolino, Pál Csáky, Rosa Estaràs Ferragut, Eleonora Evi, Peter Jahr, Jude Kirton-Darling, Svetoslav Hristov Malinov, Ana Miranda, Gabriele Preuß, Jarosław Wałęsa, Cecilia Wikström

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Kostadinka Kuneva, Josep-Maria Terricabras

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

José Blanco López, Gabriel Mato, Francisco José Millán Mon, Massimiliano Salini, Barbara Spinelli

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

11

+

ALDE

EFDD

GUE

S-D

Verts/ALE

Cecilia Wikström

Eleonora Evi

Kostadinka Kuneva, Barbara Spinelli,

José Blanco López, Andrea Cozzolino, Jude Kirton-Darling, Gabriele Preuß

Margrete Auken, Ana Miranda, Josep-Maria Terricabras

8

-

EPP

Pál Csáky, Rosa Estaràs Ferragut, Peter Jahr, Svetoslav Hristov Malinov, Gabriel Mato, Francisco José Millán Mon, Massimiliano Salini, Jarosław Wałęsa

0

0

-

-

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

22.1.2019

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

12

2

7

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Gerolf Annemans, Pascal Durand, Esteban González Pons, Danuta Maria Hübner, Jo Leinen, Maite Pagazaurtundúa Ruiz, Markus Pieper, Paulo Rangel, György Schöpflin, Pedro Silva Pereira, Barbara Spinelli, Kazimierz Michał Ujazdowski

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Max Andersson, Sylvia-Yvonne Kaufmann, Jasenko Selimovic, Gabriele Zimmer

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

José Blanco López, Michael Gahler, Stefan Gehrold, Theresa Griffin, Fernando Ruas

(1)

OV C 215, 19.6.2018., 162. lpp.

(2)

OV C 252, 18.7.2018., 201. lpp.

(3)

Eiropas Ombuda 2013. gada 7. novembra īpašais ziņojums par patstāvīgo izmeklēšanu OI/5/2012/BEH-MHZ attiecībā uz Frontex.

(4)

OV L 140, 27.5.2013., 1. lpp.


ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

12

+

ALDE

Maite Pagazaurtundúa Ruiz, Jasenko Selimovic

GUE/NGL

Barbara Spinelli, Gabriele Zimmer

PPE

Danuta Maria Hübner

S&D

José Blanco López, Theresa Griffin, Sylvia-Yvonne Kaufmann, Jo Leinen, Pedro Silva Pereira

VERTS/ALE

Max Andersson, Pascal Durand

2

-

ENF

Gerolf Annemans

PPE

Markus Pieper

7

0

NI

Kazimierz Michał Ujazdowski

PPE

Michael Gahler, Stefan Gehrold, Esteban González Pons, Paulo Rangel, Fernando Ruas, György Schöpflin

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Pēdējā atjaunošana: 2019. gada 8. februārisJuridisks paziņojums