Procedūra : 2018/2114(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0055/2019

Iesniegtie teksti :

A8-0055/2019

Debates :

Balsojumi :

PV 14/02/2019 - 10.20
CRE 14/02/2019 - 10.20

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2019)0134

ZIŅOJUMS     
PDF 366kWORD 106k
30.1.2019
PE 630.622v02-00 A8-0055/2019

par tiesību normu un kopīgā paziņojuma, ar ko nodrošina decentralizēto aģentūru parlamentāro uzraudzību, īstenošanu

(2018/2114(INI))

Konstitucionālo jautājumu komiteja

Referents: György Schöpflin

GROZĪJUMI
PASKAIDROJUMS — FAKTU UN SECINĀJUMU KOPSAVILKUMS
 EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 ATZINUMS Sniegusi Budžeta komiteja
 ATZINUMS Sniegusi Budžeta kontroles komiteja
 ATZINUMS Sniegusi Ekonomikas un monetārā komiteja
 ATZINUMS Sniegusi Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja
 ATZINUMS Sniegusi Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja
 INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

PASKAIDROJUMS — FAKTU UN SECINĀJUMU KOPSAVILKUMS

Procedūra un avoti

Priekšsēdētāju konference 2018. gada 31. maijā deva atļauju sagatavot šo īstenošanas ziņojumu. Ziņojuma mērķis ir pārbaudīt un novērtēt, kā ir īstenoti institucionālie mehānismi, kas nodrošina decentralizēto aģentūru demokrātisku kontroli.

Gatavojot šo īstenošanas ziņojumu, referents ir apkopojis informāciju un cita starpā izmantojis šādus avotus:

  tehniskās sanāksmes, kurās piedalījās Komisijas pārstāvji un ES Aģentūru tīkla dalībnieki;

  profesores Ellen Vos pētījums "EU agencies, Common Approach and Parliamentary Scrutiny" (ES aģentūras — vienotā pieeja un parlamentārā uzraudzība)(1), ar ko Konstitucionālo jautājumu komiteja iepazīstināta 2018. gada 27. novembrī;

  atbildes uz aptaujas jautājumiem, kas nosūtīta komiteju sekretariātiem šā ziņojuma sagatavošanas nolūkā;

  viedokļu apmaiņa ar Komisiju un trīs atzinumus sniedzošajām komitejām (BUDG, ECON, ENVI) Konstitucionālo jautājumu komitejas sanāksmes laikā 22. oktobrī;

  faktu konstatēšanas brauciens uz Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru (FRA) Vīnē;

  faktu konstatēšanas brauciens uz Eiropas Savienības Tiesībaizsardzības apmācības aģentūru (CEPOL) Budapeštā un uz Eiropas GNSS aģentūru (GSA) Prāgā.

Izpētes secinājumi

Līgumu noteikumi par aģentūrām

Decentralizēto aģentūru definīcija Līgumos nav iekļauta. Komisija savā tīmekļa lapā par aģentūrām un citām ES struktūrām(2) raksturo ES aģentūras "kā ar ES iestādēm nesaistītas struktūras — atsevišķas juridiskas personas, kas izveidotas, lai pildītu konkrētus ES tiesību aktos paredzētus uzdevumus" un skaidri nodala šādas aģentūras: decentralizētās aģentūras, kopējās drošības un aizsardzības politikas aģentūras, izpildaģentūras, Euratom aģentūras un organizācijas un citas organizācijas.

Komisija ir norādījusi, ka "decentralizētās aģentūras palīdz īstenot ES politiku. Tās atbalsta arī ES un dalībvalstu valdību sadarbību, koncentrējot tehniskās un speciālās zināšanas gan no ES, gan dalībvalstu iestādēm. Decentralizētās aģentūras tiek izveidotas uz nenoteiktu laiku un atrodas visā ES". Komisija savā tīmekļa lapā ir uzskaitījusi 33 decentralizētās aģentūras(3). Ņemot vērā priekšlikumu par jauno Eiropas Darba iestādi (EDI)(4), kopējais aģentūru skaits ir 34.

Profesore Ellen Vos savā pētījumā decentralizētās aģentūras raksturo kā "struktūras, ko reglamentē Eiropas publiskās tiesības, tām ir juridiskas personas statuss un noteikts administratīvās un finansiālās autonomijas līmenis, kā arī skaidri noteikti uzdevumi". Ellen Vos uzskata, ka ir 36 decentralizētās aģentūras(5) (37, ja ņem vērā EDI), un savā sarakstā iekļauj arī Eiropas Prokuratūru (EPPO), Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu iestādi (APPF) un Eiropas Datu aizsardzības kolēģiju (EDPB). Viņa norāda, ka no funkcionālā viedokļa aģentūras var klasificēt atbilstīgi sešiem galvenajiem uzdevumiem, kas uzticēti aģentūrām,(6) un tie ir:

1) zinātnisko/tehnisko atzinumu sniegšana (EASA, EASO, ECHA, EVA, EZA);

2) informācijas sniegšana un sadarbība (BEREC, Cedefop, CEPOL, EASO, ECDC, EVA, EFCA,

EIGE, EAAPI, EDI, EMCDDA, EMSA, ENISA, ERA, ETF, EU-OSHA, Eurofound, Eurojust, Eiropols, FRA, GSA);

3) pakalpojumu sniegšana (reģistrācija un sertifikācija) (APPF, CPVO, EASA, ECHA, EUIPO);

4) uzraudzība, pārbaudes un izpildes panākšana (ACER, EBI, EDPB, EFCA, EAAPI, EDI, EMSA, ERA, ESMA, VNV);

5) ES programmu īstenošanas veicināšana un atbalsts, kā arī 6) ES programmu īstenošana (CdT, EASO, EFCA, EPPO, eu-LISA, Eurojust, Eiropols, Frontex).

Dažas aģentūras veic vairākas no iepriekš minētajām funkcijām (EASA, EASO, ECHA, EVA, EFCA, EAAPI, EDI, EMSA, ERA, Eurojust un Eiropols). Dažas aģentūras, veicot savas funkcijas, var pieņemt juridiski saistošus aktus (ACER, APPF, CPVO, EASA, EBI, ECHA, EAAPI, EPPO, ERA, ESMA, EUIPO, Eurojust, VNV)(7).

Ņemot vērā iepriekš minēto, var secināt, ka, iespējams, nav vienota modeļa aģentūru vienkāršai klasificēšanai. Turklāt ir sarežģīti arī skaidri nošķirt aģentūru veidus vai tipoloģiju(8).

Neskatoties uz to, ka nav aģentūru vispārējas definīcijas, tām kā Savienības struktūrām ir jāievēro kompetences piešķiršanas princips (LES 5. pants). Aģentūras vairākkārt ir skaidri minētas Līgumos, piemēram, LES 9. pantā (pilsonība), LESD 15. pantā (pārredzamības princips), LESD 16. pantā (datu aizsardzība), LESD 71. pantā (iekšējā drošība), LESD 123., 124., 127., 130. un 282. pantā (finanšu pasākumi un ECB neatkarība), LESD 228. pantā (ombuds), LESD 263. pantā (aktu likumības pārskatīšana), LESD 265. pantā (bezdarbība), LESD 267. pantā (prejudiciāli nolēmumi), LESD 277. pantā (aktu nepiemērojamība), 287. pantā (Eiropas Revīzijas palāta), LESD 298. pantā (Eiropas administrācija) un LESD 325. pantā (krāpšanas apkarošana), kā arī vairākos šo līgumu protokolos un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā (41. pants par tiesībām uz labu pārvaldību, 42. pants par tiesībām piekļūt dokumentiem, 43. pants par Eiropas Ombudu, 51. pants par hartas piemērošanas jomu un 52. pants par tiesību un principu piemērošanu un interpretēšanu). Tādēļ aģentūrām, tāpat kā ES iestādēm un citām struktūrām, ir pienākums ievērot ES vērtības un principus, un to darbības var tikt izskatītas tiesā, kā arī uz tām attiecas citi Līgumos paredzēti pārskatatbildības mehānismi.

Līgumi neparedz skaidru juridisko pamatu aģentūru izveidei. Aģentūras ir izveidotas, pamatojoties uz pašreizējo LESD 352. pantu vai pamatojoties uz attiecīgajiem līguma noteikumiem par attiecīgo politikas jomu(9). Turklāt saistībā ar jautājumu par to, kādas pilnvaras var deleģēt aģentūrām, ESMA lietā (zināma arī kā "Meroni" 2.0 lieta)(10) Tiesa tika aicināta lemt, vai LESD autori bija iecerējuši ar LESD 290. un 291. pantu izveidot vienotu tiesisko regulējumu, kas paredz, ka konkrētas deleģēšanas un izpildu pilnvaras var piešķirt tikai Komisijai, vai arī, ka Savienības tiesību aktos var paredzēt citas sistēmas, lai šādas pilnvaras deleģētu Savienības struktūrām, birojiem vai aģentūrām. Šai saistībā Tiesa noteica, ka, "lai gan ir taisnība, ka līgumos nav nevienas tiesību normas, kurā paredzēta kompetenču piešķiršana Savienības organizācijai vai struktūrai, tomēr vairākās LESD normās ir prezumēts, ka šāda iespēja pastāv". Tiesa uzskatīja, ka Eiropas Vērtspapīru un tirgus iestādes pilnvaras pieņemt ārkārtas pasākumus attiecībā uz dalībvalstu finanšu tirgiem, lai reglamentētu vai aizliegtu īso pārdošanu, ir saderīgas ar ES tiesību aktiem; minēto pilnvaru īstenošana ir pakļauta dažādiem kritērijiem un nosacījumiem, kuri ierobežo minētās iestādes darbības jomu, un minēto pilnvaru īstenošana neapdraud LESD noteikumus, kas reglamentē pilnvaru deleģēšanu(11).

2012. gada kopīgais paziņojums un vienotā pieeja

2012. gada kopīgais paziņojums un vienotā pieeja(12) ir Iestāžu darba grupas par regulatīvajām aģentūrām veiktā darba rezultāts — šo darba grupu Komisija, Eiropas Parlaments un Padome izveidoja pēc tam, kad Komisijas 2005. gada priekšlikums par Iestāžu nolīgumu par regulatīvajām aģentūrām(13) neguva vajadzīgo atbalstu Padomē un Parlamentā. Šajā darba grupā bija pārstāvēta BUDG un CONT komiteja. Lai gan kopīgais paziņojums un vienotā pieeja nav juridiski saistoši dokumenti, iestādes apņēmās ņemt vērā vienoto pieeju, pieņemot lēmumus par decentralizētajām aģentūrām, ar piebildi, ka katrs gadījums tiks izvērtēts atsevišķi. Vienotā pieeja ietver noteikumus par aģentūru izveidi (tostarp prasību par ietekmes novērtējumu) un likvidēšanu (turpināmības vai pārskatīšanas klauzula, iespējamā apvienošana), par aģentūru atrašanās vietu (kritēriji) un uzņēmējas valsts nozīmi (mītnes nolīgumi), par aģentūru struktūru un pārvaldību (noteikumi par valdi, izpilddirektoriem un citām iekšējām struktūrām), par aģentūru darbību (datu aizsardzība, starptautiskās attiecības, saziņa, pakalpojumu apmaiņa), par darbību un resursu plānošanu (gada un daudzgadu darba programmas, cilvēkresursi, budžets), kā arī par pārskatatbildību un kontroli (tostarp noteikumi par gada darbības ziņojumu, revīziju un budžeta izpildi, brīdināšanas sistēmu, novērtēšanu, pārredzamību un attiecībām ar ieinteresētajām personām).

Uzreiz pēc kopīgā paziņojuma un vienotās pieejas pieņemšanas Komisija 2012. gada 19. decembrī pieņēma dokumentu "Turpmāko pasākumu ceļvedis saistībā ar vienoto pieeju ES decentralizētajām aģentūrām", kurā noteica Komisijas, aģentūru, Padomes, dalībvalstu un Eiropas Parlamenta turpmākās iniciatīvas. Progresa ziņojumus par vienotās pieejas īstenošanu Komisija iesniedza 2013. gada 10. decembrī un 2015. gada 24. aprīlī. Komisija pieņēma arī pamatnostādnes ar standarta noteikumiem par mītnes nolīgumiem, saziņas rokasgrāmatu un pamatnostādnes par interešu konflikta novēršanu un pārvaldību saistībā ar decentralizētajām aģentūrām(14). Komisija 2015. gada progresa ziņojumā par tajā laikā notiekošajām iestāžu apspriedēm par vairāku aģentūru dibināšanas dokumentu pārskatīšanu pauda nožēlu "par politiskās apņemšanās trūkumu, lai nodrošinātu, ka tiek ievērota vienotā pieeja attiecībā uz ES decentralizētajām aģentūrām, jo īpaši attiecībā uz aģentūru pārvaldes struktūru lomu vai sastāvu". Komisijas progresa ziņojumi ir diezgan kodolīgi, un tajos nav skarts jautājums par aģentūru parlamentāro uzraudzību.

Profesores Ellen Vos veiktās analīzes par vienotās pieejas nozīmi saistībā ar aģentūru dibināšanas dokumentiem rezultāti attiecībā uz aģentūru noteikumu atbilstību vienotajai pieejai ir neviennozīmīgi(15). Profesore norāda, ka saistībā ar budžeta procedūru un gada ziņojumiem atbilstības līmenis ir diezgan augsts, taču valdes sastāvs un izpilddirektora iecelšana šķiet savā ziņā ir atkarīga no aģentūras uzdevumiem. Profesore uzskata, ka lielākās atbilstības problēmas ir saistītas ar aģentūru darba programmām, — prasība par vajadzību apspriesties ar Parlamentu par daudzgadu programmu parasti netiek izpildīta. Viņa arī norāda, ka noteikumiem, kuri pieņemti pirms vienotās pieejas pieņemšanas, un noteikumiem, kuri pieņemti vai pārskatīti pēc vienotās pieejas pieņemšanas, atbilstības līmenis praktiski neatšķiras.

Eiropas Parlaments sāka stingrāk uzraudzīt vienotās pieejas īstenošanu saistībā ar Komisijas priekšlikumiem mainīt divu Apvienotajā Karalistē atrodošos aģentūru atrašanās vietu(16). Parlaments uzskatīja, ka "netika pilnībā ņemta vērā Parlamenta kā līdztiesīga likumdevēja loma, jo Parlamentu neiesaistīja aģentūru jaunās atrašanās vietas izraudzīšanās procedūrā". Eiropas Parlaments atgādināja arī, ka "Eiropas Parlamenta, Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Komisijas 2012. gadā parakstītajam Kopīgajam paziņojumam par decentralizētajām aģentūrām pievienotā Vienotā pieeja juridiski nav saistoša, kā tas paziņojumā arī norādīts, un ka to pieņēma, neskarot iestāžu likumdošanas pilnvaras". Tāpēc Eiropas Parlaments prasīja, lai "aģentūru jauno atrašanās vietu izraudzīšanās procedūra tiktu reformēta un lai šādā veidā to vairs nekad nepiemērotu"(17).

Padome šai saistībā norādīja, ka tā "pieņem zināšanai Eiropas Parlamenta pieprasījumu pēc iespējas ātri pārskatīt 2012. gada Kopīgo paziņojumu un Vienoto pieeju par decentralizētām aģentūrām. Padome — kā pirmo soli — aicina Komisiju līdz 2019. gada aprīlim veikt padziļinātu analīzi par Kopīgā paziņojuma un Vienotās pieejas īstenošanu attiecībā uz decentralizētu aģentūru atrašanās vietu. Minētā analīze būtu pamats, lai novērtētu turpmāko rīcību šāda pārskatīšanas procesa uzsākšanai".

Decentralizēto aģentūru parlamentārā uzraudzība

Parlaments var veikt decentralizēto aģentūru uzraudzību dažādos veidos:

–  kā viena no budžeta iestādēm, pieņemot lēmumus par ES budžeta piešķīrumiem aģentūrām;

–  kā budžeta izpildes apstiprinātājiestāde;

–  izvirzot aģentūru valdes locekļu kandidātus;

–  piedaloties izpilddirektora iecelšanas (vai atlaišanas) procedūrā;

–  piedaloties apspriedēs par darba programmām;

–  iesniedzot gada ziņojumus;

–  citos veidos (delegāciju braucieni, kontaktgrupas vai kontaktpersonas, viedokļu apmaiņa, uzklausīšanas, brīfingi, dalīšanās pieredzē).

Profesore Ellen Vos savā pētījumā analizē aģentūru dibināšanas regulu noteikumus par parlamentārās uzraudzības mehānismiem(18):

–    saistībā ar Parlamenta dalību valdes darbā(19) viņa ir konstatējusi, ka trijās aģentūrās ir Eiropas Parlamenta pārstāvji (EZA, EUIPO, GSA), savukārt septiņās aģentūrās (ECHA, EVA, EFSA, EMCDDA, ETF, ACER, ECDC) ir Eiropas Parlamenta izvirzīti pārstāvji (eksperti vai ieinteresētās personas); taču vairumā gadījumu aģentūrās nav neviena Eiropas Parlamenta izvirzīta pārstāvja;

–    saistībā ar izpilddirektoru iecelšanu(20) profesore norāda, ka Parlamenta piekrišana ir vajadzīga, lai ieceltu izpilddirektoru trīs uzraudzības iestādēs, kas ir ECON kompetencē (EBI, EAAPI, ESMA), 15 aģentūrās, izraugoties izpilddirektoru, kandidātus aicina uz Eiropas Parlamentu (BEREC, EASA, EASO, ECDC, ECHA, EFSA, EIGE, EZA, EMCDDA, ENISA, ETF, FRA, Frontex un eu-LISA), savukārt 6 gadījumos kandidātu var uzaicināt uz Eiropas Parlamentu. Vienpadsmit gadījumos Eiropas Parlaments nav iesaistīts;

–    saistībā ar darba programmām(21) jānorāda, ka ar Eiropas Parlamentu par daudzgadu darba programmām apspriežas 8 aģentūras (CEPOL, EASA, ERA, Eiropols, FRA, Frontex, GSA, ITSB), savukārt 6 aģentūras par daudzgadu darba programmām to tikai informē (EBI, ECHA, EAAPI, EDI, EMCDDA, ESMA); lai gan Parlaments nav iesaistīts šo aģentūru daudzgadu darba programmas izstrādē, ar to notiek apspriedes par divu aģentūru gada darba programmām (ENISA, Eurofound), savukārt par deviņu aģentūru gada darba programmām tas tiek informēts (ACER, BEREC, EASO, EFCA, EFSA, EZA, EMSA, eu-LISA, VNV); Eiropas Parlaments nekādā veidā neiesaistās astoņu aģentūru darba programmu sagatavošanā (CdT, Cedefop, ECDC, EVA, EIGE, EU-OSHA, EPPO, ETF), un divām aģentūrām nav noteikumu par darba programmām (CPVO, Eurojust);

–    visu aģentūru pilnvarojums paredz, ka to gada darbības pārskats jāiesniedz Eiropas Parlamentam, Revīzijas palātai, Padomei un Komisijai. Divu aģentūru izpilddirektoriem ir paredzēts pienākums iesniegt gada pārskatu Eiropas Parlamentam vai tā kompetentajām komitejām;

–    trīs gadījumos ir paredzēts, ka budžeta izpildi apstiprina iekšējās struktūras (tas attiecas uz pilnībā pašfinansētām aģentūrām EUIPO, VNV un CPVO)(22).

Parlamentāro uzraudzību Eiropas Parlamentā galvenokārt veic Parlamenta komiteju līmenī, un šajā procesā iesaistītas gan komitejas, kuras specializējas attiecīgo aģentūru politikas jomā, gan arī BUDG un CONT komiteja, kas kontrolē visas aģentūras saistībā ar tām piešķirto ES budžeta finansējumu un budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru.

Referents nosūtīja anketu komiteju sekretariātiem, prasot tiem sniegt šādu informāciju:

1)    kā komitejas ir iesaistījušās likumdošanas procedūrās (uzdevumi, kompetence, darbības, mērķi, struktūras, pārskatatbildības mehānismi, pārvietošana), kā arī budžeta un budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrās šajā pilnvaru termiņā un kā tās ir īstenojušas politisko uzraudzību pār decentralizētajām aģentūrām;

2)  kā komitejas minētajās darbībās ir ņēmušas vērā 2012. gada Kopīgo paziņojumu un Vienoto pieeju (ietekmes novērtējumi, turpināmības vai pārskatīšanas klauzulas, aģentūru atrašanās vieta, aģentūru struktūra un pārvaldība — valde, izpilddirektori, zinātniskās komitejas vai citas struktūras; aģentūru darbība — Komisijas sniegtie pakalpojumi, aģentūru apvienošana, pakalpojumu apmaiņa aģentūru starpā, klasificētas informācijas izmantošana, starptautiskās attiecības, saziņa; darbību plānošana, aģentūru resursi un ar tiem saistītās procedūras, kā arī pārskatatbildība un kontrole — gada pārskati, revīzijas, novērtējumi; kā arī pārredzamība un attiecības ar ieinteresētajām personām);

3)  politikas lēmumi — vai komitejas, ņemot vērā aģentūru darbu, novērtē politikas veidotāja ieceres un vai tās tiek pienācīgi īstenotas;

4)  izpilde — vai komitejas novērtē to kompetences jomas aģentūru darbu, ņemot vērā plānotos rezultātus;

5)  sarežģītība — vai komitejas pievērš vērību aģentūru funkcijām, kuras pārklājas, un trūkumiem to darbā un vai ir gadījumi, kad komitejas uzskata, ka aģentūras ir pārsniegušas savus uzdevumus vai nav tos izpildījušas.

Ziņojuma sagatavošanas laikā sekretariāti saņēma atbildes no Budžeta komitejas (BUDG), Budžeta kontroles komitejas (CONT), Ekonomikas un monetārās komitejas (ECON), Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas (ENVI), Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas (ITRE), Transporta un tūrisma komitejas (TRAN), Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas (AGRI), Kultūras un izglītības komitejas (CULT) un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas (FEMM), savukārt Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja (LIBE) (tās kompetences jomā ir lielākais skaits aģentūru) informēja, ka drīzumā iesniegs savas atbildes.

BUDG sniedza šādu informāciju:

1)    BUDG sniedza atzinumus par likumdošanas procedūrām saistībā ar vairāku aģentūru (EBI, EAAPI, ESMA, ENISA, ACER, EU-OSHA, Eurofound, Cedefop, EASO un CEPOL) dibināšanas regulām, novērtējot to noteikumu visus aspektus; turklāt ar aģentūrām saistītie jautājumi tiek skatīti attiecīgajos budžeta trialogos (Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu 31. punkts); BUDG bija vadošā komiteja, kas pārstāvēja Parlamentu Iestāžu darba grupā decentralizēto aģentūru resursu jautājumos un ievēroja tās pieņemtos secinājumus; BUDG un CONT ir vadošās komitejas, kas seko līdzi Finanšu pamatregulas (FP) pārskatīšanai saistībā ar Finanšu regulas pārskatīšanu, ko veica šajā gadā; BUDG ir vadošā komiteja ikgadējo budžeta procedūru īstenošanā attiecībā uz visām decentralizētajām ES aģentūrām; Jens Geier (S&D) ir BUDG pastāvīgais referents jautājumos par ES aģentūrām; BUDG regulāri apmainās ar informāciju ar ES Aģentūru tīklu un atsevišķām ES aģentūrām saistībā ar ikgadējo budžeta procedūru un, īstenojot šo procedūru, pieprasa tām brīfingus; BUDG katru gadu pirms budžeta grozījumu iesniegšanas termiņa aicina ES Aģentūru tīklu piedalīties apspriedē par budžeta projektā paredzētajiem ar aģentūrām saistītajiem aspektiem;

2)    BUDG pievērsās dažādiem kopīgā paziņojuma un vienotās pieejas aspektiem saistībā ar tās atzinumiem un ikgadējām budžeta procedūrām, izņemot tos, kuri ir specializēto komiteju kompetencē, piemēram, atsevišķu aģentūru darba programmas un gada pārskati; BUDG pieprasīja pētījumu par potenciālajiem ieņēmumiem no ES aģentūru maksu piemērošanas jomas paplašināšanas, kā arī, pamatojoties uz BUDG (arī CONT) pieprasījuma, tās politikas departaments D 2017. gada 4. maijā organizēja darbsemināru par daļēji un pilnībā pašfinansētu aģentūru uzraudzību un resursiem;

3)    BUDG arī sniedza pozitīvu atbildi uz trīs jautājumiem par politikas lēmumiem, izpildi un sarežģītību.

CONT sniedza šādu atbildi:

1)    komiteja sagatavoja atzinumu grozījumu veidā (Reglamenta 53. panta 4. punkts) par Eiropas Zāļu aģentūras atrašanās vietas maiņu; tā iesaistījās Iestāžu darba grupas decentralizēto aģentūru resursu jautājumos darbā un Finanšu pamatregulas pārskatīšanā; CONT sagatavo vienu ziņojumu par katru decentralizēto aģentūru un vienu horizontālu ziņojumu saistībā ar budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru; saistībā ar budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru CONT katru gadu decembrī vai janvārī organizē 4 līdz 6 izpilddirektoru uzklausīšanu, izskatot arī gada darbības ziņojumus, taču CONT neorganizē uzklausīšanas pirms izpilddirektoru iecelšanas; CONT organizēja braucienus uz Eiropolu un Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtu;

2)    CONT savos budžeta izpildes apstiprināšanas ziņojumus pievēršas vienotās pieejas dažādiem aspektiem, tostarp attiecīgā gadījumā maksu noteikšanai un vienkāršošanai; CONT, tāpat kā BUDG, neskata jautājumus, kas ir specializēto komiteju kompetencē, piemēram, tā nenovērtē darba programmas;

3)    CONT arī atbildēja, ka tā, īstenojot ikgadējo budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru, vērtē trīs jautājumus, proti, par politikas lēmumiem, izpildi un sarežģītību.

ECON sniedza šādu informāciju:

1)    komiteja piedalās notiekošajā Eiropas uzraudzības iestāžu (EBI, EAAPI, ESMA) darbības pārskatīšanā, kā arī veic darbu saistībā ar virkni direktīvu un regulu, kas attiecas uz šīm aģentūrām; starp Eiropas Parlamentu un Vienotā noregulējuma valdi tika panākta vienošanās par kārtību, kādā tiek īstenota demokrātiskā pārskatatbildība un pārraudzīta to uzdevumu izpilde, kas Vienotā noregulējuma valdei ir uzticēti saistībā ar vienoto noregulējuma mehānismu; ECON pieņēma ziņojumu par priekšlikumu regulai, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1093/2010 attiecībā uz Eiropas Banku iestādes atrašanās vietu; ECON sagatavo ikgadējus atzinumus par vispārējā budžeta projektu un budžeta izpildes apstiprināšanu (EBI, EAAPI, ESMA); saistībā ar pilnvarām izvirzīt valdes un/vai citu aģentūru struktūru locekļu kandidātus ECON sagatavoja ziņojumu par Komisijas priekšlikumu Vienotās noregulējuma valdes locekļa izvirzīšanai un pēc visu trīs uzraudzības iestāžu priekšsēdētāju uzklausīšanas pauda nostāju par viņu pilnvaru termiņa pagarināšanu; komiteja kopā ar EBI, EAAPI, ESMA priekšsēdētājiem un VNV veic ikgadēju viedokļu apmaiņu par darba programmām un gada pārskatiem; ECON pastāvīgi veic viedokļu apmaiņu ar aģentūrām un pastāvīgi izmanto to sagatavoto informāciju; ECON regulāri pieprasa brīfingus vai atzinumus; ECON ir paredzēts laiks citās komitejās viedokļu apmaiņai par uzraudzības jautājumiem, kā arī Eiropas uzraudzības iestādes un referenti/ēnu referenti regulāri apmainās ar dažādu informāciju;

2)    ECON savā ziņojumā par priekšlikumu regulai, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1093/2010 attiecībā uz Eiropas Banku iestādes atrašanās vietu, ir ņēmusi vērā vienotās pieejas noteikumus (tajā novērtēta atrašanās vietas izraudzīšanās kārtība, kā arī dažādi aģentūru darbības aspekti); komiteja vērtē noteikumus par aģentūru struktūru un to darbības plānošanu saistībā ar notiekošo Eiropas uzraudzības iestāžu (EBI, EAAPI, EUI) darbības pārskatīšanu; komiteja uzrauga norises saistībā ar nolīgumu starp Eiropas Parlamentu un Vienoto noregulējuma valdi par praktisko kārtību, kā īsteno demokrātisko pārskatatbildību un pārrauga uzdevumus, kas Vienotajai noregulējuma valdei uzticēti saistībā ar vienoto uzraudzības mehānismu;

3)    ECON locekļiem tiek nosūtīti visi regulatīvo tehnisko standartu un īstenošanas tehnisko standartu projekti; ECON sanāksmēs tiek apspriesti konkrēti jautājumi saistībā ar uzraudzības apspriedēm;

4)    ECON nevērtē tās kompetences aģentūru darba jautājumus, ņemot vērā plānotos rezultātus;

5)    attiecībā uz to, vai EAAPI pārsniedz savas pilnvaras un vai ESMA un EBI pilnībā īsteno savas pilnvaras, viedokļi atšķiras.

ENVI sniedza šādu informāciju:

1)    komiteja ir iesaistījusies likumdošanas procedūrās saistībā ar EZA dibināšanas regulu, kā arī priekšlikumu sagatavošanā par ECHA (nepieciešams papildu finansējums), EVA un EFSA papildu uzdevumiem; komiteja sagatavoja ziņojumu par EZA atrašanās vietu (par pagaidu nolīgumu tika balsots 2018. gada oktobra plenārsēdē); ENVI sagatavo atzinumus par tās kompetences piecu aģentūru gada budžetu (budžeta grozījumi, tostarp darbības plāni, budžeta projekta atjaunošana, budžeta palielināšana), kā arī atzinumus par tās kompetences piecu aģentūru budžeta izpildes apstiprināšanu; saskaņā ar ENVI kompetences aģentūru dibināšanas regulām Parlaments izvirza (ECDC, ECHA, EVA, EZA) konkrētu skaitu attiecīgo aģentūru valdes locekļu — Eiropas Parlamenta pārstāvjus, kā arī zinātniskos ekspertus — vai sniedz atzinumu Padomei (EFSA) par viņu izvirzīšanu; ar Parlamentu arī notiek apspriedes par pacientu un ārstu praktiķu (EZA) pārstāvju iecelšanu valdē; ar Parlamentu notiek apspriedes par pacientu un ārstu praktiķu pārstāvju iecelšanu dažādās EZA zinātniskajās komitejās(23); turklāt EVA Valdes un Biroja reglamenta 2. pantā noteikts, ka par Biroja locekli ieceļ vienu Valdes locekli, kas pārstāv Eiropas Parlamentu; komiteja sistemātiski organizē izvirzīto izpilddirektoru kandidātu uzklausīšanas pirms viņu iecelšanas; komiteja ieceļ katras aģentūras kontaktpersonu; ENVI organizē ikgadēju viedokļu apmaiņu ar visu aģentūru izpilddirektoriem par darba programmām, darbības ziņojumiem u. c. jautājumiem; katru gadu divi Parlamenta ieceltie EVA Valdes locekļi sagatavo apsvērumus par EVA gada darba programmas projektu, pēc tam par tiem vienojas ENVI koordinatori, un tie tiek paziņoti aģentūrai; divas reizes gadā tiek organizēti braucieni uz katru aģentūru; saistībā ar īpašo zināšanu pieprasījumiem vai izmantošanu jānorāda, ka EFSA tika pieprasīts zinātnisks atzinums par bitēm un apputeksnēšanu (2018. gads); saistībā ar patstāvīgo ziņojumu par rezistenci pret antimikrobiāliem līdzekļiem EVA, EZA un EFSA tika pieprasīts ziņojums, kā arī tika organizētas tikšanās ar referentu; EVA ziņojumi pastāvīgi tiek izmantoti aktuālo likumdošanas un īstenošanas ziņojumu sagatavošanā; piemēri par viedokļu apmaiņu komitejā attiecas uz ECDC(24) un EFSA(25); komiteja var pieaicināt arī ECHA, EZA vai EVA pārstāvjus piedalīties viedokļu apmaiņā par īpašiem nozaru politikas dokumentiem; saistībā ar referenta brīfingiem kā piemērus var minēt jautājumus par rezistenci pret antimikrobiāliem līdzekļiem, jauniem pārtikas produktiem;

2)    ENVI kompetences aģentūras tika izveidotas pirms 2012. gada kopīgā paziņojuma pieņemšanas, taču pēc tam sekojošās procedūras Padomē ar mērķi izraudzīties jaunu EZA atrašanās vietu un izlozes tās noslēgumā, ENVI nosodīja pievienoto kopīgo paziņojumu un vienoto pieeju un aicināja lēmumu pieņemšanas procesā par aģentūru un struktūru atrašanās vietu un pārvietošanu aktīvi iesaistīt Eiropas Parlamentu, ņemot vērā tā kā līdztiesīga likumdevēja prerogatīvas atbilstīgi parastajai likumdošanas procedūrai (šī nostāja tika atbalstīta 2018. gada marta plenārsēdē); šajā saistībā Parlaments aicināja mītnes nolīgumā iekļaut sīki izstrādātus noteikumus par aģentūras atrašanās vietu, lai mazinātu nenoteiktību un nodrošinātu skaidrību personālam nolūkā panākt darbības turpināmību; attiecībā uz priekšlikumu par ES riska novērtēšanas pārredzamību un ilgtspēju pārtikas aprites ķēdē jānorāda, ka priekšlikums galvenokārt paredz izmaiņas valdes sastāvā un attiecībā uz pilnvaru termiņa ilgumu; priekšlikums par ES riska novērtēšanas pārredzamību un ilgtspēju pārtikas aprites ķēdē (2018/0088(COD)) arī paredz izmaiņas attiecībā uz zinātnes ekspertu grupu ekspertu iecelšanas procedūru;

3)    attiecībā uz jautājumiem par politikas lēmumiem un 4) izpildi ENVI novērtē īstenošanu, piedaloties konkrētu rezolūciju priekšlikumu sagatavošanā, divas reizes gadā organizējot delegāciju braucienus, sagatavojot īstenošanas ziņojumus vai veicot konkrētu programmu termiņa vidusposma pārskatīšanu; ENVI neizmanto nepilnību/panākumu kritērijus; sarežģītība — ENVI apsver, kā uzlabot koordinēšanu aģentūru starpā, piemēram, saistībā ar ķīmiskajiem datiem.

ITRE sniedza šādu informāciju:

1)    komiteja ir iesaistījusies šādu aģentūru dibināšanas regulu pārskatīšanā: ACER, Eiropas GNSS aģentūra (jaunu uzdevumu noteikšana un aģentūras pozīcijas stiprināšana), ENISA (uzdevumi, pilnvaru termiņš un pārvaldība), kā arī BEREC (struktūra); ITRE komiteja nesniedz atzinumus budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras laikā, taču tā ikgadējo budžeta procedūru ietvaros vairākkārt pieprasījusi piešķirt pietiekamus resursus ACER; komiteja piedalās Eiropas Parlamenta pārstāvju izvirzīšanā valdē; netiek organizētas īpašas izvirzīto izpilddirektora amata kandidātu uzklausīšanas pirms to iecelšanas amatā, taču regulāri notiek saziņa ar aģentūras pārstāvjiem, un viņi piedalās ITRE komitejas sanāksmēs; nav pastāvīgu referentu, taču sasaukuma perioda sākumā tika izveidota neformāla ACER kontaktgrupa, kurā ir Eiropas Parlamenta deputāti, kuri pārstāv vairākas grupas; regulāri notiek informācijas apmaiņa par ACER darbu un problēmām; notiek viedokļu apmaiņa ar aģentūrām par darba programmām; koordinatoriem tiek sniegta informācija par darbības ziņojumiem; arī ITRE informatīvie izdevumi ietver informāciju par aģentūrām; vienu reizi divos gados tiek apmeklēta galvenā mītne; ITRE izmanto aģentūru ziņojumus, pētījumus un zinātniskos atzinumus, un aģentūru pārstāvji tiek aicināti piedalīties uzklausīšanās, kas saistītas ar aģentūras kompetences jomu (ACER — enerģijas tirgus uzraudzības ziņojumu ikgadēja prezentēšana);

2)    ITRE jauno regulu pārskatīšanā (patlaban turpinās) ņem vērā visus vienotās pieejas aspektus; komitejā regulāri tiek sniegtas prezentācijas un notiek uzklausīšanas par daudzgadu darba programmām, savukārt gada pārskatus nosūta koordinatoriem;

3)    politikas lēmumi — pastāvīgi notiek saziņa ar aģentūras pārstāvjiem, un viņi piedalās ITRE komitejas sanāksmēs;

4)    izpilde — pastāvīgi notiek saziņa ar aģentūras pārstāvjiem, un viņi piedalās ITRE komitejas sanāksmēs, turklāt ar izpildi saistītie jautājumi tiek risināti jauno regulu pārskatīšanas (patlaban turpinās) ietvaros;

5)    sarežģītība — ar to saistītie jautājumi tiek risināti jauno regulu pārskatīšanas (pašreiz turpinās) ietvaros.

TRAN sniedza trīs atsevišķas atbildes par trijām tās kompetences aģentūrām:

1)

  – EMSA dibināšanas regula tika pārskatīta 2016. gadā; braucieni uz šo aģentūru tika organizēti 2015. un 2018. gadā; pēdējos gados regulāri notiek viedokļu apmaiņa ar izpilddirektoru, tostarp apspriedes par gada darba programmām;

–    ERA — aģentūras darbības joma ir paplašināta, pieņemot ceturto dzelzceļa tiesību aktu paketi; tika paredzēti arī noteikumi par valdes izveidi; ITRE sniedz atzinumu par budžeta izpildes apstiprināšanu; brauciens uz aģentūru tika organizēts 2018. gadā; aģentūra dalās pieredzē ar atsevišķiem referentiem/personālu īpašās apspriedēs; 2015. gadā notika viedokļu apmaiņa ar ERA izpilddirektoru;

–    EASA — 2002. gada dibināšanas regula tika pārskatīta 2018. gadā, kad, pamatojoties uz piešķirtajām pilnvarām (deleģētie un īstenošanas akti) pilnībā tika mainīta iepriekšējo regulu struktūra un paplašināta kompetences joma; pastāvīga referenta nav; braucieni uz šo aģentūru tika organizēti 2015. un 2018. gadā; aģentūra dalās pieredzē ar atsevišķiem referentiem/personālu īpašās apspriedēs; 2015. un 2016. gadā notika viedokļu apmaiņa ar EASA izpilddirektoru par konkrētiem aviācijas drošības jautājumiem;

2)

  – EMSA — saistībā ar daudzgadu plānošanu Eiropas Parlaments un Padome 2014. gadā pieņēma regulu par daudzgadu finansējumu Eiropas Jūras drošības aģentūras darbībai saistībā ar reaģēšanu kuģu un naftas un gāzes ieguves iekārtu izraisītā jūras piesārņojuma gadījumā;

–    ERA — TRAN apspriežas par gada darba programmām viedokļu apmaiņas ar izpilddirektoru laikā; attiecībā uz saistību starp finanšu un cilvēkresursiem izpilddirektors izvirzīja jautājumu par finansējuma nepietiekamību;

–    EASA — jaunajā EASA regulā ir paredzēti īpaši noteikumi par mītnes nolīgumu.

AGRI sniedza šādu informāciju:

1)    Komisijas īstenošanas lēmums saistībā ar regulu par informācijas un veicināšanas pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecības produktiem, ko īsteno iekšējā tirgū un trešās valstīs, kas pieņemts 2014. gadā, paredzēja paplašināt Patērētāju, veselības, lauksaimniecības un pārtikas izpildaģentūras kompetences jomu; AGRI sagatavoja atzinumu regulas par ES riska novērtēšanas pārredzamību un ilgtspēju pārtikas aprites ķēdē sagatavošanas procesā par EFSA veiktajām darbībām (risku paziņošana, pētījumu pārredzamība), kā arī par pārvaldības struktūru, taču komiteja to noraidīja; AGRI regulāri balso par budžeta grozījumiem, lai atjaunotu samazinātās summas, ko Padome ierosina to aģentūru budžetā, kas ir AGRI kompetences jomā (piemēram, EFSA, Chafea); AGRI pieprasīja EFSA divus zinātniskus atzinumus par gaļas ieguves nolūkā audzētu trušu veselību un labturību Eiropā (pašreiz tiek gatavoti); saistībā ar viedokļu apmaiņām komitejā norādīts, ka Kopienas Augu šķirņu biroja priekšsēdētājs 2016. gadā iepazīstināja ar aģentūras darbu, EFSA pārstāvis 2015. gadā sniedza prezentāciju uzklausīšanā par dzīvnieku klonēšanas lauksaimniecības nolūkos (kopīga uzklausīšana, piedaloties ENVI pārstāvjiem; ENVI izvirzīts eksperts) un EFSA un ECHA 2017. gadā sniedza prezentācijas uzklausīšanā par tā dēvētajiem Monsanto dokumentiem un glifosātu (kopīga uzklausīšana, piedaloties ENVI pārstāvjiem; ENVI izvirzīti eksperti).

CULT sniedza šādu informāciju:

1)   komiteja sniedz atzinumu saistībā ar Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centra (CdT) ikgadējo budžeta procedūru un budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru; CULT veic informācijas apmaiņu un organizē viedokļu apmaiņu komitejā par CdT darbību, piedaloties CdT pārstāvjiem;

2)   CULT atzinumos par budžeta izpildes apstiprināšanu tiek ņemti vērā Komisijas veiktās iekšējās revīzijas rezultāti un zināmā mērā arī novērtējumi.

CULT minēja arī darbības, ko tā veic saistībā ar Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūru (EACEA), un šajā saistībā ziņoja, ka tā apmainījās ar informāciju ar attiecīgajiem Komisijas ģenerāldirektorātiem par gada darba programmām, kā arī 2016. gadā organizēja braucienu uz EACEA, lai informētu par darbībām saistībā ar programmas "Radošā Eiropa" īstenošanu. Referents jautājumos par programmu "Radošā Eiropa" tikās ar EACEA pārstāvjiem saistībā ar darbības rezultātu rādītājiem. Komiteja īstenošanas ziņojumā ar programmu "Radošā Eiropa" arī sniedza vairākus ieteikumus EACEA par pārredzamību un attiecībām ar ieinteresētajām personām. Saistībā ar jautājumu par izpildi komiteja ziņo, ka zināmā mērā EACEA devums programmas "Radošā Eiropa" īstenošanā ir novērtēts īstenošanas ziņojumā un ka ir sniegti vairāki ieteikumi.

FEMM sniedza šādu informāciju:

1)   komiteja piedalās ikgadējās budžeta un budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrās; komiteja izvirza divus deputātus un divus viņu aizstājējus dalībai EIGE Ekspertu forumā; komiteja rīko viedokļu apmaiņu par darba programmām; komiteja organizēja braucienus uz aģentūru 2015. un 2018. gadā; komiteja izmanto aģentūras īpašās zināšanas, pieprasa brīfingus vai atzinumus, kā arī rīko viedokļu apmaiņu komitejā;

2)   komiteja piedalās apspriedēs par daudzgadu darba programmām, kā arī tā tiek informēta par gada darba programmām;

3)   attiecībā uz jautājumu par sarežģītību 5) FEMM norādīja, ka tai ir svarīgi nošķirt EIGE kompetences jomu no FRA kompetences jomas; FEMM uzskata, ka ir svarīgi saglabāt aģentūru, kas darbojas vienīgi sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības jomā.

Galvenie secinājumi

•  Lai gan nav vispārējas ES aģentūru definīcijas, kā arī nav skaidri noteikta to kompetence vai uzdevumi, institucionālā ziņā aģentūras var uzskatīt par starpniekiem starp Komisiju un dalībvalstīm. Tās palīdz nodrošināt vienveidīgāku ES politikas īstenošanu ES dalībvalstīs, piedāvājot tiešākas administrēšanas modeli ES līmenī, kas veicina ES izpildvaras īstenošanas dažādību(26).

•  Iemesls tam, ka nedz LES 13. pants, nedz arī deleģēšanas sistēma, kas paredzēta LESD 290. un 291. pantā, nenodrošina skaidru juridisko pamatu aģentūru izveidei vai aģentūru vispārēju definīciju, vai to kompetences un uzdevumu aprakstu, var būt vienotas nostājas trūkums attiecībā uz ES izpildvaru vai arī aģentūrām uzticēto funkciju daudzveidība. Tomēr aģentūras neveic darbību juridiskā vakuumā. Aģentūras mērķtiecīgi ir izveidojis ES likumdevējs atbilstīgi kompetences piešķiršanas principam, pamatojoties uz Līgumu dažādiem noteikumiem. Lisabonas līgumā formāli ir atzīta ES izpildvaras deleģēšana aģentūrām, oficiāli ieviešot ES aģentūras Līgumos(27). Pilnvaru deleģēšana aģentūrām nav neierobežota — pilnvaru deleģēšanai ir jāatbilst Līgumos noteiktajām tiesiskajām garantijām, kā arī pilnvaru deleģēšanā ir jāievēro institucionālais līdzsvars un jāaizsargā personas intereses ES. Tomēr būtu ieteicams apsvērt iespēju labāk nodalīt un grupēt dažādu veidu aģentūras un to pārskatatbildības mehānismus. Turklāt, ja un kad tiks grozīts Līgums, būtu jānovērtē, kā Līgumos labāk stiprināt aģentūru nozīmi (piemēram, saistībā ar LES 13. pantu un LESD 290. un 291. pantu).

•  Mehānismi aģentūru pārskatatbildības nodrošināšanai ir minēti Līgumos (piemēram, pārredzamība, izskatīšana tiesā), dibināšanas regulās, Tiesas judikatūrā (jo īpaši Meroni doktrīna), kā arī Kopīgā paziņojumā un Vienotajā pieejā. Aģentūru budžeta pieņemšana vairumā gadījumu ir atkarīga no budžeta iestādes apstiprinājuma, un aģentūru budžeta izpildi parasti apstiprina Eiropas Parlaments (izņemot pilnībā pašfinansētās aģentūras). Šāds noteikumu un normu kopums, kas, iespējams, nav tik pilnīgs, cik varētu būt, ir nodrošinājis satvaru Eiropas Parlamentam, lai tas varētu veikt savus uzraudzības uzdevumus. Neskatoties uz noteikumu daudzveidību, Parlamenta komitejas ir aktīvi veikušas savus uzraudzības uzdevumus. Specializētās komitejas uzrauga aģentūras, kas ir to kompetences jomā, savukārt BUDG un CONT komiteja uzrauga visas aģentūras, un tās ir arī ieguvušas pieredzi un vispārēju redzējumu par aģentūrām, veicot darbu Iestāžu darba grupā. Tās visaktīvāk ir prasījušas atbildību no aģentūrām, veicot dažādas darbības un izmantojot pārvaldības struktūras. Nākotnē būtu jāapsver iespēja rīkot ikgadējas debates Eiropas Parlamentā par aģentūru darbību un pārvaldību.

•  2012. gada Kopīgais paziņojums un Vienotā pieeja nodrošina nesaistošu satvaru aģentūrām, taču to īstenošana dažādās aģentūrās atšķiras. Šādas situācijas iemesls daļēji varētu būt savā ziņā atšķirīgie aģentūru uzdevumi un funkcijas, kas apgrūtina vienota modeļa piemērošanu. Tomēr būtu jāīsteno aktīvāki centieni, lai dibināšanas regulās iekļautu konkrētus noteikumus, ņemot vērā dažādos aģentūru veidus, kādi pašreiz ir, un grupējot tās atbilstīgi darbības veidam un uzdevumiem. Šai saistībā noderīgs varētu būt rūpīgs novērtējums par vienotās pieejas visu aspektu īstenošanu, sagatavojot sīki izstrādātus analītiskus ziņojumus, kas līdzīgi tiem, kuri sagatavoti 2010. gadā.

•  Aģentūrās strādā vairāk nekā 9000 personu. ES Aģentūru tīkls, tā apakštīkli, darba grupas un tematiskā sadarbība kopās ir forums, kas veicina koordinēšanu, informācijas apmaiņu, vienošanos par kopēju nostāju attiecībā uz jautājumiem, kuri skar kopīgas intereses un kas novērš dublēšanos, veicināt labu pārvaldību, sekmēt pakalpojumu apmaiņu un tuvināt aģentūras Eiropas Savienības iedzīvotājiem.

•  Aģentūrām vajadzīgs pietiekams finansējums, lai veiktu to uzdevumus, kas arvien paplašinās, kā arī lai varētu piesaistīt kvalificētus darbiniekus, kas vajadzīgi visās uzņēmējvalstīs, kurās aģentūras atrodas.

(1)

Saite uz pētījumu.

(2)

https://europa.eu/european-union/about-eu/agencies_en#type-of-agencies.

(3)

Energoregulatoru sadarbības aģentūra (ACER), Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādes birojs (BEREC birojs), Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centrs (CdT), Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centrs (Cedefop), Eiropas Savienības Tiesībaizsardzības apmācības aģentūra (CEPOL), Kopienas Augu šķirņu birojs (CPVO), Eiropas Aviācijas drošības aģentūra (EASA), Eiropas Patvēruma atbalsta birojs (EASO), Eiropas Banku iestāde (EBI), Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC), Eiropas Ķimikāliju aģentūra (ECHA), Eiropas Vides aģentūra (EVA), Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūra (EFCA), Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA), Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts (EIGE), Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde (EAAPI), Eiropas Zāļu aģentūra (EZA), Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centrs (EMCDDA), Eiropas Jūras drošības aģentūra (EMSA), Eiropas Savienības Tīklu un informācijas drošības aģentūra (ENISA), Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūra (ERA), Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (ESMA), Eiropas Izglītības Fonds (ETF), Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO), Eiropas Aģentūra lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (eu-LISA), Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra (EU-OSHA), Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonds (Eurofound), Eurojust, Eiropas Savienības Aģentūra tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropols), Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra (FRA), Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra (Frontex), Eiropas GNSS aģentūra (GSA) un Vienotā noregulējuma valde (VNV).

Jāņem vērā, ka EASO ir norādīts uz kartes, taču sarakstā šajā tīmekļa lapā nav iekļauts.

(4)

COM (2018)0131 final.

(5)

ES Aģentūru tīklā ir 37 decentralizētās aģentūras un 8 kopuzņēmumi, kas atrodas 23 dalībvalstīs.

(6)

Pētījuma 1. pielikuma 15.–16. lpp.; šajā gadījumā aģentūras norādītas citā secībā; dažas aģentūras veic vairāk nekā vienu uzdevumu.

(7)

Sk. pētījuma 1. pielikumu.

(8)

Piemēram, GSA, ko uzskata par decentralizētu aģentūru, ir pēctece kopuzņēmumam Galileo (GJU), ko Eiropas Kopiena un Eiropas Kosmosa aģentūra izveidoja 2002. gada maijā, lai pārvaldību programmas Galileo izstrādes posmu, un daļa GSA budžeta un tās uzdevumi, iespējams, ir vairāk atbilstīgi izpildaģentūras darbības principiem. ITRE komiteja norādīja, ka ir ierosināts jauns priekšlikums par Eiropas Industriālā, tehnoloģiskā un pētnieciskā kiberdrošības kompetenču centra izveidi un Nacionālo koordinācijas centru tīkla izveidi, par ko paziņots 2018. gada runā par stāvokli Sabiedrībā, un ka minētās struktūras neiederas izveidotajā decentralizēto aģentūru, izpildaģentūru un kopuzņēmumu struktūrā, taču tām piemīt visu trīs aģentūru veidu pazīmes. Aģentūra BEREC ir vēl viens piemērs aģentūrai ar divējādu struktūru. Aģentūra CEPOL daļu no sava budžeta, kas saistīta ar tās pilnvarojumā noteiktajiem uzdevumiem, piedaloties uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus, saņem no Savienības budžeta darbību daļas.

(9)

Sk. pētījuma 2. pielikumu. Papildus LESD 352. pantam diezgan bieži ir izmantots arī LESD 114. pants.

(10)

Lieta C-270/12, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste pret Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Parlamentu, OV C 273, 8.9.2012., 3. lpp.

(11)

Sk. Eiropas Savienības Tiesas paziņojumu presei Nr. 7/14, Luksemburga, 2014. gada 22. janvāris,

spriedums lietā C-270/12, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste pret Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Parlamentu.

(12)

https://europa.eu/european-union/sites/europaeu/files/docs/body/joint_statement_and_common_approach_2012_lv.pdf.

(13)

COM(2005)0059.

(14)

https://europa.eu/european-union/about-eu/agencies/overhaul_en.

(15)

Sk. pētījuma 12. nodaļu.

(16)

COM(2017)0735 un COM(2017)0734.

(17)

Sk. Eiropas Parlamenta paziņojumu, kas pievienots tā 2018. gada 25. oktobra normatīvajai rezolūcijai par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko attiecībā uz Eiropas Zāļu aģentūras atrašanās vietu groza Regulu (EK) Nr. 726/2004 (P8_TA(2018)0427).

(18)

Sk. pētījuma 11. nodaļu, 41. un turpmākās lpp., 5. pielikumu.

(19)

Vienotā pieeja (10. punkts) paredz, ka papildus vienam pārstāvim no katras dalībvalsts un diviem Komisijas pārstāvjiem attiecīgā gadījumā valdes sastāvā vajadzētu būt Eiropas Parlamenta un ieinteresēto personu izvirzītiem pārstāvjiem.

(20)

Vienotā pieeja Eiropas Parlamentam nekādu nozīmi šajā saistībā nepiešķir. Taču pamatlīgums starp Parlamentu un Komisiju paredz, ka amata kandidātiem jāierodas uz Parlamenta komiteju uzklausīšanām.

(21)

Vienotā pieeja paredz, ka ar Parlamentu būtu jāapspriežas par daudzgadu darba programmām un ka Parlaments būtu jāinformē par gada darba programmu.

(22)

Vienotā pieeja (58. punkts) paredz, ka uz pilnībā pašfinansētām aģentūrām neattiecas budžeta izpildes apstiprināšana LESD izpratnē, taču būtu jārod risinājumi, lai to veiktu, piemēram, iesniedzot gada pārskatu Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai un ņemot vērā to ieteikumus.

(23)

Piemēram, Uzlaboto terapiju komiteja, Farmakovigilances riska vērtēšanas komiteja, Pediatrijas komiteja.

(24)

Viedokļu apmaiņa par Laima slimību 2018. gada 1. februārī un par Zikas vīrusu — 2017. gada 25. aprīlī.

(25)

EFSA piedalījās atklātā uzklausīšanā, ko 2017. gada 11.–12. oktobrī organizēja par glifosātu; 2017. gada 11. oktobrī notika viedokļu apmaiņa ar EFSA par ĢMO vides riska novērtējumu un 2017. gada 4. maijā notika viedokļu apmaiņa ar EFSA par augu eļļu.

(26)

Sk. pētījuma 2. nodaļu.

(27)

Sk. pētījuma 5., 7. un 8. nodaļu.


EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par tiesību normu un kopīgā paziņojuma, ar ko nodrošina decentralizēto aģentūru parlamentāro uzraudzību, īstenošanu

(2018/2114(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līgumu noteikumus par aģentūrām un jo īpaši Līguma par Eiropas Savienību (LES) 5. un 9. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 15., 16., 71., 123., 124., 127., 130., 228., 263., 265., 267., 277., 282., 287., 290., 291., 298. un 325. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un jo īpaši tās 41., 42., 43., 51. un 52. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Komisijas 2012. gada 19. jūlija Kopīgo paziņojumu un tam pievienoto Vienoto pieeju,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu, kā arī 1. panta 1. punkta e) apakšpunktu un 3. pielikumu Priekšsēdētāju konferences 2002. gada 12. decembra lēmumā par procedūru patstāvīgo ziņojumu sagatavošanas atļaujas piešķiršanai,

–  ņemot vērā Konstitucionālo jautājumu komitejas ziņojumu un Budžeta komitejas, Budžeta kontroles komitejas un Ekonomikas un monetārās komitejas, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas, kā arī Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumus (A8-0055/2019),

A.  tā kā aģentūrām ir būtiski svarīga nozīme ES politikas īstenošanā Eiropas un valstu līmenī, veicot dažādus uzdevumus, lai sekmētu ES politikas īstenošanu, piemēram, veidojot tīklus vai atbalstot sadarbību starp ES un valstu iestādēm; tā kā laba sadarbība starp ES aģentūrām un dalībvalstīm palīdz uzlabot aģentūru darba efektivitāti un lietderību; tā kā aģentūras ar Eiropas Savienības Aģentūru tīkla starpniecību ir arī izveidojušas sadarbību savā starpā;

B.  tā kā koordinācija un sadarbība starp dažādajām aģentūrām un parlamentārajām komitejām kopumā ir bijusi laba; tā kā Eiropols ir vienīgā aģentūra, ko Parlaments kopīgi ar valstu parlamentiem uzrauga Kopīgajā parlamentārās uzraudzības grupā;

C.  tā kā aģentūras laika gaitā ir radītas un ir attīstījušās atšķirīgi; tā kā Lisabonas līgumā oficiāli ir atzīta ES izpildvaras deleģēšana aģentūrām, oficiāli ieviešot ES aģentūras Līgumos;

D.  tā kā aģentūrām ir galvenokārt jāatskaitās Parlamentam un Padomei un tādējādi jānodrošina, ka tiesību aktos, kas reglamentē minētās aģentūras, ir ieviesti pienācīgi uzraudzības mehānismi un ka šie mehānismi tiek pēc tam pienācīgi īstenoti; tā kā ES izpildvaras deleģēšanai aģentūrām nebūtu jāvājina Parlamenta kontrole pār ES izpildvaru, kā paredzēts LES 14. pantā;

E.  tā kā Līgumos nav nedz decentralizēto aģentūru definīcijas, nedz arī to pilnvaru vispārīga apraksta, ko var piešķirt aģentūrām;

F.  tā kā daudzu aģentūru juridiskais pamats ir saskaņā ar LESD 352. pantu, savukārt citas ir izveidotas uz īpaša nozares juridiskā pamata;

G.  tā kā 2012. gada Kopīgais paziņojums un Vienotā pieeja ir Iestāžu darba grupas par regulatīvajām aģentūrām veiktā darba rezultāts — šo darba grupu Komisija, Eiropas Parlaments un Padome izveidoja, lai novērtētu aģentūru saskaņotību, efektivitāti, pārskatatbildību un pārredzamību pēc tam, kad Komisijas 2005. gada priekšlikums par Iestāžu nolīgumu par regulatīvajām aģentūrām neguva vajadzīgo atbalstu Padomē un Parlamentā;

H.  tā kā Vienotā pieeja ietver noteikumus par aģentūru struktūru un pārvaldību, kā arī par to darbību, darba plānošanu, finansēšanu, budžeta resursu pārvaldību, budžeta procedūrām, pārskatatbildību, kā arī kontroli un pārredzamību, kas palīdz nodrošināt decentralizēto aģentūru parlamentāro uzraudzību;

I.  tā kā, neskatoties uz kopumā atzinīgu vērtējumu, aģentūras dažos gadījumos ir saskārušās ar neuzticību to zinātniskajiem un tehniskajiem atzinumiem,

Svarīgākie novērojumi

1.  norāda, ka mehānismi aģentūru pārskatatbildības nodrošināšanai ir paredzēti Līgumos, aģentūru dibināšanas regulās, Tiesas judikatūrā, kā arī Kopīgajā paziņojumā un Vienotajā pieejā; uzsver, ka kompetences piešķiršana Parlamentam sniedz uzraudzības pilnvaras attiecībā pret decentralizētajām aģentūrām, kuras gan nav pietiekami minētas Līgumos; šajā saistībā norāda uz Kopīgā paziņojuma un Vienotās pieejas nesaistošo raksturu; taču pauž nožēlu par to, ka iestādes vēl nav vienojušās par saistošu tiesisko regulējumu;

2.  norāda, ka Parlaments uzrauga aģentūras dažādos veidos:

–  kā viena no budžeta iestādēm, pieņemot lēmumus par ES budžeta piešķīrumiem aģentūrām;

–  kā budžeta izpildes apstiprinātājiestāde;

–  izvirzot aģentūru valdes locekļu kandidātus;

–  piedaloties izpilddirektora iecelšanas (vai atlaišanas) procedūrā;

–  piedaloties apspriedēs par darba programmām;

–  iesniedzot gada ziņojumus;

–   citos veidos (delegāciju braucieni, kontaktgrupas vai kontaktpersonas, viedokļu apmaiņa, uzklausīšanas, brīfingi, dalīšanās pieredzē);

3.  norāda, ka dibināšanas regulu noteikumi dažādā mērā atšķiras no pārskatatbildības un parlamentārās uzraudzības mehānismiem, kas noteikti Vienotajā pieejā, un šādas situācijas iemesls var būt savā ziņā atšķirīgie uzdevumi un funkcijas, ko aģentūras veic;

4.  norāda, ka, neskatoties uz dibināšanas regulu noteikumu daudzveidību, Parlamenta komitejas aktīvi ir veikušas savus uzraudzības uzdevumus;

5.  atzīst Savienības aģentūru veikto Kopīgā paziņojuma un Vienotās pieejas, kā arī tās ceļveža īstenošanu; jo īpaši uzsver Iestāžu darba grupas decentralizēto aģentūru jautājumos (IIWG) ieteikumus, kurus Priekšsēdētāju konference apstiprināja 2018. gada 18. janvārī; norāda, ka turpmākajā sanāksmē, kas notika 2018. gada 12. jūlijā, tika secināts, ka IIWG darbs ir pabeigts;

Ieteikumi

6.  uzskata, ka var darīt vairāk, lai aģentūru dibināšanas regulās iekļautu konkrētus noteikumus par to pārvaldību un pārskatatbildības mehānismiem, ņemot vērā pašreizējo aģentūru dažādos veidus, kā arī nosakot vispārīgus principus, kas reglamentē attiecības ES iestāžu un aģentūru starpā; norāda, ka šiem jautājumiem būtu jāpievēršas arī ietekmes novērtējumos katru reizi, kad tiek ierosināts izveidot aģentūru; uzsver, ka aģentūrām ir vajadzīga konkrēta organizatoriskā elastība, lai labāk pielāgotos paredzētajiem uzdevumiem un vajadzībām, kas rodas, veicot savus pienākumus; atzinīgi vērtē aģentūru iekšējo organizāciju līdzīgās jomās, pamatojoties uz kopām un to starpā;

7.  tāpēc aicina rūpīgi novērtēt vienotās pieejas īstenošanu visos tās aspektos ar sīki izklāstītiem analītiskiem dokumentiem, kas ir līdzīgi 2010. gadā izstrādātajiem, vēršot uzmanību uz pārvaldības aspektiem un jo īpaši pārskatot iekļauto noteikumu atbilstību Parlamenta koplēmuma un uzraudzības pilnvarām, vienlaikus ņemot vērā vajadzību pieļaut elastību saskaņā ar decentralizēto aģentūru daudzveidīgo darbu;

8.  pauž nožēlu par to, ka Parlaments kā vadošais demokrātijas principa ievērošanas garantētājs ES netika pilnībā iesaistīts EZA un EBI jaunās mītnes vietas atlases procedūrā; šajā saistībā atgādina savu prasību pēc iespējas ātri pārskatīt 2012. gada Kopīgo paziņojumu un Vienoto pieeju un arī atgādina Padomes apņemšanos iesaistīties to pārskatīšanā, aicinot Komisiju līdz 2019. gada aprīlim sniegt padziļinātu Kopīgā paziņojuma un Vienotās pieejas analīzi attiecībā uz decentralizētu aģentūru atrašanās vietu;

9.  uzsver, ka aģentūras mītnes atrašanās vietai nebūtu jāietekmē tās pilnvaru un pienākumu izpilde, pārvaldības struktūra, pamatdarbības organizācija vai darbību vispārējā finansēšana;

10.  sagaida, ka turpmāk, pieņemot lēmumus par aģentūru atrašanās vietu vai pārcelšanas vietu, tiks pilnībā ievērotas Parlamenta un Padomes likumdevēju prerogatīvas; uzskata, ka Parlamentam, izmantojot likumdošanas procesu un ar tādiem pašiem nosacījumiem kā Komisijai un Padomei, vajadzētu būt sistemātiski iesaistītam pārredzamā kritēriju svēruma noteikšanā un novērtēšanā attiecībā uz visu Savienības iestāžu un aģentūru atrašanās vietu; norāda, ka Parlaments, Padome un Komisija 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu apņēmās godīgi un pārredzami sadarboties un ka nolīgumā uzsvērts likumdevēju vienlīdzības princips, kā paredzēts Līgumos; uzsver uzlabotas informācijas apmaiņas vērtību no sākotnējiem turpmāko procesu posmiem attiecībā uz aģentūru atrašanās vietu, jo šāda agrīna apmaiņa ļautu visām trijām iestādēm vieglāk izmantot savas tiesības un privilēģijas;

11.  uzskata, ka ļoti svarīgs ir lēmums par aģentūras atrašanās vietu, un uzskata, ka Savienības iestādēm ir jāņem vērā tādi objektīvi kritēriji kā pieejamība, administratīvā sinerģija un ieinteresēto personu tuvums, lai panāktu labāko iespējamo lēmumu;

12.  saskaņā ar ieteikumiem, ko sniegusi Iestāžu darba grupa decentralizēto aģentūru resursu jautājumos, prasa Komisijai ātri iesniegt novērtējumu par aģentūrām, kuras atrodas vairākās vietās, izmantojot konsekventu pieeju, lai novērtētu to pievienoto vērtību, ņemot vērā izmaksas; aicina veikt vēra ņemamus pasākumus, pamatojoties uz novērtēšanas rezultātiem, lai samazinātu vienas aģentūras izvietošanu vairākās vietās, ja un kur tas ir lietderīgi;

13.  pamatojoties uz Vienotās pieejas pārskatīšanu, ierosina vēlreiz novērtēt iespēju izstrādāt Iestāžu nolīgumu par aģentūrām un šajā nolīgumā iekļaut noteikumus par vajadzību vienu reizi piecos gados pārskatīt principus, kas reglamentē aģentūru izveidi un darbību, ņemot vērā ievērojamu personu zināšanas;

14.  uzskata, ka šādā iestāžu nolīgumā būtu jāievēro Eiropas Parlamenta pilnvaras koplēmuma procedūrās un arī jāaptver attiecības starp aģentūru un tās dalībvalsts iestādēm, kurā aģentūra atrodas, kā arī pārredzamības pasākumi, procedūras interešu konflikta novēršanai un dzimumu līdzsvara nodrošināšanai starp reglamentējošo un konsultatīvo struktūru locekļiem un integrētas pieejas dzimumu līdztiesības nodrošināšanai īstenošana visās aģentūru darbībās;

15.  uzskata, ka, izstrādājot šādu iestāžu nolīgumu, būtu arī jāskata vairāki konkrēti ierosinājumi demokrātiskās pārraudzības stiprināšanai, ES aģentūru pārskatatbildības uzlabošanai un sistēmas stiprināšanai attiecībā uz ziņošanu Parlamentam, piemēram:

– termiņa noteikšana, kurā aģentūrām jāatbild uz Eiropas Parlamenta vai Padomes uzdotajiem jautājumiem;

– kārtības noteikšana sensitīvas un konfidenciālas informācijas izplatīšanai un konsultācijām ar parlamentārajām komitejām, ja nepieciešams;

– apsvērumi par to, vai Parlamentam būtu vai nebūtu jāieceļ noteikts locekļu skaits attiecīgajās valdēs;

– apsvērumi par pievienoto vērtību, ko sniedz Parlamenta pārstāvju/novērotāju klātbūtne uzraudzības padomju un aģentūru ieinteresēto personu grupu sanāksmēs;

– Parlamenta iesaistīšanās aģentūru gada un daudzgadu darba programmās racionalizēšana;

– ziņošanas pienākumu nepieciešamības racionalizēšana un saskaņošana, jo īpaši jautājumā par gada darbības pārskatu, budžeta un finanšu pārvaldības ziņojumu un galīgajiem finanšu pārskatiem;

–  Parlamenta detalizēta informēšana par pasākumiem, kas veikti, lai izpildītu budžeta izpildes apstiprinātājiestādes un Revīzijas palātas ieteikumus ("ziņojumu pēckontrole");

16.  turklāt uzskata, ka Parlamenta lomu decentralizētu aģentūru pārvaldības aspekta pārraudzībā varētu ievērojami uzlabot, Parlamentā izveidojot specializētu vienību, kas veiktu aktuālo horizontālo uzraudzību par šādu aģentūru pārvaldību, pamatojoties uz godīgu un abpusēju informācijas apmaiņu, sadarbību un vērtībām; turklāt ierosina stiprināt sadarbību ar Kopīgo parlamentārās uzraudzības grupu un pārskatīt noteikumus braucieniem uz aģentūrām, lai padarītu iespējamu labāku regulāru saziņu starp parlamentārajām komitejām un to kompetences aģentūrām;

17.  saistībā ar pārskatīšanu reizi piecos gados, pamatojoties uz Parlamenta komiteju veiktajām uzraudzības darbībām attiecībā uz to kompetences aģentūrām un šādas darbības papildinot, ierosina Konstitucionālo jautājumu komitejai rīkot ikgadējas debates par aģentūru pārvaldības darbību, pēc tām vajadzības gadījumā rīkojot debates plenārsēdē, lai veicinātu spēcīgāku un strukturētāku sistēmu aģentūru darbību uzraudzībai Parlamentā; turklāt, ņemot vērā aģentūru uzdevumu kā starpniekiem starp ES un dalībvalstīm, ierosina konsultāciju periodu ar valstu parlamentiem, ja tie vēlas veikt iejaukšanos attiecīgajā jautājumā;

18.  uzskata, ka ES aģentūrām būtu jāpiemēro labas pārvaldības un labāka likumdošanas procesa noteikumi un principi, tostarp jāveic atklāta sabiedriskā apspriešana par to priekšlikumu projektiem sekundārajiem un terciārajiem tiesību aktiem, ja aģentūras darbības joma to pieļauj; ierosina uz aģentūrām attiecināt tādus pašus pārredzamības noteikumus kā uz Komisiju, tostarp noteikumus un pienākumus saistībā ar interešu pārstāvjiem;

19.  uzsver, ka Savienības aģentūrām būtu jānodrošina, ka visi uzdevumi, kas izriet no tiesiskā regulējuma, tiek veikti pilnībā un noteiktajā termiņā, taču vienlaikus rūpīgi jāievēro savi pienākumi un jārīkojas saskaņā ar Parlamenta un Padomes piešķirtajām pilnvarām; uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi, lai Savienības aģentūras savu pilnvaru īstenošanā nodrošinātu pārredzamību;

20.  ierosina paredzēt, ka visām aģentūrām jāvar iesniegt nesaistošus atzinumus par aktuālajiem tiesību aktu priekšlikumiem, kas ir to kompetences jomā;

21.  uzskata arī, ka, ja nākotnē tiks grozīti Līgumi, vērība būtu jāpievērš tam, kā Līgumos labāk stiprināt aģentūru nozīmi, jo īpaši saistībā ar LES 13. un 14. pantu un LESD 290. un 291. pantu, iekļaujot skaidru definīciju dažādajiem aģentūru veidiem, pilnvaras, ko tām var piešķirt, un vispārējus principus, ar ko nodrošina to parlamentāro uzraudzību;

Budžeta jautājumi

22.  norāda, ka aģentūru finansēšana no maksām pašreiz sasniedz aptuveni 1 miljardu EUR gadā, kas var mazināt slogu ES budžetam un būt efektīvs veids, kā finansēt aģentūru darbības gadījumos, kad darījumdarbības modelis to pieļauj; taču pauž bažas par iespējamiem interešu konfliktiem, kas var rasties, ja aģentūrām ir jāpaļaujas uz dalības maksām kā savu galveno ieņēmumu avotu; norāda, ka ir vajadzīgi aizsardzības pasākumi, lai novērstu jebkāda veida interešu konfliktu;

23.  uzsver, ka nākamajā DFS ir jāņem vērā jaunās prioritātes klimata, ilgtspējas un vides aizsardzības jomā un uzdevumi, kas piešķirti konkrētām aģentūrām šīs DFS īstenošanai;

24.  norāda — lai gan decentralizētajām aģentūrām budžeta pārvaldības ziņā ir vairākas līdzības, vienāda pieeja tām visām ir izrādījusies neizdevīga efektīvai un lietderīgai dažu aģentūru pārvaldībai; uzskata, ka mērķis par 5 % samazināt darbinieku skaitu un izveidot aģentūrām kopīgu pārdales fondu ir vienreizējs pasākums; atkārtoti pauž nodomu turpmāk iebilst pret šādu pieeju;

25.  ar bažām norāda, ka vairākām aģentūrām ir grūtības piesaistīt kvalificētus darbiniekus, ņemot vērā nodarbinātības nosacījumus; uzskata, ka Savienības struktūrām jāspēj piesaistīt kvalificētu personālu, lai efektīvi pildītu šo aģentūru uzdevumus; tādēļ aicina veikt konkrētus pasākumus, lai šos mērķus sasniegtu;

26.  norāda, ka pastiprināta aģentūru sadarbība pakalpojumu kopīgošanas jomā ir radījusi ietaupījumus, piemēram, tādus, kas gūti, izveidojot kopīgu iepirkumu portālu; mudina turpināt pētīt iespējas, ko sniedz pakalpojumu kopīgošana starp pašām aģentūrām vai starp Komisiju un aģentūrām, lai radītu jaunas sinerģijas un optimizētu pašreizējās; uzskata, ka attiecīgā gadījumā turpmāku budžeta efektivitāti varētu panākt, izmantojot ciešu sadarbību administratīvā atbalsta un transversālu pakalpojumu pārvaldības dienesta jomā starp Savienības struktūrām un aģentūrām tiešā tuvumā;

27.  norāda, ka aģentūru budžeti būtu jāizstrādā, ievērojot uz sniegumu vērsta budžeta izstrādes principu un ņemot vērā aģentūras mērķus un paredzamos uzdevumu izpildes rezultātus; aicina decentralizēto aģentūru budžeta plānošanā izmantot tematisku pieeju, lai labāk noteiktu aģentūru prioritāros uzdevumus, sekmētu sadarbību un novērstu pārklāšanos, jo īpaši aģentūrās, kas strādā vienā politikas jomā;

28.  ar bažām norāda, ka dažas administratīvās prasības ir nesamērīgas attiecībā uz aģentūrām, kas nav pārāk lielas; sagaida, ka Komisija un Padome nodrošinās piemērojamo administratīvo prasību samērīgumu ar visu aģentūru finanšu resursiem un cilvēkresursiem;

29.  atgādina, ka šīs likumdošanas procedūras gaitā tiek veikti grozījumi sākotnējā Komisijas priekšlikumā; ar bažām norāda, ka atjauninātie finanšu pārskati parasti kļūst pieejami tikai likumdošanas procedūras beigās, vai arī vispār nav pieejami; atgādina par Parlamenta un Padomes kā budžeta lēmējinstitūciju un likumdevēju iestāžu identiskajiem pienākumiem;

30.  atzinīgi vērtē Komisijas pārskatītās Finanšu pamatregulas attiecībā uz decentralizētajām aģentūrām projektu un jo īpaši tajā izklāstītos plānus stiprināt šo aģentūru pārvaldību;

31.  tomēr uzskata, ka vēl aizvien ir daudz neatrisinātu jautājumu, un mudina Komisiju nekavējoties iesniegt novērtējumu par aģentūrām, kurām ir vairākas atrašanās vietas, kā ieteikusi IIWG, kā arī priekšlikumus par iespējamu apvienošanu, slēgšanu un/vai uzdevumu nodošanu Komisijai, pamatojoties uz rūpīgu un padziļinātu analīzi un izmantojot skaidrus un pārredzamus kritērijus, kā bija paredzēts IIWG uzdotajā darba uzdevumā, taču tas nekad netika pienācīgi novērtēts, jo nebija priekšlikumu no Komisijas;

32.  norāda, ka par decentralizēto aģentūru revīziju "arī turpmāk ir pilnībā atbildīga [Revīzijas palāta], kas pārvalda visas vajadzīgās administratīvās un pakalpojumu pasūtīšanas procedūras un finansē tās"; atkārtoti norāda, ka revīzija, ko veikuši privātā sektora revidenti, ir ievērojami palielinājusi aģentūru administratīvo slogu, kā arī iepirkumam paredzēto laiku un revīzijas līgumu administrēšana ir radījusi papildu izdevumus, tādējādi negatīvi ietekmējot aģentūru jau tā sarūkošos resursus; uzsver, ka Finanšu pamatregulas pārskatīšanas kontekstā šis jautājums ir obligāti jāatrisina saskaņā ar Vienoto pieeju; aicina visas puses, kuras iesaistītas šajā pārskatīšanā, steidzami nodrošināt skaidrību šajā jautājumā, lai būtiski samazinātu pārmērīgo administratīvo slogu.

33.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Eiropas Revīzijas palātai un ES decentralizētajām aģentūrām.


ATZINUMS Sniegusi Budžeta komiteja (11.12.2018)

Konstitucionālo jautājumu komitejai

par tiesību normu un kopīgā paziņojuma, ar ko nodrošina decentralizēto aģentūru parlamentāro uzraudzību, īstenošanu

(2018/2114(INI))

Atzinuma sagatavotājs: Jens Geier

IEROSINĀJUMI

Budžeta komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Konstitucionālo jautājumu komiteju rezolūcijas priekšlikumā, ko tā pieņems, iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  norāda, ka aģentūru finansēšana no iekasējamām nodevām pašlaik ik gadu veido aptuveni 1 miljardu EUR, kas ievērojami atvieglo apgrūtinājumu Savienības budžetam; uzskata, ka finansēšana no maksām ir efektīvs veids, kā finansēt aģentūru darbību gadījumos, kad to atļauj komercdarbības modelis; tomēr norāda, ka ir vajadzīgi aizsardzības pasākumi, lai izvairītos no jebkāda veida interešu konflikta;

2.  norāda — lai gan decentralizētajām aģentūrām budžeta pārvaldības ziņā ir vairākas līdzības, vienāda pieeja tām visām ir izrādījusies neizdevīga efektīvai un lietderīgai dažu aģentūru pārvaldībai; uzskata, ka mērķis par 5 % samazināt darbinieku skaitu un izveidot aģentūrām kopīgu pārdales fondu ir vienreizējs pasākums; atkārtoti pauž nodomu turpmāk iebilst pret šādu pieeju;

3.   uzskata, ka ļoti svarīgs ir lēmums par aģentūras atrašanās vietu, un uzskata, ka Savienības iestādēm ir jāņem vērā tādi objektīvi kritēriji kā pieejamība, administratīvā sinerģija un ieinteresēto personu tuvums, lai panāktu labāko iespējamo lēmumu; sagaida, ka, pieņemot lēmumu par aģentūras mītnes atrašanās vietu, būtu pilnībā jāievēro Savienības likumdevēju — gan Parlamenta, gan Padomes — prerogatīvas;

4.  saskaņā ar ieteikumiem, ko sniegusi Iestāžu darba grupa decentralizēto aģentūru resursu jautājumos, prasa Komisijai ātri iesniegt novērtējumu par aģentūrām, kuras atrodas vairākās vietās, izmantojot konsekventu pieeju, lai novērtētu to pievienoto vērtību, ņemot vērā izmaksas; aicina veikt vēra ņemamus pasākumus, pamatojoties uz novērtēšanas rezultātiem, lai samazinātu vienas aģentūras izvietošanu vairākās vietās, ja un kur tas ir lietderīgi;

5.  ar bažām norāda, ka vairākām aģentūrām ir grūtības piesaistīt kvalificētus darbiniekus, ņemot vērā nelabvēlīgus nodarbinātības nosacījumus un ierobežojumus, ko rada algu koeficients; uzskata, ka Savienības struktūrām jāspēj piesaistīt kvalificētu personālu, lai efektīvi pildītu šo aģentūru uzdevumus; tādēļ aicina veikt konkrētus pasākumus, lai koriģētu algas koeficientus un labāk atspoguļotu reālās izmaksas;

6.  norāda, ka pastiprināta aģentūru sadarbība pakalpojumu kopīgošanas jomā ir radījusi ietaupījumus, piemēram, tādus, kas gūti, izveidojot kopīgu iepirkumu portālu; mudina turpināt pētīt iespējas, ko sniedz pakalpojumu kopīgošana starp pašām aģentūrām vai starp Komisiju un aģentūrām, lai radītu jaunas sinerģijas un optimizētu jau esošās; uzskata, ka attiecīgā gadījumā turpmāku budžeta efektivitāti varētu panākt, izmantojot ciešu sadarbību administratīvā atbalsta un transversālu pakalpojumu pārvaldības dienesta jomā starp Savienības struktūrām un aģentūrām tiešā tuvumā;

7.  uzskata, ka demokrātisko uzraudzību var nostiprināt, nodrošinot Parlamenta iecelto pārstāvju līdzdalību valdes sanāksmēs; uzskata, ka šajā lēmumu pieņemšanas procesā svarīgam faktoram vajadzētu būt izlietoto līdzekļu vislabākās atdeves nodrošināšanai attiecībā uz Savienības pilsoņiem, kurus pārstāv Parlaments; norāda, ka Savienības iestādes vairākas reizes ir atturējušās no šīs iespējas izmantošanas, kas ir paredzēta vienotajā pieejā;

8.  norāda, ka aģentūru budžeti būtu jāizstrādā, ievērojot uz sniegumu vērsta budžeta izstrādes principu un ņemot vērā aģentūras mērķus un gaidāmos uzdevumu izpildes rezultātus; aicina decentralizēto aģentūru budžeta plānošanā izmantot tematisku pieeju, lai labāk noteiktu aģentūru prioritāros uzdevumus, sekmētu sadarbību un izvairītos no pārklāšanās, jo īpaši aģentūrās, kas strādā vienā politikas jomā;

9.  ar bažām konstatē, ka noteiktas administratīvās prasības ir nesamērīgas attiecībā uz aģentūrām, kas nav pārāk lielas; sagaida, ka Komisija un Padome nodrošinās piemērojamo administratīvo prasību samērīgumu ar visu aģentūru finanšu resursiem un cilvēkresursiem;

10.  atgādina, ka šīs likumdošanas procedūras rezultātā tiek veikti grozījumi sākotnējā Komisijas priekšlikumā; ar bažām norāda, ka atjauninātie finanšu pārskati parasti kļūst pieejami tikai likumdošanas procedūras beigās, vai arī vispār nav pieejami; atgādina par Parlamenta un Padomes kā budžeta lēmējinstitūcijas un likumdevējas iestādes identiskajiem pienākumiem.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

10.12.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

24

1

2

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jean Arthuis, Richard Ashworth, Lefteris Christoforou, Manuel dos Santos, André Elissen, José Manuel Fernandes, Eider Gardiazabal Rubial, Jens Geier, Ingeborg Gräßle, John Howarth, Siegfried Mureşan, Liadh Ní Riada, Jan Olbrycht, Pina Picierno, Paul Rübig, Petri Sarvamaa, Jordi Solé, Patricija Šulin, Indrek Tarand, Monika Vana, Daniele Viotti, Marco Zanni

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Xabier Benito Ziluaga, Karine Gloanec Maurin, Marco Valli

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Clara Eugenia Aguilera García, Claudia Schmidt

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

24

+

ALDE

Jean Arthuis

GUE/NGL

Xabier Benito Ziluaga, Liadh Ní Riada

PPE

Richard Ashworth, Lefteris Christoforou, José Manuel Fernandes, Ingeborg Gräßle, Siegfried Mureşan, Jan Olbrycht, Paul Rübig, Petri Sarvamaa, Claudia Schmidt, Patricija Šulin

S&D

Clara Eugenia Aguilera García, Eider Gardiazabal Rubial, Jens Geier, Karine Gloanec Maurin, John Howarth, Pina Picierno, Manuel dos Santos, Daniele Viotti

VERTS/ALE

Jordi Solé, Indrek Tarand, Monika Vana

1

-

S&D

André Elissen

2

0

EFDD

Marco Valli

S&D

Marco Zanni

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


ATZINUMS Sniegusi Budžeta kontroles komiteja (8.1.2019)

Konstitucionālo jautājumu komitejai

par tiesību normu un kopīgā paziņojuma, ar ko nodrošina decentralizēto aģentūru parlamentāro uzraudzību, īstenošanu

(2018/2114(INI))

Atzinuma sagatavotājs: Dennis de Jong

IEROSINĀJUMI

Budžeta kontroles komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Konstitucionālo jautājumu komiteju rezolūcijas priekšlikumā, ko tā pieņems, iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  atzīst Savienības aģentūru veikto kopīgā paziņojuma un vienotās pieejas, kā arī tās ceļveža īstenošanu; jo īpaši uzsver Iestāžu darba grupas decentralizēto aģentūru jautājumos (IIWG) ieteikumus, kurus Priekšsēdētāju konference apstiprināja 2018. gada 18. janvārī; norāda, ka turpmākajā sanāksmē, kas notika 2018. gada 12. jūlijā, tika secināts, ka IIWG darbs ir pabeigts;

2.  atzinīgi vērtē Komisijas pārskatītās Finanšu pamatregulas attiecībā uz decentralizētajām aģentūrām projektu un jo īpaši tajā izklāstītos plānus stiprināt šo aģentūru pārvaldību;

3.  tomēr uzskata, ka vēl aizvien ir daudz neatrisinātu jautājumu, un mudina Komisiju nekavējoties iesniegt novērtējumu par aģentūrām, kurām ir vairākas atrašanās vietas, kā ieteikusi IIWG, kā arī priekšlikumus par iespējamu apvienošanu, slēgšanu un/vai uzdevumu nodošanu Komisijai, pamatojoties uz rūpīgu un padziļinātu analīzi un izmantojot skaidrus un pārredzamus kritērijus, kā bija paredzēts IIWG uzdotajā darba uzdevumā, taču tas nekad netika pienācīgi izvērtēts, jo nebija priekšlikumu no Komisijas;

4.  atgādina par Parlamenta priekšsēdētāja 2018. gada 28. marta vēstulēm Komisijas priekšsēdētājam un amatā esošajam Padomes priekšsēdētājam, kurās, ņemot vērā Parlamenta kā viena no likumdevējiem prerogatīvas, pausta nožēla par to, ka Parlaments netika iesaistīts procedūrā, kuras rezultātā tika izraudzīta Eiropas Zāļu aģentūras jaunā atrašanās vieta, un prasa attiecīgi pārskatīt kopīgo paziņojumu un vienoto pieeju; mudina Komisiju sagatavot nepieciešamos priekšlikumus, pamatojoties uz kopīgā paziņojuma un vienotās pieejas īstenošanas padziļinātu analīzi, kā lūgusi Padome savā atbildē uz minēto vēstuli;

5.  norāda, ka aģentūru budžeti būtu jāizstrādā, ievērojot uz sniegumu vērsta budžeta izstrādes principu un ņemot vērā aģentūras mērķus un gaidāmos uzdevumu izpildes rezultātus; aicina decentralizēto aģentūru budžeta plānošanā izmantot tematisku pieeju, lai labāk noteiktu aģentūru prioritāros uzdevumus, palielinātu sadarbību un izvairītos no pārklāšanās, jo īpaši starp aģentūrām, kas strādā vienā politikas jomā;

6.  pauž bažas par iespējamiem interešu konfliktiem, kas var rasties, ja aģentūrām ir jāpaļaujas uz dalības maksām kā savu galveno ieņēmumu avotu; atkārtoti norāda, ka aģentūras apzinās šo reputācijas risku un dod priekšroku stabilai un paredzamai ieņēmumu plūsmai no ES budžeta, kas ir svarīgi arī no budžeta plānošanas viedokļa, un tās nevēlas paļauties uz maksām, kuras nav paredzamas un kuru summas gadu no gada mainās; mudina Komisiju iesniegt priekšlikumu, lai maksas tiktu tieši iemaksātas Komisijai un aģentūras savukārt tiktu nodrošinātas ar regulāru subsīdiju no ES budžeta;

7.  prasa veikt konkrētus pasākumus, lai koriģētu algas koeficientus un labāk atspoguļotu reālās izmaksas;

8.  atkārto savu prasību par racionālu un saskaņotu ziņošanas pienākumu nepieciešamību, jo īpaši jautājumā par gada darbības pārskatu, budžeta un finanšu pārvaldības ziņojumu un galīgajiem finanšu pārskatiem;

9.  mudina aģentūras detalizēti informēt Parlamentu par pasākumiem, kas veikti, lai izpildītu budžeta izpildes apstiprinātājiestādes un Revīzijas palātas ieteikumus ("ziņojumu pēckontrole");

10.  norāda, ka, lai pareizi veiktu jaunos uzdevumus, panāktu pastāvīgu efektivitātes pieaugumu, ātri aizpildītu brīvās amata vietas un uzlabotu aģentūru spējas piesaistīt speciālistus, tām būtu nepārtraukti jāuzrauga un jānovērtē darbinieku skaita līmenis un vajadzība pēc papildu cilvēkresursiem un finanšu resursiem, un adekvāti jāspēj pildīt tām noteiktos uzdevumus un pienākumus;

11.  norāda, ka par decentralizēto aģentūru revīziju "arī turpmāk ir pilnībā atbildīga [Revīzijas palāta], kas pārvalda visas vajadzīgās administratīvās un pakalpojumu pasūtīšanas procedūras un finansē tās"; atkārtoti norāda, ka revīzija, ko veikuši privātā sektora revidenti, ir ievērojami palielinājusi aģentūru administratīvo slogu, kā arī iepirkumam atvēlēto laiku un revīzijas līgumu administrēšana ir radījusi papildu izdevumus, tādējādi negatīvi ietekmējot aģentūru jau tā sarūkošos resursus; uzsver, ka Finanšu pamatregulas pārskatīšanas kontekstā šis jautājums ir obligāti jāatrisina saskaņā ar vienoto pieeju; aicina visas puses, kuras iesaistītas šajā pārskatīšanā, steidzami nodrošināt skaidrību šajā jautājumā, lai būtiski samazinātu pārmērīgo administratīvo slogu.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

7.1.2019

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

8

0

2

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Dennis de Jong, Ingeborg Gräßle, Georgi Pirinski, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Bart Staes

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Karin Kadenbach, Andrey Novakov

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Pervenche Berès, John Howarth, Jude Kirton-Darling

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

8

+

GUE/NGL

Dennis de Jong

PPE

Ingeborg Gräßle

S&D

Pervenche Berès, John Howarth, Karin Kadenbach, Jude Kirton-Darling, Georgi Pirinski

VERTS/ALE

Bart Staes

0

-

 

 

2

0

PPE

Andrey Novakov, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


ATZINUMS Sniegusi Ekonomikas un monetārā komiteja (11.12.2018)

Konstitucionālo jautājumu komitejai

par tiesību normu un kopīgā paziņojuma, ar ko nodrošina decentralizēto aģentūru parlamentāro uzraudzību, īstenošanu

(2018/2114(INI))

Atzinuma sagatavotājs: Peter Simon

IEROSINĀJUMI

Ekonomikas un monetārā komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Konstitucionālo jautājumu komiteju rezolūcijas priekšlikumā, ko tā pieņems, iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  uzsver, ka Savienības aģentūrām būtu jānodrošina, ka visi uzdevumi, kas izriet no tiesiskā regulējuma, tiek veikti pilnībā un noteiktajā termiņā, taču vienlaikus rūpīgi jāievēro savi pienākumi un jārīkojas saskaņā ar Parlamenta un Padomes piešķirtajām pilnvarām; uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi, lai Savienības aģentūras savu pilnvaru īstenošanā nodrošinātu pārredzamību;

2.  prasa, lai Savienības aģentūras nolūkā uzlabot to pārskatatbildības līmeni atbildētu uz Eiropas Parlamenta vai Padomes uzdotajiem jautājumiem ne vēlāk kā piecu nedēļu laikā pēc to saņemšanas; turklāt ierosina, ka Savienības aģentūras priekšsēdētājam pēc pieprasījuma būtu jārīko konfidenciālas mutiskas diskusijas aiz slēgtām durvīm ar Parlamenta atbildīgās komitejas priekšsēdētāju, priekšsēdētāja vietniekiem un koordinatoriem;

3.  uzskata, ka Savienības aģentūrām būtu jācenšas regulāri iesaistīt attiecīgās ieinteresētās personas un piemērot labāka regulējuma principus, tostarp rīkojot atklātas sabiedriskas apspriešanas attiecībā uz to sagatavotajiem sekundāro un terciāro tiesību aktu priekšlikumu projektiem;

4.  ierosina, ka Parlamenta pārstāvju klātbūtne uzraudzības padomju un aģentūru ieinteresēto personu grupu sanāksmēs veicinātu Parlamenta, dalībvalstu un Komisijas savstarpēju izpratni par risināmajiem jautājumiem, — par šādu pozitīvu ietekmi liecina klātbūtne Komisijas ekspertu grupu sanāksmēs;

5.  uzsver, ka Parlamenta prerogatīvas ir jāievēro vienmēr; tādēļ uzskata, ka Parlamentam vajadzētu būt sistemātiski un ar tādiem pašiem nosacījumiem kā Komisijai un Padomei iesaistītam kritēriju noteikšanā un izvērtēšanā attiecībā uz visu Savienības iestāžu un aģentūru atrašanās vietu; šajā sakarībā atgādina par Padomes apņemšanos iesaistīties 2012. gada 19. jūlija kopīgā paziņojuma par decentralizētajām aģentūrām pārskatīšanā ar mērķi nodrošināt visu ES iestāžu kopīgu un ciešu līdzdalību; uzskata, ka šajā lēmumu pieņemšanas procesā svarīgam faktoram vajadzētu būt izlietoto līdzekļu vislabākās atdeves nodrošināšanai attiecībā uz Eiropas iedzīvotājiem, kurus pārstāv Eiropas Parlaments;

6.  aicina Komisiju, veicot padziļinātu analīzi par 2012. gada 19. jūlija kopīgā paziņojuma un vienotās pieejas īstenošanu, kas Komisijai jāiesniedz līdz 2019. gada aprīlim, novērtēt pasākumus, kuri būtu jāpārskata un jāīsteno, lai nodrošinātu Parlamenta iespējas veikt pienācīgu pārbaudi, kā arī to, cik lielā mērā attiecīgie noteikumi atspoguļo decentralizēto aģentūru juridiskās un institucionālās struktūras realitāti, jo īpaši attiecībā uz aspektiem, kas saistīti ar struktūru un pārvaldību, un to, vai tie pieļauj pietiekamu elastību, lai ņemtu vērā aģentūru atšķirīgās iezīmes;

7.  atgādina, ka Parlaments ir viena no likumdevējām iestādēm, un uzstāj, ka attiecībā uz lēmumiem par ES struktūru un aģentūru atrašanās vietu ir pilnībā jāievēro parastā likumdošanas procedūra;

8.  norāda, ka pēdējos gados ir palielinājies aģentūru skaits un tām piešķirtie resursi; aicina ES iestādes panākt skaidru un vienotu izpratni par aģentūru lomu;

9.  uzsver, ka aģentūras mītnes atrašanās vietai nebūtu jāietekmē tās pilnvaru un pienākumu izpilde, pārvaldības struktūra, pamatdarbības organizācija vai darbību vispārējā finansēšana; tomēr uzsver, ka aģentūras atrašanās vietai būtu jāļauj uzlabot budžeta līdzekļu efektīvu izmantošanu, Savienības aģentūrām kopīgi izmantojot pakalpojumus, jo īpaši kopējas telpas, jo kopēja infrastruktūra, administratīvais atbalsts un ēku apsaimniekošanas pakalpojumi rada būtiskus efektivitātes ieguvumus.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

10.12.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

48

0

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Hugues Bayet, Pervenche Berès, Jonás Fernández, Giuseppe Ferrandino, Stefan Gehrold, Sven Giegold, Neena Gill, Roberto Gualtieri, Brian Hayes, Gunnar Hökmark, Danuta Maria Hübner, Barbara Kappel, Othmar Karas, Wolf Klinz, Georgios Kyrtsos, Philippe Lamberts, Werner Langen, Bernd Lucke, Olle Ludvigsson, Gabriel Mato, Bernard Monot, Caroline Nagtegaal, Luděk Niedermayer, Ralph Packet, Sirpa Pietikäinen, Dariusz Rosati, Martin Schirdewan, Molly Scott Cato, Pedro Silva Pereira, Peter Simon, Theodor Dumitru Stolojan, Kay Swinburne, Paul Tang, Ramon Tremosa i Balcells, Marco Valli, Tom Vandenkendelaere, Miguel Viegas, Jakob von Weizsäcker

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Matt Carthy, Ashley Fox, Sophia in ‘t Veld, Ramón Jáuregui Atondo, Syed Kamall, Paloma López Bermejo, Thomas Mann, Romana Tomc, Lieve Wierinck, Roberts Zīle

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

48

+

ALDE

Sophia in 't Veld, Wolf Klinz, Caroline Nagtegaal, Ramon Tremosa i Balcells, Lieve Wierinck

ECR

Ashley Fox, Syed Kamall, Bernd Lucke, Ralph Packet, Kay Swinburne, Roberts Zīle

EFDD

Bernard Monot, Marco Valli

S&D

Barbara Kappel

GUE/NGL

Matt Carthy, Paloma López Bermejo, Martin Schirdewan, Miguel Viegas

PPE

Stefan Gehrold, Brian Hayes, Gunnar Hökmark, Danuta Maria Hübner, Othmar Karas, Georgios Kyrtsos, Werner Langen, Thomas Mann, Gabriel Mato, Luděk Niedermayer, Sirpa Pietikäinen, Dariusz Rosati, Theodor Dumitru Stolojan, Romana Tomc, Tom Vandenkendelaere

S&D

Hugues Bayet, Pervenche Berès, Jonás Fernández, Giuseppe Ferrandino, Neena Gill, Roberto Gualtieri, Ramón Jáuregui Atondo, Olle Ludvigsson, Pedro Silva Pereira, Peter Simon, Paul Tang, Jakob von Weizsäcker

VERTS/ALE

Sven Giegold, Philippe Lamberts, Molly Scott Cato

0

-

 

 

0

0

 

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


ATZINUMS Sniegusi Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja (22.1.2019)

Konstitucionālo jautājumu komitejai

par tiesību normu un kopīgā paziņojuma, ar ko nodrošina decentralizēto aģentūru parlamentāro uzraudzību, īstenošanu

(2018/2114(INI))

Atzinuma sagatavotājs: Ivo Belet

IEROSINĀJUMI

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Konstitucionālo jautājumu komiteju rezolūcijas priekšlikumā, ko tā pieņems, iekļaut šādus ierosinājumus:

A.  tā kā kopīgais paziņojums un vienotā pieeja nav juridiski saistoši dokumenti un tika pieņemti, neskarot iestāžu likumdošanas pilnvaras,

1.  uzskata, ka Parlamenta ieceltajiem pārstāvjiem ir nozīmīga loma valdes sanāksmēs, jo viņi, pārstāvot Savienības pilsoņus, pastiprina demokrātiskās kontroles nozīmi un nodrošina pārredzamāku pārvaldību; uzskata, ka kopīgajā paziņojumā nevajadzētu norādīt, cik daudz locekļu Parlamentam būtu jāieceļ; uzskata, ka Parlamentam būtu arī jāieceļ pārstāvji EFSA valdē;

2.  norāda, ka kopīgais paziņojums un vienotā pieeja nav juridiski saistoši dokumenti;

3.  pauž nožēlu par to, ka Parlaments kā vadošais demokrātijas principa garantētājs Eiropas Savienībā netika pilnībā iesaistīts Eiropas Zāļu aģentūras (EMA) jaunās atrašanās vietas izraudzīšanās procedūrā un ka jautājums galu galā tika atrisināts izlozes kārtībā, neraugoties uz lēmuma svarīgumu; norāda, ka lēmumi par decentralizēto aģentūru atrašanās vietām ir jāpieņem, pilnībā respektējot Eiropas Parlamenta prerogatīvas un saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, kurā Parlaments un Padome ir vienlīdzīgi likumdevēji; uzstāj, ka saskaņā ar Padomes apņemšanos šajā sakarā(1) procedūra, kas tika ievērota, lai izraudzītos EMA jauno atrašanās vietu (EMA ir nozīmīga aģentūra, kuras darbībā traucējumiem vajadzētu būt minimālā līmenī), bija situācijai specifiska, tā neradīja precedentu un to vairs nevajadzētu izmantot;

4.  sagaida, ka turpmāk, pieņemot lēmumus par aģentūru atrašanās vietu vai pārcelšanas vietu, tiks pilnībā ievērotas abu likumdevēju — Parlamenta un Padomes — prerogatīvas; uzskata, ka Parlamentam visā likumdošanas procesā pārredzamā veidā vajadzētu būt sistemātiski un ar tādiem pašiem nosacījumiem kā Komisijai un Padomei iesaistītam kritēriju noteikšanā un izvērtēšanā attiecībā uz visu Savienības iestāžu un aģentūru atrašanās vietu; norāda, ka 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu(2) Parlaments, Padome un Komisija apņēmās sadarboties lojāli un pārredzami un ka nolīgumā ir uzsvērts abu likumdevēju vienlīdzības princips, kā paredzēts Līgumos; uzsver, ka turpmākajos ar aģentūru atrašanās vietu noteikšanu saistītajos procesos vērtīga ir uzlabota informācijas apmaiņa jau pašā sākumposmā, akcentējot, ka šāda agrīna informācijas apmaiņa atvieglotu trijām iestādēm īstenot to tiesības un prerogatīvas;

5.  aicina Komisiju līdz 2019. gada aprīlim veikt padziļinātu analīzi par kopīgā paziņojuma un vienotās pieejas īstenošanu, jo īpaši attiecībā uz decentralizēto aģentūru atrašanās vietām un pārredzamības palielināšanu to pārvaldībā, lai veiktu šo tekstu pārskatīšanu, tiklīdz nākamā Parlamenta sasaukuma deputāti sāks pildīt savus pienākumus;

6.  norāda, ka kopīgais paziņojums var būt par lietderīgu līdzekli, lai stiprinātu un racionalizētu mehānismus, kas paredzēti interešu konfliktu risināšanai, jo īpaši no maksām finansētās aģentūrās; uzsver, ka Savienības aģentūrām būtu jānodrošina, ka visi uzdevumi, kas izriet no tiesiskā regulējuma, tiek veikti pilnībā un noteiktajā termiņā, taču vienlaikus rūpīgi jāievēro savi pienākumi un nav jāpārsniedz Parlamenta un Padomes piešķirtās pilnvaras;

7.  uzsver, ka ar decentralizētām aģentūrām saistītu budžeta lēmumu un personāla darbā pieņemšanas lēmumu gadījumā ir jāņem vērā aģentūras specifika, papildu uzdevumi un darba slodze un ka par iespējamiem budžeta un personāla samazinājumiem nevar lemt, vadoties pēc viena vienīga modeļa; turklāt uzsver, ka ir jāņem vērā nākamajā daudzgadu finanšu shēmā (DFS) ietvertās jaunās prioritātes klimata, ilgtspējas un vides aizsardzības jomā, konkrētām aģentūrām piešķirtie uzdevumi to īstenošanai, kā arī to aģentūru vajadzības, kurās notiek to darbību traucējoši pasākumi un procesi, piemēram, pārcelšana;

8.  norāda, ka EMA un EBA gadījumā netika ņemti vērā tādi kopīgajā paziņojumā izklāstītie principi kā aģentūru atrašanās vietu ģeogrāfiskā sadalījuma vēlamības princips un princips piešķirt prioritāti jaunajām dalībvalstīm kā uzņēmējām dalībvalstīm;

9.  norāda, ka kopīgajā paziņojumā ieteikts — likumdevējai iestādei, lemjot par tādu uzdevumu piešķiršanu aģentūrām, kuri salīdzinājumā ar Komisijas sākotnējo priekšlikumu uzskatāmi par papildu uzdevumiem, kā alternatīva papildu resursu piešķiršanai vienmēr būtu jāapsver aģentūru darbību prioritāšu mainīšana(3); uzskata, ka pēc iespējas vairāk jāizvairās mainīt Eiropas Zāļu aģentūras kompetencē esošās darbību prioritātes, jo tās pamatuzdevums ir aizsargāt sabiedrības veselību ES.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

22.1.2019

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

50

4

2

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Margrete Auken, Pilar Ayuso, Catherine Bearder, Ivo Belet, Simona Bonafè, Biljana Borzan, Paul Brannen, Soledad Cabezón Ruiz, Nessa Childers, Birgit Collin-Langen, Miriam Dalli, Seb Dance, Mark Demesmaeker, Stefan Eck, Bas Eickhout, José Inácio Faria, Karl-Heinz Florenz, Francesc Gambús, Elisabetta Gardini, Arne Gericke, Jens Gieseke, Julie Girling, Sylvie Goddyn, Françoise Grossetête, Jytte Guteland, Anneli Jäätteenmäki, Jean-François Jalkh, Benedek Jávor, Kateřina Konečná, Urszula Krupa, Peter Liese, Valentinas Mazuronis, Susanne Melior, Miroslav Mikolášik, Rory Palmer, Bolesław G. Piecha, Pavel Poc, John Procter, Frédérique Ries, Daciana Octavia Sârbu, Annie Schreijer-Pierik, Ivica Tolić, Nils Torvalds, Adina-Ioana Vălean, Jadwiga Wiśniewska, Damiano Zoffoli

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Nikos Androulakis, Cristian-Silviu Buşoi, Christophe Hansen, Martin Häusling, Anja Hazekamp, Jan Huitema, Tilly Metz, Bart Staes, Tiemo Wölken

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Olle Ludvigsson

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

50

+

ALDE

Catherine Bearder, Jan Huitema, Anneli Jäätteenmäki, Valentinas Mazuronis, Frédérique Ries, Nils Torvalds

EFDD

Sylvie Goddyn

S&D

Jean‑François Jalkh

GUE/NGL

Stefan Eck, Anja Hazekamp, Kateřina Konečná

PPE

Pilar Ayuso, Ivo Belet, Cristian‑Silviu Buşoi, Birgit Collin‑Langen, José Inácio Faria, Karl‑Heinz Florenz, Francesc Gambús, Elisabetta Gardini, Jens Gieseke, Julie Girling, Françoise Grossetête, Christophe Hansen, Peter Liese, Miroslav Mikolášik, Annie Schreijer‑Pierik, Ivica Tolić, Adina‑Ioana Vălean

S&D

Nikos Androulakis, Simona Bonafè, Biljana Borzan, Paul Brannen, Soledad Cabezón Ruiz, Nessa Childers, Miriam Dalli, Seb Dance, Jytte Guteland, Olle Ludvigsson, Susanne Melior, Rory Palmer, Pavel Poc, Daciana Octavia Sârbu, Tiemo Wölken, Damiano Zoffoli

VERTS/ALE

Margrete Auken, Bas Eickhout, Martin Häusling, Benedek Jávor, Tilly Metz, Bart Staes

4

-

ECR

Arne Gericke, Urszula Krupa, Bolesław G. Piecha, Jadwiga Wiśniewska

2

0

ECR

Mark Demesmaeker, John Procter

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

(1)

Normatīvās rezolūcijas pielikumā iekļauts Padomes paziņojums saistībā ar jauno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/..., ar ko groza Regulu (EK) Nr. 726/2004 attiecībā uz Eiropas Zāļu aģentūras atrašanās vietu.

(2)

OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

(3)

Eiropas Parlamenta, ES Padomes un Eiropas Komisijas Kopīgais paziņojums par decentralizētām aģentūrām, 43. punkts.


ATZINUMS Sniegusi Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja (24.1.2019)

Konstitucionālo jautājumu komitejai

par tiesību normu un kopīgā paziņojuma, ar ko nodrošina decentralizēto aģentūru parlamentāro uzraudzību, īstenošanu

(2018/2114(INI))

Atzinuma sagatavotāja: Maria Grapini

IEROSINĀJUMI

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Konstitucionālo jautājumu komiteju rezolūcijas priekšlikumā, ko tā pieņems, iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  norāda, ka abi likumdevēji izveido ES aģentūras, lai tās veiktu konkrētus uzdevumus saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, piemēram, sniegtu ieguldījumu ES politikas īstenošanā vai atbalstītu ES un dalībvalstu valdību sadarbību; tādēļ uzskata, ka aģentūrām ir pirmkārt jāatskaitās Parlamentam un Padomei un tādējādi jānodrošina, ka tiesību aktos, kas reglamentē minētās aģentūras, ir ieviesti pienācīgi uzraudzības mehānismi un ka šie mehānismi tiek pēc tam pienācīgi īstenoti; norāda, ka dažās politikas jomās nepieciešama dalībvalstu parlamentu cieša iesaistīšanās aģentūru uzraudzībā (piemēram, Eiropola Kopīgā parlamentārās uzraudzības grupa);

2.  norāda, ka mehānismi aģentūru pārskatatbildības nodrošināšanai ir paredzēti Līgumos, aģentūru izveides regulās, Tiesas judikatūrā, kā arī kopīgajā paziņojumā un kopējā pieejā;

3.  uzskata, ka kopējo pieeju decentralizētām aģentūrām, kurā noteikti kopēji principi ES aģentūru izveidei un darbībai, varētu atjaunināt, ņemot vērā, no vienas puses, vajadzību pēc kopējiem noteikumiem, kas reglamentē ES aģentūras, un, no otras puses, atšķirības starp aģentūrām attiecībā uz personāla lielumu, budžetu un operatīvo atbildību; uzskata, ka procesā, kura rezultātā tiek veikta šāda atjaunināšana, ir pilnībā jāiekļauj visi attiecīgie dalībnieki un tas jāveic, ievērojot lojālas sadarbības un pārredzamības principus;

4.  uzskata, ka ES aģentūrām ir jāievēro augstākie pārredzamības standarti attiecībā uz sabiedrību kopumā, tādējādi atvieglojot to darbību uzraudzību;

5.  uzskata, ka uzraudzības mehānismu raksturs var atšķirties atkarībā no aģentūras faktiskās lomas un operatīvās ietekmes, tostarp tādiem faktoriem kā aģentūras uzdevums, budžets un darbinieku skaits, kā arī tās darbību politiskā sensitivitāte; uzskata, ka aģentūras, kurām ir piešķirta lielāka operatīvā kompetence, lielāki budžeti un lielāks darbinieku skaits, jāpakļauj lielākai demokrātiskajai pārraudzībai un uzraudzības mehānismiem, jo īpaši tad, ja tās darbojas politiski sensitīvās jomās; tādēļ aicina šos faktorus ņemt vērā, racionalizējot pārvaldības un pārskatatbildības mehānismus;

6.  uzskata, ka ir obligāti jāturpina uzlabot ES operatīvo aģentūru un dalībvalstu attiecības, lai palielinātu gan aģentūru, gan dalībvalstu politikas efektivitāti un lietderību;

7.  norāda, ka, pieņemot vai grozot aģentūru izveides aktus, kopējā pieeja ne vienmēr ir ievērota; tādēļ uzskata, ka būtu jāapsver iespēja noslēgt saistošu nolīgumu par aģentūru izveidi un darbību;

8.  uzskata, ka pašreizējie noteikumi par komandējumiem uz aģentūrām (trīs deputāti reizi divos gados un komandējumi tikai zaļajās nedēļās un uz aģentūras mītnes vietu) ir pārāk stingri, lai nodrošinātu regulāru politisko kontaktu starp Parlamentu un aģentūru, savukārt šis kontakts ir priekšnosacījums tam, lai Parlaments varētu sekmīgi veikt uzraudzību; ierosina, ka komitejām būtu jāpiešķir lielāka rīcības brīvība organizēt uzraudzību vai aģentūru informatīvus apmeklējumus, jo īpaši attiecībā uz to vietu apmeklējumiem, kurās aģentūra veic operatīvas darbības; ierosina, ka vismaz vienam deputātam no katras politiskās grupas vajadzētu būt iespējai piedalīties šādos braucienos;

9.  uzskata, ka būtu jāstiprina sadarbība ar Eiropola Kopīgo parlamentārās uzraudzības grupu; ierosina, ka attiecīgā gadījumā līdzpriekšsēdētājs vai citi attiecīgie grupas locekļi būtu jāaicina piedalīties Parlamenta darba braucienos uz Eiropolu un citām aģentūrām;

10.  ierosina, ka, ņemot vērā problēmas, kas radušās, lai saņemtu pietiekamu, atbilstīgu un savlaicīgu informāciju no aģentūrām, Parlamentam parasti vajadzētu būt tiesībām nosūtīt novērotāju uz operatīvo aģentūru valdes sanāksmēm; uzsver, ka šis priekšlikums neizslēdz to, ka aģentūru rīcībā vajadzētu būt pietiekamiem budžeta resursiem un kvalificētiem darbiniekiem, lai tās varētu efektīvi īstenot savus mandātus.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

23.1.2019

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

54

0

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Asim Ademov, Martina Anderson, Monika Beňová, Malin Björk, Caterina Chinnici, Daniel Dalton, Agustín Díaz de Mera García Consuegra, Frank Engel, Tanja Fajon, Kinga Gál, Nathalie Griesbeck, Sylvie Guillaume, Monika Hohlmeier, Sophia in ‘t Veld, Eva Joly, Dietmar Köster, Barbara Kudrycka, Cécile Kashetu Kyenge, Juan Fernando López Aguilar, Monica Macovei, Roberta Metsola, Claude Moraes, Alessandra Mussolini, József Nagy, Judith Sargentini, Giancarlo Scottà, Csaba Sógor, Sergei Stanishev, Helga Stevens, Traian Ungureanu, Bodil Valero, Marie-Christine Vergiat, Cecilia Wikström, Kristina Winberg, Tomáš Zdechovský

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Carlos Coelho, Ignazio Corrao, Pál Csáky, Miriam Dalli, Gérard Deprez, Maria Grapini, Anna Hedh, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Jean Lambert, Gilles Lebreton, Jeroen Lenaers, Innocenzo Leontini, Angelika Mlinar, Emilian Pavel, Barbara Spinelli, Geoffrey Van Orden

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Wajid Khan, Anthea McIntyre, Mylène Troszczynski

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

54

+

ALDE

Gérard Deprez, Nathalie Griesbeck, Sophia in ‘t Veld, Angelika Mlinar, Cecilia Wikström

ECR

Daniel Dalton, Innocenzo Leontini, Anthea McIntyre, Monica Macovei, Helga Stevens, Geoffrey Van Orden, Kristina Winberg

EFDD

Ignazio Corrao

S&D

Gilles Lebreton, Giancarlo Scottà, Mylène Troszczynski

GUE/NGL

Martina Anderson, Malin Björk, Barbara Spinelli, Marie-Christine Vergiat

PPE

Asim Ademov, Carlos Coelho, Pál Csáky, Agustín Díaz de Mera García Consuegra, Frank Engel, Kinga Gál, Monika Hohlmeier, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Barbara Kudrycka, Jeroen Lenaers, Roberta Metsola, Alessandra Mussolini, József Nagy, Csaba Sógor, Traian Ungureanu, Tomáš Zdechovský

S&D

Monika Beňová, Caterina Chinnici, Miriam Dalli, Tanja Fajon, Maria Grapini, Sylvie Guillaume, Anna Hedh, Wajid Khan, Dietmar Köster, Cécile Kashetu Kyenge, Juan Fernando López Aguilar, Claude Moraes, Emilian Pavel, Sergei Stanishev

VERTS/ALE

Eva Joly, Jean Lambert, Judith Sargentini, Bodil Valero

0

-

 

 

0

0

 

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

29.1.2019

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

21

0

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Gerolf Annemans, Mercedes Bresso, Elmar Brok, Fabio Massimo Castaldo, Danuta Maria Hübner, Ramón Jáuregui Atondo, Alain Lamassoure, Jo Leinen, Markus Pieper, Paulo Rangel, Helmut Scholz, György Schöpflin, Barbara Spinelli, Claudia Țapardel, Kazimierz Michał Ujazdowski

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Ashley Fox, Sylvia-Yvonne Kaufmann, Rainer Wieland

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

John Howarth, Verónica Lope Fontagné, Renate Weber


ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

21

+

ALDE

Renate Weber

ECR

Ashley Fox

EFDD

Fabio Massimo Castaldo

S&D

Gerolf Annemans

GUE/NGL

Helmut Scholz, Barbara Spinelli

NI

Kazimierz Michał Ujazdowski

PPE

Elmar Brok, Danuta Maria Hübner, Alain Lamassoure, Verónica Lope Fontagné, Markus Pieper, Paulo Rangel, György Schöpflin, Rainer Wieland

S&D

Mercedes Bresso, John Howarth, Ramón Jáuregui Atondo, Sylvia Yvonne Kaufmann, Jo Leinen, Claudia Țapardel

0

-

 

 

0

0

 

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Pēdējā atjaunošana: 2019. gada 8. februārisJuridisks paziņojums