Procedūra : 2018/2110(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0057/2019

Iesniegtie teksti :

A8-0057/2019

Debates :

PV 14/02/2019 - 6
CRE 14/02/2019 - 6

Balsojumi :

PV 14/02/2019 - 10.18
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2019)0132

ZIŅOJUMS     
PDF 336kWORD 97k
31.1.2019
PE 630.436v02-00 A8-0057/2019

par Padomes Regulas Nr. 1/2005 par dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas laikā Eiropas Savienībā un ārpus tās īstenošanu

(2018/2110(INI))

Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja

Referents: Jørn Dohrmann

Atzinumu sagatavotāji (*):

Karin Kadenbach, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja

Keith Taylor, Transporta un tūrisma komiteja

(*) Iesaistītās komitejas — Reglamenta 54. pants

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 PASKAIDROJUMS
 VIDES, SABIEDRĪBAS VESELĪBAS UN PĀRTIKAS NEKAITĪGUMA KOMITEJAS ATZINUMS
 TRANSPORTA UN TŪRISMA KOMITEJAS ATZINUMS
 LŪGUMRAKSTU KOMITEJAS ATZINUMS
 INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ
 ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par Padomes Regulas Nr. 1/2005 par dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas laikā Eiropas Savienībā un ārpus tās īstenošanu

(2018/2110(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes 2004. gada 22. decembra Regulu (EK) Nr. 1/2005 par dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas un saistīto darbību laikā(1),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 13. pantu, kas paredz, ka, nosakot un īstenojot ES politikas jomas, ES un tās dalībvalstis velta pienācīgu uzmanību dzīvnieku kā jutīgu būtņu labturības prasībām,

–  ņemot vērā Eiropas īstenošanas novērtējumu par Regulu (EK) Nr. 1/2005 par dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas laikā un tās attiecīgajiem pielikumiem(2), ko Eiropas Parlamenta Izpētes dienests (EPRS) publicēja 2018. gada oktobrī,

–  ņemot vērā 2012. gada 12. decembra rezolūciju par dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas laikā(3),

–  ņemot vērā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) 2011. gada 12. janvāra zinātnisko atzinumu par dzīvnieku labturību pārvadāšanas laikā(4),

–  ņemot vērā Komisijas 2011. gada 10. novembra ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2005 par dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas laikā ietekmi (COM(2011)0700),

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 15. februāra paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai par Eiropas Savienības dzīvnieku aizsardzības un labturības stratēģiju 2012.–2015. gadam (COM(2012)0006),

–  ņemot vērā 2011. gada 30. novembra deklarāciju Nr. 49/2011 par kaušanai paredzēto dzīvnieku pārvadāšanas laika ierobežošanu Eiropas Savienībā, nosakot 8 stundu maksimālu pārvadāšanas ilgumu(5),

–  ņemot vērā Tiesas 2015. gada 23. aprīļa spriedumu(6),

–  ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas īpašo ziņojumu Nr. 31/2018 “Dzīvnieku labturība Eiropas Savienībā”(7),

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas ziņojumu, kā arī Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas, Transporta un tūrisma komitejas un Lūgumrakstu komitejas atzinumus (A8-0057/2019),

A.  tā kā ES, kā ir noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību 13. pantā, uzskata dzīvniekus nevis tikai par precēm, ražojumiem vai īpašumu, bet par justspējīgām būtnēm, kas nozīmē, ka viņi spēj sajust patiku un sāpes; tā kā ar ES tiesību aktiem šis uzskats ir iestrādāts pasākumos, kam būtu jānodrošina, ka dzīvnieki tiek turēti un pārvadāti tādos apstākļos, kuri tos nepakļauj vardarbīgai attieksmei, pāridarījumiem, sāpēm vai ciešanām; tā kā Eiropas Savienībā dzīvnieku labturība tiek visvairāk ievērota un aizsargāta un ES ir piemērs pārējai pasaulei;

B.  tā kā ik gadu miljoniem dzīvnieku tiek pārvadāti lielos attālumos starp dalībvalstīm, dalībvalstu teritorijā un uz trešām valstīm vaislas, audzēšanas, nobarošanas un kaušanas nolūkā; tā kā dzīvniekus pārvadā arī izklaides un izrādīšanas nolūkā un kā lolojumdzīvniekus; tā kā ES iedzīvotāji aizvien vairāk raizējas par dzīvnieku labturības standartu ievērošanu, jo īpaši dzīvu dzīvnieku pārvadāšanā;

C.  tā kā saskaņā ar Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas (OIE) 2008. gada definīciju dzīvnieku labturība nozīmē to, ka dzīvnieks ir vesels, tam ir pietiekami daudz telpas, tas ir labi barots, jūtas droši, var izrādīt savu dabisko uzvedību un necieš tādas sajūtas kā bailes, sāpes un stresu; tā kā tā nav lielākajā daļā dzīvu dzīvnieku pārvadāšanas gadījumu, jo īpaši pārvadājumos lielā attālumā;

D.  tā kā Regula (EK) Nr. 1/2005 par dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas laikā attiecas uz visu dzīvo mugurkaulnieku pārvadāšanu Savienībā;

E.  tā kā dalībvalstis ir atbildīgas par regulas pareizas īstenošanas un izpildes nodrošināšanu valsts līmenī, cita starpā par to, lai tiktu veiktas oficiālas pārbaudes, savukārt Komisijas pienākums ir nodrošināt, lai dalībvalstis pienācīgi īstenotu ES tiesību aktus;

F.  tā kā dalībvalstis Regulu Nr. 1/2005 neizpilda pietiekami stingri vai precīzi Eiropas Savienībā un ārpus ES regulas izpildi vispār necenšas panākt;

G.  tā kā saistībā ar lielo skaitu pārkāpumu, ko 2017. gadā DG SANTE konstatēja vairākās dalībvalstīs, būtu jāsāk attiecīgas Līgumā paredzēto pienākumu neizpildes procedūras;

H.  tā kā pārvadāšana dzīvniekiem rada stresu, jo tā nozīmē dažādas grūtības, kas kaitē to labturībai; tā kā attiecībā uz tirdzniecību ar noteiktām trešām valstīm papildu ciešanas dzīvniekiem izraisa ļoti tālie braucieni, kas ietver ilglaicīgu apstāšanos robežpunktos, lai pārbaudītu dokumentus, transportlīdzekļus un dzīvnieku piemērotību pārvadāšanai;

I.  tā kā dalībvalstu veikto pārbaužu kvalitāte un biežums tieši ietekmē līmeni, kādā tiek nodrošināta atbilstība prasībām; tā kā dalībvalstu pārbaužu ziņojumu analīze atklāj milzīgas atšķirības starp dalībvalstīm pārbaužu skaita ziņā, tām sniedzoties no nevienas pārbaudes līdz vairākiem miljoniem gadā, un pārkāpumu biežuma ziņā, tiem sniedzoties no neviena pārkāpuma līdz 16,6 %, un tas rosina domāt, ka dalībvalstīm ir dažāda pieeja pārbaudēm, piemēram, tās tiek veiktas izlases kārtībā vai atbilstoši uz risku balstītām stratēģijām; tā kā šādas atšķirīgas pieejas arī liedz iespēju salīdzināt dalībvalstu datus;

J.  tā kā transportlīdzekļu vadītāju apmācība un izglītošana ar mērķi veicināt piesardzīgu transportlīdzekļa vadīšanu atkarībā no tā, kāda veida dzīvnieki tiek pārvadāti, uzlabotu dzīvnieku labturību pārvadāšanas laikā(8);

K.  tā kā pareiza apiešanās ar dzīvniekiem var saīsināt dzīvnieku iekraušanas un izkraušanas laiku, samazināt to svara zudumu, mazināt ievainojumus un brūces un nodrošināt labāku gaļas kvalitāti;

L.  tā kā ir plaši pētījumi, kas pierāda, ka dzīvnieku labturība ietekmē gaļas kvalitāti;

M.  tā kā galvenā uzmanība arī turpmāk būtu jāpievērš lopkopja darba kvalitātei iekraušanas un izkraušanas laikā, kā arī ceļā īstenotajai aprūpei, lai aizsargātu dzīvnieku labturību pārvadāšanas laikā;

N.  tā kā piemērotība pārvadāšanai ir būtisks faktors dzīvnieku labturības nodrošināšanā pārvadāšanas laikā, jo lielāks labturības risks pārvadāšanas laikā ir dzīvniekiem, kas ir ievainoti, novājināti, grūsni, neatšķirti vai slimi; tā kā var būt neskaidrības attiecībā uz piemērotību pārvadāšanai un grūsnības posmu;

O.  tā kā lielākā daļa pārkāpumu attiecas uz piemērotības jautājumiem, bet otrajā vietā ir dokumentācijas jautājumi;

P.  tā kā atbildīgajām personām bieži nav skaidrs, kas jādara, ja dzīvnieki ir atzīti par nepiemērotiem pārvadāšanai;

Q.  tā kā atbildīgās personas bieži nav pārliecinātas par to, ciktāl ir attīstījusies grūsnība;

R.  tā kā sevišķi problemātiska ir neatšķirtu teļu un jēru pārvadāšana;

S.  tā kā lauksaimnieki ir visvairāk ieinteresēti, lai viņu dzīvnieki būtu piemēroti pārvadāšanai, un var ciest lielākos zaudējumus, ja pārvadāšana neatbilst pastāvošajiem noteikumiem;

T.  tā kā, uzturoties apstiprinātā kontrolpunktā, dzīvniekiem bieži netiek nodrošināts pietiekams barības un ūdens daudzums un 24 stundu atpūtas laiks;

U.  tā kā transportlīdzekļi bieži ir pārpildīti; tā kā liela problēma ir augsta temperatūra un neatbilstoša ventilācija transportlīdzekļos;

V.  tā kā dažādās dalībvalstīs ir bijuši neseni dzīvnieku infekcijas slimību uzliesmojumi, piemēram, Āfrikas cūku mēra, putnu gripas un mazo atgremotāju un liellopu slimību uzliesmojumi; tā kā dzīvu dzīvnieku pārvadāšana palielina minēto slimību izplatības risku;

W.  tā kā gaļas un citu dzīvnieku izcelsmes produktu, kā arī spermas un embriju pārvadāšana ir tehniski un administratīvi vienkāršāka un lopkopjiem — finansiāli izdevīgāka nekā dzīvu dzīvnieku pārvadāšana kaušanas vai vaislas nolūkā; tā kā Eiropas Veterinārārstu federācija (EVF) un OIE uzsver, ka dzīvnieki būtu jāaudzē pēc iespējas tuvāk telpām, kur tie dzimuši, un jākauj pēc iespējas tuvāk ražošanas vietai; tā kā kaušanas iekārtu, tostarp pārvietojamo kaušanas iekārtu, pieejamība audzēšanas vietās vai to tuvumā var palīdzēt radīt iztikas līdzekļus lauku apvidos;

X.  tā kā dzīvnieku kaušana pēc iespējas tuvu to audzēšanas vietai būtu labākais veids, kā nodrošināt to labturību;

Y.  tā kā kautuves dalībvalstīs ir izvietotas nevienmērīgi;

Z.  tā kā dažās dalībvalstīs un Savienības piegādes ķēdēs dzīvu dzīvnieku pārvadāšana turpmākas ražošanas vai kaušanas nolūkā ir svarīga, lai nodrošinātu konkurenci tirgū,

Ieteikumi

Īstenošana un izpilde

1.  norāda, ka ik gadu miljoniem dzīvu dzīvnieku tiek pārvadāti kaušanas vai vaislas nolūkā ES teritorijā un no ES uz trešām valstīm; uzskata, ka Regulai Nr. 1/2005, ja to pareizi īsteno un izpilda, ir pozitīva ietekme uz dzīvnieku labturību pārvadāšanas laikā; atzinīgi vērtē Komisijas pamatnostādnes šajā jautājumā, bet pauž nožēlu par to, ka saskaņā ar Eiropas Revīzijas palātas īpašo ziņojumu Nr. 31/2018 minētās pamatnostādnes un dažas no Komisijas plānotajām darbībām kavējās par laiku līdz pat pieciem gadiem; norāda, ka joprojām pastāv nopietnas problēmas saistībā ar pārvadāšanu un ka regulas īstenošanā iesaistīto personu galvenās rūpes šķiet saistītas ar tās izpildes panākšanu;

2.  uzsver to, ka Lūgumrakstu komiteja saņem ļoti lielu skaitu lūgumrakstu par dzīvnieku labturību pārvadāšanas laikā, kuros bieži tiek ziņots par sistemātiskiem, pastāvīgiem un nopietniem Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2005 pārkāpumiem gan no dalībvalstu, gan pārvadātāju puses;

3.  pauž nožēlu par to, ka dalībvalstu panāktais Regulas (EK) Nr. 1/2005 īstenošanā, jo īpaši saistībā ar pārvadājumu žurnālu pārbaudi un sankciju piemērošanu, nav bijis pietiekams, lai sasniegtu regulas galveno mērķi, proti, uzlabot dzīvnieku labturību pārvadāšanas laikā; aicina dalībvalstis būtiski uzlabot atbilstību regulai; aicina Komisiju nodrošināt spēkā esošo ES tiesību aktu dzīvnieku pārvadāšanas jomā efektīvu un vienādu piemērošanu visās dalībvalstīs; mudina Komisiju uzsākt tiesvedību pret tām dalībvalstīm, kuras regulu nepiemēro pareizi, un noteikt pret tām sankcijas;

4.  uzsver, ka ar daļēju īstenošanu nepietiek, lai sasniegtu regulas vispārējo mērķi nepieļaut, ka dzīvnieki tiek ievainoti vai izjūt nevajadzīgas ciešanas, vai iet bojā pārvadāšanas laikā, un tāpēc ir jāiegulda lielākas pūles, lai novērstu nopietnus pārkāpumus, kas būtiski ietekmē dzīvnieku labturību, un par tiem vainīgos sauktu pie atbildības;

5.  pauž nožēlu par to, ka vairāki ar Regulu (EK) Nr. 1/2005 saistīti jautājumi vēl nav atrisināti, tostarp attiecībā uz pārblīvētību, nepietiekamu telpas augstumu, vajadzīgo atpūtas paužu, barības un ūdens nenodrošināšanu, neatbilstošām ventilācijas un ūdens padeves ierīcēm, pārvadāšanu pārmērīgā karstumā, pārvadāšanai nepiemērotu dzīvnieku pārvadāšanu, neatšķirtu teļu pārvadāšanu, nepieciešamību noskaidrot dzīvu dzīvnieku grūsnības stāvokli, apjomu, kādā tiek pārbaudīti pārvadājumu žurnāli, pārkāpuma, izpildes un sankciju attiecību, apmācības, izglītības un sertifikācijas kombinēto ietekmi un nepietiekamiem pakaišiem, kā uz to norādījusi arī Eiropas Revīzijas palāta īpašajā ziņojumā Nr. 31/2018 un nevalstiskās organizācijas Komisijai iesniegtajās sūdzībās; prasa panākt uzlabojumus iepriekšminētajās jomās;

6.  aicina visas dalībvalstis nodrošināt, ka pārvadājumi no izbraukšanas punkta līdz galamērķim tiek plānoti un īstenoti saskaņā ar ES dzīvnieku labturības prasībām, ņemot vērā dažādos transporta veidus un ES un trešās valstīs pastāvošo ģeogrāfisko apstākļu diapazonu;

7.  uzsver, ka sistemātiskie regulas pārkāpumi noteiktās jomās un dažās dalībvalstīs rada negodīgu konkurenci un līdz ar to nevienlīdzīgus konkurences apstākļus nozares dalībniekiem dažādās dalībvalstīs un tas savukārt var izraisīt pēc iespējas zemāku standartu noteikšanu attiecībā uz dzīvnieku labturību pārvadāšanas laikā; tā kā dažās dalībvalstīs sankciju līmenis var būt vairāk nekā desmit reižu augstāks nekā citās, aicina Komisiju izstrādāt saskaņotu ES sankciju sistēmu, lai nodrošinātu, ka sankcijas ir efektīvas, samērīgas un atturošas, ņemot vērā pārkāpumu atkārtošanos; aicina Komisiju izstrādāt ceļvedi sankciju saskaņošanai starp dalībvalstīm;

8.  pauž nožēlu par to, ka Komisija nav ņēmusi vērā Parlamenta 2012. gada 12. decembra rezolūciju, un uzsver, ka stingra un saskaņota izpilde ar efektīvām, samērīgām un atturošām sankcijām atbilstoši regulas 25. pantam ir izšķirīga, lai uzlabotu dzīvnieku labturību pārvadāšanas laikā, un ka dalībvalstis nevar aprobežoties tikai ar ieteikumu un norādījumu sniegšanu; aicina Komisiju rīkoties atbilstoši minētajā rezolūcijā paustajam aicinājumam pārbaudīt regulu attiecībā uz nesaderību ar juridiskajām prasībām atsevišķās dalībvalstīs;

9.  uzskata, ka atkārtotu pārkāpumu gadījumā būtu jāizvirza apsūdzība, ja šādi pārkāpumi notiek apstākļos, ko pārvadātājs ir varējis kontrolēt; aicina dalībvalstis izvirzīt apsūdzības par regulas pārkāpumiem, jo īpaši atkārtotu pārkāpumu gadījumā; uzskata, ka efektīvām, samērīgām un atturošām sankcijām būtu jāietver transportlīdzekļu konfiskācija un par dzīvnieku labturību un pārvadāšanu atbildīgo personu obligāta atkārtota apmācība un ka tas būtu jāsaskaņo visā Savienībā; uzskata, ka, nosakot sankcijas, būtu jāņem vērā pārkāpuma radītais kaitējums, apmērs, ilgums un atkārtošanās;

10.  aicina dalībvalstis efektīvāk izmantot spēcīgās izpildes pilnvaras, kas tām piešķirtas saskaņā ar regulu, cita starpā pienākumu pieprasīt, lai pārvadātāji izveido sistēmas pārkāpumu atkārtošanās nepieļaušanai, un apturēt vai anulēt pārvadātāja atļauju; aicina dalībvalstis īstenot pietiekamus korektīvus pasākumus un ieviest sankcijas, lai nepieļautu dzīvnieku ciešanas un atturētu nozares dalībniekus no pastāvīgas noteikumu pārkāpšanas; aicina dalībvalstis un Komisiju tiekties panākt pilnīgu atbilstību regulas īstenošanā un izpildē;

11.  aicina Komisiju pēc apspriešanās ar valstu kontaktpunktiem, pamatojoties uz pārbaužu un īstenošanas ziņojumiem, sagatavot sarakstu ar nozares dalībniekiem, kas ir izdarījuši atkārtotus un nopietnus regulas pārkāpumus; aicina Komisiju bieži atjaunināt šo sarakstu un atjauninājumus publicēt, kā arī popularizēt paraugprakses piemērus gan attiecībā uz pārvadāšanu, gan pārvaldību;

12.  uzsver, ka regulas noteikumu neievērošana dalībvalstīs apdraud tās mērķi novērst dzīvnieku infekcijas slimību gadījumus un izplatību, jo pārvadāšana ir viens no galvenajiem dzīvnieku slimību — arī to, kuras var tikt pārnestas cilvēkiem, — straujās izplatīšanās cēloņiem; norāda, ka transportlīdzekļi bieži neatbilst grozītās Direktīvas 64/432/EEK 12. pantā noteiktajām prasībām; jo īpaši uzskata, ka neatbilstīga atkritumu uzglabāšana rada rezistences pret antimikrobiāliem līdzekļiem un slimību izplatības risku; aicina Komisiju izstrādāt saskaņotas procedūras atļauju izsniegšanai kuģiem un kravas automašīnām un, veicinot biodrošības pasākumus un uzlabojot dzīvnieku labturību, rīkoties, lai novērstu dzīvnieku infekcijas slimību izplatīšanu ar pārvadājumiem gan ES teritorijā, gan no trešām valstīm;

13.  aicina kompetentās iestādes vairāk sadarboties izpildes nostiprināšanā, izmantojot tehnoloģiju, lai izveidotu atgriezenisko saiti reāllaikā starp dalībvalsti, kur ir izbraukšanas punkts, dalībvalsti, kur ir ierašanās punkts, un visām tranzīta valstīm; aicina Komisiju izstrādāt ģeolokācijas sistēmas, kas ļautu izsekot dzīvnieku atrašanās vietai un pārvadājumu transportlīdzekļos ilgumam, kā arī jebkādai pārvadājumu grafika neievērošanai; uzskata, ka tad, ja dzīvnieki, kas sāka ceļu labā piemērotības stāvoklī, galapunktā ierodas pārvadāšanai nepiemērotā stāvoklī, būtu jāveic pilnīga izmeklēšana un, ja šādi gadījumi atkārtojas, pārvadāšanas ķēdes atbildīgās personas nekavējoties jāsoda saskaņā ar tiesību aktiem, un lauksaimniekam, kam pieder attiecīgie dzīvnieki, jānodrošina tiesības uz kompensāciju par šajā saistībā radītajiem zaudējumiem saskaņā ar valsts tiesību aktiem; turklāt uzskata — ja pārvadājuma žurnāls ir aizpildīts nepatiesi vai maldinoši, kompetentajām iestādēm būtu stingri jāsoda organizētājs un amatpersona, kas sertificējusi nosūtīšanas dalībvalstī izveidoto žurnālu;

14.  uzskata, ka izpilde ir īpaši sarežģīta, ja pārvadājums tiek veikts caur vairākām dalībvalstīm un ja dažādus izpildes uzdevumus (pārvadājuma žurnāla apstiprināšanu, atļaujas piešķiršanu pārvadātājam, kvalifikācijas sertifikāta izdošanu, transportlīdzekļa apstiprināšanu u. c.) veic dažādas dalībvalstis; aicina dalībvalstis, kas konstatē pārkāpumus, informēt visas pārējās iesaistītās dalībvalstis, kā tas prasīts regulas 26. pantā, lai novērstu pārkāpumu atkārtošanos un dotu iespēju optimālai riska novērtēšanai;

15.  aicina Komisiju regulāri iesniegt ziņojumus Parlamentam par regulas īstenošanu un izpildi, cita starpā norādot pārkāpumu sadalījumu pa dalībvalstīm, sugām un pārkāpumu veidiem salīdzinājumā ar dzīvo dzīvnieku pārvadāšanas apjomu katrā dalībvalstī;

16.  atzinīgi vērtē gadījumus, kad valdības, zinātnieki, uzņēmumi, nozares pārstāvji un valstu kompetentās iestādes ir kopā strādājuši, lai noteiktu paraugpraksi nolūkā panākt atbilstību tiesību aktu prasībām, kā, piemēram, noticis, izveidojot dzīvnieku pārvadāšanas rokasgrāmatām veltīto tīmekļa vietni; aicina Komisiju izplatīt un veicināt dalībvalstīm domāto paraugpraksi lauksaimniecības dzīvnieku pārvadāšanā un atbalstīt ES dzīvnieku labturības platformu, veicinot pastiprinātu dialogu un paraugprakses apmaiņu starp visiem dalībniekiem; aicina Komisiju izstrādāt jaunu dzīvnieku labturības stratēģiju 2020.–2040. gadam un atbalstīt inovāciju dzīvnieku pārvadāšanā;

17.  aicina Komisiju turpināt sadarbību ar OIE, EFSA un dalībvalstīm, lai atbalstītu Regulas Nr. 1/2005 īstenošanu un pareizu izpildi nolūkā veicināt pastiprinātu dialogu par jautājumiem saistībā ar dzīvnieku labturību pārvadāšanas laikā, īpašu uzmanību pievēršot:

  ES noteikumu par dzīvnieku labturību pārvadāšanas laikā labākai piemērošanai, apmainoties ar informāciju un paraugpraksi un tieši iesaistot ieinteresētās personas;

  transportlīdzekļu vadītājiem un pārvadājumu uzņēmumiem paredzētu apmācības pasākumu atbalstam;

  visās ES valodās tulkotu dzīvnieku pārvadāšanas rokasgrāmatu un faktu lapu labākai izplatīšanai;

  saistību izstrādei un attiecīgai rīcībai saistībā ar uzņēmumu brīvprātīgu apņemšanos turpināt uzlabot dzīvnieku labturību pārvadāšanas laikā;

  plašākai informācijas apmaiņai starp valstu iestādēm un lielākai paraugprakses izmantošanai, lai samazinātu pārvadāšanas uzņēmumu un transportlīdzekļu vadītāju izdarīto pārkāpumu skaitu;

18.  aicina Komisiju izvērtēt regulas saderību ar Regulu (EK) Nr. 561/2006, ar ko paredz dažu sociālās jomas tiesību aktu saskaņošanu saistībā ar autotransportu(9), attiecībā uz braukšanas laiku un transportlīdzekļu vadītāju atpūtas laiku;

19.  atgādina, ka Komisija kā Līgumu izpildes uzraudzītāja ir atbildīga par ES tiesību aktu pareizas piemērošanas uzraudzību; aicina Eiropas Ombudu izmeklēt, vai Komisija nav sistemātiski nenodrošinājusi atbilstību pašreizējai regulai un vai Komisijai līdz ar to nebūtu jāuzņemas atbildība par administratīvajām kļūmēm;

Datu vākšana, pārbaudes un uzraudzība

20.  pauž nožēlu par grūtībām veikt saskaņotu analīzi par regulas īstenošanu, kuras rada dalībvalstu atšķirīgās pieejas datu vākšanai; aicina Komisiju noteikt kopīgus minimālos standartus izsekošanas sistēmām, kuri būtu jāattiecina uz visiem pārvadājumiem, lai varētu labāk saskaņot datu vākšanu un uzraudzīto kritēriju izvērtēšanu; aicina dalībvalstis pastiprināt centienus sniegt Komisijai saskaņotus, visaptverošus un pilnīgus datus par pārvadājumu pārbaudēm un pārkāpumu līmeni; aicina dalībvalstis īstenot vairāk nepaziņotu kontroļu un izstrādāt un piemērot uz risku balstītu stratēģiju, lai pārbaudes darbības mērķtiecīgi attiecinātu uz augsta riska pārvadāšanas veidiem, tādējādi maksimāli palielinot pārbaužu veikšanai atvēlēto ierobežoto resursu efektivitāti;

21.  norāda, ka saskaņā ar Revīzijas palātas 2018. gada īpašo ziņojumu par dzīvnieku labturību Eiropas Savienībā Komisija ir atzinusi, ka dalībvalstu paziņotie dati nav pietiekami pilnīgi, konsekventi, uzticami vai sīki, lai varētu izdarīt secinājumus par atbilstību ES līmenī;

22.  uzsver, ka pārbaudes ir jāveic vienādi visā Savienībā un atbilstīgā samērā ar katrā dalībvalstī ik gadu pārvadāto dzīvnieku īpatsvaru, lai garantētu un uzturētu iekšējā tirgus pareizu darbību un nepieļautu konkurences kropļošanu Eiropas Savienībā; turklāt aicina Komisiju palielināt nepaziņotu pārbaužu uz vietas skaitu, kuras veic Pārtikas un veterinārais birojs (PVB) un kurās galvenā uzmanība ir pievērsta dzīvnieku labturībai un pārvadāšanai; uzskata, ka atšķirīgās datu apkopošanas metodes un kontroles mehānismi apgrūtina iespēju precīzi novērtēt atbilstības ievērošanu atsevišķās dalībvalstīs; tādēļ aicina Komisiju pieņemt saskaņotāku ziņošanas struktūru un veikt to datu papildu analīzi, kuri iegūti no PVB pārbaudes ziņojumiem un no dalībvalstu rezultātiem saistībā ar to daudzgadu valsts kontroles plāniem; atzīst, ka DG SANTE revīzijas ir nozīmīgs informācijas avots Komisijai, lai izvērtētu šīs regulas īstenošanu; aicina Komisiju saskaņā ar Revīzijas palātas ieteikumu katru gadu veikt vismaz septiņus nepaziņotus apmeklējumus;

23.  aicina Komisiju sniegt norādījumus dalībvalstīm par to, kā tirdzniecības kontroles un ekspertu sistēmu (TRACES) var izmantot, lai atbalstītu riska analīzes sagatavošanu pārbaudēm attiecībā uz dzīvu dzīvnieku pārvadāšanu, kā to savā 2018. gada īpašajā ziņojumā ir ieteikusi Revīzijas palāta, kas norāda, ka par pārvadāšanas pārbaudēm atbildīgās dalībvalstu iestādes reti izmantoja TRACES informāciju, lai nodrošinātu pārbaužu mērķtiecību; prasa izveidot efektīvāku un pārredzamāku uzraudzības sistēmu, cita starpā nodrošinot publisku piekļuvi TRACES apkopotajai informācijai; turklāt prasa palielināt PVB veikto ikgadējo pārbaužu skaitu;

24.  aicina dalībvalstis pastiprināt kontroli visā ražošanas ķēdē un jo īpaši veikt efektīvas un sistemātiskas nosūtāmo dzīvnieku pārbaudes pirms to iekraušanas, lai apturētu praksi, ar ko tiek pārkāpta regula un pasliktināti apstākļi dzīvnieku pārvadāšanā pa sauszemi vai jūru, piemēram, ļaujot pārpildītiem transportlīdzekļiem vai pārvadāšanai nepiemērotiem dzīvniekiem turpināt garo ceļu vai ļaujot turpināt izmantot kontrolpunktus ar neatbilstīgu aprīkojumu pārvadāto dzīvnieku atpūtai, barošanai un dzirdināšanai;

25.  pauž bažas par zemo pārbaužu līmeni dažās dalībvalstīs un par to, ka paziņoto pārkāpumu līmenis ir zems vai par tādiem nav ziņots vispār; apšauba pārbaužu sistēmu un ziņojumu precizitāti; aicina tās dalībvalstis, kuras pašlaik veic tikai dažas pārbaudes vai neveic tās vispār, veikt pietiekamu skaitu pārbaužu un iesniegt Komisijai visaptverošus ziņojumus par pārbaudēm;

26.  aicina dalībvalstis attiecībā uz dzīvnieku iekraušanu transportlīdzekļos pārbaudīt arī ES teritorijā veiktos pārvadājumus, lai kontrolētu, vai tiek ievērotas Regulas Nr. 1/2005 prasības;

27.  piekrīt Komisijai, ka tas, ja kompetentās iestādes iekraušanas posmā pārbauda visus sūtījumus, kuru galamērķis ir valstis ārpus ES, atbilst labai praksei(10); uzskata, ka iekraušanas posmā būtu jāpārbauda arī daļa no ES iekšienē veiktajiem sūtījumiem atbilstīgi pārkāpumu skaitam, par kuriem ziņojušas NVO un PVB inspekcijas; uzskata, ka kompetentajām iestādēm iekraušanas posmā būtu jāpārbauda, vai ir ievērotas regulas prasības attiecībā uz grīdas platību un telpas augstumu, vai pienācīgi darbojas ventilācijas un ūdens sistēmas, kā arī dzirdināšanas ierīces un vai tās ir piemērotas pārvadātajai sugai, vai netiek iekrauti pārvadāšanai nepiemēroti dzīvnieki un vai ir iekrauts pietiekams daudzums barības un pakaišu;

28.  aicina dalībvalstis nodrošināt, ka ir ierīkots pietiekams skaits pieejamu, tīru un funkcionējošu dzirdināšanas ierīču, ievērojot katras dzīvnieku sugas vajadzības, ka ūdens tvertne ir uzpildīta un ka pietiekamā daudzumā ir svaigi pakaiši;

29.  aicina dalībvalstis nodrošināt, ka kompetentās iestādes pārbauda, vai pārvadājumu žurnālos iekļautā informācija ir reālistiska, tādējādi ievērojot regulas 14. panta 1. punktu;

30.  aicina dalībvalstis nodrošināt, ka pārvadāšanas transportlīdzekļi atbilst regulas I pielikuma VII nodaļā noteiktajām minimālās platības prasībām un ka augstas temperatūras apstākļos dzīvniekiem ir atvēlēta attiecīgi lielāka platība;

31.  aicina dalībvalstis nodrošināt, ka transportlīdzekļu iekšējās telpas augstums atbilst minimālajiem standartiem un ka starp starpsienām un transportlīdzekļa grīdu nav spraugu;

32.  atzīst, ka dzīvnieku pārvadāšanā ES teritorijā ir panākts zināms progress, bet pauž bažas par vairākiem ziņojumiem par nepiemērotu transportlīdzekļu izmantošanu dzīvu dzīvnieku pārvadāšanai gan pa sauszemi, gan pa jūru, un prasa pastiprināt šādas prakses uzraudzību un attiecīgu sankciju piemērošanu; atzīst, ka regulas 20. un 21. pantā noteiktās prasības attiecībā uz lauksaimniecības dzīvnieku kuģu transportu bieži netiek ņemtas vērā; aicina dalībvalstis neatļaut tādu transportlīdzekļu un lauksaimniecības dzīvnieku kuģu izmantošanu, kuri neatbilst regulas noteikumiem, un neatbilstības gadījumā anulēt jau izsniegtās atļaujas; aicina dalībvalstis būt stingrākām gan transportlīdzekļu sertifikācijas un apstiprināšanas procedūrās, gan piešķirot kvalifikācijas sertifikātus transportlīdzekļu vadītājiem;

33.  tādēļ aicina izstrādāt saskaņotus un saistošus standartus atļauju piešķiršanai transportlīdzekļiem un kuģiem, ko izmanto lauksaimniecības dzīvnieku pārvadāšanai, kuri būtu jāizdod centrālai ES iestādei; uzskata, ka minētajai iestādei būtu pienākums noteikt to, vai transportlīdzekļi ir piemēroti dzīvnieku pārvadāšanai, ņemot vērā transportlīdzekļu stāvokli un aprīkojumu (piemēram, vai tajos ir atbilstīga satelītnavigācijas sistēma);

34.  aicina nozares dalībniekus sniegt rūpīgu apmācību transportlīdzekļu vadītājiem un pavadoņiem saskaņā ar regulas IV pielikumu, lai nodrošinātu, ka dzīvnieki tiek pareizi aprūpēti;

35.  atzīst, ka dažu dalībvalstu kuģi un ostas atbilst vajadzīgajiem standartiem, taču uzsver, ka pārvadājumos pa jūru lielākoties tomēr ir slikti apstākļi, jo īpaši saistībā ar iekraušanu un izkraušanu; aicina dalībvalstis būt stingrākām kuģu sertifikācijas un apstiprināšanas procedūrās, uzlabot pirms iekraušanas veiktās lauksaimniecības dzīvnieku kuģu un dzīvnieku piemērotības pārvadāšanai pārbaudes un pienācīgi inspicēt iekraušanas darbības saskaņā ar regulu; aicina dalībvalstis iesniegt Komisijai detalizētus pārbaužu aprīkojuma plānus; aicina Komisiju sagatavot, atjaunināt un izplatīt sarakstu ar ostām, kurās ir pienācīgs aprīkojums dzīvnieku pārbaudēm; turklāt aicina kompetentās iestādes neapstiprināt pārvadājumu žurnālus, kuros plānots izmantot ostas bez šāda aprīkojuma; aicina dalībvalstis pielāgot savas ostas un nodrošināt pienācīgu tehnisko apkopi kuģiem, lai uzlabotu dzīvnieku labturības apstākļus dzīvnieku pārvadājumos pa jūru;

36.  aicina Komisiju apstiprināt inovatīvas alternatīvas eksporta pārbaudēm saskaņā ar Regulas 2016/429(11) 133. panta 2. punktu, piemēram, platformu pārbaudes, kas ir dzīvnieku labturības uzlabojums, jo tajās ir mazāks turēšanas blīvums un dzīvnieki nav jāizkrauj un tādējādi tiek samazināts gaidīšanas laiks;

37.  norāda, ka prasībai par dzīvnieku veselības stāvokļa sertifikātiem pārvadāšanai uz citām dalībvalstīm ir negatīva ietekme, mudinot izvēlēties iekšzemes galamērķus tuvākā iespējamā galamērķa vietā; aicina Komisiju izmantot savas pilnvaras saskaņā ar Regulas 2016/429 144. panta 1. punktu, lai pieņemtu deleģēto aktu, kas paredzētu atkāpi attiecībā uz pārvadājumiem ar zemu slimību izplatīšanas risku;

Pārvadājumu laiks

38.  uzstāj, ka visu pārvadāto dzīvnieku pārvadājuma laikam nebūtu jāpārsniedz nepieciešamais, ņemot vērā ģeogrāfiskās atšķirības dalībvalstu līmenī un saskaņā ar regulas 5. apsvērumu, kurā norādīts, ka “dzīvnieku (..) labturības dēļ tāla pārvadāšana būtu cik vien iespējams jāierobežo”, un 18. apsvērumu, kurā norādīts, ka “tālāki pārvadājumi var nodarīt lielāku kaitējumu dzīvnieku labturībai nekā tuvi”;

39.  uzstāj, ka attiecībā uz dzīvnieku pārvadājuma laiku, iekļaujot iekraušanas un izkraušanas laiku, ir jāņem vērā konkrētai sugai paredzētie veterinārie ieteikumi neatkarīgi no tā, vai pārvadājums notiek pa sauszemi, jūru vai gaisu;

40.  pauž nožēlu par regulas pārkāpumiem saistībā ar to, ka nav piemēroti īpaši noteikumi attiecībā uz neatšķirtiem dzīvniekiem, piemēram, teļiem, jēriem, kazlēniem, kumeļiem un sivēniem, kas joprojām pārtiek no piena, vai šādi noteikumi nav piemēroti pareizi, un prasa ieviest detalizētākus pasākumus, lai nodrošinātu, ka šo dzīvnieku labturība ir pilnībā aizsargāta transportēšanas laikā;

41.  aicina dalībvalstis nodrošināt, ka neatšķirti dzīvnieki tiek izkrauti uz vismaz vienu stundu, lai viņi varētu saņemt elektrolītus vai piena aizvietotājus, un ka viņu kopējais pārvadāšanas laiks nepārsniedz astoņas stundas;

42.  norāda, ka pārvadājuma plānošanas dokumentos bieži ir norādīti tikai vietu nosaukumi un nav norādītas precīzas kontrolpunktu, apgādes un savākšanas punktu adreses un tas ievērojami apgrūtina kontroli;

43.  prasa, ņemot vērā Parlamenta 2012. gada 12. decembra rezolūciju, pēc iespējas samazināt dzīvnieku pārvadājumu laiku un jo īpaši nepieļaut ilgu un ļoti ilgu pārvadājumu laiku, kā arī pārvadājumus ārpus ES robežām, izmantojot citas stratēģijas, piemēram, nodrošinot ekonomiski dzīvotspējīgas un taisnīgi izvietotas vietējas vai pārvietojamas kaušanas ierīces netālu no lauksaimniecības dzīvnieku saimniecībām, veicinot īsas izplatīšanas ķēdes un tiešo pārdošanu, vaislas dzīvnieku pārvadāšanu aizstājot ar spermas vai embriju izmantošanu un pārvadājot kautķermeņus un gaļas produktus, kā arī ar normatīvām un nenormatīvām iniciatīvām dalībvalstīs ar mērķi veicināt kaušanu saimniecībā; aicina Komisiju skaidri definēt atbilstīgus īsākus pārvadājumu laikus dažādu sugu dzīvu dzīvnieku pārvadāšanai un neatšķirtu dzīvnieku pārvadāšanai;

44.  norāda, ka dažādās prasības, kā arī mainīgie tirgus apstākļi un politiski lēmumi ir padarījuši mazas kautuves ekonomiski nedzīvotspējīgas, tādēļ to kopējais skaits ir sarucis; mudina Komisiju un dalībvalstu vietējās iestādes vajadzības gadījumā atbalstīt un veicināt iespējas kaušanai saimniecībā, ekonomiski dzīvotspējīgas vietējās vai pārvietojamas kaušanas ierīces un gaļas pārstrādes iekārtas dalībvalstīs, lai dzīvnieki tiktu nokauti pēc iespējas tuvāk to audzēšanas vietai, turklāt tas arī palīdzētu saglabāt nodarbinātību lauku apvidos; aicina Padomi un Komisiju izstrādāt stratēģiju virzībai uz reģionālāku lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanas modeli, saskaņā ar kuru dzīvnieki piedzimtu, tiktu nobaroti un nokauti vienā un tajā pašā reģionā, kad vien tas praktiski iespējams, ņemot vērā ģeogrāfiskās atšķirības, nevis tiktu pārvadāti ārkārtīgi lielos attālumos;

45.  mudina Komisiju pārbaudīt, kā lauksaimniekus, kautuves un gaļas pārstrādes nozari varētu motivēt kaut dzīvniekus tuvākajā kaušanas vietā, lai novērstu ilgus dzīvnieku pārvadājuma laikus un samazinātu emisijas; aicina Komisiju veicināt inovatīvus risinājumus šajā jomā, piemēram, pārvietojamās kaušanas ierīces, vienlaikus nodrošinot augstus dzīvnieku labturības standartus;

46.  uzskata, ka noteiktos gadījumos nebūtu iespējams samazināt atļautos pārvadājumu laikus, kas pašlaik noteikti regulas 1. pielikuma V nodaļā, un ka tādēļ būtu jārod risinājumi gadījumos, kad ģeogrāfisko apstākļu un lauku apvidu izolētības dēļ ir jāveic dzīvu dzīvnieku pārvadāšana pa sauszemi un/vai jūru turpmākas ražošanas vai kaušanas nolūkā;

47.  aicina dalībvalstis attiecīgā gadījumā, ja dzīvnieks ir atzīts par nepiemērotu pārvadāšanai un ja pirmās palīdzības pasākumi ir izrādījušies neefektīvi, atļaut ārkārtas kaušanu lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanas un nobarošanas saimniecībās, lai novērstu liekas dzīvnieka ciešanas;

48.  norāda, ka dzīvnieka sociālā un saimnieciskā vērtība var ietekmēt tā pārvadāšanas standartu; uzsver, ka zirgkopības nozarē vaislas dzīvnieku pārvadāšanas standarti ir ļoti augsti;

49.  aicina Komisiju izstrādāt stratēģiju pārejai no dzīvu dzīvnieku pārvadāšanas uz galvenokārt gaļas un kautķermeņu, un reproduktīvo produktu tirdzniecību, ņemot vērā dzīvu dzīvnieku pārvadāšanas ietekmi uz vidi, dzīvnieku labturību un veselību; uzskata, ka šādā stratēģijā ir jāņem vērā ekonomiskie faktori, kas ietekmē lēmumu pārvadāt dzīvus dzīvniekus; aicina Komisiju šajā stratēģijā iekļaut pārvadājumus uz trešām valstīm;

50.  aicina dalībvalstis izstrādāt programmas reliģiskai praksei atbilstošai kaušanai kautuvēs, ņemot vērā to, ka liela daļa dzīvo dzīvnieku eksporta ir paredzēta Tuvo Austrumu tirgiem;

51.  atzīst pašreizējo tirgus izkropļojumu, ko izraisa dzīviem dzīvniekiem un gaļai piemērotie atšķirīgie tarifi, kas ir stiprs stimuls dzīvu dzīvnieku tirdzniecībai; mudina Komisiju kopā ar tās tirdzniecības partneriem pārskatīt šo izkropļojumu, lai samazinātu dzīvu dzīvnieku tirdzniecību un vajadzības gadījumā aizstāt to ar gaļas tirdzniecību;

52.  atgādina, ka saskaņā ar šo regulu jau tagad ir obligāti nodrošināt atpūtas laiku apstiprinātā kontrolpunktā pēc zirgu dzimtas dzīvnieku un liellopu, aitu, kazu un cūku sugas mājdzīvnieku pārvadāšanas maksimālā laika, ja pārvadājuma laiks pārsniedz astoņas stundas;

Dzīvnieku labturība

53.  aicina dalībvalstu kompetentās iestādes nodrošināt oficiālo veterinārārstu klātbūtni Savienības izbraukšanas punktos, uzdodot viņiem pārbaudīt, vai dzīvnieki ir piemēroti ceļojuma turpināšanai un vai transportlīdzekļi un/vai kuģi atbilst regulas prasībām; jo īpaši norāda, ka regulas 21. pantā ir noteikts, ka veterinārārsti pārbauda transportlīdzekļus pirms izbraukšanas no ES, lai pārliecinātos, ka tie nav pārpildīti, tajos ir pietiekams telpas augstums, ir nodrošināti pakaiši, ir iekrauts pietiekams daudzums barības un ūdens un pareizi darbojas ventilācijas un ūdens padeves iekārtas;

54.  mudina sagatavot ārkārtas rīcības plānus visiem pārvadājumiem, tajos cita starpā paredzot rezerves kravas automašīnas, kā arī pagaidu uzturēšanās vietas, lai pārvadātājs varētu efektīvi reaģēt uz ārkārtas situācijām un samazināt aizkavēšanās vai negadījuma ietekmi uz vaislas vai kaušanas nolūkā pārvadātiem dzīvniekiem, kā tas saskaņā ar šo regulu jau prasīts attiecībā uz tālu pārvadājumu veicējiem;

55.  uzstāj, ka dzīvnieku labturības tiesību aktiem būtu jābalstās uz zinātni un jaunākajām tehnoloģijām; pauž nožēlu par to, ka, neraugoties uz nepārprotamajiem EFSA ieteikumiem un Parlamenta 2012. gada rezolūcijā prasīto, Komisija nav atjauninājusi noteikumus par dzīvnieku pārvadāšanu atbilstoši jaunākajiem zinātniskajiem pierādījumiem; tāpēc aicina Komisiju, pamatojoties uz jaunākajām zinātniskajām atziņām un tehnoloģijām, atjaunināt noteikumus par konkrētām vajadzībām, jo īpaši attiecībā uz tādiem faktoriem kā pietiekama ventilācija un temperatūras un mitruma kontrole visos transportlīdzekļos, izmantojot gaisa kondicionēšanu, piemērotas dzirdināšanas sistēmas un šķidrā barība, jo īpaši neatšķirtiem dzīvniekiem, samazināts turēšanas blīvums un noteikts pietiekams minimālais telpas augstums, kā arī pielāgot transportlīdzekļus katras sugas vajadzībām; uzsver, ka EFSA atzinumā ir secināts, ka dzīvnieku labturību ietekmē arī citi aspekti, ne vien pārvadājuma ilgums, piemēram, pareiza iekraušana un izkraušana, kā arī transportlīdzekļa konstrukcija;

56.  pauž bažas par braucieniem, kuru laikā dzīvnieki tiek dzirdināti ar netīru ūdeni, kas nav derīgs lietošanai uzturā, vai tiem ir liegta piekļuve ūdenim, jo dzirdināšanas ierīces nedarbojas vai ir slikti izvietotas; uzsver, ka transportlīdzekļos, ko izmanto dzīvu dzīvnieku pārvadāšanai, jānodrošina pietiekams ūdens daudzums pārvadājuma laikā un ka jebkurā gadījumā nodrošinātā ūdens daudzumam ir jāatbilst pārvadāto dzīvnieku konkrētajām vajadzībām un skaitam;

57.  atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos izstrādāt dzīvnieku labturības rādītājus, kam būtu jāveicina labāki dzīvnieku labturības rezultāti pārvadāšanas laikā; uzskata, ka tai šie rādītāji būtu jāizstrādā nekavējoties, lai tos varētu izmantot papildus pašreizējām tiesību aktu prasībām;

58.  aicina Komisiju nodrošināt, ka jebkāda turpmāka to tiesību aktu pārskatīšana, kuri attiecas uz dzīvnieku labturību pārvadāšanas laikā, ir balstīta uz objektīviem un zinātniski pamatotiem rādītājiem, lai novērstu patvaļīgus lēmumus, kam ir nepamatota ekonomiskā ietekme uz lopkopības nozarēm;

59.  uzstāj, ka saskaņā ar ES tiesību aktiem lauksaimniekiem ir juridisks pienākums nodrošināt, lai viņu pārvadātie dzīvnieki netiktu traumēti, tiem netiktu nodarīts kaitējums vai izraisītas liekas ciešanas;

60.  uzsver, ka pārkāpumi bieži ir saistīti ar dzīvu dzīvnieku pārvadāšanai pa sauszemi lielos attālumos izmantoto transportlīdzekļu ventilācijas sistēmu neatbilstību un ka šādās situācijās dzīvnieki tiek piespiesti uzturēties mazās telpās ar ekstremālu temperatūru, kas būtiski pārsniedz regulā noteikto temperatūras amplitūdu un tolerances robežas;

61.  aicina Komisiju nodrošināt, lai visās dalībvalstīs pirms nokaušanas, ko veic saskaņā ar reliģisku rituālu, dzīvnieki bez izņēmuma tiktu apdullināti;

62.  pauž nožēlu par to, ka dzīvnieku nodalījumos ne vienmēr ir pietiekami daudz vietas, lai nodrošinātu atbilstīgu transportlīdzekļu ventilāciju, un ka dzīvniekiem tiek liegtas dabiskas kustības, bieži piespiežot viņus ilgstoši ieņemt nedabisku stāvokli, tādējādi skaidri pārkāpjot regulas 6. pantā un I pielikuma II nodaļas 1.2. punktā izklāstītos tehniskos noteikumus;

63.  uzskata, ka ir jāparedz, lai uz dzīvu dzīvnieku pārvadāšanā izmantotiem kuģiem obligāti atrastos veterinārārsts, ir jāveic uzskaite par brauciena laikā bojā gājušo dzīvnieku skaitu un par to jāziņo, un ir jāsagatavo ārkārtas plāni, lai reaģētu uz visām situācijām jūrā, kurām var būt negatīva ietekme uz pārvadāto dzīvnieku labturību;

64.  norāda, ka lauksaimnieki, pārvadātāji un kompetentās iestādes dalībvalstīs atšķirīgi interpretē un izpilda Regulu (EK) Nr. 1/2005, jo īpaši attiecībā uz dzīvnieku piemērotību pārvadāšanai; aicina Komisiju pārskatīt regulu, lai vajadzības gadījumā precizētu pārvadāšanas prasības; mudina Komisiju un dalībvalstis saistībā ar vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem nodrošināt, lai regula turpmāk tiktu izpildīta un īstenota saskaņoti un vienādi visā Savienībā, jo īpaši attiecībā uz dzīvnieku piemērotību pārvadāšanai;

65.  aicina Komisiju izstrādāt pilnīgu funkcionālu definīciju par to, kas ir dzīvnieku piemērotība pārvadāšanai, un sagatavot praktiskas nostādnes tās novērtēšanai; aicina dalībvalstis nodrošināt izpratnes veidošanas un informēšanas pasākumus, cita starpā pamatīgus, regulārus un obligātus apmācības kursus, izglītojošus pasākumus un sertifikāciju transportlīdzekļu vadītājiem, pārvadātājiem, tirgotājiem, savākšanas centriem, kautuvēm, veterinārārstiem, robežkontroles darbiniekiem un visiem citiem dzīvnieku pārvadāšanā iesaistītajiem nozares dalībniekiem, lai samazinātu ar piemērotību pārvadāšanai saistīto pārkāpumu augsto līmeni; aicina nozares dalībniekus nodrošināt rūpīgu apmācību transportlīdzekļu vadītājiem un pavadoņiem saskaņā ar regulas IV pielikumu;

66.  aicina īstenot stingru uzraudzību, lai nepieļautu slimu, vāju vai pārāk vieglu dzīvnieku, dzīvnieku laktācijas periodā, grūsnu mātīšu un tādu mātīšu pārvadāšanu, kuras neatbilst nepieciešamajam zīdīšanas pārtraukšanas laikam;

67.  uzsver, ka saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1/2005 jau tagad ir obligāti lielos attālumos pārvadātiem dzīvniekiem nodrošināt ūdeni, barību un atpūtu piemērotos intervālos un atbilstīgi sugai un vecumam; mudina Komisiju īstenot efektīvāku uzraudzību, lai nodrošinātu, ka visas dalībvalstis pilnībā un saskaņoti ievēro šīs juridiskās prasības;

68.  uzsver, ka dalībvalstīm ir jānodrošina pienācīgi organizēta dzīvnieku pārvadāšana, ņemot vērā laikapstākļus un pārvadāšanas veidu; aicina dalībvalstis nodrošināt, ka pārvadājumu žurnāli un pārvadājumu maršruti tiek apstiprināti tikai tad, ja saskaņā ar laika prognozi visā pārvadājuma laikā gaisa temperatūra nebūs augstāka par 30 grādiem pēc Celsija;

69.  uzsver — ja dzīvniekus nepieciešams izkraut uz 24 stundu atpūtas periodu trešās valstīs, organizatoram jānosaka vieta atpūtai ar aprīkojumu, kas līdzvērtīgs ES kontroles punkta aprīkojumam; aicina kompetentās iestādes regulāri pārbaudīt šo vietu aprīkojumu un neapstiprināt pārvadājumu žurnālus, ja nav apstiprināts, ka ierosinātajā atpūtas vietā ir aprīkojums, kas ir līdzvērtīgs ES aprīkojumam;

70.  aicina dalībvalstis nodrošināt, ka pārvadājuma plānojumā ir iekļauts rezervācijas apstiprinājums vietai kontrolpunktā, arī attiecībā uz barību, ūdeni un svaigiem pakaišiem; aicina Komisiju noteikt prasības attiecībā uz atpūtas vietu atrašanos un aprīkojumu;

71.  atzīst, ka mazākam turēšanas blīvumam un pārvadājumu pārtraukšanai nolūkā ļaut dzīvniekiem atpūsties ir negatīva ekonomiskā ietekme uz pārvadātājiem, un tas var ietekmēt pārvadāto dzīvnieku pienācīgu aprūpi; aicina Komisiju veicināt stimulus dzīvnieku pienācīgai aprūpei;

72.  aicina dalībvalstis nodrošināt uzlabojumus attiecībā uz lauku saimniecībās veikto uzskaiti par grūsnības periodiem;

73.  aicina Komisiju, pamatojoties uz zinātnes atzinumiem, izstrādāt pamatnostādnes par ūdens nodrošināšanu sprostos pārvadātiem dzīvniekiem un par cāļu pārvadāšanas nosacījumiem, kas veicina augstu labturības līmeni;

74.  atgādina, ka dalībvalstīm ir jārod dzīvnieku labturības prasībām atbilstoši risinājumi attiecībā uz dzīvniekiem to mūža un ražošanas cikla beigās;

Ekonomiskā palīdzība

75.  prasa plašāk izmantot lauku attīstības pasākumu “dzīvnieku labturības maksājumi”, kas paredzēts Regulas (ES) Nr. 1305/2013(12) 33. pantā un ar ko tiek atbalstīti augsti dzīvnieku labturības standarti, kuri pārsniedz attiecīgos obligātos standartus;

76.  prasa gaidāmajā KLP reformā saglabāt un pastiprināt saikni starp KLP maksājumiem un uzlabotiem dzīvnieku labturības apstākļiem, kas pilnībā atbilst Regulā Nr. 1/2005 noteiktajiem standartiem vai tos pārsniedz;

77.  mudina atbalstīt pasākumus, kuru mērķis ir panākt kautuvju līdzsvarotu izvietojumu dalībvalstīs, nodrošinot, ka tiek ņemts vērā lauksaimniecības dzīvnieku skaits konkrētā reģionā;

Trešās valstis

78.  pauž bažas par pastāvīgiem ziņojumiem par dzīvnieku pārvadāšanas un labturības problēmām noteiktās trešās valstīs; norāda, ka kaušana noteiktās trešās valstīs, uz kurām ES nosūta dzīvniekus, ir saistīta ar ārkārtīgi lielām un ilgstošām ciešanām un regulāri pārkāpj OIE noteiktos starptautiskos standartus par labturību kaušanas laikā; atzīst, ka trešās valstīs bieži ir pieprasījums pēc dzīviem dzīvniekiem, tomēr aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt pāreju uz gaļas vai kautķermeņu, nevis dzīvu dzīvnieku pārvadāšanu uz trešām valstīm, kā arī spermas vai embriju, nevis vaislas dzīvnieku pārvadāšanu;

79.  prasa, lai Komisija tās divpusējās tirdzniecības sarunās ar trešām valstīm pieprasītu atbilstību ES dzīvnieku labturības standartiem un Pasaules Tirdzniecības organizācijas satvarā iestātos par šajā jomā pieņemto Savienības noteikumu internacionalizāciju;

80.  pauž nožēlu par to, ka noteiktu trešo valstu piemērotie standarti nav tik augsti kā ES standarti; aicina Komisiju pastiprināt pašreizējās prasības Savienības tirdzniecības partneriem, jo īpaši attiecībā uz dzīvnieku tirdzniecību un pārvadāšanu, lai tās būtu vismaz tikpat stingras kā ES standarti; aicina dalībvalstis, kas eksportē uz trešām valstīm, sadarboties ar vietējām iestādēm, lai uzlabotu dzīvnieku labturības standartus;

81.  prasa nodrošināt konsekventu un pilnīgu atbilstību Eiropas Savienības Tiesas 2015. gada spriedumam lietā C-424/13, kurā Tiesa lēma, ka pārvadātājam, lai tas saņemtu atļauju sākt tādus dzīvnieku pārvadājumus, kas ietver ilgu braucienu, kurš sākas ES teritorijā un turpinās ārpus tās, ir jāiesniedz atbilstības ziņā reālistisks pārvadājuma žurnāls, īpašu uzmanību pievēršot temperatūras prognozēm; aicina kompetentās iestādes neapstiprināt pārvadājumu žurnālus, ja — saskaņā ar Tiesas nolēmumu — dzīvnieki ir jāizkrauj uz 24 stundu atpūtas laiku valstī, kas ir ārpus ES, ja vien organizētājs šādai atpūtai nav noteicis vietu, kura nodrošina aprīkojumu, kas ir līdzvērtīgs kontrolpunkta aprīkojumam; šajā saistībā arī atgādina, ka vienīgais pastāvošais saraksts ar dzīvnieku novietnēm trešo valstu maršrutos ir izveidots 2009. gadā un tajā bieži nav norādītas precīzas adreses, tādējādi ievērojami vairāk apgrūtinot saskaņā ar ES tiesību aktiem nepieciešamās pārbaudes; aicina oficiālos veterinārārstus saskaņā ar Regulas Nr. 1/2005 prasībām izbraukšanas punktos pārbaudīt, vai ir izpildīti regulas noteikumi, pirms transportlīdzekļi atstāj ES;

82.  šajā saistībā arī atgādina par Komisijas priekšlikumu direktīvai par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem (trauksmes cēlēji) (COM(2018)0218), jo īpaši saistībā ar veterinārajām pārbaudēm;

83.  pauž nožēlu par bieži ilgajiem aizkavējumiem pie robežām un ostās un vērš uzmanību uz to, ka tie dzīvniekiem izraisa aizvien lielākas sāpes un stresu; aicina tās dalībvalstis, kas robežojas ar trešām valstīm, nodrošināt atpūtas zonas, kur dzīvniekus var izkraut, pabarot, padzirdināt un nodrošināt to atpūtu un veterināro aprūpi, lai pārvadājumu žurnālus varētu pareizi aizpildīt, un muitas punktos atvērt īpašas ātrās joslas pārvadātajiem dzīvniekiem, lai, nemazinot pie robežas veiktās sanitārās un muitas kontroles kvalitāti, samazinātu gaidīšanas laiku; turklāt aicina dalībvalstis labāk sadarboties lauksaimniecības dzīvnieku pārvadājumu plānošanā, lai nepieļautu pārāk liela skaita dzīvnieku ierašanos uz robežkontroli vienā un tajā pašā laikā;

84.  aicina Komisiju pastiprināt sadarbību un saziņu starp visu dalībvalstu un trešo valstu kompetentajām iestādēm, arī attiecībā uz turpmāku savstarpēju palīdzību un paātrinātu informācijas apmaiņu, lai samazinātu dzīvnieku labturības un dzīvnieku slimību problēmas, kas saistītas ar sliktu pārvaldību, nodrošinot, ka eksportētāji pilnībā izpilda visas administratīvās prasības; aicina Komisiju veicināt dzīvnieku labturību starptautiskā līmenī un īstenot iniciatīvas ar mērķi palielināt izpratni valstīs ārpus ES;

85.  aicina Komisiju izdarīt spiedienu uz tranzītvalstīm, kas piemēro birokrātiskus apgrūtinājumus un drošības šķēršļus, kuri nevajadzīgi kavē dzīvu dzīvnieku pārvadāšanu;

86.  aicina dalībvalstis un Komisiju pievērst īpašu uzmanību dzīvnieku labturības pārkāpumiem pārvadājumos pa ūdensceļiem un jūru uz trešām valstīm un izvērtēt iespējamos tiesību aktu pārkāpumus, piemēram, attiecībā uz aizliegto praksi izmest mirušus dzīvniekus no kuģiem Vidusjūrā (bieži nogriežot krotālijas), tādēļ ka galamērķa ostā bieži nav iespējama likvidēšana;

87.  uzsver Padomes Lēmumu 2004/544/EK parakstīt Eiropas Konvenciju par dzīvnieku aizsardzību starptautiskās pārvadāšanas laikā(13), saskaņā ar kuru pārvadājums var notikt vai nu starp divām dalībvalstīm, šķērsojot trešās valsts teritoriju, vai starp dalībvalsti un trešo valsti, vai arī tieši starp divām dalībvalstīm;

88.  uzsver — ja vien dzīvnieku pārvadāšanas standarti trešās valstīs nav saskaņoti ar ES standartiem un to piemērošana nav pietiekama, lai nodrošinātu pilnīgu atbilstību regulai, uz dzīvu dzīvnieku pārvadājumiem uz trešām valstīm būtu jāattiecina divpusējie nolīgumi, lai mazinātu šīs atšķirības, un gadījumā, ja tas netiek panākts, šādi pārvadājumi būtu jāaizliedz;

89.  atgādina dalībvalstīm, ka saskaņā ar iedibināto judikatūru(14) tās var ieviest stingrākus valsts noteikumus dzīvnieku aizsardzībai pārvadāšanas laikā, ja vien šie noteikumi atbilst Regulas Nr. 1/2005 galvenajam mērķim;

90.  aicina Komisiju veicināt paraugprakses apmaiņu un regulatīvo prasību saskaņošanas pasākumus ar trešām valstīm attiecībā uz dzīvu dzīvnieku pārvadāšanu;

91.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Eiropas Revīzijas palātai, Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1)

OV L 3, 5.1.2005., 1. lpp.

(2)

http://www.europarl.europa.eu/RegData/etudes/STUD/2018/621853/EPRS_STU(2018)621853_EN.pdf

(3)

OV C 434, 23.12.2015., 59. lpp.

(4)

EFSA oficiālais biļetens, 2011:9(1):1966.

(5)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0096.

(6)

Tiesas (piektā palāta) 2015. gada 23. aprīļa spriedums, Zuchtvieh-Export/ Stadt Kempten, C-424/13, ECLI:ES:C:2015:259.

(7)

Eiropas Revīzijas palātas 2018. gada 14. novembra īpašais ziņojums Nr. 31/2018 “Dzīvnieku labturība Eiropas Savienībā: mazinot neatbilstību starp vērienīgajiem mērķiem un praktisko īstenošanu”.

(8)

https://www.efsa.europa.eu/en/efsajournal/pub/1966

(9)

OV L 102, 11.4.2006., 1. lpp.

(10)

“Galīgais ziņojums par revīziju, kas veikta Nīderlandē no 2017. gada 20. februāra līdz 24. februārim, lai novērtētu dzīvnieku labturību pārvadāšanas laikā uz trešām valstīm”, Eiropas Komisija, Veselības un pārtikas nekaitīguma ģenerāldirektorāts, 2017.

(11)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta Regula 2016/429 par pārnēsājamām dzīvnieku slimībām un ar ko groza un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku veselības jomā (“Dzīvnieku veselības tiesību akts”).

(12)

OV L 347, 20.12.2013., 347. lpp.

(13)

OV L 241, 13.7.2004., 21. lpp.

(14)

Tiesas (pirmā palāta) 2004. gada 14. oktobra spriedums, lieta C-113/02 Eiropas Kopienu Komisija/ Nīderlandes Karaliste un Tiesas (trešā palāta) 2008. gada 8. maija spriedums, lieta C-491/06 Danske Svineproducenter.


PASKAIDROJUMS

Ievads

Šajā ziņojumā ir sniegta informācija par to, kā tiek īstenota Regula (EK) Nr. 1/2005 par dzīvnieku aizsardzību un labturību pārvadāšanas laikā. Tajā pausti vairāki politikas ieteikumi ar mērķi uzlabot regulas īstenošanu, kas vēl aizvien ir nepietiekama un ļoti atšķiras starp dalībvalstīm.

Galvenie konstatējumi(1)

1.  Nepietiekama īstenošana

1.1.  Nepilnīgi, neatbilstīgi un neuzticami dati īstenošanas analīzei

Dalībvalstu pieeja datu vākšanai atšķiras tik ļoti, ka ir grūti veikt saskaņotu analīzi par regulas īstenošanu. Turklāt, kā norādīts Revīzijas palātas 2018. gada īpašajā ziņojumā par dzīvnieku labturību Eiropas Savienībā, Komisija ir atzinusi, ka dalībvalstu paziņotie dati nav pilnīgi, atbilstīgi, uzticami un pietiekami sīki izstrādāti, lai varētu izdarīt secinājumus par atbilstību ES līmenī(2).

TRACES (ES tiešsaistes platforma, ko izmanto, lai ES teritorijā uzraudzītu dzīvnieku pārvadāšanu lielos attālumos un pāri robežām) ietver informāciju un ziņošanas mehānismus, ko iestādes var izmantot, lai veiktu mērķtiecīgākas pārbaudes saistībā ar dzīvnieku pārvadāšanu. Revīzijas palāta, kā norādīts tās īpašajā ziņojumā, ir konstatējusi, ka dalībvalstu iestādes, kas ir atbildīgas par pārbaudēm pārvadāšanas laikā, ir reti izmantojušas TRACES informāciju, lai veiktās pārbaudes būtu mērķtiecīgākas.

Turklāt informācijas reģistrēšana attiecībā uz piemērotības vadlīniju ievērošanu dalībvalstīs tikai nesen sākusi dot analizējamus datus (līdz šim publiskoti tikai dati par 2014., 2015. un (pavisam nesen) 2016. gadu), tāpēc par izmaiņām dzīvnieku labturībā dzīvu dzīvnieku pārvadāšanas laikā trūkst publisku datu un labu rādītāju. Jo īpaši pārsteidz dalībvalstu pārbaužu ziņojumu analīzē atklātās milzīgās atšķirības starp dalībvalstīm pārbaužu skaita ziņā — no nevienas (!) pārbaudes līdz vairākiem miljoniem (!) gadā — un pārkāpumu biežuma ziņā — no neviena pārkāpuma līdz 16,6 %. Tas rosina domāt, ka dalībvalstīm ir dažāda pieeja pārbaudēm, piemēram, tās tiek veiktas izlases kārtībā vai atbilstoši uz risku balstītām stratēģijām.

Ir acīmredzams, ka vajadzīgi kopīgi minimālie standarti, kas ļautu saskaņotāk vākt datus un izvērtēt uzraudzītos rādītājus.

1.2.  Pieaug tālu un ļoti tālu pārvadājumu skaits

Ik gadu miljoniem dzīvnieku tiek pārvadāti lielos attālumos dalībvalstu teritorijā un uz trešām valstīm vaislas vai kaušanas nolūkā. Pārvadāšana dzīvniekiem rada stresu, jo tā nozīmē stundām ilgi ciest dažādas grūtības, cita starpā saistībā ar atvēlētās platības samazinājumu, temperatūras izmaiņām, barības un ūdens daudzuma ierobežojumiem un transportlīdzekļa kustību. Ar pārvadāšanu saistītie riski ietver dažādus aspektus, piemēram, autovadīšanas kvalitāti, atbilstīga aprīkojuma esamību, negaidītas izmaiņas ceļa vai laika apstākļos, tādēļ ir iespējams, ka dzīvnieki, kas izbraukšanas vietā atzīti par piemērotiem pārvadāšanai, pārvadājuma laikā saslimst vai gūst ievainojumus. Tomēr ir konstatēts, ka dzīvnieku pārbaudes pirms un pēc pārvadājuma tiek veiktas daudz biežāk nekā pārbaudes pārvadāšanas laikā. Visvairāk pārbaužu tiek veiktas kautuvēs un lielākoties attiecas uz tuviem pārvadājumiem.

Referents pauž bažas par sašutumu radošo lielo skaitu ziņojumu par nepiemērotiem transportlīdzekļiem, kas tiek izmantoti dzīvu dzīvnieku pārvadāšanai gan pa sauszemi, gan pa jūru. Jo īpaši attiecībā uz tirdzniecību ar trešām valstīm papildu ciešanas dzīvniekiem izraisa ļoti tālie braucieni, kas ietver ilglaicīgu apstāšanos robežpunktos, lai pārbaudītu dokumentus, transportlīdzekļus un dzīvniekus. Cits jautājums, kas rada bažas, ir sliktie apstākļi pārvadājumos pa jūru. Dalībvalstis vajadzētu būt stingrākām kuģu sertificēšanas un apstiprināšanas procedūrās un uzlabot pārvadāšanas piemērotības pārbaudes, kuras veic pirms dzīvnieku iekraušanas. Referents arī uzskata, ka Komisijai būtu jāsagatavo saraksts ar ostām, kurās ir pienācīgs aprīkojums dzīvnieku pārbaudēm.

Turklāt ir vajadzīgi ārkārtas rīcības plāni visiem pārvadājumiem, lai pārvadātājs varētu efektīvi reaģēt uz ārkārtas situācijām un samazināt aizkavēšanās vai negadījuma ietekmi uz dzīvniekiem.

2.  Nepieciešama stingrāka un saskaņota izpilde

2.1.  Efektīvas un atturošas sankcijas

Stingrākai un saskaņotai izpildei līdz ar efektīvām un atturošām sankcijām ir būtiska nozīme, lai uzlabotu dzīvnieku labturību pārvadāšanas laikā. Diemžēl attiecībā uz sankciju sistēmu, šķiet, ka Komisija nav ņēmusi vērā Parlamenta 2012. gada 12. decembra rezolūciju. Komisija arī nav ievērojusi aicinājumu pārbaudīt regulas nesaderību ar juridiskajām prasībām atsevišķās dalībvalstīs.

Lai uzlabotu regulas īstenošanu, atkārtotu pārkāpumu gadījumā būtu jāizvirza apsūdzība un jāpiemēro sankcijas, cita starpā transportlīdzekļu konfiskācija, un par dzīvnieku labturību un pārvadāšanu atbildīgajām personām jāsaņem obligāta atkārtota apmācība.

Jāatgādina, ka regula dalībvalstīm paredz spēcīgas izpildes pilnvaras, cita starpā pilnvaras pieprasīt, lai pārvadātāji izveido sistēmas pārkāpumu atkārtošanās nepieļaušanai, un apturēt vai anulēt pārvadātāja atļauju.

2.2.  Jaunāko tehnoloģiju izmantošana pārvadājumu žurnālu pārbaudei

Kompetentajām iestādēm būtu jāsadarbojas, lai pastiprinātu izpildi, izmantojot tehnoloģijas. Proti, tehnoloģijas varētu palīdzēt izveidot atgriezenisko saiti reāllaikā starp dalībvalsti, kur ir izbraukšanas punkts, dokumentāciju un dalībvalsti, kur ir ierašanās punkts. Gadījumā, ja dzīvnieki, kas bijuši labā piemērotības stāvoklī, ierodas sliktā piemērotības stāvoklī, eksportējošais uzņēmums ir nekavējoties jāsoda.

3.  Regulas atjaunināšana saskaņā ar jaunākajām zinātniskajām atziņām un tehnoloģijām

Dzīvnieku labturības tiesību aktiem būtu jābalstās uz zinātni un jaunākajām tehnoloģijām. Diemžēl Komisija, neraugoties uz nepārprotamajiem EFSA ieteikumiem un Parlamenta 2012. gada rezolūcijā prasīto, nav atjauninājusi noteikumus par dzīvnieku pārvadāšanu atbilstoši jaunākajiem zinātniskajiem pierādījumiem. Komisijai būtu pēc iespējas drīz jāatjaunina minētie noteikumi, jo īpaši attiecībā uz pietiekamu ventilāciju un dzesēšanu visos transportlīdzekļos, piemērotām dzirdināšanas sistēmām, jo īpaši neatšķirtiem dzīvniekiem, kā arī minimālo telpas augstumu.

3.1.  Piemērotības definēšana

Piemērotības iekraušanas laikā izmantošana par atlases kritēriju ir būtisks faktors, kas ļauj nodrošināt dzīvnieku labturību pārvadāšanas laikā, jo lielāks labturības risks pārvadāšanas laikā ir dzīvniekiem, kas ir ievainoti vai slimi. Ir ļoti svarīgi, lai pirms iekraušanas tiktu pārbaudīta visu dzīvnieku piemērotība pārvadāšanai un lai par pārvadāšanai nepiemērotiem dzīvniekiem parūpētos izcelsmes vietā. Revīzijās, ko Komisija no 2007. gada līdz 2017. gadam veikusi vairākās dalībvalstīs, gandrīz vienmēr minēta piemērotības noteikumu neievērošana. Lielākā daļa pārkāpumu attiecas uz piemērotības jautājumu (otra lielākā — uz dokumentāciju). Turklāt, kā jau minēts, informācijas reģistrēšana par piemērotības vadlīniju ievērošanu dalībvalstīs tikai nesen sākusi sniegt analizējamus datus, tāpēc trūkst publisku datu un labu rādītāju.

Komisijai būtu jāizstrādā pilnīga funkcionāla definīciju par to, kas ir piemērotība, un jānodrošina pamatīgi apmācības kursi lauksaimniekiem, transportlīdzekļu vadītājiem un veterinārārstiem, lai samazinātu augsto piemērotības pārkāpumu līmeni dalībvalstīs.

4.  Ekonomiskā palīdzība

KLP maksājumus lauku saimniecībām saista ar minimālo dzīvnieku labturības līmeni, savukārt lauku attīstības politika mudina lauksaimniekus censties ievērot augstākus standartus, proti, Regulas (ES) Nr. 1305/2021 33. pantā ir paredzēts lauku attīstības pasākums “dzīvnieku labturības maksājumi”, ar ko tiek atbalstīti augsti dzīvnieku labturības standarti, kuri pārsniedz attiecīgos obligātos standartus. Tomēr Revīzijas palāta tās 2018. gada īpašajā ziņojumā norāda, ka šis pasākums vairākās dalībvalstīs nav pietiekami plaši izmantots. Desmit dalībvalstis to nav izmantojušas vispār.

Gaidāmajā KLP reformā būtu jāsaglabā un jāpastiprina saikne starp KLP maksājumiem un uzlabotiem dzīvnieku labturības apstākļiem, kas pilnībā atbilst Regulā Nr. 1/2005 noteiktajiem standartiem vai tos pārsniedz.

5.  Dzīvnieku pārvadājumu laika samazināšana

Jāatgādina, ka Regulas (EK) Nr. 1/2005 5. apsvērumā teikts, ka „dzīvnieku labturības dēļ tāla pārvadāšana būtu cik vien iespējams jāierobežo”.

5.1.  Stratēģijas dzīvu dzīvnieku pārvadāšanas aizstāšanai

Kopumā dzīvnieku pārvadājumu laiks būtu pēc iespējas jāsamazina, jo īpaši tālu un ļoti tālu pārvadājumu laiks. To vislabāk varētu sasniegt, izmantojot citas stratēģijas — piemēram, ekonomiski dzīvotspējīgu vietējo kaušanas vietu izmantošana, vaislas dzīvnieku pārvadājumu aizvietošana ar spermas vai embriju izmantošanu, kautķermeņu un gaļas pārvadāšana —, kā arī dalībvalstīm pieņemot tiesību aktu iniciatīvas nolūkā veicināt kaušanu saimniecībā.

Būtu jāpatur prātā, ka gaļas un citu dzīvnieku produktu pārvadāšana ir tehniski vieglāka un ētiski racionālāka nekā dzīvnieku pārvadāšana kaušanas nolūkā. Ņemot to vērā, Komisijai būtu vajadzības gadījumā jāatbalsta ekonomiski dzīvotspējīgu kaušanas vietu ierīkošana dalībvalstīs, lai dzīvnieki tiktu nokauti pēc iespējas tuvu to audzēšanas vietai. Būtu jāizstrādā stratēģija pārejai no dzīvu dzīvnieku pārvadāšanas uz gaļas un kautķermeņu tirdzniecību, ņemot vērā dzīvu dzīvnieku pārvadāšanas ietekmi uz vidi, dzīvnieku labturību un pārtikas nekaitīgumu.

5.2.  Trešo valstu dzīvnieku pārvadāšanas standartu saskaņošana ar ES

Ņemot vērā, ka trešo valstu piemērotie standarti ir zemāki nekā ES standarti, Komisijai būtu jāpastiprina pašreizējās prasības Savienības tirdzniecības partneriem, jo īpaši attiecībā uz dzīvnieku tirdzniecību. Tāpat nepieciešams pastiprināt sadarbību un saziņu starp visu dalībvalstu un trešo valstu kompetentajām iestādēm, lai samazinātu dzīvnieku labturības problēmas, kas saistītas ar sliktu pārvaldību.

Sašutumu rada ziņojumi par to, ka dzīvniekiem jāpavada ārkārtīgi ilgs un stresu izraisošs gaidīšanas laiks pie robežām. Nolūkā labot šo situāciju tiek ierosināts, ka dalībvalstīm, kas robežojas ar trešām valstīm, būtu muitas punktos jāatver pārvadātajiem dzīvniekiem paredzētas ātrās joslas, lai samazinātu gaidīšanas laiku. Turklāt dalībvalstīm un Komisijai būtu jāpievērš īpaša uzmanība dzīvnieku labturības pārkāpumiem tādu pārvadājumu laikā, kuri tiek veikti pa jūru uz trešām valstīm.

Būtu jāpanāk konsekventa un pilnīga atbilstība Eiropas Savienības Tiesas 2015. gada spriedumam lietā C-424/13. Tiesa lēma, ka, lai tādi dzīvnieku pārvadājumi, kas ietver ilgu braucienu, kurš sākas ES teritorijā un turpinās ārpus tās, izbraukšanas vietā tiktu apstiprināti, pārvadātājam ir jāiesniedz patiess un precīzs pārvadājuma žurnāls, kas ļauj pārbaudīt atbilstību Regulai (EK) Nr. 1/2005.

Referents uzskata, ka dzīvu dzīvnieku pārvadājumi uz trešām valstīm būtu jāaizliedz, ja vien trešo valstu piemērotie dzīvnieku pārvadāšanas standarti nav saskaņoti ar ES standartiem.

Secinājumi un ieteikumi

Referents uzskata, ka būtu jāievieš turpmāk minētie galvenie politikas ieteikumi:

•  dzīvnieku pārvadājumu laiks būtu pēc iespējas jāsamazina, jo īpaši tālu un ļoti tālu pārvadājumu laiks. To vislabāk varētu sasniegt ar virkni citu stratēģiju, piemēram, ekonomiski dzīvotspējīgu vietējo kaušanas vietu izmantošanu, vaislas dzīvnieku pārvadājumu aizvietošanu ar spermas vai embriju izmantošanu, kā arī kautķermeņu un gaļas pārvadāšanu;

•  tiek ieteikts, lai Komisija atjauninātu noteikumus, pamatojoties uz jaunākajām zinātniskajām atziņām un tehnoloģijām;

•  Komisijai būtu jāizstrādā pilnīga funkcionāla definīcija par to, kas ir piemērotība, un jānodrošina apmācības kursi lauksaimniekiem, transportlīdzekļu vadītājiem un veterinārārstiem, lai samazinātu augsto piemērotības pārkāpumu līmeni dalībvalstīs;

•  gaidāmajā KLP reformā būtu jāsaglabā un jāpastiprina saikne starp KLP maksājumiem un uzlabotiem dzīvnieku labturības apstākļiem, kas pilnībā atbilst Regulā Nr. 1/2005 noteiktajiem standartiem vai tos pārsniedz;

•  tiek ieteikts, ka dzīvu dzīvnieku pārvadājumi uz trešām valstīm būtu jāaizliedz, ja vien trešo valstu piemērotie dzīvnieku pārvadāšanas standarti nav saskaņoti ar ES standartiem.

(1)

Konstatējumi jo īpaši balstās uz diviem Eiropas Parlamenta Izpētes dienesta pasūtītiem pētījumiem. To nosaukumi ir šādi: “Implementation of Regulation (EC) No 1/2005 (2009-2015), with a focus on data recording” (Regulas (EK) Nr. 1/2005 īstenošana (2009.–2015.), galveno uzmanību pievēršot datu reģistrēšanai) un “Compliance with the technical rules on fitness for transport set out in Annex I to Regulation (EC) No 1/2005 on the protection on animals during transport” (Regulas (EK) Nr. 1/2005 par dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas laikā I pielikumā izklāstīto tehnisko noteikumu par piemērotību pārvadāšanai ievērošana).

(2)

Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par to, kā tiek īstenota Padomes Direktīva 98/58/EK par lauksaimniecībā izmantojamo dzīvnieku aizsardzību (COM(2016)0558 final, 8.9.2016.) un jautājumos par dzīvnieku labturību pārvadāšanas laikā rīkoto valsts kontaktpunktu sanāksmju protokoli.


VIDES, SABIEDRĪBAS VESELĪBAS UN PĀRTIKAS NEKAITĪGUMA KOMITEJAS ATZINUMS (13.12.2018)

Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejai

par īstenošanas ziņojumu attiecībā uz Regulu Nr. 1/2005 par dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas laikā Eiropas Savienībā un ārpus tās

(2018/2110(INI))

Atzinuma sagatavotāja: Karin Kadenbach

(*) Iesaistītā komiteja — Reglamenta 54. pants

IEROSINĀJUMI

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteju rezolūcijas priekšlikumā, ko tā pieņems, iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  atzīmē, ka katru gadu miljoni dzīvu dzīvnieku tiek pārvadāti kaušanai vai vaislai ES teritorijā un no ES uz trešām valstīm; norāda, ka Regulai Nr. 1/2005(1), ja to pareizi ievieš un īsteno, ir pozitīva ietekme uz dzīvnieku labturību pārvadāšanas laikā; atzinīgi vērtē Komisijas pamatnostādnes šajā jautājumā, bet pauž nožēlu, ka tās un dažas Komisijas plānotās darbības tika atliktas uz laiku pat līdz pieciem gadiem(2); norāda, ka būtiskas problēmas transportēšanas jomā joprojām pastāv un ka regulas īstenošanā iesaistīto personu galvenās bažas ir saistītas ar tās piemērošanu;

2.  pauž nožēlu par to, ka vairāki ar Regulu (EK) Nr. 1/2005 saistīti jautājumi vēl nav atrisināti, tostarp attiecībā uz pārblīvētību, nepietiekamu telpas augstumu, nespēju nodrošināt vajadzīgās atpūtas apstāšanās, pārtiku un ūdeni, neatbilstošas ventilācijas un ūdens padeves ierīces, transportēšanu pārmērīga karstuma apstākļos, neveselu dzīvnieku un neatšķirtu teļu pārvadāšanu, nepieciešamību pārbaudīt dzīvu dzīvnieku grūtniecības stāvokli, apjomu, kādā tiek pārbaudītas pārvadāšanas kabīnes, pārkāpuma, izpildes un sankciju attiecībām, apmācības, izglītības un sertifikācijas jaukto ietekmi, kā arī nepietiekamiem pakaišiem, kā to norādījusi Eiropas Revīzijas palāta Īpašajā ziņojumā Nr. 31/2018(3) un nevalstiskās organizācijas, kas ir iesniegušas Komisijai sūdzības; prasa uzlabojumus iepriekš minētajās jomās;

3.  aicina dalībvalstis un pārvadātājus būtiski uzlabot Regulas (EK) Nr. 1/2005 izpildi un ievērošanu un mudina Komisiju uzsākt pienākumu neizpildes procedūras pret dalībvalstīm, kas atzītas par prasībām neatbilstošām, lai tādā veidā saglabātu dzīvnieku labturību un nodrošinātu godīgu konkurenci;

4.  piekrīt Komisijai, ka kompetento iestāžu labā prakse prasa iekraušanas brīdī pārbaudīt visus sūtījumus, kas ir paredzēti uz valstīm, kuras nav ES dalībvalstis(4); uzskata, ka daļa ES iekšējo sūtījumu būtu jāpārbauda arī iekraušanas posmā; norāda, ka iekraušanas posmā kompetentajām iestādēm būtu jāpārbauda, ka tiek ievērotas regulas prasības attiecībā uz grīdas platību un telpas augstumu, ka ventilācijas un ūdens sistēmas, kā arī dzeramās ierīces pienācīgi darbojas un ir piemērotas pārvadājamai sugai, ka netiek iekrauti nekādi neveseli dzīvnieki un ka transportēšanas laikā ir pietiekama barība un pakaiši;

5.  pauž bažas par to, ka dzīvnieku iekraušanā dzīvnieku transportēšanas furgonos bieži tiek piemērotas brutālas metodes; aicina kompetentās iestādes dzīvniekus pirms iekraušanas rūpīgi pārbaudīt, lai nodrošinātu, ka tie spēj turpināt ceļojumu, un pārbaudīt, lai iekraušanas darbības tiktu veiktas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1/2005 20. pantu, nepiemērojot brutālas metodes un regulāri neizmantojot nūjas un elektriskās pātagas; aicina kompetentās iestādes neapstiprināt braucienu žurnālus ostās, kurās netiek izmantotas iekārtas, kas ļauj veikt dzīvnieku pienācīgu pārbaudi;

6.  uzsver, ka dzīvnieku ciešanas pārvadāšanas laikā rada lielas bažas sabiedrībā un izraisa sašutumu; norāda, ka 2017. gada 21. septembrī Komisija saņēma vairāk nekā 1 miljonus parakstu kampaņas “#StopTheTrucks” atbalstam, kurā Eiropas iedzīvotāji pieprasa izbeigt šāda veida tālsatiksmes pārvadājumus;

7.  uzskata, ka nepilnības Regulas (EK) Nr. 1/2005 īstenošanā ir nepārprotams piemērs tam, ka ir jādara vairāk, lai novērstu nopietnus negadījumus, kas būtiski ietekmē dzīvnieku labturību, un lai sauktu pie atbildības tos, kuri pārkāpj tiesību aktus;

8.  aicina Komisiju pārskatīt Regulu (EK) Nr. 1/2005 saskaņā ar tās 11. apsvērumu, lai to pielāgotu pašreizējām zinātnes atziņām;

9.  atgādina par daudziem jautājumiem, vēstulēm un sūdzībām, ko EP deputāti nosūtījuši Komisijai, norādot uz sistemātiskiem regulas pārkāpumiem un nosodot nepieņemamos apstākļus, kādos Savienībā un trešās valstīs tiek pārvadāti dzīvi dzīvnieki un kas tiem izraisa stresu, sāpes, mokas un ciešanas;

10.  pauž nožēlu par regulas pārkāpumiem saistībā ar to, ka nav pareizi piemēroti noteikumi attiecībā uz neatšķirtiem dzīvniekiem, piemēram, teļiem, jēriem, kazlēniem, sivēniem un kumeļiem, kas joprojām barojas vienīgi ar mātes pienu, un prasa ieviest detalizētākus pasākumus, lai nodrošinātu, ka šo dzīvnieku labturība tiek pilnībā aizsargāta transportēšanas laikā;

11.  uzstāj, ka dzīvnieku pārvadāšanas laiks ir jāierobežo līdz astoņām stundām, ieskaitot iekraušanas laiku, un jāņem vērā īpaši veterinārijas norādījumi neatkarīgi no tā, vai pārvadāšana notiek pa sauszemes, jūru vai gaisu; uzskata, ka vēl neatšķirtu dzīvnieku mazuļu pārvadāšanas laiks nedrīkst pārsniegt četras stundas;

12.  pauž nožēlu par to, ka, neskatoties uz Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) skaidriem ieteikumiem, atsevišķas regulas daļas neatbilst jaunākajām zinātniskajām atziņām dzīvnieku labturības jomā, kā to prasa pati regula; tādēļ prasa atjaunināt un uzlabot noteikumus par:

–  ventilāciju un dzesēšanu visos transportlīdzekļos/kuģos;

–  piemērotām dzirdināšanas iekārtām, jo īpaši neatšķirtiem dzīvniekiem;

–  nepiemērotu dzīvnieku pārvadāšanu;

–  palielinātu telpas minimālo augstumu;

–  samazinātu apdzīvotības blīvumu;

13.  uzsver, ka saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1/2005 dzīvniekiem, kurus transportē lielus attālumus, ir jānodrošina ūdens, barība un atpūta piemērotos intervālos un atbilstoši sugai un vecumam; mudina Komisiju efektīvāk uzraudzīt to, lai visas dalībvalstis pilnībā un saskaņoti ievērotu šīs juridiskās prasības;

14.  pauž nožēlu par bieži vien ilgo kavēšanos uz robežām, kur atpūtas, ūdens un veterinārās aprūpes iekārtu trūkums var arī palielināt dzīvnieku veselības un labturības problēmas, tostarp ciešanas un nāves gadījumus; aicina dalībvalstis nodrošināt, ka organizatori savus braucienus plāno labāk, un uzsver nepieciešamību uzlabot saziņu starp dažādu dalībvalstu valsts iestādēm, lai novērstu to kravas transportlīdzekļu koncentrāciju uz robežām, kuri pārvadā dzīvniekus;

15.  norāda, ka izpilde ir īpaši sarežģīta, ja pārvadājuma laikā tiek šķērsotas vairākas dalībvalstis un ja dažādas dalībvalstis atbild par pārvadājuma žurnāla apstiprināšanu, atļaujas piešķiršanu pārvadātājam un transportlīdzekļa vadītāja kvalifikāciju apliecinošajiem dokumentiem; aicina visas dalībvalstis, kas atklāj pārkāpumus, par tiem paziņot pārējām iesaistītajām dalībvalstīm; norāda, ka Regulas (EK) Nr. 1/2005 26. pantā dalībvalstīm ir piešķirtas stingras izpildes pilnvaras, tostarp pilnvaras apturēt vai atsaukt pārvadātāja atļauju nopietnu pārkāpumu gadījumā, pieprasot attiecīgajam pārvadātājam ieviest sistēmas, lai novērstu pārkāpuma atkārtošanos, un pārvadātājam noteikt papildu pārbaudes, piemēram, par veterinārārsta klātbūtni dzīvnieku iekraušanas laikā; pauž bažas par to, ka daudzās dalībvalstīs šīs pilnvaras netiek pienācīgi izmantotas un to izmantošana netiek uzraudzīta; aicina dalībvalstis, kurām ir paziņots par pārkāpumiem, savlaicīgi veikt atbilstošus pasākumus, lai novērstu to atkārtošanos;

16.  pauž nožēlu par to, ka kopējais pārbaužu skaits, ko valsts kompetentās iestādes veikušas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1/2005, ir samazinājies, neraugoties uz to, ka Eiropas Savienībā ir palielinājies dzīvu dzīvnieku sūtījumu skaits(5); aicina dalībvalstis būtiski palielināt dzīvnieku pārvadāšanas minimālo kontroļu skaitu, lai nodrošinātu dzīvnieku labturību;

17.  pauž bažas par transportēšanas apstākļiem trešās valstīs; aicina dalībvalstis un pārvadātājus stingri ievērot Tiesas spriedumu, kurā secināts, ka Regula (EK) Nr. 1/2005 attiecas arī uz eksporta gadījumiem uz trešām valstīm(6), līdz tiek sasniegts galamērķis; aicina dalībvalstis veikt papildu kontroles uz ES ārējām robežām, lai pārbaudītu katru dzīvnieku un tā spēju turpināt ceļu ārpus ES teritorijas;

18.  aicina Komisiju nodrošināt, ka dalībvalstis palielina un pastiprina oficiālās pārbaudes attiecībā uz dzīvu dzīvnieku pārvadāšanu un ziņo par konstatējumiem detalizētā un pārredzamā veidā; mudina Komisiju šajā nolūkā padarīt TRACES sistēmu publiski pieejamu;

19.  uzsver, cik svarīga ir transportlīdzekļu vadītāju apmācība, izglītība un kompetences sertificēšana, lai uzlabotu dzīvnieku labturību pārvadāšanas laikā; aicina dalībvalstis ar Komisijas palīdzību nodrošināt atbilstošu un saskaņotu apmācību iesaistītajiem uzņēmējiem;

20.  aicina dalībvalstu kompetentās iestādes nodrošināt, ka oficiālie veterinārārsti atrodas uz ES ārējām robežām, kur viņu uzdevums ir pārbaudīt, vai transportlīdzekļi, ko izmanto dzīvnieku pārvadāšanai, ir aprīkoti ar nodalījumiem ar pietiekamu vietu, lai nepieļautu pārblīvētību, ka ir pieejami pakaiši, barība un ūdens tādā daudzumā, kas atbilst sugai un pārvadājamo dzīvnieku skaitam, un ka dzīvniekiem paredzētās ventilācijas un svaiga ūdens sistēmas darbojas pareizi;

21.  mudina Komisiju pārbaudīt, kā lauksaimniekus, kautuves un gaļas pārstrādes nozari varētu motivēt kaut dzīvniekus tuvākajā kaušanas vietā, lai novērstu ilgstošu dzīvnieku transportēšanu un samazinātu emisijas; aicina Komisiju veicināt inovatīvus risinājumus šajā jomā, piemēram, mobilos kaušanas risinājumus, vienlaikus nodrošinot augstus dzīvnieku labturības standartus;

22.  uzskata, ka gaļas, nevis dzīvu dzīvnieku pārvadāšana var būtiski uzlabot dzīvnieku labturību un samazināt ar to saistīto pārvadājumu apjomu, kas pozitīvi ietekmētu arī vidi; aicina dalībvalstis un pārvadātājus izstrādāt stratēģijas, lai aizstātu dzīvu dzīvnieku pārvadāšanu ar gaļas produktu un liemeņu transportēšanu;

23.  aicina Komisiju noteikt prasības attiecībā uz atpūtas vietu atrašanos un aprīkojumu;

24.  pauž nožēlu par to, ka tiek izmantoti lauksaimniecības dzīvnieku transportlīdzekļi un kuģi, kuriem nevajadzētu būt apstiprinātiem kā derīgiem dzīvnieku pārvadāšanai; atzīst, ka Regulas (EK) Nr. 1/2005 20. un 21. pantā noteiktās prasības attiecībā uz lauksaimniecības dzīvnieku pārvadāšanu bieži netiek ņemtas vērā; aicina dalībvalstis neapstiprināt vai neatjaunot tādu lauksaimniecības dzīvnieku transportlīdzekļu un/vai kuģu ekspluatācijas atļaujas, kuri neatbilst Regulas (EK) Nr. 1/2005 prasībām, un pilnībā veikt prasītās pirms iekraušanas pārbaudes lauksaimniecības dzīvniekiem;

25.  norāda, ka lauksaimnieki, pārvadātāji un kompetentās iestādes dalībvalstīs var atšķirīgi interpretēt Regulu (EK) Nr. 1/2005, jo īpaši attiecībā uz dzīvnieku piemērotību pārvadāšanai; aicina Komisiju pārskatīt regulu, lai vajadzības gadījumā precizētu transportēšanas vajadzības;

26.  uzsver nepieciešamību noteikt, ka veterinārārstiem obligāti jāatrodas uz kuģiem, kurus izmanto lauksaimniecības dzīvnieku pārvadāšanai pa jūru, ziņot un ņemt vērā to dzīvnieku skaitu, kas nobeigušies jūras braucienos, un izstrādāt ārkārtas rīcības plānus, lai novērstu jebkādas situācijas jūrā, kas varētu negatīvi ietekmēt pārvadājamo dzīvnieku labturību;

27.  pauž nožēlu par to, ka saskaņā ar Komisijas sniegto informāciju dalībvalstu paziņotie dati ne vienmēr ir pilnīgi, konsekventi, ticami vai pietiekami detalizēti, lai izdarītu secinājumus par noteikumu ievērošanu ES līmenī; aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt ticamus rādītājus un publiskos datus, lai noteiktu dzīvnieku labturību dzīvu dzīvnieku pārvadāšanas laikā;

28.  mudina Komisiju kopā ar dalībvalstīm labāk saskaņot sankciju līmeņus pārkāpumu gadījumā, jo dažās dalībvalstīs tie var būt vairāk nekā 10 reizes augstāki nekā citās; atgādina, ka minētajām sankcijām vajadzētu būt iedarbīgām, samērīgām un atturošām. aicina Komisiju izstrādāt ceļvedi sankciju saskaņošanai starp dalībvalstīm;

29.  iesaka lielāku daļu ES ieguldījumu piešķirt mazāka mēroga, vietējā līmeņa lopkopības attīstībai un veselīga, uz augiem balstīta uztura veicināšanai, lai ar to aizstātu pašreizējo augsto dzīvnieku izcelsmes produktu patēriņu;

30.  aicina Komisiju izmantot pārbaužu un īstenošanas ziņojumus un izveidot to uzņēmēju melno sarakstu, kas atkārtoti nopietni pārkāpj regulas prasības; aicina Komisiju šādus melnos sarakstus regulāri atjaunot un publiskot, kā arī veicināt labākās prakses piemēru apmaiņu starp dalībvalstīm gan pārvadājumu, gan pārvaldības jomā;

31.  norāda, ka teļus var transportēt no 14 dienu vecuma; uzskata, ka pārvadāšanas laikā nav iespējams apmierināt ļoti jaunu dzīvnieku vajadzības, tostarp teļu vajadzību dabiski zīst mātes pienu, un tādēļ aicina Komisiju izbeigt šādu praksi;

32.  aicina Komisiju nodrošināt, ka jebkāda turpmāka tiesību aktu pārskatīšana attiecībā uz dzīvnieku labturību pārvadāšanas laikā ir balstīta uz objektīviem un zinātniski pamatotiem rādītājiem, lai novērstu patvaļīgus lēmumus, kas nepamatoti ietekmē lopkopības nozares;

33.  aicina Komisiju izvērtēt iespējamos Starptautiskās konvencijas par kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanu (MARPOL 73/78) pārkāpumus;

34.  aicina Komisiju izvērtēt iespējamos Starptautiskās konvencijas par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras (SOLAS), Direktīvas 2009/16/EK par ostas valsts kontroli(7) un Regulas (EK) Nr. 1/2005 19. panta pārkāpumus;

35.  pauž nožēlu par to, ka par transporta pārbaudēm atbildīgās dalībvalsts iestādes reti izmanto TRACES sistēmas sniegto informāciju, lai veiktu mērķa pārbaudes nolūkā uzraudzīt dzīvnieku pārrobežu pārvietošanos ES teritorijā, kas notiek daļēji arī konkrētu lietotāju piekļuves ierobežojumu dēļ(8); aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt un vienkāršot interaktīvā meklēšanas rīka izmantošanu;

36.  prasa izmantot GPS sekošanas sistēmu neatkarīgi no transportlīdzekļa garuma;

37.  norāda, ka dalībvalstu iestādes parasti deleģē vietējām iestādēm atbildību par riska analīzes veikšanu attiecībā uz transportlīdzekļu pārbaudēm(9); mudina dalībvalstis ieviest sistēmas, lai pārbaudītu vietējās riska analīzes esamību, kvalitāti un īstenošanu;

38.  aicina Komisiju katru gadu ziņot Parlamentam par tās darbībām, kas saistītas ar dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas laikā;

39.  mudina Komisiju izvērtēt iespējamos tiesību aktu pārkāpumus dzīvnieku pārvadāšanas laikā no ES uz trešām valstīm pa jūru, piemēram, attiecībā uz aizliegto praksi par mirušu dzīvnieku izmešanu no kuģiem Vidusjūrā (bieži vien nogriežot krotālijas), jo to izkraušana bieži vien nav iespējama galamērķa ostā.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

6.12.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

40

4

3

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Marco Affronte, Pilar Ayuso, Zoltán Balczó, Ivo Belet, Paul Brannen, Soledad Cabezón Ruiz, Nessa Childers, Angélique Delahaye, Stefan Eck, Bas Eickhout, José Inácio Faria, Francesc Gambús, Elisabetta Gardini, Gerben-Jan Gerbrandy, Julie Girling, Sylvie Goddyn, Françoise Grossetête, Jytte Guteland, Anneli Jäätteenmäki, Benedek Jávor, Karin Kadenbach, Urszula Krupa, Giovanni La Via, Jo Leinen, Susanne Melior, Miroslav Mikolášik, Pavel Poc, Julia Reid, Frédérique Ries, Annie Schreijer-Pierik, Davor Škrlec, Adina-Ioana Vălean, Jadwiga Wiśniewska, Damiano Zoffoli

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Caterina Chinnici, Albert Deß, Eleonora Evi, Christophe Hansen, Martin Häusling, Anja Hazekamp, Jan Huitema, Norbert Lins, Ulrike Müller, James Nicholson, Sirpa Pietikäinen, Gabriele Preuß, Keith Taylor

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

40

+

ALDE

Gerben-Jan Gerbrandy, Anneli Jäätteenmäki, Ulrike Müller, Frédérique Ries

ECR

Urszula Krupa, Jadwiga Wiśniewska

EFDD

Eleonora Evi, Sylvie Goddyn

GUE/NGL

Stefan Eck, Anja Hazekamp

NI

Zoltán Balczó

PPE

Pilar Ayuso, Ivo Belet, Angélique Delahaye, José Inácio Faria, Francesc Gambús, Julie Girling , Françoise Grossetête, Christophe Hansen, Giovanni La Via, Norbert Lins, Sirpa Pietikäinen, Adina Ioana Vălean

S&D

Paul Brannen, Soledad Cabezón Ruiz, Nessa Childers, Caterina Chinnici, Jytte Guteland, Karin Kadenbach, Jo Leinen, Susanne Melior, Pavel Poc, Gabriele Preuß, Damiano Zoffoli

Verts/ALE

Marco Affronte, Bas Eickhout, Martin Häusling, Benedek Jávor, Davor Škrlec, Keith Taylor

4

-

PPE

Albert Deß, Elisabetta Gardini, Miroslav Mikolášik, Annie Schreijer-Pierik

3

0

ALDE

Jan Huitema

ECR

James Nicholson

EFDD

Julia Reid

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

(1)

Padomes 2004. gada 22. decembra Regula (EK) Nr. 1/2005, par dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas un saistīto darbību laikā un grozījumu izdarīšanu Direktīvās 64/432/EEK un 93/119/EK un Regulā (EK) Nr. 1255/97 (OV L 3, 5.1.2005., 1. lpp.).

(2)

Eiropas Revīzijas palātas 2018. gada 14. novembra Īpašais ziņojums Nr. 31/2018 “Dzīvnieku labturība Eiropas Savienībā: mazinot neatbilstību starp vērienīgajiem mērķiem un praktisko īstenošanu”.

(3)

Eiropas Revīzijas palātas 2018. gada 14. novembra Īpašais ziņojums Nr. 31/2018 “Dzīvnieku labturība Eiropas Savienībā: mazinot neatbilstību starp vērienīgajiem mērķiem un praktisko īstenošanu”.

(4)

“Galīgais ziņojums par revīziju, kas veikta Nīderlandē no 2017. gada 20. februāra līdz 24. februārim, lai novērtētu dzīvnieku labturību pārvadāšanas laikā uz trešām valstīm”, Eiropas Komisija, Veselības un pārtikas nekaitīguma ģenerāldirektorāts (2017).

(5)

Pētījums “Regula (EK) Nr. 1/2005 par dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas un saistīto darbību laikā — Eiropas īstenošanas novērtējums”, Eiropas Parlamenta Izpētes dienests (EPRS), 2018., 31. lpp.

(6)

Tiesas 2015. gada 23. aprīļa spriedums, Zuchtvieh-Export GmbH / Stadt Kempten, C-424/13, ECLI:ES:C:2015:259.

(7)

OV L 131, 28.5.2009., 57. lpp.

(8)

Eiropas Revīzijas palātas 2018. gada 14. novembra Īpašais ziņojums Nr. 31/2018 “Dzīvnieku labturība Eiropas Savienībā: mazinot neatbilstību starp vērienīgajiem mērķiem un praktisko īstenošanu”.

(9)

Eiropas Revīzijas palātas 2018. gada 14. novembra Īpašais ziņojums Nr. 31/2018 “Dzīvnieku labturība Eiropas Savienībā: mazinot neatbilstību starp vērienīgajiem mērķiem un praktisko īstenošanu”.


TRANSPORTA UN TŪRISMA KOMITEJAS ATZINUMS (4.12.2018)

Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejai

par īstenošanas ziņojumu attiecībā uz Regulu Nr. 1/2005 par dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas laikā Eiropas Savienībā un ārpus tās

(2018/2110(INI))

Atzinuma sagatavotājs(*): Keith Taylor

(*) Iesaistītā komiteja – Reglamenta 54. pants

IEROSINĀJUMI

Transporta un tūrisma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteju rezolūcijas priekšlikumā, ko tā pieņems, iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  pauž dziļu nožēlu par Regulas Nr. 1/2005 nepienācīgu īstenošanu, kas rada ilgstošas un nopietnas dzīvnieku labturības problēmas to pārvadāšanas laikā; uzskata, ka regulas prasības nav pietiekami izpildītas; aicina Komisiju iesniegt Parlamentam regulārus ziņojumus par šīs regulas īstenošanu un izpildi, izmantojot konkrētus datus;

2.  atkārtoti norāda, ka pārvadāšana ir viens no grūtāk panesamākajiem notikumiem dzīvnieka dzīves ciklā un ka pat vislabāk plānotā pārvadāšana dzīvniekiem izraisa stresu; tāpēc uzskata, ka uz pārvadājamajiem dzīvniekiem ir jāattiecas visaugstākā līmeņa un visstingrākajai juridiskajai aizsardzībai.

3.  neatkarīgi no pārvadāšanas veida aicina aizliegt visa veida braucienus, kas ir ilgāki par astoņām stundām, bet braucienus uz kautuvēm prasa ierobežot līdz četrām stundām; uzskata, ka vēl neatšķirtus dzīvnieku mazuļus nedrīkst pārvadāt ilgāk par četrām stundām;

4.  atbalsta efektīvāku, ekonomiski izdevīgāku un ētiskāku transporta sistēmu, kas prioritāti piešķir gaļas pārvadāšanai, nevis dzīvnieku vešanai uz kautuvēm;

5.  atbalsta dzīvnieku nokaušanu un gaļas pārstrādes veikšanu iespējami tuvu audzēšanas vietai un tādēļ aicina Komisiju veicināt reģionālo un/vai mobilo kautuvju attīstību;

6.  norāda, ka aptuveni 70-80 % pārvadājumu ir iesaistīti dzīvnieki, kas paredzēti kaušanai, un ka ekonomiskie zaudējumi, kas rodas slikti īstenotas vai pārmērīgi ilgas pārvadāšanas dēļ, var būt ļoti lieli un ievērojami samazināt dzīvnieku labturības līmeni;

7.  atzīst, ka daudzas problēmas var atklāt un labot pirms brauciena sākuma, un tāpēc mudina dalībvalstis pārbaudīt visus sūtījumus, kas paredzēti uz valstīm ārpus ES, un vismaz minimālu transportlīdzekļu skaitu to piekraušanas laikā, nodrošinot proporcionālu atbilstību pārkāpumu skaitam, par kuriem ziņojušas NVO un liecina Pārtikas un veterinārā biroja pārbaudes; prasa nodrošināt atbilstīgu aprīkojumu dzīvnieku iekraušanai un izkraušanai kravas automobiļos/ kuģos, kā arī nodrošināt pienācīgi apmācītu personālu;

8.  atzīst pašreizējos tirgus traucējumus, kurus izraisa dzīviem dzīvniekiem un gaļai piemērotie atšķirīgie tarifi, kas būtiski veicina tirdzniecību ar dzīviem dzīvniekiem; mudina Komisiju kopā ar tirdzniecības partneriem novērst šos traucējumus ar mērķi samazināt tirdzniecību ar dzīviem dzīvniekiem un vajadzības gadījumā aizstāt to ar gaļas tirdzniecību;

9.  pauž nožēlu par apstākļiem robežkontroles vietās uz trešo valstu robežām, kur būtisks iekārtu trūkums rada garas rindas un pārkaršanu, kas daudziem dzīvniekiem nes nāvi un rada briesmīgas ciešanas;

10.  atsaucas uz Eiropas Savienības Tiesas spriedumu C-424/13 par to, ka ES tirgotājiem ir jāievēro šīs regulas prasības līdz pašam galamērķim, pat ja pārvadājums jau notiek ārpus Savienības; uzskata, ka šāda dzīvu dzīvnieku pārvadāšana būtu jāaizliedz līdz brīdim, kamēr ir nodrošināta šīs prasības ievērošana; aicina Komisiju veicināt dzīvnieku labturību starptautiskā līmenī un īstenot iniciatīvas, lai palielinātu informētību valstīs ārpus Savienības;

11.  uzsver, ka dalībvalstīm ir jānodrošina pienācīgi organizēta dzīvnieku pārvadāšana, ņemot vērā laikapstākļus un pārvadāšanas veidu;

12.  uzsver — ja dzīvniekus nepieciešams izkraut 24 stundu atpūtas periodā trešās valstīs, organizatoram jānosaka vieta atpūtai ar aprīkojumu, kas līdzvērtīgs ES kontroles punkta aprīkojumam; aicina kompetentās iestādes regulāri pārbaudīt šo aprīkojumu un neapstiprināt pārvadājuma žurnālus, ja netiek pierādīts, ka ierosinātajā atpūtas vietā ir aprīkojums, kas ir līdzvērtīgs ES kontroles punkta aprīkojumam;

13.  aicina nodrošināt, lai ES izbraukšanas punktos būtu oficiālie veterinārārsti, kas pārbaudītu, vai dzīvnieki ir piemēroti ceļojuma turpināšanai un vai transportlīdzekļi un/vai kuģi atbilst šīs regulas prasībām;

14.  uzsver nepieciešamību uzlabot apstākļus jūras pārvadājumos, kā noteikts pašreizējā regulā, un aicina:

  dalībvalstis un kompetentās iestādes būt stingrākām kuģu sertificēšanas un apstiprināšanas procedūrās un uzlabot pirms ikvienas iekraušanas veicamās pārbaudes par dzīvnieku piemērotību pārvadāšanai;

  dalībvalstīm iesniegt Komisijai sīki izstrādātus plānus par to pārbaudes aprīkojumu, pirms kāda osta tiek izmantota par izvešanas punktu dzīvniekiem, un Komisijai, pamatojoties uz dalībvalstu sniegto informāciju, sagatavot sarakstu ar ostām, kurās ir pienācīgs aprīkojums dzīvnieku pārbaudēm;

  visos jūras pārvadājumos nodrošināt veterinārārsta (vai vismaz dzīvnieku veselības speciālista) klātbūtni;

15.  turpina vērst uzmanību uz sliktajiem apstākļiem pārvadājumos ar autotransportu un aicina:

–  dalībvalstis būt stingrākām gan attiecībā uz transportlīdzekļu sertifikācijas un apstiprināšanas procedūrām, gan kvalifikācijas sertifikātu piešķiršanu transportlīdzekļu vadītājiem;

–  kompetentās iestādes pārliecināties, ka starp starpsienas apakšdaļu un transportlīdzekļa grīdu un starp starpsienas ārējo malu un transportlīdzekļa sienu nav spraugu, kā arī ka ir pietiekams pakaišu daudzums visam braucienam;

–  uzņēmējiem nodrošināt transportlīdzekļu vadītāju rūpīgu apmācību, kas ir būtiska, lai garantētu pareizu apiešanos ar dzīvniekiem saskaņā ar IV pielikumu;

16.  atzīmē, ka, neraugoties uz Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) nepārprotamiem ieteikumiem, atsevišķas regulas daļas neatbilst jaunākajām zinātniskajām atziņām: atkārtoti aicina atjaunināt noteikumus un novērst nepilnības, kas pastāv starp tiesību aktiem un EFSA sniegtajiem jaunākajiem zinātniskajiem pierādījumiem; jo īpaši uzsver, ka ir jānodrošina:

  pietiekama ventilācija un atbilstīga temperatūras kontrole visos transportlīdzekļos;

  piemērotas dzirdināšanas iekārtas, jo īpaši neatšķirtiem dzīvniekiem;

  pietiekams un konkrēts telpas minimālais augstums;

  samazināts turēšanas blīvums;

18  aicina dalībvalstis būtiski uzlabot atbilstību Regulai Nr. 1/2005; uzstāj, ka dalībvalstīm, kas konstatē regulas pareizas īstenošanas pārkāpumus, ir jāizmanto savas īstenošanas pilnvaras, kas noteiktas minētās regulas 26. pantā, lai novērstu šādu pārkāpumu atkārtošanos; jo īpaši aicina dalībvalstis veikt korektīvus pasākumus un piemērot sankcijas, lai novērstu dzīvnieku ciešanas un negodīgu konkurenci, tostarp pārvadātāja sertifikāta vai atļaujas apturēšanu vai atsaukšanu, un par to informēt Komisiju;

18.  aicina Komisiju kā Līgumu izpildes uzraudzītāju vērsties pret dalībvalstīm, kas sistemātiski neīsteno un nepiemēro attiecīgo regulu, un veikt sankciju sistēmas kartēšanas pasākumu, lai nodrošinātu, ka sankcijas ir efektīvas, samērīgas un atturošas;

19.  aicina Komisiju izmantot pārbaužu un īstenošanas ziņojumus un pēc apspriešanās ar valstu kontaktpunktiem sagatavot sarakstu ar uzņēmējiem, kas vainojami atkārtotos un nopietnos regulas prasību pārkāpumos; aicina Komisiju šos sarakstu publiskot un regulāri atjaunināt, kā arī popularizēt labākās prakses piemērus, turklāt gan pārvadājumu, gan pārvaldības jomā;

20.  aicina Komisiju turpināt sadarbību ar Pasaules Dzīvnieku veselības organizāciju (OIE), EFSA un dalībvalstīm, lai atbalstītu Regulas Nr. 1/2005 īstenošanu un pienācīgu izpildi nolūkā veicināt un pastiprināt dialogu par dzīvnieku labturību pārvadāšanas laikā, īpašu uzmanību pievēršot:

  ES noteikumu par dzīvnieku labturību pārvadāšanas laikā labākai piemērošanai, apmainoties ar informāciju un labāko praksi un tieši iesaistot ieinteresētās personas;

  transportlīdzekļu vadītājiem un pārvadājumu uzņēmumiem paredzētu apmācību pasākumu atbalstam;

  visās ES valodās tulkotu dzīvnieku pārvadāšanas rokasgrāmatu un faktu lapu labākai izplatīšanai;

  uzņēmumu brīvprātīgu saistību izstrādei un izmantošanai, lai vēl vairāk uzlabotu dzīvnieku labturību pārvadāšanas laikā;

  informācijas un labākās prakses plašākai apmaiņai starp valstu iestādēm, lai samazinātu pārvadājumu uzņēmumu un transportlīdzekļu vadītāju veikto pārkāpumu skaitu.

21.  pauž nožēlu par pārbaužu un oficiālo revīziju nelielo un nepietiekamo skaitu un uzskata, ka būtu jāpalielina Pārtikas un veterinārā biroja veikto ikgadējo pārbaužu skaits; aicina izveidot efektīvāku un pārredzamāku uzraudzības sistēmu, tostarp publisku piekļuvi informācijai, kas savākta, izmantojot Tirdzniecības kontroles un ekspertu sistēmu (TRACES); stingri aicina Komisiju atbalstīt pētījumus par dzīvnieku ģeolokācijas sistēmu tehnisko iespējamību un finansiālo ilgtspēju, ar kurām būtu iespējams izsekot dzīvnieku atrašanās vietai un pārvadājumu ilgumam transportlīdzekļos, kā arī jebkādai pārvadājumu grafiku neievērošanai;

22.  mudina Komisiju apstiprināt un iesniegt priekšlikumu pārskatīt Padomes Regulu (EK) Nr. 1/2005 par dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas un saistīto darbību laikā, lai izveidotu stingrākus mehānismus un nodrošinātu, ka dalībvalstis ievēro noteikumus par dzīvu dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas laikā.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

3.12.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

27

5

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Daniela Aiuto, Lucy Anderson, Georges Bach, Izaskun Bilbao Barandica, Deirdre Clune, Michael Cramer, Andor Deli, Isabella De Monte, Ismail Ertug, Tania González Peñas, Dieter-Lebrecht Koch, Merja Kyllönen, Innocenzo Leontini, Peter Lundgren, Gesine Meissner, Renaud Muselier, Markus Pieper, Gabriele Preuß, Christine Revault d’Allonnes Bonnefoy, Dominique Riquet, Massimiliano Salini, Keith Taylor, István Ujhelyi, Marita Ulvskog, Peter van Dalen, Wim van de Camp, Marie-Pierre Vieu, Janusz Zemke, Kosma Złotowski

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jakop Dalunde, Mark Demesmaeker, Evžen Tošenovský

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Lieve Wierinck

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

27

+

ALDE

Izaskun Bilbao Barandica, Gesine Meissner, Dominique Riquet, Lieve Wierinck

ECR

Peter van Dalen, Mark Demesmaeker, Peter Lundgren, Evžen Tošenovský, Kosma Złotowski

EFDD

Daniela Aiuto

GUE/NGL

Tania González Peñas, Merja Kyllönen, Marie-Pierre Vieu

PPE

Georges Bach, Dieter-Lebrecht Koch, Markus Pieper

S&D

Lucy Anderson, Isabella De Monte, Ismail Ertug, Gabriele Preuß, Christine Revault d’Allonnes Bonnefoy, István Ujhelyi, Marita Ulvskog, Janusz Zemke

VERTS/ALE

Michael Cramer, Jakop Dalunde, Keith Taylor

5

-

PPE

Wim van de Camp, Deirdre Clune, Andor Deli, Innocenzo Leontini, Renaud Muselier

1

0

PPE

Massimiliano Salini

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


LŪGUMRAKSTU KOMITEJAS ATZINUMS (23.10.2018)

Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejai

par īstenošanas ziņojumu attiecībā uz Regulu Nr. 1/2005 par dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas laikā Eiropas Savienībā un ārpus tās

(2018/2110(INI))

Atzinuma sagatavotāja: Ángela Vallina

IEROSINĀJUMI

Lūgumrakstu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  Uzsver faktu, ka Lūgumrakstu komiteja saņem ļoti lielu skaitu lūgumrakstu par dzīvnieku labturību pārvadāšanas laikā, kuros bieži vien tiek ziņots par sistemātiskiem, nepārtrauktiem un nopietniem Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2005 pārkāpumiem, ko veic gan dalībvalstis, gan pārvadātāji;

2.  pauž nožēlu par to, ka Komisija nav pietiekami stingri vērsusies pret nopietniem un sistemātiskiem Regulas (EK) Nr. 1/2005 pārkāpumiem, kuriem tās uzmanība tieši pievērsta gandrīz 200 konkrētos un detalizētos NVO ziņojumos, kas tai nosūtīti kopš 2007. gada;

3.  vērš uzmanību uz lielā skaitā iesniegtajiem Parlamenta jautājumiem un sūdzībām, ko Komisijai adresējuši Eiropas Parlamenta deputāti, uzsverot sistemātiskos Regulas (EK) Nr. 1/2005 pārkāpumus, kuru rezultātā dzīvniekiem pārvadāšanas laikā ir radušās smagas ciešanas un grūtības; stingri kritizē Komisijas sniegto statistiku par atbilstību Regulai (EK) Nr. 1/2005 attiecībā uz dzīvu dzīvnieku transportēšanu uz trešām valstīm, kura sagatavota bez jebkādas sistemātiskas dzīvnieku pārvadāšanai izmantoto transportlīdzekļu kontroles;

4.  nosoda šo situāciju un uzskata par nepieņemamu to, ka 13 gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā joprojām tiek saņemtas daudzas liecības par dzīvniekiem, kurus, pārkāpjot Regulas Nr. 1/2005 noteikumus, joprojām pārvadā sliktos apstākļos nepiemērotos un pārpildītos transportlīdzekļos, kas dzīvniekiem rada nevajadzīgas ciešanas un nopietni apdraud gan dzīvnieku, gan cilvēku veselību;

5.  norāda, ka visbiežākie Regulas (EK) Nr. 1/2005 pārkāpumi attiecas uz pārblīvētību un nepietiekamu vietu dzīvniekiem transportlīdzekļos, kas viņiem liek ilglaicīgi stāvēt nedabīgā pozā, dzirdināšanas un barošanas starplaiku, brauciena ilguma un dzīvnieku atpūtas laika neievērošanu, ventilācijas un dzirdināšanas ierīču neatbilstību, pārvadāšanu ekstremālas temperatūras apstākļos, transportēšanai nepiemērotu dzīvnieku pārvadāšanu un pakaišu un barības trūkumu;

6.  ar lielām bažām norāda, ka ilgu braucienu laikā dzīvnieki tiek dzirdināti ar netīru ūdeni, kas nav derīgs lietošanai uzturā, un bieži ūdens viņiem nav pieejams, jo dzirdināšanas ierīces nedarbojas vai ir slikti izvietotas, vai arī ūdens daudzums neatbilst pārvadāto dzīvnieku sugai un lielumam;

7.  norāda, ka saņemtā informācija par Regulas (EK) Nr. 1/2005 pārkāpumiem attiecībā uz neatbilstošām ventilācijas sistēmām dzīvnieku pārvadāšanai izmantotajos transportlīdzekļos, kas paredzēti tāliem braucieniem, liecina par ekstremālu temperatūru transportlīdzekļos, kura stipri pārsniedz likumā noteiktās robežvērtības, izraisot briesmīgas dzīvnieku ciešanas; norāda, ka dažos gadījumos ir konstatētas manipulācijas ar temperatūras kontroles sensoriem dzīvnieku pārvadāšanai izmantotajos transportlīdzekļos;

8.  norāda, ka Komisija — lai gan ir informēta par to, ka konkrētas dalībvalstis neziņo par gadījumiem, kad dzīvnieku pārvadāšanai izmantoto transportlīdzekļu iekšējā temperatūra pārsniedz 35 °C, — ir oficiāli paziņojusi, ka neveic transportlīdzekļu iekšējās temperatūras sistemātisku kontroli un tādēļ nav iespējams gūt precīzu priekšstatu par dzīvnieku pārvadāšanas apstākļiem;

9.  aicina visas dalībvalstis nodrošināt, ka braucieni no izbraukšanas punkta līdz galamērķim tiek plānoti un veikti atbilstīgi ES dzīvnieku labturības prasībām, ņemot vērā dažādos transporta veidus un ES un trešās valstīs pastāvošo ģeogrāfisko apstākļu diapazonu;

10.  aicina visas dalībvalstis aizliegt dzīvnieku gargabalu transportēšanu ekstremālos laikapstākļos, īpaši tad, ja prognozētā temperatūra izbraukšanas vai galamērķa vietā vai arī pārvadāšanas laikā pārsniedz 30 ℃; uzsver, ka dzīvnieku labturību ietekmē arī citi aspekti, ne vien ceļā pavadītais laiks, piemēram, pareiza iekraušana un izkraušana, pienācīga barošana, transportlīdzekļu uzbūve un aprīkojums un konteinera vienībā iekrauto dzīvnieku skaits;

11.  uzsver, ka kompetentajām iestādēm, tostarp oficiāliem veterinārārstiem ES robežpunktos, būtu jāpārbauda, vai iekraušanas brīdī ir izpildītas Regulas (EK) Nr. 1/2005 prasības par dzīvnieku veselības apstākļiem un nodalījuma platību un augstumu, vai pienācīgi strādā ventilācijas un ūdens sistēmas un vai tās ir piemērotas pārvadājamo dzīvnieku lielumam un sugai, kā arī vai ir iekrauts pietiekams daudzums barības un pakaišu; uzskata, ka gadījumos, kad Regulā (EK) Nr. 1/2005 ir prasīts kontrolpunktā vai uz 24 stundu atpūtas laiku dzīvniekus izkraut trešā valstī, kompetentajām iestādēm pārvadājuma žurnāls būtu jāapstiprina tikai pēc tam, kad ir pārbaudīts un saņemts apstiprinājums par to, ka organizētājs ir veicis kontrolpunkta rezervāciju vai šādai atpūtai ir atradis vietu, kas nodrošina kontrolpunkta telpām līdzvērtīgas telpas un kas jebkurā gadījumā spēj pilnībā nodrošināt dzīvnieku labturības prasību ievērošanu;

12.  pauž dziļu nožēlu par to, ka dzīvnieku iekraušana kuģos bieži ir saistīta ar lielu nežēlību, piemēram, elektrisko steku un apdullināšanas rīku izmantošanu, kā arī ar iekraušanas iekārtām, kas neļauj pilnībā garantēt dzīvnieku labturību;

13.  pauž bažas par Regulas (EK) Nr. 1/2005 neievērošanu attiecībā uz vēl neatšķirtu dzīvnieku pārvadāšanu; uzskata, ka ir jāpieņem sīkāk izstrādāti un stingri pasākumi, lai nodrošinātu, ka tiek ievērotas visas konkrētās vajadzības saistībā ar šo pārvadāšanas veidu;

14.  pauž bažas par lielo skaitu ziņojumu par nepiemērotiem transportlīdzekļiem, kas tiek izmantoti dzīvu dzīvnieku pārvadāšanai gan pa sauszemi, gan pa jūru, un prasa pastiprināt šādu darbību uzraudzību; aicina Komisiju veikt pētījumu par to, kā dzīvu dzīvnieku pārvadāšanas transportlīdzekļos var tikt izmantotas jaunās un jau esošās tehnoloģijas, ar ko regulē, novēro un reģistrē temperatūru un mitrumu, kas ir būtiski elementi, lai kontrolētu un aizsargātu īpašu kategoriju dzīvnieku labturību pārvadāšanas laikā saskaņā ar Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) ieteikumiem;

15.  pauž nožēlu par to, ka, neraugoties uz EFSA skaidriem ieteikumiem, atsevišķas regulas daļas neatbilst jaunākajām zinātniskajām atziņām, un prasa atjaunināt noteikumus attiecībā uz pietiekamu ventilāciju un dzesēšanu visos transportlīdzekļos; atbilstošām dzirdināšanas sistēmām, kas ir piemērotas dažādām sugām un vecuma grupām, jo īpaši vēl neatšķirtiem dzīvniekiem; un īpašām minimālā augstuma prasībām;

16.  prasa, lai mazākam skaitam dzīvnieku piemērotu gargabalu transportēšanu un dzīvnieku pārvadāšanas ilgumu un biežumu samazinātu līdz minimumam; uzskata, ka daudzas nopietnas problēmas, kas saistītas ar dzīvu dzīvnieku ilglaicīgu pārvadāšanu, jo īpaši no ES uz trešām valstīm, tiktu atrisinātas, veicot pāreju uz gaļas vai liemeņu, nevis dzīvu dzīvnieku transportēšanu;

17.  prasa aizliegt pārvadājumus, kas ilgāki par astoņām stundām;

18.  prasa pēc iespējas izmantot vietējās pārstrādes resursus un veidot īsākas piegādes ķēdes;

19.  pauž stingru nožēlu par nevienmērīgu un nepietiekamu minētās regulas izpildi daudzās dalībvalstīs, jo šīs valstis nespēj efektīvi un vienoti pārraudzīt nemitīgos ES tiesību pārkāpumus un sodīt par tiem, tādēļ daži pārvadātāji var darboties nelikumīgi; pauž dziļas bažas par to, ka daudzas dalībvalstis nav pienācīgi un efektīvi izmantojušas kompetences, kas tām uzticētas saskaņā ar Regulas Nr. 1/2005 26. pantu, cita starpā kompetenci pieprasīt, lai attiecīgais pārvadātājs ieviestu kārtību nolūkā nepieļaut konstatēto pārkāpumu atkārtošanos, veikt papildu pārbaudes un jo īpaši pieprasīt, lai dzīvnieku iekraušanā būtu klāt veterinārārsts, un apturēt vai anulēt pārvadātāja atļauju vai izmantotā transportlīdzekļa tipa apstiprinājuma sertifikātu; aicina Komisiju, ņemot vērā to, ka dalībvalstīs nav saskaņoti kontroles pasākumi un sankcijas, apsvērt Regulā (EK) Nr. 1/2005 un jo īpaši tās 11. apsvērumā un 30. panta 1. punktā izklāstīto pašreizējo noteikumu pārskatīšanu, lai nodrošinātu, ka visā ES vienādi ievieš un īsteno efektīvus un preventīvus sankciju mehānismus;

20.  aicina dalībvalstis pastiprināt kontroli visā ražošanas ķēdē un jo īpaši veikt efektīvas un sistemātikas nosūtāmo dzīvnieku pārbaudes pirms to iekraušanas, lai pārtrauktu praksi, ar kuru tiek pārkāpta Regula Nr. 1/2005 un pasliktināti dzīvnieku pārvadāšanas apstākļi uz ceļiem vai jūras transportā, piemēram, kad pārpildītiem transportlīdzekļiem vai neveseliem dzīvniekiem ļauj turpināt garo ceļu vai kad ļauj turpināt izmantot kontrolpunktus ar neatbilstīgu dzīvnieku atpūtas, barošanas un dzirdīšanas aprīkojumu;

21.  aicina dalībvalstis uzlabot spēkā esošo noteikumu izpildi, nodrošinot navigācijas sistēmu efektīvu izmantošanu gadījumos, kad dzīvnieka pārvadāšana ir ilgāka par astoņām stundām, tā ļaujot kompetentajām iestādēm precīzāk kontrolēt šādu transportlīdzekļu braukšanas un atpūtas laikus;

22.  aicina dalībvalstis, kad tās konstatē Regulas (EK) Nr. 1/2005 noteikumu pārkāpumus, sniegt detalizētus un sistemātiskus paziņojumus, kā paredzēts šīs regulas 26. pantā; aicina dalībvalstis, saņemot minētos paziņojumus, rīkoties efektīvi, konsekventi un savlaicīgi, lai nepieļautu šādu pārkāpumu atkārtošanos; uzskata, ka dalībvalstu kompetentajām iestādēm, ja tas iespējams, būtu paziņojumiem jāpievieno attiecīgo pārkāpumu fotogrāfijas;

23.  uzsver, ka nepietiekama koordinācija starp robežkontroles punktu iestādēm, kā arī operacionālo struktūru un procedūru neatbilstība ir novedusi pie nepamatoti ilga gaidīšanas laika dzīvnieku pārvadāšanas transportlīdzekļiem un tas, ņemot vērā ekstremālo iekšējo temperatūru un ventilācijas trūkumu, kaitē dzīvnieku labturībai, skaidri pārkāpjot Regulas (EK) Nr. 1/2005;

24.  uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi, lai valsts iestādes konsekventi un pilnībā ievērotu Regulas (EK) Nr. 1/2005 19. pantu par apstiprinājuma sertifikātu izdošanu dzīvnieku pārvadāšanā izmantotajiem transportlīdzekļiem un lai tās neapstiprinātu pārvadājuma žurnālus, ja tajos norādīta tādu ostu izmantošana, kurās nav dzīvnieku sistemātiskai pārbaudei vajadzīgā aprīkojuma;

25.  uzskata, ka dzīvnieku pārvadāšanā ar kuģi būtu obligāti jāpiedalās kvalificētiem un neatkarīgiem veterinārārstiem, ka būtu jāziņo par visiem dzīvnieku nāves gadījumiem brauciena laikā un tie jāreģistrē, un ka būtu jāizstrādā konkrēti un detalizēti rīcības plāni, lai reaģētu uz jebkādu ārkārtas situāciju, kas negatīvi ietekmē dzīvnieku labturību;

26.  aicina Komisiju veikt pasākumus ar mērķi palielināt sadarbību un saziņu starp visu dalībvalstu kompetentajām iestādēm, lai uzlabotu izpratni un lai dažādas ieinteresētās personas, kas iesaistītas dzīvu dzīvnieku pārvadāšanā, apmainītos ar paraugpraksi attiecībā uz dzīvnieku labturības aspektiem;

27.  pauž nožēlu par to, ka atbilstība regulas prasībām attiecībā uz transportēšanu ārpus ES pārliecinoši lielākajā daļā gadījumu joprojām vispār netiek nodrošināta, lai gan Eiropas Tiesa ir pieņēmusi nolēmumus, saskaņā ar kuriem pārvadātājiem, kuru galamērķi ir trešās valstīs, ir jāievēro minētās regulas noteikumi visā šādu braucienu laikā; prasa saskaņot dzīvnieku reģistrus pārvadājumiem uz trešām valstīm;

28.  prasa nodrošināt konsekventu un pilnīgu atbilstību ES Tiesas iedibinātajai judikatūrai, cita starpā 2015. gada 23. aprīļa spriedumam lietā C-424/13(1), kurā Tiesa lēma, ka, lai tādi dzīvnieku pārvadājumi, kas ietver ilgu braucienu, kurš sākas ES teritorijā un turpinās ārpus tās, izbraukšanas vietā tiktu apstiprināti, pārvadātājam ir jāiesniedz patiess un precīzs pārvadājuma žurnāls, kas ļauj pārbaudīt atbilstību Regulai (EK) Nr.1 /2005 ES teritorijā un attiecīgajās trešajās valstīs; norāda, ka pretējā gadījumā atbildīgajām iestādēm ir jābūt kompetentām pieprasīt izmaiņas pārvadāšanas kārtībā, lai nodrošinātu šīs regulas ievērošanu brauciena laikā;

29.  prasa panākt, ka dalībvalstis, kā arī operatori, kas pārvadā dzīvniekus ārpus ES teritorijas, labāk izpilda noteikumus, jo trešās valstīs situācija dzīvnieku labturības jomā parasti ir daudz sliktāka nekā ES dalībvalstīs;

30.  pauž nožēlu par to, ka ES ārējo partneru noteiktie standarti nav tik augsti kā Savienības standarti; aicina Komisiju noteikt stingrākas prasības Savienības tirdzniecības partneriem, proti, starptautiskajiem ekonomikas partneriem, jo īpaši attiecībā uz dzīvnieku importu no trešām valstīm; uzskata, ka vajadzētu noteikt ekonomisku ietekmi gadījumos, ja ārējie partneri, kuri strādā atbilstoši zemākiem standartiem, eksportē uz ES tirgu;

31.  uzsver Padomes Lēmumu 2004/544/EK(2) parakstīt Eiropas Konvenciju par dzīvnieku aizsardzību starptautiskās pārvadāšanas laikā, saskaņā ar kuru pārvadāšana var notikt vai nu starp divām dalībvalstīm, šķērsojot trešās valsts teritoriju, vai starp dalībvalsti un trešo valsti, vai arī tieši starp divām dalībvalstīm;

32.  pauž nožēlu par Priekšsēdētāju konferences lēmumu, kas tika pieņemts bez balsošanas Parlamentā, neizveidot Eiropas Parlamenta izmeklēšanas komiteju jautājumos par dzīvnieku labturību pārvadāšanas laikā ES teritorijā un ārpus tās, neraugoties uz to, ka liels skaits dažādu politisko grupu EP deputātu bija par šādas komitejas izveidi; tādēļ iesaka Parlamentam jau nākamā parlamentārā sasaukuma sākumā izveidot izmeklēšanas komiteja jautājumos par dzīvnieku transportēšanu ES teritorijā un ārpus tās, lai pienācīgi izmeklētu un uzraudzītu dzīvnieku pārvadāšanā piemēroto nežēlību;

33.  steidzami aicina Komisiju, ņemot vērā sistemātiskās problēmas šīs regulas īstenošanā, izveidot efektīvu uzraudzību tās ievērošanai visos līmeņos visās dalībvalstīs, nekavējoties uzsākt nepieciešamās izmeklēšanas par iespējamiem regulas pārkāpumiem un sākt pienākumu neizpildes procedūras pret dalībvalstīm, kas atbildīgas par šādiem pārkāpumiem.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

8.10.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

24

0

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Margrete Auken, Beatriz Becerra Basterrechea, Pál Csáky, Miriam Dalli, Rosa Estaràs Ferragut, Eleonora Evi, Peter Jahr, Rikke-Louise Karlsson, Jude Kirton-Darling, Svetoslav Hristov Malinov, Notis Marias, Ana Miranda, Miroslavs Mitrofanovs, Marlene Mizzi, Virginie Rozière

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Urszula Krupa, Sven Schulze, László Tőkés, Ángela Vallina, Rainer Wieland

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Javier Couso Permuy, Rosa D’Amato, Anja Hazekamp, Barbara Kudrycka

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

24

+

ALDE

ECR

EFDD

GUE/NGL

NI

PPE

 

S&D

VERTS/ALE

Beatriz Becerra Basterrechea

Urszula Krupa, Notis Marias

Rosa D’Amato, Eleonora Evi

Javier Couso Permuy, Anja Hazekamp, Ángela Vallina

Rikke-Louise Karlsson

Pál Csáky, Rosa Estaràs Ferragut, Peter Jahr, Barbara Kudrycka, Svetoslav Hristov Malinov, Sven Schulze, László Tőkés, Rainer Wieland

Miriam Dalli, Jude Kirton-Darling, Marlene Mizzi, Virginie Rozière

Margrete Auken, Ana Miranda, Miroslavs Mitrofanovs

0

-

0

0

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

(1)

Tiesas (piektā palāta) 2015. gada 23. aprīļa spriedums, Zuchtvieh-Export/ Stadt Kempten, C-424/13, ECLI:ES:C:2015:259.

(2)

OV L 241, 13.7.2004., 21. lpp.


INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

24.1.2019

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

22

12

4

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

John Stuart Agnew, Clara Eugenia Aguilera García, Eric Andrieu, Daniel Buda, Jacques Colombier, Michel Dantin, Paolo De Castro, Albert Deß, Jørn Dohrmann, Herbert Dorfmann, Norbert Erdős, Luke Ming Flanagan, Karine Gloanec Maurin, Martin Häusling, Anja Hazekamp, Esther Herranz García, Ivan Jakovčić, Philippe Loiseau, Mairead McGuinness, Ulrike Müller, James Nicholson, Maria Noichl, Marijana Petir, Jens Rohde, Bronis Ropė, Maria Lidia Senra Rodríguez, Czesław Adam Siekierski, Tibor Szanyi, Marc Tarabella, Marco Zullo

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Angélique Delahaye, Stefan Eck, Fredrick Federley, Maria Heubuch, Anthea McIntyre, Momchil Nekov, Annie Schreijer-Pierik, Vladimir Urutchev, Thomas Waitz

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Krzysztof Hetman, Stanisław Ożóg


ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

22

+

ALDE

Fredrick Federley, Ivan Jakovčić, Ulrike Müller, Jens Rohde

ECR

Jørn Dohrmann

EFDD

Marco Zullo

ENF

Jacques Colombier, Philippe Loiseau

GUE/NGL

Stefan Eck, Luke Ming Flanagan, Anja Hazekamp, Maria Lidia Senra Rodríguez

PPE

Czesław Adam Siekierski

S&D

Eric Andrieu, Karine Gloanec Maurin, Momchil Nekov, Maria Noichl, Tibor Szanyi, Marc Tarabella

VERTS/ALE

Martin Häusling, Bronis Ropė, Thomas Waitz

12

-

ENF

John Stuart Agnew

PPE

Daniel Buda, Michel Dantin, Angélique Delahaye, Albert Deß, Norbert Erdős, Mairead McGuinness, Marijana Petir, Annie Schreijer-Pierik, Vladimir Urutchev

S&D

Clara Eugenia Aguilera García, Paolo De Castro

4

0

ECR

Anthea McIntyre, James Nicholson, Stanisław Ożóg

PPE

Herbert Dorfmann

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Pēdējā atjaunošana: 2019. gada 8. februārisJuridisks paziņojums