Procedūra : 2018/2109(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0059/2019

Iesniegtie teksti :

A8-0059/2019

Debates :

PV 14/02/2019 - 7
CRE 14/02/2019 - 7

Balsojumi :

PV 14/02/2019 - 10.19

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2019)0133

ZIŅOJUMS     
PDF 210kWORD 61k
4.2.2019
PE 629.492v02-00 A8-0059/2019

par iekšējā tirgus konkurētspējas stiprināšanu, pilnveidojot ES muitas savienību un tās pārvaldību

(2018/2109(INI))

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja

Referente: Virginie Rozière

GROZĪJUMI
EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 Starptautiskās tirdzniecības komitejaS ATZINUMS
 INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ
 ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par iekšējā tirgus konkurētspējas stiprināšanu, pilnveidojot ES muitas savienību un tās pārvaldību

(2018/2109(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 9. oktobra Regulu (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu(1), un ar šo regulu saistīto deleģēto aktu (Komisijas 2015. gada 28. jūlija Deleģēto regulu (ES) 2015/2446)(2), īstenošanas aktu (Komisijas 2015. gada 24. novembra Īstenošanas regulu (ES) 2015/2447(3)), pārejas perioda deleģēto aktu (Komisijas 2015. gada 17. decembra Deleģēto regulu (ES) 2016/341)(4) un darba programmu (Komisijas 2016. gada 11. aprīļa Īstenošanas lēmumu (ES) 2016/578)(5),

–  ņemot vērā priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 952/2013, lai pagarinātu Savienības Muitas kodeksā paredzēto līdzekļu, kas nav elektroniskās datu apstrādes metodes, izmantošanu pagaidu kārtā (COM(2018)0085),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai “ES muitas savienības un tās pārvaldības pilnveidošana” (COM(2016)0813),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam “Pirmais divgadu ziņojums par gūtajiem panākumiem attiecībā uz ES muitas savienības un tās pārvaldības pilnveidošanu” (COM(2018)0524),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam “Otrais progresa ziņojums par ES muitas riska pārvaldības stratēģijas un rīcības plāna īstenošanu” (COM(2018)0549),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam par muitas IT stratēģiju (COM(2018)0178),

–  ņemot vērā Parlamenta nostāju pirmajā lasījumā attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par Savienības tiesisko regulējumu attiecībā uz muitas noteikumu pārkāpumiem un sankcijām (COM(2013)0884),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 15. janvāra Lēmumu Nr. 70/2008/EK par elektronisku muitas un tirdzniecības vidi(6),

  ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2017. gada 1. janvāra rezolūciju par to problēmu risināšanu, kuras saistītas ar ES Muitas kodeksa īstenošanu(7),

  ņemot vērā Komisijas ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par Savienības Muitas kodeksa īstenošanu un par to, kā tiek īstenotas pilnvaras pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar SMK 284. pantu (COM(2018)0039),

–  ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 19/2017 “Ievešanas procedūras: trūkumi tiesiskajā regulējumā un neefektīva īstenošana ietekmē ES finanšu intereses”,

–  ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 26/2018 “Kāpēc vairākkārt kavējās muitas IT sistēmu ieviešana?”,

–  ņemot vērā Padomes ziņojumu 11760/2017 par sasniegto progresu cīņā pret krāpšanu akcīzes nodokļa jomā,

–  ņemot vērā Eiropola un Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja ziņojumu par stāvokli viltošanas un pirātisma jomā Eiropas Savienībā,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ziņojumu un Starptautiskās tirdzniecības komitejas atzinumu (A8-0059/2019),

A.  tā kā muitas savienība, kas šogad svin savu 50. gadskārtu, ir viens no ES stūrakmeņiem un viens no pasaulē lielākajiem tirdzniecības blokiem un tā kā pilnībā funkcionējoša muitas savienība ir ļoti svarīga vienotā tirgus pienācīgai darbībai un netraucētai tirdzniecībai gan ES uzņēmumu, gan iedzīvotāju interesēs, kā arī ES ticamībai, kurai muitas savienība nodrošina spēcīgu pozīciju sarunās par tirdzniecības nolīgumiem ar trešām valstīm;

B.  tā kā muitas iestādēm ir jāpanāk līdzsvars starp likumīgas tirdzniecības veicināšanu, muitas kontroli, kuras mērķis ir aizsargāt Savienības un tās iedzīvotāju drošību, patērētāju uzticēšanos precēm, kas tiek ievestas vienotajā tirgū, un Savienības finanšu un komerciālās intereses, un tās ir atbildīgas par vairāk nekā 60 tiesību aktu īstenošanu, papildus muitas tiesiskajam regulējumam, kā arī atbildīgas par cīņu pret nelikumīgu tirdzniecību un kontrabandu un atzītā uzņēmēja statusa piešķiršanu;

C.  tā kā muitas informācijas un procesu standartizācijai ir būtiska nozīme kontroles homogenizācijā, jo īpaši attiecībā uz tādām parādībām kā nepareiza importa klasifikācija un tā vērtības pazemināšana, kā arī nepatiesa preču izcelsmes norādīšana, kas kaitē visiem uzņēmējiem, bet jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem;

D.  tā kā ES imports un eksports 2017. gadā sasniedza 3700 miljardus EUR un iekasētais muitas nodoklis ir 15 % no ES budžeta;

E.  tā kā Savienības Muitas kodeksa īstenošana ir ļoti svarīga, lai aizsargātu Savienības pašu resursus, it īpaši muitas nodokli, un valstu fiskālās intereses, kā arī lai aizsargātu ES patērētājus un iekšējā tirgū nodrošinātu taisnīgu konkurenci;

F.  tā kā Savienības Muitas kodekss paredz, ka tā piemērošanai nepieciešamās elektroniskās sistēmas ir jāievieš līdz 2020. gada 31. decembrim; tā kā muitas procedūru digitalizācija tika sākta jau 2003. gadā un ieviesta ar tiesību aktiem: 2008. gada 23. aprīlī pieņemto Regulu (EK) Nr. 450/2008, ar ko izveido Kopienas Muitas kodeksu (Modernizētais muitas kodekss)(8), kā arī Eiropas Parlamentam un Padomes 2008. gada 15. janvārī pieņemto Lēmumu Nr. 70/2008/EK par elektronisku muitas un tirdzniecības vidi (Lēmums e-muitas jomā);

G.  tā kā muitas digitalizācija ir process, kas joprojām turpinās, patlaban vairāk nekā 98 % muitas deklarāciju ir elektroniskas, un tagad elektroniskās sistēmas darbojas šādās muitas jomas: tranzīta sistēma (NCTS), eksporta kontrole (ECS), drošības dati (ICS), riska pārvaldība (CRMS), uzņēmēju reģistrācijas un identifikācijas numurs (EORI), atļauju izdošana (MLS), atzīto uzņēmēju sistēma (AEO), saistošā izziņa par tarifu (EBTI), kvotas un tarifi (QUOTA), autonoma tarifa apturēšana, kombinētā nomenklatūra (TARIC), importa un eksporta (SURV2) un reģistrēto eksportētāju izcelsmes sertifikātu sistēma (REX);

H.  tā kā saskaņā ar ES daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam ierosinātās muitas programmas mērķis ir atbalstīt dalībvalstu muitas iestāžu darbības un sadarbību starp tām;

I.  tā kā Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES apdraud muitas savienības pienācīgu darbību;

J.  tā kā Savienības Muitas kodeksa pilnīgai ieviešanai būtisku elektronisko sistēmu ieviešana aizkavēsies un tiks atlikta uz laiku pēc 2020. gada 31. decembra;

K.  tā kā muitas savienības darbības instrumentu izmanto, lai novērtētu muitas savienības darbību, pamatojoties uz galvenajiem darbības rādītājiem vairākās jomās, piemēram, attiecībā uz finanšu interešu aizsardzību, ES iedzīvotāju drošuma un drošības nodrošināšanu un muitas nozīmes novērtēšanu ES izaugsmes un konkurētspējas veicināšanā;

L.  tā kā programmas "Muita 2020" pārvaldību un tādējādi arī muitas IT darbu kopīgi veic Komisija, dalībvalstis un komerciāli ieinteresētas personas daudzās lēmumu pieņemšanas struktūrās, kuru skaita pieaugums ilgstoši negatīvi ietekmē šā darba efektivitāti un IT projektu vadību;

M.  tā kā pēc pašreizējās programmas "Muita 2020" īstenošanas beigām un pēc tam kad būs veikta dažādu iespējamo variantu izmaksu un ieguvumu analīzes, būs jāveic pamatīga muitas programmu pārvaldības pārbaude,

1.  uzsver ikdienas darbu, ko veic dalībvalstu muitas iestādes un Komisijas dienesti, kas strādā pie tā, lai aizsargātu iekšējo tirgu pret negodīgu konkurenci, proti, viltojumiem un ražojumiem par dempinga cenām, atvieglotu tirdzniecību un mazinātu birokrātiskās formalitātes, iekasētu ieņēmumus valstu un ES budžetam un aizsargātu iedzīvotājus no terorisma, ar veselību un vidi saistītiem un cita veida draudiem;

2.  atgādina, ka muitas savienība ir viens no ES pirmajiem sasniegumiem un to var uzskatīt arī par vienu no ES galvenajiem panākumiem, jo tā ne vien ir nodrošinājusi iespēju uzņēmumiem, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, pārdot savas preces un investēt visā Savienībā, bet ir arī devusi iespēju ES likvidēt iekšējās robežas un konkurēt ar pārējo pasaules daļu; uzsver, ka ES vienotais tirgus nebūtu iespējams bez vides, kurā nav ievedmuitas, ko nodrošina muitas savienība, kā arī bez tās veiktās importa un eksporta uzraudzības;

3.  uzsver, ka pilnīgi funkcionējoša muitas savienība ir būtiska, lai sarunās par jaunu tirdzniecības nolīgumu noslēgšanu garantētu ES un tās sarunu pozīcijas uzticamību un stabilitāti; uzsver, ka efektīva ES muitas savienība palīdz atvieglot likumīgu tirdzniecību un samazināt administratīvo slogu likumīgiem tirgotājiem, un šis apsvērums ir svarīgs konkurētspējīgu uzņēmumu attīstībai; uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt efektīvu kontroli, cita starpā veicinot sadarbību ar trešo valstu muitas iestādēm, un novērst jebkādus nepamatotus šķēršļus likumīgai tirdzniecībai;

4.  uzsver, ka izšķiroša nozīme ir integrētu muitas procesu izveidei visā Savienībā, veicot IT infrastruktūras reformu; uzskata, ka digitalizācijai ir potenciāls padarīt informācijas apmaiņu un nodokļu samaksu pārredzamāku un pieejamāku, jo īpaši MVU un uzņēmumiem trešās valstīs, un ka tā piedāvā iespējas vienkāršot muitas noteikumus un procedūras;

5.  norāda, ka pašreizējie atšķirīgie kontroles un kontroles kvalitātes līmeņi, kā arī atšķirīgās muitas procedūras un sankciju politika ES muitas savienības ievešanas punktos bieži rada tirdzniecības plūsmu novirzīšanos, palielinot labvēlīgāka režīma meklēšanas problēmu un apdraudot vienotā tirgus integritāti; šajā saistībā stingri prasa Komisijai un dalībvalstīm risināt šo problēmu;

6.  mudina Komisiju pastiprināt centienus izveidot integrētu ES muitas vienas pieturas aģentūru, kas palīdzētu uzņēmumiem iesniegt visu nepieciešamo informāciju un dokumentus vienā vietā, lai tie var izpildīt regulatīvās prasības attiecībā uz preču importu, eksportu un tranzītu;

7.  atgādina, ka Apvienotā Karaliste pēc izstāšanās no ES kļūs par trešo valsti, tādējādi pārveidojot ES ārējās robežas, un uzsver, ka Brexit procesam nevajadzētu negatīvi ietekmēt ES muitas attīstību un pārvaldību;

Muitas procedūru digitalizācija

8.  aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt efektīvāku, rentablāku un pilnīgāku pieeju muitas iestāžu IT sistēmu pārvaldībai; jo īpaši prasa precīzāk un reālistiskāk aplēst nepieciešamo laiku un resursus, kā arī apsvērt to atsevišķo IT projektu tvērumu, kuri palīdzēs digitalizēt muitas procedūras;

9.  pauž nožēlu par to, ka jauno muitas savienības IT sistēmu īstenošana ir vairākkārt aizkavējusies, kā rezultātā Komisija Parlamentam un Padomei lūdza pagarināt pārejas periodu pēc 2020. gadā noteiktā beigu termiņa, kā tas paredzēts Savienības Muitas kodeksā; pauž nožēlu par to, ka Komisija šā jaunā pagarinājuma pamatošanai ir iesniegusi tikai nepilnīgu informāciju, it īpaši attiecībā uz to, kas ir Komisijas kompetencē un kas — dalībvalstu kompetencē, tādējādi neļaujot Parlamentam pienācīgi veikt budžeta un politisko kontroli;

10.  uzsver — lai gan 75 % no Savienības Muitas kodeksa piemērošanai nepieciešamo IT sistēmu Eiropas komponentu vajadzētu būt gataviem līdz 2020. gada decembrim, tas nebūt nenozīmē, ka šajā datumā 75 % IT sistēmu patiešām būs gatavas, jo 25 % šo sistēmu ir atkarīgas no valstu komponentiem, par kuriem ir atbildīgas dalībvalstis un attiecībā uz kuriem ir konstatēta kavēšanās;

11.  uzskata, ka Komisijai un Padomei kopā ir prioritārā kārtā jānodrošina, lai Muitas kodeksa ieviešana un muitas procedūru digitalizācija tiktu īstenotas no jauna noteiktajā termiņā; tādēļ mudina Komisiju un dalībvalstis darīt visu iespējamo, lai novērstu jebkādu turpmāku kavēšanos; šajā sakarībā uzskata, ka IT arhitektūras izveides nolūkā būtu jāizstrādā un jāpielieto 17 IT rīki, kam ir būtiska ietekme uz finansējumu un cilvēkresursiem; tādēļ uzskata, ka ir ļoti svarīgi novērst resursu izmantošanas dublēšanos dalībvalstu un Komisijas IT projektu vadībā;

12.  prasa Komisijai atjaunināt darba programmu attiecībā uz Savienības Muitas kodeksu, lai ņemtu vērā tās ierosināto pārejas laika pagarinājumu(9), kas iesniegts Parlamenta un Padomes apstiprināšanai; aicina Parlamentu un Padomi strādāt, lai nodrošinātu lēmuma par šo pagarinājumu ātru pieņemšanu, vienlaikus to papildinot ar nosacījumiem, kas nepieciešami muitas IT arhitektūras sekmīgai izmantošanai, neskarot visaptverošus drošības testus, lai nekādas iespējamās problēmas neapdraudētu preču pārbaudes, ko veic dalībvalstu muitas iestādes; uzsver — kā to ir izdarījusi Eiropas Revīzijas palāta —, ka tie paši iemesli izraisa tās pašas sekas un ka 2017. gada daudzgadu stratēģiskā plāna atjaunināšana, sešu IT sistēmu ieviešanu koncentrējot tajā pašā gadā, ir sarežģīts uzdevums un rada ievērojamu risku, ka netiks ievēroti arī pārskatītie termiņi un ka Savienības Muitas kodeksa īstenošanas termiņš varētu tikt vēlreiz pagarināts pēc 2025. gada;

13.  aicina Komisiju atjaunināt savu daudzgadu stratēģisko plānu, nosakot kārtību, kādā projektus īstenos pārejas periodā, lai, cik vien iespējams, novērstu izvēršanas pasākumu koncentrāciju šā perioda beigās, un izvirzot saistošus starpposma mērķus, tostarp arī dalībvalstīm;

14.  prasa Komisijai negrozīt juridiskās un tehniskās specifikācijas — kas tagad ir pieņemtas attiecībā uz 17 IT rīkiem —, jo īstenojamo projektu mērogs un to ieviešanai nepieciešamais laiks nav savienojams nedz ar nepārtraukto tehnoloģisko attīstību, nedz ar nenovēršamām leģislatīvām un regulatīvām izmaiņām, kas notiks šajā periodā;

15.  atgādina, ka saskaņā ar Revīzijas palātas sniegto informāciju Komisija bija informēta par kavējumiem, bet izvēlējās neiekļaut šo informāciju savos oficiālajos ziņojumos, tāpēc ieinteresētās personas (piemēram, Eiropas Parlaments, citas ES iestādes, kuras nav pārstāvētas programmas "Muita 2020" pārvaldības struktūrā, kā arī ieinteresētie uzņēmumi un iedzīvotāji) reāllaikā nebija pilnībā informētas par kavēšanās risku; tādēļ aicina Komisiju regulāri un pārredzami ziņot par stratēģiskā daudzgadu darba plāna īstenošanu un par muitas elektronisko sistēmu izveidi, lai neatkārtotu iepriekšējās plānošanas kļūdas un informētu par visiem turpmākiem iespējamiem kavēšanās gadījumiem, nedarot to pēdējā brīdī vai bez pienācīgas koriģējošas darbības;

16.  aicina Komisiju pastāvīgi izvērtēt programmu "Muita 2020" un reaģēt uz konstatētajiem trūkumiem, jo īpaši uz tiem, ko rada saskaņā ar šo programmu izveidoto ekspertu grupu nepietiekama izmantošana, un nodrošināt iespēju paplašināt sadarbību starp muitas dienestiem;

17.  uzsver, ka nepārtraukta politikas uzraudzība, analīze un iespējamās ietekmes novērtējums ir būtiski muitas savienības pārvaldības elementi; ņem vērā un atzinīgi vērtē darbu, ko Komisija veic, izstrādājot muitas savienības darbības instrumentu, kuru izmantojot galu galā būs iespējams sistemātiski novērtēt muitas savienības darbību, ņemot vērā tās stratēģiskos mērķus attiecībā uz lietderību, efektivitāti un viendabīgumu; aicina dalībvalstis atbalstīt darbu pie šā instrumenta turpmākas pilnveides;

18.  ierosina Komisijai, ka, izmantojot šo instrumentu, būtu arī jānovērtē muitas kontroles izpildes digitalizācijas potenciāls un datu plūsmas, lai radītu vēl efektīvāku, uz risku pamatotu kontroli, vienlaikus optimizējot slogu muitas dienestiem;

Pārvaldība, ziņojumi un Muitas programmas finansēšana

19.  pieņem zināšanai darbības, ko Komisija un dalībvalstis veic, lai nodrošinātu Muitas kodeksa vienotu un saskaņotu īstenošanu, tostarp apmācības jomā un pieņemot pamatnostādnes; tomēr aicina Komisiju un dalībvalstis pastiprināt centienus un palielināt resursus, kas paredzēti, lai nodrošinātu 2013. gadā pieņemtā Muitas kodeksa un visas Eiropas Savienības līmenī vienoto muitas procedūru pilnīgu piemērošanu; šajā sakarā aicina Komisiju iesniegt rīcības plānu, kas varētu lietderīgi balstīties uz muitas prakses salīdzinošu izvērtēšanu, labākās prakses apmaiņu, pastiprinātu sadarbību starp muitas dienestiem un ar pietiekamiem resursiem nodrošinātu apmācības programmu;

20.  atgādina, ka Komisija izstrādā ES muitas vienloga vidi, kurā uzņēmēji ar saskaņotu piekļuves punktu starpniecību standartizētā formātā vairākiem saņēmējiem varētu iesniegt datus, kas vajadzīgi dažādiem regulatīviem mērķiem (veterinārijā, sanitārijā, videi u. c.); aicina Komisiju un dalībvalstis turpināt šo svarīgo darbu;

21.  pieņem zināšanai finansēšanas jomā izdarītos centienus, kuru rezultātā nākamajai programmai "Muita 2021–2027" no ES budžeta atvēlētā dotācija sasniedz 842 844 000 EUR 2018. gada cenās; prasa dalībvalstīm arī nodrošināt cilvēkresursus un finanšu resursus, kas nepieciešami, lai sāktu izmantot valstu komponentus — ļoti svarīgus elementus, no kuriem atkarīga Eiropas muitas elektroniskās sistēmas ieviešana, un prasa Komisijai tam savlaicīgi iesniegt ziņojumu par dalībvalstu izstrādāto Savienības komponentu un ārpussavienības komponentu ieviešanu;

22.  uzsver, ka patlaban muitai ir jārisina problēma, ko saistībā ar kontroli un piemērojamo nodokļu iekasēšanu rada ievērojami pieaugušais to preču skaits, kas tiek pirktas tiešsaistē ārpus ES, jo īpaši tāpēc, ka ES importēto mazvērtīgo preču apjoms katru gadu palielinās par 10–15 %; aicina Komisiju un dalībvalstis pastiprināt centienus, lai labāk risinātu šo problēmu;

23.  aicina Komisiju tikai un vienīgi tad, kad būs pabeigta programmas "Muita 2020" ar Savienības Muitas kodeksu saistīto 17 IT sistēmu ieviešana, ierosināt efektīvāku pārvaldības struktūru muitas IT projektu īstenošanai un atjaunināšanai; uzsver, ka, ņemot vērā ekonomikas, fiskālās un drošības problēmas, ko rada muitas IT sistēma, ir svarīgi, lai pieņemtais risinājums pilnīgi saglabātu Eiropas suverenitāti;

24.  uzsver, ka programma "Muita 2021.–2027. gadā", kurā tiks atbalstītas dalībvalstu muitas iestādes, palīdzēs ne tikai palielināt ES budžeta ieņēmumus, bet arī garantēs produktu nekaitīgumu, Eiropas patērētāju aizsardzību un vienlīdzīgus konkurences nosacījumus ES uzņēmumiem;

Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības

25.  uzsver, ka nenoteiktība saistībā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES ir būtiska problēma Eiropas uzņēmumiem; tādēļ aicina Komisiju un dalībvalstis sniegt ieinteresētajām personām vispusīgu informāciju par sekām, ko Apvienotās Karalistes izstāšanās radīs muitas un konkrētu netiešu nodokļu (PVN un akcīzes nodokļu) jomā;

26.  uzsver, ka pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās nedrīkst būt nepilnību muitas sistēmā — tostarp uz ES ārējām robežām —, kas radītu apstākļus nelikumīgai tirdzniecībai vai ļautu izvairīties no publisko tiesību parādiem, kas noteikti saskaņā ar ES tiesību aktiem;

27.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1)

OV L 269, 10.10.2013., 1. lpp.

(2)

OV L 343, 29.12.2015., 1. lpp.

(3)

OV L 343, 29.12.2015., 558. lpp.

(4)

OV L 69, 15.3.2016., 1. lpp.

(5)

OV L 99, 15.4.2016., 6. lpp.

(6)

OV L 23, 26.1.2008., 21. lpp.

(7)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0011.

(8)

OV L 145, 4.6.2008., 1. lpp.

(9)

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 952/2013, lai pagarinātu Savienības Muitas kodeksā paredzēto līdzekļu, kas nav elektroniskās datu apstrādes metodes, izmantošanu pagaidu kārtā (COM(2018)0085),


Starptautiskās tirdzniecības komitejaS ATZINUMS (28.1.2019)

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejai

par iekšējā tirgus konkurētspējas stiprināšanu, pilnveidojot ES muitas savienību un tās pārvaldību

(2018/2109(INI))

Atzinuma sagatavotājs: Nicola Danti

IEROSINĀJUMI

Starptautiskās tirdzniecības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteju rezolūcijas priekšlikumā, ko tā pieņems, iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  ļoti atzinīgi vērtē to, ka ES ir ratificējusi tirdzniecības atvieglošanas nolīgumu (TAN), kas ir pirmais daudzpusējais nolīgums kopš PTO izveides 1995. gadā, un atgādina, ka ir svarīgi visām PTO parakstītājām pusēm to pilnībā īstenot, lai vienkāršotu un modernizētu eksporta un importa procesus un palielinātu tirdzniecības plūsmas visā pasaulē; mudina Komisiju dalīties labākajā praksē PTO TAN komitejā, lai veicinātu modernu un pārredzamu procedūru koordinētu īstenošanu ar ES tirdzniecības partneriem; aicina Komisiju turpināt cieši sadarboties ar ESAO un Pasaules Muitas organizāciju (PMO), lai samazinātu pašreizējos trūkumus muitas kontroles sistēmās;

2.  vērš uzmanību uz to, ka globalizācija aizvien vairāk savieno ekonomikas dalībniekus dažādās valstīs un palielina vērtību ķēžu sarežģītību; uzsver, ka pilnībā funkcionējoša muitas savienība ir būtiska, lai sarunās par tirdzniecības nolīgumiem garantētu ES uzticamību un spēcīgumu; šajā sakarībā uzsver, ka efektīvai muitas savienībai būtu jāatvieglina tirdzniecība un jāsamazina administratīvie slogi likumīgiem tirgotājiem, jo īpaši MVU, kā arī jānodrošina efektīva kontrole — lai garantētu to, ka produkti, kas nonāk vienotajā tirgū, pilnībā atbilst noteikumiem un ES standartiem —, inter alia stiprinot sadarbību starp dalībvalstu un trešo valstu muitas dienestiem; aicina Komisiju uzlabot un pastiprināt iekšējo koordināciju muitas lietās;

3.  uzsver, ka izšķirīga nozīme ir integrētu muitas procesu izveidei visā Savienībā, veicot Savienības Muitas kodeksa (SMK) IT infrastruktūras reformu, tostarp saskaņošanu ar PMO datu modeli; prasa visām iesaistītajām pusēm strauji īstenot jaunās IT sistēmas, proti, ne vēlāk kā līdz jaunajam termiņam, kas pagarināts līdz 2025. gadam, un, īstenojot šo mērķi, nodrošināt pietiekamus resursus; uzskata, ka digitalizācijai ir potenciāls padarīt informācijas apmaiņu un nodokļu samaksu pārredzamāku un pieejamāku, jo īpaši uzņēmumiem trešās valstīs; uzsver, ka muitas operāciju digitalizācija var būt arī efektīvs instruments pārrobežu korupcijas problēmas risināšanai;

4.  vērš uzmanību uz to, ka muitas savienībai ir liela nozīme kā vienam no svarīgākajiem Savienības finanšu kapacitātes avotiem; atzīmē, ka pašreizējie atšķirīgie kontroļu un to kvalitātes līmeņi un sankciju politika muitas savienības ievešanas punktos bieži rada tirdzniecības plūsmu novirzīšanos, stimulējot labvēlīgāka režīma meklēšanas problēmu un apdraudot vienotā tirgus integritāti; šajā kontekstā un ņemot vērā TAN 23. pantu, stingri mudina valstu muitas iestāžu pienākumus pārcelt uz ES līmeni;

5.  aicina Komisiju un dalībvalstis saskaņotā, vienotā un efektīvā veidā īstenot SMK, nodrošinot, ka visas ES ievestās preces tiek apstrādātas un pret tām attiecas vienādi, kas, piemēram, uzlabos patērētāju drošību; mudina Komisiju noteikt muitas dienestiem mērķus un izstrādāt darbības rādītājus un uzsver, ka ir vajadzīga muitas darbinieku apmācības turpmāka saskaņošana;

6.  uzskata, ka Austrumu partnerības (AP) politikas ietvaros tās ES asociētās valstis, kuras ir panākušas ievērojamu progresu ar asociācijas nolīgumu/ padziļinātu un visaptverošu brīvās tirdzniecības nolīgumu saistīto reformu īstenošanā, varētu galu galā pievienoties muitas savienībai, jo tas atvieglotu tirdzniecību starp AP asociētajām valstīm un ES, samazinātu administratīvās izmaksas un veicinātu ekonomikas izaugsmi;

7.  uzskata, ka ir vajadzīga labāka koordinācija starp Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (OLAF), muitas iestādēm un tirgus uzraudzības iestādēm, lai ne tikai cīnītos pret viltošanu un negodīgu konkurenci, bet arī ierobežotu nelegālu preču tirdzniecību, ar kurām ES tiek pārkāpti intelektuālā īpašuma tiesību akti;

8.  atgādina, ka Apvienotā Karaliste pēc izstāšanās no ES kļūs par trešo valsti, tādējādi izmainot ES ārējās robežas; turklāt atgādina, ka Apvienotā Karaliste pārejas periodā turpinās piedalīties muitas savienībā; uzsver, ka Brexit procesam nevajadzētu negatīvi ietekmēt muitas savienības pārvaldību vai resursus, kas piešķirti IT infrastruktūras attīstībai.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

24.1.2019

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

29

5

3

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Maria Arena, David Campbell Bannerman, Salvatore Cicu, Santiago Fisas Ayxelà, Eleonora Forenza, Karoline Graswander-Hainz, Christophe Hansen, Heidi Hautala, Yannick Jadot, France Jamet, Jude Kirton-Darling, Bernd Lange, David Martin, Emmanuel Maurel, Anne-Marie Mineur, Sorin Moisă, Godelieve Quisthoudt-Rowohl, Helmut Scholz, Joachim Schuster, Joachim Starbatty, Adam Szejnfeld, William (The Earl of) Dartmouth, Jan Zahradil

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Syed Kamall, Frédérique Ries, Fernando Ruas, Paul Rübig, Pedro Silva Pereira, Ramon Tremosa i Balcells, Jarosław Wałęsa

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

José Blanco López, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Jozo Radoš, Kārlis Šadurskis, Jasenko Selimovic, Mihai Ţurcanu, Anna Záborská

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

29

+

ALDE

Jozo Radoš, Frédérique Ries, Jasenko Selimovic, Ramon Tremosa i Balcells

ECR

Jan Zahradil

EFDD

William (The Earl of) Dartmouth

PPE

Salvatore Cicu, Santiago Fisas Ayxelà, Christophe Hansen, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Sorin Moisă, Godelieve Quisthoudt-Rowohl, Fernando Ruas, Paul Rübig, Kārlis Šadurskis, Adam Szejnfeld, Mihai Ţurcanu, Jarosław Wałęsa, Anna Záborská

S&D

Maria Arena, José Blanco López, Karoline Graswander-Hainz, Jude Kirton-Darling, Bernd Lange, David Martin, Joachim Schuster, Pedro Silva Pereira

VERTS/ALE

Heidi Hautala, Yannick Jadot

5

-

ECR

David Campbell Bannerman, Syed Kamall, Joachim Starbatty

ENF

France Jamet

GUE/NGL

Anne-Marie Mineur

3

0

GUE/NGL

Eleonora Forenza, Emmanuel Maurel, Helmut Scholz

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

29.1.2019

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

28

1

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Pascal Arimont, Carlos Coelho, Sergio Gaetano Cofferati, Anna Maria Corazza Bildt, Nicola Danti, Pascal Durand, Evelyne Gebhardt, Maria Grapini, Liisa Jaakonsaari, Philippe Juvin, Nosheena Mobarik, Jiří Pospíšil, Marcus Pretzell, Virginie Rozière, Christel Schaldemose, Andreas Schwab, Olga Sehnalová, Jasenko Selimovic, Igor Šoltes, Ivan Štefanec, Róża Gräfin von Thun und Hohenstein, Anneleen Van Bossuyt, Marco Zullo

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Nadja Hirsch, Arndt Kohn, Adam Szejnfeld, Matthijs van Miltenburg, Lambert van Nistelrooij

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

John Stuart Agnew


ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

28

+

ALDE

Nadja Hirsch, Matthijs van Miltenburg, Jasenko Selimovic

ECR

Nosheena Mobarik, Anneleen Van Bossuyt

EFDD

Marco Zullo

ENF

Marcus Pretzell

PPE

Pascal Arimont, Carlos Coelho, Anna Maria Corazza Bildt, Philippe Juvin, Lambert van Nistelrooij, Jiří Pospíšil, Andreas Schwab, Ivan Štefanec, Adam Szejnfeld, Róża Gräfin von Thun und Hohenstein

S&D

Sergio Gaetano Cofferati, Nicola Danti, Evelyne Gebhardt, Maria Grapini, Liisa Jaakonsaari, Arndt Kohn, Virginie Rozière, Christel Schaldemose, Olga Sehnalová

VERTS/ALE

Pascal Durand, Igor Šoltes

1

-

ENF

John Stuart Agnew

0

0

 

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Pēdējā atjaunošana: 2019. gada 8. februārisJuridisks paziņojums