Procedūra : 2018/2158(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0073/2019

Iesniegtie teksti :

A8-0073/2019

Debates :

PV 11/03/2019 - 23
CRE 11/03/2019 - 23

Balsojumi :

PV 12/03/2019 - 9.23
CRE 12/03/2019 - 9.23
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2019)0157

ZIŅOJUMS     
PDF 241kWORD 66k
8.2.2019
PE 630.526v02-00 A8-0073/2019

par stāvokli ES un Krievijas politiskajās attiecībās

(2018/2158(INI))

Ārlietu komiteja

Referente: Sandra Kalniete

KĻŪDAS LABOJUMS/ PAPILDINĀJUMS
EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 MAZĀKUMA VIEDOKLIS
 INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ
 ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par stāvokli ES un Krievijas politiskajās attiecībās

(2018/2158(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā 2015. gada 10. jūnija rezolūciju par ES un Krievijas attiecībām(1),

–  ņemot vērā vienošanās, kuras tika panāktas Minskā 2014. gada 5. un 19. septembrī un 2015. gada 12. februārī,(2)

–  ņemot vērā tā iepriekšējās rezolūcijas, jo īpaši 2018. gada 14. jūnija rezolūciju par okupētajām Gruzijas teritorijām desmit gadus pēc Krievijas iebrukuma(3), kā arī par stāvokli cilvēktiesību jomā Krimā, it īpaši Krimas tatāru stāvokli(4),

–  ņemot vērā 2014. gada 2. aprīļa ieteikumu Padomei par kopēju vīzas saņemšanas ierobežojumu noteikšanu Krievijas amatpersonām, kuras iesaistītas Sergeja Magņicka lietā(5),

–  ņemot vērā 2016. gada 14. martā pieņemtos Ārlietu padomes secinājumus par Krieviju,

–  ņemot vērā 2018. gada Saharova balvu par domas brīvību, kas piešķirta Ukrainas režisoram Oļegam Sencovam,

–  ņemot vērā tā 2018. gada 14. jūnija rezolūciju par Krieviju, jo īpaši Ukrainas politieslodzītā Oļega Sencova lietu(6),

–  ņemot vērā tā 2018. gada 25. novembra rezolūciju par stāvokli Azovas jūrā(7),

–  ņemot vērā EDSO/Demokrātisku iestāžu un cilvēktiesību biroja (ODIHR) 2018. gada 18. marta galīgo ziņojumu par prezidenta vēlēšanām Krievijas Federācijā,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A8-0073/2019),

A. tā kā ES ir kopiena, kuras pamatā ir kopīgas vērtības, tostarp miers, brīvība, demokrātija, tiesiskums, kā arī pamattiesību un cilvēktiesību ievērošana;

B.  tā kā tas atzīst, ka principi, kas nostiprināti ANO Statūtos, 1975. gada Helsinku Nobeiguma aktā un EDSO 1990. gada Parīzes Hartā, ir pamats miera nodrošināšanai Eiropas kontinentā;

C.  tā kā šīs vērtības veido pamatu ES attiecībām ar trešām pusēm;

D.  tā kā ES attiecībām ar Krieviju ir jābalstās uz starptautisko tiesību, cilvēktiesību ievērošanas, demokrātijas un mierīgas konfliktu risināšanas principiem un tādējādi, ņemot vērā to, ka Krievija šos principus neievēro, ES attiecības ar Krieviju pašlaik ir balstītas uz sadarbību atsevišķās kopīgu interešu jomās, kā noteikts Ārlietu padomes 2016. gada 14. marta secinājumos, un uz uzticamu atturēšanu;

E.  tā kā ES joprojām ir gatava stiprākām attiecībām un dialogam šādu attiecību izveidei un vēlas atjaunot sadarbības attiecības ar Krieviju, ja vien Krievijas iestādes izpildīs savus starptautiskos un tiesiskos pienākumus un parādīs patiesu apņemšanos atjaunot zaudēto uzticību; tā kā konstruktīvas un paredzamas attiecības būtu abpusēji izdevīgas un ideālā gadījumā abu pušu interesēs;

F.  tā kā Krievijas Federācija kā Eiropas Padomes un EDSO pilntiesīga locekle ir apņēmusies ievērot demokrātijas, tiesiskuma un cilvēktiesību principus; tā kā pastāvīgi nopietni tiesiskuma pārkāpumi, kā arī ierobežojošu tiesību aktu pieņemšana dažu pēdējo gadu laikā liek arvien vairāk apšaubīt Krievijas atbilstību attiecīgajām starptautiskajām un valsts līmeņa saistībām; tā kā Krievija nav izpildījusi vairāk nekā tūkstoti Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) pieņemto spriedumu;

G.  tā kā vairāki valdības ziņojumi liecina par Krievijas naidīgās spiegošanas darbības straujo pieaugumu pēdējos gados, sasniedzot līmeni, kāds nav pieredzēts kopš Aukstā kara;

H.  tā kā Minskas vienošanās īstenošana un starptautisko tiesību plašāka ievērošana joprojām ir priekšnoteikums ciešākai sadarbībai ar Krieviju; tā kā, reaģējot uz Krievijas veikto Krimas nelikumīgo aneksiju un hibrīdkaru pret Ukrainu, ES ir pieņēmusi virkni ierobežojošu pasākumu, kuriem būtu jāpaliek spēkā līdz Minskas vienošanās izpildei;

I.  tā kā kopš 2015. gada ir radušās jaunas spriedzes jomas starp ES un Krieviju, tostarp: Krievijas intervence Sīrijā un iejaukšanās tādās valstīs kā Lībija un Centrālāfrikas Republika; plaša mēroga militārās mācības (”Zapad 2017”); Krievijas iejaukšanās, kuras mērķis ir ietekmēt vēlēšanas un referendumus un palielināt spriedzi Eiropas sabiedrībās; Kremļa atbalsts partijām, kas vērstas pret ES, un galēji labējām kustībām; pamatbrīvību ierobežojumi un plaši cilvēktiesību pārkāpumi Krievijā, pret LGBTI pārstāvjiem vērsta noskaņojuma izplatīšana; politiskās opozīcijas apspiešana; sistēmiska vēršanās pret cilvēktiesību aizstāvjiem, žurnālistiem un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem Krievijā, tostarp cilvēktiesību centra „Memoriāls“ Čečenijas filiāles vadītāja Ojuba Titjeva patvaļīgā aizturēšana vai Karēlijas filiāles vadītāja Jurija Dmitrijeva lieta; pilsoniskās sabiedrības aktīvistu stigmatizācija, dēvējot viņus par “ārvalstu aģentiem”; rupji cilvēktiesību pārkāpumi Ziemeļkaukāzā, jo īpaši Čečenijas Republikā (nolaupīšana, spīdzināšana, sodīšana ar nāvi bez tiesas sprieduma, krimināllietu safabricēšana u.tt.); tatāru minoritātes diskriminācija okupētajā Krimā un Alekseja Navaļnija un daudzu citu personu politiski motivēta vajāšana, kā arī slepkavības, no kurām visplašāko ievērību guvušas Borisa Ņemcova un Sergeja Magņitska slepkavības; kiberuzbrukumi un hibrīduzbrukumi un slepkavības Eiropas teritorijā, kuras pastrādājuši Krievijas izlūkošanas aģenti, izmantojot ķīmiskos ieročus; ārvalstu pilsoņu, tostarp 2018. gada Saharova balvas laureāta Oļega Sencova un daudzu citu, iebiedēšana, apcietināšana un ieslodzīšana Krievijā, pārkāpjot starptautiskās tiesības; nelegālu un nelikumīgu vēlēšanu rīkošana Donbasā; nedemokrātisku prezidenta vēlēšanu rīkošana bez reālas izvēles un ar pamatbrīvību ierobežojumiem; dezinformācijas kampaņas, Kerčas tilta nelegālā būvniecība; nelikumīgi okupētās un anektētās Krimas, kā arī Melnās jūras un Azovas jūras atsevišķu daļu militarizācija; starptautiskās navigācijas ierobežojumi Azovas jūrā un cauri Kerčas šaurumam, tostarp kuģiem, kas kuģo ar ES dalībvalstu karogiem; nelegālais uzbrukums Ukrainas militārās flotes kuģiem un to sagrābšana, kā arī Ukrainas karavīru arestēšana Kerčas šaurumā; bruņojuma kontroles nolīgumu pārkāpumi; žurnālistu un neatkarīgo plašsaziņas līdzekļu apspiešana, turpinot žurnālistu un blogeru aizturēšanu; un 2018. gadā pasaules preses brīvības indeksā Krievija saistībā ar plašsaziņas līdzekļu brīvību no 180 valstīm ierindojās 148. vietā;

J.  tā kā 2018. gada 1. martā cilvēktiesību centrā „Memoriāls” bija reģistrētas 143 politieslodzīto lietas, tostarp 97 par vajāšanu reliģisku iemeslu dēļ; tā kā cilvēktiesību centra „Memoriāls” politieslodzīto saraksta analīze liecina, ka 2017. gadā 23 lietās cilvēki tika saukti pie atbildības par noziegumiem, kas saistīti ar sabiedriskiem pasākumiem (masu nemieri, vardarbīga rīcība pret valsts iestādi), un 21 gadījumā, kas lielākoties bija saistīti ar ierakstu publicēšanu internetā, tika ierosināta kriminālvajāšana saskaņā ar kriminālkodeksa pantiem, kuri vērsti pret ekstrēmismu;

K.  tā kā Krievija ir tieši vai netieši iesaistīta vairākos ilgstošos konfliktos kopīgajās kaimiņvalstīs — Piedņestrā, Dienvidosetijā, Abhāzijā, Donbasā un Kalnu Karabahā —, kas ir nopietns traucēklis minēto kaimiņvalstu attīstībai un stabilitātei, apdraud to neatkarību un ierobežo to brīvu un neatkarīgu izvēli;

L.  tā kā konflikts Ukrainas austrumos ilgst jau vairāk nekā četrus gadus un ir prasījis vairāk nekā 10 000 cilvēku dzīvības, no kuriem gandrīz trešdaļa ir civiliedzīvotāji, un tūkstošiem civiliedzīvotāju konflikta laikā ir guvuši ievainojumus;

M.  tā kā pašreizējais saspīlējums un konfrontācija ES un Krievijas starpā nav nevienas puses interesēs; tā kā, neraugoties uz neapmierinošajiem rezultātiem, komunikācijas kanāliem būtu jāpaliek atvērtiem; tā kā jaunais kontinenta dalījums apdraud gan ES, gan arī Krievijas drošību;

N.  tā kā Krievija pašlaik ir ES svarīgākais ārējais dabasgāzes avots; tā kā jautājums par enerģiju joprojām ir galvenais un stratēģiskais jautājums ES un Krievijas attiecībās; tā kā Krievija izmanto enerģiju kā līdzekli savu ārpolitikas interešu aizsardzībai un veicināšanai; tā kā kopš 2015. gada ir palielinājusies ES atkarība no Krievijas gāzes piegādēm; tā kā ES izturību pret ārēju spiedienu var panākt, dažādojot energoapgādi un samazinot tās atkarību no Krievijas; tā kā ES ir jāpauž vienota nostāja un jāapliecina stingra iekšējā solidaritāte attiecībā uz tās energoapgādes drošību; tā kā ES lielā atkarība no fosilajiem kurināmajiem apdraud līdzsvarotas, saskaņotas un uz vērtībām balstītas Eiropas pieejas veidošanu attiecībā pret Krieviju; tā kā nepieciešama uzticamāka un stratēģiskāka enerģētikas infrastruktūra ES, dalībvalstu un Austrumu partnerības valstīs, lai palielinātu izturētspēju pret Krievijas hibrīddarbību;

O.  tā kā Krievijas reaktīvo iznīcinātāju pilotu bezatbildīgi bīstamie lidojumi ES un NATO dalībvalstu gaisa telpas tuvumā apdraud civilās aviācijas drošību un varētu būt drauds Eiropas gaisa telpas drošībai; tā kā Krievija ir veikusi provokatīvus liela mēroga militāros manevrus ES tiešā tuvumā;

P.  tā kā Krievija turpina ignorēt ECT spriedumus, kā arī saistošus Pastāvīgās šķīrējtiesas spriedumus, piemēram, Naftogaz lietā, un tas mazina starptautiskā tirdzniecības strīdu izšķiršanas mehānisma ietekmi;

Q.  tā kā Krievijas policentriskais redzējums par varas koncentrāciju ir pretrunā ES ticībai multilaterālismam un starptautiskai kārtībai, kuras pamatā ir noteikumi; tā kā, ja Krievija ievērotu un atbalstītu daudzpusēju, uz noteikumiem pamatotu kārtību, tas radītu apstākļus ciešākām attiecībām ar ES;

R.  tā kā Krievijas iestādes nelikumīgi okupētos reģionus joprojām uzskata par Krievijas teritorijas iekšējo daļu, atļaujot šo teritoriju pārstāvjiem piedalīties Krievijas Federācijas likumdošanas struktūrās un izpildstruktūrās, kas ir starptautisko tiesību pārkāpums;

S.  tā kā 2018. gada 21. decembrī Padome, novērtējot Minskas vienošanos īstenošanu, pagarināja pret konkrētām Krievijas ekonomikas nozarēm vērstās ekonomiskās sankcijas līdz 2019. gada 31. jūlijam;

T.  tā kā Krievijas darbības ir pretrunā starptautiskajām tiesībām un saistībām un labām kaimiņattiecībām;

U.  tā kā Krievijas Federācijas stratēģiskajos dokumentos ES un NATO tiek raksturotas kā Krievijas galvenie pretinieki,

Problēmas un kopīgas intereses

1.  uzsver, ka Krievijas veiktā Krimas — kas ir Ukrainas reģions —, nelikumīgā okupācija un aneksija, tiešā un netiešā iesaistīšanās bruņotos konfliktos Ukrainas austrumos un pastāvīgā Gruzijas un Moldovas teritoriālās integritātes pārkāpšana ir tīšs starptautisko tiesību, demokrātisko principu un pamatvērtību pārkāpums; stingri nosoda Krievijas pārstāvju veiktos cilvēktiesību pārkāpumus okupētajās teritorijās;

2.  uzsver, ka ES nevar paredzēt iespēju pakāpeniski atgriezties pie „ierastās kārtības”, kamēr Krievija pilnībā neīsteno Minskas nolīgumu un neatjauno Ukrainas teritoriālo integritāti; šajā sakarā aicina ES vēlreiz kritiski un vispusīgi izvērtēt tās attiecības ar Krievijas Federāciju;

3.  uzsver, ka pašreizējos apstākļos Krievija vairs nevar tikt uzskatīta par stratēģisku partneri; uzskata, ka partnerības un sadarbības nolīguma (PSN) 2. panta principi vairs netiek ievēroti un ka tādēļ būtu jāpārskata partnerības un sadarbības nolīgums; uzskata, ka visām ES un Krievijas attiecībām jābalstās uz starptautisko tiesību, Helsinku EDSO principu, demokrātijas principu, cilvēktiesību un tiesiskuma pilnīgu ievērošanu un jānodrošina dialogs par globālo problēmu risināšanu, globālās pārvaldības stiprināšanu un starptautisko noteikumu izpildes nodrošināšanu, jo īpaši ar mērķi nodrošināt Eiropas mieru un kārtību, kā arī drošību ES kaimiņvalstīs un Rietumbalkānos;

4.  uzskata, ka Minskas vienošanos īstenošana parādītu Krievijas labo gribu palīdzēt atrisināt konfliktu Austrumukrainā un tās spēju garantēt Eiropas drošību; uzsver, ka apspriedes ir jārīko Normandijas formāta procesā, tostarp paredzot stiprāku ES lomu; atkārtoti pauž atbalstu Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai integritātei;

5.  uzskata, ka ir svarīgi mazināt pašreizējo saspīlējumu un iesaistīties apspriedēs ar Krieviju, lai mazinātu pārpratumu, nepareizas interpretācijas un nepareizas izpratnes risku; tomēr atzīst, ka ES ir jābūt stingrām prasībām attiecībā uz Krieviju; uzsver, ka ir svarīgi, lai attiecībā uz strīdīgiem jautājumiem un krīzēm ES un Krievija sadarbotos saskaņā ar starptautiskiem noteikumiem un pozitīvi iesaistītos to starptautisko un daudzpusējo organizāciju darbā, kurās Krievija ir locekle, jo īpaši EDSO;

6.  stingri nosoda Krievijas iesaistīšanos Skripaļa lietā, kā arī Krievijas izlūkdienestu veiktajās dezinformācijas kampaņās un kiberuzbrukumos, kuru mērķis ir destabilizēt publisko un privāto komunikāciju infrastruktūru un palielināt spriedzi ES un tās dalībvalstīs;

7.  pauž nopietnas bažas par saiknēm starp Krievijas valdību un galēji labējām un populistiskām nacionālistiskām partijām un valdībām ES, piemēram, Ungārijā, kas apdraud Savienības pamatvērtības, kuras ir nostiprinātas ES Līguma (LES) 2. pantā un atspoguļotas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, tostarp demokrātijas, vienlīdzības, tiesiskuma un cilvēktiesību ievērošanu;

8.  turklāt pauž nožēlu par to, ka Krievija cenšas destabilizēt ES kandidātvalstis, jo īpaši, piemēram, saistībā ar Maskavas sniegto atbalstu organizācijām un politiskajiem spēkiem, kuri ir pretrunā Prespas nolīgumam, ar kuru būtu jāizbeidz ieilgušais bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas un Grieķijas strīds attiecībā uz nosaukumu;

9.  uzskata, ka Krievijas valsts dalībnieki iejaucās Brexit referenduma kampaņā, izmantojot atklātus un slēptus līdzekļus, tostarp sociālos plašsaziņas līdzekļus un, iespējams, nelikumīgu finansiālu atbalstu, ko pašlaik izmeklē Apvienotās Karalistes iestādes;

10.  uzsver, ka lielāka savstarpējā pārredzamība militāro un robežsardzes pasākumu jomā ir svarīga, lai izvairītos no turpmāka saspīlējuma; stingri nosoda Krievijas pārkāpumus attiecībā uz ES dalībvalstu gaisa telpu; aicina izstrādāt skaidru rīcības kodeksu attiecībā uz militāro un civilo lidmašīnu izmantoto gaisa telpu; šajā sakarībā stingri nosoda Krievijas atkārtotos pārkāpumus attiecībā uz Baltijas jūras reģiona valstu teritoriālajiem ūdeņiem un gaisa telpu; pauž nosodījumu Krievijas Federācijai saistībā ar tās atbildību par reisa MH17 notriekšanu 2014. gadā Austrumukrainā, ko pierādīja starptautiska izmeklētāju grupa, un prasa saukt vainīgos pie atbildības;

11.  pauž nožēlu par cilvēktiesību situācijas būtisko pasliktināšanos, plaši izplatītiem un nepamatotiem ierobežojumiem attiecībā uz vārda, biedrošanās un miermīlīgas pulcēšanās brīvību Krievijā un pauž nopietnas bažas par cilvēktiesību aizstāvju, protestu aktīvistu un citu kritiķu apspiešanu un iebiedēšanu, kā arī vajāšanu;

12.  pauž dziļas bažas par to, ka Krievija tik nepārprotami demonstrē savu militāro spēku, izsaka draudus citām valstīm un pauž vēlmi un gatavību ar īstām darbībām izmantot militāro spēku pret citām valstīm, tostarp modernizētus kodolieročus, kā to 2018. gadā vairākkārt ir paudis prezidents V. Putins;

13.  nosoda to, ka valdība turpina apspiest opozīciju un plašsaziņas līdzekļu brīvību, kā arī īsteno represijas pret aktīvistiem, politiskajiem oponentiem un tiem, kas atklāti nepiekrīt valdībai;

14.  pauž bažas par ziņojumiem, ka Čečenijā patvaļīgi tiek aizturēti un spīdzināti tie vīrieši, kuri tiek uzskatīti par homoseksuāliem, un nosoda Čečenijas valdības paziņojumus, kuros tiek noliegta homoseksuāļu esamība šajā valstī un provocēta vardarbība pret LGBTI personām;

15.  uzsver, ka globālās problēmas saistībā ar klimata pārmaiņām, vidi, energoapgādes drošību, digitalizāciju kopā ar algoritmisku lēmumu pieņemšanu un mākslīgo intelektu, ārvalstu un drošības jautājumiem, masu iznīcināšanas ieroču neizplatīšanu un cīņu pret terorismu un organizēto noziedzību, kā arī norises jutīgajā Arktikas vidē pieprasa selektīvu sadarbību ar Krieviju;

16.  pauž bažas par to, ka Krievijas uzņēmumi un personas, kas mēģina legalizēt korupcijas ieņēmumus, katru gadu legalizē simtiem miljardu noziedzīgi iegūtu euro, un aicina veikt izmeklēšanu par šiem noziegumiem;

17.  uzsver, ka Krievijas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija un organizētas noziedzīgas finanšu darbības tiek izmantotas graujošiem politiskiem mērķiem un apdraud Eiropas drošību un stabilitāti; uzskata, ka nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas milzīgais apjoms ir daļa no naidīgām darbībām, kas ir paredzētas, lai apdraudētu, sniegtu nepareizu informāciju un destabilizētu, vienlaikus atbalstot noziedzīgas darbības un korupciju; norāda, ka Krievijas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas darbības Eiropas Savienībā apdraud suverenitāti un tiesiskumu visās dalībvalstīs, kurās Krievija veic šīs darbības; norāda, ka tas ir drauds Eiropas drošībai un stabilitātei, kā arī galvenā Eiropas Savienības kopējās ārpolitikas un drošības politikas problēma;

18.  nosoda nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas darbības, nelikumīgas finanšu darbības un citus Krievijas izmantotos ekonomiskās karadarbības līdzekļus; prasa ES kompetentajām finanšu iestādēm pastiprināt gan savstarpējo sadarbību, gan arī sadarbību ar attiecīgiem izlūkdienestiem un drošības dienestiem, lai cīnītos pret Krievijas īstenotajām nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas darbībām;

19.  šajā sakarībā uzsver, ka nav vietas, telpas vai laika izstrādāt jaunas būtiskas iniciatīvas;

20.  atkārtoti norāda, ka, lai gan ES nostāja ir stingra, konsekventa un saskaņota attiecībā uz ES sankcijām pret Krieviju, kuras tiks pagarinātas, kamēr turpināsies Krievijas starptautisko tiesību pārkāpumi, ir jāturpina koordinēt un saskaņot tās ārpolitikas un drošības politikas pieeja Krievijai; šajā sakarībā aicina dalībvalstis izbeigt tā dēvēto zelta vīzu/pasu programmas, kas dod labumu Krievijas oligarhiem, kuri bieži vien ir Kremļa atbalstītāji un var apdraudēt starptautisko sankciju efektivitāti; atkārto savus iepriekšējos aicinājumus pieņemt Eiropas Magņitska tiesību aktu un aicina Padomi bez liekas kavēšanās turpināt darbu pie šā jautājuma; aicina dalībvalstis pilnībā sadarboties Eiropas mērogā attiecībā uz to politiku Krievijai;

21.  uzsver, ka ierobežojošie pasākumi, kas saistīti ar Austrumukrainu un okupēto Krimu, netiek vērsti pret Krievijas iedzīvotājiem, bet gan pret konkrētām personām un uzņēmumiem, kas saistīti ar Krievijas vadību;

22.  šajā sakarībā uzsver, ka iekšpolitikas un ārpolitikas saskanība un labāka ārpolitikas koordinācija ir būtiska, lai panāktu vienotāku, efektīvāku un veiksmīgāku ES ārējo un drošības politiku, tostarp attiecībā uz Krieviju; uzsver, ka tas attiecas īpaši uz tādām politikas jomām kā Eiropas aizsardzības savienība, Eiropas Enerģētikas savienība, kiberaizsardzība un stratēģiskās komunikācijas instrumenti;

23.  nosoda to, ka ir Krievija pārkāpa kaimiņvalstu teritoriālo integritāti, tostarp nelikumīgi nolaupot šo valstu pilsoņus, lai varētu viņiem izvirzīt apsūdzības Krievijas tiesā; turklāt nosoda to, ka Krievija ļaunprātīgi izmanto Interpolu, izdodot „meklēšanā izsludinātas personas brīdinājumus”, t. s. „sarkanos paziņojumus”, lai vajātu politiskos oponentus;

24.  nosoda Krievijas rīcību Azovas jūrā, ciktāl tā ir starptautisko jūras tiesību un Krievijas starptautisko saistību pārkāpums, kā arī Kerčas tilta būvniecību un zemūdens kabeļu ieklāšanu līdz nelikumīgi anektētajai Krimas pussalai bez Ukrainas piekrišanas; joprojām pauž lielas bažas par Krievijas veikto Azovas jūras, Melnās jūras reģiona un Kaļiņingradas apgabala militarizāciju, kā arī par vairākkārtējiem Eiropas valstu teritoriālo ūdeņu pārkāpumiem Baltijas jūrā;

25.  vēlreiz apliecina savu nepārprotamo atbalstu Gruzijas suverenitātei un teritoriālajai integritātei; aicina Krieviju pārtraukt Gruzijas teritoriju Abhāzijas un Chinvali reģiona/Dienvidosetijas okupāciju un pilnībā ievērot Gruzijas suverenitāti un teritoriālo integritāti; uzsver, ka Krievijas Federācijai bez nosacījumiem jāpilda visi 2008. gada 12. augusta vienošanās par uguns pārtraukšanu noteikumi, jo īpaši saistības atsaukt visus tās militāros spēkus no Gruzijas teritorijas;

26.  uzsver, ka Krievijas starptautisko noteikumu pārkāpumi — šajā gadījumā attiecībā uz brīvu pieeju jūrām, divpusējiem nolīgumiem un Krimas nelikumīgā aneksija — rada draudus Krievijas kaimiņvalstīm visās Eiropas daļās, ne tikai Melnās jūras reģionā, bet arī Baltijas jūras reģionā un Vidusjūras reģionā; uzsver, ka ir svarīgi visos šajos aspektos izstrādāt stingru politiku attiecībā uz Krieviju;

27.  norāda, ka ODIHR vēlēšanu novērošanas misijas Starptautiskā vēlēšanu novērošanas misija (IEOM) un EDSO Parlamentārā asambleja novēroja 2018. gada 18. martā notikušās prezidenta vēlēšanas; norāda, ka ODIHR vēlēšanu novērošanas misijas nobeiguma ziņojumā ir teikts, ka vēlēšanas notika pārmērīgi kontrolētā tiesiskajā un politiskajā vidē, ko raksturoja pastāvīgs spiediens uz kritiskiem viedokļiem un pulcēšanās, biedrošanās un vārda pamatbrīvību, kā arī kandidātu reģistrācijas ierobežojumi, un tāpēc trūka patiesas konkurences;

28.  pauž bažas par nepārtraukto Krievijas atbalstu autoritāriem režīmiem un tādām valstīm kā Ziemeļkoreja, Irāna, Venecuēla, Sīrija, Kuba, Nikaragva un citas valstis un tās pašreizējo praksi bloķēt jebkādu starptautisku rīcību, izmantojot savas veto pilnvaras ANO Drošības padomē (ANO DP);

Kopīgu interešu jomas

29.  atkārtoti pauž atbalstu pieciem principiem, kas nosaka ES politiku attiecībā uz Krieviju, un aicina sīkāk definēt selektīvas iesaistīšanās principu; iesaka pievērst uzmanību jautājumiem, kas saistīti ar Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas reģionu un ziemeļu un Arktikas reģionu, terorismu, vardarbīgu ekstrēmismu, ieroču neizplatīšanu, ieroču kontroli, stratēģisku stabilitāti kiberjomā, organizēto noziedzību, migrāciju un klimata pārmaiņām, tostarp kopīgiem centieniem aizsargāt ANO DP apstiprināto Kopīgo visaptverošo rīcības plānu (KVRP) ar Irānu un izbeigt karu Sīrijā; atkārtoti norāda, ka, lai gan ir jāturpina apspriešanās starp ES un Krieviju par kiberterorismu un organizēto noziedzību, Krievijas sistemātiskajiem hibrīddraudiem ir nepieciešama spēcīga atturoša ietekme; šajā sakarībā aicina izveidot ES, Krievijas, Ķīnas un Vidusāzijas dialogu par savienojamību;

30.  uzsver, ka ES pašlaik ir Krievijas lielākais tirdzniecības partneris un arī tuvākajā nākotnē saglabās nozīmīga ekonomikas partnera stāvokli, bet ka „Nord Stream 2“ palielina ES atkarību no Krievijas gāzes piegādēm, apdraud ES iekšējo tirgu un neatbilst ES enerģētikas politikai, ne arī tās stratēģiskajām interesēm, un tādēļ šis projekts ir jāpārtrauc; uzsver, ka ES joprojām ir apņēmusies pabeigt Eiropas Enerģētikas savienības izveidi un dažādot savus energoresursus; uzsver, ka neviens jauns projekts nebūtu jāīsteno bez iepriekšēja juridiska novērtējuma par tā juridisku atbilstību ES tiesību aktiem un saskaņotajām politiskajām prioritātēm; pauž nožēlu par Krievijas politiku izmantot savus energoresursus kā politisku instrumentu, lai īstenotu, saglabātu un palielinātu savu politisko ietekmi un izdarītu spiedienu uz jomu, ko tā uzskata par savas ietekmes sfēru, un uz galapatērētājiem;

31.  uzsver, ka ES un Krievijas pārrobežu sadarbības programmas un konstruktīva sadarbība Ziemeļu dimensijas partnerībās un Barenca jūras Eiroarktiskajā reģionā sniedz taustāmus ieguvumus pārrobežu teritoriju iedzīvotājiem un atbalsta šo reģionu ilgtspējīgu attīstību; šajā sakarībā iesaka arī turpmāk veicināt visas šīs pozitīvās konstruktīvas sadarbības jomas;

32.  norāda, ka ir svarīgi veidot tiešus personiskus kontaktus, piemēram, ar izglītības un kultūras palīdzību;

33.  aicina PV/AP un dalībvalstis pastiprināt centienus nolūkā rasts risinājumu tā dēvētajiem iesaldētajiem konfliktiem austrumu kaimiņvalstīs, lai panāktu lielāku drošību un stabilitāti ES austrumu partneriem;

Ieteikumi

34.  uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt nepārtrauktu politisko un finansiālo atbalstu cilvēku savstarpējiem kontaktiem kopumā un jo īpaši pilsoniskās sabiedrības aktīvistiem, cilvēktiesību aizstāvjiem, emuāru autoriem, neatkarīgiem plašsaziņas līdzekļiem, pētnieciskajiem žurnālistiem, akadēmisko aprindu pārstāvjiem un publiskām personām, kuras nebaidās paust savu viedokli, un NVO; aicina Komisiju paredzēt vērienīgāku un ilgtermiņa finansiālu, institucionālo un spēju veidošanas atbalstu Krievijas pilsoniskajai sabiedrībai ar pašreizējiem ārējiem finanšu instrumentiem un aicina dalībvalstis sniegt vēl lielāku ieguldījumu šajā palīdzībā; mudina dalībvalstis aktīvi īstenot ES pamatnostādnes par cilvēktiesību aizstāvjiem, nodrošinot efektīvu un laicīgu atbalstu un aizsardzību cilvēktiesību aizstāvjiem, žurnālistiem un citiem aktīvistiem; jo īpaši mudina dalībvalstis izsniegt ilgtermiņa vīzas apdraudētajiem cilvēktiesību aizstāvjiem un viņu ģimenes locekļiem; atbalsta lielāku finansējumu žurnālistu apmācībai un apmaiņām ar Eiropas žurnālistiem, kā arī instrumentiem, kas veicina cilvēktiesības un demokrātiju, piemēram, Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instrumentam (EIDHR) un Eiropas Demokrātijas fondam (EDF);

35.  aicina veicināt cilvēku savstarpējos kontaktus, īpašu uzmanību pievēršot jauniešiem, ciešākam dialogam un sadarbībai starp ES un Krievijas ekspertiem, pētniekiem, pilsoniskajām sabiedrībām un vietējām iestādēm, un pastiprināt studentu, profesionālo praktikantu un jauniešu apmaiņu, jo īpaši programmas „Erasmus + ” ietvaros; šajā sakarībā atbalsta finansējuma palielināšanu jaunajām „Erasmus+“ programmām 2021. –2027. gada laikposmam; norāda, ka ES Krievijai piedāvā lielāko akadēmiskās mobilitātes iespēju skaitu salīdzinājumā ar citām starptautiskajām partnervalstīm;

36.  aicina bez nosacījumiem atbrīvot visus cilvēktiesību aizstāvjus un citas personas, kas aizturētas par to, ka miermīlīgi īstenojušas savas tiesības uz vārda, pulcēšanās un biedrošanās brīvību, tostarp Cilvēktiesību centra “Memoriāls” direktoru Čečenijas Republikā Ojubu Titjevu, kurš tiek tiesāts, pamatojoties uz safabricētām narkotiku glabāšanas apsūdzībām; mudina Krievijas iestādes nodrošināt, lai pilnībā tiktu ievērotas viņu cilvēktiesības un juridiskās tiesības, tostarp tiesības uz advokāta palīdzību, medicīnisko aprūpi, fizisko neaizskaramību, cilvēcisko cieņu un aizsardzību pret tiesu iestāžu īstenotu vajāšanu, kriminālatbildības noteikšanu un patvaļīgu apcietināšanu;

37.  norāda, ka pilsoniskās sabiedrības organizācijas bieži vien ir pārāk vājas, lai būtiski ietekmētu cīņu pret korupciju Krievijā, savukārt NVO tiek sistemātiski atturētas no aktīvas iesaistīšanās jebkādos korupcijas apkarošanas pasākumos vai sabiedrības integritātes veicināšanā; uzsver, ka ir nepieciešams iesaistīt pilsonisko sabiedrību korupcijas apkarošanas politikas efektivitātes neatkarīgā uzraudzībā; aicina Krieviju pareizi īstenot starptautiskos pretkorupcijas standartus, kas noteikti, piemēram, ANO Pretkorupcijas konvencijā un ESAO Konvencijā par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos uzņēmējdarbības darījumos (Konvencija par kukuļdošanas novēršanu);

38.  uzsver, ka cilvēktiesību veicināšanai un tiesiskumam arī turpmāk jābūt galvenajiem elementiem, uz kuru pamata ES veido attiecības ar Krieviju; tādēļ aicina ES un dalībvalstis turpināt cilvēktiesību jautājumu risināšanu visā saziņā ar Krievijas amatpersonām; mudina ES pastāvīgi aicināt Krieviju atcelt vai grozīt visus tiesību aktus un noteikumus, kas nav savienojami ar starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem, tostarp noteikumus, kas ierobežo vārda, pulcēšanās un biedrošanās brīvību;

39.  nosoda Krievijas valdības mēģinājumus bloķēt interneta ziņapmaiņas pakalpojumus un tīmekļa vietnes; mudina Krievijas valdību ievērot pamattiesības uz vārda brīvību un privātumu gan tiešsaistē, gan arī bezsaistē;

40.  aicina ES iestādes un dalībvalstis pielikt lielākas pūles, lai palielinātu izturētspēju, jo īpaši kibertelpas un plašsaziņas līdzekļu jomā, paredzot arī mehānismus, ar kuru palīdzību atklāt un apkarot iejaukšanos vēlēšanās; pauž dziļas bažas par to, ka ES reakcija uz Krievijas propagandas kampaņu un masveida tiešās dezinformācijas uzbrukumiem un tās atbilde ir bijusi nepietiekama ir jāstiprina arī turpmāk, jo īpaši pirms gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kuras notiks 2019. gada maijā; šajā sakarībā uzsver, ka ir ievērojami jāpalielina ES finansējums un cilvēkresursi East Stratcom darba grupas vajadzībām; aicina sniegt ES mēroga atbalstu Eiropas kiberdrošības nozarei, funkcionējošam digitālajam iekšējam tirgum un pastiprināt iesaistīšanos pētniecībā; šajā sakarībā mudina Austrumu Stratēģiskās komunikācijas operatīvo grupu popularizēt Eiropas vērtības krievu valodā; atzinīgi vērtē to, ka ir pieņemts ES rīcības plāns dezinformācijas apkarošanai, un aicina dalībvalstis un visus attiecīgos ES dalībniekus īstenot savas darbības un pasākumus, jo īpaši gatavojoties gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kuras notiks 2019. gada maijā; aicina pastiprināt spēju pretoties kiberuzbrukumiem un sniegt ES mēroga atbalstu Eiropas kiberdrošības nozarei, kā arī palielināt iesaistīšanos pētniecībā;

41.  aicina ES apsvērt iespēju ES un starptautiskā līmenī izstrādāt saistošu tiesisko regulējumu par hibrīdkara novēršanu, kas dotu iespēju Savienībai stingri reaģēt uz kampaņām, kas apdraud demokrātiju vai tiesiskumu, tostarp piemērot mērķtiecīgas sankcijas tiem, kuri atbildīgi par šādu kampaņu plānošanu un īstenošanu;

42.  uzskata, ka jēgpilnam dialogam ir vajadzīga lielāka dalībvalstu vienotība un skaidrāka informācija par ES sarkanajām līnijām; tādēļ uzsver, ka ES vajadzētu būt gatavai pieņemt papildu sankcijas, tostarp mērķtiecīgas individuālas sankcijas, un ierobežot finanšu un tehnoloģiju pieejamību, ja turpināsies Krievijas starptautisko tiesību pārkāpumi; tomēr uzsver, ka šādi pasākumi netiek vērsti pret Krievijas iedzīvotājiem, bet gan pret konkrētām personām; aicina Padomi veikt padziļinātu sankciju režīma efektivitātes un stingrības analīzi; atzinīgi vērtē Padomes lēmumu noteikt ierobežojošos pasākumus pret Eiropas uzņēmumiem, kuri ir iesaistīti Kerčas tilta nelikumīgajā būvniecībā; atkārtoti pauž bažas par to, ka ar šo uzņēmumu iesaistīšanos tika apzināti vai neapzināti apdraudēts ES sankciju režīms; šajā sakarībā aicina Komisiju izvērtēt un pārbaudīt, kā tiek piemēroti spēkā esošie ES ierobežojošie pasākumi, un aicina dalībvalstis apmainīties ar informāciju par valsts muitas veiktajām izmeklēšanām vai kriminālizmeklēšanām saistībā ar iespējamiem pārkāpumiem;

43.  aicina izveidot ES mēroga mehānismu, kas ļautu pārbaudīt politisko partiju finansējumu, un veikt attiecīgus pasākumus, lai izvairītos no tā, ka dažas partijas un kustības tiek izmantotas, lai no iekšpuses destabilizētu Eiropas projektu;

44.  nosoda Krievijas militāro mācību pieaugošo darbības jomu un skaitu, ja Krievijas bruņotie īsteno mācības attiecībā uz uzbrukuma scenārijiem ar kodolieroču izmantošanu;

45.  mudina Komisiju un Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) nekavējoties izstrādāt priekšlikumu ES mēroga Magņitska tiesību aktam (ES vispārējam cilvēktiesību sankciju režīmam), kas ļautu noteikt vīzu aizliegumus un piemērot mērķtiecīgas sankcijas, piemēram, bloķējot īpašumu un intereses saistībā ar īpašumu ES jurisdikcijā, attiecinot to uz atsevišķiem valsts ierēdņiem vai personām, kuras rīkojas oficiālā statusā un ir atbildīgas par korupciju vai smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem; uzsver, ka ir svarīgi izveidot tūlītēju sankciju sarakstu, lai nodrošinātu efektīvu Eiropas Magņitska tiesību akta īstenošanu;

46.  aicina ES pārbaudīt spēkā esošo ES ierobežojošo pasākumu piemērošanu, kā arī apmainīties ar informāciju starp dalībvalstīm, lai nodrošinātu, ka ES sankciju režīms pret Krievijas darbībām netiek apdraudēts, bet tiek piemērots proporcionāli Krievijas radītajam apdraudējumam; uzsver, ka ir bīstami vājināt sankcijas, ja Krievija nespēj nepārprotami, ne tikai vārdos, bet arī acīmredzamos darbos pierādīt, ka tā ievēro Eiropas robežas, kaimiņvalstu un citu tautu suverenitāti, kā arī starptautiskos noteikumus un nolīgumus; atkārtoti uzsver, ka ierastā uzņēmējdarbība var būt iespējama tikai tad, ja Krievija pilnībā ievēro noteikumus un ierobežo sevi, lai rīkotos miermīlīgā ceļā;

47.  atkārto, ka Krievijai nav veto tiesību attiecībā uz Eiropas tautu eiroatlantiskajiem mērķiem;

48.  aicina Komisiju cieši uzraudzīt Krievijas atbildes sankciju radītās sekas uz ekonomikas dalībniekiem un vajadzības gadījumā apsvērt kompensācijas pasākumus;

49.  uzsver, ka konfliktam Austrumukrainā var būt vienīgi politiski risinājumi; atbalsta uzticības veicināšanas pasākumus Donbasa reģionā; atbalsta pilnvaras izvietot ANO miera uzturēšanas spēkus šajā Austrumukrainas reģionā; atkārto aicinājumu iecelt ES īpašo sūtni Krimā un Donbasa reģionā;

50.  nosoda patvaļīgo aizliegumu ES politiķiem, tostarp pašreizējiem un bijušajiem Eiropas Parlamenta deputātiem un ES amatpersonām ieceļot Krievijas teritorijā; aicina nekavējoties un bez nosacījumiem savstarpēji atcelt ieceļošanas aizliegumu;

51.  aicina Krieviju nekavējoties atbrīvot politieslodzītos, tostarp ārvalstu pilsoņus, un žurnālistus;

52.  aicina Krieviju pilnībā sadarboties saistībā ar starptautisko izmeklēšanu par MH17 lidmašīnas notriekšanu, kas, iespējams, varētu būt kara noziegums; nosoda visus mēģinājumus vai lēmumus piešķirt amnestiju tiem, kas atzīti par atbildīgiem, vai kavēt viņu kriminālvajāšanu, jo vainīgās personas būtu jāsauc pie atbildības;

53.  aicina Krievijas valdību nebloķēt ANO Drošības padomes rezolūcijas par situāciju Sīrijā, kurās ir mēģināts risināt jautājumu par nepārtraukto vardarbību pret civiliedzīvotājiem, tostarp ķīmisko ieroču izmantošanu, smagiem Ženēvas konvenciju pārkāpumiem un vispārējo cilvēktiesību pārkāpumiem;

54.  atbalsta tādas integrētas Eiropas Enerģētikas savienības drīzu pabeigšanu, kas nākotnē aptvertu arī austrumu partnervalstis; uzsver, ka šajā ziņā nozīmīga loma var būt vērienīgai energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu politikai; stingri nosoda Krievijas spiedienu uz Baltkrieviju nolūkā panākt, lai tā faktiski atteiktos no savas neatkarības; uzsver, ka neatkarīgi no ES un Krievijas stratēģijas virzības Eiropas Savienībai ir jāpastiprina savas saistības un atbalsts saviem Austrumu partneriem un jāatbalsta reformas, lai stiprinātu drošību un stabilitāti, demokrātisku pārvaldību un tiesiskumu;

55.  atbalsta lielāku finansējumu Eiropas Demokrātijas fondam, Krievu valodas ziņu dienestam („Russian Language News Exchange“– RLNE) un citiem instrumentiem demokrātijas un cilvēktiesību veicināšanai Krievijā un citviet;

56.  aicina Krievijas iestādes nosodīt komunismu un padomju režīmu un sodīt vainīgos par tajā izdarītajiem noziegumiem un nodarījumiem;

57.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai un Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības Augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos.

(1)

OV C 407, 4.11.2016., 35. lpp.

(2)

„Protokols par trīspusējās kontaktgrupas apspriežu rezultātiem” (parakstīts 2014. gada 5. septembrī) un „Pasākumu kopums Minskas vienošanos īstenošanai” (pieņemts 2015. gada 12. februārī).

(3)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0266.

(4)

OV C 35, 31.1.2018., 38. lpp.

(5)

OV C 408, 30.11.2017., 43. lpp.

(6)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0259.

(7)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0435.


MAZĀKUMA VIEDOKLIS

Stāvoklis ES un Krievijas politiskajās attiecībās

Reglamenta 52.a panta 4. punkts

Helmut Scholz, Sabine Lösing

Eiropas Savienībai pašos pamatos ir jāpārorientē sava politika attiecībā uz Krieviju. Saspīlējums, bruņošanās sacensība un pieaugošā politiskā un militārā konfrontācija, kas raksturo mūsdienu Eiropas Savienības un Krievijas Federācijas attiecības, apdraud mieru un stabilitāti Eiropā. ES analītiskais Krievijas iekšējās attīstības un ārpolitikas novērtējums būtu jāpapildina ar savas politikas paškritisku analīzi, kas ir arī vienlīdz nepieciešams Krievijas Federācijas pieejai attiecībā uz 28 valstu Eiropas Savienības attīstību.

ES un Krievijai bez priekšnosacījumiem būtu jāatrisina savas domstarpības un jāiesaistās dialogā, kas ir orientēts uz rezultātiem. Lai šādu attiecību atjaunošana būtu iespējama, vispirms vajadzētu nekavējoties atcelt parlamenta deputātiem piemērotās sankcijas, lai atsāktu parlamentu dialogu. ES un Krievijai ir jāsekmē tādas Eiropas miera kārtības izveidošana, kas garantēs drošību visiem, tostarp kopējām kaimiņvalstīm, tiecoties panākt atbruņošanos, stiprinot demokrātiju, tiesiskumu, garantējot visas cilvēktiesības, veicinot pilsoniskās sabiedrības kontaktus un sekmējot tirdzniecību un ekonomisko sadarbību.

Būtu jāsāk sagatavošanās darbi, lai aizstātu PSN ar jaunu pamatnolīgumu. Ar drošību saistītiem jautājumiem, piemēram, Līgumam par vidējas un tuvas darbības kodolieročiem un START līgumam, uzticības veidošanai un atbruņošanai, kā arī kopīgiem centieniem risināt klimata pārmaiņu problēmas un stiprināt daudzpusēju tirdzniecību ir jābūt svarīgiem darba kārtības jautājumiem. Būtu jāatsāk projekts „Partnerība modernizācijai“ un sarunas par vīzu režīma liberalizāciju. Ir jāatjauno sadarbība enerģētikas jomā. ES jāuzsāk augsta līmeņa dialogs par sadarbību ar Eirāzijas Ekonomikas savienību.


INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

4.2.2019

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

27

4

15

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Michèle Alliot-Marie, Bas Belder, Goffredo Maria Bettini, Elmar Brok, Klaus Buchner, Arnaud Danjean, Georgios Epitideios, Michael Gahler, Iveta Grigule-Pēterse, Sandra Kalniete, Andrey Kovatchev, Eduard Kukan, Arne Lietz, Barbara Lochbihler, Andrejs Mamikins, Ramona Nicole Mănescu, David McAllister, Francisco José Millán Mon, Clare Moody, Javier Nart, Pier Antonio Panzeri, Demetris Papadakis, Julia Pitera, Cristian Dan Preda, Dobromir Sośnierz, Jaromír Štětina, Charles Tannock, Geoffrey Van Orden, Hilde Vautmans

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Brando Benifei, Neena Gill, Takis Hadjigeorgiou, Liisa Jaakonsaari, Marek Jurek, Patricia Lalonde, Soraya Post, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Helmut Scholz

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

José Blanco López, Santiago Fisas Ayxelà, Ingeborg Gräßle, Karin Kadenbach, Joachim Schuster, Ramón Luis Valcárcel Siso, Julie Ward, Flavio Zanonato


ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

27

+

ALDE

Iveta Grigule-Pēterse, Javier Nart, Hilde Vautmans

ECR

Bas Belder, Marek Jurek, Charles Tannock, Geoffrey Van Orden

PPE

Michèle Alliot-Marie, Elmar Brok, Arnaud Danjean, Santiago Fisas Ayxelà, Michael Gahler, Ingeborg Gräßle, Sandra Kalniete, Andrey Kovatchev, Eduard Kukan, David McAllister, Ramona Nicole Mănescu, Francisco José Millán Mon, Julia Pitera, Cristian Dan Preda, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Jaromír Štětina, Ramón Luis Valcárcel Siso

S&D

Clare Moody

VERTS/ALE

Klaus Buchner, Barbara Lochbihler

4

-

GUE/NGL

Takis Hadjigeorgiou, Helmut Scholz

NI

Georgios Epitideios

S&D

Andrejs Mamikins

15

0

ALDE

Patricia Lalonde

NI

Dobromir Sośnierz

S&D

Brando Benifei, Goffredo Maria Bettini, José Blanco López, Neena Gill, Liisa Jaakonsaari, Karin Kadenbach, Arne Lietz, Pier Antonio Panzeri, Demetris Papadakis, Soraya Post, Joachim Schuster, Julie Ward, Flavio Zanonato

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Pēdējā atjaunošana: 2019. gada 27. februārisJuridisks paziņojums