Procedūra : 2017/0333R(APP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0087/2019

Iesniegtie teksti :

A8-0087/2019

Debates :

PV 13/03/2019 - 24
CRE 13/03/2019 - 24

Balsojumi :

PV 14/03/2019 - 11.17

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2019)0218

STARPPOSMA ZIŅOJUMS     
PDF 202kWORD 67k
26.2.2019
PE 630.626v02-00 A8-0087/2019

par priekšlikumu Padomes regulai par Eiropas Monetārā fonda izveidi

(COM(2017)0827 – C8-0000/2018 – 2017/0333R(APP))

Budžeta komiteja

Ekonomikas un monetārā komiteja

Referenti: Vladimír Maňka, Pedro Silva Pereira

(Kopīgā komiteju procedūra – Reglamenta 55. pants)

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 Budžeta kontroles komitejaS ATZINUMS
 Konstitucionālo jautājumu komitejaS ATZINUMS
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA
 ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par priekšlikumu Padomes regulai par Eiropas Monetārā fonda izveidi

(COM(2017)0827 – C8-0000/2018 – 2017/0333R(APP))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā priekšlikumu Padomes regulai par Eiropas Monetārā fonda izveidi (COM(2017)0827),

–  ņemot vērā 2017. gada 16. februāra rezolūciju par Eiropas Savienības pašreizējās institucionālās struktūras iespējamo attīstību un korekcijām(1),

–  ņemot vērā 2017. gada 16. februāra rezolūciju par Eiropas Savienības darbības uzlabošanu, izmantojot Lisabonas līguma piedāvāto potenciālu(2),

–  ņemot vērā Eiropas Reģionu komitejas 2018. gada 5. jūlija atzinumu par priekšlikumiem ekonomiskās un monetārās savienības (EMS) reformai,

–  ņemot vērā Eurogrupas priekšsēdētāja 2018. gada 25. jūnija vēstuli Eiropadomes priekšsēdētājam par turpmāku EMS padziļināšanu un ņemot vērā 2018. gada 29. jūnija Eurosamita paziņojumu par Eiropas Stabilizācijas mehānisma reformu,

–  ņemot vērā Eurogrupas 2018. gada 4. decembra ziņojumu līderiem par EMS padziļināšanu,

–  ņemot vērā 2018. gada 14. decembra Eurosamita paziņojumu,

–  ņemot vērā 2018. gada 14. novembra kopīgo nostāju par Komisijas un ESM nākotnes sadarbību,

–  ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas (ECB) 2018. gada 11. aprīļa atzinumu par priekšlikumu regulai par Eiropas Monetārā fonda izveidi(3),

–  ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas 2018. gada 18. septembra atzinumu Nr. 2/2018 “Apsvērumi par revīziju un pārskatatbildību saistībā ar 2017. gada 6. decembra priekšlikumu izveidot Eiropas Monetāro fondu, kas nostiprināts Savienības tiesiskajā regulējumā”,

–  ņemot vērā piecu priekšsēdētāju 2015. gada 22. jūnija ziņojumu par Eiropas ekonomiskās un monetārās savienības izveides pabeigšanu, Komisijas 2017. gada 1. marta Balto grāmatu par Eiropas nākotni un Komisijas 2017. gada 31. maija pārdomu dokumentu par ekonomiskās un monetārās savienības padziļināšanu,

–  ņemot vērā 2013. gada 12. jūnija rezolūciju par Eiropas demokrātijas nostiprināšanu turpmākajā Ekonomikas un monetārajā savienībā (EMS)(4),

–  ņemot vērā 2014. gada 13. marta rezolūciju par izpētes ziņojumu par trijotnes (ECB, Komisijas un SVF) lomu un darbībām attiecībā uz euro zonas programmas valstīm(5),

–  ņemot vērā 2017. gada 16. februāra rezolūciju par eurozonas budžeta kapacitāti(6),

–  ņemot vērā 2018. gada 30. maija rezolūciju par daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam un pašu resursiem(7),

–  ņemot vērā Reglamenta 99. panta 5. punktu,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas un Ekonomikas un monetārās komitejas kopīgās apspriedes, kas rīkotas saskaņā ar Reglamenta 55. pantu,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas un Ekonomikas un monetārās komitejas starpposma ziņojumu, kā arī Budžeta kontroles komitejas un Konstitucionālo jautājumu komitejas atzinumus (A8-0087/2019),

A.  tā kā euro ieviešana ir viens no svarīgākajiem Eiropas projekta politiskajiem sasniegumiem un EMS stūrakmens;

B.  tā kā finanšu un ekonomikas krīze ir atklājusi nepilnības euro satvarā, kuras skaidri parāda steidzamo nepieciešamību ātri padziļināt EMS un pastiprināt tās demokrātisko pārskatatbildību un pārredzamību;

C.  tā kā euro nodrošina ES pilsoņiem aizsardzību un iespējas; tā kā stipra un stabila eurozona ir ļoti svarīga tās dalībniekiem un ES kopumā;

D.  tā kā, lai kļūtu par vienotās valūtas zonas dalībnieku, ir stingri jāievēro kopīgi noteikumi un pienākumi, piemēram, tie, kas izklāstīti Stabilitātes un izaugsmes paktā, kā arī ir nepieciešami kopīgi instrumenti nolūkā reaģēt uz nopietniem ekonomiskiem un finanšu satricinājumiem un veicināt atbildību, solidaritāti un augšupēju sociālekonomisku konverģenci; tā kā Līgums par Eiropas Stabilizācijas mehānisma izveidi (ESM līgums) paredz skaidru saikni starp Eiropas makroekonomiskās uzraudzības mehānismiem, it īpaši atbilstību Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumiem, tostarp tā elastīguma klauzulām, un ilgtspējīgu un iekļaujošu strukturālu reformu īstenošanu; tā kā EMS padziļināšanā riska mazināšanai būtu jāiet roku rokā ar riska dalīšanu;

E.  tā kā Eiropas Finanšu stabilitātes instrumenta (EFSI) izveide un pēc tam pārveide par Eiropas Stabilizācijas mehānismu (ESM) ir bijis svarīgs solis ceļā uz Eiropas krīzes pārvarēšanas mehānisma izveidi, tādējādi palīdzot stiprināt EMS un sniegt finansiālu palīdzību vairākām krīzes skartām Eiropas valstīm;

F.  tā kā ESM starpvaldību raksturs ietekmē tā lēmumu pieņemšanu procesu un it īpaši tā spēju ātri reaģēt uz ekonomikas un finanšu satricinājumiem;

G.  tā kā gaidāmā ESM iekļaušana ES tiesiskajā regulējumā arī turpmāk būtu jāuzskata par daļu no EMS izveides pabeigšanas projekta;

H.  tā kā pašlaik notiekošās debates par Eiropas un EMS nākotni ir skaidri parādījušas dalībvalstu atšķirīgos politiskos viedokļus par ESM ilgtermiņa nākotni, taču arī sniegušas labu pamatu svarīgam pirmajam solim ceļā uz tā lomas pastiprināšanu, tā finanšu instrumentu attīstīšanu un tā demokrātiskās pārskatatbildības un efektivitātes uzlabošanu ESM reformas ietvaros; tā kā diskusijā par EMS padziļināšanu būtu jārod politisks risinājums ESM reformēšanai;

I.  tā kā īstermiņā ESM reformai būtu jāsniedz ieguldījums banku savienības izveidē, nodrošinot pienācīgu kopīgu fiskālā atbalsta mehānismu vienotajam noregulējuma fondam (VNF),

1.  atzinīgi vērtē Komisijas 2017. gada 6. decembra priekšlikumu Padomes regulai par Eiropas Monetārā fonda izveidi un uzskata to par noderīgu ieguldījumu pašlaik notiekošajās debatēs par Eiropas nākotni, EMS padziļināšanu un ESM reformu; it īpaši atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu iekļaut ESM ES tiesiskajā kārtībā;

2.  atzīmē, ka reformētajam ESM veicamās funkcijas būs saistītas ar ekonomikas politiku un ka nosaukums “Eiropas Monetārais fonds” var būt maldinošs; norāda, ka ECB savā atzinumā ir ierosinājusi, lai ESM pēctecis saglabātu nosaukumu “ESM”; ņemot vērā iepriekš minēto, prasa pienācīgi un rūpīgi izvērtēt reformētā ESM nosaukuma izvēles sekas, lai pēc iespējas samazinātu ietekmi uz reformētā ESM netraucētu darbību; ierosina saglabāt pašreizējo kapitāla tirgū atzīto ESM nosaukumu, skaidri norādot, ka eurozonas monetārā politika arī turpmāk būs ECB kompetence;

3.  vērš īpašu uzmanību uz to, ka EMS pienācīgu darbību veicina tādas institūcijas pastāvēšana, kura kalpo kā pēdējās instances aizdevējs; šajā sakarā atzīmē ieguldījumu, ko ESM devis EMS institucionālā satvara nepilnību novēršanā, sniedzot finansiālu palīdzību vairākām pasaules finanšu krīzes un valsts parāda krīzes skartām dalībvalstīm;

4.  atgādina savas iepriekšējās nostājas, ar kurām tas ir atbalstījis ESM iekļaušanu ES tiesiskajā regulējumā, kas to padarītu par pilntiesīgu ES struktūru; uzstāj, ka, veicot šo iekļaušanu, būtu jāņem vērā arī valstu parlamentu loma un ka tā arī turpmāk būtu uzskatāma par daļu no EMS izveides pabeigšanas projekta; uzskata, ka šāda iekļaušana ļautu īstenot pārvaldību saskaņā ar Kopienas metodi, nodrošinātu fiskālo noteikumu un pienākumu pilnīgu konsekvenci, atvieglotu ekonomikas un fiskālās politikas koordināciju un ar Eiropas Parlamenta palīdzību palielinātu demokrātisko leģitimitāti un pārskatatbildību;

5.  uzsver — ja nākotnē tiks izmantoti ES budžeta līdzekļi, Parlamentam vajadzētu būt politiskajām pilnvarām budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras ietvaros attiecībā uz ESM īstenot visas piemērojamās budžeta kontroles tiesības; atzīmē, ka šādā gadījumā Eiropas Revīzijas palāta būtu uzskatāma par neatkarīgu ārējo revidentu un ka tai būtu jāpiešķir skaidra un oficiāla loma budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrā;

6.  atgādina dalībvalstu parlamentu fiskālās un demokrātiskās uzraudzības prerogatīvas; uzskata, ka būtu jāturpina uzlabot reformētā ESM kontrole, ko īsteno dalībvalstu parlamenti un Eiropas Parlaments; uzskata, ka dalībvalstu parlamentiem vajadzētu būt tiesībām iegūt informāciju par reformētā ESM darbībām un iesaistīties dialogā ar reformētā ESM rīkotājdirektoru;

7.  atzīmē, ka Komisijas priekšlikums ir izraisījis dzīvas diskusijas par tā politisko, finansiālo un juridisko ietekmi; tomēr uzsver, ka šīm debatēm par ilgtermiņa redzējumu attiecībā uz ESM institucionālo satvaru nevajadzētu aizkavēt tādu pasākumu īstenošanu, kuri ir steidzami nepieciešami, lai pastiprinātu EMS pārskatatbildību un tā spēju veicināt finanšu stabilitāti un konverģenci un reaģēt uz ekonomiskiem satricinājumiem; tādēļ prasa īstermiņā veikt jēgpilnu ESM reformu, šajā nolūkā pārskatot ESM līgumu, tomēr neskarot vērienīgākas norises nākotnē;

8.  uzsver, ka reformētā ESM galvenajam uzdevumam arī turpmāk vajadzētu būt pārejas perioda finansiālas palīdzības sniegšanai grūtībās nonākušām dalībvalstīm, pamatojoties uz korekciju programmās iekļautu īpašu nosacījumu piemērošanu un ņemot vērā iepriekšējo Komisijas, Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un ECB pārvaldīto finansiālās palīdzības programmu īstenošanā gūto pieredzi; uzsver, ka reformētajam ESM vajadzētu būt atbilstošai spējai, kas nepieciešama minētā uzdevuma īstenošanai; tādēļ iebilst pret jebkādiem mēģinājumiem reformēto ESM pārvērst par tikai bankām domātu instrumentu un mazināt tā finansiālo spēju atbalstīt dalībvalstis;

9.  atgādina, ka pašlaik ESM pieejamo finanšu instrumentu klāsts būtu jādara pieejams arī reformētajam ESM, turklāt uzlabotā veidā, šajā klāstā iekļaujot arī iespēju sniegt pietiekamu finansiālo palīdzību piesardzības pasākumu veidā, tādējādi dalībvalstīm nodrošinot palīdzības pieejamību, pirms tās ir saskārušās ar nopietnām grūtībām līdzekļu piesaistīšanā kapitāla tirgos; aizstāv viedokli, ka piesardzības kredītlīnijai ar nosacījumiem vajadzētu būt pieejamai, pamatojoties uz nodomu vēstuli un piemērojamo kritēriju ievērošanu; atzīmē, ka šie finanšu instrumenti ir jāizmanto, lai palīdzētu dalībvalstīm smagu ekonomikas un finanšu satricinājumu gadījumā; atgādina, ka dalībvalstīm sniegto finanšu palīdzību var papildināt ar nākotnē izveidojamu budžeta instrumentu eurozonas konverģencei un konkurētspējai, lai eurozonā veicinātu ekonomikas un finanšu stabilizāciju, investīcijas un augšupēju sociālekonomisko konverģenci;

10.  uzsver, ka EMS ietver visas ES dalībvalstis, kurām visām, izņemot Dāniju un Apvienoto Karalisti, ir jāievieš euro un jāpievienojas eurozonai, un ka tāpēc ESM jebkurā gadījumā vajadzētu būt atvērtam visu ES dalībvalstu dalībai;

11.  uzskata, ka reformētajam ESM vajadzētu būt nozīmīgākai lomai finansiālās palīdzības programmu pārvaldībā līdzās Komisijai un ciešā sadarbībā ar ECB, tādējādi nodrošinot lielāku ES institucionālā satvara autonomiju ikreiz, kad tas ir nepieciešams, taču neskarot atbilstošas partnerattiecības ar citām institūcijām, it īpaši ar SVF;

12.  uzsver, ka reformētajam ESM vajadzētu būt pašam savai zinātībai, lai sagatavotu un izvērtētu tā statūtos prasītos elementus; tomēr uzsver, ka ESM veiktajai iesniegto finansiālās palīdzības pieprasījumu izvērtēšanai, kā arī lēmumu pieņemšanai par korekciju programmu projektiem sadarbībā ar citām institūcijām nekādā gadījumā nevajadzētu aizstāt vai dublēt ES fiskālajos noteikumos paredzēto parasto makroekonomisko un budžeta uzraudzību vai pārklāties ar to un ka šai uzraudzībai arī turpmāk ir jābūt Komisijas ekskluzīvai kompetencei;

13.  uzskata, ka iespējamās nākotnē izstrādājamās pielāgošanas programmās būtu jāņem vērā ierosināto pasākumu sociālā ietekme, arī salīdzinājumā ar nemainīgas politikas ilgtermiņa ietekmi, ņemot vērā iepriekšēju un jēgpilnu sociālās ietekmes izvērtējumu;

14.  īpašu uzmanību vērš uz nepieciešamību reformētajā ESM nodrošināt efektīvu lēmumu pieņemšanas procedūru, it īpaši steidzami risināmu situāciju gadījumā; šajā sakarā aicina izvērtēt pašreizējo pārvaldības satvaru;

15.  prasa veikt ātru ESM reformu, kas cita starpā no jauna noteiktu tā lomu, funkcijas un finanšu instrumentus, lai reformētais ESM noregulējuma gadījumā varētu piedāvāt atbalstu likviditātes nodrošināšanai un kalpot kā finansiālā atbalsta mehānisms VNF vajadzībām; prasa, lai kopīgais atbalsta mehānisms sāktu darboties pēc iespējas ātrāk: līdz 2020. gadam — atkarībā no pieņemtajiem nosacījumiem — un jebkurā gadījumā līdz 2024. gadam;

16.  uzsver risku, ko rada kavēšanās banku savienības padziļināšanā; atzinīgi vērtē secinājumus, kas iekļauti Eurogrupas 2018. gada 4. decembra ziņojumā līderiem par EMS padziļināšanu, kuru pilnībā apstiprināja 2018. gada 14. decembra Eurosamits; it īpaši atzinīgi vērtē ierosinājumu ieviest VNF kopīgo atbalsta mehānismu ar nosacījumu, ka tiks panākts pietiekams progress riska mazināšanas jomā, kas ir jāizvērtē 2020. gadā, un to, ka tika apstiprināts noteikumu un nosacījumu saraksts attiecībā uz ESM reformu; atgādina savu iepriekšējo nostāju attiecībā uz nepieciešamību pabeigt Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēmas (ENAS) izveidi, atzīstot, ka riska mazināšanai un riska dalīšanai būtu jāiet roku rokā; atzīmē, ka nav panākti tūlītēji rezultāti attiecībā uz eurozonas nākotnes budžetu un stabilizēšanas funkciju, taču pienācīgi ņem vērā pilnvarojumu strādāt pie budžeta instrumenta konverģences un konkurētspējas nodrošināšanai; uzsver, ka būtisks progress ir panākts riska mazināšanas jomā; atgādina, ka šī progresa panākšanā nozīmīgu ieguldījumu ir sniedzis Parlaments, it īpaši banku nozares tiesību aktu kopuma un prudenciālā atbalsta mehānisma ienākumus nenesošiem aizdevumiem jomā;

17.  lai uzlabotu institūciju dialogu un palielinātu ESM pārredzamību un pārskatatbildību, ierosina izstrādāt protokolu pagaidu sadarbības memorandam starp ESM un Parlamentu, kas nekavējoties stātos spēkā, precizējot Parlamenta un tā deputātu tiesības attiecībā uz reformētajam ESM uzdotajiem jautājumiem, regulārām uzklausīšanām, iecelšanas tiesībām un atbilstošām budžeta kontroles tiesībām; atgādina savu prasību pēc iestāžu vienošanās par ekonomikas pārvaldību; uzsver, ka pēc tam, kad Padome ir iesniegusi priekšlikumu, reformētā EMF rīkotājdirektors būtu jāievēlē Eiropas Parlamentam un ka viņam būtu jāatskaitās Eiropas Parlamentam; mudina nodrošināt dzimumu līdzsvaru reformētā ESM pārvaldības struktūru sastāvā;

18.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Eiropadomes priekšsēdētājam, Komisijai, Padomei, Eurogrupai, Eiropas Centrālajai bankai, Eiropas Stabilizācijas mehānisma rīkotājdirektoram un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1)

OV C 252, 18.7.2018., 201. lpp.

(2)

OV C 252, 18.7.2018., 215. lpp.

(3)

OV C 220, 25.6.2018., 2. lpp.

(4)

OV C 65, 19.2.2016., 96. lpp.

(5)

OV C 378, 9.11.2017., 182. lpp.

(6)

OV C 252, 18.7.2018., 235. lpp.

(7)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0226.


Budžeta kontroles komitejaS ATZINUMS (17.01.2019)

Budžeta komitejai un Ekonomikas un monetārajai komitejai

par priekšlikumu Padomes regulai par Eiropas Monetārā fonda izveidi

(COM(2017)08272017/0333R(APP))

Atzinuma sagatavotājs: Cătălin Sorin Ivan

PA_Consent_Interim

IEROSINĀJUMI

Budžeta kontroles komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju un Ekonomikas un monetāro komiteju rezolūcijas priekšlikumā, ko tās pieņems, iekļaut šādus ierosinājumus:

A.  tā kā, izveidojot jauno Eiropas Monetāro fondu (EMF), ir skaidri jādefinē pārskatatbildības nosacījumi un tās nodrošināšanas līdzekļi;

B.  tā kā pārredzamība ir viens no galvenajiem labas pārvaldības komponentiem gan lēmumu pieņemšanas līmenī, gan institūciju pieņemto lēmumu īstenošanā;

C.  tā kā skaidri būtu jānodrošina topošā EMF parlamentārā dimensija, atspoguļojot pašreizējo Starptautiskā Valūtas fonda, Pasaules Tirdzniecības organizācijas un Pasaules Bankas praksi un izmantojot parlamentu sadarbības tīklus vai dialogus;

D.  tā kā gadījumos, kad tiek pieņemti svarīgi lēmumi, kas skar ārējās revīzijas kārtību, atsaucei būtu jāizmanto Starptautiskās Augstāko revīzijas iestāžu organizācijas (INTOSAI) labas pārvaldības vadlīnijas;

E.  tā kā dalībvalstis un to iestādes pašu spēkiem nevar novērst sistēmisko risku, ko kāda dalībvalsts rada Savienības finanšu stabilitātei,

1.  atzinīgi vērtē jauno pasākumu kopumu, ko Komisija ir ierosinājusi, lai pabeigtu ekonomiskās un monetārās savienības (EMS) izveidi atbilstoši Parlamenta ilgstoši paustajai nostājai attiecībā uz ESM iekļaušanu ES tiesiskajā regulējumā; uzskata, ka katram no trim banku savienības pīlāriem būtu jāpadziļina globālā finanšu sistēma;

2.  atzinīgi vērtē eurozonas ESM glābšanas fonda pārveidi par Eiropas Monetāro fondu (EMF) Savienības tiesiskajā regulējumā, jo šāda institucionāla piesaiste ir svarīgs solis EMS vispārējas reformēšanas un padziļināšanas norisē;

3.  atzīmē, ka Kopienas metodes izmantošana šajā priekšlikumā ir spēcīgs stimuls ES lēmumu pieņemšanas procesa un ES integrācijas demokrātiskās leģitimitātes pastiprināšanai;

4.  uzskata, ka šis attīstības process dos iespēju izstrādāt stabilu pārskatatbildības satvaru ar pastiprinātu parlamentāro uzraudzību, balstītu uz ārējās revīzijas pārskata rezultātiem un atzinumiem;

5.  atgādina, ka, veicot jebkādas turpmākas ar jaunas institūcijas izveidi saistītas izmaiņas Savienības struktūrā, vienmēr būtu jāņem vērā ES demokrātiskās pārskatatbildības un politiskās uzraudzības jautājums, nodrošinot lielāku pārredzamību, skaidrus noteikumus par publisko revīziju (kuri aptvertu visas publiskās revīzijas dimensijas, proti, finanšu, atbilstības un snieguma komponentus) un darbību efektivitāti; uzskata, ka šo elementu apvienojums palīdzēs stiprināt ES ekonomikas pārvaldības parlamentāro leģitimitāti;

6.  uzsver, ka attiecībā uz Eiropas Stabilizācijas mehānismu (ESM) Eiropas Revīzijas palātai pašlaik nav labi iedibinātu revīzijas tiesību un ka nav oficiāli noteikta tā pārskatatbildība Parlamentam;

7.  uzsver, ka EMF, nodarbojoties ar jautājumiem, kas ietekmē ES vai globālo pārvaldību un kas skar ES iedzīvotājus, būtu jāņem vērā Parlamenta viedoklis; turklāt uzskata, ka ES dalībvalstu parlamentiem būtu jākļūst par pārskatatbildības ķēdes posmu gadījumos, kad tiek pieņemti svarīgi lēmumi, kas skar ES dalībvalstu politikas;

8.  uzskata, ka attiecībā uz topošā EMF publisko dimensiju un tā ietekmi publiskajiem revidentiem būtu jāsniedz ticamības deklarācija un ka EMF budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrā skaidra loma būtu jāparedz Eiropas Revīzijas palātai saskaņā ar LESD 287. pantu;

9.  ierosina par EMF uzdevumu noteikt Savienības fiskālā satvara īstenošanas un pašreizējās fiskālās nostājas piemērotības eurozonas un valstu līmenī izvērtēšanu un ieteikumu sniegšanu šajā jomā, lai nodrošinātu dalībvalstu budžeta un ekonomisko prognožu neatkarīgus izvērtējumus;

10.  prasa Komisijas priekšlikumā skaidri noteikt, ka Eiropas Revīzijas palāta ir EMF ārējais revidents, un precīzi definēt tās tiesības;

11.  prasa, lai Parlamentam tiktu uzticēta aktīva loma EMF rīkotājdirektora iecelšanas procesā un lai tiktu nodrošināta viņa pārskatatbildība, it īpaši paredzot viņam pienākumu par savu darbu katru gadu atskaitīties Parlamentam;

12.  uzskata, ka līdzīgi kā visu pārējo ES institūciju un struktūru gadījumā arī EMF būtu regulāri jāatskaitās Parlamentam un tam vajadzētu būt pakļautam regulārai uzraudzībai un darbību izvērtēšanai attiecībā uz pareizu finanšu pārvaldību;

13.  prasa ar saprašanās memoranda palīdzību skaidri noteikt informācijas apmaiņu un plūsmas starp Parlamentu un topošo EMF.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Eiropas Monetārā fonda izveide

Atsauces

2017/0333R(APP)

Atbildīgās komitejas

 

BUDG

 

ECON

 

 

 

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

CONT

5.7.2018

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Cătălin Sorin Ivan

9.10.2018

Pieņemšanas datums

13.12.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

18

4

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Nedzhmi Ali, Inés Ayala Sender, Jonathan Bullock, Dennis de Jong, Tamás Deutsch, Martina Dlabajová, Luke Ming Flanagan, Ingeborg Gräßle, Arndt Kohn, Georgi Pirinski, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Petri Sarvamaa, Claudia Schmidt, Bart Staes, Marco Valli, Derek Vaughan, Joachim Zeller

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Caterina Chinnici, Benedek Jávor, Marian-Jean Marinescu, Péter Niedermüller

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Henna Virkkunen

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

18

+

ALDE

Nedzhmi Ali, Martina Dlabajová

PPE

Tamás Deutsch, Ingeborg Gräßle, Marian-Jean Marinescu, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Petri Sarvamaa, Claudia Schmidt, Henna Virkkunen, Joachim Zeller

S&D

Inés Ayala Sender, Caterina Chinnici, Arndt Kohn, Péter Niedermüller, Georgi Pirinski, Derek Vaughan

VERTS/ALE

Benedek Jávor, Bart Staes

4

-

EFDD

Jonathan Bullock, Marco Valli

GUE/NGL

Luke Ming Flanagan, Dennis de Jong

0

0

 

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


Konstitucionālo jautājumu komitejaS ATZINUMS (23.1.2019)

Budžeta komitejai un Ekonomikas un monetārajai komitejai

par priekšlikumu Padomes regulai par Eiropas Monetārā fonda izveidi

(COM(2017)0827 – C8 – 2017/0333R(APP))

Atzinuma sagatavotāja: Danuta Maria Hübner

PA_Consent_Interim

IEROSINĀJUMI

Konstitucionālo jautājumu komiteja aicina par jautājumu atbildīgās Budžeta komiteju un Ekonomikas un monetāro komiteju rezolūcijas priekšlikumā, ko tās pieņems, iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  atzinīgi vērtē Eiropas Stabilizācijas mehānisma (ESM) integrēšanu ES tiesiskajā kārtībā; atgādina, ka līdztekus šādai integrēšanai ir jānodrošina atbilstoša demokrātiskā pārskatatbildība; atzīmē, ka tikai šāda integrēšana nodrošinās minētā mehānisma pārvaldību saskaņā ar Kopienas metodi, ļaus panākt fiskālo noteikumu un pienākumu konsekvenci, atvieglos fiskālās un ekonomikas politikas koordinēšanu un palielinās demokrātisko leģitimitāti un pārskatatbildību ar Eiropas Parlamenta palīdzību; atgādina, ka ESM pēcteča kompetencei nekādā gadījumā nevajadzētu aizstāt vai dublēt ES finanšu noteikumos un citos normatīvajos aktos paredzēto parasto makroekonomisko un fiskālo uzraudzību vai pārklāties ar to, jo šai uzraudzībai arī turpmāk ir jābūt Komisijas ekskluzīvai kompetencei, vienlaikus respektējot ESM pēcteča autonomiju;

2.  atzīmē, ka ESM pēctecim veicamās funkcijas būs saistītas ar ekonomikas politiku un ka nosaukuma “Eiropas Monetārais fonds” (EMF) izmantošana šajā ziņā varētu būt maldinoša; turklāt atzīmē, ka ESM pēctecis veiks uzdevumus, kas sniedzas tālāk par parasta kases lodziņa funkcijām; norāda, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) savā atzinumā ir ierosinājusi, lai ESM pēctecis saglabātu nosaukumu “ESM”; norāda, ka akronīms “ESF” rada risku, ka iecerētais Eiropas Stabilitātes fonds varētu tikt sajaukts ar Eiropas Sociālo fondu; ņemot vērā iepriekš minēto, prasa, lai pirms šāda lēmuma pieņemšanas tiktu pienācīgi un rūpīgi izvērtētas Eiropas Stabilizācijas mehānisma pēcteča nosaukuma izvēles sekas;

3.  atgādina, ka Savienībā monetārā politika ir ekskluzīva ECB kompetence;

4.  uzskata, ka, ņemot vērā visu ES un eurozonas institucionālo struktūru kopumā, ES tiesiskajā regulējumā nevajadzētu transponēt visu Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) sistēmu kopumā;

5.  atgādina — Komisijas priekšlikums paredz, ka ESM pēctecis tiek izveidots kā ES struktūra, tādējādi darot to pārskatatbildīgu Eiropas Parlamenta un Padomes priekšā un pakļaujot to Eiropas Savienības Tiesas veiktai kontrolei; pieņem zināšanai ierosinātos noteikumus par iecerētā ESM pēcteča pārskatatbildību;

6.  uzskata, ka attiecīgajam pārskatatbildības satvaram, ko piemēros iecerētajam ESM pēctecim, būtu jāattiecas uz visu ekonomikas pārvaldību kopumā; atgādina Parlamenta prasību panākt iestāžu vienošanos šajā jomā;

7.  uzskata, ka jebkurš pagaidu nolīgums starp Eiropas Parlamentu un ESM pēcteci būtu signāls par ESM autonomiju palielināšanu, savukārt Parlaments ir paudis stingru nostāju, ka saskaņā ar Komisijas priekšlikumu ESM būtu integrējams Līgumā un ES tiesiskajā kārtībā;

8.  prasa, lai Eiropas Parlaments tiktu nekavējoties un atbilstošā veidā informēts par ESM pēcteča pieņemtajiem un Padomes apstiprinātajiem lēmumiem; mudina ESM pēcteča direktoru uzturēt pārredzamu un regulāru dialogu ar Eiropas Parlamenta Ekonomikas un monetāro komiteju;

9.  uzsver, ka pilnīga, precīza un savlaicīga informēšana ir pienācīgas pārskatatbildības priekšnoteikums; tādēļ uzstāj, ka gaidāmajā iestāžu nolīgumā starp ESM pēcteci un Eiropas Parlamentu kā standarts ir jānosaka visaugstākais pārredzamības līmenis attiecībā uz ESM pēcteča lēmumiem, šādu lēmumu pamatu un piekļuvi ESM pēcteča dokumentiem un ESM ietvaros notikušo diskusiju ierakstiem;

10.  uzsver, ka iecerētā ESM pēcteča direktoru padomei jābūt demokrātiski pārskatatbildīgai; pauž nožēlu par to, ka ierosinātajā tā locekļu atlases procedūrā trūka institucionālas iesaistīšanās, un prasa, lai, pieņemot lēmumu par šo locekļu iecelšanu, tiktu iesaistīti Eiropas Parlaments un Eiropadome;

11.  prasa, lai Eiropas Revīzijas palātai tiktu paredzēta skaidra un formāla loma ESM pēcteča budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrā un lai saistītos ziņojumus izskatītu Eiropas Parlaments;

12.  prasa īstenot centienus, lai nodrošinātu dzimumu līdzsvaru ESM pēcteča pārvaldes struktūru sastāvā un rīkotājdirektora amata kandidātu sarakstā;

13.  apzinās nepieciešamību dalībvalstīm tikt iesaistītām lēmumu pieņemšanas procedūrās, kas ietekmē fiskālos līdzekļus; tomēr uzsver, ka ESM pēctecis ir instruments krīzes pārvarēšanai un ka tāpēc tam būtu jāspēj ātri rīkoties; prasa panākt pareizo līdzsvaru starp ESM pēcteča demokrātiskās kontroles nodrošināšanu un tā pārskatatbildību iesaistīto dalībvalstu priekšā, no vienas puses, un nepieciešamību nodrošināt spēju ātri veikt nepeiciešamās darbības, no otras puses; atzīst dalībvalstu parlamentu pilnvaras budžeta jomā un pieņem zināšanai noteikumus, kas nodrošina ESM pēcteča pārredzamību un tā pārskatatbildību dalībvalstu, kas ir ESM locekles, un citu iesaistīto dalībvalstu parlamentu priekšā;

14.  prasa īstermiņā veikt jēgpilnu ESM reformu, pārskatot ESM līgumu un tajā pašā laikā nekavējot vērienīgākas norises nākotnē; atzīmē, ka, veicot šādu reformu, īpaša uzmanība būtu jāpievērš EMS stiprināšanai un lēmumu pieņemšanas procedūras uzlabošanai, it īpaši steidzamos gadījumos;

15.  atzīmē, ka gan ESM iekļaušana, gan tā pēcteča ieviešana maina ES institucionālo uzbūvi; tādēļ prasa šo jautājumu iekļaut plašākā diskusijā par Līgumu iespējamu pārskatīšanu nākotnē.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Eiropas Monetārā fonda izveide

Atsauces

2017/0333R(APP)

Atbildīgās komitejas

 

BUDG

 

ECON

 

 

 

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

AFCO

13.9.2018

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Danuta Maria Hübner

24.9.2018

Izskatīšana komitejā

6.12.2018

 

 

 

Pieņemšanas datums

22.1.2019

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

15

4

3

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Gerolf Annemans, Mercedes Bresso, Pascal Durand, Esteban González Pons, Danuta Maria Hübner, Ramón Jáuregui Atondo, Alain Lamassoure, Jo Leinen, Maite Pagazaurtundúa Ruiz, Markus Pieper, Paulo Rangel, Helmut Scholz, György Schöpflin, Pedro Silva Pereira, Barbara Spinelli, Josep-Maria Terricabras, Kazimierz Michał Ujazdowski

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Pervenche Berès, Ashley Fox, Sylvia-Yvonne Kaufmann

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Michael Gahler, Jarosław Wałęsa

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

15

+

ALDE

Maite Pagazaurtundúa Ruiz

NI

Kazimierz Michał Ujazdowski

PPE

Michael Gahler, Esteban González Pons, Danuta Maria Hübner, Alain Lamassoure, Paulo Rangel, György Schöpflin, Jarosław Wałęsa

S&D

Pervenche Berès, Mercedes Bresso, Ramón Jáuregui Atondo, Sylvia-Yvonne Kaufmann, Jo Leinen, Pedro Silva Pereira

4

-

ECR

Ashley Fox

ENF

Gerolf Annemans

VERTS/ALE

Pascal Durand, Josep-Maria Terricabras

3

0

GUE/NGL

Helmut Scholz, Barbara Spinelli

PPE

Markus Pieper

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Eiropas Monetārā fonda izveide

Atsauces

2017/0333R(APP)

Apspriešanās / piekrišanas pieprasījuma datums

27.6.2018

 

 

 

Atbildīgās komitejas

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

BUDG

5.7.2018

ECON

5.7.2018

 

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

CONT

5.7.2018

AFCO

13.9.2018

 

 

Referenti

       Iecelšanas datums

Vladimír Maňka

5.7.2018

Pedro Silva Pereira

5.7.2018

 

 

Izskatīšana komitejā

26.11.2018

29.1.2019

 

 

Pieņemšanas datums

20.2.2019

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

59

25

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jonathan Arnott, Hugues Bayet, Pervenche Berès, Reimer Böge, Thierry Cornillet, Esther de Lange, Gérard Deprez, André Elissen, Markus Ferber, José Manuel Fernandes, Jonás Fernández, Eider Gardiazabal Rubial, Stefan Gehrold, Sven Giegold, Neena Gill, Esteban González Pons, Brian Hayes, Iris Hoffmann, Monika Hohlmeier, Gunnar Hökmark, John Howarth, Danuta Maria Hübner, Petr Ježek, Wolf Klinz, Bernd Kölmel, Zbigniew Kuźmiuk, Georgios Kyrtsos, Philippe Lamberts, Olle Ludvigsson, Vladimír Maňka, Marisa Matias, Costas Mavrides, Alex Mayer, Bernard Monot, Siegfried Mureşan, Luděk Niedermayer, Liadh Ní Riada, Jan Olbrycht, Ralph Packet, Dimitrios Papadimoulis, Sirpa Pietikäinen, Răzvan Popa, Dariusz Rosati, Alfred Sant, Pedro Silva Pereira, Jordi Solé, Theodor Dumitru Stolojan, Patricija Šulin, Kay Swinburne, Eleftherios Synadinos, Isabelle Thomas, Ramon Tremosa i Balcells, Inese Vaidere, Marco Valli, Monika Vana, Daniele Viotti, Marco Zanni

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Xabier Benito Ziluaga, Matt Carthy, Pilar del Castillo Vera, Ashley Fox, Karine Gloanec Maurin, Ramón Jáuregui Atondo, Danuta Jazłowiecka, Janusz Lewandowski, Aleksejs Loskutovs, Thomas Mann, Jörg Meuthen, Michel Reimon, Andreas Schwab, Joachim Starbatty, Lieve Wierinck, Auke Zijlstra

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Ole Christensen, Santiago Fisas Ayxelà, Sylvie Guillaume, Esther Herranz García, Agnes Jongerius, Sylvia-Yvonne Kaufmann, Danilo Oscar Lancini, Jo Leinen, Marian-Jean Marinescu, Josep-Maria Terricabras, Henna Virkkunen

Iesniegšanas datums

26.2.2019


ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

59

+

ALDE

Thierry Cornillet, Gérard Deprez, Petr Ježek, Wolf Klinz, Ramon Tremosa i Balcells, Lieve Wierinck

ECR

Zbigniew Kuźmiuk

PPE

Reimer Böge, Pilar del Castillo Vera, Markus Ferber, José Manuel Fernandes, Santiago Fisas Ayxelà, Stefan Gehrold, Esteban González Pons, Brian Hayes, Esther Herranz García, Monika Hohlmeier, Gunnar Hökmark, Danuta Maria Hübner, Danuta Jazłowiecka, Georgios Kyrtsos, Esther de Lange, Janusz Lewandowski, Aleksejs Loskutovs, Thomas Mann, Marian-Jean Marinescu, Siegfried Mureşan, Luděk Niedermayer, Jan Olbrycht, Sirpa Pietikäinen, Dariusz Rosati, Andreas Schwab, Theodor Dumitru Stolojan, Patricija Šulin, Inese Vaidere, Henna Virkkunen

S&D

Hugues Bayet, Pervenche Berès, Ole Christensen, Jonás Fernández, Eider Gardiazabal Rubial, Neena Gill, Karine Gloanec Maurin, Sylvie Guillaume, Iris Hoffmann, John Howarth, Ramón Jáuregui Atondo, Agnes Jongerius, Sylvia-Yvonne Kaufmann, Jo Leinen, Olle Ludvigsson, Vladimír Maňka, Costas Mavrides, Alex Mayer, Răzvan Popa, Alfred Sant, Pedro Silva Pereira, Isabelle Thomas, Daniele Viotti

25

-

ECR

Ashley Fox, Bernd Kölmel, Ralph Packet, Joachim Starbatty, Kay Swinburne

EFDD

Jonathan Arnott, Jörg Meuthen, Bernard Monot, Marco Valli

ENF

André Elissen, Danilo Oscar Lancini, Marco Zanni, Auke Zijlstra

GUE/NGL

Xabier Benito Ziluaga, Matt Carthy, Marisa Matias, Liadh Ní Riada, Dimitrios Papadimoulis

NI

Eleftherios Synadinos

VERTS/ALE

Sven Giegold, Philippe Lamberts, Michel Reimon, Jordi Solé, Josep-Maria Terricabras, Monika Vana

0

0

 

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Pēdējā atjaunošana: 2019. gada 7. martsJuridisks paziņojums