Procedūra : 2018/2219(DEC)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0088/2019

Iesniegtie teksti :

A8-0088/2019

Debates :

PV 26/03/2019 - 12
CRE 26/03/2019 - 12

Balsojumi :

PV 26/03/2019 - 13.2
CRE 26/03/2019 - 13.2

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2019)0243

ZIŅOJUMS     
PDF 349kWORD 99k
26.2.2019
PE 626.770v02-00 A8-0088/2019

par Revīzijas palātas īpašajiem ziņojumiem saistībā ar apstiprinājuma sniegšanu Komisijai par 2017. finanšu gada budžeta izpildi

(2018/2219(DEC))

Budžeta kontroles komiteja

Referente: Inés Ayala Sender

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ
 ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par Revīzijas palātas īpašajiem ziņojumiem saistībā ar apstiprinājuma sniegšanu Komisijai par 2017. finanšu gada budžeta izpildi

(2018/2219(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Revīzijas palātas īpašos ziņojumus, kas sagatavoti saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. panta 4. punkta otro daļu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2017. finanšu gada vispārējo budžetu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības konsolidētos pārskatus par 2017. finanšu gadu (COM(2018)0521 – C8-0370/2018)(2),

–  ņemot vērā Revīzijas palātas gada pārskatu par budžeta izpildi 2017. finanšu gadā ar iestāžu atbildēm(3),

–  ņemot vērā deklarāciju(4) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2017. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā … lēmumu par Eiropas Savienības 2017. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa – Komisija(5), un rezolūciju ar konstatējumiem, kas ir minētā lēmuma neatņemama daļa,

–  ņemot vērā Padomes 2019. gada 20. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Komisijai par 2017. finanšu gada budžeta izpildi (05824/2019 – C8-0053/2019),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 317., 318. un 319. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(6) un jo īpaši tās 62., 164., 165. un 166. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012(7), un jo īpaši tās 69., 260., 261. un 262. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 93. pantu un IV pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A8-0088/2019),

A.  tā kā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 17. panta 1. punktu Komisija uzņemas atbildību par budžeta izpildi un programmu pārvaldību un saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 317. pantu budžeta izpildi veic sadarbībā ar dalībvalstīm un ievērojot pareizas finanšu pārvaldības principu;

B.  tā kā Revīzijas palātas īpašajos ziņojumos sniegta informācija par problemātiskiem jautājumiem saistībā ar līdzekļu izlietošanu, kas ir noderīga Parlamentam, īstenojot budžeta izpildes apstiprinātājiestādes pilnvaras;

C.  tā kā Parlamenta secinājumi par Revīzijas palātas īpašajiem ziņojumiem ir neatņemama daļa no Parlamenta iepriekšminētā … lēmuma par Eiropas Savienības 2017. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa – Komisija;

I daļa – Revīzijas palātas īpašais ziņojums Nr. 15/2017 “Ex ante nosacījumi un izpildes rezerve kohēzijas jomā: inovatīvi, taču vēl neefektīvi instrumenti”

1.  ņem vērā Revīzijas palātas konstatējumus un secinājumus un pauž nožēlu par to, ka Komisija nav tos ņēmusi vērā, sagatavojot priekšlikumus par attiecīgajām regulām nākamajā plānošanas periodā;

2.  jo īpaši pauž nožēlu par to, ka daži kritēriji, kas ierosināti Komisijas priekšlikumā Kopīgo noteikumu regulai 2021.–2027. gadam, varētu neietekmēt saistīto konkrēto mērķu īstenošanu un būtiski nepalielinātu kohēzijas politikas efektivitāti un lietderību pretēji Revīzijas palātas ieteikumam šajā sakarā;

3.  atgādina, ka ex ante nosacījumi 2014.–2020. gada laikposmam tika ieviesti, lai atvieglotu Eiropas strukturālo un investīciju fondu (ESI fondu) īstenošanu, nodrošinot, ka ieviesti nepieciešamie priekšnoteikumi efektīvai un lietderīgai Savienības atbalsta izmantošanai;

4.  tomēr vērš uzmanību uz to, ka Revīzijas palāta apšaubīja, vai ex ante nosacījumu ieviešana efektīvi radīja izmaiņas uz vietas, neraugoties uz to, ka saskaņā ar Revīzijas palātas viedokli, tie nodrošināja sistēmu, lai novērtētu dalībvalstu gatavību īstenot kohēzijas politiku;

5.  uzsver, ja nākamajā plānošanas periodā ex ante nosacījumi tiek saglabāti un aizstāti ar veicinošiem nosacījumiem, tiem ir jābūt piemērotiem nacionālajam un reģionālajam kontekstam, orientētiem uz stimuliem un tādiem, kas sekmē reģionālo attīstības mērķu īstenošanu, kā arī izslēdz pārklāšanos un pārpratumu un atšķirīgu interpretāciju iespējas;

6.  norāda, ka aptuveni 75 % no visiem piemērojamiem ex ante nosacījumiem tika izpildīti ESI fondu programmu pieņemšanas laikā, 86 % tika izpildīti 2017. gada sākumā un 99 % — 2018. gada maijā, pierādot, ka ex ante nosacījumu izpilde bija ilgāka nekā paredzēts Regulā Nr. 1303/2013 (Kopīgo noteikumu regula) un ka līdz 2016. gada decembra termiņam aptuveni 15 % no ex ante nosacījumiem joprojām nebija izpildīti;

7.  konstatē, ka ex ante nosacījumi ir radījuši papildu administratīvo slogu un ka saskaņā ar Komisijas konstatējumu tie ir viens no iemesliem, kādēļ tika reģistrēta ESI fondu programmas 2014.–2020. gadam īstenošanas kavēšanās; turklāt konstatē — kaut gan Komisija nav apturējusi programmu maksājumus par ex ante nosacījumu neizpildi līdz 2016. gada beigām, attiecīgās pārvaldības iestādes neiesniedza maksājumu pieprasījumus, tādējādi savā ziņā pašas apturot procesu un aizkavējot tā īstenošanu, un pašreizējā perioda ceturtā gada beigās (2017) sasniegtais izmantošanas līmenis bija ievērojami zemāks nekā tajā pašā datumā (2010. gada beigās) iepriekšējā 2007.–2013. gada periodā (izmantošanas līmenim sasniedzot attiecīgi 17 % un 41 %), tādējādi vēl vairāk liekot apšaubīt pievienoto vērtību ex ante nosacījumiem kā instrumentam, kas ieviests ar mērķi sekmēt kohēzijas politikas īstenošanu;

8.  uzsver, ka ir izšķiroši svarīgi Komisijai līdz pašreizējā plānošanas perioda beigām nodrošināt nepieciešamo palīdzību dalībvalstīm, lai īstenotu atlikušos ex ante nosacījumus un praktiski īstenotu attiecīgos noteikumus, īpaši attiecībā uz publisko iepirkumu un valsts atbalstu;

9.  ņem vērā Revīzijas palātas viedokli, ka izpildes jeb snieguma rezerves iekļaušanai snieguma satvarā vajadzēja nodrošināt efektīvu stimulu, lai sasniegtu paredzēto iznākumu un rezultātus;

10.  piekrīt Revīzijas palātas viedoklim, ka kopumā 2014.–2020. gada snieguma satvaram nav ievērojami spēcīgāka orientācija uz rezultātiem nekā līdzīgiem noteikumiem iepriekšējos periodos, tajā galvenā uzmanība joprojām tiek pievērsta izdevumiem un projekta iznākumam, lielākajai daļai rādītāju, kas ir pamats snieguma rezerves piešķiršanai, esot iznākuma rādītājiem (57,1 %), finanšu rādītājiem (33,4 %) un galvenajiem īstenošanas pasākumiem (9,2 %), un rezultātu rādītāji tiek diemžēl izmantoti tikai nelielā mērā (0,3 %);

11.  šajā sakarā konstatē, ka saskaņā ar Kopīgo noteikumu regulas II pielikumu bija paredzēts, ka rezultātu rādītāju īstenošanas starpposma mērķi tiks piemēroti snieguma satvarā tikai “attiecīgos gadījumos“, pretstatā obligātai starpposmu mērķu iekļaušanai attiecībā uz to iznākuma rādītāju īstenošanu, kuri ir cieši saistīti ar atbalstītajiem politikas pasākumiem;

12.  uzskata, ka, nosakot 2019. gadu par laiku katras dalībvalsts programmu snieguma pārskatīšanai, pirms minētā perioda pēdējā gada starpposma mērķus sasniegušajām valstīm un reģioniem nebija pieejami tām piešķirtie līdzekļi, jo tie bija bloķēti snieguma rezervē; tādēļ aicina nodrošināt iespēju agrāk veikt snieguma pārskatīšanu un piekļūt šādiem līdzekļiem;

13.  aicina Komisiju, ja snieguma rezerves piemērošana tiek turpināta arī laikposmā pēc 2020. gada, iekļaut priekšlikumā 2014.–2020. laikposmā gūto pieredzi un ierosināt snieguma satvara atbilstīgu pārskatīšanu, lai radītu patiesus stimulus uz rezultātiem orientētai sistēmai; šādai sistēmai vajadzētu arī nodrošināt nepieciešamo līdzsvaru starp vienkāršošanu (netraucētai projekta īstenošanai) un nepieciešamiem noteikumiem pareizai finanšu pārvaldībai un kontrolei;

14.  atgādina, ka kohēzijas politika pamatā ir saistīta ar atbalstu un solidaritāti, līdz ar to iespēju nodrošināšana un stimuli ir piemērotāki nekā inovācijas disciplinārajā un sankciju jomā;

II daļa – Revīzijas palātas īpašais ziņojums Nr. 19/2017 “Ievešanas procedūras: trūkumi tiesiskajā regulējumā un neefektīva īstenošana ietekmē ES finanšu intereses”

15.  aicina Komisiju sniegt informāciju par nepilnībām muitas nodokļu iekasēšanā, kuras tika konstatētas Komisijas tradicionālo pašu resursu (TPR) inspekcijās, un pilnu uz minētajiem datiem balstītu analīzi;

16.  aicina Komisiju sniegt informāciju par to, kādas summas ir pieprasītas no dalībvalstīm un iekasētas Savienības budžetā; uzskata, ka pašreizējo muitas kontroles stimulu sistēmu var uzlabot;

17.  aicina Komisiju sagatavot analīzi par pasākumiem, kurus dalībvalstis pieprasījušas savstarpējās palīdzības paziņojumos, kā arī par sasniegto saistībā ar galveno mērķi nodrošināt līdzvērtīgus rezultātus;

18.  aicina Komisiju iesniegt novērtējumu par Savienības programmu “Muita 2020” un “Hercule III” īstenošanas kvantitatīvajiem rezultātiem, kas ir atbildīgas par informācijas un sadarbības finansēšanu starp muitu, lai aizsargātu Savienības finanšu intereses pašreizējās daudzgadu finanšu shēmas (DFS) laikā;

19.  aicina Komisiju izanalizēt to, cik lielā mērā elektroniskajā preču tirdzniecībā ar trešām valstīm ir ļaunprātīgi izmantoti zemas vērtības sūtījumu atbrīvojumi;

III daļa – Revīzijas palātas īpašais ziņojums Nr. 20/2017 “ES finansēti aizdevumu garantiju instrumenti: panākti pozitīvi rezultāti, bet vajadzīga mērķtiecīgāka orientācija uz labuma guvējiem un koordinācija ar valstu shēmām”

20.  atzinīgi vērtē Revīzijas palātas īpašo ziņojumu, konstatējumus un ieteikumus;

21.  atzinīgi vērtē to, ka Komisija pieņēma lielāko daļu no ieteikumiem un rīkosies saskaņā ar tiem;

22.  līdzīgi kā Revīzijas palāta uzskata, ka finanšu instrumenti ir jāizmanto tikai tad, ja nav iespējams saņemt komercaizdevumus, jo projekts ir pārāk mazs vai pārāk riskants, vai arī, ja aizņēmējs nevar piedāvāt nepieciešamo nodrošinājumu; mudina Komisiju izstrādāt metodoloģiju nolūkā analizēt garantiju ietekmi uz aizdevumu piedāvājumu, konkurenci starp bankām un uzņēmumu inovācijas pasākumiem un lai novērtētu netiešas subsīdijas sadali starp piegādātāju un labuma guvēju;

23.  vērš Komisijas un Revīzijas palātas uzmanību uz to, ka aizdevumu garantiju mehānisms un InnovFin MVU garantiju mehānisms potenciāli rada starpnieku aizdevumu portfeļus EUR 24,42 miljardu vērtībā, par kuriem Eiropas Savienības budžeta izpildes apstiprinātājiestādei ir ļoti nedaudz informācijas, jo sistēma ir ļoti sarežģīta un neskaidra;

24.  atkārtoti norāda uz Parlamenta nostāju, kas pausta tā 2017. gada 27. aprīļa rezolūcijā ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmumiem par Eiropas Savienības 2015. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija un izpildaģentūras:

–  “20. norāda, ka 2014.–2020. gada plānošanas periodā arvien vairāk tiek izmantoti netieši pārvaldīti finanšu instrumenti, kurus principā veido aizdevumi, kapitāla instrumenti, garantijas un riska dalīšanas instrumenti, un vērš uzmanību arī uz to, ka gandrīz visus netieši pārvaldītos finanšu instrumentus pārvaldīja Eiropas Investīciju bankas grupa; neuzskata, ka ir pieejama pietiekama informācija, lai novērtētu ar šiem instrumentiem panākto, it sevišķi šo instrumentu sociālo ietekmi un ietekmi uz vidi; uzsver, ka finanšu instrumenti var papildināt dotācijas, bet ne tās aizstāt;”

25.  atgādina komisāram G. Oettinger par viņa ieceri ilgtermiņā iekļaut daudzos ēnu budžetus Savienības budžetā; uzskata, ka tas ievērojami palielinātu demokrātisko pārskatatbildību; aicina Komisiju līdz 2019. gada jūnijam sagatavot paziņojuma projektu par to, kā to varētu paveikt;

IV daļa – Revīzijas palātas īpašais ziņojums Nr. 22/2017 “Vēlēšanu novērošanas misijas: ir ieguldīts darbs, lai pārbaudītu ieteikumu izpildi, taču jāuzlabo uzraudzība”

26.  atzinīgi vērtē Revīzijas palātas īpašo ziņojumu un turpinājumā izklāsta savus apsvērumus un ieteikumus;

27.  atgādina, ka ES vēlēšanu novērošanas misijas (VNM) ir ļoti pamanāms Savienības ārpolitikas instruments, stratēģisks Parlamenta mērķis, jo ES VNM galvenais novērotājs ir Parlamenta deputāts, kā arī demokratizācijas veicināšanas un vēlēšanu norises uzlabošanas instruments;

28.  uzskata, ka pienācīgi, taisnīgi un objektīvi veiktiem vēlēšanu novērošanas pasākumiem ir svarīga loma publiskajā diplomātijā, jo tie sniedz objektīvu novērtējumu un konstruktīvus ieteikumus, kuru izpildi var pārbaudīt valstu ieinteresētās personas, tostarp pilsoniskās sabiedrības organizācijas;

29.  atgādina, ka šajā jautājumā nav viena vienīga modeļa, kas derētu visiem, un ka būtu jāparedz zināms elastīgums, lai ņemtu vērā attiecīgajai uzņēmējvalstij raksturīgās iezīmes;

30.  uzskata, ka tieša apspriešanās ar ieinteresētajām personām par iespējamiem ES VNM ieteikumiem pirms ziņojuma pabeigšanas ir apšaubāmi vērtējama un nekādā gadījumā to nedrīkstētu darīt galvenais novērotājs, ņemot vērā ES VNM neatkarību;

31.  uzskata, ka turpmāki pasākumi pēc ES VNM būtu vēl vairāk jāveicina politiskos dialogos, tostarp ar Parlamenta ad hoc delegāciju līdzdalību, un, iespējams, meklējot jaunus veidus, piemēram, vēlēšanu dialogus, kā pilnveidot vispārējo vēlēšanu novērošanas procesu un jo īpaši vēlēšanu procesa faktisko novērtējumu;

32.  aicina Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) pēc iespējas sekot līdzi ES VNM ieteikumu īstenošanas efektivitātei trešās valstīs, vienlaikus respektējot katras valsts suverenitāti un iesaistot Parlamentu, kā arī Savienības delegācijās paredzot šim svarīgajam politiskajam uzdevumam pietiekamus cilvēkresursus ar atbilstošām tehniskajām zināšanām, jo tas ir nepieciešams vairākās ES VNM noteiktās jomās;

33.  uzskata, ka būtu lietderīgi apsvērt iespēju agrīnā posmā iesaistīt galveno novērotāju ES VNM pamatgrupas veidošanā (īpaši saistībā ar noteiktām funkcijām, tādām kā politiskais padomnieks, vēlēšanu eksperts vai ES VNM galvenā novērotāja vietnieks), lai veicinātu ātru, efektīvāku un saskaņotu ES VNM darbības sākšanu;

34.  uzskata, ka šajā sakarā datubāzes izveide ES VNM vajadzībām ir vērtīgs darbības pasākums, lai vidēji ilgā termiņā stiprinātu šī Savienības instrumenta un procesa uzticamību un pārredzamību;

35.  kopumā prasa lielāku uzmanību pievērst no Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instrumenta finansēto pasākumu ilgtspējībai, jo īpaši saistībā ar ES VNM, kur ir ievērojamas iespējas palielināt zināšanu nodošanu vietējiem dalībniekiem un uzlabot saistībā ar ieteikumiem veikto pasākumu izpildi;

V daļa – Revīzijas palātas īpašais ziņojums Nr. 23/2017 “Vienotā noregulējuma valde: ir sākts darbs pie sarežģītā banku savienības uzdevuma, tomēr vēl ļoti daudz jāpaveic”

36.  atzinīgi vērtē Revīzijas palātas īpašo ziņojumu un atbalsta tajā sniegtās piezīmes un ieteikumus;

37.  kritizē Vienotā noregulējuma valdi (VNV) par to, ka tā nav iesniegusi visus šajā revīzijā pieprasītos dokumentus; atgādina VNV, ka LESD ļauj Revīzijas palātai pilnībā piekļūt revidējamā objekta dokumentācijai, kas ir nepieciešama revīzijai;

38.  mudina VNV vairāk ievērot vienoto noteikumu kopumu;

39.  mudina VNV noteikt datumu, līdz kuram jāsagatavo pirmais noregulējuma plāns katrai bankai; pauž bažas par riskiem, kas saistīti ar ikvienā noregulējuma plānā izvēlētās noregulējuma stratēģijas iespējamības un ticamības novērtēšanu, ņemot vērā to, vai stratēģiju var efektīvi un laikus piemērot; aicina VNV prasīt bankām veikt pārbaudes, lai parādītu, ka saistības ir iespējams efektīvi iekšēji rekapitalizēt noregulējuma plānā paredzētajā laikposmā;

40.  aicina VNV pabeigt noregulējuma plānošanas noteikumu sistēmas izstrādi, tostarp skaidras un saskaņotas politikas izstrādi minimuma prasību noteikšanai pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām, lai nodrošinātu, ka SRB atbildībā esošo banku zaudējumu absorbcijas spēja ir pietiekama;

41.  pauž nožēlu par to, ka kopš brīža, kad VNV sāka darboties neatkarīgi, tās darbinieku skaits ir bijis nepietiekams; aicina VNV paātrināt darbā pieņemšanu, īpaši piesaistot noregulējuma un politikas ekspertus, tostarp augstākajā līmenī;

42.  pauž nožēlu, ka joprojām trūkst skaidrības par valstu noregulējuma iestāžu un VNV sadarbības satvaru; pauž bažas par riskiem, ko rada vāja snieguma uzlabošanās, novērtējot banku krīzi dalībvalstīs; aicina VNV uzlabot darbības uzdevumu un atbildības sadalījumu;

43  pauž bažas par pašreizējo VNV un Eiropas Centrālās bankas (ECB) saprašanās memorandu, kurš nenodrošina, ka VNV konsekventi un savlaicīgi saņem no ECB visu informāciju; aicina VNV iesaistīties diskusijā ar ECB par situācijas uzlabošanu;

44.  uzskata, ka VNV ir daļa no spēcīgas banku savienības, kurā bankas tiek stingri regulētas un uzraudzītas, un ir nozīmīgs solis virzībā uz strukturētu un saskaņotu iestāžu satvaru, kam ir pietiekami daudz resursu un demokrātiskās leģitimitātes, lai stabilizētu finanšu sektoru un nepieļautu turpmāku krīzi; tomēr redz nepieciešamību pēc korekcijām, kuras uzlabos VNV darba efektivitāti un tās sistēmisko ieguldījumu;

VI daļa – Revīzijas palātas īpašais ziņojums Nr. 1/2018 “Kopēja palīdzība projektu sagatavošanai Eiropas reģionos (JASPERS) — laiks to novirzīt mērķtiecīgāk”

45.  atzinīgi vērtē Revīzijas palātas īpašo ziņojumu, tajā paustos konstatējumus un Komisijas gatavību īstenot ieteikumus;

46.  atzinīgi vērtē to, ka dažos gadījumos JASPERS satvarā veiktais darbs ir ļāvis uzlabot dalībvalstu spēju tikt galā ar projektu sagatavošanu un projekti bijuši kvalitatīvi, kā to apstiprina projektu ātrā apstiprināšana Komisijā;

47.  prasa Komisijai un EIB nodrošināt, ka programma tiek īstenota veidā, kas ļauj gūt labākus rezultātus attiecībā uz dalībvalstu administratīvo spēju;

48.  konstatē, ka no 2006. gada līdz 2016. gadam JASPERS faktiskās izmaksas, tāpat kā Komisijas finansiālais ieguldījums, sākotnēji pieauga un pēc tam saglabājās stabilas — aptuveni 30 miljoni EUR gadā, Komisijas ieguldījumam svārstoties no 70 % līdz 80 %;

49.  uzskata, ka saņēmējiem būtu atbilstīgā līmenī jāiesaistās JASPERS izmaksu segšanā;

50.  uzskata, ka JASPERS uzdevumam “(..) dalībvalstīm, kas Savienībā iestājās 2004. gadā vai vēlāk, bez maksas sniegt neatkarīgas konsultācijas, palīdzot sagatavot kvalitatīvus priekšlikumus lieliem investīciju projektiem, kuri tiks finansēti no Savienības Kohēzijas fonda un Eiropas Reģionālās attīstības fonda (..)” loģiskā kārtā būtu jākļūst vieglākam, jaunākām dalībvalstīm pielāgojoties Savienības sistēmām un procedūrām;

51.  pauž nopietnas bažas par Revīzijas palātas konstatējumu: “VIII. EIB [Eiropas Investīciju banka] nevēlējās sniegt informāciju par JASPERS faktiskajām izmaksām, un Komisija tikai daļēji spēja pierādīt to JASPERS standartizmaksu ticamību, kas tika izmantotas līdz 2014. gadam attiecībā uz EIB nodrošināto personālu”;

52.  uzstāj, ka EIB ir Revīzijas palātai jādara pieejama visa informācija, kas svarīga tās revīzijas darbā; prasa Komisijai veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka EIB šajā ziņā sadarbojas;

VII daļa – Revīzijas palātas īpašais ziņojums Nr. 2/2018 “Eiropas Centrālās bankas darbības efektivitāte, īstenojot banku krīzes vadību”

53.  atzinīgi vērtē Revīzijas palātas īpašo ziņojumu par ECB darbības efektivitāti, īstenojot banku krīzes vadību, tās sniegtos ieteikumus un Komisijas gatavību īstenot visus šos ieteikumus, izņemot vienu;

54.  aicina ECB:

–  uzlabot norādījumus par atveseļošanas plānu izstrādi, kurus 32 % aptaujāto vienību (sk. III pielikumu, 14. jautājumu) uzskatīja par vājiem;

–  pievērst vairāk uzmanības vienībām sniegtajām atbildēm, jo 27 % aptaujāto vienību norādīja, ka atbildes ir noderīgas tikai dažreiz (sk. III pielikumu, 17. jautājumu);

–  turpināt attīstīt atveseļošanas procesa plānošanu, lai padarītu to mazāk formālu; atgādina, ka lielākā daļa aptaujāto vienību (65 %) pašreizējo procesu uzskata vai nu par pieņemamu, vai formālu (sk. III pielikumu, 53. jautājumu);

55.  pauž dziļas bažas par to, ka ECB nav nodrošinājusi Revīzijas palātai piekļuvi visiem dokumentiem vai informācijai, ko tā pieprasīja, jo uzskatīja par nepieciešamu sava uzdevuma izpildei, un aicina ECB mainīt šo nostādni;

56.  uzskata, ka pilnīga sadarbība no ECB puses ir absolūti nepieciešama, tā būtu jānodrošina un tā būtu uzlabojusi pārredzamību un pārskatatbildību;

57.  ar nožēlu atgādina, ka Revīzijas palāta nav galvenais ECB ārējais revidents un ka Revīzijas palātai ir tikai tiesības pārbaudīt vadības darbības efektivitāti (LESD pievienotā Protokola Nr. 4 27. pants);

58.  norāda uz acīmredzami nevienlīdzīgu spēku samēru starp iestādēm — kamēr Eiropas Savienības Tiesai (EST) ir ievērojama loma ECB darbības uzraudzībā (Protokola Nr. 4 35. pants), Revīzijas palātai ir atvēlēts tikai pieticīgais uzdevums pārbaudīt bankas finanšu vadību (pārbaudīt vadības darbības efektivitāti), un tas nenāk par labu pārredzamībai un pārskatatbildībai;

59.  tādēļ aicina dalībvalstis un Savienības iestādes, nākamo reizi pārskatot Līgumus, pastiprināt Revīzijas palātas lomu attiecībā uz ECB;

60.  atgādina, ka ECB īstenotā krīzes vadība ir daļa no Eiropas kopējā atveseļošanas un noregulējuma režīma, kas tika izveidots, reaģējot uz finanšu krīzi, lai nodrošinātu banku nozares stabilitāti un tādējādi mazinātu atkarību no publiskajiem līdzekļiem;

61.  norāda, ka ECB tika uzticēta atbildība par banku atveseļošanas plānošanas novērtējuma vadību un agrīnu intervenci nozīmīgās eurozonas bankās un ka tāpēc efektīva krīzes vadība pirmkārt ir atkarīga no tā, cik efektīvi ECB darbojas vadības jomā;

62.  aicina Komisiju un ECB uzlabot uzraudzību, lai veicinātu eurozonas banku sistēmas stabilitāti un nodrošinātu stabilitāti un noturību pret krīzēm, visā šajā procesā novēršot jebkuru trūkumu, kas varētu apdraudēt ECB īstenotas krīzes vadības uzticamību;

VIII daļa – Revīzijas palātas īpašais ziņojums Nr. 3/2018 “Makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūras (MNNP) revīzija”

63.  pieņem zināšanai Revīzijas palātas īpašo ziņojumu par makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūru, tās sniegtos ieteikumus un Komisijas gatavību īstenot lielāko daļu šo ieteikumu;

64.  norāda, ka MNNP ir daļa no Eiropas pusgada, kas sākas ar gada izaugsmes pētījumu (GIP) un brīdināšanas mehānisma ziņojumu (BMZ) n-1 gada rudenī; ja BMZ, kura pamatā ir rādītāju un robežvērtību apkopojums, liecina, ka var rasties noteikta problēma, attiecīgajai dalībvalstij piemēro padziļinātu pārbaudi;

65.  norāda, ka MNNP tika izstrādāta, reaģējot uz ekonomikas un finanšu krīzi Eiropā, jo makroekonomikas nelīdzsvarotība bija viens no krīzes pamatcēloņiem. Tādēļ MNNP koncepcija ir pastāvīgi jāattīsta, lai novērstu nelīdzsvarotību un nodrošinātu sociālu un ekonomisku stabilitāti;

66.  norāda — ja, pamatojoties uz minētās padziļinātās pārbaudes iznākumu, Komisija konstatē makroekonomikas nelīdzsvarotību, tā par to informē Eiropas Parlamentu, Padomi un Eurogrupu. Padome pēc Komisijas ieteikuma tad var attiecīgajai dalībvalstij sniegt ieteikumu (saskaņā ar LESD 121. panta 2. punktā izklāstīto procedūru). Šie MNNP ieteikumi ir daļa no konkrētām valstīm adresētiem ieteikumiem (KVAI);

67.  norāda uz to, ka Revīzijas palāta ir konstatējusi, ka makroekonomikas analīze nav saskaņota ar konkrētām valstīm adresētajiem ieteikumiem, kas ir cieši saistīts ar ekonomikas nelīdzsvarotības pamatcēloņu identificēšanu;

68.  norāda, ka to dalībvalstu skaits, kurās ir konstatēta makroekonomikas nelīdzsvarotība, kopš 2012. gada ir audzis un uzlabojumi ir notikuši salīdzinoši reti; secina, ka MNNP nav bijušas efektīvas tāpēc, ka ir nepareizi izanalizēti makroekonomikas nelīdzsvarotības iemesli;

69.  līdz ar Revīzijas palātu secina, ka Padomes ieteikumi politisku apsvērumu dēļ tiek vērtēti dažādi un šāda rīcība drīzāk uzskatāma par likumu, nevis izņēmumu;

70.  pauž pārliecību, ka ekonomikas rādītāju politiska novērtēšana ir nepieciešama, ja tā tiek veikta pārredzami, norādot ekonomikas faktus, no vienas puses, un ieteikuma politisko pamatojumu, no otras puses;

71.  aicina Komisiju izstrādāt sistēmu, kas mudinātu dalībvalstis īstenot konkrētai valstij adresētos ar MNNP saistītos ieteikumus konstruktīvi un efektīvi;

72.  aicina Komisiju paskaidrot un/vai pamatot iemeslus, kuru dēļ nav uzsākta pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanas procedūra, ja ir pierādījumi, ka dalībvalstī ir pārmērīga nelīdzsvarotība, jo īpaši gadījumos, kad ir augsts nestabilitātes risks, nelīdzsvarotība ir pastāvīga vai tai ir bijusi paplašināta ietekme, vai korektīvie pasākumi nav bijuši apmierinoši;

IX daļa – Revīzijas palātas īpašais ziņojums Nr. 4/2018 “ES palīdzība Mjanmai/Birmai”

73.  atzinīgi vērtē Revīzijas palātas īpašo ziņojumu un turpinājumā izklāsta savus apsvērumus un ieteikumus;

74.  atzīst grūto politisko situāciju un sarežģītās darbības problēmas, ar ko nākas saskarties EĀDD, Komisijas dienestiem un Savienības delegācijai, jo īpaši Rakhainas, Kačinas un Šanas pavalstīs;

75.  prasa EĀDD un Komisijai turpināt un izvērst globālu un vērienīgu ilgtermiņa attīstības sadarbības programmu, izmantojot visus to rīcībā esošos instrumentus, lai palīdzētu Mjanmai izstrādāt un pilnveidot visaptverošu attīstības stratēģiju, vienlaikus pakāpeniski nosakot valsts mēroga rezultātu satvaru, kurš ietvertu instrumentus palīdzības ietekmes un ilgtspējības mērīšanai;

76.  aicina noteikt piemērotu politiku kombināciju attiecībā uz Savienības intervenci un galveno attīstības nozaru izvēli, pamatojoties uz regulāru nozaru vajadzību novērtējumu un koncentrējoties uz projektu dzīvotspējas, papildināmības un ilgtspējības veicināšanu; prasa pēc iespējas drīzāk nosūtīt Parlamentam rezultātus, kas atspoguļoti valsts stratēģiskajā novērtējumā, kurš jāpabeidz 2018. gadā;

77.  tāpat uzskata, ka ir jānodrošina pietiekama elastība saistībā ar palīdzības programmu izstrādi un īstenošanu īpaši grūtos politiskajos un darbības apstākļos, lai sistemātiskāk stiprinātu valsts spējas un nodrošinātu atbilstošu ģeogrāfisko aptvērumu, ņemot vērā valsts faktisko apguves spēju;

78.  pauž nožēlu par to, ka Komisija nav pietiekami novērtējusi savas palīdzības ģeogrāfiskās prioritātes reģionu ziņā; norāda, ka pirmais pētījums par Rakhainas pavalsts īpašajām vajadzībām tika veikts 2017. gadā; uzskata, ka īpašam šīs pavalsts novērtējumam būtu vajadzējis būt prioritātei Savienības delegācijas ierašanās brīdī 2013. gadā;

79.  mudina stiprināt publiskā sektora un iestāžu struktūru spējas, lai radītu atbildīgāku pārvaldības satvaru, sniedzot stratēģiskāku atbalstu valsts galvenajām revīzijas institūcijām;

80.  atgādina, ka saskaņā ar nestabilām situācijām paredzētiem intervences principiem Savienības attīstības stratēģijas uzmanības centrā jābūt “valsts veidošanai”, jo īpaši iestāžu stiprināšanai un publisko finanšu pārvaldības pārredzamībai un efektivitātei apvienojumā ar pastiprinātu politisko dialogu;

81.  atbalsta sadarbības ar starptautiskajiem partneriem stiprināšanu uz vietas, lai uzlabotu tādu pasākumu, kuros iesaistīti vairāki līdzekļu devēji, izmaksu efektivitāti, jo efektīva līdzekļu devēju sadarbība ir būtisks priekšnoteikums tam, lai nepieļautu dublēšanās un palīdzības sadrumstalotību;

82.  pauž nožēlu par trūkumiem, kas konstatēti informācijas apmaiņā starp DG DEVCO un DG ECHO Rakhainas un Kačinas pavalstīs; pauž nožēlu par to, ka procedūra informācijas apmaiņai starp DG DEVCO un DG ECHO tika ieviesta tikai 2016. gada septembrī; šajā sakarā aicina labāk sasaistīt humāno palīdzību un attīstības palīdzību, nodrošinot ciešāku saikni starp ārkārtas palīdzību, rehabilitāciju un attīstību ar pastāvīgas LRRD (neatliekamās palīdzības, rehabilitācijas un attīstības sasaiste) starpdienestu platformas palīdzību; uzskata, ka, kad vien iespējams, starp DG ECHO un DG DEVCO ir jāievieš integrētas pieejas ar skaidri norādītiem mērķiem koordinācijas jomā un saskaņota valsts stratēģija, vienlaikus apmainoties ar labāko praksi; šajā sakarā aicina sistemātiski iekļaut LRRD pieeju visā darbību finansēšanas ciklā;

83.  turklāt mudina Komisijas dienestus lielāku uzmanību pievērst sasaistei un pārejai no humānās palīdzības īstermiņa pasākumiem uz ilgtermiņa attīstības pasākumiem un izstrādāt saskanīgu koordināciju ne tikai starp dažādiem attīstības jomas dalībniekiem uz vietas, bet arī ar valstu prioritātēm, izmantojot humānās palīdzības un attīstības kopēju stratēģiju un satvaru;

84.  iesaka uzlabot projektu un darbību īstenošanas uzraudzību, programmu un pārvaldības dokumentos labāk pamatojot prioritārajām nozarēm piešķirtās summas, lai vajadzības gadījumā apsvērtu iespēju pielāgot palīdzību jaunu vajadzību apmierināšanai no šī brīža līdz 2020. gadam, vienlaikus cenšoties panākt Savienības darbību lielāku atpazīstamību; uzskata, ka līdzekļu devēju atpazīstamība un atbilstoša informācija par projektu pārvaldību ir svarīgi faktori, lai nodrošinātu, ka visi ieguldījumi tiek atzīti un tiek saglabāta pārskatatbildība;

85.  pauž nožēlu par to, ka Apvienotā miera fonda lielākais komponents nav paredzēts Rakhainas pavalstij; uzskata, ka tā ir patiešām neizmantota iespēja attiecībā uz šo īpaši neaizsargāto reģionu; prasa Komisijai paplašināt šī fonda darbības jomu, lai tā ietvertu arī Rakhainas pavalsti;

86.  atgādina, ka gadījumos, kad budžeta atbalsts tiek izraudzīts kā viens no nozīmīgiem palīdzības sniegšanas veidiem, Komisijai kopā ar citiem līdzekļu devējiem ir:

–  jānodrošina pienācīgs atbalsts spēju veidošanai un jākoncentrējas uz publisko finanšu pārvaldības galvenajām funkcijām, tostarp pārskatatbildības mehānismiem un cīņu pret korupciju;

–  jāatbalsta savlaicīga atbilstošas publisko finanšu pārvaldības reformu programmas sagatavošana;

–  attiecīgos gadījumos jānosaka īstermiņa pasākumi, lai aizsargātu Savienības līdzekļus pret izšķērdēšanu, nopludināšanu un nelietderīgu izmantošanu;

X daļa – Revīzijas palātas īpašais ziņojums Nr. 5/2018 “Atjaunojamo energoresursu enerģija ilgtspējīgai lauku attīstībai: nozīmīgas iespējamās sinerģijas, kas lielākoties netiek izmantotas”

87.  aicina Komisiju un dalībvalstis, turpmāk izstrādājot atjaunojamo energoresursu enerģijas politiku, ņemt vērā katras lauku kopienas un ekonomikas īpašo situāciju un vajadzības, apsvērt politikas iespējamo pozitīvo un negatīvo ietekmi un nodrošināt, lai lauku apvidos varētu sasniegt taisnīgus politikas īstenošanas rezultātus; lai to nodrošinātu, Komisijai sadarbībā ar dalībvalstīm būtu jāizstrādā atbilstīgs mehānisms, kas varētu būt līdzīgs ietekmes uz lauku apvidiem izvērtēšanas mehānismam, kurš paredzēts 2016. gada Korkas deklarācijas 2.0 pirmajā politikas ievirzē;

88.  aicina Komisiju šo mehānismu ieviest apspriežu procesā ar dalībvalstīm par integrētiem valstu enerģētikas un klimata plāniem, kuri jāpaziņo Komisijai līdz 2019. gada 1. janvārim, un sniegt dalībvalstīm norādes par to, kā šo mehānismu piemērot;

89.  aicina Komisiju kopā ar abiem likumdevējiem izstrādāt nākotnes politikas satvaru bioenerģijas jomā, lai tiktu nodrošināti pietiekami aizsardzības pasākumi pret neilgtspējīgu biomasas ieguvi enerģijas ražošanai. Satvarā būtu jāņem vērā un jāmazina ilgtspējas riski, kas saistīti ar bioenerģijas izmantošanas veicināšanu, nosakot mērķus un paredzot finanšu atbalsta shēmas, kā arī jāpanāk, lai tiktu novērsti saistītie vides un sociālekonomiskie riski;

90.  aicina Komisiju noteikt, kāds būtu Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) ieguldījums atjaunojamos energoresursos, kā šie ieguldījumi varētu radīt pievienoto vērtību lauku apvidos un kā ELFLA būtu jāpapildina esošās Savienības un valstu finansēšanas shēmas, neriskējot kļūt par vienkāršu atjaunojamās enerģijas finansējuma avotu bez prioritātes, kas piešķirta lauku attīstībai, izstrādājot turpmāko lauku attīstības politiku;

91.  šajā sakarā aicina Komisiju izmantot attiecīgos labas prakses piemērus, kuri konstatēti Savienības Revīzijas palātas revīzijas laikā (atjaunojamo energoresursu enerģijas uzraudzība lauku apvidos, saskaņā ar ELFLA finansēti projekti, kuri nodrošina enerģijas piegādi trešām pusēm, atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošana projekta īpašnieka vajadzībām), kā arī līdzīgu pieredzi, kas aprakstīta ESAO pētījumā “Atjaunojamo energoresursu enerģijas sasaiste ar lauku attīstību”;

92.  aicina dalībvalstis uzlabotajos 2019. gada īstenošanas ziņojumos saistībā ar ELFLA atbalstu atjaunojamo energoresursu enerģijas projektiem sniegt Komisijai atbilstīgu informāciju par atjaunojamo energoresursu enerģijas projektu īstenošanas rezultātiem; šai informācijai jānodrošina iespēja Komisijai uzzināt, kāda daļa ELFLA finansējuma izmaksāta atjaunojamo energoresursu enerģijas projektiem, kā arī noskaidrot uzstādīto enerģijas ražošanas jaudu vai šādu projektu īstenošanas rezultātā saražoto enerģijas apjomu; aicina Komisiju, sagatavojot plānošanas periodu pēc 2020. gada, precīzāk definēt dažādus rādītāju veidus;

93.  aicina Komisiju atgādināt dalībvalstīm par nepieciešamību piemērot attiecīgās atlases procedūras, lai sniegtu atbalstu tikai dzīvotspējīgiem atjaunojamo energoresursu enerģijas projektiem, kas nodrošina nepārprotamu papildu ieguvumu ilgtspējīgai lauku attīstībai;

XI daļa – Revīzijas palātas īpašais ziņojums Nr. 6/2018 “Darba ņēmēju brīva pārvietošanās – šī pamatbrīvība ir nodrošināta, bet mērķtiecīgāka ES līdzekļu novirzīšana sekmētu darba ņēmēju mobilitāti”

94.  atzinīgi vērtē Revīzijas palātas īpašo ziņojumu Nr. 21/2018 un aicina Komisiju un dalībvalstis īstenot Revīzijas palātas ieteikumus;

95.  uzsver, ka darba ņēmēju pārvietošanās brīvība ir viens no Savienības pamatprincipiem un viena no lielākajām vienotā tirgus priekšrocībām, ja darba attiecībās tā rada priekšrocības abām pusēm, un tā nodrošina darba ņēmēju tiesību aizsardzību un jebkādas diskriminācijas valstspiederības dēļ atcelšanu starp dalībvalstu darba ņēmējiem attiecībā uz nodarbinātību, darba samaksu un citiem darba un nodarbinātības nosacījumiem;

96.  ar bažām konstatē, ka darba ņēmēju brīvu un taisnīgu pārvietošanos Savienībā joprojām kavē daudzi šķēršļi un ka Komisijas un dalībvalstu veiktās darbības nevar pilnībā atrisināt problēmas, ar kurām saskaras darba ņēmēji, kas vēlas strādāt citās dalībvalstīs, proti, tādas problēmas kā nepietiekama informācija par darba ņēmēju tiesībām saistībā ar nodarbinātību un darba apstākļiem un sociālā nodrošinājuma tiesībām, kā arī nepietiekami pasākumi mobilu darba ņēmēju diskriminācijas nepieļaušanai un viņu tiesību efektīvai īstenošanai;

97.  pieņem zināšanai Revīzijas palātas konstatējumus, ka Komisija ir ieviesusi instrumentus, kuru mērķis ir informēt iedzīvotājus par viņu tiesībām, un izveidojusi sistēmas ziņošanai par darba ņēmēju pārvietošanās brīvības neievērošanu; tomēr pauž bažas par Revīzijas palātas konstatējumu, ka, neraugoties uz šiem instrumentiem un sistēmām, Komisijai nav informācijas par informētības līmeni attiecībā uz šādiem instrumentiem un par diskriminācijas pret pārvietošanās brīvību mērogu Savienības līmenī;

98.  norāda, ka daži no instrumentiem, ko Komisija ieviesusi, lai atbalstītu darbaspēka mobilitāti, bieži nav zināmi potenciālajiem saņēmējiem, un pauž bažas par to, ka vairākās dalībvalstīs EURES darbvietu mobilitātes portālā tiek publicēta informācija tikai par ļoti nelielu brīvo darbvietu skaitu; vērš uzmanību uz to, ka šie instrumenti tiek finansēti no Savienības budžeta un ka Eiropas Sociālais fonds (ESF) un Nodarbinātības un sociālās inovācijas programma (EaSI) saskaņā ar DFS 2014.–2020. gadam nodrošina iespējas finansēt pasākumus un darbības, kas attiecas uz darbaspēka mobilitāti Savienības un valsts līmenī, taču tie netiek pietiekami izmantoti;

99.  aicina Komisiju un dalībvalstis izmantot pieejamās finansēšanas iespējas, lai īstenotu pasākumus, kuri nodrošina, ka instrumenti sniedz pilnīgu informāciju par pastāvošajām vakancēm un darba ņēmēju tiesībām, nolūkā veicināt iedzīvotāju informētību par šiem instrumentiem un to piedāvāto informāciju, kā arī sekot līdzi informētības līmenim, lai to paaugstinātu; šajā sakarā mudina Komisiju veicināt darbaspēka mobilitātes praktisko aspektu reklamēšanu, īpaši izmantojot jaunas tehnoloģijas, tīmekļa meklētājprogrammas un publicitāti, un uzstāj uz ciešāku sadarbību starp Komisiju un dalībvalstīm; jo īpaši aicina attiecīgās valsts iestādes un koordinatorus no Eiropas darbvietu mobilitātes portāla (EURES) aktīvāk sadarboties ar darba devējiem, lai visā Savienībā popularizētu EURES un nodrošinātu profesionālās mobilitātes iespējas; turklāt aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt pienācīgu komplementaritāti un papildināmību starp EFS un EaSI finansētām darbībām;

100.  piekrīt Revīzijas palātas viedoklim, ka ir nepieciešama informācija un izpratne par darba ņēmēju pārvietošanās brīvības pašreizējās diskriminācijas apmēru un veidiem, lai efektīvi novērstu šādus gadījumus; tādēļ mudina Komisiju sadarbībā ar dalībvalstīm veikt pašreizējo sistēmu efektivitātes uzlabošanas pasākumus, lai konstatētu diskriminācijas gadījumus un veiktu turpmākus pasākumus šķēršļu un diskriminācijas nepieļaušanai un novēršanai saistībā ar taisnīgu darbaspēka mobilitāti;

101.  uzsver, ka sociālā nodrošinājuma iemaksu pārvedamības trūkums atņem darba ņēmējiem noteiktas sociālās tiesības un traucē darba ņēmēju mobilitāti; aicina Komisiju apsvērt iespēju iesniegt attiecīgus likumdošanas priekšlikumus un mudina ieviest stimulus dalībvalstīm, kuras ir gatavas īstenot pensijas tiesību pārvedamību, pilnībā ievērojot spēkā esošo tiesisko regulējumu;

102.  norāda, ka universitātes diplomu un profesionālo kvalifikāciju savstarpēja atzīšana dalībvalstīs joprojām ir problēma un nopietns šķērslis darbaspēka mobilitātei; uzsver, ka šim procesam vajadzētu būt vieglam, par pieņemamu cenu un lietotājdraudzīgam gan iedzīvotājiem, gan iesaistītajām valstu iestādēm; mudina Komisiju veicināt dalībvalstu labākās prakses apmaiņu Padomes darba grupās un attiecīgā gadījumā — ESAO platformās;

103.  pauž bažas par dalībvalstu sniegto datu par darbaspēka mobilitāti salīdzināmības trūkumu; aicina Komisiju nodrošināt dalībvalstīm vadlīnijas par to, kādi dati kādam nolūkam ir jāvāc; uzstāj arī uz to, lai Komisija uzlabotu statistikas datu par darba ņēmēju pārvietošanās brīvību vākšanu un izklāstu, īpaši saistībā ar problēmām, ar kurām mobili darba ņēmēji saskaras ārpus savas valsts;

104.  pauž nožēlu par to, ka darba piedāvājuma un pieprasījuma saskaņošana un prasmju saskaņošana dažādu dalībvalstu darba tirgū joprojām ir mērķis, uz kuru jātiecas darbaspēka mobilitātes politikā; aicina dalībvalstis pilnībā izmantot iespējas, ko ESF, EaSI un EURES sniedz darbaspēka mobilitātes veicināšanā, lai mazinātu bezdarbu atsevišķās dalībvalstīs un reģionos un novērstu prasmju neatbilstību un darbaspēka deficītu citos;

105.  ar bažām norāda uz problēmām, kas saistītas ar prasībām pārrobežu mobilitātes projektos, kurus finansē saskaņā ar EaSI, un aicina Komisiju risināt šos jautājumus, nākamajos uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus iekļaujot saistošus rezultātu rādītājus, kas ļautu faktiski izmērīt Savienības finansējuma pievienoto vērtību un sniegtā atbalsta ietekmi;

106.  ņemot vērā Revīzijas palātas konstatējumus attiecībā uz papildu centienu nepieciešamību Savienības darbaspēka mobilitātes stiprināšanas nolūkā un pastāvošo šķēršļu novēršanā, aicina Komisiju un dalībvalstis 2014.–2020. gada laikposmā nodrošināt pienācīgu finansējumu pasākumiem, kas paredzēti taisnīgai darbaspēka mobilitātei un ļaus arī turpmāk nodrošināt attiecīgo šīs jomas instrumentu un sistēmu netraucētu darbību; aicina Komisiju un dalībvalstis arī nodrošināt to pasākumu un darbību turpināšanu un lielāku efektivitāti, kuri veicina darba ņēmēju brīvu pārvietošanos, gan mērķtiecīgāk piešķirot finansējumu, gan pastiprinot sadarbību un koordināciju starp atbildīgajiem Komisijas dienestiem, valstu iestādēm un visām ieinteresētajām personām Savienības un valstu līmenī;

XII daļa – Revīzijas palātas īpašais ziņojums Nr. 7/2018 “ES pirmspievienošanās palīdzība Turcijai: līdz šim gūti tikai ierobežoti rezultāti”

107.  uzskata, ka, sākot ar 2018. gada pirmspievienošanās palīdzības (IPA) programmu, Komisijai ir labāk jānovirza IPA līdzekļi, ņemot vērā jomas, kurās jau sen ir vajadzīgas reformas, lai panāktu ticamu progresu ceļā uz pievienošanos Savienībai, īpaši tiesu iestāžu neatkarību un objektivitāti, cīņu pret augsta līmeņa korupciju un organizēto noziedzību, preses brīvības pastiprināšanu, interešu konfliktu novēršanu un ārējās revīzijas un pilsoniskās sabiedrības stiprināšanu;

108.  aicina Komisiju, kad tā nākamo reizi atjauninās uz nozaru pieeju balstītos novērtējumus, pilnībā aptvert Turcijas līdzekļu devēju koordinācijas, nozares budžeta analīzes un jo īpaši tā snieguma novērtēšanas sistēmas galvenās iezīmes;

109.  tā kā situācijas pasliktināšanās jau ietekmē projektu ilgtspēju Turcijā, aicina Komisiju vairāk izmantot politiskos un projektu nosacījumus, proti:

–  ierosināt IPA II komitejai koriģēt kopējos IPA II piešķīrumus N gadam, tostarp pārvirzot vai samazinot IPA II līdzekļus, lai reaģētu gadījumos, kad pasliktinās situācija tiesiskuma un pārvaldības nozarē, ja šādi gadījumi ir apzināti ikgadējā N-1 gada ziņojumā par Turciju;

–  līdz 2017. un 2020. gada beigām nolemt, vai atalgot Turciju par sasniegtajiem rezultātiem. Šim lēmumam ir precīzi jāatspoguļo virzība uz paplašināšanos, efektīvu IPA īstenošanu un labu rezultātu sasniegšanu;

–  pakāpeniski arvien vairāk izmantot tiešo pārvaldību, lai ņemtu vērā pamatvajadzības, ja trūkst politiskās gribas, jo īpaši cīņā pret augsta līmeņa korupciju un organizēto noziedzību, preses brīvības pastiprināšanā, interešu konfliktu novēršanā un pilsoniskās sabiedrības stiprināšanā;

–  jauniem projektiem vajadzības gadījumā paredzēt nosacījumus minimālo prasību veidā, lai atbalstītu plānoto tiešo rezultātu savlaicīgu sasniegšanu un ilgtspēju. Ja šie nosacījumi netiek izpildīti, ir jāveic korektīvi pasākumi (piemēram, maksājumu apturēšana, projektu atcelšana);

110.  mudina Komisiju paplašināt uz rezultātiem vērstas uzraudzības (ROM) ziņojumu tvērums attiecībā uz darbībām, ko Savienība finansē Turcijā, un uzlabot tās projektu rādītāju atbilstību un ticamību, attiecīgā gadījumā nodrošinot atsauces datus;

111.  uzskata, ka IPA II periodā Komisijai ir selektīvi jāpiemēro netieša pārvaldība, ņemot vērā attiecīgo līdzekļu apjomu, to projektu sarežģītību, kurus sagatavo un par kuriem rīko konkursus Turcijas iestādes, un par līgumu slēgšanu un Savienības finansēto programmu finansēšanu atbildīgās aģentūras spēju;

XIII daļa – Revīzijas palātas īpašais ziņojums Nr. 8/2018 “ES atbalsts produktīvām investīcijām uzņēmumos — lielāka uzmanība jāpievērš noturībai”

112.  atzinīgi vērtē Revīzijas palātas īpašo ziņojumu, īpaši tādēļ, ka tas laicīgi vērš uzmanību uz papildu uzraudzības un garantijas mehānismu nepieciešamību gan Savienības, gan dalībvalstu līmenī, lai nodrošinātu projektu rezultātu noturību; šajā sakarā uzsver Revīzijas palātas konstatējumus, ka pārbaudītajās darbības programmās dažādu nozaru un atšķirīgu lielumu uzņēmumu konkrētās vajadzības (tirgus nepilnības) netika pienācīgi noteiktas un ilglaicīgu rezultātu sasniegšana nebija prioritāte;

113.  uzskata, ka būtu jāveicina produktīvas investīcijas no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) kā nozīmīgs faktors izaugsmes un ilgtspējīgu darbvietu nodrošināšanā un atšķirību un nevienlīdzības mazināšanā saistībā ar gaidāmo kohēzijas politikas izstrādi nākamajam plānošanas periodam nolūkā panākt augšupēju konverģenci līdz ar ekonomisku, sociālu un teritoriālu kohēziju starp dalībvalstīm un reģioniem;

114.  norāda — lai gan vairākos no pārbaudītajiem projektiem ir ievēroti attiecīgie noteikumi un ir sasniegts plānotais iznākums, nav sniegti pierādījumi par šo projektu efektivitāti un to, ka ir sasniegti ilgstoši uzlabojumi;

115.  šajā sakarā konstatē, ka Kopīgo noteikumu regulā (71. pants) 2014.–2020. gadam nebija ietverti noteikumi, kas noteiktu rezultātu sasniegšanu un to ilgtspējību kā darbību noturības kritēriju; tāpēc vērš uzmanību uz Revīzijas palātas konstatējumu attiecībā uz ievērojamo atšķirību projektu noturības novērtējumā, ko rada iznākuma, nevis rezultātu, mērīšana;

116.  uzskata — lai produktīvas investīcijas nodrošinātu reālu pievienoto vērtību, projektu noturības novērtējumā kā galvenais elements ir jāiekļauj rezultātu sasniegšana; šajā sakarā stingri atbalsta Revīzijas palātas sniegto noturības definīciju, proti, noturību kā “projekta spēju ilgu laiku pēc tā pabeigšanas saglabāt savus ieguvumus”;

117.  pauž nožēlu par to, ka Komisija tiesību aktu priekšlikumos par regulām 2021.–2027. gadam nav ņēmusi vērā Revīzijas palātas nepārprotamo ieteikumu skaidri prioritēt ne tikai iznākumus, bet arī rezultātu mērīšanai nepieciešamos rādītājus;

118.  tāpat kā Revīzijas palāta, pauž bažas par mazajos un vidējos uzņēmumos veiktu investīciju noturības nodrošināšanu, ņemot vērā MVU ierobežoto uzņēmējdarbības spēju, augsto neveiksmīgas darbības līmeni un/vai īpašo jutību pret nelabvēlīgiem ekonomiskajiem apstākļiem; šajā sakarā aicina Komisiju un dalībvalstis koncentrēt uzmanību uz veidiem un līdzekļiem, kā veicināt veiksmīgas un ilgstošas saiknes starp ieinteresētajiem MVU, ņemot vērā gan pozitīvo, gan problemātisko pagātnes pieredzi;

119.  turklāt uzskata, ka turpmākas produktīvas investīcijas sasniegtu ilglaicīgus rezultātus, ja tiktu integrētas atjauninātā visaptverošā rūpniecības stratēģijā, kas būtu daļa no kohēzijas politikas; uzskata, ka tādējādi produktīvām investīcijām vajadzētu būtiski palīdzēt pārvarēt ievērojamās rūpnieciskās attīstības līmeņa atšķirības starp dalībvalstīm un reģioniem, kā norādīts 6. un 7. ziņojumā par kohēziju;

120.  aicina Komisiju pilnībā iesaistīties Revīzijas palātas ieteikumu īstenošanā un atbilstošu norādījumu laicīgā sniegšanā dalībvalstīm, tostarp izdodot skaidras un pārredzamas vadlīnijas par to, kā definēt un piemērot projektu noturības kritērijus, kā arī izmantojot visus pieejamos mehānismus, tādus kā darbības programmu apstiprināšana, uzraudzība un kontrole, lai mudinātu dalībvalstis pildīt attiecīgus pienākumus, vienlaikus nepieļaujot papildu administratīvo slogu saņēmējiem vai attiecīgām valstu iestādēm;

121.  kopumā aicina Komisiju ar nākamo plānošanas periodu saistītajā sagatavošanās un sarunu posmā lielāku uzmanību pievērst projektu noturībai, nosakot skaidru kritēriju un mērķu satvaru; turklāt mudina dalībvalstu iestādes ievērot un īstenot Revīzijas palātas ieteikumus un sadarboties ar Komisiju, lai izvērtētu pastāvošo praksi un noteiktu vienotus noteikumus un procedūras ar mērķi nodrošināt projektu rezultātu noturību;

XIV daļa – Revīzijas palātas īpašais ziņojums Nr. 9/2018 “Publiskā un privātā sektora partnerība Eiropas Savienībā: plaši izplatītas nepilnības un ierobežoti ieguvumi”

122.  uzskata, ka Komisijai un dalībvalstīm nevajadzētu veicināt publiskā un privātā sektora partnerības (PPP) intensīvāku un plašāku izmantošanu, pirms nav atrisinātas šajā ziņojumā konstatētās problēmas un sekmīgi īstenoti turpmāk sniegtie ieteikumi; sevišķi tas attiecas uz iestāžu sistēmas un tiesiskā regulējuma, kā arī projektu pārvaldības uzlabošanu un lielākas pārliecības nodrošināšanu, ka tieši ar PPP variantu var panākt ieguldīto līdzekļu vislielāko atdevi un ka PPP projekti, visticamāk, tiks sekmīgi pārvaldīti; uzsver, ka, pareizi neapzinot un nesadalot projekta riskus, publiskais partneris var saskarties ar finansiālām sekām un var kavēties projekta mērķu sasniegšana;

123.  nolūkā labāk sadalīt starp partneriem kavējumu un pārskatīšanas izmaksas, lai mazinātu ar publisko partneri un līgumu pārskatīšanu saistīto kavējumu finansiālo ietekmi uz PPP galīgajām izmaksām, ko uzņemas publiskā sektora partneris, iesaka:

–  dalībvalstīm noteikt un ierosināt standarta līguma noteikumus, kas ierobežo iespējamo papildu izmaksu summas, kuras jāsedz publiskajam partnerim;

–  dalībvalstīm novērtēt visus līgumu agrīnas pārskatīšanas gadījumus, lai pārliecinātos, ka izrietošās izmaksas, ko sedz publiskais partneris, ir pienācīgi pamatotas un atbilst ieguldīto līdzekļu atdeves principiem;

124.  lai nodrošinātu, ka PPP variants ir tas, kas maksimāli palielina ieguldīto līdzekļu atdevi un ar ko var sasniegt iespējamos ieguvumus, iesaka:

–  dalībvalstīm, izraugoties PPP variantu, veikt pienācīgu salīdzinošo analīzi, piemēram, izmantojot publiskā sektora salīdzinātāju, un īstenot atbilstīgas pieejas, kas nodrošina, ka PPP variants tiek izvēlēts tikai tad, ja tas maksimāli palielina ieguldīto līdzekļu atdevi arī pesimistiska scenārija gadījumā;

–  Komisijai nodrošināt, ka Revīzijas palātai ir neierobežota piekļuve vajadzīgajai informācijai, lai novērtētu publiskā sektora iestāžu iepirkuma varianta izvēli un saistīto iepirkumu pat tad, ja Savienības atbalsts ir sniegts tieši privātiem subjektiem, izmantojot finanšu instrumentus;

125.  lai nodrošinātu, ka dalībvalstīm piemīt vajadzīgā administratīvā spēja un tās ir ieviesušas skaidras PPP politikas nostādnes un stratēģijas sekmīgu Savienības atbalstītu PPP projektu īstenošanai, iesaka:

–  dalībvalstīm — izstrādāt skaidras PPP politikas nostādnes un stratēģijas, kurās ir precīzi noteikta vēlamā PPP nozīme to infrastruktūras ieguldījumu politikā, lai apzinātu nozares, kurās PPP ir vispiemērotākās, un paredzētu iespējamus ierobežojumus attiecībā uz to, kādā mērā PPP var tikt efektīvi izmantotas;

–  Komisijai — ierosināt tiesību aktu grozījumus, kas paredz koncentrēt finansiālu atbalstu nākotnē izveidojamām PPP tikai tajās nozarēs, kuras tā uzskata par nozarēm ar lielu stratēģisko nozīmi un par saderīgām ar PPP ilgtermiņa saistībām, piemēram, TEN-T pamattīklā;

126.  lai mazinātu neobjektivitātes risku, izraugoties PPP variantu, veicinātu turpmāku pārredzamību un nodrošinātu, ka ar Savienības līdzekļiem var efektīvi atbalstīt PPP, iesaka:

–  Komisijai — Savienības atbalstu PPP projektiem sasaistīt ar pārliecību, ka PPP varianta izvēles pamatā ir ieguldīto līdzekļu atdeves apsvērumi un ka to nav nepamatoti ietekmējuši budžeta ierobežojumi vai statistiska pieeja šiem projektiem;

–  dalībvalstīm — uzlabot pārredzamību, periodiski publicējot PPP projektu sarakstus ar pietiekamiem un jēgpilniem datiem par finansētajiem aktīviem, turpmākajām saistībām un iekļaušanu/neiekļaušanu bilancē, vienlaikus nodrošinot konfidenciālu un komerciāli sensitīvu datu aizsardzību;

–  Komisijai — novērtēt Savienības atbalstītu jauktu PPP projektu papildu sarežģītību, ņemot vērā turpmāko rīcību, lai vienkāršotu Savienības programmu attiecīgos noteikumus un procedūras;

XV daļa – Revīzijas palātas īpašais ziņojums Nr. 10/2018 “Pamata maksājuma shēma lauksaimniekiem — tiek īstenota pareizi, taču tai ir ierobežota ietekme uz vienkāršošanu, atbalsta mērķtiecīgāku piešķiršanu un atbalsta līmeņu konverģenci”

127.  aicina Komisiju nodrošināt, lai dalībvalstis pienācīgi īstenotu galvenos kontroles mehānismus un koriģētu PMS maksājumtiesības, ja vērtības būtiski ietekmē attiecīgo noteikumu nepiemērošana vai trūkst aktuālas informācijas par zemes izmantojumu;

128.  aicina Komisiju:

–  izskatīt un izvērtēt, cik efektīvas ir tās sistēmas, ko izmanto informācijas izplatīšanai starp dalībvalstīm, lai tās maksimāli saskaņoti interpretētu un piemērotu PMS tiesisko regulējumu;

–  apsvērt turpmākus tiesību aktus, kas tai ļautu pieprasīt no dalībvalstīm būtisku informāciju par tiešā atbalsta shēmu īstenošanu;

–  precizēt, kādas ir Komisijas un sertifikācijas struktūru attiecīgās funkcijas efektīvu galveno kontroles mehānismu esamības pārbaudēs un PMS maksājumtiesību centralizētā aprēķināšanā;

129.  aicina Komisiju pirms jebkāda priekšlikuma izstrādes par kopējās lauksaimniecības politikas turpmāko struktūru novērtēt visu lauksaimnieku grupu ienākumus, kā arī veikt to ienākumu atbalsta vajadzības analīzi, ņemot vērā Savienības un valstu atbalsta pašreizējo sadali, zemes lauksaimniecības potenciālu, to zemes platību atšķirības, kas galvenokārt saistītas ar lauksaimniecisko ražošanu vai uzturēšanu, lauksaimniecības izmaksas un ekonomisko dzīvotspēju, ienākumus no pārtikas un citu veidu lauksaimnieciskās ražošanas, kā arī ienākumus no avotiem, kuri nav saistīti ar lauksaimniecību, faktorus, kas nosaka lauku saimniecību efektivitāti un konkurētspēju, un lauksaimnieku nodrošināto sabiedrisko labumu vērtību. Komisijai jau no paša sākuma ierosinātie pasākumi jāsaista ar atbilstīgiem darbības mērķiem un atsauces scenārijiem, ar kuriem varētu salīdzināt atbalsta snieguma rezultātus;

XVI daļa – Revīzijas palātas īpašais ziņojums Nr. 11/2018 “Jaunas iespējas lauku attīstības projektu finansēšanai: vienkāršākas, bet nav vērstas uz rezultātiem”

130.  atzinīgi vērtē Revīzijas palātas īpašo ziņojumu un atbalsta vairākas tajā sniegtās piezīmes un ieteikumus;

131.  pauž nožēlu par to, ka jaunās vienkāršotās izmaksu iespējas tiek izmantotas tikai niecīgai daļai lauku attīstības izdevumu un ka tās neveicina šī finansējuma veida potenciālu, lai gan vienkāršošanai vajadzētu mudināt atbalsta saņēmējus iesaistīties projektos;

132.  pauž nožēlu par to, ka ir pieejams ļoti maz rādītāju, kuri ļauj novērtēt, vai šī pasākuma mērķi ir tikuši sasniegti vai nē;

133.  aicina dalībvalstis, kā arī atbalsta saņēmējus un to apvienības pilnībā izmantot iespējas, ko piedāvā vienkāršoto izmaksu iespēju sistēma lauku attīstības jomā;

134.  atgādina, ka vienkāršošanai ir jāļauj nodrošināt atbilstošu kontroles līmeni un atbildībai par šo kontroli jābūt skaidri definētai;

135.  atgādina, ka vienkāršošanai jānāk par labu gan administrācijām, gan projektu izpildītājiem;

XVII daļa – Revīzijas palātas īpašais ziņojums Nr. 12/2018 “Platjosla ES dalībvalstīs: neraugoties uz gūtajiem panākumiem, ne visi stratēģijas “Eiropa 2020” mērķi tiks sasniegti”

136.  atzinīgi vērtē Revīzijas palātas īpašo ziņojumu un turpinājumā izklāsta savus apsvērumus;

  atzinīgi vērtē Komisijas vērienīgo ieceri ieguldīt turpmākajā digitālajā pārveidē, par ko liecina priekšlikums par DFS 2021.–2027. gadam;

  atzīst Komisijas nozīmīgo leģislatīvo iniciatīvu digitalizācijas jomā un pievērš uzmanību tādām iniciatīvām kā WiFi4EU, ar ko tiek atbalstīta vismodernākā Wi-Fi aprīkojuma uzstādīšana sabiedriskās dzīves centros;

139.  pieņem zināšanai Komisijas centienus uzlabot platjoslas pārklājumu visā Savienībā, taču pauž nožēlu par to, ka daudzi lauku apgabali joprojām ir platjoslas “melnie punkti”;

  pieņem zināšanai Komisijas centienus būtiski palielināt un dažādot finansējuma avotus platjoslas savienojamības atbalstam; atgādina, ka 2007.–2013. gada plānošanas periodā Savienība ieguldīja 2,74 miljardus EUR, savukārt pašreizējā plānošanas periodā Savienības ieguldījums ir sasniedzis teju 15 miljardus EUR, proti, pieckārši pieaudzis;

  pauž pārliecību, ka ātrdarbīgi interneta savienojumi ir būtisks digitālā vienotā tirgus elements un attiecīgi var palielināt dalībvalstu konkurētspēju ekonomikas, sociālajos un izglītības jautājumos; ātrs internets un tā pieejamība ir ļoti svarīgi mūsu dzīvei, uzņēmējdarbībai un valstu valdībām;

  uzsver, ka ieguldījumi platjoslā palīdzēs veicināt sociālo iekļautību un cīnīties pret iedzīvotāju skaita samazināšanos lauku un izolētos apvidos; viendabīga vienotā tirgus izveides labad platjoslai vajadzētu būt pieejamai lauku un attālos apvidos;

  šajā sakarā atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu par pārskatītajiem Savienības telesakaru noteikumiem, kura mērķis ir stimulēt ieguldījumus, jo īpaši ekonomiski mazāk dzīvotspējīgās teritorijās, ko raksturo zems iedzīvotāju blīvums, vai lauku apvidos;

  piekrīt Revīzijas palātas ieteikumam, ka dalībvalstīm būtu jāizstrādā pārskatīti plāni laikposmam pēc 2020. gada;

145.  tādēļ aicina visas dalībvalstis nodrošināt, ka laikus tiek sasniegti ne vien programmas “Eiropa 2020” mērķi attiecībā uz platjoslu, bet arī Komisijas noteiktie gigabitu sabiedrības mērķi 2025. gadam; visās pilsētu teritorijās un uz visiem galvenajiem sauszemes transporta ceļiem ir jābūt nepārtrauktam 5G pārklājumam un visām Eiropas mājsaimniecībām, MVU un vietējām publiskās pārvaldes iestādēm gan laukos, gan pilsētās, jo īpaši teritorijās, kur samazinās iedzīvotāju skaits, un mazapdzīvotās teritorijās, ir jābūt pieejamam interneta savienojumam ar vismaz 100 Mb/s lejupielādes ātrumu, ko var uzlabot līdz gigabita ātrumam;

  piekrīt Revīzijas palātai, ka dalībvalstīm būtu jāpārskata savu regulatīvo iestāžu pilnvaras saskaņā ar pārskatīto Savienības telesakaru nozares tiesisko regulējumu, lai tās varētu sniegt operatoriem saistošus ieteikumus un piemērot koriģējošus pasākumus (arī sankcijas par neatbilstību);

  uzskata, ka finansiālajam atbalstam platjoslai vajadzētu būt līdzsvarotam dotāciju un finanšu instrumentu apvienojumam, ieguldījumus virzot atbilstoši intervences loģikai un ņemot vērā faktisko situāciju reģionos un tirgū;

  pauž pārliecību, ka ar finanšu instrumentiem sniegtais atbalsts platjoslai tiek pārsvarā vērsts uz ekonomiski dzīvotspējīgiem reģioniem un labi attīstītiem vietējiem tirgiem; norāda, ka lauku, kalnu un attāliem apvidiem, kur privāti ieguldījumi un finanšu instrumentu darbības ir pēc noklusējuma riskantākas, piemērotākas ir dotācijas;

  ir vienisprātis ar Revīzijas palātu, ka Komisijai būtu jāapkopo un jāizplata labākā prakse platjoslas jomā, konkrētāk, saistībā ar ieguldījumu plānošanu un projektu īstenošanu;

  pauž pārliecību, ka Komisija turpinās izskaidrot dalībvalstīm valsts atbalsta piemērošanu platjoslai, un atzinīgi vērtē Komisijas ieceri iekļaut papildu informāciju attiecībā uz 100 Mb/s un gigabita sabiedrības mērķiem;

XVIII daļa – Revīzijas palātas īpašais ziņojums Nr. 13/2018 “Vēršanās pret radikalizāciju, kas ved uz terorismu: Komisija risināja dalībvalstu vajadzības, tomēr koordinēšanā un izvērtēšanā bija daži trūkumi”

151.  atzinīgi vērtē Revīzijas palātas īpašo ziņojumu, atbalsta ziņojumā paustos ieteikumus un turpinājumā izklāsta savus apsvērumus un ieteikumus;

152.  aicina Komisiju noskaidrot, kā koordinācijas un efektivitātes uzlabošanas nolūkā varētu vienkāršot radikalizācijas novēršanas darbību pārvaldību, piemēram, integrējot to fondu skaitu, no kuriem šīs darbības ir atkarīgas, vai koncentrējot pārvaldību, kuru patlaban veic astoņi ģenerāldirektorāti, kā arī Eiropols, Eurojust un dalībvalstis;

153.  atzīst, ka uz sniegumu balstīta budžeta izstrāde var būt īpašs izaicinājums gadījumā, kad darbības paredzētas radikalizācijas nepieļaušanai, taču uzsver, ka rādītāji, kas saistīti, piemēram, ar sanāksmēs piedalījušos ekspertu skaitu, jau pēc būtības nav pietiekami snieguma mērīšanai; aicina Komisiju noskaidrot jo īpaši to, kāpēc dalībvalstu līdzdalība darbībās ievērojami atšķiras, un koncentrēties uz tām darbībām, kuras ir svarīgas lielākajai daļai dalībvalstu;

154.  aicina Komisiju pastāvīgi informēt Parlamentu par turpmākajiem pasākumiem, kas veikti saistībā ar Augsta līmeņa Komisijas ekspertu grupas radikalizācijas jautājumos (HLCEG-R) starpposma ziņojumu un attiecas uz diskusijām ar dalībvalstīm par to, kā labāk novērtēt attiecīgas programmas un intervences;

155.  atzīst, ka radikalizācijas nepieļaušana bieži vien prasa padziļinātas zināšanas par situāciju vietējā, tas ir, kaimiņkvartālu, līmenī un ka šādu informāciju nevar vispārināt, jo katrai apkārtnei var būt savas problēmas un iespējas; šajā sakarā norāda uz vietējo izglītības iestāžu, vietējo sociālo un labdarības organizāciju un vietējo pārvaldes iestāžu, tostarp darbam konkrētā apkārtnē nozīmētu policistu, svarīgo lomu; aicina Komisiju un dalībvalstis ņemt to vērā apmaiņā ar labāko praksi un izvairīties no stereotipu izmantošanas un vispārinājumiem;

156.  uzsver, ka Komisijas pasākumu, ar kuriem tā palīdz dalībvalstīm nepieļaut radikalizāciju, lietderība un efektivitāte vislielākā šķiet tad, kad tie ir saistīti ar pārrobežu situācijām, īpaši informāciju, kas sniegta internetā; atbalsta ES vienības ziņošanai par interneta saturu (IRU) rīcības saskaņošanas procedūru un lēmumu koncentrēt ES IRU uzmanību uz tiešsaistes propagandu, kuru teroristi izmanto, lai piesaistītu pēc iespējas vairāk sekotāju; aicina Komisiju uzlabot ES IRU efektivitātes mērīšanas metodes, noskaidrojot, cik liels apjoms ar terorismu saistīta satura ir izņemts no interneta, pamatojoties uz ES IRU pieprasījumu vien un nerēķinot to informāciju, uz kuru norādījušas arī valstu vienības ziņošanai par interneta saturu, pilsoniskā sabiedrība vai paši interneta uzņēmumi, kā arī izstrādājot metodes, kas apliecinātu efektivitāti tādā ziņā, ka uzrādītu teroristu propagandas apjomu, kas paliek internetā, piemēram, tāpēc, ka izņemtā propaganda vienkārši tiek augšupielādēta no jauna vai pārvietota uz citām platformām;

XIX daļa – Revīzijas palātas īpašais ziņojums Nr. 14/2018 “ES Ķīmisko, bioloģisko, radioloģisko un kodolmateriālu risku mazināšanas izcilības centri: jāpanāk lielāks progress”

157.  atzinīgi vērtē Revīzijas palātas īpašo ziņojumu un ar gandarījumu konstatē, ka Revīzijas palāta, Komisija un EĀDD ir vienisprātis par lielāko daļu ierosinājumu;

  aicina Komisiju un EĀDD veikt kopīgu Savienības analīzi, apzinot ārējos ķīmiskos, bioloģiskos, radioloģiskos un kodolmateriālu (CBRN) riskus Savienībai, lai visaptveroši saistītu iekšējo un ārējo darbību;

  aicina Komisiju iekļaut sistēmiskā riska novērtējumus vajadzību novērtējuma un valsts rīcības plāna metodikās un ātri reaģēt uz visiem partnervalstu lūgumiem pēc palīdzības saistībā ar vajadzību novērtējumu un valsts rīcības plānu izstrādes pabeigšanu;

  aicina Komisiju īstenot vairāk reģionālo darbību, piemēram, praktiskās un teorētiskās simulācijas mācības;

  aicina Komisiju un EĀDD uzticēt CBRN pienākumus izraudzītiem kontaktpunktiem un/vai Stabilitātes un miera veicināšanas instrumenta (IcSP) ilgtermiņa reģionālās sadarbības darbiniekiem visās ES delegācijās, kā arī iekļaut CBRN politikas, drošības un politiskajā dialogā;

  aicina Komisijas DG DEVCO un EĀDD strādāt kopā ar citiem attiecīgajiem Komisijas ģenerāldirektorātiem, jo īpaši ar DG NEAR, kā arī ar citiem līdzekļu devējiem, lai apzinātu iespējamās sinerģijas un pieejamos finansējuma avotus, kurus varētu labāk izmantot CBRN darbību atbalstam;

  aicina Komisiju pārvērst iniciatīvas vispārējo mērķi konkrētākos mērķos, ko var izmantot projektu līmenī, ļaujot novērtēt rezultātus no projekta līmeņa līdz valsts, reģionālam un iniciatīvas mēroga līmenim;

  aicina Komisiju arī noteikt iznākuma un ietekmes rādītājus, kas ļautu novērtēt iniciatīvas efektivitāti attiecībā pret izvirzītajiem mērķiem;

  aicina Komisiju nodrošināt, ka visa svarīgā informācija ir pieejama tās tīmekļa portālā, nosakot atbilstīgus piekļuves tiesību līmeņus, kā arī nodrošināt labākās prakses un pamatnostādņu pieejamību CBRN portālā;

XX daļa – Revīzijas palātas īpašais ziņojums Nr. 15/2018 “Nigēras un Mali iekšējās drošības spēku spēju nostiprināšana: tikai ierobežota un lēna virzība”

166.  atzinīgi vērtē Revīzijas palātas īpašo ziņojumu par Nigēras un Mali iekšējās drošības spēku spēju nostiprināšanu un turpinājumā izklāsta savus apsvērumus un ieteikumus;

167.  pirmkārt uzsver visu ar abu šo Savienības misiju īstenošanu saistīto ieinteresēto personu un darbam uz vietas nosūtīto darbinieku centienus strukturāli un ilgtspējīgi stiprināt iestāžu spējas Mali un Nigērā iekšējās drošības jomā ļoti sarežģītā un kritiskā reģionālajā ģeopolitiskajā kontekstā, ko nosaka pastāvošo apdraudējumu kopums;

168.  pauž nožēlu par to, ka misiju darbiniekiem pirms nosūtīšanas nebija nodrošināta nekāda apmācība un netika sniegta palīdzība procedūru un projektu apgūšanā uz vietas; uzskata, ka apmācības trūkums nepārprotami iekavēja misiju darbību īstenošanu;

169.  uzskata, ka EĀDD un Komisijai pastāvīgi būtu jāpievērš īpaša uzmanība atbalsta funkcijām, lai atvieglotu KDAP misiju ātru, efektīvu un saskaņotu īstenošanu, pirms nosūtīšanas apmācītu visu personālu par Savienības procedūrām un politikām un izstrādātu visaptverošus norādījumus par darbības uzdevumiem (vajadzību novērtējumu, uzdevumu un ziņojumu plānošana un pēcpārbaude); turklāt uzskata, ka būtu jāizmanto arī iepriekšējās KDAP misijās gūtā pieredze, lai uzlabotu misiju darbību efektivitāti un atvieglotu zināšanu nodošanu un sinerģijas panākšanu starp dažādām misijām;

170.  pauž nožēlu, ka Nigērā tika apdraudēta darbinieku drošība, jo viņi sešus mēnešus bija spiesti dzīvot un strādāt viesnīcā bez īpašiem drošības pasākumiem;

171.  uzsver, ka drošai darba videi ir būtiska nozīme efektīvā darbību īstenošanā un kvalificētu darbinieku pieņemšanā darbā; aicina EĀDD un Komisiju misiju budžetā saglabāt pietiekamu ar drošību saistīto izdevumu apmēru, lai nodrošinātu misiju pilnvaru optimālu izpildi;

172.  atkārtoti norāda, ka nākamajām KDAP misijām ir efektīvi jāizmanto visi atbilstošie finansējuma kanāli, proti, Stabilitātes un miera veicināšanas instruments, Eiropas Attīstības fonds, Savienības Ārkārtas trasta fonds Āfrikai un humānā palīdzība, lai nodrošinātu misiju politisko mērķu sasniegšanu un labu finanšu pārvaldību;

173.  mudina EĀDD sadarboties ar dalībvalstīm, lai nodrošinātu, ka pašreizējās un turpmākajās KDAP misijās ir pietiekami daudz darbinieku, kas dod iespēju ātri rīkoties tuvu maksimālajai atļautajai kapacitātei (vai apstiprināto štata vietu kopējam skaitam) un, ja iespējams, termiņos, kuri sakrīt ar misiju pilnvaru termiņu;

174.  uzsver, ka abu šo misiju darbību neefektivitāte ir bijis nozīmīgs šķērslis Savienības darbības sekmīgai norisei; pauž nožēlu, ka bija vajadzīgi 18 mēneši, līdz misija EUCAP Sahel Niger ieguva juridiskas personas statusu;

175.  uzskata, ka Padomei un Komisijai pēc iespējas drīzāk būtu jānodrošina turpmākajām KDAP misijām juridiskās personas statuss un nepieciešamais budžets;

176.  aicina EĀDD un Komisiju īpašu uzmanību pievērst publiskā iepirkuma procedūrām un cilvēkresursiem, lai nodrošinātu, ka tie atbilst KDAP darbības vajadzībām; norāda, ka darbību īstenošanu ir kavējušas apgrūtinošas iepirkuma procedūras, kā rezultātā sniegums ir bijis nepilnīgs;

177.  norāda uz grūtībām vakanču aizpildīšanā; atgādina, ka darbvietu aizpildītības līmenis bija 72 % Nigērā un 77 % — Mali; mudina EĀDD un Komisiju ierosināt ilgākus ES dalībvalstu darbinieku norīkojumus misijās, plašāk izmantot līgumdarbiniekus un izstrādāt vispārējus aicinājumus sniegt ieguldījumu, kurus varētu izmantot potenciālo darbinieku rezerves sarakstu veidošanai, kas ļautu paātrināt darbinieku pieņemšanu, tiklīdz rodas vakances;

178.  mudina EĀDD — nolūkā uzlabot KDAP misiju rezultātu ilglaicību — nodrošināt, ka ilgtspējības aspekti tiek ņemti vērā visu misijas pasākumu operatīvajā plānošanā, sistemātiski novērtējot vietējās vajadzības un spēju nodrošināt rezultātu ilglaicību uz vietas;

179.  aicina EĀDD pastiprināt misiju īstenoto darbību (apmācība, konsultēšana vai aprīkojuma nodrošināšana) uzraudzību, regulāri veicot novērtējumu, kura pamatā ir rādītāji, gūtie rezultāti un attiecīgo valsts iestāžu līdzatbildības līmenis;

180.  aicina EĀDD un Komisiju KDAP misijas efektīvāk koordinēt ar citiem Savienības centieniem reģionālā līmenī (piemēram, Integrētas robežu pārvaldības palīdzības misiju Lībijā (EUBAM Libya) un Sāhelas G5), divpusējām misijām un starptautiskiem centieniem, kuriem ir līdzīgi mērķi; šajā sakarā aicina uz ciešāku sadarbību un koordināciju starp Savienību un tās dalībvalstīm sinerģijas veicināšanas nolūkā;

181.  prasa EĀDD un Komisijai nodrošināt, ka KDAP misiju slēgšana un attiecīgo aktīvu likvidācija notiek visatbilstošākajos apstākļos; šajā sakarā uzskata, ka EĀDD un Komisijai ir jāizstrādā kopēja visaptveroša atbalsta pakāpeniskas samazināšanas stratēģija, kurā būtu skaidri definēti uzdevumi un atbildība saistībā ar KDAP misiju slēgšanu, vienlaikus mazinot īpašos ar šo procesu saistītos riskus;

182.  plašākā kontekstā atkārtoti apstiprina, ka ir jāuzlabo dalībvalstu sadarbība ārpolitikas un drošības politikas jomā, lai panāktu apjomradītus ietaupījumus un samazinātu izmaksas; uzsver, ka izšķiroši svarīgi ir tas, lai dalībvalstis spētu izlēmīgi reaģēt uz kopīgām drošības problēmām un īstenot migrācijas plūsmu pārvaldību laikā, kad šīs problēmas pastāvīgi saasinās un ir tik aktuālas kā vēl nekad;

XXI daļa – Revīzijas palātas īpašais ziņojums Nr. 16/2018 “ES tiesību aktu ex post pārbaude – sistēma labi izveidota, tomēr nepilnīga”

183.  atzinīgi vērtē Revīzijas palātas īpašo ziņojumu un atbalsta tajā sniegtās piezīmes un ieteikumus;

184.  norāda, ka pavisam drīz sāksies 2018. gada uzraudzības process saistībā ar Iestāžu nolīgumu par labāku likumdošanas procesu un gada beigās notiks augsta līmeņa iestāžu sanāksme;

185.  norāda, ka Revīzijas palāta iesniedza ļoti detalizētu un visaptverošu pētījumu (t. i., izlases lielums bija atbilstošs) un tas varētu kalpot par paraugu turpmākai analīzei citās Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu darbības jomās; norāda arī to, ka būtu jāapsver papildu snieguma rādītāju izstrāde, lai uzraudzītu šī nolīguma īstenošanu;

186.  uzskata, ka Revīzijas palātas aktīva iesaistīšanās un līdzdalība nāks par labu Iestāžu nolīgumam par labāku likumdošanas procesu, stiprinot tā uzraudzību; uzskata, ka Revīzijas palātas informatīvo apskatu lielāka izmantošana arī varētu palīdzēt sasniegt šo mērķi;

187.  norāda, ka, izveidojot kopīgu iestāžu rokasgrāmatu par pārskatīšanas un uzraudzības klauzulām ar klauzulu izstrādes vadlīnijām, varētu tikt uzlabota likumdošanas pārbaude, ja vien tas nemazinātu likumdevēju brīvas politiskās izvēles iespējas;

188.  norāda, ka kopīgas vadlīnijas attiecībā uz ex post pārbaudēm varētu apsvērt nākamajā Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu pārskatīšanā;

189.  norāda, ka ir svarīgi izveidot satvaru, saskaņā ar kuru dalībvalstīm būtu jādara Komisijai pieejama informācija par Savienības tiesību aktu transponēšanu valsts tiesību aktos;

XXII daļa – Revīzijas palātas īpašais ziņojums Nr. 17/2018 “Komisijas un dalībvalstu darbības 2007.–2013. gada plānošanas perioda programmu pēdējos gados palielināja līdzekļu apguvi, bet nepietiekami koncentrējās uz rezultātiem”

190.  atzinīgi vērtē Revīzijas palātas īpašo ziņojumu, kā arī vērtīgo iepriekšējā un pašreizējā programmas perioda salīdzinājumu, tādējādi pievēršot uzmanību paredzamajām gaidāmajām problēmām, ar kurām dalībvalstis un Komisija saskarsies saistībā ar kohēzijas politikas līdzekļu pienācīgu un uz rezultātiem vērstu apguvi;

191.  uzskata, ka Komisija sniegusi neapmierinošu atbildi attiecībā uz ieteikumu piedāvāt grafiku ar galvenajiem atskaites punktu datumiem tiesiskā regulējuma pieņemšanai, lai darbības programmu īstenošana sāktos savlaikus, un prasa Komisijai nākt klajā ar konkrētu priekšlikumu, kura pamatā būtu tās vērtējums par grafiku, kas nepieciešams savlaicīgai programmu īstenošanai;

192.  piekrīt Revīzijas palātai — kaut gan apguve ir svarīga, lai sasniegtu politikas mērķus, tā nav pašmērķis, jo mērķis ir gūt rezultātus atbilstoši kohēzijas politikas mērķiem; pauž stingru pārliecību, ka izmaksu lietderības kritērijs neattiecas tikai uz to, cik daudz līdzekļu ir iztērēts, bet gan uz to, kas ir sasniegts, izmantojot piešķirtos resursus;

193.  pauž dziļas bažas par to, ka Komisija, šķiet, nepietiekami novērtē risku, par kuru brīdina arī Revīzijas palāta, proti, par kavēšanos saistībā ar budžeta izpildi 2014.–2020. gada periodā, kas varētu izrādīties lielāka par kavēšanos 2007.–2013. gada periodā, tādējādi radot būtisku spiedienu uz līdzekļu pienācīgu apguvi programmas perioda beigās un palielinot risku, ka nepietiekami tiek ņemts vērā izmaksu lietderības kritērijs un rezultātu sasniegšana;

194.  pauž bažas, ka Komisija neņem vērā risku, kuru noteikusi arī Revīzijas palāta, saistībā ar līdzekļu apguves ārkārtīgi neapmierinošo līmeni programmas perioda vidū, kas ir divreiz zemāks nekā attiecīgajā brīdi iepriekšējā periodā, kā arī neņem vērā spiedienu uz līdzekļu apguvi, ko rada pašreizējā perioda beigu pārklāšanās ar nākamā perioda īstenošanas pirmajiem gadiem;

195.  aicina Komisiju sniegt prognozes un novērtējumu par katru dalībvalsti attiecībā uz saistību uzkrāšanos, kuras varētu laicīgi apgūt līdz perioda beigām, un ierosināt pasākumus, lai palīdzētu dalībvalstīm mazināt iespējamo negatīvo ietekmi uz pieejamo līdzekļu nepietiekamu apguvi;

196.  aicina Komisiju nodrošināt, ka pasākumos, kuri tiks īstenoti nolūkā novērst to, ka dalībvalstis automātiski atceļ saistības, tiek ņemti vērā darbības programmu un projektu mērķi un rezultāti, kā arī nodrošināt, ka tiek īstenota grozīto darbības programmu attiecīga uzraudzība un ziņošana;

197.  aicina Komisiju pēc savas ierosmes izmantot tehniskajai palīdzībai pieejamos resursus un proaktīvi palīdzēt dalībvalstīm paātrināt uz rezultātiem orientētu kohēzijas politikas līdzekļu apguvi;

198.  vērš uzmanību uz kohēzijas politikas augstāko mērķi, proti, atbalstīt ekonomisko un sociālo kohēziju dažādu Savienības reģionu un valstu starpā un palīdzēt mazināt atšķirības un nevienlīdzību Savienībā; uzsver, ka dalībvalstīm, Komisijai un visām attiecīgajām ieinteresētajām pusēm, īstenojot un apgūstot Savienības līdzekļus, ir jāņem vērā šāds pamatprincips;

XXIII daļa – Revīzijas palātas īpašais ziņojums Nr. 18/2018 “Vai ir sasniegts Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvās daļas galvenais mērķis”

199.  uzskata, ka Revīzijas palātas īpašais ziņojums Nr. 18/2018 sniedz savlaicīgu un svarīgu analīzi, izvērtējot to, kā Komisija īsteno noteikumus, kas reglamentē Stabilitātes un izaugsmes pakta (SIP) preventīvo daļu, ņemot vērā tās galveno mērķi, proti, dalībvalstīm sekmīgi sasniegt to attiecīgos vidēja termiņa mērķus attiecībā uz budžeta bilancēm;

200.  vislielāko satraukumu pauž par pilnīgu atšķirību Revīzijas palātas un Komisijas uzskatos par to, vai Komisija pienācīgi īsteno preventīvās daļas noteikumus, lai sasniegtu nepieciešamos vidēja termiņa mērķus; tas, ka abām iestādēm nav nekādas kopīgas izpratnes jautājumā par to, vai Komisija pareizi piemēro Stabilitātes un izaugsmes pakta (SIP) preventīvo daļu, ir nopietns rādītājs, kas liecina par būtiskām atšķirībām, no vienas puses, attiecībā uz to tiesību aktu faktiskā formulējuma atbilstīgumu, kuri pašlaik reglamentē SIP īstenošanu, un, no otras puses, attiecībā uz kritērijiem un apsvērumiem, ko izmanto par pamatu tam, lai izvērtētu, vai tie tiek piemēroti praksē;

201.  uzskata, ka Revīzijas palātas konstatējumus, proti, to, ka Komisija ar savu rīcību nenodrošina Regulas (EK) Nr. 1466/97(8) galvenā mērķa sasniegšanu, varētu uzskatīt par pamatotiem, balstoties uz tās noteikumu ļoti burtisku interpretāciju; tomēr uzskata, ka Komisijai bija pienācīgs iemesls elastīgi īstenot attiecīgos minētās regulas noteikumus, ņemot vērā ekonomiskos apstākļus un prasību atjaunot izaugsmi un palielināt nodarbinātību;

202.  turklāt uzskata, ka SIP noteikumu sarežģītības palielināšanās, kas vērojama īstenošanas pēdējo desmit gadu laikā, prasa pilnībā visaptveroši no jauna izvērtēt attiecīgos tiesību aktus un to interpretāciju, ņemot vērā uzkrāto pieredzi, kā arī Eiropas un pasaules ekonomikas faktisko attīstību, kurai raksturīga vāja izaugsme, arvien lielāka nevienlīdzība un neskaidrība;

203.  uzskata, ka būtu ieteicams veikt šādu atkārtotu pārskatīšanu, vienlaikus pilnībā ņemot vērā prasības 2030. gada ilgtspējīgas attīstības mērķu praktiskai īstenošanai, cita starpā izvērtējot, vai būtu lietderīgi, ja pašreizējais SIP, kura pamatā ir fiskālās taupības modelis, tiktu aizstāts ar alternatīvu ilgtspējīgas attīstības paktu, kurš sniegtu nepieciešamo līdzsvaru, papildināmību un savstarpēji veicinātu fiskālo piesardzību un ilgtspējas mērķus, tādējādi izslēdzot nepieciešamību pārmērīgi elastīgi piemērot noteikumus un izvairoties no izrietošajiem pretrunīgajiem uzskatiem un novērtējumiem attiecībā uz politikas virzienu atbilstību un pamatojumu;

XXIV daļa – Revīzijas palātas īpašais ziņojums Nr. 19/2018 “Eiropas ātrgaitas dzelzceļa tīkls nav izveidots, tā vietā – neefektīva sadrumstalotība”

204.  atzinīgi vērtē Revīzijas palātas īpašo ziņojumu;

205.  ir vienisprātis ar Revīzijas palātu un atbalsta tās konstatējumus;

206.  ar gandarījumu pieņem zināšanai, ka Komisija īstenos Revīzijas palātas ieteikumus;

207.  uzsver, ka izredzes uzlabot situāciju joprojām ir vājas, ja vien visas dalībvalstis neizrādīs politisko gribu uzlabot situāciju;

208.  šajā sakarā norāda uz Eiropas koordinatoru lielo nozīmi šajā jomā (TEN-T);

209.  atgādina par Eiropas koordinatoru pilnvarām, kas ietver:

–  attiecīgā koridora darba plāna (kopā ar iesaistītajām dalībvalstīm) vai horizontālās prioritātes darba plāna izstrādi;

–  atbalstu darba plāna īstenošanai un tās pārraudzību; vajadzības gadījumā — grūtību apzināšanu un piemērotu risinājumu meklēšanu;

–  regulāru apspriešanos ar koridora forumu (konsultatīva struktūra, kurā apvienojušās dalībvalstis un dažādas ieinteresētās personas);

–  ieteikumu sniegšanu tādās jomās kā transporta attīstība koridoros vai piekļuve finansējumam / finansējuma avotiem;

–  ikgadēju ziņojumu sniegšanu Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un iesaistītajām dalībvalstīm par panākto progresu;

210.  uzsver Eiropas pievienoto vērtību, ko rada no Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem un Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta finansētie pārrobežu projekti; uzsver, ka ir svarīgi arī turpmāk paļauties uz šiem finansēšanas mehānismiem, lai pārvarētu politiskos un infrastruktūras šķēršļus un paātrinātu Savienības reģionu teritoriālo un sociālekonomisko kohēziju, izmantojot ātrgaitas dzelzceļa savienojumus;

211.  atgādina Komisijai, ka ir svarīgi veicināt ne vien pieejamos un kvalitatīvos pasažieru dzelzceļa pārvadājumus, bet arī dzelzceļa kravu pārvadājumus, ņemot vērā ieguvumus ekonomikas, vides, loģistikas un drošības jomā;

XXV daļa – Revīzijas palātas īpašais ziņojums Nr. 20/2018 “Āfrikas miera un drošības sistēma: ES atbalsts ir jāpārorientē”

212.  atzinīgi vērtē Revīzijas palātas īpašo ziņojumu un turpinājumā izklāsta savus apsvērumus un ieteikumus;

213.  atzīst, ka EĀDD un Komisija saskaras ar ļoti sarežģītām situācijām Āfrikā, kas ietver daudzas politiskās un operatīvās problēmas un ierobežojumus daudzās jomās, jo īpaši saistībā ar galveno ieinteresēto personu sadarbību, finansēšanu un iestāžu trūkumiem, politisko gribu iejaukties konfliktos, novērst un pārvaldīt tos;

214.  apzinās attiecīgās institucionālās sistēmas sarežģītību konfliktu novēršanai un miera un drošības veicināšanai ar Āfrikas Savienību, Āfrikas Miera nodrošināšanas fondu (APF), apakšreģionālajām organizācijām (AO), reģionālajām ekonomikas kopienām (REK) un reģionālajiem konfliktu novēršanas, pārvaldības un rezolūciju mehānismiem (RM);

215.  ar bažām norāda, ka Āfrikas miera un drošības sistēma (APSA) ir ļoti atkarīga no ārējiem finanšu avotiem (ņemot vērā dalībvalstu zemo ieguldījumu Miera fondā un ierobežoto papildu finansējumu, ko APSA piesaista no citiem finanšu avotiem);

216.  pauž nožēlu par to, ka šis Āfrikas līdzdalības un finanšu ilgtspējas trūkums papildus lielai atkarībai no līdzekļu devējiem un starptautiskajiem partneriem rada darbības trūkumus, jo īpaši attiecībā uz personāla jautājumiem, proti, ir maz kvalificētu darbinieku vai militāro ekspertu, kas nodarbojas ar galvenajām miera un drošības misijām Āfrikas kontinentā;

217.  uzskata — lai gan ES atbalsts APSA ir izstrādāts, pamatojoties uz stratēģisku satvaru, kas paredzēts ceļvežos, pastāvīgi būtu jācenšas nodrošināt līdzekļu devēju atbilstīgu koordināciju;

218.  pauž nožēlu arī par to, ka Savienības atbalsts galvenokārt ir vērsts uz pamatdarbības izmaksām, un nav ilgtermiņa plāna; uzsver nepieciešamību Savienībai atteikties no APSA atbalsta izmaksām un atbalstīt skaidras ilgtermiņa perspektīvas un mērķus, kas veicina Āfrikas stabilitāti un vispārēji — ĀS un ES partnerību;

219.  atgādina, ka ir svarīgi veicināt kapacitātes palielināšanas plānu, ĀS un AO darbības spējas apvienojumā ar labāku koordinācijas sistēmu starp visiem dalībniekiem, lai ilgtermiņā pēc iespējas optimizētu pasākumu saskaņotību un Savienības atbalsta rezultātus;

220.  pauž nopietnas bažas par trūkumiem uzraudzības sistēmās attiecībā uz to spēju nodrošināt atbilstošus datus par darbību rezultātiem; prasa Komisijai palielināt novērtēšanas sistēmas spēju attiecībā uz darbībām un rezultātiem, lai skaidri parādītu, ka Savienības iemaksas var būt galvenokārt saistītas ar būtisku un pozitīvu ietekmi uz mieru un drošību uz vietas;

221.  kā svarīgu principu norāda, ka ir jāizstrādā uzraudzības sistēma, lai varētu vākt un analizēt datus/rādītājus par darbību, rezultātiem, konkrētajiem mērķiem un stratēģiskajiem mērķiem, lai novērtētu, cik efektīvi īstenots saskaņotais APSA ceļvedis, tā atbilstību un ilgtspēju;

222.  aicina Komisijas dienestus uzsākt uz rezultātiem vērstu uzraudzības misiju un pēc iespējas drīz ziņot Parlamentam;

XXVI daļa – Revīzijas palātas īpašais ziņojums Nr. 21/2018 “ERAF un ESF projektu atlase un uzraudzība 2014.–2020. gada periodā joprojām vērsta galvenokārt uz tiešajiem rezultātiem”

223.  atzinīgi vērtē Revīzijas palātas īpašo ziņojumu un aicina Komisiju un dalībvalstis īstenot Revīzijas palātas ieteikumus;

224.  pauž bažas, ka zemais īstenošanas līmenis pašreizējā plānošanas perioda vidū apdraud to koprezultātu sasniegšanu, kuri ERAF un ESF atbalstītajās jomās būtu jāsasniedz steidzamāk, un tādējādi kavē kohēzijai un reģionālo atšķirību mazināšanai piešķirto Savienības budžeta investīciju paredzamo ietekmi;

225.  tāpēc aicina Komisiju palīdzēt dalībvalstīm paātrināt ESI fondu apguvi un stiprināt ESI fondu uzraudzību un darbības rezultātu novērtēšanu, lai nodrošinātu, ka šie fondi palīdz sasniegt kohēzijas politikas un stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus;

226.  mudina Komisiju veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai novērstu pašreizējā ESI fondu darbības rezultātu satvarā konstatētās nepilnības, un izmantot 2014.–2020. gada periodā gūtās atziņas, lai uzlabotu nākamā perioda darbības rezultātu satvaru un nodrošinātu skaidrus noteikumus attiecībā uz rādītājiem, uzraudzību un koprezultātu sasniegšanas novērtēšanu;

227.  aicina Komisiju pārejas periodā līdz jaunas komisāru kolēģijas izveidei nodrošināt vienmērīgu un nepārtrauktu uzraudzības un ziņošanas par rezultātiem procesu, kā arī nodrošināt, lai uz rezultātiem vērstā ESI fondu darbība plānošanas perioda beigās netiktu vājināta, uzspiežot paātrinātu līdzekļu apguvi;

228.  pieņem zināšanai Komisijas atbildes, ka tās tiesību akta priekšlikumā par plānošanas periodu pēc 2020. gada ir iekļauts saraksts ar ERAF, Kohēzijas fonda un ESF kopīgiem rezultātu rādītājiem;

229.  tomēr pauž bažas par to, ka Komisijas tiesību aktu priekšlikumos par ERAF, Kohēzijas fondu un ESF nav ietverti noteikumi, kuri ļautu darbības, kas noteiktas saskaņā ar nozarei īpašiem noteikumiem, kā minēts rezultātu un iznākuma definīcijās Finanšu regulā, norādīt kā rezultātus, kurus paredzēts sasniegt, un kas tāpēc jānovērtē saskaņā ar šo fondu rezultātu rādītājiem;

230.  prasa Komisijai novērst šo trūkumu un nodrošināt, ka netiks pieļauta negatīva ietekme uz dalībvalstu darbības rezultātu satvara izstrādi 2021.–2027. gada plānošanas periodam;

231.  pauž dziļu nožēlu par to, ka Komisija nav iesniegusi visaptverošu priekšlikumu par ES politikas stratēģiju laikposmam pēc -2020. gada, kas nodrošinātu starpposma mērķus nākamās DFS mērķiem, kā arī vajadzīgo orientāciju dalībvalstīm, lai virzītos uz rezultātiem, kas palīdz īstenot Savienības kopējās prioritātes un panākt saskaņotāku un saliedētāku Savienību;

XXVII daļa – Revīzijas palātas īpašais ziņojums Nr. 22/2018 “Mobilitāte saskaņā ar programmu “Erasmus+”: miljoniem dalībnieku un daudzpusīga Eiropas pievienotā vērtība, tomēr vēl jāuzlabo darbības rezultātu novērtēšana”

232.  atzinīgi vērtē Revīzijas palātas konstatējumus attiecībā uz programmas “Erasmus+” (2014–2020) nodrošināto daudzveidīgo Eiropas pievienoto vērtību, kas pārsniedz programmas izveides juridiskajā pamatā paredzētos veidus; konstatē, ka programmas “Erasmus+” novērtēšanas metodēm un rādītājiem ir jābūt iespējami vispusīgiem un kvalitatīviem, ņemot vērā šādu ilgtermiņa darbību ietekmes daudzdimensiju aspektus;

233.  norāda, ka patlaban nav saskaņoti definēts, kas ir nelabvēlīgā situācijā esoši dalībnieki / dalībnieki, kuriem ir mazāk iespēju, un ka šī definīcija katrā dalībvalstī ir atšķirīga; konstatē, ka kopēja definīcija ļautu precīzāk novērtēt programmas ietekmi un nodrošināt stabilāku pamatu tās tvēruma paplašināšanai, lai sasniegtu šādus dalībniekus un lai izstrādātu pozitīvas darbības viņu atbalstam;

234.  atzinīgi vērtē to, ka priekšlikumā par jauno programmu “Erasmus” (2021–2027) pirmās pamatdarbības ietvaros ir atkal paredzēta skolēnu individuālā mobilitāte;

235.  atzīst tiešsaistes lingvistiskā atbalsta nozīmi; uzskata, ka iespējas izmantot šādu instrumentu vajadzētu piedāvāt visiem dalībniekiem, to pielāgojot dalībnieku konkrētajām vajadzībām, taču līdztekus tas būtu jāpapildina ar klātienes valodu kursiem uz vietas;

236.  atzinīgi vērtē vienkāršoto finansēšanas metožu (vienreizējo maksājumu, vienoto likmju un vienības izmaksu) ieviešanu; tomēr atzīst, ka dotāciju summas ir nepieciešams regulāri pārskatīt un pielāgot uzņemošās valsts vai reģiona dzīves dārdzības līmenim un uzturēšanās izdevumiem, lai dalībniekiem, kuriem ir mazāk iespēju, nodrošinātu taisnīgāku piekļuvi “Erasmus” individuālajai mobilitātei;

237.  uzskata — lai veicinātu individuālās mobilitātes pieejamību nelabvēlīgākā situācijā esošiem dalībniekiem un dalībniekiem, kuriem ir mazāk iespēju, jaunās programmas “Erasmus” pirmajā pamatdarbībā būtu jāapsver priekšfinansējuma iespējas;

238.  konstatē — lai labāk veicinātu doktorantūras studentu mobilitāti, būtu vajadzīga elastīgāka pieeja attiecībā uz minimālo mobilitātes periodu, kas patlaban ir trīs mēneši;

239.  atzīst, ka studentu aizdevumu garantiju mehānisms nesniedza gaidītos rezultātus un ka priekšlikumā par jauno programmu “Erasmus” (2021–2027) tas vairs nav iekļauts;

XXVIII daļa – Revīzijas palātas īpašais ziņojums Nr. 23/2018 “Gaisa piesārņojums: mūsu veselība joprojām nav pietiekami aizsargāta”

240.  uzskata, ka, lai efektīvāk rīkotos nolūkā uzlabot gaisa kvalitāti, Komisijai būtu:

–  jādalās ar labāko praksi no dalībvalstīm, kuras ir sekmīgi atspoguļojušas Gaisa kvalitātes direktīvas prasības savos Gaisa kvalitātes uzlabošanas plānos, tostarp par tādiem jautājumiem kā informācija, kas ir svarīga monitoringa mērķiem, kuras ir īstenojušas mērķtiecīgus, budžetā paredzētus īstermiņa pasākumus gaisa kvalitātes uzlabošanai un kuras ir plānojušas koncentrācijas līmeņa samazināšanu konkrētās vietās;

–  aktīvi jāpārvalda pienākumu neizpildes procedūras katrs posms, lai saīsinātu laiku līdz lietu atrisināšanai vai iesniegšanai Tiesā;

–  jāpalīdz tām dalībvalstīm, kuras visvairāk ietekmē ES iekšējais pārrobežu gaisa piesārņojums, veicinot to sadarbību un kopīgas darbības, kas ietver attiecīgu pasākumu ieviešanu to gaisa kvalitātes uzlabošanas plānos;

241.  aicina Komisiju, sagatavojot priekšlikumu likumdevējam, pievērsties šādiem jautājumiem:

–  Savienības robežvērtību un mērķvērtību (PM, SO2 un O3) iespējama pārskatīšana atbilstīgi jaunākajām PVO pamatnostādnēm, tādu gadījumu, kad piesārņotāju (PM, NO2, SO2 un O3) koncentrācija var pārsniegt standartus, skaita samazināšana, kā arī īslaicīgas PM2,5 robežvērtības un PM trauksmes robežvērtību noteikšana;

–  gaisa kvalitātes uzlabošanas plānu pilnveide, jo īpaši lai tie būtu lielākā mērā vērsti uz rezultātu, prasība katru gadu ziņot par to īstenošanu kā arī to atjaunināšana, kad vien ir nepieciešams. Būtu jāierobežo gaisa kvalitātes uzlabošanas plānu skaits katrai gaisa kvalitātes zonai;

–  prasību precizēšana attiecībā uz rūpnieciskā un satiksmes piesārņojuma monitoringa staciju atrašanās vietu, lai precīzāk izmērītu vislielāko gaisa piesārņojuma ietekmi uz iedzīvotājiem, un minimālā monitoringa staciju skaita noteikšana katram staciju veidam (satiksmes un rūpnieciskā piesārņojuma vai fona mērījumi);

–  Komisijas iespēja pieprasīt izveidot papildu monitoringa vietas, ja tā uzskata, ka tas ir vajadzīgs efektīvākai gaisa piesārņojuma mērīšanai;

–  īsāka termiņa noteikšana (patlaban — n+1 gada 30. septembris) — vismaz līdz n+1 gada 30. jūnijam, lai paziņotu validētus datus, kā arī skaidra prasība dalībvalstīm sniegt aktuālus (reāllaika) datus;

–  skaidri noteikumi, kas nodrošina iedzīvotāju tiesības vērsties tiesu iestādēs;

242.  lai gaisa kvalitātes jautājumu plašāk integrētu Savienības politikas jomās, aicina Komisiju izvērtēt:

–  citas Savienības politikas jomas, kas ietver elementus, kuri var negatīvi ietekmēt gaisa tīrību, un veikt pasākumus, lai šīs politikas jomas labāk pielāgotu gaisa kvalitātes uzlabošanas mērķim;

–  kā faktiski tiek izlietots attiecīgais finansējums, kas pieejams Savienības gaisa kvalitātes mērķu sasniegšanai, lai mazinātu gaisa piesārņotāju, proti, PM, NOX un SOX, emisijas;

243.  lai uzlabotu iedzīvotāju informācijas kvalitāti, aicina Komisiju:

–  piesaistot veselības nozares profesionāļus, noteikt un apkopot būtiskāko informāciju, kas Komisijai un dalībvalstu iestādēm jādara pieejama iedzīvotājiem (tostarp informācija par piesārņojuma ietekmi uz veselību un uzvedības ieteikumi);

–  sniegt atbalstu dalībvalstīm, lai tās pieņemtu labāko praksi saziņai ar iedzīvotājiem un viņu iesaistīšanai gaisa kvalitātes jautājumu risināšanā;

–  publicēt gaisa kvalitātes zonu vērtējumus, norādot uz katru gadu panākto lielāko un mazāko progresu, kā arī nodrošināt, lai tiktu izplatīta labākā prakse, kas izmantota vietās ar labāko sniegumu;

–  izveidot tiešsaistes rīku, kas ļauj iedzīvotājiem ziņot par gaisa kvalitātes pārkāpumiem un sniedz atgriezenisko informāciju Komisijai par jautājumiem, kuri saistīti ar dalībvalstu pasākumiem gaisa kvalitātes uzlabošanai;

–  sniedz atbalstu dalībvalstīm, lai tās izstrādātu lietotājdraudzīgus rīkus nolūkā nodrošināt plašākas sabiedrības piekļuvi gaisa kvalitātes informācijai un uzraudzībai (piemēram, viedtālruņu lietojumprogrammas un/vai īpaši šim mērķim izveidotas sociālo plašsaziņas līdzekļu lapas);

–  vienoties ar dalībvalstīm par gaisa kvalitātes indeksu saskaņošanu;

XXIX daļa – Revīzijas palātas īpašais ziņojums Nr. 24/2018 “Oglekļa dioksīda uztveršanas un uzglabāšanas un inovatīvu atjaunojamo energoresursu demonstrējumi komerciālā mērogā Eiropas Savienībā: pēdējā desmitgadē plānotais progress nav panākts”

244.  atzinīgi vērtē Revīzijas palātas īpašo ziņojumu “Oglekļa dioksīda uztveršanas un uzglabāšanas un inovatīvu atjaunojamo energoresursu demonstrējumi komerciālā mērogā Eiropas Savienībā: pēdējā desmitgadē plānotais progress nav panākts” un turpinājumā izklāsta savus apsvērumus un ieteikumus;

245.  atzinīgi vērtē Savienības vērienīgās saistības, proti, līdz 2020. gadam panākt emisiju līmeņa samazinājumu par vismaz 20 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni un līdz 2030. gadam — par 40 %, kā arī 2014.–2020. gada budžeta plānošanas periodā vismaz 20 % tās budžeta izlietot ar klimatu saistītai rīcībai;

246.  atzinīgi vērtē Savienības apņemšanos kļūt par pasaules līderi atjaunojamo energoresursu jomā; uzskata, ka ir ļoti svarīgi, lai Komisija pastāvīgi uzņemtos pietiekami vadošu lomu un izrādītu apņemšanos risināt klimata pārmaiņu jautājumus, lai nostiprinātu tās starptautisko uzticamību un konsolidētu instrumentus, ar kuriem veido Savienības klimata politikas un zaļās diplomātijas nosacījumus turpmākajiem gadiem;

247.  uzskata, ka ir vajadzīga lielāka sinerģija starp dažādām Savienības struktūrām, attiecīgajiem Komisijas dienestiem un nozares partneriem un ka ir jāapvieno centieni, lai panāktu veicinošu vidi pārejai uz mazoglekļa ekonomiku ar inovatīvām mazoglekļa tehnoloģijām, pielāgojot un izstrādājot investīciju nosacījumus un instrumentus;

248.  uzsver, ka ir turpmāk jāuzlabo Komisijas dienestu koordinācija klimata jautājumos, lai ne tikai īstenotu starptautiskās saistības, bet arī ļautu Savienībai saglabāt vadošo lomu klimata pārmaiņu mazināšanas jomā;

249.  atkārtoti aicina Komisiju intensīvāk koordinēt darbības jaunu tehnoloģiju un vides inovāciju izstrādes jomā;

250.  norāda uz nepieciešamību Komisijai jo īpaši pastiprināt koordināciju starp dalībvalstīm, lai ar klimata pārmaiņām saistītās politikas īstenošanu tiktu sasniegts mērķis, kas paredz vismaz 20 % Savienības budžeta piešķirt mazoglekļa un klimanoturīgai sabiedrībai;

251.  pauž nožēlu par dalībvalstu mazoglekļa stratēģiju trūkumu, kas rada nenoteiktību, kaitējot investīciju nosacījumiem un ietekmējot inovatīvu mazoglekļa enerģētikas demonstrējumu projektu finansiālo dzīvotspēju un progresu, un sniedz tikai ierobežotas iespējas atgūt finansējumu no neveiksmīgiem projektiem; aicina Komisiju pastiprināt dalībvalstu aktīvu līdzdalību mazoglekļa mērķu sasniegšanā;

252.  pauž nožēlu par finansēto projektu vispārējo zemo dzīvotspēju un ilgtspēju un projektu praktisko rezultātu neizmantošanu;

253.  uzskata, ka veiksmīgam rezultātam šajā jomā ir nepieciešamas mērķtiecīgākas Savienības un valsts līmeņa stratēģijas; aicina Komisiju izstrādāt konkrētu vispārēju stratēģiju noteikto mērķrādītāju sasniegšanai, kura ietvertu konkrētām jomām paredzētus rīcības plānus, tostarp padziļinātus novērtējumus, detalizētus pasākumus un instrumentus, rezultātu novērtēšanas un metodiku un ziņošanu, kā arī snieguma rādītājus;

254.  aicina Komisiju kopumā palielināt dažādu budžeta jomu savietojamību, lai varētu papildināt mazoglekļa ekonomikas veidošanai paredzētās programmas; pauž nožēlu, ka lielā daļā ES budžeta nav norādīti konkrēti mērķrādītāji;

255.  aicina Komisiju ātri izveidot veicinošu vidi pārejai uz mazoglekļa ekonomiku, pielāgojot tās investīciju nosacījumus un izdevumu regulējumu un instrumentus inovācijai un modernizācijai visās galvenajās attiecīgajās nozarēs;

XXX daļa – Revīzijas palātas īpašais ziņojums Nr. 25/2018 “Plūdu direktīva: panākumi risku novērtēšanā, bet plānošana un īstenošana ir jāuzlabo”

256.  aicina Komisiju saskaņā ar Plūdu direktīvā paredzētajām uzraudzības funkcijām pārbaudīt, vai dalībvalstis ir noteikušas kvantitatīvi nosakāmus un ar termiņiem saistītus mērķus attiecībā uz rīcību, kas saistīta ar plūdiem, tādējādi, kad tiks pārskatīti otrā un nākamo ciklu plūdu riska pārvaldības plāni (PRPP), ļaujot novērtēt progresu virzībā uz to sasniegšanu saskaņā ar Plūdu direktīvu; aicina Komisiju dalīties ar labu praksi ar visām dalībvalstīm saistībā ar mērķu noteikšanu;

257.  aicina Komisiju saskaņā ar Plūdu direktīvā paredzētajām uzraudzības funkcijām un laicīgi pirms Plūdu direktīvas otro cikla novērtēt un ziņot par to, vai dalībvalstis:

–  ir norādījušas finansējuma avotus, lai segtu investīciju vajadzības, kas izriet no PRPP, un ir noteikušas īstenošanas grafiku saskaņā ar pieejamo finansējumu;

–  attiecībā uz plūdu pasākumiem starptautiskos upju baseinos ir apsvērušas pārrobežu investīcijas;

258.  ja tiek pieprasīti Savienības līdzekļi, aicina Komisiju saskaņā ar Plūdu direktīvā paredzētajām uzraudzības funkcijām un dalītās pārvaldības kārtībā līdzfinansēt tikai tos plūdu pasākumus, kas atbilstīgi turpmākajiem PRPP ir noteikti par prioritāti; šī prioritāšu noteikšana dalībvalstīm jāveic, pamatojoties uz objektīviem un būtiskiem kritērijiem, tostarp:

–  kvalitatīvu izmaksu un ieguvumu analīzi, lai panāktu ieguldīto līdzekļu labāko atdevi, un

–  attiecīgā gadījumā kritēriju, kas ņem vērā projektu pārrobežu ietekmi;

259.  aicina Komisiju saskaņā ar Plūdu direktīvā un Ūdens pamatdirektīvā paredzētajām uzraudzības funkcijām nodrošināt, lai dalībvalstu PRPP ierosinātā jaunā plūdu infrastruktūra atbilstu Ūdens pamatdirektīvai;

260.  aicina Komisiju saskaņā ar Plūdu direktīvā un Ūdens pamatdirektīvā paredzētajām uzraudzības funkcijām pārbaudīt, vai gadījumos, kad prasīts Savienības līdzfinansējums, dalībvalstis ir analizējušas svarīgu zaļo pasākumu īstenošanas iespējamību, atsevišķi vai kopā ar pelēkās infrastruktūras risinājumiem;

261.  aicina Komisiju saskaņā ar Plūdu direktīvā paredzētajām uzraudzības funkcijām ir pārbaudīt, vai PRPP ietver pasākumus, lai uzlabotu zināšanas par klimata pārmaiņu ietekmi uz plūdiem un par tās modelēšanu;

262.  Pārskatot Plūdu direktīvas otrajam ciklam pieprasītos dokumentus, aicina Komisiju saskaņā ar Plūdu direktīvā paredzētajām uzraudzības funkcijām pārbaudīt, vai dalībvalstis:

–  kvantitatīvi novērtē un modelē klimata pārmaiņu ietekmi uz plūdiem, veicot pētījumus;

–  izstrādā atbilstošus instrumentus, lai labāk analizētu un prognozētu:

a)  lietus izraisītus plūdus, tostarp pēkšņus plūdus;

b)  piekrastes applūšanu jūras līmeņa paaugstināšanās dēļ;

–  ja klimata pārmaiņu ietekme nav izmērāma, plāno elastīgus pasākumus, lai vajadzības gadījumā pielāgotu aizsardzības līmeni;

263.  aicina Komisiju, pārskatot otrā cikla PRPP, pārbaudīt, vai dalībvalstīm ir plānota rīcība, lai:

–  paaugstinātu sabiedrības informētību par plūdu riska apdrošināšanas seguma sniegtajām priekšrocībām un

–  palielinātu segumu, piemēram, veicinot sadarbību starp publisko un privāto sektoru saistībā ar apdrošināšanu pret plūdiem;

264.  aicina Komisiju saskaņā ar Plūdu direktīvā paredzētajām uzraudzības funkcijām:

–  pārbaudīt, vai dalībvalstis ir izmantojušas savus PRPP, lai novērtētu, cik lielā mērā dalībvalstu zemes izmantošanas plānošanas noteikumi ir pienācīgi izstrādāti un efektīvi īstenoti plūdu riskam pakļautās teritorijās, un

–  izplatīt labu praksi un sniegt norādījumus dalībvalstīm;

XXXI daļa – Revīzijas palātas īpašais ziņojums Nr. 26/2018 “Kāpēc vairākkārt kavējās muitas IT sistēmu ieviešana”

265.  pieņem zināšanai Revīzijas palātas apsvērumus, kuros novērtēta muitas informācijas tehnoloģiju sistēmu īstenošana;

266.  uzteic Revīzijas palātas veikto situācijas analīzi un iesniegtos secinājumus;

267.  atzinīgi vērtē Komisijai sniegtos ieteikumus, kas vērsti uz muitas procesu modernizāciju, kurai ir svarīga nozīme Savienības funkcionēšanā; pauž atzinību par pieeju, kurā tiek ņemta vērā saistībā ar programmu “Muita 2020” gūtā pieredze;

268.  norāda, ka Komisija, neraugoties uz atsevišķiem papildu paskaidrojumiem un domstarpībām attiecībā uz daļu no konstatējumiem, ir pieņēmusi visus Revīzijas palātas īpašajā ziņojumā sniegtos ieteikumus;

269.  uzskata — kaut arī nākamajai programmai Komisija ir iecerējusi atvēlēt 950 miljonus EUR faktiskajās cenās un par šo summu ir panākta vienošanās ar Parlamentu, īstenošanai obligāti ir jānotiek laicīgi, pilnā apmērā un nepārsniedzot piešķirto finansējumu;

270.  uzskata, ka ir jābūt pieejamam stabilam daudzgadu stratēģiskajam plānam, kurā būtu noteikts stratēģiskais satvars un starpposma mērķrādītāji IT projektu saskaņotas un efektīvas pārvaldības vajadzībām; minētajā plānā ir pareizi jānosaka mērķi, rādītāji, grafiks un nepieciešamie finanšu resursi;

271.  norāda — tā kā līdz ar jaunās DFS darbības sākumu vairākām programmām, piemēram, ES Krāpšanas apkarošanas programmai, FISCALIS un “Muita”, kā arī Integrētās robežu pārvaldības fondam būtu jādarbojas sinerģiski, ir jāveic ietekmes novērtējums saistībā ar negatīvajām sekām, ko eventuāla kāda elementa īstenošanas aizkavēšanās radītu visas sistēmas darbībai;

272.  norāda, ka ir obligāti jāīsteno uz sniegumu balstīta budžeta izstrāde, lai uzlabotu rezultātus un nodrošinātu programmas mērķu sasniegšanu;

273.  norāda — tā kā dalībvalstis savus 20 % no muitas nodokļiem, ko tās patur kā iekasēšanas izmaksas, nav izmantojušas, lai segtu izdevumus par muitas IT sistēmas īstenošanu, komiteja atbalsta Komisijas priekšlikumā par pašu resursiem iekļauto ierosinājumu samazināt iekasēšanas izmaksas, nosakot tās 10 % apmērā;

XXXII daļa – Revīzijas palātas īpašais ziņojums Nr. 31/2018 “Dzīvnieku labturība Eiropas Savienībā: mazinot neatbilstību starp vērienīgajiem mērķiem un praktisko īstenošanu”

274.  lai noteiktu turpmāko rīcību dzīvnieku labturības jomā, aicina Komisiju:

–  veikt 2012.–2015. gada dzīvnieku labturības stratēģijas novērtējumu, jo īpaši saistībā ar dzīvu dzīvnieku pārvadāšanu, lai konstatētu, cik lielā mērā sasniegti tās mērķi un vai tiek piemērotas tās izdotās pamatnostādnes;

–  definēt atsauces un mērķa rādītājus, lai noteiktu un salīdzinātu dalībvalstu atbilstības līmeni pārējās riskam pakļautajās jomās, kas konstatētas, veicot novērtējumu;

–  apsvērt, kā rīkoties attiecībā uz iepriekš minētā novērtējuma secinājumiem (piemēram, izstrādāt jaunu stratēģiju vai rīcības plānu un/vai pārskatīt tiesību aktus dzīvnieku labturības jomā), un publicēt šī novērtējuma rezultātus;

275.  atzinīgi vērtē Revīzijas palātas secinājumu, ka Savienības darbības dzīvnieku labturības jomā, pienācīgi īstenotas, ir palīdzējušas uzlabot atbilstību dzīvnieku labturības prasībām un atbalstīt augstākus standartus ar skaidru pozitīvu ietekmi uz dzīvnieku labturību;

276.  lai labāk pievērstos riskantām jomām un izplatītu labu praksi, iesaka Komisijai:

–  izstrādāt izpildes panākšanas stratēģiju, lai stiprinātu kārtību, kādā pēcpārbauda DG SANTE ieteikumu izpildi, nolūkā samazināt laikposmu līdz tam, kad, reaģējot uz Komisijas ieteikumiem, kas sniegti pēc tās veiktajām revīzijām, tiek veikti apmierinoši pasākumi, un lai panāktu, ka tiek izpildīti tiesību aktu noteikumi, īpaši tie, kas jau ilgu laiku ir bijuši spēkā;

–  kopā ar dalībvalstīm noteikt, kā platformā TRACES pieejamie rīki var palīdzēt sagatavot riska analīzi attiecībā uz dzīvu dzīvnieku pārvadāšanas pārbaudēm, un jāizplata pamatnostādnes par šo rīku izmantošanu;

277.  lai stiprinātu saikni starp savstarpējās atbilstības sistēmu un dzīvnieku labturību, iesaka Komisijai:

–  veicot savstarpējās atbilstības revīzijas, izvērtēt, cik pilnīgi ir dalībvalstu ziņojumi par neatbilstībām, kas konstatētas oficiālajās pārbaudēs, kuras veic tā pati kontroles iestāde, kas īsteno savstarpējās atbilstības pārbaudes, piemēram, Komisija varētu veikt kontrolpārbaudi un salīdzināt oficiālo pārbaužu rezultātus ar datiem par atbalsta saņēmējiem, kuriem piemēro savstarpējās atbilstības prasības;

–  balstoties uz iepriekšējām darbībām, arī turpmāk dalīties ar labāko praksi savstarpējās atbilstības jomā un informēt dalībvalstis par atbilstības konstatējumiem pakārtotajiem lēmumiem, lai noteiktu finanšu korekcijas, jo ar dzīvnieku labturību saistītās sankciju sistēmas ir pārāk pielaidīgas;

278.  lai veicinātu lauku attīstības atbalsta efektīvu izmantošanu dzīvnieku labturībai, iesaka Komisijai:

–  apstiprināt izmaiņas spēkā esošajās lauku attīstības programmās, kā arī apstiprināt jaunus plānošanas dokumentus lauku attīstības plānošanas periodam pēc 2020. gada, pārbaudīt, kā dalībvalstis izmanto dzīvnieku labturības pasākumu jomās, kurās gūti pierādījumi par plašām neatbilstībām (piemēram, par cūku astu amputēšana), kā arī pārbaudīt iespējamo pārklāšanos ar privātām shēmām, kurās paredzētas līdzīgas saistības;

–  veicināt dalībvalstu apmaiņu ar labu praksi, kas atspoguļo dzīvnieku labturības pasākuma papildu un brīvprātīgus rezultātus un ietekmes rādītājus, izmantojot vienoto uzraudzības un novērtēšanas sistēmu, kas tiks izveidota plānošanas periodam pēc 2020. gada;

–  attiecībā uz plānošanas periodu pēc 2020. gada sniegt dalībvalstīm strukturētus norādījumus par citu lauku attīstības pasākumu izmantošanu, lai atbalstītu augstāku dzīvnieku labturības standartu piemērošanu nolūkā piedāvāt lauksaimniekiem plašāku stimulu klāstu dzīvnieku labturības uzlabošanai nolūkā pilnībā likvidēt nežēlīgas metodes;

o

o o

279.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt tās publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

(1)

OV L 51, 28.2.2017.

(2)

OV C 348, 28.9.2018., 1. lpp.

(3)

OV C 357, 4.10.2018., 1. lpp.

(4)

OV C 357, 4.10.2018., 9. lpp.

(5)

Šajā dienā pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0000.

(6)

OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.

(7)

OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.

(8)

Padomes 1997. gada 7. jūlija Regula (EK) Nr. 1466/97 par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu (OV L 209, 2.8.1997., 1. lpp.).


INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

20.2.2019

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

21

3

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Nedzhmi Ali, Inés Ayala Sender, Zigmantas Balčytis, Dennis de Jong, Tamás Deutsch, Martina Dlabajová, Luke Ming Flanagan, Ingeborg Gräßle, Jean-François Jalkh, Wolf Klinz, Bogusław Liberadzki, Georgi Pirinski, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Petri Sarvamaa, Claudia Schmidt, Bart Staes, Derek Vaughan, Tomáš Zdechovský, Joachim Zeller

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

José Blanco López, Julia Pitera

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Rosa D’Amato, John Flack, Czesław Hoc


ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

21

+

ALDE

Nedzhmi Ali, Martina Dlabajová, Wolf Klinz

EFDD

Rosa D'Amato

ENF

Jean-François Jalkh

GUE/NGL

Luke Ming Flanagan, Dennis de Jong

PPE

Tamás Deutsch, Ingeborg Gräßle, Julia Pitera, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Petri Sarvamaa, Claudia Schmidt, Tomáš Zdechovský, Joachim Zeller

S&D

Inés Ayala Sender, Zigmantas Balčytis, José Blanco López, Bogusław Liberadzki, Georgi Pirinski

VERTS/ALE

Bart Staes

3

-

ECR

John Flack, Czesław Hoc

S&D

Derek Vaughan

0

0

 

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Pēdējā atjaunošana: 2019. gada 15. martsJuridisks paziņojums