Procedūra : 2018/2107(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0090/2019

Iesniegtie teksti :

A8-0090/2019

Debates :

PV 14/03/2019 - 7
CRE 14/03/2019 - 7

Balsojumi :

PV 14/03/2019 - 11.5
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2019)0207

ZIŅOJUMS     
PDF 256kWORD 79k
26.2.2019
PE 630.395v02-00 A8-0090/2019

par VPS regulas (ES) Nr. 978/2012 īstenošanu

(2018/2107(INI))

Starptautiskās tirdzniecības komiteja

Referents: Christofer Fjellner

PASKAIDROJUMS — FAKTU UN SECINĀJUMU KOPSAVILKUMS
 EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 Ārlietu komitejaS ATZINUMS
 Attīstības komitejaS ATZINUMS
 INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ
 ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

PASKAIDROJUMS — FAKTU UN SECINĀJUMU KOPSAVILKUMS

2018. gada 19. februārī referentam tika uzticēts sagatavot ziņojumu par to, kā tiek īstenota VPS regula (ES) Nr. 978/2012 par vispārējo tarifa preferenču sistēmas piemērošanu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 732/2008.

I.   Informācijas avoti

Kopš šā pienākuma uzticēšanas referents ir savācis informāciju un cita starpā izmantojis šādus avotus:

•  Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regula (ES) Nr. 978/2012;

•  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 12. jūnija Regula (ES) Nr. 607/2013, ar kuru atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 552/97, ar ko uz laiku atsauc Mjanmas/Birmas piekļuvi vispārējām tarifa preferencēm, un Eiropas Parlamenta rezolūcija par vispārējo tarifa preferenču pieejamības atjaunošanu attiecībā uz Mjanmu/Birmu (2012/2929(RSP));

•  spēkā esošās VPS regulas (Regula (ES) Nr. 978/2012) vidusposma novērtējums un Eiropas Komisijas ziņojums, ko papildina Komisijas dienestu 2018. gada 4. oktobra darba dokuments;

•  Komisijas ziņojumi par vispārējo preferenču sistēmu attiecībā uz 2014.–2015. gada laikposmu un 2016.–2017. gada laikposmu, kuros novērtēta VPS ietekme, galveno uzmanību pievēršot VPS+ saņēmēju darbības rādītājiem;

•  atklātā uzklausīšana "Tirdzniecības preferences ilgtspējīgai attīstībai — jaunā VPS+ mehānisma rūpīga pārbaude, kad ir pagājuši divi gadi”, ko Starptautiskās tirdzniecības komiteja (INTA) rīkoja 2016. gada 16. februārī;

•  viedokļu apmaiņa par VPS īstenošanu INTA komitejas sanāksmē 2018. gada 19. februārī un viedokļu apmaiņa 2017. gada 21. martā par VPS+ piešķiršanu Šrilankai;

•  Eiropas Parlamenta Ārpolitikas ĢD politikas departamenta 2017. gada jūnija pētījums par darba tiesībām eksporta pārstrādes zonās, īpašu uzmanību pievēršot VPS+ saņēmējvalstīm;

•  Eiropas Parlamenta Izpētes dienesta (EPRS) sagatavotais pētījums “Vispārējā tarifa preferenču sistēmas regula (Nr. 978/2012): Eiropas Īstenošanas novērtējums”.

II.  Galvenie secinājumi

Pamatojoties uz minētajiem salīdzinošajiem informācijas avotiem, ir skaidrs, ka:

•  valstis, kuras 2011.–2016. gadā, proti, trīs gadus pirms un pēc jaunās regulas stāšanās spēkā, bija VPS preferenču piešķiršanas kritērijiem atbilstošas valstis, ievērojami palielināja eksporta apjomu uz ES. Jo īpaši tas attiecās uz valstīm, kurām piemēro EBA režīmu, jo to kopējā importēto preču vērtība palielinājās par 62,1 %, savukārt VPS+ kritērijiem atbilstošo valstu importēto preču vērtība palielinājās par 53,8 %. Importa apjoms no valstīm, kurām piemēro standarta VPS režīmu, saglabājās nemainīgs, samazinoties tikai par 0,3 %;

•  saskaņā ar VPS ievesto importa preču daļa ES kopējā importa apjomā samazinājās no 6,1 % 2013. gadā — pēdējā gadā pirms jaunās regulas stāšanās spēkā — līdz 4,9 % 2016. gadā, ko savā ziņā var izskaidrot ar saņēmējvalstu skaita samazināšanos. Tā kā jaunajā regulā ir ieviesti stingrāki VPS atbilstības kritēriji, VPS saņēmējvalstu skaits samazinājās līdz 92, pēc tam pēc regulas piemērošanas sākuma izstājās vairākas valstis, piemēram, Ķīna;

•  gan EBA, gan VPS+ saņēmējvalstis kopš 2014. gada vidēji par vairāk nekā 10 procentpunktiem ir ievērojami palielinājušas savus preferenču izmantojuma rādītājus, tomēr 10 no 49 EBA režīma valstīm savus preferenču izmantojuma rādītājus ir samazinājušas par vairāk nekā 10 procentpunktiem, bet standarta VPS saņēmējvalstis 2011.–2016. gadā ir samazinājušas savus preferenču izmantojuma rādītājus vidēji par 3 procentpunktiem;

•  VPS ietekme uz eksporta diversifikāciju šķiet neskaidra, jo dati liecina, ka EBA saņēmējvalstīm eksporta diversifikācijas līmenis ir paaugstinājies no sākotnēji zema līmeņa, toties tas ir ievērojami samazinājies visas nozares līmenī standarta VPS saņēmējvalstīm, bet neviendabīgo VPS+ saņēmējvalstu eksporta diversifikācijas rādītāji ievērojami atšķiras;

•  tekstilizstrādājumi ir VPS importa dominējošā nozare, un tekstilizstrādājumu imports 2016. gadā bija 50 % no kopējā VPS importa apjoma, tādējādi vairāk nekā divas reizes palielinot VPS importa daļu salīdzinājumā ar situāciju pirms reformas;

•  šķiet, ka diversifikāciju kavē tas, ka VPS regulā nav atļauta kumulācija vai nenoteiktas izcelsmes produktu izmantošana no valstīm, kuras ir izstājušās no VPS, un valstīm, kuras palikušas šajā sistēmā, piemēram, velosipēdu nozare Kambodžā;

•  neliela negatīva ietekme ir bijusi uz tām valstīm, kuras pēc 2012. gada reformas vairs neatbilst VPS preferenču piešķiršanas kritērijiem, jo izstājušās valstis, šķiet, nav skārusi ilgtermiņa ietekme, izņemot dažas īpašas nozares, piemēram, tabakas ražotāji Kubā;

•  VPS noteikti mudināja jaunattīstības valstis ratificēt starptautiskās konvencijas, lai sagatavotos pastiprinātai piekļuvei ES tirgum, izmantojot VPS+. Lai gan ratifikācija nebūt nenozīmē, ka tiek ievērotas konvencijās paredzētās tiesības, tā ir svarīgs stimuls un satvars, lai veiktu uzlabojumus;

•  pastiprinātā to valstu uzraudzība, kuras izmanto VPS+ radītās priekšrocības, pievēršot uzmanību 27 starptautisko konvenciju, kas attiecas uz cilvēktiesībām un darba tiesībām, vides aizsardzību un labu pārvaldību, efektīvai īstenošanai — Eiropas Parlamenta galvenā reformas prasība — ir nodrošinājusi iespēju veidot nozīmīgu dialogu, tādējādi radot iespēju ES sadarboties ar saņēmējvalstīm visās jomās, kurās īstenošana ir neapmierinoša;

•  VPS režīma ietekme uz vidi ir grūti nosakāma, jo trūkst pieejamu datu par vides rādītājiem un tie nav pieejami savlaikus, pierādījumi liecina, ka VPS+ režīms ir ne tikai mudinājis saņēmējvalstis ievērot vides aizsardzības prasības, bet arī palielinājis tekstilizstrādājumu un apģērbu eksportu, kas parasti negatīvi ietekmē vidi;

•  VPS reformai ir gan neplānota pozitīva, gan negatīva ietekme, piemēram, ir radītas nodarbinātības iespējas sievietēm un ir palielinājusies sieviešu līdzdalība darbaspēkā eksporta nozarēs, kuras veic tirdzniecību ar ES, bet ir arī strauji pasliktinājusies vides kvalitāte, ko izraisa eksporta nozares saņēmējvalstīs.

III.  Pamatieteikumi

•  Apsvērt dažādus pasākumus, lai palielinātu saņēmējvalstu diversifikāciju.

•  Šajā ziņā nākamajā VPS regulā atkārtoti ieviest kumulāciju ar valstīm, kuras ir izstājušās no VPS sistēmas, ņemot vērā Kanādas pieeju VPS sistēmas reformai.

•  Būtu jāapsver arī iespēja nākamajā VPS regulā iekļaut pakalpojumus, lai veicinātu lielāku diversifikāciju un, ņemot vērā pakalpojumu tirdzniecības pieaugošo nozīmi kopumā, izmantotu pieredzi, kāda gūta saistībā ar PTO VAV pakalpojumu atbrīvojuma īstenošanu.

•  Lai gan Komisija ir nepārprotami pastiprinājusi vajadzīgo konvenciju efektīvas izpildes uzraudzību, jo īpaši attiecībā uz VPS+ saņēmējvalstīm, bet arī attiecībā uz dažām EBA režīma valstīm, šis process joprojām varētu būt pārredzamāks, īstenojot skaidrāk izstrādātu procedūru, lai pilsoniskās sabiedrības dalībniekiem sniegtu informāciju.

•  VPS saņēmējvalstīm un jo īpaši VPS+ valstīm arī jāspēj izmantot aktīvākas spēju veidošanas radītās priekšrocības, lai varētu efektīvāk īstenot konvencijas.

•  Preferenču atsaukšanai ir vajadzīga mērķtiecīgāka pieeja, piemērojot to konkrētām nozarēm vai īpašu pārkāpumu gadījumos, varbūt apsverot iespēju atsaukt eksporta sertifikātu konkrētiem ekonomikas dalībniekiem, reģistrēto eksportētāju sistēmā ieviešot “melno sarakstu”.

•  Lai nodrošinātu, ka VPS pozitīvi uzlabo vides attīstību, ir jāpalielina šim nolūkam paredzēto pasākumu skaits.


EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par VPS regulas (ES) Nr. 978/2012 īstenošanu

(2018/2107(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES) Nr. 978/2012 par vispārējo tarifa preferenču sistēmas piemērošanu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 732/2008(1),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 12. jūnija Regulu (ES) Nr. 607/2013, ar kuru atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 552/97, ar ko uz laiku atsauc Mjanmas/Birmas piekļuvi vispārējām tarifa preferencēm(2), un 2013. gada 23. maija rezolūciju par vispārējo tarifa preferenču pieejamības atjaunošanu attiecībā uz Mjanmu/Birmu(3),

–  ņemot vērā spēkā esošās VPS regulas vidusposma novērtējumu, kas nāca klajā 2018. gada jūlijā(4), un Komisijas 2018. gada 4. oktobra ziņojumu par Regulas (ES) Nr. 978/2012 piemērošanu(5), kam pievienots Komisijas dienestu darba dokuments(6),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 28. janvāra un 2018. gada 19. janvāra ziņojumus par vispārējo preferenču sistēmu attiecībā uz 2014.–2015. gada laikposmu(7) un attiecīgi 2016.–2017. gada laikposmu(8), kuros novērtēta VPS ietekme, galveno uzmanību pievēršot VPS+ saņēmēju sniegumam,

–  ņemot vērā atklāto uzklausīšanu par VPS, ko Starptautiskās tirdzniecības komiteja (INTA) rīkoja 2016. gada 16. februārī, viedokļu apmaiņu 2017. gada 21. martā par VPS+ piešķiršanu Šrilankai un viedokļu apmaiņu 2018. gada 19. februārī par VPS regulas īstenošanu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 5. pantu,

  ņemot vērā LES 21. pantu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 208. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas ombuda lēmumu lietā 1409/2014/MHZ par to, ka Eiropas Komisija nav veikusi iepriekšēju novērtējumu attiecībā uz ES un Vjetnamas brīvās tirdzniecības nolīguma ietekmi uz cilvēktiesībām(9),

–  ņemot vērā 2016. gada 5. jūlija rezolūciju par Parlamenta 2010. gada ieteikumu par sociāliem un vides standartiem, cilvēktiesībām un uzņēmumu sociālo atbildību īstenošanu(10),

–  ņemot vērā 2018. gada 12. decembra rezolūciju par 2017. gada ziņojumu par cilvēktiesībām un demokrātiju pasaulē un Eiropas Savienības politiku šajā jomā(11),

–  ņemot vērā 2017. gada 27. aprīļa rezolūciju par ES pamatiniciatīvu attiecībā uz apģērbu ražošanas nozari(12),

–  ņemot vērā 2017. gada 14. jūnija rezolūciju par ilgtspējības pakta īstenošanas pašreizējo norisi Bangladešā(13),

–  ņemot vērā brīvprātīgas ar konkrētām valstīm noslēgtas partnerības, piemēram, Bangladešas Ilgtspējības paktu un Mjanmas Darba tiesību iniciatīvu,

–  ņemot vērā ES un tās dalībvalstu 2007. gada kopīgo stratēģiju “Atbalsts tirdzniecībai: stiprinot ES atbalstu ar tirdzniecību saistītām jaunattīstības valstu vajadzībām”,

–  ņemot vērā ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM) 2030. gadam,

–  ņemot vērā Starptautiskās Darba organizācijas pamatkonvencijas par bērnu darbu, piespiedu darbu, diskrimināciju, biedrošanās brīvību un darba koplīguma slēgšanas sarunām,

–  ņemot vērā Padomes 2016. gada 12. maija secinājumus par ES un atbildīgām globālām vērtības ķēdēm,

–  ņemot vērā 2017. gada 12. septembra rezolūciju par starptautiskās tirdzniecības un ES tirdzniecības politikas ietekmi uz globālajām vērtības ķēdēm(14),

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu, kā arī 1. panta 1. punkta e) apakšpunktu un 3. pielikumu Priekšsēdētāju konferences 2002. gada 12. decembra lēmumā par procedūru patstāvīgo ziņojumu sagatavošanas atļaujas piešķiršanai(15),

–  ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ziņojumu un Ārlietu komitejas un Attīstības komitejas atzinumus (A8-0090/2019),

A.  tā kā ES bija pirmā, kas pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas Tirdzniecības un attīstības konferences (UNCTAD) ieteikuma 1971. gadā ieviesa VPS sistēmu, saskaņā ar kuru rūpnieciski attīstītās valstis piešķirtu jaunattīstības valstīm vispārējas, nesavstarpējas un nediskriminējošas tirdzniecības preferences, tādējādi palīdzot tām gūt papildu ienākumus no starptautiskās tirdzniecības, lai mazinātu nabadzību, veicinātu labu pārvaldību un sekmētu ilgtspējīgu attīstību;

B.  tā kā LESD 207. pantā ir noteikts, ka ES tirdzniecības politikai ir jābūt balstītai uz ES ārpolitikas principiem un mērķiem un jāveicina Savienības aizstāvētās vērtības, kas noteiktas LES 2. pantā, kā arī jāveicina 21. pantā uzskaitīto mērķu sasniegšana, tostarp demokrātijas un tiesiskuma nostiprināšana, cilvēktiesību, pamattiesību un pamatbrīvību ievērošana, vienlīdzība, cilvēka cieņas respektēšana un vides un sociālo tiesību aizsardzība;

C.  tā kā ES ombude savos secinājumos ir norādījusi, ka: laba pārvaldība nozīmē pamattiesību ievērošanu un respektēšanu; tur, kur netiek ievērotas pamattiesības, nav iespējama laba pārvaldība; ES iestādēm un struktūrām vienmēr ir jāapsver, vai to rīcība atbilst pamattiesībām, un tām arī būtu arī jācenšas vairāk veicināt cilvēktiesības partnervalstīs;

D.  tā kā pašreizējā VPS sistēma ir izveidota ar 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES) Nr. 978/2012, kas tika pieņemta, pamatojoties uz LESD 207. pantu, saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, Eiropas Parlamentam pirmo reizi kā līdztiesīgam likumdevējam iesaistoties VPS regulas pieņemšanā;

E.  tā kā saskaņā ar VPS regulas 40. pantu Komisijai, apritot pieciem gadiem no regulas pieņemšanas, ir jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojums par VPS regulas piemērošanu, un, vadoties pēc tā, būtu jāveido nākamā VPS regula, kura būs jāpieņem līdz 2022. gadam; tā kā šī regula ir spēkā no 2014. gada 1. janvāra; tā kā ir veikts visaptverošs un neatkarīgs novērtējums par pašreizējās regulas darbību, lai Komisijai sniegtu informāciju regulas pārskatīšanas vajadzībām, un ir tikusi izstrādāta virkne konkrētu ieteikumu;

F.  tā kā šajā sistēmā ir trīs režīmi: vispārējais VPS režīms, VPS+ veicināšanas režīms un režīms “Viss, izņemot ieročus” (EBA); tā kā standarta VPS saņēmējiem — patlaban 18 valstīm — ir samazināti muitas nodokļi 66 % no visām ES produktu kategorijām; tā kā astoņas VPS+ saņēmējvalstis eksportē aptuveni 66 % no visām produktu kategorijām bez nodokļiem, no savas puses apņemoties efektīvi īstenot 27 starptautiskās pamatkonvencijas, kas attiecas uz darba tiesībām, cilvēktiesībām, labu pārvaldību un vides aspektiem; tā kā 49 vismazāk attīstītajām valstīm saskaņā ar VPS “Viss, izņemot ieročus” režīmu tiek piešķirta beznodokļu piekļuve ES attiecībā uz visiem produktiem, izņemot ieročus un munīciju; tā kā saskaņā ar VPS regulu visām saņēmējvalstīm ir saistošas starptautiskās konvencijas cilvēktiesību un darba tiesību jomā, savukārt VPS+ valstīm ir saistošas arī starptautiskās konvencijas vides un labas pārvaldības jomā; tā kā tikai VPS+ ietvaros ir paredzēts strukturēts dialogs, kurā tiek novērtēts, vai saņēmējvalstis efektīvi īsteno minētās konvencijas; tā kā VPS saņēmējvalstīm ir jāspēj īstenot arī starptautiskos standartus un normas, tostarp nodrošināt atbilstošu tiesību aktu izstrādi, īstenošanu un piemērošanu, it sevišķi tiesiskuma nodrošināšanas un korupcijas apkarošanas jomā;

G.  tā kā 2012. gada VPS reformas galvenie mērķi bija pievērst lielāku uzmanību trūcīgākajām valstīm, proti, vismazāk attīstītajām valstīm un citām zemu un zemāku ienākumu valstīm, turpināt veicināt ilgtspējīgas attīstības un labas pārvaldības pamatprincipu ievērošanu, palielināt stabilitāti un prognozējamību un uzlabot noteiktību uzņēmējiem;

H.  tā kā vairāku starptautisku konvenciju, vadlīniju un noteikumu mērķis ir novērst cilvēktiesību pārkāpumus; tā kā VPS saņēmējvalstīm jo īpaši ir pienākums īstenot šīs vadlīnijas un radīt pienācīgus juridiskos un ekonomiskos nosacījumus, lai uzņēmumi varētu darboties un iekļauties globālajās piegādes ķēdēs;

I.  tā kā līdzās vienlīdzīgu konkurences apstākļu nodrošināšanai ES būtu vēl efektīvāk jāreaģē uz sociālo un vides dempingu un negodīgu konkurenci un tirdzniecības praksi;

J.  tā kā vairākās valstīs uz eksporta pārstrādes zonām attiecas atbrīvojums no valsts darba tiesību aktu piemērošanas un tādējādi ir liegta iespēja pilnībā izmantot tiesības iesaistīties arodbiedrību darbībā vai saņemt tiesisko aizsardzību; tā kā minētā situācija ir SDO pamatstandartu pārkāpums un varētu vēl negatīvāk ietekmēt cilvēktiesības;

K.  tā kā ar LESD 8. pantu visās ES politikas nostādnēs ir stingri nostiprināta dzimumu līdztiesība; tā kā tirdzniecības un investīciju nolīgumi sievietes un vīriešus skar atšķirīgi, ņemot vērā strukturālo dzimumu nevienlīdzību; tā kā saskaņā ar SDO datiem 2012. gadā 21 miljons cilvēku visā pasaulē (no kuriem 55 % bija sievietes un meitenes) bija piespiedu darba upuri un 90 % no šiem cilvēkiem tika ekspluatēti privātajā ekonomikas sektorā;

L.  tā kā VPS regulas 19. panta 6. punktā ir noteikts, ka Komisija, izvērtējot, vai VPS saņēmējvalstis pienācīgi pilda savus pienākumus cilvēktiesību jomā, ņem vērā “visu attiecīgo informāciju”, tostarp pilsoniskās sabiedrības sniegto informāciju; tā kā pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru iesaistīšanās VPS īstenošanā var uzlabot ES kopējās tirdzniecības politikas leģitimitāti un efektivitāti;

M.  tā kā VPS regula dod Eiropas Savienībai tiesības smagākajos cilvēktiesību pārkāpumu gadījumos apturēt priekšrocības, pamatojoties uz VPS regulas V nodaļas 19. panta 1. punkta a) apakšpunktu, kurā paredzēts, ka preferenču režīmu var uz laiku atcelt vairāku iemeslu dēļ, tostarp arī gadījumos, kad tiek sistemātiski pārkāpti VIII pielikuma A daļā uzskaitītajās konvencijās noteiktie principi;

N.  tā kā Komisija ir uzsākusi procesu Kambodžas lietā un gatavojas sākt izmeklēšanu par cilvēktiesību pārkāpumiem Mjanmā režīma “Viss, izņemot ieročus” iespējamas atcelšanas kontekstā,

Galvenie secinājumi un ieteikumi

1.  atzinīgi vērtē vidusposma novērtējumu par spēkā esošās VPS regulas piemērošanu, kurā ir vērtēts, vai regulā izvirzītos mērķus būs iespējams sasniegt; atzinīgi vērtē to, ka jaunās regulas kontekstā ir bijis vērojams eksporta pieaugums no valstīm, kuras saņem preferences saskaņā ar “Viss, izņemot ieročus” (EBA) un VPS+ režīmu, un tas ir svarīgs veicinošs faktors ceļā uz nabadzības izskaušanu;

2.  ar gandarījumu konstatē, ka saskaņā ar VPS preferencēm Eiropas Savienībā importēto produktu vērtība 2016. gadā bija 62,6 miljardi EUR (augoša tendence), proti, 31,6 miljardi EUR — no vispārējā režīma VPS saņēmējvalstīm, aptuveni 7,5 miljardi EUR — no VPS+ saņēmējvalstīm un 23,5 miljardi EUR — no EBA saņēmējvalstīm (Eurostat 2017. gada septembra dati);

3.  atgādina, ka VPS palīdz jaunattīstības valstu rūpniecības nozarēm pārvarēt grūtības, ar kurām šīs valstis saskaras eksporta tirgos lielu sākotnējo izmaksu dēļ; atgādina, ka saskaņā ar ANO Tirdzniecības un attīstības konferences (UNCTAD) mērķiem VPS uzdevums ir palielināt jaunattīstības valstu eksporta ieņēmumus un veicināt šo valstu — un līdz ar to arī vismazāk attīstīto valstu — industrializāciju un paātrināt to izaugsmi, tiecoties izskaust nabadzību;

4.  uzsver, ka VPS+ ir būtisks ES tirdzniecības politikas instruments, kurš nodrošina labāku piekļuvi tirgum un kuram ir piesaistīts stingrs pārraudzības mehānisms nolūkā veicināt cilvēktiesības un darba tiesības, vides aizsardzību un labu pārvaldību neaizsargātās jaunattīstības valstīs;

5.  norāda, ka, sākoties vidusposma novērtēšanas procesam, pašreizējā VPS regula bija spēkā kopš trim gadiem un ka šajā novērtēšanas procesā jau tika konstatēti elementi, kuru reformēšana būtu jāapsver, domājot par nākamo VPS regulu; atzinīgi vērtē vidusposma novērtējuma galīgajā ziņojumā iekļautos ieteikumus;

6.  uzsver, ka VPS kā ES tirdzniecības politikas daļas pamatā ir jābūt ES ārpolitikas principiem (efektivitātei, pārredzamībai un vērtībām), kā noteikts LES 21. pantā; uzsver, ka LESD 208. pantā ir noteikts, ka attīstības jomā ir jāievēro politikas saskaņotības princips un ka galvenais mērķis ir nabadzības izskaušana; uzsver, ka šie principi ir atkārtoti apstiprināti Komisijas paziņojumā “Tirdzniecība visiem”;

7.  atzīst, ka VPS+ ir nozīmīga loma starptautisko darba tiesību, cilvēktiesību, labas pārvaldības un vides aizsardzības standartu veicināšanā saņēmējvalstīs, ne tikai sniedzot stimulus minēto standartu ievērošanai, bet arī izveidojot platformu regulāram dialogam jomās, uz kurām attiecas konvencijas, un veicinot iesaistīšanos būtiskās reformās;

8.  atzīst, ka VPS sistēma ir radījusi ekonomiskus ieguvumus saņēmējvalstīm un Eiropas Savienībai, palielinot eksportu uz ES un uzlabojot preferenču izlietojuma līmeni “Viss, izņemot ieročus” un VPS+ saņēmējvalstīm; mudina ES vērst savu darbu uz izpratnes veicināšanu par VPS noteikumiem saņēmējvalstīs, lai tādējādi veicinātu vēl labāku sistēmas izmantošanu; aicina Komisiju, ja iespējams, novērtēt ieguvumu sadali attiecībā uz VPS sistēmu, pamatojoties uz datu pieejamību; pieņem zināšanai, ka dažos gadījumos eksporta apjoma un ekonomisko iespēju palielināšanās ir neparedzēti radījusi arī netiešu nelabvēlīgu ietekmi uz pamattiesībām un sociālo attīstību; piemēram, izraisot zemes sagrābšanu vai darba tiesību neievērošanu; tādēļ uzsver — lai novērstu to, ka VPS programmu rezultātā varētu palielināties vides un sociālais dempings, pēc tirdzniecības preferenču piešķiršanas ir jāseko reformām un jāīsteno starptautiskās konvencijas;

9.  atzinīgi vērtē vienkāršoto VPS+ pievienošanās mehānismu, kas to padara pievilcīgāku standarta VPS saņēmējvalstīm; uzsver, ka daudzas no VPS + kandidātvalstīm ir ratificējušas vairākas starptautiskās konvencijas, kas vajadzīgas, lai iegūtu tiesības izmantot VPS+ režīmu; uzsver, ka uzlabota, pastāvīga un sistemātiska īstenošanas procesa uzraudzība ir ļoti nozīmīga un ka to var panākt, pastiprinot visu dalībnieku sadarbību, lai uzlabotu informācijas vākšanu un padziļinātu analīzi, izmantojot visu pieejamo informāciju un resursus, piemēram, starptautisko pārraudzības struktūru ziņojumus, tostarp ANO, SDO, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) ziņojumus, un šajā procesā nepastarpināti iesaistot pilsonisko sabiedrību un sociālos partnerus; uzsver, ka tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu, ka tiek pilnībā izmantots VPS+ režīma potenciāls uzlabot situāciju attiecībā uz darba ņēmēju tiesībām, dzimumu līdztiesības veicināšanu un bērnu darba un piespiedu darba izskaušanu, efektīvi īstenojot 27 konvencijas;

10.  mudina Komisiju, strādājot ar VPS+ saņēmējvalstīm un īstenojot “Viss, izņemot ieročus” pastiprinātas iesaistes pasākumus, saskaņā ar tās paziņojumu “Tirdzniecība visiem” pievērsties tādiem jautājumiem kā pilsoniskās sabiedrības darbības iespēju samazināšanās un riskam pakļauto cilvēktiesību aizstāvju aizsardzība, jo šie jautājumi ir tieši saistīti ar pienākumiem, kas izriet no Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām un attiecīgajiem SDO pamatkonvenciju noteikumiem; turklāt aicina Komisiju izpētīt papildu iespējas attiecībā uz strukturētu, oficiālu un neatkarīgu pilsoniskās sabiedrības, arodbiedrību pārstāvju un privātā sektora līdzdalību, jo tie varētu būt iespējamie veidi, kā stiprināt pārraudzības procesu;

11.  uzsver, ka kopumā VPS sistēma, šķiet, ir radījusi stimulus starptautisko konvenciju ratificēšanai un tādēļ ir radījusi labāku sistēmu progresam; uzsver, ka ir svarīgi turpināt ieviest visaptverošus pasākumus, kas nodrošinātu, ka VPS veicina pozitīvu vides attīstību; iesaka, lai sarakstam ar 27 starptautiskajām pamatkonvencijām, kuras jāievēro VPS+ saņēmējvalstīm, tiktu pievienots Parīzes nolīgums; uzsver, ka saņēmējvalstīs vēl joprojām ir jāpanāk ievērojams progress, lai izveidotu ilgtspējīgas attīstības modeli;

12.  atzīst, ka, pastiprinot pārraudzību un ES un saņēmējvalstu dialogu, it sevišķi 27 pamatkonvenciju īstenošanas pārraudzības kontekstā, ir panākts progress attiecībā uz efektīvu īstenošanu; uzsver, ka ir vajadzīga vēl lielāka koordinācija starp Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD), Savienības delegācijām, dalībvalstu diplomātiskajām pārstāvniecībām, saņēmējvalstu valdībām, starptautiskajām organizācijām, uzņēmumiem, sociālajiem partneriem un pilsonisko sabiedrību, lai nodrošinātu labāku informācijas ieguvi un vēl dziļāku pārraudzības analīzi; iesaka iespēju robežās palielināt pārredzamību un paplašināt saziņu starp likumdevējiem un ieinteresētajām personām VPS atcelšanas procedūrās, it sevišķi Komisijas īstenotās izmeklēšanas procedūras gaitā;

13.  atzīst, ka attiecīgo konvenciju ratifikācija un efektīvas īstenošanas progress ir svarīgi kritēriji nepieciešamā progresa panākšanai sistēmas ietvaros; aicina Komisiju nodrošināt, ka pasākumi, kas veikti, lai pārraudzītu konvenciju efektīvu īstenošanu saņēmējvalstīs, pilnībā atbilst valstu stratēģijas dokumentiem, lai nodrošinātu politikas saskaņotību, konsekvenci un integrētu pieeju cilvēktiesībām tirdzniecības politikā;

14.  uzsver, ka ir jāturpina apņēmīgi īstenot VPS+ pārraudzību un vēl vairāk uzlabot tās pārredzamību, vienlaikus nodrošinot, ka ES šajā dialogā var pilnībā saglabāt savu ietekmi attiecībā uz saņēmējvalstīm, jo īpaši saistībā ar rezultātu pārskata veidošanu; aicina Komisiju apsvērt turpmākus pasākumus šajā jomā un attiecībā uz dialogu ar saņēmējvalstīm, lai palielinātu sistēmas pārredzamību, uzraudzību un efektivitāti;

15.  uzskata, ka ikvienam lēmumam par preferenču apturēšanu ir jābūt pilnīgā saskaņā ar vispārējo nabadzības mazināšanas mērķi, un uzsver, ka ES sekundārie tiesību akti ir gan jāizstrādā, gan jāinterpretē saskaņā ar ES primārajiem tiesību aktiem un ES tiesību vispārīgajiem principiem, kas attiecas uz šo jomu; tādēļ uzsver, ka ir jāsaglabā pašreizējā mērķtiecīgā pieeja preferenču atcelšanai un jānodrošina, ka preferenču atcelšana tiek piemērota tikai atsevišķām nozarēm un ir izstrādāta tā, lai maksimāli mazinātu negatīvo ietekmi uz vietējiem iedzīvotājiem; aicina Komisiju izmantot tirdzniecības preferenču atcelšanu pēc gradācijas principa vai attiecīgā gadījumā citus uz noteiktu laiku piemērojamus atcelšanas pasākumus; visbeidzot uzsver, ka tirdzniecības preferenču atcelšana būtu jāuzskata par galējo līdzekli, kas izmantojams tikai gadījumos, kad vērojami nopietni trūkumi starptautisko konvenciju efektīvā īstenošanā un ja saņēmējvalsts nepārprotami neizrāda gatavību un apņēmību risināt šos trūkumus; vienlaikus uzsver, ka sistēmas ir saistītas ar nosacījumiem un ka šie nosacījumi būtu jāizmanto, lai saglabātu ikvienas sistēmas uzticamību un nodrošinātu, ka gadījumos, kad smagi un sistemātiski tiek pārkāptas konvencijas, seko attiecīga rīcība;

16.  atzinīgi vērtē Komisijas nesenos lēmumus uzsākt procesu, lai atceltu “Viss, izņemot ieročus” preferences Kambodžai, un nosūtīt augsta līmeņa ES ārkārtas misiju uz Mjanmu, reaģējot uz cilvēktiesību situāciju abās valstīs; gaida, ka Komisija turpinās sniegt Parlamentam aktuālo informāciju un iesaistīs to turpmākajās darbībās, tostarp attiecībā uz preferenču apturēšanu;

17.  norāda, ka reformēto atbilstības kritēriju dēļ saņēmējvalstu skaits ir ievērojami samazinājies un šā apstākļa, kā arī produktu gradācijas dēļ ES importa apjoms no VPS valstīm kopumā ir sarucis; atzīst, ka šīs reformas ļauj piešķirt preferences galvenokārt valstīm, kurām tās visvairāk vajadzīgas; prasa Komisijai ietekmes novērtējumā, kas veicams saistībā ar nākamo regulu, nodrošināt VPS un brīvās tirdzniecības nolīgumu režīmu saskaņotību un konsekvenci, lai ES tirdzniecības politikā nodrošinātu VPS centrālo nozīmi jaunattīstības valstīm; šajā sakarībā norāda, ka “Viss, izņemot ieročus” saņēmējvalstis saskaras ar pieaugošu konkurences spiedienu no valstīm, kuras ir noslēgušas brīvās tirdzniecības nolīgumus ar ES; turklāt norāda, ka dažas valstis, uz kurām iepriekš attiecās VPS+ pārraudzība, tagad ir iesaistījušās brīvās tirdzniecības nolīgumos, kas ietver tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļas, kurām vajadzētu būt efektīvām un īstenojamām;

18.  pauž nožēlu, ka VPS sistēma nav radījusi nekādas pārmaiņas, it sevišķi 29 “Viss, izņemot ieročus” saņēmējvalstīs, un dažos gadījumos pat ir izraisījusi šo valstu eksporta diversifikācijas profilu pasliktināšanos produktu līmenī; pauž nožēlu arī par to, ka tā nav pietiekami sekmējusi ekonomikas diversifikāciju; prasa veikt turpmākus pasākumus, lai uzlabotu eksporta diversifikāciju no VPS valstīm; pauž nožēlu par to, ka saņēmējvalstu diversifikācijas iespējas, šķiet, ir mazinājusi atceltā kumulācijas iespēja ar valstīm, uz kurām vairs neattiecas VPS sistēma, jo tās vairs nevar izmantot uz VPS saņēmējiem attiecinātos izcelsmes noteikumus; stingri prasa no jauna ieviest šo iespēju, it sevišķi visneaizsargātākajām valstīm; norāda uz ievērojamu eksporta diversifikācijas samazināšanos visos standarta VPS režīma saņēmējvalstu nozaru līmeņos; aicina Komisiju apsvērt iespēju reformēt un paplašināt regulas aptverto produktu sarakstu, jo īpaši attiecībā uz pusfabrikātiem un gataviem produktiem, un vajadzības gadījumā atvieglot izcelsmes noteikumus visneaizsargātākajām valstīm; turklāt mudina VPS saņēmējvalstis ieviest efektīvus pasākumus, kas būtu vērsti uz produktu diversifikācijas veicināšanu; šajā sakarībā uzsver, ka ir jārada piekļuve zināšanām un tehnoloģijām, lai ļautu diversificēt produktus, tā nodrošinot eksporta ilgtspējīgumu globālās konkurences apstākļos, jo īpaši Eiropā;

19.  aicina VPS saņēmējvalstis ieviest un efektīvi īstenot juridiskus pasākumus intelektuālā īpašuma aizsardzībai;

20.  ar gandarījumu konstatē, ka “Viss, izņemot ieročus” saņēmējvalstīm ir augsti preferenču izmantošanas rādītāji; uzsver, ka ir svarīgi palielināt saņēmējvalstu spējas, lai palīdzētu tām gūt no sistēmas vislielākos iespējamos ieguvumus; aicina šajā ziņā efektīvāk izmantot tirdzniecības atbalsta iniciatīvas pasākumus; uzskata, ka būtu jāapsver iespēja nākamajā VPS regulā iekļaut pakalpojumus, lai vēl vairāk veicinātu plašāku diversifikāciju; šajā sakarībā uzsver, ka liela nozīme ir uzņēmumu savstarpējas sadarbības pieejai; prasa izveidot nozaru un daudzpusēju ieinteresēto personu platformas un tiešsaistes rīkus, kas pulcētu eksportējošos uzņēmumus no VPS saņēmējvalstīm, importējošos ES uzņēmumus un potenciālos jaunpienācējus, proti, uzņēmumus, kas patlaban nenodarbojas nedz ar eksportu, nedz importu, gan saņēmējvalstīs, gan Eiropas Savienībā, lai apmainītos ar paraugpraksi un palielinātu informētību par VPS noteikumiem, nosacījumiem un piedāvātajām ekonomiskajām iespējām;

21.  atzinīgi vērtē to, ka ir pabeigta pirmā saskaņā ar regulu veiktā aizsardzības izmeklēšana, un uzskata, ka šai klauzulai būtu jānodrošina ES finansiālo, ekonomisko, sociālo un vides interešu aizsargātība; uzsver, ka, piedāvājot preferences sensitīviem produktiem, ir jāparedz iespēja piemērot tiem īpašu režīmu, lai nepieļautu atsevišķu nozaru pakļaušanu riskam;

22.  uzsver, ka gan sistēma, gan saistības, kas izriet no attiecīgo konvenciju ratifikācijas, attiecas uz visām saņēmējvalstu teritorijas daļām, tostarp eksporta pārstrādes zonām; mudina saņēmējvalstis efektīvi īstenot darba standartus un mudina Komisiju pievērsties SDO standartu pārkāpumiem, tostarp darba koplīgumu slēgšanas sarunu un biedrošanās brīvības pārkāpumiem, eksporta pārstrādes zonās, kuras atrodas tagadējās vai potenciālajās saņēmējvalstīs un nodrošināt jebkādu izņēmumu atcelšanu; aicina Komisiju izpētīt, ar kādiem līdzekļiem nodrošināt, lai preferenču sistēma neattiektos uz produktiem no eksporta pārstrādes zonām, ja tās ir atbrīvotas no valsts tiesību aktu piemērošanas un tiek pārkāptas attiecīgās starptautiskās konvencijas;

23.  uzsver, ka VPS ir palielinājusi uzņēmumu nozares dinamiku, zināmā mērā devusi ieguldījumu sieviešu ekonomisko iespēju pilnveidošanā un veicinājusi sieviešu kļūšanu par ekonomiski aktīvu darbaspēku, it sevišķi eksportējošo valstu nozarēs, kuras īsteno tirdzniecību ar ES; šajā ziņā uzsver, ka ir svarīgi izveidot sievietēm piemērotu uzņēmējdarbības vidi, kas ļautu viņām izmantot šīs jaunās prasmes un pieredzi un spēt virzīties uz augšu uzņēmuma struktūrā vai dibināt pašām savus uzņēmumus; tomēr norāda, ka sievietes joprojām tiek diskriminētas, un pauž bažas par sieviešu darba apstākļiem, jo īpaši tekstilrūpniecības un apģērbu ražošanas nozarē; atkārtoti vērš uzmanību uz Parlamenta 2017. gada 27. aprīļa rezolūciju par ES pamatiniciatīvu attiecībā uz apģērbu ražošanas nozari(16) un aicina Komisiju veikt turpmākus pasākumus saistībā ar to;

24.  atzinīgi vērtē VPS sistēmas ietekmi uz tīrāku un drošāku tehnoloģiju pieņemšanu un brīvprātīgām uzņēmumu sociālās atbildības iniciatīvām, kā rezultātā bijusi vērojama tieša pozitīva ietekme uz darba ņēmējiem un vidi; uzskata, ka būtu jāplāno pasākumi šīs attīstības turpmākai veicināšanai un ticamai novērtēšanai; atzīst, ka šajā ziņā ir jātiecas panākt pareizu līdzsvaru starp reglamentējošām un brīvprātīgām darbībām attiecībā uz uzņēmumu pienācīgu pārbaudi, un aicina Komisiju izpētīt veidus, kā ieviest pienācīgas pārbaudes pienākumus;

25.  uzskata, ka ES būtu jānodrošina politikas saskaņotība, mudinot citus starptautiskos dalībniekus, piemēram, starptautiskos uzņēmumus, pilnībā piedalīties cilvēktiesību, sociālo tiesību un vides standartu uzlabošanā visā pasaulē, it sevišķi liekot ekonomikas dalībniekiem ieviest pienācīgas pārbaudes saskaņā ar ANO Vadošajiem principiem uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām; aicina Komisiju uzņemties vadošo lomu, lai nodrošinātu cilvēktiesību un darba tiesību ievērošanu globālajās vērtību ķēdēs, un ziņot, kā tiek īstenota Parlamenta 2016. gada rezolūcija par Parlamenta ieteikumiem par sociāliem un vides standartiem, cilvēktiesībām un uzņēmumu sociālo atbildību, tostarp Parlamenta ierosinājums paredzēt VPS regulā uzņēmumu sociālo atbildību un reformēt PTO noteikumus, lai ieviestu piegādes ķēžu pienācīgas pārbaudes un pārredzamības prasības, pamatojoties uz ANO Vadošajiem principiem uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām;

26.  atgādina, ka Eiropas Savienībai, lai nodrošinātu saskaņotību ar citu starptautisko dalībnieku, piemēram, starptautisko uzņēmumu, īstenoto politiku, ir jārosina pilnīga līdzdalība cilvēktiesību, bērnu tiesību, sociālo tiesību, vides tiesību un sabiedrības veselības situācijas uzlabošanā visā pasaulē; prasa Eiropas Savienībai nodrošināt ar tiesībām strādāt saistīto cilvēktiesību ievērošanu globālās vērtību ķēdēs, t. i., visā piegādes ķēdē;

27.  aicina Komisiju izpētīt iespēju ar nākamo VPS regulu ieviest papildu tarifu preferences tādiem produktiem, kuru gadījumā ir pierādāms, ka tie ražoti ilgtspējīgā veidā; uzskata, ka būtu jāievieš brīvprātīga produktu sertificēšanas shēma attiecībā uz to, vai tie ražoti ilgtspējīgā veidā, un ka, importējot tos Eiropas Savienībā, būtu jāuzrāda attiecīgi apliecinājumi;

28.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1)

OV L 303, 31.10.2012., 1. lpp.

(2)

OV L 181, 29.6.2013., 13. lpp.

(3)

OV C 55, 12.2.2016., 112. lpp.

(4)

http://trade.ec.europa.eu/doclib/docs/2018/october/tradoc_157434.pdf

(5)

COM(2018)0665.

(6)

SWD(2018)0430.

(7)

COM(2016)0029.

(8)

COM(2018)0036.

(9)

https://www.ombudsman.europa.eu/lv/decision/en/64308

(10)

OV C 101, 16.3.2018., 19. lpp.

(11)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0515.

(12)

OV C 298, 23.8.2018., 100. lpp.

(13)

OV C 331, 18.9.2018., 100. lpp.

(14)

OV C 337, 20.9.2018., 33. lpp.

(15)

http://www.europarl.europa.eu/RegData/organes/conf_pres_groupes/proces_verbal/2002/12-12/CPG_PV(2002)12-12(ANN01)_EN.doc

(16)

OV C 298, 23.8.2018., 100. lpp.


Ārlietu komitejaS ATZINUMS (22.1.2019)

Starptautiskās tirdzniecības komitejai

par VPS regulas (ES) Nr. 978/2012 īstenošanu

(2018/2107(INI))

Atzinuma sagatavotājs: Pier Antonio Panzeri

IEROSINĀJUMI

Ārlietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Starptautiskās tirdzniecības komiteju rezolūcijas priekšlikumā, ko tā pieņems, iekļaut šādus ierosinājumus:

A.  tā kā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 21. pantā ir noteikts, ka Eiropas Savienībai ir pienākums nodrošināt konsekvenci starp dažādām savas ārējās darbības jomām, tostarp tirdzniecības un cilvēktiesību politiku, tādējādi savstarpēji palielinot šo politikas jomu potenciālo efektivitāti; tā kā LES 3. panta 5. punktā ir noteikts, ka Eiropas Savienībai cita starpā jāveicina ilgtspējīga attīstība, nabadzības izskaušana un cilvēktiesību aizsardzība,

B.  tā kā ES tirdzniecības politikai ir jāpalīdz sekmēt Savienības atbalstītās vērtības, kas noteiktas LES 2. pantā, kā arī jāveicina LES 21. pantā uzskaitīto mērķu sasniegšana, tostarp demokrātijas un tiesiskuma nostiprināšana, cilvēktiesību, pamattiesību un pamatbrīvību ievērošana, vienlīdzība, cilvēka cieņas respektēšana un vides un sociālo tiesību aizsardzība; tā kā vispārējā preferenču sistēma (VPS), VPS+ un “Viss, izņemot ieročus” var būt būtiski nozīmīgi instrumenti minēto vērtību ievērošanas veicināšanai, un tā kā ir svarīgi, lai šīs sistēmas tiktu efektīvi īstenotas un pārraudzītas;

C.  tā kā 2016. gada 5. jūlija rezolūcijā par Parlamenta 2010. gada ieteikumu par sociāliem un vides standartiem, cilvēktiesībām un uzņēmumu sociālo atbildību īstenošanu(1) bija ierosināts noteikt VPS regulā (turpmāk “regula”) uzņēmumu sociālo atbildību, nodrošināt, ka starptautiskie uzņēmumi ievēro cilvēktiesības un darba tiesības, un reformēt PTO noteikumus, lai ieviestu piegādes ķēžu pienācīgas pārbaudes un pārredzamības prasības, pamatojoties uz ANO Vadošajiem principiem uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām;

D.  tā kā VPS ir kļuvusi par instrumentu, ar ko Eiropas Savienība un ES dalībvalstis izdara politisku spiedienu uz trešām valstīm, lai iegūtu trešo valstu atbalstu dažādiem to starptautisko darba kārtību aspektiem; tā kā Eiropas Savienībai būtu jāvirza citi tirdzniecības modeļi, kuri balstīti uz partneru vienlīdzību,

1.  norāda, ka ir apliecinājies, ka VPS ir nozīmīgs instruments galveno cilvēktiesību un ilgtspējīgas attīstības principu veicināšanā un aizsardzībā; pauž gandarījumu par to, ka ir atzīta nepieciešamība uzlabot pārredzamību un pārskatatbildību, jēgpilni iesaistot VPS+ noteikto cilvēktiesību jomas saistību efektīvas īstenošanas pārraudzībā pilsonisko sabiedrību un citus dalībniekus, piemēram, sociālos partnerus, Parlamentu un Padomi; prasa ieviest strukturētu pārraudzības mehānismu, lai nodrošinātu attiecīgo VPS konvenciju ievērošanu, kas būtu jāattiecina arī uz VPS vispārējo režīmu un “Viss, izņemot ieročus”; aicina Komisiju apsvērt iespēju ieviest pastāvīgākas struktūras pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanai, piemēram, izveidojot kopīgas pārraudzības komisijas vai vietējas konsultantu grupas, kurās piedalītos vietējā pilsoniskā sabiedrība, cilvēktiesību aizstāvji un arodbiedrību pārstāvji;

2.  atgādina, ka ir svarīgi turpināt sadarboties ar attiecīgajām starptautiskajām organizācijām un pārraudzības struktūrām, kas izveidotas saskaņā ar attiecīgajām konvencijām, piemēram, Starptautiskās Darba organizācijas (SDO), ESAO un ANO konvencijām, un atbalstīt vietējās pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kuras līdzdarbojas marginalizēto iedzīvotāju grupu, tostarp personu ar invaliditāti, interešu aizstāvēšanā;

3.  uzsver, ka VPS+ pārraudzībā un novērtēšanā būtu jāņem vērā starptautisko pārraudzības struktūru, piemēram, ANO, SDO un starptautisko NVO, ziņojumi, kā arī to sniegtie ieteikumi katrai valstij saskaņā ar katru konvenciju un jātiecas nodrošināt efektīvu regulas īstenošanu;

4.  pauž nožēlu par to, ka VPS+ saņēmējvalstu pārraudzībai izmantotie rezultātu pārskati joprojām ir slepeni; aicina Komisiju darīt publiski pieejamus VPS+ atbalsttiesīguma novērtējumus un rezultātu pārskatus, lai palielinātu sistēmas pārredzamību un uzraudzību;

5.  atzīst, ka VPS+ ir nozīmīga loma starptautisko darba tiesību, cilvēktiesību, labas pārvaldības un vides aizsardzības standartu veicināšanā saņēmējvalstīs, ne tikai sniedzot stimulus minēto standartu ievērošanai, bet arī izveidojot platformu regulāram dialogam jomās, uz kurām attiecas konvencijas, un veicinot iesaistīšanos būtiskās reformās;

6.  atgādina par VPS+ režīma potenciālu uzlabot situāciju cilvēktiesību, ilgtspējīgas attīstības un labas pārvaldības jomā, tostarp saistībā ar darba ņēmēju tiesībām, bērnu darba un piespiedu darba izskaušanu, dzimumu līdztiesības veicināšanu, nāvessoda ierobežošanu, ievērojot visus starptautiskās konvencijās noteiktos pienākumus, pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, reliģijas brīvību un vārda brīvību, kā arī vides aizsardzību; atgādina, ka sistēmas potenciāls var tikt pilnībā īstenots tikai tad, ja tiks uzlabotas ziņošanas prasības un pārraudzības mehānismi attiecībā uz VPS+ tirdzniecības preferenču piešķiršanai prasītajās 27 konvencijās noteikto pienākumu efektīvu īstenošanu un ja līdztekus tirdzniecības preferenču stimulam tiks piedāvāti citi atbalsta pasākumi, pamatojoties uz visu informāciju, kas nepieciešama, lai novērtētu saistošo pienākumu ievērošanu; uzsver, ka ir vajadzīgs ietekmes novērtējums cilvēktiesību un darba tiesību jomā, un tas veicams, apspriežoties ar pilsonisko sabiedrību;

7.  aicina Komisiju spēcīgāk sadarboties ar saņēmējvalstīm, Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD), ES delegācijām, dalībvalstu diplomātiskajām pārstāvniecībām, starptautiskajām organizācijām, uzņēmumiem, sociālajiem partneriem un pilsonisko sabiedrību, lai nodrošinātu labāku informācijas ieguvi un padziļinātu pārraudzības analīzi un tādējādi radītu iespēju skaidri novērtēt visu sistēmas aspektu īstenošanu;

8.  prasa iekļaut SDO Konvenciju Nr. 169 par pirmiedzīvotāju un cilšu tautām starp saistošajām pamatkonvencijām, kuras ir priekšnoteikums tirdzniecības preferenču piešķiršanai;

9.  uzsver, ka daudzās saņēmējvalstīs progress īstenošanas līmenī vēl neatbilst progresam likumdošanas līmenī;

10.  uzsver, ka pilsoniskās sabiedrības organizāciju vietēja iesaistīšanās ir būtiski svarīga, lai efektīvi aizstāvētu intereses, un aicina Komisiju rezultātu pārskatos un VPS+ dialogos objektīvi un salīdzināmā veidā pārbaudīt pilsoniskās sabiedrības darbības iespēju samazināšanos un risināt jautājumus saistībā ar draudiem neatkarīgām arodbiedrībām, riskiem un draudiem, kam pakļauti cilvēktiesību aizstāvji, un šķēršļiem ES sniegtajam finansējumam NVO, jo šie jautājumi ir tieši saistīti ar juridiskajām saistībām, kas izriet no Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām un Starptautiskās Darba organizācijas pamatkonvenciju attiecīgajiem noteikumiem; atkārtoti mudina Komisiju turpināt finansēt pilsoniskās sabiedrības iniciatīvas, kas pārrauga šīs sistēmas īstenošanu;

11.  uzsver, ka cilvēktiesību aizstāvjiem būtu jāspēj veikt savu uzdevumu brīvi un netraucēti un ka, novērtējot atbilstību VPS+, būtu jāvērtē apstākļi, kādos viņiem jāstrādā, izvirzot attiecīgus kritērijus;

12.  iesaka, veicot regulas pārskatīšanu, paplašināt patlaban VPS+ piemērojamo konvenciju saraksta tvērumu, attiecinot to arī uz “Viss, izņemot ieročus” un VPS saņēmējvalstīm; atkārtoti prasa iekļaut Starptautiskās Krimināltiesas Romas Statūtus VPS+ statusa saņemšanai prasīto konvenciju sarakstā;

13.  atgādina, ka ir svarīgi noteikt skaidrus kritērijus, kas atbilst katras valsts problēmām un nepilnībām, lai varētu novērtēt 27 starptautisko konvenciju īstenošanas efektivitāti, un pēc vajadzības sistemātiski iekļaut šos kritērijus valstu cilvēktiesību stratēģijas dokumentos, lai nodrošinātu politikas saskaņotību;

14.  prasa VPS sistēmas ietvaros izveidot neatkarīgu sūdzību izskatīšanas mehānismu un struktūru, kas ļautu visām ieinteresētajām pusēm, tostarp vietējām ieinteresētajām personām, iesniegt sūdzības saistībā ar varbūtējiem darba tiesību un cilvēktiesību pārkāpumiem, kurus izdarījušas valstis vai uzņēmumi, kas izmanto regulā paredzētās tirdzniecības preferences;

15.  aicina Komisiju pievērsties darba standartiem, tostarp darba koplīgumu slēgšanas sarunām un biedrošanās brīvībai, eksporta pārstrādes zonās (EPZ), kuras atrodas tagadējās vai potenciālajās saņēmējvalstīs; turklāt aicina Komisiju nodrošināt darba tiesību aizsardzības izņēmumu atcelšanu EPZ un izveidot ilgtermiņa ceļvedi ar attiecīgajām partnervalstīm;

16.  pauž bažas par ziņojumiem, ka VPS+ režīms varētu būt veicinājis zemes sagrābšanu un citus cilvēktiesību pārkāpumus; aicina Komisiju efektīvi pievērsties šādu negatīvu seku novēršanai un nodrošināt, ka tiek veikti adekvāti seku mazināšanas un kompensēšanas pasākumi;

17.  atbalsta apņēmīgāku pievēršanos nopietnu un sistemātisku cilvēktiesību pārkāpumu novēršanai un risināšanai vismazāk attīstītajās valstīs režīma “Viss, izņemot ieročus” ietvaros; šajā sakarībā aicina paplašināt režīma “Viss, izņemot ieročus” rezultātu pārskata sistēmu; uzskata, ka līdztekus draudiem atcelt tirdzniecības preferences ir nepieciešamas piemērotas politiskās iniciatīvas un palīdzība, lai nodrošinātu, ka saņēmējvalstis patiešām ievēro starptautiskās saistības cilvēktiesību jomā;

18.  uzskata, ka ikvienam lēmumam par preferenču apturēšanu ir jābūt pilnīgā saskaņā ar vispārējo nabadzības mazināšanas mērķi un ka gadījumā, ja tiek izvēlēta daļējas apturēšanas metode, risinājums būtu jāizstrādā tā, lai maksimāli mazinātu negatīvo ietekmi uz vietējiem iedzīvotājiem; uzsver, ka tirdzniecības preferenču atcelšana būtu jāuzskata par galējo līdzekli, kas izmantojams tikai gadījumos, kad vērojami nopietni trūkumi starptautisko konvenciju efektīvā īstenošanā un ja “Viss, izņemot ieročus” saņēmējvalsts nepārprotami neizrāda gatavību un apņēmību risināt šos trūkumus;

19.  atzinīgi vērtē Komisijas nesenos lēmumus uzsākt procesu, lai atceltu “Viss, izņemot ieročus” preferences Kambodžai, un nosūtīt augsta līmeņa ES ārkārtas misiju uz Mjanmu, reaģējot uz cilvēktiesību situāciju abās valstīs; gaida, ka Komisija turpinās sniegt Parlamentam aktuālo informāciju un iesaistīs to turpmākajās darbībās, tostarp attiecībā uz preferenču apturēšanu;

20.  uzskata, ka ES būtu jānodrošina politikas saskaņotība, mudinot citus starptautiskos dalībniekus, piemēram, starptautiskos uzņēmumus, pilnībā piedalīties cilvēktiesību, sociālo tiesību un vides standartu uzlabošanā visā pasaulē, it sevišķi liekot ekonomikas dalībniekiem ieviest pienācīgas pārbaudes saskaņā ar ANO Vadošajiem principiem uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām; aicina Komisiju uzņemties vadošo lomu, lai nodrošinātu cilvēktiesību un darba tiesību ievērošanu globālajās vērtību ķēdēs, un ziņot, kā tiek īstenota Parlamenta 2016. gada rezolūcija par Parlamenta ieteikumiem par sociāliem un vides standartiem, cilvēktiesībām un uzņēmumu sociālo atbildību, tostarp Parlamenta ierosinājums paredzēt VPS regulā uzņēmumu sociālo atbildību un reformēt PTO noteikumus, lai ieviestu piegādes ķēžu pienācīgas pārbaudes un pārredzamības prasības, pamatojoties uz ANO Vadošajiem principiem uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām;

21.  aicina Komisiju izveidot starpiestāžu darba grupu uzņēmējdarbības un cilvēktiesību jautājumos un nekavējoties uzsākt likumdošanas iniciatīvu obligātu ES pienācīgas pārbaudes tiesību aktu ieviešanai;

22.  aicina Komisiju jaunajā regulā laikposmam pēc 2023. gada ieviest izmaiņas standarta VPS un “Viss, izņemot ieročus” režīmos, lai būtu atļauts veidot “melno sarakstu” ar uzņēmumiem, kuri vēlas eksportēt uz ES un ir atbildīgi par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

22.1.2019

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

50

2

6

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Michèle Alliot-Marie, Francisco Assis, Petras Auštrevičius, Amjad Bashir, Goffredo Maria Bettini, Mario Borghezio, Klaus Buchner, James Carver, Aymeric Chauprade, Javier Couso Permuy, Arnaud Danjean, Georgios Epitideios, Knut Fleckenstein, Eugen Freund, Michael Gahler, Sandra Kalniete, Manolis Kefalogiannis, Wajid Khan, Andrey Kovatchev, Eduard Kukan, Ilhan Kyuchyuk, Ryszard Antoni Legutko, Barbara Lochbihler, Sabine Lösing, Andrejs Mamikins, Ramona Nicole Mănescu, David McAllister, Clare Moody, Pier Antonio Panzeri, Demetris Papadakis, Ioan Mircea Paşcu, Tonino Picula, Julia Pitera, Cristian Dan Preda, Jozo Radoš, Alyn Smith, Jordi Solé, Dobromir Sośnierz, Dubravka Šuica, Charles Tannock, László Tőkés, Ivo Vajgl, Geoffrey Van Orden, Anders Primdahl Vistisen

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Asim Ademov, Doru-Claudian Frunzulică, Elisabetta Gardini, Rebecca Harms, Patricia Lalonde, Juan Fernando López Aguilar, Antonio López-Istúriz White, Bodil Valero, Marie-Christine Vergiat, Janusz Zemke, Željana Zovko

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Norbert Erdős, Axel Voss, Martina Werner

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

50

+

ALDE

Petras Auštrevičius, Ilhan Kyuchyuk, Patricia Lalonde, Jozo Radoš, Ivo Vajgl

ECR

Amjad Bashir, Ryszard Antoni Legutko, Charles Tannock, Anders Primdahl Vistisen

EFDD

Aymeric Chauprade

PPE

Asim Ademov, Michèle Alliot-Marie, Arnaud Danjean, Norbert Erdős, Michael Gahler, Elisabetta Gardini, Sandra Kalniete, Manolis Kefalogiannis, Andrey Kovatchev, Eduard Kukan, Antonio López-Istúriz White, David McAllister, Ramona Nicole Mănescu, Julia Pitera, Cristian Dan Preda, Dubravka Šuica, László Tőkés, Axel Voss, Željana Zovko

S&D

Francisco Assis, Goffredo Maria Bettini, Knut Fleckenstein, Eugen Freund, Doru-Claudian Frunzulică, Wajid Khan, Juan Fernando López Aguilar, Andrejs Mamikins, Clare Moody, Pier Antonio Panzeri, Demetris Papadakis, Ioan Mircea Paşcu, Tonino Picula, Martina Werner, Janusz Zemke

VERTS/ALE

Klaus Buchner, Rebecca Harms, Barbara Lochbihler, Alyn Smith, Jordi Solé, Bodil Valero

2

-

EFDD

James Carver

NI

Georgios Epitideios

6

0

ECR

Geoffrey Van Orden

ENF

Mario Borghezio

GUE/NGL

Javier Couso Permuy, Sabine Lösing, Marie-Christine Vergiat

NI

Dobromir Sośnierz

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

(1)

OV C 101, 16.3.2018., 19. lpp.


Attīstības komitejaS ATZINUMS (24.1.2019)

Starptautiskās tirdzniecības komitejai

par VPS regulas Nr. 978/2012 īstenošanu

(2018/2107(INI))

Atzinuma sagatavotājs: Frank Engel

IEROSINĀJUMI

Attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Starptautiskās tirdzniecības komiteju rezolūcijas priekšlikumā, ko tā pieņems, iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  atzinīgi vērtē Komisijas vidusposma novērtējumu par ES vispārējo preferenču sistēmu (VPS); atzinīgi vērtē to, ka jaunās regulas kontekstā ir bijis vērojams eksporta pieaugums no valstīm, kuras saņem preferences saskaņā ar “Viss, izņemot ieročus” (EBA) un VPS+ režīmu, un tas ir svarīgs veicinošs faktors ceļā uz nabadzības izskaušanu;

2.  uzsver, ka ES tirdzniecības politikas pamatā ir jābūt ES ārpolitikas principiem (efektivitātei, pārredzamībai un vērtībām); tā kā LESD 208. pantā ir noteikts, ka attīstības jomā ir jāievēro saskaņotas politikas princips un ka tās galvenais mērķis ir nabadzības izskaušana;

3.   ar gandarījumu konstatē, ka saskaņā ar VPS preferencēm Eiropas Savienībā importēto produktu vērtība 2016. gadā bija 62,6 miljardi EUR (augoša tendence), proti, 31,6 miljardi EUR — no vispārējā režīma VPS saņēmējvalstīm, aptuveni 7,5 miljardi EUR — no VPS+ saņēmējvalstīm un 23,5 miljardi EUR — no EBA saņēmējvalstīm (Eurostat 2017. gada septembra dati);

4.  atgādina, ka VPS palīdz jaunattīstības valstu rūpniecības nozarēm pārvarēt grūtības, ar kurām šīs valstis saskaras eksporta tirgos lielu sākotnējo izmaksu dēļ; atgādina, ka saskaņā ar ANO Tirdzniecības un attīstības konferences (UNCTAD) mērķiem VPS uzdevums ir palielināt jaunattīstības valstu eksporta ieņēmumus un veicināt šo valstu — un līdz ar to arī vismazāk attīstīto valstu — industrializāciju un paātrināt to izaugsmi, tiecoties izskaust nabadzību;

5.  uzsver, ka VPS+ ir svarīgs ES tirdzniecības politikas instruments, kurš nodrošina labāku piekļuvi tirgum un kuram ir piesaistīts stingrs pārraudzības mehānisms nolūkā veicināt cilvēktiesības un darba tiesības, vides aizsardzību un labu pārvaldību neaizsargātās jaunattīstības valstīs;

6.  ar gandarījumu konstatē, ka EBA saņēmējvalstīm ir augsti preferenču izmantošanas rādītāji; atgādina, ka ar piekļuvi tirgum vien nepietiek, lai samazinātu nabadzību un nevienlīdzību vismazāk attīstītajās valstīs; tādēļ uzsver — lai EBA padarītu vēl efektīvāku, šis režīms būtu jāpapildina ar attīstības palīdzību, ar tirdzniecību saistītu palīdzību un spēju veidošanu; īpaši norāda, ka ir nepieciešami pastiprināti centieni risināt tādus jautājumus kā zemes sagrābšana un vides degradācija EBI kontekstā;

7.  pauž nožēlu par vidusposma novērtējumā konstatēto, ka VPS tikai ierobežotā mērā ietekmējusi ilgtspējīgu attīstību un vides aizsardzību; jo īpaši ar bažām norāda, ka galveno VPS ietvaros importēto produktu, proti, tekstilizstrādājumu un apģērbu, ražošana un tirdzniecība ir paātrinājusi vides degradāciju saņēmējvalstīs, trūkstot pienācīgiem vides un atkritumu apsaimniekošanas mehānismiem(1); cer, ka saistībā ar VPS+ vidusposma novērtējumu ES tirdzniecības partneri tiks vēl vairāk mudināti pieņemt stingrākus sociālos, darba un vides standartus, ko varētu panākt, izmantojot tādus stimulus kā papildu tarifa preferences ilgtspējīgi ražotiem produktiem;

8.  pieņem zināšanai vērtējumus, kuros ir teikts, ka VPS kopumā ir nodrošinājusi ieguldījumu sociālajā attīstībā un cilvēktiesību jomā, jo īpaši sieviešu nodarbinātībā, pamattiesību un darba tiesību jomā, vides standartu ievērošanā, labas pārvaldības prakses īstenošanā, tostarp narkotiku, korupcijas, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma apkarošanā, un SDO pamatkonvenciju ratificēšanā; mudina Komisiju izvērst intensīvāku dialogu ar partnervalstīm par šiem jautājumiem, lai nodrošinātu nepārtrauktu progresu;

9.  tomēr atgādina, ka VPS ir uz stimuliem balstīta sistēma, kura ir jāizmanto konsekventi, lai tā būtu efektīva; pauž nožēlu, ka nav saskaņoti vai laikus sākta izmeklēšana iespējamas prasību neievērošanas gadījumos; uzskata, ka nopietnu un sistemātisku pamattiesību pārkāpumu gadījumā būtu konsekventi un efektīvi jāizmanto tarifa preferenču pagaidu atcelšana; uzsver, ka svarīga nozīme ir pastāvīgai iesaistei un pārraudzībai, kā arī tam, lai šajos procesos lielākā mērā piedalītos pilsoniskā sabiedrība;

10.  mudina Komisiju ātrāk un izlēmīgāk rīkoties attiecībā uz iespējamiem cilvēktiesību vai darba tiesību pārkāpumiem VPS prasību kontekstā; prasa izveidot mehānismu, ko varētu izmantot gan atsevišķas personas, gan grupas, kuras negatīvi ietekmējusi VPS īstenošana;

11.  prasa sniegt lielāku atbalstu VPS+ saņēmējvalstīm, lai vērstos pret produktu diversifikācijas mazināšanās tendenci; uzskata, ka pastiprinātā VPS+ pārraudzības sistēma kopā ar ANO un SDO pārraudzības struktūru konstatējumiem un trešo personu sniegto informāciju ir veicinājusi to, ka visi VPS+ saņēmēji gūst panākumus 27 konvenciju īstenošanā; aicina Komisiju pastiprināt centienus darīt pārredzamāku ES īstenoto VPS+ pārraudzību, kuras mehānismi tieši tāpat būtu jāpiemēro arī VPS un EBA saņēmējvalstīm;

12.  ar bažām norāda, ka nepastāv nosacījumu sistēma, ar kuras palīdzību varētu likt VPS un EBA saņēmējvalstīm ievērot vides standartus un starptautiskās konvencijas par klimata pārmaiņām un vides aizsardzību; uzskata, ka, veicot nākamo VPS regulas reformu, būtu jāatjaunina saraksts ar konvencijām, kuras attiecas uz galvenajām cilvēktiesībām un darba tiesībām un vides un pārvaldības principiem, jo īpaši ieviešot jaunu nosacījumu, ka ir jāratificē un efektīvi jāīsteno Parīzes nolīgums par klimata pārmaiņām, un kopumā aicina Komisiju sniegt tehnisku atbalstu vides aizsardzības uzlabošanai, īstenojot katru no trim VPS režīmiem;

13.  atgādina, ka Eiropas Savienībai, lai nodrošinātu saskaņotību ar citu starptautisko dalībnieku, piemēram, starptautisko uzņēmumu, īstenoto politiku, ir jārosina pilnīga līdzdalība cilvēktiesību, bērnu tiesību, sociālo tiesību, vides tiesību un sabiedrības veselības situācijas uzlabošanā visā pasaulē; prasa Eiropas Savienībai nodrošināt cilvēktiesību ievērošanu saistībā ar tiesībām strādāt globālās vērtību ķēdēs, t. i., visā piegādes ķēdē;

14.  atgādina, ka nozare, ko VPS aptver lielākā mērā nekā jebkuru citu nozari, ir tekstilrūpniecības un apģērbu ražošanas nozare un ka zemo investīciju izmaksu un mazkvalificētu darbvietu pieejamības dēļ tekstilrūpniecība un apģērbu ražošana ir svarīga nozare vismazāk attīstīto valstu industrializācijas kontekstā, un ka tekstilrūpniecībai un apģērbu ražošanai ir būtiska nozīme pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanā sievietēm; prasa Eiropas Savienībai izveidot juridiski saistošu pienācīgas pārbaudes satvaru uzņēmumiem un paplašināt saistībā ar konfliktu izrakteņiem izstrādāto modeļu tvērumu, attiecinot tos arī uz tekstilrūpniecības nozari un jo īpaši pievēršoties pārredzamībai un izsekojamībai;

15.  prasa, lai pārraudzības procesā lielākā mērā piedalītos pilsoniskā sabiedrība un attīstības aģentūras;

16.  uzsver, ka ir svarīgi veidot spējas saņēmējvalstīs, lai samazinātu piegādes pusē pastāvošos diversifikācijas un preferenču izmantošanas ierobežojumus; prasa šajā ziņā efektīvāk izmantot tirdzniecības atbalsta pasākumus.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

22.1.2019

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

20

0

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Mireille D’Ornano, Doru-Claudian Frunzulică, Enrique Guerrero Salom, Maria Heubuch, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Linda McAvan, Norbert Neuser, Vincent Peillon, Lola Sánchez Caldentey, Elly Schlein, Bogusław Sonik, Eleni Theocharous, Anna Záborská, Joachim Zeller, Željana Zovko

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Marina Albiol Guzmán, Agustín Díaz de Mera García Consuegra, Frank Engel, Stefan Gehrold, Maria Noichl, Judith Sargentini

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

20

+

ECR

Eleni Theocharous

GUE/NGL

Marina Albiol Guzmán, Lola Sánchez Caldentey

PPE

Agustín Díaz de Mera García Consuegra, Frank Engel, Stefan Gehrold, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Bogusław Sonik, Anna Záborská, Joachim Zeller, Željana Zovko

S&D

Doru-Claudian Frunzulică, Enrique Guerrero Salom, Linda McAvan, Norbert Neuser, Maria Noichl, Vincent Peillon, Elly Schlein

VERTS/ALE

Maria Heubuch, Judith Sargentini

0

-

 

 

1

0

EFDD

Mireille D’Ornano

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

(1)

Sk. iepriekš minēto VPS vidusposma novērtējumu.


INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

19.2.2019

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

36

2

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Laima Liucija Andrikienė, Maria Arena, Tiziana Beghin, Daniel Caspary, Santiago Fisas Ayxelà, Christofer Fjellner, Karoline Graswander-Hainz, Heidi Hautala, Nadja Hirsch, France Jamet, Jude Kirton-Darling, Patricia Lalonde, Bernd Lange, David Martin, Emma McClarkin, Anne-Marie Mineur, Sorin Moisă, Godelieve Quisthoudt-Rowohl, Inmaculada Rodríguez-Piñero Fernández, Kārlis Šadurskis, Marietje Schaake, Helmut Scholz, Joachim Schuster

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Klaus Buchner, Ramona Nicole Mănescu, Georg Mayer, Ralph Packet, Bolesław G. Piecha, Fernando Ruas, Lola Sánchez Caldentey, Wim van de Camp, Jarosław Wałęsa

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Georges Bach, Malin Björk, Ramón Jáuregui Atondo, Bernd Kölmel, Julia Pitera, Mirja Vehkaperä, Marco Zanni


ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

36

+

ALDE

Nadja Hirsch, Patricia Lalonde, Marietje Schaake, Mirja Vehkaperä

ECR

Bernd Kölmel, Emma McClarkin, Ralph Packet, Bolesław G. Piecha

EFDD

Tiziana Beghin

GUE/NGL

Malin Björk, Anne-Marie Mineur, Lola Sánchez Caldentey, Helmut Scholz

PPE

Laima Liucija Andrikienė, Georges Bach, Wim van de Camp, Daniel Caspary, Santiago Fisas Ayxelà, Christofer Fjellner, Ramona Nicole Mănescu, Sorin Moisă, Julia Pitera, Godelieve Quisthoudt-Rowohl, Fernando Ruas, Kārlis Šadurskis, Jarosław Wałęsa

S&D

Maria Arena, Karoline Graswander-Hainz, Ramón Jáuregui Atondo, Jude Kirton-Darling, Bernd Lange, David Martin, Inmaculada Rodríguez-Piñero Fernández, Joachim Schuster

VERTS/ALE

Klaus Buchner, Heidi Hautala

2

-

ENF

France Jamet, Marco Zanni

1

0

ENF

Georg Mayer

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Pēdējā atjaunošana: 2019. gada 8. martsJuridisks paziņojums