Procedūra : 2018/0197(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0094/2019

Iesniegtie teksti :

A8-0094/2019

Debates :

PV 26/03/2019 - 3
CRE 26/03/2019 - 3

Balsojumi :

PV 27/03/2019 - 18.4
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2019)0303

ZIŅOJUMS     ***I
PDF 770kWORD 241k
27.2.2019
PE 627.935v02-00 A8-0094/2019

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Kohēzijas fondu

(COM(2018)0372 – C8-0227/2018 – 2018/0197(COD))

Reģionālās attīstības komiteja

Referents: Andrea Cozzolino

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
 PASKAIDROJUMS
 Budžeta komitejaS ATZINUMS
  Budžeta kontroles komitejaSNOSTĀJA GROZĪJUMU VEIDĀ
 Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejaS ATZINUMS
 Transporta un tūrisma komitejaS ATZINUMS
 Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejaS ATZINUMS
 Kultūras un izglītības komitejaS ATZINUMS
 Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejaS ATZINUMS
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA
 ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Kohēzijas fondu

(COM(2018)0372 – C8-0227/2018 – 2018/0197(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0372),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 177., 178. un 349. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0227/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 17. oktobra atzinumu (1)

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2018. gada 5. decembra atzinumu (2)

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas ziņojumu, kā arī Budžeta komitejas, Budžeta kontroles komitejas, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas, Transporta un tūrisma komitejas, Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas, Kultūras un izglītības komitejas un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumus (A8-0094/2019),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr.    1

Regulas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2018/XXX [jaunā KNR]1 ir noteikti kopīgi noteikumi, kas piemērojami dažādiem fondiem, tostarp Eiropas Reģionālās attīstības fondam (“ERAF”), Eiropas Sociālajam fondam Plus (“ESF+”), Kohēzijas fondam, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondam (“EJZF”), Patvēruma un migrācijas fondam (“AMIF”), Iekšējās drošības fondam (“IDF”) un Robežu pārvaldības un vīzu instrumentam (“BMVI”), kuri darbojas saskaņā ar vienotu satvaru (“fondi”).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2018/XXX [jaunā KNR]1 ir noteikti kopīgi noteikumi, kas piemērojami dažādiem fondiem, tostarp Eiropas Reģionālās attīstības fondam (“ERAF”), Eiropas Sociālajam fondam Plus (“ESF+”), Kohēzijas fondam, Eiropas Lauksaimniecības fondam lauku attīstībai (ELFLA), Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondam (“EJZF”), Patvēruma un migrācijas fondam (“AMIF”), Iekšējās drošības fondam (“IDF”) un Robežu pārvaldības un vīzu instrumentam (“BMVI”), kuri darbojas saskaņā ar vienotu satvaru (“fondi”).

__________________

__________________

1 [Pilna atsauce – jaunā KNR].

1 [Pilna atsauce – jaunā KNR].

Grozījums Nr.    2

Regulas priekšlikums

3.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(3a)  Dalībvalstis un Komisija nodrošina koordināciju, papildināmību un saskaņotību starp Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF), Kohēzijas fondu (KF), Eiropas Sociālās attīstības fondu+ (ESF+), Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu (EJZF) un Eiropas Lauksaimniecības attīstības fondu (ELFLA), lai tie varētu viens otru papildināt, ja tas ir nepieciešams no projektu sekmīgas izstrādes viedokļa.

Grozījums Nr.    3

Regulas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5)  Ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, ERAF un Kohēzijas fonda īstenošanā būtu jāievēro horizontālie principi, kas izklāstīti Līguma par Eiropas Savienību (“LES”) 3. pantā un LESD 10. pantā, tostarp LES 5. pantā noteiktie subsidiaritātes un proporcionalitātes principi. Dalībvalstīm būtu jāievēro arī ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām noteiktie pienākumi un jānodrošina pieejamība saskaņā ar konvencijas 9. pantu un saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, ar kuriem saskaņo produktu un pakalpojumu pieejamības prasības. Dalībvalstīm un Komisijai būtu jācenšas novērst nevienlīdzību, veicināt sieviešu un vīriešu līdztiesību un iekļaut dzimumu līdztiesības aspektu, kā arī apkarot diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ. No fondu līdzekļiem nevajadzētu atbalstīt pasākumus, kas veicina jebkādu segregāciju. ERAF un Kohēzijas fonda mērķi būtu jāsasniedz ilgtspējīgas attīstības ietvarā un atbilstoši Savienības centieniem saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti, kā noteikts LESD 11. pantā un 191. panta 1. punktā, ņemot vērā principu “piesārņotājs maksā”. Lai aizsargātu iekšējā tirgus integritāti, nodrošina, ka darbības, no kurām labumu gūst uzņēmumi, ir saderīgas ar valsts atbalsta noteikumiem, kas noteikti LESD 107. un 108. pantā.

(5)  Ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un Eiropas Sociālo tiesību pīlāru, ERAF un Kohēzijas fonda īstenošanā būtu jāievēro horizontālie principi, kas izklāstīti Līguma par Eiropas Savienību (“LES”) 3. pantā un LESD 10. pantā, tostarp LES 5. pantā noteiktie subsidiaritātes un proporcionalitātes principi. Dalībvalstīm un Komisijai būtu jācenšas novērst sociālo un ienākumu nevienlīdzību, turpināt cīņu pret nabadzību, veicināt un saglabāt tādu kvalitatīvu darbvietu izveidi, kurās ievēro visas saistītās tiesības, un nodrošināt, ka ar ERAF un Kohēzijas fonda palīdzību sekmē visu personu vienādas iespējas, apkarojot diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ. Ar fondu līdzekļiem papildus tam būtu jāveicina arī pāreja no iestādē veiktas aprūpes uz aprūpi ģimenē un kopienā, jo īpaši personām, kuras saskaras ar multiplo diskrimināciju. Ar fondu līdzekļiem nevajadzētu atbalstīt pasākumus, kas veicina jebkādu segregāciju. Ieguldījumiem no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), panākot sinerģiju ar ESF+, būtu jāveicina sociālās iekļaušanas veicināšana un nabadzības apkarošana, kā arī iedzīvotāju dzīves kvalitātes palielināšana saskaņā ar pienākumiem, kas ir paredzēti ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām un ANO Konvencijā par bērna tiesībām (UNCRC), lai sekmētu bērnu tiesību ievērošanu.

Grozījums Nr.    4

Regulas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8)  Savienotības līmenis pasaulē arvien pieaug, un, ņemot vērā demogrāfisko un migrācijas dinamiku, ir skaidrs, ka Savienības migrācijas politikai ir vajadzīga vienota pieeja, kas balstīta dažādo finansēšanas instrumentu sinerģijās un savstarpējā papildināmībā. Lai nodrošinātu saskaņotu, stingru un konsekventu atbalstu dalībvalstu solidaritātes un atbildības dalīšanas centieniem migrācijas pārvaldībā, no ERAF būtu jāatbalsta migrantu ilgtermiņa integrācijas sekmēšana.

(8)  Savienotības līmenis pasaulē arvien pieaug, un, ņemot vērā iekšējo un ārējo demogrāfisko un migrācijas dinamiku, ir skaidrs, ka Savienības migrācijas politikai ir vajadzīga vienota pieeja, kas būtu balstīta dažādo finansēšanas instrumentu sinerģijā un savstarpējā papildināmībā. ERAF darbībā lielāka vērība ir jāpievērš demogrāfiskajām pārmaiņām kā vienai no galvenajām problēmām un prioritārajām jomām programmu izstrādē un īstenošanā. Lai nodrošinātu saskaņotu, spēcīgu un konsekventu atbalstu solidaritātei un atbildībai, kā arī dalībvalstu kopīgajiem centieniem migrācijas pārvaldībā, kohēzijas politika varētu sekmēt to bēgļu un migrantu integrācijas procesus, kuriem piemēro starptautisko aizsardzību, pieņemot pieeju, kuras mērķis būtu aizsargāt viņu cieņu un tiesības, cita starpā ņemot vērā integrācijas un vietējās ekonomikas izaugsmes savstarpēji pastiprinošās attiecības, jo īpaši nodrošinot infrastruktūras atbalstu pilsētām un vietējām pašvaldībām, kas ir iesaistītas integrācijas politikas īstenošanā;

Grozījums Nr.    5

Regulas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9)  Lai atbalstītu dalībvalstu un reģionu centienus stāties pretī jaunajiem pārbaudījumiem un nodrošināt augstu drošības līmeni saviem iedzīvotājiem, un lai novērstu radikalizāciju, ar ERAF investīcijām būtu jāpalīdz uzturēt drošību apgabalos, kur ir vajadzība nodrošināt drošu un aizsargātu publisko telpu un kritisko infrastruktūru (piemēram, transporta un enerģētikas infrastruktūru), taču vienlaikus jāizmanto sinerģija un papildināmība ar citām Savienības rīcībpolitikām.

(9)  Lai atbalstītu dalībvalstu un reģionu centienus samazināt attīstības līmeņa atšķirības un saskaņot ES reģionu dažādās situācijas, stāties pretī sociālajām atšķirībām, jaunajiem pārbaudījumiem un nodrošināt iekļaujošas sabiedrības un augstu drošības līmeni, un lai novērstu marginalizāciju un radikalizāciju, ar ERAF investīcijām būtu jāpalīdz apgabalos, kur ir vajadzība nodrošināt drošu, mūsdienīgu, pieejamu un aizsargātu publisko telpu un kritisko infrastruktūru (piemēram, komunikāciju, sabiedriskā transporta un enerģētikas infrastruktūru un vispārējus un kvalitatīvus sabiedriskos pakalpojumus, kas ir būtiski, lai novērstu reģionālās un sociālās atšķirības, sekmētu sociālo kohēziju un reģionālo attīstību un mudinātu uzņēmumus un cilvēkus palikt savos novados, taču vienlaikus jāizmanto sinerģija un papildināmība ar citām Savienības rīcībpolitikām.

Grozījums Nr.    6

Regulas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10)  Turklāt ERAF investīcijām būtu jāpalīdz izveidot visaptverošu un ātrdarbīgu digitālo infrastruktūru tīklu un veicināt tīru un ilgtspējīgu multimodālo mobilitāti pilsētās.

(10)  Turklāt ERAF investīcijām būtu jāpalīdz izveidot visaptverošu un ātrdarbīgu digitālo infrastruktūru tīklu visā Savienībā, tajā skaitā lauku apvidos, kur tā būtiski sekmē mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) darbību, un veicināt nepiesārņojošu un ilgtspējīgu multimodālo mobilitāti, galveno uzsveru liekot uz pārvietošanos kājām, riteņbraukšanu, sabiedrisko transportu un koplietošanas mobilitāti.

Grozījums Nr.    7

Regulas priekšlikums

10.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(10a)  Daudzas no lielākajām problēmām Eiropā aizvien vairāk skar sociāli atstumtas romu kopienas, kas bieži vien dzīvo visnelabvēlīgākajā situācijā esošajos mikroreģionos, kuriem nav nekaitīga un pieejama dzeramā ūdens, kanalizācijas un elektrības un kuriem nav transporta iespēju, digitālās savienotības, atjaunojamo energoresursu sistēmu un noturības pret katastrofām. Tādēļ ERAF-KF veicina romu dzīves apstākļu uzlabošanu un viņu kā ES pilsoņu patiesā potenciāla īstenošanu, un dalībvalstis nodrošina, ka visu piecu ERAF-KF politikas virzienu mērķu priekšrocības var izmantot arī romi.

Grozījums Nr.    8

Regulas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12)  Lai kopumā uzlabotu iestāžu administratīvās spējas un pārvaldību dalībvalstīs, kuras īsteno mērķa “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” programmas, attiecībā uz visiem konkrētajiem mērķiem ir svarīgi paredzēt atbalsta pasākumus.

(12)  Lai veicinātu pienācīgu pārvaldību, izpildi, pārrobežu sadarbību un paraugprakses un inovāciju izplatīšanu pārdomātas specializācijas un aprites ekonomikas jomā, kopumā uzlabotu iestāžu administratīvās spējas un pārvaldību dalībvalstīs, tostarp reģionālā un vietējā līmenī, attiecībā uz daudzlīmeņu pārvaldības principiem, īstenojot mērķa “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” programmas, ir nepieciešams veicināt strukturālus administratīvas spēcināšanaspasākumus, lai atbalstītu visus konkrētos mērķus. Pamatojoties uz izmērāmiem mērķiem un minētos pasākumus iedzīvotājiem un uzņēmumiem darot zināmus kā līdzekli, ar ko vienkāršo un samazina atbalstu saņēmējiem un vadošajām iestādēm uzlikto administratīvo slogu, ar tiem ir iespējams panākt pareizo līdzsvaru starp politikas orientāciju uz rezultātiem un pārbaužu un kontroles līmeni.

Grozījums Nr.    9

Regulas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13)  Lai veicinātu un sekmētu sadarbības pasākumus mērķa “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” programmās, ir jāuzlabo sadarbības pasākumi ar partneriem kādā dalībvalstī vai starp dažādām dalībvalstīm attiecībā uz visu konkrēto mērķu sakarā sniegto atbalstu. Šāda uzlabota sadarbība papildina sadarbību saskaņā ar ETC/Interreg, un tai jo īpaši būtu jāatbalsta sadarbība starp strukturētām partnerībām nolūkā īstenot Komisijas paziņojumā “Inovācijas nostiprināšana Eiropas reģionos: stratēģijas izturētspējīgai, iekļaujošai un ilgtspējīgai izaugsmei”1 minētās reģionālās stratēģijas. Tāpēc partneri var būt no jebkura Savienības reģiona, tai skaitā arī no pārrobežu reģioniem un reģioniem, ko pilnībā aptver makroreģionāla vai jūras baseina stratēģija vai šo abu stratēģiju kombinācija.

(13)  Lai veicinātu un sekmētu sadarbības pasākumus mērķa “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” programmās, ir jāuzlabo sadarbības pasākumi ar partneriem, tostarp ar vietējā un reģionālā līmeņa partneriem, kādā dalībvalstī vai starp dažādām dalībvalstīm attiecībā uz visu konkrēto mērķu sakarā sniegto atbalstu. Šāda uzlabota sadarbība papildina sadarbību saskaņā ar ETC/Interreg, un tai jo īpaši būtu jāatbalsta sadarbība starp strukturētām partnerībām nolūkā īstenot Komisijas paziņojumā “Inovācijas nostiprināšana Eiropas reģionos: stratēģijas izturētspējīgai, iekļaujošai un ilgtspējīgai izaugsmei”1 minētās reģionālās stratēģijas. Tāpēc partneri var būt no jebkura Savienības reģiona, tai skaitā arī no pārrobežu reģioniem un reģioniem, kurus pilnībā aptver Eiropas teritoriālās sadarbības grupa, makroreģionāla vai jūras baseina stratēģija vai šo abu stratēģiju kombinācija.

_________________

_________________

1Komisijas 2017. gada 8. jūlija paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai (COM(2017) 376 final).

1Komisijas 2017. gada 8. jūlija paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai (COM(2017) 376 final).

Grozījums Nr.    10

Regulas priekšlikums

13.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(13a)  Nākotnes kohēzijas politikā var pienācīgi ņemt vērā un ar šo politiku var atbalstīt Savienības reģionus, kurus visvairāk ietekmē Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības, jo īpaši tos, kuri izstāšanās rezultātā turpmāk atradīsies pie Savienības ārējās jūras vai sauszemes robežas.

Grozījums Nr.    11

Regulas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14)  Atspoguļojot to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām, to apliecina Savienības saistības īstenot Parīzes nolīgumu un apņemšanās sasniegt Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, fondi palīdzēs integrēt klimata pasākumus un panākt, ka no ES budžeta kopumā 25 % izdevumu palīdz sasniegt klimatiskos mērķus. Sagaidāms, ka ERAF darbībās klimatisko mērķu veicināšanai tiks novirzīti 30 % no visa ERAF finansējuma. Savukārt Kohēzijas fonda darbībās sagaidāms, ka klimatisko mērķu veicināšanai tiks novirzīti 37 % no visa Kohēzijas fonda finansējuma.

(14)  ERAF un Kohēzijas fonda mērķi būtu jāsasniedz saskaņā ar ilgtspējīgas attīstības apsvērumiem, jo īpaši ņemot vērā ļoti svarīgo cīņu pret klimata pārmaiņām saskaņā ar Savienības saistībām īstenot Parīzes nolīgumu un Apvienoto Nāciju Organizācijas Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem, kā arī atbilstoši Savienības centieniem sekmēt mērķa saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti īstenošanu, kā ir noteikts LESD 11. pantā un 191. panta 1. punktā, ievērojot principu “piesārņotājs maksā”, kā arī galvenokārt cenšoties novērst nabadzību un nevienlīdzību un nodrošinot taisnīgu pāreju uz sociāli un ekoloģiski ilgtspējīgu ekonomiku, īstenojot līdzdalības pieeju sadarbībā ar attiecīgajām publiskajām iestādēm, ekonomikas un sociālajiem partneriem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām. Atspoguļojot to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām un bioloģiskās daudzveidības zudumu, lai sekmētu to nepieciešamo darbību finansēšanu, kas ir jāveic ES, dalībvalstu un vietējā līmenī, lai saskaņā ar Savienības saistībām izpildītu Parīzes nolīgumu un pienākumu sasniegt Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, kā arī garantēt integrētu katastrofu novēršanas atbalstu, kurā būtu apvienoti gan noturība, gan riska novēršana, gan gatavība un reakcija, fondi palīdzēs integrēt klimata pasākumus un bioloģiskās daudzveidības aizsardzību, cenšoties panākt, ka ES budžeta kopumā 30 % izdevumu palīdz sasniegt klimatiskos mērķus. Fondiem visās Savienības teritorijās ir būtiski jāveicina aprites un mazoglekļa ekonomikas ieviešana, pilnībā iestrādājot reģionālo aspektu. Īstenojot ERAF darbības, klimatisko mērķu sasniegšanai būtu jānovirza vismaz 35 % no visa ERAF finansējuma. Savukārt, īstenojot Kohēzijas fonda darbības, sagaidāms, ka klimatisko mērķu īstenošanai tiks novirzīti 40 % no visa Kohēzijas fonda finansējuma. Šie procenti būtu jāievēro visā plānošanas periodā. Tādēļ attiecīgās darbības tiks apzinātas šo fondu sagatavošanas un īstenošanas laikā, un tās tiks pārskatītas attiecīgajos novērtēšanas un pārskatīšanas procesos. Šīs darbības un finanšu piešķīrums, kas ir paredzēts to īstenošanai, ir jāiekļauj valstu integrētajos enerģētikas un klimata plānos saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 2018/xxx [jaunā KNR] IV pielikumu, kā arī ilgtermiņa renovācijas stratēģiju, kas ir izveidota saskaņā ar pārskatīto Direktīva par ēku energoefektivitāti (ES) 2018/844, lai līdz 2050. gadam palīdzētu izveidot dekarbonizētu ēku fondu, un kas ir pievienota programmām. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš nozarēm, kas rada lielas oglekļa emisijas un saskaras ar problēmām, kuras rada dekarbonizācijas saistības, nolūkā palīdzēt tām īstenot stratēģijas, kas atbilstu Savienības klimata saistībām un ir noteiktas valstu integrētajos enerģētikas un klimata plānos un ir paredzētas ETS Direktīvā 2018/410, un ir jāaizsargā darba ņēmēji — cita starpā ar apmācības un pārkvalifikācijas iespēju palīdzību.

Grozījums Nr.    12

Regulas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15)  Lai no ERAF līdzekļiem varētu atbalstīt ETS/Interreg gan ar investīcijām infrastruktūrā, gan ar saistītajām investīcijām, apmācības un integrācijas pasākumiem, ir jāparedz, ka no ERAF līdzekļiem drīkst atbalstīt arī darbības saskaņā ar ESF+ (izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) [2018/XXX] [jaunais ESF+]1) konkrētajiem mērķiem.

(15)  Lai no ERAF līdzekļiem varētu atbalstīt ETS/Interreg gan ar investīcijām infrastruktūrā, gan ar saistītajām investīcijām, apmācības un integrācijas pasākumiem, administratīvo prasmju un kompetences uzlabošanas un attīstīšanas nolūkā ir jāparedz, ka no ERAF līdzekļiem drīkst atbalstīt arī darbības saskaņā ar ESF+ (izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) [2018/XXX] [jaunais ESF+]1 konkrētajiem mērķiem.

__________________

__________________

1 [Pilna atsauce – jaunais ESF+].

1 [Pilna atsauce – jaunais ESF+].

Grozījums Nr.    13

Regulas priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16)  Lai pēc iespējas efektīvāk koncentrētu ierobežotu līdzekļu izmantošanu, ja attiecīga konkrētā mērķa ietvaros no ERAF līdzekļiem tiek atbalstītas produktīvas investīcijas, šāds atbalsts būtu jāpiešķir tikai mikrouzņēmumiem un maziem un vidējiem uzņēmumiem (“MVU”) Komisijas Ieteikuma 2003/361/EK1 nozīmē, izņemot, ja investīcijas ietver sadarbību ar MVU pētniecības un inovācijas darbībās.

(16)  MVU un mikrouzņēmumi ir galvenie ekonomiskās izaugsmes, inovācijas un nodarbinātības virzītājspēki, un tiem ir svarīga nozīme ekonomikas atveseļošanā un pārejā uz ilgtspējīgu Savienības ekonomiku. Ir jāveicina MVU jaunās jomās, kas ir saistītas ar Eiropas un reģionālajām problēmām, piemēram, radošajām un kultūras nozarēm, kā arī inovatīviem pakalpojumiem, ar kuriem apmierina jaunās sabiedrības vajadzības, tostarp nelabvēlīgā situācijā esošu kopienu integrāciju un sociālo iekļaušanu, iedzīvotāju novecošanu, veselības un aprūpes pakalpojumiem, ekoinovācijām un resursu efektīvu izmantošanu. Lai, neskarot programmas mērķu sasniegšanu, pēc iespējas efektīvāk koncentrētu ierobežotu līdzekļu izmantošanu, ja attiecīga konkrētā mērķa ietvaros no ERAF līdzekļiem tiek atbalstītas produktīvas investīcijas, šāds atbalsts būtu, cik vien iespējams, jāpiešķir tikai mikrouzņēmumiem un maziem un vidējiem uzņēmumiem (“MVU”) Komisijas Ieteikuma 2003/361/EK1 nozīmē, neskarot publiskā sektora uzņēmumus, ja vien investīcijas neietver sadarbību ar MVU pētniecības un inovācijas darbībās. Lai aizsargātu iekšējā tirgus integritāti, nodrošina, ka darbības, no kurām labumu gūst uzņēmumi, ir saderīgas ar valsts atbalsta noteikumiem, kas ir noteikti LESD 107. un 108. pantā.

_________________

_________________

1Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikums 2003/361/EK par mikrouzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.).

1Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikums 2003/361/EK par mikrouzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.).

Grozījums Nr.    14

Regulas priekšlikums

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17)  ERAF būtu jāpalīdz izlīdzināt Savienības reģionu attīstības līmeņu galvenās atšķirības un mazināt atšķirības starp dažādu reģionu attīstības līmeņiem, kā arī mazināt atpalicību vismazāk attīstītajos reģionos, tostarp reģionos, kas saskaras ar grūtībām dekarbonizācijas saistību sakarā. Tāpēc ERAF atbalsts saskaņā ar mērķi “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” būtu jākoncentrē uz galvenajām Savienības prioritātēm, ievērojot Regulā (ES) 2018/xxx [jaunā KNR] noteiktos politikas mērķus. Tas nozīmē, ka ERAF finansējums būtu jākoncentrē uz politikas mērķiem “viedāka Eiropa, veicinot inovatīvas un viedas ekonomiskās pārmaiņas” un “zaļāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām, veicinot tīru un taisnīgu enerģētikas pārkārtošanu, “zaļas” un “zilas” investīcijas, aprites ekonomiku, pielāgošanos klimata pārmaiņām un risku novēršanu un pārvaldību”. Minētā tematiskā koncentrācija būtu jāpanāk valstu līmenī, taču būtu jāparedz elastīguma iespēja individuālu programmu līmenī un starp trīs dalībvalstu grupām, kas izveidotas pēc attiecīgā valsts nacionālā kopienākuma. Turklāt būtu sīki jānosaka metodika dalībvalstu klasificēšanai, ņemot vērā tālāko reģionu īpašo situāciju.

(17)  ERAF būtu jāpalīdz izlīdzināt Savienības reģionu attīstības līmeņu galvenās atšķirības un mazināt atšķirības starp dažādu reģionu attīstības līmeņiem, kā arī mazināt atpalicību vismazāk attīstītajos reģionos, tostarp reģionos, kas saskaras ar grūtībām dekarbonizācijas saistību sakarā, pārejas periodā sniedzot finanšu atbalstu. Tam turklāt būtu jāsekmē noturība un jānovērš mazāk aizsargātu teritoriju lejupslīde. Tāpēc ERAF atbalsts saskaņā ar mērķi “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” būtu jākoncentrē uz galvenajām Savienības prioritātēm, ievērojot Regulā (ES) 2018/xxx [jaunā KNR] noteiktos politikas mērķus. Tas nozīmē, ka ERAF finansējums būtu konkrēti jākoncentrē uz diviem politikas mērķiem: “viedāka Eiropa, veicinot inovatīvu, viedu un iekļaujošu ekonomisko attīstību un pārmaiņas, reģionālo savienotību tehnoloģiju jomā, attīstot informācijas un komunikāciju tehnoloģijas (IKT), savienotību un efektīvu publisko pārvaldi” un “zaļāka un noturīgāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām ikvienam, veicinot tīru un taisnīgu enerģētikas pārkārtošanu, “zaļas” un “zilas” investīcijas, aprites ekonomiku, pielāgošanos klimata pārmaiņām un risku novēršanu un pārvaldību”, vienlaikus ņemot vērā kopējos tādas Eiropas politikas mērķus, kas ir saliedētāka un ir balstīta uz solidaritāti, tādējādi palīdzot samazināt ekonomisko, sociālo un teritoriālo asimetriju. Šāda tematiskā koncentrācija būtu jāpanāk valstu līmenī, paredzot elastīguma rezerves individuālu programmu līmenī un starp dažādām reģionu kategorijām, ņemot vērā arī attīstības līmeņa atšķirības. Turklāt būtu sīki jānosaka metodika reģionu klasificēšanai, ņemot vērā tālāko reģionu īpašo situāciju.

Grozījums Nr.    15

Regulas priekšlikums

17.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(17a)  Lai nodrošinātu ERAF un KF līdzfinansēto ieguldījumu stratēģisko nozīmi, dalībvalstis varētu iesniegt pienācīgi pamatotu pieprasījumu pēc papildu elastīguma Stabilitātes un izaugsmes pakta pašreizējā regulējuma īstenošanā attiecībā uz publiskajiem vai līdzvērtīgiem strukturālajiem izdevumiem.

Grozījums Nr.    16

Regulas priekšlikums

18. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18)  Lai atbalstu koncentrētu uz galvenajām Savienības prioritātēm, būtu arī lietderīgi, ka tematiskās koncentrācijas prasības tiktu ievērotas visā plānošanas periodā, tostarp, ja pārvieto līdzekļus starp kādas programmas prioritātēm vai starp programmām.

(18)  Lai atbalstu koncentrētu galvenajām Savienības prioritātēm un saskaņā ar sociālās, ekonomiskās un teritoriālās kohēzijas mērķiem, kas ir izklāstīti LESD 174. pantā, un politikas mērķiem, kas ir noteikti Regulā (ES) 2018/xxx [jaunā KNR], būtu arī lietderīgi, ka tematiskās koncentrācijas prasības tiktu ievērotas visā plānošanas periodā, tostarp, ja pārvieto līdzekļus starp kādas programmas prioritātēm vai starp programmām.

Grozījums Nr.    17

Regulas priekšlikums

18.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(18a)  Ar ERAF būtu jārisina problēmas, kas ir saistītas ar piekļuvi lieliem tirgiem un attālinātību no tiem, ar ko saskaras apgabali ar ļoti zemu iedzīvotāju blīvumu, kā ir minēts 1994. gada pievienošanās akta 6. protokolā par īpašiem noteikumiem attiecībā uz 6. mērķi saistībā ar struktūrfondiem Somijā un Zviedrijā. Ar ERAF būtu jārisina arī īpašās grūtības, ar kurām saskaras atsevišķās salās, pierobežas apgabalos, kalnu apgabalos un reti apdzīvotos apgabalos, kuru ģeogrāfiskais stāvoklis palēnina to attīstību, lai atbalstītu to ilgtspējīgu attīstību.

Grozījums Nr.    18

Regulas priekšlikums

19. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(19)  Šajā regulā būtu jānosaka dažādās darbības, kuru izmaksas drīkst atbalstīt ar investīcijām no ERAF un Kohēzijas fonda atbilstoši to attiecīgajiem mērķiem, kas noteikti LESD. No Kohēzijas fonda līdzekļiem būtu jāatļauj veikt investīcijas vidē un TEN-T. ERAF gadījumā būtu jāvienkāršo darbību saraksts un būtu jāatļauj no tā līdzekļiem atbalstīt investīcijas infrastruktūrā, investīcijas attiecībā uz piekļuvi pakalpojumiem, produktīvas investīcijas MVU, aprīkojumu, programmatūru un nemateriālos aktīvus, kā arī pasākumus, kas attiecas uz informāciju, komunikāciju, pētījumiem, tīklošanu, sadarbību un pieredzes apmaiņu, un darbības, kas saistītas ar kopām. Lai atbalstītu programmu īstenošanu, būtu jāatļauj no abu fondu līdzekļiem atbalstīt arī tehniskās palīdzības darbības. Visbeidzot, lai atbalstītu plašāku Interreg programmu intervences darbību loku, būtu jāpaplašina darbības joma, iekļaujot tajā arī plaša iekārtu klāsta un cilvēkresursu kopīgu izmantošanu, kā arī ar ESF+ darbības jomā ietilpstošajiem pasākumiem saistītās izmaksas.

(19)  Šajā regulā būtu jānosaka dažādās darbības, kuru izmaksas drīkst atbalstīt ar investīcijām no ERAF un Kohēzijas fonda atbilstoši to attiecīgajiem mērķiem, kas noteikti LESD, tostarp izmantojot kolektīvo finansēšanu. No Kohēzijas fonda līdzekļiem būtu jāatļauj veikt investīcijas vidē un TEN-T. ERAF gadījumā būtu jāņem vērā īpašas valstu un reģionālās attīstības vajadzības un vietējais potenciāls un būtu jāvienkāršo darbību saraksts un būtu jāatļauj no tā līdzekļiem atbalstīt investīcijas infrastruktūrā, tostarp pētniecības un inovāciju infrastruktūrā un objektos, kultūras un mantojuma infrastruktūrā, ilgtspējīga tūrisma infrastruktūrā, cita starpā veidojot tūrisma rajonus, uzņēmumiem sniedzot pakalpojumus, kā arī investējot mājokļos, investīcijas attiecībā uz piekļuvi pakalpojumiem, īpašu uzmanību pievēršot nelabvēlīgā situācijā esošām, marginalizētām un segregētām kopienām, produktīvas investīcijas MVU, aprīkojumā, programmatūrā un nemateriālajos aktīvos, stimulus reģioniem, kuri atrodas pārejas uz dekarbonizāciju procesā, kā arī pasākumus, kas attiecas uz informāciju, komunikāciju, pētījumiem, tīklošanu, sadarbību un pieredzes apmaiņu partneru starpā, un darbības, kas saistītas ar kopām. Lai atbalstītu programmu īstenošanu, būtu jāatļauj no abu fondu līdzekļiem atbalstīt arī tehniskās palīdzības darbības. Visbeidzot, lai atbalstītu plašāku Interreg programmu intervences darbību loku, būtu jāpaplašina darbības joma, iekļaujot tajā arī plaša iekārtu klāsta un cilvēkresursu kopīgu izmantošanu, kā arī ar ESF+ darbības jomā ietilpstošajiem pasākumiem saistītās izmaksas.

Grozījums Nr.    19

Regulas priekšlikums

20. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(20)  No Kohēzijas fonda līdzekļiem turpina finansēt Eiropas transporta tīklu projektus, kas ir saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1316/2013, izmantojot gan dalītu pārvaldību, gan tiešas īstenošanas režīmu saskaņā ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (“EISI”).

(20)  No Kohēzijas fonda līdzekļiem turpina finansēt Eiropas transporta tīklu projektus, kas ir saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1316/2013, tostarp trūkstošo posmu līdzsvarotu aizpildīšanu un caurlaides spēju pastiprināšanu, kā arī esošo tiltu un tuneļu drošības uzlabošanu, izmantojot gan dalītu pārvaldību, gan tiešas īstenošanas režīmu saskaņā ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (“EISI”). Attiecībā uz šiem tīkliem priekšroka ir dodama ieguldījumiem autotransporta tīklos un ir jāveicina sabiedriskie pakalpojumi lauku apvidos, jo īpaši mazapdzīvotos apgabalos un apgabalos, kuros pārsvarā dzīvo vecāka gadagājuma iedzīvotāji, lai veicinātu savienotību starp pilsētām un laukiem, sekmētu lauku attīstību un pārvarētu digitālo plaisu.

Grozījums Nr.    20

Regulas priekšlikums

21. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(21)  Vienlaikus būtu jāprecizē ERAF un Kohēzijas fonda darbības jomā neietilpstošās darbības, tostarp investīcijas ar mērķi panākt to siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu, kuras rodas no Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87/EK1 I pielikumā uzskaitītajām darbībām, lai nepieļautu, ka tiek dublēts finansējums, kas jau pieejams ar minēto direktīvu. Turklāt būtu skaidri jānosaka, ka LESD II pielikumā uzskaitītās aizjūras zemes un teritorijas nav tiesīgas pretendēt uz atbalstu no ERAF un Kohēzijas fonda.

(21)  Vienlaikus būtu, no vienas puses, jāidentificē sinerģijas un, no otras puses, jāprecizē ERAF un Kohēzijas fonda darbības jomā neietilpstošās darbības; tas ir jādara nolūkā panākt daudzkāršošanas ietekmi vai nepieļaut, ka tiek dublēts pieejamais finansējums. Turklāt būtu skaidri jānosaka, ka LESD II pielikumā uzskaitītās aizjūras zemes un teritorijas nav tiesīgas pretendēt uz atbalstu no ERAF un Kohēzijas fonda.

_________________

 

1Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra Direktīva 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.).

 

Grozījums Nr.    21

Regulas priekšlikums

23. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(23)  Saskaņā ar 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu 22. un 23. punktu fondi ir jāizvērtē, par pamatu izmantojot informāciju, kas savākta atbilstoši īpašām uzraudzības prasībām, taču ir jāizvairās no pārmērīga regulējuma un administratīvā sloga, jo īpaši dalībvalstīs. Minētajās prasībās attiecīgā gadījumā var iekļaut izmērāmus rādītājus, ko izmanto par pamatu, lai novērtētu fondu ietekmi uz vietas.

(23)  Saskaņā ar 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu 22. un 23. punktu fondi ir jāizvērtē, par pamatu izmantojot informāciju, kas savākta atbilstoši īpašām uzraudzības prasībām, taču ir jāizvairās no pārmērīga regulējuma un administratīvā sloga. Minētajās prasībās attiecīgā gadījumā var iekļaut izmērāmus rādītājus, ko izmanto par pamatu, lai novērtētu fondu ietekmi uz vietas.

Grozījums Nr.    22

Regulas priekšlikums

24. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(24)  Lai maksimizētu ieguldījumu teritoriālajā attīstībā, darbības šajā jomā būtu jābalsta integrētās teritoriālajās stratēģijās, tai skaitā pilsētu teritorijās. Tādēļ ERAF atbalsts būtu jāsniedz Regulas (ES) 2018/xxxx [jaunā KNR] 22. pantā noteiktajos veidos, nodrošinot pienācīgu vietējo, reģionālo un pilsētu varas iestāžu iesaisti.

(24)  Lai maksimizētu ieguldījumu teritoriālajā attīstībā un efektīvāk risinātu ekonomiskās, demogrāfiskās, vides un sociālās problēmas, kā tas ir paredzēts LESD 174. pantā, teritorijās ar dabiskiem vai demogrāfiskiem traucēkļiem, tostarp ne tikai vecāka gadagājuma cilvēku aukstu īpatsvaru, lauku apvidu pieaugošo neapdzīvotību un demogrāfisko lejupslīdi, bet arī ar demogrāfisko spiedienu, vai teritorijās, kurās ir grūti piekļūt pamatpakalpojumiem, darbības šajā jomā būtu jābalsta programmās, rīcības jomās vai integrētās teritoriālajās stratēģijās, tai skaitā pilsētu teritorijās un lauku pašvaldībās. Šīm darbībām vajadzētu būt vienas monētas divām pusēm, pamatojoties gan uz centrāliem pilsētu mezgliem un to apkārtni, gan arī uz attālākiem lauku apvidiem. Šīs stratēģijas var izmantot arī daudzfondu un integrētu pieeju, kas ietver ERAF, ESF +, EJZF un ELFLA. Integrētajai teritoriālajai attīstībai valstu līmenī būtu jāparedz vismaz 5% ERAF līdzekļu. Tādēļ ERAF atbalsts būtu jāsniedz, nodrošinot pienācīgu vietējo, reģionālo un pilsētu varas iestāžu, ekonomisko un sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības un nevalstisko organizāciju pārstāvju iesaisti.

Grozījums Nr.    23

Regulas priekšlikums

24.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(24a)  Īpaša uzmanība būtu jāpievērš apgabaliem, kas rada lielas oglekļa emisijas un saskaras ar problēmām, kuras rada dekarbonizācijas saistības, nolūkā palīdzēt tiem īstenot stratēģijas, kas atbilst Parīzes nolīgumā nostiprinātajām Savienības klimata saistībām un ar kurām vienādā mērā aizsargā darba ņēmējus un skartās pašvaldības. Šādiem apgabaliem būtu jāsniedz īpašs atbalsts, ar kura palīdzību izstrādā un īsteno šo apgabalu ekonomiku dekarbonizācijas plānus, ņemot vērā vajadzību pēc darbaspēka mērķtiecīgas profesionālās apmācības un pārkvalifikācijas iespējām.

Grozījums Nr.    24

Regulas priekšlikums

25. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(25)  Ilgtspējīgas pilsētattīstības ietvarā būtu jāatbalsta integrēta teritoriālā attīstība, lai sekmīgāk risinātu ekonomiskās, vidiskās, klimatiskās, demogrāfiskās un sociālās problēmas, kas skar pilsētu teritorijas, tostarp funkcionālās pilsētu teritorijas, turklāt vienlaikus jāņem vērā vajadzība veicināt saikņu veidošanu starp pilsētu un lauku teritorijām. Principi, pēc kuriem atlasīs tās pilsētu teritorijas, kurās īstenojamas integrētas darbības ilgtspējīgai pilsētattīstībai, un minēto darbību finansējuma indikatīvās summas būtu jānosaka mērķa “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” programmās, un šim nolūkam valstu līmenī būtu jāpiešķir vismaz % no ERAF līdzekļiem. Būtu arī jānosaka, ka šī procentuālā daļa būtu jāievēro visā plānošanas periodā, ja līdzekļus pārvieto starp prioritātēm programmā vai starp programmām, tostarp vidusposma pārskatīšanā.

(25)  Ilgtspējīgas pilsētattīstības ietvarā būtu jāatbalsta integrēta teritoriālā attīstība, lai sekmīgāk risinātu ekonomiskās, vidiskās, klimatiskās, demogrāfiskās, tehnoloģiskās un sociālās un kultūras problēmas, kas skar pilsētu teritorijas, tostarp funkcionālās pilsētu teritorijas un lauku pašvaldības, turklāt vienlaikus jāņem vērā vajadzība veicināt saikņu veidošanu starp pilsētu un lauku teritorijām, tostarp attiecīgos gadījumos — ar piepilsētu starpniecību. Principi, pēc kuriem atlasīs tās pilsētu teritorijas, kurās īstenojamas integrētas darbības ilgtspējīgai pilsētattīstībai, un minēto darbību finansējuma indikatīvās summas būtu jānosaka mērķa “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” programmās. Attiecībā uz minētajām darbībām var piemērot arī daudznozaru un integrētu pieeju, kas ietver ERAF, ESF +, EJZF un ELFLA. Ilgtspējīgas pilsētattīstības prioritātēm valstu līmenī būtu jāparedz vismaz 10 % no ERAF līdzekļiem. Būtu arī jānosaka, ka šī procentuālā daļa būtu jāievēro visā plānošanas periodā, ja līdzekļus pārvieto starp prioritātēm programmā vai starp programmām, tostarp vidusposma pārskatīšanā.

Grozījums Nr.    25

Regulas priekšlikums

26. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(26)  Lai apzinātu un rastu ilgtspējīgas pilsētattīstības problēmu risinājumus Savienības līmenī, Inovatīvas pilsētvides darbības ilgtspējīgas pilsētattīstības jomā būtu jāaizstāj ar Eiropas pilsētiniciatīvu, kas jāīsteno tiešas vai netiešas pārvaldības ceļā. Šai iniciatīvai būtu jāaptver visas pilsētu teritorijas un jāatbalsta Eiropas Savienības pilsētprogramma1.

(26)  Lai apzinātu vai rastu ilgtspējīgas pilsētattīstības problēmu risinājumus Savienības līmenī, būtu jāturpina Inovatīvas pilsētvides darbības ilgtspējīgas pilsētattīstības jomā un tā jāpārveido par Eiropas pilsētiniciatīvu. Ar šo iniciatīvu būtu jāatbalsta Eiropas Savienības pilsētprogramma, lai sekmētu izaugsmi, apdzīvojamību un novatorismu un apzinātu un sekmīgi risinātu sociālās problēmas.

_________________

_________________

1 Padomes 2016. gada 24. jūnija secinājumi par ES pilsētprogrammu.

1 Padomes 2016. gada 24. jūnija secinājumi par ES pilsētprogrammu.

Grozījums Nr.    26

Regulas priekšlikums

27. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(27)  Īpaša uzmanība būtu jāpievērš tālākajiem reģioniem, proti, būtu jāpieņem LESD 349. pantā paredzētie pasākumi, ar kuriem tālākajiem reģioniem piešķir papildu finansējumu, lai kompensētu papildu izmaksas, kas šajos reģionos rodas sakarā ar vienu vai vairākiem no LESD 349. pantā minētajiem pastāvīgajiem apgrūtinājumiem (tālums, atrašanās uz salas, maza teritorija, sarežģīta topogrāfija un klimats, tautsaimniecības atkarība no dažiem ražojumiem), kuru pastāvība un kombinācija būtiski kavē minēto reģionu attīstību. Ar šiem piešķīrumiem var finansēt investīcijas, darbības izmaksas un sabiedrisko pakalpojumu saistības, un to mērķis ir kompensēt papildu izmaksas, ko rada minētie apgrūtinājumi. Ar darbības atbalstu var segt izdevumus par kravas pārvadājumu pakalpojumiem un uzsākšanas palīdzību pārvadājumu pakalpojumiem, kā arī izdevumus par darbībām, kas saistītas ar uzglabāšanas ierobežojumiem, pārmērīgu ražošanas rīku apjomu un apkopi, kā arī cilvēkresursu trūkumu vietējā tirgū. Lai aizsargātu iekšējā tirgus integritāti, ERAF atbalstam, ar kuru palīdz finansēt darbības un investīciju atbalstu tālākajos reģionos, vajadzētu būt saderīgam ar LESD 107. un 108. pantā izklāstītajiem valsts atbalsta noteikumiem, un tas attiecas uz visām ERAF un Kohēzijas fondu līdzfinansētajām darbībām.

(27)  Īpaša uzmanība būtu jāpievērš tālākajiem reģioniem, proti, būtu jāpieņem LESD 349. pantā paredzētie pasākumi, ar kuriem tālākajiem reģioniem piešķir papildu finansējumu, lai kompensētu papildu izmaksas, kas šajos reģionos rodas sakarā ar vienu vai vairākiem no LESD 349. pantā minētajiem pastāvīgajiem apgrūtinājumiem (tālums, atrašanās uz salas, maza teritorija, sarežģīta topogrāfija un klimats, tautsaimniecības atkarība no dažiem ražojumiem), kuru pastāvība un kombinācija būtiski kavē minēto reģionu attīstību. Ar šiem piešķīrumiem var finansēt investīcijas, darbības izmaksas un sabiedrisko pakalpojumu saistības, un to mērķis ir kompensēt papildu izmaksas, ko rada minētie apgrūtinājumi. Ar darbības atbalstu var segt izdevumus par kravas pārvadājumu pakalpojumiem, zaļo loģistiku, mobilitātes pārvaldību un uzsākšanas palīdzību pārvadājumu pakalpojumiem, kā arī izdevumus par darbībām, kas saistītas ar uzglabāšanas ierobežojumiem, pārmērīgu ražošanas rīku apjomu un apkopi, kā arī cilvēkresursu trūkumu vietējā tirgū. Šajā regulā noteikto tematisko koncentrāciju par šā piešķīruma priekšnoteikumu neizvirza. Lai aizsargātu iekšējā tirgus integritāti, ERAF atbalstam, ar kuru palīdz finansēt darbības un investīciju atbalstu tālākajos reģionos, vajadzētu būt saderīgam ar LESD 107. un 108. pantā izklāstītajiem valsts atbalsta noteikumiem, un tas attiecas uz visām ERAF un Kohēzijas fondu līdzfinansētajām darbībām.

Grozījums Nr.    27

Regulas priekšlikums

29. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(29)  Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi proti, stiprināt ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, izlīdzinot galvenās reģionālās atšķirības Savienībā nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, taču, ņemot vērā apjomīgās atšķirības dažādu reģionu attīstības līmenī un vismazāk attīstīto reģionu atpalicību, kā arī ierobežotos dalībvalstu un reģionu finanšu līdzekļus, minēto mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai,

(29)  Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi proti, stiprināt ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, izlīdzinot galvenās reģionālās atšķirības Savienībā, īstenojot uz iedzīvotājiem vērstu pieeju, kuras mērķis ir atbalstīt vietējās kopienas virzītu attīstību un veicināt aktīvu pilsoniskumu, — nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, taču, ņemot vērā apjomīgās atšķirības dažādu reģionu attīstības līmenī un vismazāk attīstīto reģionu atpalicību, kā arī ierobežotos dalībvalstu un reģionu finanšu līdzekļus, minēto mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai,

Grozījums Nr.    28

Regulas priekšlikums

1.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a pants

 

ERAF un Kohēzijas fonda uzdevumi

 

ERAF un Kohēzijas fonds (KF) palīdz sasniegt vispārējo mērķi stiprināt Savienības ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju.

 

ERAF sekmē dažādu Savienības reģionu attīstības līmeņu atšķirību samazināšanu un vismazāk attīstīto reģionu atpalicības, tostarp vides problēmu, samazināšanu, nodrošinot reģionu ekonomiku ilgtspējīgu attīstību un strukturālos pielāgojumus.

 

Kohēzijas fonds palīdz īstenot projektus Eiropas komunikāciju tīklu un vides jomā.

Grozījums Nr.    29

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  “viedāka Eiropa, veicinot inovatīvas un viedas ekonomiskās pārmaiņas” (PM Nr. 1):

(a)  “Viedāka Eiropa, veicinot inovatīvu, viedu un iekļaujošu ekonomisko attīstību un pārmaiņas, reģionālo savienotību tehnoloģiju jomā, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) attīstīšanu, savienotību un efektīvu valsts pārvaldi” (“PM Nr.1):

Grozījums Nr.    30

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – i punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(i)  uzlabot pētniecības un inovācijas spējas un progresīvo tehnoloģiju ieviešanu,

(i)  atbalstīt pētniecības un inovācijas spējas, ieguldījumu un infrastruktūras attīstīšanu un vairošanu, progresīvo tehnoloģiju ieviešanu un atbalstīt un veicināt uzņēmumu, pētniecības struktūru, akadēmisko aprindu un valsts iestāžu inovāciju kopas;

Grozījums Nr.    31

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – ii punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ii)  izmantot digitalizācijas sniegtās priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem un valdībām,

(ii)  vairot digitālo savienotību un izmantot digitalizācijas sniegtās priekšrocības iedzīvotājiem, zinātniskām iestādēm, uzņēmumiem, valdībām un valsts pārvaldei reģionālā un vietējā līmenī, tostarp viedām pilsētām un viediem ciematiem;

Grozījums Nr.    32

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – iii punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(iii)  kāpināt MVU izaugsmi un konkurētspēju,

(iii)  kāpināt MVU ilgtspējīgu izaugsmi un konkurētspēju un sniegt atbalstu darbvietu radīšanai un saglabāšanai, kā arī atbalstīt tehnoloģisko atjaunināšanu un modernizāciju;

Grozījums Nr.    33

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – iv punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(iv)  attīstīt prasmes pārdomātai specializācijai, rūpniecības restrukturizācijai un uzņēmējdarbībai;

(iv)  attīstīt prasmes un stratēģijas un vairot spējas pārdomātai specializācijai, taisnīgai pārkārtošanai, aprites ekonomikai, sociālam novatorismam, uzņēmējdarbībai, tūrisma nozarei un pārejai uz rūpniecību 4.0;

Grozījums Nr.    34

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  “zaļāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām, veicinot tīru un taisnīgu enerģētikas pārkārtošanu, “zaļas” un “zilas” investīcijas, aprites ekonomiku, pielāgošanos klimata pārmaiņām un risku novēršanu” (PM Nr. 2):

(b)  “zaļāka un noturīgāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām ikvienam, veicinot tīru un taisnīgu enerģētikas pārkārtošanu, “zaļas” un “zilas” investīcijas, aprites ekonomiku, pielāgošanos klimata pārmaiņām un risku novēršanu” (PM Nr. 2):

Grozījums Nr.    35

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – i punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(i)  veicināt energoefektivitātes pasākumus,

(i)  veicināt energoefektivitātes, taupīšanas un enerģētiskās nabadzības pasākumus,

Grozījums Nr.    36

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – ii punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ii)  veicināt atjaunojamo energoresursu enerģiju,

(ii)  veicināt ilgtspējīgu atjaunojamo energoresursu enerģiju,

Grozījums Nr.    37

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – iii punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(iii)  vietējā līmenī attīstīt viedas energosistēmas, tīklus un enerģijas akumulāciju,

(iii)  attīstīt viedas energosistēmas, tīklus un enerģijas akumulāciju,

Grozījums Nr.    38

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – iv punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(iv)  veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un noturību pret katastrofām,

(iv)  veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, riska novēršanu, ekstremālu laika apstākļu un dabas katastrofu, tostarp zemestrīču, meža ugunsgrēku, plūdu un sausuma, pārvaldību un to pārvarēšanas spēju, ņemot vērā uz ekosistēmām balstītas pieejas,

Grozījums Nr.    39

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – v punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(v)  veicināt ūdens resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu,

(v)  veicināt vispārēju ūdens resursu pieejamību un ilgtspējīgu apsaimniekošanu,

Grozījums Nr.    40

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – vi punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(vi)  veicināt pāreju uz aprites ekonomiku,

(vi)  veicināt pāreju uz aprites ekonomiku un uzlabot resursu efektivitāti,

Grozījums Nr.    41

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – via punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(via)  atbalstīt reģionālās pārveides procesus, ar kuriem ievieš dekarbonizāciju, kā arī pāreju uz mazoglekļa enerģijas ražošanu,

Grozījums Nr.    42

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – vii punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(vii)  uzlabot bioloģisko daudzveidību un zaļo infrastruktūru pilsētvidē un samazināt piesārņojumu;

(vii)  aizsargāt un uzlabot bioloģisko daudzveidību un dabas mantojumu, saglabāt un izcelt aizsargājamās dabas teritorijas, dabas resursus un samazināt jebkāda veida piesārņojumu, piemēram, gaisa, ūdens, augsnes, trokšņa un gaismas piesārņojumu,

Grozījums Nr.    43

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – viia punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(viia)  veicināt zaļo infrastruktūru funkcionālās pilsētu teritorijās un attīstīt maza mēroga multimodālu pilsētu mobilitāti kā daļu no neto nulles emisiju līmeņa ekonomikas,

Grozījums Nr.    44

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – c apakšpunkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  “ciešāk savienota Eiropa, uzlabojot mobilitāti un reģionālo IKT savienotību” (PM Nr. 3):

(c)  “ciešāk savienota Eiropa ikvienam, uzlabojot mobilitāti” (PM Nr. 3):

Grozījums Nr.    45

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – c apakšpunkts – i punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(i)  uzlabot digitālo savienotību,

svītrots

(Ja šis grozījums tiks pieņemts, būs nepieciešamas būtiskas korekcijas I un II pielikumā)

Grozījums Nr.    46

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts– c apakšpunkts – ii punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ii)  izveidot ilgtspējīgu, klimatnoturīgu, intelektisku, drošu un intermodālu TEN-T,

(ii)  veidot pret klimata pārmaiņām noturīgu, viedu, drošu un ilgtspējīgu ceļu un dzelzceļu, kā arī intermodālu TEN-T un pārrobežu savienojumus, galveno uzmanību pievēršot trokšņa samazināšanas pasākumiem, videi draudzīgam sabiedriskajam transportam un dzelzceļa tīkliem,

Grozījums Nr.    47

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts– c apakšpunkts – iii punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(iii)  attīstīt ilgtspējīgu, klimatnoturīgu, intelektisku un intermodālu mobilitāti valstu, reģionu un vietējā līmenī, ietverot uzlabotu piekļuvi TEN-T un pārrobežu mobilitāti,

(iii)  attīstīt ilgtspējīgu, klimatnoturīgu, intelektisku un intermodālu mobilitāti valstu, reģionu un vietējā līmenī, ietverot uzlabotu piekļuvi TEN-T, pārrobežu mobilitāti un videi draudzīgus sabiedriskā transporta tīklus,

Grozījums Nr.    48

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts– c apakšpunkts – iv punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(iv)  veicināt ilgtspējīgu multimodālu mobilitāti pilsētās;

svītrots

(Ja šis grozījums tiks pieņemts, būs nepieciešamas būtiskas korekcijas I un II pielikumā)

Grozījums Nr.    49

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – d apakšpunkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d)  “sociālāka Eiropa, īstenojot Eiropas sociālo tiesību pīlāru” (PM Nr. 4):

(d)  “sociālāka un iekļaujošāka Eiropa, īstenojot Eiropas sociālo tiesību pīlāru” (PM Nr. 4):

Grozījums Nr.    50

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – d apakšpunkts – i punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(i)  uzlabot darba tirgu sekmīgumu un piekļuvi kvalitatīvām darbvietām, attīstot sociālo inovāciju un infrastruktūru,

(i)  uzlabot darba tirgu iekļaujošo raksturu un piekļuvi ļoti kvalitatīvām darbvietām, attīstot sociālo inovāciju un infrastruktūru un popularizējot sociālo ekonomiku un inovācijas,

Grozījums Nr.    51

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – d apakšpunkts – ii punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ii)  uzlabot piekļuvi iekļaujošiem un kvalitatīviem pakalpojumiem izglītības, apmācības un mūžizglītības jomā, attīstot infrastruktūru,

(ii)  uzlabot vienlīdzīgu piekļuvi iekļaujošiem un kvalitatīviem pakalpojumiem izglītības, apmācības un mūžizglītības, un sporta jomā, attīstot pieejamu infrastruktūru un pakalpojumus,

Grozījums Nr.    52

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – d apakšpunkts – iia punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(iia)  ieguldīt mājokļos, kuri pieder valsts iestādēm vai bezpeļņas organizācijām un kuri ir paredzēti tam, lai izmitinātu ģimenes ar nelieliem ienākumiem vai cilvēkus ar īpašām vajadzībām;

Grozījums Nr.    53

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – d apakšpunkts – iii punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(iii)  palielināt marginalizētu kopienu, migrantu un nelabvēlīgā situācijā esošo grupu sociāli ekonomisko integrāciju, izmantojot integrētus pasākumus, tostarp mājokļa un sociālo pakalpojumu jomā,

(iii)  sekmēt marginalizētu un trūkumā dzīvojošu kopienu, piemēram, romu un nelabvēlīgākā situācijā esošu grupu ekonomisko iekļautību, īstenojot integrētas darbības, tostarp mājokļa un sociālo pakalpojumu jomā,

Grozījums Nr.    54

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – d apakšpunkts – iiia punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(iiia)  veicināt to bēgļu un migrantu ilgtermiņa sociālekonomisko integrāciju, kuriem piemēro starptautisko aizsardzību, īstenojot integrētas darbības, tostarp nodrošinot mājokli un sociālos pakalpojumus, sniedzot infrastruktūras atbalstu iesaistītajām pilsētām un vietējām pašvaldībām;

Grozījums Nr.    55

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – d apakšpunkts – iv punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(iv)  nodrošināt vienādu piekļuvi veselības aprūpei, tostarp primārajai aprūpei, attīstot infrastruktūru;

(iv)  nodrošināt vienādu piekļuvi veselības aprūpei, attīstot infrastruktūru un citus aktīvus, tostarp primāro aprūpi un profilakses pasākumus, un sekmēt pāreju no iestādē veiktas aprūpes uz aprūpi ģimenē un kopienā;

Grozījums Nr.    56

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – d apakšpunkts – iva punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(iva)  sniegt atbalstu trūcīgu kopienu fiziskai, ekonomiskai un sociālai rehabililtācijai;

Grozījums Nr.    57

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – e apakšpunkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(e)  “iedzīvotājiem tuvāka Eiropa, ar vietējo iniciatīvu palīdzību veicinot pilsētu, lauku un piekrastes teritoriju ilgtspējīgu un integrētu attīstību” (PM Nr. 5):

(e)  “iedzīvotājiem tuvāka Eiropa, veicinot pilsētu un visu citu teritoriju ilgtspējīgu un integrētu attīstību un vietējās iniciatīvas” (PM Nr. 5):

Grozījums Nr.    58

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – e apakšpunkts – i punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(i)  veicināt integrētu sociālo, ekonomisko un vidisko attīstību, kultūras mantojumu un drošību pilsētu teritorijās,

(i)  veicināt integrētu un iekļaujošu sociālo, ekonomisko un vidisko attīstību, kultūru, dabas mantojumu, ilgtspējīgu tūrismu, arī ar tūrisma apgabalu palīdzību, sportu un drošību pilsētu teritorijās, tostarp funkcionālās pilsētu teritorijās;

Grozījums Nr.    59

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – e apakšpunkts – ii punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ii)  veicināt integrētu vietējo sociālo, ekonomisko un vidisko attīstību, kultūras mantojumu un drošību, tostarp lauku un piekrastes teritorijās, izmantojot arī sabiedrības virzītu vietējo attīstību.

(ii)  veicināt integrētu un iekļaujošu sociālo, ekonomisko un vidisko attīstību, kultūru, dabas mantojumu, ilgtspējīgu tūrismu, arī ar tūrisma apgabalu palīdzību, sportu un drošību, darot to visu vietējā līmenī, lauku, kalnu, salu un piekrastes reģionos, izolētos un mazapdzīvotos reģionos un visās citās teritorijās, kurās ir grūtības piekļūt pamatpakalpojumiem, tostarp arī NUTS 3 līmenī, izmantojot teritoriālās un vietējās attīstības stratēģijas un veidus, kas noteikti Regulas (ES) Nr. 2018/xxxx [jaunā KNR] 22. panta a) punkta b) un c) apakšpunktā.

Grozījums Nr.    60

Regulas priekšlikums

2. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a  Veicināt maza mēroga multimodālu pilsētu mobilitāti, kā minēts šā panta b) punkta vii a) apakšpunktā, ko uzskata par tiesīgu saņemt atbalstu, ja ERAF ieguldījums darbībā nepārsniedz EUR 10 000 000.

Grozījums Nr.    61

Regulas priekšlikums

2. pants – 3. punkts – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Attiecībā uz konkrētajiem mērķiem, kas izklāstīti 1. punktā, attiecīgi no ERAF vai Kohēzijas fonda drīkst atbalstīt arī darbības saskaņā ar mērķi “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei”, ja ar tām:

Attiecībā uz 1. punktā noteikto konkrēto mērķu sasniegšanu no ERAF vai Kohēzijas fonda drīkst arī:

Grozījums Nr.    62

Regulas priekšlikums

2. pants – 3. punkts – 1. daļa – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  uzlabo programmas iestāžu, kā arī ar fondu īstenošanu saistīto struktūru spējas, vai

(a)  uzlabot programmas iestāžu, kā arī ar fondu īstenošanu saistīto struktūru spējas un sniegt atbalstu publiskām iestādēm un vietējām un reģionālām pārvaldes iestādēm, kas atbildīgas par ERAF un Kohēzijas fonda īstenošanu, darot to ar īpašiem administratīvo spēju palielināšanas plāniem, kuru mērķis ir lokalizēt ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM), vienkāršot procedūras un samazināt īstenošanas laiku darbībām, ja tās ir strukturālas pēc būtības un ja pašai programmai ir izmērāmi mērķi;

Grozījums Nr.    63

Regulas priekšlikums

2. pants – 3. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Atbalstu spēju palielināšanai, kā minēts šā panta a) punktā, var papildināt ar papildu atbalstu no Reformu atbalsta programmas, ko izveido ar Regulu (ES) 2018/xxx (Reformu atbalsta programma).

Grozījums Nr.    64

Regulas priekšlikums

2. pants – 3. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Sadarbība, kas minēta b) apakšpunktā, ietver sadarbību ar partneriem no pārrobežu reģioniem, no blakus neesošiem reģioniem vai no reģioniem teritorijā, uz ko attiecas makroreģionāla vai jūras baseina stratēģija vai to kombinācija.

Sadarbība, kas minēta b) apakšpunktā, ietver sadarbību ar partneriem no pārrobežu reģioniem, no blakus neesošiem reģioniem vai no reģioniem teritorijā, uz ko attiecas Eiropas teritoriālās sadarbības grupa, makroreģionāla vai jūras baseina stratēģija vai to kombinācija.

Grozījums Nr.    65

Regulas priekšlikums

2. pants – 3. punkts – 2.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Reģionālo un vietējo iestāžu, pilsoniskās sabiedrības organizāciju, tostarp saņēmēju, jēgpilnu līdzdalību visos ERAF atbalstītu programmu sagatavošanas, īstenošanas, uzraudzības un izvērtēšanas posmos nodrošina saskaņā ar principiem, kas noteikti Eiropas Rīcības kodeksā attiecībā uz partnerību.

Grozījums Nr.    66

Regulas priekšlikums

3. pants – 3. punkts – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis pēc to nacionālā kopienākuma rādītāja klasificē šādi:

Reģionus NUTS 2 līmenī pēc to iekšzemes kopprodukta (IKP) uz vienu iedzīvotāju klasificē šādi:

Grozījums Nr.    67

Regulas priekšlikums

3. pants – 3. punkts – 1. daļa – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  dalībvalstis ar nacionālā kopienākuma rādītāju, kas vienāds ar vai lielāks par 100 % no ES vidējā rādītāja (“1. grupa”),

(a)  reģioni ar IKP uz vienu iedzīvotāju, kas lielāks par 100 % no ES-27 vidējā IKP (“1. grupa”),

Grozījums Nr.    68

Regulas priekšlikums

3. pants – 3. punkts – 1. daļa – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  dalībvalstis ar nacionālā kopienākuma rādītāju, kas vienāds ar vai lielāks par 75 %, bet mazāks par 100 % no ES vidējā rādītāja (“2. grupa”),

(b)  reģioni ar IKP uz vienu iedzīvotāju, kas ir no 75 % līdz 100 % no ES-27 vidējā IKP (“2. grupa”),

Grozījums Nr.    69

Regulas priekšlikums

3. pants – 3. punkts – 1. daļa – c punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  dalībvalstis ar nacionālā kopienākuma rādītāju, kas ir mazāks par 75 % no ES vidējā rādītāja (“3. grupa”).

(c)  reģioni ar IKP uz vienu iedzīvotāju, kas ir mazāks par 75 % no ES-27 vidējā IKP (“3. grupa”),

Grozījums Nr.    70

Regulas priekšlikums

3. pants – 3. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šajā pantā nacionālā kopienākuma rādītājs ir attiecība starp dalībvalsts nacionālo kopienākumu uz vienu iedzīvotāju, ko mēra pēc pirktspējas līmeņa un aprēķina pēc Savienības rādītājiem par laikposmu no 2014. līdz 2016. gadam, un vidējo nacionālo kopienākumu uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas līmeņa 27 dalībvalstīs tajā pašā pārskata periodā.

Šajā pantā reģionu piederību kādai no trim kategorijām nosaka, pamatojoties uz attiecību starp katra reģiona iekšzemes kopproduktu uz vienu iedzīvotāju, ko mēra pēc pirktspējas līmeņa (PSL) un aprēķina pēc Savienības rādītājiem par laikposmu no 2014. līdz 2016. gadam, un ES-27 vidējo IKP tajā pašā pārskata periodā.

Grozījums Nr.    71

Regulas priekšlikums

3. pants – 4. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  1. grupas dalībvalstis prioritātēm, kurās neietilpst tehniskā palīdzība, vismaz 85 % no saviem kopējiem ERAF līdzekļiem piešķir PM Nr. 1 un PM Nr. 2, turklāt PM Nr. 1 – vismaz 60 %;

(a)  vairāk attīstīto reģionu kategorijai (1. grupa) tās piešķir:

Grozījums Nr.    72

Regulas priekšlikums

3. pants – 4. punkts – a apakšpunkts – i punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

i)  vismaz 50 % no kopējiem ERAF līdzekļiem valsts līmenī — PM Nr. 1; un

Grozījums Nr.    73

Regulas priekšlikums

3. pants – 4. punkts – a apakšpunkts – ii punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ii)  vismaz 30 % no kopējiem ERAF līdzekļiem valsts līmenī — PM Nr. 2;

Grozījums Nr.    74

Regulas priekšlikums

3. pants – 4. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  2. grupas dalībvalstis prioritātēm, kurās neietilpst tehniskā palīdzība, vismaz 45 % no saviem kopējiem ERAF līdzekļiem piešķir PM Nr. 1, bet PM Nr. 2 – vismaz 30 %;

(b)  pārejas reģionu kategorijai (2. grupa) tās piešķir:

Grozījums Nr.    75

Regulas priekšlikums

3. pants – 4. punkts – b apakšpunkts – i punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

i)  vismaz 40 % no kopējiem ERAF līdzekļiem valsts līmenī — PM Nr. 1; un

Grozījums Nr.    76

Regulas priekšlikums

3. pants – 4. punkts – b apakšpunkts – ii punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ii)  vismaz 30 % no kopējiem ERAF līdzekļiem valsts līmenī — PM Nr. 2.

Grozījums Nr.    77

Regulas priekšlikums

3. pants – 4. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  3. grupas dalībvalstis prioritātēm, kurās neietilpst tehniskā palīdzība, vismaz 35 % no saviem kopējiem ERAF līdzekļiem piešķir PM Nr. 1, bet PM Nr. 2 – vismaz 30 %.

(c)  mazāk attīstīto reģionu kategorijai (3. grupa) tās piešķir:

Grozījums Nr.    78

Regulas priekšlikums

3. pants – 4. punkts – c apakšpunkts – i punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

i)  vismaz 30 % no kopējiem ERAF līdzekļiem valsts līmenī — PM Nr. 1 un

Grozījums Nr.    79

Regulas priekšlikums

3. pants – 4. punkts – c apakšpunkts – ii punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ii)  vismaz 30 % no kopējiem ERAF līdzekļiem valsts līmenī — PM Nr. 2.

Grozījums Nr.    80

Regulas priekšlikums

3. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.a  Pienācīgi pamatotos gadījumos attiecīgā dalībvalsts var pieprasīt, lai reģionālā līmeņa resursu koncentrācijas līmenis tiktu samazināts par ne vairāk kā 5 procentpunktiem vai 10 procentpunktiem tālāko reģionu gadījumā attiecībā uz to tematisko mērķi, kas noteikts saskaņā ar 3. panta 4. punkta a) apakšpunkta i) punktu, 3. panta 4. punkta b) apakšpunkta i) punktu un 3. panta 4. punkta c) apakšpunkta i) punktu [jaunais ERAF-Kohēzijas fonds].

Grozījums Nr.    81

Regulas priekšlikums

3. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6.  Ja ERAF līdzekļus, kas kādai programmai piešķirti attiecībā uz PM Nr. 1 vai PM Nr. 2 vai abiem, samazina sakarā ar saistību atcelšanu saskaņā ar Regulas (ES) 2018/xxxx [jaunā KNR] [99.] pantu vai sakarā ar finanšu korekcijām, ko Komisija piemēro saskaņā ar minētās regulas [98.] pantu, nav atkārtoti jānovērtē atbilstība 4. punktā noteiktajai tematiskās koncentrācijas prasībai.

6.  Ja ERAF līdzekļus, kas kādai programmai piešķirti attiecībā uz PM Nr. 1 vai PM Nr. 2, galvenajiem politikas mērķiem vai abiem, samazina sakarā ar saistību atcelšanu saskaņā ar Regulas (ES) 2018/xxxx [jaunā KNR] [99.] pantu vai sakarā ar finanšu korekcijām, ko Komisija piemēro saskaņā ar minētās regulas [98.] pantu, nav atkārtoti jānovērtē atbilstība 4. punktā noteiktajai tematiskās koncentrācijas prasībai.

Grozījums Nr.    82

Regulas priekšlikums

3. pants – 6.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

6.a  Resursus, kas piešķirti PM Nr. 5, bet kas palīdz sasniegt PM Nr. 1 un PM Nr. 2, aprēķina kā ieguldījumu tematiskās koncentrācijas prasībās. Ieguldījumu PM Nr. 1 un PM Nr. 2 sasniegšanā pienācīgi pamato, balstoties uz pamatotu novērtējumu.

Grozījums Nr.    83

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – 1. daļa – aa punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(aa)  investīcijas pētniecībā, attīstībā un inovācijā (R&D&I);

Grozījums Nr.    84

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – 1. daļa – c punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  produktīvas investīcijas MVU,

(c)  produktīvas investīcijas un investīcijas, kas palīdz saglabāt esošās darbvietas un radīt jaunas darbvietas MVU un jebkādu atbalstu MVU dotāciju un finanšu instrumentu veidā;

Grozījums Nr.    85

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Papildus drīkst atbalstīt produktīvas investīcijas uzņēmumos, kas nav MVU, ja tās ietver sadarbību ar MVU pētniecības un inovācijas darbībās, ko atbalsta saskaņā ar 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktu.

Drīkst atbalstīt produktīvas investīcijas uzņēmumos, kas nav MVU, ja tās ietver sadarbību ar MVU vai uzņēmējdarbības infrastruktūru, no kuras MVU gūst labumu.

Grozījums Nr.    86

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – 2.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Turklāt produktīvas investīcijas MVU var atbalstīt arī pētniecības un inovācijas darbībās, ko atbalsta saskaņā ar 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktu.

Grozījums Nr.    87

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Lai palīdzētu sasniegt 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) punktā noteikto PM Nr. 1 konkrēto mērķi, no ERAF atbalsta arī apmācības, mūžizglītības un izglītības darbības.

Lai palīdzētu sasniegt 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) punktā noteikto PM Nr. 1 konkrēto mērķi, no ERAF atbalsta arī apmācības, mentorēšanas, mūžizglītības, pārkvalifikācijas un izglītības darbības.

Grozījums Nr.    88

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. punkts – 1. daļa – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  vidiskas investīcijas, tostarp investīcijas, kuras saistītas ar ilgtspējīgu attīstību un enerģētiku un dod vidisku labumu,

(a)  vidiskas investīcijas, tostarp investīcijas, kuras saistītas ar aprites ekonomiku, ilgtspējīgu attīstību un atjaunojamo energoresursu enerģiju un dod vidisku labumu,

Grozījums Nr.    89

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. punkts – 1. daļa – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  investīcijas TEN-T,

(b)  investīcijas TEN-T pamattīklā un visaptverošajā tīklā,

Grozījums Nr.    90

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. punkts – 1. daļa – c punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  tehnisko palīdzību.

(c)  tehnisko palīdzību, tostarp vietējo iestāžu administratīvo spēju un kompetenču šo līdzekļu pārvaldībā uzlabošanu un pilnveidošanu.

Grozījums Nr.    91

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. punkts – 1. daļa – ca punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ca)  informāciju, komunikāciju, pētījumus, tīklošanu, sadarbību, pieredzes apmaiņu un darbības, kas saistītas ar kopām,

Grozījums Nr.    92

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis starp a) un b) apakšpunktā minētajām investīcijām nodrošina pienācīgu līdzsvaru.

Dalībvalstis starp a) un b) apakšpunktā minētajām investīcijām nodrošina pienācīgu līdzsvaru, pamatojoties uz katras valsts investīcijām un specifiskajām vajadzībām.

Grozījums Nr.    93

Regulas priekšlikums

5. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Kohēzijas fonda līdzekļus, kas pārvietoti uz Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu23, izmanto TEN-T projektiem.

2.  Kohēzijas fonda līdzekļu, kas pārvietoti uz Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu23, apjoms ir proporcionāls un tos izmanto TEN-T projektiem.

_________________

_________________

23 Atsauce

23 Atsauce

Grozījums Nr.    94

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(e)  investīcijas lidostu infrastruktūrā, izņemot tālākajos reģionos,

(e)  investīcijas jaunās reģionālajās lidostās un lidostu infrastruktūrā, izņemot:

Grozījums Nr.    95

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – ea apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ea)  investīcijas, kas saistītas ar tālākajiem reģioniem;

Grozījums Nr.    96

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – eb apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(eb)  atbalstu saistībā ar TEN-T pamattīklu;

Grozījums Nr.    97

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – ec apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ec)  investīcijas, kas saistītas ar vides aizsardzību, un kuru mērķis ir mazināt vai ierobežot to negatīvo ietekmi uz vidi.

Grozījums Nr.    98

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – f apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(f)  investīcijas atkritumu apglabāšanai poligonos,

(f)  investīcijas atkritumu apglabāšanai poligonos, izņemot tālākajos reģionos un izņemot pasākumus, kas attiecas uz esošu iekārtu ekspluatācijas pārtraukšanu, pārveidošanu vai to drošuma panākšanu, turklāt neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/98/ES1 4. panta 2. punkta noteikumus,

 

____________

 

1 Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīva 2008/98/EK par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.).

Grozījums Nr.    99

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – g apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(g)  investīcijas atkritumu atliku apstrādes iekārtās,

(g)  investīcijas atkritumu atliku apstrādes iekārtās, izņemot tālākajos reģionos, un izņemot gadījumus, kad tiek izmantoti modernākie pārstrādes risinājumi saskaņā ar aprites ekonomikas principiem un atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju, pilnībā ievērojot Direktīvas 2008/98/ES 11. panta 2. punktā noteiktos mērķus, un ar nosacījumu, ka dalībvalstis ir izveidojušas savus atkritumu apsaimniekošanas plānus saskaņā ar Direktīvas (ES) 2018/851 29. pantu. Atkritumu atlikas galvenokārt būtu jāsaprot kā nešķiroti sadzīves atkritumi un atkritumu apstrādes pārpalikumi,

Grozījums Nr.    100

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – h apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(h)  investīcijas, kas saistītas ar fosilo kurināmo ražošanu, apstrādi, izplatīšanu, glabāšanu vai sadedzināšanu, izņemot investīcijas, kas saistītas ar tīrajiem transportlīdzekļiem, kas definēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/33/EK26 4. pantā,

(h)  investīcijas, kas saistītas ar fosilo kurināmo ražošanu, transportēšanu, apstrādi, izplatīšanu, glabāšanu vai sadedzināšanu, izņemot investīcijas, kas:

 

(ha)  saistītas ar tīrajiem transportlīdzekļiem, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/33/EK26 4. pantā,

 

(hb)  saistītas ar mazoglekļa augstas efektivitātes koģenerāciju un efektīvām centralizētās siltumapgādes sistēmām;

 

(hc)  sniedz ievērojamu ieguldījumu neto bezemisiju ekonomikā;

 

(hd)  saistītas ar to mērķu sasniegšanu, kuri noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra Direktīvā (ES) 2018/2002, ar ko groza Direktīvu 2012/27/ES par energoefektivitāti un Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra Direktīvu (ES) 2018/2001 par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu;

__________________

__________________

26 Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīva 2009/33/EK par “tīro” un energoefektīvo autotransporta līdzekļu izmantošanas veicināšanu (OV L 120, 15.5.2009., 5. lpp.).

26 Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīva 2009/33/EK par “tīro” un energoefektīvo autotransporta līdzekļu izmantošanas veicināšanu (OV L 120, 15.5.2009., 5. lpp.).

Grozījums Nr.    101

Regulas priekšlikums

6. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a  Šā panta b) apakšpunktā minētie izņēmumi attiecas uz summu, kas nepārsniedz 1 % no kopējā ERAF-KF līdzekļu apjoma valsts līmenī.

Grozījums Nr.    102

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – i apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(i)  investīcijas platjoslas infrastruktūrā teritorijās, kurās ir vismaz divi līdzvērtīgas kategorijas platjoslas tīkli,

svītrots

Grozījums Nr.    103

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – j apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(j)  finansējumu tāda ritošā sastāva iegādei, ko izmantos dzelzceļa pārvadājumos, izņemot, ja šī iegāde ir saistīta ar:

svītrots

i)  sabiedrisko pakalpojumu saistību izpildi saskaņā ar grozīto Regulu Nr. 1370/2007, par ko izsludināts publiskā iepirkuma konkurss,

 

ii)  dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu līnijās, kas pilnībā atvērtas konkurencei, un atbalsta saņēmējs ir jauns tirgus dalībnieks, kas tiesīgs saņemt finansējumu saskaņā ar Regulu (ES) 2018/xxxx [Invest EU regula].

 

Grozījums Nr.    104

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – ja apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ja)  investīcijas tādu institucionālās aprūpes iestāžu būvniecībā, kas sekmē nošķiršanu vai pārkāpj personas izvēli un neatkarību;

Grozījums Nr.    105

Regulas priekšlikums

6. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Papildus no Kohēzijas fonda neatbalsta investīcijas mājokļos, ja vien tās nav saistītas ar energoefektivitātes vai atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu.

2.  Papildus no Kohēzijas fonda neatbalsta investīcijas mājokļos, ja vien tās nav saistītas ar resursu efektivitātes un energoefektivitātes vai atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu un pieejamu dzīves apstākļu nodrošināšanu gados vecākiem cilvēkiem un personām ar invaliditāti, kā arī seismisko pielāgošanu.

Grozījums Nr.    106

Regulas priekšlikums

6.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

6.a pants

 

Partnerība

 

1.  Ikviena dalībvalsts nodrošina sociālo partneru, pilsoniskās sabiedrības organizāciju un pakalpojumu lietotāju jēgpilnu un iekļaujošu līdzdalību no ERAF un Kohēzijas fonda saskaņā ar dalīto pārvaldību atbalstīto darbību un politikas pārvaldībā, plānošanā, īstenošanā, uzraudzībā un novērtēšanā, rīkojoties saskaņā ar 6. pantu ierosinātajā KNR regulā “Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 240/2014”.

Grozījums Nr.    107

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Kopīgos izlaides un rezultātu rādītājus, kas ERAF un Kohēzijas fondam noteikti I pielikumā, un vajadzības gadījumā programmām specifiskos izlaides un rezultātu rādītājus izmanto saskaņā ar Regulas (ES) 2018/xxxx [jaunā KNR] [12. panta 1. punkta] otrās daļas a) apakšpunktu, [17. panta 3. punkta] d) apakšpunkta ii) punktu un [37. panta 2. punkta] b) apakšpunktu.

1.  Kopīgos izlaides un rezultātu rādītājus, kas ERAF un Kohēzijas fondam noteikti un definēti I pielikumā, un attiecīgā gadījumā programmām specifiskos izlaides un rezultātu rādītājus izmanto saskaņā ar Regulas (ES) 2018/xxxx [jaunā KNR] [12. panta 1. punkta] otrās daļas a) apakšpunktu, [17. panta 3. punkta] d) apakšpunkta ii) punktu un [37. panta 2. punkta] b) apakšpunktu.

Grozījums Nr.    108

Regulas priekšlikums

7. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.a  Dalībvalstis var iesniegt pienācīgi pamatotu pieprasījumu pēc papildu elastības saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes pakta pašreizējo regulējumu attiecībā uz publiskiem vai līdzvērtīgiem strukturālajiem izdevumiem, ko publiskā pārvalde atbalsta, līdzfinansējot investīcijas, ko aktivizē kā daļu no ERDF un KF. Nosakot fiskālo korekciju saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvo vai korektīvo daļu, Komisija rūpīgi izvērtē šo pieprasījumu tā, lai atspoguļotu ERAF un KF līdzfinansēto investīciju stratēģisko nozīmi.

Grozījums Nr.    109

Regulas priekšlikums

8. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  No ERAF drīkst atbalstīt integrētu teritoriālo attīstību abu Regulas (ES) 2018/xxxx [jaunā KNR] 4. panta 2. punktā minēto mērķu programmās saskaņā ar minētās regulas [jaunā KNR] III sadaļas II nodaļu.

1.  No ERAF atbalsta integrētu teritoriālo attīstību abu Regulas (ES) 2018/xxxx [jaunā KNR] 4. panta 2. punktā minēto mērķu programmās saskaņā ar minētās regulas [jaunā KNR] III sadaļas II nodaļu.

Grozījums Nr.    110

Regulas priekšlikums

8. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a  Valsts līmenī vismaz 5 % no ERAF līdzekļiem mērķim “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei”, neieskaitot tehnisko palīdzību, paredz integrētai teritoriālajai attīstībai nepilsētu teritorijās, kuras saskaras ar nelabvēlīgiem dabas vai ģeogrāfiskiem apstākļiem vai demogrāfiskām problēmām, vai kurās ir grūtības piekļūt pamatpakalpojumiem. Vismaz 17,5 % no šīs summas piešķir lauku teritorijām un kopienām, ņemot vērā viedo ciematu pakta noteikumus, lai attīstītu tādus projektus kā viedos ciematus.

Grozījums Nr.    111

Regulas priekšlikums

8. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Integrētu teritoriālo attīstību, ko atbalsta no ERAF, dalībvalstis īsteno, izmantojot vienīgi Regulas (ES) 2018/xxxx [jaunā KNR] 22. pantā minētos veidus.

2.  Integrētu teritoriālo attīstību dalībvalstis īsteno, izmantojot specifisku asi vai programmu, vai citus Regulas (ES) 2018/xxxx [jaunā KNR] [22.] pantā minētos veidus, un tās var gūt labumu no vairāku fondu izmantošanas un integrētas pieejas, kas aptver ERAF, ESF+, EJZF un ELFLA.

Grozījums Nr.    112

Regulas priekšlikums

9. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Par pamatu izmantojot teritoriālās stratēģijas saskaņā ar Regulas (ES) 2018/xxxx [jaunā KNR] [23]. pantu, no ERAF abu minētās regulas 4. panta 2. punktā minēto mērķu programmās atbalsta integrētu teritoriālo attīstību, kura ir vērsta uz pilsētu teritorijām (“ilgtspējīga pilsētattīstība”).

1.  Lai risinātu ekonomikas, vides, klimata, demogrāfiskos un sociālos problēmjautājumus, par pamatu izmantojot teritoriālās stratēģijas saskaņā ar Regulas (ES) 2018/xxxx [jaunā KNR] [23]. pantu, kuru īstenošanā ir iespējama arī integrēta vairāku fondu izmantošanas pieeja, aptverot ERAF un ESF+, no ERAF abu minētās regulas 4. panta 2. punktā minēto mērķu programmās atbalsta integrētu teritoriālo attīstību, kura ir vērsta uz funkcionālajām pilsētu teritorijām (“ilgtspējīga pilsētattīstība”).

Grozījums Nr.    113

Regulas priekšlikums

9. pants – 2. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Valsts līmenī vismaz 6 % no ERAF līdzekļiem mērķim “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei”, neieskaitot tehnisko palīdzību, piešķir ilgtspējīgai pilsētattīstībai, izmantojot sabiedrības virzītu vietējo attīstību, integrētas teritoriālās investīcijas vai kādu citu PM Nr. 5 teritoriālo rīku.

Valsts līmenī vismaz 10 % no ERAF līdzekļiem mērķim “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei”, neieskaitot tehnisko palīdzību, piešķir ilgtspējīgai pilsētattīstībai, izmantojot specifisku programmu, specifisku prioritāro asi, sabiedrības virzītu vietējo attīstību, integrētas teritoriālās investīcijas vai citus Regulas (ES) 2018/xxxx [jaunā KNR] 22. panta c) punktā noteiktos teritoriālos rīkus. Regulas (ES) Nr. 2018/XXXX [jaunā KNR] 6. pantā minētās pilsētu iestādes ir pilnvarotas izraudzīties pasākumus un iesaistītos projektus. Darbības, ko neveic saskaņā ar PM Nr. 5, bet ar citiem PM, un ja tās ir saskanīgas, var izmantot ilgtspējīgai pilsētattīstībai noteiktās minimālās 10 % robežvērtības sasniegšanai. Investīcijas, kas veiktas saskaņā ar PM Nr. 5 (i), būtu jāuzskata par tādām, kas palīdz sasniegt šos paredzētos 10 %, un par tādām jāuzskata arī darbības saskaņā ar citiem PM, ja tās ir saskanīgas ar ilgtspējīgu pilsētu attīstību.

Grozījums Nr.    114

Regulas priekšlikums

10. pants – 1. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šī iniciatīva aptver visas pilsētu teritorijas, un tā atbalsta Savienības pilsētprogrammu.

Šī iniciatīva aptver visas pilsētu funkcionālās teritorijas, un tā atbalsta Savienības pilsētprogrammu partnerības un organizatoriskās izmaksas. Vietējās iestādes būtu aktīvi jāiesaista Eiropas pilsētiniciatīvas izstrādē un īstenošanā.

Grozījums Nr.    115

Regulas priekšlikums

10. pants – 2. punkts – 1. daļa – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  atbalsts spēju veidošanai,

(a)  atbalsts spēju veidošanai, tostarp reģionālā un vietējā līmeņa pārstāvju apmaiņas pasākumi reģionālā un vietējā līmenī;

Grozījums Nr.    116

Regulas priekšlikums

10. pants – 2. punkts – 1. daļa – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  atbalsts inovatīvām darbībām,

(b)  atbalsts inovatīvām darbībām, kas var saņemt papildu līdzfinansējumu saskaņā ar Regulu (ES) 2018/xxx (Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai) un ko sniedz kopā ar Eiropas Lauku attīstības tīklu, jo īpaši attiecībā uz lauku un pilsētu saiknēm un projektiem, kas atbalsta pilsētu teritoriju un pilsētu funkcionālo teritoriju attīstību;

Grozījums Nr.    117

Regulas priekšlikums

10. pants – 2. punkts – 1. daļa – c punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  atbalsts zināšanām, rīcībpolitiku izstrādei un komunikācijai.

(c)  atbalsts zināšanām, teritoriālajiem ietekmes novērtējumiem, rīcībpolitiku izstrādei un komunikācijai.

Grozījums Nr.    118

Regulas priekšlikums

10. pants – 2. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Pēc vienas vai vairāku dalībvalstu pieprasījuma ar Eiropas pilsētiniciatīvu drīkst atbalstīt arī starpvaldību sadarbību pilsētu jautājumos.

Pēc vienas vai vairāku dalībvalstu pieprasījuma ar Eiropas pilsētiniciatīvu drīkst atbalstīt arī starpvaldību sadarbību pilsētu jautājumos, piemēram, ilgtspējīgu pilsētu ietvarstruktūru, Eiropas Savienības Teritoriālās attīstības programmu un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu pielāgošanu vietējā līmeņa apstākļiem.

Grozījums Nr.    119

Regulas priekšlikums

10. pants – 2. punkts – 2.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam gada ziņojumu par norisēm saistībā ar Eiropas pilsētu iniciatīvu.

Grozījums Nr.    120

Regulas priekšlikums

10.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

10.a pants

 

Teritorijas, kurās ir nelabvēlīgi dabas apstākļi vai nelabvēlīga demogrāfiskā situācija un problēmas

 

1.  No ERAF līdzfinansētajās programmās, kas attiecas uz teritorijām ar pastāvīgiem ļoti nelabvēlīgiem dabas apstākļiem vai nelabvēlīgu demogrāfisko situāciju un problēmām, kā norādīts LESD 174. pantā, īpašu uzmanību pievērš minēto teritoriju specifisko grūtību novēršanai.

 

NUTS 3. līmeņa teritorijām vai vietējo administratīvo vienību (LAU) kopām, kurās iedzīvotāju blīvums ir mazāks par 12,5 iedzīvotājiem uz km² mazapdzīvotos apgabalos vai mazāks par 8 iedzīvotājiem uz km² ļoti mazapdzīvotos apgabalos, vai kurās iedzīvotāju skaits laikposmā no 2007. līdz 2017. gadam vidēji ir samazinājies par vairāk nekā 1 %, jo īpaši piemēro konkrētus reģionālos un valsts plānus, kuru nolūks ir veicināt pievilcību, palielināt uzņēmējdarbības investīcijas un uzlabot digitālo un publisko pakalpojumu pieejamību, arī paredzot īpašu fondu sadarbības līgumā. Partnerības nolīgumā tam var paredzēt īpašu finansējumu.

Grozījums Nr.    121

Regulas priekšlikums

11. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Konkrēti tālākajiem reģioniem papildus piešķirtos līdzekļus izmanto, lai kompensētu papildu izmaksas, kuras šajos reģionos rodas sakarā ar vienu vai vairākiem no LESD 349. pantā uzskaitītajiem pastāvīgajiem apgrūtinājumiem to attīstībai.

1.  Īpašajam papildu piešķīrumam, kas paredzēts tālākajiem reģioniem, nepiemēro 3. pantu. Šos konkrēti tālākajiem reģioniem papildus piešķirtos līdzekļus izmanto, lai kompensētu papildu izmaksas, kuras šajos reģionos rodas sakarā ar vienu vai vairākiem no LESD 349. pantā uzskaitītajiem pastāvīgajiem apgrūtinājumiem to attīstībai.

Grozījums Nr.    122

Regulas priekšlikums

11. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a  Atkāpjoties no 4. panta 1. punkta, no ERAF var atbalstīt produktīvas investīcijas tālāko reģionu uzņēmumos neatkarīgi no to lieluma.

Grozījums Nr.    123

Regulas priekšlikums

13. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Pilnvaras pieņemt 7. panta 4. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

2.  Pilnvaras pieņemt 7. panta 4. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir no šīs regulas spēkā stāšanās dienas līdz 2027. gada 31. decembrim.

Grozījums Nr.    124

Regulas priekšlikums

13.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

13.a pants

 

Atcelšana

 

Neskarot šīs regulas 12. pantu, Regulu (EK) Nr. 1301/2013 un Regulu (EK) Nr. 1300/2013 atceļ no 2021. gada 1. janvāra.

Grozījums Nr.    125

Regulas priekšlikums

13.b pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

13.b pants

 

Pārskatīšana

 

Eiropas Parlaments un Padome pārskata šo regulu līdz 2027. gada 31. decembrim saskaņā ar LESD 177. pantu.

Grozījums Nr.    126

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. tabula – 1. politikas mērķis – 1. sleja – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.   Viedāka Eiropa, veicinot inovatīvas un viedas ekonomiskās pārmaiņas

1.   Viedāka Eiropa, veicinot inovatīvas un viedas ekonomiskās pārmaiņas, reģionālo savienojamību tehnoloģiju jomā, attīstot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT), savienojamību un efektīvu valsts pārvaldi (“PM Nr.1”)

Grozījums Nr.    127

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. tabula – 1. politikas mērķis – 2. sleja – Izlaide – RKI 01 (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

RKI 01 – Reģionālie vidējie ienākumi

Grozījums Nr.    128

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. tabula – 1. politikas mērķis – 2. sleja – Izlaide – RKI 10a (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

RKI 10.a – Uzņēmumi, kam sniegts atbalsts, lai pielāgotu to preces un pakalpojumus aprites ekonomikai

Grozījums Nr.    129

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. tabula – 1. politikas mērķis – 2. sleja – Izlaide – RKI 14a (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

RKI 42 – Papildu sociāli ekonomiskie centri ar ļoti augstas veiktspējas platjoslas pieslēgumu

Grozījums Nr.    130

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. tabula – 1. politikas mērķis – 2. sleja – Izlaide – RKI 14b (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

RKI 54 – Sociālekonomiskie centri, kas abonē platjoslas pieslēgumu ļoti augstas veiktspējas tīklam

Grozījums Nr.    131

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. tabula – 1. politikas mērķis – 2. sleja – Rezultāti – RKR -01 (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

RKR 01 – reģionālās ienākumu attiecības pieaugums, kā definēts 3. panta 3. punktā

Grozījums Nr.    132

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. tabula – 1. politikas mērķis – 2. sleja – Rezultāti – RKR 14

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

RKR 14 – Uzņēmumi, kas izmanto publiskos digitālos pakalpojumus*

RKR 14 – Lietotāji, kas izmanto publiskos digitālos pakalpojumus*

Grozījums Nr.    133

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. tabula – 2. politikas mērķis – 1. sleja – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Zaļāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām, veicinot tīru un taisnīgu enerģētikas pārkārtošanu, “zaļas” un “zilas” investīcijas, aprites ekonomiku, pielāgošanos klimata pārmaiņām un risku novēršanu un pārvaldību.

2.  Zaļāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām un noturību ikvienam, veicinot tīru un taisnīgu enerģētikas pārkārtošanu, “zaļas” un “zilas” investīcijas, aprites ekonomiku, pielāgošanos klimata pārmaiņām un risku novēršanu un pārvaldību

Grozījums Nr.    134

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. tabula – 2. politikas mērķis – 2. sleja – Izlaide – RKI 18 a (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

RKI 18.a – Ikgadējo enerģijas ietaupījumu procentuālais apjoms visam ēku fondam (salīdzinājumā ar bāzes līniju) atbilstoši mērķim par ļoti efektīva un dekarbonizēta ēku fonda izveidi, kā paredzēts nacionālajā ilgtermiņa renovācijas stratēģijā, lai atbalstītu dzīvojamo un nedzīvojamo ēku nacionālā fonda renovāciju

Grozījums Nr.    135

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. tabula – 2. politikas mērķis – 2. sleja – Izlaide – RKI 18b (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

RKI 18.b – Mājsaimniecības, kuru mājoklī uzlabota energoefektivitāte, ļaujot ietaupīt vismaz 60% enerģijas

Grozījums Nr.    136

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. tabula – 2. politikas mērķis – 2. sleja – Izlaide – RKI 18c (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

RKI 18.c – Mājsaimniecības ar uzlabotu mājokļu energoefektivitāti, kuras pēc renovācijas sasniedz gandrīz nulles enerģijas ēku (nZEB) standarta līmeni

Grozījums Nr.    137

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. tabula – 2. politikas mērķis – 2. sleja – Izlaide – RKI 19

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

RKI 19 – Publiskās ēkas, kam sniegts atbalsts energoefektivitātes uzlabošanai

RKI 19 – Ēkas, attiecībā uz kurām sniegts atbalsts energoefektivitātes uzlabošanai (no kurām: dzīvojamās, privātās nedzīvojamās un publiskās nedzīvojamās ēkas)

Grozījums Nr.    138

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. tabula – 2. politikas mērķis – 2. sleja – Izlaide – RKI 19b (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

RKI 19.b – Enerģētiski trūcīgu/neaizsargātu patērētāju skaits, kuriem sniegts atbalsts viņu mājokļa energoefektivitātes uzlabošanā

Grozījums Nr.    139

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. tabula – 2. politikas mērķis – 2. sleja – Izlaide – RKI 20 a (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

RKI 20.a – Ēkas, attiecībā uz kurām sniegts atbalsts, lai uzlabotu piemērotību viedajām tehnoloģijām

Grozījums Nr.    140

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. tabula – 2. politikas mērķis – 2. sleja – Izlaide – RKI 22 a (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

RKI 22.a – Kopējais gala atjaunojamās enerģijas patēriņš un patēriņš pa nozarēm (apkure un dzesēšana, transports, elektrība)

Grozījums Nr.    141

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. tabula – 2. politikas mērķis – 2. sleja – Izlaide – RKI 22b (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

RKI 22.b – Kopējās saražotās atjaunojamās enerģijas daļa

Grozījums Nr.    142

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. tabula – 2. politikas mērķis – 2. sleja – Izlaide – RKI 22c (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

RKI 22.c – Neatjaunojamās enerģijas ikgadējā importa samazinājums

Grozījums Nr.    143

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. tabula – 2. politikas mērķis – 2. sleja – Izlaide – RKI 97a (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

RKI 97.a – Atjaunojamās enerģijas pašpatērētāju daļa kopējā ierīkotās elektrības jaudā

Grozījums Nr.    144

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. tabula – 2. politikas mērķis – 2. sleja – Izlaide – RKI 98a (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

RKI 98.a – Atbalsts pārejas perioda reģioniem, kurus skārusi dekarbonizācija

Grozījums Nr.    145

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. tabula – 2. politikas mērķis – 2. sleja – Izlaide – RKI 24

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

RKI 24 – Jaunas vai modernizētas katastrofu monitoringa, gatavības, brīdinājuma un reaģēšanas sistēmas*

RKI 24 – Jaunas vai modernizētas monitoringa, gatavības, brīdinājuma un reaģēšanas sistēmas dabas katastrofu, piemēram, zemestrīču, meža ugunsgrēku, plūdu vai sausuma gadījumā*

Grozījums Nr.    146

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. tabula – 2. politikas mērķis – 2. sleja – Izlaide – RKI 28

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

RKI 28 – Teritorijas, ko aptver aizsardzības pasākumi pret meža ugunsgrēkiem

RKI 28 – Teritorijas, ko aptver aizsardzības pasākumi pret meža ugunsgrēkiem, zemestrīcēm, plūdiem vai sausumu

Grozījums Nr.    147

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. tabula – 2. politikas mērķis – 2. sleja – Izlaide – RKI 32a (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

RKI 32.a –Kopējais fosilā kurināmā apjoms, kas aizstāts ar mazemisiju enerģijas avotiem

Grozījums Nr.    148

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. tabula – 2. politikas mērķis – 2. sleja – Izlaide – RKI 34

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

RKI 34 – Papildu jauda atkritumu reciklēšanai

RKI 34 – Papildu jauda atkritumu novēršanai un reciklēšanai

Grozījums Nr.    149

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. tabula – 2. politikas mērķis – 3. sleja – Rezultāti – RKR 34a (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

RKI 34.a – Pārveidoto darbvietu skaits

Grozījums Nr.    150

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. tabula – 3. sleja – Rezultāti – RKR 27

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

RKR 27 – Mājsaimniecības, kuru mājoklī uzlabota energoefektivitāte

RKR 27 – Mājsaimniecības, kuru mājoklī uzlabota energoefektivitāte, ļaujot ietaupīt vismaz 60 % enerģijas

Grozījums Nr.    151

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. tabula – 3. sleja – Rezultāti – RKR 28a (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

RKR 28.a – Ēkas, kuru energoefektivitāti ļāvusi uzlabot līgumiska vienošanās, kas garantē pārbaudāmus energoietaupījumus un uzlabotu efektivitāti, piemēram, Direktīvas 2012/27/ES1a 2. panta 27. punktā definētais energoefektivitātes līgums

 

___________________

 

1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Direktīva 2012/27/ES par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK (OV L 315, 14.11.2012., 1. lpp.).

Grozījums Nr.    152

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. tabula – 2. politikas mērķis – 3. sleja – Rezultāti – RKR 30 a (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

RKR 30.a – Ēkas, attiecībā uz kurām sniegts atbalsts, lai uzlabotu piemērotību viedajām tehnoloģijām

Grozījums Nr.    153

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. tabula – 2. politikas mērķis – 3. sleja – Rezultāti – RKR -43

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

RKR 43 – Ūdens zudumi

RKR 43 – Ūdens zudumu samazinājums

Grozījums Nr.    154

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. tabula – 2. politikas mērķis – 3. sleja – Rezultāti – RKR -46a (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

RKR 46.a – Radīto atkritumu apjoms uz vienu iedzīvotāju

Grozījums Nr.    155

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. tabula – 2. politikas mērķis – 3. sleja – Rezultāti – RKR -46b (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

RKR 46.b – Likvidēšanai un enerģijas atgūšanai nosūtīto atkritumu daudzums uz vienu iedzīvotāju

Grozījums Nr.    156

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. tabula – 2. politikas mērķis – 3. sleja – Rezultāti – RKR -47 a (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

RKR 47.a – Reciklētie bioatkritumi

Grozījums Nr.    157

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. tabula – 2. politikas mērķis – 3. sleja – Rezultāti – RKR 48 a (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

RKR 48.a – Iedzīvotāji, kuriem pieejamas iekārtas atkritumu sagatavošanai atkārtotai izmantošanai

Grozījums Nr.    158

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. tabula – 2. politikas mērķis – 3. sleja – Rezultāti – RKR 48b (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

RKR 48.b – Aprites materiālu izmantošanas līmenis

Grozījums Nr.    159

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. tabula – 2. politikas mērķis – 3. sleja – Rezultāti – RKR 49

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

RKR 49 – Reģenerētie atkritumi

RKR 49 – Atkārtoti izmantotie atkritumi

Grozījums Nr.    160

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. tabula – 2. politikas mērķis – 3. sleja – Rezultāti – RKR 49 a (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

RKR 49.a – Atkārtotai izmantošanai sagatavoto atkritumu apjoms

Grozījums Nr.    161

Regulas priekšlikums

II pielikums – 3. politikas mērķis – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.   Ciešāk savienota Eiropa, uzlabojot mobilitāti un reģionālo IKT savienotību

3.   Ciešāk savienota Eiropa ikvienam, uzlabojot mobilitāti

Grozījums Nr.    162

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. tabula – 3. politikas mērķis – 2. sleja – Izlaide – RKI 43

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

RKI 43 – Atbalstīto jauno autoceļu garums – TEN-T1

RKI 43 – Atbalstīto jauno autoceļu garums – TEN-T1 (pamattīkls un visaptverošais tīkls)

______________

________________

1 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1315/2013 par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 661/2010/ES (OV L 348, 20.12.2013., 1. lpp.).

1 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1315/2013 par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 661/2010/ES (OV L 348, 20.12.2013., 1. lpp.).

Grozījums Nr.    163

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. tabula – 3. politikas mērķis – 2. sleja – Izlaide – RKI 45

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

RKI 45 – Rekonstruēto vai modernizēto autoceļu garums – TEN-T

RKI 45 – Rekonstruēto vai modernizēto autoceļu garums – TEN-T (pamattīkls un visaptverošais tīkls)

Grozījums Nr.    164

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. tabula – 3. politikas mērķis – 2. sleja – Izlaide – RKI 47

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

RKI 47 – Atbalstīto jauno sliežu ceļu garums – TEN-T3

RKI 47 – Atbalstīto jauno sliežu ceļu garums – TEN-T3 (pamattīkls un visaptverošais tīkls)

Grozījums Nr.    165

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. tabula – 3. politikas mērķis – 2. sleja – Izlaide – RKI 49

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

RKI 49 – Rekonstruēto vai modernizēto sliežu ceļu garums – TEN-T4

RKI 49 – Rekonstruēto vai modernizēto sliežu ceļu garums – TEN-T4 (pamattīkls un visaptverošais tīkls)

Grozījums Nr.    166

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. tabula – 3. politikas mērķis – 3. sleja – Rezultāti – RKR 55 a (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

RKR 55.a – TEN-T koridora pabeigšanas koeficients valsts teritorijā

Grozījums Nr.    167

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. tabula – 3. politikas mērķis – 3. sleja – Rezultāti – RKR 57 a (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

RKR 57.a – TEN-T koridora pabeigšanas koeficients valsts teritorijā

Grozījums Nr.    168

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. tabula – 4. politikas mērķis – 1. sleja – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Sociālāka Eiropa, īstenojot Eiropas sociālo tiesību pīlāru

4.  Sociālāka un iekļaujošāka Eiropa, īstenojot Eiropas sociālo tiesību pīlāru

Grozījums Nr.    169

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. tabula – 3. politikas mērķis – 3. sleja – Rezultāti – RKR -68 a (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

RKR 68.a – Marginalizētu kopienu un nelabvēlīgā situācijā esošo grupu locekļi, kas izmanto integrētas darbības, tostarp mājokļa un sociālo pakalpojumu jomā (izņemot romus)

Grozījums Nr.    170

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. tabula – 3. politikas mērķis – 3. sleja – Rezultāti – RKR -68b (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

RKR 68.b – Marginalizētu kopienu un nelabvēlīgā situācijā esošo grupu locekļi, kas izmanto integrētas darbības, tostarp mājokļa un sociālo pakalpojumu jomā (romi)

Grozījums Nr.    171

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. tabula – 5. politikas mērķis – 1. sleja – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.  Iedzīvotājiem tuvāka Eiropa, ar vietējo iniciatīvu palīdzību veicinot pilsētu, lauku un piekrastes teritoriju ilgtspējīgu un integrētu attīstību

5.  Iedzīvotājiem tuvāka Eiropa, veicinot pilsētu un visu citu teritoriju ilgtspējīgu un integrētu attīstību un vietējās iniciatīvas

Grozījums Nr.    172

Regulas priekšlikums

II pielikums – 1. sleja – 1. politikas mērķis – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Viedāka Eiropa, veicinot inovatīvas un viedas ekonomiskās pārmaiņas

1.  Viedāka Eiropa, veicinot inovatīvas un viedas ekonomiskās pārmaiņas, reģionālo savienojamību tehnoloģiju jomā, attīstot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT), savienojamību un efektīvu valsts pārvaldi

Grozījums Nr.    173

Regulas priekšlikums

II pielikums – 1. politikas mērķis – 3. sleja – Izlaide – PKI -01 a (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

PKI 01.a – uzņēmumi, kas saņēmuši atbalstu ilgtspējīgai saimnieciskajai darbībai

Grozījums Nr.    174

Regulas priekšlikums

II pielikums – 1. politikas mērķis – 3. sleja – Izlaide – PKI 04 (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

PKI 04 – MVU, kas atbalstīti darbvietu radīšanas un izaugsmes sakarā

PKI 04 – MVU, kas atbalstīti darbvietu radīšanas un ilgtspējīgas izaugsmes sakarā

Grozījums Nr.    175

Regulas priekšlikums

II pielikums – 1. politikas mērķis – 4. sleja – Izlaide – PKR -01 a (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

PKR 01.a – reģionālās ienākumu attiecības pieaugums

Grozījums Nr.    176

Regulas priekšlikums

II pielikums – 1. sleja – 2. politikas mērķis – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.   Zaļāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām, veicinot tīru un taisnīgu enerģētikas pārkārtošanu, “zaļas” un “zilas” investīcijas, aprites ekonomiku, pielāgošanos klimata pārmaiņām un risku novēršanu un pārvaldību.

2.   Zaļāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām un noturību ikvienam, veicinot tīru un taisnīgu enerģētikas pārkārtošanu, “zaļas” un “zilas” investīcijas, aprites ekonomiku, pielāgošanos klimata pārmaiņām un risku novēršanu un pārvaldību

Grozījums Nr.    177

Regulas priekšlikums

II pielikums – 2. politikas mērķis – 3. sleja – Izlaide – PKI 08 a (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

PKI 08.a – Jaunu uzņēmumu veidošanās

Grozījums Nr.    178

Regulas priekšlikums

II pielikums – 2. politikas mērķis – 3. sleja – Izlaide – PKI 09 a (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

PKI 09.a – Uzlabota pielāgošanās klimata pārmaiņām, pastiprināta dabas katastrofu riska novēršana un labāka noturība pret katastrofām un ekstremāliem laika apstākļiem

Grozījums Nr.    179

Regulas priekšlikums

II pielikums – 2. politikas mērķis – 4. sleja – Rezultāti – PKR 07 a (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

PKR 07.a – Izveidoto darbvietu skaits

Grozījums Nr.    180

Regulas priekšlikums

II pielikums – 3. politikas mērķis – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Ciešāk savienota Eiropa, uzlabojot mobilitāti un reģionālo IKT savienotību

3. Ciešāk savienota Eiropa ikvienam, uzlabojot mobilitāti

Grozījums Nr.    181

Regulas priekšlikums

II pielikums – 3. politikas mērķis – 3. sleja – Izlaide – PKI 14 (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

PKI 14 – Autoceļu TEN-T: jauni un modernizēti ceļi

PKI 14 – Autoceļu TEN-T: jauni un modernizēti ceļi un tilti

Grozījums Nr.    182

Regulas priekšlikums

II pielikums – 3. politikas mērķis – 4. sleja – Rezultāti – PKR 13 (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

PKR 13 – Laika ietaupījums no uzlabotas autoceļu infrastruktūras

PKR 13 – Laika ietaupījums no uzlabotas autoceļu un tiltu infrastruktūras

Grozījums Nr.    183

Regulas priekšlikums

II pielikums – 4. politikas mērķis – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Sociālāka Eiropa, īstenojot Eiropas sociālo tiesību pīlāru

4.  Sociālāka un iekļaujošāka Eiropa, īstenojot Eiropas sociālo tiesību pīlāru

Grozījums Nr.    184

Regulas priekšlikums

II pielikums – 5. politikas mērķis – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.  Iedzīvotājiem tuvāka Eiropa, ar vietējo iniciatīvu palīdzību veicinot pilsētu, lauku un piekrastes teritoriju ilgtspējīgu un integrētu attīstību

5.  Iedzīvotājiem tuvāka Eiropa, veicinot pilsētu un visu citu teritoriju ilgtspējīgu un integrētu attīstību

(1)

  OJ C 62, 15.2.2019, p. 90.

(2)

  Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.


PASKAIDROJUMS

A. Ievads

Eiropas Savienības pamatā esošā ideja ir mierpilna sadarbība starp tautām un valstīm, lai veicinātu ekonomisko, sociālo, teritoriālo kohēziju un solidaritāti starp dažādiem reģioniem,

Šie mērķi būtu jāsasniedz ar kohēzijas politikas palīdzību, kas ir galvenā Kopienas ieguldījumu politika attiecībā uz nodarbinātību un izaugsmi un mazina teritoriālās atšķirības, palīdzot tuvināt iedzīvotājus un teritorijas Eiropas projektam.

Šie uzdevumi ir kļuvuši sarežģītāki, ņemot vērā ekonomikas krīzes kropļojošo ietekmi, kas ir palielinājusi nevienlīdzību starp teritorijām, neraugoties uz to, ka nevienlīdzība starp dalībvalstīm tajā pašā laikā ir samazinājusies. Šo iemeslu dēļ ES budžeta un valstu budžetu ierobežojumi, kā arī Brexit sekas nekādā gadījumā nedrīkstētu vājināt kohēzijas politiku vai kaitēt tās mērķiem.

Turpmākajā kohēzijas politikā jāņem vērā pagātnes pieredze, lai labāk reaģētu uz mūsdienu problēmām. Ir svarīgi, lai šai politikai būtu atbilstošs budžets, arī ņemot vērā uzdevumu paplašināšanos un investīciju mērķus visos Eiropas reģionos, kas ir gan senu, gan jaunu problēmu rezultāts, piemēram, klimata pārmaiņas, ekonomikas krīzes sociālās sekas, demogrāfiskās pārmaiņas. Nevajadzētu pieļaut pārmērīgu centralizāciju, kas varētu apdraudēt šīs politikas teritoriālo dimensiju.

B. Referenta vispārējie mērķi

Pēc pašreizējā plānošanas periodā gūtās nebūt ne pozitīvās pieredzes ir svarīgi savlaicīgi uzsākt kohēzijas politikas izstrādi laikposmam pēc 2020. gada, lai visās valstīs un reģionos laikus varētu sākt konkrētas iniciatīvas.

Referents atzinīgi vērtē Komisijas īstenotos vienkāršošanas centienus, tomēr norāda, ka vienkāršošanu nevajadzētu attiecināt uz principiem vai mērķiem, bet gan uz birokrātijas un izmaksu, kas gulst uz reģioniem un iedzīvotājiem, samazināšanu. Referents pauž nožēlu par to, ka vairākkārt pieminētā sinerģija starp ESI fondiem netiek realizēta, jo īpaši attiecībā uz jauno Sociālo fondu (ESF+), un tāpēc nāk klajā ar attiecīgiem labojumiem.

Referenta mērķis ir stiprināt šo sinerģiju, lai turpinātu nodrošināt integrētu un papildinošu pieeju galvenajiem problēmjautājumiem, jo īpaši attiecībā uz teritoriju un sociālu Eiropu.

Referents arī atzīst kohēzijas politikas un makroekonomikas politikas savstarpējo atkarību. Tomēr šī saikne nedrīkst negatīvi ietekmēt teritoriālo dimensiju. Gluži otrādi — būtu jāizveido jauna un konstruktīva pieeja, vispirms rūpīgi pārskatot konkrētām valstīm adresēto ieteikumu, un, vispārīgāk raugoties, paša Eiropas pusgada mērķus. Tikai šādi iespējams nodrošināt, lai minētajās attiecībās tiktu novērsta tendence, ka viena politikas joma (kohēzijas politika) kalpo otrai (makroekonomikas politikai), un parādītos savstarpējas papildināmības iezīmes, kas nāktu par labu abām politikām un galvenokārt jau iedzīvotājiem. Šāda ekonomikas pārvaldība optimizētu izpratni par ekonomiskās, sociālās vai institucionālās attīstības vajadzību un problēmu reģionālo daudzveidību un dotu iespēju pielāgot intervences politiku. Vienlaikus jānorāda, ka noderīgi nav nekādi makroekonomiskie nosacījumi.

Vispārīgāk raugoties uz kohēzijas politikas nākotni, referents uzskata, ka līdzfinansējuma līmeņiem ir būtiska nozīme fondu arhitektūrā. Pēc Komisijas domām, palielināt līdzfinansējumu nozīmē palielināt valstu atbildību, kā arī nodrošināt vairāk pieejamo resursu un mazināt Eiropas resursu sarukuma ietekmi. Pat pieņemot, ka tā tiešām ir, tomēr ir pienākums šīm valstīm nodrošināt tādus apstākļus, lai tās varētu izmantot šos resursus, neradot kolīzijas ar citiem Eiropas noteikumiem. Tas ir ļoti pretrunīgs aspekts, taču jāraugās, kā apiet šo šķērsli, tostarp virzot oriģinālus un drosmīgus risinājumus.

C. Galvenie referenta ierosinātie grozījumi

Referents uzskata, ka ir nepieciešams citēt LESD 174. panta saturu, lai uzsvērtu Savienības kohēzijas politikas pasākumu teritoriālo un reģionālo dimensiju.

Priekšlikuma 2. pantā ir definēti ERAF un Kohēzijas fonda konkrētie mērķi, kas sadalīti piecās lielās kategorijās: viedāka Eiropa, zaļāka Eiropa, ciešāk savienota Eiropa, sociālāka Eiropa un iedzīvotājiem tuvāka Eiropa, un šīs kategorijas savukārt iedalītas 21 intervences jomā, kuras definētas nenoteiktāk un ne tik detalizēti kā pašreizējā plānošanas periodā. Jaunās 5 jomas apkopo un vienkāršo iepriekšējās 11 ieguldījumu prioritātes. Komisijas priekšlikums salīdzinājumā ar 2014.–2020. gada plānošanas periodu ir mazāk noteikts, atstājot rīcības brīvību izvēlēties pasākumus, ko pieņemt dalībvalstu līmenī. Lai gan uzskaitījums ir pietiekami iekļaujošs, referents tomēr uzskata, ka tajā ir vajadzīgas izmaiņas, it īpaši, lai nostiprinātu iespējas veikt pasākumus, ar kuriem tiktu atbalstīts dabas mantojums, bezemisiju mobilitāte pilsētās un ilgtspējīgs tūrisms.

Priekšlikuma 3. pantā ir aplūkoti tematisko mērķu koncentrācijas kritēriji, reģionālajam līmenim un IKP uz vienu iedzīvotāju piesaistīto klasifikāciju mainot uz nacionālajam kopienākumam piesaistītu valsts līmeņa klasifikāciju. Referents uzskata, ka šāda pieeja liek uzsākt politiskas debates par iespējamās centralizācijas faktiskajām sekām un iespējamo ietekmi uz Eiropas reģioniem. Referents ir īpaši nobažījies gan par to, kādas sekas varētu būt valsts līmeņa tematiskajai koncentrācijai, kas nav pietiekami elastīga, uz līdzekļu teritoriālo sadali, it īpaši lielākajās valstīs un valstīs ar federālām administratīvajām struktūrām (kas cita starpā ir fondu galveno saņēmējvalstu vidū), gan arī par diferencētāku, sadrumstalotāku valstu ekonomiku un augstākiem teritoriālās nevienlīdzības rādītājiem. Referents uzskata, ka fondu pārvaldībā, pirmkārt, būtu jākoncentrējas uz kohēzijas politikas atbalsta saņēmēju teritoriālo, ekonomisko un sociālo specifiku, un jāsāk būtu ar reģioniem. Pēc referenta domām, 3. pants paredz daudz iespēju izvērtēt situāciju un veikt pasākumus, tādējādi nepārprotami tiecoties uz mērķi padarīt kohēzijas politiku par īstenu instrumentu, ko dalībvalstis un vietējās varas iestādes var izmantot, lai risinātu no pašreizējiem pārmaiņu procesiem izrietošos problēmjautājumus.

Tādēļ referents uzskata, ka ir būtiski atjaunot tematisko koncentrāciju reģionu kategoriju līmenī, nevis, kā to ierosinājusi Komisija, dalībvalstu līmenī, jo Komisijas ierosinātais variants radītu pārmērīgu centralizāciju, savukārt vēlamā elastība nebūtu nodrošināta. Turklāt referents ir vienisprātis, ka ir nepieciešama minimālā rezerve, kas jākoncentrē mērķa PM Nr. 2 (zaļāka Eiropa) vajadzībām, taču uzskata, ka PM Nr. 2 būtu jāattiecina arī uz vairāk attīstīto reģionu grupu. Visbeidzot, lai nodrošinātu pietiekamu un reālu elastības rezervi, referents uzskata, ka būtu lietderīgi ieviest horizontālu kritēriju, lai dotu dalībvalstīm iespēju pieprasīt papildu elastību attiecībā uz PM Nr. 1 piešķiramo procentuālo daļu (līdz 5 procentpunktiem, savukārt tālāko reģionu gadījumā — līdz 10 procentpunktiem) reģionu kategoriju līmenī, pienācīgi pamatojot to ar vajadzību analīzes datiem. Arī tas paredzēts ar mērķi labāk pielāgoties iedzīvotāju un ekonomikas vajadzībām.

Regulas 4. pants un 5. pants nosaka ERAF un Kohēzijas fonda atbalsta darbības jomu, tostarp investīcijas infrastruktūrā, investīcijas saistībā ar piekļuvi pakalpojumiem, produktīvas investīcijas MVU un investīcijas, kas saistītas ar ilgtspējīgu attīstību un enerģētiku un nodrošina ieguvumus no vides viedokļa, un tehnisko palīdzību. Tehniskā palīdzība ir definēta KNR regulas priekšlikuma 31. pantā (par tehnisko palīdzību atmaksāto fondu līdzekļu procentu likmes) un 32. pantā (iespēja dalībvalstīm veikt papildu tehniskās palīdzības darbības, lai stiprinātu iestāžu un saņēmēju spēju efektīvi administrēt un izmantot līdzekļus). Referents uzskata — lai gan 31. pants maina programmām piemēroto tradicionālo tehnisko palīdzību, kuru atlīdzina pēc procentuālas likmes atbilstoši programmu īstenošanas progresam, 32. pants paver nozīmīgu iespēju veidot ciešu saikni starp struktūrfondu plānošanu un vietējo pārvaldes iestāžu darbības nostiprināšanu, uzlabošanu un optimizāciju.

Šā iemesla dēļ referents uzskata, ka ir būtiski 4. un 5. pantā iekļaut nepārprotamu atsauci, kurā uzsvērts, ka ir svarīgi šos līdzekļus izmantot publiskās pārvaldes iestāžu nostiprināšanai. Ir jācenšas izlauzties no sistēmas, kas ar ārkārtīgi lieliem izdevumiem par “ārēju” tehnisko palīdzību, nodrošina vien to, ka tiek kompensētas valsts pārvaldes strukturālās nepilnības, taču vienlaikus neparedz pasākumus, kuri ļautu šos trūkumus novērst. Tādēļ referenta nolūks ir atjaunot horizontālo mērķi, kas vērsts uz valsts pārvaldes iestāžu spēju stiprināšanu, jo īpaši attiecībā uz pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem un sniegto atbilžu efektivitāti. Referents uzskata, ka Komisijas priekšlikums šajā ziņā nav pietiekams un dažos punktos tajā vērojami trūkumi, tādēļ ir nolēmis to papildināt, lai nepārtrauktu 2014.–2020. gada plānošanas periodā aizsākušos pieredzi.

Vairāk jāapsver priekšlikuma 6. pants, kas attiecas uz nozarēm, kuras izslēgtas no ERAF darbības jomas. Nozaru uzskaitījums ir daudz plašāks nekā iepriekš, to pamatojot ar vajadzību mazināt nenoteiktību. Tomēr joprojām pastāv zināmas šaubas, it īpaši attiecībā uz investīcijām atkritumu apglabāšanai poligonos, jo ir nepieciešams saglabāt pasākumus, kuru mērķis ir esošo iekārtu ekspluatācijas pārtraukšana, pārveidošana vai drošības garantēšana. Vienlaikus ir nepieciešams precīzi definēt jēdzienu “atkritumu atlikas”, lai labāk definētu, kurās jomās finansējums netiks piešķirts, it īpaši tādēļ, lai nenonāktu pretrunā ar direktīvām par atkritumiem un enerģiju. Tikpat pretrunīga ir lidostu infrastruktūru un ritošā sastāva iegādes izslēgšana.

Raugoties uz attiecībām starp kohēzijas politiku un teritorijām, īpaši nozīmīgi ir 8. un 9. pants. Pirmkārt, referents vēlas atkārtoti uzsvērt 8. panta nozīmi attiecībā uz atbalstu teritorijām ārpus pilsētām, uzskatot par nepieciešamu līdzīgi kā pilsētu gadījumā paredzēt minimālo rezervi (vismaz 5 %), kas piešķirama, lai atbalstītu un attīstītu teritorijas, kuras — arī krīzes dēļ — saskaras ar nabadzības (materiālas un nemateriālas, preču un pakalpojumu) izpausmēm un demogrāfiskā stāvokļa pasliktināšanos. Dati liecina, ka ir steidzami vajadzīgi mērķtiecīgi ad hoc pasākumi, kas palīdzētu apturēt patlaban vērojamās negatīvās parādības.

Tikpat svarīga nozīme ir ilgtspējīgai pilsētattīstībai (9. pants), attiecībā uz kuru referents uzskata, ka, ņemot vērā arī pašreizējā plānošanas perioda panākumus, būtu jāpalielina resursi šim vietējās attīstības veidam un jāpaplašina izmantojamo instrumentu darbības joma. Referents uzskata, ka īpaši būtiski ir gan attiecībā uz 8. pantu, gan 9. pantu atkal paredzēt iespēju veikt integrētus intervences pasākumus, kurus līdzfinansē no ERAF/KF un ESF+.

Šo un citu referenta ierosināto grozījumu mērķis ir nodrošināt — arī attiecībā uz nākotni —tādu kohēzijas politiku, kas turpinātu mazināt nevienlīdzību un palīdzētu veidot sociālāku Eiropu, kura būtu tuvāka un uzmanīgāk pievērstos teritorijām, iedzīvotājiem, uzņēmumiem un jauniešiem.


Budžeta komitejaS ATZINUMS (11.12.2018)

Reģionālās attīstības komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Kohēzijas fondu

(COM(2018)0372 – C8-0227/2018 – 2018/0197(COD))

Atzinuma sagatavotājs: Jan Olbrycht

GROZĪJUMI

Budžeta komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Reģionālās attīstības komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1

Regulas priekšlikums

2.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2a)  Ar ERAF un Kohēzijas fonda palīdzību tiek finansēts atbalsts, kas paredzēts ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas stiprināšanai, šajā nolūkā ar ilgtspējīgas attīstības un reģionālās ekonomikas strukturālās pielāgošanas palīdzību likvidējot galvenās atšķirības un reģionālo nelīdzsvarotību Savienībā un mazinot mazāk attīstīto reģionu atpalicību.

Grozījums Nr.    2

Regulas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2018/XXX [jaunā KNR]16 ir noteikti kopīgi noteikumi, kas piemērojami dažādiem fondiem, tostarp Eiropas Reģionālās attīstības fondam (“ERAF”), Eiropas Sociālajam fondam Plus (“ESF+”), Kohēzijas fondam, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondam (“EJZF”), Patvēruma un migrācijas fondam (“AMIF”), Iekšējās drošības fondam (“IDF”) un Robežu pārvaldības un vīzu instrumentam (“BMVI”), kuri darbojas saskaņā ar vienotu satvaru (“fondi”).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2018/XXX [jaunā KNR]16 ir noteikti kopīgi noteikumi, kas piemērojami dažādiem fondiem, tostarp Eiropas Reģionālās attīstības fondam (“ERAF”), Eiropas Sociālajam fondam Plus (“ESF+”), Kohēzijas fondam, Eiropas Lauksaimniecības fondam lauku attīstībai (ELFLA), Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondam (“EJZF”), Patvēruma un migrācijas fondam (“AMIF”), Iekšējās drošības fondam (“IDF”) un Robežu pārvaldības un vīzu instrumentam (“BMVI”), kuri darbojas saskaņā ar vienotu satvaru (“fondi”).

__________________

__________________

16 [Pilna atsauce – jaunā KNR].

16 [Pilna atsauce – jaunā KNR].

Grozījums Nr.    3

Regulas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5)  Ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, ERAF un Kohēzijas fonda īstenošanā būtu jāievēro horizontālie principi, kas izklāstīti Līguma par Eiropas Savienību (“LES”) 3. pantā un LESD 10. pantā, tostarp LES 5. pantā noteiktie subsidiaritātes un proporcionalitātes principi. Dalībvalstīm būtu jāievēro arī ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām noteiktie pienākumi un jānodrošina pieejamība saskaņā ar konvencijas 9. pantu un saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, ar kuriem saskaņo produktu un pakalpojumu pieejamības prasības. Dalībvalstīm un Komisijai būtu jācenšas novērst nevienlīdzību, veicināt sieviešu un vīriešu līdztiesību un iekļaut dzimumu līdztiesības aspektu, kā arī apkarot diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ. No fondu līdzekļiem nevajadzētu atbalstīt pasākumus, kas veicina jebkādu segregāciju. ERAF un Kohēzijas fonda mērķi būtu jāsasniedz ilgtspējīgas attīstības ietvarā un atbilstoši Savienības centieniem saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti, kā noteikts LESD 11. pantā un 191. panta 1. punktā, ņemot vērā principu “piesārņotājs maksā”. Lai aizsargātu iekšējā tirgus integritāti, nodrošina, ka darbības, no kurām labumu gūst uzņēmumi, ir saderīgas ar valsts atbalsta noteikumiem, kas noteikti LESD 107. un 108. pantā.

(5)  Ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus, ERAF un Kohēzijas fonda īstenošanā būtu jāievēro horizontālie principi, kas izklāstīti Līguma par Eiropas Savienību (“LES”) 3. pantā un LESD 10. pantā, tostarp LES 5. pantā noteiktie subsidiaritātes un proporcionalitātes principi. Dalībvalstīm būtu jāievēro arī ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām noteiktie pienākumi un jānodrošina pieejamība saskaņā ar konvencijas 9. pantu un saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, ar kuriem saskaņo produktu un pakalpojumu pieejamības prasības. Dalībvalstīm un Komisijai būtu jācenšas novērst nevienlīdzību, veicināt sieviešu un vīriešu līdztiesību un iekļaut politikas plānošanas ietekmes uz sievietēm un vīriešiem izvērtēšanu un dzimumu līdztiesību, kā arī apkarot diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ. No fondu līdzekļiem nevajadzētu atbalstīt pasākumus, kas veicina jebkādu segregāciju. ERAF un Kohēzijas fonda mērķi būtu jāsasniedz ilgtspējīgas attīstības ietvarā un atbilstoši Savienības centieniem saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti, kā noteikts LESD 11. pantā un 191. panta 1. punktā, ņemot vērā principu “piesārņotājs maksā”. Lai aizsargātu iekšējā tirgus integritāti, nodrošina, ka darbības, no kurām labumu gūst uzņēmumi, ir saderīgas ar valsts atbalsta noteikumiem, kas noteikti LESD 107. un 108. pantā.

Grozījums Nr.    4

Regulas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15)  Lai no ERAF līdzekļiem varētu atbalstīt ETS/Interreg gan ar investīcijām infrastruktūrā, gan ar saistītajām investīcijām, apmācības un integrācijas pasākumiem, ir jāparedz, ka no ERAF līdzekļiem drīkst atbalstīt arī darbības saskaņā ar ESF+ (izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) [2018/XXX] [jaunais ESF+]18) konkrētajiem mērķiem.

(15)  Lai no ERAF līdzekļiem ETS/Interreg ietvaros gan ar investīcijām infrastruktūrā, gan ar saistītajām investīcijām varētu atbalstīt apmācības un integrācijas pasākumus nolūkā uzlabot un pilnveidot administratīvās prasmes un kompetences, ir jāparedz, ka no ERAF līdzekļiem drīkst atbalstīt arī darbības saskaņā ar ESF+ (izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) [2018/XXX] [jaunais ESF+]18) konkrētajiem mērķiem.

__________________

__________________

18 [Pilna atsauce – jaunais ESF+].

18 [Pilna atsauce – jaunais ESF+].

Grozījums Nr.    5

Regulas priekšlikums

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17)  ERAF būtu jāpalīdz izlīdzināt Savienības reģionu attīstības līmeņu galvenās atšķirības un mazināt atšķirības starp dažādu reģionu attīstības līmeņiem, kā arī mazināt atpalicību vismazāk attīstītajos reģionos, tostarp reģionos, kas saskaras ar grūtībām dekarbonizācijas saistību sakarā. Tāpēc ERAF atbalsts saskaņā ar mērķi “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” būtu jākoncentrē uz galvenajām Savienības prioritātēm, ievērojot Regulā (ES) 2018/xxx [jaunā KNR] noteiktos politikas mērķus. Tas nozīmē, ka ERAF finansējums būtu jākoncentrē uz politikas mērķiem “viedāka Eiropa, veicinot inovatīvas un viedas ekonomiskās pārmaiņas” un “zaļāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām, veicinot tīru un taisnīgu enerģētikas pārkārtošanu, “zaļas” un “zilas” investīcijas, aprites ekonomiku, pielāgošanos klimata pārmaiņām un risku novēršanu un pārvaldību”. Minētā tematiskā koncentrācija būtu jāpanāk valstu līmenī, taču būtu jāparedz elastīguma iespēja individuālu programmu līmenī un starp trīs dalībvalstu grupām, kas izveidotas pēc attiecīgā valsts nacionālā kopienākuma. Turklāt būtu sīki jānosaka metodika dalībvalstu klasificēšanai, ņemot vērā tālāko reģionu īpašo situāciju.

(17)  ERAF būtu jāpalīdz izlīdzināt Savienības reģionu attīstības līmeņu galvenās atšķirības un mazināt atšķirības starp dažādu reģionu attīstības līmeņiem, kā arī mazināt atpalicību vismazāk attīstītajos reģionos, tostarp reģionos, kas saskaras ar grūtībām dekarbonizācijas saistību sakarā. Tāpēc ERAF atbalsts saskaņā ar mērķi “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” būtu jākoncentrē uz galvenajām Savienības prioritātēm, ievērojot Regulā (ES) 2018/xxx [jaunā KNR] noteiktos politikas mērķus. Tas nozīmē, ka ERAF finansējums būtu jākoncentrē uz politikas mērķiem “viedāka Eiropa, veicinot inovatīvas un viedas ekonomiskās pārmaiņas” un “zaļāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām, veicinot tīru un taisnīgu enerģētikas pārkārtošanu, “zaļas” un “zilas” investīcijas, aprites ekonomiku, pielāgošanos klimata pārmaiņām un risku novēršanu un pārvaldību”. Šāda tematiska koncentrācija būtu jāpanāk valstu līmenī, paredzot elastīguma rezerves individuālu programmu līmenī un starp dažādām reģionu kategorijām, tostarp ņemot vērā atšķirīgo attīstības līmeni. Turklāt būtu sīki jānosaka metodika reģionu klasificēšanai, ņemot vērā tālāko reģionu īpašo situāciju.

Grozījums Nr.    6

Regulas priekšlikums

19. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(19)  Šajā regulā būtu jānosaka dažādās darbības, kuru izmaksas drīkst atbalstīt ar investīcijām no ERAF un Kohēzijas fonda atbilstoši to attiecīgajiem mērķiem, kas noteikti LESD. No Kohēzijas fonda līdzekļiem būtu jāatļauj veikt investīcijas vidē un TEN-T. ERAF gadījumā būtu jāvienkāršo darbību saraksts un būtu jāatļauj no tā līdzekļiem atbalstīt investīcijas infrastruktūrā, investīcijas attiecībā uz piekļuvi pakalpojumiem, produktīvas investīcijas MVU, aprīkojumu, programmatūru un nemateriālos aktīvus, kā arī pasākumus, kas attiecas uz informāciju, komunikāciju, pētījumiem, tīklošanu, sadarbību un pieredzes apmaiņu, un darbības, kas saistītas ar kopām. Lai atbalstītu programmu īstenošanu, būtu jāatļauj no abu fondu līdzekļiem atbalstīt arī tehniskās palīdzības darbības. Visbeidzot, lai atbalstītu plašāku Interreg programmu intervences darbību loku, būtu jāpaplašina darbības joma, iekļaujot tajā arī plaša iekārtu klāsta un cilvēkresursu kopīgu izmantošanu, kā arī ar ESF+ darbības jomā ietilpstošajiem pasākumiem saistītās izmaksas.

(19)  Šajā regulā būtu jānosaka dažādās darbības, kuru izmaksas drīkst atbalstīt ar investīcijām no ERAF un Kohēzijas fonda atbilstoši to attiecīgajiem mērķiem, kas noteikti LESD. No Kohēzijas fonda līdzekļiem būtu jāatļauj veikt investīcijas vidē un TEN-T. ERAF gadījumā būtu jāvienkāršo darbību saraksts un būtu jāatļauj no tā līdzekļiem atbalstīt investīcijas infrastruktūrā, investīcijas attiecībā uz piekļuvi pakalpojumiem, produktīvas investīcijas MVU, aprīkojumu, programmatūru un nemateriālos aktīvus, kā arī pasākumus, kas attiecas uz informāciju, komunikāciju, pētījumiem, tīklošanu, sadarbību un pieredzes apmaiņu, un darbības, kas saistītas ar kopām. Lai atbalstītu programmu īstenošanu, būtu jāatļauj no abu fondu līdzekļiem atbalstīt arī tehniskās palīdzības darbības, tostarp administratīvo prasmju un kompetenču uzlabošanai un pilnveidošanai. Visbeidzot, lai atbalstītu plašāku Interreg programmu intervences darbību loku, būtu jāpaplašina darbības joma, iekļaujot tajā arī plaša iekārtu klāsta un cilvēkresursu kopīgu izmantošanu, kā arī ar ESF+ darbības jomā ietilpstošajiem pasākumiem saistītās izmaksas.

Grozījums Nr.    7

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – iva punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(iva)  uzlabot digitālo savienotību,

Pamatojums

Lai efektīvi panāktu inovācijas un viedu ekonomikas pārveidi, ir svarīgi mainīt konkrēto mērķi “uzlabot digitālo savienojamību” no PM Nr. 3. uz. PM Nr. 1.

Grozījums Nr.    8

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – ivb punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ivb)  stiprināt kiberdrošību;

Grozījums Nr.    9

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – viia punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(viia)  veicināt ilgtspējīgu multimodālu mobilitāti pilsētās;

Pamatojums

Mērķa “veicināt ilgtspējīgu multimodālu pilsētu mobilitāti” pārcelšana no PM Nr. 3 uz PM Nr. 2 palīdzēs izveidot videi draudzīgākas Eiropas pilsētas. Tas ir nozīmīgs pasākums, lai pielāgotos klimata pārmaiņām Eiropā.

Grozījums Nr.    10

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – c apakšpunkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  “ciešāk savienota Eiropa, uzlabojot mobilitāti un reģionālo IKT savienotību” (PM Nr. 3):

(c)  “ciešāk savienota Eiropa, uzlabojot mobilitāti un reģionālo savienotību” (PM Nr. 3):

Grozījums Nr.    11

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – c apakšpunkts – i punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(i)  uzlabot digitālo savienotību,

svītrots

Pamatojums

Lai efektīvi panāktu inovācijas un viedu ekonomikas pārveidi, ir svarīgi mainīt konkrēto mērķi “uzlabot digitālo savienojamību” no PM Nr. 3. uz. PM Nr. 1.

Grozījums Nr.    12

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – c apakšpunkts – iv punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(iv)  veicināt ilgtspējīgu multimodālu mobilitāti pilsētās;

svītrots

Pamatojums

Mērķa “veicināt ilgtspējīgu multimodālu pilsētu mobilitāti” pārcelšana no PM Nr. 3 uz PM Nr. 2 palīdzēs izveidot videi draudzīgākas Eiropas pilsētas. Tas ir nozīmīgs pasākums, lai pielāgotos klimata pārmaiņām Eiropā.

Grozījums Nr.    13

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – c apakšpunkts – iva punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(iva)  veicināt transporta, tostarp jūras transporta, savienojumus Savienības reģionos perifērijā un uz salām;

Grozījums Nr.    14

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – d apakšpunkts – iva punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(iva)  attīstīt sociālo uzņēmējdarbību un sociālo inovāciju;

Grozījums Nr.    15

Regulas priekšlikums

3. pants – 3. punkts – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis pēc to nacionālā kopienākuma rādītāja klasificē šādi:

Atkarībā no iekšzemes kopprodukta (IKP) rādītāja reģionus klasificē šādi:

Grozījums Nr.    16

Regulas priekšlikums

3. pants – 3. punkts – 1. daļa – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  dalībvalstis ar nacionālā kopienākuma rādītāju, kas vienāds ar vai lielāks par 100 % no ES vidējā rādītāja (“1. grupa”),

(a)  vairāk attīstīti reģioni;

Grozījums Nr.    17

Regulas priekšlikums

3. pants – 3. punkts – 1. daļa – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  dalībvalstis ar nacionālā kopienākuma rādītāju, kas vienāds ar vai lielāks par 75 %, bet mazāks par 100 % no ES vidējā rādītāja (“2. grupa”),

(b)  pārejas reģioni;

Grozījums Nr.    18

Regulas priekšlikums

3. pants – 3. punkts – 1. daļa – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  dalībvalstis ar nacionālā kopienākuma rādītāju, kas ir mazāks par 75 % no ES vidējā rādītāja (“3. grupa”).

(c)  mazāk attīstīti reģioni;

Grozījums Nr.    19

Regulas priekšlikums

3. pants – 3. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šajā pantā nacionālā kopienākuma rādītājs ir attiecība starp dalībvalsts nacionālo kopienākumu uz vienu iedzīvotāju, ko mēra pēc pirktspējas līmeņa un aprēķina pēc Savienības rādītājiem par laikposmu no 2014. līdz 2016. gadam, un vidējo nacionālo kopienākumu uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas līmeņa 27 dalībvalstīs tajā pašā pārskata periodā.

Šajā pantā reģionu piederību kādai no trim kategorijām nosaka, pamatojoties uz attiecību starp katra reģiona IKP uz vienu iedzīvotāju, ko mēra pēc pirktspējas paritātes (PPP) un aprēķina, izmantojot Savienības datus par laikposmu no 2014. līdz 2016. gadam, un ES-27 vidējo IKP tajā pašā pārskata periodā.

Grozījums Nr.    20

Regulas priekšlikums

3. pants – 3. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Mērķa “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” programmas tālākajos reģionos klasificē 3. grupā.

Mērķa “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” programmas tālākajos reģionos klasificē 3. grupā kā mazāk attīstītus reģionus.

Pamatojums

Lai vienkāršotu ERAF atbalsta tematisko koncentrāciju un padarītu to elastīgāku un operatīvāku, attiecīgajā klasifikācijā ir ierosinātas tikai 2 valstu kategorijas. Robežvērtības noteikšana 90 % apmērā no ES vidējā valsts bruto ienākumu rādītāja pēc analoģijas ar Kohēzijas fonda attiecināmības kritēriju (KNR regulas 102. panta 3. punkts).

Grozījums Nr.    21

Regulas priekšlikums

3. pants – 4. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  1. grupas dalībvalstis prioritātēm, kurās neietilpst tehniskā palīdzība, vismaz 85 % no saviem kopējiem ERAF līdzekļiem piešķir PM Nr. 1 un PM Nr. 2, turklāt PM Nr. 1 – vismaz 60 %;

(a)  Vairāk attīstītos reģionos prioritātēm, kurās neietilpst tehniskā palīdzība, vismaz 75 % no kopējiem ERAF līdzekļiem dalībvalsts līmenī piešķir PM Nr. 1 un PM Nr. 2, turklāt PM Nr. 1 – vismaz 30 %;

Grozījums Nr.    22

Regulas priekšlikums

3. pants – 4. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  2. grupas dalībvalstis prioritātēm, kurās neietilpst tehniskā palīdzība, vismaz 45 % no saviem kopējiem ERAF līdzekļiem piešķir PM Nr. 1, bet PM Nr. 2 – vismaz 30 %;

(b)  Pārejas reģionos prioritātēm, kurās neietilpst tehniskā palīdzība, vismaz 35% no kopējiem ERAF līdzekļiem dalībvalsts līmenī piešķir PM Nr. 1 un vismaz 30 % — PM Nr. 2;

Grozījums Nr.    23

Regulas priekšlikums

3. pants – 4. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  3. grupas dalībvalstis prioritātēm, kurās neietilpst tehniskā palīdzība, vismaz 35 % no saviem kopējiem ERAF līdzekļiem piešķir PM Nr. 1, bet PM Nr. 2 – vismaz 30 %.

(c)  Mazāk attīstītos reģionos prioritātēm, kurās neietilpst tehniskā palīdzība, vismaz 25 % no kopējiem ERAF līdzekļiem dalībvalsts līmenī piešķir PM Nr. 1 un vismaz 30 % — PM Nr. 2.

Grozījums Nr.    24

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – 1. daļa – f apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(f)  tehnisko palīdzību.

(f)  tehnisko palīdzību, tostarp vietējo iestāžu administratīvo spēju un kompetenču šo līdzekļu pārvaldībā uzlabošanu un pilnveidošanu.

Grozījums Nr.    25

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. punkts – 1. daļa – ba apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ba)  ilgtspējīgu, klimatnoturīgas, viedas un intermodālas valsts, reģionālā un vietējā līmeņa mobilitātes attīstību, tostarp uzlabotu piekļuvi TEN-T un pārrobežu mobilitātei;

Grozījums Nr.    26

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. punkts – 1. daļa – bb apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(bb)  ilgtspējīgas multimodālas pilsētu mobilitātes veicināšanu;

Grozījums Nr.    27

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. punkts – 1. daļa – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  tehnisko palīdzību.

(c)  tehnisko palīdzību, tostarp vietējo iestāžu administratīvo spēju un kompetenču šo līdzekļu pārvaldībā uzlabošanu un pilnveidošanu.

Grozījums Nr.    28

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis starp a) un b) apakšpunktā minētajām investīcijām nodrošina pienācīgu līdzsvaru.

Dalībvalstis starp a), b), ba) un bb) apakšpunktā minētajām investīcijām nodrošina pienācīgu līdzsvaru.

Grozījums Nr.    29

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(e)  investīcijas lidostu infrastruktūrā, izņemot tālākajos reģionos,

(e)  investīcijas lidostu infrastruktūrā, izņemot tālākajos reģionos un reģionos, kas cieš no būtiskiem un pastāvīgiem dabiskiem vai demogrāfiskiem traucēkļiem atbilstoši LESD 174. pantam;

Grozījums Nr.    30

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – j apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(j)  finansējumu tāda ritošā sastāva iegādei, ko izmantos dzelzceļa pārvadājumos, izņemot, ja šī iegāde ir saistīta ar:

svītrots

i)  sabiedrisko pakalpojumu saistību izpildi saskaņā ar grozīto Regulu Nr. 1370/2007, par ko izsludināts publiskā iepirkuma konkurss,

 

ii)  dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu līnijās, kas pilnībā atvērtas konkurencei, un atbalsta saņēmējs ir jauns tirgus dalībnieks, kas tiesīgs saņemt finansējumu saskaņā ar Regulu (ES) 2018/xxxx [Invest EU regula].

 

Grozījums Nr.    31

Regulas priekšlikums

6. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Papildus no Kohēzijas fonda neatbalsta investīcijas mājokļos, ja vien tās nav saistītas ar energoefektivitātes vai atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu.

2.  Papildus no Kohēzijas fonda neatbalsta investīcijas mājokļos, ja vien tās nav saistītas ar energoefektivitātes veicināšanu, atjaunojamo energoresursu izmantošanu vai ūdens patēriņu.

Grozījums Nr.    32

Regulas priekšlikums

9. pants – 2. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Valsts līmenī vismaz % no ERAF līdzekļiem mērķim “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei”, neieskaitot tehnisko palīdzību, piešķir ilgtspējīgai pilsētattīstībai, izmantojot sabiedrības virzītu vietējo attīstību, integrētas teritoriālās investīcijas vai kādu citu PM Nr. 5 teritoriālo rīku.

Valsts līmenī vismaz 10% no ERAF līdzekļiem mērķim “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei”, neieskaitot tehnisko palīdzību, piešķir ilgtspējīgai pilsētattīstībai, izmantojot sabiedrības virzītu vietējo attīstību, integrētas teritoriālās investīcijas vai kādu citu PM Nr. 5 teritoriālo rīku.

Grozījums Nr.    33

Regulas priekšlikums

10. pants – 2. punkts – 1. daļa – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  atbalsts spēju veidošanai,

(a)  atbalsts spēju veidošanai pašvaldību līmenī;

Grozījums Nr.    34

Regulas priekšlikums

10. pants – 2. punkts – 1. daļa – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  atbalsts zināšanām, rīcībpolitiku izstrādei un komunikācijai.

(c)  atbalsts zināšanām, teritoriālajiem ietekmes novērtējumiem, rīcībpolitiku izstrādei un komunikācijai.

Grozījums Nr.    35

Regulas priekšlikums

12.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

12.a pants

 

Apgabali, kuros ir nelabvēlīgi dabas apstākļi vai nelabvēlīga demogrāfiskā situācija

 

No ERAF līdzfinansētajās darbības programmās, kas attiecas uz teritorijām, kurās pastāvīgi ir ļoti nelabvēlīgi dabas apstākļi vai nelabvēlīga demogrāfiskā situācija, kā norādīts LESD 174. pantā, īpašu uzmanību pievērš minēto apgabalu specifisko grūtību novēršanai.

Grozījums Nr.    36

Regulas priekšlikums

I pielikums – tabula – Politikas mērķis 3 – RKI 34

RKI 34 – Papildu jauda atkritumu reciklēšanai

RKR 46 – Iedzīvotāji, kuriem pieejamas atkritumu reciklēšanas iekārtas un nelielas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas

 

RKR 47 – Reciklētie atkritumi

 

RKR 48 – Reciklētie atkritumi, ko izmanto par izejvielām

 

RKR 49 – Reģenerētie atkritumi

Grozījums

RKI 34 – Papildu jauda atkritumu rašanās novēršanai un atkritumu reciklēšanai

RKR 46 – Atkritumu radīšana uz vienu iedzīvotāju

 

RKR 46a – Uz likvidēšanu nosūtīto atkritumu daudzums uz vienu iedzīvotāju un enerģijas atgūšana

 

RKR 46 – Iedzīvotāji, kuriem pieejamas atkritumu reciklēšanas iekārtas un nelielas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas

 

RKR 47 – Reciklētie atkritumi

 

RKR 47a – Reciklētie bioatkritumi

 

RKR 48 – Reciklētie atkritumi, ko izmanto par izejvielām

 

RKR 49 – Reģenerētie atkritumi

 

RKR 49a – Iedzīvotāji, kas apkalpoti ar iekārtām, kuras izmanto, lai atkritumus sagatavotu atkārtotai izmantošanai

 

RKR 49b – Atkritumu pamatdirektīvas (Direktīvas (ES)2018/851) 11.a panta 1. punkta b) apakšpunktā definētie atkārtotai izmantošanai sagatavotie atkritumi

 

RKR 49c – Rādītāji, kas Komisijai jāievieš līdz 2019. gada 31. martam, pieņemot īstenošanas aktus, lai izmērītu vispārējo progresu atkritumu rašanās novēršanas pasākumu īstenošanā (Atkritumu pamatdirektīvas (Direktīvas (ES) 2018/851) 9. panta 7. punkts)

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Kohēzijas fonds

Atsauces

COM(2018)0372 – C8-0227/2018 – 2018/0197(COD)

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

REGI

11.6.2018

 

 

 

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

BUDG

11.6.2018

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Jan Olbrycht

28.6.2018

Izskatīšana komitejā

24.9.2018

 

 

 

Pieņemšanas datums

10.12.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

25

1

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jean Arthuis, Richard Ashworth, Lefteris Christoforou, Manuel dos Santos, André Elissen, José Manuel Fernandes, Eider Gardiazabal Rubial, Jens Geier, Ingeborg Gräßle, John Howarth, Siegfried Mureşan, Liadh Ní Riada, Jan Olbrycht, Pina Picierno, Paul Rübig, Petri Sarvamaa, Jordi Solé, Patricija Šulin, Indrek Tarand, Monika Vana, Daniele Viotti, Marco Zanni

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Xabier Benito Ziluaga, Karine Gloanec Maurin, Marco Valli

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Clara Eugenia Aguilera García, Claudia Schmidt

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

25

+

ALDE

Jean Arthuis

EFDD

Marco Valli

GUE/NGL

Xabier Benito Ziluaga, Liadh Ní Riada

PPE

Richard Ashworth, Lefteris Christoforou, José Manuel Fernandes, Ingeborg Gräßle, Siegfried Mureşan, Jan Olbrycht, Paul Rübig, Petri Sarvamaa, Claudia Schmidt, Patricija Šulin

S&D

Clara Eugenia Aguilera García, Eider Gardiazabal Rubial, Jens Geier, Karine Gloanec Maurin, John Howarth, Pina Picierno, Daniele Viotti, Manuel dos Santos

Verts/ALE

Jordi Solé, Indrek Tarand, Monika Vana

1

-

ENF

André Elissen

1

0

ENF

Marco Zanni

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


Budžeta kontroles komitejaSNOSTĀJA GROZĪJUMU VEIDĀ (11.10.2018)

Reģionālās attīstības komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Kohēzijas fondu

(COM(2018)0372 – C8-0227/2018 – 2018/0197(COD))

Budžeta kontroles komitejas vārdā: Gilles Pargneaux (referents)

GROZĪJUMI

Budžeta kontroles komiteja iesniedz par jautājumu atbildīgajai Reģionālās attīstības komitejai šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1

Regulas priekšlikums

3.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(3a)  Lai sekmīgi īstenotu kohēzijas politiku laikposmā pēc 2020. gada, ir būtiski samazināt administratīvo slogu saņēmējiem un vadošajām iestādēm, rast pareizo līdzsvaru starp politikas lielāku orientēšanu uz rezultātiem un pārbaudes un kontroles pasākumu līmeni nolūkā palielināt samērīgumu, ieviest atšķirības programmu īstenošanā un vienkāršot noteikumus un procedūras, jo tās pašlaik bieži vien tiek uztvertas kā pārāk nesaprotamas.

Grozījums Nr.    2

Regulas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8)  Savienotības līmenis pasaulē arvien pieaug, un, ņemot vērā demogrāfisko un migrācijas dinamiku, ir skaidrs, ka Savienības migrācijas politikai ir vajadzīga vienota pieeja, kas balstīta dažādo finansēšanas instrumentu sinerģijās un savstarpējā papildināmībā. Lai nodrošinātu saskaņotu, stingru un konsekventu atbalstu dalībvalstu solidaritātes un atbildības dalīšanas centieniem migrācijas pārvaldībā, no ERAF būtu jāatbalsta migrantu ilgtermiņa integrācijas sekmēšana.

(8)  Savienotības līmenis pasaulē arvien pieaug, un, ņemot vērā demogrāfisko un migrācijas dinamiku, ir skaidrs, ka Savienības migrācijas politikai ir vajadzīga vienota pieeja, kas balstīta dažādo finansēšanas instrumentu sinerģijās un savstarpējā papildināmībā. Lai nodrošinātu saskaņotu, stingru un konsekventu atbalstu dalībvalstu solidaritātes un atbildības dalīšanas centieniem migrācijas pārvaldībā, no ERAF būtu jāatbalsta migrantu un bēgļu ilgtermiņa integrācijas sekmēšana. Prioritāte būtu jāpiešķir nodarbinātības veicināšanai un sociālajai iekļaušanai, nabadzības un diskriminācijas apkarošanai un investīcijām izglītībā, tālākizglītībā un māceklībā.

Grozījums Nr.    3

Regulas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10)  Turklāt ERAF investīcijām būtu jāpalīdz izveidot visaptverošu un ātrdarbīgu digitālo infrastruktūru tīklu un veicināt tīru un ilgtspējīgu multimodālo mobilitāti pilsētās.

(10)  Turklāt ERAF investīcijām būtu jāpalīdz izveidot visaptverošu un ātrdarbīgu digitālo infrastruktūru tīklu visā Savienībā, tajā skaitā lauku apvidos, kur tas būtiski sekmē mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) darbu, un veicināt tīru un ilgtspējīgu multimodālo mobilitāti pilsētās.

Grozījums Nr.    4

Regulas priekšlikums

13.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(13a)  Nākotnes kohēzijas politikā ir pienācīgi jāņem vērā un ar to jāsniedz atbalsts tiem Savienības reģioniem, kurus visvairāk ietekmē Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības, jo īpaši tiem, kuri līdz ar to turpmāk būs pie Savienības ārējās jūras vai sauszemes robežas.

Grozījums Nr.    5

Regulas priekšlikums

15.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(15a)  MVU un mikrouzņēmumi ir būtisks ekonomikas izaugsmes, inovācijas un nodarbinātības veicināšanas faktors, kas nodrošina 85 % no visām jaunajām darbvietām. Pašlaik Eiropas Savienībā ir vairāk nekā 20 miljoni MVU. Šiem uzņēmumiem ir svarīga loma ekonomikas atveseļošanā un pārejā uz Savienības ilgtspējīgu ekonomiku.

Grozījums Nr.    6

Regulas priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16)  Lai pēc iespējas efektīvāk koncentrētu ierobežotu līdzekļu izmantošanu, ja attiecīga konkrētā mērķa ietvaros no ERAF līdzekļiem tiek atbalstītas produktīvas investīcijas, šāds atbalsts būtu jāpiešķir tikai mikrouzņēmumiem un maziem un vidējiem uzņēmumiem (“MVU”) Komisijas Ieteikuma 2003/361/EK19, nozīmē, izņemot, ja investīcijas ietver sadarbību ar MVU pētniecības un inovācijas darbībās.

(16)  Lai pēc iespējas efektīvāk koncentrētu ierobežotu līdzekļu izmantošanu, ja attiecīga konkrētā mērķa ietvaros no ERAF līdzekļiem tiek atbalstītas produktīvas investīcijas, šāds atbalsts būtu jāpiešķir tikai MVU Komisijas Ieteikuma 2003/361/EK19 nozīmē, lai palielinātu šo uzņēmumu konkurētspēju un dzīvotspēju, izņemot, ja investīcijas ietver sadarbību ar MVU pētniecības un inovācijas darbībās.

_________________

_________________

19 Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikums 2003/361/EK par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.).

19 Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikums 2003/361/EK par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.).

Grozījums Nr.    7

Regulas priekšlikums

22.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(22a)  Lai nodrošinātu savlaicīgu un efektīvu īstenošanu, visām uzraudzības, veikuma un kontroles procedūrām attiecībā uz vadošajām iestādēm un saņēmējiem jābūt samērīgām un vienkāršotām.

Grozījums Nr.    8

Regulas priekšlikums

23. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(23)  Saskaņā ar 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu 22. un 23. punktu fondi ir jāizvērtē, par pamatu izmantojot informāciju, kas savākta atbilstoši īpašām uzraudzības prasībām, taču ir jāizvairās no pārmērīga regulējuma un administratīvā sloga, jo īpaši dalībvalstīs. Minētajās prasībās attiecīgā gadījumā var iekļaut izmērāmus rādītājus, ko izmanto par pamatu, lai novērtētu fondu ietekmi uz vietas.

(23)  Saskaņā ar 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu 22. un 23. punktu fondi ir jāizvērtē, par pamatu izmantojot informāciju, kas savākta atbilstoši īpašām uzraudzības prasībām, taču ir jāizvairās no pārmērīga regulējuma un administratīvā sloga, jo īpaši dalībvalstīs. Cik vien iespējams, minētajās prasībās būtu iekļaujami izmērāmi rādītāji, ko izmanto par pamatu, lai novērtētu fondu ietekmi uz vietas.

Grozījums Nr.    9

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – iv a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(iv a)  veikt modernizāciju un inovāciju publiskajā pārvaldē, īstenot intelektuālā īpašuma aizsardzību un sniegt atbalstu MVU konkurētspējai;

Grozījums Nr.    10

Regulas priekšlikums

7. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Saskaņā ar ziņošanas prasību, kas noteikta Finanšu regulas [38. panta 3. punkta e) apakšpunkta i) punktā], Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei informāciju par veikumu saskaņā ar II pielikumu.

3.  Saskaņā ar ziņošanas prasību, kas noteikta Finanšu regulas [38. panta 3. punkta e) apakšpunkta i) punktā], Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei informāciju par veikumu un rezultātiem saskaņā ar II pielikumu, un tā gan ziņo par progresu un trūkumiem, gan nodrošina skaidru saikni starp izdevumiem un veikumu.

Grozījums Nr.    11

Regulas priekšlikums

7. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 13. pantu, lai grozītu I pielikumu nolūkā veikt vajadzīgas korekcijas rādītāju sarakstā, kas jāizmanto dalībvalstīm, un lai grozītu II pielikumu nolūkā veikt vajadzīgas korekcijas informācijā par veikumu, kas jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei.

4.  Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 13. pantu, lai grozītu I pielikumu nolūkā veikt atbilstīgas un pamatotas korekcijas rādītāju sarakstā, kas jāizmanto dalībvalstīm, un lai vajadzības gadījumā grozītu II pielikumu nolūkā sniegt Eiropas Parlamentam un Padomei uzlabotu kvalitatīvu un kvantitatīvu informāciju par veikumu un rezultātiem salīdzinājumā ar izvirzītajiem mērķiem.

Grozījums Nr.    12

Regulas priekšlikums

7. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.a  Komisija sniedz Eiropas Parlamentam un Padomei uzticamu informāciju par to, cik kvalitatīvi ir izmantotie veikuma dati.

Grozījums Nr.    13

Regulas priekšlikums

9. pants – 2. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Valsts līmenī vismaz 6 % no ERAF līdzekļiem mērķim “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei”, neieskaitot tehnisko palīdzību, piešķir ilgtspējīgai pilsētattīstībai, izmantojot sabiedrības virzītu vietējo attīstību, integrētas teritoriālās investīcijas vai kādu citu PM Nr. 5 teritoriālo rīku.

Valsts līmenī vismaz 6 % no ERAF līdzekļiem mērķim “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei”, neieskaitot tehnisko palīdzību, piešķir ilgtspējīgai pilsētattīstībai, izmantojot sabiedrības virzītu vietējo attīstību, integrētas teritoriālās investīcijas vai kādu citu PM Nr. 5 teritoriālo rīku, iekļaujot arī attiecīgus PM Nr. 1 līdz PM Nr. 4.

Grozījums Nr.    14

Regulas priekšlikums

10. pants – 1. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

No ERAF atbalsta arī Eiropas pilsētiniciatīvu, ko tiešā un netiešā pārvaldībā īsteno Komisija.

No ERAF atbalsta arī Eiropas pilsētiniciatīvu.

Pamatojums

Pilsētprogramma ir dalībvalstu ekskluzīvā kompetencē, tāpēc ir jāgarantē subsidiaritātes principa ievērošana.


Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejaS ATZINUMS (26.10.2018)

Reģionālās attīstības komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Kohēzijas fondu

(COM(2018)0372 – C8-0227/2018 – 2018/0197(COD))

Atzinuma sagatavotāja: Kateřina Konečná

ĪSS PAMATOJUMS

Komisija 2018. gada 2. maijā pieņēma priekšlikumu nākamajai daudzgadu finanšu shēmai (DFS) 2021.–2027. gadam. Tā aptver arī Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF) un Kohēzijas fondu (KF).

Kopumā atzinuma sagatavotāja atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu, kas vienkāršo sarežģītās procedūras saistībā ar ERAF un KF un paplašina atbalsta pasākumus saistībā ar mērķiem vides un klimata jomā. Atzinuma sagatavotāja jo īpaši atbalsta lielākus ieguldījumus zaļākas Eiropas ar zemām oglekļa emisijām veidošanā , piemēram, energoefektivitātes un aprites ekonomikas pasākumos, viedu energosistēmu, tīklu un enerģijas uzkrāšanas attīstībā, ūdens resursu ilgtspējīgā apsaimniekošanā un piesārņojuma mazināšanā.

Taču ir jānodrošina lielāks finansējums dalībvalstu infrastruktūras nepieciešamajai modernizācijai un attīstībai, lai atbilstīgi Parīzes nolīgumam sasniegtu visus Savienības tiesību aktos noteiktos jaunos un vērienīgos mērķus vides, enerģētikas, atkritumu apsaimniekošanas, transporta un klimata jomā. Atbalsts no šiem fondiem līdzfinansētajiem projektiem ir īpaši nozīmīgs reģionos, kuros attīstība kavējas. Turklāt daudzās valstīs ERAF un Kohēzijas fonda finansējums veido vismaz 50 % no publiskajām investīcijām un bez ES līdzfinansējuma šīm dalībvalstīm nebūtu finansiālu iespēju veikt šādas investīcijas.

Attiecībā uz finansējumu atzinuma sagatavotāja uzskata, ka ierosinātais Kohēzijas fonda finansējuma samazinājums (par 50 %) ir ievērojams salīdzinājumā ar pašreizējo plānošanas periodu. Vienlaikus summa, ko no Kohēzijas fonda paredzēts pārvietot uz Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (EISI), atbilst summai, kas pārvietota pašreizējā plānošanas periodā 2014.–2020. gadā. Tā kā ir paredzēts, ka Kohēzijas fonda līdzekļi tiks izlietoti arī, lai finansētu projektus klimata un vides jomā, tādējādi veicinot ES klimata un vides mērķu sasniegšanu, atzinuma sagatavotāja uzskata, ka Kohēzijas fonda finansējuma, kas pārvaldāms, izmantojot dalītu pārvaldību, samazinājums nav atbilstīgs. Ikviena līdzekļu pārvietojuma no Kohēzijas fonda uz EISI pamatā jābūt rūpīgi veiktai Komisijas analīzei, kas stiprina, nevis mazina dalībvalstu spēju sasniegt savus klimata un vides mērķus. Uz EISI pārvietotā finansējuma daļai jābūt proporcionālai pašreizējā plānošanas periodā pārvietotajai summai (proti, tā jāsamazina par 50 %), un tai jābūt pieejamai dalībvalstīm visa plānošanas perioda laikā.

Atzinuma sagatavotāja uzskata, ka ERAF un Kohēzijas fonda finansējuma izlietojums būtu jāuzlabo, ieguldījumus saskaņā ar kohēzijas politiku lielākā mērā sasaistot ar dalībvalstu vispārējiem plāniem attiecībā uz 2030. gada mērķiem, ņemot vērā virzību uz ES ekonomikas dekarbonizāciju ilgākā termiņā. Šai sakarā atzinuma sagatavotāja ierosina atvēlēt lielākus resursus politikas mērķim Nr. 2 (PM Nr. 2), proti, klimata pārmaiņu seku mazināšanai.

ES transporta nozarē patlaban tiek īstenotas būtiskas pārmaiņas. Būs jāsamazina transporta radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas. Gaisa piesārņotāju emisijas no transportlīdzekļiem ir nekavējoties krasi jāsamazina. Turklāt būtu jāpalielina bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu izmantošana. Taču trūkst šādiem transportlīdzekļiem piemērotas infrastruktūras. 76 % no visiem uzlādes punktiem atrodas tikai četrās dalībvalstīs, kas aizņem tikai 27 % no ES kopējās virszemes teritorijas. Sekmīgai pārejai uz mazemisiju mobilitāti vajadzīga arī kopēja politikas sistēma attiecībā uz transportlīdzekļiem, infrastruktūru un elektrotīkliem, kurā nodarbinātības un ekonomikas stimuli tiek apvienoti visā Savienībā valstu, reģionālajā un vietējā līmenī. Atzinuma sagatavotāja uzskata, ka jādod iespēja dalībvalstīm un to reģioniem finansēt to mazemisijas transportlīdzekļu infrastruktūras attīstību, izmantojot visus iespējamos Savienības avotus, tostarp ERAF un Kohēzijas fondu. Uzlādes un uzpildes infrastruktūra ir jāievieš ātri. Šai sakarā atzinuma sagatavotāja ierosina mērķi veicināt ilgtspējīgu multimodālu mobilitāti pilsētās pārcelt no politikas mērķa Nr. 3 (PM Nr. 3) uz politikas mērķi Nr. 2 (PM Nr. 2), kuram patlaban tiek piešķirts finansējums un kura īstenošanā tiek izvirzītas stingrākas prasības dalībvalstīm sasniegt vides mērķus. Atzinuma sagatavotāja uzskata, ka pāreja uz mazemisiju mobilitāti ir lielākā mērā saistīta ar vispārējo mērķi panākt, lai Eiropā būtu zemas oglekļa emisijas, nevis ar savienojamības mērķiem.

Klimata pārmaiņu dēļ pieaug sausuma risks vairākos ES reģionos; tāpēc ūdens resursu, ūdens ekosistēmu un dzeramā un peldvietu ūdens aizsardzība ir vides aizsardzības stūrakmeņi Eiropā. Pēdējos gados Eiropa vairāk nekā 100 reizes ir cietusi no plašiem plūdiem, kas radījuši zaudējumus. Plūdi rada ne tikai ekonomiskos un sociālos zaudējumus, bet var radīt arī būtisku negatīvu ietekmi uz vidi. Atzinuma sagatavotāja uzskata, ka ir vajadzīga ilgtspējīgas ūdens resursu pārvaldības veicināšana, tostarp pasākumi, lai cīnītos pret sausumu un plūdiem.

Kaitīgs troksnis var ietekmēt gandrīz visus cilvēka dzīves aspektus. Ilgstoši augsts trokšņa līmenis var radīt veselības traucējumus un palielināt stresu. Augsts trokšņa līmenis var negatīvi ietekmēt arī visas ekosistēmas. Arī gaismas piesārņojums kaitē veselībai. Tas ir saistīts ar enerģijas izšķērdēšanu, oglekļa emisiju palielinājumu un attiecīgi arī izmaksu pieaugumu patērētājiem. Mākslīgā gaisma dažādos veidos ietekmē arī floru un faunu. Tādēļ atzinuma sagatavotāja ierosina pasākumus trokšņa un gaismas piesārņojuma mazināšanas jomā.

Kohēzijas politika ir būtisks elements, lai aprites ekonomiku pārvērstu par realitāti. Atzinuma sagatavotāja uzskata, ka mazāk attīstītām valstīm būtu jādod iespēja modernizēt tajās esošās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, lai sasniegtu aprites ekonomikas mērķus. Esošo iekārtu modernizācija praksē rada daudz mazāko ekonomisko grūtību nekā jaunu iekārtu būvniecība un galu galā bieži vien ir piemērotāka valstīm ar ierobežotu budžetu, taču vienlaikus nodrošina patiesi pozitīvu ietekmi uz vidi.

70 % eiropiešu vēlas, lai ES darītu vairāk, risinot jautājumus veselības un sociālajā jomā. Atzinuma sagatavotāja apšauba, vai ES veselības programmas iekļaušana paplašinātajā Eiropas Sociālajā fondā Plus (ESF+) radīs pievienoto vērtību. Viņa pauž nožēlu par to, ka ierosināts veselības nozares finansējumu samazināt par 8 % salīdzinājumā ar 2014.–2020. gada periodu. Turklāt arī kohēzijas politikai būtu jāveicina Savienības iedzīvotāju veselības uzlabošana. Atzinuma sagatavotāja uzskata, ka var veidot sinerģiju starp ESF+ un tā veselības virzienu un Eiropas sociālo tiesību pīlāru Eiropas pusgada ietvaros, konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos liekot lielāku uzsvaru uz jautājumiem, kas saistīti ar veselību. Būtu jāizstrādā ERAF un Kohēzijas fonda līdzfinansētas programmas, lai uzlabotu piekļuvi veselības aprūpei. Atzinuma sagatavotāja arī uzsver, ka ir jāveicina integrēta sociālā, ekonomiskā un vidiskā attīstība, kā arī kultūras mantojums un drošība un veselība pilsētās un lauku un piekrastes teritorijās. Lai veselības jomā veiktie ieguldījumi būtu veiksmīgi, ir vajadzīga arī ciešāka sadarbība ar pacientiem vai pacientu organizācijām.

GROZĪJUMI

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Reģionālās attīstības komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1

Regulas priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1)  Līguma par Eiropas Savienības darbību (“LESD”) 176. pantā noteikts, ka Eiropas Reģionālās attīstības fonda (“ERAF”) mērķis ir palīdzēt izlīdzināt Savienības reģionu attīstības līmeņa galvenās atšķirības. Saskaņā ar minēto pantu un LESD 174. panta otro un trešo daļu ERAF ir jāpalīdz mazināt atšķirības starp dažādo reģionu attīstības līmeņiem un mazāk labvēlīgo reģionu atpalicību, īpašu uzmanību veltot tiem mazāk labvēlīgajiem reģioniem, kuros pastāvīgi ir ļoti nelabvēlīgi dabas apstākļi vai nelabvēlīga demogrāfiskā situācija, piemēram, vistālāk ziemeļos esošajiem reģioniem ar ļoti zemu iedzīvotāju blīvumu un salu, kalnu un pierobežu reģioniem.

(1)  Līguma par Eiropas Savienības darbību (“LESD”) 176. pantā noteikts, ka Eiropas Reģionālās attīstības fonda (“ERAF”) mērķis ir palīdzēt izlīdzināt Savienības reģionu attīstības līmeņa galvenās atšķirības. Saskaņā ar minēto pantu un LESD 174. panta otro un trešo daļu ERAF ir jāpalīdz mazināt atšķirības starp dažādo reģionu attīstības līmeņiem un mazāk labvēlīgo reģionu atpalicību, īpašu uzmanību veltot tiem mazāk labvēlīgajiem reģioniem, kuros pastāvīgi ir ļoti nelabvēlīgi dabas apstākļi vai problemātiska demogrāfiskā situācija, piemēram, vistālāk ziemeļos esošajiem reģioniem ar ļoti zemu iedzīvotāju blīvumu un salu, kalnu un pierobežu reģioniem.

Grozījums Nr.    2

Regulas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5)  Ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, ERAF un Kohēzijas fonda īstenošanā būtu jāievēro horizontālie principi, kas izklāstīti Līguma par Eiropas Savienību (“LES”) 3. pantā un LESD 10. pantā, tostarp LES 5. pantā noteiktie subsidiaritātes un proporcionalitātes principi. Dalībvalstīm būtu jāievēro arī ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām noteiktie pienākumi un jānodrošina pieejamība saskaņā ar konvencijas 9. pantu un saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, ar kuriem saskaņo produktu un pakalpojumu pieejamības prasības. Dalībvalstīm un Komisijai būtu jācenšas novērst nevienlīdzību, veicināt sieviešu un vīriešu līdztiesību un iekļaut dzimumu līdztiesības aspektu, kā arī apkarot diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ. No fondu līdzekļiem nevajadzētu atbalstīt pasākumus, kas veicina jebkādu segregāciju. ERAF un Kohēzijas fonda mērķi būtu jāsasniedz ilgtspējīgas attīstības ietvarā un atbilstoši Savienības centieniem saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti, kā noteikts LESD 11. pantā un 191. panta 1. punktā, ņemot vērā principu “piesārņotājs maksā”. Lai aizsargātu iekšējā tirgus integritāti, nodrošina, ka darbības, no kurām labumu gūst uzņēmumi, ir saderīgas ar valsts atbalsta noteikumiem, kas noteikti LESD 107. un 108. pantā.

(5)  Ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, ERAF un Kohēzijas fonda īstenošanā būtu jāievēro horizontālie principi, kas izklāstīti Līguma par Eiropas Savienību (“LES”) 2. un 3. pantā un LESD 7. līdz 11. pantā, tostarp LES 5. pantā noteiktie subsidiaritātes un proporcionalitātes principi. Dalībvalstīm būtu jāievēro arī ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām noteiktie pienākumi un jānodrošina pieejamība saskaņā ar konvencijas 9. pantu un saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, ar kuriem saskaņo produktu un pakalpojumu pieejamības prasības. Dalībvalstīm un Komisijai būtu jācenšas novērst nevienlīdzību, veicināt sieviešu un vīriešu līdztiesību un iekļaut dzimumu līdztiesības aspektu, kā arī apkarot diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ. No fondu līdzekļiem nevajadzētu atbalstīt pasākumus, kas veicina jebkādu segregāciju. ERAF un Kohēzijas fonda mērķi būtu jāsasniedz ilgtspējīgas attīstības ietvarā un atbilstoši Savienības centieniem saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti un apkarot klimata pārmaiņas, kā noteikts LESD 11. pantā un 191. panta 1. punktā, ņemot vērā principu “piesārņotājs maksā”. Lai aizsargātu iekšējā tirgus integritāti, nodrošina, ka darbības, no kurām labumu gūst uzņēmumi, ir saderīgas ar valsts atbalsta noteikumiem, kas noteikti LESD 107. un 108. pantā.

Grozījums Nr.    3

Regulas priekšlikums

7.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(7a)  Tematiskās koncentrācijas saskaņā ar šo regulu būtu jāpanāk valsts līmenī, vienlaikus nodrošinot elastību attiecībā uz darbības programmām un starp dažādu reģionu kategorijām. Tematiskās koncentrācijas vajadzības gadījumā varētu pielāgot atbilstīgi resursiem, kas paredzēti ieguldījumu prioritātēm, kuras rodas, pārejot uz mazoglekļa ekonomiku. Tematiskās koncentrācijas pakāpē būtu jāņem vērā atsevišķu reģionu attīstības līmenis, finansējuma līmenis un to reģionu īpašās vajadzības, kuru IKP uz vienu iedzīvotāju tika izmantots kā atbilstības kritērijs laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam.

Grozījums Nr.    4

Regulas priekšlikums

11.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(11a)  Ņemot vērā šīs regulas mērķi, proti, stiprināt Savienības ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību, būtu jāņem vērā reģionālās attīstības atšķirības, mazāk attīstīto reģionu atpalicības līmenis un dažu dalībvalstu vai reģionu pieejamie ierobežotie resursi.

Grozījums Nr.    5

Regulas priekšlikums

13.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(13a)  Saskaņā ar Savienības saistībām atbilstīgi Parīzes nolīgumam un atbilstīgi Septītajai vides rīcības programmai Savienības tiesību aktos ir iekļauti jauni un vērienīgi mērķi vides, enerģētikas, atkritumu apsaimniekošanas un klimata jomā. Lai palīdzētu dalībvalstīm sasniegt šos mērķus un turpināt veikt nepieciešamo infrastruktūras modernizāciju un attīstību savos reģionos, būtu jānodrošina atbilstīgs finansējums. Šai strukturālajai pārejai būs būtiska ietekme uz darbvietām un izaugsmi dalībvalstīs un reģionos. Tādēļ ir jānodrošina visi iespējamie atbalsta pasākumi atbilstīgi visiem šiem konkrētajiem mērķiem.

Grozījums Nr.    6

Regulas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14)  Atspoguļojot to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām, kā to apliecina Savienības saistības īstenot Parīzes nolīgumu un apņemšanās sasniegt Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, fondi palīdzēs integrēt klimata pasākumus un panākt, ka no ES budžeta kopumā 25 % izdevumu palīdz sasniegt klimatiskos mērķus. Sagaidāms, ka ERAF darbībās klimatisko mērķu veicināšanai tiks novirzīti 30 % no visa ERAF finansējuma. Savukārt Kohēzijas fonda darbībās sagaidāms, ka klimatisko mērķu veicināšanai tiks novirzīti 37 % no visa Kohēzijas fonda finansējuma.

(14)  Atspoguļojot to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām un sasniegt ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķus, un lai palīdzētu finansēt vajadzīgos pasākumus, kas jāīsteno ES, valsts un vietējā līmenī nolūkā pildīt Savienības saistības, fondi palīdzēs integrēt klimata pasākumus un panākt, ka no ES budžeta kopumā 30 % izdevumu ir novirzīti klimatisko mērķu sasniegšanai. ERAF darbībās klimatisko mērķu veicināšanai būtu jānovirza 35 % no visa ERAF finansējuma. Savukārt Kohēzijas fonda darbībās sagaidāms, ka klimatisko mērķu veicināšanai tiks novirzīti 37 % no visa Kohēzijas fonda finansējuma. Saskaņā ar Eiropas Revīzijas palātas Īpašā ziņojuma 2016/31 ieteikumiem klimata politikas integrēšanā un klimatnoturības mehānismos būtu jānošķir ietekmes mazināšana no pielāgošanās un tas būtu jāveic ex ante ar visiem programmu veidošanas un plānošanas procesiem, nevis vienkārši ziņojot par to ex post.

Grozījums Nr.    7

Regulas priekšlikums

14.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(14a)  Savienības transporta nozarē patlaban notiek būtiskas pārmaiņas, jo digitalizācija un automatizācija maina tradicionālos ražošanas procesus un patērētāju vajadzības. Ir jāsamazina transportlīdzekļu siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas. Nekavējoties ir krasi jāsamazina gaisa piesārņotāju emisijas no transportlīdzekļiem. Ir arī jāpalielina bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu izmantošana, lai sasniegtu zaļākas Eiropas ar zemām oglekļa emisijām mērķus. Taču joprojām trūkst šādiem transportlīdzekļiem piemērotas infrastruktūras, un patlaban Savienībā ir tikai 100 000 elektrisko transportlīdzekļu uzlādes punktu, un 76 % no visiem uzlādes punktiem atrodas tikai četrās dalībvalstīs, kuras aizņem tikai 27 % no Savienības kopējās virszemes teritorijas. Sekmīgai pārejai uz mazemisiju mobilitāti vajadzīga kopēja politikas sistēma attiecībā uz transportlīdzekļiem, infrastruktūru un elektrotīkliem, kurā nodarbinātības un ekonomikas stimuli tiek saskaņoti Savienības, valstu, reģionālā un vietējā līmenī un kurā tos atbalsta spēcīgāki Savienības finansēšanas instrumenti. Jādod iespēja dalībvalstīm un reģioniem finansēt to mazemisijas transportlīdzekļu infrastruktūras attīstību, izmantojot visus iespējamos avotus, tostarp ERAF un Kohēzijas fondu. Būtu ātri jāizveido uzlādes un uzpildes infrastruktūra, lai varētu īstenot Savienības saistības klimata jomā saskaņā ar Parīzes nolīgumu un saistītajiem Savienības tiesību aktiem.

Grozījums Nr.    8

Regulas priekšlikums

14.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(14b)  Darbībām gan ERAF, gan Kohēzijas fonda ietvaros būtu jāveicina integrētajos nacionālajos enerģētikas un klimata plānos noteikto pasākumu un mērķu izstrāde saskaņā ar Regulu par Enerģētikas savienības pārvaldību, kā arī Komisijas ieteikumiem par šiem plāniem gan attiecībā uz saturu, gan finanšu piešķīrumu.

Grozījums Nr.    9

Regulas priekšlikums

15.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(15a)  Būtu jānodrošina, lai ERAF un Kohēzijas fonds varētu atbalstīt citu finansēšanas instrumentu darbības un mērķus nolūkā uzlabot piekļuvi veselības aizsardzībai un aprūpei. Ir iespējams veidot sinerģiju starp Eiropas Sociālo fondu+ un tā veselības virzienu, Eiropas sociālo tiesību pīlāru, kā arī Eiropas pusgadu un konkrētām valstīm adresētajiem ieteikumiem, kuros arvien lielāks uzsvars likts uz jautājumiem, kas saistīti ar veselību.

Grozījums Nr.    10

Regulas priekšlikums

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17)  ERAF būtu jāpalīdz izlīdzināt Savienības reģionu attīstības līmeņu galvenās atšķirības un mazināt atšķirības starp dažādu reģionu attīstības līmeņiem, kā arī mazināt atpalicību vismazāk attīstītajos reģionos, tostarp reģionos, kas saskaras ar grūtībām dekarbonizācijas saistību sakarā. Tāpēc ERAF atbalsts saskaņā ar mērķi “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” būtu jākoncentrē uz galvenajām Savienības prioritātēm, ievērojot Regulā (ES) 2018/xxx [jaunā KNR] noteiktos politikas mērķus. Tas nozīmē, ka ERAF finansējums būtu jākoncentrē uz politikas mērķiem “viedāka Eiropa, veicinot inovatīvas un viedas ekonomiskās pārmaiņas” un “zaļāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām, veicinot tīru un taisnīgu enerģētikas pārkārtošanu, “zaļas” un “zilas” investīcijas, aprites ekonomiku, pielāgošanos klimata pārmaiņām un risku novēršanu un pārvaldību. Minētā tematiskā koncentrācija būtu jāpanāk valstu līmenī, taču būtu jāparedz elastīguma iespēja individuālu programmu līmenī un starp trīs dalībvalstu grupām, kas izveidotas pēc attiecīgā valsts nacionālā kopienākuma. Turklāt būtu sīki jānosaka metodika dalībvalstu klasificēšanai, ņemot vērā tālāko reģionu īpašo situāciju.

(17)  ERAF būtu jāpalīdz izlīdzināt Savienības reģionu attīstības līmeņu galvenās atšķirības un mazināt atšķirības starp dažādu reģionu attīstības līmeņiem, kā arī mazināt atpalicību vismazāk attīstītajos reģionos, tostarp reģionos, kas saskaras ar grūtībām dekarbonizācijas saistību sakarā. Tāpēc ERAF atbalsts saskaņā ar mērķi “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” būtu jākoncentrē uz galvenajām Savienības prioritātēm, ievērojot Regulā (ES) 2018/xxx [jaunā KNR] noteiktos politikas mērķus. Tas nozīmē, ka ERAF finansējums būtu jākoncentrē uz politikas mērķiem "viedāka Eiropa, veicinot inovatīvas un viedas ekonomiskās pārmaiņas" un "zaļāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām, veicinot tīru un taisnīgu enerģētikas un transporta nozares pārkārtošanu, "zaļas" un "zilas" investīcijas, aprites ekonomiku, pielāgošanos klimata pārmaiņām, ūdens resursu ilgtspējīgu pārvaldību un risku novēršanu un pārvaldību". Minētā tematiskā koncentrācija būtu jāpanāk valstu līmenī, taču būtu jāparedz elastīguma iespēja individuālu programmu līmenī un starp trīs dalībvalstu grupām, kas izveidotas pēc attiecīgā valsts nacionālā kopienākuma. Turklāt būtu sīki jānosaka metodika dalībvalstu klasificēšanai, ņemot vērā tālāko reģionu īpašo situāciju.

Grozījums Nr.    11

Regulas priekšlikums

17.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(17a)  Jāņem vērā problēmas, ar kurām saskaras dažas nepietiekami finansētas vietējās un reģionālās iestādes saskaņā ar centralizētu administratīvo sistēmu. Galvenās grūtības saistībā ar projektu līdzfinansēšanu mazina kohēzijas fonda līdzekļu apguvi reģionos, kuriem visvairāk nepieciešami ieguldījumi, lai mazinātu sociāli ekonomiskās un teritoriālās atšķirības.

Grozījums Nr.    12

Regulas priekšlikums

18. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18)  Lai atbalstu koncentrētu uz galvenajām Savienības prioritātēm, būtu arī lietderīgi, ka tematiskās koncentrācijas prasības tiktu ievērotas visā plānošanas periodā, tostarp, ja pārvieto līdzekļus starp kādas programmas prioritātēm vai starp programmām.

(18)  Lai sasniegtu dalībvalstu mērķus, tematiskajai koncentrācijai vajadzētu būt pietiekami elastīgai, lai pielāgotos katra reģiona vajadzībām, ļaujot Savienībai atbalstīt pārvietošanu starp programmas prioritātēm vai programmām. Tādējādi tiktu novērsta papildu nelīdzsvarotība vai lielākas attīstības atšķirības starp reģioniem.

Grozījums Nr.    13

Regulas priekšlikums

24.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(24a)  Publisko iestāžu un ieinteresēto personu efektivitāte un administratīvā efektivitāte būtu vēl vairāk jāuzlabo, izmantojot papildu tehnisko un finansiālo palīdzību, lai racionalizētu publiskā sektora pakalpojumu nozares, uz kurām attiecas ERAF un KF pasākumi.

Grozījums Nr.    14

Regulas priekšlikums

26.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(26a)  Lai sasniegtu izvirzītos mērķus, būtu jāveic pasākumi, kas veicinātu reģionālo vai vietējo mobilitāti, vai samazinātu gaisa un trokšņa piesārņojumu.

Grozījums Nr.    15

Regulas priekšlikums

26.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(26b)  Jāveic pasākumi, lai veicinātu tīrus, ilgtspējīgus un drošus transporta veidus.

Grozījums Nr.    16

Regulas priekšlikums

1. pants – -1. punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

-1.  Ar šo regulu tiks sniegts ieguldījums, lai finansētu atbalstu, kas paredzēts ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzija nostiprināšanai, kompensējot galvenās atšķirības starp Savienības reģioniem un mazinot vismazāk attīstīto reģionu atpalicību, īpašu uzmanību veltot tiem mazāk attīstītajiem reģioniem, kuros pastāvīgi ir ļoti nelabvēlīgi dabas apstākļi vai nelabvēlīga demogrāfiskā situācija, piemēram, vistālāk ziemeļos esošajiem reģioniem ar ļoti zemu iedzīvotāju blīvumu un salu, pierobežu un kalnu reģioniem.

Grozījums Nr.    17

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Saskaņā ar Regulas (ES) 2018/xxxx [jaunā KNR] [4. panta 1. punktā] noteiktajiem politikas mērķiem ERAF atbalsta šādus konkrētus mērķus:

1.  Saskaņā ar Regulas (ES) 2018/xxxx [jaunā KNR] [4. panta 1. punktā] noteiktajiem politikas mērķiem, ņemot vērā katras konkrētās dalībvalsts vajadzības ieguldījumu un infrastruktūras jomā, ERAF atbalsta šādus konkrētus mērķus:

Grozījums Nr.    18

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  “zaļāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām, veicinot tīru un taisnīgu enerģētikas pārkārtošanu, “zaļas” un “zilas” investīcijas, aprites ekonomiku, pielāgošanos klimata pārmaiņām un risku novēršanu” (PM Nr. 2):

(b)  "zaļāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām, veicinot tīru un taisnīgu enerģētikas un transporta nozares pārkārtošanu, "zaļas" un "zilas" investīcijas, aprites ekonomiku, pielāgošanos klimata pārmaiņām un risku novēršanu" (PM Nr. 2):

Grozījums Nr.    19

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – iv punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(iv)  veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un noturību pret katastrofām,

(iv)  veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku, ugunsgrēku un plūdu novēršanu, noturību pret katastrofām un hidroģeoloģiskās nestabilitātes novēršanas pasākumus;

Grozījums Nr.    20

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – v punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(v)  veicināt ūdens resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu,

(v)  veicināt ūdens resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, tostarp pasākumus sausuma un plūdu apkarošanai un novēršanai, un atkritumu ilgtspējīgu apsaimniekošanu;

Grozījums Nr.    21

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – vi punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(vi)  veicināt pāreju uz aprites ekonomiku,

(vi)  veicināt pāreju uz aprites ekonomiku, īpaši tiecoties sasniegt atkritumu pārstrādāšanas un atkārtotas izmantošanas mērķus, kā noteikts Direktīvā (ES) 2018/851 un Direktīvā (ES) 2018/852, kā arī apglabāšanas poligonā samazināšanas mērķus, kā noteikts Direktīvā (ES) 2018/850,

Grozījums Nr.    22

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – vii punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(vii)  uzlabot bioloģisko daudzveidību un zaļo infrastruktūru pilsētvidē un samazināt piesārņojumu;

(vii)  uzlabot bioloģisko daudzveidību un zaļo infrastruktūru pilsētvidē un samazināt gaisa, ūdens, trokšņa un gaismas piesārņojumu;

Grozījums Nr.    23

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – viia punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

viia)  veicināt ilgtspējīgu multimodālu mobilitāti pilsētās, tostarp mazemisiju mobilitātes infrastruktūras izveidi;

Grozījums Nr.    24

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – viia punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(viia)  veicināt ieguldījumus atkritumu apsaimniekošanas nozarē, lai ievērotu Savienības noteiktās vides prasības, jo īpaši dalībvalstīs, kurās šīs prasības tiek pārsniegtas;

Grozījums Nr.    25

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – viib punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(viib)  veicināt ieguldījumus ūdens apsaimniekošanas nozarē, lai ievērotu Savienības noteiktās vides prasības, jo īpaši dalībvalstīs, kurās šīs prasības tiek pārsniegtas;

Grozījums Nr.    26

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – d apakšpunkts – iv punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(iv)  nodrošināt vienādu piekļuvi veselības aprūpei, tostarp primārajai aprūpei, attīstot infrastruktūru;

(iv)  nodrošināt vienādu piekļuvi veselības aprūpei, tostarp primārajai aprūpei, attīstot infrastruktūru un informēšanas kampaņas;

Grozījums Nr.    27

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – e apakšpunkts – i punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(i)  veicināt integrētu sociālo, ekonomisko un vidisko attīstību, kultūras mantojumu un drošību pilsētu teritorijās,

(i)  veicināt integrētu sociālo, ekonomisko un vidisko attīstību, kultūras mantojumu, drošību un veselību pilsētu teritorijās,

Grozījums Nr.    28

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – e apakšpunkts – ii punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ii)  veicināt integrētu vietējo sociālo, ekonomisko un vidisko attīstību, kultūras mantojumu un drošību, tostarp lauku un piekrastes teritorijās, izmantojot arī sabiedrības virzītu vietējo attīstību.

(ii)  veicināt integrētu vietējo sociālo, ekonomisko un vidisko attīstību, kultūras mantojumu, drošību un veselību tostarp lauku un piekrastes teritorijās, izmantojot arī sabiedrības virzītu vietējo attīstību.

Grozījums Nr.    29

Regulas priekšlikums

2. pants – 3. punkts – 1. daļa – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  uzlabo programmas iestāžu, kā arī ar fondu īstenošanu saistīto struktūru spējas, vai

(a)  uzlabo, izmantojot tehnisko un finansiālo atbalstu, programmas iestāžu, kā arī ar fondu īstenošanu saistīto struktūru, tostarp pilsoniskās sabiedrības organizāciju, spējas;

Grozījums Nr.    30

Regulas priekšlikums

3. pants – 4. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  grupas dalībvalstis prioritātēm, kurās neietilpst tehniskā palīdzība, vismaz 45 % no saviem kopējiem ERAF līdzekļiem piešķir PM Nr. 1, bet PM Nr. 2 – vismaz 30 %;

(b)  grupas dalībvalstis prioritātēm, kurās neietilpst tehniskā palīdzība, vismaz 40 % no saviem kopējiem ERAF līdzekļiem piešķir PM Nr. 1, bet PM Nr. 2 – vismaz 35 %;

Grozījums Nr.    31

Regulas priekšlikums

3. pants – 4. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  grupas dalībvalstis prioritātēm, kurās neietilpst tehniskā palīdzība, vismaz 35 % no saviem kopējiem ERAF līdzekļiem piešķir PM Nr. 1, bet PM Nr. 2 – vismaz 30 %.

(c)  grupas dalībvalstis prioritātēm, kurās neietilpst tehniskā palīdzība, vismaz 35 % no saviem kopējiem ERAF līdzekļiem piešķir PM Nr. 1, bet PM Nr. 2 – vismaz 35 %.

Grozījums Nr.    32

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – 1. daļa – c punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  produktīvas investīcijas MVU,

(c)  produktīvas investīcijas MVU Komisijas Ieteikuma 2003/361/EK nozīmē;

Grozījums Nr.    33

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – 1. daļa – ea punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ea)  investīcijas to rūpniecisko reģionu un reģionu pārstrukturizācijā, kuru attīstība ir atpalikusi;

Grozījums Nr.    34

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – 2.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Ja uzņēmumi, kas nav MVU, sadarbojas ar MVU energoefektivitātes pasākumu, mazoglekļa ekonomikas darbību vai aprites ekonomikas darbību īstenošanā, ko atbalsta saskaņā ar 2. panta 1. punkta b) apakšpunkta i), iii), vi) un vii) punktu, var tikt atbalstīti ienesīgi ieguldījumi, ja tie veikti, izmantojot finanšu instrumentus.

Grozījums Nr.    35

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. punkts – 1. daļa – aa punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(aa)  investīcijas veselības un aprūpes iestādēs, tostarp integrētās aprūpes un primārās aprūpes iestādēs;

Grozījums Nr.    36

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. punkts – 1. daļa – ab punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ab)  ieguldījumi pasākumos, kuru mērķis ir veicināt energoefektivitāti un atjaunojamās enerģijas izmantošanu, galveno uzmanību pievēršot mājokļu un dzīvojamo ēku konkrētām vajadzībām;

Grozījums Nr.    37

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis starp a) un b) apakšpunktā minētajām investīcijām nodrošina pienācīgu līdzsvaru.

Dalībvalstis starp a), aa), ab) un b) apakšpunktā minētajām investīcijām nodrošina pienācīgu līdzsvaru.

Grozījums Nr.    38

Regulas priekšlikums

12. pants – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Šī regula neskar tās palīdzības turpināšanu vai grozīšanu (tostarp pilnīgu vai daļēju atcelšanu) kuru Komisija apstiprinājusi, pamatojoties uz Regulu (EK) Nr. 1300/2013 un (ES) Nr. 1300/2013 vai uz jebkuriem citiem tiesību aktiem, kas pieņemti vēlāk saskaņā ar tām.

Grozījums Nr.    39

Regulas priekšlikums

12. pants – 1.b daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Palīdzības pieprasījumi, kas iesniegti vai apstiprināti saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1300/2013 un Regulu (ES) Nr. 1301/2013, paliek spēkā.

Grozījums Nr.    40

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. tabula – 2. apakšvirsraksts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Politikas mērķis

Izlaide

Rezultāti

(1)

(2)

(3)

2. Zaļāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām, veicinot tīru un taisnīgu enerģētikas pārkārtošanu, “zaļas” un “zilas” investīcijas, aprites ekonomiku, pielāgošanos klimata pārmaiņām un risku novēršanu un pārvaldību

RKI 18 – Mājsaimniecības, kam sniegts atbalsts energoefektivitātes uzlabošanai mājoklī

RKR 26 – Gada enerģijas galapatēriņš (tai skaitā: dzīvojamās, privātās nedzīvojamās un publiskās nedzīvojamās ēkas)

RKI 19 – Publiskās ēkas, kam sniegts atbalsts energoefektivitātes uzlabošanai

RKR 27 – Mājsaimniecības, kuru mājoklī uzlabota energoefektivitāte

RKI 20 – Jaunuzbūvētas vai uzlabotas centralizētās siltumapgādes tīkla līnijas

RKR 28 – Ēkas ar uzlabotu energoefektivitātes klasi (tai skaitā: dzīvojamās, privātās nedzīvojamās un publiskās nedzīvojamās ēkas)

 

RKR 29 – Aplēstās siltumnīcefekta gāzu emisijas*

 

RKR 30 – Uzņēmumi ar uzlabotu energoefektivitāti

 

RKI 22 – Atjaunojamās enerģijas papildu ražošanas jauda (tai skaitā: elektroenerģija, siltumenerģija)

RKR 31 – Kopējā saražotā atjaunojamā enerģija (tai skaitā: elektroenerģija, siltumenerģija)

RKI 97 – Atbalstīto energokopienu un atjaunojamo energoresursu energokopienu skaits*

RKR 32 – Atjaunojamā enerģija: tīklam pieslēgtā jauda (kas nodota ekspluatācijā)*

 

RKI 23 – Viedo tīklu digitālās vadības sistēmas

RKR 33 – Viedajiem tīkliem pieslēgtie lietotāji

RKI 98 – Mājsaimniecības, kam sniegts atbalsts viedo energotīklu izmantošanai

RKR 34 – Viedo tīklu projektu izvēršana

RKI 24 – Jaunas vai modernizētas katastrofu monitoringa, gatavības, brīdinājuma un reaģēšanas sistēmas*

RKR 35 – Iedzīvotāji, kuri gūst labumu no pretplūdu pasākumiem

RKI 25 – Jaunizveidota vai nostiprināta piekrastes joslas un upju un ezeru krastu aizsardzība, kā arī aizsardzība pret zemes nogruvumiem, lai aizsargātu cilvēkus, aktīvus un dabisko vidi

RKR 36 – Iedzīvotāji, kuri gūst labumu no pasākumiem aizsardzībai pret meža ugunsgrēkiem

RKI 26 – Zaļā infrastruktūra, kas izveidota nolūkā pielāgoties klimata pārmaiņām

RKR 37 – Iedzīvotāji, kuri gūst labumu no pasākumiem aizsardzībai pret klimatiskām dabas katastrofām (kas nav plūdi un meža ugunsgrēki)

RKI 27 – Valsts/reģionālā/vietējā līmeņa stratēģijas, kas koncentrējas uz pielāgošanos klimata pārmaiņām

RKR 96 – Iedzīvotāji, kuri gūst labumu no pasākumiem aizsardzībai pret neklimatiskiem dabas riskiem un ar cilvēka darbību saistītiem riskiem*

RKI 28 – Teritorijas, ko aptver aizsardzības pasākumi pret meža ugunsgrēkiem

RKR 38 – Aplēstais vidējais reaģēšanas laiks katastrofas gadījumā*

 

RKI 30 – Jaunu vai nostiprinātu cauruļu garums mājsaimniecību pieslēgumiem ūdensvadam

RKR 41 – Iedzīvotāji, kuri pieslēgti uzlabotai ūdensapgādei

RKI 31 – Jaunbūvēto vai nostiprināto notekūdeņu savākšanas tīklu garums

RKR 42 – Iedzīvotāji, kuri pieslēgti vismaz otrējai notekūdeņu attīrīšanai

RKI 32 – Jaunās vai modernizētās notekūdeņu attīrīšanas jaudas

RKR 43 – Ūdens zudumi

 

RKR 44 – Pienācīgi attīrīti notekūdeņi

 

RKI 34 – Papildu jauda atkritumu reciklēšanai

RKR 46 – Iedzīvotāji, kuriem pieejamas atkritumu reciklēšanas iekārtas un nelielas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas

 

RKR 47 – Reciklētie atkritumi

 

RKR 48 – Reciklētie atkritumi, ko izmanto par izejvielām

 

RKR 49 – Reģenerētie atkritumi

 

RKI 36 – Zaļās infrastruktūras platība, kas atbalstīta pilsētu teritorijās

RKR 50 – Iedzīvotāji, kuri gūst labumu no gaisa kvalitātes pasākumiem

RKI 37 – Natura 2000 teritoriju platība, ko aptver aizsardzības un atjaunošanas pasākumi saskaņā ar prioritārās rīcības plāniem

RKR 95 – Iedzīvotāji, kuriem ir piekļuve jaunai vai modernizētai zaļajai infrastruktūrai pilsētu teritorijās

RKI 99 – Platība ārpus Natura 2000 teritorijām, ko aptver aizsardzības un atjaunošanas pasākumi

RKR 51 – Iedzīvotāji, kuri gūst labumu no trokšņa samazināšanas pasākumiem

RKI 38 – Atbalstītā sanētās zemes platība

RKR 52 – Sanētā zeme, ko izmanto apzaļumotām teritorijām, sociālajiem mājokļiem un ekonomiskām vai kopienas darbībām

RKI 39 – Uzstādītās gaisa piesārņojuma monitoringa sistēmas

 

 

Grozījums

Politikas mērķis

Izlaide

Rezultāti

(1)

(2)

(3)

2. Zaļāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām, veicinot tīru un taisnīgu enerģētikas pārkārtošanu, “zaļas” un “zilas” investīcijas, aprites ekonomiku, pielāgošanos klimata pārmaiņām un risku novēršanu un pārvaldību

RKI 18 – Mājsaimniecības, kam sniegts atbalsts energoefektivitātes uzlabošanai mājoklī

RKR 26 – Gada enerģijas galapatēriņš (tai skaitā: dzīvojamās, privātās nedzīvojamās un publiskās nedzīvojamās ēkas)

RKI 19 – Publiskās ēkas, kam sniegts atbalsts energoefektivitātes uzlabošanai

RKR 27 – Mājsaimniecības, kuru mājoklī uzlabota energoefektivitāte

RKI 20 – Jaunuzbūvētas vai uzlabotas centralizētās siltumapgādes tīkla līnijas

RKR 28 – Ēkas ar uzlabotu energoefektivitātes klasi (tai skaitā: dzīvojamās, privātās nedzīvojamās un publiskās nedzīvojamās ēkas)

 

RKR 29 – Aplēstās siltumnīcefekta gāzu emisijas*

 

RKR 30 – Uzņēmumi ar uzlabotu energoefektivitāti

 

RKI 22 – Atjaunojamās enerģijas papildu ražošanas jauda (tai skaitā: elektroenerģija, siltumenerģija)

RKR 31 – Kopējā saražotā atjaunojamā enerģija (tai skaitā: elektroenerģija, siltumenerģija)

RKI 97 – Atbalstīto energokopienu un atjaunojamo energoresursu energokopienu skaits*

RKR 32 – Atjaunojamā enerģija: tīklam pieslēgtā jauda (kas nodota ekspluatācijā)*

 

RKI 23 – Viedo tīklu digitālās vadības sistēmas

RKR 33 – Viedajiem tīkliem pieslēgtie lietotāji

RKI 98 – Mājsaimniecības, kam sniegts atbalsts viedo energotīklu izmantošanai

RKR 34 – Viedo tīklu projektu izvēršana

RKI 24a – Pasākumi cīņā pret sausumu un plūdiem

RKR 35 – Iedzīvotāji, kuri gūst labumu no pretplūdu pasākumiem vai pasākumiem cīņā pret sausumu

RKI 24 – Jaunas vai modernizētas katastrofu monitoringa, gatavības, brīdinājuma un reaģēšanas sistēmas*

RKR 36 – Iedzīvotāji, kuri gūst labumu no pasākumiem aizsardzībai pret meža ugunsgrēkiem

RKI 25 – Jaunizveidota vai nostiprināta piekrastes joslas un upju un ezeru krastu aizsardzība, kā arī aizsardzība pret zemes nogruvumiem, lai aizsargātu cilvēkus, aktīvus un dabisko vidi

RKR 37 – Iedzīvotāji, kuri gūst labumu no pasākumiem aizsardzībai pret klimatiskām dabas katastrofām (kas nav plūdi un meža ugunsgrēki)

RKI 26 – Zaļā infrastruktūra, kas izveidota nolūkā pielāgoties klimata pārmaiņām

RKR 96 – Iedzīvotāji, kuri gūst labumu no pasākumiem aizsardzībai pret neklimatiskiem dabas riskiem un ar cilvēka darbību saistītiem riskiem*

RKI 27 – Valsts/reģionālā/vietējā līmeņa stratēģijas, kas koncentrējas uz pielāgošanos klimata pārmaiņām

RKR 38 – Aplēstais vidējais reaģēšanas laiks katastrofas gadījumā*

RKI 28 – Teritorijas, ko aptver aizsardzības pasākumi pret meža ugunsgrēkiem

 

 

RKI 30 – Jaunu vai nostiprinātu cauruļu garums mājsaimniecību pieslēgumiem ūdensvadam

RKR 41 – Iedzīvotāji, kuri pieslēgti uzlabotai ūdensapgādei

RKI 31 – Jaunbūvēto vai nostiprināto notekūdeņu savākšanas tīklu garums

RKR 42 – Iedzīvotāji, kuri pieslēgti vismaz otrējai notekūdeņu attīrīšanai

RKI 32 – Jaunās vai modernizētās notekūdeņu attīrīšanas jaudas

RKR 43 – Ūdens zudumi

 

RKR 44 – Pienācīgi attīrīti notekūdeņi

 

RKR 45 — Enerģijas un izejmateriālu atgūšana no notekūdeņiem

 

RKR 45a – Radītie sadzīves atkritumi

 

RKR 45b – Radītie atkritumu atlikumi

 

RKI 34 – Papildu jauda atkritumu rašanās novēršanai un atkritumu reciklēšanai

RKR 46 – Iedzīvotāji, kuriem pieejamas atkritumu reciklēšanas iekārtas un nelielas ilgtspējīgas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas

 

RKR 47 – Reciklētie atkritumi

 

RKR 48 – Reciklētie atkritumi, ko izmanto par izejvielām

 

RKR 49 – Atkārtoti izmantotie atkritumi

 

RKI 36 – Zaļās infrastruktūras platība, kas atbalstīta pilsētu teritorijās

RKR 50 – Iedzīvotāji, kuri gūst labumu no gaisa kvalitātes pasākumiem

RKI 37 – Natura 2000 teritoriju platība, ko aptver aizsardzības un atjaunošanas pasākumi saskaņā ar prioritārās rīcības plāniem

RKR 95 – Iedzīvotāji, kuriem ir piekļuve jaunai vai modernizētai zaļajai infrastruktūrai pilsētu teritorijās

RKI 99 – Platība ārpus Natura 2000 teritorijām, ko aptver aizsardzības un atjaunošanas pasākumi

RKR 51 – Iedzīvotāji, kuri gūst labumu no trokšņa samazināšanas pasākumiem

RKI 38 – Atbalstītā sanētās zemes platība

RKR 51a – Iedzīvotāji, kuri gūst labumu no gaismas piesārņojuma mazināšanas pasākumiem

RKI 39 – Uzstādītās gaisa piesārņojuma monitoringa sistēmas RKI 55 – Jaunbūvēto tramvaja un metro līniju garums

RKR 52 – Sanētā zeme, ko izmanto apzaļumotām teritorijām, sociālajiem mājokļiem un ekonomiskām vai kopienas darbībām

RKI 56 – Rekonstruēto/modernizēto tramvaja un metro līniju garums

RKR 62 – Ar sabiedrisko transportu gadā pārvadāto pasažieru skaits

RKI 57 – Videi draudzīgs ritošais sastāvs, ko izmanto sabiedriskajā transportā

RKR 63 – Jauno/modernizēto tramvaja un metro līniju lietotāju skaits gadā

RKI 58 – Atbalstītā atdalītā veloinfrastruktūra

RKR 64 – Atdalītas veloinfrastruktūras lietotāju skaits gadā

RKI 59 – Atbalstītā alternatīvo degvielu infrastruktūra (uzpildes/uzlādes punkti)

RKR 64a – Aplēstās novērstās siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas

RKI 60 – Pilsētas ar jaunām vai modernizētām digitalizētām pilsētas transporta sistēmām

 

RKI 60a – Elektrisko transportlīdzekļu ātras uzlādes punktu skaits

 

Grozījums Nr.    41

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. tabula – 3. apakšvirsraksts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Politikas mērķis

Izlaide

Rezultāti

(1)

(2)

(3)

3. Ciešāk savienota Eiropa, uzlabojot mobilitāti un reģionālo IKT savienotību

RKI 41 – Papildu mājsaimniecības ar ļoti augstas veiktspējas platjoslas pieslēgumu

RKR 53 – Mājsaimniecības, kas abonē platjoslas pieslēgumu ļoti augstas veiktspējas tīklam

RKI 42 – Papildu uzņēmumi ar ļoti augstas veiktspējas platjoslas pieslēgumu

RKR 54 – Uzņēmumi, kas abonē platjoslas pieslēgumu ļoti augstas veiktspējas tīklam

 

RKI 43 – Atbalstīto jauno autoceļu garums – TEN-T1

RKR 55 – Jaunuzbūvēto, rekonstruēto vai modernizēto autoceļu lietotāji

RKI 44 – Atbalstīto jauno autoceļu garums – cits

RKR 56 – Laika ietaupījums no uzlabotas autoceļu infrastruktūras

RKI 45 – Rekonstruēto vai modernizēto autoceļu garums – TEN-T

RKR 101 – Laika ietaupījums no uzlabotas dzelzceļa infrastruktūras

RKI 46 – Rekonstruēto vai modernizēto autoceļu garums – cits

 

 

RKI 47 – Atbalstīto jauno sliežu ceļu garums – TEN-T

RKR 57 – Ekspluatācijā esošo Eiropas Dzelzceļa satiksmes vadības sistēmas standartiem atbilstošo sliežu ceļu garums

RKI 48 – Atbalstīto jauno sliežu ceļu garums – cits

RKR 58 – Pa atbalstītajiem sliežu ceļiem gadā pārvadāto pasažieru skaits

RKI 49 – Rekonstruēto vai modernizēto sliežu ceļu garums – TEN-T

RKR 59 – Pa dzelzceļu pārvadātās kravas

RKI 50 – Rekonstruēto vai modernizēto sliežu ceļu garums – cits

RKR 60 – Pa iekšējiem ūdensceļiem pārvadātās kravas

RKI 51 – Jauno vai modernizēto iekšējo ūdensceļu garums – TEN-T

 

RKI 52 – Jauno vai modernizēto iekšējo ūdensceļu garums – cits

 

RKI 53 – Jaunas vai modernizētas dzelzceļa stacijas un iekārtas

 

RKI 54 – Jauni vai modernizēti intermodālie savienojumi

 

RKI 100 – Atbalstīto ostu skaits

 

 

RKI 55 – Jauno tramvaja un metro līniju garums

RKR 62 – Ar sabiedrisko transportu gadā pārvadāto pasažieru skaits

RKI 56 – Rekonstruēto/modernizēto tramvaja un metro līniju garums

RKR 63 – Jauno/modernizēto tramvaja un metro līniju lietotāju skaits gadā

RKI 57 – Videi draudzīgs ritošais sastāvs, ko izmanto sabiedriskajā transportā

RKR 64 – Atdalītas veloinfrastruktūras lietotāju skaits gadā

RKI 58 – Atbalstītā atdalītā veloinfrastruktūra

 

RKI 59 – Atbalstītā alternatīvo degvielu infrastruktūra (uzpildes/uzlādes punkti)

 

RKI 60 – Pilsētas ar jaunām vai modernizētām digitalizētām pilsētas transporta sistēmām

 

_______________

1 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1315/2013 par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 661/2010/ES (OV L 348, 20.12.2013., 1. lpp.).

 

Grozījums

Politikas mērķis

Izlaide

Rezultāti

(1)

(2)

(3)

3. Ciešāk savienota Eiropa, uzlabojot mobilitāti un reģionālo IKT savienotību

RKI 41 – Papildu mājsaimniecības ar ļoti augstas veiktspējas platjoslas pieslēgumu

RKR 53 – Mājsaimniecības, kas abonē platjoslas pieslēgumu ļoti augstas veiktspējas tīklam

RKI 42 – Papildu uzņēmumi ar ļoti augstas veiktspējas platjoslas pieslēgumu

RKR 54 – Uzņēmumi, kas abonē platjoslas pieslēgumu ļoti augstas veiktspējas tīklam

RKI 43 – Atbalstīto jauno autoceļu garums – TEN-T1

RKR 55 – Jaunuzbūvēto, rekonstruēto vai modernizēto autoceļu lietotāji

RKI 44 – Atbalstīto jauno autoceļu garums – cits

RKR 56 – Laika ietaupījums no uzlabotas autoceļu infrastruktūras

RKI 45 – Rekonstruēto vai modernizēto autoceļu garums – TEN-T

RKR 101 – Laika ietaupījums no uzlabotas dzelzceļa infrastruktūras

RKI 46 – Rekonstruēto vai modernizēto autoceļu garums – cits

 

 

RKI 47 – Atbalstīto jauno sliežu ceļu garums – TEN-T

RKR 57 – Ekspluatācijā esošo Eiropas Dzelzceļa satiksmes vadības sistēmas standartiem atbilstošo sliežu ceļu garums

RKI 48 – Atbalstīto jauno sliežu ceļu garums – cits

RKR 58 – Pa atbalstītajiem sliežu ceļiem gadā pārvadāto pasažieru skaits

RKI 49 – Rekonstruēto vai modernizēto sliežu ceļu garums – TEN-T

RKR 59 – Pa dzelzceļu pārvadātās kravas

RKI 50 – Rekonstruēto vai modernizēto sliežu ceļu garums – cits

RKR 60 – Pa iekšējiem ūdensceļiem pārvadātās kravas

RKI 51 – Jauno vai modernizēto iekšējo ūdensceļu garums – TEN-T

 

RKI 52 – Jauno vai modernizēto iekšējo ūdensceļu garums – cits

 

RKI 53 – Jaunas vai modernizētas dzelzceļa stacijas un iekārtas

 

RKI 54 – Jauni vai modernizēti intermodālie savienojumi

 

RKI 100 – Atbalstīto ostu skaits

 

 

svītrots

svītrots

_______________

1 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1315/2013 par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 661/2010/ES (OV L 348, 20.12.2013., 1. lpp.).

Grozījums Nr.    42

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. tabula – 4. apakšvirsraksts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Politikas mērķis

Izlaide

Rezultāti

(1)

(2)

(3)

4. Sociālāka Eiropa, īstenojot Eiropas sociālo tiesību pīlāru

RKR 61 – Bezdarbnieki gadā, kurus apkalpo uzlaboti nodarbinātības dienesti (kapacitāte)

RKR 65 – Darba meklētāji, kuri gadā izmanto atbalstīto nodarbinātības dienestu pakalpojumus

 

RKI 63 – Izveidotās pagaidu uzņemšanas infrastruktūras ietilpība

RKR 66 – Uzbūvētās vai renovētās pagaidu uzņemšanas infrastruktūras izmantojuma līmenis

RKI 64 – Atjaunoto mājokļu ietilpība – migranti, bēgļi un personas, kas saņēmušas starptautisko aizsardzību, vai uz to pieteikušās

RKR 67 – Atjaunoto mājokļu izmantojuma līmenis – migranti, bēgļi un personas, kas saņēmušas starptautisko aizsardzību, vai uz to pieteikušās

RKI 65 – Atjaunoto mājokļu ietilpība – cits

RKR 68 – Atjaunoto mājokļu izmantojuma līmenis – cits

 

RKI 66 – Atbalstītās bērnu aprūpes infrastruktūras (jauna vai modernizēta) klašu telpu ietilpība

RKR 70 – Atbalstīto bērnu aprūpes infrastruktūru izmantojušo bērnu skaits gadā

RKI 67 – Atbalstītās izglītības infrastruktūras (jauna vai modernizēta) klašu telpu ietilpība

RKR 71 – Atbalstīto izglītības infrastruktūru izmantojušo skolēnu/studentu skaits gadā

 

RKI 69 – Atbalstītās veselības aprūpes infrastruktūras kapacitāte

RKR 72 – Cilvēki, kam ir piekļuve uzlabotiem veselības aprūpes pakalpojumiem

RKI 70 – Atbalstītās sociālās infrastruktūras (neskaitot mājokļus) kapacitāte

RKR 73 – Atbalstīto veselības aprūpes iestāžu izmantojušo cilvēku skaits gadā

 

RKR 74 – Atbalstīto sociālās aprūpes iestāžu izmantojušo cilvēku skaits gadā

 

RKR 75 – Vidējais reaģēšanas laiks ārkārtas medicīniskās palīdzības sniegšanai atbalstītajā teritorijā

 

Grozījums

Politikas mērķis

Izlaide

Rezultāti

(1)

(2)

(3)

4. Sociālāka Eiropa, īstenojot Eiropas sociālo tiesību pīlāru

RKR 61 – Bezdarbnieki gadā, kurus apkalpo uzlaboti nodarbinātības dienesti (kapacitāte)

RKR 65 – Darba meklētāji, kuri gadā izmanto atbalstīto nodarbinātības dienestu pakalpojumus

 

RKI 63 – Izveidotās pagaidu uzņemšanas infrastruktūras ietilpība

RKR 66 – Uzbūvētās vai renovētās pagaidu uzņemšanas infrastruktūras izmantojuma līmenis

RKI 64 – Atjaunoto mājokļu ietilpība – migranti, bēgļi un personas, kas saņēmušas starptautisko aizsardzību, vai uz to pieteikušās

RKR 67 – Atjaunoto mājokļu izmantojuma līmenis – migranti, bēgļi un personas, kas saņēmušas starptautisko aizsardzību, vai uz to pieteikušās

RKI 65 – Atjaunoto mājokļu ietilpība – cits

RKR 68 – Atjaunoto mājokļu izmantojuma līmenis – cits

 

RKI 66 – Atbalstītās bērnu aprūpes infrastruktūras (jauna vai modernizēta) klašu telpu ietilpība

RKR 70 – Atbalstīto bērnu aprūpes infrastruktūru izmantojušo bērnu skaits gadā

RKI 67 – Atbalstītās izglītības infrastruktūras (jauna vai modernizēta) klašu telpu ietilpība

RKR 71 – Atbalstīto izglītības infrastruktūru izmantojušo skolēnu/studentu skaits gadā

 

RKI 69 – Atbalstītās veselības aprūpes infrastruktūras kapacitāte un pieejamība un inovatīvu veselības aprūpes tehnoloģiju kapacitāte un pieejamība

RKR 72 – Cilvēki, kam ir piekļuve uzlabotiem veselības aprūpes pakalpojumiem

RKI 70 – Atbalstītās sociālās infrastruktūras (neskaitot mājokļus) kapacitāte un pieejamība

RKR 73 – Atbalstīto veselības aprūpes iestāžu izmantojušo cilvēku skaits gadā

 

RKR 74 – Atbalstīto sociālās aprūpes iestāžu izmantojušo cilvēku skaits gadā

 

RKR 75 – Vidējais reaģēšanas laiks ārkārtas medicīniskās palīdzības sniegšanai atbalstītajā teritorijā

 

RKR 75a — Cilvēki ar piekļuvi izpratnes veidošanai un slimību profilakses kampaņām

Grozījums Nr.    43

Regulas priekšlikums

II pielikums – 4. apakšvirsraksts – iv punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Politikas mērķis

Konkrētais mērķis

Izlaide

Rezultāti

(1)

(2)

(3)

(4)

4. Sociālāka Eiropa, īstenojot Eiropas sociālo tiesību pīlāru

iv) Nodrošināt vienādu piekļuvi veselības aprūpei, tostarp primārajai aprūpei, attīstot infrastruktūru

PKI 20 – Jaunās vai modernizētās veselības aprūpes infrastruktūras kapacitāte

RKR 19 – Iedzīvotāji, kam ir piekļuve uzlabotiem veselības aprūpes pakalpojumiem

 

Grozījums

Politikas mērķis

Konkrētais mērķis

Izlaide

Rezultāti

(1)

(2)

(3)

(4)

4. Sociālāka Eiropa, īstenojot Eiropas sociālo tiesību pīlāru

iv) Nodrošināt vienādu piekļuvi veselības aprūpei, tostarp primārajai aprūpei, attīstot infrastruktūru un ņemot vērā pacientu vai pacientu organizāciju noteiktās vajadzības

PKI 20 – Jaunās vai modernizētās veselības aprūpes infrastruktūras kapacitāte un pieejamība

RKR 19 – Iedzīvotāji, kam ir piekļuve uzlabotiem veselības aprūpes pakalpojumiem

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Kohēzijas fonds

Atsauces

COM(2018)0372 – C8-0227/2018 – 2018/0197(COD)

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

REGI

11.6.2018

 

 

 

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ENVI

11.6.2018

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Kateřina Konečná

21.6.2018

Izskatīšana komitejā

29.8.2018

 

 

 

Pieņemšanas datums

25.10.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

38

1

4

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Marco Affronte, Paul Brannen, Nessa Childers, Birgit Collin-Langen, Miriam Dalli, Seb Dance, Angélique Delahaye, Mark Demesmaeker, Bas Eickhout, José Inácio Faria, Francesc Gambús, Elisabetta Gardini, Jens Gieseke, Julie Girling, Françoise Grossetête, Andrzej Grzyb, Jytte Guteland, György Hölvényi, Benedek Jávor, Karin Kadenbach, Kateřina Konečná, Urszula Krupa, Giovanni La Via, Peter Liese, Susanne Melior, Miroslav Mikolášik, Massimo Paolucci, Gilles Pargneaux, Bolesław G. Piecha, John Procter, Julia Reid, Nils Torvalds, Adina-Ioana Vălean, Damiano Zoffoli

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Linnéa Engström, Eleonora Evi, Norbert Lins, Sirpa Pietikäinen, Christel Schaldemose, Keith Taylor

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

José Blanco López, Jaromír Kohlíček, Tonino Picula

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

38

+

ALDE

Nils Torvalds

EFDD

Eleonora Evi

GUE/NGL

Jaromír Kohlíček, Kateřina Konečná

PEE

Birgit Collin-Langen, Angélique Delahaye, José Inácio Faria, Francesc Gambús, Elisabetta Gardini, Jens Gieseke, Julie Girling, Françoise Grossetête, Andrzej Grzyb, György Hölvényi, Giovanni La Via, Peter Liese, Norbert Lins, Miroslav Mikolášik, Sirpa Pietikäinen, Adina Ioana Vălean

S&D

José Blanco López, Paul Brannen, Nessa Childers, Miriam Dalli, Seb Dance, Jytte Guteland, Karin Kadenbach, Susanne Melior, Massimo Paolucci, Gilles Pargneaux, Tonino Picula, Christel Schaldemose, Damiano Zoffoli

VERTS/ALE

Marco Affronte, Bas Eickhout, Linnéa Engström, Benedek Jávor, Keith Taylor

1

-

EFDD

Julia Reid

4

0

ECR

Mark Demesmaeker, Urszula Krupa, Bolesław G. Piecha, John Procter

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


Transporta un tūrisma komitejaS ATZINUMS (4.12.2018)

Reģionālās attīstības komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Kohēzijas fondu

(COM(2018)0372 – C8-0227/2018 – 2018/0197(COD))

Atzinuma sagatavotāja: Christine Revault d'Allonnes Bonnefoy

ĪSS PAMATOJUMS

1. Komisijas priekšlikums

Priekšlikumā regulai par Eiropas Reģionālās attīstības fondu (“ERAF”) un Kohēzijas fondu ir izklāstīti galvenie mērķi attiecībā uz ERAF un Kohēzijas fonda īstenošanu.

Šajā regulā ir paredzēta tematiskā koncentrācija valsts līmenī, lai regulētu līdzekļu izlietojumu. Saistībā ar to Eiropas Komisija ierosina lielāko daļu resursu (65–85 %) piešķirt pasākumiem, ar kuriem īsteno 1. un 2. stratēģisko mērķi “viedāka Eiropa” un “zaļāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām”, kas noteikti regulā, ar kuru paredz kopīgus noteikumus par visiem ES fondiem.

Regulā arī izsmeļoši uzskaitītas neattiecināmās darbības, kas neietilpst fondu intervences tvērumā.

Tajā norādīts rādītāju kopums nosprausto mērķu izsekošanai un noteikumi par atsevišķām teritorijām, ieskaitot ilgtspējīgu pilsētattīstību, kā arī tālākos reģionus.

2. Atzinuma sagatavotājas ierosinājumi

Tā kā reģioni paši labāk spēj noteikt savas vajadzības un prioritātes un tā kā ES fondu īstenošanā būtu jāveicina decentralizēta pārvaldība, atzinuma sagatavotāja ierosina saglabāt tematisko koncentrāciju reģionālajā, nevis valsts līmenī, kā to paredz pašreizējā regula.

Lai reģioni spētu elastīgāk izmantot ERAF līdzekļus, atzinuma sagatavotāja arī ierosina paplašināt tematisko koncentrāciju, tajā iekļaujot arī citus stratēģiskos mērķus. Tā kā transportam ir ļoti liela nozīme Eiropas Savienības prioritāro mērķu sasniegšanā, atzinuma sagatavotāja ierosina tematiskajā koncentrācijā ieviest 3. stratēģisko mērķi “ciešāk savienota Eiropa”.

Turklāt, lai reģioni spētu elastīgāk atbalstīt pārējo stratēģisko mērķu īstenošanu, atzinuma sagatavotāja ierosina samazināt 1. stratēģiskajam mērķim “viedāka Eiropa” paredzēto līdzekļu minimālo procentuālo daļu no 60 % līdz 30 % vairāk attīstītajiem reģioniem, no 45 % līdz 30 % pārejas reģioniem un no 35 % līdz 20 % mazāk attīstītajiem reģioniem.

Tā kā transportam ir ļoti liela nozīme Eiropas Savienības prioritāro mērķu sasniegšanā, atzinuma sagatavotāja ierosina attiecībā uz transportu ieviest jaunus konkrētos mērķus.

•  1. stratēģiskajā mērķī “viedāka Eiropa” iekļaut konkrētu mērķi par viedu mobilitāti un transporta pakalpojumu kvalitāti.

•  2. stratēģiskajā mērķī “zaļāka Eiropa” iekļaut konkrētu mērķi par ilgtspējīgu mobilitāti.

•  2. stratēģiskajā mērķī “zaļāka Eiropa” iekļaut konkrētu mērķi par taisnīgas pārkārtošanas fonda finansēšanu.

•  3. stratēģiskajā mērķī “ciešāk savienota Eiropa” iekļaut konkrētu mērķi par mobilitāti kā teritoriālās kohēzijas virzītājspēku.

•  4. stratēģiskajā mērķī “sociālāka Eiropa” iekļaut konkrētu mērķi par sabiedriskā transporta pakalpojumu pieejamību.

Lai sekmētu ERAF izmantošanu transporta jomā, atzinuma sagatavotāja ierosina arī svītrot atsevišķus noteikumus, kas ierobežo ERAF izmantošanu attiecībā uz reģionālajām lidostām un dzelzceļa ritošo sastāvu.

Atzinuma sagatavotāja ir iesniegusi grozījumus, kas paredz veicināt ERAF, Kohēzijas fonda un citu Eiropas Savienības budžeta instrumentu sinerģiju, lai finansētu Eiropas transporta tīkla izveidei.

GROZĪJUMI

Transporta un tūrisma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Reģionālās attīstības komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1

Regulas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5)  Ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, ERAF un Kohēzijas fonda īstenošanā būtu jāievēro horizontālie principi, kas izklāstīti Līguma par Eiropas Savienību (“LES”) 3. pantā un LESD 10. pantā, tostarp LES 5. pantā noteiktie subsidiaritātes un proporcionalitātes principi. Dalībvalstīm būtu jāievēro arī ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām noteiktie pienākumi un jānodrošina pieejamība saskaņā ar konvencijas 9. pantu un saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, ar kuriem saskaņo produktu un pakalpojumu pieejamības prasības. Dalībvalstīm un Komisijai būtu jācenšas novērst nevienlīdzību, veicināt sieviešu un vīriešu līdztiesību un iekļaut dzimumu līdztiesības aspektu, kā arī apkarot diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ. No fondu līdzekļiem nevajadzētu atbalstīt pasākumus, kas veicina jebkādu segregāciju. ERAF un Kohēzijas fonda mērķi būtu jāsasniedz ilgtspējīgas attīstības ietvarā un atbilstoši Savienības centieniem saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti, kā noteikts LESD 11. pantā un 191. panta 1. punktā, ņemot vērā principu “piesārņotājs maksā”. Lai aizsargātu iekšējā tirgus integritāti, nodrošina, ka darbības, no kurām labumu gūst uzņēmumi, ir saderīgas ar valsts atbalsta noteikumiem, kas noteikti LESD 107. un 108. pantā.

(5)  Ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, ERAF un Kohēzijas fonda īstenošanā būtu jāievēro horizontālie principi, kas izklāstīti Līguma par Eiropas Savienību (“LES”) 3. pantā un LESD 10. pantā, tostarp LES 5. pantā noteiktie subsidiaritātes un proporcionalitātes principi. Dalībvalstīm būtu jāievēro arī ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām noteiktie pienākumi un jānodrošina bezšķēršļu pieejamība saskaņā ar konvencijas 9. pantu un saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, ar kuriem saskaņo produktu un pakalpojumu pieejamības prasības. Dalībvalstīm un Komisijai būtu jācenšas novērst nevienlīdzību, mazināt reģionālās atšķirības, veicināt sieviešu un vīriešu līdztiesību un iekļaut dzimumu līdztiesības aspektu, kā arī apkarot diskrimināciju dzimuma, valstspiederības, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ. No fondu līdzekļiem nevajadzētu atbalstīt pasākumus, kas veicina jebkādu segregāciju. ERAF un Kohēzijas fonda mērķi būtu jāsasniedz atbilstoši Savienības klimatiskajām saistībām Parīzes nolīgumā par klimata pārmaiņām un Savienības centieniem veicināt ilgtspējīgu attīstību un mērķi saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti, kā noteikts LESD 11. pantā un 191. panta 1. punktā, ņemot vērā principu “piesārņotājs maksā”. Lai aizsargātu iekšējā tirgus integritāti, nodrošina, ka darbības, no kurām labumu gūst uzņēmumi, ir saderīgas ar valsts atbalsta noteikumiem, kas noteikti LESD 107. un 108. pantā.

Grozījums Nr.    2

Regulas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8)  Savienotības līmenis pasaulē arvien pieaug, un, ņemot vērā demogrāfisko un migrācijas dinamiku, ir skaidrs, ka Savienības migrācijas politikai ir vajadzīga vienota pieeja, kas balstīta dažādo finansēšanas instrumentu sinerģijās un savstarpējā papildināmībā. Lai nodrošinātu saskaņotu, stingru un konsekventu atbalstu dalībvalstu solidaritātes un atbildības dalīšanas centieniem migrācijas pārvaldībā, no ERAF būtu jāatbalsta migrantu ilgtermiņa integrācijas sekmēšana.

(8)  Savienotības līmenis pasaulē arvien pieaug, un, ņemot vērā demogrāfisko un migrācijas dinamiku, ir skaidrs, ka Savienības migrācijas politikai ir vajadzīga vienota pieeja, kas balstīta dažādo finansēšanas instrumentu sinerģijās un savstarpējā papildināmībā. Lai nodrošinātu saskaņotu, stingru un konsekventu atbalstu dalībvalstu solidaritātes un atbildības dalīšanas centieniem migrācijas pārvaldībā, no ERAF un Kohēzijas fonda būtu jāatbalsta migrantu ilgtermiņa integrācijas sekmēšana.

Grozījums Nr.    3

Regulas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9)  Lai atbalstītu dalībvalstu un reģionu centienus stāties pretī jaunajiem pārbaudījumiem un nodrošināt augstu drošības līmeni saviem iedzīvotājiem, un lai novērstu radikalizāciju, ar ERAF investīcijām būtu jāpalīdz uzturēt drošību apgabalos, kur ir vajadzība nodrošināt drošu un aizsargātu publisko telpu un kritisko infrastruktūru (piemēram, transporta un enerģētikas infrastruktūru), taču vienlaikus jāizmanto sinerģija un papildināmība ar citām Savienības rīcībpolitikām.

(9)  Lai atbalstītu dalībvalstu un reģionu centienus stāties pretī jaunajiem pārbaudījumiem un nodrošināt augstu drošības un kohēzijas līmeni saviem iedzīvotājiem, un lai novērstu radikalizāciju, ar ERAF investīcijām būtu jāpalīdz uzturēt drošību apgabalos, kur ir vajadzība nodrošināt drošu un aizsargātu publisko telpu un kritisko infrastruktūru (piemēram, transporta un enerģētikas infrastruktūru), taču vienlaikus jāizmanto sinerģija un papildināmība ar citām Savienības rīcībpolitikām.

Grozījums Nr.    4

Regulas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10)  Turklāt ERAF investīcijām būtu jāpalīdz izveidot visaptverošu un ātrdarbīgu digitālo infrastruktūru tīklu un veicināt tīru un ilgtspējīgu multimodālo mobilitāti pilsētās.

(10)  Turklāt ERAF investīcijām būtu jāpalīdz izveidot Eiropas transporta infrastruktūras tīklus un visaptverošu un ātrdarbīgu digitālo infrastruktūru tīklu un veicināt tīru, drošu un ilgtspējīgu multimodālo mobilitāti pilsētās.

Grozījums Nr.    5

Regulas priekšlikums

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17)  ERAF būtu jāpalīdz izlīdzināt Savienības reģionu attīstības līmeņu galvenās atšķirības un mazināt atšķirības starp dažādu reģionu attīstības līmeņiem, kā arī mazināt atpalicību vismazāk attīstītajos reģionos, tostarp reģionos, kas saskaras ar grūtībām dekarbonizācijas saistību sakarā. Tāpēc ERAF atbalsts saskaņā ar mērķi “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” būtu jākoncentrē uz galvenajām Savienības prioritātēm, ievērojot Regulā (ES) 2018/xxx [jaunā KNR] noteiktos politikas mērķus. Tas nozīmē, ka ERAF finansējums būtu jākoncentrē uz politikas mērķiem “viedāka Eiropa, veicinot inovatīvas un viedas ekonomiskās pārmaiņas” un “zaļāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām, veicinot tīru un taisnīgu enerģētikas pārkārtošanu, “zaļas” un “zilas” investīcijas, aprites ekonomiku, pielāgošanos klimata pārmaiņām un risku novēršanu un pārvaldību”. Minētā tematiskā koncentrācija būtu jāpanāk valstu līmenī, taču būtu jāparedz elastīguma iespēja individuālu programmu līmenī un starp trīs dalībvalstu grupām, kas izveidotas pēc attiecīgā valsts nacionālā kopienākuma. Turklāt būtu sīki jānosaka metodika dalībvalstu klasificēšanai, ņemot vērā tālāko reģionu īpašo situāciju.

(17)  ERAF būtu jāpalīdz izlīdzināt Savienības reģionu attīstības līmeņu galvenās atšķirības un mazināt atšķirības starp dažādu reģionu attīstības līmeņiem, kā arī mazināt atpalicību vismazāk attīstītajos reģionos, tostarp reģionos, kas saskaras ar grūtībām dekarbonizācijas saistību sakarā. Tāpēc ERAF atbalsts saskaņā ar mērķi “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” būtu jākoncentrē uz galvenajām Savienības prioritātēm, ievērojot Regulā (ES) 2018/xxx [jaunā KNR] noteiktos politikas mērķus. Tas nozīmē, ka ERAF finansējums būtu jākoncentrē uz politikas mērķiem “viedāka Eiropa”, “zaļāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām”, “ciešāk savienota Eiropa” un “sociālāka Eiropa”. Minētā tematiskā koncentrācija būtu jāpanāk reģionālajā līmenī, taču būtu jāparedz elastīguma iespēja individuālu programmu līmenī.

Grozījums Nr.    6

Regulas priekšlikums

19. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(19)  Šajā regulā būtu jānosaka dažādās darbības, kuru izmaksas drīkst atbalstīt ar investīcijām no ERAF un Kohēzijas fonda atbilstoši to attiecīgajiem mērķiem, kas noteikti LESD. No Kohēzijas fonda līdzekļiem būtu jāatļauj veikt investīcijas vidē un TEN-T. ERAF gadījumā būtu jāvienkāršo darbību saraksts un būtu jāatļauj no tā līdzekļiem atbalstīt investīcijas infrastruktūrā, investīcijas attiecībā uz piekļuvi pakalpojumiem, produktīvas investīcijas MVU, aprīkojumu, programmatūru un nemateriālos aktīvus, kā arī pasākumus, kas attiecas uz informāciju, komunikāciju, pētījumiem, tīklošanu, sadarbību un pieredzes apmaiņu, un darbības, kas saistītas ar kopām. Lai atbalstītu programmu īstenošanu, būtu jāatļauj no abu fondu līdzekļiem atbalstīt arī tehniskās palīdzības darbības. Visbeidzot, lai atbalstītu plašāku Interreg programmu intervences darbību loku, būtu jāpaplašina darbības joma, iekļaujot tajā arī plaša iekārtu klāsta un cilvēkresursu kopīgu izmantošanu, kā arī ar ESF+ darbības jomā ietilpstošajiem pasākumiem saistītās izmaksas.

(19)  Šajā regulā būtu jānosaka dažādās darbības, kuru izmaksas drīkst atbalstīt ar investīcijām no ERAF un Kohēzijas fonda atbilstoši to attiecīgajiem mērķiem, kas noteikti LESD. No Kohēzijas fonda un ERAF līdzekļiem būtu jāatļauj veikt investīcijas vidē un TEN-T. ERAF gadījumā būtu jāvienkāršo darbību saraksts un būtu jāatļauj no tā līdzekļiem atbalstīt investīcijas infrastruktūrā, esošo tuneļu un tiltu drošumā, investīcijas attiecībā uz piekļuvi pakalpojumiem, produktīvas investīcijas MVU, aprīkojumu, programmatūru un nemateriālos aktīvus, kā arī pasākumus, kas attiecas uz informāciju, komunikāciju, pētījumiem, tīklošanu, sadarbību un pieredzes apmaiņu, un darbības, kas saistītas ar kopām. Lai atbalstītu programmu īstenošanu, būtu jāatļauj no abu fondu līdzekļiem atbalstīt arī tehniskās palīdzības darbības. Visbeidzot, lai atbalstītu plašāku Interreg programmu intervences darbību loku, būtu jāpaplašina darbības joma, iekļaujot tajā arī plaša iekārtu klāsta un cilvēkresursu kopīgu izmantošanu, kā arī ar ESF+ darbības jomā ietilpstošajiem pasākumiem saistītās izmaksas.

Grozījums Nr.    7

Regulas priekšlikums

20. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(20)  No Kohēzijas fonda līdzekļiem turpina finansēt Eiropas transporta tīklu projektus, kas ir saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1316/2013, izmantojot gan dalītu pārvaldību, gan tiešas īstenošanas režīmu saskaņā ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (“EISI”).

(20)  No Kohēzijas fonda un ERAF līdzekļiem turpina finansēt Eiropas transporta tīklu projektus, kas ir saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1316/2013, izmantojot gan dalītu pārvaldību, gan tiešas īstenošanas režīmu saskaņā ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (“EISI”).

Grozījums Nr.    8

Regulas priekšlikums

20.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(20a)  Turklāt, lai optimizētu pievienoto vērtību no transporta jomas investīcijām, kuras pilnībā vai daļēji finansē no Savienības budžeta, būtu jācenšas izveidot sinerģiju starp ERAF un tieši pārvaldītiem instrumentiem, piemēram, Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (EISI) un turpmākās programmas Invest EU finanšu instrumentiem.

Grozījums Nr.    9

Regulas priekšlikums

27. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(27)  Īpaša uzmanība būtu jāpievērš tālākajiem reģioniem, proti, būtu jāpieņem LESD 349. pantā paredzētie pasākumi, ar kuriem tālākajiem reģioniem piešķir papildu finansējumu, lai kompensētu papildu izmaksas, kas šajos reģionos rodas sakarā ar vienu vai vairākiem no LESD 349. pantā minētajiem pastāvīgajiem apgrūtinājumiem (tālums, atrašanās uz salas, maza teritorija, sarežģīta topogrāfija un klimats, tautsaimniecības atkarība no dažiem ražojumiem), kuru pastāvība un kombinācija būtiski kavē minēto reģionu attīstību. Ar šiem piešķīrumiem var finansēt investīcijas, darbības izmaksas un sabiedrisko pakalpojumu saistības, un to mērķis ir kompensēt papildu izmaksas, ko rada minētie apgrūtinājumi. Ar darbības atbalstu var segt izdevumus par kravas pārvadājumu pakalpojumiem un uzsākšanas palīdzību pārvadājumu pakalpojumiem, kā arī izdevumus par darbībām, kas saistītas ar uzglabāšanas ierobežojumiem, pārmērīgu ražošanas rīku apjomu un apkopi, kā arī cilvēkresursu trūkumu vietējā tirgū. Lai aizsargātu iekšējā tirgus integritāti, ERAF atbalstam, ar kuru palīdz finansēt darbības un investīciju atbalstu tālākajos reģionos, vajadzētu būt saderīgam ar LESD 107. un 108. pantā izklāstītajiem valsts atbalsta noteikumiem, un tas attiecas uz visām ERAF un Kohēzijas fondu līdzfinansētajām darbībām.

(27)  Īpaša uzmanība būtu jāpievērš tālākajiem reģioniem, proti, būtu jāpieņem LESD 349. pantā paredzētie pasākumi, ar kuriem tālākajiem reģioniem piešķir papildu finansējumu, lai kompensētu papildu izmaksas, kas šajos reģionos rodas sakarā ar vienu vai vairākiem no LESD 349. pantā minētajiem pastāvīgajiem apgrūtinājumiem (tālums, atrašanās uz salas, maza teritorija, sarežģīta topogrāfija un klimats, tautsaimniecības atkarība no dažiem ražojumiem), kuru pastāvība un kombinācija būtiski kavē minēto reģionu attīstību. Ar šiem piešķīrumiem var finansēt investīcijas, darbības izmaksas un sabiedrisko pakalpojumu saistības, un to mērķis ir kompensēt papildu izmaksas, ko rada minētie apgrūtinājumi. Ar darbības atbalstu var segt izdevumus par kravas pārvadājumu pakalpojumiem, zaļo loģistiku, mobilitātes pārvaldību un uzsākšanas palīdzību pārvadājumu pakalpojumiem, kā arī izdevumus par darbībām, kas saistītas ar uzglabāšanas ierobežojumiem, pārmērīgu ražošanas rīku apjomu un apkopi, kā arī cilvēkresursu trūkumu vietējā tirgū. Lai aizsargātu iekšējā tirgus integritāti, ERAF atbalstam, ar kuru palīdz finansēt darbības un investīciju atbalstu tālākajos reģionos, vajadzētu būt saderīgam ar LESD 107. un 108. pantā izklāstītajiem valsts atbalsta noteikumiem, un tas attiecas uz visām ERAF un Kohēzijas fondu līdzfinansētajām darbībām.

Grozījums Nr.    10

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – i punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(i)  uzlabot pētniecības un inovācijas spējas un progresīvo tehnoloģiju ieviešanu,

(i)  sekmēt pētniecības un inovācijas spējas un progresīvo tehnoloģiju ieviešanu,

Grozījums Nr.    11

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – ii punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ii)  izmantot digitalizācijas sniegtās priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem un valdībām,

(ii)  izmantot digitalizācijas sniegtās priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem un valdībām un uzlabot digitālo savienotību,

Grozījums Nr.    12

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – iii punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(iii)  kāpināt MVU izaugsmi un konkurētspēju,

(iii)  kāpināt MVU izaugsmi, konkurētspēju un noturību,

Grozījums Nr.    13

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – iva punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(iva)  attīstīt viedus, drošus un sadarbspējīgus transporta veidus,

Grozījums Nr.    14

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – va punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(va)  veicināt mazemisiju un multimodālu mobilitāti,

Grozījums Nr.    15

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – via punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(via)  atbalstīt strukturālas pārmaiņas, lai pārietu uz mazoglekļa enerģijas ražošanu,

Grozījums Nr.    16

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – c apakšpunkts – i punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(i)  uzlabot digitālo savienotību,

(i)  uzlabot digitālo savienotību un pārrobežu savienojumus,

Grozījums Nr.    17

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – c apakšpunkts – ii punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ii)  izveidot ilgtspējīgu, klimatnoturīgu, intelektisku, drošu un intermodālu TEN-T,

(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)  

Grozījums Nr.    18

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – c apakšpunkts – iii punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(iii)  attīstīt ilgtspējīgu, klimatnoturīgu, intelektisku un intermodālu mobilitāti valstu, reģionu un vietējā līmenī, ietverot uzlabotu piekļuvi TEN-T un pārrobežu mobilitāti,

(iii)  attīstīt ilgtspējīgu, klimatnoturīgu, intelektisku, drošu un intermodālu mobilitāti valstu, reģionu un vietējā līmenī, ietverot uzlabotu piekļuvi TEN-T, pārrobežu mobilitāti un savienotību ar tālākajiem reģioniem,

Grozījums Nr.    19

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – c apakšpunkts – iv punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(iv)  veicināt ilgtspējīgu multimodālu mobilitāti pilsētās;

(iv)  veicināt ilgtspējīgu multimodālu un pieejamu mobilitāti pilsētās, tostarp iešanu ar kājām, riteņbraukšanu, sabiedrisko transportu un dalītu mobilitāti;

Grozījums Nr.    20

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – d apakšpunkts – iia punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(iia)  uzlabot kvalitatīvu un iekļaujošu sabiedriskā transporta pakalpojumu pieejamību;

Grozījums Nr.    21

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – d apakšpunkts – iv punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(iv)  nodrošināt vienādu piekļuvi veselības aprūpei, tostarp primārajai aprūpei, attīstot infrastruktūru;

(iv)  veicināt vienādu piekļuvi veselības aprūpei, tostarp primārajai aprūpei, attīstot infrastruktūru, tostarp lauku apvidos;

Grozījums Nr.    22

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – e apakšpunkts – i punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(i)  veicināt integrētu sociālo, ekonomisko un vidisko attīstību, kultūras mantojumu un drošību pilsētu teritorijās,

(i)  veicināt integrētu sociālo, ekonomisko un vidisko attīstību, kultūras mantojumu, tūrisma nozari un drošību pilsētu teritorijās,

Grozījums Nr.    23

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – e apakšpunkts – ii punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ii)  veicināt integrētu vietējo sociālo, ekonomisko un vidisko attīstību, kultūras mantojumu un drošību, tostarp lauku un piekrastes teritorijās, izmantojot arī sabiedrības virzītu vietējo attīstību.

(ii)  veicināt integrētu vietējo sociālo, ekonomisko un vidisko attīstību, kultūras mantojumu, tūrisma nozari un drošību, tostarp lauku un piekrastes teritorijās un tālākajos reģionos, izmantojot arī sabiedrības virzītu vietējo attīstību;

Grozījums Nr.    24

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – e apakšpunkts – iia punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(iia)  veikt pasākumus, lai palielinātu ilgtspējīgu tūrismu veicinošu reģionu un teritoriju pievilcību.

Grozījums Nr.    25

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Attiecībā uz programmām, kuras īsteno saskaņā ar mērķi “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei”, kopējos ERAF līdzekļus katrā dalībvalstī koncentrē valsts līmenī saskaņā ar 3. un 4. punktu.

1.  Attiecībā uz programmām, kuras īsteno saskaņā ar mērķi “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei”, kopējos ERAF līdzekļus katrā dalībvalstī koncentrē reģionālā līmenī saskaņā ar 3. un 4. punktu.

Grozījums Nr.    26

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Attiecībā uz tā atbalsta tematisko koncentrāciju, kas piešķirts dalībvalstīm, kuru sastāvā ietilpst tālākie reģioni, ERAF līdzekļus, kas konkrēti piešķirti tālāko reģionu programmām, un visiem pārējiem reģioniem piešķirtos līdzekļus administrē atsevišķi.

2.  Attiecībā uz tā atbalsta tematisko koncentrāciju, kas piešķirts dalībvalstu tālākajiem reģioniem, ERAF līdzekļus, kas konkrēti piešķirti tālāko reģionu programmām, un visiem pārējiem reģioniem piešķirtos līdzekļus administrē atsevišķi.

Grozījums Nr.    27

Regulas priekšlikums

3. pants – 3. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis pēc to nacionālā kopienākuma rādītāja klasificē šādi:

Reģionus klasificē pēc Regulas (ES) 2018/xxx [jaunā KNR] 102. panta 2. punkta:

(a)  dalībvalstis ar nacionālā kopienākuma rādītāju, kas vienāds ar vai lielāks par 100 % no ES vidējā rādītāja (“1. grupa”),

(a)   mazāk attīstīti reģioni, kuros IKP uz vienu iedzīvotāju ir mazāks nekā 75 % no vidējā IKP ES-27 valstīs (“mazāk attīstīti reģioni”),

(b)  dalībvalstis ar nacionālā kopienākuma rādītāju, kas vienāds ar vai lielāks par 75 %, bet mazāks par 100 % no ES vidējā rādītāja (“2. grupa”),

(b)   pārejas reģioni, kuros IKP uz vienu iedzīvotāju ir no 75 % līdz 100 % no vidējā IKP ES-27 valstīs (“pārejas reģioni”),

(c)  dalībvalstis ar nacionālā kopienākuma rādītāju, kas ir mazāks par 75 % no ES vidējā rādītāja (“3. grupa”).

(c)  vairāk attīstīti reģioni, kuros IKP uz vienu iedzīvotāju ir vairāk nekā 100 % no vidējā IKP ES-27 valstīs (“vairāk attīstīti reģioni”).

Grozījums Nr.    28

Regulas priekšlikums

3. pants – 3. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šajā pantā nacionālā kopienākuma rādītājs ir attiecība starp dalībvalsts nacionālo kopienākumu uz vienu iedzīvotāju, ko mēra pēc pirktspējas līmeņa un aprēķina pēc Savienības rādītājiem par laikposmu no 2014. līdz 2016. gadam, un vidējo nacionālo kopienākumu uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas līmeņa 27 dalībvalstīs tajā pašā pārskata periodā.

svītrots

Grozījums Nr.    29

Regulas priekšlikums

3. pants – 3. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Mērķa “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” programmas tālākajos reģionos klasificē 3. grupā.

Mērķa “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” programmas tālākajos reģionos klasificē grupā “mazāk attīstīti reģioni”.

Grozījums Nr.    30

Regulas priekšlikums

3. pants – 4. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  1. grupas dalībvalstis prioritātēm, kurās neietilpst tehniskā palīdzība, vismaz 85 % no saviem kopējiem ERAF līdzekļiem piešķir PM Nr. 1 un PM Nr. 2, turklāt PM Nr. 1 – vismaz 60 %;

(a)  1. grupas dalībvalstis prioritātēm, kurās neietilpst tehniskā palīdzība, vismaz 60 % no saviem kopējiem ERAF līdzekļiem piešķir PM Nr. 1 un PM Nr. 2.

Grozījums Nr.    31

Regulas priekšlikums

3. pants – 4. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  2. grupas dalībvalstis prioritātēm, kurās neietilpst tehniskā palīdzība, vismaz 45 % no saviem kopējiem ERAF līdzekļiem piešķir PM Nr. 1, bet PM Nr. 2 – vismaz 30 %;

(b)  2. grupas dalībvalstis prioritātēm, kurās neietilpst tehniskā palīdzība, vismaz 20 % no saviem kopējiem ERAF līdzekļiem piešķir PM Nr. 1 un vismaz 30 % – PM Nr. 2;

Grozījums Nr.    32

Regulas priekšlikums

3. pants – 4. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  3. grupas dalībvalstis prioritātēm, kurās neietilpst tehniskā palīdzība, vismaz 35 % no saviem kopējiem ERAF līdzekļiem piešķir PM Nr. 1, bet PM Nr. 2vismaz 30 %.

(c)  3. grupas dalībvalstis prioritātēm, kurās neietilpst tehniskā palīdzība, vismaz 15 % no saviem kopējiem ERAF līdzekļiem piešķir PM Nr. 1 un vismaz 30 %PM Nr. 2;

Grozījums Nr.    33

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  investīcijas infrastruktūrā,

(a)  investīcijas infrastruktūrā, jo īpaši ar Eiropas pievienoto vērtību transporta, enerģētikas un digitālo Eiropas komunikāciju tīklu jomā, un tādu esošo transporta infrastruktūru kā tiltu un tuneļu drošības uzlabošanā,

Grozījums Nr.    34

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ba)  investīcijas ilgtspējīgā mobilitātē pilsētās, kā arī sabiedriskajā transportā un riteņbraucēju celiņos;

Grozījums Nr.    35

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – ea apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ea)  finansējumu tāda ritošā sastāva iegādei, ko izmanto dzelzceļa pārvadājumos;

Grozījums Nr.    36

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Lai palīdzētu sasniegt 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) punktā noteikto PM Nr. 1 konkrēto mērķi, no ERAF atbalsta arī apmācības, mūžizglītības un izglītības darbības.

Lai palīdzētu sasniegt 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) punktā noteikto PM Nr. 1 konkrēto mērķi un 2. panta 2. punkta d) apakšpunktā noteikto PM Nr. 4 konkrēto mērķi, no ERAF atbalsta arī apmācības, mūžizglītības un izglītības darbības.

Grozījums Nr.    37

Regulas priekšlikums

4. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a  No ERAF uz Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu pārvietoto summu izmanto atbilstīgi Regulas (ES) [jaunā EISI regula] noteikumiem;

Grozījums Nr.    38

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  investīcijas TEN-T,

(b)  investīcijas TEN-T un ilgtspējīgā mobilitātē,

Grozījums Nr.    39

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(e) investīcijas lidostu infrastruktūrā, izņemot tālākajos reģionos,

svītrots

Grozījums Nr.    40

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – g apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(g)  investīcijas atkritumu atliku apstrādes iekārtās,

(g)  investīcijas atkritumu atliku apstrādes iekārtās, izņemot tālākajos reģionos,

Grozījums Nr.    41

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – j apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(j)  finansējumu tāda ritošā sastāva iegādei, ko izmantos dzelzceļa pārvadājumos, izņemot, ja šī iegāde ir saistīta ar:

svītrots

i)  sabiedrisko pakalpojumu saistību izpildi saskaņā ar grozīto Regulu Nr. 1370/2007, par ko izsludināts publiskā iepirkuma konkurss,

 

ii)  dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu līnijās, kas pilnībā atvērtas konkurencei, un atbalsta saņēmējs ir jauns tirgus dalībnieks, kas tiesīgs saņemt finansējumu saskaņā ar Regulu (ES) 2018/xxxx [Invest EU regula].

 

Grozījums Nr.    42

Regulas priekšlikums

7. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Saskaņā ar ziņošanas prasību, kas noteikta Finanšu regulas [38. panta 3. punkta e) apakšpunkta i) punktā], Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei informāciju par veikumu saskaņā ar II pielikumu.

3.  Saskaņā ar ziņošanas prasību, kas noteikta Finanšu regulas [38. panta 3. punkta e) apakšpunkta i) punktā], Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei informāciju par veikumu saskaņā ar II pielikumu. Šajā informācijā iekļauj arī kvalitatīvu novērtējumu par progresu, kas panākts virzībā uz 2. pantā noteikto konkrēto mērķu sasniegšanu.

Grozījums Nr.    43

Regulas priekšlikums

9. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Par pamatu izmantojot teritoriālās stratēģijas saskaņā ar Regulas (ES) 2018/xxxx [jaunā KNR] [23]. pantu, no ERAF abu minētās regulas 4. panta 2. punktā minēto mērķu programmās atbalsta integrētu teritoriālo attīstību, kura ir vērsta uz pilsētu teritorijām (“ilgtspējīga pilsētattīstība”).

1.  Par pamatu izmantojot teritoriālās stratēģijas saskaņā ar Regulas (ES) 2018/xxxx [jaunā KNR] [23]. pantu, no ERAF abu minētās regulas 4. panta 2. punktā minēto mērķu programmās atbalsta integrētu teritoriālo attīstību, kura ir vērsta uz pilsētu teritorijām (“ilgtspējīga pilsētattīstība” un “ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plāni”).

Grozījums Nr.    44

Regulas priekšlikums

11. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Konkrēti tālākajiem reģioniem papildus piešķirtos līdzekļus izmanto, lai kompensētu papildu izmaksas, kuras šajos reģionos rodas sakarā ar vienu vai vairākiem no LESD 349. pantā uzskaitītajiem pastāvīgajiem apgrūtinājumiem to attīstībai.

1.  Īpašajam papildu piešķīrumam, kas paredzēts tālākajiem reģioniem, nepiemēro 3. pantu. Konkrēti tālākajiem reģioniem papildus piešķirtos līdzekļus izmanto, lai kompensētu papildu izmaksas, kuras šajos reģionos rodas sakarā ar vienu vai vairākiem no LESD 349. pantā uzskaitītajiem pastāvīgajiem apgrūtinājumiem to attīstībai.

Grozījums Nr.    45

Regulas priekšlikums

11. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a  Atkāpjoties no 4. panta 1. punkta, no ERAF var atbalstīt produktīvas investīcijas tālāko reģionu uzņēmumos neatkarīgi no minēto uzņēmumu lieluma.

Grozījums Nr.    46

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. tabula – 1. punkts – 1. kolonna

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Viedāka Eiropa, veicinot inovatīvas un viedas ekonomiskās pārmaiņas

1.  Konkurētspējīga un viedāka Eiropa, stiprinot ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju un veicinot inovatīvas un viedas ekonomiskās pārmaiņas

Grozījums Nr.    47

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. tabula – 3. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Politikas mērķis

Izlaide

Rezultāti

(1)

(2)

(3)

3. Ciešāk savienota Eiropa, uzlabojot mobilitāti un reģionālo IKT savienotību

RKI 43 – Atbalstīto jauno autoceļu garums – TEN-T

RKR 55 – Jaunuzbūvēto, rekonstruēto vai modernizēto autoceļu lietotāji

 

RKI 44 – Atbalstīto jauno autoceļu garums – cits

RKR 56 – Laika ietaupījums no uzlabotas autoceļu infrastruktūras

 

RKI 45 – Rekonstruēto vai modernizēto autoceļu garums – TEN-T

RKR 101 – Laika ietaupījums no uzlabotas dzelzceļa infrastruktūras

 

RKI 46 – Rekonstruēto vai modernizēto autoceļu garums – cits

RKR 57 – Ekspluatācijā esošo Eiropas Dzelzceļa satiksmes vadības sistēmas standartiem atbilstošo sliežu ceļu garums

 

RKI 47 – Atbalstīto jauno sliežu ceļu garums – TEN-T

RKR 58 – Pa atbalstītajiem sliežu ceļiem gadā pārvadāto pasažieru skaits attālumos

 

RKI 48 – Atbalstīto jauno sliežu ceļu garums – cits

RKR 59 – Pa dzelzceļu pārvadātās kravas

 

RKI 49 – Rekonstruēto vai modernizēto sliežu ceļu garums – TEN-T

RKR 60 – Pa iekšējiem ūdensceļiem pārvadātās kravas

 

RKI 50 – Rekonstruēto vai modernizēto sliežu ceļu garums – cits

 

 

RKI 51 – Jauno vai modernizēto iekšējo ūdensceļu garums – TEN-T

 

 

RKI 52 – Jauno vai modernizēto iekšējo ūdensceļu garums – cits

 

 

RKI 53 – Jaunas vai modernizētas dzelzceļa stacijas un iekārtas

 

 

RKI 54 – Jauni vai modernizēti intermodālie savienojumi

 

 

RKI 100 – Atbalstīto ostu skaits

 

 

RKI 55 – Jaunbūvēto tramvaja un metro līniju garums

RKR 62 – Ar sabiedrisko transportu gadā pārvadāto pasažieru skaits

 

RKI 56 – Rekonstruēto/modernizēto tramvaja un metro līniju garums

RKR 63 – Jauno/modernizēto tramvaja un metro līniju lietotāju skaits gadā

 

RKI 57 – Videi draudzīgs ritošais sastāvs, ko izmanto sabiedriskajā transportā

RKR 64 – Atdalītas veloinfrastruktūras lietotāju skaits gadā

 

RKI 58 – Atbalstītā atdalītā veloinfrastruktūra

 

 

RKI 59 – Atbalstītā alternatīvo degvielu infrastruktūra (uzpildes/uzlādes punkti)

 

Grozījums

Politikas mērķis

Izlaide

Rezultāti

(1)

(2)

(3)

3. Ciešāk savienota Eiropa, uzlabojot mobilitāti un reģionālo IKT savienotību

RKI 43 – Atbalstīto jauno autoceļu garums – TEN-T

RKR 55 – Jaunuzbūvēto, rekonstruēto vai modernizēto autoceļu lietotāji

 

RKI 44 – Atbalstīto jauno autoceļu garums – cits

RKR 56 – Laika ietaupījums no uzlabotas autoceļu infrastruktūras

 

RKI 45 – Rekonstruēto vai modernizēto autoceļu garums – TEN-T

RKR 101 – Laika ietaupījums no uzlabotas dzelzceļa infrastruktūras

 

RKI 46 – Rekonstruēto vai modernizēto autoceļu garums – cits

 

 

To ceļu un dzelzceļu tiltu un tuneļu skaits, kurus kontrolē ik pēc trīs gadiem un kurus pienācīgi uztur drošības labad

 

 

RKI 47 – Atbalstīto jauno sliežu ceļu garums – TEN-T

 

 

RKI 48 – Atbalstīto jauno sliežu ceļu garums – cits

 

 

RKI 49 – Rekonstruēto vai modernizēto sliežu ceļu garums – TEN-T

RKR 57 – Ekspluatācijā esošo Eiropas Dzelzceļa satiksmes vadības sistēmas standartiem atbilstošo sliežu ceļu garums, iekļaujot pārrobežu dzelzceļa savienojumus, kas aprīkoti ar ERTMS sistēmām

 

RKI 50 – Rekonstruēto vai modernizēto sliežu ceļu garums – cits

 

 

RKI 51 – Jauno vai modernizēto iekšējo ūdensceļu garums – TEN-T

RKR 58 – Pa atbalstītajiem sliežu ceļiem gadā pārvadāto pasažieru skaits attālumos, kas ir mazāki par 50 km, starp 50 un 300 km un vairāk nekā 300 km

 

RKI 52 – Jauno vai modernizēto iekšējo ūdensceļu garums – cits

 

 

RKI 53 – Jaunas vai modernizētas dzelzceļa stacijas un iekārtas

RKR 59 – Pa dzelzceļu pārvadātās kravas

 

 

– To dzelzceļa staciju skaits, kuras atbilst Komisijas TSI PRM regulas noteikumiem

– To kravas vagonu skaits, kuri ir vēlāk aprīkoti ar LL bremžu klučiem trokšņa vājināšanai

 

RKI 54 – Jauni vai modernizēti intermodālie savienojumi

RKR 60 – Pa iekšējiem ūdensceļiem pārvadātās kravas

 

RKI 100 – Atbalstīto ostu skaits

 

 

RKI 55 – Jaunbūvēto tramvaja un metro līniju garums

 

 

RKI 56 – Rekonstruēto/modernizēto tramvaja un metro līniju garums

RKR 62 – Ar sabiedrisko transportu gadā pārvadāto pasažieru skaits

 

RKI 57 – Videi draudzīgs ritošais sastāvs, ko izmanto sabiedriskajā transportā

RKR 63 – Jauno/modernizēto tramvaja un metro līniju lietotāju skaits gadā

 

RKI 58 – Atbalstītā atdalītā gājēju un veloinfrastruktūra

– Velosipēdistu skaits gadā

 

RKI 59 – Atbalstītā alternatīvo degvielu infrastruktūra (uzpildes/uzlādes punkti)

– Privāto automobiļu lietotāju, sabiedriskā transporta (metro – tramvaji – autobusi), automobiļu koplietojuma un automobiļu kopbraucienu, velosipēdu un kājāmgājēju intermodālā tirgus daļa (modālais sadalījums)

 

RKI 60 – Pilsētas ar jaunām vai modernizētām digitalizētām pilsētas transporta sistēmām

RKR 64 – Atdalītas gājēju un veloinfrastruktūras lietotāju skaits gadā

Grozījums Nr.    48

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. tabula – 5. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Politikas mērķis

Izlaide

Rezultāti

(1)

(2)

(3)

5. Iedzīvotājiem tuvāka Eiropa, ar vietējo iniciatīvu palīdzību veicinot pilsētu, lauku un piekrastes teritoriju ilgtspējīgu un integrētu attīstību

RKI 74 – Iedzīvotāji, ko aptver integrētas pilsētattīstības stratēģijas

RKR 76 – Pilsētattīstības stratēģiju sagatavošanā un īstenošanā iesaistītās ieinteresētās personas

 

RKI 75 – Integrētas pilsētattīstības stratēģijas

RKR 77 – Tūristi/apmeklējumi atbalstītajos objektos*

 

RKI 76 – Kopīgie projekti

RKR 78 – Lietotāji, kas gūst labumu no atbalstītās kultūras infrastruktūras

 

RKI 77 – Atbalstītās kultūras un tūrisma infrastruktūras kapacitāte

 

Grozījums

Politikas mērķis

Izlaide

Rezultāti

(1)

(2)

(3)

5. Iedzīvotājiem tuvāka Eiropa, ar vietējo iniciatīvu palīdzību veicinot pilsētu, lauku un piekrastes teritoriju ilgtspējīgu un integrētu attīstību

RKI 74 – Iedzīvotāji, ko aptver integrētas pilsētattīstības stratēģijas

RKR 76 – Pilsētattīstības stratēģiju sagatavošanā un īstenošanā iesaistītās ieinteresētās personas

 

– Esošo ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plānu skaits

RKR 77 – Tūristi/apmeklējumi atbalstītajos objektos*

 

RKI 75 – Integrētas pilsētattīstības stratēģijas

 

 

RKI 76 – Kopīgie projekti

– Ilgtspējīgi tūrisma projekti, attiecībā uz kuriem var norādīt, ka labumu gūst gan tūristi, gan vietējie iedzīvotāji

 

RKI 77 – Atbalstītās kultūras, dabas, vēsturiskā un industriālā tūrisma infrastruktūras kapacitāte

RKR 78 – Lietotāji, kas gūst labumu no atbalstītās kultūras infrastruktūras un ekotūrisma

Grozījums Nr.    49

Regulas priekšlikums

II pielikums – 1. tabula – 1. punkts – 1. kolonna

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Viedāka Eiropa, veicinot inovatīvas un viedas ekonomiskās pārmaiņas

1.  Konkurētspējīga un viedāka Eiropa, stiprinot ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju un veicinot inovatīvas un viedas ekonomiskās pārmaiņas

Grozījums Nr.    50

Regulas priekšlikums

II pielikums – 1. tabula – 3. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Politikas mērķis

Izlaide

Rezultāti

(1)

(3)

(4)

3. Ciešāk savienota Eiropa, uzlabojot mobilitāti un reģionālo IKT savienotību

PKI 14 – Autoceļu TEN-T: jauni un modernizēti ceļi

PKR 13 – Laika ietaupījums no uzlabotas autoceļu infrastruktūras

 

PKI 15 – Dzelzceļa TEN-T: jauni un modernizēti sliežu ceļi

PKR 14 – Gadā apkalpotie pasažieri uzlabotajā dzelzceļa transportā

 

PKI 16 – Tramvaja un metro līniju paplašināšana un modernizācija

PKR 15 – Gadā apkalpotie lietotāji jaunajās un modernizētajās tramvaja un metro līnijās

Grozījums

Politikas mērķis

Izlaide

Rezultāti

(1)

(3)

(4)

3. Ciešāk savienota Eiropa, uzlabojot mobilitāti un reģionālo IKT savienotību

PKI 14 – Autoceļu TEN-T: jauni un modernizēti ceļi

PKR 13 – Laika ietaupījums no uzlabotas autoceļu infrastruktūras

 

 

– Sastrēgumu palielināšanās ceļu infrastruktūras paplašināšanas dēļ

 

PKI 15 – Dzelzceļa TEN-T: jauni un modernizēti sliežu ceļi

 

 

– To reģionālo pārrobežu dzelzceļa savienojumu skaits, kuri ir pamesti vai nojaukti (trūkstošie savienojumi)

PKR 14 – Gadā apkalpotie pasažieri uzlabotajā dzelzceļa transportā

 

– To atjaunoto pārrobežu dzelzceļa savienojumu skaits, kuri bija trūkstošie savienojumi

 

 

PKI 16 – Tramvaja un metro līniju, kā arī gājēju infrastruktūras un veloinfrastruktūras paplašināšana un modernizācija

PKR 15 – Gadā apkalpotie lietotāji jaunajās un modernizētajās tramvaja un metro līnijās, kā arī gājēji un velosipēdisti

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Kohēzijas fonds

Atsauces

COM(2018)0372 – C8-0227/2018 – 2018/0197(COD)

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

REGI

11.6.2018

 

 

 

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

TRAN

11.6.2018

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Christine Revault d’Allonnes Bonnefoy

17.7.2018

Izskatīšana komitejā

9.10.2018

 

 

 

Pieņemšanas datums

15.11.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

38

4

2

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Daniela Aiuto, Marie-Christine Arnautu, Inés Ayala Sender, Georges Bach, Izaskun Bilbao Barandica, Michael Cramer, Luis de Grandes Pascual, Andor Deli, Karima Delli, Isabella De Monte, Ismail Ertug, Tania González Peñas, Dieter-Lebrecht Koch, Merja Kyllönen, Miltiadis Kyrkos, Innocenzo Leontini, Bogusław Liberadzki, Peter Lundgren, Marian-Jean Marinescu, Georg Mayer, Gesine Meissner, Renaud Muselier, Markus Pieper, Gabriele Preuß, Christine Revault d’Allonnes Bonnefoy, Dominique Riquet, Massimiliano Salini, Jill Seymour, Claudia Țapardel, Keith Taylor, István Ujhelyi, Wim van de Camp, Kosma Złotowski

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Francisco Assis, Stefan Gehrold, Maria Grapini, Bolesław G. Piecha, Anders Sellström, Matthijs van Miltenburg, Henna Virkkunen

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Heinz K. Becker, Edward Czesak, Theodor Dumitru Stolojan, Richard Sulík

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

38

+

ALDE

Izaskun Bilbao Barandica, Gesine Meissner, Dominique Riquet, Matthijs van Miltenburg

ECR

Edward Czesak, Bolesław G. Piecha, Richard Sulík, Kosma Złotowski

GUE/NG

Tania González Peñas, Merja Kyllönen

PPE

Georges Bach, Heinz K. Becker, Andor Deli, Stefan Gehrold, Dieter-Lebrecht Koch, Innocenzo Leontini, Marian-Jean Marinescu, Renaud Muselier, Markus Pieper, Massimiliano Salini, Anders Sellström, Theodor Dumitru Stolojan, Henna Virkkunen, Luis de Grandes Pascual, Wim van de Camp

S&D

Francisco Assis, Isabella De Monte, Ismail Ertug, Maria Grapini, Miltiadis Kyrkos, Bogusław Liberadzki, Gabriele Preuß, Christine Revault d'Allonnes Bonnefoy, Claudia Țapardel, István Ujhelyi

VERTS/ALE

Michael Cramer, Karima Delli, Keith Taylor

4

-

ECR

Peter Lundgren

EFDD

Jill Seymour

ENF

Marie-Christine Arnautu, Georg Mayer

2

0

EFDD

Daniela Aiuto

S&D

Inés Ayala Sender

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejaS ATZINUMS (14.11.2018)

Reģionālās attīstības komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Kohēzijas fondu

(COM(2018)0372 – C8-0227/2018 – 2018/0197(COD))

Atzinuma sagatavotājs: James Nicholson

ĪSS PAMATOJUMS

Atzinuma sagatavotājs vislielākajā mērā atzinīgi vērtē gan Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF), gan Kohēzijas fondu. ES ir pareiza pieeja, kā samazināt ekonomiskās un sociālās atšķirības, kas pastāv starp reģioniem un dalībvalstīm un kuras mērķis ir veicināt ilgtspējīgu attīstību. Lai gan atzinuma sagatavotājs saprot, ka pilsētu teritorijām ir būtiska nozīme bezdarba samazināšanā un sociālās integrācijas veicināšanā un nabadzības apkarošanā, viņš uzskata, ka ir vajadzīgs labāks līdzsvars starp lauku un pilsētu teritoriju vajadzībām. Tāpēc atzinuma sagatavotājs ir izdarījusi dažus tādus papildinājumus tekstā, kas attiecas uz lauku apvidiem un to kopienām. Kad mēs apspriežam izglītību, prasmju apguvi un darba vietu radīšanu, mēs reizēm varam koncentrēties tikai uz ES pilsētām, un atzinuma sagatavotājs ierosina, ka īpaša uzmanība tiek pievērsta lauku apvidiem (6. grozījums). Atzinuma sagatavotājs ir ieviesis tekstā vairākus jaunus aspektus attiecībā uz tekstu, integrējot lauksaimniekus, kuri tiek atstumti, jo viņi var strādāt attālināti un izolēti, kā arī sezonas darba ņēmējus, kuriem bieži vien var būt grūti integrēties lauku kopienās. Atzinuma sagatavotājs vēlas veicināt inovāciju un digitalizāciju un tādēļ iesaka palielināt piešķīrumu PM Nr. 1 no 60 % līdz 65 % (grozījums Nr. 10). Apzinoties, cik svarīga ir lauksaimnieku piekļuve internetam, atzinuma sagatavotājs nebija apmierināts, ka ERAF un Kohēzijas fonds nespētu atbalstīt ieguldījumus platjoslas infrastruktūrā tajās teritorijās, kur ir vismaz divi platjoslas tīkli. Atzinuma sagatavotājs nevar tam piekrist. Dalībvalstīm un reģioniem vajadzētu lemt par to, kur līdzekļi ir visvairāk nepieciešami. Tomēr var pastāvēt platjoslas tīkli, ja tie nav adekvāti un neļauj ES lauksaimniekiem nodrošināt pienācīgu piekļuvi internetam visattālākajos ES reģionos, tāpēc dalībvalstīm būtu jāļauj veikt lielākus ieguldījumus uzlabojumu īstenošanā (12. grozījums).

GROZĪJUMI

Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Reģionālās attīstības komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1

Regulas priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1)  Līguma par Eiropas Savienības darbību (“LESD”) 176. pantā noteikts, ka Eiropas Reģionālās attīstības fonda (“ERAF”) mērķis ir palīdzēt izlīdzināt Savienības reģionu attīstības līmeņa galvenās atšķirības. Saskaņā ar minēto pantu un LESD 174. panta otro un trešo daļu ERAF ir jāpalīdz mazināt atšķirības starp dažādo reģionu attīstības līmeņiem un mazāk labvēlīgo reģionu atpalicību, īpašu uzmanību veltot tiem mazāk labvēlīgajiem reģioniem, kuros pastāvīgi ir ļoti nelabvēlīgi dabas apstākļi vai nelabvēlīga demogrāfiskā situācija, piemēram, vistālāk ziemeļos esošajiem reģioniem ar ļoti zemu iedzīvotāju blīvumu un salu, kalnu un pierobežu reģioniem.

(1)  Līguma par Eiropas Savienības darbību (“LESD”) 176. pantā noteikts, ka Eiropas Reģionālās attīstības fonda (“ERAF”) mērķis ir palīdzēt izlīdzināt Savienības reģionu attīstības līmeņa galvenās atšķirības. Saskaņā ar minēto pantu un LESD 174.panta otro un trešo daļu ERAF ir jāpalīdz mazināt atšķirības starp dažādo reģionu attīstības līmeņiem un mazāk labvēlīgo reģionu atpalicību, īpašu uzmanību veltot lauku apvidiem, rūpniecības restrukturizācijas skartiem apgabaliem un reģioniem, kuros pastāvīgi ir ļoti nelabvēlīgi dabas apstākļi vai nelabvēlīga demogrāfiskā situācija, piemēram, vistālāk ziemeļos esošajiem reģioniem ar ļoti zemu iedzīvotāju blīvumu un salu, kalnu un pierobežu reģioniem.

Grozījums Nr.    2

Regulas priekšlikums

2.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(2a)  Turklāt Kohēzijas fonda ieguldījums ir orientēts uz vairākām būtiskākajām prioritārajām jomām, kurās ekonomiskā un sociālā plaisa turpina palielināties, un jo īpaši vērsts uz atšķirībām starp lauku apvidiem un pilsētām, līdz ar to uz lauku apvidiem, kuros vērojama nabadzība un stagnācija.

Grozījums Nr.    3

Regulas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2018/XXX [jaunā KNR]16 ir noteikti kopīgi noteikumi, kas piemērojami dažādiem fondiem, tostarp Eiropas Reģionālās attīstības fondam (“ERAF”), Eiropas Sociālajam fondam Plus (“ESF+”), Kohēzijas fondam, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondam (“EJZF”), Patvēruma un migrācijas fondam (“AMIF”), Iekšējās drošības fondam (“IDF”) un Robežu pārvaldības un vīzu instrumentam (“BMVI”), kuri darbojas saskaņā ar vienotu satvaru (“fondi”).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2018/XXX [jaunā KNR]16 ir noteikti kopīgi noteikumi, kas piemērojami dažādiem fondiem, tostarp Eiropas Reģionālās attīstības fondam (“ERAF”), Eiropas Sociālajam fondam Plus (“ESF+”), Eiropas Lauksaimniecības fondam lauku attīstībai, Kohēzijas fondam, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondam (“EJZF”), Patvēruma un migrācijas fondam (“AMIF”), Iekšējās drošības fondam (“IDF”) un Robežu pārvaldības un vīzu instrumentam (“BMVI”), kuri darbojas saskaņā ar vienotu satvaru (“fondi”).

_________________

_________________

16 [Pilna atsauce – jaunā KNR].

16 [Pilna atsauce – jaunā KNR].

Grozījums Nr.    4

Regulas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5)  Ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, ERAF un Kohēzijas fonda īstenošanā būtu jāievēro horizontālie principi, kas izklāstīti Līguma par Eiropas Savienību (“LES”) 3. pantā un LESD 10. pantā, tostarp LES 5. pantā noteiktie subsidiaritātes un proporcionalitātes principi. Dalībvalstīm būtu jāievēro arī ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām noteiktie pienākumi un jānodrošina pieejamība saskaņā ar konvencijas 9. pantu un saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, ar kuriem saskaņo produktu un pakalpojumu pieejamības prasības. Dalībvalstīm un Komisijai būtu jācenšas novērst nevienlīdzību, veicināt sieviešu un vīriešu līdztiesību un iekļaut dzimumu līdztiesības aspektu, kā arī apkarot diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ. No fondu līdzekļiem nevajadzētu atbalstīt pasākumus, kas veicina jebkādu segregāciju. ERAF un Kohēzijas fonda mērķi būtu jāsasniedz ilgtspējīgas attīstības ietvarā un atbilstoši Savienības centieniem saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti, kā noteikts LESD 11. pantā un 191. panta 1. punktā, ņemot vērā principu “piesārņotājs maksā”. Lai aizsargātu iekšējā tirgus integritāti, nodrošina, ka darbības, no kurām labumu gūst uzņēmumi, ir saderīgas ar valsts atbalsta noteikumiem, kas noteikti LESD 107. un 108. pantā.

(5)  Ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, ERAF un Kohēzijas fonda īstenošanā būtu jāievēro horizontālie principi, kas izklāstīti Līguma par Eiropas Savienību (“LES”) 3. pantā un LESD 10. pantā, tostarp LES 5. pantā noteiktie subsidiaritātes un proporcionalitātes principi. Dalībvalstīm būtu jāievēro arī ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām noteiktie pienākumi un jānodrošina pieejamība saskaņā ar konvencijas 9. pantu un saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, ar kuriem saskaņo produktu un pakalpojumu pieejamības prasības. Dalībvalstīm un Komisijai būtu jācenšas novērst nevienlīdzību, veicināt sieviešu un vīriešu līdztiesību un iekļaut dzimumu līdztiesības aspektu, kā arī apkarot diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ. No fondu līdzekļiem nevajadzētu atbalstīt pasākumus, kas veicina jebkādu segregāciju vai atstumtību. ERAF un Kohēzijas fonda mērķi būtu jāsasniedz ilgtspējīgas attīstības ietvarā un atbilstoši Savienības centieniem saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti un apkarot klimata pārmaiņas, kā noteikts LESD 11. pantā un 191. panta 1. punktā, ņemot vērā principu “piesārņotājs maksā”. Lai aizsargātu iekšējā tirgus integritāti, nodrošina, ka darbības, no kurām labumu gūst uzņēmumi, ir saderīgas ar valsts atbalsta noteikumiem, kas noteikti LESD 107. un 108. pantā.

Grozījums Nr.    5

Regulas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7)  Lai noskaidrotu, kādu veidu darbības drīkst atbalstīt no ERAF un Kohēzijas fonda līdzekļiem, būtu jānosaka konkrēti politikas mērķi, saskaņā ar kuriem sniedz atbalstu no šiem fondiem, un tādējādi tiks nodrošināts, ka tie palīdz sasniegt vienu vai vairākus kopīgos politikas mērķus, kas izklāstīti Regulas (ES) 2018/xxx [jaunā KNR] 4. panta 1. punktā.

(7)  Lai noskaidrotu, kādu veidu darbības drīkst atbalstīt no ERAF un Kohēzijas fonda līdzekļiem, būtu jānosaka saskaņoti un konkrēti dažādām situācijām pielāgoti politikas mērķi, saskaņā ar kuriem sniedz atbalstu no šiem fondiem, un tādējādi tiks nodrošināts, ka tie palīdz panākt lielāku pievienoto vērtību katrā reģionā un palīdz veidot darbvietas. Šie mērķi nekādā ziņā nedrīkstētu novirzīties no galvenā vispārējā mērķa, proti, samazināt dažādu ES reģionu attīstības līmeņa atšķirības un vismazāk attīstīto reģionu atpalicību.

Grozījums Nr.    6

Regulas priekšlikums

9.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(9a)  Vispārējiem kvalitatīviem sabiedriskajiem pakalpojumiem ir būtiska nozīme, lai risinātu reģionālās un sociālās atšķirības, veicinātu sociālo kohēziju un reģionālo attīstību un mudinātu iedzīvotājus un uzņēmumus palikt savā dzimtajā vietā, jo īpaši mazāk attīstītajos reģionos.

Grozījums Nr.    7

Regulas priekšlikums

9.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(9b)  ERAF un Kohēzijas fonda investīcijas būtu jānovirza ilgtspējīgā un pieejamā valsts, reģionālā un vietējā mobilitātē, jo īpaši reģionos, kuros trūkst līdzekļi ekonomikas un izaugsmes reģenerācijai un reģionos ar zemu iedzīvotāju blīvumu, kuros ievērojams mobilitātes trūkums ir šķērslis izaugsmei.

Grozījums Nr.    8

Regulas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10)  Turklāt ERAF investīcijām būtu jāpalīdz izveidot visaptverošu un ātrdarbīgu digitālo infrastruktūru tīklu un veicināt tīru un ilgtspējīgu multimodālo mobilitāti pilsētās.

(10)  Turklāt ERAF investīcijām būtu jāpalīdz izveidot visaptverošu un ātrdarbīgu digitālo infrastruktūru tīklu, kas klātu arī lauku apvidus, un veicināt tīru un ilgtspējīgu multimodālo mobilitāti pilsētās un lauku apvidos, tādējādi uzlabojot ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, kas var efektīvi apkarot klimata pārmaiņas.

Grozījums Nr.    9

Regulas priekšlikums

10.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(10a)  Investīcijas digitālajos tīklos ES lauku apvidos ir vēl neizmantots potenciāls, kam ir izšķirīga nozīme tādu jaunu ekonomisko iespēju izmantošanā kā precīzā lauksaimniecība un bioloģiskas izcelsmes ekonomikas attīstība, un kas var palīdzēt sasniegt ES mērķus, proti, attīstīt digitālās infrastruktūras tīklu un veicināt zaļu un ilgtspējīgu multimodālo mobilitāti.

Grozījums Nr.    10

Regulas priekšlikums

14.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(14a)  Ar ERAF un Kohēzijas fonda darbībām būtu jāsasniedz saskaņā ar [Regulu par enerģētikas savienības pārvaldību] izstrādātajos integrētajos nacionālajos enerģētikas un klimata plānos noteiktie mērķi, ņemot vērā arī par šiem plāniem sniegtos Komisijas ieteikumus, kuri attiecas gan uz saturu, gan finanšu piešķīrumiem.

Grozījums Nr.    11

Regulas priekšlikums

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17)  ERAF būtu jāpalīdz izlīdzināt Savienības reģionu attīstības līmeņu galvenās atšķirības un mazināt atšķirības starp dažādu reģionu attīstības līmeņiem, kā arī mazināt atpalicību vismazāk attīstītajos reģionos, tostarp reģionos, kas saskaras ar grūtībām dekarbonizācijas saistību sakarā. Tāpēc ERAF atbalsts saskaņā ar mērķi “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” būtu jākoncentrē uz galvenajām Savienības prioritātēm, ievērojot Regulā (ES) 2018/xxx [jaunā KNR] noteiktos politikas mērķus. Tas nozīmē, ka ERAF finansējums būtu jākoncentrē uz politikas mērķiem “viedāka Eiropa, veicinot inovatīvas un viedas ekonomiskās pārmaiņas” un “zaļāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām, veicinot tīru un taisnīgu enerģētikas pārkārtošanu, “zaļas” un “zilas” investīcijas, aprites ekonomiku, pielāgošanos klimata pārmaiņām un risku novēršanu un pārvaldību”. Minētā tematiskā koncentrācija būtu jāpanāk valstu līmenī, taču būtu jāparedz elastīguma iespēja individuālu programmu līmenī un starp trīs dalībvalstu grupām, kas izveidotas pēc attiecīgā valsts nacionālā kopienākuma. Turklāt būtu sīki jānosaka metodika dalībvalstu klasificēšanai, ņemot vērā tālāko reģionu īpašo situāciju.

(17)  ERAF būtu jāpalīdz veicināt reālu konverģenci, izlīdzināt Savienības reģionu attīstības līmeņu galvenās atšķirības un mazināt atšķirības starp dažādu reģionu attīstības līmeņiem, kā arī mazināt atpalicību vismazāk attīstītajos reģionos, tostarp reģionos, kas saskaras ar grūtībām dekarbonizācijas saistību sakarā, ņemot vērā katras dalībvalsts leģitīmo izvēli, prioritātes un vajadzības atkarībā no konkrētās situācijas katrā valstī. Tāpēc ERAF atbalstā saskaņā ar mērķi “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” būtu jāņem vērā arī kolektīvi noteiktās prioritātes, ievērojot Regulā (ES) 2018/xxx [jaunā KNR] noteiktos politikas mērķus. Tas nozīmē, ka attiecībā uz ERAF finansējumu būtu īpaši jāņem vērā politikas mērķi “saliedētāka un solidāra Eiropa, palīdzot mazināt ekonomisko, sociālo un teritoriālo asimetriju un panākt viedas un inovatīvasekonomiskās pārmaiņas” un “zaļāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām, veicinot tīru un taisnīgu enerģētikas pārkārtošanu, mazinot rūpniecības ietekmi uz vidi, veicinot “zaļas” un “zilas” investīcijas, aprites ekonomiku, klimata pārmaiņu apkarošana un pielāgošanos tām un risku novēršanu un pārvaldību”. Minētā tematiskā koncentrācija būtu jāpanāk valstu līmenī, taču būtu jāparedz elastīguma iespēja individuālu programmu līmenī un starp trīs dalībvalstu grupām, kas izveidotas pēc attiecīgā valsts nacionālā kopienākuma. Turklāt būtu sīki jānosaka metodika dalībvalstu klasificēšanai, ņemot vērā tālāko reģionu īpašo situāciju.

Grozījums Nr.    12

Regulas priekšlikums

19. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(19)  Šajā regulā būtu jānosaka dažādās darbības, kuru izmaksas drīkst atbalstīt ar investīcijām no ERAF un Kohēzijas fonda atbilstoši to attiecīgajiem mērķiem, kas noteikti LESD. No Kohēzijas fonda līdzekļiem būtu jāatļauj veikt investīcijas vidē un TEN-T. ERAF gadījumā būtu jāvienkāršo darbību saraksts un būtu jāatļauj no tā līdzekļiem atbalstīt investīcijas infrastruktūrā, investīcijas attiecībā uz piekļuvi pakalpojumiem, produktīvas investīcijas MVU, aprīkojumu, programmatūru un nemateriālos aktīvus, kā arī pasākumus, kas attiecas uz informāciju, komunikāciju, pētījumiem, tīklošanu, sadarbību un pieredzes apmaiņu, un darbības, kas saistītas ar kopām. Lai atbalstītu programmu īstenošanu, būtu jāatļauj no abu fondu līdzekļiem atbalstīt arī tehniskās palīdzības darbības. Visbeidzot, lai atbalstītu plašāku Interreg programmu intervences darbību loku, būtu jāpaplašina darbības joma, iekļaujot tajā arī plaša iekārtu klāsta un cilvēkresursu kopīgu izmantošanu, kā arī ar ESF+ darbības jomā ietilpstošajiem pasākumiem saistītās izmaksas.

(19)  Šajā regulā būtu jānosaka dažādās darbības, kuru izmaksas drīkst atbalstīt ar investīcijām no ERAF un Kohēzijas fonda atbilstoši to attiecīgajiem mērķiem, kas noteikti LESD. No Kohēzijas fonda līdzekļiem būtu jāatļauj veikt investīcijas vidē un TEN-T. ERAF gadījumā būtu jāvienkāršo darbību saraksts un būtu jāatļauj no tā līdzekļiem atbalstīt investīcijas infrastruktūrā, investīcijas attiecībā uz piekļuvi pakalpojumiem, īpašu uzmanību pievēršot neaizsargātām, marginalizētām un segregētām kopienām, produktīvas investīcijas MVU, aprīkojumu, programmatūru un nemateriālos aktīvus, kā arī pasākumus, kas attiecas uz informāciju, komunikāciju, pētījumiem, tīklošanu, sadarbību un pieredzes apmaiņu, un darbības, kas saistītas ar kopām. Lai atbalstītu programmu īstenošanu, būtu jāatļauj no abu fondu līdzekļiem atbalstīt arī tehniskās palīdzības darbības. Visbeidzot, lai atbalstītu plašāku Interreg programmu intervences darbību loku, būtu jāpaplašina darbības joma, iekļaujot tajā arī plaša iekārtu klāsta un cilvēkresursu kopīgu izmantošanu, kā arī ar ESF+ darbības jomā ietilpstošajiem pasākumiem saistītās izmaksas.

Grozījums Nr.    13

Regulas priekšlikums

25. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(25)  Ilgtspējīgas pilsētattīstības ietvarā būtu jāatbalsta integrēta teritoriālā attīstība, lai sekmīgāk risinātu ekonomiskās, vidiskās, klimatiskās, demogrāfiskās un sociālās problēmas, kas skar pilsētu teritorijas, tostarp funkcionālās pilsētu teritorijas, turklāt vienlaikus jāņem vērā vajadzība veicināt saikņu veidošanu starp pilsētu un lauku teritorijām. Principi, pēc kuriem atlasīs tās pilsētu teritorijas, kurās īstenojamas integrētas darbības ilgtspējīgai pilsētattīstībai, un minēto darbību finansējuma indikatīvās summas būtu jānosaka mērķa “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” programmās, un šim nolūkam valstu līmenī būtu jāpiešķir vismaz 6 % no ERAF līdzekļiem. Būtu arī jānosaka, ka šī procentuālā daļa būtu jāievēro visā plānošanas periodā, ja līdzekļus pārvieto starp prioritātēm programmā vai starp programmām, tostarp vidusposma pārskatīšanā.

(25)  Ilgtspējīgas pilsētattīstības ietvarā būtu jāatbalsta integrēta teritoriālā attīstība, lai sekmīgāk risinātu ekonomiskās, vidiskās, klimatiskās, demogrāfiskās un sociālās problēmas, kas skar pilsētu un lauku teritorijas, turklāt vienlaikus jāņem vērā vajadzība veicināt saikņu veidošanu un pastiprinātu sadarbību starp pilsētu un lauku teritorijām. Principi, pēc kuriem atlasīs tās pilsētu teritorijas, kurās īstenojamas integrētas darbības ilgtspējīgai pilsētattīstībai, un minēto darbību finansējuma indikatīvās summas būtu jānosaka mērķa “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” programmās, un šim nolūkam valstu līmenī būtu jāpiešķir vismaz 6 % no ERAF līdzekļiem. Būtu arī jānosaka, ka šī procentuālā daļa būtu jāievēro visā plānošanas periodā, ja līdzekļus pārvieto starp prioritātēm programmā vai starp programmām, tostarp vidusposma pārskatīšanā.

Grozījums Nr.    14

Regulas priekšlikums

1. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Šajā regulā ir arī noteikti konkrētie mērķi un darbības joma atbalstam no Kohēzijas fonda attiecībā uz mērķi “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei”, kas minēts Regulas (ES) 2018/xxxx [jaunā KNR] [4. panta 2. punkta a) apakšpunktā].

2.  Šajā regulā ir arī noteikti konkrētie mērķi un darbības joma atbalstam no Kohēzijas fonda attiecībā uz mērķi “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei”, kas minēts Regulas (ES) 2018/xxxx [jaunā KNR] [4. panta 2. punkta a) apakšpunktā]. Tā arī papildina lauku attīstības politiku, sniedzot atbalstu līdzsvarotai teritoriālai attīstībai.

Grozījums Nr.    15

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  “viedāka Eiropa, veicinot inovatīvas un viedas ekonomiskās pārmaiņas” (PM Nr. 1):

(a)  “saliedētāka un solidāra Eiropa, palīdzot mazināt ekonomisko, sociālo un teritoriālo asimetriju un veicinot inovatīvas un viedas ekonomiskās pārmaiņas” (PM Nr. 1):

Pamatojums

ERAF un Kohēzijas fonds ir ļoti svarīgi kohēzijas politikas instrumenti, un tādēļ to mērķos vajadzētu iekļaut centienus nodrošināt kohēziju un novērst asimetriju.

Grozījums Nr.    16

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – i punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(i)  uzlabot pētniecības un inovācijas spējas un progresīvo tehnoloģiju ieviešanu,

(i)  uzlabot pētniecības un inovācijas spējas un progresīvo tehnoloģiju ieviešanu un sekmēt piekļuvi tehnoloģijām, kā arī tehnoloģiju izmantošanu un kvalitāti,

Grozījums Nr.    17

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – ii punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ii)  izmantot digitalizācijas sniegtās priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem un valdībām,

(ii)  izmantot digitalizācijas sniegtās priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, sabiedrisko pakalpojumu jomā un valdībām,

Pamatojums

Sabiedriskie pakalpojumi ir ļoti svarīgi, lai nodrošinātu kohēziju un reģionālo attīstību, uzņēmējdarbību un ilgtspējīgus apdzīvotības līmeņus, jo īpaši mazāk attīstītos reģionos.

Grozījums Nr.    18

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – iia punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(iia)  nodrošināt augstas kvalitātes, mūsdienīgus un vispārējus sabiedriskos pakalpojumus,

Grozījums Nr.    19

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – iii punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(iii)  kāpināt MVU izaugsmi un konkurētspēju,

(iii)  kāpināt un nostiprināt MVU izaugsmi un konkurētspēju lauku apvidos,

Grozījums Nr.    20

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – iv punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(iv)  attīstīt prasmes pārdomātai specializācijaiun uzņēmējdarbībai;

(iv)  attīstīt prasmes pārdomātai specializācijai, rūpniecības restrukturizācijai, lauku apvidu attīstībai un infrastruktūrā, uzņēmumu atgriešanās nodrošināšanai rūpnieciski panīkušos reģionos, ietekmējot rūpnieciskās ražošanas jaudu un uzņēmējdarbību;

Grozījums Nr.    21

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – iva punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(iva)   veicināt atjaunotni un ekonomikas atveseļošanu reģionos, kuros samazinās iedzīvotāju skaits un apvidos kuros ir nelabvēlīgi dabas apstākļi;

Grozījums Nr.    22

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – ivb punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ivb)  jaunuzņēmumu ekosistēmu uzturēšana,

Grozījums Nr.    23

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  “zaļāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām, veicinot tīru un taisnīgu enerģētikas pārkārtošanu, “zaļas” un “zilas” investīcijas, aprites ekonomiku, pielāgošanos klimata pārmaiņām un risku novēršanu” (PM Nr. 2):

(b)  “zaļāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām, veicinot un atbalstot tīru un taisnīgu enerģētikas pārkārtošanu, “zaļas” un “zilas” investīcijas, kā arī patēriņa samazinājumu, aprites ekonomiku, pielāgošanos klimata pārmaiņām un risku novēršanu” (PM Nr. 2):

Grozījums Nr.    24

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – iii punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(iii)  vietējā līmenī attīstīt viedas energosistēmas, tīklus un enerģijas akumulāciju,

(iii)  vietējā līmenī attīstīt viedas energosistēmas, viedus tīklus un enerģijas akumulāciju un veidot energokooperatīvus,

Grozījums Nr.    25

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – iiia punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(iiia)  veicināt patēriņa samazinājumu,

Grozījums Nr.    26

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – iv punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(iv)  veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un noturību pret katastrofām,

(iv)  veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un pārvaldību, noturību pret dabas katastrofām, jo īpaši piemērojot uz ekosistēmu balstītas pieejas,

Grozījums Nr.    27

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – vii punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(vii)  uzlabot bioloģisko daudzveidību un zaļo infrastruktūru pilsētvidē un samazināt piesārņojumu;

(vii)  uzlabot bioloģisko daudzveidību un zaļo infrastruktūru pilsētvidē un lauku vidē, kā arī samazināt gaisa, ūdens, trokšņa un gaismas piesārņojumu, kā arī atkritumus;

Grozījums Nr.    28

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – c apakšpunkts – i punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(i)  uzlabot digitālo savienotību,

(i)  uzlabot digitālo savienotību un piekļuvi ātrdarbīgam internetam jo īpaši mazapdzīvotos lauku apvidos, kuri nav pievilcīgi komerciāliem operatoriem,

Grozījums Nr.    29

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – c apakšpunkts – ii punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ii)  izveidot ilgtspējīgu, klimatnoturīgu, intelektisku, drošu un intermodālu TEN-T,

(ii)  izveidot ilgtspējīgu, klimatnoturīgu, intelektisku, drošu un intermodālu TEN-T, īpašu uzmanību pievēršot tāda ES transporta tīkla izveidei, kas savienotu lauku centrus, nevis vienkārši nodrošinātu iespējas nokļūt galvaspilsētās vai lielpilsētu centros,

Grozījums Nr.    30

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – c apakšpunkts – iv punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(iv)  veicināt ilgtspējīgu multimodālu mobilitāti pilsētās;

(iv)  veicināt ilgtspējīgu multimodālu mobilitāti gan pilsētās, gan lauku apvidos;

Grozījums Nr.    31

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – c apakšpunkts – iva punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(iva)  izmantot digitālās tehnoloģijas, lai risinātu Eiropas lauku apvidu problēmas;

Grozījums Nr.    32

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – c apakšpunkts – ivba punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ivb)  veicināt mobilitāti laukos;

Grozījums Nr.    33

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – d apakšpunkts – i punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(i)  uzlabot darba tirgu sekmīgumu un piekļuvi kvalitatīvām darbvietām, attīstot sociālo inovāciju un infrastruktūru,

(i)  uzlabot darba tirgu efektivitāti un piekļuvi kvalitatīvām darbvietām un atbalstīt darba ņēmēju mobilitāti, attīstot sociālo inovāciju un infrastruktūru, kas veicina līdzsvarotu teritoriālo attīstību visā ES, īpašu uzmanību pievēršot sievietēm lauku apvidos, kā arī izglītībai, prasmju apguvei un nodarbinātībai lauku apvidos;

Grozījums Nr.    34

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – d apakšpunkts – ia punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ia)  panākt lauku ekonomikas un kopienu līdzsvarotu teritoriālo attīstību, tostarp radot un saglabājot nodarbinātību,

Grozījums Nr.    35

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – d apakšpunkts – ib punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ib)  palīdzēt lauku iedzīvotājiem piekļūt kvalitatīvām darba iespējām,

Grozījums Nr.    36

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – d apakšpunkts – ii punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ii)  uzlabot piekļuvi iekļaujošiem un kvalitatīviem pakalpojumiem izglītības, apmācības un mūžizglītības jomā, attīstot infrastruktūru,

(ii)  uzlabot piekļuvi iekļaujošiem un kvalitatīviem pakalpojumiem izglītības, pirmskolas izglītošanas (jo īpaši nostiprinot saiknes starp izglītību, ekonomiku un uzņēmējdarbību), apmācības un mūžizglītības jomā, attīstot infrastruktūru,

Grozījums Nr.    37

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – d apakšpunkts – iii punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(iii)  palielināt marginalizētu kopienu, migrantu un nelabvēlīgā situācijā esošo grupu sociāli ekonomisko integrāciju, izmantojot integrētus pasākumus, tostarp mājokļa un sociālo pakalpojumu jomā,

(iii)  palielināt marginalizētu kopienu un nelabvēlīgā situācijā esošo grupu, tostarp to, kas strādā izolētos lauku apvidos, piemēram, lauksaimnieku un zvejnieku, sociāli ekonomisko integrāciju, izmantojot integrētus pasākumus, tostarp mājokļa un sociālo pakalpojumu jomā,

Grozījums Nr.    38

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – d apakšpunkts – iiia punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(iiia)  uzlabot vecu cilvēku piekļuvi aprūpes sistēmai, īpašu uzmanību pievēršot mājaprūpei un šādu pakalpojumu sniegšanai ārpus specializētām iestādēm,

Grozījums Nr.    39

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – d apakšpunkts – iiib punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(iiib)  atbalstīt migrantus lauku apvidos, jo īpaši sezonas darba ņēmējus kuriem var būt grūti integrēties lauku kopienās;

Grozījums Nr.    40

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – d apakšpunkts – iv punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(iv)  nodrošināt vienādu piekļuvi veselības aprūpei, tostarp primārajai aprūpei, attīstot infrastruktūru;

(iv)  veicināt vienādu piekļuvi veselības aprūpei, tostarp primārajai aprūpei un jo īpaši mātes un jaundzimušā aprūpei attālos lauku apvidos, attīstot infrastruktūru;

Grozījums Nr.    41

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – e apakšpunkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(e)  “iedzīvotājiem tuvāka Eiropa, ar vietējo iniciatīvu palīdzību veicinot pilsētu, lauku un piekrastes teritoriju ilgtspējīgu un integrētu attīstību” (PM Nr. 5):

(e)  “iedzīvotājiem tuvāka Eiropa, ar vietējo iniciatīvu palīdzību veicinot pilsētu, lauku, salu un piekrastes teritoriju ilgtspējīgu un integrētu attīstību un pilsētu–lauku partnerības” (PM Nr. 5):

Grozījums Nr.    42

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – e apakšpunkts – ii punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ii)  veicināt integrētu vietējo sociālo, ekonomisko un vidisko attīstību, kultūras mantojumu un drošību, tostarp lauku un piekrastes teritorijās, izmantojot arī sabiedrības virzītu vietējo attīstību;

(ii)  veicināt integrētu vietējo sociālo, ekonomisko un vidisko attīstību, kultūras mantojumu un drošību, īpaši lauku, salu un piekrastes teritorijās, izmantojot arī sabiedrības virzītu vietējo attīstību un vietējo rīcības grupu starpniecību;

Grozījums Nr.    43

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – e apakšpunkts – iia punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(iia)  pievērsties lauku–pilsētu sasaistei, reaģējot uz funkcionālo jomu problēmām saistībā ar nodarbinātību un darba tirgiem, dažādo nozaru savstarpējo atkarību, satiksmes modeļiem, demogrāfijas tendencēm, kultūras un dabas mantojumu, klimata pārmaiņu radīto neaizsargātību, zemes izmantojumu un resursu pārvaldību, institucionālajiem un pārvaldības pasākumiem, savienotību un piekļūstamību.

Grozījums Nr.    44

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – e apakšpunkts – iib punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(iib)  popularizēt koncepciju “viedie ciemati”, lai mazinātu plaisu starp pilsētām un laukiem;

Grozījums Nr.    45

Regulas priekšlikums

3. pants – 4. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  1. grupas dalībvalstis prioritātēm, kurās neietilpst tehniskā palīdzība, vismaz 85 % no saviem kopējiem ERAF līdzekļiem piešķir PM Nr. 1 un PM Nr. 2, turklāt PM Nr. 1 – vismaz 60 %;

(a)  1. grupas dalībvalstis prioritātēm, kurās neietilpst tehniskā palīdzība, vismaz 85 % no saviem kopējiem ERAF līdzekļiem piešķir PM Nr. 1 un PM Nr. 2, turklāt PM Nr. 1 – vismaz 65 %;

Grozījums Nr.    46

Regulas priekšlikums

3. pants – 4. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  2. grupas dalībvalstis prioritātēm, kurās neietilpst tehniskā palīdzība, vismaz 45 % no saviem kopējiem ERAF līdzekļiem piešķir PM Nr. 1, bet PM Nr. 2 – vismaz 30 %;

(b)  2. grupas dalībvalstis prioritātēm, kurās neietilpst tehniskā palīdzība, vismaz 45 % no saviem kopējiem ERAF līdzekļiem piešķir PM Nr. 1, bet PM Nr. 2 – vismaz 35%;

Grozījums Nr.    47

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – 1. daļa – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  investīcijas infrastruktūrā,

(a)  investīcijas infrastruktūrā, galveno uzmanību pievēršot IKT infrastruktūrai lauku apvidos,

Grozījums Nr.    48

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – 1. daļa – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  investīcijas piekļuvē pakalpojumiem,

(b)  investīcijas piekļuvē pakalpojumiem un prasmēm, īpaši pievēršoties nelabvēlīgā situācijā esošām, marginalizētām un segregācijai pakļautām kopienām,

Grozījums Nr.    49

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – 1. daļa – da apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(da)  Inovācija un pētniecība

Grozījums Nr.    50

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – 1. daļa – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(e)  informāciju, komunikāciju, pētījumus, tīklošanu, sadarbību, pieredzes apmaiņu un darbības, kas saistītas ar kopām,

(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)

Grozījums Nr.    51

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – 1. daļa – ea apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ea)