Procedūra : 2018/2177(DEC)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0107/2019

Iesniegtie teksti :

A8-0107/2019

Debates :

PV 26/03/2019 - 12
CRE 26/03/2019 - 12

Balsojumi :

PV 26/03/2019 - 13.3
CRE 26/03/2019 - 13.3

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2019)0244

ZIŅOJUMS     
PDF 263kWORD 80k
27.2.2019
PE 626.825v03-00 A8-0107/2019

par astotā, devītā, desmitā un vienpadsmitā Eiropas Attīstības fonda 2017. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu

(2018/2177(DEC))

Budžeta kontroles komiteja

Referents: Marco Valli

GROZĪJUMI
1. EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMA PRIEKŠLIKUMS

1. EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMA PRIEKŠLIKUMS

par astotā, devītā, desmitā un vienpadsmitā Eiropas Attīstības fonda 2017. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu

(2018/2177(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā astotā, devītā, desmitā un vienpadsmitā Eiropas Attīstības fonda finanšu pārskatus un ieņēmumu un izdevumu pārskatus par 2017. finanšu gadu (COM(2018)0519 – C8-0328/2018),

–  ņemot vērā finanšu informāciju par Eiropas Attīstības fondiem (COM(2018)0475),

–  ņemot vērā Revīzijas palātas 2017. finanšu gada pārskatu par darbībām, ko finansē no 8., 9., 10. un 11. Eiropas Attīstības fonda (EAF), un Komisijas atbildes(1),

–  ņemot vērā deklarāciju par pārskatu ticamību(2), kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2017. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2019. gada 20. februāra ieteikumus par budžeta izpildes apstiprinājumu, ko sniedz Komisijai attiecībā uz Eiropas Attīstības fondu īstenotajām darbībām 2017. finanšu gadā (05368/2019 – C8-0064/2019, 05369/2019 – C8-0065/2019, 05370/2019 – C8-0066/2019, 05371/2019 – C8-0067/2019),

–  ņemot vērā Komisijas ziņojumu par turpmāko rīcību attiecībā uz 2016. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (COM(2018)0545),

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 15. decembra ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei "Starpposma pārskatīšanas ziņojums par ārējās finansēšanas instrumentiem" (COM(2017)0720) un saistītos dienestu darba dokumentus “Evaluation of the Development Cooperation Instrument” ("Attīstības sadarbības instrumenta novērtējums") (SWD(2017)0600) un “Evaluation of the eleventh European Development Fund” ("Vienpadsmitā Eiropas Attīstības fonda novērtējums") (SWD(2017)0601),

–   ņemot vērā vienpadsmitā Eiropas Attīstības fonda ārējo novērtējumu (2017. gada jūnija galīgais ziņojums), ko Komisija pasūtījusi ārēju darbuzņēmēju grupai,

–  ņemot vērā Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, kas noslēgts 2000. gada 23. jūnijā Kotonū (Beninā)(3) un grozīts 2010. gada 22. jūnijā Vagadugu (Burkinafaso)(4),

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 25. novembra Lēmumu 2013/755/ES par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Savienību ("Lēmums par aizjūras asociāciju")(5),

–  ņemot vērā 33. pantu Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju 1995. gada 20. decembra Iekšējā nolīgumā par Kopienas atbalsta finansēšanu un pārvaldību saskaņā ar Otro finanšu protokolu, kurš pievienots Ceturtajai ĀKK un EK konvencijai(6),

–  ņemot vērā 32. pantu Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju 2000. gada 18. septembra Iekšējā nolīgumā par Kopienas atbalsta finansēšanu un pārvaldību saskaņā ar Finanšu protokolu, kurš pievienots Partnerattiecību nolīgumam starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīm un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, kas 2000. gada 23. jūnijā noslēgts Kotonū (Beninā), un par finansiālas palīdzības piešķiršanu aizjūras zemēm un teritorijām, uz kurām attiecas EK Līguma ceturtā daļa(7),

–  ņemot vērā 11. pantu Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju 2006. gada 17. jūlija Iekšējā nolīgumā par Kopienas palīdzības finansēšanu saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu laikposmam no 2008. gada līdz 2013. gadam atbilstīgi ĀKK un EK Partnerattiecību nolīgumam un par finansiālas palīdzības piešķiršanu aizjūras zemēm un teritorijām, uz ko attiecas EK Līguma ceturtā daļa(8),

–  ņemot vērā 11. pantu Padomē sanākušo Eiropas Savienības dalībvalstu valdību pārstāvju 2013. gada 24. un 26. jūnija Iekšējā nolīgumā par Eiropas Savienības palīdzības finansēšanu atbilstīgi daudzgadu finanšu shēmai laikposmam no 2014. gada līdz 2020. gadam saskaņā ar ĀKK un ES Partnerattiecību nolīgumu un par finansiālas palīdzības piešķiršanu aizjūras zemēm un teritorijām, kurām piemēro Līguma par Eiropas Savienības darbību ceturto daļu(9),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 208. pantu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

–  ņemot vērā 74. pantu 1998. gada 16. jūnija Finanšu regulā, kas attiecas uz sadarbību attīstības finansēšanas jomā atbilstīgi Ceturtajai ĀKK un EK konvencijai(10),

–  ņemot vērā 119. pantu 2003. gada 27. marta Finanšu regulā, ko piemēro 9. Eiropas Attīstības fondam(11),

–  ņemot vērā 50. pantu Padomes 2008. gada 18. februāra Regulā (EK) Nr. 215/2008 par Finanšu regulu, ko piemēro 10. Eiropas Attīstības fondam(12),

–  ņemot vērā 48. pantu Padomes 2015. gada 2. marta  Regulā (ES) 2015/323 par finanšu regulu, ko piemēro 11. Eiropas Attīstības fondam(13),

–  ņemot vērā Reglamenta 93. pantu, 94. panta trešo ievilkumu un IV pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Attīstības komitejas atzinumu (A8-0107/2019),

1.  sniedz Komisijai apstiprinājumu par astotā, devītā, desmitā un vienpadsmitā Eiropas Attīstības fonda 2017. finanšu gada budžeta izpildi;

2.  izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Padomei, Komisijai, Revīzijas palātai un Eiropas Investīciju bankai un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

2. EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMA PRIEKŠLIKUMS

par astotā, devītā, desmitā un vienpadsmitā Eiropas Attīstības fonda 2017. finanšu gada pārskatu apstiprināšanu

(2018/2177(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā astotā, devītā, desmitā un vienpadsmitā Eiropas Attīstības fonda finanšu pārskatus un ieņēmumu un izdevumu pārskatus par 2017. finanšu gadu (COM(2018)0519 – C8-0328/2018),

–  ņemot vērā finanšu informāciju par Eiropas Attīstības fondiem (COM(2018)0475),

–  ņemot vērā Revīzijas palātas 2017. finanšu gada pārskatu par darbībām, ko finansē no 8., 9., 10. un 11. Eiropas Attīstības fonda (EAF), un Komisijas atbildes(14),

–  ņemot vērā deklarāciju par pārskatu ticamību(15), kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2017. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2018. gada 20. februāra ieteikumus par budžeta izpildes apstiprinājumu, ko sniedz Komisijai attiecībā uz Eiropas Attīstības fondu īstenotajām darbībām 2017. finanšu gadā (05368/2019 – C8-0064/2019, 05369/2019 – C8-0065/2019, 05370/2019 – C8-0066/2019, 05371/2019 – C8-0067/2019),

–  ņemot vērā Komisijas ziņojumu par turpmāko rīcību attiecībā uz 2016. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (COM(2018)0545),

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 15. decembra ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei “Starpposma pārskatīšanas ziņojums par ārējās finansēšanas instrumentiem” (COM(2017)0720) un saistītos dienestu darba dokumentus Evaluation of the Development Cooperation Instrument (“Attīstības sadarbības instrumenta novērtējums”) (SWD(2017)0600) un Evaluation of the eleventh European Development Fund (“Vienpadsmitā Eiropas Attīstības fonda novērtējums”) (SWD(2017)0601),

–   ņemot vērā vienpadsmitā Eiropas Attīstības fonda ārējo novērtējumu (2017. gada jūnija galīgais ziņojums), ko Komisija pasūtījusi ārēju darbuzņēmēju grupai,

–  ņemot vērā Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, kas noslēgts 2000. gada 23. jūnijā Kotonū (Beninā)(16) un grozīts 2010. gada 22. jūnijā Vagadugu (Burkinafaso)(17),

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 25. novembra Lēmumu 2013/755/ES par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Savienību ("Lēmums par aizjūras asociāciju")(18),

–  ņemot vērā 33. pantu Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju 1995. gada 20. decembra Iekšējā nolīgumā par Kopienas atbalsta finansēšanu un pārvaldību saskaņā ar Otro finanšu protokolu, kurš pievienots Ceturtajai ĀKK un EK konvencijai(19),

–  ņemot vērā 32. pantu Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju 2000. gada 18. septembra Iekšējā nolīgumā par Kopienas atbalsta finansēšanu un pārvaldību saskaņā ar Finanšu protokolu, kurš pievienots Partnerattiecību nolīgumam starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīm un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, kas 2000. gada 23. jūnijā noslēgts Kotonū (Beninā), un par finansiālas palīdzības piešķiršanu aizjūras zemēm un teritorijām, uz kurām attiecas EK Līguma ceturtā daļa(20),

–  ņemot vērā 11. pantu Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju 2006. gada 17. jūlija Iekšējā nolīgumā par Kopienas palīdzības finansēšanu saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu laikposmam no 2008. gada līdz 2013. gadam atbilstīgi ĀKK–EK Partnerattiecību nolīgumam un par finansiālas palīdzības piešķiršanu aizjūras zemēm un teritorijām, uz ko attiecas EK Līguma ceturtā daļa(21),

–  ņemot vērā 11. pantu Padomē sanākušo Eiropas Savienības dalībvalstu valdību pārstāvju 2013. gada 24. un 26. jūnija Iekšējā nolīgumā par Eiropas Savienības palīdzības finansēšanu atbilstīgi daudzgadu finanšu shēmai laikposmam no 2014. gada līdz 2020. gadam saskaņā ar ĀKK un ES Partnerattiecību nolīgumu un par finansiālas palīdzības piešķiršanu aizjūras zemēm un teritorijām, kurām piemēro Līguma par Eiropas Savienības darbību ceturto daļu(22),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 208. pantu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

–  ņemot vērā 74. pantu 1998. gada 16. jūnija Finanšu regulā, kas attiecas uz sadarbību attīstības finansēšanas jomā atbilstīgi Ceturtajai ĀKK un EK konvencijai(23),

–  ņemot vērā 119. pantu 2003. gada 27. marta Finanšu regulā, ko piemēro 9. Eiropas Attīstības fondam(24),

–  ņemot vērā 50. pantu Padomes 2008. gada 18. februāra Regulā (EK) Nr. 215/2008 par Finanšu regulu, ko piemēro 10. Eiropas Attīstības fondam(25),

–  ņemot vērā 48. pantu Padomes 2015. gada 2. marta Regulā (ES) 2015/323 par finanšu regulu, ko piemēro 11. Eiropas Attīstības fondam(26),

–  ņemot vērā Reglamenta 93. pantu, 94. panta trešo ievilkumu un IV pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Attīstības komitejas atzinumu (A8-0107/2019),

1.  apstiprina astotā, devītā, desmitā un vienpadsmitā Eiropas Attīstības fonda 2017. finanšu gada pārskatus;

2.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Padomei, Komisijai, Revīzijas palātai un Eiropas Investīciju bankai un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

3. EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par astotā, devītā, desmitā un vienpadsmitā Eiropas Attīstības fonda 2017. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu

(2018/2177(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā lēmumu par astotā, devītā, desmitā un vienpadsmitā Eiropas Attīstības fonda 2017. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu,

–  ņemot vērā Reglamenta 93. pantu, 94. panta trešo ievilkumu un IV pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Attīstības komitejas atzinumu (A8-0107/2019),

A.  tā kā Komisija pilnīgi atbalsta Eiropas Attīstības fondu (EAF) pārvaldību, uzņemoties galīgo atbildību gan par EAF darbību likumību/pareizību, gan par EAF finanšu pārskatu sniegšanas procesa uzraudzību;

B.  tā kā EAF attīstības palīdzība pašlaik tiek īstenota 79 valstīs, lai gan politiskie un sociāli ekonomiskie apstākļi bieži vien ir sarežģīti, nestabili un saistīti ar risku;

C.  tā kā ir svarīgi nodrošināt, lai attīstības palīdzība tiktu izmantota saskaņā ar tās sākotnējo mērķi, kas noteikts LESD 208. pantā, pienācīgi ņemot vērā palīdzības un attīstības efektivitātes principus;

D.  tā kā vairāki Savienības politikas virzieni tiek īstenoti vienā un tajā pašā valstī vai valstu grupā ar atšķirīgu pamatojumu un mērķiem un pastāv risks, ka tie var būt savstarpēji pretrunīgi;

E.  tā kā lielākai saskaņotībai ar primāro mērķi, kas ir nabadzības mazināšana un ilgtermiņā – tās izskaušana, spēcīgākam uzsvaram uz darbības rezultātiem un redzamām darbībām pastāvīgi ir jābūt EAF uzmanības centrā;

F.  tā kā, izvēloties EAF palīdzības sniegšanas veidus, būtu jāņem vērā atšķirīgie partnervalstu attīstības posmi, jo īpaši attiecībā uz partnervalstīm, kuru statuss ir mainījies no valstīm ar zemiem uz valstīm ar vidējiem ienākumiem;

G.  tā kā ilgtspējīgas attīstības priekšnoteikums ir pārredzams, iekļaujošs un efektīvs līdzdalīgas politikas veidošanas process, kas atbalsta cilvēktiesību principus;

H.  tā kā efektīvi priekšnosacījumi un regulāras pārbaudes ir galvenie komponenti, lai nodrošinātu EAF efektivitāti un pareizu finanšu pārvaldību;

I.  tā kā atšķirībā no citiem attīstības instrumentiem Parlaments nav iesaistīts EAF resursu noteikšanā un piešķiršanā,

Ticamības deklarācija

Galvenie konstatējumi par 2017. gada finansiālo īstenošanu

1.  norāda, ka EAF saistības līdz 2017. gada beigām sasniedza 6218 miljonus EUR, kas ir 95 % no 2017. gada oktobrī pārskatītā gada mērķa (6510 miljoni EUR), bet EAF maksājumu summa 2017. gada 31. decembrī bija 4256 miljoni EUR, kas atbilst izpildes līmenim 98,89 % apmērā no 2017. gada oktobrī pārskatītā gada mērķa (6510 miljoni EUR); ņem vērā, ka papildus iepriekš minētajām EAF saistībām un maksājumiem Eiropas Investīciju bankas (EIB) kopējās saistības 2017. gadā sasniedza 667 miljonus EUR, bet maksājumu summa bija 456 miljoni EUR;

2.  norāda, ka Apvienotās Karalistes daļa veido 14,82 % no desmitā EAF un 14,68 % no vienpadsmitā EAF; uzsver, ka ir svarīgi saglabāt ciešas saiknes starp Eiropas Savienību un Apvienoto Karalisti pēc tās izstāšanās no Eiropas Savienības saistībā ar EAF un attīstības palīdzību, un ņem vērā Komisijas priekšlikumu nākamajā plānošanas periodā par 26 % palielināt līdzekļus VI izdevumu kategorijā (kas aptver bijušo IV izdevumu kategoriju un EAF);

3.  atzinīgi vērtē Komisijas Starptautiskās sadarbības un attīstības ģenerāldirektorāta (DEVCO ĢD) nepārtrauktos centienus samazināt iepriekšējo priekšfinansējumu, iepriekšējās neizpildītās saistības un iepriekšējo, spēku zaudējušo līgumu daļu ar mērķi panākt 25 % samazinājumu; norāda, ka šis mērķis ir pārsniegts, proti, iepriekšējais EAF priekšfinansējums ir samazināts par 32,58 % (37,6 % visā DEVCO ĢD atbildības jomā), bet EAF iepriekšējās neizpildītās saistības ir samazinātas par 37,63 %; norāda arī, ka netika sasniegts mērķis samazināt EAF iepriekšējo, spēku zaudējušo līgumu daļu līdz 15 % un to īpatsvars saglabājās 18,75 % līmenī; norāda uz Revīzijas palātas pārskatā minēto EAF iepriekšējo, spēku zaudējušo līgumu slēgšanas procesa pārmērīgo sarežģītību un jaunas īpašas procedūras izveidi, lai risinātu šo pastāvīgo problēmu;

4.  aicina DEVCO ĢD apsvērt iespēju pilnveidot vai pat pielāgot savu pašreizējo galveno darbības rādītāju kopumu, lai cita starpā labāk uzraudzītu, cik sen jau veiktas avansu izmaksas Savienības trasta fondiem (trasta fonds “Bêkou” un ES Ārkārtas trasta fonds Āfrikai);

Pārskatu ticamība

5.  atzinīgi vērtē Revīzijas palātas atzinumu, ka astotā, devītā un desmitā un vienpadsmitā Eiropas Attīstības fonda 2017. gada galīgie pārskati visos būtiskajos aspektos patiesi atspoguļo EAF finanšu stāvokli 2017. gada 31. decembrī un ka šo fondu darbības rezultāti, naudas plūsmas un neto aktīvu pārmaiņas minētajā datumā slēgtajā gadā ir saskaņā ar EAF finanšu regulas noteikumiem un starptautiski atzītiem grāmatvedības standartiem, ko piemēro publiskajam sektoram;

Pārskatiem pakārtoto darījumu likumība un pareizība

6.  atzinīgi vērtē Revīzijas palātas atzinumu, ka 2017. gada pārskatiem pakārtotie ieņēmumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi;

7.  pauž bažas par Revīzijas palātas negatīvo atzinumu par maksājumu likumību un pareizību, kurā norādīts, ka pārskatiem pakārtotajos maksājumos ir būtisks kļūdu līmenis;

8.  pauž nožēlu par to, ka katrā gada darbības pārskatā kopš 2012. gada Starptautiskās sadarbības un attīstības ĢD ir nācies formulēt atrunu par pakārtoto darījumu pareizību, kas norāda uz nopietniem iekšējās pārvaldības trūkumiem;

9.  pauž bažas par to, ka saskaņā ar Revīzijas palātas gada pārskatā ietverto novērtējumu aplēstais kļūdu īpatsvars attiecībā uz astotā, devītā, desmitā un vienpadsmitā EAF pārskatiem pakārtotajiem izdevumiem ir 4,5 % salīdzinājumā ar 3,3 % 2016. gadā, 3,8 % 2014. un 2015. gadā, 3,4 % 2013. gadā un 3 % 2012. gadā;

10.  pauž bažas par Revīzijas palātas izlases pārbaudes rezultātiem saistībā ar maksājumu darījumiem, proti, par to, ka kļūdas tika atklātas 29 % no revidētajiem maksājumu darījumiem (37 no 128); pauž nožēlu, ka kļūdas 2017. gadā joprojām ir tāda paša veida kā vairākos iepriekšējos gados, t. i., izdevumi nav radušies (42 %), nav būtisku apliecinošo dokumentu (29 %) un pieļauti nopietni publiskā iepirkuma noteikumu pārkāpumi (12 %); pauž nožēlu, ka 33 % no 30 maksājumu darījumiem ar skaitļos izsakāmām kļūdām bija galīgie darījumi, kas bija atļauti pēc tam, kad bija veiktas ex ante pārbaudes;

11.  pauž nožēlu, ka citas kļūdas tāpat kā iepriekšējos gados attiecas uz programmu aplēsēm, dotācijām un iemaksu nolīgumiem, kas noslēgti gan ar starptautiskām organizācijām, gan dalībvalstu sadarbības aģentūrām; atgādina par bažām saistībā ar to, ka nosacītā pieeja, ko piemēro starptautisku organizāciju īstenotos vairāku līdzekļu devēju projektos, un budžeta atbalsta darbības ierobežo Revīzijas palātas revīzijas tvērumu; tomēr atzinīgi vērtē uzlabojumus, ko Komisija veikusi 2018. gadā, cita starpā tās pieņemtos darba uzdevumus izdevumu pārbaudēm un ceļvedi kontroles pastiprināšanai saistībā ar programmu aplēsēm; aicina Komisiju rūpīgāk novērtēt pieņēmumu, ka Savienības atbilstības kritēriji ir izpildīti, ja kopsummā ir iekļauta pietiekama attiecināmo izdevumu summa, kas sedz ES iemaksu; atkārtoti aicina Komisiju efektīvi novērst trūkumus līgumu pārvaldībā, atlases procedūrās, dokumentu pārvaldībā un iepirkuma sistēmā;

12.  mudina Komisiju sniegt detalizētus paskaidrojumus attiecībā uz šiem konstatējumiem un iesniegt Parlamentam skaidru plānu, kurā izklāstīti pasākumi, kas vajadzīgi, lai labotu šo ļoti satraucošo situāciju;

13.  pauž bažas par to, ka 2017. gadā atkārtojās gadījumi saistībā ar neiztērēta priekšfinansējuma, kas nepareizi iegrāmatots kā pamatdarbības ieņēmumi, atgūšanu, lai gan korekcijas 2017. gadā palielinājās līdz 5,1 miljonam EUR (salīdzinājumā ar 3,1 miljonu EUR 2016. gadā);

Pārliecības gūšanas procesa efektivitāte (un ticamība)

Uzraudzības komponents

14.  uzskata, ka dažādo pārliecības veidošanas sistēmas pamatelementu uzlabošana būtu jāveic koordinēti; atkārtoti uzsver, ka ir jāuztur atbilstīga uzraudzības stratēģija, kas nodrošina līdzsvaru starp atbilstības noteikumu, mērķu un ticamu, ar darbības rezultātiem saistītu pievienotās vērtības kritēriju ievērošanu un partnervalstu līdzekļu apgūšanas spēju un kas būtu pienācīgi jāatspoguļo dažādu palīdzības operāciju un atbalsta sniegšanas veidu pārvaldībā;

15.  atzīst, ka Komisijas ex ante pārbaužu sistēmā bieži sastopami trūkumi, un atgādina Komisijai, ka jāveic pasākumi, lai izvairītos no konstatētās dažu ex ante pārbaužu neizpildes; norāda uz Revīzijas palātas pārskatā uzsvērto, ka dažos kļūdu gadījumos Komisija no savām informācijas sistēmām bija saņēmusi pietiekamu informāciju, lai varētu novērst, atklāt un izlabot kļūdas pirms izdevumu veikšanas, un, ja tas būtu izdarīts, aplēstais kļūdu līmenis būtu par 1,8 % zemāks; uzskata, ka jaunā izdevumu pārbaudes koncepcija jaunajos Komisijas pieņemtajos darba uzdevumos ir lietderīgs veids, kā novērst trūkumus kontroles sistēmas īstenošanā;

16.  norāda uz mazāk piesardzīgo pieeju, ko DEVCO ĢD 2017. gadā ir piemērojis sestajā izpētē par atlikušo kļūdu īpatsvaru, jo īpaši attiecībā uz kļūdu aprēķināšanu un ekstrapolāciju, saistībā ar faktu, ka 2017. gada pārskatā bija iekļauts ļoti neliels skaits pārbaužu uz vietas un iepirkuma procedūru pārbaužu, kādēļ ticamības deklarācijā tika norādīta atruna, kas attiecās tikai uz dotācijām tiešajā pārvaldībā (aplēstā riskam pakļautā summa ir 82,96 miljoni EUR); atzinīgi vērtē līdz šim īstenotos pastāvīgos centienus samazināt aplēsto kļūdu līmeni zem 2 % būtiskuma robežas attiecībā uz kļūdām; tomēr uzsver, ka šā mērķa sasniegšanai nevajadzētu radīt neskaidru priekšstatu par darbību pareizību un likumību, kas ietekmētu arī rezultātu salīdzināmību vairāku gadu laikā; aicina visas ieinteresētās personas novērst konkurējošu metožu izmantošanu aplēstā kļūdu līmeņa novērtēšanai, lai sniegtu ticamu priekšstatu par situāciju un palielinātu uzticību un pārliecību gan par veiktā kontroles darba, gan vispārējo kontroles sistēmu godīgumu;

Riska pārvaldība

17.  atgādina, ka augsta riska faktoru (ārēju, finansiālu un darbības) regulāra uzraudzība un atbilstoša izteikšana skaitļos ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem, lai nodrošinātu labu finanšu pārvaldību un kvalitatīvus izdevumus un palielinātu Savienības intervenču ticamību, ilgtspēju un reputāciju; mudina DEVCO ĢD turpināt pilnveidot procesus atbilstoši riskiem un finanšu apjomam un pielāgot nosacījumus atbilstoši dažādiem attīstības līmeņiem, valstu riska profiliem un pārvaldības sistēmām;

18.  uzsver nepieciešamību regulāri pielāgot DEVCO ĢD riska kartēšanu vai matricu, jo ES instrumentu kopumā rodas jauna veida palīdzības instrumenti un mehānismi, piemēram, apvienotais finansējums, īpaši trasta fondi un finansiālas partnerības ar citām starptautiskām iestādēm vai daudzpusējām attīstības bankām;

Novērtēšanas un ziņošanas komponents

19.  aicina DEVCO ĢD būtiski uzlabot uzraudzības, novērtēšanas un darbības rezultātu paziņošanas procedūras, lai nodrošinātu, ka tiek sistemātiski uzraudzīti dažādajās darbības rezultātu sistēmās noteiktie galvenie rādītāji un politikas veidotāji laikus saņem ticamu un visaptverošu informāciju; prasa veikt ilgtermiņa novērtējumu, ietverot datu vākšanu, pētījumus un analīzi, lai uzlabotu galvenos rādītājus; uzskata, ka nepietiekami veikta darbības rezultātu uzraudzība un rezultātu novērtēšana nelabvēlīgi ietekmē publisko pārskatatbildību;

20.  uzskata, ka uz rezultātiem vērsta uzraudzība kā instruments būtu jāizmanto proaktīvi un ātrāk, ja rodas vai saglabājas kritiskas situācijas; uzsver, ka korektīvie pasākumi būtu jāveic nekavējoties, un trūkumu specifika būtu strukturāli jāizvērtē izstrādes posmā; uzsver, ka ir ļoti svarīgi sniegt Parlamentam un budžeta kontroles iestādei skaidru pārskatu par to, cik lielā mērā patiešām ir sasniegti Savienības galvenie attīstības mērķi;

21.  uzskata, ka Savienības delegāciju ārējās palīdzības pārvaldības ziņojumi ir noderīgs korporatīvās ziņošanas instruments, kas sniedz ieguldījumu pārliecības veidošanā par katru Savienības delegāciju un to darbības rezultātu novērtēšanā; norāda, ka tādu projektu īpatsvars, kuru īstenošanā ir radušās problēmas, ir samazinājies no 31,1 % (980 projekti no 3151 īstenošanas posma projektiem) 2016. gadā līdz 23,8 % (1059 projekti no 4444 īstenošanas posma projektiem) 2017. gadā; tomēr pauž bažas par to, ka galvenie iemesli, kuru dēļ ir apgrūtināta pašreizējo projektu īstenošana, 27 % gadījumu ir īstenošanas partneru domājamās zemās spējas vai sniegums, vāja ieinteresēto personu interese un apņemšanās vai nepietiekams partneru līdzfinansējums, t. i., faktori, kas būtu jāapzina politiskā dialoga un līdzekļu devēju koordinācijas agrīnā posmā;

EAF attīstības palīdzības īstenošana

Vienpadsmitā EAF novērtējums

22.  ņem vērā Vienpadsmitā EAF novērtējuma paziņojumu, kurā minēts, ka “i) pastāv reāli draudi, ka EAF būs spiests nodrošināt atbildes pasākumus programmām, kas to attālinātu no šā fonda primārā nabadzības mazināšanas mērķa un ko ir grūti apvienot ar EAF pamatvērtībām, neapdraudot jomas, kurās tas ir sasniedzis labus panākumus”, un ka “ii) neraugoties uz apspriedēm, valdību un pilsoniskās sabiedrības organizāciju uzskati (ar dažiem konkrētiem izņēmumiem, piemēram, Klusā okeāna reģionā) plānošanā parasti netiek ņemti vērā”, un ka “vienpadsmitā EAF plānošanā tiek izmantota augšupēja pieeja, lai piemērotu koncentrācijas principu, taču tas tiek darīts uz Kotonū nolīguma galvenā partnerības principa rēķina”; pauž nožēlu, ka Komisija līdz šim ir pilnībā ignorējusi šos konstatējumus; tomēr uzskata, ka miera veidošana un migrācijas pamatcēloņu novēršana ir ilgtspējīgas attīstības pamataspekti;

23.  norāda arī, ka saskaņā ar vienpadsmitā EAF novērtējumu līdz 2017. gada aprīlim gandrīz 500 miljoni EUR no EAF rezerves bija izmaksāti, lai atbalstītu Komisijas Eiropas Civilās aizsardzības un humānās palīdzības operāciju ģenerāldirektorātu, gandrīz 500 miljoni EUR bija piešķirti ārkārtas atbalstam atsevišķām valstīm un 1,5 miljardi EUR bija izmaksāti Savienības Ārkārtas trasta fondam Āfrikai; tā kā EAF sniedz ieguldījumu arī jaunajā Eiropas Fondā ilgtspējīgai attīstībai;

Ārējās finansēšanas instrumentu īstenošanas vidusposma pārskats

24.  atzinīgi vērtē to, ka saskaņā ar novērtējumu EAF mērķi tā izveides laikā ir bijuši lielā mērā saistīti ar politikas prioritātēm un ka kopumā tas ir bijis piemērots mērķim un saskaņots ar ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) vērtībām un mērķiem;

25.  atzinīgi vērtē to, ka dažās valstīs, kurās darbojas EAF ģeogrāfiskās programmas, pēdējos desmit gados ir vērojams progress nabadzības samazināšanā un cilvēces un ekonomiskajā attīstībā; norāda, ka citās valstīs situācija joprojām ir kritiska; ar gandarījumu norāda, ka EAF prioritātes ir saskaņotas ar IAM vērtībām un mērķiem;

26.  uzsver, ka Savienības īstermiņa iekšējām interesēm nevajadzētu būt vienīgajam tās attīstības programmas virzītājspēkam un ka palīdzības efektivitātes principi būtu pilnībā jāpiemēro visiem attīstības sadarbības veidiem;

27.  aicina DEVCO ĢD ņemt vērā šādus jautājumus par EAF pārvaldību, lai nodrošinātu tā efektivitāti, lietderīgumu un pievienoto vērtību:

–  labāk atspoguļot EAF finansējuma komplementaritāti, Savienības instrumentu kopuma saskaņotību un sinerģiju ar citiem ārējās palīdzības instrumentiem;

–  nodrošināt augstāko pareizības un pārskatatbildības līmeni attiecībā uz EAF finansēto darbību rezultātiem;

–  aicina Komisiju šajā saistībā labāk izskaidrot loģisko sistēmu, kas ir tās intervenču pamatā, jo īpaši lai sniegtu labāku priekšstatu par EAF finansēto operāciju paredzamo ilgtermiņa ietekmi vai ilgtspējību;

–  nākamajā gada darbības pārskatā iekļaut strukturētu vienpadsmitā EAF darbības ietekmes novērtējumu, īpašu uzmanību pievēršot cilvēktiesību un vides jomā sasniegtajiem rezultātiem;

  uzskata, ka joprojām ir vajadzīga sistemātiskāka pieeja attiecībā uz Savienības dotāciju finansēto pasākumu paziņošanu, lai uzlabotu Savienības pamanāmību un lai visā finansējuma ķēdē stiprinātu pārredzamību un pārskatatbildību;

–  uzlabot partnerības garu, izveidojot demokrātisku līdzatbildību par programmu un tās īstenošanu un vienlaikus nodrošinot EAF pamatvērtību un principu ievērošanu;

28.  uzskata, ka ir būtiski, lai no EAF finansētiem ar infrastruktūru saistītiem projektiem tiktu veikts neatkarīgs ex ante novērtējums, kurā tiktu ņemta vērā projektu sociālā un vidiskā ietekme, kā arī to pievienotā vērtība; uzskata, ka lēmumiem par finansēšanu būtu jābūt saistītiem ar pienācīgu izmaksu un ieguvumu analīzi un ka ir finansējami tādi projekti, kuru īstenošana ir vides, finansiālā vai sociālā ziņā ilgtspējīga;

29.  norāda uz ārkārtīgi negatīvajiem Eiropas Revīzijas konstatējumiem par publiskā un privātā sektora partnerībām (PPP)(27) un Revīzijas palātas ieteikumu “neveicināt PPP intensīvāku un plašāku izmantošanu” Savienībā; aicina Komisiju pilnībā ņemt vērā šo ieteikumu attiecībā uz PPP jaunattīstības valstīs, kur apstākļi PPP sekmīgai īstenošanai ir vēl sarežģītāki nekā Savienībā;

30.  pauž lielas bažas par to, ka 2016., 2017. un 2018. gadā bads pasaulē palielinājās un tagad vairāk nekā 820 miljoni cilvēku cieš no hroniska uztura trūkuma, savukārt Savienības un tās dalībvalstu oficiālās attīstības palīdzības īpatsvars pārtikas un uztura nodrošinājuma jomā ir samazinājies no aptuveni 8 % 2014. gadā līdz 6 % 2016. gadā, un 2017. gadā ievērojami samazinājās budžeta saistību apjoms pārtikas nodrošinājumam saistībā ar Komisijas pārvaldītajiem instrumentiem;

31.  atkārtoti pauž stingrus iebildumus pret to, ka 2017. gadā Komisija iesniedza un EAF komiteja pieņēma Eritrejas valsts indikatīvo programmu un gada rīcības programmu, neraugoties uz to, ka nebija pārliecinošu pierādījumu par reformām vai uzlabojumiem cilvēktiesību jomā Eritrejā; atgādina Komisijas un augstās pārstāves apņemšanos regulāri informēt Parlamentu par šo jautājumu;

32.  prasa īstenot uz stimuliem balstītu pieeju, ieviešot principu „vairāk par vairāk” un ņemot par piemēru Eiropas kaimiņattiecību politiku; uzskata, ka jo vairāk un ātrāk valsts īsteno iekšējās reformas demokrātisko iestāžu veidošanai un nostiprināšanai, cilvēktiesību ievērošanai un tiesiskuma īstenošanai, jo vairāk Savienības atbalsta tai būtu jāsaņem;

33.  uzsver, ka ir svarīgi palielināt līdzekļu piešķīrumu ar mērķi atbalstīt labu pārvaldību, demokrātiju un tiesiskumu jaunattīstības valstīs, lai veicinātu atbildīgas un pārredzamas iestādes, atbalstītu spēju veidošanu un sekmētu līdzdalīgu lēmumu pieņemšanu un publisku piekļuvi informācijai;

34.  ņemot vērā atbalsta veidu maiņu no tiešajām dotācijām uz trasta fondiem un apvienotu finansējumu, cita starpā izmantojot Eiropas Fondu ilgtspējīgai attīstībai, aicina Padomi, Komisiju un EIB kopīgi ar Parlamentu pieņemt iestāžu nolīgumu par pārredzamību, pārskatatbildību un parlamentāro kontroli, balstoties uz politikas principiem, kas izklāstīti jaunajā Eiropas Konsensā par attīstību;

35.  vēlreiz nopietni atgādina, ka Parlaments ir aicinājis Padomi un dalībvalstis rīkoties, lai EAF iekļautu Savienības budžetā, tā panākot spēcīgāku demokrātisko kontroli; atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos ievērot Parlamenta atkārtoto pieprasījumu iekļaut EAF Savienības budžetā; prasa Komisijai informēt Parlamentu par pašreizējo stāvokli diskusijās saistībā ar Kotonū nolīguma aizstāšanu pēc 2020. gada;

36  atzinīgi vērtē sarunu procesu attiecībā uz nolīgumu, kas sekos Kotonū nolīgumam, lai saglabātu ĀKK un ES attiecību satvaru;

EAF un jaunās saiknes pārvaldība

37.  atzīst, ka EAF saskaras ar lielu spiedienu reaģēt uz arvien lielāku skaitu politisku prasību, piemēram, saistībā ar drošību, migrāciju un robežu pārvaldību, kuras ir grūti saskaņot ar EAF pamatvērtībām un ES attīstības un sadarbības politikas principiem, proti nabadzības izskaušanu, kā noteikts LESD 208. pantā; konstatē, ka jaunās saiknes pārvaldība pakļauj riskam attīstības politikas vispārējo līdzsvaru;

38.  norāda, ka jaunās saiknes pārvaldība liek uz spēles attīstības politikas vispārējo līdzsvaru; uzskata, ka ārkārtas reaģēšanā uz secīgām krīzes situācijām būtu jāievēro holistiska pieeja; atgādina, ka tās politikas saskaņotības principa ievērošana ir ārkārtīgi svarīga, lai nodrošinātu to valstu stabilitāti, kuras izmanto Eiropas attīstības palīdzību;

Ārpusbudžeta finanšu instrumentu pārvaldība (EAF iemaksas Savienības trasta fondos)

39.  norāda, ka Savienības trasta fondu kopējo saistību summa līdz šim ir bijusi 4,09 miljardi EUR, no kuriem lielākā bija EAF iemaksa 3 miljardu EUR apmērā, bet dalībvalstu un citu līdzekļu devēju iemaksas sasniedza 442,7 miljonus EUR; norāda, ka 2017. gadā trasta fondam “Bêkou” bija apsolīti gandrīz 240 miljoni EUR, no kuriem 113 miljoni EUR bija EAF iemaksa, bet 65,9 miljonus EUR bija apņēmušās samaksāt dalībvalstis un citi līdzekļu devēji;

40.  atkārtoti norāda uz Revīzijas palātas ziņojuma galvenajiem konstatējumiem attiecībā uz trasta fondu “Bêkou”, cita starpā uz to, ka fonda izveide Centrālāfrikas Republikas apstākļos bija atbilstīga un ka tās ietekme bija pozitīva; uzsver, ka šis novērtējums lielā mērā atspoguļojās secinājumos, kurus sagatavoja Attīstības komitejas ad hoc delegācija pēc Centrālāfrikas Republikas apmeklējuma 2018. gada februārī un kuros delegācija secināja, ka „ka fonds var pienācīgi risināt vajadzības gan attiecībā uz rehabilitāciju, gan iztikas līdzekļu nodrošināšanu un ilgtermiņa attīstību”; atgādina, ka fonds tika izveidots kā Eiropas Savienības ārkārtas trasta fonds ar 60 mēnešu termiņu, kas beigsies 2019. gada jūlijā, un ka tā pagarināšana šķiet lietderīga, taču tai būs vajadzīga Parlamenta piekrišana;

41.  uzsver, ka pastāv risks novirzīties no tādiem klasiskiem attīstības mērķiem kā nabadzības izskaušana, vienlaikus atzīstot dažas šo instrumentu radītās iespējas, piemēram, paātrināt attīstības mērķu īstenošanu vai ātri reaģēt uz starptautiskām krīzēm;

42.  ņem vērā Eiropas Savienības Ārkārtas trasta fonda Āfrikai (ESTF) sasniegumus; tomēr atgādina, ka ESTF finansējumu, kas tiek gūts no attīstības budžeta pozīcijām, nedrīkst izmantot drošības pasākumiem, kuri apdraud migrantu tiesības; atgādina, ka galvenajiem ES attīstības sadarbības mērķiem ir jābūt nabadzības izskaušanai un ilgtspējīgai attīstībai; uzsver, ka ESTF projektos cilvēktiesībām ir jābūt svarīgam plānošanas elementam un ar šiem projektiem ir jāveicina cilvēktiesību īstenošana attiecīgajās valstīs; stingri iesaka ESTF programmās veicināt dzimumu līdztiesību un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu sievietēm, kā arī visneaizsargātāko personu, tostarp bērnu un personu ar invaliditāti, aizsardzību;

43.  norāda uz Eiropas Revīzijas palātas(28) un vienpadsmitā EAF vidusposma novērtējuma sagatavotāju vairākkārt paustajām bažām par ESTF īstenošanu:

–  projektu īstenošanas procesa paātrināšanu ESTF spēja ietekmēt tikai ierobežotā mērā, salīdzinot ar tradicionālo palīdzību attīstības jomā;

–  bažas par to, cik efektīvi un ilgtspējīgi ir ESTF projekti, kā arī par Savienības spēju cieši uzraudzīt to īstenošanu;

–  Ziemeļāfrikas un Āfrikas raga “logos” nav dokumentētu kritēriju projektu priekšlikumu atlasei;

–  nopietni trūkumi rezultātu mērīšanā;

–  nav konkrēta riska novērtēšanas regulējuma;

uzskata — ņemot vērā šos konstatējumus, ESTF pievienotā vērtība ir ļoti apšaubāma;

44.  uzskata, ka darbības pārvaldībā un politikas izstrādē ir jānodrošina pietiekama vietējā līdzatbildība un partneru iesaiste, lai novērstu pārmērīgi centralizētu darbības veidu ar izteiktu līdzekļu devēju nozīmi, vienlaikus pastāvīgi ievērojot pārvaldības principu saistībā ar rezultātiem;

45.  tomēr uzsver nepieciešamību pienācīgi risināt vispārējo līdzekļu devēju koordinācijas, uzraudzības un novērtēšanas problēmu, izmantojot sistēmiskāku pieeju, lai iegūtu trasta fondu efektivitātes garantijas;

Budžeta atbalsts partnervalstīm

46.  konstatē, ka no EAF finansētais budžeta atbalsts 2017. gadā atbilda 860,2 miljoniem EUR, no kuriem 703,1 miljons EUR bija jaunas saistības (aptverot 54 valstis un 102 budžeta atbalsta līgumus); norāda, ka EAF maksājumu summa aizjūras zemēm un teritorijām (AZT) 2017. gadā bija 57,7 miljoni EUR (11 valstīm un 15 budžeta atbalsta līgumiem); norāda, ka DEVCO ĢD 2017. gadā ir apturējis budžeta atbalstu divās ĀKK valstīs attiecīgi tāpēc, ka nebija panākts progress publisko finanšu pārvaldības īstenošanā un trūka uz stabilitāti vērstas makroekonomikas politikas un publisko finanšu pārvaldības pārredzamības;

47.  aicina Komisiju nodrošināt konsekvenci starp vispārējās Finanšu regulas 236. panta noteikumiem un 36. pantu ierosinātajā finanšu regulā, ko piemēro vienpadsmitajam EAF, attiecībā uz trešām valstīm sniedzamā budžeta atbalsta izmantošanas noteikumiem un nosacījumiem; konstatē, ka ierosinātajā vienpadsmitā EAF finanšu regulā ir noteikumi, kas nav iekļauti vispārējā Finanšu regulā, jo īpaši tas, ka budžeta atbalsta mērķis ir stiprināt līgumiskās partnerattiecības starp Savienību un ĀKK valstīm vai AZT, lai, inter alia, atbalstītu ilgtspējīgu un iekļaujošu ekonomikas izaugsmi un izskaustu nabadzību, bet šis pēdējais mērķis var iespējami radīt grūtības EAF noteikumu piemērošanā;

48.  aicina Komisiju sīkāk izstrādāt un precizēt sava elastīguma vai interpretācijas robežas konkrēto tvērumu un nozīmi, kad tā novērtē, vai ir izpildīti vispārējie atbilstības nosacījumi attiecībā uz maksājumu veikšanu partnervalstij, ņemot vērā t. s. diferencēšanu un dinamisku pieeju attiecināmībai; pauž bažas par pārskaitīto līdzekļu galīgo izmantojumu, kā arī par pārredzamības trūkumu, kad Savienības līdzekļi tiek apvienoti ar partnervalsts budžeta līdzekļiem;

49.  uzskata, ka ar budžeta atbalstu ir jāatbalsta konkrēti problēmu risinājumi nozaru līmenī un tas vajadzības gadījumā jāpapildina ar saistītu tehnisko palīdzību;

50.  joprojām pauž bažas par pārskaitīto līdzekļu galīgo izlietojumu un iespējamo izsekojamības trūkumu gadījumos, kad publiskā sektora finanšu pārvaldība ir vāja, nestabila un pasliktinājusies; vērš uzmanību uz vajadzību atbalstīt cīņu pret krāpšanu un korupciju visās pārvaldes jomās, uz kurām attiecas Savienības attīstības stratēģija; uzsver, ka joprojām liels ir risks par līdzekļu novirzīšanu citiem mērķiem un ka jomas, kurās tiek pārvaldīti publiskie līdzekļi, paver korupcijas un krāpšanas iespējas;

51.  mudina Komisiju labāk definēt un skaidri novērtēt katrā gadījumā sasniedzamos attīstības rezultātus un, galvenais, pastiprināt kontroles mehānismus attiecībā uz saņēmējvalstu rīcību korupcijas, cilvēktiesību ievērošanas, tiesiskuma un demokrātijas jomā; pauž dziļas bažas par budžeta atbalsta iespējamu izmantošanu valstīs, kurās trūkst demokrātiskās uzraudzības vai nu tādēļ, ka tajās nav funkcionālas parlamentārās demokrātijas, pilsoniskās sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu brīvības, vai arī tādēļ, ka uzraudzības iestādēm nav pienācīgu spēju;

52.  atzinīgi vērtē Komisijas reaģējošo un konsekvento pieeju apturēt budžeta atbalstu divās valstīs 2017. un 2018. gadā, sakarā ar to, ka vairs netika izpildīti atbilstības kritēriji; uzskata, ka Komisijai ir jāuztur konstruktīvs dialogs ar šīm valstīm un jāpiedāvā iespēja atsākt budžeta atbalstu, ja tās īstenos nepieciešamās reformas, kas paredzētas budžeta atbalsta programmā;

53.  norāda, ka ir jāstiprina atbilstoši uzraudzības instrumenti, lai novērtētu, kā budžeta atbalsts ir veicinājis iekšzemes ieņēmumu mobilizāciju un ar to saistītās reformas; aicina Komisiju tās budžeta atbalsta ziņojumos regulāri sniegt informāciju par budžeta atbalsta līgumu izmantošanu iekšzemes ieņēmumu mobilizēšanai; tomēr atkārtoti uzsver, ka ir stingri jāņem vērā riski, kas ir saistīti ar nodokļu apiešanu, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nelikumīgām finanšu plūsmām;

Sadarbība ar starptautiskām organizācijām

54.  konstatē, ka EAF maksājumi starptautisku organizāciju īstenotiem vairāku līdzekļu devēju projektiem 2017. gadā sasniedza 812 miljonus EUR;

55.  norāda, ka 2017. gadā Komisija parakstīja līgumus ar ANO aģentūrām, kuru vērtība bija vairāk nekā 411 miljoni EUR iemaksās no EAF, visvairāk līdzekļu piešķirot ANO Attīstības programmai (166,33 miljoni EUR), FAO (152,86 miljoni EUR) un UNICEF (98,44 miljoni EUR), un līgumus ar Pasaules banku par 92 miljoniem EUR;

56.  norāda, ka DEVCO ĢD sistemātiski neuzrauga starptautisko finanšu iestāžu operatīvo darbību un finansējuma apvienošanas operāciju galvenos aspektus; aicina DEVCO ĢD uzlabot starptautisko finanšu iestāžu iesniegto ziņojumu kvalitāti, atbilstību un savlaicīgumu; mudina starptautiskās iestādes, jo īpaši līdzfinansētu un vairāku līdzekļu devēju iniciatīvu gadījumā, tuvināt savas rezultātu pārvaldības sistēmas Savienības sistēmām;

57.  atkārtoti uzsver nepieciešamību saskaņā ar pašreizējiem Savienības tiesību aktiem nodrošināt pilnīgu pārredzamību un piekļuvi datiem par starptautisku organizāciju un pilsoniskās sabiedrības organizāciju īstenotiem projektiem, kā arī nodrošināt skaidrus noteikumus par kontroles un uzraudzības pārvaldību;

58.  atzinīgi vērtē Eiropas Revīzijas palātas ieteikumus nevalstisko organizāciju (NVO) izmantotā Savienības finansējuma pārredzamības uzlabošanai, kas tika publicēti Īpašajā ziņojumā Nr. 2018/35, kurā cita starpā Komisijai ir ieteikts nodrošināt, lai tās grāmatvedības sistēmā ietvertā informācija par NVO būtu ticamāka, un uzlabot informāciju, kas savākta par NVO izmantoto finansējumu; tādēļ aicina Komisiju šos priekšlikumus īstenot līdz pašreizējā pilnvaru termiņa beigām;

Āfrikas Miera nodrošināšanas fonds

59.  pauž nožēlu, ka ārējās finansēšanas instrumentu vidusposma pārskats neattiecās uz Āfrikas Miera nodrošināšanas fondu (APF), kas citādi nav pienācīgi izvērtēts kopš 2011. gada;

60.  aicina DEVCO ĢD saskaņā ar atrunu par APF pārvaldību, kas saglabāta tā 2017. gada darbības pārskatā, stingri pārbaudīt, vai tiek efektīvi īstenoti korektīvie pasākumi, kuru mērķis ir mazināt finanšu riskus un nepareizu un nelikumīgu maksājumu risku; atkārtoti aicina Komisiju turpināt darbu saistībā ar pīlāru novērtēšanu nolūkā nostiprināt APF pārvaldības un darbības uzraudzības kontroles sistēmu, lai aizsargātu EAF pret nelikumīgiem un nepareiziem izdevumiem;

61.  uzsver šādus Revīzijas palātas konstatējumus attiecībā uz Savienības atbalstu Āfrikas drošībai, kuru bieži finansē, izmantojot EAF:

–  Nigēras un Mali iekšējās drošības spēku spēju nostiprināšana ir bijusi lēna, un pastāv nopietnas bažas par līdzatbildību un ilgtspējību(29);

–  ES atbalstam Āfrikas miera un drošības sistēmai (APSA) ir bijusi neliela ietekme(30).

uzsver arī nopietno risku attiecībā uz to, ka Savienības atbalsts, ko, izmantojot Āfrikas Miera nodrošināšanas fondu, sniedz burundiešu karavīriem, kas piedalās AMISOM misijā, netieši finansē Burundi režīmu, uz kuru attiecas Savienības sankcijas; atgādina, ka DEVCO ĢD jau vairākus gadus ir paudis atrunas attiecībā uz tā izdevumiem APF atbalstam;

Eiropas Fonds ilgtspējīgai attīstībai

62.  norāda, ka šis jaunais investīciju instruments nesen tika izveidots kā daļa no ārējo investīciju plāna, lai nodrošinātu papildu sviras efektu, piesaistot privātā sektora investīcijas partnerībām attīstībai; uzskata, ka ir jāpievērš pienācīga uzmanība ne tikai tā papildinošajai lomai, bet arī tā pārvaldībā izmantotajiem kritērijiem, lai novērstu attīstības finansējuma novirzīšanu privātiem investoriem vai procentu un peļņas gūšanai;

EIB ĀKK investīciju mehānisms

63.  atzīst EIB prioritāšu kopumu ĀKK valstīs, proti, atbalstīt ilgtspējīgas attīstības mērķus, rīcību klimata politikas jomā, Eiropas ekonomikas diplomātiju un noturību; norāda, ka 2017. gadā saskaņā ar ĀKK investīciju mehānismu tika sākti 39 projekti, kuru kopējā vērtība ir 1,5 miljardi EUR, no kuriem 549 miljoni EUR tika piešķirti vietējā privātā sektora attīstībai un 952 miljoni EUR — sociālajai un ekonomiskajai infrastruktūrai;

64.  atgādina, cik svarīgi ir veikt rūpīgus ex ante un ex post novērtējumus, lai pārliecinātos, ka projekti ir ilgtspējīgi un sniegs reālu pievienoto vērtību ekonomikas, sociālajā un vides jomā; atkārtoti uzsver, ka nebūtu jāsniedz nekāda veida atbalsts projektiem, kas saistīti ar ļoti piesārņojošām tehnoloģijām;

65.  nosakot un izvēloties potenciālos vietējos dalībniekus un starpniekus, prasa tos visaptveroši pārbaudīt; aicina EIB nodrošināt, lai notiktu pienācīga apspriešanās ar vietējām kopienām un iedzīvotājiem, ko skar EIB darbība, un tiem būtu piekļuve neatkarīgai un efektīvai sūdzību izskatīšanas procedūrai;

66.  prasa paplašināt programmu “Erasmus jaunajiem uzņēmējiem”, īstenojot to arī ārpus Eiropas, jo īpaši jaunattīstības valstīs, vienlaikus nodrošinot nepieciešamos finanšu līdzekļus;

67.  uzsver to, ka ļoti svarīgi ir atbalstīt mikrouzņēmumus, mazos un vidējos uzņēmumus, un jo īpaši prasa izveidot vietējos risinājumus, lai uzlabotu finansējuma pieejamību, papildus nostiprinot mikrofinansējuma aizdevumu un garantiju sistēmas;

68.  atzīst, ka nevienas valsts attīstība nekad nav notikusi bez tirdzniecības attiecību padziļināšanas ar tās kaimiņvalstīm un citām pasaules valstīm; turklāt mudina finansēt atbalstu tirdzniecības pasākumiem, lai jaunattīstības valstis turpmāk varētu lielākā mērā piedalīties globālās vērtību ķēdēs; šajā sakarībā uzsver digitālās savienojamības arvien lielāko nozīmi, lai panāktu līdzsvarotāku globalizācijas sniegto labumu sadalījumu par labu jaunattīstības valstīm;

69.  uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt tīru ūdeni un būvēt papildu notekūdeņu attīrīšanas iekārtas;

70.  vērš uzmanību uz enerģētiskās nabadzības mērogu un ietekmi jaunattīstības valstīs un Savienības būtisko iesaistīšanos šādas nabadzības mazināšanas pasākumos; uzsver, ka ir vajadzīgi spēcīgi un saskaņoti attiecīgo valstu valdību un ieinteresēto personu centieni, lai samazinātu enerģētisko nabadzību.

30.1.2019

ATTĪSTĪBAS KOMITEJAS ATZINUMS

Budžeta kontroles komitejai

par ES 2017. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu — 8., 9., 10. un 11. EAF

(2018/2177(DEC))

Atzinuma sagatavotājs: Nirj Deva

IEROSINĀJUMI

Attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta kontroles komiteju rezolūcijas priekšlikumā, ko tā pieņems, iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  atzinīgi vērtē to, ka ES sekmīgi uzsāka Eiropas Investīciju plāna un Eiropas Fonda ilgtspējīgai attīstībai darbību, par ko uzskatāmi liecina tas, ka līdz 2018. gada novembrim tika apstiprināti 28 garantijas instrumenti par kopējo summu 1,54 miljardu EUR apmērā, kas varētu nodrošināt kopējo investīciju pieejamību 17,5 miljardu EUR apmērā; uzsver, ka līdz šim vēl nav veikts nekāds īstenošanas rezultātu novērtējums un ka ir pāragri izdarīt secinājumus par darbības jomas un līdzekļu klāsta paplašināšanu; uzsver vienpadsmitā EAF vidusposma novērtējuma konstatējumus attiecībā uz to, ka apvienošana mobilizē papildu resursus tikai 50 % gadījumu; tādēļ pauž nožēlu par to, ka Komisija nākamajam 2021.–2027. gada finansēšanas periodam ir ierosinājusi vairāk līdzekļu apvienotajam finansējumam;

2.  atzinīgi vērtē EAF iekļaušanu budžetā, kas paredzēta Komisijas priekšlikumā par nākamo ES kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu (NDICI);

3.  norāda uz ārkārtīgi negatīvajiem Eiropas Revīzijas konstatējumiem par publiskā un privātā sektora partnerībām (PPP)(31) un Revīzijas palātas ieteikumu “neveicināt PPP intensīvāku un plašāku izmantošanu” ES; aicina Komisiju pilnībā ņemt vērā šo ieteikumu attiecībā uz PPP jaunattīstības valstīs, kur apstākļi PPP sekmīgai īstenošanai ir vēl sarežģītāki nekā Savienībā;

4.  pauž bažas par vienpadsmitā EAF vidusposma novērtējuma konstatējumiem, kuros secināts, ka “pastāv reāli draudi, ka EAF būs spiests nodrošināt atbildes pasākumus programmām, kas to attālinātu no šā fonda primārā nabadzības mazināšanas mērķa un ko ir grūti apvienot ar EAF pamatvērtībām, neapdraudot jomas, kurās tas ir sasniedzis labus panākumus”, un ka “neraugoties uz apspriedēm, valdību un pilsoniskās sabiedrības organizāciju uzskati (ar dažiem konkrētiem izņēmumiem, piemēram, Klusā okeāna reģionā) plānošanā parasti netiek ņemti vērā”, un ka “vienpadsmitā EAF plānošanā tiek izmantota augšupēja pieeja, lai piemērotu koncentrācijas principu, taču tas tiek darīts uz Kotonū nolīguma galvenā partnerības principa rēķina”; pauž nožēlu, ka Komisija līdz šim ir pilnībā ignorējusi šos konstatējumus;

5.  atkārtoti norāda uz Revīzijas palātas ziņojuma galvenajiem konstatējumiem attiecībā uz Bêkou trasta fondu, cita starpā uz to, ka fonda izveide Centrālāfrikas Republikas apstākļos bija atbilstīga un ka tās ietekme bija pozitīva; uzsver, ka šis novērtējums lielā mērā atspoguļojās secinājumos, kurus sagatavoja Attīstības komitejas ad hoc delegācija pēc Centrālāfrikas Republikas apmeklējuma 2018. gada februārī un kuros delegācija secināja, ka „ka fonds var pienācīgi risināt vajadzības gan attiecībā uz rehabilitāciju, gan iztikas līdzekļu nodrošināšanu un ilgtermiņa attīstību”; atgādina, ka fonds tika izveidots kā ES ārkārtas trasta fonds ar 60 mēnešu termiņu, kas beigsies 2019. gada jūlijā, un ka tā pagarināšana šķiet lietderīga, taču tai būs vajadzīga Eiropas Parlamenta piekrišana;

6.  ņem vērā Eiropas Savienības Ārkārtas trasta fonda Āfrikai (ESTF) sasniegumus; tomēr atgādina, ka ESTF finansējumu, kas tiek gūts no attīstības budžeta pozīcijām, nedrīkst izmantot drošības pasākumiem, kuri apdraud migrantu tiesības; atgādina, ka galvenajiem ES attīstības sadarbības mērķiem ir jābūt nabadzības izskaušanai un ilgtspējīgai attīstībai; uzsver, ka ESTF projektos cilvēktiesībām ir jābūt svarīgiem plānošanas elementiem un ar šiem projektiem ir jāveicina cilvēktiesību īstenošana attiecīgajās valstīs; stingri iesaka ESTF programmās veicināt dzimumu līdztiesību un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu sievietēm, kā arī aizsargāt visneaizsargātākās personas, tostarp bērnus un personas ar invaliditāti;

7.  norāda uz daudzajām bažām, ko attiecībā uz ESTF īstenošanu paudusi Eiropas Revīzijas palāta(32) un vienpadsmitā EAF vidusposma novērtējuma sagatavotāji:

•  projektu īstenošanas procesa paātrināšanu ESTF spēja ietekmēt tikai ierobežotā mērā, salīdzinot ar tradicionālo palīdzību attīstības jomā;

•  bažas par to, cik efektīvi un ilgtspējīgi ir ESTF projekti, kā arī par Savienības spēju cieši uzraudzīt to īstenošanu;

•  Ziemeļāfrikas un Āfrikas raga “logos” nav dokumentētu kritēriju projektu priekšlikumu atlasei;

•  nopietni trūkumi rezultātu mērīšanā;

•  nav konkrēta riska novērtēšanas regulējuma;

uzskata — ņemot vērā šos konstatējumus, ESTF pievienotā vērtība ir ļoti apšaubāma;

8.  pauž nožēlu par to, ka 2017. gadā astotajā, devītajā, desmitajā un vienpadsmitajā EAF reģistrētajos izdevumos ir būtisks kļūdu līmenis un ka kļūdu īpatsvars pieaug pretēji ES vispārējā budžeta izdevumiem; uzsver to, ka kļūdas galvenokārt rodas darījumos saistībā ar starptautisko organizāciju un dalībvalstu sadarbības aģentūru īstenotajiem projektiem un ka 36 % pārbaudīto šāda veida darījumu bija skaitļos izsakāmas kļūdas, kas ir ļoti daudz; mudina Komisiju sniegt detalizētus paskaidrojumus attiecībā uz šiem konstatējumiem un iesniegt Eiropas Parlamentam skaidru plānu, kurā izklāstīti pasākumi, kas vajadzīgi, lai labotu šo ļoti satraucošo situāciju;

9.  pauž nožēlu par to, ka katrā gada darbības pārskatā kopš 2012. gada Starptautiskās sadarbības un attīstības ĢD ir nācies formulēt atrunu par pakārtoto darījumu pareizību, kas norāda uz nopietniem iekšējās pārvaldības trūkumiem;

10.  uzsver Revīzijas palātas negatīvos konstatējumus attiecībā uz ES atbalstu Āfrikas drošībai, kuru bieži finansē, izmantojot EAF:

•  Nigēras un Mali iekšējās drošības spēku spēju nostiprināšana ir bijusi lēna, un pastāv nopietnas bažas par līdzatbildību un ilgtspējību(33);

•  ES atbalstam Āfrikas miera un drošības sistēmai (APSA) ir bijusi neliela ietekme(34).

uzsver arī nopietno risku attiecībā uz to, ka ES atbalsts, ko, izmantojot Āfrikas Miera nodrošināšanas fondu, sniedz burundiešu karavīriem, kas piedalās AMISOM misijā, netieši finansē Burundi režīmu, uz kuru attiecas ES sankcijas; atgādina, ka Starptautiskās sadarbības un attīstības ĢD jau vairākus gadus ir paudis atrunas attiecībā uz tā izdevumiem Āfrikas Miera nodrošināšanas fonda izdevumiem;

11.  šajā sakarībā uzskata, ka uzmanība, ko ES arvien vairāk velta saiknei starp drošību un attīstību, rada nopietnas problēmas saistībā ar pareizu finanšu pārvaldību, un aicina Komisiju un EĀDD īstenot daudz piesardzīgāku pieeju attiecībā uz ES atbalstu Āfrikas drošībai;

12.  pauž lielas bažas par to, ka 2016., 2017. un 2018. gadā bads pasaulē palielinājās un tagad vairāk nekā 820 miljoni cilvēku cieš no hroniska uztura trūkuma, savukārt ES un tās dalībvalstu oficiālās attīstības palīdzības īpatsvars pārtikas un uztura nodrošinājuma jomā ir samazinājies no aptuveni 8 % 2014. gadā līdz 6 % 2016. gadā, un 2017. gadā ievērojami samazinājās budžeta saistību apjoms pārtikas nodrošinājumam saistībā ar Komisijas pārvaldītajiem instrumentiem;

13.  norāda, ka 2017. gadā Komisija parakstīja līgumus ar ANO aģentūrām, kuru vērtība bija vairāk nekā 411 miljoni EUR iemaksās no EAF, visvairāk līdzekļu piešķirot ANO Attīstības programmai (166,33 miljoni EUR), FAO (152,86 miljoni EUR) un UNICEF (98,44 miljoni EUR), un līgumus ar Pasaules banku par 92 miljoniem EUR;

14.  ņemot vērā Apvienotās Karalistes nozīmīgo lomu attīstības jomā, uzsver, ka ir jāsaglabā ciešas saiknes starp Savienību un Apvienoto Karalisti pēc tās izstāšanās, lai pēc iespējas samazinātu ar to saistītos zaudējumus;

15.  atkārtoti pauž stingrus iebildumus pret to, ka 2017. gadā Komisija iesniedza un EAF komiteja pieņēma Eritrejas valsts indikatīvo programmu un gada rīcības programmu, neraugoties uz to, ka nebija pārliecinošu pierādījumu par reformām vai uzlabojumiem cilvēktiesību jomā Eritrejā; atgādina Komisijas un augstās pārstāves apņemšanos regulāri informēt Parlamentu par šo jautājumu;

16.  mudina Komisiju labāk definēt un skaidri novērtēt katrā gadījumā sasniedzamos attīstības rezultātus un, galvenais, pastiprināt kontroles mehānismus attiecībā uz saņēmējvalstu rīcību korupcijas, cilvēktiesību ievērošanas, tiesiskuma un demokrātijas jomā; pauž dziļas bažas par budžeta atbalsta potenciālo izmantošanu valstīs, kurās trūkst demokrātiskās uzraudzības vai nu tādēļ, ka tajās nav funkcionālas parlamentārās demokrātijas, pilsoniskās sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu brīvību, vai arī tādēļ, ka uzraudzības iestādēm nav pienācīgas kapacitātes;

17.  ņemot vērā atbalsta veidu maiņu no tiešajām dotācijām uz trasta fondiem un apvienotu finansējumu, cita starpā izmantojot Eiropas Fondu ilgtspējīgai attīstībai, aicina Padomi, Komisiju un Eiropas Investīciju banku kopīgi ar Eiropas Parlamentu pieņemt iestāžu nolīgumu par pārredzamību, pārskatatbildību un parlamentāro kontroli, balstoties uz politikas principiem, kas izklāstīti jaunajā Eiropas Konsensā par attīstību;

18.  atzinīgi vērtē sarunu procesu attiecībā uz nolīgumu, kas sekos Kotonū nolīgumam, lai saglabātu ĀKK un ES regulējumu;

19.  uzsver to, ka ļoti svarīgi ir atbalstīt mikrouzņēmumus, mazos un vidējos uzņēmumus, un jo īpaši prasa izveidot vietējos risinājumus, lai uzlabotu finansējuma pieejamību, papildus nostiprinot mikrofinansējuma aizdevumu un garantiju sistēmu;

20.  prasa paplašināt programmu “Erasmus jaunajiem uzņēmējiem”, īstenojot to arī ārpus Eiropas, jo īpaši jaunattīstības valstīs, vienlaikus nodrošinot nepieciešamos finanšu līdzekļus;

21.  atzinīgi vērtē Eiropas Revīzijas palātas ieteikumus NVO izmantotā ES finansējuma pārredzamības uzlabošanai, kas tika publicēti Īpašajā ziņojumā Nr. 2018/35, kurā cita starpā Komisijai ir ieteikts nodrošināt, lai tās grāmatvedības sistēmā ietvertā informācija par NVO būtu ticamāka, un uzlabot informāciju, kas savākta par NVO izmantoto finansējumu; tādēļ aicina Komisiju šos priekšlikumus īstenot līdz pašreizējā pilnvaru termiņa beigām;

22.  prasa īstenot uz stimuliem balstītu pieeju, ieviešot principu „vairāk par vairāk” un ņemot par piemēru Eiropas kaimiņattiecību politiku; uzskata, ka jo vairāk un ātrāk valsts īsteno iekšējās reformas demokrātisko iestāžu veidošanai un nostiprināšanai, cilvēktiesību ievērošanai un tiesiskuma īstenošanai, jo vairāk atbalsta tai būtu jāsaņem no Savienības puses;

23.  atzīst, ka nevienas valsts attīstība nekad nav notikusi bez tirdzniecības attiecību padziļināšanas ar savām kaimiņvalstīm un citām pasaules valstīm; turklāt mudina finansēt atbalstu tirdzniecības pasākumiem, lai jaunattīstības valstis turpmāk varētu lielākā mērā piedalīties globālās vērtību ķēdēs; šajā sakarībā uzsver lielākas uzmanības pievēršanu digitālajai savienojamībai, lai panāktu līdzsvarotāku globalizācijas labuma sadalījumu jaunattīstības valstu interesēs;

24.  uzsver, ka ir svarīgi palielināt līdzekļu piešķīrumu ar mērķi atbalstīt labu pārvaldību, demokrātiju un tiesiskumu jaunattīstības valstīs, lai veicinātu atbildīgas un pārredzamas iestādes, atbalstītu spēju veidošanu un sekmētu līdzdalīgu lēmumu pieņemšanu un publisku piekļuvi informācijai;

25.  uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt tīru ūdeni un būvēt papildu notekūdeņu attīrīšanas iekārtas;

26.  vērš uzmanību uz enerģētiskās nabadzības mērogu un ietekmi jaunattīstības valstīs un Savienības būtisko iesaistīšanos šādas nabadzības mazināšanas pasākumos; uzsver, ka ir vajadzīgi spēcīgi un saskaņoti attiecīgo valstu valdību un ieinteresēto personu centieni, lai samazinātu enerģētisko nabadzību.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

22.1.2019

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

18

0

3

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Mireille D’Ornano, Doru-Claudian Frunzulică, Enrique Guerrero Salom, Maria Heubuch, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Linda McAvan, Norbert Neuser, Vincent Peillon, Lola Sánchez Caldentey, Elly Schlein, Bogusław Sonik, Eleni Theocharous, Anna Záborská, Joachim Zeller, Željana Zovko

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Marina Albiol Guzmán, Agustín Díaz de Mera García Consuegra, Frank Engel, Stefan Gehrold, Maria Noichl, Judith Sargentini

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

18

+

ECR

Eleni Theocharous

PPE

Agustín Díaz de Mera García Consuegra, Frank Engel, Stefan Gehrold, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Bogusław Sonik, Anna Záborská, Joachim Zeller, Željana Zovko

S&D

Doru-Claudian Frunzulică, Enrique Guerrero Salom, Linda McAvan, Norbert Neuser, Maria Noichl, Vincent Peillon, Elly Schlein

VERTS/ALE

Maria Heubuch, Judith Sargentini

0

-

 

 

3

0

EFDD

Mireille D'Ornano

GUE/NGL

Marina Albiol Guzmán, Lola Sánchez Caldentey

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

20.2.2019

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

18

4

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Nedzhmi Ali, Inés Ayala Sender, Zigmantas Balčytis, Dennis de Jong, Tamás Deutsch, Martina Dlabajová, Luke Ming Flanagan, Ingeborg Gräßle, Jean-François Jalkh, Arndt Kohn, Georgi Pirinski, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Petri Sarvamaa, Bart Staes, Derek Vaughan, Tomáš Zdechovský, Joachim Zeller

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Julia Pitera

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Rosa D’Amato, John Flack, Czesław Hoc, Edouard Martin

ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

18

+

ALDE

Nedzhmi Ali, Martina Dlabajová

EFDD

Rosa D'Amato

GUE/NGL

Luke Ming Flanagan, Dennis de Jong

PPE

Tamás Deutsch, Ingeborg Gräßle, Julia Pitera, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Petri Sarvamaa, Joachim Zeller

S&D

Inés Ayala Sender, Zigmantas Balčytis, Arndt Kohn, Edouard Martin, Georgi Pirinski, Derek Vaughan

VERTS/ALE

Bart Staes

4

-

ECR

John Flack, Czesław Hoc

ENF

Jean-François Jalkh

PPE

Tomáš Zdechovský

0

0

 

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

(1)

OV C 357, 4.10.2018., 315. lpp.

(2)

OV C 357, 4.10.2018., 323. lpp.

(3)

OV L 317, 15.12.2000., 3. lpp.

(4)

OV L 287, 4.11.2010., 3. lpp.

(5)

OV L 344, 19.12.2013., 1. lpp.

(6)

OV L 156, 29.5.1998., 108. lpp.

(7)

OV L 317, 15.12.2000., 355. lpp.

(8)

OV L 247, 9.9.2006., 32. lpp.

(9)

OV L 210, 6.8.2013., 1. lpp.

(10)

OV L 191, 7.7.1998., 53. lpp.

(11)

OV L 83, 1.4.2003., 1. lpp.

(12)

OV L 78, 19.3.2008., 1. lpp.

(13)

OV L 58, 3.3.2015., 17. lpp.

(14)

OV C 357, 4.10.2018., 315. lpp.

(15)

OV C 357, 4.10.2018., 323. lpp.

(16)

OV L 317, 15.12.2000., 3. lpp.

(17)

OV L 287, 4.11.2010., 3. lpp.

(18)

OV L 344, 19.12.2013., 1. lpp.

(19)

OV L 156, 29.5.1998., 108. lpp.

(20)

OV L 317, 15.12.2000., 355. lpp.

(21)

OV L 247, 9.9.2006., 32. lpp.

(22)

OV L 210, 6.8.2013., 1. lpp.

(23)

OV L 191, 7.7.1998., 53. lpp.

(24)

OV L 83, 1.4.2003., 1. lpp.

(25)

OV L 78, 19.3.2008., 1. lpp.

(26)

OV L 58, 3.3.2015., 17. lpp.

(27)

Īpašais ziņojums Nr. 9/2018 “Publiskā un privātā sektora partnerība Eiropas Savienībā: plaši izplatītas nepilnības un ierobežoti ieguvumi”.

(28)

  Īpašais ziņojums Nr. 32/2018 “Eiropas Savienības Ārkārtas trasta fonds Āfrikai: elastīgs, bet trūkst mērķtiecības”.

(29)

  Īpašais ziņojums Nr. 15/2018 “Nigēras un Mali iekšējās drošības spēku spēju nostiprināšana: tikai ierobežota un lēna virzība”.

(30)

  Īpašais ziņojums Nr. 20/2018 “Āfrikas miera un drošības sistēma: ES atbalsts ir jāpārorientē”.

(31)

Īpašais ziņojums Nr. 9/2018 “Publiskā un privātā sektora partnerība Eiropas Savienībā: plaši izplatītas nepilnības un ierobežoti ieguvumi”.

(32)

  Īpašais ziņojums Nr. 32/2018.

(33)

  Īpašais ziņojums Nr. 15/2018 “Nigēras un Mali iekšējās drošības spēku spēju nostiprināšana: tikai ierobežota un lēna virzība”.

(34)

  Īpašais ziņojums Nr. 20/2018 “Āfrikas miera un drošības sistēma: ES atbalsts ir jāpārorientē”.

Pēdējā atjaunošana: 2019. gada 15. martsJuridisks paziņojums