Procedūra : 2018/2167(DEC)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0108/2019

Iesniegtie teksti :

A8-0108/2019

Debates :

PV 26/03/2019 - 12
CRE 26/03/2019 - 12

Balsojumi :

PV 26/03/2019 - 13.4

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2019)0245

ZIŅOJUMS     
PDF 306kWORD 97k
27.2.2019
PE 626.836v01-00 A8-0108/2019

par Eiropas Savienības 2017. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, I iedaļa — Eiropas Parlaments

(2018/2167(DEC))

Budžeta kontroles komiteja

Referente: Claudia Schmidt

1. EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMA PRIEKŠLIKUMS

1. EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMA PRIEKŠLIKUMS

par Eiropas Savienības 2017. gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, I iedaļa — Eiropas Parlaments

(2018/2167(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2017. finanšu gada vispārējo budžetu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības konsolidētos pārskatus par 2017. finanšu gadu (COM(2018)0521 – C8-0319/2018)(2),

–  ņemot vērā 2017. finanšu gada ziņojumu par budžeta un finanšu pārvaldību, I iedaļa — Eiropas Parlaments(3),

–  ņemot vērā iekšējā revidenta gada pārskatu par 2017. finanšu gadu,

–  ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par budžeta izpildi 2017. finanšu gadā un iestāžu atbildes(4),

–  ņemot vērā deklarāciju(5) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2017. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. panta 10. punktu un 318. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(6) un jo īpaši tās 164., 165. un 166. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012(7), un jo īpaši tās 260., 261. un 262. pantu,

–  ņemot vērā Prezidija 2014. gada 16. jūnija lēmumu par iekšējiem noteikumiem par Eiropas Parlamenta budžeta izpildi(8) un jo īpaši tā 22. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 94. pantu, 98. panta 3. punktu un IV pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A8-0108/2019),

A.  tā kā priekšsēdētājs 2018. gada 4. jūlijā pieņēma Parlamenta 2017. finanšu gada pārskatus;

B.  tā kā ģenerālsekretārs kā galvenais deleģētais kredītrīkotājs 2018. gada 6. jūlijā apliecināja, ka ir guvis pamatotu pārliecību par to, ka Parlamenta budžetam piešķirtie līdzekļi ir izlietoti paredzētajiem mērķiem un saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principiem un ka ieviestās kontroles procedūras sniedz vajadzīgās garantijas par pakārtoto darījumu likumību un pareizību;

C.  tā kā Revīzijas palāta ir norādījusi, ka, veicot 2017. gada administratīvo izdevumu un citu izdevumu īpašo novērtējumu, tā saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 pārbaudītajos iestāžu un struktūru gada darbības pārskatos nav konstatējusi nopietnus trūkumus;

D.  tā kā Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 262. panta 1. punktā ir noteikts, ka visas Savienības iestādes atbilstoši rīkojas, lai veiktu pasākumus attiecībā uz konstatējumiem, kas iekļauti Eiropas Parlamenta lēmumā par budžeta izpildes apstiprināšanu,

1.  sniedz priekšsēdētājam apstiprinājumu par Eiropas Parlamenta 2017. finanšu gada budžeta izpildi;

2.  izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

2. EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par Eiropas Savienības 2017. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, I iedaļa — Eiropas Parlaments

(2018/2167(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā lēmumu par Eiropas Savienības 2017. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, I iedaļa — Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Reglamenta 94. pantu, 98. panta 3. punktu un IV pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A8-0108/2019),

A.  tā kā galīgajiem pārskatiem pievienotajā apliecinājumā Eiropas Parlamenta (“Parlaments”) grāmatvedis pauž pamatotu pārliecību par to, ka pārskati visos būtiskajos aspektos patiesi atspoguļo Parlamenta finanšu stāvokli, darbību rezultātus un naudas plūsmu;

B.  tā kā saskaņā ar parasto kārtību Parlamenta administrācijai tika nosūtīts 161 jautājums un Parlamenta Budžeta kontroles komiteja (CONT komiteja) saņēma rakstiskas atbildes un tās publiski apsprieda, klātesot par budžeta jautājumiem atbildīgajam priekšsēdētāja vietniekam, ģenerālsekretāram un iekšējam revidentam;

C.  tā kā vienmēr ir iespējams uzlabot publisko finanšu pārvaldības kvalitāti, efektivitāti un rezultativitāti un pārbaude ir nepieciešama, lai nodrošinātu politiskās vadības un Parlamenta administrācijas atbildību Savienības pilsoņu priekšā,

Parlamenta budžeta un finanšu pārvaldība

1.  norāda, ka Parlamenta 2017. gada galīgo apropriāciju kopsumma bija 1 909 590 000 EUR jeb 19,25 % no daudzgadu finanšu shēmas(9) V izdevumu kategorijas, kas paredzēta visu Savienības iestāžu 2017. gada administratīvajiem izdevumiem, un kopumā par 3,9 % pārsniedza 2016. gada budžetu (1 838 613 983 EUR); uzsver, ka šis palielinājums ievērojami pārsniedz Beļģijas inflācijas līmeni 2017. gadā, kas bija tikai 2,65 %;

2.  norāda, ka iegrāmatoto ieņēmumu kopējais apmērs 2017. gada 31. decembrī bija 206 991 865 EUR (2016. gadā — 183 381 513 EUR), no kuriem 50 052 674 EUR bija piešķirtie ieņēmumi (2016. gadā — 30 589 787 EUR);

3.  uzsver, ka 69,5 % no kopējām saistībām veidoja četras nodaļas: 10. nodaļa (“Iestādes locekļi”), 12. nodaļa (“Ierēdņi un pagaidu darbinieki”), 20. nodaļa (“Ēkas un saistītie izdevumi”) un 42. nodaļa (“Izdevumi saistībā ar parlamentāro palīdzību”), kas liecina, ka Parlamenta izdevumu lielākā daļa ir lielā mērā nemainīga; uzsver, ka lauvas tiesa Parlamenta budžeta attiecas pamatā uz administratīviem, nevis darbības izdevumiem, un tas ir jāņem vērā;

4.  norāda, ka Parlamenta 2017. finanšu gada kontu slēgšanas brīdī galīgie skaitļi bija šādi:

(a) Pieejamās apropriācijas (EUR)

2017. gada apropriācijas

1 909 590 000

Neautomātiskie pārnesumi no 2016. finanšu gada

---

Automātiskie pārnesumi no 2016. finanšu gada

285 312 645

2017. gada piešķirto ieņēmumu apropriācijas

50 052 674

Piešķirto ieņēmumu apropriācijas, kas pārnestas no 2016. gada

39 595 290

Kopā

2 284 550 609

(b) Apropriāciju izlietojums 2017. finanšu gadā (EUR)

Saistības

2 209 881 836

Veiktie maksājumi

1 904 053 540

Uz nākamo gadu automātiski pārnestās apropriācijas, tostarp piešķirto ieņēmumu apropriācijas

329 655 011

Uz nākamo gadu neautomātiski pārnestās apropriācijas

337 227 783

Atceltās apropriācijas

39 823 600

(c) Budžeta ieņēmumi (EUR)

2017. gadā saņemts

206 991 865

(d) Kopējā bilance 2017. gada 31. decembrī (EUR)

1 628 445 094

5.  norāda, ka saistības tika uzņemtas par 99 % no Parlamenta budžetā iekļautajām apropriācijām, proti, par 1 889 574 057 EUR, un atcelto apropriāciju īpatsvars bija 1 %; ar gandarījumu norāda, ka līdzīgi kā iepriekšējos gados tika sasniegts ļoti augsts budžeta izpildes līmenis; norāda, ka maksājumu kopējais apmērs bija 1 599 788 767 EUR, kas nozīmēja maksājumu apropriāciju izpildes līmeni 84,7 % apmērā un palielinājumu par 0,3 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu;

6.  uzsver, ka 2017. gadā atceltās apropriācijas, proti, 17 451 943 EUR, galvenokārt bija saistītas ar atalgojumu un citām tiesībām un izdevumiem, kas saistīti ar ēkām;

7.  norāda, ka 2017. finanšu gadā saskaņā ar Finanšu regulas 27. un 46. pantu tika apstiprināti septiņi pārvietojumi par kopumā  57 402 860 EUR jeb 3,01 % no galīgajām apropriācijām; konstatē, ka lielākā daļa pārvietojumu bija saistīti ar Parlamenta ēku politiku un jo īpaši paredzēti tam, lai palīdzētu finansēt ikgadējos nomas maksājumus par Konrad Adenauer ēkas projektu;

8.  uzsver, ka apkopojošs pārvietojums nozīmē specifikācijas principa vaļīgāku piemērošanu un apzināti ir pretrunā budžeta precizitātes principam; prasa ēku finansēšanai paredzētās apropriācijas, jo īpaši tās, kas paredzētas Konrad Adenauer ēkai, iekļaut gada budžeta projektā, kuru pieņem budžeta lēmējinstitūcija; uzskata, ka apkopojošo pārvietojumu skaits joprojām ir ļoti liels; uzskata, ka labākai budžeta pārvaldībai būtu jāsamazina šādi pārvietojumi līdz nepieciešamajam minimumam; uzsver, ka budžeta stratēģijas ietvaros būtu pietiekami skaidri jānosaka Parlamenta ēku politika; stingri nosoda bieži vien pēdējā brīdī veiktus pārvietojumus, kuru mērķis ir finansēt Parlamenta ēku politiku; aicina ģenerālsekretāru un Prezidiju nodrošināt Budžeta komitejai visus ar ēku politiku saistītos dokumentus, plānus un līgumus;

9.  uzsver, ka saistībā ar lieliem ēku vai infrastruktūras projektiem ir nepieciešami apropriāciju pārnesumi, neraugoties uz to, ka budžets tiek sagatavots uz vienu gadu;

Revīzijas palātas atzinumi par 2017. gada pārskatu ticamību un šiem pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību

10.  atgādina, ka Revīzijas palāta visām Eiropas iestādēm veic administratīvo un citu izdevumu īpašu novērtējumu kā par atsevišķu politikas grupu; norāda, ka administratīvie un saistītie izdevumi ietver izdevumus par cilvēkresursiem (algas, piemaksas un pensijas), kas veido 60 % no kopējiem administratīvajiem izdevumiem, un izdevumus par ēkām, iekārtām, energoresursiem, sakariem un informācijas tehnoloģiju;

11.  pieņem zināšanai, ka kopumā revīzijas pierādījumi liecina, ka kategorijas “Administrācija” izdevumos kļūdu līmenis nav būtisks; norāda arī to, ka aplēstais kļūdu īpatsvars, pamatojoties uz deviņām skaitļos izteiktām kļūdām, administrācijai paredzētajā daudzgadu finanšu shēmas 5. izdevumu kategorijā ir 0,5 % (palielinājums salīdzinājumā ar 0,2 % 2016. gadā);

12.  norāda uz īpašajiem konstatējumiem, kas attiecībā uz Parlamentu iekļauti Revīzijas palātas pārskatā par 2017. gadu; ar lielām bažām norāda, ka Revīzijas palāta ir konstatējusi trūkumus ne mazāk kā trijos no astoņiem pārbaudītajiem Parlamenta darījumiem, kas saistīti ar iepirkuma procedūru, konkrētāk, ar atbilstību līgumu atlases kritērijiem, pilnīgu atbilstību pamatlīgumam un ceļojumu aģentūras atlases kritēriju, un vienā darījumā, kas saistīts ar izdevumu atmaksu apmeklētāju grupām;

13.  pieņem zināšanai atbildes, ko Parlaments sniedzis pretrunu procedūrā ar Revīzijas palātu; aicina Revīzijas palātu regulāri informēt atbildīgo komiteju par to, kā tiek izpildīti tās ieteikumi;

Iekšējā revidenta gada pārskats

14.  norāda, ka atbildīgās komitejas 2018. gada 26. novembra atklātajā sanāksmē iekšējais revidents iepazīstināja ar gada pārskatu un informēja, ka 2017. gadā viņš ir sagatavojis ziņojumus par šādiem tematiem:

–  saistībā ar iekšējās revīzijas pārskatiem vēl veicamo darbību pēcpārbaude — 2017. gads, I un II posms;

–  pārskatīta Komunikācijas ģenerāldirektorāta (DG COMM) budžeta nomenklatūra;

–  DG COMM veikta žurnālistiem paredzētu uzaicinājumu organizēšana;

–  iepirkumi un līgumu īstenošana rakstiskās tulkošanas ārpakalpojumu jomā;

–  bibliotēkas abonementu iegādes politika — Parlamentārās izpētes pakalpojumu ģenerāldirektorāts (DG EPRS);

–  individuālās tiesības saskaņā ar Civildienesta noteikumiem un pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību;

–  decentralizēti pasākumi informācijas tehnoloģiju (IT) jomā;

15.  atgādina, ka gada darbības pārskats ir Parlamenta pārvaldības struktūras daļa; atzinīgi vērtē un atbalsta šādas darbības, par kurām iekšējais revidents vienojās ar atbildīgajiem ģenerāldirektorātiem:

–  saistībā ar revīziju par to, kā DG COMM organizē žurnālistiem paredzētus uzaicinājumus — stiprināt pārvaldības un kontroles satvaru, nodrošinot, ka žurnālistiem atmaksātās summas atbilst faktiskajām izmaksām (piemēram, brauciena sākumpunkta un galamērķa pārbaude); novērst sistemātiskās atkāpes no noteikumiem, kuri reglamentē uzaicinājumus; atmaksājot izdevumus žurnālistiem, tostarp par braucieniem uz Strasbūru, maksājumus likt veikt ar bankas pārskaitījumu; un izstrādāt vadošus norādījumus atlases procedūrai un uzaicināšanas procesa ekonomiskuma, efektivitātes un lietderības novērtēšanai;

–  saistībā ar revīzijām attiecībā uz individuālajām tiesībām saskaņā ar Civildienesta noteikumiem — uzlabot kontroles vidi un kontroles metodiku, īpašās pārvaldības un kontroles procedūras attiecībā uz tiesībām uz ekspatriācijas pabalstu un dienas naudu (piemēram, noteikumu piemērošanas konsekvence) un īpašās procedūras attiecībā uz ikgadējiem vienotas likmes pabalstiem ceļa izdevumu segšanai;

–  saistībā ar revīziju attiecībā uz iepirkumiem un līgumu īstenošanu rakstiskās tulkošanas ārpakalpojumu jomā, tostarp iepirkuma procedūras organizēšanā — iekļaut savlaicīgākus papildu informācijas pieprasījumus un uzlabot novērtējumus, turpmākajās iepirkuma procedūrās uzlabot ar kvalitāti saistītos piešķiršanas kritērijus, mudināt ārējus uzņēmumus uzlabot rakstiskās tulkošanas kvalitāti, tostarp veicot plašākas ex post pārbaudes, un uzlabot tulkošanas ārpakalpojumu reālo pilno izmaksu aprēķina uzticamību, īpaši ņemot vērā to, ka vienu trešdaļu no iztulkotajām lapām nodrošina ārēji tulkotāji un ka šis īpatsvars, visticamāk, pieaugs;

–  saistībā ar revīziju attiecībā uz decentralizētiem pasākumiem informācijas tehnoloģiju jomā un lai pilnībā izmantotu to sniegtās priekšrocības — stiprināt IT programmu ietvaros koordinētajām informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) iniciatīvām piešķirtā budžeta uzraudzību, ne tikai sniedzot ziņojumus par noteiktiem projekta posmiem, bet arī sagatavojot pārskatu par procedūru no sākuma līdz beigām; uzlabot garantijas, ka IKT iniciatīvas tiks īstenotas laikā, apstiprinātajā apmērā, nepieciešamajā kvalitātē un nepārsniedzot budžetu; uzlabot decentralizēto nodaļu iespējas kontrolēt un validēt jaunas programmatūras versijas un uzlabot to problēmu pārvaldības procedūras; un pakāpeniski pāriet no tādiem līgumiem ar ārējiem ekspertiem, kuru pamatā ir laiks un līdzekļi, uz nodevumos balstītiem līgumiem;

16.  norāda, ka 2017. gadā veikto turpmāko pasākumu rezultātā tika slēgtas 34 no 71 nepabeigtas darbības un laikā nenoslēgto darbību riska profils 2017. gadā turpināja pakāpeniski mazināties; īpaši norāda, ka to nepabeigto darbību skaits, ar kurām jānovērš ievērojami riski, samazinājās no 26 līdz 11 un ka augstākā riska kategorijā, t. i., kritiska riska kategorijā, nebija nevienas nepabeigtas darbības; uzsver, ka nesen pievienotajām ar 2017. budžeta gadu saistītajām nepabeigtajām darbībām nevajadzētu mazināt to uzlabojumu nozīmību, kas panākti nepabeigtu darbību noslēgšanā;

Saistībā ar rezolūciju par 2016. gada budžeta izpildes apstiprināšanu veiktie pasākumi

17.  pieņem zināšanai rakstiskās atbildes uz 2016. gada budžeta izpildes apstiprināšanas rezolūciju, kas CONT komitejai iesniegtas 2018. gada 17. septembrī, un ģenerālsekretāra izklāstu par dažādajiem jautājumiem un prasībām, kas iekļautas Parlamenta 2016. gada budžeta izpildes apstiprināšanas rezolūcijā, kā arī tam sekojošo viedokļu apmaiņu ar deputātiem;

18.  pauž nožēlu par to, ka attiecībā uz vairākiem Parlamenta 2016. gada rezolūcijā par budžeta izpildes apstiprināšanu sniegtajiem ieteikumiem nav veikti nekādi pasākumi un ka dokumentā par saistībā ar budžeta izpildes apstiprinājumu veiktajiem turpmākajiem pasākumiem tam nav sniegts nekāds pamatojums; uzsver, ka ir svarīgi CONT komitejā biežāk diskutēt ar ģenerālsekretāru par jautājumiem, kas saistīti ar Parlamenta budžetu un tā izpildi;

Parlamenta 2017. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana

19.  pieņem zināšanai par budžeta jautājumiem atbildīgā priekšsēdētāja vietnieka, ģenerālsekretāra un CONT komitejas 2018. gada 26. novembrī iekšējā revidenta klātbūtnē notikušo viedokļu apmaiņu saistībā ar Parlamenta 2017. gada budžeta izpildes apstiprināšanu;

20.  norāda, ka Apvienotās Karalistes lēmums izstāties no Eiropas Savienības ir ievērojami ietekmējis dažādus Parlamenta dienestus, īpaši komitejas, izpētes nodaļas un horizontālos dienestus; norāda, ka Parlamenta dienesti, pamatojoties uz ievāktajiem faktiem, ir sagatavojuši analītisko materiālu, lai novērtētu Apvienotās Karalistes izstāšanās ietekmi uz rīcībpolitikas virzieniem un likumdošanu attiecīgajās to pārziņā esošajās jomās, un ka šis materiāls ir atrodams Parlamenta tīmekļa vietnē;

21.  norāda, ka Apvienotās Karalistes lēmums izstāties no Eiropas Savienības skar sešus pagaidu darbiniekus Ģenerālsekretariātā, 41 pagaidu darbinieku politiskajās grupās un pie politiskajām grupām nepiederošo deputātu sekretariātā un 30 līgumdarbiniekus; konstatē, ka viņu situācija tiek izskatīta katrā gadījumā atsevišķi; atzinīgi vērtē ģenerālsekretāra sniegto apliecinājumu, ka līguma pagarināšana netiks liegta tikai un vienīgi valstpiederības dēļ; aicina ģenerālsekretāru rūpīgi izsvērt interešu konfliktu iespējamo lomu sensitīva eventuāla pārejas perioda laikā un iespējamo nesakārtoto Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības;

22.  atzinīgi vērtē Parlamenta Juridiskā dienesta atbalstu vadošu norādījumu izstrādē finanšu dalībniekiem, kas strādā ar līgumiskiem aspektiem, kuri saistīti ar Apvienotās Karalistes lēmumu izstāties no Eiropas Savienības, un tādu klauzulu izstrādē, kas iekļaujamas konkursu un līgumu dokumentos saistībā ar Apvienotās Karalistes lēmumu izstāties no Eiropas Savienības;

23.  vērš uzmanību uz mērķi samazināt darbinieku skaitu par 5 %, saskaņā ar kuru Parlamentam administrācijas štatu sarakstā 2017. gadā nācās likvidēt 60 štata vietas; atgādina, ka politiskā vienošanās, kas panākta starp Parlamentu un Padomi par 2016. gada budžetu, nosakot jaunu parametru Parlamenta darbinieku skaita samazināšanai un pagarinot tā piemērošanas laiku līdz 2019. gadam, joprojām paredz to, ka uz politiskajām grupām šī samazināšana neattiecas; tomēr pauž nožēlu par to, ka budžeta lēmējinstitūcija 2017. gadā lika vēl par 76 štata vietām samazināt Parlamenta administrāciju, tādējādi kompensējot darbinieku skaita palielināšanos politiskajās grupās; pauž bažas par to, ka šis ievērojamais samazinājums var negatīvi ietekmēt Parlamenta sniegumu, kā arī radīt pārmērīgu darba slodzi aktīvā dienestā esošiem ierēdņiem un izraisīt pienākumu nodošanu deputātu birojiem;

24.  aicina ģenerālsekretāru un visus atbildīgos ģenerāldirektorātus kopīgi sagatavot visaptverošu pārskatu par darbinieku skaita samazinājumiem, kas īstenoti, sākot ar 2014. gadu, tostarp par darbinieku pāriešanu no administrācijas uz politiskajām grupām un starp iestādēm; uzskata, ka šāda darbinieku rotācijas prakse liek apšaubīt darba aprakstu atbilstību; pauž nopietnas bažas par to, ka pārmērīgas darbinieku skaita samazināšanas dēļ deputātiem un reģistrētajiem deputātu palīgiem tiek uzkrauts papildu administratīvais slogs, kas kaitē faktiskajam likumdošanas darbam, kurš deputātiem un reģistrētiem deputātu palīgiem būtu jāveic;

25.  uzsver, ka bezpapīru lietvedība un pienācīga tādas digitālās tehnoloģijas izmantošana kā digitālais paraksts, divsoļu pārbaude un elektroniskie dokumenti, tostarp plenārsēdes vajadzībām, mazinātu administratīvo slogu visām iesaistītajām pusēm un palīdzētu sasniegt Parlamenta mērķus papīra izmantojuma samazināšanas jomā; vērš uzmanību uz to, ka “bezpapīra” parlamentārās komitejas realitātē nozīmē tikai to, ka visu dokumentu drukāšana no komiteju sekretariātiem ir nodota deputātu birojiem;

26.  norāda, ka dažu komandējumu izdevumu atmaksa aizkavējas ļoti ilgi; ierosina izpētīt risinājumus, lai nodrošinātu, ka komandējumi tiek atmaksāti saprātīgā termiņā;

27.  atkārtoti aicina Priekšsēdētāju konferenci un Prezidiju no jauna apsvērt iespēju reģistrētiem deputātu palīgiem, ievērojot konkrētus nosacījumus, kuri vēl jānosaka, pavadīt deputātus oficiālās Parlamenta delegācijās un darba braucienos, kā to jau prasījuši vairāki deputāti; aicina ģenerālsekretāru noskaidrot šādu darba braucienu ietekmi uz budžetu, kā arī ar tiem saistīto organizāciju un loģistiku;

28.  atkārtoti pauž bažas par deputātu vidū it kā pastāvošo praksi sūtīt reģistrētus deputātu palīgus komandējumos, īpaši uz Strasbūru, bez komandējuma rīkojuma, bez komandējuma izdevumiem vai pat nesedzot ceļa izdevumus; uzskata, ka šāda prakse paver ļaunprātīgas rīcības iespējas: ja reģistrēti deputāta palīgi ceļo bez komandējuma rīkojuma, viņiem ne tikai ir pašiem jāsedz izmaksas — uz viņiem arī neattiecas apdrošināšana darba vietā; aicina ģenerālsekretāru veikt izmeklēšanu par iespējamo šādu praksi un līdz gada beigām ziņot par to;

29.  norāda, ka pārskatītie noteikumi, ar kuriem reglamentē finanšu iemaksas sponsorētām apmeklētāju grupām, stājās spēkā 2017. gada 1. janvārī; aicina ģenerālsekretāru nekavējoties sniegt šo noteikumu novērtējumu; atkārtoti prasa svītrot iespēju iecelt reģistrētus deputātu palīgus par grupu vadītājiem;

30.  prasa pārskatīt deputātu sponsorētu apmeklētāju grupu ceļa izdevumu atmaksas aprēķināšanas sistēmu, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret visiem Savienības pilsoņiem un veicinātu videi saudzīgāku transporta veidu izmantošanu, ņemot vērā, ka pašreizējā sistēmā, kuras pamatā ir nobrauktā attāluma aprēķins, netiek ņemta vērā izolācija un ģeogrāfiskie šķēršļi atsevišķās Savienības daļās un netiek segtas izmaksas par braucieniem uz vietām, kur ir pieejami ātrāki un videi saudzīgāki transporta veidi;

31.  konstatē, ka deputātu nodarbinātajiem praktikantiem ir privāttiesību līgums ar deputātu un tas viņiem nenodrošina citām Parlamenta darbinieku kategorijām līdzvērtīgu statusu Parlamentā vai iespēju saņemt Parlamenta stipendiju (R. Šūmana stipendiju); pauž nožēlu par to, ka Finanšu ģenerāldirektorātā (DG FINS) nav mehānisma vai juridiskas sistēmas, kas ļautu izveidot tiešu avansa maksājumu shēmu šādiem praktikantiem pirms komandējumiem — lai gan šāda kārtība ir spēkā attiecībā uz visiem pārējiem darbiniekiem —, ņemot vērā to, ka pašsaprotamu iemeslu dēļ praktikanti tik tikko var atļauties vispirms apmaksāt šos izdevumus no savas kabatas;

32.  norāda, ka Prezidijs ir izskatījis ģenerālsekretāra priekšlikumu uzlabot pašreizējo tiesisko regulējumu, kurš attiecas uz deputātu nodarbinātiem praktikantiem un kurā patlaban trūkst atsevišķu garantiju, kā to prasījuši arī vairāk nekā 140 deputātu, kas atbalsta sadarbības grupas jauniešu jautājumos veidoto kampaņu “Taisnīga prakse” (Fair Intership); uzskata, ka nodrošināt praktikantiem piemērotu atalgojumu saskaņā ar tiesisko regulējumu ir katra deputāta pienākums; atbalsta Prezidija centienus izstrādāt visaptverošu un līdzsvarotu priekšlikumu, kas nodrošinātu gan deputātu prerogatīvu ievērošanu, gan pienācīgu atalgojumu un visaptverošas tiesiskās garantijas praktikantiem; prasa Prezidijam ātri pieņemt jaunos noteikumus, kuriem būtu jāstājas spēkā jaunā sasaukuma sākumā; cer, ka priekšlikums tiks iesniegts pēc iespējas drīzāk;

33.  norāda, ka IT darbības pārtraukums 2017. gada oktobrī radīja ievērojamus parlamentārās darbības traucējumus; norāda, ka pēc tam tika ieviests rīcības plāns, lai nodrošinātu noturīgāku darbības nepārtrauktību; uzsver, ka ir svarīgi ātri reaģēt un novērst darbības pārrāvumus, īpaši gadījumos, kad tie traucē vai pilnībā aptur likumdošanas darbu;

34.  pieņem zināšanai divu ziņojumu par Eiropas integrācijas trūkuma radītajām izmaksām publicēšanu un divu Eiropas pievienotās vērtības novērtējumu pabeigšanu 2017. gadā;

35.  norāda, ka pēc ģenerālsekretāra pieprasījuma visi Parlamenta ģenerāldirektorāti izstrādāja pārvaldības instrumentus nolūkā ievērot uz sniegumu balstītas budžeta izstrādes principu; konstatē, ka ģenerāldirektorātos, kuri strādā saskaņā ar politiskā cikla grafiku, dažus pastāvošos kvantitatīvos mērķrādītājus varētu būt grūti īstenot; aicina ģenerālsekretāru ņemt to vērā, izvērtējot uz sniegumu balstītu budžeta izstrādi ģenerāldirektorātos, un pievērst vajadzīgo uzmanību arī pievienotās vērtības uzsvēršanai;

36.  ar gandarījumu norāda, ka tika radīti tehniski risinājumi, dodot iespēju deputātiem, kuri to vēlas, izmantot savu individuālo lapu Parlamenta tīmekļa vietnē, lai brīvprātīgi publicētu informāciju par tikšanos ar interešu pārstāvjiem; norāda arī to, ka Prezidijs apsver šī risinājuma paplašināšanu, lai informācija būtu tieši pieejama Parlamenta tīmekļa vietnē;

37.  aicina Parlamenta administrāciju izstrādāt ziņojumu, kurā sniegts visaptverošs pārskats par interešu pārstāvjiem un citām organizācijām, kurām 2017. gadā tika atļauta iekļuve Parlamenta telpās; prasa šo ziņojumu sagatavot katru gadu, lai nodrošinātu maksimālu pārredzamību;

38.  aicina Parlamenta administrāciju sniegt pārskatu par augsta ranga amatpersonu iecelšanu amatos 2017. gadā; mudina ģenerālsekretāru saistībā ar iecelšanas procedūrām Parlamentā ierosināt papildu pasākumus, lai uzlabotu pārredzamību un vienlīdzību, ņemot vērā Eiropas Ombuda konstatējumus un ieteikumus apvienotajās lietās 488/2018/KR un 514/2018/KR;

Parlamenta ģeogrāfiskā izkliedētība — viena darba vieta

39.  joprojām pauž dziļu nožēlu par to, ka, neraugoties uz Parlamenta atkārtotajiem aicinājumiem izveidot vienu darba vietu un to, ka Savienības pilsoņi nesaprot, kāpēc Parlamentam būtu jāsadala savas darbības pa divām darba vietām, līdz šim Eiropadome nav pat sākusi diskusiju par to, kā apmierināt Parlamenta prasības šajā jautājumā; atgādina Revīzijas palātas 2014. gada analīzi, saskaņā ar kuru ikgadējie ietaupījumi būtu 114 miljoni EUR, ja Parlaments centralizētu savas darbības; atgādina Parlamenta 2013. gada rezolūciju(10), kurā tika lēsts, ka Parlamenta ģeogrāfiskās izkliedētības izmaksas ir no 156 miljoniem EUR līdz 204 miljoniem EUR gadā;

40.  turklāt norāda uz konstatējumu 2013. gada 20. novembra rezolūcijā par Eiropas Savienības iestāžu atrašanās vietas noteikšanu(11), proti, to, ka 78 % no Parlamenta štata darbinieku komandējumiem rodas tieši Parlamenta ģeogrāfiskās izkliedētības rezultātā; uzsver, ka saskaņā ar minētajā ziņojumā iekļautajām aplēsēm ģeogrāfiskās izkliedētības ietekme uz vidi ir 11 000 līdz 19 000 tonnas CO2 emisiju; atkārtoti norāda uz minētās izkliedētības radīto negatīvo sabiedrības viedokli; atkārtoti aicina Padomi izstrādāt visaptverošu stratēģiju, lai vienotos par vienu Parlamenta darba vietu;

41.  stingri uzsver, ka šie papildu izdevumi ir pretrunā pareizas finanšu pārvaldības principam un budžeta disciplīnas principam; atzīst, ka vienu darba vietu iespējams noteikt tikai tad, ja tiek vienprātīgi grozīts Līgums; aicina Padomi un Komisiju nekavējoties sākt šādu Līguma grozīšanas procedūru un uzskata, ka šāda Līguma grozīšana nāks par labu Eiropas nodokļu maksātājiem gan finansiāli, gan arī attiecībā uz deputātu veiktā darba kvalitāti; tādēļ aicina nekavējoties veikt praktiskus pasākumus, lai noteiktu Parlamentam vienu darba vietu, novēršot jebkādu turpmāku publisko līdzekļu izšķērdēšanu; pauž nožēlu par to, ka viena sasaukuma laikā vien Parlamenta ģeogrāfiskās izkliedētības radītās izmaksas var sasniegt pat 1 miljardu EUR; pauž iebildumus pret daudzgadu būvniecības projektiem, kuru mērķis ir palielināt deputātiem pieejamās biroja telpas Strasbūrā;

42.  pieņem zināšanai papildu izmaksas, kuras saistītas ar Parlamenta 12 ikgadējiem braucieniem uz Strasbūru — deputātu ceļa izdevumu veidā — un kuras 2017. gadā var iedalīt šādi:

 

 

Kategorija

 

 

KOPĀ1

 

 

VIDĒJI/MĒNESĪ

Ceļa izdevumi

7 700 358

641 696

Dienas nauda

10 036 444

836 370

Attāluma piemaksa

1 394 608

116 217

Ilguma piemaksa

1 994 045

166 170

Citas izmaksas

47 594

3 966

KOPĀ

21 173 049

1 764 421

43.  uzsver, ka papildus tam Thalys čartervilciens 2017. gadā izmaksāja ne mazāk kā 3 668 532 EUR;

44.  norāda, ka Eiropas Ārējās darbības dienesta jauno Eiropas diplomātu izglītībai paredzētā institūta izveide varētu būt piemērs tam, kā pārveidot Parlamenta telpas Strasbūrā, lai tajās izvietotu šo diplomātisko institūtu;

Komunikācijas ģenerāldirektorāts (DG COMM)

45.  norāda, ka attiecībā uz DG COMM vadošais rādītājs 2017. gadā ir stundas, kurās Parlamentam pievērsta uzmanība visos komunikācijas kanālos; ar gandarījumu norāda, ka DG COMM koncentrējas ne tikai uz veltītās uzmanības apmēru, bet arī uz metodiku, ar kuru izmērīt visos komunikācijas kanālos īstenoto pasākumu saimnieciskumu, efektivitāti un rezultativitāti; aicina ģenerāldirektoru gada darbības pārskatā iekļaut tā pirmā īstenošanas gada rezultātus;

46.  norāda, ka ilgtermiņa projekti, kas noteikti Stratēģiskās izpildes sistēmā / Parlamenta projektu portfelī 2017.–2019. gadam, atrodas dažādās īstenošanas stadijās, bet tajos visos ir vērojami centieni sasniegt mērķi “ražot mazāk, komunicēt labāk”;

47.  norāda uz nozīmīgām tehniskām un redakcionālām izmaiņām, kas patlaban tiek veiktas Parlamenta publiskajā tīmekļa vietnē, jo īpaši attiecībā uz šīs vietnes meklētājprogrammas optimizāciju; pauž atzinību DG COMM par šo progresu, taču pauž bažas par to, ka progress joprojām ir lēns, īpaši ņemot vērā gaidāmās Eiropas vēlēšanas 2019. gadā un palielināto interesi par Parlamenta darbu; uzsver, ka vislielākā prioritāte ir turpmākiem uzlabojumiem, un prasa steidzami paātrināt šo procesu; uzsver, ka pārredzama un pieejama tīmekļa vietne ir galvenais faktors iedzīvotāju iesaistīšanā;

48.  uzsver, ka ir grūti atrast Parlamenta balsojumu rezultātus tā tīmekļa vietnē un ka VoteWatch, kas ir komerciāla tīmekļa vietne, ir daudz praktiskāka, jo balsošanas rezultātus atrast ir vieglāk; aicina ģenerālsekretāru Parlamenta tīmekļa vietnē izveidot modernāku sistēmu, kura reģistrētu plenārsēžu balsojumus pēc saraksta un piedāvātu vienkāršas meklēšanas iespējas, lai noskaidrotu atsevišķu deputātu balsojumus un salīdzinātu tos ar citiem attiecīgās grupas deputātiem un citu grupu deputātiem;

49.  norāda, ka plašsaziņas līdzekļu jomā 2017. gadā tika īstenots daudz projektu un Parlamenta pārstāvība internetā tika vēl vairāk palielināta, īstenojot multiplatformu pieeju, izveidojot jaunu portālu un uzsākot news planet darbību; turklāt pieņem zināšanai, ka Parlaments ievērojami labāk izmanto sociālos plašsaziņas līdzekļus, kā arī pasākumus, kas veltīti informētības par Savienības darbībām veicināšanai; norāda arī to, ka tika ieguldītas ievērojamas pūles visaptverošā apmeklētāju stratēģijā un Vēstnieku skolas programmas īstenošanā, īpašu uzmanību pievēršot jauniešiem; uzsver, ka Eiropas zinātnei veltīto plašsaziņas līdzekļu centrs būtu jāattīsta tālāk un nekavējoties jāpadara pilnībā darbotiesspējīgs, lai nodrošinātu lielāku zinātnē balstītu atspoguļojumu plašsaziņas līdzekļos;

50.  norāda, ka 2017. gadā dalībvalstīs tika sarīkoti 223 preses semināri, kuros piedalījās vairāk nekā 3076 žurnālisti; atzinīgi vērtē arī to, ka 1905 žurnālisti tika uzaicināti klātienē vērot plenārsēdes un piedalīties centralizēti organizētajos preses semināros un konferencēs; uzteic DG COMM par to, ka tas ir izmantojis visus iespējamos plašsaziņas līdzekļu kanālus informēšanai par Parlamenta darbu un sasniegumiem; mudina ģenerāldirektorātu pievērst pietiekamu uzmanību sociālo plašsaziņas līdzekļu nozīmībai un to ievērojamajam un aizvien pieaugošajam potenciālam iedzīvotāju uzrunāšanā;

51.  atzīst DG COMM mēģinājumus uzrunāt arī tos iedzīvotājus, kuri nav automātiski ieinteresēti Parlamenta darbā; mudina ģenerālsekretāru izveidot patiesi interaktīvu saziņas stratēģiju, kas aptvertu vairāk nekā tikai mērķgrupas, piemēram, žurnālistus un studentus, un ietvertu “uzklausīšanas režīmu”, lai apkopotu iespējamus kritiskus viedokļus un atbildētu uz tiem;

52.  norāda uz DG COMM reorganizāciju, kura ietvēra divu jaunu direktorātu — darbam ar kampaņām un darbam ar apmeklētājiem — izveidi nolūkā nodrošināt 2019. gada Eiropas vēlēšanu stratēģijas pilnīgu īstenošanu; aicina DG COMM turpināt darbu pie visaptverošas stratēģijas, vēršoties pret mērķtiecīgas dezinformācijas kampaņām, kuras tiek veidotas ar mērķi ietekmēt 2019. gada Eiropas vēlēšanas; pauž nopietnas bažas par to, ka ārvalstu ietekme var radīt traucējumus un apdraudēt vēlēšanas, apzināti izplatot nepareizu informāciju un tādējādi ietekmējot balsošanu;

53.  norāda, ka 2017. gadā Pilsoņu uzziņu dienests (AskEP) izskatīja vairāk nekā 9200 individuālu jautājumu un 42 900 jautājumus no šķietami koordinētām rakstveida jautājumu kampaņām par aktuālām tēmām; ierosina Parlamenta atbildes publicēt tā portālā;

54.  atzinīgi vērtē Eiropas vēstures nama atklāšanu 2017. gada maijā un Simonas Veilas Parlamentarium atklāšanu Strasbūrā 2017. gada jūlijā; norāda, ka laikā no maija līdz decembrim Eiropas vēstures nams uzņēma 99 344 apmeklētājus; pauž nožēlu par to, ka tā atklāšana aizkavējās par vairāk nekā gadu; pauž bažas par to, ka apmeklētāju skaits — 99 344 — šķiet neliels salīdzinājumā ar 4,4 miljonus EUR lielajām izmaksām par darbiniekiem: 2,7 miljoni EUR par pastāvīgajiem darbiniekiem un 1,7 miljoni EUR par līgumdarbiniekiem (ierēķinot drošības darbinieku izmaksas); aicina Prezidiju veikt izmaksu un ieguvumu analīzi;

55.  pauž dziļas bažas par to, ka, neraugoties uz visiem DG COMM rīkotajiem pasākumiem, Eiropas iedzīvotāji joprojām uzskata, ka trūkst informācijas par Savienību un to, ko dara un sasniedz Parlaments; aicina DG COMM turpināt inovatīvu ideju ģenerēšanas centienus, lai novērstu šo distanci starp Savienību un tās iedzīvotājiem, un norāda uz inovatīvo pieeju, kas ierosināta saistībā ar 2019. gada Eiropas vēlēšanām paredzēto institucionālo komunikācijas kampaņu;

56.  aicina Komunikācijas ģenerāldirektorātu nodrošināt, ka, gatavojoties 2019. gada Eiropas vēlēšanām, publiskie un privātie plašsaziņas līdzekļi pārraida Parlamenta deputātu un politisko grupu viedokļus, nodrošinot objektivitāti un plurālismu;

Eiropas Parlamenta vietējie biroji

57.  norāda uz Parlamenta vietējo biroju reformu, kuru Prezidijs apstiprināja 2017. gada novembrī un saskaņā ar kuru to pārskatītais pamatuzdevums paredz mijiedarboties ar iedzīvotājiem, plašsaziņas līdzekļiem un ieinteresētajām personām, lai uzrunātu iedzīvotājus; aicina vietējos birojus nodrošināt, ka iedzīvotāji ir informēti par Eiropas iestāžu veikto darbu, un nodrošināt, ka viņi ir informēti par vietējo biroju pastāvēšanu;

58.  pieņem zināšanai dažādus 2017. gada izdevumu posteņus, kuri sadalās šādi:

Izdevumu postenis

2017. gada izdevumi

Vispārēji komunikācijas pasākumi

5 945 229 EUR

Ar īpašiem pasākumiem saistīti izdevumi

5 320 867 EUR

Kopējās izmaksas par ēkām

8 874 530 EUR

Drošības aprīkojuma uzturēšana

1 733 071,32 EUR

59.  Kopējās izmaksas par ēkām šādā sadalījumā:

Noma

5 898 724 EUR

Būvdarbi

148 573 EUR

Īpašas ēku uzturēšanas izmaksas

266 977 EUR

Telpu uzkopšana un uzturēšana

1 126 853 EUR

Komunālie maksājumi un apkalpošanas maksa

1 433 403 EUR

60.  norāda, ka vietējie biroji 2017. gadā ir izvērsuši vairāk komunikācijas darbību, kas ietver ikdienas attiecības ar reģionālajiem un vietējiem plašsaziņas līdzekļiem, mērķtiecīgu sociālo plašsaziņas līdzekļu klātbūtni un vietējo kopienu pārvaldību, vietēju pasākumu īstenošanu, attiecības ar vietējām pašvaldībām, skolām un ieinteresētajām personām; pauž nožēlu par to, ka atbildēs uz anketas jautājumiem netika sniegta informācija par tādiem izdevumu posteņiem kā algas un darba braucienu izmaksas; balstās uz 2016. gada budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrā sniegto informāciju, saskaņā ar kuru Parlamenta vietējo biroju darbiniekiem izmaksāto algu apmērs bija 23 058 210 EUR un darba braucienu izmaksas sasniedza 1 383 843 EUR; pieņem, ka šīs summas 2017. budžeta gadā nav būtiski mainījušās;

61.  atzīst efektīvas saziņas nozīmi dalībvalstīs, bet uzsver, ka ir nepieciešama izmaksu efektivitāte, un ir pārliecināts, ka pārskatītais pamatuzdevums veicinās šī mērķa sasniegšanu; aicina visas lēmumu pieņemšanā iesaistītās puses censties panākt lielāku pievienoto vērtību, jo īpaši attiecībā uz darbības izmaksām;

62.  uzsver nepieciešamību modernizēt Parlamenta vietējo biroju pamatuzdevumu, optimizējot jaunu komunikācijas tehnoloģiju izmantošanu, jo to uzdevums ir labāk informēt iedzīvotājus;

Personāla ģenerāldirektorāts (DG PERS)

63.  norāda, ka attiecībā uz DG PERS galvenais rādītājs 2017. gadā bija uzdevumu izpildes laiks; ar gandarījumu norāda, ka mērķrādītāji un datu vākšanas metodes tika atjaunināti, kopumā pozitīvi novērtējot rezultātus; ar bažām norāda, ka mērķi uzlabot procedūras reģistrētu deputātu palīgu pieņemšanai darbā un bērnu uzņemšanai Parlamenta bērnudārzos netika sasniegti, bet konstatētās grūtības tika atrisinātas 2018. gadā;

64.  uzsver, ka reģistrētu deputātu palīgu darbā pieņemšanas procedūra tādējādi var radīt problēmas nākamā Parlamenta sasaukuma sākumā; tādēļ aicina ģenerālsekretāru deputātu un palīgu interesēs ieviest visus tehniskos un personāla pasākumus, kas nepieciešami, lai izvairītos no problēmām un kavējumiem, īpašu uzmanību pievēršot tam, lai izvairītos no tādām problēmām, kādas radās 2009. un 2014. gadā;

65.  norāda, ka kopējo Parlamenta darbinieku skaitu 2017. gada decembrī veidoja 9682 aktīvā dienestā esoši darbinieki, tostarp pastāvīgie un pagaidu darbinieki, līgumdarbinieki un reģistrēti deputātu palīgi (salīdzinājumā ar 9643 darbiniekiem 2016. gadā); atgādina, ka saskaņā ar samierināšanas procedūrā panākto vienošanos par 2017. gada budžetu tika likvidētas kopumā 136 štata vietas;

66.  pieņem zināšanai to reģistrēto deputātu palīgu sensitīvo situāciju, kuri ir nostrādājuši divus parlamentāros sasaukumus bez pārtraukuma, bet 2014. gada pirmstermiņa vēlēšanu dēļ, kā arī saistībā ar kavēšanos pirmajā darbā pieņemšanas kārtā 2009. gadā, stājoties spēkā statūtiem, nav sasnieguši nepieciešamo desmit gadu darba stāžu, kas nozīmē, ka šiem reģistrētajiem deputātu palīgiem pietrūks no viena līdz diviem mēnešiem, lai iegūtu tiesības izmantot Eiropas pensiju tiesību sistēmu; ar gandarījumu norāda, ka Prezidijs ir apspriedis šo jautājumu un sadarbojas ar DG PERS un reģistrēto deputātu palīgu pārstāvjiem, lai rastu risinājumus; prasa, lai šie risinājumi, ja vien tas iespējams, nenozīmētu izmaiņas viņu līgumu noteikumos, kā rezultātā viņi varētu zaudēt tiesības, kuras iegūtas līdz ar viņu pieņemšanu darbā 2009. gadā;

67.  aicina administrāciju nākamā Parlamenta sasaukuma laikā pēc iespējas ātrāk nodrošināt apmācību kursus vai publikācijas jo īpaši jauniem reģistrētajiem deputātu palīgiem, tostarp praktiskos un administratīvos jautājumos (komandējuma rīkojumi, medicīniskās pārbaudes, akreditācija, stāvvietu uzlīmes, apmeklētāju grupas, izstādes utt.), lai izvairītos no sistēmiskām kļūdām, kas kavē to administratīvo procedūru netraucētu norisi, kuras attiecas uz šiem palīgiem;

68.  atzīst, ka atsevišķu darbību gadījumā, piemēram, ēdnīcu pārvaldībai un uzkopšanai, Parlaments ir devis priekšroku ārpakalpojumu piesaistei un ka līdz ar to dažos ģenerāldirektorātos Parlamenta telpās strādājošu ārēju darbinieku skaits var pārsniegt ierēdņu skaitu;

69.  tomēr norāda, ka šādi lēmumi par ārpakalpojumiem neizskaidro visu ārštata darbinieku izmantošanu;

70.  pauž bažas par to, kā diversifikācija ēdināšanas nozarē ietekmē Parlamenta pašreizējā ēdināšanas iestāžu personāla pastāvīgu nodarbinātību; prasa veikt atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu, ka Parlamenta pašreizējie ēdināšanas iestāžu darbinieki saglabā darbu;

71.  norāda, ka šoferu dienests 2017. gadā tika internalizēts, kā galveno mērķi izvirzot deputātu drošības uzlabošanu; konstatē, ka tas ļāva Parlamentam veikt šoferu drošības pārbaudes pirms pieņemšanas darbā, kā arī nodrošināt darbinieku pastāvīgu apmācību un uzraudzību; ar gandarījumu norāda, ka 2017. gadā tika pabeigta 116 šoferu un dispečeru pieņemšana darbā; pieprasa detalizētu informāciju par izmaksām, kas radušās, internalizējot šoferu dienestu;

72.  atbalsta centienus internalizēt šoferu dienestu un līdz šim sasniegto šajā jomā; norāda, ka šoferu dienesta internalizācija ļāva uzlabot deputātiem sniegto pakalpojumu kvalitāti un kvantitāti, kā arī efektīvi un konstruktīvi reaģēt uz neparedzētām ārkārtas situācijām vai pēkšņiem pieprasījuma pieaugumiem;

73.  atzinīgi vērtē epizodiskā tāldarba sistēmas īstenošanu Parlamenta Ģenerālsekretariātā; atbalsta aptaujas veikšanu par pirmo tāldarba gadu un aicina novērtējuma rezultātus izsūtīt deputātiem un visiem Parlamenta dienestiem; uzskata — ja novērtējums ir pozitīvs, šī shēma būtu jādara pieejama visiem darbiniekiem, tostarp reģistrētiem deputātu palīgiem un darbiniekiem, kuri strādā politiskajās grupās;

74.  atzinīgi vērtē to, ka vienlīdzīgu iespēju veicināšana joprojām ir Parlamenta cilvēkresursu pārvaldības politikas svarīgs elements; pauž dziļu nožēlu par to, ka dzimumu līdztiesības ceļvedis joprojām nav pilnībā īstenots, jo īpaši attiecībā uz sieviešu pārstāvību vidējā un augstākā līmeņa vadītāju amatos (40 %) līdz 2020. gadam;

75.  pauž dziļu nožēlu par to, ka sieviešu īpatsvars ģenerāldirektora līmeņa amatos ir samazinājies no 25 % (3 amati) 2016. gadā līdz 17 % (2 amati) 2017. gadā; norāda, ka kopējā situācija nav mainījusies salīdzinājumā ar 2006. gadu, kad sieviešu īpatsvars ģenerāldirektora līmeņa amatos veidoja 11,1 %; uzsver, ka 2019. gadam noteiktais vispārējais mērķis ir panākt, ka sieviešu īpatsvars ģenerāldirektora līmeņa amatos sasniedz 30 %; pauž nožēlu arī par to, ka sieviešu īpatsvars direktora līmeņa amatos laikā no 2006. gada (29,6 %) līdz 2017. gadam (30 % un 14 amati) īpaši nav mainījies;

76.  norāda, ka 2019. gadam noteiktais vispārējais mērķis ir panākt, ka sieviešu īpatsvars direktora līmeņa amatos sasniedz 35 %; uzsver, ka minētie skaitļi nebūt neatbilst ceļvedim dzimumu līdztiesības un dažādības jomā; uzskata, ka šī tendence ir pretrunā Parlamenta ceļvedim dzimumu līdztiesības jomā; prasa, lai ģenerālsekretārs nekavējoties ziņotu BUDG, CONT un FEMM komitejām par iemesliem, kuru dēļ nav ievērots ceļvedis; aicina Prezidiju arī no savu locekļu vidus iecelt lielāku sieviešu skaitu augstākās vadības amatos, kā to konsekventi prasījis Parlaments;

77.  atzinīgi vērtē to, ka ģenerālsekretārs par prioritāti ir noteicis sieviešu iecelšanu nodaļu vadītāju amatā, kā rezultātā sieviešu vadītāju skaits ir gandrīz divkāršojies — no 21 % 2006. gadā līdz gandrīz 40 % 2018. gadā;

78.  atzinīgi vērtē Parlamenta 2017. gadā pieņemto pilnīgas neiecietības politiku pret seksuālu uzmākšanos; norāda arī to, ka ir īstenotas un tiek īstenotas vairākas aizskarošas prakses novēršanai paredzētas iniciatīvas, konkrētāk, atjaunināts ceļvedis tādu preventīvu un agrīnā atbalsta pasākumu pielāgošanai, kas paredzēti, lai risinātu konfliktus un aizskaršanas gadījumus starp deputātiem un reģistrētiem deputātu palīgiem, praktikantiem vai citiem darbiniekiem, Parlamenta iekšējās prakses un procedūru ārēja revīzija, konfidenciālu konsultantu tīkla izveide un atklātas uzklausīšanas rīkošana, piesaistot ekspertus, kuri strādā ar aizskarošas izturēšanās darba vietā jautājumiem; norāda, ka ārējās revīzijas rezultāti tika gaidīti 2018. gada novembra sākumā, un prasa tos nekavējoties paziņot, tiklīdz tie būs pieejami; turklāt cer, ka ceļvedis tiks pilnībā un pārredzami īstenots saskaņā ar pieņemto Parlamenta rezolūciju, sākot vai maksimāli virzot uz priekšu tā īstenošanu vēl pirms šī sasaukuma beigām;

Infrastruktūras un loģistikas ģenerāldirektorāts (DG INLO)

79.  norāda, ka DG INLO 2017. gadā uzņēma saistības par apropriācijām 267 588 704 EUR apmērā, kas nozīmē palielinājumu par 6 % salīdzinājumā ar 2016. gadu (251 599 697 EUR); apzinās, ka Martens ēka Briselē tika pabeigta un tajā tika veikti iekārtošanas un pielāgošanas darbi, tika atklāts Eiropas vēstures nams, tika nopirkta Trèves I ēka un vēl divas citas vietas tiek rekonstruētas un paplašinātas; konstatē, ka Luksemburgā uz priekšu virzās KAD projekts un Strasbūrā 2017. gada aprīlī tika sākta Havel ēkas izmantošana, kam sekoja Simonas Veilas Parlamentarium atklāšana šī paša gada jūlijā;

80.  norāda, ka Prezidijs ir apstiprinājis Eiropas nama izveidi vairākos vietējos birojos un tas tiks īstenots turpmākajos gados; aicina ģenerālsekretāru pārliecināties par to, ka jauno vietējo biroju atrašanās vietas tiek izraudzītas, pamatojoties uz rūpīgu izmaksu un ieguvumu analīzi, un pauž nožēlu par to, ka dažās pilsētās, piemēram, Parīzē, bez pienācīga pamatojuma tika izvēlētas atrašanās vietas visdārgākajās ielās; prasa ģenerāldirektorāta gada darbības pārskatā iekļaut detalizētu informāciju par darbu virzību; aicina ģenerālsekretāru pirms gaidāmajām Eiropas vēlēšanām iesniegt BUDG un CONT komitejai Prezidija pieņemtos dažādos projektus, to pamatojumus un tiem piešķirtos budžeta līdzekļus;

81.  pieņem zināšanai Parlamenta ievērojamo infrastruktūru, kuru var iedalīt šādi:

Briseles ēkas

Luksemburgas ēkas

Strasbūras ēkas

13 īpašumā

1 īpašumā

5 īpašumā

6 nomātas

6 nomātas

 

659 960 m2

197 873 m2

343 930 m2

Parlamenta vietējie biroji

 

Kopā

35

īpašumā

11

nomāti

24

platība

27 737 m2

82.  atgādina, ka lielākā daļa Parlamenta ēku nav projektētas un būvētas, ņemot vērā eirokodu prasības attiecībā uz strukturālo integritāti, jo to būvniecības laikā šādas normas vēl nebija spēkā; atzīst, ka tas nozīmē, ka ēku politika pakāpeniski pārorientēsies no iegādes uz atjaunošanu un uzturēšanu;

83.  atgādina Eiropas Parlamenta paziņojumu par ēku parauglomu saistībā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Direktīvu 2012/27/ES par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK (Energoefektivitātes direktīvu), lai panāktu, ka tā ēkas atbilst augstākajiem energoefektivitātes standartiem(12); prasa izstrādāt saskaņotu ilgtermiņa padziļinātu renovācijas stratēģiju visām Parlamenta ēkām un ēku renovācijas līgumos iekļaut standarta specifikācijas par atkārtoti izmantojamu celtniecības materiālu izgūšanu;

84.  norāda, ka Prezidijs uzdeva ģenerālsekretāram pilnvarot DG INLO sākt arhitektu konkursu par Paul-Henri Spaak ēkas pārbūvi, ņemot vērā vienīgi izraudzītās opcijas, proti, B (tehniska atjaunināšana) un C (ēkas pārstrukturēšana); norāda, ka procesu plānots beigt 2019. gadā; aicina ģenerālsekretāru izstrādāt visaptverošu plānu attiecībā uz garantijām, kuras tiks iestrādātas, lai novērstu izmaksas, kuras pārsniedz aplēses, un nodrošināt, ka līgumos ir paredzēts, ka Parlaments neuzņemsies nekādu risku saistībā ar šādām kļūmēm; turklāt aicina ģenerālsekretāru iesniegt Parlamentam skaidru plānu, tostarp ar katru scenāriju saistītās netiešās izmaksas, jo īpaši gadījumos, kad renovācijas un celtniecības darbu laikā daļai darbības būs jānotiek citur, un precizēt iespējas novērst drošības riskus, lai šajā nolūkā nebūtu jāceļ pilnīgi jauna ēka;

85.  pauž nožēlu par to, ka 2017. gadā 75 000 EUR tika piešķirti inovatīva mēbelējuma un deputātu biroju aprīkojuma modeļu uzstādīšanai izmēģinājuma kārtā; pauž nožēlu arī par to, ka deputātu biroju un koridoru pārbūve Louise Weiss ēkā — vienīgajā Parlamenta ēkā, kurā 2016. un 2017. gadā notika remontdarbi — kopumā izmaksāja ne mazāk kā 1 157 975 EUR, kas bija ievērojami vairāk nekā iepriekšējā gadā (840 260 EUR 2016. gadā);

86.  atkārtoti pauž dziļu nožēlu par lēmumu mainīt mēbeles deputātu un viņu palīgu birojos Briselē; norāda, ka lielākā daļa šo mēbeļu ir pilnībā lietojamas un labā stāvoklī, līdz ar to nav nekādas vajadzības tās mainīt; uzskata, ka vairāku deputātu viedoklis — pretstatā vispārējai aptaujai — pats par sevi vien nav pietiekams pamats, lai veiktu nomaiņu, un tikpat neatbilstoši ir administrācijas izvirzītie argumenti, kas saistīti ar gaumi, modi vai novecojušu stilu; uzsver, ka atsevišķas mēbeles būtu jāmaina vienīgi tādā gadījumā, ja to stāvoklis ir nepārprotami pasliktinājies, tās ir pamatīgi nolietotas vai rada konkrētu vai vispārēju veselības apdraudējumu darba vietā (piemēram, varētu izstrādāt ergonomiskākus biroja galdus vai krēslus);

87.  aicina ģenerālsekretāru līdz 2019. gada aprīļa beigām informēt Budžeta komiteju un Budžeta kontroles komiteju par to, kā un kādā termiņā tiks veikta deputātu un viņu palīgu biroju atjaunošana (rekonfigurācija) gan Briselē, gan Strasbūrā un cik šie plānotie darbi izmaksās;

88.  uzsver, cik svarīgi ir pienācīgi pamatot un izskaidrot deputātiem jebkādas izmaiņas viņu biroju mēbelēs, lai viņiem būtu iespēja pieņemt vai noraidīt šādas izmaiņas;

89.  pieņem zināšanai Revīzijas palātas konstatējumus par Savienības iestāžu ēku pārvaldību un norāda, ka Parlaments 55 % platības izmanto biroju telpām un 45 % — sanāksmju telpām un citiem mērķiem; norāda, ka Parlamentam pieder 84 % no tā ēkām, un uzsver, ka šis īpatsvars palielināsies, kad būs pabeigta KAD ēka Luksemburgā;

90.  pauž nopietnas bažas par to, ka KAD II ēkas II nodošanas termiņš sākotnēji bija 2013. gads, bet pašreizējās aplēses liecina, ka austrumu būves nodošanas termiņš būs 2019. gada beigas, bet rietumu būves — 2022. gads; uzsver, ka šo ievērojamo kavēšanos radīja projekta attīstītāja pieredzes trūkums un neveiksmīgs pirmais būvdarbu iepirkums; pauž sašutumu par to, ka šīs situācijas izraisītā lielākā vajadzība nomāt telpas radīja papildu izmaksas, kas sasniedza 14,4 miljonus EUR gadā jeb 86 miljonus EUR sešu gadu laikā;

91.  norāda, ka sākotnējais provizoriskais budžets 317,5 miljonu EUR apmērā 2009. gadā konceptuālu izmaiņu dēļ tika pārskatīts un sasniedza 363 miljonus EUR (2005. gada cenās); pauž nopietnas bažas par to, ka projekts vēl nav pabeigts, lai gan tā pabeigšana bija plānota līdz 2019. gada beigām, un līdz ar to galīgā cena nav zināma, lai gan Parlaments plāno saglabāt izmaksas pašreizējā budžeta — 432 miljonu EUR (2012. gada cenās) — ietvaros; norāda, ka ēku paredzēts pabeigt vairāk nekā sešus gadus par vēlu un par 115 miljoniem EUR pārsniedzot budžetu; prasa līdz 2019. gada 30. jūnijam iesniegt Parlamentam progresa ziņojumu par KAD II ēkas pabeigšanu;

92.  pauž bažas par to, ka laikposmā no 2012. līdz 2017. gadam būvniecības darbu cenu indekss palielinājās par 8 %, kas varētu vēl vairāk palielināt būvniecības izmaksas;

93.  norāda uz “E-mobilitātes” ceļveža īstenošanu ar mērķi dažādot, zaļināt un elektrificēt autoparku; atgādina, ka rezolūcijā par 2016. gada budžeta izpildes apstiprināšanu, par kuru tika balsots 2018. gada aprīlī, bija norādīts, ka Prezidijam nevajadzētu izmantot tikai elektroautomobiļus kā videi saudzīgāku risinājumu, jo pastāv bažas saistībā ar to ražošanu (tostarp nepieciešamo resursu pietiekamu pieejamību) un bateriju utilizāciju pēc to darbības laika beigām; joprojām pauž nožēlu par to, ka deputāti nav bijuši informēti par tādu alternatīvo degvielu analīzi kā biodegviela, sintētiskā degviela vai ūdeņraža elementi; uzsver, ka videi saudzīga autoparka dažādošana mazinātu atkarību no viena piegādātāja un varētu mazināt iespējamus piegādes pārtraukumus nākotnē;

94.  pauž bažas par lielo daudzumu vienreiz lietojamo plastmasas izstrādājumu, ko izmanto Parlamenta ēdnīcas un kafejnīcas, un plastmasas atkritumu, ko tās rada, un mudina administrāciju nākamajā ēdināšanas pakalpojumu iepirkumā nepārprotami svītrot iespēju piedāvāt produktus plastmasas iepakojumā un vienreiz lietojamus plastmasas izstrādājumus;

95.  norāda uz atšķirīgo kvalitāti ēdnīcās, kuras apkalpo viens un tas pats pakalpojumu sniedzējs; uzskata, ka šis aspekts ir jāuzrauga ciešāk, un tāpēc prasa veikt klientu apmierinātības aptauju; atzinīgi vērtē to, ka ēdināšanas pakalpojumu sniedzēji Strasbūrā jau ir sākuši nodrošināt pārtiku, kas piemērota darbiniekiem ar glutēna nepanesamību, un prasa paplašināt šādu produktu klāstu, kā arī aicina ēdināšanas pakalpojumus sniedzējus citās darba vietās pēc iespējas ātrāk pārņemt šādu praksi;

96.  norāda, ka praktikantiem Parlamentā ir tiesības uz pamatēdiena atlaidi 0,50 EUR apmērā visos pašapkalpošanās restorānos Briselē un Luksemburgā un 0,90 EUR apmērā — Strasbūrā; tomēr uzskata, ka, ņemot vērā viņu vidējos darba samaksas līmeņus un augstās cenas, kas noteiktas pēdējos trīs gados, šīs atlaides nav pietiekamas, lai pat minimāli ietekmētu viņu finanses; vēlreiz atkārto aicinājumu ģenerālsekretāram noteikt cenu samazinājumus, kas būtu atbilstoši viņu ienākumiem;

97.  atzinīgi vērtē Ex ante kontroles un publisko iepirkumu koordinācijas nodaļas izveidi 2017. gadā un iepirkuma dienesta izveidi katrā direktorātā; aicina atsevišķu iedaļu gada darbības pārskatā veltīt šīs jaunās nodaļas darbībai;

Mutiskās tulkošanas un konferenču ģenerāldirektorāts, pārdēvēts par Konferenču loģistikas un mutiskās tulkošanas ģenerāldirektorātu

98.  norāda, ka vispārējais vidējais stundu skaits nedēļā, ko štata tulki pavada, sniedzot mutiskās tulkošanas pakalpojumus kabīnē, 2017. gadā palielinājās līdz 14 stundām; atzinīgi vērtē šo palielinājumu salīdzinājumā ar 13 stundām un 25 minūtēm, kas 2016. gadā tika pavadītas, sniedzot mutiskās tulkošanas pakalpojumus kabīnē; pauž nožēlu par to, ka centieni mainīt darba struktūru, kas aizsākās ar jaunajiem Civildienesta noteikumiem, saasinājās līdz streikam, kura dēļ tika traucēta mutiskās tulkošanas pakalpojumu sniegšana deputātiem; atzinīgi vērtē darbu, kas tika veikts mutiskās tulkošanas pamatpakalpojumu saglabāšanas nolūkā, lai nodrošinātu likumdošanas darba norisi;

99.  stingri nosoda domstarpību saasināšanos, kā rezultātā uz 45 minūtēm tika pārtraukts plenārsēdes darbs Strasbūrā, un to, ka nebija jūtamu centienu panākt saspringtās situācijas atrisināšanu; atzinīgi vērtē vienošanos, kuras iniciators bija ģenerālsekretārs un kuras rezultātā tika atjaunots parastais mutiskās tulkošanas darbs;

100.  norāda, ka, īstenojot stratēģiju konferenču pārvaldības modernizācijai Parlamentā, Konferences apkalpojošo darbinieku nodaļa tika pārcelta un ģenerāldirektorātā tika izveidots jauns Konferenču organizēšanas direktorāts; aicina īpašu iedaļu gada darbības pārskatā veltīt šai jaunajai nodaļai, papildus ģenerāldirektorāta parastās darbības novērtējumam iekļaujot darbības novērtējumu saskaņā ar viennozīmīgiem snieguma rādītājiem;

Finanšu ģenerāldirektorāts

101.  norāda, ka ģenerālsekretārs nolēma vairākas DG FINS funkcijas, kas saistītas ar reģistrētiem deputātu palīgiem sniedzamiem pakalpojumiem un Deputātu profesionālās apmācības dienestu, nodot DG PERS; pauž nožēlu par to, ka ar šādu pārcelšanu bija par maz, lai pārvarētu negatīvo ietekmi uz DG FINS, ko radīja darbinieku skaita samazināšana 2017. gadā; prasa vienkāršot ceļa izdevumu atmaksu deputātiem, darbiniekiem un reģistrētiem deputātu palīgiem, izmantojot priekšrocības, ko sniedz tādas sistēmas kā elektroniskā paraksta funkcija (DISP) un divsoļu pārbaude; atzīst pārbaužu nepieciešamību, bet uzsver, ka tās iespējams veikt efektīvāk un bezpapīra formātā;

102.  iesaka rūpīgi pārskatīt Iekšējos noteikumus par Eiropas Parlamenta ierēdņu un citu darbinieku komandējumiem un darba braucieniem un Eiropas Savienības Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības VII sadaļas īstenošanas noteikumus, jo īpaši ar mērķi attieksmi pret reģistrētiem deputātu palīgiem saskaņot ar attieksmi pret ierēdņiem;

103.  norāda, ka Parlamenta jaunais ceļojumu birojs, kas jau agrāk ir strādājis Parlamentā, sāks darboties 2019. gada 1. janvārī; atzinīgi vērtē to, ka jaunajā līgumā ir iekļauti stingrāki nosacījumi, jo īpaši attiecībā uz biļešu cenām un ceļojumu aģentūras zvanu centra pieejamību jebkurā laikā, tostarp nedēļas nogalēs; vēlreiz uzsver vienkārša un lietotājiem ērta sūdzību mehānisma nozīmību ātrā trūkumu atklāšanā, kas ļautu ātri atrisināt jebkādas problēmas; uzsver, ka uzmanība ir jāpievērš deputātu īpašajām prasībām un viņiem nepieciešamajiem īpaši pielāgotajiem pakalpojumiem;

104.  mudina jauno ceļojumu aģentūru censties panākt viskonkurētspējīgākās cenas Parlamenta ar darbu saistītajiem braucieniem;

105.  prasa vienkāršot vietējo palīgu darbā pieņemšanas procedūras un komandējumu un ceļa izdevumu atmaksu; pauž nožēlu par to, ka šīs procedūras bieži vien ir sarežģītas un garas un šo iemeslu dēļ ievērojami ievelkas; aicina DG FINS risināt šo jautājumu prioritārā kārtā;

106.  norāda, ka pilnvarotie maksātāji, ar kuriem deputātiem ir jāstrādā ievēlēšanas valstī, nav pietiekami informēti par Parlamenta iekšējām procedūrām; norāda, ka šo noteikumu sarežģītības dēļ viņi bieži pieļauj kļūdas, kas kaitē deputātiem; uzskata, ka būtu jānodrošina pilnvarotajiem maksātājiem paredzēta apmācība vai rokasgrāmata;

Piemaksa par vispārējiem izdevumiem

107.  ņem vērā Prezidija pasākumus saistībā ar piemaksu par vispārējiem izdevumiem, jo īpaši to, ka ir izveidota ad hoc darba grupa, lai izstrādātu un publicētu noteikumus par šīs piemaksas izmantošanu; tomēr pauž nožēlu, ka vienīgais Prezidija pieņemtais lēmums attiecas uz attiecināmo izdevumu nepilnīgu sarakstu; norāda arī to, ka Prezidija darba grupa varētu vienoties par to, ka katram Parlamenta deputātam ir jāizveido atsevišķs bankas konts, kas paredzēts līdzekļiem, kuri saņemti kā piemaksa par vispārējiem izdevumiem;  norāda uz Prezidija lēmumu attiecībā uz piemaksu par vispārējiem izdevumiem apstiprinātās izmaiņas piemērot tikai pēc 2019. gada vēlēšanām; prasa, lai deputāti būtu pilnībā atbildīgi par saviem no šīs piemaksas segtajiem izdevumiem; norāda, ka iepriekšējās rezolūcijās par budžeta izpildes apstiprināšanu bija iekļautas šādas prasības:

  nepieciešamība definēt, paplašināt un publicēt noteikumus par piemaksas par vispārējiem izdevumiem izmantošanu (kam cita starpā nepieciešams attaisnoto izdevumu izsmeļošs saraksts);

  deputātiem jāsaglabā visi rēķini, kas attiecas uz piemaksu par vispārējiem izdevumiem;

  piemaksas par vispārējiem izdevumiem neizlietotā daļa deputāta pilnvaru termiņa beigās ir jāatmaksā;

Brīvprātīgais pensiju fonds

108.  atgādina, ka Parlaments 1997. gada 23. oktobrī aicināja Prezidiju pieprasīt Revīzijas palātai pārbaudīt Parlamenta brīvprātīgo pensiju shēmu, kā rezultātā tika izdots Revīzijas palātas atzinums Nr. 5/99 par pensiju fondu un Eiropas Parlamenta deputātu pensiju shēmu; aicina Prezidiju mudināt Revīzijas palātu sagatavot vēl vienu šādu atzinumu par pensiju shēmu un fondu 2019. gadā;

109.  atgādina, ka 2018. gada 8. marta paziņojumā Prezidijam Parlamenta ģenerālsekretārs atzina, ka ar deputātu brīvprātīgo pensiju shēmu saistītā pensiju fonda kapitāls būs izsmelts labu laiku pirms pensiju saistību beigšanās un, iespējams, jau līdz 2024. gadam; tādēļ aicina ģenerālsekretāru un Prezidiju, pilnībā ievērojot Deputātu nolikumu, steidzami izstrādāt skaidru plānu, kā Parlamentam uzņemties un pārņemt pienākumus un saistības attiecībā uz tā deputātu brīvprātīgo pensiju shēmu tūlīt pēc 2019. gada vēlēšanām;

110.  norāda, ka 2017. gada beigās brīvprātīgajā pensiju shēmā prognozētais aktuārais deficīts ir 305,4 miljoni EUR; norāda arī to, ka 2017. gada beigās vērā ņemamo neto aktīvu un aktuāro saistību apmērs bija attiecīgi 137 miljoni EUR un 442,4 miljoni EUR; norāda, ka aktīvi tik tikko sedz 30 % no brīvprātīgās pensiju shēmas saistībām;

111.  atgādina, ka šīs prognozētās turpmākās saistības attiecas uz vairākām desmitgadēm, taču pārsniedz patlaban pieejamos aktīvus, un norāda, ka brīvprātīgā pensiju fonda 2017. gadā izmaksātā kopējā summa bija 17,2 miljoni EUR; norāda, ka 2017. gada beigās ar fondu bija saistīts 661 pensionārs un 99 apgādājamie;

112.  norāda, ka tas rada bažas par fonda līdzekļu iespējamu pirmstermiņa izsmelšanu, ņemot vērā to, ka fonds jau vairākus gadus pārdod pamatlīdzekļus, lai izpildītu savas maksājumu saistības pret pensionāriem, jo tā ienākumi nav pietiekami, lai segtu pieaugošos pensiju maksājumus; atgādina, ka uzkrājumi pensijām un līdzīgām saistībām ir aprēķināti, pamatojoties uz ieguldījumu atdevi 6,5 % apmērā gadā, kas no paša sākuma nav bijis ilgtspējīgi;

113.  atzinīgi vērtē ģenerālsekretāra priekšlikumus un vienošanos, ka ģenerālsekretārs 2020. gadā pārskatīs situāciju, lai noskaidrotu, vai pasākumi ir pietiekami samazinājuši aktuāro deficītu; atzinīgi vērtē to, ka ģenerālsekretārs ir konsultējies ar Juridisko dienestu;

114.  norāda, ka pēc ģenerālsekretāra priekšlikuma 2018. gada 10. decembrī Prezidijs pieņēma divus grozījumus noteikumos, kas reglamentē brīvprātīgo pensiju shēmu, apstiprinot pensionēšanās vecuma palielināšanu no 63 līdz 65 gadiem un 5 % lielas nodevas ieviešanu attiecībā uz pensiju maksājumiem nākamajiem pensionāriem; aicina ģenerālsekretāru nodrošināt, ka Prezidijs nekavējoties pieņem visus juridiski iespējamos pasākumus, lai uzlabotu fonda ilgtspēju un novērstu tā agrīnu maksātnespēju; aicina ģenerālsekretāru nodrošināt, ka Prezidijs pieņem lēmumu pirms šī pilnvaru termiņa beigām;

115.  aicina ģenerālsekretāru pārbaudīt brīvprātīgā pensiju fonda juridiskos pamatus un iespējamo ietekmi un jo īpaši to, vai Eiropas Parlamenta kā garanta loma ir juridiski un finansiāli ilgtspējīga, jo brīvprātīgais pensiju fonds ir nevis parasts pensiju fonds, bet gan Luksemburgas ieguldījumu fonds; uzsver, ka šī pārbaude būtu jāveic neatkarīgai pusei;

116.  aicina ģenerālsekretāru un Prezidiju darīt visu iespējamo, lai līdz minimumam samazinātu Parlamenta atbildību, jo ir runa par nodokļu maksātāju līdzekļiem; atgādina, ka 1990. gadā fonds tika izveidots, lai nodrošinātu deputātiem brīvprātīgu papildu pensiju shēmu; atgādina, ka pirms Deputātu nolikuma, ko ieviesa 2009. gadā, deputāti jau bija tiesīgi saņemt pensiju, līdzvērtīgu tai, ko saņem viņu kolēģi valstu parlamentos, izņemot Itālijas, Francijas un Luksemburgas deputātus, kuriem tādēļ tika paredzēta iespēja veikt iemaksas īpašā Eiropas Parlamenta pensiju shēmā, ko 1981. gadā izveidoja tikai minēto trīs valstu valstspiederīgo vajadzībām; tādēļ atgādina, ka brīvprātīgais pensiju fonds vienmēr ir veidojis tikai papildu pensiju;

117.  norāda, ka divas trešdaļas deputātu ikmēneša iemaksu brīvprātīgajā pensiju fondā, kas 2006. gadā atbilda 2236 EUR, par katru fonda dalībnieku jau tiek samaksātas no Parlamenta budžeta; atgādina — veicot iemaksas fondā tikai divu gadu garumā, tiek iegūtas tiesības saņemt mūža pensiju pēc pensionēšanās vecuma sasniegšanas; norāda, ka 2018. gadā no brīvprātīgā pensiju fonda izmaksātā lielākā pensija bija 6262 EUR un vidējā pensija bija 1934 EUR; norāda, ka pašlaik (2018. gada oktobrī) 71 aktīvais deputāts ir brīvprātīgā pensiju fonda dalībnieks; aicina direktoru padomi, Prezidiju un fonda dalībniekus ņemt vērā ētiskas un ekonomiskas dabas, kā arī veselā saprāta apsvērumus un atbalstīt visus pasākumus, kuru mērķis ir ierobežot fonda deficītu;

Jauninājumu un tehnoloģiskā atbalsta ģenerāldirektorāts (DG ITEC)

118.  norāda, ka attiecībā uz DG ITEC galvenais rādītājs 2017. gadā ir savlaicīga un efektīva reaģēšana uz lietotāju un partneru pieprasījumiem visās darbības jomās; norāda, ka kopumā rezultāti saistībā ar atbalsta pieejamību, IT informācijas dienestu (welcome desk) un atbalstu pa telefonu ir apmierinoši, bet joprojām ir jāiegulda papildu pūles, lai garantētu drošu attālinātu piekļuvi, kas lietotājiem ir otrs nozīmīgākais pakalpojums; uzsver, ka reaģēšana nenozīmē savlaicīgu problēmu atrisināšanu; norāda, ka problēmas ar tādām IT sistēmām kā at4am būtu jāiekļauj kategorijā “1. prioritāte”, ja tas vēl nav izdarīts;

119.  atgādina, ka Parlamentam svarīgs stratēģiskais pīlārs atklātas komunikācijas pasaulē ir IKT drošības stiprināšana, netraucējot deputātu, darbinieku un reģistrētu deputātu palīgu parlamentāro darbu ar šķietami patvaļīgiem noteikumiem un prasībām; uzsver, ka drošības pasākumi ir īpaši jāpielāgo, lai tie aptvertu visas operētājsistēmas — gan iOS, gan Windows —, netraucējot darbu ne vienā, ne otrā; uzsver, ka DG ITEC ir jāņem vērā iOS izmantošanas pieaugums un ka visi Windows ierīcēm paredzētie attālinātie pakalpojumi nekavējoties ir jāpielāgo iOS; šajā sakarībā atzinīgi vērtē IKT drošības nodaļas izveidi 2017. gada janvārī; pauž nožēlu par to, ka trūkst augsta līmeņa ekspertu kiberdrošības jomā, kuri būtu ieinteresēti pieteikties darbā Parlamenta administrācijā, galvenokārt tirgus konkurences dēļ;

120.  atzinīgi vērtē divus 2017. gadā uzsāktos jaunos projektus, proti, “No planšetes līdz hibrīdam” un “Inovāciju integrācija”, kas stiprinās Parlamenta inovatīvo un digitālo darba vidi; aicina drīzumā plānot un īstenot IT drošības apmācību deputātiem, reģistrētiem deputātu palīgiem un darbiniekiem, pievēršot uzmanību katras grupas vajadzībām;

121.  aicina visus attiecīgos ģenerāldirektorātus censties panākt bezpapīru lietvedību, izmantojot visus digitālos pakalpojumus, tādus kā e-paraksts un divsoļu pārbaude; uzskata, ka e-veidlapas laiku un resursus ietaupa vienīgi tad, ja tās nav jāizdrukā, jāparaksta un jānosūta uz citu biroju vai pat valsti, kā tas ir darba braucienu izdevumu atmaksas veidlapu gadījumā;

122.  uzsver izmaksas, emisijas un veselības un drošības problēmas, ko rada Strasbūras transporta konteineri (“lādes”), un ierosina to tūlītēju atcelšanu, ņemot vērā tādus pieejamos IT risinājumus kā drukāšana pēc pieprasījuma, sistēmiskās pieejas, piemēram, bezpapīru lietvedību, un IT aprīkojumu, piemēram, planšetdatorus un klēpjdatorus;

123.  uzsver Prezidija secinājumu, ka ir nepieciešama integrēta pieeja drošības jautājumos, lai nodrošinātu visu attiecīgo dienestu optimālu koordināciju, reaģējot uz ārkārtas situācijām, kas padara ciešu sadarbību starp DG ITEC un Drošības un drošuma ģenerāldirektorātu (DG SAFE) ārkārtīgi svarīgu; mudina ģenerāldirektorātus plānot kopīgus vidēja termiņa un ilgtermiņa pasākumus;

124.  aicina Prezidiju sadarbībā ar DG ITEC nākt klajā ar riska mazināšanas pasākumiem, lai nodrošinātu netraucētu parlamentārā darba norisi sistēmas bojājumu vai energopadeves pārtraukuma gadījumā; uzsver, ka ir svarīgi izveidot prioritārā secībā izkārtotu pakalpojumu sarakstu, lai noteiktu, kādā secībā pēc iespējas drīzāk ir jāatjauno pakalpojumi, lai kiberuzbrukuma gadījumā joprojām darbotos pakalpojumu minimums; aicina Prezidiju izstrādāt ārkārtas situāciju plānu ilgstošiem sistēmas nobrukuma gadījumiem; iesaka datu centriem dažādot serveru atrašanās vietas, lai uzlabotu Parlamenta IT sistēmu drošību un darbības nepārtrauktību;

125.  atkārtoti pauž aicinājumu izveidot ātrās brīdināšanas sistēmu ārkārtas situācijām, kas ļautu DG ITEC sadarbībā ar DG SAFE ar SMS starpniecību ātri nosūtīt paziņojumus deputātiem un darbiniekiem, kuri piekrituši savas kontaktinformācijas iekļaušanai sarakstā, kas izmantojams saziņai īpašās ārkārtas situācijās;

Drošības un drošuma ģenerāldirektorāts

126.  atzinīgi vērtē ievērojamo progresu, kas 2017. gadā panākts Parlamenta drošības un drošuma stiprināšanā; norāda, ka ap Strasbūras un Briseles ēkām tika noteikti drošības perimetri, ka Beļģijas iestādes veic visu Parlamentā strādājošo ārējo uzņēmumu darbinieku drošības pārbaudes un ka kopā ar Padomi un Komisiju ir uzsākts starpiestāžu projekts par iestādēm kopīgas noliktavas izveidi; atzinīgi vērtē kopīgas noliktavas iniciatīvu, kas dotu iespēju drošības nolūkos veikt atbilstošu skenēšanu un preču pārbaudes, pirms šīs preces nonāk Parlamenta telpās;

127.  atgādina, ka atvērtība sabiedrībai ir Parlamentam raksturīga iezīme un ir jāsaglabā pienācīgs līdzsvars starp to un vajadzīgajiem drošības uzlabojumiem;

128.  atzīst, ka drošības mācību trauksmes, tādas kā plenārsēžu zāles evakuācija Strasbūrā 2018. gadā, ir nepieciešamas, lai pienācīgi sagatavotos ārkārtas situācijām; uzsver, ka ir nepieciešama skaidra, pieredzē balstīta pieeja, lai izvairītos no iespējami bīstamām situācijām, piemēram, tā, ka deputātiem, darbiniekiem un reģistrētiem deputātu palīgiem evakuācijas laikā ir jāskenē savas caurlaides;

129.  aicina DG SAFE drošības darbiniekus evakuācijas gadījumā rūpīgi pārbaudīt visu ēku, par kuru viņi ir atbildīgi, lai nodrošinātu, ka tā ir tikusi evakuēta, un gadījumos, kad jāveic cilvēku evakuācija, sniegtu palīdzību personām ar dzirdes traucējumiem vai cita veida invaliditāti; uzsver, ka gadījumos, kad runa ir par drošību, un ārkārtas situācijās pret deputātiem nevajadzētu izturēties priviliģēti un nevajadzētu arī atšķirīgi izturēties pret dažādām Parlamenta darbinieku kategorijām;

130.  norāda uz komunikācijas trūkumu ārkārtas situācijās, piemēram, tajā, kas notika Strasbūras plenārsēžu zālē 2018. gada decembrī; secina, ka procedūras var uzlabot un tās ir jāuzlabo; prasa ārkārtas situācijās līdz pēdējam sīkumam piemērot spēkā esošos drošības noteikumus, lai novērstu šādu nenoteiktību turpmāku ārkārtas situāciju gadījumā;

131.  lūdz precizēt, ka visi darbinieki, kas ieņem vadošu amatu Drošības un drošuma ģenerāldirektorātā, ir izgājuši drošības pielaides procedūru;

Trauksmes cēlēju aizsardzība

132.  atzīst, ka trauksmes celšanai ir izšķiroša nozīme atturēšanā no nelikumīgām darbībām un pārkāpumiem; norāda, ka 2017. gadā Parlamentā nebija trauksmes celšanas gadījumu, bet 2016. gadā tādu bija trīs — visi trauksmes cēlēji bija reģistrēti deputātu palīgi un viņus visus attiecīgie deputāti atlaida no darba; uzskata, ka Parlaments acīmredzot nedz kopumā veicina savu darbinieku uzticēšanos, nedz arī nodrošina nepieciešamo juridisko aizsardzību tiem, kuri vēlas ziņot par pārkāpumiem, īpaši reģistrētajiem deputātu palīgiem; aicina ģenerālsekretāru steidzami novērst šādu situāciju;

133.  uzsver deputātu nodarbinātu reģistrētu deputātu palīgu un praktikantu neaizsargāto stāvokli saistībā ar iekšējiem trauksmes cēlēju aizsardzības noteikumiem; ar lielām bažām norāda uz ģenerālsekretāra konstatējumu, ka “noteikumi par trauksmes celšanu ir piemērojami reģistrētiem deputātu palīgiem, bet Parlaments nevar nodrošināt nodarbinātības aizsardzību”; mudina ģenerālsekretāru reģistrētiem deputātu palīgiem, kas ceļ trauksmi, piemērot tiesiskās aizsardzības līdzekļus, līdzvērtīgus tiem, kādus piemēro reģistrētiem deputātu palīgiem, kuri cietuši no uzmākšanās — piemēram, pārcelšanu citā amatā un algu maksājumus līdz līguma termiņa beigām; mudina ģenerālsekretāru nekavējoties risināt šo situāciju un pildīt Parlamenta juridiskās saistības saskaņā ar Civildienesta noteikumiem, lai aizsargātu trauksmes cēlējus visās Savienības darbinieku kategorijās;

Videi saudzīgs Parlaments

134.  atzinīgi vērtē Parlamenta pozitīvo ieguldījumu ilgtspējīgā attīstībā, izmantojot savu politisko lomu un lomu likumdošanas procedūrās; apzinās savu ietekmi uz vidi, kam Parlaments seko līdzi un nepārtraukti uzlabo, izmantojot vides vadības un audita sistēmas (EMAS) sertifikāciju un vides politiku;

135.  atzinīgi vērtē tos papildu pasākumus nenovēršamo emisiju izlīdzināšanai, kuri ierosināti saistībā ar Savienības klimata un enerģētikas politiku 2030. gadam un pēc tam; aicina Parlamentu izstrādāt vēl citas oglekļa dioksīda emisiju izlīdzināšanas politikas;

136.  pauž atzinību par Parlamenta apņemšanos īstenot zaļu publisko iepirkumu; norāda, ka 2017. gadā 40,71 % līgumu tika klasificēti kā zaļi, 10,96 % — kā gaiši zaļi, bet 48,33 % nebija nekāda ekoloģiska aspekta; mudina Parlamentu vēl vairāk palielināt videi saudzīgu publiskā iepirkuma saistību daļu;

137.  atzinīgi vērtē izmēģinājuma projektu par elektriskajiem motorolleriem ne tikai ar darbu saistītiem braucieniem starp Savienības iestādēm, bet arī braucieniem starp mājām un darbu; tomēr norāda, ka šo transportlīdzekļu sniegums ir zemāks par gaidīto; mudina Parlamentu nodrošināt, ka līgumslēdzējs uzlabos šo transportlīdzekļu spējas, īpaši bateriju;

138.  atzinīgi vērtē tos papildu pasākumus emisiju samazināšanai un nenovēršamo emisiju izlīdzināšanai, kuri ierosināti saistībā ar Savienības klimata un enerģētikas politiku 2030. gadam un pēc tam, lai kļūtu par oglekļa emisiju ziņā 100 % neitrālu iestādi; aicina Parlamentu rādīt piemēru un izstrādāt vēl citas CO2 emisiju izlīdzināšanas politikas attiecībā uz Parlamenta telpām;

Gada pārskats par piešķirtajiem līgumiem

139.  atgādina, ka Finanšu regulā un tās piemērošanas noteikumos(13) ir noteikts, kāda informācija iestādei jāiesniedz budžeta lēmējinstitūcijai un sabiedrībai par līgumslēgšanas tiesību piešķiršanu; norāda, ka Finanšu regula prasa publicēt piešķirtos līgumus, kuru vērtība pārsniedz 15 000 EUR — šī vērtība atbilst robežvērtībai, kuru pārsniedzot, ir obligāti jārīko iepirkuma konkurss;

140.  norāda, ka no pavisam 224 līgumiem, kuru slēgšanas tiesības tika piešķirts 2017. gadā, 79 līgumu pamatā bija atklāta vai slēgta procedūra un to vērtība bija 517 miljoni EUR, savukārt 145 līgumu pamatā bija sarunu procedūra un to kopējā vērtība bija 70 miljoni EUR; norāda, ka kopējais sarunu procedūrās piešķirto līgumu skaits kā īpatsvars no kopējā piešķirto līgumu skaita nedaudz samazinājās — no 14 % 2016. gadā līdz 12 % 2017. gadā, lai gan to vērtība laikā no 2016. gada līdz 2017. gadam palielinājās gandrīz par 10 % (70,5 miljoni EUR 2017. gadā salīdzinājumā ar 64,28 miljoniem EUR 2016. gadā);

141.  norāda, ka 2017. un 2016. gadā piešķirtie līgumi, tostarp līgumi par ēkām, pēc to veida sadalās šādi:

Līguma veids

2017

2016

Skaits

Īpatsvars

Skaits

Īpatsvars

Pakalpojumi

Piegādes

Būvdarbi

Ēkas

177

36

11

0

79 %

16 %

5 %

0 %

170

36

13

1

77 %

16 %

6 %

1 %

Kopā

224

100 %

220

100%

Līguma veids

2017

2016

Vērtība (EUR)

Īpatsvars

Vērtība (EUR)

Īpatsvars

Pakalpojumi

446 313 270

76 %

246 512 789

49 %

Piegādes

133 863 942

23 %

155 805 940

31 %

Būvdarbi

6 892 972

1 %

97 640 851

19 %

Ēkas

0

0 %

1 583 213

1 %

Kopā

587 070 184

100%

501 542 793

100%

(2017. gada pārskats par Eiropas Parlamenta piešķirtajiem līgumiem, 6. lpp.)

142.  norāda, ka 2017. un 2016. gadā piešķirtie līgumi pēc izmantotās procedūras veida, skaita un īpatsvara sadalās šādi:

Procedūras veids

  

2017

2016

Skaits

Īpatsvars

Skaits

Īpatsvars

Atklāta

Slēgta

Sarunu

Konkursa

Izņēmuma

78

1

145

-

-

35 %

1 %

64 %

-

-%

71

7

141(14)

-

1

32 %

3 %

64 %

-

1

Kopā

224

100%

220

100%

Procedūras veids  

2017

2016

Vērtība (EUR)

Īpatsvars

Vērtība (EUR)

Īpatsvars

Atklāta

Slēgta

Sarunu

Konkursa

Izņēmuma

488 368 460

2820000 070 501 724

-

-

83 %

5 %

12 %

-

- %

408 040 332

29 190 756

64 284 705(15)

-

27000

81,6 %

13 %

- %

-

-

Kopā

587070184

100%

501542793

100%

(2017. gada pārskats par Eiropas Parlamenta piešķirtajiem līgumiem, 8. lpp.)

Politiskās grupas (budžeta 4 0 0. postenis)

143.  norāda, ka 2017. gadā budžeta 4 0 0. postenī iekļauto politiskajām grupām un pie politiskajām grupām nepiederošajiem deputātiem paredzēto apropriāciju izlietojums bija šāds:

Grupa

2017

2016

Gada apropriācijas

Pašu resursi un pārnestās apropriācijas

Izdevumi

Gada apropriāciju izlietojuma līmenis

Pārnesumi uz nākamo periodu

Gada apropriācijas

Pašu resursi un pārnestās apropriācijas

Izdevumi

Gada apropriāciju izlietojuma līmenis

Pārnesumi uz nākamo periodu

Eiropas Tautas partija (PPE)

17 790

8 150

19 330

108,66 %

6 610

17 440

8 907

18 303

105,19 %

8 005

Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa (S&D)

15 610

5 469

15 268

97,81 %

5 812

15 327

5 802

15 713

102,51 %

5 417

Eiropas Konservatīvie un reformisti (ECR)

6 200

2 810

6 051

97,60 %

2 959

6 125

2 518

5 835

95,25 %

2 809

Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienība (ALDE)

5 711

1 694

5 596

98 %

1 809

5 759

2 366

6 448

111,98 %

1 676

Zaļie un Eiropas Brīvā apvienība (Verts/ALE)

4 333

1 826

4 583

105,76 %

1 578

4 180

1 557

3 921

93,82 %

1 815

Eiropas Apvienotie kreisie un Ziemeļvalstu Zaļie kreisie spēki (GUE/NGL)

4 421

1 407

4 571

103,39 %

1 257

4 340

1 729

4 662

107,43  %

1 407

Brīvības un tiešās demokrātijas Eiropa (EFDD)

3 654

1 917

3 523

96,41 %

1 827

3 820

1 873

2 945

77,10 %

1 910

Nāciju un brīvības Eiropa (ENF)

2 719

846

2 474

91 %

1 091

3 273

765

827

25,27 %

846

Pie politiskajām grupām nepiederošie deputāti

929

257

494

53,18 %

318

772

216

616

79,90 %

257

Kopā

61 367

24 394

61 890

100,85 %

23 261

60 996

25 733

59 059

96,82 %

24 142

*   Visas summas tūkstošos EUR

144.  atzinīgi vērtē to, ka visi attiecībā uz politiskajām grupām sniegtie neatkarīga ārējā revidenta revīzijas atzinumi bija bez iebildēm; uzsver, ka tā ir pozitīva tendence pretstatā Parlamenta 2016. gada budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrai, kurā neatkarīgs ārējais revidents vienas politiskās grupas gadījumā sniedza revīzijas atzinumu ar iebildēm;

Eiropas politiskās partijas un Eiropas politiskie fondi

145.  norāda, ka 2016. gadā tika izveidota Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu iestāde (APPF), kuras uzdevums ir izvērtēt reģistrācijas pieprasījumus, reģistrēt jaunas Savienības partijas un fondus, uzraudzīt to finansējumu un piemērot sankcijas pienākumu neizpildes gadījumos; norāda, ka 2017. gadā šī iestāde sāka darboties pilnā apmērā;

146.  norāda, ka 2017. gadā APPF trūka resursu, īpaši cilvēkresursu, lai izpildītu uzdevumus, kuru dēļ tā tika izveidota; pieņem zināšanai, ka Komisija, Padome un Parlaments vienojās 2019. gada budžetā nodrošināt APPF papildu resursus; uzsver, ka atbilstošus cilvēkresursus būtu vajadzējis nodrošināt no paša sākuma, ņemot vērā APPF darba svarīgumu;

147.  pauž bažas par to, ka septiņos gadījumos Prezidijam nācās pieņemt lēmumu par riska mazināšanas pasākumu ieviešanu, lai aizsargātu Savienības finanšu intereses vai nu finansiālas un administratīvas nestabilitātes, vai aizdomu par nopietniem pārkāpumiem dēļ, vai arī saistībā ar procedūru, kas ierosināta, pamatojoties uz to principu neievērošanu, kuri ir Savienības izveides pamatā;

148.  norāda, ka 2017. gadā budžeta 4 0 2. postenī iekļauto apropriāciju izlietojums bija šāds(16):

Partija

Saīsin.

Pašu resursi

Parlamenta subsīdija

Kopā ieņēmumi(17)

EP subsīdija % no attaisnotiem izdevumiem (maks. 85 %)

Ieņēmumu pārpalikums (pārvietošana uz rezervi) vai zaudējumi

Eiropas Tautas partija

PPE

1 548 409

8 018 034

12 118 607

85 %

-

Eiropas Sociālistu partija

PES

1 335 161

6 901 688

8 518 219

 

85 %

 

84 178

Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienība

ALDE

693 618

 

2 449 108

 

3 586 785

 

85 %

 

159 481

Eiropas Zaļo partija

EGP

1 006 971

 

1 865 999

3 064 646

73 %

 

150 000

Eiropas Konservatīvo un reformistu alianse

AECR

 

316 291

 

1 439 310

1 755 601

 

 

85 %

 

 

565 789

Eiropas Kreiso spēku partija

EL

 

297 363

 

1 342 594

1 705 284

 

85 %

 

1 374

Eiropas Demokrātu partija

PDE

106 162

532 072

638 234

85 %

 

1

ES demokrāti

EUD

-

-

-

-

-

Eiropas Brīvā apvienība

EFA

153 856

779 408

1 045 014

85 %

808

Eiropas Kristiešu politiskā kustība

ECPM

107 018

499 993

627 808

84 %

2 143

Eiropas Brīvības alianse

EAF

-

 

-

 

-

 

-

-

Eiropas Nacionālo kustību alianse

AEMN

74 076

342 788

445 568

85 %

6 344

Kustība par

Eiropas brīvību

un demokrātiju

MENL

127 900

525 296

775 467

85 %

20 184

Alianse mieram un brīvībai

APF

 

29 775

 

27 055

56 830

85 %

22 471

Koalīcija dzīvībai un ģimenei

CLF

-

-

-

-

-

Kopā

 

5 796 602

24 723 344

34 338 065

 

-327 530

149.  norāda, ka 2017. gadā budžeta 4 0 3. postenī iekļauto apropriāciju izlietojums bija šāds(18):

Fonds

Saīsin.

Partija, ar kuru saistīts

Pašu resursi

EP galīgā subsīdija

Ieņēmumi kopā

EP subsīdija % no attaisnotiem izdevumiem (maks. 85 %)

Wilfried Martens Eiropas studiju centrs

WMCES

PPE

1 020 598

5 042 165

6 062 764

85 %

Eiropas Progresīvo pētījumu fonds

FEPS

PES

915 754

4 221 134

5 136 888

85 %

Eiropas Liberālais forums

ELF

ALDE

254 994

1 164 869

1 419 863

85 %

Eiropas Zaļais fonds

GEF

EGP

201 899

1 090 052

1 291 951

85 %

Pārveido Eiropu

TE

EL

229 957

929 481

1 159 438

85 %

Eiropas Demokrātu institūts

IED

PDE

50 768

264 390

315 158

85 %

Maurits Coppieters centrs

CMC

EFA

90 867

365 038

455 905

85 %

Jauns virziens — Eiropas Reformu fonds

ND

AECR

278 837

1 412 218

1 691 055

85 %

Eiropas Brīvības fonds

EFF

EAF

-

-

-

-

Eiropas Kristiešu politiskais fonds

SALLUX

ECPM

69 056

310 164

379 220

83 %

Eiropas identitātes un tradīcijas

ITE

AEMN

43 963

212 402

256 365

85 %

Fonds “Nāciju un brīvības Eiropa”

FENL

MENL

77 400

447 972

525 372

85 %

“Europa Terra Nostra”

ETN

APF

37 791

41 428

79 219

85 %

Fonds “Pegasus”

FP

CLF

-

-

-

-

Kopā

 

 

3 271 884

15 501 313

18 773 197

 

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

20.2.2019

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

20

4

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Nedzhmi Ali, Inés Ayala Sender, Zigmantas Balčytis, Dennis de Jong, Tamás Deutsch, Martina Dlabajová, Luke Ming Flanagan, Ingeborg Gräßle, Jean-François Jalkh, Wolf Klinz, Bogusław Liberadzki, Georgi Pirinski, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Petri Sarvamaa, Claudia Schmidt, Bart Staes, Derek Vaughan, Tomáš Zdechovský, Joachim Zeller

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

José Blanco López, Julia Pitera

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Rosa D’Amato, John Flack, Czesław Hoc

Galīgais balsojums pēc saraksta Groz. Nr. 88

ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

10

+

ALDE

EFDD

GUE/NGL

S&D

Verts/ALE

Nedzhmi Ali

Rosa D'Amato

Dennis de Jong

Inés Ayala Sender, Zigmantas Balčytis, José Blanco López, Bogusław Liberadzki, Georgi Pirinski, Derek Vaughan

Bart Staes

10

-

ENF Group

GUE/NGL

PPE

Jean-François Jalkh

Luke Ming Flanagan

Tamás Deutsch, Ingeborg Gräßle, Julia Pitera, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Petri Sarvamaa, Claudia Schmidt, Tomáš Zdechovský, Joachim Zeller

1

0

ALDE

Martina Dlabajová

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

20

+

ALDE

Nedzhmi Ali, Martina Dlabajová, Wolf Klinz

ENF

Jean-François Jalkh

GUE/NGL

Luke Ming Flanagan, Dennis de Jong

PPE

Tamás Deutsch, Ingeborg Gräßle, Julia Pitera, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Petri Sarvamaa, Claudia Schmidt, Tomáš Zdechovský, Joachim Zeller

S&D

Inés Ayala Sender, Zigmantas Balčytis, Bogusław Liberadzki, Georgi Pirinski, Derek Vaughan

VERTS/ALE

Bart Staes

4

-

ECR

John Flack, Czesław Hoc

EFDD

Rosa D'Amato

S&D

José Blanco López

0

0

 

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

(1)

OV L 51, 28.2.2017.

(2)

OV C 348, 28.9.2018., 1. lpp.

(3)

OV C 411, 13.11.2018., 1. lpp.

(4)

OV C 357, 4.10.2018., 1. lpp.

(5)

OV C 357, 4.10.2018., 9. lpp.

(6)

OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.

(7)

OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.

(8)

PE 422.541/Bur.

(9)

Padomes 2013. gada 2. decembra Regula (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam.

(10)

P7_TA(2013)0498

(11)

OV C 436, 24.11.2016., 2. lpp.

(12)

OV L 315, 14.11.2012., 1. lpp.

(13)

Komisijas 2012. gada 29. oktobra Deleģētā regula (ES) Nr. 1268/2012 par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, piemērošanas noteikumiem (OV L 362, 31.12.2012.).

(14)

Ietver 2016. gadā piešķirtās tiesības slēgt koncesijas līgumus, ņemot vērā tiesiskā regulējuma neesamību.

(15)

Ietver 2016. gadā piešķirtās tiesības slēgt koncesijas līgumus, ņemot vērā tiesiskā regulējuma neesamību.

(16)

Visas summas tūkstošos EUR

(17)

Ieņēmumu kopsumma ietver pārnesumu no iepriekšējā gada saskaņā ar Finanšu regulas 125. panta 6. punktu.

(18)

Visas summas tūkstošos EUR

Pēdējā atjaunošana: 2019. gada 15. martsJuridisks paziņojums