Procedūra : 2018/0191(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0111/2019

Iesniegtie teksti :

A8-0111/2019

Debates :

PV 28/03/2019 - 5
CRE 28/03/2019 - 5

Balsojumi :

PV 28/03/2019 - 8.6
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2019)0324

ZIŅOJUMS     ***I
PDF 700kWORD 217k
27.2.2019
PE 625.220v03-00 A8-0111/2019

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Savienības programmu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā “Erasmus” un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 1288/2013

(COM(2018)0367 – C8-0233/2018 – 2018/0191(COD))

Kultūras un izglītības komiteja

Referents: Milan Zver

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
 EIROPAS PARLAMENTA PAZIŅOJUMS
 PASKAIDROJUMS
 Attīstības komitejaS ATZINUMS
 Budžeta komitejaS ATZINUMS
 Nodarbinātības un sociālo lietu komitejaS ATZINUMS
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA
 ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Savienības programmu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā “Erasmus” un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 1288/2013

(COM(2018)0367 – C8-0233/2018 – 2018/0191(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0367),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu, 165. panta 4. punktu un 166. panta 4. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0233/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 17. oktobra atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2019. gada 6. februāra atzinumu(2),

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas ziņojumu, kā arī Attīstības komitejas, Budžeta komitejas un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinumus (A8-0111/2019),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  apstiprina savu paziņojumu, kas pievienots šai rezolūcijai;

3.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

4.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr.    1

Regulas priekšlikums

Virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Priekšlikums

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko izveido Savienības programmu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā “Erasmus” un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 1288/2013

ar ko izveido Savienības programmu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā “Erasmus+” un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 1288/2013

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

 

(Šis grozījums attiecas uz visu tekstu; ja to pieņems, vajadzēs veikt atbilstošas izmaiņas visā tekstā.)

Grozījums Nr.    2

Regulas priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1)  Strauju un nopietnu pārmaiņu apstākļos, kuras izraisījusi tehnoloģiskā revolūcija un globalizācija, ir būtiski veikt ieguldījumus mācību mobilitātē, sadarbībā un novatoriskas politikas izstrādē izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomās, lai veidotu iekļaujošas, saliedētas un noturīgas sabiedrības un saglabātu Savienības konkurētspēju, vienlaikus palīdzot stiprināt Eiropas identitāti un demokrātiskāku Savienību.

(1)  Ir būtiski veikt ieguldījumus mācību mobilitātē, kas būtu paredzēta visiem neatkarīgi no sociālajiem apstākļiem vai kultūras piederības un neatkarīgi no līdzekļiem, kā arī sadarbībā un novatoriskas politikas izstrādē izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomās, lai veidotu iekļaujošas, demokrātiskas, saliedētas un noturīgas sabiedrības un saglabātu Savienības konkurētspēju, vienlaikus palīdzot stiprināt Eiropas identitāti, principus un vērtības un demokrātiskāku Savienību.

Grozījums Nr.    3

Regulas priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4)  2017. gada 17. novembrī Eiropas Parlaments, Padome un Komisija svinīgi proklamēja un parakstīja Eiropas sociālo tiesību pīlāru, kurā kā pirmais princips ir noteikts, ka ikvienam ir tiesības uz kvalitatīvu un iekļaujošu izglītību, apmācību un mūžizglītību, lai varētu saglabāt un iegūt iemaņas, kas dotu iespējas pilnā mērā piedalīties sabiedrības dzīvē un veiksmīgi īstenot pārejas darba tirgū.

(4)  2017. gada 17. novembrī Eiropas Parlaments, Padome un Komisija svinīgi proklamēja un parakstīja Eiropas sociālo tiesību pīlāru, kurā kā pirmais princips ir noteikts, ka ikvienam ir tiesības uz kvalitatīvu un iekļaujošu izglītību, apmācību un mūžizglītību, lai varētu saglabāt un iegūt iemaņas, kas dotu iespējas pilnā mērā piedalīties sabiedrības dzīvē un veiksmīgi īstenot pārejas darba tirgū. Eiropas sociālo tiesību pīlārā arī ir skaidri norādīts, ka svarīga nozīme ir kvalitatīvai agrīnajai pirmsskolas izglītībai un vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanai visiem.

Grozījums Nr.    4

Regulas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5)  2016. gada 16. septembrī Bratislavā divdesmit septiņu dalībvalstu vadītāji uzsvēra savu apņemšanos nodrošināt jauniešiem labākas iespējas. Romas deklarācijā, ko 27 dalībvalstu un Eiropadomes, Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas vadītāji pieņēma 2017. gada 25. martā, ir pausta apņemšanās izveidot Savienību, kurā jaunieši gūst labāko izglītību un apmācību un var studēt un atrast darbu visā Savienībā. Savienību, kas saglabā mūsu kultūras mantojumu un sekmē kultūras daudzveidību.

(5)  2016. gada 16. septembrī Bratislavā divdesmit septiņu dalībvalstu vadītāji uzsvēra savu apņemšanos nodrošināt jauniešiem labākas iespējas. Romas deklarācijā, ko 27 dalībvalstu un Eiropadomes, Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas vadītāji pieņēma 2017. gada 25. martā, ir pausta apņemšanās izveidot Savienību, kurā jaunieši gūst labāko izglītību un apmācību un var studēt un atrast darbu visā kontinentā; Savienību, kas saglabā mūsu kultūras mantojumu un sekmē kultūru daudzveidību; Savienību, kas cīnās pret bezdarbu, diskrimināciju, sociālo atstumtību un nabadzību.

Grozījums Nr.    5

Regulas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6)  Programmas “Erasmus+” (2014.–2020. gads) starpposma novērtējuma ziņojums apstiprināja, ka vienotas izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta programmas izveide būtiski vienkāršojusi, racionalizējusi un ļāvusi panākt sinerģijas Programmas pārvaldībā, lai gan turpmākai 2014.–2020. gada Programmas efektivitātes pieauguma konsolidācijai nepieciešami turpmāki uzlabojumi. Apspriežoties par starpposma novērtējumu un par turpmāko Programmu, dalībvalstis un ieinteresētās personas izteica spēcīgu aicinājumu nodrošināt nepārtrauktību Programmas darbības jomā, uzbūvē un īstenošanas mehānismos, vienlaikus aicinot ieviest vairākus uzlabojumus, piemēram, padarīt Programmu iekļaujošāku. Viņi arī pauda pilnīgu atbalstu integrētas Programmas saglabāšanai, kuras pamatā ir mūžizglītības paradigma. Eiropas Parlaments 2017. gada 2. februāra rezolūcijā par “Erasmus+” īstenošanu atzinīgi novērtēja programmas integrēto struktūru un aicināja Komisiju pilnībā izmantot programmas mūžizglītības dimensiju, sekmējot un veicinot starpnozaru sadarbību turpmākajā programmā. Dalībvalstis un ieinteresētās personas arī uzsvēra vajadzību Programmā saglabāt spēcīgu starptautisku dimensiju un to attiecināt arī uz citām izglītības un apmācības nozarēm.

(6)  Programmas “Erasmus+” (2014.–2020. gads) starpposma novērtējuma ziņojums apstiprināja, ka vienotas izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta programmas izveide būtiski vienkāršojusi, racionalizējusi un ļāvusi panākt sinerģijas Programmas pārvaldībā, tomēr nepieciešami turpmāki uzlabojumi, lai vēl vairāk konsolidētu 2014.–2020. gada Programmas efektivitātes pieaugumu. Apspriežoties par starpposma novērtējumu un par turpmāko Programmu, dalībvalstis un ieinteresētās personas stingri aicināja nodrošināt nepārtrauktību Programmas darbības jomā, uzbūvē un īstenošanas mehānismos, vienlaikus aicinot ieviest vairākus uzlabojumus, piemēram, padarīt Programmu iekļaujošāku, vienkāršāku un labāk pārvaldāmu arī mazākiem atbalsta saņēmējiem un mazāka mēroga projektiem. Viņi arī pauda pilnīgu atbalstu integrētas Programmas saglabāšanai, kuras pamatā ir mūžizglītības paradigma. Eiropas Parlaments 2017. gada 2. februāra rezolūcijā par “Erasmus+” īstenošanu atzinīgi novērtēja programmas integrēto struktūru un aicināja Komisiju pilnībā izmantot programmas mūžizglītības dimensiju, sekmējot un veicinot starpnozaru sadarbību turpmākajā programmā. Gan Komisija savā ietekmes novērtējumā, gan dalībvalstis un ieinteresētās personas arī uzsvēra vajadzību Programmā vēl vairāk nostiprināt starptautisko dimensiju un to attiecināt arī uz citām izglītības un apmācības nozarēm, kā arī jaunatnes un sporta jomu.

Grozījums Nr.    6

Regulas priekšlikums

7.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(7a)  Eiropas Revīzijas palāta 2018. gada 3. jūlija Īpašajā ziņojumā Nr. 22/2018 par “Erasmus+”1a uzsvēra, ka programma ir nodrošinājusi uzskatāmu Eiropas pievienoto vērtību, bet ne visi šīs pievienotās vērtības aspekti, piemēram, spēcīgāka Eiropas identitātes izjūta vai pastiprināta daudzvalodība, tiek atbilstoši ņemti vērā vai izmērīti. Revīzijas palāta uzskatīja, ka, lai nodrošinātu pienācīgu snieguma izvērtējumu, nākamajā Programmā būtu jānodrošina, ka rādītāji ir labāk saskaņoti ar Programmas mērķiem. Revīzijas palātas ziņojumā arī bija norādīts, ka, neraugoties uz vienkāršošanas centieniem 2014.–2020. gada Programmā, administratīvais slogs joprojām ir pārāk augsts, un tādēļ Revīzijas palāta ieteica Komisijai turpināt vienkāršot Programmas procedūras, it sevišķi pieteikšanās procedūras un ziņošanas prasības, un uzlabot IT rīkus.

 

__________________

 

1a Eiropas Revīzijas palātas 2018. gada 3. jūlija Īpašais ziņojums Nr. 22/2018 “Mobilitāte saskaņā ar programmu “Erasmus+”: miljoniem dalībnieku un daudzpusīga Eiropas pievienotā vērtība, tomēr vēl jāuzlabo darbības rezultātu novērtēšana”

Grozījums Nr.    7

Regulas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8)  Paziņojumā “Mūsdienīgs budžets Savienībai, kas aizsargā, dod iespējas un aizstāv — daudzgadu finanšu shēma 2021.–2027. gadam”26, kas pieņemts 2018. gada 2. maijā, Komisija aicināja nākamajā finanšu shēmā likt lielāku uzsvaru uz jaunatni”, jo īpaši vairāk nekā dubultojot programmas “Erasmus+” (2014–2020) apmēru, kas ir viens no Savienības visatpazīstamākajiem veiksmes stāstiem. Jaunās Programmas uzmanības centrā vajadzētu būt iekļautībai, un tai būtu jāsasniedz vairāk jauniešu, kuriem ir mazāk iespēju. Tādējādi lielāks skaits jauniešu varētu pārcelties uz citu valsti, lai mācītos vai strādātu.

(8)  Paziņojumā “Mūsdienīgs budžets Savienībai, kas aizsargā, dod iespējas un aizstāv — daudzgadu finanšu shēma 2021.–2027. gadam”26, kas pieņemts 2018. gada 2. maijā, Komisija aicināja nākamajā finanšu shēmā palielināt ieguldījumus cilvēkos un likt lielāku uzsvaru uz jaunatni un atzina, ka programma “Erasmus+” ir bijusi viens no Savienības visatpazīstamākajiem veiksmes stāstiem. Neraugoties uz šiem vispārējiem panākumiem, 2014.–2020. gada Programma tomēr nespēja apmierināt lielo finansējuma pieprasījumu un projektu panākumu rādītāji bija zemi. Lai novērstu šīs nepilnības, ir jāpalielina daudzgadu budžets nākamajai Programmai, kura sekos 2014.–2020. gada programmai. Turklāt nākamās Programmas mērķis ir darboties iekļaujošāk, iesaistot vairāk cilvēku, kuriem ir mazāk iespēju, un tajā ir iekļautas vairākas jaunas un vērienīgas iniciatīvas. Tāpēc, kā uzsvērts Eiropas Parlamenta 2018. gada 14. marta rezolūcijā par nākamo daudzgadu finanšu shēmu, nākamās Programmas budžetam, salīdzinot ar 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmu, ir jābūt trīskārt lielākam (salīdzināmās cenās).

__________________

__________________

26 COM(2018)0321.

26 COM(2018)0321.

Grozījums Nr.    8

Regulas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9)  Šajā kontekstā ir nepieciešams izveidot programmas izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā “Erasmus+” 2014.–2020. gadam, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1288/201327, pēcteci (“Programma”). Lai veicinātu elastīgus mācīšanās veidus, kas ļauj personām attīstīt kompetences, kas vajadzīgas, lai risinātu XXI gadsimta problēmas, būtu jāsaglabā 2014.2020. gada programmas integrētā būtība, kas aptver mācīšanos visos kontekstos — formālo, neformālo un ikdienējo.

(9)  Šajā kontekstā izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā ir nepieciešams izveidot nākamo programmu (“Programma”), kas sekos 2014.–2020. gada programmai “Erasmus+”, kura tika izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1288/201327. Lai veicinātu elastīgus mācīšanās veidus, kas ļauj cilvēkiem iegūt un uzlabot zināšanas, prasmes un kompetences, kuras vajadzīgas gan personības attīstībai, gan lai risinātu XXI gadsimta problēmas un optimāli izmantotu tā sniegtās iespējas, būtu jāpastiprina 2014.2020. gada programmas integrētā būtība, kas aptver mācīšanos visos kontekstos — formālo, neformālo un ikdienējo — un visos dzīves posmos, tā nodrošinot mūžizglītības pieeju. Šādai pieejai arī būtu jāatzīst neformālās izglītības un ikdienējās mācīšanās aktivitāšu vērtība un starp tām pastāvošās saiknes.

__________________

__________________

27 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1288/2013, ar ko izveido Savienības programmu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā “Erasmus+” un atceļ Lēmumus Nr. 1719/2006/EK, Nr. 1720/2006/EK un Nr. 1298/2008/EK (OV L 347, 20.12.2013., 50. lpp.).

27 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1288/2013, ar ko izveido Savienības programmu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā “Erasmus+” un atceļ Lēmumus Nr. 1719/2006/EK, Nr. 1720/2006/EK un Nr. 1298/2008/EK (OV L 347, 20.12.2013., 50. lpp.).

Grozījums Nr.    9

Regulas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10)  Programmai vajadzētu būt aprīkotai tā, lai tā kļūtu par pat lielāku ieguldījumu Savienības politikas mērķu un prioritāšu īstenošanā izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā. Saskaņota mūžizglītības pieeja ir būtiska, lai pārvaldītu dažādas pārejas, ar kurām cilvēki saskarsies dzīves cikla laikā. Īstenojot šo pieeju, nākamajai Programmai būtu jāsaglabā cieša saikne ar vispārējo stratēģisko satvaru Savienības politikas sadarbībai izglītības, apmācības un jaunatnes jomā, tostarp attiecībā uz skolu, augstākās izglītības, profesionālās izglītības un apmācības un pieaugušo izglītības politikas darba kārtībām, vienlaikus pastiprinot un attīstot jaunas sinerģijas ar citām saistītām Savienības programmām un politikas jomām.

(10)  Programmai vajadzētu būt aprīkotai tā, lai tā kļūtu par vēl lielāku ieguldījumu Savienības politikas mērķu un prioritāšu īstenošanā izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā. Saskaņota mūžizglītības pieeja ir būtiska, lai pārvaldītu dažādas pārejas, ar kurām cilvēki saskarsies mūža gaitā, jo īpaši raugoties uz vecāka gadagājuma cilvēkiem, kuriem jāapgūst jaunas dzīvē nepieciešamas prasmes vai prasmes, kas vajadzīgas mainīgā darba tirgū. Šāda pieeja būtu jāveicina ar efektīvu starpnozaru sadarbību un spēcīgāku mijiedarbību starp dažādiem izglītības veidiem. Turpinot izvērst šo pieeju, nākamajai Programmai būtu jāsaglabā cieša saikne ar vispārējo stratēģisko satvaru Savienības politikas sadarbībai izglītības, apmācības un jaunatnes jomā, tostarp attiecībā uz skolu, augstākās izglītības, profesionālās izglītības un apmācības un pieaugušo izglītības politikas darba kārtībām, vienlaikus pastiprinot un attīstot jaunas sinerģijas ar citām saistītām Savienības programmām un politikas jomām.

Grozījums Nr.    10

Regulas priekšlikums

10.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(10a)  Organizācijas, kas darbojas pārrobežu kontekstā, nodrošina nozīmīgu ieguldījumu Programmas transnacionālajā un starptautiskajā dimensijā. Tāpēc attiecīgā gadījumā Programmai būtu jāsniedz atbalsts attiecīgiem Savienības līmeņa tīkliem un Eiropas un starptautiskām organizācijām, kuru darbība ir saistīta ar Programmas mērķiem un veicina to sasniegšanu.

Grozījums Nr.    11

Regulas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11)  Programma ir svarīgs elements Eiropas izglītības telpas izveidē. Tā būtu jāaprīko tā, lai sniegtu ieguldījumu stratēģiskajā satvarā sadarbībai izglītības un apmācības jomā un Prasmju programmas Eiropai28 pēctecei, paužot kopīgu apņemšanos nodrošināt prasmju un kompetenču stratēģisko nozīmi darbvietu, izaugsmes un konkurētspējas uzturēšanā. Tai būtu jāsniedz atbalsts dalībvalstīm, palīdzot tām sasniegt Parīzes deklarācijā noteiktos mērķus par pilsoniskuma un kopīgo vērtību brīvības, iecietības un diskriminācijas aizlieguma veicināšanu ar izglītības palīdzību29.

(11)  Programma ir svarīgs elements Eiropas izglītības telpas izveidē un Padomes 2018. gada 22. maija Ieteikumā par pamatkompetencēm mūžizglītībai27a izklāstīto mūžizglītības pamatkompetenču attīstīšanā līdz 2025. gadam. Tā būtu jāaprīko tā, lai sniegtu ieguldījumu satvarā, kas turpinās stratēģisko sistēmu sadarbībai izglītības un apmācības jomā, un Prasmju programmā Eiropai28, kuru kopīgajā uzmanības centrā ir prasmju, kompetenču un zināšanu stratēģiskā nozīme darbvietu, izaugsmes, konkurētspējas, inovācijas un sociālās kohēzijas uzturēšanā un radīšanā. Tai būtu jāsniedz atbalsts dalībvalstīm, palīdzot tām sasniegt Parīzes deklarācijā noteiktos mērķus par pilsoniskuma un kopīgo vērtību  brīvības, iecietības un diskriminācijas aizlieguma  veicināšanu ar izglītības palīdzību29.

__________________

__________________

 

27a OV C 189, 4.6.2018., 1. lpp.

28 COM(2016)0381.

28 COM(2016)0381.

29 [Atsauce].

29 [Atsauce].

Grozījums Nr.    12

Regulas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12)  Programmai vajadzētu būt saskanīgai ar jauno Eiropas Savienības jaunatnes stratēģiju30, Eiropas sadarbības satvaru jaunatnes jomā 2019.–2027. gadam, pamatojoties uz Komisijas 2018. gada 22. maija paziņojumu “Jauniešu iesaistīšanās, saiknes veidošanu un iespēju veicināšana: jauna ES jaunatnes stratēģija”31.

(12)  Programmai vajadzētu būt saskanīgai ar jauno Eiropas Savienības jaunatnes stratēģiju30, Eiropas sadarbības satvaru jaunatnes jomā 2019.–2027. gadam, kura pamatā ir Komisijas 2018. gada 22. maija paziņojums “Jauniešu iesaistīšanās, saiknes veidošanu un iespēju veicināšana: jauna ES jaunatnes stratēģija”31, tostarp ar minētās stratēģijas mērķi atbalstīt kvalitatīvu darbu ar jaunatni un neformālo mācīšanos.

__________________

__________________

30 [Atsauce — Padomei jāpieņem līdz 2018. gada beigām].

30 [Atsauce — Padomei jāpieņem līdz 2018. gada beigām].

31 COM(2018)0269.

31 COM(2018)0269.

Grozījums Nr.    13

Regulas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13)  Programmā būtu jāņem vērā Savienības darba plāns sportam, kas ir sadarbības satvars Savienības līmenī sporta jomā attiecībā uz [...] gadiem32. Būtu jānodrošina saskaņotība un papildināmība starp Savienības darba plānu un saskaņā ar programmu atbalstītajām darbībām sporta jomā. Nav vajadzības pievērst īpašu uzmanību tautas sportam, ņemot vērā sporta svarīgo nozīmi fiziskās aktivitātes un veselīga dzīvesveida, sociālās iekļaušanas un līdztiesības veicināšanā. Programmai vajadzētu sniegt ieguldījumu Eiropas kopīgajās vērtībās, izmantojot sportu, labu pārvaldību un integritāti sportā, kā arī izglītībā, apmācībā un prasmēs gan sportā, gan ar tā starpniecību.

(13)  Programmā būtu jāņem vērā Savienības darba plāns sportam, kas ir sadarbības satvars Savienības līmenī sporta jomā [...] gadam32. Būtu jānodrošina saskaņotība un papildināmība starp Savienības darba plānu un saskaņā ar Programmu atbalstītajām darbībām sporta jomā. Īpaša uzmanība jāpievērš tautas sportam, ņemot vērā sporta svarīgo nozīmi fiziskās aktivitātes un veselīga dzīvesveida, cilvēku savstarpējo attiecību, sociālās iekļaušanas un līdztiesības veicināšanā. Programmai būtu jāatbalsta mobilitātes darbības tikai tautas sporta kontekstā, atbalstot gan jauniešus, kuri regulāri piedalās organizētās sporta nodarbībās, gan sporta darbiniekus. Turklāt ir svarīgi atzīt, ka sporta darbinieki var pelnīt iztiku ar sportu profesionālās darbības līmenī un joprojām būt iesaistīti tautas sportā. Tāpēc mobilitātes darbībām vajadzētu būt pieejamām arī šai kategorijai. Programmai vajadzētu palīdzēt veicināt Eiropas kopīgās vērtības, izmantojot sportu, labu pārvaldību un integritāti sportā, ilgtspēju un labu vides praksi sportā, kā arī izglītību, apmācību un prasmes gan sportā, gan ar tā starpniecību. Visām attiecīgajām ieinteresētajām personām, tostarp izglītības un apmācības iestādēm, vajadzētu būt iespējai piedalīties partnerībās, sadarbībā un politikas dialogā sporta jomā.

__________________

__________________

32 [Atsauce].

32 [Atsauce].

Grozījums Nr.    14

Regulas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14)  Programmā būtu jāstiprina Savienības inovācijas spējas, jo īpaši atbalstot mobilitātes un sadarbības darbības, kas sekmē prasmju attīstību progresīvās pētījumu jomās vai tādās disciplīnās kā zinātne, tehnoloģija, inženierzinātnes un matemātika, klimata pārmaiņas, vide, tīra enerģija, mākslīgais intelekts, robotika, datu analīze un māksla/dizains, lai palīdzētu cilvēkiem attīstīt zināšanas, prasmes un kompetences, kas būs vajadzīgas nākotnē.

(14)  Programmai būtu jāpalīdz stiprināt Savienības inovācijas spējas, jo īpaši atbalstot mobilitātes un sadarbības darbības, kas sekmē prasmju un kompetenču attīstību progresīvās pētījumu jomās vai tādās disciplīnās kā zinātne, tehnoloģija, māksla, inženierzinātnes un matemātika (STEAM), klimata pārmaiņas, vides aizsardzība, ilgtspējīga attīstība, tīra enerģija, mākslīgais intelekts, robotika, datu analīze, arhitektūra un dizains, kā arī digitālā pratība un medijpratība, lai palīdzētu cilvēkiem attīstīt zināšanas, prasmes un kompetences, kas būs vajadzīgas nākotnē.

Grozījums Nr.    15

Regulas priekšlikums

14.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(14a)  Atbilstoši mērķim veicināt inovāciju izglītībā un apmācībā Programmai būtu jāatbalsta izglītības un mācību stratēģiju izstrāde apdāvinātiem un talantīgiem bērniem neatkarīgi no tautības, sociālekonomiskā statusa vai dzimuma.

Grozījums Nr.    16

Regulas priekšlikums

14.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(14b)  Programmai būtu jānodrošina ieguldījums turpmākās norisēs, kas saistītas ar Eiropas kultūras mantojuma gadu, atbalstot pasākumus, kuri ļauj attīstīt Eiropas kultūras mantojuma aizsargāšanai un saglabāšanai nepieciešamās prasmes un pilnvērtīgi izmantot kultūras un radošo nozaru piedāvātās izglītības iespējas.

Grozījums Nr.    17

Regulas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15)  Sinerģijai ar programmu „Apvārsnis Eiropa” būtu jānodrošina, ka Programmas un programmas „Apvārsnis Eiropa”33 apvienotie resursi tiek izmantoti, lai atbalstītu darbības, kas paredzētas Eiropas augstākās izglītības iestāžu stiprināšanai un modernizēšanai. Programma „Apvārsnis Eiropa” vajadzības gadījumā papildinās Programmas atbalstu Eiropas universitāšu iniciatīvai, jo īpaši tās pētniecības dimensiju kā daļu no jaunas kopīgas un integrētas ilgtermiņa un ilgtspējīgas stratēģijas izglītības, pētniecības un inovāciju jomā. Sinerģija ar programmu „Apvārsnis Eiropa” palīdzēs veicināt izglītības un pētniecības integrēšanu augstākās izglītības iestādēs.

(15)  Sinerģijai ar programmu „Apvārsnis Eiropa” būtu jānodrošina, ka Programmas un programmas „Apvārsnis Eiropa”33 apvienotie resursi tiek izmantoti, lai atbalstītu darbības, kas paredzētas Eiropas augstākās izglītības iestāžu stiprināšanai un modernizēšanai. Programma „Apvārsnis Eiropa” papildinās Programmas atbalstu darbībām un iniciatīvām, kuras ietver pētniecības dimensiju, piemēram, iniciatīvai „Eiropas universitātes”, kā daļu no jaunas kopīgas un integrētas ilgtermiņa un ilgtspējīgas stratēģijas izglītības, pētniecības un inovāciju jomā. Sinerģija ar programmu „Apvārsnis Eiropa” palīdzēs veicināt izglītības un pētniecības integrēšanu, jo īpaši augstākās izglītības iestādēs.

__________________

__________________

33 COM(2018) [ ].

33 COM(2018) [ ].

Grozījums Nr.    18

Regulas priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16)  Programmai būtu jābūt iekļaujošākai, uzlabojot saziņu ar tiem, kuriem ir mazāk iespēju, tostarp izmantojot elastīgākus mācību mobilitātes veidus un veicinot mazo organizāciju līdzdalību, jo īpaši jaunpienācēju un kopienu vietējo tautas organizāciju, kas strādā tieši ar nelabvēlīgā situācijā esošiem izglītojamajiem visās vecuma grupās. Lai sasniegtu vairāk dalībnieku, it īpaši tos, kam ir mazāk iespēju un kuriem fiziska pārcelšanās uz valsti, kas nav to dzīvesvietas valsts, būtu šķērslis, būtu jāveicina tādi virtuālie formāti kā virtuāla sadarbība, jaukta un virtuālā mobilitāte.

(16)  Programmai būtu jābūt iekļaujošākai, uzlabojot cilvēku, kuriem ir mazāk iespēju, līdzdalības rādītājus. Ir svarīgi atzīt, ka zems līdzdalības līmenis to iedzīvotāju vidū, kuriem ir mazāk iespēju, varētu būt saistīts ar dažādiem cēloņiem un būt atkarīgs no dažādiem valstij raksturīgiem apstākļiem. Tādēļ valstu aģentūrām, pamatojoties uz Savienības mēroga satvaru, būtu jāizstrādā iekļaušanas stratēģijas, paredzot tajās pasākumus labākai mērķauditoriju sasniegšanai, procedūru vienkāršošanai, apmācības un atbalsta sniegšanai un efektivitātes uzraudzīšanai. Iekļautība būtu jāuzlabo, izmantojot citus mehānismus, tostarp paredzot elastīgākus mācību mobilitātes veidus, kas atbilst cilvēku, kuriem ir mazāk iespēju, vajadzībām, un veicinot mazo un vietējo organizāciju līdzdalību, jo īpaši jaunpienācēju un vietējās sabiedrības izveidotu kopienu organizāciju, kas strādā tieši ar nelabvēlīgā situācijā esošiem izglītojamajiem visās vecuma grupās.

Grozījums Nr.    19

Regulas priekšlikums

16.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(16a)  Situācijās, kad cilvēkiem, kuriem ir mazāk iespēju, Programmā nav iespējams piedalīties finansiālu apsvērumu dēļ, proti, vai nu sava materiālā stāvokļa dēļ vai arī tādēļ, ka viņu konkrētajā situācijā piedalīšanās Programmā būtu saistīta ar lielākām izmaksām, kā tas bieži vien ir cilvēkiem ar invaliditāti, Komisijai un dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tiek ieviesti atbilstoši finansiālā atbalsta pasākumi. Šādi pasākumi var aptvert citus Savienības instrumentus, piemēram, Eiropas Sociālo Fondu+, valstu shēmas vai dotāciju pielāgošanu vai papildināšanu, izmantojot Programmu. Novērtējot, vai cilvēkiem, kuriem ir mazāk iespēju, piedalīties Programmā nav iespējams finansiālu apsvērumu dēļ, un izvērtējot viņiem nepieciešamā atbalsta līmeni, būtu jāizmanto objektīvi kritēriji. Ar iekļaušanas veicināšanas pasākumiem saistītās papildu izmaksas nekādā gadījumā nedrīkstētu būt par pamatu pieteikuma noraidīšanai.

Grozījums Nr.    20

Regulas priekšlikums

16.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(16b)  Programmai būtu jāturpina koncentrēt atbalstu uz fizisko mācību mobilitāti un jāpaver plašākas iespējas iesaistīties fiziskās mācību mobilitātes darbībās cilvēkiem, kuriem ir mazāk iespēju. Vienlaikus būtu jāatzīst, ka virtuālie formāti, piemēram, virtuāla sadarbība, jaukta tipa mācīšanās un virtuāla mācīšanās, var efektīvi papildināt fizisko mācību mobilitāti un maksimāli palielināt tās efektivitāti. Izņēmuma gadījumos, kad cilvēkiem nav iespējams piedalīties mobilitātes darbībās un pasākumos, virtuālie formāti var ļaut izmantot daudzas Programmas sniegtās priekšrocības no izmaksu viedokļa izdevīgā un inovatīvā veidā. Tādēļ Programmai būtu jāatbalsta arī šādi virtuāli formāti un instrumenti. Minētie formāti un instrumenti, jo īpaši valodu apguvei izmantojamie formāti un instrumenti, būtu jādara pieejami iespējami plašai sabiedrībai.

Grozījums Nr.    21

Regulas priekšlikums

16.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(16c)  Saskaņā ar Savienības un dalībvalstu pienākumiem, kas izriet no Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām, it sevišķi 9. panta par pieejamību un 24. panta par izglītību, īpaša uzmanība būtu jāpievērš tam, lai cilvēki ar invaliditāti varētu bez šķēršļiem un nediskriminējoši piekļūt Programmai. Šajā nolūkā vajadzības gadījumā būtu jāsniedz papildu atbalsts, tostarp finansiāls atbalsts.

Grozījums Nr.    22

Regulas priekšlikums

16.d apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(16d)  Piekļuvi Programmai var kavēt juridiski un administratīvi šķēršļi, piemēram, grūtības saņemt vīzas un uzturēšanās atļaujas un grūtības piekļūt atbalsta pakalpojumiem, it sevišķi veselības aprūpes pakalpojumiem. Tādēļ dalībvalstīm būtu jāpieņem visi nepieciešamie pasākumi šādu šķēršļu novēršanai, pilnībā ievērojot Savienības tiesību aktus, un jāveicina pārrobežu apmaiņa, piemēram, izsniedzot Eiropas veselības apdrošināšanas karti.

Grozījums Nr.    23

Regulas priekšlikums

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17)  Savā paziņojumā par Eiropas identitātes stiprināšanu, izmantojot izglītību un kultūru Komisija uzsvēra to, cik būtiska loma ir izglītībai, kultūrai un sportam aktīva pilsoniskuma un kopīgu vērtību veicināšanā jaunajās paaudzēs. Eiropas identitātes stiprināšanai un indivīdu aktīvas līdzdalības veicināšanai demokrātiskajos procesos ir izšķiroša nozīme Eiropas nākotnes un mūsu demokrātisko sabiedrību veidošanā. Došanās uz ārzemēm studēt, mācīties, strādāt vai piedalīties jaunatnes un sporta pasākumos palīdz stiprināt Eiropas identitāti visā tās daudzveidībā un sevis apzināšanos kā daļu no kultūras kopienas, kā arī veicina šādu aktīvu pilsoniskumu visu vecumu iedzīvotāju vidū. Personām, kas piedalās mobilitātes darbībās, būtu jāiesaistās vietējās kopienās, kā arī uzņēmējas valsts vietējās kopienās, lai dalītos savā pieredzē. Būtu jāatbalsta darbības, kas saistītas ar visu radošuma aspektu pastiprināšanu izglītībā, apmācībā un jaunatnes jomā un uzlabo atsevišķas pamatkompetences.

(17)  Savā paziņojumā par Eiropas identitātes stiprināšanu, izmantojot izglītību un kultūru, Komisija uzsvēra to, cik būtiska loma ir izglītībai, kultūrai un sportam aktīva pilsoniskuma, kopīgu vērtību un solidaritātes izjūtas veicināšanā jaunajās paaudzēs. Eiropas identitātes stiprināšanai un indivīdu un pilsoniskās sabiedrības aktīvas līdzdalības veicināšanai demokrātiskajos procesos ir izšķiroša nozīme Eiropas nākotnes un mūsu demokrātisko sabiedrību veidošanā. Došanās uz ārzemēm studēt, mācīties, strādāt vai piedalīties jaunatnes un sporta pasākumos palīdz stiprināt Eiropas identitāti visā tās daudzveidībā un sevis apzināšanos kā daļu no kultūras kopienas, kā arī veicina šādu aktīvu pilsoniskumu, sociālo kohēziju un kritisko domāšanu visu vecumu iedzīvotāju vidū. Personām, kas piedalās mobilitātes darbībās, būtu jāiesaistās vietējās kopienās, kā arī uzņēmējas valsts vietējās kopienās, lai dalītos savā pieredzē. Būtu jāatbalsta darbības, kas saistītas ar visu radošuma aspektu pastiprināšanu izglītībā, apmācībā un jaunatnes jomā un uzlabo atsevišķas pamatkompetences.

Grozījums Nr.    24

Regulas priekšlikums

17.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(17a)  Ir svarīgi, lai Programma radītu Eiropas pievienoto vērtību. Tāpēc tiesīgiem saņemt Programmas finansējumu vajadzētu būt tikai pasākumiem un darbībām, kam ir konstatējama potenciāla Eiropas pievienotā vērtība. Iespējām apliecināt Eiropas pievienoto vērtību vajadzētu būt daudzveidīgām, piemēram, parādot darbību transnacionālo raksturu, papildināmību un sinerģiju ar citām Savienības programmām un politikas virzieniem, ieguldījumu Savienības pārredzamības un atzīšanas instrumentu efektīvā izmantošanā, ieguldījumu Savienības mēroga kvalitātes nodrošināšanas standartu izstrādē, ieguldījumu kopēju Savienības mēroga standartu izstrādē attiecībā uz izglītības un apmācības programmām, ieguldījumu daudzvalodības, kultūru un reliģiju dialoga veicināšanā, kā arī parādot, kā šīs darbības veicina piederības sajūtu Eiropai un nostiprina Eiropas pilsoniskumu.

Grozījums Nr.    25

Regulas priekšlikums

18. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18)  Programmas starptautiskā dimensija būtu jāveicina, lai piedāvātu lielāku mobilitātes, sadarbības un politikas dialoga iespēju skaitu ar programmas neasociētām trešām valstīm. pamatojoties uz starptautisko augstākās izglītības un jaunatnes darbību veiksmīgo īstenošanu saskaņā ar iepriekšējo programmu izglītības, apmācības un jaunatnes lietu jomās, starptautiskās mobilitātes darbības, būtu jāattiecina arī uz citām nozarēm, piemēram, profesionālās izglītības un apmācības un sporta jomā.

(18)  Programmas starptautiskā dimensija būtu jāveicina, piedāvājot gan personām, gan organizācijām lielāku mobilitātes, sadarbības un politikas dialoga iespēju skaitu ar Programmas neasociētām trešām valstīm, it sevišķi jaunattīstības valstīm. Starptautiskajai dimensijai būtu jāatbalsta prasmju attīstīšana un cilvēku savstarpējie kontakti un — jo īpaši attiecībā uz jaunattīstības valstu valstspiederīgajiem — jāatbalsta zināšanu atdeve izcelsmes valstīm, studiju periodam beidzoties. Tai arī būtu jāstiprina partnervalstu izglītības sistēmu spēju veidošana. pamatojoties uz starptautisko augstākās izglītības un jaunatnes pasākumu veiksmīgo īstenošanu saskaņā ar iepriekšējām programmām izglītības, apmācības un jaunatnes jomās, starptautiskās mobilitātes pasākumi būtu jāattiecina arī uz citām nozarēm, piemēram, profesionālās izglītības un apmācības un sporta jomā.

Grozījums Nr.    26

Regulas priekšlikums

18.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(18a)  Lai palielinātu pasākumu ietekmi jaunattīstības valstīs, ir svarīgi pilnveidot sinerģiju starp “Erasmus+” un tādiem Savienības ārējās darbības instrumentiem kā Kaimiņattiecību, attīstības un starptautiskās sadarbības instruments un Pirmspievienošanās palīdzības instruments.

Grozījums Nr.    27

Regulas priekšlikums

20. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(20)  Programmai vajadzētu nostiprināt esošās mācību mobilitātes iespējas, jo īpaši tajās nozarēs, kur Programma varētu sasniegt vislielākos efektivitātes ieguvumus, lai paplašinātu tās tvērumu un apmierinātu lielo neapmierināto pieprasījumu. Tas būtu jādara, jo īpaši pastiprinot un veicinot mobilitātes darbības attiecībā uz augstākās izglītības studentiem, skolēniem un profesionālās izglītības un apmācībās apguvējiem. Mazkvalificētu pieaugušo izglītojamo mobilitāte būtu jāiestrādā sadarbības partnerībās. Lai sasniegtu lielāku jauniešu skaitu, būtu jāpaplašina mobilitātes iespējas jauniešu dalībai neformālos mācību pasākumos. Būtu jāstiprina arī personāla mobilitāte izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā, ņemot vērā tās sviras efektu. Saskaņā ar redzējumu par patiesu Eiropas izglītības telpu programmai vajadzētu arī sekmēt mobilitāti un apmaiņu, kā arī veicināt studentu dalību izglītības un kultūras pasākumos, atbalstot digitalizācijas procesus, piemēram, Eiropas studenta karti. Šī iniciatīva var būt svarīgs solis, lai mobilitāte visiem kļūtu par realitāti, vispirms ļaujot augstākās izglītības iestādēm nosūtīt studēt uz citām valstīm un uzņemtu vairāk studentu apmaiņa, vienlaikus uzlabojot studentu mobilitātes kvalitāti un arī veicinot studentu piekļuvi dažādiem pakalpojumiem (bibliotēka, transports, izmitināšana) pirms ierašanās iestādē ārzemēs.

(20)  Programmai vajadzētu nostiprināt esošās mācību mobilitātes iespējas, jo īpaši tajās nozarēs, kur Programma varētu sasniegt vislielākos efektivitātes ieguvumus, lai paplašinātu tās tvērumu un apmierinātu lielo neapmierināto pieprasījumu. Tas jo īpaši būtu jādara, ar mērķtiecīgiem pasākumiem paplašinot un veicinot mobilitātes darbības augstākās izglītības studentiem un personālam, skolēniem un skolu personālam, tostarp pirmsskolas pedagogiem un agrīnās izglītības un aprūpes darbiniekiem, kā arī profesionālās izglītības un apmācības apguvējiem un personālam un minētajos pasākumos ņemot vērā paredzēto atbalsta saņēmēju konkrētās izglītības vajadzības. Būtu vēl vairāk jāveicina mobilitātes iespējas profesionālās izglītības un apmācības apguvējiem pierobežas reģionos, lai sagatavotu viņus pārrobežu darba tirgus specifikai. Programmai būtu jāpiedāvā mobilitātes iespējas arī pieaugušo izglītības apguvējiem un personālam. Galvenie pieaugušo izglītības mērķi ir zināšanu, kompetenču un prasmju pārnese un sociālās iekļaušanas, aktīva pilsoniskuma, personiskās izaugsmes un labklājības veicināšana. Lai sasniegtu lielāku jauniešu skaitu, jo īpaši jaunpienācējus, jauniešus, kuriem ir mazāk iespēju, un grūti sasniedzamas iedzīvotāju kategorijas, būtu jāpaplašina mobilitātes iespējas jauniešu dalībai neformālos mācību pasākumos. Būtu jāstiprina arī personāla mobilitāte izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā, ņemot vērā tās sviras efektu un īpašu uzmanību pievēršot pārkvalificēšanās un kvalifikācijas celšanas pasākumiem un darba tirgum vajadzīgo prasmju attīstīšanas veicināšanai. Saskaņā ar redzējumu par patiesu Eiropas izglītības telpu Programmai vajadzētu arī sekmēt mobilitāti un apmaiņu, kā arī veicināt studentu dalību izglītības, kultūras un sporta pasākumos, digitalizējot procesus, lai tādējādi atvieglotu pieteikšanās procedūras un līdzdalību Programmā, kā arī izstrādājot paraugpraksē balstītas lietotājdraudzīgas tiešsaistes sistēmas un izveidojot jaunus instrumentus, piemēram, Eiropas studenta karti. Šī iniciatīva var būt svarīgs solis, lai mobilitāte visiem kļūtu par realitāti, vispirms ļaujot augstākās izglītības iestādēm nosūtīt studēt uz citām valstīm un uzņemt vairāk apmaiņas studentu, vienlaikus uzlabojot studentu mobilitātes kvalitāti un arī veicinot studentu piekļuvi dažādiem pakalpojumiem (bibliotēka, transports, izmitināšana) pirms ierašanās iestādē ārzemēs.

Grozījums Nr.    28

Regulas priekšlikums

20.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(20a)  Programmai būtu jānodrošina kvalitatīva mobilitātes pieredze, pamatojoties uz principiem, kas izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Ieteikumā par pārrobežu mobilitāti Kopienā izglītības un apmācības nolūkā: Eiropas Mobilitātes kvalitātes harta1a, kurā skaidri noteikts, ka informācijas, sagatavošanas un atbalsta kvalitāte, pieredzes un kvalifikāciju atzīšana, kā arī iepriekš skaidri definēti mācību plāni un mācīšanās rezultāti ievērojami ietekmē mobilitātes nodrošinātos ieguvumus. Mobilitātes pasākumi būtu iepriekš pienācīgi jāsagatavo. Šādu sagatavošanu bieži vien var efektīvi veikt, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas. Attiecīgā gadījumā Programmā vajadzētu būt arī iespējai atbalstīt mobilitātes pasākumu sagatavošanas vizītes.

 

__________________

 

1a OV L 394, 30.12.2006., 5. lpp.

Grozījums Nr.    29

Regulas priekšlikums

20.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(20b)  Programmai būtu jāatbalsta un jārosina skolotāju un citu izglītības darbinieku mobilitāte visos līmeņos, lai pilnveidotu darba praksi un sekmētu profesionālo izaugsmi. Ņemot vērā pirmsskolas un agrīnās izglītības būtisko nozīmi sociālās un ekonomiskās nevienlīdzības novēršanā, ir svarīgi, lai šajā līmenī strādājošie skolotāji un personāls varētu piedalīties Programmas atbalstītajā mācību mobilitātē. Attiecībā uz mācību darbu Programmai turklāt būtu jārosina politikas inovāciju izmēģināšana, tiecoties risināt dažus no kopējiem problēmjautājumiem, ar kuriem saskaras Savienības izglītības sistēmas, piemēram, jaunu talantu piesaistīšana visatstumtāko bērnu mācīšanai un skolotāju apmācības pilnveidošana, lai palīdzētu viņiem mācīt nelabvēlīgā situācijā esošus audzēkņus. Lai nodrošinātu skolotājiem un izglītības darbiniekiem maksimāli lielu ieguvumu no līdzdalības Programmā, būtu jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu viņiem mobilitātei labvēlīgu vidi, proti, lai mobilitāte būtu daļa no viņu darba programmas un regulārās darba slodzes, lai viņiem būtu pieejamas pienācīgas apmācības iespējas un lai viņi saņemtu pienācīgu finansiālo atbalstu atbilstoši apstākļiem valstī un attiecīgā gadījumā reģionā, kurā notiek mobilitātes pasākums.

Grozījums Nr.    30

Regulas priekšlikums

20.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(20c)  Atzīstot profesionālās izglītības un apmācības būtisko nozīmi nodarbinātības izredžu uzlabošanā un sociālās iekļaušanas veicināšanā, Programmai būtu jāpalīdz stiprināt profesionālās izglītības un apmācības iekļaujošo raksturu, kvalitāti un atbilstību saskaņā ar Komisijas 2016. gada 10. jūnija paziņojumu “Jaunā prasmju programma Eiropai: kopīgs darbs cilvēkkapitāla, nodarbināmības un konkurētspējas stiprināšanai”1a. Programmai būtu jāveicina ciešāka saikne starp profesionālās izglītības un apmācības īstenotājiem un darba devējiem gan privātajā, gan publiskajā sektorā. Tai arī būtu jāpalīdz pievērsties profesionālās izglītības un apmācības nozarei raksturīgiem jautājumiem, piemēram, valodu apmācībai, augstas kvalitātes mobilitātes partnerību un prasmju atzīšanas un sertifikācijas veicināšanai, kā arī jārosina profesionālās izglītības un apmācības īstenotāji pieteikties Profesionālās izglītības un apmācības mobilitātes hartai, raugoties uz to kā kvalitātes zīmi.

 

__________________

 

1a COM(2016)0381.

Grozījums Nr.    31

Regulas priekšlikums

21. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(21)  Programmai būtu jāmudina jauniešus iesaistīties Eiropas demokrātiskajā dzīvē, tostarp atbalstot līdzdalības projektus jauniešiem, lai mudinātu jauniešus iesaistīties un mācīties piedalīties pilsoniskajā sabiedrībā, palielinot informētību par Eiropas kopīgajām vērtībām, tostarp pamattiesībām, savedot kopā jauniešus un vietējā, valsts un Savienības līmeņa lēmumu pieņēmējus, kā arī veicinot integrācijas procesu Eiropā.

(21)  Programmai būtu jāmudina jauniešus iesaistīties Eiropas demokrātiskajā dzīvē, tostarp atbalstot līdzdalības projektus jauniešiem, lai mudinātu jauniešus iesaistīties un mācīties piedalīties pilsoniskajā sabiedrībā, palielinot informētību par Eiropas kopīgajām vērtībām, tostarp pamattiesībām, Eiropas vēsturi, kultūru un pilsoniskumu, savedot kopā jauniešus un vietējā, valsts un Savienības līmeņa lēmumu pieņēmējus, kā arī veicinot integrācijas procesu Eiropā. Programmai būtu jāveicina izpratne par e-demokrātijas instrumentiem, tostarp Eiropas pilsoņu iniciatīvu. Turklāt tai būtu jāveicina starppaaudžu apmaiņas pasākumi ar jauniešu un gados vecāku cilvēku līdzdalību. Ņemot vērā, ka būtiska nozīme minēto mērķu sasniegšanā ir jaunatnes organizācijām un darbam ar jauniešiem, Programmai būtu jāatbalsta jaunatnes sektora attīstība Savienībā.

Grozījums Nr.    32

Regulas priekšlikums

22. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(22)  Programmai vajadzētu piedāvāt jauniešiem vairāk iespēju iepazīt Eiropu caur mācību pieredzi ārzemēs. Astoņpadsmit gadus sasniegušajiem, jo īpaši tiem, kam ir mazāk iespēju, būtu jādod iespēja pirmo reizi piedzīvot īstermiņa individuālu vai grupas pieredzi, ceļojot visā Eiropā neformālās izglītības darbības ietvaros, kuras mērķis ir veicināt viņu piederības sajūtu Eiropas Savienībai un iepazīt tās kultūras daudzveidību. Programmā būtu jānorāda struktūras, kas atbild par dalībnieku uzrunāšanu un atlasīšanu un atbalsta pasākumiem, kas veicina pieredzes mācību dimensiju.

(22)  Programmai vajadzētu piedāvāt jauniešiem vairāk iespēju iepazīt Eiropu, gūstot mācību pieredzi ārzemēs saskaņā ar jauno iniciatīvu “DiscoverEU”. Jauniešiem vecumā no 18 līdz 20 gadiem, jo īpaši jauniešiem, kuriem ir mazāk iespēju, būtu jādod iespēja pirmo reizi gūt īstermiņa individuālu vai grupas pieredzi, ceļojot pa Eiropu neformālās izglītības vai ikdienējās izglītības pasākuma ietvaros, kura mērķis ir veicināt jauniešu piederības sajūtu Eiropas Savienībai un iepazīt tās kultūras un valodu daudzveidību. Šai iniciatīvai vajadzētu ietvert stabilu un pārbaudāmu mācīšanās komponentu un nodrošināt pienācīgu pieredzes izplatīšanu un dalīšanos gūtajās atziņās, lai pastāvīgi vērtētu un uzlabotu šo iniciatīvu. Programmā būtu jānorāda struktūras, kas atbild par dalībnieku uzrunāšanu un atlasīšanu, pienācīgi raugoties uz ģeogrāfisko līdzsvaru, un jāatbalsta pasākumi gūtās pieredzes mācību dimensijas veicināšanai. Attiecīgā gadījumā šīm struktūras būtu jāiesaista apmācības un atbalsta nodrošināšanā pirms un pēc mobilitātes, tostarp attiecībā uz valodiskām un starpkultūru prasmēm. Iniciatīvai “DiscoverEU” būtu jāveido saiknes ar Eiropas kultūras galvaspilsētām, Eiropas jaunatnes galvaspilsētām, Eiropas brīvprātīgo darba galvaspilsētām un Eiropas zaļajām galvaspilsētām.

Grozījums Nr.    33

Regulas priekšlikums

23. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(23)  Programmai vajadzētu arī veicināt valodu apguvi, jo īpaši izmantojot paplašinātu tiešsaistes rīku lietošanu, jo e-mācības sniedz papildu priekšrocības valodu apguvei ir labākas piekļuves un elastīguma ziņā.

(23)  Valodu apguve veicina savstarpēju sapratni un mobilitāti Savienībā un ārpus tās robežām. Vienlaikus valodu prasmēm ir būtiska nozīme dzīvē un darbā. Tādēļ Programmai vajadzētu arī veicināt valodu apguvi gan klātienes valodu kursos, gan paplašināti izmantojot piekļūstamus tiešsaistes rīkus, jo e-mācības var sniegt papildu priekšrocības valodu apguvei labākas piekļuves un elastīguma ziņā. Nodrošinot valodu apguves atbalstu Programmas ietvaros, būtu jāpievērš uzmanība lietotāju vajadzībām, koncentrējoties uz uzņemošajā valstī lietotajām valodām un pierobežas reģionos — kaimiņvalstu valodām. Valodu apguves atbalstam vajadzētu attiekties arī uz valstu zīmju valodu apguvi. “Erasmus” tiešsaistes valodas atbalsta instruments būtu jāpielāgo Programmas dalībnieku konkrētajām vajadzībām, un tam vajadzētu būt pieejamam ikvienai personai.

Grozījums Nr.    34

Regulas priekšlikums

23.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(23a)  Programmai vajadzētu izmantot valodu tehnoloģijas, piemēram, automātiskās tulkošanas tehnoloģijas, lai veicinātu apmaiņu starp iestādēm un uzlabotu starpkultūru dialogu.

Grozījums Nr.    35

Regulas priekšlikums

24. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(24)  Programmai būtu jāatbalsta pasākumi, kas uzlabo sadarbību starp iestādēm un organizācijām, kas darbojas izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā, atzīstot to būtisko nozīmi cilvēku nodrošināšanā ar zināšanām, prasmēm un kompetencēm, kas nepieciešamas mainīgajā pasaulē, kā arī, lai pienācīgi izpildītu inovācijas, radošuma un uzņēmējdarbības potenciālu, jo īpaši digitālajā ekonomikā.

(24)  Programmai būtu jāatbalsta pasākumi, kas uzlabo sadarbību starp iestādēm un organizācijām, kuras darbojas izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā, atzīstot to būtisko nozīmi cilvēku nodrošināšanā ar zināšanām, prasmēm un kompetencēm, kas nepieciešamas mainīgajā pasaulē, kā arī pienācīgā inovācijas, radošuma un uzņēmējdarbības potenciāla īstenošanā, jo īpaši digitālajā ekonomikā. Šajā nolūkā būtu jānodrošina visu attiecīgo ieinteresēto personu efektīva sadarbība visos Programmas īstenošanas līmeņos.

Grozījums Nr.    36

Regulas priekšlikums

25. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(25)  2017. gada 14. decembra secinājumos Eiropadome aicināja dalībvalstis, Padomi un Komisiju turpināt virzīt vairākas iniciatīvas, lai paceltu Eiropas sadarbību izglītībā un apmācībā jaunā līmenī, tostarp veicinot “Eiropas universitāšu” parādīšanos līdz 2024. gadam, kas sastāv no augšupējiem universitāšu tīkliem visā Savienībā. Programmai būtu jāatbalsta šīs Eiropas universitātes.

(25)  2017. gada 14. decembra secinājumos Eiropadome aicināja dalībvalstis, Padomi un Komisiju turpināt virzīt vairākas iniciatīvas, lai paceltu Eiropas sadarbību izglītībā un apmācībā jaunā līmenī, tostarp veicinot “Eiropas universitāšu” parādīšanos līdz 2024. gadam, kas sastāv no augšupējiem universitāšu tīkliem visā Savienībā. Programmai būtu jāatbalsta šie Eiropas universitāšu tīkli, kuriem vajadzētu būt vērstiem uz izcilību, Savienības augstākās izglītības iestāžu pievilcīguma vairošanu un sadarbības uzlabošanu starp pētniecību, inovāciju un izglītību. Jēdziens “izcilība” ir jāsaprot plašā nozīmē, piemēram, arī saistībā ar spēju veicināt iekļaušanu. Sniedzot Programmas atbalstu, būtu jātiecas panākt, lai “Eiropas universitātēm” būtu plašs ģeogrāfiskais pārklājums.

Grozījums Nr.    37

Regulas priekšlikums

26. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(26)  2010. gada Briges paziņojumā tika pausts aicinājums atbalstīt profesionālo izcilību gudrai un ilgtspējīgai izaugsmei. 2017. gada paziņojumā par inovācijas stiprināšanu Eiropas reģionos norādīta saikne starp profesionālo izglītību un apmācību un inovācijas sistēmām, kā daļa no pārdomātas specializācijas stratēģijas reģionālā līmenī. Programmai būtu jānodrošina līdzekļi, lai reaģētu uz šiem aicinājumiem un atbalstītu profesionālās izcilības centru transnacionālās platformas, kas cieši integrēti izaugsmes, inovācijas un konkurētspējas vietējās un reģionālās stratēģijās. Šiem izcilības centriem būtu jādarbojas kā kvalitatīvu profesionālo prasmju dzinuļiem saistībā ar nozaru problēmām, vienlaikus atbalstot vispārējās strukturālās izmaiņas un sociālekonomisko politiku Savienībā.

(26)  2010. gada Briges paziņojumā tika pausts aicinājums atbalstīt profesionālo izcilību gudrai un ilgtspējīgai izaugsmei. 2017. gada paziņojumā par inovācijas stiprināšanu Eiropas reģionos norādīta saikne starp profesionālo izglītību un apmācību un inovācijas sistēmām, kā daļa no pārdomātas specializācijas stratēģijas reģionālā līmenī. Programmai būtu jānodrošina līdzekļi, lai reaģētu uz šiem aicinājumiem, un jāatbalsta transnacionālu platformu veidošana, kurās darbotos profesionālās izcilības centri, kas cieši integrēti vietēja un reģionāla mēroga izaugsmes, inovācijas, konkurētspējas, ilgtspējīgas attīstības un sociālās iekļautības stratēģijās. Šiem izcilības centriem būtu jādarbojas kā kvalitatīvu profesionālo prasmju dzinuļiem saistībā ar nozaru problēmām, vienlaikus atbalstot vispārējās strukturālās izmaiņas un sociālekonomisko politiku Savienībā.

Grozījums Nr.    38

Regulas priekšlikums

27. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(27)  Lai palielinātu virtuālo sadarbību, programmai būtu jāatbalsta sistemātiskāka tādu tiešsaistes platformu izmantošana kā e-mērķsadarbība, School Education Gateway, Eiropas Pieaugušo izglītības e-platforma Eiropā, Eiropas Jaunatnes portāls un tiešsaistes platforma augstākajai izglītībai.

(27)  Lai palielinātu virtuālo sadarbību, programmai būtu jāatbalsta sistemātiskāka tādu jau pastāvošu tiešsaistes platformu izmantošana kā eTwinning, School Education Gateway, Eiropas Pieaugušo izglītības e-platforma, Eiropas Jaunatnes portāls un tiešsaistes platforma augstākajai izglītībai. Attiecīgā gadījumā Programmai arī būtu jāveicina jaunu tiešsaistes platformu izstrāde, lai stiprinātu un modernizētu izglītības, apmācības, sporta un jaunatnes politikas īstenošanu Eiropas līmenī. Šādām platformām vajadzētu būt lietotājdraudzīgām un piekļūstamām Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2016/2102 nozīmē1a.

 

__________________

 

1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 26. oktobra Direktīva (ES) 2016/2102 par publiskā sektora struktūru tīmekļvietņu un mobilo lietotņu piekļūstamību (OV L 327, 2.12.2016., 1. lpp.).

Grozījums Nr.    39

Regulas priekšlikums

28. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(28)  Programmai būtu jāveicina pārredzamība un prasmju un kvalifikāciju atzīšana, kā arī kredītpunktu vai mācību rezultātu vienību pārnešana, lai veicinātu kvalitātes nodrošināšanu un atbalstītu neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu, prasmju pārvaldību un orientāciju. Šajā sakarā Programmā vajadzētu paredzēt atbalstu arī kontaktpunktiem un sadarbības tīkliem valsts un Savienības mērogā, kas veicinātu Eiropas mēroga apmaiņas, kā arī izstrādājot elastīgas mācību metodes starp dažādām izglītības, apmācības un jaunatnes lietu jomām un formālā un neformālā vidē.

(28)  Programmai būtu jāveicina pārredzamība un automātiska savstarpēja prasmju, kompetenču, kvalifikāciju un diplomu atzīšana, kā arī kredītpunktu vai citu mācību rezultātu apliecinājumu pārnešana, lai veicinātu kvalitātes nodrošināšanu un atbalstītu neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu, prasmju pārvaldību un orientāciju. Šajā sakarā Programmā vajadzētu paredzēt atbalstu arī valstu un Savienības līmeņa kontaktpunktiem un sadarbības tīkliem, kas sniegtu informāciju un palīdzību potenciālajiem dalībniekiem, tādējādi veicinot Eiropas mēroga apmaiņas, kā arī izstrādājot elastīgus mācīšanās ceļus starp dažādām izglītības, apmācības un jaunatnes lietu jomām un formālā un neformālā vidē.

Grozījums Nr.    40

Regulas priekšlikums

29.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(29a)  Programmai būtu jāpievērš īpaša uzmanība ārzemēs pavadīto izglītības un apmācības periodu, tostarp vidusskolas izglītības, validēšanai un atzīšanai. Šajā sakarībā dotāciju piešķiršana būtu jāsaista ar kvalitātes novērtēšanas procedūrām, mācīšanās rezultātu aprakstu un Padomes 2018. gada 15. marta Ieteikuma par Eiropas satvaru kvalitatīvai un rezultatīvai māceklībai1a, Padomes 2012. gada 20. decembra Ieteikuma par neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu1b un tādu Eiropas rīku pilnīgu piemērošanu, kuri palīdz atzīt ārvalstīs apgūto un nodrošina kvalitatīvas mācības, piemēram, Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūra (EQF), Eiropas augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas reģistrs (EQAR), Eiropas kredītpunktu sistēma profesionālās izglītības un apmācības jomā (ECVET) un Eiropas kvalitātes nodrošināšanas pamatprincipu ietvarstruktūra profesionālajai izglītībai un apmācībai (EQAVET).

 

__________________

 

1a OV C 153, 2.5.2018., 1. lpp.

 

1b OV C 398, 22.12.2012., 1. lpp.

Grozījums Nr.    41

Regulas priekšlikums

30. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(30)  Tā kā, lai nodrošinātu sadarbību ar citiem Savienības instrumentiem un citām Savienības politikas jomām, būtu jāpiedāvā mobilitātes iespējas cilvēkiem dažādās darbības nozarēs, piemēram, publiskajā sektorā, lauksaimniecībā un uzņēmējdarbībā, lai gūtu mācīšanās pieredzi ārzemēs, ļaujot tiem jebkurā viņu dzīves posmā, attīstīties ne tikai profesionāli, bet arī personīgi, jo īpaši izstrādājot savas Eiropas identitātes apziņu un izpratni par Eiropas kultūras daudzveidību. Programmai vajadzētu būt Savienības starptautiskās mobilitātes shēmu sākumpunktam ar izteiktu mācību dimensiju, vienkāršojot šādu shēmu piedāvājumu saņēmējiem, kas piedalās šajās darbībās. Būtu jāveicina “Erasmus” projektu paplašināšana; būtu jāīsteno īpaši pasākumi, lai palīdzētu “Erasmus” projektu virzītājiem pieteikties dotācijām vai veidot sinerģiju, izmantojot atbalstu no Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem un programmām, kas saistītas ar migrāciju, drošību, tiesiskumu un pilsonību, veselību un kultūru.

(30)  Tā kā, lai nodrošinātu sadarbību ar citiem Savienības instrumentiem un atbalstu citām Savienības politikas jomām, būtu jāpiedāvā mobilitātes iespējas cilvēkiem dažādās darbības nozarēs, piemēram, publiskajā un privātajā sektorā, lauksaimniecībā un uzņēmējdarbībā, lai viņi varētu gūt apmācības, stažēšanās vai mācīšanās pieredzi ārzemēs, kas ļautu jebkurā dzīves posmā augt un attīstīties gan personīgi, jo īpaši veidojot savas Eiropas identitātes apziņu un izpratni par Eiropas kultūras daudzveidību, gan profesionāli, jo īpaši apgūstot darba tirgum nozīmīgas prasmes. Programmai vajadzētu būt Savienības starptautiskās mobilitātes shēmu sākumpunktam ar izteiktu mācību dimensiju, vienkāršojot šādu shēmu piedāvājumu atbalsta saņēmējiem un dalībniekiem, kas piedalās šajās darbībās. Būtu jāveicina “Erasmus” projektu paplašināšana; būtu jāīsteno īpaši pasākumi, lai palīdzētu “Erasmus” projektu virzītājiem pieteikties dotācijām vai veidot sinerģiju, izmantojot atbalstu no Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem un programmām, kas saistītas ar migrāciju, drošību, tiesiskumu un pilsonību, veselību, plašsaziņas līdzekļiem un kultūru, kā arī Eiropas solidaritātes korpusa atbalstu.

Grozījums Nr.    42

Regulas priekšlikums

31. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(31)  Ir svarīgi stimulēt mācīšanu, mācīšanos un pētniecību Eiropas integrācijas jautājumos, kā arī veicināt debates par šiem jautājumiem, atbalstot Jean Monnet vārdā nosauktos pasākumus augstākās izglītības jomā, kā arī citās izglītības un apmācības jomās. Laikā, kad tiek pārbaudītas kopīgās vērtības, uz kurām Savienība ir dibināta un kuras veido daļu no mūsu Eiropas identitāte, un kad vērojams zems pilsoņu iesaistes līmenis, ir īpaši svarīgi veicināt Eiropas identitātes izjūtu un apņemšanos. Programmai būtu jāturpina veicināt izcilības attīstība Eiropas integrācijas studijās.

(31)  Ir svarīgi stimulēt mācīšanu, mācīšanos un pētniecību par Eiropas integrācijas jautājumiem un Savienības nākotnes izaicinājumiem un iespējām, kā arī veicināt debates par šiem jautājumiem, atbalstot Jean Monnet vārdā nosauktos pasākumus visās izglītības un apmācības jomās. Ņemot vērā izaicinājumus, kas skar kopīgās vērtības, uz kurām Savienība ir dibināta un kuras veido daļu no kopējās Eiropas identitātes, un apsverot to, ka ir vērojams zems pilsoņu iesaistes līmenis, ir īpaši svarīgi veicināt piederības izjūtu Eiropai un stiprināt apņemšanos iesaistīties. Programmai būtu jāturpina veicināt izcilības attīstību Eiropas integrācijas studijās un vienlaikus jāveicina plašākas mācību procesā iesaistītās kopienas un visas sabiedrības pievēršanās Eiropas integrācijas jautājumiem.

Grozījums Nr.    43

Regulas priekšlikums

32. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(32)  Atspoguļojot to, cik svarīgi ir risināt klimata pārmaiņas, saskaņā ar Savienības apņemšanos īstenot Parīzes nolīgumu un sasniegt ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus, šī Programma sniegs ieguldījumu klimata politikas jomas rīcības integrēšanā Savienības politikā un vispārējā mērķa sasniegšanā, lai 25 % no Savienības budžeta izdevumiem tiktu ieguldīti klimata mērķu sasniegšanā. Programmas sagatavošanas un īstenošanas gaitā tiks noteiktas attiecīgās darbības un pārskatītas saistībā ar attiecīgo novērtēšanu un pārskatīšanas procesu.

(32)  Programmai vajadzētu būt saskaņotai ar Parīzes nolīguma galveno mērķi — stiprināt globālo reakciju uz klimata pārmaiņām. Saskaņā ar Savienības apņemšanos īstenot Parīzes nolīgumu un sasniegt ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus šī Programma palīdzēs integrēt Savienības politikā rīcību klimata jomā un ilgtspējīgas attīstības dimensiju un 2021.–2027. gada daudzgadu finanšu shēmas darbības laikā sasniegt vispārēju mērķi, proti, atvēlēt 25 % no Savienības budžeta izdevumiem klimata mērķu atbalstam, un pēc iespējas ātrāk, vēlākais, 2027. gadā, ieviest mērķi šim nolūkam gadā veltīt 30 % no izdevumiem. Programmas sagatavošanas un īstenošanas gaitā tiks noteiktas attiecīgās darbības un pārskatītas saistībā ar attiecīgo novērtēšanu un pārskatīšanas procesu.

Grozījums Nr.    44

Regulas priekšlikums

32.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(32a)  Ņemot vērā Savienības lomu globālā mērogā un saskaņā ar ANO Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un dalībvalstu saistībām, ko tās uzņēmās Rio+ 20 konferencē, Programmai vajadzētu integrēt iekļaujošu, taisnīgu un kvalitatīvu izglītību un mūžizglītību, tostarp atzīstot izglītības būtisko nozīmi nabadzības apkarošanā. Programmai arī būtu jānodrošina ieguldījums Ilgtspējīgas attīstības programmā, atbalstot centienus attīstīt ilgtspējīgai attīstībai nepieciešamās prasmes un ar formālās, neformālās un ikdienējās izglītības palīdzību izglītot sabiedrību par ilgtspēju, vides aizsardzību un klimata pārmaiņām.

Grozījums Nr.    45

Regulas priekšlikums

33. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(33)  Ar šo regulu nosaka finansējumu, kas veidos Eiropas Parlamenta un Padomes galveno atsauces summu ikgadējās budžeta procedūras laikā [atbilstoši atjaunināt atsauci Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību34 17. punkta] nozīmē.

(33)  Ar šo regulu nosaka finansējumu visam Programmas laikposmam, un tas veidos Eiropas Parlamenta un Padomes galveno atsauces summu ikgadējās budžeta procedūras laikā [atbilstoši atjaunināt atsauci Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību34 17. punkta] nozīmē. Būtu jānodrošina, lai no 2021. gada Programmas ikgadējais budžets tiktu ievērojami palielināts salīdzinājumā ar 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmas pēdējo gadu, un pēc tam lineāri un pakāpeniski jāpalielina ikgadējie piešķīrumi. Šāds budžeta profils palīdzētu nodrošināt plašāku piekļuvi jau pašā 2021.–2027. gada daudzgadu finanšu shēmas darbības perioda sākumā un novērst nesamērīgu pieaugumu perioda pēdējos gados, kad to varētu būt sarežģīti apgūt.

__________________

__________________

34 OV L […], […], […] lpp.

34 OV L […], […], […] lpp.

Grozījums Nr.    46

Regulas priekšlikums

34. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(34)  Bāzes finansējums darbībām, ko pārvalda valstu aģentūras izglītības un apmācības jomā, minimālo piešķīrumu sadalījums pa nozarēm (augstākās izglītības, skolas izglītības, profesionālās izglītības un apmācības un pieaugušo izglītības jomā) būtu jādefinē, lai nodrošinātu kritisko masu, lai sasniegtu paredzēto apropriāciju iznākumu un rezultātus katrā no šīm nozarēm.

(34)  Bāzes finansējuma ietvaros izglītības un apmācības jomā īstenojamām darbībām, ko pārvalda valstu aģentūras, būtu jādefinē minimālo piešķīrumu sadalījums pa nozarēm (augstākās izglītības, skolas izglītības, profesionālās izglītības un apmācības un pieaugušo izglītības jomā), tā nodrošinot apropriāciju kritisko masu, lai sasniegtu paredzēto iznākumu un rezultātus katrā no šīm nozarēm. Precīzais budžeta sadalījums pa darbībām un iniciatīvām būtu jānosaka darba programmā.

Grozījums Nr.    47

Regulas priekšlikums

36. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(36)  Saskaņā ar šo regulu finansēšanas veidi un īstenošanas metodes būtu jāizvēlas, pamatojoties uz iespējām ar tiem sasniegt darbību konkrētos mērķus un gūt rezultātus, jo īpaši ņemot vērā pārbaužu izmaksas, administratīvo slogu un gaidāmo neatbilstības risku. Šajā sakarā būtu nepieciešams apsvērt izmantot vienreizējus maksājumus, vienotas likmes un vienības izmaksas, kā arī finansējumu, kas nav saistīts ar izmaksām, kā minēts Finanšu regulas [125. panta 1. punktā].

(36)  Saskaņā ar šo regulu finansēšanas veidi un īstenošanas metodes būtu jāizvēlas, pamatojoties uz iespējām ar tiem sasniegt darbību konkrētos mērķus un gūt rezultātus, jo īpaši ņemot vērā pārbaužu izmaksas, administratīvo slogu un gaidāmo neatbilstības risku. Šajā sakarā būtu nepieciešams apsvērt izmantot vienreizējus maksājumus, vienotas likmes un vienības izmaksas, kā arī finansējumu, kas nav saistīts ar izmaksām, kā minēts Finanšu regulas [125. panta 1. punktā]. Īstenojot Programmu, būtu jāievēro Finanšu regulā noteiktie pārredzamības, vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminēšanas principi.

Grozījums Nr.    48

Regulas priekšlikums

37. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(37)  Trešās valstis, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībnieces, var piedalīties programmā saistībā ar sadarbību, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) līgumu, kurā ir paredzēta Savienības programmu īstenošana ar lēmumu, kurš pieņemts saskaņā ar minēto līgumu. Trešās valstis arī var piedalīties, pamatojoties uz citiem juridiskiem instrumentiem. Ar šo regulu būtu jāpiešķir vajadzīgās tiesības un piekļuve atbildīgajam ierēdnim, Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF), kā arī Eiropas Revīzijas palātai, lai visaptveroši īstenotu savu kompetenci. Trešo valstu pilna līdzdalība Programmā būtu atkarīga no nosacījumiem, kas paredzēti īpašos nolīgumos, kas attiecas uz attiecīgās trešās valsts dalību Programmā. Pilnīga iesaistīšanās turklāt ietver pienākumu izveidot valsts aģentūru un pārvaldīt dažas Programmas darbības decentralizētā līmenī. Privātpersonām un organizācijām no trešām valstīm, kas nepiedalās programmā, vajadzētu būt iespējai piedalīties dažās no Programmas darbībām, kā noteikts darba programmā un uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus, ko publicē Komisija. Īstenojot šo Programmu, var ņemt vērā īpašu kārtību attiecībā uz personām un struktūrām no Eiropas mikrovalstīm.

(37)  Trešās valstis, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībnieces, var piedalīties programmā saistībā ar sadarbību, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) līgumu, kurā ir paredzēta Savienības programmu īstenošana ar lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar minēto līgumu. Trešās valstis arī var piedalīties, pamatojoties uz citiem juridiskiem instrumentiem. Ar šo regulu būtu jāpiešķir vajadzīgās tiesības un piekļuve atbildīgajai pilnvarojošai amatpersonai, Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF), kā arī Eiropas Revīzijas palātai, lai tie visaptveroši īstenotu savu kompetenci. Trešo valstu pilnīgai līdzdalībai Programmā vajadzētu būt atkarīgai no nosacījumiem, kas paredzēti īpašos nolīgumos, kuri attiecas uz attiecīgās trešās valsts dalību Programmā. Pilnīga līdzdalība turklāt ietver pienākumu izveidot valsts aģentūru un pārvaldīt dažas Programmas darbības decentralizētā līmenī. Privātpersonām un organizācijām no Programmas neasociētām trešām valstīm vajadzētu būt iespējai piedalīties Programmas darbībās, kā noteikts darba programmā un uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus, ko publicē Komisija. Īstenojot šo Programmu, varētu ņemt vērā īpašu kārtību attiecībā uz personām un struktūrām no Eiropas mikrovalstīm.

Grozījums Nr.    49

Regulas priekšlikums

38. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(38)  Saskaņā ar Komisijas paziņojumu „Stiprāka un atjaunota stratēģiskā partnerība ar ES tālākajiem reģioniem”36, Programmā būtu jāņem vērā īpašā situācija šajos reģionos. Tiks veikti pasākumi, lai palielinātu tālāko reģionu līdzdalību visās darbībās. Būtu jāveicina mobilitāte, apmaiņa un sadarbība starp cilvēkiem un organizācijām no šiem reģioniem un trešām valstīm, jo īpaši kaimiņvalstīm. Šādi pasākumi tiks uzraudzīti un regulāri vērtēti.

(38)  Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 349. pantu un Komisijas paziņojumu „Stiprāka un atjaunota stratēģiskā partnerība ar ES tālākajiem reģioniem”36 (“Paziņojums par stratēģisko partnerību”), Programmā būtu jāņem vērā īpašā situācija šajos reģionos. Tiks veikti pasākumi, lai palielinātu tālāko reģionu līdzdalību visās darbībās. Būtu jāveicina mobilitāte, apmaiņa un sadarbība starp cilvēkiem un organizācijām no šiem reģioniem un trešām valstīm, jo īpaši kaimiņvalstīm. Šādi pasākumi tiks uzraudzīti un regulāri vērtēti.

__________________

__________________

36 COM(2017)0623.

36 COM(2017)0623.

Grozījums Nr.    50

Regulas priekšlikums

38.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(38a)  Paziņojumā par stratēģisko partnerību Komisija atzina, ka tālākajiem reģioniem ļoti nāktu par labu lielāka izglītojamo un personāla mobilitāte izglītībā un apmācībā, jo īpaši programmas “Erasmus+” ietvaros, un apņēmās turpināt pielāgot finansiālo atbalstu dalībniekiem, kas ierodas no tālākajiem reģioniem un dodas uz tiem, programmā “Erasmus+” saglabājot īpašus finansēšanas noteikumus šiem reģioniem, izskatīt iespējas paplašināt “Erasmus+” reģionālo sadarbību, lai vēl vairāk stimulētu mobilitāti starp tālākajiem reģioniem un trešām kaimiņvalstīm, un kā papildinājumu programmai “Erasmus+” izmantot Eiropas Sociālo fondu+.

Grozījums Nr.    51

Regulas priekšlikums

40. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(40)  Saskaņā ar Finanšu regulu Komisijai būtu jāpieņem darba programmas un jāinformē par tām Eiropas Parlaments un Padome. Darba programmā būtu jānosaka to īstenošanai vajadzīgie pasākumi saskaņā ar Programmas vispārējo mērķi un konkrētajiem mērķiem, dotāciju atlases un piešķiršanas kritēriji, kā arī visi citi prasītie elementi. Darba programmas un to grozījumi būtu jāpieņem ar īstenošanas aktiem saskaņā ar pārbaudes procedūru.

(40)  Programmā būtu jāsaglabā tās mērķu un prioritāšu nepārtrauktība. Tomēr, ņemot vērā, ka Programma tiks īstenota septiņu gadu periodā, ir jāparedz zināma elastība, lai to varētu pielāgot mainīgiem apstākļiem un politiskajām prioritātēm izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā. Tāpēc šajā regulā nav sīki izklāstīts, kā izstrādājamas konkrētas iniciatīvas, un tā neskar visas politiskās prioritātes un attiecīgās budžeta prioritātes nākamajiem septiņiem gadiem. Sekundārās politikas izvēles un prioritātes, tostarp sīki izstrādāti konkrētu jauno iniciatīvu aspekti, būtu jānosaka saskaņā ar Finanšu regulu, izmantojot darba programmas. Izstrādājot jaunās iniciatīvas, būtu jāņem vērā pieredze, kas gūta no iepriekš īstenotām un patlaban notiekošām izmēģinājuma iniciatīvām šajā jomā, un būtu pienācīgi jāņem vērā Eiropas pievienotā vērtība gan iniciatīvas būtībā, gan struktūrā. Darba programmā būtu jānosaka arī to īstenošanai vajadzīgie pasākumi saskaņā ar Programmas vispārējo mērķi un konkrētajiem mērķiem, dotāciju atlases un piešķiršanas kritēriji, kā arī visi citi prasītie elementi. Darba programmas un to grozījumi būtu jāpieņem, izmantojot deleģētos aktus. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī un apspriežoties ar valstu aģentūrām un ieinteresētajām personām, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu noteiktajiem principiem. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

Grozījums Nr.    52

Regulas priekšlikums

40.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(40a)  Komisijai kopā ar valstu aģentūrām būtu jāuzrauga Programmas īstenošana un jāziņo par to gan Programmas darbības laikā, gan pēc tam, kad tā beigusies. Programmas galīgais novērtējums būtu jāveic laikus, lai to, ja nepieciešams, varētu izmantot, veicot nākamās programmas vidusposma novērtējumu. Komisijai jo īpaši būtu jāveic Programmas vidusposma novērtējums, attiecīgā gadījumā pievienojot tam tiesību akta priekšlikumu par grozījumu izdarīšanu šajā regulā.

Grozījums Nr.    53

Regulas priekšlikums

41. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(41)  Saskaņā ar 22. un 23. punktu Iestāžu 2016. gada 13. aprīļa Nolīgumā par labāku likumdošanas procesu38, ir nepieciešams izvērtēt programmu, pamatojoties uz informāciju, kas apkopota, izmantojot īpašas uzraudzības prasības, vienlaikus izvairoties no pārmērīga regulējuma un administratīvā sloga, jo īpaši dalībvalstīm. Šādām prasībām būtu jāietver arī konkrēti, izmērāmi un reāli rādītāji, pēc kuriem var vērtēt laika gaitā, lai novērtētu Programmas ietekmi uz vietas.

(41)  Saskaņā ar 22. un 23. punktu Iestāžu 2016. gada 13. aprīļa Nolīgumā par labāku likumdošanas procesu38, ir nepieciešams izvērtēt Programmu, pamatojoties uz informāciju, kas apkopota, izmantojot īpašas uzraudzības prasības, vienlaikus izvairoties no pārmērīga regulējuma un administratīvā sloga, jo īpaši attiecībā uz atbalsta saņēmējiem. Šādām prasībām būtu jāietver arī konkrēti, izmērāmi un reāli rādītāji, pēc kuriem var vērtēt laika gaitā, lai novērtētu Programmas ietekmi uz vietas.

__________________

__________________

38 Iestāžu 2016. gada 13. aprīļa Nolīgums starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par labāku likumdošanas procesu (OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.).

38 Iestāžu 2016. gada 13. aprīļa Nolīgums starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par labāku likumdošanas procesu (OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.).

Grozījums Nr.    54

Regulas priekšlikums

42. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(42)  Eiropas, valsts un vietējā līmenī būtu jānodrošina Programmas atbalstīto darbību iespēju un rezultātu pienācīga iesaiste, publicitāte un informācijas izplatīšana. Minētajām iesaistes, publicitātes un informācijas izplatīšanas darbībām būtu jābalstās uz Programmas īstenošanas struktūrām, tostarp, attiecīgos gadījumos saņemot atbalstu no galvenajām ieinteresētajām personām.

(42)  Eiropas, valsts un vietējā līmenī būtu jānodrošina Programmas atbalstīto iespēju un darbību rezultātu pienācīga iesaiste, publicitāte un informācijas izplatīšana. Minētajām iesaistes, publicitātes un informācijas izplatīšanas darbībām būtu jābalstās uz Programmas īstenošanas struktūrām, tostarp attiecīgos gadījumos saņemot atbalstu no citām attiecīgām ieinteresētajām personām.

Grozījums Nr.    55

Regulas priekšlikums

43. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(43)  Lai saziņā ar plašu sabiedrību nodrošinātu lielāku efektivitāti un spēcīgākas sinerģijas starp komunikācijas darbībām, kas veiktas pēc Komisijas iniciatīvas, saskaņā ar šo regulu komunikācijas darbībām piešķirtie līdzekļi būtu jāizmanto arī korporatīvajai komunikācijai par Savienības politiskajām prioritātēm, ar nosacījumu, ka tās attiecas uz šīs regulas vispārējo mērķi.

svītrots

Grozījums Nr.    56

Regulas priekšlikums

44. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(44)  Lai nodrošinātu šīs regulas prasmīgu un efektīvu īstenošanu, programmai pēc iespējas vairāk būtu jāizmanto spēkā esošie īstenošanas mehānismi. Tādēļ Programmas īstenošana būtu jāuztic Komisijai un valstu aģentūrām. Ja praktiski iespējams un lai panāktu maksimālu efektivitāti, valsts aģentūrai būtu jābūt tai pašai kā iepriekšējās programmas pārvaldības nozīmētā. Darbības ex ante atbilstības izvērtējums būtu jāierobežo līdz prasībām, kas Programmā ir jaunas un Programmai raksturīgas, izņemot pamatotus gadījumus, piemēram, gadījumus, kad pastāv nopietni trūkumi attiecīgās valsts aģentūras darbā.

(44)  Lai nodrošinātu šīs regulas rezultatīvu un efektīvu īstenošanu, Programmai pēc iespējas vairāk būtu jāizmanto jau pastāvošie īstenošanas mehānismi. Tādēļ Programmas īstenošana būtu jāuztic Komisijai un valstu aģentūrām, kurām būtu jānodrošina laika gaitā nemainīgi konsekventa un taisnīga Programmas noteikumu piemērošana visā Savienībā. Tālab un lai nodrošinātu efektīvu Programmas īstenošanu, Komisijai un valstu aģentūrām būtu, kopīgi sadarbojoties un apspriežoties ar ieinteresētajām personām, jāizstrādā konsekventas, vienkāršas un kvalitatīvas procedūras un jāveicina labas prakses apmaiņa, kas var uzlabot Programmas projektu kvalitāti. Ja praktiski iespējams un lai panāktu maksimālu efektivitāti, valsts aģentūrai būtu jābūt tai pašai kā iepriekšējās programmas pārvaldībai nozīmētā. Ex ante atbilstības izvērtējums būtu jāierobežo līdz prasībām, kas Programmā ir jaunas un Programmai raksturīgas, izņemot pamatotus gadījumus, piemēram, gadījumus, kad pastāv nopietni trūkumi attiecīgās valsts aģentūras darbā vai tās sniegums ir nepietiekams.

Grozījums Nr.    57

Regulas priekšlikums

44.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(44a)  Lai mudinātu pieteikties finansējumam projektu organizatorus, kuriem nav pieredzes ar Savienības finansējuma programmām, Komisijai un valstu aģentūrām būtu jāsniedz konsultācijas un atbalsts un jānodrošina, ka pieteikumu iesniegšanas procedūras ir iespējami skaidras un vienkāršas. Programmas vadlīnijās būtu jāievieš turpmāki uzlabojumi, lai padarītu tās ērti lietojamas un skaidras, un pieteikuma veidlapām vajadzētu būt vienkāršām un savlaicīgi pieejamām. Lai turpinātu modernizēt un saskaņot pieteikšanās procesu, būtu jāizstrādā Programmas atbalsta saņēmējiem un Programmas pārvaldībā iesaistītajām personām paredzēts kopīgs daudzvalodu instruments, kas būtu veidots pēc vienas pieturas aģentūras principa.

Grozījums Nr.    58

Regulas priekšlikums

44.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(44b)  Pamatā dotāciju pieprasījumi un projektu pieteikumi būtu jāiesniedz un jāpārvalda valsts aģentūrai valstī, kurā atrodas pieteikuma iesniedzējs. Tomēr, atkāpjoties no šā principa, dotāciju pieprasījumi un projektu pieteikumi pasākumiem, kurus organizē Savienības mēroga tīkli un Eiropas un starptautiskās organizācijas, būtu jāiesniedz un tieši jāpārvalda Komisijai.

Grozījums Nr.    59

Regulas priekšlikums

46. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(46)  Dalībvalstīm būtu jācenšas noteikt visi attiecīgie pasākumi, lai novērstu juridiskus un administratīvus šķēršļus pareizai Programmas darbībai. Šie pasākumi, ja iespējams, ietver problēmu, kas apgrūtina vīzu un uzturēšanās atļauju saņemšanu, novēršanu, neskarot Savienības tiesību aktus par ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem trešo valstu valstspiederīgajiem. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/80139 dalībvalstis tiek mudinātas izveidot paātrinātas uzņemšanas procedūras.

(46)  Dalībvalstīm būtu jāpieņem visi attiecīgie pasākumi, lai novērstu juridiskus un administratīvus šķēršļus, kas varētu liegt piekļuvi Programmai vai traucēt pienācīgai Programmas darbībai. Šie pasākumi, ja iespējams, ietver problēmu, kas apgrūtina vīzu un uzturēšanās atļauju saņemšanu, novēršanu, neskarot Savienības tiesību aktus par ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem trešo valstu valstspiederīgajiem. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/80139 dalībvalstis tiek mudinātas izveidot paātrinātas uzņemšanas procedūras.

__________________

__________________

39 Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 11. maija Direktīva (ES) 2016/801 par nosacījumiem attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu un uzturēšanos pētniecības, studiju, stažēšanās, brīvprātīga darba, skolēnu apmaiņas programmu vai izglītības projektu un viesaukles darba nolūkā (OV L 132, 21.5.2016., 21. lpp.).

39 Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 11. maija Direktīva (ES) 2016/801 par nosacījumiem attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu un uzturēšanos pētniecības, studiju, stažēšanās, brīvprātīga darba, skolēnu apmaiņas programmu vai izglītības projektu un viesaukles darba nolūkā (OV L 132, 21.5.2016., 21. lpp.).

Grozījums Nr.    60

Regulas priekšlikums

48. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(48)  Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/201140.

svītrots

__________________

 

40 Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regula (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

 

Grozījums Nr.    61

Regulas priekšlikums

49. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(49)  Lai vienkāršotu atbalsta saņēmējiem noteiktās prasības, pēc iespējas vairāk būtu jāizmanto vienkāršotas dotācijas kā vienreizēji maksājumi, vienības izmaksas un vienotas likmes finansējums. Vienkāršotās dotācijās, lai atbalstītu Programmas mobilitātes darbības, kā to definējusi Komisija, būtu jāņem vērā dzīves un uzturēšanās izdevumi uzņēmējā valstī. Komisijai un valstu aģentūrām nosūtītājās valstīs vajadzētu būt iespējai pielāgot šīs vienkāršotās dotācijas, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, jo īpaši, lai nodrošinātu piekļuvi cilvēkiem, kam ir mazāk iespēju. Atbilstīgi valsts tiesību aktiem būtu jāmudina dalībvalstis neaplikt minētās dotācijas ar nodokļiem un neatvilkt no tām sociālās iemaksas. Šādam atbrīvojumam būtu jāattiecas arī uz publiskām vai privātām struktūrām, kas šāda veida atbalstu piešķir attiecīgajām personām.

(49)  Lai vienkāršotu atbalsta saņēmējiem noteiktās prasības, pēc iespējas vairāk būtu jāizmanto vienkāršotas dotācijas, kā vienreizēji maksājumi, vienības izmaksas un vienotas likmes finansējums. Saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu un Programmas pārvaldības vienkāršošanas labad mobilitātes pasākumiem visās nozarēs būtu jāizmanto vienotas likmes maksājumi, pamatojoties uz attiecīgo projektu. Vienkāršotās dotācijas, kas paredzētas, lai atbalstītu Programmas mobilitātes darbības, kā to definējusi Komisija, būtu regulāri jāpārskata un jāpielāgo dzīves un uzturēšanās izdevumiem uzņēmējā valstī un reģionā. Komisijai un valstu aģentūrām nosūtītājās valstīs vajadzētu būt iespējai pielāgot šīs vienkāršotās dotācijas, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, jo īpaši, lai nodrošinātu piekļuvi cilvēkiem, kam ir mazāk iespēju. Atbilstīgi valsts tiesību aktiem būtu jāmudina dalībvalstis neaplikt minētās dotācijas ar nodokļiem un neatvilkt no tām sociālās iemaksas. Šādam atbrīvojumam būtu jāattiecas arī uz publiskām vai privātām struktūrām, kas šāda veida atbalstu piešķir attiecīgajām personām.

Grozījums Nr.    62

Regulas priekšlikums

52. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(52)  Lai gan tiesiskais regulējums jau ir ļāvis dalībvalstīm un reģioniem veidot sinerģijas iepriekšējā plānošanas periodā starp „Erasmus+” un citiem Savienības instrumentiem, piemēram, Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem, kas arī atbalsta kvalitatīvu izglītības, apmācības un jaunatnes sistēmu attīstību Savienībā, šis potenciāls līdz šim nav pilnībā izmantots, tādējādi ierobežojot sistēmisku iedarbību un ietekmi uz politiku. Efektīvai komunikācijai un sadarbībai būtu jānorit valsts līmenī starp valsts struktūrām, kas atbild par šo dažādo instrumentu pārvaldību, lai maksimāli palielinātu to ietekmi. Programmai būtu jānodrošina aktīva sadarbība ar šiem instrumentiem.

(52)  Lai gan tiesiskais regulējums jau ir ļāvis dalībvalstīm un reģioniem veidot sinerģijas iepriekšējā plānošanas periodā starp „Erasmus+” un citiem Savienības instrumentiem, piemēram, Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem, kas arī atbalsta kvalitatīvu izglītības, apmācības un jaunatnes sistēmu attīstību Savienībā, šis potenciāls līdz šim nav pilnībā izmantots, tādējādi ierobežojot projektu sistēmisko iedarbību un ietekmi uz politiku. Efektīvai komunikācijai un sadarbībai būtu jānorit valsts līmenī starp valsts struktūrām, kas atbild par šo dažādo instrumentu pārvaldību, lai maksimāli palielinātu to ietekmi. Programmai būtu jānodrošina aktīva sadarbība ar šiem instrumentiem, it īpaši nodrošinot, ka attiecībā uz augstas kvalitātes pieteikumiem, kurus līdzekļu nepietiekamības dēļ nav iespējams finansēt Programmas ietvaros, var apsvērt finansējuma piešķiršanu no Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem, piemērojot vienkāršotu procedūru. Lai vienkāršotu šim nolūkam izmantojamo procedūru, vajadzētu paredzēt iespēju piešķirt šādiem projektiem “izcilības zīmogu”, tādējādi atzīstot to augsto kvalitāti. Šādai starpprogrammu papildināmībai būtu jāļauj uzlabot vispārējos projektu panākumu rādītājus.

Grozījums Nr.    63

Regulas priekšlikums

52.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(52a)  Lai maksimāli palielinātu Savienības finansējuma un politikas atbalsta efektivitāti, ir svarīgi saskaņotā veidā veicināt visu attiecīgo programmu sinerģiju un papildināmību. Šādām sinerģijām un papildināmībai nevajadzētu novest pie tā, ka programmai “Erasmus+” piešķirtie līdzekļi tiek pārvaldīti ārpus Programmas struktūras, nedz arī pie tā, ka līdzekļi tiek izmantoti tādu mērķu sasniegšanai, kuri nav noteikti šajā regulā. Sinerģijas un papildināmības rezultātam vajadzētu būt vienkāršotām pieteikumu iesniegšanas procedūrām īstenošanas līmenī.

Grozījums Nr.    64

Regulas priekšlikums

55. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(55)  Šajā regulā ir respektētas pamattiesības un ievēroti principi, kas ir īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Jo īpaši šīs regulas mērķis ir pilnībā nodrošināt tiesības uz vīriešu un sieviešu līdztiesība un tiesības uz nediskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ, un veicināt Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 21. un 23. panta piemērošanu.

(55)  Šajā regulā ir respektētas pamattiesības un ievēroti principi, kas ir īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Jo īpaši šīs regulas mērķis ir nodrošināt, ka tiek pilnībā ievērotas tiesības uz vīriešu un sieviešu līdztiesību un tiesības uz nediskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ, un veicināt Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 21. un 23. panta piemērošanu. Tādēļ Programmai būtu aktīvi jāatbalsta iniciatīvas, kas vērstas uz informētības uzlabošanu un labvēlīga priekšstata radīšanu par jebkuru no grupām, kuras varētu būt pakļautas diskriminācijai, un jāveicina dzimumu līdztiesība. Programmai arī būtu jāatbalsta centieni pārvarēt izglītības plaisu un specifiskās grūtības, ar ko saskaras romi, šajā nolūkā veicinot romu pilnvērtīgu un aktīvu līdzdalību Programmā. Visā Programmas plānošanas, īstenošanas, pārraudzības un novērtēšanas procesā būtu jāpiemēro integrēta pieeja to tiesību un principu ievērošanai, kas jo īpaši atzīti Pamattiesību hartā.

Grozījums Nr.    65

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1)  “mūžizglītība” ir visu veidu mācīšanās (formālā, neformālā un ikdienējā mācīšanās), kas notiek visos dzīves posmos, tostarp agrīnā pirmsskolas izglītība un aprūpe, vispārējā izglītība, profesionālā izglītība un apmācība, augstākā izglītībā un pieaugušo izglītība, kā rezultātā uzlabojas zināšanas, prasmes un attieksme, vai līdzdalība sabiedrībā personiskā, pilsoniskā, kultūras, sociālā un/vai ar nodarbinātību saistītā perspektīvā, ietverot konsultāciju un profesionālās orientācijas pakalpojumu sniegšanu;

(1)  “mūžizglītība” ir visu veidu mācīšanās (formālā, neformālā un ikdienējā mācīšanās), kas notiek visos dzīves posmos, tostarp agrīnā pirmsskolas izglītība un aprūpe, vispārējā izglītība, profesionālā izglītība un apmācība, augstākā izglītība un pieaugušo izglītība, kā rezultātā tiek uzlabotas vai atjauninātas zināšanas, prasmes, kompetences un attieksme, vai līdzdalība sabiedrībā personiskā, pilsoniskā, kultūras, sociālā un/vai ar nodarbinātību saistītā perspektīvā, ietverot konsultāciju un profesionālās orientācijas pakalpojumu sniegšanu;

Grozījums Nr.    66

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2)  “mācību mobilitāte” ir fiziska pārvietošanās uz valsti, kas nav pastāvīgās dzīvesvietas valsts, lai studētu, piedalītos apmācībā, neformālā vai ikdienējā izglītībā. To var papildināt ar tādiem pasākumiem kā valodas atbalsts un apmācība, un/vai papildināt ar tiešsaistes mācīšanos un virtuālo sadarbību. Dažos īpašos gadījumos tas var izpausties kā mācīšanās, izmantojot informācijas tehnoloģijas un komunikācijas rīkus;

(2)  “mācību mobilitāte” ir fiziska pārvietošanās uz valsti, kas nav pastāvīgās dzīvesvietas valsts, lai studētu, piedalītos apmācībā, tostarp pārkvalificēšanās vai kvalifikācijas celšanas pasākumos, vai neformālā vai ikdienējā izglītībā; tā var ietvert stažēšanos, mācekļa praksi, jauniešu apmaiņas pasākumus, mācīšanu vai līdzdalību profesionālās izaugsmes pasākumos; to var papildināt ar tādiem pasākumiem kā valodas, tostarp valsts zīmju valodas, atbalsts un apmācība, un/vai papildināt ar piekļūstamu tiešsaistes mācīšanos un virtuālo sadarbību.

Grozījums Nr.    67

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(2a)  “virtuālā mācīšanās” ir prasmju un zināšanu apguve, izmantojot piekļūstamus informācijas un komunikācijas līdzekļus;

Grozījums Nr.    68

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 2.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(2b)  “jaukta tipa mācīšanās” ir prasmju un zināšanu apguve, kombinējot virtuālās izglītības un apmācības līdzekļus ar tradicionālām izglītības un apmācības metodēm;

Grozījums Nr.    69

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6)  “tautas sports” ir organizēts sports, ar ko vietējā līmenī nodarbojas sportisti amatieri, un visiem pieejams sports;

(6)  “tautas sports” ir organizēts sports, ar ko veselības labad vai izglītojošos vai sociālos nolūkos regulāri nodarbojas visu vecumu sportisti amatieri;

Grozījums Nr.    70

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 7. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7)  “augstākās izglītības students” ir jebkura persona, kas ir reģistrēta augstākās izglītības iestādē, tostarp īsā cikla, bakalaura, maģistra vai doktora studiju programmā vai līdzvērtīgā līmenī. Tas attiecas arī uz nesen absolvējušām personām;

(7)  “augstākās izglītības students” ir jebkura persona, kas ir reģistrēta augstākās izglītības iestādē, tostarp īsā cikla, bakalaura, maģistra vai doktora studiju programmā vai līdzvērtīgā līmenī, vai jebkura persona, kas absolvējusi šādu iestādi iepriekšējo 24 mēnešu laikā;

Grozījums Nr.    71

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 8. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8)  “personāls” ir jebkura persona, kas, profesionāli vai brīvprātīgi, ir iesaistīta izglītībā, apmācībā vai neformālās mācīšanās procesā, un to starpā var būt profesori, skolotāji, pasniedzēji, skolu vadītāji, jaunatnes darbinieki, sporta treneri, personāls, kas nav iesaistīts izglītības procesā, un citi speciālisti, kas iesaistīti mācību veicināšanā;

(8)  “personāls” ir jebkura persona, kas profesionāli vai brīvprātīgi ir iesaistīta visu līmeņu izglītībā, apmācībā vai neformālās mācīšanās procesā, un to starpā var būt profesori, skolotāji, pasniedzēji, pētnieki, skolu vadītāji, jaunatnes darbinieki, personāls, kas nav iesaistīts izglītības procesā, un citi speciālisti, kas iesaistīti mācību veicināšanā;

Grozījums Nr.    72

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 8.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(8a)  “sporta darbinieki” ir personas, kas par samaksu vai brīvprātīgi darbojas sporta komandas vai vairāku individuālu sportistu vadīšanā, trenēšanā vai apmācībā;

Grozījums Nr.    73

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 9. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9)  “profesionālās izglītības un apmācības apguvējs” ir jebkura persona, kura mācās iestādē, kas nodrošina profesionālo vai tehnisko izglītību jebkurā līmenī no vidējās izglītības līdz pēcvidusskolas izglītībai un apmācībai. Tas ietver arī šādas programmas nesen absolvējušas personas;

(9)  “profesionālās izglītības un apmācības apguvējs” ir jebkura persona, kura apgūst programmu iestādē, kas nodrošina sākotnējo profesionālo vai tehnisko izglītību vai tālākizglītību jebkurā līmenī no vidējās izglītības līdz pēcvidusskolas izglītībai un apmācībai, vai jebkura persona, kura absolvējusi šādu programmu iepriekšējo 24 mēnešu laikā;

Grozījums Nr.    74

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 10. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10)  “skolēns” ir jebkura persona, kas kā izglītojamais ir reģistrēts mācību iestādē, kura sniedz vispārējo izglītību jebkurā līmenī no agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes līdz vidusskolas izglītībai, ko valsts iestādes uzskata par tiesīgu piedalīties Programmā to attiecīgajās teritorijās;

(10)  “skolēns” ir jebkura persona, kas kā izglītojamais ir reģistrēts mācību iestādē, kura sniedz vispārējo izglītību jebkurā līmenī no agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes līdz vidusskolas izglītībai, vai jebkura persona, kas iegūst skolas izglītību ārpus mācību iestādes, kuru kompetentās iestādes uzskata par tiesīgu piedalīties Programmā to attiecīgajās teritorijās;

Grozījums Nr.    75

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 12. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12)  “Programmas neasociētā trešā valsts” ir trešā valsts, kas nepiedalās Programmā pilnībā, bet kuras juridiskās personas izņēmuma kārtā, pienācīgi pamatotos gadījumos, Savienības interesēs var gūt labumu no Programmas;

svītrots

Grozījums Nr.    76

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 15. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15)  “kopīgs maģistra grāds” ir integrēta studiju programma, ko piedāvā vismaz divas augstākās izglītības iestādes un pēc kuras pabeigšanas izsniedz vienotu grādu apliecinošu dokumentu, ko kopīgi izdevušas un parakstījušas visas dalībiestādes un kas ir oficiāli atzīts valstīs, kurās atrodas šīs dalībiestādes;

(15)  “kopīgs maģistra vai doktora grāds” ir integrēta studiju programma, kuru piedāvā vismaz divas augstākās izglītības iestādes un pēc kuras pabeigšanas izsniedz vienotu grādu apliecinošu dokumentu, ko kopīgi izdevušas un parakstījušas visas dalībiestādes un kas ir oficiāli atzīts valstīs, kurās atrodas šīs dalībiestādes;

Grozījums Nr.    77

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 18. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18)  “augstākās izglītības iestāde” ir jebkura augstākās izglītības iestāde, kura saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai praksi piedāvā atzītus grādus vai citas atzītas terciārās izglītības līmeņa kvalifikācijas, neatkarīgi no šādas iestādes nosaukuma, kā arī jebkura cita veida augstākās izglītības iestāde, kuru valsts iestādes uzskata par tiesīgu piedalīties Programmā to attiecīgajās teritorijās;

(18)  “augstākās izglītības iestāde” ir jebkura struktūra, kura saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai praksi piedāvā atzītus grādus vai citas atzītas terciārā līmeņa kvalifikācijas, neatkarīgi no šādas iestādes nosaukuma, kā arī jebkura cita salīdzināma struktūra, kuru valsts iestādes uzskata par tiesīgu piedalīties Programmā to attiecīgajās teritorijās;

Grozījums Nr.    78

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 20. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(20)  “jauniešu līdzdalības darbība” ir ārpusskolas darbība, ko veic neformālas jauniešu un/vai jauniešu organizāciju grupas, un kurai raksturīga neformālas mācīšanās pieeja;

(20)  “jauniešu līdzdalības darbība” ir ārpusskolas darbība, kuru veic neformālas jauniešu grupas un/vai jauniešu organizācijas un kurai raksturīga neformālas vai ikdienējas mācīšanās pieeja un piekļūstamības un iekļautības atbalstīšana;

Grozījums Nr.    79

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 21. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(21)  “jaunatnes darbinieks” ir neformālās mācīšanās procesā iesaistīts profesionālis vai brīvprātīgais, kas atbalsta jauniešus personīgajā sociāli izglītojošajā un profesionālajā attīstībā;

(21)  “jaunatnes darbinieks” ir neformālās vai ikdienējās mācīšanās procesā iesaistīts profesionālis vai brīvprātīgais, kas atbalsta jauniešus viņu personīgajā attīstībā, tostarp sociāli izglītojošajā un profesionālajā attīstībā un kompetenču attīstībā;

Grozījums Nr.    80

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 22. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(22)  “ES un jaunatnes dialogs” ir dialogs ar jauniešiem un jauniešu organizācijām, kas darbojas kā forums nepārtrauktām kopīgām pārdomām par prioritātēm, īstenošanu un turpmāko darbu saistībā ar Eiropas sadarbību jaunatnes jomā;

(22)  “ES un jaunatnes dialogs” attiecīgi ir dialogs starp politikas veidotājiem, lēmumu pieņēmējiem, ekspertiem, pētniekiem vai pilsoniskās sabiedrības dalībniekiem un jauniešiem un jaunatnes organizācijām; tas darbojas kā forums pastāvīgām kopīgām pārdomām par prioritātēm, īstenošanu un turpmāko darbu saistībā ar Eiropas sadarbību visās jauniešiem būtiskajās jomās;

Grozījums Nr.    81

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 23. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(23)  “Programmas asociētā trešā valsts” ir trešā valsts, kas ir puse nolīgumā ar Savienību, ar ko tai atļauts piedalīties Programmā, un kas pilda visus šajā regulā attiecībā uz dalībvalstīm noteiktos pienākumus;

svītrots

Grozījums Nr.    82

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 25. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(25)  “cilvēki, kuriem ir mazāk iespēju” ir cilvēki, kas saskaras ar šķēršļiem, kuri liedz viņiem efektīvi izmantot Programmā paredzētās iespējas ekonomisku, sociālu, kultūras, ģeogrāfisku iemeslu, migrantu izcelsmes vai ar veselību saistītu iemeslu dēļ vai tādu iemeslu dēļ kā, piemēram, invaliditāte un ar izglītības ieguvi saistītas grūtības;

(25)  “cilvēki, kuriem ir mazāk iespēju” ir cilvēki, kuri attiecībā uz piekļuvi Programmai atrodas neizdevīgākā situācijā, jo saskaras ar dažādiem šķēršļiem, piemēram, invaliditātes, veselības problēmu, ar izglītības ieguvi saistītu grūtību, migrācijas izcelsmes, kultūras atšķirību, ekonomiskās, sociālās un ģeogrāfiskās situācijas dēļ, tostarp cilvēki no marginalizētām kopienām vai jaunieši, ko apdraud diskriminācija, kuras pamatā ir jebkurš no Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 21. pantā minētajiem iemesliem;

Grozījums Nr.    83

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 27.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(27a)  “izcilības zīmogs” ir kvalitātes zīme, ko piešķir Programmā iesniegtiem projektiem, kuri finansējumu būtu pelnījuši, tomēr ierobežotā budžeta dēļ to nesaņem; tas liecina, ka priekšlikums ir vērtīgs, un palīdz alternatīva finansējuma meklēšanā.

Grozījums Nr.    84

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Programmas vispārējais mērķis ir atbalstīt cilvēku izglītojošo, profesionālo un personisko izaugsmi izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā Eiropā un ārpus tās, tādējādi veicinot ilgtspējīgu izaugsmi, nodarbinātību un sociālo kohēziju un stiprinot Eiropas identitāti. Programma kā tāda ir būtisks instruments Eiropas izglītības telpas izveidei, atbalstot Eiropas stratēģiskās sadarbības īstenošanu izglītības un apmācības jomā ar tās pamatā esošajām nozaru darba kārtībām, sekmējot jaunatnes politikas sadarbību saskaņā ar Savienības jaunatnes stratēģiju 2019.2027. gadam un attīstot Eiropas dimensiju sportā.

1.  Programmas vispārējais mērķis ir atbalstīt cilvēku izglītojošo, profesionālo un personisko izaugsmi mūžizglītības pasākumos izglītības, apmācības, jaunatnes pasākumu un sporta jomā Eiropā un ārpus tās, tādējādi veicinot ilgtspējīgu izaugsmi, kvalitatīvu nodarbinātību, sociālo kohēziju un iekļaušanu, sekmējot aktīvu pilsoniskumu un stiprinot Eiropas identitāti. Programma kā tāda ir būtisks instruments Eiropas izglītības telpas izveidei un inovācijas veicināšanai izglītībā un apmācībā, atbalstot Eiropas stratēģiskās sadarbības īstenošanu izglītības un apmācības jomā ar tās pamatā esošajām nozaru darba kārtībām, sekmējot jaunatnes politikas sadarbību saskaņā ar Savienības jaunatnes stratēģiju 2019.2027. gadam un attīstot Eiropas dimensiju sportā.

Grozījums Nr.    85

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  veicināt personu mācību mobilitāti, kā arī sadarbību, iekļaušanu, izcilību, radošumu un inovāciju organizāciju un politikas līmenī izglītības un apmācības jomā;

(a)  veicināt personu mācību mobilitāti, kā arī sadarbību, iekļaušanu, taisnīgumu, izcilību, radošumu un inovāciju organizāciju un politikas līmenī izglītības un apmācības jomā;

Grozījums Nr.    86

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  veicināt neformālo mācību mobilitāti un aktīvu līdzdalību jauniešu vidū, kā arī sadarbību, iekļaušanu, radošumu un inovāciju organizāciju un politikas līmenī jaunatnes jomā;

(b)  veicināt neformālo un ikdienējo mācību mobilitāti, starpkultūru mācīšanos, kritisko domāšanu un aktīvu līdzdalību jauniešu vidū, kā arī sadarbību, iekļaušanu, kvalitāti, radošumu un inovāciju organizāciju un politikas līmenī jaunatnes jomā;

Grozījums Nr.    87

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  veicināt sporta treneru un personāla mācību mobilitāti, kā arī sadarbību, iekļaušanu, radošumu un inovāciju sporta organizāciju un sporta politikas līmenī.

(c)  veicināt sporta darbinieku un jauniešu, kas regulāri piedalās organizētās sporta nodarbībās, mācību mobilitāti tautas sportā, kā arī sadarbību, iekļaušanu, radošumu un inovāciju sporta organizāciju un sporta politikas līmenī.

Grozījums Nr.    88

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – ca apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ca)  veicināt mūžizglītību, izmantojot starpnozaru pieeju formālās, neformālās un ikdienējās mācīšanās vidē un atbalstot elastīgus mācīšanās ceļus.

Grozījums Nr.    89

Regulas priekšlikums

3. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a  Programma ietver pastiprinātu starptautisko dimensiju, kuras mērķis ir atbalstīt Savienības ārējās darbības un attīstības mērķus, īstenojot sadarbību starp Savienību un trešām valstīm.

Grozījums Nr.    90

Regulas priekšlikums

3. pants – 3. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Katrā pamatdarbībā atbalstīto darbību apraksts ir izklāstīts II nodaļā (izglītība un apmācība), III nodaļā (jaunatne) un IV nodaļā (sports).

Visas Programmas darbības ietver izteiktu mācīšanās komponentu, kas palīdz sasniegt šajā pantā noteiktos Programmas mērķus. Katrā pamatdarbībā atbalstīto darbību apraksts ir izklāstīts II nodaļā (izglītība un apmācība), III nodaļā (jaunatne) un IV nodaļā (sports). Darbības mērķus un atbilstošās politikas prioritātes katrai darbībai detalizēti izklāsta 19. pantā minētajā darba programmā.

Grozījums Nr.    91

Regulas priekšlikums

3.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a pants

 

Eiropas pievienotā vērtība

 

1.  Programma atbalsta tikai tās darbības un pasākumus, kas rada potenciālu Eiropas pievienoto vērtību un veicina 3. pantā minēto mērķu sasniegšanu.

 

2.  Eiropas pievienoto vērtību Programmas darbībām un pasākumiem nodrošina, piemēram, šādi elementi:

 

(a)  transnacionālā būtība, jo īpaši attiecībā uz mobilitāti un sadarbību, kuras mērķis ir panākt ilgtspējīgu sistēmisku ietekmi;

 

(b)  papildināmība un sinerģija ar citām valstu, Savienības un starptautiskām programmām un politiku;

 

(c)  ieguldījums Savienības pārredzamības un atzīšanas instrumentu efektīvā izmantošanā;

 

(d)  ieguldījums Savienības mēroga kvalitātes nodrošināšanas standartu, tostarp hartu, izstrādē;

 

(e)  ieguldījums kopīgu Savienības mēroga standartu izstrādē izglītības un apmācības programmās;

 

(f)  kultūru un reliģiju dialoga veicināšana Savienībā;

 

(g)  daudzvalodības veicināšana Savienībā; vai

 

(h)  piederības sajūtas Eiropai veicināšana un kopīga Eiropas pilsoniskuma nostiprināšana.

Grozījums Nr.    92

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – c punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  skolnieku un skolu personāla mobilitāte;

(c)  skolēnu un skolu personāla, tostarp pirmsskolas pedagogu un agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes darbinieku, mobilitāte;

Grozījums Nr.    93

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – d punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d)  pieaugušo izglītības darbinieku mobilitāte;

(d)  pieaugušo izglītības darbinieku un pieaugušo izglītības guvēju mobilitāte;

Grozījums Nr.    94

Regulas priekšlikums

4. pants – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Programma atbalsta virtuālās mācīšanās un jaukta tipa mācīšanās pasākumus, kas papildina 1. punktā minētās mobilitātes darbības. Programma arī atbalsta minētos pasākumus personām, kuras nespēj piedalīties šādās mobilitātes darbībās.

 

Attiecīgā gadījumā Komisija nodrošina, ka virtuālās mācīšanās un jaukta tipa mācīšanās līdzekļi, kas izstrādāti saskaņā ar Programmu, tiek darīti pieejami plašākai sabiedrībai.

Grozījums Nr.    95

Regulas priekšlikums

4. pants – 1.b daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Atbalstu var piešķirt šajā pantā izklāstīto mobilitātes darbību sagatavošanai, tostarp, ja nepieciešams, sagatavošanas vizītēm.

Grozījums Nr.    96

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. daļa – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  partnerības sadarbībai un prakses apmaiņai, tostarp maza mēroga partnerības, lai veicinātu plašāku un iekļaujošāku piekļuvi Programmai;

(a)  stratēģiskās partnerības sadarbībai un prakses apmaiņai, tostarp maza mēroga partnerības, lai veicinātu plašāku un iekļaujošāku piekļuvi Programmai;

Grozījums Nr.    97

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. daļa – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  izcilības partnerības, jo īpaši Eiropas universitātes, profesionālās izcilības centri un kopīgi maģistra grādi;

(b)  izcilības partnerības, jo īpaši Eiropas universitātes, profesionālās izcilības centri un kopīgi “Erasmus Mundus” maģistra vai doktora grādi; Eiropas universitāšu un profesionālās izcilības centru partnerībās darbojas vismaz viena dalībvalstī dibināta struktūra;

Grozījums Nr.    98

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. daļa – c punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  inovācijas partnerības, lai stiprinātu Eiropas inovācijas spējas;

(c)  inovācijas partnerības, piemēram, pieaugušo izglītības alianses, lai stiprinātu Eiropas inovācijas spējas;

Grozījums Nr.    99

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. daļa – d punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d)  tiešsaistes platformas un rīki virtuālai sadarbībai, tostarp atbalsta pakalpojumi e-mērķsadarbībai un Eiropas Pieaugušo izglītības e-platforma.

(d)  piekļūstamas un lietotājdraudzīgas tiešsaistes platformas un rīki virtuālai sadarbībai, tostarp atbalsta pakalpojumi eTwinning un Eiropas Pieaugušo izglītības e-platformai, kā arī instrumenti universālā mācīšanās modeļa (Universal Design for Learning) metodikas izmantošanas veicināšanai un mobilitātes veicināšanas instrumenti, piemēram, 25. panta 7.c punktā minētā Eiropas studenta karte.

Grozījums Nr.    100

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. daļa – da punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(da)  mērķtiecīga spēju veidošana augstākās izglītības jomā Programmas neasociētajās trešās valstīs.

Grozījums Nr.    101

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. daļa – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  atbalsts Savienības instrumentiem un pasākumiem, kas veicina kompetenču, prasmju un kvalifikāciju kvalitāti, pārskatāmību un atzīšanu45;

(b)  atbalsts Savienības instrumentiem un pasākumiem, kas veicina kompetenču, prasmju un kvalifikāciju kvalitāti, pārskatāmību, atzīšanu un atjaunināšanu45;

__________________

__________________

45 Jo īpaši vienotā Savienības sistēma kvalifikāciju un kompetences pārskatāmībai; Eiropas kvalifikāciju sistēma; Eiropas kvalitātes nodrošināšanas pamatprincipu ietvarstruktūra profesionālajai izglītībai un apmācībai; Eiropas kredītpunktu sistēma profesionālās izglītības un apmācības jomā; Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēma; Eiropas augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas reģistrs; Eiropas asociācija kvalitātes nodrošināšanai augstākajā izglītībā; Eiropas Informācijas centru tīkls Eiropas reģionā un Nacionālie akadēmiskās atzīšanas informācijas centri Eiropas Savienībā; un Euroguidance tīkls.

45 Jo īpaši Europass — vienotā Savienības sistēma kvalifikāciju un kompetences pārskatāmībai; Eiropas kvalifikāciju sistēma; Eiropas kvalitātes nodrošināšanas pamatprincipu ietvarstruktūra profesionālajai izglītībai un apmācībai; Eiropas kredītpunktu sistēma profesionālās izglītības un apmācības jomā; Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēma; Eiropas augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas reģistrs; Eiropas asociācija kvalitātes nodrošināšanai augstākajā izglītībā; Eiropas Informācijas centru tīkls Eiropas reģionā un Nacionālie akadēmiskās atzīšanas informācijas centri Eiropas Savienībā; un Euroguidance tīkls.

Grozījums Nr.    102

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. daļa – c punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  politikas dialogs un sadarbība ar galvenajām ieinteresētajām personām, tostarp Savienības mēroga tīkliem, Eiropas nevalstiskajām organizācijām un starptautiskām organizācijām izglītības un apmācības jomā;

(c)  politikas dialogs un sadarbība ar attiecīgām ieinteresētajām personām, tostarp Savienības mēroga tīkliem, Eiropas un starptautiskām organizācijām izglītības un apmācības jomā, un atbalsts minētajām ieinteresētajām personām;

Grozījums Nr.    103

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. daļa – d punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d)  pasākumi, kas veicina Programmas kvalitatīvu un iekļaujošu īstenošanu;

(d)  mērķtiecīgi pasākumi, kas veicina Programmas augsti kvalitatīvu un iekļaujošu īstenošanu;

Grozījums Nr.    104

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Programma atbalsta mācīšanu, mācīšanos, pētniecību un debates par Eiropas integrācijas jautājumiem, veicot šādas darbības:

Programma atbalsta mācīšanu, mācīšanos, pētniecību un debates par Eiropas integrācijas jautājumiem un Savienības nākotnes izaicinājumiem un iespējām, veicot šādas darbības:

Grozījums Nr.    105

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. daļa – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  Jean Monnet vārdā nosauktais pasākums augstākās izglītības jomā;

svītrots

Grozījums Nr.    106

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. daļa – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  Jean Monnet vārdā nosauktais pasākums citās izglītības un apmācības jomās;

(b)  Jean Monnet vārdā nosauktais pasākums visās izglītības un apmācības jomās;

Grozījums Nr.    107

Regulas priekšlikums

9. pants – 1. daļa – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  partnerības sadarbībai un prakses apmaiņai, tostarp maza mēroga partnerības, lai veicinātu plašāku un iekļaujošāku piekļuvi Programmai;

(a)  stratēģiskās partnerības sadarbībai un prakses apmaiņai, tostarp maza mēroga partnerības, lai veicinātu plašāku un iekļaujošāku piekļuvi Programmai;

Grozījums Nr.    108

Regulas priekšlikums

9. pants – 1. daļa – c punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  tiešsaistes platformas un rīki virtuālai sadarbībai.

(c)  piekļūstamas un lietotājdraudzīgas tiešsaistes platformas un rīki virtuālai sadarbībai.

Grozījums Nr.    109

Regulas priekšlikums

10. pants – 1. daļa – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  Savienības politikas darba kārtības jaunatnei sagatavošana un īstenošana ar jaunatnes vikivietnes tīkla atbalstu;

(a)  Savienības politikas darba kārtības jaunatnei sagatavošana un īstenošana, attiecīgā gadījumā ar jaunatnes vikivietnes tīkla atbalstu;

Grozījums Nr.    110

Regulas priekšlikums

10. pants – 1. daļa – c punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  politikas dialogs un sadarbība ar attiecīgajām galvenajām ieinteresētajām personām, tostarp Savienības mēroga tīkliem, Eiropas nevalstiskajām organizācijām un starptautiskām organizācijām jaunatnes jomā, ES jaunatnes dialogs, kā arī atbalsts Eiropas Jaunatnes forumam;

(c)  politikas dialogs un sadarbība ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, tostarp Savienības mēroga tīkliem, Eiropas un starptautiskām organizācijām jaunatnes jomā, un atbalsts minētajām ieinteresētajām personām, ES un jaunatnes dialogs, kā arī atbalsts Eiropas Jaunatnes forumam;

Grozījums Nr.    111

Regulas priekšlikums

10. pants – 1. daļa – d punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d)  pasākumi, kas veicina Programmas kvalitatīvu un iekļaujošu īstenošanu;

(d)  pasākumi, kas veicina Programmas augsti kvalitatīvu un iekļaujošu īstenošanu;

Grozījums Nr.    112

Regulas priekšlikums

11. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Sporta jomā saskaņā ar 1. pamatdarbību Programma atbalsta sporta treneru un personāla mobilitāti.

Sporta jomā saskaņā ar 1. pamatdarbību Programma atbalsta jauniešu, kas nodarbojas ar tautas sportu, un tautas sportā iesaistītu sporta darbinieku mobilitāti.

Grozījums Nr.    113

Regulas priekšlikums

12. pants – 1. daļa – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  bezpeļņas sporta pasākumi, kuru mērķis ir turpināt attīstīt Eiropas dimensiju sportā.

(b)  bezpeļņas tautas sporta pasākumi, tostarp neliela mēroga pasākumi, kuru mērķis ir turpināt attīstīt Eiropas dimensiju sportā.

Grozījums Nr.    114

Regulas priekšlikums

13. pants – 1. daļa – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  politikas dialogs un sadarbība ar attiecīgajām galvenajām ieinteresētajām personām, tostarp Eiropas nevalstiskajām organizācijām un starptautiskām organizācijām sporta jomā;

(b)  politikas dialogs un sadarbība ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, tostarp Eiropas un starptautiskām organizācijām sporta jomā;

Grozījums Nr.    115

Regulas priekšlikums

13. pants – 1. daļa – ba punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ba)  pasākumi, kas veicina Programmas augsti kvalitatīvu un iekļaujošu īstenošanu;

Grozījums Nr.    116

Regulas priekšlikums

13. pants – 1. daļa – bb punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(bb)  sadarbība ar citiem Savienības instrumentiem un atbalsts citām Savienības politikas jomām;

Grozījums Nr.    117

Regulas priekšlikums

4.a nodaļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

IVa nodaļa

 

Iekļaušana

Grozījums Nr.    118

Regulas priekšlikums

13.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

13.a pants

 

Iekļaušanas stratēģija

 

1.  Komisija līdz 2021. gada 31. martam izstrādā iekļaušanas pasākumu satvaru, kā arī norādījumus to īstenošanai. pamatojoties uz šo satvaru un īpašu uzmanību pievēršot valstij raksturīgajiem konkrētajiem problēmjautājumiem, kas saistīti ar piekļuvi Programmai, valstu aģentūras izstrādā valsts daudzgadu iekļaušanas stratēģiju. Stratēģiju publisko līdz 2021. gada 30. jūnijam un regulāri pārrauga tās īstenošanu.

 

2.  Šā panta 1. punktā minētajā satvarā un stratēģijā īpašu uzmanību pievērš šādiem aspektiem:

 

(a)  sadarbība ar sociālajiem partneriem, valsts un vietējām iestādēm un pilsonisko sabiedrību;

 

(b)  atbalsts vietējās sabiedrības izveidotām kopienu organizācijām, kas strādā tieši ar mērķauditorijas grupām;

 

(c)  mērķauditorijas sasniegšana un komunikācija ar mērķauditoriju, tostarp izplatot lietotājdraudzīgu informāciju;

 

(d)  pieteikšanās procedūru vienkāršošana;

 

(e)  specifisku konsultāciju sniegšana un mācību un atbalsta pakalpojumu nodrošināšana mērķauditorijas grupām gan pirms pieteikšanās, gan dalībnieku sagatavošanā faktiskajai līdzdalībai Programmā;

 

(f)  piekļūstamības nodrošināšanas paraugprakse un atbalsta pakalpojumi cilvēkiem ar invaliditāti;

 

(g)  atbilstošu kvalitatīvo un kvantitatīvo datu vākšana stratēģijas efektivitātes novērtēšanai;

 

(h)  finansiālā atbalsta pasākumu piemērošana saskaņā ar 13.b pantu.

Grozījums Nr.    119

Regulas priekšlikums

13.b pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

13.b pants

 

Iekļaušanai paredzētie finansiālā atbalsta pasākumi

 

1.  Komisija un dalībvalstis sadarbojas, lai nodrošinātu, ka tiek ieviesti atbilstoši finansiālā atbalsta pasākumi, tostarp attiecīgā gadījumā priekšfinansējums, lai atbalstītu cilvēkus, kuriem ir mazāk iespēju un kuriem piedalīties Programmā liedz finansiāli iemesli — vai nu atrašanās nelabvēlīgā ekonomiskā situācijā, vai arī tas, ka piedalīšanās Programmā šiem cilvēkiem viņu konkrētās situācijas dēļ būtu saistīta ar papildu izmaksām, un tās radītu ievērojamu šķērsli dalībai. Finansiālos iemeslus un sniedzamā atbalsta līmeni izvērtē, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem.

 

2.  Šā panta 1. punktā minētajos finansiālā atbalsta pasākumos var ietilpt:

 

(a)  no citiem Savienības instrumentiem, piemēram, Eiropas Sociālā Fonda+, pieejamais atbalsts;

 

(b)  valstu shēmās pieejamais atbalsts;

 

(c)  mobilitātes darbībām pieejamā Programmas atbalsta pielāgošana un papildināšana.

 

3.  Īzpildot šā panta 2. punkta c) apakšpunktu, Komisija vajadzības gadījumā pielāgo vai atļauj valstu aģentūrām pielāgot dotācijas, kas paredzētas mobilitātes darbību atbalstam Programmas ietvaros. Turklāt Komisija saskaņā ar 14. pantā izklāstītajiem noteikumiem izveido īpašu budžetu papildu finansiālā atbalsta pasākumu finansēšanai saskaņā ar Programmu.

 

4.  Iekļaušanas sekmēšanas vai atbalstīšanas pasākumu izmaksas nekādā gadījumā nav par pamatu saskaņā ar Programmu iesniegta pieteikuma noraidīšanai.

Grozījums Nr.    120

Regulas priekšlikums

14. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Finansējums Programmas īstenošanai laikposmā no 2021. gada līdz 2027. gadam ir EUR 30 000 000 000 pašreizējās cenās.

1.  Finansējums Programmas īstenošanai laikposmā no 2021. gada līdz 2027. gadam ir EUR 41 097 000 000 2018. gada salīdzināmajās cenās (EUR 46 758 000 000 faktiskajās cenās).

Grozījums Nr.    121

Regulas priekšlikums

14. pants – 1. punkts – 1. daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Eiropas Parlaments un Padome apstiprina ikgadējās apropriācijas, ievērojot daudzgadu finanšu shēmas robežvērtības.

Grozījums Nr.    122

Regulas priekšlikums

14. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  EUR 24 940 000 000 darbībām izglītības un apmācības jomā, no kurām:

(a)  83 % no 1. punktā minētās summas piešķir darbībām izglītības un apmācības jomā, no kurām:

Grozījums Nr.    123

Regulas priekšlikums

14. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1)  vismaz EUR 8 640 000 000 būtu jāpiešķir augstākās izglītības darbībām, kas minētas 4. panta a) punktā un 5. panta a) punktā;

(1)  vismaz 34,66 % piešķir augstākās izglītības darbībām, kas minētas 4. panta a) punktā un 5. panta a) punktā;

Grozījums Nr.    124

Regulas priekšlikums

14. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2)  vismaz EUR 5 230 000 000 darbībām profesionālajā izglītībā un apmācībā, kas minētas 4. panta b) punktā un 5. panta a) punktā;

(2)  vismaz 23 % piešķir darbībām profesionālajā izglītībā un apmācībā, kas minētas 4. panta b) punktā un 5. panta a) punktā;

Grozījums Nr.    125

Regulas priekšlikums

14. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)  vismaz EUR 3 790 000 000 skolu izglītības darbībām, kas minētas 4. panta c) punktā un 5. panta a) punktā;

(3)  vismaz 15,63 % piešķir skolu izglītības, tostarp pirmsskolas un agrīnās izglītības, darbībām, kas minētas 4. panta c) punktā un 5. panta a) punktā;

Grozījums Nr.    126

Regulas priekšlikums

14. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4)  vismaz EUR 1 190 000 000 pieaugušo izglītības darbībām, kas minētas 4. panta d) punktā un 5. panta a) punktā;

(4)  vismaz 6 % piešķir pieaugušo izglītības darbībām, kas minētas 4. panta d) punktā un 5. panta a) punktā;

Grozījums Nr.    127

Regulas priekšlikums

14. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5)  EUR 450 000 000 Jean Monnet vārdā nosauktajiem pasākumiem, kas minēti 7. pantā;

(5)  1,8 % piešķir Jean Monnet vārdā nosauktajiem pasākumiem, kas minēti 7. pantā;

Grozījums Nr.    128

Regulas priekšlikums

14. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – 5.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(5a)  13,91 % no šā punkta a) apakšpunktā minētās summas piešķir galvenokārt tieši pārvaldītām darbībām, tostarp darbībām, kas minētas 4. panta e) punktā, 5. panta b) līdz d) punktā un 6. panta a) līdz f) punktā;

Grozījums Nr.    129

Regulas priekšlikums

14. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – 5.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(5b)  atlikušos 5 % atļauts izmantot jebkuras II nodaļā paredzētās darbības finansēšanai;

Grozījums Nr.    130

Regulas priekšlikums

14. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  EUR 3 100 000 000 darbībām jaunatnes jomā, kas minētas 8. līdz 10. pantā;

(b)  10,3 % no 1. punktā minētās summas piešķir darbībām jaunatnes jomā, kas minētas 8. līdz 10. pantā;

Grozījums Nr.    131

Regulas priekšlikums

14. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  EUR 550 000 000 darbībām sporta jomā, kas minētas 11. līdz 13. pantā; un

(c)  2 % no 1. punktā minētās summas piešķir darbībām sporta jomā, kas minētas 11. līdz 13. pantā; un

Grozījums Nr.    132

Regulas priekšlikums

14. pants – 2. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d)  vismaz EUR 960 000 000 kā ieguldījumu valstu aģentūru darbības izmaksās.

(d)  vismaz 3,2 % no 1. punktā minētās summas piešķir kā ieguldījumu valstu aģentūru darbības izmaksās.

Grozījums Nr.    133

Regulas priekšlikums

14. pants – 2. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Atlikušos 1,5 %, kas nav piešķirti saskaņā ar šā punkta pirmajā daļā izklāstīto orientējošo sadalījumu, var izmantot programmu atbalstam.

Grozījums Nr.    134

Regulas priekšlikums

14. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Papildus 1. punktā norādītajam finansējumam un lai veicinātu programmas starptautisko dimensiju, dara pieejamu papildu finanšu ieguldījumu no Regulas.../... [Kaimiņattiecību, attīstības un starptautiskās sadarbības instruments]46 un no Regulas.../... [IPA III]47, lai atbalstītu darbības, ko īsteno un pārvalda saskaņā ar šo regulu. Šo ieguldījumu finansē saskaņā ar regulām, ar ko izveido minētos instrumentus.

3.  Papildus 1. punktā norādītajam finansējumam un lai veicinātu programmas starptautisko dimensiju, Regula .../... [Kaimiņattiecību, attīstības un starptautiskās sadarbības instruments]46 un Regula .../... [IPA III]47 nodrošina finansiālu ieguldījumu, lai atbalstītu darbības, ko ievieš un īsteno saskaņā ar šo regulu. Minētā finansējuma izmantošanai piemēro šo regulu, vienlaikus nodrošinot atbilstību regulām, kas reglamentē Kaimiņattiecību, attīstības un starptautiskās sadarbības instrumentu un attiecīgi IPA III.

__________________

__________________

46 [Atsauce].

46 [Atsauce].

47 [Atsauce].

47 [Atsauce].

Grozījums Nr.    135

Regulas priekšlikums

14. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Panta 1. punktā minēto summu var izmantot tehniskajai un administratīvajai palīdzībai Programmas īstenošanai, piemēram, sagatavošanās, uzraudzības, kontroles, revīzijas un novērtēšanas darbībām, tostarp korporatīvās informācijas tehnoloģiju sistēmām.

4.  Panta 1. punktā minēto summu var izmantot tehniskajai un administratīvajai palīdzībai Programmas īstenošanai, piemēram, sagatavošanās, uzraudzības, kontroles, revīzijas un novērtēšanas darbībām, tostarp korporatīvām informācijas tehnoloģiju sistēmām un ar piekļūstamību saistītām konsultācijām un apmācībai.

Grozījums Nr.    136

Regulas priekšlikums

14. pants – 6.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

6.a  Prioritātes 2. punktā paredzētajam budžeta sadalījumam pa darbībām nosaka 19. pantā minētajā darba programmā.

Grozījums Nr.    137

Regulas priekšlikums

17. pants – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Attiecībā uz darbībām, kas minētas 4. līdz 6. pantā, 7. panta a) un b) punktā, un 8. līdz 10. pantā, 12. un 13. pantā, Programmā var piedalīties šādas trešās valstis:

Attiecībā uz darbībām, kas minētas 4. līdz 6. pantā, 7. panta a) un b) punktā, un 8. līdz 13. pantā, pienācīgi pamatotos gadījumos, kas atbilst Savienības interesēm, Programmā var piedalīties juridiskas personas no jebkuras trešās valsts.

(a)  16. pantā minētās trešās valstis, kas neatbilst minētā panta 2. punktā izklāstītajiem nosacījumiem;

 

(b)  jebkura cita trešā valsts.

 

Grozījums Nr.    138

Regulas priekšlikums

18. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Īstenojot Programmu, inter alia, atlasot dalībniekus un piešķirot dotācijas, Komisija un dalībvalstis nodrošina to, ka tiek veikti pasākumi, lai veicinātu sociālo iekļaušanu un uzlabotu to iedzīvotāju informēšanu, kuriem ir mazāk iespēju.

svītrots

Grozījums Nr.    139

Regulas priekšlikums

18. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.a  Finansiālā atbalsta apmēru, piemēram, dotācijas, vienreizējos maksājumus, vienotas likmes maksājumus un vienības izmaksas, regulāri pārskata un pielāgo uzņemošās valsts vai reģiona dzīves dārdzībai un uzturēšanās izmaksām, pamatojoties uz Eurostat datiem. Izdarot pielāgojumus dzīves dārdzībai un uzturēšanās izmaksām, pienācīgi ņem vērā ceļa izdevumus braucienam uz uzņemošo valsti vai reģionu un atpakaļ.

Grozījums Nr.    140

Regulas priekšlikums

18. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.  Lai uzlabotu piekļuvi cilvēkiem, kam ir mazāk iespēju, un nodrošinātu netraucētu Programmas īstenošanu, Komisija var pielāgot vai var atļaut 23. pantā minētajām valsts aģentūrām, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, pielāgot dotācijas, lai atbalstītu Programmas mobilitātes darbības.

svītrots

Grozījums Nr.    141

Regulas priekšlikums

19. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Programmu īsteno ar darba programmām, kas minētas Finanšu regulas [108. pantā]. Turklāt darba programmā norāda katrai darbībai piešķirto summu un līdzekļu sadalījumu starp dalībvalstīm un Programmas asociētām trešām valstīm attiecībā uz darbībām, kuras jāpārvalda ar valsts aģentūras starpniecību. Darba programmu Komisija pieņem ar īstenošanas aktu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 31. pantā.

Sekundāros politikas pasākumus un prioritātes, tostarp 4. līdz 13. pantā minēto konkrēto iniciatīvu sīkākus aspektus, nosaka darba programmā, kā minēts Finanšu regulas 110. pantā. Darba programmā nosaka arī to, kā Programma tiks īstenota. Turklāt darba programmā norāda katrai darbībai piešķirto summu un līdzekļu sadalījumu starp dalībvalstīm un Programmas asociētām trešām valstīm attiecībā uz darbībām, kuras jāpārvalda ar valsts aģentūras starpniecību. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 30. pantu, lai papildinātu šo regulu, pieņemot darba programmu.

Grozījums Nr.    142

Regulas priekšlikums

21. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Novērtēšana

Novērtēšana, vidusposma novērtējums un pārskatīšana

Grozījums Nr.    143

Regulas priekšlikums

21. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Novērtēšanu veic savlaicīgi, lai tās rezultātus varētu ņemt vērā lēmumu pieņemšanas procesā.

1.  Jebkuru novērtēšanu veic savlaicīgi, lai tās rezultātus varētu ņemt vērā lēmumu pieņemšanas procesā.

Grozījums Nr.    144

Regulas priekšlikums

21. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Programmas starpposma novērtējumu veic, tiklīdz par Programmas īstenošanu ir pieejama pietiekama informācija, bet ne vēlāk kā pēc četriem gadiem kopš Programmas īstenošanas sākuma. Tam pievieno arī iepriekšējās programmas galīgo novērtējumu.

2.  Programmas vidusposma novērtējumu veic, tiklīdz par Programmas īstenošanu ir pieejama pietiekama informācija, bet nekādā gadījumā ne vēlāk kā 2024. gada 31. decembrī. Tam pievieno arī iepriekšējās programmas galīgo novērtējumu, kurš izmantojams vidusposma novērtējuma sagatavošanā. Vidusposma novērtējumā līdzās Programmas vispārējās efektivitātes un snieguma izvērtēšanai īpašu uzmanību pievērš IVa nodaļā izklāstīto iekļaušanas pasākumu izpildei, centieniem, kas īstenoti, lai atbalsta saņēmējiem Programmu padarītu vienkāršāku, un 5. panta b) punktā un 8. panta c) punktā minēto jauno iniciatīvu īstenošanai. Vidusposma novērtējumā aplūko Programmas dalībnieku sastāvu, īpaši raugoties uz cilvēkiem, kuriem ir mazāk iespēju.

Grozījums Nr.    145

Regulas priekšlikums

21. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Neskarot IX nodaļā paredzētās prasības un valstu aģentūru pienākumus, kas minēti 24. pantā, dalībvalstis līdz 2024. gada 30. aprīlim iesniedz Komisijai ziņojumu par Programmas īstenošanu un ietekmi to attiecīgajās teritorijās.

3.  Neskarot IX nodaļā paredzētās prasības un valstu aģentūru pienākumus, kas minēti 24. pantā, dalībvalstis līdz 2024. gada 30. aprīlim iesniedz Komisijai ziņojumu par Programmas īstenošanu un ietekmi to attiecīgajās teritorijās. EĀDD iesniedz līdzīgu ziņojumu par Programmas īstenošanu un ietekmi jaunattīstības valstīs, kuras piedalās Programmā.

Grozījums Nr.    146

Regulas priekšlikums

21. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a  Vajadzības gadījumā Komisija, pamatojoties uz vidusposma novērtējumu, nāk klajā ar atbilstošiem likumdošanas priekšlikumiem par grozījumu izdarīšanu šajā regulā. Komisija ierodas kompetentajā Eiropas Parlamenta komitejā un kompetentajā Padomes struktūrā, lai sniegtu ziņojumu par vidusposma novērtējumu, tostarp attiecībā uz lēmumu par to, vai šajā regulā izdarāmi grozījumi.

Grozījums Nr.    147

Regulas priekšlikums

21. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Īstenošanas perioda beigās, bet ne vēlāk kā pēc četriem gadiem no 1. pantā norādītā termiņa beigām, Komisija veic Programmas galīgo novērtēšanu.

4.  Īstenošanas perioda beigās, bet ne vēlāk kā pēc trim gadiem no 1. pantā norādītā termiņa beigām, Komisija veic Programmas galīgo novērtēšanu.

Grozījums Nr.    148

Regulas priekšlikums

21. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.  Komisija Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai paziņo šīs novērtēšanas rezultātus kopā ar saviem apsvērumiem.

5.  Komisija nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai visus novērtējumus un vidusposma novērtējumu kopā ar saviem apsvērumiem.

Grozījums Nr.    149

Regulas priekšlikums

22. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Šīs regulas 24. pantā minētās valstu aģentūras izstrādā konsekventu stratēģiju, lai efektīvi izplatītu un izmantotu to darbību rezultātus, kurus Programmas ietvaros atbalsta pārvaldītās darbības, palīdz Komisijai veikt vispārējo uzdevumu izplatīt informāciju par Programmu, tostarp informāciju par valstu un Savienības līmenī pārvaldītām darbībām un pasākumiem, un tās rezultātiem, un informē attiecīgās mērķgrupas par savā valstī veiktajām darbībām un pasākumiem.

1.  Sadarbībā ar Komisiju un pamatojoties uz Savienības mēroga satvaru, 24. pantā minētās valstu aģentūras izstrādā konsekventu stratēģiju, lai efektīvi izplatītu un izmantotu to pasākumu rezultātus, kuri atbalstīti ar Programmas ietvaros pārvaldītajām darbībām, un palīdz Komisijai veikt tās vispārējo uzdevumu izplatīt informāciju par Programmu, tostarp informāciju par valstu un Savienības līmenī pārvaldītām darbībām un pasākumiem, un tās rezultātiem. Valstu aģentūras informē attiecīgās mērķgrupas par savā valstī veiktajām darbībām un pasākumiem, tiecoties uzlabot ieinteresēto personu sadarbību un atbalstīt starpnozaru pieeju Programmas īstenošanā. Īstenojot komunikācijas un informēšanas pasākumus un izplatot informāciju, Komisija un valstu aģentūras atbilstoši IVa nodaļai pievērš īpašu uzmanību cilvēkiem, kuriem ir mazāk iespēju, tiecoties palielināt viņu līdzdalību Programmā.

Grozījums Nr.    150

Regulas priekšlikums

22. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a  Visus būtiskos Programmas dokumentus, kas paredzēti atbalsta saņēmējiem, tostarp pieteikuma veidlapas, norādījumus un būtisku informāciju, dara pieejamus vismaz visās Savienības oficiālajās valodās.

Grozījums Nr.    151

Regulas priekšlikums

22. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Saistībā ar Programmu, tās darbībām un rezultātiem Komisija rīko informācijas un komunikācijas pasākumus. Programmai piešķirtie finanšu resursi veicina arī Savienības politisko prioritāšu korporatīvo komunikāciju, ciktāl šīs prioritātes saistītas ar 3. pantā minētajiem mērķiem.

4.  Saistībā ar Programmu, tās darbībām un rezultātiem Komisija piekļūstamā veidā īsteno informācijas un komunikācijas pasākumus.

Grozījums Nr.    152

Regulas priekšlikums

22. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.a  Valstu aģentūras izplata informāciju par Programmu arī profesionālās orientācijas dienestiem izglītības un apmācības iestādēs un nodarbinātības dienestiem.

Grozījums Nr.    153

Regulas priekšlikums

23. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Dalībvalstis veic visus nepieciešamos un piemērotos pasākumus, lai novērstu jebkādus juridiskos un administratīvos šķēršļus atbilstošai Programmas darbībai, tostarp, ja iespējams, pasākumus, kuru mērķis ir risināt jautājumus, kas apgrūtina vīzu saņemšanu.

2.  Dalībvalstis veic visus nepieciešamos un piemērotos pasākumus, lai novērstu jebkādus juridiskos un administratīvos šķēršļus pienācīgai Programmas darbībai, tostarp, ja iespējams, pasākumus, kuru mērķis ir novērst nodokļu piemērošanu dotācijām, nodrošināt tiesību pārnesamību starp Savienības sociālajām sistēmām un risināt jautājumus, kas apgrūtina vīzu vai uzturēšanās atļauju saņemšanu.

Grozījums Nr.    154

Regulas priekšlikums

23. pants – 9. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

9.  Pamatojoties uz valsts aģentūras ikgadējo pārvaldības deklarāciju, neatkarīgu revīzijas atzinumu par šo deklarāciju un Komisijas veikto valsts aģentūras atbilstības un sasniegumu analīzi, valsts iestāde katru gadu sniedz Komisijai informāciju par tās īstenotajiem pārraudzības un uzraudzības pasākumiem attiecībā uz Programmu.

9.  Pamatojoties uz valsts aģentūras ikgadējo pārvaldības deklarāciju, neatkarīgu revīzijas atzinumu par šo deklarāciju un Komisijas veikto valsts aģentūras atbilstības un sasniegumu analīzi, valsts iestāde katru gadu sniedz Komisijai informāciju par tās īstenotajiem pārraudzības un uzraudzības pasākumiem attiecībā uz Programmu. Ja iespējams, šādu informāciju dara pieejamu sabiedrībai.

Grozījums Nr.    155

Regulas priekšlikums

24. pants – 1. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ba)  ir ar vajadzīgajām specializētajām zināšanām, lai aptvertu visas Programmas nozares;

Grozījums Nr.    156

Regulas priekšlikums

24. pants – 7.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

7.a  Valstu aģentūras sadarbībā ar Komisiju nodrošina, ka šīs regulas īstenošanai ieviestās procedūras ir konsekventas un vienkāršas un ka informācija ir ļoti kvalitatīva, tostarp izstrādājot kopīgus projektu pieteikumu un novērtēšanas standartus. Lai nodrošinātu šīs prasības ievērošanu, valstu aģentūras regulāri apspriežas ar Programmas atbalsta saņēmējiem.

Grozījums Nr.    157

Regulas priekšlikums

25. pants – 3. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  vajadzības gadījumā, papildu finansējumu pasākumiem saskaņā ar 6. panta d) punktu un 10. panta d) punktu.

(c)  attiecīgā gadījumā papildu finansējumu pasākumiem saskaņā ar 6. panta d) punktu, 10. panta d) punktu un 13. panta ba) punktu.

Grozījums Nr.    158

Regulas priekšlikums

25. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a  Komisija ir atbildīga par tās tieši pārvaldīto darbību īstenošanu. Tā pārvalda visus dotāciju un projektu pieteikumu posmus II, III un IV nodaļā uzskaitītajām Programmas darbībām attiecībā uz pieteikumiem, ko iesnieguši Savienības mēroga tīkli un Eiropas un starptautiskās organizācijas.

Grozījums Nr.    159

Regulas priekšlikums

25. pants – 7. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7.  Komisija rīko regulāras sanāksmes ar valstu aģentūru tīklu, lai nodrošinātu saskaņotu Programmas īstenošanu visās dalībvalstīs un trešās valstīs, kas minētas 17. pantā.

7.  Tiek rīkotas regulāras sanāksmes ar valstu aģentūru tīklu, lai nodrošinātu konsekventu Programmas īstenošanu visās dalībvalstīs un visās trešās valstīs, kas minētas 17. pantā, un lai nodrošinātu paraugprakses apmaiņu. Šādās sanāksmēs aicina piedalīties ārējos ekspertus, tostarp pilsoniskās sabiedrības, sociālo partneru un Programmas asociēto trešo valstu pārstāvjus. Eiropas Parlamentu aicina uz šādām sanāksmēm kā novērotāju.

Grozījums Nr.    160

Regulas priekšlikums

25. pants – 7.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

7.a  Lai vienkāršotu un saskaņotu pieteikšanās procesu, Komisija līdz 2024. gada 30. jūnijam nodrošina Programmai pēc vienas pieturas aģentūras principa veidotu kopīgu daudzvalodu instrumentu. Minēto instrumentu dara pieejamu gan tiešsaistē, gan mobilajās ierīcēs ikvienai struktūrai, kas gūst labumu no Programmas vai ir iesaistīta Programmas pārvaldībā. Minētais instruments arī nodrošina potenciālajiem atbalsta saņēmējiem informāciju par iespējamajiem partneriem.

Grozījums Nr.    161

Regulas priekšlikums

25. pants – 7.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

7.b  Komisija nodrošina, ka projektu rezultāti ir publiski pieejami un tiek plaši izplatīti, lai veicinātu paraugprakses apmaiņu starp valstu aģentūrām, ieinteresētajām personām un Programmas atbalsta saņēmējiem.

Grozījums Nr.    162

Regulas priekšlikums

25. pants – 7.c punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

7.c  Līdz 2021. gada 31. decembrim Komisija izstrādā Eiropas studenta karti visiem studentiem, kas piedalās Programmā. Līdz 2025. gada 31. decembrim Komisija Eiropas studenta karti dara pieejamu visiem studentiem Savienībā.

Grozījums Nr.    163

Regulas priekšlikums

27. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Komisija ir atbildīga par valstu aģentūru pārvaldīto Programmas darbību un pasākumu uzraudzības kontroles veikšanu. Tā nosaka minimālās prasības valsts aģentūras un neatkarīgās revīzijas iestādes īstenotajām kontrolēm.

2.  Komisija ir atbildīga par valstu aģentūru pārvaldīto Programmas darbību un pasākumu uzraudzības kontroles veikšanu. Tā nosaka minimālās prasības valsts aģentūras un neatkarīgās revīzijas iestādes īstenotajām kontrolēm, ņemot vērā valstu publisko finanšu iekšējās kontroles sistēmas.

Grozījums Nr.    164

Regulas priekšlikums

29. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Darbība, kurai Programmā piešķirts finansējums, var saņemt finansējumu arī no jebkuras citas Savienības programmas ar noteikumu, ka finansējums neattiecas uz tām pašām izmaksām.

2.  Darbība, kurai piešķirts Programmas finansējums, var saņemt finansējumu arī no jebkuras citas Savienības programmas ar noteikumu, ka finansējums neattiecas uz tām pašām izmaksām. Kumulatīvais finansējums nepārsniedz darbības kopējās attiecināmās izmaksas.

Grozījums Nr.    165

Regulas priekšlikums

29. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Saskaņā ar Programmu atbilstīgās darbības, kas novērtētas uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus saskaņā ar Programmu un kas neatbilst minētā uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus minimālajām kvalitātes prasībām, bet kuras nefinansē budžeta ierobežojumu dēļ, var tikt atlasītas finansējumam no Eiropas strukturālajiem un investīciju (ESI) fondiem. Šajā gadījumā piemēro līdzfinansējuma likmes un attiecināmības noteikumus, kuru pamatā ir šī regula. Šīs darbības īsteno vadošā iestāde, kas minēta Regulas (ES) XX [KNR] [65.] pantā saskaņā ar minētajā regulā paredzētajiem noteikumiem un konkrētu fondu noteikumiem, tostarp noteikumiem par finanšu korekcijām.

4.  Darbībām, kuras ir atbalsttiesīgas saskaņā ar Programmu un kuras atbilst visiem turpmāk uzskaitītajiem salīdzinošiem nosacījumiem:

 

- tās ir novērtētas uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus saskaņā ar Programmu;

 

- tās atbilst minētā uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus kvalitātes prasību minimumam;

 

- budžeta ierobežojumu dēļ tās nav iespējams finansēt saskaņā ar minēto uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus,

 

var piešķirt izcilības zīmogu, atzīstot to augsto kvalitāti, lai tādējādi atvieglotu šo darbību pieteikšanu finansējuma saņemšanai no citiem avotiem vai pavērtu iespēju atlasīt šīs darbības finansējumam no Eiropas strukturālajiem un investīciju (ESI) fondiem bez atkārtotas pieteikšanās. Šajā gadījumā piemēro līdzfinansējuma likmes un attiecināmības noteikumus, kuru pamatā ir šī regula. Šīs darbības īsteno vadošā iestāde, kas minēta Regulas (ES) XX [KNR] [65.] pantā saskaņā ar minētajā regulā paredzētajiem noteikumiem un konkrētu fondu noteikumiem, tostarp noteikumiem par finanšu korekcijām.

Grozījums Nr.    166

Regulas priekšlikums

30. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Pilnvaras pieņemt 20. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir līdz 2028. gada 31. decembrim.

2.  Pilnvaras pieņemt 19. un 20. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir līdz 2028. gada 31. decembrim.

Grozījums Nr.    167

Regulas priekšlikums

30. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 20. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 19. un 20. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

Grozījums Nr.    168

Regulas priekšlikums

31. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

31. pants

svītrots

Komiteju procedūra

 

1.  Komisijai palīdz komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

 

2.  Komiteja var tikties specifiskos sastāvos, lai risinātu nozares jautājumus. Attiecīgā gadījumā atbilstīgi tās reglamentam un uz ad hoc pamata, tās sanāksmēs kā novērotājus var uzaicināt piedalīties ārējos ekspertus, tostarp sociālo partneru pārstāvjus.

 

3.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

 

Grozījums Nr.    169

Regulas priekšlikums

I pielikums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

I pielikums

svītrots

Rādītāji

 

(1)  Kvalitatīva mācību mobilitāte dažādas izcelsmes cilvēkiem

 

(2)  Organizāciju un iestāžu “eiropizācija” un internacionalizācija

 

Ko mērīt?

 

(3)  Cilvēku skaits, kas piedalās mobilitātes darbībās Programmas ietvaros

 

(4)  Cilvēku ar mazāk iespējām skaits, kas piedalās mācību mobilitātes darbībās Programmas ietvaros

 

(5)  To dalībnieku daļa, kuri uzskata, ka guvuši labumu no līdzdalības mācību mobilitātes darbībās Programmas ietvaros

 

(6)  Organizāciju un iestāžu skaits, kuras gūst atbalstu no Programmas saskaņā ar 1. pamatdarbību (mācību mobilitāte) un 2. pamatdarbību (sadarbība)

 

(7)  Jaunpienācēju organizāciju skaits, kuras gūst atbalstu no Programmas saskaņā ar 1. pamatdarbību (mācību mobilitāte) un 2. pamatdarbību (sadarbība)

 

(8)  To organizāciju un iestāžu daļa, kuras gūst atbalstu no Programmas un kuras savas līdzdalības Programmā rezultātā attīstījušas kvalitatīvas prakses.

 

Grozījums Nr.    170

Regulas priekšlikums

Ia pielikums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Ia pielikums

 

Visus kvantitatīvos rādītājus sadala vismaz pa dalībvalstīm un pēc dzimuma.

 

Vērtējamais mērķis: 1. pamatdarbība — Mācību mobilitāte

 

Rādītāji:

 

Cilvēku skaits, kuri piedalās mobilitātes darbībās un pasākumos Programmas ietvaros

 

Cilvēku skaits, kuri mobilitātes atbalstam Programmas ietvaros izmanto virtuālas vai jaukta tipa mācīšanās līdzekļus

 

Cilvēku skaits, kuri izmanto jaukta tipa mācīšanās vai virtuālas mācīšanās līdzekļus, jo nevar piedalīties mobilitātes pasākumos

 

Organizāciju/iestāžu skaits, kuras piedalās mobilitātes darbībās un pasākumos Programmas ietvaros

 

Organizāciju/iestāžu skaits, kuras mobilitātes atbalstam Programmas ietvaros izmanto virtuālas vai jaukta tipa mācīšanās līdzekļus

 

Organizāciju/iestāžu skaits, kuras izmanto jaukta tipa mācīšanās vai virtuālas mācīšanās līdzekļus, jo nevar piedalīties mobilitātes pasākumos

 

Dalībnieku īpatsvars, kuri uzskata, ka ir guvuši labumu no piedalīšanās 1. pamatdarbības pasākumos

 

Dalībnieku īpatsvars, kuri uzskata, ka pēc piedalīšanās Programmā izjūt lielāku piederību Eiropai

 

Dalībnieku īpatsvars, kuri uzskata, ka pēc piedalīšanās Programmā ir uzlabojuši svešvalodu prasmes

 

Vērtējamais mērķis: 2. pamatdarbība — Starporganizāciju un starpiestāžu sadarbība

 

Rādītāji:

 

Organizāciju/iestāžu skaits, kuras saņēmušas Programmas atbalstu saskaņā ar 2. pamatdarbību

 

Organizāciju/iestāžu īpatsvars, kuras uzskata, ka ir guvušas labumu no piedalīšanās 2. pamatdarbības pasākumos

 

Organizāciju/iestāžu skaits, kuras sadarbībai izmanto Savienības instrumentus un platformas

 

Vērtējamais mērķis: 3. pamatdarbība — Atbalsts politikas izstrādei un sadarbībai

 

Rādītāji:

 

Personu un organizāciju/iestāžu skaits, kuras saņēmušas Programmas atbalstu saskaņā ar 3. pamatdarbību

 

Vērtējamais mērķis: Iekļaušana

 

Rādītāji:

 

Cilvēku skaits, kuriem ir mazāk iespēju un kuri piedalās mācību mobilitātes darbībās un pasākumos

 

Cilvēku skaits, kuriem ir mazāk iespēju un kuri mobilitātes atbalstam Programmas ietvaros izmanto virtuālas vai jaukta tipa mācīšanās līdzekļus

 

Cilvēku skaits, kuriem ir mazāk iespēju un kuri izmanto jaukta tipa mācīšanās vai virtuālas mācīšanās līdzekļus, jo nevar piedalīties mobilitātes pasākumos

 

Jaunpienācēju organizāciju skaits, kuras saņem Programmas atbalstu saskaņā ar 1. pamatdarbību un 2. pamatdarbību

 

Cilvēku īpatsvars, kuriem ir mazāk iespēju un kuri uzskata, ka ir guvuši labumu no piedalīšanās Programmā

 

Vērtējamais mērķis: Vienkāršošana

 

Rādītāji:

 

Neliela mēroga partnerību skaits, kuras saņem atbalstu saskaņā ar 2. pamatdarbību

 

Dalībnieku īpatsvars, kuri uzskata, ka pieteikšanās, piedalīšanās un novērtēšanas procedūras ir samērīgas un vienkāršas

 

Vidējais laiks, kas vajadzīgs pieteikuma izpildīšanai katrā darbībā, salīdzinot ar iepriekšējo programmu

(1)

OV C 62, 15.2.2019., 194. lpp.

(2)

Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.


EIROPAS PARLAMENTA PAZIŅOJUMS

Eiropas Parlamenta pirmajā lasījumā pieņemtā nostāja ir jāuztver kā vienots kopums. Ja 2021.–2027. gada Programmai atvēlētais finansējums būs mazāks par summu, kas noteikta Parlamenta nostājas 14. panta 1. punktā, Eiropas Parlaments patur tiesības pārskatīt savu atbalstu jebkurai no Programmā paredzētajām darbībām, lai nodrošinātu to, ka ir iespējams efektīvi īstenot Programmas galvenās darbības un pastiprināti atbalstīt iekļaušanas pasākumus.

Turklāt Eiropas Parlaments precizē, ka tā paustais atbalsts jaunajām Parlamenta nostājā ietvertajām iniciatīvām, jo īpaši iniciatīvai “Eiropas universitātes”, profesionālās izcilības centriem un “DiscoverEU” iniciatīvai, ir atkarīgs no a) patlaban notiekošo izmēģinājuma posmu novērtējuma un b) katras iniciatīvas turpmākā definējuma. Iztrūkstot kādam no iepriekš minētajiem elementiem, Eiropas Parlaments izmantos savas prerogatīvas ikgadējā budžeta procedūrā, lai attiecīgos līdzekļus iekļautu rezervē līdz brīdim, kad attiecīgie nosacījumi būs izpildīti.


PASKAIDROJUMS

Eiropas Komisija 2018. gada 30. maijā nāca klajā ar priekšlikumu attiecībā uz jauno programmu “Erasmus(+)”, kas sekoja 2018. gada 2. maija priekšlikumam par jauno daudzgadu finanšu shēmu (DFS) 2021.–2027. gadam. Jaunajā DFS priekšlikumā Komisija, īstenodama pieeju ieguldīt cilvēkos un atbalstīt sekmīgas programmas, ir atvēlējusi ievērojamus papildu resursus jaunajai programmai “Erasmus(+)” (reālā izteiksmē 93 % palielinājums salīdzinājumā ar pašreizējo DFS).

Referenta vērtējums par Komisijas priekšlikumu un ziņojuma projekta izstrādē izmantotā pieeja

Referents pauž nepārprotamu gandarījumu par Komisijas priekšlikumu, jo īpaši par programmas struktūras saglabāšanu, kas šobrīd ir sekmīgi nostabilizējusies un pašreizējā programmā ir labi darbojusies. Ja programmas ir sekmīgas, izmaiņas būtu jākoncentrē tajos aspektos, kur tās patiešām ir nepieciešamas (evolūcija, nevis revolūcija), un tas Komisijas priekšlikumā ir panākts. Līdzās efektīvas programmas struktūras saglabāšanai Komisija arī izmanto dažas no galvenajām atziņām, kas paustas starpposma novērtējumā un Parlamenta 2017. gada 2. februāra rezolūcijā, kuras pamatā bija referenta izstrādāts ziņojums. Šajā ziņā ir atbalstāma lielāka pievēršanās iekļautībai un vienkāršošanai, vismaz Komisijas pamatvēstījumos. Tas pats attiecas uz lēmumu atteikties no studentu aizdevumu garantijas instrumenta. Lai gan ideja nebija slikta, tomēr, ja labas idejas praksē nav darbojušās, ir ļoti svarīgi to apzināties un attiecīgi rīkoties.

Ir arī citas pozitīvas izmaiņas: piemērot pamatdarbību struktūru sporta jomai, palielināt mobilitātes iespējas skolēniem 1. pamatdarbībā un izvērst Jean Monnet pasākumus, lai aptvertu visus izglītības un apmācības veidus. Turklāt referents atzinīgi vērtē arī jaunās pamatiniciatīvas, kas iekļautas Komisijas priekšlikumā. “Erasmus” līdzekļi būtu jāizmanto, lai palīdzētu sekmēt izcilības virzītu “Eiropas universitāšu” tīklu, kas palīdzētu konkurēt ar pasaules līderiem, un būtu jādara vairāk, lai veicinātu izcilības virzītu sadarbību starp profesionālās izglītības īstenotājiem. Iniciatīva “DiscoverEU” — ar nosacījumu, ka tā ir orientēta uz mācīšanos, — piedāvā jauniešiem iespēju iepazīt Eiropas Savienības kultūras un valodu daudzveidību un, iesaistoties neformālās vai ikdienējās izglītības pasākumos, attīstīt svarīgas vispārīgās prasmes, piemēram, saziņas prasmi, darbu komandā, radošumu un problēmu risināšanas spējas.

Vispārējais konteksts, kādā jāraugās uz galvenajiem ziņojumā iekļautajiem grozījumiem, ir atbalsts Komisijas pieejai. Tomēr referents uzskata — lai nodrošinātu, ka jaunā programma “Erasmus(+)” sniedz kvalitatīvas iespējas pēc iespējas lielākam skaitam cilvēku, būtiski svarīgas ir turpmāk izklāstītās izmaiņas.

Budžets

Lai gan tagadējā programma “Erasmus(+)” kopumā ir ārkārtīgi veiksmīga, tās problemātiskais aspekts ir pastāvīgi zemie projektu panākumu rādītāji, kas galu galā var radīt vilšanos pieteikumu iesniedzējiem un mazināt programmas vērtību. Nākamajā programmā ir obligāti jāuzlabo panākumu rādītāji. Saistībā ar to jāatzīst — ja mērķis ir trīskāršot programmas dalībnieku skaitu, uzlabot ne tik viegli sasniedzamu grupu iekļautību un iekļaut trīs jaunas augsta līmeņa iniciatīvas, nav pamata apgalvot, ka budžeta palielināšana par 93 % reālā izteiksmē ir pietiekama, ja ir iecerēts Programmu paplašināt un uzlabot. Eiropas Parlaments ir konsekventi prasījis reālā izteiksmē trīskāršot “Erasmus(+)” līdzekļus, un pat tas ir mazāk, nekā ticis prasīts iepriekš, šādiem pieprasījumiem cita starpā nākot no Komisijas priekšsēdētāja un dažām dalībvalstīm. Līdz ar to referents ievieš grozījumu par budžeta trīskāršošanu 2018. gada cenās. Sarunu atvieglošanas labad patlaban visi pārējie budžeta piešķīrumi ir izteikti procentos, un ir ieviestas dažas korekcijas, lai atspoguļotu mobilitātes tvēruma paplašināšanu pieaugušo izglītības jomā (pieaugušie izglītības guvēji, kā arī personāls), skolu izglītības jomā (iekļauti arī pirmsskolas pedagogi un pirmsskolas izglītības iestāžu darbinieki) un sporta jomā (iekļauti arī jaunieši, kas regulāri piedalās organizētās sporta nodarbībās), kā arī lielākas uzmanības pievēršanu profesionālajai izglītībai un apmācībai.

Iekļaušana

Izskanējusī informācija par jauno “Erasmus(+)” priekšlikumu liek nepārprotami saprast, ka jaunajā programmā īpaša uzmanība tiks pievērsta piekļuves paplašināšanai un sociālās iekļaušanas veicināšanai. Tomēr juridiskais teksts šajā ziņā ir pieticīgs. Pirmkārt, dalībvalstīm un Komisijai ir prasīts tikai pastiprināt centienus, un ir pieļauta iespēja pielāgot dotācijas. Tādēļ referents daudz spēcīgāk izceļ iekļaušanas pasākumu nozīmi, tiesību akta tekstā izveidojot atsevišķu nodaļu par iekļaušanu un prasot dalībvalstīm izstrādāt iekļaušanas stratēģiju, pamatojoties uz virkni iespējamo parametru Komisijas izstrādātā satvarā. Turklāt referents ievieš skaidru prasību Komisijai un dalībvalstīm sniegt finansiālu atbalstu cilvēkiem, kuriem ir mazāk iespēju un kuriem piedalīties Programmā liedz vai nu nelabvēlīgs materiālais stāvoklis, vai arī tas, ka, ņemot vērā viņu specifisko situāciju, piedalīšanās Programmā būtu saistīta ar pārāk lielām izmaksām.

Visbeidzot jānorāda, ka regulas projektā ir paredzēta iespēja piedalīties virtuālā mācību mobilitātē. Referents precizē, ka mobilitāte savā būtībā ir fiziska, savukārt virtuālā mācīšanās var papildināt, taču nekad nevar aizstāt fizisko mobilitāti. Virtuālo mācīšanos var izmantot kā aizstājēju vienīgi tajos gadījumos, kad cilvēkiem nav iespējams doties uz citu valsti.

Būtībā referents vēlas piešķirt daudz lielāku nozīmi iekļaušanai, pastiprināt pasākumus tās veicināšanai un panākt, lai būtu vienkāršāk izvērtēt, vai programma bijusi rezultatīva. Referents uzskata, ka programmas cikla beigās ir obligāti jāspēj precīzi noteikt, vai “Erasmus(+)” patiešām ir padarīta iekļaujošāka, piedāvājot cilvēkiem no nelabvēlīgas vides vairāk iespēju piedalīties īstenā mobilitātes apmaiņā. Ja Savienība 2027. gada beigās nevarēs apgalvot, ka dalībnieku skaits sasniedzis 12 miljonus, taču varēs godīgi teikt, ka programma ir kļuvusi iekļaujošāka un sniegusi augstas kvalitātes iespējas lielākam skaitam cilvēku, varēsim pamatoti lepoties ar to. Programmai vajadzētu būt vairāk vērstai uz kvalitāti, nevis kvantitāti.

Parlamentārā kontrole

Referents atbalsta Komisijas argumentu, ka programmai tās 7 gadu darbības cikla laikā ir jābūt elastīgai. Reālie apstākļi un prioritātes mainās, un būtu nepareizi vērtēt programmu, balstoties uz 2018. gada uzskatiem par to, kā situācija attīstīsies vai kā tai būtu jāattīstās. Tomēr nevar likt vienlīdzības zīmi starp programmas elastīgumu un absolūtas rīcības brīvības piešķiršanu Komisijai. Ne pārāk sīki izstrādātai regulai neapšaubāmi ir priekšrocības, taču tas neizbēgami nozīmē, ka būtiski politiskie lēmumi būs jāpieņem darba programmās. Ieviest jaunas iniciatīvas, piemēram, “DiscoverEU” vai “Eiropas universitātes”, ir laba doma, taču tās gandrīz nemaz nav definētas, un programmas darbības gaitā tās būtu jāpilnveido, pamatojoties uz izmēģinājuma posmos gūto pieredzi. Politisko prioritāšu un attiecīgo budžeta piešķīrumu noteikšanai ir paredzēts izmantot darba programmas. Visu minēto iemeslu dēļ ir ļoti svarīgi, lai šīs darba programmas tiktu pieņemtas, izmantojot deleģētos aktus, nevis īstenošanas aktus. Šāda pieeja ļautu saglabāt maksimālu programmas elastību un nodrošināt, ka Parlaments var īstenot savas kontroles tiesības un prasīt atbildību no izpildvaras. Vienīgā reāli īstenojamā alternatīva šai racionalizētajai pieejai būtu pašā regulā paredzēt daudz sīkāk izstrādātus noteikumus, taču tas būtu pretrunā mērķim nodrošināt elastīgumu.

Vienkāršošana

Līdzīgi kā attiecībā uz iekļaušanu informācijā par jauno programmu ticis spēcīgi akcentēts arī vienkāršošanas aspekts. Tomēr regulā ir paredzēti tikai nedaudzi konkrēti pasākumi. Referents atzinīgi vērtē maza mēroga partnerību veicināšanu, tomēr ziņojumā ir ieviesti vairāki grozījumi, lai uzlabotu pieteikšanās un pārvaldības procesus un sekmētu mobilitāti. Referents arī ievieš stingrākus noteikumus, kuru mērķis ir uzlabot sadarbību un paraugprakses apmaiņu starp valstu aģentūrām un sekmēt kopējus standartus pieteikumu iesniegšanai un novērtēšanai. Turklāt referents ierosina rādītājus vienkāršošanas novērtēšanai.

Turpināmības aspekti

Kā izklāstīts iepriekš, referents atbalsta to, ka Komisijas uzmanības centrā ir nepārtrauktība. Tādēļ referents ierosina no pašreizējās programmas pārņemt divus būtiskus elementus:

a)  nosaukumu — referents uzskata, ka nosaukums “Erasmus+” tagad ir plaši pazīstams un atspoguļo to, ka programma attiecas ne tikai uz augstākās izglītības jomu, bet ietver arī vairākas citas kādreizējās programmas; Tādēļ būtu vēlams saglabāt pašreizējo nosaukumu.

b)  Eiropas pievienoto vērtību — ir svarīgi precizēt, ka nākamajai programmai būtu jāturpina atbalstīt projektus, kas nodrošina potenciālu Eiropas pievienoto vērtību. Papildus pašreizējā programmā iekļautajiem pasākumiem, kas vērsti uz Eiropas pievienoto vērtību, referents guvis ierosmi arī no nesen klajā nākušā Eiropas Revīzijas palātas ziņojuma, kurā aplūkota šī programma.


Attīstības komitejaS ATZINUMS (17.12.2018)

Kultūras un izglītības komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Savienības programmu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā “Erasmus” un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 1288/2013

(COM(2018)0367 – C8-0233/2018 – 2018/0191(COD))

Atzinuma sagatavotājs: Ignazio Corrao

ĪSS PAMATOJUMS

Komisijas priekšlikumā par Savienības programmas “Erasmus” izveidi izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā un iepriekšējās programmas “Erasmus+” (2014–2020) atcelšanu ir ietverta starptautiska dimensija kā “fundamentāls un transversāls elements, kas ir būtisks mobilitātes, sadarbības un arī politiskā dialoga pasākumiem”.

Līdzekļi starptautiskās dimensijas finansēšanai tiks ņemti no ārējās finansēšanas instrumentiem saskaņā ar to attiecīgajām regulām. par finansējuma apmēru lems plānošanas cikla gaitā, tiklīdz minētie instrumenti būs ieviesti. Finansējumam vienmēr ir jāatbilst instrumentu mērķiem. Pievēršoties programmas starptautiskajai dimensijai, priekšlikuma mērķis ir “nodrošināt sinerģiju ar Savienības ārējiem instrumentiem ceļā uz ārējo darbību mērķu sasniegšanu, lai veicinātu iedzīvotāju un iestāžu izaugsmi trešās valstīs, tostarp jaunattīstības valstīs, un iesaistītu šo valstu jauniešus, jo tas ir būtisks elements, veidojot elastīgāku sabiedrību un veicinot starpkultūru uzticēšanos”.

Lai gan šā priekšlikuma vispārējais mērķis tiek atbalstīts, atzinuma sagatavotājs pauž bažas par to, ka ir sniegts maz atsauču uz starptautisko dimensiju un līdz ar to — uz saikni ar Savienības ārējās darbības mērķiem, jo īpaši attīstības jomā, un partnervalstu vajadzībām un stratēģijām.

Atzinuma sagatavotāja ierosinātajiem grozījumiem ir šādi mērķi:

– uzsvērt, ka ierosinātajai programmai ir jābūt saderīgai ar Eiropas Savienības principiem un vērtībām, kā arī ārpolitikas mērķiem,

– nodrošināt programmas ieguldījumu ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā un no starptautiskās dimensijas viedokļa — tautas un institucionālās attīstības veicināšanā trešās valstīs un nabadzības izskaušanā jaunattīstības valstīs,

– veicināt cirkulāro migrāciju un novērst intelektuālā darbaspēka emigrāciju, saistot mobilitātes darbības ar pasākumiem, kas veicinātu studentu un pētnieku atgriešanos mājās,

– prasīt, lai plānošanas procesā tiktu respektēta partnervalstu līdziesaistīšanās.

Atzinuma sagatavotājs atzinīgi vērtē to, ka finansējuma līmenis tiks noteikts plānošanas posmā, pamatojoties uz valstu un reģionālajām attīstības stratēģijām un pielāgojoties tām, taču uzsver, ka, definējot prioritārās sadarbības nozares, ir jāņem vērā izglītības nozīme ilgtspējīgā attīstībā.

GROZĪJUMI

Attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Kultūras un izglītības komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1

Regulas priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1)  Strauju un nopietnu pārmaiņu apstākļos, kuras izraisījusi tehnoloģiskā revolūcija un globalizācija, ir būtiski veikt ieguldījumus mācību mobilitātē, sadarbībā un novatoriskas politikas izstrādē izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomās, lai veidotu iekļaujošas, saliedētas un noturīgas sabiedrības un saglabātu Savienības konkurētspēju, vienlaikus palīdzot stiprināt Eiropas identitāti un demokrātiskāku Savienību.

(1)  Strauju un nopietnu pārmaiņu apstākļos, kuras izraisījusi tehnoloģiskā revolūcija un globalizācija, ir būtiski veikt ieguldījumus mācību mobilitātē, sadarbībā un novatoriskas politikas izstrādē izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomās, lai veidotu iekļaujošas, saliedētas un noturīgas sabiedrības un saglabātu Savienības konkurētspēju, vienlaikus palīdzot stiprināt Eiropas identitāti, principus un vērtības un demokrātiskāku Savienību.

Pamatojums

Jebkurai darbībai, kas veikta saistībā ar šo programmu, vajadzētu būt saderīgai ar Eiropas Savienības principiem un vērtībām, jo īpaši ar Līguma par Eiropas Savienību 2. pantā minētajiem principiem un vērtībām, proti, cilvēka cieņas, brīvības, demokrātijas, vienlīdzības un tiesiskuma respektēšanu un cilvēktiesību, tostarp minoritātēm piederošu cilvēku tiesību, ievērošanu.

Grozījums Nr.    2

Regulas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5)  2016. gada 16. septembrī Bratislavā divdesmit septiņu dalībvalstu vadītāji uzsvēra savu apņemšanos nodrošināt jauniešiem labākas iespējas. Romas deklarācijā, ko 27 dalībvalstu un Eiropadomes, Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas vadītāji pieņēma 2017. gada 25. martā, ir pausta apņemšanās izveidot Savienību, kurā jaunieši gūst labāko izglītību un apmācību un var studēt un atrast darbu visā Savienībā. Savienību, kas saglabā mūsu kultūras mantojumu un sekmē kultūras daudzveidību.

(5)  2016. gada 16. septembrī Bratislavā divdesmit septiņu dalībvalstu vadītāji uzsvēra savu apņemšanos nodrošināt jauniešiem labākas iespējas. Romas deklarācijā, ko 27 dalībvalstu un Eiropadomes, Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas vadītāji pieņēma 2017. gada 25. martā, ir pausta apņemšanās izveidot Savienību, kurā jaunieši gūst labāko izglītību un apmācību un var studēt un atrast darbu visā Savienībā. Savienību, kas saglabā mūsu kultūras mantojumu un sekmē kultūras daudzveidību. Līdztekus tika pausta apņemšanās turpināt attīstīt pastāvošās partnerības, veidot jaunas partnerības un veicināt stabilitāti un labklājību Eiropas austrumu un dienvidu kaimiņvalstīs, kā arī Tuvajos Austrumos, Āfrikā un visā pasaulē1a.

 

_________________

 

1a 2017. gada 25. martā pieņemtā 27 dalībvalstu vadītāju un Eiropadomes, Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas deklarācija.

Grozījums Nr.    3

Regulas priekšlikums

14.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(14a)  Programmai būtu jāpalīdz saglabāt un aizsargāt Savienības un tās dalībvalstu vēstures, mākslas un kultūras mantojumu, atbalstot mobilitātes un sadarbības pasākumus, kas veicina Eiropas mākslas un kultūras mantojuma aizsardzībai un popularizēšanai nepieciešamo prasmju attīstību.

Grozījums Nr.    4

Regulas priekšlikums

18. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18)  Programmas starptautiskā dimensija būtu jāveicina, lai piedāvātu lielāku mobilitātes, sadarbības un politikas dialoga iespēju skaitu ar programmas neasociētām trešām valstīm. pamatojoties uz starptautisko augstākās izglītības un jaunatnes darbību veiksmīgo īstenošanu saskaņā ar iepriekšējo programmu izglītības, apmācības un jaunatnes lietu jomās, starptautiskās mobilitātes darbības, būtu jāattiecina arī uz citām nozarēm, piemēram, profesionālās izglītības un apmācības un sporta jomā.

(18)  Programmas starptautiskā dimensija būtu jāveicina, lai piedāvātu lielāku mobilitātes, sadarbības un politikas dialoga iespēju skaitu ar programmas neasociētām trešām valstīm, it sevišķi jaunattīstības valstīm. pamatojoties uz starptautisko augstākās izglītības un jaunatnes darbību veiksmīgo īstenošanu saskaņā ar iepriekšējām programmām izglītības, apmācības un jaunatnes lietu jomās, starptautiskās mobilitātes darbības būtu jāattiecina arī uz citām nozarēm, piemēram, profesionālās izglītības un apmācības, sporta un kultūras jomā. Starptautiskajai dimensijai būtu jāveicina sapratne starp tautām un starpkultūru dialogs un jādod ieguldījums nabadzības izskaušanā un ilgtspējīgā attīstībā. Tai vajadzētu rosināt jaunattīstības valstu valstspiederīgo atgriešanos izcelsmes valstī pēc studiju vai pētnieciskā darba perioda beigām, lai tādējādi viņiem būtu iespēja dot ieguldījumu attiecīgo jaunattīstības valstu ekonomikas attīstībā un labklājības veidošanā. Turklāt Programmas īstenošanas gaitā būtu jātiecas paplašināt studiju pieejamību nelabvēlīgā situācijā esošām un neaizsargātām grupām un aktīvi pievērsties cilvēku ar invaliditāti īpašajām mācīšanās vajadzībām.

Pamatojums

Šai programmai būtu jāveicina IAM sasniegšana un jābūt saskanīgai ar citām ES politikas jomām un jāpapildina tās. Tāpēc ES attīstības sadarbības mērķi būtu skaidri jānorāda kā regulas starptautiskās dimensijas mērķi. Lai veicinātu cirkulāro migrāciju, līdztekus mobilitātes veicināšanai ir jāparedz mudināt studentus un pētniekus atgriezties izcelsmes valstī. Savukārt pieejamības paplašināšana atbilst Eiropas vērtībām, kas saistītas ar cilvēka cieņu un vienlīdzību.

Grozījums Nr.    5

Regulas priekšlikums

18.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(18a)  Vienlaikus starptautiskajai dimensijai būtu jāveicina kultūru un reliģiju dialogs, jāuzlabo sadarbība izglītības jomā ziemeļu-dienvidu perspektīvā un jānodrošina ieguldījums ilgtspējīgas attīstības veicināšanā. Tai būtu jāstiprina partnervalstu izglītības sistēmu spēju veidošana, jāatbalsta zināšanu nodošana un jāmudina jaunattīstības valstu jaunieši studēt Eiropā un iegūtās zināšanas pēc tam izmantot izcelsmes valstu labā. Tai būtu jāpalīdz attīstīt zināšanas un prasmes, kas vajadzīgas, lai risinātu ilgtermiņa attīstības vajadzības, veicinot abpusēju un ilgtspējīgu izaugsmi.

Grozījums Nr.    6

Regulas priekšlikums

18.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(18a)  Programmai vajadzētu būt saskanīgai ar Komisijas “Paziņojumu par jaunu Āfrikas un Eiropas ilgtspējīgu investīciju un darbvietu aliansi: līdzšinējās investīciju un nodarbinātības partnerības pacelšana jaunā līmenī”, kurā prognozēts, ka līdz 2027. gadam Programmā būs piedalījušies 105 000 studentu un pētnieku.

Pamatojums

Āfrikas valstu studentu un pētnieku iekļaušana palīdzēs sasniegt Programmas mērķus.

Grozījums Nr.    7

Regulas priekšlikums

18.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(18a)  Lai uzlabotu darbību ietekmi partnervalstīs, tiks pilnveidota sinerģija starp “Erasmus” un tādiem ES ārējās darbības instrumentiem kā Kaimiņattiecību, attīstības un starptautiskās sadarbības instruments un Pirmspievienošanās palīdzības instruments.

Grozījums Nr.    8

Regulas priekšlikums

21. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(21)  Programmai būtu jāmudina jauniešus iesaistīties Eiropas demokrātiskajā dzīvē, tostarp atbalstot līdzdalības projektus jauniešiem, lai mudinātu jauniešus iesaistīties un mācīties piedalīties pilsoniskajā sabiedrībā, palielinot informētību par Eiropas kopīgajām vērtībām, tostarp pamattiesībām, savedot kopā jauniešus un vietējā, valsts un Savienības līmeņa lēmumu pieņēmējus, kā arī veicinot integrācijas procesu Eiropā.

(21)  Programmai būtu jāmudina jauniešus — īpaši pievēršoties jauniešiem attālākajos apvidos un migrantu izcelsmes jauniešiem — iesaistīties Eiropas demokrātiskajā dzīvē, tostarp atbalstot līdzdalības projektus jauniešiem, lai mudinātu jauniešus iesaistīties un mācīties piedalīties pilsoniskajā sabiedrībā, palielinot informētību par Eiropas kopīgajām vērtībām, tostarp pamattiesībām, savedot kopā jauniešus un vietējā, reģionālā, valsts un Savienības līmeņa lēmumu pieņēmējus, kā arī veicinot integrācijas procesu Eiropā.

Grozījums Nr.    9

Regulas priekšlikums

23. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(23)  Programmai vajadzētu arī veicināt valodu apguvi, jo īpaši izmantojot paplašinātu tiešsaistes rīku lietošanu, jo e-mācības sniedz papildu priekšrocības valodu apguvei ir labākas piekļuves un elastīguma ziņā.

(23)  Programmai vajadzētu arī veicināt visu Savienības valodu, tostarp zīmju valodu, apguvi, jo īpaši izmantojot paplašinātu tiešsaistes rīku lietošanu, kas būtu jānodrošina bez maksas, jo e-mācības sniedz papildu priekšrocības valodu apguvei piekļuves un elastīguma ziņā.

Grozījums Nr.    10

Regulas priekšlikums

24. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(24)  Programmai būtu jāatbalsta pasākumi, kas uzlabo sadarbību starp iestādēm un organizācijām, kas darbojas izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā, atzīstot to būtisko nozīmi cilvēku nodrošināšanā ar zināšanām, prasmēm un kompetencēm, kas nepieciešamas mainīgajā pasaulē, kā arī, lai pienācīgi izpildītu inovācijas, radošuma un uzņēmējdarbības potenciālu, jo īpaši digitālajā ekonomikā.

(24)  Programmai būtu jāatbalsta pasākumi, kas uzlabo sadarbību starp iestādēm un organizācijām Eiropā, kuras darbojas izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā, kā arī sadarbību, jo īpaši virtuālo sadarbību, starp Eiropas iestādēm un organizācijām un to partneriem jaunattīstības valstīs un aizjūras zemēs un teritorijās (AZT), atzīstot to būtisko nozīmi cilvēku nodrošināšanā ar zināšanām, prasmēm un kompetencēm, kas nepieciešamas mainīgajā pasaulē, kā arī, lai pienācīgi īstenotu inovācijas, radošuma un uzņēmējdarbības potenciālu, jo īpaši digitālajā ekonomikā.

Grozījums Nr.    11

Regulas priekšlikums

32. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(32)  Atspoguļojot to, cik svarīgi ir risināt klimata pārmaiņas, saskaņā ar Savienības apņemšanos īstenot Parīzes nolīgumu un sasniegt ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus, šī Programma sniegs ieguldījumu klimata politikas jomas rīcības integrēšanā Savienības politikā un vispārējā mērķa sasniegšanā, lai 25 % no Savienības budžeta izdevumiem tiktu ieguldīti klimata mērķu sasniegšanā. Programmas sagatavošanas un īstenošanas gaitā tiks noteiktas attiecīgās darbības un pārskatītas saistībā ar attiecīgo novērtēšanu un pārskatīšanas procesu.

(32)  Atspoguļojot to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām saskaņā ar Savienības apņemšanos īstenot Parīzes nolīgumu un sasniegt ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus, šī Programma sniegs ieguldījumu ilgtspējīgas attīstības un klimata politikas jomas rīcības integrēšanā Savienības politikā un palīdzēs sasniegt vispārēju mērķi ieguldīt 25 % no Savienības budžeta izdevumiem klimata mērķu sasniegšanā. Programmas sagatavošanas un īstenošanas gaitā tiks noteiktas attiecīgās darbības un pārskatītas saistībā ar attiecīgo novērtēšanu un pārskatīšanas procesu.

Grozījums Nr.    12

Regulas priekšlikums

38. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(38)  Saskaņā ar Komisijas paziņojumu “Stiprāka un atjaunota stratēģiskā partnerība ar ES tālākajiem reģioniem”36, Programmā būtu jāņem vērā īpašā situācija šajos reģionos. Tiks veikti pasākumi, lai palielinātu tālāko reģionu līdzdalību visās darbībās. Būtu jāveicina mobilitāte, apmaiņa un sadarbība starp cilvēkiem un organizācijām no šiem reģioniem un trešām valstīm, jo īpaši kaimiņvalstīm. Šādi pasākumi tiks uzraudzīti un regulāri vērtēti.

(38)  Saskaņā ar Komisijas paziņojumu “Stiprāka un atjaunota stratēģiskā partnerība ar ES tālākajiem reģioniem”36, Programmā būtu jāņem vērā īpašā situācija šajos reģionos. Tiks veikti pasākumi, lai palielinātu tālāko reģionu līdzdalību visās darbībās, jo īpaši virtuālas sadarbības veidā. Būtu jāveicina mobilitāte, apmaiņa un sadarbība starp cilvēkiem un organizācijām no šiem reģioniem un trešām valstīm, jo īpaši kaimiņvalstīm, kā arī jāveicina tiešsaistes mācību programmas. Šādi pasākumi tiks uzraudzīti un regulāri vērtēti.

_________________

_________________

36 COM(2017)0623.

36 COM(2017)0623.

Grozījums Nr.    13

Regulas priekšlikums

39. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(39)  Saskaņā ar [attsauce attiecīgi jāatajaunina atbikstoši jaunajam lēmuma par AZT Padomes Lēmuma 2013/755/EK 94. pantu37] fiziskās personas un tiesību subjekti no aizjūras zemēm vai teritorijām ir tiesīgi saņemt finansējumu saskaņā ar Programmas noteikumiem un mērķiem un iespējamajiem režīmiem, kas piemērojami dalībvalstī, ar kuru attiecīgā aizjūras zeme vai teritorija ir saistīta. Ierobežojumi, ko rada nošķirtība no šīm valstīm vai teritorijām, būtu jāņem vērā, īstenojot šo Programmu, un to dalība Programmā jāuzrauga un regulāri jāvērtē.

(39)  Saskaņā ar [attsauce attiecīgi jāatjaunina atbilstoši jaunajam lēmuma par AZT Padomes Lēmuma 2013/755/EK 94. pantu37] fiziskās personas un tiesību subjekti no aizjūras zemēm vai teritorijām ir tiesīgi saņemt finansējumu saskaņā ar Programmas noteikumiem un mērķiem un iespējamajiem režīmiem, kas piemērojami dalībvalstī, ar kuru attiecīgā aizjūras zeme vai teritorija ir saistīta. Lai veicinātu šo valstu vai teritoriju efektīvu dalību Programmā, īstenojot Programmu, būtu jāņem vērā to specifika un ierobežojumi, ko rada to nošķirtība. To dalība Programmā būtu jāuzrauga un regulāri jāvērtē.

_________________

_________________

37 Padomes 2013. gada 25. novembra Lēmums 2013/755/ES par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Savienību (“Lēmums par aizjūras asociāciju”) (OV L 344, 19.12.2013., 1. lpp.).

37 Padomes 2013. gada 25. novembra Lēmums 2013/755/ES par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Savienību (“Lēmums par aizjūras asociāciju”) (OV L 344, 19.12.2013., 1. lpp.).

Grozījums Nr.    14

Regulas priekšlikums

42. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(42)  Eiropas, valsts un vietējā līmenī būtu jānodrošina Programmas atbalstīto darbību iespēju un rezultātu pienācīga iesaiste, publicitāte un informācijas izplatīšana. Minētajām iesaistes, publicitātes un informācijas izplatīšanas darbībām būtu jābalstās uz Programmas īstenošanas struktūrām, tostarp, attiecīgos gadījumos saņemot atbalstu no galvenajām ieinteresētajām personām.

(42)  Eiropas, valsts, reģionālā un vietējā līmenī būtu jānodrošina Programmas atbalstīto darbību iespēju un rezultātu pienācīga iesaiste, publicitāte un informācijas izplatīšana. Minētajām iesaistes, publicitātes un informācijas izplatīšanas darbībām būtu jābalstās uz visām Programmas īstenošanas struktūrām, tostarp attiecīgos gadījumos saņemot atbalstu no citām galvenajām ieinteresētajām personām.

Grozījums Nr.    15

Regulas priekšlikums

46. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(46)  Dalībvalstīm būtu jācenšas noteikt visi attiecīgie pasākumi, lai novērstu juridiskus un administratīvus šķēršļus pareizai Programmas darbībai. Šie pasākumi, ja iespējams, ietver problēmu, kas apgrūtina vīzu un uzturēšanās atļauju saņemšanu, novēršanu, neskarot Savienības tiesību aktus par ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem trešo valstu valstspiederīgajiem. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/80139 dalībvalstis tiek mudinātas izveidot paātrinātas uzņemšanas procedūras.

(46)  Dalībvalstīm būtu jācenšas pieņemt visus attiecīgos pasākumus, lai likvidētu juridiskus un administratīvus šķēršļus pareizai Programmas darbībai. Šie pasākumi, ja iespējams, ietver problēmu, kas apgrūtina vīzu un uzturēšanās atļauju saņemšanu, novēršanu, neskarot Savienības tiesību aktus par ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem trešo valstu valstspiederīgajiem, un citu juridisku vai administratīvu sarežģījumu, kas varētu liegt piekļuvi Programmai, novēršanu. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/80139 dalībvalstis tiek mudinātas izveidot paātrinātas uzņemšanas procedūras.

_________________

_________________

39 Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 11. maija Direktīva (ES) 2016/801 par nosacījumiem attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu un uzturēšanos pētniecības, studiju, stažēšanās, brīvprātīga darba, skolēnu apmaiņas programmu vai izglītības projektu un viesaukles darba nolūkā (OV L 132, 21.5.2016., 21. lpp.).

39 Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 11. maija Direktīva (ES) 2016/801 par nosacījumiem attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu un uzturēšanos pētniecības, studiju, stažēšanās, brīvprātīga darba, skolēnu apmaiņas programmu vai izglītības projektu un viesaukles darba nolūkā (OV L 132, 21.5.2016., 21. lpp.).

Grozījums Nr.    16

Regulas priekšlikums

49. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(49)  Lai vienkāršotu atbalsta saņēmējiem noteiktās prasības, pēc iespējas vairāk būtu jāizmanto vienkāršotas dotācijas vienreizēji maksājumi, vienības izmaksas un vienotas likmes finansējums. Vienkāršotās dotācijās, lai atbalstītu Programmas mobilitātes darbības, kā to definējusi Komisija, būtu jāņem vērā dzīves un uzturēšanās izdevumi uzņēmējā valstī. Komisijai un valstu aģentūrām nosūtītājās valstīs vajadzētu būt iespējai pielāgot šīs vienkāršotās dotācijas, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, jo īpaši, lai nodrošinātu piekļuvi cilvēkiem, kam ir mazāk iespēju. Atbilstīgi valsts tiesību aktiem būtu jāmudina dalībvalstis neaplikt minētās dotācijas ar nodokļiem un neatvilkt no tām sociālās iemaksas. Šādam atbrīvojumam būtu jāattiecas arī uz publiskām vai privātām struktūrām, kas šāda veida atbalstu piešķir attiecīgajām personām.

(49)  Lai vienkāršotu atbalsta saņēmējiem noteiktās prasības, pēc iespējas vairāk būtu jāizmanto vienkāršotas dotācijas, proti, vienreizēji maksājumi, vienības izmaksas un vienotas likmes finansējums. Vienkāršotās dotācijās, lai atbalstītu Programmas mobilitātes darbības, kā to definējusi Komisija, būtu jāņem vērā dzīves un uzturēšanās izdevumi uzņēmējā valstī. Komisijai un valstu aģentūrām nosūtītājās valstīs vajadzētu būt iespējai pielāgot šīs vienkāršotās dotācijas, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, jo īpaši, lai nodrošinātu piekļuvi cilvēkiem, kam ir mazāk iespēju, un cilvēkiem, kam ir politiskā bēgļa statuss. Atbilstīgi valsts tiesību aktiem būtu jāmudina dalībvalstis neaplikt minētās dotācijas ar nodokļiem un neatvilkt no tām sociālās iemaksas. Šādam atbrīvojumam būtu jāattiecas arī uz publiskām vai privātām struktūrām, kas šāda veida atbalstu piešķir attiecīgajām personām.

Grozījums Nr.    17

Regulas priekšlikums

51. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(51)  Tas ir nepieciešams, lai darbībām, ko veic saskaņā ar Programmu, nodrošinātu papildināmību ar darbībām, ko veic dalībvalstis, un ar citām Savienības darbībām, jo īpaši izglītības, kultūras un plašsaziņas līdzekļu, jaunatnes un solidaritātes, nodarbinātības un sociālās iekļaušanas, pētniecības un inovācijas, rūpniecības un uzņēmējdarbības, lauksaimniecības un lauku attīstības jomā, īpašu uzmanību pievēršot jaunajiem lauksaimniekiem, kohēzijas, reģionālās politikas un starptautiskās sadarbības un attīstības jomā.

(51)  Tas ir nepieciešams, lai darbībām, ko veic saskaņā ar Programmu, nodrošinātu papildināmību ar darbībām, ko veic dalībvalstis, un ar citām Savienības darbībām, jo īpaši izglītības, kultūras un plašsaziņas līdzekļu, jaunatnes un solidaritātes, nodarbinātības un sociālās iekļaušanas, pētniecības un inovācijas, rūpniecības un uzņēmējdarbības, lauksaimniecības un lauku attīstības jomā, īpašu uzmanību pievēršot jaunajiem lauksaimniekiem, kohēzijas, reģionālās politikas un starptautiskās sadarbības un attīstības jomā. Programmai būtu jāveido sinerģija ar Savienības ārējām darbībām un politikas pasākumiem, tostarp attīstības programmām, pilnībā ievērojot LESD 208. pantā noteikto politikas saskaņotības principu attīstības mērķiem.

Grozījums Nr.    18

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2)  “mācību mobilitāte” ir fiziska pārvietošanās uz valsti, kas nav pastāvīgās dzīvesvietas valsts, lai studētu, piedalītos apmācībā, neformālā vai ikdienējā izglītībā. To var papildināt ar tādiem pasākumiem kā valodas atbalsts un apmācība, un/vai papildināt ar tiešsaistes mācīšanos un virtuālo sadarbību. Dažos īpašos gadījumos tas var izpausties kā mācīšanās, izmantojot informācijas tehnoloģijas un komunikācijas rīkus;

(2)  “mācību mobilitāte” ir fiziska pārvietošanās uz valsti, kas nav pastāvīgās dzīvesvietas valsts, lai studētu, piedalītos apmācībā, neformālā vai ikdienējā izglītībā. To var papildināt ar tādiem pasākumiem kā valodas atbalsts un apmācība, tostarp nodrošinot zīmju valodas tulkošanu, un/vai papildināt ar tiešsaistes mācīšanos un virtuālo sadarbību. Dažos īpašos gadījumos var izpausties kā mācīšanās, izmantojot informācijas tehnoloģijas un komunikācijas rīkus;

Grozījums Nr.    19

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 12.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(12a)  “aizjūras zeme un teritorija” ir ar Savienības dalībvalsti saistīta zeme vai teritorija, uz kuru attiecas LESD IV daļas noteikumi;

Grozījums Nr.    20

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 17. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17)  “virtuāla sadarbība” ir jebkāda veida sadarbība, izmantojot informācijas tehnoloģijas un komunikācijas rīkus;

(17)  “virtuāla sadarbība” ir jebkāda veida sadarbība, izmantojot informācijas un komunikācijas rīkus, kas pieejami arī cilvēkiem ar invaliditāti;

Grozījums Nr.    21

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Programmas vispārējais mērķis ir atbalstīt cilvēku izglītojošo, profesionālo un personisko izaugsmi izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā Eiropā un ārpus tās, tādējādi veicinot ilgtspējīgu izaugsmi, nodarbinātību un sociālo kohēziju un stiprinot Eiropas identitāti. Programma kā tāda ir būtisks instruments Eiropas izglītības telpas izveidei, atbalstot Eiropas stratēģiskās sadarbības īstenošanu izglītības un apmācības jomā ar tās pamatā esošajām nozaru darba kārtībām, sekmējot jaunatnes politikas sadarbību saskaņā ar Savienības jaunatnes stratēģiju 2019.–2027. gadam un attīstot Eiropas dimensiju sportā.

1.  Programmas vispārējais mērķis ir atbalstīt cilvēku izglītojošo, profesionālo un personisko izaugsmi izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā Eiropā un ārpus tās, tādējādi veicinot ilgtspējīgu attīstību un izaugsmi, nodarbinātību un sociālo kohēziju un integrācijas politikas pilnveidošanu plurālistiskā sabiedrībā un stiprinot Eiropas identitāti, kā arī dažādu kultūru dialogu un labāku savstarpējo sapratni. Programma kā tāda ir būtisks instruments Eiropas izglītības telpas izveidei, veicinot kopējus standartus un atbalstot Eiropas stratēģiskās sadarbības īstenošanu izglītības un apmācības jomā ar tās pamatā esošajām nozaru darba kārtībām, sekmējot jaunatnes politikas sadarbību saskaņā ar Savienības jaunatnes stratēģiju 2019.–2027. gadam un attīstot Eiropas dimensiju sportā.

 

Programmai ir arī starptautiska dimensija, kas iekļaujama Savienības ārējās darbības satvarā, tostarp attīstības mērķos, īstenojot sadarbību starp Savienību un trešām valstīm.

Grozījums Nr.    22

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – ca apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ca)  dot ieguldījumu Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam mērķu īstenošanā un jo īpaši veicināt 4. ilgtspējīgas attīstības mērķa “Kvalitatīva izglītība” sasniegšanu, kas paredz nodrošināt iekļaujošu, taisnīgu un kvalitatīvu izglītību un veicināt mācīšanās iespējas visiem cilvēkiem.

Grozījums Nr.    23

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – ca apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ca)  Saskaņā ar starptautisko dimensiju īstenotās darbības veicina tautas un institucionālo attīstību trešās valstīs un nabadzības izskaušanu jaunattīstības valstīs. Šīs darbības ir balstītas valstu un reģionālajās attīstības stratēģijās un ir saskaņotas ar tām.

Pamatojums

Lai gan regulas paskaidrojuma rakstā ir uzsvērta ilgtspējīga attīstība un atbilstība ES attīstības mērķiem, pašā regulas projektā šie aspekti nav minēti. Regulas projektā nav sniegts nekāds programmas starptautiskās dimensijas mērķu apraksts.

Grozījums Nr.    24

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(e)  valodu apguves iespējas, tostarp tās, kas sniedz atbalstu mobilitātes pasākumiem.

(e)  valodu, tostarp zīmju valodas, apguves iespējas, tostarp tās, kas sniedz atbalstu mobilitātes pasākumiem.

Grozījums Nr.    25

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – f apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(f)  informācijas izplatīšanas un izpratnes veicināšanas darbības par Eiropas politikas rezultātiem un prioritātēm, kā arī par Programmu.

(f)  bez šķēršļiem pieejamas informācijas izplatīšanas un izpratnes veicināšanas darbības par Eiropas politikas rezultātiem un prioritātēm, kā arī par Programmu.

Grozījums Nr.    26

Regulas priekšlikums

10. pants – 1. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  politikas dialogs un sadarbība ar attiecīgajām galvenajām ieinteresētajām personām, tostarp Savienības mēroga tīkliem, Eiropas nevalstiskajām organizācijām un starptautiskām organizācijām jaunatnes jomā, ES jaunatnes dialogs, kā arī atbalsts Eiropas Jaunatnes forumam;

(c)  politikas dialogs un sadarbība ar attiecīgajām galvenajām ieinteresētajām personām, tostarp Savienības mēroga tīkliem, Eiropas nevalstiskajām organizācijām un starptautiskām organizācijām jaunatnes jomā, tostarp organizācijām, kas strādā ar diasporu jauniešiem, ES jaunatnes dialogs un atbalsts Eiropas Jaunatnes forumam;

Grozījums Nr.    27

Regulas priekšlikums

11. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Sporta jomā saskaņā ar 1. pamatdarbību Programma atbalsta sporta treneru un personāla mobilitāti.

Sporta, tostarp cilvēkiem ar invaliditāti paredzētu sporta aktivitāšu, jomā saskaņā ar 1. pamatdarbību Programma atbalsta sporta treneru un personāla mobilitāti.

Grozījums Nr.    28

Regulas priekšlikums

13. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  Savienības politikas darba kārtības sportam un fiziskajām aktivitātēm sagatavošana un īstenošana;

(a)  Savienības politikas darba kārtības sportam, tostarp cilvēkiem ar invaliditāti paredzētām sporta aktivitātēm, un fiziskajām aktivitātēm sagatavošana un īstenošana;

Grozījums Nr.    29

Regulas priekšlikums

16. pants – 1. punkts – aa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(aa)  aizjūras zemes un teritorijas (AZT) saskaņā ar Padomes Lēmumu par AZT asociāciju ar Eiropas Savienību un režīmu, ko piemēro dalībvalstij, ar kuru attiecīgās AZT ir saistītas;

Grozījums Nr.    30

Regulas priekšlikums

16. pants – 1. punkts – d apakšpunkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d)  citas trešās valstis saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti konkrētā nolīgumā, kurā ietverta trešās valsts dalība Savienības programmā, ar nosacījumu, ka nolīgumā:

(d)  citas trešās valstis, jo īpaši jaunattīstības valstis, saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti konkrētā nolīgumā, kurā ietverta trešās valsts dalība Savienības programmā, ar nosacījumu, ka nolīgumā:

Grozījums Nr.    31

Regulas priekšlikums

16. pants – 1. punkts – d apakšpunkts – 1. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

–  nodrošina taisnīgu līdzsvaru starp Savienības programmās līdzdalīgās trešās valsts ieguldījumiem un ieguvumiem;

–  nodrošina taisnīgu līdzsvaru starp Savienības programmās līdzdalīgās trešās valsts ieguldījumiem un ieguvumiem; attiecībā uz jaunattīstības valstīm taisnīga līdzsvara kontekstā ņem vērā nabadzības izskaušanas mērķi un attīstības sadarbības principus;

Grozījums Nr.    32

Regulas priekšlikums

16. pants – 1. punkts – d apakšpunkts – 4.a ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

  garantē atbilstību Savienības ārpolitikas nostādnēm un mērķiem, tostarp ilgtspējīgas attīstības mērķiem, Eiropas Konsensam attīstības jomā un ES globālajai ārpolitikas un drošības politikas stratēģijai;

Grozījums Nr.    33

Regulas priekšlikums

17. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  16. pantā minētās trešās valstis, kas neatbilst minētā panta 2. punktā izklāstītajiem nosacījumiem;

(a)  16. pantā minētās trešās valstis, kas neatbilst minētā panta 2. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, jo īpaši jaunattīstības valstis;

Grozījums Nr.    34

Regulas priekšlikums

17. pants – 1. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ba)  tiek stingri veicināta un atbalstīta jaunattīstības valstu dalība Programmā, lai nodrošinātu atbilstību Ilgtspējīgas attīstības programmai 2030. gadam un ieguldījumu tās mērķu sasniegšanā. Saskaņā ar starptautisko dimensiju īstenotās darbības veicina tautas un institucionālo attīstību trešās valstīs un nabadzības izskaušanu jaunattīstības valstīs. Minētās darbības ir balstītas valstu un reģionālajās attīstības stratēģijās un ir saskaņotas ar tām.

Grozījums Nr.    35

Regulas priekšlikums

18. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6.  Komisija var organizēt kopīgus konkursus ar Programmas neasociētām trešām valstīm vai to organizācijām un aģentūrām, lai finansētu projektus, pamatojoties uz līdzvērtīgu finansējumu. Projektus var novērtēt un atlasīt, piemērojot kopīgas novērtēšanas un atlases procedūras, par kurām jāvienojas attiecīgajām finansēšanas organizācijām vai aģentūrām, ievērojot Finanšu regulā noteiktos principus.

6.  Komisija var organizēt kopīgus konkursus ar Programmas neasociētām trešām valstīm, jo īpaši jaunattīstības valstīm, vai to organizācijām un aģentūrām, lai finansētu projektus, pamatojoties uz līdzvērtīgu finansējumu. Projektus var novērtēt un atlasīt, piemērojot kopīgas novērtēšanas un atlases procedūras, par kurām jāvienojas attiecīgajām finansēšanas organizācijām vai aģentūrām, ievērojot Finanšu regulā noteiktos principus.

Grozījums Nr.    36

Regulas priekšlikums

19. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Programmu īsteno ar darba programmām, kas minētas Finanšu regulas [108. pantā]. Turklāt darba programmā norāda katrai darbībai piešķirto summu un līdzekļu sadalījumu starp dalībvalstīm un Programmas asociētām trešām valstīm attiecībā uz darbībām, kuras jāpārvalda ar valsts aģentūras starpniecību. Darba programmu Komisija pieņem ar īstenošanas aktu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 31. pantā.

Programmu īsteno ar darba programmām, kas minētas Finanšu regulas [108. pantā]. Turklāt darba programmā norāda katrai darbībai piešķirto summu un līdzekļu sadalījumu starp dalībvalstīm un Programmas asociētām trešām valstīm attiecībā uz darbībām, kuras jāpārvalda ar valsts aģentūras starpniecību. Darba programmā atsevišķi norāda jaunattīstības valstīm piešķirto līdzekļu sadalījumu. Darba programmu Komisija pieņem ar īstenošanas aktu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 31. pantā.

Grozījums Nr.    37

Regulas priekšlikums

21. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Neskarot IX nodaļā paredzētās prasības un valstu aģentūru pienākumus, kas minēti 24. pantā, dalībvalstis līdz 2024. gada 30. aprīlim iesniedz Komisijai ziņojumu par Programmas īstenošanu un ietekmi to attiecīgajās teritorijās.

3.  Neskarot IX nodaļā paredzētās prasības un valstu aģentūru pienākumus, kas minēti 24. pantā, dalībvalstis līdz 2024. gada 30. aprīlim iesniedz Komisijai ziņojumu par Programmas īstenošanu un ietekmi to attiecīgajās teritorijās. EĀDD iesniedz līdzīgu ziņojumu par Programmas īstenošanu un ietekmi jaunattīstības valstīs, kuras piedalās Programmā.

Grozījums Nr.    38

Regulas priekšlikums

21. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Īstenošanas perioda beigās, bet ne vēlāk kā pēc četriem gadiem no 1. pantā norādītā termiņa beigām, Komisija veic Programmas galīgo novērtēšanu.

4.  Īstenošanas perioda beigās, bet ne vēlāk kā pēc četriem gadiem no 1. pantā norādītā termiņa beigām, Komisija veic Programmas galīgo novērtēšanu. Novērtējumā kā atsevišķu aspektu aplūko attīstības sadarbības jomā panāktos rezultātus.

Grozījums Nr.    39

Regulas priekšlikums

21. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.a  Novērtējumā izklāsta programmas ieguldījumu attīstības sadarbībā, īpaši pievēršoties panākumiem, kas gūti attiecībā uz 4. ilgtspējīgas attīstības mērķi “Kvalitatīva izglītība”.

Pamatojums

Ir svarīgi, lai darba programmā tiktu uzsvērts Programmas ieguldījums attīstības sadarbībā un ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā izglītības jomā.

Grozījums Nr.    40

Regulas priekšlikums

22. pants – 4. punkts – 1. apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(1)  Informācijai un komunikācijai ir jābūt bez šķēršļiem pieejamai arī cilvēkiem ar invaliditāti.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Savienības programma izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā “Erasmus”

Atsauces

COM(2018)0367 – C8-0233/2018 – 2018/0191(COD)

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

CULT

14.6.2018

 

 

 

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

DEVE

14.6.2018

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Ignazio Corrao

22.10.2018

Izskatīšana komitejā

19.11.2018

 

 

 

Pieņemšanas datums

13.12.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

15

1

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Ignazio Corrao, Doru-Claudian Frunzulică, Enrique Guerrero Salom, Maria Heubuch, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Linda McAvan, Norbert Neuser, Maurice Ponga, Jean-Luc Schaffhauser, Elly Schlein, Bogusław Sonik, Eleni Theocharous, Mirja Vehkaperä, Joachim Zeller

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Frank Engel

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Miguel Urbán Crespo

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

15

+

ALDE

Mirja Vehkaperä

ECR

Eleni Theocharous

EFDD

Ignazio Corrao

GUE/NGL

Miguel Urbán Crespo

PPE

Frank Engel, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Maurice Ponga, Bogusław Sonik, Joachim Zeller

S&D

Doru-Claudian Frunzulică, Enrique Guerrero Salom, Linda McAvan, Norbert Neuser, Elly Schlein

VERTS/ALE

Maria Heubuch

1

-

ENF

Jean-Luc Schaffhauser

0

0

 

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


Budžeta komitejaS ATZINUMS (26.11.2018)

Kultūras un izglītības komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Savienības programmu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā “Erasmus” un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 1288/2013

(COM(2018)0367 – C8-0233/2018 – 2018/0191(COD))

Atzinuma sagatavotājs: Jean Arthuis

GROZĪJUMI

Budžeta komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Kultūras un izglītības komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1

Regulas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8)  Paziņojumā “Mūsdienīgs budžets Savienībai, kas aizsargā, dod iespējas un aizstāv — daudzgadu finanšu shēma 2021.–2027. gadam”26, kas pieņemts 2018. gada 2. maijā, Komisija aicināja nākamajā finanšu shēmā likt lielāku uzsvaru uz jaunatni, jo īpaši vairāk nekā dubultojot programmas “Erasmus+” (2014–2020) apmēru, kas ir viens no Savienības visatpazīstamākajiem veiksmes stāstiem. Jaunās Programmas uzmanības centrā vajadzētu būt iekļautībai, un tai būtu jāsasniedz vairāk jauniešu, kuriem ir mazāk iespēju. Tādējādi lielāks skaits jauniešu varētu pārcelties uz citu valsti, lai mācītos vai strādātu.

(8)  Paziņojumā “Mūsdienīgs budžets Savienībai, kas aizsargā, dod iespējas un aizstāv — daudzgadu finanšu shēma 2021.–2027. gadam”26, kas pieņemts 2018. gada 2. maijā, Komisija aicināja nākamajā finanšu shēmā likt lielāku uzsvaru uz jaunatni, jo īpaši vairāk nekā dubultojot programmas “Erasmus+” (2014–2020) apmēru, kas ir viens no Savienības visatpazīstamākajiem veiksmes stāstiem. Savukārt Eiropas Parlaments 2018. gada 14. marta rezolūcijā par nākamo daudzgadu finanšu shēmu aicināja trīskāršot programmas budžetu. Jaunās Programmas uzmanības centrā vajadzētu būt iekļautībai, un tai būtu jāsasniedz vairāk jauniešu, kuriem ir mazāk iespēju. Tādējādi lielāks skaits jauniešu varētu doties uz citu valsti, lai mācītos vai strādātu.

__________________

__________________

26 COM(2018) 321 final.

26 COM(2018) 321 final.

Grozījums Nr.    2

Regulas priekšlikums

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17)  Savā paziņojumā par Eiropas identitātes stiprināšanu, izmantojot izglītību un kultūru Komisija uzsvēra to, cik būtiska loma ir izglītībai, kultūrai un sportam aktīva pilsoniskuma un kopīgu vērtību veicināšanā jaunajās paaudzēs. Eiropas identitātes stiprināšanai un indivīdu aktīvas līdzdalības veicināšanai demokrātiskajos procesos ir izšķiroša nozīme Eiropas nākotnes un mūsu demokrātisko sabiedrību veidošanā. Došanās uz ārzemēm studēt, mācīties, strādāt vai piedalīties jaunatnes un sporta pasākumos palīdz stiprināt Eiropas identitāti visā tās daudzveidībā un sevis apzināšanos kā daļu no kultūras kopienas, kā arī veicina šādu aktīvu pilsoniskumu visu vecumu iedzīvotāju vidū. Personām, kas piedalās mobilitātes darbībās, būtu jāiesaistās vietējās kopienās, kā arī uzņēmējas valsts vietējās kopienās, lai dalītos savā pieredzē. Būtu jāatbalsta darbības, kas saistītas ar visu radošuma aspektu pastiprināšanu izglītībā, apmācībā un jaunatnes jomā un uzlabo atsevišķas pamatkompetences.

(17)  Savā paziņojumā par Eiropas identitātes stiprināšanu, izmantojot izglītību un kultūru, Komisija uzsvēra to, cik būtiska loma ir izglītībai, kultūrai un sportam aktīva pilsoniskuma un kopīgu vērtību veicināšanā jaunajās paaudzēs. Eiropas identitātes stiprināšanai un indivīdu aktīvas līdzdalības veicināšanai demokrātiskajos procesos ir izšķiroša nozīme Eiropas nākotnes un mūsu demokrātisko sabiedrību veidošanā. Došanās uz ārzemēm studēt, mācīties, strādāt vai piedalīties jaunatnes un sporta pasākumos palīdz stiprināt Eiropas identitāti visā tās daudzveidībā un sevis apzināšanos kā daļu no kultūras kopienas, kā arī veicina šādu aktīvu pilsoniskumu visu vecumu iedzīvotāju vidū. Tāpēc Programma tiecas atspoguļot Eiropas sabiedrības daudzveidību, raugoties no tautības, dzimuma, spēju, sociālās izcelsmes un Savienības ģeogrāfijas aspekta. Personām, kas piedalās mobilitātes darbībās, būtu jāiesaistās vietējās kopienās, kā arī uzņēmējas valsts vietējās kopienās, lai dalītos savā pieredzē. Būtu jāatbalsta darbības, kas saistītas ar visu radošuma aspektu pastiprināšanu izglītībā, apmācībā un jaunatnes jomā un uzlabo atsevišķas pamatkompetences.

Pamatojums

ES programmas, kas sasniedz visus Eiropas sabiedrības slāņus, nodrošina ieguldīto līdzekļu lielāku atdevi, jo īpaši attiecībā uz ES vērtību popularizēšanu un vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanu, un tādēļ būtu jāsagatavo ziņojumi par iesaistīšanos šajās programmās.

Grozījums Nr.    3

Regulas priekšlikums

28. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(28)  Programmai būtu jāveicina pārredzamība un prasmju un kvalifikāciju atzīšana, kā arī kredītpunktu vai mācību rezultātu vienību pārnešana, lai veicinātu kvalitātes nodrošināšanu un atbalstītu neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu, prasmju pārvaldību un orientāciju. Šajā sakarā Programmā vajadzētu paredzēt atbalstu arī kontaktpunktiem un sadarbības tīkliem valsts un Savienības mērogā, kas veicinātu Eiropas mēroga apmaiņas, kā arī izstrādājot elastīgas mācību metodes starp dažādām izglītības, apmācības un jaunatnes lietu jomām un formālā un neformālā vidē.

(28)  Programmai būtu jāveicina pārredzamība un prasmju un kvalifikāciju atzīšana, kā arī kredītpunktu vai mācību rezultātu vienību pārnešana, lai veicinātu kvalitātes nodrošināšanu un atbalstītu neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu, prasmju pārvaldību un orientāciju. Jo īpaši profesionālās izglītības jomā, pārvarot valstu sistēmu dažādību, saistībā ar diplomu piešķiršanu būtu jānodrošina Eiropas Savienībā un “Erasmus” asociētajās trešās valstīs īstenotas mobilitātes ietvaros gūto kompetenču un sasniegumu validēšana un atzīšana. Šajā sakarā Programmā vajadzētu paredzēt atbalstu arī kontaktpunktiem un sadarbības tīkliem valsts un Savienības mērogā, kas veicinātu Eiropas mēroga apmaiņas, kā arī izstrādājot elastīgas mācību metodes starp dažādām izglītības, apmācības un jaunatnes lietu jomām un formālā un neformālā vidē.

Grozījums Nr.    4

Regulas priekšlikums

31. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(31)  Ir svarīgi stimulēt mācīšanu, mācīšanos un pētniecību Eiropas integrācijas jautājumos, kā arī veicināt debates par šiem jautājumiem, atbalstot Jean Monnet vārdā nosauktos pasākumus augstākās izglītības jomā, kā arī citās izglītības un apmācības jomās. Laikā, kad tiek pārbaudītas kopīgās vērtības, uz kurām Savienība ir dibināta un kuras veido daļu no mūsu Eiropas identitāte, un kad vērojams zems pilsoņu iesaistes līmenis, ir īpaši svarīgi veicināt Eiropas identitātes izjūtu un apņemšanos. Programmai būtu jāturpina veicināt izcilības attīstība Eiropas integrācijas studijās.

(31)  Ir svarīgi stimulēt mācīšanu, mācīšanos un pētniecību Eiropas integrācijas, vēstures un pilsoniskuma jautājumos, kā arī veicināt debates par šiem jautājumiem, atbalstot Jean Monnet vārdā nosauktos pasākumus augstākās izglītības jomā, kā arī citās izglītības un apmācības jomās. Laikā, kad tiek pārbaudītas kopīgās vērtības, uz kurām Savienība ir dibināta un kuras veido daļu no mūsu Eiropas identitātes, un kad vērojams zems pilsoņu iesaistes līmenis, ir īpaši svarīgi veicināt Eiropas identitātes un pilsoniskuma izjūtu un stiprināt apņemšanos iesaistīties. Programmai būtu jāturpina veicināt izcilības attīstība Eiropas integrācijas, vēstures un pilsoniskuma studijās.

Grozījums Nr.    5

Regulas priekšlikums

32. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(32)  Atspoguļojot to, cik svarīgi ir risināt klimata pārmaiņas, saskaņā ar Savienības apņemšanos īstenot Parīzes nolīgumu un sasniegt ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus, šī Programma sniegs ieguldījumu klimata politikas jomas rīcības integrēšanā Savienības politikā un vispārējā mērķa sasniegšanā, lai 25 % no Savienības budžeta izdevumiem tiktu ieguldīti klimata mērķu sasniegšanā. Programmas sagatavošanas un īstenošanas gaitā tiks noteiktas attiecīgās darbības un pārskatītas saistībā ar attiecīgo novērtēšanu un pārskatīšanas procesu.

(32)  Atspoguļojot to, cik svarīgi ir risināt klimata pārmaiņas, saskaņā ar Savienības apņemšanos īstenot Parīzes nolīgumu un sasniegt ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus, šī Programma sniegs ieguldījumu klimata politikas jomas rīcības integrēšanā Savienības politikā un palīdzēs sasniegt vispārēju mērķi 2021.–2027. gada DFS periodā vismaz 25 % no Savienības budžeta izdevumiem ieguldīt klimata mērķu sasniegšanā, kā arī mērķi pēc iespējas drīzāk, vēlākais 2027. gadā, šim nolūkam gadā veltīt 30 % no izdevumiem. Programmas sagatavošanas un īstenošanas gaitā tiks noteiktas attiecīgās darbības un pārskatītas saistībā ar attiecīgo novērtēšanu un pārskatīšanas procesu.

Pamatojums

Ar šo grozījumu izdarītās izmaiņas atspoguļo Parlamenta izvirzīto mērķi attiecībā uz izdevumiem, kas saistīti ar klimatu.

Grozījums Nr.    6

Regulas priekšlikums

33. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(33)  Ar šo regulu nosaka finansējumu, kas veidos Eiropas Parlamenta un Padomes galveno atsauces summu ikgadējās budžeta procedūras laikā [atbilstoši atjaunināt atsauci Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību34 17. punkta] nozīmē.

(33)  Ar šo regulu nosaka finansējumu, kas veidos Eiropas Parlamenta un Padomes galveno atsauces summu ikgadējās budžeta procedūras laikā [atbilstoši atjaunināt atsauci Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību34 17. punkta] nozīmē. No 2021. gada būtu jānodrošina ievērojams Programmas ikgadējā budžeta palielinājums salīdzinājumā ar 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmu, un pēc tam lineāri un pakāpeniski jāpalielina ikgadējie piešķīrumi. Tas ļautu jau no 2021.–2027. gada daudzgadu finanšu shēmas darbības perioda sākuma nodrošināt, ka Programmā var piedalīties iespējami liels dalībnieku skaits.

__________________

__________________

34 OV L [...], [...]., [...]. lpp.

34 OV L [...], [...]., [...]. lpp.

Grozījums Nr.    7

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2)  “mācību mobilitāte” ir fiziska pārvietošanās uz valsti, kas nav pastāvīgās dzīvesvietas valsts, lai studētu, piedalītos apmācībā, neformālā vai ikdienējā izglītībā. To var papildināt ar tādiem pasākumiem kā valodas atbalsts un apmācība, un/vai papildināt ar tiešsaistes mācīšanos un virtuālo sadarbību. Dažos īpašos gadījumos tas var izpausties kā mācīšanās, izmantojot informācijas tehnoloģijas un komunikācijas rīkus;

(2)  “mācību mobilitāte” ir fiziska pārvietošanās uz valsti, kas nav pastāvīgās dzīvesvietas valsts, lai studētu, piedalītos apmācībā, neformālā vai ikdienējā izglītībā, tostarp duālajā izglītībā. To var papildināt ar tādiem pasākumiem kā valodas atbalsts un apmācība, un/vai papildināt ar tiešsaistes mācīšanos un virtuālo sadarbību. Dažos īpašos gadījumos var izpausties kā mācīšanās, izmantojot informācijas tehnoloģijas un komunikācijas rīkus;

Grozījums Nr.    8

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 9. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9)  “profesionālās izglītības un apmācības apguvējs” ir jebkura persona, kura mācās iestādē, kas nodrošina profesionālo vai tehnisko izglītību jebkurā līmenī no vidējās izglītības līdz pēcvidusskolas izglītībai un apmācībai. Tas ietver arī šādas programmas nesen absolvējušas personas;

(9)  “profesionālās izglītības un apmācības apguvējs” ir jebkura persona, kura mācās iestādē, kas nodrošina sākotnējo vai duālo profesionālo vai tehnisko izglītību vai tālākizglītību jebkurā līmenī no vidējās izglītības līdz pēcvidusskolas izglītībai un apmācībai, kā arī šādas programmas nesen absolvējušas personas;

Grozījums Nr.    9

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)  veicināt personu mācību mobilitāti, kā arī sadarbību, iekļaušanu, izcilību, radošumu un inovāciju organizāciju un politikas līmenī izglītības un apmācības jomā;

a)  veicināt personu mācību mobilitāti, kā arī sadarbību, iekļaušanu, izcilību, radošumu un inovāciju organizāciju un politikas līmenī izglītības un apmācības, kā arī Eiropas pilsoniskuma un vēstures apguves jomā;

Grozījums Nr.    10

Regulas priekšlikums

14. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Finansējums Programmas īstenošanai laikposmā no 2021. gada līdz 2027. gadam ir EUR 30 000 000 000 pašreizējās cenās.

1.  Finansējums Programmas īstenošanai laikposmā no 2021. gada līdz 2027. gadam ir 41 097 000 000 EUR 2018. gada cenās (46 758 000 000 EUR faktiskajās cenās).

Pamatojums

Tiek ierosināts grozīt finansējumu saskaņā ar Eiropas Parlamenta 14. marta un 30. maija rezolūcijām par nākamo daudzgadu finanšu shēmu, pamatojoties uz tehnisko sadalījumu pa programmām, kurā vēlāk varētu izdarīt pielāgojumus, vienlaikus ievērojot Eiropas Parlamenta vispārējo nostāju, kas pausta minētajās rezolūcijās, un vispārējo līmeni 1,3 % apmērā no ES 27 valstu NKI.

Grozījums Nr.    11

Regulas priekšlikums

14. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  EUR 24 940 000 000 darbībām izglītības un apmācības jomā, no kurām:

(a)  83,14 % no 1. punktā minētās summas — darbībām izglītības un apmācības jomā, no kurām:

Grozījums Nr.    12

Regulas priekšlikums

14. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1)  vismaz EUR 8 640 000 000 būtu jāpiešķir augstākās izglītības darbībām, kas minētas 4. panta a) punktā un 5. panta a) punktā;

(1)  vismaz 28,8 % no 1. punktā minētās summas būtu jāpiešķir augstākās izglītības darbībām, kas minētas 4. panta a) punktā un 5. panta a) punktā;

Grozījums Nr.    13

Regulas priekšlikums

14. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2)  vismaz EUR 5 230 000 000 darbībām profesionālajā izglītībā un apmācībā, kas minētas 4. panta b) punktā un 5. panta a) punktā;

(2)  vismaz 17,43 % no 1. punktā minētās summas — darbībām profesionālajā izglītībā un apmācībā, kas minētas 4. panta b) punktā un 5. panta a) punktā;

Grozījums Nr.    14

Regulas priekšlikums

14. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)  vismaz EUR 3 790 000 000 skolu izglītības darbībām, kas minētas 4. panta c) punktā un 5. panta a) punktā;

(3)  vismaz 12,63 % no 1. punktā minētās summas — skolu izglītības darbībām, kas minētas 4. panta c) punktā un 5. panta a) punktā;

Grozījums Nr.    15

Regulas priekšlikums

14. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4)  vismaz EUR 1 190 000 000 pieaugušo izglītības darbībām, kas minētas 4. panta d) punktā un 5. panta a) punktā;

(4)  vismaz 3,97 % no 1. punktā minētās summas — pieaugušo izglītības darbībām, kas minētas 4. panta d) punktā un 5. panta a) punktā;

Grozījums Nr.    16

Regulas priekšlikums

14. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5)  EUR 450 000 000 Jean Monnet vārdā nosauktajiem pasākumiem, kas minēti 7. pantā;

(5)  1,5 % no 1. punktā minētās summas — Jean Monnet vārdā nosauktajiem pasākumiem, kas minēti 7. pantā;

Grozījums Nr.    17

Regulas priekšlikums

14. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  EUR 3 100 000 000 darbībām jaunatnes jomā, kas minētas 8. līdz 10. pantā;

(b)  10,33 % no 1. punktā minētās summas — darbībām jaunatnes jomā, kas minētas 8. līdz 10. pantā;

Grozījums Nr.    18

Regulas priekšlikums

14. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  EUR 550 000 000 darbībām sporta jomā, kas minētas 11. līdz 13. pantā; un

(c)  1,83 % no 1. punktā minētās summas — darbībām sporta jomā, kas minētas 11. līdz 13. pantā; un

Grozījums Nr.    19

Regulas priekšlikums

14. pants – 2. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d)  vismaz EUR 960 000 000 kā ieguldījumu valstu aģentūru darbības izmaksās.

(d)  vismaz 3,2 % no 1. punktā minētās summas — kā ieguldījumu valstu aģentūru darbības izmaksās.

Grozījums Nr.    20

Regulas priekšlikums

20. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a  Informāciju par trešo valstu un/vai citu Savienības instrumentu finansiālo ieguldījumu Programmā ik gadu paziņo Padomei un Parlamentam kā Savienības budžeta lēmējinstitūcijai.

Pamatojums

Trešo valstu un citu ārpus ES budžeta pārvaldītu finanšu instrumentu ieguldījums. Budžeta lēmējinstitūcija un atbildīgās komitejas būtu jāinformē par šādu iemaksu apmēru, lai varētu efektīvāk novērtēt programmu mērogu un ietekmi.

Grozījums Nr.    21

Regulas priekšlikums

20. pants – 3.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.b  Programmas novērtējumā iekļauj analīzi par dalību programmā, balstoties uz dzimumu, tautību, spējām, sociālo izcelsmi un Savienības ģeogrāfijas aspektu, lai labāk noteiktu ieguldīto līdzekļu atdevi, Programmas tvērumu un izmantojumu un to, kādā mērā Programmā atspoguļojas Eiropas sabiedrības daudzveidība.

Pamatojums

ES programmas, kas sasniedz visus Eiropas sabiedrības slāņus, nodrošina ieguldīto līdzekļu lielāku atdevi, jo īpaši attiecībā uz ES vērtību popularizēšanu un vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanu, un tādēļ būtu jāsagatavo ziņojumi par iesaistīšanos šajās programmās.

Grozījums Nr.    22

Regulas priekšlikums

27. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Komisija ir atbildīga par valstu aģentūru pārvaldīto Programmas darbību un pasākumu uzraudzības kontroles veikšanu. Tā nosaka minimālās prasības valsts aģentūras un neatkarīgās revīzijas iestādes īstenotajām kontrolēm.

2.  Komisija ir atbildīga par valstu aģentūru pārvaldīto Programmas darbību un pasākumu uzraudzības kontroles veikšanu. Tā nosaka minimālās prasības valsts aģentūras un neatkarīgās revīzijas iestādes īstenotajām kontrolēm, ņemot vērā valstu publisko finanšu iekšējās kontroles sistēmas.

Grozījums Nr.    23

Regulas priekšlikums

29. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Programmu īsteno tā, lai nodrošinātu vispārēju konsekvenci un papildināmību ar citām attiecīgām Savienības politikas jomām, programmām un fondiem, jo īpaši tiem, kuri attiecas uz izglītību un apmācībām, kultūru un plašsaziņas līdzekļiem, jaunatni un solidaritāti, nodarbinātību un sociālo iekļaušanu, pētniecību un inovāciju, rūpniecību un uzņēmējdarbību, digitālo politiku, lauksaimniecību un lauku attīstību, vidi un klimatu, kohēziju, reģionālo politiku, migrāciju, drošību un starptautisko sadarbību un attīstību.

1.  Programmu īsteno tā, lai nodrošinātu vispārēju konsekvenci un papildināmību ar citām attiecīgām Savienības politikas jomām, programmām un fondiem, jo īpaši tiem, kuri attiecas uz izglītību un apmācībām, kultūru un plašsaziņas līdzekļiem, jaunatni un solidaritāti, nodarbinātību un sociālo iekļaušanu, pētniecību un inovāciju, rūpniecību un uzņēmējdarbību, digitālo politiku, lauksaimniecību un lauku attīstību, vidi un klimatu, kohēziju, reģionālo politiku, migrāciju, drošību un starptautisko sadarbību un attīstību. Vienkāršošanas nolūkā dokumentu izskatīšanas procedūras šādos apstākļos tiks vienādotas. Administratīvo procedūru radītais slogs ir ievērojami jāsamazina.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Savienības programma izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā “Erasmus”

Atsauces

COM(2018)0367 – C8-0233/2018 – 2018/0191(COD)

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

CULT

14.6.2018

 

 

 

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

BUDG

14.6.2018

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Jean Arthuis

28.6.2018

Izskatīšana komitejā

26.9.2018

 

 

 

Pieņemšanas datums

21.11.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

29

2

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jean Arthuis, Lefteris Christoforou, Gérard Deprez, Manuel dos Santos, André Elissen, José Manuel Fernandes, Eider Gardiazabal Rubial, Ingeborg Gräßle, Monika Hohlmeier, John Howarth, Bernd Kölmel, Zbigniew Kuźmiuk, Vladimír Maňka, Jan Olbrycht, Răzvan Popa, Petri Sarvamaa, Jordi Solé, Patricija Šulin, Eleftherios Synadinos, Indrek Tarand, Isabelle Thomas, Inese Vaidere, Monika Vana, Daniele Viotti, Tiemo Wölken, Stanisław Żółtek

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Karine Gloanec Maurin, Giovanni La Via, Ivana Maletić, Andrey Novakov, Tomáš Zdechovský

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

29

+

ALDE

Jean Arthuis, Gérard Deprez

ECR

Bernd Kölmel, Zbigniew Kuźmiuk

NI

Eleftherios Synadinos

PPE

Lefteris Christoforou, José Manuel Fernandes, Ingeborg Gräßle, Monika Hohlmeier, Giovanni La Via, Ivana Maletić, Andrey Novakov, Jan Olbrycht, Petri Sarvamaa, Patricija Šulin, Inese Vaidere, Tomáš Zdechovský

S&D

Eider Gardiazabal Rubial, Karine Gloanec Maurin, John Howarth, Vladimír Maňka, Răzvan Popa, Manuel dos Santos, Isabelle Thomas, Daniele Viotti, Tiemo Wölken

VERTS/ALE

Jordi Solé, Indrek Tarand, Monika Vana

2

-

ENF

André Elissen, Stanisław Żółtek

0

0

 

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


Nodarbinātības un sociālo lietu komitejaS ATZINUMS (4.12.2018)

Kultūras un izglītības komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Savienības programmu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā “Erasmus” un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 1288/2013

(COM(2018)0367 – C8-0233/2018 – 2018/0191(COD))

Atzinuma sagatavotājs: Emilian Pavel

ĪSS PAMATOJUMS

“Erasmus+” ir viena no veiksmīgākajām ES programmām un spēcīgs Eiropas zīmols. Tai ir bijusi svarīga ekonomiska un sociāla nozīme Eiropas identitātes, vērtību un pilsoniskuma, integrācijas, iekļaujošas un ilgtspējīgas izaugsmes, kvalitatīvas nodarbinātības un sociālās kohēzijas veicināšanā, sniedzot pozitīvu ieguldījumu Eiropas izglītības un apmācības sistēmu, kā arī mūžizglītības pilnveidošanā. Programma ir devusi Eiropas iedzīvotājiem iespēju iegūt transversālas un pārnesamas personiskās un profesionālās prasmes un kompetences, kas ir nepieciešamas, saskaroties ar sociālajiem, ekonomiskajiem un sabiedrības problēmjautājumiem, un kas cilvēkiem paver iespējas dzīvot piepildītu dzīvi.

Programmas nosaukumam ir izšķirīga nozīme. Tādēļ, lai nodrošinātu, ka tas atspoguļo “Erasmus+” patieso būtību, atzinuma sagatavotājs ierosina nosaukumā saglabāt “+” simbolu. Programma “Erasmus+” aptver ne tikai augstāko izglītību — tā koncentrējas uz visām izglītības jomām un posmiem, piemēram, arī mūžizglītību un pieaugušo izglītību, un visas šīs dažādās iniciatīvas un darbības ir jāīsteno “Erasmus+” plašajā paspārnē.

Ņemot vērā programmas “Erasmus+” nozīmi un ietekmi, atzinuma sagatavotājs pilnībā atbalsta Eiropas Parlamenta aicinājumu trīskāršot programmas budžetu, ko Parlaments pauda 2018. gada 14. marta rezolūcijā par nākamo daudzgadu finanšu shēmu. Jaunajai programmai “Erasmus+” papildus būs jāaptver arī politiskie mērķi, kuri tika akcentēti Gēteborgā attiecībā uz Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanu, un turpmākajā ES jaunatnes stratēģijā paredzētās prioritātes, kā arī rezultatīvi jāīsteno mūžizglītības pieeja. Šādi palielinot programmas budžetu, tiktu konkrēti apliecināta Eiropas apņemšanās ievērot minētās prioritātes.

“Erasmus+” ir viens no galvenajiem instrumentiem profesionālās izglītības un apmācības (PIA) kvalitātes uzlabošanā visā ES, proti, tas PIA ietvaros nodrošina mobilitātes pieredzi, kurai Eiropā ir būtiska ekonomiskā un sociālā nozīme. PIA iekļaušana programmā “Erasmus+” tuvina programmu plašākam un daudzveidīgākam iedzīvotāju lokam, radot vienlīdzīgas iespējas un sociālo iekļautību visiem iedzīvotājiem, tostarp cilvēkiem, kuriem ir mazāk iespēju. Programmai ir vajadzīgs atbilstošs budžets, lai nostiprinātu PIA iekļaujošo raksturu un kvalitāti. Programmas dalībnieku vajadzībām būtu jāparedz arī speciāls strukturālais atbalsts, kā arī elastīgums un pielāgotas finansēšanas shēmas. Profesionālajai izglītībai un apmācībai Eiropā joprojām ir vajadzīgs uzlabot gan tēlu, gan kvalitāti, un PIA audzēkņu apmaiņa vai PIA personāla iniciatīvas var palīdzēt padarīt PIA iestādes un pašu PIA pievilcīgāku un prestižāku.

Programma ir ārkārtīgi būtiska arī tādēļ, lai nodrošinātu, ka mūžizglītība un pastāvīga ES pamatkompetenču attīstīšana ir visu Eiropas iedzīvotāju neatņemama dzīves sastāvdaļa. Komisijai un dalībvalstīm būtu spēcīgi jāpopularizē tādu projektu būtiskā nozīme, kuri vērsti uz vairākām izglītības un apmācības nozarēm, ietver mūžizglītības pieeju un veicina elastīgus mācīšanās ceļus. Tāpēc atzinuma sagatavotājs uzskata, ka mūžizglītībai vajadzētu būt transversālam “Erasmus+” mērķim. Programmai būtu jāpiešķir pienācīgs budžets, kas ļautu rosināt starpnozaru sadarbību un ļautu dažādās izglītības un apmācības nozarēs un jaunatnes un sporta jomā veidot kopīgus projektus, pievēršoties transversāliem jautājumiem.

Ar pieaugušo izglītības palīdzību tiek risinātas daudzas no Eiropas visneatliekamākajām problēmām, piemēram, migrantu un bēgļu integrācija, automatizācijas un digitalizācijas dēļ nepieciešamā prasmju pārdefinēšana un sociāli izolētu cilvēku iekļaušana. Lai atspoguļotu Eiropas apņemšanos veicināt pieaugušo izglītību un atbalstīt pieaugušos ar zemu kvalifikāciju, atzinuma sagatavotājs uzskata, ka programmai “Erasmus+” būtu jāpiešķir šim mērķim atbilstošs finansējums.

Lai īstenotu Eiropas sociālo tiesību pīlāru, jaunajai programmai “Erasmus+” ir jābūt nepārprotami vērstai uz iekļautību un jāuzlabo tādu cilvēku iesaistīšana, kuriem ir mazāk iespēju, tostarp pievēršoties cilvēkiem, kuri pieder nelabvēlīgākā situācijā esošām grupām, piemēram, romiem, jauniešiem, kuriem nav darba, cilvēkiem ar fizisku vai garīgu invaliditāti, attālu teritoriju iedzīvotājiem, migrantiem un bēgļiem. Atzinuma sagatavotājs uzskata, ka ir vajadzīgas speciālas finansēšanas shēmas, piemēram, priekšfinansējums, kā arī pastiprinātas atbalsta struktūras vietējā un valsts līmenī. Cita starpā ir vajadzīgs kultūras, sociālais, valodas un surdotulkošanas atbalsts pirms mobilitātes pieredzes, tās laikā un pēc tās, kas palīdzētu cilvēkiem, kuriem ir mazāk iespēju, bez šķēršļiem un nediskriminējoši piekļūt visām programmas “Erasmus+” darbībām. Turklāt atzinuma sagatavotājs uzskata, ka dalībvalstu līmenī Eiropas Sociālais fonds+ ir galvenais atbalsta fonds cilvēkiem, kuriem ir mazāk iespēju, un, izvirzot kopīgus mērķus, kā arī nodrošinot pienācīgu pārvaldību un koordināciju, tam būtu jādarbojas kā “Erasmus+” mobilitātes programmu papildinājumam.

Atzinuma sagatavotājs uzskata, ka finansiālā atbalsta summas, piemēram, dotācijas, ceļa izdevumiem vai administratīvajām vajadzībām paredzētie vienreizējie maksājumi, vienotas likmes maksājumi un vienības izmaksas, būtu regulāri jāpārskata un jāpielāgo uzņemošās valsts vai reģiona dzīves dārdzībai un uzturēšanās izmaksām, kā arī ceļošanas nosacījumiem.

Turklāt atzinuma sagatavotājs uzskata, ka būtu pienācīgi jāievēro princips “vienāds atalgojums par vienādu darbu”, un prasa, lai personāla izmaksas organizācijās, kuras piedalās vienos un tajos pašos projektos, radot intelektuālus rezultātus, būtu balstītas uz vienotas atlīdzības principu.

Atzinuma sagatavotājs atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu veidot spēcīgākas izcilības partnerības, piemēram, “Profesionālās izcilības centri” vai “Eiropas universitātes”, taču norāda, ka šo partnerību ģeogrāfiskajam pārklājumam visā Eiropā jābūt visaptverošam, lai neveidotos situācija, ka dažām dalībvalstīm tiek sniegts nesamērīgs atbalsts, un uzskata, ka šim nolūkam programmas “Erasmus+” centralizētajā budžetā būtu jārezervē skaidri ierobežots finansiālā atbalsta apmērs.

Lai pilnībā ievērotu programmas “Erasmus+” mērķi sniegt kvalitatīvu mācīšanās pieredzi, atzinuma sagatavotājs uzskata, ka iniciatīvai “Discover EU”, ja tā tiek realizēta kā šīs programmas daļa, ir jāietver nozīmīgs mācīšanās komponents.

Atzinuma sagatavotājs uzskata, ka “Erasmus+” ievērojamais budžets būtu jāizlieto tā, lai nodrošinātu maksimālu pozitīvu ietekmi uz Eiropas iedzīvotājiem. Tāpēc atzinuma sagatavotājs vēlētos pastāvēt uz to, ka programmas uzdevums ir nodrošināt kvalitatīvu mobilitātes pieredzi, pamatojoties uz Eiropas Mobilitātes kvalitātes hartā(1) noteiktajiem principiem. Jāgarantē tādi kvalitātes praktiskie aspekti kā informācija, sagatavošana, atbalsts, pieredzes un kvalifikāciju atzīšana, kā arī skaidri mācību plāni un mācīšanās rezultāti.

Turklāt atzinuma sagatavotājs vēlas uzsvērt, ka programmai ar Eiropas Komisijas un dalībvalstu atbalstu būtu jānodrošina, ka kompetences, kas iegūtas, piedaloties jebkāda veida mobilitātē, tiek pienācīgi dokumentētas, validētas un atzītas un ka budžeta piešķiršana un konkrētas dotācijas ir saistītas ar kvalitātes novērtēšanas procedūrām. Atzinuma sagatavotājs stingri prasa, lai dalībvalstis nodrošinātu, ka tiek pilnībā piemērots Padomes ieteikums par Eiropas satvaru kvalitatīvai un rezultatīvai māceklībai, Padomes ieteikums par neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu un Eiropas rīki, kas palīdz atzīt ārvalstīs apgūto un nodrošina kvalitatīvu izglītību.

Visu rezumējot, atzinuma autors uzskata, ka ar jauno programmu “Erasmus+” tiks ieviestas daudzas vērtīgas pārmaiņas un ka, kvalitatīvi to īstenojot, tai būs spēcīga pozitīva ietekme uz Eiropas nākotni.

GROZĪJUMI

Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Kultūras un izglītības komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1

Regulas priekšlikums

Virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Priekšlikums

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko izveido Savienības programmu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā “Erasmus” un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 1288/2013

ar ko izveido Savienības programmu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā “Erasmus+” un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 1288/2013

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

Grozījums Nr.    2

Regulas priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1)  Strauju un nopietnu pārmaiņu apstākļos, kuras izraisījusi tehnoloģiskā revolūcija un globalizācija, ir būtiski veikt ieguldījumus mācību mobilitātē, sadarbībā un novatoriskas politikas izstrādē izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomās, lai veidotu iekļaujošas, saliedētas un noturīgas sabiedrības un saglabātu Savienības konkurētspēju, vienlaikus palīdzot stiprināt Eiropas identitāti un demokrātiskāku Savienību.

(1)  Strauju un nopietnu pārmaiņu apstākļos ir būtiski veikt ieguldījumus mācību mobilitātē, uz demokrātiju un solidaritāti vērstā izglītībā, sadarbībā un novatoriskas politikas izstrādē izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomās, lai veidotu iekļaujošas, demokrātiskas, saliedētas un noturīgas sabiedrības un saglabātu Savienības konkurētspēju un iekšējo solidaritāti, vienlaikus palīdzot stiprināt Eiropas identitāti un demokrātiskāku Savienību.

Grozījums Nr.    3

Regulas priekšlikums

1.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(1a)  Mobilitātei nevajadzētu būt nenovēršamam risinājumam, ko diktē iespēju trūkums savā valstī, bet gan izvēlei, kas ir pieejama pēc iespējas lielākam skaitam cilvēku neatkarīgi no sociālās izcelsmes, kultūras pieredzes un pieejamajiem līdzekļiem.

Grozījums Nr.    4

Regulas priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4)  2017. gada 17. novembrī Eiropas Parlaments, Padome un Komisija svinīgi proklamēja un parakstīja Eiropas sociālo tiesību pīlāru, kurā kā pirmais princips ir noteikts, ka ikvienam ir tiesības uz kvalitatīvu un iekļaujošu izglītību, apmācību un mūžizglītību, lai varētu saglabāt un iegūt iemaņas, kas dotu iespējas pilnā mērā piedalīties sabiedrības dzīvē un veiksmīgi īstenot pārejas darba tirgū.

(4)  2017. gada 17. novembrī Eiropas Parlaments, Padome un Komisija svinīgi proklamēja un parakstīja Eiropas sociālo tiesību pīlāru, kurā kā pirmais princips ir noteikts, ka ikvienam ir tiesības uz kvalitatīvu un iekļaujošu izglītību, apmācību un mūžizglītību, lai varētu saglabāt un iegūt iemaņas, kas dotu iespējas pilnā mērā piedalīties sabiedrības dzīvē un veiksmīgi īstenot integrāciju darba tirgū. Pīlāra trešais princips nosaka, ka ikvienam neatkarīgi no dzimuma, rases vai tautības, reliģijas vai ticības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas ir tiesības uz vienādu attieksmi un vienādām iespējām tādās jomās kā nodarbinātība, sociālā aizsardzība, izglītība un piekļuve sabiedrībai pieejamām precēm un pakalpojumiem. Tā septiņpadsmitais princips nosaka, ka cilvēkiem ar invaliditāti ir tiesības uz ienākumu atbalstu, kas nodrošina cilvēka cienīgu dzīvi, tiesības uz pakalpojumiem, kas paver iespējas piedalīties darba tirgū un sabiedrības dzīvē, un tiesības uz viņu vajadzībām pielāgotu darba vidi. Būtu jāveicina vienlīdzīgas iespējas un jānodrošina pietiekams Savienības finansējums.

Grozījums Nr.    5

Regulas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5)  2016. gada 16. septembrī Bratislavā divdesmit septiņu dalībvalstu vadītāji uzsvēra savu apņemšanos nodrošināt jauniešiem labākas iespējas. Romas deklarācijā, ko 27 dalībvalstu un Eiropadomes, Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas vadītāji pieņēma 2017. gada 25. martā, ir pausta apņemšanās izveidot Savienību, kurā jaunieši gūst labāko izglītību un apmācību un var studēt un atrast darbu visā Savienībā. Savienību, kas saglabā mūsu kultūras mantojumu un sekmē kultūras daudzveidību.

(5)  2016. gada 16. septembrī Bratislavā divdesmit septiņu dalībvalstu vadītāji uzsvēra savu apņemšanos nodrošināt jauniešiem labākas iespējas. Romas deklarācijā, ko 27 dalībvalstu un Eiropadomes, Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas vadītāji pieņēma 2017. gada 25. martā, ir pausta apņemšanās izveidot Savienību, kurā jaunieši gūst labāko izglītību un apmācību un var studēt un atrast pienācīgu darbu visā Savienībā. Savienību, kas saglabā mūsu kultūras mantojumu un sekmē kultūras daudzveidību, solidaritāti un demokrātiju.

Grozījums Nr.    6

Regulas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6)  Programmas “Erasmus+” (2014.–2020. gads) starpposma novērtējuma ziņojums apstiprināja, ka vienotas izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta programmas izveide būtiski vienkāršojusi, racionalizējusi un ļāvusi panākt sinerģijas Programmas pārvaldībā, lai gan turpmākai 2014.–2020. gada Programmas efektivitātes pieauguma konsolidācijai nepieciešami turpmāki uzlabojumi. Apspriežoties par starpposma novērtējumu un par turpmāko Programmu, dalībvalstis un ieinteresētās personas izteica spēcīgu aicinājumu nodrošināt nepārtrauktību Programmas darbības jomā, uzbūvē un īstenošanas mehānismos, vienlaikus aicinot ieviest vairākus uzlabojumus, piemēram, padarīt Programmu iekļaujošāku. Viņi arī pauda pilnīgu atbalstu integrētas Programmas saglabāšanai, kuras pamatā ir mūžizglītības paradigma. Eiropas Parlaments 2017. gada 2. februāra rezolūcijā par “Erasmus+” īstenošanu atzinīgi novērtēja programmas integrēto struktūru un aicināja Komisiju pilnībā izmantot programmas mūžizglītības dimensiju, sekmējot un veicinot starpnozaru sadarbību turpmākajā programmā. Dalībvalstis un ieinteresētās personas arī uzsvēra vajadzību Programmā saglabāt spēcīgu starptautisku dimensiju un to attiecināt arī uz citām izglītības un apmācības nozarēm.

(6)  Programmas “Erasmus+” (2014.–2020. gads) starpposma novērtējuma ziņojums apstiprināja, ka vienotas izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta programmas izveide būtiski vienkāršojusi, racionalizējusi un ļāvusi panākt sinerģijas Programmas pārvaldībā, tomēr ir nepieciešami turpmāki uzlabojumi, lai sasniegtu Programmas mērķus, uzlabotu mobilitātes kvalitāti un ikvienam piedāvātu kvalitatīvas mobilitātes iespējas un tādējādi vēl vairāk konsolidētu 2014.–2020. gada Programmas efektivitātes pieaugumu. Apspriežoties par starpposma novērtējumu un par turpmāko Programmu, dalībvalstis un ieinteresētās personas izteica aicinājumu nodrošināt nepārtrauktību Programmas darbības jomā, uzbūvē un īstenošanas mehānismos, vienlaikus aicinot ieviest vairākus uzlabojumus, piemēram, padarīt Programmu iekļaujošāku un panākt, lai tā būtu piemērotāka arī mazākiem atbalsta saņēmējiem un mazāka mēroga projektiem. Viņi arī pauda atbalstu integrētas Programmas saglabāšanai, kuras pamatā ir mūžizglītības paradigma. Eiropas Parlaments 2017. gada 2. februāra rezolūcijā par “Erasmus+” īstenošanu atzinīgi novērtēja programmas integrēto struktūru un aicināja Komisiju pilnībā izmantot programmas mūžizglītības dimensiju, sekmējot un veicinot starpnozaru sadarbību turpmākajā programmā. Dalībvalstis un ieinteresētās personas arī uzsvēra vajadzību Programmā saglabāt spēcīgu starptautisku dimensiju un to attiecināt arī uz citām izglītības un apmācības nozarēm.

Grozījums Nr.    7

Regulas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7)  Atklāta sabiedriskā apspriešana par Savienības finansējumu vērtību un mobilitātes jomā apstiprināja šos galvenos konstatējumus un uzsvēra nepieciešamību padarīt nākamo programmu iekļaujošāku un turpināt prioritāri koncentrēties uz izglītības un apmācības sistēmu modernizēšanu, kā arī stiprināt prioritātes, lai veicinātu Eiropas identitāti, aktīvu pilsonību un līdzdalību demokrātiskā dzīvē.

(7)  Atklāta sabiedriskā apspriešana par Savienības finansējumu vērtību un mobilitātes jomā apstiprināja šos galvenos konstatējumus un uzsvēra nepieciešamību padarīt nākamo programmu iekļaujošāku un turpināt prioritāri koncentrēties uz izglītības un apmācības sistēmu modernizēšanu, kā arī stiprināt prioritātes, lai veicinātu Eiropas identitāti, aktīvu pilsonību, uzlabotu iedzīvotāju piederības sajūtu Eiropas Savienībai un līdzdalību demokrātiskā dzīvē.

Grozījums Nr.    8

Regulas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8)  Paziņojumā “Mūsdienīgs budžets Savienībai, kas aizsargā, dod iespējas un aizstāv — daudzgadu finanšu shēma 2021.–2027. gadam”26, kas pieņemts 2018. gada 2. maijā, Komisija aicināja nākamajā finanšu shēmā likt lielāku uzsvaru uz jaunatni, jo īpaši vairāk nekā dubultojot programmas “Erasmus+” (2014–2020) apmēru, kas ir viens no Savienības visatpazīstamākajiem veiksmes stāstiem. Jaunās Programmas uzmanības centrā vajadzētu būt iekļautībai, un tai būtu jāsasniedz vairāk jauniešu, kuriem ir mazāk iespēju. Tādējādi lielāks skaits jauniešu varētu pārcelties uz citu valsti, lai mācītos vai strādātu.

(8)  Paziņojumā “Mūsdienīgs budžets Savienībai, kas aizsargā, dod iespējas un aizstāv — daudzgadu finanšu shēma 2021.–2027. gadam”, kas pieņemts 2018. gada 2. maijā, Komisija aicināja nākamajā finanšu shēmā likt lielāku uzsvaru uz jaunatni, jo īpaši vairāk nekā dubultojot programmas “Erasmus+” (2014–2020) apmēru, kas ir viens no Savienības visatpazīstamākajiem veiksmes stāstiem. 2018. gada 14. marta rezolūcijā “Nākamā DFS: Parlamenta nostājas sagatavošana attiecībā uz DFS laikposmam pēc 2020. gada” Eiropas Parlaments aicināja trīskārt palielināt programmas budžetu. Vidusposma novērtējums apliecināja, ka “Erasmus+” budžets konsekventi tiek pilnībā izmantots un ka pieejamie līdzekļi nav pietiekami, lai apmierinātu lielo pieprasījumu. Jaunās Programmas uzmanības centrā vajadzētu būt iekļautībai, un tai būtu jāsasniedz vairāk jauniešu, kuriem ir mazāk iespēju. Tādējādi lielāks skaits jauniešu varētu doties uz citu valsti, lai mācītos vai strādātu.

__________________

__________________

26 COM(2018) 321 final.

26 COM(2018) 321 final.

Grozījums Nr.    9

Regulas priekšlikums

8.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(8a)  Eiropas Revīzijas palātas īpašajā ziņojumā “Mobilitāte saskaņā ar programmu “Erasmus+”: miljoniem dalībnieku un daudzpusīga Eiropas pievienotā vērtība, tomēr vēl jāuzlabo darbības rezultātu novērtēšana”, kas publicēts 2018. gada 6. septembrī, ir atkārtoti apliecināts, ka Programma nodrošina Eiropas pievienoto vērtību, koncentrējoties uz izglītības un apmācības komponentu. Taču pievienotās vērtības elementi, kas pārsniedz juridiskās prasības, tostarp stratēģiskā pieeja mobilitātei, spēcīgāka Eiropas identitātes izjūtu un daudzvalodība, darbības rezultātu novērtējumā netiek vērtēti. Tādēļ revidenti prasa Programmas snieguma vērtēšanai izmantojamos rādītājus labāk saskaņot ar Programmas mērķiem un ieviest papildu rādītājus, kuri būtu jāuzskata par prioritāriem projekta novērtēšanas posmā, jāuzrauga un jāziņo par tiem.

Grozījums Nr.    10

Regulas priekšlikums

8.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(8b)  Kaut gan Eiropas Revīzijas palāta atzīst, ka mobilitātes jomā ir ieviesti vairāki jauninājumi, kas ir vienkāršojuši administrēšanu, tā minētajā ziņojumā arī iesaka Komisijai turpināt vienkāršot shēmu, lai samazinātu administratīvo slogu. Revidenti aicina, lai Komisija atbalsta saņēmējiem un individuāliem dalībniekiem vienkāršotu pieteikšanos un ziņojumu sniegšanu, uzlabotu IT rīkus un turpinātu procedūru datorizēšanu.

Grozījums Nr.    11

Regulas priekšlikums

8.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(8c)  Komisija savā 2017. gada 24. oktobra paziņojumā “Stiprāka un atjaunota stratēģiskā partnerība ar ES tālākajiem reģioniem” atzīst, ka tālākajiem reģioniem ļoti nāktu par labu lielāka izglītojamo un personāla mobilitāte izglītībā un apmācībā, it sevišķi programmas “Erasmus+” ietvaros, un apņemas turpināt pielāgot finansiālo atbalstu dalībniekiem, kas ierodas no tālākajiem reģioniem un dodas uz tiem, saglabājot īpašus finansēšanas noteikumus šiem reģioniem programmā “Erasmus+”, izskatīt iespējas paplašināt “Erasmus+” reģionālo sadarbību, lai vēl vairāk stimulētu mobilitāti starp tālākajiem reģioniem un trešām kaimiņvalstīm, un kā papildinājumu programmai “Erasmus+” izmantot Eiropas Sociālo fondu+.

Grozījums Nr.    12

Regulas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9)  Šajā kontekstā ir nepieciešams izveidot programmas izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā “Erasmus+” 2014.–2020. gadam, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1288/201327, pēcteci (“Programma”). Lai veicinātu elastīgus mācīšanās veidus, kas ļauj personām attīstīt kompetences, kas vajadzīgas, lai risinātu XXI gadsimta problēmas, būtu jāsaglabā 2014.–2020. gada programmas integrētā būtība, kas aptver mācīšanos visos kontekstos — formālo, neformālo un ikdienējo.

(9)  Šajā kontekstā ir nepieciešams izveidot programmas izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā “Erasmus+” 2014.–2020. gadam, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1288/201327, pēcteci (“Programma”). Lai veicinātu elastīgus mācīšanās veidus, kā arī mūžizglītības pieeju, kas ļauj personām attīstīt kompetences, kuras vajadzīgas, lai attīstītos kā personības un risinātu XXI gadsimta problēmas, būtu jāpastiprina 2014.–2020. gada programmas integrētā būtība, kas aptver mācīšanos visos kontekstos — formālo, neformālo un ikdienējo mācīšanos — un visos dzīves posmos. Komisijai un dalībvalstīm būtu stingri jāveicina starpnozaru sadarbība, paredzot pietiekamu budžetu, lai īstenotu arī liela mēroga politikas projektus, kā arī nodrošinot budžeta elastību valstu iestādēm un projektu iesniedzējiem, lai rosinātu transversāliem jautājumiem veltītu kopīgu projektu izstrādi, ar kuriem tiek īstenota mūžizglītības pieeja un veicināti elastīgi mācīšanās veidi.

__________________

__________________

27 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1288/2013, ar ko izveido Savienības programmu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā “Erasmus+” un atceļ Lēmumus Nr. 1719/2006/EK, Nr. 1720/2006/EK un Nr. 1298/2008/EK (OV L 347, 20.12.2013., 50. lpp.).

27 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1288/2013, ar ko izveido Savienības programmu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā “Erasmus+” un atceļ Lēmumus Nr. 1719/2006/EK, Nr. 1720/2006/EK un Nr. 1298/2008/EK (OV L 347, 20.12.2013., 50. lpp.).

Grozījums Nr.    13

Regulas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10)  Programmai vajadzētu būt aprīkotai tā, lai tā kļūtu par pat lielāku ieguldījumu Savienības politikas mērķu un prioritāšu īstenošanā izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā. Saskaņota mūžizglītības pieeja ir būtiska, lai pārvaldītu dažādas pārejas, ar kurām cilvēki saskarsies dzīves cikla laikā. Īstenojot šo pieeju, nākamajai Programmai būtu jāsaglabā cieša saikne ar vispārējo stratēģisko satvaru Savienības politikas sadarbībai izglītības, apmācības un jaunatnes jomā, tostarp attiecībā uz skolu, augstākās izglītības, profesionālās izglītības un apmācības un pieaugušo izglītības politikas darba kārtībām, vienlaikus pastiprinot un attīstot jaunas sinerģijas ar citām saistītām Savienības programmām un politikas jomām.

(10)  Programmai vajadzētu būt aprīkotai tā, lai tā kļūtu par vēl lielāku ieguldījumu Savienības politikas mērķu un prioritāšu īstenošanā izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā. Saskaņota mūžizglītības pieeja ir būtiska, lai pārvaldītu dažādas pārejas, ar kurām cilvēki saskarsies dzīves cikla laikā, it īpaši raugoties uz cilvēkiem vecumā virs 50 gadiem, kuriem trūkst prasmju, kas nepieciešamas straujas pārejas īstenošanai darba tirgū. Īstenojot šo pieeju, nākamajai Programmai būtu jāsaglabā cieša saikne ar vispārējo stratēģisko satvaru Savienības politikas sadarbībai izglītības, apmācības un jaunatnes jomā, tostarp attiecībā uz skolu, augstākās izglītības, profesionālās izglītības un apmācības un pieaugušo izglītības politikas darba kārtībām, vienlaikus pastiprinot un attīstot jaunas sinerģijas ar citām saistītām Savienības programmām un politikas jomām.

Grozījums Nr.    14

Regulas priekšlikums

10.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(10a)  Vienam no galvenajiem programmas “Erasmus+” mērķiem ir jābūt ārpus skolas, profesionālās apmācības un studijām īstenoto darbību statusa saglabāšanai. Tādēļ ir jāuzlabo jaunatnes darba, mākslas un kultūras pasākumu, izpratnes par demokrātiju, pieaugušo izglītības un tautas sporta veicināšana.

Grozījums Nr.    15

Regulas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11)  Programma ir svarīgs elements Eiropas izglītības telpas izveidē. Tā būtu jāaprīko tā, lai sniegtu ieguldījumu stratēģiskajā satvarā sadarbībai izglītības un apmācības jomā un Prasmju programmas Eiropai28 pēctecei, paužot kopīgu apņemšanos nodrošināt prasmju un kompetenču stratēģisko nozīmi darbvietu, izaugsmes un konkurētspējas uzturēšanā. Tai būtu jāsniedz atbalsts dalībvalstīm, palīdzot tām sasniegt Parīzes deklarācijā noteiktos mērķus par pilsoniskuma un kopīgo vērtību — brīvības, iecietības un diskriminācijas aizlieguma — veicināšanu ar izglītības palīdzību29.

(11)  Programma ir svarīgs elements Eiropas izglītības telpas izveidē un Savienības galveno mūžizglītības kompetenču attīstīšanā. Tā būtu jāaprīko tā, lai sniegtu ieguldījumu stratēģiskajā satvarā sadarbībai izglītības un apmācības jomā un Prasmju programmas Eiropai28 pēctecei, paužot kopīgu apņemšanos nodrošināt prasmju un kompetenču stratēģisko nozīmi kvalitatīvu darbvietu, izaugsmes un konkurētspējas uzturēšanā. Tai būtu jāsniedz atbalsts dalībvalstīm, palīdzot tām sasniegt Parīzes deklarācijā noteiktos mērķus par pilsoniskuma un kopīgo vērtību — brīvības, iecietības un diskriminācijas aizlieguma — veicināšanu ar izglītības palīdzību29.

__________________

__________________

28 COM(2016) 381 final.

28 COM(2016) 381 final.

29 [Atsauce].

29 [Atsauce].

Grozījums Nr.    16

Regulas priekšlikums

11.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(11a)  Programmai būtu jānodrošina skolēniem, studentiem, mācībspēkiem un pieaugušajiem, kas mācās, iespēja paplašināt savu redzesloku un jāmazina aizspriedumi attiecībā uz LGBTI personām. Veicot skolotāju izglītošanu, skolotāji būtu jāapmāca, kā mācību programmās, radot labvēlīgu priekšstatu, iepazīstināt ar LGBTI jautājumiem, kā atbalstīt LGBTI skolēnus un kolēģus un kā aizsargāt LGBTI skolēnus skolu likumdošanā. Turklāt ar pieaugušo izglītības un profesionālās izglītības un apmācības iespējām būtu jāpalīdz tiem LGBTI skolēniem un studentiem, kuri ir pārtraukuši mācības skolā vai augstskolā viņiem nedrošās mācību/studiju vides dēļ.

Grozījums Nr.    17

Regulas priekšlikums

11.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(11b)  Programmas “Erasmus+” iecere ir panākt, lai pieteikumus finansējuma saņemšanai iesniegtu vairāk tādu projektu virzītāju, kuriem nav pieredzes ar Savienības projektiem. Tādēļ valstu aģentūrām būtu jāievieš vai jāpaplašina īpaši atbalsta mehānismi šādiem projektu virzītājiem.

Grozījums Nr.    18

Regulas priekšlikums

11.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(11c)  Komisijas sniegtās Programmas vadlīnijas būtu vēl vairāk jāuzlabo, lai tās būtu ērti lietojamas, vienkāršas un skaidras.

Grozījums Nr.    19

Regulas priekšlikums

12.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(12a)  Jauniešiem ir priekšstats, ka programma “Erasmus+” galvenokārt ir paredzēta augstskolu studentiem. Tādēļ Eiropas, valstu un reģionālā līmenī būtu jāpiešķir lielāka nozīme tam, lai popularizētu programmas dažādās darbības jomas un ar tām saistītās apakšprogrammas, kas aptver skolas izglītību (Comenius), augstāko izglītību (Erasmus), starptautiskā līmenī realizētu augstāko izglītību (Erasmus Mundus), profesionālo izglītību un apmācību (Leonardo da Vinci) un pieaugušo izglītību (Grundtvig), kā arī darbu ar jauniešiem (“Jaunatne darbībā”) un sportu.

Grozījums Nr.    20

Regulas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13)  Programmā būtu jāņem vērā Savienības darba plāns sportam, kas ir sadarbības satvars Savienības līmenī sporta jomā attiecībā uz [...] gadiem32. Būtu jānodrošina saskaņotība un papildināmība starp Savienības darba plānu un saskaņā ar programmu atbalstītajām darbībām sporta jomā. Nav vajadzības pievērst īpašu uzmanību tautas sportam, ņemot vērā sporta svarīgo nozīmi fiziskās aktivitātes un veselīga dzīvesveida, sociālās iekļaušanas un līdztiesības veicināšanā. Programmai vajadzētu sniegt ieguldījumu Eiropas kopīgajās vērtībās, izmantojot sportu, labu pārvaldību un integritāti sportā, kā arī izglītībā, apmācībā un prasmēs gan sportā, gan ar tā starpniecību.

(13)  Programmā būtu jāņem vērā Savienības darba plāns sportam, kas ir sadarbības satvars Savienības līmenī sporta jomā attiecībā uz [...] gadiem32. Būtu jānodrošina saskaņotība un papildināmība starp Savienības darba plānu un saskaņā ar Programmu atbalstītajām darbībām sporta jomā. Īpaša uzmanība jāpievērš tautas sportam, ņemot vērā sporta svarīgo nozīmi fiziskās aktivitātes un veselīga dzīvesveida, sociālās iekļaušanas un līdztiesības veicināšanā. Programmai vajadzētu sniegt ieguldījumu Eiropas kopīgajās vērtībās, izmantojot sportu, labu pārvaldību un integritāti sportā, kā arī izglītībā, apmācībā un prasmēs gan sportā, gan ar tā starpniecību. Šajā sakarībā ir jāveicina sporta treneru mobilitāte, jo īpaši to treneru vidū, kuri trenē sieviešu komandas un kuriem ir nepieciešams atbalsts seksisma un sieviešu nīšanas apkarošanā.

_________________

_________________

32 [Atsauce].

32 [Atsauce].

Grozījums Nr.    21

Regulas priekšlikums

13.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(13a)  Atbildīgajām iestādēm būtu jānodrošina pieteikuma veidlapu pienācīga un savlaicīga pieejamība.

Grozījums Nr.    22

Regulas priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16)  Programmai būtu jābūt iekļaujošākai, uzlabojot saziņu ar tiem, kuriem ir mazāk iespēju, tostarp izmantojot elastīgākus mācību mobilitātes veidus un veicinot mazo organizāciju līdzdalību, jo īpaši jaunpienācēju un kopienu vietējo tautas organizāciju, kas strādā tieši ar nelabvēlīgā situācijā esošiem izglītojamajiem visās vecuma grupās. Lai sasniegtu vairāk dalībnieku, it īpaši tos, kam ir mazāk iespēju un kuriem fiziska pārcelšanās uz valsti, kas nav to dzīvesvietas valsts, būtu šķērslis, būtu jāveicina tādi virtuālie formāti kā virtuāla sadarbība, jaukta un virtuālā mobilitāte.

(16)  Programmai būtu jābūt iekļaujošākai, ar vienkāršotām administratīvajām procedūrām un skaidru komunikāciju uzlabojot saziņu ar tiem, kuriem ir mazāk iespēju, tostarp izmantojot elastīgākus mācību mobilitātes veidus un veicinot mazo organizāciju līdzdalību, jo īpaši jaunpienācēju un kopienu vietējo tautas organizāciju, kas strādā tieši ar nelabvēlīgā situācijā esošiem izglītojamajiem visās vecuma grupās. Lai sasniegtu vairāk dalībnieku, it īpaši cilvēkus, kam ir mazāk iespēju, un cilvēkus, kuriem fiziska pārcelšanās uz valsti, kas nav to dzīvesvietas valsts, būtu šķērslis, būtu jāveicina tādi virtuālie formāti kā virtuāla sadarbība, jaukta un virtuālā mobilitāte, vienlaikus raugoties, lai minētie formāti neaizstātu fizisko mobilitāti, bet papildinātu to. pastiprināta atbalsta struktūras vietējā un valsts līmenī, piemēram, mērķtiecīga kultūras, sociālā un valodiskā sagatavošana un pastāvīgs atbalsts mobilitātes pieredzes gūšanas laikā vai surdotulkošanas atbalsts, ļautu cilvēkiem, kuriem ir mazāk iespēju, bez šķēršļiem un nediskriminējoši piekļūt visām programmas “Erasmus+” darbībām atbilstoši ANO Konvencijai par personu ar invaliditāti tiesībām un Eiropas stratēģijai invaliditātes jomā. Mērķfinansējums šīm grupām, kā arī citi pasākumi, piemēram, konsultantu iecelšana valstu aģentūrās, kuri sniegtu padomus par labāko iespējamo finansējuma sadalījumu, arī palīdzēs padarīt programmu iekļaujošāku. Eiropas Sociālais fonds+ dalībvalstu līmenī ir nozīmīgs atbalsta fonds cilvēkiem, kuriem ir mazāk iespēju, un, izvirzot kopīgus mērķus, tam būtu jādarbojas kā “Erasmus+” mobilitātes programmu papildinājumam.

Grozījums Nr.    23

Regulas priekšlikums

18.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(18a)  Programmai būtu jānodrošina kvalitatīva mobilitātes pieredze, balstoties uz Eiropas Mobilitātes kvalitātes hartā (2006/961/EK) izklāstītajiem principiem, kas paredz, ka tādi praktiskie aspekti kā informācijas, sagatavošanas un atbalsta kvalitāte, pieredzes un kvalifikāciju atzīšana, kā arī iepriekš skaidri definēti mācību plāni un mācīšanās rezultāti noteicoši ietekmē mobilitātes pieredzes pozitīvo ieguvumu. Mobilitātes pieredzes neatņemamai daļai būtu jābūt sagatavošanās un informatīvajiem semināriem, valodu apmācībai un starpkultūru prasmju apgūšanai, ko nodrošināt būtu nosūtošo vai uzņemošo organizāciju vai mobilitātes pakalpojumu sniedzēju uzdevums. Lai paplašinātu mācību mobilitātes tvērumu, padarītu to iekļaujošāku un uzlabotu tās kvalitāti, būtu jāparedz vienkāršota pieteikšanās procedūra pieredzējušiem mobilitātes pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, akreditācija, ievērojot kvalitātes hartu prasības.

Grozījums Nr.    24

Regulas priekšlikums

20. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(20)  Programmai vajadzētu nostiprināt esošās mācību mobilitātes iespējas, jo īpaši tajās nozarēs, kur Programma varētu sasniegt vislielākos efektivitātes ieguvumus, lai paplašinātu tās tvērumu un apmierinātu lielo neapmierināto pieprasījumu. Tas būtu jādara, jo īpaši pastiprinot un veicinot mobilitātes darbības attiecībā uz augstākās izglītības studentiem, skolēniem un profesionālās izglītības un apmācībās apguvējiem. Mazkvalificētu pieaugušo izglītojamo mobilitāte būtu jāiestrādā sadarbības partnerībās. Lai sasniegtu lielāku jauniešu skaitu, būtu jāpaplašina mobilitātes iespējas jauniešu dalībai neformālos mācību pasākumos. Būtu jāstiprina arī personāla mobilitāte izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā, ņemot vērā tās sviras efektu. Saskaņā ar redzējumu par patiesu Eiropas izglītības telpu programmai vajadzētu arī sekmēt mobilitāti un apmaiņu, kā arī veicināt studentu dalību izglītības un kultūras pasākumos, atbalstot digitalizācijas procesus, piemēram, Eiropas studenta karti. Šī iniciatīva var būt svarīgs solis, lai mobilitāte visiem kļūtu par realitāti, vispirms ļaujot augstākās izglītības iestādēm nosūtīt studēt uz citām valstīm un uzņemtu vairāk studentu apmaiņa, vienlaikus uzlabojot studentu mobilitātes kvalitāti un arī veicinot studentu piekļuvi dažādiem pakalpojumiem (bibliotēka, transports, izmitināšana) pirms ierašanās iestādē ārzemēs.

(20)  Programmai vajadzētu nostiprināt esošās mācību mobilitātes iespējas, jo īpaši tajās nozarēs, kur Programma varētu sasniegt vislielākos efektivitātes ieguvumus, lai paplašinātu tās tvērumu un apmierinātu lielo neapmierināto pieprasījumu. Tas būtu jādara, jo īpaši pastiprinot un veicinot patlaban mazāk pārstāvētu grupu, piemēram, profesionālās izglītības un apmācības apguvēju mobilitāti, jo īpaši sākotnējās PIA apguves posmā, un skolēnu, kā arī augstākās izglītības studentu mobilitāti. Mazkvalificētu pieaugušo izglītojamo vai cilvēku, kuriem ir mazāk iespēju, mobilitāte būtu jāiestrādā sadarbības partnerībās. Lai sasniegtu lielāku jauniešu skaitu, būtu jāpaplašina mobilitātes iespējas jauniešu dalībai neformālos mācību pasākumos. Būtu jāstiprina arī personāla mobilitāte izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā, ņemot vērā tās sviras efektu. Saskaņā ar redzējumu par patiesu Eiropas izglītības telpu Programmai vajadzētu arī sekmēt mobilitāti un apmaiņu, kā arī veicināt studentu dalību izglītības un kultūras pasākumos, atbalstot digitalizācijas procesus, piemēram, Eiropas studenta karti. Šī iniciatīva var būt svarīgs solis, lai mobilitāte visiem kļūtu par realitāti, vispirms ļaujot augstākās izglītības iestādēm nosūtīt studēt uz citām valstīm un uzņemt vairāk apmaiņas studentu, vienlaikus uzlabojot studentu mobilitātes kvalitāti un arī veicinot studentu piekļuvi dažādiem pakalpojumiem (bibliotēka, transports, izmitināšana) pirms ierašanās iestādē ārzemēs.

Grozījums Nr.    25

Regulas priekšlikums

20.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(20a)  Mācību mobilitātes iespējām pierobežu reģionos būtu jāsaņem papildu atbalsts. Sevišķi profesionālās izglītības un apmācības audzēkņiem būtu jādara vieglāk pieejamas prakses iespējas vai iespēja pavadīt daļu no mācību laika ārzemēs, lai viņi varētu iepazīties ar pārrobežu darba tirgu.

Grozījums Nr.    26

Regulas priekšlikums

20.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(20b)  Programmai būtu jānostiprina profesionālās izglītības un apmācības (PIA) iekļaujošais raksturs un kvalitāte, jo PIA Eiropā ir būtiska ekonomiskā un sociālā nozīme, nodrošinot vienlīdzīgas iespējas un sociālo iekļautību visiem iedzīvotājiem, tostarp iedzīvotājiem, kas pieder sociāli nelabvēlīgā situācijā esošām grupām, un cilvēkiem, kuriem ir mazāk iespēju. Programma pievērsīsies PIA nozarei raksturīgiem jautājumiem, piemēram, jautājumam par īpašu strukturālu atbalstu, piemēram, valodas prasmju un nozarei nepieciešamās valodas apmācības nodrošināšanu vai atbilstošiem novērtēšanas pasākumiem dalībniekiem, kā arī finansējumam, kas ļautu kompensēt ierobežoto valsts līdzekļu pieejamību audzēkņu, mācībspēku un darbinieku apmaiņai PIA jomā, vai jautājumam, kā atvieglot partneru atrašanu augstas kvalitātes mobilitātes nodrošināšanai.

Grozījums Nr.    27

Regulas priekšlikums

20.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(20c)  Programmai būtu jāatbalsta mobilitātes pieredzes gūšana pieaugušo izglītībā, kuras galvenais mērķis ir veicināt sociālo iekļaušanu, aktīvu pilsoniskumu un piemērotību darba tirgum, personisko izaugsmi un labklājību, kā arī zināšanu, kompetenču un prasmju pārnesi.

Grozījums Nr.    28

Regulas priekšlikums

20.d apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(20d)  Programmai būtu jāveicina skolotāju vai citu izglītības darbinieku, tostarp agrīnās izglītības un pirmsskolas izglītības darbinieku, mobilitāte, tādējādi sekmējot viņu sākotnējo profesionālo attīstību un turpmāku profesionālās kvalifikācijas celšanu, un jānodrošina, ka skolotāji, kas piedalās mobilitātē, saņem atbalstu no savām skolām, tostarp pienācīgu apmācību pirms mobilitātes perioda, kā arī zināšanu un kompetenču pilnveidošanu, kas izmantojamas, mācot un izglītojot apmaiņas skolēnus. Lai palielinātu skolotāju dalību Programmā, skolotājus pārstāvošās organizācijas valsts un reģionālā līmenī būtu jāiesaista attiecīgo valsts aģentūru koordinētās vietējās publicitātes kampaņās. Skolotāja mobilitātes periods nebūtu jāuzskata par atvaļinājumu, bet gan par oficiālā darba laika daļu.

Grozījums Nr.    29

Regulas priekšlikums

21. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(21)  Programmai būtu jāmudina jauniešus iesaistīties Eiropas demokrātiskajā dzīvē, tostarp atbalstot līdzdalības projektus jauniešiem, lai mudinātu jauniešus iesaistīties un mācīties piedalīties pilsoniskajā sabiedrībā, palielinot informētību par Eiropas kopīgajām vērtībām, tostarp pamattiesībām, savedot kopā jauniešus un vietējā, valsts un Savienības līmeņa lēmumu pieņēmējus, kā arī veicinot integrācijas procesu Eiropā.

(21)  Programmai būtu jāmudina jauniešus iesaistīties Eiropas demokrātiskajā dzīvē, tostarp atbalstot līdzdalības projektus jauniešiem, lai mudinātu jauniešus iesaistīties un mācīties piedalīties pilsoniskajā sabiedrībā, palielinot informētību par Eiropas kopīgajām vērtībām, tostarp pamattiesībām, savedot kopā jauniešus un vietējā, valsts un Savienības līmeņa lēmumu pieņēmējus, kā arī veicinot integrācijas procesu Eiropā. Programma atzīst jaunatnes organizāciju un jaunatnes darba būtisko nozīmi šā mērķa sasniegšanā un koncentrēsies uz spēcīgākas jaunatnes jomas veidošanu Eiropā, atbalstot un veicinot jaunatnes organizāciju darbību un projektus visā Eiropā, kaimiņvalstīs un sadarbībā ar pārējo pasauli.

Grozījums Nr.    30

Regulas priekšlikums

22. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(22)  Programmai vajadzētu piedāvāt jauniešiem vairāk iespēju iepazīt Eiropu caur mācību pieredzi ārzemēs. Astoņpadsmit gadus sasniegušajiem, jo īpaši tiem, kam ir mazāk iespēju, būtu jādod iespēja pirmo reizi piedzīvot īstermiņa individuālu vai grupas pieredzi, ceļojot visā Eiropā neformālās izglītības darbības ietvaros, kuras mērķis ir veicināt viņu piederības sajūtu Eiropas Savienībai un iepazīt tās kultūras daudzveidību. Programmā būtu jānorāda struktūras, kas atbild par dalībnieku uzrunāšanu un atlasīšanu un atbalsta pasākumiem, kas veicina pieredzes mācību dimensiju.

(22)  Programmai vajadzētu piedāvāt jauniešiem vairāk iespēju iepazīt Eiropu caur kvalitatīvu mācību pieredzi ārzemēs. Jebkura vecuma jauniešiem, jo īpaši tiem, kam ir mazāk iespēju, būtu jādod iespēja pirmo reizi piedzīvot kvalitatīvu īstermiņa individuālu vai grupas mācību pieredzi, ceļojot visā Eiropā neformālās izglītības darbības ietvaros, kuras mērķis ir veicināt viņu piederības sajūtu Eiropas Savienībai un iepazīt tās kultūras daudzveidību. Programmā būtu jānorāda struktūras, tostarp pilsoniskās sabiedrības organizācijas un jaunatnes organizācijas, kas atbild par dalībnieku uzrunāšanu un atlasīšanu un atbalsta pasākumiem, kas veicina pieredzes mācību dimensiju. Iniciatīvas “DiscoverEU” kontekstā Programmai būtu jātiecas sasniegt konkrētus mācību mērķus un jāīsteno konkrēti mācību pasākumi. Komisijai jānodrošina, lai, izraugoties dalībniekus, tiktu ievērots līdzsvarots ģeogrāfiskais sadalījums. Vispārējās pieredzes pilnveidošanas nolūkā var apsvērt iespēju Programmas gaitā sadarboties ar Eiropas kultūras galvaspilsētām, Eiropas jaunatnes galvaspilsētām, Eiropas brīvprātīgo darba galvaspilsētām un Eiropas zaļajām galvaspilsētām.

Grozījums Nr.    31

Regulas priekšlikums

22.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(22a)  Programmai būtu jāveicina arī gados vecāku izglītojamo, tostarp trešās paaudzes augstskolu studentu un darba ņēmēju vecumā virs 50 gadiem, kuri darba tirgū ir pārejas procesā, mūžizglītības mobilitāte un starppaaudžu apmaiņas pasākumi ar jauniešu un gados vecāku cilvēku līdzdalību.

Grozījums Nr.    32

Regulas priekšlikums

23. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(23)  Programmai vajadzētu arī veicināt valodu apguvi, jo īpaši izmantojot paplašinātu tiešsaistes rīku lietošanu, jo e-mācības sniedz papildu priekšrocības valodu apguvei ir labākas piekļuves un elastīguma ziņā.

(23)  Lai pārvarētu vienu no studentu mobilitātes šķēršļiem, Programmai vajadzētu arī veicināt valodu, tostarp zīmju valodu, mazākumtautību un kaimiņvalstu valodu, apguvi, jo īpaši plašāk izmantojot pieejamus tiešsaistes rīkus, kā arī tradicionālās klātienes valodu apmācības nodarbības.

Grozījums Nr.    33

Regulas priekšlikums

24. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(24)  Programmai būtu jāatbalsta pasākumi, kas uzlabo sadarbību starp iestādēm un organizācijām, kas darbojas izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā, atzīstot to būtisko nozīmi cilvēku nodrošināšanā ar zināšanām, prasmēm un kompetencēm, kas nepieciešamas mainīgajā pasaulē, kā arī, lai pienācīgi izpildītu inovācijas, radošuma un uzņēmējdarbības potenciālu, jo īpaši digitālajā ekonomikā.

(24)  Programmai būtu jāatbalsta pasākumi, kas uzlabo sadarbību starp izglītības, apmācības, jaunatnes, mākslas un sporta jomas iestādēm un organizācijām, atzīstot to būtisko nozīmi cilvēku nodrošināšanā ar zināšanām, prasmēm un kompetencēm, kas nepieciešamas mainīgajā pasaulē, kā arī ilgtspējīgas attīstības, sociālā progresa, inovācijas, radošuma un uzņēmējdarbības potenciāla pienācīgā īstenošanā, jo īpaši digitālajā ekonomikā.

Grozījums Nr.    34

Regulas priekšlikums

24.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(24a)  Programmai saskaņā ar ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām 8. pantu ir jāatbalsta izpratnes vairošana visā sabiedrībā par cilvēkiem ar invaliditāti, un, lai veicinātu pozitīvu attieksmi un lielāku sociālo izpratni, tai jārosina cilvēku ar invaliditāti prasmju, nopelnu un spēju atzīšana; turklāt tai visos izglītības sistēmas līmeņos ir jāveicina respektējoša attieksme pret invaliditātes skartu cilvēku tiesībām un jāietver apmācības programmas, kas paredzētas izpratnes veidošanai par cilvēkiem ar invaliditāti un viņu tiesībām.

Grozījums Nr.    35

Regulas priekšlikums

25. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(25)  2017. gada 14. decembra secinājumos Eiropadome aicināja dalībvalstis, Padomi un Komisiju turpināt virzīt vairākas iniciatīvas, lai paceltu Eiropas sadarbību izglītībā un apmācībā jaunā līmenī, tostarp veicinot “Eiropas universitāšu” parādīšanos līdz 2024. gadam, kas sastāv no augšupējiem universitāšu tīkliem visā Savienībā. Programmai būtu jāatbalsta šīs Eiropas universitātes.

(25)  2017. gada 14. decembra secinājumos Eiropadome aicināja dalībvalstis, Padomi un Komisiju turpināt virzīt vairākas iniciatīvas, lai paceltu Eiropas sadarbību izglītībā un apmācībā jaunā līmenī, tostarp veicinot “Eiropas universitāšu” parādīšanos līdz 2024. gadam, kas sastāv no augšupējiem universitāšu tīkliem visā Savienībā. Programmai būtu jāatbalsta šīs Eiropas universitātes”, nodrošinot finansiālu atbalstu ne vairāk kā 20 % apmērā no centralizētā budžeta, kas atvēlēts darbībām izglītības un apmācības jomā. Programmai būtu jānodrošina, ka “Eiropas universitāšu” tīkls garantē Eiropas universitāšu visaptverošu ģeogrāfisko pārklājumu.

Grozījums Nr.    36

Regulas priekšlikums

26. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(26)  2010. gada Briges paziņojumā tika pausts aicinājums atbalstīt profesionālo izcilību gudrai un ilgtspējīgai izaugsmei. 2017. gada paziņojumā par inovācijas stiprināšanu Eiropas reģionos norādīta saikne starp profesionālo izglītību un apmācību un inovācijas sistēmām, kā daļa no pārdomātas specializācijas stratēģijas reģionālā līmenī. Programmai būtu jānodrošina līdzekļi, lai reaģētu uz šiem aicinājumiem un atbalstītu profesionālās izcilības centru transnacionālās platformas, kas cieši integrēti izaugsmes, inovācijas un konkurētspējas vietējās un reģionālās stratēģijās. Šiem izcilības centriem būtu jādarbojas kā kvalitatīvu profesionālo prasmju dzinuļiem saistībā ar nozaru problēmām, vienlaikus atbalstot vispārējās strukturālās izmaiņas un sociālekonomisko politiku Savienībā.

(26)  2010. gada Briges paziņojumā tika pausts aicinājums atbalstīt profesionālo izcilību gudrai un ilgtspējīgai izaugsmei. 2017. gada paziņojumā par inovācijas stiprināšanu Eiropas reģionos norādīta saikne starp profesionālo izglītību un apmācību un inovācijas sistēmām, kā daļa no pārdomātas specializācijas stratēģijas reģionālā līmenī. Programmai būtu jānodrošina līdzekļi, lai reaģētu uz šiem aicinājumiem un atbalstītu transnacionālu platformu veidošanu, kurās ietilptu profesionālās izcilības centri, kas cieši integrēti vietēja un reģionāla mēroga izaugsmes, inovācijas, konkurētspējas, sociālās iekļautības un ilgtspējīgas attīstības stratēģijās. Šiem izcilības centriem būtu jādarbojas kā kvalitatīvu profesionālo prasmju dzinuļiem saistībā ar nozaru problēmām, vienlaikus atbalstot vispārējās strukturālās izmaiņas un sociālekonomisko politiku Savienībā. Programmai vajadzētu nodrošināt finansējumu šiem izcilības centriem vismaz 10 % apmērā no centralizētā budžeta, kas atvēlēts darbībām izglītības un apmācības jomā, un būtu jānodrošina visaptverošs ģeogrāfiskais pārklājums visā Eiropā.

Grozījums Nr.    37

Regulas priekšlikums

27. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(27)  Lai palielinātu virtuālo sadarbību, programmai būtu jāatbalsta sistemātiskāka tādu tiešsaistes platformu izmantošana kā e-mērķsadarbība, School Education Gateway, Eiropas Pieaugušo izglītības e-platforma Eiropā, Eiropas Jaunatnes portāls un tiešsaistes platforma augstākajai izglītībai.

(27)  Lai palielinātu virtuālo sadarbību, programmai būtu jāatbalsta sistemātiskāka un pieejamāka tādu tiešsaistes platformu izmantošana kā eTwinning, School Education Gateway, Eiropas Pieaugušo izglītības e-platforma, Eiropas Jaunatnes portāls un tiešsaistes platforma augstākajai izglītībai.

Grozījums Nr.    38

Regulas priekšlikums

28. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(28)  Programmai būtu jāveicina pārredzamība un prasmju un kvalifikāciju atzīšana, kā arī kredītpunktu vai mācību rezultātu vienību pārnešana, lai veicinātu kvalitātes nodrošināšanu un atbalstītu neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu, prasmju pārvaldību un orientāciju. Šajā sakarā Programmā vajadzētu paredzēt atbalstu arī kontaktpunktiem un sadarbības tīkliem valsts un Savienības mērogā, kas veicinātu Eiropas mēroga apmaiņas, kā arī izstrādājot elastīgas mācību metodes starp dažādām izglītības, apmācības un jaunatnes lietu jomām un formālā un neformālā vidē.

(28)  Programmai būtu jāveicina pārredzamība un prasmju un kvalifikāciju atzīšana, kā arī kredītpunktu vai mācību rezultātu vienību pārnešana, lai veicinātu kvalitātes nodrošināšanu un atbalstītu neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu, prasmju pārvaldību un orientāciju. Šajā sakarā Programmā vajadzētu paredzēt atbalstu arī kontaktpunktiem un sadarbības tīkliem valsts un Savienības mērogā, kas veicinātu Eiropas mēroga apmaiņas, kā arī izstrādājot elastīgus un iekļaujošus mācīšanās veidus starp dažādām izglītības, apmācības un jaunatnes lietu jomām un formālā un neformālā vidē.

Grozījums Nr.    39

Regulas priekšlikums

29.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(29a)  Programai būtu jānodrošina, ka kompetences, kas iegūtas, piedaloties jebkāda veida mobilitātē, tiek pienācīgi dokumentētas, validētas un atzītas. Programmai būtu jāpievērš īpaša uzmanība ārzemēs pavadīto izglītības un apmācības posmu, tostarp vidusskolas izglītības, validēšanai un atzīšanai, un šajā sakarībā budžeta piešķiršana un konkrētās dotācijas būtu jāsaista ar kvalitātes novērtēšanas procedūrām, mācīšanās rezultātu aprakstu un Padomes ieteikuma par Eiropas satvaru kvalitatīvai un rezultatīvai māceklībai, Padomes ieteikuma par neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu un tādu Eiropas rīku pilnīgu piemērošanu, kuri palīdz atzīt ārzemēs apgūto un nodrošina kvalitatīvu izglītību, piemēram, Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūra (EQF), Eiropas Augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas reģistrs (EQAR), Eiropas kredītpunktu sistēma profesionālās izglītības un apmācības jomā (ECVET) un Eiropas kvalitātes nodrošināšanas pamatprincipu ietvarstruktūra profesionālajai izglītībai un apmācībām (EQAVET).

Grozījums Nr.    40

Regulas priekšlikums

30. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(30)  Tā kā, lai nodrošinātu sadarbību ar citiem Savienības instrumentiem un citām Savienības politikas jomām, būtu jāpiedāvā mobilitātes iespējas cilvēkiem dažādās darbības nozarēs, piemēram, publiskajā sektorā, lauksaimniecībā un uzņēmējdarbībā, lai gūtu mācīšanās pieredzi ārzemēs, ļaujot tiem jebkurā viņu dzīves posmā, attīstīties ne tikai profesionāli, bet arī personīgi, jo īpaši izstrādājot savas Eiropas identitātes apziņu un izpratni par Eiropas kultūras daudzveidību. Programmai vajadzētu būt Savienības starptautiskās mobilitātes shēmu sākumpunktam ar izteiktu mācību dimensiju, vienkāršojot šādu shēmu piedāvājumu saņēmējiem, kas piedalās šajās darbībās. Būtu jāveicina “Erasmus” projektu paplašināšana; būtu jāīsteno īpaši pasākumi, lai palīdzētu “Erasmus” projektu virzītājiem pieteikties dotācijām vai veidot sinerģiju, izmantojot atbalstu no Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem un programmām, kas saistītas ar migrāciju, drošību, tiesiskumu un pilsonību, veselību un kultūru.

(30)  Tā kā, lai nodrošinātu sadarbību ar citiem Savienības instrumentiem un atbalstu citām Savienības politikas jomām, būtu jāpiedāvā mobilitātes iespējas mācību pieredzes gūšanai ārzemēs cilvēkiem dažādās darbības nozarēs, piemēram, publiskajā sektorā, lauksaimniecībā un uzņēmējdarbībā, tostarp arī cilvēkiem ar invaliditāti, ļaujot viņiem jebkurā viņu dzīves posmā, attīstīties un augt ne tikai profesionāli, bet arī personīgi, jo īpaši izstrādājot savas Eiropas identitātes apziņu un izpratni par Eiropas kultūras daudzveidību. Programmai vajadzētu būt Savienības starptautiskās mobilitātes shēmu sākumpunktam ar izteiktu mācību dimensiju, vienkāršojot šādu shēmu piedāvājumu saņēmējiem un tiem, kas piedalās šajās darbībās. Būtu jāveicina “Erasmus” projektu paplašināšana; būtu jāīsteno īpaši pasākumi, lai palīdzētu “Erasmus” projektu virzītājiem pieteikties dotācijām vai veidot sinerģiju, izmantojot atbalstu no Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem un programmām, kas saistītas ar migrāciju, drošību, tiesiskumu un pilsonību, veselību un kultūru, kā arī no Eiropas solidaritātes korpusa.

Grozījums Nr.    41

Regulas priekšlikums

32. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(32)  Atspoguļojot to, cik svarīgi ir risināt klimata pārmaiņas, saskaņā ar Savienības apņemšanos īstenot Parīzes nolīgumu un sasniegt ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus, šī Programma sniegs ieguldījumu klimata politikas jomas rīcības integrēšanā Savienības politikā un vispārējā mērķa sasniegšanā, lai 25 % no Savienības budžeta izdevumiem tiktu ieguldīti klimata mērķu sasniegšanā. Programmas sagatavošanas un īstenošanas gaitā tiks noteiktas attiecīgās darbības un pārskatītas saistībā ar attiecīgo novērtēšanu un pārskatīšanas procesu.

(32)  Programmai jābūt saskaņotai ar Parīzes nolīguma galveno mērķi — stiprināt globālo reakciju uz klimata pārmaiņu draudiem. Atspoguļojot to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām saskaņā ar Savienības apņemšanos īstenot Parīzes nolīgumu un sasniegt ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus, šī Programma sniegs ieguldījumu klimata politikas jomas rīcības integrēšanā Savienības politikā un palīdzēs sasniegt vispārēju mērķi ieguldīt 25 % no Savienības budžeta izdevumiem klimata mērķu sasniegšanā. Programmas sagatavošanas un īstenošanas gaitā tiks noteiktas attiecīgās darbības un pārskatītas saistībā ar attiecīgo novērtēšanu un pārskatīšanas procesu.

Grozījums Nr.    42

Regulas priekšlikums

32.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(32a)  Programmai un tās instrumentiem šajā unikālajā starptautiskajā vidē vajadzētu būt ārkārtīgi svarīgai nozīmei cilvēku izglītošanā par globālo ilgtspēju un globālajiem pētījumiem, vides aizsardzību un klimata pārmaiņām, un līdzās mērķtiecīgām programmām šiem pētījumiem būtu jāparādās visās pamatdarbībās kā horizontālam elementam formālās un neformālās izglītības un ikdienējās mācīšanās veidā.

Grozījums Nr.    43

Regulas priekšlikums

32.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(32b)  Ņemot vērā Eiropas Savienības juridisko pienākumu izskaust nevienlīdzību un veicināt sieviešu un vīriešu līdztiesību, izmantojot visas LESD 8. pantā noteiktās darbības, Programmai būtu jāveicina dzimumu aspekta integrēšana Savienības politikas jomās. Programmas sagatavošanas un īstenošanas gaitā tiks noteiktas attiecīgās darbības un pārskatītas saistībā ar attiecīgo novērtēšanu un pārskatīšanas procesu. Sevišķi nepieciešami ir dzimumu līdztiesības situācijas uzlabojumi no trešām valstīm nākošo dalībnieku vidū.

Grozījums Nr.    44

Regulas priekšlikums

34. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(34)  Bāzes finansējums darbībām, ko pārvalda valstu aģentūras izglītības un apmācības jomā, minimālo piešķīrumu sadalījums pa nozarēm (augstākās izglītības, skolas izglītības, profesionālās izglītības un apmācības un pieaugušo izglītības jomā) būtu jādefinē, lai nodrošinātu kritisko masu, lai sasniegtu paredzēto apropriāciju iznākumu un rezultātus katrā no šīm nozarēm.

(34)  Bāzes finansējums darbībām, ko pārvalda valstu aģentūras izglītības un apmācības jomā, minimālo piešķīrumu sadalījums pa nozarēm (augstākās izglītības, skolas izglītības, profesionālās izglītības un apmācības un pieaugušo izglītības jomā) būtu jādefinē, lai nodrošinātu kritisko masu, lai sasniegtu paredzēto apropriāciju iznākumu un rezultātus katrā no šīm nozarēm. Turklāt varētu noteikt arī minimālo piešķīrumu katrai mērķgrupai.

Grozījums Nr.    45

Regulas priekšlikums

36. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(36)  Saskaņā ar šo regulu finansēšanas veidi un īstenošanas metodes būtu jāizvēlas, pamatojoties uz iespējām ar tiem sasniegt darbību konkrētos mērķus un gūt rezultātus, jo īpaši ņemot vērā pārbaužu izmaksas, administratīvo slogu un gaidāmo neatbilstības risku. Šajā sakarā būtu nepieciešams apsvērt izmantot vienreizējus maksājumus, vienotas likmes un vienības izmaksas, kā arī finansējumu, kas nav saistīts ar izmaksām, kā minēts Finanšu regulas [125. panta 1. punktā].

(36)  Saskaņā ar šo regulu finansēšanas veidi un īstenošanas metodes būtu jāizvēlas, pamatojoties uz iespējām ar tiem sasniegt darbību konkrētos mērķus un gūt rezultātus, jo īpaši ņemot vērā pārbaužu izmaksas, administratīvo slogu un gaidāmo neatbilstības risku. Šajā sakarā būtu nepieciešams apsvērt izmantot vienreizējus maksājumus, vienotas likmes un vienības izmaksas, kā arī finansējumu, kas nav saistīts ar izmaksām, kā minēts Finanšu regulas [125. panta 1. punktā]. Lai Programma būtu iekļaujoša, ir ārkārtīgi svarīgi paredzēt mērķtiecīgu finansiālo atbalstu, piemēram, priekšfinansējuma iespējas, cilvēkiem, kuriem ir mazāk iespēju, vai finansējumu papildu izmaksu segšanai cilvēkiem ar invaliditāti.

Grozījums Nr.    46

Regulas priekšlikums

36.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(36a)  Finansiālā atbalsta apmērs, proti, dotācijas, ceļa izdevumiem vai administratīvajām vajadzībām paredzētie vienreizējie maksājumi, vienotas likmes maksājumi un vienības izmaksas, būtu ik gadu jāpārskata un jākoriģē, ņemot vērā uzņemošās valsts un uzņemošās pilsētas dzīves dārdzību un uzturēšanās izmaksas atbilstoši aktualizētiem Eurostat datiem, lai nodrošinātu minēto summu atbilstību reālajai situācijai un nepieļautu diskrimināciju. Ir būtiski, lai, aprēķinot piešķiramās dotācijas, tiktu ņemtas vērā mājokļa, starptautiskā un vietējā transporta, uztura un valodu kursu izmaksas, kā arī līdzekļu minimums, kas nepieciešams cilvēka cienīgai dzīvei.

Grozījums Nr.    47

Regulas priekšlikums

40. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(40)  Saskaņā ar Finanšu regulu Komisijai būtu jāpieņem darba programmas un jāinformē par tām Eiropas Parlaments un Padome. Darba programmā būtu jānosaka to īstenošanai vajadzīgie pasākumi saskaņā ar Programmas vispārējo mērķi un konkrētajiem mērķiem, dotāciju atlases un piešķiršanas kritēriji, kā arī visi citi prasītie elementi. Darba programmas un to grozījumi būtu jāpieņem ar īstenošanas aktiem saskaņā ar pārbaudes procedūru.

(40)  Saskaņā ar Finanšu regulu Komisijai būtu jāpieņem darba programmas un jāinformē par tām Eiropas Parlaments un Padome. Darba programmā būtu jānosaka to īstenošanai vajadzīgie pasākumi saskaņā ar Programmas vispārējo mērķi un konkrētajiem mērķiem, dotāciju atlases un piešķiršanas kritēriji, kā arī visi citi prasītie elementi. Darba programmas un to grozījumi būtu jāpieņem ar deleģētajiem aktiem.

Grozījums Nr.    48

Regulas priekšlikums

41. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(41)  Saskaņā ar 22. un 23. punktu Iestāžu 2016. gada 13. aprīļa Nolīgumā par labāku likumdošanas procesu38, ir nepieciešams izvērtēt programmu, pamatojoties uz informāciju, kas apkopota, izmantojot īpašas uzraudzības prasības, vienlaikus izvairoties no pārmērīga regulējuma un administratīvā sloga, jo īpaši dalībvalstīm. Šādām prasībām būtu jāietver arī konkrēti, izmērāmi un reāli rādītāji, pēc kuriem var vērtēt laika gaitā, lai novērtētu Programmas ietekmi uz vietas.

(41)  Saskaņā ar 22. un 23. punktu Iestāžu 2016. gada 13. aprīļa Nolīgumā par labāku likumdošanas procesu38, ir nepieciešams izvērtēt Programmu, pamatojoties uz informāciju, kas apkopota, izmantojot īpašas uzraudzības prasības, vienlaikus izvairoties no pārmērīga regulējuma un administratīvā sloga, jo īpaši atbalstu saņemošajām organizācijām, taču arī dalībvalstīm. Šādām prasībām būtu jāietver konkrēti, izmērāmi un reāli rādītāji, pēc kuriem var vērtēt laika gaitā, lai novērtētu Programmas ietekmi uz vietas.

_________________

_________________

38 Iestāžu 2016. gada 13. aprīļa Nolīgums starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par labāku likumdošanas procesu (OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.).

38 Iestāžu 2016. gada 13. aprīļa Nolīgums starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par labāku likumdošanas procesu (OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.).

Grozījums Nr.    49

Regulas priekšlikums

44.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(44a)  Lai nodrošinātu, ka valstu aģentūras saskaņoti piemēro noteikumus, ievērojot kopējus kvalitātes standartus un procedurālo praksi, Komisijai būtu jāracionalizē definīcijas un jāuzlabo norādījumi attiecībā uz decentralizētām darbībām. Komisijai būtu jāveicina labāka koordinācija starp aģentūrām, lai uzlabotu Programmas īstenošanu.

Grozījums Nr.    50

Regulas priekšlikums

44.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(44b)  Programmai būtu jārosina savstarpēja mācīšanās no līdzbiedriem pēc studijām, piedalīšanās apmācībā vai darba pieredzes gūšanas ārzemēs, lai palielinātu “Erasmus+” ietekmi vietējās kopienās un veicinātu labas prakses apmaiņu, kam ir būtiska nozīme “Erasmus+” projektu kvalitātes uzlabošanā.

Grozījums Nr.    51

Regulas priekšlikums

46. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(46)  Dalībvalstīm būtu jācenšas noteikt visi attiecīgie pasākumi, lai novērstu juridiskus un administratīvus šķēršļus pareizai Programmas darbībai. Šie pasākumi, ja iespējams, ietver problēmu, kas apgrūtina vīzu un uzturēšanās atļauju saņemšanu, novēršanu, neskarot Savienības tiesību aktus par ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem trešo valstu valstspiederīgajiem. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/80139 dalībvalstis tiek mudinātas izveidot paātrinātas uzņemšanas procedūras.

(46)  Dalībvalstīm būtu jācenšas pieņemt visus attiecīgos pasākumus, lai likvidētu juridiskus un administratīvus šķēršļus pareizai Programmas darbībai. Šie pasākumi ietver studiju dotāciju atbrīvošanu no nodokļiem un sociālajām iemaksām, tiesību pārnesamības veicināšanu starp Savienības sociālajām sistēmām, kā arī, ja iespējams, problēmu, kas apgrūtina vīzu un uzturēšanās atļauju saņemšanu, novēršanu, neskarot Savienības tiesību aktus par ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem trešo valstu valstspiederīgajiem, un citu juridisku vai administratīvu sarežģījumu, kas varētu liegt piekļuvi Programmai, novēršanu. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/80139 dalībvalstis tiek mudinātas izveidot paātrinātas uzņemšanas procedūras.

__________________

__________________

39 Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 11. maija Direktīva (ES) 2016/801 par nosacījumiem attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu un uzturēšanos pētniecības, studiju, stažēšanās, brīvprātīga darba, skolēnu apmaiņas programmu vai izglītības projektu un viesaukles darba nolūkā (OV L 132, 21.5.2016., 21. lpp.).

39 Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 11. maija Direktīva (ES) 2016/801 par nosacījumiem attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu un uzturēšanos pētniecības, studiju, stažēšanās, brīvprātīga darba, skolēnu apmaiņas programmu vai izglītības projektu un viesaukles darba nolūkā (OV L 132, 21.5.2016., 21. lpp.).

Grozījums Nr.    52

Regulas priekšlikums

48. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(48)  Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/201140.

svītrots

__________________

 

40 Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regula (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

 

Grozījums Nr.    53

Regulas priekšlikums

49. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(49)  Lai vienkāršotu atbalsta saņēmējiem noteiktās prasības, pēc iespējas vairāk būtu jāizmanto vienkāršotas dotācijas vienreizēji maksājumi, vienības izmaksas un vienotas likmes finansējums. Vienkāršotās dotācijās, lai atbalstītu Programmas mobilitātes darbības, kā to definējusi Komisija, būtu jāņem vērā dzīves un uzturēšanās izdevumi uzņēmējā valstī. Komisijai un valstu aģentūrām nosūtītājās valstīs vajadzētu būt iespējai pielāgot šīs vienkāršotās dotācijas, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, jo īpaši, lai nodrošinātu piekļuvi cilvēkiem, kam ir mazāk iespēju. Atbilstīgi valsts tiesību aktiem būtu jāmudina dalībvalstis neaplikt minētās dotācijas ar nodokļiem un neatvilkt no tām sociālās iemaksas. Šādam atbrīvojumam būtu jāattiecas arī uz publiskām vai privātām struktūrām, kas šāda veida atbalstu piešķir attiecīgajām personām.

(49)  Lai vienkāršotu atbalsta saņēmējiem noteiktās prasības, pēc iespējas vairāk būtu jāizmanto vienkāršotas dotācijas, proti, vienreizēji maksājumi, vienības izmaksas un vienotas likmes finansējums. Vienkāršotās dotācijās, lai atbalstītu Programmas mobilitātes darbības, kā to definējusi Komisija, būtu jāņem vērā dzīves un uzturēšanās izdevumi uzņēmējā valstī. Komisijai un valstu aģentūrām nosūtītājās valstīs vajadzētu būt iespējai pielāgot šīs vienkāršotās dotācijas, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, jo īpaši, lai nodrošinātu piekļuvi cilvēkiem, kam ir mazāk iespēju. Atbilstīgi valsts tiesību aktiem dalībvalstīm būtu minētās dotācijas jāatbrīvo no aplikšanas ar nodokļiem un sociālo iemaksu atvilkšanas. Šādam atbrīvojumam būtu jāattiecas arī uz publiskām vai privātām struktūrām, kas šāda veida atbalstu piešķir attiecīgajām personām.

Grozījums Nr.    54

Regulas priekšlikums

49.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(49a)  Ir svarīgi katrai programmai nodrošināt pareizu finanšu pārvaldību un cik vien iespējams efektīvāku un lietotājiem draudzīgāku īstenošanu. Dalībvalstīm vai valstu aģentūrām nevajadzētu izvirzīt papildu noteikumus, kas atbalsta saņēmējiem apgrūtinātu līdzekļu izmantošanu.

Grozījums Nr.    55

Regulas priekšlikums

53. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(53)  Lai pārskatītu vai papildinātu Programmas darbības rādītājus, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 290. pantu attiecībā uz pielikumu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlamentam un Padomei visus dokumentus būtu jāsaņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(53)  Lai pārskatītu vai papildinātu Programmas darbības rādītājus un indikatīvi norādītu katrai darbībai piešķirto summu un līdzekļu sadalījumu, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 290. pantu attiecībā uz darba programmu pieņemšanu un grozījumiem tajās, un grozījumu izdarīšanu pielikumā. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlamentam un Padomei visus dokumentus būtu jāsaņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

Grozījums Nr.    56

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ar šo regulu izveido programmu Savienības rīcības programmu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā “Erasmus” (turpmāk “Programma”).

Ar šo regulu izveido Savienības rīcības programmu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā “Erasmus+” (turpmāk “Programma”).

Grozījums Nr.    57

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2)  “mācību mobilitāte” ir fiziska pārvietošanās uz valsti, kas nav pastāvīgās dzīvesvietas valsts, lai studētu, piedalītos apmācībā, neformālā vai ikdienējā izglītībā. To var papildināt ar tādiem pasākumiem kā valodas atbalsts un apmācība, un/vai papildināt ar tiešsaistes mācīšanos un virtuālo sadarbību. Dažos īpašos gadījumos tas var izpausties kā mācīšanās, izmantojot informācijas tehnoloģijas un komunikācijas rīkus;

(2)  “mācību mobilitāte” ir fiziska pārvietošanās uz valsti, kas nav pastāvīgās dzīvesvietas valsts, lai studētu, piedalītos apmācībā, neformālā vai ikdienējā izglītībā; tā var ietvert stažēšanos, mācekļa praksi, jauniešu apmaiņas pasākumus, mācīšanu vai dalību profesionālās izaugsmes pasākumos. To var papildināt ar tādiem pasākumiem kā valodas, tostarp zīmju valodu, atbalsts un apmācība, un/vai papildināt ar pieejamu tiešsaistes mācīšanos un virtuālo sadarbību. Dažos īpašos gadījumos tā papildus fiziskajai mobilitātei var izpausties kā mācīšanās, izmantojot pieejamus un/vai īpaši pielāgotus informācijas tehnoloģijas un komunikācijas rīkus;

Grozījums Nr.    58

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4)  “ikdienējā mācīšanās” ir mācīšanās, kas notiek ikdienas darbībās vai pieredzē, kas nav organizēta vai strukturēta mērķu, laika vai mācīšanās atbalsta ziņā. Attiecīgā persona to var neapzināties kā mācīšanos;

(4)  “ikdienējā mācīšanās” ir mācīšanās, kas notiek ikdienas darbībās vai pieredzē un kas nav organizēta vai strukturēta mērķu, laika vai mācīšanās atbalsta ziņā. Attiecīgā persona to var neapzināties kā mācīšanos, un šī mācīšanās nodrošina attiecīgajai personai labvēlīgu mācīšanās iznākumu;

Grozījums Nr.    59

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 17. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17)  “virtuāla sadarbība” ir jebkāda veida sadarbība, izmantojot informācijas tehnoloģijas un komunikācijas rīkus;

(17)  “virtuāla sadarbība” ir jebkāda veida sadarbība, izmantojot pieejamas un/vai īpaši pielāgotas informācijas tehnoloģijas un komunikācijas rīkus un sistēmas;

Grozījums Nr.    60

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 20. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(20)  “jauniešu līdzdalības darbība” ir ārpusskolas darbība, ko veic neformālas jauniešu un/vai jauniešu organizāciju grupas, un kurai raksturīga neformālas mācīšanās pieeja;

(20)  “jauniešu līdzdalības darbība” ir pieejama ārpusskolas darbība, ko veic neformālas jauniešu grupas un/vai jauniešu organizācijas, un kurai raksturīga neformālas mācīšanās pieeja;

Grozījums Nr.    61

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 21. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(21)  “jaunatnes darbinieks” ir neformālās mācīšanās procesā iesaistīts profesionālis vai brīvprātīgais, kas atbalsta jauniešus personīgajā sociāli izglītojošajā un profesionālajā attīstībā;

(21)  “jaunatnes darbinieks” ir neformālās vai ikdienējās mācīšanās procesā iesaistīts profesionālis vai brīvprātīgais, kas atbalsta jauniešus viņu personīgajā, tostarp sociāli izglītojošajā un profesionālajā, attīstībā un viņu kompetenču attīstībā; jaunatnes darbinieki kopā ar jauniešiem ir iesaistīti jaunatnes darba un ar to saistītās jaunatnes darba attīstības plānošanā, vadībā, koordinācijā, īstenošanā un novērtēšanā;

Grozījums Nr.    62

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 22. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(22)  “ES un jaunatnes dialogs” ir dialogs ar jauniešiem un jauniešu organizācijām, kas darbojas kā forums nepārtrauktām kopīgām pārdomām par prioritātēm, īstenošanu un turpmāko darbu saistībā ar Eiropas sadarbību jaunatnes jomā;

(22)  “strukturēts dialogs” ir dialogs ar jauniešiem un jauniešu organizācijām un politikas izstrādātājiem un lēmumu pieņēmējiem, kurš kalpo par forumu pastāvīgām un kopīgām pārdomām par Eiropas sadarbības prioritātēm visās jauniešiem būtiskajās jomās, to īstenošanu un turpmākiem pasākumiem;

Grozījums Nr.    63

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 25. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(25)  “cilvēki, kuriem ir mazāk iespēju” ir cilvēki, kas saskaras ar šķēršļiem, kuri liedz viņiem efektīvi izmantot Programmā paredzētās iespējas ekonomisku, sociālu, kultūras, ģeogrāfisku iemeslu, migrantu izcelsmes vai ar veselību saistītu iemeslu dēļ vai tādu iemeslu dēļ kā, piemēram, invaliditāte un ar izglītības ieguvi saistītas grūtības;

(25)  “cilvēki, kuriem ir mazāk iespēju” ir cilvēki, kuri nevar pilnībā un efektīvi izmantot Programmas sniegtās iespējas, jo atrodas nelabvēlīgākā situācijā nekā citi cilvēki dažādu šķēršļu dēļ, piemēram, invaliditātes, veselības problēmu, ar izglītības ieguvi saistītu grūtību, kultūras atšķirību vai ekonomisku, sociālu vai ģeogrāfisku šķēršļu dēļ, tostarp cilvēki no marginalizētām kopienām, migrantu izcelsmes iedzīvotāji vai cilvēki, kuri pakļauti diskriminācijas riskam jebkura Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 21. pantā uzskaitītā iemesla dēļ; minēto šķēršļu dēļ viņiem ir nepieciešami papildu atbalsta pakalpojumi, lai varētu pilnībā piedalīties Programmā;

Grozījums Nr.    64

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa– 27.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(27a)  “starpnozaru sadarbība” ir sadarbība starp dažādām Programmas aptvertajām nozarēm (augstākā izglītība, profesionālā izglītība un apmācība, skolas izglītība, pieaugušo izglītība, jaunatne un sports), kā arī sadarbība starp formālu, neformālu un ikdienēju mācību vidi un dažādiem tiesību subjektiem šajās nozarēs;

Grozījums Nr.    65

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 27.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(27b)  “pamatkompetences” ir zināšanas, prasmes un attieksme, kas visiem cilvēkiem vajadzīgas pašrealizācijai un attīstībai, nodarbināmībai, sociālajai iekļautībai un aktīvam pilsoniskumam. pamatkompetences ir: rakstpratība, daudzvalodība, iemaņas matemātikā, dabaszinātnēs, tehnoloģijās un inžienierzinātnēs, digitālā pratība, personiskās, sociālās iemaņas un prasme mācīties, pilsoniskums, spēja veikt uzņēmējdarbību, kultūras izpratne un izpausme;

Grozījums Nr.    66

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Programmas vispārējais mērķis ir atbalstīt cilvēku izglītojošo, profesionālo un personisko izaugsmi izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā Eiropā un ārpus tās, tādējādi veicinot ilgtspējīgu izaugsmi, nodarbinātību un sociālo kohēziju un stiprinot Eiropas identitāti. Programma kā tāda ir būtisks instruments Eiropas izglītības telpas izveidei, atbalstot Eiropas stratēģiskās sadarbības īstenošanu izglītības un apmācības jomā ar tās pamatā esošajām nozaru darba kārtībām, sekmējot jaunatnes politikas sadarbību saskaņā ar Savienības jaunatnes stratēģiju 2019.2027. gadam un attīstot Eiropas dimensiju sportā.

1.  Programmas vispārējais mērķis ir atbalstīt cilvēku izglītojošo, profesionālo un personisko izaugsmi izglītības, apmācības, jaunatnes, pieaugušo izglītības un sporta jomā Eiropā un ārpus tās, tādējādi veicinot ilgtspējīgu izaugsmi, pienācīgu nodarbinātību, sociālo kohēziju un iekļaušanu, vides aizsardzību, aktīvu pilsoniskumu, tiesības un vērtības un līdzdalību demokrātiskajā dzīvē, kā arī stiprinātu Eiropas identitāti. Programma kā tāda ir būtisks instruments pieejamas un iekļaujošas Eiropas izglītības telpas izveidei, atbalstot Eiropas stratēģiskās sadarbības īstenošanu izglītības, apmācības un jaunatnes jomā ar tās pamatā esošajām nozaru darba kārtībām, sekmējot jaunatnes politikas sadarbību saskaņā ar Savienības jaunatnes stratēģiju 2019.2027. gadam un attīstot Eiropas dimensiju sportā.

Grozījums Nr.    67

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  veicināt neformālo mācību mobilitāti un aktīvu līdzdalību jauniešu vidū, kā arī sadarbību, iekļaušanu, radošumu un inovāciju organizāciju un politikas līmenī jaunatnes jomā;

(b)  veicināt neformālo un ikdienējo mācību mobilitāti un aktīvu līdzdalību jauniešu vidū, kā arī sadarbību, iekļaušanu, radošumu un inovāciju organizāciju un politikas līmenī jaunatnes jomā;

Grozījums Nr.    68

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – ca apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ca)  veicināt visu iedzīvotāju mūžizglītību jebkurā vecumā, pilnveidojot sadarbību starp formālo, neformālo un ikdienējo mācību vidi un atbalstot elastīgus mācīšanās veidus.

Grozījums Nr.    69

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – d punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d)  pieaugušo izglītības darbinieku mobilitāte;

(d)  pieaugušo, kas mācās, un pieaugušo izglītības darbinieku mobilitāte;

Grozījums Nr.    70

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. daļa – aa punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(aa)  partnerības inovācijai izglītībā un citi mācīšanās veidi, īstenojot liela mēroga darbības, piemēram, pieaugušo izglītības alianses un starpnozaru sadarbības partnerības;

Grozījums Nr.    71

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. daļa – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  izcilības partnerības, jo īpaši Eiropas universitātes, profesionālās izcilības centri un kopīgi maģistra grādi;

(b)  izcilības partnerības, piemēram, profesionālās izcilības centri un kopīgi maģistra grādi, nodrošinot, ka šīm partnerībām ir visu Eiropu aptverošs ģeogrāfiskais tvērums;

Grozījums Nr.    72

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. daļa – c punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  inovācijas partnerības, lai stiprinātu Eiropas inovācijas spējas;

(c)  inovācijas partnerības, lai stiprinātu Eiropas ilgtspējīgas inovācijas spējas;

Grozījums Nr.    73

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. daļa – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  Savienības vispārējās un nozaru politikas darba kārtību sagatavošana un īstenošana izglītības un apmācības jomā, tostarp izmantojot Eurydice tīkla vai citu attiecīgu organizāciju darbību atbalstu;

(a)  Savienības vispārējās un nozaru politikas darba kārtību sagatavošana un īstenošana iekļaujošas izglītības un apmācības jomā, tostarp izmantojot Eurydice tīkla vai citu attiecīgu organizāciju darbību atbalstu;

Grozījums Nr.    74

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. daļa – c punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  politikas dialogs un sadarbība ar galvenajām ieinteresētajām personām, tostarp Savienības mēroga tīkliem, Eiropas nevalstiskajām organizācijām un starptautiskām organizācijām izglītības un apmācības jomā;

(c)  politikas dialogs, atbalsts un sadarbība ar galvenajām ieinteresētajām personām, tostarp Savienības mēroga tīkliem, Eiropas, valstu, reģionālām un vietējām nevalstiskajām organizācijām un starptautiskām organizācijām izglītības un apmācības jomā, un cita starpā — strukturālais atbalsts;

Grozījums Nr.    75

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. daļa – ca punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ca)  strukturēts dialogs ar jauniešiem;

Grozījums Nr.    76

Regulas priekšlikums

8. pants – 1. daļa – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  jauniešu mobilitāte;

(a)  jauniešu, tostarp jauniešu ar invaliditāti, mobilitāte;

Grozījums Nr.    77

Regulas priekšlikums

9. pants – 1. daļa – aa punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(aa)  partnerības inovācijai jaunatnes līdzdalības jomā, izmantojot plaša mēroga darbības, piemēram, jaunatnes darba alianses;

Grozījums Nr.    78

Regulas priekšlikums

9. pants – 1. daļa – ba punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ba)  partnerības Programmas aptvertās auditorijas paplašināšanai, jo īpaši izmantojot plašsaziņas līdzekļus un jaunus digitālos rīkus;

Grozījums Nr.    79

Regulas priekšlikums

10. pants – 1. daļa – c punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  politikas dialogs un sadarbība ar attiecīgajām galvenajām ieinteresētajām personām, tostarp Savienības mēroga tīkliem, Eiropas nevalstiskajām organizācijām un starptautiskām organizācijām jaunatnes jomā, ES jaunatnes dialogs, kā arī atbalsts Eiropas Jaunatnes forumam;

(c)  politikas dialogs, sadarbība ar attiecīgajām galvenajām ieinteresētajām personām un atbalsts tām, tostarp Savienības mēroga tīkliem, Eiropas nevalstiskajām organizācijām un starptautiskām organizācijām jaunatnes jomā, strukturēts dialogs, kā arī strukturāls atbalsts Eiropas Jaunatnes forumam un citām Eiropas jaunatnes organizācijām;

Grozījums Nr.    80

Regulas priekšlikums

13. pants – 1. daļa – ba punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ba)  strukturēts dialogs ar jauniešiem;

Grozījums Nr.    81

Regulas priekšlikums

13. pants – 1. daļa – c punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  informācijas izplatīšanas un izpratnes veicināšanas darbības par Eiropas politikas rezultātiem un prioritātēm, kā arī par Programmu, ieskaitot sporta godalgas un apbalvojumus.

(c)  informācijas izplatīšanas un izpratnes veicināšanas darbības par Eiropas politikas rezultātiem un prioritātēm, kā arī par Programmu, ieskaitot sporta godalgas un apbalvojumus, arī cilvēkiem ar invaliditāti pieejamā veidā.

Grozījums Nr.    82

Regulas priekšlikums

14. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Finansējums Programmas īstenošanai laikposmā no 2021. gada līdz 2027. gadam ir EUR 30 000 000 000 pašreizējās cenās.

1.  Finansējums Programmas īstenošanai laikposmā no 2021. gada līdz 2027. gadam ir EUR 41 097 000 000 salīdzināmās cenās.

Grozījums Nr.    83

Regulas priekšlikums

14. pants– 2. punkts – a apakšpunkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  EUR 24 940 000 000 darbībām izglītības un apmācības jomā, no kurām:

(a)  83,5% — centralizētām un decentralizētām darbībām izglītības un apmācības jomā, no kurām:

Grozījums Nr.    84

Regulas priekšlikums

14. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1)  vismaz EUR 8 640 000 000 būtu jāpiešķir augstākās izglītības darbībām, kas minētas 4. panta a) punktā un 5. panta a) punktā;

(1)  vismaz 34 % būtu jāpiešķir decentralizētām augstākās izglītības darbībām, kas minētas 4. panta a) punktā un 5. panta a) punktā;

Grozījums Nr.    85

Regulas priekšlikums

14. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2)  vismaz EUR 5 230 000 000 darbībām profesionālajā izglītībā un apmācībā, kas minētas 4. panta b) punktā un 5. panta a) punktā;

(2)  vismaz 25 % — decentralizētām darbībām profesionālajā izglītībā un apmācībā, kas minētas 4. panta b) punktā un 5. panta a) punktā;

Grozījums Nr.    86

Regulas priekšlikums

14. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)  vismaz EUR 3 790 000 000 skolu izglītības darbībām, kas minētas 4. panta c) punktā un 5. panta a) punktā;

(3)  vismaz 15 % — decentralizētām skolu izglītības darbībām, kas minētas 4. panta c) punktā un 5. panta a) punktā;

Grozījums Nr.    87

Regulas priekšlikums

14. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4)  vismaz EUR 1 190 000 000 pieaugušo izglītības darbībām, kas minētas 4. panta d) punktā un 5. panta a) punktā;

(4)  vismaz 6 % — decentralizētām pieaugušo izglītības darbībām, kas minētas 4. panta d) punktā un 5. panta a) punktā;

Grozījums Nr.    88

Regulas priekšlikums

14. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5)  EUR 450 000 000 Jean Monnet vārdā nosauktajiem pasākumiem, kas minēti 7. pantā;

(5)  1,8 % — Jean Monnet vārdā nosauktajiem pasākumiem, kas minēti 7. pantā;

Grozījums Nr.    89

Regulas priekšlikums

14. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – 5.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(5a)  no darbībām izglītības un apmācības jomā paredzētā centralizētā budžeta — ne vairāk kā 20 % partnerībai “Eiropas universitātes” un vismaz 10 % partnerībai “Profesionālās izcilības centri”;

Grozījums Nr.    90

Regulas priekšlikums

14. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  EUR 3 100 000 000 darbībām jaunatnes jomā, kas minētas 8. līdz 10. pantā;

(b)  10 % — darbībām jaunatnes jomā, kas minētas 8. līdz 10. pantā;

Grozījums Nr.    91

Regulas priekšlikums

14. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  EUR 550 000 000 darbībām sporta jomā, kas minētas 11. līdz 13. pantā; un

(c)  1,8 % — darbībām sporta jomā, kas minētas 11. līdz 13. pantā; un

Grozījums Nr.    92

Regulas priekšlikums

14. pants – 2. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d)  vismaz EUR 960 000 000 kā ieguldījumu valstu aģentūru darbības izmaksās.

(d)  3,2 % — kā ieguldījumu valstu aģentūru darbības izmaksās.

Grozījums Nr.    93

Regulas priekšlikums

14. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a  Piešķirot pieteikumu iesniedzējiem mobilitātes iespēju, ir jātiecas panākt līdzsvarotu sieviešu un vīriešu pārstāvību.

Grozījums Nr.    94

Regulas priekšlikums

14. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Panta 1. punktā minēto summu var izmantot tehniskajai un administratīvajai palīdzībai Programmas īstenošanai, piemēram, sagatavošanās, uzraudzības, kontroles, revīzijas un novērtēšanas darbībām, tostarp korporatīvās informācijas tehnoloģiju sistēmām.

4.  Panta 1. punktā minēto summu var izmantot tehniskajai un administratīvajai palīdzībai Programmas īstenošanai, piemēram, sagatavošanās, uzraudzības, kontroles, revīzijas un novērtēšanas darbībām, tostarp korporatīvās informācijas tehnoloģiju sistēmām, kā arī pieejamības atbalstam.

Grozījums Nr.    95

Regulas priekšlikums

15. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a  Finansiālā atbalsta apmēru, piemēram, dotācijas, ceļa izdevumiem vai administratīvajām vajadzībām paredzētos vienreizējos maksājumus, vienotas likmes maksājumus un vienības izmaksas, ik gadu pārskata un pielāgo uzņemošās valsts, reģiona vai pilsētas dzīves dārdzībai un uzturēšanās izmaksām atbilstoši aktualizētiem Eurostat datiem, kā arī ceļošanas nosacījumiem.

Grozījums Nr.    96

Regulas priekšlikums

15. pants – 3.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.b  Organizācijās, kuras piedalās projektos, radot intelektuālus rezultātus, personāla izmaksas nosaka, pamatojoties uz taisnīgas un vienādas atlīdzības principu. Personāla izmaksu līmeni ik gadu pārskata un atjaunina atbilstoši Eurostat datiem.

Grozījums Nr.    97

Regulas priekšlikums

15. pants – 3.c punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.c  Lai atbalstītu to personu iekļaušanu, kuras saskaras ar papildu šķēršļiem un kurām nepieciešams īpašu vajadzību atbalsts, atsevišķi no galvenā projekta budžeta tiks nodrošināts īpašs budžets šāda atbalsta izmaksu segšanai.

Grozījums Nr.    98

Regulas priekšlikums

18. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Īstenojot Programmu, inter alia, atlasot dalībniekus un piešķirot dotācijas, Komisija un dalībvalstis nodrošina to, ka tiek veikti pasākumi, lai veicinātu sociālo iekļaušanu un uzlabotu to iedzīvotāju informēšanu, kuriem ir mazāk iespēju.

2.  Īstenojot Programmu, inter alia, atlasot dalībniekus un piešķirot dotācijas, Komisija un dalībvalstis nodrošina to, ka tiek veikti pasākumi, lai veicinātu sociālo iekļaušanu un uzlabotu to iedzīvotāju informēšanu, kuriem ir mazāk iespēju. Tiek ieviesti papildu atbalsta pakalpojumi cilvēkiem, kuriem ir mazāk iespēju, lai palīdzētu viņiem bez šķēršļiem piekļūt visām darbībām un sagatavoties mācību mobilitātes pieredzei kultūras, sociālajā un valodas ziņā. Valstu aģentūras ir atbildīgas par šo atbalsta pakalpojumu uzraudzību.

Grozījums Nr.    99

Regulas priekšlikums

18. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.  Lai uzlabotu piekļuvi cilvēkiem, kam ir mazāk iespēju, un nodrošinātu netraucētu Programmas īstenošanu, Komisija var pielāgot vai var atļaut 23. pantā minētajām valsts aģentūrām, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, pielāgot dotācijas, lai atbalstītu Programmas mobilitātes darbības.

5.  Lai uzlabotu pieejamību cilvēkiem, kam ir mazāk iespēju, un nodrošinātu netraucētu Programmas īstenošanu, Komisija var pielāgot vai var atļaut 23. pantā minētajām valsts aģentūrām, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, pielāgot dotācijas, lai atbalstītu Programmas mobilitātes darbības, piemēram, paredzot priekšfinansējuma iespējas šādu cilvēku vajadzībām. Valstu aģentūrām tiek piešķirts īpašs budžets šādu papildu atbalsta pakalpojumu izmaksu segšanai, kas nodrošina, ka ar pieejamību un iekļaujošo raksturu saistītās papildu izmaksas nevar kalpot par pamatojumu projekta noraidīšanai.

Grozījums Nr.    100

Regulas priekšlikums

19. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Programmu īsteno ar darba programmām, kas minētas Finanšu regulas [108. pantā]. Turklāt darba programmā norāda katrai darbībai piešķirto summu un līdzekļu sadalījumu starp dalībvalstīm un Programmas asociētām trešām valstīm attiecībā uz darbībām, kuras jāpārvalda ar valsts aģentūras starpniecību. Darba programmu Komisija pieņem .ar īstenošanas aktu Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 31. pantā.

Programmu īsteno ar darba programmām, kas minētas Finanšu regulas [108. pantā]. Turklāt darba programmā norāda katrai darbībai piešķirto summu un līdzekļu sadalījumu starp dalībvalstīm un Programmas asociētām trešām valstīm attiecībā uz darbībām, kuras jāpārvalda ar valsts aģentūras starpniecību. Darba programmas un to grozījumus Komisija pieņem, saskaņā ar 30. pantu pieņemot deleģētos aktus.

Grozījums Nr.    101

Regulas priekšlikums

19. pants – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Komisija un dalībvalstis pastiprina centienus vienkāršot procedūras un samazināt lielo administratīvo slogu, kas gulst uz audzēkņiem un studentiem, iestādēm un “Erasmus+” projektos iesaistītajiem uzņemošajiem uzņēmumiem, īpaši pievēršoties tiem, kas nepietiekami izmanto šo iespēju, lai tādējādi uzlabotu un sekmētu vienlīdzīgu piekļuvi un reģistrācijas, validēšanas un atzīšanas procedūras. Komisija un valstu aģentūras standartizē dalības kritērijus, lai nodrošinātu, ka programma ir pieejama iespējami lielam pretendentu skaitam.

Grozījums Nr.    102

Regulas priekšlikums

20. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Darbības rezultātu ziņošanas sistēmas nodrošina, ka Savienības līdzekļu saņēmēji Finanšu regulas [2. panta 5. punkta] nozīmē Programmas īstenošanas un novērtēšanas uzraudzībai vajadzīgos datus vāc efektīvi, lietderīgi, savlaicīgi un atbilstošā detalizācijas pakāpē. Šim nolūkam Savienības līdzekļu saņēmējiem un dalībvalstīm tiek noteiktas samērīgas ziņošanas prasības.

3.  Darbības rezultātu ziņošanas sistēmas nodrošina, ka Savienības līdzekļu saņēmēji Finanšu regulas [2. panta 5. punkta] nozīmē Programmas īstenošanas un novērtēšanas uzraudzībai vajadzīgie dati ir sadalīti pēc dzimuma un tos vāc efektīvi, lietderīgi, savlaicīgi un atbilstošā detalizācijas pakāpē. Šim nolūkam Savienības līdzekļu saņēmējiem un dalībvalstīm tiek noteiktas samērīgas ziņošanas prasības.

Grozījums Nr.    103

Regulas priekšlikums

21. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Programmas starpposma novērtējumu veic, tiklīdz par Programmas īstenošanu ir pieejama pietiekama informācija, bet ne vēlāk kā pēc četriem gadiem kopš Programmas īstenošanas sākuma. Tam pievieno arī iepriekšējās programmas galīgo novērtējumu.

2.  Programmas starpposma novērtējumu veic, tiklīdz par Programmas īstenošanu ir pieejama pietiekama informācija, bet ne vēlāk kā 2024. gada 31. decembrī, tajā izvērtējot Programmas mērķu sasniegšanai veikto pasākumu efektivitāti un novērtējot Programmas lietderīgumu, un attiecīgā gadījumā pievienojot likumdošanas priekšlikumu par grozījumu izdarīšanu šajā regulā. Tam pievieno arī iepriekšējās programmas galīgo novērtējumu.

Grozījums Nr.    104

Regulas priekšlikums

21. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Īstenošanas perioda beigās, bet ne vēlāk kā pēc četriem gadiem no 1. pantā norādītā termiņa beigām, Komisija veic Programmas galīgo novērtēšanu.

4.  Īstenošanas perioda beigās, bet ne vēlāk 2019. gada 30jūnijā, Komisija veic Programmas galīgo novērtēšanu.

Grozījums Nr.    105

Regulas priekšlikums

21. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.  Komisija Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai paziņo šīs novērtēšanas rezultātus kopā ar saviem apsvērumiem.

5.  Komisija iesniedz novērtējuma ziņojumus Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai.

Grozījums Nr.    106

Regulas priekšlikums

22. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Šīs regulas 24. pantā minētās valstu aģentūras izstrādā konsekventu stratēģiju, lai efektīvi izplatītu un izmantotu to darbību rezultātus, kurus Programmas ietvaros atbalsta pārvaldītās darbības, palīdz Komisijai veikt vispārējo uzdevumu izplatīt informāciju par Programmu, tostarp informāciju par valstu un Savienības līmenī pārvaldītām darbībām un pasākumiem, un tās rezultātiem, un informē attiecīgās mērķgrupas par savā valstī veiktajām darbībām un pasākumiem.

1.  Šīs regulas 24. pantā minētās valstu aģentūras kopā ar Komisiju izstrādā konsekventu, Savienības mērogā koordinētu stratēģiju, lai efektīvi sasniegtu mērķauditoriju, kā arī izplatītu un izmantotu to pasākumu rezultātus, kurus Programmas ietvaros atbalsta to pārvaldītās darbības, un palīdz Komisijai veikt vispārējo uzdevumu pieejamā veidā izplatīt informāciju par Programmu, tostarp informāciju par valstu un Savienības līmenī pārvaldītām darbībām un pasākumiem, un tās rezultātiem, un informē attiecīgās mērķgrupas par savā valstī veiktajām darbībām un pasākumiem. Informāciju par programmu sniedz visās Eiropas Savienības oficiālajās valodās.

Grozījums Nr.    107

Regulas priekšlikums

22. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Saistībā ar Programmu, tās darbībām un rezultātiem Komisija rīko informācijas un komunikācijas pasākumus. Programmai piešķirtie finanšu resursi veicina arī Savienības politisko prioritāšu korporatīvo komunikāciju, ciktāl šīs prioritātes saistītas ar 3. pantā minētajiem mērķiem.

4.  Saistībā ar programmu, tās darbībām un rezultātiem Komisija rīko informācijas un komunikācijas pasākumus, nodrošinot, ka tie ir pieejami arī cilvēkiem ar invaliditāti. Programmai piešķirtie finanšu resursi veicina arī Savienības politisko prioritāšu korporatīvo komunikāciju, ciktāl šīs prioritātes saistītas ar 3. pantā minētajiem mērķiem.

Grozījums Nr.    108

Regulas priekšlikums

22. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.a  Jauniešiem ir priekšstats, ka programma “Erasmus+” galvenokārt ir paredzēta augstskolu studentiem. Tāpēc komunikācijas un informācijas pasākumos Eiropas, valstu un reģionālā līmenī lielāka nozīme tiek piešķirta dažādo jomu un ar katru jomu saistīto apakšprogrammu atpazīstamības uzlabošanai, Komisija un dalībvalstis pozicionē PIA un PIA mobilitāti kā nozīmīgu izvēli, kas veicina integrāciju darba tirgū un ļauj veidot daudzsološu karjeru, un tādējādi vairo PIA programmu popularitāti.

Grozījums Nr.    109

Regulas priekšlikums

22. pants – 4.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.b  Informāciju par Programmu izplata un Programmu popularizē arī profesionālās orientācijas dienesti izglītības un apmācības iestādēs un nodarbinātības dienesti.

Grozījums Nr.    110

Regulas priekšlikums

23. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Dalībvalstis veic visus nepieciešamos un piemērotos pasākumus, lai novērstu jebkādus juridiskos un administratīvos šķēršļus atbilstošai Programmas darbībai, tostarp, ja iespējams, pasākumus, kuru mērķis ir risināt jautājumus, kas apgrūtina vīzu saņemšanu.

2.  Dalībvalstis veic visus nepieciešamos un piemērotos pasākumus, lai likvidētu jebkādus juridiskos un administratīvos šķēršļus atbilstošai Programmas darbībai, tostarp, ja iespējams, pasākumus, kuru mērķis ir novērst dotāciju aplikšanu ar nodokļiem, veicināt tiesību pārnesamību starp Savienības sociālajām sistēmām un risināt jautājumus, kas apgrūtina vīzu un uzturēšanās atļauju saņemšanu, kā arī citas juridiskas vai administratīvas grūtības, kas varētu liegt piekļuvi Programmai.

Grozījums Nr.    111

Regulas priekšlikums

24. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Valsts aģentūra ir atbildīga par visu projektu darbības ciklu posmu pārvaldību attiecībā uz darbībām, kas ir aprakstītas Finanšu regulas [19. pantā] saskaņā ar [58. panta 1. punkta c), v) un vi) apakšpunktu] minētajā darba programmā.

2.  Valsts aģentūra ir atbildīga par visu projektu darbības ciklu posmu pārvaldību attiecībā uz darbībām, kas ir aprakstītas Finanšu regulas [19. pantā] saskaņā ar [58. panta 1. punkta c), v) un vi) apakšpunktu] minētajā darba programmā. Valsts aģentūra nodrošina, ka projekti ir viegli pieejami un iekļaujoši. Tā nodrošina kvalitatīvu mobilitātes pieredzi, pamatojoties uz Eiropas Mobilitātes kvalitātes hartā (2006/961/EK) noteiktajiem principiem.

Grozījums Nr.    112

Regulas priekšlikums

24. pants – 7.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

7.a  Valstu aģentūras pēc katras pieteikšanās kārtas nodrošina viegli pieejamu informāciju par katrai pamatdarbībai un nozarei pieejamo budžetu, lai pieteikumu iesniedzēji varētu stratēģiski plānot savu turpmāko darbību, un publicē projektu atlases rezultātus un budžeta pozīcijas, lai būtu iespējams pienācīgi veikt ārējo Programmas pārraudzību. Komisija un dalībvalstis nodrošina, lai, piesakoties programmām, lielās institūcijas nesaņemtu labvēlīgāku attieksmi kā maza mēroga vai jauni dalībnieki.

Grozījums Nr.    113

Regulas priekšlikums

24. pants – 7.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

7.b  Valsts aģentūra regulāri apspriežas ar Programmas atbalsta saņēmējiem (privātpersonām un organizācijām), lai apkopotu to atsauksmes par Programmu, ziņotu par tām Komisijai un uzlabotu Programmas īstenošanu valsts līmenī, balstoties uz saņemtajām atsauksmēm un specializētajām zināšanām. 

Grozījums Nr.    114

Regulas priekšlikums

25. pants – 7. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7.  Komisija rīko regulāras sanāksmes ar valstu aģentūru tīklu, lai nodrošinātu saskaņotu Programmas īstenošanu visās dalībvalstīs un trešās valstīs, kas minētas 17. pantā.

7.  Tiek rīkotas regulāras sanāksmes un savstarpējas mācīšanās pasākumi ar valstu aģentūru tīklu, lai nodrošinātu saskaņotu Programmas īstenošanu visās dalībvalstīs un trešās valstīs, kas minētas 17. pantā. Komisija veicina labas prakses un informācijas apmaiņu, jo īpaši attiecībā uz pieejamību un racionāliem izmitināšanas pasākumiem.

Grozījums Nr.    115

Regulas priekšlikums

25. pants – 7.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

7.a  Eiropas Komisija uzlabo projektu rezultātu izplatīšanas platformu un garantē stingrāku pieeju labas prakses apmaiņai un starptautiskai viedokļu apmaiņai valstu aģentūru, partneru un programmas atbalsta saņēmēju vidū.

Grozījums Nr.    116

Regulas priekšlikums

25. pants – 7.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

7.b  Komisija atbalsta pretendentus, kuri piesakās dalībai programmā, starptautisko partneru meklējumos, šajā nolūkā izstrādājot ērti lietojamas platformas, kurās apkopota publiski pieejama informācija par dažādiem atbalsta saņēmējiem un to projektiem.

Grozījums Nr.    117

Regulas priekšlikums

31. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

31. pants

svītrots

Komiteju procedūra

 

1.  Komisijai palīdz komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

 

2.  Komiteja var tikties specifiskos sastāvos, lai risinātu nozares jautājumus. Attiecīgā gadījumā atbilstīgi tās reglamentam un uz ad hoc pamata, tās sanāksmēs kā novērotājus var uzaicināt piedalīties ārējos ekspertus, tostarp sociālo partneru pārstāvjus.

 

3.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

 

Grozījums Nr.    118

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. daļa – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1)  Kvalitatīva mācību mobilitāte dažādas izcelsmes cilvēkiem

(1)  Kvalitatīva un iekļaujoša mācību mobilitāte dažādas izcelsmes cilvēkiem, tostarp cilvēkiem, kuriem ir mazāk iespēju

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Savienības programma izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā “Erasmus”

Atsauces

COM(2018)0367 – C8-0233/2018 – 2018/0191(COD)

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

CULT

14.6.2018

 

 

 

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

EMPL

14.6.2018

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Emilian Pavel

18.6.2018

Izskatīšana komitejā

18.10.2018

19.11.2018

 

 

Pieņemšanas datums

3.12.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

40

1

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Laura Agea, Guillaume Balas, Brando Benifei, Mara Bizzotto, Enrique Calvet Chambon, David Casa, Michael Detjen, Geoffroy Didier, Lampros Fountoulis, Marian Harkin, Agnes Jongerius, Rina Ronja Kari, Jan Keller, Ádám Kósa, Agnieszka Kozłowska-Rajewicz, Jean Lambert, Jérôme Lavrilleux, Patrick Le Hyaric, Jeroen Lenaers, Verónica Lope Fontagné, Thomas Mann, Elisabeth Morin-Chartier, Emilian Pavel, Georgi Pirinski, Marek Plura, Dennis Radtke, Terry Reintke, Robert Rochefort, Claude Rolin, Siôn Simon, Ulrike Trebesius

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Georges Bach, Heinz K. Becker, Deirdre Clune, Tania González Peñas, Alex Mayer, Jasenko Selimovic, Helga Stevens, Monika Vana

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Caterina Chinnici, Paolo De Castro

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

40

+

ALDE

Enrique Calvet Chambon, Marian Harkin, Robert Rochefort, Jasenko Selimovic

ECR

Helga Stevens, Ulrike Trebesius

EFDD

Laura Agea

ENF

Mara Bizzotto

GUE/NGL

Tania González Peñas, Rina Ronja Kari, Patrick Le Hyaric

PPE

Georges Bach, Heinz K. Becker, David Casa, Deirdre Clune, Geoffroy Didier, Ádám Kósa, Agnieszka Kozłowska-Rajewicz, Jérôme Lavrilleux, Jeroen Lenaers, Verónica Lope Fontagné, Thomas Mann, Elisabeth Morin-Chartier, Marek Plura, Dennis Radtke, Claude Rolin

S&D

Guillaume Balas, Brando Benifei, Caterina Chinnici, Paolo De Castro, Michael Detjen, Agnes Jongerius, Jan Keller, Alex Mayer, Emilian Pavel, Georgi Pirinski, Siôn Simon

VERTS/ALE

Jean Lambert, Terry Reintke, Monika Vana

1

-

NI

Lampros Fountoulis

0

0

 

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra ieteikums (EK) Nr. 2006/961 par pārrobežu mobilitāti Kopienā izglītības un apmācības nolūkā: Eiropas Mobilitātes kvalitātes harta [OV L 394, 30.12.2006.].


ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Savienības programma izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā “Erasmus”

Atsauces

COM(2018)0367 – C8-0233/2018 – 2018/0191(COD)

Datums, kad to iesniedza EP

30.5.2018

 

 

 

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

CULT

14.6.2018

 

 

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

DEVE

14.6.2018

BUDG

14.6.2018

EMPL

14.6.2018

ITRE

14.6.2018

Atzinumu nesniedza

       Lēmuma datums

ITRE

19.6.2018

 

 

 

Referenti

       Iecelšanas datums

Milan Zver

1.6.2018

 

 

 

Izskatīšana komitejā

22.10.2018

3.12.2018

 

 

Pieņemšanas datums

20.2.2019

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

28

1

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Isabella Adinolfi, Dominique Bilde, Andrea Bocskor, Silvia Costa, Mircea Diaconu, María Teresa Giménez Barbat, Giorgos Grammatikakis, Petra Kammerevert, Svetoslav Hristov Malinov, Rupert Matthews, Stefano Maullu, Morten Messerschmidt, Luigi Morgano, John Procter, Michaela Šojdrová, Bogusław Sonik, Yana Toom, Sabine Verheyen, Julie Ward, Bogdan Andrzej Zdrojewski, Milan Zver

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Liadh Ní Riada, Michel Reimon, Remo Sernagiotto, Monika Smolková, Francis Zammit Dimech

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Maria Heubuch, Răzvan Popa, Flavio Zanonato

Iesniegšanas datums

28.2.2019


ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

28

+

ALDE

Mircea Diaconu, María Teresa Giménez Barbat, Yana Toom

ECR

Rupert Matthews, Stefano Maullu, Morten Messerschmidt, John Procter, Remo Sernagiotto

EFDD

Isabella Adinolfi

GUE/NGL

Liadh Ní Riada

PPE

Andrea Bocskor, Svetoslav Hristov Malinov, Michaela Šojdrová, Bogusław Sonik, Sabine Verheyen, Francis Zammit Dimech, Bogdan Andrzej Zdrojewski, Milan Zver

S&D

Silvia Costa, Giorgos Grammatikakis, Petra Kammerevert, Luigi Morgano, Răzvan Popa, Monika Smolková, Julie Ward, Flavio Zanonato

VERTS/ALE

Maria Heubuch, Michel Reimon

1

-

ENF

Dominique Bilde

0

0

 

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Pēdējā atjaunošana: 2019. gada 18. martsJuridisks paziņojums