Procedūra : 2019/0801(NLE)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0144/2019

Iesniegtie teksti :

A8-0144/2019

Debates :

Balsojumi :

PV 14/03/2019 - 11.11

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2019)0213

ZIŅOJUMS     
PDF 313kWORD 88k
1.3.2019
PE 636.090v02-00 A8-0144/2019

par Padomes ieteikumu attiecībā uz Eiropas Centrālās bankas Valdes locekļa iecelšanu

(05940/2019 – C8-0050/2019 – 2019/0801(NLE))

Ekonomikas un monetārā komiteja

Referents: Roberto Gualtieri

EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMA PRIEKŠLIKUMS
 1. PIELIKUMS. PHILIP R. LANE DZĪVES APRAKSTS
 2. PIELIKUMS. PHILIP R. LANE ATBILDES UZ ANKETAS JAUTĀJUMIEM
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMA PRIEKŠLIKUMS

par Padomes ieteikumu attiecībā uz Eiropas Centrālās bankas Valdes locekļa iecelšanu

(05940/2019 – C8-0050/2019 – 2019/0801(NLE))

(Apspriešanās)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes 2019. gada 11. februāra ieteikumu (05940/2019)(1),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 283. panta 2. punkta otro daļu, saskaņā ar kuru Eiropadome ar to ir apspriedusies (C8-0050/2019),

–  ņemot vērā Protokolu Nr. 4 par Eiropas Centrālo banku sistēmas statūtiem un Eiropas Centrālās bankas statūtiem un jo īpaši tā 11. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 122. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A8-0144/2019),

A.  tā kā Eiropadome, 2019. gada 14. februārī nosūtot vēstuli, ir apspriedusies ar Eiropas Parlamentu par Philip R. Lane iecelšanu Eiropas Centrālās bankas Valdes locekļa amatā uz astoņu gadu pilnvaru laiku, sākot no 2019. gada 1. jūnija;

B.  tā kā Parlamenta Ekonomikas un monetārā komiteja pārbaudīja amata kandidāta atbilstību, jo īpaši ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 283. panta 2. punktā noteiktās prasības un saistībā ar minētā līguma 130. panta prasību par ECB pilnīgas neatkarības nodrošināšanu; tā kā, veicot novērtēšanu, komiteja no kandidāta saņēma dzīves aprakstu, kā arī atbildes uz viņam nosūtīto rakstisko anketu;

C.  tā kā minētā komiteja 2019. gada 26. februārī rīkoja kandidāta uzklausīšanu, kuras sākumā viņš sniedza paziņojumu un pēc tam atbildēja uz komitejas locekļu jautājumiem;

D.  tā kā Eiropas Parlaments, kurš daudzkārt aicinājis Padomi novērst dzimumu līdzsvara trūkumu ECB Valdē, pauž nožēlu, ka Eiropadome nav nopietni ņēmusi vērā šos aicinājumus, un prasa tos ievērot attiecībā uz nākamo kandidātu; tā kā sievietes joprojām ir nepietiekami pārstāvētas vadošos amatos banku un finanšu pakalpojumu jomā; tā kā visām ES un valstu iestādēm un struktūrām būtu jāīsteno konkrēti pasākumi, lai nodrošinātu dzimumu līdzsvaru,

1.  sniedz labvēlīgu atzinumu par Padomes ieteikumu iecelt Philip R. Lane par Eiropas Centrālās bankas Valdes locekli;

2.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Eiropadomei, Padomei, kā arī dalībvalstu valdībām.

(1)

Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.


1. PIELIKUMS. PHILIP R. LANE DZĪVES APRAKSTS

DZĪVES APRAKSTS PHILIP RICHARD LANE, 2019. gada janvāris

Personas dati

Dzimšanas datums:  1969. gada 27. augusts

Valstspiederība:   Īrija

Izglītība

Doktora grāds ekonomikā, Hārvarda Universitāte, 1995.

Maģistra grāds ekonomikā, Hārvarda Universitāte, 1993.

Bakalaura grāds (Mod.) (Econ.), ar izcilību un zelta medaļu, Dublinas Trīsvienības koledža, 1991.

Darba gaitas

Īrijas Centrālās bankas prezidents, 2015–.

Politiskās ekonomikas profesors, Dublinas

Trīsvienības koledža, 2012–2015.

Starptautiskās makroekonomikas profesors, Dublinas

Trīsvienības koledža, 2004–2012.

Ekonomikas asociētais profesors, Dublinas

Trīsvienības koledža, 2000–2004.

Ekonomikas pasniedzējs, Dublinas Trīsvienības koledža, 1997–2000.

Ekonomikas un starptautisko lietu docents,

Kolumbijas Universitāte, 1995–1997.

Svarīgākā profesionālā darbība

Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas (ESRB) Padomdevējas tehniskās komitejas (ATC)

priekšsēdētājs, 2017–

ESRB Augsta līmeņa darba grupas drošu aktīvu jautājumos priekšsēdētājs, 2016–2018.

Centrālā statistikas biroja Ekonomikas statistikas pārskata grupas priekšsēdētājs,

2016.

Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Konsultatīvās zinātniskās komitejas (ASC)

priekšsēdētājs, 2015.

ESRB kopīgās ATC–ASC–FSC darba grupas makroprudenciālās uzraudzības un

strukturālo izmaiņu zemu procentu likmju vidē jautājumos līdzpriekšsēdētājs, 2015.

Starptautiskās makroekonomikas un finanšu programmas direktors, Ekonomikas politikas pētniecības centrs (CEPR), 2015; CEPR zinātniskais līdzstrādnieks, 2002–; CEPR pētnieks, 1997–2001.

Īrijas Ekonomikas asociācijas priekšsēdētājs, 2012–2014.

Īrijas Karaliskās akadēmijas loceklis, 2007–.

Starptautiskās ekonomikas politikas un reformu komitejas (CIEPR)

loceklis, 2012.–2015.

Bellagio grupas loceklis, 2010–2015.

ESRI padomes grupas loceklis, 2010–2016.

Īrijas ekonomikas bloga dibinātājs, 2008–.

Slovākijas Budžeta padomes Akadēmiskās konsultatīvās grupas loceklis, 2013–2015.

Valsts statistikas padomes loceklis, 2009–2013.

Izdevuma “Handelsblatt” ECB ēnu padomes loceklis, 2005–2007.

Ķīles Pasaules ekonomikas institūta starptautiskais zinātniskais līdzstrādnieks, 2005–.

Ārējās pārskatīšanas komitejas loceklis (Somijas Banka, 2004, Eiropas Centrālā banka,

2010/2011, Īrijas Centrālā banka, 2011/2012, Izraēlas Banka, 2012).

Akadēmiskais konsultants (pamatdarbība):

Eiropas Centrālā banka (2006–2007, 2014–2016); Starptautisko norēķinu banka (2015); Portugāles Banka (2015); Starptautiskais Valūtas fonds (2014); Pasaules Banka (2006–2007, 2011, 2014–2015); Singapūras Monetārā iestāde (2013); Eiropas Komisija (2012–2013); Federālā Rezervju banka (2013); Jaunzēlandes Valsts kase (2010–2011); Āzijas Attīstības banka (2009–2011);

Īrijas parlamenta (Oireachtas) Finanšu un sabiedrisko pakalpojumu komiteja (2010); ESAO (2009–2010); SIEPS (2009–2010); NESC (2009); ESRI–Japāna (2007–2009);

Zviedrijas Banka (2005–2006); Valsts konkurētspējas padome cenu un algu konkurētspējas jautājumos (2004); Taoiseach departaments (2002).

Juridiskais konsultants konkrētos gadījumos; uzstāšanās profesionālās konferencēs.

Goda nosaukumi, apbalvojumi un stipendijas

Īrijas Karaliskā akadēmija: Zelta medaļa sociālo zinātņu jomā, 2015.

Bhagwati balva (kopā ar Gian Maria Milesi–Ferretti), 2010.

ECB Lamfalussy stipendija (2004–2005).

Vācijas Bernacaer balva monetārajā ekonomikā, 2001.

Barrington balva 1997.–1998.

NSF sponsorēta un Hārvarda Universitātes un Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta pētniecības mācību grupas

pozitīvās politiskās ekonomikas jomā piešķirta stipendija, 1994–1995.

Džona F. Kenedija fonda stipendija, 1994.

Hārvarda Universitātes maģistra studiju stipendija, 1991–1995.

Whatelley un Bastable balvas ekonomikā Zelta medaļa,

Dublinas Trīsvienības koledža, 1991. Augstākā līmeņa rezultāti un labākā studenta nosaukums ekonomikas studiju eksāmenos.

Dublinas Trīsvienības koledžas fonda stipendija, 1989. Labākā studenta nosaukums stipendijas saņēmēju eksāmenos.

Izstāde pie ieejas Dublinas Trīsvienības koledžā, 1987.

Stipendijas: Īrijas Pētniecības padome, Jaunās ekonomiskās domāšanas institūts, Francijas Bankas fonds, NORFACE, Īrijas Karaliskā akadēmija.

Akadēmiskās intereses

Galvenās pētniecības jomas: starptautiskā makroekonomika; Eiropas monetārā ekonomika; finanšu globalizācija; fiskālās politikas cikliskums, Īrijas ekonomika.

Publikācijas: Journal of the Statistical and Social Inquiry Society of Ireland, Journal of International Economics, Pacific Economic Review, Fiscal Studies, Scandinavian Journal of Economics, International Journal of Central Banking, National Institute Economic Review, World Economics, Economic and Social Review, Open Economies Review, Journal of International Money and Finance, New Zealand Economic Papers, European Economic Review, Moneda y Credito, World Economy, Journal of Economic Perspectives, International Finance, IMF Economic Review, Nordic Economic Policy Review, American Economic Review, Journal of Money, Credit and Banking, Journal of the Japanese and International Economies, Review of Economics and Statistics, Economic Policy, ,The Economic Journal, Journal of Public Economics, NEER Macroeconomics Annual, Oxford Economic Papers, Canadian Journal of Economics, Journal of Development Economics.


2. PIELIKUMS. PHILIP R. LANE ATBILDES UZ ANKETAS JAUTĀJUMIEM

A.  Personiskā un profesionālā informācija

1.  Lūdzu, nosauciet Jūsu galvenos profesionālās pieredzes aspektus monetārajos, finanšu un uzņēmējdarbības jautājumos un galvenos Eiropas un starptautiskās pieredzes aspektus!

Esmu Īrijas Centrālās bankas prezidents kopš 2015. gada beigām. Papildus manam darbam Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomē es vadīju organizāciju ar aptuveni 2000 darbiniekiem, kas ir atbildīga par valsts centrālās bankas funkcijām un darbojas kā valsts kompetentā iestāde kredītiestāžu, apdrošināšanas sabiedrību un ieguldījumu sabiedrību uzraudzībā un vienlaikus ir arī vērtspapīru un tirgu regulators un valsts finanšu pārvaldības iestāde. Īrijas Centrālā banka ir arī valsts makroprudenciālās uzraudzības iestāde, valsts noregulējuma iestāde un valsts noguldījumu apdrošināšanas sistēmas operators. Šis ļoti plašais pilnvaru loks nozīmē to, ka papildus pienākumiem centrālajā bankā man ir bijusi tieša iesaiste plašā regulatīvo jautājumu klāstā.

No 1995. līdz 2015. gadam es biju akadēmisks ekonomists, un manas pētniecības uzmanības centrā bija finanšu globalizācija un Eiropas monetārā integrācija. Manas pētniecības empīriskais raksturs un politiskā ievirze kopš 1990. gadu vidus sekmēja plašus kontaktus un sadarbību ar politikas īstenošanas iestādēm, tostarp ECB, Eiropas Komisiju, Starptautisko Valūtas fondu, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju (ESAO) un Starptautisko norēķinu banku (SNB). 2001. gadā man bija tas gods saņemt pirmo Vācijas Bernacer balvu par izcilu ieguldījumu Eiropas monetārajā ekonomikā.

Savas karjeras laikā esmu devis lielu ieguldījumu izpratnes veidošanā par monetārās savienības makrofinansiālo ietekmi. Tas ietver virkni no 1996. līdz 1998. gadam publicētu rakstu par makroekonomikas problēmām, ar kurām saskaras Īrija monetārās savienības ietvaros, daudzus rakstus par monetārās savienības ietekmi uz pārrobežu finanšu plūsmu pieaugumu un ārējo nelīdzsvarotību, kā arī divus nozīmīgus analītiskus rakstus (2006, 2012) par eurozonu izdevumā “Journal of Economic Perspectives”, kas ir Amerikas Ekonomikas asociācijas vadošais žurnāls par ekonomikas politikas jautājumiem. 2006. gada rakstā ir izklāstīti riski, kas apdraud eurozonas stabilitāti finansiālu grūtību periodā, un tajā izklāstīti intervences veidi, kas būtu nepieciešami šādā situācijā.

2.  Vai Jums pieder uzņēmumi, daļas kādā uzņēmumā vai arī ir citas saistības, kas varētu būt nesavienojamas ar Jūsu paredzamajiem pienākumiem, un vai attiecīgi ir kādi personīgi vai citi faktori, kuri Parlamentam būtu jāņem vērā, apsverot Jūsu iecelšanu amatā?

Nē.

3.  Kādi būtu pamatmērķi, ko Jūs censtos sasniegt savu pilnvaru laikā Eiropas Centrālajā bankā?

Mana nelokāma pārliecība ir tāda, ka monetārā savienība var nodrošināt spēcīgu platformu stabilitātei un labklājībai visā Eiropā. Īstenojot savas pilnvaras, ECB ir galvenā loma monetārās savienības panākumu nostiprināšanā. Kā Valdes loceklim mans galvenais mērķis būs nodrošināt, lai ECB pildītu savas pilnvaras saskaņā ar ES līgumiem. Turklāt ir ļoti svarīgi, lai Valdes locekļi vairotu vispārēju uzticēšanos ECB kā iestādei, kas kalpo Eiropas sabiedrības interesēm. Iestādes iekšienē Valdes locekļiem ir jāuztur tāda organizatoriskā kultūra, kas sekmē izcilību un nodrošina darba vidi, kur ikviens var īstenot savu potenciālu.

B.  ECB monetārā politika

4.  Kā Eiropas Centrālajai bankai būtu jāīsteno monetārā politika pašreizējos makroekonomiskajos apstākļos? Kā Jūs vērtējat ECB sniegumu, īstenojot tās galveno mērķi, proti, uzturēt cenu stabilitāti?

Pašreizējos makroekonomiskajos apstākļos ECB būtu jāīsteno monetārā politika saskaņā ar tās primārajām pilnvarām saglabāt cenu stabilitāti eurozonā, kā noteikts Līgumā. Darbības līmenī to definē kā vidējā termiņa inflācijas rādītāju tuvu 2 %, taču nepārsniedzot šo līmeni. Īstenojot šo mandātu, ECB sniedz iespēju Eiropas iedzīvotājiem īstenot savu ekonomiskos un finanšu plānus stabilā monetārajā vidē, vienlaikus nodrošinot, ka uzņēmumi un investori var pievērsties galveno uzņēmējdarbības uzdevumu risināšanai, nenovirzot līdzekļus monetārās nestabilitātes pārvaldībai.

Līdz finanšu krīzei ECB ar standarta monetārās politikas instrumentiem kopumā veiksmīgi pildīja savas cenu stabilitātes nodrošināšanas pilnvaras. Savukārt kopš krīzes šā mērķa sasniegšanai bija nepieciešams īstenot netradicionālus pasākumus. Manā vērtējumā pašreizējā stratēģija, kas apvieno: (a) negatīvu noguldījumu likmi mīnus 40 bāzes punktu līmenī, (b) aktīvu iegādes programmu (APP), (c) perspektīvas norādes par procentu likmēm un atkārtotiem ieguldījumiem un d) tādas darbības kā, piemēram, mērķorientētās ilgtermiņa refinansēšanas operācijas (ITRMO) — ir bijusi efektīva, lai nodrošinātu nepieciešamo monetāro atbalstu ekonomikas atveseļošanās veicināšanai, sniegtu pārliecinošas prognozes attiecībā uz inflāciju, novērstu deflācijas risku un laika gaitā nodrošinātu ilgtspējīgu virzību atpakaļ uz ECB noteikto mērķi.

Lēmumi par pasākumu precizēšanu 2015. gada decembrī, 2016. gada martā, 2016. gada decembrī, 2017. gada oktobrī un 2018. gada decembrī balstījās uz ienākošajiem ekonomikas un finanšu datu rādījumiem (attiecībā uz eurozonu un plašāku pasaules ekonomiku), kā arī uz dažādo iespējamo monetārās politikas instrumentu efektivitātes un ierobežojumu novērtējumu. Šis kvantitatīvās analīzes un ekonomisko modeļu īstenošanas apvienojums, kas ir nepieciešams dažādo politikas risinājumu izvērtēšanai, ir devis iespēju Padomei pieņemt lēmumus stingrā, uz datiem balstītā veidā, ko labi izprot arī tirgus dalībnieki. ECB arī turpmāk būtu jāīsteno šāda veida monetārā politika.

5.   Kā Jūs reaģētu uz kritiku par zemām procentu likmēm un to ietekmi? Kādas Jūs saskatāt iespējas nodrošināt līdzsvaru starp ECB procentu likmju politikas neparedzētu ietekmi un konverģenci virzībā uz paredzēto vidēja termiņa inflācijas rādītāju?

ECB cenšas saglabāt cenu stabilitāti vidējā termiņā. Tieši vidēja termiņa cenu stabilitāte ir svarīgs pamats spēcīgam ekonomikas sniegumam, samazinot nenoteiktību, ar ko saskaras uzņēmumi un mājsaimniecības.

Pašreizējais politikas instrumentu kopums ir samērīga atbilde uz pēckrīzes apstākļiem, ar kuru nācās saskarties, jo parādījās deflācijas spiediens un krīzes mēroga dēļ procentu likmes jau bija ievērojami samazinātas. Pilnīgi nepārprotami ir svarīgi uzraudzīt atbalstošu monetāro nosacījumu iespējamos blakus efektus saistībā ar riskiem finanšu stabilitātei. Tomēr ir pieejams makroprudenciālās politikas instrumentu kopums šādu risku ierobežošanai.

Runājot par ietekmi uz ienākumu un bagātības sadali jānorāda, ka ļoti svarīgs ir atbalstošu monetāro nosacījumu pozitīvs ieguldījums bezdarba samazināšanā (un augstākas darba samaksas nodrošināšanā). Turklāt, kaut arī atbalstoši monetārie nosacījumi palielina aktīvu cenas, tas tiek kompensēts stingrāku monetāro pasākumu periodos, un tāpēc ir svarīgi apzināties atšķirību starp pagaidu un pastāvīgām izmaiņām šajā sadalē.

6.  Kāds ir Jūsu viedoklis par monetāro nosacījumu un kredītu pieejamības neviendabīgumu eurozonā, un kā, Jūsuprāt, tas ietekmē vienotu ECB monetāro politiku?

Aizdevumu likmes mājsaimniecībām un nefinanšu uzņēmumiem kopš 2014. gada ir ievērojami samazinājušās. Aizdevumu likmju neviendabīgums starp valstīm ir ievērojami samazinājies. Aizņemšanās nosacījumi turpina uzlaboties: apsekojums par uzņēmumu piekļuvi finansējumam (SAFE) liecina, ka MVU turpināja norādīt uz uzlabojumiem ārējo finansējuma avotu pieejamībā, tostarp banku lielāku vēlmi paplašināt kreditēšanu(1).

Šie atbalstošākie finansēšanas nosacījumi savukārt sekmē aizdevumu apjoma atjaunošanos kopš 2014. gada, kas vēl arvien turpinās. Aizdevumu pieaugums nefinanšu sabiedrībām (NFS) (4 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu 2018. gada decembrī) un mājsaimniecībām (3,3 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu 2018. gada decembrī) atspoguļo monetārās politikas pasākumu ietekmi.(2) Uzņēmumu un mājsaimniecību pieprasījums pēc aizdevumiem turpināja pieaugt arī 2018. gada 4. ceturksnī, un tas rada pastāvīgu pamatu aizdevumu apjoma pieaugumam.(3) Šo pieaugumu galvenokārt veicināja zemais vispārējais procentu likmju līmenis, krājumi un apgrozāmais kapitāls, aktivitāte apvienošanos un pārņemšanas jomā, labvēlīgas mājokļu tirgus perspektīvas un patērētāju uzticēšanās.

Kopumā pēdējos gados neliels parāda finansēšanas pieaugums, stabila ekonomikas izaugsme un aktīvu atgūšanas process, ko atbalsta arī ar monetārās politikas pasākumiem, eurozonas līmenī ir veicinājis nepieciešamo aizņemto līdzekļu īpatsvara samazināšanos korporatīvajā sektorā. Tomēr nefinanšu sabiedrību aizņemto līdzekļu īpatsvara samazināšanās process 2018. gadā apstājās, par ko liecina neliels aizņemto līdzekļu īpatsvara pieaugums, un lielais parāda apjoms turpina negatīvi ietekmēt nozari.(4)

Vispārīgākā līmenī ir svarīgi atzīt, ka kopējā monetārā politika negarantē identiskus kreditēšanas nosacījumus visā eurozonā. Kredīta nosacījumi drīzāk ir atkarīgi no vietējā riska prēmijas, vietējā līmeņa konkurences spiediena iekšzemes finanšu sistēmā un tādiem institucionālajiem faktoriem kā tiesu sistēmas spēja risināt problemātisku aizdevumu jautājumu.

7.  Pēdējos desmit gados ir palielinājušās ekonomikas snieguma atšķirības starp EMS centru un perifēriju. Raugoties nākotnē redzams, ka vairākas ES dalībvalstis gatavojas pievienoties eurozonai. Kā Jūs domājat panākt, lai nākamajā desmitgadē atšķirības starp eurozonas dalībvalstīm neturpinātu palielināties, ņemot vērā to, ka vairākās kandidātvalstīs ekonomika nav tik spēcīga? Kāds ir vēlamais ekonomikas scenārijs saistībā ar eurozonas paplašināšanos?

Eurozonas paplašināšanās procesam nav viena konkrēta ekonomikas scenārija. Paredzams, ka euro ātrāk vai vēlāk ieviesīs visas tās ES dalībvalstis, kuras nav paziņojušas, ka to nedarīs. Kad tas notiks, atkarīgs no diviem faktoriem: pirmkārt, no valstu euro ieviešanas stratēģijām un, otrkārt, no gatavības ieviest euro, kas tiek novērtēta uz ES līgumos noteikto konverģences kritēriju pamata.

ECB un Eiropas Komisija regulāri novērtē katras ārpus eurozonas esošās dalībvalsts panākto progresu, lai izpildītu līgumos noteiktos kritērijus euro ieviešanai, kā paredzēts konverģences ziņojumos. Viens kritērijs attiecas uz dalībvalsts dalību valūtas kursa mehānismā VKM II, neveicot valsts valūtas devalvāciju attiecībā pret euro. Pašlaik pastāv vienprātība, ka par katru kandidātvalsti būtu jāpieņem lēmums, pamatojoties uz trim faktoriem: pirmkārt, pienācīgi ņemot vērā eurozonas krīzes pieredzi; otrkārt, pievēršot pienācīgu uzmanību tam, ka euro ieviešana tagad nozīmē arī pievienošanos banku savienībai; un, treškārt, vai īstenoti visi konkrētajai valstij paredzētie specifiskie politikas pasākumi, kas nodrošina netraucētu dalību VKM II un vēlāk eurozonā.

Turklāt ir svarīgi atzīt, ka daudz ko izdevies mācīties no pieauguma un krituma cikliem, kas pieredzēti pirmajos desmit gados pēc euro ieviešanas. Jo īpaši ir būtiski, lai valstu fiskālās un makroprudenciālās politikas virzieni atšķirtos atkarībā no finanšu ciklu atšķirībām dažādās valstīs.

8.  Kā Jūs saskatāt ECB monetārās politikas normalizēšanas secību/grafiku, ņemot vērā arī starptautisko kontekstu? Kāda Jūsu ieskatā būs aktīvu iegādes programmas (APP) atkārtotu ieguldījumu stratēģijas ietekme uz tirgiem? Kā tas ietekmēs monetāro instrumentu kopumu, ja vispārējie nosacījumi pasliktināsies?

Attiecībā uz turpmākajiem monetārās politikas pasākumiem mūsu perspektīvas norādes gan attiecībā uz politikas likmēm, gan atkārtotiem ieguldījumiem ir ļoti skaidras. Mūsu politikas pamatā ir dati un tā būs atkarīga no inflācijas izredzēm. Šajā sakarā atbalsta līmeni noteiks tas, kas nepieciešams, lai nodrošinātu nepārtrauktu inflācijas konverģenci līdz vidējā termiņa rādītājam tuvu 2 %, taču nepārsniedzot šo līmeni. Novērtējot politikas instrumentu efektivitāti un ietekmi, ņemam vērā gan vietējos, gan starptautiskos ekonomikas un finanšu datus.

Būtiska aktīvu apjoma atkārtota ieguldīšana vēl vairāk pastiprina ievērojamo monetārās politikas atbalstu, ko sniedz mūsu perspektīvas norādes par nākotnes procentu likmēm. Mēs turpināsim savu atkārtotu ieguldījumu politiku tik ilgi, cik nepieciešams, lai nodrošinātu, ka inflācija turpina ilgtspējīgi tuvināties mūsu mērķim.

Mūsu monetārās politikas instrumentu kopumā ir pieejamas pietiekamas iespējas reaģēt ar atbilstīgiem monetārajiem stimuliem gadījumā, ja tas būtu nepieciešams.

9.  Kā Jūs nodrošināsiet pārredzamību aktīvu iegādes programmas īstenošanā? Vai piekrītat, ka ABSPP un CBPP3 īstenošanā varētu nodrošināt lielāku pārredzamību?

Izstrādājot monetārās politikas instrumentus vai stratēģiju to īstenošanai, mums vienmēr ir jānodrošina līdzsvars starp efektivitāti un pārredzamību. ABSPP un CBPP3 gadījumā ECB jau nodrošina ļoti lielu pārredzamību un publicē ievērojamu informācijas apjomu, tostarp: Eurosistēmas turējumu apjoms pa mēnešiem, neto pirkumi un sadalījums starp pirkumiem primārajā un otrreizējā tirgū.

Detalizētu datu atklāšana par dažādās programmās turētajiem vērtspapīriem jāizvērtē, ņemot vērā negatīvās sekas, kas mazina programmu efektivitāti. Attiecībā uz dažām APP programmām paredzams, ka šo datu pieejamība būs ierobežota. Tāpēc pašlaik pārredzamības pakāpe CSPP un PSPP programmām ir ļoti augsta, ņemot vērā arī to, ka vērtspapīri, kas iepirkti saskaņā ar minētajām programmām, ir pieejami vērtspapīru aizdošanas mērķiem. Attiecībā uz citām programmām papildu informācijas atklāšana tirgus dalībniekiem ļautu izdarīt secinājumus par eurosistēmas turējumiem un līdz ar to dalībnieki varētu koriģēt savu rīcību, pamatojoties uz šo informāciju. Turklāt jāņem vērā, ka papildu datu publicēšana varētu kropļot konkurenci un apdraudēt tirgus integritāti.

10.  Kādi nosacījumi ir jāievieš, lai pārvaldītu procentu likmju pieaugumu bez graujošas ietekmes uz valstīm un tirgiem? Kas no tā ir ECB kompetencē un kur Jūs saskatāt dalībvalstu un tirgus dalībnieku atbildību?

Mēs turpinām sagaidīt, ka ECB procentu likmes saglabāsies pašreizējā līmenī vismaz 2019. gada vasarā un jebkurā gadījumā tik ilgi, cik tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu nepārtrauktu inflācijas konverģenci līdz līmeņiem, kas vidējā termiņā ir tuvu 2 %, taču nepārsniedz šo līmeni. Ir taisnība, ka jaunākā informācija liecina pa lēnāku attīstību, nekā tika gaidīts, un tā iemesls ir vājāks ārējais pieprasījums un daži valstu un nozaru faktori. Tomēr mūsu monetārā politika joprojām ir atbilstīga divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, ļoti atbalstoši finansēšanas nosacījumi, labvēlīga darba tirgus dinamika un arvien lielākais algu pieaugums turpina atbalstīt pašreizējo ekonomikas izaugsmi un līdz ar to arī mūsu pārliecību par pastāvīgu inflācijas konverģenci virzībā uz mūsu mērķi. Otrkārt, mūsu monetārā politika joprojām ir ļoti atbalstoša, ko apliecina mūsu perspektīvas norādes par politikas likmēm un atkārtotiem ieguldījumiem.

Attiecībā uz izpildāmajiem nosacījumiem mūsu pieeja ir divējāda. Mēs izmantojam datos balstītu komponentu — “uz vasaru” — un mums ir arī no stāvokļa atkarīgs elements — “uz tik ilgu laiku, cik nepieciešams pastāvīgas inflācijas konverģences nodrošināšanai”.

Attiecībā uz tirgus dalībnieku lomu mūsu no stāvokļa atkarīgās procentu likmju perspektīvas norādes paredz, ka tirgi seko stāvoklim ekonomikā un attiecīgi koriģē savas prognozes attiecībā uz likmju politiku. Šī likmju prognožu korekcija saskaņo tirgus procentu likmes ar to, kā tirgus seko mūsu reaģēšanas funkcijai. No stāvokļa atkarīgais komponents arī nodrošina, ka vājākas nākotnes prognozes atspoguļojas atbalstošākās nākotnes procentu likmēs un tādējādi atvieglotos finansēšanas nosacījumos. Mūsu perspektīvas norādes attiecībā uz likmēm vēl vairāk nostiprina uzkrāto aktīvu ievērojama apjoma atkārtota ieguldīšana, un tas, ka esam saistījuši plānoto atkārtoto ieguldījumu apjomu ar likmju paaugstināšanas brīdi. Tas nostiprina mūsu procentu likmju vadlīniju ietekmi uz finanšu nosacījumiem, jo tirgus prognozes attiecībā uz atkārtoto ieguldījumu apjomu attīstās atbilstoši prognozēm attiecībā uz likmju paaugstināšanas brīdi.

Dalībvalstīm cita starpā ir skaidri pienākumi attiecībā uz valstu fiskālo politiku, kuras apdomīga pārvaldība var nodrošināt būtisku stabilizējošu faktoru lejupslīdes gadījumā, kā arī to saistības attiecībā uz euro un EMS izveides pabeigšanu, kas nodrošina uzticību valūtai un padara eurozonu kopumā noturīgāku pret satricinājumiem.

11.  Kā, Jūsuprāt, ECB var veicināt ekonomikas izaugsmi un pilnīgu nodarbinātību, vienlaikus pilnībā ievērojot savu galveno mērķi — uzturēt cenu stabilitāti? Kādi papildu monetārās politikas pasākumi, pēc Jūsu domām, uzlabotu monetārās politikas pozitīvo ietekmi uz reālo ekonomiku? Kāda ir dalībvalstīs īstenoto strukturālo reformu loma monetārajā politikā un otrādi?

Eurosistēmas un vienotās monetārās politikas galvenais mērķis ir uzturēt cenu stabilitāti, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību 127. panta 1. punktā. Monetārā politika var ietekmēt reālo aktivitāti īstermiņā. Kaut arī nepareizi īstenota monetārā politika var kaitēt ilgtermiņa darbības rezultātiem, radot pārmērīgu svārstīgumu, ilgtermiņa dzīves standarti galu galā ir atkarīgi no tādiem nemonetāriem faktoriem kā ražīgums.

Ņemot vērā iepriekš minēto, mūsu uzdevums ir nodrošināt cenu stabilitāti vidējā termiņā, un šā vidējā termiņa ilgums mainās atkarībā no satricinājumiem, kas var ietekmēt ekonomiku laika gaitā. Ja satricinājums skar kopējo pieprasījumu tā, ka negatīvs satricinājums rada gan ekonomikas lejupslīdi, gan izraisa inflācijas samazināšanos zem noteiktā mērķa, šis laikposms ir īsāks, un mūsu stratēģija liek mums īstenot spēcīgāku monetārās politikas atbildi. Cenu stabilitātes atjaunošana šajā gadījumā arī palīdz novērst starpību starp potenciālo un faktisko ražošanas apjomu. Ja satricinājums skar piedāvājuma pusi, piemēram, enerģijas cenu satricinājums, kas paaugstina inflāciju virs noteiktā mērķa un samazina ražošanas apjomu, tad jāatrod kompromiss starp inflāciju un izaugsmi. Šajā gadījumā attiecīgās politikas vidējais termiņš ir ilgāks un mūsu stratēģija īstenojama pacietīgi. No tā izriet, ka mēs ņemam vērā gan ekonomisko izaugsmi, gan bezdarbu, precizējot mūsu monetārās politikas reakciju uz mainīgo ekonomikas stāvokli, lai gan mūsu galvenais mērķis arvien tiek izteikts vienīgi cenu stabilitātes aspektā.

Politikas risinājumi, kas veicina inovāciju un investīcijas, uzlabo ekonomikas noturību un ekonomikas izaugsmes potenciālu, ir svarīgi, lai noteiktu eurozonas ekonomikas ilgtermiņa izaugsmes potenciālu un ilgtermiņa atdeves rādītājus. Tādējādi pastāv skaidra saistība starp ekonomikas izaugsmes potenciālu un atbilstošu vidēja termiņa procentu likmju līmeni.

Pretējā virzienā cenu stabilitātes sekmīga nodrošināšana vidējā termiņā mazina nenoteiktību un ļauj uzņēmumiem un mājsaimniecībām veikt ilgtermiņa investīcijas, kas vajadzīgas, lai maksimāli palielinātu izaugsmes potenciālu, ko atbalsta uz izaugsmi vērsti politikas pasākumi.

12.  Kādas ir Jūsu domas par riskiem, kas saistīti ar uzņēmumu sektora aktīvu iegādes programmu (CSPP)? Vai tam varētu būt kropļojoša ietekme uz konkurenci vienotajā tirgū? Kā, Jūsuprāt, CSPP iespējamo kropļojošo ietekmi varētu samazināt līdz minimumam?

CSPP ir pastiprinājusi eurosistēmas monetārās politikas pasākumu ietekmi uz reālo ekonomiku, veicinot finansēšanas nosacījumu atvieglošanu uzņēmumiem eurozonā, tostarp uzņēmumu obligāciju ienesīguma starpības samazināšanos, uzlabotus piedāvājuma nosacījumus uzņēmumu obligāciju primārajā tirgū un, izmantojot aizstāšanas mehānismu, palielinājusi banku aizdevumu apjomu nefinanšu uzņēmumiem, tostarp MVU, kuriem nav finansēšanas iespēju ar obligācijām.

Cenšoties saglabāt cenu stabilitāti, ECB ir pilnvarota rīkoties saskaņā ar principu, kas paredz atvērta tirgus ekonomiku, kurā pastāv brīva konkurence, veicinot resursu efektīvu sadali. Līdz ar to ECB mērķis ir tirgus ziņā neitrāla APP īstenošana, un tāpēc CSPP pirkšana tiek veikta saskaņā ar kritēriju, kas proporcionāli atspoguļo atbilstīgo obligāciju tirgus vērtību.

Uzņēmumu obligāciju tirgus brīvā apgrozība joprojām ir samērā ievērojama, un tas mazina bažas par programmas negatīvo ietekmi uz tirgus darbību. Par to, ka tirgus turpina darboties efektīvi, liecina arī visumā konsekventā ienesīguma starpības attīstība tradicionāli saistītos tirgos, jo pastāv portfeļu līdzsvarošanas kanāli. Pastāvīgai tirgus dinamikas uzraudzībai būtu jānodrošina, ka jebkuru iespējamo kropļojošo ietekmi var samazināt līdz minimumam.

13.  Vai uzskatāt, ka ECB būtu jāintegrē Parīzes nolīgums un IAM mērķi, turklāt kādi nosacījumi būtu jāizpilda, lai nodrošinātu atbilstību ECB pilnvarām un riska pārvaldības sistēmai? Ko ECB vajadzētu darīt, lai panāktu savu turēto aktīvu atbilstību ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem un Parīzes klimata nolīgumam?

Ir svarīgi, lai visas gan publiskā, gan privātā sektora iestādes pilnībā atzītu klimata pārmaiņu radītās problēmas un darbotos savas kompetences un pilnvaru ietvaros, atbalstot politiku šīs problēmas risināšanai. Neskarot cenu stabilitātes pilnvaras, var apsvērt iespēju sasniegt arī citus Savienības mērķus, tostarp vides aizsardzību.

ECB monetārās politikas pamatā galvenokārt ir pilnvaras nodrošināt cenu stabilitāti. APP īstenošanu nosaka tirgus neitralitātes princips, un tās īstenošanā nav nedz pozitīvas, nedz negatīvas diskriminācijas, pamatojoties uz vides vai citiem kritērijiem. APP atbilstības kritēriji ir apzināti plaši definēti, lai nodrošinātu lielu klāstu iegādei derīgu vērtspapīru un tādējādi nodrošinātu vislielāko programmas efektivitāti un novērstu konkrētu tirgus segmentu izkropļojumus. Neraugoties uz to, ka monetārajā politikā nav skaidri noteikts mērķis vides jomā, ECB gan publiskā sektora, gan uzņēmumu sektora iegādes programmās tur ievērojamu daudzumu t. s. zaļo obligāciju.

Turklāt iespējas integrēt vides aizsardzības apsvērumus pastāv arī ārpus monetārās politikas jomas.

Pozitīvs piemērs ir pagājušajā gadā notikusī ECB pievienošanās tīklam finanšu sistēmas ekoloģizācijai. Es uzskatu par īpaši svarīgu, lai centrālās bankas un uzraudzītāji izstrādātu kopīgu uzraudzības un makrouzraudzības praksi ar klimatu un vidi saistīto risku risināšanai. Šajā sakarā ļoti svarīgi ir izstrādāt ilgtspējīgu aktīvu kopēju taksonomiju. Tāpēc atzinīgi vērtējama nesenā Eiropas Komisijas iniciatīva šajā sakarībā, kā arī priekšlikumi par ilgtspējības informācijas atklāšanas stiprināšanu, kam būtu jāveicina vides risku cenas labāka noteikšana.

14.  Jūs nesen uzstājāties par tēmu “Klimata pārmaiņas un Īrijas finanšu sistēma”, kurā Jūs norādījāt, ka centrālajām bankām ir vadošā loma nodrošinot, lai klimata pārmaiņas būtu visas finanšu sistēmas stratēģiska prioritāte. Kā Jūs nodrošināsit, ka ECB pilda gan šo vadošo lomu kopumā, un kā Jūs censtos mazināt savā uzrunā minētos klimata riskus konkrēti ECB bilancē?

Centrālajām bankām un regulatoriem plašāk ir vadošā loma finanšu risku apzināšanā. Tas ietver arī to risku apzināšanu, kas izriet no klimata pārmaiņām, un precīzas sistēmas izveidi, lai atbalstītu finanšu plūsmu pārorientēšanu un samazinātu šādus riskus. Skaidrs politikas satvars ir ļoti svarīgs priekšnoteikums, lai finansētu videi nekaitīgu ekonomiku, kā arī lai paplašinātu vides, sociālo un pārvaldības (ESG) kritēriju izmantošanu privātu un valsts struktūru darbībā.

Centrālās bankas var sniegt rūpīgu analīzi un pētījumus par šīm klimata pārmaiņu dimensijām. Šāda loma labi atbilst centrālo banku pilnvarām, ņemot vērā, ka klimata pārmaiņas var ietekmēt monetārās politikas īstenošanu, jo tās ietekmētu ekonomikas satricinājumu biežumu un sadalījumu un iespējami ietekmētu vidēja termiņa inflācijas prognozes: (1) biežāki ar klimatu saistīti satricinājumi padara arvien neskaidrāku analīzi par vidēja termiņa inflācijas spiedienu; (2) arvien vairāk satricinājumu ar no tiem izrietošu situācijas pasliktināšanos nākotnē var izraisīt situāciju, ka procentu likmes nākotnē būs biežāk jāsamazina līdz zemākajam līmenim; un (3) neskaidrības, kas saistītas ar pārejas uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni un apjomu, var potenciāli ietekmēt vidēja termiņa inflācijas prognozes. ECB monetārās politikas pamatā galvenokārt ir pilnvaras nodrošināt cenu stabilitāti. Tomēr attiecībā uz nemonetāriem politikas portfeļiem būtu jāapsver ESG standartu iekļaušana.

15.  Kā Jūs vērtējat uzņēmumu sektora aktīvu iegādes programmas pašlaik pieaugošo daļu primārajā tirgū un vienlaicīgi valsts sektora aktīvu iegādes programmas pašlaik sarūkošo daļu sekundārajā tirgū?

APP programmas pārtraukšana nenozīmē, ka mēs pārstājam īstenot atbalstu: mūsu perspektīvas norādes par galvenajām ECB procentu likmēm, ko pastiprina uzkrātie iegūto aktīvu apjomīgie krājumi, turpina sniegt nepieciešamo monetārā atbalsta līmeni, lai nodrošinātu stabilu inflācijas konverģenci virzībā uz mūsu mērķi. Līdz ar 2018. gada jūnija sanāksmi mēs uzsākām politikas instrumentu pāreju no aktīvu iegādes programmas uz tradicionālākiem monetārās politikas instrumentiem — politikas procentu likmēm un perspektīvas norādēm par to iespējamo turpmāko attīstību. Šī pāreja uzsver to, ka galvenās ECB procentu likmes un saistītās perspektīvas norādes par to iespējamo turpmāko attīstību ir galvenais instruments monetārās politikas ievirzes pielāgošanai nākotnē.

To vēl pastiprina mūsu perspektīvas norādes par atkārtotu ieguldīšanu, ar kuru starpniecību mēs esam savstarpēji saistījuši plānoto atkārtoto ieguldījumu apjomu ar likmju paaugstināšanas brīdi. Šie sasaistītie norādījumi nostiprina mūsu procentu likmju vadlīniju ietekmi uz finanšu nosacījumiem, jo tirgus prognozes attiecībā uz atkārtoto ieguldījumu apjomu attīstās atbilstoši prognozēm attiecībā uz likmju paaugstināšanas brīdi. Uzņēmumu obligāciju tirgus brīvā apgrozība joprojām ir samērā apjomīga, un tas mazina bažas par programmas negatīvo ietekmi uz tirgus darbību.

16.  Kāds ir Jūsu viedoklis par ārkārtas likviditātes palīdzības (ĀLP) īstenošanu? Ko varētu uzlabot lēmumu pieņemšanas procesā par ĀLP piešķiršanu?

Pašlaik atbildība par ĀLP piešķiršanu, tostarp no šīs piešķiršanas izrietošajām izmaksām un risku, ir valstu līmenī un attiecīgo valstu centrālo banku ziņā, atspoguļojot attiecīgos valsts tiesību aktus. Tādējādi Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) loma, pamatojoties uz ECBS Statūtu 4.14. pantu, aprobežojas ar centieniem nodrošināt, lai ĀLP sniegšana neietekmētu ECBS uzdevumus un mērķus. Raugoties nākotnē, lēmumu pieņemšanai par ĀLP piešķiršanu būtu jāattīstās atbilstīgi norisēm pilnvērtīgas banku savienības izveidē.

17.  Vai mums būtu jāraizējas par Eiropas Vienotās automatizētās reālā laika bruto norēķinu sistēmas (TARGET) nelīdzsvarotības pašreizējo līmeni?

No daudzām tehniskajām analīzēm ir skaidrs, ka pašreizējais TARGET nelīdzsvarotības līmenis galvenokārt atspoguļo aktīvu iegādes programmu mehānismu. Monetārās politikas decentralizēta īstenošana nozīmē, ka visas valstu centrālās bankas (VCB) veic iepirkumus APP ietvaros un īsteno arī atkārtotu ieguldīšanu. Bieži vien šos pirkumus veic no darījumu partneriem, kas atrodas ārpus VCB valsts. Ja centrālo banku veiktie maksājumi par nopirktajiem vērtspapīriem tiek veikti pāri robežām, var tikt ietekmēts TARGET2 līdzsvars. Tā kā neto aktīvu iegāde beidzās pagājušajā gadā, TARGET2 atlikumi, visticamāk, neturpinās ievērojami palielināties, lai gan kādu laiku tie varētu palikt paaugstinātā līmenī, ņemot vērā to, ka mēs turpināsim atkārtoti ieguldīt pamatsummas, kurām tuvojas atmaksāšanas termiņš. Sistēmas iekšējie līdzsvari ir jebkuras decentralizētas monetārās savienības neatņemama iezīme. Kopumā tas neliecina par spriedzes pieaugumu finanšu tirgū, par sadrumstalotības pieaugumu vai neilgtspējīgu situāciju maksājumu bilances jomā.

18.  Kādus riskus monetārajai stabilitātei rada virtuālo valūtu attīstība, piemēram Bitcoin? Kādai, Jūsuprāt, vajadzētu būt ECB lomai attiecībā uz virtuālajām valūtām?

Pievienojos vispārējam uzskatam, ka privātajām virtuālajām valūtām ir ļoti ierobežota nozīme. Kriptoaktīvi plašākā nozīmē nerada būtisku risku ES finanšu sistēmai vai monetārajai stabilitātei. Tomēr kriptovalūtu turpmāka uzraudzība ir nepieciešama, lai novērtētu riskus, ko tie varētu radīt finanšu stabilitātei, un jebkādu iespējamu negatīvu ietekmi uz euro izmantošanu, monetārās politikas īstenošanu un tirgus infrastruktūras un maksājumu drošību un efektivitāti.

Ar tehnoloģiskiem jauninājumiem var uzlabot finanšu tirgu efektivitāti. Nodrošinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus, gan FinTech uzņēmumi, gan bankas var gūt labumu no tehnoloģiju inovācijas iespējām. Šajā sakarā mums jābūt modriem arī attiecībā uz nepieciešamību pēc saskaņošanas, lai izvairītos no sadrumstalotības, pieņemot atšķirīgus finanšu tehnoloģiju tiesiskos regulējumus. Saistībā ar ECB lomu jānorāda, ka kriptoaktīvu joma var skart vairākus ECB darba aspektus, tāpēc cieši jāseko līdzi notikumu attīstībai, lai zinātu par attiecīgajām norisēm un analizētu iespējamo ietekmi uz monetāro politiku un riskiem, ko tās var radīt tirgus infrastruktūras un maksājumu vienmērīgai darbībai, kā arī finanšu sistēmas stabilitātei.

19.  Kā Jūs vērtējat mijiedarbību starp maksājumu sistēmām un monetāro politiku? Kādai vajadzētu būt ECB kā emisijas centrālās bankas lomai centrālo darījumu partneru (CCP) uzraudzībā? Kādas tiesību normas šajā sakarā būtu jāiekļauj ECBS un ECB Statūtu 22. panta grozījumā?

Centralizētā tīrvērte sniedz lielas priekšrocības finanšu tirgu stabilitātes uzlabošanā. Vienlaikus centrālo darījumu partneru lielā loma nozīmē to, ka regulatīvā uzraudzība ir ļoti ievērojama, tostarp nozīmīga loma jāuzņemas centrālajām bankām. Ierosinātā ETIR regulas un Statūtu pārskatīšana pilnībā atbilst mērķim stiprināt ES centrālo banku lomu un nodrošināt tām piemērotus instrumentus, lai uzraudzītu un novērstu riskus to monetārās politikas pilnvaru īstenošanai. Ir svarīgi arī, lai centrālās bankas noteiktu minimālos aizsardzības pasākumus attiecībā uz CCP, un saistībā ar tiem, iespējams, būs jānodrošina likviditāte noteiktās situācijās.

Ja ES likumdevēji pieņemtu ierosināto grozījumu ECBS/ECB statūtu 22. pantā, tas ļautu ECB pildīt savu uzdevumu un kontrolēt riskus, ko CCP var radīt ECB monetārās politikas uzdevumiem. Ar tiem arī turpmāk tiktu nodrošināta ECB neatkarība un tās plašā rīcības brīvība noteikt savu monetāro politiku. Tāpat kā attiecībā uz visiem citiem ECB uzdevumiem, arī attiecībā uz CCP veiktie pasākumi tiktu pakļauti pilnīgai pārskatīšanai tiesā un ECB būtu jārīkojas proporcionāli un atbilstīgi Līgumā noteiktajām kompetencēm.

20.  Kādi ir ar Brexit saistītie riski finanšu stabilitātei?

Ir paveikts daudz, lai novērstu ar bezlīguma Brexit saistītos riskus. Tostarp jāmin regulatoru izdarītais spiediens uz uzņēmumiem, lai tie veiktu nepieciešamos juridiskos pasākumus un nodrošinātu, ka ES patērētājus var apkalpot arī pēc Brexit. Jāpiemin arī dažādi Eiropas Komisijas veiktie pasākumi, nodrošinot to, ka uz laiku tiek atzīti Apvienotajā Karalistē izvietotās tirgus infrastruktūras elementi gadījumos, kad īstermiņā nav iespējams pārslēgties uz ES alternatīvām.

Tāpēc es uzskatu, ka Brexit makrofinansiālās ietekmes galvenie riski ir saistīti ar ietekmi uz Apvienotās Karalistes uzņēmējdarbības ciklu, mārciņas un euro maiņas kursu, Apvienotās Karalistes aktīvu cenām un papildu ietekmi uz tiem ES reģioniem, kuri visvairāk saistīti ar Apvienotās Karalistes ekonomiku. Lai gan tie var būt būtiski vietējā līmenī, Brexit makrofinansiālā ietekme ES-27 līmenī, visticamāk, būs ierobežota, ņemot vērā Apvienotās Karalistes ekonomikas ierobežoto apjomu salīdzinājumā ar ES-27 valstīm.

21.  Kādai, Jūsuprāt, vajadzētu būt ECB lomai saistībā ar iespējamo izaugsmes palēnināšanos turpmākajos ceturkšņos?

Jaunākā informācija liecina par lēnāku attīstību, nekā tika gaidīts, un tā iemesls ir vājāks ārējais pieprasījums un daži valstu un nozaru faktori. Jaunākais ECB Padomes novērtējums rāda, ka stingrs monetārās politikas stimuls joprojām ir būtisks, lai veicinātu iekšzemes cenu spiedienu un nominālās inflācijas turpmāku pieaugumu vidējā termiņā. Tas tiks nodrošināts ar mūsu perspektīvas norādēm par galvenajām ECB procentu likmēm, un to vēl pastiprinās uzkrāto aktīvu ievērojama apjoma atkārtota ieguldīšana. Padome arī norādīja, ka tā ir gatava vajadzības gadījumā koriģēt visus savus instrumentus, lai nodrošinātu, ka inflācija ilgtspējīgi virzās uz Padomes noteikto mērķi. Pilna apjoma reaģēšana uz lejupslīdi ietvertu arī atbilstošas darbības ar fiskālās politikas instrumentiem un citus stimulējošus pasākumus.

22.  Vai Jūs uzskatāt, ka ECB var aptrūkties piemērotu instrumentu, ja notiktu vēl viena ievērojama lejupslīde? Vai ECB varētu izstrādāt jaunus netradicionālus monetārās politikas instrumentus?

Kā vienmēr skaidri norādīts mūsu politikas paziņojumos, ECB Padome var reaģēt uz būtisku lejupslīdi, izmantojot pasākumu kopumu, kas balstās uz dažādiem politikas instrumentu kopuma elementiem. Tāpat kā pašreizējā stratēģija gūst labumu no papildināmības starp politikas pasākumu kopuma dažādiem elementiem, arī veidojot atbilstošu atbildes reakciju ievērojamas lejupslīdes gadījumā varēs izmantot vairākas iespējas.

23.  Kā varētu uzlabot ekonomikas pārvaldības sistēmu un jo īpaši tās īstenošanu? Kas būtu nepieciešams, lai padziļinātu EMS? Vai Jūs uzskatāt, ka tā sauktajā “pozitīvajā trīsstūrī”, ko veido investīcijas, strukturālās reformas un valsts finansējums, būtu jāiekļauj arī pasākumi, ar kuriem novērst dalībvalstu atšķirīgo nodokļu sistēmu radītu nelīdzsvarotību?

Aizvadītajos gados EMS pārvaldības sistēma ir attīstījusies vairākos aspektos. Vienā līmenī ir vērojams ievērojams dalītas suverenitātes pieaugums, izveidojot un attīstot vienoto uzraudzības mehānismu (VUM), Vienotā noregulējuma valdi (VNV) un Eiropas Stabilizācijas mehānismu (ESM). Kopienas metodei un starpvaldību pieejai attiecībā uz kopīgo iestāžu pārvaldību būtu jāattīstās saskaņā ar finansiālās asimetrijas izzušanu dalībvalstīs un savstarpējas uzticēšanās atjaunošanu.

EMS padziļināšanas ziņā banku savienības izveides pabeigšana var ievērojami uzlabot monetārās savienības noturību, veicot turpmākus uzlabojumus ar kapitāla tirgu savienības palīdzību. Ir arī skaidrs, ka, ņemot vērā nepieciešamo politisko vienprātību tās leģitimitātes nodrošināšanai, fiskālās riska dalīšanas mehānismi būtu noderīgi arī noturības uzlabošanā, jo īpaši attiecībā uz lieliem satricinājumiem. Izstrādājot šādas fiskālā riska dalīšanas sistēmas, ir daudz iespēju attiecībā uz ietekmi uz valsts nodokļu sistēmu un sociālās apdrošināšanas sistēmām.

Nodokļu politikas un tās saistības ar EMS aspektā vienmēr jārēķinās ar kompromisiem nodokļu politikas decentralizācijas ziņā. Tas attiecas gan uz reģionālo līmeni federālā sistēmā, gan uz valsts līmeni, turklāt gan Eiropas Savienībā, gan visā pasaulē. Lai gan šāda spriedze pastāv attiecībā uz darba ņēmēju un preču un pakalpojumu aplikšanu ar nodokli, visaktuālākās debates norit par nodokļu uzlikšanu pasaules mēroga uzņēmumiem, jo īpaši ņemot vērā nemateriālo (un mobilo) kapitāla veidu un digitalizācijas divkāršo nozīmi, kā rezultātā ir palielinājusies t. s. „superzvaigžņu” uzņēmumu tirgus daļa. Šī parādība skar dažādas valūtas zonas, un tās atrisināšanas ir politisko līderu, nevis centrālās bankas ierēdņu ziņā.

24.  Kāds ir Jūsu viedoklis par pašreizējām debatēm attiecībā uz pastāvīgi augsto valsts un privātā parāda līmeni eurozonā?

Ir svarīgs integrēts skatījums uz nozaru bilancēm. Piemēram, valstij, kurai ir lielas parādsaistības, bet spēcīga neto ārējā kreditora pozīcija (piemēram, Japāna), riska profils nepārprotami atšķiras no „dvīņu parādu” situācijas, kad gan valsts, gan tās iedzīvotāji ir neto debitori.

Ir svarīgi arī atzīt atgriezeniskās saites starp parāda līmeni un izaugsmes rādītājiem. No viena viedokļa pārmērīgs ātrums publiskā vai privātā sektorā aizņemto līdzekļu īpatsvara samazināšanā var izrādīties pārāk dārgs, jo negatīvi ietekmētu makroekonomikas rezultātus. Tomēr vienlaikus ar lielu parādu var tikt saistīts arī riska prēmijas apjoms, kas atkarīgs no laika grafika un katras valsts stāvokļa, un tāpēc ir svarīgi samazināt pārmērīga parāda līmeni, jo īpaši labvēlīgas izaugsmes posmos. Ņemot vērā šos faktorus, ir nepieciešama niansēta analīze par parāda līmeņu un ražošanas kopīgo dinamiku, lai nodrošinātu, ka tiek sasniegts optimāls aizņemto līdzekļu īpatsvara samazināšanas temps.

25.  Kāds ir Jūsu viedoklis par kritiku, ka ECB nodrošinājuma sistēma nav pietiekami niansēta un ir pārāk atkarīga no ārējiem kredītreitingiem? Vai uzskatāt, ka ES būtu jāizveido pašai sava publiskā kredītvērtējuma aģentūra, lai novērtētu noteiktus aktīvus?

Eurosistēmai ir likumā noteikts pienākums savas darbības nodrošināt ar atbilstošu nodrošinājumu. Tāpēc ir svarīgi veikt pienācīgus riska kontroles pasākumus, lai mazinātu ar tās darbību saistītos finansiālos riskus. Šajā saistībā jānorāda, ka Eurosistēma, novērtējot tās kredītdarbībās pieņemto nodrošinājumu, nepaļaujas vien uz kredītreitingu aģentūrām, bet izmanto četrus dažādus avotus: ārējās kredītnovērtējuma iestādes, valstu centrālo banku iekšējās kredītnovērtējuma sistēmas, uz iekšējiem reitingiem balstītas (IRB) darījumu partneru sistēmas un trešās puses pakalpojumu sniedzēju reitinga instrumentus.

Neatkarīgi no kredītreitingu aģentūras identitātes cikliskums ir neizbēgama kredītriska novērtējumu iezīme: negatīva makroekonomiskā vide sekmē sliktākas kredīta prognozes. Atsevišķu kredītreitingu aģentūru specifisko novērtējumu risku mazina kredītreitingu aģentūru kopuma dažādība, un tas būtu regulāri jāuzrauga. Kopumā ECB nodrošinājuma atbilstības noteikumi ir pietiekami vispārīgi, lai būtu iespējams iesniegt plašu aktīvu klāstu ar atbilstošām diskontu atšķirībām.

26.  Vai Jūs uzskatāt, ka Grieķijas obligācijas būtu jāiekļauj PSPP un CSPP atkārtotas ieguldīšanas posmā?

Pašlaik Grieķijas valdības obligācijas nav pieejamas iegādei, jo Grieķija neatbilst minimālajām kredīta prasībām un uz to vairs neattiecas korekciju programma. Ja Grieķijas valdības obligāciju atbilstība tiks nodrošināta laikā, kamēr Eurosistēma veic atkārtotus ieguldījumus, varētu paredzēt Grieķijas valdības turējumu pakāpenisku pieaugumu.

27.  Kā Jūs vērtējat nesenās izmaiņas USD/EUR valūtas kursā?

Euro maiņas kurss kopš 2018. gada pirmā ceturkšņa ir pazeminājies attiecībā pret ASV dolāru, zināmā mērā atspoguļojot ASV makroekonomikas vides uzlabošanos un Federālo rezervju sistēmas uzsākto ierobežošanas pasākumu ciklu. Vienlaikus šajā pašā laikposmā euro maiņas kurss kopumā saglabājās stabils attiecībā pret citu lielāko tirdzniecības partneru valūtām. Tas nozīmē, ka euro vērtības samazināšanās nominālā efektīvā izteiksmē ir bijusi daudz mērenāka. Kopumā tas atbilst apgalvojumam, ka euro maiņas kursa tendences kopš 2018. gada marta galvenokārt ir atspoguļojušas ASV faktorus.

28.  Kā Jūs vērtējat G20 sasniegumus? Kāds ir Jūsu viedoklis par pašreizējo koordinācijas līmeni starp galvenajām centrālajām bankām?

G20 ir nozīmīgs forums daudzpusējam dialogam un sadarbības risinājumu meklēšanai: jaunietekmes valstu pieaugošā daļa pasaules ekonomikā nozīmē, ka ir būtiski svarīgi, lai pastāvētu spēcīgs institucionālais satvars, kas apvienotu lielāko attīstīto valstu un jauno tirgus ekonomikas valstu valdības. Norādījumi, ko G20 sniedza Finanšu stabilitātes padomes darbam, ir izrādījušies svarīgi, lai nodrošinātu vispārēji pieņemamu pieeju finanšu regulējumam pasaules līmenī. Kā tika apliecināts 2009.–2010. gadā, G20 var būt arī nozīmīgs forums kopīga risinājuma meklēšanai nopietna globāla satricinājuma gadījumā.

Galvenās centrālās bankas uztur spēcīgas daudzpusējas un divpusējas attiecības, izmantojot tādus satvarus kā BIS, G20, G7, SVF un ESAO. Aizvien pieaugošā pasaules ekonomikas un finanšu sistēmas integrācija nozīmē, ka visām centrālajām bankām ir jāņem vērā netiešā ietekme, kā arī vietējo un starptautisko politikas pasākumu savstarpējā ietekme, vienlaikus koncentrējoties uz savu konkrēto pilnvaru īstenošanu. Pētnieciskā literatūra liecina, ka šī jauktā pieeja par neatkarīgu politisku lēmumu pieņemšanu ciešas daudzpusējas sadarbības ievaros kopumā ir izrādījusies efektīva.

29.  Vai ECB būtu jāveic konkrēti pasākumi, lai veicinātu euro kā starptautiskas valūtas ieviešanu?

Euro starptautiskā loma tiek atbalstīta, īstenojot stabilu ekonomikas politiku eurozonā un ieviešot padziļinātu un pilnīgāku ekonomikas un monetāro savienību, tostarp pabeidzot banku savienības izveidi un pilnveidojot kapitāla tirgu savienību. Šajā ziņā EMS arhitektūras pabeigšana, padarot eurozonu noturīgāku, palīdzēs uzlabot euro izmantošanas pievilcību. Pozitīvu ieguldījumu var dot arī Eurosistēmas pasākumi attiecībā uz tirgus infrastruktūru un maksājumiem, kas veicina efektivitātes un finanšu tirgus integrācijas palielināšanos eurozonā. Arī zema riska euro denominētu aktīvu piedāvājuma palielināšana ir būtiska, lai pasaules investori varētu paļauties uz euro kā drošu valūtu.

30.  Cik reāli, Jūsuprāt, ir tas, ka Japānas jena vai Šveices franks var kļūt par euro kā otras nozīmīgākās starptautiskās valūtas konkurentu?

Ilgtermiņā ir iespējams paredzēt daudzpolāru starptautisku finanšu sistēmu, kurā nevienai valūtai nav hegemoniskā statusa. Tā kā pastāv spēcīgi gravitācijas faktori gan preču tirdzniecības, gan aktīvu tirdzniecības jomā, ir ticams, ka viena vai vairākas Āzijas valūtas iegūs lielāku pārrobežu lomu gan reģionālā, gan globālā līmenī. Tas ir atkarīgs no iekšzemes finanšu sistēmu turpmākās attīstības šajās valstīs, pilnīgas finanšu kontu liberalizāciju un uz iekšzemi orientētiem monetārās politikas režīmiem.

31.  Kādi ir galvenie ar euro saistītie riski/iespējas nākotnē?

Pēc krīzes veiktās institucionālās reformas ir uzlabojušas eurozonas noturību. Vienlaikus lielāks progress banku savienības, kapitāla tirgu savienības un pastiprinātas riska dalīšanas jomā (kopā ar valstu politikas stiprināšanu) vēl vairāk uzlabotu tās saskaņotību. Līdz ar to politikas veidotājiem ir jāpanāk lielāks institucionāls progress gan valstu, gan dažādu jomu līmenī, un tas jo īpaši būtu darāms situācijā, kad krīzes nav. Turpretim galvenais riska faktors ir centieni rast alternatīvus politikas risinājumus, kas palielina nestabilitāti un liek apšaubīt kolektīvo apņemšanos veidot noturīgu eurozonu.

32.  Vai ECB būtu jāuztraucas par iespējamu “valūtu kara” risku ar ASV? Vai ECB būtu jāapsver iespēja pieņemt precīzāku komunikācijas politiku attiecībā uz euro valūtas maiņas kursa politiku?

Eurozona un Amerikas Savienotās Valstis ir lielas valūtas zonas, kas spēj īstenot uz iekšzemi orientētas monetārās stratēģijas, ņemot vērā attiecīgi euro un dolāra nozīmi šo zonu ekonomikas un finanšu sistēmu darbībā. Tādējādi, lai gan valūtas kurss var būt svarīgs monetārās politikas transmisijas mehānisms, ne ECB, ne Federālo rezervju sistēmai nav jānosaka valūtas maiņas kursa līmenis, lai nodrošinātu cenu stabilitāti. Tajā pašā laikā lielas un pēkšņas valūtas svārstības var būt traucējošas, piemēram, ja galvenās centrālās bankas apsver iespēju iejaukties valūtu tirgos netipiskā veidā.

33.  Vai ECB, Jūsuprāt, būtu jāpērk vairāk EIB obligāciju, lai palīdzētu finansēt Eiropas investīcijas saskaņā ar ECB primārajiem un sekundārajiem mērķiem?

Pārvalstiskas obligācijas (tostarp EIB obligācijas) ir euro denominētu obligāciju tirgus nozīmīga daļa, un Eurosistēma ir šādu obligāciju ievērojams turētājs PSPP ietvaros. Vienlaikus pārvalstisku obligāciju apjoms ir pārāk mazs, lai tās būtu Eurosistēmas tirgus operāciju galvenais mērķis un tādējādi ļautu sasniegt programmas monetārās politikas mērķi.

Jāatgādina, ka saskaņā ar Līguma 123. pantu Eurosistēmai ir aizliegts pirkt obligācijas, ko EIB ir emitējusi primārajā tirgū. Tādējādi šīs obligācijas var iegādāties tikai otrreizējā tirgū un saskaņā ar piemērojamiem atbilstības kritērijiem, tostarp emisijas un emitenta ierobežojumiem.

34.  Vai Jūs domājat, ka jaunajām dalībvalstīm būtu jāizpilda papildu nosacījumi, pirms tās kļūst par jauniem eurozonas dalībniekiem, piemēram, jāpievienojas banku savienībai ar VUM starpniecību, efektīvi jākontrolē nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas riski, jāpierāda salīdzinoša stabilitāte nekustamā īpašuma tirgos, efektīvi jākontrolē korupcija?

Ir svarīgi, lai katra valsts, kas plāno ieviest euro, ievēro pareizo virzienu, kārtību un grafiku, kas paredz dalību VKM II bez grūtībām vismaz divu gadu garumā.

Taču jāņem vērā, ka pēc banku savienības izveides visas valstis, kuras ievieš euro, vienlaikus kļūs arī par banku savienības dalībniecēm. Tāpēc dalībvalstīm, kuras vēlas pievienoties eurozonai, vajadzētu būt gatavām piedalīties vienotajā uzraudzības mehānismā un vienotajā noregulējuma mehānismā. Attiecīgi dalībvalstīm ir jāizveido cieša sadarbība ar ECB, un šā procesa gaitā ECB banku uzraudzības ietvaros ir jāveic valstu banku visaptverošs novērtējums.

35.  Federālo rezervju sistēma un Kanādas Banka nesen ir paziņojušas par to monetārās politikas regulējuma pārskatīšanu. Vai, Jūsuprāt, divdesmit gadus pēc euro ieviešanas nebūtu pienācis laiks veikt līdzīgu pārskatīšanu arī ECB?

Kā liecina šie piemēri, periodiski pārskatīt monetārās politikas regulējumus ir labs ierosinājums. Esmu pārliecināts, ka ECB Padome pienācīgā laikā šo jautājumu izskatīs.

36.  Kāds ir Jūsu viedoklis par skaidras naudas darījumu nākotni salīdzinājumā ar digitālajiem darījumiem?

Digitālajiem darījumiem ir būtiskas priekšrocības. Tajā pašā laikā vēl nav atrisināti vairāki jautājumi (tostarp līdzsvara panākšana starp anonimitāti un izsekojamību digitālajos darījumos), pirms mēs varam būt pilnībā pārliecināti par pāreju uz digitāliem darījumiem. Centrālās bankas var pielāgoties dažādām digitalizācijas pakāpēm, un centrālo banku globālā kopiena rūpīgi pēta šīs tendences.

37.  Kāds ir Jūsu viedoklis par dažu lielas nominālvērtības naudas zīmju ierobežošanu?

Es piedalījos ECB Padomes 2016. gada maija veiktajā pārskatīšanā un atbalstīju pieņemto lēmumu par Eiropas banknošu sērijas denominācijas struktūru. Toreiz ECB Padome nolēma apturēt 500€ banknošu drukāšanu, jo tika paustas bažas par to iespējamu lomu nelikumīgu darbību veicināšanā. Tomēr 500€ banknotes paliks likumīgs maksāšanas līdzeklis, un tās vienmēr varēs apmainīt valstu centrālajās bankās par pilnu vērtību.

C.  Finanšu stabilitāte un pārraudzība

38.  Kā varētu risināt krīzes izraisītās problēmas saistībā ar ienākumus nenesošo aizdevumu augsto līmeni, kā arī saistībā ar riskiem ienākumus nenesošo aizdevumu plūsmā? Kā Jūs vērtējat problēmu ar ienākumus nenesošiem aizdevumiem vidēju un mazu kredītiestāžu bilancēs? Kādus pasākumus ECB/VUM vajadzētu veikt, lai nodrošinātu, ka ne tikai lielākās, bet visas eurozonas bankas pienācīgi nodrošina sliktos aizdevumus?

Ir skaidrs, ka ienākumus nenesošu aizdevumu (INA) problēma ir apņēmīgi jārisina. Jo īpaši jāņem vērā, ka INA palielina banku sistēmas trauslumu turpmākas lejupslīdes gadījumā, un tāpēc ir svarīgi risināt šo jautājumu labvēlīgas ekonomikas attīstības laikā. ECB banku uzraudzības iniciatīvas ir sākušas dot rezultātus. INA apjoms nozīmīgās iestādēs ir samazinājies no aptuveni 7,5 procentiem 2015. gada sākumā līdz 4,2 procentiem 2018. gada trešajā ceturksnī.(5) ECB banku uzraudzības 2017. gada martā izdotajos norādījumos izklāstīts, ka bankām būtu jāīsteno INA stratēģijas to uzkrājumu problēmas risināšanai. Norādījumi attiecas uz visām nozīmīgām iestādēm eurozonā un 2018. gada martā tie vēl tika papildināti. ES tiesību akti par to, kā risināt INA problēmas saskaņā ar 1. pīlāru ir vēl viens nepieciešams elements, lai izveidotu obligāto uzkrājumu līmeni un nostiprinātu to, kā ES bankas risina INA problēmas.

Lai gan lielākām bankām pieejamie instrumenti (tostarp INA portfeļu pārdošana nebanku investoriem) nav vienlīdz pieejami mazākām bankām, ir skaidrs, ka ienākumus nenesošo aizdevumu kopums ir galvenais elements, kas skar finanšu stabilitāti, un tāpēc mazāku banku valstu uzraudzības iestādēm būtu arī jāveic pasākumi, lai nodrošinātu šīs problēmas risināšanu.

39.  Kā Jūs vērtējat otrā un trešā līmeņa aktīvu augsto īpatsvaru daudzu banku bilancēs? Vai pašreizējā uzraudzības sistēmā šie aktīvi ir pienācīgi ņemti vērā?

VUM ir novērtējis banku vērtēšanas prakses stabilitāti, lai veicinātu izpratni par saistītajiem riskiem un piesardzīgas vērtēšanas un riska pārvaldības pieeju piemērošanu, izmantojot uzraudzības instrumentu kombināciju. VUM ir piemērojis visu savu uzraudzības instrumentu kopumu, lai nodrošinātu banku vērtēšanas prakses noturību un kopš VUM izveides šim jautājumam ir veltīti būtiski resursi, sākot ar aktīvu kvalitātes pārskatīšanu kā daļu no 2014. gada visaptverošā novērtējuma. VUM pieeja sarežģītu aktīvu vērtēšanas riskam ir balstīta uz pastiprinātas uzraudzības, padziļinātas analīzes un vietēju pārbaužu apvienojumu. Šajās pārbaudēs novērtē vērtēšanas sistēmas pamatotību un efektivitāti, kā arī to cenu modeļu kontroli, kurus izmanto, lai iegūtu patiesās vērtības. Pārbaudēs it īpaši uzsver to, vai pozīcijas atbilstoši piešķirtas pareizā vērtības hierarhijā (t. i., pareiza klasifikācija), un tās ietver arī konkrētu darījumu pārbaudi. Visbeidzot jāņem vērā, ka patiesas vērtības aktīvu un pasīvu (1., 2. un 3. gadā kopā) relatīvā nozīme pēdējo gadu laikā ir ievērojami samazinājusies attiecībā uz VUM bankām.

40.  Kāds ir Jūsu viedoklis par paralēlās banku sistēmas iestāžu regulējumu? Vai VUM būtu jāpiešķir pilnvaras uzraudzīt paralēlo banku sistēmu? Vai Jūs šajā jomā saredzat kādas regulējuma un uzraudzības nepilnības, kuras būtu jau drīzumā jārisina? Kādai vajadzētu būt VUM lomai attiecībā uz FinTech?

Ir gūti ievērojami panākumi ES nebanku sektora regulējuma un uzraudzības sistēmas stiprināšanā. Jo īpaši pēckrīzes tiesiskais regulējums attiecībā uz vērtspapīrošanu, naudas tirgus fondiem un investīciju fondiem ir stūrakmens, lai ierobežotu riskus nebanku finanšu nozarē. Tajā pašā laikā nebanku finanšu starpniecības īpatsvars ir palielinājies gan Eiropā, gan pasaulē, un tas var ietekmēt finanšu stabilitāti un reālās ekonomikas finansēšanu. Piemēram, pēdējo desmit gadu laikā eurozonā ieguldījumu fondu nozare ir strauji paplašinājusies, un kopējie aktīvi palielinājās no EUR 4,5 triljoniem 2008. gada beigās līdz EUR 12,2 triljoniem 2018. gada beigās.(6) Ir palielinājusies ES obligāciju fondu likviditātes pārveidošana, tiem uzņemoties kredītu un procentu likmju papildu risku. Lai novērstu jaunos un potenciālus riskus, ko rada nebanku finanšu starpniecība, mums ir cieši jāuzrauga šī nozare un jāattīsta makroprudenciālo instrumentu kopums ieguldījumu fondiem un nebanku finansējumam kopumā. Mums tādējādi būtu jānodrošina, ka ar sistēmisko banku iestāžu regulējumu un uzraudzību ir saskaņoti to ieguldījumu sabiedrību regulējums un uzraudzība, kas ir lielas, sarežģītas, savstarpēji saistītas un veic bankām līdzīgas darbības un var radīt sistēmiskus riskus. Piemēram, VUM būtu saprātīgi uzraudzīt lielus brokeru un dīleru uzņēmumus, ņemot vērā ciešās saiknes starp brokeru un dīleru uzņēmumiem un banku sistēmu.

FinTech uzņēmumu un nebanku finanšu starpnieku radītā konkurence var apdraudēt banku ienākumu gūšanas spēju, taču arī piedāvāt iespējas dažādot ienākumus un samazināt izmaksas. Būtu skaidri jānorāda, ka uzraudzītājiem (tostarp VUM) vajadzētu būt neitrāliem attiecībā gan uz tradicionālajiem uzņēmumiem, gan FinTech uzņēmumiem uz izvirzīt vienas un tās pašas regulatīvās prasības abām grupām.

41.  Kāds ir Jūsu viedoklis par iespējamiem pasākumiem ceļā uz banku savienības izveides pabeigšanu ar Eiropas noguldījumu garantiju sistēmu un fiskālo atbalstu, ietverot spēkā esošo banku savienības tiesību aktu vajadzīgo īstenošanu un pašlaik notiekošo darbu attiecībā uz riska dalīšanu un samazināšanu?

Vienošanās par kopīgo atbalsta mehānismu vienotajam noregulējuma fondam (SRF) ir svarīgs solis ceļā uz pilnīgāku banku savienības izveidi. Vienlaikus potenciālos ieguvumus no pilnīgas banku savienības pilnībā varēs izmantot tikai tad, ja tiks īstenota vēl dziļāka kopīga apņemšanās nodrošināt finanšu stabilitāti un ieviest vienotu noguldījumu apdrošināšanas sistēmu. Paralēli tam jānorāda, ka šāds augsts riska dalīšanas līmenis dabiski iet roku rokā ar asimetrisko risku samazināšanu starp valstīm. Papildus pasākumiem, kuru mērķis ir vēl vairāk stiprināt banku nozares stabilitāti jāmin, ka valstu banku sistēmu īpašais nozīmīgums šīm valstīm joprojām ir šķērslis pilnīgai banku savienībai. Viens no elementiem šīs potenciālās nolemtības cilpas vājināšanā ir banku turēto pašmāju valsts obligāciju portfeļu apjoma samazināšana. To var panākt dažādos veidos, tostarp ar inovācijām, piemēram, atvieglojot ar valsts obligācijām nodrošinātu vērtspapīru (SBBS) ieviešanu.

42.  Kādi riski finanšu stabilitātei, Jūsuprāt, izriet no aizņemto līdzekļu kredītiem?

Centrālās bankas un finanšu regulatori rūpīgi seko līdzi tam, kā attīstās aizņemto līdzekļu kredītu tirgus. Lai gan pastāv acīmredzamas problēmas saistībā ar šo kredītu kategoriju, ir svarīgi paturēt prātā arī šā tirgus ierobežoto relatīvo lielumu un risku sadalījumu starp dažādiem galīgo investoru veidiem.

43.  Kādas problēmas Jūs paredzat Eiropas Centrālajai bankai, ja Eiropas Stabilizācijas mehānisms (ESM) būtu jāpārveido par Eiropas Monetāro fondu (EMF)?

Vienošanās par ESM stiprināšanu un tā nodrošināšanu ar finanšu instrumentiem, kas nepieciešami tā uzdevumu izpildei, ir pozitīva attīstība. Attiecībā uz turpmākiem pasākumiem ir noteiktas divas prioritātes. Pirmkārt, ir svarīgi, lai vienošanās ievērotu lomas, kas dažādām iestādēm piešķirtas ar ES līgumiem un sekundārajiem tiesību aktiem, tostarp VUM regulu. Otrkārt, ESM līguma atvēršana ir laba iespēja stiprināt ESM pārvaldības sistēmu. Piemēram, skaidra struktūra SVF personāla neatkarības nodrošināšanai nodrošina labu paraugu arī ESM. Šie faktori ir sīkāk izskaidroti nesenā ECB atzinumā par šo jautājumu.(7)

44.  Kā Jūs vērtējat ECB iesaisti finansiālās palīdzības programmu kontekstā? Kā, Jūsuprāt, nākotnē notiks ECB potenciālā iesaistīšanās finansiālās palīdzības programmās un uzraudzībā pēc programmas darbības beigām?

ECB pēc dalībvalstu pieprasījuma piedalījās korekciju programmās, lai papildinātu Komisijas speciālās zināšanas. Eiropas Centrālajai bankai nepārprotami būtu jāpievēršas finanšu stabilitātes un finanšu nozares jautājumiem, kā arī budžeta politikas makroekonomiskajai dimensijai. Attiecībā uz pilnvarām ir lietderīgi, lai ECB nebūtu jāiesaistās mikroekonomikas jautājumos, piemēram, attiecībā uz budžeta posteņiem, sociālās aizsardzības sistēmu izstrādē, privatizācijas programmās un darba un produktu tirgu strukturālās reformās.

45.  Kāds ir Jūsu viedoklis par vajadzību monetāro politiku stingri nošķirt no banku uzraudzības, un kādas reformas, Jūsuprāt, veicinātu un atvieglotu šādu nodalīšanu?

Es atbalstu nošķiršanas principu, turklāt VUM gadījumā tas jau labi darbojas praksē. Vienlaikus ir skaidrs, ka amatpersonas gūst abpusēju ieguvumu, ja uzraudzības iestādes un centrālās bankas ir vienas un tās pašas organizācijas biedri. No vienas puses, ECB centrālo banku darbinieku makroekonomiskajām zināšanām būtu jāpalīdz uzraudzības iestādēm novērtēt kredītriskus, savukārt banku apkopoto datu analīze palīdz monetārās politikas amatpersonām labāk izprast finanšu pārraides kanālus.

46.  Kā VUM un VNV varētu uzlabot sadarbību?

Saskaņā ar saprašanās memorandu ECB un VNV sadarbība turpina uzlaboties, informācijas apmaiņai noritot gan uz regulāra, gan ad hoc pamata. Tas attiecas gan uz ikdienas darbībām, gan uz krīzes pārvarēšanas situācijām (piemēram, FOLTF lēmumi). Es zinu, ka notiek aktīva sadarbība starp padomēm un cieša sadarbība tehniskā līmenī. Gan VUM, gan VNV turpina institucionāli attīstīties, tāpēc esmu pārliecināts par arvien ciešāku sadarbību nākotnē.

47.  Kāds ir Jūsu viedoklis par Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas (ESRK) pašreizējo institucionālo struktūru ECB paspārnē attiecībā uz tās konkrētajiem sasniegumiem makroprudenciālās uzraudzības jomā?

Makroprudenciālā un monetārā politika viena otru papildina. Tā kā makroprudenciālās politikas risinājumi mazina finanšu stabilitātes riskus valstu un eurozonas līmenī, tad ar monetāro politiku var brīvi rīkoties, lai sasniegtu tai noteikto mērķi, proti, uzturēt cenu stabilitāti. ES tiesību akti skaidri nodala ESRK (Valdes) un ECB (Padomes) lēmumu pieņemšanas procedūras un struktūras. Es nesaskatu būtisku interešu konfliktu starp ESRK finanšu stabilitātes novērtējumu un ECB monetārās politikas funkciju. Vēl vairāk — ņemot vērā ECB darbinieku zināšanas, būtu neefektīvi un dārgi ierobežot sadarbību starp ESRK sekretariātu un ECB.

48.  Kāds ir Jūsu viedoklis par banku nozares strukturālo reformu attiecībā uz t. s. “pārāk lielām vai savstarpēji saistītām, lai bankrotētu” iestādēm, krājbankām, banku nozares rentabilitātes vispārējo problēmu ES un turpmāko virzību tās arhitektūras jomā, lai apmierinātu reālās ekonomikas un ilgtermiņa finansējuma vajadzības?

Eurozonas bankas saskaras ar dažādām problēmām attiecībā uz tirgu, kurās tās darbojas, cikliskajām un strukturālajām iezīmēm. Lai gan dažas no cikliskajām problēmām saistībā ar banku rentabilitāti ir mazinājušās, vairākas strukturālas problēmas joprojām ir būtiskas un turpina mazināt rentabilitātes izredzes. Nepastāv tādas strukturālas izmaiņas, kas derētu visiem un kas eurozonas bankām būtu jāveic, lai nodrošinātu, ka banku sistēma atbilst reālās ekonomikas vajadzībām. Optimālā stratēģija būs atkarīga no daudziem faktoriem, tostarp izmaksu samazināšanas iespējām, piemēram, sadales kanālu pilnveides, izdevumu samazināšanas un IT sistēmu uzlabošanas, kā arī no pasākumiem, kuru mērķis ir paplašināt maksas ieņēmumu plūsmas. Daudzi banku uzņēmējdarbības modeļi ir būtiski jāpārveido, lai radītu ilgtspējīgus veidus, kā gūt peļņu pēckrīzes apstākļos. Pārmērīgas kapacitātes un sadrumstalotība valstu robežās zināmā mērā kavē dažu eurozonas banku sektoru rentabilitāti. Banku sektora konsolidācijai nepieciešama pārrobežu pakalpojumu sniegšana kopā ar apvienošanās un pārņemšanas procesiem eurozonā un apjoma samazināšanu pakāpeniskas banku savienības attīstības ietvarā.

49.  Kā banku savienībā efektīvāk risināt jautājumus saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu? Kāda loma šajā jomā būtu ECB/VUM?

Iesaistīšanās noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā vai terorisma finansēšanā var radīt būtisku risku bankai, galu galā pat tās eksistencei. Šā iemesla dēļ ECB uzraudzības funkciju ietvaros ļoti nopietni ņem vērā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas risku. Tomēr ECB nav atbildīga par to tiesību aktu īstenošanu, kuru mērķis ir nepieļaut finanšu sistēmas izmantošanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai terorisma finansēšanai. Šis uzdevums jārisina valstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas apkarošanas (AML/CFT) iestādēm. Šos jautājumus varētu efektīvāk risināt, ja savlaicīgi tiktu saņemta uzticama informācija par riskiem un pārkāpumiem saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanas prasībām uzraugāmajās iestādēs.

50.  Nesenā lietā, kurā bija iesaistīta Maltas “Pilatus” banka, ECB saskārās ar juridiskiem šķēršļiem atsaukt aizdevēja licenci pēc tam, kad bankas prezidents martā Amerikas Savienotajās Valstīs tika arestēts par iespējamu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un krāpšanu banku darījumos. Šo kavēšanos, iespējams, izraisīja neskaidri noteikumi un pārmērīga valsts uzraudzības iestāžu rīcības brīvība. Kā Jūs vērtējat ECB spēju novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un rīkoties efektīvi šādās situācijās nākotnē, pamatojoties uz tās pašreizējām prudenciālajām pilnvarām?

ECB pilnībā ir atkarīga no valsts noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanas iestāžu sniegtās informācijas (tieši vai netieši ar valstu uzraudzības iestāžu starpniecību). ECB un valstu AML/CFT uzraudzības iestāžu nolīguma mērķis ir atvieglot un uzlabot ar AML/CTF saistītās informācijas apmaiņu starp iesaistītajām iestādēm. Jo īpaši nolīgumā ir sīki izklāstīta procedūra gan attiecībā uz informācijas pieprasīšanu, gan par tās sniegšanu (pēc pieprasījuma un pēc savas iniciatīvas), kā arī paredzēti kontaktpunkti, kuriem vienmēr jābūt pieejamiem nolīguma pusēm.

51.  Ņemot vērā nesenos skandālus ES, kā, Jūsuprāt, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas riski tiks ņemti vērā, vērtējot bankas finanšu stabilitāti? Vai Jūs piekrītat nepieciešamībai centralizēt AML uzraudzību Eiropas Savienībā vienā aģentūrā un līdz tam atļaut kompetentajām iestādēm izmantot nodokļu datus AML mērķiem?

Cīņā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu ir vajadzīga Eiropas mēroga pieeja. Tā kā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija bieži ir pārrobežu parādība, pašreizējais regulējums var būt tikai tik efektīvs, cik tas ir dalībvalstī, kurā īstenošana ir visvājākā. AML direktīvas jaunākā pārskatīšana varētu nebūt pietiekama, lai nodrošinātu netraucētu un visaptverošu sadarbību starp attiecīgajām uzraudzības iestādēm. Būtu jāapsver piemērojamo noteikumu vēl lielāka saskaņošana. Tomēr pirmām kārtām Eiropas Komisijas kompetencē ir veikt nepieciešamos novērtējumus un ierosināt, kā varētu turpināt attīstīt ES noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas regulējumu.

52.  Salīdzinājumā ar eurozonu ASV ir daudz integrētākas finanšu nozares, kas ir būtiski, lai veiksmīgi mazinātu negatīvu satricinājumu ietekmi (izturētspēja). Tomēr globālā finanšu krīze ir parādījusi, ka finanšu tīkli gan ir izturīgi, taču arī nestabili: tās pašas iezīmes, kas padara sistēmu izturīgāku noteiktos apstākļos, var darboties kā nozīmīgi sistēmiska riska un nestabilitātes avoti citā situācijā. Vai dziļāka finanšu integrācija vienmēr atbilst finanšu stabilitātes mērķim? Kādiem vajadzētu būt VUM mērķiem?

“Finanšu trilemmas” ietvarā tiek izvirzīta pamatprasība par veiksmīgu finansiālās integrācijas un finanšu stabilitātes saskaņošanu. Jo īpaši tam ir nepieciešams kopīga regulējuma un uzraudzības sistēma kopā ar centrālajām bankām, kas spēj atbalstīt finanšu stabilitāti krīzes epizožu laikā. Monetārās savienības pirmās desmitgades traģēdija bija tāda, ka pārrobežu kredītu straujā ekspansija netika saskaņota ar finanšu uzraudzības integrāciju. Pēc krīzes mums tagad ir VUM un Eiropas uzraudzības iestādes (EBI, EVTI, EAAPI), kas palīdz izstrādāt kopēju pieeju uzraudzībai saskaņā ar kopējo tiesisko regulējumu, kas noteikts Kapitāla prasību regulā/Kapitāla prasību direktīvā. Atbilstoši finanšu sistēmas integrācijas procesam tika izveidota arī Vienotā noregulējuma valde, vienotais noregulējuma fonds un ESM. Turklāt makroprudenciālās politikas aktīva izmantošana var arī palīdzēt ierobežot finanšu integrācijas radīto iespējamo finanšu stabilitātes apdraudējumu.

Svarīgi ir arī ņemt vērā iespējamos ieguvumus no finanšu integrācijas. Papildus apjoma pieaugumam, kas vajadzīgs konkurences uzlabošanai un izmaksu efektivitātei tajos tirgus segmentos, kuros ir augstas nemainīgās izmaksas, arī ģeogrāfiskā diversifikācija ir svarīgs elements, kas pasargā investorus un patērētājus no konkrētām valstīm raksturīgiem riskiem. Tāpēc turpmāks progress banku savienības un kapitāla tirgu savienības jomā var uzlabot visu dalībvalstu stabilitāti.

D.  ECB darbība, demokrātiskā pārskatatbildība un pārredzamība

53.  Kāda būs Jūsu personiskā pieeja sociālā dialoga veidošanai ECB?

Sociālais dialogs ir viens no Eiropas sociālā modeļa pamatelementiem. Gan ECB, gan ECBS līmenī ir svarīgi, lai starp vadību un personāla pārstāvjiem būtu tiešs kontakts. Esmu informēts, ka ECB pēdējā laikā ir panākts progress attiecībā uz darba slodzes, darba laika un elastīguma jautājumiem. Pats personīgi uzskatu, ka ilgtspējīgas un atbilstīgas darba vides izveidē ļoti svarīgs elements ir rūpīga iesaistīšanās un diskusija ar darbinieku pārstāvjiem, lai nodrošinātu, ka viedokļi tiek pilnībā uzklausīti un izprasti.

54.  Eiropas Parlamentam ir liela nozīme ECB pārskatatbildības nodrošināšanā. Kādus secinājumus Jūs izdarāt salīdzinājumā ar citām jurisdikcijām (piemēram, ASV Kongress/Federālo rezervju sistēma salīdzinājumā ar Eiropas Parlaments/ECB un AK parlaments/Anglijas Banka)?

Neatkarība ir neatņemami saistīta ar pārskatatbildību. Ja centrālajām bankām ir jāpiešķir augsta līmeņa neatkarība, ir ļoti svarīgi pierādīt, ka šī neatkarība tiek pienācīgi izmantota.

Eiropas Parlamentam kā ES pilsoņu tiešās pārstāvības iestādei ir fundamentāla nozīme ECB pārksatatbildības nodrošināšanā. Tas notiek, ECB priekšsēdētājam regulāri piedaloties ECON komitejas darbā, kā arī citās diskusijās plenārsēdē, iepazīstinot ECON komiteju ar bankas gada pārskatu, sniedzot rakstiskas atbildes uz Eiropas Parlamenta deputātu uzdotajiem jautājumiem, ko publicē, kā arī ar citiem mehānismiem. ECB interesēs ir pilnībā un savlaicīgi atbildēt uz jautājumiem, ko EP deputāti uzdevuši dažādos forumos, jo šie jautājumi parasti atspoguļo iedzīvotāju bažas dažādās dalībvalstīs. Turklāt, uzlabojot vispārējo izpratni par ECB politiku, tiek uzlabota arī šīs politikas efektivitāte, jo parasti tiek sagaidīts, ka mājsaimniecības, uzņēmumi un tirgus dalībnieki reaģēs uz šiem politikas pasākumiem.

ECB ir guvusi mācību no citām jurisdikcijām (kā arī no plašākām pārdomām par neatkarīgo iestāžu pārskatatbildību) un ir reaģējusi, mainot savu komunikācijas veidu. Piemēram, ECB Padomē notikušo diskusiju pārskatu publicēšana ļauj Eiropas Parlamenta deputātiem, tirgus dalībniekiem un iedzīvotājiem labāk izprast mūsu viedokli. ECB izdoto publikāciju lielais apjoms arī ir svarīgs elements, lai nodrošinātu pēc iespējas pārredzamāku politikas veidošanas procesu, ko vēl vairāk nostiprina ar jauniem sociālo plašsaziņas līdzekļu kanāliem.

Ir vērts atzīmēt, ka tagad arī citur tiek atdarināta ECB prakse rīkot preses konferences pēc katra lēmuma par monetārās politikas režīmu.

Svarīgi ir tas, ka, uzņemoties jaunus pienākumus, piemēram, uzraudzību, ir mainīta arī pārskatatbildības sistēma. ECB darbojas unikālā institucionālajā vidē un ir reaģējusi uz jaunām prasībām pēc lielākas kontroles, pārredzamības un pārskatatbildības. Plašākā nozīmē esmu pārliecināts, ka ECB komunikācijas stratēģija turpmākajos gados turpinās attīstīties.

55.  Kādi pasākumi un turpmākās reformas, Jūsuprāt, stiprinātu ECB demokrātisko pārskatatbildību Eiropas Parlamenta priekšā?

Galvenā uzmanība būtu jāpievērš tam, lai nodrošinātu, ka pašreizējais sadarbības modelis starp ECB un Eiropas Parlamentu (kā minēts iepriekš) darbotos pēc iespējas labāk. Piemēram, ECB vienmēr vajadzētu būt gatavai uzklausīt deputātu atsauksmes par to, kāda ir tās uz jautājumiem sniegto atbilžu kvalitāte un savlaicīgums. ECB vajadzētu būt atvērtai arī jauniem iesaistīšanās veidiem, ņemot vērā notikumu attīstību un inovācijas saziņas līdzekļu jomā.

Kamēr pildīju Īrijas Centrālās bankas vadītāja pienākumus, pārskatatbildība un pārredzamība arvien bijusi centrālās bankas stratēģijas daļa, un tas atspoguļo mūsu redzējumu par to, ka sabiedrība mums uzticas un kolēģi mūs respektē. Īpaši jāpiemin, ka Īrijas centrālā banka ir saņēmusi pārredzamības balvu Centrālo banku balvas pasniegšanas ceremonijas ietvaros, un tādējādi ir atzīti mūsu augstie pārredzamības un atbildības standarti. Tas ir rezultāts mūsu darbam saistībā ar pieprasījumu izskatīšanu atbilstoši informācijas brīvības principam, bankas Komisijas (valdes) pārskatu publicēšanu un galveno interviju plašsaziņas līdzekļiem apkopojumu publiskošanu, kā arī pārredzamību saistībā ar tādiem jautājumiem kā mūsu ceļa izdevumi, organizatoriskā politika un algu līmeņi. Mums vienmēr jābūt gataviem mācīties, attīstīties un ieviest jauninājumus.

56.  Ko ECB varētu konkrēti darīt, lai bankas augstākajiem amatiem nākotnē tiktu izvirzītas kandidātes sievietes un lai uzlabotu vispārējo dzimumu pārstāvību ECB? Kā Jūs personiski plānojat uzlabot dzimumu līdzsvaru ECB?

Dzimumu daudzveidība (jo īpaši augstākā līmeņa amatos) nav tikai ECB jautājums, bet tas ir svarīgs arī eurosistēmai, centrālajām bankām visā pasaulē, kā arī makroekonomikas un finanšu nozarēm kopumā. Īrijas Centrālajā bankā četrus augstākā līmeņa politikas amatus (priekšsēdētājs, divi viņa vietnieki un finanšu vadības ģenerāldirektors) ieņem divi vīrieši un divas sievietes. Kopumā 40 % no mūsu augstākās vadības ir sievietes un starp nodaļu vadītājām viņu ir 46 %. Man ik dienu ir iespēja pārliecināties, cik liela ir dzimumu dažādības vērtība politikas veidošanā un organizatoriskajā attīstībā.

Svarīgs princips ilgtspējīgas un progresīvu darbavietas veidošanā ir veicināt veselīgu darba un privātās dzīves līdzsvaru. Tas dod labumu gan vīriešiem, gan sievietēm un ļauj saskaņot arī augstāka amata prasības un ģimenes dzīves vajadzības.

Otrs svarīgs princips ir nodrošināt, lai paaugstināšanas kritērijos uzmanība tiktu pievērsta kandidātu potenciālam, nevis viņu CV apjomam. Šī pieeja ļauj vieglāk pielāgoties un akceptēt daudzveidīgākas līdzšinējās karjeras.

Trešais princips ir tāds, ka tiek izmantota portfeļa pieeja, veicot iecelšanu organizācijas dažādu līmeņu amatos, lai katra līmeņa kopējais profils būtu atbilstoši līdzsvarots.

57.  Kā, Jūsuprāt, varētu uzlabot ECB pārskatatbildību Eiropas Revīzijas palātai par bankas darbības efektivitāti?

Līgums nosaka ERP pilnvaras pārbaudīt ECB vadības darbības efektivitāti. Pēdējo gadu laikā ECB ir sadarbojusies ar Eiropas Revīzijas palātu un atzinīgi novērtējusi tās paveikto, kā arī tās ieguldījumu ECB vadības darbības efektivitātes uzlabošanā.

Esmu gatavs turpmākai sadarbībai un iesaistei attiecībā uz iespējamo starpiestāžu kārtību informācijas apmaiņai ar Eiropas Revīzijas palātu, ievērojot Līgumā noteiktos ierobežojumus. Arī ECB interesēm atbilst, lai Revīzijas palāta varētu efektīvi pildīt savus pienākumus.

58.  Ko Jūs domājat par to, ka Padome reiz neņēma vērā EP atzinumu par Valdes locekļa iecelšanu?

Būtu pareizi, ja Valdes locekļu iecelšanas procesu noteiktu ES likumdevēji.

59.  Vai Jūs būtu gatavs uzsākt darbu ECB Valdē, ja EP balsotu pret to?

Esmu pagodināts, ka manu kandidatūru izvirzīja manas valsts valdība un to Eiropadomei ieteica Ekonomikas un finanšu padome. Patiesi ceru, ka arī Eiropas Parlaments atbalstīs Padomes ieteikumu.

60.  Kā Jūs vērtējat ECB prezidenta Mario Draghi dalību G30 grupā? Vai Jūs piekrītat ES Ombuda prasībai, ka ECB priekšsēdētājam būtu jāpārtrauc dalība G30 grupā, lai saglabātu Eiropas iestāžu integritāti kopumā?

Ir būtiski, lai ECB Valdes locekļi ievērotu stingru pārredzamību un labu pārvaldību.

ECB, reaģējot uz Eiropas Ombuda lēmumu, norādīja, ka lēmumu pieņemšanas struktūru locekļiem būtu jāļauj piedalīties forumos, kas aptver tādus dalībniekus kā, piemēram, uzraudzīto iestāžu pārstāvjus, un piedalīties attiecīgajās sanāksmēs, ja tās tiek atzītas par būtiskām un noderīgām centrālo banku pārstāvju pilnvaru izpildei un ar nosacījumu, ka to dalība forumā ir saderīga ar labas pārvaldības principiem. Es piekrītu šai nostājai. Turklāt atzinīgi vērtēju nesenos G30 centienus uzlabot pārredzamību, proti, gan publicējot tās sanāksmju darba kārtību, gan veicot citus pasākumus.

(1)

Skatīt “Survey on the Access to Finance of Enterprises in the Euro Area: April to September 2018,” ECB, 2018. gada novembris.

(2)

Skatīt “Monetary Developments in the Euro Area: December 2018,” ECB, 2019. gada janvāris.

(3)

Skatīt “The euro area bank lending survey: Fourth quarter of 2018,” ECB, 2019. gada janvāris.

(4)

Skatīt “Financial Stability Review, November 2018,” ECB, 2018. gada novembris.

(5)

Skatīt “Supervisory Banking Statistics: Third Quarter 2018,” ECB Banku uzraudzība, 2019.gada janvāris

(6)

Avots: Ieguldījumu fondu bilances statistika, ECB statistikas datu bāze.

(7)

Skatīt ECB atzinumu (CON/2018/20).


ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Eiropas Centrālās bankas Valdes locekļa iecelšana

Atsauces

05940/2019 – C8-0050/2019 – 2019/0801(NLE)

Apspriešanās / piekrišanas pieprasījuma datums

14.2.2019

 

 

 

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ECON

 

 

 

 

Referenti

       Iecelšanas datums

Roberto Gualtieri

11.2.2019

 

 

 

Izskatīšana komitejā

26.2.2019

 

 

 

Pieņemšanas datums

26.2.2019

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

33

8

6

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Pervenche Berès, Esther de Lange, Markus Ferber, Jonás Fernández, Giuseppe Ferrandino, Sven Giegold, Roberto Gualtieri, Brian Hayes, Gunnar Hökmark, Cătălin Sorin Ivan, Petr Ježek, Othmar Karas, Wolf Klinz, Werner Langen, Bernd Lucke, Olle Ludvigsson, Ivana Maletić, Gabriel Mato, Alex Mayer, Bernard Monot, Luděk Niedermayer, Stanisław Ożóg, Ralph Packet, Dariusz Rosati, Pirkko Ruohonen-Lerner, Anne Sander, Molly Scott Cato, Pedro Silva Pereira, Peter Simon, Theodor Dumitru Stolojan, Paul Tang, Ramon Tremosa i Balcells, Ernest Urtasun, Marco Valli, Babette Winter, Sotirios Zarianopoulos

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Eric Andrieu, Nessa Childers, Bas Eickhout, Sophia in ‘t Veld, Jeppe Kofod, Aleksejs Loskutovs, Thomas Mann, Andreas Schwab, Lieve Wierinck

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Ole Christensen, Danilo Oscar Lancini

Iesniegšanas datums

1.3.2019

Pēdējā atjaunošana: 2019. gada 8. martsJuridisks paziņojums