Procedūra : 2018/2262(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0147/2019

Iesniegtie teksti :

A8-0147/2019

Debates :

Balsojumi :

PV 26/03/2019 - 7.21
CRE 26/03/2019 - 7.21

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2019)0241

ZIŅOJUMS     
PDF 224kWORD 75k
1.3.2019
PE 632.768v02-00 A8-0147/2019

par Eiropas Parlamenta ieteikumu Padomei, Komisijai un Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ Savienības Augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos par institucionālās sistēmas nolīgumu starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju

(2018/2262(INI))

Ārlietu komiteja

Referents: Doru-Claudian Frunzulică

Atzinuma sagatavotājs (*):

Tiziana Beghin, Starptautiskās tirdzniecības komiteja

(*)  Iesaistītā komiteja – Reglamenta 54. pants

EIROPAS PARLAMENTA IETEIKUMA PRIEKŠLIKUMS
 Starptautiskās tirdzniecības komitejaS ATZINUMS
 Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejaS ATZINUMS
 INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ
 ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA IETEIKUMA PRIEKŠLIKUMS

par Eiropas Parlamenta ieteikumu Padomei, Komisijai un Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ Savienības Augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos par institucionālās sistēmas nolīgumu starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju

(2018/2262(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 218. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2014. gada 6. maija lēmumu, ar ko atļauj sākt sarunas par institucionālās sistēmas nolīgumu, kas reglamentē divpusējās attiecības starp ES un Šveici, un sarunu uzsākšanu 2014. gada 22. maijā,

–  ņemot vērā Padomes 2017. gada 28. februāra secinājumus par ES attiecībām ar Šveices Konfederāciju,

–  ņemot vērā Padomes 2010. gada 14. decembra un 2012. gada 20. decembra secinājumus par ES attiecībām ar EBTA valstīm,

–  ņemot vērā 1994. gada 1. janvāra Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu (EEZ)(1),

–  ņemot vērā, ka Šveices iedzīvotāji 1992. gada decembra tautas balsojumā ar 50,3 % balsu noraidīja dalību EEZ, 1997. gada jūnijā ar 74 % balsu noraidīja iniciatīvu "Sarunas par dalību ES: lai izlemj tauta!" un 2001. gada martā ar 77 % balsu noraidīja iniciatīvu "Sakām "jā" Eiropai!",

–  ņemot vērā 2017. gada 23. novembrī parakstīto ES un Šveices Konfederācijas nolīgumu par emisijas kvotu tirdzniecību(2),

–  ņemot vērā 2012. gada 16. martā parakstīto Eiropas Aizsardzības aģentūras (EAA) un Šveices sadarbības pamatnolīgumu,

–  ņemot vērā Šveices un Eurojust nolīgumu par tiesu iestāžu sadarbību, kas tika parakstīts 2008. gada 27. novembrī un stājās spēkā 2011. gada 22. jūlijā,

–  ņemot vērā Šveices un Eiropola nolīgumu par policijas iestāžu sadarbību smagas un organizētas starptautiskās noziedzības un terorisma novēršanā un apkarošanā, kas tika parakstīts 2004. gada 24. septembrī un stājās spēkā 2006. gada 1. martā, un ņemot vērā tā piemērošanas jomas paplašināšanu 2008. gada 1. janvārī,

–  ņemot vērā 1999. gada 21. jūnija Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par personu brīvu pārvietošanos(3) un jo īpaši I pielikumu par personu brīvu pārvietošanos un III pielikumu par profesionālo kvalifikāciju savstarpēju atzīšanu,

–  ņemot vērā 2008. gada 27. maija protokolu Nolīgumam starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par personu brīvu pārvietošanos attiecībā uz Bulgārijas Republikas un Rumānijas piedalīšanos kā līgumslēdzējām pusēm saskaņā ar to iestāšanos Eiropas Savienībā(4),

–  ņemot vērā 2009. gada 25. jūnija Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par pārbaužu un formalitāšu vienkāršošanu attiecībā uz preču pārvadājumiem un muitas drošības pasākumiem(5),

–  ņemot vērā 2014. gada 9. februārī notikušo Šveices tautas federālo iniciatīvu, kad 50,3 % Šveices iedzīvotāju atbalstīja priekšlikumus atjaunot imigrācijas kvotas ES pilsoņiem, darbinieku atlasē priekšroku dot vietējiem iedzīvotājiem un ierobežot imigrantu tiesības uz sociālajiem pabalstiem,

–  ņemot vērā ES un Šveices brīvās tirdzniecības nolīgumu(6), kas noslēgts 1972. gadā un gadu gaitā ir pielāgots un atjaunināts,

–  ņemot vērā Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas nolīgumu par gaisa transportu, kas stājās spēkā 2002. gada 1. jūnijā(7),

–  ņemot vērā Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas nolīgumu par preču un pasažieru dzelzceļa un autotransporta pārvadājumiem, kas stājās spēkā 2002. gada 1. jūnijā(8),

–  ņemot vērā sarunas par ES un Šveices Konfederācijas nolīgumiem par elektroenerģiju, pārtikas nekaitīgumu un sabiedrības veselību,

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 20. decembra Īstenošanas Lēmumu (ES) 2017/2047 par Šveicē akciju biržām piemērojamā tiesiskā regulējuma un uzraudzības sistēmas līdzvērtīgumu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/65/ES(9),

–  ņemot vērā ES un Šveices 37. starpparlamentāro sanāksmi, kas notika 2018. gada 4. un 5. jūlijā Briselē,

–  ņemot vērā rezolūcijas par Šveici, jo īpaši 2015. gada 9. septembra rezolūciju par EEZ un Šveici — šķēršļi pilnīgai iekšējā tirgus izveidei(10), un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas 2018. gada 24. aprīļa rezolūcijas priekšlikuma projektu par šo pašu tematu,

–  ņemot vērā 2017. gada 15. februāra rezolūciju par gada ziņojumu par vienotā tirgus pārvaldību saistībā ar 2017. gada Eiropas pusgadu(11),

–  ņemot vērā Reglamenta 108. panta 4. punktu un 52. pantu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu, kā arī Starptautiskās tirdzniecības komitejas un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas atzinumus (A8-0147/2019),

A.  tā kā Šveices pašreizējās attiecības ar ES ir balstītas uz kādu 20 galveno divpusējo nozaru nolīgumu un aptuveni 100 citu nolīgumu kompleksu kopumu; tā kā visās četrās brīvībās Šveice piedalās tikai daļēji; tā kā ar šiem nolīgumiem līdz šim tika padziļināta ES un Šveices sadarbība tādās jomās kā iekšējais tirgus, iekšējā drošība un patvērums, transports un nodokļi, bet nākotnē šis sarežģītais nolīgumu kopums varētu novecot, un attiecīgi no šo nolīgumu īstenošanas būtu mazāka jēga, ja vien netiks panākta vienošanās par vispārēju satvaru;

B.  tā kā saskaņā ar Eurostat datiem 2017. gadā Šveice bija trešā lielākā ES partnere preču eksporta jomā un ceturtā lielākā preču importa ziņā;

C.  tā kā Padome ir norādījusi, ka visaptverošs iestāžu nolīgums ar Šveici būtu jāveido ar mērķi aizsargāt iekšējā tirgus viendabību un nodrošināt juridisko noteiktību iestādēm, iedzīvotājiem un ekonomikas dalībniekiem;

D.  tā kā Šveices Federālā padome vēlas ar ES noslēgt iestāžu nolīgumu, kas nodrošinās juridisko noteiktību tirgus piekļuves jomā un saglabās Šveices labklājību, neatkarību un tiesību sistēmu(12); tā kā Šveices Federālā padome ir paziņojusi par apspriešanos ar ieinteresētajām personām, pamatojoties uz tekstu, par kuru sarunu dalībnieki panāca vienošanos;

E.  tā kā ir vajadzīgs labi funkcionējošs un efektīvs vienotais tirgus, kura pamatā ir ļoti konkurētspējīga sociālā tirgus ekonomika, jo tas veicinātu izaugsmi un konkurētspēju un radītu darbvietas, lai stimulētu Eiropas ekonomikas atlabšanu; tā kā vienotā tirgus tiesību akti ir pienācīgi jātransponē, jāīsteno un jāpiemēro, lai dalībvalstis un Šveice varētu pilnībā izmanto visas priekšrocības,

F.  tā kā Šveice ir paudusi vēlmi saistošus un būtiskus noteikumus par valsts atbalstu atstāt kādam no turpmākajiem tirgus piekļuves nolīgumiem un piekļūt vienotajam elektroenerģijas tirgum;

G.  tā kā 2018. gada 28. septembrī Federālā padome apstiprināja otro Šveices ieguldījumu vairākās ES dalībvalstīs 1,3 miljardu Šveices franku apmērā desmit gadu laikā un tagad gaida no Federālās asamblejas pozitīvu lēmumu;

H.  tā kā Šveice ir Eiropas Vides aģentūras locekle;

I.  tā kā Šveice ir ratificējusi dalību Eiropas satelītnavigācijas programmās Galileo un EGNOS;

J.  tā kā Šveices dalība ES pētniecības pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” un iepriekš 7. pamatprogrammā (FP7) ir bijusi vērtīga visām iesaistītajām pusēm, jo priekšlikumi bija ļoti kvalitatīvi;

K.  tā kā Šveice un ES 2015. gada 27. maijā parakstīja papildprotokolu nolīgumam par nodokļiem un uzkrājumu radītiem ienākumiem, saskaņā ar kuru abas puses no 2018. gada septembra automātiski apmainās ar informāciju par savu rezidentu finanšu pārskatiem; tā kā ES 2017. gada decembrī Šveici iekļāva sarakstā ar jurisdikcijām, kas nesadarbojas nodokļu lietās;

L.  tā kā Šveice sadarbojas atsevišķos jautājumos kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) jomā un ir piedalījusies kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) civilajās un militārajās miera misijās, jo īpaši Ukrainā un Mali; tā kā EAA un Šveices sadarbības programma, kas tika parakstīta 2012. gada 16. martā, nodrošina informācijas apmaiņu un paredz kopīgas darbības pētniecības un tehnoloģiju, kā arī bruņojuma projektos un programmās;

M.  tā kā Šveice ir Šengenas dalībvalsts kopš 2008. gada decembra, kad tā sāka īstenot Šengenas līgumu;

N.  tā kā Šveice piedalās Šengenas Informācijas sistēmā (SIS), Vīzu informācijas sistēmā (VIS), Eurodac ES patvēruma meklētāju pirkstu nospiedumu datubāzē un piedalīsies gaidāmajā ieceļošanas/izceļošanas sistēmā (IIS), kurā tiks reģistrēts, kas šķērso ES ārējās robežas, un Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēmā (ETIAS), kas nodrošina drošību pirms ceļošanas un neatbilstīgas migrācijas pārbaudi trešo valstu valstspiederīgajiem, kuriem nav vajadzīga vīza;

O.  tā kā, pamatojoties uz Dublinas asociācijas nolīgumu, Šveice ir asociētā valsts attiecībā uz dažām ES patvēruma acquis daļām; tā kā Šveice kopš 2010. gada ir finansiāli un darbības ziņā atbalstījusi Frontex;

P.  tā kā 2017. gadā Šveices iedzīvotāju skaits sasniedza 8,48 miljonus, kuru vidū bija 2,13 miljoni ārvalstnieku, no kuriem 1,4 miljoni bija ES un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) dalībvalstu valstspiederīgie; tā kā 320 000 ES pilsoņu katru dienu dodas uz darbu Šveicē; tā kā 750 000 Šveices valstspiederīgo dzīvo ārzemēs, no kuriem 450 000 dzīvo ES;

Q.  tā kā 2009. gadā Šveice piekrita turpināt ES un Šveices divpusējo nolīgumu par personu brīvu pārvietošanos (NPBP), kas piešķir Šveices un ES pilsoņiem tiesības brīvi izvēlēties savu darbavietu un dzīvesvietu līgumslēdzēju pušu teritorijā;

R.  tā kā ārvalstu uzņēmumiem, ārvalstu darba ņēmējus norīkojot darbā Šveicē, ir jāievēro Šveices obligātie darba nosacījumi; tā kā galvenā darbuzņēmēja juridiskais pienākumus ir nodrošināt, ka apakšuzņēmēji ievēro Šveices darba tirgus noteikumus;

S.  tā kā 2002. gadā Šveice ieviesa atbalsta pasākumus, apgalvojot, ka to nolūks ir aizsargāt Šveices algas, darba nosacījumus un sociālos standartus, bet ES uzskata, ka tie neatbilst NPBP;

T.  tā kā ES Pilsoņu direktīvas (2004/38/EK) un ES pilsoņu tiesību īstenošana attiecībā uz sociālās labklājības pabalstiem un uzņēmējdarbības tiesībām Šveicē ir izraisījusi bažas;

U.  tā kā Šveice kopš 1960. gada ir EBTA dalībvalsts un kopš 2002. gada — Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalsts;

V.  tā kā pašnoteikšanās iniciatīva ("Šveices likumi un nekādu ārvalstu tiesnešu") 2018. gada 25. novembra tautas balsojumā ar 66 % balsu visos kantonos tika noraidīta,

W.  tā kā Šveice ir apņēmusies ievērot politisko neitralitāti un šādā statusā ir uzņēmusi vairākas starptautiskās sarunas, kuru mērķis ir rast miermīlīgus risinājumus bruņotiem konfliktiem visā pasaulē;

X.  tā kā Komisija 2018. gada beigās par sešiem mēnešiem pagarināja lēmumu atzīt tirdzniecības vietas Šveicē par atbilstīgām, izpildot tirdzniecības pienākumu attiecībā uz akcijām, kā noteikts Finanšu instrumentu tirgu direktīvā (2004/39/EK) un regulā ((ES) Nr. 600/2014);

Y.  tā kā Parlamentu savienība (IPU) atrodas Ženēvā;

Z.  tā kā Šveicē atrodas 25 nozīmīgu starptautisko organizāciju un konferenču galvenās mītnes, lielākā daļa no tām — Ženēvā;

AA.  tā kā Šveicē atrodas simtiem starptautisku nevalstisko organizāciju, kuras sniedz konsultācijas ANO un citām nevalstiskajām organizācijām;

AB.  tā kā Šveice 2019. gada 20. oktobrī plāno rīkot federālās vēlēšanas;

1.  iesaka Padomei, Komisijai un Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ Savienības Augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos:

a)  uzsvērt, ka Šveicei un ES ir ciešas, plašas un visaptverošas partnerattiecības, kuras ir abpusēji izdevīgas un kuru pamatā ir kopīga kultūras vēsture un kopīgas vērtības, un ka to ekonomiskās, politiskās, sociālās, vidiskās, zinātniskās un cilvēku savstarpējās saites ir priekšzīmīgas, atgādinot par abu teritoriju unikālo tuvumu kultūras un ģeogrāfiskajā ziņā;

b)  uzsvērt, ka Šveice ir cieši integrēta ar ES, ir līdzīgi domājoša partnere un tai ir ar ES kopīgas Eiropas reģionālās un globālās problēmas; atzinīgi vērtēt Šveices paziņojumu, ka to interesēs ir atjaunot un nostiprināt divpusējo pieeju, kā arī veidot aizvien ciešākas attiecības;

c)  norādīt, ka ES ir Šveices galvenais tirdzniecības partneris, veidojot 52 % no tās eksporta un vairāk nekā 71 % no tās importa, un ka preču tirdzniecības apjoms saskaņā ar pašreizējiem divpusējas tirdzniecības nolīgumiem ir ne mazāks kā 1 miljards CHF dienā(13); tā kā Šveice ir trešā lielākā ES tirdzniecības partnere, veidojot 7 % no tās tirdzniecības apjoma; uzskatīt, ka Šveices būtiska integrācija ES iekšējā tirgū ir svarīgs ekonomiskās izaugsmes faktors, kas padara ES par Šveices nozīmīgāko ekonomisko un tirdzniecības partneri;

d)  uzsvērt, ka ES ir izrādījusi lielu elastību sarunās par institucionālās sistēmas nolīgumu (ISN) un ka visām iesaistītajām pusēm tas ir jāatzīst;

e)  mudināt iespējami drīz noslēgt divpusēju ISN nolūkā panākt saskaņotību saistībā ar līdz šim noslēgto sarežģīto divpusējo nolīgumu kopumu, tostarp izveidojot strīdu izšķiršanas mehānismu; atzinīgi vērtēt sarunu dalībnieku panākto vienošanos par nolīguma galīgo tekstu; aicināt Šveices Federālo padomi pieņemt lēmumu par nolīguma noslēgšanu, tiklīdz ar pozitīvu rezultātu būs beigusies apspriešanās ar ieinteresētajām personām šajā sakarā;

f)  atgādināt, ka kopējas institucionālās sistēmas izveide pašreizējiem un turpmākiem nolīgumiem, kas ļauj Šveicei piedalīties ES vienotajā tirgū, lai nodrošinātu viendabību un juridisko noteiktību iedzīvotājiem un uzņēmumiem, joprojām ir priekšnoteikums turpmākai nozaru pieejas izstrādei; uzsvērt, ka pēc četru gadu ilgām sarunām ir pienācis laiks noslēgt ISN; uzskatīt, ka nolīguma noslēgšana ļaus pilnībā attīstīt ES un Šveices visaptverošās partnerības potenciālu;

g)  atzīt nepieciešamību pieņemt ISN, jo ES un Šveices attiecības ir balstītas uz sarežģītu sistēmu, ko veido 120 nozaru nolīgumi, un visām pusēm būtu izdevīga papildu saskaņotība un juridiskā noteiktība;

h)  aicināt puses pēc iespējas drīzāk sarīkot ES un Šveices likumdevēju starpparlamentāro sanāksmi, lai apspriestu visus ar šo nolīgumu saistītos jautājumus;

i)  paust nožēlu par to, ka ES un Šveices nolīguma apspriesto tekstu, kas tika pabeigts 2018. gada novembrī, Komisija Ārlietu un starptautiskās tirdzniecības komitejām nosūtīja tikai 2019. gada 6. februārī;

j)   atzīt, ka ciešās attiecības starp ES un Šveici ir saistītas ne tikai ar ekonomikas integrāciju un vienotā tirgus paplašināšanu, bet arī veicina stabilitāti un labklājību, sniedzot labumu visiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem, tostarp mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU); uzsvērt, ka ir svarīgi nodrošināt vienotā tirgus pareizu darbību, lai garantētu vienlīdzīgus konkurences apstākļus un radītu darbvietas;

k)   uzskatīt, ka ir ļoti svarīgi nodrošināt ISN ar Šveici, jo tas garantētu juridisko noteiktību gan Šveicei, gan ES, dinamisku ES acquis iekļaušanu, labāku Šveices piekļuvi iekšējam tirgum, no kā labumu gūtu abas puses, un Eiropas Savienības Tiesas jurisdikciju attiecībā uz neatrisinātiem strīdiem, kas saistīti ar ISN piemērošanu vai interpretāciju;

l)  atzinīgi vērtēt Komisijas 2018. gada 20. decembra lēmumu atzīt Šveices tirdzniecības vietas par atbilstīgām akciju tirdzniecības prasībām, kas izklāstītas Finanšu instrumentu tirgu direktīvā(14) un regulā(15) (FITD II/ FITR); uzsvērt, ka šis līdzvērtīgums ir spēkā tikai līdz 2019. gada 30. jūnijam, bet to var pagarināt, ja būs panākts progress ceļā uz nolīguma, ar ko izveido minēto kopējo institucionālo sistēmu, parakstīšanu;

m)  kopā ar Padomi uzsvērt, ka personu brīva pārvietošanās ir viens no ES politikas un iekšējā tirgus neapspriežamiem pamata pīlāriem un ka iekšējā tirgus četras brīvības ir nedalāmas; paust nožēlu par Šveices vienpusējiem nesamērīgajiem atbalsta pasākumiem, kas ir spēkā kopš 2004. gada; aicināt Šveici, kura savus atbalsta pasākumus uzskata par svarīgiem, censties rast risinājumu, kas būtu pilnībā saderīgs ar attiecīgajiem ES instrumentiem; aicināt Šveices iestādes apsvērt Horvātijas darba ņēmējiem paredzēto pārejas pasākumu piemērošanas perioda saīsināšanu, ņemot vērā ieguvumus no personu brīvas pārvietošanās starp ES un Šveici;

n)  pieņemt zināšanai iniciatīvas “Nelielas priekšrocības vietējiem” īstenošanu un Padomes viedokli par to, ka Šveices Federālās asamblejas 2016. gada 16. decembrī pieņemto galīgo tekstu var īstenot tādā veidā, kas būtu saderīgs ar ES pilsoņu tiesībām saskaņā ar NPBP, ja vajadzīgajā īstenošanas rīkojumā precizē vēl neatrisinātos jautājumus, piemēram, par tiesībām uz informāciju attiecībā uz brīvajām darbvietām un par pārrobežu darba ņēmēju tiesību ievērošanu; tomēr atgādina, ka trešo valstu valstspiederīgo migrācijas jautājumu nevajadzētu jaukt ar personu brīvu pārvietošanos, kas noteikta Līgumos; uzsver nepieciešamību cieši uzraudzīt rīkojuma īstenošanu, lai novērtētu tā atbilstību NPBP;

o)  uzsvērt, ka Šveice gūst lielu labumu no demokrātiskas un konkurētspējīgas attīstības visās tās Eiropas kaimiņvalstīs un tās finansiālais ieguldījums tādās programmās kā Kohēzijas fonds ir pašas interesēs un būtu jāturpina, un atzinīgi vērtēt pozitīvos rezultātus, kas saņēmējās dalībvalstīs panākti, pateicoties minētajam ieguldījumam; atgādināt, ka Šveice gūst lielu labumu no dalības vienotajā tirgū; uzsvērt, ka liela nozīme ir Šveices turpmākajam ieguldījumam ES kohēzijas politikā un ka tas būtu ievērojami jāpastiprina, līdzīgi kā tas ir EEZ/Norvēģijas gadījumā;

p)  atzinīgi vērtēt Šveicē notiekošo intensīvo iekšējo diskusiju par sadarbību ar ES; tomēr ierosināt Šveicei vēl labāk censties informēt savus iedzīvotājus par materiālajiem labumiem, ko tie gūst no piekļuves iekšējam tirgum, un vajadzību pēc ciešākas sadarbības ar ES;

q)  mudināt ISN pēc noslēgšanas nekavējoties iesniegt Eiropas Parlamentam, dalībvalstīm un Šveices parlamentam apstiprināšanai un organizēt Šveices vēlētāju referendumu saskaņā ar Šveices konstitūciju;

r)  norādīt, ka Šveicē dzīvo 1,4 miljoni ES pilsoņu, savukārt ES dzīvo vairāk nekā 450 000 Šveices pilsoņu;

s)  atgādināt, ka pēc 2014. gada 9. februāra referenduma Šveices parlaments 2016. gadā pieņēma grozījumu Ārvalstnieku likumā par Federālās konstitūcijas 121.a panta īstenošanu, kas stājās spēkā 2018. gada 1. jūlijā; uzsvērt, ka Federālajai padomei ir jāpievērš pastiprināta uzmanība 121.a panta īstenošanai, lai neapdraudētu ES pilsoņu brīvas pārvietošanās tiesības;

t)  neatbalstīt nekādas kantonu un valsts iniciatīvas, kas varētu ierobežot ES darba ņēmēju, jo īpaši pārrobežu darba ņēmēju, piekļuvi Šveices darba tirgum, tādējādi apdraudot ES pilsoņu tiesības saskaņā ar NPBP un ES un Šveices sadarbību;

u)  atzinīgi vērtēt politisko nodomu deklarāciju par ES un Šveices 1972. gada brīvās tirdzniecības nolīguma modernizāciju un atbalsta tās mērķi pārskatīt tirdzniecības partnerattiecības, lai iekļautu tādas jomas kā pakalpojumi, kuri ir ārpus ISN darbības jomas un ir tikai daļēji ietverti Nolīgumā par personu brīvu pārvietošanos (NPBP), tostarp digitālos aspektus, intelektuālā īpašuma tiesības, tirdzniecības atvieglošanu, atbilstības novērtējumu savstarpējo atzīšanu un publisko iepirkumu, kā arī sadaļu par tirdzniecību un ilgtspējīgu attīstību; prasīt turpināt sadarbību, lai labāk aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes un paplašinātu mūsdienīgu un uzticamu valstu strīdu izšķiršanas mehānismu, kas iekļauts ISN projektā, lai aptvertu turpmākās divpusējās tirdzniecības attiecības un efektīvi atrisinātu tirdzniecības nesaskaņas starp pusēm;

v)  apzināties, ka starp ES un Šveici nav noslēgts visaptverošs pakalpojumu nolīgums un uz pakalpojumiem tikai daļēji attiecas NPBP, kas liecina par iespējamu turpmāku attīstību;

w)  pieņemt zināšanai pārskatīto likumu par publisko iepirkumu, kas 2017. gadā pieņemts Tičīno kantonā un kam jāatbilst Pasaules Tirdzniecības organizācijas Nolīgumam par valsts iepirkumu un attiecīgajam ES un Šveices nozares nolīgumam, kurš stājās spēkā 2002. gadā; stingri mudināt līgumslēdzējas iestādes izturēties pret ES piegādātājiem un pakalpojumu sniedzējiem nediskriminējoši pat tad, ja iepirkuma līgumi nesasniedz robežvērtību;

x)  mudināt turpināt pašreizējo praksi, saskaņā ar kuru taksometru firmas no ES dalībvalstīm var bez ierobežojumiem sniegt pakalpojumus Šveicē, jo minētā prakse jau ilgi veicina Šveices pierobežas reģionu ekonomikas attīstību un ir abpusēji izdevīga;

y)  uzskatīt, ka EEZ un Šveices attiecībās ir jānodrošina savstarpīgums un taisnīgums, lai abas puses gūtu labumu no dalības vienotajā tirgū;

z)  konstatēt, ka kopumā sadarbība saskaņā ar ES un Šveices nolīgumu par savstarpēju atzīšanu saistībā ar atbilstības novērtējumu ir apmierinoša; atzinīgi vērtēt to, ka 2017. gadā minētais nolīgums tika atjaunināts, un cer, ka drīzumā, kad gaidāmais institucionālās sistēmas nolīgums būs atraisījis visu potenciālu, būs iespējams veikt turpmāku atjaunināšanu.

aa)  atzinīgi vērtēt jaunos tiesību aktus nodokļu jomā, kuri ierobežos preferenciālos nodokļu režīmus un tuvinās praksi starptautiskajiem standartiem, un cerēt, ka Šveicē gaidāmā tautas balsojuma iznākums būs pozitīvs; uzsvērt nepieciešamību turpināt uzlabot sadarbību, lai cīnītos pret nodokļu apiešanu un palielinātu taisnīgumu nodokļu jomā.

ab)  aicināt Šveici turpināt darbu pie digitālās Šveices stratēģijas, lai to saskaņotu ar ES digitālo vienoto tirgu;

ac)  atzīt ieguldījumu ciešā ES un Šveices partnerībā, kādu dod divpusējie nozaru nolīgumi par personu brīvu pārvietošanos, pensijām, vidi, statistiku, tiesu iestāžu un policijas sadarbību, Šengenas zonu, patvērumu (Dublina), KĀDP/KDAP, satelītnavigāciju, pētniecību, civilo aviāciju, sauszemes transportu, abpusēju tirgus piekļuvi attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, pārstrādātiem lauksaimniecības produktiem, tiesību aktu saskaņošanu, savstarpēju atzīšanu, cīņu pret krāpšanu, kā arī aplikšanu ar nodokļiem un uzkrājumiem; tomēr uzstāt, ka ir pēdējais laiks partnerattiecības pacelt augstākā līmenī un panākt daudz vispusīgāku un būtiskāku virzību divpusējās attiecībās, iespējami drīz noslēdzot pamatnolīgumu;

ad)  atzinīgi vērtēt to, ka miera veicināšana, mediācija un miermīlīgu konfliktu risināšana jau ļoti ilgu laiku ir bijusi svarīga Šveices ārpolitikas daļa; atzinīgi vērtēt Šveices nozīmīgo lomu miera veicināšanā un tās iesaisti krīžu risinājumu izstrādē, dialoga sekmēšanā, uzticības veidošanas pasākumu izstrādē un samierināšanā; atzinīgi vērtēt to, ka Šveice palīdz īstenot sarežģītas federālas struktūras, kā arī mieru nesošu un konstitucionālu kārtību nolūkā palīdzēt līdzāspastāvēt dažādām etniskajām grupām;

ae)  atzinīgi vērtēt Šveices dalību un atbalstu tādās ES drošības un aizsardzības misijās kā EUFOR Althea, EULEX Kosovo, EUTM Mali un EUBAM Libya, un Eiropas Aizsardzības aģentūras darbā; atzinīgi vērtēt ciešo sadarbību ar Šveici humānās palīdzības, civilās aizsardzības, terorisma apkarošanas un klimata pārmaiņu jomā;

af)  atzīt Šveices ieguldījumu un sadarbību, pārvaldot masveida migrāciju uz Šengenas zonu un īstenojot Eiropas programmu migrācijas jomā; mudināt Šveici pievienoties Globālajam migrācijas paktam, un sagaidīt, ka tas notiks pēc debatēm Šveices parlamentā;

ag)  aicināt Šveici attiecībā uz pakalpojumu piedāvājumu pāri robežām piemērot attiecīgās ES direktīvas, lai saglabātu tās pašreizējo sociālās aizsardzības līmeni un algu līmeni;

ah)  uzsvērt, cik svarīgi ir nodrošināt to, ka ISN starp ES un Šveici ir ietverta labas nodokļu pārvaldības klauzula, tostarp īpaši noteikumi par valsts atbalstu nodokļu atvieglojumu veidā, pārredzamības prasības attiecībā uz automātisku informācijas apmaiņu par nodokļu uzlikšanu un faktiskajiem īpašniekiem, kā arī noteikumi par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu;

ai)  atzinīgi vērtēt Šveices lēmumu 2018. gada aprīlī pievienoties Eiropola kopīgajai kibernoziedzības rīcības uzdevumgrupai (J-CAT) kā proaktīvu soli cīņā pret starptautiskās kibernoziedzības draudiem;

aj)  atzinīgi vērtēt Šveices iesaistīšanos visā programmā “Apvārsnis 2020” un cerēt, ka tā turpinās sadarbību nākamajās pētniecības programmās;

ak)  mudināt Šveici iesaistīties sarunās par dalību “Erasmus” programmās;

al)  atzinīgi vērtēt progresu, kas panākts t.s. jaunā dzelzceļa savienojuma izbūvē cauri Alpiem (NRLANEAT), kas ir labs piemērs Šveices finansētiem ieguldījumiem, no kuriem gūst labumu ES;

2.  uzdod priekšsēdētājam šo ieteikumu nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ Savienības Augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, kā arī Šveices Konfederācijas Federālajai asamblejai un Federālajai padomei.

(1)

OV L 1, 3.1.1994., 3. lpp.

(2)

OV C 322, 7.12.2017., 3. lpp.

(3)

OV L 114, 30.4.2002., 6. lpp.

(4)

OV C 124, 20.5.2009., 53. lpp.

(5)

OV C 199, 31.7.2009., 24. lpp.

(6)

OV C 300, 31.12.1972., 189. lpp.

(7)

OV L 114, 30.4.2002., 73. lpp.

(8)

OV L 114, 30.4.2002., 91. lpp.

(9)

OV C 327, 21.12.2018., 77. lpp.

(10)

OV C 316, 22.9.2017., 192. lpp.

(11)

OV C 252, 18.7.2018., 164. lpp.

(12)

https://www.eda.admin.ch/dam/dea/en/documents/fs/11-FS-Institutionelle-Fragen_en.pdf

(13)

https://www.eda.admin.ch/dam/dea/en/documents/abkommen/InstA-Wichtigste-in-Kuerze_en.pdf

(14)

OV C 173, 12.6.2014., 349. lpp.

(15)

OV C 173, 12.6.2014., 84. lpp.


Starptautiskās tirdzniecības komitejaS ATZINUMS (4.2.2019)

Ārlietu komitejai

par Institucionālās sistēmas nolīgumu starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju

(2018/2262(INI))

Atzinuma sagatavotāja (*): Tiziana Beghin

(*) Iesaistītā komiteja – Reglamenta 54. pants

IEROSINĀJUMI

Starptautiskās tirdzniecības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ārlietu komiteju rezolūcijas priekšlikumā, ko tā pieņems, iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  norāda, ka ES ir Šveices galvenais tirdzniecības partneris, veidojot 52 % no tās eksporta un vairāk nekā 71 % no tās importa, un ka preču tirdzniecības apjoms saskaņā ar pašreizējiem divpusējas tirdzniecības nolīgumiem ir ne mazāks kā 1 miljards CHF dienā(1); tā kā Šveice ir trešā lielākā ES tirdzniecības partnere, veidojot 7 % no tās tirdzniecības apjoma;

2.  atzinīgi vērtē 2018. gada 23. novembrī noslēgtas sarunas starp ES un Šveices Konfederāciju par Institucionālās sistēmas nolīgumu (ISN); aicina apspriesties ar ieinteresētajām personām saskaņā ar Šveices demokrātiskajām tradīcijām un konstitucionālajiem principiem, kā 2018. gada 7. decembrī aicināja Federālā padome; prasa nekavējoties sākt procedūras ES un Šveices attiecību modernizēšanai un turpmākai paplašināšanai, lai palielinātu to juridisko noteiktību un nodrošinātu Šveices uzņēmumiem pastāvīgu piekļuvi vienotajam tirgum, kā arī lai varētu turpināt un veicināt pašreizējās nozaru sarunas;

3.  pauž nožēlu par to, ka Komisija nav nosūtījusi ES un Šveices nolīguma apspriesto tekstu, kas tika pabeigts 2018. gada novembrī, Ārlietu un starptautiskās tirdzniecības komitejām; aicina Komisiju nekavējoties nosūtīt šos dokumentus;

4.  atzīst nepieciešamību pieņemt ISN, jo ES un Šveices attiecības ir balstītas uz sarežģītu sistēmu, ko veido 120 nozaru nolīgumi, un visām pusēm būtu izdevīga papildu saskaņotība un juridiskā noteiktība;

5.  atzinīgi vērtē politisko nodomu deklarāciju par ES un Šveices 1972. gada brīvās tirdzniecības nolīguma (BTN) modernizāciju un atbalsta tās mērķi pārskatīt tirdzniecības partnerattiecības, lai iekļautu tādas jomas kā pakalpojumi, kuri ir ārpus ISN darbības jomas un ir tikai daļēji ietverti Nolīgumā par personu brīvu pārvietošanos (AFMP), tostarp digitālos aspektus, intelektuālā īpašuma tiesības, tirdzniecības atvieglošanu, atbilstības novērtējumu savstarpējo atzīšanu un publisko iepirkumu, kā arī sadaļu par tirdzniecību un ilgtspējīgu attīstību; prasa turpināt sadarbību, lai labāk aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes un paplašinātu mūsdienīgu un uzticamu valstu strīdu izšķiršanas mehānismu, kas iekļauts ISN projektā, lai aptvertu turpmākās divpusējās tirdzniecības attiecības un efektīvi atrisinātu tirdzniecības nesaskaņas starp pusēm;

6.  apzinās, ka starp ES un Šveici nav noslēgts visaptverošs pakalpojumu nolīgums un uz pakalpojumiem tikai daļēji attiecas Nolīgums par personu brīvu pārvietošanos, kas liecina par iespējamu turpmāku attīstību;

7.  norāda, ka Šveice uzņem visvairāk pārrobežu darba ņēmēju no ES, un aicina ES un Šveices valdību uzlabot pasākumus saskaņā ar Nolīgumu par personu brīvu pārvietošanos, iekļaujot tajā “pārrobežu darba ņēmēju hartu”, kurā būtu paredzēti saistoši noteikumi, kas cita starpā ietver nodarbinātības pamattiesības, darba un pārvietošanās apstākļus, bezdarbnieka pabalstu pārnešanu un nodokļu dubultās uzlikšanas jautājumus; atgādina, ka ES būtu jāaicina, lai Šveice uzlabotu savu attieksmi pret pārrobežu darba ņēmējiem;

8.  aicina puses pēc iespējas drīzāk sarīkot ES un Šveices likumdevēju starpparlamentāro sanāksmi, lai apspriestu visus ar šo nolīgumu saistītos jautājumus;

9.  atzinīgi vērtē jaunos tiesību aktus nodokļu jomā, kuri ierobežos preferenciālos nodokļu režīmus un tuvinās praksi starptautiskajiem standartiem, un cer, ka Šveicē gaidāmā tautas balsojuma iznākums būs pozitīvs; uzsver nepieciešamību turpināt uzlabot sadarbību, lai cīnītos pret nodokļu apiešanu un palielinātu taisnīgumu nodokļu jomā.

10.  aicina Šveici turpināt darbu pie digitālās Šveices stratēģijas, lai to saskaņotu ar ES digitālo vienoto tirgu;

11.  pieņem zināšanai pārskatīto likumu par publisko iepirkumu, kas 2017. gadā pieņemts Tičīno kantonā un kam jāatbilst Pasaules Tirdzniecības organizācijas Nolīgumam par valsts iepirkumu un attiecīgajam ES un Šveices nozares nolīgumam, kurš stājās spēkā 2002. gadā; stingri mudina līgumslēdzējas iestādes izturēties pret ES piegādātājiem un pakalpojumu sniedzējiem nediskriminējoši pat tad, ja iepirkuma līgumi nesasniedz robežvērtību.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

4.2.2019

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

19

8

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Maria Arena, Tiziana Beghin, David Campbell Bannerman, Salvatore Cicu, Santiago Fisas Ayxelà, Eleonora Forenza, Karoline Graswander-Hainz, Christophe Hansen, Heidi Hautala, France Jamet, Patricia Lalonde, Bernd Lange, Sorin Moisă, Franck Proust, Godelieve Quisthoudt-Rowohl, Inmaculada Rodríguez-Piñero Fernández, Tokia Saïfi, Helmut Scholz, Joachim Schuster, William (The Earl of) Dartmouth, Iuliu Winkler, Jan Zahradil

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Klaus Buchner, Ralph Packet, Paul Rübig, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Lola Sánchez Caldentey

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Stefan Gehrold, Ingeborg Gräßle, Ralph Packet

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

19

+

ALDE

Patricia Lalonde

ENF

France Jamet

PPE

Salvatore Cicu, Santiago Fisas Ayxelà, Stefan Gehrold, Ingeborg Gräßle, Christophe Hansen, Sorin Moisă, Franck Proust, Godelieve Quisthoudt-Rowohl, Paul Rübig, Tokia Saïfi, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Iuliu Winkler

S&D

Maria Arena, Karoline Graswander-Hainz, Bernd Lange, Inmaculada Rodríguez-Piñero Fernández, Joachim Schuster

8

-

ECR

David Campbell Bannerman, Ralph Packet, Jan Zahradil

GUE/NGL

Eleonora Forenza, Lola Sánchez Caldentey, Helmut Scholz

VERTS/ALE

Klaus Buchner, Heidi Hautala

1

0

GUE/NGL

Anne-Marie Mineur

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

(1)

https://www.eda.admin.ch/dam/dea/en/documents/abkommen/InstA-Wichtigste-in-Kuerze_en.pdf


Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejaS ATZINUMS (29.1.2019)

Ārlietu komitejai

par Eiropas Parlamenta ieteikumu Padomei, Komisijai un Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ Savienības Augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos par institucionālās sistēmas nolīgumu starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju

(2018/2262(INI))

Atzinuma sagatavotājs: Andreas Schwab

IEROSINĀJUMI

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ārlietu komiteju rezolūcijas priekšlikumā, ko tā pieņems, iekļaut šādus ierosinājumus:

–  ņemot vērā 1999. gada 21. jūnija Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par personu brīvu pārvietošanos un jo īpaši I pielikumu par personu brīvu pārvietošanos un III pielikumu par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu,

–  ņemot vērā 2009. gada 25. jūnija Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par pārbaužu un formalitāšu vienkāršošanu attiecībā uz preču pārvadājumiem un muitas drošības pasākumiem,

–  ņemot vērā 2008. gada 27. maija protokolu Nolīgumam starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par personu brīvu pārvietošanos attiecībā uz Bulgārijas Republikas un Rumānijas piedalīšanos kā līgumslēdzējām pusēm saskaņā ar to iestāšanos Eiropas Savienībā,

–  ņemot vērā 1994. gada 1. janvāra Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu (EEZ),

–  ņemot vērā 2017. gada 15. februāra rezolūciju par gada ziņojumu par vienotā tirgus pārvaldību saistībā ar 2017. gada Eiropas pusgadu(1),

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 20. decembra Īstenošanas Lēmumu (ES) 2017/2047 par Šveicē akciju biržām piemērojamā tiesiskā regulējuma un uzraudzības sistēmas līdzvērtīgumu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/65/ES(2),

–  ņemot vērā 2015. gada 9. septembra rezolūciju par EEZ un Šveici — šķēršļi pilnīgai iekšējā tirgus izveidei(3),

A.  tā kā ir vajadzīgs labi funkcionējošs un efektīvs vienotais tirgus, kura pamatā ir ļoti konkurētspējīga sociālā tirgus ekonomika, jo tas veicinātu izaugsmi un konkurētspēju un radītu darbvietas, lai stimulētu Eiropas ekonomikas atlabšanu; tā kā vienotā tirgus tiesību akti ir pienācīgi jātransponē, jāīsteno un jāpiemēro, lai dalībvalstis un Šveice varētu pilnībā izmanto visas priekšrocības,

1.  uzskata, ka Šveices būtiska integrācija ES iekšējā tirgū ir svarīgs ekonomiskās izaugsmes faktors, kas padara ES par Šveices nozīmīgāko ekonomisko un tirdzniecības partneri;

2.  atgādina, ka kopējas institucionālās sistēmas izveide pašreizējiem un turpmākiem nolīgumiem, kas ļauj Šveicei piedalīties ES vienotajā tirgū, lai nodrošinātu viendabību un juridisko noteiktību iedzīvotājiem un uzņēmumiem, joprojām ir priekšnoteikums turpmākai nozaru pieejas izstrādei; uzsver, ka pēc četru gadu ilgām sarunām ir pienācis laiks noslēgt institucionālās sistēmas nolīgumu; atzinīgi vērtēt to, ka sarunu dalībnieki ir vienojušies par nolīguma galīgo tekstu; aicina Šveices Federālo padomi pieņemt lēmumu par šī nolīguma noslēgšanu, tiklīdz ar pozitīvu iznākumu būs beigusies apspriešanās ar ieinteresētajām personām šajā sakarā; uzskata, ka nolīguma noslēgšana ļaus pilnībā attīstīt ES un Šveices visaptverošas partnerības potenciālu;

3.  atzīst, ka ciešās attiecības starp ES un Šveici ir saistītas ne tikai ar ekonomikas integrāciju un vienotā tirgus paplašināšanu, bet arī veicina stabilitāti un labklājību, sniedzot labumu visiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem, tostarp mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU); uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt vienotā tirgus pareizu darbību, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus un radītu darbvietas;

4.  uzskata, ka ir ļoti svarīgi nodrošināt institucionālās sistēmas nolīgumu ar Šveici, jo tas garantētu juridisko noteiktību gan Šveicei, gan ES, dinamisku ES acquis iekļaušanu, labāku Šveices piekļuvi iekšējam tirgum, no kā labumu gūtu abas puses, un Eiropas Savienības Tiesas jurisdikciju attiecībā uz neatrisinātiem strīdiem, kas saistīti ar institucionālās sistēmas nolīguma piemērošanu vai interpretāciju;

5.  atzinīgi vērtē Komisijas 2018. gada 20. decembra lēmumu atzīt Šveices tirdzniecības vietas par atbilstīgām akciju tirdzniecības prasībām, kas izklāstītas Finanšu instrumentu tirgu direktīvā(4) un regulā(5) (FITD II/ FITR); uzsver, ka šis līdzvērtīgums ir spēkā tikai līdz 2019. gada 30. jūnijam, bet to var pagarināt, ja būs panākts progress, parakstot nolīgumu, ar ko izveido minēto kopējo institucionālo sistēmu;

6.  pieņem zināšanai iniciatīvas “Nelielas priekšrocības vietējiem” īstenošanu un Padomes viedokli par to, ka Šveices Federālās asamblejas 2016. gada 16. decembrī pieņemto galīgo tekstu var īstenot tādā veidā, kas būtu saderīgs ar ES pilsoņu tiesībām saskaņā ar Nolīgumu par personu brīvu pārvietošanos (NPBP), ja vajadzīgajā īstenošanas rīkojumā precizē vēl neatrisinātos jautājumus, piemēram, par tiesībām uz informāciju attiecībā uz brīvajām darbvietām un par pārrobežu darba ņēmēju tiesību ievērošanu; tomēr atgādina, ka trešo valstu valstspiederīgo migrācijas jautājumu nevajadzētu jaukt ar personu brīvu pārvietošanos, kas noteikta Līgumos; uzsver nepieciešamību cieši uzraudzīt rīkojuma īstenošanu, lai novērtētu tā atbilstību NPBP;

7.  neatbalsta nekādas kantonu un valsts iniciatīvas, kas varētu ierobežot ES darba ņēmēju, jo īpaši pārrobežu darba ņēmēju, piekļuvi Šveices darba tirgum, tādējādi apdraudot ES pilsoņu tiesības saskaņā ar NPBP un ES un Šveices sadarbību;

8.  pieņem zināšanai pārskatīto likumu par publisko iepirkumu, kas 2017. gadā pieņemts Šveices Tičino kantonā un kam jāatbilst Pasaules Tirdzniecības organizācijas Nolīgumam par valsts iepirkumu un attiecīgajam ES un Šveices nozares nolīgumam, kurš ir spēkā kopš 2002. gada; stingri mudina Šveices līgumslēdzējas iestādes izturēties pret ES piegādātājiem un pakalpojumu sniedzējiem nediskriminējoši pat tad, ja iepirkuma līgumi nesasniedz robežvērtību;

9.  mudina turpināt pašreizējo praksi, saskaņā ar kuru taksometru firmas no ES dalībvalstīm var bez ierobežojumiem sniegt pakalpojumus Šveicē, jo minētā prakse jau ilgi veicina Šveices pierobežas reģionu ekonomikas attīstību un ir abpusēji izdevīga;

10.  uzskata, ka EEZ un Šveices attiecībās ir jānodrošina savstarpīgums un taisnīgums, lai abas puses gūtu labumu no dalības vienotajā tirgū;

11.  konstatē, ka kopumā sadarbība saskaņā ar ES un Šveices nolīgumu par savstarpēju atzīšanu saistībā ar atbilstības novērtējumu ir apmierinoša; atzinīgi vērtē to, ka 2017. gadā minētais nolīgums tika atjaunināts, un cer, ka drīzumā, kad gaidāmais institucionālās sistēmas nolīgums būs atraisījis visu potenciālu, būs iespējams veikt turpmāku atjaunināšanu.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

29.1.2019

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

32

0

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

John Stuart Agnew, Pascal Arimont, Carlos Coelho, Sergio Gaetano Cofferati, Anna Maria Corazza Bildt, Daniel Dalton, Nicola Danti, Pascal Durand, Evelyne Gebhardt, Maria Grapini, Liisa Jaakonsaari, Philippe Juvin, Nosheena Mobarik, Jiří Pospíšil, Marcus Pretzell, Virginie Rozière, Christel Schaldemose, Andreas Schwab, Olga Sehnalová, Jasenko Selimovic, Igor Šoltes, Ivan Štefanec, Róża Gräfin von Thun und Hohenstein, Mihai Ţurcanu, Anneleen Van Bossuyt, Lambert van Nistelrooij, Marco Zullo

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Biljana Borzan, Nadja Hirsch, Arndt Kohn, Adam Szejnfeld, Marc Tarabella, Matthijs van Miltenburg

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

32

+

ALDE

Nadja Hirsch, Matthijs van Miltenburg, Jasenko Selimovic

ECR

Daniel Dalton, Nosheena Mobarik, Anneleen Van Bossuyt

EFDD

Marco Zullo

ENF

Marcus Pretzell

PPE

Pascal Arimont, Carlos Coelho, Anna Maria Corazza Bildt, Philippe Juvin, Lambert van Nistelrooij, Jiří Pospíšil, Andreas Schwab, Ivan Štefanec, Adam Szejnfeld, Róża Gräfin von Thun und Hohenstein, Mihai Ţurcanu

S&D

Biljana Borzan, Sergio Gaetano Cofferati, Nicola Danti, Evelyne Gebhardt, Maria Grapini, Liisa Jaakonsaari, Arndt Kohn, Virginie Rozière, Christel Schaldemose, Olga Sehnalová, Marc Tarabella

VERTS/ALE

Pascal Durand, Igor Šoltes

0

-

 

 

1

0

ENF

John Stuart Agnew

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

(1)

OV C 252, 18.7.2018., 16. lpp.

(2)

OV L 327, 21.12.2018., 77. lpp.

(3)

OV C 316, 22.9.2017., 192. lpp.

(4)

OV L 173, 12.6.2014., 349. lpp.

(5)

OV L 173, 12.6.2014., 84. lpp.


INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

20.2.2019

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

48

8

6

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Michèle Alliot-Marie, Francisco Assis, Goffredo Maria Bettini, Victor Boştinaru, Elmar Brok, James Carver, Javier Couso Permuy, Georgios Epitideios, Knut Fleckenstein, Anna Elżbieta Fotyga, Eugen Freund, Michael Gahler, Iveta Grigule-Pēterse, Tunne Kelam, Stelios Kouloglou, Ilhan Kyuchyuk, Ryszard Antoni Legutko, Barbara Lochbihler, Sabine Lösing, Andrejs Mamikins, David McAllister, Tamás Meszerics, Clare Moody, Pier Antonio Panzeri, Demetris Papadakis, Ioan Mircea Paşcu, Alojz Peterle, Tonino Picula, Kati Piri, Julia Pitera, Jozo Radoš, Michel Reimon, Anders Sellström, Alyn Smith, Jordi Solé, Dobromir Sośnierz, Jaromír Štětina, Dubravka Šuica, Charles Tannock, László Tőkés, Ivo Vajgl, Geoffrey Van Orden, Hilde Vautmans

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Asim Ademov, Laima Liucija Andrikienė, Tanja Fajon, Doru-Claudian Frunzulică, Takis Hadjigeorgiou, Marek Jurek, Patricia Lalonde, Javi López, Marietje Schaake, Renate Sommer, Bodil Valero, Marie-Christine Vergiat, Janusz Zemke, Željana Zovko

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Stefan Gehrold, Agnes Jongerius, Ulrike Rodust, Kārlis Šadurskis, Vladimir Urutchev, Bogdan Andrzej Zdrojewski


ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

48

+

ALDE

Iveta Grigule-Pēterse, Ilhan Kyuchyuk, Patricia Lalonde, Jozo Radoš, Marietje Schaake, Ivo Vajgl, Hilde Vautmans

ECR

Anna Elżbieta Fotyga, Marek Jurek, Ryszard Antoni Legutko, Geoffrey Van Orden

PPE

Asim Ademov, Michèle Alliot-Marie, Laima Liucija Andrikienė, Elmar Brok, Michael Gahler, Stefan Gehrold, Tunne Kelam, David McAllister, Alojz Peterle, Julia Pitera, Kārlis Šadurskis, Anders Sellström, Renate Sommer, Jaromír Štětina, Dubravka Šuica, László Tőkés, Vladimir Urutchev, Bogdan Andrzej Zdrojewski, Željana Zovko

S&D

Francisco Assis, Goffredo Maria Bettini, Victor Boştinaru, Tanja Fajon, Knut Fleckenstein, Eugen Freund, Doru-Claudian Frunzulică, Agnes Jongerius, Javi López, Andrejs Mamikins, Clare Moody, Pier Antonio Panzeri, Demetris Papadakis, Ioan Mircea Paşcu, Tonino Picula, Kati Piri, Ulrike Rodust, Janusz Zemke

8

-

EFDD

James Carver

GUE/NGL

Javier Couso Permuy, Takis Hadjigeorgiou, Stelios Kouloglou, Sabine Lösing, Marie-Christine Vergiat

NI

Georgios Epitideios, Dobromir Sośnierz

6

0

VERTS/ALE

Barbara Lochbihler, Tamás Meszerics, Michel Reimon, Alyn Smith, Jordi Solé, Bodil Valero

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Pēdējā atjaunošana: 2019. gada 18. martsJuridisks paziņojums