Procedūra : 2018/2237(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0157/2019

Iesniegtie teksti :

A8-0157/2019

Debates :

PV 27/03/2019 - 27
CRE 27/03/2019 - 27

Balsojumi :

PV 28/03/2019 - 8.12
CRE 28/03/2019 - 8.12

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2019)0330

ZIŅOJUMS     
PDF 222kWORD 65k
4.3.2019
PE 629.525v02-00 A8-0157/2019

par Eiropas Parlamenta ieteikumu Padomei un Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos par Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikumu Padomei, kas iesniegts ar Komisijas atbalstu, par Padomes lēmumu, ar ko izveido Eiropas Miera nodrošināšanas fondu

(2018/2237(INI))

Ārlietu komiteja

Referente: Hilde Vautmans

GROZĪJUMI
EIROPAS PARLAMENTA IETEIKUMA PROJEKTS
 MAZĀKUMA VIEDOKLIS
 INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ
 ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA IETEIKUMA PROJEKTS

Padomei un Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos par Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikumu Padomei, kas iesniegts ar Komisijas atbalstu, par Padomes lēmumu, ar ko izveido Eiropas Miera nodrošināšanas fondu

(2018/2237(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību (LES) un Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD),

–  ņemot vērā ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM), jo īpaši 1., 16. un 17. IAM, kas paredz miermīlīgu un iekļaujošu sabiedrību veidošanu ilgtspējīgas attīstības nolūkā(1),

–  ņemot vērā Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas loceklēm, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, kas noslēgts 2000. gada 23. jūnijā Kotonū,

–  ņemot vērā Padomes 2015. gada 2. marta Regulu (ES) 2015/322 par 11. Eiropas Attīstības fonda īstenošanu(2),

–  Padomes 2015. gada 27. marta Lēmums (KĀDP) 2015/528, ar ko izveido mehānismu tādu Eiropas Savienības operāciju kopējo izmaksu finansēšanas pārvaldībai, kuras skar militārus vai aizsardzības aspektus (Athena), un ar ko atceļ Lēmumu 2011/871/KĀDP(3),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 11. marta Regulu (ES) Nr. 230/2014, ar ko izveido stabilitātes un miera veicināšanas instrumentu(4),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 12. decembra Regulu (ES) 2017/2306, ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 230/2014, ar ko izveido stabilitātes un miera veicināšanas instrumentu(5),

–  ņemot vērā Regulai (ES) 2017/2306 pievienoto iestāžu paziņojumu par Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 11. marta Regulas (ES) 2017/2306, ar ko izveido stabilitātes un miera veicināšanas instrumentu,(6) 3.a pantā paredzēto palīdzības pasākumu finansējuma avotiem,

–  ņemot vērā Padomes 2015. gada 2. marta Regulu (ES) 2015/323 par finanšu regulu, ko piemēro 11. Eiropas Attīstības fondam(7),

–  ņemot vērā Padomes 2008. gada 8. decembra Kopējo nostāju 2008/944/KĀDP, ar ko izveido kopīgus noteikumus, kas reglamentē militāru tehnoloģiju un ekipējuma eksporta kontroli(8), un Padomes 2009. gada 5. maija Regulu (EK) Nr. 428/2009, ar ko izveido Kopienas režīmu divējāda lietojuma preču eksporta, pārvadājumu, starpniecības un tranzīta kontrolei(9),

–  ņemot vērā Padomē sanākušo Eiropas Savienības dalībvalstu valdību pārstāvju iekšējo nolīgumu par Eiropas Savienības palīdzības finansēšanu atbilstīgi daudzgadu finanšu shēmai laikposmam no 2014. gada līdz 2020. gadam saskaņā ar ĀKK un ES Partnerattiecību nolīgumu un par finansiālas palīdzības piešķiršanu aizjūras zemēm un teritorijām, kurām piemēro Līguma par Eiropas Savienības darbību ceturto daļu(10),

–  ņemot vērā Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos 2018. gada 13. jūnija priekšlikumu Padomei, kas iesniegts ar Komisijas atbalstu, par Padomes lēmumu, ar ko izveido Eiropas Miera nodrošināšanas fondu (HR(2018) 94),

–  ņemot vērā Eiropadomes 2013. gada 20. decembra, 2015. gada 26. jūnija, 2016. gada 15. decembra, 2017. gada 9. marta, 2017. gada 22. jūnija, 2017. gada 20. novembra, 2017. gada 14. decembra un 2018. gada 28. jūnija secinājumus,

–  ņemot vērā dokumentu “Kopīgs redzējums, kopīga rīcība — stiprāka Eiropa. Globāla Eiropas Savienības ārpolitikas un drošības politikas stratēģija”, ko 2016. gada 28. jūnijā iesniedza Komisijas priekšsēdētāja vietniece / Savienības augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP),

–  –  ņemot vērā Padomes 2017. gada 13. novembra, 2018. gada 25. jūnija un 2018. gada 19. novembra secinājumus par drošību un aizsardzību saistībā ar ES globālo stratēģiju,

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 7. jūnija paziņojumu “Pārdomu dokuments par Eiropas aizsardzības nākotni” (COM(2017)0315),

–  ņemot vērā Komisijas un EĀDD 2016. gada 5. jūlija kopīgo paziņojumu “ES mēroga stratēģiska satvara elementi drošības sektora reformas atbalstam”,

–  ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas 2018. gada 18. septembra Īpašo ziņojumu Nr. 20 “Āfrikas miera un drošības sistēma: ES atbalsts ir jāpārorientē”,

–  ņemot vērā 2015. gada 22. aprīļa rezolūciju par kopējās drošības un aizsardzības politikas finansēšanu(11),

–  ņemot vērā 2016. gada 22. novembra rezolūciju par Eiropas aizsardzības savienību(12),

–  ņemot vērā 2017. gada 13. decembra(13) un 2018. gada 12. decembra(14) rezolūciju par gada ziņojumu par kopējās drošības un aizsardzības politikas īstenošanu,

–  ņemot vērā Reglamenta 113. pantu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A8-0157/2019),

A.  tā kā ES vēlas kļūt par pasaules mēroga dalībnieku miera veicināšanā, kas cenšas uzturēt starptautisko mieru un drošību un panākt starptautisko humanitāro tiesību un cilvēktiesību ievērošanu;

B.  tā kā stratēģiskajā vidē, kas pēdējos gados ir ievērojami pasliktinājusies, ES ir jāuzņemas lielāka atbildība nosargāt pašai savu drošību;

C.  tā kā ES kaimiņvalstīs pastāvošais problemātiskais drošības klimats pieprasa, lai tai būtu vienota stratēģiskā autonomija, kuru 2016. gada jūnijā Eiropas Savienības globālajā stratēģijā atzina 28 valstu un valdību vadītāji un kuras dēļ ir jāparedz tādi instrumenti, kas pastiprinātu ES spējas saglabāt mieru, novērst konfliktus un nostiprināt starptautisko drošību; tā kā ir atzīts, ka drošas un miermīlīgas sabiedrības ir ilgstošas attīstības priekšnoteikums;

D.  tā kā Eiropas Miera nodrošināšanas fonda (turpmāk ‘Fonds”) mērķis ir nevis militarizēt Eiropas Savienības ārējo darbību, bet gan radīt sinerģiju un panākt lielāku efektivitāti, nodrošinot paketes pieeju jau esošajam ārējās darbības operatīvajam finansējumam gadījumos, kad finansēšana no ES budžeta nav iespējama;

E.  tā kā Līgumā ir noteikts, ka ES un tās iestādes īsteno kopēju ārpolitiku un drošības politiku (KADP), paredzot arī pakāpeniski izveidot kopēju aizsardzības politiku, kas varētu pāraugt kopīgā aizsardzībā saskaņā ar 42. panta noteikumiem, tādējādi stiprinot Eiropas identitāti un neatkarību, lai veicinātu mieru, drošību un progresu Eiropā un pasaulē; tā kā ierosinātais Fonds ir jāvērtē kā progresīvs solis šajā virzienā un PV/AP ir jāmudina turpināt tā turpmāku attīstīšanu un īstenošanu;

F.  tā kā ES ir pasaulē lielākā attīstības un humānās palīdzības sniedzēja, kas stiprina savu drošības un attīstības pasākumu saikni ar mērķi panākt ilgtspējīgu mieru;

G.  tā kā būtu jāveicina turpmāka Savienības finansējuma un instrumentu izmantošana, lai uzlabotu sadarbību, attīstītu spējas un nākotnē izvietotu misijas, kā arī saglabātu mieru, novērstu, pārvaldītu un atrisinātu konfliktus un risinātu starptautiskās drošības apdraudējumus; uzsver, ka Fondam būtu jo īpaši jāfinansē Savienības militārās misijas, jāstiprina trešo valstu, reģionālo un starptautisko organizāciju militārās un aizsardzības spējas un jāpalīdz finansēt reģionālu vai starptautisku organizāciju vai trešo valstu vadītas miera atbalsta operācijas;

H.  tā kā ES pagātnē ir bijis grūti finansēt operācijas, kas skar aizsardzības aspektus; tā kā Parlaments ir vairākkārt uzsvēris nepieciešamību pēc elastīgāka un efektīvāka finansējuma, kas liecina par solidaritāti un apņēmību; tā kā ir vajadzīgi papildu instrumenti un rīki, lai nodrošinātu, ka ES drošības jomā var rīkoties kā pasaules mēroga dalībniece; tā kā jebkuram šādam instrumentam ir jāveic pienācīga parlamentārā uzraudzība un jāpiemēro ES tiesību akti;

I.  tā kā sieviešu līdzdalība miera procesos ir viena no vismazāk izpildītajām sieviešu, miera un drošības programmas jomām, neraugoties uz to, ka sievietes ir galvenās cietējas drošības un humanitārajās krīzēs un to, ka gadījumos, kad sievietēm ir uzticēta skaidri noteikta loma miera procesos, ir par 35 % lielāka varbūtība, ka vienošanās ilgs vismaz 15 gadus;

J.  tā kā aizvien vairāk zūd robeža starp iekšējo un ārējo drošību; tā kā ES ir veikusi būtiskus pasākumus, lai palielinātu dalībvalstu savstarpējo sadarbību aizsardzības jomā; tā kā ES vienmēr ir sevi pozicionējusi kā maigo varu un to darīs arī turpmāk; tā kā pašreizējās realitātes izmaiņas, kas rada satraukumu, tomēr prasa, lai ES nepaliktu tikai par “civilo varu”, bet arī attīstītu un stiprinātu savas militārās spējas, kuru izmantošanai vajadzētu būt konsekventai un saskaņotai ar visiem pārējiem ES ārējās darbības pasākumiem; tā kā trešo valstu attīstība nav iespējama bez drošības un miera; tā kā šajā jautājumā liela loma ir militārajam aspektam, jo īpaši valstīs, kurās pilsoniskās iestādes nevar īstenot savus uzdevumus drošības situācijas dēļ; tā kā Fondam ir nepārprotams potenciāls veicināt to, ka ES uzņemas lielākas saistības pret partnervalstīm, un tas palielinās ES ārējās darbības efektivitāti, ļaujot ES nākotnē kļūt par globālu stabilitātes un drošības garantu;

K.  tā kā ES ārējā darbība nevar būt tikai migrācijas pārvaldība, un visi centieni sadarboties ar trešām valstīm būtu jāīsteno kopā ar pasākumiem cilvēktiesību situācijas uzlabošanai šajās valstīs;

L.  tā kā ieroču neizplatīšana un atbruņošanās atbilstīgi saistībām, kas izriet no Kodolieroču neizplatīšanas līguma un ar to saistītās EP rezolūcijas par kodoldrošību un kodolieroču neizplatīšanu(15), būtiski samazinās konfliktu uzliesmošanas iespējas un veicinās stabilitātes palielināšanos; tā kā pasaule ir drošāka bez masu iznīcināšanas ieročiem; tā kā ES ir bijusi vadošā dalībniece kodolieroču aizlieguma īstenošanā un tai būtu šī loma jāpaplašina;

M.  tā kā Līgumos nav paredzēts, ka Savienība īsteno ārējo militāro darbību ārpus KDAP; tā kā patiesi kopēja visu ES dalībvalstu KĀDP paplašina ES ārpolitikas darbības jomu; tā kā vienīgā iespējamā ārējā militārā darbība KDAP ietvaros ir ārpus Savienības īstenotās misijas miera uzturēšanai, konfliktu novēršanai un starptautiskās drošības stiprināšanai saskaņā ar ANO Statūtu principiem, kā tas paredzēts LES 42. panta 1. punktā;

N.  tā kā līdz šim atbalsts partnervalstu militārajām miera atbalsta operācijām ir sniegts ārpus ES budžeta, izmantojot Āfrikas Miera nodrošināšanas fondu (APF), kas ir izveidots un finansēts Eiropas Attīstības fonda (EAF) ietvaros; tā kā APF pašlaik ir paredzēts tikai operācijām, ko īsteno Āfrikas Savienība (ĀS) vai Āfrikas reģionālās organizācijas;

O.  tā kā tiek sagaidīts, ka Fonds nodrošinās Savienībai spēju sniegt tiešu ieguldījumu trešo valstu organizāciju īstenotu miera atbalsta operāciju un attiecīgu starptautisko organizāciju finansēšanā globālā līmenī, neaprobežojoties tikai ar Āfriku vai ĀS;

P.  tā kā ierosinātais Fonds aizvietos mehānismu Athena un APF; tā kā tas papildinās Iniciatīvu spēju veidošanai drošībai un attīstībai, finansējot ES aizsardzības darbību izmaksas, piemēram, ĀS miera uzturēšanas misijas, savu militāro KDAP operāciju kopīgās izmaksas un partnervalstu militāro spēju veidošanu, kas netiek iekļauts ES budžetā saskaņā ar LES 41. panta 2. punktu;

Q.  tā kā Fonda finansētajām operācijām ir jāatbilst Pamattiesību hartā nostiprinātajiem principiem un vērtībām un to laikā ir jāievēro starptautiskās humanitārās tiesības un cilvēktiesības; tā kā ir rūpīgi izvērtē un pārskata operācijas, kas nav definētas kā ētiski pieņemamas no cilvēka drošības, veselības un drošības, brīvības, privātuma, neaizskaramības un cieņas viedokļa;

R.  tā kā kopīgo izmaksu pašreizējais īpatsvars aizvien vēl ir neliels (saskaņā ar aplēsēm apmēram 5-10 % no visām izmaksām) un ka valstu segtā augstā izmaksu un atbildības daļa militārās operācijās, kuru pamatā ir princips, ka izmaksas sedz attiecīgā dalībvalsts, ir pretrunā solidaritātes un sloga dalīšanas principam un vēl vairāk attur dalībvalstis no aktīvas līdzdalības KDAP operācijās;

S.  tā kā ierosinātais Fonda gada vidējais finansējums ir 1 500 000 000 EUR, savukārt mehānisma Athena un APF kopējie gada izdevumi svārstās no 250 000 000 līdz 500 000 000 EUR robežās; tā kā priekšlikumā nav ne pienācīgi precizēts, ne garantēts, kādiem nolūkiem tiks paredzēti papildu 1 000 000 000 EUR gadā;

T.  tā kā tiek sagaidīts, ka Fonds kā ārpusbudžeta instruments, kuru finansē ar dalībvalstu gada iemaksām, kuras nosaka pēc NKI sadales koeficienta, ļaus ES finansēt lielāku kopīgo izmaksu daļu (35–45 %) militārās misijās un operācijās, kā tas pašlaik notiek mehānisma Athena gadījumā; tā kā arī tiek sagaidīts, ka Fonds nodrošinās pastāvīgi pieejamu ES finansējumu, nodrošinot pienācīgu programmu veidošanu attiecībā uz gatavību krīzēm un ļaujot vieglāk īstenot ātru izvietošanu un uzlabojot elastību ātrās reaģēšanas jomā; tā kā Parlaments jau sen ir prasījis vērienīgi integrēt un paplašināt mehānismu Athena, lai to izmantotu arī KDAP misiju un operāciju kopējai finansēšanai; tā kā ierosinātais Padomes lēmums tomēr nav tik saistošs kā APF iekšējais nolīgums, kas nozīmē, ka dalībvalstis var izvēlēties nefinansēt Fonda darbības;

U.  tā kā ar kopējo izmaksu palielināšanu ierosinātais Fonds pastiprinās dalībvalstu solidaritāti un sloga sadali un mudinās dalībvalstis, jo īpaši tās, kurām trūkst finanšu vai operatīvo resursu, sniegtu ieguldījumu KDAP operācijās;

V.  tā kā Padome 2018. gada 19. novembra secinājumos ir rezervēti izteikusies par atbalstu Fonda priekšlikumam; tā kā tomēr ir svarīgi strādāt pie tā, lai tiktu pieņemts vērienīgs priekšlikums, kurā būtu visi ierosinātie elementi, tostarp mehānisms Athena;

W.  tā kā visi Fonda ietvaros īstenotie militārie uzdevumi, piemēram, kopīgas atbruņošanās operācijas, humanitārie un glābšanas uzdevumi, militārās konsultēšanas un palīdzības uzdevumi, konfliktu novēršanas un miera uzturēšanas uzdevumi, kaujas uzdevumi krīzes pārvarēšanai, tostarp miera atjaunošana un stabilizācija pēc konflikta novēršanas, terorisma apkarošana, tostarp atbalstot trešās valstis terorisma apkarošanā to teritorijā, kā izklāstīts LES 43. panta 1. punktā, pilnībā ievērojot cilvēktiesības, ir iekļauti KDAP darbības jomā; tā kā LES 41. panta 2. punktā minētais izņēmums attiecas uz operatīvajiem izdevumiem, kas izriet tikai no šīm militārajām misijām; tā kā citi no KDAP izrietošie operatīvie izdevumi, tostarp izdevumi, kas izriet no jebkuras citas LES 42. pantā minētās darbības, būtu jāfinansē no Savienības budžeta; tā kā Fonda administratīvie izdevumi būtu jāfinansē no Savienības budžeta;

X.  tā kā saskaņā ar LES 41. panta 2. punktu visi no KDAP izrietošie operatīvie izdevumi būtu iekļaujami Savienības budžetā, izņemot izdevumus, kas izriet no operācijām, kuras saistītas ar militāriem vai aizsardzības jautājumiem; tā kā lēmuma priekšlikuma 2. panta a) un d) apakšpunktā ir attiecīgi norādīts, ka Fondam būtu jāfinansē gan “operācijas, kas saistītas ar militāriem vai aizsardzības jautājumiem”, gan “citas Savienības operatīvās darbības, kas saistītas ar militāriem vai aizsardzības jautājumiem”;

Y.  tā kā Savienība saskaņā ar LES 21. panta 2. punkta d) apakšpunktu nosaka un īsteno kopējo politiku un darbības, kā arī tiecas sasniegt augstu sadarbības līmeni visās starptautisko attiecību jomās, lai veicinātu jaunattīstības valstu ilgtspējīgu ekonomisku, sociālu un vides attīstību un sasniegtu galveno mērķi – izskaust nabadzību;

Z.  tā kā LESD 208. panta 1. punkta otrajā daļā ir paredzēts, ka: “Savienības politikai attīstības jomā galvenais mērķis ir nabadzības mazināšana un ilgākā laika posmā – tās izskaušana.”; tā kā saskaņā ar šo pašu punktu ir noteikts: „ Politikā, kas var iespaidot jaunattīstības valstis, Savienība ievēro mērķus, kas noteikti sadarbībai attīstības jomā” tā kā šis otrais teikums ir Līguma noteikums, un tādējādi tas ir ES konstitucionāls pienākums, ko dēvē par „politikas saskaņotība attīstībai” (PCD);

AA.  tā kā ārpus Savienības īstenotās militārās un civilās misijas būtu jānodala viena no otras, lai nodrošinātu, ka civilās misijas finansē tikai no Savienības budžeta;

AB.  tā kā Savienībai KDAP misiju personālam būtu jāpiešķir norīkotajiem valsts ekspertiem līdzīgs statuss, tādējādi viņiem nodrošinot vienotu statusu un pēc iespējas labāku aizsardzību Savienības Civildienesta noteikumu sistēmā; tā kā visas ar šo statusu saistītās piemaksas un visi ceļa, uzturēšanās un veselības aprūpes izdevumi būtu jāiekļauj Savienības budžetā kā administratīvie izdevumi;

AC.  tā kā Eiropas Revīzijas palāta ir publicējusi īpašo ziņojumu par Āfrikas miera un drošības sistēmu, ko finansē ar APF, kuru ir ierosināts iekļaut Fondā un paplašināt; tā kā Revīzijas palāta uzskata, ka minētais atbalsts bija nepietiekami prioritizēts un tam ir ierobežota iedarbība; tā kā attiecībā uz ierosinājumu vērienīgi palielināt jaunā Fonda finansējumu būtu pienācīgi jāņem vērā Revīzijas palātas ieteikumi;

AD.  tā kā kopā ar priekšlikumu netika iesniegts finansiālās ietekmes novērtējums par administratīvajiem izdevumiem; tā kā Fonda administratīvie izdevumi būtiski ietekmē ES budžetu; tā kā Fondā nebūtu ne jāpieņem, ne uz to jānorīko jauni darbinieki papildus personālam, kas pašlaik strādā ar instrumentiem, kas tiks aizvietoti; tā kā sinerģijai, kas radīsies no pašreizējo konkrēto instrumentu apvienošanas vienā administratīvajā struktūrā, būtu jāpalīdz pārvaldīt Fondu plašākā ģeogrāfiskā darbības jomā; tā kā papildu darbinieki būtu jāpieņem darbā vienīgi tad, ja misijas vai pasākuma ieņēmumi ir reāli iekasēti no visām iesaistītajām dalībvalstīm; tā kā ieņēmumu laika ierobežojumu dēļ attiecīgi laika ierobežojumi būtu jāparedz arī to darbinieku darba līgumiem, kuri Fondā pieņemti darbā vai uz to norīkoti konkrētai misijai vai pasākumam; tā kā Fondā nebūtu jāpieņem vai uz to jānorīko darbinieki no dalībvalsts, kas attiecībā uz konkrētu misiju vai pasākumu ir sniegusi oficiālu paziņojumu saistībā ar LES 31. panta 1. punktu;

AE.  tā kā PV/AP būtu regulāri jāapspriežas ar Parlamentu par visiem KĀDP un KDAP svarīgākajiem aspektiem un galvenajiem lēmumiem un to turpmāko attīstību; tā kā ar Parlamentu būtu jāapspriežas un tas jāinformē laicīgi, lai tas varētu paust savu viedokli un uzdot jautājumus, tostarp arī par PCD, PV/AP un Padomei, pirms ir pieņemti lēmumi vai īstenota izlēmīga rīcība; tā kā PV/AP būtu jāņem vērā Parlamenta viedoklis, tostarp par PCD, un tas jāiekļauj savos priekšlikumos, jāpārskata lēmumi vai lēmumu daļa, kuriem Parlaments nepiekrīt, vai arī šādi priekšlikumi jāatsauc, neskarot iespēju šādā gadījumā iniciatīvu īstenot kādai dalībvalstij, un būtu jāierosina Padomes lēmumi par KDAP, ja Parlaments to ir aicinājis darīt, tā kā Parlamentam katru gadu būtu jārīko debates ar PV/AP par Fonda finansētajām operācijām;

1.  iesniedz Padomei šādus ieteikumus:

a)  nesamazināt dalībvalsts iemaksu Fondā, ja dalībvalsts ir izmantojusi LES 31. panta 1. punktā minēto iespēju, jo tas apdraudētu KNI sadales koeficientu, uz kuru balstās minētais finansēšanas mehānisms un vispārējais Fonda finansējums;

b)  lēmumā iekļaut atsauci uz Parlamenta budžeta izpildes apstiprinātājiestādes lomu, kā tas pašlaik ir attiecībā uz EAF un tādējādi arī attiecībā uz APF, saskaņā ar attiecīgajiem EAF piemērotajiem finanšu regulas noteikumiem, lai saglabātu Fonda finansētās ES ārējās darbības un citu tās attiecīgo politikas nostādņu konsekvenci atbilstīgi LES 18. pantam un LES 21. panta 2. punkta d) apakšpunktam, kas lasāms kopā ar LESD 208. pantu;

c)  strādāt pie tāda mehānisma izveides Eiropas Parlamentā, kas, ievērojot stingri noteiktas procedūras, nodrošinās savlaicīgu piekļuvi visai informācijai, tostarp oriģinālajiem dokumentiem, par Fonda gada budžetu, budžeta grozījumiem, pārvedumiem, darbības programmām (tostarp sagatavošanas fāzē), palīdzības pasākumu (tostarp ad hoc pasākumu) īstenošanu, nolīgumiem ar īstenošanas aktoriem un ziņojumiem par ieņēmumu un izdevumu īstenošanu, kā arī gada pārskatiem, finanšu pārskatam, izvērtējuma ziņojumam un Revīzijas palātas gada pārskatam;

d)  piekrist sniegt piekļuvi visiem konfidenciālajiem dokumentiem Eiropas Parlamenta un Padomes sarunās par atjauninātu iestāžu nolīgumu attiecībā uz Parlamenta piekļuvi jutīgai Padomes informācijai drošības un aizsardzības politikas jomā;

e)  nodrošināt, ka visas operācijas, darbības programmas, ad hoc palīdzības pasākumi un citas Fonda finansētās operatīvās darbības nekādā veidā nepārkāpj LES 21. pantā noteiktos pamatprincipus un netiek izmantotas, lai tos pārkāptu, kā arī netiek izmantotas, lai pārkāptu starptautiskās tiesības, jo īpaši starptautiskās humanitārās tiesības un cilvēktiesības;

f)  noslēgt mehānisma Athena pārskatīšanu, vēlams, līdz šā gada beigām un to organiski iestrādāt Fondā, vienlaikus saglabājot minētā mehānisma darbības efektivitāti un elastību;

g)  nodrošināt, ka, izdarot priekšlikumā nepieciešamos pielāgojumus, tiek saglabāts efektivitātes pieaugums un lielāka lietderība, ko piedāvā viens instruments;

h)  iekļaut šādus grozījumus:

-  4. apsvērumā un 1. pantā “kopējā ārpolitika un aizsardzības politika” aizstāt ar “kopējā drošības un aizsardzības politika”;

-  iekļaut šādu jaunu 10.a apsvērumu: “(10a) LES 43. panta 1. punktā minētie militārās konsultēšanas un palīdzības uzdevumi var izpausties kā trešo valstu, reģionālo un starptautisko organizāciju militāro un aizsardzības spēju stiprināšana, lai saglabātu mieru, novērstu, pārvaldītu un atrisinātu konfliktus un novērstu starptautiskās drošības apdraudējumus, vienlaikus stingri ievērojot starptautiskās humanitārās tiesības un cilvēktiesības un kritērijus, kas noteikti Padomes 2008. gada 8. decembra Kopējā nostājā 2008/944/KĀDP, ar ko izveido kopīgus noteikumus, kas reglamentē militāru tehnoloģiju un ekipējuma eksporta kontroli, un Padomes 2009. gada 5. maija Regulā (EK) Nr. 428/2009, ar ko izveido Kopienas režīmu divējāda lietojuma preču eksporta, pārvadājumu, starpniecības un tranzīta kontrolei”;

-  iekļaut šādu jaunu 10.b apsvērumu: “(10b) LES 43. panta 1. punktā minētie konfliktu novēršanas un miera uzturēšanas uzdevumi var izpausties kā ieguldījums reģionālās vai starptautiskās organizācijas vai trešās valsts vadītu miera atbalsta operāciju finansēšanā.”;

-  iekļaut šādu jaunu 10.c apsvērumu: “(10c) operācijās, kuras atbalsta ar ES finansējumu, ir jāņem vērā ANO rezolūcija 1325 par sievietēm, mieru un drošību”;

-  grozīt 2. pantu a) apakšpunktu šādi: “a) sniedzot ieguldījumu tādu kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) misiju finansēšanā, kuras ir saistītas ar militāriem vai aizsardzības jautājumiem”;

-  grozīt 2. panta b) apakšpunktu šādi: “b) trešo valstu, reģionālo un starptautisko organizāciju militāro un aizsardzības spēju stiprināšana, lai saglabātu mieru, novērstu, pārvaldītu un atrisinātu konfliktus un novērstu starptautiskās drošības un kiberdrošības apdraudējumus”;

-  iekļaut 3. pantā šādu jaunu 2.a punktu: “2.a No Savienības budžeta finansēto Fonda administratīvo izdevumu sadalījums pa gadiem informatīvos nolūkos ir izklāstīts I.a pielikumā (jauns).”;

-  grozīt 5. panta c) apakšpunktu šādi: “c) “operācija” ir militāra operācija, kas izveidota saskaņā ar kopējo drošības un aizsardzības politiku un LES 42. pantu, lai izpildītu LES 43. panta 1. punktā minētos uzdevumus, kas saistīti ar militāriem vai aizsardzības jautājumiem, tostarp uzdevumu, kas uzticēts dalībvalstu grupai saskaņā ar LES 44. pantu”;

-  priekšlikuma 6. panta beigās pievienot jaunu daļu: “Visus KĀDP un jo īpaši KDAP civilos aspektus, aktīvus vai misijas vai to daļas finansē tikai no Savienības budžeta.”;

-  grozīt 7. pantu šādi: “Jebkura dalībvalsts, Augstais pārstāvis vai Augstais pārstāvis ar Komisijas atbalstu var iesniegt priekšlikumus Savienības darbībām saskaņā ar LES V sadaļu, kuras jāfinansē no Fonda līdzekļiem. Augstais pārstāvis par ikvienu šādu priekšlikumu savlaicīgi informē Eiropas Parlamentu.”;

-  grozīt 10. panta 1. punktu šādi: “Konsekvenci starp Savienības darbībām, ko finansē no Fonda līdzekļiem, un citām Savienības darbībām, kuras veic atbilstīgi citām tās attiecīgajām politikas jomām, nodrošina saskaņā ar LES 21. panta 3. punktu un 26. panta 2. punktu. Savienības darbības, ko finansē no Fonda līdzekļiem, arī atbilst pārējo Savienības politikas jomu mērķiem attiecībā uz trešām valstīm un starptautiskām organizācijām;) ”

-  iekļaut 10. pantā šādu jaunu 3.a punktu: “3.a Augstais pārstāvis divreiz gadā ziņo Eiropas Parlamentam par 1. punktā minēto konsekvenci.”;

-  iekļaut 11. pantā šādu jaunu 2.a punktu: “2.a Fondam ir sadarbības koordinators ar Eiropas Parlamentu. Turklāt ģenerālsekretāra vietniekam KDAP un reaģēšanai krīzes situācijās reizi gadā ir jāapmainās ar viedokļiem ar attiecīgo Parlamenta struktūru, lai sniegtu regulārus informatīvus ziņojumus.”;

-  grozīt 12. panta 1. punktu šādi: “Tiek izveidota Fonda komiteja (turpmāk “Komiteja”), kurā ir pa vienam pārstāvim no katras iesaistītās dalībvalsts. Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) un Komisijas pārstāvjus aicina apmeklēt Komitejas sanāksmes bez piedalīšanās Komitejas balsošanā. Eiropas Aizsardzības aģentūras (EAA) pārstāvjus var uzaicināt apmeklēt Komitejas sanāksmes, lai apspriestu ar EAA darbības jomu saistītus jautājumus bez piedalīšanās vai klātbūtnes Komitejas balsošanā. Eiropas Parlamenta pārstāvjus var uzaicināt apmeklēt Komitejas sanāksmes bez piedalīšanās vai klātbūtnes Komitejas balsošanā.”;

-  grozīt 13. panta 8. punktu šādi: “8. Administrators nodrošina savu funkciju nepārtrauktību, izmantojot 9. pantā minētās EĀDD kompetentās militārās struktūrvienības administratīvo struktūru.”;

-  iekļaut 13. pantā šādu jaunu 8.a punktu: “8.a Administrators piedalās informatīvu ziņojumu sniegšanā Eiropas Parlamentam.”;

-  iekļaut 16. pantā šādu jaunu 8.a punktu: “8.a Operāciju komandieri piedalās informatīvu ziņojumu sniegšanā Eiropas Parlamentam.”;

-  grozīt 34. panta 1. punktu šādi: "Administrators iesniedz Komitejai priekšlikumu par Fonda iekšējā revidenta un vismaz viena iekšējā revidenta vietnieka iecelšanu uz četru gadu termiņu, ko var atjaunot, kopējam laikposmam nepārsniedzot astoņus gadus. Iekšējiem revidentiem jābūt nepieciešamajām profesionālajām kvalifikācijām un jāsniedz pietiekamas drošības, objektivitātes un neatkarības garantijas. Iekšējais revidents nevar būt ne kredītrīkotājs, ne grāmatvedis; iekšējais revidents nevar piedalīties finanšu pārskatu sagatavošanā.";

-  grozīt 47. panta 4. punktu šādi: ‘4. Komiteja, ņemot vērā operācijas vajadzības, cilvēktiesības, drošību un novirzīšanas riska novērtējumu attiecībā uz sertificētu galalietojumu un galalietotājiem un finansiālus kritērijus, apstiprina to, kā pēc operācijas beigām izmantos kopīgi finansēto aprīkojumu un infrastruktūru. Izmantojums pēc operācijas beigām var būt šāds:

a) ar Fonda starpniecību infrastruktūru pārdod vai nodod uzņēmējvalstij, dalībvalstij vai trešai personai;

b) ar Fonda starpniecību aprīkojumu pārdod dalībvalstij, uzņēmējvalstij vai trešai personai, vai to uzglabā un uztur Fonds, dalībvalsts vai minētā trešā persona, lai to varētu izmantot kādā turpmākā operācijā.";

-  grozīt 47. panta 6. punktu šādi: ‘6. Veicot pārdošanu vai nodošanu uzņēmējvalstij vai trešai personai, būtu jāievēro starptautiskās tiesības, tostarp attiecīgie cilvēktiesību noteikumi un kaitējuma nenodarīšanas principi, attiecīgie spēkā esošie drošības noteikumi un stingri jāievēro kritēriji, kas noteikti Padomes 2008. gada 8. decembra Kopējā nostājā 2008/944/KĀDP, ar ko izveido kopīgus noteikumus, kas reglamentē militāru tehnoloģiju un ekipējuma eksporta kontroli, un Padomes 2009. gada 5. maija Regulā (EK) Nr. 428/2009, ar ko izveido Kopienas režīmu divējāda lietojuma preču eksporta, pārvadājumu, starpniecības un tranzīta kontrolei.";

  grozīt 48. panta 1. punktu šādi: “Augstais pārstāvis var iesniegt Padomei iespējamas rīcības programmas vai iespējama ad hoc palīdzības pasākuma koncepciju. Augstais pārstāvis par jebkādu šādu koncepciju informē Eiropas Parlamentu.”;

-  grozīt 49. panta 1. punktu šādi: "Rīcības programmas apstiprina Padome pēc Augstā pārstāvja priekšlikuma. Eiropas Parlamentu informē par apstiprinātajām rīcības programmām, tiklīdz tās ir pieņēmusi Padome.";

-  grozīt 50. panta 3. punktu šādi: "Ja pieprasījums neattiecas uz esošo rīcības programmu darbības jomu, Padome pēc Augstā pārstāvja priekšlikuma var apstiprināt ad hoc palīdzības pasākumu. Eiropas Parlamentu informē par apstiprinātajiem ad hoc palīdzības pasākumiem, tiklīdz tos ir pieņēmusi Padome;"

-  iekļaut 52. panta 2. punktā šādu jaunu fa) apakšpunktu: "fa) dara pieejamu detalizētu sarakstu, kurā uzskaitīts Fonda finansētais aprīkojums;"

-  grozīt 53. panta 1. punkta b) apakšpunktu šādi: "b) efektīvi nodrošinātas attiecīgās trešās valsts bruņotajiem spēkiem, ar noteikumu, ka ir izvērtēta atbilstība kritērijiem, kas noteikti Padomes 2008. gada 8. decembra Kopējā nostājā 2008/944/KĀDP, ar ko izveido kopīgus noteikumus, kas reglamentē militāru tehnoloģiju un ekipējuma eksporta kontroli, un Padomes 2009. gada 5. maija Regulā (EK) Nr. 428/2009, ar ko izveido Kopienas režīmu divējāda lietojuma preču eksporta, pārvadājumu, starpniecības un tranzīta kontrolei;";

-  grozīt 53. panta 1. punkta d) apakšpunktu šādi: "d) izmantotas atbilstoši Savienības politikai, pienācīgi ņemot vērā starptautiskās tiesības, jo īpaši cilvēktiesības, un galalietotāju sertifikātus, konkrēti tālāknodošanas gadījumā;";

-  grozīt 53. panta 1. punkta e) apakšpunktu šādi: "e) pārvaldītas, ievērojot to lietošanas, pārdošanas vai nodošanas ierobežojumus vai sašaurinājumus, kurus ir noteikusi Padome vai Komiteja, un saskaņā ar attiecīgajiem galalietotāja sertifikātiem, kā arī kritērijiem, kas noteikti Padomes 2008. gada 8. decembra Kopējā nostājā 2008/944/KĀDP, ar ko izveido kopīgus noteikumus, kas reglamentē militāru tehnoloģiju un ekipējuma eksporta kontroli, un Padomes 2009. gada 5. maija Regulā (EK) Nr. 428/2009, ar ko izveido Kopienas režīmu divējāda lietojuma preču eksporta, pārvadājumu, starpniecības un tranzīta kontrolei;"

-  grozīt 54. panta 1. punktu šādi: “Visi īstenotāji, kuriem ir uzticēta Fonda finansētu izdevumu īstenošana, ievēro pareizas finanšu pārvaldības un pārredzamības principus un pienācīgi ņem vērā ES pamatvērtības un starptautiskās tiesības, ir veikuši vajadzīgos riska novērtējumus un galalietojuma pārbaudes un nodrošina ES pamatvērtību un starptautisko tiesību ievērošanu, jo īpaši attiecībā uz cilvēktiesībām un kaitējuma nenodarīšanas principiem. Attiecībā uz visiem šādiem īstenotājiem pirms tam veic riska novērtējumu, lai noteiktu iespējamos cilvēktiesību un pārvaldības riskus.";

2.  Sniedz Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības Augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos šādus ieteikumus:

a)  apspriesties ar Parlamentu par ierosinātajiem grozījumiem un nodrošināt, ka saskaņā ar LES 36. pantu tiek ievērots Parlamenta viedoklis;

b)  saskaņā ar LES 36. pantu pilnībā ņemt vērā Parlamenta viedokli, sagatavojot priekšlikumus daudzgadu darbības programmām vai ad hoc palīdzības pasākumiem, tostarp atsaucot priekšlikumus, kuriem Parlaments nepiekrīt;

c)  sniegt pilnīgu lēmuma finanšu ietekmes novērtējumu, ņemot vērā tā ietekmi uz ES budžetu, jo īpaši norādot nepieciešamību pēc papildu personāla;

d)  ar Fondu saistītus Padomes lēmumu projektus iesniegt Parlamentam apspriešanai tad, kad tie tiek iesniegti Padomei vai Politikas un drošības komitejai, lai Parlamentam būtu laiks sniegt savu viedokli; aicina PV / AP grozīt Padomes lēmumu projektus, ja to lūdz Parlaments;

e)  saskaņā ar LES 18. pantu nodrošināt papildināmību ar jau esošajiem fondiem, programmām un instrumentiem, Fonda konsekvenci attiecībā uz visiem citiem ES ārējās darbības aspektiem, jo īpaši attiecībā uz Iniciatīvu spēju veidošanai drošībai un attīstībai un ierosināto kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu, kas visos gadījumos būtu jāīsteno plašākā drošības sektora reformas programmā, kurā ir jābūt spēcīgiem labas pārvaldības elementiem, noteikumiem ar dzimumu saistītas vardarbības likvidēšanai un kura jo īpaši paredz drošības sistēmas civilo pārraudzību un bruņoto spēku demokrātisku kontroli;

f)  sniegt regulāras atsauksmes Parlamentam par panākto progresu Rezolūcijas 1325 par sievietēm, mieru un drošību īstenošanā un apspriesties ar Parlamentu par ieteicamo dzimumu līdztiesības komponentu, kas koncentrētos uz sieviešu lomu konfliktu novēršanā un risināšanā, pēckonfliktu rekonstrukcijā un miera sarunās, kā arī regulārus novērtējumus par pasākumiem, kas veikti, lai konflikta situācijās no vardarbības pasargātu neaizsargātas personas, tostarp sievietes un meitenes;

g)  saskaņā ar LES 18. pantu nodrošināt Fonda konsekvenci attiecībā uz visiem citiem ES ārējās darbības aspektiem, tostarp attīstības un humānās palīdzības politiku, ar mērķi veicināt attiecīgo trešo jaunattīstības valstu attīstību un samazināt un izskaust šajās valstīs valdošo nabadzību;

3.  uzdod priekšsēdētājam šo ieteikumu nosūtīt Padomei un Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ Savienības Augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, kā arī informācijai Eiropas Ārējās darbības dienestam un Komisijai.

(1)

https://sustainabledevelopment.un.org/.

(2)

OV C 58, 3.3.2015., 1. lpp.

(3)

OV C 84, 28.3.2015., 39. lpp.

(4)

OV C 77, 15.3.2014., 1. lpp.

(5)

OV L 335, 15.12.2017., 6. lpp.

(6)

OV C 335, 15.12.2017., 6. lpp.

(7)

OV C 58, 3.3.2015., 17. lpp.

(8)

OV C 335, 13.12.2008., 99. lpp.

(9)

OV C 134, 29.5.2009., 1. lpp.

(10)

OV C 210, 6.8.2013., 1. lpp.

(11)

OV C 353, 27.9.2016., 68. lpp.

(12)

OV C 224, 27.6.2018., 18. lpp.

(13)

OV C 369, 11.10.2018., 47. lpp.

(14)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0514.

(15)

OV C 215, 19.6.2018., 202. lpp.


MAZĀKUMA VIEDOKLIS

par Ieteikumu augstajai pārstāvei un Padomei par Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikumu Padomei, kas iesniegts ar Komisijas atbalstu, par Padomes lēmumu, ar ko izveido Eiropas Miera nodrošināšanas fondu (2018/2237(INI))

Ārlietu komiteja, referente: Hilde Vautmans

Mazākuma viedoklis, ko iesniedza GUE/NGL deputāti Sabine Lösing, Javier Couso Permuy un Miguel Urban Crespo

Ieteikumā netiek apšaubīts Eiropas Miera nodrošināšanas fonda priekšlikuma nolūks un pieeja. Tajā tiek apstiprināts, ka Fondam būtu jo īpaši jāfinansē Savienības militārās misijas un jāstiprina trešo valstu militārās un aizsardzības spējas. Toties nosaukums "Miera nodrošināšanas fonds" ir maldinošs un neatspoguļo to, ka Fondu patiesībā tiek plānots izmantot, lai finansētu militāro jomu, tostarp ieročus. Ieteikumā aicināts, lai ES nepaliktu tikai par “civilo varu”, bet arī attīstītu un paplašinātu savu stingro (militāro) varu.

Mēs iebilstam pret šo ieteikumu, jo tas:

•  atbalsta kopējās aizsardzības turpmāku īstenošanu un uzskata, ka tas ir viens no Eiropas identitātes nostiprināšanas avotiem;

•  Fonds paredz katras finansētājas dalībvalsts automātisku finansiālu iesaistīšanos ikvienā ES militārajā misijā neatkarīgi no tās faktiskās dalības;

•  tajā netiek aplūkoti tādi galvenie nestabilitātes un nedrošības cēloņi kā nabadzība, sociālekonomisko perspektīvu trūkums un nelīdzsvarotas ekonomiskās attiecības ar trešām valstīm;

•  neraugoties uz tā nosaukumu (“Miera nodrošināšanas fonds”), tajā nav noteikumu, kas veicinātu mieru un cilvēku drošību, un nav norādīts, ka Fonds turpinās militarizēt ES nostāju attiecībā uz konfliktiem;

Mēs prasām:

-  pārtraukt konfliktu militarizāciju un apturēt visu ES militāro misiju darbību;

-  likvidēt ES militārās struktūras un pabeigt atbruņošanos (tostarp kodolatbruņošanos) ES un pasaules līmenī;


INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

20.2.2019

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

52

7

3

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Michèle Alliot-Marie, Francisco Assis, Goffredo Maria Bettini, Victor Boştinaru, Elmar Brok, Javier Couso Permuy, Georgios Epitideios, Knut Fleckenstein, Anna Elżbieta Fotyga, Eugen Freund, Michael Gahler, Iveta Grigule-Pēterse, Tunne Kelam, Stelios Kouloglou, Ilhan Kyuchyuk, Ryszard Antoni Legutko, Barbara Lochbihler, Sabine Lösing, Andrejs Mamikins, David McAllister, Tamás Meszerics, Clare Moody, Pier Antonio Panzeri, Demetris Papadakis, Ioan Mircea Paşcu, Alojz Peterle, Kati Piri, Julia Pitera, Jozo Radoš, Michel Reimon, Anders Sellström, Alyn Smith, Jordi Solé, Dobromir Sośnierz, Jaromír Štětina, Dubravka Šuica, Charles Tannock, László Tőkés, Ivo Vajgl, Geoffrey Van Orden, Hilde Vautmans

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Asim Ademov, Laima Liucija Andrikienė, Brando Benifei, Tanja Fajon, Doru-Claudian Frunzulică, Takis Hadjigeorgiou, Marek Jurek, Patricia Lalonde, Javi López, Marietje Schaake, Renate Sommer, Bodil Valero, Marie-Christine Vergiat, Janusz Zemke, Željana Zovko

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

James Carver, Stefan Gehrold, Agnes Jongerius, Ulrike Rodust, Kārlis Šadurskis, Vladimir Urutchev, Bogdan Andrzej Zdrojewski


ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

52

+

ALDE

Iveta Grigule-Pēterse, Ilhan Kyuchyuk, Patricia Lalonde, Jozo Radoš, Marietje Schaake, Ivo Vajgl, Hilde Vautmans

ECR

Anna Elżbieta Fotyga, Ryszard Antoni Legutko, Geoffrey Van Orden

PPE

Asim Ademov, Michèle Alliot-Marie, Laima Liucija Andrikienė, Michael Gahler, Stefan Gehrold, Tunne Kelam, David McAllister, Alojz Peterle, Julia Pitera, Kārlis Šadurskis, Anders Sellström, Renate Sommer, Jaromír Štětina, Dubravka Šuica, László Tőkés, Vladimir Urutchev, Bogdan Andrzej Zdrojewski, Željana Zovko

S&D

Francisco Assis, Brando Benifei, Goffredo Maria Bettini, Victor Boştinaru, Tanja Fajon, Knut Fleckenstein, Eugen Freund, Doru-Claudian Frunzulică, Agnes Jongerius, Javi López, Andrejs Mamikins, Clare Moody, Pier Antonio Panzeri, Demetris Papadakis, Ioan Mircea Paşcu, Kati Piri, Ulrike Rodust, Janusz Zemke

VERTS/ALE

Barbara Lochbihler, Tamás Meszerics, Michel Reimon, Alyn Smith, Jordi Solé, Bodil Valero

7

-

EFDD

James Carver

GUE/NGL

Javier Couso Permuy, Takis Hadjigeorgiou, Sabine Lösing, Marie-Christine Vergiat

NI

Georgios Epitideios, Dobromir Sośnierz

3

0

ECR

Marek Jurek

GUE/NGL

Stelios Kouloglou

PPE

Elmar Brok

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Pēdējā atjaunošana: 2019. gada 18. martsJuridisks paziņojums