Procedūra : 2018/2119(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0159/2019

Iesniegtie teksti :

A8-0159/2019

Debates :

PV 13/03/2019 - 17
CRE 13/03/2019 - 17

Balsojumi :

PV 13/03/2019 - 19.13

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2019)0201

ZIŅOJUMS     
PDF 264kWORD 85k
4.3.2019
PE 631.920v02-00 A8-0159/2019

par Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu: 2019. gada izaugsmes pētījums

(2018/2119(INI))

Ekonomikas un monetārā komiteja

Referents: Tom Vandenkendelaere

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejaS ATZINUMS
 Reģionālās attīstības komitejaS ATZINUMS
 INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu: 2019. gada izaugsmes pētījums

(2018/2119(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) un jo īpaši tā 121. panta 2. punktu, kā arī 126. un 136. pantu un 12. protokolu,

–  ņemot vērā 1. protokolu par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā,

–  ņemot vērā 2. protokolu par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu,

–  ņemot vērā Līgumu par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. novembra Regulu (ES) Nr. 1175/2011, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1466/97 par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu(1),

–  ņemot vērā Padomes 2011. gada 8. novembra Direktīvu 2011/85/ES par prasībām dalībvalstu budžeta struktūrām(2),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. novembra Regulu (ES) Nr. 1174/2011 par izpildes pasākumiem pārmērīgas makroekonomiskās nelīdzsvarotības koriģēšanai eurozonā(3),

–  ņemot vērā Padomes 2011. gada 8. novembra Regulu (ES) Nr. 1177/2011, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1467/97 par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu(4),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. novembra Regulu (ES) Nr. 1176/2011 par to, kā novērst un koriģēt makroekonomisko nelīdzsvarotību(5),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. novembra Regulu (ES) Nr. 1173/2011 par efektīvu budžeta uzraudzības īstenošanu eurozonā(6),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija Regulu (ES) Nr. 473/2013 par kopīgiem noteikumiem budžeta plānu projektu uzraudzībai un novērtēšanai un pārmērīga budžeta deficīta novēršanai eurozonas dalībvalstīs(7),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija Regulu (ES) Nr. 472/2013 par to eurozonas dalībvalstu ekonomiskās un budžeta uzraudzības pastiprināšanu, kurās ir vai kurām draud nopietnas finanšu stabilitātes grūtības(8),

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 21. novembra paziņojumu "2019. gada izaugsmes pētījums: stiprāka Eiropa globālas nenoteiktības apstākļos" (COM(2018)0770) un ziņojumu "Brīdināšanas mehānisma ziņojums par 2019. gadu" (COM(2018)0758),

–  ņemot vērā Eiropas Fiskālās padomes 2018. gada 10. oktobra gada pārskatu,

–  ņemot vērā Komisijas sagatavoto Eiropas ekonomikas prognozi (2018. gada rudens un 2019. gada ziema),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 17. maija Regulu (ES) 2017/825, ar ko laikposmam no 2017. gada līdz 2020. gadam izveido Strukturālo reformu atbalsta programmu un groza Regulas (ES) Nr. 1303/2013 un (ES) Nr. 1305/2013(9),

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 25. maijā publicēto 2018. gada ziņojumu par novecošanu,

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 21. novembra ieteikumu Padomes ieteikumam par eurozonas ekonomikas politiku (COM(2018)0759),

–  ņemot vērā Parlamenta 2017. gada 16. februāra rezolūciju par Eiropas Savienības darbības uzlabošanu, izmantojot Lisabonas līguma piedāvāto potenciālu(10),

–  ņemot vērā piecu priekšsēdētāju 2015. gada 22. jūnija ziņojumu par Eiropas ekonomiskās un monetārās savienības izveides pabeigšanu, Komisijas 2017. gada 1. marta Balto grāmatu par Eiropas nākotni un Komisijas 2017. gada 31. maija pārdomu dokumentu par ekonomiskās un monetārās savienības padziļināšanu,

–  ņemot vērā Eurogrupas 2018. gada 4. decembra ziņojumu vadītājiem par ekonomiskās un monetārās savienības (EMS) padziļināšanu,

–  ņemot vērā Eurosamita 2018. gada 14. decembrī pieņemto paziņojumu,

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2018. gada 10. oktobra rezolūciju par eurozonas ekonomikas politiku un saistībā ar 2019. gada izaugsmes pētījumu(11),

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas un Reģionālās attīstības komitejas atzinumus un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas nostāju grozījumu veidā (A8-0159/2019),

A.  tā kā Eiropas ekonomikā sākas septītais nepārtrauktas izaugsmes gads; tā kā eurozonas un ES IKP izaugsmes tempi 2020. gada izaugsmes prognozē ir samazināti attiecīgi uz 1,3 % un 1,5 % 2019. gadā un 1,6 % un 1,8 % (ES 27) 2020. gadā; tā kā ir sagaidāms, ka izaugsmes temps turpmāk strauji nepieaugs, daļēji tādēļ, ka ir bažas par globālās izaugsmes perspektīvām; tā kā starp dalībvalstīm ir atšķirības ekonomikas un nodarbinātības rādītāju ziņā;

B.  tā kā bezdarba līmenis eurozonā un ES 2018. gada decembrī bija attiecīgi 7,9 % un 6,6 %; tā kā bezdarba līmenis daudzās ES dalībvalstīs saglabājas augstāks, nekā tas bija pirms krīzes, galvenokārt ilgtermiņa bezdarba gadījumā, un jauniešu bezdarba līmenis vairākās dalībvalstīs joprojām ir augsts;

C.  tā kā nodarbinātības līmenis ES pieaug, lai gan šis pieaugums dalībvalstīs nav vienmērīgs; tā kā strādājošo skaits ir sasniedzis augstāko līmeni, kāds jebkad reģistrēts eurozonā, 2018. gada trešajā ceturksnī sasniedzot 146 miljonus; tā kā daudzas jaunizveidotās darbvietas ir nepilnas slodzes darbvietas;

D.  tā kā ekonomikas izaugsme joprojām ir ļoti trausla, dažādās dalībvalstīs atšķirīga un to apdraud pastāvīgā ģeopolitiskā spriedze, kas ietekmē pasaules tirdzniecību, kā arī pašreizējā nenoteiktība par Savienības turpmākajām attiecībām ar Apvienoto Karalisti;

E.  tā kā Eiropā joprojām ir investīciju trūkums, lai gan tā gadiem ilgi ir varējusi izmantot īpaši zemas procentu likmes, un finansēšanas nosacījumi joprojām ir labvēlīgi;

F.  tā kā saskaņā ar Eurostat datiem tiek prognozēts, ka tad, ja politikā nenotiks pārmaiņas, vecumatkarības koeficients ES palielināsies no 29,3 % 2016. gadā līdz 52,3 % 2080. gadā, un tas ir mazāk nekā divi darbspējas vecuma iedzīvotāji uz katru veco cilvēku; tā kā šajā ziņā starp dalībvalstīm ir būtiskas atšķirības;

G.  tā kā pēdējās divās desmitgadēs kopējā faktoru produktivitāte eurozonā ir bijusi zemāka par nozīmīgāko pasaules līmeņa ekonomiku attiecīgo rādītāju;

H.  tā kā paredzams, ka eurozonas parāda attiecība pret IKP turpinās pēdējo gadu laikā novēroto tendenci samazināties un saruks no aptuveni 87 % 2018. gadā līdz aptuveni 85 % 2019. gadā; tā kā saskaņā ar Komisijas prognozēm tomēr ir sagaidāms, ka desmit dalībvalstīs parāda attiecība pret IKP 2019. gadā pārsniegs 60 %, bet septiņās dalībvalstīs šī attiecība paliks virs 90 %; tā kā dažās dalībvalstīs parāda samazināšanas pasākumi ir noritējuši lēni; tā kā tiek prognozēts, ka piecās eurozonas dalībvalstīs, kurās ir augsta parāda attiecība pret IKP, 2019. gadā būs ievērojams strukturālais deficīts;

I.  tā kā netiek prognozēts, ka kādā eurozonas dalībvalstī deficīts 2019. gadā pārsniegs 3 % no IKP, un paredzams, ka kopējais eurozonas nominālais deficīts 2018. gadā būs samazinājies līdz 0,6 % no IKP, bet 2019. gadā tas nedaudz pieaugs — līdz 0,8 % no IKP;

J.  tā kā dalībvalstu publiskā sektora finanšu ilgtermiņa ilgtspēja ir jautājums, kas rada bažas par taisnīguma ievērošanu paaudžu savstarpējo attiecību kontekstā;

K.  tā kā tekošā konta pārpalikums sasniedza augstāko līmeni 2017. gadā un ir paredzams, ka 2019. un 2020. gadā tas nedaudz samazināsies līdz aptuveni 3,6 % no IKP eurozonā un 2,3 % no IKP ES, un tādējādi tas ir viens no augstākajiem pasaulē,

1.  atzinīgi vērtē Komisijas 2019. gada izaugsmes pētījumu, kurā atkārtoti apstiprināta šādu aspektu būtiskā nozīme: 1) kvalitatīvu ieguldījumu palielināšana; 2) reformas, kas veicina produktivitātes pieaugumu, iekļaušanu un iestāžu darba kvalitāti; 3) makrofinansiālā stabilitāte un stabila valsts finanšu sistēma;

2.  mudina ES un tās dalībvalstis izlēmīgi un saskaņoti rīkoties, lai sasniegtu iekļaujošas un ilgtspējīgas izaugsmes mērķi, uzņemties atbildību par nākamajām paaudzēm un nodrošināt taisnīgumu starp paaudzēm, panākot publisko finanšu un sociālā nodrošinājuma sistēmu ilgtspēju un atbilstību, un tādējādi nodrošināt mūsu labklājības valstu nākotni;

3.  norāda, ka saskaņā ar Komisijas 2018. gada ziņojumu par novecošanu paredzams, ka — ja nebūs pārmaiņu politikā, nākamajās desmitgadēs palielināsies fiskālās izmaksas, kas saistītas ar pensijām, veselības aprūpi un ilgtermiņa aprūpi, jo Eiropas sabiedrība turpina strauji novecot;

4.  mudina dalībvalstis gatavoties minētajām demogrāfiskajām norisēm: 1) īstenojot sociāli līdzsvarotas strukturālās reformas, lai mazinātu šīs izmaksas; 2) veicinot produktivitātes pieaugumu, kam ir ļoti būtiska nozīme, lai nodrošinātu ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi nākotnē; un 3) veidojot atbilstīgas fiskālās rezerves, lai sagatavotos fiskālo izmaksu pieaugumam;

5.  atzinīgi vērtē to, ka nodarbinātības līmenis ES pieaug, lai gan šis pieaugums dalībvalstīs nav vienmērīgs; norāda, ka ilgtermiņa bezdarba un jauniešu bezdarba līmenis dažās dalībvalstīs joprojām ir augsts, un tādēļ vajadzīgas reformas un ieguldījumi, kas veicina jauniešu un ilgstošu bezdarbnieku ienākšanu darba tirgū;

6.  mudina Komisiju turpināt sekmēt ekonomiskās un monetārās savienības (EMS) padziļināšanu saskaņā ar apstiprināto plānu;

7.  aicina Komisiju izvirzīt vienotā tirgus izveidi par vienu no saviem galvenajiem uzdevumiem;

Kvalitatīvu investīciju nodrošināšana

8.   uzsver, ka, lai ilgtermiņā nodrošinātu paaudžu taisnīgumu, dalībvalstīm jāpalielina produktivitāte, veicot ienesīgas investīcijas, piemēram, izaugsmi veicinošos ilgtspējīgos infrastruktūras projektos, saskaņā ar ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem (IAM), lai palielinātu tik ļoti vajadzīgo ekonomikas izaugsmes potenciālu;

9.   atzinīgi vērtē Investīciju plāna Eiropai labvēlīgo ieguldījumu ekonomikas izaugsmē un darbvietu radīšanā; uzsver, ka Parlaments jau ir pieņēmis nostāju sarunās par InvestEU programmu, un mudina pēc iespējas ātrāk panākt iestāžu politisko vienošanos; norāda uz Eiropas Revīzijas palātas ieteikumu uzlabot Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) atbalstīto investīciju ģeogrāfisko sadalījumu;

10.  norāda, ka neņemot vērā Investīciju plāna Eiropai pozitīvos rezultātus, eurozonā joprojām trūkst investīciju; norāda, ka, ņemot vērā pašreizējo ekonomiskās izaugsmes palēnināšanos un pieaugošos ārējos riskus un problēmas, publiskajām un privātajām investīcijām ir liela nozīme izaugsmes un konverģences sekmēšanā Eiropas līmenī;

11.   atgādina, ka dalībvalstīm, izmantojot budžeta pārpalikumu, jānošķir produktīvi ilgtermiņa publiskie ieguldījumi un kārtējie izdevumi;

12.   uzsver, ka produktivitātes pieauguma palielināšanas nolūkā jāveic ieguldījumi prasmēs, inovācijā, automatizācijā, digitalizācijā, pētniecībā un izstrādē, ilgtspējīgā mobilitātē un infrastruktūrā saskaņā ar stratēģijas "Eiropa 2020" mērķiem; uzsver, ka ieguldījumi jāveic gan fiziskajā kapitālā, gan cilvēkkapitālā, un tādēļ aicina dalībvalstis nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi mūžizglītībai, prasmju pilnveidei un pārkvalifikācijai;

13.  uzskata, ka reformas nolūkā novērst nesamērīgo birokrātijas slogu investīciju jomā sekmētu saimniecisko darbību un radītu apstākļus, kas veicina ilgtermiņa izaugsmi;

14.   uzsver, ka Eiropas valstu veiktās ārvalstu tiešās investīcijas Eiropā var nodrošināt produktivitātes pieaugumu gan investoriem, gan arī vietējiem uzņēmumiem saņēmējos reģionos, kā arī palīdz veidot ekonomikas konverģenci Eiropā; uzskata, ka investīciju piesaistē izšķirīga nozīme ir tādiem faktoriem kā skaidri un izpildāmi noteikumi, vienlīdzīgi konkurences apstākļi un mazākas ar atbilstības nodrošināšanu saistītās izmaksas;

15.   uzsver, ka steidzami jāizveido pilnvērtīga kapitāla tirgu savienība, jo labāk integrēti finanšu tirgi varētu nodrošināt privātā sektora riska dalīšanas un riska samazināšanas mehānismus, sekmēt pārrobežu investīcijas un piekļuvi finansējumam, kas vajadzīgs reālajai ekonomikai, un veicināt ilgtspējīgus privātos ieguldījumus;

Reformu īstenošana, kurā galvenā uzmanība veltīta produktivitātes pieaugumam, iekļaušanai un iestāžu darba kvalitātei

16.  atgādina, ka dažās nākamajās desmitgadēs darbaspēka novecošana, iespējams, palēninās Eiropas produktivitātes pieaugumu, pat pieņemot, ka pārējie faktori paliks nemainīgi; joprojām pauž bažas par ES zemo konkurētspēju un produktivitātes pieaugumu, tādēļ mudina dalībvalstis īstenot produktivitāti veicinošas un sociāli līdzsvarotas strukturālās reformas;

17.  uzsver, ka steidzami jāpārskata valsts pensiju shēmu atbilstība un ilgtermiņa finanšu stabilitāte; uzsver nepieciešamību reformēt attiecīgo dalībvalstu pensiju sistēmas, lai nodrošinātu ilgtermiņa ilgtspēju;

18.  piekrīt Komisijai, ka augstāks produktivitātes pieaugums un iekļaušana būtu jāizvirza par valsts reformu galveno mērķi;

19.  uzsver, ka, lai cita starpā saglabātu sociālā nodrošinājuma sistēmu ilgtspēju, jo īpaši ņemot vērā apgādājamo īpatsvara koeficienta pieaugumu, ir svarīgi palielināt ekonomiski aktīvā darbaspēka rādītāju; Šajā saistībā aicina dalībvalstis pieņemt pasākumus, kas veicina jauniešu, kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu (NEET), un bēgļu integrāciju darba tirgū;

20.  norāda, ka pārmērīgi lieli nodokļi var būt šķērslis investīcijām un nodarbinātībai; aicina novirzīt nodokļus, lai mazinātu darbaspēka lielo nodokļu slogu Eiropā; uzskata arī, ka nodokļu sloga samazināšana attiecībā uz zemiem un vidējiem ienākumiem var palielināt pieprasījumu un veicināt izaugsmi; uzsver, ka jāuzlabo nodokļu iekasēšana un jāpanāk labāka administratīvās prakses koordinēšana nodokļu jomā, un atzinīgi vērtē to dalībvalstu centienus, kas īsteno šādas reformas;

21.  uzsver, ka digitalizācija, globalizācija, mākslīgais intelekts, automatizācija un tehnoloģiskās pārmaiņas rada lielas izaugsmes iespējas, krasi pārveido darba tirgu un ietekmē Eiropas ekonomikas izaugsmes dinamiku;

22.  uzsver, ka darbspējas vecuma iedzīvotāju, kuru skaits samazinās, izmantošanas nolūkā būs vajadzīgi daudzpusīgāki un kvalificētāki darbinieki, dinamiskāks darba tirgus, aktīva darba tirgus politika, mūžizglītība un darbaspēka apmācība, prasmju pilnveidošana un pārkvalifikācija, kā arī ciešākas saiknes starp izglītības un mācību sistēmām un uzņēmumiem, tās apvienojot ar pieejamām sociālā nodrošinājuma sistēmām; uzstāj, ka minētie principi ir pienācīgi jāņem vērā, lai atbalstītu iekļaujošus un labi funkcionējošus darba tirgus un veicinātu darba kvalitāti, kā norādīts Eiropas sociālo tiesību pīlārā;

23.  uzsver, ka mazie un vidējie uzņēmumi (MVU), kas ir būtiski nodarbinātības veicinātāji, nespēj pilnībā izmantot Eiropas vienotā tirgus potenciālu likumdošanas un administratīvo šķēršļu dēļ; aicina Komisiju mazināt šos šķēršļus; aicina Komisiju arī cīnīties pret negodīgu konkurenci un nodokļu uzlikšanu MVU un starptautisku uzņēmumu starpā; uzsver, ka ir svarīgi ir turpināt cīņu pret krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu;

24.  atgādina uzņēmējdarbībai labvēlīgas administratīvās un normatīvās vides nozīmi, vienlaikus ņemot vērā pietiekamu patērētāju aizsardzību, lai atvieglotu uzņēmumiem piekļuvi finansējumam un piesaistītu līdzekļus pārrobežu mērogā; atzinīgi vērtē to, ka gada izaugsmes pētījumā ir uzsvērta nepieciešamību uzlabot valsts pārvaldes efektivitāti visos pārvaldes līmeņos; mudina dalībvalstis novērst nevajadzīgos šķēršļus privātām un publiskām investīcijām vietējā un reģionālā līmenī;

25.  uzsver, ka, lai tiktu galā ar iespējamiem turpmākiem satricinājumiem, ir jāpanāk progress EMS padziļināšanā atgādina, ka EMS padziļināšanai vajadzīga stingra politiska apņemšanās, efektīva pārvaldība un demokrātiska pārskatatbildība; atgādina, ka finanšu stabilitātes nodrošināšanā būtiska nozīme ir noturīgai banku nozarei un šīs nozares efektīvai un atbilstīgai reglamentēšanai; aicina pakāpeniski pabeigt banku savienības izveidi, nodrošinot uzticamu Eiropas noguldījumu apdrošināšanas shēmu un turpinot centienus mazināt ienākumus nenesošu aizdevumu apjomu; ņem vērā Eurosamita piešķirtās pilnvaras Eurogrupai saistībā ar budžeta instrumenta izstrādi konverģences un konkurētspējas nodrošināšanas nolūkā;

Makroekonomikas stabilitātes un stabilu publisko finanšu nodrošināšana

26.   norāda, ka makroekonomikas stabilitāte un stabilas publiskās finanses joprojām ir ilgtspējīgas izaugsmes priekšnoteikums;

27.  norāda, ka lielāks vecu iedzīvotāju īpatsvars ir saistīts ar lielākām veselības aprūpes, veco ļaužu aprūpes un pensiju izmaksām; norāda arī, ka novecojošā sabiedrībā, pārējiem apstākļiem nemainoties, samazinās darbspējas vecuma iedzīvotāju īpatsvars attiecībā pret veco iedzīvotāju īpatsvaru, un tas nozīmē, ka uz katru veco cilvēku ir mazāk iemaksu veicēju darbspējas vecumā; uzsver, ka tas rada nesamērīgi lielu slogu to dalībvalstu publiskajām finansēm, kuras nav īstenojušas vajadzīgās reformas, šauboties par to ilgtspēju;

28.  aicina dalībvalstis, kurās ir augsts deficīta un valsts parāda līmenis, pastāvīgi censties to samazināt; atzīst daudzu dalībvalstu centienus konsolidēt savas publiskās finanses, tomēr pauž nožēlu, ka dažas dalībvalstis nav izmantojušas iespēju veikt vajadzīgās reformas; norāda, ka dažas dalībvalstis ar pietiekamu fiskālo pārpalikumu ir panākušas lielāku konsolidāciju, tādējādi sekmējot eurozonas tekošā konta pārpalikumu;

29.  atzinīgi vērtē Komisijas centienus mudināt dalībvalstis, kurām ir tekošā konta deficīts vai augsts ārējā parāda līmenis, uzlabot konkurētspēju un mudināt dalībvalstis, kurām ir liels tekošā konta pārpalikums, veicināt pieprasījumu, palielinot algas atbilstīgi produktivitātes pieaugumam, un sekmēt produktivitātes pieaugumu, veicinot investīciju piesaisti;

30.  mudina dalībvalstis veidot pienācīgu fiskālo rezervi šai paaudzei un nākamajām paaudzēm; aicina konsekventi īstenot un ievērot Stabilitātes un izaugsmes paktu (SIP), tostarp tā elastīguma klauzulas, lai nodrošinātu atbildīgas publiskās finanses; atgādina fiskālo noteikumu konsekventas īstenošanas nozīmi, lai nodrošinātu uzticēšanos finanšu tirgiem, kas ir būtisks priekšnosacījums investīciju piesaistīšanai;

31.  atzinīgi vērtē Eiropas Fiskālās padomes priekšlikumu radikāli vienkāršot budžeta noteikumus, lai turpinātu uzlabot pašreizējo ES fiskālo sistēmu; uzsver, ka elastība, ko nodrošina SIP noteikumi, ļauj dalībvalstīm panākt stabilu līdzsvaru starp mērķi izveidot piesardzīgu fiskālo politiku un produktīvu investīciju veicināšanu; aicina Komisiju ņemt vērā visus konkrētai valstij raksturīgos faktorus, lai veiktu tās parāda atmaksājamības analīzi;

Valstu atbildība

32.  atgādina, ka konkrētām valstīm adresēto ieteikumu izpildes līmenis ir pārāk zems; uzskata, ka Eiropas pusgadā uzsvars jāliek uz valstu atbildību; mudina valstu un reģionālos parlamentus debatēt par valstu ziņojumiem un konkrētām valstīm adresētajiem ieteikumiem un sadarboties ar visiem attiecīgajiem dalībniekiem; norāda, ka labāks un mērķtiecīgāks Eiropas pusgads varētu palielināt atbildību;

°

°  °

33.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1)

OV L 306, 23.11.2011., 12. lpp.

(2)

OV L 306, 23.11.2011., 41. lpp.

(3)

OV L 306, 23.11.2011., 8. lpp.

(4)

OV L 306, 23.11.2011., 33. lpp.

(5)

OV L 306, 23.11.2011., 25. lpp.

(6)

OV L 306, 23.11.2011., 1. lpp.

(7)

OV L 140, 27.5.2013., 11. lpp.

(8)

OV L 140, 27.5.2013., 1. lpp.

(9)

OV L 129, 19.5.2017., 1. lpp.

(10)

OV C 252, 18.7.2018., 215. lpp.

(11)

OV C 461, 21.12.2018., 1. lpp.


Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejaS ATZINUMS (31.1.2019)

Ekonomikas un monetārajai komitejai

par Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu: 2019. gada izaugsmes pētījums

(2018/2119(INI))

Atzinuma sagatavotājs: Andrey Kovatchev

IEROSINĀJUMI

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ekonomikas un monetāro komiteju rezolūcijas priekšlikumā, ko tā pieņems, iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  aicina Komisiju Eiropas pusgada procesu pielāgot jaunam ilgtermiņa stratēģiskajam pamatam, kas veidots, vadoties pēc ilgtspējīgas attīstības mērķiem (IAM), lai palīdzētu dalībvalstīm panākt vides ziņā ilgtspējīgu un sociāli iekļaujošu izaugsmi; atkārtoti norāda, ka Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanas uzraudzība ir svarīga, lai būtu iespējams vērā ņemams progress, iedzīvinot pīlāra pamatprincipus, jo īpaši tiesības uz visiem pieejamu izmaksu ziņā pieņemamu, labas kvalitātes profilaktisko veselības aprūpi;

2.  uzsver, ka sociālajai, klimata un vides politikai vajadzētu ne vien īstenot tās ekonomisko dimensiju, bet arī būt pilnībā iesaistītai Eiropas pusgada procesā; prasa iekļaut rādītājus, kas būtu vērsti uz ilgtspējības un labklājības novērtēšanu;

3.  uzsver — lai sasniegtu ES 2030. gadam noteiktos klimata un enerģētikas mērķus, ievērojot saistības, kas noteiktas saskaņā ar Parīzes nolīgumu, ir jāturpina enerģētikas un resursu izmantošanas atsaiste no ekonomikas izaugsmes;

4.  aicina Komisiju Eiropas pusgadā iekļaut mērķi izveidot klimatneitrālu ekonomiku; atgādina par ES apņemšanos līdz 2050. gadam panākt siltumnīcefekta gāzu emisiju neto nulles līmeni, nodrošinot sociāli taisnīgu pāreju, un to darīt izmaksu ziņā efektīvi;

5.  uzsver, ka ES ekonomikas dekarbonizācija stimulēs būtiskus papildu ieguldījumus; atgādina, ka pašlaik aptuveni 2 % no ES IKP tiek ieguldīti tās enerģētikas sistēmā un saistītajā infrastruktūrā; norāda, ka šis rādītājs būtu jāpalielina līdz 2,8 %, lai panāktu siltumnīcefekta gāzu emisiju neto nulles līmeni, kas prasa ievērojamus papildu ieguldījumus salīdzinājumā ar pamatscenāriju;

6.  atgādina par nepieciešamību saskaņot ES finanšu saistības ar Parīzes klimata mērķiem, tostarp novērtēt, vai ieguldījumi atbalsta klimata mērķus un ir ar tiem saderīgi, kā arī palielināt finansējumu klimata jomā un ziņošanā par finanšu plūsmām integrēt to ietekmi uz klimatu;

7.  uzsver nepieciešamību Eiropas pusgadā integrēt klimata un enerģētikas mērķus, ko dalībvalstis noteikušas saskaņā ar regulu par enerģētikas savienības pārvaldību un rīcību klimata jomā(1);

8.  uzsver, ka, padarot ekonomiku videi saudzīgāku un ieguldot līdzekļus efektīvākas veselības aprūpes sistēmās, Eiropa spēs veiksmīgāk vairot savu iedzīvotāju labklājību; norāda, ka būtu jāņem vērā strukturālo reformu īstermiņa fiskālās sekas un to ilgtermiņa ietekme uz vidi, ekonomiku un sociālo jomu;

9.  uzskata, ka ir svarīgi izmantot Eiropas pusgadu, lai paātrinātu pāreju uz resursu ziņā efektīvu aprites, nulles emisiju, energoefektīvu ekonomiku, kas balstīta uz atjaunojamo energoresursu enerģiju un veicina ilgtspējīgu attīstību un ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu; atkārtoti norāda, cik svarīgs ir ES finansiālais atbalsts reģioniem ogļu un oglekļietilpīgos reģionos, lai nodrošinātu taisnīgu enerģētikas pāreju uz tīrām tehnoloģijām un energoefektīviem risinājumiem, vienlaikus radot ilgtspējīgas darbvietas;

10.  uzskata, ka Eiropas pusgads ir būtisks instruments, bez kura netiks sasniegti ES bioloģiskās daudzveidības mērķi un netiks panākti attiecīgie sociālekonomiskie ieguvumi;

11.  atzinīgi vērtē ierosinājumu nākamajā plānošanas periodā ES finansējumu atvēlēt tam, lai dalībvalstīm palīdzētu īstenot ieteikumus un strukturālās reformas, tomēr uzsver, ka šāda sasaiste nedrīkstētu kļūt par pakārtojuma nosacījumu; prasa reformu progresu uzraudzīt un vērtēt ilgākā nākotnes perspektīvā;

12.  atzinīgi vērtē to, ka Eiropas pusgadā tiek atzīta vajadzība dalībvalstīm īpašu uzmanību pievērt darbaspēka spējai pielāgoties, lai nodrošinātu, ka tam ir atbilstošas prasmes un tas var pielāgoties tehnoloģiju attīstībai; šajā sakarībā uzsver nepieciešamību izvēlēties taisnīgu pārejas pieeju, nodrošinot visu skarto personu iekļaušanu un līdzdalību, atbalstot darbaspēku un radot pienācīgas kvalitātes darbu un kvalitatīvas darbvietas;

13.  atzinīgi vērtē to, ka veselības aprūpes jomā Eiropas pusgada procesa uzmanības centrā vairs nav iespēja ietaupīt veselības aprūpes sistēmas izmaksas, bet gan tās darbības rādītāji, tā atzīstot, cik svarīgi ir veselības jomā gūtie rezultāti un augstas kvalitātes veselības aprūpes pieejamība par visiem pieņemamu cenu; prasa izstrādāt kopīgus rādītājus un metodiku veselības aprūpes sistēmu darbības rādītāju vērtēšanai ar mērķi mazināt nevienlīdzību veselības aprūpes jomā; atbalsta centienus izstrādāt kopīgus rādītājus un metodoloģiju, lai varētu novērtēt valstu veselības aprūpes sistēmu darbības rezultātus, tostarp nevienlīdzību un nepilnības piekļuvē veselības aprūpei;

14.  uzsver, ka efektīvi ieguldījumi veselības aprūpē, tostarp veselības pētniecībā un slimību profilaksē, ir būtiski, lai nodrošinātu iedzīvotājiem vienlīdzīgu piekļuvi augstas kvalitātes veselības aprūpes pakalpojumiem; uzsver veselības aprūpes nozares ilgtspējas nozīmi;

15.  uzmanību jo īpaši vērš uz to, cik svarīgs ir strukturēts un sistemātisks dialogs ar pilsonisko sabiedrību valsts līmenī, lai stiprinātu līdzatbildību; uzskata, ka Komisijai būtu jāapkopo informācija no plaša ieinteresēto personu loka un jānodrošina lielāka publicitāte saistībā ar konkrētām valstīm adresētiem ieteikumiem (KVAI) un valstu ziņojumiem, tostarp rīkojot vairāk diskusiju augstākā politiskajā līmenī;

16.  aicina Komisiju Eiropas pusgadam piešķirt teritoriālu dimensiju gan analītiskajā, gan darbības līmenī; turklāt uzskata — lai nodrošinātu strukturālo politiku efektīvu pārvaldību, reģionālās un vietējās iestādes ir jāiesaista šo politikas nostādņu izstrādē un lēmumu pieņemšanā par tām, izmantojot jauktu un lejupēju plānošanas procesu un otrādi;

17.  prasa nodrošināt strukturētu pilsoniskās sabiedrības un vides organizāciju iesaistīšanu Eiropas pusgada procesā un vides ministru aktīvāku līdzdalību Eiropas pusgada procesā Padomes līmenī;

18.  prasa panākt lielāku saskaņotību ar citām ES politikas jomām, piemēram, tām, kas saistītas ar klimata pārmaiņām un neilgtspējīgu dabas resursu izmantošanu;

19.  uzsver nepieciešamību stiprināt Eiropas kopējās reaģēšanas spējas tādās jomās kā sausums Eiropas dienvidu valstīs, katastrofāli plūdi, mežu ugunsgrēki un zemestrīces; uzsver nepieciešamību sekmēt ciešāku sadarbību Eiropas īstenoto operāciju reaģēšanai uz katastrofām iepriekšējās plānošanas jomā, cita starpā uzskaitot dalībvalstu resursus, izstrādājot situatīvus plānus un uzlabojot riska pārvaldības plānošanu.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

29.1.2019

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

43

8

2

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Marco Affronte, Margrete Auken, Pilar Ayuso, Zoltán Balczó, Catherine Bearder, Ivo Belet, Paul Brannen, Soledad Cabezón Ruiz, Nessa Childers, Birgit Collin-Langen, Miriam Dalli, Seb Dance, Mark Demesmaeker, Bas Eickhout, José Inácio Faria, Francesc Gambús, Elisabetta Gardini, Gerben-Jan Gerbrandy, Jens Gieseke, Julie Girling, Sylvie Goddyn, Françoise Grossetête, Andrzej Grzyb, Jytte Guteland, Anneli Jäätteenmäki, Jean-François Jalkh, Benedek Jávor, Karin Kadenbach, Urszula Krupa, Giovanni La Via, Jo Leinen, Peter Liese, Valentinas Mazuronis, Susanne Melior, Miroslav Mikolášik, Rory Palmer, Massimo Paolucci, Bolesław G. Piecha, John Procter, Julia Reid, Michèle Rivasi, Davor Škrlec, Renate Sommer, Ivica Tolić, Adina-Ioana Vălean, Damiano Zoffoli

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Herbert Dorfmann, Fredrick Federley, Christophe Hansen, Babette Winter, Carlos Zorrinho

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

José Blanco López, Andor Deli

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra Regula (ES) 2018/1999 par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību (OV L 328, 21.12.2018., 1. lpp.).


Reģionālās attīstības komitejaS ATZINUMS (18.2.2019)

Ekonomikas un monetārajai komitejai

par Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu: 2019. gada izaugsmes pētījums

(2018/2119(INI))

Atzinuma sagatavotāja: Iskra Mihaylova

IEROSINĀJUMI

Reģionālās attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ekonomikas un monetāro komiteju rezolūcijas priekšlikumā, ko tā pieņems, iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  atzīst, ka ES ekonomika turpina augt, nodarbinātības līmenis ir ievērojami palielinājies un krīzes izraisītā ieguldījumu nepietiekamība ir gandrīz novērsta, lai gan dažās valstīs, kuras krīze skārusi visvairāk, publiskie ieguldījumi joprojām ir mazāki nekā pirms krīzes; tomēr norāda, ka joprojām pastāv neaizsargātība, ilgtspējīga izaugsme nav skārusi visus vienlīdz lielā mērā, vairākās dalībvalstīs vēl arvien pastāv augsts bezdarba līmenis un ka ekonomiskās, sociālās, reģionālās un teritoriālās atšķirības joprojām ir būtisks jautājums, kas rada bažas; norāda, ka, neraugoties uz to, ka ieguldījumi ir palielinājušies, to ietekme uz darba ražīgumu nav bijusi pietiekama un ka tādēļ, lai palielinātu produktivitāti un izlīdzinātu atšķirības starp dalībvalstīm, ir vajadzīga mērķtiecīgāka kohēzijas politikas ieguldījumu novirzīšana un to papildināmība ar citām Savienības programmām, kā arī ar publiskajiem un privātajiem ieguldījumiem; norāda, ka Stabilitātes un izaugsmes paktam (SIP) vajadzētu būt vērstam arī uz sociālo aspektu uzlabošanu un ilgtspējīgas izaugsmes panākšanu;

2.  uzsver, ka ES būtu jāatbalsta pieprasītā augšupeja, izmantojot ekonomikas politiku, kas aizsargā sabiedriskos pakalpojumus un uzlabo vispārējas nozīmes pakalpojumu kvalitāti un pieejamību;

3.  atgādina, ka 2017. gadā publiskie ieguldījumi procentos no IKP ES (2,7 %) un eurozonā (2,6 %) bija ievērojami zemāki par vidējo rādītāju pēdējos 10 gados (attiecīgi 3,2 % un 3,0 %); norāda, ka šā iemesla dēļ publiskie ieguldījumi ir būtiski jāpalielina, lai kompensētu finanšu krīzes izraisītās lejupslīdes gadus un apmierinātu steidzamo vajadzību veikt ieguldījumus infrastruktūrā un sabiedriskajos pakalpojumos; norāda, ka publiskie ieguldījumi joprojām ir prioritāte un tos nedrīkstētu apdraudēt centieni veicināt publiskā un privātā sektora partnerības;

4.  norāda, ka saskaņā ar Eiropas Investīciju bankas (EIB) sniegto informāciju ES ieguldījumi infrastruktūrā joprojām ir par 20 % mazāki nekā pirms krīzes, 34 % pašvaldību ir norādījušas, ka tās nespēj izpildīt savas saistības, savukārt ES ik gadu ir vajadzīgi ieguldījumi infrastruktūrā vismaz 335 miljardu EUR apmērā;

5.  norāda, ka Eiropas pusgadam ir konsekventi jāveicina nevienlīdzības un atšķirību, jo īpaši sociālo, ekonomisko un teritoriālo atšķirību, novēršana starp dažādiem ES reģioniem; uzsver, ka EIB ieguldījumu pastāvīgā ģeogrāfiskā nelīdzsvarotība nav pieņemama, un fakts, ka 2017. gadā puse no dalībvalstīm saņēma 80 % no kopējiem EIB ieguldījumiem ES, bet pārējās 14 dalībvalstis saņēma tikai 10 %, rada lielas bažas;

6.  norāda, ka labākā atbilde uz iedzīvotāju bažām ir atbalstīt reālās atlīdzības pieaugumu un ar ieguldījumu palīdzību censties radīt kvalitatīvas darbvietas, veicināt iekšzemes pieprasījumu un nodrošināt taisnīgāku radītās bagātības sadali; uzskata, ka ES būtu jāveicina SIP elastība, radot fiskālo telpu Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanai;

7.  norāda, ka Eiropas pusgadam būtu prioritārā kārtā jāveicina Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošana un jāuzrauga visu tā 20 pamatprincipu īstenošana, īpašu uzsvaru liekot uz vienlīdzīgas attieksmes un iespēju nodrošināšanu sievietēm un vīriešiem, sociālo aizsardzību, pieeju pamatpakalpojumiem, tiesībām uz vienādu atalgojumu par līdzvērtīgu darbu un tiesībām uz labas kvalitātes aprūpes pakalpojumiem par pieņemamu cenu;

8.  atgādina, ka Eiropas pusgadā būtu jāuzsver, cik svarīgi ir pastiprināt pasākumus, lai apkarotu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un krāpšanu, tādējādi radot finansējumu publiskā sektora ieguldījumiem un papildu resursus Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanai;

9.  norāda, ka Eiropas pusgadā būtu jāveicina pieejamība efektīvai sociālajai aizsardzībai atbilstīgi attiecīgajiem Eiropas sociālo tiesību pīlāra principiem, ka dalībvalstis ir jāmudina veikt nepieciešamos pasākumus, lai novērstu šķēršļus, kas liedz darba ņēmējiem izmantot sociālās aizsardzības tiesības un izveidot visaptverošas sociālās aizsardzības sistēmas, un ka tādēļ Eiropas pusgada ietvaros būtu jāuzrauga dalībvalstu panākumi tādu tiesību aktu pieņemšanā un sistēmu izstrādē, kas garantē visiem piekļuvi sociālajai aizsardzībai;

10.  norāda, ka ir svarīgi Eiropas pusgadā saglabāt uzsvaru uz to, lai panāktu gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, vairāk koordinējot valstu un ES politiku nolūkā radīt vairāk kvalitatīvu darbvietu ES un samazināt darba samaksas un pensiju atšķirības;

11.  uzsver, ka Eiropas pusgadā galvenā uzmanība būtu jāpievērš ražīguma palielināšanai, veicot lielākus ieguldījumus infrastruktūrā, izglītībā un apmācībā, kā arī veselības, pētniecības un inovācijas jomā, un ka lielāka produktivitāte būtu jāatspoguļo palielinātajā darba samaksā;

12.  uzsver, ka zemais atlīdzības līmenis Eiropā joprojām ir problēma, ka darba ņēmēju koncentrācija algu skalas zemākajā līmenī un augstie nabadzības rādītāji ir skaidra algu noteikšanas politikas pazīme un ka vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirība apvienojumā ar nestabilu nodarbinātību, jo īpaši jauniešu vidū, joprojām ir nopietna problēma, kas jārisina nekavējoties;

13.  aicina Eiropas pusgadā kā vienu no prioritātēm iekļaut nabadzības izskaušanu, kā norādīts ilgtspējīgas attīstības mērķos (IAM);

14.  uzsver, ka sabiedrības novecošanai vajadzētu mudināt valdības vecāka gadagājuma cilvēku aizsardzībā ieguldīt vairāk līdzekļu, nevis mazāk, kā tas ierosināts Stabilitātes un izaugsmes paktā, ka publiskajiem ieguldījumiem veselības jomā vajadzētu būt samērīgiem ar nepieciešamību, ka veselības aprūpes pieejamība būtu regulāri jānovērtē, ņemot vērā vidējos individuālos tīros ienākumus un ietekmi uz mājsaimniecībām, un ka ir jāveic pasākumi, lai veicinātu un uzraudzītu ieguldījumus profilaktiskajā veselības aprūpē, kas ir būtiski svarīgi sabiedrības novecošanās procesā;

15.  aicina Eiropas pusgadā aktīvi meklēt ilgtspējīgus risinājumus demogrāfiskajām problēmām (sabiedrības novecošanai, iedzīvotāju skaita samazināšanai, demogrāfiskajam spiedienam, nespējai piesaistīt vai saglabāt pienācīgu cilvēkkapitālu), kas dažādos īpašos veidos ietekmē Eiropas reģionus; jo īpaši uzsver nepieciešamību sniegt pienācīgu atbalstu konkrētām teritorijām, piemēram, daudziem tālākajiem reģioniem;

16.  uzsver, ka Eiropas pusgadā būtu jāveic rūpīga analīze par tehnoloģisko pārmaiņu ietekmi uz darba tirgu vidējā termiņā un ilgtermiņā; norāda, ka, lai gan tehnoloģiskās izmaiņas var radīt iespējas jaunu vai labāku darbvietu un drošāku darba vietu izveidei, pašlaik šīs izmaiņas bieži tiek saistītas ar darbvietu likvidēšanu vai nedrošu darbvietu radīšanu;

17.  uzsver, ka ES sociālā un ekonomiskā attīstība ir atkarīga no mūsu pamatvērtību ievērošanas;

18.  uzsver, ka vienai no Eiropas pusgada prioritātēm ir jābūt tādu iedzīvotāju un teritoriju aizsardzībai un atbalstam, kas cieš no globalizācijas negatīvajām sekām (piemēram, pārcelšanas un darbvietu zaudējumiem);

19.  aicina Komisiju un dalībvalstis pastiprināt savstarpējo sadarbību un veikt turpmākus pasākumus, lai palielinātu privātos un publiskos ieguldījumus un izveidotu vairāk partnerību, ar mērķi radīt jaunas darbvietas un maksimāli palielināt kohēzijas politikas fondu pievienoto vērtību, kā arī to papildināmību un sinerģiju ar citām Savienības programmām un finanšu instrumentiem;

20.  uzsver, ka sociālo partneru iesaistes pakāpe valsts līmenī joprojām ir zema un ka gan Komisijai, gan dalībvalstu valdībām būtu jādara vairāk, lai nodrošinātu, ka ar tām apspriežas;

21.  aicina Komisiju un dalībvalstis īstenot visaptverošu un pilnīgu uzraudzību pār visu veidu īpašumtiesībām uz mājokli, kā arī līdztekus pētījumiem par citiem svarīgiem jautājumiem izpētīt un pārbaudīt ģeogrāfiskās atšķirības starp mazpieprasītām teritorijām un pārkarsušiem mājokļu tirgiem, lai uzlabotu analīzes datu bāzi par mājokļu novērtējumu valsts ziņojumos un konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos;

22.  atbalsta viedokli, ka investīcijām, inovācijai, zināšanām un strukturālajām reformām ir svarīga nozīme, lai padarītu Eiropu stiprāku un saliedētāku; šajā sakarībā norāda, ka kohēzijas politikas ietvaros veiktie ieguldījumi, kuri ir ļoti svarīgi un kurus nevar aizstāt ar citiem instrumentiem, nodrošina lielāko ES finansiālā atbalsta daļu, kas kopā ar valstu līdzfinansējumu laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam sasniedz 638 miljardus EUR, un rada Eiropas pievienoto vērtību, veicinot ekonomikas izaugsmi, sociālo iekļaušanu, inovāciju un vides aizsardzību, risinot jaunas problēmas, piemēram, saistībā ar drošību, migrantu un bēgļu integrāciju starptautiskās aizsardzības ietvaros, veicinot publiskās un privātās investīcijas un atbalstot atbilstīgas reformas, lai stimulētu ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi, iekļaušanu, institucionālās un administratīvās spējas;

23.  mudina novērtēt pētniecības un inovācijas politikas ietekmi uz dalībvalstu attīstību un ekonomisko un sociālo izaugsmi;

24.  atzinīgi vērtē priekšlikumus nākamajai daudzgadu finanšu shēmai (DFS) un pastiprināto saikni starp kohēzijas politiku un Eiropas pusgada procesu, lai nodrošinātu ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, īpašu uzmanību pievēršot tālākajiem, attāliem, vismazāk attīstītiem vai mazāk apdzīvotiem reģioniem; tomēr pauž nožēlu par kohēzijas politikai paredzēto līdzekļu samazinājumu un uzstāj, ka finansējums būtu jāsaglabā pašreizējā līmenī; aicina ātri un savlaicīgi pieņemt DFS tiesību aktu kopumu un kohēzijas politikas noteikumus, lai novērstu jebkādu iespējamu kavēšanos to īstenošanā; atzinīgi vērtē jaunajā DFS paredzēto prasību vienu ceturto daļu izdevumu veltīt klimata mērķiem, ņemot vērā, ka klimata pārmaiņas ir svarīgs ilgtermiņa jautājums;

25.  ņem vērā to, ka 2019. gada Eiropas pusgadā lielāka uzmanība tiks pievērsta ieguldījumiem, kas nepieciešami, lai atbalstītu lēmumus par 2021.–2027. gada plānošanas periodu un 2019. gada valstu ziņojumiem paredzēto jauno pielikumu, kurā tiks apzinātas ieguldījumu vajadzības, kas attiecas uz Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF), Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+) un Kohēzijas fondu (KF) 2021.–2027. gada periodā; uzskata, ka lielāks uzsvars būtu jāliek uz cīņu pret nevienlīdzību, arī izmantojot kohēzijas politikas finansējumu, šajā nolūkā īstenojot efektīvus instrumentus un novirzot līdzekļus;

26.  uzsver, cik svarīgi ir turpināt un palielināt ESF+ atbalstu Garantijai jauniešiem, Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvai un Eiropas Solidaritātes korpusam, ņemot vērā to nozīmi, risinot nodarbinātības, ekonomiskās izaugsmes, sociālās iekļaušanas, mācīšanās un profesionālās apmācības jomā pastāvošās problēmas;

27.  uzskata, ka ir nepieciešama turpmāka vienkāršošana un lielāka elastība starp Savienības fondiem, programmām un instrumentiem, lai ES finansējumu stratēģisku ieguldījumu projektiem padarītu vienkāršāku, efektīvāku un ģeogrāfiski līdzsvarotāku;. uzsver, ka īpaša uzmanība ir jāpievērš vismazāk attīstītajiem reģioniem;

28.  norāda, ka ar kohēzijas politiku ir jāveicina visas ES un tās reģionu harmoniska un līdzsvarota attīstība, tiecoties nostiprināt tās ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju saskaņā ar solidaritātes principu un ar mērķi nodrošināt ilgtspējīgu izaugsmi, nodarbinātību, sociālo iekļaušanu un mazināt atšķirības starp reģioniem, kā arī to iekšienē, kā arī novērst nelabvēlīgākā situācijā esošo reģionu atpalicību;

29.  norāda, ka Septītajā kohēzijas ziņojumā uzmanība tiek vērsta uz to, cik atšķirīgi ir reģioni un teritorijas, tostarp tie, kas jau iekļauti kādā esošā kategorijā, atkarībā no to īpašajiem apstākļiem (ļoti liela attālinātība, mazapdzīvotība, zemi ienākumi, vāja izaugsme u. c.), kas liek īstenot konkrētām teritorijām īpaši izstrādātas pieejas;

30.  uzsver, ka ir jāņem vērā LESD 349. panta noteikumi par īpašiem pasākumiem, lai risinātu problēmas, ar kurām saskaras tālākie reģioni, ņemot vērā to ģeogrāfisko nošķirtību, izolētību, nelielo platību, sarežģīto topogrāfiju un klimatu, kā arī ekonomisko atkarību no dažiem produktiem;

31.  aicina Eiropas pusgadā atbalstīt Eiropas teritoriālo sadarbību (ETS) visās tās dimensijās (pārrobežu, starpvalstu un starpreģionu sadarbību, gan iekšējo, gan ārējo), tādējādi nodrošinot darbību, kas sekmē vispārējās ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas mērķu sasniegšanu, kā arī solidaritāti;

32.  atkārtoti uzsver makroreģionālo stratēģiju īstenošanas nozīmi kohēzijas politikas mērķu sasniegšanā;

33.  norāda, ka daži Eiropas reģioni ir īpaši pakļauti Brexit ietekmei, un Apvienotās Karalistes izstāšanās varētu negatīvi ietekmēt kohēzijas politiku kopumā; uzsver, ka vienam no Eiropas pusgada mērķiem vajadzētu būt mazināt Brexit negatīvo ietekmi uz dažādiem tās skartajiem Eiropas reģioniem un aktīvi veicināt kohēzijas politikas stiprināšanu, kurai ir bijusi būtiska nozīme ES ekonomikas atveseļošanā, veicinot pārdomātu, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

14.2.2019

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

28

3

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Pascal Arimont, Franc Bogovič, Victor Boştinaru, Mercedes Bresso, Andrea Cozzolino, Rosa D’Amato, Tamás Deutsch, John Flack, Iratxe García Pérez, Krzysztof Hetman, Sławomir Kłosowski, Constanze Krehl, Louis-Joseph Manscour, Martina Michels, Iskra Mihaylova, Andrey Novakov, Mirosław Piotrowski, Stanislav Polčák, Liliana Rodrigues, Fernando Ruas, Monika Smolková, Ruža Tomašić, Ramón Luis Valcárcel Siso, Matthijs van Miltenburg, Lambert van Nistelrooij, Derek Vaughan

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Martina Anderson, Elsi Katainen, Ivana Maletić, Bronis Ropė, Davor Škrlec

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

28

+

ALDE

Elsi Katainen, Iskra Mihaylova, Matthijs van Miltenburg

ECR

John Flack, Sławomir Kłosowski, Mirosław Piotrowski, Ruža Tomašić

PPE

Pascal Arimont, Franc Bogovič, Tamás Deutsch, Krzysztof Hetman, Ivana Maletić, Lambert van Nistelrooij, Andrey Novakov, Stanislav Polčák, Fernando Ruas, Ramón Luis Valcárcel Siso

S&D

Victor Boştinaru, Mercedes Bresso, Andrea Cozzolino, Iratxe García Pérez, Constanze Krehl, Louis‑Joseph Manscour, Liliana Rodrigues, Monika Smolková, Derek Vaughan

VERTS/ALE

Bronis Ropė, Davor Škrlec

3

-

EFDD

Rosa D’Amato

GUE/NGL

Martina Anderson, Martina Michels

0

0

 

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

4.12.2018

NOSTĀJA GROZĪJUMU VEIDĀ, KO

Sniegusi Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja

Ekonomikas un monetārajai komitejai

par Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu: 2019. gada izaugsmes pētījums

(2018/2119(INI))

Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas vārdā Ernest Urtasun (referents)

Nostāja

GROZĪJUMI

Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja iesniedz par jautājumu atbildīgajai Ekonomikas un monetārajai komitejai šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1

Rezolūcijas priekšlikums

Jauns apsvērums

Rezolūcijas priekšlikums

Grozījums

 

tā kā dzimumu līdztiesības princips ir viena no ES pamatvērtībām; tā kā LESD 8. un 10. pantā ir noteikts pienākums nodrošināt integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai, norādot, ka ES ir jātiecas novērst nevienlīdzību, veicināt dzimumu līdztiesību un apkarot diskrimināciju visās tās politikas jomās un darbībās;

Grozījums Nr.    2

Rezolūcijas priekšlikums

Jauns apsvērums

Rezolūcijas priekšlikums

Grozījums

 

tā kā ES joprojām pastāv būtiskas dzimumu atšķirības, piemēram, dzimumu nodarbinātības atšķirība ir 18,2 %, dzimumu atalgojuma atšķirība ir 16,2 % un dzimumu pensijas atšķirība ir 36,5 %, kā arī pastāv citas atšķirības, piemēram, dzimumu atšķirības attiecībā uz iesaisti lēmumu pieņemšanas procesos; tā kā ir vajadzīgi steidzami centieni novērst šīs atšķirības, jo tās joprojām ir viens no galvenajiem šķēršļiem dzimumu līdztiesības sasniegšanai un ir nepieņemams dzimumu diskriminācijas veids;

Grozījums Nr.    3

Rezolūcijas priekšlikums

Jauns apsvērums

Rezolūcijas priekšlikums

Grozījums

 

tā kā ārkārtīgi svarīga nozīme ir no dzimuma atkarīgām pensiju atšķirībām, kas ES vidēji ir gandrīz 40 % un kas izriet no nevienlīdzības, kura uzkrāta visā sieviešu dzīves gaitā un to prombūtnes periodos no darba tirgus; tā kā aprūpes pakalpojumu sniegšana ir svarīga efektīvai atbildes reakcijai uz sieviešu darbaspēka trūkumu;

Grozījums Nr.    4

Rezolūcijas priekšlikums

Jauns apsvērums

Rezolūcijas priekšlikums

Grozījums

 

tā kā nepietiekami finansēti publiskie pakalpojumi un samazinājumi sociālajiem pakalpojumiem, tostarp veselības aprūpei, izglītībai, mājokļiem, bērnu aprūpei un ilgtermiņa aprūpes pakalpojumiem, īpaši ietekmē sievietes, jo viņas bieži vien bez atlīdzības aizpilda iztrūkumus aprūpes, izglītības un cita veida ģimenes atbalsta jomā, kas pastiprina sieviešu nesamērīgo atbildību par aprūpi;

Grozījums Nr.    5

Rezolūcijas priekšlikums

Jauns apsvērums

Rezolūcijas priekšlikums

Grozījums

 

tā kā aprūpes iespēju kvalitāte ir ļoti atšķirīga dalībvalstīs un starp tām, kā arī privātajās un publiskajās struktūrās, pilsētās un lauku apvidos un vecuma grupās;

 

Grozījums Nr.    6

Rezolūcijas priekšlikums

Jauns apsvērums

Rezolūcijas priekšlikums

Grozījums

 

tā kā sievietes IKT jomā ir nepietiekami pārstāvētas un parasti tiek nodarbinātas zemas kvalitātes digitālajās darbvietās; tā kā pastāv dzimumu atšķirības attiecībā uz piekļuvi digitālajām tehnoloģijām un to izmantošanu; tā kā, iekļaujot digitālajā ekonomikā vairāk sieviešu, varētu būtiski ietekmēt ekonomikas izaugsmi;

Grozījums Nr.    7

Rezolūcijas priekšlikums

Jauns apsvērums

Rezolūcijas priekšlikums

Grozījums

 

tā kā Eiropas pusgadam būtu jāveicina Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošana un jāuzrauga visu 20 pamatprincipu īstenošana, īpašu uzsvaru liekot uz vienlīdzīgas attieksmes un iespēju nodrošināšanu sievietēm un vīriešiem, tiesībām uz vienādu atalgojumu par līdzvērtīgu darbu un tiesībām uz labas kvalitātes aprūpes pakalpojumiem par pieņemamu cenu; tā kā ES ekonomikas pārvaldībā galvenā uzmanība turpmāk būtu jāveltī nevis šauram IKP izaugsmes mērķim, bet gan labklājībai un konverģencei ar augstiem minimālajiem standartiem dzimumu līdztiesības jomā;

Grozījums Nr.    8

Rezolūcijas priekšlikums

Jauna daļa

Rezolūcijas priekšlikums

Grozījums

 

vēlreiz ar nožēlu konstatē, ka stratēģijā "Eiropa 2020" nav integrētas pieejas dzimumu līdztiesības nodrošināšanai, un aicina Komisiju un Padomi papildināt minēto stratēģiju ar dzimumu līdztiesības pīlāru un visaptverošu dzimumu līdztiesības mērķi;

Grozījums Nr.    9

Rezolūcijas priekšlikums

Jauna daļa

Rezolūcijas priekšlikums

Grozījums

 

atkārtoti pauž bažas par to, ka Eiropas pusgadā nav iekļauta dzimumperspektīva un dzimumu aspekti, un aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, lai konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos, konverģences programmās un valstu reformu programmās tiktu iekļauta integrēta pieeja dzimumu līdztiesības nodrošināšanai, ieviešot kvalitatīvus mērķus un pasākumus, ar ko pievēršas pastāvīgajām dzimumu aspektu atšķirībām, un aicina sistemātiski ievērot dzimumu līdztiesības principus budžeta plānošanā;

Grozījums Nr.    10

Rezolūcijas priekšlikums

Jauna daļa

Rezolūcijas priekšlikums

Grozījums

 

atkārtoti aicina Komisiju veicināt uzraudzību par to, kā tiek īstenoti nodarbinātībai un nabadzības mazināšanai noteiktie pamatmērķi, un par reformu ietekmi laika gaitā, pieprasot, lai dalībvalstis izmantotu pēc dzimuma iedalītus datus, un noteikt papildu rādītājus, kas raksturotu katru dzimumu atsevišķi; prasa, lai makroekonomiskās nelīdzsvarotības rezultātu pārskats tiktu papildināts ar sociālajiem rādītājiem, tostarp dzimumu līdztiesības rādītājiem, kuriem jābūt vienādā līmenī ar ekonomikas rādītājiem;

Grozījums Nr.    11

Rezolūcijas priekšlikums

Jauna daļa

Rezolūcijas priekšlikums

Grozījums

 

aicina Komisiju un dalībvalstis, ja iespējams, savā uzraudzības procesā izmantot pa dzimumiem dalītus datus, jo īpaši attiecībā uz sieviešu līdzdalību darba tirgū;

Grozījums Nr.    12

Rezolūcijas priekšlikums

Jauna daļa

Rezolūcijas priekšlikums

Grozījums

 

atkārtoti pauž bažas par to, ka trūkst labas kvalitātes, finansiāli pieņemamu un pieejamu bērnu aprūpes un ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu veciem cilvēkiem un cilvēkiem ar invaliditāti un hroniskām slimībām, kas ir viens no iemesliem, kāpēc sievietes nav pietiekami pārstāvētas darba tirgū; uzsver, ka par prioritāti ir jāizvirza rīcība nolūkā risināt bezdarba, nabadzības un sociālās atstumtības problēmas, kas visvairāk skar sievietes, jo īpaši tās, kuras nāk no nelabvēlīgas vides, īpašu uzmanību pievēršot ilgtspējīgai nodarbinātībai / kvalitatīvām darbvietām, kas sniedz tiesības un kvalitatīvus sabiedriskos pakalpojumus, kuri nodrošina sociālo iekļaušanu, jo īpaši izglītības, veselības aprūpes, bērnu aprūpes, personu ar atbalsta vajadzībām aprūpes, sabiedriskā transporta un sociālo pakalpojumu jomā; aicina dalībvalstis uzlabot publiskās investīcijas aprūpes pakalpojumos un uzraudzīt to kvalitāti, finansiālo pieņemamību un pieejamību;

Grozījums Nr.    13

Rezolūcijas priekšlikums

Jauna daļa

Rezolūcijas priekšlikums

Grozījums

 

uzsver, ka lielas bažas rada bezdarbs, nabadzība un sociālā atstumtība, jo īpaši attiecībā uz sievietēm; tādēļ norāda, ka ir svarīgi Eiropas pusgadā saglabāt uzsvaru uz to, lai panāktu gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, vairāk koordinējot valstu un ES politiku nolūkā radīt vairāk kvalitatīvu darbvietu ES, tādējādi risinot dzimumu nodarbinātības, atalgojuma un pensiju atšķirību jautājumus;

Grozījums Nr.    14

Rezolūcijas priekšlikums

Jauna daļa

Rezolūcijas priekšlikums

Grozījums

 

pauž bažas par vertikālo un horizontālo darba tirgus segregāciju visā ES, no dzimuma atkarīgām darba samaksas un pensiju atšķirībām un lēmumu pieņemšanas procesos iesaistīto sieviešu nelielo skaitu; uzsver, ka sieviešu nodarbinātības līmenis joprojām ir zemāks nekā vīriešu nodarbinātības līmenis; uzsver, ka nodarbinātības līmeņa atšķirība ir īpaši augsta attiecībā uz mātēm un sievietēm, kas veic aprūpes pienākumus;

Grozījums Nr.    15

Rezolūcijas priekšlikums

Jauna daļa

Rezolūcijas priekšlikums

Grozījums

 

aicina Komisiju un dalībvalstis uzraudzīt sieviešu līdzdalību darba tirgū, pamatojoties uz nedēļā nostrādāto stundu skaitu, līgumu veidiem un sieviešu finansiālo neatkarību, un uz šā pamata cīnīties pret sieviešu nabadzību; prasa palielināt minimālo algu vismaz līdz iztikas minimumam, noteikt saistošus pasākumus atalgojuma pārredzamības nodrošināšanai un uzņēmumu līmenī veikt atalgojuma revīzijas, lai visās nozarēs un profesijās panāktu vienādu atalgojumu par vienādu darbu un par vienādas vērtības darbu; turklāt aicina dalībvalstis izbeigt Direktīvas par sieviešu pārstāvību valdēs bloķēšanu; mudina Padomi panākt drīzu vienošanos par priekšlikumu direktīvai par labāku darba un privātās dzīves līdzsvaru, tostarp par vienlīdzīgiem un finansiāli pieņemamiem bērnu aprūpes un dzīves cikla aprūpes pakalpojumiem strādājošiem vecākiem un aprūpētājiem, lai viņi varētu labāk saskaņot privāto un profesionālo dzīvi;

Grozījums Nr.    16

Rezolūcijas priekšlikums

Jauna daļa

Rezolūcijas priekšlikums

Grozījums

 

norāda, ka ir svarīgi uzraudzīt NEET skaitu kā procentuālo daļu no visiem iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 24 gadiem, kā arī citus papildu rādītājus, un uzsver, ka īpaša uzmanība ir jāpievērš jaunām sievietēm un meitenēm, jo pastāv ievērojama atšķirība starp dzimumiem attiecībā uz NEET īpatsvaru šajā vecuma grupā;

Grozījums Nr.    17

Rezolūcijas priekšlikums

Jauna daļa

Rezolūcijas priekšlikums

Grozījums

 

aicina dalībvalstis pastiprināt centienus uzlabot iedzīvotāju digitālās prasmes, kas nepieciešamas darba tirgū, īpašu uzmanību pievēršot dzimumu atšķirību mazināšanai šajā jomā; uzsver, ka steidzami jāuzlabo sieviešu izglītība un nodarbinātība IKT nozarēs un jāveicina viņu piekļuve augsta līmeņa amatiem;

Grozījums Nr.    18

Rezolūcijas priekšlikums

Jauna daļa

Rezolūcijas priekšlikums

Grozījums

 

prasa izstrādāt politiku sieviešu uzņēmējdarbības atbalstam, veicinot viņu piekļuvi finansējumam un uzņēmējdarbības iespējām, nodrošinot īpaši pielāgotu apmācību un nosakot pasākumus profesionālās un privātās dzīves saskaņošanai;

Grozījums Nr.    19

Rezolūcijas priekšlikums

Jauna daļa

Rezolūcijas priekšlikums

Grozījums

 

aicina Komisiju veikt līdz šim īstenoto strukturālo reformu dzimumu ietekmes novērtējumu un iesaka visos Eiropas pusgada posmos ciešāk iesaistīt Eiropas Dzimumu līdztiesības institūtu;

Grozījums Nr.    20

Rezolūcijas priekšlikums

Jauna daļa

Rezolūcijas priekšlikums

Grozījums

 

atkārtoti aicina atbildīgos komisārus ik gadu ar Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteju diskutēt par dzimumu aspektiem gada izaugsmes pētījumā;


INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

26.2.2019

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

35

9

3

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Pervenche Berès, Esther de Lange, Markus Ferber, Jonás Fernández, Giuseppe Ferrandino, Sven Giegold, Roberto Gualtieri, Brian Hayes, Gunnar Hökmark, Cătălin Sorin Ivan, Petr Ježek, Othmar Karas, Wolf Klinz, Werner Langen, Bernd Lucke, Olle Ludvigsson, Ivana Maletić, Gabriel Mato, Alex Mayer, Bernard Monot, Luděk Niedermayer, Stanisław Ożóg, Ralph Packet, Dariusz Rosati, Pirkko Ruohonen-Lerner, Anne Sander, Molly Scott Cato, Pedro Silva Pereira, Peter Simon, Theodor Dumitru Stolojan, Paul Tang, Ramon Tremosa i Balcells, Ernest Urtasun, Marco Valli, Tom Vandenkendelaere, Babette Winter, Sotirios Zarianopoulos

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Eric Andrieu, Nessa Childers, Bas Eickhout, Sophia in ‘t Veld, Jeppe Kofod, Aleksejs Loskutovs, Thomas Mann, Lieve Wierinck

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Ole Christensen, Danilo Oscar Lancini


ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

35

+

ALDE

Sophia in 't Veld, Petr Ježek, Wolf Klinz, Ramon Tremosa i Balcells, Lieve Wierinck

NI

Cătălin Sorin Ivan

PPE

Markus Ferber, Brian Hayes, Gunnar Hökmark, Othmar Karas, Esther de Lange, Werner Langen, Aleksejs Loskutovs, Ivana Maletić, Thomas Mann, Gabriel Mato, Luděk Niedermayer, Dariusz Rosati, Anne Sander, Theodor Dumitru Stolojan, Tom Vandenkendelaere

S&D

Eric Andrieu, Pervenche Berès, Nessa Childers, Ole Christensen, Jonás Fernández, Giuseppe Ferrandino, Roberto Gualtieri, Jeppe Kofod, Olle Ludvigsson, Alex Mayer, Pedro Silva Pereira, Peter Simon, Paul Tang, Babette Winter

9

-

ECR

Bernd Lucke

EFDD

Bernard Monot, Marco Valli

ENF

Danilo Oscar Lancini

NI

Sotirios Zarianopoulos

VERTS/ALE

Bas Eickhout, Sven Giegold, Molly Scott Cato, Ernest Urtasun

3

0

ECR

Stanisław Ożóg, Ralph Packet, Pirkko Ruohonen-Lerner

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Pēdējā atjaunošana: 2019. gada 8. martsJuridisks paziņojums