Procedūra : 2018/2279(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0160/2019

Iesniegtie teksti :

A8-0160/2019

Debates :

PV 14/03/2019 - 6
CRE 14/03/2019 - 6

Balsojumi :

CRE 14/03/2019 - 11.19
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2019)0220

ZIŅOJUMS     
PDF 274kWORD 78k
4.3.2019
PE 632.977v02-00 A8-0160/2019

Gada stratēģiskais ziņojums par ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) īstenošanu un sasniegšanu

(2018/2279(INI))

Attīstības komiteja

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja

Referenti: Eleni Theocharous, Francesc Gambús

(Procedūra ar apvienotajām komitejām — Reglamenta 55. pants)

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 PASKAIDROJUMS
 INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

Gada stratēģiskais ziņojums par ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) īstenošanu un sasniegšanu

(2018/2279(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā ANO rezolūciju "Pārveidosim mūsu pasauli: ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam", kas tika pieņemta ANO ilgtspējīgas attīstības augstākā līmeņa sanāksmē Ņujorkā 2015. gada 25. septembrī,

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām (UNFCCC), Parīzes nolīgumu, ko pieņēma Pušu konferences 21. sesijā (COP21) Parīzē 2015. gada 12. decembrī, un 2015. gada 6. martā UNFCCC iesniegto Latvijas un Eiropas Komisijas dokumentu par ES un tās dalībvalstu iecerēto nacionāli noteikto devumu (INND),

–  ņemot vērā trešo Starptautisko konferenci par attīstības finansēšanu, kas notika 2015. gada 13.–16. jūlijā Adisabebā,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 208. pantu,

–  ņemot vērā LESD 7. pantu, kurā atkārtoti ir apstiprināts, ka ES "nodrošina savu dažādo politiku un darbību savstarpēju konsekvenci, ņemot vērā savus mērķus",

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Eiropas Komisijas 2017. gada 7. jūnija kopīgo paziņojumu "Jauns Eiropas konsenss attīstības jomā — mūsu pasaule, mūsu cieņa, mūsu nākotne"(1),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 22. novembra paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai "Turpmākie pasākumi ilgtspējīgai Eiropas nākotnei. Eiropas rīcība ilgtspējības jomā" (COM(2016)0739),

–  ņemot vērā 2019. gada 30. janvārī publicēto Komisijas pārdomu dokumentu "Ceļā uz ilgtspējīgu Eiropu līdz 2030. gadam",

–  ņemot vērā ieinteresēto personu augsta līmeņa platformu ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanai un tās kopīgo 2018. gada 11. oktobra ieguldījumu, kurā ES ieteikts izstrādāt un īstenot visaptverošu tālredzīgu un pārveidojošu stratēģiju ilgtspējīgai Eiropai līdz 2030. gadam, lai vadītu visas ES politikas jomas un programmas, ietverot gan pagaidu, gan ilgtermiņa mērķus, un izklāstītu ES redzējumu ilgtspējīgai Eiropai pēc programmas 2030. gadam,

–  ņemot vērā 2019. gada 28. janvārī publicēto ES 2019. gada ziņojumu par politikas saskaņotību attīstībai,

–  ņemot vērā vispārējo Savienības vides rīcības programmu līdz 2020. gadam "Labklājīga dzīve ar pieejamajiem planētas resursiem"(2),

–  ņemot vērā 2015. gada 19. maija rezolūciju par attīstības finansēšanu(3),

–  ņemot vērā 2016. gada 12. maija rezolūciju par turpmākajiem pasākumiem un pašreizējo stāvokli saistībā ar Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam(4),

–  ņemot vērā 2016. gada 7. jūnija rezolūciju par ES 2015. gada ziņojumu par politikas saskaņotību attīstībai(5),

–  ņemot vērā 2016. gada 22. novembra rezolūciju par attīstības sadarbības efektivitātes palielināšanu(6),

–  ņemot vērā 2017. gada 6. jūlija rezolūciju par ES rīcību ilgtspējības jomā(7),

–  ņemot vērā 2018. gada 14. marta rezolūciju par Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu: 2018. gada izaugsmes pētījums(8),

–  ņemot vērā 2018. gada 3. jūlija rezolūciju par pirmiedzīvotāju tiesību pārkāpumiem visā pasaulē, tostarp zemes piesavināšanos(9),

–  ņemot vērā Padomes 2017. gada 20. jūnija secinājumus par ES atbildes reakciju uz Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam (10502/17),

–  ņemot vērā Eiropas Komisijas 2018. gada 30. maija priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+) (COM(2018)0382),

–  ņemot vērā Eiropas sociālo tiesību pīlāru,

–  ņemot vērā Pasaules Veselības organizācijas un Eiropas Parlamenta 2018. gada 20. novembra kopīgo paziņojumu "United to accelerate progress to health related Sustainable Development Goals – leaving no one behind" (Vienoti, lai paātrinātu progresu attiecībā uz ilgtspējīgas attīstības mērķiem veselības jomā — nevienu neatstāt novārtā),

–  ņemot vērā Eurostat 2018. gada uzraudzības ziņojumu par progresu virzībā uz IAM sasniegšanu ES mērogā,

–  ņemot vērā stratēģiju "Eiropa 2020",

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 19. septembra atzinumu "Piemērotāki rādītāji ilgtspējīgas attīstības mērķu novērtēšanai — pilsoniskās sabiedrības ieguldījums",

–  ņemot vērā Eiropas Padomes 2018. gada 18. oktobra secinājumus (EUCO 13/18), kuros minēts, ka ES un tās dalībvalstis ir pilnībā apņēmušās ievērot un īstenot Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam, un kuros Eiropadome atzinīgi vērtēja Komisijas nolūku 2018. gadā publicēt pārdomu dokumentu, aicinot tajā likt pamatus visaptverošai īstenošanas stratēģijai 2019. gadā,

–  ņemot vērā ES prioritātes Apvienoto Nāciju Organizācijā un ANO 73. Ģenerālajā asamblejā (2018. gada septembris – 2019. gada septembris), ko Padome pieņēma 2018. gada 25. jūnijā,

–  ņemot vērā ieinteresēto personu platformas ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanai ieguldījumu Komisijas pārdomu dokumentā "Ceļā uz ilgtspējīgu Eiropu līdz 2030. gadam", kas publicēts 2018. gada 12. oktobrī,

–  ņemot vērā 2018. gada globālo paktu par migrāciju un globālo paktu par bēgļiem,

–  ņemot vērā Sendai ietvarprogrammu katastrofu riska mazināšanai 2015.–2030. gadā, ko ANO dalībvalstis pieņēma 2015. gada 18. martā ANO Trešajā pasaules konferencē par katastrofu riska mazināšanu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības un ANO 2018. gada 27. septembra kopīgo paziņojumu "A renewed partnership in development" (Atjaunota partnerība attīstības jomā)(10),

–  ņemot vērā kopīgo paziņojumu, kas publicēts pēc Āfrikas Savienības, Eiropas Savienības un ANO Trešās trīspusējās sanāksmes, kura 2018. gada 23. septembrī notika Ņujorkā(11),

–  ņemot vērā ES un ANO kopīgo paziņojumu presei 2018. gada 23. septembrī(12),

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Attīstības komitejas un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas kopīgās apspriedes saskaņā ar Reglamenta 55. pantu,

–  ņemot vērā Attīstības komitejas un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu (A8-0160/2019),

A.  tā kā programmai 2030. gadam ir potenciāls būt transformējošai un tajā izklāstīti vispārēji, vērienīgi, visaptveroši, nedalāmi un savstarpēji saistīti mērķi nolūkā izskaust nabadzību, apkarot augošu nevienlīdzību un diskrimināciju, veicināt labklājību, ilgtspēju, atbildību par vidi, sociālo iekļaušanu, dzimumu līdztiesību un cilvēktiesību ievērošanu, nodrošināt ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju un stiprināt mieru un drošību; tā kā ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanai būtiski svarīga ir tūlītēja rīcība visos līmeņos apvienojumā ar efektīvu Eiropas īstenošanas stratēģiju, uzraudzību un pārskatīšanas mehānismu;

B.  tā kā programma 2030. gadam un IAM ir vērienīgs redzējums labklājīgākai, iekļaujošai un noturīgai pasaulei; tā kā programmas 2030. gadam pamatā ir ES pamatvērtības — demokrātija, līdzdalība, laba pārvaldība, sociālais taisnīgums, solidaritāte, ilgtspēja, kā arī tiesiskuma un cilvēktiesību ievērošana Eiropas Savienībā, tās dalībvalstīs un visā pasaulē; tā kā tiekšanās uz IAM tāpēc dabiski saskan ar ES plāniem veidot labāku, veselīgāku un ilgtspējīgāku nākotni Eiropai, kam būtu jābūt starp ES stratēģiskajām prioritātēm;

C.  tā kā programma 2030. gadam un IAM sasniegšana ir izaicinājums; tā kā 17 mērķu un 169 mērķrādītāju sasniegšanai ir vajadzīga koordinācija starp ES un tās dalībvalstīm, Eiropas Parlamentu, valstu parlamentiem un vietējām un reģionālajām pašvaldībām, kā arī daudzlīmeņu pārvaldības pieeja, kas arī ir balstīta uz aktīvu un plašu publiskā un privātā sektora un pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanos;

D.  tā kā sociālo partneru iesaiste jau sākotnēji bija veicinoša programmā 2030. gadam un IAM, sekmējot tādu prioritāšu iekļaušanu kā pienācīgas kvalitātes nodarbinātība, nevienlīdzības novēršana un pilsoniskās sabiedrības līdzdalība; tā kā to aktīva līdzdalība progresa pārskatīšanas procesā un programmas 2030. gadam un IAM īstenošanā ir būtiski svarīga;

E.  tā kā Komisija vēl nav izveidojusi visaptverošu stratēģiju programmas 2030. gadam īstenošanai, iekļaujot ES iekšējās un ārējās politikas jomas ar sīki izstrādātiem laika grafikiem līdz 2030. gadam, mērķiem un konkrētiem pasākumiem, kā prasīja Parlaments, Padome un Eiropadome, ne arī ir iekļāvusi IAM kā visaptverošu satvaru 2017. gadā publicētajās labāka regulējuma pamatnostādnēs; tā kā ir vajadzīgi kopīgi rādītāji un kritēriji, lai noteiktu un sistemātiski uzraudzītu šādas stratēģijas īstenošanu un konstatētu trūkumus gan pašreiz, gan nākotnē;

F.  tā kā ilgtspēja un pāreja uz klimatneitrālu, aprites un sociāli iekļaujošu ekonomiku ir būtiski svarīgas, lai nodrošinātu ES ilgtermiņa izaugsmi un konkurētspēju, kas ir iespējams tikai tad, ja tiek pilnībā ievērotas planētas iespēju robežas;

G.  tā kā Eiropas Konsensā par attīstību ir atzīts, ka politikas saskaņotība attīstībai ir būtiski svarīga daļa ES ieguldījumā IAM sasniegšanai un ka ilgtspējīgai attīstībai ir nepieciešama holistiska un visaptveroša politikas pieeja, kas to būtībā padara par pārvaldības jautājumu, uz ko jātiecas partnerībā ar visām ieinteresētajām personām un visos līmeņos; tā kā faktiska politikas saskaņotības attīstībai īstenošana ir būtiski svarīga programmas 2030. gadam mērķu sasniegšanā;

H.  tā kā ES politikas un pārvaldības satvars jau ietver konkrētu skaitu saistošu un nesaistošu politikas mērķrādītāju, kritēriju un rādītāju tādās jomās kā budžets, sociālās lietas, enerģētika un klimats, neveidojot visaptverošu, saskanīgu un savienotu politikas stratēģiju;

I.  tā kā Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam īstenošanai ir vajadzīga labāka iedzīvotāju informētība;

J.  tā kā ex ante un ex post novērtējumi ir būtiski svarīgi instrumenti, lai nodrošinātu, ka ES politika nerada nelabvēlīgu ietekmi uz ilgtspējīgu attīstību, jo īpaši jaunattīstības valstīs, un ka tiek radīta pēc iespējas lielāka labvēlīgā ietekme; tā kā pilnīgas pārredzamības un pārskatatbildības nolūkā novērtējumi ir jāpublicē;

K.  tā kā programma 2030. gadam ir universāla programma, kas ir jāīsteno katrā valstī; tā kā universāluma princips liek ikvienai valstij apsvērt savu darbību sekas attiecībā pret citām, lai nodrošinātu politikas saskaņotību attīstībai, kas, ņemot vērā ES politikas jomu sarežģītību un sadrumstalotību, ir liels izaicinājums Eiropas Savienībai;

L.  tā kā saskaņā ar 7. vides rīcības programmu Komisijai ir pienākums novērtēt Savienības pārtikas un nepārtikas preču patēriņa ietekmi uz vidi globālā kontekstā;

M.  tā kā Pasaules mēroga partnerībai efektīvai attīstības sadarbībai varētu būt lielāka ietekme uz faktiem balstītajos uzraudzības un pārskatatbildības aspektos attiecībā uz efektivitātes principiem IAM sasniegšanai, kā arī atbalstot to pilnīgāku īstenošanu starp visiem dalībniekiem valsts līmenī; tā kā Pasaules mēroga partnerībai efektīvai attīstības sadarbībai būtu jānodrošina skaidri noteikti sadarbības kanāli konkrētiem attīstības procesa dalībniekiem, kuru nav ESAO donoru lokā, tostarp jaunietekmes donorvalstīm, pilsoniskās sabiedrības organizācijām, privātiem filantropiem, finanšu iestādēm un privātā sektora uzņēmumiem;

N.  tā kā IAM finansēšana rada milzīgu izaicinājumu, kura risināšanai ir vajadzīga ne tikai spēcīga ES un tās dalībvalstu apņemšanās, bet arī spēcīga globāla partnerība un ir jāizmanto visi finansējuma veidi (no iekšējiem, starptautiskiem, publiskiem, privātiem un inovatīviem avotiem); tā kā privātais finansējums ir būtiski svarīgs, taču tam nevajadzētu aizstāt publisko finansējumu;

O.  tā kā IAM sasniegšana ir atkarīga ne tikai no pietiekama finansējuma, bet arī no nefinanšu darbībām, kā atzīts programmā 2030. gadam;

P.  tā kā efektīva iekšzemes resursu mobilizācija ir būtisks faktors, lai nodrošinātu programmas 2030. gadam mērķu sasniegšanu; tā kā uzņēmumu izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešana jo īpaši ietekmē jaunattīstības valstis;

Q.  tā kā dzimumu nevienlīdzība, klimata pārmaiņas, sarūkoši resursi, bioloģiskās daudzveidības zudums, pārtikas nenodrošinājums, gaisa piesārņojums un augoša iedzīvotāju piespiedu pārvietošana ir daži no ļoti sarežģītajiem izaicinājumiem, ar ko mūsu civilizācija pašreiz saskaras; tā kā šie izaicinājumi ir savstarpēji saistīti un liek reaģēt holistiski; tā kā ANO programma 2030. gadam ir būtiski svarīgs instruments šādu globālo izaicinājumu risināšanai integrētā un holistiskā veidā;

R.  tā kā LESD 208. pantā ir noteikts, ka attīstības sadarbības politikas galvenais mērķis ir nabadzības samazināšana un — ilgtermiņā — tās izskaušana;

S.  tā kā Apvienoto Nāciju Organizācijas Augsta līmeņa politiskais forums ilgtspējīgas attīstības jautājumos (HLPF) tiksies samita līmenī ANO Ģenerālās asamblejas aizgādībā 2019. gada septembrī, lai izvērtētu, kā kopumā tiek īstenota programma 2030. gadam, visaptverošā veidā pārskatot progresu saistībā ar visiem IAM, un tikšanās ministru līmenī notiks 2019. gada jūlijā, lai pārskatītu progresu attiecībā uz IAM 4. mērķi (kvalitatīva izglītība), 8. mērķi (pienācīgas kvalitātes nodarbinātība un ekonomikas izaugsme), 10. mērķi (nevienlīdzības samazināšana), 13. mērķi (rīcība klimata jomā), 16. mērķi (miers, tiesiskums un spēcīgas iestādes) un 17. mērķi (partnerības mērķu sasniegšanai), un pēc tam ik gadu, lai pārskatītu progresu attiecībā uz mērķiem, kuri nav pārskatīti 2019. gada tematiskajā pārskatīšanā;

T.  tā kā ANO Ģenerālās asamblejas IAM samits sniedz ES un tās dalībvalstīm iespēju uzsvērt savu progresu virzībā uz programmas 2030. gadam un IAM īstenošanu visaptverošā veidā;

U.  tā kā programmas 2030. gadam turpmāko pasākumu un pārskatīšanas procesā ANO un Eiropas Savienība ne vienmēr ir bijusi vienota savā balsojumā, jo īpaši seksuālās un reproduktīvās veselības un ar to saistīto tiesību jomā;

V.  tā kā Augsta līmeņa politiskais forums sniedz ES un tās dalībvalstīm iespēju pārskatīt savu progresu programmas 2030. gadam īstenošanā, izmantojot brīvprātīgus valstu pārskatus, un uzņemties vadošu lomu kā lielākajam oficiālās attīstības palīdzības (OAP) sniedzējam un virzītājspēkam ilgtspējas un vides politikas jomā; tā kā šie aizpildītie pārskati paredzēti tam, lai novērtētu progresu IAM jomā un konstatētu pašreizējos trūkumus un problēmas,

W.  tā kā OAP, ja tajā ir ievēroti efektīvas attīstības principi — pašu valstu atbildība, pārredzamība un pārskatatbildība, koncentrēšanās uz rezultātiem un iekļautība —, būs ļoti nozīmīga Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam mērķu īstenošanā, jo īpaši valstīs ar zemiem ienākumiem, un galējas nabadzības un nevienlīdzības apkarošanā;

X.  tā kā princips "nevienu neatstāt novārtā" ir programmas 2030. gadam pamatā; tā kā 2017. gadā aptuveni 22,5 % ES iedzīvotāju skāra nabadzības vai sociālās atstumtības risks un 6,9 % iedzīvotāju joprojām bija dziļā materiālajā trūkumā(13); tā kā nevienlīdzībai ir dažādas sociālās sekas, piemēram, lielas atšķirības labklājībā un dzīves kvalitātē, tostarp attiecībā uz profesionālajām iespējām un veselības aprūpi;

Y.  tā kā ES pastāvīgi ir augsts bērnu nabadzības un sociālās atstumtības līmenis (2017. gadā — 26,4 %); tā kā Eiropas sociālo tiesību pīlārā ir noteikts, ka bērniem ir tiesības uz aizsardzību pret nabadzību un ka nelabvēlīgā situācijā esošiem bērniem ir tiesības uz īpašiem pasākumiem, lai veicinātu vienlīdzīgas iespējas; tā kā investīcijas bērnos jau agrīnā vecumā rada ievērojamu atdevi šiem bērniem un sabiedrībai kopumā un ir izšķirošas, lai jau agrīnā vecumā pārrautu nelabvēlīgu apstākļu apburto loku;

Z.  tā kā pēdējo piecu gadu laikā ES ir guvusi progresu gandrīz visu IAM sasniegšanā, septiņām ES 27 dalībvalstīm iekļūstot Globālā IAM indeksa klasifikācijas pirmajā desmitniekā, un tā kā visas ES 27 dalībvalstis ir starp pirmajām 50 valstīm (no 156)(14); tā kā dažas dalībvalstis jau vada IAM īstenošanu; tā kā ES tomēr joprojām trūkst stratēģijas IAM īstenošanai;

AA.  tā kā augsta un pieaugoša nevienlīdzība starp valstīm un vienas valsts ietvaros var radīt nozīmīgas sociālās un ekonomiskās izmaksas; tā kā nevienlīdzība nepārprotami ir pretrunā ilgtspējīgas attīstības mērķim;

AB.  tā kā Komisijas paziņojumā labāks regulējums ir īpaši minēts kā vēl viens veids turpmākai ilgtspējīgas attīstības integrēšanai ES politikā(15);

AC.  tā kā Komisijas 2018. gada 19. jūlija dienestu darba dokumentā par HIV/AIDS, vīrushepatīta un tuberkulozes apkarošanu Eiropas Savienībā un kaimiņvalstīs (SWD(2018)0387) uzsvērti trūkumi un ierobežojumi vīrushepatīta uzraudzības datos, kā dēļ ir sarežģīti novērtēt nepieciešamo darbu, kas ES dalībvalstīm ir jāveic, lai sasniegtu IAM mērķrādītāju;

AD.  tā kā ilgtspējīga attīstība vai programma 2030. gadam nav iekļauta Komisijas 2017. gada 1. marta Baltajā grāmatā par Eiropas nākotni (COM(2017)2025) kā redzējums vai izklāsts ES nākotnei;

AE.  tā kā 2018. gada martā publicētajā UNICEF ziņojumā "Progress for Every Child in the SDG Era" (Progress ikvienam bērnam IAM laikmetā) konstatēts satraucošs datu trūkums 64 valstīs, kā arī nepietiekams progress IAM sasniegšanā vēl 37 valstīs; tā kā vairāk nekā puse bērnu dzīvo valstīs, kuras nespēj izmērīt progresu IAM sasniegšanā;

AF.  tā kā pienācīgas kvalitātes nodarbinātība ir pamats taisnīgai un iekļaujošai izaugsmei, kā arī attīstības un augšupējās mobilitātes virzītājs; tā kā līdz ar sociālo aizsardzību tiem, kuri nevar atrast darbu vai nespēj strādāt, tajā risināts nevienlīdzības jautājums un sniegts nozīmīgs stimuls sociālajam un ekonomiskajam progresam,

Eiropas līderpozīcija universālu vērtību jomā daudzpusējā sistēmā cilvēkiem, planētai un labklājībai

1.  uzsver, ka uz kompleksajiem globālajiem izaicinājumiem, ar kuriem saskaras pasaule, ir vajadzīga holistiska un integrēta reakcija, ko Ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam var sniegt;

2.  uzsver, ka programmas 2030. gadam mērķis ir panākt lielāku labklājību visiem, ņemot vērā planētas ierobežojumus, un taisnīgu pasauli, neatstājot nevienu novārtā, un ka četri būtiski svarīgie ilgtspējīgas attīstības pīlāri (sociālā, vides un ekonomiskā attīstība, kā arī pārvaldība) ir jāskata visaptveroši, lai sasniegtu ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM); uzsver, ka ilgtspējīga attīstība ir viens no Savienības pamatmērķiem, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienību (LES) 3. panta 3. punktā, un tai jābūt galvenajam uzdevumam debatēs par Eiropas nākotni; turklāt uzsver, ka IAM īstenošanai būtu jāizraisa paradigmas maiņa un jākļūst par ES visaptverošo ilgtermiņa ekonomisko modeli, lai pašreizējā stratēģija "Eiropa 2020" būtu veiksmīga;

3.  uzsver, ka programmas 2030. gadam īstenošana ir cieši saistīta ar Eiropas vērtībām un interesēm un tā ir nozīmīga inovācija, kas spēj piešķirt jaunu elpu globālajai kārtībai, pamatojoties uz daudzpusējību un starptautisko sadarbību;

4.  atgādina vajadzību sistemātiski sadalīt visu attiecīgo rādītāju datus pēc dzimuma un citām iezīmēm visos mērķos un mērķrādītājos;

5.  uzsver, ka Eiropas Savienībai kopā ar tās dalībvalstīm un to vietējām un reģionālajām pašvaldībām būtu jāatjauno savas saistības būt par pasaules līderi programmas 2030. gadam un IAM īstenošanā saskaņā ar subsidiaritātes principu un ciešā sadarbībā ar tās starptautiskajiem partneriem; atgādina, ka ES politiskā iesaistīšanās būtu jāatspoguļo daudzgadu finanšu shēmā (DFS) laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam; uzsver, ka programmai 2030. gadam ir vēl vairāk jāveicina koordinēta pieeja starp ES iekšējo un ārējo darbību un citām ES politikas jomām un saskaņotība starp visiem ES finanšu instrumentiem globālai rīcībai un apņēmībai panākt ilgtspējīgu izaugsmi un attīstību;

6.  uzsver, ka IAM īstenošanai ir nepieciešama efektīva sadarbība ES, valstu, reģionālā un vietējā līmenī, ievērojot subsidiaritātes un proporcionalitātes principus; uzsver Vides un Ilgtspējīgas attīstības konsultatīvo padomju nozīmīgo uzdevumu šajā sadarbībā un uzskata, ka to iesaistīšanās visos pārvaldības līmeņos būtu jāstiprina;

7.  atzinīgi vērtē to, ka daudzas dalībvalstis un partnervalstis ārpus ES ir pielikušas ievērojamas pūles, lai izstrādātu mehānismus un stratēģijas IAM īstenošanai un integrētu tos savā politikā un pārvaldības satvarā; mudina tās dalībvalstis, kuras šādus mehānismus vēl nav izstrādājušas, to darīt; uzsver, ka ES, palīdzot trešām valstīm un tās mudinot veikt līdzīgus pasākumus, veicina vienlīdzīgu konkurences apstākļu radīšanu; atzīst, ka vēl ir vajadzīgi turpmāki uzlabojumi ES līmenī;

8.  aicina Komisiju un dalībvalstis savā politikā nodrošināt horizontālu pieeju IAM;

9.  atzīst, ka 2015. gadā visas Eiropas valstis — gan ES, gan trešās valstis — apņēmās īstenot Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam; uzskata, ka saistībā ar debatēm par Eiropas nākotni būtu jāapsver iespēja izveidot Eiropas līmeņa regulējumu attiecībā uz ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu starp ES un EEZ dalībvalstīm, valstīm, kas parakstījušas asociācijas nolīgumu ar ES, ES kandidātvalstīm un — pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās — ar šo valsti; uzsver, ka ir svarīgi veicināt parlamentārās debates visos līmeņos;

10.  atzinīgi vērtē Komisijas pārdomu dokumentu "Ceļā uz ilgtspējīgu Eiropu līdz 2030. gadam", kurā izklāstīti trīs scenāriji tam, kā ES varētu tiekties uz IAM sasniegšanu; atbalsta pirmo scenāriju, kurā ierosināta visaptveroša stratēģija IAM īstenošanai ES un dalībvalstīs; uzskata, ka Eiropas nākotnes kontekstā ilgtspējīga Eiropa ir veids, kā palīdzēt nodrošināt tās iedzīvotāju un planētas labklājību un uzplaukumu;

11.  pauž nožēlu par to, ka Komisija vēl nav izstrādājusi integrētu un holistisku IAM īstenošanas stratēģiju;

12.  uzsver OAP nozīmīgumu kā svarīgam instrumentam nabadzības izskaušanā un atgādina ES un dalībvalstu attiecīgās OAP saistības, tostarp apņemšanos 0,7 % no nacionālā kopienākuma (NKI) paredzēt OAP, 0,15–0,20 % no OAP/NKI piešķirot vismazāk attīstītajām valstīm; aicina ES un tās dalībvalstis nekavējoties atjaunot apņemšanos ievērot 0,7 % OAP/NKI mērķrādītāju un pakāpeniski palielināt OAP, lai sasniegtu šo mērķrādītāju konkrētā laikposmā; aicina dalībvalstis izveidot pārbaudāmus gada rīcības plānus atsevišķu OAP mērķrādītāju sasniegšanai; uzsver, ka, ņemot vērā gan ES, gan dalībvalstu pienākumu sasniegt 0,7 % OAP/NKI mērķrādītāju, dalībvalstis ir atbildīgas gan attiecībā pret valstu parlamentiem, gan pret Eiropas Parlamentu;

13.  atzīst, ka, lai sasniegtu IAM, ir jāaizsargā ar veselību saistītie ieguvumi un jāpaātrina progress; konstatē, ka, lai arī attiecībā uz veselību pasaulē ir gūts ievērojams progress vairākās jomās, daudzi izaicinājumi joprojām paliek, tostarp atšķirību mazināšana veselības jomā starp stabilu valstu iedzīvotājiem un iedzīvotājiem nestabilās un neaizsargātās vidēs, kā arī valsts ietvaros;

14.  atzīst, ka Ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam ir nostiprinājusi globālo veselību kā politisku prioritāti; konstatē, ka veselīgi iedzīvotāji ir būtiski svarīgi ilgtspējīgai attīstībai un nabadzības izbeigšanai, sekmējot mierīgas un iekļaujošas sabiedrības un aizsargājot vidi; uzsver, ka veselība ir arī rezultāts un progresa rādītājs, kas atspoguļo daudzu mērķu un kopējās programmas 2030. gadam panākumus;

15.  uzsver, ka kopumā ES ir izdevies samazināt savas siltumnīcefekta gāzu emisijas un nošķirt tās no ekonomikas izaugsmes, tādējādi ievērojami sekmējot globālos centienus, tostarp ņemot vērā ES importā un eksportā iekļautās emisijas(16); tomēr norāda, ka ir vajadzīgi papildu centieni gan ES līmenī, gan globāli;

Stratēģiskās un vienotās ES rīcības stiprināšana, lai sasniegtu ilgtspējīgas attīstības mērķus

16.  aicina Komisiju sagatavot padziļinātu analīzi par pašreizējās politikas un tās īstenošanas trūkumiem, lai noteiktu kritiskās sinerģiju un nekonsekvences jomas; aicina Komisiju bez kavēšanās skaidri noteikt pasākumus, kas līdz 2030. gadam jāveic politikas un likumdošanas jomā, statistikā un dalītu datu vākšanā, kā arī pārvaldībā un īstenošanā, lai līdz 2019. gada beigām izveidotu visaptverošu stratēģiju programmas 2030. gadam izpildei;

17.  mudina Komisiju sagatavot vērienīgu un visaptverošu stratēģiju programmas 2030. gadam īstenošanai, pilnībā integrējot IAM Eiropas Savienības politikā un pārvaldībā, sniedzot norādījumus gan ES iestādēm, gan dalībvalstīm to īstenošanā, uzraugot un pārskatot programmu 2030. gadam, kā arī nosakot sīki izstrādātus ceļvežus, konkrētus mērķrādītājus un termiņus; aicina Komisiju nodrošināt, lai šādā stratēģijā tiktu risinātas savstarpējās saiknes starp IAM:

18.  aicina Komisiju stiprināt sadarbību ar ANO un aicina ES dalībvalstis atbalstīt tās notiekošo reformu, padarot to piemērotu mērķim īstenot programmu 2030. gadam;

19.  atgādina, ka visi IAM ir nozīmīgi bērnu tiesību ievērošanai; uzsver, ka ir svarīgi īstenot ES pamatnostādnes par bērna tiesību veicināšanu un aizsardzību ES ārējo attiecību kontekstā; prasa Komisijai uzraudzīt bērna tiesības ES ārējās programmās un ziņot par progresu;

20.  aicina Komisiju kā pamatu ilgtspējīgas Eiropas veidošanai vadīt tāda ilgtspējīga pārtikas ražošanas un patēriņa modeļa attīstību, kas aizsargā un atslogo pārtikas sistēmas veselības un vides ziņā un sniedz ekonomiskus ieguvumus lauksaimniekiem, uzņēmumiem un iedzīvotājiem;

21.  aicina Komisiju sadarbībā ar galvenajām ieinteresētajām personām visos līmeņos strādāt, lai nodrošinātu veselīgu dzīvi un veicinātu labklājību visiem un jebkurā vecumā, jo īpaši nolūkā padarīt veselības aprūpi pieejamāku, pieņemamu cenas ziņā, efektīvu un ilgtspējīgu, risinot nepārnēsājamu slimību riska faktorus holistiskākā veidā, veicot paraugprakšu apmaiņu, kā arī stiprinot spēju novērst un pārvaldīt globālos veselības apdraudējumus, piemēram, rezistenci pret antimikrobiāliem līdzekļiem;

22.  aicina Komisiju saskaņot programmātisko, finansēšanas un operatīvo politiku, pieejas un metodikas, ja tas var sekmēt efektivitāti un lietderību, ar ANO un tās partneriem, lai uzlabotu efektivitāti vairākās kopīgās prioritātēs, piemēram, dzimumu līdztiesības un reproduktīvās, mātes, jaundzimušo, bērnu un pusaudžu veselības, klimata pārmaiņu un vides jomā, kā arī mazināt nevienlīdzību un nabadzību;

23.  uzsver, ka programmas 2030. gadam finansēšanai būtiski svarīgi ir nodrošināt nodokļu taisnīgumu un pārredzamību, apkarojot nodokļu apiešanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, izskaužot nelikumīgas kapitāla plūsmas un nodokļu oāzes un palielinot iekšzemes resursu mobilizāciju; atkārtoti aicina novērtēt valstu un ES nodokļu politikas plašāku ietekmi uz jaunattīstības valstīm, nodrošinot politikas saskaņotību attīstībai;

24.  uzsver, ka ir svarīgi risināt sociālo un ekonomisko nevienlīdzību un veicināt dzimumu līdztiesību ES un pasaulē; atgādina par programmas 2030. gadam pamatprincipu "nevienu neatstāt novārtā"; tāpēc aicina Komisiju pievērst īpašu uzmanību atstumtākajām un neaizsargātākajām sabiedrības grupām, lai nodrošinātu pilnīgu iekļautību;

25.  aicina Komisiju veicināt ilgtspējīgas globālas vērtības ķēdes, ieviešot pienācīgas pārbaudes sistēmas uzņēmumiem un īpašu uzmanību pievēršot visām piegādes ķēdēm kopumā, kas mudinātu uzņēmumus vairāk investēt atbildīgā veidā, kā arī stimulēt ilgtspējīgas attīstības sadaļu efektīvāku īstenošanu brīvās tirdzniecības nolīgumos, tostarp korupcijas novēršanu, pārredzamību, nodokļu apiešanas novēršanu un atbildīgu darījumdarbību;

26.  uzskata, ka IAM būtu jābūt ES stratēģijas ilgtspējīgai attīstībai un iekļaujošai izaugsmei pamatā; uzsver vajadzību skaidri noteikt kopīgus rādītājus, kritērijus un mērķrādītājus, kā arī analizēt attālumu līdz mērķrādītājiem un mērķiem, nepieciešamos pasākumus to sasniegšanai un līdzekļus, ar kuriem tie tiks īstenoti; uzsver, ka ES stratēģijā 2030. gadam būtu arī jānorāda, kad un kā ES veiks ilgtspējas ietekmes novērtējumus, lai novērstu pašreizējos trūkumus, pārorientētu pašreizējo politiku un izstrādātu jaunus likumdošanas priekšlikumus vai ES tiesību aktu pārskatus, vienlaikus nodrošinot konsekvenci un koordinācijas darbības gan ES, gan dalībvalstu līmeņos; tāpēc aicina Komisiju un Padomi nekavējoties veikt šo darbu visās tās struktūrās;

27.  uzskata, ka Eiropas pusgadā būtu jāiesaista Parlaments, un tas jāsaskaņo ar programmu 2030. gadam, procesā iekļaujot ilgtspējas pārbaudi; tāpēc aicina Komisiju turpmāk pielāgot pašreizējo Eiropas pusgada procesu; uzsver, ka šajā nolūkā jo īpaši būtu nepieciešams Eiropas pusgadā ņemt vērā visus IAM aspektus visaptverošā veidā;

28.  uzsver vajadzību skaidri noteikt darbības, kas katrā pārvaldības līmenī jāveic mērķu un mērķrādītāju īstenošanai, vienlaikus ievērojot subsidiaritātes principu; aicina noteikt skaidrus un saskaņotus ilgtspējīgas attīstības virzienus pienācīgajā līmenī (valsts, pašvaldību, vietējā) tajās dalībvalstīs, kuras to vēl nav izdarījušas; uzsver, ka Komisijai būtu jāsniedz norādījumi šajā procesā, lai nodrošinātu saskaņotu pieeju; aicina izmantot daudzlīmeņu pieeju, lai radītu labāku izpratni, augstu līdzdalību un kopīgu atbildību saistībā ar IAM īstenošanu;

29.  atzinīgi vērtē otrā Eurostat uzraudzības ziņojuma par ilgtspējīgu attīstību ES publicēšanu, kas ir virzība uz pilntiesīga ES uzraudzības mehānisma izveidi; pauž nožēlu par to, ka ziņojumā nav sniegts novērtējums par ES tiesību aktu ietekmi uz trešām valstīm un novērtējums par attālumu starp pašreizējiem rezultātiem un mērķu un mērķrādītāju sasniegšanu;

30.  uzsver, ka Komisijai ir jāizstrādā integrēta, efektīva un līdzdalīga uzraudzības, pārskatatbildības un pārskatīšanas sistēma IAM un programmas 2030. gadam īstenošanai un integrēšanai, kas atbilst ANO Globālā rādītāja sistēmai un iegūst informāciju un attiecīgos dalītos datus valsts un pašvaldību līmeņos, vienlaikus atzīstot, ka Eurostat vien nevar visaptveroši konstatēt IAM progresu visos tā aspektos; uzsver vajadzību ņemt vērā mērķu netiešo ietekmi un savstarpēji saistīto un nedalāmo raksturu un prasa piešķirt Eurostat pilnvaras arī sistemātiski ziņot par IAM rezultātiem katrā dalībvalstī, pamatojoties uz vienotu rādītāju kopumu;

31.  uzsver, ka ir vajadzīgs plašs klāsts rādītāju, kuri pēc būtības nav tikai ekonomiski un aptver IAM pārveidojošo raksturu, jo īpaši attiecībā uz nabadzības mazināšanu visos tās veidos, un kuri būtu jāmēra ar dalītiem datiem saistībā ar IAM sasniegšanu; uzsver, ka Eurostat ir jāizveido īpašu progresa rādītāju kopums IAM iekšējai piemērošanai ES attiecīgajos pārvaldības līmeņos;

32.  atgādina par ES būtisko nozīmi pārredzamības, pārskatatbildības un ilgtspējas standartu veicināšanā globālajās vērtības veidošanas ķēdēs; uzsver, ka ES ir normatīvs un ekonomisks spēks, tāpēc tai sevi ir jāpozicionē kā līderi labu prakšu jomā un noteikumu izstrādāšanā pasaulē; aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt sarunas par saistošu ANO līgumu starptautisku uzņēmumu un cilvēktiesību jomā;

33.  aicina ES dalībvalstis sniegt datus, lai efektīvi uzraudzītu vīrusu hepatītu saskaņā ar Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra noteiktajiem rādītājiem, un aicina Komisiju cieši uzraudzīt šo procesu, ievērojot saistības, ko tā uzņēmusies 2016. gada novembra paziņojumā "Turpmākie pasākumi ilgtspējīgai Eiropas nākotnei";

34.  uzsver, cik nozīmīgi ir veicināt izpratni par Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam pārveidošanas potenciālu un tās mērķiem; atgādina par nepieciešamību iesaistīt iedzīvotājus un pilsoniskās sabiedrības organizācijas visos īstenošanas un uzraudzības procesa posmos; uzsver Eiropas Parlamenta un valstu parlamentu svarīgo nozīmi;

35.  uzsver, cik svarīga ir pārredzamība un demokrātiskā pārskatabildība, uzraugot ES progresu Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam īstenošanā, un tāpēc norāda uz to, cik nozīmīga loma šajā procesā ir likumdevējiem; uzskata, ka saistoša Iestāžu nolīguma noslēgšana saskaņā ar LESD 295. pantu nodrošinātu pienācīgu sadarbības kārtību šajā jomā;

36.  aicina Komisiju un dalībvalstis vēl vairāk uzlabot pieejamo informāciju un iedzīvotāju izpratni par nepieciešamību pabeigt programmu 2030. gadam;

37.  uzsver, ka daudzgadu finanšu shēmai jābūt vērstai uz programmu 2030. gadam un jānodrošina pastiprināta ilgtspējīgas attīstības iekļaušana visos finansēšanas mehānismos un budžeta pozīcijās; tādēļ aicina Komisiju uzlabot atbildību par kolektīvo rezultātu sasniegšanu, izmantojot DFS; atkārtoti pauž savu nostāju par turpmāko DFS, kas paredz obligātu termiņa vidusposma pārskatīšanu pēc DFS darbības pārskatīšanas un ņemot vērā novērtējumu par panākto progresu attiecībā uz ilgtspējīgas attīstības mērķiem; uzsver, ka ir jāpārbauda plānotais pašreizējās politikas finansējums, lai nodrošinātu saskaņotību ar ilgtspējīgu attīstību;

38.  uzskata, ka, lai laicīgi un sekmīgi īstenotu programmu 2030. gadam, Eiropas Savienībā ir vajadzīgs būtisks zaļo investīciju, inovāciju un izaugsmes paātrinājums, un uzsver, cik svarīgi ir plašāk izmantot inovatīvus un pašreizējus finansēšanas instrumentus, piemēram, videi draudzīgus publiskos iepirkumus, kā arī cik steidzami ir vajadzīgas dažādas pieejas pašreizējai investīciju politikai, jo īpaši pakāpeniski atceļot videi kaitīgas subsīdijas;

39.  atzinīgi vērtē pieaugošo institucionālā un privātā kapitāla apjomu, kas piešķirts ilgtspējīgas attīstības mērķu finansēšanai, un uzsver, cik svarīga ir stabila ilgtspējīga finansējuma sistēma, tostarp kapitāla prasību kalibrēšana bankām un piesardzīga attieksme pret augsta oglekļa satura aktīviem, piesardzības noteikumi apdrošināšanas sabiedrībām un institucionālo investoru un aktīvu pārvaldītāju pienākumu atjaunināšana;

Politikas saskaņotība, IAM koordinācija un integrēšana

40.  uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt labāku koordināciju un sadarbību starp lēmējiestādēm, dažādām organizācijām un attiecīgajām ieinteresētajām personām, tostarp vietējām iestādēm un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, lai īstenotu Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un panāktu lielāku politikas saskaņotību ilgtspējīgai attīstībai;

41.  atzinīgi vērtē Komisijas 2019. gada ziņojumu par politikas saskaņotību attīstībai (PCD) un mēģinājumu labāk integrēt PCD ES pieejā IAM īstenošanai; atgādina, ka PCD ir LESD 208. pantā noteikts princips, kam vienlaikus arī būtiska nozīme IAM sasniegšanā;

42.  atzīst ar PCD instrumentiem gūtos panākumus, ietekmējot ES politikas veidošanu; aicina turpināt centienus, lai nodrošinātu, ka PCD mehānismu dēļ ar attīstību nesaistītā politikā tiek ņemti vērā attīstības mērķi;

43.  uzsver, ka PCD ir būtisks elements un ieguldījums politikas saskaņotībā ilgtspējīgai attīstībai (PSCD); stingri iesaka paraugpraksi un ar PCD gūtās mācības izmantot PCSD turpmākā attīstībā un izmantošanā;

44.  aicina Komisiju un dalībvalstis vēlreiz apstiprināt savu apņemšanos īstenot PCD kā nozīmīgu ieguldījumu, lai panāktu plašāku PCSD, īstenojot programmu 2030. gadam; uzsver nepieciešamību uzlabot politikas saskaņotības mehānismus visās ES iestādēs un politikas veidošanas procesos un nodrošināt, ka šis princips tiek pienācīgi ievērots regulārajā ex ante ietekmes novērtējumā un ieviešot atbilstīgus pārskatatbildības un ietekmes mazināšanas mehānismus;

45.  uzskata, ka PCSD nozīmē to, ka turpmāk visi attiecīgie politikas virzieni un visi finanšu un nefinansiālie instrumenti ES līmenī ir jāizstrādā, jāīsteno un jāuzrauga tā, lai sasniegtu ilgtspējīgas attīstības mērķus, un ka Komisijai tādēļ būtu ātri jāizstrādā pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu nepieciešamās politikas spējas visos līmeņos;

46.  mudina Komisiju pieņemt turpmākas rīcības plānu saskaņā ar PCD ārējā novērtējuma ieteikumiem, aicinot pieņemt skaidru noteikumu kopumu koncepcijas īstenošanai; atkārtoti aicina skaidri noteikt katras ES iestādes pienākumus PCD saistību īstenošanā;

47.  atkārtoti aicina apspriest PCD Eiropadomes līmenī, tādējādi dodot stimulu tās mehānismu īstenošanai, lai sasniegtu Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam mērķus; uzskata, ka saskaņā ar PCD ārējā novērtējumā minēto tikai ES politiskā griba būtiski ietekmēs PCD pieejas veicināšanu un efektivitāti;

48.  uzsver, ka, ņemot vērā LESD 208. pantā minētās juridiskās saistības veicināt PCD, ES ir aktīvi jāuzsāk dialogs ar jaunattīstības valstīm un reģioniem, lai apspriestu un apsvērtu svarīgas politikas iniciatīvas, kas var tos ietekmēt;

49.  uzsver, ka ES iestādēm ir jāizrāda vadība un jāpielāgo sava pārvaldība, lai nodrošinātu, ka to darbā tiek iekļauti ilgtspējīgas attīstības mērķi; aicina Komisiju visaugstākajā līmenī koordinēt ilgtspējīgas attīstības mērķus ar īpašu projektu grupu, kas ir piesaistīta Priekšsēdētāja birojam, un sadarboties ar visiem komisāriem un apmācītām kontaktpersonām ģenerāldirektorātos; uzsver, ka runā par stāvokli Savienībā ir jārisina jautājums par pašreizējo stāvokli attiecībā uz ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanu; uzstāj, ka Parlamentam būtu arī jānodrošina, ka ilgtspējīgas attīstības mērķi tiek konsekventi iekļauti visās tā komitejās;

50.  atzinīgi vērtē darba grupas par Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam izveidi Vispārējo lietu padomē; aicina veidot IAM koordinācijas un sadarbības mehānismus starp Parlamentu, Padomi un Komisiju, kā arī šajās iestādēs, lai nodrošinātu politikas saskaņotību; uzsver, ka šādi mehānismi ir skaidri jāizstrādā un jānosaka saskaņā ar Iestāžu nolīgumu par ilgtspējīgu Eiropu līdz 2030. gadam, jo saskaņoti politiskie procesi starp trim iestādēm būs izšķiroši svarīgi, lai sekmīgi īstenotu programmu 2030. gadam; aicina iesaistīt visas trīs iestādes turpmākajā darbā ar daudzpusēju ieinteresēto pušu platformu par ilgtspējīgas attīstības mērķu jautājumiem un uzsver, cik būtiski ir iesaistīt visus attiecīgos dalībniekus šajā platformā, tostarp pilsoniskās sabiedrības organizācijas;

51.  uzskata, ka saskaņā ar 17. ilgtspējīgas attīstības mērķi par partnerībām pašreizējās daudzpusējās ieinteresēto pušu platformas nozīme ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanā ir jāpalielina un jāiekļauj oficiālā un iestāžu konsultāciju sistēmā;

52.  uzsver attīstības sadarbības nozīmi programmas 2030. gadam īstenošanas atbalstīšanā jaunattīstības valstīs; atzinīgi vērtē ilgtspējīgas attīstības mērķu iekļaušanu jaunajā Eiropas Konsensā par attīstību; atgādina, ka nabadzības izskaušanai (IAM 1. mērķis) arī turpmāk ir jābūt ES attīstības sadarbības galvenajam mērķim; atgādina, ka IAM 1. mērķis un IAM 2. mērķis ir cieši saistīti; atkārtoti uzsver, ka, neraugoties uz panākumiem, pašreizējais īstenošanas temps un apjoms, visticamāk, neveicinās pārmaiņas, kas vajadzīgas, lai sasniegtu IAM 2. mērķa apakšmērķus; aicina pielikt lielākas pūles, lai veiktu turpmākas darbības saskaņā ar ieteikumiem, kas ietverti Augsta līmeņa politiskā foruma IAM 2. mērķa tematiskajā pārskatā;

53.  atkārtoti aicina iekļaut ilgtspējīgas attīstības mērķus visās politikas jomās; atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos iekļaut ilgtspējīgas attīstības mērķus labāka regulējuma programmā un uzsver, ka labāka regulējuma instrumentu stratēģiska izmantošana varētu būt noderīga Komisijas neatkarīgajos ES politikas saskaņotības novērtējumos attiecībā uz programmu 2030. gadam un tās attīstības sadarbības politiku; aicina Komisiju ātri pārskatīt labāka regulējuma programmas pamatnostādnes un turpināt stiprināt un uzraudzīt tās regulāros ex ante novērtējumus, lai nodrošinātu pilnīgu politikas saskaņotību ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanā, vienlaikus veicinot sinerģiju, nodrošinot papildu ieguvumus un novēršot kompromisus gan Savienības, gan dalībvalstu līmenī;

54.  aicina Parlamentā koordinēt komitejas, lai pārraudzītu un uzraudzītu ES īstenoto programmas 2030. gadam saistību izpildi;

55.  aicina Priekšsēdētāju konferenci un Eiropas Parlamenta Komiteju priekšsēdētāju konferenci novērtēt Parlamenta pašreizējās struktūras piemērotību, lai nodrošinātu tā spēju efektīvi un visaptveroši uzraudzīt visu politikas jomu darbību attiecībā uz ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanu ES iekšējā un ārējā politikā;

56.  aicina Parlamentu, Komisiju un Padomi izstrādāt kopīgu ilgtspējības deklarāciju, nostiprinot ilgtspējīgas attīstības mērķus nākamā sasaukuma daudzgadu iestāžu prioritātēs;

57.  uzsver regulāru un atbilstīgu ex ante ietekmes novērtējumu, kā arī ex post novērtējumu nozīmi programmas 2030. gadam labākā iekļaušanā un rezultātu sasniegšanā; uzsver, cik būtiski ir novērtēt politikas nostādņu īstermiņa un ilgtermiņa sekas un to iespējamo ieguldījumu ilgtspējīgā attīstībā; atgādina par Līgumā paredzēto pienākumu ņemt vērā attīstības sadarbības mērķus visās politikas jomās, kas var ietekmēt jaunattīstības valstis;

58.  atgādina, cik būtiska ir vietējo resursu mobilizācija jaunattīstības valstīm ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā; uzsver, ka Apvienoto Nāciju Organizācijas Tirdzniecības un attīstības konferences (UNCTAD) ziņojumā "World Investment Report 2015 – Reforming International Investment Governance" (2015. gada pasaules ieguldījumu pārskats — starptautisko ieguldījumu pārvaldības reforma)(17) ir lēsts, ka jaunattīstības valstis uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumos zaudē vismaz 100 miljardus USD gadā, ņemot vērā lielo uzņēmumu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas; šajā saistībā atzinīgi vērtē 2015. gada 15. oktobra Komisijas dienestu darba dokumentu "Collect More – Spend Better: Achieving Development in an Inclusive and Sustainable Way" (Ieņēmumu palielināšana un izdevumu uzlabošana — attīstības panākšana iekļaujošā un ilgtspējīgā veidā) (SWD(2015)0198), kura mērķis ir risināt šo jautājumu; tomēr pauž nožēlu, ka nav veiktas konkrētas darbības, lai nodrošinātu iepriekš minētās Komisijas stratēģijas īstenošanu; aicina Komisiju ierosināt vietējo resursu mobilizācijas pamatprogrammu, lai nodrošinātu lielāku nodokļu ieņēmumu iekasēšanu un ilgtspējīgas attīstības mērķu finansēšanu;

59.  uzstāj, ka ir jānostiprina vietējie dalībnieki kā ilgtspējīgas attīstības aģenti, un prasa, lai valstu parlamenti un reģionālās un vietējās iestādes vairāk iesaistītos visos IAM īstenošanas posmos, sākot no plānošanas līdz novērtēšanai un uzraudzībai; turklāt aicina Komisiju pastiprināt atbalstu pilsētām un vietējām iestādēm efektīvu politikas iniciatīvu un stratēģiju izstrādē, īstenošanā un uzraudzībā, lai sasniegtu ilgtspējīgas attīstības mērķus;

60.  atzinīgi vērtē privātā sektora arvien lielāku iesaistīšanos ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā; uzsver, cik būtiski ir radīt vidi, kas veicina jaunas iniciatīvas un partnerības starp valsts un privāto sektoru, un mudina uzņēmumus saskaņot savas darījumdarbības stratēģijas ar ilgtspējīgas attīstības mērķiem;

61.  atgādina, ka saskaņā ar ANO aplēsēm ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanai ik gadu ir vajadzīgas investīcijas 5–7 triljonu USD apmērā; tāpēc uzstāj, ka ir jāmobilizē investīcijas, un šajā saistībā atzinīgi vērtē ES Ārējo investīciju plāna potenciālu;

Brīvprātīgie valstu pārskati un ES ziņojumi ANO Ģenerālās asamblejas Augsta līmeņa politiskajam forumam 2019. gadā

62.  mudina dalībvalstis veikt regulārus un iekļaujošus pārskatus par progresu un mudina tās dalībvalstis, kuras vēl nav apņēmušās pabeigt BVP, to darīt saskaņā ar Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un tās dalībvalstis, kuras jau ir iesniegušas BVP, izstrādāt grafiku turpmākai regulārai brīvprātīgo valstu pārskatu iesniegšanai;

63.  aicina Komisiju regulāri analizēt dalībvalstu BVP, lai novērtētu progresu un labu praksi; turklāt aicina veikt vismazāk attīstīto valstu BVP analīzi, lai apzinātu vajadzības, novērstu trūkumus un uzlabotu atbalstu un sadarbību, kā arī cieši sadarboties ESAO, izstrādājot salīdzinošās pārskatīšanas mehānismus, lai īstenotu ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanas stratēģijas un pasākumus vietējās un ārējās politikas jomā, kā arī lai uzlabotu paraugprakses apmaiņu un labāk uzraudzītu negatīvu ārējo plašāko ietekmi;

64.  mudina Komisiju un dalībvalstis paplašināt kopīgu plānošanu un kopīgu attīstības sadarbības īstenošanu, pamatojoties uz IAM politikas dialogiem ar partnervalstīm, valstu attīstības plāniem un BVP, pienācīgi ņemot vērā valstu līdzdalību un citus attīstības efektivitātes principus;

65.  uzsver Augsta līmeņa politiskā foruma nozīmi ilgtspējīgas attīstības mērķu uzraudzībā un pārskatīšanā; pilnībā atbalsta Savienības apņemšanos veikt brīvprātīgu pārskatīšanu Augsta līmeņa politiskajā forumā; aicina Komisiju ievērot ES vadošo lomu programmas 2030. gadam izstrādē un īstenošanā, kā arī iesniegt visaptverošu apvienotu ziņojumu par visiem ilgtspējīgas attīstības mērķiem; uzsver, ka ES ziņojumos, tostarp gaidāmajā kopīgajā kopsavilkuma ziņojumā par ES atbalstu jaunattīstības valstīm, ir jāiekļauj pašreizējā stāvokļa analīze, kā arī pašreizējie trūkumi un nepilnības;

66.  aicina Komisiju pozicionēt sevi kā paraugu Augsta līmeņa politiskā foruma gaitā; aicina Komisiju sadarboties ar trešām valstīm virzībā uz programmas 2030. gadam īstenošanu, tostarp izmantojot ANO Eiropas Ekonomikas komisiju;

67.  aicina noorganizēt ikgadēju Eiropas IAM forumu, gatavojoties Augsta līmeņa politiskajam forumam, lai ļautu piedalīties ārējām ieinteresētajām pusēm un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kā arī parlamentāriešiem un veidot dialogu par IAM īstenošanu starp šiem dalībniekiem;

68.  atzinīgi vērtē Augsta līmeņa politiskā foruma sanāksmi samita līmenī, kas 2019. gada septembrī notiks ANO Ģenerālās asamblejas vadībā un pēc tam turpmākajos samitos, kā iespēju novērtēt visu ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanu programmā 2030. gadam kopumā un cer, ka Eiropas Savienība uzņemsies vadību minētajā samitā; norāda, ka dalībvalstu panākumi ir atšķirīgi atkarībā no daudziem aspektiem, tostarp no attiecīgā IAM, valstu prioritāriem mērķiem un mērķiem; uzsver, ka ilgtspējīgas attīstības mērķi ir cieši saistīti un ka ir jāīsteno integrēta un visaptveroša sistēmiska pieeja to īstenošanai;

Koncentrēšanās uz ilgtspējīgas attīstības mērķiem saskaņā ar paredzamo padziļināto pārskatu Augsta līmeņa politiskajā forumā 2019. gadā

69.  atzinīgi vērtē paredzamo padziļināto pārskatu par IAM 4. mērķi (kvalitatīva izglītība), 8. mērķi (pienācīgas kvalitātes nodarbinātība un ekonomikas izaugsme), 10. mērķi (nevienlīdzības samazināšana), 13. mērķi (rīcība klimata jomā), 16. mērķi (miers, tiesiskums un spēcīgas iestādes) un 17. mērķi (partnerības mērķu sasniegšanai) un cer, ka Savienība pilnībā atbalstīs šo pārskatu; ar nepacietību gaida turpmākus padziļinātus pārskatus par visiem citiem ilgtspējīgas attīstības mērķiem turpmākajos gados, vienlaikus uzsverot programmas 2030. gadam nedalāmību un mērķu savstarpējo saistību;

70.  atkārtoti uzsver, ka kvalitatīva izglītība un piekļuve pamatizglītībai visiem (IAM 4. mērķis) ir būtiska, lai nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību un pašpietiekamu sabiedrību, kā arī jaunatnes iespējas un nodarbinātību; atzīst, ka kvalitatīvai izglītībai daudzās dalībvalstīs ir pievērsta ļoti liela uzmanība, un uzsver, ka tehniskā un profesionālā apmācība ir būtiska jauniešu nodarbinātības iespējām un kvalificētu darbvietu pieejamībai; tomēr pauž nožēlu par to, ka izglītības atšķirības pilsētās un lauku apvidos, kā arī dzimumu jomā joprojām ir izplatītas gan ES, gan ārpus tās; tāpēc aicina veikt lielākas investīcijas, lai uzlabotu izglītības un ar to saistītās infrastruktūras kvalitāti, īpašu uzmanību pievēršot mazāk attīstītiem reģioniem Eiropas Savienībā un vismazāk attīstītajām valstīm ārpus tās;

71.  mudina Komisiju un dalībvalstis sistemātiskāk pievērsties mērķrādītājiem saskaņā ar 8. ilgtspējīgas attīstības mērķi (ilgtspējīga izaugsme un nodarbinātība) savās attīstības sadarbības politikas nostādnēs un (kopīgajā) plānošanā; aicina turpināt sniegt ieguldījumu 8. ilgtspējīgas attīstības mērķa sasniegšanā, tostarp uzlabojot ražīguma spējas, ieņēmumu radīšanu, industrializāciju, ilgtspējīgus patēriņa un ražošanas modeļus, tirdzniecību, privātā sektora attīstību, darījumdarbības vidi, infrastruktūru un tūrismu;

72.  atzīst mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu, kooperatīvu, iekļaujošu darījumdarbības modeļu un pētniecības institūtu kā izaugsmes, nodarbinātības un vietējo inovāciju dzinējspēku nozīmi; aicina veicināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus tādās jomās kā ilgtspējīgas investīcijas, industrializācija, darījumdarbība, tostarp atbildīga darījumdarbība, finansējums un nodokļi, zinātne, tehnoloģijas, pētniecība un inovācijas, lai veicinātu un paātrinātu iekšējo ekonomiku un cilvēces attīstību, kā arī sekmētu ilgtermiņa ilgtspējīgu izaugsmi saskaņā ar ilgtspējīgas attīstības mērķiem un Parīzes nolīgumu; aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt jaunu darījumdarbības modeļu izveidi un izmantot jaunas tehnoloģijas, piemēram, mākslīgo intelektu;

73.  uzsver privātā sektora izšķirošo nozīmi virzībā uz ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu, jo īpaši attiecībā uz atbildīgām un ilgtspējīgām investīcijām un iekļaujošas izaugsmes veicināšanu, kā arī atbildīgas darījumdarbības veicināšanu un apņemšanos to īstenot; šajā saistībā uzsver nepieciešamību pēc investīcijām labvēlīgām politikas sistēmām, tostarp ilgtspējības rādītājiem un prasībām, lai nodrošinātu ilgtspējības risku iekļaušanu lēmumu pieņemšanā un tiesiskumu;

74.  atzīst, ka ES pētniecības, attīstības un inovāciju centri un inkubatori ir svarīgi ilgtspējīgas attīstības struktūru atbalstīšanā; tādēļ aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt ciešākas saiknes starp pētniecību un darījumdarbību, lai nodrošinātu paraugprakses apmaiņu un veicinātu inovācijas; uzsver, ka pētniecības un inovācijas finansējums ir jāpapildina ar stratēģisku pieeju investīcijām, ļaujot novatoriskiem risinājumiem nonākt tirgū, jo tiem bieži ir nepieciešami kapitālietilpīgi un augsta riska investīcijas;

75.  aicina Padomi ņemt vērā ilgtspējīgas attīstības mērķus, izstrādājot tās nostāju par turpmāko ESF+ un nodrošinot vajadzīgos finanšu piešķīrumus; uzsver, ka ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšana Savienībā ir atkarīga no vērienīgām politikas nostādnēm, kuras atbalsta ar pietiekamiem līdzekļiem;

76.  pauž nožēlu par to, ka joprojām ir būtiskas atšķirības dalībvalstu panākumos virzībā uz ilgtspējīgas attīstības 10. mērķa īstenošanu attiecībā uz nevienlīdzības samazināšanu ienākumu, kā arī vecuma, dzimuma, invaliditātes, etniskās piederības, izcelsmes, reliģijas, ekonomiskā stāvokļa un citu faktoru, kas var uzlabot sociālo kohēziju, jomā un ka nevienlīdzība saglabājas un palielinās valstīs un starp valstīm gan Eiropas Savienībā, gan ārpus tās; aicina paātrināt virzību, lai samazinātu pieaugošās atšķirības un veicinātu vienlīdzīgas iespējas visiem, nodrošinot tiešu palīdzību neaizsargātām grupām un tiem, kam tā visvairāk vajadzīga, un radot iekļaujošāku un ilgtspējīgāku izaugsmi, kā arī cilvēces attīstību; aicina Komisiju, pārskatot IAM 10. mērķi, cita starpā iekļaut uzlabotus ekonomiskās nevienlīdzības kritērijus;

77.  atzīst, ka ES un visas tās dalībvalstis ir parakstījušas un ratificējušas Parīzes nolīgumu un ka vairums dalībvalstu ir minējušas Parīzes nolīgumu kā galveno starptautiskās sadarbības politikas pīlāru līdztekus programmai 2030. gadam, bet dažas no tām par prioritāti ir noteikušas cīņu pret klimata pārmainām un to ietekmi (IAM 13. mērķis); aicina Komisiju un dalībvalstis izmantot saziņas stratēģijas un pasākumus, lai palielinātu sabiedrības un politisko atbalstu klimata pasākumiem un vairotu izpratni par klimata pārmaiņu apkarošanas papildu ieguvumiem, piemēram, gaisa kvalitātes uzlabošanu un sabiedrības veselību, dabas resursu saglabāšanu, ekonomikas izaugsmi un lielāku nodarbinātību, uzlabotu energoapgādes drošību un samazinātas enerģijas importa izmaksas;

78.  prasa programmu 2030. gadam koordinēti un saskaņoti īstenot kā vienu veselumu kopā ar Parīzes nolīgumu par klimata pārmaiņām, arī attiecībā uz nepieciešamību steidzami novērst plaisu starp vajadzībām, lai ierobežotu globālo sasilšanu un palielinātu darbu pie pielāgošanās, kā arī palielinātu finansējumu šim darbam; atgādina par ES apņemšanos piešķirt 20 % no tās 2014.–2020. gada budžeta (aptuveni 180 miljardi EUR) centieniem apkarot klimata pārmaiņas, tostarp izmantojot ārpolitikas un attīstības sadarbības politiku;

79.  pauž nožēlu par to, ka, neraugoties uz skaidriem un visaptverošiem zinātniskiem pierādījumiem, kas izvirzīti Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes īpašajā ziņojumā par globālo sasilšanu par 1,5°C, kurā sīki izklāstīta šāda temperatūras pieauguma kaitīgā ietekme un būtiskā atšķirība no graujošās ietekmes, kas saistīta ar sasilšanu par 2°C, dažas Parīzes nolīguma puses vēl nav palielinājušas savus mērķus klimata jomā; atzinīgi vērtē starptautisko sadarbību emisiju kvotu tirdzniecības jomā, kā arī trešo valstu un reģionālo oglekļa tirgu sasaistē; aicina Eiropas Savienību veicināt uz tirgu balstītas emisiju samazināšanas shēmas jaunietekmes ekonomikas un jaunattīstības valstīs; norāda, ka tas palīdzēs samazināt globālās emisijas, radīs izmaksu ietaupījumus un darbības efektivitāti, kā arī ierobežos oglekļa emisiju pārvirzes risku, radot vienlīdzīgus konkurences apstākļus pasaulē;

80.  uzsver, ka ir nepieciešama globāla klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās tām, un īpaši norāda, ka jaunattīstības valstīm ir būtiska nozīme, īstenojot Parīzes nolīguma, Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam un Adisabebas rīcības programmas mērķus, kā arī ir steidzami jāpalīdz šīm valstīm nodrošināt savas valsts noteiktās iemaksas; šajā saistībā atzinīgi vērtē to, ka cīņa pret klimata pārmaiņām ir prioritāte nesen izveidotajā Eiropas Fondā ilgtspējīgai attīstībai (EFIA), kura mērķis ir mobilizēt valsts un privātā sektora investīcijas partnervalstīs Āfrikā un ES kaimiņvalstīs;

81.  uzsver, ka ES ir jāturpina iesāktā virzība, pārejot uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni, klimata ziņā neitrālu, resursu ziņā efektīvu un bioloģiski daudzveidīgu ekonomiku, pilnībā ievērojot ANO programmu 2030. gadam un 17 ilgtspējīgas attīstības mērķus, lai samazinātu neilgtspējīgas tendences, kuru pamatā ir dabas resursu pārmērīga izmantošana, kā arī bioloģiskās daudzveidības samazināšanās, ko izraisa neilgtspējīgi patēriņa un ražošanas modeļi; uzsver ES nozīmi, paātrinot tās iniciatīvu īstenošanu, kuru mērķis ir veicināt atbildīgu un ilgtspējīgu patēriņu un ražošanu, vienlaikus uzņemoties vadošo lomu aprites ekonomikas veidošanā;

82.  atkārtoti uzsver demokrātijas, labas pārvaldības, tiesiskuma un cilvēktiesību vispārējās vērtības kā priekšnoteikumus ilgtspējīgai attīstībai, kā noteikts IAM 16. mērķī (miermīlīgas un iekļaujošas sabiedrības); tomēr pauž dziļu nožēlu par to, ka pasaulē joprojām ir izplatīti bruņoti konflikti un vardarbība; pauž bažas par virzības trūkumu tiesiskuma un tiesu pieejamības uzlabošanā daudzās valstīs; atgādina par Eiropas Savienības un tās dalībvalstu apņemšanos, kas izteikta Eiropas Konsensā par attīstību, īstenot visaptverošu pieeju konfliktiem un krīzēm, koncentrējoties uz nestabilitāti un cilvēku drošību, vienlaikus atzīstot saikni starp ilgtspējīgu attīstību, humāno palīdzību, mieru un drošību, kā arī īpašu uzmanību pievēršot nestabilām un konfliktu skartām valstīm; uzsver, ka miermīlīgas un iekļaujošas sabiedrības mērķis, tostarp visiem nodrošināta piekļuve tiesai, ir jāiekļauj ES ārējā darbībā, kas, atbalstot vietējās ieinteresētās personas, var palīdzēt veidot noturību, veicināt cilvēku drošību, stiprināt tiesiskumu un risināt sarežģītās problēmas, kas saistītas ar nedrošību, nestabilitāti un pāreju uz demokrātiju;

83.  uzsver, ka cīņai pret nevienlīdzību valstīs un starp tām, diskriminācijas novēršanai un miera, līdzdalības demokrātijas, labas pārvaldības, tiesiskuma un cilvēktiesību veicināšanai ir jābūt ES attīstības politikas mērķiem;

84.  atzinīgi vērtē ES centienus palielināt saskaņotību un veidot sinerģiju starp dažādām politikām, lai stiprinātu īstenošanas līdzekļus un atjaunotu globālo partnerību ilgtspējīgai attīstībai;

85.  uzsver, ka iekļaujoša un taisnīga izglītība, zinātne, tehnoloģijas, pētniecība un inovācijas ir īpaši svarīgi instrumenti ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanai, un atzīst nepieciešamību uzlabot pārvaldību šajā jomā; pauž nožēlu, ka zinātniskās sabiedrības potenciālais ieguldījums līdz šim nav pilnībā uzlabots; uzsver, ka pamatprogrammā "Apvārsnis 2020" un turpmākās pamatprogrammās pētniecībai ir labāk jāintegrē ilgtspējīgas attīstības koncepcija un sabiedrības problēmu risināšana; atgādina par nepieciešamību veicināt mehānismus, lai nodrošinātu jēgpilnu tehnoloģiju nodošanu jaunattīstības valstīm;

86.  aicina Komisiju pievienot datus par ilgtspējīgas attīstības mērķiem augstas vērtības datu kopām, kā noteikts direktīvā par atklātiem datiem un valsts sektora informāciju, un mudināt dalībvalstis publicēt visus ziņojumus par ilgtspējīgas attīstības mērķiem saskaņā ar bezmaksas licenci;

87.  uzsver, cik būtiski ir pilnībā izmantot pašreizējās un paredzamās ES programmas un instrumentus, piemēram, "Apvārsnis" un LIFE programmas, kas ļauj trešām valstīm piedalīties enerģētikas, klimata pārmaiņu un ilgtspējīgas attīstības jomās;

88.  aicina izveidot ES budžetu, kurā ilgtspējīgas attīstības joma būtu primārais mērķis; atgādina, ka cīņa pret krāpšanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas ir solidaritātes attīstības jautājums;

89.  uzsver, ka ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšana pārtikas, lauksaimniecības, enerģētikas, materiālu, pilsētu, kā arī veselības un labklājības jomā varētu atvērt tirgus iespējas vairāk nekā 10 triljonu EUR vērtībā(18); tomēr uzsver, ka, lai sasniegtu ES mērķi attiecībā uz resursu ziņā efektīvu ekonomiku, ES un tās dalībvalstīm ir jāuzņemas vadošā loma zinātnes, tehnoloģiju un modernās infrastruktūras jomā;

90.  uzsver, ka, ņemot vērā piegādes ķēžu pieaugošo sarežģītību un globalizāciju, ir svarīgi veicināt augstu ilgtspējības standartu piemērošanu, tostarp trešās valstīs;

°

°  °

91.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, ESAO un Apvienoto Nāciju Organizācijai.

(1)

OV C 210, 30.6.2017., 1. lpp.

(2)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 20. novembra Lēmums Nr. 1386/2013/ES (OV L 354, 28.12.2013., 171. lpp.).

(3)

OV C 353, 27.9.2016., 2. lpp.

(4)

OV C 76, 28.2.2018., 45. lpp.

(5)

OV C 86, 6.3.2018., 2. lpp.

(6)

OV C 224, 27.6.2018., 36. lpp.

(7)

OV C 334, 19.9.2018., 151. lpp.

(8)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0077.

(9)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0279.

(10)

http://europa.eu/rapid/press-release_STATEMENT-18-5927_en.htm.

(11)

http://europa.eu/rapid/press-release_STATEMENT-18-5882_en.htm.

(12)

http://europa.eu/rapid/press-release_STATEMENT-18-5870_en.htm.

(13)

Eurostat 2017. gada dati, 2018. gada 16. oktobris.

(14)

Komisijas pārdomu dokuments "Ceļā uz ilgtspējīgu Eiropu līdz 2030. gadam", 7. lpp. (https://ec.europa.eu/commission/sites/beta-political/files/rp_sustainable_europe_30-01_en_web.pdf).

(15)

Komisijas paziņojums "Turpmākie pasākumi ilgtspējīgai Eiropas nākotnei. Eiropas rīcība ilgtspējības jomā" (COM(2016)0739).

(16)

Padziļināta analīze, atbalstot Komisijas paziņojumu "Tīru planētu – visiem! Stratēģisks Eiropas ilgtermiņa redzējums par pārticīgu, modernu, konkurētspējīgu un klimatneitrālu ekonomiku" (COM(2018)0773).

(17)

http://unctad.org/en/PublicationChapters/wir2015ch0_KeyMessage_en.pdf.

(18)

Darījumdarbības un ilgtspējīgas attīstības komisijas ziņojums "Better Business, Better World" (Labāka uzņēmējdarbība, labāka pasaule), 2017. gada janvāris.


PASKAIDROJUMS

ANO līmenī ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) sasniegšanā panākto progresu uzrauga un pārskata ik gadu jūlijā Augsta līmeņa politiskajā forumā (HLPF) un reizi četros gados valstu un valdību vadītāju līmenī; pirmo reizi šāda sanāksme notiks 2019. gada septembrī.

Eiropas Savienība apņēmās 2019. gadā kopīgi ziņot par ES centieniem saistībā ar programmu — papildus brīvprātīgajiem valsts pārskatiem, ko gandrīz visas ES dalībvalstis jau ir paveikušas. Šis stratēģiskais pašiniciatīvas ziņojums, ko kopīgi izstrādājušas Attīstības komiteja un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja, paredz sniegt ieguldījumu ES izvērtējumā.

Ziņojums ir sagatavots gandrīz četrus gadus pēc tam, kad visi ANO dalībvalstu valstu un valdību vadītāji svinīgi pieņēma Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam, un pēc vairāku gadu ilgām sarunām, kurās Eiropas Savienībai bija vadošajā loma. IAM ir svarīga inovācija multilaterālismā un ANO sistēmā, un tie ir būtisks virzītājspēks notiekošajai ANO reformai un lielajām pārmaiņām ilgtermiņa politikas plānošanā daudzās valstīs visā pasaulē. Atšķirībā no Tūkstošgades attīstības mērķiem ilgtspējīgas attīstības mērķi ir universāli, transversāli un savstarpēji saistīti. Tādējādi attiecībā uz ES un tās dalībvalstīm ietekme ir Eiropas, valsts (iekšzemes, reģionālā un vietējā) un starptautiskā līmenī.

Iniciatīva pieņemt kopīgu ziņojumu izriet no izpratnes, ka Parlamentam būtu jāpauž savs viedoklis laikā, kad daudzpusējo sadarbību cilvēku, planētas un uzplaukuma interesēs — attiecībā uz rīcību klimata politikas jomā, solidaritāti un mieru — nevar uzskatīt par nodrošinātu. Vajadzība pēc ciešākas abu komiteju sadarbības un lielākas Parlamenta iesaistīšanās Programmas 2030. gadam īstenošanā Eiropā un ārpus tās bija skaidri jūtama kopīgās ad hoc delegācijas darbā 2018. gada jūlijā, piedaloties Augsta līmeņa politiskajā forumā.

Šis ziņojums ir vēl jo savlaicīgāks, jo Komisija gatavo kopīgu kopsavilkuma ziņojumu par ES atbalstu jaunattīstības valstīm programmas 2030. gadam īstenošanā, kurā būs arī ES dalībvalstu sniegtā informācija. Tas arī ļaus Parlamentam reaģēt uz Komisijas pārdomu dokumentu "Ceļā uz ilgtspējīgu Eiropu 2030. gadā" laicīgi pirms paredzamajiem Padomes secinājumiem un pirms apspriedēm 2019. gada maijā plānotajā Sibiu samitā, kur ES līderi pārrunās Eiropas nākotni. Līdzreferenti uzskata, ka IAM var būt un tiem vajadzētu būt iedvesmas avotam un norādījumam par to, ko ES vēlas sasniegt un uz ko koncentrēties nākamajos gados.

Daudzi IAM un programmā 2030. gadam ietvertie 169 mērķi ir tieši saistīti ar Savienības pilnvarām un atbildību līdztekus valstu, reģionālajām un vietējām iestādēm, un tādēļ to īstenošanai ir vajadzīga patiesa daudzlīmeņu pārvaldība. Līdzreferenti ir pārliecināti, ka efektīvai IAM īstenošanai ir vajadzīga patiesa daudzlīmeņu pārvaldības pieeja ar aktīvu un plašu sabiedrības, pilsoniskās sabiedrības un privātā sektora iesaisti.

Attiecībā uz darbības jomu līdzreferenti ierosina koncentrēties uz visaptverošu un stratēģisku pieeju IAM īstenošanai, tostarp labāku koordināciju un kopīgu pārvaldību. Mūsu ziņojuma mērķis ir palīdzēt noteikt ES virzību uz visaptverošu ES 2030. gada stratēģiju IAM īstenošanai un uzlabot to integrāciju ES politikas virzienos un pārvaldības mehānismos. Šādā visaptverošā Eiropas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā, kuras pamatā ir politikas nepilnību analīze un novērtējums par attālumu līdz mērķiem, būtu jāizvirza konkrēti mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un darbības, kas vajadzīgas, lai Eiropas līmenī uzlabotu politikas koordināciju un politikas saskaņotību ilgtspējīgai attīstībai. Lai iekļautu un integrētu IAM, līdzreferenti atbalsta labāka regulējuma rīku stratēģisku izmantošanu, lai novērtētu un nodrošinātu ES politikas saskaņotību attiecībā uz programmu 2030. gadam, vienlaikus veicinot sinerģijas, gūstot papildu ieguvumus un novēršot kompromisus gan Savienības, gan dalībvalstu līmenī. Ziņojumā iekļaujamie jautājumi, kas ir vienlīdz svarīgi, ir saistīti ar jautājumu par to, kā uzlabot pienācīgu uzraudzību, samērīgu pārskatatbildību un efektīvus pārskatīšanas mehānismus attiecībā uz panāktā progresa novērtēšanu.

Svarīgi ir tas, ka ziņojums ir paredzēts kā ieguldījums pārskatīšanā un ziņošanā, kas notiks 2019. gadā. Tas izpaudīsies trīs veidos, kas jāatspoguļo:

•  atlasīta un ierobežota IAM skaita tematiskā pārskatīšana Augsta līmeņa politiskajā forumā jūlijā, proti, pārskatīšana attiecībā uz 4. mērķi (kvalitatīva izglītība), 8. mērķi (pienācīgas kvalitātes nodarbinātība un ekonomikas izaugsme), 10. mērķi (nevienlīdzības samazināšana), 13. mērķi (rīcība klimata jomā), 16. mērķi (miers, tiesiskums un spēcīgas iestādes) un 17. mērķi (partnerības mērķu sasniegšanai);

•  brīvprātīgie valsts pārskati, kas ir svarīgs instruments labas prakses un progresa novērtēšanai un ko ES iestādes varētu novērtēt sistemātiskāk;

•  ES ziņojumi par to, kā īstenot un veicināt IAM sasniegšanu, kas tiks veikti šogad.


INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

27.2.2019

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

57

1

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Pilar Ayuso, Beatriz Becerra Basterrechea, Ivo Belet, Biljana Borzan, Lynn Boylan, Paul Brannen, Soledad Cabezón Ruiz, Nessa Childers, Birgit Collin-Langen, Miriam Dalli, Seb Dance, Nirj Deva, Stefan Eck, Bas Eickhout, Francesc Gambús, Gerben-Jan Gerbrandy, Arne Gericke, Jens Gieseke, Julie Girling, Sylvie Goddyn, Françoise Grossetête, Enrique Guerrero Salom, Jytte Guteland, Heidi Hautala, Maria Heubuch, Anneli Jäätteenmäki, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Kateřina Konečná, Urszula Krupa, Jo Leinen, Linda McAvan, Susanne Melior, Norbert Neuser, Massimo Paolucci, Bolesław G. Piecha, Julia Reid, Elly Schlein, Annie Schreijer-Pierik, Renate Sommer, Bogusław Sonik, Eleni Theocharous, Adina-Ioana Vălean, Anna Záborská, Damiano Zoffoli

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Frank Engel, Martin Häusling, Anja Hazekamp, Ádám Kósa, Cécile Kashetu Kyenge, Gesine Meissner, Maria Noichl, Alojz Peterle, Keith Taylor, Babette Winter, Carlos Zorrinho

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Georges Bach, Heinz K. Becker, Edward Czesak, Bogdan Andrzej Zdrojewski


ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

57

+

ALDE

Beatriz Becerra Basterrechea, Gerben-Jan Gerbrandy, Anneli Jäätteenmäki, Gesine Meissner

ECR

Edward Czesak, Nirj Deva, Arne Gericke, Urszula Krupa, Bolesław G. Piecha, Eleni Theocharous

GUE/NGL

Lynn Boylan, Stefan Eck, Anja Hazekamp, Kateřina Konečná

PPE

Pilar Ayuso, Georges Bach, Heinz K. Becker, Ivo Belet, Birgit Collin-Langen, Frank Engel, Francesc Gambús, Jens Gieseke, Julie Girling, Françoise Grossetête, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Ádám Kósa, Alojz Peterle, Annie Schreijer-Pierik, Renate Sommer, Bogusław Sonik, Adina-Ioana Vălean, Anna Záborská, Bogdan Andrzej Zdrojewski

S&D

Biljana Borzan, Paul Brannen, Soledad Cabezón Ruiz, Nessa Childers, Miriam Dalli, Seb Dance, Enrique Guerrero Salom, Jytte Guteland, Cécile Kashetu Kyenge, Jo Leinen, Linda McAvan, Susanne Melior, Norbert Neuser, Maria Noichl, Massimo Paolucci, Elly Schlein, Babette Winter, Damiano Zoffoli, Carlos Zorrinho

VERTS/ALE

Bas Eickhout, Martin Häusling, Heidi Hautala, Maria Heubuch, Keith Taylor

1

EFDD

Julia Reid

1

0

EFDD

Sylvie Goddyn

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Pēdējā atjaunošana: 2019. gada 8. martsJuridisks paziņojums