Procedūra : 2018/0332(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0169/2019

Iesniegtie teksti :

A8-0169/2019

Debates :

PV 25/03/2019 - 15
CRE 25/03/2019 - 15

Balsojumi :

PV 26/03/2019 - 7.5
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2019)0225

ZIŅOJUMS     ***I
PDF 465kWORD 181k
7.3.2019
PE 632.060v02-00 A8-0169/2019

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko pārtrauc sezonālo laika maiņu un atceļ Direktīvu 2000/84/EK

(COM(2018)0639 – C8-0408/2018 – 2018/0332(COD))

Transporta un tūrisma komiteja

Referente: Marita Ulvskog

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
 PASKAIDROJUMS
 Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinums
 Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinums
 iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas atzinums
 Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinums
 Juridiskās komitejas atzinums
 Lūgumrakstu komitejas atzinums
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA
 ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko pārtrauc sezonālo laika maiņu un atceļ Direktīvu 2000/84/EK

(COM(2018)0639 – C8-0408/2018 – 2018/0332(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0639),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0408/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas ... atzinumu(1) ,

–  ņemot vērā rezultātus, kas gūti Eiropas Komisijas organizētajā apspriešanā tiešsaistē laikposmā no 2018. gada 4. jūlija līdz 2018. gada 16. augustam,

–  ņemot vērā Reģionu komitejas ... atzinumu (2),

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu, kā arī Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas, Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas, Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas, Juridiskās komitejas un Lūgumrakstu komitejas atzinumus (A8-0169/2019),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

3.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr.    1

Direktīvas priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1)  Agrāk dalībvalstis valsts līmenī bija izvēlējušās ieviest pāreju uz vasaras laiku. Tādēļ, lai nodrošinātu iekšējā tirgus darbību, bija svarīgi visā Savienībā noteikt vienotu datumu un laiku, kad notiek pāreja uz vasaras laiku un atpakaļ. Patlaban saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/84/EK21 visas dalībvalstis vasaras laika režīmu piemēro, sākot no marta pēdējās svētdienas līdz tā paša gada oktobra pēdējai svētdienai.

(1)  Agrāk dalībvalstis valsts līmenī bija izvēlējušās ieviest pāreju uz vasaras laiku. Tādēļ, lai nodrošinātu iekšējā tirgus darbību, bija svarīgi visā Savienībā noteikt vienotu datumu un laiku, kad notiek pāreja uz vasaras laiku un atpakaļ, koordinējot laika maiņu dalībvalstīs. Patlaban saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/84/EK21 visas dalībvalstis divreiz gadā veic sezonālu laika maiņu. Pāreja no standarta laika uz vasaras laiku notiek marta pēdējā svētdienā un to piemēro līdz tā paša gada oktobra pēdējai svētdienai.

__________________

__________________

21 Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 19. janvāra Direktīva 2000/84/EK par noteikumiem attiecībā uz vasaras laiku (OV L 31, 2.2.2001., 21. lpp.).

21 Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 19. janvāra Direktīva 2000/84/EK par noteikumiem attiecībā uz vasaras laiku (OV L 31, 2.2.2001., 21. lpp.).

Grozījums Nr.    2

Direktīvas priekšlikums

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2)  Eiropas Parlaments 2018. gada 8. februāra rezolūcijā aicināja Komisiju veikt novērtējumu par vasaras laika noteikumiem, kuri paredzēti ar Direktīvu 2000/84/EK, un vajadzības gadījumā nākt klajā ar priekšlikumu tās pārskatīšanai. Minētajā rezolūcijā arī apstiprināts, ka ir svarīgi saglabāt saskaņotu pieeju laika režīmam visā Savienībā.

(2)  Ņemot vērā vairākus lūgumrakstus, pilsoņu iniciatīvas un parlamentāros jautājumus, Eiropas Parlaments 2018. gada 8. februāra rezolūcijā aicināja Komisiju veikt rūpīgu novērtējumu par vasaras laika noteikumiem, kuri paredzēti ar Direktīvu 2000/84/EK, un vajadzības gadījumā nākt klajā ar priekšlikumu tās pārskatīšanai. Minētajā rezolūcijā arī uzsvērts, ka ir svarīgi saglabāt saskaņotu un koordinētu pieeju laika režīmam visā Savienībā un vienotu ES laika režīmu.

Grozījums Nr.  3

Direktīvas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)  Komisija ir izpētījusi pieejamos pierādījumus, kuri norāda, ka svarīgi ir, lai šajā jomā pastāvētu saskaņoti Savienības noteikumi, jo tie vajadzīgi, lai nodrošinātu pienācīgu iekšējā tirgus darbību un inter alia nepieļautu transporta operāciju plānošanas un informācijas un komunikācijas sistēmu darbības traucējumus, augstākas pārrobežu tirdzniecības izmaksas vai zemāku ražīgumu attiecībā uz precēm un pakalpojumiem. Nav gūti pārliecinoši pierādījumi, ka ieguvumi no pārejas uz vasaras laiku atsvērtu neērtības, ko rada laika režīma maiņa divas reizes gadā.

(3)  Komisija ir izpētījusi pieejamos pierādījumus, kuri norāda, ka svarīgi ir, lai šajā jomā pastāvētu saskaņoti Savienības noteikumi, jo tie vajadzīgi, lai nodrošinātu pienācīgu iekšējā tirgus darbību, radītu prognozējamību un ilgtermiņa noteiktību un inter alia nepieļautu transporta operāciju plānošanas un informācijas un komunikācijas sistēmu darbības traucējumus, augstākas pārrobežu tirdzniecības izmaksas vai zemāku ražīgumu attiecībā uz precēm un pakalpojumiem.

Grozījums Nr.    4

Direktīvas priekšlikums

3.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(3a)  Sabiedriskās debates par sezonālo laika maiņu nav nekas jauns, un kopš vasaras laika ieviešanas ir bijušas vairākas iniciatīvas, kuru mērķis bija izbeigt šādu praksi. Atsevišķas dalībvalstis rīkoja apspriešanās valsts mērogā, un lielākā daļa uzņēmumu un ieinteresēto personu atbalstīja šādas prakses izbeigšanu. Arī Eiropas Komisijas rīkotās apspriešanas rezultātā gūtais secinājums bija tāds pats.

Pamatojums

Laika maiņas ieviešanai sākumā bija pretinieki, bet pašreizējais priekšlikums seko virknei pētījumu un apspriešanu, kas argumentiem piešķir ideoloģisku debašu raksturu. Tāpēc ir pareizi pieminēt agrākās debates un procesu, kura rezultātā ir radies šis priekšlikums.

Grozījums Nr.    5

Direktīvas priekšlikums

3.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(3b)  Šajā kontekstā piemērs varētu būt lopkopju situācija, kad pāreja uz vasaras laiku sākotnēji tika uzskatīta par nesaderīgu ar lauksaimniecības darba praksi, jo īpaši attiecībā uz jau tā ļoti agro darba dienas sākumu atbilstoši standarta laikam. Turklāt tika uzskatīts, ka laika maiņa divreiz gadā padara grūtāku produkcijas vai dzīvnieku pārvietošanu uz tirgiem. Visbeidzot, govju dabiskā slaukšanas ritma saglabāšanas dēļ tika pieņemts, ka samazināsies piena izslaukums. Tomēr moderns lauksaimniecības aprīkojums un prakse ir radikāli pārveidojusi lauksaimniecību tā, ka lielākā daļa no šiem apsvērumiem vairs nav svarīgi, kamēr joprojām ir aktuālas bažas par dzīvnieku bioritmu, kā arī lauksaimnieku darba apstākļiem.

Grozījums Nr.    6

Direktīvas priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4)  Norit aktīva sabiedriskā apspriešana par pāreju uz vasaras laiku, un vairākas dalībvalstis jau ir paziņojušas, ka dotu priekšroku laika režīma maiņas pārtraukšanai. Ņemot vērā iepriekš aprakstīto notikumu attīstību, ir nepieciešams arī turpmāk nodrošināt pienācīgu iekšējā tirgus darbību un nepieļaut būtiskus iekšējā tirgus traucējumus, ko varētu radīt atšķirības starp dalībvalstīm šajā jomā. Tādēļ būtu lietderīgi koordinēti izbeigt vasaras laika noteikumu piemērošanu.

(4)  Norit aktīva sabiedriskā apspriešana par pāreju uz vasaras laiku. Komisijas rīkotajā sabiedriskajā apspriešanā piedalījās aptuveni 4,6 miljoni iedzīvotāju, un tas ir lielākais skaits atbilžu, kas jebkad saņemts kādā Komisijas rīkotā apspriešanā. Turklāt vairākas pilsoņu iniciatīvas ir parādījušas sabiedrības bažas saistībā ar pulksteņrādītāju pagriešanu divreiz gadā, un vairākas dalībvalstis jau ir paziņojušas, ka dotu priekšroku vasaras laika režīma pārtraukšanai. Ņemot vērā iepriekš aprakstīto notikumu attīstību, ir nepieciešams arī turpmāk nodrošināt pienācīgu iekšējā tirgus darbību un nepieļaut būtiskus iekšējā tirgus traucējumus, ko varētu radīt atšķirības starp dalībvalstīm šajā jomā. Tādēļ būtu lietderīgi koordinēti un saskaņoti izbeigt vasaras laika noteikumu piemērošanu.

Grozījums Nr.    7

Direktīvas priekšlikums

4.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(4a)  Hronobioloģija apliecina, ka cilvēka ķermeņa bioritmu ietekmē jebkāda laika maiņa, kas varētu nelabvēlīgi skart cilvēka veselību. Jaunākie zinātniskie dati skaidri liecina par saikni starp laika maiņu un sirds un asinsvadu slimībām, iekaisuma slimībām vai hipertensiju, kas saistīta ar diennakts cikla traucējumiem. Dažas grupas, piemēram, bērni un veci cilvēki, ir īpaši neaizsargātas. Tāpēc, lai aizsargātu sabiedrības veselību, ir lietderīgi izbeigt sezonālu laika maiņu.

Grozījums Nr.    8

Direktīvas priekšlikums

4.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(4b)  Teritorijas, kas nav dalībvalstu aizjūras teritorijas, ir sagrupētas trīs dažādās laika zonās vai standarta laikos, t. i., GMT, GMT+1 un GMT+2. Eiropas Savienības lielums ziemeļu-dienvidu virzienā nozīmē, ka laika ietekme uz dienasgaismu dažādās Savienības daļās ir atšķirīga. Tāpēc ir svarīgi, lai dalībvalstis pirms lēmuma pieņemšanas par savas laika zonu maiņu ņemtu vērā laika ģeogrāfiskos aspektus, t. i., dabiskās laika zonas un ģeogrāfisko pozīciju. Dalībvalstīm būtu jāapspriežas ar iedzīvotājiem un attiecīgajām ieinteresētajām personām pirms lēmuma par to laika joslas maiņu.

Grozījums Nr.    9

Direktīvas priekšlikums

4.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(4c)  Ar vairākām pilsoņu iniciatīvām tiek uzsvērtas viņu bažas par pulksteņa rādītāju pagriešanu divas reizes gadā un dalībvalstīm būtu jādod laiks un iespēja veikt pašu rīkotas publiskas apspriešanas un ietekmes novērtējumus, lai labāk saprastu sezonālās laika maiņas pārtraukšanas ietekmi visos reģionos.

Grozījums Nr.    10

Direktīvas priekšlikums

4.d apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(4d)  Laika maiņa un pāreja uz vasaras laiku rada iespaidu, ka vasaras mēnešos saule riet vēlāk. Daudzu ES iedzīvotāju ieskatā vasara ir sinonīms saules gaismai, kas spīd līdz vēlam vakaram. Pāreja uz “standarta” laiku radītu situāciju, ka vasarā saule norietēs stundu agrāk, samazinot laikposmu gadā, kad dienasgaismu var baudīt vēl vēlu vakarā.

Grozījums Nr.    11

Direktīvas priekšlikums

4.e apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(4e)  Daudzos pētījumos ir aplūkota saikne starp pāreju uz vasaras laiku un infarkta risku, ķermeņa ritma traucējumiem, miega trūkumu, koncentrācijas un uzmanības trūkumu, paaugstinātu nelaimes gadījumu risku, zemāku apmierinātības līmeni ar dzīvi un pat pašnāvību īpatsvaru. Tomēr ilgāka dienasgaismas izmantošana, ārpustelpu aktivitātes pēc darba vai skolas un uzturēšanās saules gaismā noteikti rada pozitīvu ilgtermiņa ietekmi uz vispārējo labklājību.

Grozījums Nr.  12

Direktīvas priekšlikums

4.f apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(4f)  Sezonāla laika maiņa negatīvi ietekmē arī dzīvnieku labturību, kas apstiprinās arī lauksaimnieciskajā ražošanā, piemēram, samazinoties govju izslaukumam.

Grozījums Nr.    13

Direktīvas priekšlikums

4.g apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(4g)  Plaši izplatīts ir viedoklis, ka sezonāla laika maiņa rada enerģijas ietaupījumus. Tas arī bija galvenais iemesls laika maiņu sākotnējai ieviešanai pagājušajā gadsimtā. Tomēr pētījumi liecina — lai gan sezonāla laika maiņa varētu nedaudz samazināt enerģijas patēriņu Savienībā kopumā, tas netiek panākts katrā dalībvalstī. Enerģiju, kas tiek saglabāta, pārejot uz vasaras laiku, varētu arī atsvērt lielāks enerģijas patēriņš apkurei. Turklāt rezultātus ir grūti interpretēt, jo tos spēcīgi ietekmē ārēji faktori, piemēram, meteoroloģiskie apstākļi, enerģijas lietotāju izturēšanās vai pašlaik noritošā enerģētikas pārkārtošana.

Grozījums Nr.    14

Direktīvas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5)  Šai direktīvai nevajadzētu skart individuālu dalībvalstu tiesības lemt par standarta laiku vai laikiem tās jurisdikcijā esošās teritorijās, uz ko attiecas Līgumu teritoriālā piemērošanas joma, kā arī par turpmākām standarta laika maiņām. Tomēr, lai nodrošinātu, ka tikai dažu atsevišķu dalībvalstu pāreja uz vasaras laika režīmu netraucētu iekšējā tirgus darbību, dalībvalstīm būtu jāatturas no sezonāla rakstura standarta laika maiņas visās to jurisdikcijā esošās teritorijās, ja šāda pulksteņrādītāju pagriešana ir uzskatāma par laika zonas maiņu. Turklāt, lai pēc iespējas mazinātu traucējumus inter alia transporta, sakaru un citās saistītās nozarēs, dalībvalstīm būtu savlaicīgi jāinformē Komisija par savu nodomu mainīt standarta laiku un pēc tam piemērot paziņotās izmaiņas. Pamatojoties uz šādu paziņojumu, Komisijai būtu jāinformē visas pārējās dalībvalstis, lai tās varētu veikt visus vajadzīgos pasākumus. Komisijai, publicējot šo informāciju, būtu arī jāinformē sabiedrība un ieinteresētās personas.

(5)  Šai direktīvai nevajadzētu skart individuālu dalībvalstu tiesības lemt par standarta laiku vai laikiem tās jurisdikcijā esošās teritorijās, uz ko attiecas Līgumu teritoriālā piemērošanas joma, kā arī par turpmākām standarta laika maiņām. Tomēr, lai nodrošinātu, ka tikai dažu atsevišķu dalībvalstu pāreja uz vasaras laika režīmu netraucētu iekšējā tirgus darbību, dalībvalstīm būtu jāatturas no sezonāla rakstura standarta laika maiņas visās to jurisdikcijā esošās teritorijās, ja šāda pulksteņrādītāju pagriešana ir uzskatāma par laika zonas maiņu. Turklāt, lai pēc iespējas mazinātu traucējumus inter alia transporta, sakaru un citās saistītās nozarēs, dalībvalstīm būtu vēlākais līdz 2020. gada 1. aprīlim jāinformē Komisija, ja tās plāno mainīt savu standarta laiku 2021. gada oktobra pēdējā svētdienā.

Grozījums Nr.    15

Direktīvas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6)  Tāpēc būtu jāizbeidz saskaņota pāreja uz vasaras laiku, kā to nosaka Direktīva 2000/84/EK, un būtu jāievieš vienoti noteikumi, ar ko novērš, ka dalībvalstis piemēro atšķirīgus sezonālos laika režīmus, pagriežot pulksteņrādītājus vairāk nekā vienu reizi gadā, kā arī būtu jānosaka pienākums paziņot plānotās standarta laika izmaiņas. Šīs direktīvas mērķis ir noteiktā veidā sekmēt netraucētu iekšējā tirgus darbību, un tai attiecīgi būtu jābūt balstītai uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 114. pantu, kuru interpretē atbilstīgi pastāvīgajai Eiropas Savienības Tiesas judikatūrai.

(6)  Tāpēc būtu jāizbeidz saskaņota pāreja uz vasaras laiku, kā to nosaka Direktīva 2000/84/EK, un būtu jāievieš vienoti noteikumi, ar ko novērš, ka dalībvalstis piemēro atšķirīgus sezonālos laika režīmus, pagriežot pulksteņrādītājus vairāk nekā vienu reizi gadā. Šīs direktīvas mērķis ir noteiktā veidā sekmēt netraucētu iekšējā tirgus darbību, un tai attiecīgi būtu jābūt balstītai uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 114. pantu, kuru interpretē atbilstīgi pastāvīgajai Eiropas Savienības Tiesas judikatūrai.

Grozījums Nr.    16

Direktīvas priekšlikums

6.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(6a)  Pirms lēmuma par to, kādu standarta laiku piemērot katrā dalībvalstī, iepriekš jārīko konsultācijas un pētījumi, ar ko ņem vērā iedzīvotāju vēlmes, ģeogrāfiskos variantus, reģionālās atšķirības, darba režīma standartus un citus faktorus, kas ir nozīmīgi konkrētajai dalībvalstij. Tāpēc dalībvalstīm vajadzētu būt pietiekami ilgam laikam, lai analizētu priekšlikuma ietekmi un izvēlētos to risinājumu, kas vislabāk kalpo tās iedzīvotājiem, vienlaikus ņemot vērā iekšējā tirgus pienācīgu darbību.

Grozījums Nr.    17

Direktīvas priekšlikums

6.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(6b)  Pāreja uz laika noteikšanas kārtību bez sezonālām laika maiņām radīs pārejas izmaksas, jo īpaši attiecībā uz IT sistēmām transportā un citās nozarēs. Lai ievērojami samazinātu pārejas izmaksas, ir vajadzīgs saprātīgs sagatavošanās periods šīs direktīvas īstenošanai.

Grozījums Nr.    18

Direktīvas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7)  Šī direktīva būtu jāpiemēro no 2019. gada 1. aprīļa, tādējādi pēdējai pārejai uz vasaras laika režīmu, ko nosaka Direktīvas 2000/84/EK noteikumi, visās dalībvalstīs būtu jānotiek 2019. gada 31. martā plkst. 1.00 pēc koordinētā universālā laika. Dalībvalstīm, kuras pēc minētā vasaras laika perioda beigām par savu standarta laiku plāno noteikt laika režīmu, kas saskaņā ar Direktīvu 2000/84/EK atbilst ziemas laika režīmam, pāreja uz šādu standarta laiku būtu jāveic 2019. gada 27.oktobrī plkst. 1.00 pēc koordinētā universālā laika, nodrošinot, ka līdzīgas ilgtermiņa laika pārmaiņas dažādās dalībvalstīs notiek vienlaicīgi. Lēmumus par standarta laiku, ko katra dalībvalsts piemēros no 2019. gada, būtu vēlams pieņemt saskaņoti.

(7)  Šī direktīva būtu jāpiemēro no 2021. gada 1. aprīļa, tādējādi pēdējai pārejai uz vasaras laika režīmu, ko nosaka Direktīvas 2000/84/EK noteikumi, visās dalībvalstīs būtu jānotiek 2021. gada marta pēdējā svētdienā plkst. 1.00 pēc koordinētā universālā laika. Dalībvalstīm, kuras pēc minētā vasaras laika perioda beigām par savu standarta laiku plāno noteikt laika režīmu, kas saskaņā ar Direktīvu 2000/84/EK atbilst ziemas laika režīmam, pāreja uz šādu standarta laiku būtu jāveic 2021. gada oktobra pēdējā svētdienā plkst. 1.00 pēc koordinētā universālā laika, nodrošinot, ka līdzīgas ilgtermiņa laika pārmaiņas dažādās dalībvalstīs notiek vienlaicīgi. Lēmumus par standarta laiku, ko katra dalībvalsts piemēros no 2021. gada, būtu vēlams pieņemt saskaņoti.

Grozījums Nr.    19

Direktīvas priekšlikums

7.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(7a)  Lai nodrošinātu šīs direktīvas saskaņotu īstenošanu, dalībvalstīm būtu savstarpēji jāsadarbojas un lēmumi par plānoto laika režīmu jāpieņem saskaņotā un koordinētā veidā. Tāpēc būtu jāizveido koordinācijas mehānisms, kura sastāvā ir viens iecelts pārstāvis no katras dalībvalsts un viens Komisijas pārstāvis. Koordinācijas mehānismā būtu jāapspriež un jānovērtē paredzētā lēmuma par kādas dalībvalsts standarta laiku potenciālā ietekme uz iekšējā tirgus darbību, lai novērstu būtiskus tā traucējumus.

Grozījums Nr.    20

Direktīvas priekšlikums

7.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(7b)  Komisijai būtu jānovērtē, vai paredzētie laika režīmi dažādās dalībvalstīs var ievērojami un pastāvīgi kavēt iekšējā tirgus pienācīgu darbību. Ja minētais novērtējums neiesaka dalībvalstīm pārskatīt paredzētos laika režīmus, Komisijai vajadzētu būt iespējai atlikt šīs direktīvas piemērošanas dienu uz laiku, kas nepārsniedz 12 mēnešus, un attiecīgā gadījumā iesniegt tiesību akta priekšlikumu. Tāpēc un lai nodrošinātu šīs direktīvas pareizu piemērošanu, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz šīs direktīvas piemērošanas dienas atlikšanu uz laiku, kas nepārsniedz 12 mēnešus.

Grozījums Nr.    21

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Neatkarīgi no 1. punkta dalībvalstis 2019. gadā joprojām drīkst piemērot sezonālu standarta laika vai laiku maiņu ar nosacījumu, ka pāreju īsteno 2019. gada 27. oktobrī plkst. 1.00 pēc koordinētā universālā laika. Dalībvalstis šo lēmumu paziņo saskaņā ar 2pantu.

2.  Atkāpjoties no 1. punkta, dalībvalstis 2021. gadā joprojām drīkst piemērot sezonālu standarta laika vai laiku maiņu ar nosacījumu, ka pāreju īsteno minētā gada oktobra pēdējā svētdienā plkst. 1.00 pēc koordinētā universālā laika. Dalībvalstis par šo lēmumu informē Komisiju vēlākais līdz 2020. gada 1aprīlim.

Grozījums Nr.    22

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Neskarot 1. pantu, ja kāda dalībvalsts jebkurā no tās jurisdikcijā esošām teritorijām nolemj mainīt standarta laiku vai laikus, tā vismaz sešus mēnešus pirms pārmaiņu stāšanās spēkā par tām informē Komisiju. Ja dalībvalsts ir veikusi minēto paziņošanu un nav to atsaukusi vismaz sešus mēnešus pirms plānoto pārmaiņu spēkā stāšanās dienas, paziņotā laika maiņa ir jāpiemēro.

1.  Ar šo tiek izveidots koordinācijas mehānisms, kura mērķis ir nodrošināt saskaņotu un koordinētu pieeju laika režīmiem visā Savienībā.

Grozījums Nr.    23

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Viena mēneša laikā pēc paziņojuma saņemšanas Komisija par pārmaiņām informē pārējās dalībvalstis un minēto informāciju publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2.  Koordinācijas mehānismā piedalās viens iecelts pārstāvis no katras dalībvalsts un viens Komisijas pārstāvis.

Grozījums Nr.    24

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a  Ja dalībvalsts paziņo Komisijai par savu lēmumu saskaņā ar 1. panta 2. punktu, koordinācijas mehānisms tiek sasaukts ar mērķi apspriest un novērtēt paredzētās izmaiņas potenciālo ietekmi uz iekšējā tirgus darbību, lai izvairītos no būtiskiem traucējumiem.

Grozījums Nr.    25

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 2.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.b  Ja, pamatojoties uz 2.a punktā minēto novērtējumu, Komisija uzskata, ka paredzētā izmaiņa būtiski ietekmēs iekšējā tirgus pienācīgu darbību, tā par to informē paziņotāju dalībvalsti.

Grozījums Nr.    26

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 2.c punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.c  Vēlākais līdz 2020. gada 31. oktobrim paziņotāja dalībvalsts pieņem lēmumu par sava nodoma īstenošanu vai atteikšanos no tā. Ja paziņotāja dalībvalsts nolemj paturēt spēkā savu nodomu, tā sniedz detalizētu paskaidrojumu par to, kā tā risinās izmaiņas negatīvo ietekmi uz iekšējā tirgus darbību.

Grozījums Nr.    27

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Komisija vēlākais līdz 2024. gada 31. decembrim iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs direktīvas īstenošanu.

1.  Komisija vēlākais līdz 2025. gada 31. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei novērtējuma ziņojumu par šīs direktīvas piemērošanu un īstenošanu, vajadzības gadījumā pievienojot tiesību akta priekšlikumu tās pārskatīšanai, pamatojoties uz rūpīgu ietekmes novērtējumu, kurā iesaistītas visas attiecīgās ieinteresētās personas.

Grozījums Nr.    28

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Dalībvalstis vēlākais līdz 2024. gada 30. aprīlim iesniedz Komisijai attiecīgo informāciju.

2.  Dalībvalstis vēlākais līdz 2025. gada 30. aprīlim iesniedz Komisijai attiecīgo informāciju.

Grozījums Nr.    29

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Dalībvalstis vēlākais līdz 2019. gada 1. aprīlim pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis nekavējoties dara zināmus Komisijai minēto aktu tekstus.

1.  Dalībvalstis vēlākais līdz 2021. gada 1. aprīlim pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis nekavējoties dara zināmus Komisijai minēto aktu tekstus.

Tās piemēro minētos aktus no 2019. gada 1. aprīļa.

Tās piemēro minētos aktus no 2021. gada 1. aprīļa.

Kad dalībvalstis pieņem minētos aktus, tajos iekļauj atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

Kad dalībvalstis pieņem minētos aktus, tajos iekļauj atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

Grozījums Nr.    30

Direktīvas priekšlikums

4.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.a pants

 

1. Komisija ciešā sadarbībā ar 2. pantā minēto koordinācijas mehānismu rūpīgi uzrauga paredzēto laika režīmu visā Savienībā.

 

2. Ja Komisija konstatē, ka paredzētie laika režīmi, par kuriem dalībvalstis paziņojušas saskaņā ar 1. panta 2. punktu, var būtiski un pastāvīgi kavēt iekšējā tirgus pienācīgu darbību, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai atliktu šīs direktīvas piemērošanas dienu ne vairāk kā par 12 mēnešiem un attiecīgā gadījumā iesniegtu tiesību akta priekšlikumu.

Grozījums Nr.    31

Direktīvas priekšlikums

4.b pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.b pants

 

1.  Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

 

2.  Pilnvaras pieņemt 4.a pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz laiku no [šīs direktīvas stāšanās spēkā diena] līdz [šīs direktīvas piemērošanas diena].

 

3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 4.a. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

 

4.  Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

 

5.  Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

 

6.  Saskaņā ar 4.a pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

Grozījums Nr.    32

Direktīvas priekšlikums

5. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5. pants

5. pants

Direktīvu 2000/84/EK atceļ no 2019. gada 1. aprīļa.

Direktīvu 2000/84/EK atceļ no 2021. gada 1. aprīļa.

(1)

OV C 0, 0.0.0000., 0. lpp./ Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.

(2)

OV C 0, 0.0.0000., 0. lpp./ Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.


PASKAIDROJUMS

PRIEKŠVĒSTURE

Iepriekšējā gadsimtā Eiropā laiku pa laikam ir praktizēta pulksteņrādītāju sezonāla pagriešana. Iemesli ir bijuši dažādi, taču viens no tiem bieži vien ir enerģijas ietaupījums. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ ES dalībvalstis ir veikušas pulksteņrādītāju sezonālu pagriešanu diezgan ilgos laikposmos. Spēkā esošie ES tiesību akti tika īstenoti 2001. gadā.

Pētījumi liecina, ka sezonāla laika maiņa ietekmē transportu, iekšējo tirgu, lauksaimniecību, enerģētikas nozari un sabiedrības veselību, kā arī citas nozares. Ir skaidrs, ka ES transporta darbībai un iekšējam tirgum ir nepieciešama saskaņota laika sistēma.

Tomēr dažos aspektos laika maiņai ir negatīva ietekme. Lauksaimniecības jomā laika maiņa negatīvi ietekmē kultūraugu ražību un dzīvnieku labturību, izjaucot lauksaimniecības dzīvnieku bioritmus, kas, piemēram, ietekmē govju slaukšanu. Laika maiņai ir arī negatīva ietekme uz sabiedrības veselību, turklāt visvairāk tas skar bērnus un vecus cilvēkus. Pētījumi arī liecina, ka cilvēki kopumā laika maiņas dēļ jūtas mazāk labi, ciešot no diennakts cikla traucējumiem, palielinātām miega problēmām un noguruma. Enerģētikas nozarē vairs nav iespējams gūt acīmredzamus ieguvumus no laika maiņas.

Pēdējo gadu laikā arvien biežāk notiek debates par sezonas laika maiņu, un to atspoguļo arī pilsoņu iniciatīvas, par kurām ir informēti valstu parlamenti un Eiropas Parlaments.

Eiropas Parlaments 2018. gada februārī pieņēma rezolūciju, kurā aicināja Komisiju pārskatīt direktīvu par sezonālo laika maiņu un, ja nepieciešams, šo direktīvu grozīt.

Komisija 2018. gada vasarā veica atklātu apspriešanos un tās gaitā saņēma aptuveni 4,6 miljonus atbilžu, no kurām 84 % atbalstīja sezonālās laika maiņas atcelšanu.

Komisija 2018. gada septembrī iesniedza priekšlikumu pārskatīt direktīvu par sezonālo laika maiņu. Priekšlikumā Komisija ierosina atcelt laika maiņu no 2019. gada 1. aprīļa, vienlaikus ļaujot dalībvalstīm pašām izvēlēties savu standarta laiku.

REFERENTES NOSTĀJA

Referente atzinīgi vērtē debates par sezonālo laika maiņu. Referente pauž gandarījumu par to, ka Komisijas atvērtā apspriešanas procedūra par pulksteņrādītāju pagriešanu ieinteresēja sabiedrību tik lielā mērā, ka tika saņemti aptuveni 4,6 miljoni atbilžu. Ņemot vērā, ka sezonālā pulksteņrādītāju pagriešana ietekmē daudzus iedzīvotājus, referente uzskata, ka pozitīvi ir arī tas, ka debašu rezultātā ir veikta direktīvas pārskatīšana.

Referente atbalsta Komisijas priekšlikumu atcelt sezonālo pulksteņrādītāju pagriešanu. Tomēr referente uzskata, ka Komisijas priekšlikums ir nedaudz pāragrs, jo pirms direktīvas pārskatīšanas priekšlikuma izstrādes netika veikts pienācīgs ietekmes novērtējums. Komisijas atklātā apspriešana notika salīdzinoši īsu laikposmu — astoņas nedēļas, nevis 12 nedēļas, kā tas ir parasti. Par to ir jāpauž nožēla, jo tiesību aktu priekšlikumu ietekmes novērtējumi ir svarīgs veids, kā sniegt politikas veidotājiem pietiekamu informāciju galīgā lēmuma pieņemšanai.

Referente uzskata, ka ES ir nepieciešama saskaņota laika sistēma, lai nodrošinātu transporta un iekšējā tirgus pareizu darbību. Tomēr referente uzskata, ka ir svarīgi, lai dalībvalstis saglabātu pilnvaras pašām savu standarta laiku noteikt valsts līmenī. Tādēļ, lai nodrošinātu transporta un iekšējā tirgus pareizu darbību, referente mudina dalībvalstis savstarpēji koordinēt savu darbu attiecībā uz laika zonu izvēli un standarta laika izvēli. Lēmumus par to varētu koordinēt, apmainoties ar informāciju starp dalībvalstu atbildīgajiem kontaktpunktiem tīkla veidā.

Referente atbalsta Komisijas priekšlikumu, ka dalībvalstīm būtu jāinformē Komisija pirms standarta laika izmaiņu veikšanas. Tomēr šī informācija dalībvalstīm būtu jāsaņem vienlaikus ar Komisiju. Referente ierosina, ka koordinētu informācijas apmaiņu varētu veicināt dalībvalstu atbildīgo kontaktpunktu tīkls.

Tā kā transporta un iekšējā tirgus pareizai darbībai ir vajadzīga prognozējamība un ilgtermiņa redzējums, referente ierosina, ka, gatavojoties izmainīt standarta laiku, 18 mēneši pirms izmaiņu veikšanas ir piemērots paziņošanas termiņš, kurā attiecīgā dalībvalsts informētu Komisiju un pārējās dalībvalstis.

Lai nodrošinātu transporta un iekšējā tirgus pareizu darbību, referente uzskata, ka ir lietderīgi noteikt divu gadu transponēšanas periodu pēc direktīvas pieņemšanas, nevis noteikt konkrētu tās spēkā stāšanās dienu. Tomēr referente uzskata, ka šī direktīva būtu jāpieņem pēc iespējas ātrāk.


Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinums (25.2.2019)

Transporta un tūrisma komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko pārtrauc sezonālo laika maiņu un atceļ Direktīvu 2000/84/EK

(COM(2018)0639 – C8-0408/2018 – 2018/0332(COD))

Atzinuma sagatavotājs: Bolesław G. Piecha

ĪSS PAMATOJUMS

Iepriekšējos gados ļoti intensīvi tika apspriesta situācija saistībā ar pāriešanu uz vasaras laiku. Vairāki pilsoņu, Eiropas Parlamenta un atsevišķu ES dalībvalstu pilsoņu pieprasījumi ir likuši Komisijai izšķirties par to, ka ir rūpīgi jāizpēta pašreizējā pāreja uz vasaras laiku Eiropas Savienībā, un jānovērtē, vai šī kārtība būtu vai nebūtu jāmaina.

ES noteikumi par pāreju uz vasaras laiku nozīmē, ka pulksteņi katru gadu visās dalībvalstīs tiek mainīti divreiz gadā, lai gādātu par dienasgaismas izmantošanas veidu maiņu dažādos gadalaikos. Marta pēdējās svētdienas rītā pulksteņrādītājus pagriež par vienu stundu uz priekšu, bet oktobra pēdējās svētdienas rītā — par vienu stundu atpakaļ, tā atgriežoties pie standarta laika.

Veselības jautājumu spektrs, kas ir saistīts ar dienasgaismas maksimālas izmantošanas laiku, ir plašs, ietverot īstermiņa (tas ir, dienas pēc pārejas) un ilgtermiņa ietekmi, kā arī pozitīvo un negatīvo ietekmi. Tomēr dienas ritma traucējumu būtiskā ietekme laika maiņas dēļ uz cilvēku veselību joprojām ir neskaidra, un tas prasa veikt turpmākus padziļinātus pētījumus par pielāgošanās procesu laika izmaiņām.

Noteikumu sabiedriskajā apspriešanā par pāreju uz vasaras laiku lielākā daļa respondentu (76 %) norādīja, ka viņiem ir negatīva pieredze saistībā ar pāreju no ziemas uz vasaras laiku. 43 % šo atbilžu bija saistītas ar veselības jautājumiem un veselības problēmām, bet 20 % tika pamatotas ar enerģijas ietaupījumu trūkumu.

Ņemot vērā šo negatīvo pieredzi, Komisija nolēma apsvērt pārejas uz vasaras laiku potenciāli nelabvēlīgo ietekmi uz veselību, par ko tika veikti daudzi pētījumi un organizētas debates. Dažos pētījumos ir aplūkota saikne starp pāreju uz vasaras laiku un infarkta risku, ķermeņa ritma traucējumiem, miega trūkumu, koncentrācijas un uzmanības trūkumu, paaugstinātu nelaimes gadījumu risku, zemāku apmierinātības līmeni ar dzīvi un pat pašnāvību īpatsvaru.

Lai gan iespējamo negatīvo seku uzskaitījums ir apjomīgs, daži pētījumi skaidri liecina par pozitīvu ilgtermiņa ietekmi uz vispārējo labklājību, ko rada garāka dienasgaisma, ārpustelpu pasākumi pēc darba vai skolas un atrašanās saules gaismā.

Tomēr, lai gan atzinīgi vērtēju Komisijas jauno iniciatīvu un atzīstu zināmu iespējamo ietekmi uz veselību, ko varētu radīt pāreja uz vasaras laiku ES, izvēle par pāreju uz vasaras laiku būtu jāatstāj dalībvalstu kompetencē atbilstoši to interesēm.

Tāpēc mans nodoms ir uzsvērt dažus ar veselību saistītus potenciālos priekšlikuma aspektus, kas ietver dažus pozitīvus un negatīvus elementus, ko varētu apsvērt, taču vienlaikus atturēšos no lēmumu uzspiešanas dalībvalstīm. Protams, vēlētos apsvērt pozitīvu attieksmi pret EK priekšlikumu, taču, lai ievērotu subsidiaritātes principu veselības politikas jomā, mums būtu jāļauj dalībvalstīm pieņemt savus lēmumus saskaņotā veidā.

Nobeigumā vēlētos uzsvērt, ka pat tad, ja mēs pieņemtu skaidru galīgo lēmumu, jo īpaši tāpēc, ka tiesību akti šajā jomā drīz zaudēs spēku, mums ir jāapsver empīriskie pierādījumi, kas ir saistīti ar veselības jautājumiem. Tomēr patiesa un neviltota visu pieejamo datu apkopošana par konkrēto jautājumu kopumu neveicina mūsu uzdevumu izpildi pieņemt lēmumu, kas ir skaidri pamatots ar zinātniski pierādītiem argumentiem. Esmu cieši pārliecināts, ka mums būtu jāpauž nodoms pabeigt iesākto darbu, ņemot vērā skaidri pausto Eiropas pilsoņu gribu. Tomēr ir jāatzīst, ka mūsu darbībā ir acīmredzami ierobežojumi, t. i., ierobežoti empīriskie dati un dalībvalstu kopējās nostājas neesamība. Šo iemeslu dēļ šķiet lietderīgi, ka notiekošās sarunas varētu nedaudz atlikt, jo tad mūsu rīcībā būtu konkrētāki dati un konkrētāka dalībvalstu nostāja, kas sniegtu mums skaidrību par to joprojām neapmierinātajām cerībām un ļautu izprast tās.

GROZĪJUMI

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Transporta un tūrisma komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    2

Direktīvas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)  Komisija ir izpētījusi pieejamos pierādījumus, kuri norāda, ka svarīgi ir, lai šajā jomā pastāvētu saskaņoti Savienības noteikumi, jo tie vajadzīgi, lai nodrošinātu pienācīgu iekšējā tirgus darbību un inter alia nepieļautu transporta operāciju plānošanas un informācijas un komunikācijas sistēmu darbības traucējumus, augstākas pārrobežu tirdzniecības izmaksas vai zemāku ražīgumu attiecībā uz precēm un pakalpojumiem. Nav gūti pārliecinoši pierādījumi, ka ieguvumi no pārejas uz vasaras laiku atsvērtu neērtības, ko rada laika režīma maiņa divas reizes gadā.

(3)  Komisija ir izpētījusi pieejamos pierādījumus, kuri norāda, ka svarīgi ir, lai šajā jomā pastāvētu saskaņoti Savienības noteikumi, jo tie vajadzīgi, lai nodrošinātu pienācīgu iekšējā tirgus darbību, ilgtermiņa skatījumu un paredzamību, lai inter alia nepieļautu transporta operāciju plānošanas un informācijas un komunikācijas sistēmu darbības traucējumus, augstākas pārrobežu tirdzniecības izmaksas vai zemāku ražīgumu attiecībā uz precēm un pakalpojumiem. Nav gūti pilnīgi pārliecinoši pierādījumi, ka ieguvumi no pārejas uz vasaras laiku atsvērtu neērtības, ko rada laika režīma maiņa divas reizes gadā, un rezultāti dažādās zonās atšķiras.

Grozījums Nr.    2

Direktīvas priekšlikums

4. apsvērums

Spēkā esošais teksts

Grozījums

(4)  Norit aktīva sabiedriskā apspriešana par pāreju uz vasaras laiku, un vairākas dalībvalstis jau ir paziņojušas, ka dotu priekšroku laika režīma maiņas pārtraukšanai. Ņemot vērā iepriekš aprakstīto notikumu attīstību, ir nepieciešams arī turpmāk nodrošināt pienācīgu iekšējā tirgus darbību un nepieļaut būtiskus iekšējā tirgus traucējumus, ko varētu radīt atšķirības starp dalībvalstīm šajā jomā. Tādēļ būtu lietderīgi koordinēti izbeigt vasaras laika noteikumu piemērošanu.

(4)  Norit aktīva sabiedriskā apspriešana par pāreju uz vasaras laiku, kā liecina arī 4,6 miljonu iedzīvotāju dalība Komisijas atklātās apspriešanas procesā, kurā pārliecinošs vairākums iebilda pret pašreizējām sezonālajām laika režīma maiņām. Kā galvenais pārtraukšanas iemesls tiek minēts laika maiņas ietekme uz cilvēku veselību (43 %), kam seko enerģijas ietaupījuma trūkums (20 %). Kaut gan septiņdesmit procenti sabiedriskās apspriešanas dalībnieku bija no vienas dalībvalsts, vairākas dalībvalstis jau ir paziņojušas, ka dotu priekšroku laika režīma maiņas pārtraukšanai. Daži parlamenti arī ir aicinājuši to valdības veikt pasākumus saistībā ar sezonālo laika maiņu ES. Ir uzsāktas valsts likumdošanas iniciatīvas, lai atceltu sezonālo laika maiņu. Ņemot vērā iepriekš aprakstīto notikumu attīstību, ir nepieciešams arī turpmāk nodrošināt pienācīgu iekšējā tirgus darbību un nepieļaut būtiskus iekšējā tirgus traucējumus, ko varētu radīt atšķirības starp dalībvalstīm šajā jomā. Tādēļ būtu lietderīgi koordinēti izbeigt vasaras laika noteikumu piemērošanu.

Grozījums Nr.    3

Direktīvas priekšlikums

4.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(4a)  Teritorijas, kas nav dalībvalstu aizjūras teritorijas, ir sagrupētas trīs dažādās laika zonās vai standarta laikos, t. i., GMT, GMT + 1 un GMT + 2. Eiropas Savienības lielums ziemeļu-dienvidu virzienā nozīmē, ka laika ietekme uz dienasgaismu dažādās Savienības daļās ir atšķirīga. Tāpēc ir svarīgi, lai dalībvalstis pirms lēmuma pieņemšanas par savas laika zonu maiņu ņemtu vērā laika ģeogrāfiskos aspektus, t. i., dabiskās laika zonas un ģeogrāfisko pozīciju. Dalībvalstīm būtu jāapspriežas ar iedzīvotājiem un attiecīgajām ieinteresētajām personām pirms lēmuma par to laika joslas maiņu.

Grozījums Nr.    4

Direktīvas priekšlikums

4.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(4b)  Vasaras laiks vai dienasgaismas ietaupīšana ir devusi iespēju vasaras mēnešos panākt to, ka saule riet vēlāk. Daudzu ES pilsoņu prātos vasara ir sinonīms saules gaismai, kas ir pieejama līdz vēlam vakaram. Pāreja uz “standarta” laiku radītu situāciju, ka vasarā saule norietēs stundu agrāk, samazinot laikposmu gadā, kad dienasgaisma ir pieejama vēlu vakarā.

Grozījums Nr.    5

Direktīvas priekšlikums

4.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(4c)  Daudzos pētījumos ir aplūkota saikne starp pāreju uz vasaras laiku un infarkta risku, ķermeņa ritma traucējumiem, miega trūkumu, koncentrācijas un uzmanības trūkumu, paaugstinātu nelaimes gadījumu risku, zemāku apmierinātības līmeni ar dzīvi un pat pašnāvību īpatsvaru. Tomēr ilgāka dienasgaismas izmantošana, ārpustelpu aktivitātes pēc darba vai skolas un uzturēšanās saules gaismā noteikti rada pozitīvu ilgtermiņa ietekmi uz vispārējo labklājību.

Grozījums Nr.  6

Direktīvas priekšlikums

4.d apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(4d)  Hronobioloģija apliecina, ka cilvēka ķermeņa bioritmu ietekmē jebkāda laika maiņa, kas var nelabvēlīgi skart veselību. Lai gan lielākajai daļai cilvēku ir vajadzīgas dažas dienas, lai pielāgotos jaunām izmaiņām, dažiem hronoloģiskajiem tipiem nepieciešamas vairākas nedēļas vai pat ilgāk. Dažas grupas, piemēram, bērni un vecāka gadagājuma cilvēki, ir īpaši neaizsargātas. Jo īpaši runa ir par izmaiņām pavasara laikā, jo daži pētījumi liecina, ka, piemēram, išēmiskās lēkmes tiek novērotas biežāk pirmajās divās dienās pēc laika maiņas, Pastāv arī saikne starp laika maiņu un sirds un asinsvadu slimībām, kas ir saistītas ar diennakts cikla traucējumiem, mainoties laikam.

Grozījums Nr.  7

Direktīvas priekšlikums

4.e apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(4e)  Sezonāla laika maiņa negatīvi ietekmē arī dzīvnieku labturību, kas apstiprinās arī lauksaimnieciskajā ražošana, piemēram, samazinoties govju izslaukumam.

Grozījums Nr.    8

Direktīvas priekšlikums

4.f apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(4f)  Plaši izplatīts ir viedoklis, ka sezonāla laika maiņa rada enerģijas ietaupījumus. Tas arī bija galvenais iemesls laika maiņu sākotnējai ieviešanai pagājušajā gadsimtā. Tomēr pētījumi liecina — lai gan sezonāla laika maiņa var nedaudz samazināt enerģijas patēriņu Savienībā kopumā, tas netiek panākts katrā dalībvalstī. Enerģiju, kas tiek saglabāta, pārejot uz vasaras laiku, var arī atsvērt lielāks enerģijas patēriņš apkurei. Turklāt rezultātus ir grūti interpretēt, jo tos spēcīgi ietekmē ārēji faktori, piemēram, meteoroloģija, enerģijas lietotāju izturēšanās vai nepārtraukta enerģētikas pārkārtošana.

Grozījums Nr.  9

Direktīvas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5)  Šai direktīvai nevajadzētu skart individuālu dalībvalstu tiesības lemt par standarta laiku vai laikiem tās jurisdikcijā esošās teritorijās, uz ko attiecas Līgumu teritoriālā piemērošanas joma, kā arī par turpmākām standarta laika maiņām. Tomēr, lai nodrošinātu, ka tikai dažu atsevišķu dalībvalstu pāreja uz vasaras laika režīmu netraucētu iekšējā tirgus darbību, dalībvalstīm būtu jāatturas no sezonāla rakstura standarta laika maiņas visās to jurisdikcijā esošās teritorijās, ja šāda pulksteņrādītāju pagriešana ir uzskatāma par laika zonas maiņu. Turklāt, lai pēc iespējas mazinātu traucējumus inter alia transporta, sakaru un citās saistītās nozarēs, dalībvalstīm būtu savlaicīgi jāinformē Komisija par savu nodomu mainīt standarta laiku un pēc tam piemērot paziņotās izmaiņas. Pamatojoties uz šādu paziņojumu, Komisijai būtu jāinformē visas pārējās dalībvalstis, lai tās varētu veikt visus vajadzīgos pasākumus. Komisijai, publicējot šo informāciju, būtu arī jāinformē sabiedrība un ieinteresētās personas.

(5)  Šai direktīvai nevajadzētu skart individuālu dalībvalstu tiesības lemt par standarta laiku vai laikiem tās jurisdikcijā esošās teritorijās, uz ko attiecas Līgumu teritoriālā piemērošanas joma, kā arī par turpmākām standarta laika maiņām. Tomēr, lai nodrošinātu to, ka netiek traucēta iekšējā tirgus darbība, dalībvalstīm, apspriežoties ar pārējām dalībvalstīm, būtu jāvienojas par iespējamām izmaiņām standarta laikā un, ja iespējams, jāpieņem saskaņota pieeja. Tomēr, lai novērstu, ka pāreja uz vasaras laika režīmu notiek tikai dažās atsevišķās dalībvalstīs, tām būtu jāatturas no standarta laika maiņas visās to jurisdikcijā esošās teritorijās sezonālas laika maiņas iemeslu dēļ, ja šāda laika maiņa tiek pasniegta kā laika zonas maiņa. Turklāt, lai pēc iespējas mazinātu traucējumus inter alia transporta, sakaru un citās saistītās nozarēs, dalībvalstīm būtu savlaicīgi jāinformē Komisija par savu nodomu mainīt standarta laiku un pēc tam piemērot paziņotās izmaiņas. Pamatojoties uz šādu paziņojumu, Komisijai būtu jāinformē visas pārējās dalībvalstis, lai tās varētu veikt visus vajadzīgos pasākumus. Komisijai, publicējot šo informāciju, būtu arī nekavējoties jāinformē sabiedrība un ieinteresētās personas pēc tam, kad saņemti visi paziņojumi no dalībvalstīm.

Grozījums Nr.  10

Direktīvas priekšlikums

5.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(5a)  Dalībvalstīm būtu savstarpēji jākoordinē savu standarta laiku izvēle, kam vajadzētu būt pēc iespējas saskaņotiem starp dalībvalstīm, lai izvairītos no pārāk atšķirīgām laika zonām ES, tādējādi nodrošinot iekšējā tirgus pienācīgu darbību un paredzamību iedzīvotājiem, patērētājiem un skartajām nozarēm. Lai gan juridiski nav iespējams noteikt dalībvalstīm pienākumu pieņemt lēmumu par īpašu laika zonu, būtu jāpieliek visas pūles, lai izvairītos no nevajadzīgiem sarežģījumiem. Tādēļ dalībvalstīm savā starpā un ar Komisiju būtu jāapspriež to lēmumi par sezonālas laika maiņas pārtraukšanu. Šajā nolūkā katrai dalībvalstij būtu jāizraugās viens pārstāvis, lai apspriestos ar Komisiju un citām dalībvalstīm.

Grozījums Nr.  11

Direktīvas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7)  Šī direktīva būtu jāpiemēro no 2019. gada 1aprīļa, tādējādi pēdējai pārejai uz vasaras laika režīmu, ko nosaka Direktīvas 2000/84/EK noteikumi, visās dalībvalstīs būtu jānotiek 2019. gada 31. martā plkst. 1.00 pēc koordinētā universālā laika. Dalībvalstīm, kuras pēc minētā vasaras laika perioda beigām par savu standarta laiku plāno noteikt laika režīmu, kas saskaņā ar Direktīvu 2000/84/EK atbilst ziemas laika režīmam, pāreja uz šādu standarta laiku būtu jāveic 2019. gada 27.oktobrī plkst. 1.00 pēc koordinētā universālā laika, nodrošinot, ka līdzīgas ilgtermiņa laika pārmaiņas dažādās dalībvalstīs notiek vienlaicīgi. Lēmumus par standarta laiku, ko katra dalībvalsts piemēros no 2019. gada, būtu vēlams pieņemt saskaņoti.

(7)  Šī direktīva būtu jāpiemēro no 2020. gada 30marta, tādējādi pēdējai pārejai uz vasaras laika režīmu, ko nosaka Direktīvas 2000/84/EK noteikumi, visās dalībvalstīs būtu jānotiek 2020. gada 30. martā plkst. 1.00 pēc koordinētā universālā laika. Dalībvalstīm, kuras pēc minētā vasaras laika perioda beigām par savu standarta laiku plāno noteikt laika režīmu, kas saskaņā ar Direktīvu 2000/84/EK atbilst ziemas laika režīmam, pāreja uz šādu standarta laiku būtu jāveic 2020. gada 25.oktobrī plkst. 1.00 pēc koordinētā universālā laika, nodrošinot, ka līdzīgas ilgtermiņa laika pārmaiņas dažādās dalībvalstīs notiek vienlaicīgi. Lēmumus par standarta laiku, ko katra dalībvalsts piemēros no 2020. gada, būtu vēlams pieņemt saskaņoti.

Grozījums Nr.  12

Direktīvas priekšlikums

1. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Dalībvalstis neveic sezonālu sava standarta laika vai laiku maiņu.

1.  Dalībvalstis neveic sezonālu sava standarta laika vai laiku maiņu.

2.  Neatkarīgi no 1. punkta dalībvalstis 2019. gadā joprojām drīkst piemērot sezonālu standarta laika vai laiku maiņu ar nosacījumu, ka pāreju īsteno 2019. gada 27. oktobrī plkst. 1.00 pēc koordinētā universālā laika. Dalībvalstis šo lēmumu paziņo saskaņā ar 2. pantu.

2.  Neatkarīgi no 1. punkta dalībvalstis 2020. gadā joprojām drīkst piemērot sezonālu standarta laika vai laiku maiņu ar nosacījumu, ka pāreju īsteno 2020. gada 25. oktobrī plkst. 1.00 pēc koordinētā universālā laika. Dalībvalstis šo lēmumu paziņo saskaņā ar 2. pantu.

Grozījums Nr.  13

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. un 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Neskarot 1. pantu, ja kāda dalībvalsts jebkurā no tās jurisdikcijā esošām teritorijām nolemj mainīt standarta laiku vai laikus, tā vismaz sešus mēnešus pirms pārmaiņu stāšanās spēkā par tām informē Komisiju. Ja dalībvalsts ir veikusi minēto paziņošanu un nav to atsaukusi vismaz sešus mēnešus pirms plānoto pārmaiņu spēkā stāšanās dienas, paziņotā laika maiņa ir jāpiemēro.

1.  Neskarot 1. pantu, ja kāda dalībvalsts jebkurā no tās jurisdikcijā esošām teritorijām nolemj mainīt standarta laiku vai laikus, tā vismaz sešus mēnešus pirms pārmaiņu stāšanās spēkā par tām informē Komisiju. Ja dalībvalsts ir veikusi minēto paziņošanu un nav to atsaukusi vismaz sešus mēnešus pirms plānoto pārmaiņu spēkā stāšanās dienas, paziņotā laika maiņa ir jāpiemēro.

 

1.a  Dalībvalstis pirms 1. punktā minētā lēmuma pieņemšanas apspriežas ar visām pārējām dalībvalstīm. Komisija veicina minēto apspriešanos. Katra dalībvalsts ieceļ vienu pārstāvi, kas atbild par apspriešanos ar citām dalībvalstīm un Komisiju.

Grozījums Nr.  14

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.  Viena mēneša laikā pēc paziņojuma saņemšanas Komisija par pārmaiņām informē pārējās dalībvalstis un minēto informāciju publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2.  Viena mēneša laikā pēc paziņojuma saņemšanas Komisija par pārmaiņām informē pārējās dalībvalstis un minēto informāciju publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Komisija nekavējoties informē sabiedrību un ieinteresētās personas pēc tam, kad ir saņemti visi paziņojumi no dalībvalstīm.

Grozījums Nr.    15

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Komisija vēlākais līdz 2024. gada 31. decembrim iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs direktīvas īstenošanu.

1.  Komisija vēlākais līdz 31. decembrim gadā, kas ir septiņu gadus pēc šīs direktīvas pieņemšanas, iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs direktīvas īstenošanu.

Grozījums Nr.    16

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Dalībvalstis vēlākais līdz 2024. gada 30. aprīlim iesniedz Komisijai attiecīgo informāciju.

2.  Dalībvalstis vēlākais līdz 30. aprīlim septiņus gadus pēc šīs direktīvas pieņemšanas iesniedz Komisijai attiecīgo informāciju.

Grozījums Nr.  17

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis vēlākais līdz 2019. gada 1aprīlim pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis nekavējoties dara zināmus Komisijai minēto aktu tekstus.

Dalībvalstis vēlākais līdz 2020. gada 30martam pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis nekavējoties dara zināmus Komisijai minēto aktu tekstus.

Grozījums Nr.  18

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Tās piemēro minētos aktus no 2019. gada 1aprīļa.

Tās piemēro minētos aktus no 2020. gada 30marta.

Grozījums Nr.  19

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Kad dalībvalstis pieņem minētos aktus, tajos iekļauj atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

Kad dalībvalstis pieņem minētos aktus, tajos iekļauj atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

Grozījums Nr.  20

Direktīvas priekšlikums

5. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Direktīvu 2000/84/EK atceļ no 2019. gada 1. aprīļa.

Direktīvu 2000/84/EK atceļ no 2020. gada 30. marta.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Sezonālās laika maiņas pārtraukšana

Atsauces

COM(2018)0639 – C8-0408/2018 – 2018/0332(COD)

Atbildīgā komiteja

Datums, kad paziņoja plenārsēdē

TRAN

13.9.2018

 

 

 

Atzinumu sniedza

Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ENVI

13.9.2018

Atzinumu sagatavoja

Iecelšanas datums

Bolesław G. Piecha

22.10.2018

Izskatīšana komitejā

21.1.2019

 

 

 

Pieņemšanas datums

20.2.2019

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

49

9

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Marco Affronte, Margrete Auken, Pilar Ayuso, Zoltán Balczó, Ivo Belet, Paul Brannen, Soledad Cabezón Ruiz, Nessa Childers, Birgit Collin-Langen, Miriam Dalli, Seb Dance, Angélique Delahaye, Stefan Eck, Bas Eickhout, José Inácio Faria, Francesc Gambús, Gerben-Jan Gerbrandy, Arne Gericke, Jens Gieseke, Sylvie Goddyn, Françoise Grossetête, Andrzej Grzyb, Jytte Guteland, György Hölvényi, Anneli Jäätteenmäki, Jean-François Jalkh, Benedek Jávor, Karin Kadenbach, Kateřina Konečná, Urszula Krupa, Jo Leinen, Peter Liese, Lukas Mandl, Valentinas Mazuronis, Joëlle Mélin, Susanne Melior, Miroslav Mikolášik, Rory Palmer, Massimo Paolucci, Bolesław G. Piecha, Pavel Poc, Julia Reid, Frédérique Ries, Annie Schreijer-Pierik, Davor Škrlec, Renate Sommer, Ivica Tolić, Nils Torvalds, Jadwiga Wiśniewska, Damiano Zoffoli

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Christofer Fjellner, Martin Häusling, Jan Huitema, Christel Schaldemose, Mihai Ţurcanu

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Czesław Hoc, Olle Ludvigsson, Anthea McIntyre, Tonino Picula

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

49

+

ALDE :

Anneli Jäätteenmäki, Frédérique Ries, Nils Torvalds

ECR :

Arne Gericke, Czesław Hoc, Urszula Krupa, Bolesław G. Piecha, Jadwiga Wiśniewska

EFDD :

Sylvie Goddyn

ENF :

Jean-François Jalkh, Joëlle Mélin

GUE/NGL :

Stefan Eck, Kateřina Konečná

NI :

Zoltán Balczó

PPE:

Pilar Ayuso, Ivo Belet, Birgit Collin-Langen, Angélique Delahaye, José Inácio Faria, Christofer Fjellner, Francesc Gambús, Jens Gieseke, Françoise Grossetête, Andrzej Grzyb, György Hölvényi, Peter Liese, Lukas Mandl, Miroslav Mikolášik, Annie Schreijer-Pierik, Renate Sommer, Ivica Tolić, Mihai Ţurcanu

S&D:

Paul Brannen, Soledad Cabezón Ruiz, Nessa Childers, Miriam Dalli, Seb Dance, Jytte Guteland, Karin Kadenbach, Jo Leinen, Olle Ludvigsson, Susanne Melior, Rory Palmer, Tonino Picula, Pavel Poc, Christel Schaldemose

VERTS/ALE:

Marco Affronte, Martin Häusling, Davor Škrlec

9

-

ALDE :

Gerben-Jan Gerbrandy, Jan Huitema, Valentinas Mazuronis

ECR :

Anthea McIntyre

EFDD:

Julia Reid

S&D:

Massimo Paolucci, Damiano Zoffoli

VERTS/ALE:

Margrete Auken, Benedek Jávor

1

0

VERTS/ALE:

Bas Eickhout

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinums (19.2.2019)

Transporta un tūrisma komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko pārtrauc sezonālo laika maiņu un atceļ Direktīvu 2000/84/EK

(COM(2018)0639 – C8-0408/2018 – 2018/0332(COD))

Atzinuma sagatavotājs: Sven Schulze

ĪSS PAMATOJUMS

Vasaras laika mērķis ir izmantot dabisko dienasgaismu. Pavasarī, kad dienas kļūst garākas, pagriežot pulksteņa rādītājus par stundu uz priekšu, saulriets ir par šo pasu stundu vēlāk, līdz pat rudenim, kad pulksteņa rādītāji atkal tiek pagriezti atpakaļ. Šo praksi visā pasaulē izmanto vairāk nekā 60 valstīs. Eiropas Savienībā dalībvalstīm ir sena dienasgaismas taupīšanas vasaras laika režīma (DST) tradīcija, un daudzas valstis ir izstrādājušas pašas savu DST sistēmu. ES saskaņošanas mēģinājumi sākās 1970. gados, lai veicinātu efektīvu iekšējā tirgus darbību.

Pašlaik Direktīva 2000/84/EK, kuru ir paredzēts grozīt, reglamentē visā ES vienoto DST piemērošanu. Eiropā lielākā daļa trešo valstu ir pielāgojušas savus vasaras laika sistēmas ES sistēmai.

Tika ieguldīts daudz zinātniskās izpētes, lai noskaidrotu DST sniegtās priekšrocības un sagādātās neērtības. Izrādās, ka no vasaras laika gūst labumu iekšējais tirgus (jo īpaši transporta pārvadājumu nozare) un brīvā laika pavadīšana ārā, kā arī tas rada nelielu energopatēriņa ekonomiju. Tādēļ joprojām nav skaidrs, kā tas ietekmē citas tautsaimniecības nozares.

Tomēr nākas atzīt, ka pieejamo zinātnisko liecību pamats un zināšanas par DST iespējami labvēlīgu vai nelabvēlīgu ietekmi joprojām ir ļoti ierobežoti un salīdzinoši fragmentāri.

Tomēr medicīnas pētījumi sasaista cilvēka bioritma (“sirds ritma”) traucējumus ar DST. Zinātniskās izpētes secinājumi liecina, ka ietekme uz cilvēka bioritmu varētu būt daudz spēcīgāka, nekā sākotnēji tika uzskatīts. Zinātniskie fakti ir pieejami tikai ļoti ierobežotā apjomā.

To, vai laika režīma maiņa divas reizes gadā ir lietderīga, arvien biežāk apšauba gan iedzīvotāji, gan Eiropas Parlaments. Tomēr neviena ES valdība nav aicinājusi grozīt pašreizējos noteikumus par DST. Trešās valstis, piemēram, Krievija vai pavisam nesen Turcija, ir atcēlušas DST, paredzot pārejas periodu piecus gadus vai ilgāk.

Eiropas Parlaments 2018. gada 8. februāra rezolūcijā(1) aicināja Komisiju veikt novērtējumu par vasaras laika noteikumiem, kuri paredzēti ar Direktīvu 2000/84/EK, un vajadzības gadījumā nākt klajā ar priekšlikumu tās pārskatīšanai.

Eiropas Komisija nav veikusi ietekmes novērtējumu, bet ir rīkojusi sabiedrisku apspriešanu, kurā tika saņemti aptuveni 4,6 miljoni atbilžu, no tām 84 % atbalstīja, ka līdzšinējā kārtība, kad divas reizes gadā tiek pagriezti pulksteņrādītāji, tiek pārtraukta, bet 16 % vēlējās esošo kārtību saglabāt.

Ņemot to vērā, ar šo atzinuma tiek atbalstīts ierosinājums saskaņoti pārtraukt divas reizes gadā notiekošo laika režīma maiņu, paredzot dažus nosacījumus.

Galvenais izaicinājums pulksteņa grozīšanas divas reizes gadā atcelšanā ir novērst būtiskus iekšēja tirgus traucējumus, ko varētu radīt atšķirības dalībvalstīs šajā jomā un kompetences trūkums standarta laiku koordinēšanai Eiropas līmenī.

Atzinuma sagatavotājs apzinās, ka ES var pārtraukt divreiz gadā notiekošo pulksteņu grozīšanu, bet tai nav kompetences noteikt visā ES standarta laiku.

Neskarot apsvērumus par sekām, Direktīvas par vasaras laiku atcelšana neatceltu automātiski vasaras laiku visā ES. Tā tikai pārtrauktu ES mēroga saskaņošanu un nodotu jautājumu par vasaras laiku atpakaļ dalībvalstu kompetencē. Dalībvalstis brīvi lemtu par savu individuālo laika režīmu: tās varētu izvēlēties saglabāt vasaras laiku (pēc pašreizējā vai pēc grozīta DST grafika) vai izbeigt vasaras laiku. Atceļot vasaras laiku, tā rezultātā vispirmām kārtām būtu visu gadu nemainīgs standarta laiks (“ziemas laiks”), kas pēc definīcijas ir saistīts ar tumšākiem vakariem pavasarī un vasarā.

Lai iegūtu vasaras laiku visa gada laikā, dalībvalstīm būtu tehniski jāmaina laika zonas. Tomēr nekoordinēti valstu laika režīma noteikumi tāpat nelabvēlīgi ietekmētu iekšējo tirgu.

Jebkurā gadījumā ir jāizvairās no “sadrumstalotas laika zonu kartes” izveidošanās sakarā ar dalībvalstu atšķirīgajām vēlmēm dot priekšroku vai nu ziemas laikam vai vasaras laikam kā standarta laikam, jo tas palielinātu iekšējā tirgus atšķirības.

Tas padarītu komplicētāku pārrobežu tirdzniecību, transporta pārvadājumus, komunikācijas un ceļošanu iekšējā tirgus ietvaros un ar trešām valstīm, kam ir būtiska ietekme uz laika nišu sistēmu aviācijas nozarē, kas koordinē lidojumus noslogotākajās lidostās visā pasaulē. Laika grozīšana varētu tikt izmantota trešo valstu aviolīniju konkurencē, lai izspiestu Eiropas aviolīnijas no tirgus nolūkā iegūt lielāku tirgus daļu ārpus ES.

Tādēļ juridiskās īstenojamības ziņā atzinuma sagatavotājs ierosina sasaistīt iepriekšējas vienprātīgas visu ES dalībvalstu vienošanās stāšanos spēkā ar koordinācijas mehānismu jaunam standarta laikam. Būtu vēlams saglabāt neskartas trīs esošās laika zonas. Atzinuma sagatavotājs uzskata, ka koplēmuma procedūra šim tiesību aktam ir instruments, ar kuru rast vienošanos dalībvalstu starpā. Šo procesu koordinē Padomes prezidējošā dalībvalsts.

GROZĪJUMI

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Transporta un tūrisma komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1

Direktīvas priekšlikums

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2)  Eiropas Parlaments 2018. gada 8. februāra rezolūcijā aicināja Komisiju veikt novērtējumu par vasaras laika noteikumiem, kuri paredzēti ar Direktīvu 2000/84/EK, un vajadzības gadījumā nākt klajā ar priekšlikumu tās pārskatīšanai. Minētajā rezolūcijā arī apstiprināts, ka ir svarīgi saglabāt saskaņotu pieeju laika režīmam visā Savienībā.

(2)  Ņemot vērā vairākus lūgumrakstus, kas saņemti no pilsoņiem, Parlamenta jautājumus un atklātu uzklausīšanu par šo jautājumu, Eiropas Parlaments 2018. gada 8. februāra rezolūcijā aicināja Komisiju veikt rūpīgu novērtējumu par vasaras laika noteikumiem, kuri paredzēti ar Direktīvu 2000/84/EK, un vajadzības gadījumā nākt klajā ar priekšlikumu tās pārskatīšanai. Minētajā rezolūcijā arī uzsvērts, ka ir svarīgi saglabāt saskaņotu pieeju laika režīmam visā Savienībā un vienotu ES laika režīmu.

Grozījums Nr.    2

Direktīvas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)  Komisija ir izpētījusi pieejamos pierādījumus, kuri norāda, ka svarīgi ir, lai šajā jomā pastāvētu saskaņoti Savienības noteikumi, jo tie vajadzīgi, lai nodrošinātu pienācīgu iekšējā tirgus darbību un inter alia nepieļautu transporta operāciju plānošanas un informācijas un komunikācijas sistēmu darbības traucējumus, augstākas pārrobežu tirdzniecības izmaksas vai zemāku ražīgumu attiecībā uz precēm un pakalpojumiem. Nav gūti pārliecinoši pierādījumi, ka ieguvumi no pārejas uz vasaras laiku atsvērtu neērtības, ko rada laika režīma maiņa divas reizes gadā.

(3)  Komisija ir izpētījusi pieejamos pierādījumus, kuri norāda, ka svarīgi ir, lai šajā jomā pastāvētu saskaņoti Savienības noteikumi, jo tie vajadzīgi, lai nodrošinātu pienācīgu iekšējā tirgus darbību, radītu prognozējamību un ilgtermiņa noteiktību un inter alia nepieļautu transporta operāciju plānošanas, enerģētikas nozares un informācijas un komunikācijas sistēmu darbības traucējumus, augstākas pārrobežu tirdzniecības izmaksas vai zemāku ražīgumu attiecībā uz precēm un pakalpojumiem. Pāreja uz jaunu laika sistēmu būtu jāatvieglo, testējot IKT efektīvu īstenošanu, neradot papildu izmaksas uzņēmumiem un iedzīvotājiem. Turklāt, lai gan zinātniskie pierādījumi vēl nav pilnībā neapgāžami, jaunākie zinātniskie pētījumi ir norādījuši uz iespējamu negatīvu ietekmi uz cilvēku veselību, ko rada laika režīma maiņa divas reizes gadā. Jaunākie pētījumi par cilvēku veselību arī rāda, ka pulksteņa rādītāju grozīšanai divreiz gadā ir vairākas negatīvas sekas un pielāgoties nav tik vienkārši, kā domāts.

Grozījums Nr.    3

Direktīvas priekšlikums

3.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(3a)  Sabiedriskās debates par sezonālo laika maiņu nav nekas jauns, un kopš vasaras laika ieviešanas ir bijušas vairākas iniciatīvas, kuru mērķis bija izbeigt šādu praksi. Atsevišķas dalībvalstis rīkoja apspriešanās valsts mērogā, un lielākā daļa uzņēmumu un ieinteresēto personu atbalstīja to, lai neturpinātu šo praksi. Arī Eiropas Komisijas rīkotā apspriešanās rezultātā deva tādus pašus secinājumus.

Pamatojums

Laika maiņas ieviešanai sākumā bija pretinieki, bet pašreizējais priekšlikums seko virknei pētījumu un apspriešanos, kas argumentiem piešķir ideoloģisku debašu raksturu. Tāpēc ir pareizi pieminēt agrākās debates un procesu, kura rezultātā ir radies šis priekšlikums.

Grozījums Nr.    4

Direktīvas priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4)  Norit aktīva sabiedriskā apspriešana par pāreju uz vasaras laiku, un vairākas dalībvalstis jau ir paziņojušas, ka dotu priekšroku laika režīma maiņas pārtraukšanai. Ņemot vērā iepriekš aprakstīto notikumu attīstību, ir nepieciešams arī turpmāk nodrošināt pienācīgu iekšējā tirgus darbību un nepieļaut būtiskus iekšējā tirgus traucējumus, ko varētu radīt atšķirības starp dalībvalstīm šajā jomā. Tādēļ būtu lietderīgi koordinēti izbeigt vasaras laika noteikumu piemērošanu.

(4)  Norit aktīva sabiedriskā apspriešana par pāreju uz vasaras laiku, un to parāda 4,6 miljoni atbilžu, kas saņemtas no pilsoņiem sabiedriskajā apspriešanā, kuru rīko Komisija un kurā vairākums respondentu iestājas pret pašreizējo sistēmu ar sezonālo laika maiņu. Tam vēl nav pievienots zinātniski pamatots ietekmes novērtējums, kas neaprobežojas tikai ar esošā materiāla analīzi šajā jautājumā. Tāpat vairākas dalībvalstis jau ir paziņojušas, ka dotu priekšroku laika režīma maiņas pārtraukšanai. Ņemot vērā iepriekš aprakstīto notikumu attīstību, ir nepieciešams arī turpmāk nodrošināt pienācīgu iekšējā tirgus darbību un pilsoņu pārrobežu darbības un nepieļaut būtiskus iekšējā tirgus traucējumus, ko varētu radīt atšķirības starp dalībvalstīm šajā jomā. Tādēļ ir būtiski svarīgi, lai koplēmuma procedūrā, kas risinās attiecībā uz šo direktīvu, vasaras laika noteikumu piemērošana tiktu izbeigta tikai pēc tam, kad vispirms dalībvalstis būs spējušas vienoties par koordinācijas mehānismu. Padomes prezidentūrai būs svarīga loma šī koordinācijas mehānisma izveidē. Katrai dalībvalstij nosakot standarta laiku, šajā mehānismā būtu jāņem vērā trīs esošās ES laika zonas. Ja dalībvalsts izdara šādas izmaiņas un neskarot tās tiesības lemt par savu standarta laiku, tā darīs visu iespējamo, lai nodrošinātu, ka laika starpība starp to un kaimiņos esošajām dalībvalstīm nepārsniedz vienu stundu. Eiropas Komisija var veikt ietekmes novērtējumu par plānoto standarta laika izmaiņu ietekmi un to ietekmi uz kaimiņu dalībvalstīm un iekšējo tirgu.

Grozījums Nr.    5

Direktīvas priekšlikums

4.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(4a)  Lai novērstu negatīvas izpausmes uz iekšējā tirgus darbību, kā arī ES pilsoņiem nerastos grūtības veikt pārrobežu darbības, ir būtiski nodrošināt, lai Savienībā esošo laika zonu iedalījums arī turpmāk būtu loģisks no ģeogrāfiskā aspekta. Tāpēc pirms sezonālās laika maiņas režīma pārtraukšanas vispirms būtu jāveic koordinēšanas process, par kuru lemj dalībvalstis. Šis process, vienlaikus ievērojot katras dalībvalsts suverēnās tiesības lemt par savu standarta laiku un ņemot vērā iedzīvotāju dažādās vajadzības dalībvalstīs, kas pašlaik aptver trīs laika zonas, palīdzēs dalībvalstīm, jo īpaši blakusesošām valstīm, vienprātīgi nonākt pie kopīgas nostājas attiecībā uz standarta laiku, kuru katra dalībvalsts izvēlēsies turpmāk piemērot.

Grozījums Nr.    6

Direktīvas priekšlikums

4.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(4b)  Jaunākās liecības norāda uz saistību starp divreiz gadā notiekošo pulksteņa rādītāju grozīšanu un veselības problēmām, piemēram, sirds un asinsrites sistēmas slimībām, kas saistītas ar hronobioloģijas aspektiem un iekšējā bioloģiskā pulksteņa traucējumiem.

Grozījums Nr.    7

Direktīvas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5)  Šai direktīvai nevajadzētu skart individuālu dalībvalstu tiesības lemt par standarta laiku vai laikiem tās jurisdikcijā esošās teritorijās, uz ko attiecas Līgumu teritoriālā piemērošanas joma, kā arī par turpmākām standarta laika maiņām. Tomēr, lai nodrošinātu, ka tikai dažu atsevišķu dalībvalstu pāreja uz vasaras laika režīmu netraucētu iekšējā tirgus darbību, dalībvalstīm būtu jāatturas no sezonāla rakstura standarta laika maiņas visās to jurisdikcijā esošās teritorijās, ja šāda pulksteņrādītāju pagriešana ir uzskatāma par laika zonas maiņu. Turklāt, lai pēc iespējas mazinātu traucējumus inter alia transporta, sakaru un citās saistītās nozarēs, dalībvalstīm būtu savlaicīgi jāinformē Komisija par savu nodomu mainīt standarta laiku un pēc tam piemērot paziņotās izmaiņas. Pamatojoties uz šādu paziņojumu, Komisijai būtu jāinformē visas pārējās dalībvalstis, lai tās varētu veikt visus vajadzīgos pasākumus. Komisijai, publicējot šo informāciju, būtu arī jāinformē sabiedrība un ieinteresētās personas.

(5)  Šai direktīvai nevajadzētu skart individuālu dalībvalstu tiesības lemt par standarta laiku vai laikiem tās jurisdikcijā esošās teritorijās, uz ko attiecas Līgumu teritoriālā piemērošanas joma, kā arī par turpmākām standarta laika maiņām. Tomēr, lai nodrošinātu, ka tikai dažu atsevišķu dalībvalstu pāreja uz vasaras laika režīmu netraucētu iekšējā tirgus darbību, un nodrošinātu saskaņotu pieeju, dalībvalstīm būtu jāatturas no sezonāla rakstura standarta laika maiņas visās to jurisdikcijā esošās teritorijās, ja šāda pulksteņrādītāju pagriešana ir uzskatāma par laika zonas maiņu, kas pastāv Eiropā. Turklāt, lai pēc iespējas mazinātu traucējumus inter alia iekšējā tirgū, ES enerģētikas tīklos, transporta nozarē, un jo īpaši aviācijā un tajā iedibinātajā pacelšanās un piezemēšanās laika nišu sistēmā, sakaru un citās saistītās nozarēs, dalībvalstīm būtu savlaicīgi jāinformē Komisija un visas dalībvalstis par savu nodomu mainīt standarta laiku un pēc tam piemērot paziņotās izmaiņas. Pamatojoties uz šādu paziņojumu, Komisijai būtu jāinformē visas pārējās dalībvalstis, lai tās varētu veikt visus vajadzīgos pasākumus ar mērķi pārvarēt pārrobežu ietekmi, ko izraisa laika zonu atšķirības kaimiņvalstu starpā. Komisijai, publicējot šo informāciju, būtu arī jāinformē sabiedrība un ieinteresētās personas.

Grozījums Nr.    8

Direktīvas priekšlikums

5.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(5a)  Dalībvalstis, pieņemot lēmumus, nedrīkstētu apdraudēt konkurētspēju attiecībā uz trešo valstu uzņēmumiem, kas darbojas Eiropas transporta nozarē un ir īpaši jutīgi pret laika izmaiņām, piemēram, Eiropas aviosabiedrībām un lidostām.

Grozījums Nr.    9

Direktīvas priekšlikums

6.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(6a)  Pirms lēmuma par to, kādu standarta laiku piemērot katrā dalībvalstī, iepriekš jābūt konsultācijām un pētījumiem, kas ņem vērā iedzīvotāju vēlmes, ģeogrāfiskos variantus, reģionālās atšķirības, darba režīma standartus un citus faktorus, kas ir nozīmīgi konkrētajai dalībvalstij. Tāpēc dalībvalstīm vajadzētu būt pietiekami ilgam laikam, lai analizētu priekšlikuma ietekmi un izvēlētos to risinājumu, kas vislabāk kalpo tās iedzīvotājiem, vienlaikus ņemot vērā iekšējā tirgus pienācīgu darbību.

Grozījums Nr.    10

Direktīvas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7)  Šī direktīva būtu jāpiemēro no 2019. gada 1. aprīļa, tādējādi pēdējai pārejai uz vasaras laika režīmu, ko nosaka Direktīvas 2000/84/EK noteikumi, visās dalībvalstīs būtu jānotiek 2019. gada 31. martā plkst. 1.00 pēc koordinētā universālā laika. Dalībvalstīm, kuras pēc minētā vasaras laika perioda beigām par savu standarta laiku plāno noteikt laika režīmu, kas saskaņā ar Direktīvu 2000/84/EK atbilst ziemas laika režīmam, pāreja uz šādu standarta laiku būtu jāveic 2019. gada 27.oktobrī plkst. 1.00 pēc koordinētā universālā laika, nodrošinot, ka līdzīgas ilgtermiņa laika pārmaiņas dažādās dalībvalstīs notiek vienlaicīgi. Lēmumus par standarta laiku, ko katra dalībvalsts piemēros no 2019. gada, būtu vēlams pieņemt saskaņoti.

(7)  Šī direktīva būtu jāpiemēro no 2020. gada 1. aprīļa, tādējādi pēdējai pārejai uz vasaras laika režīmu, ko nosaka Direktīvas 2000/84/EK noteikumi, visās dalībvalstīs būtu jānotiek 2020. gada 29. martā plkst. 1.00 pēc koordinētā universālā laika. Dalībvalstīm, kuras pēc minētā vasaras laika perioda beigām par savu standarta laiku plāno noteikt laika režīmu, kas saskaņā ar Direktīvu 2000/84/EK atbilst ziemas laika režīmam, pāreja uz šādu standarta laiku būtu jāveic 2020. gada 25.oktobrī plkst. 1.00 pēc koordinētā universālā laika, nodrošinot, ka līdzīgas ilgtermiņa laika pārmaiņas dažādās dalībvalstīs notiek vienlaicīgi. Lai īstenotu šo noteikumu, dalībvalstīm lēmumi par standarta laiku, ko katra dalībvalsts piemēros no 2020. gada, jāpieņem saskaņotā veidā un vienojoties, mudinot dalībvalstis saglabāt savu jau esošo laika zonu. Var izveidot valsts kontaktpunktu tīklu attiecībā uz laika režīmiem. Ir svarīgi novērst iespējamus sarežģījumus, kas varētu rasties, dalībvalstīm īstenojot šo direktīvu. Tāpēc ir jādod tām pietiekams laiks un ir jānodrošina saskaņota un labi koordinēta pieeja.

Grozījums Nr.    11

Direktīvas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8)  Šīs direktīvas īstenošana būtu jāuzrauga. Uzraudzības rezultātus Komisijai ziņojuma veidā būtu jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei. Minētais ziņojums būtu jāsagatavo, pamatojoties uz informāciju, ko dalībvalstis dara pieejamu Komisijai pietiekami savlaicīgi, lai ziņojumu varētu iesniegt noteiktajā laikā.

(8)  Šīs direktīvas īstenošana būtu jāuzrauga, un uz to attiecas koordinācijas mehānisms, par kuru dalībvalstis iepriekš vienojušās šajā koplēmuma procedūrā. Uzraudzības rezultātus Komisijai ziņojuma veidā būtu jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei. Minētais ziņojums būtu jāsagatavo, pamatojoties uz informāciju, ko dalībvalstis dara pieejamu Komisijai pietiekami savlaicīgi, lai ziņojumu varētu iesniegt noteiktajā laikā.

Grozījums Nr.    12

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Neatkarīgi no 1. punkta dalībvalstis 2019. gadā joprojām drīkst piemērot sezonālu standarta laika vai laiku maiņu ar nosacījumu, ka pāreju īsteno 2019. gada 27. oktobrī plkst. 1.00 pēc koordinētā universālā laika. Dalībvalstis šo lēmumu paziņo saskaņā ar 2. pantu.

2.  Neatkarīgi no 1. punkta dalībvalstis 2020. gadā joprojām drīkst piemērot sezonālu standarta laika vai laiku maiņu ar nosacījumu, ka pāreju īsteno 2020. gada 25. oktobrī plkst. 1.00 pēc koordinētā universālā laika. Dalībvalstis šo lēmumu paziņo saskaņā ar 2. pantu.

Grozījums Nr.    13

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Neskarot 1. pantu, ja kāda dalībvalsts jebkurā no tās jurisdikcijā esošām teritorijām nolemj mainīt standarta laiku vai laikus, tā vismaz sešus mēnešus pirms pārmaiņu stāšanās spēkā par tām informē Komisiju. Ja dalībvalsts ir veikusi minēto paziņošanu un nav to atsaukusi vismaz sešus mēnešus pirms plānoto pārmaiņu spēkā stāšanās dienas, paziņotā laika maiņa ir jāpiemēro.

1.  Neskarot 1. pantu, ja kāda dalībvalsts jebkurā no tās jurisdikcijā esošām teritorijām nolemj mainīt standarta laiku vai laikus, tā vismaz 12 mēnešus pirms pārmaiņu stāšanās spēkā par tām informē Komisiju. Ja dalībvalsts ir veikusi minēto paziņošanu un nav to atsaukusi vismaz 12 mēnešus pirms plānoto pārmaiņu spēkā stāšanās dienas, paziņotā laika maiņa ir jāpiemēro.

Grozījums Nr.    14

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Viena mēneša laikā pēc paziņojuma saņemšanas Komisija par pārmaiņām informē pārējās dalībvalstis un minēto informāciju publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2.  Viena mēneša laikā pēc paziņojuma saņemšanas Komisija par pārmaiņām informē pārējās dalībvalstis un sabiedrību un minēto informāciju publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Grozījums Nr.    15

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a  Lai šā panta 1. un 2. punkta īstenošanā ievērotu saskaņotu pieeju, Padome izveido koordinācijas mehānismu.

Grozījums Nr.    16

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Komisija vēlākais līdz 2024. gada 31. decembrim iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs direktīvas īstenošanu.

1.  Komisija vēlākais līdz 2025. gada 31. decembrim iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs direktīvas īstenošanu.

Grozījums Nr.    17

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Dalībvalstis vēlākais līdz 2024. gada 30. aprīlim iesniedz Komisijai attiecīgo informāciju.

2.  Dalībvalstis vēlākais līdz 2025. gada 30. aprīlim iesniedz Komisijai attiecīgo informāciju.

Grozījums Nr.    18

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis vēlākais līdz 2019. gada 1. aprīlim pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis nekavējoties dara zināmus Komisijai minēto aktu tekstus.

Dalībvalstis vēlākais līdz 2020. gada 1. aprīlim pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis nekavējoties dara zināmus Komisijai minēto aktu tekstus.

Grozījums Nr.    19

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Tās piemēro minētos aktus no 2019. gada 1. aprīļa.

Tās piemēro minētos aktus no 2020. gada 1. aprīļa.

Grozījums Nr.    20

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Direktīvu 2000/84/EK atceļ no 2019. gada 1. aprīļa.

Direktīvu 2000/84/EK atceļ no 2020. gada 1. aprīļa.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Sezonālās laika maiņas pārtraukšana

Atsauces

COM(2018)0639 – C8-0408/2018 – 2018/0332(COD)

Atbildīgā komiteja

Datums, kad paziņoja plenārsēdē

TRAN

13.9.2018

 

 

 

Atzinumu sniedza

Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ITRE

13.9.2018

Atzinumu sagatavoja

Iecelšanas datums

Sven Schulze

25.10.2018

Izskatīšana komitejā

23.1.2019

 

 

 

Pieņemšanas datums

19.2.2019

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

48

7

2

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Zigmantas Balčytis, Bendt Bendtsen, Xabier Benito Ziluaga, Cristian-Silviu Buşoi, Reinhard Bütikofer, Jerzy Buzek, Angelo Ciocca, Jakop Dalunde, Pilar del Castillo Vera, Christian Ehler, Fredrick Federley, Ashley Fox, Adam Gierek, Theresa Griffin, András Gyürk, Hans-Olaf Henkel, Seán Kelly, Jeppe Kofod, Peter Kouroumbashev, Zdzisław Krasnodębski, Christelle Lechevalier, Janusz Lewandowski, Aleksejs Loskutovs, Edouard Martin, Tilly Metz, Angelika Mlinar, Csaba Molnár, Dan Nica, Angelika Niebler, Morten Helveg Petersen, Miroslav Poche, Carolina Punset, Paul Rübig, Massimiliano Salini, Algirdas Saudargas, Neoklis Sylikiotis, Evžen Tošenovský, Kathleen Van Brempt, Martina Werner, Lieve Wierinck, Hermann Winkler, Anna Záborská, Flavio Zanonato, Carlos Zorrinho

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Pilar Ayuso, Michał Boni, Rosa D’Amato, Benedek Jávor, Olle Ludvigsson, Marian-Jean Marinescu, Clare Moody, Markus Pieper, Dominique Riquet, Davor Škrlec, Anneleen Van Bossuyt

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Eleonora Evi, Luigi Morgano

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

48

+

ALDE

Fredrick Federley, Angelika Mlinar, Morten Helveg Petersen, Carolina Punset, Lieve Wierinck

ECR

Zdzisław Krasnodębski, Evžen Tošenovský, Anneleen Van Bossuyt

ENF

Christelle Lechevalier

PPE

Pilar Ayuso, Bendt Bendtsen, Michał Boni, Cristian-Silviu Buşoi, Jerzy Buzek, Pilar del Castillo Vera, Christian Ehler, András Gyürk, Seán Kelly, Janusz Lewandowski, Aleksejs Loskutovs, Marian-Jean Marinescu, Angelika Niebler, Markus Pieper, Paul Rübig, Massimiliano Salini, Algirdas Saudargas, Hermann Winkler, Anna Záborská

S&D

Zigmantas Balčytis, Adam Gierek, Theresa Griffin, Jeppe Kofod, Peter Kouroumbashev, Olle Ludvigsson, Csaba Molnár, Clare Moody, Luigi Morgano, Dan Nica, Miroslav Poche, Kathleen Van Brempt, Martina Werner, Flavio Zanonato, Carlos Zorrinho

VERTS/ALE

Reinhard Bütikofer, Jakop Dalunde, Benedek Jávor, Tilly Metz, Davor Škrlec

7

-

ALDE

Dominique Riquet

ECR

Ashley Fox, Hans-Olaf Henkel

EFDD

Rosa D'Amato, Eleonora Evi

ENF

Angelo Ciocca

S&D

Edouard Martin

2

0

GUE/NGL

Xabier Benito Ziluaga, Neoklis Sylikiotis

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

(1)

Eiropas Parlamenta 2018. gada 8. februāra rezolūcija par noteikumiem attiecībā uz laika maiņu, (2017/2968(RSP)) P8_TA(2018)0043.


iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas atzinums (21.2.2019)

Transporta un tūrisma komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko pārtrauc sezonālo laika maiņu un atceļ Direktīvu 2000/84/EK

(COM(2018)0639 – C8-0408/2018 – 2018/0332(COD))

Atzinuma sagatavotājs: Igor Šoltes

ĪSS PAMATOJUMS

Referents atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas priekšlikumu izbeigt laika maiņu divreiz gadā, un tas atbilst 2018. gada februāra rezolūcijā paustajam Eiropas Parlamenta viedoklim un iedzīvotāju paustajam viedoklim.

Ir publicēti daudzi pētījumi un ziņojumi, kas liecina, ka pulksteņrādītāju pagriešana divreiz gadā rada negatīvu ietekmi uz daudziem mūsu sabiedrības aspektiem — no veselības riskiem un problēmām saistībā ar diennakts ritmu traucējumiem līdz palielinātam negadījumu skaitam dienās pēc pārmaiņām, lielākam administratīvajam slogam un izmaksām daudzām ekonomikas nozarēm.

Eiropas Komisija 2018. gada vasarā rīkoja sabiedrisko apspriešanu, kurā tika savākti 4,6 miljoni atbilžu, no kurām 99,8 % atbilžu bija no iedzīvotājiem. Pārējie 0,2 % atbilžu bija no ieinteresētajām personām vai uzņēmumiem. Šīs apspriešanas rezultāti liecināja par to, ka 84 % atbalsta viedokli, ka būtu jāizbeidz pulksteņrādītāju pārbīdīšana divreiz gadā. Līdz ar to šis priekšlikums atbilst iedzīvotāju paustajam viedoklim, vienlaikus uzsverot nepieciešamību pēc vienotas un saskaņotas pieejas, lai aizsargātu iekšējā tirgus darbību.

ES dalībvalstu teritorijas ir sagrupētas trīs dažādās laika zonās, t. i., GMT, GMT+1 un GMT+2. Tāpēc, lemjot par pastāvīgo laiku, ir jāņem vērā vairāki faktori, piemēram, ģeogrāfiskie aspekti un dabiskās laika zonas, un to ietekme uz veselību saistībā ar dienasgaismas pieejamību.

Lai gan dalībvalstis joprojām ir kompetentas pieņemt lēmumus par savu standarta laiku, referents uzskata, ka ir nepieciešams saglabāt saskaņotu pieeju attiecībā uz laika režīmiem, lai aizsargātu iekšējā tirgus pienācīgu darbību un novērstu būtiskus traucējumus, ko izraisītu sadrumstalotība, ja dalībvalstis izvēlētos radīt vairākas 60 minūšu laika maiņas visā blokā.

Saskaņotā pieejā ir jābūt ietvertam atbilstošam grafikam, kas ļaus dalībvalstīm precīzi novērtēt pastāvīgas pārejas uz GMT+1 un GMT+2 ietekmi, ņemot vērā dažādās jomas, ar kurām jārēķinās, piemēram, ietekmi uz ekonomiku attiecībā uz pārrobežu tirdzniecību, sakariem un transportu, kā arī ietekmi uz cilvēku veselību, ceļu satiksmes drošību vai vidi.

Tāpēc tiek ierosināts atlikt piemērošanas dienu par vienu gadu, lai dalībvalstīm dotu pietiekami daudz laika saskaņot savu pieeju un pienācīgi iesaistīt attiecīgās ieinteresētās personas un iedzīvotājus, organizējot sabiedriskās apspriešanas.

Pienācīga koordinācija būtu jānodrošina, izveidojot tīklu, kura sastāvā ir pārstāvji no katras dalībvalsts un no Komisijas un kurš darbotos kā vidutājs gadījumā, ja kādas dalībvalsts paredzētā laika maiņa radītu bažas citām dalībvalstīm un ietekmētu pareizu iekšējā tirgus darbību.

Šīs direktīvas īstenošanas novērtējums būtu jāveic trīs gadus pēc piemērošanas uzsākšanas, nevis pēc pieciem gadiem, kā to ierosināja Komisija.

GROZĪJUMI

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Transporta un tūrisma komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1

Direktīvas priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1)  Agrāk dalībvalstis valsts līmenī bija izvēlējušās ieviest pāreju uz vasaras laiku. Tādēļ, lai nodrošinātu iekšējā tirgus darbību, bija svarīgi visā Savienībā noteikt vienotu datumu un laiku, kad notiek pāreja uz vasaras laiku un atpakaļ. Patlaban saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/84/EK21 visas dalībvalstis vasaras laika režīmu piemēro, sākot no marta pēdējās svētdienas līdz tā paša gada oktobra pēdējai svētdienai.

(1)  Agrāk dalībvalstis valsts līmenī bija izvēlējušās ieviest pāreju uz vasaras laiku. Tādēļ, lai nodrošinātu iekšējā tirgus darbību, bija svarīgi visā Savienībā noteikt vienotu datumu un laiku, kad notiek pāreja uz vasaras laiku un atpakaļ, koordinējot laika maiņu dalībvalstīs. Patlaban saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/84/EK21 visas dalībvalstis divreiz gadā veic sezonālu laika maiņu. Pāreja no standarta laika uz vasaras laiku notiek marta pēdējā svētdienā un to piemēro līdz tā paša gada oktobra pēdējai svētdienai.

__________________

__________________

21 Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 19. janvāra Direktīva 2000/84/EK par noteikumiem attiecībā uz vasaras laiku (OV L 31, 2.2.2001., 21. lpp.).

21 Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 19. janvāra Direktīva 2000/84/EK par noteikumiem attiecībā uz vasaras laiku (OV L 31, 2.2.2001., 21. lpp.).

Grozījums Nr.    2

Direktīvas priekšlikums

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2)  Eiropas Parlaments 2018. gada 8. februāra rezolūcijā aicināja Komisiju veikt novērtējumu par vasaras laika noteikumiem, kuri paredzēti ar Direktīvu 2000/84/EK, un vajadzības gadījumā nākt klajā ar priekšlikumu tās pārskatīšanai. Minētajā rezolūcijā arī apstiprināts, ka ir svarīgi saglabāt saskaņotu pieeju laika režīmam visā Savienībā.

(2)  Eiropas Parlaments 2018. gada 8. februāra rezolūcijā aicināja Komisiju veikt novērtējumu par sezonālu laika maiņu divreiz gadā, kura paredzēta ar Direktīvu 2000/84/EK, un vajadzības gadījumā nākt klajā ar priekšlikumu tās pārskatīšanai. Minētajā rezolūcijā arī apstiprināts, ka ir svarīgi saglabāt saskaņotu pieeju laika režīmam visā Savienībā, vienlaikus uzsverot, ka daudzi zinātniskie pētījumi apliecina negatīvu ietekmi, ko izraisa sezonāla laika maiņa divreiz gadā.

Grozījums Nr.    3

Direktīvas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)  Komisija ir izpētījusi pieejamos pierādījumus, kuri norāda, ka svarīgi ir, lai šajā jomā pastāvētu saskaņoti Savienības noteikumi, jo tie vajadzīgi, lai nodrošinātu pienācīgu iekšējā tirgus darbību un inter alia nepieļautu transporta operāciju plānošanas un informācijas un komunikācijas sistēmu darbības traucējumus, augstākas pārrobežu tirdzniecības izmaksas vai zemāku ražīgumu attiecībā uz precēm un pakalpojumiem. Nav gūti pārliecinoši pierādījumi, ka ieguvumi no pārejas uz vasaras laiku atsvērtu neērtības, ko rada laika režīma maiņa divas reizes gadā.

(3)  Komisija ir izpētījusi pieejamos pierādījumus, kuri norāda, ka svarīgi ir, lai šajā jomā pastāvētu saskaņoti Savienības noteikumi, jo tie vajadzīgi, lai nodrošinātu pienācīgu iekšējā tirgus darbību, ilgtermiņa redzējumu un paredzamību, lai tādējādi inter alia nepieļautu transporta operāciju plānošanas un informācijas un komunikācijas sistēmu darbības traucējumus, augstākas pārrobežu tirdzniecības izmaksas vai zemāku ražīgumu attiecībā uz precēm un pakalpojumiem. Nav gūti pārliecinoši pierādījumi, ka ieguvumi no pārejas uz vasaras laiku atsvērtu neērtības, ko rada laika režīma maiņa divas reizes gadā.

Grozījums Nr.    4

Direktīvas priekšlikums

3.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(3a)  Daudzi pētījumi tomēr parādīja, ka ieguvumi no sezonālas laika maiņas, piemēram, enerģijas ietaupījumi, ir novērtēti pārāk augstu, savukārt negatīvās sekas dažādās jomās, piemēram, ietekme uz cilvēku veselību un bioritmu (diennakts ritmu) vai spēju koncentrēties, ir novērtētas pārāk zemu.

Grozījums Nr.    5

Direktīvas priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4)  Norit aktīva sabiedriskā apspriešana par pāreju uz vasaras laiku, un vairākas dalībvalstis jau ir paziņojušas, ka dotu priekšroku laika režīma maiņas pārtraukšanai. Ņemot vērā iepriekš aprakstīto notikumu attīstību, ir nepieciešams arī turpmāk nodrošināt pienācīgu iekšējā tirgus darbību un nepieļaut būtiskus iekšējā tirgus traucējumus, ko varētu radīt atšķirības starp dalībvalstīm šajā jomā. Tādēļ būtu lietderīgi koordinēti izbeigt vasaras laika noteikumu piemērošanu.

(4)  Norit aktīva sabiedriskā apspriešana, vairākas pilsoņu iniciatīvas uzsver bažas par sezonālo laika maiņu divreiz gadā, un vairākas dalībvalstis jau ir paziņojušas, ka dotu priekšroku laika režīma maiņas pārtraukšanai. Tādu pašu vēlmi izbeigt laika maiņu divreiz gadā ir pauduši 4,6 miljoni jeb 84 % respondentu sabiedriskajā apspriešanā, ko Komisija organizēja 2018. gada vasarā. Ņemot vērā iepriekš aprakstīto notikumu attīstību, ir nepieciešams nodrošināt pienācīgu iekšējā tirgus darbību un nepieļaut būtiskus iekšējā tirgus traucējumus, ko varētu radīt atšķirības starp dalībvalstīm šajā jomā. Tādēļ būtu lietderīgi koordinēti un saskaņoti izbeigt sezonālu laika maiņu divreiz gadā.

Grozījums Nr.    6

Direktīvas priekšlikums

4.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(4a)  Teritorijas ir sagrupētas trīs dažādās laika zonās jeb standarta laikos, t. i., GMT, GMT+1 un GMT+2. Eiropas Savienības lielums ziemeļu-dienvidu virzienā nozīmē, ka laika ietekme uz dienasgaismu dažādās Savienības daļās ir atšķirīga. Tāpēc ir svarīgi, lai dalībvalstis pirms lēmuma pieņemšanas par savas laika zonu maiņu ņemtu vērā laika ģeogrāfiskos aspektus, t. i., dabiskās laika zonas un ģeogrāfisko pozīciju. Dalībvalstis tiek mudinātas organizēt apspriešanās ar iedzīvotājiem un attiecīgajām ieinteresētajām personām pirms lēmuma par savas laika joslas maiņu.

Grozījums Nr.    7

Direktīvas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5)  Šai direktīvai nevajadzētu skart individuālu dalībvalstu tiesības lemt par standarta laiku vai laikiem tās jurisdikcijā esošās teritorijās, uz ko attiecas Līgumu teritoriālā piemērošanas joma, kā arī par turpmākām standarta laika maiņām. Tomēr, lai nodrošinātu, ka tikai dažu atsevišķu dalībvalstu pāreja uz vasaras laika režīmu netraucētu iekšējā tirgus darbību, dalībvalstīm būtu jāatturas no sezonāla rakstura standarta laika maiņas visās to jurisdikcijā esošās teritorijās, ja šāda pulksteņrādītāju pagriešana ir uzskatāma par laika zonas maiņu. Turklāt, lai pēc iespējas mazinātu traucējumus inter alia transporta, sakaru un citās saistītās nozarēs, dalībvalstīm būtu savlaicīgi jāinformē Komisija par savu nodomu mainīt standarta laiku un pēc tam piemērot paziņotās izmaiņas. Pamatojoties uz šādu paziņojumu, Komisijai būtu jāinformē visas pārējās dalībvalstis, lai tās varētu veikt visus vajadzīgos pasākumus. Komisijai, publicējot šo informāciju, būtu arī jāinformē sabiedrība un ieinteresētās personas.

(5)  Šai direktīvai nevajadzētu skart individuālu dalībvalstu tiesības lemt par standarta laiku vai laikiem tās jurisdikcijā esošās teritorijās, uz ko attiecas Līgumu teritoriālā piemērošanas joma, kā arī par turpmākām standarta laika maiņām. Tomēr, lai izvairītos no ievērojamiem iekšējā tirgus darbības traucējumiem, dalībvalstīm būtu jāatturas no sezonāla rakstura standarta laika maiņas visās to jurisdikcijā esošās teritorijās, ja šāda pulksteņrādītāju pagriešana ir uzskatāma par laika zonas maiņu. Turklāt, lai pēc iespējas mazinātu traucējumus inter alia transporta, sakaru un citās saistītās nozarēs, dalībvalstīm, kuras plāno mainīt savu standarta laiku, būtu jāinformē Komisija un visas pārējās dalībvalstis ne vēlāk kā 9 mēnešus pirms paredzēto izmaiņu stāšanās spēkā un pēc tam jāpiemēro paziņotās izmaiņas. Pamatojoties uz šādu paziņojumu, Komisijai būtu jānovērtē paredzēto laika izmaiņu ietekme uz iekšējā tirgus darbību. Komisijai, publicējot šo informāciju, būtu arī jāinformē sabiedrība un ieinteresētās personas.

Grozījums Nr.    8

Direktīvas priekšlikums

5.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(5a)  Lai nodrošinātu šīs direktīvas saskaņotu īstenošanu, dalībvalstīm vajadzētu iepriekš koordinēt savus lēmumus par paredzētajiem standarta laikiem, izveidojot koordinācijas mehānismu, lai novērstu to, ka dalībvalstis kādā laika zonā izvēlas atšķirīgus standarta laikus. Koordinācijas mehānismam būtu jāsastāv no Komisijas pārstāvja un katras dalībvalsts iecelta pārstāvja. Komisijai būtu jāveicina koordinācija un būtu jānovērtē paziņotā lēmuma ietekme uz iekšējā tirgus pareizu darbību. Lēmums par paredzētās laika maiņas piemērošanu vai nepiemērošanu joprojām ir dalībvalstu kompetencē, un to pieņem pēc apspriešanās ar citām dalībvalstīm un koordinējot ar tām.

Grozījums Nr.    9

Direktīvas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6)  Tāpēc būtu jāizbeidz saskaņota pāreja uz vasaras laiku, kā to nosaka Direktīva 2000/84/EK, un būtu jāievieš vienoti noteikumi, ar ko novērš, ka dalībvalstis piemēro atšķirīgus sezonālos laika režīmus, pagriežot pulksteņrādītājus vairāk nekā vienu reizi gadā, kā arī būtu jānosaka pienākums paziņot plānotās standarta laika izmaiņas. Šīs direktīvas mērķis ir noteiktā veidā sekmēt netraucētu iekšējā tirgus darbību, un tai attiecīgi būtu jābūt balstītai uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 114. pantu, kuru interpretē atbilstīgi pastāvīgajai Eiropas Savienības Tiesas judikatūrai.

(6)  Tāpēc būtu jāatceļ Direktīva 2000/84/EK par vasaras laika noteikumiem un būtu jāievieš vienoti noteikumi, ar ko novērš, ka dalībvalstis piemēro atšķirīgus sezonālos laika režīmus, un nosaka pienākumu paziņot plānotās standarta laika izmaiņas un novērtēt to ietekmi. Komisijai un citām dalībvalstīm tad būtu jānovērtē plānotās izmaiņas ietekme uz iekšējā tirgus darbību, lai nepieļautu būtiskus traucējumus. Tādējādi šīs direktīvas mērķis ir noteiktā veidā sekmēt netraucētu iekšējā tirgus darbību, un tai attiecīgi būtu jābūt balstītai uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 114. pantu, kuru interpretē atbilstīgi pastāvīgajai Eiropas Savienības Tiesas judikatūrai.

Grozījums Nr.    10

Direktīvas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7)  Šī direktīva būtu jāpiemēro no 2019. gada 1aprīļa, tādējādi pēdējai pārejai uz vasaras laika režīmu, ko nosaka Direktīvas 2000/84/EK noteikumi, visās dalībvalstīs būtu jānotiek 2019. gada 31. martā plkst. 1.00 pēc koordinētā universālā laika. Dalībvalstīm, kuras pēc minētā vasaras laika perioda beigām par savu standarta laiku plāno noteikt laika režīmu, kas saskaņā ar Direktīvu 2000/84/EK atbilst ziemas laika režīmam, pāreja uz šādu standarta laiku būtu jāveic 2019. gada 27. oktobrī plkst. 1.00 pēc koordinētā universālā laika, nodrošinot, ka līdzīgas ilgtermiņa laika pārmaiņas dažādās dalībvalstīs notiek vienlaicīgi. Lēmumus par standarta laiku, ko katra dalībvalsts piemēros no 2019. gada, būtu vēlams pieņemt saskaņoti.

(7)  Ir svarīgi izvairīties no tā, ka dalībvalstis izvēlētos atšķirīgus standarta laikus. Tāpēc tām ir jādod pietiekams laiks saskaņotas un labi koordinētas pieejas pieņemšanai. Šī direktīva būtu jāpiemēro no 2020. gada 30marta, tādējādi pēdējai pārejai uz vasaras laika režīmu, ko nosaka Direktīvas 2000/84/EK noteikumi, visās dalībvalstīs būtu jānotiek 2020. gada 29. martā plkst. 1.00 pēc koordinētā universālā laika. Dalībvalstīm, kuras pēc minētā vasaras laika perioda beigām par savu standarta laiku plāno noteikt laika režīmu, kas saskaņā ar Direktīvu 2000/84/EK atbilst ziemas laika režīmam, pāreja uz šādu standarta laiku būtu jāveic 2020. gada 25. oktobrī plkst. 1.00 pēc koordinētā universālā laika, nodrošinot, ka līdzīgas ilgtermiņa laika pārmaiņas dažādās dalībvalstīs notiek vienlaicīgi. Lēmumus par standarta laiku, ko katra dalībvalsts piemēros no 2020. gada, būtu vēlams pieņemt saskaņoti.

Grozījums Nr.    11

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Neatkarīgi no 1. punkta dalībvalstis 2019. gadā joprojām drīkst piemērot sezonālu standarta laika vai laiku maiņu ar nosacījumu, ka pāreju īsteno 2019. gada 27. oktobrī plkst. 1.00 pēc koordinētā universālā laika. Dalībvalstis šo lēmumu paziņo saskaņā ar 2. pantu.

2.  Neatkarīgi no 1. punkta dalībvalstis 2020. gadā joprojām drīkst piemērot sezonālu standarta laika vai laiku maiņu ar nosacījumu, ka pāreju īsteno 2020. gada 25. oktobrī plkst. 1.00 pēc koordinētā universālā laika. Dalībvalstis paziņo savu lēmumu piemērot vai nepiemērot šo pēdējo sezonālo izmaiņu savam standarta laikam vai laikiem 6 mēnešus pirms izmaiņas stāšanās spēkā.

Grozījums Nr.    12

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a  Komisija minēto informāciju nekavējoties publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un viena mēneša laikā pēc paziņojuma saņemšanas sasauc sanāksmi 2.a pantā minētā koordinācijas mehānisma ietvaros.

Grozījums Nr.    13

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Neskarot 1. pantu, ja kāda dalībvalsts jebkurā no tās jurisdikcijā esošām teritorijām nolemj mainīt standarta laiku vai laikus, tā vismaz sešus mēnešus pirms pārmaiņu stāšanās spēkā par tām informē Komisiju. Ja dalībvalsts ir veikusi minēto paziņošanu un nav to atsaukusi vismaz sešus mēnešus pirms plānoto pārmaiņu spēkā stāšanās dienas, paziņotā laika maiņa ir jāpiemēro.

1.  Neskarot 1.pantu, ja kāda dalībvalsts jebkurā no tās jurisdikcijā esošām teritorijām nolemj mainīt standarta laiku vai laikus, tā vismaz deviņus mēnešus pirms pārmaiņu stāšanās spēkā informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par savu lēmumu mainīt standarta laiku vai laikus jebkurā no tās jurisdikcijā esošām teritorijām.

Grozījums Nr.    14

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Viena mēneša laikā pēc paziņojuma saņemšanas Komisija par pārmaiņām informē pārējās dalībvalstis un minēto informāciju publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2.  Komisija minēto informāciju nekavējoties publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un viena mēneša laikā pēc paziņojuma saņemšanas sasauc sanāksmi 2.a pantā minētā koordinācijas mehānisma ietvaros.

Grozījums Nr.    15

Direktīvas priekšlikums

2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a pants

 

1.  Ar šo direktīvu izveido koordinācijas mehānismu, kura mērķis ir nodrošināt saskaņotu pieeju laika režīmam visā Savienībā un stiprināt sadarbību starp dalībvalstīm un Komisiju, lai novērtētu, kā iekšējā tirgus darbību ietekmē jebkādi lēmumi mainīt standarta laiku vai laikus.

 

2.  Šā panta 1. punktā minēto koordinācijas mehānismu veido viens pārstāvis no katras dalībvalsts un viens Komisijas pārstāvis.

 

3.  Ja dalībvalsts paziņo Komisijai par savu lēmumu saskaņā ar 1. panta 2. punktu vai saskaņā ar 2. panta 1. punktu, Komisija sasauc dalībvalstis ar mērķi novērtēt un apspriest paredzētās izmaiņas potenciālo ietekmi uz iekšējā tirgus darbību, lai izvairītos no būtiskiem traucējumiem.

 

4.  Ja, pamatojoties uz 3. punktā minēto novērtējumu, Komisija uzskata, ka paredzētā izmaiņa būtiski ietekmēs iekšējā tirgus pienācīgu darbību, tā par to informē paziņotāju dalībvalsti.

 

5.  Ne vēlāk kā četrus mēnešus pirms paredzētās izmaiņas dienas paziņotāja dalībvalsts pieņem lēmumu par to, vai atcelt tās lēmumu vai paturēt to spēkā. Ja paziņotāja dalībvalsts nolemj paturēt spēkā savu lēmumu, tā sniedz paskaidrojumu par to, kā tā novērsīs izmaiņas negatīvo ietekmi uz iekšējo tirgu.

Grozījums Nr.    16

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Komisija vēlākais līdz 2024. gada 31. decembrim iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs direktīvas īstenošanu.

1.  Komisija vēlākais līdz [4 gadi pēc šīs direktīvas piemērošanas dienas] iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs direktīvas īstenošanu.

Grozījums Nr.    17

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Dalībvalstis vēlākais līdz 2024. gada 30. aprīlim iesniedz Komisijai attiecīgo informāciju.

2.  Dalībvalstis vēlākais līdz [3 mēneši pēc šīs direktīvas piemērošanas dienas] iesniedz Komisijai attiecīgo informāciju.

Grozījums Nr.    18

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.   Dalībvalstis vēlākais līdz 2019. gada 1. aprīlim pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis nekavējoties dara zināmus Komisijai minēto aktu tekstus.

1.  Dalībvalstis vēlākais līdz 2020. gada 30. martam pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis nekavējoties dara zināmus Komisijai minēto aktu tekstus.

Grozījums Nr.    19

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Tās piemēro minētos aktus no 2019. gada 1. aprīļa.

Tās piemēro minētos aktus no 2020. gada 30. marta.

Grozījums Nr.    20

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Direktīvu 2000/84/EK atceļ no 2019. gada 1. aprīļa.

Direktīvu 2000/84/EK atceļ no 2020. gada 30. marta.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Sezonālās laika maiņas pārtraukšana

Atsauces

COM(2018)0639 – C8-0408/2018 – 2018/0332(COD)

Atbildīgā komiteja

Datums, kad paziņoja plenārsēdē

TRAN

13.9.2018

 

 

 

Atzinumu sniedza

Datums, kad paziņoja plenārsēdē

IMCO

13.9.2018

Atzinumu sagatavoja

Iecelšanas datums

Igor Šoltes

10.10.2018

Izskatīšana komitejā

6.12.2018

29.1.2019

 

 

Pieņemšanas datums

21.2.2019

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

23

9

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

John Stuart Agnew, Lucy Anderson, Pascal Arimont, Carlos Coelho, Lara Comi, Anna Maria Corazza Bildt, Daniel Dalton, Nicola Danti, Pascal Durand, Evelyne Gebhardt, Robert Jarosław Iwaszkiewicz, Liisa Jaakonsaari, Philippe Juvin, Nosheena Mobarik, Jiří Pospíšil, Virginie Rozière, Christel Schaldemose, Andreas Schwab, Olga Sehnalová, Jasenko Selimovic, Igor Šoltes, Róża Gräfin von Thun und Hohenstein, Mylène Troszczynski, Anneleen Van Bossuyt, Marco Zullo

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Birgit Collin-Langen, Edward Czesak, Nadja Hirsch, Othmar Karas, Adam Szejnfeld, Marc Tarabella, Matthijs van Miltenburg

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Georg Mayer

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

23

+

ALDE

Nadja Hirsch, Jasenko Selimovic

ECR

Edward Czesak, Anneleen Van Bossuyt

EFDD

Robert Jarosław Iwaszkiewicz

ENF

Georg Mayer, Mylène Troszczynski

PPE

Pascal Arimont, Birgit Collin-Langen, Lara Comi, Philippe Juvin, Othmar Karas, Jiří Pospíšil, Andreas Schwab, Adam Szejnfeld, Róża Gräfin von Thun und Hohenstein

S&D

Lucy Anderson, Evelyne Gebhardt, Liisa Jaakonsaari, Christel Schaldemose, Olga Sehnalová

VERTS/ALE

Pascal Durand, Igor Šoltes

9

-

ALDE

Matthijs van Miltenburg

ECR

Daniel Dalton, Nosheena Mobarik

EFDD

Marco Zullo

ENF

John Stuart Agnew

PPE

Anna Maria Corazza Bildt

S&D

Nicola Danti, Virginie Rozière, Marc Tarabella

1

0

PPE

Carlos Coelho

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinums (20.2.2019)

Transporta un tūrisma komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko pārtrauc sezonālo laika maiņu un atceļ Direktīvu 2000/84/EK

(COM(2018)639 – C8-0408/2018 – 2018/0332(COD))

Atzinuma sagatavotāja: Ulrike Müller

ĪSS PAMATOJUMS

Eiropas Parlaments 2018. gada 8. februāra rezolūcijā aicināja Eiropas Komisiju veikt novērtējumu par vasaras laika noteikumiem un vajadzības gadījumā nākt klajā ar priekšlikumu tās pārskatīšanai.

Pēc tam Eiropas Komisija 2018. gada vasaras gaitā rīkoja sabiedrisko apspriešanu. Apspriešanās liecināja, ka pilsoņi lielā mērā atbalsta pulksteņa rādītāju pagriešanas divreiz gadā atcelšanu.

Referente uzsver Parlamenta vēlmi uzklausīt šo Eiropas pilsoņu nepārprotamo prasību. Tādēļ referente atbalsta Komisijas priekšlikumu, kas tika iesniegts 2018. gada 12. septembrī, lai pārtrauktu sezonālas laika izmaiņas.

Sezonālu izmaiņu pārtraukšanai ir vairākas būtiskas sekas. Šīs sekas skar iedzīvotāju veselību sakarā ar ietekmi uz bioritmu, kā arī dzīvnieku veselību. Ietekme ir liela arī attiecībā uz ES mēroga saskaņošanu. Dalībvalstu teritorijas plešas trīs dažādās laika zonās (GMT + 0, +1 un +2) un nesagatavota vai nekoordinēta pieeja varētu traucēt darbu vienotā tirgū. Standarta laiku izvēle dalībvalstu teritorijai joprojām ir to kompetencē. Tādējādi pastāv liels sadrumstalotības risks attiecībā uz dažādām laika zonām, jo kaimiņvalstis varētu izvēlēties pāriet uz atšķirīgu laika zonu.

Referente ir arī ņēmusi vērā, ka Austrijas prezidentūra nav noteikusi to par prioritāti un Transporta ministriem joprojām ir atšķirīgi viedokļi attiecībā uz šo jautājumu, kad to apsprieda sanāksmē, kuras notika 2018. gada jūnijā un oktobrī un 2017. gada decembrī.

Ņemot vērā šos ierobežojumus attiecībā uz pārejas pārtraukšanu uz vasaras laiku, referente ierosina šādu pieeju.

Izšķiroša nozīme ir koordinācijai, lai nodrošinātu vienotā tirgus darbību, jo nosakot atšķirīgu laika zonu noteikšana ietekmē daudzas ekonomikas nozares un pilsoņu pārvietošanos. Tas jo īpaši attiecas uz to, ka iepriekšējā direktīva par laika maiņu tika pieņemta, kad Savienībā bija tikai 15 dalībvalstis. Šo iemeslu dēļ referente uzskata, ka stāšanās spēkā 2019. gada 1. aprīlī ir pāragra un tā ir jāpārceļ uz 2020. gadu, lai dalībvalstis varētu sagatavoties izmaiņām, kā arī lai veiktu koordināciju.

Neskatoties uz dalībvalstu kompetenci noteikt laika zonu, referents ierosina atgriezties uz ziemas laiku kā standarta laiku. Tā kā vasaras laiks visa gada garumā tehniski būtu laika joslas izmaiņa, visām valstīm, kas izvēlas ziemas laiku kā standarta laiku, būtu vieglāk pārtraukt laika maiņu un novērst sadrumstalotību starp dalībvalstīm.

Līdzīgi vēl viens veids, kā atvieglot procesu, ir dalībvalstu koordinācija, izveidojot kaimiņvalstu grupas un jo īpaši atbilstoši laika zonām (GMT 0, +1 un +2), lai saglabātu pašreizējo situāciju.

GROZĪJUMI

Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Transporta un tūrisma komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1

Direktīvas priekšlikums

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2)  Eiropas Parlaments 2018. gada 8. februāra rezolūcijā aicināja Komisiju veikt novērtējumu par vasaras laika noteikumiem, kuri paredzēti ar Direktīvu 2000/84/EK, un vajadzības gadījumā nākt klajā ar priekšlikumu tās pārskatīšanai. Minētajā rezolūcijā arī apstiprināts, ka ir svarīgi saglabāt saskaņotu pieeju laika režīmam visā Savienībā.

(2)  Eiropas Parlaments 2018. gada 8. februāra rezolūcijā aicināja Komisiju kopā ar dalībvalstīm veikt novērtējumu par vasaras laika noteikumiem, kuri paredzēti ar Direktīvu 2000/84/EK, un vajadzības gadījumā nākt klajā ar priekšlikumu tās pārskatīšanai. Minētajā rezolūcijā arī apstiprināts, ka ir svarīgi saglabāt saskaņotu pieeju laika režīmam visā Savienībā.

Grozījums Nr.    2

Direktīvas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)  Komisija ir izpētījusi pieejamos pierādījumus, kuri norāda, ka svarīgi ir, lai šajā jomā pastāvētu saskaņoti Savienības noteikumi, jo tie vajadzīgi, lai nodrošinātu pienācīgu iekšējā tirgus darbību un inter alia nepieļautu transporta operāciju plānošanas un informācijas un komunikācijas sistēmu darbības traucējumus, augstākas pārrobežu tirdzniecības izmaksas vai zemāku ražīgumu attiecībā uz precēm un pakalpojumiem. Nav gūti pārliecinoši pierādījumi, ka ieguvumi no pārejas uz vasaras laiku atsvērtu neērtības, ko rada laika režīma maiņa divas reizes gadā.

(3)  Komisija ir izpētījusi pieejamos pierādījumus, kuri norāda, ka svarīgi ir, lai šajā jomā pastāvētu saskaņoti Savienības noteikumi, jo tie vajadzīgi, lai nodrošinātu pienācīgu iekšējā tirgus darbību, radītu juridisko noteiktību un ilgtermiņa uzticamību un inter alia nepieļautu pasažieru un preču transporta operāciju plānošanas un īstenošanas informācijas un komunikācijas sistēmu darbības traucējumus, augstākas pārrobežu tirdzniecības izmaksas vai zemāku ražīgumu attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kā arī ietekmi uz lauksaimnieciskās ražošanas produktivitāti. Pierādījumi liecina, ka ieguvumi no pārejas uz vasaras laiku neatsver neērtības, ko rada laika režīma maiņa divas reizes gadā.

Grozījums Nr.    3

Direktīvas priekšlikums

3.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(3a)  Šajā kontekstā piemērs varētu būt lopkopju situācija, kad pāreja uz vasaras laiku sākotnēji tika uzskatīta par nesaderīgu ar lauksaimniecības darba praksi, jo īpaši attiecībā uz jau tā ļoti agro darba dienas sākumu atbilstoši standarta laikam. Turklāt laika maiņa divreiz gadā, lai pārietu uz vasaras laiku, domājams, padara grūtāku produkcijas vai dzīvnieku dabūšanu ārā uz tirgiem. Visbeidzot govju dabiskā slaukšanas ritma saglabāšanas dēļ, tika pieņemts, ka samazināsies piena izslaukums. Tomēr moderns lauksaimniecības aprīkojums un prakse ir radikāli pārveidojusi lauksaimniecību tā, ka lielākā daļa no šiem apsvērumiem vairs nešķiet svarīgi, kamēr joprojām dominē bažas par dzīvnieku bioritmu, kā arī lauksaimnieku darba apstākļiem.

Grozījums Nr.    4

Direktīvas priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4)  Norit aktīva sabiedriskā apspriešana par pāreju uz vasaras laiku, un vairākas dalībvalstis jau ir paziņojušas, ka dotu priekšroku laika režīma maiņas pārtraukšanai. Ņemot vērā iepriekš aprakstīto notikumu attīstību, ir nepieciešams arī turpmāk nodrošināt pienācīgu iekšējā tirgus darbību un nepieļaut būtiskus iekšējā tirgus traucējumus, ko varētu radīt atšķirības starp dalībvalstīm šajā jomā. Tādēļ būtu lietderīgi koordinēti izbeigt vasaras laika noteikumu piemērošanu.

(4)  Pateicoties valstu rīcības grupu aktīvai līdzdalībai vairākās dalībvalstīs, norit vitāla sabiedriskā apspriešana par pāreju uz vasaras laiku, un vairākas dalībvalstis jau ir paziņojušas, ka dotu priekšroku laika režīma maiņas pārtraukšanai. Organizētajās diskusijās, kurās piedalījās speciālisti no dažādām jomām, tostarp cilvēku un veterināro zāļu ražotāju pārstāvji, lauksaimniecības, izglītības un tūrisma jomām, tika novērtēta ikgadējās pulksteņa rādītāju pagriešanas nelabvēlīgā ietekme. Ņemot vērā iepriekš aprakstīto notikumu attīstību, ir nepieciešams arī turpmāk nodrošināt pienācīgu iekšējā tirgus darbību un nepieļaut būtiskus iekšējā tirgus traucējumus, ko varētu radīt atšķirības starp dalībvalstīm šajā jomā. Tādēļ būtu lietderīgi koordinēti izbeigt vasaras laika noteikumu piemērošanu.

Grozījums Nr.    5

Direktīvas priekšlikums

4.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(4a)  Ar vairākām pilsoņu iniciatīvām tiek uzsvērtas viņu bažas par pulksteņa rādītāju pagriešanu divas reizes gadā un dalībvalstīm būtu jādod laiks un iespēja veikt pašu rīkotas publiskas apspriešanas un ietekmes novērtējumus, lai labāk saprastu sezonālās laika maiņas pārtraukšanas ietekmi visos reģionos.

Grozījums Nr.    6

Direktīvas priekšlikums

4.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(4b)  Lai nodrošinātu šīs direktīvas saskaņotu īstenošanu, dalībvalstis savstarpēji apspriežas un koordinē jebkuras laika zonas izmaiņas nolūkā izvairīties no nepraktiskām laika zonām un apgrūtinošiem šķēršļiem iekšējā tirgū.

Grozījums Nr.    7

Direktīvas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5)  Šai direktīvai nevajadzētu skart individuālu dalībvalstu tiesības lemt par standarta laiku vai laikiem tās jurisdikcijā esošās teritorijās, uz ko attiecas Līgumu teritoriālā piemērošanas joma, kā arī par turpmākām standarta laika maiņām. Tomēr, lai nodrošinātu, ka tikai dažu atsevišķu dalībvalstu pāreja uz vasaras laika režīmu netraucētu iekšējā tirgus darbību, dalībvalstīm būtu jāatturas no sezonāla rakstura standarta laika maiņas visās to jurisdikcijā esošās teritorijās, ja šāda pulksteņrādītāju pagriešana ir uzskatāma par laika zonas maiņu. Turklāt, lai pēc iespējas mazinātu traucējumus inter alia transporta, sakaru un citās saistītās nozarēs, dalībvalstīm būtu savlaicīgi jāinformē Komisija par savu nodomu mainīt standarta laiku un pēc tam piemērot paziņotās izmaiņas. Pamatojoties uz šādu paziņojumu, Komisijai būtu jāinformē visas pārējās dalībvalstis, lai tās varētu veikt visus vajadzīgos pasākumus. Komisijai, publicējot šo informāciju, būtu arī jāinformē sabiedrība un ieinteresētās personas.

(5)  Šai direktīvai nevajadzētu skart individuālu dalībvalstu tiesības lemt par standarta laiku vai laikiem tās jurisdikcijā esošās teritorijās, uz ko attiecas Līgumu teritoriālā piemērošanas joma, kā arī par turpmākām standarta laika maiņām. Tomēr, lai nodrošinātu, ka tikai dažu atsevišķu dalībvalstu pāreja uz vasaras laika režīmu netraucētu iekšējā tirgus darbību, dalībvalstīm būtu jāatturas no sezonāla rakstura standarta laika maiņas visās to jurisdikcijā esošās teritorijās, ja šāda pulksteņrādītāju pagriešana ir uzskatāma par laika zonas maiņu. Turklāt, lai pēc iespējas mazinātu traucējumus inter alia transporta, sakaru, lauksaimniecības nozarē un citās saistītās nozarēs, dalībvalstīm būtu savlaicīgi jāinformē Komisija par savu nodomu mainīt standarta laiku un pēc tam piemērot paziņotās izmaiņas. Pamatojoties uz šādu paziņojumu, Komisijai būtu jāinformē visas pārējās dalībvalstis, lai tās varētu veikt visus vajadzīgos pasākumus. Komisijai, publicējot šo informāciju, būtu arī jāinformē sabiedrība un ieinteresētās personas.

Grozījums Nr.    8

Direktīvas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7)  Šī direktīva būtu jāpiemēro no 2019. gada 1. aprīļa, tādējādi pēdējai pārejai uz vasaras laika režīmu, ko nosaka Direktīvas 2000/84/EK noteikumi, visās dalībvalstīs būtu jānotiek 2019. gada 31. martā plkst. 1.00 pēc koordinētā universālā laika. Dalībvalstīm, kuras pēc minētā vasaras laika perioda beigām par savu standarta laiku plāno noteikt laika režīmu, kas saskaņā ar Direktīvu 2000/84/EK atbilst ziemas laika režīmam, pāreja uz šādu standarta laiku būtu jāveic 2019. gada 27.oktobrī plkst. 1.00 pēc koordinētā universālā laika, nodrošinot, ka līdzīgas ilgtermiņa laika pārmaiņas dažādās dalībvalstīs notiek vienlaicīgi. Lēmumus par standarta laiku, ko katra dalībvalsts piemēros no 2019. gada, būtu vēlams pieņemt saskaņoti.

(7)  Šī direktīva būtu jāpiemēro no 2020. gada 1. aprīļa, tādējādi pēdējai pārejai uz vasaras laika režīmu, ko nosaka Direktīvas 2000/84/EK noteikumi, visās dalībvalstīs būtu jānotiek 2020. gada 29. martā plkst. 1.00 pēc koordinētā universālā laika. Dalībvalstīm, kuras pēc minētā vasaras laika perioda beigām par savu standarta laiku plāno noteikt laika režīmu, kas saskaņā ar Direktīvu 2000/84/EK atbilst ziemas laika režīmam, pāreja uz šādu standarta laiku būtu jāveic 2020. gada 31. oktobrī plkst. 1.00 pēc koordinētā universālā laika, nodrošinot, ka līdzīgas ilgtermiņa laika pārmaiņas dažādās dalībvalstīs notiek vienlaicīgi labi koordinētā veidā. Lēmumus par standarta laiku, ko katra dalībvalsts piemēros no 2020. gada, būtu vēlams pieņemt saskaņoti.

Grozījums Nr.    9

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Dalībvalstis neveic sezonālu sava standarta laika vai laiku maiņu.

1.  Dalībvalstis neveic sezonālu sava standarta laika vai laiku maiņu. Tās kopīgi izvēlas vai nu pastāvīgu standarta laiku, vai pastāvīgu vasaras laiku, ko piemēro visā ES.

Pamatojums

Mērķis ir izvairīties no laika atšķirībām starp ES valstīm. Kopīga izvēle ES līmenī labvēlīgi ietekmētu vienoto tirgu un iedzīvotāju ikdienas dzīvi.

Grozījums Nr.    10

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Neatkarīgi no 1. punkta dalībvalstis 2019. gadā joprojām drīkst piemērot sezonālu standarta laika vai laiku maiņu ar nosacījumu, ka pāreju īsteno 2019. gada 27. oktobrī plkst. 1.00 pēc koordinētā universālā laika. Dalībvalstis šo lēmumu paziņo saskaņā ar 2. pantu.

2.  Neatkarīgi no 1. punkta dalībvalstis 2020. gadā joprojām drīkst piemērot sezonālu standarta laika vai laiku maiņu ar nosacījumu, ka pāreju īsteno 2020. gada 31. oktobrī plkst. 1.00 pēc koordinētā universālā laika. Dalībvalstis šo lēmumu paziņo saskaņā ar 2. pantu.

Grozījums Nr.    11

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis vēlākais līdz 2019. gada 1. aprīlim pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis nekavējoties dara zināmus Komisijai minēto aktu tekstus.

Dalībvalstis vēlākais līdz 2020. gada 1. aprīlim pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis nekavējoties dara zināmus Komisijai minēto aktu tekstus.

Grozījums Nr.    12

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Tās piemēro minētos aktus no 2019. gada 1. aprīļa.

Tās piemēro minētos aktus no 2020. gada 1. aprīļa.

Grozījums Nr.    13

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Direktīvu 2000/84/EK atceļ no 2019. gada 1. aprīļa.

Direktīvu 2000/84/EK atceļ no 2020. gada 1. aprīļa.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Sezonālās laika maiņas pārtraukšana

Atsauces

COM(2018)0639 – C8-0408/2018 – 2018/0332(COD)

Atbildīgā komiteja

Datums, kad paziņoja plenārsēdē

TRAN

13.9.2018

 

 

 

Atzinumu sniedza

Datums, kad paziņoja plenārsēdē

AGRI

13.9.2018

Atzinumu sagatavoja

Iecelšanas datums

Ulrike Müller

9.10.2018

Pieņemšanas datums

19.2.2019

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

25

9

3

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Clara Eugenia Aguilera García, Eric Andrieu, José Bové, Daniel Buda, Matt Carthy, Jacques Colombier, Michel Dantin, Albert Deß, Jørn Dohrmann, Herbert Dorfmann, Norbert Erdős, Luke Ming Flanagan, Karine Gloanec Maurin, Beata Gosiewska, Martin Häusling, Esther Herranz García, Jan Huitema, Ivan Jakovčić, Norbert Lins, Philippe Loiseau, Mairead McGuinness, James Nicholson, Maria Noichl, Marijana Petir, Laurenţiu Rebega, Jens Rohde, Bronis Ropė, Maria Lidia Senra Rodríguez, Ricardo Serrão Santos, Czesław Adam Siekierski, Tibor Szanyi, Maria Gabriela Zoană, Marco Zullo

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Franc Bogovič, Angélique Delahaye, Karin Kadenbach, Elsi Katainen, Thomas Waitz

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

25

+

ALDE

Ivan Jakovčić, Elsi Katainen

ECR

Jørn Dohrmann

ENF

Jacques Colombier, Philippe Loiseau

GUE/NGL

Maria Lidia Senra Rodríguez

PPE

Franc Bogovič, Daniel Buda, Angélique Delahaye, Albert Deß, Herbert Dorfmann, Norbert Erdős, Esther Herranz García, Norbert Lins, Marijana Petir, Czesław Adam Siekierski

S&D

Eric Andrieu, Karine Gloanec Maurin, Karin Kadenbach, Maria Noichl, Tibor Szanyi, Maria Gabriela Zoană

VERTS/ALE

José Bové, Martin Häusling, Bronis Ropė

9

-

ALDE

Jan Huitema, Jens Rohde

ECR

James Nicholson

EFDD

Marco Zullo

GUE/NGL

Matt Carthy, Luke Ming Flanagan

PPE

Michel Dantin

S&D

Clara Eugenia Aguilera García, Ricardo Serrão Santos

3

0

ECR

Beata Gosiewska, Laurenţiu Rebega

PPE

Mairead McGuinness

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


Juridiskās komitejas atzinums (21.2.2019)

Transporta un tūrisma komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko pārtrauc sezonālo laika maiņu un atceļ Direktīvu 2000/84/EK

(COM(2018)0639 – C8-0408/2018 – 2018/0332(COD))

Atzinuma sagatavotājs: Pavel Svoboda

ĪSS PAMATOJUMS

Atzinuma sagatavotājs atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu saskaņotā veidā izbeigt sezonālo laika maiņu visās dalībvalstīs, tādējādi ņemot vērā vairākus aicinājumus iepriekšējos gados veikt šādus pasākumus.

Pulksteņa rādītāju pagriešana divas reizes gadā, ko jau gandrīz 40 gadus paredz Savienības tiesību akti, nesen ir saskārusies ar iedzīvotāju un pilsoniskās sabiedrības lielu pretestību.

Ir svarīgi uzsvērt, ka šāda sezonāla maiņa ietekmē ne tikai iekšējā tirgus darbību, bet arī rada daudzas ar sabiedrības veselību saistītas bažas, kas diezgan ievērojami ir saistītas ar īpašu mazākuma grupu aizsardzību, kuras nesamērīgi skar diennakts cikla traucējumi. Pētījumi turklāt liecina, ka to dienu laikā, kas seko tūlīt pēc pulksteņa rādītāju pagriešanas, notikušo nelaimes gadījumu un sirdslēkmju skaits pieaug.

Lai gan ir skaidrs, ka ir jārīkojas Savienības līmenī nolūkā saskaņot sezonālas laika maiņas pārtraukšanai, noteikumi, kas izpaustos kā tieši piemērojama regula, paredzot standarta laika vai vasaras laika izmantošanu visās dalībvalstīs, būtu nevajadzīgi pārspīlēti un neņemtu vērā atšķirīgās vajadzības un apstākļus dažādās ES daļās. Tālab dalībvalstīm būtu jādod iespēja brīvi lemt par šo jautājumu. Tomēr tām būtu jādod vairāk laika, pirms direktīvu sāk piemērot, lai sagatavotos pārmaiņām, kuras jāīsteno saskaņoti un koordinēti.

Referents pauž nožēlu par to, ka Komisija nav veikusi pienācīgu ietekmes novērtējumu un pirms priekšlikuma iesniegšanas par Direktīvas 2000/84/EK aktualizēšanu nav organizējusi pilnu 12 nedēļu ilgu sabiedrisko apspriešanu un apspriešanos ar ieinteresētajām personām. Jāuzsver, ka Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu iestādes ir saistoši vienojušās, ka ietekmes novērtējumi un apspriešanas ir būtiski instrumenti Savienības tiesību aktu kvalitātes uzlabošanai.

Tomēr konkrētajā gadījumā referents pilnībā piekrīt vadošās atbildīgās komitejas referentam, ka šī direktīva būtu jāpieņem pēc iespējas drīz un, vēlams, līdz pašreizējā sasaukuma beigām, lai nodrošinātu juridisko noteiktību un ļautu dalībvalstīm sagatavoties gaidāmajām pārmaiņām.

GROZĪJUMI

Juridiskā komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Transporta un tūrisma komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1

Direktīvas priekšlikums

4.a norāde (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ņemot vērā rezultātus, kas gūti Eiropas Komisijas organizētajā apspriešanā tiešsaistē laikposmā no 2018. gada 4. jūlija līdz 2018. gada 16. augustam,

Grozījums Nr.    2

Direktīvas priekšlikums

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2)  Eiropas Parlaments 2018. gada 8. februāra rezolūcijā aicināja Komisiju veikt novērtējumu par vasaras laika noteikumiem, kuri paredzēti ar Direktīvu 2000/84/EK, un vajadzības gadījumā nākt klajā ar priekšlikumu tās pārskatīšanai. Minētajā rezolūcijā arī apstiprināts, ka ir svarīgi saglabāt saskaņotu pieeju laika režīmam visā Savienībā.

(2)  Ņemot vērā vairākus iedzīvotāju lūgumrakstus un daudzskaitlīgas ierosmes, Parlamenta jautājumus un atklātu uzklausīšanu par šo jautājumu, Eiropas Parlaments 2018. gada 8. februāra rezolūcijā aicināja Komisiju veikt novērtējumu par vasaras laika noteikumiem, kuri paredzēti ar Direktīvu 2000/84/EK, un vajadzības gadījumā nākt klajā ar priekšlikumu tās pārskatīšanai. Minētajā rezolūcijā arī apstiprināts, ka ir svarīgi saglabāt saskaņotu pieeju laika režīmam visā Savienībā.

Grozījums Nr.    3

Direktīvas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)  Komisija ir izpētījusi pieejamos pierādījumus, kuri norāda, ka svarīgi ir, lai šajā jomā pastāvētu saskaņoti Savienības noteikumi, jo tie vajadzīgi, lai nodrošinātu pienācīgu iekšējā tirgus darbību un inter alia nepieļautu transporta operāciju plānošanas un informācijas un komunikācijas sistēmu darbības traucējumus, augstākas pārrobežu tirdzniecības izmaksas vai zemāku ražīgumu attiecībā uz precēm un pakalpojumiem. Nav gūti pārliecinoši pierādījumi, ka ieguvumi no pārejas uz vasaras laiku atsvērtu neērtības, ko rada laika režīma maiņa divas reizes gadā.

(3)  Ar saskaņotiem Savienības noteikumiem jānodrošina iekšējā tirgus pienācīga darbība ar ilgtermiņa perspektīvu un paredzamību, inter alia nepieļaujot transporta operāciju plānošanas un informācijas un komunikācijas sistēmu darbības traucējumus, augstākas pārrobežu tirdzniecības izmaksas vai zemāku ražīgumu attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, jo tie ir jautājumi, kas būtiski ietekmē gan iekšējā tirgus pienācīgu darbību, gan uzņēmējdarbību un cilvēku dzīvi. Pierādījumi neliecina, ka sezonālā laika maiņa divas reizes gadā sniegtu būtiskus ieguvumus, turklāt daudzos zinātniskos pētījumos, tostarp Eiropas Parlamenta Izpētes dienesta 2017. gada oktobra pētījumā par ES noteikumiem attiecībā uz vasaras laiku saskaņā ar Direktīvu 2000/84/EK, ir konstatēta negatīva ietekme uz cilvēku veselību, jo īpaši konkrētām grupām, piemēram, bērniem un vecāka gadagājuma cilvēkiem, un liecina par saikni ar sirds un asinsvadu slimībām iekšējā bioloģiskā pulksteņa traucējumu dēļ. No ekonomikas viedokļa divreiz gadā veiktā laika maiņa daudzās nozarēs rada papildu izmaksas un administratīvo slogu.

Grozījums Nr.    4

Direktīvas priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4)  Norit aktīva sabiedriskā apspriešana par pāreju uz vasaras laiku, un vairākas dalībvalstis jau ir paziņojušas, ka dotu priekšroku laika režīma maiņas pārtraukšanai. Ņemot vērā iepriekš aprakstīto notikumu attīstību, ir nepieciešams arī turpmāk nodrošināt pienācīgu iekšējā tirgus darbību un nepieļaut būtiskus iekšējā tirgus traucējumus, ko varētu radīt atšķirības starp dalībvalstīm šajā jomā. Tādēļ būtu lietderīgi koordinēti izbeigt vasaras laika noteikumu piemērošanu.

(4)  Komisijas rīkotajā sabiedriskajā apspriešanā par noteikumiem attiecībā uz vasaras laiku, kas notika 2018. gada jūlijā un augustā, tika saņemti 4,6 miljoni atbilžu, kas ir lielākais skaits, kāds jebkad saņemts kādā Komisijas rīkotā apspriešanā, un rezultāti liecināja, ka iedzīvotāji vēlas pārtraukt sezonālo laika maiņu divas reizes gadā. Turklāt vairākas dalībvalstis jau ir paziņojušas, ka dotu priekšroku laika režīma maiņas pārtraukšanai. Ņemot vērā iepriekš aprakstīto notikumu attīstību, ir nepieciešams arī turpmāk nodrošināt iekšējā tirgus pienācīgu darbību un nepieļaut būtiskus iekšējā tirgus traucējumus, ko varētu radīt atšķirības starp dalībvalstīm šajā jomā. Tādēļ būtu lietderīgi koordinēti izbeigt vasaras laika noteikumu piemērošanu.

Grozījums Nr.    5

Direktīvas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5)  Šai direktīvai nevajadzētu skart individuālu dalībvalstu tiesības lemt par standarta laiku vai laikiem tās jurisdikcijā esošās teritorijās, uz ko attiecas Līgumu teritoriālā piemērošanas joma, kā arī par turpmākām standarta laika maiņām. Tomēr, lai nodrošinātu, ka tikai dažu atsevišķu dalībvalstu pāreja uz vasaras laika režīmu netraucētu iekšējā tirgus darbību, dalībvalstīm būtu jāatturas no sezonāla rakstura standarta laika maiņas visās to jurisdikcijā esošās teritorijās, ja šāda pulksteņrādītāju pagriešana ir uzskatāma par laika zonas maiņu. Turklāt, lai pēc iespējas mazinātu traucējumus inter alia transporta, sakaru un citās saistītās nozarēs, dalībvalstīm būtu savlaicīgi jāinformē Komisija par savu nodomu mainīt standarta laiku un pēc tam piemērot paziņotās izmaiņas. Pamatojoties uz šādu paziņojumu, Komisijai būtu jāinformē visas pārējās dalībvalstis, lai tās varētu veikt visus vajadzīgos pasākumus. Komisijai, publicējot šo informāciju, būtu arī jāinformē sabiedrība un ieinteresētās personas.

(5)  Šai direktīvai nevajadzētu skart individuālu dalībvalstu tiesības saskaņā ar subsidiaritātes principu lemt par standarta laiku vai laikiem tās jurisdikcijā esošās teritorijās, uz ko attiecas Līgumu teritoriālā piemērošanas joma, kā arī par turpmākām standarta laika maiņām. Lai pēc iespējas mazinātu traucējumus iekšējā tirgus darbībai, kas saistīti ar inter alia transporta, sakaru un citām skartajām nozarēm un būtu iespējams veikt koordināciju, dalībvalstīm līdz 2020. gada 1. aprīlim būtu jāinformē Komisija par savu nodomu mainīt standarta laiku. Pamatojoties uz šādu paziņojumu, Komisijai būtu jāinformē visas pārējās dalībvalstis, sabiedrība un ieinteresētās personas, atbilstošā veidā un savlaicīgi publicējot šo informāciju. Tai arī būtu jānovērtē paredzēto standarta laika izmaiņu ietekme uz iekšējā tirgus darbību un jāveic ekspertu analīze par šo tēmu, ņemot vērā dabas, veselības un sociālos aspektus, kā arī ģeogrāfiskās atšķirības starp dalībvalstīm.

Grozījums Nr.    6

Direktīvas priekšlikums

5.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(5a)  Lai nodrošinātu šīs direktīvas saskaņotu īstenošanu, dalībvalstīm iepriekš būtu jākoordinē lēmums par paredzēto standarta laiku. Tādēļ Komisijai būtu jāizveido koordinācijas mehānisms ar mērķi nodrošināt saskaņotu un koordinētu pieeju laika noteikšanas kārtībai visā Savienībā. Koordinācijas mehānismā būtu jāpiedalās vienam ieceltam pārstāvim no katras dalībvalsts un vienam Komisijas pārstāvim.

Grozījums Nr.    7

Direktīvas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6)  Tāpēc būtu jāizbeidz saskaņota pāreja uz vasaras laiku, kā to nosaka Direktīva 2000/84/EK, un būtu jāievieš vienoti noteikumi, ar ko novērš, ka dalībvalstis piemēro atšķirīgus sezonālos laika režīmus, pagriežot pulksteņrādītājus vairāk nekā vienu reizi gadā, kā arī būtu jānosaka pienākums paziņot plānotās standarta laika izmaiņas. Šīs direktīvas mērķis ir noteiktā veidā sekmēt netraucētu iekšējā tirgus darbību, un tai attiecīgi būtu jābūt balstītai uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 114. pantu, kuru interpretē atbilstīgi pastāvīgajai Eiropas Savienības Tiesas judikatūrai.

(6)  Tāpēc būtu jāizbeidz saskaņota pāreja uz vasaras laiku, kā to nosaka Direktīva 2000/84/EK, un būtu jāievieš vienoti noteikumi, ar ko novērš, ka dalībvalstis piemēro atšķirīgus sezonālos laika režīmus. Šīs direktīvas mērķis ir noteiktā veidā sekmēt netraucētu iekšējā tirgus darbību, un tai attiecīgi būtu jābūt balstītai uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 114. pantu, kuru interpretē atbilstīgi pastāvīgajai Eiropas Savienības Tiesas judikatūrai.

Grozījums Nr.    8

Direktīvas priekšlikums

6.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(6a)  Pāreja uz laika noteikšanas kārtību bez sezonālām laika maiņām radīs pārejas izmaksas, jo īpaši attiecībā uz IT sistēmām transportā un citās nozarēs. Lai ievērojami samazinātu pārejas izmaksas, ir vajadzīgs saprātīgs sagatavošanās periods šīs direktīvas īstenošanai.

Grozījums Nr.    9

Direktīvas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7)  Šī direktīva būtu jāpiemēro no 2019. gada 1. aprīļa, tādējādi pēdējai pārejai uz vasaras laika režīmu, ko nosaka Direktīvas 2000/84/EK noteikumi, visās dalībvalstīs būtu jānotiek 2019. gada 31. martā plkst. 1.00 pēc koordinētā universālā laika. Dalībvalstīm, kuras pēc minētā vasaras laika perioda beigām par savu standarta laiku plāno noteikt laika režīmu, kas saskaņā ar Direktīvu 2000/84/EK atbilst ziemas laika režīmam, pāreja uz šādu standarta laiku būtu jāveic 2019. gada 27.oktobrī plkst. 1.00 pēc koordinētā universālā laika, nodrošinot, ka līdzīgas ilgtermiņa laika pārmaiņas dažādās dalībvalstīs notiek vienlaicīgi. Lēmumus par standarta laiku, ko katra dalībvalsts piemēros no 2019. gada, būtu vēlams pieņemt saskaņoti.

(7)  Lai nodrošinātu vienotu un koordinētu standarta laika saskaņošanu atbilstīgi šīs direktīvas mērķim, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz šīs direktīvas piemērošanas datuma atlikšanu, ja laika noteikšanas pasākumi varētu nopietni traucēt iekšējā tirgus pienācīgu darbību. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

 

 

Grozījums Nr.    10

Direktīvas priekšlikums

7.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(7a)  Dalībvalstīm būtu savstarpēji jākoordinē savu standarta laiku izvēle, kam vajadzētu būt pēc iespējas saskaņotiem starp dalībvalstīm, lai izvairītos no pārāk atšķirīgām laika zonām ES, tādējādi nodrošinot iekšējā tirgus pienācīgu darbību un paredzamību iedzīvotājiem, patērētājiem un skartajām nozarēm.

Grozījums Nr.    11

Direktīvas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8)  Šīs direktīvas īstenošana būtu jāuzrauga. Uzraudzības rezultātus Komisijai ziņojuma veidā būtu jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei. Minētais ziņojums būtu jāsagatavo, pamatojoties uz informāciju, ko dalībvalstis dara pieejamu Komisijai pietiekami savlaicīgi, lai ziņojumu varētu iesniegt noteiktajā laikā.

(8)  Šīs direktīvas īstenošana būtu jāuzrauga. Uzraudzības rezultātus Komisijai pienācīgi pamatota ziņojuma veidā būtu jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei. Minētais ziņojums būtu jāsagatavo, pamatojoties uz informāciju, ko dalībvalstis dara pieejamu Komisijai pietiekami savlaicīgi, lai ziņojumu varētu iesniegt noteiktajā laikā.

Grozījums Nr.    12

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Neatkarīgi no 1. punkta dalībvalstis 2019. gadā joprojām drīkst piemērot sezonālu standarta laika vai laiku maiņu ar nosacījumu, ka pāreju īsteno 2019. gada 27. oktobrī plkst. 1.00 pēc koordinētā universālā laika. Dalībvalstis šo lēmumu paziņo saskaņā ar 2. pantu.

2.  Neatkarīgi no 1. punkta dalībvalstis joprojām drīkst piemērot sezonālu standarta laika maiņu. Dalībvalstis šo lēmumu paziņo saskaņā ar 2. pantu.

Grozījums Nr.    13

Direktīvas priekšlikums

2. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Neskarot 1. pantu, ja kāda dalībvalsts jebkurā no tās jurisdikcijā esošām teritorijām nolemj mainīt standarta laiku vai laikus, tā vismaz sešus mēnešus pirms pārmaiņu stāšanās spēkā par tām informē Komisiju. Ja dalībvalsts ir veikusi minēto paziņošanu un nav to atsaukusi vismaz sešus mēnešus pirms plānoto pārmaiņu spēkā stāšanās dienas, paziņotā laika maiņa ir jāpiemēro.

1.  Komisija izveido koordinācijas mehānismu ar mērķi nodrošināt saskaņotu un koordinētu pieeju laika noteikšanas kārtībai visā Savienībā. Koordinācijas mehānismā piedalās viens iecelts pārstāvis no katras dalībvalsts un viens Komisijas pārstāvis.

2.  Viena mēneša laikā pēc paziņojuma saņemšanas Komisija par pārmaiņām informē pārējās dalībvalstis un minēto informāciju publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2.  Dalībvalstis par saviem nolūkiem saskaņā ar 1. pantu paziņo Komisijai līdz 2020. gada 1. aprīlim. Koordinācijas mehānismā nekavējoties apspriež un novērtē paredzētās izmaiņas potenciālo ietekmi uz iekšējā tirgus darbību, lai novērstu tā būtiskus traucējumus.

 

3.  Ja, pamatojoties uz 2. punktā minēto novērtējumu, Komisija uzskata, ka paredzētā izmaiņa būtiski traucēs iekšējā tirgus darbību, tā par to informē attiecīgo dalībvalsti.

 

4.  Vēlākais līdz 2020. gada 31. oktobrim dalībvalsts pieņem lēmumu par sava nodoma īstenošanu i atteikšanos no tā. Tā sniedz detalizētu paskaidrojumu par to, kā tā risinās izmaiņas negatīvo ietekmi uz iekšējā tirgus darbību.

Grozījums Nr.    14

Direktīvas priekšlikums

2.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a pants

 

1.  Komisija ciešā sadarbībā ar 2. pantā minēto koordinācijas mehānismu rūpīgi uzrauga paredzēto laika režīmu visā Savienībā.

 

2.  Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 2.b pantu attiecībā uz šīs direktīvas piemērošanas datuma atlikšanu par ne vairāk kā 12 mēnešiem, ja tā nolemj, ka paredzētie laika pasākumi, kā par tiem paziņojušas dalībvalstis, var nopietni traucēt iekšējā tirgus darbību.

 

3.  Ja tas nepieciešams nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ, 2.c pantā paredzēto procedūru piemēro deleģētajiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar šo pantu.

Grozījums Nr.    15

Direktīvas priekšlikums

2.b pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.b pants

 

1.  Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

 

2.  Pilnvaras pieņemt 2.a pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz [vēl jānosaka] gadu laikposmu no [šīs direktīvas spēkā stāšanās diena].

 

3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 2.a pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

 

4.  Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

 

5.  Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

 

6.  Saskaņā ar 2.a pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja [vēl jānosaka] mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par [vēl jānosaka] mēnešiem.

Grozījums Nr.    16

Direktīvas priekšlikums

2.c pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.c pants

 

1.  Deleģētais akts, kas pieņemts saskaņā ar šo pantu, stājas spēkā nekavējoties, un to piemēro, kamēr nav izteikti nekādi iebildumi atbilstīgi 2. punktam. Paziņojot deleģētu aktu Eiropas Parlamentam un Padomei, izklāsta iemeslus, kādēļ izmanto steidzamības procedūru. 

 

2.  Eiropas Parlaments vai Padome var izteikt iebildumus pret deleģēto aktu saskaņā ar 2.b pantā minēto procedūru. Šādā gadījumā Komisija atceļ aktu nekavējoties pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes paziņojuma par lēmumu izteikt iebildumus.

Grozījums Nr.    17

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Komisija vēlākais līdz 2024. gada 31. decembrim iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs direktīvas īstenošanu.

1.  Komisija vēlākais līdz 2025. gada 31. decembrim iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs direktīvas īstenošanu. Šajā īstenošanas ziņojumā īpašu uzmanību pievērš ietekmei uz cilvēka veselību. 

Grozījums Nr.    18

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a  Komisija veic visaptverošu ietekmes novērtējumu un izmaksu un ieguvumu analīzi par sezonālas laika maiņas pārtraukšanu Eiropas Savienībā.

Grozījums Nr.    19

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Dalībvalstis vēlākais līdz 2024. gada 30. aprīlim iesniedz Komisijai attiecīgo informāciju.

2.  Dalībvalstis vēlākais līdz 30. aprīlim piektajā gadā pēc šīs direktīvas pieņemšanas iesniedz Komisijai attiecīgo informāciju.

Grozījums Nr.    20

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis vēlākais līdz 2019. gada 1. aprīlim pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis nekavējoties dara zināmus Komisijai minēto aktu tekstus.

Dalībvalstis vēlākais līdz 2020. gadam pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis nekavējoties dara zināmus Komisijai minēto aktu tekstus.

Grozījums Nr.    21

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Direktīvu 2000/84/EK atceļ no 2019. gada 1. aprīļa.

Direktīvu 2000/84/EK atceļ no 2020. gada.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Sezonālās laika maiņas pārtraukšana

Atsauces

COM(2018)0639 – C8-0408/2018 – 2018/0332(COD)

Atbildīgā komiteja

Datums, kad paziņoja plenārsēdē

TRAN

13.9.2018

 

 

 

Atzinumu sniedza

Datums, kad paziņoja plenārsēdē

JURI

13.9.2018

Atzinumu sagatavoja

Iecelšanas datums

Pavel Svoboda

24.9.2018

Izskatīšana komitejā

23.1.2019

 

 

 

Pieņemšanas datums

19.2.2019

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

21

1

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Max Andersson, Joëlle Bergeron, Jean-Marie Cavada, Kostas Chrysogonos, Mady Delvaux, Rosa Estaràs Ferragut, Enrico Gasbarra, Sajjad Karim, Sylvia-Yvonne Kaufmann, Gilles Lebreton, António Marinho e Pinto, Emil Radev, Evelyn Regner, Pavel Svoboda, Axel Voss, Francis Zammit Dimech, Tadeusz Zwiefka

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Pascal Durand, Angelika Niebler, Tiemo Wölken, Kosma Złotowski

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Ingeborg Gräßle, Joëlle Mélin

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

21

+

ALDE

Jean-Marie Cavada, António Marinho e Pinto

ECR

Sajjad Karim, Kosma Złotowski

EFDD

Joëlle Bergeron

ENF

Gilles Lebreton, Joëlle Mélin

PPE

Rosa Estaràs Ferragut, Ingeborg Gräßle, Emil Radev, Pavel Svoboda, Axel Voss, Francis Zammit Dimech, Tadeusz Zwiefka

S&D

Mady Delvaux, Enrico Gasbarra, Sylvia-Yvonne Kaufmann, Evelyn Regner, Tiemo Wölken

VERTS/ALE

Max Andersson, Pascal Durand

1

-

GUE/NGL

Kostas Chrysogonos

0

0

 

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


Lūgumrakstu komitejas atzinums (20.2.2019)

Transporta un tūrisma komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko pārtrauc sezonālo laika maiņu un atceļ Direktīvu 2000/84/EK

(COM(2018)0639 – C8-0408/2018 – 2018/0332(COD))

Atzinuma sagatavotāja: Cecilia Wikström

ĪSS PAMATOJUMS

Priekšlikuma mērķis ir pārtraukt sezonālo laika maiņu ES dalībvalstīs. ES tiesību akti par noteikumiem attiecībā uz vasaras laiku pirmo reizi tika ieviesti 1980. gadā, lai vienādotu atšķirīgo spēkā esošo praksi un termiņus attiecībā uz vasaras laika režīmu. Kopš 2001. gada Eiropas Savienībā pāreju uz vasaras laiku reglamentē Direktīva 2000/84/EK, kurā visām dalībvalstīm noteikts pienākums marta pēdējā svētdienā pāriet uz vasaras laika režīmu un oktobra pēdējā svētdienā atgriezties pie sava standarta (jeb "ziemas") laika.

To, vai laika režīma maiņa divas reizes gadā ir lietderīga, arvien biežāk apšauba gan iedzīvotāji, gan Eiropas Parlaments, gan arvien lielāks skaits dalībvalstu.

Eiropas Parlaments 2018. gada 8. februāra rezolūcijā(1) aicināja Komisiju veikt novērtējumu par vasaras laika noteikumiem, kuri paredzēti Direktīvā 2000/84/EK, un vajadzības gadījumā nākt klajā ar priekšlikumu tās pārskatīšanai. Eiropas Komisija arī rīkoja sabiedrisku apspriešanu, kurā tika saņemti aptuveni 4,6 miljoni atbilžu, kas ir lielākais jebkad saņemtais atbilžu skaits Komisijas rīkotā apspriešanā, un no tām 84 % atbalstīja, ka līdzšinējā kārtība, kad divas reizes gadā tiek pagriezti pulksteņrādītāji, tiek pārtraukta, bet 16 % vēlējās esošo kārtību saglabāt.

Turklāt ar jautājumu par vasaras laika režīmu savā darbā regulāri saskaras arī Lūgumrakstu komiteja (PETI), kas vairāku gadu laikā ir saņēmusi vairāk nekā 100 lūgumrakstu par šo tematu. Gandrīz visi lūgumrakstu iesniedzēji aicina atcelt laika režīma maiņu divas reizes gadā un kā pamatojumu galvenokārt min ar veselību saistītus apsvērumus un laika režīma maiņas maznozīmīgo ietekmi uz enerģijas ietaupījumu. Vairāki lūgumrakstu iesniedzēji uzskata, ka laika režīma maiņa īpaši negatīvi ietekmē mazāk aizsargātas grupas, piemēram, bērnus un vecāka gadagājuma iedzīvotājus. PETI ar laika režīma maiņa saistītos lūgumrakstus ir izskatījusi komitejas sanāksmēs, kas notika 2015. gada jūlijā un 2017. gada novembrī.

Eiropas Parlamenta Izpētes dienesta 2017. gada oktobra pētījumā par vasaras laika režīmu Eiropas Savienībā saskaņā ar Direktīvu 2000/84/EK norādīts, ka būtu jāņem vērā laika režīma maiņas negatīvā ietekme uz cilvēka veselību un jāpārtrauc Eiropas Savienībā veiktā laika režīma maiņa divas reizes gadā. Skaidrs piemērs tam, cik būtiska nozīme ir diskusijai par laika režīma maiņas ietekmi uz ķermeņa bioritmu, ir 2017. gada Nobela prēmijas psiholoģijā vai medicīnā piešķiršana Jeffrey C. Hall, Michael Rosbash un Michael WYoung par to, ka viņi atklāja molekulārus mehānismus, kas ietekmē diennakts ritmu un ar ko var izskaidrot cilvēka tā dēvēto iekšējo bioloģisko pulksteni un to, kā cilvēka labsajūtu ietekmē ārējās vides un iekšējā bioloģiskā pulksteņa neatbilstība. Tādējādi hronobioloģiskas izpētes secinājumi liecina, ka ietekme uz cilvēka bioritmu varētu būt daudz būtiskāka, nekā sākotnēji tika uzskatīts. Turklāt LESD 114. panta 8. punktā par tiesību aktu tuvināšanu noteikts, ka "ja kāda dalībvalsts norāda uz kādu īpašu veselības aizsardzības problēmu jomā, kur iepriekš noteikti saskaņošanas pasākumi, tā vērš uz to Komisijas uzmanību, un Komisija tūlīt pārliecinās, vai ir jāierosina Padomei attiecīgi pasākumi".

Ņemot to vērā, ar atzinuma projektu tiek atbalstīts ierosinājums saskaņoti pārtraukt laika režīma maiņu divas reizes gadā, lai izvairītos no iespējamas negatīvas ietekmes uz veselību, kā arī ņemot vērā to, ka iespējamie enerģijas ietaupījumi nav panākti.

Atzinuma projektā ierosināts pārtraukt laika režīma maiņu divas reizes gadā tā, lai izvairītos no jebkādiem būtiskiem traucējumiem iekšējā tirgus darbībai, ko varētu radīt atšķirības dalībvalstīs šajā jomā. Atzinuma sagatavotāja uzskata, ka sākotnējais Komisijas priekšlikums, kas paredz iespēju dalībvalstīm vienpusēji lemt par standarta laika izvēli, varētu radīt situāciju, kad dalībvalstīs tiek noteiktas dažādas laika zonas, tādējādi radot atšķirības iekšējā tirgū. Šāda situācija apgrūtinātu pārrobežu tirdzniecību, pārvadājumus, saziņu un ceļošanu iekšējā tirgū. Lai nodrošinātu saskaņotību, referents tādēļ ierosina atcelt divreiz gadā notiekošo pulksteņrādītāju pagriešanu, kā tas ir prasīts gandrīz visos lūgumrakstos.

GROZĪJUMI

Lūgumrakstu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Transporta un tūrisma komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

Grozījums Nr.    1

Direktīvas priekšlikums

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2)  Eiropas Parlaments 2018. gada 8. februāra rezolūcijā aicināja Komisiju veikt novērtējumu par vasaras laika noteikumiem, kuri paredzēti ar Direktīvu 2000/84/EK, un vajadzības gadījumā nākt klajā ar priekšlikumu tās pārskatīšanai. Minētajā rezolūcijā arī apstiprināts, ka ir svarīgi saglabāt saskaņotu pieeju laika režīmam visā Savienībā.

2)  Eiropas Parlaments, pamatojoties uz lūgumrakstiem un pieprasījumiem, ko Lūgumrakstu komiteja saņēmusi no iedzīvotājiem, 2018. gada 8. februāra rezolūcijā aicināja Komisiju veikt novērtējumu par vasaras laika noteikumiem, kuri paredzēti ar Direktīvu 2000/84/EK, un vajadzības gadījumā nākt klajā ar priekšlikumu tās pārskatīšanai. Minētajā rezolūcijā arī apstiprināts, ka ir svarīgi saglabāt saskaņotu un koordinētu pieeju laika režīmam visā Savienībā.

Grozījums Nr.    2

Direktīvas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)  Komisija ir izpētījusi pieejamos pierādījumus, kuri norāda, ka svarīgi ir, lai šajā jomā pastāvētu saskaņoti Savienības noteikumi, jo tie vajadzīgi, lai nodrošinātu pienācīgu iekšējā tirgus darbību un inter alia nepieļautu transporta operāciju plānošanas un informācijas un komunikācijas sistēmu darbības traucējumus, augstākas pārrobežu tirdzniecības izmaksas vai zemāku ražīgumu attiecībā uz precēm un pakalpojumiem. Nav gūti pārliecinoši pierādījumi, ka ieguvumi no pārejas uz vasaras laiku atsvērtu neērtības, ko rada laika režīma maiņa divas reizes gadā.

(3)  Komisija ir izpētījusi pieejamos pierādījumus, kuri norāda, ka svarīgi ir, lai šajā jomā pastāvētu saskaņoti Savienības noteikumi, jo tie vajadzīgi, lai nodrošinātu pienācīgu iekšējā tirgus darbību un inter alia nepieļautu transporta operāciju plānošanas un informācijas un komunikācijas sistēmu darbības traucējumus, augstākas pārrobežu tirdzniecības izmaksas vai zemāku ražīgumu attiecībā uz precēm un pakalpojumiem.

Grozījums Nr.    3

Direktīvas priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4)  Norit aktīva sabiedriskā apspriešana par pāreju uz vasaras laiku, un vairākas dalībvalstis jau ir paziņojušas, ka dotu priekšroku laika režīma maiņas pārtraukšanai. Ņemot vērā iepriekš aprakstīto notikumu attīstību, ir nepieciešams arī turpmāk nodrošināt pienācīgu iekšējā tirgus darbību un nepieļaut būtiskus iekšējā tirgus traucējumus, ko varētu radīt atšķirības starp dalībvalstīm šajā jomā. Tādēļ būtu lietderīgi koordinēti izbeigt vasaras laika noteikumu piemērošanu.

(4)  Norit aktīva sabiedriskā apspriešana par pāreju uz vasaras laiku, kā ir vērojams iedzīvotāju atsauksmēs, ko satur lūgumraksti, kuros tiek aicināts izbeigt laika maiņu divreiz gadā, un ko atspoguļo sabiedriskā apspriešanās attiecībā uz ES vasaras laika režīmu, kura saņēma vislielāko atsauksmju daudzumu, kāds jebkad ir saņemts kādā Komisijas apspriešanā. Vairākas dalībvalstis jau ir paziņojušas, ka dotu priekšroku laika režīma maiņas pārtraukšanai. Ņemot vērā iepriekš aprakstīto notikumu attīstību, ir nepieciešams arī turpmāk nodrošināt pienācīgu iekšējā tirgus darbību un nepieļaut būtiskus iekšējā tirgus traucējumus, ko varētu radīt atšķirības starp dalībvalstīm šajā jomā, kuras varētu ietekmēt gan Savienības ekonomisko, gan politisko integrāciju. Daudzi iedzīvotāji ir ierosinājuši pārtraukt sezonālo laika režīma maiņu, galvenokārt pamatojoties uz veselības apsvērumiem. Eiropas Parlamentam iesniegtajos lūgumrakstos iedzīvotāji norāda, ka laika režīma maiņa īpaši negatīvi ietekmē mazāk aizsargātas grupas, piemēram, bērnus un vecāka gadagājuma iedzīvotājus. Turklāt vairāki pētījumi ir parādījuši, ka saistībā ar divreiz gadā notiekošo pāreju no viena laika režīma uz citu pastāv nelabvēlīgas sekas dažādās jomās, piemēram, veselības problēmas, kuras ietekmē sirds ritmu, ceļu satiksmes drošības problēmas un satiksmes negadījumu pieaugums, kas vērojams nākošajās dienās pēc pārejas uz citu laika režīmu, kā arī administratīvais slogs un papildu izmaksas daudzās ekonomikas nozarēs. Tādēļ ir būtiski svarīga nozīme saskaņotai un koordinētai pieejai, lai izbeigtu pulksteņrādītāju pārbīdīšanu divreiz gadā.

Grozījums Nr.    4

Direktīvas priekšlikums

4.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(4a)  Ir būtiski ņemt vērā, cik lielā mērā Eiropas Savienības teritorija stiepjas no dienvidiem līdz ziemeļiem, kas nozīmē, ka laika ietekme uz dienasgaismu dažādās Eiropas Savienības daļās ir atšķirīga. Saglabājot esošās laika zonas, mums jāņem vērā laika ģeogrāfiskie aspekti.

Grozījums Nr.    5

Direktīvas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5)  Šai direktīvai nevajadzētu skart individuālu dalībvalstu tiesības lemt par standarta laiku vai laikiem tās jurisdikcijā esošās teritorijās, uz ko attiecas Līgumu teritoriālā piemērošanas joma, kā arī par turpmākām standarta laika maiņām. Tomēr, lai nodrošinātu, ka tikai dažu atsevišķu dalībvalstu pāreja uz vasaras laika režīmu netraucētu iekšējā tirgus darbību, dalībvalstīm būtu jāatturas no sezonāla rakstura standarta laika maiņas visās to jurisdikcijā esošās teritorijās, ja šāda pulksteņrādītāju pagriešana ir uzskatāma par laika zonas maiņu. Turklāt, lai pēc iespējas mazinātu traucējumus inter alia transporta, sakaru un citās saistītās nozarēs, dalībvalstīm būtu savlaicīgi jāinformē Komisija par savu nodomu mainīt standarta laiku un pēc tam piemērot paziņotās izmaiņas. Pamatojoties uz šādu paziņojumu, Komisijai būtu jāinformē visas pārējās dalībvalstis, lai tās varētu veikt visus vajadzīgos pasākumus. Komisijai, publicējot šo informāciju, būtu arī jāinformē sabiedrība un ieinteresētās personas.

svītrots

Grozījums Nr.    6

Direktīvas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6)  Tāpēc būtu jāizbeidz saskaņota pāreja uz vasaras laiku, kā to nosaka Direktīva 2000/84/EK, un būtu jāievieš vienoti noteikumi, ar ko novērš, ka dalībvalstis piemēro atšķirīgus sezonālos laika režīmus, pagriežot pulksteņrādītājus vairāk nekā vienu reizi gadā, kā arī būtu jānosaka pienākums paziņot plānotās standarta laika izmaiņas. Šīs direktīvas mērķis ir noteiktā veidā sekmēt netraucētu iekšējā tirgus darbību, un tai attiecīgi būtu jābūt balstītai uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 114. pantu, kuru interpretē atbilstīgi pastāvīgajai Eiropas Savienības Tiesas judikatūrai.

(6)  Tāpēc būtu jāizbeidz saskaņota pāreja uz vasaras laiku, kā to nosaka Direktīva 2000/84/EK, un būtu jāievieš vienoti noteikumi, ar ko novērš, ka dalībvalstis piemēro atšķirīgus sezonālos laika režīmus, pagriežot pulksteņrādītājus vairāk nekā vienu reizi gadā, kā arī būtu jānosaka pienākums paziņot plānotās standarta laika izmaiņas. Lai nodrošinātu iekšējā tirgus netraucētu darbību, ir ļoti svarīgi, lai, saglabājot esošās laika zonas, visas dalībvalstis piemērotu vienādu laika režīmu, lai izvairītos no dažādu laika režīmu piemērošanas iekšējā tirgū. Šīs direktīvas mērķis ir noteiktā veidā sekmēt netraucētu iekšējā tirgus darbību, un tai attiecīgi būtu jābūt balstītai uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 114. pantu, kuru interpretē atbilstīgi pastāvīgajai Eiropas Savienības Tiesas judikatūrai.

 

Grozījums Nr.    7

Direktīvas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7)  Šī direktīva būtu jāpiemēro no 2019. gada 1. aprīļa, tādējādi pēdējai pārejai uz vasaras laika režīmu, ko nosaka Direktīvas 2000/84/EK noteikumi, visās dalībvalstīs būtu jānotiek 2019. gada 31. martā plkst. 1.00 pēc koordinētā universālā laika. Dalībvalstīm, kuras pēc minētā vasaras laika perioda beigām par savu standarta laiku plāno noteikt laika režīmu, kas saskaņā ar Direktīvu 2000/84/EK atbilst ziemas laika režīmam, pāreja uz šādu standarta laiku būtu jāveic 2019. gada 27.oktobrī plkst. 1.00 pēc koordinētā universālā laika, nodrošinot, ka līdzīgas ilgtermiņa laika pārmaiņas dažādās dalībvalstīs notiek vienlaicīgi. Lēmumus par standarta laiku, ko katra dalībvalsts piemēros no 2019. gada, būtu vēlams pieņemt saskaņoti.

(7)  Šai direktīvai būtu jāstājas spēkā un tā jāpiemēro, kad pagājuši astoņpadsmit mēneši pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, atvēlot pietiekami laika, lai sabiedrība un ekonomikas dalībnieki varētu pielāgoties jaunajai situācijai. Lai nodrošinātu iekšējā tirgus netraucētu darbību, ir ļoti svarīgi izvairīties no dažādu laika režīmu izmantošanas iekšējā tirgū. Tādēļ dalībvalstīm vajadzētu vienoties par saskaņotu laika režīmu attiecībā uz standarta laikiem Eiropas Savienībā.

Grozījums Nr.    8

Direktīvas priekšlikums

1. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Dalībvalstis neveic sezonālu sava standarta laika vai laiku maiņu.

 

2. Neatkarīgi no 1. punkta dalībvalstis 2019. gadā joprojām drīkst piemērot sezonālu standarta laika vai laiku maiņu ar nosacījumu, ka pāreju īsteno 2019. gada 27. oktobrī plkst. 1.00 pēc koordinētā universālā laika. Dalībvalstis šo lēmumu paziņo saskaņā ar 2. pantu.

1. No [xx] dalībvalstis neveic nekādu ik pusgada laika maiņu.

 

2. Svītrots

Grozījums Nr.    9

Direktīvas priekšlikums

2. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Neskarot 1. pantu, ja kāda dalībvalsts jebkurā no tās jurisdikcijā esošām teritorijām nolemj mainīt standarta laiku vai laikus, tā vismaz sešus mēnešus pirms pārmaiņu stāšanās spēkā par tām informē Komisiju. Ja dalībvalsts ir veikusi minēto paziņošanu un nav to atsaukusi vismaz sešus mēnešus pirms plānoto pārmaiņu spēkā stāšanās dienas, paziņotā laika maiņa ir jāpiemēro.

 

2. Viena mēneša laikā pēc paziņojuma saņemšanas Komisija par pārmaiņām informē pārējās dalībvalstis un minēto informāciju publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

1. Saskaņā ar 1. pantu dalībvalstis piemēro saskaņotu un koordinētu laika režīma pieeju Savienības standarta laikiem.

 

2. Svītrots

Grozījums Nr.    10

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Dalībvalstis vēlākais līdz 2019. gada 1. aprīlim pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis nekavējoties dara zināmus Komisijai minēto aktu tekstus.

Tās piemēro minētos aktus no 2019. gada 1. aprīļa.

Kad dalībvalstis pieņem minētos aktus, tajos iekļauj atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

1. Dalībvalstis vēlākais līdz [direktīvas piemērošanas datums] pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis nekavējoties dara zināmus Komisijai minēto aktu tekstus.

Tās piemēro minētos aktus saskaņā ar šīs direktīvas 1. pantu.

Kad dalībvalstis pieņem minētos aktus, tajos iekļauj atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

Grozījums Nr.    11

Direktīvas priekšlikums

5. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Direktīvu 2000/84/EK atceļ no 2019. gada 1. aprīļa.

Direktīvu 2000/84/EK atceļ no brīža, kad stājas spēkā direktīva par sezonālās laika maiņas atcelšanu.

Grozījums Nr.    12

Direktīvas priekšlikums

6. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī direktīva stājas spēkā un to piemēro, kad pagājuši astoņpadsmit mēneši pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Sezonālās laika maiņas pārtraukšana

Atsauces

COM(2018)0639 – C8-0408/2018 – 2018/0332(COD)

Atbildīgā komiteja

Datums, kad paziņoja plenārsēdē

TRAN

13.9.2018

 

 

 

Atzinumu sniedza

Datums, kad paziņoja plenārsēdē

PETI

25.10.2018

Atzinumu sagatavoja

Iecelšanas datums

Cecilia Wikström

24.9.2018

Izskatīšana komitejā

21.11.2018

 

 

 

Pieņemšanas datums

20.2.2019

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

14

4

1

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

14

+

ALDE

Beatriz Becerra Basterrechea, Ilhan Kyuchyuk

PPE

Pál Csáky, Svetoslav Hristov Malinov, Lukas Mandl, Roberta Metsola, László Tőkés, Jarosław Wałęsa, Rainer Wieland

S&D

Soledad Cabezón Ruiz, Jude Kirton-Darling, Marlene Mizzi, Gabriele Preuß

VERTS/ALE

Igor Šoltes

4

-

ECR

Notis Marias

S&D

Virginie Rozière

VERTS/ALE

Margrete Auken, Ana Miranda

1

0

GUE/NGL

Takis Hadjigeorgiou

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

(1)

  Eiropas Parlamenta 2018. gada 8. februāra rezolūcija par noteikumiem attiecībā uz laika maiņu, (2017/2968(RSP)) P8_TA(2018)0043.


ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Sezonālās laika maiņas pārtraukšana

Atsauces

COM(2018)0639 – C8-0408/2018 – 2018/0332(COD)

Datums, kad to iesniedza EP

12.9.2018

 

 

 

Atbildīgā komiteja

Datums, kad paziņoja plenārsēdē

TRAN

13.9.2018

 

 

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ENVI

13.9.2018

ITRE

13.9.2018

IMCO

13.9.2018

AGRI

13.9.2018

 

JURI

13.9.2018

PETI

25.10.2018

 

 

Referenti

Iecelšanas datums

Marita Ulvskog

25.10.2018

 

 

 

Izskatīšana komitejā

20.2.2019

 

 

 

Pieņemšanas datums

4.3.2019

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

23

11

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Marie-Christine Arnautu, Inés Ayala Sender, Georges Bach, Izaskun Bilbao Barandica, Deirdre Clune, Michael Cramer, Andor Deli, Isabella De Monte, Ismail Ertug, Dieter-Lebrecht Koch, Innocenzo Leontini, Peter Lundgren, Gesine Meissner, Cláudia Monteiro de Aguiar, Gabriele Preuß, Dominique Riquet, Massimiliano Salini, Claudia Schmidt, Keith Taylor, István Ujhelyi, Marita Ulvskog, Peter van Dalen, Wim van de Camp

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Francisco Assis, Matt Carthy, Jakop Dalunde, Michael Gahler, Karoline Graswander-Hainz, Pavel Svoboda, Matthijs van Miltenburg, Henna Virkkunen

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Eleonora Evi, Olle Ludvigsson, Ricardo Serrão Santos

Iesniegšanas datums

7.3.2019


ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

23

+

ALDE

Izaskun Bilbao Barandica, Gesine Meissner

ECR

Peter Lundgren

ENF

Marie-Christine Arnautu

PPE

Georges Bach, Wim van de Camp, Deirdre Clune, Andor Deli, Michael Gahler, Dieter-Lebrecht Koch, Claudia Schmidt, Pavel Svoboda, Henna Virkkunen

S&D

Inés Ayala Sender, Ismail Ertug, Karoline Graswander-Hainz, Olle Ludvigsson, Gabriele Preuß, István Ujhelyi, Marita Ulvskog

VERTS/ALE

Michael Cramer, Jakop Dalunde, Keith Taylor

11

-

ALDE

Matthijs van Miltenburg, Dominique Riquet

ECR

Peter van Dalen, Innocenzo Leontini

EFDD

Eleonora Evi

GUE/NGL

Matt Carthy

PPE

Cláudia Monteiro de Aguiar, Massimiliano Salini

S&D

Francisco Assis, Isabella De Monte, Ricardo Serrão Santos

0

0

 

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Pēdējā atjaunošana: 2019. gada 21. martsJuridisks paziņojums